Latvijas Republikas 8.Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2004.gada 7.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Jānis Straume.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 7.oktobra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām tajā.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: Ir!) Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekta izskatīšana no darba kārtības ir svītrota.
Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības likumprojektu Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas ir darba kārtības 20.punkts. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: Ir!) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta svītrošanu no darba kārtības! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts svītrots no darba kārtības.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par valsts budžetu 2005.gadam nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Krišjānis Kariņš. Lūdzu!
A.K.Kariņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Kas ir valsts budžets? Valsts budžets ir valdības politikas īstenošanas instruments. Es atkārtoju - šis ir instruments, ar kuru valdība īsteno savu politiku. Tātad mēs varam loģiski izsecināt, ka tad, ja mēs atbalstām valdības politiku, mēs atbalstīsim arī valdības piedāvāto budžetu.
Taču, lai apskatītu šo jautājumu, es gribu akcentēt četras jomas, kas Jaunajam laikam šķiet pilnīgi prioritāras problēmas un kas valdībai būtu jārisina. Un kā argumentu es minēšu problēmas, kuras valdība nerisina, nav arī priekšlikumu budžetā, un tāpēc šis budžets nav atbalstāms nodošanai komisijām. Tas būtu jāsūta atpakaļ uz Ministru kabinetu.
Šīs četras jomas, par kurām es runāšu, ir šādas.
Pirmā joma ir veselības aprūpes sistēma, otrā joma ir cīņa pret korupciju, trešā joma ir īres griesti un ceturtā joma ir inflācija.
Tātad kāda ir valdības politika pirmām kārtām pret veselības
aprūpes sistēmu? Mēs visi ļoti labi zinām, ka valstī mums briest ļoti nopietna
problēma - būs anesteziologu streiks un ne tikai... Šī sistēma tūlīt sabruks, taču
no valdības puses mēs nedzirdam nevienu risinājumu, pat ne konceptuālu risinājumu,
kādā veidā tikt no šā purva laukā. Un, protams, arī budžetā mēs redzam ne tuvu
vajadzīgo naudas summu, kas būtu vajadzīga, ja būtu kaut vai šādas koncepcijas... Ja
nav idejas, tad turpiniet vismaz algu reformu, kas pēdējos divos gados bija uzsākta.
Tas netiek darīts, draugi! Valdība nerisina valstī svarīgu problēmu.
Otrais jautājums - cīņa pret korupciju. Mums jau visiem sejā parādās smaids, domājot par to, ka tagad Emša valdība cīnīsies pret korupciju. Un tā nav sagadīšanās, ka valdība neparedzēja naudu šai cīņai. Valdībai tā nav prioritāte, tāpēc nauda netiek piešķirta. Diemžēl KNAB direktors to nesaprata, ka viņš, kā saka, tiek atstāts sausā - bez naudas, viņš arī nepieprasīja naudu, un tagad nu Tautas partija runā, ka naudu tomēr kaut kur atradīšot, bet, es atvainojos, kur jūs bijāt tad, kad jūsu finanšu ministrs veidoja budžetu? Elementāri! Pret korupciju necīnās - ne idejiski, ne arī, protams, piešķirot naudas līdzekļus.
Trešais jautājums - par īres griestiem. Mēs visi saprotam, ka šī problēma mūsu valstī ir un ka šī problēma ir jārisina. Jaunais laiks piedāvā elementāri izveidot kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, lai īres griestu palaišanas gadījumā, tad, kad tas notiks, viņi neciestu. Taču valdība pat nezina, ko tā grib darīt. Daļa valdības saka: Atlaidīsim īres griestus neskatoties! Premjers saka: Atliksim problēmu uz pāris gadiem. Bet risinājuma taču nav! Un naudas arī nav!
Un ceturtais jautājums - inflācija. Emša cenas - 8% inflācija! Un nevainosim Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo mūsu kaimiņiem, igauņiem, tā ir 3,9%, bet lietuviešiem - tikai 2,2 procenti. Augstākā inflācija visā Eiropas Savienībā ir pie mums, Latvijā, un valdībai šis jautājums ir jārisina ar fiskālo disciplīnu, kas nozīmē ierobežot valsts budžeta izdevumus, bet tā vietā uz 2 miljardu latu fona valdība plāno to palielināt par pusmiljardu latu. Protams, tas notiek ar domu, ka nāks Eiropas Savienības līdzfinansējums un ka mēs dzīvosim zaļi, lai gan mēs no citu Eiropas Savienības valstu pieredzes zinām, ka šī nauda ne vienmēr atnāk laikus un ka Eiropas Komisija pat var to nepiešķirt pilnā apjomā.
Tādējādi, ja šī nauda nepienāks laikus un pilnā apjomā, tad mums būs jāizvēlas viens no trim scenārijiem - vai nu budžeta deficītu pārplāno zem 2%, inflācija nebūs vis 8%, bet būs 18%, vai arī mēs visi pēc pusgada šeit sēdēsim un ķidāsim budžetu no jauna.
Tātad valdība nerisina šīs problēmas, un arī budžeta projekta priekšlikumos netiek risinātas šīs lietas. Mūsuprāt, šis budžeta projekts ir atdodams atpakaļ valdībai. Sāciet, valdība, strādāt! Nedomājiet par sīkām politiskām interesēm.
Brigmaņa kungs Lauku Avīzē priecājās par to, ka Pūrē, viņa dzimtajā pagastā, tagad būvēšot sporta halli. Lieliski! Taču, kad šie paši Pūres iedzīvotāji sapratīs, ka viņi nevar vairs atļauties aiziet pie ārsta, kad viņi sapratīs, ka viņiem ir dārgāk jāmaksā par īri, jo inflācija ēd viņu jau tā niecīgos ienākumus, kur tad jūs būsiet, Brigmaņa kungs?
