Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 19.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no Saeimas šāgada 19.maija sēdes darba kārtības 11.punktu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Grīnblata, Tabūna, Pētersona, Strazdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 19.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Kā arī Prezidijs ir saņēmis Grīnblata, Tabūna, Pētersona, Strazdiņa, Bērziņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 19.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šāgada 19.maija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un svītrot no tās 12.-14.darba kārtības punktu - likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā”, likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” -, šo dokumentu izskatīšanu otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu no nodokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Ārlietu komisija lūdz arī izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Vai deputātiem iebildumu nav? Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.maija sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut tajā likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lagzdiņa, Paula, Ābiķa, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šāgada 19.maija sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Minētie deputāti ir iesnieguši arī lūgumu mainīt sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Minētie deputāti lūdz mainīt sēdes darba kārtību un iekļaut 19.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Deputāti Lagzdiņš, Pauls, Ābiķis Rugāte, Briedis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vijas Kančas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Vai par darba kārtības izmaiņām ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Radzevičs? Tātad darba kārtība ir mainīta bez iebildumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šāgada 19.maija sēdes darba kārtībā un svītrot no tās 15.punktu - likumprojektu “Grozījums likumā “Zvejniecības likums””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtību!

Tātad pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Republikas iedzīvotāji! Ir pienācis laiks patiesi mazliet vēlā un mainīgā pavasarī stiprināt Latvijas līdzdalību brīvo, demokrātisko valstu saimē - Eiropas Savienībā, kuras uzmanību, rūpes un reālo atbalstu saņemam jau krietnu laiku.

Šodien izskatīsim Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Lietuvas Republikas Seims to ir ratificējis jau novembrī, referendums Spānijā teica pārliecinošu “jā”, daudzas vecās rietumvalstis, arī Eiropas Savienības dalībvalstis gatavojas šā Līguma ratifikācijai.

Atcerēsimies 90.gadu nogali! Atcerēsimies XXI gadsimta sākumu! Tad saņēmām ievērojamu atbalstu no dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Tie ir miljoniem eiro mūsu lauku saimniecībām, tās ir tūkstošiem jaunas darba vietas. Ir sakārtotas atbilstoši Eiropas prasībām pārtikas ražotnes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, aptiekas, farmaceitiskie uzņēmumi, ūdensapgāde un attīrīšanas iekārtas. Ir būvēti tilti, šoseju posmi, sakārtota daudzviet atkritumu savākšanas un otrreizējās pārstrādes gaita. Ir notikušas arī ļoti daudzas dažādas citas pozitīvas, mums tīkamas izmaiņas, pateicoties Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)

Dažādas daudzveidīga atbalsta programmas Latvijai turpinās ar pieaugošu un pozitīvu bilanci. Tie ir jaunākie atbalsti mazajām lauku saimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, jaunu uzņēmumu celtniecībai, iekārtu iegādei, kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai, cīņai ar noziedzību, un daudzās, daudzās jomās šis atbalsts turpinās un pieaug.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ar izpratni izturas arī pret nepilsoņu problēmas risināšanu, kas kā smags slogs spiež tautas dvēseli.

Eiropas Parlaments 13.maijā vienlaicīgi ar mums nosodīja totalitārā komunisma režīma noziegumus Austrumeiropā - tātad arī Latvijā. Ir cerības uz drīzu okupācijas seku izvērtēšanu un to pārvarēšanas sākumu.

Eiropas Savienība nodrošina ar finanšu izlietošanas kontroli. Nevar atkārtoties G-24 kredīta liktenis. Šodien, atbalstot šo likumprojektu, mēs nostiprināsim un apliecināsim savu patieso vēlmi būt Eiropas Savienībā.

Mazliet atgādināšu par šā likumprojekta tapšanu. 2001.gada decembrī Lākenā Eiropadomē Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāji pieņēma Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni, apņemoties panākt demokrātiskāku, caurskatāmāku un efektīvāku Savienību. Eiropas Savienības reformas priekšlikumu sagatavošanai Eiropadome pieņēma lēmumu par Eiropas Konventa izveidošanu.

Man jāatgādina jums tas milzu darbs, kas ir padarīts no 2001.gada līdz šim laikam, lai mēs izprastu šodienas nozīmību un mūsu balsojuma svarīgumu. Par Konventa uzdevumu tika noteikts plašās un atklātās debatēs diskutēt par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, lai nākamajai starpvalstu konferencei sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamajām Eiropas Savienības reformām un grozījumiem pamatlīgumos.

Eiropas Konvents tā prezidenta Valerī Žiskāra d’Estēna vadībā par sava darba uzdevumu izvirzīja jauna Eiropas Savienības līguma jeb Konstitucionālā līguma izstrādāšanu, kas ietvertu gan Eiropas Konventa izstrādātos priekšlikumus Eiropas Savienības reformai, gan vienkāršotu vairākos gadu desmitos radīto un par pārāk komplicētu atzīto Eiropas Savienības tiesību sistēmu. Konventa darbā piedalījās 105 Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu valdību pārstāvji, nacionālo parlamentu pārstāvji, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji. Eiropas Konvents darbu sāka 2002.gada 28.februārī. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)

Tūlīt pieminēšu arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas nopelnus, neuztraucieties!

Mūsu republikas darbs pie Līguma par Konstitūciju Eiropai Konventā ilga 13 mēnešus, un tas norisinājās regulāru sēžu un darba grupu formā. Saskaņā ar 2002.gada 14.februāra un 24.decembra Ministru kabineta rīkojumiem tika norīkoti valdības pārstāvji un viņu vietnieki dalībai Eiropas Konventā.

Pirmais valdības pārstāvis bija īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Roberts Zīle, bet viņa vietnieks - Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Guntars Krasts.

Dobeļa kungs, es ceru, ka jūs apmierinās šis teksts!

Pēc jauna Ministru kabineta izveidošanas Repšes vadībā par Latvijas Republikas valdības pārstāvi Konventā tika apstiprināta ārlietu ministre Sandra Kalniete, bet par viņas vietnieku - satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Ar 2002.gada 28.decembra Saeimas paziņojumu Eiropas Konventa darbā iesaistījās arī četri Saeimas pārstāvji. Divi pastāvīgie pārstāvji - Rihards Pīks un Liene Liepiņa, kā arī divi pastāvīgo pārstāvju aizvietotāji - atkal Guntars Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LLNK) un Arturs Krišjānis Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

2003.gada 20.jūnijā Salonikos, Grieķijā, Konventa prezidents iesniedza Eiropadomei Konventa sagatavoto Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekta pirmo un otro daļu. Eiropadome pagarināja Eiropas Konventa mandātu, lai tas pilnībā pabeigtu Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekta trešās daļas sagatavošanu. Un 2003.gada 18.jūlijā Konvents iesniedza visu Konstitucionālā līguma projektu Eiropas Padomes prezidentam Silvio Berluskoni.

Konventa sagatavotais Konstitūcijas teksts ir pamats Starpvaldību konferences darbam, kas sākās 2003.gada oktobrī un tika pabeigts 2004.gada jūnijā ar divdesmit piecu Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos visos Konstitūcijas jautājumos, jo īpaši uzsverot panākto vienošanos institucionālo reformu jautājumos. Latvijas ieguldījums šā projekta izstrādē bija ievērojams. Lai izvērtētu Līguma par Konstitūciju Eiropai projektu un sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju starpvalstu konferencei, Ārlietu ministrija izveidoja starpinstitūciju darba grupu. Ņemot vērā kompetento institūciju sniegtos atzinumus, Eiropas Savienības institūciju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļus, darba grupa sagatavoja Latvijas nacionālās pozīcijas - ieteikumus starpvaldību konferencei.

Latvijas nacionālās pozīcijas tika pamatotas uz diviem principiem, kuru ievērošana ir Eiropas Savienības reformu pats svarīgākais mērķis:

pirmkārt, efektīva Eiropas Savienības darbība;

otrkārt, dalībvalstu vienlīdzība.

Kā īpaši būtiskus jautājumus Latvijas valdība izvirzīja:

pirmkārt, Eiropas Komisijas sastāva noteikšanu (komisijā ir no katras dalībvalsts viens komisārs, katram komisāram ir balsstiesības un sava atbildības joma, un, kā mēs zinām, arī to mēs panācām); (Starpsauciens no zāles: “Nelasi!”)

otrkārt, aizsardzības politiku (visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jābūt tiesībām uz vienādiem nosacījumiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par Eiropas Savienības kopējo aizsardzības politiku un tās īstenošanā strukturētās sadarbības ietvaros);

treškārt, pārstāvniecību Eiropas Parlamentā (Eiropas Parlamentā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvniecība - tātad pati mazākā valsts pārstāvniecība Eiropas Parlamentā ir piecas vietas un, kā jūs zināt, mums šo vietu ir vairāk).

Līguma projektā ietvertie principi un normas atbilst tā izstrādāšanas galvenajiem uzdevumiem un Latvijas Republikas nacionālajai nostājai. Līgums neparedz būtiskus grozījumus Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar Līguma stāšanos spēkā tiks paplašinātas Latvijas iespējas piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.

Konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos Eiropas Savienības pamatlīgumus un noteiks turpmākos Eiropas Savienības darbības pamatprincipus. Konstitucionālo līgumu veido preambula, četras daļas (Vispārējie noteikumi, Pamattiesību harta, Eiropas Savienības politiku raksturojums un Nobeiguma noteikumi), kā arī 36 protokoli, divi pielikumi un 50 deklarācijas, kas ir Konstitucionālā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Pirmā daļa ir konstitucionālā daļa - 60 pantos tiek definēta Eiropas Savienība, tiek noteiktas tās vērtības, mērķi un kompetences. Šajā daļā tiek noteiktas arī institūcijas, darbības instrumenti, finansiālais ietvars, kā arī nosacījumi dalībai Eiropas Savienībā.

Otrajā daļā ir ietverti Pamattiesību hartas nosacījumi. Pamattiesību harta kļūst par Konstitucionālā līguma sastāvdaļu un tādējādi iegūst juridisku statusu. Eiropas Savienības pilsoņiem ir dotas pasaulē visplašāk definētās tiesības un brīvības.

Trešā daļa nosaka Eiropas Savienības politiku nosacījumus.

Ceturtajā daļā ir apkopoti visi nobeiguma nosacījumi.

Līguma 36 protokolos pievienotas tās tiesību normas, kas ir juridiski saistošas arī pēc Līguma stāšanās spēkā. Tāpat Konstitucionālajam līgumam ir pievienoti arī protokoli, kas veido neatņemamu Konstitucionālā līguma sastāvdaļu.

Eiropas Savienības institūciju sagatavotie teksti visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, izņemot angļu un franču, kurās Līguma teksts tika izstrādāts laika posmā no 2004.gada jūlija līdz septembrim, tika nodoti dalībvalstu apspriešanai, to skaitā arī Latvijai, lai tos sagatavotu Līguma parakstīšanai Romā 2004.gada 19.oktobrī. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)

Šeit vajadzētu uzmanīgi iedziļināties, jo presē, masu medijos daudz ir diskutēts par to, ka Eiropas Konstitucionālā līguma teksta tulkojumā ir gan gramatiskas kļūdas, gan atsevišķas neprecizitātes.

Latvijas institūcijas veica aktīvu darbu - tika sagatavoti priekšlikumi par teksta izmaiņām. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Tulkošanas dienests, parakstīšanai sagatavojot Līguma latviešu teksta variantu, nebija ņēmis vērā lielāko daļu šo priekšlikumu. Diemžēl. Kādi ir argumenti?

Pirmkārt. Eiropas Savienībā nav prakses Eiropas Savienības pamatlīgumos jau ieviestu terminu tulkošanā.

Otrkārt. Ierobežots laiks teksta stila uzlabojumiem. Neraugoties uz minēto, ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts izteica pateicību Latvijas pusei par aktīvo un ieinteresēto sadarbību.

Kopš 16.februāra, kad Ārlietu ministrija nosūtīja Solanam vēstuli ar pievienotajiem priekšlikumiem, kas iepriekš nebija tikuši ņemti vērā, Ārlietu ministrija uztur aktīvu dialogu ar Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes Juridiskais dienests ir sniedzis atzinumu par Latvijas puses ierosinājumiem. Par tādiem, kas varētu radīt juridiska rakstura sekas, atzīti desmit. Par šīm izmaiņām ir izteikts piedāvājums izplatīt tās saskaņošanai visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas puses, kā to paredz Eiropas Savienības prakse, - lai sagatavotu attiecīgo kļūdu labojumu, kas turpmāk tiks pievienots tekstam. Dialogs turpinās.

Padomes institūciju atzinums joprojām tiek pamatots uz iepriekš pieminētajiem argumentiem. Tajā pašā laikā Līgumu apspriešana dalībvalstu nacionālajos parlamentos rit pilnā sparā.

Lūdzu uzmanīgi ieklausīties tajā, ko jums mēģinu pašreiz pastāstīt, lai jūs varētu vēlāk skaidrot arī saviem vēlētājiem! Līgumu jau ir ratificējušas piecas valstis. Arī citās valstīs tiek konstatēti trūkumi, tomēr tas nav kavējis Līguma izskatīšanu pēc būtības. Atkārtoju (tā kā Dobeļa kungs nobļaustījās, man jāatkārto): tomēr tas nav kavējis Līguma izskatīšanu pēc būtības! Šie procesi noris vienlaikus - un arī pēc ratifikācijas, kā to paredz starptautiskās tiesības. Uzskatu, ka šis teksts ir ļoti svarīgs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Ozoliņ, kāp lejā!”)

