Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 30.septembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 30.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību” nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Krišjāņa Petera lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.septembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Krišjānim Peteram! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Deputātam Peteram bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles un citu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim par Izglītības likuma normu izpildi.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatījusi šo iesniegumu, Pieprasījumu komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Diemžēl ir jākonstatē fakts, ka šī valdība nespēj vai negrib pildīt Izglītības likumu. Savulaik Tautas partija deklarēja sevi par nacionālo interešu garantu šajā valdībā, kura pastāv, tikai saņemot izirušā PCTVL bloka partiju atbalstu. Diemžēl šī Tautas partijas deklarācija ir jāapšauba, jo fakti liecina par pretējo.

Tautas partijas deputātus ne vismazākajā mērā neuztrauc pieprasījumā minētais, proti, tas, ka Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grinpauks nevis pilda savu amata pienākumu, tas ir, kontrolē Izglītības likuma izpildi, bet gan iedrošina likuma pārkāpējus, runādams par, es citēju, likuma izpildes nosacītu moratoriju.

No Izglītības un zinātnes ministrijas vadības puses nekāda reakcija neseko. Jājautā: cik lielā mērā Tautas partija varas dēļ ir gatava atteikties no nacionālajām interesēm? Vai tiešām visu nacionāli domājošu frakciju pūliņi ir bijuši veltīgi, pieņemot Izglītības likumu, kas nodrošina gadiem ilgušās mazākumtautību izglītības reformas pēdējā posma sekmīgu pabeigšanu?

Otrs satraucošs fakts ir tāds, ka pēc premjera Emša rīkojuma ir sākta noslēpumainā Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma izstrāde - tā likuma, kuru drošības dēļ nevienam nerāda, un tikai no dažu amatpersonu izteikumiem var secināt, ka tas faktiski revidē Saeimas pieņemtā Izglītības likuma normas. Turklāt valdošās koalīcijas partijas, Tautas partijas, deputāti, taisnojoties žurnālistu priekšā, izskatās pēc pilnīgiem nezinīšiem. Izskatās tā, ka koalīcijas partneri jums vispār neko nestāsta par to, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijas sienās. Vienīgi “tēvzemiešu” un “Jaunā laika” deputātu enerģiskā rīcība varbūt spēs apturēt šā likuma tālāku virzību. Apturēt, bet vai novērst?

To visu vērojot, gluži dabiski rodas pieprasījumā minētie jautājumi: vai izglītības un zinātnes ministrs pats ir nolēmis atteikties no Izglītības likuma izpildes vai arī viņam ir premjera dots mandāts šai prettiesiskajai rīcībai? Es uzskatu, ka Saeimas deputātu pienākums ir gūt skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamie deputāti! Acīmredzot 1.septembris šobrīd jau ir pagājis, un visas skolas lietas norit mierīgi, bet kādam acīmredzot nav miera, jo tas neietilpa viņa plānos. Un tas neietilpa varbūt tajos plānos, kas paredzēja sakaitināt tautu un sanaidot sabiedrību, apsaukājot cilvēkus par “kolonnām” un citādi. Es domāju, ka šobrīd valdība ir parādījusi savu stabilitāti, šo jautājumu risinot konstruktīvā garā, dialoga garā, un, manuprāt, tas ir pats pozitīvākais.

Arī atbildē, kas tika nosūtīta Pieprasījumu komisijai, ir paskaidrots, ka šādas pārbaudes tiks veiktas plānveidīgi, nevis ar kaut kādiem ieskrējieniem skolā. Turklāt tas tiks darīts nevis ar nolūku speciāli kaut ko sabojāt vai sanaidot, bet tieši ar vēlmi palīdzēt, un šobrīd mēs redzam, ka šī palīdzība skolām individuāli tiek sniegta. Mēs strādājam pie tā, lai Izglītības likuma normas skolās visas tiktu izpildītas. Un šobrīd neviens arī nevar uzrādīt tādus faktus, ka kaut kādā veidā šis Izglītības likums netiktu pildīts. Šādu faktu nav.

Tāpēc es uzskatu, ka šādi pieprasījumi un šādi viedokļi patlaban ir mēģinājums destabilizēt situāciju, un es lūdzu to noraidīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Šai sarunai varētu dot virsrakstu “Viss būtu labi, ja nebūtu tik bēdīgi”. Jā, krievu skolu skolēni ir skolās, bet kā gan citādi? Protams, citādi nemaz nevarēja būt, neskatoties uz šīm dažāda veida provokācijām, jo galu galā divus priekšmetus papildus mācīties jau nav nekāda problēma, ja daudzus gadus pirms tam ir mācīti citi priekšmeti latviešu valodā. Taču bēdīgi ir tas, ka tiek pārkāpts likums, jo šie divi mācību priekšmeti, kā izrādās, netiek pasniegti vis latviešu valodā, bet labākajā gadījumā - gan krievu, gan latviešu valodā, taču sliktākajā gadījumā - gandrīz tikai krievu valodā. Tāpēc man ir skumīgi dzirdēt ministra sacīto, ka viņš mūsu, “tēvzemiešu” un “Jaunā laika”, parakstīto pieprasījumu nosauca par provokāciju. Un par provokāciju to nosauca komisijas sēdē arī daži citi cilvēki. Tas ir ļoti bēdīgi! Tas nozīmē, ka mēs, parlamentārieši, vismaz tie, kuri tā runā, paši atbalsta likuma nepildīšanu, kas ir ārkārtīgi bēdīgi.

Tomēr pats dīvainākais ir tas, ka šā likuma nepildīšanu, kā es saprotu - un tā tas arī ir - ir akceptējusi pati Izglītības un zinātnes ministrija ar premjeru priekšgalā. Jo vai gan citādi Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grinpauka kungs būtu varējis pasludināt moratoriju šā likuma pildīšanai? Moratorijs, lūk, nozīmējot to, ka skolās var turpināt mācības abās valodās un ka līdz novembrim Izglītības un zinātnes ministrija iepazīšoties ar situāciju, kāda ir skolās, mācot šos priekšmetus latviešu valodā. Kaut kad pavasarī būšot vērtēšana, kādi ir rezultāti, un tad arī domāšot, vai šie skolēni spēj šos priekšmetus mācīties latviešu valodā.

Vai nav dīvaina atbilde? Viņiem tas ir jāspēj! Jau sen bija jāspēj, un citādi nemaz nevar būt.

Komisijas sēdē ministra kungs skaidroja, ka žurnālisti esot pārpratuši viņa vadītās ministrijas struktūrvienības vadītāja teikto par šo moratoriju, lai gan Grinpauka kungs skaidri un gaiši žurnālistiem ir teicis - un ne jau vienā pusteikumā, bet skaidrojis plašāk -, ka patiešām šis nosacītais moratorijs ir pasludināts.

Un bēdīgi ir arī tas, ka šī valdība piekāpjas, kā jau tas bija solīts pašā sākumā, “sarkano flangam”, viņu spiedienam, viņu prasībām, jo pretējā gadījumā šī valdība jau sen vairs nestrādātu. Šī valdība būtu kritusi! Un šī piekāpšanās ir notikusi konsekventi. Minēšu kaut vai šo Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kas pašlaik sabiedrībā ir nonācis diezgan nopietnā uzmanības lokā. Visu laiku valdošās koalīcijas dažādi cilvēki, ieskaitot deputātus, mēģināja teikt: “Nē, nē, nē, ko jūs! Šāds likums netiek veidots! Arī premjers neko nav teicis, nekādus norādījumus nav devis.” Tomēr izrādās, ka ir devis. Viņš ir parakstījis attiecīgo, tā sakot, rezolūciju, pavēli. Kad es to teicu komisijas sēdē, Brigmaņa kungs man teica: “Papīrus galdā!” Es teicu: “Ja jūs vēlaties, papīri galdā būs.”

Un tad es jautāju tieši izglītības un zinātnes ministram, vai Emša kungs rakstiski ir devis pavēli veidot attiecīgo darba grupu, lai strādātu pie šā Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma. Radzeviča kungs apgalvoja: “Jā, ir tā!” Nu redziet! Tā ka papīri galdā man nemaz nav jāliek.

Un tā šis piekāpšanās process notiek. Piekāpšanās dažādos veidos, lai izpatiktu. Tagad jau Tautas saskaņas partijai vairs nav ko izpatikt, jo tā ir paziņojusi, ka neatbalsta šo valdību, toties ir divi vēl “sarkanāki”, kuriem ir jāizpatīk; kuriem ir ļoti jāizpatīk, jo citādi valdība atkal var krist jebkurā brīdī. Tāda, lūk, ir patiesība. Un man patiešām ir ļoti bēdīgi... Ābiķa kunga arī šeit nav, Zommeres kundze ir... viņi man un mums, “tēvzemiešiem”, un partijai “Jaunais laiks” pārmet par to, ka mēs esam iesnieguši šo pieprasījumu; viņi teic, ka tā esot patiešām provokācija - skolēni mācoties, viss esot kārtībā.

Nē, nav kārtībā! Nav kārtībā! Laikraksts “Rīgas Balss”, kā jūs zināt, veica attiecīgu aptauju... žurnālisti veica sava veida izmeklēšanu, un tā pierādīja, ka nav kārtībā. Krievu skolās pat tādu elementāru priekšmetu kā fizisko kultūru pasniedz pārsvarā krieviski, draugi mīļie! Lūk, tā tiek realizēta reforma. Un tāpēc es aicinu jūs nobalsot par šo pieprasījumu, lai mēs varētu turpināt šo sarunu un lai aicinātu premjeru, ministru un visus pārējos pildīt Izglītības likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es esmu pateicīgs Mārim Grīnblata kungam un pārējiem deviņiem, kuri ir parakstījuši pieprasījumu par Izglītības likuma normu izpildi, par iespēju paust savu viedokli šajos jautājumos. Ja es nekļūdos, tajos grūtajos okupācijas laikos Grīnblata kungs ieguva samērā labu izglītību, ieskaitot arī izglītību marksistiski ļeņiniskās filozofijas jomā, un pat paguva daļu no savām zināšanām nodot studentiem. Diemžēl tagad viņš ilgu laiku ir atradies savas partijas rindās, un tāpēc daudzas agrāk gūtās iemaņas viņam ir zudušas. Taču lozungs “Kas nav kopā ar mums, tas ir pret mums!” ir uz mūžu ierakstīts viņa apziņā kā ar milzīgiem krievu burtiem uz sarkana audekla.

Ar gandarījumu man gribētos atzīmēt arī to, ka Maskavas algoto aģentu, kuri it kā nīst latviešu valodu un it kā kūda šo valodu nemācīties, rindas ir, pēc pieprasījuma autoru domām, papildinājušās ar cienījamiem cilvēkiem. Šim visuresošo aģentu leģionam ir pieskaitīts ne tikai izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs, bet arī pats Ministru prezidents.

Humānas palīdzības ietvaros es mūsu intelektuāli neapdāvinātajai un ar spīdošu fantāziju neapveltītajai nacionālistiskajai opozīcijai paziņošu pat papildu ziņas, kas kompromitē mūsu premjeru tieši izglītības reformas īstenošanas jomā. Būs arī papīri galdā, kurus pieprasa cienījamais Tabūna kungs.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Atceroties jūsu reakciju uz manu 13.maija uzstāšanos sakarā ar citu deputātu pieprasījumu, man tomēr gribētos pārliecināt jūs, ka es nenovirzos no apspriežamās tematikas. Valstī ir patiešām izveidojusies dīvaina situācija, ka juridiski izglītības reforma ir pilnīgi stājusies spēkā, bet pazīmes, ka notiek tās reāla ieviešana dzīvē, pagaidām ir grūti saskatīt. Un es tikai gribu novērtēt šīs reāli eksistējošās problēmas saknes.

9.augustā Izglītības un zinātnes ministrijas Nacionālo minoritāšu lietu padome pieņēma lēmumu izstrādāt likumprojektu par nacionālo minoritāšu skolu statusu. Priekšlikumu izteica padomes priekšsēdētāja Kravčenko kundze, kura, kā zināms, ir pārlieku lojāla valstij un principā nav spējīga pieņemt patstāvīgus lēmumus. Jau pēc trim dienām - 12.augustā - Ministru prezidents parakstīja rīkojumu par attiecīgās darba grupas izveidošanu. Vēl vairāk - viņš pieprasīja, lai darba grupa jau 25.augustā noliktu viņam uz galda gatavu likumprojektu. Es esmu turējis savās rokās šo rīkojumu, Tabūna kungs! Rīkojums ir vizēts ar vienu vienīgu parakstu, toties ar kādu! Domājat, ka tas ir izglītības un zinātnes ministra paraksts? Nekā nebija! Tur stāv Ministru prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Panteļejeva kunga paraksts. Acīmredzot mēs esam pasaulē vienīgā valsts, kurā par profilējošo ministriju izglītības reformas jomā ir kļuvusi nevis Izglītības un zinātnes ministrija, bet gan Iekšlietu ministrija, un par galveno valsts institūciju, kas seko krievu skolotāju panākumiem fizikas un dabaszinību pasniegšanā krievu bērniem sliktā latviešu valodā, pie mums ir kļuvusi, kā jūs jau esat nopratuši, Drošības policija. Specdienestu viltīgos nodomus var viegli aprēķināt: ceturtdien, 25.augustā, likumprojekta teksts tiek nolikts uz Ministru prezidenta galda, 26.augustā notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde un likumprojekts tiek akceptēts tādu noteikumu veidā, kuri stājas spēkā to pieņemšanas brīdī; Saeima uzsāk darbu tikai pirmdien, 30.augustā, apstākļos, kad jau ir noticis valsts apvērsums, un piekrāptie krievu bērni 1.septembrī iet uz skolu un ar dziļu vilšanos uzzina, ka matemātiku viņiem pasniegs nevis sirdij mīļajā latviešu valodā, bet gan, tāpat kā to darīja ļaunā totalitārā režīma laikos, krievu jeb viņu dzimtajā valodā.

Neapšaubāmi, viltīgie plāni tika pastāvīgi koriģēti. Termiņi tika koriģēti, ņemot vērā Satversmes aizsardzības birojā ienākošo operatīvo ziņu analīzi.

Kolēģi! Daži no jums, kas strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, paši savām acīm varēja pārliecināties par to, ka tiek ievāktas šādas ziņas. Sarunu noklausīšanās ierīci, kas tika rādīta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un bija ievietota telpās, kur atradās Krievu skolu aizsardzības štābs, mēs atradām tikai 2.septembrī.

Starp citu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs savā atbildē uz PCTVL frakcijas iesniegto pieprasījumu faktiski apstiprināja to, ka noklausīšanās ierīce tika sankcionēti ievietota, paziņodams, ka nevar sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts noslēpumu.

Saņēmis pārliecinošas ziņas, ka štābistu rīcībā nav nedz tanku, nedz spridzekļu, Ministru prezidents mainīja taktiku. 31.augustā Ministru prezidents paziņoja visai valstij pa radio, ka likumprojekts jau esot gatavs, bet jau 3.septembrī sīkie ierēdņi sāka apgalvot, ka Ministru prezidenta teikto ir pārpratuši, ka likumprojekts vispār neeksistē. Un septembra vidū darba grupa sāka debatēt par šāda likumprojekta izstrādes lietderību vispār.

Par attaisnojumu Emša kungam varētu teikt tikai to, ka daudzi Rīgas skolu audzēkņi mums sūdzas, ka ir spiesti pilnībā lietot mācību grāmatu komplektu latviešu valodā, izņemot vienīgi krievu valodu un literatūru.

Attiecībā uz mācību grāmatām krievu skolās tiek realizēts tas izglītības reformas variants, kuru apspriežamā pieprasījuma autori vēl janvārī piedāvāja likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” otrajam lasījumam. Droši vien jūs atceraties, ka tieši jūsu aktivitātes likumdošanas jomā izsauca ziemā jauniešu masu demonstrācijas un krievvalodīgo kopienas strauju konsolidāciju.

Bilances dēļ, aizstāvot Ministru prezidenta godu, es nosaukšu vēl vienas augsta ranga amatpersonas vārdu, kura ir modro kolēģu deputātu atklātās sabotāžas līdzdalībniece. Šīs dāmas portretu Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvisti ir pavairojuši tūkstošos eksemplāru un izlīmējuši visu krievu skolu telpās. Zem šā portreta stāv citāts no viņas intervijas krievu avīzes “Vesti Segodņa” 31.augusta numurā.

Citēšu: “Izmantojot gadījumu, man gribētos vēlreiz vērsties pie vecākiem, kuri varbūt ir nobažījušies, ka viņu bērns tiks sodīts ar sliktu atzīmi, ja mācību stundu laikā nesapratīs kaut kādas frāzes vai teikumus latviešu valodā. Ministrija ir sagatavojusi speciālu direktīvu, kurā ir teikts, ka nekādi sodi nedrīkstēs būt. Dabīgi, ja bērns kaut ko nesapratīs latviski, tad skolotājs noteikti pārtulkos dzimtajā valodā viņam nesaprotamos vārdus. Un pēc tam viņš to atkārtos jau valsts valodā, jo reformas uzdevums ir palielināt vecāko klašu skolēnu vārdu krājumu latviešu valodā, radīt papildu iespējas pavingrināties praktiskajā latviešu valodā, turklāt ne tikai gramatikas, bet arī speciālo terminu līmenī. Tas tikai palīdzētu skolēnam viņa turpmākajās mācībās, karjerā.”

Saprotiet taču, cienījamie vecāki, ka nebūs tā, ka bērns ieies klasē un turpmāk ar viņu skolotāji dzimtajā valodā vairs nerunās! Nē un vēlreiz nē! Es gribētu, lai šie vārdi būtu protokolēti arī mūsu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Jo diemžēl skolu direktori izdeva slepenu rīkojumu - noplēst un iznīcināt visas šīs mūsu skrejlapas, kaut gan uz tām ir attēlota Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Nupat no tribīnes es izrunāju viņas teiktos vārdus. Šie vārdi ir gandrīz autentiski. Tie ir publicēti krievu valodā, un tātad tas ir dubulttulkojums.

Tādējādi no pirmā acu uzmetiena nevainīga pieprasījuma autori patiesībā ir pacēluši roku ne tikai pret valsts drošības institūcijām, cerēdami uz “tīrīšanām”, bet arī uz valsts augstāko amatpersonu aizvietošanu. Varbūt konkrētajā gadījumā patiesība patiešām ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas un partijas “Jaunais laiks” frakcijas pusē, jo viņi vismaz runā to, ko domā. Turpretim Valsts prezidente un premjers ar saviem liekulīgajiem vārdiem tikai cenšas aizsegt to faktu, ka Latvijā ir notikusi nepilngadīgu personu, kuras pieder valsts krievvalodīgajai kopienai, publiska masveida izvarošana, kas, pēc Šadurska kunga viedokļa, ir nacionālo interešu ievērošana. Izvarošana, jo 1.septembra priekšvakarā vecāko klašu skolēnu vidū veikto reprezentatīvo aptauju rezultāti liecina par to, ka būtība tā saucamajai izglītības reformai ir viena - vardarbīgi samazināt iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā. Atbalsta šo reformu tikai no 5 līdz 15 procentiem reformai pakļauto. Pēc tam, kad gandrīz katrs vecāko klašu skolēns no Rīgas, Daugavpils un Ventspils ir kaut vai vienu reizi piedalījies nesankcionētā protesta akcijā, nekāda šāda tipa pseidoreforma nav realizējama principā, lai arī kādus pieprasījumus jūs, kolēģi, rakstītu un uz kādām podziņām jūs spiestu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, nemaldiniet sabiedrību! Reforma nav vardarbīga.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Viens ir galīgi skaidrs: pierādījums tam, vai izglītības reforma attīstās sekmīgi vai nesekmīgi, protams, būs eksāmeni. Vērojot skolēnu zināšanas eksāmenos un zinot, no kurām skolām kurš ir nācis, mēs varēsim arī spriest par darba kvalitāti. Par to nav runa!

Vai tiešām mums šeit, Saeimā, vajadzēja mierīgi klusēt, nedarīt neko un izlikties, ka viss rit tādā jaukā gaitā? Galu galā Saeimas visupirmais darbs, protams, ir radīt likumus, papildināt tos, labot. Un darba otra daļa, neapšaubāmi, ir sekot tam, kā šos likumus pilda. Mums ļoti bieži sabiedrība pārmet tieši to: kad likumi ir pieņemti, vienus uzkarina uz nagliņas, otrus izmet kaut kur tālāk, un nevienu vairs neinteresē, kas notiek ar šā likuma darbību. Tad ko jūs brīnāties, ka ir radies šāds pieprasījums?

Kāpēc tas vispār radās? Tas taču nav bez pamata. Vai tad nav izskanējusi gan mutiska, gan rakstiska informācija par to, ka šā Izglītības likuma ieviešana nenotiek tā, kā tas ir paredzēts likumā? Ja priekšmetu, kas ir jāmāca latviešu valodā, māca vai nu krievu valodā, vai divās valodās, vai tas ir pareizi? Vai tas atbilst likuma garam? Nu nē taču!

Tā ka, šķiet, Saeimas deputātu interese par Izglītības likuma ieviešanu ir pilnīgi saprotama. Vai tad laikraksti būtu melojuši? Vai atbildīgas amatpersonas būtu melojušas? Par to ir runa! Un tāpēc ir radies pilnīgi dabisks dokuments, ko esam parakstījuši gan mēs, gan “Jaunā laika” pārstāvji, jo mēs taču visi, man liekas, saprotam, ka šo Izglītības likuma normu īstenošana nav vienkārša un arī turpmāk nebūs vienkārša. Tas ir pamatīgs, smags ikdienas darbs. Šā darba izpildē ir jāiesaistās gan izpildstruktūru pārstāvjiem, gan pedagogiem, gan skolēnu vecākiem, gan arī pašiem skolēniem, protams. Lūk, šīs četras grupas!

Un jautājums ir tāds: vai šīs četras grupas būs spējīgas jēdzīgi saprasties, sadarboties? Varbūt būs taisni otrādi un šajās grupās radīsies konflikti vai, nedod Dievs, pat naids citam pret citu, kad viņi nāks jau kā uzvilkti modinātājpulksteņi uz tikšanos un gaidīs, kas tad nu notiks? Kad viņi nevis vēlēsies otru saprast, bet gāzīs otram ar āmuru pa pieri, un tad būs grūti sarunāties. Ja likums jau ir, tad tas ir jāpilda!

Arī jums, cienījamie “sarkanie”, “zilie” un “baltie”, kādās nu krāsās kurš tagad esat, tas ir jāsaprot! Jāsaprot ir viens: likums ir pieņemts, un tam ir jādarbojas! Ja gribat mainīt likumu, tad mēģiniet to darīt. Šaubos, vai jums tur kaut kas sanāks.

Tas, ka šā likuma izpildes gaitā daudzi neliksies mierā, arī tas mums ir jāsaprot.

Un pirmām kārtām neliksies mierā Latvijā dzīvojošie “daudzu tautību bērni”, kuriem ir vajadzīga šī politikānisma maize, šī cilvēku biedēšana ar asimilāciju, ar likvidāciju, ar deportāciju un citām “ācijām” un “īcijām”.

Jā, tā ir zināmu politisko grupējumu “ceļamaize”! Vai tā ir garšīga vai negaršīga - to parasti rāda vēlēšanas.

Neliksies mierā, neapšaubāmi, arī plašajā pasaulē vispārpazīstamā cilvēktiesību mīlētāja Krievzeme. Jā, Krievijas televīzijā vairs neredz satracinātu skolēnu pūļus Latvijas ielās. Šis trumpis ir izspēlēts! Bet ko tagad tur rāda? Krievijas televīzijā valda milzīgs uztraukums par to, kāds ir Latvijā izdoto mācību grāmatu saturs. Ak, Dievs! Mācību grāmatās ir minēti latviešu leģionāri. Šīs šausmas!

