Priekšsēdētājs. Es gribēju īsi izteikt savu viedokli, jo jau pirms gada sapratu, ka šis konflikts nesola neko labu. Un tāpēc tagad, it sevišķi pirms šīs mūsu sēdes, es izbraucu visus šos dārzkopības kolektīvus, lai iepazītos - galvenokārt vizuāli - ar teritoriju un daudzmaz arī ar lietas būtību, lai uzzinātu, kā izskatās šis laukums, kur tas ir ierādīts, kas tam dzīvo kaimiņos, kāda ir situācija un tā tālāk. Es piekristu deputātam Janovskim, ka mums šajā laika posmā visiem vajadzēja vairāk darboties, lai konstruktīvi atrisinātu šo konfliktu. Es atbildu pirmām kārtām par Prezidiju. Mēs mēģinājām kaut ko darīt, varbūt līdz galam visu arī neizdarījām, bet viens mūsu lēmums tika pieņemts, un tajā bija punkts, ka tālāk visu vajag risināt, kā šeit to bieži atkārtoja, uz savstarpēji izdevīgām līgumattiecībām. Vietējā tautas deputātu padome, izejot no ekoloģiskās situācijas un citiem aspektiem, var izdarīt savas prasības gan attiecībā par zemes gabala izvietojumu, gan par skaitliskajiem rādītājiem un tā tālāk, tās dārzkopības sabiedrībām vai kolektīviem var ierādīt zemi citā vietā.

Runājot par mūsu pavasarī pieņemtā lēmuma punktu, tagad biedri raksta, ka arī sesijas lēmumā ir vajadzīgs tāds punkts. Tas jau ir bijis, un tagad šeit visi, it sevišķi dārzkopības kolektīvu vadītāji, sit pie krūtīm un saka: mēs dosim visu, mēs darīsim visu un tā tālāk. Bet kāpēc līdz šim netika rasts šāds abpusējs līgums? Vienkārši tāpēc, ka vismaz mana prakse liecina, ka gadījumā, ja ieraksta “uz abpusēji izdevīga līguma”, tad šis līgums nekad netiks noslēgts, jo vienmēr viena puse pateiks - mēs neesam ar mieru, arī otra puse pateiks - arī mēs neesam ar to mierā, un tā tas turpināsies ne tikai līdz dedzināšanām un tamlīdzīgi, bet līdz pat vardarbībai, bet mēs skatīsimies, kā tas notiek, un teiksim: tur viss ir likumīgi.

Tagad daži vārdi par likumību. Ja par likumību uzskata tikai to, vai dokuments ir likumīgs vai nav, tad šajā gadījumā šaubas nerodas - šeit viss ir likumīgs. Šajā sakarā mēs vedinājām arī Ministru Padomes atbildīgus darbiniekus uz domu, kuru izteica deputāts Janovskis: lūdzu, meklēsim! Varbūt vajag maksāt par zemi, varbūt jāmaksā rente, varbūt vēl kaut kas cits jādara, lai cilvēkus ieinteresētu, kā to teica biedrs Āboltiņš. Jā, ir jāieinteresē! Arī es personīgi tur dzīvotu un maksātu, jo dažas vietas ir ļoti piemērotas atpūtai, bet par to ir jāmaksā. Par to bija jādomā atbildīgiem darbiniekiem, kuru pienākumos tas ietilpa. Bet visa situācija bija tāda, mēs esam pieņēmuši likumīgu lēmumu. Ja deputāti grib, lai to atceļ, lai tad viņi uzņemas šo atbildību. Tas mani personīgi kaitina, ka cilvēki tā var teikt, un aizskar visvairāk, jo jebkurā lietā ir jāiegulda darbs - arī konfliktu risināšanā ir jāiegulda milzīgs darbs. Diemžēl mēs to negribam darīt.

