Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu, reģistrāciju! Rezultāts: 119 deputāti ir reģistrējušies. Darba kārtība 5. un 6.novembrim. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Pirms sešām nedēļām Augstākās padomes Prezidijs adresēja likumprojektu par valsts kontroli izskatīšanai piecās komisijās. Četras nedēļas šis likumprojekts ir bijis ieplānots nedēļas otrās plenārsēdes dienas otrajā daļā ar acīm redzamu prognozistisku rezultātu, ka tas nevar tikt tajā nedēļā izskatīts. Es, kā šā likumprojekta autors, visu laiku klusēju līdz tam mirklim, kad pagājušās sestdienas televīzijas pārraidē dzirdēju tādus vārdus: "Es arī uzskatu, ka parlamentā ar ekonomisko likumdošanu mēs nodarbojamies stipri par maz. Mēs tik ļoti esam politizējušies, ka pilsonības likums ir aizņēmis divas nedēļas parlamenta darba. Ļaunas mēles melš, ka tas ir speciāli izdarīts, lai pa to laiku biznesmeņi varētu turpināt izlaupīt Latvijas tautas saimniecību. Tās ir baumas, bet varbūt ne bez pamata." Šos vārdus ir teicis tās vienīgās komisijas priekšsēdētājs, proti, Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšsēdētājs, kurš no piecām komisijām ir kategoriski noraidījis mūsu darba grupas piedāvātās valsts kontroles koncepciju. Ņemot vērā šo patiešām manam viedoklim pilnīgi atbilstošo pozicionālo nostāju, es lūdzu likumprojektu "Par valsts kontroli" iekļaut šodien kā pirmo darba kārtībā un nobalsot par to, jo, pēc Caunes kunga apgalvojuma, iepriekš izskatītās valsts kontroles koncepcijas galvenais oponents Caunes kungs ir pilnīgi vienisprātis ar mūsu darba grupas piedāvāto koncepciju un atbalsta to. Līdz ar to es domāju, ka vairāk nekā 30 minūtes šā jautājuma apspriešana neaizņems.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards!

R.Rikards: Es ierosinātu iekļaut darba kārtībā Augstākās padomes lēmumu "Par pilsonības un imigrācijas departamenta izveidošanu". Pieņemot 15.oktobra lēmumu, ir radušās ļoti plašas funkcijas esošajam Migrācijas departamentam... Viss, kas saistīts ar pilsonību, reģistra izveidošanu, imigrāciju. Lūk, šajā lēmumā ir paredzēts pārorganizēt Migrācijas departamentu par Pilsonības un imigrācijas lietu departamentu. Tā kā šis organizatoriskais darbs ir jāsāk nekavējoties, jo šeit lēmuma projektā ir paredzēts 15.novembris, es ierosinu izskatīt to rīt kā otro jautājumu. Tas vakar tika aplūkots arī frakcijā. Šis jautājums varētu būt rīt kā otrais pēc budžeta, bet pirms pilsonības. Tas ir tīri tehnisks lēmums un aizņems ne pārāk daudz laika. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Es ierosinu ietvert darba kārtībā trešdien kā trešo jautājumu pēc Rikarda kunga jautājuma lēmumu "Par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu Rīgas 62., Daugavpils 78. un Liepājas 96. vēlēšanu apgabalā".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es ierosinu iekļaut šodien darba kārtībā un izskatīt kā pirmo jautājumu par mūsu delegāciju starpvalstu sarunām ar Krievijas Federāciju. Kā jūs zināt, ekonomiskā situācija spiež mūs pēc iespējas ātrāk sākt šādas starpvalstu sarunas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Mēs aktīvi nodarbojamies ar privatizācijas jautājumiem, bet kategoriski atsakāmies apspriest ekonomisko situāciju un mūsu iedzīvotāju labklājību republikā. Taču krīze nenovēršami tuvojas, mēs esam liecinieki, kā mūsu iedzīvotāji grimst nabadzībā. Mēs sevi mierinām, ka vidējais algu pieaugums ir lielāks nekā cenu kāpums. Tomēr, kā vakar teica viens no arodbiedrību līderiem, vidējā alga ir tas pats, kas vidējā temperatūra slimnīcā. Viņš bija ļoti norūpējies par to, kādas sekas var būt mūsu bezdarbībai. Šodien iedzīvotāju sociālās nodrošināšanas programmas sašaurinās, ja vispār netiek atmestas. Tāpēc ierosinu darba kārtībā iekļaut divus jautājumus. Pirmais. Noklausīties Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāja Siliņa kunga un Darba konfederācijas priekšsēdētāja Šeļeņina kunga priekšlikumu par darbaļaudīm nepieciešamo sociālo garantiju programmu. Un otrais jautājums sakarā ar privatizācijas jautājumiem. Jādod iespēja cilvēku vairākumam brīvi rīkoties ar savu vienīgo īpašumu- savu darbu. Un es ierosinu iekļaut darba kārtībā darba likumdošanas kodeksa projekta izskatīšanu. Cik man zināms, šis projekts jau ir izstrādāts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Ņemot vērā, ka mūsu 15.oktobra lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" attiecībā uz trimdā dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir bijis nelikumīgs, jo mēs faktiski viņiem atņemam pilsoņu tiesības šādā veidā, ierosinu, ka to ir nepieciešams precizēt. Tāpēc ierosinu 6.novembrī ietvert darba kārtībā pirms pilsonības likuma kā ceturto, tas ir, pēc Batarevska kunga un Rikarda kunga ierosinātajiem jautājumiem ietvert lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man ir priekšlikums svītrot no 6.novembra darba kārtības 12.punktu, kas ir saistīts ar Valodu likumu, sakarā ar to, ka pašreiz Tautas izglītības komisija strādā pie attiecīgas likumdošanas izmaiņām, pie nolikumiem- tātad pie paketes, kas ir saistīti ar Valodu likumu, ar Valodu likuma realizāciju. Es domāju, ka jau vismaz divu mēnešu laikā mēs iesniegsim šo likumdošanas paketi. Tāpēc uzskatu, ka pašreiz atkal ķerties pie Valodu likuma fragmentāri nebūtu ieteicams, ņemot vērā to, ka mēs jau pagājušajā nedēļā šo jautājumu skatījām un balsojām. Tātad- izslēgt 12.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Rītdienas darba kārtībā kā pirmais ir ietverts jautājums par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā. Tas ir tas jautājums, ko mēs nepaspējām izskatīt pagājušajā nedēļā. Situācija ir izveidojusies tāda, ka praktiski, kavējot šā likuma izskatīšanu, mēs apdraudam paši savu darbu.
Proti, Augstākās padomes aparāta darbiniekiem algas netiek aprēķinātas un izmaksātas, tā kā mēs neesam apstiprinājuši šīs izmaiņas, Augstākās padomes autobāzē algas netiek izmaksātas, jo neesam apstiprinājuši šīs budžeta izmaiņas. Tas pats attiecas uz radio un televīziju. Es godājamiem deputātiem gribētu atgādināt, ka mums pašiem algas ir apstiprinātas un ir izmaksātas. Tāpēc kavēšanos ar šo jautājumu izskatīšanu es uzskatu kā vēršanos tieši pret Latvijas Republikas Augstāko padomi. Tāpēc es ierosinu pārcelt šo jautājumu. Te gan nav godājamās Zeiles kundzes, taču šā jautājuma izskatīšana jāpārceļ uz šodienu, uz pulksten trijiem un operatīvi jāizskata. Ja kaut kas neapmierina deputātus, tas ir svītrojams, bet nedrīkst visu likumprojektu kavēt tikai tāpēc, lai aizstāvētu kaut kādas tīri šauras profesionālas vai lobija intereses šajā jautājumā. Tāpēc ierosinu šodien pulksten trijos izskatīt otrajā lasījumā jautājumu par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es uzaicinātu atbalstīt deputāta Ozola priekšlikumu šodien kā pirmo izskatīt likumprojektu "Par valsts kontroli". To varu pamatot tā, ka patiešām arī mums šodienas darba kārtībā ir daudzi likumprojekti, kuri tiks pieņemti trešajā lasījumā, kuri pamatā skar īpašuma jautājumu, tādēļ patiešām ir vajadzīgs pastiprināti skatīt kontroles jautājumus visā republikā. Arī es, tiekoties vairākos apgabalos ceturtdien un piektdien ar vēlētājiem, saņēmu ļoti nopietnus pārmetumus, ka šāda mehānisma, kas kontrolētu privatizācijas gaitu, praktiski republikā nav. Tāpēc aicinātu atbalstīt deputāta Ozola priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Cienījamie deputāti! Lūdzu iekļaut 5.novembra plenārsēdes darba kārtībā jautājumu- Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekta izskatīšanu par izmaiņām Latvijas Republikas delegācijas sastāvā uz Baltijas asambleju. Dokumenta projekts nodots Latvijas Republikas Augstākās padomes kancelejā. Lūdzu uzklausīt mani bez emocijām, mierīgi. Mums notika demokrātiskas vēlēšanas, kuru rezultātā ievēlēti 20 cilvēki. Man liekas, ka mums pie šī jautājuma jāatgriežas un delegācijas sastāvs jākoriģē. Tas ir, mums ir priekšlikums, ka 16 vietas jādod Tautas frontes frakcijai un deputātiem, kas no tās izstājušies, viena vieta jādod neatkarīgajiem deputātiem un 3 vietas opozīcijai- frakcijai "Līdztiesība" un Demokrātisko iniciatīvu centra parlamentārajai grupai. Ja mans priekšlikums tiks pieņemts, tad es kā autors no tribīnes to sīkāk komentēšu.

Un otrais priekšlikums. Es otrreiz ierosinu plenārsēdes darba kārtībā iekļaut premjerministra Godmaņa, kas nu jau Latvijā ir atgriezies, ziņojumu par ekonomisko situāciju Latvijā un sekām, ja Latvija ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju pāries uz pasaules cenām. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, apsēdieties, jums pēc Kides būs vārds. Lūdzu, deputāt Jurševic!

E.Jurševics: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu komisijas vārdā iekļaut šodienas pēcpusdienas sēdes darba kārtībā kā steidzamu un ļoti nozīmīgu dokumentu Nr.397- likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"", jo tas saistās ar pensiju paaugstinājumu pirms brīvo cenu palaišanas. Tā ka tas ir ļoti nozīmīgs. Ceturtdien mums Prezidija sēdē tika noraidīts šis priekšlikums sakarā ar to, ka ir pretenzijas Budžeta komisijai. Šorīt atsevišķi Budžeta komisijas locekļi izskatīja.... Tas nav saistīts ar grozījumiem budžetā, tas ir ļoti īss, komisija varētu sanākt šodien (tā viņi solīja) un izskatīt šo jautājumu, un iekļaut šodienas pēcpusdienas darba kārtībā. Tāds būtu lūgums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Es gribētu atbalstīt Sociālās nodrošināšanas komisijas priekšlikumu. Šodien biju Sociālās nodrošināšanas ministrijā, apskatījām budžetu. Tā kā šie dokumenti nebija ienākuši mūsu Budžeta komisijā, esam ar mieru apskatīt, pusdienas laikā sasaucot komisijas sēdi. Budžets visu sedz. Es arī ierosinu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā kā steidzamu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ozols.

I.Ozols: Es pateicos Grūbes kungam par likumprojekta "Par valsts kontroli" izskatīšanas iekļaušanu kā pirmo. Tajā pašā laikā es ļoti atvainojos un lūdzu noņemt manu priekšlikumu sakarā ar to, ka uzskatu par vitāli svarīgāku kā pirmo izskatīt Dineviča kunga priekšlikumu- lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas delegācijas sastāva starpvalstu sarunām ar Krievijas Republiku izveidošanu". Tajā pašā laikā lūdzu iekļaut likumprojektu "Par valsts kontroli" kā otro darba kārtības punktu. Es ceru, ka Grūbes kungam nebūs iebildumu. Vienlaikus atbalstu arī Kides kunga izteikto viedokli un arī Sociālās nodrošināšanas komisijas viedokli, jo šis jautājums neaizņems daudz laika, tā kā tas ir risināms. Pirms balsošanas gribētu lūgt vārdu triju minūšu informācijai par Krastiņa kunga priekšlikumu šodien pulksten trijos dienā iekļaut jautājumu otrajā lasījumā par 1991.gada budžeta labojumiem. Un tikai pēc tam balsot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jānis Krūmiņš.

J.Krūmiņš: Šodien Latvijā ierodas Eiroparlamenta delegācija, ko vada parlamenta priekšsēdētājs Albera kungs. Es lūdzu rītdienas darba kārtībā apmēram pulksten 11.00 piecas minūtes veltīt viņam priekš uzstāšanās. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kehris.

O.Kehris: Godātie kolēģi! Atbalstot priekšlikumus par delegācijas apstiprināšanas svarīgumu, par valsts kontroles jautājumu izskatīšanas svarīgumu un par pensiju izskatīšanas svarīgumu un steidzamību, es tomēr saprotu, ka pirmais jautājums netiek un nevarētu tikt mainīts, proti, par ārvalstu investīcijām, kurš būtībā tika apturēts pēc tam, kad tika izskatīti visi panti un nobalsots par visiem pantiem. Sēdes vadītājs Īvāna kungs to apturēja, lai vienkārši nobalsotu par šo likumu kopumā, jo tas tika izskatīts trešdienas pēcpusdienā. Būtu nepieciešams šo īso lēmuma projektu izskatīt tūlīt pēc tam. Es saprotu, ka tas varētu neprasīt ievērojamu laiku, tā kā šo neizslēgt kā pirmo, bet pārējos viedokļus arī atbalstu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Man ir priekšlikums pārcelt 6.novembra 12.punktu uz šodienu kā pirmo, jo, pēc manām domām, ir dots nepareizs Valodu likuma 6.panta traktējums. Prezidijs šo traktējumu, kas šeit izskanēja, nav apliecinājis. Man tā liekas: ja tas nenotiks, man būs jākāpj lejā un jātulko frakcijai. Es domāju, ka tas ieies pasaules parlamentu vēsturē. Bet tiešām kaut kas taču ir jādara, lai mēs varētu normāli strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Es ar gandarījumu konstatēju, ka šodien ir izvirzīti priekšlikumi, kurus mēs šeit pēc skaita un nepieciešamā laika varētu apspriest apmēram divus mēnešus. Tā kā visi savus priekšlikumus acīmredzot ir izteikuši, pirms mēs balsojam, es gribētu izteikties tieši par balsošanas motīviem. Proti, mums nevajadzētu šeit reāli runāt par 16 priekšlikumiem attiecībā uz rītdienu un vēl par kādiem pieciem izvirzītiem, bet nobalsot, vadoties pēc svarīguma. Tātad- šodien likumprojekts par ārvalstnieku ieguldījumiem, par zemes reformu un par budžetu- kā ierosināja Andrejs Krastiņš. Un rītdien acīmredzot, ja mums ļoti labi ies, mēs varētu izskatīt vienu jautājumu, proti, par 15.oktobra lēmuma piemērošanu ārzemju pilsoņiem un par pilsonību. Man ir aizdomas, ka jau šiem pieciem jautājumiem mums vajadzēs trīs dienas. Vai arī nobalsojam, ka strādājam četras dienas. Nav jēgas tam, kā mēs parasti darām: nobalsojam par visiem punktiem un pēc tam, teiksim, divas trešdaļas pārliekam uz nākamo nedēļu, jo vairāk par pieciem jautājumiem mēs šonedēļ izskatīt nevaram. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bērz, lūdzu!

