Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 17.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 17.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms darba kārtības 1.punkta (likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”) iekļaut darba kārtības 37.punktu (lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Farmācijas likumā””). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 17.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Farmācijas likumā””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšana likumprojektam “Grozījums Farmācijas likumā” nepieciešama sakarā ar to, ka Veselības ministrija un Zemkopības ministrija ir sagatavojušas vēl papildu grozījumus, lai varētu likumprojektu precizēt, un mēs komisijā atzinām: lai likums vēlreiz nebūtu pilnīgi un galīgi jāver vaļā, tiešām būtu jāļauj viņiem vēl šo dienu izmantot šo priekšlikumu iesniegšanai, lai komisija tad var tiešām izvērtēt visus priekšlikumus, kādi ir nepieciešami.

Tāpēc es iesaku pagarināt termiņu līdz pulksten 17.00 šodien. (Sarunājas vēl blakus bez mikrofona.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais rakstiskais lēmuma projekts: pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 12.00. (Starpsauciens: “Un izskatīšana šodien pulksten 21.00.”) Tā kā citu dokumentu mums nav, mums ir jābalso par šo dokumentu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz pulksten 12.00 šodien. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska, Jāņa Urbanoviča un Borisa Cileviča iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vitālijs Orlovs ir pieteicies runāt “par”.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! No kurienes radās šis priekšlikums? Pirms mēneša Veselības aizsardzības apakškomisija skatīja jautājumu, cik Veselības ministrija sagatavota gaidāmajai epidēmijai vai pandēmijai. Tad mēs pārliecinājāmies par to, ka, jā, ir izstrādāts plāns, ir rezervēta nauda. Taču, kad runājām ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, mums norādīja uz to, ka divi no četriem medikamentiem, tiem, kuri iekļauti to medikamentu sarakstā, kuri paredzēti, lai cīnītos pret gripas epidēmiju vai pandēmiju, ir recepšu medikamenti. Jūs ļoti labi zināt: tad, kad sākas epidēmija, ģimenes ārsti, kā parasti, skrien uz izsaukumiem un, kā parasti, cilvēkam, lai nopirktu medikamentus, lai izsargātos no saslimšanas, ir nepieciešamas receptes.

Mēs ierosinām dot veselības ministram iespēju uz epidēmijas laiku pieņemt lēmumu, kādus recepšu medikamentus un kurā teritorijā drīkst pārdot bez receptes. Tas tad būtu Veselības ministrijas kompetencē - izsludināt, dot iespēju, nedot iespēju... Jūs taču zināt, ka epidēmija vai pandēmija - tā ir ārkārtas situācija. Mēs ierosinām cīnīties arī ar ārkārtas metodēm.

Es ļoti uzmanīgi izlasīju Farmācijas likumu (re, kur tas ir!) un Ministru kabineta noteikumus “Par zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas kārtību”. Nekur nav rakstīts, ka tāda iespēja veselības ministram ir, - neskatoties uz to, ka es dzirdu no Farmācijas departamenta ierēdņiem, ka tāda iespēja pastāvot.

Es lūdzu: ja ir kaut kādi oponenti, tad lai viņi atnāk uz tribīni un pasaka, kurā likumā vai kuros Ministru kabineta noteikumos tāda iespēja ir paredzēta!

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valdis Ģīlis runās “pret”.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atbildot uz kolēģa Orlova aicinājumu, es atnācu, lai nosauktu konkrētas likuma normas. Tas ir 6.panta ceturtais punkts, kurš jau šobrīd atļauj veselības ministram izplatīt zāles ne tikai gripas epidēmijas apstākļos, bet arī pandēmijas laikā vai jebkurā citā sarežģītā situācijā.

Otra lieta, kāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ir tas fakts, ka mēs nupat nobalsojām par to, ka var iesniegt papildu grozījumus jau atvērtajā likumā. (Starpsauciens: “Izlasiet, lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 8, atturas - 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča un Sergeja Fjodorova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicies runāt “par”.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu likumdošanas iniciatīva sastāv no trim likumprojektiem, tāpēc es atļaušos runāt par visiem trim likumprojektiem reizē.

Protams, galvenais šajā paketē ir likumprojekts “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Mūsu frakcija ierosina ieviest jaunu kategoriju - personas, uz kurām varētu būt attiecināmi tieši tādi atvieglojumi, sociālās garantijas un citi labumi, kādi tagad, šobrīd, tiek attiecināti uz politiski represētajiem, uz nacionālās pretošanās kustības partizāniem, un tā tālāk.

Mēs vēlamies, lai šajā kategorijā tiktu iekļauti veterāni, kas cīnījās un karoja antihitleriskās koalīcijas regulārajās vienībās, kā arī partizānu vienībās, kas veicināja šo bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu un kas, protams, arī glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas režīms.

Es gribu īpaši uzsvērt, ka mēs neierosinām atzīt par cienīgām šo statusu saņemt personas, kuras piedalījās komunistiskā vai nacistiskā režīma veiktajās politiskajās represijās.

Starp deputātiem ir arī tāds viedoklis, ka šie antihitleriskās koalīcijas cīnītāji ir faktiski pēc būtības okupanti, kas vēlas iedzīvoties uz valsts rēķina. Tiem deputātiem es gribu atgādināt, ka vairākums no tiem, kas cīnījās Krievijas, Padomju armijā, Amerikas Savienoto Valstu armijā, Lielbritānijas armijā, un tie cilvēki, kas cīnījās Latvijas zemē, bija Latvijas pilsoņi. Vismaz tagad viņi ir Latvijas pilsoņi. Un nepareizi būtu teikt, ka viņi cīnījās kā okupanti. Viņi cīnījās par savu zemi, par savu nākotni, un daudzi no viņiem atdeva savas dzīvības tieši šeit, Latvijas teritorijā. Mums nav nekādu tiesību šķirot tagad cilvēkus: tie, kas cīnījās Vācijas pusē, tagad ir varoņi, un viņiem ir tiesības saņemt visādus atvieglojumus, bet tie cilvēki, kas cīnījās Padomju armijā, nav cienīgi tos saņemt.

Es gribu atgādināt, ka visa pasaule šo cilvēku kategoriju ciena un godina, bet Latvijā diemžēl tā tas nav. Mēs ierosinām tomēr atjaunot taisnību un piešķirt šiem cilvēkiem šādu statusu, lai viņiem būtu pienācīgas vecumdienas.

Otrais šajā paketē ir likumprojekts, kas paredz izmaiņas Pensiju likumā un kas ir tieši saistīts ar pirmo. Mēs ierosinām piešķirt darba stāžam papildu gadus, lai pensijas šiem cilvēkiem būtu lielākas.

Un trešais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

Mūsuprāt, nav taisnīgi, ka nepilsoņi nevar pretendēt uz to statusu, ja viņi atradās koncentrācijas nometnēs un piespiedu darbos. Jūs varbūt atceraties, ka pašā sākumā, kad tika pieņemts šis likums, nepilsoņiem bija šādas tiesības un valsts piešķīra viņiem šo statusu. Diemžēl politisku apsvērumu dēļ vēlāk šis statuss tika atcelts. Arī tas nebija pareizi, un mums jālabo savas kļūdas.

Mēs ierosinām paplašināt šo politiski represēto personu kategoriju, ņemot vērā, ka, ja mēs paturēsim esošo likuma redakciju, tad šādas tiesības ir tikai tiem, kas tika izsūtīti piespiedu darbos 1942.-1943.gadā tikai uz Vāciju, kaut gan izsūtīto skaits ir daudz lielāks, jo cilvēkus sūtīja ne tikai uz Vāciju, bet arī uz Vācijas okupētajām valstīm. Un tur tāpat viņi cieta, un viņi tāpat ir cienīgi, lai mūsu uzmanība vismaz šādu atvieglojumu veidā tiktu viņiem veltīta.

Es gribu teikt, ka...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Bartaševičs. ... ka šo cilvēku vecums ir vismaz 79 gadi. Tie ir veci cilvēki, un vienīgais, kas viņiem ir vajadzīgs, ir veselība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šī “sarkano” nekaunība ar katru dienu pieaug. Pieaug un pieaug, un pieaug. Un nu viņiem nav kauna iesniegt šādu priekšlikumu, šādus grozījumus likumā “Par valsts pensijām”!

Ko tas nozīmē?

Viņi grib ietvert šajā sarakstā visus PSRS karaspēka sastāvā un partizānos - un tā tālāk - bijušos dalībniekus un pielīdzināt tos padomju režīma laikā represētajiem. Mūsu ļaudis, mūsu cilvēki, Latvijā cieta no padomju režīma, cieta gan okupācijas laika sākumā, gan visus 50 okupācijas gadus, bet tagad, redziet, tie, kas okupāciju realizēja, esot pelnījuši, visi pie tam, - ikviens, kas cīnījās PSRS karaspēka sastāvā! - šo statusu, šīs privilēģijas, kaut kādus atvieglojumus. Ļoti daudzi okupācijas laikā un pēc okupācijas palika šeit un realizēja visdažādākās represijas pret mums, bet tagad, redziet, viņi esot pelnījuši, lai mēs viņiem dotu dažādus atvieglojumus atkal, jo viņi bija pieraduši padomju laikā saņemt tos! Armijas virsnieki te brauca un nāca, viņiem 10% no dzīvokļiem uzreiz automātiski tika piešķirti. Tie bija tie “labie” (jūs taču saprotat, pēdiņās) cilvēki, kuri Latvijai darīja labu!

Tā ir ārkārtīgi liela nekaunība. Bartaševiča kungs, Klementjeva kungs, Cileviča kungs un pārējie, kas to esat parakstījuši, sūtiet viņus uz Krieviju! Sūtiet viņus uz Kaļiņingradas apgabalu, kur tagad Kaļiņingradas apgabala gubernators aicina! Sūtiet viņus uz turieni! Palīdziet viņiem aizbraukt un dodiet viņiem visas privilēģijas, kādas tik jums nāk prātā! Arī savus personīgos līdzekļus varat ieguldīt. Bet neprasiet no mums, no Latvijas, lai mēs visiem tiem, kuri realizēja šeit okupāciju un piekopa mūsu cilvēku spīdzināšanu, vēl piešķirtu dažādus atvieglojumus un privilēģijas!

Tā ir vienkārši totāla nekaunība. Un tā te vēl izpaudīsies arī vēl citos likumu grozījumos, kurus ir iesnieguši viņi un kurus, tuvojoties vēlēšanām, viņi uz katru Saeimas sēdi iesniedz un iesniegs, lai izpatiktu tiem padomju režīma mīlētājiem, kuru šeit, Latvijā, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi daudz.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 8, atturas - 54. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča un Sergeja Fjodorova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Protams, ne jau pirmoreiz mēs šito “vēsturisko sacerējumu” redzam. Taču acīmredzot iesniedzēji ir nedaudz jāpamāca tajā nozarē, kas saucas vēsture.

Kāpēc jūs, iesniedzēji, tā nicināt Poliju? Kāpēc jūs tā nicināt poļu tautu? Es uzskatu, ka šis dokuments ir klajš pliķis Polijas valstij. Jūs ierosināt šo statusu piešķirt cilvēkiem, kas ir darbojušies no 1939.gada 1.septembra... Nedaudz pastāstīšu jums, kas notika Polijā 1939.gadā, jo acīmredzot jūs to vai nu nezināt, vai izliekaties, ka nezināt.

Kas sākās pēc tam, kad 1939.gada 23.augustā parakstīja fašisti un komunisti (kas faktiski ir ļoti līdzīgi vai varbūt viens un tas pats) to nodevīgo dokumentu, ko sauc par paktu, un cienījamais Ādolfs bļāva telefona klausulē: “Einverstanden!” -, piekrizdams pēdējai sadalei? Sākās vācu karaspēka koncentrēšana pie Polijas robežām, pēc tam sekoja vācu iebrukums Polijā 1939.gada septembrī. Pēc divu nedēļu izmisīgām cīņām pēdējo triecienu Polijai deva viltīgais Staļins, kurš ļāva noasiņot poļiem un iebruka Polijā no otras puses. Abi divi nelieši rīkoja kopīgu parādi par godu savām izdarībām, kopīgi piedzērās un acīmredzot bučoja viens otra karogu, un tas arī nebūtu nekāds pārsteigums.

Tagad jūs visus šitos te bučotājus un Polijas iekarotājus gribat pataisīt par antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem. Kāda varēja būt 1939.gadā antihitleriskā koalīcija Polijā? Bija hitleriskā koalīcija, ko sastādīja Staļins, Hitlers un vēl visādi kaganoviči un movšoviči, un kas tur vēl bija klāt...

Tā nu tas bija! Tā ka nevajadzētu tā ņirgāties par kādu valsti!

Un otrs ir vēl tāds neliels argumentiņš, ka, lūk, redziet, persona var pamatot savu lūgumu ar PSRS izsniegto Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecību. Nu kaut ko jocīgāku ir grūti iedomāties! Ja mēs te sāksim pielūgt PSRS izsniegtos dokumentus un priecāties par tiem, tad mēs nonāksim līdz Ļeņina baļķa nesējiem, kuri beidzot bija salasījušies vairāki simti... Var jau būt, ka tas baļķis bija ļoti smags!

Lūk! Žēl, protams, ka tik nekvalitatīvus dokumentus, tādu ņirgāšanos par veselām valstīm un tautām iesniedz Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Nožēlojami! Mācieties vēsturi! Neslaukiet savus purnus Latvijas karogā, bet iemācieties, lūdzu, kaut ko no Latvijas vēstures!

Var jau būt, ka manas lekcijas vienam otram no jums nāks par labu. Es ļoti ceru uz to! Bet šo dokumentu es atļaušos noraidīt!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Es nesaprotu, kāpēc Dobeļa kungs tagad spļauj virsū ukraiņu, baltkrievu un moldāvu tautām, tāpēc ka tieši šo valstu rietumu robeža ir nostiprināta ar PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu 1939.gadā. Tieši tā! Ja nebūtu bijis šā līguma, tad Moldova kā neatkarīga valsts vispār neeksistētu, tāpēc ka tolaik tā bija Rumānijas sastāvdaļa. Jūs, Dobeļa kungs, gribat iznīcināt Moldovas neatkarību!

Bet, runājot par PSRS dokumentiem, man šķiet, ka jūs, Dobeļa kungs, kad jūs mainījāt iepriekšējo pasi uz Latvijas Republikas pilsoņa pasi, arī jums bija PSRS pase. Un arī jūsu diploms par augstāko izglītību ir pēc padomju parauga.

Tā ka nebūsim vēstures maldinātāji! Atbalstu politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu un lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča un Sergeja Fjodorova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mana iepriekšējā runa skāra vēsturiskos notikumus, un runa bija par dokumentu, kurš kaut cik bija sakārtots, turpretī šī mana runa būs par attieksmi. Iesniedzēji, izlasiet, ko jūs tur esat “sameistarojuši”! Nu es pamēģināšu dažus teikumus izlasīt, kaut gan latviešu valodā ir ārkārtīgi grūti šādi uzrakstīt.

Tātad: izteikt 4.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā. Un tagad sekos vesels penteris triju rindiņu garumā bez nevienas pieturzīmes: Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi... “Atzīstamas pilsoņi”! “Līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un patstāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji...”. Tad ko jūs tur galu galā domājāt ar visu šito? Vai jūs vispār kaut cik gribat mācīties?

Te pirmīt skanēja tādas balsis, ka, zināt, “mēs jau mācīsimies, mēs vēl kaut ko izlabosim”! Ko tad jūs te esat “sameistarojuši”? Un veseli pieci ir parakstījušies.

Tagad otrs “ģeniālais” meistardarbs: “Izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju vai citas okupētas valstis nacistiskā režīma.” Nu, ziniet, ja jūs gribat vienā valodā rakstīt, tad rakstiet, lūdzu, vienā valodā! Ja jūs gribat “sameistarot” te slāvu, baltu, ģermāņu un varbūt vēl kādu valodu izteikumus, nu tad vajadzētu drusku citā auditorijā par to runāt.

Līdz ar to šeit jau vairs nav runa tikai par to, ko jūs piedāvājat, bet ir runa par to, kā jūs piedāvājat.

Šķiet, ka jūs nemaz negribat panākt pozitīvu balsojumu, bet jūs gandrīz vai ņirgājaties par tiem cilvēkiem. Vai tad tiešām jums vairs nav neviena konsultanta, kas var izlasīt dokumentu? Nu, es nezinu, diezgan nožēlojami. Man vismaz jūsu vietā ir kauns.

Un kā viens ievērojams šīsdienas Latvijas rakstnieks ir teicis (es nedaudz pārfrāzēšu), šeit šī lieta jums ir ļoti tālu no galvas. Jūs ar galvas palīdzību šādu dokumentu nevarējāt “sameistarot”, un tiešām tas ir apkaunojoši. Mēs taču te šad un tad esam runājuši, ka nedrīkst piedāvāt nekvalitatīvus dokumentus ar rupjām kļūdām. Jo tad jau zūd vispār visa interese runāt par dokumenta saturu.

Lai gan, protams, arī dokumenta saturs ir interesants, jo, ja es padomāju, tad, redziet, militārpersonas jūs tur varētu pastumt nost... Bet cik tad to spiegu toreiz te iebrauca no PSRS, kuri bija tērpušies civilā? Ar kuģīti iebrauca Rīgas jūras līcī vesels spiegu bars... Nu tas tā - starp citu... Tas tā vēl nedaudz pieskaroties vēsturei...

Tā ka, cienījamie kolēģi, nu jau es griežos pie visas Saeimas, jo es tomēr gribētu, lai mēs kopīgiem spēkiem nodarbotos arī ar to, ka neļautu iesniegt nesagatavotus dokumentus ar milzīgām kļūdām. Pareizāk sakot, tā ir necieņas izrādīšana latviešu valodai. Mums jāparūpējas, lai tie nenonāktu šeit līdz izskatīšanai.

Es jums teikšu, iesniedzēji, tā: kauns gan šoreiz man ir par jums! Kuru skolu jūs esat beiguši? (Starpsauciens: “Palīgskolu!”) Un kā tad tur ir ar tiem jūsu slavenajiem diplomiem?

Tā ka mācieties, mācieties un vēlvienreiz mācieties! To viens liels vadonis, kurš ar smagu slimību bija saslimis, kādreiz ir teicis.

Tā ka šādu priekšlikumu atkal nevar atbalstīt. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tā nebija runa, bet priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicis runāt “par”.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es pirmo reizi dzirdu, ka Dobeļa kungam ir kauns, un tas ir ļoti, ļoti apsveicami, jo patiešām varbūt kaut kas sanāks labs no tā, ka Dobelis sāks kaunēties un varbūt padomās par dokumenta saturu un parunās par saturu, nevis par formalitātēm, kas ir iekļautas šajā dokumentā. Un saturs, Dobeļa kungs, ir šāds: nevar cilvēkiem vienu reizi dot un pēc tam atkal atņemt! Un, kā jūs rakstījāt šajā likumā no paša sākuma, nepilsoņiem bija iespēja saņemt šo politiski represētā statusu. Un kur tad ir tā pēctecība? Kāpēc jūs atņēmāt? Par to jūs neko nepateicāt. Kāpēc viņi, izrādās, ir kļuvuši slikti pēc trim gadiem, kad likums sāka darboties un kad viņiem bija uz rokas šī politiski represētās personas apliecība?

