Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim, lūdzu, vietas, pulkstenis jau ir 10. Lūdzu, reģistrēsimies. Neaizmirsīsim par atslēgām! Rezultāts: 103 deputāti reģistrējušies.

Saskaņā ar mūsu darba kārtību 11.darba kārtības jautājums ir par UNICEF Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu.

Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Cienījamie kolēģi, pagājušajā gadā Augstākā padome pievienojās 1989.gada 20.novembra ANO konvencijai "Par bērna tiesībām". Mēs zinām, kāds stāvoklis ir bērnu tiesību aizsardzības jomā. Jāsaka, ka šodien vēl mēs diezgan tālu esam no tām prasībām, kuras izvirzītas šajā konvencijā. Lai realizētu šīs prasības, pavasarī un vasaras sākumā iniciatīvas grupa nāca ar ierosinājumu dibināt Latvijā UNICEF Nacionālo komisiju. Pārvarot zināmas grūtības un dažādas domstarpības, tika sagatavots Satversmes projekts, kuru vakar jums izdalīja. Es domāju, ka visi ir ar to iepazinušies.

Šajā dibināšanas konferencē piedalījās visu ieinteresēto bērnu organizāciju pārstāvji, kā arī dažādu ministriju pārstāvji, kuri nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Ģenerālā asambleja 15.septembrī pieņēma šo Satversmi. Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija arī akceptēja šo Satversmi. Tādēļ šodien ir lūgums plenārsēdē atbalstīt un akceptēt Latvijas Republikas UNICEF Nacionālās komisijas Satversmi un nobalsot par lēmumu. Tas ir 120.dokuments.

Priekšsēdētājs: Kādi, lūdzu, būtu jautājumi? Freimaņa kungs, lūdzu! Pēc tam - Ozola kungs.

J.Freimanis: Geiges kungs, pastāstiet mums, kā īsti ir ar šo UNICEF Nacionālo komisiju? Mēs te pirms kāda laiciņa skatījāmies Ārlietu komisijā un tad noskaidrojās, ka tur ir apmēram tāda pati rīvēšanās kā mūsu dārgajā Latviešu biedrībā. Tātad ko mēs īsti te apstiprinām un kas te mums tagad īsti darbosies?

I.Geige: Es jau jums teicu, bet varbūt jūs neievērojāt, ka tās domstarpības, kuras bija, ir pārvarētas. Šinī dibināšanas konferencē piedalījās visas Latvijas bērnu tiesību aizsardzības organizācijas. Visas. Arī domstarpības tur tika atrisinātas, un šodien nekas tāds nepastāv, nekādas rīvēšanās uz priekšu tur vairs nebūs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Man, cienījamais Geiges kungs, ir trīs jautājumi. Pirmais jautājums. Sadaļā "Nacionālās komisijas īpašums un finanses" fiksēta tāda norma, kur ir teikts - "valdības dotācijas atsevišķu programmu finansēšanai". Līdz šim mirklim mēs no valsts budžeta dotējam tikai valdības apstiprinātās programmas.

Tagad praktiski par pamatjautājuma būtību. Šīs programmas līdz šim ir realizējusi attiecīgā atbildīgā Labklājības ministrijas Veselības departamenta pārvalde. Man šķiet, ka arī jūs saņēmāt tieši šīs ministrijas ekspertīzes, bērna un mātes aizsardzības sektora ekspertīzes, slēdzienu, kurā tika norādīts, ka virkne no šīm funkcijām, kuras plānots realizēt Nacionālās komisijas ietvaros, ir praktiski valstiska Latvijas Republikas Labklājības ministrijas bērna un mātes aizsardzības sektora funkcija. Sakiet, vai šis jautājums ir saskaņots ar valdību, vai ir risināts jautājums par bērna un mātes sektora funkciju samazināšanu, līdz ar to par pārvaldes aparāta štatu samazināšanu, un kā ir risināta šī pretruna starp šo sabiedrisko formējumu un valdības attiecīgo institūciju?

I.Geige: Es domāju, ka tās programmas, ar kurām nodarbosies UNICEF Nacionālā komisija, tiks apspriestas vispirms pie mums un pēc tam noteikti arī valdībā. Es domāju, ka tur tās tiks akceptētas.

I.Ozols: Geiges kungs, vai jums nešķiet, ka pirms šā dokumenta iesniegšanas apspriešanai un izvērtēšanai Augstākajā padomē tomēr bija nepieciešams to saskaņot ar attiecīgajām valdības institūcijām, lai, pirmkārt, faktiski norobežotos, novilktu stingras robežas starp atbildību un pienākumiem un tajā pašā laikā lai šī kopējā darbība nebūtu dublējoša, pretrunīga atsevišķos gadījumos, bet lai tiktu strādāts viena kopēja mērķa vārdā.

I.Geige: Es domāju, ka tā netiks dublēta. Nacionālās komisijas sapulcē piedalījās no Veselības aizsardzības departamenta Hartmanes kundze un Makarovs. Nevienam tādu jautājumu nebija, netika tādi izvirzīti. Es domāju, ka vispār jums ir zināms, kāds šodien ir jautājums par bērnu stāvokli, un es domāju, ka nekur un neviena aizķeršanās nedrīkstētu būt. Lai perspektīvā valdībā un parlamentā sēdētu veseli un gudri cilvēki, par to mums jau šodien ir jādomā, jo tie ir bērni, kas nāks mūsu vietā. Es domāju, ka visas tās domstarpības, ko jūs šeit minējāt un kas varētu saistīties ar finansēm, tiks atrisinātas.

I.Ozols: Paldies, Geiges kungs, jūs atbildējāt uz manu trešo jautājumu, ka šā dokumenta projekts nav saskaņots ar Labklājības ministrijas Veselības departamenta bērna un mātes aizsardzības sektoru. Tas ir sasniedzis faktiski sociālās nodrošināšanas institūcijas vadību, kura par šo jautājumu tomēr nav atbildīgā kuratore. Paldies jums par atbildi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl, lūdzu, ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Geiges kungs, par atbildēm uz jautājumiem.

Vai ir kādi deputāti, kas vēlētos debatēt par šo jautājumu? Nav tādu deputātu. Lūdzu reģistrāciju. Un neaizmirstiet par atslēgām, godājamie kolēģi! Rezultāts: 98 deputāti šoreiz reģistrējušies. Paldies.

Krastiņa kungs vēlas izteikties par motīviem? Lūdzu.

I.Krastiņš: Es gribētu teikt, ka Ozola kunga kontrargumenti gan it kā būtu pamatoti. Es tomēr aicinātu cienījamos deputātus atbalstīt šo Satversmi, pieņemt to un ļaut Nacionālajai komisijai sākt strādāt. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja mēs to izdarīsim, tad pēc tam ar lielāko prieku Labklājības ministrija droši vien varētu varbūt vienu otru šī sektora darbinieku atzīt par nevajadzīgu, bet, manuprāt, šobrīd svarīgākais ir ļaut sākt strādāt šai Nacionālajai komisijai, apstiprinot tās Satversmi. Nedomāju, ka saskaņošana ar vienu pārvaldi vienā ministrijā būtu tas iemesls, kādēļ šī apstiprināšana būtu jāatliek. Es aicinātu balsot par.

Priekšsēdētājs: Balsosim par lēmuma projektu, 120.dokuments par UNICEF Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu. Rezultāts: 88 - par, 1 - pret, 5 - atturas. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tā kā ir ieviestas atslēgas, mēs turpmāk nekādas paceltas rokas, izņemot ziņotājam, kas ir tribīnē, nevaram ņemt vērā... Nu jā, es sapratu, bet... To procedūru, kādā veidā to darīt, mēs atrisināsim pēc tam. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - 12.jautājums - lēmuma projekts "Par pamatprincipiem Latvijas telekomunikāciju sistēmas izveidē sadarbībā ar ārvalstu investoriem". Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija. Kurš, lūdzu, būs ziņotājs par šo lēmuma projektu?

Lūdzu, Pētersona kungs!

U.Pētersons, satiksmes ministra vietnieks: Godātie deputāti! Šis dokuments tika sagatavots Satiksmes ministrijā un iesniegts attiecīgajā komisijā ar lūgumu izskatīt un virzīt uz plenārsēdi, lai paātrinātu un dotu iespēju nokārtot publisko konkursu par ārvalstu investīcijām, par to iesaistīšanu telekomunikāciju attīstībā. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka telekomunikāciju attīstība bez šīm investīcijām nav iespējama. Šie ieguldījumi ir tik milzīgi, ka tos bez publiska konkursa veikt nevar. Ārvalstu firmas, kas gribētu piedalīties, ir ļoti nozīmīgas un spēcīgas firmas un negrib sadarboties ar tādām sistēmām, kuru juridiskais statuss mūsu republikā nav skaidrs. Tāpēc šeit ir ielikti tie pamatprincipi, no kuriem vadīties tālāk, pilnveidojot valsts pārvaldi telekomunikāciju jomā un arī nosakot juridisko statusu turpmākajai ārvalstu investīciju ieplūdei, lai varētu piedalīties ārvalstu ieguldītāji.

Šie principi tālāk tiks ņemti vērā, izstrādājot likumu par telekomunikācijām, kurš šobrīd ir tādā stadijā, ka ir izsūtīts visām ministrijām saskaņošanai. Ņemot vērā vēl procesu valdībā, procesu šeit, komisijās, tas varētu ievilkties apmēram uz diviem mēnešiem, bet ārvalstu investori stāv pie durvīm un gaida. Mēs esam izsludinājuši šo konkursu, bet konkursa noteikumi tiks izsūtīti tad, ja jūs atradīsit par iespējamu šos principus akceptēt.

Vakardien vēl tika izdarīta pēdējā saskaņošana ar Pašvaldības komisiju, un tagad, ja es pareizi saprotu, kompromiss ir atrasts visos punktos.

Priekšsēdētājs: Tagad jautājumi Pētersona kungam. Uzreiz es arī gribētu precizēt, ka runa ir par 124.dokumentu.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Sakiet, lūdzu, kāpēc šajā lēmumā ir radies tāds 2.punkts, kurā ir runa par Satiksmes ministrijas pamatuzdevumiem, kaut gan saskaņā ar likumu par Ministru padomi ministriju nolikumus, kur ir arī visi uzdevumi un funkcijas, apstiprina Ministru padome.

Un otrs. Šinī 2.punktā ir 2.apakšpunkts, kur ir noteikums par speciālo atļauju jeb licenču izsniegšanu. Mums jau ir noteikts likumā par uzņēmējdarbību, ka to veic Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija. Kāpēc jūs to esat vēlreiz ielikuši šajā lēmumā, faktiski 2.1.apakšpunktā zināmā mērā ignorējot likumu par Ministru padomi?

U.Pētersons: Tātad pirmais. Šis dokuments ir komplekss, kur apkopotas Satiksmes ministrijas un jaunās institūcijas funkcijas, tas ir, telekomunikācija, tarifu padome. Tas ir, teiksim, 1.punkta 2.apakšpunkts. Tātad mums būtu jānodala šīs tarifu padomes funkcijas, kuru vēl nav, bet kuras ir vitāli nepieciešamas, un Satiksmes ministrijas funkcijas. Tikai tādā nolūkā. Mēs šeit neesam ne par matu atkāpušies no Ministru padomes noteiktās kompetences Satiksmes ministrijai.

E.Krastiņš: Ja rīt izmainīsies šī kompetence ar Ministru padomes lēmumu, tad šis lēmums nonāks pretrunā ar Ministru padomes lēmumu?

U.Pētersons: Es domāju, ka Ministru padome nedarbosies pretrunā ar parlamenta lēmumiem.

E.Krastiņš: Tad es saprotu, ka šis ir mēģinājums apiet Ministru padomi, lai caur Augstāko padomi panāktu varbūt tādu funkciju apstiprināšanu, kas "neietu cauri" Ministru padomē?

U.Pētersons: Nē, šīs funkcijas Ministru padome jau mums ir nodevusi, bet mums ir lūgums, lūk, par šo tarifu padomi, par 3.punktu dabūt jūsu akceptu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Mans jautājums faktiski ir Krastiņa kunga jautājuma padziļinājums. Sakiet, vai Ministru padome ir izskatījusi valdības sēdē analogu dokumentu un vai ir to noraidījusi, pieņēmusi vai daļēji pieņēmusi? Vai ir bijis tāds precedents?

U.Pētersons: Nē, nav bijis.

I.Ozols: Nav bijis. Tālāk. 2.2.punktā, kur ir paredzēts kontrolēt bezvadu sakaru frekvenču diapazona izmantošanu Latvijas teritorijā... Bezvadu sakaru frekvenču diapazona izmantošanas kontroli jau realizē ar Latvijas Republikas Augstākās padomes likumu izveidotā Latvijas Radio un televīzijas padome. Tā ir šīs padomes funkcija.

Tāpēc man ir jautājums. Sakiet, vai ir stingri norobežoti diapazoni, kas praktiski nepārklājas? Ja tas ir tā, tādā gadījumā acīmredzot būtu jānorāda, ka nevis visus bezvadu sakaru frekvenču diapazonus, bet tikai attiecīgo joslu, kas praktiski nav pretrunā ar to, ko šī komisija jau kontrolē. Tātad radio un televīzijas sakaru diapazons ir ārpus... Citādi iznāk, ka te ir dublēšana.

Un pēdējais jautājums. Jūs te norādāt atsevišķus valsts uzņēmumus, kuri praktiski realizē Latvijas teritorijā virkni pasākumu likumdošanā noteiktajā kārtībā. Es gribētu atzīmēt, ka atbilstoši likumam "Par valsts uzņēmumu" Ministru padome apstiprina valsts uzņēmuma statusu. Šinī gadījumā jau faktiski jūsu ministrija nosaka šo statusu atbilstoši likumam "Par valsts uzņēmumu", nosaka šā uzņēmuma pilnvaras, tiesības, funkcijas un atbildību. Kāpēc vajag vēlreiz to pašu atkārtot un dublēt Augstākās padomes lēmumā? Es vienkārši to nesaprotu. Tas ir iestrādāts likuma normās.

U.Pētersons: Tātad jautājumā par frekvencēm. Mēs vakardien vēlreiz to izskatījām. Padomes kompetence frekvenču sadalīšanā attiecas uz tiem programmu sagatavotājiem, kuri ir sagatavojuši, teiksim, raidījumus radio un televīzijai. Tad viņiem iedala šo frekvenci. Bet vispārējo uzraudzību pār frekvenču sadalījumu un kanālu sadalījumu ēterā visā telpā virs republikas veic Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Elektrosakaru inspekcija, kas sadala un... Tātad tajā jomā, kas ir piešķirta radio un televīzijai, tur jau šī padome tad tālāk... Tā ka te nav nekādas dublēšanas.

I.Ozols: Jā, es to zinu un tieši tāpēc domāju, ka Škapara kungs tam pievērsīs uzmanību, jo par šo jautājumu mēs savā laikā jau diskutējām, kad izstrādājām likumu par Latvijas Radio un televīzijas padomi. Tur tas ir mazlietiņ citā redakcijā. Es tikos tajā laikā ar Jēkabsona kungu, kurš, ja nemaldos, bija arī šīs padomes sastāvā... Acīmredzot vajag kaut kā ļoti strikti šīs funkcijas norobežot.

U.Pētersons: Es vakardien komisijā... Mēs to izskatījām un nekādas šaubas par to neradās.

I.Ozols: Arī ar Škapara kungu?

U.Pētersons: Ar Skujiņa kungu un ar visiem pārējiem...

I.Ozols: Paldies.

U.Pētersons: Otrs jautājums par to, kāpēc mēs šeit runājam par valsts uzņēmumu "Lattelekom"? Jautājums ir tāds, ka šis uzņēmums šobrīd ir tiešām mūsu pakļautībā. Mēs esam apstiprinājuši tā statūtus, esam tiesīgi to pārveidot par valsts akciju sabiedrību, bet šeit tā lieta ir tāda, ka turpmāk šīs valsts akciju sabiedrības kapitāls tiks papildināts ar īpašu ārvalstnieku ieguldījumu.

I.Ozols: (Nav dzirdams, ko saka.)

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūs galīgi nevar dzirdēt tie, kas veido stenogrammu! Lūdzu, Eglāja kungs. Un pēc tam Grūbes kungs.

V.Eglājs: Vispirms par 2.punktu. Šeit ir sacīts, ka Satiksmes ministrijas pamatuzdevums ir koordinēt un izsniegt atļaujas. Vai visas pārējās funkcijas, kas ir Satiksmes ministrijai un kas ir ārpus pamatuzdevuma, būtu otršķirīgas? Pasta sakari, visi dzelzceļi un visa pārējā lieta?

U.Pētersons: Tādā gadījumā šim dokumentam vajadzētu būt vispār par Satiksmes ministrijas pamatfunkcijām. Te virsrakstā ir pateikts par vienu lietu - telekomunikācijas sistēmas izveidošanas principi iestrādei likumdošanā.

V.Eglājs: Vai šinī vietā tas vārds "pamatuzdevumi" nebūtu aizvietojams ar "Satiksmes ministrijas kompetencē ieiet"?

U.Pētersons: Jā. Tam var piekrist.

V.Eglājs: Tāpat 4.punktā ir rakstīts, ka akciju sabiedrības "Lattelekom" akciju pārdošana notiek Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā kārtībā. Vai jums neliekas, ka tas ir galīgi lieki? Ja būs "Lattelekom" un valsts akciju sabiedrība, tad likumdošana obligāti strādā. Vai tas ir speciāli tur?

U.Pētersons: Tas ir domāts tāpēc, lai mēs varētu pēc likuma par privatizāciju, pēc likuma par ārvalstu investīciju iesaistīšanu turpināt šā kapitāla piesaistīšanu valsts akciju sabiedrībai, vēl to pārveidojot ne vairs par valsts, bet jauktu sabiedrību.

V.Eglājs: Un 6.punktā ir sacīts, ka juridiskas un fiziskas personas ir tiesīgas uzstādīt speciālus telekomunikāciju tīklus, savas saimnieciskās darbības un tehnoloģiskās vadības realizēšanai saņemot atļauju. Vispirms, vai tur nevajag "un" vietā "vai"?

U.Pētersons: Darbības vai tehnoloģiskās vadības?

V.Eglājs: Man nav saprotams, ko nozīmē "saimnieciskā darbība". Ja viena juridiskā persona izveido kabeļu televīzijas tīklu, vai tā ir vai nav saimnieciskā darbība?

U.Pētersons: Nē. Ja tā sāk nodarboties ar komerciāliem raidījumiem, tad tas ir kaut kas cits. Bet, piemēram, Latvijas dzelzceļš, kuram ir savs sakaru tīkls visā Latvijā, gan radio, gan televīzijas tīkls, tas ir tās iekšējai komerciālai darbībai.

V.Eglājs: Tas 6.punkts...

U.Pētersons: Par to "vai" es nezinu, tas ir vairāk lingvistisks jautājums.

V.Eglājs: 6.punkts, tad es saprotu, ir tulkojams tā: ja kāda firma grib taisīt kabeļu televīziju tīri komerciālā veidā, vai tad nav jāprasa atļauja?