A.Bērzs: Godājamie kolēģi, mūsu darba praksē ir izveidojusies tāda kārtība, ka tik tiešām atsevišķi jautājumi paliek no vienas nedēļas darba kārtības uz otru un trešo nedēļu, kamēr beigās tie vispār izkrīt un netiek vairs izskatīti. Man būtu priekšlikums: Augstākajai padomei griezties pie mūsu Prezidija ar tādu ierosinājumu, ka apstiprinātās nedēļas darba kārtības neizskatītos jautājumus Prezidijam ir jāieslēdz nākamās nedēļas darba kārtībā un jaunus jautājumus šajā darba kārtībā var likt tikai pēc iepriekšējās nedēļas jautājumu izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, cik es atceros, mēs pirmo reizi tāda veida krīzi piedzīvojam. Ir ierosināts vismaz... Tātad Prezidijs ierosinājis 16 jautājumus. Un deputāti papildus ierosināja apmēram 15 jautājumus. Un tas ir uz divām dienām! Acīmredzot mums jākonsultējas par procedūru, jo šeit var ļoti dažādi visus šos jautājumus izlemt. Ja jau, kolēģi, jūs esat tik aktīvi, un tas ir ļoti labi, ka jūs esat aktīvi attiecībā uz darba kārtību, un jums ir savi priekšlikumi, es aicinātu noteikt tagad... Acīmredzot Kiršteina kungam ir kaut kur zināmā mērā taisnība. Krastiņa kungs vēl precīzāk varētu pateikt no savas pieredzes, ka mēs acīmredzot vairāk par sešiem nopietniem jautājumiem, kas ir maksimums, ko var izskatīt... Bet tuvāk acīmredzot par to, ko Kiršteina kungs teica, proti, ja ir noteikti tādi kapitāli likumi, tad tas faktiski ir uz divām dienām. Un arī tad diez vai. Taču sešus mēs varētu. Un tad, lai nevajadzētu vēl pusstundu tērēt laiku, lai dažādi aģitētu par vienu vai otru (mēs visi ļoti labi redzam darba kārtības jautājumus, mums jau ir pieredze par to, kas mums ir prioritāte un kas nav prioritāte), es aicinātu par visiem šiem jautājumiem nobalsot prioritātes kārtībā. Pirmie pieci, kas saņems vairāk balsu, tiek iekļauti darba kārtībā. Vai arī seši. Un tad mums tā lieta ies uz priekšu ātrāk, jo tagad jāpārbalso tie, kuri paši pirmie jāizskata. Tad mums ir jāizvēlas milzīga procedūra, lai mēs tādā veidā varētu. Kolēģi, es vienīgais tādā veidā darītu, ka es jums... Jums ir šie jautājumi, un jūs varat iemest aci un vēlreiz izlasīt, ko piedāvā Prezidijs. Es vienkārši pašreiz nolasīšu, kādā kārtībā būtu likti uz balsošanu jautājumi, kurus piedāvāja deputāti, lai jūs vismaz apmēram vēlreiz orientētos, kādus jautājumus piedāvā deputāti. Es lasīšu lēni, jūs paņemiet kādu papīra lapu un sev atzīmējiet, tad jūs varēsit lemt. Turklāt šī kārtība būs tāda: var balsot kaut vai par visiem jautājumiem. Nevajag skatīt, ka es tikai piecus izvirzu. Kaut vai par visiem var balsot, vienalga mums būs redzams, kuri jautājumi, kādā secībā saņems balsu vairākumu. Lūdzu, kādas būtu iebildes par tādu kārtību vai citi priekšlikumi? Jundža kungs, lūdzu!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es domāju- tā ir ļoti laba kārtība, bet tad man par balsošanas motīviem tomēr ir jāaģitē attiecībā uz 6.punktu. Es domāju, ka šis punkts šodien darba kārtībā...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Jundža kungs, mēs nonāksim pie 6.punkta. Tā nevajag, jo būs sajukums. Tas viss 6.punkts... Jums tiks dots vārds, jūs pateiksit, un mēs balsosim. Lūdzu!

T.Jundzis: Es tikai gribu pateikt, ka trīs komisijas locekļi šodien pēcpusdienā brauc prom, tāpēc es lūdzu ņemt vērā, ka šo punktu varētu iekļaut ātrāk.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumi pēc tam ir ierosināti šādi: deputāts Ozols- par valsts kontroli. Viņš tagad to pārcēla kā otro jautājumu. Deputāts Rikards- lēmuma projekts par pilsonību un imigrāciju, departamenta pārveidošana. Lūdzu, trešais mikrofons!

R.Rikards: Nevis lēmums par pilsonību, bet lēmums par Pilsonības un imigrācijas departamenta izveidošanu.

Priekšsēdētājs: Pārveidošanu, vakar jūs teicāt: "pārveidošanu".

R.Rikards: Nu labi- pārveidot... (Zālē smiekli.) Nu, izveidošanu... departamenta pārveidošanu.

Priekšsēdētājs: Jūs jau tikko teicāt- labi. Kolēģi, nestrīdēsimies tagad. Es jums nolasīšu, un pirms katra balsojuma jūs varēsit precizēt, vai jūs pārveidojat vai no jauna izveidojat. Batarevska kungs ir iesniedzis savu? Batarevska kungs, jūs iesniedzāt rakstiski? Nav iesniegts rakstiski. Dineviča kungs- par delegāciju starpvalstu sarunām. Aleksejevs- par to, ka jānoklausās Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāja Siliņa informācija, kā arī Darba konfederācijas priekšsēdētāja Šeļeņina priekšlikums par nepieciešamo sociālo garantiju programmām. Un otrs- izskatīt darba likumu kodeksu. Batarevskis- par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu Rīgas 62., Daugavpils 68. un Liepājas 96. vēlēšanu apgabalā. Cilinskis- lēmuma projekts par Latvijas Republikas Augstākās padomes 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Deputāts Ābiķis iestājas par to, lai 17.novembrī tiktu svītrots darba kārtības 11.punkts. Tūlīt varu teikt, ka deputāts Dīmanis iestājas, lai tas tiktu izskatīts kā pirmais. Deputāts Andrejs Krastiņš ierosināja budžeta jautājumu izskatīšanu pārcelt uz šodienu, izskatot to pulksten 15.00. Deputāts Grūbe atgādina, ka atbalsta deputāta Ozola ieteikto jautājumu par valsts kontroli izskatīt kā pirmo. Deputāts Ščipcovs ierosināja par izmaiņām delegācijā. Pirmais jautājums- uz Baltijas asambleju un otrais jautājums- premjerministra Godmaņa referāts par ekonomiskās situācijas vērtējumu un par sekām, kuras izriet no ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju un PSRS, pārejot uz pašu valstu cenām. Deputāts Jurševics ierosināja grozījumus par pensijām izskatīt šodien pēcpusdienā. Deputāts Krūmiņš ierosināja rīt pulksten 11.00 dot vārdu Eiroparlamenta priekšsēdētājam piecu minūšu uzrunai. Deputāts Kehris ierosināja, ka tomēr mums par ārvalstu ieguldījumiem ir jānobalso, jo jau pagājušajā sēdē izlēma visu izskatīt, bet balsojumu atlikt uz šīsdienas rīta sēdi. Kehris runāja arī par tautas kontroli, bet acīmredzot tā bija domāta valsts kontrole.

Reģistrēsimies, lūdzu! Es ļoti aicinātu kolēģus neizmantot šo laiku aģitācijai. Es domāju, ka ir taču skaidrība. Un, ja pat nav skaidrības, deputātu intuīcija visu izdarīs precīzi, pareizi un atbilstoši situācijai. Tam mēs nekā pretoties nevaram, lai kā mūs aģitētu- "par" vai "pret". Rezultāts: 142 deputāti ir zālē. Tas ir cienīgs kvorums.

5.novembris- "Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā" trešajā lasījumā. Tā ir nevis izskatīšana, bet balsojums, kurš ir pārcelts no pagājušās sēdes- trešdien. Lūdzu rezultātu! Paldies. Nākamais- lēmuma projekts par peļņas, īpašuma, iedzīvotāju ienākuma nodokli, maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem, programmām, pasākumiem, uzņēmumiem Latvijas Republikā. Lūdzu rezultātu! Paldies. Nē, nav svarīgi: balsot vai nebalsot- tā ir kolēģu lieta. Un mūsu lieta ir fiksēt "par", tikai "par". Tāpēc, kolēģi, nemaz nepūlieties atturēties, jo tikai "par" uzskaitīsim, pēc tam to secību sarindosim. Trešais- likumprojekts "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" trešajā lasījumā. Rezultātu! Paldies. Ceturtais- likumprojekts "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves mazo objektu privatizāciju" trešajā lasījumā. Rezultātu! Paldies. Piektais- lēmuma projekts "Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu sarakstu apstiprināšanu un par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas spēkā stāšanās kārtību"". Rezultātu! Sestais- lēmuma projekts "Par pasākumiem PSRS Bruņoto spēku pārziņā esošo īpašumu pārņemšanā Latvijas Republikas jurisdikcijā". Rezultātu! Paldies. Par deputāta Konstandas pieprasījumu. Lūdzu! Paldies. 6.novembrī pirmais- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā" otrajā un pēdējā lasījumā kā steidzams. Deputāti nezina objektīvos apstākļus, tāpēc deputāts Ozols jūs informēs. Lūdzu!

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Pirmkārt, ir iemesls, kāpēc šis likumprojekts nav sagatavots izskatīšanai šodien un nav iekļauts darba kārtībā, tas ir objektīvās informācijas trūkums, kuru mēs nebijām spējīgi saņemt pagājušajā nedēļā no bankas, proti, ir izziņa par Latvijas Republikas Radio un televīzijas komiteju. Bankas izziņā, kuru es saņēmu vakar, ir norādīts, ka komitejas kontā ir 8,5 miljoni pozitīvais saldo. Otrkārt, viņu iesniegtā algas aprēķina tāme pašreizējā mirklī ir nodota Finansu ministrijai ekonomiskai ekspertīzei. Kļūda primārajā aprēķinā ir vairāk nekā par 1,5 miljoniem rubļu.
Attiecībā uz mūsu apsardzes dienesta darba algām, kuras tika noraidītas, pamatojums ir tāds, ka nebija ekonomiski pamatots salīdzinoši ar analogiem dienestiem citās valdības institūcijās, risinot pilnīgi strauji un bez ekonomiskā pamatojuma. Neviens finansu un ekonomiskais orgāns tā nekad jautājumus nelemj. Un arī patlaban Budžeta komisijai nav iesniegta šī ekonomiski pamatotā informācija, lai mēs objektīvi varētu sagatavot priekšlikumus, lai jūs vai nu argumentēti noraidītu vai atbalstītu. Uzskatu, ka finansiālus jautājumus nevar uz emociju bāzes risināt. Tie ir tie argumenti, kurus es gribēju jums teikt, ņemot vērā vēl to, ka pašreizējā mirklī šī informācija tiek ievadīta Finansu ministrijas kompjūterā un tiek precizēta. Pēc divām stundām būs pirmā informācija par Radio un televīzijas komitejas ekonomisko pamatojumu. Dienas otrajā pusē attiecīgi būs par apsardzes dienestiem. Līdz ar to pulksten 15.00 vēl jums nevar tikt izdalīts likumprojekts ar ekonomisku pamatojumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu! Otrais- par pilsonību pirmajā lasījumā. Lūdzu! Paldies. 6.novembrī trešais pēc kārtas- likumprojekts "Par Latvijas Republikas naudas reformas komiteju" pirmajā lasījumā. Lūdzu! Paldies!

Ceturtais- likumprojekts "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" otrajā lasījumā. Paldies.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām"" pirmajā lasījumā. Mēs balsojam par to, ko es nolasīju. Lūdzu rezultātu!

Piektais- "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

"Par grozījumiem Latvijas laulības un ģimenes kodeksā" pirmajā lasījumā, tas ir, septītais. Lūdzu rezultātu!

"Par Valsts kontroli" pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu!

"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" otrajā lasījumā, tas ir, devītais. Lūdzu!

Par biržām- otrajā lasījumā, tas ir, desmitais. Lūdzu!

Vienpadsmitais- "Par Latvijas Republikas nekustamā īpašuma reģistru" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Divpadsmitais- par 20 deputātu iesniegumu Latvijas PSR Valodu likuma 6.panta realizācijas jautājumā.

S.Dīmanis: Par balsošanas motīviem. Iesniegumu jau parakstījuši 36 deputāti. Balsošanas režīms ir ieslēgts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu! "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā".

T.Jundzis: Es esmu gatavs noņemt šos jautājumus. Komisija ir gatava jaunnedēļ skatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, dzēsiet. 13.- svītrojam, 14.- svītrojam un... Paldies. 15.- likumprojekts "Par imigrāciju" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Likumprojekts "Par individuālo ģimeņu uzņēmumu" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Paldies!

Rikarda kungs, iedodiet savu formulējumu! Tikmēr balsojam par Batarevska kunga piedāvājumu- Par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu atcelšanu Rīgas 62., Daugavpils 68., Liepājas 96.vēlēšanu apgabalā un Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas atlaišanu. Lūdzu rezultātu!

Nākamais ir Rikarda kunga ierosinājums- Augstākās padomes lēmums "Par pilsonības un imigrācijas departamenta izveidošanu". Lūdzu rezultātu! Paldies!

Dineviča kunga ierosinātais un attiecīgi kolēģu atbalstītais, par ko Ozols runāja,- delegācija starpvalstu sarunām starp Latviju un Krieviju.

Nākamie ir divi deputāta Aleksejeva ierosinājumi. Pirmais- noklausīties Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāju Siliņu un Darba konfederācijas priekšsēdētāja Šeļeņina priekšlikumu par nepieciešamo sociālo garantiju programmu. Lūdzu! Paldies!

Nākamais- izskatīt Darba likumu kodeksa projektu. Paldies!

Nākamais- deputāta Cilinska ierosinājums- Latvijas Republikas Augstākās padomes 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanas un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.

Nākamais- deputāta Ščipcova pirmais jautājums par delegācijas sastāva izmaiņām uz Baltijas asambleju. Lūdzu rezultātu! Nākamais deputāta Ščipcova ierosinājums- premjerministra atskaite vai referāts par ekonomiskās situācijas izvērtējumu un par tām sekām, kas var būt attiecībās starp Krieviju un Latviju un Latviju un PSRS, pārejot uz pasaules cenām. Lūdzu- 39.

Deputāta Jurševica ierosinājums- izskatīt grozījumus pensiju likumā.

Runājiet, mēs pamazām balsosim!

I.Silārs: Es gribu aizrādīt kolēģiem, ka, ieskatoties šajā piedāvātajā likumā, nepārtraukti ir atsauces uz pieņemto likumprojektu. Varbūt šai komisijai tas visu laiku ir klāt, bet es neatceros no galvas, kas tajos punktos ir, kuros mums ir likti priekšā grozījumi. Es uzskatu, ka šodien neesam tiesīgi izskatīt šo projektu, pirms neesam paņēmuši un atraduši veco likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu! Paldies. Deputāts Jānis Krūmiņš ierosināja rīt darba kārtībā iekļaut Eiroparlamenta priekšsēdētāja piecu minūšu runu Latvijas Republikas parlamentā. Lūdzu rezultātu!