Vot, par to vajag runāt un to vajag apspriest! Un es pilnīgi saprotu šos cilvēkus, kuri jau mazāk uzticas Latvijas valstij, tāpēc ka valsts šķiro viņus labajos un sliktajos.

Ar ko ir sliktāks nepilsonis, kas bija Vācijas koncentrācijas nometnē? Ar ko viņš atšķiras no pilsoņa? Man liekas, ka ir cietis kā viens, tā arī otrs. Un tas bija kopīgs bieds - fašisms.

Diemžēl šeit Latvijā daļa deputātu šīs vienkāršās lietas nesaprot.

Un tas ir bēdīgi. Paldies. (Starpsauciens: “Bēdīgi, ka tu nesaprati!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, noslēdziet savus mobilos telefonus klusuma režīmā, lai netraucētu strādāt!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa, Roberta Jurķa, Lienes Liepiņas un Alberta Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija šodien iesniedza Saeimai likumprojektus - “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Tie ir divi likumprojekti, kas ievieš legālās prezumpcijas principu saistībā ar personas mantas un naudas līdzekļu uzkrājumiem. Legālā prezumpcija jeb pierādījumu nastas pārnešana, kas liek nevis valsts iestādei pierādīt līdzekļu negodīgu izcelsmi, bet gan personai pašai pierādīt to legalitāti, ir nepieciešama kā efektīvs līdzeklis fizisko personu ienākumu likumības kontrolei, cīņai ar naudas “atmazgāšanu” un korupciju un ir ļoti būtiska tiesiskas valsts sastāvdaļa.

Mēs apsveicam valdības apņēmību no 2007.gada sākt iedzīvotāju īpašuma sākumdeklarēšanu, taču saprotam, ka bez legālās prezumpcijas principa ieviešanas šīm deklarācijām būs tikai aprakstīta papīra vērtība, jo valsts iestādēm nebūs ne līdzekļu, ne kapacitātes, ne laika, ne cilvēkresursu, lai tiesiskā ceļā apstrīdētu šaubīgo īpašumu legalitāti. Savukārt grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā bez vispārējās īpašuma deklarēšanas uzsākšanas arī būs tikai politisks žests. Šiem darbiem ir jārit paralēli.

Mēs šodien iesniedzam tikai vienu daļu no kopējā veselā. Otra daļa būs likums “Par īpašuma deklarāciju”, pie kuras jau strādā darba grupa finanšu ministra vadībā. Trešā daļa būs speciālie likumi, kas reglamentēs deklarēšanas un pierādīšanas atsevišķās procedūras.

Godātie kolēģi! Mums šodien ir lieliska iespēja no gadiem ilgušām runām beidzot pāriet pie darbiem. Un mūsu darbs ir pamanīts. Aizvakar “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstīja: “Pagājušajā nedēļā “Jaunā laika” ideja par legālo prezumpciju sastapa dzirdīgas ausis ģenerālprokurora Jāņa Maizīša personā, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs jau agrāk bija izteicies par labu tai.”

Paldies avīzei par objektīvu fakta konstatāciju! Tālāk gan šis cienījamais laikraksts nevietā ironizē, ka nu katrs stieps savu maciņu uz prokuratūru pārbaudei. Laikam jau tas maciņš, kuru īpaši sargā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, ir tik smags, ka to grūti aiznest. Cik krietni ir stāvēt pilsoņu naudas sardzē! Tikai nevajadzētu stāvēt netīrās un zagtās naudas sardzē! Un tieši uz to ir vērsti mūsu priekšlikumi.

Aicinu balsot “par” šo un nākamo likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” runāt nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot likumprojektu arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, bet likumprojekts tiek nodots arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa, Roberta Jurķa, Lienes Liepiņas un Alberta Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot likumprojektu arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikts, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas 2010.gada pavasara sesijas rīkošanu Rīgā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

Cienījamie kolēģi! Šis ir patstāvīgais priekšlikums, un vispirms par to ziņos deputāts Guntis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, kolēģi! Es faktiski šeit gribētu runāt arī kā NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas vadītājs. Kā jau lēmuma projektā teikts, es gribētu šodien lūgt Saeimas piekrišanu rīkot Rīgā 2010.gadā NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesiju. NATO Parlamentārā Asambleja pulcē parlamentu deputātus no NATO valstīm, kā arī no dažādām asociētajām un novērotājvalstīm. Šī Parlamentārā Asambleja rīko daudzas un dažādas sanāksmes, bet galvenās sanāksmes ir asamblejas, kas notiek divreiz gadā: pavasarī - maijā un rudenī - novembrī.

Asamblejas vienmēr rīko dalībvalstīs, un tagad mēs esam nonākuši situācijā, ka ir tikai divas valstis, kuras nekad nav rīkojušas asamblejas. Un tās ir Latvija un Igaunija. Lietuva jau šādu asambleju rīkoja jau 2001.gadā, un tāpēc arī mums būtu pienākums uzņemties atbildību un rīkot asambleju.

Nākamais brīvais pavasara gads ir 2010.gads, jo loģiski būtu šādu asambleju rīkot pavasarī un nevis rudenī. Pagājušās nedēļas nogalē notika rudens asambleja Kopenhāgenā, un tur es pieteicu Latviju uz 2010.gadu, lai rezervētu šo laiku.

Šis bija salīdzinoši liels pasākums. Kopenhāgenā piedalījās apmēram 450 deputāti no 49 valstīm. Piemērotas telpas mums Rīgā būtu, piemēram, Rīgas Latviešu biedrības nams, kur varētu rīkot komisiju sēdes, un tur ir arī kāda lielāka zāle, kur varētu rīkot galveno asambleju. Neapšaubāmi, līdz 2010.gadam mums varbūt būs arī citas sabiedriskas telpas, kā arī, bez šaubām, vairākas viesnīcas.

Budžets, kas bija nepieciešams Kopenhāgenas asamblejai, bija apmēram 650 000 latu.

Jāņem vērā arī tas, ka uz šo asambleju Latvijā brauktu daudz cilvēku un tas veicinātu tādu krietnu atdevi gan viesnīcām, gan restorāniem, gan veikaliem, gan citur, kā arī popularizētu Latvijas tēlu un sekmētu cilvēku atgriešanos Latvijā brīvdienās.

Šo priekšlikumu jau ir atbalstījušas Ārlietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija, un es aicinu jūs šodien atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tas ir patstāvīgais priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiktu izskatīts šodienas sēdes darba kārtībā? Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jābalso par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Dobeļa kungs, neizsakiet apvainojošus izteicienus... Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, neviens neatturas. Lēmuma projekta izskatīšana būs iekļauta nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Saeimas 2005.gada 9.novembra sēdes darba kārtībā iekļautā, bet neizskatītā likumprojekta izskatīšana”. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi šo grozījumu Satversmē un atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt šo grozījumu arī jūs.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mums pirms balsojuma ir jāreģistrējas kvoruma konstatēšanai. Sakarā ar to, ka šodien Frakciju padome ar balsu vairākumu nolēma, ka kvoruma reģistrācijas rezultāti būs publiski pieejami, es jūs vienkārši informēju par to, ka pēc šiem reģistrācijas rezultātiem tātad būs iespējams pārbaudīt, kurš no deputātiem ir reģistrējies un kurš - ne.

Vēlreiz atgādinu procedūru. Pēc reģistrācijas režīma ieslēgšanās jūs redzēsiet gaismu zem uzraksta “Reģistrācija”, kur vajadzētu nospiest šo podziņu.

Vai deputāts Jānis Škapars kaut ko grib teikt? Nē.

Tātad reģistrēsimies, cienījamie kolēģi! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 72 deputāti. Tātad mums balsu pietiek, ir kvorums. Mēs varam izskatīt šo jautājumu.

Juridiskās komisijas priekšlikums ir balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons. Lūdzu!

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Nenoliedzami, katram likumprojektam, katram priekšlikumam ir sava jēga, sava nozīme un savs mērķis, kādu mēs gribam sasniegt, pieņemot konkrēto likumprojektu.

To pašu es gribētu teikt arī attiecībā uz piedāvāto grozījumu Latvijas Republikas Satversmē. Lai pārliecinātos par šā likumprojekta mērķi, protams, ir jāizlasa anotācija, jo šeit galvenie principi ir norādīti. Es gribētu tikai piebilst to, kas šeit nav rakstīts, un komentēt to, kas šeit ir minēts un rakstīts.

Nenoliedzami, diez vai kādam būtu iemesls iebilst pret to, ka šī procedūra ir nepamatoti gara. Ja deputāts ir izdarījis kādu pārkāpumu, par kuru pienākas administratīvā sodīšana, un deputātam nav nekādu iebildumu pret to un viņš piekrīt, tad viņš varētu tikt sodīts tāpat kā jebkurš pilsonis, kurš ir vai nu pārsniedzis ātrumu, vai iebraucis tur, kur nevajag, vai nolicis automašīnu nepareizi, vai izdarījis kaut kādu citu pārkāpumu, kas ir administratīvi sodāms un kam nav nekādas politiskas motivācijas vai pieskaņas.

Taču likumprojekta anotācijā mēs lasām tādu frāzi: “Tiks veicināta tiesiskuma izpratne Latvijas sabiedrībā.” Šajā ziņā gan es gribētu iebilst, jo es neredzu, kā deputātu imunitātes atņemšana attiecībā uz administratīvo sodīšanu veicinās tiesiskuma izpratni Latvijas sabiedrībā. Šobrīd Latvijas sabiedrībā tiešām ir zināmas problēmas ar tiesiskuma izpratni. Es nedomāju, ka ir pārāk daudz cilvēku, kuri iedziļinās juridiskos jautājumos. Lielākā daļa, protams, iztiek ar tām “pelavām”, kuras plašsaziņas līdzekļi nober viņiem priekšā, un tikai nedaudzi mēģina no šīm pelavām izlasīt kādu patiesības graudu.

Katrai lietai ir divas puses. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotājiem priekšstats, ko viņi ir guvuši no tās pieejamās informācijas, ir tāds, ka Saeima neko citu nedara, kā tikai sargā savus deputātus no administratīvas sodīšanas. Kurš no klātesošajiem zina, cik ir bijis tādu šeit, Saeimā, skatītu gadījumu, kuros ir prasīta deputāta izdošana administratīvajai sodīšanai? Es domāju, ka to precīzi zina Mandātu un iesniegumu komisijas cilvēki un varbūt tikai pavisam neliela daļa pārējo deputātu. Ir bijuši 22 tādi gadījumi šīs Saeimas laikā. Tātad 22 gadījumos Saeima ir skatījusi jautājumu par izdošanu administratīvajai sodīšanai. Mēs zinām gan, cik ir bijis gadījumu, kuros Saeima šādu izdošanu ir liegusi: ir bijuši tikai trīs gadījumi. Tātad proporcija ir 19:3.

Ja mēs šo pašu jautājumu uzdotu mūsu vēlētājiem, viņi noteikti to nezinātu, viņiem šķistu, ka proporcija ir pilnīgi otrāda.

Anotācijā ir rakstīts: “Tas veicina sabiedrības priekšstatu, ka no likumdošanā noteiktā soda ir iespējams izvairīties.” Protams, tieši tāpēc, ka šīs informācijas nav, šāds priekšstats rodas.

Taču jūs, godājamie kolēģi, ļoti labi zināt, ka šiem trim gadījumiem bija tāda drusciņ politiska nokrāsa: vieni deputāti mēģināja izmantot pret saviem oponentiem administratīvo sodu kā politiskās cīņas līdzekli, protams, balstoties uz savu vēlētāju viedokli un izpratni. Un šī lieta taču vēl nav beigusies. Ja deputāts, kurš melojis Ceļu policijai par satiksmes noteikumu pārkāpumu, pēc tam rod iespēju caur citām struktūrām vērsties citādā veidā pret savu oponentu un piegādāt presei dažādus materiālus, lai veiktu insinuācijas, tādā gadījumā vienīgā iespēja pateikt patiesību par notikumu ir izmantot to tiesību, ko deputāts bauda: šeit no tribīnes izstāstīt sabiedrībai un arī kolēģiem par notikuma patieso būtību. Nevar vis tā, ka deputāts netiek uzklausīts, bet vēlētājiem tiek dota tikai iespēja izlasīt kopējā sarakstā, kā tādi un tādi ir balsojuši vai ka tādi un tādi ir izdarījuši pārkāpumu!

Tāpēc man ir nopietnas šaubas, vai šis piedāvātais priekšlikums ir kam derīgs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Satversmes grozījumi - tā ir pārāk nopietna lieta. Nevar pieļaut, ka grozījums tiek izdarīts tikai tāpēc, lai izdabātu vēlētāju daļas gaumei. It īpaši tad, kad runa ir par Satversmes pantu, kas praktiski nemainīgā veidā pastāv jau vairāk nekā 80 gadus.

Satversmes 30.pants pieder pie šo negrozāmo pantu skaita. Tā sākotnējā redakcija bija līdzīga spēkā esošajai (citēju): “Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvo vajāšanu bez Saeimas piekrišanas.”

Cienījamā Mūrnieces kundze - Satversmes 30.panta grozīšanas idejas galvenā autore - uzskata, ka deputātu neaizskaramības galvenais uzdevums ir nodrošināt normālu, netraucētu parlamenta funkcionēšanu. No tā izriet, ka galvenais deputāta neaizskaramības uzdevums ir nodrošināt paša deputāta brīvību, kas vairāk vai mazāk koncentrējas deputāta neaizskaramībā un aizsardzībā pret dažādiem negatīviem piespiedu līdzekļiem.

Atteikšanās no Saeimas lēmuma nepieciešamības deputāta administratīvās sodīšanas gadījumā, pēc cienījamās deputātes viedokļa, nekādā ziņā nebūtu pretrunā ar deputāta neaizskaramības mērķi.

Lemjot par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai, nekādi nevarētu tikt aizkavēts normāls parlamenta darbs un tā funkcionēšana kopumā.

Mūrnieces kundze, manuprāt, nodarbojas ar gaisa piļu būvēšanu un uzskata, ka deputāta materiālā iespaidošana, kuru paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, absolūti neietekmē viņa darbu. Kaut gan šis kodekss paredz arī naudas sodu līdz pat 5000 latu un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus, kā arī administratīvo arestu, kas tiek izciests tādu personu kompānijā, kuras par noteiktu samaksu būs gatavas vēl vairāk pārkāpt deputāta neaizskaramību!

Godātie deputāti! Deputāta neaizskaramība - tā nav nekāda privilēģija, bet gan noteiktas garantijas tam, ka deputāts var pieņemt neatkarīgus lēmumus. Valdošās koalīcijas deputātam tā ir garantija, ka viņš var piedalīties korupciju sekmējošu lēmumu pieņemšanā. Garantija tam, ka viņš var balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Opozīcijas deputātam tā ir garantija brīvi izteikt neatkarīgu viedokli. Jebkurš centiens ierobežot mūsu neaizskaramību - tas ir solis ceļā uz opozīcijas deputātu pārvēršanu par klusējošām statujām, kas grezno sēžu zāli. Jebkurš centiens ierobežot deputāta neaizskaramību - tas ir solis ceļā uz pozīcijas deputātu pārvēršanu par paklausīgu aitu baru, kuras piespiež podziņu saskaņā ar diriģenta norādījumiem. Piemēram, frakcijā “Jaunais laiks” šāds diriģents jeb, pareizāk sakot, diriģente sēdes laikā ir pati cienījamā Linda Mūrniece. To, kas diriģē “Jaunā laika” aizkulisēs, mēs, bez šaubām, neredzam, bet par šādas diriģēšanas efektivitāti varam spriest pēc tā, cik paklausīgi šie un arī citi deputāti atsauca savus priekšlikumus par budžetu.

Tā ka, kolēģi, iztiksim bez demagoģiskām runām, ka jūs it kā vēlaties tuvināt deputātus tautai! Jums vienkārši gribas apspiest nepaklausīgos, kuri varētu arī nepiekrist tiem valdošās koalīcijas lēmumiem, kas nesaskan ar baznīcā doto zvērestu. Visa 8.Saeimas darbības pieredze liecina, ka nekāda pamatojuma tam, lai grozītu Satversmes 30.pantu, nav.

Savu pilnvaru laikā mēs jau vairākkārt - Simsona kungs teica, ka 22 reizes, bet es savukārt saskaitīju, ka 18 reizes, - esam izskatījuši lēmumu projektus par piekrišanu saukt deputātus pie administratīvās atbildības. Pārkāpēju vidū bija manīti visu frakciju deputāti, izņemot frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

PCTVL frakcijas deputātu liktenis tika lemts septiņas reizes...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Pliners. Mans laiks ir 15 minūtes. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos!

J.Pliners. ... Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātu liktenis - trīs reizes, frakcijas “Jaunais laiks”, Tautas partijas frakcijas un Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu - divas reizes. Pretēji daudzu populistu viedoklim, kuri bieži vien ne pēc būtības kritizē Saeimu, tikai trīs reizes, kā jau teica Simsona kungs, ir fiksēts atteikums izdot deputātu tiesai. Tātad arī pēc maniem skaitļiem - mazāk par 20% gadījumu.

Astoņas reizes tika šeit izskatīti gadījumi, kuros bija pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, un visos šajos gadījumos deputāti tika izdoti tiesībsargājošajām instancēm. Pārējiem desmit gadījumiem bija klaji politisks raksturs.

Astoņos gadījumos tika apspriestas politiskās aktivitātes izpausmes, organizējot sapulces un piketus, bet divos gadījumos bija saskatāmi centieni izdarīt finansiālu spiedienu uz deputātiem.

Visus trīs centienus izdarīt politisku spiedienu uz deputātiem no valdošajām partijām, tas ir, no Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas, Saeima nobloķēja. Pārējie septiņi gadījumi, kuros tika izdarīts politisks spiediens uz deputātiem, attiecas vienīgi uz opozīciju, konkrēti, uz PCTVL frakcijas deputātiem.

Visi deputāti tika izdoti tiesāšanai, bet tiesa tikai vienā no septiņiem gadījumiem pasludināja galīgu apsūdzības spriedumu.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Jau no minētās statistikas vien var izdarīt secinājumus par Satversmes 30.panta efektivitāti, kas nodrošina mums neaizskaramību.

Pirmām kārtām nav fiksēts neviens gadījums, kurā Saeima ļaunprātīgi būtu izmantojusi šo pantu. Visi 8 deputāti, kuri bija pārkāpuši satiksmes noteikumus, tika izdoti tiesāšanai. Visos gadījumos Satversme efektīvi aizsargāja šos samērā nedaudzos valdošās koalīcijas frakciju deputātus no spiediena, kuru izdarīja vecākie partneri.

