Pirmais ir deputātu Sokolovska, Plinera, Kabanova, Aleksejeva un Tolmačova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā”.

Jautājums tika skatīts 2.novembrī atbilžu sniegšanas sēdes laikā, bet deputātus neapmierināja rakstiski sniegtā atbilde.

Tā kā ministrs nebija klāt minētajā sēdē, šodien deputātiem ir iespēja turpināt jautājuma izskatīšanu un uzdot papildjautājumus mutiski.

Vai klātesošajiem deputātiem ir jautājumi ministram? Ir jautājumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tolmačovam.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamais ministra kungs! Man ir jautājums, kas izriet no jūsu atbildes.

Mēs uzdevām jums jautājumu: ko nolēmusi darīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai atrisinātu pašreiz radušos situāciju ar apkuri Sedas pilsētā, un vai tiek meklēts šīs problēmas risinājums arī tālākā perspektīvā? Jūs atbildējāt, ka viens no tādiem variantiem varētu būt pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošana. Es zinu, ka jau ir veiktas kaut kādas sarunu procedūras ar akciju sabiedrību “SES Baltija” - ar īpašnieku. Viņi piekristu pārdot pašvaldībai par 100 000 latiem to esošo uzņēmumu vai tā uzņēmuma mantas ar nosacījumu, ka viņi sedz savas parādsaistības 250 tūkstošu apmērā. Taču man šodien ziņoja vietējie deputāti, ka - un varbūt arī jums tas ir zināms - diemžēl parādsaistības 250 tūkstošu apmērā netiks segtas un īpašnieks ir pavisam atteicies kaut ko darīt.

Ko domājat darīt tālāk, kā atrisināt to situāciju pašvaldībā?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministram ir iespēja sniegt atbildi. Laiks atbildes sniegšanai - divas minūtes. Lūdzu!

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Godātais deputāt! Vispirms es gribu informēt, ka 7.datumā Sedā apkure tika, pateicoties kopējiem pūliņiem, pieslēgta, tā ka tas etaps ir beidzies.

Mūsu ministrija tam visam seko līdzi jau no pagājušā gada pavasara, kad Seda pirmo reizi mūs informēja par notikušo. Vasarā tika veikta arī izpēte attiecībā uz alternatīvo pieslēgumu. Mēs esam gan juridiskās konsultācijas snieguši, gan arī esam vērsušies prokuratūrā un KNAB, taču tie nav konstatējuši pārkāpumus pašā procesā, kādā siltumtīkli nokļuva privātās rokās. Es gribu vēlreiz atkārtot, ka privātās rokās tie nokļuva nevis pārdošanas ceļā, bet maksātnespējas dēļ, jo tika pieteikta maksātnespēja pašvaldības uzņēmumam. Tagad trīspusējās sarunās tika noskaidrots, ka īpašumu, kas privātās rokās nokļuva par 7 tūkstošiem, šobrīd piedāvā Sedai atpirkt par 90 tūkstošiem. Tas, mūsuprāt, nav tāds risinājums, ko valsts varētu dotēt. Sarunas turpinās, un es domāju, kopā ar Sedas pašvaldību un jautājuma risināšanā iesaistot arī Finanšu ministriju, jo tas ir saistīts ar stabilizācijas fondu, līdz galam tas tiks atrisināts līdz nākamās apkures sezonas beigām. Runa varētu būt par kādu alternatīvu veidu vai, teiksim, par kādu citu risinājumu. Taču mēs šobrīd neuzskatām par pareizu atbalstīt no valsts puses to risinājumu... nu, tā sakot, segt... Nav pamatojuma attiecībā uz šiem 90 tūkstošiem no īpašnieka puses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir vēl papildjautājumi?

Jā? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tolmačovam!

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Papildjautājums ir tāds. Saziņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ir uzsākta apkures sezona, un tāpēc pašvaldība saņēma 39 000 latu no Stabilizācijas fonda (ja es nekļūdos, tā to fondu sauc) un nopirka iekārtas jaunajai katlumājai - jaunus katlus. Taču, cik man zināms, tagad pašvaldība saņēma iebildumus no Finanšu ministrijas, ka tas esot bijis nelikumīgi - iegādāties to visu un investēt pašvaldības līdzekļus privātajā uzņēmumā. Ko tur darīt tālāk? Vai nepareiza man informācija?