Mums ir jādomā valstiski, mums ir jāprasa no mūsu valdības, lai tā ne tikai domā, bet arī rīkojas valstiski. Aizsūtīsim šo brāķi atpakaļ uz Ministru kabinetu, lai tas pēdīgi sāk strādāt!
Balsosim pret!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Par runās deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Budžets ir dokuments, kas atspoguļo valdības varējumu un finanšu redzējumu uz nākamo gadu. Es domāju, ka šobrīd Latvijas budžets ir ieguvis starptautiskās finanšu sabiedrības uzmanību.
Kādā jomā? Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas budžeta pieaugums - 530 miljoni viena gada laikā jeb 26 procenti - ir pats augstākais budžeta pieaugums Eiropas Savienības valstu vidū. Tas ir mūsu spēju apliecinājums, jo iepriekšējā valdība, arī Kariņa kunga partija, kad tā bija valdībā, spēja panākt tikai 100 miljonu pieaugumu, tas ir, piecreiz zemāku. Tātad šeit ir sasniegts ļoti labs rezultāts.
Otrs. Budžeta nodošana komisijām jau nav, Kariņa kungs, balsojums par valdību! Nodošana komisijām nozīmē to, ka Saeima uzņemas lemt par tām labajām lietām, kas ir budžetā, un pensiju palielinājumu par 9 latiem šogad, ja tas netiks paredzēts budžetā, būs grūti izmaksāt, tāpat arī skolotāju algas, kurām jūs tik ļoti pretojāties un pat valdību nometāt krūmos, nespējot tās palielināt. Tātad arī viņi nevarēs saņemt. Tāpat arī māmiņu algas, kas ir ieliktas budžetā, jo jums, kā izrādās... Jūs teicāt, ka jums būs viens kritērijs: ja budžetā nebūs paredzēti līdzekļi māmiņu algām, jūs par budžetu nebalsosiet. Tagad, izrādās, māmiņu algas ir budžetā, un jūs esat gatavi atteikties no tā, jo šādas apropriācijas nav. Nepieņemot budžetu, šo programmu nesāks īstenot.
Tāpēc valdošā koalīcija piedāvā ļoti lēnu apspriešanas gaitu Saeimā: ir paredzēts tikai 28.oktobrī skatīt pirmajā lasījumā un 2.decembrī pieņemt otrajā lasījumā, izvērtējot arī tās vājās vietas budžetā.
Es, protams, ar visu atbildību uzklausu jūsu kritiku, it sevišķi labējās opozīcijas kritiku par stāvokli medicīnā. Tiešām, 180 dienas esam pie varas. Labējās opozīcijas partijas bija praktiski dažus tūkstošus dienu pie varas. Jā, mēs esam atbildīgi par to, ka neesam spējuši izstrēbt to, ko jūs esat savārījuši. Veselības aprūpe, protams, ir šā budžeta pati vājākā vieta. Būsim godīgi un to atzīsim arī mēs.
Kā ir ar inflāciju? Es saprotu, ka tā saucamais komunikācijas birojs jums ir uzrakstījis... Šīs lietas ir diezgan sarežģītas, tā ka saprotat varbūt tikai daļu, ne visu... Jūs sakāt: budžeta deficīts ir inflācijas avots. Kāds ir inflācijai sakars ar budžeta deficītu šobrīd? Jūs sakāt: inflācija ir augsta. Jūs, Kariņa kungs, zināt, ka 1.oktobrī bija budžetā naudas pārpalikums. Atlikums - nevis deficīts! - ir 78 miljoni latu. Jājautā - kādā veidā, jūsuprāt, inflācija šobrīd ir saistīta ar budžeta deficītu? Par inflāciju runāsim godīgi un atklāti! Inflācija četru gadu garumā mums ir bijusi ļoti līdzīga tai, kāda ir veselā virknē Eiropas Savienības jauno dalībvalstu; izņēmums ir tikai dažas valstis, tādas kā Ungārija un Čehija, kurām tā ir augstāka. Taču 2003.gada maijā notika lūzums - sākās inflācijas spirāle. Tā bija jūsu valdība, kuras laikā mēs sākām runāt par inflācijas pieaugumu! Iemesli: nepamatoti lēmumi, lēcienveida, nepamatoti tarifu pieaugumi regulējamajā sektorā un visādi citādi faktori. Protams, ir arī ārējie faktori. Jūs zināt, ka arī Eiropas Savienībā šobrīd inflācija nav pašā zemākajā līmenī, jo naftas cenas atstāj iespaidu.
Tāpēc es aicinu partiju Jaunais laiks... Es saprotu, ka viņiem ir grūti: šobrīd viņiem ir dažādas iekšējas lietas jārisina, un tāpēc viņiem negribētos runāt par veselību, negribētos Saeimā apspriest šīs problēmas un piedāvāt risinājumu. Valdība piedāvā papildus 530 miljonus latu. Lūdzu, meklēsim risinājumu veselības jautājumiem, meklēsim risinājumu arī sporta jautājumiem! Man šķiet, ir nepietiekams finansējums arī sporta jomai un citām.