Attiecībā uz opozīciju jāteic, ka mums nav ko meklēt aizstāvību Saeimā. Tādējādi, nevēlēdamies balsot par piedāvātajiem Satversmes grozījumiem, mēs rūpējamies nevis par sevi, bet par to, lai visi deputāti varēti brīvi aizstāvēt savus un savu vēlētāju uzskatus, par īstu deputāta neaizskaramību.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā visu augstāk minēto, PCTVL frakcijas deputāti nevar atbalstīt piedāvātos grozījumus Satversmē.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs savā frakcijā, ZZS frakcijā, esam ļoti daudz diskutējuši par piedāvātajiem grozījumiem, un man jāteic, ka mūsu viedokļi ir dažādi.

Es uzskatu, ka Satversmes grozījumi ir ārkārtīgi nopietns solis. Ir jābūt ļoti dzelžainam pamatojumam, un viedoklim ir jābūt ļoti skaidri motivētam, un tas ir jāatbalsta lielam Saeimas vairākumam, lai pie šādiem grozījumiem mēs ķertos.

Satversme ir visas mūsu demokrātiskās sistēmas, parlamentārās sistēmas pamats, fundaments, un mēs ar šo Satversmi esam dzīvojuši tik daudzus gadus, esam atjaunojuši šo Satversmi. Un man jāteic, ka Augstākajā padomē, kura balsoja par Latvijas neatkarību, es darbojos deputātu frakcijā, kura saucās “Satversme”, un mums bija ļoti, ļoti nopietna attieksme pret šo dokumentu, un man tāda ir saglabājusies līdz pat šim brīdim.

Tagad - par to nepieciešamību grozīt Satversmi. Par deputāta ietekmējamību. Vai deputāti ir brīvi savā lēmumā? Vai viņi nebaidās no kaut kā, pieņemot tādu vai citādu lēmumu? Tas ir ļoti svarīgs jautājums! Deputāta neietekmējamība, politiskā neietekmējamība viņa lēmuma pieņemšanā, - tas ir neatkarības garants, lai deputāti nebūtu ietekmējami. Tas ir ļoti svarīgi!

Kā šis grozījums tagad varētu mainīt - par labu vai par sliktu - šo deputāta neietekmējamību? Man liekas, ka par sliktu. Kāpēc es tā domāju? Redziet, tāpēc, ka, ja deputāts tiek pakļauts tādēļ, ka viņš domā savādāk, ka viņš ir citādi domājošais jeb pārstāv tādu viedokli, kas pašreiz nesakrīt ar vairākuma viedokli jeb citu viedokli, tad viņam var sarīkot tā saucamās “raganu medības”, tādējādi viņu ļoti rūpīgi uzraugot un, sacīsim, ar administratīvo sodu slogu panākot kaut kādu šā deputāta ietekmējamību.

Kā to var mazināt? To var mazināt tad, ja ir deputātam iespēja no šīs tribīnes - kolēģi, no šīs tribīnes! - sevi aizstāvēt tādā gadījumā, ja viņš uzskata šo administratīvo sodu par nepelnītu, par tādu, kas ir politisku motīvu dēļ uzlikts. Mēs visi esam ieinteresēti, lai šis cilvēks varētu sevi aizstāvēt no šīs tribīnes - vienalga, kāds tas sods par kādu pārkāpumu arī būtu -, ja viņš uzskata, ka tas sods ir bijis netaisnīgs. Un deputāti var lemt par to, vai tas sods ir bijis politisku iemeslu dēļ piespriests vai arī tiešām ir bijis pārkāpums. Un, kā jau šeit daudzi kolēģi ir norādījuši, parasti ir tā, ka deputāti, kuri kļūdās tāpat kā jebkurš cilvēks, piekrīt šim sodam un saka: “Jā, es kļūdījos.” Erare humanum est - kļūdīties ir cilvēcīgi. Visi kļūdās, un tur nav nekādu problēmu. Taču es nevaru piekrist tam, ka šāda sodu sistēma var tikt izmantota, lai politiski ietekmētu cilvēkus.

Tālāk - par “caurspīdīgumu”. Vai šis priekšlikums uzlabo “caurspīdīgumu” vai pasliktina “caurspīdīgumu”? Es saku: pasliktina. Jo daudzi sodi paliks vispār nemanīti, tiks uzkrāti kaut kādās mapītēs, un vajadzīgajā gadījumā (pirms vēlēšanām, piemēram) šī mapīte tiks izcelta no skapja un par deputātu parādīsies informatīvās ziņas presē. Viņam nebūs iespēja sevi attaisnot šeit, no šīs tribīnes, un īstenībā viņš kļūs ietekmējams no izpildvaras, no izpildstruktūrām. Taču parlamentārisms nozīmē, ka parlamentam nav jāpakļaujas izpildstruktūrām. Tāpēc es domāju, ka “caurspīdīgums” tiktu tādā veidā samazināts.

Un visbeidzot - par laiku, kādā mēs pieņemam šo grozījumu. Es piekristu, ja par šādām Satversmes izmaiņām mēs būtu diskutējuši mūsu, tas ir, 8.Saeimas, darbības sākumā, lai šīs izmaiņas ietekmētu mūs pašus. Bet tagad iznāk tā jezuītiski: šī Saeima jau faktiski ir savu pilnvaru noslēguma periodā, kad mēs pieņemam Satversmes grozījumus, kuri ietekmēs 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas deputātus. Es domāju, ka šajā gadījumā taisnīgi ir lemt tai Saeimai, kura tad nu būs pēc mums un atsāks šīs diskusijas, ja tās ir nepieciešamas. Taču, piemēram, mūsu frakcija uzskata, ka šis grozījums nav nepieciešams, ka tas ir pārāk sīkumains un ka tā ir pakļaušanās mediju vispārējam spiedienam uz mums, un ka tā jau ir sava veida ietekmes izpaušana.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Pirms es runāju par grozījumu būtību, es gribētu mazliet pakomentēt Emša kunga teikto, jo ir jāatgriežas hronoloģiskā secībā pie šiem grozījumiem.

Pirms diviem gadiem frakcija “Jaunais laiks” šādus pašus grozījumus Satversmē jau iesniedza. Toreiz tie tika noraidīti. Kopš tās dienas debates par Satversmes grozījumiem jau divus gadus ir ilgušas gan Saeimā, gan Saeimas komisijās, gan masu medijos.

Apmēram pirms gada šos pašus grozījumus Saeimā iesniedza “Jaunā laika” deputāti, Tautas partijas deputāti, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti kopā ar Zaļo un zemnieku savienības Brigmaņa kunga parakstu. Līdz ar to man nav skaidra ZZS attieksme pret šiem grozījumiem. Ja viņu kolēģis ir uzlicis savu parakstu tajā brīdī, kad uzskatīja, ka grozījumi ir nepieciešami, tad kāpēc Emša kungam tas liekas nepieņemami?

Argumenti par publiskošanu un par politisko ietekmējamību. Man ir ļoti grūti iedomāties ceļu policistu, kurš uz ceļa mēģina ietekmēt deputātu, apturot viņu par ātruma pārkāpšanu, jo tie lielākoties ir gadījumi, kad bijusi nepieciešama šī administratīvā sodīšana.

Turklāt es varu nomierināt iepriekšējos runātājus. Jau šobrīd Satversmes 30.pants reāli nedarbojas. Pēc jūsu dotajiem skaitļiem 22 deputāti ir izskatīti Mandātu un iesniegumu komisijā, turpretī pēc manā rīcībā esošiem datiem administratīvi sodīti ir 72 deputāti, apejot Saeimas sēdi, apejot Mandātu un iesniegumu komisiju. Līdz ar to kāda jēga mums ir runāt par izdošanu vai par neizdošanu, ja mēs realitātē lieliski apejam Satversmes 30.pantu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Dzelžainais pamatojums Satversmes grozījumam, manuprāt, ir diezgan skaidrs gan “Jaunajam laikam”, gan Tautas partijai, gan apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un arī pārējiem, manuprāt, nav iemesla tam nepievienoties, jo Satversmes sākotnējā būtība šajā pantā bija nodrošināt deputāta neaizskaramību un netraucētu darbību, kas šobrīd jau ir pilnībā zaudējusi savu jēgu, jo mēs savu darbu traucējam tikai ar to, ka baidāmies no vienkārša grozījuma Satversmē, kas pielīdzinātu mūs pārējiem Latvijas iedzīvotājiem... (Starpsauciens.) Tas pierādītu, ka mēs Latvijā esam tikpat atbildīgi likuma priekšā kā visi pārējie.

Par deputātu pārkāpumu publiskošanu. Es nezinu, vai iepriekšējie runātāji apzināti izvairās pieminēt to, ka paši pirms trim nedēļām esam atbalstījuši grozījumus Kārtības rullī, kuri paredz katra pārkāpuma publiskošanu. Tajos Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt noteiktu kārtību, kādā katru mēnesi deputāti, kas būs sodīti administratīvi, tiks publiskoti no šīs tribīnes.

Emša kungs, jūs pats esat balsojis “par” Kārtības ruļļa izmaiņām! Es speciāli to pārbaudīju. Jūs to esat darījis gan Saeimas sēdē, gan Juridiskajā komisijā. ZZS to ir atbalstījusi, tāpēc es ļoti ceru, ka tā nav apzināta sabiedrības maldināšana, bet jūs vienkārši esat to aizmirsis.

Es aicinu atbalstīt šos grozījumus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Faktiski šodien mēs izskatām jautājumu, kura būtība ir ... mēs izsakām neuzticību paši sev. Un tas ir tas visskumjākais, ja 80 gadus šis Konstitūcijas pants varēja pastāvēt. Manuprāt, jau gadu gadiem ir domāts, kā saprast šo spārnoto teicienu: “Viena taisnība, viens likums visiem!”... Kā to transformēt arī uz deputāta statusu.

Bet būtība šajā Konstitūcijā ir pavisam cita. Tur ir šī deputāta drošība... faktiski drošība darīt godīgi savu darbu savas tautas labā, un nekas cits! Un kas notiek? Es laikam esmu tas vienīgais, cik es atceros... es nezinu, vai vēl ir bijuši kādi... Es esmu vienīgais piemērs, kuru jūs, deputāti, aizstāvējāt saistībā ar homoseksuālistu gājienu Rīgā, Vecrīgā. Šajā gadījumā jūsu aizstāvības balsojums - mani neizdot tiesai - faktiski nāca par labu tikai parlamentam kā institūcijai nevis man kā deputātam, jo man kā deputātam šī ģimenes aizstāvība... Šī tiesāšana un tā tālāk ZZS frakcijai dod tikai papildu punktus, ja redz, ka zaļie un zemnieki aizstāv ģimeni, bet par to viņus Saeima nodod tiesai. Un homoseksuālisti šausmīgi varētu līksmot, jo viņi būtu dabūjuši gan savu gājienu, viņi arī dabūjuši to, ka ģimenes aizstāvjus nelaiž pie vārda, un viņi būtu dabūjuši vēl arī to, ka tiesā cilvēkus, kuri iedrošinājās vispār savākties kaut kādā pulciņā, lai stātos pretim.

Tas ir vienīgais gadījums, ko es atceros, kad Saeima ir aizstāvējusi deputāta neizdošanu tiesai. Presē jūs dzirdēsiet pavisam pretēju informāciju, ka mēs nepārtraukti aizstāvam savus noziedzniekus, kas brauc ar mašīnām, kā grib, liek, kur grib, brauc virsū cilvēkiem. Mēs visu laiku viņus “piesedzot”.

Cienījamie deputāti! Es jums gribu atgādināt, ka šī nav īstā situācija tagad. Notiek zināms karš pret Saeimu, karš pret deputātiem. Tā ir ļoti konkrēta deputātu izsmērēšanas kampaņa, kad deputāta vārds tiek pārvērsts par lamu vārdu. Tas ir pilnīgi precīzi. Jebkurš politologs identificēs, ka Einars Repše tiek nosaukts par šito citplanētieti, kas tur ir baigais... ka Indulis Emsis ir gandrīz vai cilvēkēdājs, ka mūsu Tautas partijas cūkmens vai kas viņš tur ir... Un šitādā garā tas turpinās masveidā, un tas nav tikai ziņu raidījumos, bet tas ir arī kultūras raidījumos, kur kaut kāds diletants skribents pēkšņi paziņo, ka mēs, deputāti, esam politiskās prostitūtas, ka mēs esam tādi korumpanti...

Cik ilgi tas tā var turpināties? Bet mēs vienkārši noskatāmies... Mēs tā... nekur... Cienījamie deputāti! Jūs esat bijuši dažādās saeimās, ir bijis, ka lamā valdību un tā tālāk, bet ka deputātu institūciju šādi masveidā izsmērē... nav bijis nekur. Es personīgi to nezinu. Nekur Eiropā vai civilizētajā pasaulē... nekur es to nezinu. Un ko mēs tagad darām?

Ir vēl arī otra lieta - ir tāda kā slēptā politika. Man, piemēram, kā pēdējam čekistam, man kā Čečenijas neatkarības cīņu aizstāvim un tā tālāk... kā Berezovska shēmas tur kaut kādam... kā dižam Berezovska draugam... Es arī saprotu, ka ir tās lielās politikas lietas, par kurām mēs, deputāti, nemaz pat lāgā nezinām. Es, piemēram, nezinu, kāpēc viena brīnišķa... Es kā deputāts nezinu, kāpēc iekšlietu ministram Jēkabsonam bija jāaiziet. Es nezinu! Tā ir kaut kāda lielā politika... tāpēc ka iedrošinājās... Manuprāt, sabiedrībā tas ir... ka iedrošinājās runāt ar Berezovski, kurš savukārt iedrošinājās nostāties pret supervalsti, superlielvalsti... pret Putinu... kaut kā runāt viņam pretī vai atbalstīt Čečeniju...

Kas ir gods? Man personīgi ir kauns, ka Berezovskis tiek iekļauts “melnajā” sarakstā, jo es tā saprotu, ka viņš ir pret Krievijas vai pat Čečenijas brīvības.... Es nezinu citu iemeslu.

Mums sirdsapziņa kā tāda Saeimai sāk izzust kaut kādas slēptas lielās politikas dēļ. Un šobrīd es domāju, ka šādā veidā mēs izsakām neuzticību paši sev. Pēc būtības mēs jau atbalstām šo izsmērēšanas kampaņu, jo reāli neesam nevienu nelietību šeit aizstāvējuši, un es uzskatu, ka nav nostājusies frakcija pret frakciju vai partija pret partiju. Mēs, visas partijas, viena otru papildinām... (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Tā, kā upītes papildina jūru.... Viena mērķa labad. Mēs viens otru, kā saka, paceļam, nevis viens otru izsmērējam.

Un es gribētu patiešām vēl un vēlreiz aicināt jūs pārdomāt, pirms mēs mainām Satversmi šajā brīdī. Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es tomēr gribu atgādināt, ka demokrātiskā valstī vēlētā vara vienmēr ir augstāka par izpildvaru.

Un vēlētā vara ir tā, kurai ir jāuzņemas visa atbildība - arī atbildība par saviem darbiem. Nekad izpildvara nevar lemt un nedrīkst lemt par lēmējvaras cilvēkiem. Mums ir dots laiks - šie četri gadi, un šajos četros gados mums ir jābūt godīgiem pret sevi un pret tautu. Imunitātei nav nekādas nozīmes, ja lēmējvara ir saplūdusi ar izpildvaru, kad vēlētie deputāti vairs nekalpo savai tautai, bet darbojas caur valdību - caur izpildvaru. Un tad imunitāte savā ziņā vairāk pieder nevis deputātiem, bet ierēdņiem.

Spekulācijas ar imunitāti liecina, ka Saeima ir gatava kļūt par paklausīgiem jēriņiem ierēdņiem un pastāvošajai varai. Tātad tas nozīmē, ka mūsu misija ir noslīdējusi tik zemu, ka mēs vairs nespējam lemt paši par sevi, un tātad mēs nespējam lemt arī par tautu. Labi nodomi tiks pārvērsti par izrēķināšanos ar nevēlamām personām - gan ar opozīcijas deputātiem, gan ar cilvēkiem, kuri izteiks nevēlamus priekšstatus un tā tālāk. Un nekur nav teikts, ka “Jaunais laiks” vienmēr un mūžīgi būs valdībā. Arī jūs varat nokļūt opozīcijā, un tieši pret Repši vērstie soļi varbūt gadīsies paši pirmie.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka tā nav nekāda privilēģija. Mums pašiem par to ir jālemj. Un es lūdzu visus apdomāties, jo būtībā šajā gadījumā, atdodot tiesības lemt par mums gan ceļu satiksmes pārkāpumos, gan citur, mēs būtībā atdodam visas pilnvaras, ko mums ir uzticējusi sava tauta, un, kā mēs zinām, šodien ne vienmēr viss notiek godīgi. Ja šie ceļu satiksmes negadījumi, kas ir notikuši, notiktu ar cilvēkiem, kuri ir no pastāvošās varas, tad varētu būt, ka viņi vienkārši netiktu izskatīti, ka šie iesniegumi tiktu saburzīti un izmesti laukā. Nekur nav garantijas, ka tas tā nevarētu notikt.

Es domāju, ka šim populismam un šim aicinājumam ir jāpieliek punkts un ka mums pašiem ir jābūt lēmējiem par savu darbu un par saviem pārkāpumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Mēs šodien izskatām ļoti svarīgu jautājumu - nodot komisijām grozījumus Satversmes 30.pantā, kuri paredz atsacīšanos no deputāta neaizskaramības gadījumos, kad deputāts tiek saukts pie administratīvās atbildības. Un es uzsveru, ka jautājums ir par administratīvo atbildību. Tajā pašā laikā kriminālatbildība vēl joprojām paliks, deputātu varēs saukt pie kriminālatbildības.

Es gribu atgādināt, kādi tad ir mērķi šai neaizskaramībai šodien. Šai neaizskaramībai ir divi mērķi: viens mērķis ir nodrošināt parlamenta pareizu un netraucētu darbību, bet otrs mērķis ir pasargāt deputātu, ka viņš nevar tikt nepamatoti apcietināts vai kaut kādā veidā fiziski traucēts apmeklēt parlamentu.

Kolēģi! Tas jautājums, kas mums šodien jāizlemj, ir tāds: vai deputāta neaizskaramība no saukšanas pie administratīvās atbildības sekmē kādu no šiem mērķiem? Es domāju, jūs man piekritīsiet, ka atbilde ir noteikti “nē”. Tas, ka deputātu var saukt pie administratīvās atbildības, nekādā ziņā nevar traucēt Saeimas pareizu un netraucētu darbību. Deputāts arī nevar tikt nepamatoti apcietināts vai fiziski aizturēts no savu pienākumu pildīšanas.

Tāpēc es domāju, ka šī Satversmes norma vairs neatbilst tiem mērķiem, kuriem tā bija paredzēta, un būtu atmetama.

Otrais jautājums, ko es vēlētos šodien apskatīt, ir tāds: kāda tad ir bijusi mūsu prakse šodien? Par to jau šeit ir vairākkārt runājuši iepriekšējie runātāji.

Pirmkārt, es gribu atgādināt to, ko teica Emša kungs par caurspīdīgumu, un to, ko teica Mūrnieces kundze. Atcerēsimies, ka ļoti daudz bijis tādu gadījumu, kad cilvēki ir administratīvi sodīti, šim jautājumam nemaz nenonākot Saeimā. Mūrnieces kundze atgādināja, ka mums ir bijuši 72 šādi gadījumi.

