Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tāpat lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ārkārtīgi strādīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt pieci deputāti – Roze, Rivža, Pilāte, Staķe un Putniņš - lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 21.punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Es saprotu, ka Ilma Čepāne vēlas runāt par šo jautājumu?

Vārds deputātei Ilmai Čepānei... Jūs gribat par procedūru runāt? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, kaut gan, ja jūs gribat runāt „par” vai „pret”, tad ir jārunā no tribīnes.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais sēdes vadītāj un kolēģi! Es gribu runāt par procedūru. Proti, šie pieci deputāti neviens nav Juridiskajā komisijā. Kādu iemeslu dēļ... Varbūt viņi var paskaidrot, kāpēc viņi liek priekšā izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības?

Sēdes vadītājs. Jā... Jautājums ir... Vai kāds vēlas paskaidrot kaut ko? (No zāles: „Nē! Balsojam!”) Neviens nevēlas neko paskaidrot. Rullis nenosaka, ka obligāti ir jāpaskaidro. Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, izslēdzot no tās 21.punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 24. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Ārberga, Kraukļa, Slaktera un Rugātes iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šī ir jau trešā reize, kad šis jautājums figurē darba kārtībā. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību paredz papildināt 35.pantu, nosakot, ka valdībai ir jāuzņemas jaunas būtiskas finansiālās saistības; ir nepieciešams atbilstošs Saeimas lēmums.

Mazliet par hronoloģisko secību.

Pirmā reize. Šā gada sākumā parlamentā mēs lauzām šķēpus - likums vai lēmums par to, ka valdība jau bija izdarījusi ievērojamu aizņēmumu; tajā pašā laikā neviens par to šeit īsti nebija pat lietas kursā. Toreiz Saeimas vairākums izšķīrās par to, ka ir vajadzīgs lēmums. Premjers Dombrovskis publiski gan šeit, gan citur runāja par to, ka šāds likumprojekts būs vajadzīgs, un solīja, ka turpmāk neviens aizņēmums netiks ņemts bez Saeimas akcepta.

Apmēram pirms mēneša identisks teksts parādījās valdības darba kārtībā. Vienreiz atlika, pēc tam parādījās otrreiz, pēc tam pazuda... Mēs varam vienīgi secināt, ka valdībā tika nolemts, ka Saeimai tomēr nav vajadzīgs kaut kādā ziņā būt lietas kursā par to, ko dara valdība, par to, ko mēs aizņemamies, par to, cik liela ir parādu nasta. Jautājums no darba kārtības pazuda.

Šī ir trešā reize. Mēs iesniedzām vēlreiz to pašu likuma grozījumu, pamatojoties uz tiem pašiem solījumiem, kurus izteica gan parlaments, gan valdība, jo ir informācija, ka tuvojas jaunas vajadzības pēc līdzīgiem akceptiem, pēc jauniem lēmumiem, un te ir atbilde uz jautājumu, vai parlaments vēlas dot akceptu vai ne.

Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai un to pieņemt, lai pārsteigumu vismaz Latvijas parlamentā - un es ceru kopā ar Latvijas tautu - vairs nebūtu.

Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viedi vārdi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizs lēmums! Balsojiet par taisnību!”) Balsosim par deputātu Kučinska, Ārberga, Kraukļa, Slaktera un Rugātes iesniegtā likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balsojam par Saeimas tiesībām!”) Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās „par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau pašos pirmajos gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tika sāktas gan atsevišķu skolotāju un zinātnieku, gan arī radošo grupu diskusijas un darbs pie mūsdienu krievu skolas Latvijā koncepcijas izveidošanas. 90.gadu sākumā Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota konsultatīvā problēmu grupa krievu skolām, kuru vadīja pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners. Grupa bija sagatavojusi rekomendācijas par krievu skolu attīstību, bet ministrijas vainas dēļ līdz skolām šīs rekomendācijas tā arī nenonāca.

90.gadu sākumā likumos par izglītību nekādi netika noteikta skolas izglītības satura krievu kultūras specifika. 1998.gadā tika pieņemts jauns Izglītības likums, kurā pirmo reizi šāda specifika tika noteikta. Izglītības likuma 41.panta otrajā daļā bija teikts, ka nacionālo minoritāšu skolas savas izglītojošās programmas veido mazākumtautību integrācijas komponenšu satura un skolēnu etniskās kultūras identitātes saglabāšanai.

Likuma norma ir obligāta ne tikai skolām, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas nozīmē, ka ministrijai jau sen bija jāstrādā pie šādu etniskās kultūras komponenšu paraugu sastādīšanas, jārīko to aprobācija zinātniski praktiskajās konferencēs, darba semināros, jāizdod programmas, mācību grāmatas un, protams, jārīko kursi skolotājiem. Tomēr nekas tāds netika rīkots, nekādi šādi pasākumi nenotiek un, kā mums zināms, tuvākajā nākotnē netiek arī plānoti.

Valstij, kura savā Satversmē deklarē mazākumtautību iespējas saglabāt savu nacionālo identitāti, pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par šīs iespējas īstenošanu nacionālo minoritāšu skolās. Tieši ar šo mērķi arī tika sagatavots grozījums Izglītības likumā, kas pieprasa no Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīga satura paraugu sagatavošanu un pasākumu īstenošanu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt, Vai deputāti piekrīt, ka šis likumprojekts tiek nodots... Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 66, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 20.maijā. Deputāts Ingmārs Līdaka lūdza piešķirt viņam 20.maijā neapmaksātu atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam ir piešķīris. Šim paziņojumam ir informatīva nozīme, tas vairs nav balsojams.

Savukārt, pirms mēs sākam skatīt tālāk mūsu darba kārtību, mums ir jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas sagatavotos dokumentus par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus, uzklausīja pretendentu, sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsoja un nolēma apstiprināt.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vēstuli no finanšu ministra Repšes kunga, kurā viņš norāda, ka saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu pastāv Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, kuru ir izveidojis Ministru kabinets, un šā fonda padomē tiek iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteikts un Saeimas apstiprināts pārstāvis, kam jābūt Saeimas deputātam.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Pašvaldību savienības deleģēto pārstāvju ieņemamie amati ir mainījušies, Finanšu ministrija izstrādāja jaunu Ministru kabineta rīkojumu, un līdz ar to finanšu ministrs lūdz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai deleģēt pārstāvi darbam padomē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu izskatīja savā 27.maija sēdē, nolēma atbalstīt un Saeimai ieteikt Saeimas deputāti Skaidrīti Pilāti apstiprināšanai par pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 18, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Saeima ir saņēmusi vēstuli no Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga, kurā viņš norāda, ka, ņemot vērā, ka šā gada 2.jūlijā Latvijas Bankas padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par Latvijas Banku” viņš ierosina Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīt Leonīdu Gricenko, Pēteri Putniņu, Arvilu Sautiņu un Aivaru Skopiņu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu izskatīja divās sēdēs - 25. un 27.maijā -, konstatēja, ka visi četri augšminētie Latvijas Bankas padomes locekļi atbilst likumā noteiktajām prasībām, un ir sagatavojusi attiecīgu lēmuma projektu par katru no kandidātiem.

Saskaņā ar darba kārtību vispirms ir jābalso par Leonīda Gricenko kandidatūru. Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli un nodod to Saeimai izlemšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Līdzīgā kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” un nodod to Saeimai izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 35, atturas - 29. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Līdzīgā kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi arī lēmuma projektu „Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Arī šo darba kārtības jautājumu komisija ir skatījusi, tā ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” un nodod to Saeimas izvērtēšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums komisijā tika izskatīts un, balsīm daloties, tomēr tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Labdien, godātais Prezidij!

Vēlos aizstāvēt Arti Kamparu (No zāles: „Kur viņš ir?”) šajā jautājumā un pastāstīt, kur viņš ir, kā arī izstāstīt dažas lietas, kuras šobrīd ir ļoti svarīgi jums zināt.

Artis Kampars šobrīd atrodas Latvijas un Krievijas starpvalstu komisijas darba grupā Krievijā, kas lemj par daudziem ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem, kas Latvijai... mūsu ekonomikai šobrīd ilgtermiņā vai īstermiņā var nest uzlabojumus.

Bet nu nedaudz par pieprasījuma būtību.

Pieprasījums, kā jūs visi labi zināt, jo Kārtības rulli esat lasījuši un šajos krēslos sēdējuši, ir procedūra, kā no ministra pieprasīt atbildību gadījumā, ja ministrs pārkāpj likumu. Jautājums: vai Artis Kampars šajā gadījumā ir pārkāpis kādu nebūt likumu?

Man jāsaka šoreiz tā: paldies Dievam, pieprasījums ir sastādīts tik neprofesionāli, ka tur nekādas norādes uz likuma pārkāpumiem nemaz nav ietvertas. Tāpēc Pieprasījumu komisija ļoti adekvāti novērtēja šo situāciju un šo pieprasījumu nav atbalstījusi.

Īstenībā pieprasījumā ir vesela virkne normu vai, pareizāk sakot, jautājumu, kas attiecas... lai arī cik kuriozi tas būtu, bet tie attiecas uz pagājušā gada februārī aizsākto procesu, uz pagājušās valdības veikto procesu, ko iesāka pagājusī valdība attiecībā uz „Parex bankas” restrukturizāciju.

Es, godājamie kolēģi, uzskatu, ka absolūti nav korekti mēģināt pieprasīt atbildību no ekonomikas ministra par procesu, kas ir sācies kaut kad, Dievs vien zina kad, jau sen. Turklāt šis ministrs nav piedalījies šā procesa aizsākšanā. Vēl vairāk! Ir diezgan skaidrs, ka likums nemaz nav pārkāpts.

Man šķiet, ka opozīcijai šis pieprasījums ir vajadzīgs viena cita iemesla dēļ.

Es paņēmu no Ekonomikas ministrijas izdrukas. Ko mēs šobrīd redzam?

Mēs redzam, ka iekšzemes kopprodukts ir nostabilizējies, ka apstrādes rūpniecība diezgan strauji aug; preču un pakalpojumu eksports nedaudz, bet aug; mazumtirdzniecība nedaudz, bet aug; nodokļu ieņēmumi, kolēģi, nedaudz, bet aug. Man šie dokumenti ir. Te ir vesela virkne ar līknēm, kuras sāk iet uz augšu. Es ļoti labi saprotu opozīcijā esošo kolēģu, it īpaši to opozīcijā esošo kolēģu, kuri iepriekš bija valdībā, kuri lielā mērā ir atbildīgi par to, ka valsts ir nonākusi līdz šādai situācijai, bažas par to, ka mums te ir viens ekonomikas ministrs, kurš spēj izdarīt daudz vairāk un spēj panākt, ka situācija sāk uzlaboties. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kāpēc nenāk uz Saeimu?”) Ko darīt? Sodīt, protams, ar noņemšanu!

Tā, manuprāt, ir ārkārtīgi nekorekta attieksme pret šo cilvēku. Kolēģi, es uzskatu, ka šādas polittehnoloģijas parlamentā nebūtu jāizmanto, un, lai vairs lieki netērētu jūsu laiku, es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ja mēs šodien runājam par šo jautājumu, par šā jautājuma būtību, tad atcerēsimies, ka ekonomikas teorijā pirms dažiem gadiem parādījās tāds koncepts, ka valsts ir uzņēmums! Tam kaut kādā ziņā varētu piekrist, jo tiešām valsts caur savām filiālēm, caur savu uzņēmumu filiālēm (proti, iedomāsimies, piemēram, pastu!) nodrošina zināmus pakalpojumus iedzīvotājiem. Ja mēs iedomājamies, piemēram, izglītības sistēmu, tad jāteic, ka valsts kā uzņēmums caur savām filiālēm, proti, skolām, ražo Latvijas ekonomikai kvalificētu darbaspēku. Protams, mums ir filiāļu jēdziens arī komercdarbībā. Ja mēs parunātu, piemēram, par piena nozari, tad mēs konstatētu, ka kādreiz pienotavas ir filiāles. Un tādā garā... Es aicinu apdomāt: vai līdzīga atbildība par filiāļu slēgšanu, proti, par pasta nodaļu slēgšanu, par skolu slēgšanu, par mazo pienotavu slēgšanu, - vai tāda pati atbildība nav arī tiem cilvēkiem, kas politiski uzrauga šīs nozares? Es teiktu - nē! Acīmredzami ekonomikā ir kādi efektivitātes rādītāji, kurus jūs vēlaties sasniegt, un tad, kad jūs kaut ko slēdzat, jūs parasti to darāt optimizācijas nolūkā, un, kaut arī jūs pazaudējat, nu, teiksim, kādus 50 tūkstošus darba vietu, jūs, protams, tās varat iegūt kādā citā vietā.

Līdzīga situācija mums ir attiecībā uz „Parex bankas” līzinga filiāli Baltkrievijā; tur vienkārši pastāv objektīvi iemesli. Ir uzlikti kreditēšanas ierobežojumi „Parex bankai”, un to nav darījis vis ekonomikas ministrs, bet to ir izdarījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un ir pilnīgi skaidrs, ka, ja jūs nespējat ģenerēt pietiekamus ienākumus kādā filiālē, tad labākais veids ir to pārdot.

Es brīnos, kāpēc cienījamie pieprasījuma iesniedzēji nav tikpat sašutuši, piemēram, par to, ka „Parex banka” ir slēgusi filiāli Dobelē, nevis pārdevusi to kādam. Un tas objektīvais iemesls vienkārši ir tas, ka šī filiāle nevar ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu; labāk ir no tās atteikties, nevis radīt papildu zaudējumus.

Ja mēs runājam par būtību (jo kuluāros virmoja tas, ka patiesais pieprasījuma iesniegšanas iemesls ir ekonomikas ministra darbība ekonomikas ministra postenī, nevis kaut kāda pastarpināta darbība attiecībā uz „Parex bankas” līzinga filiāli Baltkrievijā), tad, protams, mums jārunā drusku plašāk. Kādi ir paši galvenie ekonomikas uzdevumi, kurus ir aicināts pildīt ne tikai ekonomikas ministrs, bet - uzsvēršu - visa valdība kopumā? Tie ir - nodrošināt izaugsmi, pilnu nodarbinātību un mērenu inflāciju. Un līdzīgi kā gadījumā ar „Parex bankas” filiāli Baltkrievijā šeit mēs konstatēsim, ka šobrīd tirgū pastāv noteikti ierobežojumi. Mēs ļoti viegli konstatēsim, ka iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu par to, ka ekonomikā netiks ieplūdināta papildu nauda caur devalvāciju. Mēs esam arī vienojušies, ka mēs konsekventi samazināsim budžeta deficītu, un līdz ar to tie instrumenti, kas šobrīd ir valdības rīcībā, ir visai ierobežoti, lai nodrošinātu jebkādu ekonomikas izaugsmi un lai nodrošinātu arī nodarbinātības pieaugumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Ja kādam ir absolūti neinteresanti, šeit nav obligāti jāuzturas. Arī līdz reģistrācijai ir vēl stipri tālu.