Es aicinu atbalstīt budžeta nodošanu komisijām un ķerties pie darba, neskatoties uz to, ka dažas partijas varbūt grib kārtot savas iekšējās lietas tā vietā, lai apspriestu budžetu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens ir runājis pret, viens - par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par valsts budžetu 2005.gadam nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot par atbildīgo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, atturas - 14. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vēlaties runāt pret? Deputāts Andrejs Klementjevs vēlas runāt pret. Lūdzu!
A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Lūdzu, izlasiet redakciju! Priekšlikums ir atlikt pabalstu izmaksu ugunsdzēsējiem vēl uz gadu. Kas šodien notiek pie mums? Ir ierēdņi, kuri sēž kabinetos - ministrijās, departamentos - un kuri saņem šo pabalstu uz rokas un mierīgi to tērē bērnu kopšanai un bērnu audzināšanai. Taču ir otra suga, ja tā var teikt, ierēdņu, tādi kā policijas darbinieki, ugunsdzēsēji, robežsargi, kuriem šie pabalsti pēc likuma pilnībā pienākas, bet kuri tos nesaņem. Ko piedāvā Ministru kabinets? Ministru kabinets ierosina pabalstu izmaksu ugunsdzēsējiem atlikt vēl uz gadu. Tas nav godīgi! Kāpēc mēs vieniem ierēdņiem maksājam šos pabalstus, bet otriem - ne? Ja jau naudas nav, tad samazināsim vispār šo pabalstu izmaksu - vai nu nemaksāsim arī ierēdņiem no kabinetiem, vai sadalīsim proporcionāli visiem dienestiem un specializētajiem ierēdņiem, un tā tālāk! Saviem ierēdņiem, kuri ir no ministrijas, mēs šos pabalstus maksājam, bet tiem cilvēkiem, kuri reāli apsargā mūs, gādā par mūsu drošību, sargā mūs no uzbrukumiem, no slepkavām, no uguns, no teroristiem, mēs atņemam iespēju saņemt šos pabalstus. Būsim godīgi! Vai nu meklēsim naudu un maksāsim visiem, vai nemaksāsim nevienam!
Es lūdzu nebalsot par šo likumprojektu! Man ir liels lūgums - beigt cilvēkus mānīt! Ja jau viņi ieplānoja šo bērnu, zinādami, ka valsts viņiem garantēs ar savu likumu šo pabalstu, tad vajag to viņiem izmaksāt, nevis kā trusīšiem rādīt visu laiku burkānu un virzīt to arvien tālāk un tālāk!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam! Viņš vēlas izteikt priekšlikumu par atbildīgās komisijas maiņu.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Tā kā šis likumprojekts ir budžeta paketes sastāvdaļa un budžetu var pieņemt tikai tad, ja pieņem visus paketes likumus, kā tas ir bijis līdz šim, es ierosinu par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un komisija tad risinās arī to jautājumu, ko minēja Klementjeva kungs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 5. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Ontužāns. Lūdzu!
P.Ontužāns (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Arī 8.Saeimas deputāti var atstāt neziņā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju attiecībā uz Administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem. Vai tiešām, kolēģi, jūs domājat, ka ar dažiem simtiem tūkstošu latu lielu atbalstu valstī varēs notikt novadu veidošana? Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir atzinis, ka pašvaldību viedoklis ir atkarīgs no tā, vai tiek saņemts valsts atbalsts. Ir jāņem vērā arī tas, ka līdz šim izveidotie novadi ekonomiski nav spēcīgi, un līdz ar to pārējām pašvaldībām netiek rādīts pozitīvs paraugs. Ir jāpārdala līdzekļi, samazinot tos valsts pārvaldes daļai un palielinot pašvaldībām, jo tās var būt stipras tikai tad, ja tās ir finansiāli stipras.
No šīs tribīnes desmitiem reižu ir skanējuši vārdi par slikto Jaunā laika valdību, bet vai no tagadējās valdības puses ir veikti kaut kādi atbalsta pasākumi, lai stimulētu šo novadu brīvprātīgu veidošanu? Lasu valdības deklarāciju: Stiprināt pašvaldības, ievērojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartā ietvertos principus, panākot pienākumu kvalitatīvu izpildi un atbildīgu darbu. Ar valsts atbalstu veicināt brīvprātīgu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidot tieši vēlētas reģionālās apriņķu pašvaldības.
Vismaz līdz šim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no valdības nav saņēmusi nevienu konkrētu priekšlikumu par šīm lietām. Rajonu padomes ir it kā otrais līmenis, taču tās nav tieši vēlētas, tātad tas nav saskaņā ar Satversmi. Darbinieki, būdami neziņā par nākotni, meklē citas darba iespējas. Vai tas ir normāli, kas pāris mēnešu pirms gada beigām vēl ir tāds rajons, kas nav apstiprinājis pat savu gada budžetu?
Par atbildīgu darbu. Piekrītu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča teiktajam, ka ir jāpastiprina kontrole pār pašvaldību lēmumiem. Kā to izdarīt? No savas 12 gadu ilgās pašvaldības vadītāja darba pieredzes varu teikt, ka bija mums īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās - Jānis Krūmiņš. Viņš kontrolēja. Ik pēc septiņām dienām sūtījām uz Rīgu visus pieņemtos lēmumus. Iedomājieties, kolēģi! 90.gadu beigās Latvijā bija vairāk nekā 550 pašvaldības. Cik tad vajadzēja darbinieku šim īpašo uzdevumu ministram, lai izkontrolētu 550 lēmumus ar daudziem punktiem! Laikam viņi to nespēja, tāpēc, vismaz manai pašvaldībai, drīz vien pienāca ziņa, ka nu jau tie lēmumi būšot gana labi, lai vairs nesūtot. Bet kas ir reāli mainījies? Kādas iespējas ir veikt šo darba apjomu?
