Latvijas Republikas 8.Saeimas
rudens sesijas astotā sēde
2004.gada 14.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Jānis Straume.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms otrās sadaļas lēmuma projektu par steidzamības atcelšanu likumprojektam Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: Nav!) Nav iebildumu. Paldies.
Ir saņemts deputātu jautājums Ministru prezidentam Indulim Emsim Par tiesvedību ar Telia Sonera, SIA Lattelekom privatizāciju. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Ir arī saņemts piecu deputātu jautājums Ministru prezidentam Indulim Emsim Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu Profesionālo radošo organizāciju likums nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva, Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis runās pret. Lūdzu!
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iesniedzēji šo dokumentu ir sagatavojuši, nemaz neticēdami, ka tas šeit tiks pieņemts. Tātad ir jautājums - kāpēc viņi to ir darījuši? Atbilde ir ļoti vienkārša - kārtējā izrādīšanās, vajadzīgo punktu vākšana pirms kārtējām vēlēšanām. Ļoti skaidrs! Kas to apstiprina? To apstiprina jau tas, kāds tas dokuments izskatās.
Minēšu dažus piemērus. Tātad: kas tad ir tās politiski represētās personas? Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji - Otrā pasaules kara tie tur cīnītāji, kas laika posmā no 1939.gada 1.septembra karoja regulāro bruņoto spēku vienībās... Iesniedzēji vai nu izliekas, ka nezina vēsturi, vai arī mēģina to sakropļot.
Kas notika 1939.gada 1.septembrī? Vai kāds to vispār atceras? Tūlīt pēc 23.augusta, 1939.gada 1.septembrī, Vācija uzbruka Polijai. Kas tad aizstāvēja Poliju? Francija un Anglija pieteica karu, kas bija formāls, nekādas kara darbības nenotika. Ko darīja slavenā Padomju Savienība ar Staļinu priekšgalā? Mierīgi pagaidīja, kamēr divas nedēļas Polija noasiņoja karā pret Vāciju, un mierīgi iebruka no otras puses Polijā. Ak tad šitie te būs tie cīnītāji un šitādiem te vēl būs represēto statuss? Vai jums smiekli nenāk? Polija tika sadalīta starp fašistisko Vāciju un komunistisko Padomju Savienību, un abas divas draņķes kopīgi rīkoja parādi. Vai jūs arī to esat aizmirsuši - bēdīgi slaveno parādi, ko rīkoja Vācija un PSRS kopīgi? Abu divu karaspēku formastērpi sakļāvās ciešos apskāvienos šajā parādē! Un šitādiem te jūs gribat dot represētā statusu? Nu jāpasmaida gan ir!
Tālāk. Vēl viens unikāls teikums: papildināt 5.panta otro daļu ar vienu tādu punktiņu... Ieklausieties! Politiski represētās personas apliecību izsniedz... uz kāda pamata tad izsniedz? Uz PSRS izsniegtās Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecības pamata! Vai jūs vispār saprotat, ko jūs te esat sarakstījuši? Man tiešām ir jāsaka reizēm: prātiņ, nāc mājās! Jo... tātad jebkurš sarkanarmietis, kam ir šāda apliecība, tagad būs tas represētais. Kas tad viņu represēja? Varbūt vienīgi tie, kas šāva mugurā tiem sarkanarmiešiem, kas pagriezās ar seju uz savu ierakumu pusi. Jā, tādas specvienības PSRS karaspēkā bija gan!
Un tagad salīdzināsim tos nabaga sarkanarmiešus un latviešu leģionārus! Kā ar viņiem izrīkojās? Kā vieni, tā otri bija karavīri. Frontē viņi karoja. Kas notika pēc kara? Sarkanarmieši vazājās pa Latviju, sita dūri galdā un pieprasīja sev dzīvokli, pieprasīja mašīnu, pieprasīja visvisādas privilēģijas un bļāva no vienas vietas: es esmu asinis lējis un vēl nezin ko tur lējis.
Ko darīja ar leģionāriem? Kā izturējās pret šiem karavīriem? Viņus izsūtīja uz koncentrācijas nometnēm, kur lielākā daļa nomira no bada, no slimībām un vienkārši tika represēti. Visu laiku, arī pēc tam, kad viņi atgriezās no koncentrācijas nometnēm, pret viņiem vērsās. Vēl šodien kauna nav dažiem žurnālistiem, kurus varētu nesaukt par žurnālistiem, ņirgāties par latviešu leģionāriem. Un tagad jūs šitādus te, kas ir staigājuši pa Poliju, smaidīdami un spiezdami roku nacistiem, gribat pataisīt par represētajiem! Ļoti interesanti!
Iemācieties lasīt vēsturi! Nekropļojiet vēsturi! Un mēģiniet saprast to, ka galvenā vainīgā pie tā, ka sākās Otrais pasaules karš, ir PSRS, kas vēl 1941.gada janvārī apgādāja Vāciju ar krāsainajiem metāliem! Izliekaties, ka to nezināt? Nu tad palasiet kaut vai to pašu Krievijas vēsturnieku sarakstītās grāmatas!
Tā ka nekas jums te nesanāks! Jūs to labi saprotat. Izbeidziet šo muļķīgo teātri!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins pieteicies runāt par. Lūdzu!
