Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu pēdējā regulārajā plenārsēdē. Lūdzu, informācijai reģistrēsimies, jo alus un pīrādziņi tiks izsniegti tikai tiem, kas pašlaik reģistrējas. Rezultāts: 53. Es jūs apsveicu, kolēģi! Vairāk sanāks.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par aizliegumu veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar krāsaino metāllūžņu savākšanu, iepirkšanu, pārstrādi, realizēšanu". Tā, man Ekonomikas komisija rāda, ka neesot īsti pareizi. Ja ir balsojums, tad, dabīgi, ka mums drusku ir jāatturas no balsošanas kādu brītiņu.

Godmaņa kungs vēlas komentēt. Lūdzu, par darba kārtību!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kamēr vēl visi nav sanākuši, es vienkārši nolasīšu valdības lēmumu Nr.276 "Par preču un citu priekšmetu tranzīta pārvadājumiem". Dokuments pieņemts 1.jūnijā.

"Latvijas Republikas Ministru padome nolemj:

1. Finansu ministrijas Muitas departamentam līdz 1993.gada 4.jūnijam apstiprināt tranzīta autokravu pārvadāšanas kārtību, kurā paredzēt, ka bīstamo un ar akcīzes nodokli apliekamo autokravu tranzīta pārvadājumi Latvijas Republikas teritorijā ir noteikti tikai Muitas departamenta darbinieku pavadībā.

2. Noteikt, ka maksa par vienas autokravas pavadīšanu cauri Latvijas Republikas teritorijai neatkarīgi no attāluma ir 50 latu. Minēto summu par muitas pakalpojumu sniegšanu kravas pārvadātājs vai valdītājs iemaksā Finansu ministrijas Muitas departamentam.

3. Iekšlietu ministrijai par muitas pavadīšanas transportu noformēt kooperatīvo transportu.

4. Aizsardzības ministrijai apgādāt muitas pavadīšanas dienestu ar nepieciešamo bruņojumu un munīciju.

5. Satiksmes ministrijai nodrošināt muitas pavadīšanas dienestu ar nepieciešamām sakaru iekārtām.

6. Papildināt Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 19.novembra lēmumu Nr.489 "Par preču un citu priekšmetu tranzīta kārtību Latvijas Republikas teritorijā" ar 16., 17.punktu:

"16.punkts. Latvijas Republikā aizliegts veikt krāsaino metālu, to kausējumu, lūžņu un atgriezumu tranzīta pārvadājumu eksportu un reeksportu.

17.punkts. Jūras lietu ministrijai un Satiksmes ministrijas Dzelzceļa transporta departamentam, Finansu ministrijas Muitas departamentam sistemātiski jānodrošina informācija par kravas kustību pāri muitas robežai. Bez Finansu ministrijas Muitas departamenta darbinieku un policijas darbinieku klātbūtnes aizliegts pārkraut un izkraut bīstamās kravas un kravas, par kurām iemaksājama drošības nauda."

7. Ar Finansu ministrijas Muitas departamenta un Iekšlietu ministrijas speciālu atļauju un atkārtotu kravas kontroli no Latvijas Republikas līdz 1993.gada 10.jūnijam drīkst izvest tās krāsaino metālu, to kausējumu, lūžņu un atgriezumu kravas, kuras nomuitotas līdz šā lēmuma spēkā stāšanās brīdim.

8. Tieslietu ministrijai iesniegt Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam Latvijas Republikas likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7.panta skaidrojumu par nepublicējamu informāciju. Tas attiecas pamatā uz publicējumiem par krāsainā metāla iepirkšanu, kā arī likumprojektu par šā panta papildināšanu.

9. Aizliegt krāsaino metālu, to kausējumu, lūžņu un atgriezumu iepirkšanu no fiziskām personām.

10. Iekšlietu ministrijas policijas darbiniekiem, pildot īpašus dienesta uzdevumus sakarā ar sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem uz laiku līdz 1993.gada 30.jūnijam, republikas teritorijā pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus un nepieciešamības gadījumā noskaidrot personību, kā arī pārbaudīt personiskos un uzticētos transporta līdzekļus un to bagāžu.

11. Atzīt par spēku zaudējušu ārējās tirdzniecības ministra, rūpniecības un enerģētikas ministra 1993.gada 18.februārī apstiprinātos krāsaino metāllūžņu un atgriezumu iepirkšanas un realizācijas noteikumus un šo noteikumu papildinājumus.

12. Kontroli pār šā lēmuma izpildi uzdot Iekšlietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Jūras lietu ministrijai, Ārējās tirdzniecības ministrijai, Rūpniecības un enerģētikas ministrijai un Finansu ministrijas Muitas departamentam.

Lēmums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi."

Priekšsēdētājs: Paldies Godmaņa kungam par informāciju. Ja kāds ierosina kaut ko par procedūru, tad vajadzētu pie mikrofona.

E.Krastiņš: Kā es sapratu no Godmaņa kunga informācijas šeit, tad praktiski šis jautājums valdības līmenī tiek risināts. Diez vai būtu lietderīgi, ja mēs to dublētu nevis ar likumu, bet ar kaut kādu Augstākās padomes lēmumu, kas faktiski ir mazāk detalizēts un nesatur nekādas tādas normas, kas jau nebūtu iekļautas šajos valdības lēmumos. Jāņem vērā arī tas, ka šeit klātesošo deputātu skaits nav pietiekams, lai šo lēmumu pieņemtu. Tāpēc es ierosinu to noņemt no darba kārtības un izskatīt tālākos darba kārtības punktus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Tā kā mēs tikko iepazināmies mutiski ar Godmaņa kunga sagatavoto dokumentu, valdības sagatavoto dokumentu, mums būtu vēlams nedaudz laika, lai iepazītos ar to tuvāk, salīdzinātu un šā jautājuma izskatīšanu atliktu uz apmēram pusstundu.

Priekšsēdētājs: Jā, atliksim, kolēģi! Es domāju, ka visi piekrīt. Atliksim. Laiku tad jau redzēsim, kad būs nākamais ziņojums par iespēju izskatīt. Paldies.

Vai no mūsu darba kārtības jautājumiem ir kāds, kas būtu izskatāms ar šādu kvorumu? Ar acīm spriežot, mūsu ir aptuveni 60, drusku vairāk. Tā ka teorētiski lēmumus un likumus var pieņemt. Lūdzu, kuri no kolēģiem var ziņot par lēmumu vai likumu, kas neizraisa šaubas par pieņemšanu?

Lūdzu, Špoģa kungs! (Par lēmuma projektu "Par valdības uzdevumiem valsts īpašuma sagatavošanā nodošanai 5.Saeimai" - Red.)

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, liekas, ka lielas šaubas nevarētu būt par 658.dokumentu, jo pagājušajā otrdienā mēs pamatīgi izskatījām un akceptējām 1.punktu ar visiem sešiem apakšpunktiem un 2.punktu ar visiem četriem apakšpunktiem. Te nāca klāt tikai 3. un 4.punkts, pēc kolēģu Muciņa kunga un Ozola kunga priekšlikumiem. Šie uzdevumi, kas izriet attiecīgi no rūpēm par tās komisijas izveidošanu. Līdz ar to liekas, ka varētu pat mēģināt par to balsot.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, kurš darba kārtības jautājums tas ir?

K.Špoģis: Tas ir otrais.

Priekšsēdētājs: Jā, otrais. Paldies.

K.Špoģis: Otrais darba kārtības jautājums. Tur neprecīzi ir tikai tas numuriņš 658. Ir pilns teksts.

Priekšsēdētājs: Otrais darba kārtības jautājums. 658.dokuments. Vai mēs esam gatavi balsot, godājamie kolēģi? Cik es saprotu, Ekonomikas komisijas vadītājs lūdz vēl pārreģistrēties, lai mēs pārliecinātos.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts! 85. Kolēģi, paldies!

Tādā gadījumā balsosim par 658. dokumentu. Rezultāts: 77 - par, 2 - pret, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Es ierosinātu izskatīt 7.darba kārtības punktu par grozījumiem 1992.gada likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 4. un 6., kas ir iepriekš… Jā, ir Špoģa kungs? Lūdzu, tādā gadījumā jums ir prioritāte. Sestais ir pieņemts, jo mums ir kārtība sajaukta.