Kāda tad, Emša kungs, var būt runāšana par caurspīdīgumu, ja 72 pārkāpumu gadījumi mums nenonāk šeit, Saeimas priekšā?

Otrkārt. Jā, Simsona kungs, mēs esam izdevuši daudzus deputātus tiesāšanai, bet ir bijuši trīs gadījumi, kas ir ļoti plaši aprakstīti presē, kur tas nav noticis. Un, ja jūs skatāties Saeimas stenogrammas, tad redzat, ka visos šajos trijos gadījumos debates ir bijušas par to, vai attiecīgie deputāti ir bijuši vainīgi vai nav bijuši vainīgi. Un tas nozīmē, ka Saeima ir nodarbojusies nevis ar to, ar ko Saeimai vajadzētu nodarboties, - nevis ar likumdošanu, bet Saeima ir darbojusies kā tiesas vara. Saeima faktiski ir pārņēmusi tiesas varu un šeit debatējusi, vai attiecīgais cilvēks ir vainīgs vai nav vainīgs.

Un to jūs jau redzējāt Ulmes kunga runā, kurš šeit diezgan plaši iztirzāja viņa paša jautājumu, vai viņš ir vai nav šajā gadījumā bijis vainīgs. Un to mums nevajadzētu darīt šeit, Saeimā. Tā nav Saeimas funkcija! Tā ir tiesas funkcija! Tāpēc jau vara ir dalīta - un tiesas vara ir atdalīta no likumdevējas varas.

Es minēju tikai šos trīs gadījumus, kas mums šeit, Saeimā, ir bijuši, kad mēs neesam cilvēku izdevuši tiesāšanai, un šos trīs gadījumus varētu nosaukt par tādiem gadījumiem, kur mēs esam nodarbojušies ar savējo glābšanu. Tā ir bijusi akcija “Glābiet savējos!”

Tāpēc, ņemot visu to vērā, es gribētu teikt, ka Satversmes 30.pants vairs nekalpo tiem mērķiem, kādiem ir nepieciešama deputāta neaizskaramība, un tas būtu grozāms.

Aicinu jūs atbalstīt šos Satversmes grozījumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Dzintaram Ābiķim pietiks ar četrām minūtēm? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pietiks!”) Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, “Jaunā laika” piedāvātais Satversmes grozījums ir populistisks. (Starpsaucieni. Aplausi.) Par to es neesmu šaubījies ne brīdi, jo “Jaunā laika” partija vispār ir populistiska partija... (Zālē liels troksnis.) jo ir izskanējis apgalvojums: “Mēs vienīgie esam tie godīgie!” Tajā pašā laikā, kad pirms vēlēšanām no tantiņām tika izspiesta nauda un pēc tam ieguldīta savu draudzeņu īpašumos... Es nezinu, kā saskan visas tās lietas... (Starpsauciens: “Beidz muldēt!”)

Ir vairāk nekā skaidrs, ka šāds grozījums palīdzēs, pareizāk sakot, pavērs lielākas iespējas vajāt deputātus ar policejiskām metodēm, jo deputātiem diemžēl nebūs iespēju publiski Saeimas priekšā aizstāvēt savu taisnību.

Bet tanī pašā laikā es tomēr paziņoju no šīs tribīnes, ka arī es balsošu “par” šo diemžēl populistisko priekšlikumu (Zālē troksnis.), un tam, cienījamie kolēģi, ir divi iemesli.

Diemžēl tad, kad mēs diskutējām par deputāta Ulmes nodarījumu, Saeima nodemonstrēja absolūtu tiesisko nihilismu. To Saeimas vairākums nodemonstrēja tikai tāpēc, ka populārs ir viedoklis - neatbalstīt homoseksuālistu idejas, un, protams, deputāti nodemonstrēja to ne tikai tāpēc, ka vairākumam šeit varbūt nepatīk šīs idejas, bet tāpēc, ka šī poza ir populāra. (Starpsauciens: “Un tev patīk?”)

Un es vēlreiz atkārtoju: Saeima nodemonstrēja to, ka Saeimas vairākumam lozungs par vienu likumu, vienu taisnību - neeksistē.

Otrkārt. Diemžēl ir jāatzīst, ka arī es esmu par šo jautājumu diskutējis ar ļoti, ļoti daudziem vēlētājiem tikšanās reizēs, un diemžēl ir jāatzīst, ka viņu vairākums šo lietu pēc būtības neizprot. Tāpēc, ja mēs šodien nenodosim šo priekšlikumu vismaz tālākai diskusijai komisijās un Saeimā, tad mēs nodarīsim pietiekami lielu ļaunumu, jo ir tāds teiciens: ja tas solis ir pārāk plats, tad iznāk špagats, un no špagata netrenētam cilvēkam pašam ar saviem spēkiem tikt ārā praktiski ir neiespējami.

Ko es ar to gribu teikt? Ja mēs šobrīd neatbalstīsim šo diemžēl populistisko priekšlikumu, tad vairākums spriedīs ļoti vienkāršoti: “Jā, Saeimas deputāti grib būt atšķirīgi no tautas! Saeimas deputāti nav vienlīdzīgi ar tautu!” Un tamlīdzīgi.

Tā ka, cienījamie kolēģi, nodosim komisijām šo priekšlikumu, ļausim komisijās par to vēl izdebatēt un rezultātā pieņemsim izsvērtu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemsim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Reģistrācijas režīmu! Cienījamie kolēģi! Ja jūs savlaicīgi atgriezīsieties zālē pulksten 11.00, tad visi tie deputāti, kuri ir pieteikušies debatēs, varēs turpināt debates. Nav nekādu problēmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu tūlīt doties uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs, Vitālijs Orlovs un Inese Šlesere. Paldies. Visi pārējie ir reģistrējušies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām debates par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Simsona kungs, Ulmes kungs un Plinera kungs runāja par to, ka Satversme vairāk nekā 80 gadus nav grozīta un tāpēc to nedrīkst aiztikt un tā jāatstāj ir negrozīta. Taču pirms vairāk nekā 80 gadiem neviens diemžēl nevarēja paredzēt, ka automobiļu skaits Latvijā pieaugs tik ļoti. Pat ministri Latvijā agrāk, pirms 80 gadiem, uz darbu gāja kājām. Turpretim pašlaik lielākā daļa deputātu uz darbu dodas ar savu personīgo mašīnu, un, protams, pieaug iespējamība novietot to nepareizi vai pat negribot pārkāpt noteikumus. Šī iespējamība visu laiku pieaug un acīmredzot arī turpmāk pieaugs, jo mašīnu skaits Rīgā palielinās katastrofāli. Un, kā mēs redzējām arī no izskatīto jautājumu skaita (man, Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim, tas ir zināms, un arī šeit ziņojumos jau šie skaitļi izskanēja), lielākā daļa no tiem ir tieši par tiem pārkāpumiem, kas saistīti ar satiksmes noteikumu neievērošanu (gribētu vai negribētu neievērošanu - tas jau ir pakārtots jautājums). Un tāpēc es esmu par to, lai šo likumprojektu nodotu komisijai un izspriestu, kā mēs varētu vismaz no šiem Saeimā nevajadzīgi apspriestajiem jautājumiem tikt vaļā.

Bet, runājot par populismu, jāsaka tāpat, kā teica Ābiķa kungs: nu, tur neko nevar darīt! Ja “Jaunais laiks” ir pati populārākā partija (vārds populus latīņu valodā nozīmē “tauta”), tad ar to ir jāsamierinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs dzirdam diezgan interesantas runas šeit no tribīnes. Nu, piemēram, šādas: deputāta gods tautā esot apdraudēts, deputātus tā kā nemīl, politiķus tā kā nemīl un izsmej. Un kolēģis Ulme minēja te pašus draiskākos piemērus. Jā, es ļoti labi saprotu Ulmes kungu, ka ir jāuzsāk “krusta karš” pašam pret savu tautu, un mēs, deputāti, jūs piespiedīsim mūs mīlēt. Vai ne, Ulmes kungs? (Starpsauciens: “Nedrīkst sarunāties!”)

Bet varbūt labāk nevis piespiest mīlēt, bet ar saviem darbiem parādīt, ka mēs esam cieņas vērti? Spriežot pēc zāles reakcijas, jūtu, ka ne: ar darbiem pierādīt negribas, labāk piespiest.

Paskatīsimies atkal uz sausajiem statistikas datiem, kuri jau ir divas reizes no šīs tribīnes nosaukti! Tātad: 72 administratīvie protokoli, no kuriem tikai 22 ir nonākuši Saeimā un skatīti no šīs tribīnes. Tātad 50 deputāti ir klusu un mierīgi samaksājuši sodu. Deputātam uz sejas nav rakstīts, ka viņš ir deputāts, un deputāts neuzrāda savu Saeimas apliecību, samaksā ceļu policistam sodu, un mēs par viņa “labajiem” darbiem neuzzinām. Vai to mēs gribam aizstāvēt?

Ulmes kungs arī runāja par deputāta drošību. Jā, par deputāta drošību uz ceļa, lai deputāts var droši braukt ar 120 kilometru stundā un vairāk. Jo, kad ceļu policists viņu aptur, tad... zinot šo smagnējo procedūru, ceļu policists bieži vien labāk neķēpājas, jo arī ceļu policists ir cilvēks un viņš nezina, ko viņam priekšnieks pateiks: “Malacis, ka aizturēji deputātu!” vai arī: “Nu, kāpēc tu gribi mums nepatikšanas!”

Un bieži vien ceļu policists pasaka: “Laimīgu ceļu, deputāta kungs vai kundze! Un nepārkāpiet vairs!” Vai to jūs, godātie kolēģi, gribat aizstāvēt?

Mēs šeit runājam par politisko pārliecību. Mīļie draugi! Lai kāda būtu deputāta pārliecība, neviens nav tiesīgs pārkāpt likumu!

Un vēl pēdējais. Mēs runājam, ka deputāta imunitāte pret administratīvajiem sodiem izslēdz deputāta ietekmējamību. Taču, godātie kolēģi, ne jau šeit ir jāmeklē deputāta ietekmējamība! Deputāta ietekmējamību, godātā Saeima, mēs redzēsim šodien, skatoties, kā deputāti balsos par likumprojektu “Azartspēļu likums”. Tikai tā, mīļie, ir pilnīgi cita ietekmējamība! (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska - otro reizi.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu drusku iebilst, godātais Gunti Bērziņ! Mēs Saeimā netiesājam deputātus. Mēs nevaram tos tiesāt. Mēs šos deputātus vienīgi nododam tālāk, lai viņus varētu administratīvi sodīt. Un būtībā katrs deputāts jau saņem šo sodu šeit, no šīs tribīnes. Un arī, ja avīzēs ieraksta viņa uzvārdu, mēs uzzinām par viņa nedarbiem.

Būtībā es gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs esam vēlēti cilvēki un mēs esam tikai simts, un visiem vēlētiem cilvēkiem ir jālemj pašiem par sevi. Izpildvara nekad nelemj par lēmējvaru.

Es zinu Eiropā tikai vienu valsti, kurā lemj šādā veidā, tas ir, kurā izpildvara lemj par lēmējvaru, un tā ir Baltkrievija. Parādiet man kaut vienu valsti, kura dara šādā veidā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. J.Pliners: “Gods kalpot Latvijai!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt par sevi šā Satversmes grozījuma sakarā, lai pastāstītu, cik svarīga tomēr ir deputāta imunitāte.

Kā jūs zināt, deputāta imunitāte neattiecas uz pašvaldību deputātiem. Spilgts šādas ietekmēšanas piemērs bija Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā kandidāta - Jelgavas mēra Rāviņa - arests tieši pirms vēlēšanām. Un bija preses ziņa par šo gadījumu - ka Rāviņš tiek turēts aizdomās par kriminālizdarībām un noziegumiem... Lūk! Un notika kratīšana, un naktī viņš tika vēl arī pratināts. Tas bija tagad.

Biju deputāts Jūrmalas domē pagājušā gadsimta beigās - 1998., 1999.gadā. Un, kā jūs zināt, tas pats projekts, kas tagad 27.oktobrī ir reanimēts, - par Jūrmalas meža nogabalu Meža prospektā izciršanu privātmāju būvniecībai - toreiz parādījās pirmo reizi. Tas bija “Latio” projekts. Vienpersoniski Leonīds Alksnis, būdams domes deputāts, toreiz noslēdza līgumu uz 50 gadiem. Vairākas nelikumības šā līguma sakarā konstatēja Valsts kontrole un iebilda arī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (tagadējais vides ministrs Vējonis toreiz bija pārvaldes priekšnieks), taču, neskatoties uz to, projekts virzījās uz priekšu. Un bija sabiedriskā apspriešana, kurā arī es piedalījos. Kā parasti Jūrmalā tas bija pieņemts, šajā apspriešanā piedalījās gan arhitekti un būvvaldes darbinieki, gan ieinteresēto personu radinieki, gan deputāti; iedzīvotāji piedalījās mazākumā. Parasti notika tā, ka šādā sabiedriskā apspriešanā akceptēja gan meža izciršanu, gan palieņu pļavu aizbēršanu, gan arhitektūras pieminekļu nojaukšanu, un viss bija kārtībā. Taču toreiz, tajā apspriešanā, kurā es piedalījos, es konstatēju, kas ir radinieki no to personu puses, kuras ir tieši ieinteresētas tajā projektā, - ka gan arhitekti, projekta izstrādātāji, gan līguma slēdzēji ir radinieki -, un es asi uzstājos tajā sapulcē. Pēc tās sapulces Leonīds Alksnis mani iesūdzēja tiesā par neslavas celšanu un goda un cieņas aizskārumu. It kā es būtu tajā sapulcē, tajā sabiedriskajā apspriešanā, viņu nosaucis par kukuļņēmēju un krāpnieku. Vārds “krāpnieks” bija minēts vienā no preses izdevumiem, bet nebija runa par Alksni kā par krāpnieku; runa bija par to, ka sabiedriskā apspriešana atgādina krāpšanu un ka tie rezultāti nav tādi, kā domā Jūrmalas iedzīvotāji, kas uzskata un cer, ka saglabās Jūrmalas priežu mežus. (Starpsauciens: “Par tēmu runā!”)

Man, toreizējam Jūrmalas domniekam, nebija šīs aizsardzības. Mani tiesāja tiesnese Grebe, kurai gan tagad ir, cik es zinu, par citām lietām atņemtas tiesāšanas tiesības, un, lai gan neviens liecinieks neliecināja, ka es būtu nosaucis Alksni par krāpnieku un par kukuļņēmēju (vēlāk gan pret viņu ierosināja trīs krimināllietas - tas bija pēc viņa prezidēšanas beigām), man piesprieda maksāt 5000 latu par goda un cieņas aizskārumu (lai gan, kā jau teicu, vairāki liecinieki, kuri bija piedalījušies gan tajā sapulcē, gan arī bija kā citādi saistīti ar šo goda un cieņas aizskāruma lietu, neliecināja, ka būtu dzirdējuši, ka es būtu nosaucis domes priekšsēdētāju Leonīdu Alksni par kukuļņēmēju vai krāpnieku!).

Tādas ir mūsu tiesas. Taču es nebrīnos par to, jo es esmu sekojis līdzi Laventa tiesāšanas epopejai, esmu redzējis KNAB priekšnieka Loskutova pieķertā Lobazņikova smaidu pēc nosacītā soda piespriešanas, esmu piedalījies Raivja Dzintara notiesāšanā, kuram tika piespriests simt latu administratīvais sods par neesošas valsts karoga sadedzināšanu, un tā tālāk. To jūs visi paši zināt.

Tāpēc Jūrmalas dome pēc pirmās tiesas noalgoja Platača biroju un samaksāja nodokļu maksātāju naudu - 1500 latu -, lai tomēr mani, kā saka, apklusinātu.

Tajā laikā es piedzīvoju smagu infarktu. Un, ja nebūtu ātrā palīdzība ieradusies vēl 15-20 minūtes, tad nu... varbūt jums arī būtu mierīgāk šodien.

Tāpēc es aicinu nemainīt Satversmē šo pantu. Ja man, domes deputātam, būtu bijusi šī aizsardzība, tad es nebūtu patērējis divarpus gadus nevajadzīgai papīru rakstīšanai, nebūtu piedzīvojis to, ka pretinieka puse, iespējams, ir veikusi manu advokātu uzpirkšanu; nebūtu nervozējis, nebūtu piedzīvojis infarktu un būtu pavadījis lietderīgāk šo laiku. Es pazaudēju divarpus gadus tieši tāpēc, ka man nebija šīs deputāta imunitātes.

Ja toreiz man būtu bijusi šāda iespēja, es būtu paskaidrojis - tāpat, kā to darīju šeit. Es jums šeit paskaidroju par mašīnas novietošanu neatļautā vietā, un jūs mani izdevāt administratīvajai sodīšanai.

Tā ka ir arī politiskie pasūtījumi.

Loģiski, dabīgi, neviens deputāts neatteiksies samaksāt sodu, ja viņš tiešām ir noteikumus pārkāpis, taču viņš paskaidros (un daži deputāti pat noliek mandātu). Es domāju, ka, ja tas viss notiktu slēpti no plašas sabiedrības un to no šīs tribīnes nevarētu nedz izklāstīt, nedz uzklausīt, tad daudzas šādas lietas varētu noslēpt.

Es brīnos, kas tie ir par datiem, ko Mūrnieces kundze minēja, - par tiem 50 deputātiem, kuri, lūk, esot, tā teikt, apgājuši šo tribīni.

Ja jūs, frakcija “Jaunais laiks”, balsosiet par šīm Satversmes izmaiņām, tad būs vairs nevis 50 deputāti, bet būs visi 76, kas varēs to nokārtot slepus no sabiedrības.

Es aicinu neatbalstīt Satversmes grozījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jau kā tāds rets runātājs arī patlaban negribēju nākt tribīnē, bet nu esmu spiests to darīt. Nebūtu te daži citi iepriekš nākuši, varbūt arī es nebūtu to darījis.

Es te nesen runāju par zināmu ķermeņa daļu trīcēšanu, tuvojoties 2006.gada 7.oktobrim. Ko es novēroju šodien? Šī parādība progresē - un manāmi progresē!

Sākumā, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem, es to uztvēru kā tādu naivu cilvēciņu liekulību: “Nu, pagrozīsim savas krūtiņas vēlētāju priekšā! Būsim īsti un godīgi!” Kaut nu nebūtu jūs nākuši te tribīnē, draugi mīļie! Jūsu naivās runas taču atklāti parāda jūsu liekulību. Un, jo vairāk es tās klausos, jo skaidrāks man ir tas, ka viena daļa vienkārši nesaprot, kas ir piedāvāts, bet otra “līferējas” ar visādiem demagoģiskiem izteicieniem. Acīmredzot Saeimā ir jābūt vismaz dažiem deputātiem, kas ir spējīgi šai liekulībai kaut ko nolikt pretim.