Turpiniet, Štokenberga kungs!

A.Štokenbergs. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Tagad, ja mēs paskatāmies, kas īstenībā notiek Latvijas ekonomikā, tad to var viegli salīdzināt ar situāciju, kāda šobrīd ir citās Eiropas valstīs. Mēs varam konstatēt, ka, piemēram, Apvienotās Karalistes budžeta deficīts šajā gadā būs 12,8 procenti, Grieķijas budžeta deficīts - vairāk nekā 11 procenti, bet eirozonā kopumā - 7,1 procentu liels deficīts.

Mēs esam uzņēmušies kontrolēt savas finanses, un ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd ne ekonomikas ministra, ne arī kāda cita ministra rīcībā nav pietiekami daudz naudas, lai stimulētu ekonomiku. Tomēr arī ierobežotajos naudas resursu apstākļos pēdējā laikā ir bijis daudz labu ekonomikas ministra iniciatīvu. Piemēram, ja mēs runājam par pašu galveno, kas varētu glābt Latvijas ekonomiku, proti, eksporta veicināšanu, varu sacīt, ka ārkārtīgi labas iestrādes ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas pat ierobežota budžeta apstākļos, prasmīgi izmantojot tās iespējas, ko mums dod struktūrfondi, ļauj dubultot Latvijas pārstāvību ārzemēs, lai tieši veicinātu šo ekonomiku.

Ja mēs paskatāmies arī praktiskos soļus, ko ir spēris ekonomikas ministrs, tad, manuprāt, mums vajadzētu atzīmēt vismaz trīs lietas.

Pirmā - smaga, tas ir ārkārtīgi smags kompromiss starp dažādiem viedokļiem sabiedrībā, bet šā ministra darbības laikā ir uzsākta TEC-2 otrā bloka rekonstrukcija, kas neapšaubāmi vairos Latvijas energodrošību un nodrošinās Latvijas eksportspēju.

Ja mēs runājam par otru svarīgo soli, ko ir spēris ekonomikas ministrs, tad es pieminēšu pirmām kārtām grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz atcelt nebeidzamās sertifikācijas, autorizācijas un ar tām saistītos kursus, kas, pēc celtnieku aprēķiniem, šobrīd atņem celtniecības kompānijām vismaz 2 miljonus latu gadā. Es domāju, ka tas ir ļoti labs darbs. Mēs vēlamies samazināt birokrātiskos šķēršļus, atvieglot būvniecības procesu. Es apsveicu šo ministra iniciatīvu.

Visbeidzot trešā lieta, par kuru, manuprāt, ir pilnīga vienprātība šeit, Saeimā, neatkarīgi no tā, vai tās būtu tās frakcijas... nu, teiksim, „Saskaņas Centrs”, kura ekonomisko programmu es esmu izlasījis, vai arī tā būtu pat „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; mēs visi esam vienojušies, ka mēs samazināsim - konsekventi samazināsim! - nodokļus, kas ir attiecināmi uz darbaspēku, un savukārt celsim tos nodokļus, kas, teiksim tā, ir vērsti, lai ierobežotu patēriņu. Un šajā sakarā, protams, ir brīnišķīga ekonomikas ministra iniciatīva, proti, visa tā nodokļu pakete, kas ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, un es ceru, ka jau vistuvākajā laikā Saeimas deputāti spēs šo likumu paketi pieņemt, lai tiešām tie nodokļi, kas ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, ar mazo uzņēmumu, ar mikrouzņēmumu darbību, tiktu samazināti.

Visbeidzot es aicinu šajos saspringtajos apstākļos, kad ir atlicis tik maz mēnešu līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, tiešām solidāri sadarboties visas tās ministrijas, kuras ietekmē Eiropas naudas un kuras tiešām var veicināt nodarbinātību un tiešām var veicināt uzņēmējdarbību, un tās ir gan Ekonomikas ministrija, gan Satiksmes ministrija, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, gan Labklājības ministrija, gan, protams, Finanšu ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Manuprāt, katrs no mums jau ir izdarījis savu izvēli, kā mēs balsosim šajā sakarā.

Taču mani ārkārtīgi izbrīna viena lieta, un tā lieta ir tāda: mēs šodien neredzam šeit ekonomikas ministru. Jāteic, ka mēs ekonomikas ministru neesam redzējuši arī visu citu jautājumu apspriešanā, pat budžeta apspriešanā. Es esmu no šīs tribīnes, man liekas, kādas sešas reizes jautājis (tad, kad mēs runājām par ekonomikas jautājumiem): kur atrodas ekonomikas ministrs un kāpēc viņa nav šeit? Tas ir jautājums, ko arī pašlaik uzdodu. Tā atbilde, ko šodien, izpildot viņa advokāta lomu, deva mans ļoti cienījamais kolēģis deputāts Zaķis, teikdams, ka ir sākusies starpvaldību komisija, - tā atbilde, godājamie kolēģi, ir meli. Komisija Pleskavā sāk darbu tikai rīt. Es nupat sazvanījos ar veselu virkni cilvēku, kuri tikai šodienas pēcpusdienā uz turieni izbrauc. Es pieņemu, ka Artim Kamparam noteikti bija kādi svarīgāki jautājumi risināmi Pleskavā divas dienas pirms komisijas darba sākuma, lai tikai varētu atkal kārtējo reizi nebūt Saeimā, kur tiek skatīts pieprasījums viņam.

Godājamie kolēģi! Man liekas, ka tā ir ministra absolūti necienīga attieksme pret Saeimu, tā ir parlamentārās demokrātijas ignorēšana un tā ir kaut kāda sevis noteiktās jeb sevis apzinātās lielummānijas izpausme. Manuprāt, kolēģi, tāda ir attieksme, kuru demonstrē Artis Kampars, un tāpēc mums ir jādemonstrē sava attieksme.

Ministram ir jābūt šeit tad, kad tiek izskatīts jautājums, kurš adresēts viņam un no kura faktiski izriet ministra tālākā darbība. Tik daudz jautājumu ir par ministra rīcību, par to, kas ir nepadarīts ekonomikā! Mēs redzam, ka ekonomika faktiski netiek sildīta. Un tā statistiskā informācija, ar ko operē augsti godātais Zaķa kungs, ir tikai daļēji patiesība, un Zaķa kungs to ļoti labi apzinās.

Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot „par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man attiecībā uz Andra Bērziņa tikko teikto ir tikai viena replika - kā maizi ēd, tā dziesmu dzied.

Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Dzintar, tā ir, jā!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 48, atturas - 1. Balsis sadalās līdzīgi. Mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim vēlreiz par jau iepriekš minēto pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 48, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts.

Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts... Kas referēs par likumprojektu par grozījumiem likumā „Par zvērinātiem revidentiem”? Kā izrādās, referēs deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1790/Lp9. Priekšlikumi ir iesniegti četri.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. Tā kā šis ir otrais lasījums un likumprojekts ir steidzams, tad lūdzu atbalstīt to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

B.Rivža. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6012.

Pats likumprojekta virsraksts jau precīzi un skaidri pasaka, par ko ir šis minētais likumprojekts.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un tāpēc vienbalsīgi ir lēmusi šo dokumentu virzīt skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu jūs to izdarīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta numurs, ar kādu tas šodien mums ir iesniegts skatīšanai, ir 6013.

Godājamie kolēģi! Otrajam lasījumam skatot to komisijā, mēs konstatējām, ka minētajam likumprojektam neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu vai papildinājumu, un tāpēc Ārlietu komisija vienbalsīgi lēma atbalstīt šo likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam un virzīt to skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu jūs, kolēģi, izdarīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balosim par likumprojekta „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Dokumenta numurs 6053 - likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”.

Godājamie kolēģi! Skatot likumprojektu otrajam lasījumam, Ārlietu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Viņš ierosina: „Pamatojoties uz Konvencijas 35.panta 1.punktu, Latvijas Republika izdara atrunu par Konvencijas 27.panta 2.punkta un 28.panta 1.punkta, kā arī Konvencijas A papildinājuma Vispārīgās sadaļas 3.punkta un 4.3.apakšpunkta un Sugām specifiskās sadaļas nepiemērošanu.”

Tā ir visā pasaulē piemērota prakse. Mēs uzmanīgi noklausījāmies Zemkopības ministrijas atbildīgo speciālistu ziņojumu un atbalstījām šo zemkopības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Kolēģi! Citu priekšlikumu nebija, un ar šo priekšlikumu Ārlietu komisija dokumentu vienbalsīgi atbalstīja skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs to izdarīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Saņemti desmit priekšlikumi.

1. - deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums un arī pārējie visi ir saistīti tikai un vienīgi ar vienu konkrētu gadījumu. Proti, kad pašvaldībām īpašumā... Vēl pirms šādi pasākumi ieguva likuma spēku, bija vairākkārtēji Ministru kabineta rīkojumi par mežu nodošanu pašvaldībām īpašumā. Un pašlaik arīdzan šā likuma ietvaros būtu jāatrisina mazskaitlīgi, tomēr ļoti būtiski jautājumi tur, kur šādas mežu teritorijas, meži, ir nodoti pašvaldībām parku ierīkošanai vai saimnieciskās darbības veikšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, kolēģi! Par šo priekšlikumu un arī par nākamajiem priekšlikumiem.

Šis likums ir patiešām ļoti sarežģīts likums. Pašreizējā norma, par kuru runāja Rozes kungs, regulē zemes piekritību pašvaldībām. Tā attiecas uz to zemi, kas... uz kuru nav atjaunotas bijušajiem zemes īpašniekiem vai mantiniekiem īpašuma tiesības.

Rozes kungs teica, ka savulaik Ministru padome esot ar saviem rīkojumiem piešķīrusi mežu pašvaldībām īpašumā. Ja arī tādi lēmumi ir bijuši, tad, godātie kolēģi un Rozes kungs, šie lēmumi ir bijuši nelikumīgi, jo nevar piešķirt īpašumā mežu atsevišķi no zemes. Iespējams, ka ir bijuši šādi rīkojumi, varbūt nelikumīgi, kaut kad pašā 90.gadu sākumā. Tad, kad tika atjaunots Civillikums, tāda iespēja nebija pieļaujama.

Otrkārt. Kādēļ mēs nedrīkstam atbalstīt politiski šādu priekšlikumu? Tādēļ, ka arī politiskiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem. Un paskatīsimies!... Ja jums būtu pilns likuma teksts priekšā, tad jūs redzētu, ka atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.panta astotajā daļā noteiktajam pašvaldībām jau līdz 2009.gada 30.decembrim bija jāpieņem lēmumi par zemes piekritību pašvaldībai vai valstij... zemes reformas pabeigšanai. Rīga bija izņēmums. Tur bija runa par 2010.gadu. Mēs tur nevarētu runāt par mežiem saistībā ar Rīgu pārāk daudz. Taču savukārt, ja lēmums par attiecīgo zemi nav pieņemts, tad zeme bija

jāieskaita rezerves fondā. Kā tad jūs tagad to visu iedomājaties, Rozes kungs? Vai tagad, ja tā zeme ir ieskaitīta rezerves fondā, jūs ar šo likumu liksiet Valsts zemes dienestam raut ārā šo zemi no šā rezerves fonda?

Treškārt. Es esmu ļoti pārsteigta, ka Zaļo un Zemnieku savienība un arī Rozes kungs nespēj atrast vienotu nostāju ar savu ministru, jo Juridiskajā komisijā, uz kuru viņš nebija atnācis, mēs saņēmām zemkopības ministra vēstuli, kurā viņš lūdza šos Rozes kunga priekšlikumus noraidīt. Ārkārtīgi laba un pamatota argumentācija!

Es, kolēģi, aicinu neatbalstīt šādus sasteigtus un nepārdomātus priekšlikumus - gan šo, gan arī visus nākamos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis ierosinājums, kuru parakstījis Mārtiņš Roze, ir pretrunā ar zemes reformas likumiem. Šo likumprojektu skatīja un Rozes kunga priekšlikumu noraidīja Juridiskā komisija. Bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodarbojas ar tiem likumiem, kuri paredz zemes reformas gaitas precizēšanu. Un mēs jau vairākas reizes arī citos likumos esam apsprieduši Rozes kunga ierosinājumus un esam tos noraidījuši. Es iesaku tāpat rīkoties arī šajā gadījumā, lai mēs pilnīgi nesajauktu šā likuma būtību, jo ierakstīšana zemesgrāmatā ir šā likuma prasība, un tāpēc tas nevar rediģēt dažādas citas normas, kas ir ietvertas zemes reformas likumos. Jo Latvijā mežs aug uz zemes, nevis tā kā dienvidu puslodē, kur reizēm koku saknes barību ņem arī no gaisa. Un mežs un zeme ir vienots jēdziens. Kādreiz arī Ministru padome, kas bija vēl arī Augstākās padomes laikā - toreiz eksistēja Ministru padome, nevis Ministru kabinets -, ir pieņēmusi šādu lēmumu, ka tas viss var attiekties tikai un vienīgi uz ciršanas tiesībām, bet tas nedod tiesības šo zemi iegūt īpašumā. Ja šo zemi varētu nodot pašvaldībai, tad jau tas lēmums būtu pieņemts attiecībā uz visu meža zemi, ne tikai uz mežu vien.

Šādā redakcijā tik tiešām priekšlikums nav atbalstāms. Nav atbalstāmi arī visi pārējie priekšlikumi, un šī doma ir izteikta arī Zemkopības ministrijas vēstulē Juridiskajai komisijai.

Paldies par uzmanību. Noraidīsim draudzīgi!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Agešins vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Agešins. 2. - deputāta Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 3. - deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 4. - deputāta Rozes priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 5. - deputāta Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Agešins. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 9. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 10. - deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas arī nav balsojams vairs.

V.Agešins. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1746/Lp9 - „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Ir saņemti pieci priekšlikumi, un komisija tos izskatīja.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 2. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 3. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Un arīdzan 5. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6054 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””.