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es esmu pateicīgs opozīcijas deputātiem, ka, tuvojoties nākamajā gadā 60.gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām, mēs šeit sākam apspriest šādus jautājumus. Ārlietu komisija ir izskatījusi jautājumu, teiksim, par lietderību, vai mūsu valsts un pārējo Baltijas valstu prezidentiem būtu jāpiedalās svinībās Maskavā vai labāk būtu to darīt Parīzē vai Londonā. Un tiešām es gribu vispirms apsveikt ar to, ka mēs esam sākuši šādu diskusiju.
Arī es atbalstu šādu projektu, bet gan ar dažiem iebildumiem un labojumiem, kurus, es ceru, godājamā opozīcija veiks, un tad šis tas dokuments tiešām būs lielisks. Un pirmais ierosinājums ir šāds: 4.pantā vispirms vajadzētu teikt, ka nacistiskā režīma represētās personas - Latvijas pilsoņi - bija jau 1939.gadā, jo mums šeit ir arī tie pilsoņi, kuri ir dzīvojuši Polijā tajā laikā. Tā ka, es domāju, tā ir liela kļūda, ja atdala šo 1939.gadu un raksta tikai 1941.gadu. Latvijas pilsoņi ir bijuši ne tikai Polijā. Ņemsim vērā arī to Rietumbaltkrievijas teritoriju, kuras toreizējie iedzīvotāji tagad daudzi ir Latvijas pilsoņi. Viņi tur ir bijuši. Mēs to pārbaudījām un redzam, ka arī viņi ir represēti un ir cietuši.
Bet tagad par paša paziņojuma būtību. Ko es gribētu teikt? Kāpēc to vajadzētu nedaudz uzlabot?
Pirmais. Mums tuvojas 65.gadadiena, kad, kā jūs zināt, padomju aviācija 30.novembrī sāka bombardēt draudzīgo kaimiņu galvaspilsētu - Helsinkus. Te vajadzētu nodalīt, vai toreiz tā bija hitleriskā vai antihitleriskā koalīcija. Tika nogalināti tūkstošiem sieviešu un bērnu. Jūs zināt, ka Somija kā miermīlīga valsts 30.novembrī atcerēsies šo 65.gadadienu.
Otrais jautājums skar ne tikai kara uzsākšanu, kā te minēja, pret Poliju, bet arī represīvo orgānu darbību. Tajā laikā, kad PSRS bruņotie spēki sadarbojās ar hitlerisko Vāciju, Katiņā NKVD virsnieku vadībā tika apšauti poļu virsnieki - draudzīgas valsts virsnieki, kuri nekad nebija karojuši ar Padomju Savienību. Viņi bija priecīgi, jo domāja, ka padomju armija viņus aizstāvēs, bet tātad NKVD apšāva Polijas virsniekus. Vai tajā laikā tā bija hitleriskā vai antihitleriskā koalīcija? Man liekas, ka tajā laikā tā vēl bija hitleriskā koalīcija.
Latvijā NKVD vadībā tiek apšauti virsnieki Litenē. Latvija nebija kara stāvoklī ar Padomju Savienību kā tādu. Kāpēc šie virsnieki tika nošauti? Kas tā bija par koalīciju?
Taču vistraģiskākie notikumi bija 1944.gadā un jau pašās kara beigās. Tātad padomju armija notrieca vairākas britu lidmašīnas, kuras piegādāja materiālus - ieročus Varšavas sacelšanās dalībniekiem. Ļoti interesanti! Varšavas sacelšanās dalībnieki karo ar Vērmahta cīnītājiem, bet padomju kareivji triec lejā britu lidmašīnas. Tagad ir atslepenoti daudzi arhīvu materiāli, parādās daudzas lietas, kuras politkorektuma dēļ ne briti, ne Amerikas Savienotās Valstis aptuveni 50. un 60.gados nebija ieinteresētas izplatīt. Tagad šie dati ir kļuvuši zināmi.
Kas tā bija par koalīciju, kas trieca lejā britu lidmašīnas? Vai šie cilvēki ir represētie? Vai viņiem šis statuss pienākas vai nepienākas? Tas, man liekas, ir kaut kādā mērā šeit jāprecizē.
Vispār to ir diezgan grūti atdalīt, bet šajā dokumentā tas būtu vajadzīgs. Ja pusi kara jūs esat karojis, teiksim, hitleriskajā koalīcijā, bet otru pusi - antihitleriskajā koalīcijā, tad kā svinēsim un kā visu to lietu atdalīsim?
Es tomēr domāju, ka godājamā opozīcija to izdarīs un ka mēs jebkurā gadījumā atbalstīsim.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis pret, viens - par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 67, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs pagājušās nedēļas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 7.oktobrī deputātam Aleksandram Kiršteinam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas Jaunais laiks, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas sešpadsmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Jā, vispirms mums ir jāizskata lēmuma projekts par steidzamības atcelšanu minētajam likumprojektam. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par steidzamības atcelšanu likumprojektam Grozījums Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Steidzamība ir atcelta.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šiliņam!
V.Šiliņš (frakcija Jaunais laiks).
1.novembris.
Sēdes vadītājs. 1.novembris. Paldies. Iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Otrais lasījums. Tas ir darba kārtībā!
Lūdzu, Šiliņa kungs!
V.Šiliņš (frakcija Jaunais laiks).
Komisijā priekšlikumi nav iesniegti, un mēs gaidām turpmākos priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 1.novembrim.
Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
V.Šiliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.novembris.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā - deputāts Peters.
