Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes pirmajā darba kārtības sadaļā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu par Ainara Baštika 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ir saņemts arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā šīs pašas komisijas paziņojumu par Ivara Godmaņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - „Par Ainara Baštika 9. Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām, pamatojoties uz Ainara Baštika 18.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, paziņo, ka tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Inta Feldmane, kura iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es vēlētos Saeimas Prezidija un mūsu visu vārdā pateikt paldies deputātei Intai Feldmanei par darbu 9.Saeimā (Aplausi.) un lūdzu deputātu Ainaru Baštiku ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par Ivara Godmaņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Izskatījusi Ivara Godmaņa 18.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka Ivars Godmanis ir atjaunojis savas deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Dzintars Jaundžeikars, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arī vēlos pateikt paldies deputātam Dzintaram Jaundžeikaram par darbu 9.Saeimā. (Aplausi.)

Un es lūdzu deputātu Ivaru Godmani ieņemt vietu Sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka būs nepieciešams pārinstalēt balsošanas iekārtu, mums ir jāizsludina tehnisks pārtraukums.

Pirms mēs izsludinām šo tehnisko pārtraukumu, es gribu mūsu visu vārdā sveikt Sandru Kalnieti ar saņemto apbalvojumu - Zelta medaļu par nopelniem Eiropas labā. (Aplausi.)

Vēlos arī sveikt dzimšanas dienā deputātu Borisu Cileviču, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.) Viņš gan, kā es saprotu, jau… pašreiz vēl turpina saņemt apsveikumus un…

Pavisam nesen dzimšanas diena bija deputātam Aleksandram Mirskim, arī viņam sveicieni! (Aplausi.)

Un tagad pārtraukums līdz pulksten 9.20.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Baltijas Asamblejas delegācijas sanāksme tūlīt Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Es atvainojos! Baltijas Asamblejas delegācijas sanāksme Juridiskās komisijas telpās ceturtajā stāvā. Juridiskās komisijas telpās!

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi. Un turpināsim to ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 1140) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos, atceliet, lūdzu, šobrīd balsojumu. Godātie kolēģi! Pirms balsojuma, lūdzu, izņemiet visi no balsošanas iekārtas savu balsošanas karti un ievietojiet atpakaļ, citādi balsošanas sistēma jūs neatpazīs.

Un tagad lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Drusciņ vairāk nekā trīs mēneši pagājuši kopš tā brīža, kad Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt PVN likmi, un mēs tagad, pēc trim mēnešiem, varam runāt jau par rezultātiem.

Atcerieties, kādā gaisotnē tika pieņemti šie lēmumi! Tad galvenie vārdi bija „vajag” un „ātri”! Nebija uzklausīti eksperti, nebija dota izvērsta analīze. Ātri un vajag!

Un ko mēs redzam rezultātā? Tātad janvārī ieņēmumi no PVN nodokļa bija 83,6 procenti no plānotā, februārī - 66,1 procents no plānotā. Godātie kolēģi, no plānotā, kas bija plānots trīs mēnešus atpakaļ! Godātie kolēģi, es domāju, neviens no jums neiebildīs, ka galvenais mērķis - budžeta ieņēmumu palielināšana - nav sasniegts.

Bet kādas tātad ir negatīvās puses? Inflācija! Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc inflācijas rādītāja, neskatoties uz ekonomisko krīzi, neskatoties uz cenu kritumu, bet pateicoties tam, ka ir augsts šis inflācijas reitings, tāpēc ka… tāpēc ka ir paaugstināti nodokļi.

„Pelēkās” ekonomikas pieaugums. Tātad šāds lēmums deva enerģiju šim virzienam. Tagad, godātie kolēģi, jūs visi redzējāt reportāžu, kā daudzi Latvijas iedzīvotāji iepērkas Igaunijas veikalos, tāpēc ka tur vienas un tās pašas preces ir lētākas nekā Latvijā.

Varbūt jūs jau esat sastapušies arī ar tādu situāciju, ka atkal neizsit čeku.

Atkal ir parādījusies tāda gandrīz aizmirsta parādība kā barters. Tātad uzņēmumi cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas un nemaksāt šo pievienotās vērtības nodokli, tajā skaitā arī citus nodokļus. Rezultātā cieš budžeta ieņēmumi.

Pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana bija arī liels trieciens maznodrošinātajiem - tika paaugstināta komunālo maksājumu cena, un līdz ar to daudziem cilvēkiem radās grūtības samaksāt savus rēķinus. Protams, tas nav atkarīgs tikai no PVN likmes, bet no kopējās ekonomiskās situācijas, un arī nodokļu paaugstināšana deva savu ieguldījumu šajā procesā. Tagad daudzi siltumapgādes uzņēmumi un namu pārvaldes dod informāciju, ka krājas parādi… ka cilvēkiem krājas neapmaksāti rēķini.

Līdz ar to tas bija trieciens arī pašvaldībām, jo pašvaldības ir spiestas palīdzēt maznodrošinātajiem apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Taču pašvaldībām arī finansiālais stāvoklis nav spožs.

Tas ir nāvīgs trieciens dažādu nozaru pārstāvjiem, piemēram, grāmatizdevējiem, piemēram, viesnīcu biznesam. Tagad viņiem ir daudz grūtāk izdzīvot, un, es domāju, neviens no jums, šeit klātesošajiem, neuzskata, ka šī nodokļu paaugstināšana ir kāds stimulējošs faktors, kas palīdz mūsu uzņēmējiem un mūsu iedzīvotājiem izdzīvot šajā krīzes laikā.

Bet, godātie kolēģi, galvenais mērķis nav sasniegts - ieņēmumi ne tikai nepalielinājās, bet pat samazinājās. Protams, samazinājās arī apgrozījums, bet mums ir jākonstatē, ka tās prognozes, kas tika dotas pirms trim mēnešiem, arī nav piepildījušās.

Tātad, ja galvenais mērķis nav sasniegts, ja ir milzīgi un negatīvi blakusefekti gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, tad, es domāju, kļūdas ir jālabo. Un šodien mēs varam nobalsot par mūsu iesniegto likumprojektu un atgriezties pie tās situācijas, kas bija pagājušā gada decembrī, - samazināt PVN likmi līdz 18 procentiem un atgriezties pie tās situācijas, kad mums bija 5 procentu likme, un atdot atpakaļ šīs priekšrocības dažādu nozaru pārstāvjiem.

Godātie kolēģi, kļūdas ir jālabo. Ja mēs to neizdarīsim tagad…

Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Sokolovskis. …. tad vēlāk būs vēl grūtāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās pret likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, es runāšu „pret”. Bet ne tādā nozīmē, ka pēc būtības.

Sokolovska kungs, nav vērts lauzties atvērtās durvīs. Šodien mēs pirmajā lasījumā pieņemsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Tas gan šobrīd regulē tikai apbūves zemes aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli un diezgan ātri tiks skatīts (tiesa gan, bez steidzamības), jo sakarā ar šīs apbūves zemes neaplikšanu ar nodokli mums ir ierosināta lieta Eiropas tiesā, un līdz ar to tas mums jādara ātri. Jums daudz vienkāršāk būtu jūsu sagatavotos priekšlikumus iesniegt atbildīgajai komisijai, un tad atbildīgā komisija tos pa vienam skatīs. Ja jūs tikai šodien nodosiet likumprojektu, tad diez vai tas ātrāk par budžeta pieņemšanu ieraudzīs dienas gaismu.

Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 38, atturas - 27. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 1147) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa runās „par”.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību likumprojektam „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.1147), kuru mums ir iesniedzis Ministru kabinets. Kā mēs redzam, likumprojekta anotācijā tiek norādīts, kādēļ likumprojekts ir nepieciešams. Pašreizējā situācijā būtu atbalstāma šī iemaksu likmes fondēto pensiju sistēmā samazināšana. Anotācijā tiek norādīts uz nepieciešamību šādu projektu pieņemt saistībā ar to, ka ir paredzēts iesaistīt valsts sociālo iemaksu līdzekļus solidārajā sociālās drošības sistēmā, uz laiku samazinot sociālo iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 8 uz 2 procentiem. Šis ir ļoti radikāls lēmums.

Mēs varētu nerunāt par šo jautājumu, ja vien labklājības ministra parakstītās anotācijas otrās nodaļas 5.sadaļā (un es aicinu jūs visus atvērt likumprojekta anotāciju un aplūkot 5.sadaļu, kas ir „Sociālā ietekme”) mēs neredzētu ļoti dīvainu ierakstu - dīvainu tādā ziņā, ka tāds ieraksts mums nav bijis nekad nevienā valdības sagatavotā projektā. Proti, ministrs norāda: tā kā likumprojekts paredz piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas aprēķinātas no 2009.gada janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu 3.punkta 4.apakšpunkta redakcija - es vēršu jūsu uzmanību uz tālāko! - ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1.panta, un rada pamatu personām vērsties Satversmes tiesā. Tātad valdība mums ir iesniegusi projektu, apzinoties, ka šeit ir ļoti lielas problēmas un pamatotas bažas par tā atbilstību Satversmei.

Šo anotāciju ir vizējušas arī amatpersonas no Tieslietu ministrijas un no Finanšu ministrijas, tātad visas šīs amatpersonas apzinās, kāda veida projekts ir iesniegts. Un tieši tāpēc es aicinu komisijas, kurām tiks nodots šis projekts, īpaši rūpīgi to vērtēt un īpaši rūpīgi meklēt tos ceļus un argumentus, kas pamatotu grozījumus šajā sistēmā, un, ja vien tas ir iespējams, padarīt to pēc iespējas mazāk apšaubāmu un pēc iespējas vairāk atbilstošu Satversmei.

Es ļoti lūdzu gan Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus ar šo projektu strādāt rūpīgi, un es vēlreiz vēlos atkārtot, ka tas ir nebijis gadījums, ka valdības atsūtītajam likumprojektam anotācijā tiek norādīts uz šā projekta neatbilstību Satversmei. Mēs ļoti labi zinām, ka parlaments šādus likumus pēc būtības pieņemt nedrīkst, ja apzinās, ka tāda problēma ir.

Tātad šis būs ļoti atbildīgs darbs, un uz to jūs arī aicinu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Grūti būs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Es atvainojos... Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Viņš runās „pret”, kā es saprotu.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vēršos it īpaši pie Leiškalna kunga. Es atceros... (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es vienmēr jums piekrītu šai lietā!”) Jā, paldies, Leiškalna kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Nesarunājies ar zāli!”)

Ja mēs paskatāmies Saeimas stenogrammās, ko mēs Saeimā spriedām vēl pirms nepilna pusgada, tad redzam, ka jau toreiz parādījās šīs debates par to, vai ir iespēja samazināt iemaksu līmeni otrajā pensiju fondā. Un toreiz, kā mēs visi atceramies, runa bija par to, ka tās tiek samazinātas no 9 uz 8 procentiem. Pēc tam dažādos, vēl iepriekšējās valdības, gaiteņos parādījās doma par to, ka šī proporcija varēt būt 4 un 4 procenti. Toreiz, gan februārī, gan martā, Ministru prezidents, viņa birojs, ziņoja par to, ka šāda likmes pārskatīšana būtu pretrunā ar to vienošanos, kas ir panākta ar Starptautisko Valūtas fondu. Šodien nez kāpēc šo argumentu mēs kaut kā nedzirdam. Ja mēs skatāmies tās vienošanās, kas ir panāktas, tad redzam, ka tur tiešām nav neviena vārda par to, ka varētu samazināt kaut kādas iemaksas sociālajos budžetos.

Un atkal. Ir pilnīga taisnība Saeimas priekšsēdētāja biedrei Vinetai Muižniecei, ka tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, un ir absolūti skaidrs, ka tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. Tieši tāpat, kā tas tiks darīts attiecībā uz pensiju indeksāciju.

Es tieši tāpēc aicinu jūs, kolēģi, ievērot Satversmi. Tas ir tas princips, kas jums ir jāievēro. Jūs katrs šeit esat devis zvērestu, ka ievērosiet Satversmi un Latvijas likumus.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ribakova, Rubika, Fjodorova un Vidavska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tur ir divas normas. Viena norma - noteikt, ka neapliekamais minimums uz šo momentu ir 180 lati, tas ir, pašreizējās minimālās algas apmērā. Un otra norma - noteikt, ka tām personām, kuras mēnesī saņem vairāk nekā sešas minimālās algas jeb kurām ir vairāk nekā sešas minimālās algas, tas ir, vairāk par 1000 latiem, nepiemēro neapliekamo minimumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pašvaldības bankrotēs!”)

Šajā gadījumā nekādas ietekmes uz budžetu nebūs. Mēs visi zinām, ka minimālā alga ir 180 latu, bet izdzīvošanas minimums februārī bija 172 lati un 47 santīmi. No vienas puses, tas dos iespēju pašreizējā krīzes situācijā izdzīvot maznodrošinātiem, tiem, kas pašreiz saņem minimālo algu. No otras puses, tas dos iespēju mūsu valdošajai koalīcijai strādāt labāk, lai mūsu cilvēki saņemtu vairāk, un tad būtu lielāki ienākumi mūsu budžetā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik absurdu priekšlikumu man sen nebija nācies dzirdēt, īpaši tas jāteic par apgalvojumu, ka tas neietekmēšot budžetu. Šāds priekšlikums vistiešākajā veidā ietekmētu pašvaldību budžetus! Jāteic, ka, atšķirībā no Rīgas un Pierīgas, diemžēl tālāk, perifērijā, ļoti daudzi cilvēki gan pašās pašvaldībās, gan privātajā sektorā ir pašlaik spiesti strādāt tieši par minimālo algu. Un ir pagasti, kuros, es domāju, vispār nav neviena cilvēka, kurš saņemtu vairāk kā sešas minimālās algas. Tas nozīmē, ka, ja šādu priekšlikumu pieņemtu, tad, visticamāk, tai pašvaldībai faktiski vispār nebūtu ieņēmumu, jo, kā mēs zinām, pašvaldības budžeta lielāko daļu veido tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad faktiski šī pašvaldība būtu jātaisa nākamajā dienā ciet.