Un diemžēl kāda vientiesīga un gados jauna pārstāve no Latvijas aizmuldas tik tālu, ka runā par nacistiskajiem esesiešiem latviešu karavīru rindās. Un tas liecina vien par to, ka šai personai pamatīgi būtu jālasa grāmatas un jāsaprot, kas ir nacists, kas ir karavīrs, kas ir ieroču SS un kas ir cita veida SS. Lūk, šādas muļķības skan Krievijas televīzijā! Un, tā kā Krievijā 95% iedzīvotāju vispār neko nesaprot no tā, kas notiek Latvijā, tad nav ko brīnīties par kaut kādu mākslīgi radītu naidu, kas reižu reizēm izpaužas izdarībās pie Latvijas vēstniecības Maskavā un citās vietās.

Lūk! Tātad būsim, kolēģi, aktīvi! Kas mums to prieku var liegt? Mums ir jāseko līdzi visam tam, kas notiek Latvijas skolās. Tas ir mūsu pienākums. Ja kāds to negrib darīt, tad tā ir pavisam cita lieta. Es tomēr ceru, ka Saeimā, paldies Dievam, vēl joprojām darbojas pietiekami daudz nacionāli orientētu deputātu. Un noteikti arī tādu deputātu, kuri ir labi sapratuši, ka bez nacionālā jautājuma pieminēšanas un arī risināšanas, kaut teorētiski, vēlēšanās klāsies ārkārtīgi grūti.

Jā, latviešu vēlētāju balsis joprojām ir ļoti svarīgas. To labi parādīja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur izgāzās visa tukšā runāšana par kaut kādu krievu nākšanu vai ko tamlīdzīgu. Nē! Tajās skaidri bija redzams spēku samērs. Tas ļoti ietekmēja vienu otru svārstīgu pārstāvi, kurš uzreiz atcerējās, ka nevajag otru valsts valodu, ka nevajag te noteikt kaut kādas vēlētāju, nepilsoņu, tiesības, ievēlot pašvaldības, un vēl citas lietas. Jā, dzīve jau noliek visus savās vietās, un tas ir, paldies Dievam, labi.

Tātad skatīsim tālāk! Un kāpēc jūs, daži, te tā uztraucaties? Un visvairāk satraucies, protams, ir kolēģis no kreisās puses. Jā, viņa satraukums man ir labi saprotams. Viņam tie vēlētāji slīd no rokām lēnām ārā. Un, jo vairāk mēs uzsvērsim to, ka šeit ir Latvija, ka šeit ir jādomā par latviskumu, jo vairāk mums uzticēsies, un tad lietas ies uz priekšu pareizā virzienā.

Tā ka pats pieprasījums ir pilnīgi pamatots, saprotams, un kaut kā ir jocīgi klausīties, ka viss ir kārtībā un ka nekas jau nav tāds, par ko būtu jāuztraucas. Mēs turpināsim rakstīt jautājumus un pieprasījumus, un es domāju, ka mēs ar to gribam panākt tikai vienu lietu - to, lai atkal nebūtu kaut kādas teatrālas izrādes, ka, lūk, viss ir kārtībā, ka viss jau virzās uz priekšu. Tad, kad būsim nonākuši līdz eksāmeniem, tad atkal būs visādas skraidīšanas, tiks meklēti visādi sānceliņi, kā labāk nokārtot eksāmenus bez kontroles, un tamlīdzīgi.

Tā ka mums ir saprotams koalīcijas deputātu noskaņojums, jo negribas jau savējo ministru tā sevišķi raustīt. Tas ir saprotams, taču mūsu, opozīcijas pārstāvju, nacionāli noskaņotu opozīcijas pārstāvju, pienākums ir visu laiku atgādināt par to, kas mums šķiet svarīgs. Jūs jau esat iemācījušies, cienītie kolēģi no pozīcijas, to, kas mums bija ļoti svarīgi - to, kā rīkoties šajos balsojumos, kas skar valsts valodu un kas skar nepilsoņus. Pat pieci aizgājēji no Tautas saskaņas partijas vai no PCTVL, kur nu kurais kādreiz ir skaitījies... pat šie pieci aizgājēji tagad ir labi audzināti, skatoties viņu balsojumus, jo viņi klusi un mierīgi nobalso pat tā, ka mums tas ir pieņemami. Tā ka, ja šāds audzināšanas darbs tur notiek, tad vismaz kaut kāds neliels pozitīvs iznākums no tā visa tiek iegūts.

Tā ka darbs turpināsies. Būs viens pieprasījums, būs otrs, būs viens jautājums, būs otrs, un, ja jūs godīgi un kārtīgi strādāsiet, tad arī mēs būsim priecīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunais laiks” deputātu pieprasījums un viņu uzstāšanās debatēs man atgādina seno filozofu strīdus par tēmu, cik daudz velnu var novietoties uz viena adatas gala.

1995.gadā tika mainīts 1991.gada pieņemtais Izglītības likums, un no tā laika divus mācību priekšmetus - minoritāšu pamatskolās un trīs priekšmetus vidusskolās lika pasniegt valsts valodā.

Ar 1998.gadā izdotu likumu no 1999.gada tika ieviesta bilingvālā izglītība. Kā mēs atceramies, ja es nekļūdos, 1996.gadā izglītības un zinātnes ministrs bija Māris Grīnblata kungs. Es neatceros, ka viņš būtu organizējis kaut kādus pārbaudījumus, vai skolās pasniedz tos divus vai trīs priekšmetus valsts valodā - latviešu valodā. Šādas speciālas pārbaudes nebija!

Vēlāk arī Šadurska kungs neorganizēja ne šā mācīšanas jautājuma, ne arī bilingvālās pasniegšanas pārbaudi, taču ne “tēvzemieši”, ne vēlāk arī “Jaunā laika” deputāti nekādus tamlīdzīgus pieprasījumus neizvirzīja.

Es uzskatu... starp citu, es nepiekrītu arī cienījamajai Ūdres kundzei attiecībā uz šo vardarbīgumu. Nosauciet, lūdzu, kaut vienu minoritāšu sabiedrisko organizāciju vai kādu kultūras organizāciju, kura 1998.gadā bija lūgusi organizēt mūsu bērnu apmācību valsts valodā vai pārsvarā valsts valodā. Tādas organizācijas toreiz nebija! Nav arī šodien. Attiecīgi arī man var būt savs viedoklis, un arī es uzskatu, ka šī izglītības reforma ir ievesta “no augšas” un vardarbīgi.

Izglītības un zinātnes ministrija, manuprāt, strādā slikti ne tikai ar šo ministru priekšgalā, bet arī ar iepriekšējo ministru priekšgalā. Kā jums ir zināms, skolās ir ļoti liels bērnu atbirums, ļoti zema ir zināšanu kvalitāte, un tā pazeminās, it sevišķi fizikā, ķīmijā, bioloģijā (starp citu, minoritāšu skolās - arī krievu valodā). Šaubos, ka milzīgi aug valsts valodas zināšanas. Ir milzīgs otrgadnieku skaits. Vismaz pēdējās ziņas liecina, ka 9.klasēs bija gandrīz 2,5 tūkstoši bērnu, tas ir, gan latviešu, gan cittautiešu bērnu, kas palika... faktiski nesaņēma... saņēma tikai liecību, tātad nesaņēma pilnvērtīgu dokumentu par pamatskolas beigšanu.

Tikai šogad par skolotājiem ir pieņemti gandrīz 270 studenti. Vai viņi uzlabos zināšanu kvalitāti, audzināšanas līmeni?

Mēs zinām, ka milzīgi aug bērnu, jauniešu, nepilngadīgo noziedzība: no visiem noziegumiem tā sastāda jau vairāk par 30 procentiem, tas ir, apmēram 31 procentu, un no grupveida noziegumiem - vairāk par 40 procentiem. Vai par to mēs domājam? Vai pie šo jautājumu risināšanas mēs strādājam? Vai par šiem jautājumiem ir deputātu pieprasījumi?

Es domāju, ka labākais - ļaut skolai pašai meklēt ceļu, kā panākt, lai minoritāšu bērni zinātu valsts valodu. Skola pati atradīs to ceļu. Un tie, kuri raksta vai paraksta tādus pieprasījumus, nodara tikai sliktu... no tā kļūst tikai sliktāk minoritāšu bērniem un minoritāšu skolotājiem, un Latvijai kopumā. Un tāpēc es tādu pieprasījumu nevaru atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi, sacīšu burtiski tikai vienu teikumu. Buzajeva un Plinera uzstāšanās pierādīja simtprocentīgi, ka mūsu, “tēvzemiešu” un frakcijas “Jaunais laiks” deputātu, iesniegtais pieprasījums bija absolūti pamatots.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izglītības politikai ir jābūt konsekventai un pārdomātai, un izglītības reforma ir jāievieš pakāpeniski, pārdomāti un stabili. Jāsaka pavisam atklāti, ka šis priekšlikums ir nelaikā un nevietā un ir zināmā mērā provokatorisks, jo faktiski lej ūdeni uz tā saucamo štābistu dzirnavām.

Šobrīd to skolu direktori, ar kuriem es esmu ticies, pilnībā ir akceptējuši šīs pārmaiņas izglītībā (es negribētu tās saukt pat par reformu). Šīs pārmaiņas izglītībā skolu direktori - to skolu direktori, kurās mācībvaloda ir krievu, - ir akceptējuši, un no viņu puses šobrīd vienīgais lūgums cienījamajiem politiķiem ir netracināt skolas, netracināt skolēnus, ļaut konsekventi, mierīgi īstenot šo reformu un mierīgi strādāt. Jo vēl ir tikai septembris. Vēl nav pagājis pat mēnesis, taču mēs atkal neliekam mierā skolas un mēģinām izraisīt debates par šo jautājumu. Vai tad to varētu uzskatīt par likuma pārkāpumu, ja pirmajos mēnešos ļautu skolotājiem iestrādāties, ļautu viņiem paskaidrot kādus terminus arī krieviski skolēniem, kuri nesaprot? Tāpat tas ir, mācot angļu valodu skolās, kurās mācībvaloda ir latviešu valoda: angļu valodas skolotāji strādā pārsvarā angliski, bet, ja skolēni kaut ko angliski nesaprot, tad skolotāji taču atļaujas komentēt arī latviski. Un to pārmest skolotājiem - tas būtu vienkārši muļķīgi!

Un vēl. Diskutējot ar skolotājiem, ar skolu direktoriem, ar skolu valžu priekšsēdētājiem, ar ministrijas dažāda ranga ierēdņiem, diemžēl ir jāsecina, ka visi vienā balsī apgalvo, ka, ja izglītības sistēmu būtu turpinājis vadīt no partijas “Jaunais laiks” nākušais ministrs Šadurska kungs un ja valdību būtu turpinājis vadīt Repšes kungs, diemžēl reformu īstenot un saglabāt mieru nebūtu izdevies. Jo Repšes kungu interesēja gleznošana, interesēja braukāšana ar savām draudzenēm ar motociklu pa latvāņu laukiem, bet reforma, reformas īstenošana diemžēl Repšes kungu neinteresēja. (Starpsaucieni no zāles: “Tu jau balsosi “pret”! Ej mājās!”) Un arī...

Sēdes vadītāja. Lūdzu neapvainot personīgi deputātus!

Dz.Ābiķis. ...diemžēl arī tālaika izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs nespēja izveidot nopietnu dialogu ar tā saucamajām krievu mācībvalodas skolām. Tagad, kad ir izdevies novērst visas nekārtības, kad skolas strādā, kad reforma tiek īstenota, ļausim kādu laiku skolām mierīgi strādāt!

Es esmu ticies arī ar Izglītības valsts inspekcijas vadītāju Grinpauka kungu, kurš tiešām vienā intervijā, iespējams, neprecīzi izteicās. Taču viņš man pilnīgi droši apgalvo, ka inspekcija rūpīgi seko tam, kas skolās notiek, un ka pēc zināma laika pārbaudes skolās tiks veiktas, bet ka tās nevajag izdarīt dažas nedēļas pēc mācību gada sākuma.

Par Mazākumtautību izglītības likumu, kurš te tika zelēts krustām šķērsām. Tautas partija šo jautājumu ir izskatījusi savā frakcijā, un Tautas partijas frakcijas deputāti jums skaidri un gaiši pasaka, ka šobrīd nekāds Mazākumtautību izglītības likums nav nepieciešams. Tautas partija kategoriski noraida jebkāda mazākumtautību likuma atbalstīšanu Saeimā, un tas ir garants tam, ka nekādas novirzes pa labi vai pa kreisi nenotiks mūsu valodas politikā un izglītībā. Šobrīd situācija ir tāda, ka nav nekādas nepieciešamības pēc Mazākumtautību izglītības likuma. Mums ir sakārtots Izglītības likums, mūsu izglītības politika ir konsekventa, mums ir vienkopienas valsts, mums ir vienota izglītības sistēma, un nekāds speciāls likums - Mazākumtautību izglītības likums - nav nepieciešams.

Cienījamie kolēģi, es aicinu noraidīt šo pieprasījumu - pieprasījumu, kas tapis nelaikā un nevietā! Ļausim reformai turpināties! Ļausim skolām strādāt mierīgi, pragmatiski un pēc zināma laika paskatīsimies, kas no tā ir iznācis! Reformai ir jāīstenojas, par to nevar būt šaubu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis - otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cik var no šīs tribīnes zelēt vienu un to pašu! “Jaunā laika” vadības laikā - bērni ielās, tagad - miers un klusums. Cik Šadurskis slikts, cik Radzevičs labs!

Kāpēc lai tie bērni būtu ielās, ja reforma faktiski ir beigusies? (Aplausi.)

Ja jau Buzajeva kungs un Plinera kungs no šīs tribīnes aizstāv Emsi, sacīdami, ka Emsis labi veic reformu, tad taču mēs saprotam, par ko reforma ir kļuvusi.

Es saprotu, ka Ābiķa kungs pats, būdams nacionāli noskaņots cilvēks, ne sevišķi ērti jūtas šajā komandā. Ābiķa kungs, es tomēr uzskatu jūs par inteliģentu cilvēku, vismaz es gribētu tā uzskatīt, tāpēc man ir drusku žēl dzirdēt no šīs tribīnes tādus bezjēdzīgus jūsu izteicienus par gleznošanu, par latvāņiem... nu, jūs pats zināt savu repertuāru. Beigsim tiražēt melus un nepatiesību!

Par dialogu. Ministrs Radzeviča kungs pats frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem sacīja, ka esot bijis vienā Rīgas skolā - 40.skolā. Rīgā ir drusku vairāk mazākumtautību skolu. Tad nu beigsim runāt muļķības, ka ir dialogs! Vienkārši nav vairs dialoga priekšmeta, jo visi ir sapratuši, ka reforma ir nobremzēta.

Kontrole. Jā, protams, nav jākontrolē 2. vai 3.septembrī. Taču, ja jau Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grinpauka kungs publisko savu darbības plānu, kurā ir paredzēts, ka tikai martā tiks pārbaudīta valodas lietošana skolās, tad, piedodiet, tas ir signāls - līdz martam dariet, ko gribat! Tiešām Grinpauka kungs neuzmanīgi izrunājās, runāja par moratoriju. Droši vien viņš negribēja šo vārdu tā atklāti pateikt. Bet tā nu tas ir izskanējis.

Es jums minēšu vienu piemēru: ja Ceļu policija paziņos, ka alkohola pārbaude vadītājiem tiks veikta tikai martā, tad jūs varat iedomāties, kas līdz tam notiks uz Latvijas ceļiem. Par to jau ir runa!

Ābiķa kungs, nav jau runa par to, ka direktoriem nevajag ļaut strādāt. Protams, direktori strādā, paldies Dievam, bet valsts izglītības sistēmas augstākajiem ierēdņiem ar ministru priekšgalā nevajag bremzēt šos pasākumus un ar šīs svarīgās reformas bremzēšanu pirkt kreisā spārna atbalstu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Mēs šodien strādāsim līdz pieciem vai līdz divpadsmitiem... nav svarīgi, līdz cikiem, bet līdz nākamajam jautājumam mēs laikam netiksim.

Šeit ļoti skaisti runāja Ābiķa kungs, ka viņš tiekas ar skolotājiem, tiekas ar direktoriem un ka viņi visi atbalsta šo reformu. Nu laikam kādā vienā vai divās skolās viņš ir bijis, bet nav bijis tur, kur to neatbalsta. Tas ir no vienas puses.

No otras puses. Nu pieņemsiet jūs to likumu! Nu tak paņemiet to papīrīti un aizejiet uz vienu vietiņu, pakariet tur uz nagliņas, jo šī reforma tik un tā nekad nestāsies spēkā!

Sēdes vadītāja. Golubova kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus!

Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Visi šie draudi kaut kā atgādina neseno laiku, kad sabiedrība un Saeima tika tracināta, runājot par skolotāju algām. Tieši tāds pats variants! “Nu nāk briesmas! Nu būs briesmas! Skolotājiem nebūs algas! Algu paaugstinājuma nebūs!” “Jaunais laiks” pats neielika budžetā līdzekļus algām, un tāpēc arī bija tāds satraukums, jo tik bezjēdzīgā situācijā skolotāji tajā laikā, kamēr es strādāju parlamentā, nekad nebija atstāti. Taču galvenais jau ir sist bungas kaut vai par pašu nepadarītiem darbiem...

Un tagad atkal tiek uzkultas putas, tiek mēģināts baidīt ar bubuli, kura it kā nemaz nav. Es tikko biju piegājusi pie saviem cienījamajiem kolēģiem Pētera Tabūna un Kārļa Šadurska. Es teicu: “Jā, arī es esmu uztraukusies par šīm problēmām, bet tiešām kurās skolās jūs esat konstatējuši, ka tur ir Izglītības likuma pārkāpumi! Nosauciet man tās! Es esmu sapratusi, ka tāda problēma ir 50 vai 100 skolās. Nosauciet man vismaz vienu skolu, kurā ir šīs problēmas!” Pēteris Tabūns pateica: “Man šādu piemēru nav.” (No zāles dep. P.Tabūns: “Es tā neteicu!”) Kārlis Šadurskis pateica: “Man šādu piemēru nav.”

Par ko tad ir runa? Vai par politisko spalvu spodrināšanu? Par ko? Nosauciet konkrēti vienu skolu, kurā jūs esat šo problēmu konstatējuši, un nerunājiet vispārīgi un pa gaisu! Tās ir pārāk nopietnas problēmas!

Es gribu pateikt paldies izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam, ka viņš ir spējis atturēt šīs masas no asinsizliešanas, no nemieriem, pateikties viņam par to, ka šobrīd notiek normāls, mierīgs dialogs. Un es personīgi esmu ieinteresēta, lai šis Izglītības likums pilnīgi precīzi tiktu īstenots gan pēc burta, gan pēc gara. Es ļoti uzmanīgi sekošu tam līdzi gan Liepājā, gan Latgales skolās, gan citur. Tā ka beidziet draudēt un biedēt sabiedrību, ja jums pašiem nav neviena piemēra, ko minēt.

Izglītības likums šobrīd tiek īstenots tieši tādā apjomā, tieši tādā garā, par kādu jūs šeit nobalsojāt, par proporciju 60 pret 40, bet, ja jums ir citi piemēri, tad nāciet un nosauciet!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Daži runātāji skaidri šeit parāda, ka viņi galīgi neklausās citu deputātu runās. Neviens te nevienu nebaida! Un arī nekādu tracināšanu es šeit neredzu.

Tātad neesot faktu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Ir akti!”) Nu tad runāsim par faktiem! Un tiešām būtu ļoti patīkami, ja mēs šeit, Saeimā, patiesi vairāk runātu par faktiem tad, kad par tiem ir jārunā.

Viss esot kārtībā, viss notiekot. Lieciet mieru skolotājiem, lieciet mieru direktoriem! Nu kurš tad viņus aiztiek? Bet es tomēr gribētu atgādināt, kāpēc ir radies šis pieprasījums.

Diemžēl esmu spiests jau otro reizi to atgādināt. Šis pieprasījums radās tāpēc, ka bija fakti. Ja kāds uzskata, ka laikraksts “Rīgas Balss” ir kaut kāda grupējuma laikraksts, kurš vēlas tracināt sabiedrību, tad lai nāk un pamato! Šis laikraksts savās slejās taču nopublicēja faktus. Laikraksta pārstāvji veica aptauju Rīgas skolās. Vai tie nav fakti, Ābiķa kungs? Vai tie nav fakti? (Izsaucieni no zāles.)

Tālāk. Jūs tā interesanti sakāt. Zigfrīds Grinpauks man “pa kluso” teica, ka viņš kaut ko tur nepareizi esot pateicis. Ko jūs divatā runājāt - tā ir jūsu divu darīšana. Divi vīrieši daudz ko var sarunāt un sadarīt. Runa ir par šā cilvēka publisku uzstāšanos, nevis par jūsu divatā runāto. Ir taču starpība, vai ne?

Lūk! Un tāpēc mēs arī reaģējām. Ja mēs saņemam šādu publisku informāciju no saziņas līdzekļiem, tad kāpēc lai mēs nereaģētu uz to? Kur tad jūs šeit redzat kaut kādus draudus, uzbrukumu vai tracināšanu?

Jums būs jārēķinās ar to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pieredzējusi organizācija, kas prot strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā, un gan vienā, gan otrā variantā mums būs panākumi. Nu tad runāsim šeit skaidru valodu, nevis nāksim politiski runāt! Tiklīdz nāk pieprasījums no mums, tad tā ir tracināšana, tas ir kaut kas šausmīgs. Nu nav taču tā!

Arī mēs tāpat kā, es ceru, daudzi deputāti gribam, lai īstenotos Izglītības likuma izmaiņas, lai šī reforma notiktu. Mēs to gribam! Protams, mums būs sakāpinātāka interese tad, kad būs eksāmeni. Neapšaubāmi! Ceru, ka tā saglabāsies visiem tiem, kuri patiesi kaut ko vēlas izdarīt, - gan pozīcijai, gan opozīcijai.

Tagad te kāda interesanta teorija bija jāklausās, pareizāk sakot, hipotēze. Sak, redziet, arī mācot angļu valodu, skolotāja reizēm runājot ar bērniem latviski. Es domāju, ka tas notiek ar tiem bērniem, kuri nav tik attīstīti, lai prastu runāt angliski. Un nevajadzētu šeit no tribīnes plātīties, ka ir tādi neattīstīti bērni, kas angļu valodas stundās neprot runāt angliski.

Es gribētu runāt skaidru valodu. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas labākajās skolās svešvalodas mācīja ārkārtīgi vienkārši: atbrauca pasniedzējs no Anglijas, no Francijas, no Vācijas un ienāca klasē. Un runā, kā gribi. Pasniedzējs neprata nevienu vārdu latviski. Viņš runāja savā valodā. Un, ja salīdzina svešvalodu zināšanas, kādas bija pirmskara Latvijas sabiedrībai, kur katrs inteliģents latvietis prata trīs vai četras valodas, tad redzam, ka, salīdzinot ar to, kā tas ir šodien, starpība ir milzīga.

Tā ka nevajadzētu satraukties arī jums, ka ķīmija būs jāmācās latviešu valodā. Vai tad jūs sērskābes formulu vai sērskābes struktūrformulu nepratīsiet uzrakstīt un nespēsiet dažus specifiskus vārdus iemācīties latviski? Ir nu gan liela traģēdija!

Es jau saprotu, kāds būs balsojums, bet nevajag teikt, ka šeit opozīcijā sēdošie kādu grib tracināt vai rīko atentātu pret ministru, vai dara kaut ko tamlīdzīgu.

Tādas lietas nevajadzētu šeit runāt. Mēs gribam, lai procesi virzītos uz priekšu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Dobeļa kungs! Jūs pateicāt ļoti labu domu, kas atbilst tieši mūsu vēlmēm. Runa ir par to, ka mūsu iepriekšējās Latvijas laikā, tas ir, pirms Otrā pasaules kara, Latvijā tiešām bija demokrātija, un skolotājs varēja būt arī bez latviešu valodas zināšanām. To jūs pateicāt. Tās ir jūsu domas, un es tās atbalstu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu, izsakot savas piezīmes arī no zāles, būt pieklājīgiem attiecībā vienam pret otru!

Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 63, neviens deputāts neatturas. Pieprasījums nav atbalstīts.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu iekļaut šāgada 30.septembra sēdes darba kārtībā kā 5.punktu likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Minēto likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 3075, sagatavojusi Vides ministrija, un Ministru kabineta sēdē šis likumprojekts ir atbalstīts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz atzīt to par steidzamu. Un steidzamība tiek pamatota ar šādiem argumentiem.

Bauskas pilskalns ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ietilpst Bauskas pilsdrupas ar parku un Bauskas viduslaiku pils. Taču šis objekts vienlaikus ir arī “Natura-2000” aizsargājamā dabas teritorija, tātad ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija. Šajā teritorijā rudens laikā (un rudens Latvijā iesākās jau 22.septembrī) ir lieli draudi, ka var tikt izskaloti upes dolomīta krasti Mēmeles pusē un var iesākties nogruvums. Ir izstrādāts projekts, ir iedalīta nauda projekta īstenošanai, bet projektu nav iespējams realizēt tāpēc, ka šī ir “Natura-2000” objektu sarakstā iekļauta teritorija. Uz šiem dolomītiem aug papardītes, sūniņas. Šīs klintis ir aizsargājams objekts, un iespējams tās nostiprināt ir tikai un vienīgi tā - sagatavot īpašu, speciālu likumu.

Tāpēc šim likumprojektam ir nepieciešama steidzamība. Mēmelē strauji ceļas ūdens, ir sākušās rudens lietavas, un, lai darbus varētu turpināt, mūsu uzdevums ir glābt Bauskas pilsdrupas. Pēc tam varēs domāt arī par citas teritorijas atrašanu un pievienošanu šim aizsargājamam objektam. Taču pašlaik vissvarīgākais uzdevums ir saglabāt arhitektūras pieminekli.

Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

A.Seile. Komisija iesaka likumprojektu izskatīt kā pēdējo darba kārtības punktu šodienas sēdē un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.30, jo jūsu balsojums liecina par vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.30 šodien. Un kā pēdējais darba kārtības punkts tas tiks izskatīts šodienas, tas ir, 30.septembra, sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs 892. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijas
atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas
atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir zināms, ka Latvijas pilsonība ir noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Manuprāt, arī Latvijas nepilsoņiem jau sen ir izveidojusies līdzīga noturīga tiesiska saikne ar Latviju, jo daudzi nepilsoņi šeit dzīvo jau no dzimšanas, maksā nodokļus un tā tālāk. Nepilsoņi ir Latvijai piederošas personas. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams nekavējoties piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā tas ir, piemēram, Igaunijā un Vācijā, kā arī atcelt ierobežojumus Latvijas nepilsoņiem darboties konkrētās profesijās. Šis priekšlikums ir ļoti savlaicīgs, jo pēc Eiropas Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratificēšanas nāksies piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties vēlēšanās - ja ne 2005.gadā, tad 2009.gadā noteikti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu, reizēm rodas tāda jocīga sajūta, klausoties to, ko saka cilvēki, kas sevi uzskata par zinošiem. Mēs taču nupat, pavisam nesen, izskatījām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Vai jūs tiešām to esat aizmirsuši? Pavisam nesen tas bija. Tajā skaidri ir pateikts, ka Latvijā vēlēšanu tiesību nepilsoņiem nav un nebūs! Skaidri tas ir pateikts Latvijas Satversmē!

Atgādināšu, ko paredz mūsu likumi attiecībā uz Satversmi. Lai veiktu grozījumus Satversmē, ir nepieciešams, lai šeit klāt būtu 2/3 Saeimas deputātu katrā lasījumā. Satversmes grozījumus izskata trijos lasījumos. Pieņemts viss ir tad, kad ir nobalsojušas 2/3 deputātu - tātad 67 deputāti. Nav vēl skaidrs tas? Nu kā var nākt atkal šeit tribīnē pēc tam, kad ir izskatīti grozījumi Satversmē un bijusi garu garā runāšana par nelaimīgajiem nepilsoņiem un vēl par daudz ko citu?!

Nāk tagad tribīnē biedrs, kas laikam nav kārtīgi klausījies, kā ritēja tā sēde, kuras stenogrammas mierīgi varēja saņemt un izlasīt, iepazīties ar visiem balsojumiem. Tagad atkal nāk un runā par nepilsoņiem. Es saprotu, ka tā ir vai nu tracināšana... Te pirms brīža bija runa par tracināšanu. Man šķiet, ka šī runa par nepilsoņiem - tieši tā ir tracināšana! Tāda runāšana ir pretrunā ar Satversmi un daudz ko citu. Lūk! Un nākas gribot negribot kāpt šeit tribīnē pa šiem svinīgajiem pakāpieniem un atgādināt skaidras patiesības. Eiropa, redziet, piespiedīšot... Neko nepiespiedīs nevienam! Eiropas Savienībā ir demokrātiskas valstis, kas, paldies Dievam, nejaucas citu valstu iekšējā dzīvē. Mūsu uzdevums ir skaidrā valodā pastāstīt, kāda ir mūsu iekšējā dzīve, parādīt likumus. Arī tad, ja mēs likumus mainām, vajag skaidrot to. To mēs arī darīsim. To mēs jau darām Eiropas Padomē. Un tagad, kad vēlētāju vairākums ir “tēvzemiešiem” un partijai “Jaunais laiks” devis iespēju iegūt divas trešdaļas no Latvijai paredzētajām Eiropas Parlamenta balsīm, mēs arī tur, Eiropas Savienībā, skaidrosim, kas tie tādi ir - nepilsoņi, kas ir Molotova-Ribentropa pakts un kas ir Putins. Ne jau velti Ģirts Valdis Kristovskis atrada kopīgu valodu ar Vītautu Landsberģi, ar Vaclavu Hāvelu un ar Olbraitas kundzi. Viņi atrada kopīgu valodu! (Starpsauciens: “Malači!”) Eiropiešus jūs vairs šitā nebarosiet ar visādām bezjēdzībām! Tagad mēs te vienkārši tērējam laiku. Mēs gari un plaši izrunājāmies, apspriežot grozījumus Satversmē, taču tagad šīs runas sākas no jauna. Nu lieciet tos nepilsoņus drusciņ mierā! Kaut kas jau ar viņiem notiks - kādi aizbrauks, aizies kaut kur citur, pameklēs citus “medību laukus”, un vēl kādi naturalizēsies. Tas ir process! Nepilsoņu pārtapšana kaut kādā citā elementā - tas ir laika jautājums. Un šo procesu nosaka Latvijas Republikas Satversme un atbilstošie likumi. Jūs varat nākt un turpināt stāstīt savu, bet īstenībā jūs jau sākat visu laiku atkārtot vienu un to pašu. Godātie kolēģi, palasiet, lūdzu, ko saka Latvijas Republikas Satversme un mūsu likumi! Vēl vienu reizi izlasiet, kas tur skaidri pateikts! Pie tam mēs šīs nepilsoņu tiesības tur ielikām pagājušās Saeimas darbības laikā un darījām to kopā ar ļoti liberālām partijām - ar partijām, kuras visi uzskata par liberālām un iecietīgām. Tā ka acīmredzot arī viņi tā ir sākuši domāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Visa Eiropa ar saviem pārstāvjiem EDSO pieprasīja to savā rezolūcijā... Ir EDSO, ir tāda organizācija. Ja nezināt, Dobeļa kungs, es izstāstīšu, ar ko tā nodarbojas. Ar savu rezolūciju pieprasīja, ka Latvijai vajag grozīt likumu un dot iespēju nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās. Visi - arī Igaunija - to izdarīja. Mēs esam Eiropā vienīgā valsts, kura pieļauj tādu cilvēktiesību pārkāpumu. Nu, labāk šodien sāksim strādāt ar reģistru, par kuru ir tas deputāta Urbanoviča priekšlikums! Tad vieglāk mums būs nākamajās pašvaldību vēlēšanās vinnēt un dot iespēju tiem cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, kontrolēt pilsētu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 74, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 75, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 6. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas
atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 7.priekšlikums, iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 9. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 10. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. Tālāk ir 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns. 14. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 6. Likums “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu vidū ir vairāki jubilāri, un es Saeimas vārdā gribu apsveikt pusapaļā jubilejā deputāti Annu Seili. (Aplausi.)

Savu pusapaļo jubileju 26.septembrī svinēja arī mūsu kolēģis deputāts Gundars Bērziņš. (Aplausi.)

Un 28.septembrī savu jubileju svinēja deputāts Pāvels Maksimovs. (Aplausi.)

Lūdzu cienījamos deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks).

Pretkorupcijas komisiju aicinu tūlīt uz pavisam īsu sēdi Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Igoram Solovjovam.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisiju lūdzu uz pāris minūtēm sapulcēties sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas zālē otrajā stāvā - komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaundžeikars, Krišjānis Peters, Artis Pabriks, Viesturs Šiliņš, Staņislavs Šķesters un Dzintars Rasnačs.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 774 - ar likumprojektu “Elektronisko sakaru likums”. Kopumā otrajam lasījumam tika iesniegti 217 priekšlikumi. Komisija savā sēdē izskatīja visus priekšlikumus un pieņēma šādu lēmumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 4. - arī tas ir Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 5. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 6. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 7. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 8. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 9. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 10. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 11. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 12. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 13. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 14. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs.15. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 16. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 17. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 18. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 19. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 21. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 22. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 24. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 25. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 26. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 27. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 27.priekšlikumu atklājam debates.

Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Gribu norādīt uz dažām lietām, kuras, pēc manas izpratnes, ir sākušas iet nedaudz nepareizu ceļu - ne tā, kā varbūt vajadzētu un kā tas ir pareizi ierakstīts mūsu Kārtības rullī.

Apspriežot Elektronisko sakaru likumu, tā 27.priekšlikumu, mēs šobrīd runājam par to, ka patlaban esošā bezpeļņas organizācija - Elektronisko sakaru inspekcija būtu jāpārveido par Elektronisko sakaru aģentūru vai Elektronisko sakaru direkciju, kas būtu akciju sabiedrība. Šādas pārveidošanas nepieciešamību mums nosaka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums. Tas būs jādara. Likumā mēs redzam to, ka 27.priekšlikumā ir minēta tāda iestāde kā Elektronisko sakaru aģentūra, un tas ir visnotaļ loģiski.

Bet tas, kas man šobrīd ir rokās, tas ir dokuments, kas saņemts no Ministru kabineta. Pirms divām nedēļām projekta veidā, bet šīs nedēļas sākumā jau lēmuma veidā tiek paredzēts bezpeļņas organizāciju - tātad Elektronisko sakaru inspekciju pārveidot par valsts akciju sabiedrību “Elektronisko sakaru direkcija”. Un pie tam šajā dokumentā stāv rakstīts, ka Valsts kancelejas atzinumā izteiktie iebildumi par šādu pārveidošanu nav ņemti vērā. Šeit tieši ir runa par to... Kā piemēru var minēt to, ka Valsts kanceleja ierosināja sākumā izskatīt iespējamo darbības stratēģiju un budžeta izlietojumu šīs nozares kapitālsabiedrībai un tikai pēc tam pieņemt lēmumu, taču apbrīnojamā steigā tieši šobrīd no Ministru kabineta puses tiek atbalstīts lēmums par to, ka šai iestādei būtu jābūt nevis aģentūrai, bet gan akciju sabiedrībai.

Kāda tad ir lielākā starpība starp aģentūru un akciju sabiedrību? Redziet, lielākā starpība ir tā, ka aģentūras gadījumā visi līdzekļi - ieņēmumi un izdevumi - nāk un iet caur valsts budžetu, turpretī Elektronisko sakaru direkcijas gadījumā, ja tā būs valsts akciju sabiedrība, šie līdzekļi tiks akumulēti tieši šajā direkcijā.

Nedaudz par līdzekļiem. Īstenībā, ja apskatāmies 2002.gada valsts budžetu, tātad bezpeļņas organizācijas “Elektronisko sakaru inspekcija” budžetu, mēs redzam, ka neto apgrozījums mums ir bijis nedaudz lielāks par 3 miljoniem, bet pārskata perioda peļņa ir bijusi, rupji ņemot, 1,5 miljoni latu. 2003.gadā šī peļņa ir bijusi jau krietni mazāka, turpretī uzkrājumi ir izveidojušies 4 miljonu latu apmērā. Šie rādītāji viennozīmīgi liecina par to, ka pagātnē šī Elektronisko sakaru inspekcija ir bijusi diezgan ienesīga. Un tas arī ir diezgan loģiski, jo šīs inspekcijas pamatfunkcija ir sekot līdzi frekvenču sadalei, kā arī iekasēt nodevas par Latvijas valsts teritorijā esošo frekvenču sadali.

Tātad es nemēģinu nevienu kritizēt vai izteikt kādus pārmetumus par to, kā tās lietas notiek, bet jūs labi redzat, ka šobrīd šā jautājuma lemšanai tiek piemērota mazdrusciņ neadekvāta procedūra, ja tā to var nosaukt, jo loģiskā un Kārtības rullī noteiktā kārtība būtu tāda, ka mēs sākumā nolemjam, kādai struktūrvienībai vajadzētu būt, un tikai pēc tam Ministru kabinets atbilstoši likumam varētu spert adekvātus soļus. Šobrīd likumā stāv rakstīts viens, turpretī no Ministru kabineta puses jau nāk pavisam citi signāli.

Kolēģi! Izdariet secinājumus!

Sēdes vadītāja. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Zaķa kungs! Kā jūs pats redzat, ministrija šobrīd ir iesniegusi priekšlikumu, kurā - atbilstoši Radio un televīzijas likumam - institūcijas nosaukumā ir vārds “aģentūra”. Protams, deputāti, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, ir dažas aģentūrai piekrītošas funkcijas atdevuši regulatoram. Līdz ar to aģentūrai acīmredzot var būt nākotnē iespēja pārveidoties par valsts kapitālsabiedrību. Un, ja šāda pārveidošana Ministru kabinetā notiks, tad trešajam lasījumam ministrija iesniegs precīzu redakciju, kā arī mēģinās izdarīt grozījumus spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā, kur šīs institūcijas nosaukums jau ir “aģentūra”. Tā ka, manuprāt, pārmetumi ministrijai nav vietā. Un, ja Ministru kabinets nolems citādi, tad mēs rīkosimies atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu, tagad balsosim par 27. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 25, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Fjodorovs. 29. - Tieslietu ministrijas priekšlikums, konkrēti - ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tagad jāizskata 28.priekšlikums. Par 27.priekšlikumu mēs jau balsojām.

Par procedūru. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim! Jā, mēs balsosim...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

Ja deputāti pieprasa balsojumu, tad balsojums ir jāveic.

28.priekšlikums.

Ja deputāti pieprasa balsojumu, mums ir jābalso! Lūdzu deputātus balsot par 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Fjodorovs. 29. - Tieslietu ministrijas priekšlikums, konkrēti -parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 30. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 31. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Fjodorovs. 32. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 33. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 34. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 34. un 35.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 36. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 37. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 38. - deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 41. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 43. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 44. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 45. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 46. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 48. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 49. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 49. un 50.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 51. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 52. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 54. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 55. - Satiksmes ministrijas priekšlikums, konkrēti - ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. Atvainojos! Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 55. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 58, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 56. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 57. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Fjodorovs. 58. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija nav pilnībā apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 58.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 66, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 59. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 60. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 61. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 62. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 63. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 64. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 65. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 66. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmākās daļas numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 67. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 68. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 69. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 70. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 71. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 72. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 73. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 74. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 75. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 76. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 77. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 78. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 79. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 80. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 81. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 82. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 83. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 84. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 85. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 87. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 88. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 89. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 90. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 91. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 92. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 92. un 93.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 94. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 95. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 96. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 97. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 98. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 99. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 100. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 101. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 102. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 103. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 104. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 105.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 104. un 105.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 106. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 107. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 108. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 109. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 110. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 111. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 112. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 113. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 114. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 115. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 116. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 117. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 118. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 119. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 119. un 120.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 121. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 122. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 123. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 124. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 125. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 126.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 125. un 126.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 127. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 128. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 129. - Satiksmes ministrijas priekšlikums, konkrēti - ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nepiekrīt komisijas lēmumam, aicinu balsot par 129.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 129.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 67, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. 130. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 131. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 132. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 133. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 134. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, izsakot to kā 44.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 135. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 135. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 135.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 70, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. Nākamais ir 136. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 137. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 138. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 140. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 140.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus ... Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija šādu lēmumu nav pieņēmusi! Ja referents par to runā, tad viņš drīkst runāt tikai savā, nevis komisijas vārdā. Viņš individuāli nepieteicās debatēs kā savas frakcijas deputāts un neprasīja vārdu. Es protestēju pret šādiem paņēmieniem.

Sēdes vadītāja. Pret kādiem konkrēti?

A.Seile. Ir teikts, ka komisija pieņēmusi lēmumu neatbalstīt, bet referents aicina balsot par šo priekšlikumu. Mūsu komisija tādu lēmumu sēdē nepieņēma. ( Deputāts Fjodorovs kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus...

S.Fjodorovs. Es aicinu balsot savā vārdā, Es jau to nosaucu, ka komisijas lēmums ir neatbalstīt. Es aicinu balsot savā vārdā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 140. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 70, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Fjodorovs. Nākamais ir 141. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 142.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 141. un 142.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 143. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 144. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 145.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 146. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 147. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 148. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 149.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 150. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 151. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 152.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 153. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 154. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 155. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 156. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 157. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 158. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 159. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 160. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 161. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 162. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 163. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Šeit nav atbalstīts, bet ir precizēts un atbalstīts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 164. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 58.pants, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 165. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 166. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 167. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 168. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmākās daļas numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 169. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 170. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 171. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 172. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 173. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 174. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 175. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 176. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 177. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 178. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 179. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 180. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 181. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 182. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 183. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 184. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 185. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un ietverts 186.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 187. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 188.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 189. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 190. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 191. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 192. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 193. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 194. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 195. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 196. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 197. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 198. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 199. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 200. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 201. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 202. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 203. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 204. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 205. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 206. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 207. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 208. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 209. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 210. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 211. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 212. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 213. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 214. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 215. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 215.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 216. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 217. - pēdējais - ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Juris Dobelis ir pieteicies debatēs? Lūdzu! Atklājam debates! Par 217.priekšlikumu, jā? Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā šis ir pēdējais priekšlikums, es tomēr gribu atgādināt, ka mēs esam pieļāvuši diezgan rupju kļūdu. Es aicinu padomāt, vai to šodien ir iespējams izlabot. Tātad mēs nobalsojām - es nezinu, kā to kolēģi varēja izdarīt - par diviem dažādiem tekstiem vienam un tam pašam pantam. Es runāju par 27. un 28.pantu. Tādu muļķību likumā nedrīkst atstāt! Ir jābūt vai nu vienam, vai otram tekstam. Kā jūs varējāt vispār pieļaut šādu balsojumu? Likumam pirms izskatīšanas trešajā lasījumā, pēc manām domām, ir jābūt jau sakārtotam.

Tā ka vienosimies par vienu no tekstiem, nevis atstāsim divus dažādus tekstus, ko fiziski vienkārši nav iespējams realizēt.

Sēdes vadītāja. Es sapratu, ka jūs runājat par 27. un 28.priekšlikumu. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Fjodorovs. Es piekrītu kolēģiem, ka šis likums ir ļoti sarežģīts. Es centīšos... Tā ka, strādājot komisijā, uz trešo lasījumu tas tiks sagatavots godam.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.oktobris.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš grib runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Nekādā gadījumā!”) Nē.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 5.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektā “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (reģistrācijas numurs 909) saņēma un izskatīja desmit priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. Komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot un pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Kalniņam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

P.Kalniņš. 5.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Juridiskajā komisijā, izskatot šo likumprojektu, secinājām, ka nav neviena priekšlikuma.

Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Zaķis... Es atvainojos, ziņos deputāts Visvaldis Skujiņš.

V.Skujiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir iesniedzis atsaukumu attiecībā uz saviem diviem priekšlikumiem - 1. un 3.priekšlikumu.

Vārdu sakot, caurlūkojot likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, komisija mēģināja rast kompromisu starp dažādām organizācijām - Vides ministriju, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldi, Makšķernieku asociāciju un Latvijas Zemnieku federāciju. Rezultāts ir tas, ka radās kompromisa priekšlikums - atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums Nr.2. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Manuprāt, šo priekšlikumu nekādā ziņā nevar saukt par kompromisa priekšlikumu. Tas, ko Saeima pieņēma pirms tam, respektīvi, tā redakcija, kuru Valsts prezidente, Horvātijā būdama, bija atdevusi atpakaļ Saeimai, ir daudz pieņemamāka Latvijas tautsaimniecības attīstībai - un arī no ekoloģiskā viedokļa.

Kāpēc šī jaunā redakcija, tā saucamā “kompromisa redakcija”, nav pieņemama? Tāpēc, ka tajā ir minēta Buļļupe, un Buļļupe ir viena no galvenajām zivju migrācijas vietām. Vēl vairāk. Jāteic, ka tāda zivs kā vimba aug astoņus gadus, līdz to vispār... Šīs zivis tur lielā vairumā arī ziemo. Un, protams, ar šādu redakciju vienkārši tiks nodarīts ievērojams zaudējums (nesauksim to par kaitējumu) - ievērojams zaudējums tieši mūsu zivju resursiem.

Protams, varētu ilgi un gari debatēt par to, kas aizstāv kā intereses. Taču jāteic, ka šis nu nekādā ziņā nav uzskatāms par kompromisa risinājumu. Manuprāt, būtu jābalso “pret”. Un tādā gadījumā paliek spēkā tas nosacījums, kas bija iepriekš, - ka tātad no Daugavas grīvas līdz Rīgas HES var ar tīkliem strādāt (nu, protams, noteiktā kārtībā), taču Buļļupi nevajadzētu aiztikt. Un atsevišķu firmiņu lobisms, kurš bija parādījies gan Valsts prezidentes kancelejā, gan arī komisijā, manuprāt, nevar būt par pamatu tam, ka tiek izzvejoti tik lieli vērtīgo zivju resursi vietā, kura principā ir gandrīz vienīgā zivju migrācijas vieta, - Buļļupē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Man bija tas gods vadīt darba grupu, kas strādāja pie šā kompromisa. Situācija ir absolūti elementāra: mūsu galvenais mērķis bija panākt nevis kompromisu starp zvejniekiem un makšķerniekiem, bet kompromisu starp zivju resursu ilgtspējīgu un prātīgu izmantošanu un to gluži pretējo situāciju, kāda bija nesenā pagātnē, kad Daugava tika diezgan brutāli izsmelta ar zvejas tīkliem. Vasaras vidū mēs balsojām par priekšlikumu, ar kuru tika atļauta rūpnieciskā zveja tikai un vienīgi lejpus Rīgas HES - visa rūpnieciskā zveja, ieskaitot arī zveju ar tīkliem. Par šo situāciju bija diezgan neapmierināti, protams, zvejnieki. Vēsturi jūs atceraties - zvejnieki rakstīja vēstuli Valsts prezidentei, un Valsts prezidente šo likumu atdeva mums atpakaļ atkārtotai pārskatīšanai. Acīmredzot mums kāds secinājums no visa tā bija jāizdara, un to arī mēs centāmies izdarīt, strādājot darba grupā.

Jautājumā par Buļļupi īstenībā var piekrist Rasnača kungam, jo Buļļupe tik ir tiešām ir unikāla parādība - šajā upē ir gan ziemošanas, gan nārsta vieta vimbām, tā tik tiešām ir bagāta un savā ziņā unikāla upe, kas drīzāk ir nosaucama par kanālu, nevis upi.

Taču, redziet, ir viena liela starpība starp tīklu un murdu. Murds ir zvejas iekārta, kurā zivis nenobeidzas īsā laikā pēc tam, kad ir iekļuvušas tajā zivju tīklā. Tas nozīmē, ka ar murdu zvejot ir videi krietni draudzīgāk. Un pats galvenais ir tas, ka murdi tomēr ir ražošanas līdzeklis, kurš maksā diezgan pamatīgu naudu. Jācer, ka maluzvejnieki nespēs atrast līdzekļus zvejai ar murdiem. Un šajā gadījumā tā ir tā galvenā starpība starp murdu un tīklu.