K.Špoģis: Ceturtais ir par privatizācijas sertifikātiem. Jau pagājušo otrdien Ekonomikas komisija izteica priekšlikumu. Šeit ir tādi ļoti diskutabli un smagi jautājumi, un tas labojumu projekts ir ļoti biezs, kurš ir otrajā lasījumā pieņemts un kurš ir tagad izdalīts ar 659.numuru. Pagājušajā otrdienā tika ar 652.numuru izdalīts šis, kas skar tikai lauksaimniekus, kur nekāda diskusija ne pirmajā, ne arī otrajā lasījumā nenotika un kurš ir absolūti nepieciešams. Šie labojumi ir neatliekami tāpēc, ka ir apstājusies uz vietas tādas problēmas risināšana, lai vēl saglabātu lopkopības centrus, zemkopības centrus, mācību iestādes, respektīvi, valsts saimniecības laukos, kur ir nepietiekami atrisināta šī problēma. Pagaidām nekas to nav risinājis. Tātad pirmajā un otrajā lasījumā tas ir pieņemts.

Un priekšlikums ir, ja Ekonomikas komisija kopā ar autoriem, kopā ar Rūpniecības komisiju, tas ir, ar Ēlerta kungu (viņš ir aizbraucis un nevar piedalīties), tika vienojušies, ka varētu tātad Lauksaimniecības komisija, Ekonomikas komisija to izņemt ārā un pieņemt tikai šo, kas ir 652.dokumentā. Nobalsot par šo dokumentu, kurš nekad nav nekādas diskusijas izraisījis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu par šo ieteikto procedūru. Jā, lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Šeit ir 652.dokuments, ko iesniedza Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kā es saprotu.

K.Špoģis: Jā, iesniedz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, bet Ekonomikas komisija ir atbildīga par šo projektu.

E.Cilinskis: Vai jūs varat pateikt, kad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija pieņēmusi šo dokumentu un vai ir bijis balsojums, ja jūs pārstāvat Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju?

K.Špoģis: Es šo komisiju nepārstāvu, bet Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā šis labojumu projekts ir pieņemts vismaz pirms diviem mēnešiem vai pirms ilgāka laika. Tas diezgan ilgi atradās gatavošanās procesā un tad, kamēr izgāja pirmo un otro lasījumu. Tas ir iestrādāts šajā dokumentā attiecīgi 1.pantā un 14.pantā. Un tagad tātad priekšlikums - izņemt to atsevišķi.

E.Cilinskis: Otrs jautājums. Vai tas atbilst mūsu kārtības rullim, ja iesniedz pirmo un otro lasījumu viena komisija un tad uz trešo lasījumu rodas pavisam cits lēmuma projekts, ko iesniedz cita komisija, un mēs to šeit apspriežam bez debatēm un bez nekā. Tas būtu tāds unikāls gadījums pēdējā plenārsēdē.

K.Špoģis: Nē. Cienījamo kolēģi, no sākuma līdz galam par šo projektu ir atbildīga Ekonomikas komisija. Un arī šobrīd atbildīga ir Ekonomikas komisija, taču priekšlikumi ir saņemti no dažādām komisijām un dažādiem deputātiem, tajā skaitā šie divi labojumi no visas lielās labojumu paketes ir saņemti no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas. Tā ka viss pilnīgi atbilst.

E.Cilinskis: Paldies. Un pēdējais jautājums. Es saprotu, ka mums ir izdalīts vēl viens projekts. Kas šo projektu ir izdalījis un kas par to atbild šobrīd?

K.Špoģis: Par šo projektu tāpat ir atbildīga Ekonomikas komisija. Konkrēti vada kolēģis Ēlerta kungs, kura šobrīd nav klāt.

E.Cilinskis: Jautājumu vairāk nav. Vai es drīkstēšu izteikties par motīviem?

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi Špoģa kungam? Nav. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem, jo tika ierosināts nobalsot par 652.dokumentu?

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mums nav nekāda pamata šobrīd balsot par 652.projektu, jo šāda tipa projekts nav izskatīts nedz pirmajā, nedz otrajā lasījumā. Un man nav skaidrs, kāpēc piepeši tiek izrauts ārā no tā projekta, par ko bija nobalsots otrajā lasījumā, kaut kāds fragments un tagad tas tiek izlikts trešajā lasījumā, kad viss pārējais ir nez no kurienes. Kaut kāda komisija, kas ir pilnīgi cita, piepeši ir noraidījusi šo tekstu, kas ir bijis kopumā. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jānoklausās un jābalso par šiem abiem projektiem, teiksim, vismaz kā alternatīviem, kaut gan tas arī ir jocīgi trešajā lasījumā, vai arī mēs šeit diemžēl neko nevaram pieņemt trešajā lasījumā. Ir izdalīts arī otrs dokuments trešajam lasījumam, kurš atbilst tam, kas ir pieņemts otrajā, un par to mums arī jābalso. Šis ir kaut kas pilnīgi cits.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāuzklausa Ekonomikas komisijas viedoklis, jo Ekonomikas komisija ir atbildīgā komisija par 659.dokumentu.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: 656. ir Juridiskās pārvaldes dokuments, tas ir izdalīts visiem kolēģiem. Juridiskā pārvalde izvirza ļoti labi motivētus iebildumus pret vienu labojumu, tas ir, par izpratni termina "Latvijas iedzīvotājs" lietojumā.

Ekonomikas komisija pašreiz nav gatava. Mēs domājam, ka tas tomēr prasīs lielu diskusiju. Vēl jāizskata komisijā atsevišķi, lai mēs varētu strādāt ar kaut kādu labojumu, ar kaut kādu citu variantu. Ekonomikas komisija varētu piekrist tikai tādā gadījumā, ņemot vērā Juridiskās pārvaldes atzinumu, ja tiktu pieņemts tas variants, kāds tas tad bija, bet bez diskusijas jau tas nenotiks. Vai mēs šodien esam gatavi uzsākt diskusiju par jaunu un pie tam bez šā projekta, bez Ēlerta kunga klātbūtnes un citu kolēģu klātbūtnes šo jautājumu skatīt? Ekonomikas komisija iebilst pret šā jautājuma izskatīšanu kopumā, ņemot vērā Juridiskās pārvaldes negatīvo atzinumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Špoģa kungs ļoti ātri pazuda. Kolēģi, mums ir vēl 667.dokuments, kas ir papildinājums 652.dokumentam. Tur ir šis papildinājums, kas būtiski maina šo attiecīgo 14.¹ pantu. Neviens vārdiņš par to netika runāts. Špoģa kungs, vai jūs kaut ko neaizmirsāt? Iesniedz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Varbūt noskaidrojiet šo jautājumu, par ko mēs te balsosim!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Jā, tik tiešām ir izdalīts 667.dokuments ar papildinājumu. Te ir tikai precizējums, un papildinājums tajā 14.¹ pantā ir pieņemams.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija pieņem. Godājamie kolēģi, vai vēl kāds vēlas izteikties par dokumenta Nr.652 izskatīšanas vai neizskatīšanas iespējamību tieši trešā lasījuma stadijā?

Tātad mums ir viens priekšlikums. Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi, es īsti šobrīd nesaprotu, kādā veidā mēs varam skatīt 652., ja mums trešajā lasījumā ir 659.? Un pie tam tās izmaiņas, kas ir, tās ir izdiskutētas. Arī tajā pašā jautājumā, par ko Juridiskā pārvalde ir iesniegusi atzinumu, mums jau sava diskusija bija un ir arī balsojums plenārsēdē. Tātad es saprotu vienīgo loģiku, ka mēs varam 659. skatīt tā, kā tas ir iesniegts trešajam lasījumam. Un šeit, kā tas ir paredzēts procedūrā, mēs varam izdarīt svītrojumus, bet nekādā gadījumā nesākt mainīt un tālāk vēl izdarīt labojumus. Es domāju, ka tas ir pretrunā ar mūsu procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Lai visiem būtu skaidrs, es gribētu precizēt, par kādu labojumu šeit ir runa un par kādu labojumu ir uztraukušies ļoti daudzi šeit.

Labojums ir tāds, ka likumā lietotajos terminos tika iebalsota tāda redakcija, ka "Latvijas iedzīvotājs" ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā. Tas nozīmētu faktiski, ka šobrīd nevarētu uzsākt sertifikātu izdalīšanu nepilsoņiem līdz tam brīdim, kamēr nav noskaidrots, kam šeit ir tiesības uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju un kam nav. Un tas, manuprāt, ir pilnīgi loģiski. Tiklīdz tika iebalsots šis priekšlikums, tūlīt šeit radās milzīgi uztraukumi un šis likums vispār pazuda no dienaskārtības. Trešo lasījumu iesniedzēji vispār vairs negatavoja. Un tieši tāpēc arī šeit ir mēģinājums izraut kaut kādu atsevišķu fragmentu no šā likuma konteksta un kaut ko te piepeši pieņemt.

