Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 5. sēde

1990.gada 10.maijā

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

Priekšsēdētājs: Vārdu īsam paziņojumam lūdz Sekretariāta vadītājs deputāts Dobelis.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Lūdzu atzīmēt sarakstā, ja kāds no jums ir mainījis vietu un sēž citur, nekā te rakstīts. Otrkārt, nav nofotografējušies šādi deputāti -Īvāns, Aizezers, Berdikovs, Peršins, Žuks, Garajevs, Buka. Lūdzu to izdarīt šodien no 16.30 līdz 17.00.

Priekšsēdētājs: Pieņemam zināšanai un rīcībai.
Nākamais jautājums -par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un darbības virzieniem. Būtu pareizi, ja mēs sāktu šo jautājumu izskatīt ar Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa uzstāšanos.

I.Godmanis: Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Viens no galvenajiem uzdevumiem ir izveidot Latvijas valdību. Kā zināms, patlaban situācija ir sekojoša. Iepriekšējās valdības ministri turpina savas funkcijas, kamēr nav apstiprināts jaunais valdības sastāvs. Mēs praktiski esam starpstadijā, jo Ministru padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir apstiprināti un ievēlēti, bet attiecībā uz pārējiem vietniekiem un ministriem tas vēl nav noticis. Tāpēc, cienījamie deputāti, es šeit griežos gan pie pozīcijas, gan opozīcijas: apzināsimies, ka dzīve rit uz priekšu, rit katru dienu, un sevišķi daudz problēmu ir visas republikas līmenī. Tāpēc, izskatot projektu par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu un darbības virzieniem, gan arī pēc tam izskatot ministru kandidatūras, lūdzu darīt to noteikti, ar lielu atbildības sajūtu, un tajā pat laikā ņemot vērā, kāda ir situācija. Valdībai ir jāstrādā, tāpēc tai jātop izveidotai.
Varu jūs informēt, ka kandidāti uz Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku un ministru posteņiem ir sagatavojušies stāties pastāvīgo komisiju priekšā un pēc tam plenārsēdē jūsu priekšā, lai atbildētu uz jautājumiem, kad izskatīsim jautājumu par viņu apstiprināšanu.
Atļaujiet pavisam īsi raksturot principus, pēc kādiem veidots priekšlikums par šo valdības struktūru. Es sākšu ar vadību. Principiāla atšķirība starp to valdības vadības modeli, kas tiek piedāvāts patlaban, un to, kāds bija līdz šim, ir tas, ka samazināts priekšsēdētāja vietnieku skaits. Tam bija ne tikai matemātisks mērķis, bet arī principiāli cits -lai nebūtu dublējošu funkciju attiecīgajam ministram un attiecīgajam Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam. Iepriekšējā praksē zināma dublēšanās tika fiksēta, jo šis princips nebija ievērots. Tagad ir gluži pretējs princips -galvenā persona un galvenais atbildīgais cilvēks republikā par savu nozari ir ministrs, kolektīvus lēmumus pieņem ministru kabinets, un par šo lēmumu izpildi savā nozarē atbild katrs ministrs personiski, bet kopējos valdības jautājumos, protams, atbild valdības kabinets, valdības priekšsēdētājs un vietnieki. Piedāvātajā likumprojektā, ja runājam par struktūru un sastāvu, esam atteikušies no lielā vietnieku skaita,kas zināmā mērā iepriekšējā valdībā bija organizēts pēc nozaru principa.
Nākamais princips, kas ietverts šajā likumprojektā, ir sekojošs. Ministriju skaits, kā jūs redzat, ir četrpadsmit. Var rasties jautājums: vai tas nav mēģinājums zināmā mērā turpināt izvērst valdības birokrātisko struktūru? Kāpēc ir tik liels ministriju skaits, kāpēc nav iespējams apvienot šīs ministrijas, kāpēc nav iespējams daļu ministriju likvidēt? Atbilde ir ļoti vienkārša. Mēs esam tādā posmā, ka jāņem vērā politiskās izmaiņas, iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas atstās iespaidu arī uz valdības rīcību un politiku, bet mēs šajā brīdī nevaram likt pretī konkrētu modeli, kā apvienot, kā likvidēt, kā dalīt. Nav konkrētu apsvērumu. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā valdībai jādod tiesības strādāt zināmu laika posmu, kurā tā apzināsies, cik lielā mērā šī struktūra spēj izsekot politiskajām izmaiņām, kas ir neizbēgamas šajā pārejas periodā. Tātad šis princips tiek ievērots. Es domāju, ka turpmāk valdība, sniedzot atskaiti par savu darbību, dos arī savus priekšlikumus par iespējamām struktūras izmaiņām. Šo darbības posmu zināmā mērā valdība mēģinās noteikt pati, bet prioritāte, protams, būs Augstākajai padomei.