2005.gada 10.maijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par pasākumiem Līguma par Konstitūciju Eiropai teksta redakcionālai precizēšanai. Ārlietu ministrija turpina darbu pie teksta kvalitātes nodrošināšanas.

Līdz ar to Līguma teksts latviešu valodā tiek iesniegts negrozītā veidā.

Un tagad dažas juridiskās nianses. Ir ļoti svarīgi, lai tās būtu zināmas ne tikai deputātiem, bet arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši eiroskeptiķiem, lai izprastu to nozīmību, kāda būs un ir jau Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

Eiropas Konstitūcijā nostiprināts, ka Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko tā pieņem savas kompetences ietvaros, ir augstāks spēks nekā dalībvalstu tiesību aktiem. Tomēr Konstitūcija precizē kompetences robežas Eiropas Savienībā, proti, skaidri nosaka ne tikai jomas, kurās lēmumi un tiesību akti tiek pieņemti vienīgi Eiropas Savienības līmenī, bet arī tās, kurās kompetence tiek dalīta. Jomas, kuras nav uzskaitītas Līgumā, ietilpst dalībvalstu kompetencē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nemokies taču!”)

Tā dēvētā ekskluzīvā kompetence Eiropas Savienībai ir attiecībā uz muitas savienību, konkurences noteikumiem iekšējā tirgū, monetāro politiku (attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir eiro, uz Latviju pagaidām tātad tas neattiecas), kopējo tirdzniecības politiku, kā arī jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Man, kā jau “zaļajam”, jāteic, ka ir ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka uzsver tātad bioloģisko daudzveidību, bioloģisko resursu saglabāšanu kā Eiropas Savienības prioritāti.

Dalītā kompetence nozīmē, ka dalībvalstis rīkojas tiktāl, ciktāl netiek pārkāptas Eiropas Savienības pilnvaras. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, lēmumu pieņemšana jomās, kas skar iekšējo tirgu, vidi, lauksaimniecību un enerģētiku.

Kompetences tiek īstenotas ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principu. Ir ļoti interesants šis termins - “subsidiaritātes princips”. Nejauciet! Tas ir jauns termins, kas mums visiem bija jau jāapgūst un ko mums jau vajadzēja zināt, bet es tomēr gribu atgādināt, ka subsidiaritāte nozīmē to, ka ikreiz, kad jāveic kāds pasākums, identificē līmeni, kurā šā pasākuma veikšana un lēmumu pieņemšana ļautu darboties visefektīvāk.

To fiksēja protokolā, kas pievienots 1997.gada Amsterdamas līgumam. Konstitūcijas projekts subsidiaritāti nostiprināja vēl vairāk, 9.pantā to svinīgi pasludinot par pamatprincipu.

Konstitūcijas projekts paver iespēju pilsoņu iniciatīvai. Ja viens miljons eiropiešu no vairākām dalībvalstīm uzskata, ka ir nepieciešams kāds Eiropas Savienības tiesību akts, viņi var uzņemties iniciatīvu un prasīt, lai Eiropas Komisija iesniedz attiecīgu priekšlikumu. Tātad pilsoņu iniciatīvai ir visas iespējas pilnā mērā izpausties.

Subsidiaritātes principa respektēšanu kontrolēs dalībvalstu nacionālie parlamenti, kuriem Konstitūcija paredz daudz aktīvāku iesaistīšanos Eiropas politikas veidošanā. Saskaņā ar (vēlreiz atkārtoju!) subsidiaritātes principu jomās, kur Eiropas Savienība un dalībvalstis dala kompetenci, Eiropas Savienība rīkojas tikai tad, ja nacionālajā līmenī darbība nav pietiekami efektīva. Valstu parlamenti, to skaitā arī Saeima, būs tiesīgi noraidīt vai nosūtīt atpakaļ uz Briseli likumprojektu, ja viena trešdaļa parlamenta uzskatīs, ka netiek ievērots subsidiaritātes princips. Eiropas Savienības institūcijām likumprojekts būs jāpārstrādā.

Tātad aicinu jūs, ņemot vērā iepriekš izklāstīto un iedziļinoties gan vēsturē, gan Konstitūcijā jeb šajā Konstitucionālajā līgumā, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību! (Es to paldies nesaku Dobeļa kungam!)

Paldies par uzmanību, kolēģi! Tiešām paldies par sapratni! Ļoti smaga diena šodien. Taču šī ir pirmā diena, kad es redzēju uzziedam ievas, tās jau smaržo Rīgas centrā.

Es domāju, ka mūsu balsojums būs atbilstošs skaistajai, siltajai dienai. Un ka mums lielāka drošība būs, Dobeļa kungs. (Starpsauciens: “Ej mājās!”) Par ko jūs cīnījāties savulaik? Par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms debatēm un pirms balsojuma par likumprojekta “Līgums par Konstitūciju Eiropai” pieņemšanu pirmajā lasījumā atgādinu, ka mums jārīkojas saskaņā ar Satversmes 68.panta otro daļu: “Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.” Tādēļ lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu zvanu! Es atgādinu, ka iedegsies lampiņa ar uzrakstu “Reģistrācija”. Kartes nav jāņem ārā. Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 77 deputāti. Tātad kvorums ir, un mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” pirmajā lasījumā.

Atklājam debates. Deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Eiropas Savienības Konstitucionālais līgums ir pirmā šāda līmeņa vienošanās, kuras izstrādāšanā Latvijas puses pārstāvji ir piedalījušies kā līdzīgs ar līdzīgu kopā ar citu Eiropas valstu parlamentāriešiem un valdību pārstāvjiem. Līdzīgi kā daudzas citas lietas mūsu joprojām jaunajai valstij, arī šis Līgums ir jauns sasniegums mūsu demokrātijai, mūsu Saeimai, mūsu tautai. Kā daudzas lietas Eiropas politiskajā vēsturē, arī šis Līgums ir tapis pretrunās, strīdos un diskusijās. Šo Līgumu starptautiskā prese ir ir dēvējusi gan par “Briseles federālistu puču”, gan par “milzīgu civilizācijas sasniegumu”. Eiropas kopība daudzus gadu simtus ir tikusi raksturota kā kopēju karu un milzīgu konfliktu laiks. Mūsdienās ir savādāk. Eiropa ir spējusi vienoties. Mēs esam spējuši vienoties, un Eiropas Konstitucionālais līgums ir labs apliecinājums šai vēsturiskajai saskaņai.

Piedaloties Līguma sagatavošanas procesā, Latvijas nacionālās pozīcijas tika balstītas uz diviem principiem: efektīva Eiropas Savienības darbība un tās dalībvalstu vienlīdzība.

Līguma projektā ietvertie principi un normas atbilst tā izstrādāšanas uzdevumiem, kā arī Latvijas Republikas nacionālajām interesēm un nostājai. Līgums neparedz būtiskus grozījumus Latvijas dalībā Eiropas Savienībā. Līdz ar Līguma stāšanos spēkā tiks paplašinātas Latvijas iespējas piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.

Cienījamie kolēģi! Es vēlos uzsvērt, ka Konstitucionālais līgums sastāv no 90% vecajos līgumos iekļautām normām un tikai no 10% jaunu normu.

Ļaujiet īsumā raksturot svarīgākos šā Līguma plusus un mīnusus. Būdama optimiste, es sākšu ar plusiem. Konstitucionālais līgums vienkāršo Eiropas Savienību un veido to daudz saprotamāku tās pilsoņiem. Būs tikai viens līgums, jo līdz ar Konstitucionālā līguma spēkā stāšanos iepriekšējie līgumi tiks atcelti.

Parādās uzskatāms kompetenču sadalījums starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Katrs zina, par ko viņš ir atbildīgs.

Pastāv viena likumdošanas pieņemšanas procedūra, kopīgi sadarbojoties Eiropas Parlamentam un Ministru Padomei.

Līgums, protams, palielina arī Eiropas Savienības darbības efektivitāti un pirmām kārtām institucionālo reformu ziņā.

Būtiskajos jautājumos tomēr tiek saglabāta vienprātība nodokļu politikā, finanšu un budžeta jautājumos, kā arī pilsonības un atsevišķos iekšlietu un tieslietu jautājumos.

Bet vissvarīgākais, kas arī mums ir ļoti svarīgi, ir tas, ka Līgums stiprina demokrātiju Eiropas Savienībā. Tajā ir iekļauta juridiski saistoša Pamattiesību harta, kas paredz stiprināt indivīda cilvēktiesību un brīvību ievērošanu ne tikai dalībvalstu, bet arī Eiropas Savienības institūciju darbībā.

Ir palielināta nacionālo parlamentu loma Eiropas Savienībā, jo saskaņā ar šo Līgumu nacionālie parlamenti varēs bloķēt Eiropas Savienības likumdošanas aktus, ja uzskatīs, ka tie neatbilst nacionālās valsts interesēm.

Līgumā ir iekļauts pants par brīvprātīgas izstāšanās iespējām no Eiropas Savienības un tiek piešķirtas likumdošanas iniciatīvas tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem.

Protams, Līgumam ir arī savi negatīvie aspekti. Konstitucionālais līgums ir pārāk garš. Eiropas Parlaments ar 750 deputātiem droši vien ir pārāk liels. Eiropadomes un Eiropas Savienības Padomes darba kārtības veidošanā ir iesaistīts daudz spēlētāju, bet nav izstrādāts mehānisms, kā nodrošināt savstarpējo koordināciju.

Taču mēs varam konstatēt, ka plusi ar uzviju atsver mīnusus. Es pat teiktu, ka šis Līgums ir mazo valstu politiska uzvara pār lielajām tā saucamās vecās Eiropas valstīm, jo šis Līgums dod daudzas priekšrocības mazajām valstīm lēmumu pieņemšanā un liek lielajām valstīm katrā jautājumā rēķināties ar mazo valstu pozīciju.

Tieši ar šo faktu ir izskaidrojama lielo valstu vilcināšanās apstiprināt šo Līgumu. Mēs redzam, cik aktīvas debates par šo Konstitūciju notiek Francijā un Lielbritānijā. Mums Latvijā ir iespēja pieņemt lēmumu savās nacionālajās interesēs, dodot pienesumu Eiropas vienotībai un vērtībām, kuras mums visiem ir tik svarīgas.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs balsot par Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Eiropas Līgums ir jaunais Konstitucionālais līgums jeb tā dēvētā Eiropas Konstitūcija saīsinātā versijā, kas tapis ilgi, grūti Konventā, kā jau mūs plaši informēja Ozoliņa kungs, piedaloties arī Latvijas pārstāvjiem. Darbs ir bijis ilgs un grūts, un, ja šis Līgums būtu jānodēvē vienā vārdā, tad jāsaka, ka tas ir kompromiss. Kompromiss starp lielajām valstīm un mazajām dalībvalstīm, starp bagātajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ne tik bagātajām.

Taču šis te Līgums ir nesis arī dažus pārsteigumus. Kā jau agrāk presē bija rakstīts, Līgumā šobrīd ir diezgan daudz kļūdu. Tulkojumos ir radušās apmēram 140 būtiskas kļūdas, un tās visas ir apkopotas mūsu Ārlietu ministrijas tabulā, kur, piemēram, mēs redzam, ka tā dēvētie transeiropas tīkli, tā dēvētie TEN (angliski - Transeuropean Network) ir kļuvuši par Eiropas komunikāciju tīkliem, un visi, kuri kaut cik pārzina transporta jautājumus, sapratīs, ka tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Ratificējot šo te Konstitūciju ar 140 kļūdām, mēs uzņemamies milzīgu atbildību, un tāpēc, runājot par Konstitūciju, es gribētu aicināt nesasteigt šo jautājumu, jo galu galā šī Konstitūcija faktiski nu ne visās, bet lielā daļā valstu, piemēram, tajā pašā Francijā, diemžēl ir kļuvusi par iekšpolitisku jautājumu, kas ir sašķēlusi gan sociālistus, gan Širaka partiju. Taču, piemēram, frančiem nav bijušas tādas problēmas ar tulkojumiem, un es nevaru iedomāties, kas notiktu, ja Francija ratificētu šo Konstitūciju ar 140 kļūdām franču valodā. Tur nākamajā dienā atkāptos visa valdība.

Kas notiek pie mums? Es domāju, ka šobrīd mums steiga ir nevietā. Un es gribētu arī norādīt, ka šādas kļūdas, kādas ir mūsu tulkojumā, ir arī citām valstīm - tai pašai Polijai, Slovēnijai, Slovākijai. Vārdu sakot, tās kļūdas ir kļuvušas par lielu daļu no jauno dalībvalstu problēmu nastas. Nu, piemēram, kā te ziņo avoti no Polijas mūsu “Eiroziņās”, tad poļi sadalīja visas kļūdas trīs daļās: tātad tajās kļūdās, kuras ir jālabo, kļūdās, kuras var atstāt, un kļūdās, kuras ir pilnīgi nenozīmīgas. Un viņi panāca vairāk nekā 40 kļūdu izlabošanu. Tā ka, es domāju, tas ir labs paraugs, kā arī mēs varētu rīkoties, un, ja galu galā mēs necienīsim paši sevi un tos līgumus, kurus mēs pieņemam, tad šaubos, vai mūs arī Eiropā kāds cienīs.