K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 771. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Tātad kopumā ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters. 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters. 3. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters. Arī 4. - deputāta Tolmačova priekšlikums - nav guvis atbalstu.
(Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters. 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 73, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters. 6. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 74, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Peters. 7. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 5. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā - deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3124, reģistrācijas numurs 776.
Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Solovjovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Solovjovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Solovjovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Solovjovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.
I.Solovjovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
I.Solovjovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Trešais lasījums.
Šis jautājums izslēgts no darba kārtības.
Pārejam pie nākamā.
Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 904. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
Kopumā ir saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča. Daļēji ir atbalstīts, ietverts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Peters. 2. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Peters. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.
Nākamais ir likumprojekts Dizainparaugu noteikumi. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.3122.
1. un 2. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 4., 5. un 6. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. Es atvainojos! 6.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā - 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 21., 22., 23. un 24. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 26.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51.priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Atvainojos, Ābiķa kungs!
Dz.Ābiķis. Šie Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav balsots par... Jūs ierosināt balsot par 49.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Juridiskā biroja priekšlikumu!
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, ka jūs ierosināt balsot. Balsosim. Lūdzu! Un komisijas vārdā aicinu noteikti atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 13, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 50., 51. un 52. - Juridiskā biroja priekšlikums... Es atvainojos! 50. un 51. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 57.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā - 80.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96., 97. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā - 99.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 123.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 123.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā - 123.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es pateicos par vienprātīgo atbalstu šim likumprojektam un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tātad komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Tātad tāpat kā iepriekšējā gadījumā, otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, un es komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par otro, galīgo, lasījumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Sēdes vadītāja kungs! Kolēģi deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju.
Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz, ka turpmāk policijas darbinieki konvojēs arī notiesātās personas. Ir izstrādāts un Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums, kurā precizēta norma, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieku prettiesiskās rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus un nosaka to apmēru. Likumprojektā noteikts, ka policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vēl likumprojekts paredz arī citus precizējumus likumā Par policiju, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un ar administratīvo procesu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī novēršot neprecizitātes, kas ir saistītas ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ieroču aprites likumu un Detektīvdarbības likumu.
Likumprojekts paredz arī to, ka iekšlietu ministrs pagarinās tikai iestāžu priekšnieku un viņu vietnieku dienesta laiku policijā. Pārējo policijas darbinieku dienesta laiku policijā pagarinās attiecīgi Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks.
Aizsardzības ministrija savā komisijas sēdē 6.oktobrī apsprieda šo likumprojektu un nolēma konceptuāli to atbalstīt. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par policiju. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumā Par policiju tika saņemts ierosinājums no 8.Saeimas deputāta Klementjeva kunga. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Šajā priekšlikumā nav nekā jauna. Mēs tikai saskaņojām likumu Par policiju ar citiem likumiem, kuri reglamentē šo pabalstu izmaksu. Runa ir par to, ka policijas darbiniekiem tāpat kā ugunsdzēsējiem un valsts ierēdņiem ir tiesības saņemt bērna piedzimšanas vienreizējo pabalstu.
Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka tas tikai padarīs vieglāku Valsts policijas darbu, lai Iekšlietu ministrijas darbiniekiem legalizētu šo pabalstu izmaksu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Deputāti šo priekšlikumu atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.3011 - likumprojektu Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.
Likumprojekts ir sagatavots, paredzot efektīvākas bērna kopšanas pabalstu sistēmas ieviešanu. Šajos grozījumos ir noteikta taisnīgāka un ekonomiski efektīvāka bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtība, paredzot, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz 1 gada vecumam, ja viņa nestrādā, bet, kopjot bērnu no 1 līdz 2 gadu vecumam, šai personai ir tiesības arī daļēji strādāt. Taču bērna kopšanas pabalstu tajā pašā laikaposmā nepiešķir otram no bērna vecākiem, ja ir piešķirts maternitātes pabalsts.
Šajā likumprojektā noteikta arī dzimstību veicinoša un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem atbilstošāka bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtība. Šeit ir paredzēts arī tāds gadījums, ka tad, ja bērna kopšanas pabalsts ir piešķirts par dvīņiem, trīņiem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušajiem bērniem, par katru no šiem bērniem tiks paredzēta arī papildu piemaksa.
Saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļiem ir paredzēts, ka līdz ar to dzimstības pieaugums 2005., 2006., 2007. un 2008.gadā varētu būt diezgan būtisks.
Tāpat šajā likumprojektā ir paredzēts, ka papildus ir jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, kā arī noteikumi par pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību.
Noteikumu projekta izdošanas mērķis ir noteikt jaunus bērna kopšanas pabalsta apmērus un šā pabalsta piešķiršanas kārtību. Šiem Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt pieņemtiem līdz 2005.gada 1.janvārim.
Likumprojekta sagatavošanas gaitā tas ir saskaņots ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, ar Sorosa fondu, un šīs nevalstiskās organizācijas ir izteikušas konceptuālu atbalstu šim likumprojektam un gaidāmajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Komisija arī nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Andrejs Klementjevs. Lūdzu!
A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu sakarā ar to, ka likums aizliedz māmiņām strādāt un vienlaikus saņemt pabalstus, līdz bērns kļuvis vienu gadu vecs. Kāpēc? Es vēlos atgādināt jums, ka māmiņa grib strādāt, jo baidās zaudēt savu kvalifikāciju. Ja viņa to zaudē, tad viņai būs ļoti grūti atgriezties darbā. Tas ir pirmais.