Tāpēc aicinu kolēģus neatbalstīt šādus populistiskus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Ribakova, Rubika, Fjodorova un Vidavska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mirska, Agešina, Urbanoviča, Cileviča un Ušakova iesniegto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim. Viņš pieteicies runāt „par”.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Runājot par piedāvāto likumprojektu, es negribētu sākt apspriest Otrā pasaules kara traģiskos notikumus un dažādus vēstures vērtējumus, kas bieži vien izskan šajā zālē.

Mēs šodien runāsim par slimiem un sirmiem cilvēkiem, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri atdevuši savu jaunību cīņai pret fašismu, kā arī par attieksmi pret veterāniem Eiropā un Latvijā.

Tātad par Eiropu. Beļģijā vienlaikus darbojas 14 likumi par Otrā pasaules kara veterāniem, - tas ir likums par nacisma pretiniekiem, kas tika pieņemts 1974.gadā, likums par personām, kuras bija piespiedu kārtā iesauktas vērmahtā, un daudzi citi. Pats svarīgākais fakts ir tas, ka visi nacisma pretinieki saņem dažādus atvieglojumus, to skaitā sabiedriskā transporta bezmaksas izmantošanu, tiesības bez rindas saņemt municipālo dzīvokli, bezmaksas ārstēšanu, kompensācijas par medikamentiem un tā tālāk.

Ungārijā darbojas vairāki likumi, kuri garantē Otrā pasaules kara veterāniem, nacisma pretiniekiem, daudz un dažādu atvieglojumu un kompensāciju, kas ietver sevī gan materiālos pabalstus, gan sabiedriskā transporta izmantošanas pabalstus; viņi ir atbrīvoti no nomas maksas tirgū, ja realizē pašu saražoto lauksaimniecības produkciju. Ungārijā ir izveidots speciāls fonds, kas sedz veterāniem izdevumus sakarā ar ārstēšanos.

Norvēģijā milzīgu palīdzību no valsts saņem antihitleriskās koalīcijas veterāni invalīdi, kur ietilpst bezmaksas ārstēšana, bezmaksas brilles, dzirdes aparāti, ortopēdiskie apavi. Ja veterāns gadījumā ir miris, divas trešdaļas viņa pensijas saņem sieva. Antihitleriskās koalīcijas veterāni Norvēģijā saņem no valsts morālu atbalstu un visdažādākos apbalvojumus.

Milzīgu palīdzību saņem Otrā pasaules kara veterāni Amerikas Savienotajās Valstīs. ASV Kongresā darbojas pastāvīgā komisija, kura Apakšpalātā tika dibināta 1946.gadā, bet Senātā tāda pati komisija tika izveidota 1971.gadā. Ir arī atsevišķa veterānu lietu ministrija, kura nodarbojas ar visiem ASV veterāniem, to skaitā ar antihitleriskās koalīcijas veterāniem. Ministrijas darbinieku štati pārsniedz 230 000 cilvēku. Veterāni saņem visdažādākos pabalstus, pensijas, kompensācijas un kredītus mājas celšanai.

Polijā visi antihitleriskās koalīcijas veterāni saņem speciālās piemaksas pie pensijas, kas svārstās no 636 līdz 2950 zlotiem.

Francijā visi veterāni saņem speciālo pensiju un var izmantot nopietnu sociālo palīdzību.

Visdažādāko palīdzību veterāniem sniedz Lielbritānija, Itālija, Grieķija, Čehija, Kanāda, Izraēla, Austrālija un daudzas citas pasaules valstis.

Godātie kolēģi! Atbildiet man uz jautājumu: kāpēc visa civilizētā pasaule atzīst antihitleriskās koalīcijas veterānus par varoņiem, atzīst viņu speciālo statusu un sniedz viņiem iespējamo palīdzību, bet mūsu valstī viss notiek otrādi? Tiem, kas dienēja vācu armijā, - gods un slava, bet tiem, kas atbrīvoja Latviju no fašisma, - nekas.

90.gadu sākumā es satiku Vācijā vienu sirmgalvi, kurš izstāstīja man, ka gandrīz 900 dienas piedalījies vācu armijas karadarbībā Ļeņingradā, kad notika blokāde, bet pašās blokādes beigās nonāca gūstā un tika aizvests uz nometni Sibīrijā. Un viņš teica tā: „Pa īstam man palika kauns par to, ko mēs nodarījām Krievijai, kad krievu sievietes meta mums pāri dzeloņdrātīm maizes gabalus, redzot mūsu bēdīgo stāvokli. Viņas izglāba mani no nāves, bet cik tad cilvēku manis dēļ nomira badā Ļeņingradā?”

Es atcerējos šo stāstu, lai parādītu jums, godātie kolēģi, ko nozīmē īsta savas vainas atzīšana. Cieņa pret veterāniem un palīdzība, it īpaši krīzes situācijā, kuru mēs varam viņiem sniegt, ir vajadzīga ne tikai viņiem. Tā ir vajadzīga mums un mūsu bērniem, ja mēs tiešām gribam kļūt par īstiem eiropiešiem un demokrātiem.

Šodien mums ir unikāla iespēja nodemonstrēt visai Eiropai, ka apvainojumi par fašisma atdzimšanu Latvijā ir meli, ka mēs atzīstam antihitleriskās koalīcijas veterānu statusu un esam gatavi sniegt viņiem valsts palīdzību sarežģītajā ekonomiskajā situācijā. Varbūt arī Eiropa, redzot tik skaidru demokrātijas signālu, nopietnāk palīdzēs arī mums. Bet ar savu negatīvo balsojumu mēs diemžēl pierādīsim pretējo.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot „par” mūsu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš pieteicies runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Katra sevi cienoša valsts izturas īpaši godprātīgi pret tiem saviem karavīriem, kuri cīnījušies par savas valsts brīvību un neatkarību. Pavisam nesen - 16.martā - nebija īpaši jūtama cieņas un goda izpausme pret latviešu leģionāriem, kuri, lai arī ar svešas varas dotiem ieročiem rokās, tomēr cīnījās pret komunistisko okupāciju un par Latviju. Taisni otrādi! 16.martā Latvijā ieradās kaut kādi sveši bīdeļbikši un kvarpuči, kuri nesakarīgi muldēja kaut ko par nacistiem, gāzes kamerām un koncentrācijas nometnēm.

Un pēc tam kārtējo reizi parādās savdabīgs dokuments par antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem un viņu pielīdzināšanu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Ļoti interesanti! Vienīgais, ko es varu pateikt pozitīvu par šo dokumentu, ir tas, ka beidzot jūs esat ņēmuši vērā visus manus aizrādījumus par vēstures kropļošanu, jo esat izmetuši ārā 1939.gada 1.septembri un aizvietojuši to ar 1941.gada 22.jūniju. Tātad manas lekcijas reizēm arī jums noder.

Bet lietas būtība jau nemainās. Pasakiet, lūdzu, kurš Otrā pasaules kara laikā cīnījās par Latvijas neatkarību? Kurš tas bija? Vai tad tā bija antihitleriskā koalīcija? Jūs tagad te salīdzināt ar Franciju, ar Norvēģiju, kuras nezaudēja savu neatkarību ne pirms, ne pēc Otrā pasaules kara. Atraduši ar ko salīdzināt!

Es jums atgādināšu antihitleriskās koalīcijas pasākumus cīņā par Latvijas neatkarību. Bija tādas tikšanās, kur 20.gadsimta nezvēri ar Staļinu priekšgalā tikās ar tā saukto Rietumu demokrātiju Teherānā, Jaltā un Potsdamā. Vai šo tikšanos laikā runāja par Latvijas valsts neatkarību? Varbūt atgādināt jums to, ka Otrā pasaules kara laikā tika demonstrētas kartes - PSRS kartes ar visām Baltijas valstīm tur iekšā? To jūs laikam esat aizmirsuši.

Valstij ir jārūpējas par tiem karavīriem, kas cīnās par valsti, un nevis te jāmin kaut kādi miglaini, uzpūsti piemēri... Ja Sarkanā armija būtu atbrīvojusi, kā viņi saka, Latviju no nacistiem, tad pašiem vajadzēja lasīties prom. Un uzreiz! Nevis gaidīt kaut ko un ieņemt visas labākās vietas, kur nu varēja, izmetot cilvēkus no dzīvokļiem ārā. Par kādiem nopelniem?

Kādi nopelni Latvijas valsts labā ir šiem tā sauktajiem antihitleriešiem, kuri paši reizēm nezināja, ko darīt un kā darīt. Es atgādināšu, no kurienes viņi saņēma pavēles - tie, kas cīnījās Austrumu frontē. Līdz ar to vienreiz par visām reizēm vajadzētu saprast, kas ir karavīra pienākums. Galvenais pienākums - tā ir cīņa par savas valsts neatkarību, par tās aizstāvēšanu. Tā nav iesaistīšanās svešu varu cīņās. Izņemot gadījumus, kad arī tur notiek cīņa par savas valsts neatkarības vai nu nostiprināšanu, vai atjaunošanu.

Man ir pilnīgi skaidras visas šīs jūsu aktivitātes un jūsu visāda veida lentītes, ar kurām jūs drīzumā atkal staigāsiet pa pilsētu. Nekā nevar darīt. Tā ir dzīves realitāte, un tāda tā ir, bet tāpēc latviešu tautības politiķiem nemitīgi ir jāstāsta, kas ir īstā vēsturiskā patiesība. Un nekādu priekšrocību tiem, kas nav atbalstījuši Latvijas neatkarību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Mirska, Agešina, Urbanoviča, Cileviča un Ušakova iesniegtā likumprojekta „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātam Jakovam Plineram, kurš vēlās runāt par balsošanas motīviem. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šīsdienas mēģinājums piešķirt antihitleriskās koalīcijas veterāniem oficiālo statusu ir jau divpadsmitais pēc kārtas. Pirmais mēģinājums tika izdarīts 1996.gada 4.decembrī, pēdējais - 2007.gada 22.februārī.

Iesākumā es gribu precizēt, cik lielam skaitam cilvēku jūs, valdošā vairākuma pārstāvji, ar savu noraidošo balsošanu esat atņēmuši viņiem pienākošos pelnītos atvieglojumus.

PCTVL rīcībā ir dati, ka pērnajā gadā rudens sākumā Latvijā bija dzīvojuši 8830 antihitleriskās koalīcijas veterāni, no viņiem 1359 - Otrā pasaules kara invalīdi. Jebkurš no viņiem bija glābis pasaules tautas, daudzām no kurām bija lemta bojāeja no brūnā mēra, bet citām - verdzība nacistu jūgā. Jebkurš šis cīnītājs ir pelnījis daudz lielāku cieņu nekā ikviens no mums, šajā zālē šobrīd sēdošais.

Būtu netaisnīgi neminēt vēl divus mēģinājumus pielīdzināt kara ar Hitleru veterānu tiesības uz atvieglojumiem... nacionālās pretošanās kustības dalībnieku tiesībām, kā arī mēģinājumu atzīt viņus par politiski represētām personām, kuras cietušas no nacistiskā režīma. Īpaši taisnīgs man šķiet pēdējais gadījums, jo antihitleriskās koalīcijas veterāni, it īpaši kara invalīdi, patiesi bija cietuši no nacistiem un joprojām turpina ciest no izkropļotas ideoloģijas un valdošās koalīcijas politiķu darbībām.

Veterāni, kuri bija karojuši Hitlera pusē, saņem no Latvijas atvieglojumus saskaņā ar diviem likumdošanas aktiem - ar likumu „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un likumu „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.

Pirmā likuma subjektiem, pie kuriem var pieskaitīt lielāko daļu Waffen SS leģiona kareivju, kā cietušajiem no komunistiskā režīma tiek piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi, kā arī bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā. Otrais likums paredz, ka tā subjektiem ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts 50 latu apmērā. Tiesa gan, šo pabalstu saņem tikai tie leģionāri, kuri pēc Padomju armijas īstenotās Latvijas atbrīvošanas no nacistiem nebija nolikuši ieročus.

2008.gada 18.decembrī, kad Saeimā notika balsošana, lai nodotu komisijai likumprojektu, kas paredzēja attiecināt šo likumu uz visiem leģionāriem, pietrūka tikai vienas balss.

Bez iepriekš jau minētā likums „Par valsts pensijām” paredz ieskaitīt darba stāžā palielinātā apmērā to laiku, kas tika pavadīts tālajās koncentrācijas nometnēs, nebūt neparedzot analoģiskus atvieglojumus nacistisko koncentrācijas nometņu bijušajiem ieslodzītajiem. Laiks, kas Otrā pasaules kara gados tika pavadīts aktīvajā armijā vai partizānu vienībās, darba stāžā, aprēķinot pensiju, netiek ieskaitīts, kā arī dienesta laiks Padomju armijā, izņemot obligāto karadienestu. Tātad, dāmas un kungi, kad mūsu valsts augstākā ranga ierēdņi saka, ka viņi vienādā mērā negatīvi izturas gan pret nacistisko, gan pret komunistisko režīmu, viņi liekuļo. Var secināt, ka oficiālajai Latvijai nacisms ir daudz tuvāks sirdij, un to kārtējo reizi šogad demonstrēja formāli aizliegtais, bet faktiski policijas apsardzībā notikušais 16.marta gājiens, kas tika veltīts nacistu un to pakalpiņu godināšanai un atbalstam.

Pamatojoties uz augstāk minēto, PCTVL frakcija balsoja „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Štokenberga kungs arī vēlas runāt par balsošanas motīviem? Lūdzu, Štokenberga kungs! Bet… Es atvainojos, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jums rakstiski ir jāpiesakās pirms tam.

Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien, 26.martā, neapmaksātu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Urbanovičam piešķirts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Ir saņemts 11 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi! Taisnīgs lēmums!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī 11 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Loģiski!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Šajā sadaļā pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīšanai otrajā lasījumā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums pirms šā likumprojekta izskatīšanas ir jāveic kvoruma reģistrācija. Reģistrācija tātad notiek, uz balsošanas iekārtām nospiežot pogu zem uzraksta „Reģistrācija”, un par to, ka jūs esat piereģistrēti, liecina tas, ka iedegas visas trīs gaismas diodes zem pogām „Par”, „Pret” un „Atturas”.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad kvorums mums ir.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 1120, - ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas sagatavots otrajam lasījumam.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi četrus priekšlikumus, kurus savā sēdē ļoti rūpīgi izvērtēja. Un man jāsaka, ka neviens no priekšlikumiem komisijā nav guvis atbalstu un ka likumprojektā, kāds tas tika sagatavots Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam, komisija neuzskatīja par nepieciešamu mainīt nevienu vārdu. Es ceru, ka Juridiskās komisijas viedoklis tiks atbalstīts arī Saeimas sēdē.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Komisija šo priekšlikumu rūpīgi izvērtēja, un priekšlikums atbalstu nav guvis. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji!”)