Tā ka faktiski es aicinu balsot “par” Līguma ratifikāciju pirmajā lasījumā, taču bez liekas steigas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Man šodien ir jārunā par Eiropas Savienības Konstitūciju. Tad rodas daudzas problēmas un neizpratne, kāpēc šajā dokumentā nekas nav teikts par to, kas man kā ticīgam cilvēkam, katolim, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātam, vai, vienkārši sakot, kā kristīgās tautas kalpam, ir svarīgs, tas, ko mēs, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti, rosinājām un iesniedzām Eiropas Savienības Konstitūcijas tapšanas laikā. Par tiem priekšlikumiem, par kuriem iestājās arī Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji, - lai tiktu Konstitūcijā ierakstīts par kristietību, pieminot Dieva vārdu.

Šajā Eiropas Savienības svarīgajā, apjomīgajā dokumentā neko tamlīdzīgu neatrodu, tāpēc jau iepriekš par to “jāpateicas” (pēdiņās) bijušajai Latvijas Eiroparlamenta komisārei Sandrai Kalnietei par vienaldzību šajā jautājumā, kad frakcijā viņa tika aicināta personīgi no manas puses iestāties Konstitūcijas tapšanas laikā par kristietības pieminēšanu, atzīšanu un ierakstīšanu Konstitūcijā. Kā redzams no dokumenta, tas nav izdarīts, lai gan viņa apliecināja, ka šajā jautājumā ieturēs neitralitātes principu.

Bet es gribu apliecināt savu pārliecību, ka kristietība ir viens no Eiropas civilizācijas avotiem un tam ticu.

Pirmais. Balstoties uz kristīgo pasaules uzskatu, ir iespējams likt stipru pamatu dzīvei.

Otrais. Ja cilvēks brīvprātīgi izvēlas par savas rīcības atskaites punktu Dievu, tas motivē viņa rīcību, palīdz atšķirt būtisko no nebūtiskām parādībām, patieso - no meliem, ļauno - no labā un izvēlēties labo.

Trešais. Tas ir visas sabiedrības ieguvums - brīva personība un atbildīgs pilsonis, kuram nav vajadzīgas sankcijas un regulējoša sistēma no ārpuses. Viņu disciplinē kristīgo vērtību sistēma viņā pašā, ko veido Dieva Svētais Gars un dod spēku tās īstenošanai dzīvē.

Kristus mācības dotais sabiedrības modelis ir ar Dievu centrā un cilvēku kā augstāko vērtību tajā.

Vai Eiropas Savienības Konstitūcija ir veidota tā un vai tajā ir atzīts likumu likums - 10 Dieva baušļi, kas ir īss un izcils cilvēka dzīves likumu kodekss un kas ņemts no Svētajiem Rakstiem? Nē! To Eiropas Savienības Konstitūcijā nevarēja ierakstīt, jo pret to iestājās tādas valstis kā Francija, Vācija, kuras ir pārplūdinātas ar musulmaņiem, bet viņiem Kristus mācība un kristietība nav pieņemama, lai gan pirmie trīs baušļi liek mums mīlēt Dievu, bet pārējie septiņi liek mums mīlēt cilvēkus.

Kolēģi deputāti! Vakar, 18.maijā, bija pāvesta Jāņa Pāvila II dzimšanas diena. Bija mums pāvests, kuru es atzīstu reizē par vispazemīgāko un visdižāko cilvēku pasaulē. Viņš lūdza Dievu, lai Dievs uzklausa viņa balsi un ļauj visā pasaulē valdīt Dieva mieram. Pāvests Jānis Pāvils II 2003.gada 2.septembrī Latvijas katoļticīgajai saimei, atzīmējot apustulistiskās vizītes 10.gadadienu, ir izteicies šādi (citēju): “Dzīvā atmiņā palikušas pie šīs izcilās nācijas ļaudīm pavadītās dienas, kur pēc daudziem ciešanu un apspiešanas gadiem, ko varētu apzīmēt par šķietami zaudētu laiku, Latvija ir stingri nostājusies uz demokrātijas un brīvības ceļa, kas ar iedzīvotāju piekrišanu dos iespēju ieiet lielā Eiropas tautu saimē. Šis solis atmaksāsies tādā mērā, cik tauta būs stipra labās tradīcijās, savā kultūrā, mākslā, izglītībā un reliģiozitātē, kas balstās Evanģēlijā. Tagadējā periodā kristīgie tiek aicināti būt stipri ticībā, droši cerībā un darbīgi mīlestībā. Šī nozīmīgā atceres diena lai dod jums jaunu impulsu personiskai vienotībai ar Kristu, kurš apgaismo un iepriecina katru ticīgo.” Viņš saka: “Es lūdzu Dievu, lai viņš latviešu nācijai ļauj sasniegt ilgotos mērķus, pacelt dzīves līmeni maksimālā un morālā ziņā, augstu vērtējot cieņu pret cilvēka personību.

Ar mīļu prātu novēlu Latvijas tautu Dievmātes gādībā, kas īpaši tiek godināta Aglonas svētnīcā, kuru man bija prieks apmeklēt pirms desmit gadiem. No visas sirds dodu apustulisko svētību ticīgajiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai Dievs jums piešķir savas bagātīgās žēlastības!” Citāta beigas.

Kolēģi deputāti! Jā, Dievs ir sadzirdējis Pāvesta lūgšanu, par ko esmu pārliecināts un par ko man ir prieks. Bet mēs, Eiropas Savienības trīspadsmit valstis, nesadzirdējām Pāvesta Jāņa Pāvila II lūgumu, ko vajadzēja ierakstīt Eiropas Savienības Konstitūcijā, un par to man ir ļoti, ļoti dziļš sarūgtinājums, ka mūsu valstī un divpadsmit Eiropas Savienības valstīs daudzi baidās dzirdēt Dieva vārdu. Man kā ticīgam cilvēkam būtu jālūdzas: “Kungs Dievs! Piedod tiem, kuri nezina, ko dara!” Un tomēr es aicinu balsot par ticību, cerību, mīlestību un mūsu tautai Dieva žēlastību.

Mans lūgums Saeimai būtu nedēļas laikā izstrādāt Deklarāciju pie Eiropas Savienības Konstitūcijas, kurā tiktu iestrādāts jautājums par kristietību.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Man šķiet, ka mēs nerunājam par lietas būtību. Kāpēc šodien tauta nevar spriest par Eiropas Konstitūciju? Kāpēc Latvijā nav referenduma par Eiropas Konstitūciju? Tikai tāpēc, ka tautas kalpi jeb Saeima nenobalso par to, lai dotu tautai iespēju teikt savu vārdu, jo jūs visi zināt, kā nobalsos Latvijas tauta gadījumā, ja būs referendums. Viņa nobalsos “pret” Eiropas Konstitūciju, tāpēc ka gada laikā visi cilvēki Latvijā redz, ko Eiropa nes Latvijai. Tā nes inflāciju, tā nes cenu pieaugumu, dzīve kļūst dārgāka, bet mūsu cilvēki Rietumos kļūst par “skinhedu” upuriem, viņi nevar saņemt normālu darbu, Latvijas firmas tiek apmānītas mūsu tā saucamo sabiedroto valstīs.

Ko dara Latvijas deputāti? Viņi nodarbojas ar demagoģiju. Viņi runā par subsidiaritātes principu tajā laikā, kad neviens - es domāju, ka neviens! - cilvēks šajā Augstajā namā nav izlasījis līdz beigām tā saucamo Eiropas Konstitūciju. Eiropas Konstitūcija ir Eiropas birokrātu meistartriks, tas ir dokuments, kurš ir izgudrots, lai aizēnotu to, ka vara Eiropas Konstitūcijā... vara Eiropas Savienībā pieder nevis tautai, bet birokrātiem un lielajām korporācijām, kas sava labuma dēļ paaugstina cenas. Viņi uztaisīja inflāciju un bezdarbu.

Man šķiet, ka mums tagad nevajag balsot par šo likumprojektu. Mums vajag to atgriezt atpakaļ komisijai un vēlreiz spriest, vai Latvijai ir vajadzīga šī Konstitūcija vai nav.

Aicinu jūs nebalsot “par” šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kabanova kungs! Es aicinu jūs runāt tikai savu vēlētāju vārdā, nevis tautas vārdā! Taču, ja mēs runājam par referendumu... Referendums, kā jūs atceraties, bija par iestāšanos Eiropas Savienībā, un vairāk par 60 procentiem balsstiesīgo vēlētāju piedalījās šajā referendumā, izsakot savu pārliecinošo “jā”. Un saskaņā ar Satversmes 68.panta otro daļu mēs izdarījām visas nepieciešamās darbības, lai Saeimai būtu tiesības lemt par starptautisku līgumu pieņemšanu Saeimā.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Galvenais jautājums, uz ko mums jāatbild, ir šāds: “Kāpēc šī Konstitūcija ir vajadzīga?” Patiešām tā problēma, ko minēja Kabanova kungs, ir ļoti būtiska: “Vai Latvijas pilsoņi vai Latvijas iedzīvotāji saprot, kas ir Konstitūcija un kāpēc tā ir vajadzīga?”

Man nepatīk, ka šādi aizspriedumi un neinformētība tiek lietota tīri populistiski, lai vāktu politiskos punktus. Es domāju, ka mums tomēr ir jābūt atbildīgiem, ka mums vismaz sākumā pašiem jāapzinās, kāpēc mēs darām tā, kā mēs rīkojamies, un kāpēc mēs apspriežam šo Konstitūciju.

Manā skatījumā, tas ir objektīvs process. Eiropas integrācija tāpat kā globalizācija vispār ir objektīvs process. To neizgudroja kaut kādi tur Eiropas birokrāti vai kaut kāda starptautiska sazvērestība. Tā ir pasaules ekonomiskā un sociālā attīstība, un Eiropas integrācija un šīs integrācijas attīstība ir faktiski atbilde uz objektīviem procesiem. Un tas ir tas, kas mums ir jāapzinās pirmām kārtām, jo tikai šīs integrācijas apstākļos Eiropa var konkurēt ar citiem pasaules reģioniem. Tas ir tā objektīvi. Un, protams, tas ir ļoti sāpīgs process, jo līdz šim šī Eiropas Savienības sistēma, kas joprojām pastāv... tā zināmā mērā ir optimālā kompromisa meklēšana starp, no vienas puses, suverēnu valstu tiesībām un, no otras puses, kopīgā tirgus pārvaldes efektivitāti.

Šī sistēma nav pārāk efektīva, bet acīmredzot tas ir kompromiss, ko varēja panākt līdz šim. Bet galvenā problēma ir tā, ka Eiropas Savienības vecā, uz līguma balstītā sistēma vairs nevar darboties efektīvi, un tieši tāpēc radās šī Konstitūcijas ideja, kas atspoguļo šo optimālo kompromisu jau jaunajā līmenī.

Var atzīt daudzus pārmetumus, kas šeit izskanēja arī no tribīnes, par pamatotiem, bet līdz šim nekādu labāku variantu neviens nav piedāvājis, jo galvenais Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas, uzdevums ir īstenot tā saucamo Lisabonas stratēģiju - tātad panākt, lai Eiropas ekonomika kļūtu par pašu konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Bez Konstitūcijas pieņemšanas tas absolūti nav iespējams. Tas ir tāpat kā braukšana ar divriteni: jābrauc uz priekšu, jo nevar apstāties, - ja apstāsies, tad divritenis vienkārši nenoturēsies vertikāli.

Tāda ir objektīvā attīstība, un tieši par to arī jārunā ar cilvēkiem. Ir jāizskaidro, kas notiks, ja Konstitūcija tiks noraidīta; ja, teiksim, mēs pakļausimies te dažu kolēģu aicinājumiem, kuri pauž zināmas bažas, ka, redz, tur kristīgās vērtības nav atspoguļotas vai tur ir vēl kaut kādas citas problēmas, un apturēsim Konstitūcijas izskatīšanu. Tas faktiski nozīmē, ka mēs apturēsim Eiropas Savienības attīstību. Vai tas ir izdevīgi Latvijai? Diez vai. Tāpēc es aicinu jūs iet uz priekšu.

Protams, ir problēmas - ir problēmas gan ar tulkojumu, gan arī visas pārējās. Es piekrītu Kastēna kungam, ka varbūt pirms otrā lasījuma vajadzētu visu latviešu tekstu izskatīt vēlreiz, bet tas ir tomēr tehniskas dabas jautājums. Ir divi principiāli jautājumi: vai mēs apzināmies Eiropas attīstības pamattendences, un vai mēs apzināmies Latvijas vietu šajā attīstībā?

Un tāpēc es aicinu jūs tomēr iet uz priekšu, atbalstīt šo likumprojektu un balsot “par”.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Latvija, protams, ir izvēlējusies staigāt pa kopīgu ceļu ar ietekmīgākajām Eiropas valstīm. Tas ir noticis. Par to vairs neviens nestrīdas. Un šī izvēle nebija nemaz tik vienkārša un viegla. Un viens otrs, kas nonāca šīs izvēles priekšā, ļoti rūpīgi rēķināja, kas viņam no tā būs. Nu tāda cilvēciska vājība, kas pati par sevi ir saprotama. Tā ir zināmā mērā nožēlojama, bet tā ir saprotama.