Redziet, jūs te esat ierakstījuši (kā vispār kaut ko tādu var anotācijā ierakstīt?!): “Pašlaik pastāvošā likumdošana rada priekšstatu par Saeimas deputātiem kā par personām, kuras ir tiesīgas izmantot iespēju izvairīties no soda par administratīvajiem pārkāpumiem.” (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”) Šie rakstītāji par sevi gan tādu priekšstatu rada. Kā var šādu teikumu ielikt tik nopietna likumprojekta anotācijā, kāds ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”?! Kā jūs to nesaprotat? (Starpsauciens: “Saprotam!”) Man tiešām jūsu ir daļēji žēl, varbūt ir labi cilvēki...

Kāds no šitā visa rodas iespaids? Viena frakcija, kurai grūti ir kaut ko reāli izdarīt, “uzcep” nu kaut ko: “Mēs atkal būsim tīri, labi, spēcīgi, daiļi, skaisti un tā tālāk.” Tie citi domā tagad tā: “Vai tad šitie nu būs tie vienīgie tīrie un mēs būsim tādi pustīri tagad? Nē! Mēs viņus atbalstīsim, kaut gan mēs tam nepiekrītam.”

Nu, redziet, šeit viens naivulis runāja, ka nekas jau nenotikšot ar tiem deputātiem. Šis runātājs pat nesaprot, kas te notiek. Mēs taču esam pieņēmuši Administratīvo pārkāpumu kodeksā labojumu, ka deputātu var aizturēt. Deputātu var aizturēt, naivie nezinātāji! Uz 48 stundām jūs var aizturēt - saskaņā ar to, ko mēs paši pieņēmām. Un, ja tagad pieņemsim šo Satversmes grozījumu, tad viens truls vecītis, pildīdams pasūtījumu, jebkuru no mums uz 48 stundām var aizturēt. Vai jūs to nesaprotat? Vai jūs, iesniedzēji, to nesapratāt? Nāk te viens cilvēciņš un saka: “Nekas jau jums te nevienam nedraud.” Nu tad izlasiet paši, par ko jūs esat balsojuši! Tas jau nozīmē, ka jūs uz tiem netīrajiem īkšķiem skatāties visu laiku un nezināt, par ko jūs balsojat. Jūs tikai tas īkšķis interesē, vairāk nekas cits!

Es jums teikšu tā: jo tālāk, jo interesantāk. Nu šeit ir divi “spēka mitriķi” - divas lielas frakcijas. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš “Jaunā laika” kongresā uzkāpa tribīnē un pateica apmēram tā: “Latvijā ir tikai divi spēki, kas uzņemas atbildību par visu. Tikai divi! Tie pārējie ir sīki politikānīši, kas te nāks un čiepstēs kaut ko tribīnē, bet mēs jau viņus “neņemsim pierē”.”

Vai neiznāks arī šodien šinī balsojumā tā? Un tālāk?

Un kas tad nāk tālāk? Tālāk seko jautājums par azartspēlēm. Lielie korifeji, kā jūs tad balsosiet? Kā jūs dalīsiet to ietekmi valstī? Kurš tad grābs to vienu azartspēļu centru, kurš - otru? (Starpsauciens: “Kā to prēmiju sadalīt?”) Pasakiet, lūdzu, kā tad būs? Tūlīt pat mēs to redzēsim. Šis jau ir ģenerālmēģinājums. Treniņš, tā teikt. Lūk! Tā ir tā lietiņa, par kuru tā sēri ir jārunā. Jūs te tagad nāksiet un runāsiet: “Mēs esam tādi paši kā visa tauta.” Protams, mēs tādi paši! Tādi paši Latvijas Republikas pilsoņi ar vienu balsi vēlēšanās, neapšaubāmi! Taču mēs līdztekus uzņemamies atbildību. Un, ja mēs sāksim šādā veidā kārtot rēķinus, dot iespēju izpildstruktūrai uz 48 stundām jebkuru no mums aizturēt, un izmantosim savu ietekmi vienā vai otrā ministrijā, pēc kā tas izskatīsies?

Es esmu vairākkārt to redzējis pirms kārtējām vēlēšanām: tam un tam uzsūta Valsts ieņēmumu dienestu, tam un tam uzsūta vienu vai otru ministriju. Kam tas mums ir vajadzīgs? No kā tad mēs te baidāmies? Kas tur sevišķs, ja tad mēs šad un tad esam spiesti varbūt apstrīdēt to, ko mums piedāvā? Ko tad mēs pieņemsim 1:1 visu to, ko mums piedāvā šeit izskatīt? Vai mums nav tiesību uz savu viedokli? Vai man nav tiesību pateikt, ka es esmu tomēr pārdomājis... ka Ulmes kungs rīkojās pareizi? Vai man nav tiesību tā domāt? Visiem viens likums... Protams, visiem viens likums! Satversme visiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir viena un tā pati, taču Satversmes normas paredz dažādu attieksmi pret dažādām amatpersonām. Vai tad tas arī nav skaidrs? Viena no tām ir Valsts prezidents, otra ir Ministru prezidents, vēl ir arī ministri, deputāti un tā tālāk, un tā tālāk. Satversme - tas ir likumu kopums. Tas ir pats augstākais likums, kas mums ir!

Tagad iznāk tā: toreiz tie bija labi deputāti, tos varēja imunizēt, toties šie, kas te savēlēti, jūs ieskaitot, tādi draņķi vien sanākuši, un tāpēc viņus vajag tagad ņemt priekšā. Es saprotu, ka šeit ir ļoti riskanti tā runāt, tāpēc ka jebkuru šādu runu katrs pagriež tā, kā viņam patīk.

Redziet, ja jau mēs taisījāmies tik nopietni skatīties uz to, lai mēs šeit, Saeimā, vienmēr visu taisnīgi izlemtu, tad vispirms tas bija jāizdiskutē un tikai pēc tam bija jādod priekšlikumi.

Nu kā mēs drīkstam šitā “raustīt” Satversmi?

Es tiešām biju noskaņots pavisam citādi. Bet, draugi mīļie, nu iemācieties runāt šeit! Jūs taču neprotat savus priekšlikumus aizstāvēt! Man te jāklausās kaut kādas liekulīgas, populistiskas runas par kaut kādu cilvēkmīlestību. Nu, nevajag tik asaraini runāt!

Es tomēr te diezgan ilgi sēžu. Varbūt vienam otram šķiet, ka man sen laiks aizvākties no šejienes. Es ticu, ka tādi ir - jā, neapšaubāmi! -, bet, kamēr es te būšu, es neliekuļošu. Lai kā jūs visi man patīkat, es neliekuļošu!

Tagad runā: “Cīnīsimies pret korupciju, atlaidīsim no darba visus tos, kas ir korumpēti iepriekšējās valdībās!” Pie kā tas ir novedis? No darba gan atlaidāt, bet pēc tam samaksājāt 50, 60, 70 tūkstošus - kompensācijas par to, ka nepareizi atlaidāt no darba. Kur tad ir tas cīņas rezultāts, ko? Izrādīšanās vajadzīga? (Starpsauciens: “Jā! Jā!”)

Nu tad es tomēr gribu atgādināt par deputātu, eksdeputātu Jaunupu. Kad viņš pārkāpa noteikumus? Ja nemaldos, vasarā. Kad viņš par to runāja? Tad, kad lieta nonāca līdz Saeimai. Kāpēc viņš agrāk nenolika mandātu? Tad, kad tikko bija noticis pārkāpums, ko? Kāpēc viņš tad to neizdarīja, ja jau viņam tā sirdsapziņa bija tik briesmīga, ka mocīja un spieda, un žņaudza? Tad jau nākamajā rītā varēja nolikt mandātu. Bet nē, viņš pagaidīja, kamēr te viņu sāks tēst. O! Un tad jau skaisti izskatās. Paslauka asaras un iet uz Tieslietu ministriju strādāt. (Starpsauciens: “Piedosim viņam!”)

Tā, lūk, draugi mīļie! Nāciet un dodiet man te iekšā, cik gribat, es esmu pie tā pieradis.

Lūk! Un nu te daži draugi ir nikni uz mani. Es viņus saprotu. Nekā nevar darīt! Bet kad mēs iemācīsimies šeit neliekuļot vēlētāju priekšā? Nelīst pie viņiem un nesolīt viņiem visādus... Es nezinu, ko tagad vēl nākamais eņģelis solīs... Cik mums eņģeļi jau ir bijuši, ko? Kā nāk jaunas vēlēšanas, tā jauns eņģelis: 5.Saeimā - viens eņģelis, 6. - divi eņģeļi bija, 7. - vēl viens eņģelis, 8. - atkal viens. Kurš eņģelis būs uz 9.Saeimu? (Starpsauciens: “Dobelis!”)

Jā, nu pēc aiziešanas viņsaulē tāds kā es laikam par eņģeli netikšu... To es tā domāju, ka tā laikam būs.

Lūk! Redziet, es tiešām negribu neko sliktu teikt par kādu frakciju atsevišķi. Nē! Ne jau tāpēc es šeit uznācu. Bet jūsu runas! Sagatavojiet vismaz savas runas un neblenziet papīrā! Man ir kauns par vienu otru deputātu, kurš atnāk līdz tribīnei un tad blenž tanī papīrā, un tad sajauc kaut ko, nepareizi izlasa un sāk stostīties. Iemācieties runāt kā deputāti, ja gribat šeit strādāt!

Ja jūs gribat skatīties uz īkšķiem, tad tā ir pavisam cita lieta, un tāpēc... Nē, nē, nenervozējiet! Es saprotu, ka ir radusies zināma nervozitāte tajos cilvēkos, kuri jūtas vainīgi. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Tie, kuri ir vainīgi, tie te tagad bļauj. Lūk!

Par to nav ko brīnīties. Bet iemācīsimies savā starpā diskutēt, runāt par konkrētām lietām, izvairīsimies no šitās populistiskās pļāpāšanas!

Es tiešām biju noskaņots ar daudziem kolēģiem šeit kopīgi kaut ko darīt. Un es jums pateikšu vienu, man ir arī piemērs. Aizsardzības un iekšlietu komisijā tukšu pļerkstēšanu nav, tāpēc ka tur neviens to nevar atļauties. Tikko kāds to sāk darīt, visi pārējie tā naivi pasmaida un redz, ka izlēcis ir šitas pļerkstētājs... Nu viņi gandrīz visi ir aizgājuši prom no komisijas.

Tā ka es jums piedāvāju: labi, nāciet un aizstāviet savus grozījumus! Lūdzu! Bet atļaujiet man tos neaizstāvēt. Un nepārmetiet tam deputātam, kurš tos neaizstāv, ka viņš ir kaut kāds, es nezinu, sava labuma meklētājs vai kaut kas tamlīdzīgs. Šeit, paņemot priekšā to deputātu, kurš ir kaut ko pārkāpis, tas ir daudz smagāks pārbaudījums nekā kaut kādu desmit latu samaksāšana aiz stūra. Vai jūs arī to nesaprotat, ka katrs pārkāpējs šeit... Ja jūs gribat viņu audzināt, tad, lūdzu, audziniet! Mēs bieži vien par tiem pārkāpumiem vienkārši nobalsojam, un viss. Kur tad jūs esat tanī laikā?

Es sākumā biju nolēmis nepiedalīties balsojumā mīļā miera labad, bet tagad, atvainojiet, pēc jūsu visu runām un pēc šitās asarainās izrunāšanās es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: “Brīvību!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs, PCTVL frakcija, esam konstruktīva opozīcija. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai kritizējam svešus priekšlikumus, bet mēs arī piedāvājam savus priekšlikumus dažos jautājumos, kā arī apspriežamajā jautājumā.

Mēs vienmēr esam gatavi jebkuram prātīgam kompromisam un gaidām to pašu no partneriem neatkarīgi no viņu politiskās piederības.

Un šajā gadījumā mēs aicinām nemainīt mūsu Satversmi, bet gan attiecīgi mainīt Kārtības rulli. Mēs piedāvājām attiecīgi likumprojekta gan “nulles” lasījumam, gan arī atkārtoti otrajam lasījumam visus savus priekšlikumus. Diemžēl tad, kad mēs to izdarījām “nulles” lasījumā, ņemot vērā mūsu oponentes, cienījamās Mūrnieces kundzes, runu “pret”, kolēģi vispār pat neizlasīja to, ko mēs piedāvājam. Bet mēs piedāvājām sekojošo: deputāts, kurš ir pārkāpis kādu likumu, var pašrocīgi uzrakstīt iesniegumu Mandātu un iesniegumu komisijai, paužot piekrišanu tam, ka viņu nodod tiesai. Un tieši Mandātu un iesniegumu komisija šajā gadījumā pieņem attiecīgo lēmumu, bet Saeima to vispār neskata.

Šāda Saeimas pilnvaru deleģēšana kādai Saeimas struktūrai nav jaunums, un šeit juridiski viss ir korekts, jo, teiksim, Satversme tieši Saeimai, visai Saeimai, deleģē tiesības izjautāt atsevišķus ministrus, bet Kārtības rullī šīs tiesības ir atšifrētas šādi: “Jebkuri pieci deputāti var parakstīt jebkuram ministram jautājumu.”

Cienījamie kolēģi! Ja deputātam patiešām ir gods kalpot Latvijai, tad viņš izmantos šo iespēju un brīvprātīgi atteiksies no deputāta imunitātes. Tāda ir PCTVL priekšlikuma būtība.

Godātie kolēģi, mēs tomēr negribam, lai “Jaunā laika” frakcija atsauktu savu priekšlikumu Kārtības rullim un lai visu šo pārkāpēju sarakstu publicētu mūsu vienīgais oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis”. Šis frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums eksistē, un es tiešām saprotu kolēģu neizpratni, jo presē parādījās versija, ka “Jaunais laiks” ir “pret” šo pārkāpēju uzvārdu publicēšanu. Tas neatbilst realitātei!

Un sakarā ar to man ir konkrēts priekšlikums: šodien tomēr vajadzētu noraidīt šos Satversmes grozījumus, bet pēc tam būtu konstruktīvi apvienot PCTVL frakcijas un “Jaunā laika” priekšlikumus Kārtības rullī. Tā varētu nokārtot visus jautājumus ar tiem deputātiem, kuri ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

Bet šobrīd es aicinu neatbalstīt šo Satversmes grozījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pie jau iepriekš teiktā es gribētu tikai piebilst dažas patiesības, dažas lietas - to, ka ar godīgu cilvēku rokām reizēm tiek paveikti arī netīri darbi. Un man liekas, vai tikai šis nav tas gadījums, jo, redziet, Saeima ir atbildīga un katrs deputāts ir atbildīgs par pašu pieņemtajiem likumiem. Arī par aplamiem likumiem. Un tāpēc, runājot par deputāta izdošanu, mums ir jālemj, vairāk raugoties pēc nodarījuma būtības un atbilstības likumam, nevis tikai pēc simpātijām vai antipātijām pret konkrēto deputātu.

Ko rāda mūsu neilgā pieredze? Ja deputāts pats melo Ceļu policijai, lai izvairītos no soda, bet pēc tam, manipulējot ar faktiem un datumiem, grib panākt oponenta sodīšanu par trīs gadus vecu amatu vai, vairs nebūdams deputāts, piespēlē presei apšaubāmu materiālu par cita deputāta legālajiem privātajiem darījumiem, tad varam pieņemt, ka tie 50 deputāti, par kuriem šeit minēja kolēģi un par kuriem Saeima nekā nav lēmusi, ir veiksmīgāk izmelojušies, noslēpjot savu deputāta statusu.

Un šajā gadījumā Saeima nav vainīga pie tā. Šeit ir cits jautājums: cik deputātu no šiem 50 pieder tieši pie jūsu frakcijas un kas ir bijis par iemeslu tam, kāpēc šis materiāls nav nonācis šeit Saeimā? (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Par grozījumiem Kārtības rullī, kas arī šoreiz tika pieminēti kā motīvs, lai mēs tagad nepārdomātu un nebalsotu citādāk, es jau runāju pagājušajā reizē, godājamie kolēģi! Bet jūs to neņēmāt vērā un nobalsojāt “par” šiem grozījumiem. Un kolēģe Mūrniece jums to atgādināja.

Godājamie kolēģi! Te jau nav diskusija par automobiļiem vai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par to, vai to ir bijis daudz vai maz.

Es vēlreiz atkārtošu savu priekšlikumu: būtu normāli, ja deputāts, kurš ir pieķerts pārkāpumā un piekrīt šim sodam, vispār šeit netiktu uzklausīts, bet pietiktu ar to, ka viņa pārkāpums tiek publicēts, kā mēs to nolēmām Kārtības rullī.

Bet te ir cita lieta - ir iebildumi pret to, ka tad deputātam būtu liegts paskaidrot kolēģiem un vēlētājiem savu viedokli un argumentus.

Mēs jau runājām par tiesām. Arī tad tika pieminēts gadījums, kad tiesa neesošas valsts karoga apgānīšanu traktē kā komunistiskās simbolikas izmantošanu, un par to mēs šeit lēmām un grozījām likumu. Un pat tad, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosināja precizēt šo normu, lai vairs nebūtu tādu gadījumu, deputātu vairākums tam atkal nepiekrita.

Es varētu ierosināt, ka, lai kāda partija celtu savu reitingu un gūtu tautas mīlestību, mēs varētu nolemt reizi mēnesī izdot pa vienam deputātam piekalšanai pie kauna staba Doma laukumā. Es domāju, ka tauta būtu gauži apmierināta. Par ko piekalt - tas nav svarīgi, jo arī sodīto deputātu sarakstā labākajā gadījumā būs norādīts tikai attiecīgais pants, kas ierindas lasītājam tik un tā neko neizteiks par nodarījuma būtību.

Piedāvātais grozījums ļaus veiksmīgi aizbāzt deputātam muti, lai pilsoņu viedoklis veidotos nevis no šeit publiskotajiem faktiem un lietas materiāliem, bet gan no žurnālistu atstāstījumiem.

Un tāpēc, godājamie kolēģi, neaizmirsīsim, ka mēs esam atbildīgi katrs atsevišķi un visi kopā arī par to faktisko rezultātu, kādu varētu dot godīgu deputātu iebalsoti grozījumi, kuri ir piedāvāti ar nelietīgu mērķi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Arī es tāpat kā mans kolēģis Dobeļa kungs patiešām nebiju grasījies nākt šurp runāt, ja šeit nebūtu bijušas tik “fantastiskas” (pēdiņās) debates. Un domu graudi te pavīdēja tik “izcili”, ka tos vienkārši nevar nekomentēt.

Buzajeva kungs jau ir sasniedzis visaugstāko domas lidojumu ar atziņu, ka viņi esot konstruktīva opozīcija. Ja Buzajevs ar savu komandu ir konstruktīva opozīcija, tad ko te vēl lai saka? Un tas nozīmē, ka šī konstruktīvā opozīcija pēc būtības būtu jāatbalsta, bet, ja to atbalstītu, kas tad notiktu? Kas tad notiktu? Latvija jau sen būtu Krievijas guberņa, un okupantiem izdalītu Triju Zvaigžņu ordeni. Tā, lūk, konstruktīvā opozīcija!

Un paspīdēja šodien arī Šadurska kungs kārtējo reizi ar savu atziņu, ka, ziniet, mēs būsim godīgi deputāti un strādāsim tautas labā, un tauta mūs mīlēs, ja mēs pareizi nobalsosim par azartspēlēm un izlozēm... Nu vai tas nav komiski? Vai šis ir tas likumprojekts, grozījumi likumā, kas izšķir Latvijas valsts vai tautas likteni, tās nabadzību vai bagātību? Tas ir smieklīgi!