Atgriezīsimies pie finansēm. Jebkurš pašvaldības vadītājs, arī tie, kuri sēž šajā zālē, man piekritīs, ka pēdējos gados pašvaldību pienākumu apjoms ir pieaudzis, bet finansējums funkciju izpildei līdzi netiek dots. Eiropas valstīs pašvaldības no valsts kopbudžeta saņem vidēji 40-60% lielu finansējumu, turpretī Latvijā šis skaitlis nesasniedz pat 20 procentus.
Vēl dažus vārdus par plānošanu, kas ir saistīta gan ar teritoriālo reformu, gan arī ar pašvaldību attīstību. Ārzemēs, kur pašvaldības nepārtraukti plāno, tur saprot, ka nauda ir visapkārt, un gaida, kad valsts un pašvaldība sakārtosies. Ja nav pašvaldības plānojuma, uzņēmējam nav garantijas, ka blakus viņa veidotajai ainavai ar dzīvojamām mājām kāds cits neizdomās celt beigto dzīvnieku utilizācijas rūpnīcu, kā tas bija manā rajonā. Ja pašvaldībai ir ideja, kā tā vēlētos attīstīties, tad šī ideja ir jānostiprina teritorijas plānojumā un jāmeklē uzņēmēji, kuri vēlētos šeit investēt, parādot viņiem reālās iespējas, darbaspēku, energo un citu resursu nodrošinājuma iespējas konkrētajā vietā.
Taču pašreiz pašvaldībām trūkst finanšu līdzekļu, lai veiktu kvalitatīvu teritorijas plānošanu, lai maksātu konkurētspējīgu algu profesionāļiem vai lai veiktu kvalitatīvu pašas pašvaldības plānotāju apmācību. Tā rezultātā bieži vien viss notiek otrādi - pašvaldības uzzina, kam piešķir finansējumu un tad pakārto savu plānojumu šim mērķim. Tālab sanāk tā, ka mums trūkst iespēju savstarpēji saskaņotu mērķu īstenošanai, bet bez tā attīstība nav iespējama.
Pašvaldībām ir jāattīstās, tās nedrīkst kļūt tikai par sociālās palīdzības sniegšanas vietu un komunālo jautājumu kārtotājām. Nodokļu maksātāji vēlas, lai mēs sakārtojam infrastruktūru, ceļus, radām sportošanas iespējas, lai tad, kad mēs atjaunojam ceļu segumu, mēs arī zinātu, ka pēc dažiem gadiem pa šo ceļu būs, kas brauc.
Un pēdējais. Arī tas ir no paša pieredzes. Vairāk nekā pirms 4 gadiem kopā ar toreizējiem kolēģiem mēs veidojām pirmo, kaut nelielo novadu Vidzemē, un es varu droši teikt, ka galvenais mūsu darbības stimuls bija papildu finansējuma piesaiste pašvaldības teritorijai. Ja iedzīvotāji zinās, ka reformai būs stabils valsts finansiālais atbalsts, viņi paši piespiedīs savus vēlētos priekšstāvjus veikt šādu reformu.
Aicinu šādam finansējumam nepiekrist un noraidīt iesniegto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Par likumprojekta nodošanu komisijām runās deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt to, kāpēc šis likumprojekts ir iekļauts tieši šā 2005.gada budžeta likumprojektu paketē. Tas ir iekļauts tieši tādēļ, lai būtu skaidrība par šiem finansējumiem, kuri ir domāti tiem novadiem, kas veidosies tuvākajā vai tālākajā perspektīvā. Tāpēc šis mehānisms šeit ir iestrādāts 9.1.pantā, kurā noteikts, ka izveidotajiem novadiem tiek piešķirti finanšu līdzekļi tādā apmērā, kādi ir noteikti valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai likumā par valsts budžetu kārtējam gadam. Finansējuma piešķiramo kārtību nosaka Ministru kabinets.
Un te es gribētu teikt, ka valdības deklarācijā ir ieraksts, kas vēsta, ka šī vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma notiek brīvprātīgi, bet, lai šī reforma varētu normāli notikt, tai ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. Ja mēs šodien redzam problēmas, kas ir saistītas ar veselības aprūpi, ar dakteru un veselības aprūpes darbinieku algām, kam nepieciešami milzīgi līdzekļi, tad ir skaidrs, ka, lai realizētu arī šo reformu, ir nepieciešami līdzekļi, bet šie līdzekļi laikam ir jāizvērtē no tā viedokļa, cik lielā apmērā mēs no valsts budžeta varam atļauties šos līdzekļus, un tāpēc šis likumprojekts ir iekļauts šajā budžeta paketē. Es domāju, ka mūsu komisija kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēs šīs iespējas un iestrādās likumā tādas normas, lai varētu atbalstīt tās pašvaldības, kuras veido novadus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Tā kā likumprojekts ir budžeta paketes sastāvdaļa un tiešām paredz konkrētu finansēšanas mehānismu pašvaldību reformai, tad es aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo tajā ir viens jautājums par finansējumu, turklāt tas ir budžeta paketes sastāvdaļa.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Straumes, I.Kalniņa, Seiles un Tabūna iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Pret runās deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par iesniegtajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gribētos īpaši atzīmēt to, ka ar šiem grozījumiem administratīvo sodu veidi tiek papildināti ar tādu jaunu soda veidu kā piespiedu darbs.