Bet tagad runāšu par likumīgo ierādīšanu. Es varbūt sākšu no beigām. Ja mēs pieņemsim lēmumu zemi atsavināt, tad mums ir jāpieņem arī tāds lēmums, kurā mēs atvainosimies gan par morālajiem zaudējumiem abām pusēm, gan par materiālajiem zaudējumiem vienai pusei. Taču, kas attiecas uz dārzkopības kolektīviem, tad viņus vainot es negribētu, tāpat nevaru piekrist tiem biedriem, kas vainoja kolektīvu vadītājus, kuri šeit uzstājās. Tas nav korekti. Viņi aizstāvēja savas likumīgās intereses. Es varbūt tagad esmu gudrs ar atpakaļejošu datumu, varbūt arī es toreiz nebūtu bijis gudrs. Nerunāsim par VEFu un Politehniķi, kas ir no jūras drusciņ tālāk. Taču, ja ierāda zemi gandrīz pie jūras un izcērt mežu (manuprāt, runa bija par gaļas kombināta kooperatīvu), bet blakus dzīvojošajam zemniekam viņa zemi nogriež līdz pakšiem, tad domājiet paši, vai tas ir viss likumīgi izdarīts. Es to nezinu. Man pašam, atpūšoties mežā tepat pie Rīgas, gadījās, ka ar tādu pašu jautājumu atnāca vesela delegācija un teica: “Vai tas ir taisnīgi, ka mēs esam līdz pakšiem apgriezti, vai tas ir likumīgi?” Ja zemniekam līdz pakšiem atņem zemi un likumīgi to iedala citam - vai tas ir likumīgi? Es vienkārši uzdodu sev šo jautājumu kā deputātam.

Tagad daži vārdi par VEF un pārējiem. Es gribu, lai aizskan nevis aizstāvot, bet cilvēcīgi kaut kā atbalstot šos kolektīvus, šos rūpniecības kolektīvus. Piemēram, VEF ir izpildījis visu, ko no viņa prasījuši, izpildīja visus norādījumus un visu pārtrauca acumirklī atšķirībā no citiem, kuriem nekur un nekas nav uzbūvēts, izņemot vienu kolektīvu - un tas ir “Līdums”. Un arī tad ticis uzbūvēts ar gudru ziņu - uz robežas uzcelta varena divstāvu māja, jo būvētājs saprata lietas būtību un tāpēc uzbūvēja uz robežas. Lai tagad Rīgas rajons ņemas ar to būvētāju. Mani tā informēja, bet, ja es kaut ko nepareizi saku, tad ļoti, ļoti atvainojos, bet tā vismaz mani informēja ciema padome un es pats redzēju savām acīm. Tātad šie trīs vai četri dārzkopības kolektīvi atkal jāaplūko no likumības viedokļa. Jā, es pilnīgi piekrītu tam, ko teica VEF kolektīva vadītājs, ka viņi ir izpildījuši visu to, ko viņiem lūdza, - viņi ir visu pārtraukuši, lai gan bija tikuši vistālāk zemes darbos, ir izrakts lieks grāvis, un daudz strādājuši arī, izcērtot kokus un tā tālāk. Bet tie, kuri pieņēma lēmumu, - vai tad viņi nevarēja iedomāties, ka, radot šādu koncentrāciju, viņi radīs sliktu labsajūtu lauku cilvēkiem, kuri tur dzīvo, ka, sašķeļot kolhozu gandrīz vai trijās daļās, tā centrālajā daļā veidojas kaut kāds konglomerāts. Un atkal es sev uzdodu jautājumu: vai tā vajadzēja vai tomēr nevajadzēja rīkoties? Protams, tagad mēs esam gudri ar atpakaļejošu datumu, taču vai nevajadzēja vismaz padomāt par lauku cilvēku. Jūs teiksiet, ka es esmu priekšsēdētājs un man ir jādomā vienlīdz par visiem cilvēkiem. Es arī vienmēr cenšos domāt vienlīdz par visiem cilvēkiem, bet es drusciņ arī salīdzinu. Kad mēs Maskavā runājam par centra un republiku attiecībām, mēs sakām: ja mums ļautu rīkoties pašiem savā republikā, mēs tomēr kaut ko izdomātu, lai cilvēki tur labāk dzīvotu, lai Ventspili nenovestu līdz katastrofai, lai tomēr uzlabotu Jūrmalas stāvokli, lai Jūrmala varētu pelnīt naudu, ja tajā būtu radīti normāli apstākļi atpūtai, un tā tālāk. Tad kāpēc mēs šeit tomēr negribam uzticēties Saulkrastu deputātiem un Saulkrastu vietējai varai, lai tomēr viņi paši regulē šos jautājumus. Protams, es piekrītu visiem, ka ir vajadzīgs likums, lai ne Saulkrastu ciemata padome, ne izpildkomiteja par pushektāru zemes nevar prasīt 50 miljonus. Tas viss ir jāregulē - un tam es piekrītu. Te nevar skatīties tikai vienpusēji un Saulkrastus, Limbažus vai Skulti nolikt otrajā vietā. Ja mēs rīkosimies viņu vietā, tas, mūsuprāt, nebūtu pareizi - vēl jo vairāk tagad, kad par to visu runā. Kas gan tas būtu - iedot tūkstoti apbūves gabalu, bet tas ir 0,1 procents no Rīgas rajona. Bet Rīgas rajona meži? Un zināt, es gribētu pašreiz nopirkt no “Brigantīnas” to mežu par 78 rubļiem hektārā, kurš tur nogāzts šobrīd guļ zemē. Es to gribētu nopirkt, jo tas ir izmantojams mežs, un tā tur ir ļoti daudz. Es nezinu, kā viņi ir notaksējuši to tikai par 78 rubļiem. Taču es nezinu, kur tajā mežā, tajā purvā bija izgāztuve. Var būt, ka tā bija kaut kur tālāk. Taču tajā mežā var atpūsties 100 000 rīdzinieku - un arī par to mums ir jādomā. Varbūt mums tur ir jābūvē kāds pansionāts vai kas cits, jāveido veselības zona, kur 1000 cilvēku vietā var atpūsties 100 000 cilvēku. Arī tāds var būt jautājums, un man tādu jautājumu ir bezgala daudz. Es pat negribētu jums tos visus pārskaitīt. Tā vienkārši būtu atkārtošanās. Lai izietu no šīs situācijas, kā jūs redzat, viegla lēmuma nav.