Nākamais. Gribu vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta pašu pēdējo -5.punktu. Tur ir rakstīts -atzīt par nepieciešamu izveidot komisiju, kas izstrādātu likumprojektu par Latvijas Republikas valdību. Uzdot Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam iesniegt Augstākajai padomei priekšlikumus par minētās komisijas sastāvu. Zināmā mērā šis likums ir pārejas tipa. Paliek nepieciešamība izstrādāt fundamentālu likumu, kas reglamentētu Latvijas Republikas valdības funkcijas, galvenās pamatdarbības virzienu un struktūru, kā arī atbildību un kompetenci. Šis ir komisijas uzdevums, un valdības pārstāvji varētu ņemt tajā dalību. Izstrādājot šo likumu, jāpārdomā, vai tas pēc sava apjoma un struktūras būs tāds, kāds pieņemts Lietuvas Republikā, vai tāds, kāds tika pieņemts īsi pirms valdības reorganizēšanas Igaunijā.
Runājot par šiem galvenajiem darbības virzieniem, kas ir 2.punktā, vēlreiz uzsveru -galvenie virzieni, kur pats svarīgākais ir 1.punkts: realizē republikas politiski ekonomisko suverenitāti, t.i., neatkarību. Te ir runa arī par valdības darbības virzieniem tautsaimniecībā un ekonomiskajos sakaros, 5.punktā -par iespējamo valdības mijiedarbību ar pašvaldības un pašpārvaldes orgāniem, kā arī par valdības piedalīšanos ministrijās un konkrētu darbu pie likumprojektiem. Galvenā likumdošanas iniciatīva un likumdošanas process norisināsies pastāvīgajās komisijās.
Atgriežoties vēl pie pašvaldības struktūras, jāmin, ka valdības ierosinātajam modelim ir tā priekšrocība, ka valdības sastāvā ietilpst tikai priekšsēdētājs, vietnieki un ministri. Valdības sastāvā vairs nav komiteju priekšsēdētāju. Ir tikai viens valsts komitejas priekšsēdētājs, kas ietilpst valdības sastāvā, tas ir Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs, ievērojot šīs organizācijas īpašo statusu. Šis princips ir ievērots, lai varētu pietiekami operatīvi darboties ministru kabinets un regulāri lemt, vismaz reizi nedēļā sanākot kopā, lai tādējādi saglabātos šīs lemjošās institūcijas operativitāte. Tālāk es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis likums zināmā mērā ir pagaidu variants, taču domāju, ka komisijā tas aktīvi jāapspriež, lai izveidotu tā izvērstu variantu.
Jārunā arī par Ministru padomes Prezidiju. Šā Prezidija funkcijas ir fundamentāli atšķirīgas. Es jau teicu, ka tajā nav tādu vietnieku, kas dublētu ministru funkcijas. Prezidijā ietilpst priekšsēdētāja vietnieki. Īpašā stāvoklī, kāds mums var veidoties un kādā mēs pārejas posmā esam, ir ekonomikas, finanšu, tirdzniecības un iekšlietu ministri. Risinot jautājumus, tajā var iekļaut arī citus valdības locekļus, taču lēmumus pieņem Ministru padome. Šāda Prezidija veidošana nepieciešama, ņemot vērā šā pārejas posma perioda specifiku, it īpaši operatīvu lēmumu pieņemšanā, kas jāveic kaut vai divas trīs reizes dienā.
Runājot par komitejām un departamentiem, jāteic, ka jautājums par departamentu veidošanu vēl ir risināšanas stadijā. Valdība izskatīs jautājumus, kas attiecas uz tiem departamentiem, kuri eksistēs gan pie valdības, gan arī pie attiecīgajām ministrijām. Ja mēs paskatāmies šo likumprojektu par Latvijas Republikas valsts pārvaldes sistēmas grozījumiem, tad redzam, ka pirmajā variantā ir ierosināti divi varianti, bet otrajā variantā runa ir par to, ka tiek pārveidotas attiecīgās struktūras atbilstoši to jaunajam saturam. Šeit runa ir par Agrorūpniecisko komiteju, Valsts celtniecības ministriju, Enerģētikas ministriju, Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteju, par Latvijas Materiālo resursu ministriju, ir jālikvidē Komunālās saimniecības ministrija. Paredzot un atbildot uz jautājumu par ministriju skaitu, varu jums ziņot, ka tāda lieluma valstīs, kāda ir Latvija, ar tās iedzīvotāju skaitu un ražošanas līmeni, šāds ministriju skaits praktiski ir arī visās Skandināvijas valstīs, tāpēc, pārskatot struktūru, mēs ierosinām šādu valdības struktūrnodaļu sastāvu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi? Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: * /Man ir šāds jautājums. Lūk, te ir minēts ministriju skaits, bet ekonomika prasa aprēķinus. Skaitīsim naudiņu jau no paša sākuma. Cik šis ministriju sastāvs izmaksās mūsu budžetam? Tas ir pirmais. Otrs jautājums -visos šajos virzienos nezin kāpēc nav minēts viens no svarīgākajiem, kurā jāstrādā Ministru padomei. Tas ir ceļš uz tirgu. Te par to nav ne vārda. Atbildiet./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Godmanim.

