Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 115 deputāti zālē, bet vēl mūsu kolēģi ierodas.

Pirms sākam darbu plenārsēdē, vārds paziņojumam Augstākās padomes sekretāram Daudiša kungam.

I.Daudišs: Augsti godātie kolēģi, lūdzu nelielu uzmanību! Nākamnedēļ, kā jūs visi zināt, ir Lieldienas, 17.aprīlī- Lielā piektdiena, tad Klusā sestdiena un Pirmās Lieldienas 19.aprīlī. Tātad mums būtu kopā jāizlemj, vai mēs izmantosim vienu no sešām atvaļinājuma nedēļām, kas saskaņā ar likumu mums ir piešķirtas, vai ne. Es esmu runājis ar deputātiem. Ne ar visiem, bet ar dažiem. Un veicis tādu nosacītu aptauju. Viedokļi dalās. Ir viedoklis, ka jāizmanto tikai šīs trīs brīvdienas- piektdiena, sestdiena, svētdiena, tas ir, Lielā piektdiena, kas saskaņā ar likumu ir svētku diena, sestdiena un svētdiena, bet šī nedēļa jāpievieno vasaras atvaļinājumam.

Otrs viedoklis ir - tomēr izmantot šo nedēļu. Tādā gadījumā 17.aprīlis mums būtu brīvs un darbā būtu jānāk 27.aprīlī. Es domāju, ka šis ir balsojams jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Daudiša kungs ierosināja balsot. Pēc reakcijas zālē var spriest, ka tiešām domas dalās. Tātad pēc pārreģistrēšanās mums būtu divi balsojumi. Praktiski viens balsojums- vai mēs izmantojam brīvdienu nedēļu no 17. līdz 25.aprīlim vai ne. Ja ne, tad dabīgi, ka oficiālās svētku dienas tāpat ir svētku dienas.

Lūdzu, reģistrēsimies! Pēc tam Dobeļa kungs grib runāt par balsošanas motīviem. Reģistrācijas rezultāts: 121 deputāts. Lūdzu, Dobeļa kungs, par balsošanas motīviem!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es aģitētu balsot par to, lai mēs patlaban paņemtu šādu pārtraukumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, man liekas, ka mums vajag nedaudz aptvert, ko darām, jo pēdējās nedēļas pierāda to, ka mums nav konstruktīvas pieejas darbam. Man liekas, tas daļēji izskaidrojams ar to, ka mēs ne visi nākam uz Augstāko padomi. Viens otrs vienkārši ir drusku noguris un nav spējīgs vairs konstruktīvi piedalīties.

Otrkārt, ja mēs gadījumā šo nedēļu pievienojam savam vasaras atvaļinājumam... Nekad, man liekas, neviens no mums pilnībā savu atvaļinājumu vasarā nav izmantojis un neizmantos. Tādu risku, proti, tagad visu atkal sakabināt vienā atvaļinājumā, neiesaku. Es lūgtu balsot par.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Arī par balsošanas motīviem. Divas lietas. Es pilnībā piekrītu kolēģim Dobelim, ka būtu ļoti labi tagad aiziet atvaļinājumā, bet es teikšu tālāk, ka arī šo atvaļinājuma nedēļu, dabīgi, reti kurš izmantos pilnā apjomā. Ja arī nobalsosim, ka tagad ņemam atvaļinājumu, tad vajag, lai presē parādītos nevis tā, kā šeit piedāvāja- no 17. līdz 27.aprīlim, bet lai parādītos tiešām tās atvaļinājuma dienas, tas ir, no 20. līdz 24. Tās ir darba dienas, kurās mēs ņemam atvaļinājumu. Lai cilvēkiem būtu pilnīgi pareizs priekšstats, nevis tā, kā bija Ziemassvētku atvaļinājumā, kurš arī, kā saka, vizuāli bija ļoti garš, bet faktiski tur bija puse svinamo dienu.

Priekšsēdētājs: Ierosinājums laikam pelna ievērību. Ja balsojam par šo atvaļinājumu, tad mēs balsojam par atvaļinājumu no 20. līdz 24.aprīlim. Deputāts Silārs vēl par motīviem. Jau sešas minūtes spriežam par atvaļinājumu.

I.Silārs: Es domāju, ja ir izteikts viens viedoklis, tad man būs jāizsaka arī otrs viedoklis. Kā savas pamatprofesijas pārstāvis gluži vienkārši zinu, ka nav jēgas. Tas ir pašapmāns, ja jūs paņemsit tagad to vienu nedēļu un iedomāsities, ka ar to nu jūs tiksiet vaļā no stresa... darbs būs šā vai tā. Bet karstā vasaras laikā šī nedēļa dotu vairāk, nevis nākt šeit un sēdēt tukšā un piesmēķētā bezgaisa telpā. Jūs domājat, ka tas būs lietderīgāk? Es jums galvoju, ka paši tā sevi apmānīsim, nozogot sev vienu nedēļu no vasaras atvaļinājuma. Padomāsim!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es visu laiku cerēju, ka mēs šeit nākam nevis, lai sēdētu piesmēķētā telpā, bet gan lai strādātu, taču- kā nu kurš.

Tā, godājamie kolēģi, balsojums tagad ir viens, proti, par ierosinājumu iet atvaļinājumā no 20. līdz 24.aprīlim- pēclieldienu nedēļā. Par šo ierosinājumu mēs arī balsosim.

Balsosim par atvaļinājumu no 20. līdz 24.aprīlim. Rezultāts: (trīs balsis papildus "par") 80- par, 36- pret, atturas- 5.

Tātad mēs ejam atvaļinājumā no 20. līdz 24.aprīlim. Vajadzētu arī sagatavot izdruku. Redzēsim, kā atspoguļojas šī atvaļinājumā iešana. Vienkārši socioloģiskajiem pētījumiem. Paldies.

Godājamie kolēģi, šodien mums darba kārtībā ir divi jautājumi: Latvijas Republikas valūtas budžets un tas, ko mēs pārcēlām no vakardienas uz šodienu,- tātad lēmuma projekts "Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā".

Godājamie kolēģi, tā kā mēs apspriežam ļoti būtisku jautājumu, proti, par valūtas budžetu, kur arī būs vairāki balsojumi un apspriešana, ir liels lūgums tām pieaicinātajām personām vai visiem, kuri atrodas zālē, atstāt deputātu vietas, kur ir iespējams balsot. Es domāju, ka Dobeļa kungs to izkontrolēs. It sevišķi tas attiecas uz tiem, kuri nesaprot valsts valodu. Tā, paldies.

Tātad darba kārtības pirmais jautājums- par Latvijas Republikas valūtas budžetu pirmajā lasījumā kā steidzams. Apvienotā budžeta komisija. Lūdzu, Ozola kungs, jums vārds! Lūdzu, pasakiet, kādi dokumenti mums jātur priekšā!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, mums iesniegts izskatīšanai valūtas budžeta projekts- 364.dokuments. Un ienākošais 622.dokuments- Latvijas Republikas Ministru padomes iesniegtais valūtas budžeta projekts. Ir ievērojami atvieglota šā mūsu iesniegtā valūtas budžeta apspriešana un arī ziņošana par šo projektu sakarā ar to, ka jau pamatnostādnēs šo jautājumu izdiskutējām, izskatot 18.martā iesniegto valūtas budžeta projektu. Ko varam praktiski pašreiz vēl piebilst pie jau teiktā?

Valūtas budžeta projekts faktiski ir atskaite par šā gada pirmajā ceturksnī veiktajām valūtas izmaksām un plānoto maksājumu klāsts, kuri jāveic šā gada otrajā ceturksnī.

Ar ko atšķiras mums iesniegtais valūtas budžeta projekts no iepriekšējā? Šeit ir faktiski iekļautas tās mūsu prasības, kuras tika deklarētas pirmā varianta apspriešanas gaitā. Pirmkārt, šeit ir atspoguļots, ja jūs ievērojāt, brīvajos atlikumos šā gada 1.janvārī plus 2 miljoni 84 tūkstoši dolāru. Tā ir summa, kura praktiski nebija iekļauta pirmajā projekta variantā, tie ir valūtas rezerves fonda līdzekļi, kuri bija brīvā atlikumā bankas kontā Briselē. Ņemts vērā Kiršteina kunga priekšlikums: valūtas budžeta projekts aprēķināts amerikāņu dolāros.

Paskaidrojošā tekstā, kā lūdza Stroganova kungs, ir precīzi atspoguļoti visi apmaksātie rēķini un rēķini, kuri jāapmaksā pēc jau noslēgtiem kontraktiem. Līdz ar to praktiski visas tās būtiskās pirmā mūsu noraidītā projekta kļūdas ir novērstas. Pašreizējā mirklī mums atliek praktiski izvērtēt šos divus dokumentus, kuros ir ne sevišķi būtiskas atšķirības, tas ir, valdības iesniegto valūtas budžeta projektu un Apvienotās budžeta komisijas iesniegto, jau koriģēto valūtas budžeta projektu. Ar ko tie atšķiras?

Pirmkārt, mēs esam pārdalījuši līdzekļus no valdības rezerves fonda- 150 000 dolāru. No tiem 120 000 dolāru- Latvijas Republikas Augstākajai padomei un 30 000 dolāru palikuši valdības rezerves fondā. Dabiski, jautājums noteikti būs, kāpēc un ar ko tas ir motivējams? Tās pārbaudes gaitā, kuru veicām, izpildot Augstākās padomes lēmumu par valdības valūtas fonda līdzekļu izlietošanu, mēs praktiski konstatējām, ka valdības un lielākās tiesas mūsu ministriju rīcībā ir uzņēmumi, kuri veic ārējo ekonomisko darbību. Viens no tiem ir uzņēmums "Rosme", kurš tikai pagājušā gada trijos ceturkšņos vien ir veicis ārējos komercdarījumus par 210 968 dolāriem. Turpinājuma man nebija, jo tas bija ievadīts kompjūterā. Un šo darījumu lielākā daļa, kas ievērojami pārsniedz valūtas rezerves summu, praktiski ir veikta Ministru padomes labā. Ir iepirkta pavairošanas tehnika un kompjūteri. Līdzekļus šim uzņēmumam ieskaita ar Ministru padomes lēmumiem noteiktie atskaitījumi par vasarnīcu īres maksu. Šeit ir arī citi atskaitījumi. Man pašreizējā mirklī ir visi šie dokumenti, es varētu katram, kurš interesējas par tiem, dot iespēju ar tiem iepazīties.

Bez tam Ministru padomes ietekmes sfērā vēl ir otrs valsts uzņēmums- tā ir autobāze, kura pašreizējā mirklī bez savas tiešās funkcijas, proti, valdības autotransporta apkalpes, veic arī tehniskās apkalpes darbus kā pasūtījuma darbus. Ar šiem ienākumiem autobāze sedz gandrīz 30 procentus štata vienību algu fonda, līdz ar to ievērojami samazinot budžeta asignējumu algas fonda nodrošinājumam. Ir arī valūtas ieņēmumi par garāžas fonda īri.

Jāatzīmē, ka šai autobāzei salīdzinājumā ar mūsu Ministru padomes autobāzi ir ievērojamas priekšrocības. Konkrēti. Tur jau agrāk iepirkta importa tehnika, kas dod iespēju veikt ļoti augstā līmenī un precīzi kvalificētu diagnostiku, kā arī autoremonta darbus. Tajā pašā laikā Augstākās padomes autosaimniecība, kura mums ir pieprasījusi līdzīgas remontbāzes izveidošanai 137 000 dolāru, praktiski ir absolūti bez jebkādas diagnostiskās aprūpes tehnikas. Ļaunākais ir tas, ka viss autotransporta rezerves daļu fonds palika Ministru padomes garāžās. Mēs esam praktiski spiesti šajā mirklī sākt no nulles, lai nodrošinātu Augstākās padomes autotransporta apkalpei iespēju iepirkt visas rezerves daļas. Šodien šis jautājums ir risināms vienīgi valūtā. Tehniski ekonomiskais pamatojums Augstākajai padomei bija iesniegts par 400000 dolāru. Praktiski tas nebija realizējams mūsu ļoti skopā valūtas budžeta limita ietvaros. Mēs atradām iespēju to apmierināt 120 000 dolāru apmērā pēc Budžeta komisijas kopsēdes lēmuma.

Gribētu vēl atzīmēt, ka mūsu situācija šā gada otrajā ceturksnī ir ļoti neapskaužama tā iemesla dēļ, ka faktiski šis papildu valūtas ieskaitījums ieņēmumu daļā no valūtas rezerves fonda līdzekļiem Briseles bankā praktiski nesedz tās viena ceturkšņa piemaksas, kuras nebija atspoguļotas pirmajā variantā, dokumentu un vērtspapīru iespiešanai, ko valdība veic jums visiem zināmu apstākļu dēļ. Tas ir saistīts gan ar pasēm, gan ar mūsu nacionālās valūtas ieviešanu un citiem vērtspapīriem. Ja nebūtu šā Ventspils naftas kredītu aizdevuma par 1,6 miljoniem dolāru, mēs katrā ziņā būtu diezgan neapskaužamā situācijā.

Cienījamos kolēģus, kurus interesē, protams, valūtas budžeta jautājums, lūgtu pievērst uzmanību 2.pielikumam, kuru Apvienotā budžeta komisija savā variantā jums iesniegtajā 264.dokumentā nav iekļāvusi kā likumprojekta sastāvdaļu.

Valdības priekšlikuma 2.pielikumā ir paredzēts apmaksāt tos maksājumus, par kuriem ir noslēgti kontrakti, bet kuriem reāli no plānotās ieņēmumu daļas atlikuma nepaliek brīvi valūtas līdzekļi, lai tos varētu apmaksāt. Tāpēc valdības iesniegtā priekšlikuma 1.sadaļā ir paredzēti obligāti apmaksājamie, kuri pirmām kārtām būtu jāapmaksā, ja rastos papildu valūtas ieņēmumi.

Otrajā sadaļā jūs redzat izdevumus, kuriem līdzekļi izdalīti ar nosacījumu, ka tiks atsaldēti valdības valūtas fonda līdzekļi. Tie ir tie līdzekļi, par kuriem mēs jau pirmajā diskusijā spriedām, proti, trīs miljonu dolāru maksājumi, kuri atrodas tranzītā bijušajā Padomju Savienības Ārējo ekonomisko sakaru bankā un par kuriem mums nebija informācijas projekta pirmajā lasījumā. Pašreiz kopā ar bijušo Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktora vietnieku un Finansu ministrijas pārstāvi mēs šos dokumentus sameklējām, izanalizējām un varam teikt, ka šie maksājumi par 3 miljoniem dolāru nav maksājumi, kuri jāsamaksā. Pozīcija, kas attiecas uz Latvijas Banku- 1 miljons 197 tūkstoši dolāru-, ir tranzītmaksājums, kurš pie atbloķēšanas jāsaņem Latvijas valūtas budžetam. Nevis izdevums, bet ieņēmums. Līdz ar to praktiski šī pozīcija... Jā, Godmaņa kungs, par velti jūs vakar pārbaudījāt šo faktu, tas nav maksājums. Jā, no 2.pielikuma. Tas nav izdevums, tas ir ieņēmums. Vakar pārbaudīja dokumentus.

Tā ka šinī situācijā pilnīgi motivēti mēs acīmredzot esam otro daļu izņēmuši un uzskatām, ka jebkura izmaiņa valūtas budžeta izdevumu daļā ir jāformē tāpat ar likumu par valūtas budžeta labojumu, kā to dara ar valsts budžetu, konkrēti vērtējot reālo situāciju, kāda būs valūtas budžeta ieņēmuma daļa izpildes gaitā.

Turpinājumā es nepakavēšos pie paskaidrojuma, kur ir uzskaitīti visi konkrētie kontrakti, atspoguļoti gan apmaksātie, gan tie, kuri jāapmaksā. To katrs var pats izdarīt, strādājot ar šo dokumentu. Gribu tikai pievērst uzmanību tam pielikumam, kurā ir neapmierinātie ministriju un resoru pieprasījumi valūtas līdzekļu iedalījumiem. Neviens no šiem noraidījumiem nav apstiprināts ar kontraktiem. Tās faktiski ir vēstules ar ne vienmēr nopietnu tehniski ekonomisko pamatojumu. Drīzāk es teiktu, ka tās ir vēlmes. Un tās tāpat kā pirmajā projekta variantā ir iekļautas neapmierināto ministriju resoru pieprasījumu dokumentu valūtas līdzekļu iedalīšanai skaitā.

Es gribētu beigt savu īso informāciju ar tādu pārdomas raisošu momentu, kuram gribētu lūgt jūs nedaudz koncentrēties. Es saprotu, ka skaitļu valoda nav tā, kas visiem varētu izraisīt sevišķu interesi. Lūdzu pievērst uzmanību pagājušās sēdes gaitā mūsu premjera teiktajam, kuram es pilnīgi pievienojos. Un šeit ir teikti tādi vārdi, ka ir problēmas realizēt valūtas budžeta ieņēmumu daļas uzraudzību. Premjers saka konkrēti: "Es šeit neredzu citu iespēju."

Pirmkārt, tā ir valūtas apakšnodaļa pie Finansu inspekcijas. Viens.

Otrkārt, valsts kontrole. Šeit es gribētu pievērst uzmanību, cienītie kolēģi, tam, ka paralēli notiek divu budžetu izpilde- valsts budžeta un valūtas budžeta. Valūtas budžets sastāda 1 miljonu 200 000 rubļu, pārrēķinot pēc Latvijas Bankas noteiktā komerckursa. Valdība neredz iespēju, kā uzraudzīt šo valūtu 1 miljona 200 tūkstošu rubļu apjomā, kas tiek realizēta galvenokārt caur komercbanku tīklu. Vairāk nekā 6 miljonu lielo valsts budžetu mēs uzraugām, kontrolējam un izpildi pārvaldām. Jautājums- kāpēc? Ļoti elementāri. Tāpēc, ka valsts budžeta izpildi realizē Latvijas Banka. Likumā par Latvijas Banku, kurš pašlaik ir spēkā, ir noteikts, ka Latvijas Banka veic valsts budžeta kases operāciju izpildi. Es vēl šorīt konsultējos par šo jautājumu ar Statistikas komitejas priekšnieku Baltiņa kungu, kurš man arī paskaidroja, ka nav nekādu problēmu Finansu ministrijai kopā ar Valsts statistikas komiteju nodrošināt šā četrreiz lielākā budžeta precīzu uzraudzību, sniedzot mums precīzu informāciju par valsts budžeta izlietojuma stāvokli katru mēnesi, katru ceturksni un par gadu.

Tajā pašā laikā vienas ceturtās daļas apjomā valūtas budžets, kurš ir nodots komercbanku sistēmā, netiek praktiski uzraudzīts. Tas tiek tikai praktiski veikts pret zināmu kompensāciju. Kases izpildes operācijas nav iespējams uzraudzīt.

Es tikai gribu saasināt un pievērst jūsu uzmanību tādam faktam, ka mums iesniegtajā jaunajā Latvijas Bankas likumā ir noteikta norma, ka pēc šā likuma pieņemšanas Latvijas Banka vairs neveic valsts budžeta kases izpildes operācijas. Līdz ar to esmu pārliecināts, ka praktiski pēc šā likuma stāšanās spēkā... Premjers no šīs pašas tribīnes teica: "Es neredzu citu iespēju, kā praktiski nodrošināt uzraudzību, kad viss būs nodots komercbankām, kā vienīgi par vairākiem cilvēkiem palielināt Finansu inspekcijas attiecīgos štatus." Es gribētu lūgt jūs pievērst uzmanību šai niansei, jo šās normas pieņemšana praktiski ir zināmā mērā "harikiri" mūsu budžeta izpildes uzraudzībai.

Tajā pašā laikā ir noteikts, ka Latvijas Banka šinī likumprojektā ir valdības un Augstākās padomes konsultants valūtas un banku darbības politikā. Piedodiet, es neesmu pašreizējā mirklī saņēmis vēl nevienu konkrētu priekšlikumu, neesmu dzirdējis, kādu politiku mums piedāvā, lai mēs nepazaudētu kontroli pār valsts budžeta izpildi.