Ideja kā tāda, protams, nav slikta, un tā būtu apspriežama, jo administratīvo pārkāpumu sodu sistēma līdz šim nav bijusi pietiekami efektīva, un, piemēram, Latvijas pilsētas, parki, it īpaši meži un ceļmalas, ir atkritumu pilni.
Taču tajā pašā laikā ir jāatzīmē, ka projekta iesniedzēji, manuprāt, ir uztaisījuši vienkārši tādu neveiksmīgu plaģiātu, ņemot par pamatu atsevišķu Juridiskās komisijas locekļu izteikto viedokli.
Mēs nevaram atbalstīt šādu likumprojektu, jo mums nav pieņemama Rasnača kunga pārspīlēti politizētā motivācija. Proti, likumprojekta iesniedzējs ielicis tam tīri politiskus pantus - taisās piemērot piespiedu darbus tikai par necieņu pret valsts valodu un par sapulču nesankcionētu organizēšanu.
Es uzskatu, ka piespiedu darbi var tikt piemēroti, piemēram, par ļaunprātīgu vides piesārņošanu, par smagas autoavārijas izraisīšanu, atrodoties alkoholiskajā vai narkotiskajā reibumā, un par līdzīgiem pārkāpumiem. Attiecīgus APK grozījumus mēs apņemamies sagatavot tuvākajā laikā.
Lūdzu noraidīt šo nekorekto likumprojektu un balsot pret!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Deputāts Dzintars Rasnačs runās par.
Dz.Rasnačs (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Problēma ar administratīvo pārkāpumu veicējiem un sodītajiem Latvijā ir ļoti aktuāla jau vairākus gadus. Šie pārkāpēji būtu iedalāmi vairākās daļās.
Vieni ir tādi, kas naudas sodu nomaksā, viņiem tā nav nekāda problēma. Citi ir tādi, uz kuru turpmāko darbību tas, ka naudas sods ir jāmaksā, atstāj zināmu preventīvu ietekmi, un viņi šādus pārkāpumus vairs neveic. Un ir diemžēl arī tādi, kuriem vispār nav regulāru, pastāvīgu ienākumu avotu, un, protams, naudas sods, kas šādai personai tiek piemērots, reāli nav piedzenams.
Tāpat kā, teiksim, naudas sods ir gan Krimināllikumā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, mēs ierosinām arī piespiedu darbu attiecināt uz atsevišķiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētiem pārkāpumiem.
Pirmajā lasījumā mēs ierosinām grozīt divu pantu sankcijas. Taču šos grozījumus varēs vēl papildināt nākamajos lasījumos. Kā es sapratu, Agešina kungs arī ir gatavs strādāt pie šā likumprojekta, lai tādējādi vērstos pret vides piesārņotājiem, un šodien atbalstīs šo likumprojektu.
Tā ka jūsu bažas ir pilnīgi nevietā. Šis likumprojekts nav paredzēts tam, lai Buzajeva kungs stāvētu stacijas laukumā ar slotu vai slaucītu to tuneli un tādējādi veiktu sabiedriski derīgos darbus.
Tā ka, Agešina kungs, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu! Es ceru, ka jūsu vēlētāji nav tie, kas piegružo Rīgas apkārtni. Neaizstāvēsim viņus, bet liksim viņiem šo apkārtni tīrīt - un, protams, ne jau tikai Rīgas apkārtni, bet visu Latvijas teritoriju!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Viens ir runājis pret, viens - par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Pasta likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā; iesniegumam viņi ir pievienojuši lēmuma projektu Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? (No zāles dep. A.Golubovs: Par procedūru!) Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Sakarā ar to, ka mēs šodien izņemam no darba kārtības šo jautājumu, tas nav vairs darba kārtībā. Mēs nevaram skatīt neko par to.
Sēdes vadītājs. Golubova kungs, kā jūs redzat, arī jūs esat saņēmis šo deputātu iesniegumu, kuram ir pievienots minētais lēmuma projekts. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinātā lēmuma projekta Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā iekļaušanu darba kārtībā pēc sadaļas Prezidija ziņojumi. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - 8. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.
Tātad izskatām lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj atcelt steidzamību likumprojektam Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 29, atturas - 2. Lēmuma projekts atbalstīts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.decembris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? (No zāles dep. A.Golubovs: Iebilst!)
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris.
Sēdes vadītājs. Lemšanu sāksim ar tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.decembri. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.decembris.
Izskatām darba kārtības sadaļu Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 7.oktobrī deputātam Kārlim Strēlim! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 6. un 7.oktobrī deputātam Andrim Ārgalim! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, neviens neatturas. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 6. un 7.oktobrī deputātam Marekam Segliņam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Izskatām lēmuma projektu Par Argitas Eniņas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Eniņas iesniegumu, kura pēc pašas vēlēšanās vēlas atstāt ieņemamo amatu.
Juridiskā komisija atbalsta šādu lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Ar šā gada 1.novembri atbrīvot Argitu Eniņu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Izskatām lēmuma projektu Par Aijas Biezās atbrīvošanu no Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Biezās iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās.
Juridiskā komisija atbalsta šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Atbrīvot Aiju Biezo no Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts Par Jevgenijas Jaunģelžes atbrīvošanu no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Jevgenijas Jaunģelžes iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija atbalsta šādu lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Atbrīvot Jevgeniju Jaunģelži no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts Par Inetas Malahovskas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Inetas Malahovskas iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija atbalsta šādu lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Atbrīvot Inetu Malahovsku no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tieneša amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Valsts statistikas likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā - deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 916. Tātad tas ir likumprojekts Grozījumi Valsts statistiskas likumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
K.Peters. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Peters. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Peters. 3. un pēdējais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Šiliņš.