Labi. Tagad šis ceļš ir iestaigāts, un tagad pa šo ceļu ir jāprot nostaigāt. Lūk, viens gads ir pagājis, darbojoties Eiropas Savienībā. Acīmredzot tā vai citādi tie, kuri ir tuvāk šai darbībai, centīsies to novērtēt - vai nu valstiski, vai personīgi, kā nu kurš, bet tieši tāpēc es atgriezīšos pie vārda, kas latviešu valodā būtu jāatceras diezgan bieži, un tas ir vārds “attieksme”. Un varētu pieminēt vēl vienu vārdu - “atbildība”. Ir jau tas skaisti - te “nodziedāt” kaut kādus sarakstītus tekstus, ieurbties tanī penterī, neatraut acis no tā pentera un kaut ko nolasīt. Tur liela gudrība nav vajadzīga.

Cienītie kolēģi deputāti, iemācīsimies tomēr runāt to, kas pašam ir galviņā, nevis šeit nolasīt kāda cita sarakstītus penterus!

Un tāpēc, ja jau mēs, tāpat kā izvēlējāmies atbalstīt ceļu uz Eiropas Savienību, tagad izvēlamies atbalstīt Līgumu par Konstitūciju Eiropai, tad arī šeit atgriezīsimies pie vārda “attieksme” un pie tā, kā mēs to izprotam! Kurš no deputātiem ir lasījis un kurš nav lasījis Konstitūciju - lai tas paliek uz katra paša sirdsapziņas! Es domāju, ka ne katrs ir spējīgs izlasīt. Nu nekā nevar darīt! Ar to ir jāsamierinās.

Dokumentā, par kuru mēs šodien spriežam, 3.pantā ir teikts: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.” Jūs, kas te slavinājāt to Konstitūciju un kas te lasījāt tos lieliskos “gara ražojumus”, vai jūs varat apliecināt, ka šobrīd ir šī latviešu valoda? Vai mēs varam šādu dokumentu apstiprināt galīgajā variantā? Vai par to kāds domā? Cik ir tādu, kas par to domā? Jūs dzirdējāt Kastēna kunga teikto, ka tur ir krietni pāri par 100 kļūdām. Vai mēs nekļūsim nožēlojami, ja mēs par katru cenu ātri gribēsim šādu te dokumentu apstiprināt galīgajā lasījumā? Neaizmirstiet, kolēģi, ka mēs tomēr esam vēstures liecinieki - ne tikai kā skatītāji, bet arī kā aktieri uz šīs vēsturiskās skatuves! Mūsu runas tiek pierakstītas, tās paliek visām paaudzēm novērtēšanai, mūsu balsojumi tiek novērtēti. Stenogrammās vienīgi tos īkšķus... tos neviens neieraksta iekšā. Kaut gan vajadzētu pie katra balsojuma fotogrāfiju ar īkšķiem pielikt klāt. Lūk!

Tad nu pasakiet, lūdzu... Labi, šodien ir konceptuāls balsojums, kā jau tas ir parasts pirmajā lasījumā. Par to nevarētu būt runa. Tie, kas ir savulaik nostājušies uz šā ceļa, uz Eiropas Savienības ceļa, - tie, protams, nu nevar nebalsot par Konstitūciju. Tas ir skaidrs. Taču es gribētu vēlreiz atgādināt - par kādu tekstu?

Cienītie kolēģi, pasakiet man, kas ir atbildīgs par šīm kļūdām, par šo kļūdu birumu? Vai viens normāls, saprātīgs cilvēks drīkst tādā amatā strādāt ar šādu kvalitāti? Nu kurš man var atbildēt uz šo jautājumu? Mēs te speram tik nopietnu soli, tādi gari referāti jāklausās, bet par šo tikai viens cilvēks izteicās. Taču taisni par to ir jārunā. (Starpsauciens.)

Viena runa ir par skaistām idejām, otra - par reālu darbu. Nenoliedzu šā dokumenta svarīgumu... lai gan, protams, mēs nezinām, ko teiks francūži, nezinām, ko teiks nīderlandieši. Nu labi, mēs esam acīmredzot tādi progresīvāki, vairāk attīstīti nekā Francija, nekā Nīderlande, nekā daudzas citas valstis. Mēs varam uzreiz. Vai ne? Lūk! Labi, pieņemsim, ka varbūt kādreiz jāparāda sava labā griba ir priekšlaicīgāk. Arī par to varētu nestrīdēties. Taču tad vismaz noteiksim pietiekami ilgu laiku līdz šā dokumenta nākamajai izskatīšanai! Nekļūsim taču smieklīgi! Necerēsim dokumentu ar milzīgu skaitu kļūdu pieņemt tikai tāpēc, lai kādam mēs izliktos labi!

Tas nu būtu tas galvenais, ko es gribētu šodien pateikt. Nav jau pirmā reize, kad mums te ir jāmokās ar kļūdainiem dokumentiem. Diemžēl uzskatu, ka šī nav pēdējā reize, gan jau vēl te būs visādi zili brīnumi, ja mums būs šādi biroji un šādi tulkotāji ar tādu darba kvalitāti... Nu, pasakiet man, lūdzu, kā viņiem var uzticēt nopietnu dokumentu tulkošanu!? Man, strādājot vienu gadu kā novērotājam Eiropas Parlamentā, bija iespēja klausīties tos pirmos tulkus, ko iesūtīja no Latvijas tad, kad pirmo reizi atskanēja latviešu valoda Eiropas Parlamentā. Ziniet, ir milzīga starpība starp tulku, kas ir kaut ko apguvis teorētiski, un... un pēc tam šim tulkam ir jāpiedalās praktiskajā darbā. Un politiskās sarunas ir pavisam interesanta lieta. Viena lieta ir politiska uzstāšanās, un otra lieta ir politiska satura dokuments. Un ir jābūt augsta līmeņa profesionālim, lai mēs savu valsti šeit varētu cienīgi pārstāvēt. Vai mums ir daudz tādu profesionāļu Latvijā? Vai mēs nopietni domājam par šādu cilvēku sagatavošanu? Cik mums ir šādu tulku, kas var godam pārstāvēt Latvijas valsti un piedalīties procesos? Cik mums tādu ir?

Es nezinu, kurš ir atbildīgs par šo. Nu, varu iedomāties, protams. Bet vajag taču ar šiem cilvēkiem strādāt! Ja šādi “gara ražojumi” parādīsies viens pēc otra un ja te būs tādi, kas tos slavinās, tad mūsu darba kvalitāte cietīs ļoti pamatīgi.

Tāpēc es jau tagad, debatēs runājot, aicinu: cienītie kolēģi, noteiksim vismaz pietiekami ilgu laiku šā Saeimā šodien pieņemtā dokumenta izskatīšanai, studēšanai līdz nākamajai tā apskatei! Es piedāvāju vienu mēnesi. Es ceru, ka tad, kad būs runa par priekšlikumiem, par to, pēc cik ilga laika no jauna to izskatīt, vismaz liela daļa Saeimas deputātu atbalstīs šo priekšlikumu -šo laiku noteikt vismaz uz vienu mēnesi, ne īsāku, jo mums ir šis dokuments vismaz daļēji jāuzlabo. Šādu to atstāt un pateikt, ka tas būs līgums latviešu valodā, - to mēs nedrīkstam. Jo tā nebūs latviešu valoda! Tā būs parodija par latviešu valodu, nekas cits.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es šodien gribētu tikai atgādināt, cik tālu ceļu mēs esam nogājuši kopš Atmodas laikiem. Atcerēsimies, kādas bija mūsu domas toreiz, Atmodas laikos! Toreiz mūsu vēlme, ko mēs izteicām daudzās runās, bija atgriezties Eiropā. Atgriezties Eiropā!

Šodien - kolēģi, šodien! - mēs apsveram pašu svarīgāko dokumentu, ko Eiropas Savienība pieņems daudzos, daudzos gados, - Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu.

Es gribētu uzsvērt, ka šodien, runājot par šā Līguma pieņemšanu, mēs runājam kā līdzvērtīga valsts ar līdzvērtīgu. Šo dokumentu vajag pieņemt visās Eiropas Savienības valstīs. Un arī mūsu balss šajā ziņā būs vitāli svarīga. Mēs esam līdzvērtīgi.

Otra lieta, ko es gribētu pieminēt. Šodien mēs nerunājam par to, vai iestāties Eiropas Savienībā vai ne. Šodien debates ir par to, vai Eiropas Savienība ies uz priekšu, balstoties uz šo Konstitucionālo līgumu, jeb vai viņa ies uz priekšu, balstoties uz agrākiem līgumiem. Referendums... Kā mēs atceramies, referendumā mēs jau runājām par to, kāda būs Eiropa, jau apmēram zinādami, kas ir šajā Līgumā. Tas, ko mēs stāstījām vēlētājiem, tas, ko mēs stāstījām tautai, jau visumā atspoguļoja to, kas parādās šajā Līgumā, jo toreiz šis Līgums bija jau gandrīz pabeigts.

Tā ka, es domāju, tieši no tā viedokļa, uz kāda pamata Latvija ir balsojusi par iestāšanos Eiropas Savienībā, faktiski varētu teikt, ka Latvijas tauta ir visumā balsojusi par tām vērtībām, par to, kas ir ietverts šajā dokumentā. Taču es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka šodien runa jau ir par to, vai Eiropas Savienība, arī Latvija, ies uz priekšu, balstoties uz šo dokumentu, jeb vai viņa ies uz priekšu, balstoties uz agrākiem Eiropas Savienības līgumiem.

Manā uztverē un arī partijas “Jaunais laiks” uztverē, šis dokuments ir labāks pamats Eiropas Savienībai, labāks pamats mūsu interesēm Eiropas Savienībā.

Un es tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo dokumentu un balsot “par”, kad tiks veikts balsojums par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es, tā kā esmu viens no tiem cilvēkiem, kas strādāja pie šīs Konstitūcijas, jūtos aicināta dažus vārdus teikt.

Ļoti īsi es gribu to pateikt. Tiešām, ir jautājums: “Kāpēc mums šī Konstitūcija ir vajadzīga?” Un tas ir ļoti vienkārši atbildams, kā jau daļēji Guntis Bērziņš, mans kolēģis, teica. Šis dokuments ir cilvēkiem ļoti saprotamā veidā uzrakstīts. Tas daudz neko nemaina attiecībā uz tiem līgumiem, kas mums jau ir, kā to arī Paegles kundze norādīja. Tas taču bija viens no Konventa mērķiem, rakstot šo Konstitūciju, - lai Konstitūcija būtu uzrakstīta tā, ka cilvēks var to lasīt un var saprast. Es gribētu teikt, ka visnotaļ tā ir noticis.

Otrs iemesls ir tas, ka šī Konstitūcija ir labāka nekā tie līgumi, kas līdz šim bija, jo tā ir vienkāršota. Mūsu, tieši mazo valstu, stāvoklis lielajā Eiropas Savienībā, šo lielo valstu vidū, ir labāks, nekā tas būtu bez šīs Konstitūcijas.

Trešais iemesls - varbūt man vajadzēja minēt to kā pirmo iemeslu - ir tas, ka šajā Konstitūcijā, tās pirmajā sadaļā, ir nostiprinātas Eiropas Savienības pamatvērtības. Tas, es domāju, ir pats galvenais un pats svarīgākais jautājums, jo tas ir tas, no kā viss pārējais rodas... no kā mūsu valsts iekārta, mūsu demokrātija un viss pārējais rodas. Tā ir pirmām kārtām cieņa pret cilvēku kā būtni. Tas, es domāju, tieši Latvijai un visām bijušajām komunistiskajām valstīm varētu būt it sevišķi svarīgs un jutīgs jautājums, jo tie agrākie režīmi bija tādi, kuriem cilvēka dzīvība kā tāda faktiski neko nenozīmēja.

Nu, tālāk tur ir runāts par brīvību, par vienlīdzību un tā tālāk - par visām tām mūsu pamatvērtībām. Un šis nu ir tiešām ļoti nopietns iemesls, kāpēc mums šī Konstitūcija ir vajadzīga.

Ir iebildumi attiecībā uz valodu. Protams, tie ir nopietni iebildumi. Taču es domāju, ka arī tie nav pārāk traģiski, ka nebūs nekādu domstarpību uz šīs Konstitūcijas pamata, uz mūsu tulkojuma pamata. Es domāju, ka nebūs, ka neradīsies konflikti tāpēc. Jo šī Konstitūcija ir rakstīta un diskusijas par to notika pārsvarā lielajās valodās - franču, angļu, vācu valodā un citās lielajās valodās. Tā ka, ja mums būtu jautājums par kaut kādu jēdzienu, par to, kā tas ir saprotams, tad mēs varam to salīdzināt ar 12 citām valodām un diezgan labi to faktisko jēgu saprast. Tāpēc, es domāju, tas nav tik traģiski.

Un visbeidzot es gribētu teikt, ka man žēl, ka es tiešām nevarēju vairāk dalīties domās ar sabiedrību un ar saviem kolēģiem šā darba laikā, pie Konstitūcijas strādājot. Jo nav viegli tad, kad sēž šādā lielā grupā, kur ir pārstāvētas 27 valstis... tur bija pārstāvēta arī Rumānija, Bulgārija un pat Turcija, tātad 28... Un ir tātad pāri par 200 cilvēkiem, kuri mēģina savus viedokļus saskaņot. Tas ir ārkārtīgi grūts darbs. Mums ir ne tikai pilnīgi dažāda dzīves pieredze un pamatnostāja daudzos jautājumos, bet bieži vien ir arī vispār cits, ļoti atšķirīgs skatiens uz pasauli un uz to, ko mēs īstenībā gribētu.