Es lūgtu pievērst uzmanību tam, kas mums izkristalizējies šinī pārbaudes gaitā, strādājot ar valūtas budžetu, jo nākošnedēļ darba kārtībā, cik es zinu, ir plānots likums par Latvijas Banku. Ar to arī beigšu šo īso informāciju, esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Pirmais uzdod jautājumu deputāts Plotnieks, gatavojas deputāts Freimanis. Lūdzu deputātus pierakstīties debatēs!

A.Plotnieks: Godātajam referentam, pirmkārt, jautājums par šo Ministru padomes sagatavoto...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos! Godājamie kolēģi, vai tiešām nevarētu mazliet klusāk? Katram ir savas darīšanas, bet tās varbūt var nokārtot ārpus šīs zāles, jo ir ārkārtīgi liels troksnis, neko nevar dzirdēt. Beigās noteikti nevar dzirdēt, kas šeit tiek runāts.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Tātad Ministru padomes sagatavotā materiāla 10.lappusītē ir paskaidrojums Latvijas Republikas valsts budžeta projektam. Mēs atrodam trešajā rindkopā atkal kārtējo konstatāciju, ka 1992.gada janvārī un februārī bloķētajā valdības valūtas kontā ieskaitīti 1 miljons 745 tūkstoši ASV dolāru. Mēs neesam saņēmuši toreiz un arī šeit nav nekas pateikts, kas par to ir atbildīgs un kas ir darīts, lai tomēr šo atbildību fiksētu.

Tālāk. Nekas nav pateikts arī par to, kādā veidā valdība cer atgūt šos bloķētos līdzekļus. Tas ir pirmais.

I.Ozols: Cienījamais Plotnieka kungs un cienījamie kolēģi! Es ierosinātu šodien nepārvērst iesniegtā valūtas budžeta projekta apspriešanu par atskaiti attiecībā uz iepriekšējā perioda valūtas fonda izlietojumu. Kāpēc? Es motivēšu: pirmkārt, jūs esat uzdevuši Apvienotajai budžeta komisijai veikt šo pārbaudi. Mēs strādājam. Līdz 4.aprīlim mums bija jāiesniedz savas pārbaudes rezultāti, informācija par šo pārbaudi.

Man jūs jāinformē, ka darbības gaitā mēs pašlaik esam tikuši līdz trešajai bankai. Tā ir Rīgas Komercbanka. Šis dokumentu apjoms, kurš jāapstrādā, jāizanalizē, iziet jau ārpus valdības valūtas konta. Tā ir Lauksaimniecības ministrija, tās ir praktiski arī atsevišķas valdības institūcijas, valsts uzņēmumi, kuru valūtas ieņēmumi krustojas praktiski ar valdības valūtas fonda izdevumiem. Tas ir daudz nopietnāks darbs, nekā mēs praktiski stādījāmies priekšā. Turklāt, kā jūs zināt, mūsu skaitliskais sastāvs un arī profesionālais sastāvs nav šodien tik plašs un ar tādu potenci, lai mēs varētu tik īsā laika periodā visus šo dokumentu kalnus praktiski apstrādāt. Ja mēs šodien sāksim diskutēt par atskaiti, kuru acīmredzot jums iesniegsim ar visām atbildēm uz visiem šiem jautājumiem tuvākajās 10 dienās, tad principā to novirzīsim atkal uz atskaites apspriešanu, kur jūs varat tajā pašā laikā saņemt atbildi no mūsu komisijas pārbaudes rezumējuma. Tā ir mana atbilde uz šo jūsu jautājumu.

A.Plotnieks: Ozola kungs, es atļautos tādā gadījumā turpināt, jo šo pirmo jautājumu uzdevu ciešā saistībā ar to projektu, kas iesniegts pirmajam lasījumam. Pēdējā lappusē mēs lasām: "...kopā ar valūtas izdevumiem 13 miljoni 393 tūkstoši, no kuriem bloķētajos kontos ir 6 miljoni 384 tūkstoši." Sakiet, lūdzu, ja šajos dokumentos nav neviena vārda, kā šos 6 miljonus valdība gatavojas atgūt un kas ir darīts, lai atgūtu, kā mēs varam balsot par likumu, kas paredz šos 6 miljonus iztērēt? To nav.

I.Ozols: Cienījamais Plotnieka kungs! Lūdzu, uzmanīgi iedziļinieties izdevumu daļā! Jūs redzēsit, ka izdevumu daļā šie bloķētajos kontos esošie līdzekļi nav ieplānoti kādu maksājumu segšanai, bet ir atstāti pašreizējā mirklī, lai tie vienkārši nepazustu, lai mēs noņemtu tos no darba kārtības kā valdības rīcībā neesošus līdzekļus. Tā ka šeit ir absolūti korekti. Praktiski maksājumiem ir paredzēts tikai tas atlikums izdevumu daļā. Tas nav iekļauts 2.pielikumā. Tajā, ko valdība iesniegusi, tas ir. Budžeta komisija to noņēma.

A.Plotnieks: Ja priekšsēdētājs atļautu vēl vienu ļoti īsu jautājumiņu, kam ir tīri kuriozs raksturs, par šiem dokumentiem, kurus mēs tomēr esam aicināti izvērtēt. Vai komisija ir iedziļinājusies valdības piedāvājumos, jo tas pamatā ir, es uzsveru vēlreiz, valdības piedāvājums salīdzinājumā, piemēram, ar cipariem 14. un 15.lappusītē, kur paredzēti Rūpniecības un enerģētikas ministrijai 70000 ASV dolāru, un 15.lappusē, ja atgūsim šos līdzekļus, kafijas automātu iegādei Valmieras teātrim- 71 000 ASV dolāru? Kas tie būs par automātiem un kas dzers šo kafiju tādā apjomā?

I.Ozols: Es atvainojos, Plotnieka kungs, Budžeta komisija nepiedāvā šos jautājumus apspriešanai, tas ir valdības priekšlikums. Tāpēc mēs noraidījām 2.pielikumu, lai neapstiprinātu šādu kafijas automātu apmaksu. Pirmkārt.

Otrkārt, šie 70 000 Rūpniecības ministrijai ir praktiski uzņēmumam "LITTA" numeratoru iegādei vērtspapīru numurēšanai. Tas ir jautājums, kas būs jāskata mūsu gadījumā kā viens no primārajiem papildu līdzekļu ieplānošanai, bet mēs nepiedāvājam to šodien diskutēt, apspriest un akceptēt. Tāpēc noraidām šo valūtas priekšlikumu par 2.pielikumu. Mūsu Budžeta komisijas iesniegtajā priekšlikumā, kā jūs redzat, 2.pielikuma nav. Mēs to noraidām un aicinām arī jūs noraidīt tā iemesla dēļ, lai mēs neakceptētu šādu kafijas automātu iegādi Valmieras teātrim. Pagaidām šajā saspringtajā situācijā arī bez kafijas automātiem iztiksim.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, lūdzu! Gatavojas deputāte Buķele.

J.Freimanis: Ozola kungs, sakiet, lūdzu! Es gribētu atkal atšķirt 2.pielikumu, kur ir salikti iespējamie izdevumi tam gadījumam, ja mums rastos šīs valūtas iespējas. Visos gadījumos te ir uzrakstītas vajadzības, kuras ir attiecīgi korekti atrunātas.

Sakiet, kāds paredzams šo vajadzību apmierinājums? Skaidrs, ja parādīsies kaut kur kaut kādi miljoni vai pat simt tūkstošu, tādā gadījumā mums būs uz katru pozīciju prasības, kā ir paredzēts, kas regulēs kārtību, kā tiek finansēti attiecīgie pieprasījumi, kuram pirmajam, kuram otrajam un kuram trešajam. Vai ir kaut kāda nojausma, vai tas ir pilnīgi valdības kompetencē?

I.Ozols: Kā jau teicu savā ziņojumā, Apvienotā budžeta komisija pastāv uz to, ka pie šīm patiešām ļoti saspringtajām, saspīlētajām valūtas budžeta iespējām visu papildu budžeta ieņēmumu sadale var notikt tikai, izdarot labojumu likumā par valūtas budžetu. Priekšlikumi tiks izskatīti Apvienotajā budžeta komisijā un attiecīgi ieinteresētajās komisijās, jo, jāsaka atklāti, izvērtējot šo 2.pielikumu un tālāko, kas ir palicis aiz 2.pielikuma, redzam, ka tur ir ne viena vien sociāli svarīga pozīcija, piemēram, medikamenti, invalīdu aprūpējums. Mēs tieši šā iemesla dēļ 2.pielikumu neierosinām apspriest un akceptēt Augstākajā padomē šodien. Ja mēs to akceptētu, tad būtu tas, ko jūs man jautājat, ka nododam tiesības valdībai pilnīgi svabadi lemt šo jautājumu.

J.Freimanis: Es saprotu. Otrs jautājums ir tāds izglītības rakstura jautājums. Man jāatvainojas iepriekš par šo jautājumu.

Tātad trešā pozīcija, 3.lappuse. Tur ir runa par kārtējā gada valūtas ieskaitījumiem valūtas bankas ārzemju operāciju nodaļām bloķētajā kontā. Paskaidrojiet, lūdzu! Pirmais, Ārējo ekonomisko sakaru bankas konts atrodas Maskavā, pie tā mēs klāt netiekam. Kur atrodas šā konta vadība?

I.Ozols: Valūta ir ieskaitīta Latvijas Bankas tagadējā ārzemju operāciju nodaļā... konts Maskavā, praktiski tas tur atrodas. Bet... caur mūsu bankas ieskaitījumiem gājis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie mikrofona Ozola kungu.

J.Freimanis: Es atvainojos, viss skaidrs. Beidzot tāda lieta. Sakiet, lūdzu, vai šinī gadījumā ir kaut kāda nojausma par to, kā tiks izmantoti ārzemju kredīti, ja tādi būs? Tādi ir, un tādi būs.

I.Ozols: Tas ir atsevišķas izpētes jautājums. Es domāju, ka jūs paši saprotat, ka pašreizējā variantā iesniegtais valūtas budžeta projekts faktiski ir šā procesa izpētes variants. Tas darbs, ko veic mūsu Apvienotā budžeta komisija, ir gan bankas, gan arī kredītresursu izpēte. Vērojiet uzmanīgi, šeit jau pirmais aizdevums ir iekļauts. "Ventspils nafta"- 1,6 miljoni dolāru aizdevums. Tas ir process, kuru mēs kontrolēsim un iekļausim dinamikā ar attiecīgu jautājumu noskaidrojumu un papildinājumu un labojumu sagatavošanu valūtas budžeta projektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele, uzdodiet jautājumu!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, es jau iepriekš atvainojos varbūt par nekompetenci, man ir skaidrs, kas ir bloķētie konti Maskavā, bet kas ir tie pārējie bloķētie konti Latvijas Bankā?

I.Ozols: Korespondējošs konts ir Maskavas Ārējo ekonomisko sakaru bankā, tur automātiski tiek ieskaitīta valūta. Praktiski no šiem kontiem mēs nevaram dabūt ārā līdzekļus. Bet ieskaitīti tie ir Latvijas valdības bloķētajā valūtas kontā šeit, Rīgā, bijušās Ārējo ekonomisko sakaru bankas nodaļā.

E.Buķele: To valdība praktiski...

I.Ozols: ...nevar. Visa šī summa, kas ir pēdējā sadaļā, izdevumu daļā, pagaidām ir nobloķēta. Tas ir starpvalstu sarunu jautājums. Mums Budžeta komisijā...

E.Buķele: Skaidrs, paldies.

I.Ozols: Latvijas Bankas prezidents solīja meklēt citus risinājumus, līdz vakardienai šie risinājumi nebija stājušies spēkā un atrisinājuma vēl nebija.

E.Buķele: Paldies. Ozola kungs, ja drīkst vēl vienu jautājumu. Kas ir kredītu garanti?

I.Ozols: Kredītu garanti ir atkarībā no tā, kam tiek izsniegts kredīts. Latvijas Republikā izsniegto kredītu garants ir Latvijas valdība.

E.Buķele: Un kontrole pār šo kredītu izlietojumu?

I.Ozols: Latvijas Banka. Premjerministrs paskaidros. Es uzskatu, ka banka arī ir Latvijas valdības sastāvdaļa.

Priekšsēdētājs: Nav gan. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: 16.lappuse. Pašā pēdējā rindkopā ir rakstīts, ka Ekonomisko reformu ministrijai kompjūteru tehnikas iegādei ir iedalīti 100 tūkstoši ASV dolāru. Ziniet, tā ir ministrija, kas agrāk saucās Valsts plāns, un viņiem bija kompjūteru tehnikas apgāde tad, kad republikā vispār sapņos nevienam nekas nerādījās. Un viņiem tagad ir 100 tūkstoši, ņemot vērā, ka laba kompjūtera mazumtirdzniecības cena tagad tirgū ir 560-600 dolāru (ļoti labs kompjūters). Tātad kur viņi liks tik daudz kompjūteru? Vai viņi pilnīgi nomainīs visu savu tehniku, kāda viņiem ir? Viņiem bija pašiem pirmajiem, jo viņi turēja Latvijas valūtas "maku" visus šos padomju varas gadus. Kāpēc tagad viņiem ir tik daudz? Citām ministrijām nedod kompjūteru tehnikas iegādei tik daudz, kā redzams šajā sarakstā. Jūs varat paskaidrot?

I.Ozols: Cienījamais Bojāra kungs! Summa, kuru jūs minējāt, attiecas uz šo kontraktu, neapmierināto kontraktu. Tā ir atspoguļota tikai zināšanai kā paskaidrojoša informācija. Bet paraugieties, lūdzu, 364.dokumenta izdevumu daļā! Tur jūs neatradīsit šo summu. Turklāt tā nav iekļauta pat obligāti rekomendējamos maksājumos 2.pielikumā. Šis pasūtījums ir palicis absolūti bez ievērības, tikai informācijai, ka šāds pieprasījums ir bijis, bez jebkādas garantijas un bez jebkādas perspektīvas un solījuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Presē, tajā skaitā arī avīzē "Neatkarīgā Cīņa", bija ziņojums, ka Latvijā ieradusies lidmašīna ar ārzemēs nopirktiem ieročiem. Tur bija nosaukta pat cena, kas samaksāta par šiem ieročiem. Es pārlūkoju piedāvāto projektu, tajā skaitā arī paskaidrojošo pielikumu, kurā visus maksājumus paredzēts izdarīt līdz 10.martam, taču tur par šo pirkumu nekas nav teikts. Vai jūs varat paskaidrot, kurā no piedāvātā projekta pantiem iekļauti maksājumi par šiem ieročiem?/

I.Ozols: Mūsu Budžeta komisijas rīcībā nav informācijas. Ja jūs varētu minēt, ka ir informācija... Es neesmu šo rakstu rakstījis. Par kādu summu, summārā izmaksa?

S.Zaļetajevs: */Tur ir nosaukta viena automāta cena, bet kopējais automātu daudzums nav norādīts, tāpēc nevaru nosaukt, kāda ir kopējā summa. Acīmredzot klāt vēl transporta izdevumi./

I.Ozols: Man ir jāatvainojas, es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Tas ir jautājums, kas acīmredzot tādā gadījumā ir jāizpēta. Bet katrā ziņā šinī mirklī es nevaru sniegt atbildi.

S.Zaļetajevs: */Paldies. Vēl viens jautājums. Mums eksistē tāds rēķins, kas saucas/ "valdības valūtas fonds". Kāds tālākais liktenis būs šim valdības valūtas fondam, kad būs pieņemts šis valūtas budžets?

I.Ozols: Cienījamais Zaļetajeva kungs! Kā jūs zināt, mēs ar Augstākās padomes lēmumu apturējām valdības valūtas fonda tālāko darbību. Mēs apturējām ieskaitījumus, visu veidu ieskaitījumus, izņemot Ministru padomes 60.lēmumu, kur ir ieskaitījumi jau mūsu apturētajā un diskvalificētajā valdības valūtas fondā no valūtas uzpirkšanas punktiem, komerctirdzniecības un "Kazino" loterijām. Turklāt vakar bija iesniegts priekšlikums praktiski anulēt daļu no 60.lēmuma. Faktiski valūtas fonds ar šā lēmuma pieņemšanu ir pārstājis funkcionēt. Un Apvienotās budžeta komisijas viedoklis, par kuru jūs balsojāt, ir tāds, ka valūtas fonda pāraugšana valūtas budžetā jāpabeidz ar valūtas fonda bilanci. Tāpēc arī pašreiz strādājam visās banku iestādēs, Finansu ministrijā, strādājam kopā ar bijušā Ārējo ekonomisko sakaru departamenta vadību, lai savilktu bilanci kopā un izvērtētu praktiski visu šo līdzekļu mērķtiecību un atbilstību tiem uzdevumiem, kam šie līdzekļi faktiski tika iekasēti valūtas fondā. Tāpēc jūs šeit redzat, ka mūsu piedāvātajā variantā ir parādījies valdības valūtas rezerves fonda pārskaitījums, kura pirmajā variantā nebija, bet bilanci mēs varēsim iesniegt jums tikai tad, kad būsim beiguši komplekso pārbaudi, revīziju. Tad mēs atskaitīsimies parlamentā par šīs pārbaudes rezultātiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamais Ozola kungs! Man ir divi ļoti vienkārši jautājumi, tomēr es gribētu uz tiem saņemt atbildi.

Pirmais ir sekojoša rakstura. 14.lappusē ir jautājums par Ministru padomes automašīnas "Audi" transportēšanas izdevumiem. Tie ir 3 tūkstoši ASV dolāru. Ja jebkurš no mums nopirktu Vācijas vistālākajā stūrī automašīnu "Audi", tad, lai to nogādātu uz šejieni, tas nemaksātu vairāk par tūkstoti "doičmarku", ieskaitot degvielu un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, kā var izskaidrot šos 3 tūkstošus?

I.Ozols: Tur ir visi apdrošināšanas izdevumi, transporta izdevumi, degvielas izdevumi, rezerves daļu papildu iepirkumi. Praktiski šis kontrakts ir apmaksāts, palikuši neapmaksāti tikai šie 3 tūkstoši rubļu. Mēs uzskatījām par iespējamu to iekļaut perspektīvi apmaksājamos līdzekļos, ja būs attiecīga valūtas ieņēmumu daļas izpilde. Šinī jautājumā, es domāju, Zeikata kungs noteikti var sniegt daudz precīzāku informāciju, ja jūs tas interesē. Ja tas interesē deputātu vairākumu, tad varam palūgt Zeikata kungu sniegt informāciju arī visam parlamentam. Es domāju, ka šī summa, kuru esam uz tālāku atvirzi novadījuši, diezin vai ir šādas diskusijas vērta.

G.Preinbergs: Mums šķiet, ka šīs summas pilnīgi pietiktu, lai ar šo pašu "Audi" apbrauktu pa ekvatoru zemeslodei riņķī. Tas būtu viens piemērs. Un otrs piemērs. Par šādu summu tajā pašā Vācijā varētu nopirkt automašīnu, ne tikai to atgādāt šurp.

Otrs jautājums man ir attiecībā uz komandējumiem. Komandējumā uz Vāciju, cik es pats zinu pēc savas pieredzes, ierindas deputātam dienas nauda ir apmēram desmit markas. Sakiet, lūdzu, kādas šīs komandējumu izmaksas ir Ministru padomes darbiniekiem, ja Čevera kungs... Un Gaiļa kungs var braukt luksusa kajītē. Ne tikai man, bet veselai virknei deputātu šeit nav absolūtas saprašanas, kādas ir attiecības, kādas ir sakarības, kādas ir starpības, kādas ir izmaksas un kas ir kritēriji?

