Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 10.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā grozījumu – izsvītrot no tās likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā grozījumu – iekļaut otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc darba kārtības 21.punkta likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Jurkāna, Urbanoviča, Ribakova, Bartaševiča, Cileviča, Vidavska un citu deputātu iesniegumu – lūgumu iekļaut 10.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”.

Par darba kārtības maiņu ir pieteicies runāt deputāts Jānis Jurkāns. Viņš runās “par”.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Marta sākumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kiršteina kungs nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem, ka līdzšinējā valdošās koalīcijas deklarētā cittautiešu integrācijas politika ir jānomaina daļēji ar cittautiešu asimilāciju un daļēji – ar viņu repatriāciju pēc 1939.gada Latvijas un Vācijas līguma parauga.

Es gribu lūgt jūs atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, jo šis ir ļoti svarīgs jautājums – ne tikai ārpolitisks, bet arī iekšpolitisks jautājums.

Tā kā man ir šobrīd atvēlētas tikai piecas minūtes, es nevaru jums izklāstīt visu šo lietas būtību, bet, kad šo jautājumu izskatīs, es esmu gatavs to darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Acīmredzot deputātiem ir jābalso par darba kārtību. Ar rokas pacelšanu, deputāta kungs, nav iespējams pieteikties debatēs...

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu kāpēc divas dienas pirms tik svarīgiem notikumiem vajag mums te nodarboties ar... ar nezin ko?! Mēs varam mierīgā gaisotnē izspriest, cik mēs, katrs no mums, esam labi vai slikti. Bet šādā brīdī te nāks cits pēc cita tribīnē un runās nezin ko un nezin par ko... Kolēģi, es jau vienreiz šeit, tribīnē uzstājoties, teicu: mēs, visi simts, esam pilnīgi vienādi, vai nu mums tas patīk, vai nepatīk – esam pilnīgi vienādi tanī ziņā, ka aiz mums ir konkrēti vēlētāji – Latvijas Republikas pilsoņi. Vispirms savā komisijā, Ārlietu komisijā, tieciet galā ar dažiem pamatjautājumiem, izspriediet to kopā ar priekšsēdētāju un, lūk, tad runājiet tālāk! Bet šādi nesagatavoti jautājumi divas dienas pirms nezin kāda, saproties, uzbrukuma... Rīgā un citur Latvijā... Šeit tas ir galīgi nepieņemami. Es aicinu vienkārši šo jautājumu noraidīt un nesākt par to garas debates.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 60, atturas - 4. Darba kārtība nav mainīta.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojekta “Elektroenerģijas tirgus likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajam lasījumam, nosakot to līdz šā gada 24.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šogad Latvija riskē atzīmēt vienu no pašām apkaunojošākajām jubilejām - 10 gadus kopš dienas, kad tika parakstīta, taču netika ratificēta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Šobrīd jau 36 valstis ir konvencijas dalībvalstis. Latvija ir viena no sešām valstīm, kuras ir parakstījušas, bet nav ratificējušas šo konvenciju. Tikai tagad, 21.gadsimtā, Latvija saņēma septiņas Eiropas oficiālo struktūru rekomendācijas ratificēt 1995.gada maijā Latvijas parakstīto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (piecas no tām ir rekomendācijas izdarīt to steidzami, un divas - bez atrunām). Diemžēl Latvijas valdošā elite ignorē šīs rekomendācijas. Jau gandrīz 10 gadus tiek atlikta konvencijas ratifikācija, tiek izvirzītas nozīmīgas atrunas un veiktas abstraktas diskusijas par to, vai var nepilsoņus un cittautiešus uzskatīt par mazākumtautībām. Pretargumentus, kurus izvirza oficiālās amatpersonas, mēģinādamas pamatot savu nevēlēšanos ratificēt konvenciju, var nopietni apspriest tikai bērnudārzā. Piemēram, tiek izvirzīts arguments, ka mēs jau pildām visus konvencijas nosacījumus un ka tāpēc nav nekādas nozīmes to ratificēt. Tiek arī apgalvots, ka Latvijā nacionālās minoritātes ir tikai čigāni un līvi, savukārt 660 000 krievus, no kuriem 340 000 ir Latvijas pilsoņi, izliekas neredzam vai arī runā, ka konvencijas ratifikācija neko, izņemot plāksnes ar ielu nosaukumiem, nemainīs. Protams, ar mūsu valdību, kas nevēlas nacionālajām minoritātēm garantēt cilvēka tiesības, ne tas vien var notikt...

Un tomēr. Dāmas un kungi! Konvencijas ratifikācija bez atrunām - tas liks gada laikā pārskatīt, mūsuprāt, diskriminējošos likumus. Pirmām kārtām kā tāds ir jāmin Izglītības likums, kurš noteic procentuālas piespiedu normas mācībām latviešu valodā minoritāšu skolās. Tāds ir arī Valsts valodas likums.

Tiesības izmantot minoritāšu valodas attiecībās starp personām un varas iestādēm.

Tiesības izmantot uzvārdus un vārdus minoritātes valodā.

Tiesības izvietot sabiedrības informāciju, tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā.

Atvainojiet, bet tikai Gebelsa un Rozenberga sekotāji var apgalvot, ka šādi soļi ir naidīgi attiecībā pret latviešu tautu!

Šodien mēs vēlreiz gribam paziņot savu prasību - ratificēt Vispārējo konvenciju par mazākumtautību minoritāšu aizsardzību. Mēs savu prasību ietveram likumdošanas priekšlikuma formā. Turklāt esam pārliecināti, ka šī prasība gūs atbalstu tajā latviešu sabiedrības daļā, kura ir demokrātijas ideālu piekritēja un ir nobažījušies par mūsu kopējās valsts nākotni.

Mēs uzskatām, ka tiesības, kuras garantē Konvencija, būtu jābauda visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir dzīvojuši Latvijā Konvencijas parakstīšanas brīdī.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ievadot savu uzstāšanos, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā es izsaku līdzjūtību čečenu tautai sakarā ar likumīgi ievēlētā Ičkērijas Republikas prezidenta Aslana Mashadova neģēlīgo noslepkavošanu. Kā redzat, Krievijā ir īpatnēja attieksme pret citām tautībām.

Tagad nedaudz par tiem, kuri šajā papīrā tēlo lielus demokrātus. Te tā “āža kāja” lien ārā viena pēc otras. Nupat jau jūs dzirdējāt, ka tad, kad būsim pieņēmuši šo dokumentu, būs grozījumi Valsts valodas likumā, pēc tam būs grozījumi Izglītības likumā un vēl kaut kur.

Daudzi šeit runā par minoritātēm. Kas tās tādas ir? Vai kāds ir atnācis un pateicis skaidri definētu jēdzienu Latvijā, kas ir minoritāte? Es gribētu atgādināt, ka nevienā Eiropas valstī imigranti un bēgļi netiek pieskaitīti pie minoritātēm.

Ar ko tad ir notikušas konsultācijas? Paskatieties, kolēģi! Ar ko ir notikušas konsultācijas? Ar Latvijas krievu kopienu, ar krievu sabiedrību, ar krievu jaunatni, vēl ar dažādiem krievu veidojumiem, ar Jelgavas krievu asociāciju “Dvina” - latviski “Daugavu”, Krievu kultūras atbalsta fondu, Latvijas un Krievijas sadarbības asociāciju. Kur te ir runa par citām tautībām, ko! Jakov, aizmirsis savu dzimto tautību laikam esi?

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus un neapvainojiet deputātus personīgi! Pretējā gadījumā jums tiks izslēgts mikrofons.

J.Dobelis. O, nē, nevajag! To nedariet! Man vēl daudz ir ko teikt.

Tālāk. Es jums nolasīšu dažus savus savāktos datus par noformētajām pasēm, kas ir ļoti interesanti, runājot par minoritātēm.

Laikā no 2002.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 28.februārim izsniegtas 794 866 pases. Tikai 83% ir vēlējušies saņemt pasi ar tautības ierakstu. Un ko pārējie 17%? Vai arī tie būs minoritāte?

Starp citu, šeit ir saraksts - 109 tautības. Es atkārtoju vēl vienu reizi - 109 tautības! Tās visas būs minoritātes, un vai tad 109 valodās mēs rakstīsim uz ielām nosaukumus? Un kādas tās ir? Ne jau tikai krievi. Nē! Ir arī somi, grieķi, ungāri, korejieši, vēl ir gagauzi, udi, kurdi, libānieši, dargāni, tabasarāni, asīrieši, teleuti, ižori un daudzas citas. Tā, lūk! Kā tad nu būs ar tiem uzrakstiem, ar tām valodām un ar visu pārējo? Neputrojieties, lūdzu, kamēr jums pašiem nav skaidrs, kas tā minoritāte tāda ir!