Par deputāta Kehra ierosinājumu jau ir nobalsots. Par deputāta Dīmaņa ierosinājumu arī ir nobalsots. Un tas ir viss.

Tagad mēs dotu vārdu Krastiņa kungam. Šis balsojums būs apstiprināms ar vienu kopēju balsojumu.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Patlaban būs kaut kas līdzīgs balsu skaitīšanas komisijas ziņojumam. Visvairāk balsu- 114- pēc balsojuma kārtības ir savācis 24.balsojums- par delegāciju sarunām ar Krieviju.

Nākamais- 111 balsis ir par pirmo darba kārtības jautājumu- par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā.

109 balsis ir savācis 15.darba kārtības jautājums- par valsts kontroli. Ceturtā vietā.

Piekto vietu ar 90 balsīm dala jautājums par Bruņoto spēku īpašuma pārņemšanu Latvijas Republikas īpašumā.

90 balsis- sestais, es atvainojos...

Godājamie kolēģi! Es jums nolasīšu. Pēc Eiroparlamenta es jums pateikšu. Tā ir piecu minūšu ilga uzruna. Es domāju, ka to skatīsim atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Kārtība paliek kārtība. Mēs tā norunājām.

A.Krastiņš: 90 balsis ir... 106 balsis es jums nosaucu. Ceturtais darba kārtības jautājums- "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju"- 106 balsis.

Tālāk. Ar 90 balsīm ir divi darba kārtības jautājumi. Tas ir sestais jautājums- par Bruņoto spēku pārziņā esošo īpašumu pārņemšanu Latvijas Republikas jurisdikcijā. Un 20.darba kārtības jautājums- par imigrāciju. Un pēc tam mums seko divi jautājumi ar 83 balsīm- tie ir labojumi budžetā un zemes reforma Latvijas Republikas pilsētās. Kopā ir astoņi darba kārtības jautājumi, no kuriem pēdējiem četriem ir 90 balsis un 83 balsis, tas ir, 90 balsis ir diviem darba kārtības jautājumiem un 83 balsis- vēl diviem. Un vēl mums ir 111 balsis par to, ka rīt pulksten 11.00 un piecas minūtes tiks noklausīts Eiroparlamenta priekšsēdētājs. Es domāju, ka to varam neiekļaut šajā vispārējā kārtībā. Dabiski, ka mēs noklausīsimies Eiroparlamenta priekšsēdētāju, lai arī cik mums būtu saspringta darba kārtība. Pārējie jautājumi ir savākuši mazāk par 83 balsīm. Tas jau ir pāri par šīs astoņi... svītras. Kaut gan mēs te runājam par sešiem darba kārtības jautājumiem. Godājamiem kolēģiem ir jālemj par tiem pēdējiem jautājumiem, kuri ir savākuši vienādu balsu skaitu: ko tad skatīsim un ko neskatīsim, un kādā kārtībā? Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, apspriežot darba kārtību, mēs esam notērējuši stundu. Ja vēl sesto un septīto sāksim grozīt tā un šitā, es domāju, ka tas nebūs visai pareizi. Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Man ir tāds kompromisa priekšlikums. Skaidrs, ka šodien un rīt galā tikt nevaram. Parīt ir komisiju darbs. Parasti darba gaitā uz komisiju ir uzaicināti cilvēki, tādēļ nekāda radoša plenārsēde neiznāk. Man ir priekšlikums- strādāt piektdien plenārsēdē, bet, lai tie deputāti, kuri nāks un strādās, nebūtu atkal šeit pa tukšo nākuši, visiem pirms balsošanas apdomāt. Un tad tiem, kuri nu patiešām nobalsos par darbu piektdien plenārsēdē, arī savu vārdu turēt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es uzaicinu balsot par Emeritas Buķeles ierosinājumu un pielikt punktu. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! 26 balsis. Stipri pamaz.

Izskatām 1.jautājumu- par delegācijas sastāvu sarunām ar KPFSR. Lūdzu.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Visi jūs zināt, ka pašreiz veidojas pietiekami saspringtas mūsu ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Jūs tāpat zināt, ka arī tīri politiski mums jārisina daudzi jautājumi. Ir zvanījis Krievijas prezidents Jeļcina kungs, un ir panākta principiāla vienošanās par to, ka mēs tuvākajā laikā uzsākam starpvalstu sarunas. Jums tiek piedāvāts šīs delegācijas sastāvs, kurš apspriests vakar frakcijas sēdē, frakcijas stratēģiskajā grupā un arī Ārlietu komisijā. Šāds priekšlikums visur ir guvis atbalstu. Vakar bija arī LTF frakcijas lēmums par to, ka šī delegācija varētu būt tieši tāda. Ir tikai viena piebilde, proti, vakar frakcijas sēdē varbūt ne sevišķi precīzi tika vadīts jautājums par priekšlikumu iekļaut delegācijā Vladilenu Dozorcevu. Es domāju, ka šodien plenārsēžu zālē varētu tāpat atsevišķi par to nobalsot, ja tas ir vajadzīgs. Pavisam īsi man varbūt tas ir viss. Ja ir kādi jautājumi, es labprāt atbildētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Jautājumu nav. Balsosim. Nāciet ātrāk, lūdzu!

M.Gavrilovs: */Mans jautājums: kāpēc šajās sarunās nav neviena pārstāvja no opozīcijas grupas?/

J.Dinevičs: */Kā, bet Hodakovska kungs?/

M.Gavrilovs: */Viņš ir neatkarīgais deputāts./

J.Dinevičs: */Nu, tas nozīmē, ka neatkarīgais ir./

M.Gavrilovs: */Tāpēc ierosinu no Demokrātisko iniciatīvu centra grupas šajā sarakstā iekļaut Staņislavu Buku./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Es ierosinu delegācijas sastāvā iekļaut arodbiedrību priekšsēdētāju Siliņa kungu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Es te neredzu neviena tāda īsta pārstāvja, kas varētu no starptautisko tiesību viedokļa aizstāvēt Latvijas intereses.

J.Dinevičs: Jā. Es varu pateikt vienu lietu, ka šie ir delegācijas locekļi. Katrs no delegācijas locekļiem uzaicina sev ekspertu. Man jau iepriekšējā reizē bija sadarbība ar profesoru Vēberu, un es domāju, ka viņš piekritīs darboties kā mūsu delegācijas eksperts arī šoreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, nav iebildumu, ja balsosim par iesniegto lēmuma projektu un tad par papildinājumiem, proti, par Bukas, Siliņa un Dozorceva kandidatūrām? Paldies. Lūdzu balsosim par lēmuma projektu delegācijas sastāvam. Rezultāts: 90- par. Es diemžēl paceltās rokas nevaru plusēt klāt. Tātad 90 "par". Akceptēta šī delegācija.

Tagad par papildinājumiem delegācijas sastāvā. Lūdzu, balsosim par deputātu Buku. 27- par. Netiek iekļauts. Par Siliņu. Rezultāts: 35- par. Netiek iekļauts delegācijas sastāvā. Par deputātu Dozorcevu. Rezultāts: 39- par, 32- pret, 29- atturas. Netiek iekļauts. Līdz ar to delegācijas sastāvs ir apstiprināts.

Pārejam pie nākamā jautājuma.

Sēdi turpina vadīt Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso par investīcijām. Apspriešana beidzās. Visi savas domas izteica par balsošanas motīviem iepriekšējās plenārsēdes dienas sēdē. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā" pieņemšanu trešajā lasījumā, tātad par šī likuma galīgu pieņemšanu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu! 96. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, Kehra kungs, apspriedīsim lēmumu par spēkā stāšanos.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jums ir izdalīts dokuments nr.405, proti, lēmuma projekts "Par likuma "Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā spēkā stāšanos"". Šis likumprojekts ir vispusīgi apspriests komisijā. Un mēs esam diemžēl noraidījuši vienu priekšlikumu. Tas ir deputāta Freimaņa priekšlikums, kas ir 408.dokumentā, proti, priekšlikums par to, ka šajā lēmuma projektā iekļaut uzdevumu Ministru padomei valdības lēmumos, kā arī izstrādājot nolikumu par valsts pasūtījumu, konkursa vai izsoļu kārtību, kādā izdarāma izvēle starp vairākiem ārvalstu kapitālieguldītājiem... Mēs to argumentējām tā, ka Ministru padome ir jau pieņēmusi dažus dokumentus šajā jomā. Turklāt konkursa kārtībai, kas visnotaļ ir pareiza, ir jābūt attiecinātai ne tikai uz ārvalstu ieguldītājiem, bet uz jebkuriem uzņēmumiem. Un mēs šajā lēmuma projektā to neiestrādājām. Citu priekšlikumu vai papildinājumu nav bijis. Mēs arī iesakām pieņemt lēmuma projektu šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varam balsot par lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: 96. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamais pirmajā lasījumā ir likumprojekts "Par imigrāciju". To ierosina Ekonomikas komisija.

O.Kehris: Es atvainojos, manuprāt, valsts kontrole.

Priekšsēdētājs: Jā, te bija drusku nepareizi pārrakstīts. Likumprojekts "Par valsts kontroli"! Lūdzu, Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Patiešām šis likumprojekts ir neapskaužams. Tas ir piedzīvojis gandrīz gada jubileju mūsu parlamenta sienās. Piedzīvojis laikam vienu no visilgākajiem periodiem no tā mirkļa, kad tas tika jaunā konceptuālā risinājumā izstrādāts un apspriests komisijās. Tas notika burtiski 10 dienu laikā. Pēc tam četras nedēļas tam bija jāgaida, kamēr tas nokļuva uz šīs augstās tribīnes. Bet, pirms pāriet pie šā jautājuma detalizētas apspriešanas, es gribētu nedaudz pakavēties pie valsts kontroles lomas pasaules un Eiropas praksē.

Vispirms gribētu jūs informēt, ka Latvija un Albānija ir vienīgās no sociālisma brīvās, es atvainojos, par Albāniju to nevar teikt, tātad vienīgās Eiropas valstis kopā ar Padomju savienību, kurām nav valsts kontroles institūcijas, kuras būtu Eiropas valsts kontroles augstāko vadības orgānu federācijas locekles. Šai organizācijai štāba mītne ir Madridē...

Internacionālajā valsts kontroles institūciju federācijā ir iekļāvušās 155 pasaules valstu kontroles organizācijas. Kāds ir klasiskais valsts kontroles modelis atšķirībā no tā modeļa, kādu mēs pazīstam līdz 1940.gadam, kurš pastāvēja Latvijas Republikā?

Pirmkārt, valsts kontrole tiek risināta trijos līmeņos. Visaugstākais valsts kontroles hierarhijas līmenis ir parlamentārā līmeņa valsts kontrole. Piemēram, Nacionālajai padomei tā ir uzraudzības un uzskaites pastāvīgā parlamenta komisija. Citās valstīs tas tiek risināts kā atsevišķs valsts kontroles institūcijas veidojums, kurš ir padots tikai un vienīgi parlamentam.

Nākamais līmenis ir likumam pakļautā valsts kontroles institūcija, kura par savu darbību atskaitās tikai un vienīgi parlamentam- augstākajam likumdevējam, bet ne prezidentam vai parlamenta priekšsēdētājam.

Un trešais valsts kontroles līmenis klasiskā pašreizējā modeļa izpratnē ir kontroles funkciju izpildošās institūcijas, kuras nodrošina izpildvaras darbību, kontrolē un uzrauga Ministru padomes, atsevišķu ministriju izstrādātās un praksē realizētās tiesiskās normas.

Tāds ir pašreizējais klasiskais valsts kontroles organizācijas struktūras modelis pasaules praksē. Un jāatzīmē, ka tikai pēc šā klasiskā modeļa organizētās valsts kontroles institūcijas tiek uzņemtas starptautiskajās- gan pasaules, gan arī Eiropas attiecīgi manis jau nosaukto organizāciju- INTO SAI un ERO SAI rindās kā biedri.

Jāatzīmē, ka valsts kontroles institūcijas ir augsti profesionāli komplektētas, ar lielu ekonomisku efektivitāti darbojošas institūcijas. Tā, piemēram, 1989.gadā Amerikas Savienoto Valstu valsts kontroles darbības rezultātā valsts budžets papildus ieņēma 17 miljardus dolāru. Katrs valsts kontrolē ieguldītais dolārs deva peļņu 65 dolārus. Starptautiskā valsts kontroles institūcija INTO SAI katru ceturksni regulāri izdod žurnālu, kurā šī žurnāla abonenti tiek iepazīstināti ar jaunākajām valsts kontroles darbības metodēm, formām, kā arī tiek koordinēta valsts kontroles institūciju darbība starpvalstu līmeņos. Turklāt viens no darbības virzienu piemēriem ir kopēja darbība ar starptautiskajām bankas organizācijām, lai valsts kontroles institūcijas piekļūtu pie ārzemēs slēptiem valūtu kontiem, kurus atsevišķos uzņēmējdarbības gadījumos neizpauž attiecīgā konta turētājs. Tas ir pašreizējais darbības virziens, pie kura strādā šīs starptautiskās valsts kontroles institūcijas un kam ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecīgās institūcijas atbalsts.

Kā izskatās Latvija, konkrēti, uz Baltijas fona? Man gan jāatvainojas- šo starptautisko institūciju biedri bez Latvijas un Albānijas nav arī Lietuva un Igaunija.

Mēs esam par gadu atpalikuši. Kā parasti, mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Šinī konkrētajā situācijā esam atpalikuši par gadu. Lietuva reorganizēja savu esošo tautas kontroles institūciju par Lietuvas valsts institūciju pēc tiem pašiem principiem. Viņi pašreizējā mirklī nav sevišķi apmierināti ar šīs valsts kontroles institūcijas darbību.

Igaunija gāja citu ceļu. Igaunija apstiprināja ar likumu otrā valsts kontroles hierarhijas līmenī, valsts kontroli pakļaujot tikai un vienīgi likumam, tajā pašā laikā nenodrošinot parlamentāro valsts kontroles institūcijas līmeni. Līdz ar to nav neviena, kas Igaunijas Republikas Augstākajā padomē pārstāvētu valsts kontroles likumdošanas interešu aizstāvību un sevišķu parlamentāro pilnvaru realizāciju, ko pasaules praksē uztic visaugstākā līmeņa, tikai parlamentam padotās valsts kontroles institūcijai.

Ar šo problēmu mēs saskārāmies, kad es iepazinos ar Igaunijas valsts kontroles darbu. Viņi ar lielu gandarījumu, iepazīstoties ar mūsu šodien apspriežamo likumprojektu konceptuālo risinājumu, paņēma, lai šo jautājumu apspriestu un virzītu arī apspriešanai parlamentā.