U.Pētersons: Tad tā tādā gadījumā būs komerciālā darbība. Tas nebūs šis jautājums.

V.Eglājs: Es nesaprotu, kāpēc ir tāds punkts, ja kāda juridiskā persona grib telekomunikāciju tīklus saimnieciskai darbībai! Ja tā izmanto, tad vajag atļauju, bet, ja nav saimnieciska, komerciāla, tad nevajag?

U.Pētersons: Es gribētu šeit uzsvērt to, ka šis punkts atļauj vai, pareizāk sakot, ierobežo "Lattelekom" monopoltiesības uz visiem tīkliem. Tad jebkura fiziskā persona vai juridiskā persona savām vajadzībām var izmantot, saņemot savu frekvenci, savu kanālu, jebkuru tīklu. Lai nav tā, ka "Lattelekom" ir monopols šinī sistēmā. Tas ir tikai tāpēc.

V.Eglājs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Mani interesē viens jautājums. Es redzu šeit satiksmes ministra anotāciju, bet kāds ir Ministru padomes slēdziens par šo lēmumu?

U.Pētersons: Es jau teicu, ka Ministru padomē tas nav skatīts. Mēs to iesniedzām tieši komisijai un komisija atrada par iespējamu virzīt to tieši uz plenārsēdi.

G.Grūbe: Jā. Tas ir tā. Tātad nākamais jautājums: kā 4.punkts ir pretrunā ar monopoldarbības ierobežošanas likumu?

U.Pētersons: 4.punkts, manuprāt, ir tieši domāts monopoldarbības ierobežošanai. Lieta tāda, ka Latvijā ir izveidots "Lattelekom". Tāds pats monopols mums vēl ir dzelzceļš, ir citas organizācijas. Un, lūk, šis punkts tad arī zināmā mērā un tā tarifu padome, kas tur augšā ir paredzēta, ir tās institūcijas, kuras ir aicinātas šo monopolu ierobežot, lai tas nerada patvaļu kā vienīgais valsts telekomunikāciju tīkla turētājs.

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos, bet 4.punktā es absolūti neredzu šādu tēzi, ka viņiem būtu kaut kādi ierobežojumi. Ja to tur var izlasīt caur rindām, tad tas ir cits jautājums. Šeit es neko neredzu.

U.Pētersons: Tas ir jālasa, sākot ar 1.punktu.

G.Grūbe: Un visbeidzot tātad 7.punkts. Likums tiks iesniegts no Ministru padomes puses. Tātad jūs kā ministrija aizsteidzaties priekšā Ministru padomei, kura nosaka principus. Tādā veidā es to varu saprast.

U.Pētersons: Mēs jau paši to likumu taisām. Un es jau sākotnēji teicu, ka tas ir izsūtīts visām ministrijām. Šie principi tur jau ir iestrādāti. Pēc tam tas ies uz Ministru padomi un nāks pie jums.

G.Grūbe: Bet līdz 15.oktobrim jūs nevarētu pagaidīt?

U.Pētersons: Līdz 15.oktobrim mēs labi ja tiksim līdz Ministru padomei. Šo termiņu vajadzētu varbūt pārskatīt - līdz 1.novembrim vismaz.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums ir sakarā ar lēmuma projekta 5.punktu. Šeit rakstīts, ka citu uzņēmumu tiesības reglamentē likums "Par uzņēmējdarbību". Vai tas nozīmē, ka valsts uzņēmuma "Lattelekom" darbību likums "Par uzņēmējdarbību" nereglamentē?/

U.Pētersons: */Pilnīgi reglamentē, un es te neredzu nekādu izņēmumu./

S.Zaļetajevs: */Bet, ja to regulē šis likums, tad 5.punktam zūd jebkāda jēga. Ja arī "Lattelekom" darbību reglamentē Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību"./

Priekšsēdētājs: Pētersona kungs, mums ir pieņemts lietot valsts valodu.

U.Pētersons: Es atvainojos. Kā jautā, tā atbildam. Es domāju, ka 5.punktā ir noteikums, ka "Lattelekom" sniedz iekšējos un starptautiskos pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām. Tas ir tieši tas jautājums, lai nebūtu mums tāds stāvoklis, ka "Lattelekom" ēdīs to torti no virsas, to krējumu nost un tikai starptautiskos sakarus, bet ne iekšējos sakarus. Te ir tā lieta. Es neredzu sakarību, kāpēc no šā punkta būtu jāsecina, ka "Lattelekom" iziet ārpus uzņēmējdarbības likuma?

S.Zaļetajevs: */Jo šeit ir teikts: citi uzņēmumi. Šeit rakstīts: citi uzņēmumi darbojas atbilstoši likumam "Par uzņēmējdarbību"./

U.Pētersons: Mums laikam ir dažādi teksti.

S.Zaļetajevs: Man šeit rakstīts tā: "Valsts akciju sabiedrība "Lattelekom" ņem iekšējos un starp..."

U.Pētersons: Piedodiet, jums ir cits teksts.

S.Zaļetajevs: 216.

Priekšsēdētājs: Tiek apspriests 124.dokuments.

S.Zaļetajevs: Tad es atvainojos. Un vēl... Nu, labi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Liepiņa kungs!

K.Liepiņš: 2.panta apakšpunktā ir runa par tīri tehniskas dabas jautājumu, ka kontrolē bezvadu sakaru frekvenču diapazonu izmantošanu. Jūs jau zināt, ka agrāk pie Sakaru ministrijas bija tāds speciāls dienests, kas kontrolēja ne tikai frekvences, bet arī dažādus blakusefektus. Tie ir tā sauktie radio traucējumi? Vai šeit ir domāts tas?

U.Pētersons: Šeit tā institūcija pastāv un tāpat arī ar to lietu nodarbosies. Tikai šeit nav... Nu, tā ir otra funkcija, kas šeit jāreglamentē.

K.Liepiņš: Agrāk šī inspekcija bieži kontrolēja aparatūras kvalitāti un pēc tam tikai izsniedza.

U.Pētersons: Tā to turpina darīt arī tagad.

K.Liepiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairs nav. Paldies Pētersona kungam par atbildēm un ziņojumu. Sāksim debates. Debatēs pagaidām pieteicies viens deputāts. Tas ir deputāts Grūbe. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es ļoti cienu komisijas veikto darbu un arī iesniegto materiālu kopumā, taču šobrīd varu pateikt tikai vienu, ka, analizējot visus šos septiņus punktus, ir skaidrs, ka Augstākā padome droši vien var pieņemt tikai 7.punktu. Varbūt paanalizēsim!

Pirmais praktiski ir punkts, kurš jānosaka Ministru padomei. 2.punkts ir, ka Ministru padome apstiprina savas ministrijas nolikumu. Tur ir jābūt pateiktiem šiem momentiem. 3.punkts, ka tarifu padome arī jāizveido Ministru padomei un jānosaka šīs funkcijas. Ceturtais un piektais ir jautājums juristiem, analizējot, vai šeit nav pretrunu vispār ar monopoldarbības likumu. Un es šeit tās redzu, lai gan varbūt neesmu jurists.

Runājot par 6.punktu, jau ir noteikts arī ar citu likumdošanu, kādā veidā arī licences vai šādas darbības ir iespējamas. Bez šaubām, mums vajadzīgs likumprojekts. Un es šeit patiešām atbalstītu 15.oktobri, kad tas beidzot tiks iesniegts arī Augstākajai padomei. Nevis ar šo lēmumu tiktu apsteigts tas, ka likums pat tuvākā gada vai divu gadu laikā netiktu iesniegts. Tāpēc mans priekšlikums būtu pieņemt šo lēmumu, bet tikai ar 7.punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl debatētāji par šo jautājumu? Tātad Grūbes kungs ierosināja svītrot visus punktus šajā lēmumā, izņemot 7. Vai vēl ir kādi ierosinājumi? Blumberga kungs vēlējās noslēgumā ko teikt? Lūdzu.

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Šā dokumenta galvenais uzdevums ir koncentrēti uz divām lapaspusēm salikt visu, kas nepieciešams, lai ārzemju investoriem, ar kuriem šinī gadījumā mums būs darīšanas, būtu skaidri redzams, kas ar ko Latvijā nodarbojas telekomunikāciju jomā un kas par ko atbild, pie kā konkrētā jautājuma risināšanā griezties. Tādēļ šeit ir daudz atkārtojumu, kam neapstrīdami jāpiekrīt. Bet ārzemniekam nav iespējams izskatīt latviešu valodā visu mūsu likumdošanu, jo vairāk tādēļ, ka tā netiek tulkota angļu valodā. Šāds vienkāršots dokuments dod iespēju saprast pašu galveno uzdevumu. Tāpēc atkārtoju, ka ir gluži loģiski, ja saprot, kādam mērķim šo dokumentu mēs gatavojam. Tas ir pirmais, ko es gribēju teikt.

Tālāk par to, kādus labojumus mēs ierosinām saskaņot ar Pašvaldības komisiju. Konkrēti - 4.pantā, kura redakcija tiek piedāvāta izmainītā variantā, lai atkristu tās raizes un šaubas, kuras ir radio un televīzijai, ka varētu būt situācija, kad "Lattelekom" kontrolē arī viņiem piederošo, viņu kompetencē esošo jautājumu risinājumus. Tādējādi 4.punkts jaunajā redakcijā skan: "Noteikt, ka vienotas telekomunikācijas sistēmas, izņemot radio un televīzijas izplatīšanas tehniskos līdzekļus, pārvaldīšanu realizē akciju sabiedrība "Lattelekom", kuras dibinātāja ir valsts. Valsts ieguldījumu akciju sabiedrībā "Lattelekom" veido Latvijas Republikas teritorijā esošais valsts īpašums, telekomunikāciju tīkls, iekārtas un nekustamais īpašums. Akciju sabiedrības "Lattelekom" ieguldīto valsts īpašumu sarakstu apstiprina Ministru padome. Akciju sabiedrības "Lattelekom" akciju pārdošana notiek Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā."

Tas sakārto visu tā, kā to vēlējās Pašvaldības komisija. Nekādi citi priekšlikumi nav saņemti.

Ja runājam par deputāta Grūbes ierosinājumu, tas nozīmē praktiski nosvītrot visu, gaidīt vēl pāris mēnešu, kamēr sakaru jeb telekomunikāciju likumprojekts izies caur dažādu ministriju kanāliem, un atlikt jautājumu par konkursa izsludināšanu vēl uz pāris mēnešiem. Tas, pēc mūsu domām un ministrijas domām, galīgi nav pieņemami.

Kas attiecas uz šajā dokumentā pausto principu saskaņošanu ar Ministru padomi, tad Ministru padome, kā jūs zināt, ir pieņēmusi lēmumu, ka tikai konkursa kārtībā var atrast partneri sadarbībai telekomunikāciju jomā, un uzdevusi šo lēmuma projektu sagatavot Sakaru ministrijai. Nav nekādas loģikas prasīt, lai konkrētu lēmumu pieņemtu vēl pati Ministru padome, ja tas ir Sakaru ministrijas kompetencē un tieši tai uzdots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, Grūbes kungs, jūs pastāvat uz balsojumu? Paldies.

Lūdzu, Grūbes kungs, par motīviem laikam!

G.Grūbe: Es vēlreiz par motīviem. Tātad mani ļoti uztrauc arī, piemēram, pēc Blumberga kunga paskaidrojuma, 4.punkts, jo Latvijā sakaru sistēma ir tik bēdīga, ka, es domāju, izslēdzot konkurenci, mēs izslēdzam 4.punktu, un tā nekad nebūs citāda. Šeit tomēr ir investīcijas. Tātad viss aiziet "Lattelekom". Kāpēc šīs redakcijas? To, ko nolasīja Blumberga kungs, es nekur gan rakstiski neredzu izsniegtu deputātiem. Tā ka es nevaru piekrist. Tāpēc es lūdzu attiecībā uz visiem šiem sešiem punktiem balsot par to svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka šis lēmuma projekts ir ļoti grūti tapis, jo šis ir kāds trešais vai ceturtais variants nedēļas laikā. Tagad nupat Blumberga kungs vēl nolasīja ļoti garu mutisku labojumu šajā lēmuma projektā, kuru man bija grūti pilnībā izanalizēt, ņemot vērā visus šos daudzos tekstus, kas šeit ir ienākuši, un arī dzirdot to, ka Blumberga kungs apstiprina, ka nav nekādu problēmu Ministru padomei vai Satiksmes ministrijai pieņemt šo lēmumu. Es neredzu nekādu nepieciešamību šodien mums šādu lēmumu pieņemt, radot vēl varbūt jaunas pretrunas mūsu jau tā pretrunīgajā likumdošanā. Vienīgais, ko varētu atbalstīt, ir šā likumprojekta par telekomunikāciju sistēmu Latvijas Republikā iesniegšanas paātrināšana.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs varam sākt balsot. Pirmais ir radikālākais balsojums. Tas ir Grūbes kunga ieteiktais par pantu svītrošanu no 1. līdz 6. Pēc tam kopumā par šo lēmuma projektu ar izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem.

Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, jo daudzi kolēģi ir nākuši klāt, bet citi ir aizgājuši. Rezultāts: 81 deputāts reģistrējies.

Pirmais balsojums ir Grūbes kunga ierosinājums - svītrot no šā lēmuma projekta pirmos sešus pantus. Es atvainojos, lūdzu atsaukt! Grūbes kungs, es nesapratu jūsu žestus. Jūs lūdzāt svītrot no 1. līdz 6. nupat. Jūs piekrītat, Grūbes kungs, ja? Paldies.

Balsosim par pirmo sešu punktu svītrošanu. Rezultāts: par - 31, pret - 23, atturas - 24. Grūbes kunga ierosinājums nav guvis vairākumu. Lūdzu dzēst!

Kodoliņa kungs, jūs vēl gribat teikt par motīviem? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Tā kā, manuprāt, pilnīgi pamatotais Grūbes kunga priekšlikums nav guvis vairākumu, mans priekšlikums būtu svītrot 4., 5. un 6.punktu, jo tie tiešām nonāk pretrunā ar mūsu likumdošanu, kur ir noteikts, piemēram, ka licences var izsniegt... Tas ir reglamentēts likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantā, kur noteikts, kas izsniedz licences un kuros gadījumos. Šeit mēs lēmumā nosakām citu kārtību. Tāpēc ir priekšlikums svītrot 4., 5. un 6.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr lūdzu par Kodoliņa kunga priekšlikumu par 4., 5. un 6.punkta svītrošanu balsot atsevišķi, jo tā bija nepareiza procedūra, ka mēs no pirmā līdz sestajam uzreiz ar vienu balsojumu svītrojam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par atsevišķu punktu svītrošanu. Balsosim par 4.punkta svītrošanu. Rezultāts: par - 28, pret - 14, atturas - 28. Tātad nav svītrots 4.punkts.

Balsosim par 5.punkta svītrošanu. Rezultāts: par - 24, pret - 18, atturas - 27. Nav svītrots 5.punkts.

Balsosim par 6.punkta svītrošanu. Rezultāts: par - 17, pret - 18, atturas - 30. Nav svītrots 6.punkts.

Balsosim par lēmuma projektu kopumā ar izdarītajām izmaiņām un papildinājumiem. Rezultāts: par - 51, pret - 4, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" trešajā lasījumā. Lūdzu, Krūmiņa kungs, tribīnē. Trešais lasījums, redakcionāli labojumi tajos pantos, kur tie ir ieviesti.

R.Krūmiņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamās dāmas un kungi! Man ir tas gods jums trešajā lasījumā stādīt priekšā šo Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā sagatavoto likumprojektu. Man ir jāziņo, ka laika posmā no otrā līdz trešajam lasījumam nav saņemts neviens rakstisks priekšlikums, izņemot tos, kurus ar plenārsēdes lēmumu bija uzdots iestrādāt un kuri bija saņemti agrāk. Tas bija Simsona kunga priekšlikums un deputāta Preinberga priekšlikums par atsevišķām izmaiņām šinī dokumentā. Dokumenta numurs ir 131. Pirmajās divās lapās ir likumprojekts. Otrajā pusē šai lapai ir lēmuma projekts par tā spēkā stāšanās kārtību un ir pievienoti abi šie minētie priekšlikumi. 9.pantā ir šādas izmaiņas. Pirmkārt, atšķirībā no otrā lasījuma ir sagatavots un iestrādāts šis...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos! Atkal nekas nav dzirdams. Bet te mums ir trešais lasījums.

R.Krūmiņš: Kursīvā ir izcelts priekšlikums, ko Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija uzskatīja par iespējamu iestrādāt no Simsona kunga rakstiskā priekšlikuma. Tāpat ir izdarītas redakcionālas izmaiņas saskaņā ar Juridiskās pārvaldes jau iepriekš izteikto priekšlikumu un Čepānes kundzes izteikto priekšlikumu 9.panta pēdējā teikumā. Teksts ir iestrādāts pirms pēdējā teikuma.

Bez tam man jāatzīmē, ka netika nobalsots jeb netika akceptēts otrajā lasījumā 11.pants pēc otrajam lasījumam sagatavotā teksta. Šobrīd tas ir sadalīts jeb saskaldīts divos pantos. Tas ir tagadējais 11. un 12.pants. Attiecīgi ir nobīdījusies numerācija 12., 13. un 14., kura ir tagad attiecīgi 13., 14. un 15. Praktiski citu principiālu izmaiņu nav.

Preinberga kunga priekšlikums 10.pantā ir jāuzskata par daļēji iestrādātu, iekļaujot Preinberga kunga priekšlikuma pirmo punktu un arī precizējot otro. To varētu uzskatīt par daļēji iestrādātu. Nav iestrādāts Preinberga kunga trešais priekšlikums, ko komisija uzskatīja par neiespējamu iestrādāt.

Tas būtu praktiski viss, ko es gribētu jums ziņot par šo dokumentu trešajā lasījumā. Acīmredzot pēc procedūras mums vajadzētu balsot par šā 11. un 12.panta akceptēšanu un pēc tam mēs varētu veikt tieši trešā lasījuma gaitu.

Priekšsēdētājs: Pēc procedūras trešajā lasījumā mēs balsojam par redakcionāliem labojumiem, kurus ievieš deputāti un kuriem nepiekrīt komisija vai arī otrādi. Godājamie kolēģi, trešajā lasījumā par šā likumprojekta atsevišķiem pantiem ir redakcionāli labojumi? Nav. Es domāju, ka mums ir jānobalso par jauno redakciju, kāda ir ieviesta 9.pantā, un pēc tam varam balsot par likumprojektu kopumā. Nav iebildumu? Nav.

Lūdzu reģistrāciju, jo skan zvans. Es ceru, ka vēl deputāti nāks zālē un varbūt pagodinās ar savu klātbūtni balsošanā viens otrs deputāts, kas sēž zāles pēdējās rindās. Lūdzu reģistrāciju. Vienu mirklīti, vēl nāk Felsa kungs, kurš arī šādā likumprojekta pieņemšanā gribēs piedalīties. Pašlaik notiek reģistrācija. Rezultāts: 87. Ieskaitot Krūmiņa kungu, 88 deputāti reģistrējušies.