Tā ka, manuprāt, ja jau 25 valstis varēja vienoties par šādu vienu šīs Konstitūcijas pamattekstu, kas ir būtībā labs teksts, tad nevajadzētu vilcināties to pieņemt! Tā ka es ļoti atbalstu visu šo Konstitūciju. Aicinu to pieņemt, ratificēt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka šis dokuments ir jāpieņem. Un mēs to pieņemsim. Mēs nerīkosim referendumu. Nerīkosim! Tas izmaksās dārgi, un diez vai to vajag. Pareizi esam izlēmuši. Taču man patiešām nepatīk šī steiga. Ļoti interesanta ir motivācija tiem, kuri mēģina šo lietu steidzināt. Un šī motivācija ir tāda: sak’, mēs, Latvija, mēs, latvieši, parādīsim, mudināsim tos neprašas francūžus, ka jābalso referendumā par Konstitūciju, jo viņi šaubās.

It kā paši francūži nezinātu, kā rīkoties!

Mani satrauc šī tendence, kura jau pārvērtusies par slimību Latvijā - un arī parlamentā un valdībā. Tūdaļ Saeimā parādīsies Minoritāšu konvencija. Arī tā ir jāforsē. Jāforsē par katru cenu! Un tā tiks darīts. To es jau paredzu, un to mēs visi jūtam. Vai arī te mēs gribam Franciju pamācīt? Francija ir pateikusi kategorisku “Nē!” šai Konvencijai. Es atkārtoju vēlreiz: kategorisku “Nē!”. Un neielaižas nekādos disputos, nekādās diskusijās. Nē, un punkts!

Mūsu demogrāfiskā situācija, nacionālā situācija - latviešu īpatsvars Latvijā ir visai kritisks. Knapi esam sasnieguši 50% (drusciņ pāri) kopējā iedzīvotāju skaitā. Un, lūk, vajadzīga steiga.

Pilsētās šis pārsvars ir vienkārši katastrofāls! Latvieši no pilsētām ir izspiesti. Un mēs tagad, lūk, arī šo dokumentu gribam ar steigu pieņemt, neskatoties uz to, ka tur ir 150 kļūdas. Tas normālos dokumentos nav pieļaujams. Neviena kļūda nav pieļaujama! Nemaz jau nerunājot par 150 kļūdām! Bet mums, redz, jāsteidzas, jo mums ir jāpamāca francūži, jo viņi nemāk un nezina, kā rīkoties.

Mēs jau daudzreiz esam aplami rīkojušies, tēlodami demokrātus, briesmīgi steidzīgus cilvēkus. Atcerieties Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma veidošanu! Tagad mūsu astoņi deputāti Eiropas Parlamentā cīnās ar vienu Ždanoku un velta ārkārtīgi daudz laika, pamatlaiku, tam, lai Eiropas Parlamentā skaidrotu, kāda ir situācija Latvijā. Vai vajadzēja tēlot šādus superdemokrātus? Kas to tēloja, to jūs ļoti labi zināt. Es nenosaukšu. Kāpēc jūs gribat atkal un atkal kļūdīties? Kāpēc ir vajadzīga šī steiga? Vai patiešām mēs nevaram, cienījamie kolēģi deputāti, beidzot nostāties taisni, ar taisnu mugurkaulu, un domāt, vēl un vēlreiz domāt, paskatīties, ko dara Eiropas citas valstis, kā viņi rīkojas, nevis pamācīt viņus ar savu steigu, ar rikšošanu pa priekšu?! Man nav pieņemama šāda steiga, šāda rikšošana pa priekšu citām Eiropas valstīm, šī pakalpība: sak’, redziet, mēs uzreiz esam ar mieru izpildīt visu. Tur tikko vēl sāk domāt, bet mēs jau sakām: “Jā, mēs piekrītam!”

Kolēģi, tā rīkoties nevajag nedz šajā reizē, nedz arī citās reizēs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Man ļoti žēl, ka man jāatvainojas jums, jo jūs kaut ko neesat sapratis no mana ziņojuma. Bija runa gan par šīm kļūdām, kas ir šajā Konstitūcijā jeb Līgumā, bija runa par to, ka Konstitūcija ir precīza galvenokārt angļu un franču valodā. Jūs droši vien nedzirdējāt. Es atvainojos, - vai nu man bija neskaidra dikcija, vai arī es par klusu runāju. Es domāju, ka diskusiju kultūra ir viena no Eiropas Savienības raksturīgām pazīmēm. Ja jau Eiropas Savienība daudziem no mums iemācīja, teiksim, nekāpt ar kājām uz poda, es ceru, ka viņa iemācīs arī diskusiju kultūru. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tad tu kāp ar kājām?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, tie aicinātāji atbalstīt un steigties, un ātri visu pieņemt! Jūs taču galīgi neklausāties argumentos. Nav te runa par kāpšanu ar kājām kaut kur vai par kaut ko citu. Un nav runa par Līguma pamattekstu. Klausieties, lūdzu, ko jums saka! Nāk te gudri runāt: “Cik jauks Līgums! Un ilgi un dikti bija jāstrīdas...” Es ne par to runāju.

Es nerunāju par pamattekstu angļu vai franču valodā. Es runāju par tekstu latviešu valodā. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Es runāju par nekvalitatīvo darbu, kas ir veikts, šo Līgumu tulkojot latviešu valodā. Par to ir jārunā. Es nerunāju par pamatnostādnēm. Bet, ja mēs varam pieļaut to, ka latviešu valodas tekstā ir apmēram 140 kļūdu (es pat precīzi vairs neskaitīju), tad jājautā - par ko tad ir runa? Tie nav dažādi uzskati. Tā ir latviešu valodas kropļošana. Un kā jūs domājat, - kā dažādu profesionālo sfēru pārstāvji, lasot šā Līguma pretrunīgo tulkojumu, pret to izturēsies un kā viņi izpratīs šo līgumu? Par to ir runa! Un tāpēc es aicinu vismaz daļēji latviešu tekstu sakārtot, lai mums te nav jābalso par šādu tekstu. Lai mēs to sakārtotu kaut cik pieņemamāku. Es vairs neticu, ka visas kļūdas būs iespējams izlabot.

Jūs te nākat tribīnē un cenšaties pārliecināt, ka vajag balsot “par”. It kā tas jau tāpat nebūtu skaidrs. Ja frakcija ir balsojusi “par” iestāšanos Eiropas Savienībā, tad tā taču atbalstīs šo līgumu. Ne par to ir runa! Bet, ja jūs, iezīdušies ar acīm kaut kādā penterī, negribat saprast, ka jāciena ir arī latviešu valoda, nu tad man ir ļoti žēl. (No zāles dep. J.Pliners: “Neciena, neciena!”)

Tāpēc es atkārtoju: nesteigsimies ar pieņemšanu nākamajā lasījumā! Dosim tomēr kaut kādu laiku mūsu speciālistiem, lai viņi palabotu šo dokumentu! Vairāk neko citu es jums šeit nepiedāvāju.

Bet te man nāk viens, kas nav klausījies, nāk otrs, kas nav klausījies, un kārtējo reizi stāsta, cik laba ir Konstitūcija un ka mums par to ir jānobalso. Ko tad jūs te pārliecināt? Tad vēl pastāstiet man to, ka tur, redziet, ir rozā krāsa un zaļa krāsa.

Runa ir par šā līguma teksta latviešu valodu! Un, nedod Dievs, tie jūsu... kas grib pieņemt šādu nemainītu tekstu ar visām kļūdām... Tad jūs esat vienkārši nožēlojami! Tas pirmām kārtām parāda to, ka jūs necienāt latviešu valodu. Un, ja jūs necienāt latviešu valodu, tad jūs necienāt arī latviešu tautu un Latviju! Un tad jums Latvija te ir vienkārši slauktuve, nevis Dzimtene.

Un tāpēc es atkārtoju vēl vienu reizi: es piedāvāju sakārtot līguma tekstu latviešu valodā, dodot pietiekami ilgu laiku otrreizējai izskatīšanai - 14.jūniju! Lūdzu, nofiksējiet - 14.jūniju! Un, ja mēs operatīvi strādāsim, tad mēs 16.jūnijā varam šo dokumentu pieņemt. Lūdzu, ņemiet to vērā!

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa. Otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Man patiešām ir jāatbild. Pirmām kārtām es gribētu gandrīz vai apvainoties, godājamie kolēģi, ka Dobeļa kungs mūs nosauca par tādiem, kas neciena Latviju un latviešu valodu. Tā nu absolūti nav. To jūs ļoti labi zināt.

Mums ir problēmas ar tulkotājiem Briselē. Mums problēmas ir ne tikai tāpēc, ka mūsu vārdu krājums ir par mazu, bet mums ir problēmas arī tāpēc, ka mums nav pietiekami daudz izglītotu cilvēku šajā ziņā, un mums ir lielas problēmas. Un par to nevajag brīnīties, par to vajadzēja varbūt domāt jau agrāk, ja vien tas būtu kaut ko līdzējis.

Tad es gribētu vēl pateikt to, ka mēs ļoti cienām latviešu valodu, un es personīgi ļoti priecājos par to, ka mums būs, piemēram, “eira” un ka mums nebūs “eiro”. Tas nav nekāds liels bagātinājums latviešu valodai, bet tomēr mazliet, un tādā veidā mēs tomēr centīsimies šo valodu saglabāt.

Bet kas attiecas konkrēti uz Konstitūciju, tad diemžēl šis teksts, pēc manām zināšanām, - es esmu ar juristiem par to runājusi, nav vairs labojams. Nav! Tāds, kādu Prezidente to ir parakstījusi, tāds tas arī ir. Un tātad vai nu mēs to pieņemam, vai mēs to noraidām.

Manuprāt, tas nebūs pamats kaut kādām tiesvedībām, kaut kādiem konfliktiem vai nesaskaņām, vai kaut kam citam, jo vienmēr īsteno jēgu šim tekstam mēs varēsim atrast bez problēmām, tāpēc es domāju, ka par šo punktu te nebūtu tik daudz ko diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi un godājamais Dobeļa kungs! Arī es biju tajā pašā laikā tur kā novērotājs, un mēs abi iepazināmies ar Eiropas Savienības Parlamentu darbu, un tas ir ļoti labi.

Es vienu lietu tikai gribēju - neko jaunu, bet papildināt ar to, kas šodien šeit vēl netika teikts. Pavisam īsi tādā veidā, ka, redziet, visa Eiropas Savienība pasaules politiskajā vēsturē ir ūnikums. Tā kaut kas tāds nekur un vēl nekad nav radies. Un to vajadzētu mums tiešām nopietni ņemt vērā, ka Eiropas Savienībai nav nekāda parauga jeb priekšteča. Taču visvairāk maldās tie cilvēki, kuri mēģina to salīdzināt ar jebkuru savienību. Un, ja, piemēram, piesauc Padomju Savienību, kas jau arī bija zināma republiku it kā savienība, bet īstenībā - viena impērija, tad nu diametrāli pretējāku paraugu kā Padomju Savienība un Eiropas Savienība vairs nevar atrast.

Bet galvenais ir kas? Eiropas Savienība, kolēģi, nav pabeigts projekts! Eiropas Savienība, kā jūs zināt, vēsturiski ir sākusi veidoties no sīkumiem, no dažām idejām pēc Otrā pasaules kara: “Kas jādara, lai nenotiktu Trešais pasaules karš?” Un tad bija daži ļoti atbildīgi politiķi, kas saprata: lai novērstu jaunu konfliktu šinī kontinentā, kur ir bijis tik daudz karu, mums ir jādzīvo tā, ka mēs ne tik vien savas intereses kopjam uz varbūt pat citu un kaimiņvalstu rēķina, bet mums ir politika jāveido tā, ka tā nāk par labu arī mūsu kaimiņiem. Tik vienkārša doma! Tātad - atbildība ne tikai par sevi, bet arī par citiem, kas mums blakus dzīvo!

No šīs vienkāršās pamatdomas sāka veidoties Eiropas kopējais tirgus, tā paplašinājās, un pamazām, kā jūs zināt, daudzu gadu gaitā Eiropas Savienība ir augusi, veidojusies nemitīgi līdz pat šai dienai, līdz šim stāvoklim, kāds tagad ir. Un es gribu teikt, ka tā nav sasniegusi beidzamo attīstības pakāpi un mērķi - tādu, ka varētu teikt: “Nu tagad līdz ar šā Konstitucionālā līguma pieņemšanu viss ir skaidrs, pabeigts un tagad atliek tikai dzīvot.” Nē! Mēs šo Eiropas Savienību... ja ne mēs, tad mūsu bērni vēl daudzreiz uzrunās un varbūt labos šo Konstitūciju. Vispār ņemot, laikmets ir tāds, kuru daudzi cilvēki šodien nesaprot, ka šinī laikmetā, globalizācijas laikmetā, arī valstīm to patstāvība un darbība, sadarbība starptautiski ir jāveido uz citiem pamatiem, nekā tas bija pirms 100 gadiem. Mums ir jābūt gataviem mainīt likumus gan savā zemē, gan internacionālā līmenī arī. Ir jābūt aizvien gataviem redzēt, kas notiek, un attiecīgi likumus mainīt. Ar to sastapsies arī Eiropas Savienība. Nav šaubu! Nekas nav pilnīgs. Un Eiropas Savienība, kāda tā ir attīstījusies līdz šai pakāpei... Par to es varu tikai priecāties. Tas ir brīnišķīgs sasniegums, par ko mūsu senčiem sapnī, prātā pat nevarēja būt, ka mums, mazai valstij, būs tik stipra pozīcija kādreiz lielo valstu starpā starp Austrumiem un Rietumiem.