V.Šiliņš (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 937. Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija apvienoja priekšlikumus uz otro lasījumu.
Un šeit 1. ir deputāta Solovjova kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Šiliņš. 2. - deputāta Solovjova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 57, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Šiliņš. 3. - Solovjova kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Šiliņš. 4. - Solovjova kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
V.Šiliņš. Un 5. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par termiņa pagarināšanu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Likumprojekta otrajam lasījumam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu priekšlikumi netika iesniegti. Juridiskā komisija aicina deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups. 7.novembris.
Sēdes vadītājs. 7.novembris. Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.3101. Komisija likumprojektu ir sagatavojusi uz otro lasījumu. Kopumā ir iesniegts 41 priekšlikums.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir visai vienkārša - nenoteikt papildu ierobežojumus un atzīt to personu, kurām ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā, diplomus.
Rodas jautājums: Ar ko tad viņi ir sliktāti par Latvijas
pilsoņiem un nepilsoņiem? Man gribētos atzīmēt, ka lielākā daļa ārvalstnieku,
kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju - un tādi ir apmēram 90%
no
viņiem -, ir pieņēmuši kaimiņvalstu, bijušo PSRS republiku, pilsonību, nekur
neizbraucot no Latvijas. Pēc savas izcelsmes un pēc savas mentalitātes viņi praktiski
neatšķiras no attiecīgās tautības Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, tāpēc
likumā noteiktais ierobežojums personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir
nepamatots un netaisnīgs. Tādējādi šādu ierobežojumu vajag atcelt.
Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un nolēma neatbalstīt, jo par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu mūsu valstī likumā ir citi panti un citi punkti, to skaitā šā likuma 34., 35. un 51.pants.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 59, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne. 2.priekšlikums. Arī tas ir deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tas bija Juridiskā biroja priekšlikums... Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 4.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. Izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs ir iesniedzis 5.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 9.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un ierosina mainīt arī pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Stalidzāne. 10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā - 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.
J.Stalidzāne. 13.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 14.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 15.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 16.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
J.Stalidzāne. 17.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. 18.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. 19.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 20.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 22. - deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 23. - savā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 24. - deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne. 25. - izglītības un zinātnes ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 28.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 29.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 30.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 31.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 32.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzevičs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 37. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 38. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 39. - izglītības un zinātnes ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 40. - izglītības un zinātnes ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 41. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. Komisija arī atzina, ka likumprojekts ir nododams Saeimai pieņemšanai otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.3095! Komisija likumprojektu sagatavoja trešajam lasījumam.
Ir tikai viens priekšlikums, un tas ir no Juridiskā biroja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. Komisija lūdz arī šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto likumprojektu Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums. Tātad likumprojekta mērķis ir nodrošināt personas tiesības uz atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību vai bezdarbību, vai ar administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantu.
Juridiskā komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups. 7.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi frakcijas Jaunais laiks deputātu iesniegtos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Iesniegtā likumprojekta būtība ir padarīt efektīvāku cīņu un vēršanos pret alkoholisko dzērienu nelegālo ražošanu, tirgošanu un lietošanu.
Juridiskā komisija atbalsta minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: Bargs likums!)
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.novembris.
Sēdes vadītājs. 7.novembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Likumprojekta būtība ir tāda, ka šā likuma normas tiek saskaņotas ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Juridiskās komisijas lēmums ir atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs ierosināt arī steidzamību.
E.Jaunups. Jā, es lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!
E.Jaunups. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 28.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Civilstāvokļa aktu likums. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir saņēmusi Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu Civilstāvokļa aktu likums un lūdz atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.novembris.
Sēdes vadītājs. 7.novembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Civillikumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Civillikumā un lūdz tos atbalstīt, izskatot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups. 7.novembris.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalsta Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam!
E.Jaunups. 7.novembris.
Sēdes vadītājs. 7.novembris.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām un nolēmusi atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups. 7.novembris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.
Nākamo izskatīsim likumprojektu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā otrajā lasījumā. Esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
1.priekšlikums ir īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās parlamentārā sekretāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Druviete. 2.priekšlikums ir pašas komisijas priekšlikums, kuru tā atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. Un 3.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Druviete. Nu tad lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
I.Druviete. 15.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs. Lūdzu!
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu tiek apstiprināti PVO Konstitūcijas 7., 74., 24. un 25.panta grozījumi.
Ir paredzēts papildināt 7.pantu, nosakot, ka, dalībvalstij neievērojot PVO Konstitūcijā noteiktos humānisma principus un mērķus, apzināti īstenojot rasu diskriminācijas politiku, var uz laiku tikt atcelta tās dalība PVO vai tā var tikt izslēgta no PVO. Dalībvalstij izbeidzot diskriminācijas politiku, var tikt atjaunotas tās tiesības un privilēģijas, kā arī dalība PVO.
74.panta grozījumi paredz atzīt, ka Konstitūcijas teksts par autentisku tiek atzīts arī arābu valodā (papildus jau minētajām valodām - ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodai).
Un 24. un 25.panta grozījumi paredz Izpildpadomes sastāvā izmainīt dalībvalstu delegātu skaitu - palielināt no 32 personām līdz 34 personām.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
I.Solovjovs. 13.oktobris.
Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Paldies.
Izskatām likumprojektu Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Konvencija ir par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Inguna Rībena.
I.Rībena (frakcija Jaunais laiks).