Vēlos jums atgādināt likumprojekta būtību. Būtība ir tā, ka šī funkcija no Valsts kancelejas, kam bija tiesības pārstāvēt Latvijas pusi, tagad tiek atdota Aizsardzības ministrijai.

Uz trešo lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Ārlietu komisija ir nolēmusi - vienbalsīgi turklāt! - likumprojektu virzīt skatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6055. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija un arī apakškomisija ir sagatavojusi četrdesmit septiņus priekšlikumus.

Pirms sākšu referēt par trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu, es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir ļoti būtisks tiesu varai. Tas ir tāda pamatlikuma projekts, kurš regulēs tiesu varu un tiesu darbību. Šo likumprojektu šodien pieņemot trešajā, galīgajā, lasījumā, mēs ieviesīsim institūciju, ko sauc par Tieslietu padomi un kas mēģinās vēl vairāk līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu. Tā būs institūcija, kam būs ļoti nozīmīga loma jautājumos, kuri skar visu tiesu sistēmu un arī ļoti daudzas un dažādas funkcijas, par kurām tad es vēlāk pie attiecīgajiem priekšlikumiem arī informēšu.

Bet tagad es gribu informēt, ka likumprojektā ir lietoti divi jēdzieni: ir Tieslietu padomes viedoklis un ir saskaņošana ar Tieslietu padomi, un tāpēc, lai būtu skaidrība, kas ar to ir domāts... Ja tiek lūgts Tieslietu padomes viedoklis, tad tas ir redzējums par to, kādā veidā šī problēma varētu būt risināma. Un tātad tā gala institūcija, kura attiecīgi lemj - vai nu tas ir parlaments, vai tieslietu ministrs -, vienkārši izskata šo viedokli, bet, tā kā tas ir ļoti koleģiāls institūcijas viedoklis, tad tajā ieklausās vai arī neieklausās un pieņem lēmumu.

Savukārt otrs jēdziens, kas tiek lietots, ir saskaņošana. Tas nozīmē, ka attiecīgie lēmumi tiek tiešām saskaņoti, un tur šis Tieslietu padomes viedoklis ir izšķirošais - tiek panākts šis konsenss par to, kādam tad ir jābūt risinājumam vienā vai otrā jautājumā.

Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, un tas jau nosaka arī šīs Tieslietu padomes funkcijas un nosaka to, ka rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājs tiek iecelts, saskaņojot viņu ar Tieslietu padomi. Tātad jau šajā brīdī Tieslietu padomē parādās tas, kur tā var teikt savu vārdu, un šajā situācijā tās vārds jau ir izšķirošs.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums par to, ka mēs gribam no tiesas sagaidīt augstāku kvalitāti, un Juridiskā komisija un apakškomisija vēl turpina darbu pie tiesnešu darba novērtējuma, taču, lai mēs runātu par visas sistēmas kvalitatīvu darbību, ir svarīgi arī tas, ka tiek vērtēti tiesu darbinieki. Tātad šajā pantā tiesu priekšsēdētājiem tiek ieviests jauns pienākums - organizēt tiesu darbinieku ikgadējo novērtēšanu, kas, kā mēs ceram, tādā veidā paaugstinās viņu kvalifikāciju. Tātad šis priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš sakārto jautājumu par vietniekiem, jo arī tas budžeta taupīšanas apstākļos bieži vien ir formāls. Tātad šis priekšlikums precīzi nosaka ievēlamo vietnieku skaitu un iespējas kļūt par vietnieku. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - attiecas... arī šī ir Tieslietu padomes funkcija, ka apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidatūra ir saskaņojama par Tieslietu padomi. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir vairāk tehnisks, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - analoģiski runā gan par rajonu tiesu priekšsēdētāju vietniekiem, gan arī sakārto jautājumu par apgabaltiesu priekšsēdētāju vietniekiem, un arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš vairāk ir tehniska rakstura -, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nenosaka tikai Saeima pēc izpildvaras priekšlikuma, bet ka šis priekšlikums nāk no Tieslietu padomes, tātad arī no pašu tiesnešu pašpārvaldes institūcijas. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un šis priekšlikums sakārto to, ka nākamajā priekšlikumā tiek atrisināts jautājums, ieviešot tiesnešu disciplinārtiesu, kas ir vēl viens šā likumprojekta svarīgs jauninājums un ieviesums, kas paredz, ka tiesnešiem ir tiesības... ar šo likumprojektu tiek atļauts pārsūdzēt disciplinārkolēģijas lēmumu. Tātad tiek izveidota jauna institūcija - Disciplinārtiesa. Šis priekšlikums sakārto to... pašreizējā likuma normā bija paredzēti četri departamenti, tajā skaitā Disciplinārlietu departaments, bet nu tiek noteikts, ka ir tikai trīs departamenti, kas skata lietas pēc būtības. Tagad savukārt tiek ieviesta šī jaunā institūcija - Disciplinārtiesa.

11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka ļoti būtisku lietu... ir ļoti būtisks jaunievedums, ka Tieslietu padome izskatīs arī ģenerālprokurora kandidātus, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš virzīs ģenerālprokuroru Saeimā uz apstiprināšanu, šo kandidatūru saskaņos arī ar Tieslietu padomi, kur būs iespēja par šo kandidātu izteikties visas sistēmas pārstāvjiem. Tātad, manuprāt, tas ir tāds ļoti vērtīgs priekšlikums, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī mēģina sakārtot visu sistēmu un kurš paredz jauninājumu, ka uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir sasniegusi 40 gadu vecumu.

Kā mēs zinām, par tiesnesi var kļūt 30 gadu vecumā, un arī šobrīd Augstākajā tiesā strādā tiesneši, kuri ir jaunāki par šo vecumu. Un, lai arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs iebilda pret šādu paredzēto kārtību, apgalvodams, ka pašreizējā prakse ir tāda, ka lielākā daļa no tiesnešiem, kas ir uzsākuši darbu Augstākajā tiesā, ir sākuši to jaunākā vecumā, mēs uzskatām, ka, ja mēs gribam runāt par to, ka mēs esam normāla demokrātiska, tiesiska valsts, tad mums jāņem vērā, ka praktiski visās mūsu kaimiņvalstīs un arī citās Eiropas valstīs, un arī jebkur citur pasaulē Augstākajā tiesā, kas ir pēdējā instance, kura lemj ļoti svarīgas lietas, tiesneši ir jau cienījama vecuma, ne tikai ar juridisku pieredzi, bet arī ar dzīves pieredzi.

Turklāt mums jau ir divi likumi, kuros ir prasīts 40 gadu vecums, - proti, mēs prasām 40 gadu vecumu Valsts prezidentam un Satversmes tiesas tiesnesim.

Par šo jautājumu debatējot apakškomisijā un komisijā, bija uzaicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, pētnieki, kas atbalstīja šo normu, un līdz ar to arī Juridiskā komisija šo normu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi, man lūgums tomēr ievērot klusumu! Man liekas, ka puse no jums nedzird, ko runā deputāte Āboltiņa.

S.Āboltiņa. 13. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Man gribas, lai katram no jums kļūtu skaidrs, kas ir rakstīts spēkā esošā likuma redakcijā un par ko tieši es piedāvāju jums nobalsot.

Spēkā esošā likuma redakcijā ir rakstīts, ka Krievija būtiski atšķiras no visām pārējām pasaules valstīm; ka Krievijas specdienesti ir Latvijas valsts ienaidnieks numur 1, kaut arī jebkuras citas valsts specdienesti var nodarīt Latvijai kaitējumu, bet - tomēr daudz mazākā mērā.

Toties es piedāvāju pielīdzināt Krieviju - pēc kaitniecības pakāpes - visām citām pasaules valstīm, piemēram, Meksikai, Baltkrievijai vai Austrālijai. Vairāk mans priekšlikums nesatur ne pušplēsta vārda.

Minēšu dažus vārdus par tās likuma rindkopas vēsturi, kuru es šodien piedāvāju grozīt.

Šādā redakcijā tā tika iekļauta likumā vēl 1992.gadā, kad pēc neatkarības atgūšanas Latvijas valstiskums tik tikko sāka nostiprināties. Bažīgo, aizdomu pilno mūsu toreizējo parlamentāriešu, tolaik vēl Augstākās padomes deputātu, attieksmi pret Krieviju var jau labi saprast. Tolaik viņi iekļāva šādu formulējumu arī citos likumos, bet no visiem citiem likumiem šī Krievijas īpašās kaitniecības uzsvēršana jau sen ir izsvītrota. Jūsu priekšā ir pēdējais, atlikušais ksenofobiskas juridiskās domāšanas šedevrs.

Tādēļ tagad jums ir jāizdara pavisam vienkārša izvēle - vai nu atbalstīt ksenofobiju un kārtējo reizi demonstrēt savu naidu pret Austrumu kaimiņu, vai arī sekot veselā saprāta balsij un atbalstīt Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālo kursu, izdarot likuma tekstā tīri redakcionālu labojumu.

Patlaban, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers ir apmeklējis Maskavu un kad darba kārtībā ir daudzu savstarpēji izdevīgu līgumu parakstīšanas iespējas, kas Latvijai ir īpaši svarīgi mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos, nav absolūti nekāda pamatojuma demonstrēt ksenofobiju Saeimā. Tomēr, godīgi sakot, es neticu, ka lielākā daļa mūsu Saeimas vairākuma pozīcijas deputātu ir spējīgi veikt elementāru loģisku analīzi, un es esmu absolūti pārliecināts, ka diemžēl jūs manu priekšlikumu noraidīsiet. Gribētos gan kaut vai šoreiz kļūdīties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputātei Āboltiņai ir kas piebilstams pie 13.priekšlikuma?

S.Āboltiņa. Jā. Es komisijas vārdā gribu piebilst, ka par šo jautājumu izvērtās plašas debates arī Juridiskajā komisijā. Es savā astoņu gadu politiķes praksē pirmo reizi dzirdēju, ka likums „Par tiesu varu” ir jāsaskaņo ar Krievijas interesēm, un argumenti, kuri tika minēti komisijā, ir tādi, ka šis likums būšot nedraudzīgs žests Krievijai, kā to parasti lieto diplomātu valodā. Bet, manuprāt, to, kāda ir mūsu tiesu vara, jau nu laikam nosakām tomēr mēs paši, un, ja šī norma... Jautājumā par to, vai šī norma atbilst starptautiskajām tiesībām vai neatbilst, Juridiskā komisija tomēr uzaicināja arī ekspertus - tika uzaicināta mūsu pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Inga Reine, kura arī apstiprināja to, ka tās ir mūsu tiesības - lemt šo jautājumu.

Uzklausījusi arī šo viedokli, Juridiskā komisija, balsojot ar pārliecinošu balsu vairākumu, šo priekšlikumu noraidīja. Es aicinu arī deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir ļoti būtisks, jo nosaka vienādu kārtību, kā pagarināt tiesnešiem viņu pilnvaru termiņu, jo šobrīd likumā ir dažādi regulējumi tam, cik ilgi tiesnesis var atrasties amatā: apgabalu un rajonu tiesu tiesneši - līdz 65 gadiem, bet Augstākās tiesas tiesneši - līdz 70 gadiem. Bija dažādi regulējumi arī tam, uz cik gadiem var šo termiņu pagarināt. Jaunajā likumā ir paredzēts regulējums, ka šāda pagarināšana nav paredzama vispār, bet, lai būtu sava veida pārejas posms, Juridiskā komisija, debatējot ar ekspertiem, vienojās, ka arī Tieslietu padome var dot savu atzinumu par to un ka jebkuram tiesnesim jebkurā instancē šis pagarinājums nevar būt lielāks par 2 gadu ilgu termiņu.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 17. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu, - ar plašām debatēm par to tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī dod zināmas pilnvaras Tieslietu padomei tiesnešu pārcelšanā, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī nosaka Tieslietu padomes kompetenci par tiesnešu aizstāšanu, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka Tieslietu padomes sastāvu, - arī ir atbalstīts.

Arī par šo priekšlikumu es gribu informēt, ka sākotnējā projektā Tieslietu padome pamatsastāvā sastāvēja tikai no Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tieslietu ministra un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. Savukārt pārējās tiesu varas amatpersonas bija tikai ar padomdevēja tiesībām. Pēc debatēm ar ekspertiem un pašiem tiesnešiem Juridiskā komisija tomēr lēma uzaicināt arī pašus šos tiesu varas pārstāvjus šajā Tieslietu padomē, viņi ir iekļauti tātad arī pamatsastāvā. Tur ir iekļauts arī ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs. Un, protams, vairākumā tomēr ir tiesneši, jo pati tiesnešu pašpārvaldes institūcija, tiesnešu konference, ievēlē tiesnešus, kuri arī ir pastāvīgie dalībnieki šajā Tieslietu padomē. Tā ka, manuprāt, šis sastāvs ir šobrīd optimāls, lai Tieslietu padome tiešām varētu lemt un ļoti kvalitatīvi diskutēt par ļoti svarīgiem tiesu sistēmas jautājumiem.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš noteic, ka Tieslietu padome sniedz savu viedokli arī par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem, izvērtē viņus un sniedz savu viedokli parlamentam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz Tieslietu padomei vēl vienu pienākumu - noteikt kārtību, kādā ir jākārto kvalifikācijas eksāmeni. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš sakārto jautājumus, lai tiesnešiem nebūtu interešu konflikta, atrodoties vairākās vēlētās institūcijās, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš regulē jautājumu par tiesnešu vecumu, lai tie Augstākās tiesas tiesneši, kuriem nav vēl 40 gadu jeb kuri ir sākuši savu darbību agrāk, varētu pilnīgi leģitīmi turpināt savu darbību. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 45.priekšlikums, kurš ir no Juridiskās komisijas, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts. Šis priekšlikums nosaka to, ka grozījums attiecībā uz to, ka Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātu, var stāties spēkā tikai tad, kad attiecīgie grozījumi ir izdarīti Prokuratūras likumā. Kā jau teicu, komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš noteic, ka šis likums stājas spēkā šā gada 1.augustā. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu - Jaundžeikara, Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika - parakstītu iesniegumu Saeimas Prezidijam, ka nezināmu iemeslu dēļ balsošanas izdrukā par balsojumu Nr.11... tas bija tātad balsojums par pieprasījumu... izdrukā parādoties, ka deputāts Jaundžeikars neesot balsojis par pieprasījumu. Viņš nepiekrīt tam, jo viņš esot balsojis „par”. Tāpēc ir lūgums minēto balsojumu pārbalsot. Saeimas kārtības ruļļa 142.pants paredz šādu iespēju: ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, ir izdarāma pārbalsošana. Taču mums arī par to, vai izdarāma pārbalsošana, ir jāizlemj balsojot. Šis intervāls - viena stunda no balsojuma - ir ievērots.

Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” pārbalsošanu.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā pareizi tika minēts, Kārtības rullis paredz: ja ir pamatots iemesls. Šeit mums nav nekādas pārliecības par to, ka tas būtu pamatots. Līdz ar to tas ir vērtējams jautājums un es domāju, ka pārbalsošana šobrīd neatbilst Kārtības ruļļa nosacījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Man gan jāpiezīmē, ka Saeima šajā gadījumā ar balsojumu vērtē to, vai šis balsojums ir pārbalsojams vai nav pārbalsojams, līdz ar to izsakot arī savu vērtējumu pamatotībai kā tādai.

Vairāk neviens nav pieteicies runāt par pārbalsošanas vajadzību vai nevajadzību. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks veikta pārbalsošana balsojumam par pieprasījumu ekonomikas ministram Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 49... Līdz ar to ar vienas balss pārsvaru ir noraidīta ideja veikt pārbalsošanu.

Turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēgi! Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” tika cītīgi izskatīti, jo netika iesniegts neviens priekšlikums trešajam lasījumam.

Līdz ar to lūdzam Saeimu izskatīt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Par steidzamības kārtā izskatāmo likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” ir saņemti trīs priekšlikumi.

Pirmo iesniedzis finanšu ministrs Repšes kungs. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 2. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, padarot to par likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbildīgā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt arī 3. - finanšu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, un šo redakciju es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Ja jums ir kaut kas ļoti nopietns runājams, ejiet ārā to darīt!

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar 6.priekšlikumu, kuru iesniedza finanšu ministrs Repše. Komisija to ir atbalstījusi, bet tas ir iekļauts tajā redakcijā, kuru...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, es jums aizrādu atkārtoti!

K.Leiškalns. ... kuru piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs!..

K.Leiškalns. Palikām pie 6. un 7.priekšlikuma. Komisija ir atbalstījusi 6. - finanšu ministra priekšlikumu, iestrādājot to savā redakcijā, kuru jūs redzat kā 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Un 8.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. To iesniedza finanšu ministrs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu, kurš bija steidzams, otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Liekas, ka šis gan ir trešais lasījums...

K.Leiškalns. Ai, es atvainojos, trešais lasījums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” paredz precizēt pašvaldības policijas darbinieku tiesiskā statusa regulējumu. Komisija izskatīja šo likumprojektu savā 26.maija sēdē un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs, sestais mēnesis...7.jūnijs.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā jums izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Likumprojekts paredz noteikt, ka turpmāk valsts amatpersonu deklarācijās iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās; pārējo informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās... to visu aizpilda Valsts ieņēmumu dienests.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā, es informēju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums. Deputāti Kučinskis, Krauklis, Slakteris, Rugāte, Zommere, Spurdziņš, Ārbergs, Porietis, Dalbiņš un Briedis ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 7.jūniju. Izskatīšana - Saeimas šā gada 17.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 17.jūnijā otrais, galīgais, lasījums.

O.Spurdziņš. Izskatīšana... jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieslēdziet... Mums ir radusies neliela tehniska problēma ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru ziņoja deputāts Dalbiņš: mēs neatbilstoši Kārtības rullim par vienu dienu esam noteikuši īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izraidīt no zāles par tādu paviršību!”) Mums vajag vienoties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Bija noteikts 7.jūnijs. Nu tad ir jāliek 8., jo neko citu mēs vairs nevaram darīt.

Sēdes vadītājs. Jā, 8. der, iznāk 5 dienas...

J.Dalbiņš. Es atvainojos par neprecizitāti!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tātad 8.jūnijs.

J.Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir palikusi pusminūte līdz pārtraukumam. Es domāju, ka...

Godātie kolēģi! Šoreiz ir saņemts deputāta Jāņa Eglīša iesniegums, ka viņš savukārt jautājumā par darba kārtības punkta pārbalsošanu esot balsojis tā kā „par”, bet balsošanas rezultātu izdrukā parādoties, ka viņš vispār neesot balsojis. Kopā ar Jāni Eglīti šo vēstījumu ir parakstījuši vēl arī deputāti Slakteris, Valers, Briedis un Krauklis. Līdz ar to mēs esam spiesti pārbalsot vēlreiz jautājumu par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu... Godātie kolēģi, lūdzu klusumu! Mēs ātrāk pārtraukumā neiesim, kamēr mēs šo jautājumu nebūsim atrisinājuši.

Lūdzu, vārds deputātam Šadurskim! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Statistiku sev uzlabo!”)

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tas patiesi būtu smieklīgi, ja nebūtu tik nožēlojami!

Sēdes vadītājs. Īstenībā, Šadurska kungs, es jums nebiju devis vārdu paziņojumam, un katrā ziņā tas neatbilst Kārtības ruļļa nosacījumiem par motivāciju balsot „par” vai „pret” pārbalsošanu. Es izsaku jums aizrādījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 49...

Tas nozīmē, ka mums ir vēlreiz jābalso par šo pašu jautājumu, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu ekonomikas ministram. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 48. Līdz ar to ir nolemts, ka jāpārbalso arī par pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu... Godātie kolēģi, lūdzu klusumu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 49. Mums vēlreiz jābalso - jāpārbalso.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim vēlreiz par šo pašu pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 49. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka ar paziņojumu vēlas nākt klajā deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un tagad vēl viens ļoti nopietns paziņojums. Tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Dzintaram Ābiķim. Apsveicam! (Aplausi.)

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete... neredzu. Atvainojiet! Es brīdinu visus deputātus, kuri pameta zāli pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas: neskaitās, ka viņi bija sēdē. Mums ir divas sistēmas - dators un cilvēciskais faktors. Ja Inas Druvietes nebūs zālē, viņu ieskaitīs pie tiem, kuru šodien nebija. Lūdzu, negaidīsim nevienu!... Aleksejs Holostovs... Paldies, redzu! Oskars Kastēns un Leopolds Ozoliņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.5920. Šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un projektu akceptējis Ministru kabinets. Grozījumu būtība ir apstāklī, ka tiek paplašināts to subjektu loks, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumu par administratīvo sodu, un, protams, šie administratīvie sodi tiek diferencēti un zināmā mērā samazināti.

Juridiskā komisija aicina akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija iesaka šā gada 10.jūniju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Minētais dokuments ir ar numuru 1799/Lp9.

Un komisija to izskatīja pirmajā lasījumā. Jāsaka, ka šis ir diezgan svarīgs grozījums tajā ziņā, ka tas atvieglos paternitātes, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta saņēmējiem šo procedūru, lai saņemtu pabalstu. Nebūs jāstaigā uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ar daudzajām izziņām, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pietiks pašai apskatīties tajās datubāzēs, kas ir pieejamas internetā, un saņemt tur visu nepieciešamo informāciju.

Tāpēc es lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5964 - „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis likumprojekts, kā jūs, es pieņemu, zināt, paredz to, ka gados, kad notiek vēlēšanas, budžets ir jāiesniedz līdz 1.septembrim - iepretī tam, kas pašreiz ir paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Šis likumprojekts tika komisijā skatīts, un, man jāsaka, komisijā par to bija ļoti lielas debates, tas bija ļoti strīdīgs likumprojekts, un domas par to dalījās. Bija viena daļa komisijas locekļu, kas atbalstīja, bet citi uzskatīja, ka šis ir ļoti slikts un nevēlams likumprojekts. Balsojot par šo likumprojektu, komisija tomēr likumprojektu atbalstīja.

Bet es gribu piemetināt, ka komisija likumprojektam nepiešķīra steidzamību un ierosināja, ka priekšlikumi būtu iesniedzami divu nedēļu laikā, tas ir, līdz 16.jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā... Paldies.

Vai deputāts Kučinskis vēlēsies runāt debatēs? Pirms mēs vispār varam sākt debates, mums ir jāizšķiras par steidzamības piešķiršanu vai nepiešķiršanu šim likumprojektam, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu. Tie ir deputāti Kučinskis, Urbanovičs, Dalbiņš, Jaundžeikars, Pimenovs, Tutins, Kabanovs, Orlovs, Cilevičs un Andrejs Klementjevs, kas lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Līdz ar to mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jāizšķiras - piešķirt vai nepiešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Par steidzamības piešķiršanu vai nepiešķiršanu viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu gan visus opozīcijas, gan arī pozīcijas deputātus būt drosmīgiem un piešķirt šim likumprojektam steidzamību, jo īstenībā norma ir pilnīgi skaidra. Tātad līdz 1.septembrim budžeta projekts jāiesniedz Saeimā. Šo aicinājumu atbalsta ne tikai politiķi, šo aicinājumu atbalsta gan Latvijas Banka, gan aizdevēji, gan nevalstiskās organizācijas, un tādēļ būtu ļoti žēl, ja valdošā koalīcija turpinātu šo novilcināšanas taktiku, ko nekā citādi nevar izskaidrot kā vienīgi ar mērķi sabiedrībai stāstīt kaut ko vienu līdz vēlēšanām un pēc vēlēšanām - pilnīgi kaut ko citu. Es domāju, ka tas nav pieņemami, tādēļ aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās „pret” steidzamību.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu deputātus būt ne tikai drosmīgiem, bet arī saprātīgiem un nepiešķirt šim projektam steidzamību. Es, protams, runāšu debatēs par paša likumprojekta būtību. Bet, runājot par steidzamību... Ja mēs tik ļoti diskutablu, pretrunīgu un no daudzu deputātu viedokļa bezjēdzīgu likumprojektu skatām tikai vienā - otrajā - lasījumā, tad mums ir daudz mazāk iespēju izvērtēt šo likumprojektu pēc būtības, iesniegt tajā saprātīgus priekšlikumus, tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu vienkārši apdomāties un nedarīt kārtējo reizi muļķības.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Likumā par budžeta un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Sākam debates par likumprojektu.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Bērziņa kungs, komisijas vadītājs, teica, ka daļa deputātu uzskatot, ka šis likumprojekts esot slikts un nevēlams. Un es patiešām no sirds ticu, ka viņi tā domā, un es tagad mēģināšu vienkārši restaurēt notikumus pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, jo man kā vienam no koalīcijas frakcijas vadītājiem bija tā iespēja piedalīties pilnīgi visās sarunās. Nedēļu pirms vēlēšanām Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš kādā intervijā pavisam nejauši nedaudz ieminējās par to, ka kāds spriež par pensijām. Kādi uzbrukumi sākās! Tautas partija gribot pensijas samazināt! Paiet pašvaldību vēlēšanas, ir nākamā svētdiena. Pusdienas laikā atskan zvans - mums visiem jātiekas Ministru kabinetā. Izrādās, pensijas ir jāsamazina, budžets ir jāgriež. Visi solījumi... visi solījumi, kādi bija pirms pašvaldību vēlēšanām, ir aizmirsušies. Vēlēšanas ir beigušās, ejam uz priekšu.

Tikšanās ar Starptautisko Valūtas fondu apmēram dažas dienas vēlāk... Kā atklāja Valūtas fonds... Izrādās, mēnešus trīs ultimatīvi, bet solīdi, nepaužot nekādu publisko viedokli, tika prasīts valdībai strādāt pie budžeta samazinājuma, parādīt pozīcijas, diskutēt un galu galā pieņemt lēmumu. Izrādās, tas tika novilcināts, un iemesls atkal - pašvaldību vēlēšanas.

Pēc tam, kad bija jāpieņem lēmums, tas tika pieņemts. Kopš tā laika ir pagājis apmēram gads, un, kā par nelaimi, atkal tuvojas vēlēšanas, un atkal mēs dzirdam visu to pašu, ko esam vienreiz jau dzirdējuši, - tiek runāts, ka būs diskusijas, ka mēs runāsim par budžetu. Ticiet man, nekādu diskusiju nebūs, nekādu sarunu nebūs, un to pierāda vienīgās sarunas, kādas ir. Starptautiskie aizdevēji runā par 500 miljoniem, Latvijas Banka oficiālā vēstulē uzraksta - „virs 400 miljoniem”, bet finanšu ministrs ar premjeru jau sacenšas, ka ir 300, 250 miljoni... Un ticiet: jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo izrādīsies, ka vispār nekas nav jāsamazina!

Mēs vēlamies diskutēt, mēs neredzam citas iespējas. Vēlamies izsaukt Dombrovski, izsaukt valdību un izsaukt visu koalīciju uz kopējām debatēm par to, kā turpināt izvest valsti no krīzes, ko darīsim 2010.gadā. Ja mēs nenobalsosim par šo likumprojektu, nebūs diskusijas, nebūs nekā! Tās būs tumšās novembra dienas, kad vēlēšanas būs beigušās, kad varēs viens otrs aplaudēt.

Paldies. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Sākšu ar tehniskām procedūrām un atsauci uz likumu, ko sauc par Saeimas kārtības rulli. Proti, tie likumprojekti, kas ir izskatīti otrajā lasījumā uz divu Saeimu robežas, automātiski pāriet uz nākamo Saeimu. Tie likumprojekti, kas ir izskatīti pirmajā lasījumā, nākamajai Saeimai pāriet tad, ja par tiem notiek atsevišķs balsojums. Tie likumprojekti, kas ir tikai iesniegti, bet nav izskatīti pirmajā lasījumā, pazūd vēstures mēslainē.

Tā kā šis likumprojekts prasa tikai iesniegt budžetu, tad ir skaidrs, ka šis budžets, kurš (ja šo likumu pieņemtu) tiktu iesniegts Saeimā līdz 1.septembrim, nekad netiktu skatīts. Līdz ar to, ja Valdis Dombrovskis būtu tikpat „atbildīgs” pret savu darbu kā daudzi šeit klātesošie kolēģi, tad viņš varētu paņemt pagājušā gada budžeta likumu, nomainīt tam gada skaitli un iesniegt. Ziniet, kā kādreiz studenti ir savos kursa darbos rakstījuši: „Rakstu šeit pilnīgas muļķības, jo neviens jau to tāpat nelasīs un nevienam tas nav vajadzīgs.” Protams, Valdis Dombrovskis nav tik bezatbildīgs politiķis. Un, protams, ja šāds likumprojekts tiktu pieņemts, tad valdība būtu spiesta pie tā strādāt.