Bet nu par VEFu un Skultes ciemu. Kad biju tur klāt, man šķita, ka viņi tomēr šo kopējo valodu atradīs. Vismaz man tā likās, jo VEF Limbažu rajonam ir ļoti daudz palīdzējis, būdams tā šefs. Bet atkal tur jau tā lieta, ka strādājis komandējoši administratīvā kārtā - bija spiests palīdzēt, būvēt ceļu vai darīt kaut ko citu pavisam otrā rajona galā acīmredzot tāpēc, ka rajona priekšnieki tā likuši darīt. Bet Skultē tas ceļš nav nedz labots, nedz arī kaut kas cits darīts. Tātad šeit var kaut ko darīt tikai uz abpusējas ieinteresētības pamata. Mums ir komisijas lēmums, un tas ir jāizspriež. Es personiski varu tikai piedāvāt to, kas šeit ir. Pirmkārt. Ja mēs tādu lēmumu pieņemsim, tad es visai nopietni gribētu lūgt ierakstīt punktu, kas atvainosies par morālajiem zaudējumiem, ko nodarījuši šie pieņemtie lēmumi abām pusēm. Materiālie zaudējumi, protams, jāatmaksā otrajai pusei, tiem, kas ir šeit kaut ko strādājuši, tātad jārīkojas tā, kā papildināja Kramiņš. Bet, lai neizraisītu vietējo iedzīvotāju taisnīgus pārmetumus, dārzkopības sabiedrību teritorijas lielums jānosaka faktiski apgūt uzsākto zemes gabalu robežās. Taču tādā gadījumā lai šeit man sniedz izziņu biedrs Rimaševskis vai rajona oficiālie varas pārstāvji.

Kas attiecas uz zemes apgūšanu, tad tā ir uzsākta visur. Es domāju, ka arī “Politehniķim” tā ir uzsākta, jo projekts viņiem jau ir, lai gan viņu zemes gabalā es nevienu mietiņu neredzēju. Taču, ja par zemes apgūšanu uzskata projekta izgatavošanu, tad šī apgūšana ir bijusi visiem, cik pats esmu pārliecinājies. Turpretī, ja par apgūšanu uzskatām to, vai kādas būves ir uzceltas, tad būve ir tikai vienā dārzkopības sabiedrībā “Līdums”, un tā pati ir uz robežas. Nekur citur būvēm pamati nav ielikti, izņemot to, ka dažās vietās ir izrakti novadgrāvji, un to, ka dārzkopības kolektīva locekļi personīgi ir cirtuši krūmus vai kaut kā citādi darbojušies šajā sfērā. Tāpēc apgūt uzsākto zemes gabalu robežas faktiski ir grūti konstatēt. Kā rīkosimies tālāk? Kā, lūdzu? Varbūt trešajā punktā ieliksim vēl priekšlikumus? Paskatieties trešo punktu: “Rīgas un Limbažu rajona izpildkomitejām kompensēt zaudējumus, kas radušies minētajām dārzkopības sabiedrībām un to locekļiem no rajona budžeta līdzekļiem.” Vai šeit nevajadzētu likt komatu un pierakstīt, ka “uz abpusēja līguma pamata ierādīt iepriekšminētajām dārzkopības sabiedrībām zemes citās vietās”?