I.Ozols: Es jūsu jautājumu nedaudz paplašināšu savā atbildē. Pārbaudes gaitā mēs veicām pilnīgu šā gada pirmā ceturkšņa komandējumu izdevumu analīzi. No šā gada komandējumu limita ir izlietoti, tas gan ir uz 10.martu, es atvainojos, 63 tūkstoši 989 ASV dolāri. Varu jūs informēt arī par atsevišķām ministrijām. Aizsardzības ministrija līdz 10.martam bija izlietojusi 4,4 tūkstošus dolāru, Tirdzniecības ministrija- 2,2 tūkstošus dolāru, Ārlietu ministrija- 105.

Šeit jūs varu informēt, ka šīs summas objektīvo patiesību neatspoguļo, jo atsevišķām ministrijām to valūtas kontos ir palikuši līdzekļi no pagājušā gada. Tie ir neizlietotās valūtas pārpalikumi. Uz 1.janvāri šie brīvie valūtas līdzekļi nav pārskaitīti atpakaļ valūtas fondā. Līdz ar to, jāsaka, pagaidām precīzas uzskaites un kontroles nav. Bet mūsu pārbaudes gaitā šie jautājumi tiks precizēti, lai gan tas palielina darba apjomu. Mēs sniegsim jums precīzu informāciju.

Finansu ministrija izlietojusi 800 dolārus, Muitas departaments- 700 dolārus, Iekšlietu ministrija- 700 dolārus, Ministru padome ir izlietojusi 37 tūkstošus 694 dolārus, Latvijas Banka- 10 tūkstošus 589 dolārus... Es negribētu aizkavēt jūsu laiku, atbildot uz jūsu jautājumu. Es domāju, ka tas ir jautājums, kas jāprecizē ar valūtas budžeta kredīta rīkotājiem, ar Finansu ministriju. Kā jūs zināt, mēs tikai konstatējam faktus, bet cēloņus un konkrētos nosacījumus (tāpat kā Augstākajā padomē pieņem lēmumu Augstākās padomes Prezidijs), ja nemaldos, valdība pieņem ar valdības lēmumu, attiecinot individuāli uz katras ministrijas vadību. Tātad šinī jautājumā mums jāgriežas pie attiecīgās ministrijas vadības. Man jāatvainojas, ka šo mirkli neesmu precizējis, bet mūsu pārbaudes galarezultātā to visu zināsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Es saprotu, ka mūsu budžetam faktiski ir divas daļas. Viena daļa ir tā nauda, kura ir bijusi, bet kuras vairs nav, jo ir apmaksāta uz 10.martu, un ir jau noslēgti līgumi par vērtspapīriem, kuri tik un tā ir jāapmaksā. Nauda faktiski ir cauri. Otra daļa varbūt ir raksturīga latviešu tautas pasakām, tā būs tad, ja nebūs neražas, ja labi veiksies un ja ieņēmumi pārsniegs izdevumus.

Šajā sakarībā- vai Budžeta komisijā ir bijusi kaut kāda izskatīšana kopā ar valdības pārstāvjiem? Kas mani mulsina? Mani mulsina šie apmaksātie maksājumi, kuri lielāko tiesu veikti saskaņā ar Godmaņa kunga rezolūciju. Daži piemēri, sākot ar "šūnu" telefoniem, kuri varbūt tur ļoti maz maksā, un beidzot... vai olimpiādē viens tūkstotis, vai pietiek ar 30 tūkstošiem, vai, teiksim, tie maksājumi, kuri būs. Ir jau noslēgti kontrakti par "Latvenergo" transformatoriem- 300 tūkstoši, vai par kafijas automātiem- 70 tūkstoši.

Kādas ir domas Budžeta komisijā, vai šādus maksājumus var kārtot ar rezolūciju palīdzību kaut kādā veidā? Vai ir kāds mehānisms, kurš nosaka, kāpēc tieši šīs firmas transformatori par 300 tūkstošiem dolāru vai kāpēc tieši šie "šūnu" telefoni? Tieši tas pats mehānisms. Kādā veidā? Vai ir vajadzīgs speciāls nolikums, kurš šajā kritiskajā situācijā Budžeta komisijā būtu jāizstrādā, kādā veidā var šo summu apmaksāt? Man, skatoties šo budžetu, nav skaidrs, vai tas ir pēc rezolūcijām, vai arī kāds tur ir aizbraucis, viņam tas transformators ir iepaticies, vai arī te darbojas kāds cits princips? Vai jūs esat izpētījuši?

I.Ozols: Pirmkārt, es gribētu pievērst jūsu uzmanību, Kiršteina kungs, tam, ka mēs ar valūtas budžeta apstiprināšanu praktiski šai praksei jeb rezolūciju tiesībām pārvelkam svītru pāri. Tajā mirklī, kad šo valūtas budžetu apstiprināsim kā likumu, tālāki jebkāda veida maksājumi varēs notikt tikai ar likuma izmaiņām. Līdz šim faktiski visas valūtas izmaksas tika realizētas valūtas fonda ietvaros. Šā gada pirmajā ceturksnī šīs pašas valūtas fonda izmaksas organizācijas tiesības Ministru padomes noteiktajā kārtībā pastāvēja un tā arī tika apmaksātas. Sīkāk par šo jautājumu var informēt acīmredzot valūtas fonda kredīta rīkotāji, un tādi bija divi: Godmaņa kungs un Gaiļa kungs, viņi varētu sniegt precīzu atbildi. Kā jūs redzat, mēs zināmā mērā notikumus apsteidzam par gadu, jo atcerēsimies, ka pāriet uz valūtas budžetu bija paredzēts 1993.gadā. Mēs jau šogad praktiski pārņēmām valūtas izlietojumu parlamentārajā uzraudzībā.

A.Kiršteins: Bet vai mums vajadzētu izstrādāt kaut kādu lēmumu vai likumu, kas paredzētu Budžeta komisijai to mehānismu?

I.Ozols: Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Nav vajadzīgs tā iemesla dēļ, ka šeit ir pārstāvētas visu tautsaimniecību nozaru pastāvīgās komisijas. Tas ir jautājums, kuru mēs parlamentārā ceļā, demokrātiski diskutējot, atdodot prioritātes svarīgākajām pozīcijām, praktiski risināsim. To reglamentēt ar dokumentu es neredzu iespēju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Roland Repša!

R.Repša: Sakiet, lūdzu, Ozola kungs, kurai, pēc jūsu domām, būtu jābūt tai Augstākās padomes komisijai vai citai institūcijai, kas kontrolētu, kādā veidā un kādus kredītus valdība pašlaik ņem. Man liekas, ka šeit mēs arī pieejam tikai pēc notikuša akta. Valdība paņem kaut kādus kredītus, mēs Augstākajā padomē no avīzēm uzzinām, ka kaut kur ir nopirkta degviela. Pēc tam sākas diskusijas, ka kaut ko varēja nopirkt lētāk. Vai Augstākās padomes Budžeta komisija varētu uzņemties šo darbu kontrolēt, kā valdība ņem kredītus, protams, darot to nevis pēc tam, kad tas ir noticis, bet pirms tam, lai šo kredītu ņemšana tiktu kaut kādā veidā apstiprināta komisijā vai arī plenārsēdē? Tie ir diskutējami jautājumi. Bet lai šeit būtu vismaz minimāla kontrole no Augstākās padomes puses. Citādi mēs tos kredītus saņemsim... un valdība labprāt tos ņem, jo zina, ka kredītus vajadzēs atdot kaut kādai citai valdībai tālā nākotnē.

I.Ozols: Cienītais Repšas kungs, jūs pilnīgi izsakāt Apvienotās budžeta komisijas viedokli, kuru jau vairākkārt mūsu priekšsēdētāja, cienījamā Zeiles kundze, ir paudusi, ka pirmām kārtām mums parlamentā ir jāizstrādā kredītpolitiku regulējoši normatīvi akti.

Otrkārt, protams, šīs kredītpolitikas uzraudzības izpildes kontrole ir jārealizē Apvienotajai budžeta komisijai, kura ir praktiski veidota tā, ka šī kontrole ir tās pamatsūtība un uzdevums. Tanī pašā laikā, ja šī mūsu noteiktā kredītrealizācijas kārtība netiek ievērota, tad šī prettiesiskā valdības vai atsevišķu valdības institūciju darbība kredītpolitikas jomā ir jāuzrauga valsts kontroles institūcijai un jānovada līdz parlamentam, jāinformē par to atbilstoši likumam. Tā ka šeit nav absolūti nekādu domstarpību šinī jautājumā Apvienotajai budžeta komisijai ar jūsu viedokli. Mēs pilnīgi esam par to.

Vakar jau paudu, ka faktiski mūsu Apvienotā budžeta komisija sastāv no diviem atbrīvotajiem deputātiem tikai budžeta komisijā, pārējie deputāti ir aktīvākie savu pastāvīgo komisiju pārstāvji, kuri strādā aktīvi savās komisijās un apvieno šo darbu ar darbu Apvienotajā budžeta komisijā. Mēs regulāri esam nenoliedzamā laika deficītā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Strazdiņ!

I.Strazdiņš: Man neizdevās šeit atrast gandrīz neko par zinātni un izglītību. Vai varētu pateikt kaut ko, kā ir paredzēti līdzekļi augstskolu mācību spēku zinātniskajiem komandējumiem, zinātnes tēmu izdevumiem, kuriem nepieciešama valūta, jo zināms, ka ir tādas zinātnes nozares, kuras pašas sevi nespēj atpelnīt un kur ir nepieciešamas subsīdijas? Nekas no tā šeit nav redzams. Tātad vienīgā vieta, kur Izglītības ministrija šeit ir atrodama, ir neapmierināto pieprasījumu saraksts, kur ir 200 000. No tiem 1000, kā redzams, ir ārzemju periodisko izdevumu pasūtīšanai. Tātad nākotnē mūs sagaida informācijas blokāde. Ja mēs šādā veidā sadalīsim līdzekļus, paliksim bez jebkādas zinātniskās informācijas.

I.Ozols: Cienījamais Strazdiņa kungs, Izglītības ministrija, kura ir savā struktūrā pašlaik izveidojusi Zinātnes koordinācijas departamentu, nav praktiski iesniegusi ne valdībai, ne Finansu ministrijai, tāpat arī Apvienotajai budžeta komisijai konkrētus priekšlikumus par noslēgtu kontraktu apmaksu jūs interesējošajā jomā. Mūsu rīcībā bija tikai vēstules ar vēlmēm par līdzekļu iedalīšanu, nenorādot ne konkrētus kontus, ne arī konkrētās izpildorganizācijas. Pie tam, kā mēs konstatējām, ar "Interlatviju" nav arī noslēgts līgums par šiem jautājumiem. Es katrā ziņā esmu vienisprātis ar jums šinī jautājumā, bet droši vien valdības reorganizācijas fāzēs šis jautājums ir aizgājis kaut kur otrajā plāksnē un nav bijusi aktīva darbība, tāpēc arī Izglītības ministrija un viss, kas attiecas uz zinātni un izglītību, ir mūsu neapmierināto pieprasījumu saraksta 22.lappusē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi beigušies. Paldies Ozola kungam par ziņojumu. Sāksim debates. Debatēs pierakstījies pagaidām vienīgi deputāts Kiršteins. Pēc tam runās mūsu premjers Godmanis.

Lūdzu, Kiršteina kungs, jums 10 minūtes!

A.Kiršteins: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, man pietiks ar trim minūtēm. Kas mums ir un kā mums nav? Šajā budžetā redzam, ka tajā ir faktiski kādas piecas daļas. Tātad jau apmaksātā daļa vai tā nauda, kas ir bijusi un jau ir notērēta uz 10.martu. Tie ir 1,9 miljoni. Otra daļa- neatliekamie maksājumi 2,7 miljoni dolāru. Mēs nekur nevaram likties, mums tie ir jāapmaksā, piemēram, par vērtspapīriem. Trešā daļa ir, kura neienāks, ja faktiskie valūtas ieņēmumi nepārsniegs plānotos. Pareizāk tos nosaukt par ieņēmumiem, kuri nekad neienāks. Ceturtā daļa- līdzekļi, kuri nekad neienāks, ja neizdosies atsaldēt mūsu daļu Maskavas Ārējo ekonomisko sakaru bankā, tātad 3 miljoni dolāru. Un piektā daļa ir tā nauda, kura nekad neienāks, ja neizdosies atsaldēt valūtas fonda līdzekļus Latvijas Bankas ārzemju operāciju nodaļā.

Tātad trīs daļas budžetā ir nauda, kura nekad neienāks. Un divas daļas, kuru vairs nav, jo tā jau ir notērēta. Tur pa vidu ir neliela summiņa, par kuru nu mēs tagad spriedīsim un sastādīsim to valūtas budžetu. Tātad šis valūtas budžets ir vistīrākā fikcija. Tas ir viens.

Nākamais. Šajā budžeta projektā var redzēt to pašu ekonomiskās stratēģijas haosu, kas ir visā valdības tautsaimniecības politikā. Kā uz delnas tas ir redzams arī šajā valūtas budžetā.

Pats galvenais ir tas, ka nav izdalītas nekādas prioritātes. Kas tad mums ir vissvarīgākais pašreiz? Skatoties pēc tā, ka mēs te pērkam, teiksim, telefonus, transformatorus, riepas, kafijas automātus, zāles un vēl kaut ko, nerodas priekšstats, kas ir galvenais un kas var pagaidīt. Acīmredzot šis budžets, ja tas mums ir pirmais valūtas budžets, bija jāveido vismaz pēc kaut kāda prioritāra principa. Mums ir viskatastrofālākais stāvoklis ar medikamentiem, ar zālēm, ar koagulantu, tāpēc te varbūt vajadzēja izcelt šo daļu. Ja ir vistraģiskākais stāvoklis ar sakaru sistēmām, varbūt mums svarīgākais ir sakaru līnijas, sakari. Varbūt kaut kādā veidā mēs dodam prioritāti aizsardzības jautājumiem, un tad mums vajadzēja izdalīt to daļu, kas ir vajadzīga Aizsardzības ministrijai. Varbūt ir kaut kādi citi izdevumi izglītības vajadzībām vai lauksaimniecības vajadzībām. No šā budžeta mēs to nevaram absolūti redzēt.

Kāpēc es teicu, ka tas pats haoss, kas ir šajā valūtas budžetā, ir arī faktiski valdības ekonomiskajā politikā? Tāpēc, ka pirms šā valūtas budžeta paņēmu to valdības programmu jeb pirmo valdības programmu, kura mums bija iesniegta 1990.gada vasarā, to biezo grāmatu, un tur ir teikts, ko valdība darīs, teiksim, tuvākajā laikā. Tātad- energoresursu ietilpīgo uzņēmumu pārkārtošana. Tur jūs varat atrast arī to, ka mēs esam vienā no vadošajām vietām pasaulē naftas patēriņa ziņā uz vienu cilvēku. Faktiski tas bija, varētu teikt, gandrīz divus gadus atpakaļ. Jau tajā laikā, 1990.gada vasarā, valdībai bija ļoti skaidrs, kādas grūtības mūs gaida, kādas būs cenas enerģijas jomā, cik maksās degviela, kādas ir pasaules cenas. Tas viss bija zināms. Pagājušā gada rudenī šeit izskatījām enerģētikas ministra atskaiti. Mēs konstatējām, ka pusotra gada laikā nekas nebija darīts. Tagad redzam avīzēs, ka notiek drudžaina braukāšana uz dažādām valstīm, tiek meklēti kaut kādi alternatīvie enerģijas ieguves rajoni, kaut kas tiek darīts.

Lauksaimniecība. Es atceros, kā mēs te klausījāmies ar milzīgu uzmanību, ka tiks pārkārtotas mūsu četras lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas vietējām vajadzībām. Un tagad pavasarī painteresējos, gribēju pats sev iegādāties kaut kādu kultivatoru, kaut kādu arklu, vēl šo to no lauksaimniecības tehnikas, izrādījās, ka to Latvijā vēl grūtāk izdarīt nekā pirms diviem gadiem.

Šeit varētu daudz un gari runāt, bet es domāju, ka nav nekā jauna. Faktiski tas budžets jau ir notērēts.

Man bija tikai viens priekšlikums, kāpēc uzdevu šo jautājumu Budžeta komisijas loceklim Ozola kungam, ziņotājam. Acīmredzot mums visiem kopā komisijās un arī Budžeta komisijā tomēr būs kaut kāds nolikums jāizstrādā, lai mēs, otrajam pusgadam iedalot šo budžetu, atkal šeit nesapulcētos novembra beigās un atkal nesāktu konstatēt, pēc kādām rezolūcijām un kādā veidā ir apmaksātas riepas, kafijas automāti vai pārējais. Acīmredzot šajā sistēmā, kas mums vēl nav izveidota, ir kaut kas vajadzīgs, kaut kāds reglamentējošs dokuments lai iet caur komisiju, kura to kaut kādā veidā apskata un dod savu akceptu šīm iepērkamajām tehnoloģijām, iepērkamajiem līdzekļiem, materiāliem vai kaut kādā citā veidā. Pašreiz liekas vienkārši kuriozi, ka, apskatot šīs apmaksātās pozīcijas, mēs redzam, ka tās ir apmaksātas pēc valdības galvas tādas un tādas rezolūcijas. To jau es te izteicu jautājumā. Es ceru, ka Godmaņa kungs to paskaidros. Bet mans uzskats ir, ka Augstākajā padomē acīmredzot būs jāizstrādā kaut kāds nolikums par valūtas maksājumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam, Ministru padomes priekšsēdētājam Godmaņa kungam.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, cienījamo Prezidij! Es gribētu izteikt pāris savas domas par to, kā faktiski varētu strādāt un kā tika strādāts šajā valūtas jautājumā. Tas ir stipri saasināts. Es mēģināšu konkrēti atbildēt uz jautājumiem.

Tātad pirmais jautājums par ieskaitījumu- miljons 700 000 dolāru, ko Plotnieka kungs jautāja. Jā, līdz tam laikam tā bija Latvijas Bankas ārējo ekonomisko sakaru nodaļa, kas ir Latvijas Bankas jurisdikcijā un kurai, pildot Latvijas Bankas instrukcijas, bez Latvijas Bankas atļaujas nav tiesību pārskaitīt to naudiņu, ko ieskaita attiecīgā organizācija savā korespondētājrēķinā, kurš atrodas Maskavā.

Neskatoties uz to, protams, arī neklausot Latvijas Bankas vadības norādījumiem, attiecīgās šīs bankas vadītāja neizdarības dēļ viņu varēja atlaist no darba. Taču ar to laikam ir par maz, tāpēc tālāk ir jāskata jautājums (un tas tiek skatīts), kuri tad bija tie, kas skaitīja tajā bankā. Jau pirms tam tika parakstīts Ministru padomes lēmums, kurā šī banka bija izslēgta ārā no tām bankām, kuras var būt valūtas fonda saņēmējas. Tā ir atbilde uz Plotnieka kunga jautājumu. Tas ir pārejas rudiments, kurš vienkārši ir izskaužams.

Nākamais jautājums- par ieņēmumu daļu. Ir plānots un nākamajā valdības sēdē tiks pilnībā mainīta Finansu inspekcijas vadība. Finansu inspekciju vadīs citi cilvēki, kuri precīzi zina, kā veidojas budžets. Viena no atsevišķām daļām Finansu inspekcijā būs tieši valūtas līdzekļu iegūšanas vai ieņēmumu inspekcijas apakšnodaļa, kurai es paredzu smagu un lielu darbu. Dikti jāpacīnās, lai pietiekamā skaitā atrastu cilvēkus, kuri varētu vadīt. Kāpēc? Tāpēc, ka faktiski ārējais ceļš mums pagaidām ir slēgts, lai mēs varētu skaidrot savu ieņēmumu daļu. Dabiski, ka tās ir smieklīgas kapeikas, par ko mēs šeit spriežam.