Un otrais. Mums ļoti daudzas sievietes pašlaik strādā, saņemot minimālo algu. Paskatieties, kas mums strādā tirdzniecībā par pārdevējām! Kas tie ir par cilvēkiem! Viņas saņem ap 100 latiem. Ja mēs viņām aizliegsim strādāt, tad viņas saņems šo minimālo naudu - māmiņu algu apmēram 80 latu apmērā, bet par šo naudu izvilkt vienu bērnu nevar.
Es domāju, ka ar maksimālo pabalstu, kas ir apmēram 300 latu liels, bērnu var izvilkt, bet mums šodien cilvēki pārsvarā ir trūcīgi un saņem minimālo algu. Un sakarā ar to mums vajag atļaut izvēlēties pašām māmiņām, vai viņas sēdēs ar bērnu mājās un saņems māmiņas algu vai arī ies strādāt, lai piepelnītu klāt un varētu nopirkt pamperus, atvainojiet, vai citas lietas, kuras nepieciešamas bērnam līdz viena gada vecumam.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Komisijas vārdā, lūdzu, Stalidzānes kundze!
J.Stalidzāne. Likumprojektu lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 12, atturas - 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, bet izskatīšana - 21.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Nākamais likumprojekts Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Tātad, godājamie kolēģi, otrajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi.
1. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Goldes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Solovjovs. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Solovjovs. 3.priekšlikums. Ir atbalstīts. 4.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
I.Solovjovs. 5. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Goldes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Solovjovs. 6.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Solovjovs. 7.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Solovjovs. Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs. 8.novembris.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā. Pavisam tika iesniegts 21 priekšlikums, un tie ir izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.oktobra sēdē.
1.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkeviča kungs. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 29, atturas - 11. Priekšlikums guvis atbalstu.
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Jānis Strazdiņš... Nevēlas runāt.
Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums sastāv no divām daļām. Pirmā daļa paredz atcelt aizliegumu nepilsoņiem strādāt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Otrā daļa paredz ieviest šīs pārvaldes darbiniekiem nepieciešamo kvalifikācijas prasību - krievu valodas prasmi.
Rīt apritēs jau 13.gadadiena, kopš tika ieviesta aparteīda sistēma Latvijā. Šajā dienā tika pieņemts apkaunojošais Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem. Šis liktenīgais lēmums sadalīja mūsu sabiedrību pilsoņos un nepilsoņos. Kā jūs zināt, līdz pat šim laikam nepilsoņi veido vairāk nekā pusi no valsts krievvalodīgās kopienas, un šis fakts joprojām ir un paliks sabiedrības integrācijas pamatšķērslis.
Sabiedrības dezintegrāciju veicina arī daudzu likumu normas, kuras ir līdzīgas tām, ko mēs apspriežam patlaban, proti, ka kārtējais ar profesiju saistītais aizliegums vienlīdz tiek attiecināts gan uz personām, kuras agrāk ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, gan arī uz Latvijas nepilsoņiem. Tā, cienījamās dāmas un kungi, vairs nav likumdošana! Tas ir aparteīds un rusofobija, pie tam vissmagākajā un visagresīvākajā formā.
Kad Saeimā tiek iesniegts priekšlikums likumdošanā vairs nepielīdzināt nepilsoņus kriminālnoziedzniekiem, tad jums, dāmas un kungi, vajag izdarīt izvēli: vai nu jūs esat par sabiedrības integrāciju un cienāt sabiedrības krievvalodīgo daļu, vai arī nē - vai arī garīgi jūs atrodaties nacistiskās ideoloģijas varā, kuras piekritēji tika padzīti no Rīgas tieši pirms 60 gadiem. Diemžēl šeit ir palikuši viņu pēcnācēji un nacistiskais gars acīmredzami ir atdzimis.
Par prasību cietumu apsardzei pārvaldīt krievu valodu. Šī prasība nav nejauša, jo valsts iedzīvotāju vidū krievvalodīgo ir 42%, turpretim cietumos krievvalodīgo ieslodzīto ir apmēram 70%. Un ne jau tādēļ, ka krievu tautai piemīt iedzimtas noziedzīgas tieksmes! Šādi rādītāji ir raksturīgi visām valstīm, kurās kāds no etnosiem tiek apzināti diskriminēts. Statistika liecina, ka, piemēram, iedzīvotāju skaita dabīgās pazemināšanās rādītājs, tas ir, rādītājs, kas raksturo to, kā mirstība pārsniedz dzimstību, nelatviešiem ir divreiz augstāks nekā latviešiem. Nepilsoņiem šis rādītājs ir vēl augstāks. Tas ir vēl viens objektīvs fakts, kas liecina par to, ka oficiālās atskaites par rasu diskriminācijas neesamību Latvijā ir klaji meli.
Kolēģi deputāti! Tūlīt notiks balsojums par manu šodienas priekšlikumu, un šā balsojuma rezultāts arī tiks ierakstīts aparteīda Baltajā grāmatā, kuru rakstīt mēs nepārtraucam ne uz mirkli. Šī grāmata var tikt uzrādīta un tiks uzrādīta jums jebkurā brīdī. Saskaņā ar starptautisko konvenciju, kuras 30.gadadienu mēs svinēsim novembrī, aparteīda noziegumiem nav noilguma termiņa.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Pirms runāt par aparteīdu, par kaut kādām ciešanām un kaut ko citu, vajadzētu sākt ar godīgu attieksmi pret to, kas Latvijā notiek šodien, un pret to, kas Latvijā ir noticis.