Vēl viens dokuments - iedzīvotāju reģistrācijas statistika. Laikā no 2002. līdz 2005.gadam ir 65 174 reģistrētas personas. 5604 nevēlas sniegt ziņas ne par savu tautību, ne par savu bērnu tautību. Ko jūs ar viņiem darīsiet?

Un atkal ir desmitiem un vēlreiz desmitiem tautību pārstāvju. Tā ka izbeidziet šo māžošanos priekšvēlēšanu gaisotnē, un neko citu! (Deputāts J.Pliners kaut ko sauc no zāles) Jakov, atceries, no kurienes tu esi nācis!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Lūdzu, neatļaujieties izteikumus, kas nav saskaņā ar Kārtības rullī noteiktajām pieklājības normām un arī ar Deputātu ētikas kodeksu, ko mūsu deputāti ir izskatījuši attiecīgajā apakškomisijā.

Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 57, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Šadurska, Mūrnieces, Gunta Bērziņa un Māras Ceriņas iesniegumu ar lūgumu - izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad... Pret darba kārtības maiņu ir pieteicies debatēt Dainis Turlais. Par? Pret.

Pret darba kārtības maiņu pieteicies runāt deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Visi jau ir lietas kursā nevis par šo likumu pēc būtības, nevis par šo likuma normu, bet par konfliktu starp diviem ministriem, kurš atkal diemžēl ir izcēlies, jāsaka, ne jau likuma satura dēļ, bet tikai ambīciju dēļ. Jo ir Hāgas konvencija un ir Latvijas subjekts - Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas ir atbildīga par šīs konvencijas ieviešanu Latvijā. Tas ir lēmums.

Līdz ar to tad it kā nebūtu apspriežams jautājums par to, kura kompetencē īsti ir šie jautājumi.

Patiesību sakot, ir pat grūti iedomāties, kāds varētu būt arguments un pamatojums neskatīt likumu, kas skar bērnu un ģimenes lietas. Šeit ir jāizdara vienkārša izšķiršanās. Un par to var izšķirties tikai šeit, šajā Saeimas zālē, deputāti, kuriem ir likts par pienākumu to izdarīt. Tad ir jautājums: kāpēc mēs to negribam darīt? Kāds ir arguments? Es nedzirdu nevienu šādu argumentu, tāpēc aicinu visus neatgaiņāties no jautājumiem, kuri mums ir jāskata. Skatīsim pēc būtības un pieņemsim lēmumu! Tāds ir mūsu pienākums!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Par” darba kārtības maiņu pieteicies runāt deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mūsu frakcija, neapšaubāmi, tam ir gatava, turklāt jau vistuvākajā laikā. Ja Saeima šodien atbalstīs šā jautājuma svītrošanu no darba kārtības, tad jau vistuvākajā laikā - nākamajā ceturtdienā - mēs esam gatavi šo jautājumu skatīt. Ir tikai viens iemesls, godājamais Turlā kungs, kāpēc mēs vēlamies šo jautājumu šodien svītrot no darba kārtības - lai mēs nākamnedēļ tiešām varētu diskutēt un lemt pēc būtības.

Un tas vienīgais iemesls ir šāds: mēs tiešām nevēlamies, lai viena otra partija, to skaitā arī jūsu partija, šo jautājumu šobrīd, divas dienas pirms vēlēšanām, to izmantotu savā priekšvēlēšanu kampaņā. Mēs tiešām vēlamies dzirdēt politiski profesionālu diskusiju par to, kā būtu labāk organizējama adopcija uz ārzemēm, vai tur ir vai nav nepieciešams tieslietu ministra paraksts, varbūt te pietiktu tikai un vienīgi ar atbildīgā ministra parakstu. Par šo jautājumu, esmu pārliecināts, mēs turpināsim Juridiskajā komisijā jau salīdzinoši profesionāli iesākto diskusiju pēc nedēļas šeit, Saeimas sēdē.

Taču šodien, godājamie kolēģi, mums būtu lūgums šo jautājumu svītrot no darba kārtības, lai neļautu bērnu tēmu ekspluatēt vienas vai otras politiskās organizācijas priekšvēlēšanu kampaņā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, svītrojot no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 37, atturas - 9. Darba kārtība nav mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Šadurska, Mūrnieces, Bērziņa un Ceriņas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās likumprojekta “Civilstāvokļa aktu likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir? Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu balsojumu par likumprojekta “Civilstāvokļa aktu likums” svītrošanu no darba kārtības. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 37, atturas - 2. Likumprojekts no darba kārtības ir svītrots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edgara Jaunupa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Gunta Bērziņa un Māras Ceriņas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 11. Likumprojekts no darba kārtības nav svītrots.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.martā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Zaķim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Pētersona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.martā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Pētersonam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Izskatot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, komisija vadījās pēc viena principa. Mēs, Saeima, piešķīrām šim likumprojektam un šiem grozījumiem steidzamību tā iemesla dēļ, ka saistībā ar meža nozari bija nepieciešams ātri izdarīt grozījumus, un tāpēc tos deputātu priekšlikumus, kuros bija piedāvātas jaunas, konceptuālas debates, mēs principā noraidījām, lai neaizkavētu šo konkrēto grozījumu virzību.

Un tādējādi 1. - deputāta Solovjova priekšlikums - tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es runāšu uzreiz par visiem saviem priekšlikumiem kopumā. Es pilnīgi jums piekrītu, ka tas, kas ir ierosināts no jūsu puses un attiecas uz mežu... par to viss ir skaidrs. Tomēr galvenais taču mūsu valstī ir cilvēks. Pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem, iztikas minimuma groza vidējā vērtība mēnesī ir tikai 100 lati, mēneša vidējā strādājošo darba samaksa, bruto darba samaksa, ir 211 lati, bet pensija pie mums ir 62 lati. Kā redzams, pensiju lielums pat neatbilst iztikas minimumam. Tāpēc es uzskatu, ka aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām - tas nebūtu godīgi.

Mans priekšlikums ir neieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām, jo cilvēki ir nostrādājuši jau visu savu mūžu un ir pelnījuši saņemt tik daudz, cik viņiem pienākas. Mēs visi ļoti labi zinām, ka Satversmē ir teikts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā un ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Jūs visi to ļoti labi zināt.

Otrkārt, uzskatu, ka dividendes, kuras tiek izmaksātas fiziskajām personām, ir tīrais ienākums, no kura ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas dos iespēju kompensēt šo līdzekļu, izdevumu lielumu.

Treškārt, ierosinu ieviest progresīvo ienākuma nodokli, kāds jau ir pieņemts daudzās valstīs, - ka no lielākiem ienākumiem jāmaksā lielākas nodokļu likmes.

Man liekas, ka tas būtu godīgi, un tāpēc lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus! Taču par visiem pārējiem priekšlikumiem es esmu tikai “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, deputāts Atis Slakteris!

A.Slakteris. Jā, ir vairāki deputāta Solovjova priekšlikumi, kas piedāvā konceptuālas debates par plašu jautājumu loku. Taču tieši tā iemesla dēļ, ka Saeima atbalstīja likumprojekta steidzamību un pēc iespējas ātrāku vienas normas izskatīšanu, mēs visas pārējās konceptuālās lietas otrajā, galīgajā, lasījumā noraidījām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 2. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Slakteris. 3. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 4. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 5. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 6. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā mūsu frakcijas deputāts Igors Solovjovs? Viņš šeit piedāvā progresīvo skalu, lai tie, kas saņem iztikas minimumu vai dzīvo zem iztikas minimuma, varētu saņemt drusciņ vairāk. Un tie, kas dzīvo daudz labāk, tas ir, tie, kam ir vairāk nekā iztikas minimums, maksātu vairāk. Ja Saeima pieņems šo priekšlikumu, arī jūs, deputāti, maksāsiet nevis 25%, bet 30%. Es varu paredzēt, ka jūs, valdošā koalīcija, noteikti nobalsosiet “pret”. Tāds jūsu balsojums liecinās par to, ka jūs atsakāties maksāt vairāk, lai citi dzīvotu labāk. Par to jāzina tieši jūsu vēlētājiem!