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ja mēs izvērtējam 1. un 2.priekšlikumu, tad varam redzēt, ka Juridiskās komisijas iesniegtais priekšlikums ir kompromisa variants. Arī „Pilsoniskā Savienība” sākotnēji, piekrītot Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, uzskatīja, ka par atskaites punktu kvorumam šajā gadījumā varētu kalpot puse no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita. Par šādu kvorumu savulaik bija sprieduši arī Satversmes tēvi, uz kuriem mums visiem tā ļoti patīk atsaukties, taču viņu centieniem vispārzināmie 1934.gada notikumi pārvilka svītru. Mēs panācām pretī un piekritām šīm divām trešdaļām, kāds pašlaik ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Ikviens konstitucionālo tiesību eksperts jums pateiks, ka nav absolūti nekāda pamata par atskaites punktu ņemt visu balsstiesīgo skaitu, nevis pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu. Kāpēc? Tāpēc, ka šāda prasība kļūtu par deklaratīvu normu. Tā ir nesamērīgi augsta! Piemēram, pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 61 procents no balsstiesīgajiem vēlētājiem, un atbilstoši Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” piedāvātajam variantam par Saeimas atlaišanu tādā gadījumā būtu jānobalso gandrīz visiem tiem, kas Saeimu ir ievēlējuši.

Mēs piekrītam Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu viedoklim, ka, lai nodrošinātu patiesu un piemērojamu Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma darbību, ir jāpanāk līdzsvars starp šā jautājuma nozīmīgumu, kas prasa vēlētāju augstu līdzdalības pakāpi, un nosacījumiem, kas nepadarītu Saeimas atlaišanas tiesības tikai teorētiskas un dzīvē neīstenojamas.

Paldies jums par uzmanību. Es lūdzu neatbalstīt šo 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jā, patiešām jautājums par kvorumu Saeimā ir izraisījis vislielākās debates, bet es vēlētos motivēt mūsu partijas priekšlikumu... mūsu frakcijas priekšlikumu un sākumā stingri paust to viedokli, ko mūsu partija pauda jau augustā - pirms referenduma, ka tautai ir jādod tiesības atsaukt Saeimu. Taču, lai novērstu populismu un manipulācijas ar tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot Saeimu, mēs uzskatām, ka, lai tautas nobalsošanā nodotā pilsoņu kopuma iniciatīva par Saeimas atlaišanu stātos spēkā, tā ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. Un tāpat kā Čepānes kundze, arī mēs un citi eksperti… visi vēlas atsaukties uz Satversmes tēvu teikto, un arī es šeit vēlētos pieminēt Kārļa Dišlera savā laikā rakstīto, kurš jau 1923.gadā ir meklējis kvoruma tiesisko pamatu un savā darbā „Par kvorumu tautas nobalsošanā” uzsvēris, ka kvorumam tautas nobalsošanā ir racionāls pamats. Tā ir tautas gribas pareizas izteiksmes nodrošināšana. Jo katrā tautas nobalsošanā (es citēju) „izteicas pilsoņu kopuma, respektīvi, tautas pašas, griba, un, jo vairāk balsstiesīgo pilsoņu piedalās nobalsošanā, jo pilnīgāk izteicas tautas griba”. Turpat viņš turpina, ka vispilnīgāk tautas griba izteiktos tad, ja visi balsstiesīgie pilsoņi piedalītos balsošanā. Turpretī, ja piedalījušos skaits ir neliels, tad rodas jautājums - vai tādas balsošanas rezultātā izteikusies tautas griba patiešām ir īsta tautas griba. Kvorumam ir racionāls pamats. Un tautas patiesas gribas izteiksmes nodrošināšanas nolūkā kvorums būtu vēlams visiem tautas nobalsošanas veidiem.

Šeit diskusijās mēs uzsvērām to, ka pastāv dažāda veida tautas nobalsošanas. Iespējams, ir arī tādas, kur kvorums vispār netiek prasīts un jautājums tiek izšķirts, balsojot piedalījušos vairākumam. Tie var būt visdažādākie referendumi par sabiedrībai ne tik būtiskiem un fundamentāliem jautājumiem. Taču tad, ja balsošana notiek par tautas priekšstāvības jau pieņemtu lēmumu (tāds ir arī šis gadījums), lai šo lēmumu pārbalsotu, lai atņemtu tam spēku, tautas nobalsošanā ir jāpiedalās balsstiesīgo pilsoņu vairākumam. Šeit, es domāju, ir vietā pieminēt arī citu valstu pieredzi. Un, kolēģi, es domāju, ka jūs visi esat lasījuši Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu un esat informēti par to, ka tautas tiesības rosināt Saeimas atsaukšanu ir ārkārtīgi rets mehānisms. Šādas tiesības tautai ir paredzētas tikai Lihtenšteinā, kas ir parlamentāra monarhija, un četrās Vācijas federālajās zemēs, turklāt divās no šīm zemēm nepieciešamais atbalsts parlamenta atlaišanai ir vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Būtiski ir arī tas, ka šajās valstīs, kur šādas tiesības ir paredzētas, tās ne reizi nav tikušas izmantotas.

Neskatoties uz citu valstu pieredzi, mēs esam izšķīrušies pieņemt tādu lēmumu… Respektējot Latvijas tautas jau pausto gribu, mēs esam pieņēmuši lēmumu dot tautai, noteiktam pilsoņu kopumam, tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība - pieņemt tādu lēmumu, kas nodrošina valsts stabilitāti, maksimāli novēršot savstarpējos konfliktus un veicinot visu valsts varas atzaru saskaņotu darbību.

Viens ļoti būtisks aspekts, kurš būtu jāpiemin un kuru es vēlos šodien pieminēt, ir jautājums par pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību. Mēs vēlamies un ir nepieciešams veicināt Latvijas pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību valsts politikas veidošanā, lai nodrošinātu pilnīgu tautas gribas izteikumu un Satversmes grozījumu tiesiskumu. Jo publisko tiesību laukā tiesības un pienākumi parasti ir cieši apvienoti. Tā tas ir arī šeit - piedalīties tautas nobalsošanā nozīmē reizē realizēt savu subjektīvo pilsoņa tiesību un izpildīt pilsoņa pienākumu. Veicinot Latvijas pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību valsts politikas veidošanā, ļoti iespējama ir tāda situācija, kāda tā bija, piemēram, 5.Saeimas vēlēšanās, kad divas trešdaļas no vēlēšanās piedalījušos skaita bija vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem. Vēlētāju aktivitātei pieaugot, ir iespējama tāda situācija, ka divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita ir augstāks slieksnis nekā puse no visiem balsstiesīgajiem.

Tāpēc arī mūsu partija atbalstīja Juridiskās komisijas izstrādāto un vairākuma atbalstīto redakciju - kompromisa variantu, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Mēs nekādā ziņā nevēlamies būt par šķērsli šo grozījumu pieņemšanai, kas dotu tautai - vienai desmitajai daļai vēlētāju - tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu, bet, ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs uzskatām par savu pienākumu aizstāvēt to principu, kas, pēc mūsu pārliecības… to nepieciešamo kvorumu, kas vistiešāk atbilst demokrātiskas iekārtas principam.

Paldies, kolēģi, un mēs ceram uz jūsu izpratni!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! LPP/LC frakcijai un PCTVL frakcijai ir pilnīgi pretēji priekšlikumi attiecībā uz kvorumu, kas būtu pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Saeimas atlaišanu.

LPP/LC frakcija uzstāj, ka kvorumam ir jābūt pusei no balsstiesīgajiem - tātad 725 tūkstošiem. Likumprojekts, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā, piedāvā noteikt kvorumu, kas būtu divas trešdaļas no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, - 600 tūkstoši. Tieši tik, cik cilvēku bija nobalsojuši 2.augustā referendumā.

PCTVL frakcija uzstāj, lai tiktu pieņemts kvorums, kas sastāda pusi no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, - 450 tūkstoši.

Par labu PCTVL priekšlikumam un pret LPP/LC priekšlikumu varētu izteikt šādus argumentus. Pirmām kārtām Eiropā jau ir valstis un reģioni, kuru konstitūcijas paredz parlamenta atlaišanu tautas balsojuma rezultātā: Šveice, Lihtenšteina un četri Vācijas landtāgi. Piecos no sešiem minētajiem gadījumiem ir nepieciešams vienkāršs balsu vairākums - tātad pat mazāk balsu par PCTVL frakcijas piedāvājumu.

Bez tam nevar ignorēt to faktu, ka jau tagad saskaņā ar Satversmes 48.pantu Saeimas atlaišanai pēc Valsts prezidenta iniciatīvas nav paredzēts vispār nekāds speciāls kvorums. Saeima tiek atlaista pat tajā gadījumā, ja pēc Valsts prezidenta aicinājuma uz referendumu ieradīsies kaut vai viens vēlētājs un nobalsos „par”.

Jau tagad mūsu Satversme paredz ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt tādu svarīgu lēmumu kā Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

PCTVL aicina pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi, kas pēc būtības ir identiski piedāvātajiem, jau tika atbalstīti otrajā lasījumā 1934.gadā - 4.Saeimas laikā. Jau tad parlaments meklēja izeju no konstitucionālās krīzes, taču diemžēl Kārlis Ulmanis, veicot valsts apvērsumu, nedeva iespēju realizēt šo demokrātisko un loģisko soli.

Pēc visa iepriekš izklāstītā būtu lieki uzsvērt, ka kvorums, kas sastāda 450 tūkstošus balsu, nebūt nav mazs. Tas ir gandrīz tikpat liels, cik vēlētāju pēdējās vēlēšanās bija balsojuši par Tautas partiju, Zaļo un Zemnieku savienību un „Jauno laiku” kopumā. Lai visu šo partiju vēlētāji apvienotos un kopīgiem spēkiem atstādinātu Saeimu, viņus vajag ļoti stipri sakaitināt.

Starp citu, cienījamā deputāta Ābiķa kunga ievērībai, kurš agrāk bija paudis pieņēmumu, ka Saeimu it kā varētu atstādināt arī bez latviešu vēlētāju balsīm: „Saskaņas Centrs” un PCTVL kopā saņēma tikai 40 procentus balsu no mūsu piedāvātā balsu skaita, kas ir nepieciešams, lai atstādinātu Saeimu. Mums saka, ka pirmajā lasījumā nobalsotais variants, kur kvorums ir divas trešdaļas no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, ir sava veida kompromiss. Jā, tas patiesi tā ir, tas ir kompromiss starp šobrīd Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, kas ir panākts zem spiediena no Valsts prezidenta un tautas puses.

Taču Satversme tiek grozīta uz ilgu laiku, un mūsu pēcnācējiem, kuri uzlūkos šo savādo skaitli - divas trešdaļas -, būs ļoti grūti mūs saprast. Aicinu noraidīt 1.priekšlikumu - LPP/LC frakcijas priekšlikumu - un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu - 2.priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beigsim šīs sarunas!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau deputāte Inese Šlesere teica, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta tautas tiesības atlaist Saeimu un atbalsta šādas normas iekļaušanu Satversmē, taču mūsu jautājums ir par to - ar kādu kvorumu?

Godājamie kolēģi, mēs pārstāvam viedokli, ka Juridiskās komisijas piedāvātais un pirmajā lasījumā Saeimā nobalsotais kvorums pēc savas būtības ir prettiesisks, neatbilst Satversmes burtam un garam un ir vērtējams kā izdabāšana šābrīža sabiedriskajai domai, nevis rūpēm par tiesiskuma nostiprināšanu valstī.

Kāpēc es uzdrošinos tā apgalvot? Ir vairāki iemesli. Nu, pirmkārt, tāpēc, ka par šo kvorumu nav bijusi neviena nopietna akadēmiska diskusija, neviens nav runājis par kvoruma tiesisko pamatojumu. Arī Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumos… Komisija ir atradusi tādu īpatnu veidu, kā apiet kvoruma tiesiskumu, un ir ieviesusi savā ziņojumā jaunu terminu - „taisnīgs līdzsvars”. Par tiesiskumu - ne vārda!

Otrkārt, tāpēc, ka Juridiskā komisija, pēc mūsu domām, ir atkāpusies no Satversmes tēva Kārļa Dišlera dotā kvoruma izpratnes skaidrojuma. Par kvoruma tiesiskumu viņš ir teicis tā: par kvorumu tautas nobalsošanā ir jāatzīst likumā noteikta daļa vai skaits balsstiesīgo pilsoņu, kuru piedalīšanās tautas nobalsošanā ir nepieciešama, lai šī balsošana būtu izšķiroša jeb tiesiski derīga.

Kolēģi! Atslēgvārdi ir „tiesiski derīgs”, un šiem atslēgvārdiem būtu jābūt galvenajiem vārdiem. Nevis Konstitucionālo tiesību komisijā lietotais jaunais termins „taisnīgs līdzsvars”, bet „tiesiski derīgs”! Savukārt par tiesiski derīgu, kā Kārlis Dišlers skaidro, uzskatāms tas, kas nav pretrunā ar Satversmē iebūvēto vienoto savstarpējā varas atzaru līdzsvara sistēmu - to pašu līdzsvara sistēmu, uz kuru savos spriedumos mums vairākkārt, faktiski daudzkārt, ir norādījusi Satversmes tiesa, pārmetot tajos vai citos gadījumos gan valdībai, gan Saeimai tos vai citus lēmumus.

Bet, kolēģi, kādi Satversmē ir šie tiesiskā līdzsvara mehānismi? Taupot jūsu laiku, minēšu tikai vienu piemēru. Kā tiek ievēlēts Valsts prezidents? Viņu ievēlē ar 51 balsi no simta, bet var ievēlēt arī ar 67 balsīm no simta. Tas nozīmē, ka proporcionālā starpība ir plus 16 balsis. Atcerieties šo skaitli! Te ir šis minimālo kvorumu demokrātiskais un tiesiskais vienādojums, kur ir skaidri parādīts, ka iecelšanai pietiek ar mazāku balsu skaitu nekā atcelšanai.