Jums piedāvātais likumprojekts atšķirībā no iepriekšējiem valsts kontroles likumprojektiem paredz valsts kontroles institūcijas uzbūvi, sākot no augšējā hierarhijas līmeņa. Tātad valsts kontroles institūcija, kura ir padota tikai un vienīgi Latvijas Republikas Augstākajai padomei un kura par savu darbību atskaitās un ir pakļauta tikai un vienīgi parlamentam. Galvenā konceptuālā tēze faktiski ir iemiesota 1.pantā, kur ir teikts, ka kontroles pamatuzdevums ir nodrošināt kontroli pār Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu, es uzsveru, un īstenošanu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darbībā, uzņēmējdarbības jomā un citās sfērās. Visur, kur likums regulē sabiedriskās attiecības, ar šo likumu tiek noteiktas valsts kontroles institūcijas tiesības un pilnvaras. Turklāt šeit ir stingri diferencētas Konstitucionālās tiesas funkcijas, jo nereti tās, neprecīzi formulējot, var krustoties, kas katrā gadījumā nav pieļaujams. Šī valsts kontroles institūcija Augstākajā padomē, lietosim vēl vispārējo tādu terminu- valsts kontrole, šādā izpratnes līmenī plāno savu darbību pie šā likuma tieši tā, kā augstākais likumdevējs to formulēs. Tas ir šajā likumā noteikts, ka valsts kontrole strādā pēc Augstākās padomes uzdevuma un tās komisiju uzdevumā. Atcerēsimies, ka vienā no mūsu vasaras brīvdienu pēdējām Tautas frontes frakcijas līdera Dineviča kunga televīzijas intervijām viņš atzīmēja kā parlamentu parādu, kā mūsu parādu savu vēlētāju priekšā to, ka nav nodrošināta atgriezeniskā saite, kā strādā likums reālajā vidē... parlamenta izstrādātajiem, konkrēti... pastāvīgajām komisijām. Tad viena no šīm funkcijām arī ir nodrošināt šo atgriezenisko saiti, iesaistot augsti profesionālus ekspertus valsts kontroles institūcijas darbībā. Ņemot vērā to tendenci, kuru mēs novērojam pašreiz mūsu parlamentā, ka deputāts Ābiķis ierosina izveidot deputātu komisiju Valodu likuma ievērošanas uzraudzībai, deputāts Cupruns (arī viņu šeit neredzu) vada jau komisiju muitas darbības pārbaudei, es vadu divas komisijas- Radio un televīzijas komitejas ekonomiskās saimnieciskās darbības izvērtēšanai un Ventspils izpildkomitejas ārējās ekonomiskās darbības izvērtēšanai -, mēs varam šādā ceļā, ja neizveidosim parlamentāru valsts kontroles institūciju, nonākt pie tā, ka visos mūsu sabiedrības sāpju punktos un problēmās ielaidīsim komisijas, kuras veidojuši mūsu parlamenta deputāti un kurās viņi ir pārstāvēti. Mūsu solu rindas tad paliks vēl retākas. Domāju, ka, tīri no ekonomiskā viedokļa un no racionālisma viedokļa raugoties, būtu mērķtiecīgi izveidot valsts kontroles institūciju, kura praktiski uzņemtos visas šīs funkcijas, kuras pašreizējā mirklī uzdodam risināt mūsu deputātu izveidotajām komisijām. Katrā atsevišķā gadījumā šādas komisijas apstiprināšanu mēs uzdodam risināt (jo esam to jau noteikuši faktiski ar likuma normu) mūsu Augstākās padomes Prezidijam. Vai nebūtu mērķtiecīgāk, ka ar likuma normu noteiktu šādu valsts kontroles institūtu, kura funkcionālajos pienākumos ar šo likumu viennozīmīgi tiktu noteikta visa šo jautājumu risināšana un atbildība tikai parlamentam?

Gribētu atzīmēt, ka šis likums, kā jūs redzat, nav klasiska sociālisma laikmeta likuma paraugs, nav funkcionālo pienākumu instrukcija, kur ir uzrakstīts: ko var, ko nevar, ko nedrīkst. Tas ir klasisks, kurā atbilstoši attīstītas sabiedrības valstiskajiem likumu izstrādāšanas principiem ir konceptuāli noteiktas tiesiskās normas, kuras pēc analoģijas ar Lietuvas Republikas valsts kontroli paredz, ka tiek pieņemts šis pamatlikums par valsts kontroli, nākamo valsts kontroles institūciju. Un šī parlamentārā valsts kontroles institūcija arī izstrādā savu nolikumu, kurā tiek atspoguļots konkrēti tas, ko parlaments konkrētajā situācijā uzdod šai valsts kontroles institūcijai veikt. Turklāt tā nav dogma, bet, vadoties pēc uzdevumu apjoma pieauguma, profilizācijas izmaiņām, var tikt mainīta, bet katrā gadījumā ar šo likuma normu tiek radīti tie priekšnoteikumi, lai šādu valsts pārvaldes institūciju Latvijas Republikā izveidotu.

Es nerunāšu par tiem jautājumiem... Šis ir sasāpējis jautājums, bet tikai, ņemot vērā to, ka mums visiem ir izsniegti Latvijas Tautas frontes priekšlikumi un iebildes par valsts kontroles likuma konceptuālo un tiesisko risinājumu, gribu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka pēc atkārtotas iepazīšanās ar šo likumu, Tautas frontes attiecīgā darba komisija ir noņēmusi savu alternatīvo valsts kontroles likumprojektu, uzskatot to kā otrās hierarhijas līmeņa likumprojektu, un ierosinājusi to izskatīt tikai pēc Saeimas vēlēšanām. Otrām kārtām, valsts kontroles jēdziens Tautas frontes priekšlikumos ir faktiski formulēts līmenī, kāds bija līdz 1940.gadam (klasiski, saprotams), bet ne atbilstoši pašreizējam valsts kontroles organizācijas strukturālajam risinājumam.

Tāpēc mūsu darba komisija... Turklāt ļoti nepareizs ir tas viedoklis, kas nereti tiek fiksēts presē, ka tas ir Ozola projekts. Nē, tas ir darba grupas projekts, kuru es vadīju. Un šajā darba grupā ar mani strādāja mūsu kolēģis Bekasova kungs, Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta speciāliste Elksnes kundze, galvenais Valsts finansu inspekcijas priekšnieka vietnieks Osaškova kungs un šīs pašas inspekcijas juriskonsults Zaķa kungs. Izskatot visus priekšlikumus, ko Tautas fronte ir ierosinājusi, mēs uzskatījām, ka ir jāatstāj deputātu izlemšanai jautājums, vai valsts kontroles institūcijā parlamentārā līmenī deputāti drīkst tikt pielaisti darbā vai ne. Pasaules praksē, kā jau es jums teicu, Francijas Nacionālās padomes pastāvīgajā komisijā ir neliela pastāvīgā komisija piecu cilvēku sastāvā, kura ir izveidota kā pakārtota štatu struktūrvienība Nacionālās padomes struktūrā un kura pilda šīs valsts kontroles parlamentārās valsts kontroles funkcijas. Tas praktiski būtu pēc analoģijas, ka mums Tautas pašvaldības un sabiedrisko jautājumu komisijai ir pakārtota attiecīga struktūrvienība jeb nodaļa kā tāda. Un, izskatot jautājumu par parlamentārā līmeņa valsts kontroles institūciju, mēs savā darba grupā atbalstījām viedokli, ka deputāta imunitāte un viņa vieta parlamentā praktiski rada papildu garantus šai visaugstākās hierarhijas līmeņa kontroles institūcijas darbībai, ka šādā gadījumā var deleģēt atsevišķās funkcijas, kuras ir ietilpinātas šajā likumā "Par valsts kontroli", kuras praktiski ir attiecināmas uz pastāvīgajām deputātu komisijām. Ar tādiem jautājumiem šajā likumā jūs varat arī sastapties.

Tas ir īsumā viss, pie kā es gribēju ievadā pakavēties. Tikai nobeigumā vēl gribēju informēt, ka problēma par valsts kontroli ar to vēl nav izsmelta. Tas praktiski ir tikai ievads, ja tā varētu teikt, pirmais solis valsts kontroles struktūras izveidē. Bet mūsu darba grupas skatījumā tas ir solis, bez kura nav iespējams tiesiskā valstī izveidot tiesiski precīzi funkcionējošu un savas valsts un tautas interešu aizstāvības vārdā ar atdevi strādājošu kompleksu valsts kontroles struktūru. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Divas minūtes ir līdz pārtraukumam. Iesim pārtraukumā. Pēc tam jautās deputāts Ēlerts un pārējie deputāti.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu, kāpiet tribīnē! Jūs izjautās deputāts Ēlerts, nākamais- deputāts Freimanis.

I.Ēlerts: Cienījamais Ozola kungs, man būtu divi jautājumi. Pirmais- kādas ir plānotas valsts kontroles dienesta attiecības ar esošajiem kontroles funkciju veicošiem..., tas ir, ar Valsts finansu inspekciju un ar ministrijās esošajiem kontroles un revīzijas dienestiem.

I.Ozols: Tie ir divi jautājumi?

I.Ēlerts: Otrs būs pēc tam.

I.Ozols: Parlamentārā līmenī strādājošā valsts kontroles institūcija regulē pārējo valstī funkcionējošo kontroles institūciju darbību tikai ar likuma normām, turklāt neiejaucoties zemākā līmeņa valsts kontroles institūciju darbībā, tas ir, valsts izpildvaras kontrolfunkcijās, dažādās tehnoloģiskās uzraudzības kontrolfunkcijās, kuru darbību nosaka un regulē Ministru padomes lēmumi vai attiecīgajā ministrijas sistēmā izdotie rīkojumi, pavēles, kolēģijas lēmumi. Otrā līmeņa valsts kontroles institūcija, kas ir pakļauta tikai likumam, nevada parlamentārā līmeņa institūciju, bet, tikai izdodot likumdošanas normas, caur šīm likumdošanas normām regulē šī otrā līmeņa darbību.

Attiecībā uz Valsts finansu inspekciju. Finansu inspekcijai ir divas funkcijas. Viena funkcija- valsts un pašvaldības budžeta izdevumu daļas uzraudzība, kas ir otrā līmeņa likumam padotās valsts kontroles institūcijas funkcija. Bet ieņēmumu daļas izpilde- tā ir tīrākā Finansu ministrijas jeb mūsu izpildvaras uzdevums. Tai daļai ir jābūt pakļautai Finansu ministrijai.

I.Ēlerts: Respektīvi, ja es pareizi saprotu, visas manis nosauktās institūcijas darbosies paralēli ar valsts kontroli.

I.Ozols: Jā, turklāt ar atšķirīgām funkcijām.

I.Ēlerts: Un konkrēts jautājums par 6.panta 6.apakšpunktu: kad būtībā galvenajam valsts kontrolierim tiks dotas prokurora funkcijas apturēt uz 10 dienām amatpersonu rīkojumus un to izpildi? Tieši tādas, ja nemaldos, ir prokuratūras funkcijas. Vai tas ir pamatoti?

I.Ozols: Jā, šis jautājums ir iekļauts šeit pēc Latvijas Tautas frontes darba grupas priekšlikuma un saskaņā ar Latvijas Republikas Prokuratūru, lai ārkārtējos gadījumos, atklājot to prettiesisku darbību, kas ir Prokuratūras likuma uzraudzības funkcija, momentāni apturētu Latvijas valstiskajām interesēm neatbilstošu darbību, kā arī kaut kādus uzdevumus, kaut kādus rīkojumus, kuri varētu darboties un radītu zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, līdz tie tiktu apturēti. Bet tajā pašā laikā šeit ir arī noteikta norma, ka likumdevējam obligāti ir vai nu jāakceptē vai jāatceļ šis lēmums, ja tas ir prettiesisks, pēc šo likumdevēju viedokļa, jo tikai likumdevējs ir tiesīgs interpretēt likumu. Tieši tādēļ šī norma šeit ir iekļauta tādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis. Nākamais- Silārs.

J.Freimanis: Ozola kungs, man ir divi jautājumi. Patiesībā abi tie ir konceptuāla rakstura. Sakiet, lūdzu, ja mēs šodien pieņemam vēl vienu, tā sakot, kontroles institūciju blakus jau esošajām, kā jūs izprotat, kādā veidā tas, ko mēs šodien darām, iekļaujas vispārējā koncepcijā par to, ka jebkurā demokrātiskā valstī ir jābūt pilnīgi neatkarīgai likumdošanas varai- tātad izpildvarai un konstitucionālajai tiesai? Mums šīs konstitucionālās tiesas šodien vēl nav, bet šeit, ja lasām pirmo lappusi, tad redzam, ka valsts kontrole arī zināmā mērā var veikt konstitucionālās tiesas uzdevumus. Kā jūs saskatāt šo kontekstu?

I.Ozols: Es ļoti atvainojos, cienījamais Freimaņa kungs, man ir jautājums: vai jūs manu ziņojumu esat dzirdējis?

J.Freimanis: Es dzirdēju, jā.

I.Ozols: Dzirdējāt. Tad es jau paskaidroju ievadā, ka tiks juridiski saskaņots tieši šis pamattēziskais 1.pants ar konstitucionālās tiesas funkcijām. Un šeit ir likuma darbības novērtējums, atgriezeniskās saites nodrošinājums, un Latvijas Augstākajai padomes viens... atklājot prettiesisku rīcību, iegūtas informācijas nekavējoša nodošana tam orgānam, kuram ir uzraudzības funkcijas pār likuma izpildīšanu, proti, Prokuratūrai.

J.Freimanis: Tātad tikai šinī gadījumā...

I.Ozols: Tikai šinī gadījumā. Un tajā pašā laikā, atklājot tādus procesus sabiedrībā, kurus neregulē nemaz ar likumu- arī tādas situācijas. Bet tas izsauc sabiedrības rezonanses negatīvu novērtējumu.

Tātad nekavējoties, vai nu likumdošanas iniciatīvas kārtā, vai pievēršot attiecīgu uzmanību parlamentam kopumā, vai attiecīgajai pastāvīgajai komisijai par konkrētu situāciju, kas tās darbības sfērā netiek regulēta ar tiesisku normu.

J.Freimanis: Skaidrs. Un tādā gadījumā vēl otrs jautājums. Mums pie Augstākās padomes ir virkne institūciju. Tagad ir vēl viena institūcija, kas patiesībā ir pie Augstākās padomes, jo 2.pantā ir rakstīts: "Tieši pakļauta Latvijas Republikas Augstākajai padomei." Ozola kungs, vai jūs nedomājat, ka šādai praksei vienreiz tomēr būtu jāuzliek kaut kāda robeža, jo mēs apaugsim, tā sakot, ar savām institūcijām un būs divas... Nevar saprast, kas vadīs valsti un kā vadīs?

I.Ozols: Freimaņa kungs, cienītais Freimaņa kungs! Jūs lasāt manas domas, bet tikai citā kontekstā, par kurām jau man šorīt bija diskusijas, proti, ka mēs esam pārņēmuši rindu mūsu izpildvaras funkciju, iekļaujot savā sastāvā Radio un televīzijas komiteju, kurā notiek atsevišķu prettiesisku rīkojumu realizācija attiecībā uz 2200 strādājošajiem; Vides aizsardzības komiteju, kas faktiski ir padota mums; Arbitrāžas prokuratūru- tas būtu loģiski saprotams. Taču valsts kontroles institūcija kā likumdevēja kontroles orgāns (citu valstu parlamentos tā pat ir kā pastāvīgā komisija) ir tikai un vienīgi parlamentārā līmeņa funkcija, jo nav kas summāri nodrošinātu visu kontroles institūciju tiesisko aizstāvību parlamentārā līmenī. Paskatieties, vai kāda no mūsu pastāvīgajām komisijām, kura saņēmusi likumdošanas iniciatīvu no ministrijām vai no Ministru padomes, ir izskatījusi kaut vienu kontroles vai uzraudzības funkciju? Jo neviena ministrija, ne Ministru padome netiecas uz to, lai likumīgi apstiprinātu pašas savu kontroli ar citu rokām. Tieši šī iemesla dēļ ir vajadzīga parlamentārā valsts kontroles institūcija. Igaunijas prakse pierāda, ka gada laikā kopš tā tika nodibināta, tā šodien ir varējusi nokomplektēt un attīstīt savu darbību, kā viņi paši saka, par 17-19 procentiem no plānotā, jo viņiem šī augstākā valsts kontroles hierarhijas līmeņa pārstāvniecība parlamentā pat netiek pie vārda.