Es varētu tikai novēlēt saviem kolēģiem un visiem, kuri ir politiskajā darbā, vairāk izkopt savu pašapziņu un neuzlūkot sevi par atkarīgiem ne no Rietumiem, ne no Austrumiem. Mēs tiešām negribam skatīties, ko domās Rietumos vai ko domās Austrumos par to, ko mēs lemjam un kā mēs darām. Šajā ziņā mēs varam būt tik patstāvīgi, kā nekad vēl neesam bijuši.

Un to es novēlu mums visiem - stipru pašapziņu! Stipru nacionālu pašapziņu! Un mēs varam mierīgi arī tiem francūžiem iet pa priekšu, lai viņiem ir vieglāk izšķirties par Eiropas Konstitūcijas līgumu. Nav nekāda vaina, ka mēs to darām! Katrā ziņā mums nav jāgaida, ko viņi darīs, lai tad mēs varbūt darītu tāpat, kā tie lielie dara. Nē, nē! Tas laiks ir cits, un ņemsim to vērā.

Apstiprināsim tagad... Balsosim par šo iesniegto projektu, un viss! Kas ir labojams, tas tiks labots, bet, ko nevar labot, ar to būs jādzīvo. Labosim varbūt kaut kad vēlāk.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Aleksandram Golubovam pietiks ar vienu minūti? Pietiks? (No zāles dep. A.Golubovs: “Pietiks!”) Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs šodien apspriedām? Mēs apspriedām līgumu ar trim pantiem, bet zem šā līguma ir Eiropas Konstitūcija. Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no mūsu Saeimas vispār šo Konstitūciju nav redzējusi. Un arī šodien, kad mēs šeit saņēmām šo dokumentu, mums Konstitūcija nebija pielikta līdzi. Tur ir dažas kļūdas. Vairāk nekā 140! Kāpēc mums vajag pieņemt to tik steidzīgi - šodien, rīt, parīt? Vai tādēļ, lai pamācītu francūžus? Ko pamācīt? Viņi rīko referendumu.

Un vēl es gribu pateikt tikai vienu: šī Konstitūcija aprobežo mūsu suverenitāti. Padomājiet par mūsu Satversmi! Kas balsos “par” šo likumprojektu, tas balsos pret Satversmi!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Golubova kungs! Konstitūcijas teksts bija pieejams absolūti visiem deputātiem elektroniskā veidā, un, ja kāds vēlējās to redzēt dokumenta veidā, arī to jūs varējāt iegūt.

Cienījamie kolēģi! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Ozoliņa kungs? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82 (Aplausi.), pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leopoldam Ozoliņam!

L.Ozoliņš. 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi: deputāta Dobeļa priekšlikums par 14.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu... Un ir Ārlietu komisijas priekšlikums par 23.maiju. (No zāles dep. A.Golubovs: “Ir tikai četras dienas!”) (Starpsaucieni: “Ir piecas... Ir!...”) Tātad ir piecas dienas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs. Vispirms balsosim par tālāko priekšlikumu - par 14.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 11. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noraidīts. Tādējādi šo priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 23.maijs. Citu priekšlikumu vairs nav. Paldies.

(No zāles dep. A.Golubovs: “Ir tikai četras dienas!”) Mēs nofiksējām jūsu priekšlikumu, bet jūs neesat skaitījis šodienu kā vienu dienu. Tas ir līdzīgi kā: “Es, viens, divi, trīs, četri.” Tātad šodien ir 19., tad 20., 21., 22. un 23. (Zālē smiekli.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Tūlīt pēc sēdes beigām, tas ir tagad, pulksten 10.35, Pilsonības likuma izpildes komisijā notiks sēde. Lūdzu visus ierasties! Būs lēmuma pieņemšana.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēde būs tūlīt - pēc piecām minūtēm blakuszālē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Atgādinu, ka būs Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Kalniņš, Māra Ceriņa... ir, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans un Sarmīte Ķikuste.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es aicinu deputātus ieņemt vietas sēžu zālē, jo ir jāturpina izskatīt sēdē paredzēto darba kārtību!

Kamēr deputāti ieņem vietas sēžu zālē, es gribētu informēt deputātus, ka Prezidijs ir saņēmis Plinera, Sokolovska, Kabanova, Tolmačova, Aleksejeva un Buzajeva deputātu jautājumu satiksmes ministram Šlesera kungam sakarā ar to, ka Tunisijas firmai Karthago Airlines netika dota atļauja čarterreisiem uz Latviju. Šo jautājumu mēs nododam Šlesera kungam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Jurkāna, Bartaševiča, Cileviča, Vidavska un Ribakova deputātu jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par Latvijas Republikas likumu un tiesas spriedumu ievērošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Arī šis jautājums tiek nodots ministra kungam.

Cienījamie kolēģi, turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Bartaševiča, Ribakova un Vidavska ierosināto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es ceru, ka jūs visi jau iepazināties ar mūsu likumprojektu, bet es tomēr gribētu dažus vārdus pateikt par likumprojekta būtību.

Likumprojekts piedāvā personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam, atļaut vienlaicīgi ar bērna kopšanas pabalsta saņemšanu strādāt nepilna darbalaika dienu.

Atcerieties, ka mēs jau pagājušā gada 11.novembrī pieņēmām grozījumu Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuru noteicām, ka bērna kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, piešķir tikai tādā gadījumā, ja šī persona nav nodarbināta.

Pēc 2003.gada datiem, darba samaksa līdz 100 latiem mēnesī bija 33% darbinieku, un viņu pabalsts tādā gadījumā būs 70 lati. Bet ar darba samaksu līdz 80 latiem mēnesī - 22% darbinieku, un tad iespējamais pabalsts ir tikai 56 lati. Tādējādi pabalsta apmērs šīm ģimenēm ir apmēram tikai puse no iztikas minimuma, kas tagad ir aptuveni 110 lati.

Ja šis mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tad tas dos iespēju paaugstināt trūcīgajām ģimenēm dzīves līmeni un ļaus saņemt bērna kopšanas pabalstu, neriskējot ar nelegālu nodarbinātību.

Aicinu frakciju “Jaunais laiks” un Bendrātes kundzi, kura aktīvi darbojas Sociālo un darba lietu komisijā un ir lietas kursā par to, mūs atbalstīt, aicinu mūs atbalstīt arī mācītājus, tos, kuri domā par mūsu nākotni, par bērniem, kā arī aicinu mūsu priekšlikumam pievienoties apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Bet gadījumā, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, jums būs iespēja atkal to pārstrādāt un iesniegt kā savējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 15, atturas - 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par Daigas Iļjanovas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Muzeju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Dzintara Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “par”.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Lieki jautāt: “Vai valstij jārūpējas par saviem pilsoņiem?” Protams, - jā! Vēl jo vairāk lieki ir jautāt: “Vai valstij jārūpējas par veciem cilvēkiem - par pensionāriem?” Protams, - jā! Turklāt īpaši jārūpējas.

Un tādēļ mēs iesniedzām priekšlikumu, lai izdarītu grozījumu likumā “Par valsts pensijām”. Šoreiz ir runa par priekšlaicīgu pensionēšanos, jo 1.jūlijā beigsies termiņš, līdz kuram var pieteikties uz priekšlaicīgu pensionēšanos. Tātad izbeidzas iespēja pensionēties ātrāk. Un, ziniet, ne man jums tas jāpierāda vēl un vēlreiz. Jūs to ļoti labi zināt, jo tiekaties ar cilvēkiem un vēstules nāk no malu malām arī šā priekšlikuma sakarā. Un ieskatieties jums izsniegtajā materiālā, tajos Saeimas Iesniegumu birojam iesūtītajos priekšlikumos - cilvēku priekšlikumos, kuru ir simtiem, - par pensijām! Tur ir gan Pensionāru federācijas vadītājas Verzes kundzes, gan daudzu, daudzu citu cilvēku vēstules no Latvijas malu malām - vēstules, kurās cilvēki lūdz pievērsties šai problēmai.

Cienījamie kolēģi, būsim reālisti! Ir jāveic šā likuma atvēršana. Es nešaubos, ka deputāti droši vien iesniegs arī citus priekšlikumus, jo situācija šobrīd Pensijas likuma sakarā ir ļoti nopietna, nobriedusi. Par to ir domājusi arī Labklājības ministrija, ne velti valdībai bija iesniegusi attiecīgus priekšlikumus. Es sīkāk par to nestāstīšu. Diemžēl šie priekšlikumi apstājās komitejas līmenī valdībā. Taču skaidrs ir viens - beidzot ir šai lietai jāķeras klāt. Uz mums gulstas atbildība par veciem cilvēkiem, kuri strādājuši, nodzīvojuši ļoti smagu mūžu. Koalīcijas deputātiem es gribu ieteikt nebaidīties atvērt šo likumu, jo koalīcijas partiju deputātu skaits ir pietiekami liels, lai jūs varētu noteikt šā likuma turpmāko gaitu un, tā sakot, skatīties, ko atbalstīt un ko neatbalstīt. Es domāju, ka diskusiju gaitā mums ir jānonāk pie šīs problēmas, kas, cienījamie kolēģi, patiešām ir samilzusi. Pensionāri badojas. Patiešām badojas!

Nu, iedomājieties vien! Pensionārs, ar kuru tikos pensionāru sanāksmē Latgalē, man teica tā: “Es saņemu 50 latus. Es nokļūstu slimnīcā uz desmit dienām, un man par to jāsamaksā 50 lati. Taču šajā mēnesī vēl atlikušas 20 dienas, ko dzīvot līdz nākamajai pensijai.”

Nemaz nerunāšu par pārējo! Par pārtiku, lai izdzīvotu.

Jāņem vērā tas, ka nodrošinājums ar darbu ir ārkārtīgi zems. Ārkārtīgi zems! Iespēju strādāt nav. Tātad priekšlaicīga pensionēšanās šobrīd - tā cilvēkam ir vienkārši izdzīvošanas iespēja, jo viņu nepieņem darbā jau pāris gadu pirms pensijas vecuma. Ko tad viņam darīt? Kur tad viņam darbu sameklēt? Es...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Lūdzu, cienījamie kolēģi, vēlreiz padomājiet par šo ļoti, ļoti nopietno lietu un atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - neviens, atturas - 57. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Daces Nulles apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Daces Nulles apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Daces Nulles apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vijas Kančas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu pieņemt šo lēmuma projektu, kuru ir sagatavojusi Juridiskā komisija!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Vijas Kančas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Daigas Iļjanovas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Daigas Iļjanovas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli” un nolēma iecelt Daigu Iļjanovu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli un noteikt, ka viņa stājas amatā un sāk pildīt savus pienākumus ar 2005.gada 2.jūniju.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likuma projekts “Personu speciālās aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus trešajam lasījumam!

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2. - atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3. - atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 7. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Personu speciālās aizsardzības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisija atbalsta likumprojekta skatīšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! 1. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.2.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 4. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 5. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 6. - arī tieslietu ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 11. - tieslietu ministres S.Āboltiņas priekšlikums. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.12.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Līdz ar to mēs visus priekšlikumus esam izskatījuši. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Tātad Ārlietu komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums. Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu...

Cienījamie kolēģi, neskan zvans, tāpēc, lūdzu, uzmanīgi klausieties! Tātad, ja zvana nav, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu Nr.4184! Lūdzu izskatīt likumprojektu pa priekšlikumiem.

1. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 2. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 5. - deputāta Ābiķa priekšlikums un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Abi ir atbalstīti un iekļauti 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 8. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 9. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 12. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 14. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 18. un 19. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumi. Atbalstīti un iekļauti 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un arī iekļauts 23.priekšlikumā.

Līdzīgi atbalstīts ir arī 21. - deputāta Estas priekšlikums. Tas tāpat ir iekļauts 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 22. - deputāta Estas priekšlikums un 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 24. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 25. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 26. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 27. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 29. - deputāta Ābiķa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 30. - deputāta Estas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Dz.Ābiķis. Vai Dobeļa kungs vēlējās ko piebilst?

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! No zāles ir atļauti izsaucieni, bet ziņotājs nedrīkst sarunāties ar zālē sēdošajiem deputātiem!

Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jums ļoti pateicas par vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 27.maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2609. Likumprojekts ir izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā, kur tika secināts, ka ar šiem grozījumiem tiek svītrota norma, kas paredz, ka Veselības ministrija izstrādā atsevišķu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas, jo Veselības ministrijas kompetencē neietilpst norādīt un noteikt ārstniecības personām, kādas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes būtu piemērojamas ārstniecības procesā.

Tāpat šis likumprojekts izdara grozījumus, kas dos sievietēm tiesības brīvi izvēlēties dzemdību vietu.

Turklāt šis likumprojekts izdara arī pārējos grozījumus, kas nosaka, ko dara Veselības ministrija un kāda kompetence ir Ministru kabinetam seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā dzemdībpalīdzības kārtību noteiks nevis veselības ministrs, bet Ministru kabinets. Veselības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību, kurā ir paredzēti arī noteikumi, kas jāievēro, pieņemot dzemdības ārpus stacionāra.