Sēdes vadītāja. Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ziniet, negribēju nākt tribīnē un runāt par šo jautājumu. Gribu pateikt tikai to, ka vakar laikā no pulksten pieciem līdz sešiem “Radio Nord” tika skarts ļoti interesants jautājums. Runa bija tieši par pensijām, un uzstājās kāds kandidāts no jūsu partijas - no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... Un bija runa par tieši šiem jautājumiem... (No zāles dep. J.Dobelis: “Uzvārdu!”) Es neatceros tagad... pagaidi, es pateikšu vēlāk, Juri! Šobrīd es pateikšu vienīgi to, ka man bija pilnīgi negaidīts tas fakts, ka visi mani priekšlikumi... tie gan bija ierosināti drusciņ agrāk, bet runa bija tieši par šiem jautājumiem. Un visi cilvēki, kas tur zvanīja, atbalstīja katru manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 7. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Galvenā jēga un ideja ir tā, ka tiem, kas savus darījumus ar augošu mežu vai kokmateriāliem ir veikuši līdz tam brīdim, kad šie grozījumi stāsies spēkā, ir noteikta kārtība, kādā viņiem ir iespējams saņemt atpakaļ ieturēto naudu par 2005.gadu. Un līdz ar to aicinu atbalstīt 8. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

A.Slakteris. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Es patiešām esmu pārliecināts, ka līdz ar to meža sektorā būs ļoti būtiskas un labas pārmaiņas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Kampara, Ceriņas, Kantānes un Ontužāna iesniegumu. Minētie deputāti izsaka lūgumu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, veikt pārbalsošanu. Ir runa par 5. un 7.balsojumu. Tie ir saistībā ar 10. un 11.punkta izsvītrošanu no darba kārtības (tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””). Minētie deputāti lūdz veikt pārbalsošanu, jo balsojumā “nepiedalījās vairāki reģistrējušies deputāti”. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanas veikšanu? Ja deputātiem ir iebildumi pret pārbalsšanas veikšanu, tad vispirms mums ir jābalso par to, lai būtu pārbalsošana. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 35, atturas - 7. Pārbalsojums tātad būs. (Starpsaucieni: “Ai, kauns! Kauns! Mierīgi!”)

Cienījamie kolēģi deputāti, lūdzu balsot par to, lai no darba kārtības izsvītrotu 10.punktu - likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 34, atturas - 10 deputāti. (Aplausi.) Tātad no darba kārtības likumprojekts tomēr ir izsvītrots. Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, nav izsvītrots! Jā.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par to, lai no darba kārtības tiktu izsvītrots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (izskatīšana trešajā lasījumā), kas darba kārtībā ir iekļauts ar 11.numuru. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 10. Likumprojekts no darba kārtības izsvītrots... likumprojekts no darba kārtības nav izsvītrots. Es atvainojos.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3854.

Trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi, kurus komisija savā sēdē ir izskatījusi.

1. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Škapars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemts.

Paldies.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa priekšlikums. Komisijas lēmums - daļēji atbalstīt.

2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

E.Jaunups. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 7. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

E.Jaunups. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta apstiprināšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likums “Grozījumi Civillikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pieņemšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 95.pantam priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dokuments Nr.3861. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 8 priekšlikumus.

1. - deputātu Seiles, Emša un Zaķa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Škapars. Arī 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Škapars. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 6. un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Škapars. Un vēl 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemts. Paldies.

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas komercsabiedrību likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Eiropas komercsabiedrību likums” trešajā lasījumā!

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Eiropas komercsabiedrību likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par šo likumprojektu. Tātad komisijas vārdā es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu” pieņemts.

I.Solovjovs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” LNNK).

Cienītie kolēģi! Šis grozījums ir nepieciešams, jo Latvijas Republika tagad tiek pārstāvēta arī Eiropas līmenī. Ir šāda organizācija, kas saucas... Jāsaka tā: Latvijā to sauc, nezin kāpēc saliekot kopā divas valodas - “Eurojust”. Laikam te mūsu valodniekiem būs ko domāt - vai teikt latviski “jurodžast” jeb teikt “eirojust”, bet tā, lai eiras un eiro katrā ziņā paliek.

Tātad šī septītā “a” nodaļa bija speciāli vajadzīga kā papildinājums Prokuratūras likumam.

Tā ka ir lūgums... Aizsardzības un iekšlietu komisija to vienbalsīgi atbalstīja. Lūgums arī kolēģiem izdarīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dobelis. 31.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumam. Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jaunu funkciju - organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanu, kā arī precizē likuma 6.panta otrās daļas deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās meža ugunsgrēku ierobežošanā.

Komisija 1.marta sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” un, ņemot vērā tos apstākļus, kādi bija, kā arī mūsu rīcībā esošos argumentus, šo grozījumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts tika izskatīts komisijā 2.marta sēdē. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nederīgo dokumentu reģistra izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.3834.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Škapars. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.marts. Paldies.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (reģistrācijas Nr.609).

Minētajā likumprojektā priekšlikumu veidā ir iekļauts arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” ar reģistrācijas numuru 1073.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Un 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. Lūdzu balsot kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Circene. Lūdzu trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 23.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Circene. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts. Un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimā varētu 17.martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.marts, likumprojekta izskatīšana - 17.marta sēdē. Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” un lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Jaunupam!

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 8.aprīlī...

Sēdes vadītāja. Pirmā sēde pēc pārtraukuma notiks 14.aprīlī.

E.Jaunups. Tātad izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts, un likumprojekta izskatīšana - 14.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 2.marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 3. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalstījusi 5.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Atklājam debates.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos jums paskaidrot, tieši kas tiks likvidēts, izsvītrojot, kā to ierosina Turlā kungs, no likuma 11.pantu.

Iedzīvotāju reģistra likuma 11.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka, ja bērna dzimšanas brīdī viens no bērna vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, ziņas par bērna valstisko piederību iekļauj reģistrā saskaņā ar bērna vecāku savstarpējo vienošanos gadījumos, kurus neregulē Pilsonības likums un citi likumi.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskata, ka pēc 2004.gada 18.jūnija, kad stājās spēkā grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, tieši tas likums - tā saucamais Statusa likums - regulē minēto situāciju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atsakās reģistrēt bērnu kā nepilsoni, piespiedu kārtā piešķirot viņam zemāku - ārvalstnieka statusu.

Apmēram reizi ceturksnī krievvalodīgā prese apraksta kārtējo
skandālu - raksta par to, kā vecāki pretojas jaundzimušā bērna statusa mākslīgai pazemināšanai un ka ilgstošas nereģistrēšanas dēļ šis bērns nesaņem pabalstu un medicīnisko aprūpi.

Ģimenēs, kurās viens no vecākiem ir ārvalstnieks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet otrs - Latvijas nepilsonis, kopumā dzimst apmēram 50-100 bērnu gadā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes argumentācija ir pretrunīga. No vienas puses, tā uzskata, ka Statusa likuma 8.panta otrā daļa regulē situāciju, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks. No otras puses, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atsakās piešķirt bērnam nepilsoņa statusu, ja Statusa likuma 8.panta otrā daļa neregulē šādu situāciju.

Pagājušā gada beigās administratīvā apgabaltiesa deva priekšroku vecāku interpretācijai, uzskatīdama, ka nedz Statusa likums, nedz citi normatīvie akti neregulē situāciju, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, un tāpēc ir jāpiemēro Iedzīvotāju reģistra likuma norma. Tiesa atzīst, ka nepilsoņa saikne ar Latvijas Republiku ir ciešāka, nekā tā ir bezvalstniekam vai ārvalstniekam. Un, ņemot vērā to, ka bērna vecāki par dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju, bērnam, iegūstot nepilsoņa statusu Latvijā, netiek ierobežotas viņa cilvēktiesības.

Un, lūk, tagad, zaudējusi tiesā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izmantojot Saeimas balsojumu, vēlas revanšēties un atcelt tiesības uz brīvu bērna statusa izvēli.

Godātie kolēģi, aicinu tomēr domāt par bērniem un neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani neizbrīna, ka šāds priekšlikums ir parādījies. Mani izbrīna viena cita lieta - tas, ka šāds priekšlikums ir parādījies ar Latvijas Pirmās partijas svētību. Šī partija, kā jūs zināt, stāv bērnu tiesību aizstāvju pirmajās rindās. Tieši Latvijas Pirmā partija aizstāv - ja ne darbos, tad vismaz vārdos aizstāv - mūsu bērnu tiesības. Kā jūs zināt, arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Baštika kungs ir no šīs partijas rindām.

Cienījamie deputāti! Es varu saprast Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzdevumu - izstumt pēc iespējas vairāk nepilsoņu no Latvijas. Un šo uzdevumu viņa realizē arī tādā savdabīgā veidā, ka nevar... vienkārši neļauj nepilsoņu bērniem, kas dzimuši jauktā - nepilsoņa un ārzemnieka - ģimenē, reģistrēties kā nepilsoņiem. Un pirmais solis šajā virzienā bija izmaiņas, nesenās izmaiņas, likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Izmaiņas nevainagojās ar panākumiem. Principā tiesas lēmumi rāda, ka šis pants - 8.pants -, kurš tika mainīts iepriekšējā gadā, nestrādā. Tiesas piešķir tieši vecākiem iespēju un tiesības izvēlēties statusu viņu bērnam. Ja bērns ir piedzimis ģimenē, kurā viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs - ārzemnieks, tieši vecāki ir tie, kas izvēlas, vai viņu bērns kļūs par nepilsoni vai par ārzemnieku!