Pēc neoficiāliem datiem, apmēram 500 līdz 700 miljoni dolāru atrodas ārpus Latvijas. Mūsu valdības lēmums par to, ka uzņēmumiem ir liegts turēt naudu ārzemēs, protams, smieklīgi tiek ignorēts. Vienīgais ceļš šeit ir- Ekonomisko reformu ministrijai uzdot sākt darbu par savstarpēju līguma konvenciju noslēgšanu par nodokļiem. Diemžēl šīs konvencijas ir divpusējas un nevar iestāties kaut kādā kopējā organizācijā. Konvenciju noslēgšana diemžēl ilgst divus gadus, tas ir gandrīz vai minimālais laiks, Šveicera konvencija- 12 gadus. Faktiski tikai tad, kad šī konvencija ir noslēgta un kad ir zināmas tiesības nodokļu inspekcijai (nevis citai institūcijai- ne parlamentārai, ne valdības, kā tikai nodokļu institūcijai) griezties pie attiecīgās valsts nodokļu institūcijas, kura savukārt griežas pie savas valsts bankas, kas noskaidro attiecīgi savā banku sistēmā, vai attiecīgais uzņēmums- privātais vai valsts- ir ar tādu kontu un kas tajā kontā ir iekšā.

Protams, valūtas nodaļas galvenais uzdevums ir izanalizēt situāciju Latvijas iekšienē, lai fiksētu, ka nauda atrodas ārpusē. Līdz šim šāds darbs nav darīts, bet tas ir jāizdara.

Tālāk par pašu principu. Es arī principā aizstāvu variantu, ka viss iet caur Augstāko padomi. Es te gribētu atgriezties pie Kiršteina kunga jautājuma par rezolūcijām. Tajā laikā, kad tika kasēts Gorbačova nodoklis (40 procenti), daudzi uzņēmumi glābās tādā veidā, ka savu naudu pārskaitīja uz ārzemēm. Valdības konts, tā laika valdības konts, tika iesaldēts Ārējo ekonomisko sakaru bankā Maskavā, jo tika dota valdības garantija 35 miljonu apjomā "Rīgas manufaktūrai" par to, ka nosegs izdevumus attiecīgas iekārtas iegādei. Fonds iesaldēts. Valdības konts iesaldēts. Lai mēs varētu iziet no šīs situācijas, jāsamaksā 36 miljoni, kas mums tālu nav. Tika meklēta iespēja atrast kontu ārzemēs. Mēs to atradām Briselē. Paraksta tiesības uz šā konta izmantošanu bija Godmanim un Gailim. Tikai divi paraksti drīkstēja būt. Tāpēc visas šīs rezolūcijas pamatā ir, lūk, ar šiem diviem parakstiem.

Nākamais. Attiecībā uz apmaksām, kur mums ar Ozola kungu kaut kas nepasē kopā. Es skatos, ka tad, kad mēs runājam par ieņēmumiem, par izdevumiem, vismaz tajā gadā, kur ir runa par vērtspapīru izgatavošanu, 2 miljoni 434 tūkstoši ir iespiešanas izdevumi. Tie ir izdevumi, tie nav ieņēmumi. Ar tiem nodarbojas Latvijas valdība. To naudu visu laiku maksā Latvijas valdība, nevis Latvijas Banka, jo bankai nebija savas naudas. Nav nekādas ieņēmumu daļas. Vai nu mēs viens otru nesaprotam... Bet viss, kas attiecas uz lata drukāšanu... tā nauda pamatā tika bloķēta Briselē un tika apmaksāti arī līdz šim visi šie izdevumi. Tur vēl viss nav samaksāts.

Tālāk- attiecībā uz rezerves fondu. Jā, es piekrītu. Es esmu spiests piekrist, kaut gan tagad jūtu, ka 30 tūkstošu rezerves fonds man ir desmitreiz, ja ne simtreiz mazāks nekā daudzu Latvijas pilsētu izpildkomiteju priekšsēdētāju rezerves fondi valūtā, tajā skaitā, es domāju, ne vienā vien pilsētā... Bet, es domāju, tas nav manā varā...

Starp citu, ļoti interesanta situācija. Mēs te runājam un Ozola kungs teica, kādas ir Finansu inspekcijas un nodokļu inspekcijas kompetences. Ja runājam par bankām, pretstatā valdībai to kompetence ir pilnīga. Valdības institūcija var pārbaudīt jebkuru ministriju, kā tiek pildīts budžets, ir speciāla budžeta izpildes kontroles nodaļa. Var skatīties arī šo valūtas jautājumu. Bankās tas ir izslēgts, jo bankās šī Finansu inspekcija var kontrolēt tikai vienu lietu, proti, kā tiek maksāti nodokļi, kā virzās līdzekļi. Tas absolūti nav šīs Finansu inspekcijas kompetencē. Un bankas to var mierīgi nelaist klāt pilnīgi ne pie vienas informācijas.

Vienīgais, kas to varētu darīt, ir valsts kontrole, kuru diemžēl nekādi neizdodas izveidot. Es negribētu mest akmeni citā dārziņā, mūsu pašu dārzs vēl nav pietiekoši labi saaudzis, kaut gan slimība ir veca. Vai atceraties, ka es to teicu jau agrāk?

Pašvaldību budžeta valūtas daļa arī ir ļoti interesanta lieta. Finansu inspekcija nav tiesīga jaukties tajā. Tagad ir jautājums- kas to var izdarīt? Ņemsim tādas lielas pilsētas kā Ventspili, Rīgu un tā tālāk! Kas tad būs tas, kas kontrolēs? Faktiski Budžeta komisijai spēka nepietiks. Acīmredzot atkal valsts kontrole. Bet valsts kontroles nav. Normāli būtu, ja to darītu Finansu inspekcijas valūtas daļa valsts kontroles vadībā. Tad varētu gūt arī zināmu skaidrību par teritoriālo sadalījumu, kā tad valūta grozās.

Trešais. Par šo rezerves fondu es pilnīgi piekrītu parlamentam. Es nezinu, kā varēja sastādīt... Es diemžēl pēdējā laikā nodarbojos ar citiem jautājumiem, pavisam ar citiem. Kā varēja sastādīt tādu variantu, ka Augstāko padomi atstāja vispār bez naudas un to visu pārskaitīja Ministru padomei? Tā ir politiska kļūda, par ko nākas samaksāt. Un es domāju, ka viss ir normāli. Vienīgais, ko uzreiz gribu teikt, cienītie deputāti, lūdzu, tādā gadījumā līdz jūnija beigām nekādus iesniegumus ar jūsu parakstiem, kas ir adresēti Ministru padomes priekšsēdētājam, par valūtas līdzekļu iedalīšanu. Man šādu līdzekļu nebūs, tāpat kā man nav šo rubļu līdzekļu.

Nākamais. Atbilde uz Repšas kunga jautājumu par kredītiem. Šeit ir divi līmeņi. Pirmais līmenis, ko prasa starptautiskās organizācijas. Latvijā ir vajadzīga investīciju banka, kuru kontrolētu valdība. Tikai ar tādas bankas palīdzību vispār var runāt par piesaistāmiem kredītiem. Es nerunāju par tīriem kredītiem, par kuriem var pirkt, ko grib, bet par tiem kredītiem, kuri tiek iedalīti attiecīgiem virzieniem. Ja šāda banka (par ko mēs esam sākuši runāt, un, starp citu, arī budžetā bija ielikti 25 miljoni statūtu fonda) valdības struktūrā un pakļautībā netiek izveidota... Protams, tai jābūt ietvertai arī bankas likumā. Ja tās nav, tādā gadījumā investīciju nav tīri formāli.

Otrs- par kredītu saņemšanu. Uz šo brīdi situācija ir... Mēs esam... Par sevi varu teikt, ka esmu ārkārtīgi skops cilvēks un visu, kas attiecas uz mūsu kredītiem, ko esam ņēmuši, pamatā par degvielu... Stādīsimies priekšā situāciju degvielas jautājumā! Lauksaimnieki to zina vislabāk, jo tas, kas tika ilgi un dikti daudzināts, ka valdība nav spējīga sagādāt pilnīgi neko, ne dīzeļdegvielu un tā tālāk, es domāju, ka šie daudzinātāji pamazām tika pārliecināti, ka tā nebija taisnība. Katrs rajons jau praktiski ir saņēmis gandrīz to daļu, kas bija vajadzīga, un vēl saņems. Un mēs izdarīsim visu benzīna jautājumā, lai varētu novākt ražu. Tikai lauciniekiem nāksies mazliet pieciest, jo benzīns ir nedaudz cita lieta, to var arī pārdot kaut kur citur. Benzīna daļa būs citā dalījumā. Lielāko tiesu tas būs Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības aizsardzības ministrijai, var būt pārtikas izvešanai un tā tālāk.

Bet tā problēma, ko gribu minēt, ir sekojoša: kas dod garantus? Garantus var dot principā divas institūcijas- Latvijas Banka un Latvijas valdība. Nav praksē pieredzes, ka garantētu Augstākā padome. Augstākā padome var pilnvarot valdību dot šādas garantijas. Garantijas nedrīkst dot ministrijas un ministri.

Tāpēc arī praktiski četrus mēnešus pēc tam, kad izveidojām administrāciju, tika dots rīkojums likvidēt visus valūtas kontus ministrijās. Tie eksistēja. Savā laikā tāds bija Lauksaimniecības, Rūpniecības ministrijai, pie Sakaru ministrijas izveidoja. Tas viss tika likvidēts. Protams, arī tur ir jāpaskatās kārtīgi pakaļ, kā tā nauda tika novirzīta valūtas fondā, vai tā netika pārpumpēta uz kādu no struktūrām, kuras ir ministrijas paspārnē un nodarbojas ar komerciju. Tāds darbs tiek darīts.

Un pašās beigās. Es domāju, ka vismilzīgākā kļūda, ko parlaments ir izdarījis beidzamajā laikā, ir tā sauktā teorētiski ekonomiskā pieeja. Nu, redziet, likumu par peļņas nodokli pieņemt nevaram. Tas nozīmē, ka ieskaitījumi klāt nenāk nekādi. Kaut gan tur nekas milzīgs nav rakstīts, 10 procenti no valūtas, ja ir šie valūtas ienākumi. Pēc tam pārrēķins rubļos pēc kursa 1 pret 100. Tas ir bankas kurss. Tas nozīmē, ka uzņēmējs samaksā mazāku nodokli. Jo viena lieta ir, ka valdība nopērk par 1,80 rbļ., bet otra lieta, ka dolāru nopērk par 100. Un to te noskaita no peļņas nodokļa. Ja šo peļņas nodokli te pieņemt nevar, tas nozīmē, ka to Ozola kungs pilnīgi pareizi pateica un presē tas parādījās, proti, tā nauda visa aiziet prom pilnīgi "gar degunu".

Ko es vēl varētu teikt. Kāpēc tomēr nevarēja iet to praksi, kuru gāja Igaunijā un Lietuvā pirms eksporta tarifu sagatavošanas, pirms šo lēmumu pieņemšanas? Neiet tā, ka šeit visu atcelt. Tad nedarbojas pilnīgi nekas. Igaunijā un Lietuvā to lietu izdarīja vienkāršāk. Viņi nevis maksāja 1,80, viņi vienkārši noskaitīja atskaitījumu likmes. Pie tam lielākas nekā Latvijā. Šeit mēs bijām daudz liberālāki. Un Ekonomikas komisija gribēja būt vēl liberālāka. Bet rezultāts ir tikai tāds, ka peļņas nodokļa ieņēmumu daļa būs vēl mazāka.

Jāņem vērā arī tas, ka pēc tam, kad šis peļņas nodoklis te tiks pieņemts, nāksies vēl uzrakstīt instrukciju, pēc šā nodokļa- instrukciju, nevis pirms šā nodokļa. Es ļoti labi stādos priekšā, kā tas viss notiks. Tad nav jābrīnās, ka mēs te strīdamies par trim, pieciem miljoniem, turpretī faktiski uzņēmēji nodarbojas ar simtiem miljonu.

Attiecībā uz "Parex" un visām tādām lietām es jau te savā laikā uzstājos. Mani no šīs tribīnes apvainoja visā tajā variantā, ka es apspiežot uzņēmējus. Es vēl līdz šim brīdim uzskatu, ka šādas lietas nevajadzēja atdot citās rokās. Bet ko var darīt! Acīmredzot ir kaut kāds lobijs Augstākai padomei, kas kaut kādā veidā bremzē visas šīs lietas, bremzē kaut kā, es nezinu, vai tīri aiz ekonomiskiem iemesliem, savādāk saprotot ekonomiku teorētiski. Es neticu, ka būtu citi iemesli. Es vienkārši tam neticu, pazīstot cilvēkus, kuri šeit sēž.

Un pēdējais, ko te gribēju teikt. Es aicinātu apstiprināt to, kas šeit ir rakstīts. Neapšaubāmi, es uzskatu, ir jāizskata Budžeta komisijā katrs piedāvājums. Tas prasīs arī kavējumus parlamenta darbā, valdības patstāvība līdz ar to samazināsies.

Kur es redzu briesmas? Es redzu briesmas vairākos momentos. Mēs tagad principā esam pamatā saņēmuši humāno palīdzību daļēji arī kredīta veidā. Šie kredīti visi tiek segti pamatā ar barteri. Pat tā kredītu daļa, kura bija graudos, tiek segta ar šampanieti. Kredītus, kuri tiek ņemti Somijā, par 90 procentiem garantē Somijas valdība, tikai 10 procenti ir mūsu garants. Arī tur būs jāatmaksā šī nauda. Bet šī nauda netiks atmaksāta acīmredzot tīros dolāros. Tā tiks atmaksāta ar kokmateriāliem un tā tālāk.

Es baidos par vienu situāciju. Patlaban ir jāsavāc degviela, lai mēs varētu pilnībā beigt lauku sezonu, neatkarīgi no tā, ka no Krievijas nevienu litru nesaņemsim. Tā ir pietiekami liela summa, kura vēl ir jāgādā. Mēs esam nokārtojuši jautājumu par degvielas sagādi no Rietumiem. Bet tajā pašā laikā mums var parādīties tāds stāvoklis, ka ir ārkārtīgi nepieciešami līdzekļi, lai mēs kaut kādā veidā varētu dot garantijas par kredītu, kas tiktu apmaksāts pēc tam. Protams, tas ir ļoti normāli, ka mēs varam nākt Augstākajā padomē un visu to darīt, ar jums spriest, tikai jāņem vērā, ka tad valdības darbība līdz ar to tiks totāli nobremzēta un neapšaubāmi ļoti daudzi varianti var arī atkrist.

Tagad par pašu būtiskāko lietu. Vai mums ir kādas soda sankcijas jāmaksā? Jā, mums ir viens tāds ne sevišķi patīkams dokuments, kurš ir parakstīts ministru vietnieku līmenī un kuru nedrīkstēja parakstīt. Par 3 miljoniem attiecībā uz policijas formas tērpu iegādi. Mēs nevaram atļauties šos trīs miljonus. To formu šujam šeit. Tur ir jānomaksā, ja nemaldos, 40 tūkstoši dolāru. Runa ir par tām saistībām, par ko šeit uzdeva jautājumus, vai valdība ir kaut kādās saistībās iekritusi.

Otrs jautājums. Pērkot benzīnu stāvoklī, kad mēs no novembra praktiski vispār neesam benzīnu saņēmuši, atskaitot varbūt 8000 tonnu, kas nav nekas, ir ieķīlāts viens vērtspapīrs 1,26 miljonu dolāru apmērā, kuri mums ir jānomaksā. Tas ir tas, kas mums ir jāapmaksā, jo šie vērtspapīri ar jūsu 4.marta lēmumu aiziet pilnīgi Latvijas Bankai. Līdz ar to automātiski visi finansējumi, kuri turpmāk būs par naudas drukāšanu un tā tālāk, es uzskatu, ir normāli jāpārņem pilnīgi Latvijas Bankai, nevis valdībai!

Pēdējais, ko gribu teikt, ir tas, kas mani uztrauc no šā 2.pielikuma. Es varētu piekrist Budžeta komisijas spriedumam, taču ir viena lieta, kura mani uztrauc. Par iestāšanos visās organizācijās. Diemžēl tas ir ļoti sāpīgs un nepatīkams process, jo visur ir jāmaksā nauda. Teiksim, ja paskatāmies, tad Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā mēs naudu esam daļēji iemaksājuši. 350 000 dolāru. Tā nav visa summa, ja nemaldos. Bet oficiāli mēs esam saņēmuši vēstuli no Starptautiskā valūtas fonda, ka Latvijai ir noteikta kvota 80 000000 dolāru jeb 61 000000 SDA, 1,36 dolāri par vienu SDA. 27. un 28.aprīlī Latvija tiek uzņemta kopā ar tām organizācijām, kuras vakar jūs skatījāties. Starpība ir viena, proti, Krievija uzreiz saņem 4 miljardus (vismaz no Gaidara vārdiem spriežot, jo dokumentus neesmu redzējis), bet mums diemžēl šādu piedāvājumu, protams, nav. Mums ir ļoti sausi uzrakstīts, ka kvota ir 80 miljoni. Esiet tik laipni un sešu mēnešu laikā 22,7 procentus valūtā nomaksājiet! Un tas ir ar dievpalīgu. Ja parēķina šos 22,7 procentus no 80 miljoniem, tas ir apmēram 18,6 vai 7 miljoni dolāru. Tie ir jāiemaksā valūtas fondā un pāri palikusī nauda rubļos jānoliek kā ķīla Latvijas Bankā. Ja tagad tas kurss ir tāds, kāds ir noteikts Latvijas Bankā, un cita kursa nav, tad tas pārpalikums maksā 7,8 miljardus, kuri mums jātur Latvijas Bankā rubļos, lai mēs izturētu, lūk, šo uzņemšanas procedūru kā tādu.

Protams, pēc tam sekos iestāšanās Pasaules bankā, kas ir gandrīz vienlaikus. Tur tā situācija ar kvotu ir daudz mazāka. Kvota tur nepārsniedz miljonu, bet problēma tāda ir. No šīs Pasaules bankas var saņemt arī aizdevumu. Problēma ir tāda: kamēr nenokārtojam šo pirmo daļu, tajā otrajā daļā iekšā netiekam. Tāda ir saistība starp Pasaules banku un Starptautisko valūtas fondu. Protams, tās divas organizācijas ir pilnīgi saistītas ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Kad es runāju par iestāšanos starptautiskajās organizācijās, es ne tik daudz uztraucos, ka mēs varētu neiestāties entajās organizācijās, kam esmu bijis lielākoties pretī arī valdības sēdēs, meteoroloģiskajos dienestos un visos citos, kuri, manuprāt, mums neko lielu nedotu. Bet šinī brīdī te ir principa lieta. Ja mēs tur neiestājamies, tad mums nav nekāda drošība stabilizēt latu, un visa pārējā spēle ir ļoti neskaidra. Tāpēc, es domāju, vajadzētu šādu budžetu pieņemt, kāds ir šeit.

Ļoti smags darbs ir priekšā pie ieņēmumu daļas noskaidrošanas kā tādas. Un tas ir Finansu inspekcijas, es pat teiktu- nodokļu inspekcijas darbs, valūtas apakšnodaļas darbs. Virsvadību vislabākajā gadījumā varētu uzņemties valūtas apakškomisija, kura ir Budžeta komisijā, jo Budžeta komisija nevar visu laiku ar to nodarboties vienkārši tāpēc, ka līdz ar to tā nevar sekot līdzi pārējiem jautājumiem. Protams, ja es runāju par pašvaldībām, tā varētu būt valsts kontrole. Un valsts kontrole arī pār visu ministriju stāvokli, kaut gan Finansu inspekcija to visu var izdarīt.

Tādas ir manas domas. Es domāju, ka šī slimība ir ielaista ļoti sen un izārstēt to mums nebūs viegli. Nebūs viegli izārstēt arī nākamajai valdībai, lai cik radikāli mēs te darbotos, jo ieņēmumu daļa ir aizpeldējusi no mums prom uz ārzemēm gan pamatā politisku iemeslu dēļ, gan arī visādu citu iemeslu dēļ, un tās atpakaļ atpeldēšanu ne ar kādiem patriotiskiem saukļiem, ne ar valdības lēmumiem mēs panākt nevaram. Domāju, ka pat tad, ja Augstākā padome pieņems šādu lēmumu, ka nedrīkst skaitīt naudu ārzemju kontos, tas šobrīd tiks ignorēts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi. Gluži dabiski, ka es atļāvos kā plenārsēdes vadītājs dot vārdu Godmaņa kungam tik ilgi, cik viņš runāja, jo mums nav tik bieži iespējas noklausīties Ministru padomes priekšsēdētāju, it sevišķi tik svarīgā jautājumā.

