Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 23.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt vēl vienu izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr.1888/Lp9) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to šodienas darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Lasmaņa, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātei Annai Seilei. Viņa acīmredzot runās „par”.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Latvijas sabiedrība ir satraukusies. Ārzemnieki izpērk Latvijas zemi, un nav pat pārskatāmas uzskaites, cik hektāru lauksaimniecības un meža zemes vairs nav mūsu pilsoņu īpašumā, jo nav iespējams izkontrolēt īpašnieku izmaiņas kapitālsabiedrībās, kurām likums ir devis tiesības izpirkt zemi.

Mūsu likumi pieļauj iegādāties zemi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstītām juridiskajām personām no valstīm, ar kurām noslēgti savstarpējās sadarbības līgumi, ja tajos ir īpaši atrunāti nosacījumi par zemes pirkšanu, bet pārejas periodā līdz 2011.gada 1.maijam vēl pastāv ierobežojumi lauksaimniecības un meža zemi iegādāties ārvalstīs reģistrētām juridiskajām un fiziskajām personām no Eiropas Savienībā ietilpstošām valstīm. Un pašlaik lauksaimniecības zemi var pirkt tikai tie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri vismaz 3 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā un nodarbojas ar lauksaimniecību.

Pašlaik Valsts zemes dienesta informācijā ir norādīts, ka ārvalstu fiziskajām personām pieder tikai 0,6 procenti no lauksamniecības zemes kopplatības Latvijā, tātad ļoti maz, un 0,3 procenti meža zemes, bet ārzemju kapitālsabiedrībām - daudz vairāk. Un zemās cenas Latvijā vilināt vilina ārvalstniekus iepirkt mūsu zemi, tikko likumdevējs grožus palaidīs vēl vaļīgāk.

Es atgādinu, ka citām personām no valstīm ārpus Eiropas Savienības - gadījumos, ja nav noslēgti šie sadarbības līgumi, - ierobežojumi iegūt īpašumā zemi ir šādi: aizliegums iegādāties ne tikai lauksaimniecības un meža zemi, bet arī zemi valsts pierobežā, zemi aizsargājamās teritorijās un jūras kāpu aizsargjoslā.

Grūti runāt, kad tik skaļa zāle...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!

A.Seile. Spēkā esošais likums paredz iespēju vēl par trim gadiem pagarināt šo pārejas periodu, un mēs, likuma ierosinātāji, ņemot vērā pašreizējo sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, ierosinām pārejas periodu pagarināt līdz 2014.gada 1.maijam.

Ja nedaudz atskatāmies likumdošanas vēsturē, tad redzam, ka pirmie zemes piedāvājumi ārzemniekiem tika uzsākti jau 1994.gadā - Birkava valdības laikā - un turpināti Gaiļa un Šķēles valdību laikā.

Jau 1994.gada 8.septembrī es sagatavoju aicinājumu deputātiem un sabiedrībai nepieļaut pilnīgi brīvu zemes tirgu, kamēr nav beigusies zemes reforma. Aicinājums tika publicēts plašsaziņas līdzekļos, to parakstīja ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors Voldemārs Strīķis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Vizma Belševica, Saeimas deputāts Stefans Rāzna, Dainis Stalts, Oskars Grīgs un es, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja Anna Seile.

Tomēr laika posmā no 5.Saeimas līdz 9.Saeimai likumprojekts tika labots vēl astoņas reizes, mīkstinot zemes pirkšanas nosacījumus ārzemniek... juridiskajām personām.

Godājamie deputāti! Atbalstīsim sagatavoto likumprojektu un pierādīsim, ka 9.Saeimā ir deputāti, kuriem ir svarīgi saglabāt nacionālos dabas resursus Latvijai, lai dāsnā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži un derīgie izrakteņi piederētu mūsu pilsoņiem un arāju tauta nekļūtu par ārvalstu fermu cūkkopjiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baštika, Bērziņa, Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” frakcijas. Viņš visticamāk runās „par”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Politiskais bloks „Par labu Latviju” iesniedza grozījumu Ceļu satiksmes likumā.

Šā grozījuma būtība ir šāda. Pašlaik Latvijā ir apmēram 22 tūkstoši bērnu, kuru vecāki izvairās no sava tiešā pienākuma - apgādāt bērnus ar uzturlīdzekļiem, un šo pienākumu vecāku vietā pagaidām veic Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Kolēģi! Mūsu priekšlikums ir šāds. Lielai daļai šo vecāku, kuri izvairās no savu bērnu uzturēšanas, ir arī automašīnas un ir autovadītāja tiesības. Viņi ir atraduši pietiekami daudz dažādu rafinētu veidu, lai, reģistrējot šīs automašīnas uz savu radinieku vai kādu draugu vārda, izvairītos no savu tiešo pienākumu pildīšanas - apgādāt savus bērnus.

Godājamie kolēģi! Mēs ierosinām sekojošo: līdzīgi tam, kā to dara Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Polijā un citur, mēģināsim ietekmēt šos cilvēkus, ierobežojot viņu tiesības lietot automašīnu, citiem vārdiem sakot, atņemsim vai aizturēsim viņiem autovadītāja tiesības līdz brīdim, kamēr viņi sāk pildīt savus pienākumus pret bērniem.

Godājamie kolēģi! Tas nav pretnostatījums cilvēktiesībām. Tas ir vienkārši mēģinājums vai veids, kā piespiest šos cilvēkus pildīt savus tiešos pienākumus.

Godājamie kolēģi! Vēl gribu teikt, ka šis jautājums varētu būt tieši saistīts arī ar budžeta konsolidāciju, jo parādsaistības, kādas šodien šiem cilvēkiem ir uzkrājušās Uzturlīdzekļu garantiju fondā, sniedzas pāri 42 miljoniem latu. Valsts budžets katru gadu apmēram 8 miljonus latu piešķir Uzturlīdzekļu garantiju fondam, lai tam būtu resursi, ar kuriem šos bērnus viņu vecāku vietā uzturēt.

Godājamie kolēģi! Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad, protams, varam prognozēt, ka gan Uzturlīdzekļu garantiju fondā samazināsies šis parāda apjoms, gan arī, iespējams, valsts budžetam nebūs katru gadu 8 miljoni jānovirza bērnu uzturēšanai. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Baštika, Bērziņa, Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegtā likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 18, atturas - 27. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No zāles: „Kauns! Kauns!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baštika, Bērziņa, Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa runās „pret”.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Iespējams, ka man vajadzēja runāt pēc Baštika kunga, jo šeit mēs redzam, ka četri deputāti no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” apvienības un viens no Tautas partijas ir iesnieguši priekšlikumu - grozīt likumu, kas regulē pilsētas domes un novada domes vēlēšanu kārtību, ietverot šādu normu (citēju): „Personām, kurām saskaņā ar likuma 5.pantu Latvijas Republikā ir tiesības vēlēt domi, ir papildus vēlēšanu tiesības par katru tā aprūpē esošo nepilngadīgo bērnu”. Citāta beigas.