Budžeta sagatavošana ir stingri reglamentēts vairāku mēnešu darbs. Tātad, ja šis likums tiktu pieņemts, valdība būtu spiesta pasteidzināt šo grafiku un sākt strādāt tā, lai budžetu un pavadošo likumu paketi var iesniegt 1.septembrī. Protams, šos dokumentus var sagatavot tikai uz tās statistiskās informācijas bāzes, kura jau ir valdības rīcībā. Iegūstot papildu datus, valdībai ar jaunajām prognozēm būtu jāveic paralēls darbs, lai iesniegtu īstā budžeta sagatavi, kuru jau skatītu nākamā valdība un nākamā Saeima atbilstoši normālām, saprātīgām procedūrām. Tātad valdība, visas ministrijas to darītu ar pāris mēnešu intervālu divreiz. Viens būtu budžets papīrgrozam, otrs - budžeta sagatave nākamajai valdībai. Nu, diezgan bezjēdzīga procedūra!

Otrs aspekts. Jo vairāk informācijas esam ieguvuši par šā gada budžetu, jo vieglāk un precīzāk mēs varam izveidot visus makroekonomiskās attīstības scenārijus un ieņēmumu prognozes. Protams, ka tā prognoze, kas tiktu taisīta, pamatojoties tikai uz šā gada 1.ceturkšņa rezultātiem, būtu daudz neprecīzāka.

Tas ir tas, godātie deputāti, ko jūs šobrīd prasāt no valdības! Es neredzu nevienu racionālu argumentu par labu šim likumprojektam, toties es redzu ļoti skaidru politisku izdevīgumu opozīcijai. Tās opozīcijas partijas, piemēram, Tautas partija, kura pati ir gatavojusi ļoti daudzus budžetus, vadīdama valdību, nekad mūžā nav iedomājušās, ka budžets būtu iesniedzams vēlēšanu gadā līdz 1.septembrim, bet šoreiz Tautas partija ir iedomājusies... (No zāles: „Nebija tāda krīze!”) Tātad politiskais izdevīgums skaidrs: 1.septembrī ir kaut kāds uz nepietiekamas informācijas bāzes vāji sagatavots dokuments, par kuru veselu mēnesi var kritizēt valdību, labi zinot, ka kritizē par to, kas nekad netiks ne skatīts, ne pieņemts.

Un, godātie kolēģi, vēl par dažām aplamībām, kas, manuprāt, skan šeit no tribīnes. Kučinska kungs un citi mūs nemitīgi biedē ar situāciju, ka budžeta grozījumi tika pieņemti steigā pēc pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām. Es gribu tikai mazliet apelēt pie šo baidītāju godaprāta, jo ceru, ka viņi taču sirds dziļumos saprot, ka ir milzīga atšķirība starp budžeta grozījumiem, ar kuriem tiek izdarītas salīdzinoši nelielas izmaiņas, un likumu par valsts budžetu, kas prasa ļoti nopietnu sagatavošanās darbu un lielu pavadošo likumprojektu paketi.

Un vēl, godātie kolēģi! Daži no mums, piemēram, deputāts Urbanovičs un deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas/„Latvijas Ceļa” brīžam izliekas par tādiem Nezinīšiem Saules pilsētā, jo izrādās, viss, kas saistīts ar budžetu, ir slepens. Viņi neko nezina, neko iepriekš nenojauš, un tad pēkšņi nāk kā spēriens no skaidrām debesīm.

Augsti godātais Bērziņa kungs! Jūsu laba kolēģe Karina Pētersone strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Aizejiet taču vienreiz un pajautājiet viņai! Tas ļoti nāks par labu kopējam darbam. Pētersones kundze Budžeta komisijā demonstrēja ļoti lielu erudīciju, ļoti lielu interesi par visiem jautājumiem. Es esmu absolūti pārliecināts, ka viņai ir pilnīgi visa informācija par to, kas notiek valdībā, kas notiek Budžeta komisijā.

Bērziņa kungs! Es būšu daudz priecīgāks, ja jūs turpmāk būsiet mazliet informētāks. Un savam labajam draugam Urbanoviča kungam arī pastāstiet!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms dodu vārdu deputātei Annai Seilei, es tikai gribēju vēl precizēt to, ko teica deputāts Šadurskis. Tātad, ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, tad nākamā Saeima var lemt par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu, un, ja Saeima par to lemj, tad tiek uzskatīts, ka šis likumprojekts ir izskatīts pirmajā lasījumā. Tā ka nav atšķirības starp to, vai likumprojekts ir izskatīts pirmajā vai otrajā lasījumā.

Tagad vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tas jau ir saprotams: kopš Tautas partija atstāja pozīciju un vairs nepiedalās Sadarbības padomes sēdēs, nav tik pilnīgas informācijas par to, kas notiek valdībā un kas notiek tajās frakcijās, kuras atbalsta šo valdību. Un tāpēc es gribu sniegt tādu mazliet izsmeļošāku informāciju par to darbību, kas notiek budžeta veidošanas sakarā - nākamā gada budžeta veidošanas sakarā.

Pirms tam es vēl gribu piezīmēt, ka līdz šim neviena valdība kopš 1990.gada nav gatavojusi budžeta pasākumus kopā ar opozīcijas partijām. Bet šajā gadījumā, protams, tiklīdz būs tas rāmis redzams, mēs apspriedīsim kopā ar visām opozīcijas partijām un redzēsim, kāds variants varētu būt likts priekšā nākamajai Saeimai. Bet, protams, mēs to nevaram pieņemt galīgajā lasījumā, jo nezinām, kāda būs nākamā Saeima, kādas būs tās domas. Tāda nav pasaules prakse.

Un tātad. Jau kopš 31.maija visas ministrijas pakāpeniski - katru dienu viena ministrija - sniedz vērtējumu par savu turpmāko darbību un par iespējām samazināt budžeta līdzekļu izmantošanu saviem administratīvajiem darījumiem. Un tāpēc šajās visās sanāksmēs piedalās ne tikai politisko partiju pārstāvji, ministriju pārstāvji, bet tur piedalās arī mums labi pazīstamās sabiedriskās organizācijas, profesionālās organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, un šie priekšlikumi tiek uzklausīti. Un Ministru kabineta sēdē jau izvērsās diskusija, piemēram, par to, kādā veidā tiks piemērots turpmāk... cik liela turpmāk būs minimālā alga. Arī šis jautājums pieder pie budžeta veidošanas pasākumiem. Nu, tātad tikai mazliet pacietības, un, ja jūsu priekšlikumi tik tiešām būs konstruktīvi un labi, tad mēs tos visus varēsim kopīgi izskatīt. Veidosim šo budžetu kopīgi, jo visa vasara paies šajā darbā.

Tātad mazināsim tos mūsu resursus, kur nauda ir nepieciešama valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kur nauda ir nepieciešama ierēdņu atbalstīšanai, bet neķersimies pie pensijām, nemazināsim tās, jo Pasaules Bankas ieteikumi mūsu valdībai nav obligāti. Mums pašiem ir savas galvas.

Tātad, lūdzu, uzticieties pozīcijas darbam!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam - Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sadod viņiem, Andri! Sadod!”)

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mana runa sastāvēs no divām daļām. Pirmajā es runāšu par likumprojekta būtību, otrajā - mēģināšu atbildēt uz man veltītajiem manis ļoti godātā deputāta Kārļa Šadurska vēlējumiem.

Es gribu teikt, godājamo deputāt Šadurski, ka ir tāds labs sakāmvārds: tas, kurš vēlas kaut ko izdarīt, tas dara; tas, kurš nevēlas neko darīt, meklē argumentus, kāpēc nedarīt.

Šajā gadījumā, ļoti cienījamais deputāt Šadurski, man liekas, jūs tik tiešām meklējat argumentus, kāpēc kaut ko nedarīt. Un savā visatļautībā esat aizgājis tik tālu, ka tā brīvi sākat tulkot Saeimas kārtības rulli. Un šeit jāsaka ļoti liels paldies Saeimas priekšsēdētājam par to, ka viņš salika visus punktus uz „i”, un deputātiem tagad ir skaidrs, ka tās milzīgās briesmas, kādas jūs saskatījāt Saeimas kārtības rullī, izrādās, nemaz nepastāv. Tad nu es aicinātu, cienījamo deputāt Šadurski, domāt par to, kā ir labāk valstij, nevis par to, kā tajā vai citā brīdī ir izdevīgāk valdošajai koalīcijai.

Ja mēs runājam pēc būtības... Kolēģi, sākumā, kad šis likumprojekts tika iesniegts, mēs izskatījāmies... opozīcija izskatījās tāda vientuļa. Iesniegusi likumprojektu, lūk... Visi saka, ka šo likumprojektu nevajag, ir argumenti, pamatojumi un tā tālāk. Tad, kad mēs sakām, ka Ministru kabinets ir sagatavojis budžeta iesniegšanas grafiku un pieņēmis lēmumu, ka saskaņošanas funkcijas, salīdzināšanas process beidzas tikai 31.oktobrī... tas ir, oktobra beigās, mēs sākam brīnīties - kā tad tā? Bet kopš pagājušā budžeta pieņemšanas, kad mēs runājām par funkciju salīdzināšanu, ir pagājis jau gandrīz vesels gads. Vai pa šo laiku nekas nav noticis? Vai tad tās nevajadzīgās funkcijas nav vētītas un par sliktām atzītas? Un neviens nav sācis tās tīrīt? Izrādās, ka ne. Tikai nupat, tikai nupat šonedēļ ir sākušas strādāt darba grupas, kurās piedalīties - paldies Ministru prezidentam Dombrovskim - ir uzaicināti visu frakciju pārstāvji. Nu šī lieta faktiski sākas atkal pilnīgi no sākuma un faktiski nekādus galus un nekādus lielus pozitīvus rezultātus mēs nesaskatām.

Kolēģi! Tad, kad mēs, šādi domājot, sākām virzīt šo likumprojektu uz priekšu, pie mums uz frakciju atnāca Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ar saviem darbiniekiem, un mēs bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu viedoklis saskan ar Ilmāra Rimšēviča viedokli. Jo Ilmārs Rimšēvičs mums skaidri un gaiši pateica: budžetam, arī pēc Latvijas Bankas viedokļa, ir jābūt iesniegtam Saeimā 1.septembrī un pieņemtam šogad. Ilmāra Rimšēviča apgalvojums ir ļoti konkrēts. Viņš saka tā: ja budžetu pieņem līdz 1.aprīlim, kā šobrīd ierakstīts likumā, tad katrs nākamā gada mēnesis, kurā mēs, ja šādā veidā budžetu taisām, dzīvosim ar 1/12 no šā gada izdevumiem, radīs nepieciešamību kopējos izdevumus saīsināt jeb samazināt par 51 miljonu latu. Četri mēneši un katrā 51 miljons latu, tas ir 204 miljoni latu kopsummā. Tas nozīmē, kolēģi, ja veselības aprūpes budžets ir 330 miljoni latu, cik es zinu... Citiem vārdiem, es gribu teikt, ka valdošā koalīcija, nepievienojoties šai mūsu pozīcijai, faktiski dzen valsti aizvien lielākā parādu jūgā un milzīgākā bedrē, kas varētu pat traucēt valstij pildīt savas funkcijas.

Otrs, kolēģi! Tas, ka mēs guvām Rimšēviča kunga atbalstu, uz Ministru kabinetu un valdošo koalīciju diemžēl nekādu pozitīvu iespaidu neatstāja. Tad atbrauca Starptautiskā Valūtas fonda misija, pastrādāja šeit vairākas nedēļas un, lai cik tas interesanti būtu, prombraucot atkal atkārtoja un pateica to pašu, ko mēs teicām. Viņi pateica pilnīgi skaidri: valdībai budžets ir jāsagatavo un jāiesniedz līdz 1.septembrim un jāpieņem šogad.

Godājamie kolēģi! Valdošā koalīcija, ja jūs neticat mums, opozīcijai, ja jums liekas, ka mēs, opozīcija, taisāmies ar valsti spēlēt spēlītes, tad tas tā nav. To, ko mēs sakām, apstiprina gan Latvijas centrālā banka, gan arī Valūtas fonds, un es aicinu jūs balsot tagad par to... par šo te mūsu piedāvājumu - par šā budžeta projekta ļoti strauju virzību uz priekšu, jo pretējā gadījumā pēc divām nedēļām vai pēc nedēļas, kad Ministru prezidents Dombrovskis būs jums nolicis priekšā dokumentu, to pašu, kuru Valūtas fonds ir pieprasījis, jums gluži vienkārši būs ļoti liels kauns, ka nāksies mainīt savu viedokli. Valdošā koalīcija, esiet taču reiz pragmatiski un valstiski!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Citēšu vienu citu mūsu kolēģi. Man nesanāks tik dramatiski un tik skaisti, bet mēģināšu atkārtot: „Meli, meli, meli!” Man nav aktierizglītības, kas vajadzīga, lai to pateiktu ar tādu izteiksmi, kā pateica Ausma Ziedone-Kantāne. Bet - meli, meli, meli pēdējā laikā ir šo māju raksturojošā pazīme. Šodien gan mēs mēģinām parādīt, ka ne tikai meli. Mēs mēģinām parādīt, ka patiešām esam smieklīgi, un parādīt, kas mums ir svarīgi un kas mums nav svarīgi.

Tātad par vairākiem no šiem meliem. To melu ir tik daudz, ka arī piecpadsmit minūšu laikā nespēšu tos atspēkot. Bet pirmie meli ir par brīnumiem, par 500 miljonu samazinājumu un visu pārējo. Mīļā Tautas partija, jūs taču nogāzāt Godmaņa valdību... ka tas caurums ir nevis 500 miljonu, bet 700 miljonu. Kad Godmanis piedāvāja savus risinājumus, jums tie likās nepieņemami, nepopulāri, likās, ka to nevarēs izdarīt, lai tad „Jaunais laiks” lauž kaklu un mēģina to darīt. Jūs, protams, sākumā bijāt it kā uzticami un centīgi partneri, bet jau no pirmās dienas, kad tika gāzta Godmaņa valdība, no pirmās dienas, kad tika apstiprināta Dombrovska valdība, jūs zinājāt, ka budžeta caurums ir tāds, kāds tas ir, un 500 miljoni nebija ne brīnums, ne pārsteigums, ne izdomājums pēc pašvaldību vēlēšanām. Jā, tas lēmums bija smags, un vēlētāji noteikti to atcerēsies, un jūs to atgādināsiet un izmantosiet. Es esmu atvainojusies pensionāriem, esmu gatava to darīt vēlreiz, darīt neskaitāmas reizes. Ne jau pensionāri bija vainīgi, ka nespējām atrast un piedāvāt citu risinājumu. Tie ir pirmie meli.