Tātad rodas jautājums: vai šis Turlā kunga priekšlikums (pēc būtības - Latvijas Pirmās partijas priekšlikums) ir nejaušība? Man liekas, ka ne. Mēs šodien izskatījām un atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, un es arī balsoju par šīm Civillikuma izmaiņām. Proti, mēs vienkāršojām procedūru, veidu, kādā Latvijas bērni ir adoptējami uz ārzemēm. Taču, ja mēs saliksim kopā šīs lietas - šo likumprojektu, kurā ir šis priekšlikums, un iepriekšējo -, tad parādīsies ļoti neglīta aina, ka faktiski mēs darām visu, lai pēc iespējas vairāk bērnu šādi aizceļotu uz ārzemēm. No vienas puses, kā tas ir šajā gadījumā, mēs negribam piešķirt viņiem nepilsoņa statusu, un tad viņi kļūst par ārzemniekiem, un tādā veidā ceļš uz ārzemēm viņiem ir vaļā. Un, no otras puses, mēs ļaujam atvieglotā ceļā adoptēt bērnus uz ārzemēm.

Tātad Latvijas Pirmās partijas darbība faktiski vērsta uz to, lai izsūtītu pēc iespējas vairāk bērnu uz ārzemēm. Vai tas ir pareizi? Par to jāspriež jums.

Gribu atgādināt, ka, ja bērns kļūst par ārzemnieku, tad viņa tiesības ļoti nopietni sašaurinās. Nepilsoņa bērns faktiski reģistrācijas kārtībā var kļūt par pilsoni, saņemt visas priekšrocības, ko bauda pilsonis, tas ir, sociālās garantijas, vēlēšanu tiesības un tā tālāk.

Ja jūs, cienījamie kolēģi, balsosiet par šo priekšlikumu, jūs būtiski pasliktināsiet jauktās ģimenēs dzimušo bērnu stāvokli. Izvēle ir vienkārša: vai uzvarēs politiskā pieeja, ko šajā gadījumā mums piedāvā Latvijas Pirmā partija, vai tomēr - humānā pieeja, lai visi Latvijā dzimušie bērni būtu līdzīgi. Es uzskatu, ka tie ir mūsu bērni. Mums nav tādu tiesību - šķirot pēc dažādām kategorijām, vienus bērnus uzskatīt par saviem, bet otrus - ne.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ko tad ar šo grozījumu vēlas panākt Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Turlā kungs un Latvijas Pirmās partijas pakļautībā esošā Iekšlietu ministrija?

Latvijas Pirmās partijas piedāvātā grozījuma pieņemšanas sekas ir izprotamas. Ģimenēm, kurās māte, teiksim, ir Latvijas nepilsone, bet tēvs - Ukrainas pilsonis, tiek atņemta izvēles brīvība. Saskaņā ar to likuma pantu, kuru Turlā kungs ierosina izsvītrot, vecāki varēja paši izvēlēties bērna statusu. Ja ģimene vēlējās turpināt dzīvot Latvijā, tad bērnam izvēlējās nepilsoņa statusu un deva iespēju saņemt Latvijas pilsonību atvieglotā ceļā. Savukārt tad, ja ģimene vēlējās pārcelties, teiksim, uz Ukrainu, bērnam izvēlējās ārvalstnieka statusu un noformēja zīdaiņa uzturēšanās atļauju.

Cienījamās dāmas un kungi! Šāda izvēles brīvība pastāv mūsu likumdošanā jau septiņus gadus. Pēc mūsu aplēsēm, šajā laikā pasaulē šeit nākuši apmēram 1000 šādu bērnu. Daudzi no viņiem, izgājuši šo starpposmu - nepilsoņa statusu -, jau ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Vai tad viņi kaut kādā veidā bija grāvuši mūsu valsts drošību? Nu, lūk, ir atnākusi Latvijas Pirmā partija, kurai piemīt īpaša bērnu mīlestība. Ir atnācis padomju armijas pulkvedis Turlais, un viņam sāk likties, ka šīs brīvības ir dots par daudz. “Nē!” - teica viņi. “Lai jaundzimušais jau ar pirmo savu brēcienu uzreiz kļūst par ārvalstnieku!”

Rodas jautājums - kādēļ? Kādēļ jums bez jebkādas motivācijas gribas izdarīt tā, lai zīdainim un viņa vecākiem kļūtu sliktāk?

Turlā kungs, jūsu jaunā, pēc kārtas jau sestā, partija varētu teikt, ka tas ir pretrunā ar kristīgo morāli.

Cienījamās dāmas un kungi! Pat ļaunumam ir jābūt motivētam! Piemēram, par procedūras atvieglošanu Latvijas bērnu adopcijai uz ārvalstīm varētu, bez šaubām, saņemt 30 sudraba grašus - Jūdasa grašus.

Par varonību, novēršot skolēnu demonstrācijas, iekšlietu ministra Jēkabsona kunga vadītais Turlā kungs izmaksā drosmīgajiem policistiem no 500 līdz 700 latu.

Galu galā jāatceras arī ķēniņš Hērods: slaktējot visus vīriešu dzimuma zīdaiņus, viņš taču cerēja, ka viņu vidū būs Dieva Dēls.

Cienījamās dāmas un kungi! Nemotivēts ļaunums ir daudz vairāk raksturīgs nevis tradicionālām kristīgajām konfesijām, bet totalitārām sektām. Radoši pieejot Bībeles tekstam, kas ir Apokalipsē, varētu pieļaut, ka kāds, kura rokās atrodas vienlaicīgi gan tranzīts, gan kontrole pār tranzītu, par saņemto peļņu visās ielās izkārs antikrista portretu. Antikrista, kurš kopā vēl ar diviem ministriem no Latvijas Pirmās partijas atklāti piedalījās sektas “Jaunā paaudze” raganu sapulcē. Nevainīgu bērnu asiņu upurēšana šāda altāra priekšā ir visai piedienīga lieta.

Turlā kungs, jums vēl ir laiks mainīt savas domas un, rīkojoties saskaņā ar kristīgās morāles normām, atsaukt savu kanibālisko grozījumu.

Mēs, PCTVL frakcija, līdz pēdējam cīnīsimies par bērnu interesēm. Un, ja šis grozījums tiks pieņemts, esam gatavi pieprasīt Valsts prezidentei, lai viņa neizsludina šo pedofobisko likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums nebūtu jābrīnās, ka politiskas intereses tiek pamatotas ar humānisma principiem. Pirms brīža mēs, pateicoties vairākumam, atrisinājām jautājumu par to, ka bērni dzīvo ģimenēs, kļūdami par adoptētiem bērniem. Šoreiz ignorējām politisko motivāciju, iebildumus, ka, lūk, šī funkcija pāriet no vienas ministrijas otrai ministrijai, no vienas partijas kontroles pāriet otras partijas kontrolē. Ir pilnīgi dabīgi, ka atšķirīgi priekšstati par kristīgās morāles principiem ir cilvēkiem, kuri ilgāko mūža daļu ir dzīvojuši nekristīgā sabiedrībā. Taču tagad ir jautājums par tiem jaundzimušajiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir pilsonis, bet otrs - nav pilsonis. Pēc oponentu piedāvātās argumentācijas, par normālu tiek uzskatīta situācija, ka, piemēram, tēvs ir ārzemnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, bet māte ir vispār bez pilsonības. Šāda kombinācija, protams, neatbilst nekādām civilizētas sabiedrības normām un izpratnei. Galvenā motivācija iesniegtajam priekšlikumam ir nodrošināt, lai bērnam būtu savu vecāku pilsonība, kā tas ir Eiropā un citur pasaulē pieņemts. Bērns piedzimst no saviem vecākiem un manto savu vecāku pilsonību. Bērnam tiešām nav iespējas izvēlēties, pie kādas pilsonības pieder viens vai otrs no viņa vecākiem. Ja runājam par izvēles iespējām, tad mums taču ir jāapzinās, ka šī izvēle jau nav bērnam! Šī izvēle ir vecākiem. Un arī tam vienam no vecākiem, kurš šobrīd ir bez pilsonības jeb, kā mēs sakām “nepilsonis”. Arī viņam ir dota šī izvēles iespēja. Tā ir viņa brīva izvēle, vai viņš grib palikt bez Latvijas pilsonības, vai viņš tomēr grib šeit dzīvot un iegūt šo Latvijas pilsonību, un arī brīva izvēle, vai viņa bērns būs tēva pilsonībā vai mātes pilsonībā.