Tas, protams, ir augsts mūsu nemateriālā kultūras mantojuma novērtējums, kādu saņēmām 2003.gada 17.oktobrī Parīzē: ar saviem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem esam iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un Dainu skapis - UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. Tas ir brīnišķīgi, lieliski, labi, ka pasaule mūsu vērtības atzinusi par pasaules mēroga vērtībām! Kā tādas tās saglabājamas, kopjamas un sargājamas visai cilvēcei par rotājumu.
Protams, mēs atbalstām šīs konvencijas ratifikāciju. Tas ir labi un pareizi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka globalizācijas apstākļos un straujo sociālo pārmaiņu dēļ šim mantojumam ir nepieciešama īpaša - par nacionāla, gan starptautiska - aizsardzība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka globalizācijas apstākļos, šīs lielās pasaules novienādošanās apstākļos, pat varenā kultūras valsts Francija jūtas apdraudēta savas kultūras un valodas ziņā, un Žaks Širaks pat ierosina maksāt katram, kurš vēl ir atšķirīgs, savdabīgs un īpašs.
Mēs to ratificēsim, bet tas arī viss! Aizvakar, otrdien, Ministru kabinets atteicās no Repšes valdības laikā, tas ir, manas darbības laikā, Kultūras ministrijā izstrādātās koncepcijas - koncepcijas likumprojektam Par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu - tālākas virzīšanas. (No zāles dep. L.Ozoliņš: Tas nevar būt!) Tautā to vienkāršības labad sauca sašaurināti - par Dziesmu svētku likumu. Stop! Punkts un āmen vairāku gadu darbam un bezgala daudzu cilvēku cerībām visā Latvijā! Neaptverama bezatbildība un neaptverama tuvredzība! Kultūras ministre pat neuzskatīja par nepieciešamu ierasties, neatrada iespēju ierasties un piedalīties Ministru kabineta sēdē un personīgi šo projektu aizstāvēt.
Šobrīd visam tautas mākslas procesam visā valstī, visā Latvijā, no valsts budžeta ir piešķirti Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā, kas pat nav stabils budžeta finansējums, 50 000 latu gadā. Vēlreiz atkārtoju: visam tautas mākslas procesam valstī ir no valsts budžeta piešķirti gadā 50 000 latu, ieskaitot virsvadītāju un virsdiriģentu algas. Ja neticat, ieskatieties Kultūrkapitāla fonda mājaslapā! Deju kolektīvu virsvadītājs par pusgada darbu saņem uz rokas 50 latus. Vareni! Vareni, dziedātāju tauta!
Visa pasaule aplaudē un jūsmo par mūsu tautas vēl nezudušo radošo garu, par Latvijas cilvēku vēl dzīvo spēju radīt.
Iecerētais likums būtu kaut nedaudz un ļoti saudzīgi, bet tomēr visu šo procesu balstījis, prasot no valsts budžeta pavisam nedaudz - 2005.gadā tikai - tikai! - 100 000 latu un tikai virsvadītāju un virsdiriģentu algām, 2006.gadā - 571 000 un 2007. gadā - 693 000 latu. Visai nemateriālajai kultūrai visā Latvijā gada laikā. Mūsu identitātei.
Ko mēs darām? Kurp mēs ejam? Lieki runāt, jo arī nākamā gada budžetā, ko šodien Saeimā iesniegusi Emša valdība, pilnā mērā atspoguļojas šī neaptveramā tuvredzība. Ministru kabinets, Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija un Valsts prezidenta kanceleja 2005.gadā Francijā rīko vērienīgu Latvijas kultūras parādi, kuras budžets mērāms miljonos. Cik labi, ka mums vēl ir ko rādīt! Cik ilgi mēs varēsim rotāties ar ziediem, nekopjot sakņu sistēmu? Cik ilgi? Baisa valstiska tuvredzība! Tumsonība!
Sēdes vadītājs. Jānis Esta.
J.Esta (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Pēc tādas traģiskas runas, ka kultūra ir jau tikpat kā sagruvusi vai teju, teju sagrūs, es tomēr gribētu pateikt dažus precizējumus ļoti cienījamās Ingunas Rībenas runā, izdarīt mazas korekcijas.
Pirmām kārtām tāds līdzekļu pieaugums kultūrai, kāds ir paredzēts nākamā gada budžetā, vēl nekad nav bijis. Runāsim arī par tautas mākslu, par koncepciju. Šī koncepcija ir atbalstīta, bet koncepcija vēl nav likums, un šajā koncepcijā ir noteikts, ka viss nemateriālais kultūras mantojums likuma veidolā ir jālemj politiķiem - deputātiem, tātad jāskata kā likums. Un nav svarīgi, vai tas būs atsevišķs likums kā, teiksim, Dziesmusvētku likums, vai arī tas būs kāds vispārīgs likums, bet koncepcija - es atkārtoju vēlreiz! - nav likums.
Un Tautas partija ir skaidri definējusi, ka mēs jau šobrīd strādājam pie konkrēta likuma, un tas ir Dziesmusvētku likums. Es vēlreiz gribu uzsvērt un atgādināt to, kā bija tad, kad kultūras ministre bija Rībenas kundze. Mēs atceramies, kā tad bija ar finansējumu Kultūrkapitāla fondam un cik daudz šis Kultūrkapitāla fonds šajā gadā zaudēja finanšu.
Tā ka nerunāsim to, kā nav! Pareizāk sakot, vienkārši no tribīnes nemelosim!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Estas kungs aicināja: Nemelosim no tribīnes! Un tas ir ļoti pareizi. Un arī es gribu aicināt: Runāsim patiesību no tribīnes! Un runāsim visu patiesību un runāsim skaidru patiesību!