Lai nebūtu nekādu pretenziju, izdarīsim trīs balsojumus par atsevišķu pantu akceptēšanu trešajā lasījumā, tas ir 9., 11. un 12.pants, kā to ierosināja Krūmiņa kungs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 68, pret - 1, atturas - 6. Akceptēts 9.pants.

Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man ir ierosinājums svītrot 10.pantu, jo tomēr ir briesmīgi, ja mēs izrādām tādas rūpes par lopiem tanī vietā, kad šeit nav neviena vārda par medicīnu attiecībā uz cilvēkiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lopiņš arī grib būt vesels un dzīvot. Tā kā Mucenieka kungs ir ierosinājis tādu balsojumu, pārbaudīsim, cik populāra ir viņa tēze.

Balsosim par ļoti radikālo Mucenieka kunga priekšlikumu svītrot 10.pantu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 23, pret - 31, atturas - 21. Nav svītrots 10.pants. Preinberga kungs var saņemt izdruku, protams.

Pēdējais balsojums. Es domāju, ka mēs varam apvienot un balsot kopā par 11. un 12.panta akceptēšanu, jo tie ir jaunā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11. un 12.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 69 - par, pret -nav, atturas - 5. Šie panti ir akceptēti.

Balsosim par likumprojekta akceptēšanu kopumā trešajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par - 73, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, vēl mums ir lēmuma projekts par likuma spēkā stāšanās kārtību. Varbūt ļoti īsi, Krūmiņa kungs, lai kolēģi, ja vēlas, var uzdot jautājumus.

R.Krūmiņš: Dokuments bija sagatavots arī uz iepriekšējo lasījumu un bija iespēja ar to iepazīties. Bet, pēc procedūras, mēs to neskatījām. Pie sagatavotā teksta ir nācis klāt vēl 3.punkts, kurš faktiski nosaka, ka nav iesniedzami šie zemes piešķiršanas dokumenti, reģistrējot iegūtos īpašumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi par šo lēmumu? Endziņa kungam būs jautājums. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienītais Krūmiņa kungs! Kāda ir motivācija, kāpēc tas stājas spēkā ar pieņemšanas dienu? Es saprotu, ka tās ir normas, kuras galu galā ir jānovada līdz cilvēkiem. Es saprastu, ja šeit būtu rakstīts - "ar publicēšanas dienu" vai "vispār pieņemtā kārtībā". Es neredzu, ka šeit būtu tāda nepieciešamība.

R.Krūmiņš: Patiesību sakot, mēs varētu piekrist šai lietai. Motivācija tāda, ka tomēr tas bija ļoti steidzams dokuments. Mums tikai izskatīšanas dēļ aizkavējās. Ja jūs uzskatāt, ka tā būtu labāk, mēs varam piekrist - "ar publicēšanas dienu".

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam pretenziju nav. Labojam savos dokumentos - "ar publicēšanas dienu". Citu jautājumu nav. Varbūt kāds kolēģis vēlas debatēt? Nevēlas.

Balsosim par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par - 70, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām. Likumprojekts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto plenārsēdes vadītāj, kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma ir pagājuši vairāk nekā astoņi mēneši. Pa šo laiku ir saņemti vairāk nekā 30 dažādu ministriju, resoru un organizāciju rakstveida priekšlikumi, kuri ir izskatīti un daļēji arī pieņemti. Bez tam no deputātiem ir saņemti 14 rakstveida priekšlikumi, kuri arī ir izskatīti. Lielākā daļa no tiem ir pieņemti.

Tagad es gribētu jūs informēt par četriem diezgan būtiskiem grozījumiem, kas izdarīti likumprojektā pēc pirmā lasījuma.

Pirmais no tiem attiecas uz likumprojekta 1.pantu un 6.panta otro daļu. Proti, pirmajā lasījumā jums tika izsniegts tāds likumprojekts, kurā tika noteikts, ka sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai fiziskās personas. Taču šobrīd, pēc vairāku deputātu, kā arī sabiedrisko organizāciju ierosinājuma, ir ietverta tāda norma, kas nosaka, ka sabiedriskajās organizācijās var apvienoties arī juridiskās personas. Tikai ir izdarīta atsauce, ka valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī iestādes sabiedriskajās organizācijās var apvienoties vienīgi mūsu likumos paredzētajos gadījumos, jo valsts iestāžu un pašvaldību iestāžu kompetenci un darbības jomu nosaka nevis viņu pašu pieņemtie statūti, bet gan mūsu pieņemti likumi vai Ministru padomes apstiprinātie nolikumi. Šo priekšlikumu atbalstīja Sabiedrisko lietu komisija ar nelielu balsu vairākumu, bez tam arī Likumdošanas jautājumu komisija arī ar balsu vairākumu.

Kādi plusi ir šādai nostādnei? Pirmkārt, šobrīd jau ir daudzas sabiedriskās organizācijas, kuru biedri ir juridiskās personas. Piemēram, tādas ir Latvijas un ārvalstu tā sauktās draudzības biedrības, kurās par biedriem ir daudzi Latvijas un attiecīgās valsts uzņēmumi un organizācijas. Piemēram, tāda ir Francijas biedrība, Zviedrijas biedrība un citas. Tieši no šīm organizācijām attiecīgās sabiedriskās organizācijas saņem vislielākos finansu līdzekļus. Jāpiebilst, ka arī neatkarīgās Latvijas laika likuma par biedrībām un politiskajām organizācijām 5.pantā ir noteikts, ka par biedrību biedriem var būt arī juridiskās personas. Tātad šāda kārtība atbilst neatkarīgās Latvijas laika praksei.

Kādi bija iebildumi pret šādu nostādni? Pašvaldības komisijā izskanēja iebildums: ja sabiedriskajās organizācijās apvienojas peļņas uzņēmumi (es uzsveru - tādas darbības veikšanai, kam nav peļņas raksturs), tomēr var izveidoties kaut kādi monopoli. Tas nebūtu vēlams. Bez tam tika uzsvērts: ja šis likums tiktu attiecināts uz politiskajām partijām, tad nekādi nebūtu pieļaujams, ka politiskajās partijās varētu apvienoties arī peļņas uzņēmumi vai juridiskās personas. Šeit es pilnībā pievienojos šai nostādnei un uzskatu, ka jebkādā formā mums likumdošanā ir jāreglamentē tas, ka politiskajās organizācijās un partijās nevar apvienoties juridiskās personas.

Nākamais būtiskais labojums. Ir koriģēta 7.nodaļa, kura reglamentē sabiedrisko organizāciju teritoriālo struktūrvienību darbību. Pirmā lasījuma redakcijā tika noteikts, ka sabiedrisko organizāciju teritoriālās struktūrvienības dibina likumā noteiktajā kārtībā, nevis statūtos noteiktajā kārtībā. Pēc deputāta Berķa ierosinājuma šī nodaļa tika būtiski grozīta un noteikts, ka sabiedrisko organizāciju teritoriālo struktūrvienību izveidošanās kārtību pilnībā nosaka attiecīgā sabiedriskā organizācija, kopumā centrālā organizācija. Bez tam teritoriālās struktūrvienības nav jāreģistrē pat tajā gadījumā, ja tām ir juridiskās personas tiesības. Tās nav jāreģistrē Tieslietu ministrijā, bet tikai ir jāpaziņo un jāpaziņo šai centrālajai institūcijai, ka tādā un tādā rajonā, pagastā vai pilsētā ir izveidojusies tādas un tādas organizācijas struktūrvienība.

Tālāk. Tika būtiski grozīta 8.nodaļa, kurā ir runa par sabiedriskajiem fondiem. Es lūdzu kolēģus pievērst uzmanību pašam formulējumam. 35.pantā ir noteikts, ka Latvijā, ja mēs šo likumu pieņemsim, turpmāk pastāvēs divu veidu sabiedriskie fondi. Vieni būs tā sauktie atklātie sabiedriskie fondi, kas ir sabiedriskās organizācijas ar visām sabiedriskajām organizācijām raksturīgajām iezīmēm. Uz tiem pilnībā attieksies šā likuma noteikumi.

Pēc Kultūras fonda un Pašvaldības komisijas ierosinājuma tika ietverta tāda norma, kas noteic, ka fiziskās un juridiskās personas var izveidot tā sauktos slēgtos fondus vai fondus ar ierobežotu dalībnieku loku. Kāpēc, kolēģi, šāda kārtība ir nepieciešama? Tādēļ, ka līdzšinējā prakse liecina: kāda juridiskā vai fiziskā persona var izveidot fondu un šajā fondā var iestāties no ielas, tā teikt, neierobežots personu loks, kļūstot par šā sabiedriskā fonda kā sabiedriskās organizācijas biedru. Gūstot vairākumu pārvaldes institūcijās, var vienkārši izbalsot ārā šīs organizācijas pārstāvjus un, tā teikt, pārņemt vadību un varu šajā sabiedriskajā fondā un turpmāk rīkoties ar svešiem līdzekļiem. Tādēļ komisija uzskatīja, ka ir jāreglamentē arī tā saukto slēgto fondu darbība. Bet tas būtu jādara ar īpašu likumu.

Jāpiebilst, ka šāds slēgta fonda piemērs ir mūsu Kultūras fonds, kuru ir dibinājusi Ministru padome ar savu lēmumu. Un šajā Kultūras fondā nav biedra institūta. Mēs neviens nevaram aiziet uz Kultūras fondu un teikt, ka vēlamies kļūt par biedru. Tātad dibinātāji šajos slēgtajos sabiedriskajos fondos nosaka, kas būs biedrs. Un dibinātājs vai šī lēmējinstitūcija, kas darbojas patstāvīgi, var pateikt, ka mēs jūs neņemsim par biedru. Tātad šādi fondi, kolēģi, nav sabiedriskās organizācijas un to darbība jāreglamentē ar īpašu likumu.

Nākamais. Es lūdzu jūs pievērst uzmanību lēmuma projekta 7.punktam. Laikus jau uz otro lasījumu tiek izdalīts lēmuma projekts, lai jūs varētu uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus, jo, manuprāt, šis lēmuma projekts satur ļoti būtiskas normas. Tātad papildus ir ietverta pēc pirmā lasījuma norma 7.punktā, kas runā par īpašumtiesībām.

Kāda ir tās būtība? Tātad īpašumtiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuri atsavināti pēc 1940.gada 17.jūnija, var atjaunot tikai (es uzsveru - tikai) tām sabiedriskajām organizācijām, biedrībām, kuras Latvijā vai ārvalstīs (es vēlreiz uzsveru - arī ārvalstīs) nepārtraukti ir darbojušās no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas līdz dienai, kad tā iesniedz pieteikumu tiesā. Tātad tai kā sabiedriskajai organizācijai nepārtraukti bija jādarbojas Latvijā vai kādā citā ārvalstī. Ja šī sabiedriskā organizācija vai pieteikuma iesniedzēji nevar pierādīt, ka viņi nepārtraukti ir darbojušies Zviedrijā, Kanādā vai kādā citā valstī, tad īpašumtiesības nevar atjaunot. Nevar sanākt trīs vai četri avantūristi un pateikt, ka atjauno šo organizāciju, iesniegt pieteikumu, iesniegt statūtus un pateikt, ka grib šos īpašumus dabūt atpakaļ. Tāda ir šī norma. Tādi, kolēģi, īsumā ir...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad ir otrais lasījums, mēs skatīsim pa pantiem.

J.Lagzdiņš: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Virsraksts, pēc tam pirmā sadaļa un 1.pants.

J.Lagzdiņš: Par virsrakstu ir deputāta Kārļa Liepiņa priekšlikums. Viņš ierosina likumprojekta nosaukumu izteikt šādi: "Par sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, politiskajām partijām un fondiem". Šis priekšlikums nav pieņemts, jo tika uzskatīts, ka virsrakstā nevar pilnīgi uzskaitīt visas tās organizācijas, uz kurām šis likums attiektos. Tā ka šis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Liepiņa kungs arī neprotestē pret to, es tā redzu. Vismaz aktīvi ne. Tad varam pāriet uz 1.pantu. Sabiedriskās organizācijas jēdziens.

J.Lagzdiņš: Šeit ir deputāta Čepāņa priekšlikums, par kuru ilgi tika diskutēts, faktiski visus šos astoņus mēnešus. Noteikt, ka sabiedriskos fondus var dibināt juridiskās personas un tajos apvienoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Marjašas kundze, par 1.pantu!

R.Marjaša: 1.panta otrā rindkopa. Cienījamais Lagzdiņa kungs, drusciņ nesaprotams vispār ir, kādā veidā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas apvienojas sabiedriskajās organizācijās. Tā kā tas tomēr nav skaidrs ne tikai man vienai, varbūt jūs varētu... Varbūt te prasa kaut kādu konkretizāciju vai varbūt jūs miniet piemēru, lai mums būtu skaidrs, par ko ir runa!

J.Lagzdiņš: Jā. Ir klasisks piemērs - Pašvaldību savienība. Faktiski šobrīd (tas ir mans personīgais viedoklis) tā ir nelikumīgi izveidota, jo neviens Latvijas Republikas likums pašvaldībām šādu tiesību nedod. Mums būtu bijis jāiet tas ceļš, ko ir gājuši kaimiņi lietuvieši ar nelielu Augstākās padomes lēmumu, proti, jānosaka kārtība un jādod atļauja šīm pašvaldībām apvienoties sabiedriskā organizācijā. Tā ir atbilde arī uz jautājuma pirmo daļu, ka šī apvienošanās kārtība tiks noteikta ar īpašiem Latvijas Republikas likumiem vai mūsu Augstākās padomes vai Saeimas lēmumiem.

R.Marjaša: Tad varbūt nevis "var apvienoties", bet norādīt, ka apvienošanās kārtību regulēs speciāli. Vai tā nebūtu labāk? Jo citādi iznāk, ka 1.pantā ir tā, bet 2.panta daļā ir tikai likumā paredzētajos... Bet likumā paredzētajā kārtībā vispār ir iespējama jebkura apvienošanās. Tad varbūt te uzrakstīt, ka šo subjektu apvienošanos regulē speciāli likumi?

J.Lagzdiņš: Paldies.

R.Marjaša: Piekrītat?

J.Lagzdiņš: Lielā mērā. Paldies.

R.Marjaša: Jo citādi te nav skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad uz trešo lasījumu Marjašas kundze varbūt var rakstiski, un tad to varēs iestrādāt pilnīgi autentiski.

Lūdzu, Gavrilova kungs! Pēc tam - Čepāņa kungs.

M.Gavrilovs: */Lagzdiņa kungs! Man nav pie rokas tā teksta, kuru pieņēmām pirmajā lasījumā, bet tur, manuprāt, sabiedriskā organizācija bija traktēta tikai kā fizisku personu apvienība. Bet šeit ir parādījušās juridiskās personas. Tā ir konceptuāla izmaiņa, kas maina visu sabiedriskās organizācijas būtību un statusu. Tas prasa vai nu speciālu apspriešanu, vai speciālu procedūru. Tā ir konceptuāla izmaiņa./

J.Lagzdiņš: Jā, atbildot uz jūsu iebildi, kas ir konceptuāls priekšlikums, tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, būtisks priekšlikums, bet tas groza tikai divu pantu redakciju - 1. un 6.panta. Tā kā iesniegts ir deputāta Čepāņa priekšlikums, es jau izteicu tos argumentus, tos plusus un mīnusus, kādēļ mēs pieņēmām šo Čepāņa svarīgo priekšlikumu. Ja jūs nobalsosit pret to, tad būs ļoti viegli koriģēt šā likuma 1. un 6.panta redakciju. Šeit nav nekādas problēmas. Tikai mums jābalso, jādebatē un jāizspriež.

M.Gavrilovs: */Tas ir, vai mēs par to speciāli balsosim? Tad man jautājums Krastiņa kungam. Vai tad, kad mēs par kaut ko jau esam konceptuāli nobalsojuši, vai ir kāda procedūra, lai pie šī jautājuma atgrieztos? Vai arī mēs to nevaram darīt, jo ir taču otrais lasījums?/

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, mēs visu nokārtosim. Lūdzu, neuztraucieties!

M.Gavrilovs: */Tad man ir vēl otrs jautājums par 1.pantu. Runa ir par trim fiziskām vai juridiskām personām. Es jau sen atbalstu tādu viedokli, ka tad, ja trīs cilvēki kaut ko sastiķē, tad tā ir pilnīgi acīmredzama lieta. Bet, kad ir runa par sabiedrisku organizāciju, tad tai jābūt kaut kādiem augstākiem griestiem. Nu, vismaz desmit cilvēkiem, lai to varētu saukt par sabiedrisku organizāciju. Trijatā sastiķēt var katru dienu un pat vairākas reizes dienā. Taču tā katrreiz nav sabiedriska organizācija. Man liekas iespējams, varbūt tas ne tagad jāizlemj, bet par šādu priekšlikumu jābalso trešajā lasījumā. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Citādi mums uz katra ielas stūra būs pa sabiedriskai organizācijai./

J.Lagzdiņš: Lūdzu, iesniedziet uz trešo lasījumu priekšlikumu!

A.Čepānis: Es gribu tomēr vērst kolēģu uzmanību uz to, ko teica Lagzdiņa kungs ziņojumā par šā likumprojekta otro lasījumu. Kolēģi, tas, ka ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas var kļūt par sabiedrisko organizāciju biedriem, ir pierādījies jau ne tikai pašreizējā dzīvē. Tādi fakti, tāda prakse pašlaik jau ir, tā nav pretrunā ar pašreizējo mūsu Latvijas Republikas likumdošanu. Tāda prakse ir bijusi arī pirmskara Latvijas brīvvalsts laikā un arī tad šī prakse nav bijusi pretrunā ar pirmskara Latvijas Republikas likumdošanu.

Man šeit nav nekādu personīgo motīvu, es rūpējos, vismaz mūsu komisijas vārdā, par daudzām sabiedriskajām organizācijām, kuru sastāvā pašlaik ir, sekmīgi darbojas, un es ceru, ka tāpat turpinās darboties, arī juridiskās personas. Tādēļ es lūgtu balsot par šo 1. un 6.pantu tādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Kolēģi, man ir tāds viens jocīgs jautājums. Es te skatos, ka valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas apvienojas sabiedriskajās organizācijās. Tas nozīmē, ka, piemēram, Augstākā padome apvienosies ar Ministru padomi un ar banku un izveidos vienu sabiedrisko organizāciju. Vai es pareizi saprotu?

J.Lagzdiņš: Albertiņas kundze, teorētiski šāda situācija ir iespējama. Bet jūs saprotat, ka par šādu priekšlikumu ne šajā zālē, ne Ministru padomes sēžu zālē neviens nenobalsos.

S.Albertiņa: Kolēģi, kāpēc es jums tā jautāju? Redziet, man ļoti nepatīk viena lieta, proti, tā, ka pašvaldību un valsts pārvaldes institūcijas, kuras strādā ar budžeta līdzekļiem, apvienojas sabiedriskās organizācijās. Tad pilnīgi neizbēgama ir budžeta līdzekļu pārsūknēšana šajās sabiedriskajās organizācijās. Un tāpēc es, piemēram, par šo otro rindkopu balsot nevaru nekādā gadījumā. Es lūdzu to balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Albertiņas kundze arī izteica būtību. Tik tiešām mums ir jābalso atsevišķi par šo otro rindkopu kā no jauna ievietotu likumā pēc astoņu mēnešu pārtraukuma. Mums jāņem vērā šis procedūras laiks, jo ir pagājuši astoņi mēneši.