Nākamie meli - par to, cik labi ir iesniegt budžetu pirms vēlēšanām, ka tas nu gan garantēs, tas nu ir absolūts garants tam, ka pēc vēlēšanām viss tieši tā arī būs, kā šajā likumā ierakstīts. Nu, kāpēc jūs ar šiem meliem mānāt paši sevi un mānāt Latvijas sabiedrību? Jūs taču taisāties piedalīties šajās vēlēšanās, jūs droši vien pretendējat uz varu, jūs droši vien gribat pat vadīt valdību! Un nu nākat ar šiem skaistajiem, jūsu no pakrāsnes izvilktā zoologa priekšlikumiem par dažādiem pabalstiem, kurus jūs nez no kurienes un nez kādā veidā maksāsiet. Kur tad ir tas jūsu budžeta priekšlikums? Kur ir tas jūsu budžeta priekšlikums? Lai arī kas tiktu iesniegts līdz 1.septembrim, vai jūs to neizmantosiet, lai gāztu valdību, vai jūs to neizmantosiet, lai kritizētu valdību? Tajā brīdī, kad sanāks jaunais parlaments, apstiprinās jauno valdību, tas izdarīs korekcijas. Un pēc šiem tikumiem un pēc šiem meliem, meliem, meliem, kas šajā mājā jau ir vienkārši klasiski, nav nekādas garantijas, ka tajā brīdī jūs nedarīsiet to, kas jums būs izdevīgi. Un nemāniet sabiedrību! Es biju klāt tajā sarunā starp Šķēles kungu un Dombrovska kungu, kad viņš Ministru prezidentam pārmeta pārāk maigu izdarīšanos sociālajā jomā, ka viņš jau nu gan tās pensijas būtu griezis pamatīgāk un ka sociālā joma ir tā joma, kur nauda jāmeklē. Kāpēc jūs biedējat sabiedrību ar Dombrovski, ja varbūt tai jābaidās no pavisam kā cita?

Tas, ko jūs gribat darīt, no otras puses, ir Ukrainas scenārijs: iesniegt kādu skaistu pasaku sabiedrībai pirms vēlēšanām. Dombrovskis jau gan savā Jaungada uzrunā un jebkurā savā uzrunā ir teicis: „Nebūs šie lēmumi ne viegli, ne populāri.” Tie tiek debatēti, jūs tiekat aicināti tos apspriest. Būs šie skaitļi. Varam par tiem debatēt. Nāciet taču ar saviem priekšlikumiem!

Jūs nevēlējāties strādāt. Jūs nevēlējāties strādāt un nevēlējāties neko darīt! Jūs to vien darāt, kā mēģināt visu šūpot! Man ir jautājums opozīcijas partijām. Labi, Urbanoviča kungs, jūs vismaz sagatavojāt alternatīvo budžeta projektu (No zāles dep. V.Agešins: „Ļoti labu!”), jūs vismaz rīkojat ekonomikas konferences. Kāpēc jums vajag stutēt tos, kas negrib strādāt? Kāpēc jūs ar viņiem vienojaties? Viņi neko citu nespēj darīt kā tikai parādīt sabiedrībai to, ka spēj šūpot valdību, radīt destabilizāciju. Šodien spēj rādīt cirku. Ja kāds no deputātiem, izrādās, nav nospiedis pogu, iedarbojas mašīna: „Nu, kā tad tā? Disciplīna nestrādā! Nebūsi sarakstā! Tūlīt raksti iesniegumu, lai mēs pārbalsojam!” Kā tad! Pārbalsojiet! Jūs paskatieties uz cilvēkiem, kas sēž zālē! Izejiet un pajautājiet, vai tas ir tas, ko cilvēki gaida no parlamenta, lai mēs kā tādi āksti pa piecām sešām reizēm paskatītos, kuram ir... Jūs redzat: zālē ir 49 pret 49. Jūs, Kārtības ruļļa zinātāji, ļoti labi zināt, ka, divreiz pārbalsojot ar 49 pret 49, priekšlikums tiks noraidīts.

Man ir kauns par šo kārtējo reizi, par to, kādā veidā mēs demonstrējam savu darbību. Arī šis ir tikai pliks mēģinājums radīt sajūtu, ka šeit ir destabilizācija, ka šeit valdība nevar...

Latvijas Pirmā partija! Kāpēc jūs ar viņiem kopā dziedat? Ja jums vismaz ir idejas, ja jums vismaz ir buldozers, nē, un lokomotīve, un raķete, tad kas ir tur? Tikai nevēlēšanās strādāt un mēģināšana ar jums sarunāt, kā strādāsiet pēc vēlēšanām! Jūs izpelnījāties sabiedrības cieņu, kad atbalstījāt Dombrovska valdību un pilnvarojumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kāpēc jūs tagad ejat šo strādātnegribētāju pavadā? Noraidīsim taču šo likumprojektu un strādāsim visi kopā! Šobrīd nav lielāka mērķa kā izvest valsti no krīzes!

Un vēl par meliem - meliem, cik mums ir neizdevīgs starptautiskais aizdevums. Kur tad ir tie tirgi, kuros šī valsts, Latvija, ar savu bijušo slavu spēs aizņemties ar tādiem procentiem? Kur ir šie tirgi? Kādā veidā mēs varētu aizņemties vēl izdevīgāk un ar vēl mazākiem procentiem? Protams, ja sabiedrību neinteresē šie stāsti, kas saucas „finanšu sistēmas stabilitāte”, un vēl... protams, katram tas viss liekas tik tāls. Bet katrs saprot, ko tas nozīmē viņa maciņā tajā brīdī, kad viņa bankas kredītam mainās aizdevuma likmes - RIBOR un RIGIBOR. Tajā brīdī tas notiek! Tad, kad jūs atteiksieties no šā aizdevuma, ikviens, kuram ir kredīti, to sajutīs savā makā un savā kredītā, ne tikai mistiskajā un it kā kaut kur tālu esošajā valsts maciņā.

Tā ka es aicinu tiešām... Latvijas Pirmā partija, „Saskaņas Centrs”, apdomājieties! Kāpēc jūs ejat šo nestrādātgribētāju pavadā? (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izsaukties: „Ak, cilvēciskās vājības! Cik jūs esat skaistas un cik jūs esat nenovēršamas!”

Ja runā par šo piedāvājumu, tad gribu sacīt: tas ir kā nesen Latviju un pasauli pāršalkušais Vidzemes vai Mazsalacas meteorīts. Pilnīgi kā šis meteorīts. Falšs no paša sākuma. Falšs no paša sākuma! Lūk, jo jums, iesniedzējiem, vajadzīgs plātīšanās objekts, lai atkal varētu kritizēt valdību. Un, zināt, kad es šodien kārtējo reizi sekoju līdzi tam, kas notiek Saeimā, man gribas izteikt šādu piedāvājumu: diez vai vajadzētu turpināt Saeimas sēdes līdz vēlēšanām. Varbūt deputātiem vajadzētu aiziet atvaļinājumā, jo pragmatisks, normāls darbs vairs nav iespējams. Mēs jau redzējām, kā te stīvējas divas virves vilcēju komandas, kura nu pārvilks. Ja ods pieķersies klāt vienai vai otrai komandai, tad vinnētājs būs tanī pusē. Apmēram tā izskatās šobrīd. Tā ka, godīgi sakot...

Tautas partija, Latvijas Pirmā partija/„Latvijas Ceļš” saka: valdībai nevar ticēt! Nu, tā pa īstam neticu arī es. Tā pa īstam! Netaisīsim nekādu falšumu, jo... Bet, redzat, vai jums pašiem var ticēt? (No zāles: „Var! Nevar!”) Vai Tautas partijai, „Latvijas Ceļam” un Latvijas Pirmajai partijai var ticēt? Godīgi sakot, jūs šeit atrodaties pusnelegāli, pusnelikumīgi, vēl jau tiesas sēde līdz galam nav beigusies, bet process ir. Jums vajadzēja samaksāt par jūsu kampaņām... pretlikumīgām kampaņām naudiņu. Jūs to nevarat un negribat. Un tagad taisāt visādus pekstiņus. Nu jau izdomājuši - „Par labu Latviju”. Redziet! Televīzijā, radio jūs jau nesat medus spaiņus pa Latviju, dalāt sērdienīšiem naudiņu, bet faktiski nevienam pansionātam, nevienam nabagam neesat iedevuši ne santīmu! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tikai nemelo! Par lietu!”) Tā ka beidziet! Jūs atkal esat sākuši pozitīvisma kampaņu (No zāles dep. M.Segliņš: „Komunists!”), pozitīvisma kampaņu Nr.2. Un šis variants jums arī ir, lai atkal, kārtējo reizi varētu plātīties.

Es neesmu sajūsmā par Dombrovska valdību. Runāju par lietu un saku patiesību gan vienai pusei, gan otrai. Patiesība ir rūgta. Tāpēc te klaigā gan Leiškalna kungs, gan citi, un nevienam nepatīk patiesība. Es saku, ka valdība jau nav nekāda dižā. Es atvainojos! Aizņemties milzīgu naudu - tā nav nekāda prasme strādāt. Mēs taču zinām, ka desmitiem... desmitiem tūkstošu aizņēmušies naudu mājokļiem, mašīnām un tā tālāk un bankrotējuši. Saprotiet! Aizņemties naudu un dzīvot ar svešu naudu nav nekāda gudrība. Nav gudrība ne valdībai, ne mums, Saeimai, ne visai tautai. Vajag pašiem šo naudu sagādāt. To neesam darījuši, neesam mācējuši. Tādēļ saprotiet! Bet arī tas, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties, tā sakot, jaunu un jaunu kritikas objektu meklēšana, nav prāta darbs. Un tādēļ, cienījamie kolēģi gan no vienas puses, gan no otras puses (No zāles dep. M.Segliņš: „Un no trešās!”), nav jums taisnības. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir!”) Un šis jūsu piedāvājums ir tikai kārtējais mēģinājums plātīties. Jūs atkal gribat iemest kārtējo meteorītu, lai tad, kad... teiksim, jūs gribat, lai šī valdība paziņo... jūs gribat, lai paziņo tautai nepatīkamas lietas. Un tad nu jūs ar buldozeriem, ar visādiem citiem paņēmieniem virsū, un jūs gribat būt kolosāli labdari! (No zāles dep. V.Aizbalts: „Ej uz krastmalu pabļaustīties!”) Kolosāli... kuri ievedīs Latviju saulītē. Kur tad jūs ievedāt, draugi mīļie! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Saulītē!”) Vai tad jūsu Godmanītis ieveda saulītē? Vai tad jūsu Kalvītis, Šķēle un tā tālāk ieveda Latviju saulītē? Beidziet! Beidziet izlikties! Un nolaidieties uz šīs mirstīgās zemes un padomājiet, draugi mīļie! Padomājiet!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Dažas formālas lietas. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka valdība iesniedz Saeimai budžetu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tās apstiprināšanas Saeimā.

Ko piedāvā iesniedzēji? Aizstāt šo normu ar tekstu: ne vēlāk kā līdz 1.septembrim. Tātad norma par četriem mēnešiem... piedodiet, pazūd.

Tas ir pirmais.

Otrais. Šodienas opozīcija taču vēlas tikt pie varas, vai ne? (No zāles dep. M.Segliņš: „Un jūs gribat pie siles!”) Opozīcija taču cer tikt pie varas. Opozīcija taču cer, ka tā sastādīs valdību, kas tad strādās tālāk ar Dombrovska sastādīto un līdz 1.septembrim iesniegto budžetu.

Vai tiešām opozīcija pieņems šo budžetu un virzīs tālāk otrajam lasījumam... es atvainojos, pirmajam lasījumam? To pašu, ko būs veselu mēnesi kritizējuši. Nu ne taču! Pārstrādās!

Tikai vairs nebūs likumā normas, ka viņiem ir reglamentēts laiks - četri mēneši. Tāpēc, Bērziņa kungs, pirms jūs aizejat, jūsu aprēķins - četrreiz piecdesmit miljoni varbūt ne tuvu nebūs pareizs, jo nebūs vairs likumā regulējošās normas, ka jaunajai valdībai četru mēnešu laikā ir jāiesniedz budžets. Ko tad nu? Kā tad mēs konsolidēsim nākamā gada budžetu? Tā ka, godātie kolēģi, pat formāli šis likumprojekts ir absolūti aplams.

Un otra lieta. Es gribu pateikties Daudzes kungam par manu neprecīzo Saeimas kārtības ruļļa atstāstu. Jā, protams, priekšsēdētājam taisnība. Bet lietas būtību tas nemaina, jo uz nākamo Saeimu var pāriet tikai tie likumprojekti, kas ir vismaz vienā lasījumā skatīti. Tā kā šis likumprojekts prasa tikai budžeta iesniegšanu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Tautas partija ar šobrīd klaigājošo Kraukļa kungu priekšgalā prasa, lai Dombrovska valdība strādā papīrgrozam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Jautājums par budžetu neapšaubāmi ir viens no atslēgas jautājumiem katras valsts dzīvē. Un man ļoti nepatīk, ka šobrīd mēs šeit, apspriežot tik svarīgu likumprojektu, mētājamies ar savstarpējiem apvainojumiem.

Šajā jautājumā mums ir jābūt ļoti lietišķiem. Pirmkārt, mēs taču visi sekojam līdzi tam, kas notiek pasaules ekonomikā, kas notiek Eiropas ekonomikā, kas notiek līdz ar to arī Latvijas ekonomikā. Situācija mainās nevis pa mēnešiem, bet pa dienām. Un es pieļauju iespēju, ka pēc trim mēnešiem budžeta projekts, kas tiks sastādīts tanī laikā, izskatīsies pavisam citādāks nekā tas, kas tiktu sastādīts šodien.

Tas ir punkts viens.