Tas kompromiss, ko mēs esam pieņēmuši, ir šāds: zveja ar murdiem gan Buļļupē, gan Daugavā. Ceram uz to, ka maluzvejniekiem tātad nebūs iespējas brutāli nodarboties ar tīklu likšanu - ar tīklu likšanu abās šajās upēs. Turpretī nodarbinātības iespēju mēs tomēr saglabājam tiem zvejniekiem, kuri ir jau pirms kāda laika uzsākuši savu biznesu un joprojām turpina to gan Buļļupē, gan arī Daugavā.

Uzskatu, ka šis kompromiss, kas šobrīd ir pieņemts, ir visnotaļ loģisks. Ja pēc kāda laika - domāju, pēc vairākiem gadiem - redzēsim, ka situācija pasliktinās, tad acīmredzot nāksies spert nākamos soļus. Latvijā nākotnē droši vien būs tāda pati situācija, kāda ir, teiksim, skandināvu valstīs, - ka ar makšķerēšanu saistītais tūrisms ieņem ļoti nopietnu vietu, teiksim, ienākumu ziņā valstī. Arī mums būtu uz to jātiecas. Taču pati galvenā tēze, ko es jums visiem gribu atgādināt, ir tā, ka dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no mūsu vecākiem. Dabu mēs esam aizņēmušies no mūsu bērniem.

Tā ka, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo kompromisa variantu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums daudziem izpratnes par rūpniecisko zveju ir tik daudz, cik tās ir.

Ja palasām šo priekšlikumu, kas bija iepriekš jau atbalstīts, - ka visās upēs un kanālos, izņemot Daugavu no Rīgas HES līdz ietekai jūrā, aizliegta rūpnieciskā zveja -, un ja palasām vēl arī visus šos iepriekš pieņemtos aizliegumus zvejot visos tajos daudzajos ezeros, kā tas ir šeit akceptēts jau otrajā lasījumā (vispār - pieņemtajā likumā, nevis likumprojekta otrajā lasījumā, jo šis ir likums, ko Valsts prezidente atsūtīja mums atpakaļ atkārtotai izskatīšanai), tad redzam, ka praktiski pašvaldībām nav nekādas teikšanas. Es domāju, ka vietējām pašvaldībām, kuras labāk redz, kas šajos ezeros notiek un kuras apsaimnieko šīs teritorijas un šos ūdeņus, praktiski realizēt savu ietekmi ir minimālas iespējas.

Tāpēc es domāju, ka šis kompromiss īstenībā ir nevis kompromiss, bet varbūt pat zināms izkropļojums, tāpēc ka praktiski nav jau lielas nozīmes tam, vai tā ir zveja ar tīkliem vai ar murdiem, jo abi šie zvejas rīki jeb zvejošanas veidi ir vienlīdz apdraudoši - gan tīkli, gan murdi.

Es gribētu teikt, ka šis ir uzņēmējdarbības veids. Šis ir reģistrēts uzņēmējdarbības veids - rūpnieciskā zveja. Un mūsu motivācija ir vairāk balstīta uz to, ka šī zveja ir ļaunums, milzīgs nodarījums dabai. Taču, ja mēs runājam par šādiem licencētiem jeb reģistrētiem uzņēmumiem, tad jāteic, ka šādu uzņēmumu nav pārāk daudz. Šie uzņēmumi ir tie, kuri tiešām palīdz saglabāt dabu šajās teritorijās, šajos ūdeņos un palīdz sakārtot vidi, nevis otrādi. Rūpnieciskā maluzvejošana - tas ir cits jautājums. Ir skaidrs, ka šajā jomā ir jācīnās tieši tām institūcijām, kuras atbild par rūpnieciskās zvejas regulēšanu.

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs faktiski pieņemam šos ierobežojumus, tas ir, nolemjam pilnīgi visās upēs un kanālos aizliegt šo rūpniecisko zveju, tad tas nozīmē, ka praktiski tiem cilvēkiem, iedzīvotājiem, kuri dzīvo šo ūdenstilpju tuvumā, praktiski ir liegts nodarboties ar šo biznesu, nodarboties ar šo rūpniecisko zveju, kura pārsvarā ir šo iedzīvotāju ienākuma avots un arī ģimenes uzturēšanas avots. Es domāju, ka pašvaldību loma jau tika šajā likumā pastiprināta un ka vietējām pašvaldībām būtu vislabāk jāzina, kas šajos ūdeņos notiek, cik ir tādu uzņēmēju, kuri nodarbojas ar šo zveju, un kā var ietekmēt šo procesu.

Es jau saprotu arī kolēģus, lielos makšķerētājus, kuri mīl šīs lietas. Man arī ir zināmi hobiji, bet es neuzspiežu... Es neuzspiežu, lai ar likumu mēs aizliegtu uzņēmējiem strādāt šajā sektorā un neļautu likumīgi pelnīt un maksāt nodokļus, un izmantot šos mūsu dabas resursus. Vienlīdz svarīga loma ir gan rekreācijas iespēju nodrošināšanai, gan arī normālai ūdenstilpju apsaimniekošanai - teiksim, tīrīšanas un ekoloģisko jautājumu risināšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, tā ir ķecerība -šodien runāt par rūpniecisko zveju upēs, it sevišķi tādās upēs, kurās visā to garumā notiek zivju migrācija. Mēs kaut ko šeit nesaprotam. Jā, varētu runāt par rūpniecisko zveju ezeros, kaut kādās slēgtās ūdenstilpnēs, kur tiek atjaunoti zivju resursi; tas ir pats par sevi saprotams, ka kāds ir arī atbildīgs par šo tilpņu saturu. Bet vai mēs varam runāt par šo konkrēto priekšlikumu - atļaut zvejot Buļļupē, ja ne ar tīkliem, tad ar murdiem? Principā jautājums ir jāformulē pilnīgi citādi.

Jautājums ir par to, vai mēs runājam par zivju resursiem vai arī par uzņēmējdarbību, par dažiem desmitiem cilvēku, kuri tradicionāli tur zvejojuši. Nu tā jau mēs varam aizrunāties līdz tam, ka pirms diviem gadsimtiem varbūt to zivju bija 500 reižu vairāk un ka tās ķēra, ar ko tik gribēja, kā vien varēja. Taču es dzīvoju Lielupes augštecē, Lielupes krastā, un varu jums pateikt skaidri un gaiši - tur nav šo zivju. Un kā mēs varam šeit šobrīd runāt par Buļļupi, kura ir galvenā zivju migrācijas vieta, un lemt par to, vai atļaut tur zvejot tā vai citādi!? Kā mēs to kontrolēsim? Kā mēs spēsim kontrolēt, vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi? Vai mēs tur pie katra murda noliksim inspektoru? Padomāsim par šīm lietām!

Es vēlreiz atkārtoju par rūpniecisko zveju (kaut gan es negribētu vispār attiecībā uz Latviju jeb Latvijas teritoriju pielietot šādu jēdzienu - “rūpnieciskā zveja iekšējos ūdeņos”): mums vienkārši šo zivju, piedodiet, nav! Tā ka es aicinu deputātus pirms balsojuma padomāt par to.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jūs droši vien brīnāties, kāpēc es šobrīd atrodos šajā tribīnē. Taču es esmu zvejnieka sieva. Mans vīrs un visa mana dzimta ir zvejnieki.

Es saprotu, ka ir runa par zivju rezervēm un par cilvēku. Es tomēr gribētu likt pirmajā vietā cilvēku. Katram likumam, ko mēs pieņemam, ir jānāk cilvēkam par labu. Un, ja jau ir runa par Buļļupi, tad es jums gribētu pateikt, ka Buļļupes teritorija sadalās divās - Vakarbuļļos un Pirmajos Buļļos, kur ir kopā seši zvejnieki. Vakarbuļļos ir tikai viens. Tātad viņš viens ar vienu murdiņu var tikai nozvejot. Un Pirmajos Buļļos ir SIA “Staģis”, kurā ietilpst seši zvejnieki. Mēs visi zinām, kāds bija liktenis zvejnieku kolhozam “Uzvara”, kas vēlāk pārtapa par zvejnieku arteli “Jūras līcis”. Visi viņi šodien ir bez darba, viņu sievas ir bezdarbnieces. Vakarbuļļi ir stipri patālu, tur ir jābrauc, autobusi iet trīs četras reizes dienā. Kā jūs domājat, - ko darīs viņi un viņu bērni, ja tas vīrs nevarēs izmest vienreiz savu vienu murdu? Es gan lūgtu padomāt par šiem cilvēkiem. Atļausim savu mūžu tur nodzīvot tai dzimtai, kas ir izveidojusies tur, Buļļupē, Vakarbuļļos, kā zvejniekciems! Lai viņi nepārdod savu zemi, māju un neaizbrauc, un nepārceļas, tā dodami tur vietu jaunām un dārgām vasarnīcām! Lai tur paliktu mājasvieta vismaz viņu bērniem un lai viņi dzimtu varētu nobeigt tā, kā viņi ir sākuši! Viņi, šie vīri un sievas, ir to godam pelnījuši! Būsim tik labi un saprātīgi! Ne jau viņi izsmeļ Buļļupi. To izsmēla maluzvejnieki. Dosim turpmāk budžeta naudu inspektoriem, visiem tiem, kas zivju resursus saglabā un uzskaita, un kas vēro, vai tur kas netiek darīts pret likumu, bet šajā gadījumā balsosim “par” - cilvēka labā! Balsosim par šo likumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā Kantānes kundze, visu cieņu jūsu teiktajam! Es simtprocentīgi to atbalstu un tam pievienojos!

Taču ir jāņem vērā viena lieta: viens murds maksā no 2 līdz 3 tūkstošiem latu. Nez vai tas cilvēks, kuru jūs pieminējāt, ir spējīgs šādu murdu par 2 vai 3 tūkstošiem latu nopirkt. Tātad te ir runa par citām interesēm. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs velkam paralēles, tad redzam, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 000 cilvēku, kuri nodarbojas ar ekotūrismu, nodarbojas arī ar vienu no šā tūrisma paveidiem - ar makšķerēšanu. Tie, protams, ir cilvēki, kuri nodokļu veidā atdod naudu, maksājot par benzīnu, nodokļu veidā atdod naudu, maksājot par šiem piederumiem, nodokļu veidā atdod naudu, pērkot pārtiku, un gadā viņi atstāj milzīgas summas nodokļos, un šīs summas nonāk pie tā cilvēka, kuru jūs nupat minējāt, daudz lielākā apmērā. Nodokļu veidā! Mēs, protams, varam atsevišķu problēmu izcelt un varam arī nemeklēt risinājumu, bet... Arī tur, Vakarbuļļos, kurus jūs minējāt, ir jāmeklē cits risinājums. Ir jāmeklē cits risinājums, un tas ir jāpiedāvā konkrētajai municipalitātei. Mēs nevaram uz tā rēķina vienkārši... Es pilnīgi piekrītu jūsu emocionāli teiktajam par cilvēku, par konkrētajiem cilvēkiem, bet tas nav risinājums. Tas, ko piedāvā, nav risinājums.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Makšķerēšana ir viena smaga problēma. Zvejniecība varbūt nav tik smaga problēma, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tiešām meklēja šo kompromisu. Un kāpēc? Izrādās, ka vides inspektori nespēj izkontrolēt šo situāciju, jo upes tiešām ir pilnas ar tīkliem.

Taču mūsu sagatavotais un komisijas atbalstītais priekšlikums paredz to, ka ar tīkliem upēs vairs nezvejos. Bet vai tiešām mēs neatļausim ielikt dažus murdus lielajās Daugavas ūdenskrātuvēs un Buļļupē? Tie ir vienīgie izņēmumi, kas paredzēti šajā priekšlikumā. Un pie tam neiedomājieties, ka varētu būt tā, ka visi Daugavas un Buļļupes krasti tiks nosēti ar vieniem lieliem murdiem. Gan šo murdu izmērus, gan limitus nosaka pašvaldības. Vai mēs gribam atņemt pašvaldībām šīs tiesības un neļaut vietējiem iedzīvotājiem nodarboties ar to profesiju, ar kuru viņi ir nodarbojušies visu mūžu? Tādas profesijas - makšķernieks - vēl nav. Ir jau labi, ka brauc tūristi un makšķernieki un atstāj pašvaldībai savu naudu, bet no šīs konkrētās naudas konkrēta zvejnieka ģimenē nekas nenonāk.

Un tāpēc es domāju, ka šis ir labs kompromiss, ko komisija ir atradusi. Es aicinu atbalstīt šo sagatavoto priekšlikumu - atļaut zveju ar murdiem Buļļupē un Daugavas ūdenskrātuvēs.

Sēdes vadītāja. Jānis Esta. Otro reizi.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kas ir murds - to jau varbūt kāds arī nesaprot, kas tas tāds ir. Tā ir tā kāstuve, kurai neiet cauri itin nekas, tur paliek iekšā viss. Un tādējādi, Seiles kundze, vai jūs sēdēsiet šim zvejniekam blakus tad, kad viņš vilks ārā šo murdu, un skatīsieties, cik lielas ir tās zivtiņas - kuras varēs tagad realizēt un kuras, tās mazās, varēs laist atpakaļ.

Un vēl es gribu pajautāt to, cik zvejnieki ir ielaiduši zivis šajās upēs? Bet, piedodiet, ja makšķerēšanas licence Lielupes augštecē maksā 10 latus sezonā un ja šīs makšķernieks nevar noķert praktiski nevienu zivi... Taču par šo naudu, ko viņš samaksā, par šiem 10 latiem, šīs zivis, šie mazuļi tiek laisti upē. Tad rodas jautājums: cik to zivju šie zvejnieki ielaiž? Un kurš būs tas, kas sēdīsies blakus zvejniekam ar mēru un mērīs, ko nu viņš tagad ir noķēris un ko viņš realizē?

Es vēlreiz aicinu padomāt par to, vai mēs dažu cilvēku dēļ varam atļauties precedentu un tieši Buļļupē veikt, lūk, šīs te darbības. Tad jau atļausim to darīt arī Ventas lejtecē, Gaujā un tā tālāk. Kāpēc tikai Buļļupe?

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs jau ejam it kā otro riņķi. Pirms Valsts prezidente atdeva mums atpakaļ šo likumu, mēs visus šos strīdus starp makšķerniekiem, zvejniekiem un pašvaldību jau izrunājām. Šie strīdi vilkās mēnešiem ilgi un bija saistīti ar visādām emocijām, ar pierādījumiem, ar skaitļiem un faktiem. Mēs diezgan precīzi toreiz izvērtējām, un deputātu vairākums par to arī nobalsoja.

Es tikai gribu īsi pateikt, ka faktiski šis likums nav domāts ne zvejniekiem, ne makšķerniekiem, ne arī pašvaldību kādai ierobežošanai. Šis likums ir domāts zivīm! Un tāpēc es aicinu balsot vienkārši par zivīm, jo runa ir par resursiem. Tātad, ja būs šie resursi, tad būs gan zvejniekiem, gan makšķerniekiem, gan pašvaldībai, ko dalīt. Un tiks tālāk sakārtoti arī inspekcijas jautājumi. Būs budžetā līdzekļi, un viss atrisināsies.

Balsojiet par zivīm! Lai dzīvo zivis!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Skujiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo tik tiešām mēs esam izskatījuši visādus variantus, un šis likās pats labākais - tas ir šeit rakstīts jūsu priekšā.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Skujiņš. Paldies! Tā kā vairāk priekšlikumu šajā reizē nav, tad ir lūgums balsot kopumā par grozījumiem Zvejniecības likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi. Tātad mēs aicinām jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī šim likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti. Tātad Ārlietu komisija lūdz izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” pirmajā lasījumā un ir to akceptējusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Latvijas spēks ir tās tautā, šī aksioma ir labi zināma visiem, bet likumprojekta par amatu ierobežojumiem tiem latviešiem, kuri Latvijas vēstures drūmāko lappušu dēļ devās svešumā, iesniedzēji un virzītāji, šķiet, to ir aizmirsuši. Izkropļotā izpratne par pilsonību un lojalitāti ir radījusi kārtējo iespēju vājināt mūsu zemi - Latviju.

Ir mums Latvijā problēmas, turklāt pietiekami daudz. Paskatīsimies kaut vai uz to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā, kas notiek ar mazajām pensijām vai uz Latvijas ceļiem, kuri izdzēš vienu dzīvību pēc otras. Ko šī valdība ir spējusi izdarīt kaut vai šajos trijos jautājumos, izņemot paziņojumus, ka kārtējo reizi vajadzēs pārskatīt valsts politiku attiecīgajā sfērā? Neko! Taču paralēli šim nepaveiktajam tā jau ir paspējusi izcelties ar kārtējo absurdu, radot vienkārši tāpat aiz neko nedarīšanas problēmas tur, kur to nav.

Tad nu pastāstīšu tiem, kuri šo likumprojektu ir radījuši, par ko tad mēs te īsti lemjam. Dubultā pilsonība ir kara un padomju okupācijas laika sekas. Latvija, atjaunojot neatkarību, piešķīra Latvijas pilsonību tiem cilvēkiem un viņu bērniem, kuriem 1940.gadā bija tās pavalstniecība, neskatoties uz to, kur karš un okupācija bija viņus izmētājusi. Atraduši mājvietu jaunajās mītnes zemēs, latvieši 50 gadus nezaudēja ticību Latvijai un nekad nezaudēja cerības, ka tā atkal kādu dienu būs brīva un demokrātiska valsts.

Trimdas latvieši, cienījamā Rugātes kundze, nav nekāds pretvalstisks grupējums, bet gan Latvijas valsts pilsoņi - tādi paši kā jūs.

Daļa no šiem trimdas pilsoņiem ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā, kur viņi līdz šim ir varējuši pilnvērtīgi piedalīties valsts atjaunošanas darbos, - strādāt, dzīvot, audzināt bērnus, balsot, maksāt nodokļus. Taču tagad izrādās, ka viņi te gan var dzīvot, bet nedrīkst aktīvi piedalīties politikā un ieņemt veselu virkni amatu valsts pārvaldē. Kā Tautas partija gatavojas uzrunāt tos 200 000 latviešu, kurus tā grasās padarīt par otršķirīgiem pilsoņiem un kuri vēl joprojām dzīvo svešumā, lai tie atgrieztos un audzinātu savus bērnus šeit? Un Latvijai viņi ir vajadzīgi, jo statistika ir nepielūdzama. Ar katru gadu latviešu kļūst aizvien mazāk.

Tāpēc mēs šodien pēc būtības runājam un lemjam par to, kas Latvijai kā valstij ir vai nav jādara. Vai Latvijai kā valstij ir jāaicina latvieši atgriezties mājās vai - gluži pretēji - jāvēršas pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuri reiz devās pasaulē, glābdamies no komunistiskā terora paredzamajām represijām?

Piedāvātais likumprojekts, kas paredz veselu virkni amatu ierobežojumu trimdas latviešiem, liecina par to, ka daļa Latvijas tautas ievēlēto priekšstāvju uzskata, ka Latvijā nav jābūt vienādai attieksmei pret visiem tai piederīgajiem un ka mums nav jādomā par to, lai ikviens latvietis jebkurā pasaules vietā zinātu, ka ir tāda vieta, kur viņš vienmēr būs vajadzīgs, ka mums nav jādara viss, lai tiktu stiprinātas piederības jūtas Latvijai un lai mēs mudinātu ārzemju latviešus atgriezties.

Līdz šim Latvijai bija vajadzīgs tas spēks, zināšanas un enerģija, kas atradās svešumā, un tapa pat valsts programma, kā atbalstīt trimdas latviešus, turpretī tagad rodas jautājums: kas tad pēkšņi pēc 13 Latvijas neatkarības gadiem ir mainījies? Mainījies jau nav it kā nekas, tikai citāda kļuvusi dažu politiķu attieksme. To politiķu attieksme, kuri, skaļi bārstīdami epitetetus par Latviju zilās ugunīs un solīdami nodrošināt demokrātijas paraugstundas, spēlē sev vien zināmas politiskās spēlītes, bet ir aizmirsuši par nepieciešamību risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus, piemēram, kā apturēt inflācijas straujo pieaugumu vai risināt īres griestu jautājumu. Tā vietā Emša valdība ir gatava atlikt visu - pilnīgi visu, uz pāris gadiem, radot mākslīgas problēmas, kuras varētu teatrāli risināt. Un šis likumprojekts ir viens no tādiem gadījumiem.

Taču mēs visi atceramies arī skaļos paziņojumus par nepieciešamību izsekot oficiāli reģistrētas sabiedriskās organizācijas un sabiedriskās televīzijas it kā noziedzīgo rīcību, jo tā katru dienu, es atvainojos par izteicienu, neskalo tautai smadzenes, stāstīdama, cik šī valdība ir laba.

Kolēģi, svešatnes latvieši ir neatņemama un nepieciešama mūsu tautas daļa! Stiprinādama šo tautas daļu, kas, vēstures un likteņa vadīta, atrodas gan Austrumos, gan Rietumos, spēcīgāka kļūst arī pati Latvija - vienīgā vieta pasaulē, kur iespējams saglabāt patiesi latvisku vidi un kur mūžu mūžos pastāvēs tauta, kas runā latviešu valodā. Latvijai ir jāaicina savi pilsoņi mājās, nevis daļai Latvijas vislojālāko pilsoņu jārada ierobežojumi, neļaujot tai piedalīties valsts pārvaldes darbā.

Partija “Jaunais laiks” aicina neatbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību un aicina balsot “pret”!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mans pirmais jautājums šīs lietas iniciatoriem būtu ļoti vienkāršs: kāpēc jūs tā darāt? Ko jūs ar šādu ierosinājumu gribat panākt? Jo es neredzu neko labu, galīgi neko labu es nesaskatu šādā ierosinājumā. Ko pozitīvu tas šodien dos Latvijas sabiedrībai, tai sabiedrības daļai, kura vēlas redzēt latvisku Latviju? Jūs šķeļat latviešus ar šādu ierosinājumu. Pilnīgi skaidrā valodā tas ir jāpasaka.

Šis balsojums par šādu ierosinājumu būs balsojums par nacionālo pārliecību, un, ja ir tādi latvieši, kuri ir spējīgi vēl šodien dalīt latviešu tautu tādos un šitādos, nu tad man ir ļoti žēl. Diemžēl tā tas ir jāsaka, neminot vārdā ne partijas, ne konkrētus cilvēkus. Varbūt viens otrs no koalīcijas nokautrēsies, aizies prom no zāles, izņems karti vai izdarīs kaut ko tamlīdzīgu, lai demonstrētu savu pārliecību.

Jūs esat pieļāvuši rupju kļūdu! Galīgi nevajadzīgu rupju kļūdu! Lūk! Un tā ir šī nelaime! Un tāpēc skan šie skaistie vārdi: “Vienoti Latvijai!”, “Latvieši, nešķelieties!” Tagad ir aicinājums pat vienotus sarakstus veidot un visu ko citu. Nu jāsaka tā: ir jāpasmaida un jāparausta pleci, dzirdot šādus vārdus un redzot “atbilstošos” (pēdiņās) darbus.

Cienītie kolēģi! Tagad sāk izdot Augstākās padomes sēžu stenogrammas. Lūdzu, pasekojiet līdzi tām, ja jūs interesē nesenā pagātne! Jo arī tad bija garas un plašas spriedelēšanas par šo iespēju iegūt šo dubulto pilsonību. Paskatieties, kam mēs devām toreiz šo iespēju! Šeit zālē sēž Augstākās padomes deputāti, kuri toreiz balsoja par šo dubulto pilsonību. Es gribētu redzēt šodien viņu balsojumu. Un tad mēs ieraudzīsim, kāda būs tā pārliecība.

Es redzu šeit savus kolēģus, kuri toreiz ar sajūsmas pilnām acīm balsoja “par”, ierosināja šo balsojumu, jo mums vajadzēja sabiedrotos - sabiedrotos latviešus visur. Mums vajadzēja dot viņiem iespēju darboties neatkarīgās Latvijas atjaunošanas labā, neatkarīgas Latvijas izkopšanas labā. Taču tagad mēs nezin kāpēc atkal sākam viņus dalīt. Nu tas ir nožēlojami! Bet vēl nožēlojamāk ir tas, ka tie paši deputāti, kuri toreiz ar asarainām acīm, kratot galvu, rokas un kājas, uzstājās un centās pārliecināt visus, cik ļoti svarīgi ir iesaistīt visas pasaules latviešus cīņā par neatkarību, tagad šur un tur izsakās, pieklājīgi sakot, jocīgi. Diemžēl!