Mums ir jāatceras viena lieta, kuru mēs bieži vien aizmirstam, bet mūsu oponenti - it sevišķi. To, ka tāda jēdziena kā “padomju pilsonis” mums Latvijā vairs nav. Tātad katrs cilvēks, katrs pilsonis ir piesaistīts pie noteiktas valsts. “Padomju pilsonis” - tas bija jēdziens, kas nebija atkarīgs no dzīvesvietas, šī vienotā piederība neko negarantēja, bet tajā pašā laikā bija visaptveroša. Un ir pilnīgi normāli, ka Latvijas likumos mēs paredzam šo principu, ka bērns piedzimstot manto savu vecāku pilsonību un ka viņš var mantot tikai tā vecāka pilsonību, kuram ir šī pilsonība. Ja abiem vecākiem ir pilsonība, bet viņiem ir atšķirīga pilsonība, lūk, tad gan vecākiem ir šī izvēle, pie kura pilsonības piederēs bērns. Bet nevar būt tāda situācija, ka bērns piedzimst un kļūst par kādas citas valsts pilsoni, nevis par tās valsts pilsoni, kuras pilsonis ir viens vai otrs no viņa vecākiem. Tāpēc kolēģa Turlā priekšlikums ir atbalstāms, un tas ir pilnīgi normāls un atbilstošs arī tai tendencei vai tām norādēm, ko mēs esam saņēmuši. Latvijas valstij tiek rekomendēts mazināt nepilsoņu skaitu, likvidēt šo nepilsoņa statusu, dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties pilsonību, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pavairot nepilsoņu skaitu pēc tā modeļa, ko šeit piedāvāja godājamie kolēģi no mūsu opozīcijas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie Saeimas kolēģi! Ir diezgan nepatīkami gadu gadiem runāt par vienu un to pašu un vienmēr nonākt situācijā, kurā kāds it kā klausās, bet nedzird... Nedzird nekad un neko, bet tikai pieprasa ieviest savu kārtību. Un šobrīd šī mana replika attiecas uz mūsu kreisā spārna deputātiem, kas ir pārstāvēti parlamentā.

Šī dubultmorāle un dubultkritērijs, ko jūs bez aiztures sludināt no Saeimas tribīnes, ir ļoti grūti pārvarāma ar vēsiem nerviem. Kad tad īsti jums tas nepilsoņa statuss ir labs? Kad tad tas nepilsoņa statuss jums ir slikts? Jūs jau paši maldāties trijās priedēs tikai tāpēc vien, ka pilsonības jēdziena izpratne jums, kreisajiem, ir tiktāl deformēta, ka jūs tā būtību nespējat vai nevēlaties izprast.

Nepilsonis, kura ģimenē otra puse ir, piemēram, Lietuvas pilsonis, vienlaikus šim bērnam dod iespēju saņemt arī Eiropas pilsoņa statusu, ja šim bērnam reģistrē Lietuvas pilsonību. Tajā pašā laikā jebkurš nepilsonis Latvijā ir tiesīgs naturalizēties, kļūt par Latvijas pilsoni un bez šķēršļiem pats sev un arī savam bērnam iegūt Latvijas pilsonību.

Ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir Krievijas pilsonis, kurš Latvijā ir radījis un dzemdējis bērnu, tad jūsu argumenti, Buzajeva kungs, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vienmēr ir tādi, ka šādā gadījumā šā bērna situācija Latvijā tiek pasliktināta. Bet tad ir pretjautājums pēc būtības. Naturalizēties šis nepilsonis, kurš dzīvo Latvijā, nevēlas, bet labumus sev un bērnam grib. Tad kur ir tā skaidrā sapratne un attieksme pret to, kas ir pilsonība un kādai tai ir jābūt? Un vai Latvijas valsts dod vai nedod iespēju šo pilsoņa statusu sasniegt? Nekas un nevienam netiek pasliktināts! Nerunājiet šeit blēņas! Jūs melojat!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Otro reizi.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai uz visiem laikiem būtu skaidra mūsu pozīcija attiecībā uz nepilsoņiem un uz nepilsoņa statusu, gribu teikt, ka mūsu pozīcija pret to ir negatīva. Vispār nevar būt tāds statuss... tas nav pieļaujams, bet, ja tāds ir izveidojies, tad mēs ar visiem spēkiem cīnīsimies par to, lai nepilsoņiem atvieglotu dzīvi šeit, Latvijā. Un mūsu pozīcija šajā konkrētajā jautājumā ir tāda: nevis stimulēt, kā šeit Rugātes kundze teica, lai šo bērnu vecāki pēc iespējas ātrāk saņemtu Latvijas pilsonību, bet atvieglotu šiem bērniem dzīvi. Un dubultmorāles šeit nemaz nav.

Tieši no pretējās puses ir saskatāma dubultmorāle. Mēs ar šādiem it kā labiem nodomiem bojājam šiem bērniem dzīvi. Ja šis bērns saņems nepilsoņa statusu, tad viņam būs atvieglots ceļš uz Latvijas pilsonību. Viņš var vienkārši... es vēl atkārtošu... vienkārši reģistrēties un dabūt Latvijas pilsonību.

Vai tas nav pareizs ceļš? Bet mēs šeit runājam, ka gribam samazināt šo nepilsoņu skaitu. Labi, nu tad šādā veidā samazināsim nepilsoņu skaitu, nevis kaut kādā nesaprotamā veidā caur vecākiem spiedīsim viņus pieņemt Latvijas pilsonību, un pēc tam tad bērni būs pilsoņi. Tas ir nesaprotams ceļš un nepieļaujams ceļš. Samazināsim nepilsoņu skaitu ar normālām, civilizētām metodēm!

Lūdzu neatbalstīt nekādā gadījumā Turlā kunga priekšlikumu un balsot “pret”!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Drusciņ par dubultmorāli. Es šeit esmu samērā jauns deputāts, bet cienījamā Rugātes kundze tomēr ir jau otrā deputātu paaudze un ir piedalījusies arī 7.Saeimas darbībā. Un viņa savulaik ir balsojusi gan par Iedzīvotāju reģistra likumu, gan par šo 11.pantu tajā pašā redakcijā, kuru viņa šodien grib izslēgt. Par kura dubultmorāli vispār ir runa?

Ja runājam par būtību, tad, cienījamie kolēģi, Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir trīs tiesiskās pakāpes: pirmā ir Latvijas pilsoņi, otrā - Latvijas nepilsoņi (tā, protams, ir zemāka pakāpe), bet trešā, viszemākā pakāpe, ir ārvalstnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. 11.pantā esošā redakcija vecākiem dod iespēju bērnam izvēlēties vai nu otro, vai trešo pakāpi. Taču piedāvātais grozījums nedod viņiem šādu iespēju, un zīdaiņi no dzimšanas brīža... viņi saņem tikai trešo pakāpi.

Protams, mēs cīnīsimies par katra cilvēka likteni un gribam paaugstināt viņa statusu kaut vai par vienu pakāpi, zinot, ka tas ir iespējams. Arī administratīvajā apgabaltiesā, kurā tika griezusies kāda šā bērna ģimene, tā vinnēja, un apgabaltiesas spriedumā, kurš ir arī Rugātes kundzes rīcībā, noteikti ir pateikts, ka šī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcība pazemina zīdaiņa statusu.

Sakarā ar to lūdzu neatbalstīt Turlā kunga priekšlikumu, es vēl vienu reizi brīdinu, ka mēs cīnīsimies līdz galam šeit un būsim spiesti lūgt arī Valsts prezidenti neizsludināt šo likumu ar šo grozījumu.

Paldies! Padomājiet vēl vienu reizi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko tieši piedāvā šeit Turlā kungs? Turlā kungs piedāvā legalizēt to darbību, kuru pašreiz veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas bērniem, kuri piedzimuši šeit, Latvijā, nedod brīvu izvēli vai nu saņemt nepilsoņa statusu un pēc tam kaut kad naturalizēties, vai arī saņemt ārzemnieka statusu, bet tad viņiem vairs nebūs iespējas naturalizēties un saistīt savu dzīvi ar Latviju vai arī šī iespēja būs ļoti apgrūtināta.

Ja mēs atcelsim šo normu, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rīkosies tāpat kā iepriekš un bērniem būs iespēja saņemt tikai tā ārzemju pilsoņa pilsonību, kura ir vienam no viņa vecākiem.