Punkts divi arī ir ļoti būtisks. Visas partijas, arī šeit klātesošās, tajā skaitā tās, kuras šobrīd ir opozīcijā, taču cer uz labiem rezultātiem vēlēšanās, un es domāju, ka gan „Saskaņas Centrs”, gan Latvijas Zemnieku savienība, gan daudzas citas partijas arī dabūs pietiekami daudz vietu, lai pēc vēlēšanām spētu ietekmēt valsts dzīvi. Un mēs visi taču zinām, ka budžetu galīgajā variantā apstiprinās ne jau šeit klātesošie deputāti, bet gan tie deputāti, kuri būs ievēlēti nākamajā Saeimā (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tu būsi starp viņiem!”), un katra partija, kura būs pārstāvēta nākamajā Saeimā, taču vēlēsies savas politiskās nostādnes atspoguļot vienā no vissvarīgākajiem dokumentiem, kādi valstī ir, proti, Likumā par valsts budžetu. Un tāpēc, ja mēs gribētu būt godīgi līdz galam un ja 1.septembrī kaut ko vajadzētu piedāvāt, tad katrai partijai būtu jāpiedāvā savas budžeta nostādnes, vismaz galvenajos vilcienos, lai vēlētāji tiešām redzētu, kāds budžets būs tad, ja „Saskaņas Centrs” būs valdībā, kāds budžets būs tad, ja būs „Vienotība” valdībā vai Zemnieku savienība un tā tālāk. Tā ka, manuprāt, no elementāras politiskās loģikas viedokļa, kā arī no visiem citiem viedokļiem raugoties, lēmums par to, ka valdībai jau šobrīd vajadzētu sagatavot budžetu un to iesniegt līdz 1.septembrim, ir vienkārši (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizs!”) populistisks.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Ir vienkārši apskaužama meistarība, un es bez viltus un bez ironijas saku, ka tiešām apskaužu profesionalitāti, ar kādu darbojas apvienība „Vienotība”. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Mēs uzvarēsim!”) Tas ir kas neredzēts un ilgi pēc tam daudzus gadus politologiem pētāms, un, es domāju, par to tiks sarakstīta ne viena vien disertācija. Kā varēja mēnešiem neko nedarīt un vienalga iedvest lielai daļai sabiedrības ticību tam, ka viņi ir visdarbīgākie un, galvenais, visgodīgākie?!

Jūs uzskatāt, ka jūsu vēlētāji negrib zināt, kas viņus gaida nākamgad. Es lūdzu jūs nebūt tik uzpūtīgiem un tomēr būt godīgākiem pret viņiem. Nerunāju par opozīciju. Skaidrs, ka opozīcijai ir vēlme skatīties jums uz pirkstiem. Nu, tāds ir mūsu darbs. Mums galu galā tikai par to maksā algu, lai mēs skatītos, ko jūs darāt, un katru reizi, kad ir kādas nelikumības, par to signalizētu un pret to cīnītos.

Bet padomājiet bez visām savām politiskajām, teiksim, piedodiet, interesēm vai ambīcijām! Ja jūs sakāt, ka ne par kādu cenu nedosiet saviem vēlētājiem to dzīves formulu, kas ir budžetā un budžetu pavadošajos likumos ietverta, tad kāpēc jūs vispār startējat vēlēšanās? Jūs sakāt: būs jau labi, jo Dombrovskis ir labs, rādītāji uzlabojas. Kādi rādītāji uzlabojas? Kur jūs to ņēmāt? Kur jūs tos atradāt, šos rādītājus? Ne Latvijas Bankai, ne Valūtas fonda ekspertiem tādu rādītāju nav.

Viena lieta - tās ir mūsu tradicionālās grūtības ar budžeta sakārtošanu, jo, griez, kur gribi, visur sāp, visiem trūkst, un skaidrs, es piekrītu, tiešām valdībai tagad bīstami iekarst priekšvēlēšanu budžeta graizīšanā, un tiešām katrs var gribēt patikt savam miestam, novadam, un tad, nu tad tik sabalsos visu ko. Bet, no otras puses, ja valdība, kas nostrādājusi priekš Latvijas gana ilgi, priekš krīzes pat neticami ilgi, nedod savu formulu, neatklāj, kādā veidā šis valdības vadītājs un šī „draudzīgā” koalīcija piedāvā dzīves formulu visai Latvijai, visai sabiedrībai, tai skaitā saviem vēlētājiem, - tā no jūsu puses ir negodīga rīcība.

Es aicinu tomēr, zinot, ka jūs esat tik lieli profesionāļi un tik viegli žonglējat ar cipariem, kuru mums, opozīcijai, nav... Es Āboltiņas kundzei gribu atgādināt, ka mēs tik ilgi, kamēr nebija iesniegts budžeta projekts pirmajā lasījumā, nevarējām tikt pie skaitļiem, lai varētu veidot savu alternatīvo piedāvājumu, un nevaram arī tagad, jo mums to ziņu, datu nav. Tie visi ir noslēpti, un tas tā ir. Jūs to ļoti labi zināt, nu, jūs jau varat samānīties kādā raidījumā vai te no tribīnes, bet cieniet taču paši sevi, jo jums būs jādzīvo un - piedodiet! - jāsadzīvo arī ar saviem vēlētājiem! Nu labi, varbūt viņu būs daudz vairāk nekā tagad. Nu un tad? Viņi taču vienalga jums uzdos jautājumu: „Kāpēc jūs atkal krāpāties tāpat kā pirms pašvaldību vēlēšanām?” Ko jūs tad darīsiet?

Un vēl. Saprotiet, mēs runājam par iekšējām lietām, bet ir vēl daudzas svarīgas lietas neatkarīgi no tā, kāda kuram ir prognoze, ar kādu viltību vai ar daudzajām skaistajām avīzēm un reklāmas klipiem kas izdosies.

2012.gads ir gads, kad mēs sāksim atdot parādus - arī par to naudu, kura joprojām netiek izlietota. Starptautiskais Valūtas fonds, eksperti jau gada sākumā brīdināja Latviju - tas nozīmē, ka „draudzīgās” zviedru bankas jau 2011.gadā atkal atsūks lielu daļu naudas, lai nodrošinātos pret riskiem, kuri var iestāties 2012.gadā. Ko mēs, mīļie draugi, darīsim? Kāda ir mūsu atbilde? Vai par to nav jārunā arī pirms budžeta koncepcijas, ideoloģijas izstrādāšanas?

Man liekas, ka vajadzētu būt arī tādai apziņai - nevis baidīties no šausmīgās opozīcijas, bet, ja jau jūs tik stipri esat, dodiet šurp savu redzējumu, citādi to var nosaukt par Dombrovska lekciju vai informāciju, vai vēstulīti... Tas ir budžeta projekts ar pavadošajiem likumiem! Dodiet šurp! Pierādiet, ka jūs esat tie taisnie un labie! Un mēs balsosim par jums, un lai par jums nobalso visi Latvijas iedzīvotāji, un lai jums veicas!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir jāvērtē no diviem skatpunktiem: visupirms no juridiskā, tiesiskā un pēc tam - no politiskā viedokļa. Visupirms par juridisko viedokli.

Es domāju, ka šajā gadījumā jāvērtē ne tikai Kārtības rullis, kas paredz, kādā veidā tiek pieņemts valsts budžets, bet jāskatās arī uz citiem likumiem. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kur ir ietverti tādi principi kā vispārējie principi, kā labas pārvaldības princips, kā procesa ekonomijas princips. Šajā gadījumā mēs redzam, ka patiešām... ja runājam par šā likumprojekta politisko nozīmi, es gribētu teikt - pretēji tam, ko teica Tabūna kungs, - šī nav pozitīvisma kampaņa. Šī ir negatīvisma kampaņa, ko jūs jau esat atklājuši gan slēptā, gan atklātā veidā.

Vakar Dombura raidījumā, manuprāt, viskodolīgāk šo projektu un šo procesu raksturoja LNNK pārstāvis Grīnblata kungs, un man žēl, ka viņš šodien nerunā. Viņš pilnīgi pareizi pateica: šis likumprojekts, valsts budžeta projekts, ir domāts tikai tam, lai opozīcija, īpaši Tautas partija, varētu to veselu mēnesi pirms vēlēšanām kritizēt, citādi vēlētājiem jau būs apnikusi tā mantra, ko jūs nepārtraukti visās publiskās tikšanās reizēs un plašsaziņas līdzekļos skaitāt: „Redziet, sliktā Dombrovska valdība (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Bet tā tak ir!”) atņēma pensionāriem pensijas, nedomā par skolotājiem, ārstiem!” Un beigās pat sākat ticēt tam, ko runājat. Tajā pašā laikā jums ir iestājusies amnēzija, jo jūs vairs neatceraties, ko jūsu tēvs un skolotājs izdarīja savulaik, kad Satversmes tiesa bija spiesta atzīt, ka pensiju samazinājums ir klaji nelikumīgs. To jūs esat aizmirsuši! Toreiz šī situācija, manuprāt, pat nebija tik nopietna kā tagad, bet mēs, deputāti, arī bijām spiesti... Es tajā laikā sapratu, es arī nevarēju piekrist tam solim, bet liela daļa manu kolēģu vienkārši atradās bezizejas situācijā.

Ja jūs runājat par to, ka jums nav informācijas, nu, tādā gadījumā jūs paši sev izrakstāt nabadzības apliecību, jo lielāku demokrātiju kā tagad Saeimā... es nezinu, man liekas, mēs nekur citur nevaram atrast. Paskatieties, kas vada visas ietekmīgākās komisijas! Tās vada opozīcija. Un par informācijas trūkumu šeit nevajadzētu sūdzēties. Es domāju, ka sabiedrība pat īsti vēl nav sapratusi... Es tagad sāku skaitīt... Juridisko komisiju vada opozīcija, Tautas partija. Tautsaimniecības komisiju kas vada? Arī vada opozīcija, Tautas partija. Paskatīsimies, kas vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju! Opozīcija! Spurdziņa kungs. Kas vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju? Dalbiņa kungs. Kur vēl lielāka demokrātija! Kādi jūs te nezinīši izliekaties! Šajā gadījumā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Budžeta komisija?”), iespējams, jums vēl vajadzēja dabūt šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un tad jūs varētu līksmot. Acīmredzot tas ir jūsu mērķis šajā gadījumā.

Es pilnīgi piekrītu tiem kolēģiem, kas teic, ka šis likumprojekts tiek gatavots papīrgrozam. Domāju, ka sabiedrība pat neapzinās (cerams, ka cilvēki tagad klausās), kāds izskatās šis budžeta likumprojekts. Tas ir vairākus kilogramus smags, un vidusmēra cilvēks tajā vispār nespēj orientēties. Un ne velti Dombrovska valdība un vairākkārt arī kolēģi no „Jaunā laika” ir teikuši, ka sabiedrība saņems šo makroekonomisko ietvaru, kur saprotamā veidā sabiedrībai tiks izklāstīts, kādi būs šā gada ienākumi, kādi būs izdevumi, bet nevis sīki konkretizētas visas pozīcijas.

Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo populistisko priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ļoti dīvaina šodien mums izveidojusies diskusija par jautājumu, kas patiešām ir nopietns. Un es gribētu absolūti noraidīt tādu pieņēmumu, ka šis iesniegums no opozīcijas ir politisks revanšs. Es nezinu, man ir grūti spriest par Tautas partijas motīviem pilnībā vai par „Saskaņas Centra” motīviem, bet es gribētu atbildēt savai kolēģei - partijas „Jaunas laiks” priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kura jautāja, kāpēc Latvijas Pirmā partija/„Latvijas ceļš” ir pievienojies šim iesniegumam un kāpēc mēs arī lūdzam steidzamības kārtā šodien tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas nav politisks jautājums. Tas ir ļoti vienkāršs, tas ir valsts ilgtspējas jautājums. Un man ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs šodien... kāpēc jūs, godātie valdības partiju pārstāvji, kaunināt opozīciju par to, ka mēs godīgi darām savu darbu?

Kāpēc tas ir valsts ilgstspējas jautājums? Tāpēc ka Latvija, godātie kolēģi, ir izsmēlusi savas iespējas ar kārtējo budžetu palielināt nodokļus un griezt izdevumus. Šīs iespējas ir izsmeltas. Aizmirstiet par to, ka tas vēlreiz Latvijas apstākļos būs iespējams! Visam atslēga ir strukturālās reformas. Un strukturālās reformas nevar veikt laika periodā no oktobra līdz novembrim, kad optimāli vajadzētu būt jaunās valdības, jaunās Saeimas budžeta metiem. Protams, neviens no mums neiedomājas, ka budžets - tāds, kāds tas varētu tikt iesniegts pirmajā lasījumā 1.septembrī, tiks apstiprināts jaunas Saeimas, jaunas valdības apstākļos. Tas nevienam, pat vislielākā naivuma pārņemtam cilvēkam nav nācis prātā. Bet paskatieties, par ko runā Valūtas fonds. Tas skaidri un gaiši tika pateikts arī mūsu Budžeta komisijā... Un paldies Šadurska kungam, manam kolēģim, par atzinīgajiem vārdiem, kurus es tiešām pirmo reizi dzirdēju par savu darbu Budžeta komisijā.

Bet Valūtas fonda pārstāvji teica skaidri un gaiši - līdz vēlēšanām mums ir jābūt instrumentārijiem, kur top strukturālās reformas. Strukturālās reformas nevar tapt šajās darba grupās. Tur var tapt idejas, bet strukturālās reformas var tapt tikai ministriju dzīlēs... profesionālu birokrātu sagatavotas likumu paketes, modeļi... Bet valdībai - saņemieties, lūdzu! - ir jāparāda politiskā spēja un griba. Ir jāizveido šis scenārija variants. Ja mums ir vajadzīga konsolidācija 250 miljonu apjomā, tad ir šāds instrumentārijs un šāds strukturālo reformu variants. Visā valsts sektorā. Tas nav tikai valsts pārvaldē šaurā nozīmē. Ja konsolidācija ir 350 miljoni, tad ir šāds instrumentārijs, un, ja konsolidācija ir 500 miljoni, tad šāds. Un par to tad būtu kompetenti jādiskutē gan pozīcijai, gan opozīcijai.