Kā tad šādiem pavecākiem onkuļiem šī pārliecība ir radusies, un kā viņiem ir dažu gadu laikā tā ir tik strauji mainījusies?

Ne reizi vien mēs šeit esam runājuši par mūsu tautiešu ieguldījumu - par ārkārtīgi nopietno ieguldījumu, pirmām kārtām jau gadu desmitiem ilgi uzturot šo latvisko garu, organizējot šīs latviešu pulcēšanās ārpus Latvijas, veidojot šīs latviešu kopas dažādās pasaules valstīs, kur latvieši brauc viens pie otra simtiem kilometru tālu... Es domāju, ka tie, kuri to ir darījuši pastāvīgi, var pastāstīt sīkāk, kā tas notika un ko tas tomēr nozīmēja - uzturēt šo latvisko garu, šo latvisko kopību.

Es saprotu, ka, teiksim, šis ierosinājums varētu skart tikai kādus - varbūt ne sevišķi daudzus atsevišķus cilvēkus, bet viņus tas morāli skars. Morāli šis ierosinājums skar visus latviešus, kuri dzīvo vai kādreiz ir dzīvojuši ārpus Latvijas okupācijas laikā, kuri tagad ir atgriezušies vai vēl aizvien dzīvo ārpus Latvijas. Mēs taču visi viņus vienkārši aizskaram ar šādiem ierosinājumiem! Kā jūs varējāt līdz tam aizdomāties!? Normāli domājot, līdz tam nevar aizdomāties.

Šeit pirmīt skanēja tādas skaistas runas par izglītības reformu, par to, ka viss virzās uz priekšu, ka mēs, latvieši, turēsimies. Taču tagad jūs atgrūžat simtiem cilvēku. Diemžēl jūs viņus sarūgtināt ar šādu pieeju. Un kam tas ir vajadzīgs?

Es zinu Latvijā cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs. Es zinu Saeimā tādus cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs, kuri ar smaidu uz lūpām tagad skatīsies, kā tie latvieši te ņemsies un kā viņi dalīsies. Es zinu, kuriem tie tautieši ārpus Latvijas patīk vairāk un kuriem viņi patīk mazāk. Te mēs aicinām visus pie sevis uz dzimteni: “Nāciet! Mēs jūs gaidām!”, bet te mēs atkal viņiem uzreiz kniebjam. Lūk!

Atcerēsimies, kā notika Latvijas virzība uz NATO! Tie, kuri praktiski ir piedalījušies šīs virzības gatavošanā, man liekas, ļoti skaidri atceras, cik ļoti mums toreiz palīdzēja tā informācija, kas bija mūsu tautiešiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā (toreiz - Rietumvācijā), kā viņi mums palīdzēja, cik ļoti mums palīdzēja šie sakari, šīs tikšanās ar pasaules valstu politiķiem, ar militārajiem speciālistiem. Vai tiešām tas viss ir aizmirsts? Padarīto darbu tiešām mēs neprotam novērtēt.

Te daži biedri ir ļoti aktīvi, un viņi pareizi dara, runādami par okupācijas faktiem, runādami par totalitāra režīma nosodīšanu, par komunisma nosodīšanu. Biedri, kuri tā domā, vai arī jūs šajā gadījumā atbalstīsiet šādu priekšlikumu? Lūk, tad tā būs dubultmorāle! Tad tā būs savu spalvu krāsošana priekš attiecīgās publikas! Man liekas, jūs labi saprotat, ka tautiešu, kas dzīvo ārpus Latvijas, nav tik daudz, lai viņi vēlēšanu rezultātus varētu briesmīgi ietekmēt.

Tātad acīmredzot vienam otram viņi vairs nav vajadzīgi kā balsotāji. Jā, es atceros, ka Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja bija savulaik ļoti vajadzīga un viņa arī sniedza diezgan pamatīgu atbalstu vienai partijai.

Lūk, tagad skan neapdomīgi izteicieni no dažu neizglītotu deputātu puses. Lūdzu, cienījamie radioklausītāji, neņemiet viņus par pilnu! (Izsaucieni no zāles.)

Tālāk...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, neizsakiet, lūdzu, personīgus apvainojumus!

J.Dobelis. Nu, ja te ir cilvēki, kam nav nekādas sajēgas par to, kas notiek, kādreiz viņiem ir jāaizrāda.

Labi! Es turpināšu tomēr šo runu.

Tagad mēs atgriežamies pie darba, kas ir ārkārtīgi nopietns un kas jāveic, lai Latvijā mēs sakārtotu savas struktūras. Tagad mums ir vajadzīga Eiropas Savienības pieredze praksē, tagad mums ir vajadzīga NATO pieredze praksē, un vēl joprojām, paldies Dievam, šajās struktūrās darbojas arī mūsu tautieši. Neaizmirstiet, lūdzu, to!

Vai mēs tagad domāsim par valsti - par Latvijas valsti un par latvisku Latviju? Par latvisku Latviju - es uzsveru to. Ja mūs interesē un uztrauc, vai ir latviska Latvija, un ja mēs par viņu gribam domāt, tad kādas mums ir tiesības atgrūst tieši tos tautiešus, kas visos nebrīves gados ir aktīvi darbojušies par latviskas Latvijas atjaunošanu un attīstīšanu? Un tagad šāds priekšlikums!

Tāpēc šeit ir grūti runāt: it kā tie tur, koalīcija, ir nolēmuši kopīgi kaut ko, un tagad opozīcija nu te satraucas... Šis nav pozīcijas - opozīcijas jautājums. Vai tiešām tas nav saprotams? Vai šīs ir latviskas Latvijas jautājums vai kaut kāds internacionāls Latvijas jautājums? Balsojums par šo priekšlikumu ir balsojums par internacionālu Latviju. Tas ir balsojums, kas atgrūž latviešus. Un gan jau te tūlīt nāks priecīgi... Paskatieties, kā smaida mani kolēģi! Viņiem ir prieks. Un gan jau kāds no viņiem nāks un priecīgi par kaut ko parunās, un pēc tam attiecīgajos “časos” un “vesķos”, un visādos citos laikrakstos būs attiecīga satura raksti iekšā. Ticiet man, ka tādi būs! Un mēs būsim radījuši šo iemeslu. Vai tiešām nav skaidrs, ka, tikai kopīgi domājot par lietu un nacionāli svarīgos jautājumos nelienot iekšā ar politikānismu, mēs varam kā latvieši kaut ko izdarīt? Šeit es runāšu tieši tā. Šī ir runa par nacionālu pārliecību, šī ir runa par nacionālismu, par veselīgu, kārtīgu nacionālismu, par latvisku nacionālismu. Jebkura cita aktivitāte, tāda, kas kaut vienam latvietim nodara pāri, ir vērtējama kā piekāpšanās internacionālismam.

Es ļoti aicinu kolēģus: padomājiet! Vai nu izņemiet no darba kārtības un vispār neizskatiet šo jautājumu, vai vismaz nepiedalieties balsojumā! Neapkaunojiet sevi!

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungam ir taisnība, jo es lūdzu atbalstīt apspriežamo likumprojektu. (Pietiekami būtu atgādināt tikai vienu piemēru - Austrālijas pilsoni, kurš savlaik bija sācis mūsu bēdīgi slaveno pensijas reformu. Var arī minēt mūsu vislielākās frakcijas vadītāju, kas, paldies Dievam, nepaspēja vēl realizēt visas savas iespējas.) Vēl vairāk, - es aicinu drusciņ izmainīt likumprojekta nosaukumu un būtiski paplašināt likumprojektā noteiktos ierobežojumus. Kā pamatu es rekomendēju izmantot 64 atšķirības starp pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, veselu sarakstu, - teiksim, neatzīt šīm personām vecuma pensijas aprēķināšanai nepieciešamo darba stāžu, kas pirms 1991.gada uzkrāts ārpus Latvijas robežām, liegt tām reģistrēt savu lidmašīnu attiecīgajā Latvijas reģistrā, neļaut tām apsargāt ieslodzījuma vietas, neļaut tām strādāt par notāriem, par advokātiem, par privātdetektīviem, strādāt Valsts ieņēmumu dienestā... Es nevaru tagad pabeigt šā saraksta lasīšanu, jo reglamentā ir atvēlētas tikai 15 minūtes.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka personas ar dubultpilsonību ir ļoti slikti integrētas Latvijas vidē, nezina patieso Latvijas vēsturi, pārsvarā neprot visās Latvijas lielajās pilsētās izplatīto pamatvalodu, visi šie ierobežojumi ir pamatoti un atbalstāmi.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš. Bērziņa kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm Labi.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Stāvot šeit tribīnē, es gribu teikt, ka tiešām šis likumprojekts ir tāds, par kuru tā iesniedzējiem vajadzētu tikai kaunēties. Tas ir dunča dūriens mugurā visiem ārzemju latviešiem.

Kāpēc par šo likumprojektu vajadzētu kaunēties tā iesniedzējiem?

Es gribētu runāt par trim lietām. Pirmkārt, par lojalitāti pret valsti. Otrkārt, par to, kā vispār radās šī dubultpilsonība. Un, treškārt, par to, kādu signālu šis likumprojekts raida ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Pirmkārt. Par lojalitāti. Par iemeslu šim likumprojektam, kā es dzirdu, tiek minēts tas, ka šāds likums nodrošinātu cilvēku lojalitāti pret mūsu valsti. Vai tad jūs tiešām domājat, ka lojalitāti pret valsti nodrošina pase kabatā? Pase kabatā nenodrošina cilvēka lojalitāti. Cilvēka lojalitāti nodrošina tas, kādas ir viņa jūtas pret šo valsti, kādas ir viņa izjūtas, kā viņš psiholoģiski ir noskaņots pret šo valsti. Tas jau ir tas svarīgākais, ne jau tas, kāda pase viņam ir kabatā! Cilvēki, par kuru šajā likumprojektā ir runa, ir tādi cilvēki, kas ir brīvprātīgi atgriezušies šeit, Latvijā, lai strādātu, atgriezušies no ārzemēm, atmetuši varbūt citkārt labus darbus, lai, atbraukuši šeit, kalpotu Latvijai. Viņi ir tādi, un vismazāk vajadzētu šaubīties par viņu lojalitāti!

Otrkārt. Paskatīsimies, kā tad radās šī dubultpilsonība. Šī dubultpilsonība radās tāpēc, ka visumā ļoti daudziem cilvēkiem, kas dzīvoja trimdā, bija jāpieskaņojas vietējiem apstākļiem. Un pieskaņošanās vietējiem apstākļiem nozīmēja arī to, ka, lai varētu tur strādāt, piemēram, valsts darbā vai par skolotāju, vai arī daudzos citos darbos, bija vajadzīga tās valsts pavalstniecība. Un tāpēc šie cilvēki pieņēma tās valsts pavalstniecību.

Taču, Latvijai kļūstot neatkarīgai, cilvēkiem, kuri dzīvoja ārzemēs, ārzemēs bija iespēja atgūt Latvijas pavalstniecību, tā viņiem tika piešķirta. Un, kā jau te Dobeļa kungs atgādināja, toreiz Latvijai bija svarīgi, lai visi šie cilvēki, pēc iespējas vairāk šo cilvēku atgūtu Latvijas pavalstniecību. Toreiz - es pats to labi atceros! - tas bija svarīgi, visiem tika likts pie sirds, ka vajag atgūt Latvijas pavalstniecību. Un tā šie cilvēki kļuva par dubultpavalstniekiem.

Es arī gribu atgādināt - tika jau no šīs tribīnes atgādināts -, ko ārzemju latvieši ir devuši Latvijai. Atcerēsimies tos daudzos trimdas gadus! Kad Latvija nebija brīva, viņi bija tie, kas atgādināja par to, ka kādreiz ir bijusi tāda
valsts - neatkarīga, brīva Latvija. Var būt, ka daudzi viņus nesadzirdēja, tomēr šie cilvēki bija tie, kas klauvēja pie pasaules sirdsapziņas un pasaulei atgādināja, ka tāda brīva Latvija ir kādreiz bijusi, un mēģināja arī atgādināt, ka kādreiz viņa atkal būs.

Sākoties Atmodai, ārzemēs notika daudz dažādu semināru, tika rīkotas dažādas vizītes, lai palīdzētu cilvēkiem no Latvijas saprast politisko situāciju Rietumos un lai rastu kontaktus.

Piemēram, doma par to, ka Latvija varētu kļūt pilnīgi neatkarīga, nostiprinājās Latvijas Tautas frontes un Pasaules brīvo latviešu apvienības seminārā Abrenē. (Es domāju, ka šeit, zālē, varbūt pat ir arī šīs sanāksmes dalībnieki.) Pēc šā semināra, kad tā dalībnieki bija atgriezušies Latvijā, nostiprinājās doma, ka Latvijai tiešām vajag prasīt neatkarību. Ir bijusi arī praktiska trimdas latviešu palīdzība - ļoti daudz praktiskas palīdzības dažādām iestādēm, bērnudārziem, daudzbērnu ģimenēm; ir sūtītas grāmatas lauku bibliotēkām. Šī palīdzība ir nākusi veseliem konteineriem! Un vēl pavisam nesen... Atcerēsimies, ka Latvijai, mums visiem bija svarīgi, lai Latvija tiktu uzņemta NATO! Un kas tad nodrošināja to, ka Amerikas Savienoto Valstu Kongresā tiešām radās atbalsts Latvijas un arī citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanai NATO organizācijā? Tas bija labs darbs, ko Amerikas Savienotajās Valstīs veica baltiešu organizācijas, to skaitā arī ļoti daudzas latviešu organizācijas.

Noslēgumā es gribu teikt - šis likumprojekts ir tiešām ļoti slikts signāls ārzemju latviešiem. Šis ir tāds signāls... No šīs tribīnes, no šīs zāles mēs it kā sakām: “Agrāk jūsu palīdzība mums bija vajadzīga šeit, Latvijā. Toreiz jūs bijāt labi, un toreiz jūs bijāt vajadzīgi. Tagad - paldies, jūsu palīdzība vairs nav vajadzīga. Jūs esat brīvi!” Latvijai vajadzētu nevis raidīt šādu signālu, bet vajadzētu cilvēkus aicināt mājās, vajadzētu aicināt viņus atgriezties, nevis viņus atgrūst.

Kā jau sākumā es teicu, es uzskatu, ka šis ir kaunpilns likumprojekts un ka vajadzētu to noraidīt. Aicinu balsot pret šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Artis Pabriks un Arvīds Ulme.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēde vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām debates par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāpēc šis likumprojekts ir radīts? Motivācija ir definēta tā: “Likuma mērķis ir noteikt tos augstākos valsts amatus Latvijas Republikā, kurus nav atļauts ieņemt personām ar dubulto pilsonību...” Kādēļ? Tādēļ, “lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti un novērstu jebkurus šķēršļus, kas var rasties, pildot šos amata pienākumus.”

Cienījamie kolēģi! Kāda ir tā situācija, kurā ir radusies šā likumprojekta ideja? Situācija ir tāda, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir NATO dalībvalsts. Tas ir viss jau noticis, un nu ir briesmas laikam. Ir kaut kādas nenosakāmas briesmas, jo nu ir pienācis laiks īstenot Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi. Latvijas valsts interesēm atbilstoša pārvalde acīmredzot diez vai ir bijusi līdz šim laikam. Ir jālabo kaut kas.

Cienījamie kolēģi! Šī diena tieši šā likumprojekta dēļ ieies vēsturē, un latvieši to atcerēsies ilgi. Atcerēsies šo dienu un šo ierosinājumu. Jo šis ierosinājums, lai kā to vēlētos argumentēt tā iesniedzēji, ir vērsts pret visu Rietumu latviešu sabiedrību, pret tiem, kas bija trimdā, pret tiem, kas tur ieradās pēc kara, bēgot no Staļina terora, un pret viņu pēctečiem, kas piedzimuši tur - demokrātiskās valstīs. Tad nu atcerēsimies, ko šie cilvēki darīja ilgajos trimdas gados! Viņi nesa diezgan daudz upuru, lai uzturētu savu latvietību: veidoja draudzes, veidoja savas organizācijas visās brīvajās valstīs - Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā -, veidoja savas nacionālās grupas. Taču, lai varētu arī politiski darboties, bija nepieciešams pieņemt šo patvēruma valsts pavalstniecību. Tanī pašā laikā daudzi cilvēki šinī zemē pieņēma Komunistiskās partijas biedra statusu, citi bija privileģētākā stāvoklī - strādāja Valsts drošības komitejā. Un visapkārt bija vesela virkne kolaborantu, bez kuru klusās piekrišanas un pakļaušanās šis totalitārisma režīms nebūtu varējis pastāvēt.

Nu mēs esam nonākuši tik tālu, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO dalībvalsts. Ievēlētie tautas priekšstāvji konstatē: ir nepieciešams kaut ko darīt, lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi. Skaidrs, ka te vēršas pret kādu noteiktu personu grupu. Sākumā mums to nebija grūti uzminēt. Šīs pašas Saeimas laikā mums vajadzēja trīs balsojumus Saeimā, lai mēs nonāktu pie tā, ka Satversmes aizsardzības biroja amatā atrodas tagadējais direktors. Trīs reizes! Vispirms vajadzēja likumu attiecīgi mainīt, lai vispār tas būtu iespējams, un tad vajadzēja atzīt Jāni Kažociņu par Latvijas pavalstnieku, un visbeidzot vajadzēja apstiprināt viņu šinī amatā. Trīs reizes balsojām! Nu tas mērķis tā kā būtu zudis, to vairs nevarēs atcelt tik vienkārši.

Taču Latvijas drošības iestāžu direktora vietnieks Gundars Zaļkalns, mīļie kolēģi, ir vēl joprojām arī Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, Amerikas armijas rezervētais pulkvedis, kas bauda NATO centrālo iestāžu uzticību līdz tādai pakāpei, ka dažkārt viņam dod uzdevumu sniegt jaunajās demokrātijās paskaidrojumus par to, kā veidot valsts drošības iestādes (piemēram, Gruzijā). Augsti vērtēts speciālists, gadiem ilgi strādājis Latvijā, bijis Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos. Ja šis likums tiks pieņemts, viņam būs jāatstāj savs amats, un tad mēs būsim sasnieguši laikam to, ko Tautas partijas ideologi domā darīt - īstenot Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti. Tad mēs būsim spēruši soli uz priekšu, atceļot Gundaru Zaļkalnu no šā amata (viņš ir valsts drošības iestā?u direktora vietnieks).

Kas vēl ir jākonstatē? Šajā laikā, cienījamie kolēģi, par tās pašas totalitārās Komunistiskās partijas lomu, kad mēs gatavojām deklarāciju, atkal vienu jaunu deklarāciju, mēs gribam sagaidīt, lai arī no ārzemēm... lai starptautiski tiktu nosodīts totalitārais komunisms. Taču tajā pašā laikā mēs atļaujamies šīs komunistu partijas funkcionārus atstāt bez jebkādas ievērības. Mēs nekad vēl neesam sākuši viņu lomas noskaidrošanu - to, kāda loma neatkarīgās valsts laikā ir tiem cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši ne tik vien šai totalitārajai komunistu partijai paklausīgi biedri, bet arī tās funkcionāri, kas tajā ieņēma amatus.

Nav sen... nav sen, kad bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki vēl varēja atrasties Drošības policijas speciālistu rindās, taču mēs nekad neesam mēģinājuši virzīt šo ideju uz priekšu, lai noteiktu šo cilvēku lomu Latvijas valsts dzīvē.

Redziet, pēc nacisma sabrukuma Otrā pasaules kara beigās tika ne vien aizliegta nacionālsociālistiskā partija, bet bija arī pilnīgi neiespējams iedomāties, ka šīs partijas funkcionāri atjaunotajā demokrātiskajā valstī varētu atrasties amatos kaut kādā valsts iestādē.

Mēs šeit ejam dubultceļu. Mēs gribam panākt starptautisku nosodījumu nezin kādā veidā, gribam, lai mums tagad nāk palīgā citas valstis, mums, nabadziņiem, kuri esam bijuši totalitārā komunisma režīma upuri, bet paši savus mājas darbus līdz pat šai dienai nedarām, nenosaucam vārdos tos, kuri bijuši šie funkcionāri un kas palīdzējuši šai varai šeit pastāvēt. Viņus mēs atstājam novārtā, bet ideoloģiju - jā, to vajag nosodīt! Kaut kādu spoku! Un tagad mēs esam nonākuši tiktāl, ka nu gribot vai negribot būs jāraksta grāmata par to, un es ceru, ka vēsturnieki nenokavēs to izdarīt, ka viņi izvērtēs visu šo laikposmu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kāda loma šinī vēstures posmā ir bijusi latviešiem ar dubultpilsonību - Rietumu dubultpilsonību. Kāda loma viņiem ir bijusi no pirmās dienās līdz pat šai dienai - to vajadzētu izvērtēt.

Un otru grāmatu vajadzēs rakstīt par to, kāda loma šinī laikā ir bijusi tiem, kuri ir bijuši komunistu partijas biedri, kolaboranti, līdzskrējēji un to labumu baudītāji, ko viņi varēja baudīt, ja pakļāvās šai partijai. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nosauc uzvārdus!”) Tas būs jāpēta! Tur neko nevar darīt! Šī diena ir radījusi šo nepieciešamību.

Kādu patriotismu pārstāv Latvijas Tautas partija - to viņiem 9.Saeimas vēlēšanās pateiks pilsoņi. Viņi nezina, kādu bedri viņi sev rok ar šo ierosinājumu.

Nu, es saprotu, ka vēl jau nav notikusi balsošana, un es pilnīgi pievienojos kolēģa Dobeļa domām, ka šeit nav runa tātad par opozīciju un par pozīciju, par atsevišķām partijām un to patriotisko nostāju.

Šinī jautājumā izšķirsies krietni daudz. Šinī jautājumā! Un es brīnīšos, ja Tautas partijai vispār ienāks prātā ideja runāt kādā brīdī par kaut kādu koalīciju ar “Jauno laiku”. Es brīnīšos, ja tas tā notiks!

Mēs gan neesam nekādi “urrā” patrioti, kas visur izceļ savu nacionālo stāju, bet mēs zinām, kas kalpo Latvijai un kas to apdraud. To gan mēs ļoti labi zinām. Un tas, kas Latviju visvairāk apdraud, ir šis slēptais ļaunums - nesakārtotā valsts pārvalde. Tiešām gan! Tāda valsts pārvalde, kurā var nozagt valsti, kurā miljonus var novirzīt sazin uz kurieni, bet atrast tos nevar.

Nu tad tagad notiks “sakārtošana” tādā veidā, lai apslāpētu beidzamo iespēju šajā virzienā kaut ko darīt un lai vismaz šajos atlikušajos divos gados varētu pabeigt “prihvatizāciju”. Varbūt tas būs brīnums, bet es neizslēdzu to, ka sertifikāti tiks pārvērsti par naudu vai par valsts obligācijām. Šinī valstī tas viss ir iespējams, bet tas, ka šodien ir iesniegts tāds priekšlikums - atstumt no valsts amatiem... Tur ir vesela virkne amatu, nav jau tikai Valsts prezidenta amats. Tur ir vesela virkne! Tos, kuriem ir Rietumu dubultā pilsonība - ar Zviedriju, Vāciju, Angliju, Ameriku, Kanādu, Austrāliju vai Franciju - tos mēģina nobīdīt pie malas kā tādus, kuri ir neuzticami.

Cienījamie deputāti! Var jau mēģināt to pārkvalificēt, kaut kā skaidrot, ka tas nav vērsts pret šo latviešu sabiedrību. Ir vērsts! To šī sabiedrība pati pateiks, kas pret viņu ir vērsts un kas nav vērsts. To pateiks arī Latvijas pilsoņi un balsotāji - viņi izšķirs šīs lietas! Tā nav, ka viņi neko nesaprot!