Kolēģi! Ja jau tā, tad droši vien līdzīgam vienādojumam vajadzētu būt arī Juridiskās komisijas sagatavotajā redakcijā, bet nekā! Te ir cits līdzsvars, lietojot Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas terminoloģiju, - „taisnīgs līdzsvars”. Kam taisnīgs? Kāpēc taisnīgs? Un vai vienmēr būs taisnīgs? To neviens nemēģina paskaidrot. Vai taisnīgs Satversmes principu ievērošanas ziņā vai kādā citādā ziņā?

Godājamie kolēģi! Kāds ir šis piedāvātais princips? Šis piedāvātais princips ir šāds: divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Kā tas izskatās praksē? 9.Saeimas vēlēšanās, kā ļoti pareizi teica konstitucionālo tiesību eksperte Čepānes kundze, piedalījās drusku vairāk par 60 procentiem vēlētāju, un iznāk, ka Saeimu var atlaist divas trešdaļas jeb 40 procenti vēlētāju. Tas nozīmē arī to, ka faktiski 40 procenti vēlētāju var apšaubīt 60 procentu vēlētāju gribu.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, šie piemēri liecina, ka Juridiskās komisijas piedāvātajam kvorumam nav nekā kopīga ar tiesisko derīgumu un uz savstarpēja līdzsvara būvētu vienotu sistēmu - tādu, par kādu to… kādu to… tādu, par ko runāja, teiksim, viens no Satversmes tēviem Kārlis Dišlers.

Bet mēs, protams, varam palūkoties uz šo jautājumu arī citādāk: vai Satversme, esošā Satversme, dod atbildi uz jautājumiem par kvorumu? Gribu, kolēģi, teikt, ka Satversmē taču ir atrasta un iestrādāta tiesiska kvoruma formula, kuru, liekas, neviens neapšauba, - un tā ir 50 procenti no visiem balsstiesīgajiem. Gribu teikt, ka LPP/LC frakcija balsos „par” šo formulu, un aicinu to darīt arī citus deputātus. Īpaši tādēļ, ka Juridiskās komisijas piedāvātā formula ir tieši atkarīga no vēlētāju līdzdalības vēlēšanās. Piemēram, pie aktivitātes, kāda bija vēlētājiem, vēlot 5.Saeimu, kā jau minēja Inese Šlesere, Juridiskās komisijas piedāvātais kvorums - divas trešdaļas… šis slieksnis būtu par 123 556 cilvēkiem augstāks nekā Satversmē esošais slieksnis - 50 procenti jeb puse no visiem balsstiesīgajiem.

Godājamie kolēģi! Satversme taču nosaka, ka saskaņā ar tās 8.pantu suverēnam - tautai - ir tiesības un ka suverēns - tauta - ir visi balsstiesīgie, arī tie, kuri neaiziet uz vēlēšanām. Politiski savu gribu viņi izsaka šā vai tā - gan piedaloties vēlēšanās, gan nepiedaloties vēlēšanās.

Kolēģi! Es ceru, ka Satversmes grozījumus mēs taču nerakstām konkrētam gadījumam vai konkrētai politiskai konjunktūrai, vai tāpēc, ka, teiksim, Valsts prezidents ir licis līdz 31. datumam kaut ko pieņemt, bet gan droši vien tāpēc, ka mēs gribam, lai grozījumi universāli kalpotu nepārtraukti ilgu laiku.

Godājamie kolēģi! Satversmē esošais lēmumu pieņemšanas kvorums ar atskaites punktu - visi balsstiesīgie - ir tikai viens, un tas ir 79.panta pirmajā daļā noteiktais (citēju): „Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.”

Aicinu balsot „par” šīs normas attiecināšanu arī uz tautas tiesībām atsaukt Saeimu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Esmu tavā pusē!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātā Šleseres kundze! Godātais Bērziņa kungs un pārējie Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” kolēģi! Es tiešām nezinu, kas jums tās runas ir sarakstījis! Bet, runājot par Satversmes tēviem, es gribētu pateikt, lai jūs paskatāties Dišlera publikāciju 1927.gadā „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” 5.numurā. Un jūs atradīsiet tur rakstu „Saeimas atlaišana pirms leģislatūras perioda beigām”, un jūs atradīsiet, ka Dišlers 10.¹ pantā tātad ir iesniedzis Satversmē jau projektu, kur paredzējis šādus noteikumus. Un tie nepavisam nav tādi, par ko jūs runājat. Viņš runāja par citām nobalsošanām, proti, viņš pasaka, ka Saeimas atlaišanu pirms trīs gadu notecēšanas var ierosināt vai nu Valsts prezidents, vai arī viena desmitā daļa no vēlētājiem. Un pēc tam otra šī… tātad šī koncepcija ir tāda, ka pēc tam ir izdarāma nobalsošana Satversmes 48.panta noteiktajā kārtībā.

Un vēl otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mēs nevaram atraut šo tautas nobalsošanu no vispār Satversmē noteiktām pirmstermiņa Saeimas vēlēšanām. Protams, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka citās valstīs varbūt nav tik izplatīta prakse, ka tautai tiek dotas šādas tiesības, bet citās valstīs šis mehānisms darbojas. Mūsu valstī pēc neatkarības pasludināšanas mēs esam nodzīvojuši 20 gadus, un mums ir vislabākās un visstabilākās Saeimas visā Eiropā. Jūs saprotiet, ka šajā ziņā tas nav labi, un, ja jūs noteiksiet tik ļoti augstu kvorumu, tieši tad jūs tautai varat radīt šo bezcerību, un tauta vairs nepiedalīsies politiskos procesos, jo jebkurā sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuriem ir pilnīgi vienaldzīga piedalīšanās politiskajos procesos.

Paldies. Tā bija piebilde par Satversmes tēviem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst? (No zāles: „Balsot!”)

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es esmu pateicīga par to, ka par tik svarīgu jautājumu kā Satversmes grozījumi mēs debatējam. Tomēr man jāsaka, ka es nekādi nevaru piekrist Bērziņa kunga izteiktajiem pārmetumiem Juridiskajai komisijai, jo, kā es jūs jau informēju pirmā lasījuma laikā, Juridiskā komisija, sagatavojot šos grozījumus, ir veltījusi ļoti lielu laiku diskusijām. Ir veltījusi daudz laika konsultācijām ar tiesību zinātājiem. Ir ļoti rūpīgi vērtējusi, kā vislabāk veidot šo projektu tā, lai tiktu atrasts kompromiss starp ļoti atšķirīgiem viedokļiem. Un atšķirīgi viedokļi ir bijuši gan deputātiem, partijām, gan dažādām sabiedrības grupām. Un mēs esam panākuši tādu kompromisu, kuru Juridiskā komisija ir atzinusi par atbilstošu Satversmes 1.pantam, un ne tikai Juridiskā komisija, bet arī vesela virkne konstitucionālo tiesību speciālistu šeit nesaskata nekādas pretrunas ar Satversmes 1.pantu. Šaubas par to savulaik bijušas, tieši tādēļ debates bija tik pamatīgas.

Vēlos arī atgādināt, ka, veidojot likumprojektu otrajam lasījumam, to gatavojot, Juridiskā komisija aicināja diskusijā iesaistīties arī akadēmiskos mācībspēkus. Un uz mūsu aicinājumu atsaucās viens no lielākajiem Saeimas kritizētājiem, viens no lielākajiem deputātu darbības vērtētājiem, proti, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš piedalījās komisijas sēdē, kad mēs gatavojām šo likumprojektu otrajam lasījumam, un atzina, ka Saeimas Juridiskās komisijas veidotais projekts ir patiešām apliecinājums parlamentārismam - īstam, tādam, kādam tam jābūt, kura rezultātā rodas kompromisa redakcija. Ka tā visiem patīk, tā nebūs nekad. Bet tajā pašā laikā es vēlos teikt, ka arī tiesību teorijā daudzo gadu garumā ir nākušas klāt jaunas atziņas un arī tiesības nav nekas sastindzis. Tas ir process, kas attīstās. Un atsaukšanās tikai un vienīgi uz tām atziņām, kas nākušas no pagājušā gadsimta sākuma, varbūt arī nav tas pats pareizākais ceļš.

Es vēlos jūs aicināt atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 67, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar pulksteni mums vajadzētu iet pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz tam brīdim, līdz ir izskatīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā! Nav! Balsot!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tādā gadījumā mums nepieciešams… (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsot!”) Es nesaprotu, vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē, es neiebilstu!”) Deputāt Dobeli, nenodarbojieties, lūdzu, ar parlamentāru huligānismu!

Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Turpinām bez pārtraukuma, līdz ir izskatīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

V.Muižniece. Paldies.

2.priekšlikumu par Satversmes 14.panta redakciju ir iesniegusi partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja. Un es vēlreiz vēlos atgādināt, ka mēs šeit neredzam jaunas idejas. Šīs ir idejas, kas tika izvērtētas jau pirms pirmā lasījuma un noraidītas. Līdz ar to arī Juridiskā komisija, iepazīstoties ar priekšlikumu, to nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 50, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

3.priekšlikums - par Satversmes 49.pantu. To ir iesniegusi Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Juridiskā komisija ir rūpīgi to izvērtējusi un atzinusi, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam - Latvijas Pirmā partija un „Latvijas Ceļš”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums faktiski pauž rūpes par valsti. Par to, lai gan likumdošanas vara, gan izpildvara varētu normāli strādāt. Par to, lai būtu līdzsvars starp varas zariem un nebūtu iespējama tāda situācija, ka kaut kādu apstākļu dēļ valsts vara var tikt paralizēta.

Godājamie kolēģi! Skatoties esošo redakciju, redakciju, ar kuru nāk klajā Juridiskā komisija, mums ir bažas, ka tīri teorētiski šāda situācija varētu rasties. Tā varētu rasties divu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām, kolēģi, tagad iekļaujot Satversmē tautas tiesības atsaukt Saeimu, mēs skaidri un gaiši nenorādām, kuram tādā gadījumā, ja Saeima tiek atsaukta pēc tautas ierosinājuma, ir šīs tiesības noteikt Saeimas darba kārtību un to, kādā ritmā Saeima strādās. Var pieņemt, ka tas notiek tieši tādā pašā kārtībā, kāda ir noteikta gadījumā, ja Valsts prezidents atsauc Saeimu.

Godājamie kolēģi! Bet ir otra situācija. Jūs ļoti labi atceraties, ka aptuveni pirms gada mēs izņēmām no Satversmes laukā 81.pantu. Tas bija pants, ar kuru gadījumā, ja radās problēmas - objektīvas, subjektīvas vai kādas citas problēmas, izpildvara varēja turpināt risināt valsts attīstības jautājumus. Šobrīd 81.panta nav, un tīri teorētiski, kolēģi, var rasties tāda situācija, ka, piemēram, prezidents nevēlas sasaukt Saeimas sēdi un neizsludina nekādu Saeimas darba kārtību. Līdz ar to valsts vara kļūst paralizēta un Satversme nesaka neko citu, kā būtu jārīkojas un kā var rīkoties, lai faktiski valstī varētu notikt lietu virzība uz priekšu.

Godājamie kolēģi! Tieši tādēļ mēs piedāvājam konkrētu redakciju, ka Valsts prezidents ir tiesīgs neizsludināt Saeimas pieņemtos lēmumus, bet Saeima pēc savas būtības turpina strādāt tādā pašā ritmā, kādā tā strādājusi arī tajos gadījumos, kad vai nu tauta, vai Valsts prezidents ierosina Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

Aicinu arī balsot par šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kāda ir 3.priekšlikuma būtība?

3.priekšlikuma būtība, kuru es aicinu neatbalstīt, ir tāda, ka... nu tā ir iepīta tajos teikumos, ka valsts... ka Saeima turpinātu savu darbu, bet tai nebūtu iespēju lemt par prezidenta atlaišanu. Redzat, tas nav nekāds jauninājums, jo pašreizējā Satversmes redakcija, tajā skaitā tā, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, paredz to, ka atlaistas Saeimas darba kārtību nosaka Valsts prezidents. Ir pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidents noteikti šajā darba kārtībā neiekļautu jautājumu par sevis atlaišanu. Līdz ar to tā ir, nu... tāda jocīga fikcija, kas piedāvāta šajā 3.priekšlikumā.

Bet tur ir viens cits teikums, kas padara šo priekšlikumu pilnīgi nederīgu. Tiek noteikts, ka nākamā Saeima būtu spiesta pieņemt vienā lasījumā tos likumprojektus, kurus nav pieņēmusi iepriekšējā Saeima līdz galam, jo prezidents tos nav izsludinājis. Starp citu, prezidentam tā kā tā ir tiesības neizsludināt likumprojektu. Arī tas jau šobrīd Satversmē ir pateikts.

Ņemot vērā šos divus juridiskos absurdus, kas ielikti tajā 3.priekšlikumā, es ilgi domāju, kāda tad ir šī 3.priekšlikuma jēga. Manuprāt, vienīgā jēga, kuru es varu saskatīt, ir tāda, ka LPP/LC frakcija tāpat kā PCTVL frakcija, sniedzot šos priekšlikumus, acīmredzot grib padarīt vienu labu un derīgu darbu. Jo, ja dēļ šo priekšlikumu noraidīšanas Saeima nepieņems Satversmes grozījumus otrajā lasījumā, tad šī Saeima vienkārši tiks atlaista.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija katru priekšlikumu vērtē ļoti rūpīgi, un man jāsaka, ka nav taisnība priekšlikumu iesniedzējiem, kuri saka, ka nav atrisinātas daudzas problēmas. Tā redakcija, kuru Juridiskā komisija radījusi 49.pantam, atrisina visus būtiskākos jautājumus, turklāt ir rūpīgi saskaņota ar to valodu, kāda ir Satversmē, un arī ar pārējiem Satversmes pantiem, neradot šeit nekādu disonansi vai nenokārtotas lietas.

Savukārt priekšlikums, kas ir iesniegts no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, rada jaunus un ne visai saprotamus mehānismus, kas sasaista vienu Saeimu ar otru, ar darbiem, kuri, iespējams, nākošajai Saeimai nav pieņemami, ja jau iepriekšējā Saeima ir atlaista.