Izpētot un iepazīstoties ar šiem noteikumiem, Sociālo un darba lietu komisija atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, neviens neatturas. Likums pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.maijs.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brieža, Rugātes, Porieša, Pietkeviča, Paula un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu Nr.4169 - likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” otrajam lasījumam. Gribu jūs informēt, ka nav saņemts neviens priekšlikums, un tāpēc aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es pateicos par vienprātīgo atbalstu un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 27.maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” un pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments ar reģistrācijas numuru 962 - “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Tas ir sagatavots otrajam lasījumam.

Pirmajā lasījumā šo likumprojektu Saeima pieņēma pērnā gada 21.oktobrī, un mūsu vienošanās ar Latvijas pilsonības pretendentu bija tāda, ka ir jābūt viņa aktīvām darbībām, pildot savu solījumu un apņemšanos atteikties no Krievijas Federācijas pilsonības, kura viņam šobrīd ir. Maksims Jakovļevs to ir darījis, un viņš ir saņēmis no Krievijas Federācijas attiecīgajām iestādēm atbildi uz savu iesniegumu. Atbildē ir paskaidrots, ka saskaņā ar Krievijas Federācijas likumdošanu personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, var pārtraukt pilsonību tikai tad, ja viens no vecākiem vienlaikus pārtrauc savu Krievijas Federācijas pilsonību. Šobrīd Maksimam Jakovļevam šāda situācija nav iespējama. Tāpēc ir vēlreiz izteikts lūgums gan Pilsonības likuma izpildes komisijai, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, gan arī Sporta apakškomisijai, kura bija tā, kas ierosināja piešķirt šim jauneklim Latvijas pilsonību sakarā ar to, ka viņa sportiskie panākumi vieš cerības un ļauj domāt par to, ka Latvijas Jaunatnes hokeja izlasei top labs sportists, kas turpmāk varētu vairot Latvijas slavu un Latvijas panākumus šajā sporta veidā... Ir tātad saņemts atkārtots iesniegums izskatīt Latvijas Saeimā jautājumu par likumprojekta virzību, neskatoties uz radušamies sarežģījumiem sakarā ar atteikšanās iespēju (pareizāk sakot, neiespējamību atteikties no Krievijas Federācijas pilsonības).

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir savā sēdē nolēmusi, ka šāda virzība - izskatīšana otrajā lasījumā - ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā veidojas pretruna. Ar to brīdi, kad Maksims Jakovļevs sasniegs 18 gadu vecumu, viņam radīsies vēl lielāki šķēršļi, jo viņam iestāsies gan pilsoniskā atbildība gan par dienestu armijā, gan arī citas no tā izrietošās saistības, kuras vēl vairāk apgrūtinās viņa “brīvlaišanu” no Krievijas Federācijas pilsonības. Un turklāt arī Latvijas sporta profesionāļi hokeja nozarē uzskata, ka šobrīd viņa līdzdalība - un aktīva līdzdalība! - Jaunatnes hokeja izlases treniņos ir nepieciešama, lai sekmētu sagatavošanos un meistarības veidošanu nākamā gada, 2006.gada, Pasaules hokeja čempionātam.

Tāpēc Pilsonības likuma izpildes komisija ir nolēmusi atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Neviens priekšlikums otrajam lasījumam noteiktajā termiņā nav ticis iesniegts.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.maijs. Viena diena?

A.Rugāte. Tā ir rītdiena. Jā. Un izskatīšana trešajā lasījumā - 26.maijā.

Sēdes vadītāja. Tas nav steidzams likumprojekts. Piecas dienas - tāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tātad 23.maijs būtu vistuvākais termiņš.

A.Rugāte. 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Būtība ir pašā nosaukumā. Neko vairāk nevaru pateikt šeit. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Godātie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts.

Paldies.

I.Solovjovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.4186. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” un nolēmusi minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt uz izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim dokumentu Nr.4187. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu un nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt uz izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 14, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam. Reģistrācijas numurs 822.

1.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs. Un lūdzu trešajā lasījumā izskatīt 2.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Žanete Vasaraudze.

Ž.Vasaraudze (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr. 4190 - ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.

Priekšlikumi otrajam lasījumam netika saņemti. Ir redakcionāls precizējums 3.pantā.

Komisija pieņēma likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī jūs to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ž.Vasaraudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4191. Gribu atgādināt, ka visus priekšlikumus ir iesniedzis viens autors - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas ir atbildīgā. Tāpēc es atļaušos tikai nosaukt iesniegto priekšlikumu numurus.

1.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.E.Bresis. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.E.Bresis. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.E.Bresis. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.E.Bresis. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 18. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 38. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 39.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 40. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 41. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 42. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 43. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 44. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 45. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 46. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 47. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 48. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 49. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 50. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 51. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 53. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 54. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 55. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. Arī 56. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 57. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.E.Bresis. 58. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 59. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 60. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 61.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 62.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 63.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 64.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 65.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.E.Bresis. 66.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 67.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 68.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 69.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 70.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 71.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 72.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 73.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 74.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 75.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 76.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 77.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 78.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

V.E.Bresis. 79.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 80.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 81.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 82.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 83.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 84.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 85.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 86.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 87.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.E.Bresis. 88.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 89.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 90.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 91.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 92.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 93.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 94.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 95.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 96.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 97.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 98.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 99.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 100.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.E.Bresis. 101.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.E.Bresis. 102.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 103.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 104.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 105.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 106.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 107.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.E.Bresis. 108.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 109.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī 109.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 110.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 111.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 112.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 113.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.E.Bresis. 114.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 115.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 116.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 117.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 118.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 119.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

V.E.Bresis. 120.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.E.Bresis. 121.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. 122.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.E.Bresis. Un pēdējais - 123.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.E.Bresis. Tātad lūdzu komisijas vārdā akceptēt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, neviens nav atturējies. Paldies. Likums otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas laiku!

V.E.Bresis. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 24.maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste. Lūdzu!

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4194 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E.Šņepste. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Šņepste. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste. 4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. 5.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Buzajevs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste. 6.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Buzajevs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Buzajevs. Atklājam debates. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Esmu pārsteigts par komisijas lēmumu - neatbalstīt manu 6.priekšlikumu. Šeit ir runa par Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem - apkopējām, elektriķiem, kurjeriem un citiem. Saskaņā ar esošo likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem” redakciju tajā var strādāt gan Latvijas pilsoņi, gan ārzemnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Es gribētu papildināt šo sarakstu arī ar Latvijas nepilsoņiem, kuru tiesiskais statuss ir tieši pa vidu šīm divām minētajām kategorijām.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tādam faktam, ka Latvijas nepilsoņi nepieder ne pirmajai no minētajām kategorijām, ne otrajai. Nu nav viņiem nekādu pastāvīgās uzturēšanās atļauju! Viņiem ir Latvijas izdota pase. Es saprotu, ka latvieši un krievi Latvijā dzīvo praktiski paralēlās pasaulēs, kas viena otru gandrīz nešķērso. Un es uzskatu, ka jūs, cienījamie kolēģi, kuri pieņemat lēmumus no latviešu kopienas puses, nemaz neesat pat redzējuši nepilsoņu pases. Es lūdzu cienījamo ziņotāju: “Nāciet pie manis tuvāk un atrodiet šeit, šajā pasē, kas pieder manai sievai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zīmogu.” Tā tomēr nav! Ir Latvijas ģerbonis, pase ir izdota Latvijas Republikā, mana sieva nav ārzemniece, bet viņa nez kādēļ nevar strādāt Valsts ieņēmumu dienestā pat par apkopēju, bet jebkurš ārzemnieks tomēr to var darīt.

Likumā, cienījamie kolēģi, ir acīm redzama tehniska kļūda. Mans priekšlikums - izlabot šo tehnisko kļūdu un pielīdzināt nepilsoņu tiesības, lai strādātu Valsts ieņēmumu dienestā, ārzemnieku tiesībām. Ne vairāk!

Man ir personīgs lūgums cienījamajam Atim Slakterim - komisijas vadītājam: “Kaut izlasiet iepriekš likuma tekstu pirms jebkura mana priekšlikuma noraidīšanas!”

Vēl vienu reizi, cienījamais Slaktera kungs, gribu nolasīt esošā likuma redakciju: “Par Valsts ieņēmuma dienesta darbinieku var būt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.” Mana priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tā varētu būt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Man šķiet, ka katram, kam ir ausis, viss ir skaidrs.

Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Nezin kāpēc man jau ir liegta likumdošanas iniciatīva, nu tad, lūdzu, izlasiet šito vienu rindkopu kaut vai pirms trešā lasījuma un iesniedziet analoģisku priekšlikumu paši!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Arī es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam. Par ko tad mēs šeit runājam? Mēs runājam par iestādi, par darbošanos iestādē, par kuras svarīgumu, man liekas, nav ne mazāko šaubu, un, ja jau kāds grib darboties šajā iestādē un pilnvērtīgi kaut ko izdarīt, nu tad viņam arī vajadzētu drusku nopietnāk padomāt, kas viņš tāds ir. Ja viņš ir tikai nepilsonis un neizrāda ne mazāko interesi par savu turpmāko attīstību, tad kā viņam var uzticēt šeit kaut ko? Kā labā viņš tur darbosies? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jā, kas viņš ir?”)

Man bieži vien ir jautājums: “Kā labā darbojas viens otrs Latvijā tā saucamais nepilsonis un pat arī pilsonis?” Nesen man bija tā iespēja klausīties kādu ļoti riebīgu raidījumu, kādu nav mazums Krievijas televīzijā, par Latviju. Un tur skaidrā valodā vairāki Krievijas pazīstami politiķi pateica: “Mēs par maz līdz šim esam atbalstījuši pret mums labdabīgi noskaņotos darbiniekus, organizācijas Baltijas valstīs, un mums šis atbalsts ir jāpalielina.” Skaidrāk jau vairs nevar izteikties! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienkārši stimulēt visu ko, lai Latvijā būtu liekas nepatikšanas.

Es nerunāšu par to, ka mēs paši daudz ko “savārām”. Nekā nevar darīt! Kāds cilvēks ir, tāds viņš ir, bet speciāli censties mūsu likumos iedabūt iekšā normas, kas nevis palīdzēs iestādei darboties, bet - taisni otrādi! - traucēs... Te bija runa par apkopējām un tamlīdzīgām personām. Ne jau tikai par to ir doma, jo Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis ir pārāk nopietna persona. Nu nevajag to te salīdzināt un runāt par apkopējām!

Es saprotu, ka šī tēma ir apnicīga, garlaicīga, bet, ja to visu laiku kāds kurina, kaut kādā veidā uzjunda, tad, es domāju, mūsu uzdevums ir skaidrot un atbildēt, jo šie jautājumi nav savu aktualitāti zaudējuši, un drīz vien tas nenotiks. Un visu laiku būs šie priekšlikumi.

Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija saņem priekšlikumus papildināt, piekabināt, piemetināt vārdu “nepilsonis”, tādējādi veicinot nestabilitāti Latvijā, dodot kaut kādas cerības tiem, kas nevēlas godīgi atzīt Latviju kā valsti un kas kaut kādā veidā šeit “kombinējas”, aizsegdamies ar šo nepilsoņa pasi... dod viņiem cerības, ka gan jau kaut kas kaut kad mainīsies.

Līdz ar to jābūt ir izskaidrojošam darbam. Es aicinu kolēģus darīt to pašu. Lai tie, kas vēlas šeit ar visādām nepilsoniskām mahinācijām kaut ko veidot, saņemtu atbildi, korektu atbildi, ar vēsturiskiem pamatojumiem, ar stāvokļa skaidrojumu un ar visu pārējo. Kas viņš tāds ir, kāpēc viņš te ir, un kādas ir viņa tiesības, un kādi ir viņa pienākumi? Mēs esam tik cilvēkmīloši, ka man ir grūti iedomāties, cik tālu varam aiziet ar savu “mīksto” Pilsonības likumu, ar savu “mīksto” Valsts valodas likumu un, tā godīgi sakot, “pamīksto” Izglītības likumu.

Neapšaubāmi, šīs diskusijas mums turpināsies. Būtu vēlams, ka parādītos arī cita veida argumenti, kas pierādītu šādu priekšlikumu bezjēdzību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka tagad vajag uz šo lietu paskatīties no Krievijas ekstrēmistu, šovinistu puses. Es domāju, ka viņi tagad domā, ka, ja nebūtu jūsu, Dobeļa kungs, jūs vajadzētu izdomāt, izgudrot. Taču nu izgudrots jūs jau esat un eksistējat.

Vēl un vēlreiz lūdzu ieklausīties! Padomājiet! Pirmkārt, mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Padomāsim par mūsu kolēģa Buzajeva kunga priekšlikumu! Tagad ir atļauts Valsts ieņēmumu dienestā strādāt Latvijas pilsoņiem (okei! - tas ir ļoti labi) un personām, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tātad faktiski Krievijas pilsoņiem, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ir tiesības strādāt šinī dienestā, bet Latvijas nepilsoņiem, kurus jūs vai jūsu priekšgājēji mākslīgi radīja, nav tādu tiesību. Ar ko Latvijas nepilsonis ir sliktāks? Vai viņš ir necilvēks? Ar ko viņš ir sliktāks par Krievijas pilsoni, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kuram ir tiesības tur strādāt? Ar ko?