Un tāpēc es ceru, ka šis ierosinājums - pieņemt tādu likumu - tiks noraidīts. Un es lūdzu ikvienu, kurš tagad nospiedīs podziņu “par”, atbalstīdams šāda likuma pieņemšanu, lai man turpmāk roku vairs nesniedz. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt šādus vārdus. “Kad latviešiem pienāks tie laiki, kad savus tautas brāļus tie necels galdā brokastīs, pusdienās un vakarā?”, kā Saeimā tas ir noticis visus šos neatkarības gadus un turpinās vēl šobrīd. Un tāpēc nav jābrīnās, draugi mīļie! Nav jābrīnās, ka mēs šodien atkal esam problēmas priekšā, un tās pamatbūtība atklāj, kāpēc mums, latviešiem, savu valsti veidojot, atjaunošanas posmā veicas tik grūti. Kāpēc? Un atbilde ir ārkārtīgi vienkārša: tāpēc, ka mēs pārāk daudz kļūdāmies! Tik ārkārtīgi daudz un ļoti būtiskās lietās, jau kopš paša neatkarības sākuma, taču es uzskaitīšu tikai nedaudzas kļūmes.

“Latvijas ceļš” savas darbības pirmsākumos ar dažu palīdzību Saeimā pieņēma Pilsonības likumu, kas neder Latvijai... kas nederēja. Latvija atstāja šeit desmitiem tūkstošu armijnieku, kas nav derīgi Latvijai, nav tai lojāli.

Un arī pēc tam ir bijis ārkārtīgi daudz kļūdu. 1998.gadā, kad apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja referendumu pilsonības jautājumā, visi, visas partijas, nostājās “pret”, un tagad daudzi kož pirkstos, jo “logi” ir atvērti, un tagad jau vairāk nekā 75 000 cittautiešu ir ieguvuši pilsonību.

Tad kļūmes ir sekojušas vēl un vēl. Esam pieņēmuši ļoti vārgu Valodas likumu, saskaņā ar kuru tagad neskaitāmās krievu firmās var runāt tikai krieviski, un tā tur arī notiek. Tur koncentrējas šī krieviskā kopiena, kā viņi to nosaukuši.

Arī Izglītības likumu esam valstījuši visādos veidos. Vēl un vēl! Lielu muļķību arī nesen pieļāvām - un te nu vainīgs ir “Jaunais laiks” -, ka čekistiem un interfrontiešiem atvērām ceļu uz Eiropas Parlamenta deputāta statusu. Un Ždanoka tur tagad sēž un zākā, un zākās mūs. Vēl daudz ko sagaidīsim. Tādas kļūdas, draugi mīļie, nedrīkst pieļaut!

Lūk! Un tagad kārtējā... Nez kāda muša iekoda Tautas partijai vai kādiem šīs partijas cilvēkiem, un viņi laikam pārliecināja pārējos, lai tiem latviešiem, uz kuriem mēs esam ar apbrīnu un pateicību skatījušies visus okupācijas gadus... ar apbrīnu un pateicību, bet tagad, redziet, viņu otrā pilsonība ir kaut kas drausmīgs. Tā traucēšot!

Kādā veidā tā traucēs, ja šie cilvēki... Nerunāsim te par lojalitāti! Viņi mīl šo valsti, kaut arī varbūt nedzīvo šajā valstī, bet dubultā pilsonība ir cilvēkiem, kuri ir ieradušies šeit, kuri strādā, kuri grib palīdzēt šai valstij, kuri mīl šo valsti... Bet mēs viņus ieskaitām jau kaut kādos nelabvēļos.

Vajadzētu saukt visus latviešus mājās. Par to mēs jau esam runājuši šeit no tribīnes. Visus un no visām pasaules malām! Mums vajag radīt apstākļus tam. Diemžēl Saeimas līdz šim nav radījušas šādus apstākļus, un latvieši pat tad, ja to grib, pat ļoti grib, nevar pārbraukt mājās.

Es atgādināšu to, ko nesen Jelgavā pie mūsu bijušā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa teica viņa mazmeita Anna Justīne Čakste-Rolins, uzrunājot tur sanākušos. Viņa pavēstīja, ka ir sākusi rīkoties, lai palīdzētu savulaik uz Sibīriju izsūtītajiem cilvēkiem repatriēties uz Latviju. Tas, viņasprāt, ir darbs, kas Čakstem būtu pa prātam. Ļoti viedi vārdi, kuros derētu ieklausīties mums visiem. Mums vajadzētu darīt visu, lai no visām pasaules malām latvieši sabrauktu šeit, Latvijā, lai viņi atgrieztos. Citādi mums šajā nelabvēļu pulkā, kas ir savairojies šeit ārkārtīgi liels... pat ārkārtīgi liels, būs bezgala grūti realizēt to, ko mēs gribam realizēt šajā neatkarīgajā valstī. Ļoti, ļoti grūti! Un tāpēc es nezinu...

Jūs esat gudri cilvēki Tautas partijā, bet kāpēc jūs tik jocīgi šobrīd rīkojaties? Es nudien nesaprotu, kādas ir jūsu intereses.

Mēs pārtraukumā arī ar Imantu Kalniņu drusciņ runājām par šo lietu, un viņš teica: “Ir jābūt kaut kādai ļoti lielai interesei, lai šādu jautājumu celtu priekšā, lai par to debatētu un censtos pārliecināt, lai mēs pieņemam šādu lēmumu attiecībā uz šiem cilvēkiem - uz šiem latviešiem.” Kāpēc? Un es patiešām nezinu, kas tā ir par interesi.

Nāciet, lūdzu, un pastāstiet! Vai tad Latvija kļūs laimīgāka? Vai tad latvieši kļūs laimīgāki, kad mēs atņemsim viņiem šo otro pilsonību, kuru viņi patur dažādu apstākļu dēļ? Un to vajadzētu saprast.

Bet, redziet, šajā septiņsimt tūkstošu nepilsoņu pulkā netiek meklēti šie nedraugi. Meklējam savā - latviešu tautas vidū. Bet tur, šajā 700 000 lielajā pulkā, ir ne tikai nedraugi, bet arī ienaidnieki. Tādi ir arī to cilvēku pulkā, kurus esam uzņēmuši pilsonībā (vairāk nekā 75 000), jo viņi, lūk, vēlēšanās balso par tādiem kā Pliners, Kabanovs, Cilevičs, par Buzajevu jau nerunājot. Par šādiem cilvēkiem viņi balso! Es atvainojos, vai tie ir lojāli cilvēki valstij? Par mīlestību te vispār nerunāsim! Taču šiem cilvēkiem mēs dodam visvisādas atlaides, kādas vien iespējamas. Šodien mēs jau esam runājuši par šo lietu, kādā veidā mēs tās dodam, kādā veidā šobrīd esošā valdība nāk pretī šiem cilvēkiem.

Draugi mīļie, nu atjēdzieties taču! Nu patiešām! Mans kolēģis Dobeļa kungs teica: “Atsauciet šo muļķīgo, es atļaušos teikt, priekšlikumu!” (Starpsaucieni nesaprotami.) Bet, ja tas nav muļķīgs, tad nāciet, lūdzu, un pierādiet to! Pasakiet - kāpēc! Kur ir tā interese patiešām? Kur ir radusies tik milzīga interese? Ja jūs gribat izrēķināties ar dažiem cilvēkiem, tad tas nav ne parlamenta, ne arī deputāta cienīgi. Tā nevajadzētu rīkoties!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Tabūna kungs, demokrātiskā valstī katram pilsonim ir iespēja izvēlēties, kādu politisko spēku atbalstīt.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Latvija ir vēl diezgan tālu no pilnīgas tiesiskās sakārtotības. Mums ir daudz aktuālu un steidzami risināmu problēmu, un tāds, teiksim, ir kaut vai tiesiskā regulējuma trūkums jautājumā par piemaksām tiem repatriantiem, kuri izbrauc no valsts. Valsts budžetā tam piešķirtie līdzekļi - 63 000 latu - netiks izlietoti, ja līdz gada beigām steidzīgi netiks radīti nepieciešamie tiesību akti.

Taču tā vietā, lai darītu reālus darbus, Tautas partija, kura, starp citu, vada Tieslietu ministriju šajā valdībā, iesniedz Saeimā pilnīgi neaktuālu likumprojektu par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību. Šis likums skars tos Latvijas pilsoņus un viņu pēcnācējus - gandrīz tikai latviešus! - kuri jau vienreiz, Otrajam pasaules karam beidzoties, ir cietuši no padomju okupācijas.

Šķiet zīmīgi, ka šodien, kad Latvijā atkal valda komunistu un interfrontes pēcteču atbalstīta valdība, šiem cilvēkiem vēlreiz tiek parādīta viņu īstā vieta. Vai šī ir valdošās koalīcijas samaksa “Kremļa draugiem” par atbalstu šai valdībai?

Man rūp mūsu valsts starptautiskais prestižs. Man sāp, ka Latviju pamatoti saista ar morāles trūkumu. Atjaunotās Latvijas Republikas politiķi krustu šķērsu ir izbraukājuši trimdas latviešu mītņu zemes, gan morālo atbalstu, gan naudu meklēdami. Cik ļoti mums toreiz noderēja trimdas organizāciju atbalsts, kad Rietumvalstu valdībās vajadzēja uzturēt dzīvu Latvijas okupācijas ideju, Latvijas neatkarības ideju! Cik ļoti mums noderēja ārvalstu atbalsts Latvijas dalībai eiroatlantiskajās struktūrās, viņu rīkotās demonstrācijas sammitos un starptautiskajās konferencēs, lobiji ASV Kongresā! Toreiz tas viss mums bija vajadzīgs!

Bet nu neko no tā vairs nevajag, jo tas viss mums taču jau ir kabatā! Nu ir īstais laiks ar kāju aizcirst tās durvis, kuras, godātie kungi, ar kumpu muguru, pazemīgu smaidu sejā un lūdzoši pastieptu roku jūs virinājāt. Viņu skaitā bijāt arī jūs, kungi, kuri sēžat šajā zālē. Dažam labam biogrāfijā ir tādi kaktiņi, kurus gribētos, ja pats nevar aizmirst, tad lai kaut vai citi tos neatgādina. Nožēlojami! Cita vārda, kā to nosaukt, nav!

Kāda vēsturē zināma persona reiz par savu veikumu nopelnīja 30 sudraba grašus un mūžīgu kaunu. Ko šodien cer iemantot Tautas partija? Vai tikai negodu vai arī manis pieminētos 30 sudraba grašus?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Godātā Latvijas tauta! Nav svarīgāka un bīstamāka procesa par to, kas notiek šobrīd mūsu valstī. Redziet, var jau cienīt dažādu viedokļu cilvēkus, var cienīt arī cīnītājus, kuri cīnās, bet bieži vien patieso dabu un patiesos motīvus atšifrē cīņas metodes. Negodīga vai godīga cīņa. Negodīga vai godīga rīcība. Tās bieži vien labāk pasaka patiesību nekā tie vārdi, kurus te skaisti runā.

Godātie klātesošie! Šobrīd diemžēl Latvijā notiek traģisks process, ko var raksturot - un es to pierādīšu savas runas laikā, - kā valsts sagrābšanu jeb, citiem vārdiem sakot, kā valsts nozagšanu, lai gan valsts sagrābšana ir precīzāks temats. Šobrīd Latvijā viena neliešu un korumpētu cilvēku banda nostiprinās pie varas un ietekmē. (Zālē kāds aplaudē.) Diemžēl! Un tas var ļoti traģiski beigties.

Redziet, par to mēs runājām jau dienā, ka Šlesera pārstāvis ir kļuvis par Nacionālās drošības komisijas vadītāju, ka Tautas partijas virzītais ārlietu ministrs sāk politisku tīrīšanu savā ierēdņu aparātā. Atcerieties to, ka savā laikā, kad es izmetu no darba Sončiku un vēl dažus citus, man pārmeta, ka es it kā rīkoju politiski motivētas tīrīšanas, lai gan tie bija meli. Es metu ārā no darba tos, kuri bija noziegušies pret savu amatu un pret kuriem bija ierosināta krimināllieta. Šobrīd Tautas partija, kura toreiz man to pārmeta, rīko politiski motivētas tīrīšanas Ārlietu ministrijā. Ir piedraudēts konkrētam cilvēkam, ka viņš tiks padzīts no darba, ja neaizies no “Jaunā laika”, un par to mēs šodien runāsim. Tas ir nelikumīgi, tas ir netikumīgi, tas ir pretēji jūsu vārdiem, un tas ir pretēji godīgas spēles noteikumiem.

Godātie klātesošie! Par šodienas likumu un tā patiesajiem mērķiem. Pirmām kārtām ir jāatzīst, ka likumam ir jābūt pamatotam. Likumus likumdevējs pieņem tikai tad, ja ir nepieciešams regulēt kādu vitāli svarīgu jautājumu vai sfēru valsts dzīvē un ja cilvēki bez likuma nevar dzīvot vai ja notiek kaut kas nepareizs. Sakiet, kāds ir pamats šādam likumprojektam - likumprojektam par ierobežojumiem dubultpilsonību baudošām personām ieņemt augstākos valsts amatus? Tāda pamata nav! Visā Latvijas valstī nav nevienas tādas problēmas, ka kāds dubultpilsonis būtu slikti strādājis vai šobrīd radītu problēmas, kuras būtu jārisina likumdošanas ceļā. Tātad objektīva pamata šādam likumprojektam nav.

Likumam ir jābūt loģiskam. Kur šeit ir loģika, ja mēs Latvijas Kompartijas Centrālkomitejas biroja locekļu, noteikta rajona partijas organizācijas vadītāja klātbūtni šodien mīļi baudām savā vidū un viņš (kur jūs esat, Brigmaņa kungs?) pat negrasās iesniegt likumprojektu, kas bijušajiem noziedzīgas organizācijas - kompartijas - biroja locekļiem, augstiem funkcionāriem, aizliegtu brīvajā Latvijā strādāt augstos, vadošos amatos? Šāda ierosinājuma nav! Toties ir ierosinājums attiecībā uz cilvēkiem, kam vēsturisku apstākļu dēļ ir dubultpilsonība. Tātad šeit nav nekādas loģikas.

Tālāk. Likumam ir jābūt izpildāmam un kvalitatīvam. Šis likumprojekts nav nedz kvalitatīvs... un par to mani kolēģi droši vien vēl runās. Tas ir ļoti rupji sastādīts, pat paši šā likumprojekta iesniedzēji bija spiesti atzīt, ka tas ir mazliet jāpielabo. Jo izrādās, ka šis likumprojekts attiecas uz dažu labu viņu draudziņu vienā no amatiem. To, protams, viņi ātri svītro. Taču, mīļie draugi, no legālā viedokļa pastāv valstis, no kuru pilsonības fiziski nav iespējams atteikties! Šo valstu likumdošana tādu iespēju neparedz. Un, ja cilvēks ir ieguvis pēc tam Latvijas pilsonību, bet nevar atteikties no iepriekšējās, tad viņš nekad, neatkarīgi no tā, kāda būtu viņa personiskā kvalitāte vai izglītība, nevarēs ieņemt valsts augstākos amatus. Pilnīgs absurds! Tāpat ir noteiktas valstis, kas nekad nedarīs zināmu Latvijas valstij, kādi cilvēki ir viņu pilsoņi un kādi nav. Līdz ar to tas paliek tikai godprātības jautājums - vai cilvēks pats to deklarē vai nē. Arī tas ir absurdi! Tātad šis likumprojekts ir kritizējams no visiem aspektiem.

Redziet, likumam, vismaz Latvijas likumam, tādam likumam, ko iesniedz un aizstāv partija, kas uzskata sevi par nacionālu un labēju partiju vai mēģina sevi maldīgi prezentēt kā tādu, vajadzētu būt vērstam uz tautas vienotību.

Mīļie draugi! Mūsu, latviešu, jau tā ir par maz visā pasaulē. Mūsu ir par maz mūsu mīļajā tēvu zemītē. Mums vajadzētu stiprināt saikni ar tēvzemi jebkuram latvietim vai viņa pēcnācējam pasaulē. Vajadzētu stiprināt viņu saikni ar tēvuzemi un aicināt atgriezties tos cilvēkus, kuriem ir dabiska saikne ar pirmskara Latvijas Republiku un kurus padomju okupācija aizdzina trimdā, un viņu pēcnācējus, kuri trimdā ir uzturējuši latviskumu, latviešu valodu paaudžu paaudzēs un ir cīnījušies par to, lai Amerikas, Kanādas un citu valstu valdības pamanītu un neaizmirstu okupācijas faktu, kamēr mēs šeit vēl runāt par to nedrīkstējām, un kuriem no tieši šā viedokļa ir milzīgi nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tos mums vajadzētu aicināt atpakaļ. Mēs šobrīd viņus nepamatoti atstumjam, atsvešinām. Vēl vairāk - mēs radām bijušajiem kompartijas funkcionāriem nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas valsts pilsoņiem, kuriem ir dabiska saikne ar pirmskara Latvijas Republiku un tātad ar Latvijas valsti un tautu. Kāpēc tas tiek darīts? Zināt, kāpēc? Ļoti vienkārši - lai izrēķinātos ar trim vai četriem frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem. Padomājiet par šo grotesko nesamērību! Tautas partija un visa šī koalīcija ir gatava riskēt ar nacionālajām interesēm un nacionālo vienotību - gatava riskēt tikai politisku mērķu vārdā, lai nelietīgā un negodīgā kārtā traucētu turpmāk politiski darboties trim vai četriem mūsu frakcijas deputātiem. Tie ir nelieši un noziedznieki, kas šobrīd Latvijā nostiprinās pie varas. Tā tas nedrīkst notikt! Mīļie draugi, kurp Latvija iet šādā veidā? Kas notiks tālāk? Savus tautiešus atstumjam, kreiso pārstāvjus liekam Nacionālās drošības komisijas un citu drošības struktūru vadībā, izglītības reformu apturam, bijušajiem partijas funkcionāriem dodam zaļo gaismu un nepamatotas priekšrocības... Apstāsimies, Latvija!

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Kad radās šis likumprojekts, man bija aptuvena nojausma, kāpēc tas projekts ir. Nu, bija Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņa, un Tautas partijai vajadzēja savam PR kaut kādu tādu spilgtāku žestu veidot, un varbūt daļā vēlētāju līdz ar to kaut kādas balsis likumprojekta autori ir ieguvuši. Bet kāpēc šis projekts būtu tagad jāvirza tālāk? Tas man nav skaidrs. Un es mēģināšu pamatot, kāpēc man nav skaidra Tautas partijas, teiksim, neatlaidība vai pat spītība šā likumprojekta tālākā virzīšanā.

Pirmkārt, man nav skaidra Tautas partijas attieksme pret likumprojektiem kā tādiem. Teiksim, Īres likuma sakarā ļoti slavējama ir Tautas partijas nostāja, ka tas, ko valdība ir sagatavojusi, ir pretrunā ar tiesisko paļāvību, ar tiesiskās paļāvības principu. Savukārt šā likuma sakarā, kaut gan te ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, Tautas partijai nav viedokļa. Te ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums!

Es gan nedramatizētu šo situāciju tik daudz, kā to dramatizē partijas “Jaunais laiks” pārstāvji. Taču viņus var arī saprast, jo es te redzu iespēju vienkārši 20 deputātiem vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt šo absurdo likumprojektu. Protams, mums, opozīcijai, ir jānorāda arī uz kļūdām, bet, man šķiet, Tautas partija ar to tikai zaudēs. Es tiešām nesaprotu, kā viņi vēl nav apjēguši to, ka vēlētāju acīs viņi paši sev rok bedri. Es viņiem, kā jau radniecīgai organizācijai (arī viņi ir labējie tomēr!) ieteiktu pārdomāt šo savu rīcību.

Otra lieta, kas man nav skaidra. Ja jau 90.gadu sākumā mēs atjaunojām visas pilsonības lietas un spērām šo vēsturisko un tiesiski taisnīgo soli, tad man nav skaidrs, kāpēc šodien, kad mēs esam NATO dalībvalsts, šodien, kad mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, šodien, kad mēs esam drošā tiesiskajā telpā, - kāpēc šodien Tautas partija iestājas pret to valstu pilsoņiem, kuras ir kopā ar mums šajā drošajā tiesiskajā telpā. Man nav saprotams, kādi Latvijas ienaidnieki var būt no Lielbritānijas, kādi Latvijas ienaidnieki var būt no Amerikas Savienotajām Valstīm. Es to tiešām nesaprotu.

Protams, ir dažas valstis, kuru nav šajās divās lielajās aliansēs un kurās ir daudz latviešu, tās ir trīs - tā ir Austrālija, tā ir Jaunzēlande, un tā ir arī Venecuēla; tur arī ir latvieši. Taču šis solis, es atvainojos, ir absolūti neadekvāts.

Un, nobeidzot savu runu, es vienkārši aicinu jūs patīt, ja var tā teikt, savas atmiņas filmu atpakaļ uz 1988.gadu. Toreiz Ieva Akurātere Mežaparkā dziedāja: “Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai, saved to mājās pie Daugavas krastiem...” Nu, tā nu mēs viņu vedam mājās ar šo absurdo likumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es jau principā nebiju plānojis kāpt tribīnē, lai kavētu jūsu uzmanību, bet dažas mūsu kolēģu uzstāšanās tomēr pamudināja mani kāpt tribīnē.

Mani nebiedē šis likumprojekts. Atšķirībā no tiem kolēģiem, kuri ir no frakcijas “Jaunais laiks”, nekādu traģismu es šeit nesaredzu, un atšķirībā no Tabūna kunga man rokas netrīc. Šādam likumprojektam, manuprāt, jau sen vajadzēja tapt, lai izlīdzinātu savās tiesībās kā Rietumu, tā arī Austrumu latviešus. Līdz šim mūsu valstsvīri, to skaitā arī tie, kas šeit sēž kopš Augstākās padomes laikiem, mēģina tiesībās ierobežot nez kāpēc tikai Austrumu latviešus.

Tabūna kungs aizstāvēja dubultpilsonību, tas ir, to, ka Latvijas pilsonība ir vienlaikus ar Rietumu pavalstniecību, tieši tāpat, kā savulaik viņš aizstāvēja Komunistiskās partijas lozungus un mērķus. Kāpēc pilsonības jautājumā tika pieņemta tikai tāda nostāja, ka Latvijas pilsonība jāpiešķir tiem latviešiem, kas ir no ārzemēm atgriezušies pēc neatkarības atgūšanas? Kāpēc tie Augstākās padomes deputāti, kuri aicināja visus tautiešus atgriezties savā dzimtenē, nez kādu iemeslu pēc nolēma šķirot latviešus Austrumu un Rietumu latviešos, savējos un svešiniekos? Kādēļ Austrumu latviešiem, tiem, kas bija atgriezušies tēvuzemē pēc 1940.gada, vajadzēja pierādīt savu lojalitāti šiem pašiem Augstākās padomes deputātiem? Gods un slava visiem latviešiem, kas ir atgriezušies savā dzimtenē, kas šobrīd dzīvo šeit - mūsu zemē! Taču, ja tu vēlies ieņemt kādu no augstākajiem valsts amatiem, tad, manuprāt, pareizi būtu atteikties no citas valsts pavalstniecības. Un arī Pilsonības likums to nosaka, un tāda ir arī Satversmes prasība attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Tāpēc man personīgi nav skaidrs, kāpēc vieni latvieši ir labāki par citiem latviešiem. Tas attiecas uz to aicinājumu, Repšes kungs! Jā, Augstākās padomes deputāti aicināja visus latviešus atgriezties. Un ko tad? Ko tad darīt maniem senčiem, kas ir atgriezušies savā dzimtenē 1947.gadā un kam nepiešķīra Latvijas pilsonību, kamēr neizlaboja šo kļūdu 1995.gadā? Manai omai, kura nerunāja krieviski vispār, atgriežoties no Baškīrijas... Kāpēc? Man rodas jautājums - kāpēc? Un kāpēc šodien jūs tā baidāties no šā likumprojekta? Man nav skaidrs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns. (Starpsaucieni.)