Situācija ir tāda, ka mums līdz pārtraukumam ir palikušas četras minūtes. Vēl debatēs ir pierakstījušies divi deputāti. Domāju, ka būtu īstais laiks pasludināt pārtraukumu līdz pulksten 12. Pēc pārtraukuma runās deputāts Stroganovs.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 12.00. Atsākam darbu plenārsēdē. Turpinām debates par valūtas budžetu. Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Es jau uzstājos, kad mēs pirmo reizi izskatījām šo jautājumu, taču uzskatu par nepieciešamību vēlreiz saasināt jūsu uzmanību uz dažiem konceptuāliem jautājumiem par budžetu kopumā. Man liekas, ka šodienas saruna vēlreiz pierāda, ka mums republikā koncepcijas par budžetu nav vispār. Esmu dziļi pārliecināts, ka līdz tam laikam, kamēr Ministru padome izstrādās un iesniegs Augstākajai padomei šo konceptuālo daļu, mēs nespēsim noskaidrot un neizlemsim šo ļoti svarīgo valstisko problēmu.

Domāju, ka republikas budžetam jābūt vienotam, to vēlreiz uzsveru. Kāpēc? Šodien tādā pašā veidā mēs varam izvirzīt un mēģināt atrisināt vēl vienu budžeta jautājumu, par kuru ne iepriekšējā reizē, ne šodien mēs pavisam neesam runājuši- tā ir dārgmetālu kustība. Kā skatīties uz šo kustību un līdzekļu ienākšanu budžetā no šīs kustības? Dārgmetāli ir tā pati valūta, par kuru mēs šodien runājam. Vai to kustību valsts ņems savās rokās, noteiks savu monopolu, kas katrai valstij dod zināmu ienākumu daļu, vai arī tā nonāks privātās rokās tāpat kā tirdzniecība ar valūtu? Tas pavisam nav svētdienīgs jautājums.

Otrais moments. Piedāvātajā dokumentā mēs dalām tikai to daļu, kura ir ienākusi. Bet nemeklējam ceļus, kā šos līdzekļus pavairot. Tāpēc šis dokuments nav budžets. Tas nav budžets.

Trešais moments. Šis dokuments parāda tikai daļu no valūtas ienākumiem un to kustību republikā. Kāpēc? Par to arī kolēģis Ozols stāstīja. Daļā no ministrijām ir savi valūtas konti, kuros ir zināmas summas. Kā notiek to kustība un ar kādām tiesībām un pēc kādiem likumiem ministrijām ir šie konti? Mēs taču visas ministrijas finansējam no valsts budžeta- no zīmuļa līdz automašīnai. Ja ministrijai ir nepieciešamība kaut ko pirkt ārzemēs, tad tiešām ministrijai jāuzdod atvērt valūtas kontu konkrētam pirkumam, taču tam jānotiek budžeta ietvaros un kontrolē, bet ne ārpus budžeta. Iespējams, es kļūdos, bet saimnieciskā darbība republikā nevar noritēt normāli tādos apstākļos, kas pieļauj korupcijas un kukuļdošanas attīstību, jo šie līdzekļi nav ne Ministru padomes, ne Augstākās padomes kontrolē. Un es domāju, ka tādā finansu un kreditēšanas haosā var parādīties jebkādi negatīvie procesi. Tas ved uz naudas masas samazināšanos republikā, jo dubultā naudas sistēma sekmē rubļu masas izņemšanu no apgrozības, tās pārpumpēšanu caur valūtu kā maksāšanas līdzekli. Bet rubļu masas republikā trūkst, valdībai nākas maksāt lielu kredīta procentu par šiem rubļiem, ko valdība saņem no Krievijas.

Trešais moments. Mums jāpanāk, lai visās budžeta organizācijās, kas ir republikā, tiktu pārtraukta naudas kustība ārpus budžeta ietvariem. Tas ir Ministru padomes uzdevums, jo mēs Ministru padomei šo funkciju esam nodevuši. Bet šī funkcija netiek pildīta. Var nosaukt daudz piemēru, par tiem mēs runājām, kad valūtas budžetu apspriedām pirmo reizi. Tad pieminējām, ka Lauksaimniecības ministrija iztērējusi 2,5 miljonus dolāru kādu vecu māju remontēšanai Rīgā. Šodien Zaļetajevs uzdeva jautājumu- pēc preses ziņām- par ieroču iepirkumiem ārzemēs. Un cik ir tādu pirkumu, par kuriem Augstākā padome neko nezina! Kur šīm organizācijām radušies tādi līdzekļi? Kādi ir ienākumu avoti? Budžeta organizācijām vienīgais līdzekļu avots ir Augstākās padomes apstiprinātais budžets. Viss, kas notiek ārpus tā ietvariem, ir finansu un saimnieciska afēra. Citādi to nevar nosaukt.

Ceturtais moments, pie kura gribētu apstāties. Mums piedāvātajā dokumentā pavisam nav atspoguļota izdevumu daļa, jo par tiem kredītiem, kurus ņēmusi valsts, aug procenti. Procentu atskaitījumus šajā dokumentā es neredzu, taču tie, kā mēs zinām, ir diezgan lieli. Ja ne šodienas, tad rītdienas valdībai tos nāksies samaksāt. No nodokļu maksātāju kabatām, jo citu ieņēmumu avotu nav. Krāt šos procentus ir bīstami.

Un pēdējais. Domāju, ka par to finansu kredīta sistēmas situāciju, kāda ir izveidojusies republikā, Ministru padome nav vainojama. To šajā lietā apvainot, domāju, no mūsu puses būtu nekorekti un nepareizi. Tā ir Augstākās padomes vaina, kas laikus neizstrādāja un nepieņēma šī jautājuma konceptuālo daļu. Mūsu pienākums tagad ir prasīt no Ministru padomes, lai tā iesniedz jaunu likumprojektu par budžetu, kurā precīzi jānorāda visu līdzekļu kustība, kontrole pār tiem, bet kontrole jāveic vienotai organizācijai, kuru mēs esam izveidojuši- bankai. Banka šodien šo savu galveno funkciju neveic. Un tā nav Ministru padomes, bet mūsu vaina, jo banka pakļauta Augstākajai padomei, nevis Ministru padomei. Lūk, tāpēc mums jāuzņemas daļa vainas, jo esam radījuši šādu finansu kredīta sistēmas situāciju republikā. Vai mēs šodien piedāvāto dokumentu pieņemsim vai nepieņemsim, būtība no tā nemainīsies. To izmainīt nevar, jo kustība no mums nav atkarīga, gribam mēs vai negribam. Dzīvi mums neapstādināt.

Man ir konkrēts priekšlikums. Piedāvātajā dokumentā jāiekļauj vēl divi punkti. Pirmais: uzdot Ministru padomei un Latvijas Bankai līdz 1992.gada 1.jūlijam iesniegt likumprojektu par republikas budžetu. Kāda būs koncepcija- viens budžets, divi budžeti, trīs budžeti- to lai izlemj speciālisti. Otrais punkts. Budžeta organizācijām slēgt visus valūtas kontus, no lieliem līdz maziem. Visiem līdzekļiem jāatrodas Latvijas Bankā. Tas dos iespēju ieviest stingru kontroli. Bet Augstākā padome caur Apvienoto budžeta komisiju tam visam sekos līdzi. Apvienotā budžeta komisija pilnā mērā šo kontroli nevar realizēt, jo dažādām organizācijām taču ir simti, tūkstoši kontu. Tas nekādai Finansu inspekcijai nav pa spēkam.

Pēdējais. Šodien mēs nevaram visu atbildību uzvelt Finansu inspekcijai, jo tai nav likumdošanas, uz kuras pamata tā varētu kontrolēt. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs atkal šodien ļoti skaisti uzstājās, savā stilā veikli žonglējot ar cipariem deputātu priekšā, kuri tik labi šos ciparu nezina, un līdz ar to panākot kārtējo maģisko efektu. Bet es tā uzmanīgi klausījos, un viņš diemžēl nedeva nekādu modeli, kā tikt ārā no šīs ārkārtīgi grūtās situācijas un kā rast uzlabojumu mūsu valūtas budžetā principiālos jautājumos, ja neskaita, lūk, šo vienu priekšlikumu par investīciju banku. Bet kādā veidā tas mums palīdzēs tikt ārā no visām šīm grūtībām, par to nekas netika teikts.

Cienījamie kolēģi, man paliek iespaids, ka mēs runājam kaut kādās abstrakcijās un ka visu laiku izvairāmies runāt par principiālām lietām, par lietu būtību, zinot, kā tās notiek patiesībā biznesā un kas notiek aiz aizkara. Par to nav pieņemts runāt. Godmaņa kungs tā drusku aizskāra vienu aspektu, ka, pēc viņa aprēķiniem jeb pēc viņa ziņām, varbūt kādi 500-700 miljoni dolāru esot ārzemēs un ārvalstu valūtā. Tik tiešām, es piekrītu, ka tā tas arī varētu būt un tā tas ir, jo man pēdējā laikā nākas runāt ar daudziem ļoti nopietniem biznesmeņiem, kuri tagad "apčamda", es gribu atvainoties par izteicienu, politiskās partijas, lai zinātu, kurās investēt vēlēšanu laikā.

Viena samērā neliela firma, kurā ir apmēram varbūt 30 cilvēki, jau ir paspējusi divu gadu laikā "iztaisīt" 50 miljonus dolāru. 50 miljonus dolāru! Tās īpašumi atrodas gan šeit, gan ārzemēs. Viņi pateica man: "Bojāra kungs, mēs varam jebkurā laikā karogu šeit, Latvijā, nolaist un pacelt ārzemēs." Ar mājienu, ka viņiem patiesībā jau visi līdzekļi atrodas tur. Tādā gadījumā izvirzās jautājums, kā šie cilvēki, kuri nenodarbojas ar ražošanu, ir radījuši šos līdzekļus. Neviens taču viņiem tos neuzdāvināja. Ļoti vienkārši- viņi tirgojas ar stratēģiskajiem materiāliem, izvedot no Latvijas visu, kas ir izvedams un ko var pirkt tur, Rietumos. Sakarā ar to, ka viņi šo naudu noslēpj Rietumos, šis process nekādi citādi nav dēvējams, kā vien par Latvijas ekonomisko izlaupīšanu, izpumpēšanu. Līdzekļi paliek tur. Ja tur būs izdevīgāki biznesa apstākļi, tad viņi strādās tālāk tur, Rietumos, nevis Latvijā.

Šajā sakarā, ja šo jautājumu zina valdība (un es nepieļauju, ka valdība absolūti par to neko nezina), rodas jautājums, kāda ir valdības programma, lai kontrolētu šo nekontrolēto vērtību izplūdi no Latvijas. Es, piemēram, uz robežas neredzēju nevienu autoceltni, ar kuru pārbaudes dēļ varētu izkraut kādu no konteineriem, kuri brauc uz ārzemēm, lai noskaidrotu, kas varbūt ir apakšā zem tiem dzelžiem, principā zem tās virsējās kravas daļas. Pārbaudes dēļ kaut vienreiz- ko ved īstenībā?

Ja jūs pajautājat nopietniem biznesmeņiem, cik maksā konteinera izvešana uz ārzemēm, lai jums tur neviens nepārbauda, un cik maksā licence šeit, tad jums pateiks konkrētu summu. Lai jūs nepārbaudītu uz robežas (es negribu nevienam mest acīs netīrumus, bet man ļoti precīzi ir teikts), lai jūsu konteineru nepārbaudītu, jāmaksā 2-3 tūkstoši rubļu, kas ir pavisam sīka nauda. Un ir arī precīzi zināms, cik maksā licence.

Godmaņa kungs pareizi teica, es viņam piekrītu, ka, pēc viņa aizdomām, lobijs ir šajā Augstākajā padomē, kas it kā strādā zināmā mērā pret viņu. Bet es tikpat labi gribu mest bumbiņu atpakaļ viņa dārzā un teikt: vai viņš var teikt, ka valdībā nav šo lobiju vai ka tā nav korumpēta?

Un otrs jautājums- vai mēs varam pateikt un vai valdība var pateikt, ka ir programma cīņai pret korupciju, kā vakar to pateica Jeļcins? Viņiem ir programma cīņai pret korupciju! Kā viņiem tas izdosies drausmīgi korumpētajā Krievijā, tas ir pavisam cits jautājums. Bet mums nav pat programmas. Mēs pat neesam izvirzījuši jautājumu par korupciju. No šīs tribīnes, atvainojiet, nevienu reizi neesam apsprieduši, ko darīt.

Es gribu minēt vēl vienu aspektu, kas skar šo valūtas jautājumu, cienījamais Godmaņa kungs.

Kāpēc ir tukšas mūsu naudas kases? Tāpēc, ka apmēram puse no naudas vērtībām apgrozās skaidrā naudā. Es atkal varu nosaukt visus tos... Tam nav praktiskas nozīmes. Jūs pērkat 100 tonnas benzīna, jums jāmaksā 18 rubļi par litru benzīna. Miljons iet ar pārskaitījumu un 800 tūkstoši jums jādod skaidrā naudā čemodānā. Tā notiek bizness šodien.

Ko domā valdība, lai pārtrauktu šo skaidrās naudas plūsmu ārpus valsts budžeta, valsts kontroles un jebkādas nodokļu maksāšanas? Šādas programmas mēs neesam redzējuši un neviens pat nav par to ierunājies.

Trešais. Tas varbūt slikti skan šajā auditorijā, kur ir dažādu nāciju pārstāvji, bet tie paši biznesmeņi, kuri "apčamdīja", atvainojiet, mūsu partiju, pēdējā mūsu padomes sēdē, kas notika mazāk nekā pirms pusotras nedēļas, mums tīri bezkaunīgi meta sejā, ko mēs, latvieši, te plātoties, apmēram 80 procenti kapitāla jau tagad esot nelatviešu rokās, un mums vispār labāk jāsēžot klusu un jāklausoties, ko viņi saka. Tā ir tēma pārdomām.

Es pieprasīju no viņiem pierādījumus, kur tas ir redzams. Viņi, protams, negrib teikt, cik viņi maksā. Tad es prasu, cik viņi maksā nodokli. Arī to viņi negrib teikt, jo tad tūlīt viņi var uzķerties uz šīs summas. Lūk, tāda ir situācija. Ja biznesmenis nesaka pat to, cik viņš maksā nodokļus, tad skaidrs, ka viņš slēpj savas nodokļu summas. Ko mēs darām, lai viņi neslēptu šīs nodokļu summas?

Un vēl. Es vismaz trīs reizes esmu stipri publiski uzdevis Godmaņa kungam un arī mūsu valsts bankas iestādēm, kā arī pārstāvošām firmām un organizācijām jautājumu, kāpēc valsts banka nevarēja atvērt, lūk, šim "Parex" kantorim līdzīgus maiņas kantorīšus un spekulēt ar valūtu. Tad mums tā naudiņa tagad būtu kabatā.

Katrā ziņā sākumā mēs būtu varējuši kā valsts izkonkurēt visas šīs bodītes. Bet pašreiz ir tāda situācija, ka to mēs pat nemēģinām darīt. Es nupat runāju ar cienījamo Gailuma kungu, kas ir uzrakstījis ļoti interesantu un pārdomu vērtu rakstu. Viņš bija klāt, kad kopā ar Iekšlietu ministriju viņi iebruka tādā mazā bodītē, kura tirgojas ar valūtu. Izrādījās, ka šai bodītei nav licences, Iekšlietu ministrijas darbinieki šo milzīgo naudas kalnu, kas tur atradās uz galda, nez kādēļ neatsavināja.

Jūs mani atvainojiet, cienījamie kolēģi, bet es esmu bieži atsaucies uz savu darbu čekā! Tad bija tā: rociņas pie sienas, kājiņas platāk, kur tā pistolīte ir... Tas džentlmenis esot teicis, ka viņš to naudiņu atdošot Iekšlietu ministrijai tikai pār savu līķi, un tad atradīs, ar ko viņš domājis aizstāvēties, un tad konfiscēs to naudu līdz lietas izmeklēšanas beigām. Tā tas notiek, atvainojiet, arī Amerikā. Jūs taču esat vismaz ķinīti skatījušies, kā notiek tādas lietas Amerikā, Rietumvācijā- ļoti ātri un operatīvi.

Tātad es vēlreiz uzdodu šo jautājumu Godmaņa kungam: kāpēc mēs neatveram šīs bodītes un kāpēc mums tagad kabatā nav šīs naudas? Lai tad viņi būtu mums konkurenti, nevis mēs viņiem, kad viss par vēlu.

Mani ļoti interesē jautājums, kādi ir valsts (precīzi tomēr!) uzņēmumu rēķini, cik tie ir lieli? Vismaz to taču vajadzētu zināt, cik lieli ir valsts uzņēmumu rēķini valūtā šeit un ārzemēs! Valdībai vajadzēja par to parūpēties un mums par to paziņot. Un vispār valdībai vajadzēja sastādīt programmu cīņai ar organizēto ekonomisko noziedzību. Tā ir problēma. Jebkurā attīstītā kapitālistiskajā valstī tai ir veltīts milzums zinātniskās literatūras un liela daļa valsts budžeta, lai atrastu, lūk, tos, kuri bēg no nodokļu maksāšanas vai negodīgi nodarbojas ar uzņēmējdarbību.

Es gribēju dzirdēt no Godmaņa atbildes uz jautājumiem, ja runājam par valūtas budžetu un par stāvokļa labošanu. Tātad- kādā veidā mēs varam labot situāciju valūtas budžetā ar banku operāciju starpniecību, jo, atvainojiet, šīs savas valūtas kabatas šie "Parex" piepildīja ar pavisam... Bizness, kā es teicu vakar, bizness ir bez putekļiem un lielas svīšanas. Tāpēc, es uzskatu, ar tādu pašu banku operāciju starpniecību mēs varam to darīt.

Tālāk. Vajag stimulēt ražotnes, kurām ir eksporta potenciāls (un tādas ražotnes mums ir, kaut vai lai minam pavisam maziņu- mūsu "Rīgas porcelānu", kuram līdzīgu kvalitāti, jūs mani atvainojiet, katrā bodītē Rietumos jūs neatradīsit). Kur paliek tas viss?

Tālāk. Izmantot kuģniecību. Izmantot ostas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, cik laika jums vēl vajadzētu?

J.Bojārs: Vēl vienu teikumu. Nu, divus...

Vajag izmantot ostas, tīros lauksaimniecības produktus un cīnīties ar ārpuskontroles naudas un valūtas apgrozību. Un pēdējais teikums ir tāds. Acīmredzot mums tomēr banku likumā ir jāparūpējas, lai valsts monopols- zelta stieņi tirdzniecībā- pagaidām paliek valstij. Citādi drīz mums Latvijas Banka salīdzinājumā ar tiem "pareksiem" būs kā tādi mazi puikas kaut kur zem galda. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debates beigušās. Ja Godmaņa kungs vēlas, varbūt dosim viņam vārdu replikai, jo vēl pēc viņa uzstāšanās tika uzdoti jautājumi. Ja ir nepieciešamība, bet varbūt arī, ka ne. Varbūt to visu var atbildēt Ozola kungs, sakot galavārdu un minot, kurš no dokumentiem mums būtu jāņem par pamatu balsošanā un kādi ir viņa apsvērumi. Lūdzu, Ozola kungs! Pēc Ozola kunga galavārda runās tās amatpersonas un deputāti, kuri uzskata par vajadzīgu izteikt kādu repliku. Par balsošanas motīviem arī varēs, protams, izteikties.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Paldies par izteiktajiem priekšlikumiem, ierosinājumiem, kurus mēs savā Budžeta komisijas sēdē izvērtēsim. Paldies par to, ka jūs, faktiski neizsakot nevienu kritisku piezīmi vai priekšlikumu par Latvijas Republikas likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts valūtas budžetu 1992.gada pirmajam pusgadam", esat to jau a priori it kā atbalstījuši. Ir vienīgi divi priekšlikumi, kurus izteica Stroganova kungs un par kuriem es gribētu izteikt savu viedokli.