J.Freimanis: Tātad jūs uzskatāt, ka, lai kā tur būtu ar visām pārējām institūcijām, kuras mēs esam pievākuši, bet šai ir jābūt pie mums?

I.Ozols: Es viennozīmīgi uzskatu: ja mēs gribam izveidot strādājošu, funkcionālu, bet ne tautas kontrolei nodalītu analoģisku, piedodiet, absolūti kontrolētnespējīgu vai negribošu institūciju, tad ir jābūt galvai, smadzenēm, kas praktiski agri vai vēlu novedīs pie tā, ka no mūsu parlamenta aizies tās izpildvaras funkcijas, kas tiešām ir mūsu Ministru padomes izpildvaras funkcijas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs, nākamais- Buls.

I.Silārs: Ozola kungs, man lūgums uzklausīt mani tā mierīgi un atļaujiet man izteikties līdz galam!

I.Ozols: Jautājums vai...

I.Silārs: Nē, redziet, es teicu, atļaujiet man... 10.panta nosaukumā ir minēts: "Valsts kontroliera tiesiskā aizsardzība, pildot dienesta pienākumu". Šajā likumprojektā es redzu, ka ir izdalītas gan kontroliera tiesības, bet nekur neatrodu uzskaitītus šos dienesta pienākumus. Ir gan 1.pants, kura tekstā es varu saprast... te ir valsts kontroles pamatuzdevumi. Bet nosaukumā ir par likuma darbību, tekstā- par likuma izpildi. Starp likuma darbību un likuma izpildi ir atšķirība. Līdz ar to es negūstu no tā likumprojekta skaidrību par valsts kontroles pienākumiem. Un, proti, es gribu paskaidrot: ja pamatuzdevums ir likuma darbības kontrole, tad šeit kontrolieris var secināt, ka likumdevējs ir pieņēmis aplamu likumu, proti, tādu, kurš nav spējīgs darboties. Tādā gadījumā es saprastu, ka viņa pienākums būtu griezties pie likumdevēja ar konkrētu normu grozīšanu, lai šis likums tiktu uzlabots. Ja pamatuzdevums ir labi pieņemta likuma izpildes kontrole, tad atkal ir pavisam citi pienākumi, jo tiesībām ir jāizriet no uzliktajiem pienākumiem. Kamēr es neredzu šos pienākumus, es nevaru spriest, vai šīs tiesības ir pārāk plašas vai pārāk šauras. Tiesībām ir jābūt, manuprāt, pakārtotām pienākumiem. Tādēļ gribētu lūgt paskaidrot, kādi ir domāti pienākumi un kādēļ šajā likumprojektā it kā nav uzskaitīti šie pienākumi? Pēc pamatuzdevuma man tas nav skaidrs.

I.Ozols: Cienījamais Silāra kungs! Es jau ievadā informēju, ka šis likums nav izstrādāts kā funkcionālo pienākumu instrukcija, šis likums nosaka vispārējās tiesiskās, juridiskās normas, uz kuru pamata tiek būvēts konkrēts organizatoriskās struktūras modelis. Un es aicinātu pievērst jūsu uzmanību 4.pantam, kura pirmajā teikumā ir sacīts: "Valsts kontrole savu kontroles darbu veic Latvijas Republikas Augstākās padomes un tās institūciju uzdevumā..."

I.Silārs: Vai pēc savas iniciatīvas...

I.Ozols: Atļaujiet man beigt, ja: "...vai pēc savas iniciatīvas." Tātad tikai tad, kad ir formulējis augstākais likumdevējs, Augstākā padome, konkrētu uzdevumu un kad ir šī sava iniciatīva, kura ir izveidojusies acīmredzot sabiedriskās domas izpētes rezultātā, vai arī, pamatojoties uz tām pretenzijām, kuras mums tiks iesniegtas no atsevišķām valdības institūcijām vai kaut kādas uzņēmējdarbības formām. Proti, kad skaidri būs noformulēts uzdevums, tikai tajā mirklī var arī tikt risināts jautājums par šīs valsts kontroles institūcijas nolikuma apstiprināšanu. Tas ir pilnīgi pēc analoģijas. Tāpat arī Lietuvā- vispirms bija "jumta likums", pēc sešiem mēnešiem tika noformēts nolikums, kurā detalizēti tika izklāstīti gan pienākumi, gan atbildība, gan tiesības, proti, tas, ko nedrīkst darīt, ko drīkst darīt, bet vadoties pēc tiem uzdevumiem, kurus noteica Lietuvas parlaments. Tieši tāda norma ir iestrādāta arī šeit. Atbildot uz jūsu jautājuma otru daļu, tas ir, par valsts kontroliera tiesisko aizsardzību, pildot dienesta pienākumus, jāsaka, ka tas jau ir noteikts Civilkodeksā. Civilkodeksā ir noteikta atbildība par amatpersonas darbības ierobežošanu... un konkrētā līmenī. Un tur pat nav nepieciešams grozīt normu kā tādu. Tāds ir mūsu darba grupas viedoklis, kāpēc mēs nepārvērtām šo likumprojektu par plaši izvērstu funkcionālo pienākumu instrukciju, kā to darīja sociālismā, bet atstājām iespēju likumdevējam formulēt uzdevumu. Un kāds būs konkrēts uzdevums, tad no tā izejot, šis orgāns būs izstrādājis savu nolikumu, kuru iesniegs parlamentā apspriešanai.

I.Silārs: Tātad precizējot: jūs uzskatāt, ka var izstrādāt tiesības, normēt tās, nezinot pienākumus?

I.Ozols: Bet piedodiet, vai tad pirms likumdošanas izstrādāšanas parlaments bija formulējis, kādam konkrētam uzdevumam šīs kontroles funkcijas radīt?

Priekšsēdētājs: Deputāts Buls, nākamais- Zaļetajvs.

A.Buls: Patiesībā man bija divi jautājumi, bet viens jautājums ir kolēģa Silāra- par pienākumiem. Es arī gribēju prasīt to pašu, bet tagad, tupinot šo pašu jautājumu, es gribu jums jautāt: sakiet, lūdzu, ja 4.pantā ir ierakstīts: "Augstākās padomes uzdevumā un rīkojumā par konkrētām lietām veiks kontroli, pārbaudi", kas būs tiesīgi- Augstākās padomes Prezidijs vai plēnums, vai katrs atsevišķs deputāts- noteikt, kas tad ir jākontrolē? Tas ir pirmais jautājums. Otra lieta. Jūs minējāt, ka valsts kontrole rada ienākumus arī budžetā. Tas ir pilnīgi saprotams, citādi nemaz nevar būt. Es arī pieļauju, ka izmaksas, kas būs jāfinansē, lai uzturētu šo valsts kontroli, pilnīgi atpirksies. Budžetā varbūt vairāk ienāks, nekā prasīs no budžeta finansējumiem. Sakiet, vai jūs darba grupā neapspriedāt arī tādu variantu, ka no šīm piedzītajām summām, sauksim tās par soda naudām, vai kā citādi, arī kaut kāds procents pienāktos valsts kontrolieriem? Ja to apspriedāt darba grupā, tad gribētos dzirdēt, kādi bija "par" un "pret", ja neapspriedāt, tad- kāpēc?

I.Ozols: Sākšu ar otro jautājumu. Mēs konsekventi uzskatām, ka parlamentārās valsts kontroles institūcijas struktūrā strādājošajiem darbiniekiem ir jābūt ne tikai tiesiski un morāli ideāli tīriem, bet viņiem jābūt bez jebkādas materiālās ieinteresētības, izņemot tikai to, kas ir noteikts ar likuma normu. Tāpēc visas pasaules valsts kontroles praksē un arī līdz 1940.gadam funkcionējošajā republikas valsts kontrolē, kā jūs redzat, tās pašas kategorijas darbinieku algu likmes bija ievērojami augstākas, nekā citās tautsaimniecības nozaru institūcijās. Tā jau ir tā starpība, kuru praktiski jūs ierosinājāt citā... pielīdzināt kā materiālās stimulēšanas sistēmu. Starp citu, šāda sistēma strādā mūsu republikas Finansu inspekcijā. Otrā līmeņa valsts kontrolei, kas nav parlamenta līmenī... jā, to mēs vēl pieļaujam, ka tas ir pilnīgi attaisnojams. Bet tajā, kura faktiski daļēji ir pārstāvēta ar tautas vēlētiem pārstāvjiem deputātiem, mēs uzskatām, ka tas nebūtu sevišķi ētiski. Šī iemesla dēļ minēto jautājumu tādā aspektā noraidījām. Tas bija pirmkārt. Attiecībā uz... Atkārtojiet, lūdzu, vēlreiz!

A.Buls: Attiecībā uz otro jautājumu- par pienākumiem. Tātad pienākumi šajā likumā netiek formulēti, netiek noteikti un iesniegti Augstākajā padomē. Vai katrs konkrēts deputāts...

I.Ozols: Jūsu priekšlikums noteikti tiks fiksēts mūsu darba komisijas protokolā. Mūsu pārstāvji ir šeit zālē. Jūs pareizi aizrādījāt, ka ir jānorāda konkrēti, vai tas ir Prezidijs, vai tā ir plenārsēde- tas būtu absurds. Uzskatu, ka mans subjektīvais viedoklis, neapspriežoties ar kolēģiem, ir, ka pastāvīgās komisijas ar savu lēmumu var uzdot mums pildīt konkrētu rīkojumu... un Augstākās padomes Prezidijs vai augstākās amatpersonas, vēlētāji. Tāds ir mans subjektīvais viedoklis, ko mēs apspriedīsim mūsu darba grupas sēdē un pēc tam izdiskutēsim, apspriežot turpmāko daļu.

A.Buls: Varbūt arī norādīt to likumā, tad...

I.Ozols: Jā, pilnīgi piekrītu. Paldies jums par ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajevs, nākamais- deputāts Lucāns.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums attiecas uz likumprojekta pēdējo pantu. Galvenā valsts kontroliera lēmumus var atcelt tikai Latvijas Republikas Augstākā padome. Man liekas, ka šis priekšnosacījums kaut kādā veidā pasargā galveno valsts kontroli no tiesu uzraudzības. Iznāk, ka galvenā kontroliera lēmumi nevar tikt apstrīdēti tiesiskā kārtībā./

I.Ozols: Zaļetajeva kungs, jūs esat precīzi sapratis. Parlamentārā līmeņa, augstākā līmeņa, hierarhijas valsts kontroles institūcija, kura pārstāvēta ar šā likumdevēja deputātiem, nedrīkst būt pakļauta tiesai, pirmkārt. Tai tiek deleģētas atsevišķas augstākā likumdevēja tiesības, šinī gadījumā- pastāvīgās komisijas tiesības. Un tieši tādēļ tās lēmumu var apturēt vai atcelt tikai augstākais likumdevējs.

S.Zaļetajevs: */Es saprotu to tā, ka tas ir pretrunā ar valsts varas iekārtas principiem. Mēs esam pasludinājuši pilnīgi pretējo- to, ka mums ir nepieciešams izveidot konstitucionālo tiesu, kas varētu apstrīdēt ne tikai atsevišķa deputāta vai kāda orgāna, bet arī visas Augstākās padomes lēmumus. Bet nu tās vietā tiek veidotas varas struktūras, kuras tiek pasargātas no tiesu kontroles. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un, manuprāt, tāds lēmums ir pretrunā ar valsts veidošanas galveno virzību./

I.Ozols: Cienījamais Zaļetajeva kungs! Atkārtoju vēlreiz, ka šeit ir stingri norobežotas Konstitucionālās tiesas funkcijas un likuma darbība reālajā dzīvē- sabiedrībā, ražošanas attiecībās, ko nekontrolē neviena konstitucionālā tiesa. Neviena konstitucionālā tiesa nenodrošina nevienam parlamentam atgriezenisko saiti konkrētās likuma normas izstrādei, faktisko situāciju. Un tad netiek regulētas sabiedriskās attiecības, ko savtīgi ieinteresētie sabiedrības locekļi izmanto personīgo materiālo interešu vārdā. Ar šīm problēmām Konstitucionālā tiesa nenodarbojas, arī prokuratūra nenodarbojas, ja ar tiesisku normu nav noteikts liegums. Prokuratūra pat nevar ierosināt nevienu lietu, jūs kā jurists to zināt. Tajā pašā laikā šīs kontroles institūcijas uzdevums ir šīs nišas aizpildīt, lai darbība kļūtu par prettiesisku un pakļautos prokuratūras uzraudzībai nākotnē. Konstitucionālā tiesa šādas funkcijas nekur pasaulē nepielieto.

S.Zaļetajevs: */Lūdzu piedodiet, es domāju tieši par iespēju apstrīdēt galvenā kontroliera lēmumu. Paldies par atbildi./

I.Ozols: Tad arī Augstākās padomes lēmumu tiesas ir tiesīgas apstrīdēt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lucāns, nākamais- Jundzis.

J.Lucāns: Manā praksē līdz šim nav gadījies sastapties ar tādu inspekciju vai kontroli, kas šāda vai citāda iemesla dēļ attiecīgajā situācijā nekristu kārdināšanā, lai uz sava stāvokļa rēķina uzlabotu savus dzīves apstākļus. Ņemot vērā mūsu sabiedrības vēl joprojām vairumā gadījumu bezatbildīgo attieksmi, sakiet, vai jūsu paredzētajā valsts kontrolē ir ielikts nopietns aizsargmehānisms pret šo iespēju?

I.Ozols: Cienījamais Lucāna kungs, jūs tikko faktiski atspoguļojāt izveidojušos situāciju Lietuvas Republikas Valsts kontrolē (to man raksturoja), kura veidota pēc teritoriālā principa. Tāda situācija pašreiz daļēji, pēc manas informācijas, ir Lietuvā. Un sabiedrībā- mēs zinām, jo bagātāka ir sabiedrība, jo dārgāks ir uzpirkšanas slieksnis. Runāsim atklāti! Tajā pašā laikā neviens likums nekad nestrādā, bet strādā likuma izpildītājs, proti, cilvēks. Vai piekritīsit man, Lucāna kungs? Un ārpus šā likuma jau ir noteikta atbildība par dienesta stāvokļa izmantošanu personīgos nolūkos. Mūsu kolēģi no Juridiskās komisijas (Bojāra kungs ir pazudis) uzskatīja, ka šā Civilkodeksa norma šajā likumā nav obligāti jādublē, jo tās normas, kas ir jau ietvertas citos likumdošanas aktos, dublēt katrā nākamajā likumdošanā, tas ir, vēlreiz atgādināt, neesot mērķtiecīgi.

J.Lucāns: Varbūt jums ir taisnība, ka nav mērķtiecīgi. Es tikai gribu teikt vienu, ka, ja nebūs šādas aizsargsistēmas, turklāt ļoti nopietnas aizsargsistēmas, arī šī organizācija būs rīcībnespējīga tāpat kā visas līdzšinējās inspekcijas, ar kurām 30 gadu laikā man ir gadījusies darīšana. Tā ka man ir ļoti bail, ka šeit tas pats vīruss var pāriet tālāk.