M.Gavrilovs: */Man ir uzziņa./

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, pagaidiet mazlietiņ, jums netika dots vārds.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi. Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību 1.panta redakcijai. Ja mēs izsvītrojam 1.panta otro daļu pilnībā, tādā gadījumā ir pilnīgi pretējs rezultāts tam, ko vēlas Albertiņas kundze. Lai notiktu tā, kā to vēlas Albertiņas kundze, mums tādā gadījumā ir jāraksta, ka valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas un iestādes sabiedriskajās organizācijās nedrīkst apvienoties. Un nekā citādi. Bet šeit ir ielikta kompromisa norma, ka var apvienoties, taču tikai tajā gadījumā, ja mēs paši to atļausim ar īpašiem lēmumiem un likumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Es gribu ko teikt juridisko personu sakarā. Cienījamie kungi! Kad mēs šeit ieliekam vārdu "juridiska persona", tad ar to saprotam visas juridiskās personas, arī saimnieciskās. Tas ir pilnīgi pašsaprotami. Es esmu atbilstošās komisijas loceklis un varu apgalvot, ka tas ir pretrunā ar mūsu antimonopola likumu. Šeit var apvienoties kādas nozares visas juridiskās personas un kļūt neaizskaramas. Un tad tās var likumīgi izlemt savas problēmas. Tāpēc visa Rietumu prakse pilnīgi precīzi formulē, ka sabiedriskās organizācijas ir tikai fizisku personu apvienības. Un, ja mēs negribam, ka pie mums parādītos tādas sabiedriskās organizācijas, kas savas ekonomiskās problēmas sāktu risināt uz monopolistisku principu pamata, tad mēs to nevaram iekļaut. Cita lieta, ja vairākas sabiedriskās organizācijas apvienojas. Šeit tas ir formulēts, un tas ir pareizi. Bet vienu ar otru nevar jaukt. Tāpēc - ja nevar tagad, tad šo ļoti svarīgo jautājumu var atlikt uz trešo lasījumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs! Pēc tam - Škapara kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, faktiski tas ir konceptuāla rakstura jautājums - vai tikai fiziskās vai arī fiziskās un juridiskās. Pirms mēs tomēr izlemjam šo jautājumu, varbūt padomāsim par šādiem apsvērumiem. Likumdošanas jautājumu komisijā mums bija dažādi viedokļi, vienotu pozīciju mēs nevarējām izstrādāt.

Kas būtu jāņem vērā? Šis likums savā pirmajā daļā tomēr ir "jumta" likums. Tā vai citādi pirmā daļa attiecas uz visām sabiedriskajām organizācijām, arī uz partijām. Tagad mēs varam teikt, ka likumā par partijām būs fiksētas tikai fiziskās personas. Redzat, šeit jau veidojas kaut kāda pretruna. Tas ir viens.

Otrs. Masveidīga juridisko personu līdzdalība dažādās sabiedriskajās organizācijās ļauj tā vai citādi tomēr veidot kaut kādu, varētu teikt, monopolu ietekmi uz tām vai citām kustībām.

Treškārt. Pateicoties šādai praksei, bagātās juridiskās personas vienkārši nopirks daudzas sabiedriskās organizācijas. Sekas nav paredzamas.

Šajā ziņā man būtu priekšlikums: ja jau mums ir sabiedrisko organizāciju apvienības, varbūt paredzēsim, ka šeit var apvienoties sabiedriskās organizācijas kā juridiskās personas un arī cita veida juridiskās personas. Tad nevis pašās sabiedriskajās organizācijās blakus vienam cilvēkam stāvēs cilvēku apvienība, kas būs savas ietekmes ziņā desmitreiz spēcīgāka par šo vienu cilvēku un faktiski manipulēs ar šīs organizācijas biedriem viena juridiskā persona, kas būs tās sastāvā. Es esmu pret šādu koncepciju.

Priekšsēdētājs: Jūs uzreiz atbildēsit?

J.Lagzdiņš: Jā. Godātie kolēģi, atļausit atbildēt Plotnieka kungam. Lūdzu, pievērsiet uzmanību 6.pantam, kurā ir noteikts: "Ja sabiedriskajās organizācijās apvienojas juridiskās personas, tām savos statūtos noteiktajā kārtībā ir jāpilnvaro savi pārstāvji piedalīties attiecīgās sabiedriskās organizācijas dibināšanas kongresā, sapulcē vai konferencē un ievēlēšanas gadījumā - vadības un finansiālās darbības revīzijas institūcijās." Tātad skaidrs ir: dibinātājs ir juridiskā persona, bet par biedru ir šīs juridiskās personas deleģēta fiziskā persona, kas ieiet valdē. Un tā ir viena vai divas. Cik to būs, nosaka attiecīgā sabiedriskā organizācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, par pirmo daļu būtu jābalso, jo šeit ir divi priekšlikumi, te nekas cits neatliek. Kas attiecas uz otro daļu, uz pārvaldes un pašvaldības organizācijām, pēc būtības šī otra daļa pieņemta atbilstoši Eiropas hartai, kuru mēs paši akceptējām. Un arī Pašvaldību savienība ir izveidota pilnīgi atbilstoši šai hartai. Tāpēc es domāju, ka atteikties no šīs otrās daļas nekādā gadījumā nevajadzētu, jo tad mēs praktiski atņemsim iespēju veidoties šīm apvienībām. Arī līdzekļi, kā tika komplektētas šīs apvienības, ir pilnīgi atbilstoši Eiropas hartai. Tā notiek būtībā visās Eiropas valstīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Ja tas tiks likts uz balsošanu, tad es par balsošanas motīviem. Man nav jautājuma. Es tā īsti nesapratu šeit. Plotnieka kungam visādā ziņā tika atbildēts. Bet es, cienījamie kolēģi, redzu, ka mēs ejam absolūtā purvā. Varbūt tas pat ir ielikts šā likuma nosaukumā. Vārdi "sabiedriskās organizācijas". Principā jēdziens "sabiedriskā organizācija" nāk no agrākiem laikiem ar zināmu piekrāsu. Bet šeit, cienījamie kolēģi, visam apakšā ir civiltiesības. Civiltiesības, kuras mums nāk ar Civillikumu. Visai šai sistēmai, gan par fiziskajām, gan juridiskajām personām, ir jāatbilst šīm civiltiesībām. Ja mēs šeit piekrītam (pareizi, Plotnieka kungs!), ka tas ir "jumta" likums, te noteikti jābūt ierakstītam, ka ir fiziskās un juridiskās personas. Jo fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības apvienoties gan ar peļņas, gan ar bezpeļņas mērķi. Ja peļņas mērķis - tātad tā ir uzņēmējdarbība, ja bezpeļņas mērķis, tad diemžēl... mēs lietojam nosaukumu "sabiedriskās organizācijas". Varbūt īsti tas vārds pilnībā neaptver to jēdzienu, tas ir drusku plašāks nekā sabiedriskās organizācijas. Tātad ir tiesības apvienoties.

Ja mēs šeit iestrādāsim uz trešo lasījumu speciālu atzīmi, ka speciālos likumos par speciālām sabiedriskajām organizācijām, tātad par arodbiedrībām, par partijām, par reliģiskajām organizācijām, ka pirmajās sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai fiziskās personas, tad viss būs kārtībā. Tālāk šīs juridiskās organizācijas var apvienoties sabiedrisko organizāciju apvienībās un atkal veidot jaunas apvienības. Tad viss būs kārtībā.

Tātad es jūs aicinu izprast, ka šeit ar balsošanu, kā aicina Gavrilova kungs, neko izšķirt nevar. Tās ir civiltiesības, un tas ir speciāls civiltiesību jautājums.

Diemžēl man ir jākonstatē, ka mēs ejam ar vienu likumu pa priekšu, ar civiltiesībām - aiz muguras, jo vēl nav pilnībā atjaunots Civillikums. Un arī, stingri ņemot, precīzi latviski 1937.gada Civillikumā šis jautājums nav regulēts, tas ir regulēts, piemēram, Vācijas civiltiesībās, ka ir divu veidu juridiskās personas - dibinājumi un apvienojumi. Šis ir apvienojums, mēs tās saucam par sabiedriskajām organizācijām. Tas ir, tā sacīt, gaumes jautājums.

Tātad tiesības noteikti ir gan juridiskajām, gan fiziskajām personām, un šeit ar balsošanu neko nevar panākt, jo tas ir reāli. Ja mums ir speciāli sabiedrisko organizāciju veidi, par kuriem mēs baidāmies vai gribam tās regulēt (arodbiedrības, partijas, varbūt vēl būs kaut kādas speciālos likumos noteiktas), mums šeit uz trešo lasījumu ir mazliet jāpieslīpē. Ja speciālos likumos ir ietverts aizliegums juridiskajām personām būt šajās sabiedriskajās organizācijās, tad tā tas arī būtu. Lai šis Plotnieka kunga iebildums visā pilnībā būtu ievērots.

Attiecībā uz otro daļu ir citādi. Te nepieciešams vienkārši uz trešo lasījumu pielikt klāt: "īpašos likumos paredzētajos gadījumos". Te būtu tieši otrādi - nevis aizliedzošais princips, bet atļaujošais princips, jo valsts un pašvaldību institūcijās juridiskajām personām ir pavisam cits statuss. Tam nav vajadzīgas šīs sabiedriskās apvienošanās sistēmas. Tās ir vajadzīgas tikai nevalstiskām, nepašvaldību sistēmām. Šajos gadījumos mēs ierakstīsim: "tikai īpašos likumos paredzētajos gadījumos". Tātad būs viena pašvaldību savienība, viena sabiedriskā organizācija, kurā apvienosies pašvaldības.

Sevišķi es gribu vērsties pie lauksaimniekiem. Ja jūs gribat balsot par juridisko personu svītrošanu, tad jūs sagraujat savu iespēju veidot šīs pagastu un tā tālāk apvienības, kurās apvienotos gan zemnieki, gan juridiskās personas un tā tālāk, visi kopā, lai pārstāvētu jūsu intereses par cenām, iepirkšanām, apgādi un tā tālāk. Nekas nedrīkst šeit tikt mainīts. Tā tas ir, un jāslīpē līdz trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Rikarda kungs! Pēc tam - Plotnieka kungs.

R.Rikards: Man liekas, ka pats galvenais ir nodalīt, ka sabiedriskās organizācijas nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību. Viena lieta ir uzņēmējdarbība. Šeit ir šķirtne, skaidri novilkta robeža. Es te skatos 17.pantā, tur ir diezgan... Pēc šī likuma uz sabiedrisko organizāciju bāzes var pumpēt iekšā diezgan daudz uzņēmējdarbības. Tam jābūt stingri nodalītam! Tas ir viens.

Otrs. Protams, Gavrilovam es piekrītu pilnīgi. Juridiskās personas it kā nevarētu mest ārā, bet kādā veidā tās izmest ārā, tas arī ir.

Bet par pašu nosaukumu... Latvijas laikā bija likums, kas saucās "Par bezpeļņas biedrībām un to apvienībām". Tieši tāpēc arī pašā nosaukumā... Nevis sabiedriskās organizācijas. Tas ir padomju laika izgudrojums. Nosaukt par bezpeļņas biedrībām un to apvienībām. Tad ir skaidrs, ka šīm organizācijām nav peļņas gūšanas raksturs. Nosaukt likumu - "Par bezpeļņas biedrībām un to apvienībām". Uz šā likuma nosaukuma pamata būvēt arī konceptuāli visu likumu tālāk.

Priekšsēdētājs: Par nosaukumu mēs jau izrunājām, Rikarda kungs. Tad jūs laikam nebijāt zālē.

Lūdzu, Plotnieka kungs, tad Freimaņa kungs.

A.Plotnieks: Tā kā Lagzdiņa kungs skaidroja, kā jāsaprot 6.pants, es esmu spiests vēlreiz atgriezties pie jautājuma nostādnes. Ja jūs uzskatāt, ka sabiedriskās organizācijas biedri ir juridiskās personas pilnvaroti pārstāvji, es atvainojos, viņi nav biedri. Biedrs šajā gadījumā ir tikai juridiskā persona. Un viņi tās vārdā ir tiesīgi darboties. Tātad biedrs būs vai nu fiziskā, vai juridiskā persona, nevis juridiskās personas individuāli pārstāvji.

Turpinot šo pašu domu, es uzskatu, ka tad būtu korekti. Faktiski 1.pantā nav skaidra atbilde uz jautājumu, vai apvienojas vienā gadījumā fiziskās, otrā gadījumā - juridiskās personas, vai arī tiek veidots mixtum compositum. Tas ir, var apvienoties, kā vien gadās. Ja mēs ejam pa to ceļu, ka likums paredzētu: viens variants - apvienojas fiziskās, otrs variants - apvienojas juridiskās personas, es visnotaļ aizstāvētu šo pozīciju. Un tad pirmajā gadījumā apvienotos fiziskās personas, to skaitā arī tādas, kas pārstāv kādas juridiskās personas intereses, otrajā gadījumā - tīri juridiskās personas. Viņu līdzdalība šajā sabiedriskajā organizācijā īstenotos viņu pilnvaroto pārstāvju darbībā. Tad es ierosinātu 1.panta pirmo normiņu precizēt, ja mēs ejam pa šo ceļu, un nodalīt variantus - viens vai otrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Lagzdiņa kungs. Mums ir otrais lasījums, te tiešām pareizi kolēģi aizrādīja. Tagad Freimaņa kungs izteiksies, tad Eglāja kungs. Un tad jūs apkopojiet! Lūdzu, atzīmējiet sev uz lapiņas, ko gribat iebilst!

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es arī gribētu uzturēt priekšlikumu, ka tomēr juridiskajām personām no 1.panta ir jātop svītrotām. Kolēģi, padomāsim par šīs frāzes politiskajām sekām! Mēs esam diezgan daudz piedzīvojuši kādreiz, ka partija kā politiska organizācija ir pērkama. Šī pērkamība izpaužas tad, ja partija ir infiltrēta vai apvienojusies ar varenu komercorganizāciju. Mums Latvijā ir šādas komerciālas organizācijas, kas bez savas ekonomiskās varas vēlas arī politisko varu. Tātad pirmās sekas ir šīs sabiedriskās organizācijas saplūšana ar finansiālu, pat korumpētu organizāciju.

Tālāk. Ja šī finansiālā organizācija kā juridiskā persona patiesībā ir ārvalstu kompānijas vai organizācijas meitasfirma, tādā gadījumā šeit ir pilnīgi skaidrs mehānisms, kā mēs varam tām pakļaut savas sabiedriskās organizācijas, padarīt atkarīgas no ārvalstu organizācijām. Domāju, ka tas ir jautājums, kas mums ir pilnīgi nepieņemams.

Kas attiecas uz to, vai būt sabiedriskajiem fondiem (šeit ir tāda speciāla sadaļa), tad te mēs varam pieļaut darboties arī juridiskajām personām.

Vācijā, kā jūs zināt, situācija ir tāda, ka ir Kristīgo demokrātu partija un ir Konrāda Adenauera fonds, kas ir juridiskā persona. Ir sociāldemokrāti, ir Fridriha Ēberta fonds. Ir liberāļi, ir Naumaņa fonds. Tātad šinī gadījumā partija saglabā savu formālo neatkarību no komercstruktūrām un arī savu faktisko neatkarību, jo tā paliek tikai kā fizisko personu apvienība.

Tādēļ es ierosinātu 1.pantā tomēr šīs juridiskās personas jēdzienu svītrot. Mēs varam padomāt, vai tas ir darāms citur, bet šeit, es uzskatu, tas ir jādara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs! Pēc tam - Endziņa kungs. Pēc tam iesim pārtraukumā.

V.Eglājs: Es pilnā mērā pievienojos tam, ko Freimanis teica. Gribu uzsvērt tādu lietu, ka sabiedrisko organizāciju biedriem vajadzīgs kaut kāds līdztiesības princips. Tādēļ sabiedriskā organizācija un individuāla fiziskā persona vai juridiskā persona... Tur salikts viss kopā vienā katlā.

Ja likumā kaut kur norādīts, ka tas var būt speciālām organizācijām, tad tam ir jābūt tajā vietā, bet kā tādai vispārējai formai šinī vietā - ne. Ja liek juridiskās personas, tad jābūt atrunai kā otrajā daļā - "likumā paredzētajos gadījumos".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, manuprāt, nevajadzētu šeit, risinot jautājumu par juridiskām personām, to pārāk politizēt. Mēs redzam kaut kur partijas un kaut ko tamlīdzīgu, kas nevarētu rasties. Bet paņemsim tagad to praksi, kāda ir šodien! Paņemsim kaut vai tādu jomu kā sports! Kas ir sporta federācija? Sabiedriskā organizācija. Kā federācijā var apvienoties? Var būt gan individuālie biedri, gan sporta klubi un tā tālāk. Piemēram, pašreiz ir izveidojusies basketbola līga. Faktiski, redzot atkal kaut kur politiku un ka atkal partijas mēģina pīt kaut kādus tīklus, ka varētu apvienoties finansu struktūras un tā tālāk, aizmirstam pilnīgi jautāt, kā tas šodien ir dzīvē. Tāpēc, pirms balsojam, es lūdzu tomēr: iedomājieties tā reāli, nevis atkal abstrakti no kaut kurienes!

Priekšsēdētājs: Paldies. Laiks domāt pusstundu! Pārtraukums līdz pulksten 12.00, kad atsāksim darbu plenārsēdē.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Pulkstenis ir 12.00.

Pirms turpinām apspriest likumprojektu par sabiedriskajām organizācijām, lūgums deputātiem: ejot projām no plenārsēžu zāles uz ilgāku vai īsāku laiku, lūdzu, ņemiet līdzi atslēdziņu, ar kuru var ieslēgt un atslēgt jūsu balsošanas iekārtu! It sevišķi, ņemot vērā, ka tagad būs liels pārtraukums plenārsēdēs. Pretējā gadījumā atslēdziņas var pazust un var būt arī citi notikumi. Tā ka lūdzu ievērot šo noteikumu.

Ozola kungs, jūs vēlējāties?

I.Ozols: Es vēlētos sniegt īsu informāciju...

Priekšsēdētājs: Tas ir sakarā ar darba kārtības jautājumiem?

I.Ozols: Nē, nē... ne par darba kārtību...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji! Mēs Apvienotajā budžeta komisijā esam šodien saņēmuši trīs pastāvīgo komisiju protokolu izrakstus, kuros ir izvērtēta jūsu komisijas attieksme pret iesniegto 1993.gada koncepciju par 1993.gada budžeta izstrādi. Būtu lūgums ne vēlāk kā līdz piektdienai iesniegt Apvienotajai budžeta komisijai savu komisiju vērtējumus par šo koncepciju, lai mēs varētu sagatavot nākamnedēļas trešdienas plenārsēdei plaši izvērstu Augstākās padomes lēmuma projektu.

Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka šajā koncepcijā ir iekļauta vesela virkne prettiesisku normu, ja tā varētu teikt, kuras pagaidām nav reglamentētas ar mūsu likumdošanas aktiem. Tas prasa ļoti lielu likumdošanas iniciatīvas un likumu korekcijas darbu. Tāpēc patiešām mums ir lūgums, lai jūs šo jautājumu neatliktu uz nākamo nedēļu, kas sarežģītu mūsu koncepcijas apspriešanu nākamās nedēļas plenārsēdē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Turpinām 1.panta apspriešanu! Tā kā deputāti jau ir izteikušies, lūdzu, Lagzdiņa kungs, izsakiet savu attieksmi saskaņā ar lēmumu par likumprojektu pieņemšanas kārtību un ar skaidrojumiem šim lēmumam par to, vai divu jēdzienu ietveršana (pirmajā daļā "juridiskās personas" un otrā daļa kopumā) ir vai nav konceptuāls balsojums!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es pilnībā pievienojos tiem deputātiem, kuri uzskata, ka par politisko partiju biedriem nekādā gadījumā nevar būt juridiskās personas, tādēļ šajā likumā vai kādā citā normatīvā aktā mums nepārprotami tas ir jāieraksta.

Bet es nekādi nevaru pievienoties tam uzskatam, ka visās sabiedriskajās organizācijās nekādi nevarētu būt par biedru kāda organizācija vai uzņēmums tikai tāpēc, ka tā veic šo peļņas darbību. Kolēģi, varbūt mēs šajā 1.pantā ierakstīsim šādu normu: "Par sabiedrisko organizāciju biedru var būt juridiskās personas tad, ja to paredz īpašas normas." Tālāk šā likuma sevišķajā daļā paredzēsim, ka par sabiedrisko fondu biedriem var būt juridiskas personas, likumā par politiskajām partijām vai šajā likumā paredzēsim, kurās nevar būt juridiskās personas, un tā tālāk.

Tālāk. Deputāts Eglājs un Plotnieks iebilda pret to, ka šai juridiskajai personai varētu būt vairākas balsis. Kolēģi, šajā likumā tā nav ierakstīts. Šeit ir noteikts tikai tas, ka var būt biedrs, un nekādā gadījumā mēs nevaram pārvērst sabiedrisko organizāciju par akciju sabiedrību, kur atkarībā no iemaksas, no biedru naudas lieluma attiecīgajam biedram ir tik un tik balsu. Tas ir pretēji sabiedrisko organizāciju veidošanās pamatprincipiem, biedru līdztiesības principam un ar to sabiedriskā organizācija atšķiras no peļņas uzņēmuma, kur katram ir tik daudz balsu un tāda noteikšana, cik liels ir viņa ieguldītais kapitāls. Tātad šajā likumā mums obligāti jāieraksta, ja atbalstīsim konceptuālo nostādni, ka atsevišķos gadījumos jeb vispār par biedriem var būt juridiskās personas un ka juridisko personu pārstāvjiem ir tikai viena vienīga balss. Un ne vairāk.

Tādi īsumā ir mani iebildumi un atbildes.

Tālāk, runājot par šo konceptuālo nostādni, es gribētu piebilst, ka šī problēma, kas saistīta ar juridiskajām personām, ir tikai divos pantos: 1. un 6.pantā. Ja jūs nobalsosit par vienu vai otru variantu, kas groza esošo redakciju, tādā gadījumā man būs ļoti vienkārši dažu minūšu laikā grozīt redakciju atbilstoši jūsu balsojumam.

Tas ir svarīgs, bet ne konceptuāls jautājums, kas caurvij visu likumu. Un pieņemšanas gadījumā tas negroza likuma daudzos pantus.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no godājamajiem kolēģiem zālē uzskata, ka tas ir konceptuāli? Viens deputāts tā uzskata - deputāts Gavrilovs, un arī deputāts Freimanis tā uzskata, ka tas ir konceptuāli. Tādā gadījumā mums ir jābalso, vai šie jautājumi ir konceptuāli, un atkarībā no balsojuma rezultātiem arī būs tālākā balsošanas procedūra.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: es gribētu apšaubīt reģistrācijas rezultātus un lūdzu atkārtot. Godājamie kolēģi, pagriezīsim atslēdziņu pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un tad nospiedīsim vienu no trijām pogām, lai reģistrētos! Lūdzu atkārtoti reģistrēties! Tāpat kā automašīnu nevar iedarbināt, nepagriežot aizdedzes atslēgu, tāpat jūs nevarat reģistrēties bez tā... Vai visi ir reģistrējušies? Vai kāds no balsu skaitīšanas komisijas pārstāvjiem nevarētu dot vismaz vizuālu novērtējumu, lai... Es negribētu būt neobjektīvs. Vai tiešām tikai 66 deputāti atrodas zālē?

Godājamie kolēģi, varbūt vēlreiz mēģināsim atkārtot reģistrāciju! Lūdzu, vērojiet, vai uz jūsu individuālās pults iedegas šī spuldzīte! Rezultāts: 71. Uzskatīsim, ka tie kolēģi, kuri nav reģistrējušies, arī nevēlas reģistrēties.

Balsosim, vai šis jaunais jēdziens par juridiskajām personām un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām ir konceptuāls jautājums! Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 40, pret - 8, atturas - 14. Pret - 9, ieskaitot Lagzdiņa kunga balsi.

Tātad plenārsēde nolēmusi, ka šis jautājums ir konceptuāls. Tādējādi mums par šo jautājumu ir jābalso pirmā lasījuma stadijā. Pēc tam, ja par to tiks nobalsots, pie otra lasījuma akceptēsim kopā ar pantu. Tātad balsojums pirmā lasījuma stadijā par to, ka sabiedriskās organizācijas var veidot juridiskās personas. Tātad balsosim par to, ka juridiskās personas var veidot sabiedriskās organizācijas. Konceptuāls balsojums.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godājamais priekšsēdētāj, ir jāvienojas par to, vai mēs balsojam, ka vispār juridiskās personas var piedalīties sabiedriskajās organizācijās tāpat kā fiziskās, vai arī nošķiram, paredzot juridiskajām personām veidot vienas sabiedriskās organizācijas, fiziskajām - otras. Tā ir pilnīgi dažāda jautājuma nostādne.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, jūs būsit tas, kas noteiks. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es nezinu, kāpēc mēs ne no kā šeit radām problēmu. Šobrīd jau Latvijas Republikā darbojas bezgala daudz sabiedrisko organizāciju un biedrību, kurās par biedriem līdzvērtīgi uz līdztiesības pamatiem ir gan juridiskās personas, gan fiziskās personas. Es minēšu vienu šādu biedrību. Tā ir Latvijas un Francijas alianse, kuras priekšsēdētājs ir dramaturgs Pēteris Pētersons. Par šās biedrības Latvijas nodaļas biedriem ir daudzas juridiskās personas, daudzi Latvijas uzņēmumi, kas sniedz finansiālu atbalstu šai biedrībai, un tāpat no Francijas puses ir daudzi franču uzņēmēji un uzņēmumi. Un tāpat uz līdztiesības pamatiem ar vienu balsi kongresos, konferencēs un sapulcēs un arī valdes sēdēs piedalās mūsu līdzpilsoņi - Latvijas Republikas iedzīvotāji. Tāda organizācija ir arī Tirdzniecības un rūpniecības palāta, tādas ir daudzas sporta biedrības un federācijas. Kāpēc mēs lauzīsim šo dabisko kārtību?

Manā rīcībā ir kādas neatkarīgās Latvijas laika sabiedriskās organizācijas - Latgaliešu fonda - statūti. Šeit 79.pantā skaidri un gaiši ir uzskaitītas tās fiziskās personas, starp citu, tajā laikā ļoti plaši pazīstami kultūras darbinieki, kuri ir biedri un dibinātāji, un tajā pašā laikā vesela rinda šeit ir juridisko personu, kuras arī ir dibinātāji un biedri. Šāda kārtība bija neatkarīgajā Latvijā. Lūdzu, nāciet un iepazīstieties ar šo sistēmu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Par balsošanas motīviem. Es tomēr gribētu uzturēt spēkā savu balsojumu par to, lai šīs juridiskās personas tur tiktu svītrotas, un es gribētu atgādināt, ka Lagzdiņa kungam nav simtprocentīgas taisnības, ja viņš, teiksim, iesaka mums tikai partijām, tā teikt, atļaut būt tīrām no juridiskajām personām. Tādēļ atgādināšu, ka mūsu vēlēšanu likumā, par ko mēs runājām, mēs atļaujam balsot gan partijām, gan sabiedriskajām organizācijām, gan privātpersonām. Starpības nebūs nekādas, Lagzdiņa kungs! Tad korumpēsies tikai sabiedriskās organizācijas un tās parlamentā taisīs, ko gribēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Man nav skaidrs, par ko es balsoju, vai par juridiskajām un fiziskajām personām, vai par juridiskajām, kā Lagzdiņš teica. Lagzdiņš teica tādu formulējumu - juridiskās personas, ja to paredz šā likuma speciālās normas. Vai par to mēs balsojam vai bez tā?

Priekšsēdētājs: Mēs, Rikarda kungs, balsojam par principu, par kuru šeit strīdas - vai juridiskās personas var veidot sabiedriskās organizācijas, kā tas ir 1.pantā pašlaik minēts. Par konceptuālu balsojumu. Otrs konceptuāls balsojums, ja pirmais būs rezultatīvs, būs par šo otro daļu - par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju iespējām veidot šīs sabiedriskās organizācijas.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Lai mēs pilnībā nesagrozītu šo labo ideju, varbūt tomēr varētu piedāvāt godātajiem deputātiem vēl trešo konceptuālo balsojumu, ka par sabiedrisko organizāciju biedriem var būt juridiskās personas, ja to paredz šis likums vai citi Latvijas Republikas likumi. Tātad atļaujas princips, par ko šeit runāja deputāts Muciņš. Atļaujas princips.

Tātad vispārējā norma ir, ka nevar būt, bet, ja likumā paredzēts, ka var būt attiecībā uz sporta biedrībām, attiecībā uz sabiedriskajiem fondiem, kas vispār... Mēs sagrausim šos sabiedriskos fondus... Starp citu, pirmā lasījuma redakcijā bija ietverts šis atļaujas princips. Lūdzu likt uz balsošanu šos trīs variantus.

Priekšsēdētājs: Ja godājamie kolēģi piekrīt, tādā gadījumā mums balsošanā praktiski ir divi varianti un trešais no tiem izrietošais. Pirmais variants ir par to, ka juridiskās personas var būt bez jebkādiem ierobežojumiem, otrais variants - ka juridiskās personas var būt, ja to pieļauj šis likums vai citi Latvijas Republikas likumi. Ja viens no šiem balsojumiem ir pozitīvs, tad mēs varam balsot par 1.panta otro daļu, kur atsevišķi atrunātas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Ja par šiem abiem variantiem ir negatīvs balsojums, tad arī otrā daļa praktiski atkrīt. Tad par to nemaz nav jābalso.

Tā. Celmiņa kungs vēlas precizēt. Lūdzu.

J.Celmiņš: Es par procedūru. Es lūdzu tomēr nelikt uz balsošanu variantus, kuru mums nav rakstiski. Ir pietiekami ar šo variantu 1.pantā, par kuru varam balsot, vai to atbalstīt vai ne, bet šinī neskaidrajā situācijā par mutisku variantu konceptuāli balsot, manuprāt, nav pieņemami.

Priekšsēdētājs: Ir pieņemami, Celmiņa kungs! Ir! Izlasiet, lūdzu, lēmumu par likumprojektu pieņemšanas kārtību.

Tā, godājamie kolēģi! Tātad mums ir divi konceptuāli pamatvarianti, par ko mēs vienojāmies. Pirmais ir, ka juridiskās personas var būt sabiedrisko organizāciju veidotāji, otrs - ka juridiskās personas var būt tikai šajā vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā, un trešais balsojums būs izrietošs no šiem abiem balsojumiem.

Vai ir nepieciešamība vēlreiz reģistrēties? Vai kādam deputātam ir nepieciešamība reģistrēties? Ir. Krūmiņa kungs ir reģistrējies... Viņš laikam ir pagriezis atslēgu un tādā veidā ir reģistrējies.

Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Es tomēr vēlreiz gribētu lūgt precizēt. Pēc tā formulējuma sabiedriskās organizācijas var veidot... Tātad atsevišķi var veidot vai var veidot tā, kā ir likumprojekta priekšlikumā ierakstīts, līdztiesīgi ar fiziskajām personām. Ja jūs dodat tādu formulējumu - "var veidot", tad var saprast, ka tās var veidot pilnīgi atsevišķu...

J.Lagzdiņš: Jā, godātie kolēģi, mums ir jāietver šajā likumā uz trešo lasījumu precizējoša norma, kas bija 1938.gadā (Ulmaņlaikā) pieņemtajā likumā, kurā bija noteikts, ka šajās bezpeļņas organizācijās savstarpēji var apvienoties fiziskās personas un fiziskās ar juridiskajām personām. Tātad visi varianti šeit ir iespējami. Tas tiks precizēts uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Tātad šobrīd mums tikai jāizlemj principiāli par juridisko personu piedalīšanos vispār un iekļaušanu vai neiekļaušanu šajā likumā.

Pirmais balsojums, godājamie kolēģi, būs konceptuāls balsojums par to, ka juridiskās personas var veidot sabiedriskās organizācijas bez jebkādiem ierobežojumiem. Nākamais būs ierobežojošais balsojums, ka juridiskās personas var veidot sabiedriskās organizācijas šajā likumā vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Godājamie kolēģi, vai mēs vēlreiz reģistrēsimies? Reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrējas arī Lagzdiņa kungs, kurš ir tribīnē. Rezultāts: 76 deputāti reģistrējušies.

Pirmais balsojums par juridiskajām personām bez jebkādiem ierobežojumiem. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 25, pret - 25, atturas - 25. Paldies. Ļoti unikāls balsojums.

Otrais balsojums, lūdzu, par juridiskajām personām, kas var veidot sabiedriskās organizācijas šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 58, pret - 4, atturas - 9.

Tātad ar balsu vairākumu esam nosprieduši, ka juridiskās personas var veidot sabiedriskās organizācijas šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. No tā izriet trešais balsojums par jautājumu, par kuru bija strīdi, tātad par šā 1.panta otrās daļas formulējumu, par valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju apvienošanos.

Mums ir balsošana, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Es gribētu precizēt./

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

M.Gavrilovs: */Kā es saprotu, mēs nobalsojām par to, ka no 1.panta vārdi "vai juridiskas personas" tiek izsvītroti, bet mums ir tiesības pie sabiedriskajām organizācijām izveidot fondus. Vai es pareizi sapratu?/

J.Lagzdiņš: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Tātad balsojums par 1.panta otrās daļas formulējumu, kas dod šādas speciālas tiesības valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām.

J.Lagzdiņš: Ar Marjašas precizējumu.

Priekšsēdētājs: Jā. Ar Marjašas kundzes precizējumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 38, pret - 18, atturas - 6. Tātad esam to akceptējuši. Tas bija pirmā lasījuma stadijā. Kā par konceptuālu mēs par to nobalsojām.

Tagad varam nobalsot par 1.panta redakciju ar jau izdarītajiem jaunievedumiem. Varbūt jūs, Lagzdiņa kungs, precizējiet, kā 1.pants mums varētu izskatīties!

J.Lagzdiņš: Tātad 1.panta redakcija būtu šāda, ka "sabiedriskās organizācijas izveido trīs vai vairāk fiziskās personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbībā sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas rakstura".

Tālāk seko nākamais teikums pie pirmās daļas: "Juridiskās personas sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai šajā likumā vai citos Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā."

Tālāk seko otrā daļa, ka valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas (iestādes) sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai tajos gadījumos, ja to atļauj (ar Marjašas kundzes precizējumu) un paredz Latvijas Republikas likumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, izsakiet savu attieksmi pret šādu 1.panta redakciju otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 47 - par, pret - 2, atturas - 14. Akceptēts 1.pants otrajā lasījumā. Dabīgi, ka uz trešo lasījumu redakcionāli labojumi ir iespējami un pat vēlami.

Lūdzu, 2.pants.

J.Lagzdiņš: Par 1.pantu vēl bija deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums, kā arī deputātes Marjašas savulaik izteiktais mutiskais priekšlikums - svītrot vārdus "vai citāda saimnieciskā darbība", jo tas ierobežo šo sabiedrisko organizāciju saimniecisko darbību. Nebūtu pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja tas ir pieņemts, tad mums arī šeit vairs ne par ko nav jābalso.

Lūdzu, 2.pants.

J.Lagzdiņš: Par 2.pantu nav neviena priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es atvainojos. Es vēl vienkārši par 1.pantu gribētu uzdot referentam jautājumu. Sakiet, uz trešo lasījumu jūs domājat tos ierobežojumus vai reglamentāciju juridiskajām personām noteikt un kuros pantos?

J.Lagzdiņš: Jā. Pirmkārt, būs jāprecizē šā panta otrā daļa, pēc tam būs jāietver šie sevišķās daļas precizējumi atsevišķās nodaļās, kur ir runa par īpašiem sabiedrisko organizāciju veidiem, proti, attiecībā uz sabiedriskajiem fondiem, sporta organizācijām.

J.Kinna: Lagzdiņa kungs, vai šie panti un šie precizējumi uzreiz ies trešajā lasījumā vai mēs par tiem varēsim vēl...

J.Lagzdiņš: To noteiksit jūs ar balsošanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs to izdarīsim ļoti vienkārši. Ja rakstiski būs būtiski precizējumi, tad par tiem nobalsosim otrā lasījuma stadijā un pēc tam uzreiz trešajā lasījumā ar redakcionāliem labojumiem, kā daudzreiz to esam darījuši, nesarežģījot procedūru.

Tātad par 2.pantu nav nekādu iebildumu? Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es varbūt neprecīzi sapratu interpretāciju, ka šīs sabiedriskās organizācijas, veidojot apvienības, ar saimniecisku darbību nevarēs nodarboties. Vai es pareizi sapratu?

J.Lagzdiņš: Par saimniecisko darbību ir īpaša nodaļa. Lūdzu, iepazīstieties ar šo nodaļu! Tajā ir sīki reglamentēts, kādā veidā un cik lielā mērā var nodarboties.

A.Felss: Tātad starp pagasta piensaimnieku biedrībām šis jautājums netiks risināts.

J.Lagzdiņš: Jā, šeit ir tā sauktā vadošā norma, kura nosaka: ja atsevišķu sabiedrisko organizāciju darbības veidu reglamentē īpašs likums, tad šā likuma noteikumi neattiecas. Ja piensaimnieku biedrību darbību reglamentē kāds Latvijas Republikas Augstākās padomes likums vai lēmums, tādā gadījumā šā likuma noteikumi uz šo biedrību neattiecas.

A.Felss: Ministru padomes nolikums.