Piedāvātais likumprojekts, kolēģi, ir antikonstitucionāls, jo vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, un, līdzīgi kā Saeimu, kuru saskaņā ar Satversmes 6.pantu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, arī Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1.pants noteic, ka pilsētas domi un novada domi ievēlē vienlīdzīgās - uzsveru: tiešās, aizklātās un proporcionālās! - vēlēšanās uz četriem gadiem.

Lai vēlēšanas uzskatītu par tādām, kas demokrātiskā sabiedrībā notiek saskaņā ar Eiropas konstitucionālā mantojuma vispārējiem principiem, ir jāievēro fundamentāli noteikumi un demokrātiskās valstīs vispāratzīti vēlēšanu principi, no kuriem viens ir visiem labi zināmais vienlīdzīgu vēlēšanu princips, ar jēdzienu „vienlīdzīgas vēlēšanas” saprot principu, ka katram vēlētājam ir viena balss un vēlētāju balsis ir līdzvērtīgas. Tā ir vēlētāju vienlīdzība gan iespējās, gan piešķirto balsu skaitā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, tāpēc Latvijai iepriekš minētie vēlēšanu principi ir obligāti jārespektē.

Turklāt grūti ir spriest par procesuālo kārtību, kādu iesniedzēji ir iecerējuši sava priekšlikuma piemērošanai. Nav dots jēdziena „aprūpē esošs bērns” skaidrojums; nav saprotams, kāds dokuments apliecinās šāda aprūpē esoša bērna esamību personai, - vai tā būs dzimšanas apliecība vai izziņa no dzemdību nama, ja apliecību persona vēl nav paspējusi saņemt. Nav teikts, kam ģimenē ar bērniem - vīram vai sievai - ir dodamas papildu balsis. Var būt, ka šā priekšlikuma autori ies vēl tālāk un atļaus tirgoties ar šīm kvotām. Iespējams, ka tas būtu ievērojams atbalsts daudzbērnu ģimenēm.

Jāteic, ka šādas kvotas nav nekas jauns. Pirms 200 gadiem Francijā, lai varētu vēlēt, bija jānomaksā noteikta summa nodokļos. Tie, kas maksāja vairāk nekā divas reizes, dabūja otru balsi. Pirms vairāk nekā 100 gadiem Itālijā atraitnes, kurām bija zemes īpašumi, varēja pilnvarot savā vietā balsot dēlu vai mazdēlu. Austrijā sievietes, zemes īpašnieces, varēja pilnvarot jebkuru vīrieti balsot. Beļģijā vīram bija otra balss - sievas balss vietā -, kuru tas varēja izmantot pēc sava ieskata. Padomju laikā, piemēram, vēlot PSRS Tautas deputātu kongresa delegātus, bija kvotas. Proti, tās bija PSKP Centrālkomitejai, Kinematogrāfijas savienībai, Rakstnieku savienībai, komjauniešiem un tā tālāk. Atsevišķi vēlētāji varēja balsot divas reizes.

Taču mūsdienās, kā es jums jau teicu, papildu balsu piešķiršana tiek atzīta par vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumu.

Saistībā ar šo priekšlikumu es apzināju arī vairāku atzītu konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļus. Un lielāko daļu no tiem es nevaru atļauties, kolēģi, šeit citēt! Tie, maigi izsakoties, nebija jums, Baštika kungs, glaimojoši. Atsevišķi eksperti lika manīt, ka šā jautājuma risināšanā nav vajadzīgs jurista, bet gan, piedodiet, ārsta padoms.

Kaut arī ir pilnmēness, es ceru, ka tik bēdīgi ar jums nav! Acīmredzot vainīgs ir priekšvēlēšanu trakums. Tomēr sabiedrībai bažas var radīt apstāklis, ka viens no priekšlikuma iesniedzējiem un bērnu glābējiem ir bijušais premjers Bērziņa kungs, bet divi - ministri. Es lūdzu Saeimu šo priekšlikumu noraidīt. Savukārt kolēģus no vēlēšanu apvienības „Par labu Latviju”, kas šādā veidā pauž „rūpes” (pēdiņās!) par bērniem un dzimstības palielināšanu, es aicinu, pirmkārt, izlasīt kaut vai Eiropas Padomes Venēcijas komisijas akceptēto Labas prakses vēlēšanu jautājumos kodeksu, vairākus Satversmes tiesas spriedumus, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un, otrkārt, atvēlēt tos tūkstošus, kurus esat nodomājuši vēl nedēļas laikā iztērēt bezjēdzīgai aģitācijai, sabiedrības smadzeņu skalošanai, ziedot kādam bērnu namam vai trūcīgām ģimenēm.

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo tas ir antikonstitucionāls.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Baštikam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Mēs bieži sakām: bērni ir mūsu nākotne! Un mēs sakām arī tā: bērniem visu labāko! Un tieši tādēļ, lai panāktu reālu bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanos un lai Latvijā bērnu dzimtu vairāk, nekā aiziet cilvēki mūžībā, ir arī iesniegts šis priekšlikums.

Pašreiz vēlēšanās galvenā uzmanība tiek virzīta uz tiem cilvēkiem, kuriem jau ir sirmums matos. Visi sola nesamazināt pensijas. Taču jautājums ir - kas maksās pensijas? Optimālā attiecība starp pensionāriem un strādājošajiem ir, ka uz vienu pensionāru ir četri strādājošie. Pašreiz Latvijā uz vienu pensionāru ir 1,4 strādājošie. Ir ļoti katastrofāla šī attiecība! Un kā būtu iespējams nodrošināt tuvākajā nākotnē, lai pensionāriem varētu samaksāt pensijas? Nu ļoti loģiski - ar vairāk strādājošajiem un ar vairāk dzimušajiem! Vēl 2008.gadā Latvijā piedzima turpat vai 25 tūkstoši bērnu, turpretī šogad piedzims 19 tūkstoši. Tik dramatisks, es pat teiktu, katastrofāls, dzimstības kritums, kāds tas ir šogad, bija tikai 90.gadu vidū. Taču, ja vecākiem būs papildu balsstiesības atkarībā no bērnu skaita, bērnu dzīves kvalitāte mainīsies ļoti radikāli un ļoti ātri.