Es uzskatu, ka mums šodien ir jāpieņem 659.dokuments tādā redakcijā, kādā tas ir sagatavots. Gadījumā, ja mēs to nevaram izdarīt šobrīd, acīmredzot šis jautājums ir atliekams kompleksi līdz Saeimai. Šeit nekādas atsevišķas sadaļas nav pieņemamas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi un Cilinska kungs! Man absolūti nav nekādu uztraukumu, ka šeit varbūt šos sertifikātus saņems tikai pilsoņi. Tas varbūt pat būtu apsveicami. Bet man ir uztraukums par to, ka LNNK un Cilinska kungs nav līdz galam godīgi. Jūsu priekšlikumā vajadzēja skaidri un gaiši ierakstīt, ka sertifikātus var saņemt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, nevis to panākt ar aplinku ceļiem. Es par to uztraucos. Un es gribētu arī… Tie, kas atbalsta šo likumprojektu, lielākie oratori diemžēl nav klāt. No rīta, kā es redzēju, tiešām, kolēģi, neaizmirstieties, šeit zālē nesēž LNNK fani, bet sēž jūsu bijušie kolēģi. Un tāpēc tiešām par šiem balsošanas motīviem runāsim objektīvi.

Es vēlreiz atkārtoju. Tas var būt, bet mans priekšlikums, lai tomēr Saeima to izlemj, vai sertifikātus dot pilsoņiem vai arī nepilsoņiem. Vai arī skaidri un gaiši uzrakstiet, ka tikai pilsoņiem, tāpēc ka nav pašlaik neviena, un es domāju, ka arī turpmāk netiks izsniegtas šādas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tie ir iebraucēji. Un es esmu juriste, šeit Marjašas kundze arī ir juriste. Mēs saprotam, ka šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tik tiešām pienākas iebraucējiem. Es tā saprotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Tiešām, pēc pastāvošās likumdošanas, pēc tiem likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši, personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tikai tie, kas iebraukuši vai iebrauks Latvijā turpmāk, nevis tie, kas ir dzīvojuši šeit agrāk. Tātad, ja mēs tagad akceptējam šo redakciju, tad līdz ar to mēs akceptējam to, ka sertifikāti pienākas tikai Latvijas pilsoņiem. Tas nu būtu pareizi. Bet arī tikai tiem, kas iebrauks pēc tam. Un te ir nonsenss. Tāpēc es piekrītu referentam Špoģa kungam, ka tas ir ļoti diskutējams jautājums.

Tiešām labāk būtu to atstāt Saeimai un šo jautājumu izlemt tad, kad vispār būs noteikts šo nepilsoņu statuss Latvijā ar Saeimas pieņemto likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs, vēlreiz!

E.Cilinskis: Es vēlreiz, es atvainojos. Pēc pašreizējās likumdošanas patiešām pastāvīgās uzturēšanās atļaujas teorētiski var dabūt arī, teiksim, iebraucēji noteiktā kārtībā, kaut arī ne tūlīt, bet tur vajag arī zināmiem gadiem paiet. Faktiski tikai ieprecēšanās kārtībā viņi var dabūt. Ja arī šādi cilvēki dabū pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, viņi nekādā veidā nedabū sertifikātus, to nosaka citi punkti.

Attiecībā uz tiem, kuru statuss šeit nav noteikts, šis statuss būs jānosaka. Acīmredzot daļa no šeit dzīvojošajiem saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Es ceru, ka ne visi. Un jautājuma novilcināšana ir nepieciešama galvenokārt tāpēc, lai faktiski varētu līdz Saeimas sanākšanai uzsākt šo sertifikātu izdalīšanu nepilsoņiem, un tad jau būs grūti kaut ko pārtraukt un grūti ko griezt par labu. Protams, ja kāds ierosina, ka sertifikāti ir piešķirami tikai pilsoņiem, es tam varētu piekrist un to visu laiku esmu teicis, ka es tam piekrītu. Katrā gadījumā šis, kas šeit ir piedāvāts, ir kompromisa variants, ka arī tie, kas šeit paliks uz dzīvošanu, varēs šos sertifikātus dabūt. Mēs varam iet uz cietāku variantu, bet tas mērķis jau šeit tiem, kas ir pret, ir tas, lai varētu to lietu aizkavēt tiktāl, ka nepilsoņi tos sertifikātus dabūtu, un cauri!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs šeit laužam šķēpus. Tā ir problēma, kuru mēs nevaram atrisināt. Ja kolēģe Čepāne šeit no juridiskā viedokļa piegāja šim likumam, tad es arī gribētu no juridiskā viedokļa, ne no politiskā viedokļa. Vienīgais pants, kurš pilnīgi "lec ārā" no visa likuma konteksta būtības, ir 5.pants, kur ir runa ne vairs par dzīvošanu, bet par strādāšanu. Ja atceraties, cienījamie kolēģi, mēs pieņēmām likumu par nodzīvotajiem gadiem. Un tad šeit izņēmumi varētu būt par to, kurš ir nodzīvojis 1.stāvā vai 5.stāvā, tad šādus ierobežojumus uzlikt, bet šis likums pats par sevi jau ir absurds tāpēc, ka mēs pie sertifikātiem par nodzīvotajiem gadiem pieliekam klāt vēl, ko kurš ir strādājis. Un es jūtu, ka mēs netiksim šodien galā tā vai tā, un droši vien tas būs jāatliek Saeimai, bet nevis aiz tās motivācijas, ar ko šeit mēs mokāmies - par pilsoņiem, nepilsoņiem, ar uzturēšanās atļaujām vai bez atļaujām -, bet, lūk, šā absurda dēļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es tikai par vienu vārdu. Par nodzīvotajiem gadiem. Apbraukājot visu Latvijas Republiku šajā vēlēšanu kampaņā, absolūti visi iedzīvotāji saka, ka nodzīvoto gadu princips ir idiotisks. Tie cilvēki, kas visu mūžu ir nostrādājuši, saka: jūs mani liekat vienā ierindā ar prostitūtām, alkoholiķiem, klaidoņiem un visiem pārējiem, maksājot viņiem par nodzīvotajiem gadiem. Un man tikpat. Kaut gan es esmu varbūt darba salauzts. Tā ka visa šī nodzīvoto gadu koncepcija ir absolūts idiotisms. Atvainojiet par izteicienu! (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lai mēs varētu spriest par kādu dokumentu vai vispār nespriest, mums ir jāizdara procedūras balsojums, tātad jāizlemj par mūsu tālāko darbu ar šiem dokumentiem vai dokumentu. Tāpēc, ņemot vērā godājamo deputātu ierosinājumus, mums ir trīs balsojumi.

Pirmais balsojums, ka mēs nekavējoties sākam skatīt 659.dokumentu kā izgājušu abas stadijas, gan pirmo, gan otro lasījumu, kurš ir gatavs trešajam lasījumam.

Otrs ir Ekonomikas komisijas un tieši Špoģa kunga ierosinājums - skatīt dokumentu Nr.652, papildināt ar 667., kas ir neliels izvilkums no 659.dokumenta.

Un trešais balsojums ir, es domāju, varbūt ļoti populārs šajā Augstākajā padomē, tātad - atlikt šā dokumenta izskatīšanu un nodot to Latvijas Republikas Saeimas rīcībā. Trīs varianti. Mums ir jāizlemj ar balsojumu, pa kuru ceļu mēs ejam un kad mēs attiecīgi varam rīkoties. Nav iebildumu godājamajiem kolēģiem? Nav.

Lūdzu, Gorbunova kungs! Par motīviem.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Diezgan dīvaini iznāk vispār. Man ir jāpiekrīt Budovska kungam, jo tagad mums ir pamatdokuments. Es diemžēl nepaspēju uz balsošanu. Es dzirdēju, bet es nepaspēju uz balsošanu. Es būtu balsojis "pret". Bet tas ir pieņemts otrajā lasījumā, šis 659. Tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Es būtu balsojis "pret", bet tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Un tagad no šā otrā lasījuma ir tāds mistrojums uztaisīts. Viena komisija iesaka un otra komisija iesaka labojumu. Un es personīgi neko citu tagad neprotu darīt, jo tas ir pret procedūru, kā tikai balsot par trešo, tas ir, atlikt to un nebalsot vispār. Jo citādi, es nezinu, ja ir kādi… Jo no abām komisijām, toreiz, es atceros, Ēlerta kungs, neviens šeit neko konkrētu nevar pateikt, kādā veidā tas viss ir tapis.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs par motīviem. Lūdzu.