Un Dobeļa kungs jau teica, ka šā balsojuma par azartspēlēm rezultātā iegūs vai nu viena sevi saucoša par lielu partija vai frakcija, vai otra, jo tā saņems ziedojumus neatkarīgi no tā, kā tos noformulēs... Vieni vai otri, un vairāk nekas. Punkts! Un tauta no tā neiegūs absolūti itin neko.

Lūk, tāda ir jūsu tautas mīlēšana! Tautu vajag mīlēt citādāk, un trijos gados jums vajadzēja to parādīt, darot darbus, kuri tautai dotu kaut ko labu.

Te jau arī Dobeļa kungs pieminēja šo korupciju. Kur tad ir šī ārkārtīgi izmisīgā cīņa ar korupciju, kāda bija it kā pirms vēlēšanām? Kur tā ir? Nav! Ir taisni otrādi: tos, kuri realizē korupciju, kuri skaidri un gaiši iedod kukuli (piemēram, Rudens aptieku tīkla vadītājs - 50 000), viņiem pat kārtīgs “fui” netiek pateikts. Viņus vienkārši atbrīvo. Atbrīvo! Esi brīvs! Un viņš smaida.

Kur ir šī ēnu ekonomikas apkarošana, kas varētu dot budžetā simtiem miljonu latu? Nav! Nav un līdz nākamajai Saeimai arī nebūs, jo nav pat nekādu mēģinājumu. Nav nekādu mēģinājumu visos šajos trijos gados to darīt.

Draugi mīļie! Ja jūs gribējāt darīt kaut ko tautas labā, tad šodien un vakar vajadzēja cīnīties pret inflāciju. Bet premjers paziņo, ka būs inflācija, ka būs milzīga inflācija, kad nabadzīgākie cilvēki nevarēs, tā sakot, maizes klaipu nopirkt. Tad, redziet, Kalvīša kungs plānu veidos - veidos plānu, kā apkarot inflāciju. Tikai tad, kad nabadzīgie cilvēciņi nevarēs nopirkt maizes klaipu. Bet, redziet, 7,7% liela inflācija, kas ir šobrīd oktobrī, tas neesot nekas.

Vai nav smieklīgi un vai nav traģiski? Ir traģiski! Un nepakustina ne pirkstu. Un neatbalsta frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus, kuri ir ļoti loģiski nodokļu atlaižu ziņā, nodokļu mainīšanas ziņā. Tie paredz iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% samazināt uz 15 procentiem. Šis priekšlikums ir absolūti loģisks, nepieciešams un steidzami būtu pieņemams. Bet nē, nē un vēlreiz nē!

Kur ir pensionāru stāvokļa uzlabošana? Piemet kaut kādus piecus latus un, kā es jau teicu, 25 latus atņem un saka: “Esiet laimīgi!”

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, mēs runājam par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”!

P.Tabūns. Tieši par to es arī runāju. (Zālē smiekli.) Un tagad, redziet, Satversmes grozīšana. Ābiķa kungs saka skaidri, gaiši un nepārprotami, ka tas esot populisms, tomēr viņš balsošot “par”. Es atvainojos! Lai Satversmi grozītu populistiska priekšlikuma dēļ? Vai tas nav smieklīgi? (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”) Vai tas ir maz pieļaujami, ja reiz ir tāda atziņa, ka tas ir populisms? Bet, redziet, tā sakot, mīļā miera labad, lai nu tomēr tā koalīcija, kura pašlaik šūpojas sakarā ar azartspēlēm... varbūt šādā veidā to tomēr var paglābt, varbūt Kalvītis var noturēties līdz nākamās Saeimas vēlēšanām valdības vadītāja amatā, nobalsosim “par” šo populistisko priekšlikumu. Vai tā ir cienīgi darīt, deputāti? Deputātiem ir jāstrādā tautas labā - un tikai tā! -, nevis grozot savā labā kaut kādu Azartspēļu likumu.

Un arī Šadurska kungs par to runāja, tad kāpēc lai es par to nevarētu runāt? Par to, ka šie likuma grozījumi būšot tas galvenais, kas izteikšot mūsu godīgumu un tautas mīlēšanu. (Starpsauciens: “Par Satversmi runā!”) Redziet, Šadurska kungs varēja par to runāt, bet es tātad nedrīkstu par to runāt, jo tā neesot Satversmes lieta. Ir! Tāpat kā “Jaunā laika” deleģētās tieslietu ministres Āboltiņas kundzes izdarītā Pilsonības likuma noņemšana “no distances”, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu valstij. Ārkārtīgi svarīgs! Bet tas tika noņemts, jo, redziet, viņi juta, ka “tēvzemieši” iesniegs šai valstij ļoti būtiskus priekšlikumus. Jā, iesniegs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cienot Saeimas laiku, es runāšu ļoti īsi, jo Mūrnieces kundze, kura ir šā likumprojekta autore, jau, manuprāt, visu precīzi izstāstīja. Tomēr, man liekas, ir viena vai divas lietas, kuras būtu vērts pieminēt šajās garajās, manuprāt, ļoti neauglīgajās un neizprotamajās debatēs.

Tātad pirmais. Kolēģis Ulme teica, ka šajā pantā ir garantēta drošība darīt savu darbu. Tad, kolēģi, padomāsim, vai šī drošība nozīmē pārkāpt mūsu pašu, Saeimas, pieņemtos likumus un pēc tam pašiem par to, vai tas tā ir vai nav, tiesāt un sodīt? Tātad mēs gribam saglabāt drošību, atbalstot nesankcionētus mītiņus, kuru atļaušanu paši esam noteikuši. Vai tādu drošību mēs vēlamies? Mēs vēlamies drošību ceļu satiksmē aizstāt ar iespēju pašiem palikt nesodītiem. Mēs vēlamies panākt visu partiju vadītājiem, arī “Jaunā laika” partijas vadītājam, drošību vērsties pret pašu, Saeimas, pieņemto likumu par politisko partiju finansēšanu. Vai tā ir tā mūsu drošība, par kuru mēs runājam?

Un visbeidzot, kolēģi, vai tiešām mēs grasāmies pārvērst Latvijas Republikas Saeimu par augstāko tiesu instanci, nevis pat par trim instancēm, kā tas ir bijis līdz šim brīdim? Mēs grasāmies Saeimu pārvērst par pašu, pašu augstāko instanci, jo, ja mēs šeit deputāta Ulmes gadījumā debatējam, ir vai nav viņš vainīgs, tad, piedodiet, visā demokrātiskajā tiesiskajā pasaulē tā ir tiesas prerogatīva, un mēs neesam un nevaram būt tiesa. Bet, ja jūs domājat, ka mēs esam tiesa, nu tad mums tā kompetence jāsadala mūsu komisijās: piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lems par finanšu pārkāpumiem, Aizsardzības un iekšlietu komisija lems, teiksim, par militāriem pārkāpumiem - vai būs kāda karatiesa vai kā savādāk.

Tad, ja mēs šeit bradājam Satversmes būtību, tiesiskas valsts būtību pašos pamatos, tas fakts aicina mūs padomāt, par ko mēs vispār šeit diskutējam.

Es aicinu tikai un vienīgi uz to, ka Saeimas deputātam ir jābūt savās tiesībās vienlīdzīgam ar jebkuru pilsoni - vēlētāju, kā viņi tiešām to prasa. Sapratīsim to, nevis runāsim garas, neizteiksmīgas, vājas runas par visu kaut ko, lai novērstu uzmanību!

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - 15. (No zāles: Nav!”) Nav atbalstīts. Nav pietiekams atbalsts likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Tātad likumprojekts noraidīts. Jā, paldies. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos... Piedošanu!

Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, vēl mirkli uzmanību! Saistībā ar iepriekšējo balsojumu, tas ir, likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, ir saņemts deputātu Lasmaņa, Aleksandrova, Bērziņa, Ziedones-Kantānes, Mūrnieces un citu deputātu iesniegums ar lūgumu: “Atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu, frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ierosina nolasīt katra deputāta balsojumu par Latvijas Republikas Saeimas sēdes darba kārtības punktu - likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē””. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad mums ir jābalso par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 3. Tātad ir pieņemts lēmums nolasīt katra deputāta balsojumu par Latvijas Republikas Saeimas sēdes darba kārtības punktu - likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Balsojuma rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Balsojumā par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” “par” ir balsojuši: Igors Aleksandrovs, Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Silva Bendrāte, Guntis Bērziņš, Uldis Briedis, Māra Ceriņa, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Jānis Esta, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Ēriks Jēkabsons, Roberts Jurķis, Artis Kampars, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Inese Krastiņa, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Madars Lasmanis, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Pēteris Ontužāns, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jānis Porietis, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Anna Seile, Atis Slakteris, Igors Solovjovs, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Kārlis Šadurskis, Viesturs Šiliņš, Jānis Škapars, Elita Šņepste, Žanete Vasaraudze, Dzintars Zaķis, Ausma Ziedone-Kantāne, Ērika Zommere un Ēriks Zunda.

“Pret” ir balsojuši: Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Inta Feldmane, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Andis Kāposts, Andrejs Naglis, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Pēteris Simsons, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Dainis Turlais, Arvīds Ulme un Ingrīda Ūdre.

Atturējušies: Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Aleksandrs Bartaševics, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Pāvels Maksimovs, Vitālijs Orlovs, Jakovs Pliners, Dzintars Rasnačs, Ivans Ribakovs, Juris Sokolovskis, Andris Tolmačovs, Jānis Urbanovičs un Aleksejs Vidavskis.

Un nebalsoja Jānis Jurkāns, Imants Kalniņš, Inguna Rībena un Pēteris Tabūns.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Sēklu aprites likumā” otrajam lasījumam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta sakarā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja 35 priekšlikumus.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 4. - deputāta Kāposta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 7. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

P.Kalniņš. 10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 11. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 13., 14. un 15. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 16. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

P.Kalniņš. 18.priekšlikums. Un 19. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 20., 21. un 22. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 23. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 24., 25. un 26. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 27., 28. un 29. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 30. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 31. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 32. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 33. un 34. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 35. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. Komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Azartspēļu un izložu likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 147 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš attiecas uz terminu skaidrojumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 2. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Iestrādāts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 2. un 3. priekšlikumu.

A.Slakteris. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 5. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Iestrādāts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 11. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 12. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 15. un 16. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums precizēt nosaukumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 28. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 30. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 22, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 31. - deputāta Jurkāna priekšlikums, kurš ir līdzīgs. Komisija atbalstīja pirmajā lasījumā redakciju, kura paredz, ka tām kompānijām, kas iesaistītas šajā biznesā,

nr.33 bs.

paaugstina statūtkapitālu līdz 1 miljonam. Līdz ar to visi pārējie priekšlikumi komisijā netika atbalstīti. Arī deputāta Jurkāna 31.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 37. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 38. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 45. un 46. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 49. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 24, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 51. - deputāta Jurkāna priekšlikums - un arī 52. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums ir saistīti ar spēļu galdu skaitu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr saglabāja to redakciju, par kuru mēs sākotnēji bijām izšķīrušies, tāpēc visus pārējos priekšlikumus tā noraidīja. Arī deputāta Jurkāna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Pret 51.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 52. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Arī tas ir par šo pašu tēmu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 23, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 53. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 54. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 59. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 60. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.68.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 69. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 70. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 71. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 72. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 77. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 79. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums, kurā mēģināts noteikt citus kritērijus personām attiecībā uz vecumu - ir piedāvāts paaugstināt vecumu līdz 21 gadam, kad drīkst piedalīties azartspēlēs.

Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas frakcijas 41.panta iesniegtā 6.punkta pirmās daļas redakcija paredz, ka azartspēlēs nedrīkst piedalīties personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu. Es domāju, ka vecumā no 18 līdz 21 gadam jaunieši vēl mācās vidusskolā vai ir sākuši studijas augstskolā. Un, ja jaunietis šajā vecumā pat jau strādā, viņš diezin vai ir paspējis izveidot savu karjeru tā, ka spēj nopelnīt tik daudz, ka var atļauties spēlēt kazino vai spēļu zālēs.

Tāpēc domāju, ka šajā vecumā cilvēkiem vēl nav izveidojusies stabila vērtību izpratne, spēja novērtēt savus spēkus un pateikt: “Nē!”, kad izklaide jau sāk kļūt par atkarību. Tāpēc bieži vien nevainīga ziņkāres apmierināšana var kļūt par traģēdiju visai ģimenei.

Pieredzes trūkums, pārāk daudz brīvā laika un draugu ietekme pamudina jaunieti eksperimentēt ar savu dzīvi. Un tā šis kārdinājums un vēlme ātri, bez īpašas piepūles iegūt lielu naudu var pārvērsties par traģēdiju. Tāpat arī finansiālo līdzekļu trūkums, lai realizētu šo vēlmi, pamudina jauniešus nostāties uz noziedzības ceļa. Viņi sāk zagt, krāpties, aizņemties un ieslīgst parādos, ko nespēj vairs atdot.

Jaunie cilvēki neko nezaudēs, ja likums spēļu elli viņiem atvērs trīs gadus vēlāk. Tas tikai dos viņiem iespēju brīvo laiku izmantot lietderīgākām nodarbēm vai veselīgam dzīvesveidam.

Tāpēc dosim viņiem papildu laiku pārdomāt un pieņemt lēmumu, vai azartspēļu zāle un kazino ir tas labākais, ko sniedz dzīve un jaunība.

Aicinu balsot “par” šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām šis priekšlikums ir ļoti svarīgs un nopietns. Un šodien mums ir iespēja palīdzēt daudziem jauniešiem, viņu vecākiem un ģimenēm pasargāt savus bērnus no iespējas ietekmēties laimētavās, kur 18 gadu vecumā bērni piedalās dažādu totalizatoru, bingo un citu spēļu iespējamajās darbībās.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo lēmumu - azartspēlēs nepiedalīties, kaut gan man vispār ir pilnīgi nepatīkami šodien lemt par azartspēlēm, jo Latvijā šīs spēles ir atnesušas daudzām ģimenēm tikai postu, slimības, un cilvēki ir nokļuvuši ārkārtīgi smagās situācijās. 21 gads - tas jau ir tāds pieņemams laiks, kad šis cilvēks jau varētu piedalīties, tāpēc šis priekšlikums ir ļoti racionāls.

Es aicinu visu Saeimu padomāt, jo katram no mums ir savi bērni, mazbērni, un mūsu Latvijā jaunieši nedrīkst iekrist šajās lamatās.

Un es lūdzu jūs balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, ko tu! Tu atbalstīsi?”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Man nāk smiekli, redzot, cik mēs esam liekulīgi! Kāpēc mēs atļaujam pirkt šņabi no 18 gadu vecuma vai citus spirtotos dzērienus? Jums ir arī zināms, ka no 18 gadiem jaunieši sāk dienēt armijā, un principā, lai Dievs nedod viņiem būt zaldātiem, viņi var karot.

Viens no mūsu kolēģiem, kuru, starp citu, es ļoti cienu, uzskata, ka nedrīkst izsniegt autovadītāja tiesības no 18 gadiem, ka to vajadzētu darīt no 20 gadiem. Es varu domāt, ka to vajag darīt no 25 gadiem. Nu tas taču ir smieklīgi!

Bērniem nedrīkst atļaut! Pēc Latvijas likumiem bērni skaitās līdz 20 gadiem. Pārējiem jaunekļiem ir galva uz pleciem. Tas nenozīmē, ka viņi zaudēs tur miljonus, kuru viņiem nav. Tad jau mēs arī izdomāsim, no kura vecuma košļenes būtu jāaizliedz, un tā tālāk.

Likums ir likums! Bērniem līdz 18 gadiem ir aizliegts arī spirtotos dzērienus pirkt un tā tālāk. Cits jautājums, ka mēs nevaram panākt, lai likumi tiktu pildīti. Bet šis jautājums... Es nedomāju, ka tas ir nozīmīgs, tāpēc nav vērts to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris. Jā, kolēģi deputāti! Arī komisijā par šo jautājumu bija ļoti nopietnas debates, bet pamatā Latvijā visi ierobežojumi un atbildība cilvēkiem sākas no 18 gadiem. Tad cilvēks var precēties, var doties misijā, var pirkt alkoholu. Un mūsu uzskats ir tāds, ka cilvēks pats ir tiesīgs pieņemt lēmumu.

Ir arī valstis, kur šis vecuma slieksnis ir lielāks, bet Latvijā cilvēks var tikt ievēlēts par pašvaldības deputātu jau no 18 gadu vecuma. (Starpsauciens: “Kas no tā?”) Protams, tādas runas šodien no tribīnes par to, ka, teiksim, azartspēles ir sliktas un tamlīdzīgi... Par to visu vēl tiks runāts. Un arī es personīgi nedomāju, ka tas ir kas labs. Valstij tas ir jāregulē, bet nav jārada šādi mākslīgi ārpussistēmas ierobežojumi. Komisija tāpēc lielā vienprātībā tomēr nolēma palikt pie kopējā kritērija - pie 18 gadu vecuma.

Aicinu arī jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu deputātus balsot par 79. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu!

A.Slakteris. ...Kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 1, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 80. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz dažādus papildu ierobežojumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Azartspēļu un izložu likuma 2.panta pirmajā daļā ir rakstīts: “Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību.” Tāds ir arī Latvijas Pirmās partijas priekšlikuma mērķis.

Jebkura likuma normai vispirms jābalstās ir uz morāli ētiskiem principiem, kurā likumdevējs sabiedrībai skaidri norāda tās vērtības, kuras valsts aizstāv un sargā. Ņemot vērā, ka mūsu valstī ir miljons 300 cilvēku, kas pieder pie kādas kristīgas baznīcas, būtu tikai pašsaprotami parādīt cieņu šai lielajai sabiedrības daļai, aizliedzot organizēt azartspēles teritorijā, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no baznīcām un kulta celtnēm, ar to respektējot ticīgu cilvēku negatīvo attieksmi pret šo atkarību izraisošo, nelaimi nesošo biznesu.

Tāpat mūsu valstī ir vairāk nekā 360 tūkstošu bērnu un jauniešu, kuri katru dienu mēro ceļu uz bērnudārzu vai skolu. Pieņemot likuma normu, ka azartspēles nav atļauts organizēt arī izglītības iestāžu ēkās un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no šīm ēkām, mēs kā likumdevēji parādīsim attieksmi pret jauno paaudzi. Bieži vien tieši attieksme ir svarīgāka par reālo ieguvumu, lai gan būs arī ieguvums - mūsu bērni un jaunieši retāk redzēs spēļu elles, retāk par tām domās. Nav noslēpums, ka bērns to, ko viņš regulāri redz un dzird, drīz vien pieņem kā normu un pašsaprotamu lietu.

Tāpēc es aicinu balsot “par” un ar šo balsojumu parādīt savu attieksmi pret šo sabiedrības daļu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Pirmās partijas frakcijas iesniegto 80.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - nav, atturas - 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpmākos grozījumus izskatot, ziņotājs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā būs deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kā es saprotu, Slaktera kungam bija jādodas uz radio sniegt informāciju, tāpēc es turpināšu viņa vietā.