Uzdot Ministru padomei un bankai iesniegt likumu par budžetu. Tas būtu- par nākamā finansu gada budžetu. Tā es saprotu. Jāatzīmē, ka tas faktiski ir noteikts likumā "Par budžeta tiesībām". Pašreizējā mirklī Finansu ministrija jau ir iesniegusi. Acīmredzot mēs tuvākajā laikā apspriedīsim Budžeta komisijas sēdē labojumus likumā "Par budžeta tiesībām", šīs normas būtu iestrādājamas tur. Turklāt mums jau šinī virzienā faktiski ir lēmums. Tā ka es nedomāju, ka mums vajadzētu šādu papildinājumu.

Otrs Stroganova kunga priekšlikums- Latvijas Bankai uzdot pārņemt visus valūtas kontus. Es domāju, ka tas jārisina likumā par Latvijas Banku, kuru mēs pirmajā lasījumā konceptuāli pieņēmām. Kā jūs redzat, mēs paši akceptējam. Es gan domāju, ka ne sevišķi pārdomāti ir tas, ka pilnīgi atbrīvojam Latvijas Banku no kasu operāciju veikšanas, uzdodot tai bankas funkcijas, bet tajā pašā laikā konceptuāli nepieprasot no mūsu konsultantiem, lai viņi risinātu jautājumu, kā pārņemt valsts banku sistēmas kontrolē gan Stroganova kunga ierosināto priekšlikumu, gan valsts budžeta kasu operāciju veikšanu.

Man būtu konceptuāls priekšlikums- šo jautājumu risināt, veidojot valsts komercbanku tīklu. Uzsveru- valsts komercbanku tīklu. Tad būtu alternatīvi konkurējošs komercbanku tīkls esošajām komercbankām.

Tajā pašā laikā šajā sistēmā mēs varētu nodrošināt arī valsts budžeta izpildes uzraudzību, operāciju veikšanu valsts un pašvaldības budžetiem. Un tad varētu šeit faktiski iekļaut arī visu valsts uzņēmumu kases operāciju veikšanu, valūtas kontus un visu pārējo. Šodien Latvijas Banka nav gatava un praktiski nav spējīga pārņemt, kā Stroganova kungs ierosina, valūtas kontus savā kontrolē. Tā ka uzskatu, ka šo priekšlikumu arī nevar iekļaut šinī iesniegtajā likumprojektā.

Atļaujiet man Budžeta komisijas vārdā aicināt jūs atbalstīt 364.dokumentu šajā redakcijā, jo ir jāsāk organizēt, kontrolēt un uzraudzīt budžeta ieņēmumu daļas ievākšanu no mūsu nodokļu maksājumiem. Turklāt pašreiz ir tas mirklis, kad stājas spēkā daļa nodokļu likumdošanas normu, ar kurām mēs ieskaitām šinī budžetā valūtas ieskaitījumus. Agri vai vēlu, tomēr tiks pieņemts likums par peļņas nodokli, arī tas papildinās.

Mums katrā ziņā ir jāsagatavojas jau augstākā kvalitatīvā līmenī nākamā valūtas budžeta izstrādei, kurš acīmredzot patiešām būs valsts budžeta sastāvdaļa. Tāpēc atkārtoti lūdzu jūs atbalstīt šo Budžeta komisijas iesniegto likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Tagad būtu laiks replikām arī par balsošanas motīviem. Vai kāds vēlas izteikties? Nav.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Darba kārtībā rakstīts, ka šis likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams. Bet budžeta jautājumi vienalga tiek izskatīti divos lasījumos, tāpēc es ne sevišķi labi saprotu, ko nozīmē "steidzams". Vai tāpēc, ka šis jautājums vispār tiks izskatīts tikai vienā lasījumā? Vai tomēr būs arī otrais lasījums? Gribētu, lai pirms balsošanas būtu pilnīga skaidrība./

Priekšsēdētājs: Tas ir sakarā ar iesniegšanas termiņiem, Zaļetajeva kungs. Izlasiet, lūdzu, lēmumu par likumprojekta izskatīšanu!

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputātu kungi! Es tomēr negribu izmantot jūsu pacietību un runāt šeit vēlreiz par to, ko jau teicu. Atliek tikai pavisam īsi pateikt to, ka krīzes programma mums ir tādā stāvoklī, ka nu beidzot tā ir tajā trešajā variantā. Mēs kārtējo reizi iesniegsim Ekonomikas komisijai. Ja Ekonomikas komisija to noraidīs, tad mums ir acīmredzot zināma analīze no tā jāizdara.

Attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri šeit tika izteikti, varu atbildēt tikai vienu, proti, tātad par naudu ārzemēs. Divi konkrēti programmatiski soļi: Finansu inspekcijas ietvaros atsevišķas valūtas apakšnodaļas izveide, kas kontrolēs uzņēmumus Latvijas iekšienē, un otrs- Ekonomisko reformu ministrija ir uzsākusi darbu par konvenciju līgumu noslēgšanu par nodokļiem ar tām valstīm, kur mums ir brīvās tirdzniecības līgumi. Un tas ir vienīgais mehānisms, kā mēs tiksim pie tās naudas klāt, kura ir uzņēmumiem ārzemēs.

Trešais. Programma pret korupciju. Es ne sevišķi gribu piekrist Bojāra kungam, ka neviens no šīs tribīnes par korupciju nerunā. Ja nemaldos, es kādreiz te uzstājos un saņēmu milzīgu kritiku par to. Smagu kritiku es saņēmu toreiz varbūt tāpēc, ka nebija juridiski profesionāli sagatavojies.

Par skaidrās naudas plūsmu. Tas ir atsevišķs jautājums, kas acīmredzot būs jāapspriež atsevišķi, jo tas nav tik vienkārši, to nevar tik vienkārši traktēt. Viens no variantiem ir bankas uzdevums fiksēt kases atlikumu plānu. Dzelžaini. Līdz šim tas ir brīvs. Fiksējot kases atlikumu plānus uzņēmumos, praktiski apejot inkasāciju, vairs to izdarīt nevarēs. Tā ir bankas kompetence. Valdība var tikai izteikt savu priekšlikumu.

Attiecībā uz iespējām dārgmetālos. Par to šeit tika runāts, par to runāja Stroganovs. Jā, šodien arī valdības sēdē tika izskatīts jautājums par dārgmetālu iepirkšanu. Nelaime ir tikai vienā apstāklī: trūkst skaidras naudas. Iepērkot zeltu, ir vajadzīgs pietiekoši liels daudzums skaidras naudas. Mēs meklējam, kā varētu šo jautājumu atrisināt.

Un pēdējais attiecībā uz to, kā stimulēt ražotnes ārpus Latvijas. Ir atsevišķs jautājums. Tas būs iekļauts krīzes programmā. Apmēram pusotra gada ir minimālais termiņš.

Attiecībā uz "Parex" es savu domu esmu jau jums izteicis vairākas reizes. Varu pateikt tikai vienu: banka, piešķirot naudas maiņas licenci firmai "Parex" vai citām privātām firmām, acīmredzot izgāja no situācijas, kādas ir bankas valūtas iespējas. Lai mainītu naudu lielos apmēros, ir nepieciešama skaidra valūta. Ja tās nav, tad praktiski šo procesu veidot nevar. Par šo mehānismu kā tādu, šķiet, varētu runāt kādā no slēgtajām frakcijas sēdēm, jo šeit mūsu domas tomēr būtiski dalās. Vismaz valdības un bankas domas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju! Vēl Kiršteina kungs? Lūdzu. Par balsošanas motīviem.

A.Kiršteins: Es tomēr nedzirdēju vienu. Varbūt pirms balsošanas. Es sapratu, ja mums ir ārzemēs 500 miljoni vai 1 miljards dolāru, tie ir 20, 15 vai 30 Latvijas budžeti. Kāds tad būs tas mehānisms, vai valdība to izstrādās, vai banka izstrādās? Es saprotu, ka uz priekšu būs Finansu inspekcija, bet vai atpakaļ kaut kas tur notiks jeb tie Latvijas budžeti tur būs arī norakstīti?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Kiršteina kungs, bet mums nav jautājumu Godmaņa kungam. Godmaņa kungs izteicās arī par motīviem. To jūs varbūt personīgi noskaidrojiet pie mūsu premjera. Vairāk nav neviena? Lūdzu reģistrāciju! Rezultāts! 100 deputāti reģistrējušies. 101, 102, 103, 104.

Godājamie kolēģi, ņemot vērā to resoru pārstāvjus, kuri aizmirsa reģistrēties, tiešām māc bažas par mūsu Latvijas nākotni. Lūdzu dzēst un vēlreiz reģistrēties! Jānospiež viena no trijām pogām, tad deputāts būs reģistrējies. Rezultāts: 104 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Godājamie kolēģi, bija viens ierosinājums: balsot par 364.dokumentu, akceptējot Latvijas Republikas likumu "Par valūtas budžetu 1992.gada pirmajam pusgadam" pirmajā lasījumā. Līdz ar pielikumu Nr.1. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par- 64, pret- 1, atturas- 31. Likumprojekts līdz ar pielikumu akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Ozola kungs, jūsu apsvērumus par to, kad mēs šo likumprojektu varēsim izskatīt otrajā lasījumā!

A.Aleksejevs: */Man par procedūru./

Priekšsēdētājs: Ozola kungam vārds par to, kad varēs otrajā lasījumā izskatīt. Pēc tam Aleksejeva kungs, nemāku pārtulkot, par ko viņš runās.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, Budžeta komisijas vārdā ierosinu otrajā lasījumā šo dokumentu iekļaut otrdien reglamentā noteiktajā laikā, kurš ir paredzēts otrajiem un galējiem lasījumiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, reglamentā mums nekas nav paredzēts. Mums, pēc iekšējās vienošanās, šajā laikā paredzēts tikai balsojums, nevis izskatīšana, tā ka, lūdzu, precizējiet, Ozola kungs, cikos jūs vēlaties otrdien skatīt?

I.Ozols: Otrdien no rīta.

Priekšsēdētājs: Tātad otrdien pulksten 10. Es domāju, godājamie kolēģi, ka diez vai... Labāk būtu nobalsot, lai pēc tam nebūtu nekādu pārpratumu, ka mēs iekļaujam otrdien pulksten 10 no rīta. Vai ir citas domas? Lūdzu.

I.Silārs: Saskaņā ar mūsu pieņemto kārtību mani interesē, līdz kuram datumam ir jāiesniedz labojumi otrajam lasījumam? Paldies.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, atbildiet varbūt!

I.Ozols: Ņemot vērā debatēs izteiktās piezīmes, domāju, ka tās nav būtiskas, būtu vēlams, ka mēs tās varētu saņemt ne vēlāk kā līdz pirmdienas rītam, lai pirmdien mēs Budžeta komisijas sēdē varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, līdz pirmdienas rītam iesniegt komisijā savus...

Lūdzu, Aleksejeva kungs, jums vārds!

A.Aleksejevs: */Man jums, Krastiņa kungs, ir jautājums par sēdes vadīšanu. Vakar darba kārtībā tika iekļauts jautājums par valdības programmu veselības aizsardzībā. Darba kārtībā to iekļāva ar 51 balsi. Vakar dienas beigās pēc jūsu uzstāšanās to izsvītroja ar 43 balsīm. Sakiet, lūdzu, vai šeit viss atbilst mūsu pieņemtajiem noteikumiem?/

Priekšsēdētājs: Jā, viss ir pilnīgi atbilstoši mūsu pieņemtajiem noteikumiem.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums, kuru gan mēs vakar bijām pusoficiāli lēmuši skatīt pulksten 12, bet nu ir 37 minūtes pāri. Vakardien tas bija darba kārtībā sestais. Tas ir lēmuma projekts "Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā". Lūdzu, Krastiņa kungs!

Godājamos deputātus, kuri ir ieinteresēti veselības aizsardzībā un sociālajos jautājumos, lūdzu neatstāt zāli, jo būs nepieciešams balsojums par lēmumu.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, es lūgtu pievērst uzmanību 358.dokumentam, kur, kā jau sēdes vadītājs teica, runa būs par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā. Īsi sakot, visus šos priekšā liktos pasākumus var sadalīt divās grupās. Pirmā vairāk vai mazāk saistāma ar Ministru padomi. Mūsuprāt, šeit būtu jāizdara dažas pavisam formāli vienkāršas, bet būtībā diezgan sarežģītas lietas.

Būtu tomēr jāzina katrā mēnesī, kāds pēc pašreizējām cenām, pēc pašreizējās dzīves dārdzības ir tā dēvētais krīzes iztikas minimums atsevišķām iedzīvotāju kategorijām. Pēc tiem aprēķiniem, kurus veicām kopā ar labklājības ministru, uzturzinātniekiem un citu specialitāšu zinātniekiem marta cenās, mums šis krīzes iztikas minimums ir 1140 rubļu. Strādājošam cilvēkam un pensionāram- 1125. Protams, visi šie rēķini ir maķenīt nosacīti un tur ir zināmas kļūdas iespējas, tomēr gribētu teikt, ka šie skaitļi vairāk vai mazāk saskanēja arī ar Brīvo arodbiedrību veiktajiem aprēķiniem, kurus izdarīja pilnīgi neatkarīgi no mums. Tā ka mēs tos varētu pieņemt kā orientieri. Loģiski, ka iztikas minimumi, mainoties dzīves dārdzībai, mainās ārkārtīgi strauji. Mūsuprāt, būtu nepieciešams tos zināt katru mēnesi. Katrā ziņā- ne retāk.

Tālāk. Nākamā problēma, protams, būtu- visu iedzīvotāju grupu ienākumus censties vismaz tuvināt šim krīzes iztikas minimumam. Laikam skaidri un gaiši jāpasaka, ka simtprocentīgi tas nav izdarāms. Bet tādā gadījumā mums vismaz vajadzētu būt skaidram priekšstatam, cik tad tas varētu maksāt, ja mēs gadījumā to mēģinātu izdarīt.

Tālāk. Otrs uzdevums, kurš valdībai noteikti būtu jārisina, ir tā sauktā humānā jeb humanitārā palīdzība, ar kuras saņemšanu un sadalīšanu, es gribētu teikt, Latvijā valda šaušalīgs haoss. To uzdrošinos apgalvot kā cilvēks, kas labu daļu no sava ārpusdarba laika velta šīm lietām. Ļoti daudzas organizācijas kaut ko saņem, kaut kur kaut kam sadala, bet neviens Latvijā vispārējo ainu nezina, kas ko saņem, cik saņem un kur tas paliek, absolūti nekā. Šādas informācijas nav. Acīmredzot tomēr būtu nepieciešams izveidot tādu kārtību, ka jebkurai sabiedriskajai organizācijai, kura saņem kaut kādu palīdzību, tomēr vismaz vajadzētu informēt Labklājības ministriju vai vienalga kādu citu oficiālu veidojumu par to, kur šī saņemtā palīdzība ir sadalīta, kas tur bijis iekšā, un tā tālāk. Patlaban iespējas ļaunprātīgi izmantot šo palīdzību, jāsaka, ir diezgan lielas. Tik tālu par to, kas būtu darāms valdībai.

Otra problēma neapšaubāmi ir pašvaldības. Mūsu izpratnē galvenais stūrakmens jebkurai sociālās palīdzības sistēmai noteikti ir pašvaldības. Kamēr pašvaldības nesāks interesēties par saviem trūcīgajiem, par saviem nabagiem un slimajiem, tikmēr mēs te varam pieņemt skaistas programmas, pilnas ar dažādām gara pērlēm, tāpat tur nekas nesanāks. Tāpēc būtu vajadzīgi visi šie 3.punkta apakšpunkti. Es domāju, šāds pašvaldības sociālās palīdzības dienests patlaban ir ārkārtīgi nepieciešams un tam sākotnēji būtu viena ļoti svarīga funkcija: tam vajadzētu noskaidrot stāvokli savā teritorijā, cik ir, piemēram, katrā pagastā to vientuļo pensionāru, kuriem nav radu Rīgā, kuriem nav govju, zirgu, vistu un tā tālāk, kuri patiesībā ir spiesti eksistēt tikai no minimālās pensijas- 640. Kad situācija būtu apzināta, kad šis cilvēku skaits būtu zināms, tādā gadījumā, protams, pašvaldībām noteikti būtu jāatrod iespēja materiāli un citādā veidā šos trūcīgos cilvēkus pabalstīt. Skaidrs, ka "labie tēvoči" no Rīgas, no ministrijas vai no Augstākās padomes nebūs spējīgi noskaidrot situāciju katrā pagastā un katrā pilsētas rajonā. Lai stimulētu šādus sociālās palīdzības pabalstus, kurus varētu maksāt pašvaldības, būtu priekšlikums paredzēt, ka pēc tam, kad šie pabalsti ir izmaksāti, pusi no izmaksātās summas tālāk sedz valsts budžets. Tas man īsumā būtu viss. Ja ir jautājumi, tad labprāt esmu ar mieru atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jautājumi Krastiņa kungam? Jautājumi ir. Pirmais uzdod jautājumu deputāts Černajs.

R.Černajs: Man ir veseli trīs jautājumi. Pirmais. Ekonomikas komisija saņēmusi Brīvo arodbiedrību savienības likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto lēmuma projektu par iztikas minimuma un minimālās mēnešalgas noteikšanu. Vai praktiski, pieņemot šo lēmuma projektu, mēs automātiski izslēdzam šo likumdošanas iniciatīvu, jo faktiski šie lēmumi ir pretrunā viens otram. Vajadzētu izvēlēties, kuru mēs izskatām. Vai tādā gadījumā jāprasa arodbiedrību saskaņošana, vai mēs tagad varētu izskatīt vai neizskatīt šo viņu lēmumu?

I.Krastiņš: Černaja kungs, es absolūti neuzskatu, ka te ir kaut kāda pretruna. Arodbiedrību iesniegtais likumprojekts ir nonācis mūsu komisijā. Par kārtību, kādā veidā mēs apstiprinām šos iztikas minimumus, vai to dara valdībā, vai to dara Augstākajā padomē, kādā veidā tas viss tiek aprēķināts, par to šajā piedāvātajā lēmuma projektā nav neviena vārda. Es pretrunu nesaskatu un domāju: ja pieņemam principā, ka šāds iztikas minimums tomēr katru mēnesi būtu jānosaka un jāapstiprina, tad tādā gadījumā kādēļ pie šiem aprēķiniem nevarētu izmantot arodbiedrību iesniegto dokumentu!

R.Černajs: Ja pieņemam šo pašreiz izskatāmo lēmuma projektu, vai tad mums būtu jāizskata šis arodbiedrību iesniegtais?

I.Krastiņš: Es domāju, ka tas noteikti ir jāizskata.

R.Černajs: Vēlreiz pēc šā?

I.Krastiņš: Jā.

R.Černajs: Otrs jautājums- par krīzes iztikas minimumu. Vai tas kaut kādā veidā būs saistīts arī ar minimālo mēnešalgu un šo Ženēvas algu shēmu, kura ir ieviesta budžeta iestādēs?

I.Krastiņš: Optimālajā variantā, ja vien to atļauj mūsu finansiālās iespējas, protams, būtu loģiski pieņemt, ka krīzes iztikas minimums un minimālā mēnešalga ir vienādi jēdzieni, skaitliskā izteiksmē vienādas naudas summas. Jautājums ir, vai mēs šodien varam to atļauties.

R.Černajs: Pēdējais jautājums- par šo sociālās palīdzības dienestu pie pašvaldībām. Praktiski vietējām pašvaldībām nav paredzēti līdzekļi šādu dienestu finansēšanai, jo tas pašlaik ir budžeta vidū.