Jūs te nupat runājāt par kaut kādu briesmīgu Rīgas atbrīvošanu. Es jums atgādināšu faktus no vēstures: 1944.gada 13.oktobrī Rīgā nebija neviena vācu karavīra, viņi sen bija Rīgu atstājuši, un sarkanarmieši lēnām un mierīgi, un nesteidzoties iešļūca Rīgas pilsētā.
Tā ka nevajadzētu te stāstīt to, kas nav bijis. Sāksim ar to!
Un te uzreiz rodas nākamais jautājums - vai visi Latvijā dzīvojošie, kas tik ļoti grib būt labi, godīgi izturas pret Latvijas vēsturi? Mēs jau nupat redzējām šo priekšlikumu, par kuru iepriekš balsojām; redzējām, ka pilnīgi tiek noliegts komunisma noziegumu plāns, kura dēļ sākās Otrais pasaules karš; pilnīgi tiek noliegts, ka PSRS bija galvenā Vācijas apgādātāja ar krāsainajiem metāliem. Jūs izliekaties, ka tā tas nav bijis. Izturēsimies godīgi pret vēsturi! Un tad runāsim tālāk.
Tālāk. Priekšlikumā ir skaidri un gaiši noliegta valsts valodas prioritāte. Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā skaidri ir pateikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tā ka faktiski šis priekšlikums ir pat antikonstitucionāls.
Iesniegtais priekšlikums pilnīgi noliedz arī svešvalodu prasmes vajadzību. Te runa ir tikai par personām, kuras prot latviešu un krievu valodu. Tas nozīmē, ka svešvalodas, citas svešvalodas, izņemot krievu, nav jāzina.
Tas ir priekšlikums ar spēcīgu - spēcīgu! - padomju garšu. Toreiz tiešām pietika tikai ar krievu valodas zināšanām, nemaz citas valodas nevajadzēja zināt.
Tā ka, ja jau jūs, godāto iepriekšrunātāj, tāds godīgs cilvēks esat, tad arī godīgi uzstājieties! Taču jūs pārstāvat tos spēkus, kam par katru cenu joprojām gribas viltot vēsturi, gribas parādīt komunistiskos noziedzniekus kā kaut ko labu un aizmirst to, ka Vācija visu, kas tai bija nepieciešams Otrajam pasaules karam, ir ieguvusi vispirms no Padomju Krievijas un pēc tam no Padomju Savienības; jūs esat aizmirsuši to, ka Vācijas militārie speciālisti, kuriem bija aizliegts Eiropā mācīties, brauca uz Padomju Krieviju mācīties; jūs esat aizmirsuši tās milzīgās delegācijas, ar kādām 30.gados apmainījās Vācija un Krievija savas sadarbības ietvaros; visu to jūs noliedzat. To, ka divi pamatīgi šakāļi - Hitlers un Staļins - plānoja, kurš kuram ātrāk uzbruks, - arī to jūs esat aizmirsuši. Staļins kļūdījās par pāris nedēļām - Hitlers uzbruka ātrāk. Plāns Barbarosa tika izstrādāts 1941.gada janvārī, tad, kad PSRS vēl sūtīja uz Vāciju krāsainos metālus. Jūs izliekaties, ka nezināt arī to.
Lūk, tad, kad Latvijā būs vienota, godīga attieksme pret visu notiekošo un izpratne par to, kāpēc ir šādu militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu pilna Latvija un kāpēc tas viss ir noticis, tad, kad reiz jūs to godīgi sapratīsiet, nevis izmantosiet šo stāvokli par labu savam politikānismam, - lūk, tad arī būs cita runa.
Ir labi saprotams, ka šis priekšlikums netiks atbalstīts, jo tas ir gandrīz antikonstitucionāls. Taču tas tomēr dod iespējas tēlot cīnītāju par kaut kādu taisno lietu.
Tā ka, protams, šis priekšlikums netiks atbalstīts. Taču es gribētu dzirdēt kaut cik godīgākus vārdus par visu to, kas skar Latvijas un latviešu tautas vēsturi.
Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie deputāti! Mēs tikai dzirdējām, ka no tribīnes piecas reizes tika runāts par krāsainajiem metāliem, trīs četras reizes - par Padomju Savienību. Mēs dzirdējām, ka vācu okupācija bijusi gandrīz paradīze - un tā tālāk, un tā joprojām. Tas nemaz neattiecas uz to priekšlikumu, par ko mums tagad būtu jārunā. Atkārtoju: mēs dzirdam no tribīnes melnus melus, ka vācu okupācija bijusi paradīze. Vai deputāti nezina, ka pa četriem okupācijas gadiem 80 000 Latvijas pilsoņu - ebreju - bija iznīcināti? Tie bija miermīlīgie iedzīvotāji. Vismaz 15 000 latviešu, miermīlīgo iedzīvotāju, arī bija iznīcināti. Arī 15 000 krievu un poļu, un citu tautību cilvēku vācieši okupācijas laikā iznīcināja. Un tā tālāk, un tā joprojām. Es nesaprotu, par ko mēs runājam.