Protams, ir dzirdēti arī kādi citi argumenti: bet kā tad sadalīs balsis - cik balsu būs sievai un cik - vīram? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Daudzbērnu mātes būs pilsētu galvas!”) Tomēr tās visas ir tikai detaļas, un šos jautājumus var atrisināt, jo arī ģimenes valsts pabalstu taču izmaksā tikai vienam no vecākiem. Kādreiz jautā: vai tad parlamentā būs bērni pieaugušo vietā? Taču arī pašreiz vēlēt var no 18 gadiem, bet par parlamentārieti var kļūt tikai no 21 gada vecuma. Lai gan īstenībā, ja parlamentā būtu bērni, es nedomāju, ka parlamenta kvalitāte būtu švakāka.

Čepānes kundze minēja kādas senas tiesības, kā cīnījās par vēlēšanu tiesībām. Un mēs taču redzam, ka tiesības vēlēt vienmēr ir zināmā dialektikā, tās ir bijušas jāizcīna. Mēs varam šeit minēt kaut vai melnādaino tiesības vēlēt un Mārtiņa Lutera Kinga nopelnus šajā kustībā, arī sieviešu tiesības vēlēt. Vai jūs zināt, kad Šveicē sievietes ieguva tiesības vēlēt? Tikai 1971.gadā! Taču līdz tam droši vien bija tāpat, kā to Čepānes kundze pamatoja, - ka vīri var balsot arī sievas vārdā.

Turklāt šodien kaut vai tā pati Vācija un Polija runā, ka mums tieši vairāk ir jāuzticas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem. Un mums, vecākiem, kuriem likums dod šīs tiesības par viņiem atbildēt, ir arī pienākums un atbildība viņus aizstāvēt. Mēs Latvijā ļoti bieži nespējam nākt klajā ar kādām jaunām iniciatīvām, un visbiežāk mums labi izdodas ātri parakstīt tikai kādas direktīvas vai noteikumus. Nu, lūk, šis priekšlikums ir tāds, kurš ļaus spert plašu soli bērnu un nākotnes labā. Un tieši tāpēc būs vairāk bērnu, vairāk demokrātijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Baštika, Bērziņa (LPP/LC), Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegtā likumprojekta „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 41, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet tik pieklājīgi, lai es šobrīd varētu dzirdēt deputātes Barčas priekšlikumu acīmredzot par to, kādā veidā šī lieta ir virzāma tālāk, jo, visticamāk, viņa piedāvās vai nu kaut ko mainīt komisiju skaitā, vai arī nodot vēl kaut ko arī viņas komisijai.

A.Barča. Sāku vēlreiz!

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu šim likumprojektam nemainīt atbildīgo komisiju, kāda tā ir bijusi gan šajā, gan iepriekšējos sasaukumos, un nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai, atstājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā līdzatbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir saistīts ar zinātni, šis likumprojekts ir tapis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un vienmēr, visās līdzšinējās Saeimās, atbildīgā komisija ir bijusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, nekad citādāk nav bijis. Citas komisijas ir bijušas līdzatbildīgās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Man ir jāprecizē, Ābiķa kungs, jo šis likumprojekts ir saņemts no Ministru kabineta, un man grūti jums pateikt, kurā komisijā tas ir tapis, jo to ir iesniedzis Ministru kabinets. Bet, kā es saprotu, tātad ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir nemainīt šobrīd Saeimas Prezidija piedāvājumu un tātad likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā.

Otrs ir deputātes Barčas priekšlikums papildināt komisiju skaitu vēl ar Sociālo un darba lietu komisiju, nosakot par atbildīgo komisiju Sociālo un darba lietu komisiju, bet neizslēdzot, protams, arī šīs divas komisijas no to komisiju skaita, kuras strādā ar šo likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Saimnieciskajai komisijai jānodod!”)

Jautājums ir tāds: vai deputāti piekrīt... vai deputātiem ir iebildumi pret deputātes Barčas viedokli? Ja ir, tad... Ir iebildumi. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, vai mēs papildinām šo komisiju skaitu, kurā jau ir divas komisijas, vēl arī ar Sociālo un darba lietu komisiju, un pēc tam mums ir jāizlemj, kura komisija tad būs atbildīgā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījums likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” tiktu nodots gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, gan arī Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts nodots trijām komisijām.

Tagad mums ar balsojumu ir jāizšķiras, vai mēs mainām atbildīgo komisiju, tātad vai mēs nosakām par atbildīgo Sociālo un darba lietu komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 3, atturas - 1. Tātad balsojums ir tāds, ka atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais jautājums darba kārtības sadaļā „Par atvaļinājuma piešķiršanu” - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 23.septembrī”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 23.septembrī, tas ir, šodien! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātei Vairai Paeglei piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Sandras Brečas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Sandras Brečas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisija izskatīja šo jautājumu, aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Brečas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Anitas Grīnbergas apstiprināšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi, izskatījusi un balsojusi par lēmuma projektu „Par Anitas Grīnbergas apstiprināšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Balsojumā komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Grīnbergas apstiprināšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Jaundžeikara, Kučinska, Segliņa, Rugātes, Dalbiņa, Porieša, Brieža, Feldmanes, Baštika un Bērziņa pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarba likvidēšanu un aktīvu nodarbinātības pasākumu īstenošanu”. Iesniedzēji lūguši šo pieprasījumu noteikt par steidzamu, taču tas ir iesniegts vēlāk, nekā to nosaka Kārtības rullis. Līdz ar to tas ir izskatāms vispārējā kārtībā.

Tagad vārds motivācijai deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ministru prezidentam šo jautājumu politiskā bloka „Par labu Latviju” vārdā mēs uzdodam tāpēc, ka šā gada 10.jūlijā iesniedzām šādu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim. Rezultātā mēs saņēmām izglītības un zinātnes ministres, tolaik viņa pienākumu izpildītājas, parakstītu formālu vēstuli, kuru mēs uzskatām vienkārši par atrakstīšanos, un tādēļ ir tapis šis jautājums.

Jautājuma būtība ir šāda: Latvijā pieaug bezdarbs, bet tajā pašā laikā mēs redzam manipulācijas ar statistikas skaitļiem, ka bezdarbs nupat ir par 0,2 procentiem nokrities. Kolēģi, tie ir pilnīgi meli! Ir formālie bezdarbnieki, kuru skaits tiešām reāli par nelielu skaitli sarūk, bet darba meklētāju skaits pieaug.