J.Lagzdiņš: Neticu.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, šis jautājums nav balsojams. Lūdzu, par 3.pantu!

J.Lagzdiņš: Par 3.pantu nav neviena priekšlikuma vai ierosinājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Ir jautājums, Lagzdiņa kungs! Varbūt tas jautājums jums izliksies ne visai nopietns, bet es nesaprotu. Vai uz politiskajām partijām attiecas pilnībā šis likums?

J.Lagzdiņš: Godātā kolēģe! Tas ir ļoti būtisks jautājums.

R.Marjaša: Paldies, jā.

J.Lagzdiņš: Tātad situācija ir tāda: kamēr šajā zālē Augstākā padome nebūs pieņēmusi likumu "Par politiskajām partijām", uz politiskajām partijām tāpat kā uz jebkura cita veida sabiedriskajām organizācijām attieksies šis likums.

R.Marjaša: Bet pēc tam būs likums "Par politiskajām partijām"...

J.Lagzdiņš: Tas būs atkarīgs no mums.

R.Marjaša: Kā tad varēs interpretēt šā 3.panta pēdējo rindkopu? Šeit ir teikts: "Uz arodbiedrībām, reliģiskajām un citām organizācijām, kuru darbībai nav peļņas rakstura (partijām nav peļņas rakstura) un kuru darbību regulē īpašs Latvijas Republikas likums (partiju darbību regulē īpašs likums), šā likuma noteikumi neattiecas."

J.Lagzdiņš: Tieši tā, kā rakstīts.

R.Marjaša: Kad pieņemsim likumu "Par politiskajām partijām", tad vairs uz tām neattieksies šis likums?

J.Lagzdiņš: Tieši tā.

R.Marjaša: Tā tas ir domāts?

J.Lagzdiņš: Tā tas ir domāts.

R.Marjaša: Tad varbūt uzreiz rakstīt: "uz politiskajām partijām, arodbiedrībām, reliģiskajām un citām organizācijām..." Ar ko tad pēc tam mēs papildināsim to likumu?

J.Lagzdiņš: Nebūt ne. Šeit ir tāda norma, kas norāda, kuru darbību regulē īpaši Latvijas Republikas likumi. Kamēr nebūs šā īpašā likuma, tikmēr politisko partiju darbību reglamentēs šis likums.

R.Marjaša: Tātad citas organizācijas un partijas būs arī politiskās partijas?

J.Lagzdiņš: Tieši tā.

R.Marjaša: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Gribētu precizēt vienu ļoti svarīgu jautājumu. Diskusijās ir skanējis, ka šis dokuments tiek traktēts kā "jumta" likums. Bet šeit visur minēti izņēmumi, kas beigu beigās šajā "jumta" likumā atstāj tikai sabiedriskās organizācijas. Šeit Muciņa kungs argumentēja, ka šis ir "jumta" likums. Taču šis nav "jumta" likums. Un tas jāpieņem tādā transkripcijā, lai tas cilvēkus nemaldinātu. Būs atsevišķs likums par reliģiskajām organizācijām, arodorganizācijām, šajā likumprojektā teikts, ka atsevišķi būs par fondiem. Tad būs šajā sistēmā skaidrība. Šeit nav "jumta" likuma. Tāpēc viss, kas uz to velk, no šī likumprojekta jāizsvītro. Tāds man ir priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Likumdošanas komisijas sēdē izskanēja priekšlikums, ka būtu nepieciešams noteikt, ka šā likuma normas, kuras nav pretrunā ar likuma "Par arodbiedrībām", likuma "Par reliģiskajām organizācijām" normām, reglamentētu arī šo organizāciju, proti, reliģisko un arodorganizāciju, darbību.

Kolēģi, zinot, kādi ir šie likumi, cik pretrunīga un cik atšķirīga ir reliģisko organizāciju dibināšanas, reģistrācijas un darbības tiesiskā kārtība, kas noteikta šajos likumos, es vienkārši neuzdrošinājos uz otro lasījumu ielikt šādu normu. Tas ir jāpārbauda. Šeit jāveic tiesiskā ekspertīze, lai nebūtu kaut kādu pretrunu. Bez tam nevienā normatīvajā aktā un nevienā normā šajā likumā nav noteikts, ka šis likums ir "jumta" likums. Tam ir "jumta" likuma nozīme, bet tas nekur nav tā nosaukts.

M.Gavrilovs: */Man ir tāda sajūta, ka de facto tas nav "jumta" likums, bet sarunās un argumentācijā šis termins tiek izmantots. Jānorunā, lai mēs ar terminoloģiju cits citu nebaidītu./

J.Lagzdiņš: Tas jums jāsarunā ar kolēģiem, kuri to nosauca par "jumta" likumu.

M.Gavrilovs: */Kā.../

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, šeit tomēr ir otrais lasījums, nevis savstarpēja diskusija pie mikrofoniem.

Lūdzu, ja par 3.pantu vairs nekā nav balsojama, tad otrā sadaļa jeb otrā daļa - sabiedrisko organizāciju un to apvienību izveidošana. 4.pants.

Paldies. Vai ir deputātiem? Nav. 5.pants.

J.Lagzdiņš: Arī par 5.pantu mums nav neviena priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. 6.pants.

J.Lagzdiņš: Ir deputāta Cilinska ierosinājums 6.pantu papildināt ar normu, ka par jaunatnes sabiedrisko organizāciju biedriem, kā arī par sporta kluba biedriem var būt arī 14 gadu vecumu sasniegušas personas, ja tām ir vecāku vai aizbildņu rakstiska atļauja. Šī norma ir ietverta 6.panta trešajā daļā, kur noteikts, ka par visu sabiedrisko organizāciju biedriem var būt personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, ja tās, iestājoties attiecīgajā sabiedriskajā organizācijā, iesniedz vecāku vai aizbildņu parakstītu atļauju. Tātad ne tik vien uz jaunatni vai sportu, bet arī uz visām.

Starp citu, sevišķajā daļā, kur ir runa par sabiedriskajiem fondiem, ir izņēmuma norma, kura nosaka, ka par sabiedrisko fondu biedriem var būt tikai pilngadīgas personas. Tāpat arī par korporāciju biedriem.

Priekšsēdētājs: Tātad Ābiķa kungs un pēc tam Freimaņa kungs.

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, ka neesmu iesniedzis rakstisku priekšlikumu, un tomēr. Pirmkārt, vai termins "pastāvīgais iedzīvotājs", kurš faktiski starptautiskajā juridiskajā praksē, cik es zinu, nefigurē citās valstīs, nebūtu aizvietojams ar terminu "ārvalstnieks" vai "bezpavalstnieks"? Tas ir skaidri saprotams termins.

Un otrs. Jūs tikko teicāt, ka šis likums pagaidām, kamēr nav pieņemts likums par politiskajām partijām, attiecas arī uz politiskajām partijām. Manuprāt, obligāta tādā gadījumā šeit būtu uzreiz iebilde. Tātad pirmajā teikumā līdz komatam, ka "izņemot politiskās partijas, par kuru biedriem var būt tikai Latvijas pilsoņi", jo nekur pasaulē par politisko partiju biedriem nevar būt nepilsoņi.

J.Lagzdiņš: Redziet, kolēģi, mēs esam nonākuši tikai līdz 6.pantam, un divkārt jau jums ir radušies iebildumi par to, ka politisko partiju darbība būtu īpaši jāreglamentē. Šajā manis izstrādātajā likumprojektā pirmajos variantos bija sevišķajā daļā īpaša nodaļa. Škapara kungs ir izstrādājis īpašu likumu. Jūs noraidījāt to nostādni, ka šajā likumā būtu jāparedz šī īpašā nodaļa ar deviņiem īpašiem reglamentējošiem noteikumiem, kuri būtu jāattiecina tikai uz politiskajām partijām. To jūs noraidījāt pirmajā lasījumā. Tajā pašā laikā arī Škapara kunga likums ir zem jautājuma zīmes.

Tātad, kolēģi, mēs esam nonākuši līdz otrajam lasījumam, un šī problēma joprojām netiek atrisināta tiesiski korekti. Es piedāvāju savu variantu, Škapara kungs piedāvā savu variantu. Jāiet ir uz priekšu.

Dz.Ābiķis: Varbūt tiešām risinājums ir tāds, ka šis likums nav attiecināms uz politiskajām partijām? Citādi te ir ļoti daudz pretrunu.

J.Lagzdiņš: Bet kur ir garantijas?

Dz.Ābiķis: Obligāti tad ir vajadzīga arī atruna, ka juridiskā persona nevar būt politiskās partijas biedrs. Var būt tikai fiziskā persona. Tā ka te attiecīgajos pantos ir jāraksta tās atrunas, ka tas neattiecas uz politiskajām partijām, vai viss šis likums jāattiecina tikai uz organizācijām, kuras nav politiskās partijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es esmu gatavs piekrist Ābiķa kunga ierunai, ka šinī redakcijā, pašreizējā variantā, kamēr mums nav partiju likuma, mums ir jāreglamentē, ka pilsonim šinī gadījumā ir citas tiesības.

Otrs jautājums, Lagzdiņa kungs, ir tāds. Tā kā mēs 1.pantā pieņemam jaunu redakciju par juridiskajām personām, kas ir tiesīgas apvienoties (tikai šajā likumā), vai jums, lūdzu, nešķiet, ka tagad 6.panta otrā sadaļa ir pārāk plaša? Vai to nevajadzētu atrunāt šādi: "sabiedriskajās organizācijās saskaņā ar šajā likumā paredzētajiem gadījumiem"? Jo šī otrā sadaļa ir pārāk plaša manā uztverē.

J.Lagzdiņš: Jā, neapšaubāmi. Uz trešo lasījumu tiks precizēta otrās daļas redakcija. Atbilstoši tam balsojumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Tātad pirmais jautājums retorisks. Secinot no diskusijas, kura šeit izvērtās, jautājums par to, vai šis ir "jumta" likums vai nav "jumta" likums, nav no mazsvarīgākajiem. Vēl man ir precizējums. Vai sakarā ar balsojumu par 1.pantu otrā rindkopa tiek svītrota? Tā es saprotu? Jūs mums par to teicāt. Otrā rindkopa./

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs tikko izskaidroja, ka uz trešo lasījumu būs zināmas izmaiņas.

J.Lagzdiņš: Ja runa ir par 6.punktu, tad, bez šaubām, tiks koriģēta redakcija.

M.Gavrilovs: */Otrā rindkopa tiek svītrota. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Par 6.panta pirmo daļu. Te jau Ābiķa kungs teica. Ja mēs 6.panta pirmās daļas beigās vienkārši pierakstītu vienu teikumu: "Par politiskās partijas vai politiskās organizācijas biedru var būt tikai fiziskā persona - Latvijas Republikas pilsonis", tad viss būtu skaidrs. Tad visi jautājumi tiktu noņemti ar vienu teikumu, ja to nobalsotu.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, jūsu domas?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Uz priekšu ir jāiet. Šis jautājums ir jāizlemj debatējot un ar balsošanu. Es esmu par to, ka politisko organizāciju darbība vienā vai otrā veidā jāreglamentē.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze vēl vēlas izteikties. Lūdzu.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Jums vēl pietiks laika strīdēties par to, vai nepilsoņiem mēs piešķirsim starptautiskajās normās paredzētās tiesības piedalīties politiskajās partijās vai mēs viņiem atņemsim šīs tiesības. Es piedāvāju par to strīdēties tad, kad būs likums par partijām.

Es piedāvāju sakarā ar šo, jūsuprāt, strīdīgo, bet, manuprāt, nestrīdīgo tematu "nenoraut" šā likuma pieņemšanu. Ne velti es uzdevu jautājumu sakarā ar jau nobalsoto pantu. Vai uz politiskajām partijām tas attiecas vai ne? Lai mums atkristu visas šīs pārdomas, varbūt atgriezīsimies pie 3.panta un tomēr pirms tām arodbiedrībām uzrakstīsim, ka uz politiskajām partijām un arodbiedrībām un tā tālāk, kuras ir regulētas ar speciāliem likumiem, šis likums neattiecas. Tad mēs nomierināsimies. Attiecībā uz tiem jautājumiem mēs spriedīsim pēc tam, kad būsim nobrieduši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu komentārs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, ja mēs esam pārliecināti, ka pieņemsim likumu par politiskajām partijām (tas, vai mēs to pieņemsim, būs atkarīgs no konceptuālā balsojuma Vēlēšanu likumā), tad mēs neapšaubāmi šādu normu varam šeit izteikt un tā būtu likumsakarīga norma. Bet šis jautājums faktiski ir jāizlemj, balsojot par šo konceptuālo nostādni Vēlēšanu likumā, kura neapšaubāmi pacelsies. Tās debates būs tikpat karstas kā šobrīd par šo likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es arī uzskatu, ka ar vienu teikumu šo problēmu šeit kopumā nevar atrisināt. It īpaši tāpēc, ka mums nav skaidras nostādnes, kā būs ierakstīts Vēlēšanu likumā. Ja mūsu Vēlēšanu likums paredzēs, ka Truškopības biedrība varēs izvirzīt savu sarakstu uz Saeimas vēlēšanām, tādā gadījumā šie nepilsoņi, iestājoties šajā Truškopības biedrībā, varēs piekļūt aktīvai darbībai politikā. Arī ar Rikarda kunga piedāvāto vienu teikumu šo problēmu mēs neatrisināsim. Es arī pievienojos Marjašas kundzes priekšlikumam atteikties no mēģinājuma ar šā likuma palīdzību atrisināt šo problēmu, bet iet to ceļu, kurš acīmredzot mums iezīmējas, un pieņemt Vēlēšanu likumu un pēc tam likumu par partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Celmiņa kungs! Es domāju, ka tagad mēs balsosim un ka viss noskaidrosies. Ierosinājums balsošanai bija viens, kuram arī piekrita Lagzdiņa kungs. Tas ir, 6.pantu papildināt ar to, ka par politisko partiju biedriem var būt tikai fiziskās personas - Latvijas Republikas pilsoņi.

Formāls iebildums ir, ka tas nav rakstiski, bet man liekas, ka arī rakstiskajos priekšlikumos apmēram tādi formulējumi bija. Es domāju, ka tas ir balsojams "par" vai "pret" un izlemjams, jo tālāk šī diskusija vienkārši ieilgs.

Otrs balsojums, ja Ābiķa kungs pastāv uz to, ka šo jēdzienu "pastāvīgais iedzīvotājs" nomaina ar jēdzienu "ārvalstnieks" vai "bezpavalstnieks". Vai ir vajadzīgs šis balsojums, Ābiķa kungs? Ābiķa kungs nereaģē.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Nevar tādā veidā ierakstīt papildinājumu 6.pantā. Es domāju, ka tas viss ir kaut kāds absurds. Mēs tādā veidā no dzirdes, vienkārši neizsvēruši jautājumu, ierakstīsim ļoti būtisku momentu šeit iekšā. Tāpēc es ierosinu atstāt 6.pantu tādu, kāds tas ir pašreiz, un balsot par komisijas iesniegto redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es papildus pie balsošanas motīviem. Lūdzu uzklausīt, ko es saku. Ja mēs šajā likumā šodien izslēdzam visus nepilsoņus, tad mēs tos iedzenam pagrīdē. Jūs to saprotat. Mēs tos izņemam no valsts un kontroles absolūti. Tas arguments uz jums iedarbosies vai ne?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es principā atbalstu Marjašas kundzes ieteikumu pielikt to pie 3.panta. Jo šeit rakstīt par partijām veselu teikumu vienkārši nav loģiski. Mēs runājam par sabiedriskajām organizācijām un pēkšņi reglamentējam partiju jautājumus! Loģiskāk ir vienu vārdu pielikt pie 3.panta klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Tad Ābiķa kungs.

J.Freimanis: Es domāju, ka Marjašas kundzei nevajadzētu tik afektēti uzdot šo jautājumu. Ja Marjašas kundze aizbrauktu uz jebkuru civilizētu valsti, tad tur, tā sakot, klaidoņiem un bezpavalstniekiem un tā tālāk nav tiesību iestāties politiskajās partijās. Tas, ka mums viņu ir tik daudz, nelabo situāciju, jo mēs taisām tiesisku valsti. Tādēļ es ļoti gribētu atbalstīt šo labojumu, ko Rikarda kungs ieteica. Es domāju, ka Truškopības biedrība vēl pastāv.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tomēr domāju, ka būtu balsojams arī jautājums, ko izvirzīja Marjašas kundze, par atgriešanos pie 3.panta. Neattiecināt šo likumu uz politiskajām partijām. Varētu par šo jautājumu tomēr balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl paklausīsimies Lagzdiņa kunga secinājumus un tad mēģināsim sakārtoties balsošanai.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šīsdienas diskusija izriet no vienas nelielas vai lielas nelaimes. Proti, mēs likumprojektus nepieņemam pareizajā secībā. Ja pieņemsim Vēlēšanu likumu tādā redakcijā, ka vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus varēs izvirzīt arī sabiedriskās organizācijas blakus politiskajām partijām, tādā gadījumā dodot sabiedriskajām organizācijām, šai Truškopības biedrībai, ko šeit vairākkārt minēja, tādas pašas tiesības kā politiskajām partijām...

Kolēģi, tagad uzmanību! Absurdas ir visas normas, kuras šajā vai citā Latvijas Republikas likumā kaut kādā mērā ierobežos politisko partiju darbību, jo mēs, uzlikdami tām papildu pienākumus un ierobežojumus, nostādīsim tās sliktākā stāvoklī. Tiesību ziņā tās būs nostādītas vienā līmenī ar Truškopības biedrību. Tādēļ, kolēģi, es jau desmito reizi dažādās auditorijās uzsveru, ka vispirms ir jāpieņem Vēlēšanu likums. Tas izšķir visu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs! Pēc tam - Cilinska kungs.

J.Škapars: Es gribētu tomēr akcentēt vienu momentu, ka Vēlēšanu likumu tik cieši saistīt ar Partiju likumu nevajadzētu. Jebkurā gadījumā, lai mēs sakārtotu savu sabiedrību arī politiski kaut cik normāli, ir jāpieņem likumi par visām šīm pamatsfērām. Mēs pieņēmām par arodbiedrībām atsevišķi, mēs pieņēmām par reliģiskajām organizācijām atsevišķi. Es domāju, ka atsevišķs likums ir pieņemams arī attiecībā uz partijām. Tas nenostādīs partijas sliktākā stāvoklī. Bet es domāju, ka vienkārši būs strikti noteikts partijas juridiskais statuss. Turklāt piezīmēju, ka šeit ir daudz specifisku jautājumu. Jūs jau redzējāt, cik tas asi var iet, tikko mēs par vienu jautājumu sākam polemizēt. Tādu jautājumu būs krietni vairāk, to es jums pavisam noteikti varu pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Te jau tika minēts, ka viss atduras uz šo Vēlēšanu likumu. Ja mēs gadījumā šajā Vēlēšanu likumā atstājam par sarakstu iesniegšanu tādu redakciju, kāda ir patlaban, tad, protams, šis likums varētu tikt pieņemts redakcijā, kāda ir šobrīd.