Un jāsaka, ka ir ļoti svarīgi katru piedāvājumu rūpīgi izlasīt. Domājot par iesniegtajiem priekšlikumiem, man radās iespaids, ka piedāvātais projekts varbūt arī nav bijis pietiekami rūpīgi izlasīts vai, ja ir bijis izlasīts, nav saprasts.

Un tādēļ tad, kad mēs gatavosim priekšlikumus trešajam lasījumam, esiet, kolēģi, ļoti rūpīgi, izlasiet, pārdomājiet un tikai tad sniedziet priekšlikumus, ja patiešām redzat, ka šeit ir kādas vēl precizējamas vai nenokārtotas lietas.

Aicinu neatbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 76, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

4. un pēdējais ir deputāta Buzajeva iesniegtais priekšlikums, kas attiecas uz pārejas formulu. Tātad gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka piedāvātajā projektā komisija uzskatīja par nepieciešamu norādīt, ka šis likums stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu. Savukārt deputāts Buzajevs vēlas ierosināt, lai likums stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis ierosinājums neatbilst principam, ka Saeima, pieņemot lēmumus par Saeimas darbību un tās normas, kas attiecas konkrēti uz Saeimas darbībām, nelemj par sevi, bet pieņem likumu, kas darbosies principiāli, jau sākot ar nākošās Saeimas sanākšanu. Tā ir lieta, ko ir svarīgi pieņemt, un vēl vēlos jums atgādināt, ka savulaik - pavisam nesen Tautas partijas iesniegtais projekts, kas paredzēja ātri un bez referenduma risināt Saeimas atlaišanas jautājumu, tika noraidīts tieši tā apstākļa dēļ, ka attiecās jau uz šo Saeimu. Nu tad, lūdzu, būsim konsekventi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Atbilst… Atbilst principam, cienījamā Muižnieces kundze! Mēs samazinājām paši sev algu, un nekas, neviens vārds pretī netika teikts. Un es atgādināšu, ka prezidenta likumprojektā, kas mums tika nodots, piedraudot atlaist Saeimu, nekādu pārejas noteikumu nebija. Proti, prezidenta likumprojekts attiecas tieši uz šo Saeimu. Tieši tādēļ Juridiskā komisija to bija iesaldējusi un sāk izgudrot pati savu divriteni.

Tautas partijas likumprojekts, kas paredz Saeimas pašatlaišanos, arī bija attiecināts uz šā sasaukuma deputātiem.

Dāmas un kungi! Cienījamie radioklausītāji un preses pārstāvji! Man gribas nodemonstrēt jums interesantu paradoksu. Šobrīd Saeimu sastāda astoņu frakciju pārstāvji un divi deputāti no vienas partijas. „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība citai politikai”, „Saskaņas Centrs” un PCTVL daudzkārt griezušies pie Zatlera kunga ar lūgumu atlaist Saeimu. Tautas partija, kā jau bija minēts, izvirzīja savu likumprojektu, un par to bija balsojuši daži ZZS frakcijas deputāti, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs.

Tātad pret pašreizējās Saeimas atlaišanu konsekventi bija uzstājušās tikai LPP/LC un TB/LNNK frakcijas, kuras kopumā sastāv no 15 deputātiem. Liekas, ka par manu priekšlikumu nobalsos 85 deputāti no 100. Diemžēl, cienījamie radioklausītāji un preses pārstāvji, balsošanas rezultāts būs pavisam citādāks. Varētu jautāt: kādēļ tā? Vai tad 10 tūkstoši lietussargu revolūcijas dalībnieku Doma laukumā un 600 tūkstoši 2.augusta referenduma dalībnieku nebija no mums to pieprasījuši? Vai tad lozungs par tūlītēju Saeimas atlaišanu nebija tas, zem kura divi bezatbildīgi politiķi bija pulcinājuši pūli tajā pašā Doma laukumā, virzot šo pūli graut monumentālo, pēc renesanses laikmeta Florences piļu parauga būvēto ēku, kas 19.gadsimtā tika celta Vidzemes muižniecības sapulcēm?

Kas tad ir mainījies? Tikai tas, ka daži desmiti deputātu no opozīcijas pārvietojušies uz pozīciju. Tika sastādīta Dombrovska nacionālā glābšanas valdība. Vai jūs zināt, kāds bija pirmais jautājums, kas tika izskatīts šīs valdības, kas nāca pie varas dziļas ekonomiskās krīzes laikā, pirmajā sēdē? Pareizi! Latviešu valodas nostiprināšanas programma. Ikviens krievs, to uzzinādams, uzreiz konstatēja, ka vienus idiotus nomainīja pret citiem - tādiem pašiem. Bet kāds bija pirmais lēmums, kuru vēl pirms valdības apstiprināšanas pieņēma valdošā koalīcija? Vai atceraties? Atcelt pensiju indeksāciju 200 tūkstošiem cilvēku, atņemot tiem 11 miljonus latu. Starp citu, šī summa ir niecīga salīdzinājumā ar vispārējiem budžeta izdevumiem…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Buzajeva kungs! Lūdzu, runājiet par priekšlikumu un nevis par pensiju izmaiņām.

V.Buzajevs. Arguments, arguments manam priekšlikumam. Un indeksācija nevar spēlēt būtisku lomu lielā budžeta deficīta apstākļos.

Droši vien šo ideju Dombrovska kungam pasvieda kāds ierēdnis no Labklājības ministrijas, kam uznāca slinkums…

Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, ja jūs nerunāsiet par savu priekšlikumu, es jūs izraidīšu no… noraidīšu no tribīnes!

V.Buzajevs. Jā, es turpināšu tikai par tēmu. Jūs vēl joprojām esat pārliecināti, ka Saeima, kas apstiprināja Dombrovska valdību, ir labāka par Saeimu, kas bija apstiprinājusi Kalvīša valdību?

Piedāvāju atbalstīt manu priekšlikumu - pēdējā lietussargu revolūcijas cīnītāja priekšlikumu - un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mans jautājums Nr.1 ir šāds: vai šīs gudrās diskusijas, kas te šodien ir, būtu, ja nebūtu tautas varoņu rīcības 13.janvārī? Ja nebūtu izdauzīti šādi tādi logi un nebūtu iztīrīts dzērienu veikals, vai šeit visi tie runātāji tā runātu šodien?

Kāpēc es ar to iesāku? Tāpēc, ka viena grābstīšanās gar Satversmi jocīgāka par otru. Diemžēl! Tas nedara godu Saeimai. Kā tad gāja ar 81.pantu, man varbūt jums atgādināt, kas notika? Valdība riebīga…

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, bet es arī jūs lūgtu tomēr runāt par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Un priekšlikums skan tā: „Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

J.Dobelis. Nu kas tad tas par priekšlikumu? (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Pirmkārt, jūs pārkāpjat Ētikas kodeksu, otrkārt, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

J.Dobelis. Labi, priekšsēdētāja kungs! Tādā gadījumā mana atbilde ir šāda: par tādu priekšlikumu runāt vispār nav vērts. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam… Nē, nav neviens debatēs vairs pieteicies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 81, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies, godātie kolēģi!

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es pateicos par pārliecinošo atbalstu Juridiskās komisijas veiktajam darbam. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 31.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, līdz ar to ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Tūlīt Pieprasījumu komisijas sēde. Sēde notiksies mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc divām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam - Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm. Un Sociālo un darba lietu komisija - pulksten 11.10.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu uz sēdi tagad - pēc divām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks… (Starpsauciens: „Ir!”) Paldies. Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Sergejs Fjodorovs, Anatolijs Mackevičs, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks, Jānis Urbanovičs. Paldies visiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas sēdi.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Anatolijam Mackevičam un deputātam Borisam Cilevičam. Par šiem jautājumiem nav jābalso, par tiem vienkārši Saeimas Prezidijs informē deputātus.

Un daru zināmu, ka Saeima saņēmusi diplomu kā „Ēnu dienās 2009” labākais „ēnu devējs”. Un gribu pateikt paldies visiem deputātiem par atsaucību, jo bez atsaucības šīs Ēnu dienas vienkārši nebūtu izdevušās.

Paldies.

Un tagad, kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos... Neviena ziņotāja šobrīd nav, tāpēc šā likumprojekta izskatīšanu atliekam uz darba kārtības beigām.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Nav. Atliekam uz beigām.

Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 18.martā.

1. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Operatīvās darbības likuma grozījums, kas bija paredzēts likumprojektā, kura reģistrācijas numurs 1059. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot trešajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, izvērtēja un sagatavoja deviņus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 14.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir priekšpēdējais.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Un arī 9. - pēdējais priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Lai izskatītu šo likumprojektu, es aicinu jūs paņemt divus dokumentus, proti, dokumentu Nr.3956 un dokumentu Nr.3956A, kas ir uz vienas atsevišķas lapaspuses.

Izvērtējot šo likumprojektu, komisija ir izskatījusi 22 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4. - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, un šī ideja ir iekļauta 6. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 7.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 7.panta divpadsmito daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par 7.pantu. Aicinu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ar kuru 10.pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - arī ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Arī 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ar kuru 10.pants tiek papildināts ar 4.¹ daļu, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 15. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas formulu - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir akceptēts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru tā pati ir izstrādājusi. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ar kuru likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 15.punktu. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 21., priekšpēdējais, - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 16.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Un beidzamais ir 22.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina noteikt, ka minētie grozījumi, proti, šis likums, par kuru mēs tūlīt nobalsosim, stājas spēkā ar šā gada 1.maiju. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja ideju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi deputāti! Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr.515/Lp9).

Uz trešo lasījumu saņemti 11 priekšlikumi. Jāteic, ka sākotnēji likumprojekts bija paredzēts kā saskaņojums ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Taču pieņemšanas gaitā izrādījās, ka vairāki priekšlikumi ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu un zemesgrāmatu nodaļu darbību pēc šīs reformas.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 1.priekšlikums gan ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kā te rakstīts...

Dz.Rasnačs. Jā, Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 5.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 6. - redakcionālo priekšlikumu - Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 9. - priekšlikums, ko iesniedzis bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu par pārejas noteikumiem ir formulējusi pati Juridiskā komisija, un tas būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā, strādāsim ar dokumentu Nr.3847 un dokumentu Nr.3921.

Šie grozījumi ir ilgi gaidīti gan no pašvaldību, gan no valsts, gan no privāto subjektu puses, jo tie paredzēs gan pārsūdzības procedūru vienkāršošanu, lai lieki nekavētu laiku iepirkumos, gan arī vairākas citas būtiskas normas. Protams, tur ir diezgan daudz, par ko diskutēt. Komisija veidos darba grupu. Taču komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu ziņotājam, ka šie priekšlikumi ir ilgi gaidīti, jo iepirkuma slieksnis, lai varētu to izdarīt bez konkursa, palielinājies trīs reizes - no 10 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem latu.

Es gribu atgādināt kolēģiem, ka vēl nesen šis slieksnis, kas bija tikai 1000 latu, palielinājās par desmit reizēm. Protams, palielinājās arī korupcijas riski. Un visi šā likuma atbalstītāji un piekritēji, protams, gaida pašvaldību vēlēšanas, kas notiks jau ļoti drīz, un gribētu izmantot papildu iespējas, lai palielinātu savas partijas un savus pašu ienākumus uz pašvaldību un vēlētāju rēķina.

Sakarā ar to PCTVL frakcija balsos „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pavisam īsi!”)

V.A.Krauklis. Es domāju, ka Buzajeva kunga šaubām nav nekāda pamata. Par šīm strīdīgajām normām būs ļoti nopietna diskusija komisijas sēdē, un tāpēc nav nekāda pamata neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts Izglītības un zinātnes ministrijā, un to ir iesniegusi valdība. Likumā ir nepieciešami grozījumi, jo likums ir jāsaskaņo ar Administratīvā procesa likumu, Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu. Likumprojektā ir noteiktas valsts un pašvaldību kompetences pieaugušo izglītības īstenošanā, izglītības procesā iesaistīto pušu - pedagoga un izglītojamā vecāku - tiesības un pienākumi, ir risināti arī daudzi citi jautājumi.

Gribu atzīt, ka ne viss, kas ir šajā likumprojektā, guva simtprocentīgu atbalstu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iebildumi bija arī Juridiskajam birojam. Tā, piemēram, komisijas vairākums uzskata, ka iepriekš Saeimā konceptuāli atbalstītā pieeja, ko ierosināja jūsu padevīgais kalps kopā ar citiem deputātiem, jautājumā par skolēnu pienākumiem... ka tai ir jābūt daudz striktākai nekā šajā likumprojektā. Taču, neskatoties uz trūkumiem, mēs nolēmām šo likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā un, pieaicinot speciālistus, arī izglītības, sabiedrības pārstāvjus, rūpīgi strādāt turpmāk pie šā likumprojekta, sagatavojot to otrajam un trešajam lasījumam, lai novērstu trūkumus.

Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tiešām, kā Ābiķa kungs minēja, komisijā mēs šo likumprojektu vienbalsīgi atbalstījām, jo tajā ir vajadzīgās normas, kuras pēc iespējas ātrāk vajadzētu apstiprināt. Taču komisijā deputāti tomēr vairāk iesaistījās nevis debatēs par konkrētiem šā likuma pantiem, bet gan par to, vai noteikt, ka vajag obligāti uzsākt skolas gaitas, pieņemsim, no sešu gadu vecuma. Tas konkrēti šajā likumā nav… šajā likumā ir, bet grozījumos nav. Un kopumā, runājot par šiem grozījumiem, jāteic, ka, manuprāt, gan Juridiskā biroja viedoklis, gan arī daudzu deputātu viedoklis ir tāds, ka šie grozījumi pagaidām ir diezgan „zaļi”.