Kolēģi! Šajā formālajā atrakstīšanās vēstulē, kuru mēs saņēmām ar Tatjanas Koķes parakstu, bija tāda informācija, ka tikai šogad vien bezdarbnieku pārkvalifikācijai un apmācībai ir pieteikušies 19 tūkstoši 962 deputāti... bezdarbnieki, es atvainojos! Ir pieteikušies 19 900 bezdarbnieki! Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts dienests šā gada piecos mēnešos ir apmācījis tikai 6,8 procentus no viņiem.

Godājamie kolēģi! Man nav skaidrs, kāpēc Nodarbinātības valsts dienests nodarbojas ar sociālās palīdzības dienestam raksturīgām funkcijām, dalot dažnedažādas simtlatnieku programmas, bet nenodarbojas ar tām funkcijām, kādas tam patiesībā ir paredzētas. Mēs gaidām atbildi no Valda Dombrovska.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo mūsu darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, godātie kolēģi, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā, tātad Juridiskajā, komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums šis darba kārtības grozījums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 15. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tātad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6077B. Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Steidzams.

Uz otro lasījumu iesniegti 43 priekšlikumi.

1. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 11. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 13. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 16. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 17. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 18. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 19. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 20. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 22. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 24. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 26. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 27. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 29. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 33. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 37. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 39. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 40. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 41. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.43. - satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Par šo likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Tā kā likumprojekts attiecas uz piekļuvi Kredītu reģistram, kuru uztur Latvijas Banka, tad finanšu ministrs lūdz dot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības gadījumā, ja izskatās, ka kāda nodokļu maksātāja ieņēmumi... respektīvi, ka viņa izdevumi pārsniedz ienākumus, piekļūt Kredītu reģistram. Mēs principā šo priekšlikumu atbalstījām, bet tomēr bija mazi grozījumi, un tāpēc 1.priekšlikums gan ir atbalstīts, bet ir iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir 2.priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Kolēģi, aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies.

1.priekšlikums šajā likumprojektā ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tā kā arī šis likumprojekts attiecas uz Kredītu reģistru, tad 2.priekšlikums, kas saņemts no satiksmes ministra, paredz dot iespēju arī jaunizveidojamai Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai piekļūt Kredītu reģistram. Komisija šo priekšlikumu konceptuāli atbalstīja, bet gadījumā, ja būtu vēl kaut kādi tehniski jautājumi vai jautājumi par precīzu redakciju, kā arī par to, ka galvenais likumprojekts, kas attiecas uz šo organizāciju, vēl nav pieņemts, komisija ierosināja šo grozījumu ietvert likuma nākamajā atvēršanā, bet pašlaik to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4.priekšlikums, kas atbalstīts un iekļauts pašas komisijas 5.priekšlikumā, ir analogs tam priekšlikumam, kas tika skatīts jau iepriekšējā likumprojektā, respektīvi, runa ir par Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām piekļūt Kredītu reģistram.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6.priekšlikums nav atbalstīts, jo netika atbalstīts 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2.priekšlikums. Tas ir analogs tam, kas jau bija attiecībā uz Krājaizdevu sabiedrību likumu, - par iespēju Valsts ieņēmumu dienestam piekļūt Kredītu reģistram. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet precizēja savā priekšlikumā, 3.priekšlikumā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi trīs priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti 19 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 4. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.5. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 6. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 7. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 10. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 13. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Porietim.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Iesniegdams uz otro lasījumu priekšlikumu 12.panta septītajai daļai, es, konsultējies ar pirotehnikas tirgotājiem, gribēju, lai tiktu atjaunota norma, ka pirms Jaunā gada pirotehnikas tirgotājiem ir iespēja tirgot šos izstrādājumus (saskaņojot, protams, ar ugunsdzēsējiem un pašvaldību) arī lielveikalos. Un paldies Saeimai, ka otrajā lasījumā šis priekšlikums tika atbalstīts. Un paldies arī iekšlietu ministrei par tehniski precizējošo redakciju šajā lasījumā, tomēr pamatideja - samazināt birokrātiju -, neprasot iegūt papildu licenci tiem komersantiem, kuriem šī speciālā atļauja jau ir, tomēr šo birokrātiju nav izskaudusi.

Un, arī runājot par nākamo priekšlikumu, atliek tikai cerēt, ka Ministru kabinets līdz Ziemassvētkiem izstrādās kārtību, kā šajos lielveikalos pirotehniku varēs tirgot.

Tā ka vienu birokrātisku šķērsli mēs diemžēl neesam novērsuši.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

J.Dalbiņš. Paldies priekšlikumu iesniedzējiem par šīm idejām, taču, izvērtējusi pašreizējo situāciju, komisija atbalstīja iekšlietu ministres priekšlikumu un šo pirotehnikas tirdzniecību, protams, atļāva. Taču jebkurā gadījumā, lai būtu pilnīgi skaidrs, kādus drošības noteikumus ir nepieciešams ievērot šīs tirdzniecības izvietošanai parastajās tirdzniecības vietās, kā arī attiecībā uz evakuācijas ceļiem, uz ugunsdrošību un vēl uz citām lietām, mēs palikām pie šīs normas, ka ir nepieciešams vēl papildus sagatavot Ministru kabineta noteikumus, lai būtu skaidri nosacījumi un tomēr varētu saņemt konkrētu atļauju šai tirdzniecībai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es tā arī nesapratu, vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles: „Nē! Nevajag!”) Neuzstāj uz balsojumu. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Turpinām ar 14.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. 14. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 15. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 16. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 17. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 18. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 19. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija galīgajam, trešajam, lasījumam sagatavojusi minēto likumprojektu un piedāvā izvērtēšanai četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums - frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums - paredz izteikt 4.pantu jaunā redakcijā. Šā panta pieņemšanas... šāda priekšlikuma pieņemšanas gadījumā pilnībā tiek atceltas visas tās prasības un procedūras, kuras mēs esam atbalstījuši iepriekšējos lasījumos attiecībā uz pašvaldību deputātu valodas prasmes lietām.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mēs aicinām Saeimas vairākumu divas reizes neuzkāpt uz viena un tā paša grābekļa un neiekļaut likumā deputātu, cittautiešu, mandāta anulēšanas procedūru. Jūs tikāt zaudējuši Podkolzinas lietā un Ignatānas lietā un pašreiz cenšaties gūt revanšu kā Manšteins pēc sakāves Staļingradas kaujā. Nu atkal kārtējo reizi jūs saņemsiet no civilizētās Eiropas to, ko esat pelnījuši. To nacionālo minoritāšu deputātu mandātu, kuri jums nepatīk, anulēšanas procedūra tiek attaisnota ar liekulīgām rūpēm par vēlētājiem - latviešiem. Jūs melojat, dāmas un kungi! Labāk jūs būtu šiem vēlētājiem paaugstinājuši pensijas vai arī pārtrauktu viņu izlikšanu kopā ar bērniem no dzīvokļiem! Nevarat un negribat to izdarīt? Jā, jūs jau visu, kas vien iespējams, esat izzaguši, aplaupījuši valsti un tagad slēpjaties aiz liekulīgām rūpēm par latviešu valodu.