Buzajeva kungs lūdz jūs atvērt acis un ausis un atļaut, ja jau jūs to atļaujat, piemēram, Krievijas, Ukrainas vai citas valsts pilsonim, - atļaut tur strādāt arī jūsu līdzcilvēkiem, no kuriem daudzi šeit, Latvijā, dzīvo vismaz 10 vai 20, vai 30, vai varbūt pat 50 gadus! Tas ir viss!

Tātad - atļaut pilsoņiem, nepilsoņiem (te tiktu ierakstīts viens vārds - “nepilsonis”) un personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Es ceru, ka jums ir skaidrs!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

E.Šņepste. Komisija deputāta Buzajeva priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Mums ir jābalso par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts. (No zāles dep. J.Pliners: “Jūs kārtējo reizi parādījāt savu seju!”)

E.Šņepste. 7.priekšlikums, ko sagatavojusi un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste. Ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas laiku!

E.Šņepste. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”.

Atklājam debates.

Debatēs pirmā pieteikusies Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. Lūdzu!

L.Mūrniece (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Šis gads demokrātiskas Irākas valsts izveidošanā ir kritiski svarīgs. Pēc Irākā notikušajām vēlēšanām pašlaik tiek izstrādāta valsts konstitūcija, par kuru gada beigās paredzēts referendums, un tālāk arī jaunas valdības veidošana.

Tieši tāpēc Latvijai šajā laikā ir tik svarīgi sniegt atbalstu Irākas centieniem nostāties uz demokrātijas un attīstības ceļa. Latvija izprot to, cik svarīgs ir sabiedroto valstu atbalsts demokrātijas stiprināšanā. Šis atbalsts tagad ir nepieciešams Irākas tautai.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalībai Irākas operācijā ir nopietna militārā nozīme. Latvijas karavīri ne tikai ir iesaistīti Irākas atjaunošanas darbos, bet arī iegūst vērtīgu pieredzi, kuru citos apstākļos nebūtu iespējams iegūt. Tas ir viens no veidiem, kā sagatavot spējīgus karavīrus un pārbaudīt viņu apmācību programmu efektivitāti.

Mūsu karavīri tiek sagatavoti operācijām, ar kādām NATO valstis nākotnē, iespējams saskarsies arvien biežāk. Līdzšinējā pieredze starptautiskajās operācijās ir pamats Nacionālo bruņoto spēku turpmākās līdzdalības plānošanai un pilnveidošanai. Šodien mums nepieciešams precizēt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību uzturēšanās termiņu Irākā līdz šā gada beigām.

Lūdzu, kolēģi, jūsu atbalstu šim lēmuma projektam!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais runās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Vispirms atskatīsimies uz to laiku pirms diviem gadiem, kad tika pieņemts lēmums par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Irāku! Toreizējais Ministru prezidents Einars Repše (partija “Jaunais laiks”), piedāvāja mums versiju, ka Irākā esot masu iznīcināšanas līdzekļi vai ieroči.

Pēc diviem gadiem amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem vēl neizdevās atrast šos ieročus Irākā. Un Lielbritānijas parlamentā bija ļoti asas debates, kuru laikā Tonijs Blērs gandrīz zaudēja savu amatu.

Pie mums neviens nejautāja Einaram Repšem - kāpēc viņš meloja savai valstij? Kāpēc viņš meloja parlamentam? Tagad aizsardzības ministrs Einars Repše grib saņemt atļauju vēl uz nenoteiktu laiku turēt Latvijas karaspēku Irākā. Kam tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tikai Amerikai! Einars Repše atklāti pateica: “Mēs turēsim savu karaspēku Irākā tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs Amerikas Savienotajām Valstīm.” Latvijai nav pašai savas ārpolitikas.

Un arī par ekonomisko aspektu runāšu. Kā raksta “Neatkarīgā Rīta Avīze”, Latvijas karaspēka uzturēšana Irākā izmaksā aptuveni 20 miljonus latu. Bez tam ir arī zaudējumi no tiem kontraktiem ar arābiem, kur Latvija zaudēja kopumā aptuveni 30 miljonus latu. Bez tam ir arī komandējumi. Cik bieži mūsu dažādie aizsardzības ministri, gan tagadējais, gan tas, kurš bija pirms tam, brauca uz Irāku, lai, teiksim, pēc tam parādītos kaut kādos žurnālos, ka viņi bravūrīgi tur uzturas tuksnesī?

Es domāju, ka tas būs aptuveni 50 miljoni latu.

Kāda Latvijai ir ekonomiskā efektivitāte no Irākas? Nekāda. Nevienu kontraktu Latvijas kompānijas nesaņem attiecībā uz Irāku. Mums ir cilvēki, kas krituši Irākā. Leitnants Baumanis zaudēja savu dzīvību. Bez tam mums tagad melo par kaut kādu demokrātiju. Vai Irākas tautai kaut viens paprasīja, vai viņiem vajag šādu demokrātiju, kas uzturēta ar ārzemju durkļiem? Nē. Tagad Mūrnieces kundze teica, ka arvien vairāk un vairāk būs šādu misiju. Tā ir taisnība. Diemžēl Amerika un NATO grib demokrātiju pavairot ar ieročiem rokā. Tagad amerikāņu bāzes ir Vidusāzijā, ir Aizkaukāzā un drīzumā būs arī Latvijā.

Man liekas, ka mums tagad nevajag balsot par karu. Vajag balsot par to, lai šī nauda tiktu Latvijas tautsaimniecībai, nabadzīgajiem cilvēkiem, mūsu medicīnai un pensionāriem.

Es lūdzu jūs neatbalstīt šo kļūdaino lēmumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs. (Zālē izsauciens.)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ļaujiet man uzsākt savu runu ar kādu īsu anekdoti. Amerikāņu ģeologi nejauši atrada virs lieliem amerikāņu naftas krājumiem kādu nelielu arābu valsti. Atklāti sakot, ar šo anekdoti arī varētu beigt runu.

Tomēr vēl piebildīšu, ka nekādas pazīmes, kas liecinātu par masu iznīcināšanas ieroču esamību Irākā, amerikāņu specdienesti tā arī nebija atraduši.

Sekojot modes tendencēm, nedaudz pakavēšos pie jautājuma par okupāciju. Šeit būtu vietā vēl viena īsa anekdote. Irākā notika brīvas vēlēšanas. Tas nu ir viss. Varat sākt smieties!

Ja amerikāņi būtu organizējuši vēlēšanas pirms 65 gadiem, tad vēlētājiem būtu likts priekšā viens vienīgs saraksts - darbaļaužu saraksts. Tomēr kopš tā laika demokrātija strauji progresējusi, un tāpēc Irākā vēlēšanās bija daudz sarakstu. Neskatoties uz to, rezultāts izrādījās tāds, kā bija ieplānots. Pie tam vēl sliktāks, nekā kādreiz pie mums. Pie varas nāca reliģiskās un nacionālās minoritātes, kurām nav nekā kopēja ar tradicionālajām irākiešu tautas vērtībām. Ģeogrāfiski virzoties uz ziemeļiem, bet vēsturiski uz laikaposmu pirms 65 gadiem, es varu sameklēt jums saprotamu analoģiju: tas līdzinātos tam, ja par LKP CK pirmo sekretāru būtu kļuvis biedrs Ivanovs, par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju - Petrovs, bet par Ministru padomes priekšsēdētāju - Sidorovs. Tad gan jūs saprastu, ko nozīmē īsta okupācija.

Cienījamie kolēģi! Mūsu talantīgais novadnieks Mihails Zadornovs kādā uzstāšanās reizē nodēvēja Irāku okupējušos amerikāņus, lietojot tādu grūti tulkojamu medicīnisku terminu, kas oriģinālvalodā skan šādi: “raznoščiki demokratii”. Latviešu valodā šo terminu varētu pārtulkot divos variantos - vai nu “demokrātijas nesēji”, vai “demokrātijas izplatītāji”, līdzīgi infekcijas nesējiem vai izplatītājiem. Tādēļ lietderīgi būtu papildināt valdības piedāvāto lēmuma projektu ar vienu punktu, proti: neierobežotā daudzumā izsniegt mūsu varonīgajiem karavīriem specifiskus gumijas izstrādājumus, lai viņi pēc kontaktiem ar ieroču brāļiem neaplipinātu Latviju ar šāda veida demokrātiju.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, šodien spriežam par to, ko darīt turpmāk. Es domāju, ir acīmredzami skaidrs, ka ir jālemj. Taču ir pilnīgi bezjēdzīgi spriest par to, vajadzēja vai nevajadzēja to darīt. Šodien Latvija ir uzņēmusies atbildību. Mūsu karavīri ir uzņēmušies atbildību. Katram ir saprotams: ja šajā mirklī mēs pēkšņi pateiktu “nē”, tā būtu nodevība pret sabiedrotajiem, tā būtu nodevība arī pret Irākas cilvēkiem. Irāka virzās - lēnām, ar grūtībām, bet virzās - uz normālu demokrātisku iekārtu. Kā viņiem veiksies, to mēs nezinām. Taču ir skaidrs, stingrs plāns - laiks, kad varētu doties projām visi koalīcijas spēki. Un tas notiks paralēli tam, ka attīstīsies Irākas valsts.

Aicinu atbalstīt šo termiņa pagarinājumu, jo šajā mirklī (atkārtoju vēlreiz ) mūsu “nē” - tā būtu nodevība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, mums jābalso par lēmuma projektu - “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 21, atturas - 3. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šodien jau izskatījām vienu tādu pašu likumprojektu. Arī tas bija par salām un par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Būs trīs tādi likumprojekti, tie ir vienādi.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina atzīt to par steidzamu. Tas ir pirmais lasījums.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Solovjovs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Solovjovs. Ja jums nekas nav iebilstams, tad varētu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā šodien.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākuma no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Solovjovs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Solovjovs. Komisijas vārdā es jūs aicinu likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā šodien. Tagad.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret izskatīšanu otrajā lasījumā šajā sēdē? Iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai deputāts Lagzdiņš ir pieteicies debatēt par likumprojektu? (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Solovjovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

I.Solovjovs. Ja jums nav iebildumu, es jūs aicinu likumprojektu atbalstīt tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Solovjovs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Deputāts Mareks Segliņš ir ievēlēts Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta. (Starpsauciens.) Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Un Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Lindas Mūrnieces iesniegums, kurā viņa informē, ka balsojumā par likumprojektu ar reģistrācijas numuru 726 deputāte kļūdījusies, ir vēlējusies balsot “par”. (Starpsaucieni: “Ai, ai, ai!”)

Godātie deputāti! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu ziņot par reģistrācijas rezultātiem!

Godātie kolēģi! Reģistrācijas rezultāts rāda daudzu deputātu prombūtni. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies, lūdzu, vēlreiz! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies! Sagaidīsim, lūdzu, reģistrācijas rezultātu, par kuru mūs informēs!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Māris Gulbis... man liekas, ir, Jānis Šmits... (Starpsauciens no zāles.) Pēteris Kalniņš arī droši vien ir klāt... jā... Māra Ceriņa, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Jaundžeikars... manuprāt, ir, Jānis Straume... Viesturs Šiliņš, Inta Feldmane, Elita Šņepste un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies Rībenas kundzei. Sēde slēgta.

Balsojumi

Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 10:33:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.07.2005./

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 19.05.2005. 11:05:48 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4165 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām"
Datums: 19.05.2005. 11:06:54 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4171 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām"
Datums: 19.05.2005. 11:07:28 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4172 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu"
Datums: 19.05.2005. 11:08:06 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4173 nodošanu komisijām

Muzeju likums
Datums: 19.05.2005. 11:08:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4174 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 19.05.2005. 11:15:02 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4178 nodošanu komisijām

Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu
Datums: 19.05.2005. 11:15:38 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4180 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Datums: 19.05.2005. 11:16:10 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4196 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"
Datums: 19.05.2005. 11:19:42 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4202

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Ģīļa ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā"
Datums: 19.05.2005. 11:21:12 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4209

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Pietkeviča ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"
Datums: 19.05.2005. 11:21:40 bal020
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4210

Personu speciālās aizsardzības likums (3.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:24:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4184 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:25:12 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4192 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:27:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4193 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:28:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4195 pieņemšanu 2.lasījumā

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:32:16 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4164 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:35:00 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2609 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sporta likumā (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:36:32 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4169 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:37:38 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4123 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:42:02 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4179 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:43:30 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4093 steidzamību

Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:43:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4093 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.05.2005. 11:44:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4093 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:45:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3991 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:46:34 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4136 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:47:56 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4189 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par arodbiedrībām" (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:49:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4190 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 11:58:08 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4191 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:11:36 bal039
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (2.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:12:20 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4194 pieņemšanu 2.lasījumā

Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā
Datums: 19.05.2005. 12:23:36 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4167

Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:25:00 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.4145 steidzamību

Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:25:28 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4145 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.05.2005. 12:26:14 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4145 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:27:10 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4146 steidzamību

Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:27:40 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4146 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.05.2005. 12:28:26 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4146 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:29:32 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4156 steidzamību

Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 19.05.2005. 12:29:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4156 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.05.2005. 12:30:46 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4156 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Segliņa ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā"
Datums: 19.05.2005. 12:31:20 bal051
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4216