Tajā pašā laikā jūs atceraties, ka ir vēl viens no variantiem, pie kura aicina atgriezties. Nevar iesniegt kaut kāds simts cilvēku savu sarakstu, bet iesniegt var politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Kad mēs, apspriežot Vēlēšanu likumu, atgriezīsimies pie tā varianta, situācija jau būs absurda. Sabiedriskās organizācijas, kuras veido juridiskās personas, kā mēs nobalsojām 1.pantā. Loģiski, tas absolūti neiet kopā, ka šādas sabiedriskās organizācijas varēs piedalīties vēlēšanās. Līdz ar to mēs nonāksim pie tā, ko Pašvaldības komisija un Škapara kungs "dzen cauri" visu laiku, proti, par to, ka vēlēšanās var piedalīties politiskās partijas un ka tādēļ ir šis likums. Es domāju, ka šobrīd vispār turpināt apspriest nav lietderīgi, un ierosinātu pārtraukt apspriešanu līdz brīdim, kamēr pieņems Vēlēšanu likumu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs! Tad Kides kungs.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi, es laikam nupat būšu tuvu tādai situācijai, kad vairs nekā nesaprotu. Bet, pirmkārt, es domāju, ka Marjašas kundzei, kad viņa uzstājās, bija dziļa taisnība. Ja mēs sāksim ierobežot nepilsoņu tiesības veidot sabiedriskās organizācijas, tad, manuprāt, mēs būsim ļoti tuvu cilvēktiesību pārkāpumiem. Jo tiesības biedroties ir jebkuram cilvēkam, un tā ir starptautiskajās tiesībās atzīta norma. Šādā vai citādā veidā biedroties, bet šis termins šajās cilvēktiesībās ir rakstīts. Šeit ir šī problēma, ka Lagzdiņa kungs šajā likumprojekta koncepcijā ir stabili atteicies no sabiedriski politisko organizāciju jēdziena un uzskata, ka tāda vairs nav, kaut gan objektīvā realitāte Latvijas Republikā ir tāda, ka šādas organizācijas ir un ka valstij ir tiesības reglamentēt to cilvēku loku vai, pareizāk sakot, noteikt, kāds ir tas pilsoņu loks, kuri var piedalīties šajā aktīvajā politiskajā dzīvē, izvirzīt kandidātus un tikt ievēlēti. Tas, ka mēs mēģinām šajā 6.pantā it kā atrisināt visas šīs problēmas, ir vislielākā problēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Man šķiet, ka visa mūsu nelaime pastāv tajā apstāklī, ka mēs esam pazaudējuši terminu "sabiedriski politiskā organizācija". Organizācijas dibinoties vienmēr strīdas, vai tās ir sabiedriskās organizācijas vai sabiedriski politiskās organizācijas. Tāds strīds pastāvēja Lauksaimniecības savienībā, kad gribēja to veidot kā sabiedriski politisku organizāciju. Pēc tam to nodibināja kā sabiedrisko organizāciju. Ja mums būtu šāds termins, tad atrastu starpību starp Truškopības biedrību un Latvijas Tautas fronti, no kurām vienai nebūtu tiesību izvirzīt kandidātus, bet otrai būtu tiesības.

Atcerieties, pēdējā lēmumā par vēlēšanām mēs pieņēmām balsojumu tieši ne par sabiedriskajām, bet par sabiedriski politiskajām organizācijām, ka tām ir tiesības izvirzīt kandidātus ar listēm paralēli partijām. Bet nevis visām sabiedriskajām organizācijām. Vai mēs nevarētu tomēr atgriezties pie termina "sabiedriski politiskā organizācija" kā vienas no sabiedrisko organizāciju apakškategorijām, kas tomēr ar kaut kādiem mazākiem ierobežojumiem atšķirtos no partijas?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Domājot par 6.panta redakciju, es gribētu teikt, ka mēs nedrīkstam aizmirst mūsu konstitucionālo likumu "Par cilvēka un pilsoņa tiesībām". Tur arī vispārīgā veidā šis jautājums, sevišķi tas jautājums, kas attiecas uz šā panta pirmo daļu, jau ir regulēts. Vai šis pants ir saskaņots ar mūsu konstitucionālo likumu?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, šā 6.panta redakcija ir tāda, ka jebkurš Latvijas Republikas iedzīvotājs un arī pilsonis... Tīši es ieliku 6.pantā terminu "pilsonis", jo mūsu tautieši, kas dzīvo Vācijā, Zviedrijā, Amerikā, nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, bet viņi, piemēram, ir Latvijas Rakstnieku savienības biedri. Viens mazs piemērs. Daudzi Zviedrijā, Amerikā dzīvojošie rakstnieki ir Latvijas Rakstnieku savienības biedri. Bija jāieliek šis dubultais formulējums, lai neizslēgtu šos mūsu tautiešus ārzemēs, kuri, nebūdami iedzīvotāji, ir pilsoņi. Tāpēc ir šie divi termini. Tas ir pirmais.

Otrais, ko deputāts Kide šeit ierosināja, ir tas, ka tik tiešām šis likums ir konstruēts tādā veidā, ka tas nav nobeigts likums. Tam ir divas daļas: vispārējā un sevišķā. Vispārējā daļa reglamentē noteikumus, kas attiecas uz visu veidu sabiedriskajām organizācijām, sevišķā daļa - ja dibināšanas darbības gaitā vai reģistrācijas gaitā būs kaut kādi šķēršļi un būs loģiska nepieciešamība kādu sabiedrisko organizāciju veidu reglamentēt ar īpašu nodaļu.

Lūdzu, Kides kungs un tie cilvēki, kas uzskata, ka sabiedriski politiskās organizācijas darbība vai reģistrācija jāreglamentē kaut kā īpaši, nāciet ar savu priekšlikumu, iesniedziet 11.nodaļas jaunu, nevis jaunu, bet papildu redakciju, un mēs to pieņemsim! Es piekrītu jums. Šis likums ir tā konstruēts, ka šāda iespēja tiek pieļauta. Tas ir darīts tīši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es deputātu uzmanību gribētu pievērst tam, ko teica Celmiņa kungs. Manuprāt, Celmiņa kungs te vienkārši "sajauca gaisu", vulgāri izsakoties. Redziet, kas par lietu! Labi, nepilsonis var būt Truškopības biedrībā, bet saskaņā ar pastāvošo likumdošanu nepilsonis nevarēs vēlēt un tikt ievēlēts. Tā ka faktiski arī Cilinska kunga uztraukumi ir nevietā. Principā Marjašas kundzes priekšlikums ir samērā loģisks. Šeit nevajadzētu sapīt visas šīs lietas. Nepilsoņi nevarēs tikt izvirzīti, nevarēs kandidēt un nevarēs arī vēlēt. Būtu atbalstāms Marjašas kundzes priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, man uzreiz gribētos precizēt. Jūs ierosinājāt pirms tam šo "pastāvīgā iedzīvotāja" terminu nomainīt ar citu, ar "ārvalstniekiem" vai "bezpavalstniekiem". Vai jūs vēl pastāvat, jo mēs tūlīt balsosim?

Dz.Ābiķis: Principā jau tā ir, ka jēdziena "pastāvīgais iedzīvotājs" nekur nav. Bet varbūt dažos varētu rasties psiholoģiska trauma? Varbūt atstāt nevis "pastāvīgais iedzīvotājs", bet vienkārši "iedzīvotājs"? Tad būtu...

Priekšsēdētājs: Tātad jūs nepastāvat uz šo balsojumu šinī stadijā? Kides kungs un tad Endziņa kungs. Lūdzu.

E.Kide: Tā kā nav pieņemts Vēlēšanu likums un gaisā virmo Vēlēšanu likuma tēzēs paredzētā 100 cilvēku grupa, tā veido, manuprāt, vēl vienu sabiedrisko organizāciju, uz laiku nodibinātu sabiedrisko organizāciju, kura faktiski nenesīs nekādu atbildību, tai nav nekādu ierobežojumu, bet tā varēs izvirzīt listes. Tātad tas ir vēl zemākas kategorijas grupējums. Vai tā būs kā sabiedriskā organizācija? Pēc tam, kad tās grupējums, tās pārstāvji ieies parlamentā ar mandātiem, faktiski šī sabiedriskā organizācija var reorganizēties un vairs nenest nekādu atbildību. Tātad tā ir vēl zemāka līmeņa grupa.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Šī jūsu izvirzītā problēma nav šā likuma tēma.

E.Kide: Es saprotu.

J.Lagzdiņš: Es pilnīgi jums pievienojos un esmu pret to, ka deputātu kandidātu sarakstus var izvirzīt šīs...

E.Kide: "Vanšu tilta grupas".

J.Lagzdiņš: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Zem citiem tiltiem ir ērtāk, Kides kungs. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es arī gribu pateikt, ka tā tēma nav šā likuma sakarā apskatāma. Bet, tā kā šeit izskanēja bažas attiecībā uz to, ka, ja mēs ierakstīsim tā vai citādi, līdz ar to tas būtu saistošs Vēlēšanu likumam, es pateikšu skaidri un gaiši, ka Satversmē skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka tiesības vēlēt ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri uz pirmo vēlēšanu dienu ir sasnieguši 21 gada vecumu. Tas ir viens.

Un otrs. Ievēlēt par Saeimas deputātu var Latvijas Republikas pilsoni, kurš uz pirmo vēlēšanu dienu ir sasniedzis 21 gada vecumu. Tātad šeit atkrīt visas tās bažas vai kaut kas tamlīdzīgs. Mēs nevaram Vēlēšanu likumu rakstīt tādu, kas būtu pretrunā ar Satversmi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es te esmu mēģinājis pierakstīt ieteiktos balsojumus. To ir visai daudz, un tie attiecas uz daudziem pantiem un ir diametrāli pretēji. Analizējot visu šo situāciju, izvirzās divi balsojumi, kas būtu reāli. Pirmais ir Cilinska kunga ierosinātais ārkārtīgi radikālais balsojums - apturēt šā likumprojekta izskatīšanu līdz Vēlēšanu likuma pieņemšanai. Un otrs būtu - atgriezties pie 3.panta un nobalsot par 3.panta trešās daļas papildināšanu ar reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, kā arī ar politiskajām partijām. Pārējie balsojumi, es ļoti atvainojos, prasa radikālus labojumus, turklāt rakstiski iesniegtus labojumus, jo drusku par daudz ir šādā veidā par to visu mutiski balsot. Vai ir kādi iebildumi?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs varētu izdarīt divus balsojumus. Pirmo radikālo balsojumu - Cilinska kunga ierosinājumu par apturēšanu. Un otro, atgriežoties pie 3.panta un papildinot ar "politiskajām partijām".

Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Vai tādā gadījumā nevajadzētu līdz ar partijām likt klāt arī vēl vienu, tas ir, "sabiedriski politiskās organizācijas"?

Priekšsēdētājs: Varbūt nesarežģīsim, Preinberga kungs! Būtu dikti sarežģīti tagad ieviest atkal šo terminoloģiju. Es domāju, ka tad Cilinska kunga priekšlikums noteikti uzvarētu, un tad nevienam vairs nekas nebūtu skaidrs. Paldies.

Balsosim, sākot ar Cilinska kunga priekšlikumu kā radikālāko. Vai ir nepieciešamība reģistrēties? Nav. Balsosim par Cilinska kunga priekšlikumu - apturēt šā likumprojekta izskatīšanu līdz Vēlēšanu likuma pieņemšanai. Viena balss papildus - "atturas". Rezultāts: par - 28, pret - 24, atturas - 12. Tas nav vairākums. Šinī gadījumā mēs turpinām šā likumprojekta izskatīšanu.

Nākamais balsojums ir papildināt 3.panta trešo daļu aiz vārda "uz" ar vārdiem "politiskajām partijām".

Rikarda kungs!

R.Rikards: Es tomēr iesaku atturēties atsaukties uz nepieņemtu likumu. Par arodbiedrībām likums ir pieņemts, par reliģiskajām organizācijām - pieņemts. Par to, vai pieņems par politiskajām partijām likumu tādā veidā, kā Škapars iesniedzis... Es uzskatu, ka līdz Saeimas ievēlēšanai nepieņems tik nedemokrātisku likumu. Tātad nevar atsaukties uz nepieņemtu likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Rikards: Ja ir "citām organizācijām", tad, kamēr nav likuma, tikmēr šis likums regulē, kad būs likums, tad būs skaidrs. Bet nevar atsaukties uz nepieņemtu likumu. Varbūt tas vispār netiks pieņemts. Tas nozīmē, ka politiskās partijas būs nelegālas.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Rikards: Ārpus likuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par motīviem vēl kāds vēlas izteikties?

Balsosim par to, ka 3.panta trešo daļu papildinām ar "politiskajām partijām". Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 41, pret - 11, atturas - 12. Šis variants ir guvis vairākumu. Tādējādi 3.panta trešo daļu lūdzu jūsu eksemplāros papildināt ar vārdiem "politiskajām partijām". Tas praktiski tālākajā diskusijā mums noņem otru jautājumu, bet nemaz nepadara to vieglāku.

6.pants.

J.Lagzdiņš: Bija deputāta Cilinska ierosinājums. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk nav. 7.pants.

J.Lagzdiņš: Par 7.pantu nav neviena rakstveida ierosinājuma.

Priekšsēdētājs: Arī zālē deputāti neizsaka nekādus ierosinājumus. Paldies. 8.pants.

J.Lagzdiņš: Par 8.pantu nav ierosinājumu. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka 8.pants arī zināmā mērā reglamentē un varētu atrisināt Latviešu biedrības problēmu, kas radusies šobrīd, kad izveidojušās divas latviešu biedrības.

Priekšsēdētājs: Paldies. 9.pants.

J.Lagzdiņš: Nav ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Likumdošanas jautājumu komisijā, kad runājām par šo pantu, radās šaubas un bažas, vai šodien visas reāli eksistējošās sabiedriskās organizācijas, no kurām dažas pastāv pat ļoti un ļoti ilgi, varēs sameklēt 2.pantā prasīto izrakstu no kongresa kopsapulces vai konferences protokola par organizācijas dibināšanu. Vai neveidosies tāda situācija, ka tai būs jādibinās par jaunu? Tad vispār būs neskaidrs, kur paliek šī manta, un tamlīdzīgi. Mēs vienojāmies, ka to varētu risināt lēmuma attiecīgā punktā. Šeit es nekā ļauna neatrodu. Tad jautājums paliek atklāts. Mēs nevaram tik vieglprātīgi šobrīd, neko neveidojot un nekādu līdzsvaru nemeklējot, izlemt.

Priekšsēdētājs: Paldies Plotnieka kungam par šo jautājumu. Es arī to gatavojos uzdot Lagzdiņa kungam kā ieinteresētā persona.

J.Lagzdiņš: Paldies Likumdošanas komisijai, ka tā šo manu likumprojektu trīs reizes ir izskatījusi. Es tādu gadījumu neatceros. Pēdējo reizi izskatīja divas dienas pirms šā likumprojekta apspriešanas otrajā lasījumā.

Bet, pēc būtības runājot, jūsu iebilde ir ļoti pamatota. Šī problēma tiks atrisināta lēmuma 2.punktā, kur ir runa par kārtību, kādā jāreģistrē jau darbojošās sabiedriskās organizācijas. Tiks noteikts, ka šīm organizācijām ir atvieglojumi attiecībā uz dokumentu iesniegšanu, jo tik tiešām būtu absurdi prasīt Latviešu biedrībai 1985.gada dibināšanas sapulces protokola iesniegšanu Tieslietu ministrijā. Noteikti šis priekšlikums tiks pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jautājums atkrīt. Tātad lēmumā tas tiks regulēts vēl papildus.

10.pants.

J.Lagzdiņš: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. 11.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

J.Lagzdiņš: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav. 13.pants.

J.Lagzdiņš: Priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. 14.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 15.pants.

J.Lagzdiņš: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungam būs? Nē, nav. 16.pants.

G.Preinbergs: Tagad ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es lūgtu papildināt 16.pantu ar frāzi: "kā arī bez Ministru padomes atļaujas valkāt formas tērpus vai to atsevišķas detaļas (cepures ar kokardēm, frenčus ar zīmotnēm u.tml.)".

Priekšsēdētājs: Rakstiski, lūdzu, Preinberga kungs, uz trešo lasījumu, jo tas ir jāpavairo.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, atļausit tomēr atbildēt uz šo ierosinājumu, jo esmu saņēmis ne vienu vien ierosinājumu attiecībā uz dažādām citvalstu sabiedriskajām organizācijām, kuras valkā dažādus citu valstu neeksistējošu militāru formējumu formas tērpus. Šis jautājums Latvijas Republikā nav reglamentēts.

Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, es biju ietvēris tādu redakciju, kā šeit apmēram ierosināja Preinberga kungs, lai izslēgtu iespēju dažādiem "Kazačij krug" šos formas tērpus un dažādus zobenus un citus ieročus arī nēsāt. Taču Pašvaldības komisija un Likumdošanas jautājumu komisija noraidīja šo priekšlikumu. Gribot vai negribot man tas bija jāpieņem.

Bet, kolēģi, šis jautājums ir ļoti nopietns, jo var būt tāda situācija, ka kāda sabiedriskā organizācija tik tiešām ietērpj savus biedrus šajos formas tērpos. Piemēram, ārzemnieku, kurš ierodas Latvijas Republikā pirmo reizi, uz ielas aptur šāds biedrs šādā formas tērpā. Ārzemnieki taču nezina, vai tas ir zemessargs, policists, drošībnieks vai kāds cits. Un šis cilvēks formas tērpā sāk prasīt viņam piecus dolārus par satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Teorētiski šāda situācija pastāv. Tā ka šo jautājumu varbūt vajadzētu reglamentēt tā, kā to ierosināja Preinberga kungs, proti, ka formas tērpu nēsāšana ir pieļaujama tikai tad, ja atļauju izsniegusi noteikta šajā likumā minēta institūcija, - tā varētu būt Ministru padome.

1938.gada Latvijas Republikas likumā par bezpeļņas organizācijām bija noteikts, ka šīs atļaujas izsniedz iekšlietu ministrs. Pat skautiem iekšlietu ministrs izsniedza atļauju valkāt formas tērpus un krekliņus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, varbūt vienosimies, jo ir Preinberga kunga rakstisks priekšlikums, ka uz trešo lasījumu komisija to iestrādās vai pavairos. Tad mēs varēsim balsojot šeit plenārsēdē noteikt šo kārtību. Situācija šobrīd ir izveidojusies tiešām aktuāla.

Nākamais, liekas, bija Kinnas kungs. Informāciju sniedz Plotnieka kungs. Lūdzu.

A.Plotnieks: Tika minēta Likumdošanas jautājumu komisija, mēs, tieši otrādi, piedāvājām šādu normu, nevis noraidījām, Lagzdiņa kungs! Tā bija jūsu komisija, kas noraidīja. Mēs iestājāmies, ka ir jābūt Tieslietu ministrijas atļaujai, ja vēlas tādu vai citādu formas tērpu organizācijas biedriem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vaininieku esam atraduši. Pašvaldības komisija ir par formām.