I.Krastiņš: Es nekādā gadījumā negribu uzskatīt sevi par dižu finansu speciālistu. Bet, teiksim, pēc tām pašām Finansu ministrijas ziņām, uz šā gada 1.februāri Rīgas pilsētā vien, ja nekļūdos, brīvie līdzekļi bija 160 miljoni rubļu. Tā, no vienas puses, ir atbilde uz jūsu jautājumu, no otras puses, ja mēs šādu dienestu izveidotu, izprazdami tā svarīgumu, iespējams, ka tālāk varētu atrast līdzekļus šā dienesta finansēšanai, vismaz tā darbības sākšanai.

R.Černajs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Cienījamais Krastiņa kungs, man ir tāds jautājums. Agrāk bija sociālās nodrošināšanas nodaļas, vai tagad tās vēl ir? Vai arī ir likvidētas?

I.Krastiņš: Nodaļas pārveidotā veidā turpina darboties, bet tās nav saistītas ar pašvaldībām, tās ir valsts iestādes.

J.Endele: Es ļoti labi saprotu. Bet iznāk tā, ka tieši tie, kam pamatā vajadzētu šo darbu veikt, šajā lēmumā nefigurē un būs vērotāji no malas.

I.Krastiņš: Šis dienests nebūt nav vērotājs no malas. Katrā pagastā dzīvo zināms skaits pensionāru, kuriem ir jāaprēķina un jāizmaksā pensijas, un tā tālāk un tā joprojām. Pašreiz šā dienesta darbinieku skaits un iespējas principā aprobežojas ar šīm vairāk vai mazāk finansiālajām operācijām.

J.Endele: Turpinājumā praktiski gandrīz tas pats, par ko interesējās kolēģis Černajs. Jūsu doma ir, ka pie pašvaldībām vajag paplašināt šo administratīvo aparātu ar vēl vienu nodaļu, kas tieši attiektos uz šo sociālo nodrošinājumu?

I.Krastiņš: Es jums nevaru piekrist. Es nekādā veidā nedomāju par administratīvo aparātu. Izveidot vēl vienu kabinetā sēdētāju grupu, manuprāt, nebūtu nekādas jēgas. Tieši otrādi, mērķis būtu izveidot reālu palīdzētspējīgu dienestu, nevis kabinetā sēdošu dienestu.

J.Endele: Bet katrā ziņā tie ir algoti cilvēki, nevis, teiksim, deputāti, kuri veic šos pienākumus sabiedriskā kārtā.

I.Krastiņš: Protams, tie ir algoti cilvēki. Es ceru, ka ar laiku, mainoties mūsu domāšanas veidam, varbūt mēs kādreiz kļūsim spējīgi arī labu darīt par velti. Man ļoti žēl, bet patlaban esam ļoti tālu no šīs attīstības stadijas.

J.Endele: Visnotaļ atbalstot šo labo iniciatīvu, vēl tomēr. Sociālais budžets to nenes. Šeit doma ir par tiem 50 procentiem, tas ir, no lielā budžeta, nevis no sociālā budžeta.

I.Krastiņš: Jā.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamo referent! Vai jūs nedomājat, ka pienācis laiks ierosināt jautājumu valdībā par to uzkrājumu indeksāciju, kurus visā savā dzīves laikā sarūpējuši pensionāri, lai viņiem rastos kaut kāda iespēja savilkt kopā galus? Šodien avīzē "SM-Segodņa" nosaukts piemērs, kad latviešu skolotāja visā dzīves laikā iekrājusi 1500 rubļu, un tagad rēķina, cik viņai atlicis, lai normāli eksistētu. Viņa ierosina pensionāriem šos ietaupījumus indeksēt.

Un otrais jautājums, kuru gribētu uzdot. Vai ir iespēja piešķirt dotāciju pensionāram, lai viņš varētu apmaksāt dzīvokli, komunālos pakalpojumus, elektroenerģiju un tā tālāk?/

I.Krastiņš: Atbildot uz otro jautājumu, protams, es domāju, tas noteikti ir nepieciešams. Cik man zināms, dažās pašvaldībās tas tiek darīts. Es baidos, ka pirmais jautājums ir vairāk vai mazāk retorisks, jo tīri formāli es nesaskatu nekādu starpību, vai naudu krājkasē noguldījis un krājis pensionārs vai, pieņemsim, vidusskolēns velosipēda iegādei. Tādā gadījumā indeksēsim absolūti visus noguldījumus, kāpēc tad tikai pensionāriem. Es baidos, ka mēs to nespēsim.

O.Ščipcovs: */Jo viņi ir ļoti smagā situācijā. Par pārējiem padomāsim pēc tam. Paldies./

I.Krastiņš: Es nevaru gluži piekrist šādai domai.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Man ir vairāki jautājumi. Pirmkārt, par 1.punktu. Es saprotu, ka tādā gadījumā Augstākās padomes Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, kā arī Labklājības ministrija vairs netiek galā ar saviem pienākumiem un ir nepieciešams izveidot kādu jaunu komisiju. Kādas būs šajā 1.punktā paredzētās komisijas funkcijas un kā tās atšķirsies no ministrijas un Augstākās padomes komisijas funkcijām?

I.Krastiņš: Jums zināmā mērā var piekrist. Tas ir stipri izplatīts uzskats, ka visa Augstākā padome netiek galā ar savu darbu.

E.Krastiņš: Bet šī komisija tiks, ja? Tā būs sastādīta no Augstākās padomes deputātiem. Tās lemšanas tiesības būs pilnīgi neskaidras.

Labi. Nākamais jautājums. Es sapratu no atbildes deputātam Endelem, ka arī katrā pagasta pašvaldībā saskaņā ar šo lēmumu būs jāizveido pašvaldības sociālās palīdzības dienests ar algotiem darbiniekiem. Kur pagasti ņems līdzekļus šim pasākumam?

I.Krastiņš: Sakarā ar neskaidrībām par šo jautājumu varbūt Bites kundzei izdosies labāk atbildēt.

I.Bite, Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore: Šeit man nedaudz jāpaskaidro Ministru padomes 44.lēmuma būtība. Tika paredzēts izveidot sociālās apdrošināšanas pārvaldes visos rajonos. Tātad tās ir tīri valstiskās funkcijas, kurās pašvaldība nevar iejaukties. Tātad nodokļu ievākšana, no vienas puses, un pensiju un pabalstu izmaksa, no otras puses. Katra notiek uz sava likuma pamata, tās ir tīri valstiskas funkcijas. Šeit pašvaldība nevar pateikt- maksāsim lielāku pensiju, ieturēsim mazāku nodokli un tā tālāk. Tātad mēs šīs valstiskās funkcijas paņemam nost no pašvaldībām un finansējam tieši centralizēti no mūsu Sociālās apdrošināšanas departamenta. Līdz ar to atbrīvojas līdzekļi pašvaldībām, ar kuriem uzturēja sociālās apdrošināšanas nodaļas.

E.Krastiņš: Pagastos nebija šādu nodaļu.

I.Bite: Kā, lūdzu?

E.Krastiņš: Pagastos šādu nodaļu nebija.

I.Bite: Jā. Bet rajona mērogā tātad atbrīvojas šie līdzekļi, kurus izlietoja sociālās apdrošināšanas nodaļas uzturēšanai. Tātad uz šo līdzekļu bāzes var veidot aprūpes dienestus. Aprūpes dienesta jēga ir tāda, ka tam ir jābūt maksimāli tuvinātam cilvēkiem. Mēs arī domājam, atņemot šīs valsts funkcijas, ka mēs vairāk piespiedīsim pagastus pievērsties tam, kas it kā ir ierakstīts...

E.Krastiņš: Tātad, precīzi runājot, cik vidēji rajonā bija cilvēku, kurus uzturēja no rajona budžeta šajās sociālās apdrošināšanas nodaļās?

I.Bite: Vidēji apmēram 20, pat vairāk- 25.

E.Krastiņš: Tātad jūs gribat teikt, ka šos līdzekļus, par kuriem algoja cilvēkus, varētu novirzīt aptuveni 20 pagastiem, katrā pagastā algojot vienu cilvēku?

I.Bite: Jā.

E.Krastiņš: Bet jūs labi zināt, kā veidojas lauku rajonu budžeti. Praktiski visi dzīvo ar dotācijām no Rīgas. Un šīs dotācijas tika dotas atbilstoši reālajām, pēc zināmiem limitiem izrēķinātajām vajadzībām. Ja šīs vajadzības, šīs funkcijas aiziet prom, tātad nākamā pusgada budžetā, jau faktiski šā pusgada budžetā ir jāatrod līdzekļi, ar ko finansēt. Ja nebūs tā īsti nolemts par šiem līdzekļiem, es nezinu, no kā pagasti varēs šos cilvēkus algot, jo budžeti ir apstiprināti uz šo pusgadu un tur tādu līdzekļu pagastiem tomēr nav.

I.Bite: Jā, bet viņiem atbrīvojas šie līdzekļi. Mēs tagad jau pakāpeniski pārņemam visus rajonus. Tajos, kurus esam pārņēmuši, atbrīvojas šie līdzekļi aprūpes dienesta veidošanai, kas tieši būs maksimāli tuvināts cilvēkam un tātad arī ar noteiktiem pienākumiem un iespējām sniegt šo palīdzību.

E.Krastiņš: Varbūt arī te precizitātes dēļ vajadzēja norādīt šinī punktā, no kā paredzēts finansēt šos dienestus, jo šinī pusgadā tie līdzekļi ir iedalīti rajoniem, nākamajā pusgadā varbūt nebūs, un tad nav skaidrs, no kā šiem cilvēkiem varēs maksāt algu.

3.2.punktā tiek uzdots visām pašvaldībām ieviest sociālās palīdzības pabalstus. Nav skaidrs, no kurienes pagasti, teiksim, pašvaldības ņems līdzekļus. Pagastu lielākā daļa dzīvo no rajona dotācijām, kuras savukārt ienāk no Rīgas. Tur šādi līdzekļi nav paredzēti, tie ir paredzēti precīzi tik daudz, lai segtu pašreiz aprēķinātos izdevumus. Protams, tās pilsētas, kuras ir naudīgākas, arī bez šā norādījuma cenšas sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kuri dzīvo zem šā nabadzības minimuma.

I.Bite: Jā, varu piekrist. Te varētu būt vēl precīzāks formulējums. Drīzāk mēs varētu paredzēt, ka no šiem pabalstiem, kurus jau šodien ir pienākums pašvaldībām piešķirt, ja tās tos piešķir, pusi atmaksā no valsts budžeta. Tātad šeit ir tāds mazliet stimulējošs moments.

E.Krastiņš: Atvainojiet, viņiem šodien nav no kā piešķirt.

I.Bite: Tas ir problemātisks jautājums. Ja analizējam arī valsts budžeta līmenī, tad beigās parādās, ka ir ļoti lieli atlikumi.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, nekādi nevaru piekrist Krastiņa kunga apgalvojumam, ka visas pašvaldības eksistē vienīgi ar dotācijām no Rīgas. Es atvainojos, Krastiņa kungs, šis apgalvojums ir jāpierāda. Tomēr.

E.Krastiņš: Divas. Jā, Rīgas un Jelgavas, ja nemaldos, neeksistē, visos pārējos rajonos apmēram 40 procentus sastāda dotācijas no valsts budžeta. Un tāda pati situācija ir lielākajā daļā lauku pagastu.

Par 3.3.punktu. Kas te ir domāts? Nodrošināt normālus darba apstākļus pašvaldībām valsts sociālās apdrošināšanas un valsts nodarbinātības dienesta iestādēs?

I.Krastiņš: Tas nozīmē ārkārtīgi vienkārši. Tas nozīmē kaut vai telpas, jo, tikko šī agrāk pašvaldības pārziņā bijusi funkcija- sociālās nodrošināšanas nodaļa- pāriet valsts pārziņā, ir jau bijuši mēģinājumi izsviest ārā no telpām, jo tagad šī nodaļa neesot vairs "mūsējā", esot no Rīgas, tā teikt, un lai ejot un meklējot...

E.Krastiņš: Tātad šeit vajadzētu precizēt, ka tas tomēr ir domāts tieši par telpām, nevis par kaut ko citu. Ja būs šāds ieraksts, tad būtībā šīs iestādes varēs prasīt visu kaut ko.

Tomēr man nav skaidrs par 2.1. un 2.2.punktu. Es saprotu, ka ne Labklājības ministrija, ne mūsu attiecīgā komisija tomēr nepiedāvā risinājumus, kā tikt galā ar šo krīzi un cilvēku maksātnespēju un nabadzību ar citādām metodēm kā vienīgi ar to pašu tradicionālo, paaugstinot minimālo darba algu, paaugstinot pensiju. Tajā pašā laikā būs ļoti grūti izanalizēt, kam vajag, kam... Būtībā tas būs viendabīgs risinājums attiecībā uz visiem, daudz neskatoties. Es nezinu, droši vien ir apspriests, varbūt jūs esat informējusi par tādu risinājumu kā pārtikas talonu ieviešana tiem, kuriem tiešām nepietiek, lai iztiktu, arī par komunālo maksājumu apmaksas citādāku iespēju tiem, kuri dzīvo zem šī nabadzības minimuma. Visu šo sociālo dienestu loma ir- noteikt, kuri ir tie cilvēki, lai tiešām beidzot šī valsts palīdzība sasniegtu mērķi. Es esmu visvisādus iztikas minimumus redzējis, tos rēķina dažnedažādi. Kas tur īsti iekšā ir ielikts? Tad jau iznāk, ka mums praktiski 90 procenti dzīvo zem šī iztikas minimuma. Es brīnos, kā vēl kāds iztiek. Tas rada lielas šaubas par šiem iztikas minimuma aprēķiniem. Skaidrs arī tas, ka tādu līdzekļu nebūs, lai paceltu ieņēmumus līdz visiem šiem aprēķinātajiem iztikas minimumiem. Es neredzu šeit alternatīvus risinājumus. Vai par tiem ir domāts?

I.Bite: Taisni tāpēc arī mēs paredzam šo pabalstu sistēmu, kura jāveido pašvaldībām, testējot cilvēka līdzekļus atbilstoši viņa eksistencei. Mēs pilnīgi piekrītam, ka visiem varbūt nevajag vienādi. Tieši tāpēc pagastā var redzēt, kuram šodien ir, kurš ir šodien atguvis māju, izīrē un ekspluatē, dzīvo labi, kā arī to, kurš ir absolūti vientuļš un kuram nav nekādas palīdzības. Tas ir pirmais.

E.Krastiņš: Jā, bet nu jūs saprotat...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Krastiņa kungs, bet mums debates sākas mazliet vēlāk.

I.Krastiņš: Es gribētu pateikties Krastiņa kungam, ka viņš ir principā pareizi izpratis šā lēmuma būtību, jo tieši šāds uzdevums- izšķirt, kuram vajag un kuram nevajag,- ir pagasta pašvaldībai.

Kas attiecas uz pārtikas taloniem un citiem kara komunisma atribūtiem, es īsti nezinu. Es domāju, tas ir varbūt jāizlemj valdības līmenī.

Priekšsēdētājs: Jā, tikai jāpiekrīt gan Edmundam Krastiņa kungam, ka pagasta pašvaldībām naudas nav ne graša. Un no rajona viņi neko nedabūs.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Pirmais jautājums kolēģim Krastiņam. Vai šis lēmuma projekts tika izskatīts Augstākās padomes Prezidijā un kurām komisijām jūs deleģējāt to izskatīt?

I.Krastiņš: Jā, tas tika izskatīts Augstākās padomes Prezidijā. Man ārkārtīgi žēl, bet es jums tagad no galvas diemžēl nevarēšu pateikt. Bija Prezidija lēmums par to, jūs tur to varat redzēt.

V.Zeile: Tā. Tātad otrais jautājums. Nav absolūti iebildumu pret šo lēmumu idejas līmenī, bet tas, kā šis lēmums ir sagatavots un kā to taisās realizēt, Budžeta komisijai ir pilnīgi nepieņemami. Šeit katram punktam klāt jābūt finansiālajam aprēķinam. Ja tā nav, tad šobrīd mēs nevaram pateikt, cik šis lēmums maksā. Vairāki punkti ir tādi, kuri ir diskutējami. Piemēram, 2.3.punkts paredz izveidot pašvaldības sociālo darbinieku sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēmu. Tas nav vajadzīgs, jo mums ir socionomu gatavošanas institūts, kuru vada Šiļņevas kundze. Šim institūtam ir pasaules standartu līmenim atbilstošas mācību programmas. Jautājums ir tikai par kontingentu. Lūdzu, apziniet un sūtiet uz šo institūtu mācīties un attiecīgi palīdziet šīs mācības finansēt, jo no budžeta institūtam tika iedalīts tikai vienreizējs pabalsts pirmajā pusgadā un otrajā pusgadā nekas nav paredzēts.

Nākamais...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zeiles kundze, jūs debatējat vai jautājat?

V.Zeile: Tas ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Krastiņš: Zeiles kundze, es tad jums atļaušos atbildēt. Man ārkārtīgi žēl, bet jūs acīmredzot neesat bijusi tajā Prezidija sēdē, kad dokumentu nodeva komisijām izskatīšanai. Es īsti nesaprotu, kādēļ Budžeta komisija nav to izskatījusi.

V.Zeile: Tāpēc, ka Budžeta komisija kā prioritāru steidza valūtas budžetu ārkārtīgā tempā. Bet tas neatceļ jautājumu. Jums šajā lēmumā apakšā nav nekādu finansiālu aprēķinu.

Tālāk jautājums pēc būtības. Šeit tiek skarts valsts budžets. Cik tas maksā no valsts budžeta? Jums jautājums un labklājības ministra kolēģei jautājums, kāds ir saldo budžeta izpildei par 1991.gadu sociālās apdrošināšanas budžetam un kur jūs paredzat šo saldo izlietot? Kāpēc jūs ķeraties pie valsts budžeta, jo, ja pareizi atceros, jums ir ap 600 miljoniem pozitīvā saldo. Kur jūs to liekat?

I.Bite: Mums ir 400 miljoni budžeta atlikuma. Tas mums jau ir ieplānots šiem pensiju indeksācijas pasākumiem.

V.Zeile: Paldies. Nobeigumā man ir priekšlikums uzlikt uz papīra šo lēmumu skaitļos un paredzēt grozījumus vai nu sociālās apdrošināšanas budžetā, vai valsts budžetā. Šādā veidā man balsojums par šo lēmumu tik abstraktā veidā nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Būtībā mans jautājums vienkāršojas sakarā ar to, ka Zeiles kundze jau izteicās. Krastiņa kungs, vai, sastādot šo dokumentu, ir konceptuāli ņemts vērā viens elementārs fakts, proti, ja šodien indeksējam iedzīvotāju iztikas minimumu pamatkategorijām, pirmkārt, tātad darba spējīgajiem iedzīvotājiem, tas būtu saistīts ar algu reālu celšanos, bet budžeta iestādēs algu fondi ir stabili, tādējādi tas būs saistīts ar bezdarbu? Vai šinī dokumentā ir iestrādāti arī tie asignējumi, kuri tā vai tā būs jādod bezdarbnieku pabalstiem? Vai šis bezdarba jēdziens šeit ir iestrādāts?

I.Krastiņš: Cienījamais Freimaņa kungs, kad pieņēmām likumu par nodarbinātību, kur ir runa par bezdarba pabalstiem un par visiem šiem jautājumiem, tad sociālās apdrošināšanas budžetā zināma izdevumu daļa bija paredzēta tieši nodarbinātības problēmām. Līdz ar to nodarbinātība, bezdarbs un bezdarbnieku pabalsti nav šajā lēmumā, jo tam nav nekāda sakara, tās ir divas pilnīgi dažādas problēmas.

J.Freimanis: Jūs domājat, ka nav nekāda sakara?

Otrs jautājums. Paskaidrojiet man 2.4.punktu! Man tas liekas ļoti jocīgs. Mēneša laikā noteikt ārvalstu humānās palīdzības pieprasīšanas un tālāk- izsniegšanas kārtību! Tas ir domāts, ka mēs iesim ar cepuri? Mēs pateiksim, kur un kam jāsūta šī humānā palīdzība? Ko tas punkts nozīmē? Izskaidrojiet cilvēcīgi!