Es mēģināšu minēt dažus konkrētus piemērus no šiem grozījumiem un nedaudz paskaidrot būtību, ja mēs tos pieņemam tādus, kādus tos mums piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir ierosināti, piemēram, grozījumi 14.pantā „Ministru kabineta kompetence izglītībā”. Šie grozījumi paredz 14.pantu papildināt ar 8.¹ punktu, kurā ir teikts par Ministru kabineta kompetenci izglītībā: „nosaka valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību”. Varētu tas tā būt. Bet ir jautājums: kas vispār notiek ar pārējiem reģistriem - pedagogu reģistriem un skolēnu reģistriem? Ja arī 15.pants ir skarts šajos grozījumos... Daļēji par izglītības iestāžu reģistriem atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Bet ir jautājums - kas konkrēti atbild par to, ka šie reģistri ir nekorekti, neprecīzi? Kurš Izglītības un zinātnes ministrijā var pateikt, cik pie mums, Latvijā, ir tādu bērnu, kas neapmeklē skolas? Kurš atbild par to, konkrēti atbild par to, un kurš veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti? Šajā likumā rakstīts, ka pašvaldības tikai koordinē. Tātad ir Ministru kabineta noteikumi, bet reāli atbildīgo nekādu nav. Tāpēc ar jautājumu par šiem reģistriem nākamajos lasījumos - otrajā un trešajā lasījumā - ir jātiek galā.

Nākamais būtiskais jautājums. Grozījumi paredz 14.panta 18.punktu izteikt šādā redakcijā: Ministru kabinets „nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes...”. Bet, ja salīdzinām ar iepriekšējo redakciju, tad interesanti sanāk, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai un valstij, Latvijas valstij kopumā, nav izglītības koncepcijas. Līdzšinējā redakcijā bija koncepcija... vārds „koncepcija”, un šo koncepciju tāpat kā stratēģiju un vadlīniju apstiprina Latvijas Republikas Saeima. Ja mēs pieņemam šo likumu, tad mēs uzticamies ministrijai un Ministru kabinetam un viņi vairs neapstiprina nekādu koncepciju. Iespējams, Latvijā kā koncepcija tad būs Lisabonas programma vai NAP programma un tā tālāk, bet nekādā gadījumā - izglītības programma. Es domāju, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ja mēs Saeimu gribam nošķelt nost no šīs koncepcijas apstiprināšanas. Konceptuālās lietas ir ļoti svarīgas. Es atceros, ka 1998.gadā, kad šis likums tika pieņemts, šīs koncepcijas izveidē piedalījās gan kolektīvi, gan pašvaldības, gan arodbiedrības. Šobrīd izglītības koncepcija vispār neeksistē.

Un vēl nedaudz par 54.pantu, ko jau Ābiķa kungs minēja, - „Izglītojamā pienākumi”. Atcerēsimies, ka Izglītības likums ir jumta likums! Var teikt, ka tā ir Satversme izglītības jomā. Diezgan nopietns likums! Jā, var teikt, ka tas ir novecojis. Tas tika izstrādāts 1998.gadā, un tajā izdarīti dažāda veida grozījumi. Jautājums šoreiz ir par izglītojamo pienākumiem. Ar izglītojamiem mēs saprotam visus izglītojamos, gan tos, kas ir pirmsskolas izglītības iestādēs, gan studentus, gan arī tos, kas ir citās izglītības iestādēs, un tā tālāk. Vai var aiz šiem pienākumiem likt punktu, kaut arī konceptuāli mēs atbalstām to, ka pienākumu lomu vajag nostiprināt?

Tāpēc šeit ir tiešām jādomā par to, kā mēs varam likumu uzlabot. Es domāju, ka vairāk ir jāpievērš uzmanība tām normām, kas ir speciālajā likumā - Vispārējās izglītības likumā.

Man bija iespēja iepazīties ar dažu valstu izglītības likumu saturu un struktūru. Kā piemēru mēs bieži vien minam Igauniju, jo viņiem ir tāds pamatskolu un vidusskolu likums, kur ir ļoti speciālas un ļoti vajadzīgas normas, kas ir vajadzīgas tieši tagad sakarā ar reģionālo reformu. Šādas normas Latvijā nedarbojas, jo tās tiek iestrādātas vai nu skolu nolikumos, vai dažādos skolu iekšējās kārtības noteikumos. Tie ir pārsvarā iekšējie normatīvie akti, un tos īpaši nopietni neuztver ne skolēni, ne vecāki, ne arī pašvaldības... Un bieži vien negrib pildīt pienākumus, ko tie uzliek. Tāpēc būtu labi, ja šie pienākumi, dažādas šādas normas, būtu kā, piemēram, Igaunijā... Pie mums Latvijā bieži ir tā, ka skolēns neatnāk uz skolu, bet neviens neliekas ne zinis. Labās izglītības iestādēs tiešām ir kārtības noteikumi un tam seko līdzi, bet ir arī izglītības iestādes, kurās neliekas ne zinis: „Varbūt ir pat ļoti labi, ka skolēns neatnāk uz skolu, viņš netraucēs kādu nedēļu skolotājiem darbu.” Igaunijā jau otrajā dienā... Likumā ir noteikts, ka momentā ir jāziņo un kopā ar vecākiem jānoskaidro, kas noticis ar bērnu. Ja bērns skolā neierodas ilgāku laiku, tad jāceļ troksnis pašvaldībā, jāiesaistās visām institūcijām. Tātad tur ļoti nopietnas ir šīs normas.

Kas atbild par skolēnu drošību, piemēram, starpbrīžos, ja viņi skraida pa kafejnīcām, pa ielām un tā tālāk? Skola negrib atbildēt. Dažās labākās skolās durvis slēdz, ierīko elektroniskās uzraudzības iekārtas, un tā tālāk. Tā, kā tas Igaunijā notiek. Mums nevienā likumā tas nav atrunāts. Igaunijā par šo uzraudzību atbild konkrētā iestāde, konkrētā skola. Un tur ir arī daudzas citas normas.

Tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt šos grozījumus, taču dot pēc iespējas ilgāku laiku, vismaz līdz aprīļa beigām, likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam un nopietni strādāt pie likuma normu uzlabošanas tieši pienākumu ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Ābiķa kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Aicinu jūs iesaistīties likumprojekta sagatavošanā otrajam lasījumam un iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 24.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdim!

Kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.3845. Tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Likumprojekta vienīgais mērķis ir noteikt, kādā kārtībā un apjomā ar pievienotās vērtības nodokli ir apliekams apbūvēts zemes gabals. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo par šāda likuma neesamību pret mums jau ir ierosināta tiesvedība.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz šā gada 31.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dokumenta numurs ir 3841. Kā jau priekšsēdētājs teica, tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, kas sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un, jāteic, šeit nav nekā strīdīga (pretstatā tam, kā tas bija ar šodien komisijām nodoto likumprojektu); šeit ir iestrādātas tikai Eiropas Savienības direktīvas, kas attiecas uz šo jomu, kā arī veikti daži redakcionāli uzlabojumi. Tāpēc aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Lai nebūtu nekāda rūgtuma arī Bērziņa kungam, komisija gaidīs priekšlikumus līdz pat šā gada 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3957 - ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Lai saprastu mana priekšlikuma būtību, jums nebūt nav vajadzīga augstākā juridiskā izglītība. Gan likumā „Par tiesu varu”, gan arī analoģiskā likumprojektā „Tiesu iekārtas likums” (tāds likums nāks šā likuma vietā) pastāv rindiņa, kura aizliedz ārvalstu izlūkiem būt Latvijā par tiesnešiem.

Pirmais likums tika pieņemts vēl 1992.gadā, un, lai gan tajā daudzkārt tikuši izdarīti grozījumi, tas satur lielu skaitu morāli novecojušu formulējumu. Tāpēc Ministru kabinets bija izstrādājis principiāli jaunu likumprojektu, kuru pirms trim gadiem pirmajā lasījumā tika atbalstījusi iepriekšējā sasaukuma Saeima un kuru 9.Saeima 2006.gada decembrī nodeva Juridiskajai komisijai, kur tas bez zināmas virzības bija gulējis līdz pat šim laikam. „Par” balsoja 91 deputāts, balsojušu „pret” un atturējušos nebija.

Lūk, es biju paņēmis, burts burtā, normu no jaunā likuma, mainīdams tikai vienskaitli uz daudzskaitli, un piedāvāju pārnest to uz veco likumu. Droši vien jūs vēlaties zināt, kādi iebildumi bija Juridiskajai komisijai, kas noraidīja manu priekšlikumu? Ko par šo tēmu teica eksperti? Bet ko tad šajā gadījumā varētu iebilst? Komisijas priekšsēdētāja vienkārši aizbāza ekspertam muti un tūlīt pat pieprasīja balsot.

Varbūt jūs gribat zināt, ar ko 1992.gadā pieņemtā redakcija atšķiras no jaunās Ministru kabineta piedāvātās redakcijas, kuru balsojot atbalstīja 91 deputāts? Pēc savas būtības tā atšķiras tikai ar vienu vārdu. Patlaban spēkā esošā likuma redakcijā vienīgā valsts, kas tiek nosaukta kā iespējamā spiegu piegādātāja Latvijas tieslietu sistēmai, ir Krievija. Jaunajā, daudz saprātīgākajā, likuma redakcijā Krievija vairs netiek minēta.

Dāmas un kungi! Balsodami „pret” manu priekšlikumu, jūs tīšuprāt jeb apzināti aizvainojat Krieviju - valsti, kuras teritorijā man bija tas gods piedzimt. Taču pirmām kārtām jūs aizvainojat paši sevi, jo tai varas institūcijai, kura arī turpmāk vēlas sevi lepni dēvēt par parlamentu, nepiedien pieņemt lēmumus tādā līmenī, kādu es iepriekš tiku šeit izklāstījis. Šāds lēmumu pieņemšanas līmenis ir raksturīgs vienīgi sendienu cilts padomei, kura, zvērādās tērpusies, sildās pie ugunskura. Jau sen ir pienācis laiks likvidēt attiecības, kādas bija pastāvējušas vēl pirmatnējās kopienas iekārtā.

Iesaku balsot „par” un saglabāt labas attiecības ar Krieviju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Āboltiņa. Komisijas vārdā gribu aicināt deputātus atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu, jo analogas normas atrodas veselā virknē likumu un, ja mēs tagad šeit izdarītu izņēmumu, tad tas nebūtu saprotami. Un arī par šo normu vēsturisko un juridisko pamatotību ir šajā zālē runāts ne vienu reizi vien. Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Gribu komentēt, ka šis priekšlikums vienkārši no juridiskās tehnikas viedokļa... Tiesnešu izdienas pensiju jautājumus regulē īpašs likums, un Juridiskā komisija ir sagatavojusi atsevišķu grozījumu, lai šo jautājumu, kuru ir ierosināts risināt šajā likumā, risinātu juridiskā ziņā kompetenti, šo regulējumu ietverot attiecīgajā likumā - Tiesnešu izdienas pensiju likumā. Tāpēc šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, un es aicinu deputātus neatbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 31.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Grozījumu būtība. Latvijā līdz šim darbojās divu līmeņu sabiedrisko pakalpojumu regulatori, šī sistēma bija diezgan sadrumstalota. Šā likumprojekta pieņemšanas rezultāts būs tas, ka būs viena līmeņa sabiedrisko pakalpojumu regulators; tas varētu samazināt gan administratīvās izmaksas, gan arī padarīt vienotāku šo lēmumu pieņemšanu. Savukārt pašvaldību intereses tiks aizstāvētas, izveidojot īpašu konsultatīvo padomi, lai varētu arī pašvaldības paust savas bažas, ja tādas rodas.

Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas sagatavots pirmajam lasījumam. Šie grozījumi paredz gan izmaiņas dažās definīcijās, gan arī dzīvnieku aizsardzības un labturības normu grozījumus un apdraudēto sugu dzīvnieku tirdzniecības regulējumu.

Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim, lūdzu, ar dokumentu Nr.3961.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija par likumprojektu „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” saņēma 12 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. Arī 8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. Un arī 12. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Blumbergs. 31.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Atbildīgā komisija saņēmusi 33 priekšlikumus.

1. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par termina formulējumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums ar precizējumiem 4.panta punktā par reģistra izveidošanu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 5. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kas paredz Ministru kabineta kompetences paplašināšanu.

Lūdzu atbalstīt arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka. 7. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 8.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 9. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 10. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Arī 11.priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 12., kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums par reģistrācijas kārtību. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums par sugām un biotopiem, kuru atrašanās vietu ir lietderīgi neatklāt sabiedrībai. Guvis ir atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 15. un 16. - vides ministra Vējoņa priekšlikumi par Vides ministrijas kompetenci. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 17. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Atbalstīts arī 18. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurā nosaka gadījumus, kādos nepieciešams eksperta atzinums par sugu un biotopu aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 20. - vides ministra Vējoņa priekšlikums par monitoringa un pētījumu rezultātu izmantošanu. Ir guvis atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 21. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurā noteikts, kādos gadījumos pieļaujama apdraudēto sugu indivīdu ieguve vai traucēšana. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 22.priekšlikumā, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 23. - vides ministra Vējoņa priekšlikums par 16.panta redakciju. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 24. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Arī 25. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un arī 26. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 27. - vides ministra Vējoņa priekšlikums par ziņojumu sagatavošanu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tā... Arī par pārejas noteikumiem ir saņemti priekšlikumi.

28. - vides ministra Vējoņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 30. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 32. - vides ministra Vējoņa priekšlikums - arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 9.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Gaujas nacionālā parka likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Gaujas nacionālā parka likums”. Otrajam lasījumam ir iesniegts 31 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. Redakcionāli precizējot, attiecīgi mainīta turpmāko pantu numerācija.

25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sokolovskis. Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Gaujas nacionālā parka likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Sokolovskis. 31.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (reģistrācijas numurs 1006/Lp9).