I.Godmanis: Jā, es atbildēšu uz otro jautājumu. Viens no Minis-tru padomes priekšsēdētāja vietniekiem, kura kandidatūra tiks jums ierosināta, būs tieši ekonomiskās reformas pārzinātājs, un viņa galvenais uzdevums būs strādāt pie šīs programmas, par kuru jautāja cienījamais deputāts. Protams, šīs funkcijas daļēji būs jāveic arī ekonomikas ministram.

Par izmaksām. Jebkurā gadījumā mūsu mērķis ir panākt, lai šo ministriju skaits, ņemiet vērā, ka es šeit vēl neko neesmu teicis par Lietu pārvaldi, nepārsniegtu mūsu pašreizējās izmaksas, tendencei vajadzētu būt uz to skaita samazināšanu. Jūs gribat zināt precīzus skaitļus? Es ar tiem iepazīstināšu, taču ne šodien.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: * /Mans pirmais jautājums ir par reglamentu. Es lūdzu, lai šā jautājuma apspriešanā nebūtu ierobežojumu: ja cilvēkam ir trīs jautājumi, lai viņš tos uzdod; ja viņam ir divi vai pieci jautājumi, arī lai uzdod. Es, protams, ar lielu gandarījumu uzzināju, ka tāda pati shēma ir Lietuvā un Igaunijā, taču, tā kā esmu republikas Augstākās padomes deputāts, tad, dabiski, mani interesē mūsu jautājumi, un es gribētu iegūt pilnīgu skaidrību.
Otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, Godmaņa kungs, kur varētu iepazīties ar ministriju struktūru un nolikumiem par ministriju darbu. Ar to sasaucas mans nākamais jautājums. Piemēram, likumprojektā par valsts pārvaldes sistēmas grozīšanu ierakstīts tā: "Likvidēt Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministriju."Man, dabiski, rodas jautājums: kas ar šīm lietām nodarbosies vai nenodarbosies neviens?/

I.Godmanis: Es jums atbildēšu. Ar šīm lietām nodarbosies jaunievēlētās pašvaldības, * /krieviski tas būs "A0