J.Bojārs: Tas ir slikti, ja komisijas neko nevar pateikt. Bet es tikai gribu pateikt vienu, ko droši vien jūs, kas esat apbraukājuši savus vēlēšanu apgabalus, arī zināt, ka šis likums vēlētājus uztrauc ļoti, jo viņi, pirmkārt, jūtas aplaupīti, un, otrkārt, viņi baidās, ka viņus piekrāps vēlreiz ar šo sertifikātu likumu. Tāpēc es gribu pateikt, ka vispār iedzīvotāji ir ieinteresēti sertifikātu likuma pieņemšanā. To es varu pateikt ar pilnu atbildību. Neviens nav teicis, ka nevajag tādu likumu, un principā pret to neiestājas, tikai visi, ar kuriem es esmu runājis, iestājas pret šo nodzīvoto laiku. Kategoriski pie tam. Un es būtu par to, lai mēs izskatām 659.dokumentu un attiecīgi virzāmies uz priekšu, balsojot pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Nevajag aizmirst, par ko mēs runājam. Mēs nerunājam par likumu "Par sertifikātiem", kas ir pieņemts un darbojas. Un darbosies, vai mēs šeit sēdēsim vai ne. Runa ir par labojumiem likumā. Par labojumiem. Galu galā, ja mēs noraidām labojumus, tas nenozīmē, ka nevar runāt par Špoģa kunga priekšlikumu. Tamdēļ tas priekšlikums arī ir gadījumam, ja noraida šā dokumenta labojumus. Noraidīsim visu. Mēs neapturam darbību. Likums darbojas. Sertifikāti tiek drukāti, dalīti un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā nu gluži nebija, bet nu… Mēs balsosim. Nekas, Cupruna kungs! Nobalsosim, tad viss būs skaidrs. Tātad trīs procedūras balsojumi: mēs tā, kā paredzēts pēc procedūras, turpinām skatīt trešajā lasījumā 659.dokumentu; mēs izskatām jaunradušos 652.dokumentu ar papildinājumu 667.; un trešais, ka mēs atliekam šā dokumenta izskatīšanu un nododam to Latvijas Republikas 5.Saeimai.

Pirmais balsojums par to, ka mēs nekavējoties uzsākam 659.dokumenta izskatīšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: par - 34, pret - 40, atturas - 24. Paldies. Skaitām, protams, tikai balsis "par", jo tas ir procedūras jautājums.

Nākamais - ka mēs skatām 652.dokumentu ar papildinājumu 667. Rezultāts: par - 39, pret - 29, atturas - 20. Paldies.

Un trešais balsojums - atlikt šā dokumenta izskatīšanu, nododot to Latvijas Republikas 5.Saeimai. Rezultāts: 51 - par, 32 - pret, 9 - atturas.

Tātad, godājamie kolēģi, ar balsu vairākumu mēs esam nolēmuši, ka šis dokuments tiek nodots tālāk izskatīšanai Latvijas Republikas 5.Saeimai. Pirmais šāda veida Augstākās padomes lēmums. Es domāju, ka ne pēdējais. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Nr.7 "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību"" trešajā lasījumā.

Biķa kungs, lūdzu!

V.Biķis: Tātad, cienījamie kolēģi, 655.dokuments. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, salīdzinot ar otro lasījumu, izmaiņas, kuras ir izdarītas likumā, šinī dokumentā ir pasvītrotas. Galvenokārt tas attiecas uz 2.2.punktu Proti, par to, ka divu mēnešu termiņš skaitāms no jauna, ja šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā tiek samazināta pārdošanas cena. Pārējos pantos nekādu būtisku, ne faktisku labojumu nav. Šeit šis tas ir pasvītrots, bet tas ir galvenais. Galvenokārt ir redakcionāla rakstura labojumi. Man pagaidām viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir trešais lasījums. Tātad te ir tikai redakcionāli labojumi pa pantiem. Tātad ir jautājums godājamajiem kolēģiem: vai kādam no jums ir kāds redakcionāls labojums, ko jūs gribat pašlaik iesniegt? Vai kāds protests pret to, kas jau ir izdarīts šajā dokumentā? Nav. Paldies. Vai tas nozīmē, ka mēs būtu gatavi balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā? Nav iebildumu?

Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus - tā ir Biķa kunga balss. Šteina kungs, cik es saprotu, atslēgu ir atradis. Rezultāts: par - 74, pret - 3, atturas - 7. Likums pieņemts.

V.Biķis: Tālāk, godājamie kolēģi, ir lēmums par šo grozījumu un papildinājumu spēkā stāšanās kārtību. Tas tika izdalīts jau otrajā lasījumā, un šeit arī ir pasvītroti daži vārdi, kur ir mainīta redakcija, izejot no 2.2.punktā izdarītajiem labojumiem.

Priekšsēdētājs: Vai par šo lēmumu ir kādas problēmas? Nav. Es jau nobijos, ka Kides kungs nāk pie mikrofona, bet diemžēl ne. Paldies. Tas nozīmē, ka mēs varam balsot par šo lēmumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 71, pret - 2, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Paldies, Biķa kungs!

V.Biķis: Piedodiet, vēl ir otrs lēmums. Jā, jā, kas attiecas uz šīm izmaiņām 1992.gada 17.jūnija lēmumā. Un šeit es jums mazliet paskaidrošu lietas būtību. Lūdzu, apskatiet dokumenta 8.lappusi! Šinī lēmumā tika noteikts, ka līdz 1992.gada 15.augustam, līdz 1.septembrim un tālāk līdz 15.septembrim Ministru padomei bija jāpieņem virkne lēmumu. Diemžēl, neskatoties uz Rūpniecības komisijas nepārtrauktiem atgādinājumiem, gads ir pagājis, nekas nav izdarīts. Tāpēc mēs ierosinām jaunajā redakcijā vienkārši noteikt, ka par sertifikātiem pārdodamā kapitāla daļa privatizējamos valsts un pašvaldību uzņēmumos ir ne mazāka kā 25 procenti. Un tad šis darbs, kas ir gadu kavējies, tiek atrisināts. Protams, izņemot tos, kas ir minēti privatizācijas kārtībā 2.panta 7.punktā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Biķa kungam? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 66, pret - 5, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Paldies, Biķa kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums ir 5. un seko pēc 7. Tas ir lēmuma projekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību"".

Krastiņa kungs, lūdzu!

I.Krastiņš: Par procedūru. Problēma ir tāda, ka nav nekādas jēgas izskatīt šos labojumus lēmumā, ja netiek apstiprinātas valdības iesniegtās izmaiņas budžetā, jo pats par sevi šis dokuments ir, piedodiet, bezjēdzīgs, tam nav finansiālā seguma. Tātad vispirms, ja vispār grib šo jautājumu izskatīt, ir jāiekļauj darba kārtībā izmaiņas valsts budžetā, un tad to var apskatīt. Pretējā gadījumā tas kļūs par absurdo teātri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Es domāju citādi nekā Krastiņa kungs, jo mūsu kolēģi, kuri startē uz Saeimu, savās programmās ir norādījuši, ka viņiem finansu lietas ir skaidras un naudas pietiek, tikai prasmīgi ir jāsaimnieko. Tā kā mēs savu darbību beidzam, tad, lai neaizietu ar it kā pensionāru lāstu, būtu priekšlikums tomēr nobalsot par šo, jo izpildītāja būs Saeima un Saeimas ieceltie ministri, bet viņiem naudas pietiekot, pēc viņu programmām spriežot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, protams, visas lietas sāls jau ir grozījumi budžetā. Bet atcerieties, ka mēs jau divas nedēļas atpakaļ otrdienā apspriedām šo jautājumu! Tad Zeiles kundzes ziņojumā izskanēja cipari, kur bija skaidri saprotams, ka šo summu, kas nepieciešama pensiju palielināšanai, var nosegt, iekasējot to naudiņu, kas budžetā nav iekasēta. Nu, jā… Salīša kungs, jums tā liekas… Tas ir vienkārši, bet es nezinu, kā jūs justos, ja jūs būtu pensionāru vietā. Es gribētu teikt, ka tie tomēr ir cilvēki, kuri nevar atļauties gaidīt līdz gada beigām vai labākajā gadījumā līdz rudenim, un tas notiks, ja mēs šodien šo jautājumu atstāsim neizskatītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Cienītie kolēģi, es pilnībā pievienojos Krastiņa kunga teiktajam, ka nekādā gadījumā nevar šo jautājumu izskatīt, kamēr tas nav sabalansēts, lūk, ar šiem ienākumiem un budžeta jautājumiem. Kā jau iepriekš minēju, ja tas tiek izdarīts, ja šie līdzekļi tiek ievākti, tādā gadījumā šo jautājumu var atrisināt pilnīgi vienkārši arī bez mūsu iejaukšanās un tas jautājums nav tādā veidā atrisināms šeit pašreiz plenārsēdē. Tā ka es tomēr ierosinātu šo jautājumu noņemt no darba kārtības un neizskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl kas vēlas izteikties? Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Es esmu viens no tiem, uz ko Caunes kungs lika cerības, ka visu nokārtos. Starp citu, ir ieteikums, ka jāpāriet uz sociālo apdrošināšanu, pēc tam papildināju ieteikumu, ka jāievieš sociālās kompensācijas sertifikāti. No mūsu stāvokļa, tā kā nav izdarīts ne viens, ne otrs, mēs varam vienīgi atcelt jautājumu par apgrozības nodokļa palielināšanu, pēc tam to palielināt un tad nobalsot. Citu izeju es neredzu. Es neuzskatu, ka Augstākā padome ir vainīga no likumdošanas viedokļa tāpēc, ka pensionāri nesaņem pensijas, jo pensiju likums ir pietiekami devīgs, vajag tikai to pildīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir jābalso par radikālāko priekšlikumu, jo otrs ir turpināt skatīt… Bet šinī gadījumā, ja mēs nenobalsojam par šo radikālāko priekšlikumu, tad, protams, mēs skatām šo lēmuma projektu. Radikālākais priekšlikums ir noņemt no izskatīšanas. Ja mēs par to nenobalsojam, tad, gluži dabīgi, mēs to skatām.