Ja šā likumprojekta anotācijā mēs lasām: Ietekme uz budžetu - nav, tad tas nozīmē, ka likumprojekta realizācijai tiks izlietota milzīga naudas summa - nulle latu. Tad tas nozīmē arī to, ka, realizējot šo likumprojektu, absolūti nekas netiks izdarīts, jo nekas jau arī nav prasīts.
Par koncepcijām mēs vienmēr varam runāt gari un plaši. Koncepcijas parasti mums ir labas, taču nevienu koncepciju nevar realizēt bez naudas, tāpēc būsim reālisti! Mēs vienkārši nometam zemē savas tautas garamantas!
Sēdes vadītājs. Jānis Esta, otro reizi.
J.Esta (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Es vēlreiz gribu akcentēt, ka koncepcija nav likums! Koncepcija nosaka tikai virzību, uz kurieni mēs virzīsimies piecu, desmit vai pat simts gadu laikā. Tāda var būt koncepcija! Turpretī likums noteiks, kāds būs finansējums konkrēti pa gadiem - nākamajā piecgadē vai desmitgadē. Tajā būs paredzēts, vai līdzekļi tiks novirzīti vienam kultūras objektam vai tas būs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
Tā ka, Šadurska kungs, divu gadu laikā likumdošanā vajadzētu iemācīties vienu lietu - to, ka visu nosaka konkrēti likumi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Inguna Rībena, otro reizi.
I.Rībena (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamais Estas kungs! Jūs droši vien esat vienkārši nekompetents šajos jautājumos. Es nezinu, kāpēc klāt nav Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ābiķa kunga. Viņš, iespējams, kaut ko vismaz būtu dzirdējis.
Tas, ko jūs runājāt, pilnībā neatbilst lietas būtībai, jo, iekams top likumi, pirms likumiem vispirms top likumu koncepcija. Šā likuma koncepcija tika noraidīta!
Es jums tagad nolasīšu šo dokumentu. Ļoti viltīgā kārtā šis dokuments ir saglabājis tādu nosaukumu, kā mēs nosaucām likumu, - Par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju. Nosaukums ir saglabājies droši vien tādēļ, lai sabiedrībā kaut kādā mērā, teiksim, mieru sētu. Bet 1.punkts nosaka: Atbalstīt tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma A variantu.
Un es jums tagad nolasīšu, kāds ir šis A variants, jo koncepcijai par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu ir arī B variants.
Tātad A variants, kas otrdien tika atbalstīts Ministru kabineta sēdē: Atbilstoši konvencijas prasībām tiek veidots Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts, kurā iekļaujamas nācijai nozīmīgas nemateriālās kultūras vērtības. Šāds saraksts gan dod iespēju identificēt vērtības, taču nenodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo nenosaka saglabāšanas programmu izveidi un to finansēšanas mehānismu. Konvencija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.
Es lūdzu nākt tribīnē un runāt, ja jūs kaut aptuveni zināt, par ko ir runa.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
I.Solovjovs. 13.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. 13.oktobris.
Nākamais likumprojekts - Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Kolēģi! Tātad šī Konvencija attiecas uz starptautiskajiem pasažieru bagāžas un kravas pārvadājumiem, ko veic gaisa kuģis. Tā nosaka unificētu pārvadājumos izmantojamo dokumentu saturu, pārvadātāja pienākumus un tiesības, pārvadājot pasažierus, bagāžu un kravu, kā arī nosūtītāja un saņēmēja pienākumus un tiesības, pārvadātāja atbildību un zaudējumu kompensācijas apjomu pasažieru nāves, veselības kaitējuma, bagāžas bojājuma un kravas bojājumu piegādes aizkavēšanās gadījumā un tā tālāk.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
I.Solovjovs. Tas ir ļoti svarīgs...
Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs. Arī šoreiz 13.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3091. Komisija likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi un arī pati nevienu priekšlikumu nav izstrādājusi, tāpēc komisija ir nolēmusi nodot Saeimai šo likumprojektu pieņemšanai otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekta pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3094. Komisija likumprojektu sagatavoja otrajam lasījumam. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi.
1.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu arī ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūkas kundze. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 6.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. To komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un iesaka izteikt kā likumprojekta 4.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 8.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lūdz likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu Grozījumi Valsts meža dienesta likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3096.
Par izmaiņām spēkā esošā likuma 2.pantā ir iesniegti divi priekšlikumi - 1. un 2.priekšlikums. Vienu ir iesniegusi deputāte Seile, otru - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Atbildīgā komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi daļēji, izveidojot kopēju redakciju savā priekšlikumā - 3.priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2. un 3.priekšlikumu.
A.Seile. 3.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 4.priekšlikumu (tas ir priekšpēdējā lappusē un ir par pārejas noteikumiem) ir iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un atbildīgā komisija ir iesniegusi 5.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Valsts meža dienesta likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Seile. 14.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!
Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Uzmanību! Cienījamie kolēģi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc šīs sēdes beigām.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija Jaunais laiks).
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sēde notiks Balsošanas zālē tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu paziņošanas.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Locekļi no darba grupas, kura strādā pie jautājuma par komunistiskā totalitārisma nosodīšanu! Aicinu pulksten 11.00 sapulcēties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Lūdzu! Pulksten 11.00.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Radzevičs, Ivans Ribakovs, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas rudens sesijas 7.sēde
2004.gada 7.oktobrī
Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā - izslēgt no darba kārtības