Vai mums nav vajadzīgi jauni pilsoņi? Vai mums nav vajadzīgi jauni Latvijas Republikas subjekti? Vai mums ir tik daudz cilvēku? Vai mums dzimst tik daudz bērnu, ka mēs varam atteikties no šiem bērniem šeit, Latvijā? Padomājiet par to, kas uzturēs savus vecākus šeit, Latvijā, ja mums nebūs šo bērnu!

Es vēršos pie Latvijas Pirmās partijas: padomājiet par to arī jūs, bērnu aizstāvji!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, varu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Gulbja, Dobeļa, Ostrovskas, Kāposta, Grīnblata, Tabūna un citu deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par Valmieras policijas veiktajiem pasākumiem un rīcību saistībā ar Māra Ādamsona nežēlīgo slepkavību Valmierā. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Ribakova, Bartaševiča un Cileviča jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursa maiņu. Arī šis jautājums tiks nodots ministram.

Vārds paziņojumam deputātei Elitai Šņepstei.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupas sanāksme pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Jānis Šmits, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Aigars Pētersons, Andrejs Radzevičs, Jānis Strazdiņš, Andris Tolmačovs, Dzintars Zaķis un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi! Un turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajā lasījumā.

Atsāksim debates. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es kāpju tribīnē otro reizi, galvenokārt tāpēc, ka šeit Latvijas Pirmās partijas vārds tiek nelietīgi valkāts, piesaucot klāt kristīgo morāli.

Latvijas Pirmās partijas mērķis - es uzsveru! - integrēt sabiedrību Latvijā ar katra iedzīvotāja brīvu izvēlētu pilsonisko piederību, ar katra bērna tiesībām mantot savu vecāku pilsonību, un tāpēc mēs nedrīkstam atstāt likumos tādas normas, kuras Latvijas iedzīvotājus atturētu no pilsonības statusa izvēles, kas veicinātu šā pilsonības statusa noniecināšanu Latvijas nepilsoņu vidū. Un, kā tas demokrātiskā valstī pieklājas, katram Latvijas nepilsonim ir dota izvēles brīvība un iespēja kļūt par Latvijas pilsoni, tāpat kā brīvi izvēlēties savu mītnes zemi.

Mums pārmestais integrācijas un naturalizācijas kūtrums ir katra indivīda paša motivēts. Dažam nav vēlmes atteikties no savas uzvarētāja pārliecības. Citam nav vēlmes runāt pamatiedzīvotāju valodā. Vēl kādam nav vēlmes izvēlēties Latvijas pilsonību, cerot un gaidot kaut ko labāku, kaut ko citu, kaut ko vairāk.

Un tāpēc, godājamie kolēģi, ir pilnīgi normāli, ka bērns ir piesaistīts saviem vecākiem, savu vecāku pilsonībai, pie tam nepilsonību nekur pasaulē un nekādā gadījumā neuzskatīs par augstāku līmeni nekā piederību pie kādas valsts pilsonības.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Protams, pilsonības jautājums vienmēr ir bijis un droši vien arī vēl tuvākajā laikā būs ļoti jutīgs jautājums.

Bet es gribu uzdot trīs jautājumus un mēģināt sniegt arī atbildes uz šiem jautājumiem.

Pirmais mans jautājums ir šāds: “Par ko mēs šodien spriežam?” Gribu atgādināt, ka mēs šodien izskatām nevis Pilsonības likumu, nevis Statusa likumu attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem, bet gan Iedzīvotāju reģistra likumu. Un ko tad reglamentē Iedzīvotāju reģistra likums? Tas ir pateikts šā likuma 1.pantā; proti, ka Latvijas teritorijā darbojas vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma. Es atkārtoju: uzskaites sistēma! Un Iedzīvotāju reģistrs kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piekrītoša institūcija nosaka, kādas ziņas un kādā veidā tiek dotas un kā tās tiek reģistrētas.

Otrkārt. Šis mērķis ir realizējams, izpildot 3.pantā noteikto uzdevumu - nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju saņēmušo ārvalstnieku, bezvalstnieku un bēgļu uzskaiti likumā noteiktajā kārtībā. Tātad to, kādas ziņas iedzīvotājam ir jāsniedz reģistram un kā reģistrs šīs ziņas uzskaita. Šā paša Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktā ir teikts, ka reģistrā iekļauj ziņas saskaņā ar citām tiesību normām. Personas tiesiskais statuss atbilstoši Iedzīvotāju reģistra 3.pantā noteiktajam uzdevumam tiek noteikts saskaņā, pirmkārt, ar Pilsonības likumu, otrkārt, ar likumu par bijušās PSRS pilsoņu statusu, treškārt, ar Bezvalstnieku likumu un, ceturtkārt, ar Patvēruma meklētāju likumu.

Tātad atbilde uz 1.jautājumu ir tāda, ka šis grozījums skar Iedzīvotāju reģistra darbības kārtību, bet nekādā veidā statusu, kāds ir piešķirams pilsoņiem, nepilsoņiem, iedzīvotājiem, ārvalstniekiem un tā tālāk.

Otrs jautājums: “Vai Iedzīvotāju reģistra 11.pantā noteiktā likuma norma šodien darbojas?” Atbilde ir ļoti īsa un ļoti vienkārša: šis pants šobrīd vairs nav spēkā un nedarbojas. Kāpēc? Tāpēc, ka 2004.gada 18.jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā par bijušās PSRS pilsoņa statusu. Līdz ar to šī norma šobrīd vairs nav spēkā. Tā nedarbojas! Un man tiešām ar nožēlu ir jāsaka, ka šīs maldinošās uzstāšanās un atsevišķos masu medijos izplatītās nepatiesās ziņas tiešām kaitē sabiedrības integrācijai, cilvēku izpratnei par likumu normām, bet nekādā veidā neveicina šo sabiedrības izpratni un integrāciju.

Es ļoti ceru, ka masu mediji, kas sevi pieskaita pie neatkarīgajiem - tikai ir jautājums: no kā viņi ir neatkarīgi - no naudas vai no nelegālā biznesa, vai vēl no kaut kā? -, atvainosies gan man, gan visiem iedzīvotājiem par šo nepatieso ziņu izplatīšanu.

Es uzdošu arī vēl trešo jautājumu: “Vai problēmas, kas šeit tika cilātas, vispār pastāv?” Jā, tās pastāv, bet, vai izslēdzot šo pantu no likuma, rodas kaut kāds juridiskais vakuums? Nē, nepastāv! Tātad problēmas slēpjas pavisam citā jomā. Problēma ir tā, ka ir iedzīvotāji, kuriem nepatīk mūsu Pilsonības likuma normas. Tad, lūdzu, tās arī skatīsim!

Šobrīd mēs neskatām šo normu, bet skatām to normu, kas patiesībā de iure šodien jau ir zaudējusi spēku.

Tātad mums ir jāveic tas, kas likumdevējam pienākas, - tā ir jāizslēdz no likuma kā savu spēku zaudējusi norma.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis. Otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Turlā kungs! Es tā arī nesadzirdēju argumentāciju, kāpēc tomēr bija vajadzīgs šis grozījums. Līdz šim tātad šajā likumā un Statusa likumā bija ierakstīts, ka šo bērnu vecākiem ir dota izvēle - vai nu savam bērnam pieņemt, teiksim, ārvalstu pilsonību, vai arī paņemt šo nepilsoņa statusu. Līdz šim brīdim šī sistēma darbojās, un nevienam nebija problēmas. Kāpēc tad tagad vajag šo sistēmu grozīt? Kam tas ir vajadzīgs?

Es uz šo jautājumu atbildi nedzirdēju.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atgādināšu 11.panta otrās daļas 1.punktu: ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērnu reģistrē pēc vecāku savstarpējas vienošanās.

Šodien visi Saeimas deputāti saņēma vēstuli - šodien, tieši šodien - no Leonīda Daineko, kurš raksta, ka nereģistrē kā nepilsoni bērnu, kurš piedzima 2004.gada 20.maijā. Līdz pat šim momentam nav šim bērnam nekāda statusa. Viņa māte - tieši māte tam bērnam, māte! - pašreiz atrodas integrācijas procesā: viņa jau nolikusi eksāmenus vēsturē, latviešu valodā un konstitūcijas jeb Satversmes zināšanās un gaida lēmumu. Taču sakarā ar to, ka tam bērnam nav nepilsoņa statusa, to bērnu viņa nevar ierakstīt savā iesniegumā, naturalizācijas iesniegumā, un tas bērns atkal paliks, tā teikt, nezin kur.

Tikai šomēnes, 4.martā, Ministru prezidents Kalvīša kungs kopā ar īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Latkovski parakstīja rīkojumu Nr.141 - “Par valsts programmu “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads””. Jau šogad tur paredzēti 227,5 tūkstoši latu kaut kādiem mērķiem. Varbūt - jūsu kabatās?