Tātad ir viens balsojums. Balsosim par šā lēmuma noņemšanu no darba kārtības. Rezultāts: par - 35, pret - 23, atturas - 22. Paliek darba kārtībā un sākam skatīt.

Lūdzu ziņotāju tribīnē. Bites kundze riskēs ziņot. Lūdzu.

I.Bite, Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamenta direktore: Cienījamie deputāti! Šis lēmuma projekts, kas ir iekļauts šodien darba kārtībā, nav skatāms patstāvīgi, tas ir atkarīgs no tā, tiek vai netiek izdarītas izmaiņas budžetā, jo pats šis ierobežojums, ko mēs noteiksim, neko nemainīs pensiju apmēros. Tādējādi mēs šo lēmuma projektu varam pieņemt, un tas atsevišķām kategorijām, piemēram, invalīdiem, ierobežos pensiju izmaksas apmērus, bet tas neatrisina problēmu. Problēma šodien ir tāda, ka mēs atstājam pensionārus gaidīt tos labumus, kurus sola visu partiju programmas pēc Saeimas darbības uzsākšanas. Tomēr es neesmu pārliecināta, ka pirmais jautājums Saeimas darba kārtībā būs par pensiju apmēra paaugstināšanu un diferencēšanu. Tādējādi es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizvirza citādi, ir jāspriež par izmaiņām valsts budžetā 1993.gadam. Citādi tā atsevišķi man par to nav ko ziņot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to darba kārtības jautājums ir izsmelts, jo arī ziņotājs uzskata, ka šis lēmums nav izskatāms tādā veidā, kā tas ir pašlaik. Darba kārtībā par budžetu mums nekā nav. Paldies.

Mani te papildina arī Gorbunova kungs, ka tīri juridiski šī izskatīšana ir pārtraukta, jo mēs nenobalsojām par noņemšanu. Pārtrauc līdz tam brīdim, kad būs izmaiņas budžetā. Paldies.

Godājamie kolēģi, mūsu šīsdienas pēdējās regulārās plenārsēdes pēdējais jautājums ir konservatīvo un zemnieku problēmas, kas saistītas ar 5.Saeimas vēlēšanām.

Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tās ir tiesiskas valsts problēmas, ne tikai mūsu vien. Šodien, noklausoties arī Ata Kramiņa uzstāšanos, man liekas, ka viņam ir tāda doma - ja tu esi netaisni notiesāts un ielikts cietumā, tad tev tur arī ir jāsēž un nav pamata tevi izvilkt ārā no turienes. Jo jautājums ir pavisam vienkāršs: Centrālā vēlēšanu komisija ir paplašināti traktējusi jeb uzlikusi vēlētājiem papildu ierobežojumus, tas ir, deputātu kandidātiem, kurus neparedz likums. Paplašināti traktējusi šo likumu. Deputāta kandidāts arī ir vēlētājs, un nevar to ignorēt. Likums paredz, ka katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Tas ir likumā atļauts. Instrukcijā toties Centrālā vēlēšanu komisija raksta, ka, ja kandidātu sarakstu kā vēlētājs parakstījis arī kāds no deputātiem, tad viņa paraksts nav līdzskaitāms. Uz kāda pamata? Likums to neaizliedz. Uz kāda pamata šāda instrukcija?

Tāpēc arī ir šis mūsu lēmuma projekts, kurā mēs lūdzam atcelt šīs instrukcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas izdotās instrukcijas "Par 5.Saeimas kandidātu sarakstu iesniegšanu" 4.panta trešo daļu kā neatbilstošu likumam. 4.pantā tas skan tā: "Ja kandidātu sarakstu kā vēlētājs parakstījis arī kāds no kandidātiem, viņa paraksts nav līdzskaitāms." Svītrot šo teikumu šajā instrukcijā. Līdz ar to faktiski tas dotu iespēju konservatīvo un zemnieku sarakstam atgriezties Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Šteina kungs! Ir viens tāds precizējums: kur ir lēmuma projekts? Mēs pašlaik, kā izrādās, skatāmies jūsu jautājumu, kā es minēju, bet bez lēmuma projekta, tādā veidā pārkāpjot procedūru. Jūs iesniedzāt iesniegumu, nevis lēmuma projektu.

V.Šteins: Es no rīta iesniedzu.

Priekšsēdētājs: Nav lēmuma projekta šeit, nav. Lūdzu, Freimaņa kungs!

V.Šteins: Es atvainojos, bet no rīta iesniedzu lēmuma projektu.

J.Freimanis: Vai Šteina kungam jautājumu var uzdot vai nevar?

Priekšsēdētājs: Var, protams.

J.Freimanis: Godājamais Šteina kungs, sakiet, lūdzu, cik cilvēkam ģīmju ir - viens, divi vai trīs? Tātad, ja, teiksim, viens kungs ir iestājies vienā sarakstā un viņš politiski atbalsta šo sarakstu… Ko jūs teiksit par šo prostitūtu, kura atbalsta arī citu sarakstu?

V.Šteins: Nezinu. Katrā ziņā, ja Jānis Freimanis būtu parakstījis arī mūsu sarakstu, es būtu bijis lepns.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Šteina kungs, es saprotu, ka varētu diskutēt par šiem argumentiem, ko jūs izvirzāt pret Vēlēšanu komisiju, bet man nav skaidrs cits. Jūs pārstāvat kādu partiju. Acīmredzot zināmas šaubas rodas par to, vai tik tiešām tik problemātiski ir savākt 100 atbalstītāju parakstus. Tad ir jājautā, kas tā par partiju? Parakstīties pašam par sevi, es nezinu, manā skatījumā tas nav sevišķas morāles cienīgi.

V.Šteins: Es atvainojos, man liekas, ka jūs esat Augstākās padomes deputāts, Felsa kungs, un šeit ir skaidrs, ka instrukcija neatbilst likumam, un jums būtu jāaizstāv likums. Šeit nekāda sakara nav ar Konservatīvo partiju. Jūsu zināšanai: vēlēšanās startē pilsoņu saraksts, kurā ir arī konservatīvie un zemnieki. Tik daudz jums vajadzēja izlasīt presē.

A.Felss: Bet kāds tam ir sakars ar likumu?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, nekritizēsim citus vēlēšanu sarakstus, partijas un tamlīdzīgi! Atcerēsimies veco līdzību par akmeņu mešanu!

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamais Šteina kungs! Jūs laikam esat tagad ar vēlēšanu instrukcijām iepazinies tā fundamentāli, ja? Jā vai nē?

V.Šteins: Nu, cerēsim…

I.Ozols: Man vienkārši kā neieinteresētam cilvēkam ir jautājums - vai Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas ir publicētas presē?

V.Šteins: Jā, ir publicētas.

I.Ozols: Vai tām ir pielikums vai paskaidrojums, ka šīs instrukcijas ir obligātas, kaut arī tās neatbilst likumam par vēlēšanām?

V.Šteins: Nē, tā tas nav.

I.Ozols: Tad sakiet, vai deputāta kandidāts var piedalīties vēlēšanās pats par savu vēlēšanu sarakstu, kurā viņš ir deputāta kandidāts?

V.Šteins: Balsot var jebkurš.

I.Ozols: Tātad arī tas deputāta kandidāts, ja?

V.Šteins: Jā, balsot var jebkurš. Kandidāts arī ir vēlētājs, viņš balsot var.

I.Ozols: Viņš pats par savu sarakstu var balsot, un to neaizliedz šī instrukcija.

V.Šteins: Nē, tādu es neesmu atradis.

I.Ozols: Tad ir skaidrs, tad man jautājumu vairāk nav.

Priekšsēdētājs: Man gan tā kā nav skaidrs, bet nu nekas.

Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Es atvainojos kolēģiem, ka es iespraucos šeit bez rindas, bet lieta ir tāda, ko mums vajadzētu ņemt vērā par lēmuma projektu. Tātad sekretariāts ir saņēmis un nolicis Daudiša galā tur stūrītī, un tā tas tur arī ir stāvējis. Diemžēl ne pie manis un ne pie Krastiņa kunga tas nav nonācis, tāpēc faktiski lietas būtība ir tāda, ka to vajadzētu steidzīgi pavairot, jo sekretariātam tas bija jāpavairo, un mums, kolēģiem, ir vienkārši jālemj. Cita lieta ir tā, kā katrs balsos un citādi. Kamēr Šteina kungs atbild uz jautājumiem, lai sekretariāts tomēr pavairo un izsniedz mums. Jo tā nevar.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs vēlas jautāt Šteina kungam. Lūdzu.

A.Bērzs: Man ir jautājums. Vai jums neliktos loģiska tāda rīcības secība: konstatējot aplamu instrukciju, ierosināt Augstākajā padomē vispirms atcelt šīs aplamības, bet, pirms šī aplamība nav novērsta, ievērot šo aplamo instrukciju, paklausīt tai.

V.Šteins: Jā, es saprotu. Nauris Vaļums, kurš ir mūsu iesniedzējs un startē Saimnieciskās rosības līgā… Mēs iesniedzām ātrāk nekā Saimnieciskās rosības līga, un mēs vispār nezinājām par viņa kandidēšanu, ka viņš vispār ir kandidāts. Mēs iesniedzām 22.aprīlī, 23. no rīta to pieņēma, viņi iesniedza vēlāk, un mēs uzzinājām to tikai vēlāk. Tā mēs sadūrāmies ar šo instrukciju un šo likumu. Varbūt ir jāsaka arī, ka otrādi. Pateicoties tam, mēs atradām šīs instrukcijas neatbilstību likumam, jo, rīkojoties pēc vēlēšanu likuma, viņš ir darbojies vēlēšanu likuma ietvaros.

Priekšsēdētājs: Paldies, vairāk jautājumu Šteina kungam nav. Lēmuma projekta būtība ir skaidra, to pašlaik pavairo. Lai nekavētu laiku, mēs varbūt varam uzsākt debates, jo virkne deputātu vēlas debatēt par šo jautājumu. Kā pirmais ir pierakstījies Eglāja kungs. Lūdzu. Gatavojas Muciņa kungs.

V.Eglājs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Mēs šo jautājumu izskatījām Likumdošanas jautājumu komisijā vakar, izskatījām pēc būtības. Un tikai Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs izteicās par labu instrukcijai, visi pārējie (mēs bijām kopsummā septiņi) runāja, ka tomēr taisnība ir Šteina kungam. Tas ir par Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli.

Mans viedoklis arī ir tāds, ka instrukcija ir pretrunā ar likumu. Tik daudz tie panti bija nosaukti un pateikti! Un es tikai gribu vērst uzmanību, ka šī pretruna radās tad, kad uzrakstīja instrukcijas pirmo variantu. Tur bija sacīts tā: ja kandidātu sarakstu kā vēlētājs parakstījis arī kāds no kandidātiem, viņa paraksts ir līdzskaitāms. Tā bija vienkārši likuma jēga, lai nerastos pārpratumi.

Diemžēl tad, kad sāka šo jautājumu un instrukcijas pētīt un skatīt, tad "ir" pārtaisīja par "nav". Instrukciju pieņēma ar Zemrībo kunga spiedienu, es teikšu atklāti, 6: 2. Balsošanas rezultāts. Un es biju klāt un teicu: ja tiesa lemj, tai ir jālemj pēc likuma, nevis pēc instrukcijas. Instrukcija ir tā, kura nodrošina perfekti likuma darbību. Un tas ir vienīgais, kas ir instrukcijas mērķis. Nevis ierobežot cilvēku tiesības. Tā ka šeit, ja ir sacīts, ka katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu sarakstu, ar to ir pateikts, ka vēlētājs drīkst parakstīt vienu. Un, ja instrukcija pasaka, ka viņa paraksts nav līdzskaitāms, tad, protams, var instrukcijā paredzēt, ka kandidātam jāatnāk ar pasi un viņam iespiež to zīmodziņu, lai viņš nevar piedalīties vēlēšanās, jo to šādi dara. Tas ir tā pēc būtības, kā es saprotu un kā mēs arī Likumdošanas jautājumu komisijā spriedām. Uz balsošanu šo jautājumu priekšsēdētājs diemžēl nelika.

Vienīgi - ko tālāk darīt? Augstākā padome, es uzskatu, nevar atcelt tiesas lēmumu. Likumdošanas vara ar tiesas varu ir šķirta. Ja tiesa ir lēmusi šādi, tad Augstākā padome nav tiesīga atcelt. Protams, tā var visu, kā tas ir zināms, bet es saprotu, ka līdz ar to Augstākā padome var atcelt instrukciju. Bet, ja ir tiesas lēmums šajā lietā, to lēmumu Augstākā padome mainīt nevar.

Es neesmu šo te pagaidām redzējis, kā to risināt, bet, ja šāda lieta notiek, tad, protams, ir defekts tanī lietā, ka instrukcija nebūt nav pilnīga. Tas nav vienīgais, kas neatbilst likumam. Instrukcija neatbilst arī, teiksim, likuma 18.pantam. 18.pantā ir teikts, ka kandidātu sarakstam un paziņojumiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Un šeit ir tiešām kandidātu saraksti.

Instrukcijā ir teikts, ka sarakstu nepieņem, ja kandidātu sarakstā vai tam pievienotajos dokumentos ir svītrojumi, dzēsumi un citi labojumi. Likumā ir noteikts, ka labojumi nevar būt kandidātu sarakstā. Bet instrukcija rada divdomības. Izrādās, ka labojumi vairs nevar būt arī tajos parakstītāja kodos, kas likumā nekādi nav paredzēts.

Vēl es gribu pateikt, ka bija ierosinājums instrukcijā ierakstīt, lai katrs parakstītājs bez koda ierakstītu arī savu adresi. Es pret to iebildu. Paldies Dievam, balsojot tomēr neiebalsoja, ka vēl būtu adrese jāraksta. Ja būtu adrese, tad parādītos vispār problēmas, vai tas ir tas, kur viņš ir pierakstīts, vai viņš tur praktiski dzīvo. Un visa tā procedūra būtu ievērojami sarežģīta.

Es domāju, ka tam ir jābūt tā, kā to atrisinās, protams, deputāti balsojot, bet ir jābūt tomēr saprašanai, kādam nolūkam ir instrukcija. Instrukcija pirmām kārtām ir pašai komisijai, kā tā strādā, kā tam jābūt, bet vēlētājiem pirmajā vietā ir likums. Ja nevar atrast, ka ir pretrunas ar likumu, tad tomēr iesniedzējiem vēlētājiem ir taisnība, jo konstitucionālajā likumā ir teikts, ka katrs pilsonis ir tiesīgs uz rīcību, kas nav aizliegta ar likumu. Un tāpēc taisni šādas instrukciju nesaskaņas ar likumu ir tas, kas mums visnotaļ ir jāizskauž. Instrukcijām ir jābūt tam instrumentam, kas maksimāli precīzi ļauj realizēt likumu, nevis stiept deķi uz vienu vai otru pusi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tā nu ir iznācis, ka šajā likumdošanas iestādē vismaz šodienas darbs un, iespējams, arī pēdējais savs darbs mums ir jābeidz ar likumam pakļautā akta atbilstības izvērtēšanu.

Man visai interesants un no politiskā viedokļa saistošs likās šeit gan Felsa kunga iznāciens, gan vēl dažu kolēģu teicieni. Tāpat es esmu ļoti patīkami informēts, ka daži mani kolēģi, kas sēž šeit, zālē, attiecīgi savas valdības vainas mēģina uzgrūst dažām no pastāvīgajām un pagaidu komisijām, kā tas ir bijis Liepājā. Tādēļ es ne par ko nebrīnos. Taču es domāju, ka šodien ir tas brīdis, kad mums tomēr ir jābūt izturētiem kā likumdevējiem un tomēr ir jāpasaka, kas ir likums, ka likums ir primārs attiecībā pret instrukcijām un ka šeit nekādas problēmas nav. Tāpat mums savā vietā un lietā ir jāatstāj tiesu vara. Mēs varam arī dažus vārdus veltīt gan morālei, gan arī tam, kā praktiski šo lēmumu realizēt. Praktiski šā lēmuma realizācija, es domāju, nav nekāda problēma, jo šis ir tikai vienīgais saraksts, kuram ir atteikts šāda iemesla dēļ, kā es zinu. Un tas ir Zemgales apgabalā, kur nav jāizsūta ne uz ārzemēm, kā tas ir ar Rīgas vēlēšanu apgabalu, ne kur citur. Tātad tehniski tas ir iespējams. Un es aicinu arī neatsaukties šeit dažas manas kolēģes, kuras teica, ka to tehniski nav iespējams izdarīt. To tehniski ir iespējams izdarīt.