Tūlīt es pateikšu, cik ir šo ļaunprātīgo deputātu no nacionālajām minoritātēm, attiecībā uz kuriem jūs grasāties atklāt „medību sezonu”.

Cittautiešu daļa starp iedzīvotājiem ir apmēram 40 procentu. 1997.gadā pašvaldību vēlēšanās cittautiešu daļa starp kandidātiem bija tikai 6 procenti. 2001.gadā starp ievēlētajiem deputātiem bija 7,6 procenti, 2005.gadā - 7,4 procenti, 2009.gadā - 20,3 procenti. Tātad divreiz mazāk nekā gadījumā, ja latvieši un cittautieši tiešām būtu līdztiesīgi. Šie skaitļi demonstrē, ka Latvijā valda īsts rasisms, ko lieku reizi apstiprina arī apspriežamais likums. Vai jūs vēlaties dzīvot tikpat labi kā ASV? Tad ņemiet no viņiem piemēru! Viņu prezidents ir nēģeru minoritātes pārstāvis. Un neviens tur pat nedomā par to, cik tīri viņš runā angliski.

Aicinu balsot pret rasismu un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tikai divi teikumi.

Pirmais teikums: kaķa lāsti debesīs nekāpj. Tas attiecas uz iepriekšējo runu.

Otrais: ja jau kāds deputāts tiešām tik ļoti vēlas rūpēties par saviem vēlētājiem, tad pati vienkāršākā pieklājība prasa, lai viņš prastu valsts valodu. Un nekas cits vairāk! Tā ka šeit nevajag draudēt! Šeit nav tā vieta, kur vicināt savas kuslās dūrītes!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es arī pateikšu tikai divus teikumus.

Un, proti, pievērsiet uzmanību pašreizējā, otrajā, lasījumā šā panta trešajā daļā minētajam! Proti, domes priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu. Tā ir ārkārtīgi liela pretimnākšana šādiem deputātiem uz nodokļu maksātāju rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Lagzdiņa kungs ko vēlas piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - PCTVL frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4. - PCTVL frakcijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Noraidīts. Ar šo priekšlikumu tiek ierosināts grozīt Ministru kabineta noteikumus. Komisija priekšlikumu neatbalsta. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka šāda prakse nav izmantota mūsu likumdošanā - mēs ar likumu neatceļam likumam pakārtota akta atsevišķas daļas. Tas ir jādara, ar pārejas noteikumiem dodot uzdevumu valdībai, un arī šā iemesla dēļ, ne tik vien pēc būtības komisija to noraidīja. Un es aicinu arī kolēģus deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija piedāvā atcelt valodas prasmes prasības, kuras Ministru kabinets ieviesa pērnā gada rudenī visu līmeņu deputātiem. Un tas ir loģiski. Turklāt tieši šajā likumā, kur tiek ieviesta deputāta mandāta anulēšanas procedūra par valodas neprasmi. Likumprojekts piedāvā šo jauno, agrāk nebijušo, procedūru piemērot tikai attiecībā uz nākamā sasaukuma deputātiem. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ar likumu netika deleģēts uzstādīt prasības deputātiem, bet valdība vienkārši pārsniedza savas pilnvaras. Tiesa gan, šāda deleģēšana ir ietverta Valsts valodas likumā, bet tā attiecas tikai uz algotiem darbiniekiem, nevis uz ievēlētiem deputātiem. Pat tad, ja deputātu pielīdzinātu algotajam darbiniekam, būtu nepieciešams uzsvērt, ka vēlēšanas notika jūnijā un ka nekādas valodas prasības nākamajiem deputātiem Vēlēšanu likums neizvirzīja.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti jūlijā un stājās spēkā 1.septembrī, un līdz ar to prasības pret darbā tikko pieņemtajiem tautas kalpiem kardināli mainījās. Nu, piemēram. Jūs pieņemat darbā pilotu un izvirzāt viņam prasību zināt, kur tieši atrodas lidmašīnas stūre, bet pēc diviem mēnešiem no jaunpieņemtā darbinieka pieprasāt, lai viņš staigātu pa virvi un dejotu kā balerīna. Ikviens pilots pārsūdzēs tiesā šādas prasības un vinnēs lietu, bet darba devējs būs spiests samaksāt pilotam kompensāciju.

Pēc 1.septembra pērn Latvijā izvērsās plaša mēroga „medības” attiecībā uz tiem pašvaldību deputātiem, kuri visaktīvāk aizstāvēja savu krievvalodīgo vēlētāju tiesības. Parādījās arī pirmie tiesu procesi, kuros valsts neizbēgami zaudēs. Tās Ministru kabineta noteikumu normas, kuras uzstāda deputātiem valodas prasības, ir antikonstitucionālas. Kad jūs pazeminājāt... apzagāt večukus, noņemot viņiem pensijas, mēs no šīs pašas augstās tribīnes jūs arī tad brīdinājām, ka tas ir ne tikai amorāli, bet arī antikonstitucionāli, un mums bija taisnība, jo tiesa atcēla jūsu nepamatoto, nepareizo lēmumu.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1.panta, un, otrkārt, tas ir pretrunā ar Satversmes 91.pantu, kas aizliedz diskrimināciju.

Aicinu jūs ievērot republikas Satversmi un balsot par PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jau debatējot par minēto likumprojektu arī iepriekšējos lasījumos, gan referents, gan citi kolēģi norādīja uz to, ka šajā likumā noteiktā procedūra, kādā veidā un kārtībā var tikt anulēts deputāta mandāts tiem deputātiem, kuri nepārvalda atbilstošā līmenī valsts valodu, neatteicas uz šā sasaukuma deputātiem. Tādējādi tiesiskās paļāvības princips ir ievērots.

Es gribu vēlreiz atgādināt arī to, ka gadījumā, ja šis priekšlikums tiktu pieņemts, nevarētu realizēt arī šā likuma 4.panta normas par deputāta mandāta anulēšanu un ka pat pašvaldība nevarētu palīdzēt tiem deputātiem, kuri nepārvalda latviešu valodu, to apgūt, jo vienkārši nebūtu noteikts, kādā līmenī pašvaldību deputātiem valoda ir jāpārvalda.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 21, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, paldies par vārdu. Labrīt, kolēģi! Likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam atbildīgā komisija, lai gan tuvojas vēlēšanas, nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija gaidīs jūsu daudzos priekšlikumus līdz šā gada 28.septembrim.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.

Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē un aicina Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Komisija likumprojektu izskatīja un aicina Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.

Komisija likumprojektu izskatīja savā 15.septembra sēdē un aicina Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1939/Lp9 - „Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums”. Šis ir ārkārtīgi nozīmīgs likumprojekts, viens no nozīmīgākajiem, kas šogad Saeimā ir jāskata, jo pilnībā regulē to, kā, kas un kāpēc notiek Latvijas ūdeņos, arī ekonomiskajā zonā, un tāpēc mums pie šā likumprojekta noteikti būs vēl diezgan daudz jāpiestrādā. Pirmajā lasījumā, protams, tas ir jāatbalsta.

Bet es tomēr gribu par šo lietu pateikt dažus vārdus - par to, ko mēs uzzinājām komisijā. Līdz šim bija tāds uzstādījums: kamēr šis likumprojekts netiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā, jūrā netiks veiktas kādas darbības, jo faktiski likums tās neregulē. Diemžēl komisijā mēs uzzinājām, ka ir divas kompānijas, kam ir jau rezervētas būtiskas jūras teritorijas neatkarīgi no tā, vai šis likums ir pieņemts vai nav. Vienai no tām ir 251 kvadrātkilometrs jūrā - un tā ir „JK Energy”, bet otrai - 441,6 kvadrātkilometri, un tā ir „Baltic Wind Park”. Komisija ir uzrakstījusi vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu, kamēr šis likums nav pieņemts, nevirzīt tālāk Ministru kabineta noteikumus, jo Ministru kabinetā jau bija iesniegts noteikumu projekts, kas ļautu šīm divām kompānijām jūrā kaut ko būvēt.

Tāpēc es aicinu, īpaši koalīcijas deputātus, rūpīgi sekot līdzi šīm norisēm, lai tiešām nenotiktu brīnumi un kādas kompānijas kārtējo reizi neiegūtu kaut kādas priekšrocības salīdzinājumā ar visiem pārējiem komersantiem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.septembris.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam saņemti pieci priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Imanta Viestura Lieģa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Ir pagājuši jau 20 gadi, kopš Latvijā pieņemta Neatkarības deklarācija, un es piedāvāju svītrot 6.punktu no 16.panta. Līdz ar to, ja mēs pieņemsim šo, tad tie, kuriem pirms 20 gadiem bija 20 gadi, bet šobrīd ir vairāk nekā 40 gadi, jau pat nevar ierakstīt sevi militārajā dienestā. Savukārt tie, kas piedzima pirms 20 gadiem, vēl ir pārāk jauni, lai kļūtu par kaut kādiem aģentiem vai pretizlūkošanas dienesta darbiniekiem štata vietās.

Mēs dzīvojam jau 21.gadsimtā, laiks iet uz priekšu, un es piedāvāju izsvītrot šo 6.punktu, lai mūsu likumprojekts kļūtu sakarīgāks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 5. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs Sociālo un darba lietu komisijā esam saņēmuši Ministru kabineta iesūtīto likumprojektu Nr.1923/Lp9 - „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Likumprojekts ir ļoti, ļoti svarīgs, jo tas skar tādu nozari kā būvniecība. Būvinspektoriem līdz šim nebija reglamentētās profesijas statuss piešķirts... Nesajaukt ar būvinženieriem un būvuzraugiem! Te ir runa par būvinspektoriem.

Šo likumprojektu mēs visi vienbalsīgi pieņēmām mūsu komisijā. Lūdzu Saeimu pirmajā lasījumā to atbalstīt. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ar sajūsmu!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne. Otrajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.oktobrim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 11.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Šis grozījums Saeimas kārtības rullī paredz kārtību, ka vienreiz gadā Saeimā būs debates par ārpolitikas kursu Latvijā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam piedāvāju noteikt 28.septembri.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie kolēģi! Lūdzu, esiet klusāki! Lūdzu cieņu pret runātāju!

Tātad 1.priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 3.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 5.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 7.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 8.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 9.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 10.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6384 - likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, un grozījumu būtība ir papildināt 7.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Reklāmas izplatīšanas kārtību publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, nosaka Ministru kabinets”, kā arī trešo daļu šādā redakcijā: „Pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.”

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 30.septembris.

Sēdes vadītājs. 30.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments Nr.1927/Lp9 - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kuru ir sagatavojusi valdība ar mērķi izvērtēt un ieviest vienu no Eiropas Padomes organizācijas Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) rekomendācijām, kas civildienesta ierēdņiem Latvijā paredzētu skaidrāk definēt pienākumu atbilstoši viņu publiskajam statusam ziņot par aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar korupciju.

Komisija rūpīgi kopā ar KNAB ekspertiem, kas šo likumprojektu ir arī sagatavojuši, izdebatēja šo piedāvāto likumprojektu un tomēr ar balsu pārsvaru noraidīja, jo pirmām kārtām piedāvātais koruptīvā nodarījuma termins, komisijasprāt, nav ietverams šajā likumā, bet ir ietverams - un tas tur jau pastāv - Kriminālpārkāpumu likumā. Komisijai šķita īpaši neskaidrs tas, ka šobrīd esošajā redakcijā tiek pieļauts, ka valsts amatpersona var izvēlēties: ziņot par tai zināmajiem interešu konfliktiem vai arī neziņot par šiem konfliktiem. Komisija uzskata, ka valsts amatpersonai principā ir divi pienākumi un tie ir pilnīgi un galīgi. Pirmais - ja tiek konstatēts šis interešu konflikts vai koruptīvi nodarījumi, valsts amatpersonai pirmām kārtām ir jārīkojas, lai to novērstu, bet, ja valsts amatpersona to nevar novērst, viņai ir jāziņo attiecīgajiem dienestiem, kuriem tas ir jānovērš. Nekādi pieļāvumi, ka amatpersona vēlas vai nevēlas ziņot, komisijasprāt, nav iespējami.

Komisija, atliekot vai, pareizāk sakot, noraidot šo likumprojektu, nepārtrauks pie tā strādāt. Mēs vienojāmies ar Vilka kungu, ka KNAB papētīs citu valstu pieredzi, konkrēti Vācijas pieredzi, šajos jautājumos, jo ir jāatrisina arī jautājums par to, kas draud, ja amatpersonas par šiem interešu konfliktiem vai koruptīvajiem nodarījumiem ziņo, apmelojot kādu citu amatpersonu vai arī paužot nepatiesu informāciju.