Lūdzu, Kinnas kungs! Un tad Freimaņa kungs.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, vai 16.pantā šis minētais aizliegums neiznīcina Mednieku un makšķernieku biedrību?

J.Lagzdiņš: Nekādā gadījumā tas neiznīcina arī sporta biedrību šaušanas sekcijas, jo šeit jau biedri netiek apbruņoti, viņi vienkārši tiek apmācīti šaušanā. Sava bezpeļņas, tā teikt, uzdevuma veikšanai šie ieroči viņiem tiek izsniegti, bet viņi nenēsā šos ieročus un nevalkā formas.

J.Kinna: Es atvainojos, bet tādā gadījumā tirdzniecība caur Mednieku un makšķernieku biedrību ar ieročiem praktiski ir zem šā jautājuma, jo Mednieku un makšķernieku biedrība organizē ieroču tirdzniecību. Tātad var uzskatīt, ka tā apbruņo savus biedrus.

J.Lagzdiņš: Jā, teorētiski jūs ļoti precīzi šo situāciju paskaidrojāt, kāda varētu rasties. Acīmredzot šī norma un šī situācija jāreglamentē īpašā nodaļā, kur ir runa par sporta biedrībām. Es piekrītu.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl jautājums, Lagzdiņa kungs. Es arī atļaušos. Kā būtu ar militārajām mācībām, jo sabiedriskajām organizācijām, es domāju, ka nekas... Pat organizācijas raksturs ir tāds, ka šīs mācības ir militāras vai militarizētas labākajā gadījumā. Kaut vai tie paši skauti.

J.Lagzdiņš: Jā. Līdzīga norma bija arī neatkarīgās Latvijas laika 1927.gada likumā, ļoti līdzīga. Šāds ieraksts "militārās mācības" - tas neaizliedza skautiem nodarboties ar ierindas mācību, jo tā faktiski nav militāra mācība ar ieročiem, tai ir, tā teikt, (smejas) nemilitārs raksturs.

Priekšsēdētājs: Bet saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu pie 3.panta politiskās partijas ar to varēs nodarboties. Nav nekādu ierobežojumu.

Lūdzu, Freimaņa kungs, kamēr Endziņa kungs aizņemts.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, šo jautājumu 16.pantā es ierosinātu nepacelt līdz nesaprātīgiem augstumiem un speciāli vēl apspriest kaut kādā komisijā. Mums vēl ir studentu korporācija, deķeļi, mums vēl ir skauti un tā tālāk. Mums ir daudz kas tāds... Ja skriesim uz Ministru padomi pie Godmaņa, lai korporelis varētu nēsāt savu deķeli, tad mēs nonāksim pie tā, ka savas nozīmītes arī vairs bez Godmaņa kunga nevarēsim nēsāt. Tā arī ir kā kokarde vai kaut kas līdzīgs. Tāpēc paliksim saprāta robežās un pagaidām ierobežosimies ar tādu 16.pantu, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es domāju, ka nevajadzētu uztraukties par to, ka Mednieku un makšķernieku biedrība ir bruņota vai kaut kas tamlīdzīgs. Mednieks tāpēc ir mednieks, ka viņam ir tiesības iegādāties šo ieroci un nodarboties ar medībām. Turklāt mēs esam pieņēmuši arī speciālu likumu par medībām, tātad Medību likumu. Tas ir viens. Varbūt kāds jautājums šeit rodas, var būt, ka šeit var pielikt kādu atrunu par speciāliem likumiem šinī aspektā. Tikpat labi var būt, teiksim, šaušanas federācija. Ja tā ir sporta biedrības šaušanas federācija, it sevišķi, ja tas nav ar mazkalibra ieročiem vai pneimatiskajiem, bet ar kaujas ieročiem, arī pasaules mērogā ir visādas sacensības... Tātad varbūt šādu atrunu varētu pielikt. Rodas tādas šaubas.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums ir - papildināt šo 16.pantu ar to pašu piebildi, ja tas nav... Nu, Lagzdiņa kungs formulēs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šeit tika izteikti ļoti daudzi ierosinājumi. Lūdzu iesniegt šos ierosinājumus rakstveidā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu rakstiskus ierosinājumus par 16.pantu, ja visi piekrīt tā būtībai. Ir ierosinājums papildināt vai grozīt. Bet jebkurā gadījumā rakstisku priekšlikumu mums šobrīd nav. Lūdzu uz trešo lasījumu rakstiskus priekšlikumus par 16.pantu!

17.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 17.pantu ir divi deputātu ierosinājumi. Atvainojos, trīs deputātu ierosinājumi. Pirmkārt, tas ir deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājums, kurš nosaka, ka 17.panta otrajā daļā būtu jāprecizē redakcija, izsakot to šādi: "Ja sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamie līdzekļi nepārsniedz likumos par uzņēmējdarbības organizatoriskajām formām noteiktos minimālos statūtu fondu apjomus", un tā tālāk, kā šeit redakcijā ir.

Kāpēc šī redakcija tika noraidīta? Ja pieņemtu šo formulējumu, tādā gadījumā nebūtu īsti skaidrs, kāda ir šī robeža. Jo šajos likumos paredzētā robeža ir diferencēta. Sabiedriskās organizācijas neapšaubāmi izvēlētos augstāko robežu, kas noteikta likumā "Par akciju sabiedrībām", jo tas tām būtu izdevīgi. Tādēļ komisija ļoti ilgi skatīja šo 17.panta otro daļu, saskaņojot ar Ekonomikas komisiju, un uzskatīja, ka kritērijiem jābūt diviem. Proti, šīs minimālās mēnešalgas, ko noteikusi Ministru padome, un pastāvīgi nodarbinātie darbinieki. Citu objektīvu kritēriju nav un nevar būt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pie 17.panta. Lūdzu, stādieties priekšā!

A.Ābele, valsts kontrolieris: Diemžēl Valsts kontrole ir jauna institūcija, mēs šo likumu šorīt ieraudzījām pirmo reizi. Bet mums ir principā iebilde pret 17.pantu un arī pret likumprojektu kopumā.

Izejot no šīsdienas realitātes, no tā, ka mēs nedzīvojam ne Ulmaņa laiku Latvijā, ne ASV, ka mums ir sava ekonomiskā situācija, kura jums visiem labi zināma, Valsts kontrole uzskata, ka nekādā gadījumā šodien nav pieļaujama sabiedrisko un arī politisko organizāciju darbība, kura iekļaujas likumā "Par uzņēmējdarbību", tas ir, ražošana ar peļņas gūšanu. Iznāk, ka 1.pantā, kurā definēts bezmērķa peļņas raksturs, mērķa sasniegšanai tiek izmantots ekonomiskais potenciāls. Tas dod iespēju šodien, ja atļauts viss, kas nav aizliegts, šo formulu legalizēt.

Ja mēs šodien redzam, ka valūtu ved ārā ar vagoniem, tad daži etnosi savu mērķu sasniegšanai šo valūtu varēs vest arī atpakaļ ar vagoniem, jo nav grūti iedomāties, kuram būs lielāks iespaids uz mūsu Saeimu, uz mūsu valdību, - lielrūpnieku savienībai, kura būs reģistrēta kā sabiedriskā organizācija, vai triju biedru politiskajai partijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Informācija pārdomām, protams. Bet otrais lasījums - mums ir rakstiski priekšlikumi. Es domāju, ka godājamie kolēģi deputāti ņems vērā Valsts kontroles pārstāvja izteiktos aizrādījumus.

Nākamais ir deputāts Plotnieks, pēc tam - deputāts Krastiņš un deputāts Kide.

A.Plotnieks: Otrā daļa, ja mēs to pieņemam tādā redakcijā, nozīmēs, ka praksē visām sabiedriskajām organizācijām būs jāreģistrējas kā uzņēmumiem. Un tās faktiski pārstās eksistēt. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja jūs pār... 60 minimālās mēneša algas... Rēķiniet, ka vienam štata darbiniekam būs vajadzīgas vismaz 24 mēneša algas gadā! Pieskaitiet klāt 37procentu nodokli, pieskaitiet klāt telpu īri! Labākajā gadījumā sabiedriskā organizācija var saglabāties kā sabiedriskā organizācija, ja tai ir apmēram pusotra štata darbinieka. Tas nozīmē, ka, sākot ar Rakstnieku savienību un tā tālāk, mums būs tikai uzņēmumi. Vai tas ir loģiski? Tas nozīmē arī to, ka faktiski pat jebkuras reliģiskās organizācijas saimnieciskā darbība, kas saistās ar sveču ražošanu, lai tās būtu ticīgajiem baznīcā, ir viens liels uzņēmums. Vai var iet pa šo ceļu?

Šeit ir viens ļoti būtisks termins: ieņēmumi. Ja būtu runa par peļņu, tas būtu normāli. Mēs jau izdiskutējām, Lagzdiņa kungs it kā bija ar mieru atteikties šeit no saimnieciskās darbības, atstājot tikai uzņēmējdarbību, bet tekstā joprojām tas ir. Man šķiet, ka šī norma prasa, lai pie tās strādātu, lai pie tās atgrieztos vēl otrajā lasījumā, jo faktiski tas nozīmē "uzspridzināt" arī politiskās partijas. Nu, labi, ja mēs to iznesam ārpusē, tad tā, bet faktiski "uzspridzinātas" ir visas sabiedriskās organizācijas, izņemot tās, kurām būs īpaši likumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs vēlas komentēt. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es ņemu vārdu tūlīt aiz Plotnieka kunga ierosinājuma, jo šī norma ir ļoti nopietna un svarīga. Šeit pieļaut kaut kādas paviršības nekādi nevaram.

Es gribētu diezgan sīki izskaidrot, kāpēc šāda norma tika ietverta. Kāda šobrīd reāli ir situācija ar sabiedriskajām organizācijām? Gatavojoties, piemēram, kongresiem, konferencēm, vai arī ikdienas darbā tiek izgatavotas nozīmītes. Tās tiek pārdotas biedriem. Tiek izgatavoti maisiņi, dažādi vimpeļi, dažāda sīka atribūtika. Bez tam daudzas sabiedriskās organizācijas izdod arī savu laikrakstu. Gan no šo laikrakstu pārdošanas, gan no atribūtikas pārdošanas ir zināmi ienākumi. Peļņas faktiski šobrīd mūsu ekonomiskajā situācijā šīm sabiedriskajām organizācijām vairs nekādas nav. Tāpēc mēs pieņēmām šādu redakciju.

Mēs uzskatām, ka sabiedriskās organizācijas var nodarboties ar uzņēmējdarbību, sīku uzņēmējdarbību bez ierobežojumiem. Kaut kādu nelielu peļņas pasākumu dēļ nevajadzētu dibināt atsevišķu uzņēmumu. Bet, ja sabiedriskās organizācijas uzņēmējdarbība, laikrakstu izdošana sasniedz nopietnu līmeni... Tas ir relatīvs līmenis, par ko mēs varam balsot šeit, kāda ir šī robeža. Tādā gadījumā gan Ekonomikas komisija, gan Budžeta komisija un Pašvaldības komisija, gan Likumdošanas komisija kopumā uzskata, ka, sasniedzot šo noteikto līmeni, valstij jāuzdod ar likumu izveidot atsevišķu peļņas uzņēmumu, uz kuru pilnībā attiektos uzņēmējdarbības likumdošana.

Kāda, kolēģi, ir situācija, ja mēs to nedarīsim? Es esmu darbojies vairākās organizācijās un zinu, kādā veidā šīs sabiedriskās organizācijas izvairās no nodokļu maksāšanas. Piemēram, par visiem tiem darbiniekiem, kuri praktiski nodarbojas ar uzņēmējdarbību, dažādās atskaitēs tiek parādīts, ka viņi nodarbojas ar sabiedrisko darbību. Otrādi, tie, kas nodarbojas ar sabiedrisko darbību, atskaitēs tiek parādīti kā tādi, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tādā veidā mākslīgi tiek samazināta peļņa un tā vispār netiek parādīta. Šeit ir jānošķir tie cilvēki, kas darbojas ar uzņēmējdarbību, un tie, kas nodarbojas ar sabiedrisko darbību.

Šeit deputāts Plotnieks absolūti nepareizi mēģināja iztēloties situāciju, ka visām sabiedriskajām organizācijām būs jāpārtop par peļņas uzņēmumiem. Plotnieka kungs, izlasiet šo redakciju! Tām jādibina bezpeļņas organizācija likumā noteiktajā kārtībā vai peļņas uzņēmumi vienā vai otrā formā, bet pati tā kā tāda paliek. Kāpēc, piemēram, Tautas fronte izveidoja savu uzņēmumu "Atmoda"? Tā to varēja izdarīt. Cits jautājums, ka šīs attiecības ar šo "Atmodu" bija tiesiski nereglamentētas un ka radās konflikts. Jurists tur vispār garām nav gājis šim normatīvajam aktam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ! Pēc tam - deputāts Kide.

E.Krastiņš: Es pilnībā varu atbalstīt to, ko tikko teica Lagzdiņa kungs. Nav skaidrs, ko Plotnieka kungs domā ar to, ka šīm sabiedriskajām organizācijām jālikvidējas. Likumā "Par uzņēmējdarbību" tas jau ir noteikts. Faktiski šeit mēs zināmā mērā pat dodam šīm sabiedriskajām organizācijām zināmu atvieglojumu, pretimnākšanu, ka pie neliela, minimāla šīs saimnieciskās vai uzņēmējdarbības apjoma tām nav jānodala attiecīgs īpašums, nav jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, līdz ar to visas attiecības veidojas ar Finansu inspekciju un tā tālāk.

Tajā pašā laikā es negribētu piekrist cienījamā sēdes vadītāja izteikumam, ka mums šeit izskanējis kāds Valsts kontroles viedoklis. Mēs šeit dzirdējām viena kontroliera viedokli, kurš ir visai strīdīgs. Daudzām organizācijām, es domāju, sabiedriskajām organizācijām, būs pat lieli ražošanas uzņēmumi nodalīti atsevišķi. Ņemsim kaut vai to pašu Mednieku un makšķernieku biedrību, Amatnieku brālību, kurām ir lieli uzņēmumi, kas palīdz finansēt un uzturēt šīs sabiedriskās organizācijas. Tādas pašas ir Dārzkopības un Biškopības biedrības. Vesela virkne. Te pierakstīt kaut kādas ļaunprātības ir pilnīgi nepamatoti. Savukārt partijas mēs jau šobrīd esam iznesuši ārpus šā likuma ietvariem un tām acīmredzot būs īpaša reglamentācija. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo piedāvāto redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Pilnīgi piekrītot Lagzdiņa kunga izteiktajai šā panta koncepcijai, es domāju, ka tomēr ir zināms pamats Plotnieka kunga priekšlikumam par 60 minimālajām algām. Varbūt varētu diskutēt par tām 60 minimālajām algām, jo mums gadā ir 12 mēneši. Tas faktiski ir pieci cilvēki par 2000 rubļiem. Varbūt varētu padiskutēt, pacelt šo slieksnīti nedaudz augstāk, nevis īpaši augstu, bet varētu padiskutēt. It kā varētu būt ne vairāk par pieciem cilvēkiem ar normālu algu, teiksim, 5000 mēnesī.

Par cienījamā Valsts kontroles pārstāvja teikto. Manuprāt, šā 17.panta pēdējais punkts ir ļoti labs, ka ar saviem uzņēmumiem sabiedriskajai organizācijai ir tīri līguma attiecības. Un tur nav nekas teikts, tur nodokļus var maksāt tā, kā tas ir līgumattiecībās. Lai viņi to lietu veicina.

Vēl viena piezīme par teikto. Manuprāt, šīs 60 minimālās algas zināmā mērā ir simbioze bezpeļņas organizācijai ar sabiedrisko organizāciju, jo tur nav ko uztraukties, ka peļņu iegūst. Peļņa jau netiek dalīta sabiedrības locekļiem, peļņa aiziet šā uzņēmuma veicināšanai, sabiedriskās organizācijas darbības veicināšanai. Un dod, Dievs, priekš tam jau arī viņas dibina tos savus uzņēmumus, lai kaut kāds materiālais atbalsts būtu, jo likumā ir pateikts, ka budžets tās nedrīkst pabalstīt. Kaut kur taču tām līdzekļi jārod!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Es diemžēl esmu spiests atgriezties atpakaļ pie šā paša jautājuma. Es baidos, vai Lagzdiņa kungs mani ir pareizi sapratis. Varbūt viņš nepareizi interpretē to, ko es jums piedāvāju. Tātad es ņemu vienkāršu situāciju. Mums ir Sarkanā Krusta biedrība. Šai biedrībai ir samērā liels štata darbinieku aparāts. Tajā skaitā ir arī māsiņas, kuras, saņemot par to zināmu algu, veic cilvēku aprūpēšanu. Tas ir milzīgs dienests. Tagad mēs piedāvājam faktiski, izejot no šīs Lagzdiņa kunga piedāvātās panta konstrukcijas, ja ir šie ieņēmumi (bez ieņēmumiem nebūs no kā māsiņām maksāt algas), šo dienestu nodalīt īpašā uzņēmumā. Tātad pie Sarkanā Krusta biedrības jābūt uzņēmumam, kurš pelnīs naudu un pēc tam dos Sarkanajam Krustam.

Pēc analoģijas tas būtu tā. It kā uz partijām neattiecas, bet es šo piemēru izmantošu. Štata aparāts ASV gan republikāņu, gan demokrātu partijām ir milzīgs. Vai tad šīm partijām vajadzīgs uzņēmums, lai šo štata aparātu finansētu? Neloģiski, jūs teiksit. Tad par ko ir runa?

Ja jau mēs šajā likumā esam sākuši ar to, ka deklarējam, ka tās ir bezpeļņas organizācijas, tad tālāk mēs varam runāt tikai par peļņu, tas ir, ka šie ieņēmumi tiek izmantoti tam cildenajam mērķim, kuram šī organizācija veidota. Citādi Rakstnieku savienībai būs uzņēmums, kurš meklēs līdzekļus, lai varētu šim aparātam (tas ir samērā liels) maksāt algu, Sarkanā Krusta biedrībai - savs uzņēmums. Sakiet, uz kāda pamata tad jūs šos uzņēmumus piesaistīsit, tās taču būs veselas ražotnes! Nav loģikas!

Šeit ir jāparedz peļņa, jāoperē nevis ar ieņēmumu, bet tikai ar peļņu. Kādu peļņu gribam paredzēt, tas ir mūsu iespējās, mēs varam rīkoties, kā vēlamies. Bet nav jāreglamentē ieņēmumi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, diezgan neērta situācija. Es paziņoju, ka pēc Plotnieka kunga būs pārtraukums, un Mucenieka kungs, samierinādamies ar to, aizgāja savā vietā. Bet nu man būtu jādod vārds... Paldies.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Burtiski divus vārdus. Es lūgtu godājamo Plotnieka kungu izlasīt uzmanīgi. Šeit ir runa par uzņēmējdarbību. Laikam, ja tā māsiņa iet kaut kur palīdzēt, tad tā nav uzņēmējdarbība, tā ir palīdzība. Šeit ir skaidri norādīts tas. Lūdzu nejaukt to kopā!

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 15.00.