Attiecībā uz tiesu varu. Es domāju, kaut arī spriedums nav pārsūdzams, ir visas iespējas rīt Augstākās tiesas priekšsēdētājam vai ģenerālprokuroram iesniegt protestu un atcelt šo spriedumu, tādā veidā arī šajā jomā sakārtojot. Bet es nebūt netaisos jaukties ne Centrālās vēlēšanu komisijas, ne arī tiesu orgānu kompetencē.

Es domāju, ka šāda instrukcijas neatbilstība likumiem bija viena no stagnācijas gadu tipiskākajām pazīmēm. Es domāju (šeit man neļaus samelot arī ilgstošais Likumdošanas jautājumu komisijas iepriekšējais sekretārs, kas ir klāt), ka mums ir tomēr attiecīgi jāreaģē uz šādām nelikumīgām instrukcijām un jāpasaka, ka prasība ir nepamatota un ka primārs tomēr ir likums.

Tādējādi, cienījamie kolēģi, es šeit aicinātu, protams, arī dažus mūsu kolēģus, varbūt Blumberga kungu, uzņemties morālu atbildību, ka tā nu tas ir noticis, kurš tur ir pirmais iesniedzis, kurš tur ir otrais. Tas var pārvērsties par sava veida precedentu un provokāciju. Protams, var būt, ka citi saraksti bija gudrāki un izmantoja visas 140 parakstītāju vietas, kas, izgatavojot šo formu, tika izveidotas. Citi varbūt neparedzēja šādu notikumu, bet es domāju, ka mums šodien viens un galvenais jautājums ir tāds, ka visiem likumiem pakļautajiem normatīvajiem aktiem ir jābūt saskaņā ar likumu. Es jūs aicinu formāli izdarīt šo balsojumu un atjaunot likumību. Par pārējo, es domāju, spriedīs vēlētāji. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir saņemts rakstisks priekšlikums pārtraukt debates, jo, lai cik tas paradoksāli būtu, par šo jautājumu runāt ir pierakstījušies vēl vairāki deputāti, kas grib izmantot pēdējo iespēju. Šinī gadījumā mums ir jābalso par debašu pārtraukšanu, jo iesniegums ir. Un pēc tam izlemsim. Nobalsosim un pēc tam izlemsim, Kramiņa kungs.

A.Kramiņš: Pirms balsošanas es drīkstu?

Priekšsēdētājs: Bet mēs nobalsosim par debašu pārtraukšanu. Jums jau ir tiesības izteikt motīvus, replikas un tamlīdzīgi.

A.Kramiņš: Es gribētu pirms balsošanas lūgt vārdu tomēr Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Priekšsēdētājs: Dabīgi, bet mēs balsosim par debašu pārtraukšanu, Kramiņa kungs. Jūs laikam sen neesat bijis plenārsēžu zālē, jo esat ļoti aizņemts Centrālajā vēlēšanu komisijā. Mēs pašlaik balsojam par debašu pārtraukšanu.

Balsosim par ierosinājumu pārtraukt debates. Rezultāts: par - 71, pret - 6, atturas - 6. Debates pārtrauktas.

Vārds Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Kramiņa kungam. Lūdzu.

A.Kramiņš, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Visi, kas ir saskārušies ar vēlēšanu procesu šobrīd, ar visu šo dokumentu iesniegšanu, ļoti labi zina un ir pārliecinājušies, ka likums par 5.Saeimas vēlēšanām ir vispārīgs. Visi, pat kandidāti un dokumentu iesniedzēji, ir griezušies Centrālajā vēlēšanu komisijā pēc dažādiem skaidrojumiem un ar dažādiem jautājumiem par dažādiem šā likuma punktiem.

Centrālā vēlēšanu komisija uzskata, ka tādā nopietnā lietā kā vēlēšanas, kas būtībā ir cīņa par varu, visām procedūrām būtu jābūt likumā stingri reglamentētām. Tajā skaitā arī dokumentu iesniegšanas kārtībai. Tādēļ Centrālā vēlēšanu komisija ķērās pie instrukcijas izstrādāšanas par 5.Saeimas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību. Šī instrukcija tika izstrādāta un publicēta jau 26.februārī, tā ka visām ieinteresētajām partijām, visiem sarakstu iesniedzējiem bija pietiekami laika iepazīties un izstudēt šīs instrukcijas. Es gribu atgādināt, ka pēc likuma šī instrukcija ir spēkā, līdz to nav atcēlusi Augstākā padome. Tā ka uz dokumentu iesniegšanas brīdi šī instrukcija bija spēkā un tai bija likuma spēks.

Es gribu piebilst vēl to, ka pie šīs instrukcijas izstrādāšanas strādāja ne tikai Centrālās vēlēšanu komisijas juristi, bet arī Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas darbinieki. Ar šo instrukciju tika iepazīstināti Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi. Un vienīgais cilvēks, kam bija iebildumi, bija godājamais Eglāja kungs. Viņš izteica Centrālajai vēlēšanu komisijai piezīmi šinī sakarībā. Bet Centrālā vēlēšanu komisija bija pieņēmusi šo instrukciju (mēs šodien paskatījāmies protokolā) nevis ar 6 un 2, kā Eglāja kungs saka, bet 7 balsīm - par, vienai atturoties. Centrālā vēlēšanu komisija, pēc Eglāja kunga priekšlikuma, šo jautājumu nepārskatīja, bet Likumdošanas jautājumu komisija arī šo jautājumu neizskatīja un Augstākajai padomei neierosināja izmainīt vai atcelt šo instrukciju. Tā ka instrukcija bija spēkā un ir spēkā vēl līdz šim brīdim.

Sastādot šo instrukciju, mēs skatījāmies pēc likuma 19.panta, kurš nosaka: ja viena kandidatūra ir pieteikta dažāda nosaukuma sarakstos, tā svītrojama visos sarakstos. 20.punkts nosaka: katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja viens vēlētājs ir parakstījis vairākus sarakstus, šis paraksts tiek anulēts visos sarakstos. Tā ir likuma prasība.

Tagad bija jautājums: vai kandidāts drīkst parakstīt kādu sarakstu vai nedrīkst? Tāds jautājums bija. Un ne par velti šī norma mums parādījās instrukcijā. Jo jautājumu bija daudz, tādēļ mums šis jautājums bija jāpārrunā. Mēs pārrunājām savā komisijā šo jautājumu. Praktiski šim jautājumam var būt divas daļas. Pirmā ir morāli ētiskā daļa, par ko es šeit negribu varbūt runāt. Šeit jau izteicās. Jo šis gadījums ir unikāls, ka viena kandidātu saraksta kandidāts paraksta kā saraksta iesniedzējs citas partijas kandidātu sarakstu.

Otra jautājuma puse ir laikam juridiskā. Un juridiskā puse varētu būt apmēram šāda. Pasaulē parasti ir divas prakses kandidātu izvirzīšanai. Viena prakse varētu būt tāda, ka kandidāts pats sevi izvirza. Otrs varētu būt moments (un mēs tā uzskatījām, ka 1922.gada vēlēšanu likums iet pa šo ceļu), ka kandidāts pats sevi neizvirza, bet viņu izvirza vēlētāji. Ne par velti likums prasa kandidāta piekrišanu rakstiski balotēties. Tātad viņš sevi nedrīkst izvirzīt. Viņu izvirza vēlētāji. Tātad mēs uzskatījām, ka kandidāts šinī brīdī sarakstu vienkārši nevarētu parakstīt, jo viņam jābūt vēlētāju izvirzītam un šiem 100 parakstiem ir jābūt vēlētāju parakstiem, nevis viņa paša parakstam.

Instrukcija nebija šķērslis nevienai partijai, nevienai ļaužu grupai iesniegt sarakstu un iepazīties ar šo sarakstu. Bet šinī gadījumā Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē saraksta iesniedzēji uz mūsu jautājumu - vai jūs esat iepazinušies, pirms iesniedzat sarakstus, ar likumu, teica: jā, iepazināmies, bet, ziniet, likums ir ārkārtīgi pretrunīgs. Kad mēs jautājām, vai jūs iepazināties ar Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju, viņi atbildēja: "Nē, ar Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju mēs neesam iepazinušies, šos sarakstus iesniedzot." Tad, piedodiet, atļaujiet man vaicāt, vai Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcija tajā brīdī bija spēkā vai nebija spēkā un vai šis saraksts tika iesniegts likumīgā kārtā vai ne.