Priekšlikumi minētā likumprojekta trešajam lasījumam netika iesniegti. Lūdzam likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Uz trešo lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc sešām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Mārtiņš Roze, Sergejs Fjodorovs, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Madars Lasmanis, Jānis Klaužs, Anatolijs Mackevičs, Raimonds Pauls, Kārlis Šadurskis… paldies, ir, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks, Jānis Tutins un Jānis Urbanovičs.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā
Datums: 26.03.2009. 09:25:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3916 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 26.03.2009. 09:33:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3932 nodošanu komisijai

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Datums: 26.03.2009. 09:40:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3936 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 26.03.2009. 09:44:02 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3951 nodošanu komisijai

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā
Datums: 26.03.2009. 09:55:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3952 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā
Datums: 26.03.2009. 10:02:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. J.Urbanovičam

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:33:02 bal009
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:34:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:42:12 bal011
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:50:44 bal012
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 10:51:18 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3954 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:36:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3938 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:38:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3955 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:42:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3956 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:44:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3958 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:47:34 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3847 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:56:34 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3178 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:57:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3845 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 11:59:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3841 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:04:46 bal022
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:06:06 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3957 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:07:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3843 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:08:54 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3842 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:11:14 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3961 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:16:14 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3962 pieņemšanu 2.lasījumā

Gaujas nacionālā parka likums (2.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:19:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3963 pieņemšanu 2.lasījumā

Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:20:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3978

Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:20:36 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3979

Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:21:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3980

Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā
Datums: 26.03.2009. 12:21:30 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3981

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:22:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3926 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (3.lasījums)
Datums: 26.03.2009. 12:23:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3927 pieņemšanu 3.lasījumā

Frakciju viedokļi

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tūlīt stāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Gribu pievērst uzmanību tikai dažiem jautājumiem, jo sēdē bija vairāki interesanti jautājumi, par kuriem noteikti runās dažādu frakciju pārstāvji.

Kārtējo reizi tika noraidīts kreiso deputātu ierosinājums par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā. Šis jautājums, manuprāt, ir debatēts visās iepriekšējās Saeimās, un katru reizi ir atrasti argumenti, kāpēc šādu statusu noteikt nevajag, jo te ir runa par tiem atbrīvotājiem, kas ienāca Latvijā 1944. un 1945.gadā, un vajadzēja gandrīz 50 gadus, lai viņi no šejienes aizietu projām. Tā ka šajā jautājumā bija pilnīga vienprātība gan starp valdības koalīcijas partijām, gan arī starp tiem labējiem deputātiem, kuri palika opozīcijā.

Otrs jautājums, kas faktiski ir būtiskāks un ko arī rosināja opozīcija, ir par grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Tur bija ierosinājums atgriezties pie 5 procentiem (pazeminātās likmes) un 18 procentiem - pamatlikmes. Pēc formas jautājums tika noraidīts (ir loģiski, ka par lietām, kas saistītas ar budžetu, vajadzētu nākt runāt pārstāvim no valdības), bet pēc satura jautājumu nepavisam nevar uzskatīt par tukšu, jo, neapšaubāmi, Godmaņa valdības iesniegtajos budžeta grozījumos un citos nodokļu likumos, kas bija saistīti ar budžetu, pievienotās vērtības nodokļa likmes pacelšana brīdī, kad ekonomiskā attīstība krītas, kad tiek samazināti ieņēmumi gan valsts, gan pašvaldības iestādēs strādājošajiem, bija samērā strīdīga. To apstrīdēja un argumentēja kā ne visai veiksmīgu, gandrīz vai kā aplamu soli arī vairāki pazīstami ekonomisti. Jāsaka, ka mēs balsojām „par”, vadoties tikai no tā, vai valdība vispār būtu spējīga pieņemt šos grozījumus un saņemt kredītu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Tomēr šobrīd, kad ir jauna valdība (arī Dombrovska kungs izteica šaubas, vai PVN palielināšana bija pats saprātīgākais solis), valdībai vajadzētu vienlaicīgi ar sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju šo lietu vēlreiz izvērtēt un, iesniedzot budžeta grozījumus Saeimā, dot tomēr koncepciju, kā šim nodoklim tālāk attīstīties. Vai šī likme tomēr nav pacelta pārāk pārsteidzīgi? Pat tad, ja vērtējam, vadoties tikai pēc tiem skaitļiem, kas raksturo janvāra un februāra ieņēmumus budžetā, ir redzams, ka vairums nodokļu vai nu pildās, vai pildās ar nelielu mīnusu attiecībā pret iecerēto, bet PVN diemžēl PVN pildās samērā vāji. Turklāt ir jāpiebilst, ka PVN parasti ir viens no galvenajiem valsts pamatbudžeta ienākumu pildītājiem! Tātad šeit ir ļoti būtiska nepildīšanās un būtu nopietni jāizvērtē, vai tiešām šī paaugstinātā likme ir attaisnojusies. Domājam, ka Dombrovska kungs un Repšes kungs būs tie pirmie, kas varēs izvērtēt, vai šis solis ir attaisnojies vai nē, vai ir kādi argumenti, kas runā par labu šā nodokļa likmes turēšanai tik augstā līmenī, kad vairums Eiropas valstu tomēr izšķīrās par pretēju rīcību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Grīnblata kungam.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatīja mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Mēs ierosinājām nodokļa likmi samazināt un tādējādi atgriezties pie tās situācijas, kas bija pirms Jaunā gada. Tātad ierosinājām samazināt PVN likmi līdz 18 procentiem un atgriezties pie 5 procentu likmes.

Priekšlikumi par nodokļa paaugstināšanu tika pieņemti pirms trim mēnešiem, un galvenais to mērķis bija, kā paziņoja toreizējā valdība, palielināt ieņēmumus budžetā. Bet, kā mēs redzam šā gada pirmajos mēnešos, budžeta ieņēmumi no PVN nevis palielinās, bet - gluži otrādi! - samazinās. Piemēram, janvārī tika savākti tikai 83 procenti no plānotā, bet savukārt februārī - tikai 66 procenti no plānotā. Tas nozīmē, ka jau gada pirmajos mēnešos šī taktika, nodokļa paaugstināšanas taktika, neattaisnojas. Tātad budžetā ieņēmumi samazinās. Turklāt šis solis ļoti sāpīgi atspoguļojas daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tā, piemēram, nodokļu paaugstināšanas dēļ mēs joprojām mēs esam līderi inflācijas ziņā. Mēs šajā ziņā ieņemam pirmo vietu starp Eiropas Savienības valstīm, un par to mums „jāpateicas” tieši šīm administratīvi regulējamām cenām un nodokļu paaugstinājumam! Inflācija joprojām Latvijā ir augsta. Šis solis paātrināja daudzu uzņēmumu pāriešanu uz… pie „pelēkās” ekonomikas. Varbūt jums ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad jums neizsit čeku? Atkal parādījušās jaunas (vai varbūt - vecas?) shēmas, kā apiet… nemaksāt nodokļus. Parādījies tāds aizmirsts paņēmiens kā bārters, un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad tas nozīmē, ka „pelēkās” ekonomikas īpatsvars strauji pieaug, un šī nodokļu paaugstināšana arī devusi savu ieguldījumu. Protams, šī nodokļu paaugstināšana ir sitiens arī pa maznodrošinātiem iedzīvotājiem, jo tika paaugstināti komunālie maksājumi. Tagad ir ziņas no siltumapgādes uzņēmumiem un no namu pārvaldēm, ka krājas parādi cilvēkiem. Un cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti samaksāt arī tāpēc, ka valdība un Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt nodokli komunālajiem maksājumiem.

Un, protams, tas ir nāvīgs trieciens daudzām nozarēm, piemēram, grāmatizdevējiem, piemēram, biznesa uzņēmumiem, kuri saistīti ar tūrismu, un daudziem, daudziem citiem. Diemžēl mēs redzam šā soļa bēdīgās sekas. Un diemžēl šodien mūsu likumprojekts tika noraidīts. Bet cerēsim, ka šī diskusija turpināsies un jaunā valdība tomēr apsvērs iespēju tomēr samazināt PVN likmi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par jautājumiem, kas, pēc mūsu frakcijas domām, ir svarīgākie, kurus šodien izskatījām Saeimas sēdē, kā arī par šodienas aktualitātēm.

Kā vienu no galvenajiem jautājumiem es vēlos uzsvērt to, ka šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz dot vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mūsu frakcija un partija stingri turas pie tā viedokļa, ko mēs paudām jau šā gada augustā. Mēs uzskatām, ka tautai ir jādod tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, lai novērstu populismu un manipulācijas ar tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot Saeimu, mēs uzskatām, ka, lai tautas nobalsošanā paustā pilsoņa kopuma iniciatīva par Saeimas atsaukšanu stātos spēkā, tā ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. Diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Taču tas nekavēja mūs atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo mēs nekādā gadījumā nevēlamies aizkavēt un stāties pretī šiem grozījumiem, kas reāli dos tautai - vienai desmitajai daļai vēlētāju - tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Šie grozījumi nosaka to, ka par šo iniciatīvu būtu jānobalso ne mazāk kā divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Šis priekšlikums guva pārliecinošu Saeimas atbalstu, un tātad ir ļoti pamatotas cerības, ka šie grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā jau aprīļa sākumā.

Deputātu vairākums vienojās arī par to, ka šie nosacījumi stāsies spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

Otra lieta, ko es vēlos šodien pieminēt, ir tā, ka šodien tika atjaunoti deputātu mandāti gan Ivaram Godmanim, gan Ainaram Baštikam, kuri bija nolikuši mandātus uz laiku, kamēr viņi pildīja pienākumus valdībā: Godmaņa kungs - premjerministra pienākumus, un Ainars Baštiks - bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra pienākumus.

Protams, tāda ir politiskā sistēma un realitāte, taču man un mūsu partijai visvairāk ir žēl, ka šajā mūsu sabiedrībai tik grūtajā laikā pirmā lieta, kas tiek izstumta no politisko prioritāšu loka, ir bērnu un ģimenes jautājumu risināšana. Un par to liecina tas, ka tiek likvidēta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Protams, mēs saprotam, ka visam valsts pārvaldes aparātam ir jāsamazina izdevumi, taču Valda Dombrovska valdības uzņemtais kurss un mērķis liek apšaubīt viņa nodomus šā jautājuma risināšanā. Premjerministra Godmaņa reorganizācijas plāna mērķis bija samazināt valsts pārvaldes aparātu no 17 ministrijām uz 10, turpretim jaunā valdība Valda Dombrovska vadībā nesniedz ziņas par savu reorganizācijas plānu. Rodas tiešām pamatots jautājums: vai tāds vispār ir?

Valsts pārvaldes aparāts līdz šim nav ticis samazināts, un šobrīd reorganizācija ir skārusi tikai vienu ministriju, kas tiek likvidēta, tā ir Ģimenes, bērnu un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Mums ir tiešām nepieņemami tas, ka pirmais, uz kā rēķina tiek taupīta nauda, ir ģimenes ar bērniem. Jaunā valdība jau ir ierosinājusi un apsver iespēju likvidēt ģimenes valsts pabalstu jaundzimušo bērnu vecākiem, piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Šo rīcību mēs nekādi nevaram atbalstīt.

Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” uzskata, ka krīzes laikā ir nepieciešams turpināt izdevumu mazināšanu, samazināšanu, taču tieši krīzes dēļ valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir jāsaglabā kā viena no galvenajām prioritātēm. Tāpēc arī mūsu partija, strādājot Saeimā, ārkārtīgi rūpīgi sekos valdības iecerēm ģimenes politikas jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātei Inesei Šleserei.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Sandra Kalniete. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien jums pastāstīšu par dažām svarīgām lietām, kas notika Saeimā. Viena no tām ir Satversmes grozījumi, kas ļauj tautai ierosināt Saeimas atlaišanas procedūru, ja divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem šo ierosinājumu atbalsta.

„Pilsoniskā Savienība” bija savulaik ierosinājusi, ka to drīkstētu darīt puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem. Tomēr vispārējas vienprātības labad, lai mēs spētu vienoties par Satversmes grozījumiem, mēs atbalstījām to, ka šī norma ir divas trešdaļas, atsacīdamies no, mūsuprāt, vienkāršākas un skaidrākas procedūras. Mēs to darījām arī tāpēc, ka tādu uzdevumu - vienoties par Satversmes grozījumiem - savulaik ir devis Valsts prezidents. Un, lai arī mēs neuzskatām, ka jautājums par ārkārtas vēlēšanām pilnībā ir izņemts no politiskās darba kārtības, mūsuprāt, vissvarīgākais pašlaik ir tas, lai jaunā valdība spētu vienoties par budžeta grozījumiem un tiktu novērsts Latvijas valsts bankrots.

Otrs būtisks likums, kas šodien beidzot tika pieņemts, ir „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vēl oktobrī „Pilsoniskā Savienība” iesniedza priekšlikumu izdarīt grozījumu, kas noteiktu, ka turpmāk darbiniekam, atstājot savu amatu, tiktu izmaksāts atlaišanas pabalsts nevis līdz šim esošo trīs mēnešalgu apmērā, bet gan tikai vienas mēnešalgas apmērā.

Kādi tik grozījumi, kādi tik priekšlikumi - gan par pabalstiem, gan amatu savienošanas sakarā - tika iesniegti vairāku mēnešu garumā!

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka šā likumprojekta pieņemšanas gaita spilgti apliecina, cik grūti ir grozīt likumus, kuri skar savējos, bet cik viegli to ir izdarīt tad, ja finansējuma samazinājums, darba apmaksas samazinājums skar svešos. Godmaņa valdībai tā arī neizdevās vienoties par šo likumu. Tāpēc šodien es esmu gandarīta, ka turpmāk nevienai konsultatīvai amatpersonai mēnešalga nedrīkstēs būt lielāka par Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, tai vēl pievienojot koeficientu 0,6, un, atstājot šo amatu, turpmāk kompensācija pienāksies tikai vienas mēnešalgas apmērā.

Es gribu pieminēt arī likumprojektu, kuru iesniedza „Saskaņas Centrs”, - „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”. Šā likuma mērķis būtu atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku un okupācijas režīmu Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Šis statuss tiktu piemērots arī tām personām, kas karoja partizānu vienībās, tādām kā Kononovs vai Farbtuhs, kuri ir Latvijā tiesāti par pārkāpumiem pret civiliedzīvotājiem.

Vakar, 25.martā, neviens no tiem antifašistiem, kuri nekautrējās izsvilpt un apsmiet vecos sirmgalvjus 16.martā, tā arī nebija atnācis pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu staļinisma upurus. Ieskatoties avīzēs „Čas”, „Biznes Baltija” un „Telegraf”, redzam, ka viens no lielākajiem padomju noziegumiem netika pieminēts šajos laikrakstos, tajos nebija ne vārda par to. Tāda nu ir šīs valsts, mūsu valsts, īstenība!