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es saprotu, ka tu baidies pa viņu dabūt...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs!

J.Jurkāns. Bet... (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, atcerieties Kārtības rulli! Ja ir izsaucieni no zāles, tad runātājam nav uz tiem jāatbild.

J.Jurkāns. Es nācu runāt tāpēc, ka pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuri Latvijā dzīvo ar divām pasēm.

Es uzmanīgi klausījos, ko teica Guntis Bērziņš un citi cilvēki, kas runāja par to, cik liels ir trimdas latviešu ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā. Es absolūti piekrītu. Es domāju, ka es varētu jums ļoti ilgi un dikti stāstīt, cik ļoti Latvijas ārpolitikas dienestu veidošanā palīdzēja trimdas cilvēki, cik daudz trimdas jauniešu strādāja Ārlietu ministrijā; vēlāk viņi kļuva par vēstniekiem un vēl joprojām turpina darīt labu darbu.

Taču šiem cilvēkiem nebija nekādu problēmu nolikt nost otru pasi. Piemēru ir daudz. Tādu piemēru ir daudz! Cilvēks saprot: “Ja valsts man uztic tik lielu godu - to pārstāvēt -, man nav problēmu nolikt nost amerikāņa pasi.” Un, es domāju, arī Kariņa kungs, sēžot šeit, saprot, ka, ja ir tādi “spēles noteikumi”, tad te jau nav runa par to, vai viņš drīkst piedalīties vai ne; ir runa par to, ka cilvēks nolemj: “Es vienkārši aiz pateicības un cieņas pret šo valsti nolieku to otru pasi malā, es no tās atsakos.” Jo, kā Repšes kungs teica, šī ir tā vissvētākā un viscēlākā lieta - kalpot savai valstij.

Taču ne jau par to es gribu tagad runāt. Mani visvairāk satracināja sirmā Kļaviņa kunga uzstāšanās. Un ne tikai tāpēc, ka viņš... Es viņu uzskatu par kristīgu cilvēku, mācītāju, it kā cienījamu cilvēku, bet viņa uzsaukums, no šīs tribīnes izteiktais aicinājums nosaukt vārdos un visādi citādi vērsties pret komunistiem, kolaboracionistiem, un tā tālāk, un tā tālāk... Un es domāju: Kļaviņa kungs, kur jūs apstāsities, ko jūs gribat izdarīt ar šo valsti? Un kur ir tie svari, ar kuriem jūs nosvērsiet kolaboracionistu jeb bijušo komunistu un komjauniešu noziegumu pret šo valsti? Kā jūs izvērtēsiet Vagra, Gorbunova, Ķezbera un citu komunistu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā? Vai jums ir tādi svari? Vai jums ir kāds lineāls, kā to izmērīt? Es esmu pārliecināts, ka latvieši trimdā palīdzēja atgūt Latvijas neatkarību. Arī šie trimdas cilvēki un daudzi čekisti ir palīdzējuši Tautas frontei un veicinājuši visu to procesu; tur kopā piedalījās gan trimdas latvieši, gan arī tie jūsu nīstie kolaboracionisti un komunisti.

Kāpēc Meierovica kungs, kurš vadīja PBLA un kurš vairāk par visiem saprata situāciju Latvijā, jo viņš te daudz bija, - kāpēc viņš nekaunējās būt vienā komandā ar Gorbunovu? Tāpēc, ka viņš zināja tās patiesības un zināja, kāds bija Gorbunova ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā.

Par čekistiem. Vai tiešām jūs tagad sitīsiet krustā čekistu Indriksonu, kas ar savu personīgo ieguldījumu ir Latvijas godu cēlis tik augstu, ka neviena ministrija, pat ne Ārlietu ministrija, nebūtu spējusi to izdarīt labāk par viņu?!

Jūs ar savu attieksmi gribat Latviju pārvērst par vienu elli, par purvu, kur latvietis latvietim... (Starpsauciens: “Pārgriež rīkli!”) piedodiet! Kāpēc jums tas ir jādara? Uz ko jūs aicināt? Repše šeit jau runāja par līdzīgām lietām. Repše runāja par to, ka Latvija ir tik maza, mūsu ir tik maz. Taču jūs visu to, kā ir tik maz, gribat vēl sadalīt, sašķelt, gribat rīdīt vienus pret otriem. Jūs gribat pārvērst Latviju par vienu elli! Kāpēc nerunā par šādām lietām kaut vai kolaboracionists Tabūns? Viņš arī ir kolaboracionists, viņš arī kalpoja režīmam. Bet vai tagad vēlētāji, kas vēlēšanās par viņu balso, par to domā? Viņiem ir citi kritēriji. Tabūns šodien ir cits cilvēks. Taču jūs gribat, lai visu mūžu viņam šito bāž degunā. Vai varbūt gribat, lai par šo viņu soda, ieliek cietumā? Nu, sāksim šādu Nirnbergas prāvu Latvijā! Un tad jūs, piedodiet, ar savām divām pasēm aizbrauksiet, piedodiet, velns zina kur. Mēs paliksim šeit dzīvot. Lūk, tur ir tā problēma! Tur ir tā problēma. Ja mēs gribam Latvijai kalpot visaugstākajā līmenī, balstīsimies uz vienlīdzīgiem noteikumiem!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Visi debatētāji, kuros es ļoti uzmanīgi klausījos! Jūs, godātie kolēģi, runājāt par visu, bet vismazāk par lietu. Tas mani nedaudz sarūgtina. Likumprojekts nav par latviešiem. Likumprojekts nav par pilsonību. Likumprojekts nav par nacionālo pārliecību. Likumprojekts ir par amatiem un par atbildību.

Dubultpilsonība nav tikai okupācijas sekas. Tā rodas un radīsies, tāpēc ka dažādām valstīm ir dažādi pilsonības iegūšanas un arī zaudēšanas nosacījumi. Un savā starpā tie nebūt nav saskaņoti, jo to neparedz nevieni starptautiskie dokumenti - šādā veidā jaukties valstu neatkarībā. Līdz ar to rodas šāda situācija.

Latkovska kungs, jūs aicinājāt (jūs neesat šobrīd zālē) latviešus atgriezties mājās. Paldies!... Un ne tikai jūs. Atgriešanās nozīmē repatriāciju, nozīmē atteikšanos no citas valsts pilsonības. Viegli ir runāt par Austrumiem, bet grūti ir palīdzēt.

Nedomāju, ka drīkstētu te kaut kā ņemties... Dobeļa kungs, šobrīd savā runā lietoju jūsu terminoloģiju. Šī ir pietiekami nopietna darba vieta, kurā būtu jārunā, izvēloties teicienus.

Un man patiesi ir kauns par to, ko jūs, Kļaviņa kungs, teicāt par tiem 2 miljoniem latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņu, kuri šeit palika, bija spiesti palikt okupācijas gados vai arī tika deportēti.

Jā, Dobeļa kungs, Augstākās padomes stenogrammas es patiesi esmu izstudējusi. Un arī es biju zālē, kad jūs debatējāt par Pilsonības likumu. Es biju aiz barjeras - žurnālistu pusē. Stenogrammās redzams, ka vispirms visiem... taču vēlāk tikai daļai tika atļauts kļūt par dubultpilsoņiem. Tas stenogrammās ir ierakstīts. Neviens neapstrīd neviena ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Likumprojekts nav par to!

Lojalitāte, godātais Bērziņa kungs, Gunti Bērziņ, nav izmērāma nedz gramos, nedz centimetros, nedz metros, nedz ietilpināma litros, ne arī kaut kā citādi mērāma. Atgriešanās, nozīmē repatriēšanos. Repatriācija - tā ir vienlaikus atteikšanās no citas valsts pilsonības. Tas ir patiesais lojalitātes mērs! Par to šeit jau runāja kolēģi. Stipriniet savu tēvu zemi un atgriezieties pa īstam!

Vēl par dažiem debatētājiem es gribētu teikt kādu repliku. Un konkrēti tas ir Repšes kungs. Likumprojekts nav par draudziņiem, nav arī par neliešiem vai bandām. Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu par ierobežojumiem ieņemt augstākos valsts amatus Latvijā tām personām, kuras pieder vairākām valstīm. Lai sabiedrībā un parlamentā sāktu plašu, ļoti atbildīgu sarunu par to, vai kādai personai ir vairāku valstu pilsonība... Viņai ir tik tiešām šādas tiesības. Viņai ir šādas likumiskas tiesības. Šīs ir personas neapstrīdamas privātās tiesības. Par to nav runa, godātie kolēģi! Tiesības noteikt, kas Latvijā var ieņemt augstākos valsts amatus, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās, garantētās neapstrīdamās likumdevēja tiesības, publiskās tiesības; tas ir pilsoņu kopuma interesēs. Tātad likumprojekts ir par amatiem, nevis par pilsonību, godātie kolēģi! Taču pieļauju iespēju, ka šajā konkrētajā gadījumā ir ļoti vienkārši apmaldīties šajās divās vai trijās priedēs. Mežā mēs tomēr atšķiram: kurā koka stumbra pusē ķērpji aug, uz to pusi ir ziemeļi.

Jau 90.gadu sākumā tie Latvijas politiķi, kas atjaunoja neatkarīgu Latvijas valsti, paredzēja, zināja, ka tiem, kas nākotnē spriedīs par šo aso tēmu, būs jārēķinās ar lielu pretestību, ar apgrūtinātu šīs situācijas un šīs lietas izpratni. Tas laiks, kas toreiz bija tāla nākotne, šodien ir pienācis. Augstākie valsts amati prasa paaugstinātu politisko uzticamību un neapstrīdamu un neapšaubāmu darbošanos tikai Latvijas valsts interesēs, nepieļauj šo amatpersonu darbībā interešu konflikta iespējamību. Tā ir tā būtība, Repšes kungs! Neejiet projām! Arī jums es gribētu teikt to, ko es šobrīd saku. Tas, ka Saeimas deputāts svinīgi zvēr, svinīgi solās būt uzticīgs un kalpot Latvijas valstij, - manuprāt, tas nozīmē, ka viņš solās būt uzticīgs tikai Latvijas valstij. Neviens mājai piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem. Likumdevējam ir tiesības noteikt valsts amatpersonām dažādus ierobežojumus. Tādas tiesības garantē Latvijas Republikas Satversmes 116.pants, tāpēc šodien skatāmā likumprojekta mērķis ir leģitīms.

Tautas partija norobežojas no jebkādām politiskām un politikāniskām līdz šim izskanējušajām spekulācijām par to, ka šā likumprojekta mērķis būtu politiska izrēķināšanās ar it kā amatos esošām nevēlamām personām.

Neapdomīgu, necienīgu un apvainojošu izteicienu šajā sakarā ir bijis gana daudz, taču vai tie ir pamatoti, Kariņa kungs? Mēs ar jums esam debatējuši, un jūs teicāt, ka jums patiesi nav problēmu, lai atteiktos no ASV pilsonības. Tā bija pirms neilga laika.

Likumprojekts ir par amatiem un par atbildību, kas ir juridiska kategorija, izmērāma kategorija, nevis par psiholoģiskiem vai emocionāliem motīviem.

Viens piemērs. SAB direktora amata pildītājs Jānis Kažociņš ir atteicies no Lielbritānijas pilsonības. Jautājums: kādēļ, piekrītot stāties SAB direktora amatā, Jānis Kažociņš vēl aizvien nebija atjaunojis savas Latvijas pilsoņa tiesības? Idejiski un nacionālistiski, patriotiski pret Latviju noskaņots cilvēks, kuram atjaunot savu Latvijas pilsonību bija tiesības vairāk nekā desmit gadus. Atbilde: tādēļ, ka, būdams Lielbritānijas speciālā militārā dienesta augsta ranga amatā, viņš nedrīkstēja būt vēl kādas citas valsts pilsonis, un viņš to respektēja. Visu cieņu!

Secinājums. Katrā sevi cienošā valstī ir atbilstīga kārtība, kas izvirza prasības augstākajām valsts amatpersonām. Tas ir gan leģitīmi, gan tiesiski, gan samērīgi, jo katrs no šiem cilvēkiem, būdami savos amatos, lemj par daudzu tūkstošu vai pat miljonu cilvēku, pilsoņu, tiesībām. Un saprātīga ir arī izvēle starp katras personas privātajām tiesībām, ja viņai gadījumā piekrīt likumiskas tiesības būt vairākām valstīm piederošai, un tiesībām ieņemt augstu valsts amatu, kas ir viņas darbības publiskā sfēra, kurā visās valstīs pastāv ierobežojumi.

ASV pilsoņi nedrīkst ieņemt augstu valsts amatu citu valstu administrācijā. Tā viņi pārkāptu ASV likumus.

Dubultpilsoņi ir ne tikai Latvijas okupācijas sekas, godātie kolēģi! Vairāku valstu pilsoņi ir veidojušies un veidosies arī turpmāk, jo dažādu valstu Pilsonības likuma normas savā starpā ir atšķirīgas. Un vienots regulējums ir pretrunā ar katras valsts tiesībām noteikt pašai to kārtību, kas attiecas uz pilsonību. Tāpat arī ar to kārtību, kas attiecas uz augstākajiem valsts amatiem.

Likumprojekts, kas ir saistīts ar ierobežojumu dubultpilsoņiem ieņemt augstākos valsts amatus, ir likumprojekts par nākotni. Tas ir likumprojekts nākotnei. Tiesiskā paļāvība nosaka, ka nevienam ar šo likumprojektu nekas netiek atņemts un arī netiks atņemts. Tas ir izvēles jautājums! Pārejas noteikumi ir precizējami, un 3.pantā minēto amatu uzskaitījums ir precizējams triju lasījumu gaitā. Tas ir debašu un diskusiju jautājums! To nevar viens cilvēks pateikt un pārējie pieņemt. Tas ir absurds!

Taču ir pienācis laiks paļāvībai uz Latviju. Atklātai diskusijai un paļāvībai. Latvija kā neatkarīga valsts pēc manas visdziļākās pārliecības pastāv neatgriezeniski, un nu ir pienācis laiks tai uzticēties pilnībā.

Neviens mājai piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem.

Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību!

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

Dobeļa kungs, lūdzu bez personīgiem apvainojumiem... Es jūs brīdinu.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Vai tas uz mani attiecas? Lūdzu mani neapvainot personīgi!

Tātad, kolēģi, ir likuma gars un ir likuma burts. Vai tiešām tas nav skaidrs? Rugātes kundze, jūs galīgi nerunājāt par likuma garu. Jūs runājāt par tehniskām lietām, un tas vairs nav labi.

Tas tikai liecina par kaut kādu ieinteresētību šā projekta veidošanā, nevis par ko citu.

Lūk! Šeit skanēja žēlabaina runa par atgriešanos Latvijā. Tad atgādināsim vēsturisko patiesību! Diemžēl. Nedrīkst to kropļot!

Kas notika pēc Pirmā pasaules kara - tad, kad bija PSRS, un tad, kad bija nodibināta neatkarīga Latvijas valsts? Visi sevi cienoši latvieši steidzās atpakaļ uz neatkarīgo Latviju. Pārvarēdami dažādus šķēršļus, ar Latvijas karogu vagonā atgriezās latviešu strēlnieki. Viņi to darīja pa dažādiem ceļiem, cīnīdamies ar nodevību un ar dažādiem spēkiem. No visdažādākajiem pasaules nostūriem atgriezās Latvijas Republikas topošie pilsoņi. Tātad bija iespējas pēc Pirmā pasaules kara atgriezties. Kā tad tur tās vecmāmiņas aizkavējās tajā Padomju Krievijā? Tas ir interesants jautājums. Kāpēc viņas neatgriezās tad, kad bija šī iespēja? Bet kāpēc viņas atgriezās pēc Otrā pasaules kara... (Starpsaucieni.) uz gatavu okupācijas režīmu, lai tam uzticīgi kalpotu! Tur jau ir tas joks!

Izmantojot latviskos uzvārdus, izmantojot latvisko izcelsmi, runājot kroplā latviešu valodā vai vispār nerunājot latviešu valodā, parādījās Pelše, Voss, Rubenis numur viens, viņš arī Vitālijs Rubenis, Rubenis numur divi, viņš arī Jurijs Rubenis, un vēl šādi tādi un itnekādi. Jā, Kremļa politika bija centieni ielikt kaut kur kādu, kas skaitījās latvietis. Šādi latvieši vairs nav latvieši! Viņi ir viltus latvieši, kuru esamību ļoti veiksmīgi izmantoja okupanti. Un nevajadzētu šīs divas dažādās lietiņas jaukt!

Ak, tad šitā? Tagad mēs izrādīsim lojalitāti un liksim tās pases nost! Protams, pastumsim nost. Nu es būšu lojāls, jo es gribu būt Latvijas Republikas Saeimas deputāts, un tāpēc es to otro pasi likšu nost. Nu nesteidzieties, lūdzu! Šie cilvēki, kuri mums ir palīdzējuši, šodien vēl joprojām mums palīdz. Viņi cītīgi strādā vēl joprojām, viņi apzinīgi strādā - šie latvieši.

Tā ka nejauksim šeit divas dažādas lietas! Es pasaku skaidri un gaiši no šīs tribīnes: “Šis likumprojekts nav radies nejauši! Tas ir noteiktu interešu radīts.” Tas ir tipisks šīsdienas kolaboracionisms. Tipisks! Un ne mazāko šaubu nav par to, kam jūs esat zvērējuši uzticību. Kādā līmenī šis zvērests ir tapis - nezinu, bet tas gan ir vairāk nekā skaidrs, kas jūs te atbalsta, kā balsis jūs tagad dabūsiet. Viss šis spārns nobalsos tā, kā jums tas ir vajadzīgs. Visi vienotā režīmā! Par to jūs varat nešaubīties. Lūk, par ko ir runa!

Tā ka nevajadzētu te slēpties un nevajadzētu te nākt un runāt par kaut kādām tehniskām problēmām. Es vēl vienu reizi atkārtoju, un bijušie Augstākās padomes deputāti arī to atceraties: šis ir balsojums par nacionālo pārliecību, šis ir balsojums par patriotiskiem latviešiem! Jebkurš, kas atbalstīs šo likumprojektu, es to pasaku skaidrā valodā - jebkurš! - ir pret nacionāli domājošiem latviešiem. Viņš ir kolaboracionists! Patīk jums tas vai nepatīk, bet viņš tāds ir!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, pirms turpinām debates, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Šņepstes, Kalvīša, Goldes, Rasnača, Annas Seiles un citu lūgums pagarināt šodienas Saeimas sēdi līdz nākamā darba kārtības jautājuma pilnīgai izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles.)

Tātad, ja deputātiem ir iebildumi, mēs balsosim par sēdes pagarināšanu. Lūdzu deputātus balsot par sēdes pagarināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 19, atturas - 2. Tātad sēde tiek pagarināta.

Turpināsim debates! Deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es pieņemu, ka kolēģis Jurkāns neapzināti, bet pēc šablona domājot, izteica šos vārdus, ka man esot otra pase un ka es varētu vajadzības gadījumā kaut kur atgriezties.

Nav, Jurkāna kungs, man otras pases! Nekad nav bijusi! Nav bijusi! Es nodzīvoju visus pēckara gadus Vācijā kā bezdzimtenes ārzemnieks. Līdzīgi kā mums šodien ir cilvēki, kurus sauc par nepilsoņiem, jo viņi nav vēlējušies integrēties. Nu tā bija! Man netrūka nekādu cilvēka tiesību, tāpat kā jums to netrūkst normālai dzīvei. Un, tā kā es negribēju ieņemt valsts amatus, man nevajadzēja pieņemt Vācijas pilsonību. Tā es tur nodzīvoju šo laiku! Tā ka šajā ziņā Jurkāna kungs ir smagi kļūdījies.

Bet vēl smagāka kļūda Jurkāna kungam gadījās tad, kad viņš interpretēja manu viedokli, sacīdams, ka es it kā gribētu kaut ko šķelt, apsūdzēt, sākt raganu medības vai darīt ko tamlīdzīgu.

Mīļie draugi! Neviens un nekad no manis nav dzirdējis kaut kādu kūdīšanu pret komunistu partijas bijušajiem biedriem. Nekad! Bet, redziet, ir liela starpība starp mūsu zemi, kura ir pārdzīvojusi totalitāro režīmu zem komunisma zvaigznes, un demokrātisko Vāciju, Vācijas Bundesrepubliku, kura pārdzīvoja nacionālsociālistisko diktatūru. Tur notika attīrīšanās. To vāciski, Jurkāna kungs, sauca par “Entnazifizierung”. Tas nozīmē, ka nacisms tiek izņemts ārā no visām iestādēm - no tiesām un visa cita, kas ir saistīts ar demokrātiskas valsts pārvaldi. Tas tur notika! Kad pie mums ir noticis kaut kas līdzīgs iepretī šai totalitārajai sistēmai, ko saucam par totalitāro komunismu? Kad? Nav vēl noticis!

Redziet, te ir tā starpība! No vadošajiem komunistu darbiniekiem es īstenībā pazīstu tikai vienu, bet es cienu viņu - Eduardu Berklavu, kurš skaidri pateica, ka viņš ir maldījies. Ir uzrakstījis grāmatu un skaidri pateicis. “Žēl, ka mūžs ir pagājis,” - tā viņš raksta uz šīs grāmatas vāka. Bet tā bija. To viņš atzina.

No Gorbunova kunga diemžēl es neesmu vērtējumu dzirdējis, un tas ir pats mazākais, ko es gribētu dzirdēt no ikviena, kurš ir bijis funkcionārs šinī partijā. Lai viņš šodien pasaka savu viedokli, savu vērtējumu par šo partiju un savu lomu tanī, lai pasaka, kas viņu attaisno, ar kādu motivāciju viņš tur strādāja un ko viņš tur veica.

Mīļie draugi! Mēs zinām arī to, ka ne jau tikai “augšējie” funkcionāri bija tie, kuri varēja šo varu uzturēt. Cik daudz gadījumu cilvēkiem bija jāpiedzīvo, kad viņus atlaida no darba, padzina no skolotāja darba, nedeva dzīvokli! Tas viss notika pēc partijas sastādīta saraksta un atbilstoši piederībai - pēc tā, vai tu esi vai neesi viņu piekritējs pēc tā, kura piekritējs tu esi.

Tur ir piedalījies tik daudz cilvēku! Un tie, kuri uzrādīja un parādīja, kur jābrauc, lai aizvestu cilvēkus no Latvijas projām uz Sibīriju, vai tie nebija latvieši? Kur viņi ir šodien? Varbūt viņi sēž tajā pašā mājā, no kurienes to cilvēku uz Sibīriju aizveda?

Mīļie draugi, es esmu beidzamais, kas kādu gribētu apsūdzēt, tādēļ ka viņš ir kaut kas bijis, bet es tomēr gribētu zināt, kas viņš ir šodien un kāpēc viņš nevar savu attieksmi pret komunismu pateikt.

Attiecībā uz šo likumu, cienījamā Rugātes kundze, jūs ar savu legālismu tālu netiksiet! To, vai šis likumprojekts atbilst vai neatbilst Latvijas un latviešu interesēm, jūs varat mēģināt stilizēt, kā jums patīk. Šo viedokli pateiks balsotāji - vēlētāji 9.Saeimas vēlēšanās. Tas ir pats vēlākais, kad viņi pateiks savu viedokli par to, bet trimdas latvieši jums to pateiks jau šodien. Jūs nevarēsiet viņiem rakstīt priekšā, kas un kā ir jāsaprot, cik labi mēs gribam darīt, ar ko tas ir pamatots, cik vajadzīgs tas ir un kā visur līdzīgi dara. Paklausīsimies, ko teiks visi mums pazīstamie trimdas latvieši, kuri strādā šeit vai kuri vēl nestrādā šeit! Viņiem ir savs viedoklis, un viņi pateiks, kas ir šā likuma gars. Jūs to nevarēsiet viņiem uzspiest kā tādu zīmogu, un tāpēc vēlreiz...

Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Es atvainojos!