I.Ozols: Paldies, Lucāna kungs, par jūsu ierosinājumu. Mēs savā darba grupas sēdē apspriedīsim, un domāju, ka šo jautājumu lemsim demokrātiski, balsojot tad, kad šo likumprojektu apspriedīsim nākamajos lasījumos.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamo kolēģi, vai jūs varat pateikt, cik cilvēku ir plānoti valsts kontroles aparātā? Ieskaitot valsts kontrolieri un...

I.Ozols: Cienījamais Jundža kungs! Atbilstoši valsts kontroles darba pamatprincipiem, kas fiksēti 4.punktā, kur ir teikts, ka valsts kontroles darbu veic pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes un tās institūciju uzdevuma, man būtu jums pretjautājums: kādi būs šie uzdevumi, kāds būs šo uzdevumu apjoms? Un, ja jūs man atbildēsit uz šo jautājumu, tad es jums teorētiski atbildēšu arī to, kā es iedomājos, cik lielai skaitliski jābūt šai institūcijai.

T.Jundzis: Bet, vai komisijai apspriežot, jums prognožu nebija?

I.Ozols: Mēs personiski iedomājāmies, ka tā ir ne vairāk kā 18-25 fizisko personu institūcija, bet augsti profesionāli pārstāvji.

T.Jundzis: Otrs jautājums, ja drīkst. Nevienā pantā nav paredzētas funkcijas izdarīt revīzijas, dokumentālās revīzijas. Šādu tiesību nav. Sakiet, lūdzu, vai jūs ar to tiešām saprotat, ka šai organizācijai šādu tiesību nebūs?

I.Ozols: Jundža kungs! Šeit ir noteikta norma, ka jebkurā prasībā, ko šī valsts kontroles institūcija iesniegs, ir ietverta revīzija.

T.Jundzis: Jūs saprotat arī revīziju?

I.Ozols: Jā.

T.Jundzis: Paldies.

I.Ozols: Turklāt gribētu vēl turpināt tālāk- arī ekspertu piesaistīšana uz līguma attiecībām, kas šeit nav fiksēts. Tā ir prasība, kā mēs vienojāmies ar Skrastiņa kungu. Pēc mūsu prasības atbilstoši likuma normai pieprasīt prokuratūras darbinieku līdzdalību konkrētā darbā.

T.Jundzis: Paldies. Un visbeidzot es gribu pajautāt pašu sāpīgāko jautājumu: kādā veidā jūs iedomājaties norobežot šīs valsts kontroles funkcijas no esošajām kontroles institūcijām un pirmām kārtām- no Finansu inspekcijas? Kā notiks šī norobežošana, ja likumā tā nav atspoguļota?

I.Ozols: Toties likumā ar mūsu augstākā likumdevēja lēmumu precīzi ir atspoguļotas Valsts finansu inspekcijas funkcijas un tās robežas, kas nosaka, kur mums nav jāiejaucas, izņemot likuma uzraudzību, proti, kā tas darbojas dzīvē Valsts finansu inspekcijas izpildījumā, bet ne jau tās darbā... Pastāv likums, kas strādā... un kā to realizē Finansu inspekcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi ir izsīkuši. Paldies, Ozola kungs! Apspriest šo jautājumu plašāk vēlas deputāts Bērzs un deputāts Jundzis. Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Augstais nams! Šodien es nāku šajā augstajā tribīnē tāpēc, lai dotu jums vēlreiz iespēju izsaukties: "Ak, Dievs, cik viņš tomēr ir naivs!" Mūsu naivums pastāv tai faktā, kā es iedomājos, ka mūsu parlaments, mūsu Augstākā padome, pieņem likumus, rēķinoties ar to, ka, ja nu citi nepildīs šos likumus, tad vismaz pats parlaments savus pieņemtos likumus pildīs. Mūsu 21.augustā pieņemtais Konstitucionālais likums par Latvijas valstiskā statusa atjaunošanu atbilstoši Latvijas Satversmei manā uztverē bija tāds, ka saskaņā ar šā likuma 3.punktu augstāko varu Latvijā līdz tam laikam, kamēr noorganizēs Saeimas vēlēšanas pēc Satversmes principiem, realizē Augstākā padome. Un pēc šā likuma pieņemšanas mēs nodaļu pa nodaļai, punktu pa punktam atjaunosim Latvijas Republikas Satversmes darbību, atjaunosim Valsts prezidenta institūtu, mēs likvidēsim vareno birokrātijas virsotni, kurai šodien ir faktiskā vara, tas ir, Ministru padomi, un atjaunosim Ministru kabineta darbību.
Un tā, ejot punktu pa punktam tālāk,- mēs šodien būtu nonākuši līdz Satversmes 7.nodaļai, kurā ir divi punkti par valsts kontroli, un atjaunotu šo divu punktu darbību. Saskaņā ar šo divu Latvijas Satversmes punktu darbību mēs arī paskatītos, kādai tad vajadzētu būt šai valsts kontrolei. Vai mēs šeit gudrosim jaunu likumu, vai paskatīsimies, uz kādiem principiem darbojās Latvijas valsts kontrole. Man liekas, ka mani pilnīgi nepārliecināja Ozola kunga arguments, ka mēs negribam atjaunot padomju laika tautas kontroli. Iesniegtajā likumprojektā neko citu nesaskatu kā citu variāciju šai jaunajai birokrātijas struktūrai, kuru mēs tagad nesauksim par tautas kontroli, bet sauksim mazliet citādi.

Lietas būtību es saskatu divos jautājumos, tas ir, vienā pašā jautājumā par uzdevumiem, kādus izvirza tautas kontrolei. Paskatieties mums piedāvātā likumprojekta 1.pantu! Tātad valsts kontroles pamatuzdevums ir nodrošināt kontroli pār Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu un īstenošanu. Ja neesmu galīgi visu sajaucis, tad, man liekas, ka šīs funkcijas vienai valsts institūcijai- Prokuratūrai- uzlikām, proti, uzraudzību pār likuma ievērošanu, kas ir Prokuratūras funkcija. Paskatieties, cik skaidri valsts kontroles funkcijas neatkarīgajā Latvijā noteica likuma par valsts kontroli 2.punkts: "Valsts kontroles uzdevums ir raudzīties, lai valsts līdzekļu ievākšana, to izlietošana un vispār rīcība ar valsts mantu būtu likumīga, lietderīga un pareizi izvesta." Skaidrs, kas ir jādara valsts kontrolei. Ja salīdzinām kontroles sistēmas, kontroles aparāta uzbūvi, tad šajā likumā tas ir skaidri pateikts, kas viņiem jādara, kā jādara, kādas ir viņu tiesības un atbildība. Tas viss ir pateikts. Dažas korekcijas, ko varētu... mums šodien grūti realizējamas. Mans priekšlikums: vairāk par visu mums ir vajadzīga tieši uzraudzība pār to, nevis kā tiek apsaimniekota, bet kā tiek izsaimniekota valsts manta. Tāpēc es ierosinu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz 21.augusta Konstitucionālo likumu, proti, atjaunot Satversmes 7.nodaļu, tas ir, 87., 88.pantu. Tādā veidā mums Latvijas Satversme darbosies pa abiem galiem, proti, pirmie trīs panti darbojas un divi beidzamie- sāks darboties. Var būt, ka ar vidu mēs pēc tam tiksim galā. Jāizstrādā arī lēmuma projekts par Latvijas likuma "Par valsts kontroli" piemērošanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis, nākamais- Apsītis.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Man šī situācija atgādina vētrā saviļņotu jūru, kurā mēs gatavojamies palaist vienu papīra kuģīti. Tieši tā! Jo šis papīra kuģītis saviļņotajā un vētras pārņemtajā jūrā atbilstoši šim iecerētajam likumprojektam būs tik nespēcīgs, ka labākajā gadījumā tas vai nu pats nogrims vai līdzīgi, kā mēs darām ar Muitu, ka ar mūsu spēkiem pēc zināma laika tā tiks nogremdēta.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai jūs ieklausāties, ka, manuprāt, mēs pašreiz visi esam neapmierināti ar kārtību, kāda ir mūsu ekonomikā. Mēs gribam par katru cenu, kā saka, tur kaut ko saglābt, īpaši šajā izlaupīšanas aspektā un tā tālāk. Un, kā parasti tas 50 gadus ir bijis padomju sistēmā, mēs ejam pa vieglāko ceļu, proti, sākam cīnīties nevis ar cēloni, bet ar sekām. Un, lūk, šī tautas kontrole vai tagadējais variants- valsts kontrole- cīnīsies tikai ar sekām. Cēloņi ir jānovērš ekonomistiem, cēloņi ir jānovērš mums visiem kopā. Ir jāizveido tāda tautas saimniecība un tādam ir jābūt šim privātajam sektoram, lai valsts kontrolei paliktu tikai zināmas sīkas funkcijas- pieskatīt valsts sektoru. Tagad ir pavisam otrādi- vairāk nekā 90 procenti mūsu ekonomikā ir valsts sektors un daži procenti- privātais sektors. Un mēs gribam cerēt, ka 18-25 cilvēki kā tāds salmiņš... Es tādā ļoti, kā saka, nepatīkamā situācijā... Mēs tagad gribam cerēt, ka šie 25 cilvēki būs tie, kuri cīnīsies ar to, ar ko nav tikusi galā nedz Finansu inspekcija, nedz Prokuratūra, nedz viss lielais Iekšlietu ministrijas aparāts, nedz ministrijas, kuru pienākums joprojām ir kontrolēt, nedz desmitiem inspekciju. Atbilstoši likumprojekta 1.pantam mēs uzliekam, lai visus šos desmitiem tūkstošu normatīvo aktu, kuri tik tiešām mums joprojām ir spēkā Latvijā, tagad kontrolētu šie 18-25 cilvēki. Ja mēs šo kuģīti palaidīsim, tad pēc pavisam neilga laika redzēsim, ka mēs esam radījuši, ne tāpēc, ka šie cilvēki tur būs slikti... mūsu vainas pēc, organizāciju, institūciju, kura ir darba nespējīga un kura būs vēl daudz sliktākā stāvoklī, nekā tas tagad ir ar Muitu un tā tālāk. To vajadzētu apzināties. Un nevajadzētu likt, kā saka, cerības uz to, ka, lūk, cīnoties ar šīm sekām, mēs tiksim kārtībā ar ekonomiku. Veltīsim varbūt to laiku, ko tagad aizņemam uz šīs tribīnes, vairāk ekonomiskajam blokam, lai šo privātīpašumu un ekonomiku, tautas saimniecību... tam veltīsim uzmanību. Un necerēsim (es jūtu, ka mums pašreiz ir šīs naivās cerības), ka, lūk, šie policisti, inspektori, valsts kontrolieri- tie būs tie, kuri tagad tautas saimniecībā dzīvi padarīs normālu. Nebūs tā! Un mēs pie tā nonāksim.

Tālāk. Tajā pašā laikā es nebūt neuzskatu, ka šāda valsts kontrole, kā ļoti pareizi cienījamais ziņotājs Ozola kungs pierādīja, mums nebūtu vajadzīga. Tiešām- kā neliels aparāts, kurā būtu 15-20 cilvēku, tēlaini runājot, kā Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes viena nodaļa... Apmēram tāds statuss varētu būt. Šī nodaļa, vadoties pēc vienas vai otras komisijas norādījuma, varētu sagatavot sēdes materiālu, iztaisīt pārbaudi, kad mums ir aizdomas... varbūt pat Finansu inspekcija, kā saka, netiek galā vai nepareizi rīkojusies. Tādu jā! Jūs saprotat,- nelieciet cerības uz to, ka šis aparāts būs tas, kas ekonomiku mums savedīs kārtībā un novērsīs šīs izlaupīšanas. Starp citu, šāda nodaļa jau pastāv Juridiskajā pārvaldē,- tā ir Tiesību aizsardzības nodaļa, kurā pašreiz gan ir daži cilvēki. Taču pieliksim tur vēl trīs reizes vairāk cilvēku nekā ir paredzēts, jūs domājat, ka tad kaut kas mainīsies? Būs tieši tas pats. Un vēl es aicinātu tomēr nesalīdzināt mūsu tagadējo situāciju un šos likumus, uz ko mīļi un jauki visu laiku atsaucamies, ar Latvijas Republikas 1923.gada situāciju. Situācija ir pilnīgi cita! Es jau minēju šos procentus: mums tagad valsts sektors ekonomikā ir tuvu pie 100 procentiem, šie rādītāji 1923.gadā lielā mērā bija neatgriezeniski. Tad šāds neliels valsts kontroles aparāts, ja tam ir jākontrolē neliels valsts sektors, tiek galā.

Citiem vārdiem runājot, manuprāt, katrā ziņā šo likumu lēnā garā varētu pārtaisīt tādu, lai to tiešām varētu pirmajā lasījumā pieņemt. Un man ir ļoti žēl, ka man jākritizē, jo es, kā Grūbes kungs vienu reizi te teica, pilnībā atzīmētu, ka arī mūsu komisijai jāuzņemas vaina par to, ka neesam atraduši iespēju arī no savas puses piestrādāt pie šī likuma. Taču mūsu komisijai vienkārši šo uzdevumu ir bijis pārāk daudz. Likumprojektu vajadzētu pārstrādāt tādā veidā, lai tā būtu tāda triecienbrigāde, kas ir Augstākās padomes rīcībā, ko 4.pants it kā arī paredz, taču katrā ziņā neizvirzīt tādus absurdus uzdevumus, kādus izvirza 1.pantā. Ar to 1.pantu jau norobežo nākamo aparātu. Tas ir viens. Tātad precizēt šos pienākumus, par kuriem daudzi šeit jau runāja. Un arī, protams, saskaņot likumprojektā šo saikni ar esošajām valsts kontroles institūcijām, tajā skaitā (es te domāju plašākā nozīmē)- Prokuratūru.

Nākamais- es domāju, ka lielāku efektu šajā jomā- kārtības ieviešanā tautas saimniecībā, manuprāt, kā jau es teicu, dos nevis šī valsts kontrole, bet viens cits ceļš, kuru es saredzu. Proti, mēs varētu paplašināt tās struktūras iespējas šajā jomā, kura jau ir orientēta nodarboties ar šiem jautājumiem. Es šeit domāju Prokuratūru. Pašreiz ar šiem jautājumiem Prokuratūrā nodarbojas vispārējās uzraudzības prokurori. Katrā rajonā ir viens tāds cilvēks- prokurora palīgs vispārējās uzraudzības jautājumos. Un varbūt būtu vērtīgāk ielikt katrā rajonā vēl vienu šādu cilvēku, atrodot štatu un naudu. Tas būtu lētāk un efektīvāk. Jo šī organizācija strādā labi vai slikti. Visi mums strādā slikti, jo pamats mums ir slikts. Arī Prokuratūra nestrādā pietiekami labi. Tas ir skaidrs. Bet katrā ziņā šī atdeve būs lielāka, ieguldot jau tādā struktūrā, kura tomēr drusku virzās uz priekšu, kurai ir pieredze, kurai ir pārvaldes aparāts, kurai ir telpas un rakstāmgaldi un tā tālāk, nekā teiksim, plikā vietā radīt šos nelaimīgos, es teiktu, palaist darbā šos nelaimīgos 15 vai 25 cilvēkus. Es negribētu būt viņu vietā un it īpaši šī nākamā valsts kontroliera vietā.