I.Krastiņš: Freimaņa kungs, es mēģināju to, man ļoti žēl, ka neveikli esmu izteicies un ka jūs neesat sapratis. Es varbūt vēlreiz atkārtošu.

Pirmkārt, katram palīdzības saņēmējam būtu nepieciešams informēt kādu oficiālu iestādi par to, ko viņš ir saņēmis un kur viņš to ir licis.

Piemērs. Pieņemsim, ka es pārstāvu organizāciju "Sniedz roku Latvijai" vai citu. Šai organizācijai mēs saņemam penicilīnu un izlejam. Protams, mums ir pilnas tiesības pašiem izlemt, kur mēs liekam. Aizsūtām, teiksim, uz Engures slimnīcu, nezinot, ka vakar penicilīnu ir saņēmuši "Daugavas vanagi" un arī sakritības pēc izlēmuši aizsūtīt uz Enguri. Būtu jābūt kaut kādam informācijas centram pie kādas no valdības iestādēm, kur būtu zināms, kas ir saņemts un kur tas ir palicis. Tad es vai jebkurš cits palīdzības saņēmējs, pirmkārt, varētu uzzināt, ko kam vajag, otrkārt, kas pēdējā laikā ir dots.

Šodien tā nav. Ir pilnīgs haoss. Katrs kaut ko saņem, vai nu tas iet uz Čiekurkalnu, vai tas nonāk līdz saņēmējam, to neviens nezina. Tas, protams, tā arī paliks uz saņēmēja sirdsapziņas. Bet kaut kādai informācijai būtu jābūt par to, kāds ir kopējais stāvoklis Latvijā, kas ko saņem un kur tas paliek.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs uzdod jautājumu. Lūdzu.

I.Silārs: Precizējot šo pašu 2.4.punktu, vai tomēr jums neliekas, ka te nav gluži loģiski formulēts? Es šeit izlasīju un sapratu, ka tā arī domāts, ka jebkuram humānās palīdzības saņēmējam... Tādēļ man radās pašam tāds iekšējs jautājums. Humāno palīdzību saņem arī tas slimnieks, kurš guļ slimnīcas gultā un kurš nemaz nezina, caur kurieni palīdzība ir atnākusi. Ja ieliekam tādu formulējumu- "jebkuram saņēmējam", tad man tas šķiet drusku absurdi.

I.Krastiņš: Iespējams, ka jums ir taisnība. Tur jāmaina formulējums. Doma, protams, bija, ka jebkuram saņēmējam valsts līmenī, jebkurai sabiedriskajai organizācijai, jebkurai privātpersonu grupai, kas saņem šeit...

I.Silārs: Tad man nav nekādu iebildumu. Bet es uzsveru, ka jebkuram humānās palīdzības saņēmējam... Tas nabadziņš, kurš nekā nezina, ir starp tiem jebkuriem.

Bet es vēl gribu atgriezties pie Krastiņa kunga uzdotā jautājuma, pie 1.punkta. Es tomēr ceru, ka šī komisija netiek radīta tādēļ, ka sabiedrībā valda uzskats, ka Augstākā padome netiek galā ar savu darbu. Izlasot, ka tiek radīta komisija, kuras uzdevums būtu vadīt valsts institūciju un pašvaldību darbību, man rodas jautājums, ko jūs redzat šajā komisijā? Ko jūs paši liktu priekšā, kuri būtu spējīgi vadīt valsts institūciju un pašvaldību darbību?

I.Krastiņš: Es piekrītu, ka oficiālais žargons ir stipri iesakņojies mūsu smadzenēs. Runājot cilvēcīgiem vārdiem, šā punkta nozīme ir pavisam vienkāršā apstāklī. Skaidrs, ka lielākā daļa pašvaldību nepārtraukti sludina un skandina, ka viņi ir absolūti nabagi un uz bankrota robežas, ka viņiem gar sociālajām problēmām nav nekādas daļas, jo tā ir valsts funkcija, otrkārt, ka viņiem nav ne mazāko iespēju kaut ko darīt. Mēģināt viņus pierunāt vai kādā citā veidā pārliecināt par to, ka jebkurā normālā sabiedrībā pašvaldība, pirmkārt, rūpējas par nabagiem un ka viņiem ir jānodarbojas ar šīm problēmām, arī bija šīs komisijas radīšanas mērķis jeb nolūks.

I.Silārs: Bet mans jautājums ir, ko jūs paši, veidojot šo punktu, redzējāt šīs komisijas sastāvā?

I.Krastiņš: Jūs domājat konkrētas kandidatūras?

I.Silārs: Jā, pēc ieņemamajiem amatiem vai no Ministru padomes?

I.Krastiņš: Pāris cilvēku no Labklājības ministrijas, pāris cilvēku no mūsu komisijas, no pašvaldību dienestiem tajās vietās, kur kā izņēmumi pašvaldības ir stipri aktīvas sociālajā jomā.

I.Silārs: Paldies. Tad man liekas drusku dīvains iedzīvotāju pamatkategoriju sadalījums 1.punktā, it īpaši nepilngadīgie bērni. Iedzīvotāju pamatkategorija- nepilngadīgie bērni. Vai ir paredzēta tāda kategorija- pilngadīgi bērni?

I.Krastiņš: Protams, es atvainojos...

I.Silārs: Nākamais, pārejam uz 2.2. Šeit ir mazturīgo iedzīvotāju ienākumi. Jūs sadalāt pamatkategorijās, un tad es nesaprotu, kādi vispār ir paredzēti nepilngadīgu bērnu ienākumi?

I.Krastiņš: Nepilngadīgu bērnu ienākumi nav paredzēti, bet tas, ka iztikas minimums bērnam varētu būt atšķirīgs no pieauguša cilvēka iztikas minimuma, man šķiet gluži loģiski. Es te nekādu pretrunu nesaskatu.

I.Silārs: Jūs sadalījāt iedzīvotājus kategorijās. Jūs vispirms paskaidrojat, kādas ir kategorijas. Tālāk par to, lai paceltu līdz krīzes iztikas minimumam mazturīgo iedzīvotāju ienākumus visās šajās trīs kategorijās, arī nepilngadīgo bērnu.

I.Krastiņš: A priori tas nemaz neizriet no tā.

I.Silārs: Bet tāda pamatkategorija- nepilngadīgi bērni- jums paliek?

I.Krastiņš: Mēs visi esam bērni saviem vecākiem. Arī es joprojām esmu bērns saviem vecākiem, neraugoties uz pilngadības sasniegšanu. Es īsti nesaprotu jūsu iebildumus. Vai jums tas patīk vai ne, bet mums ir vecāki.

I.Silārs: Es neiebilstu, pagaidām tikai jautāju. Arī 26.punktā ir tas pats, kas ir 2.4. Mēneša laikā noteikta kārtība. Vai nebūtu labāk izteikt kā normatīvu aktu un pieņemt. Nav saprotams, kas ir gribēts ar to, ka mēneša laikā jānosaka kārtība. Kā 2.4., tā 2.6.punktā ir- mēneša laikā noteikt... Vai tas paliks atkal bez mums?

I.Krastiņš: To mēs uzdodam Ministru padomei. Redziet, šodien vairs neviens absolūti nekādā veidā nekontrolē ne to, ko dara Finansu inspekcija...

I.Silārs: To tā komisija nekontrolēs, tad būs atkal šī komisija radīta par sevi, bet Ministru padome atkal rīkosies par sevi. Jo mēs vispirms no Ministru padomes un Augstākās padomes izveidosim komisiju. Mēs šeit atkal uzdodam Ministru padomei noteikt šo kārtību, nevis to, ka šī komisija neņems dalību šīs kārtības izstrādāšanā.

I.Krastiņš: Tie ir pilnīgi dažādi jautājumi. Tie ir saistīti tikai vienā aspektā. Protams, mēs varam uzdot šai komisijai izstrādāt kārtību, kādā veidā tiks deklarēti ienākumi. Bet baidos, ka ar to tā netiks galā. Šāda kārtība ir absolūti nepieciešama, jo var būt cilvēks, kurš saņem minimālo pensiju un formāli atrodas zem iztikas minimuma, bet patiesībā viņam pieder divas mājas, desmit govis un vēl kaut kas. Patiesībā reāli viņš nedzīvo pārāk slikti šodienas apstākļos. Ir nepieciešama kaut kāda visu iztikas līdzekļu deklarēšanas un pārbaudes kārtība.

Pirmkārt, pilsonim būtu jāziņo, no kā viņš dzīvo, vai viņš dzīvo tikai no pensijas vai ir vēl kaut kas.

Otrkārt, būtu jābūt kaut kādai kārtībai, kā šīs izsniegtās ziņas var pārbaudīt. Tas nekādi nebūtu uzskatāms par sociālās komisijas uzdevumu.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod Tomašūns.

A.Tomašūns: Finansu ministrija visu laiku aizstāv tēzi, ka vietējais budžets arī ir valsts budžets. Vai šādas dalīšanas rezultātā netiks sagrautas jau esošās sociālās nodrošināšanas nodaļas un veidotas divas jaunas iestādes? Būs divi jauni priekšnieki, būs divas dažādas grupas, kas it kā nodarbosies ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem, bet vieniem būs nauda, taču nebūs informācijas, otriem būs informācija, bet nebūs cilvēku un nebūs šīs naudas. Vai tas nav mazliet par dārgu? Vai nevajadzētu tomēr šīs lietas skatīt visas kopā, ieekonomējot valsts budžeta līdzekļus?

Es zinu konkrēti, ka Jelgavas pilsētā šobrīd jau ir radusies krīze, jo šī sociālās nodrošināšanas nodaļa vairs it kā nestrādā. Tajā pašā laikā šīs jaunās struktūras nevar veidoties, jo viena daļa cilvēku grib iet prom no turienes, viņi vairs nestrādās.

I.Krastiņš: Nekādi nevaru jums piekrist, ka būs divi dienesti, kuri nodarbosies ar vienu un to pašu. Bites kundze jau mēģināja paskaidrot šo atšķirību. Ir tīri finansiālas lietas, kas diemžēl nav maināmas, proti, sociālo nodokļu ievākšana un pensiju izmaksa. Tur pašvaldības tiešām neko nevar regulēt. Cik tā pensija ir aprēķināta saskaņā ar likumu, tik arī pensionāram būtu jāsaņem. Tas arī būtu šo pārveidoto it kā valsts sociālās nodrošināšanas nodaļu uzdevums. Bet nekādā veidā šīs nodaļas nenodarbosies ar tiešās sociālās palīdzības sniegšanu ierobežoto iespēju dēļ.

Protams, pašvaldībām visvieglāk ir pateikt, ka tās nevar, ka nav naudas, ka tās negrib un ka lai liek tās mierā, visa palīdzība lai nāk no Rīgas. Bet baidos, ka tādā gadījumā, ja mēs, papildinot šo bijušo sociālās nodrošināšanas nodaļu štatus vēl ar darbiniekiem, kuriem algu maksās Rīgā un kuriem visas komandas dos no Rīgas, atkal nepārprotami attālināsim šo palīdzību no potenciālā saņēmēja. Baidos, ka tas ir nepareizs variants.

Būtu jāsper pretējs solis. Būtu tomēr pašvaldība jāpārliecina par to, ka agri vai vēlu tai nāksies nodarboties ar šīm problēmām. Tiesa, es piekrītu, ka varētu pašvaldībām dot lielākas pilnvaras mainīt nodokļus tajā daļā, kas paliek pašvaldībā, lai atrastu līdzekļus šā dienesta finansēšanai. Bet, kā jau teikts iesākumā, lai viņi, ja nu skopuma vai nabadzības dēļ vairāk nevar, vismaz izmanto šā dienesta radīšanai to līdzekļu daļu, kas jau ir viņu budžetā paredzēta to sociālās nodrošināšanas nodaļu finansēšanai, kuras tagad tiek finansētas no valsts budžeta, no Rīgas. Teikt, ka tur nekāda nauda nav paredzēta, tomēr nav pareizi.

A.Tomašūns: Es jūs saprotu. Bet es vienkārši uztraucos par to, ka tas, ko jūs skaidrojat šeit un gribat panākt, ir teorētiski. Rezultātā tiek sagrautas jau esošās un darbotiesspējīgās struktūras, kuras darbojas. To vietā pagaidām nav nekā cita. Es runāju par pieredzi, kāda ir Jelgavas pilsētā.

I.Krastiņš: Es atvainojos, Tomašūna kungs, bēdīgā pieredze liecina... Pirmkārt, šīs struktūras netiek sagrautas, otrkārt, par šo struktūru līdzšinējās darbības efektivitāti es atļaušos vismaz drusku šaubīties. Varbūt Jelgavā tās tiešām bija izcili labas un visi nabagi bija aprūpēti līdz pēdējam sīkumam.

V.Makarovs, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors: Es atvainojos, par tiem pašiem štatiem. Cienījamie kolēģi, pirmkārt, beigsim uzskatīt par administratīvo pārvaldes darbinieku tādu, kurš strādā ar cilvēkiem. Galu galā normālās un attīstītās valstīs, uz kurām raugāmies gan mēs, gan jūs, ir viens sociālais darbinieks uz 100 iedzīvotājiem. Tā ir norma.

Otrkārt, jebkuras pašvaldības rīcībā ir kadri un štati, kurus var pievērst šim darbam. Tajā pašā Jelgavas pilsētā ir tādas fantastiskas iestādes kā namu pārvaldes jeb DZER. Tajās ir štata vienība- meistars darbam ar iedzīvotājiem. Es atvainojos, ir ļoti vienkārši šo štata vienību samazināt, kā tas ir noticis Vidzemes priekšpilsētā, un šīs funkcijas nepildīs neviens. Kāpēc šīs funkcijas nevar uzdot šim pašvaldību sociālās palīdzības dienestam un šo cilvēku ielikt šajā dienestā?

Es atvainojos, es pagaidām nezinu nevienu pagastu, kur nebūtu cilvēka, kas būtu atbildīgs par to, lai pensionāriem un vientuļiem cilvēkiem tiktu piegādāta malka mājās. Varbūt tomēr arī šis cilvēks ir šīs sociālās palīdzības dienesta struktūra?

Beidzot izteikšu pēdējo repliku. Jūs paši esat pieņēmuši likumu par pilsētu pašvaldību, par pagastu pašvaldību, par rajona pašvaldību. Divu pirmo likumu 4.panta 9.punkts skan: pašvaldību pārziņā ir iedzīvotāju sociālā aprūpe. Bet ko darīt Ministru padomei, ja tai ir tikai tiesības rekomendēt, kā tas ir pateikts Ministru padomes 1992.gada 44.lēmumā?

Priekšsēdētājs: Deputāts Blažēvičs uzdod jautājumu.

J.Blažēvičs: Krastiņa kungs, kādas ir komisijas finansiālās un tiesiskās kompetences un pilnvaras attiecībā uz pašvaldībām? Pirmais jautājums.

I.Krastiņš: Domāju, ka finansiālo nav absolūti nekādu. Bet šeit mēs par komisijas pilnvarām nerunājam. Es domāju, ka, apstiprinot šīs komisijas sastāvu, ir jāpieņem atsevišķs lēmums. Šeit vajadzētu izšķirties par principu, vai tiek atbalstīta šādas komisijas izveidošana vai ne. Kad apstiprinās sastāvu, tad arī varēs runāt par šīm pilnvarām. Bet es nekādā gadījumā nedomāju, ka šīs komisijas varēs jaukties pašvaldību budžetos un dot kaut kādas komandas vai rīkojumus, kur likt pašvaldību līdzekļus. Noteikti šīs pilnvaras tik tālu nedrīkst sniegties.

J.Blažēvičs: Otrais. Jūs vienkārši nezināt lietu stāvokli pašvaldībās daudzos rajonos, kur nodarbojas ar šiem jautājumiem. Bet man ir jautājums: vai jums ir kārtīgi izstrādāta tiesiskā, juridiskā un finansiālā shēma, kā jūs varat realizēt šo 3.punktu? Ko varētu likt pašvaldībām darīt? Jūs visu laiku apgalvojat, ka pašvaldības ir tie ienaidnieki. Tā gluži nav.

I.Krastiņš: Es atvainojos, Blažēviča kungs, bet 3.punkta realizācija un shēma, kā jūs sakāt, kā 3.punktu realizēt, ir tīra pašvaldību darīšana. Un nevar sagaidīt, ka Labklājības ministrija izstrādās tiesiskas un finansiālas shēmas un nosūtīs pašvaldībai, kā to darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Seikst!

A.Seiksts: Cienījamais Krastiņa kungs! Es pilnībā atbalstu jūsu konceptuālo skaidrojumu par humānās palīdzības sniegšanu. Mans jautājums nebūs konceptuāli tik svarīgs, cik svarīgs tas bija šeit cilvēkiem uz vietas. Es biju viens no tiem, kuri griezās pie jums, lai rastu kārtību šajā jautājumā, tāpēc jautājums ir it kā ļoti sīks. Vai jūs nebūtu ar mieru uzticēties cilvēkam, kas Labklājības ministrijā šos jautājumus koriģēs, lai Latvijas valsts mērogā būtu informācija, jo cilvēkus vairāk kaitina nevis nabadzība, bet dezinformācija vai neinformētība šajā jautājumā?

I.Krastiņš: Jā, protams, šāda informācija ir nepieciešama. Te arī jauki pūlas mūsu prese, publicējot dažādus nepārbaudītus datus, kur tikai lielāka sensācija un tā tālāk. Jo vairāk objektivitātes un vairāk informācijas, jo mazāk būs šo pārpratumu.

A.Seiksts: Paldies. Es aicinu deputātus atbalstīt Krastiņa kunga pozīciju tieši šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jautātāju vairs nav. Skan zvans, bet ļoti iespējams, ka mums tūlīt sāksies debates. Vai ir kādi deputāti, kuri vēlētos debatēt par šo pēdējo darba kārtības jautājumu? Nav. Es arī tā uzskatu, ka šie jautājumi praktiski tika apvienoti ar debatēm. Tātad debatētāju nav.

Lūdzu, reģistrēsimies. Varbūt lūgsim sekretariātu vēl papildus zvanīt, jo, kamēr atnāk no ēdnīcas līdz šejienei, paiet diezgan ilgs laiks. Pagaidīsim vēl minūti! Mums vēl ir sešas minūtes līdz pārtraukumam. Rezultāts: 87 deputāti reģistrējušies.

I.Krastiņš: Ņemot vērā to, ka dažādi blakus faktori, piemēram, desu rinda, ir stipri samazinājusi cienījamo kolēģu interesi par sociālajiem jautājumiem, es lūgtu balsošanu par šo lēmuma projektu atlikt līdz nākamajai otrdienai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sakarā ar mūsu pieņemtajiem noteikumiem balsošana par šo lēmumu būs otrdien, 14.aprīlī, no pulksten 13.00 līdz 13.30.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visu darba kārtību, kura bija paredzēta divām darba dienām. Vai godājamajiem kolēģiem ir vēl kādi ierosinājumi, ko mēs varētu darīt plenārsēžu zālē šajā pēcpusdienā pēc pulksten trijiem? Nav.

Vienu momentu, godājamie kolēģi! Mēs aizmirsām izdarīt vienu lietu. Godājamie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs apsēsties! Tas mums aizņems burtiski vienu minūti laika. Intensīvi debatējot par šo valūtas budžetu, mēs aizmirsām nobalsot, ka šo budžetu skatīsim nākamajā otrdienā pulksten 10. Bez šāda balsojuma Prezidijam var ienākt prātā, ka jautājums būtu skatāms, teiksim, trešdien pulksten piecos. Tāpēc, lūdzu, nobalsosim, lai nebūtu nekādu pretrunu un nekādu domstarpību!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka valūtas budžetu otrajā lasījumā skatīsim otrdien pulksten 10. Rezultāts: 65- par, pret- nav, 1- atturas.

Uz redzēšanos līdz nākamajai otrdienai. Rīt Prezidija sēde pulksten 16.