M.Kučinskis. Jums šajā gadījumā ir nepareiza informācija. Stabilizācija nozīmē, ka jebkuru darbību pašvaldība var veikt tikai ar nozīmētā Finanšu ministrijas pārstāvja atļauju.

Tiešām, ir iegādāti katli, kuri joprojām paliek pašvaldības īpašums, un par to ar esošo trašu īpašnieku ir arī vienošanās. Tātad tie nekādā gadījumā nevar pāriet un nepāries privātīpašumā. No mūsu puses šobrīd visas darbības tiek juridiski saskaņotas un tiek tam visam sekots līdzi.

Tā ka Seda to darīja pilnīgi saskaņoti. Darīja to vienkārši tādēļ, lai uzsāktu apkures sezonu. Citas iespējas nebija.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Jautājuma iesniedzēju iespējas uzdot papildjautājumus ir izsmeltas. Pārejam pie otrā jautājuma.

Otrais ir deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”. Arī uz šo jautājumu tika sniegta rakstiska atbilde jautājumu un atbilžu sēdē 2.novembrī, bet deputāti ar rakstisko atbildi nebija apmierināti.

Vai klātesošajiem deputātiem ir mutiski papildjautājumi ministram? Ir. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tolmačovam!

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cik man zināms, ir izstrādāta programma, lai palīdzētu pašvaldībām atrisināt denacionalizēto namu īrnieku problēmu. Man ir jautājums: cik pašvaldības pieteiktas tās programmas realizācijai?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Es gribētu, lai precizē jautājumu. Es nesapratu.

Sēdes vadītāja. Jā. Ministrs lūdz jautājumu nedaudz precizēt. Vai tas ir iespējams?

Lūdzu vēlreiz ieslēgt mikrofonu deputātam Tolmačovam!

A.Tolmačovs. Likumā par denacionalizēto namu īrniekiem rakstīts, ka valdībai ir pienākums izstrādāt programmu šo jautājumu risināšanai. Lielākā daļa finanšu slodzes ir uz pašvaldības pleciem. Cik es saprotu, programma jau ir izstrādāta un programmas realizācijai pašvaldībām jau vajag pieteikties ministrijā. Mans jautājums ir tāds: cik pašvaldības jau pieteiktas tās programmas realizācijai? Vai jautājums ir saprotams?

M.Kučinskis. Jā, es tagad sapratu.

Tas ir jautājums, kas šobrīd uztrauc arī mūsu ministriju, jo pirmo reizi valdība ir piešķīrusi un Saeima akceptējusi divus miljonus latu pabalstiem denacionalizēto māju īrniekiem. Tātad šis ir palīdzības veids, kur pusi sedz pašvaldība, pusi - valsts. Valsts tātad piedalās. Šodien es jūtu zināmu satraukumu par to, ka Rīga, uz ko mēs gaidām, nav pieņēmusi saistošos noteikumus, lai varētu no 1.janvāra tas viss sākt darboties.

Tā ka mēs sākam sarunas ar pašvaldībām.

Attiecībā uz šo pašvaldību palīdzības veidu pieprasījums ir šobrīd saņemts tikai no Rīgas. Mazliet nekonkrēts ir no Daugavpils, un tas tiks precizēts. No citām pašvaldībām pieteikumu pagaidām nav.

Mēs strādājam arī ar programmu, kura paredz, ka arī nākamajā gadā ir piešķirami 3 miljoni latu palīdzībai dzīvojamo māju celtniecībai; tas plāns vairāk vērsts uz sociālajām mājām. Arī šeit ir pieteikušās jau diezgan daudzas pašvaldības, to skaitā arī Rīgas pašvaldība. Gaidām tālākos lēmumus, lai varētu iedarbināt mehānismu un jau konkrēti runāt par naudas novirzīšanu šim mērķim.

Sēdes vadītāja. Vai jautājumu iesniedzēji izmantos iespēju uzdot arī otru papildjautājumu?

Paldies. Deputātiem vairāk jautājumu nav.

Paldies ministram. Paldies deputātiem. Visi jautājumi ir izskatīti.