Priekšlikuma būtība ir vērsta uz to, lai nepilsoņiem atļautu apsargāt cietumniekus. Un, ja jau starp ieslodzītajiem ir gandrīz 70% cittautiešu, vēlams, lai cietumu apsargi zinātu arī krievu valodu. Es domāju, ka tas ir normāls priekšlikums. Starp citu, civilizētajās, demokrātiskajās valstīs, kā jums ir zināms, pilsoņu un nepilsoņu tiesības atšķiras tajā ziņā, ka nepilsoņi nevēlē parlamentu, nepilsoņi, ja paši negrib, nedien armijā. Taču gandrīz visas pārējās tiesības civilizētajās, demokrātiskajās valstīs viņiem ir. Mums ir gandrīz pusmiljons nepilsoņu, bet sešdesmit vai pat vairāk nekā sešdesmit parametros viņu tiesības atšķiras no pilsoņu tiesībām. Vai mums nav kauns? Vai viņi nav tādi paši cilvēki? Vai savu laimi var uzbūvēt uz citu nelaimes? Es domāju, ka ne.
Un tāpēc ir attiecīgs lūgums - atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā redakcijā - 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš. 12.priekšlikumu iesniegusi komisija. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.
J.Dalbiņš. 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš. 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 15. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 16. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 17. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 18. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš. 19. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dalbiņš. 20. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš. 25.oktobris.
Sēdes vadītājs. 25.oktobris.
Izskatām likumprojektu Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi 19 priekšlikumus. Tie ir izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. To ir iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pietkeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā - 3.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. - deputātes Druvietes kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Druvietes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 42, atturas - 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 7. - deputātes Druvietes kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš. 8.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš. 9.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Druviete. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātam nav iebildumu pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 11.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš. 12.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 14.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu komisijas priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 15.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu atbalsta savā redakcijā - 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16., 17., 18. un 19.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris.
Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.
Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Pirmām kārtām es gribētu jūs visus apsveikt ar sabiedroto krievu-latviešu karaspēka veiktās Rīgas atbrīvošanas 60.gadadienu! (Ovācijas zālē, svilpieni.) Toreiz, 1944.gadā, atkal parādījās vārdu Latvija un Republika salikums, kas bija aizliegts četros vācu okupācijas gados. Neviens no jums, arī jūs, Dobeļa kungs, šodien nesēdētu šajā zālē, ja nebūtu bijis šīs uzvaras pie Daugavas.
Kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad man šķiet, ka Latvijas Republikai tagad nav morālu tiesību kaut kur uzturēt mieru vai demokrātiju, tāpēc ka nav miera, nav demokrātijas mūsu pašu valstī. Latvijas Republikā tagad notiek aukstais etniskais karš, kad apspiestā krievu kopiena tagad nevar reģistrēties. Jūs negribat dot pilsonību Jurijam Petropavlovskim, kas ir Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists. Un tajā pašā laikā jūs vēl runājat par demokrātiju, par kaut kādu NATO! Šī nauda, ko jūs gribat iztērēt NATO vajadzībām, ir nepieciešama Latvijas reanimatologiem, Latvijas medmāsām, Latvijas ārstiem un sirmgalvjiem. Padomājiet par to, vai ir jēga sūtīt Latvijas karaspēku karot pret Latvijas interesēm!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kas attiecas uz te izskanējušo apsveikumu, tad laikam gan neviens cits bez paša šī apsveicēja nemaz nopietni nedomā par šādu apsveikumu.
Tagad tālāk. Es domāju, mums vajadzētu saprast, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un ka atrašanās NATO uzliek arī zināmas saistības, kuras ir jāpilda, bet, ja ir runa par mūsu speciālistu atrašanos Dienvidslāvijā pavisam niecīgā skaitā, tad tas vienkārši ir vairāk nekā smieklīgi. Neapšaubāmi!
Es tomēr uzskatu, ka arī tas nebija nopietni domāts, ka, lūk, mums nav jāpilda šīs saistības.
Un pie reizes par to nemieru. Kam tad ir vajadzīgs nemiers šodien Latvijā? Kas barojas no šā nemiera, no cilvēku kūdīšanas? Tikai šī te grupiņa! Jā, pretējā gadījumā viņi vispār netiktu ievēlēti. Kamēr būs nemieri, tikmēr viņi šeit nāks, runās un kūdīs cilvēkus, kas vispār neprot latviešu valodu, kas nelasa neko citu kā vien avīzes krievu valodā. Visu laiku šādi politikāņi te mētāsies, tāpēc ka tā ir viņu maize. Viņiem ir vajadzīgs nemiers. Viņiem ir vajadzīgs, lai ir satraukums Latvijas sabiedrībā, jo Latvija ir spērusi pamatīgus soļus - tā ir kļuvusi par NATO dalībvalsti, tātad valstij ir drošība, patīk kādam tas vai nepatīk, un tas, protams, izraisa nervozitāti Krievijā.
Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atkal kādam nepatīk, jo Latvija saimnieciski drīz vien vispār būs praktiski neatkarīga no Krievijas, un nevis Latvijai Krievija būs vajadzīga, bet gan Krievijai būs vajadzīga Latvija kā tranzītvalsts tirdzniecībai ar Eiropas Savienības valstīm, jo Eiropas Savienībā Krievija vēl ilgi, ilgi netiks iekšā. Es domāju, ka tas būs aptuveni gaismas gada garumā. Lūk, līdz ar to nevajadzētu jaukties iekšā.