Mēs turpināsim strādāt, bet šajā gadījumā komisija šo piedāvāto grozījumu likumā ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir sešus gadus ilga vēsture. Tiešām 2004.gadā Eiropas Padomes organizācijas Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē Strasbūrā Latvijai tika adresētas vairākas rekomendācijas. Viena no šīm rekomendācijām paredzēja skaidri definēt civildienesta ierēdņiem pienākumu atbilstoši viņu publiskajam statusam ziņot par aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar korupciju un izveidot atbilstošu aizsardzības sistēmu tiem civildienesta ierēdņiem, kuri ziņo par pārkāpumiem.

Un tikai 2008.gadā Ministru kabinets izveidoja darba grupu, kura izstrādāja koncepciju par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar Ministru kabineta atbalstītajiem koncepcijas variantiem bija nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Izskatot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, deputātu domas dalījās un vairākums deputātu neatbalstīja sagatavoto redakciju. Un galvenais diskusijas saturs bija šāds: vai nu jānostiprina amatpersonu atbildība, vai arī ir jāvēršas pret ziņotājiem.

Lai nebūtu no jauna jāuzsāk šis riņķadancis vairāku gadu garumā - veidot jaunas darba grupas un izstrādāt jaunas koncepcijas -, es komisijā atbalstīju sagatavoto likumprojektu un partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas vārdā aicinu deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā un, lai uzlabotu likumprojekta kvalitāti, iesniegt savus priekšlikumus turpmākajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas vēl ko piebilst?

O.Spurdziņš. Jā. Es tikai varu atgādināt, ka mēs komisijā ar balsu vairākumu noraidījām šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 16, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Ja jau Saeima tomēr izvēlējās likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un virzīt tālāk, es piedāvāju 30.septembri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. 30.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc komisijas priekšlikuma.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim!

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas dienas. Likumprojekts ir nozīmīgs, un būtu ļoti vēlams, lai to pieņemtu šinī Saeimā.

Sēdes vadītājs. Tātad piecas dienas. Tas ir 28.septembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir jāizšķiras balsojot. Un jābalso vispirms par tālāko termiņu, tātad par 30.septembri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu... Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu uzmanību! Balsosim par komisijas priekšlikumu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā likumprojekta otrajam lasījumam šā gada 30.septembri, tas ir, nākamo ceturtdienu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 35. Līdz ar to komisijas noteiktais termiņš nav atbalstīts.

Es saprotu, ka tad paliek Ābiķa kunga priekšlikums - 28.septembris.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Deputāt Bērziņ, kurš Ārlietu komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”? (No zāles: „Pats Bērziņš! Bērziņš!”) Izrādās, ka ziņos deputāts Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6451.

Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” un vienbalsīgi šo dokumentu atbalstījusi tālākai virzībai - skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šis ir pamatdokuments, kurā tiek iekļauti principi par to, kā Eiropas Savienība sadarbosies ar Korejas Republiku. Šis ietvarnolīgums jeb pamatnolīgums ir nolīgums, uz kura pamata tālāk varētu attīstīties Eiropas Savienības dalībvalstu un Korejas Republikas attiecības.

Jāsaka, godājamie kolēģi, ka šis dokuments, šis pamatnolīgums, ir ratificējams visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un šis process pašlaik notiek.

Aicinu jūs pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un vienbalsīgi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”, pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6417. Pašlaik šajā likumprojektā ir paredzēts, ka tiek maksāta nodeva par zemes kadastrālo uzmērīšanu, sertifikāta izsniegšanu un arī par tā darbības termiņa pagarināšanu. Likuma mērķis ir paplašināt šo nodevu un ietvert tajā arī sertifikāta izsniegšanu par ģeodēzisko uzmērīšanu un par zemes ierīcības uzmērīšanu, kā arī par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu.

Komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un aicina Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Cienītie kolēģi! Šis ir ļoti vienkāršs likumprojekts, un, ja Saeimai nav iebildumu, aicinu Saeimu to pieņemt arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka šis likumprojekts tiek pieņemts arī galīgajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi, ka bijāt tik atsaucīgi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar pulksteni mums būtu laiks doties pārtraukumā, bet mums ir atlikuši neizskatīti vairs tikai trīs darba kārtības punkti, un tāpēc Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu, ko parakstījuši pieci deputāti, kas aicina turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa sēdes darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tātad turpinām darbu ar lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr.1888/Lp9) otrajam lasījumam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Faktiski situācija ir tāda, ka mūsu komisija ir saņēmusi finanšu ministra lūgumu, jo vēl tiek precizēti priekšlikumi šim likumprojektam, tāpēc komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 1.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr.1888/Lp9) otrajam lasījumam”! Kā es saprotu, priekšlikums ir pagarināt to līdz 1.oktobrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6446 - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.

Vērtējot tiesu sistēmas problēmas, jāteic, ka joprojām viena no aktuālākajām problēmām ir tiesu sistēmas amatpersonu kvalifikācijas līmenis. Tādas tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas kā notāri un tiesu izpildītāji vērtē savu kvalifikāciju, tiesneši vismaz debatē šeit, Saeimas telpās, apakškomisijā, par to, kādai tai vajadzētu būt, taču advokāti, pašu advokātu vārdiem izsakoties, šobrīd jūtas kā... Advokatūra ir kā tāda savāktuve, kurā bieži vien nonāk pēc pārpalikuma principa; tie juristi, kuri neatrod darbu vai netiek pietiekami novērtēti prokuratūrā, tiesā vai kur citur, dodas uz advokatūru.

Šie priekšlikumi, kuri tiek jums šodien piedāvāti, nav ne izpildvaras sagatavoti, ne arī likumdevēja uzspiesti. Ar šiem priekšlikumiem uz Juridisko komisiju, uz ļoti saprātīgām debatēm, atnāca pati Advokātu padome, uzskatot, ka tiešām advokatūrā, kurā šobrīd strādā gandrīz 1300 cilvēku, ir ļoti svarīgi arī pašiem rūpēties par savas profesijas prestižu, tātad mēģināt veikt kādus pasākumus, to skaitā arī iesniegt šos likuma grozījumus, lai advokāta profesijas prestižs varētu būt augstāks un lai ikviens cilvēks, kas izmanto advokāta pakalpojumus, varētu būt pārliecināts par to, ka viņa kvalifikācija ir pietiekama.