7.pants vēlēšanu likumā nosaka, ka Centrālās vēlēšanu komisijas aktus, kas regulē vēlēšanu procesu un ir pretrunā ar šo likumu, atceļ Augstākā padome. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas izpratnes, ja likumā būtu paredzēta norma par to, ka kandidāts drīkst parakstīt sarakstu, mēs būtu noteikuši, ka viņš nedrīkst parakstīt sarakstu. Mēs uzskatītu, ka tā ir pretruna. Tā kā likumā šis jautājums nav aprunāts, mēs uzskatām, ka šī ir pretruna. Varbūt tā ir zināma likuma paplašināšana vai sašaurināšana, bet visā pasaulē ir prakse, ka tādā gadījumā tiek izdotas instrukcijas, kas paskaidro likumu, paplašina vai sašaurina to. Un pasaules praksē šeit nav nekas pretī. Tāpēc mēs uzskatām, ka nav pretrunu mūsu instrukcijā ar vēlēšanu likumu.

Šeit jau runāja par tiesu, ka konservatīvie un zemnieki griezās tautas tiesā ar prasību atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Diemžēl tiesa noraidīja šo prasību. (Skan signāls.) Vēl vienu minūti es gribētu lūgt.

Priekšsēdētājs: Kramiņa kungs, deputāti uzskata, ka nevajadzētu jums dot vēl vienu minūti.

A.Kramiņš: Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tagad replikas un motīvi. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Par motīviem. Es vēlreiz gribu atgādināt. Pirmais. Visa Likumdošanas jautājumu komisija, izņemot priekšsēdētāju, iestājās par šādu koncepciju, ka dotajā gadījumā instrukcija ir sašaurinājusi to personu loku, kas noteiktas likumā. Līdz ar to zināmā mērā instrukcija ir pārkāpusi, ja tā varētu teikt, pat likumu. Likuma burtu un garu. Līdz ar to mēs varētu pat rīkoties drusku saudzīgāk, nekā licis priekšā Šteina kungs, un atcelt tikai 4.panta trešās daļas pirmo teikumu. Vairāk arī nekas nav vajadzīgs. Atcelt teikumu: "Ja kandidātu sarakstu kā vēlētājs ir parakstījis arī kāds no kandidātiem, viņa paraksts nav līdzskaitāms." Un pēdējais teikums paliek. Redziet, šeit ir pat pretruna pašā 4.pantā vai punktā, jo tālāk ir teikts, ka katrs vēlētājs ir tiesīgs parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Šeit atkal ir teikts, ka vēlētājs. Deputāta kandidāts arī ir vēlētājs un viņš pats var vēlēt par sevi vēlēšanās, būdams vēlētājs. Tā ka es tomēr ļoti lūgtu cienījamos deputātus atbalstīt Likumdošanas jautājumu komisijas vienprātīgo (izņemot priekšsēdētāju Endziņa kungu) redzesviedokli un atbalstīt mazas partijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Nu jāsaka: "Ka tu, velns, parāvis, kāda izdevība palaista garām". Būtu zināta instrukcija, varēja uztaisīt kandidātu sarakstparakstītāju listi. No katra parakstītāju saraksta liekos kandidātus, parakstītājiem piedāvāt listē vietu, lai tur paliek 99, un visi citi 24 saraksti pagalam. Un šitā te parakstītāju liste ir vienīgā, kas iet uz vēlēšanām! Tā ir instrukcija, kas novesta līdz pilnībai. Tas būtu instrukcijas gars. Nu nokavēts… Un neko darīt. Tāpēc es ierosinu atstāt instrukciju spēkā, lai to varētu likt lietā nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Oponējot Muciņa kungam, kas saka, ka mums vajadzētu milzīgi to tiesiskumu šodien ievērot, un ņemot vērā, ka instrukcija neatbilst un ir pretrunā ar likumu, ņemsim vērā to, ka vēlēšanu likums ir pretrunā ar Saeimu, tas ir, ar Satversmi. Tātad izturēsim arī šinī ziņā mūsu Augstākās padomes stilu. Kā mēs sākām, tā mēs beigsim, un tā būs vēsturei - šīs Augstākās padomes izpratne par likumību un tiesisku valsti. Tāpēc saglabāsim šo savu nostādni un balsosim par to, lai šī instrukcija paliek stingri spēkā!

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Tikai divas lietas, ko es vēlos pateikt vēl šeit klāt.

Pirmkārt, es ceru, ka Kramiņa kunga vadītā Vēlēšanu komisija nav pieņēmusi vēl kādu instrukciju, kas nosaka, kā man kā Saeimas deputāta kandidātam jābalso vēlēšanās, par kuru sarakstu es varu balsot un par kuru nevaru. Un otra lieta, es domāju, ka šis ir gadījums, kas spilgti pierāda, ka Saeimas vēlēšanu likums ir jāmaina tādējādi, ka no Centrālās vēlēšanu komisijas nākamajās vēlēšanās noteikti jāizslēdz Augstākās tiesas pārstāvis, jo šeit pilnībā nav ievērots varas dalīšanas princips. Un, lūk, kāds šeit ir rezultāts šāda varas sajaukšanas gadījuma īstenošanā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir tikai viens balsojums. Muciņa kungs vēl? Lūdzu.

L.Muciņš: Šeit trūkst viena punkta, ka lēmums stājas spēkā no pieņemšanas brīža.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka nevienam nav nekādu pretenziju, ka ar tādu punktu lēmums tiek papildināts. Paldies.

Godājamie kolēģi, viens balsojums ir par lēmuma projektu. Dokuments Nr.677. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 59, pret - 7, atturas - 16. Diemžēl lēmuma pieņemšanai pietrūkusi viena balss. Nu, tā tas ir.

Godājamie kolēģi, varbūt tā ir uzskatāma par manu lielu patvarību un to ierakstīs vēsturē, bet es domāju, ka, ņemot vērā to, ka neskanēja zvans manas vainas dēļ, jo es nelūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt, un ņemot vērā to, ka laikam ir servēts alus galds blakuszālē, es ierosinātu atcelt iepriekšējo balsojumu un pārbalsot. Tas būtu vienkārši taisnīgi.

A.Gorbunovs: Jā, jā, jo viņi tiešām ienāca vēl zālē un cēla rokas. Un tad lai būtu taisnīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Jā, es tiešām gribēju to lūgt, jo mēs ar Apinīša kungu bijām lūgti paskatīties, kas notiek blakuszālē (zālē liela smiešanās) un, nedzirdot šo zvanu, nokavējām uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad vēl ir divi balsojumi. Viens balsojums, ar kuru mēs atceļam iepriekšējo, un otrs balsojums, kuru mēs pārbalsojam.

Balsosim par iepriekšējā balsojuma atcelšanu. Rezultāts: par - 72, pret - 11, atturas - 11. Atcelts iepriekšējais balsojums.

Balsosim par dokumentu Nr.677 - par šo lēmuma projektu. Rezultāts: par - 70, pret - 7, atturas - 11. Lēmums pieņemts.

Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi! Ir vairāki paziņojumi, pirms mēs paziņosim par sēdes slēgšanu.

Tātad, pirmkārt, Prezidija sēde notiks 9.jūnijā pulksten 16.00 Prezidija sēžu zālē. 9.jūnijs nav rīt, Budovska kungs.

Plenārsēde, pēdējā Augstākās padomes plenārsēde, iespējams, organizatoriskā pirms 5.Saeimas sanākšanas, tiek noteikta 5.jūlijā pulksten 10.00 Sarkanajā zālē. Ja šajā starplaikā tiks sasauktas plenārsēdes, tad tās notiks Sarkanajā zālē, tāpēc lūdzu balsu skaitīšanas komisijai būt gatavai atsvaidzināt atmiņā balsu skaitīšanu bez šīm te pogām.

Vai kāds paziņojums Budovska kungam?

M.Budovskis: Jā. Man ir jautājums. Es saprotu, ka rīt nav 9.datums, toties uz rītdienu ir paredzētas divas izbraukšanas lietas skatīt. Es tādā gadījumā gribētu zināt, kam šīs izbraukšanas lietas nodot parakstīšanai? Vai taisni Daudiša kungam vai…

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, lūdzu, precizējiet! Kas ir izbraukšanas lietas un uz kurieni brauc, un vai uz ilgu laiku?

M.Budovskis: Atvainojos, tie ir komandējumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka to var risināt parasti, kā šādos jautājumos ir, kad nav Prezidija sēdes, tas ir, Augstākās padomes vadība… Ir tāds nolēmums, ka ir tiesības izskatīt, lai būtu akcepts.

Tātad pēdējais paziņojums, pirms plenārsēde tiek slēgta. Pēc plenārsēdes visi Augstākās padomes deputāti, aparāta darbinieki, šeit akreditētie un varbūt pat neakreditētie žurnālisti tiek gaidīti Sarkanajā zāle, kur būs alus un pīrādziņi.

Tādējādi pēdējā Augstākās padomes regulārā plenārsēde tiek pasludināta par slēgtu. Augstākā padome plenārsēdēs savu darbu beidz. (Aplausi.)

(Sēdes beigas)