Tāpēc es gribētu vēlreiz pateikt lielu paldies mūsu kolēģiem deputātiem, kuri ir strādājuši, kuri ir domājuši, jo es ceru, ka šī domāšana mums ļauj virzīties uz priekšu, bet tajā pašā laikā es lūgtu tomēr varbūt vēlreiz atturēties no šā likumprojekta pieņemšanas pagaidām arī pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Apsītis, nākamais- Preinbergs.

R.Apsītis: Godātie kolēģi! Šo likumprojektu sagatavoja, zināmā mērā piedaloties arī Likumdošanas jautājumu komisijas deputātiem. Jāsaka tā, ka mūsu komisijā vairākkārt ir lemts par šā likumprojekta likteni aizgājušā gada laikā gan tad, kad likumprojektu galvenokārt sagatavoja deputāta Biezā vadībā, gan arī tagad, kad šo darbu vada deputāts Indulis Ozols. Mēs esam zaudējuši vienu gadu. Un es gribētu teikt tā, ka valsts kontroles nepieciešamību, šā institūta nepieciešamību ir diktējusi un diktē pati dzīve. Tauta vienkārši brēc. Nāk cilvēki, zvana, jautā, kad vienreiz tiks nodibināta kontrole pār saimniecisko rīcību, pār saimniecisko darbību Latvijas Republikā.

Bez šaubām, ka šis likumprojekts, kādu mēs šodien lasām, ir tāls no ideālā stāvokļa. Un tomēr tas ir, es domāju, mēģinājums šo problēmu atrisināt un galu galā likumu mūsu Augstākajā padomē pieņemt. Mīņāties vienkārši vairs nedrīkstam.

Neraugoties uz to, ka mani kolēģi šeit jau norādīja uz visai būtiskiem trūkumiem, es lielā mērā gribētu viņiem piekrist: gan deputātam Bērzam, gan deputātam Jundzim, bet, runājot šodien mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā, es gribētu teikt tā, ka mums vienlaikus gan ir jācīnās pret visu mūsu nebūšanu sekām, gan arī pret cēloņiem. Vai arī mēs šo formulu varam rakstīt otrādi. Tāpēc likums "Par valsts kontroli" ir neatliekams. Es domāju, ka mums ir jāiet tālāk, ņemot vērā šīsdienas kritiku, izteiktos priekšlikumus. Komisijai tie, bez šaubām, ir jāiestrādā likumprojekta tekstā.

Es gribēju teikt to, ko kolēģis Bērzs šeit jau no tribīnes pateica, proti, mums savā praktiskajā likumdošanas darbā ir soli pa solim reāli jāiemieso Satversmes panti, Satversmes nodaļas. Šī Satversme ir jāatjauno. Es gribētu teikt, tāpat kā teica deputāts Bērzs, ka vajadzētu panākt vismaz to, ka Satversme reāli darbojas no abiem galiem, proti, 87., 88.pants ir divi pēdējie panti 1922.gada Satversmē.

Zināmā mērā šī pakāpenība tomēr ir jau vērojama likumprojektā "Par valsts kontroli". Jo, lūk, 87.pantā Satversmē ir noteikts, ka valsts kontrole ir neatkarīga valsts institūcija. Un šo neatkarīgumu mēs esam gribējuši akcentēt tādējādi, ka pakļaujam valsts kontroles institūciju Augstākajai padomei, saskatot tajā vienīgo reālo iespēju, lai panāktu valsts kontroles neatkarību mūsdienu apstākļos.

Tālāk, es domāju, mums ir jādomā par Valsts kontroles struktūras pakāpenisku pilnveidošanu. Acīmredzot ar šo likumprojektu vienā rāvienā mēs arī nevarēsim radīt efektīvu un, jāsaka, reāli darbojošos valsts kontroli. Bet mums šis solis tomēr jāsper. Es domāju, ka viena no visbūtiskākajām pretrunām ir tā, ka būtībā mēs, akceptējot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, pieļaujam divu līmeņu valsts kontroles institūciju darbību.

Pirmais līmenis ir šī institūcija- valsts kontrole, kas kā neatkarīga institūcija darbojas Augstākās padomes pakļautībā.

Otrs līmenis- savas pārvaldes institūcijas atsevišķās ministrijās, citos pārvaldes resoros. Acīmredzot ar laiku vajadzēs sapludināt abus šos līmeņus kopā. Bet to rādīs tikai dzīve, pati prakse, jo mums nav cita mūsu likumu izvērtētāja kā pati dzīve.

Tālāk gribētu teikt, ka mūsdienu apstākļos visai diskutējams ir arī jautājums par valsts kontrolieru tiesībām un pienākumiem un pašas institūcijas pienākumiem, kā jau šeit kolēģi ļoti pareizi uzsvēra. Ja mēs lasām 1923.gadā pieņemto likumu "Par Valsts kontroli", tad 2.pantā, par ko jau šeit tika runāts, pareizi ir akcentēts valsts kontroles pamatuzdevums- kontrolēt valsts līdzekļu izlietošanu. Lūk, tieši šis mantiskais moments ir svarīgākais. Tas, kas ierakstīts pašlaik 1.pantā, tik tiešām atgādina Prokuratūras galveno funkciju.

Runājot vēl par valsts kontrolieru tiesībām un pienākumiem, varbūt dzīve mums diktēs valsts kontrolieru tiesību pastiprināšanu, jo viena no problēmām, viens no vislielākajiem trūkumiem, kāds ir bijis visu līdzšinējo pēckara posmā pastāvošo valsts kontroles institūciju, teiksim, uzdevuma formulējumā, ir tas, ka šie valsts kontroles orgāni, šīs institūcijas ir bijušas bezzobainas. Tās nav varējušas apstādināt valsts līdzekļu izšķiešanu, izsaimniekošanu.

Tāpēc varbūt būs vēl jāpastiprina valsts kontroliera tiesības, bet atkārtoju, arī to mums parādīs tikai pati dzīve.

Vēl par tādu problēmu kā valsts kontrolieru tiesību korespondēšana. Ja šodien lasām 7.panta 2.apakšpunktu, tad redzam, ka pēc valsts kontrolieru pieprasījuma nekavējoties esot jāveic pasākumi pārkāpumu novēršanai, vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības, kā arī jālemj jautājums par viņu atbrīvošanu no ieņemamā amata. Mēs tiesību daļā esam paredzējuši to, ka valsts kontrolieri materiālus par konstatēto pārkāpumu izskatīšanu var nodot tiesību aizsardzības iestādēm (4.panta pēdējā rindkopa). Bet mēs neesam paredzējuši to, ka valsts kontrolierim acīmredzot ir arī tiesības izteikt savu viedokli par attiecīgo amatpersonu, par to, ka šī amatpersona turpmāk vairs nedrīkst pildīt savus pienākumus, par šīs amatpersonas nepiemērotību ieņemamajam amatam. Acīmredzot to mēs varētu noteikt, piemēram, 5.panta 4.apakšpunktā, attiecīgi šo apakšpunktu papildinot.

Ar vārdu sakot, darba grupai, kas strādā pie šā likumprojekta, ir visai daudz darba, tomēr zināms pamats ir. Un mūsu Likumdošanas jautājumu komisija, kā jau šeit redzams, 30.septembrī pamatā ir akceptējusi šo koncepciju, un šodien es to varu tikai apstiprināt un aicināt kolēģus arī pievienoties tam, ka mums ir jāiet uz priekšu. Mums ir vajadzīga valsts kontrole. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām situācija ir ļoti sarežģīta vēl jo vairāk tāpēc, ka pie mums, deputātiem, griežas vēlētāji un ne tikai vēlētāji. Nāk cilvēki no citiem vēlēšanu apgabaliem, un allaž ir runa par tām nekārtībām, pat noziedzībām, kas notiek mūsu republikas tautas saimniecībā.

Protams, varētu jau noskaitīt virkni dažāda rakstura noziegumu, kurus būtu iespējams apturēt ar valsts kontroliera darbu. Taču gribas tomēr minēt, ja jums atmiņa atļauj atcerēties, ka es no šīs tribīnes pirms mēnešiem diviem trim jau runāju par nenormālo situāciju akciju sabiedrību dibināšanā, kad Latvijas Republika saglabāja apmēram 25 procenti akciju. Tātad tas ir jautājums par uzņēmumu izlaupīšanu- to mēs faktiski ik dienas vairāk vai mazāk redzam un lasām presē, dzirdam televīzijā.

Vēl ir tādi pārkāpumi kā, teiksim, zemes reformas likuma pārkāpumi laukos, kad cilvēks zemi grib, ir sagatavotas mašīnas, ir sagādāti dzīvnieki, bet zemi vairāk par dažiem hektāriem nedod. Tie ir klaji pārkāpumi. Jautājums ir par pašvaldību nostāju attiecībā uz Augstākās padomes likumiem un lēmumiem un Ministru padomes lēmumiem- tie tiek klaji ignorēti pat mūsu pašvaldībās. Tātad, kas viņus sauks pie kārtības? Vai arī turpināsim dzīvot tā, kā līdz šim?

Kolēģis Jundzis minēja papīra kuģīti. Protams, tādā izpratnē, kāda līdz šim ir bijusi, jebkura kontroles institūcija ir bijusi tikai un vienīgi papīra kuģītis. Mēs zinām- finanšu kontroles, kontroles, teiksim, Tirdzniecības ministrijas ietvaros... Es zinu, ka šādu kontroles institūciju mūsu republikā ir aptuveni 100, ja ne vairāk. Taču tik tiešām, kā kolēģis Apsītis teica, tās visas ir absolūti bezzobainas. Nav nekas dzirdēts, ka kaut kādā veidā šīs institūcijas būtu savas funkcijas izpildījušas un procesu apturējušas vai uzlabojušas.

Varētu pieminēt vairākas... kaut vai, ja atceraties gandrīz pirms gada bija pirmā saruna par "Degvielu"- tad bija situācija, ka šīs "Degvielas" uzpildes stacijas neizsniedza benzīnu pat ātrās palīdzības automašīnām. Šeit tika runāts, bet kas no visa tā iznāca? Protams, nometa Djačkovu no darba, noņēma vēl dažus, bet, ja nebūtu iejaukusies Augstākā padome, tad taču nebija nevienas institūcijas, kas to procesu būtu apturējusi.

Un tālāk. Vai kaut kas ir noticis ar tiem cilvēkiem? Pēc tās informācijas, kas man ir, lūk, šis pats Djačkovs pašreiz ir brīvībā, kā saka, attaisnots un tā tālāk. Tā ka rodas pilnīgi kaut kāds nonsenss. Tātad ir jābūt sistēmai, ir jābūt institūcijai, kas varētu šo kontroles darbu veikt. Un kontroles darbu veikt ne tikai tā, lai cīnītos ar sekām, bet raudzītos, kur tas cēlonis ir. Un, novēršot šo cēloni, novērstu iespējamās sekas.

Tātad kāda varētu būt šī valsts kontrole? Protams, tā būs tāda, kādu to izveidosim, kādas tai dosim pilnvaras. Šajā sakarā gribētos minēt tādu jēdzienu kā zvērināts valsts kontrolieris. Tātad tāds, kuram ir izcili īpašas pilnvaras. Tad mēs varēsim no šiem cilvēkiem arī prasīt darba rezultātu. Protams, te jābūt arī stipri izteiktai autonomijai, jābūt plašām pilnvarām un, protams, darba procesā šo tiesību pilnveidošanai un papildināšanai.

Protams, paredzētais cilvēku skaits ir mazs. Un te nu gribētos izteikt tādu priekšlikumu: vai nevajadzētu tieši šajās, proti, jau esošajās kontroles institūcijās cilvēku skaitu samazināt gandrīz vai uz pusi. Un šo pusi, protams, gribētos teikt, to labāko kontrolētāju pusi, iekļaut valsts kontroles sistēmās. Tas varbūt padziļinās un ne tikai padziļinās, bet arī paplašinās kontroles areālu. Man liekas, arī rezultāti būtu labi.

Vēl es gribēju ko teikt. Protams, mazliet mulsina 1.pants, kas tik tiešām vairāk būtu domāts tādai institūcijai, kāda varētu būt Konstitucionālā tiesa. Bet tikmēr, kamēr mums tās nav, bet ir saskare ar šiem likumu pārkāpumiem, acīmredzot ir jādomā par to, kā šos pārkāpumus novērst vēl saknē vai arī, ja tie ir, tātad atgriezt atpakaļ likuma robežās.

Mans uzskats ir tāds, ka likums "Par Latvijas Republikas valsts kontroli" ir ļoti nepieciešams. Turklāt mēs esam ļoti tālu aizgājuši laika ziņā. Šī dimensija... Nu, diezgan daudz var nepiedot. Tātad es uzskatu, ka likums ir neatliekams, un iesaku balsot par pirmo lasījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājums ir apspriests, un mēs varētu balsot par Latvijas Republikas likuma "Par valsts kontroli" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pirms tam Ozola kungs grib dot nelielu apkopojumu.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Noklausoties jūsu izteikumos, priekšlikumos, ierosinājumos, es domāju, ka es esmu pilnīgi tiesīgs mūsu darba grupas vārdā pateikties jums par šiem ierosinājumiem. Tajā pašā laikā es gribētu atzīmēt, ka mēs dzīvojam 50 gadus vecās ilūzijās un vēsturiskās atmiņās par tajā laikā funkcionējušām sociāli ekonomiskajām ražošanas un sabiedriskajām attiecībām. Pa šo laiku civilizētajā pasaulē valsts kontroles funkcijas, pienākumi un uzdevumi ir radikāli mainījušies. No daudziem izteikumiem esmu sapratis, ka valsts kontroles funkcija ir noreducēta līdz ekonomisko parametru uzraudzībai un kontrolei. Tā bija valsts kontrole, kuru mēs pazīstam pēc Satversmes. Šodien, kad ir izveidotas divas starptautiskas valsts kontroles institūcijas, kuras ir izveidojušas augstāko specializēto mācību institūtu tīklu pasaulē, kad tiek izstrādāta tepat mūsu kaimiņvalstī Zviedrijā valdības mērķprogramma- realizācijas kontroles sistēma "Sea" (šī sistēma saucas nosacīti), šī augstākā parlamentārā līmeņa valsts kontroles funkcija ir pavisam cita. Tā ir konkrētas valsts kontroles kompleksās struktūras smadzenes, kura būvē ar likumdošanas iniciatīvu valsts kontroles struktūru, pirmkārt. Otrkārt, kura realizē šo visaugstākā profesionālā līmeņa valdības institūciju kontroli un vadības uzraudzību, kura bez mērķprogrammu izpildes kontroles un uzraudzības novērtē konkrēto valdības rīcību attiecīgajās situācijās no valstiskās un tautsaimnieciskās mērķtiecības viedokļa. Un patiešām šāda līmeņa institūcijas nav lielas, kā simboliski izteicās Jundža kungs, tās ir it kā neliels kuģītis vētrainā jūrā, bet tajā pašā laikā nokomplektētas ar plaša profila augsti kvalificētiem speciālistiem. Turklāt Amerikas Savienoto Valstu valsts kontroles institūcijā vairāk nekā 60 procenti no visa sastāva ir speciālisti ar zinātniskajiem grādiem, piedodiet, mūsu mazajai republikai tas nav pa spēkam gan finansiāli, gan kvantitatīvi, lai nodrošinātu ar pastāvīgiem kadriem. Taču šīs visā pasaulē atzītās valsts kontroles funkcijas var veikt uz līgumu attiecību principiem, piesaistot konkrētus ekspertus- speciālistus. Šo kolektīvo daļu, kas ir štata darbinieki, iepriekš var sagatavot valsts kontroles starptautisko institūciju INTELSAJU un EIROSAJU sistēmas institūtos, apmācot viņu ar operāciju pētīšanas un sistemātiskās tehniskās analīzes metodēm, lai viņi varētu kvalificēti vadīt šos ekspertu kolektīvus un tajā pašā laikā, lai viņi pildītu augstākā likumdevēja funkcijas un pienākumus.