Vēl daži vārdi par pievienotās vērtības nodokli, tā samazināšanu alternatīvajiem enerģijas resursiem un grāmatām. Jau budžeta grozījumu apspriešanas laikā 12.decembrī „Pilsoniskā Savienība” šādu priekšlikumu iesniedza. Tas tika noraidīts. Mēs to atkārtoti esam iesnieguši februārī. Un pašlaik mēs vairs neesam opozīcijā, mēs jūtam, ka veidojas sapratne koalīcijas ietvaros, un mēs ļoti ceram, ka šie grozījumi tiks izdarīti un alternatīvajiem enerģijas resursiem pievienotās vērtības nodoklis tiks samazināts (līdzīgi tam, ka 10 procenti ir pašlaik gāzei), un ka arī grāmatām tas tiks samazināts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Sandrai Kalnietei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumus saistībā ar tautas tiesībām atlaist Latvijas parlamentu. Likumprojekts paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu un ka Saeima ir uzskatāma par atsauktu, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas no to iedzīvotāju skaita, kuri piedalījās pēdējās parlamenta vēlēšanās. Saeima nolēma, ka līdz 31.martam deputāti var iesniegt priekšlikumus Satversmes grozījumu trešajam, galīgajam, lasījumam. Saskaņā ar Saeimas noteikto likumprojekta izskatīšanas gaitu Satversmes grozījumi galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemti aprīlī. Grozījumi paredz, ka šobrīd Saeimas atlaišanai būtu nepieciešamas 454 tūkstošu 489 vēlētāju balsis, proti, divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanu dalībniekiem. Pērn 2.augustā referendumā par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai atlaist Saeimu un ko aktīvi atbalstīja „Saskaņas Centrs”, nobalsoja krietni vairāk - 608 tūkstoši vēlētāju.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par PVN. Atgādināšu, ka 2008.gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kuri paredzēja palielināt PVN likmi līdz 21 procentam, vienlaicīgi paaugstinot arī samazināto PVN likmi līdz 10 procentiem un koriģējot to pakalpojumu sarakstu, kuriem šī samazinātā likme tiek piemērota. Lēmums tika pieņemts, neskatoties uz to, ka vairums ekonomikas ekspertu, arī „Saskaņas Centra” eksperti, brīdināja, ka PVN likmes celšana ir ļoti tuvredzīgs risinājums, kas ilgtermiņā var nopietni kaitēt Latvijas ekonomikai, jo var samazināt patēriņa apjomus un nenodrošināt papildu ieņēmumus budžetā.

Īpaši smagu situāciju PVN paaugstināšana radīja tūrisma un grāmatu izdošanas nozare, kur PVN palielinājās četras reizes.

Līdz ar to pašlaik „Saskaņas Centrs” gatavo grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” un iestājas par to, lai PVN likmi samazinātu no 21 procenta līdz 15 procentiem, un Saeima tuvākajās sēdēs izskatīs „Saskaņas Centra” sagatavoto likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies „Saskaņas Centra” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Leons Līdums. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Es vēl papildināšu ar to, ka šodien izskatīšanai komisijās tika nodots likumprojekts „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi”, kas paredz augstskolas statusa un nosaukuma maiņu. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola būs atvasināta publiska persona un tās nosaukums būs „Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija”.

Bez tam šodien komisijām tika nodots izskatīšanai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu projekts, kas paredz ieviest valsts nodevu par dzīvesvietas deklarēšanu un Ministru kabinetam deleģēt pienākumu noteikt šīs nodevas apjomu un kārtību, kādā tā būtu maksājama. Valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju būs 3 lati.

Savukārt, iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju elektroniski, valsts nodeva nebūs jāmaksā.

Izskatīšanai komisijām nodevām Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz uz laiku samazināt valsts fondēto pensijas shēmas otrajam līmenim novirzāmo sociālo iemaksu daļu no šobrīd esošajiem 8 procentiem līdz 2 procentiem.

Tautas partijas frakcija pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām vērsa deputātu uzmanību uz to, ka pirmo reizi valdība parlamentam iesniegusi likumprojektu, kura anotācijā autori atzīst: „Tā kā likumprojekts paredz piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas aprēķinātas no 2009.gada janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu [..] redakcija, iespējams, ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu un tas rada pamatu personām vērsties Satversmes tiesā.” Un Vineta Muižniece uzsvēra, ka šo likumprojektu vizējušas vairāku ministriju amatpersonas, kas tādējādi apzinās, kāds likumprojekts tiek nodots komisijām.

Un tāpēc tika izteikts aicinājums atbildīgajām komisijām, kas skatīs likumprojektu, ļoti rūpīgi vērtēt šos paredzamos Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kā arī padarīt tos pēc iespējas mazāk apšaubāmus, atbilstošus Satversmei.

Par jau minētajiem konsultantu atalgojuma ierobežojumiem, es vēl piebildīšu, ka tika noteikti arī amatu savienošanas ierobežojumi valsts pārvaldē. Valsts amatpersonas, ierēdņi un valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki papildus savam amatam varēs ieņemt ne vairāk kā divus atalgotus vai citādi atlīdzinātus amatus valsts darbā.

Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka jau esošie komercdarbības ierobežojumi turpmāk attieksies arī uz valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, amatpersonu radiniekiem, kā arī uz pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem. Tāpat ierobežoti komercdarbībā būs jaunizveidoto novadu pašvaldību pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji, jo no šā gada 1.jūlija viņiem arī būs valsts amatpersonas statuss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Leonam Līdumam.

Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei. Lūdzu!

Labdien, klausītāji! Arī man ir tas gods mazliet pastāstīt par to svarīgāko.

Kas, pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu domām, bija pats svarīgākais šodien Saeimas sienās un ārpus tām?

Iepriekš jau kolēģi ieskicēja tos galvenos jautājumus, kurus šodien risinājām, un lēmumus, kurus pieņēmām. Es tikai piebildīšu to, ka tiešām mums visaktīvākās diskusijas šodien Saeimas sēdē bija par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, un tas ir saprotami un objektīvi. Un piebildīšu arī to, ka, protams, ir jāizvērtē atkal un atkal tas, kādām ir jābūt 21.gadsimta demokrātiskas valsts attīstības situācijā šīm tiesībām, kas ir Satversmē paredzētas. Pēc grozījumu akceptēšanas otrajā lasījumā šeit, Saeimā, ir patiešām ticība, ka beidzot arī tautai būs dotas tiesības atlaist Saeimu.

Piebildīšu, ka no klātesošajiem 93 deputātiem balsojumā par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā 87 deputāti balsoja „par”, divi bija „pret” un viens atturējās.

Par citiem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi šobrīd. Jūs visi sekojat līdzi valdības darbam. Kā jau es esmu iepriekš teikusi, „Jaunais laiks” ir tagad premjera partija, un arī mēs ļoti cītīgi skatāmies, sekojam līdzi, kā mūsu ministriem, kā mūsu premjeram un kā visai valdībai sokas. Un varu teikt, ka šobrīd pirmais lielais darbs ir šīs sarunas - protams, mēs gaidām, kā šodien būs, kādas būs šīs sarunas, kāds būs rezultāts šīm mūsu premjera Valda Dombrovska sarunām ar starptautiskajiem finanšu aizdevējiem -, lai mūsu valstij būtu nepieciešamais finansējums un pietiktu līdzekļi budžeta vajadzībām un algām, un struktūrfondu projektu īstenošanai un lai nebūtu turpmāk jāpieņem vēl smagākas budžeta korekcijas. Mēs cerīgi skatāmies uz šo sarunu rezultātu, jo Latvijas pozīcija tikšot stingri pārstāvēta.

Un, protams, svarīgi ir tas, ka jaunie ministri, kā mēs redzam, iejūtas jau savos amatos. Esam dzirdējuši, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir skaidri un gaiši pateikusi, ka nebūs tā, kā varbūt cerēja kāds no šīs jomas vadītājiem, ka visiem tagad solidāri mazinās algas. Būs tieši tā, kā „Jaunais laiks” ir uzsvēris, - ka vispirms mazinās vadītājiem un tikai tad skatīsies, ko vēl var uz leju samazināt jau tālāk darbiniekiem. Tātad ierindas policistiem, kuriem alga ir vidēji 360 latu pirms nodokļu nomaksāšanas, šīs algas aiztiktas netiks, bet toties mazinās vadītājiem, kuru algas ir virs 2 tūkstošiem vai apmēram 2 tūkstoši. Un mēs aicinām arī pārējos ministrus tieši tādā pašā veidā risināt algu jautājumu savās ministrijās. Šis ir pirmais būtiskākais un jutīgākais, un smagākais jautājums, kas ir jauno ministru darba kārtībā.

Šajā sakarā gribu pateikt, ka finanšu ministrs Einars Repše arī vakardien „Jaunā laika” valdes sēdē vēlreiz uzsvēra, ka darba grupā tiek izskatīts jautājums par algu optimizāciju valsts pārvaldē, šajā sistēmā, un mēs gaidām, kādi tur būs rezultāti. „Jaunais laiks” uzskata, ka jāturpina ir arī funkciju un struktūru audits valsts pārvaldē.

Pašās beigās es gribu pateikt tikai to, ka, lai gan vēl ir sals, ir tomēr iestājies pavasaris. Biju pagājušā nedēļā Kurzemē, un tur jau koši zied sniegpulksteņi.

Gribu teikt tā: es ne velti pieminu pavasari. Manuprāt, tas ir tāds laiks, kas ietekmē cilvēku vistiešāk un kas, domājams, mūsu ikdienu, problēmām piesātināto, vērsīs psiholoģiski vieglāku un cerīgāku, ko es arī jums novēlu.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Daži teikumi par to, ko mēs Saeimā šodien grozījām.

Likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” trešajā lasījumā tika akceptēts tas, ka pēc darba līguma izbeigšanās amatpersonām vai darbiniekiem ir tiesības saņemt pabalstu vienas mēnešalgas apmērā (līdz šim tas bija triju mēnešalgu apmērā). Un Ministru kabinetam tuvākajā laikā ir jāizstrādā vienota valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atlīdzības sistēma.

Otra lieta, kas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izstrādāta. Trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Šeit mēs paplašinājām to valsts amatpersonu loku… Teiksim, valsts amatpersonām atļauts savietot savu amatu ar dienestu Zemessardzē. Es domāju, tas ir ļoti būtisks lēmums šodien, jo, zinot situāciju, kāda mūsu valstī ir ar visām šīm lietām, es domāju, ka zemessargi būs nopietni jāiesaista arī drošības un kārtības uzturēšanā mūsu pagastos un pašvaldībās.

Tālāk. Vēl viens nopietns jautājums, kas šodien tika izskatīts, likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šajā sakarā es gribu teikt, ka varbūt sabiedrība nesaprot to, ka pie mums kopumā pastāv vienota pensiju trīslīmeņu sistēma. Tas pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma. Otrais - tā ir valsts obligātā fondēto pensiju shēma, un trešais - tā ir privātā, brīvprātīgā pensiju shēma. Šoreiz ir runa par otro shēmu, tātad par pensiju fondiem, un es gribu nomierināt sabiedrību, tos cilvēkus, kas strādā, ka šie likuma grozījumi tomēr, es domāju, tieši otrādi, šajā ekonomiskajā situācijā, tieši otrādi, palīdzēs varbūt tieši tiem strādājošiem un sociālo iemaksu sistēmā… arī, teiksim, kopīgi valstī risināt tās problēmas, kuras šodien ir sociāli aktuālas. Tādējādi šī nauda jau nekur nepazūd un netiek mainīts šis nodokļu procentuālais kopējais procents. Tātad reāli tikai tiek pārdalīts no viena līmeņa uz otru, un tādējādi tiek saglabātas visas pensiju garantijas un iemaksas, un nebūs tā, kā šeit citreiz izskan presē vai arī no politiķiem, ka tas apdraud kopējo pensiju sistēmu.

Skaidrs, ka šodien šie pensiju fondi ir ļoti dažādi, tie ir dažādās valstīs, īpašnieki arī ir dažādi. Un tādā veidā mums jādomā par nacionālām vērtībām, par nacionālo bagātību. Un šodien, jūs paskatieties, jau šo fondu indeksi, visi gandrīz, ir negatīvi. Tāpēc ir valstis, kurās tieši šos fondus uztur valsts un ieliek šo naudu tieši tajā segmentā - ražošanā, biznesā - un tajos infrastruktūras objektos, kur pēc tam var arī iegūt šo procentu varbūt pat vēl lielāku nekā šajās fondētajās pensiju sistēmās, kas šodien pastāv.

Tāpēc es domāju, ka šī lieta nav tik slikta. Šajā ekonomikas situācijā valsts, es domāju, vēl vairāk nodrošinās šo iespēju šajos gados, kas ir paredzēti… Teiksim, diferencējot šo iemaksu un jau ar 2010.gadu, 2011.gadu palielinot uz 4 procentiem, tālāk - uz 6, tā sistēma var sakārtoties un, es domāju, dos arī pozitīvu gaisotni.

Zaļo un Zemnieku savienība saprot… Mūsu jaunais zemkopības ministrs Dūklava kungs vakar ticies ar piensaimniekiem un risina šos jautājumus, kas saistīti ar piena ražošanu, ar zemnieku atbalstu un ar pārstrādes uzņēmumiem. Es gribu piebilst to, ka mums ir jāturpina radīt iespēju lauksaimniekiem, zemniekiem pārdot savu produkciju mūsu tirgos. Te nevar būt domstarpības… Lielie pārstrādātāji izteicās, ka mēs nu neļaušot tagad zemniekam tirgot savu produkciju, jo tā kvalitāte slikta vai kaut kas cits…

Un otra lieta. Kā jūs zināt, šodien ministrs tiekas ar kredītiestāžu vadītājiem, lai runātu par iespēju tomēr ļaut… par apgrozāmiem līdzekļiem un par iespēju kreditēt lauksaimniekus.

Es domāju, ļoti pozitīva vēsma šodien… vakar notika. Mūsu vides ministrs Vējoņa kungs noslēdza līgumu un pārdeva emisijas vienību starptautiskās tirdzniecības ietvaros emisijas kvotas, un valsts iegūs atkal 100 miljonus eiro. Šo naudu vajag ieplūdināt tieši ekonomikā, ieguldīt tieši vides sakārtošanā un energoefektivitātes pasākumos, teiksim, ražotņu veidošanā un attīstībā, mūsu alternatīvās energobāzes veidošanai.

Liels paldies jums. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!