P.Kļaviņš. Es noraidu šo likumprojektu un lūdzu, lai man nedod roku tas cilvēks, kurš būs balsojis, nospiežot pogu “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie biedri un kungi latvieši! Jūsu starpā es esmu it kā svešs - svešinieks, tāds svešķermenis, bet uz šodienas, vēsturiskās dienas, “razborkām” es varu skatīties no malas.

Kas īstenībā notiek šajā zālē? Šajā zālē notiek kumosa dalīšana. Būsim atklāti! Varas visiem nepietiek, tāpēc to vajag vienai grupai, teiksim, kādam grupējumam, atņemt no cita grupējuma.

Mēs varam paskatīties, kas notika 90.gadu sākumā. Atcerieties, ka pirmais labklājības ministrs bija, piemēram, Riteņa kungs, kas īstenoja pensiju reformu; bija arī Jerumaņa kungs, kas bija izvirzījis savu kandidatūru uz Valsts prezidenta amatu; bija Zīgerista kungs, bija visi namīpašnieki, pilnvarotie “Latvenergo”, “Lattelekom” un citur. Kur viņi tagad ir? Kad viņi saprata, ka viņi šeit nevar, teiksim, neko vairāk saņemt, viņi pēkšņi aizbrauca atpakaļ uz Ameriku, uz Vāciju un tā tālāk, un tā joprojām.

Bet, starp citu, Latvijā vēl joprojām dzīvo aptuveni 2000 latviešu, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi. Viņi ir Krievijas latvieši, kuri nevar, teiksim, kā Aleksejeva kunga radinieki pierādīt, ka viņi dzīvoja Latvijā 20.-30.gadu garumā. Un tāpēc viņi nevar saņemt savu pilsonību. Visīstākie latvieši vēl joprojām dzīvo arī Kanādā, un starp jums, starp latviešiem, notiek “aukstais” civilais karš, (Starpsauciens: “Pareizi! Tā ir!”) kur vienai pusei sabiedrotie ir amerikāņi, bet otrai pusei “tumšie spēki” Maskavā un tā tālāk un tā joprojām.

Šodien daudz tika pieminēta VDK. Es jums gribu kaut ko atgādināt. Varbūt cilvēki, kuri pēta vēsturi, zina tādu uzvārdu kā Ilmārs Lešinskis. Viņš bija agrākais tā saucamās Sadraudzības komitejas ar tautiešiem ārzemēs priekšsēdētājs, un viņa darbības objekts bija trimdas latvieši, taču, kad viņš aizbēga uz Ameriku, viņš tur atklāja, ka ļoti liela daļa aģentūras no Engelsa un Ļeņina ielas “stūra mājas” bija īpaši trimdas latvieši - tie bija darbinieki, kuri šeit brauca kā uz savām mājām visus tā saucamos okupācijas jeb “tumšos” gadus. Viņi brauca katru gadu, atgriezās pēc tam Amerikā vai Kanādā, aizbrauca pēc informācijas un tā tālāk, un tā joprojām. Kāpēc šie cilvēki to darīja - to vēsturnieki pēc tam izlems.

Bet kas tagad notiek Latvijā? Latvijā tagad ir vēsturisks moments, jo tagad būs balsojums. Uz mums tas neattiecas. Mūsu vēlētāji savu nostāju tika pauduši tajā laikā, kad bija divu pilsonību variants - bija variants saglabāt PSRS pilsonību un bija vēl variants cilvēkiem dot Latvijas Republikas pilsonību. Tolaik bija arī tāda diskusija.

Un tolaik cilvēki, kuri tagad sēž “Jaunā laika” frakcijā, arī Repšes kungs teica, ka, jā, dubultās pilsonības variants, kad cilvēki var saglabāt PSRS un Latvijas pilsonību, nav labs variants, bet, protams, būs nulles variants visiem.

Es domāju, ka, sākot no 1991.gada, no Latvijas ir izdzīti 200 000 cilvēku. Tagad viņi dzīvo NVS. Es domāju, ka mums vispirms vajag pabeigt šo vēstures posmu, atvainoties repatriantiem, atvainoties imigrantiem un vispār izstrādāt nulles variantu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es sākumā centīšos iedziļināties atsevišķos juridiskos jautājumos saistībā ar izskatāmo likumprojektu.

Nu nav, Rugātes kundze un godājamie likumprojekta sagatavotāji, šim dokumentam nekāda leģitīma mērķa, jo mēs neesam, Rugātes kundze, - jums tas ir piemirsies, - tikai vakardien izcīnījuši mūsu valstī neatkarību.

Mēs neesam vairs nulles punktā, kad mums būtu jāsāk būvēt mūsu valsts iekārtas institucionālā sistēma un jādomā par šādiem jautājumiem. Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi!

Juridiskās komisijas sēdē deputāts Grīnblats jums skaidri jautāja: “Nosauciet piemērus, kad mums būtu nepieciešamība analizēt to, vai viena vai otra persona ar dubulto pilsonību jel kādreiz valstij būtu izrādījusies nelojāla!” Vienīgais, ko jūs spējāt pateikt šajā komisijas sēdē, bija divi uzvārdi, kas jums acīmredzot ātrumā izspruka: “Jerumanis un Ritenis!”

Rugātes kundze! Šīs personas varbūt bija savtīgas un noteikti nekompetentas, bet kāds tam sakars ar nelojalitāti? Tad jau tikpat labi es varētu salīdzināt viņus ar diviem ministriem, kurus pagājušās Saeimas sasaukuma laikā jūsu pašu partija izvirzīja ministru amatiem, bet pēc tam jūs bijāt laimīgi, ka dabūjāt viņus prom ne tikai no Ministru kabineta, bet arī vispār no publiskās politikas. Ko jūs teiksiet par Kārli Greiškalnu un Māri Vītolu? Kur viņi ir šobrīd? Vai arī viņi bija nelojāli? Nē, viņi vienkārši bija nekompetenti!

Tātad es vēl vienu reizi aicinu: “Rugātes kundze, nonāciet līdz brīdim, kad jūs varētu argumentēt šo jautājumu un minēt šā likumprojekta leģitīmo mērķi!”

Runājot par samērīgumu. Jums varbūt pat izdosies “sastiķēt” leģitimitāti šim projektam, piemēram, attiecībā uz kādu nacionālās drošības institūciju, par kuru, iespējams, tik tiešām varētu diskutēt, teiksim, SAB gadījumā, bet par samērīgumu šeit vispār nevar būt runas. Nu paskaidrojiet, lūdzu, man, kā šis samērīgums varētu attiekties uz tādām institūcijām kā, piemēram, Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks?

Rugātes kundze! Šis dienests ir Valsts policijas struktūrvienība! Valsts policijas priekšniekam šāda ierobežojuma nav, bet šīs institūcijas struktūrvienībai, kuras darbinieku amatā pieņem Valsts policijas priekšnieks, šāds ierobežojums ir.

(Starpsaucieni no zāles.)

Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks. Kāda ir lojalitāte Valsts cilvēktiesību biroja direktoram? Vienīgā lojalitāte varbūt ir nepieciešama cilvēktiesību izpratnes ziņā.

Skatīsim tālāk jūsu sarakstu!

Publiskās aģentūras vadītājs un viņa vietnieks. Nu skaisti! Es saprotu, ka šis konkrētais ierosinājums ir vērsts konkrēti pret Latvijas institūtu, kas, iespējams, pārtaps par publisko aģentūru, un gan Vaira Vīķe-Freiberga, tagadējā Valsts prezidente, gan arī tagadējais šā Latvijas institūta vadītājs Ojārs Kalniņš laikā, kad viņi abi pildīja šo pienākumu, ir bijuši cilvēki ar dubulto pilsonību. Tur ir problēma!

Kur, Rugātes kundze, te ir problēma? Paskaidrojiet! Kur ir piemēri? Kur ir konkrēti argumenti, lai iesniegtajam likumprojektam būtu, pirmkārt, leģitimitāte, un, otrkārt, lai šis likumprojekts liecinātu par jebkādu samērīgumu?

Savā runā jūs kā argumentu minējāt to, ka šis likuma projekts ievērojot tiesiskās paļāvības principu. Kā var ievērot tiesiskās paļāvības principu, ja šis likumprojekts attiecas uz personām, kuras jau ieņem šos amatus, un ja tajā brīdī, kad likums stātos spēkā, viņām būtu noteiktā termiņā šie amati jāpamet? Stājoties amatā, viņām šādu ierobežojumu nebija. Līdz ar to viņām bija tiesības paļauties un iegūt noteiktos amatus pilnīgi likumīgi. Šādus ierobežojumus ieviest jau pēc tam, kad ir noticis konkrētais fakts, - tas ir absolūti prettiesiski. Te nevar saskatīt nekādu tiesiskās paļāvības principu, Rugātes kundze! Un galu galā man rodas jautājums: kā tad parasti tik labi apmaksātajai, lieliskajai Tautas partijas juristu “mašīnai”, kas prot sagatavot tādus brīnumus, ka tiešām desmit gudrajiem ir jābrīnās, šoreiz ir gadījusies tāda kļūda? Nu tad es jums paskaidrošu. Man ir radusies pārliecība, ka tā kļūda ir radusies tāpēc, ka bija milzīga steiga. Redziet, bija jāsteidzas un, izmantojot datorā funkciju “copy” - “paste”, bija kaut kas ātri “jāsaķimerē”. Par pamatu, protams, ir ņemts likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, šeit ir vienkārši lieliski pārkopēts iestāžu saraksts un kaut kas kopā “saķimerēts”. Un tā nu ir sanācis tāds brīnums, par kuru, manuprāt, pašiem būtu jākaunas.

Otrs jautājums: kāpēc tieši šobrīd jūs esat sākuši, kā tas arī Juridiskās komisijas sēdē skaisti parādījās, runāt par to, ka varētu šeit kaut ko labot? Es šeit redzu tikai un vienīgi trīs iemeslus.

Pats pirmais iemesls. Redziet, jūs pēkšņi atskārtāt, ka arī uz jūsu partijas atsevišķiem pārstāvjiem atsevišķās institūcijās - ak vai! - šis likumprojekts attieksies. Nosaukšu konkrētu vārdu: Andris Mellakauls. Jūs pēkšņi atskārtāt, ka persona, ko paši esat izvirzījuši Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa amatam, arī ir dubultpilsonis - persona ar divām pilsonībām. Un ko nu? Ak dievs, Nacionālā radio un televīzijas padome... Pirmais, ko Rugātes kundze teica, kad par šo jautājumu pacēlās diskusijas, bija tas, ka tā noteikti būtu svītrojama no attiecīgā saraksta, jo, tā teikt, pilnīgi nesamērīgi šī institūcija tajā ir iekļuvusi.

Iesim vēl tālāk! Rugātes kundze, redziet, SAB vadītājs, kā jūs pati pieminējāt, tik tiešām, šo pienākumu pildot ar, teiksim, kaut kādu iekšējo sapratni par lietām, ir atteicies no dubultpilsonības. Kāpēc Andris Mellakauls to vēl šodien nav izdarījis? Kāda ir jūsu atbilde? Kāpēc jūsu partijas biedrs šo soli vēl arvien nav spēris? Kāpēc Nils Muižnieks šo soli vēl arvien nav spēris? Ja jau tik svarīgs ir nevis likuma burts, bet gars, par ko jūs šeit prātuļojāt, tad jājautā - kur ir šī rīcība? Kur jūsu darbi saskan ar jūsu vārdiem? Nekur! Tā tas ir vienmēr, kad pie darba ķeras Tautas partija.

Godājamie kolēģi! Par likumprojekta nekvalitatīvumu parunāsim vēl. Nu, redz, šeit jau kolēģi ierunājās par to, ka tiešām bieži vien tā ir ļoti liela problēma - konstatēt to, vai persona ir vai nav arī kādas citas valsts pilsonis. Tipisks piemērs ir Krievija, kura nesniedz ziņas par saviem pilsoņiem. Tipisks piemērs ir, piemēram, arī atsevišķas Karību baseina valstis, piemēram, Dominikana, Kaimanu salas, Antigva un Barbuda. Redziet, tās ir valstis, kuras mūsu sabiedrībā asociējas ar “ofšoriem”. Tās ir valstis, kurām vēl viens efektīvs savas ekonomikas celšanas veids ir komercpilsonības piedāvāšana personām visā pasaulē. Viņas pārdod pilsonību par 15 līdz 25 tūkstošiem ASV dolāru un par to nesniedz ziņas nevienam. Nu tad atbildiet man, Kalvīša kungs, - ir vai nav Latvijas “ofšoru karalim” Šķēlem šāda pilsonība? Un kā mēs par to pārliecināsimies, ja jūs izdomāsiet vēl viņu kaut kur virzīt? Un vai Ainārs Šlesers par saviem lielajiem nopelniem Krievijas labā nebūs kādreiz saņēmis Krievijas pilsonību par īpašiem nopelniem? Kā mēs atbildēsim uz šiem jautājumiem, jo šīs valstis nesniedz informāciju par saviem pilsoņiem?

Godātie kolēģi! Noslēgumā gribu teikt, ka, redz, pats priekš sevis domāju: kāda var būt argumentācija, šādu likumprojektu sagatavojot un virzot? Un vienīgā argumentācija, kādu es savā prātā izsecināju, ir tāda: tik cinisks projekts laikam ir vienīgā metode, kā, piemērām, Tautas partija var noturēties pie varas. Jo, redz, vairs nav tāda Šķēlestēva, kurš, pasarg Dievs, varētu mēģināt atgriezties, lai kaut ko sastrādātu. Un, kā pierādīja Eiroparlamenta vēlēšanas, vairs nav nemaz iespējams efektīvi izskalot ar masīvu priekšvēlēšanu kampaņu sabiedrībai smadzenes. Redziet, tagad tas tā grūti sanāk - tikai ar mokām tā 5% barjera tiek pārvarēta.

Nu tad atliek trešais ceļš - ar tādu savtīgu un puskorumpētu vairākumu censties “izbīdīt cauri” šādu likumprojektu, lai liegtu personām - personām, kuras ir lojālas mūsu valstij, personām, kuras ir godīgas, personām, kuras ir kompetentas! - iespēju strādāt valsts labā.

Lūk, tāda ir jūsu morāle! Būtu laiks to atzīt.

Paldies par uzmanību. (Skaļi aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā Saeima! Par ko šodien ir “filma”? Mazliet jāpadomā. Būs grūti uzreiz tā, mājās pārnākušam izstāstīt. It kā jau par kaut kādiem amatiem, bet patiesībā par visu, kā parasti Dobelis runā, - par visu dzīvi, par latviešiem un viņu sūro un grūto nākotni.

Es aicinu Prezidiju un jūs, priekšsēdētāj, iepazīstināt ar stenogrammām vismaz trīs regulāros runātājus, tos, kuri runā par vienu un to pašu (nenosaukšu šos savus cienījamos kolēģus), - aicinu iepazīstināt viņus ar stenogrammām, jo viņu runās ir klajš Krimināllikuma pantu pārkāpums. Konkrētu pantu pārkāpums!

Es atgādināšu deputātiem: tas, ka Ģenerālprokuratūra neklausās, nav starp radioklausītājiem, nenozīmē, ka kādreiz Maizīša kungs nevarētu ierosināt kādu no mums, deputātiem, izdot sodīšanai par nacionālā naida kurināšanu. Šodien vismaz trijās runās bija klaja - klaja! - nacionālā naida kurināšana. Tas, ka mēs cits pret citu izturamies ar absolūtu necieņu, tikai vairo visa parlamenta un parlamentārās demokrātijas krīzi valstī. Droši vien kādam tas ir mērķis. It sevišķi kādam no tā saucamo patriotu puses.

Taču, ja runājam ļoti nopietni, tad jāteic, ka katrā ziņā vajadzētu, ziniet, ielikt kaut kādu filtru - filtru, Juri! - mutē un padomāt par to, ka kādreiz var nākties arī dabūt kādus pāris gadus cietumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte - otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es nevaru neatbildēt Jaunupa kunga teiktajam. Vispirms gribu viņam uzdot jautājumu: Jaunupa kungs, vai jūs varat izrēķināt, cik jums bija gadu tad, kad tika pieņemti visi tie likumi, kas ir Latvijas neatkarības atjaunošanas pamatlikumi? Jaunupa kungs, jūsu teorētiskie prātuļojumi šobrīd ir ļoti grūti klausāmi un grūti pieņemami, jo jūsu tonis ir pārlieku augstprātīgs, lai jūs varētu pilnvērtīgi piedalīties tajās debatēs, kuras mēs sākām Juridiskajā komisijā un kurās attiecībā uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem Rugāte teica tā: “Francijā tas ir valsts prezidenta līmenī lemjams jautājums un vispār nevar būt nekāda runa par to, ka varētu kāda cita valsts būt piederības valsts tādam cilvēkam, kurš strādā Francijas Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Latvijā šī padome nav tādā līmenī, bet, ja kolēģi uzskata, ka ir nepieciešams par to debatēt, tad mēs par to runāsim. Un tad arī lemsim, kāds būs galīgais rezultāts.”

Par “copy” - “paste”. Policijas likumā un daudzos citos speciālajos likumos ir noteiktas prasības un normas, taču nav tāda likuma, kurā būtu šādi ierobežojumi apvienoti ar noteiktām prasībām, un tāpēc tāds likums ir rakstāms. Viena daļa no amatpersonu saraksta, kurš ir iekļauts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” patiešām ir paņemta no tā likuma, un tā ir tā pēctecība. Tas ir tas sistēmiskums, pēc kura mēs vadījāmies, gatavojot šo likumprojektu. Un jūs, Jaunupa kungs, ļoti labi zināt, ka tiesiskums, leģitimitāte un samērīguma princips ir noteikti Satversmē, kuru mēs neesam pārkāpuši, iesniedzot šo likumprojektu. Godātie kolēģi, es citēšu jums Satversmes 116.panta daļu: “Personas tiesības [..] var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti skaisti šeit runājam par tādu likumprojektu, kurš paredz, ka personas ar dubulto pilsonību nevar ieņemt visaugstākos mūsu valsts amatus.

Šeit ļoti skaisti runāja Guntis Bērziņa kungs. Runāja par pavalstniekiem. Bērziņa kungs, mēs šodien piedāvājām Vēlētāju reģistrā ielikt pavalstniekus. Kāpēc jūs tad nebalsojāt par to?

Šodien ļoti skaisti runāja dažas reizes Kļaviņa kungs. Kļaviņa kungs, vai jūs izsūtīja no šīs valsts? Nē, jūs pats tur aizbraucāt un pats izlēmāt savu likteni. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Kad jūs bijāt valdošajā koalīcijā, jūs sūtījāt... jūsu valdošā koalīcija visu laiku sūtīja uz Eiropu ziņojumus, ka mums ir sakārtota valsts pārvalde. Tagad jūs šeit apgalvojāt, ka nav. Kad jūs melojāt - toreiz vai šodien?

Tālāk. Tabūna kungs šeit ļoti skaisti runāja par draugiem, nedraugiem un ienaidniekiem, par to, ka kādam var ar likuma palīdzību atņemt pilsonību. Nē. Ja viņš gribēs, tad neviens neatņems. Lai pats atsakās! Vajag tikai dot tādu iespēju viņam.

Jaunupa kungs, nu ļoti skaisti: samērīgums, kaut kas notiek pēc fakta... Konkrēts piemērs - deputāti, kuri bija 5.Saeimā, nevarēja tikt 6.Saeimā sakarā ar to, ka viņiem tādas tiesības bija atņemtas.

Un pēdējais fakts. Iepriekšējā Saeimā mums bija deputāts Jānis Ādamsons, kurš nevarēja tikt uz šo Saeimu, jo viņam tādas tiesības bija atņemtas. Un viņš pirms tam bija pat ministrs dažos kabinetos!

Un pats galvenais. Tabūna kungs, jūs te no šīs tribīnes runājāt par to, ka daži kožot sev pirkstos par to, ka bija pieņemti kaut kādi lēmumi. Ja nu man kāds no “tēvzemiešiem” parādīs atkosto pirkstu, varbūt es tam ticēšu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs - otro reizi.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ļoti interesants jautājums - kāpēc “Jaunais laiks” tik stingri šodien karo pret Tautas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu? Tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Un, ja mēs palasīsim partijas “Jaunais laiks” sponsoru sarakstu, mēs tajā atradīsim ļoti daudz dubultpilsoņu, cilvēkus, kas pēc tam kļuva par pilnvarotajiem, par amatpersonām, un tā tālāk, un tā joprojām. Tagad “Jaunais laiks” vairs nevar viņus aizsargāt. Diemžēl jums nāksies samierināties ar to, ka jūsu materiālie resursi šajās pašvaldību vēlēšanās būs aprobežoti.

Un galu galā es varu teikt tā: kad nacionālie tautas kalpi strīdas savā starpā, Latvijas krievu kopiena var dzīvot mierīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis - otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi, tāda interesanta diskusija ir šodien! Jurkāna kungs nāca un teica ļoti patiesus vārdus par šķelšanos. Patiesi, tie pēckomunistiskie deputāti no kreisā flanga droši vien var gavilēt: “Lieliski! Latvieši plēšas savā starpā kā tādi suņi!” (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!”) To es pateicu...

Bet kas šo akmeni pameta gaisā? Un kāpēc?

Nāk runāt no šīs tribīnes Buzajeva kungs, Jurkāna kungs, Urbanoviča kungs, Golubova kungs, Kabanova kungs, kas slaucījis muti Valsts prezidenta standartā, divreiz... Daži no šiem kungiem, ar latviešu valodu cīnoties, no šīs tribīnes aizstāv latviešu tiesības, tā teikt, šurpu turpu. Visi šie manis nosauktie kungi atbalsta Tautas partijas lielisko priekšlikumu. Tautas partija, vai jūs nejūtat, ka jūs esat ne savā dārziņā iekāpuši?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Ja nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus tagad balsot par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 33, neviens neatturas. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 8.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 8.oktobris. Paldies.

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu - Šņepstes, Kalvīša, Goldes, Rasnača, Seiles un citu deputātu - lūgums izskatīt kā nākamo jautājumu pēc darba kārtības 12.punkta likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” otrajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad izskatām likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Dokuments Nr.3092. Ir saņemti 8 priekšlikumi. Visi tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Faktiski tie ir terminoloģijas precizējumi.

Komisija šos priekšlikumus ir izskatījusi. Atbalsta 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 2. un 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tie ir par 2.panta redakciju. Komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 4. un 5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 6.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 7. un 8.priekšlikumu - terminu precizējumus - ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies par uzmanību. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” ir pieņemts.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu sēde tiek pārtraukta. Atgādinu deputātiem, ka neizskatītos šīs sēdes jautājumus izskatīsim Saeimas sēdē 6.oktobrī pulksten 15.00.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi pulksten 15.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Pāvels Maksimovs, Linda Mūrniece, Krišjānis Peters, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš, Inta Feldmane, Elita Šņepste un Ērika Zommere.

Balsojumi

Par Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzī bu
Datums: 30.09.2004. 09:04:54 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3039 nodošanu komisijām

Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu
Datums: 30.09.2004. 09:05:28 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3075 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam K. Peteram"
Datums: 30.09.2004. 09:05:58 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3060

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam I.Emsim par Izglītības likuma normu izpildi
Datums: 30.09.2004. 10:10:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3001

Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu (1.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 10:13:52 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3075 steidzamību

Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu (1.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 10:14:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3075 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:15:56 bal008
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:23:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:24:22 bal010
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:25:04 bal011
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:25:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:26:32 bal013
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 10:27:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2905B pieņemšanu 2.lasījumā

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:10:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:12:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:15:30 bal017
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:16:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par 58.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:22:36 bal019
Balsošanas motīvs: Par 129.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:23:48 bal020
Balsošanas motīvs: Par 135.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:25:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par 140.priekšlikumu

Elektronisko sakaru likums (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:34:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3054 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:37:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3057 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 11:38:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3058 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Zvejniecības likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 30.09.2004. 12:01:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Zvejniecības likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 30.09.2004. 12:02:06 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3056 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 12:03:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3049 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu (2.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 12:03:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3050 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 30.09.2004. 14:40:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu

Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus (1.lasījums)
Datums: 30.09.2004. 15:11:50 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2712 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 30.09.2004. 15:14:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3092 pieņemšanu 2.lasījumā