Nu neiedomāsimies, ka mēs 1.septembrī ceram sagaidīt visas budžeta pozīcijas! Tas tā droši vien arī nenotiks. Esmu pārliecināta, ka laikā līdz otrajam lasījumam... Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo mūsu priekšlikumu. Līdz otrajam lasījumam šis konkrētais likumprojekts varētu tikt uzlabots pēc būtības, pēc sūtības, lai tik tiešām valstij būtu ilgtspējīga attīstība. Un atbildes uz jautājumiem, kuras mēs šodien uzdodam, interesē ne jau tikai mūs kā opozīciju. Nemānīsim visus šeit, ka te ir runa par pozitīvisma kampaņu vai par medus spaiņiem, vai par santīmiem nabagiem. Nē! Latvijas cilvēki un Latvijas pašvaldības grib dzirdēt šos modeļus, grib redzēt, lai viņi zina, ar ko rēķināties nākamajā gadā. Tā ir cilvēku dzīve, tie ir ļoti nopietni jautājumi.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt visus... pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Godātie kolēģi! Mums ir izveidojusies interesanta situācija. Mēs esam beiguši debates. Mēs balsojām par steidzamības piešķiršanu likumprojektam un noraidījām steidzamību.

Tajā pašā laikā Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kučinska, Kraukļa, Segliņa, Ārberga, Rugātes, Zommeres, Aizbalta, Mackeviča un Baštika iesniegumu, kurā viņi lūdz pārbalsot balsojumu par steidzamību, jo balsojumā parādoties uzvārdi, kuri ir fiksēti balsojumā, bet šie cilvēki it kā neesot atradušies zālē. Pieminēts ir, piemēram, deputāts Ščerbatihs. Es gan nezinu, viņu ir grūti nepamanīt... Redz, kur viņš sēž! Bet jebkurā gadījumā Kārtības rullis ir Kārtības rullis, un mums... ja mēs esam saņēmuši šādu iesniegumu, tad mums jebkurā gadījumā saskaņā ar Kārtības ruļļa principiem vispirms ir jātiek skaidrībā par steidzamību, un tikai pēc tam mēs varam... un tikai pēc tam mēs balsojam par likumprojektu.

Tāpēc mums šobrīd ir jābalso par to, vai mēs pārbalsojam par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots balsojums par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 49... Mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Es tajā pašā laikā lūgtu kolēģus tiešām būt godīgiem un balsot tikai par sevi, jo es redzu daudzus tukšus krēslus... Un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 49... Tātad pārbalsošana nenotiek.

Vai tagad, pirms balsojuma par pirmo lasījumu, komisijas vārdā Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā, cienītais priekšsēža kungs! Kolēģi!

Es tikai gribēju divus ļoti īsus komentārus. Kā jau tika minēts, mums bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopējā sēde, kurā mēs tikāmies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un es tikai divas lietas gribētu atkārtot no šīs tikšanās.

Pirmkārt, raksturojot Latvijas vispārējo ekonomisko situāciju... Šī delegācija mums situāciju raksturoja tādā veidā, ka Latvijas ekonomika tomēr lēnām sāk atveseļoties. Tas bija pirmais, ko es gribēju teikt.

Un, otrkārt, bija jautājums par šo likumprojektu. Un delegācija norādīja, ka budžeta iesniegšana kā tāda nav pašmērķis, bet saprotams, ka pie budžeta ir jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 16.jūnijs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim. Viņam acīmredzot ir cits viedoklis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Es saprotu jūsu dabisko vēlmi termiņu labāk ielikt kaut vai rudenī, bet es iesaku 8.jūniju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Labs termiņš - 8.jūnijs!”)

Sēdes vadītājs. Tātad 16.jūnijs ir komisijas piedāvātais un 8.jūnijs - deputāta Kučinska piedāvātais termiņš.

Mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Un balsojam vispirms par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas priekšlikumu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 16.jūnijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 49, atturas - 1. Komisijas priekšlikums noraidīts. Līdz ar to acīmredzot paliek spēkā Kučinska kunga piedāvātais 8.jūnijs.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Galvenie grozījumi, ko paredz šis likumprojekts, ir precizējumi attiecībā uz iekārtošanos darbā uz kuģiem. Turklāt paredzēts ieviest vienotas terminoloģijas lietošanu nacionālajos normatīvajos aktos; tas atbilst starptautisko normatīvo aktu prasībām.

Pēc tam, kad būs ratificēta Konvencija par darbu jūrniecībā (Latvijā plānots nu jau tuvākajā laikā to izdarīt), būs nepieciešama normatīvo aktu saskaņošana ar starptautiskajiem normatīviem, un tāpēc likumprojekts paredz pagarināt termiņu. Tagad par termiņu noteikts šā gada 1.jūlijs, līdz kuram Ministru kabinetam vajag izdot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 24.panta piektajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, izlēma, ka likumprojektu būtu nepieciešams pieņemt vēl šajā sasaukumā, šajā sesijā, un aicina šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Tutins. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

J.Tutins. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.jūnijam un izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 17.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu Nr.6046.

Ir saņemti deviņpadsmit priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 2.priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Kāds prasīja balsojumu? Es nesapratu... Es atvainojos, Agešina kungs tomēr prasīja balsojumu par 1.priekšlikumu, jā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

A.Seile. Tātad, godātie deputāti, izskatīsim 2.priekšlikumu. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu to atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

A.Seile. Nu tātad „par”...

Sēdes vadītājs. Balsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. Šis priekšlikums precizē nosacījumus, kādi jāievēro zemes dzīļu izmantotājiem. Lūdzam atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 13. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 4.priekšlikumu izveidojusi atbildīgā komisija. Šajā priekšlikumā tiek precizēti zemes izmantotāji, zemes īpašnieki un tiesiskie valdītāji. Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 14. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 5.priekšlikumu. Tātad 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - ekonomikas ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 23, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Un tātad paliek spēkā 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nu, ne gluži paliek spēkā... Ja par šo neviens... Prasa balsojumu. Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. Šis priekšlikums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 8.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Šajā priekšlikumā tiek precizēta zemes dzīļu izmantošanas kārtība. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 9.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Tāpat ir daļēji atbalstīts arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un abi šie priekšlikumi ievietoti kopējā redakcijā 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 12.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 13.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tā ir noteikusi, ka derīgo izrakteņu atradņu pases saturu nosaka Ministru kabinets. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 14.priekšlikums 29.lappusē. Šo priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 15.priekšlikums. Sagatavojis Juridiskais birojs. Šeit tiek labotas panta atsauces uz jau nobalsotajām izmaiņām 8.pantā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 16.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza deputāte Seile un deputāts Madars Lasmanis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Šis priekšlikums ir sagatavots saskaņā ar Ģeologu biedrību, tātad profesionāļiem, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 17.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Seile un Lasmanis, un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts precizētā redakcijā 18.priekšlikumā, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 19.priekšlikums. Šo priekšlikumu sagatavojuši deputāti Seile un Lasmanis, un šajā priekšlikumā ir uzskaitītas visas jau eksistējošās kolekcijas, datubāzes un citi informācijas avoti, kurus vajadzētu iekļaut ģeoloģiskās informācijas sistēmā. Tomēr komisija šo priekšlikumu pēc ilgākām debatēm neatbalstīja, un...

Sēdes vadītājs. Neatbalstīja, bet deputāte Anna Seile ir toties pieteikusies debatēs. Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es runāšu par šo priekšlikumu, kuru esmu iesniegusi kopīgi ar Madaru Lasmani. Šajā priekšlikumā ir uzskaitītas visas jau eksistējošās datubāzes, bet es pilnīgi piekrītu komisijas un Vides ministrijas domām, ka šis uzskaitījums tieši likuma tekstā ir mazliet par garu un šīs datubāzes būtu jāsistematizē. Taču es neatsaucu šo priekšlikumu, un arī Madars Lasmanis nepiekrīt šā priekšlikuma atsaukšanai. Lai tas paliek komisijai kā tāda vaduguns, gatavojot uz nākamo - trešo - lasījumu jaunu variantu, kur šo datubāzu uzskaitījums tiks izteikts īsākā, koncentrētākā formā! Tam piekrīt arī Ģeologu biedrība un Vides ministrija.

Tātad es aicinu šajā gadījumā atbalstīt komisijas viedokli un neprasu balsojumu par mūsu iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Deputāti neiebilst. Turpinām...

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Ā, jā, vairs nav ar ko turpināt. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Tātad mums jābalso par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jūs neticēsiet, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bendrātes, Zaķa, Bērziņa, Circenes un Latkovska iesniegumu, ka, ņemot vērā to, ka, balsojot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, zālē neesot bijuši deputāti Fjodorovs un Bekasovs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viņi bija paslēpušies!”) Viņi tātad lūdz pārbalsot šo balsojumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, kā jūs jau ļoti labi to zināt un noteikti atceraties, mums papriekš ir balsojot jāizlemj šis jautājums - vai mēs veiksim šo pārbalsošanu. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots balsojums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 49. Kā jūs noteikti ļoti labi zināt, mums tagad ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim vēlreiz par to, vai tiks pārbalsots balsojums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 49. Lēmums nav pieņemts. Pārbalsošana nenotiks.

Tajā pašā laikā Saeimas Prezidijs ir saņēmis citādāka satura dokumentu, kurā desmit deputāti ierosina turpināt šodienas sēdi, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to es aicinu visiem droši un aktīvi turpināt darbu līdz veiksmīgām beigām.

Turpināsim ar nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija sūri un grūti strādājot ir sagatavojusi šim likumprojektam astoņus priekšlikumus.

1. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 2. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Mazliet ievērojiet klusumu! Turpināsim!

J.Lagzdiņš. 5. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums par 74.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 6. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 7. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Es aicinu balsot kopumā par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” (dokuments Nr.6049).

Saņemti seši priekšlikumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 2. - veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 3. - veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 4. - veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 5. - veselības ministres Baibas Rozentāles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā -, kurš tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” pirmais lasījums. Lieta tāda, ka 2009.gadā ir apstiprināta jauna Eiropas Komisijas direktīva, kurā ir paredzētas izmaiņas siltumnīcas efekta gāzu emisijas atļauju piešķiršanas kārtībā un arī kvotēšanā. Un šī direktīva bija jāpārņem jau līdz 2009.gada beigām - neticami ātrā termiņā. Tas vēl nav izdarīts, un līdz ar to atbildīgā komisija, skatot šo likumprojektu, lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Un atbildīgā komisija, protams, lūdz apstiprināt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

I.Līdaka. Cerot, ka nebūs pārbalsošanas, mūsu piedāvājums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūnijs, un otrais, galīgais, lasījums - 17.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs - priekšlikumu iesniegšana, 17.jūnijā - galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un lūdz atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 10.jūnijs, un izskatīšana - 2010.gada 17.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā -17.jūnijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, kuri paredz pārņemt Eiropas Komisijas regulu Nr.552/2009. Regula paredz stingrāku rīcību ar amonija nitrāta minerālmēsliem, kuros amonija nitrātu slāpekļa saturs pārsniedz 16 procentus; tā nosaka, ka tirgotājiem būs daudz rūpīgāk jāuzskaita, zemniekiem būs jāparakstās par to, ka izmantos tikai augu mēslošanai, nevis spridzināšanai; spridzināšanai vajadzīgo amonija nitrātu varēs iegādāties tikai ar speciālajām atļaujām.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un sakarā ar to, ka šis jautājums ir būtisks regulas pārņemšanai, mēs pieprasām arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Lasmanis. Aicinām kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs, un izskatīšana - 17.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”, kas paredz vienkāršotu selekcionāra tiesību aizsardzību un šķirņu pārbaudes procedūras administrēšanu.

Komisija uzskatīja, ka šie grozījumi ir būtiski, un atbalstīja pirmajā lasījumā, bet sakarā ar termiņiem, kas jāievēro saistībā ar šā likuma stāšanos spēkā, lūdzam noteikt arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Lasmanis. Aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs - priekšlikumu iesniegšana, 17.jūnijā - galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavojusi nelielu grozījumu likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, lūdzu vēl mazu uzmanību, jo šis likumprojekts tiešām ir svarīgs, tādēļ ka līdzšinējais regulējums paredzēja, ka no 1.jūlija par polderiem daļa to uzturēšanas maksas būs jāmaksā zemju īpašniekiem un pašvaldībām. Tad, kad mēs par šo likumu diskutējām komisijā, jo sākotnējais variants bija tāds, ka vispār būs jāmaksā privātpersonām un pašvaldībām... ka valsts vairs šo polderu uzturēšanu nefinansēs, mēs secinājām, ka tas varētu radīt problēmas, un uzdevām Zemkopības ministrijai kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību veikt šo polderu apsekošanu un izvērtēt, vai ir iespējams iekasēt nepieciešamos līdzekļus vai ne.

Šis izvērtējums ir beidzies, un gan Zemkopības ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība atzīst, ka nav iespējams iekasēt nepieciešamo līdzekļu apjomu, lai šos polderus uzturētu. Tas savukārt var radīt situāciju, ka applūst ne tikai lauksaimniecības zemes, bet tiek traucēti un izpostīti arī infrastruktūras objekti - dzelzceļi un ceļi, kas valstij varētu izmaksāt daudz daudz vairāk.

Tādēļ aicinu šos grozījumus, kas paredz, ka polderu uzturēšanu pilnībā sedz valsts no saviem līdzekļiem, atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Meliorācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis. Ņemot vērā to, ka jau 1.jūlijā būtu jāstājas spēkā šai normai, aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs balsojam arī otrajā lasījumā šodien? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

V.A.Krauklis. Paldies par vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to sēdes darba kārtība izskatīta.

Informēju, ka šodien bija paredzēts sniegt atbildi uz deputātu Kučinska, Bērziņa, Klementjeva, Urbanoviča un Ārberga jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par Latvijas Bankas darbību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka visus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde. Līdz ar to mutvārdu atbilde šodien sniegta netiks un jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jaunus jautājumus. Viens no tiem ir deputātu Urbanoviča, Orlova, Kabanova, Zemļinska un Deņisova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Jautājums ir bez nosaukuma, bet toties ar numuru 219. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

Un otrs ir deputātu Tutina, Agešina, Kabanova, Mirska, Pimenova, Rubika, Bekasova, Deņisova, Cileviča un Holostova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par sociālās aprūpes centru „Istra””. Jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Tagad paziņojumi.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie frakciju vadītāji! Aicinu tūlīt pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē. Mums jāpieņem svarīgs lēmums par pavasara sesijas slēgšanas datumu un rudens sesijas atklāšanas datumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 15 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Komisijas sēde pulksten 12.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām. Sēde notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un tagad vārds trijiem deputātiem Bērziņiem.

Pirmais startē deputāts Andris Bērziņš no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pēc piecām minūtēm pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.45 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās. Nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās, bet šoreiz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Nikolajs Kabanovs... Paldies, redzu! Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš un Jakovs Pliners... Paldies, redzu!

Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.