Proti, tiek piedāvāta vesela virkne grozījumu, kuri varbūt sākumā var likties tīri tehniski, bet, kā to arī paši advokāti uzsver, tas ir pirmais solis. Tie ir tāda veida grozījumi, kas nosaka stingrākas prasības, lai jebkura amatpersona nevarētu kļūt par advokātu. Ļoti būtisks ir arī advokāta palīga institūts, kuram bieži vien arī ir ļoti svarīgas funkcijas tiesvedības procesā. Advokāti šobrīd piedāvā, ka, lai šis cilvēks varētu tikt sagatavots par pilnvērtīgu advokātu, pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, šis skaits varētu būt nevis divi, bet viens.

Ir arī vesela virkne tehnisku grozījumu.

Protams, es ceru gan no advokātiem, gan no citām tiesu sistēmai piederīgām amatpersonām sagaidīt kādas debates un vēl kādus priekšlikumus, jo tas tiešām varētu būt pirmais solis. Bet katrā ziņā Juridiskā komisija apsveic šo iniciatīvu un atbalsta šā likumprojekta virzīšanu tālāk - pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir atklāta ļoti šaura advokātu loka interešu lobēšana, lai ierobežotu konkurenci, un viss. Šā likuma pieņemšanas sekas būs advokāta pakalpojumu sadārdzināšanās un to kvalitātes pazemināšanās. Šis likumprojekts neatbilst sabiedrības interesēm, un līdz ar to PCTVL frakcija balsos „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Āboltiņa. Jā, man ir gan kas piebilstams! Un es tiešām aicinu savus kolēģus... Es saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks un mēs gribam uzrunāt tieši savu vēlētāju, bet, ja PCTVL frakcija visu laiku runā par vienu jautājumu, kuram ir doti gan politiskie, gan juridiskie argumenti, tai skaitā arī starptautisko tiesību argumenti... Šis konkrētais priekšlikums attiecas uz ikvienu mūsu vēlētāju, uz tiesu sistēmas kvalitāti, uz to, lai pakalpojumi... lai jebkurš advokāts... lai mēs būtu pārliecināti, ka tad, kad mēs vēršamies pie advokāta, mēs saņemsim kvalitatīvu pakalpojumu. Un Juridiskajā komisijā visi, atskaitot Buzajeva kungu, vienprātīgi to atbalstīja. Es aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēl mazu uzmanību, lūdzu!

Tātad komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, un šis likumprojekts ir nepieciešams tādēļ, lai Ministru kabinetam likumā vairs nebūtu deleģējuma, kādā veidā finansēt tos darbus, kas ir saistīti ar Daugavas HES kaskādes gan krastu sakārtošanu, gan inženiertehnisko būvju uzturēšanu un remontēšanu. Un šis ir tiešām ļoti steidzams jautājums.

Ministrijas ir nedaudz kļūdījušās, un šis deleģējums pašreiz nav iespējams, tāpēc es aicinu šim likumprojektam noteikt steidzamību... Jā, par steidzamību vispirms!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis. Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.septembrī.

Sēdes vadītājs. 27.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.septembrī - otrais, galīgais, lasījums.

V.A.Krauklis. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Pirms mēs reģistrējamies, uzklausīsim vēl dažādus paziņojumus.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lūdzu ievērot, ka pēc 5 minūtēm notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde - pēc 5 minūtēm 106.auditorijā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 11.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Baltijas lietu apakškomisijas kolēģus aicinu tūlīt šeit blakus - zālītē.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Mūsu sēde pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde pēc 4 minūtēm Ārlietu komisijas Sēžu zālē. Slēgts jautājums.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl es gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova - jautājumu ārlietu ministram Aivim Ronim „Par atvieglota vīzu režīma ar Turciju saglabāšanu Latvijas Republikas nepilsoņiem”. Šis jautājums tiek nodots ārlietu ministram Aivim Ronim.

Ir saņemts arī jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, ko iesnieguši deputāti Pimenovs, Agešins, Ribakovs, Vidavskis, Klementjevs Ivans, Mirskis, Cilevičs, Tutins, Zemļinskis un Orlovs, un jautājums ir „Par emigrāciju”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Vēl. Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta sēde, kurā jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kopā 16 jautājumiem. Uz visiem jautājumiem, izņemot vienu, kurš bija adresēts ārlietu ministram, ir saņemtas rakstiskas atbildes. Jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka no iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces saņemtā rakstiskā atbilde viņus apmierina, savukārt pārējās rakstiskās atbildes viņus pilnībā neapmierina, un viņi vēlētos uzklausīt jautājumu adresātu sniegtās mutvārdu atbildes.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs... jā, priekšsēdētājs... es domāju, ka Prezidijs... Priekšsēdētājs ir saņēmis Ministru prezidenta vēstuli, kurā ir informācija - es varbūt to visā garumā nelasīšu - par to, kur kurš no ministriem, kuriem būtu šodien jāatbild uz jautājumiem, atrodas. Līdz ar to viņi nevar ierasties šodien pulksten 17.00. (Šī vēstule ir novizēta, lai tiktu izdalīta jautājumu iesniedzējiem.) Un līdz ar to acīmredzot šie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu.

Vēl. Paziņojumam vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs, protams, gaidīsim nākamceturtdien ministrus, bet es gribu jūs informēt un mazliet citēt šīs vēstules beigas. Daudzes kungs nelasīja... Es saprotu ministrus, kas ir Briselē vai Amerikā, es saprotu arī dažas amatpersonas, kas patiešām uzņem Baltkrievijas Ministru prezidentu, tādas kā Linda Mūrniece, bet teikums par to, ka pieci mūsu ministri attiecīgajā laikā nodrošina Baltkrievijas Ministru prezidenta delegācijas darbu, protams, ir ārkārtīgi interesants, jo mums parasti kafiju atnes konsultants vai kāds cits personāls. Bet līdz ar to mēs gaidām nākamajā ceturtdienā ministrus šeit.

Un mūs neapmierina arī tas, ka atbildes sniegšana uz Ministru prezidentam adresētajā vēstulē ietverto jautājumu tiek deleģēta finanšu ministram (uz jautājumu gan ir saņemta atbilde), un es gribu informēt, ka mēs gaidām nākamajā ceturtdienā arī Ministru prezidentu, jo arī viņa atbilde... rīcība mūs neapmierina.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, mēs informēsim par šo vēlmi Ministru kabinetu.

Godātie kolēģi, pirms mēs reģistrējamies, es domāju, ir pienācis laiks mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Jāni Reiru, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Vai Čepānes kundze vēlējās kaut ko vēl paziņot? Tātad jūs esat nospiedusi nepareizo pogu.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilma Čepāne... Paldies, redzu! Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Dzintars Rasnačs... Paldies, Dzintar! Redzu! Dagnija Staķe un Viktors Ščerbatihs.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 23.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.