Tā ka man ir jāatvainojas, ja es savā informācijā šādā aspektā neesmu pratis pasniegt parlamentārā līmeņa valsts kontroles institūcijas pamatuzdevumus. Domāju, ka praktiski vajadzētu būt pamatsūtībai, ka mēs izveidojam struktūras smadzenes, intelektu. Un šis intelekts un smadzenes var augt un veidoties tikai reālajā darbā, jo mums šodien nav ne profesionāli sagatavotu parlamentāriešu, ne profesionāli sagatavotu valsts kontrolieru. Viņi var pilnveidoties tikai darbā.

Gribētu pilnīgi atbalstīt kolēģa Preinberga teikto. Tā būtu zināmā mērā atbilde arī par kontroliera atbildību savas tautas, valsts un parlamenta priekšā, par morālo tīrību un neuzpērkamību, ka valsts kontrolieriem būtu jādod zvērests. Par zvēresta laušanu vai arī pārkāpšanu jānes daudz nopietnāka atbildība nekā par līdzīgu likumnormas pārkāpumu jebkurā citā valstiskā institūcijā no vadošos amatos strādājošo amatpersonu puses. Bet tajā pašā laikā arī uzskatu, ka šajā likuma normā tieši proporcionāli ir jāiestrādā šo cilvēku sociālā prestiža garants.

Tā ka mūsu darba grupa vēlreiz pateicas jums par jūsu kritiku, ieteikumiem un papildinājumiem. Mēs būsim ļoti pateicīgi, ja jūs savu attieksmi pret mūsu iesniegto likumprojektu izteiksiet balsošanas rezultātā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies! Ar vienkāršu balsu vairākumu no balsojošajiem balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par valsts kontroli" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 67- par. Likums ir pieņemts ar balsu vairākumu. Komisijai jāstrādā, lai sagatavotu otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju". Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Cienījamie kungi! Ja jūs piekristu komisijas priekšlikumam, mēs šo likumprojektu varētu pieņemt līdz pusdienām "ar atliektiem galiem". Kā jūs redzat, mēs apspriežam dokumentu nr.375, dokumentu nr.376 un dokumentu nr.388. Dokumentā nr.376 ir Ēlerta kunga iesniegtie priekšlikumi. Tie likumprojektu skar 13 dažādās pozīcijās. Visi tie ir pieņemti, izņemot vienu. Tādēļ man ir priekšlikums par tiem, kurus komisija ir pieņēmusi un kuri trešajā lasījumā ir iestrādāti, atsevišķu balsojumu netaisīt. Balsot tikai par strīdīgām pozīcijām. Tas pats attiecas arī uz 388.dokumentā deputāta Punovska izklāstītajiem priekšlikumiem. Ja mēs, kolēģi, tā varētu vienoties, tad līdz pusdienām šo likumu varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka saskaņā ar Reglamentu mēs varam skatīties arī šos noraidītos priekšlikumus, jo apskatām tikai priekšlikumus, kas ir iesniegti rakstiskā veidā. Par tiem balsosim.

A.Čepānis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad par pirmo.

A.Čepānis: Par pirmās nodaļas 1., 2.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Tad par otru nodaļu. Deputātiem nav neviena priekšlikuma?

A.Čepānis: Par otro nodaļu. Otrās nodaļas 3.pantā ir deputāta Ēlerta priekšlikums. Tas ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Nav jautājumu? Priekšlikumu?

A.Čepānis: 4.pantā nav priekšlikumu. 5.pantā ir deputāta Punovska priekšlikums, kurš attiecas uz virkni pantu, konkrēti, vārda "pārdodamā" vietā un tālāk citos pantos vārda "pārdošanas" vietā viņš ierosina lietot terminu "privatizējamais", jo privatizācija nav tikai pārdošana, bet likumprojekta 4.nodaļā ir pieci privatizācijas veidi. Priekšlikums ir to arī pieņemt. Tas pats attiecas uz 6.pantu. Deputāts Ēlerts ierosina apmainīt vietām 8. un 7.pantu. Viņš ir iesniedzis arī redakcionāla rakstura labojumus. Tāpat 8. un 9.pantā deputāta Ēlerta priekšlikumi ir pieņemti. Tas ir par otro un trešo nodaļu.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem nav jautājumu vai priekšlikumu par šo nodaļu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Čepānis: Runājot par 4.nodaļu, tātad par privatizācijas veidiem- priekšlikumu nav. Par 5.nodaļu... Varbūt deputātiem ir?

Priekšsēdētājs: Tātad par 4.nodaļu nav jautājumu un priekšlikumu. Paldies.

A.Čepānis: Kolēģi, lūdzu pievērst uzmanību 5.nodaļas 11.pantam. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mēs likvidējām 17.pantu, kurā bija noteiktas ārvalstu juridisko un fizisko personu tiesības piedalīties tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas objektu privatizācijā. Šo normu iestrādājām 11.pantā. Līdz ar to otrajā lasījumā esošo 17.pantu likvidējām. Diemžēl darba grupas kļūdas dēļ tagad jums izsniegtajā lasījumā šīs normas 11.pantā nav. Tāpēc mēs ierosinām pirmā teikuma pirmajā rindkopā pēc iekavām, tas ir, 5.rindā, kur ir iekavās "izņemot valsts juridiskās personas", ierakstīt to, kas tika izlemts jau otrajā lasījumā, konkrēti: "kā arī ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas nomaksājušas likumā noteikto reģistrācijas nodevu", un tālāk kā tekstā. Ir priekšlikums nobalsot šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Principā piekrītu šim labojumam, bet es ierosināju arī noteikt, ka "nevis likumā noteikto reģistrācijas nodevu", bet "Ministru padomes noteikto reģistrācijas nodevu". Jo es šaubos, vai likums to noteiks.

A.Čepānis: Jā.

Priekšsēdētājs: Jā, tātad tas ir pieņemams. Tad acīmredzot mums ir jānobalso par 11.pantu un tikko izteikto labojumu, ko ir akceptējusi gan komisija, gan deputāti. Deputāts Ēlerts vēl grib kaut ko papildināt vai iebilst. Lūdzu!

I.Ēlerts: Man ir viens jautājums un varbūt arī priekšlikums: tomēr pieņemt Punovska kunga redakciju, kāda tā ir 388.dokumentā. Jo tur ir paredzēts, ka "ārvalstnieki atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem". Tātad, ja mēs ierakstām tikai: "ārvalstu fiziskās, juridiskās personas", tās var piedalīties pirkšanā ar PSRS rubļiem, un tas mūs diez vai apmierina. Bet likums par ārvalstnieku ieguldījumiem, ko mēs pieņēmām šodien, tomēr nosaka, ka ieguldījums ir konvertējamā valūtā vai no ārvalstīm ievestā mantā, kas, manuprāt, mūs apmierina. Es domāju, ka šāda redakcija būtu labāka.

A.Čepānis: Pieņemtais lēmums par ārvalstnieku investīcijām acīmredzot prasa piekrist Ēlerta kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par 11.panta pieņemšanu trešajā lasījumā ar minētajiem redakcionālajiem labojumiem. Rezultāts: 62- par. Lūdzu, tālāk.

A.Čepānis: Tālāk- 12., 13., 14., 15., 16. un 17.pantā, kā jau es teicu, ir Ēlerta kunga un Punovska kunga izteiktie priekšlikumi, kuriem komisija piekrīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Man tomēr joprojām paliek iebildums pret 17.pantu tādēļ, ka objektā strādājošajiem ir pirmpirkuma tiesības. Tas ierobežo pašvaldību tiesības noteikt objektu privatizācijas veidu. Šādas pirmpirkuma tiesības, protams, varētu būt kaitīgas labi ja piecos procentos gadījumu, bet arī šis ierobežojums pašvaldībām, manuprāt, ir nepamatots. Es tomēr aicinātu balsot par šā panta izslēgšanu, jo ir bieži vien tādi objekti, kuros ir tāds kolektīvs, ka pašvaldība tam nevarēs uzticēt. Un tas būs pamatoti.

A.Čepānis: Jā, Ēlerta kungs, tad mums ir jāatgriež šis pants otrajā lasījumā, jāpieņem konceptuāli... Citas izejas mums tagad nav, jo mēs otrajā lasījumā esam to pieņēmuši tādā redakcijā.

I.Ēlerts: Es ļoti atvainojos, balsot par kāda panta vai normas izslēgšanu var jebkurā lasījumā. Tas laikam ir mūsu lēmumā par likuma pieņemšanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Jā, pilnīgi pareizi, Ēlerta kungs. Mēs nobalsosim par jūsu priekšlikumu, proti, ka 17.pants jāsvītro. Vai kāds grib komentēt? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu svītrot 17.pantu. Tas būs pieņemts tikai tad, ja par šo svītrojumu nobalsos vairākums. Rezultāts: 31- par. Tas nav no balsojošajiem vairākums, tāpēc 17.pants paliek. Lūdzu, tālāk!

A.Čepānis: 18.pantā- nav, 19.pantā- nav. 20.pantā ir Punovska kunga priekšlikums, kas ir pieņemts. Tas ir par 6.nodaļu. Par 7.nodaļu atkal ir redakcionāla rakstura labojumi, ko iesniedzis Punovskis, konkrēti, 21., 22. un 23.pantā. Bet par 23.pantu ir domstarpības. Komisija uzskata, ka jāsaglabā 23.panta otrā daļa, bet deputāts Ēlerts ierosina to svītrot, jo uzskata, ka objektu pārdošanas cena nav jāietver šajā likumprojektā. Tādēļ vajadzētu nobalsot par šo pantu konceptuāli.

Priekšsēdētājs: Balsot nevajag, jo deputāts Ēlerts noņem šo priekšlikumu.

A.Čepānis: Paldies. Tālāk- 24.pantā atkal ir redakcionāli labojumi. 25., 26., 27., 28., 29. un 30.pantā- līdz 8.nodaļai- labojumi tiek pieņemti.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav? Priekšlikumu arī nav? Paldies.

A.Čepānis: Paldies. 8.nodaļā, 31.pantā arī ir redakcionāla rakstura labojums. 32.pantā deputāta Ēlerta priekšlikums ir pieņemts. 33., 34., 35., 36., 37. un 38.pantā arī ir tikai redakcionāla rakstura labojumi, par kuriem mēs jau vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav? Ierosinājumu arī nav. Lūdzu, 9.nodaļa.

A.Čepānis: Paldies. 9., 10.nodaļā un arī 11.nodaļā ierosinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jā, ir zvans. Lūdzu kolēģus, kas atrodas blakus darba telpās, nākt uz balsošanu. Lūdzu, reģistrāciju! Es atgādinu, ka mēs balsosim trešajā lasījumā, tāpēc ir svarīgas balsis. Čepāņa kungs, pagaidīsim vēl pāris minūšu.

A.Čepānis: Īvāna kungs, varbūt šajās dažās minūtēs... Tad es gribētu par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Čepānis: Šeit ir lēmums... Kā jūs redzat, šā likumprojekta pēdējā lappusītē pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma mēs, komisijā, izsvītrojām 2. un 3.punktu. Tagad deputātiem es gribētu tikai paskaidrot, ka šā lēmuma 1.punktā ir runa par likuma spēkā stāšanās brīdi. 3.punktā ir runa par lēmuma spēkā stāšanās brīdi, jo te radās jautājumi, kāpēc divreiz... Bet tātad vienā ir runa par likumu un otrā- par lēmumu. Arī to mēs ierosinām pieņemt iesniegtajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam varētu dot reģistrācijas rezultātu. 108 deputāti šobrīd ir zālē. Lūdzu, balsosim par likuma "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju" pieņemšanu galīgajā variantā. Rezultāts: 100- par un 5- atturas. Likums ir pieņemts. Lūdzu, kādi būtu jautājumi par lēmumu? Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Sakiet, lūdzu, kad jūsu komisija ir paredzējusi izskatīt jautājumu par šādu objektu denacionalizāciju, kas ir likuma 2.pantā minētā...tātad 2.2. Vai lēmumā nevajadzētu par to kaut kādā veidā pieminēt, kad mēs skatīsim šādu jautājumu?

A.Čepānis: Cilinska kungs, mēs ceram, ka Ekonomikas komisija un Likumdošanas jautājumu komisija izstrādās kopēju denacionalizācijas likumprojektu, kuram mēs tad varētu pievienoties. Mūsu komisija speciāli par tirdzniecības objektu denacionalizāciju pašlaik likumprojektu negatavo.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs!

A.Punovskis: Es ierosinātu, ka šis likums stājas spēkā nevis ar pieņemšanas brīdi, bet vismaz ar 1.janvāri, jo, manuprāt, nebūtu loģiski, ka likums stājas spēkā ātrāk, kamēr Ministru padome ir nodrošinājusi tā realizēšanas iespēju. Un ir termiņš, ka Ministru padomei līdz 1.janvārim ir jāizstrādā rinda dokumentu. Tikai pēc tam vajadzētu sākt šo privatizāciju, ne ātrāk.

A.Čepānis: Punovska kungam ir pilnīga taisnība. Mēs, komisija, tikai baidījāmies no tā un baidāmies vēl arī tagad. Kāpēc ir ierakstīts šis brīdis, kad mēs to pieņemam, un stāšanās spēkā- līdz ar to brīdi? Tāpēc ka faktiskā privatizācija jau notiek. Un mēs baidāmies, esam satraukti par to, ka nu atkal skriesim pakaļ aizgājušam vilcienam.

Priekšsēdētājs: Varbūt par šiem termiņiem varētu tiešām šeit izšķirties ar balsu vairākumu, jo nevajadzētu tā vienkārši izlemt.

A.Čepānis: Jā, lūdzu, kā nobalsos, tā arī būs.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav par lēmumu? Tikai par spēkā stāšanos nobalsosim, tad par diviem termiņiem. Tātad par to, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi vai ar 1.janvāri. Es nezinu, kurš te ir radikālāks. Balsosim vispirms par 1.janvāri un tad par to, kas ir redakcijas komisijas variantā, proti, par spēkā stāšanās brīdi. Dīmaņa kungs, jūs kaut ko gribējāt piebilst? Nē. Tad balsosim par lēmuma 3.punktu, ka likums stājas spēkā ar 1.janvāri.

A.Čepānis: Tātad par lēmuma projekta 1.punktā noteikto termiņu...

Priekšsēdētājs: Par Punovska priekšlikumu, ka termiņš ir 1.janvāris. Rezultāts: 44- par. Un par redakcijas komisijas piedāvāto, ka lēmums stājas spēkā ar šo brīdi. Rezultāts: 82. Ja mēs lēmumu pieņemsim, tad lēmums stāsies spēkā tieši ar to brīdi, kad to pieņemsim.

A.Čepānis: Lūdzu. Paldies, kungi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad balsosim par pašu lēmumu! Rezultāts: 91- par. Lēmums ir pieņemts.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.