Labi, jūs esat tikuši iekšā Saeimā ar savu politikānismu, ar savu latviešu valodas nepratēju balsīm. Tad nejaucieties iekšā Latvijas saistību izpildes procesā!
Jūs balsojāt pret Latvijas iestāšanos NATO, jo jums tas nepatika,
bet palikāt mazākumā. Latvija ir uzņemta NATO! Tagad ir tikai saistību
pildīšana - tādu saistību pildīšana, kuras pilda arī visas pārējās NATO
dalībvalstis, un tāpēc nevajadzētu te tik ļoti satraukties. Godīgi sakot, šī
pēdējā runa izskatījās gandrīz vai pēc tādas runas, kuru varētu ietilpināt
administratīvajos pārkāpumos, un tad, Kabanova kungs, var gadīties, ka jums nāksies
ielas slaucīt, jo es ceru, ka šo piespiedu darbu mēs varētu iebalsot Administratīvo
pārkāpumu kodeksā, un līdz ar to katrs likumpārkāpējs ar slotiņu rokās varbūt
tepat ap Saeimu varēs paslaucīt ielas. Un tad viņš varēs padomāt par to, vai ir
veselīgi kūdīt cilvēkus citu pret citu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi, runāsim turpmāk par lietu!
Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kabanova kungs! Jūs šeit, runājot tribīnē, mēģinājāt pretnostatīt NATO, no vienas puses, un mūsu medicīnas darbiniekus, no otras puses. Sak, kāpēc mums ir jādod nauda un jāatbalsta NATO, ja šī nauda vajadzīga mūsu medicīnas darbiniekiem - reanimatologiem, dakteriem, māsiņām un tā tālāk.
Vēsture diemžēl ir apliecinājusi pretējo: ja valsts nerūpējas par sevi un nespēj nodrošināt savu drošību, tad rezultātā cieš visa tauta, tajā skaitā arī medicīnas darbinieki. Diemžēl tā iemesla dēļ, ka pirms kara nebija militāras organizācijas, kas būtu līdzvērtīga NATO un kas spētu iegrožot divus agresorus, izraisījās Otrais pasaules karš. Un mēs ļoti labi zinām, kas ir šie agresori. Tā ir Padomju Savienība un Hitleriskā Vācija, kuras noslēdza savstarpēju paktu un izraisīja Otro pasaules karu. Un tā rezultātā, ka tanī laikā diemžēl nebija organizācijas, kas būtu līdzvērtīga NATO, Latvija tika okupēta un simtiem - es atkārtoju, simtiem Latvijas iedzīvotāju tika fiziski iznīcināti, izsūtīti uz Sibīriju un tur nogalināti, un viņu vidū bija simtiem - es atkārtoju, simtiem ārstu, simtiem medmāsu, simtiem citu medicīnas darbinieku. Taču, lai tas neatkārtotos, mums šobrīd ir jāatbalsta NATO un NATO īstenotās operācijas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Nikolajs Kabanovs, otro reizi.
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr domāju, ka diez vai Krievijas Federācija drīzumā var atkal kaut ko sliktu izdarīt Latvijai, bet cilvēki jau tagad mirst no tā, ka anesteziologi streiko. Tagad jau ir iespējams, ka darbu pārtrauks ātrā palīdzība. Iedomājieties, vai ir jēga, teiksim, iztērēt šo naudu NATO vajadzībām, ja varētu palīdzēt tieši medicīnai, ja to varētu novirzīt labklājības celšanai cilvēkiem arī laukos? Bet jūs tagad nedomājat par tautu, lai gan jūsu partijas nosaukums ir Tautas partija.
Padomājiet par to, par ko jūs tagad balsosiet! Vai jūs esat Latvijas patrioti vai globālisti, kuriem ir vienalga, ko jūs darāt zem amerikāņu lietussarga? Jūs sūtāt savus latviešu karavīrus nezin uz kurieni. Vai tā ir patriotiska rīcība? Cilvēki, padomājiet par to, kas notiek Latvijā!
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.
(No zāles dep. J.Dobelis: Sveiki, Saša! un dep. J.Pliners: Kāds viņš Saša?)
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Sveiks, Juri!... Cienījamie kolēģi! Šeit ļoti skaisti runāja - runāja par to, ka mūsu karaspēks Dienvidslāvijā rada drošību mūsu, Latvijas, valstij. Cik dziļa patiesība bija Ābiķa kungam? Kādā veidā tas notiek? Un es sapratu, ka tas notiek tikai vienā veidā - mēs atdodam savu naudiņu kaut kam, bet nedomājam par saviem iedzīvotājiem. Varbūt ir vērts padomāt par to, ka šo naudu mēs varētu atdot kaut vai tām pašām skolām, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī un par kurām arī Ābiķa kungs ļoti labi zina, vai viņam vismaz vajadzētu zināt?
Ja mēs atdosim šo naudu skolām, tad mēs varēsim par šo naudiņu izremontēt vismaz desmit skolas. Padomājiet par to! Tas ir no vienas puses.
Bet, no otras puses, gribu teikt tā: kad mūsu karaspēks atrodas ārpus Latvijas, tad tā ir okupācija!
Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi komentēt jūsu centienus nodrošināt mieru ar spēku. Mēs ļoti labi zinām Dienvidslāvijas konflikta saknes. Ja ir runa par Kosovu, tad jāteic, ka konflikta avots bija albāņu skolu likvidācija Kosovā ar serbu tanku palīdzību. Un es gribētu atgādināt jums, ka tikai starpnacionālais miers ir valsts drošības pamats, un, ja jūs darāt to pašu ar mūsu skolām, ko Miloševičs darīja Kosovā, tad nekāda NATO nevarēs jums palīdzēt saglabāt mieru Latvijā.
Konkrētajā lēmuma projektā ir runa tikai par vienu mūsu karavīru Dienvidslāvijā, bet mūsu lozungs ir: Neviena Latvijas karavīra NATO karaspēkā!
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cienījamie opozīcijas pārstāvji! Nu izlasiet taču dokumentu, kas tur ir rakstīts! NATO beidz savu misiju bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Ir runa par Bosniju un Hercegovinu. Decembrī NATO beidz savu misiju, bet sāk Eiropas Savienība. Eiropas Savienība sāk savu misiju, tajā skaitā arī militāro darbību, saskaņā ar jauno Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu, kuru arī mēs apspriedīsim. Atbilstoši Eiropas Savienības principiem nacionālajam parlamentam turpmāk būs daudz lielāka loma Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politikā, un tāpēc šie ir jautājumi, kuri mums kā Eiropas Savienības valstij ir jādebatē nacionālajā parlamentā.
Mēs taču visu laiku runājām par to, ka visas miera uzturēšanas operācijas ir jāpārņem Eiropas Savienībai, un tagad tas ir noticis, tāpēc es brīnos, ka neviens to nav pamanījis. Kāda jēga ir runāt par NATO, godājamais Kabanova kungs? Jums kā Ārlietu komisijas dalībniekam ir jāzina, ka jūsu sapnis piepildījies. Jā, NATO beidz savu misiju! Izlasiet! Jums tur ir angliski teksts pielikts klāt! Tātad decembrī sākas Eiropas Savienības misija, par ko mēs runājam.
Un otrs. Tātad, par to, kas tur notiek. Tieši pateicoties šiem miera
uzturētājiem Bosnijā, kur ir teritoriālās kopienas, kādu nav Latvijā, bet kādas
Maskava te ļoti gribētu... lai Latvijā būtu šīs teritoriālās kopienas... Tātad
Bosnijā diemžēl ir šīs teritoriālās kopienas - tur ir serbu ciemi un ir bosniešu
ciemi, kur ir islama ticība, un tieši šīs Eiropas Savienības policijas un militārās
policijas patruļas, kas uztur starp šiem ciemiem kārtību, neļauj izvērsties
nekādiem etniskajiem konfliktiem, un tur notiek normāla valsts attīstība kā
tāda - sākas ekonomiskā attīstība, valsts demokratizācija un viss pārējais.
Mēs taču neesam pret to, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un runāt konkrēti par Eiropas Savienības misijas uzsākšanu un NATO darbības izbeigšanu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par izskatāmo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 11, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: Nav!) Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Ievēlēt deputāti Inesi Šleseri Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Ir saņemts PCTVL frakcijas deputātu uzdotais jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Andrejam Radzevičam. Jautājumu nodosim ministram.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.
Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!
L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Mana uzstāšanās ir saistīta ar nelielu pārpratumu, kas ir noticis sakarā ar pieprasījumu Indulim Emsim, kuru it kā esam parakstījuši mēs - Leopolds Ozoliņš un ... (Troksnis zālē.) Tā... Man jāteic, ka mums ir interesanti dokumenti rokā, jo mēs nekad tādu pieprasījumu neesam parakstījuši. Mums rokā ir vēstule Ministru prezidentam Indulim Emsim. Un ļoti interesanti ir tas, ka šie paraksti vēlāk ir kopēti un papildināti ar citiem parakstiem. Tāpēc es lūgtu... (Troksnis zālē.) ... tāpēc es lūgtu Saeimas Prezidiju veikt nelielu izmeklēšanu šajā sakarā un sniegt paskaidrojumu, kādā veidā mūsu paraksti ir varējuši parādīties dokumentā, kas saucas Pieprasījums Ministru prezidentam Indulim Emsim, lai gan mēs parakstījām vēstuli Ministru prezidentam Indulim Emsim.
Lūdzu arī Prezidiju noskaidrot šo jautājumu, kā tas varēja gadīties.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Tieši pulksten 10.30 notiks Ārlietu komisijas sēde Ārlietu komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vārds Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Divi paziņojumi.
Lūdzu frakciju uzreiz pēc sēdes sapulcēties frakcijas telpās, bet Eiropas lietu komisiju lūdzu neizklīst. Pulcēsimies, kā bija iepriekš runāts, pulksten 12.30 Sarkanajā zālē, lai tiktos ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem un apstiprinātu pozīcijas.
Sēdes vadītājs. Vārds Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītie kolēģi! Komunisma totalitārā režīma izpētes darba grupu lūdzu sapulcēties pulksten 11.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Pulksten 11.00.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vārds Marekam Segliņam.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Pulksten 10.30 notiks Juridiskās komisijas sēde.
Sēdes vadītājs. Vārds Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 11.00.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars, Linda Mūrniece, Artis Pabriks, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš, Ingrīda Ūdre un Dzintars Rasnačs.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam jubilejā mūsu kolēģi Kārli Šadurski! (Aplausi.)
Paldies.
Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas rudens sesijas 8.sēde
2004.gada 14.oktobrī
Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"