81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 83.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 86. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 6, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sakarā ar to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Sokolovska iesniegumu, ka viņš atsauc savu priekšlikumu - 87.priekšlikumu -, šis priekšlikums nav izskatāms.

Ē.Zunda. 88. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, daudzi no jums vakar skatījās televīziju, kur notika pietiekami ilga un nopietna diskusija par šo tēmu. Taču tā jautājuma būtība, par kādu aicināja cilvēkus zvanīt un izteikt savu attieksmi, nebija gluži tāda, kādu mēs bijām domājuši, iesniegdami šo priekšlikumu.

Mūsu priekšlikuma būtība (ka pašvaldībai ir jānosaka teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles) atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā varianta (ka pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles) tikai ar vienu būtisku lietu.

Nav bez pamata bažas, ka, mainoties pašvaldībām un mainoties partijām, kuras iegūst varu vai vairākumu pašvaldībās, var būt dažādas situācijas - var būt simpātijas vai antipātijas pret azartspēļu uzņēmējiem. Protams, vienu brīdi var aizliegt vienā vietā, citu brīdi - citā. Taču no šīs problēmas vai no šīm bažām mēs varam pilnīgi droši tikt vaļā, ja mēs realizējam mūsu priekšlikumu, ka pašvaldība reizi pa visām reizēm vai uz ilgu laiku nosaka konkrētas teritorijas, kurās azartspēles ir atļautas. Un tad vairs nav no svara, vai azartspēļu realizēšanu prasa vienas vai otras, vai trešās firmas pārstāvis. Tad darbojas šie jau iepriekš noteiktie kritēriji: kādās mājās, kādās ēkās nedrīkst un kurās vietās drīkst. Tad šim azartspēļu uzņēmējam ir garantija: ja viņš piesakās tajā teritorijā, ko pašvaldība ir deklarējusi kā azartspēlēm pieļaujamu, tad pret viņu nevar vērst nekādus subjektīvus ierobežojumus, iebildumus vai meklēt vēl kaut kādus īpašus noteikumus, lai vienam atļautu, bet otram - ne.

Taču ir radušās bažas, vai pašvaldībām būtu tiesības šo jautājumu reglamentēt pašām. Manuprāt, par to nebūtu jādiskutē, jo kurš gan labāk nekā pati pašvaldība zina, kurā pilsētas rajonā drīkst un kurā nedrīkst, un kurā vietā ir lietderīgi un kurā nav lietderīgi.

Man liekas, vakar televīzijā Jūrmalas galva ļoti pamatoti argumentēja. Viņi zina, kurā rajonā kādi cilvēki dzīvo: kurā rajonā azartspēles būtu pieļaujamas kā izklaides veids un kurā tās nebūtu pieļaujamas kā jau netikumu veicinošs iestādījums.

Tāpēc šis mūsu priekšlikums būtu, mūsuprāt, tas risinājums, kas apstiprinātu arī Rīgas pašvaldības līdz šim brīdim lemto un nopietno izlēmību noteikt šīs teritorijas, lai nebūtu tāda situācija, kāda Rīgā ir tagad, - ka jebkurā vietā ir neskaitāmā daudzumā azartspēļu iestādes - spēļu zāles, kazino un tamlīdzīgas.

Mēs esam apmierināti ar to, ka spēļu automāti tiks izņemti no kafejnīcām, no veikalu priekštelpām, no citām vietām, taču tas neatrisinās jautājumu. Arī tas, ka mēs paceļam statūtkapitāla līmeni līdz miljonam, - arī tas neatrisinās problēmu pēc būtības. Tikai vienu spēļu firmu vietā, kuras nevarēs šos noteikumus izpildīt, tas ir, nevarēs izveidot pienācīga lieluma zāles un kazino, ienāks citas firmas, kurām tas būs pa spēkam. Ticiet man, - ja jūs noraidāt šo mūsu priekšlikumu, ka pašvaldībai ir tiesības un pienākums skaidri un gaiši norādīt teritorijas, kurās azartspēles var būt, un izslēgt pārējās teritorijas, tad arī pēc šā likuma spēkā stāšanās nekas nemainīsies nedz Rīgā, nedz citās vietās. Vienu spēļu firmu vietā strādās citas firmas, kurām tas būs pa spēkam, un vēl sliktāk būs tām pašvaldībām, kuras šobrīd ir pēc sava lēmuma noteikušas ierobežojumus, - tām būs pienākums atļaut spēlēt jebkurā vietā, izņemot skolas, baznīcas, slimnīcas (pat ne 500 metru attālumā no šīm iestādēm, bet blakusmājā, jo nupat jūs to akceptējāt!). Tātad situācija netiks būtiski grozīta, netiks uzlabota un no azartspēlēm atkarīgu cilvēku būs tikpat daudz kā līdz šim un varbūt vēl vairāk. To jums var pateikt mūsu ārsti, speciālisti.

Un nobeigumā es, protams, esmu spiests ar nožēlu konstatēt, ka liberālas politikas un tirgus ekonomikas apstākļos, protams, līdzko ir pieprasījums pēc azartspēlēm vai alkohola, vai ielasmeitām, vai narkotikām, vai ieročiem, vienmēr atradīsies piedāvājums un piedāvātāji. Taču mūsu, likumdevēju, kompetence un pašvaldību kompetence ir ierobežot un iegrožot katru šādu biznesu, kurš rada cilvēkiem ne tikai labu sajūtu un izpriecu, bet arī nopietnus draudus mūsu tautas pastāvēšanai.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamā Seiles kundze, vai jums pietiks ar divām minūtēm? (No zāles dep. A.Seile: “Jā!”) Lūdzu!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Labi domātais priekšlikums tomēr ir dīvaini uzrakstīts. Spriežot pēc tās redakcijas, kādu ir sagatavojusi Latvijas Pirmās partijas frakcija, iznāk, ka katrai pašvaldībai, Dundagai, Kolkai, jebkuram mazam pagastam ir jānosaka teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles, kaut arī varbūt tajā teritorijā neviens uz šādu biznesu nebūs pieteicies.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, neapgrūtināt mazās pašvaldības ar liekām funkcijām, kādas tām nemaz nav noteiktas Pašvaldību likumā, un atbalstīt to redakciju, kāda ir bijusi līdz šim spēkā esošajā likumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Jānim Strazdiņam pietiks ar vienu minūti? Nē.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs un Inese Šlesere.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi!

Turpināsim debates par 88. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu. Izskatām likumprojektu “Azartspēļu un izložu likums” otrajā lasījumā.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā jau profesionālis, es arī gribu atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu - Latvijas Pirmās partijas frakcijas izteikto priekšlikumu. Ir jāiegrožo šis ļaunums, kas rada milzīgas problēmas gan ģimenei, gan valstij! No šā ļaunuma, no kura daži ļoti daudz pelna, tā ka tur apgrozās lieli materiālie līdzekļi, visas valstis cenšas aizsargāties, šo ļaunumu kaut kā iežogojot. Kā būs, ja mēs tagad samazināsim pašvaldību lomu, to tiesības kontrolēt šo nelaimi? Vietējo varu taču ir vēlējuši arī mūsu pašu cilvēki! Ļoti daudzās pašvaldībās ir ļoti labi mūsu partiju cilvēki, bet tagad mēs viņiem izraujam no rokām jebkādu iespēju aizstāvēt savus iedzīvotājus. Tas nu pilnīgi nav pieņemami! Mēs darbojamies paši pret savām pašvaldībām, pret saviem vēlētiem cilvēkiem.

Un tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo domu par pašvaldību lomu to vietu norādīšanā, kurās var veidot šādas spēļu vietas.

To mēs jau darījām Rīgas Domē, pēdējā sasaukumā kad es tur vēl biju (pēc tam mani ievēlēja Saeimā). Drošības jautājumu komitejā šie jautājumi tika risināti, un mēs nonācām pie slēdziena, ka citādi šo ļaunumu nevar norobežot, kā tikai ievietojot konkrētās vietās, kur tas mazāk skar iedzīvotājus.

Atcerēsimies kaut vai tādu Amerikas Savienoto Valstu pilsētu kā Lasvegasa, kas ir atvēlēta tikai šādām izpriecām! Eiropā - Montekarlo un citas vietas. Šādas spēļu vietas nekad nelaiž iekšā visā pilsētā. To esamība ir ļoti bīstama visiem iedzīvotājiem. Un, ja mēs esam atbildīgas amatpersonas, tad mums tas ir jāņem vērā un mēs nedrīkstam piekrist tādiem priekšlikumiem, kuri vērsti uz azartspēļu izplatības veicināšanu.

Un par nākamo piedāvāto priekšlikumu. Es izteikšos atsevišķi, jo tur ir vēl lielāka kļūda pielaista.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 88. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 89. - deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikums. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbildīgā komisija to ir uzlabojusi, ņemot vērā atsevišķi izdebatētas detaļas iepriekšējā komisijas sēdes daļā. Šis ir pašlaik visplašāk debatētais priekšlikums, jo tas izšķir jautājumu, vai azartspēļu biznesu valstī kontrolē valsts vai pašvaldības. Komisija izšķīrās atbalstīt priekšlikumu, ka to dara valsts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas debatēt? Jā, lūdzu! Atklājam debates par 89. - deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikumu.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es neuzskatu, ka šeit ir jābūt jautājumam par to, kurš lems - vai pašvaldības un pašvaldību ierēdņi, vai mūsu likums un attiecīgo ministriju ierēdņi. Jo šie jautājumi jākontrolē abām pusēm. Ir jābūt šiem stingrajiem noteikumiem, kuri ir tagad kļuvuši vēl stingrāki un kurus es pilnībā atbalstītu, ja mēs tiešām izslēgtu šīs spēlēšanas vietas no daudzu citu vietu vidus. Taču jāņem vērā, ka šiem spēkiem, kuru rokās ir ļoti lieli naudas līdzekļi, nebūs nekādu ierobežojumu. Šie 3 miljoni... un arī citi ierobežojumi, kas ir tīri finansiāli... Viņi to visu mierīgi nosegs un vēl pasmiesies, ka par smiekla naudu mēs viņiem esam atdevuši visas tās vietas, ko vien viņi ir iekārojuši.

Tikai pašvaldības, nosakot teritorijas un ievērojot šos ierobežojumus, tiešām varētu reāli samazināt šo vietu skaitu.

Gribu jums kā piemēru pieminēt Rīgu. Lai man piedod mūsu cienītais komisijas loceklis Raimonds Pauls, bet es gribu piesaukt vienu no viņa radošajiem panākumiem - “Vernisāžu”. “Vernisāža” ir pilsētas centrā, blakus Brīvības piemineklim. Turpat ir Latvijas Universitāte, turpat ir Vērmanes parks. Tagad tā ir Baltijas lielākā spēļu elle. Tur vairs nav mūzikas. Tur ir tikai zināma veida mūzika, un tas ir viss! Kā pieminekli savai nevarībai mēs esam ielikuši pilsētas centrā šo spēļu elli. Un, ja mēs tagad pieņemsim šādus noteikumus, tādas spēļu elles būs visapkārt, jo par naudu jau visu var nopirkt. Šie noteikumi, šie ierobežojumi, kādi šeit ir paredzēti, jau neko nenozīmē. Kas ir ar Latvijas Universitāti? Kas ir ar Brīvības ielu? Kas ir ar Tērbatas ielu? Kāda ir Čaka iela? Bijušo veikalu vietā ir uz katra stūra vienas vienīgas spēlētavas - tā saucamās laimētavas. Es gan gribētu tās saukt par zaudētavām.

Es ļoti uzsaku savu kolēģi dakteri Taubi, kas vakar Dombura raidījumā teica tādus vārdus: kāpēc mēs nedomājam par cilvēkiem? Kāpēc nedomājam par pašnāvniekiem? Kāpēc nedomājam par tiem, kas izdara noziegumus; kas aizņemas, vilto, ņem jau tagad kredītus, lai tos nospēlētu; kas ieķīlā dzīvokļus? Tās nabaga mātes, tās nabaga sievas, tie bērni, kas no visa tā cieš!

Vai tiešām tikai nauda visu nosaka? Vai tiešām mums nav atbildības par savu tautu?

Tāpēc es ļoti aicinu nebalsot par Pietkeviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Kam jānosaka azartspēļu organizēšanu reglamentējošās normas - valstij vai pašvaldībām? Patiesībā naivs jautājums, aiz kura cenšas paslēpties Tautas partija, kas nupat apmetusi kūleni savā nostājā pret azartspēlēm - no to apkarotājas kļuvusi par klaju aizstāvi.

Atbilde ir ļoti vienkārša: protams, abām. Gan valstij, gan pašvaldībām. Valstij ir jānosaka kritēriji un vispārējās normas, tādas kā nodokļu politika, bet pašvaldībām ir jāatstāj tiesības, ja nepieciešams, pastiprināt likumā noteiktos ierobežojumus atbilstoši savu iedzīvotāju vajadzībām.

Man patiesi žēl Jūrmalas domes, kas pieņēma drosmīgu lēmumu, lai skolasbērniem nebūtu pa ceļam no skolas jāiet garām spēļu ellītēm. Lai spēlē bagātie, lai spēlē ārzemju tūristi lepnajās viesnīcās! Lai atstāj savu naudu šeit, bet atkarības un spēles radītās depresijas lai ārstē savās mājās!

Man ir žēl Rīgas Domes valdošās koalīcijas un mēra Aivara Aksenoka, un it īpaši man ir žēl Tautas partijas deputāta Edmunda Krastiņa, kas izsenis pazīstams ar savu neiecietību pret azartspēlēm. Arī viņu darbs pēc šodienas balsojuma var izrādīties veltīgs.

Man ir žēl bijušā Valmieras mēra, tagadējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska, kuram pat īsti nezinot viņa partijas varenie ir pieņēmuši lēmumu, kas liks naudaspriekā ietrīsēties katras spēļu biznesa haizivs sirdij.

Valmieras pašvaldība bija tā, kura pirmā sāka alkohola tirdzniecības iemaksas budžetā samērot ar kolosālajiem zaudējumiem valsts un pašvaldības budžetā sakarā ar tautas nodzeršanos.

Paldies Valmierai par ierosmēm, apturot alkohola nakts tirdzniecību. Šis pilotprojekts ir ļāvis mums nonākt pie saprātīga risinājuma arī valsts mērogā. Bet cik grūti mums bija Saeimā to panākt!

Nu spēļu jomā šādu pilotprojektu vairs nebūs. Jūs esat gatavi ar likuma spēku aizvērt šīs durvis? Tautas partija! Jūs, sev vien zināmu motīvu vadīti, esat krāpuši Saeimu, aicinot noteikt steidzamību toreiz labam likumprojektam, bet pēc tam ar savu priekšlikumu to izkropļojāt līdz nejēdzībai.

Jūs, būdami premjera partija, esat nolaidušies līdz tādai galējībai kā koalīcijas līguma pārkāpums, liedzot mums vienu nedēļu kompromisa meklējumiem. Izskatās pat tā, ka jūs vairs neesat brīvi savā izvēlē, jo jūs krāpjat ne tikai mūs, bet arī nododat savējos.

No Saeimas lēmuma ir atkarīgs tas, vai dažiem tūkstošiem slimo, atkarīgo cilvēku, kas vakar Dombura šovā balsoja par to, ka azartspēles ir tikai izklaide, jūs radīsiet cerības uz normālu dzīvi. Paši viņi savu postu neapzinās. Parādiet man alkoholiķi, kurš atzīst, ka ir slims! Bet ģimenes gan apzinās! Valstī, kur trešdaļa sabiedrības grimst galējā nabadzībā, vēl arī šie nabagu graši aizripos spēļu automātos.

Godātie Tautas partijas deputāti! Ja jūs ar savu atbalstu apstiprināsiet šo priekšlikumu, kas aizliedz pašvaldībai piedalīties azartspēļu ierobežošanā un darīt kaut ko savā teritorijā, lai mazinātu risku jaunatnei nonākt atkarībā, tad ikviens sabiedrībai zudis cilvēks, katrs, kas, parādu nastas mākts, aizies no dzīves, piedodiet skarbos vārdus, būs arī uz jūsu sirdsapziņas. Un, ticiet man, mēs jums to atgādināsim!

Paldies.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Mēs šodien un katru dienu dzirdam, ka mums Latvijā trūkst izglītotu speciālistu. Mēs katru dienu dzirdam, ka mums trūkst strādnieku, jo viņu problēma ir atkarības slimības... Mums ir ļoti daudz ģimeņu, kurās atkarības slimību dēļ trūkst uzturlīdzekļu. Latvijā ir pārlieku daudz nabadzīgu cilvēku, kuri neplāno savu atpūtu, bet tieši azartspēļu klubos cer uz laimi, nesaprot to, ka citiem tas ir ļoti ienesīgs bizness.

Un vēl es gribētu teikt kolēģiem, kuri vakar minēja piemēru par Lasvegasu: tas tomēr bija ciniski!

Es gribu uzsvērt to, ka skolotāji, ārsti, policisti, uzņēmēji un pašvaldību vadītāji pastāvīgi cīnās ar šīs problēmas sekām. Un arī šodien es lasu avīzē “Diena”, ka kāds no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem teicis, ka pašvaldību vadītāji varētu ņemt kukuļus par šo kazino izvietošanu. Es gribētu teikt, ka viņiem šobrīd būtu arī iespēja domāt pretēji.

Un atkal Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir parādījusi savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šis priekšlikums ir vistiešākais lobisms vienai biznesa sfērai - azartspēlēm. Dodot “zaļo gaismu” vieniem, mums tiek piedāvāts pasmieties par pārējiem uzņēmējiem.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs... Nē.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Slakteris. Jā, kolēģi! Tātad deputāta Pietkeviča priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā Nr.90.

Es saprotu, ka pašlaik visi te mēģinās no tribīnes būt paši svētākie un tamlīdzīgi, bet atcerieties tikai to, ka šā jaunā likuma darbības rezultātā tiek plānots, ka Latvijā no apmēram 700 kafejnīcām tiks izņemti visi spēļu automāti, ka samazināsies spēļu automātu skaits, tāpēc iespējamība tur ieklīst nejaušam - nejaušam! - spēlētājam, kas ir potenciāli atkarīgais, ievērojami samazināsies. (Starpsauciens: “Kur tas ir rakstīts?”) Tā ir šā likuma koncepcijas galvenā jēga! Tas ir rakstīts gan koncepcijā, gan arī atspoguļots visos skaitļos, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā redzēja visu partiju deputāti, un tāpēc arī atbalstīja.

Aicinu atbalstīt 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir ierosinājums balsot par 89. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu? Jā. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 89.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 37, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 90. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Pietkeviča kungs! Nu neizdevās jūsu taktiskais gājiens ar debašu noraušanu, runājot par iepriekšējo priekšlikumu, jo tomēr ir vēl viens priekšlikums.

Kolēģi! Manuprāt, šobrīd mums ir diezgan būtiska un svarīga izvēle. Un kāpēc? Ar šo balsojumu mēs vai nu kaut nedaudz uzlabosim, vai arī pilnīgi nogalināsim Saeimas prestižu.