Padomājiet par to un nobalsojiet tā, lai netiktu no likuma noņemta norma, kura ļauj reģistrēt bērnu tā, kā grib vecāki!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dainis Turlais - otro reizi.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ir gadījumi, kad ar pirmo reizi nesaprot, tāpēc nāku tribīnē otrreiz un vēlreiz atkārtoju - pēdējiem, kas uzstājās -, ka mēs runājam par Iedzīvotāju reģistra likumu, nevis par Pilsonības likumu. Un tātad šis likums nevar noteikt šo statusu, jo nav tam nolūkam domāts. Šā likuma normas neparedz šo statusu! 11.panta normas bija spēkā līdz 2004.gada 18.jūnijam. Pēc 2004.gada 18.jūnija šī norma de iure vairs nav spēkā un ir izslēdzama no Iedzīvotāju reģistra likuma. Tas nav šā likuma subjekts. Un galvenais ir tas, ka šī norma vairs nedarbojas - jau vairāk nekā gadu! Visi jautājumi, kuri skar pilsonības iegūšanu un tā tālāk, - tie visi ir citu likumu jautājumi.

Līdz ar to mans aicinājums ir nemaldināt cilvēkus un neaicināt viņus vadīties pēc tām normām, kuras ir savu juridisko spēku zaudējušas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Padomājiet, kur aiziet nodokļu maksātāju līdzekļi!

Par ko mēs oponējam šobrīd? Faktiski no 50 līdz 100 bērniem gadā Latvijā piedzimst no Latvijas nepilsoņa vai nepilsones un ārzemnieka vai ārzemnieces. Pēc tagadējās normas, bērna statusu izvēlas vecāki. Tas taču ir no Dieva, tas taču ir taisnīgi! Nu šeit es dzirdēju, ka šī norma tā un tā nestrādājot. Es turu rokās tiesas spriedumu - pareizāk sakot, sprieduma kopiju. Sergejam Zaharovam, Krievijas pilsonim, un Latvijas nepilsonei piedzima bērniņš. Sākumā viņam atteica piešķirt nepilsoņa statusu. Lietu izskatīja tiesa pavisam nesen, 2004.gada 22.decembrī, un pieņēma lēmumu, taisnīgu lēmumu -pamatojoties tieši uz šo pantu, piešķirt šim bērniņam Latvijas nepilsoņa statusu.

Es ļoti cienu Turlā kungu, padomju armijas un Latvijas armijas pulkvedi Turlo, gudru cilvēku. Vissolīdāk, Turlā kungs, būtu, ja jūs pats atsauktu savu labojumu.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Komisijas vārdā nekas nav sakāms. Lūdzu deputātus balsot par 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikumu! Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Par 4. jābalso!”) Par vēlu! Pēc tam... (dep.V.Buzajeva starpsaucieni: “Par procedūru!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Cienījamais kolēģi Buzajev! Lūdzu uzmanīgi sekot līdzi sēdes gaitai! Deputātiem nebija iebildumu pret 4.priekšlikumu, un mēs debatējām par 5. - deputāta Turlā priekšlikumu.

Vai deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas runāt par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs kļūdaini nenobalsojām par 4. - ar komisijas lēmumu daļēji atbalstīto priekšlikumu. Mēs apspriežam šajās debatēs abus priekšlikumus kopā. Un sakarā ar to mums jāpārbalso - un jābalso pirmām kārtām par 4.priekšlikumu. Un tad, ja šis komisijas daļēji atbalstītais priekšlikums tiks noraidīts, par 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Lūdzu, rūpīgi izlasiet Kārtības rulli! Debates notiek par katru priekšlikumu atsevišķi.

4.priekšlikums tika vienbalsīgi, bez iebildumiem, noraidīts. Mēs debatējām un arī balsojām par 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Lūdzu, vēlreiz rūpīgi izlasiet Kārtības rulli un rūpīgi sekojiet līdzi Saeimas sēdei!

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 18, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un lūdz arī Saeimu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā”.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Jaunups. Ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” un atbalstīja to pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Slakteris. 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas bataljonu denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta būtība: likumprojekts paredz denonsēt 1997.gada 10.decembrī Tallinā parakstīto Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljona denonsēšanu. Juridiski sakārtot Baltijas bataljona likvidāciju.

Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Būtībā vienošanās noslēgšana ir nepieciešama saskaņā ar Itālijas puses ierosinājumu, lai nodrošinātu ātru un veiksmīgu konvencijas ratifikāciju Itālijas parlamentā un varētu veikt ratifikācijas notu apmaiņu. Pašreiz konvencijas ratifikāciju Itālijas parlamentā kavē fakts, ka uzņēmuma īpašuma nodoklis, kas minēts konvencijā, Itālijā ir atcelts kopš 1998.gada 1.janvāra. Ņemot vērā to, ka Latvijas puse jau ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai konvencija stātos spēkā, notu apmaiņas ceļā panāktā vienošanās par minētajiem grozījumiem ir jāapstiprina Saeimā.

Komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Vēstures muzejam audiovizuālo iekārtu iegādei”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

2004.gada jūlijā Japānas vēstniecība informēja Latvijas Republikas Ārlietu ministriju par Japānas valdības lēmumu piešķirt Latvijas Vēstures muzejam vienreizēju neatmaksājamo tehnisko palīdzību 152 000 latu apmērā audiovizuālo iekārtu iegādei. Līgums paredz ļaut Latvijas Vēstures muzejam saņemt Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts.

Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšanas laiks?

I.Solovjovs. Pēc pārtraukuma. Tātad - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.marts, likumprojekta izskatīšana - 14.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Likumprojekts paredz denonsēt 1998.gada 16.aprīlī Rīgā parakstīto Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu. Komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Tātad likumprojekta būtība ir tāda: pievienojoties konvencijai, kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm izvietotajās ES institūcijās strādājošo Latvijas darbinieku bērni iegūst tiesības mācīties kādā no Eiropas skolām, un tādējādi visiem būs iespējas izglītību daļēji iegūt latviešu valodā. Latvija iegūs arī tiesības piedalīties ar skolu darbību, jaunu valodas plūsmu, jaunu skolu izveidi un citu ar skolu darbību saistītu lēmumu pieņemšanā.

Tātad es arī komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.marts. Paldies.

I.Solovjovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pašreizējais Enerģētikas likuma regulējums attiecībā uz elektrības nozari neparedz virkni nosacījumu elektrības tirgus liberalizācijai un trešās puses pieeju elektroenerģijas pārvades un sadales tīkliem.

Eiropas direktīvas pieņemšanai nacionālajā likumdošanā ir izstrādāts Elektroenerģijas tirgus likumprojekts, kas turpmāk regulēs jautājumus, kuri attiecas uz elektroenerģijas nozares organizāciju.

Savukārt likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz līdzšinējo elektrības nozares regulējumu no šā likuma izslēgt.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Jevgenija Stalidzāne vēlas runāt par likuma steidzamību?

Tad, cienījamie kolēģi! Par steidzamību...? Lūdzu, vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs te atkal lielā steigā un ļoti ātri gribam pieņemt ļoti nopietnas lietas, kuras pēc tam atstās mums ārkārtīgi smagas sekas. Ja šajos grozījumos, kārtējos piedāvātajos grozījumos, šīs izmaiņas tiešām būtu vērstas uz to, kas padarītu šo elektroenerģijas piegādes procesu vienkāršāku, pārskatāmāku un loģisku, tad tādā gadījumā, protams, Latvijas Pirmā partija tam noteikti pievienotos. Taču, ja mēs patiešām iedziļināmies visā šajā procesā, tad diemžēl iecere pirmajā acu uzmetienā izskatās it kā ļoti laba, bet rezultāts būs ļoti bēdīgs, jo tātad jau “jumta” likumā pirmām kārtām tiek paredzēts, ka visas tās akciju sabiedrības, kurām pieder simtprocentu akcīzes “Latvenergo”... ka visas šīs akciju sabiedrības ar Ministru kabineta lēmumu varēs ļoti vienkārši un elementāri privatizēt. To paredz “jumta” likums. Taču tagad mēs vēl gribam grozīt arī Enerģētikas likuma 20.¹ pantu. Tas ir tas pants, par kuru savā laikā nobalsoja 300 000 mūsu vēlētāju. Tādējādi, ja mēs izslēdzam šā panta trešo daļu, kā tas ir paredzēts, tad skaidrs ir viens: tā rezultātā no visa šā sabiedrībai piederošā “Latvenergo” īpašuma tai paliks tikai “galva” - administrācija, tātad vadība un atbildība. Pārējie pelnošie un par sabiedrības naudu radītie visi šie uzņēmumi tiks privatizēti par baltu velti.