Es gribu runāt atklāti. Šis priekšlikums ir tieša un izteikta metode, veids, kā caur Saeimu ar valsts - augstākā likumdevēja palīdzību tiek mēģināts veikt kaut ko līdzīgu politiskai korupcijai.

Un kāpēc? Kolēģi! Mēs labi zinām, ka lielākā un ienesīgākā azartspēļu vieta ir Rīgas pilsēta, kur Rīgas pašvaldība, piedaloties arī Tautas partijas deputātiem, ilgu laiku diskutējot, ir nobalsojusi un izdomājusi konkrētu veidu un attiecīgu redakciju, kā šādas azartspēles ierobežot. Taču šodien sasteigti, nepārrunāti, neizdebatējot, nepamatoti, neparunājot ar kolēģiem par šo jautājumu, ar likuma varu mēs gribam iznīcināt Rīgas Domes jau tā ilgo, garo un spēcīgo darbu.

Kolēģi! Es to nevaru nosaukt nekā citādāk, kā vien tiešu azartspēļu biznesa lobēšanu.

Vēl par pašvaldībām. Ja mēs nobalsosim “par” šo priekšlikumu, tad mēs pēc būtības izteiksim neuzticību mūsu partiju veidotajām un vēlētāju atbalstītajām, tikko kā ievēlētajām pašvaldībām, to domēm un vadītājiem. Un it īpaši tas būtu jāzina Tautas partijai, jo Tautas partija vienmēr sevi ir uzsvērusi kā lielu partiju. Un tiešām jūsu partijas vadībā strādā vairāk par 10 Latvijas pašvaldību. Tātad šodien pēc būtības jūs grasāties izteikt neuzticību tādiem cilvēkiem kā Vents Krauklis, tādiem cilvēkiem kā Aivars Lācarus, vēl citiem ļoti spējīgiem pašvaldību vadītājiem. Vai tiešām jūs ar šo balsojumu gribat pateikt, ka viņi neko nejēdz no tā, kā viņu pilsētās veidot šo azartspēļu vietas un situācijas? Es tam negribu ticēt, godātie kolēģi! Man liekas, ka kāds jūs ir apmānījis. Man liekas, ka šobrīd jūs vienkārši ved maldināšanā.

To vakar apstiprināja arī Kučinska kungs, kurš ir pašvaldību lietu ministrs. Viņš skaidri un gaiši pateica: “Pašvaldības tā nedomā, un pašvaldībām ir jābūt tiesībām!”

Un visbeidzot. Kolēģi, Tautas partija šodien tiešām valdības koalīcijas stabilitāti ir uzlikusi uz ruletes galda. Es ceru, ka, ruletei griežoties, šīs krāsas, šie cipari būs pareizajā vietā.

Balsosim “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Sergejs Fjodorovs. Nē? Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ieklausieties 90.priekšlikuma pirmās daļas redakcijā: “Pašvaldība saskaņā ar šā likuma noteikumiem, izsniedz atļauju atvērt kazino, spēļu zāli...” Noteikumi ir ļoti skaidri pateikti, un pašvaldības nabaga ierēdnis, saņemot visu šo papīru kaudzi, nav spējīgs pat pateikt nevienu vārdiņu. Viņš nevar aizstāvēt savu pašvaldību! Iedomājieties nu kaut vai Kuldīgas centru, Tautas partija! Pašā skaistākajā vietā kāds nopirks skaistu ēku un uztaisīs tur atkal jaunu “Vernisāžu”. Vai jums būs ļoti pateicīgi Kuldīgas iedzīvotāji, kuri būs spiesti tam visam dzīvot blakus? Varbūt tas pats Valmierā notiks pie Sīmaņa baznīcas, būs ļoti skaisti... Un pašvaldība nevienu vārdu nevarēs pateikt. Bet mēs šeit kā tādi neprofesionāļi būsim visu to akceptējuši.

Tāpēc es ierosinu vēlreiz izskatīt šo jautājumu, kāds tas bija pirmajā lasījumā, kur bija ļoti loģisks risinājums, ko mēs jau vienreiz atbalstījām. Nu sāksim vienreiz domāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Slakteris. Ziniet, kolēģi, lai nebūtu pārpratumu... Arī turpmāk šīs licences izsniegs pašvaldības. Pie tam 41.panta otrajā daļā ir noteikti stingri kritēriji: azartspēles nav atļauts organizēt valsts pārvaldes iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, aptiekās, pastā vai kredītiestādēs, publisko pasākumu rīkošanas vietās, tirgus iekšējā teritorijā, veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un ostās. Šis uzskaitījums ir ļoti konkrēts, un katra pašvaldība skatīsies, lai notiekošais atbilstu šiem kritērijiem, bet stingru kritēriju ieviešana visā valstī - tas ir pareizais ceļš, un to jums pateiks arī jebkurš korupcijas apkarošanas speciālists, ka vienoti kritēriji - tā ir pareiza metode, un - taisni otrādi - izplūduši un neskaidri kritēriji - tas ir nepareizs ceļš.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 90. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 37, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Slakteris. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Arī 96. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 97. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji ir iestrādāts komisijas priekšlikumā Nr.98.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 99. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 100. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā uz numerāciju - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 101. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Arī 108. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Arī 111. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.114.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.116.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Arī 121. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 123. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 124.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina precizēt redakciju. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 125. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 126. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 128. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Redakcionāls ir arī 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 131. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 133. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 134. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 135. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 136. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 137. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 138. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 139. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 140. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 141. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Slakteris. 142. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 143. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Slakteris. 144. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 145. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 146. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. Atbalstīts ir arī 147. - finanšu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šodien ir vislielākais kauns šīs Saeimas darbā.

Es gribu vērsties pie četriem Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātiem, kuri atbalstīja apkaunojošo priekšlikumu - 90.priekšlikumu. Es gribu vērsties pie Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuru vairākums atbalstīja šo apkaunojošo priekšlikumu.

Godātie kolēģi, mums divu balsu pietrūka! Es ļoti aicinu apdomāties. Es ļoti aicinu padomāt par savu sirdsapziņu, par savām sievām, par saviem bērniem, par visām Latvijas sievām, viņu bērniem un vīriem. Un es ļoti aicinu balsot pret likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jāsaka, es arī nebiju gatavs šodien runāt.

Šis balsojums faktiski parāda to, kas ir vērojams nu jau 15 gadus pēc neatkarības atgūšanas, - to, ka šie jautājumi tiek izlemti ārpus Saeimas. Un es nebrīnīšos, ja, pilnīgi iespējams, kādas valdošajā koalīcijā esošas partijas kase papildināsies ar fizisko personu ziedojumiem. Un lietas tiks atrisinātas, nauda būs saņemta priekšvēlēšanu kampaņai. Un mēs nobalsojām, protams, par to... Tas šobrīd ļoti daudzus uztrauc, un mediķi, profesionāļi, jau apgalvoja... Katrā ziņā es vēršos pie “Jaunā laika” un šodien nostājos “Jaunā laika” pusē šajā balsojumā par to... (Aplausi.) “Jaunajam laikam” vajag izvērtēt šo balsojumu un parādīt stingru mugurkaulu un gāzt Kalvīša valdību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

Es atgādinu, ka mēs runājam par 147. - finanšu ministra priekšlikumu.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos mūsu frakcijas priekšsēdētāja viedoklim un aicinu noraidīt šo likumprojektu kopumā, neņemot vērā pat to risku, ka mums tādēļ varbūt būs jāaiziet no valdības. Mēs nevaram tik ilgi līdzi šūpoties un vienkārši mīļā miera dēļ pieņemt jebkuru kompromisu. Neiet tā lieta!

Šeit dzirdējām skaidrus argumentus, un tagad mums ir jābūt skaidrībai, par ko te ir runa un kurā pusē mēs stāvam. Vai mēs ar to iegūstam vai zaudējam tautas simpātijas - to mēs redzēsim. Mēs ar šo savu balsojumu varam parādīt, kurā pusē mēs stāvam - morāles un mūsu tautas dzīvības pusē.

Lūdzu noraidīt šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir jārunā par konkrēto priekšlikumu!

Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Mums bija debates par 147.priekšlikumu. Vai deputāti lūdz balsojumu par 147.priekšlikumu? Deputāti nelūdz balsojumu par 147.priekšlikumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Kampara, Ceriņas, Ziedones-Kantānes un Ontužāna iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, minētie deputāti lūdz izdarīt pārbalsošanu par 90.priekšlikumu - “jo balsojumā piedalījās vairāki deputāti, kuri neatradās sēžu zālē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? Ja deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu, lūdzu, balsosim par pārbalsojuma veikšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 11, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 34, atturas - 11. Likums “Azartspēļu un izlozes likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi, un divos pantos ir redakcionāli labojumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tagad neviens vairs negrib klausīties tālāk, visi tikai skatās, kā kurš balsoja.

Otrajam lasījumam priekšlikumi Ārlietu komisijā nav iesniegti. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Otrajam lasījumam nav neviens priekšlikums iesniegts. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu savā 9.novembra sēdē.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” trešajam lasījumam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” (reģistrācijas numurs 1234).

Ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 4. - kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un daļēji iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 7. - kultūras ministres Demakovas priekšlikums, kas daļēji atbalstīts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

A.Ziedone-Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu Nr.4981. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

1. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Deputāti lūdz balsojumu. Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 2. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 3. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 4. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Jaunupa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 7. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 9. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

Dz.Zaķis. Es atvainojos! Es kļūdījos. Mēs apspriežam 10. - deputāta Tolmačova priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 11. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 12. un 13.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis. Tie tad arī bija visi priekšlikumi, kas iesniegti trešajam, galīgajam, lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 8, atturas - 13. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Dzīvokļa īpašumu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Dzīvokļa īpašumu likums”. Mums bija lielas debates par to, bet komisija galu galā atbalstīja - ar noteikumu, ka būs ļoti daudz priekšlikumu un ka mēs pie šā likumprojekta cītīgi strādāsim, gatavojot to otrajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 30.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kalniņš. 28.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un nolēma to atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Sokolovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas Nr.1356) “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Kopumā saņemti divpadsmit priekšlikumi. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 2. - deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6. - deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 7. - deputāta Solovjova priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 8. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 9. - deputāta Solovjova priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 10.priekšlikums ir no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1416. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Un pēdējais - 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums - arī ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Peters. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

1.priekšlikumu, ko komisija ir saņēmusi no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera, tā neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 2. - deputāta J.Urbanoviča priekšlikums. Arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es piedāvāju likumā iekļaut divas tabulas par ikgadējo nodevu kravas automobiļiem, piekabēm un puspiekabēm un tā tālāk.

Abas šīs tabulas praktiski ir nokopētas tieši no attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas, tikai eiro ir pārrēķināti latos, un ne vairāk.

Tā ir minimālā likme, kura būtu pieļaujama, lai aizstāvētu vietējos autopārvadātājus. Vietējie autopārvadātāji ir tā mūsu tautsaimniecības nozare, kura pagaidām sekmīgi attīstās mūsu valstī. Diemžēl to nevar teikt par dažām citām nozarēm. Un šo autoražotāju aizstāvība, pēc mana uzskata, ir valsts un valdības pienākums.

Kāpēc vajadzētu palielināt šo likmi, ja salīdzinām to ar Eiropas Savienības direktīvām, es droši vien nesaņemšu atbildi.

Vēl vairāk! Kad šī direktīva tika ieviesta, mūsu Ārlietu ministrija un citas ministrijas to nokopēja vārds vārdā, un nebija nekādu atvieglojumu, turpretī dažas citas valstis tomēr ietirgoja Briselē atvieglojumus saviem vietējiem pilsoņiem.

Diemžēl tas nav vienīgais gadījums, kad valdība neizpilda savus pienākumus - neaizstāv Latvijas pilsoņus un pārējo iedzīvotāju kopumu konkurējošās sfēras.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un nobalsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija arī to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris. 5. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 7. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Slakteris. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (reģistrācijas Nr.313). Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs. 4. - deputāta Pētera Kalniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs. Kā arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Ribakovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Bāriņtiesu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Bāriņtiesu likumu pirmajā lasījumā un atbalstījusi to. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Grozījumi Civillikumā ir Bāriņtiesu likumu pavadošais likumprojekts. Pirmajā lasījumā komisijā tas ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” ir Bāriņtiesu likumu pavadošais likumprojekts, kas komisijā pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir saņemti divi priekšlikumi. Aicinu tos izskatīt iesniegšanas secībā.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 24.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Tātad šis likumprojekts ir skatīts gan Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Abos gadījumos par to ir saņemtas pozitīvas atsauksmes, arī no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas.

Pavisam īsi par to, kas šis ir par likumu un kāpēc tas ir nepieciešams. (Starpsauciens: “Nevajag!”) Tātad ir mainījusies Eiropas Savienības direktīva par to, kā turpmāk tiks veikti iepirkumi Eiropas Savienības teritorijā. Tā ir mainījusies jau turpat pirms nepilna gada. Šā gada laikā mums ir jāpieņem šīs direktīvā noteiktās normas mūsu nacionālajā likumdošanā, tāpēc iepriekšējo likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” turpmāk aizstās šis - Publisko iepirkumu likums.

Tās normas, kurās mēs pastiprināsim regulējumu, attieksies gan uz kritērijiem, gan arī uz diskriminācijas novēršanu; parādīsies tāda jauna lieta kā elektroniskā procedūra, kas tiks izmantota, organizējot iepirkumus, turpretim diskutabla būs, protams, sliekšņu noteikšana iepirkumu procedūrai un cenu aptaujas procedūrai.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2. decembris.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sokolovska, Kabanova, Buzajeva, Tolmačova, Aleksejeva un citu deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā.

Pieprasījuma iesniedzēji lūdz arī vārdu, lai motivētu pieprasījumu.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr ceru, ka Pieprasījumu komisija nenoraidīs šo pieprasījumu tāpat kā visus pārējos, jo šinī gadījumā lieta ir ļoti nopietna. Kas būs nākotnē, kādi Latvijā būs un cik daudz būs Latvijas iedzīvotāju? Vai vistalantīgākie, visjaunākie neaizbrauks no Latvijas?

Tātad sakrīt divas tendences. Pirmā ir demogrāfiskā tendence, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās.

Otrais moments ir tas, ka desmitiem tūkstošu mūsu Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā tagad izbrauc uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm. Līdz ar to, protams, būtu ļoti interesanti uzzināt, vai valdībai, Ministru kabinetam, ir kāda stratēģiska programma, kādā veidā panākt to, lai šie cilvēki neizbrauktu no Latvijas.

Trešais moments. Vai valdībai ir kāda stratēģiska programma, kādā veidā varētu palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties un aicināt viņus atgriezties?

Ceturtais moments. Ja tomēr mums nav šo divu nosacījumu, tātad nav programmas, kādā veidā nepieļaut, lai cilvēki no šejienes aizbrauc, un kā viņi varētu atgriezties, tad mums, Latvijai, būs nepieciešams darbaspēks. Vai valdībai ir kāda apzināta programma, kā viņi paredz, ka uz Latviju atbrauks kādi imigranti un no kādām valstīm, cik daudz un ar kādu izglītību?

Pretējā gadījumā, ja mēs tagad nedomāsim par šo jautājumu, šis process notiks haotiski, un tad arī mums būs tādas pašas problēmas, kādas ir daudzās valstīs Eiropā, jo arī tās savulaik nepadomāja par to, un diemžēl tagad mēs redzam rezultātus.

Lūdzu tomēr jūs pievērst uzmanību šim pieprasījumam un atbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Grīnblata, Kiršteina, Dobeļa, J.Kalniņa un Rasnača jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu - noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu. Šo jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Ribakova, Vidavska un Orlova jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram Kariņa kungam “Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”. Šo jautājumu mēs nododam ekonomikas ministram.

Cienījamie kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas grupas sēde notiks Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs un Inese Šlesere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 17.novembra sēde ir slēgta.

Balsojumi

Grozījums Farmācijas likumā
Datums: 17.11.2005. 09:07:44 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4964 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"
Datums: 17.11.2005. 09:08:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4965 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 17.11.2005. 09:08:48 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4966 nodošanu komisijām

Grozījums Ārstniecības likumā
Datums: 17.11.2005. 09:09:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4967 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 17.11.2005. 09:20:02 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4972 nodošanu komisijām

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu
Datums: 17.11.2005. 09:26:50 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4973 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
Datums: 17.11.2005. 09:34:04 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4974 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem
Datums: 17.11.2005. 09:34:44 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4983 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību
Datums: 17.11.2005. 09:35:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4984 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību
Datums: 17.11.2005. 09:36:02 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4985 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību
Datums: 17.11.2005. 09:36:40 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4986 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1435)
Datums: 17.11.2005. 09:40:32 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4992 nodošanu komisijām

Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Datums: 17.11.2005. 09:41:34 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4993 nodošanu komisijām

Par NATO Parlamentārās Asamblejas 2010.gada pavasara sesijas rīkošanu Rīgā
Datums: 17.11.2005. 09:45:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr. 4963 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 11:52:30 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4270 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 11:54:10 bal018
Balsošanas motīvs: Par individuālo balsojumu nolasīšanu

Grozījumi Sēklu aprites likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 11:58:42 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4982 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:02:02 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4754 pieņemšanu 2.lasījumā

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:05:58 bal021
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:08:32 bal022
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:09:30 bal023
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:18:58 bal024
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:21:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par 80.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 12:22:34 bal026
Balsošanas motīvs: Par 86.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 13:38:16 bal027
Balsošanas motīvs: Par 88.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 13:50:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 13:56:36 bal029
Balsošanas motīvs: Par 90.priekšlikumu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 14:07:12 bal030
Balsošanas motīvs: Par 90.priekšlikuma pārbalsošanu

Azartspēļu un izložu likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 14:07:38 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4893 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 14:08:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4755 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 14:09:52 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4824 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 14:10:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4852 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.11.2005. 14:11:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4823 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:12:26 bal036
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:12:52 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4960 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:13:38 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4976 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kultūras institūciju likumā (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:15:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4979 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:16:12 bal040
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:16:36 bal041
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:16:56 bal042
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:17:18 bal043
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:17:44 bal044
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:18:06 bal045
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:18:28 bal046
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:19:00 bal047
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (3.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:19:48 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4981 pieņemšanu 3.lasījumā

Dzīvokļa īpašuma likums (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:20:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4286 pieņemšanu 1.lasījumā

Mēslošanas līdzekļu aprites likums (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:21:38 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4883 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:22:28 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4843 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (reģ. nr.1356) (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:23:40 bal052
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (reģ. nr.1356) (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:24:18 bal053
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (reģ. nr.1356) (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:25:12 bal054
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (reģ. nr.1356) (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:25:38 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4975 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:29:34 bal056
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:29:58 bal057
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:30:48 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4977 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:32:20 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4978 pieņemšanu 2.lasījumā

Bāriņtiesu likums (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:33:12 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4849 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:33:56 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4851 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:34:40 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4850 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Patentu likumā (2.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:35:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4990 pieņemšanu 2.lasījumā

Publisko iepirkumu likums (1.lasījums)
Datums: 17.11.2005. 14:37:50 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4999 pieņemšanu 1.lasījumā