Pašreiz “Latvenergo” vadība un valde ļoti intensīvi strādā pie projekta “Sadale - 2007”, kuru cenšas realizēt, jau sākot ar šā gada 15.martu. Un tur jau tas viss ir precīzi paredzēts, lai visas funkcijas varētu, cik vien iespējams, centralizēt un pēc tam tās arī nodot tālāk, izslēdzot to atbildību, kāda bija paredzēta šajā trešajā daļā.

Ja akciju sabiedrība “Latvenergo” tiek reorganizēta, jaunizveidota un uzņēmuma sabiedrība ir “Latvenergo” tiesību un saistību pārņēmēja, tad uz to attiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.

Ja mēs šo noteikumu izslēdzam, tad pilnīgi viennozīmīgi, pat mainot kompānijas nosaukumu, ļoti elementāri var sākt “Latvenergo” privatizāciju.

Tā ka, mīļie cilvēki, es noteikti esmu “pret” šo lielo steidzamību, jo arī šis “jumta” likums par privatizācijas pabeigšanu steidzamības kārtā ir liela aplamība. No šā jautājuma risinājuma, tā teikt, izrietēs sekas, kas dos ļoti sliktu rezultātu.

Protams, es strādāšu pie grozījumiem un iesniegšu savus priekšlikumus, kā arī vēl atsevišķi runāšu, bet es esmu pret to, ka šo likumprojektu atzīst par steidzamu, jo šie jautājumi ir jārisina prātīgi un normāli.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par” steidzamību.

Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 16, atturas - 21. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai deputāte Ausma Ziedone-Kantāne ir pieteikusies runāt par procedūru? Nē. Ja ne, tad vārds deputātam Ērikam Škaparam. Lūdzu!

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts. Izskatīšana Saeimas sēdē - 17.martā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Ja nav citu priekšlikumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 14.marts, bet izskatīšana - 17.marta sēdē. Paldies.

Vai deputāts Andris Tolmačovs kaut ko vēlējās teikt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Tolmačovam!

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mans priekšlikums ir izskatīt 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Es uzdevu jautājumu: “Vai ir citi priekšlikumi?” Neviens deputāts nepieteicās runāt. Diemžēl jūs nokavējāt savu pieteikšanos. Ja kāds deputāts vēlas runāt, tad, lūdzu, savlaicīgi piesakieties un uzmanīgi sekojiet līdzi Saeimas sēdei!

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāds, kāds tika iepriekš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Elektroenerģijas tirgus likumu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tātad šis ir tas likums, kurš pārņem normas no iepriekš minētā likuma. Tas paredz noteikt elektroenerģijas tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju un ir izstrādāts atbilstoši Eiropas direktīvai, kura paredz normas, kas regulē pieeju tirgum, sistēmu, darbību, kritērijus un kārtību, kāda piemērojama atļaujas saņemšanai ražot, pārvadīt, sadalīt un realizēt elektroenerģijas padevi. Likumprojekts nosaka vienotus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un arī realizācijai. Tas paredz arī noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas sektora organizēšanu un funkcionēšanu.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai deputāts Andrejs Naglis vēlas runāt par procedūru? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts. Izskatīšana Saeimas sēdē - 21.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Tolmačovam jautājumā par priekšlikumu iesniegšanas laiku.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis.

A.Tolmačovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?

A.Tolmačovs. Tas pats, kas bija, - 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir - 24.marts, izskatīšana - 21.aprīļa sēdē.

Otrais priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis, izskatīšanas laiks - 14.aprīļa sēdē.

Tātad mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu, un tas ir komisijas piedāvātais termiņš. Pirms tam lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Tolmačovam!

A.Tolmačovs. Piedodiet, ka sajaucu! Izskatīšanas termiņš - 28.aprīlis, bet iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā, Tolmačova kungs, jūsu priekšlikums paredz tālāku termiņu. Tātad balsosim uzmanīgi par Tolmačova priekšlikumu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis. Izskatīšanas laiks - 28.aprīļa sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts, izskatīšanas laiks - 21.aprīļa sēdē. Paldies.

Ē.Škapars.Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajam lasījumam līdz šā gada 24.martam”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Jaunupa, Zommeres, Slaktera, Estas, Šadurska un citu deputātu priekšlikumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laika maiņu likumprojekta “Grozījumi Probācijas dienesta likumā” otrajam lasījumam”. Jā, tas ir likumprojekts “Grozījumi Probācijas dienesta likumā”.

Tātad - vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas datuma un izskatīšanas laika maiņu likumprojektam “Grozījumi Probācijas dienesta likumā”, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosakot šā gada 15.martu, bet izskatīt Saeimā otrajā lasījumā šā gada 17.martā.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aleksejeva, Sokolovska, Tolmačova, Buzajeva un Plinera jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par siltuma apgādi Jelgavas pilsētā”. Šo jautājumu mēs nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aleksejeva, Sokolovska, Tolmačova, Buzajeva un Plinera jautājumu arī ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par ANO institūciju rekomendācijām”. Šo jautājumu mēs arī nododam ārlietu ministram.

Pirms mēs skatām reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties Ārlietu komisijas telpās tūlīt pēc sēdes!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi no Pretkorupcijas komisijas! Komisijas sēde pulksten 12.30 Pretkorupcijas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija! Pulksten 12.00 komisijas telpās notiks mūsu sēde.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Breša kungs ir, bet vēl aizvien uzrādās, ka nav. Māris arī ir... Šmits, Kabanovs... nav, Škapars Jānis... Kiršteins Aleksandrs - nav, Kļaviņš - nav, Mūrniece - ir, Aigars Pētersons - nav, Radzevičs - nav, Jānis Strazdiņš - nav. Inese Šlesere - nav, Elita Šņepste... Šlesere - nav... Jā, Šņepste - ir. Dzintars Zaķis - nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, līdz ar to sēde ir slēgta.

Paldies.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"
Datums: 10.03.2005. 09:08:02 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3842 nodošanu komisijām

Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību
Datums: 10.03.2005. 09:19:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3843 nodošanu komisijām

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Datums: 10.03.2005. 09:20:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3845 nodošanu komisijām

Datums: 10.03.2005. 09:24:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.03.2005. 09:25:40 bal006
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.03.2005. 09:26:34 bal007
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz.Zaķim"
Datums: 10.03.2005. 09:27:32 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3863

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Pētersonam"
Datums: 10.03.2005. 09:28:06 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3864

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.03.2005. 09:32:26 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.03.2005. 09:33:08 bal011
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.03.2005. 09:36:24 bal012
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 10.03.2005. 09:37:50 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3832A pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 10.03.2005. 09:39:14 bal014
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 10.03.2005. 09:39:54 bal015
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.03.2005. 09:40:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (3.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:42:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3854 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (3.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:45:10 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3849 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (3.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:46:22 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3850 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:48:00 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3861 pieņemšanu 3.lasījumā

Eiropas komercsabiedrību likums (3.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:50:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3862 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu (2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:51:02 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3860A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:52:44 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3703 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:54:20 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3702 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:55:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3701 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:56:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3733 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:57:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3834 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (reģ. nr.609) ( 2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 09:59:32 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3844 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 10:00:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3768 steidzamību

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 10:00:52 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3768 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 10:02:04 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3869 steidzamību

Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 10:02:26 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3869 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 10:04:20 bal033
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:16:42 bal034
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:18:38 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3847 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Komercķīlas likumā (2.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:20:28 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3851 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:21:34 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3798 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas bataljonu denonsēšanu (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:22:46 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3586 pieņemšanu 1.lasījumā

Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:24:28 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3715 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Vēstures muzejam audiovizuālo iekārtu iegādei (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:26:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3714 steidzamību

Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā - Latvijas Vēstures muzejam audiovizuālo iekārtu iegādei (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:26:18 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3714 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:27:36 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3678 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:28:58 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3732 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Enerģētikas likumā (reģ. nr.1131) (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:33:54 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3826 steidzamību

Grozījumi Enerģētikas likumā (reģ. nr.1131) (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:34:36 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3826 pieņemšanu 1.lasījumā

Elektroenerģijas tirgus likums (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:36:54 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3827 steidzamību

Elektroenerģijas tirgus likums (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:37:26 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3827 pieņemšanu 1.lasījumā

Elektroenerģijas tirgus likums (1.lasījums)
Datums: 10.03.2005. 11:39:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /08.04.2005./

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" otrajam lasījumam"
Datums: 10.03.2005. 11:39:52 bal049
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3873

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa un izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam "Grozījumi Probācijas dienesta likumā""
Datums: 10.03.2005. 11:41:04 bal050
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu