Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 43 deputāti... 47... 48... 49 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti.

Saeimas 5. oktobra sēdi paziņoju par atklātu. Par darba kārtību ir iesniegti divi priekšlikumi. Iesniegšanas secībā pirmais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz Saeimu grozīt Saeimas 5. un 6. oktobra sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektus "Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību"" un "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pēc likumprojekta "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" izskatīšanas, jo minētie likumprojekti veido vienotu likumprojektu paketi ar sēdes darba kārtības 34., 35., 36., 37. punktu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima pieņem šo grozījumu darba kārtībā.

Otrais priekšlikums par darba kārtību ir no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedra - Rutas Marjašas. Juridiskās komisijas vārdā viņa lūdz Saeimas 5. un 6. oktobra sēdes darba kārtības 52. jautājumu (astotās sadaļas pirmais likumprojekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām" otrajā lasījumā) izskatīt uzreiz aiz trešās sadaļas jautājumiem. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē šo priekšlikumu.

Nākamais iesniegums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - lūgums pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" izskatīšanu uz Saeimas 13. oktobra sēdi. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam šo priekšlikumu.

Citu priekšlikumu par darba kārtību nav. Iesniegtie pieprasījumi tiks nolasīti. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais. Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu. Vārds Zigurdam Tomiņam - Saeimas sekretāra biedram! Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Prezidijs izskatīja deputātu Andreja Krastiņa un Kārļa Leiškalna iesniegumus par neapmaksātu atvaļinājumu piešķiršanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8. pantu Saeimas Prezidijs nolēma kā steidzamības gadījumā piešķirt neapmaksātus atvaļinājumus deputātam Andrejam Krastiņam (no šā gada 5. oktobra līdz 8. oktobrim) un deputātam Kārlim Leiškalnam (no 4. oktobra līdz 7. oktobrim).

Sēdes vadītājs. Prezidijs, izmantojot tam likumā dotās tiesības, ir pieņēmis šādu lēmumu. Vai kādam ir jautājumi vai iebildumi? Nav. Pieņemam zināšanai.

Tālāk. Turpinām izskatīt ekonomikas ministra Zvanītāja atbildi uz Saeimas pieprasījumu par ziņojuma sniegšanu Saeimai par valdības veiktajiem pasākumiem 1994.-1995. gada apkures sezonas nodrošināšanai. Godātie deputāti, es lūdzu jūsu uzmanību, jo zālē ir visai liels troksnis. Lūdzu, paņemsim attiecīgos dokumentus! Vispirms - lēmuma projektu, kuru bija iesniegusi LNNK frakcija pagājušajā sēdē. Pēc tam mēs esam saņēmuši labojumu attiecībā uz Saeimas lēmumu - dokuments nr. 818-b. Un kas mums vēl ir? Pieprasījumu komisija iesniedz savu lēmuma projektu - dokuments nr. 880-a. Ja nekas netiek atsaukts, tad mums vispirms būtu jābalso par labojumu Saeimas lēmumam, kuru iesniedz LNNK deputāti, pēc tam - par Saeimas šo lēmumu kopumā, un pēc tam - par Pieprasījumu komisijas iesniegto lēmuma projektu. Tāda būtu procedūra, protams, ja... Viss ir atkarīgs no balsojuma rezultāta, ciktāl un par ko mēs balsojam. Vai visiem šie dokumenti ir, godātie deputāti? Tātad, lūdzu, sāksim! Labojumi Saeimas lēmumam - dokuments nr. 818-b. Vispirms balsosim par katru punktu atsevišķi. Pirmais labojums - izteikt Saeimas lēmuma 1. punktu šādi: "Divu mēnešu laikā pēc Valsts kontroles veiktajām valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" un "Latvijas gāze" finansiāli saimnieciskās darbības pārbaudēm ziņot Saeimai par pieņemtajiem mēriem." Godātie deputāti, mēs toreiz pārtraucām un atlikām, apstājāmies pie balsošanas, bet ir iesniegti jauni priekšlikumi, un priekšlikumu iesniedzējiem vismaz, protams, ir tiesības runāt, tāpat arī citiem deputātiem acīmredzot ir tiesības izteikt savu viedokli. Un tāpēc tā... mēs esam pirmo reizi tā atlikuši pirms balsošanas, bet faktiski mēs atsākam debates, jo, ja iesniedzējiem dod vārdu motivēt savu priekšlikumu, tikpat labi ir jādod vārds arī citiem deputātiem izteikt savu viedokli. Vai ir iebildumi? Nav. Vārds deputātam Zaščerinskim - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Principā neiebilstot pret iesniegto Saeimas lēmuma projektu, dokumentu nr. 818-a, mēs ierosinām to tikai nedaudz konkretizēt: lēmuma projektā bija teikts - "uzdot veikt saimnieciskās darbības pārbaudi un ziņot un iesniegt Saeimai pārbaudes rezultātus", bet mēs gribam precizēt - "2 mēnešu laikā pēc Valsts kontroles pārbaudes ziņot Saeimai". Nevis iesniegt Saeimai, bet ziņot Saeimai un nevis iesniegt pārbaudes rezultātus, bet ziņot Saeimai par pieņemtajiem mēriem.

Un, lai man nebūtu atkārtoti...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Es lūdzu arī par otro pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Lēmuma projektā par 2. pantu ir teikts, ka nepieciešama pieņemtā lēmuma izpilde. Tā kā apkures sezona praktiski jau ir sākusies, skaitītājus šinī brīdī, ja tie nav uzstādīti, nebūs iespējams uzstādīt. No otras puses, mēs ļoti labi zinām, ka skaitītāju uzstādīšanu traucē tieši finansu jautājumi, tāpēc mēs ierosinām, ka būtu nepieciešams nākamā gada budžetā paredzēt noteiktus finansējumus šim mērķim. Tā ir papildinājumu būtība. Lūdzu atbalstīt šos papildinājumus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Mēs, LNNK deputāti, kā dokumenta nr. 818-a iesniedzēji, atbalstām iesniegumu nr. 818-b un papildinājuma tekstu mūsu lēmumam. Tātad lūdzu Saeimu atbalstīt šīs izmaiņas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma labojumu, kurš izteikts dokumentā nr. 818-b, - "Izteikt Saeimas lēmuma 1. punktu šādā redakcijā: "Divu mēnešu laikā pēc Valsts kontroles veiktajām valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" un "Latvijas gāze" finansiāli saimnieciskās darbības pārbaudēm ziņot Saeimai par pieņemtajiem mēriem"." Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Balsosim par Saeimas lēmuma labojumu 2. punkta redakciju - "1995. gada budžetā paredzēt investīciju valsts daļu projektiem, kuros paredzēta siltuma daudzuma mērītāju uzstādīšana siltuma ražotājam". Es, godātie kolēģi, lasu tā, kā šeit ir uzrakstīts. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Tagad balsosim par dokumentu nr. 818-a - LNNK frakcijas iesniegto Saeimas lēmuma projektu ar jau pieņemtajiem labojumiem. Balsosim! Rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Finansu ministra Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu Lakševica, Brūvera, Rugātes, Grota un Prēdeles jautājumu par Ministru kabineta noteikumu nr. 90 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā" prasību izpildi.

Aija Poča - ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu, iesniedziet rakstveidā! Tas nav grūti.

A.Poča (LC).

Jā, bet es gribu informēt Saeimu, ka atbilde rakstveidā ir iesniegta.Tas ir jums izdalītais dokuments nr.954-a.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es gan lūdzu vienmēr referentus pieteikties rakstveidā. Ka viņi ir referenti tiešām. Man ir grūti secināt jūsu... Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts, jo nekādi citi iesniegumi Prezidijā nav saņemti.

Nākamais ir jautājums par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Godātie kolēģi, jums ir šeit... Prezidijs tomēr saņēma iesniegumu. Es vēlreiz aicinu - dariet to savlaicīgi! Jums ir darba kārtība, jums ir zināmi jautājumi, un, ja jūs esat nolēmuši doties uz tribīni, dariet to savlaicīgi! Nav taču nekādu problēmu to izdarīt savlaicīgi.

Ir saņemts 12 deputātu iesniegums sakarā ar Kristīgo demokrātu savienības frakcijas jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Piebalgam (dokuments nr. 954): "Sakarā ar to, ka valdība nav iedalījusi līdzekļus invalīdu bezmaksas pārvadāšanai, prasām atklāt debates." Lūdzu zvanu! Viens var runāt "par", viens - "pret".

Lūdzu, balsosim par debašu atklāšanu par finansu ministra Piebalga atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 10. Pieņemts. Vārds deputātam Lakševicam - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Esam saņēmuši finansu ministra atbildi par transporta izmaksu kompensācijām. Mēs šajā atbildē varam lasīt, ka reālās budžeta iespējas ir tādas, kas nedod iespēju kompensēt braukšanas maksas atvieglojumus. Tas ir pretēji Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumiem nr.90, ka, pamatojoties uz civilizētās pasaules, arī Amerikas Savienoto Valstu pieredzi, sabiedriskais transports tiek dotēts, -nemaz nerunājot par atlaižu kompensācijām. Tā ir liela tautsaimniecības problēma - attīstīt un veicināt tās attīstību tādā līmenī, lai pietiktu pensijām un pabalstiem, kā arī lai pāri paliktu. Un, lūk, pēc Finansu ministrijas ziņām, pāri nekas nav palicis. Nekas nav palicis pāri autobusu pasažieru pārvadājumu nozarei. Ja runājam tēlaini, tad nauda ir ekonomikas asinis, un šajā nozarē ir iestājusies mazasinība vai, varētu teikt, maznaudība, kas draud ar nozares likvidāciju pēc 3 līdz 5 gadiem. Un tad autostaciju būdiņās jau varētu darboties vienīgi valūtas mijēji un "snikeru" pārdevēji. Pēc Finansu ministrijas sniegtā paskaidrojuma, loģiskais pasažieru autopārvadātāju ceļš ir šāds: nerentablie reisi ir jālikvidē un maršruti ir jāslēdz. Kā liecina pieredze gan mūsu, gan citās zemēs, autobusu pasažieru pārvadājumu transports ir tieši tāds, nerentabls. Ārvalstu semināros un dažādās konferencēs tiek runāts par autobusu pasažiertransporta atdzīvināšanu, reanimēšanu, jo daudzās zemēs problēmas ir tieši tādas pašas kā pie mums. Tur aicina cilvēkus tik daudz nelietot personīgo transportu, bet lietot sabiedrisko. Tas ir arī vides dēļ. Cilvēces un vides draudzīgas sadzīvošanas dēļ. Ko mēs šajā Latvijas situācijā varam ieteikt? Visi, kam jābrauc, iegādājaties lūdzu, personīgo transportu! Jo tendence ir redzama. Pēdējos četros gados autopārvadātāji nav varējuši iegādāties nevienu jaunu autobusu, bet ar dažiem vecajiem autobusiem braukt kļūst bīstami.

Kristīgo demokrātu savienība iestājas par brīvu tirgu ar sociālajām garantijām. Tāpēc mēs uzskatām, ka Satiksmes ministrijas izstrādātie likumi un normatīvie akti šinī nozarē ir loģiski, tikai mūs, protams, neapmierina esošā situācija attiecībā uz sociālajām garantijām. Arī šajā konkrētajā nozarē. Mūs neapmierina sociālās garantijas invalīdiem attiecībā uz tiesībām pārvietoties. Ja mērķsubsīdijas netiks sarūpētas arī mūsu tautsaimniecības mazspējas dēļ, sabiedriskais transports pamazām pašlikvidēsies. Ja ļaudīm sociālās garantijas netiks nodrošinātas. Un sociālā spriedze var pieaugt tiktāl, ka ideja par brīvu tirgu varētu tikt apdraudēta. Kas tad nāks vietā? Sociāldemokrātijas idejas -varbūt. Labākajā gadījumā.

Uzdodot jautājumu, gribējām akcentēt un vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka šajā nākamā budžeta gada sagatavošanās fāzē būs jāiestrādā budžetā tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju ceļa izdevumiem dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai prokuroriem, izmeklētājiem, vides aizsardzības inspektoriem, policistiem un citiem.

Iepriecina - un tā liecina atbilde - , ka invalīdu bezmaksas parvadāšanai budžeta grozījumu projektā Labklājības ministrijai ir paredzēti 200 000 latu. Tiek runāts arī par sabiedriskā transporta dotēšanu no Ceļu fonda, bet es domāju, ka nesakārtotie ceļi nodara vislielāko postu autobusu tehniskajam stāvoklim. Palielinot transporta līdzekļu nodevas un akcīzes nodokli benzīnam, var iedarboties tieši bumeranga princips attiecībā uz šo nozari. Mēs aicinām valdību pievērsties šīm problēmām uzmanīgi. Tāpēc arī iesniedzām šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi, kas pieteikušies debatēs? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Pirmais, ko es gribu uzsvērt, - ka saskaņā ar Kārtības rulli jautātāji var norādīt, ka pietiek ar rakstveida atbildi. Manuprāt, tas nebija norādīts un šī atbilde netika izklāstīta, nebija Kabineta pārstāvja, kas izklāsta savu viedokli. Tas liecina par to, ka šī problēma netiek nopietni izskatīta no Kabineta puses un ka par šo problēmu nav vēlēšanās runāt. Tātad šīs problēmas būtība ir tāda, ka šobrīd nav risinājuma attiecībā uz tām cilvēku kategorijām, kurām būtu jābūt šīm tiesībām izmantot transportu par velti, un nav arī risinājuma attiecībā uz to, kādā veidā šo kompensāciju veikt - vai tieši caur uzņēmumu dotācijā, vai paredzot šos līdzekļus izglītībai, aizsardzības spēkiem, Zemessardzei un citiem formējumiem. Manuprāt, tā ir vēlēšanās sociālo problēmu risināšanu, kas ir valsts kompetencē, uzvelt šiem maznodrošinātajiem cilvēkiem un sabiedriskajam transportam. Šodien nevienam lauku iedzīvotājam nav jāstāsta, kāda ir situācija ar transportu, cik bieži šie transporta līdzekļi kursē un cik ir samazinājies autobusu skaits. Ir tādi autobusu maršruti, ir tādas vietas, uz kurieni transporta līdzekļi kursē tikai dažas reizes nedēļā, un cilvēkiem ir apgrūtinātas iespējas turp nokļūt. Manuprāt, finansu ministra atbilde uz jautājumu liecina, ka šī problēma netiks risināta, šeit nav norādīti virzieni, kādā veidā to risinās 1995.gada budžetā. Šogad šīm vajadzībām bija nepieciešami 2 miljoni latu. Katrreiz tiek solīts, ka it kā 200 000 latu tiks izdalīti invalīdu bezmaksas pārvadāšanas nodrošināšanai. Tātad tas ir apmēram 10% no nepieciešamā.

Paradoksāla ir situācija, ka finansu ministrs atzīst, ka valdība pieņem lēmumus, kas ir pretlikumīgi un neatbilst Satversmei. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums vēlreiz tiks skarts, un es ceru, ka valdība tomēr atradīs šo problēmas risinājumu 1995.gada budžetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir runātāji? Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums varbūt pat nav tik būtisks un svarīgs mums, deputātiem, bet gan ir bezgala svarīgs tiem, kam ir jābrauc. Un tas jau nav nekas jauns - mēs šobrīd, sākoties jaunajam mācību gadam, labi zinām, ka ir rajoni, kuros 10 procenti bērnu neapmeklē skolu. Jautājums: kādēļ? Viena no atbildēm ir: tādēļ, ka tas ir transporta jautājums - vai nu šā transporta neesamība vispār, vai arī transporta problēmas. Problēmas sakarā ar transporta apmaksu. Godīgi sakot, - kad izlasa šo atbildi, vislielākais pārsteigums ir tieši par to brīdi, kuru atspoguļo ministra kungs, paskaidrojot, kā tad ir radusies šī situācija, proti, ka, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumi nr.90 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā" tika pieņemti, tiem nav norādīti seguma avoti. Bet tajā brīdī ministra kungs, kurš šobrīd ir ministrs, bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs. Kā es atceros, mēs ļoti pamatoti un ļoti nopietni runājām par katru pozīciju, vai tā ir vai nav ar noteiktu seguma avotu. Ja tajā brīdī neviens neiestājās par to, ka šā seguma avota nav, tad ļoti dīvaina ir atruna par šā seguma avota trūkumu. Es saskatu, ka tās ir tikai divu ministriju nesakārtotās attiecības Ministru kabineta teritorijā. Un nekas vairāk. Mēs šeit nevaram šodien dzirdēt šīs lietas būtību tādu, kāda tā ir šobrīd, un kāda tā tiks paredzēta nākamajā gadā. Ja mēs to saņemsim rakstveidā un varēsim tikai 100 deputāti, vai cik nu mēs te esam, iepazīties ar šo materiālu, tad šķiet, ka tas būs krietni par maz. Jo ne jau mēs tik daudz lietosim šo transportu, cik lietos tie, uz kuriem attiecas šie atvieglojumi. Tāpēc es tomēr ļoti gribētu lūgt, lai, šādas atbildes gatavojot, mēs saņemtu tik tiešām atbildes pēc būtības. Un šis ir kārtējais gadījums, kad mēs redzam, ka tas tomēr tā nenotiek. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Lūdzu - jums vārds!

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šai problēmai pievērst jūsu uzmanību no citas puses. Es nedomāju, ka te, sniedzot atbildi, ir ļoti liela vaina finansu ministram. Es gribētu šinī gadījumā aizstāvēt viņu. Problēma ir meklējama citur. Un tā problēma mums uzpeldēs, es domāju, pēc pāris nedēļām. Tā ir tā problēma, ka mēs formējam budžetu bez stratēģiskiem plāniem. Mēs nevaram skaidri pateikt, kāda ir mūsu stratēģija 1994.gadā attiecībā uz invalīdiem, uz pensionāriem, uz bērniem, uz ģimenēm. Es ļoti baidos, ka mums tas pats atkārtosies 1995.gadā. Viss tas, kas notika šā gada janvārī budžeta apspriešanas laikā. Es gribētu, lai jūs uz to vērstu uzmanību, lasot šo atbildi. Jo vienreiz mums ir jābūt skaidrībā par to, ko mēs varēsim iedot invalīdiem, jo, protams, gribētos iedot visu. Bet, saprotiet, tā ir tāda uguns dzēšana. Rodas problēma, un mēs mēģinām to "salāpīt", iedzenot, teiksim, Gūtmaņa kungu vai finansu ministru ar to visu kaktā.

Dāmas un kungi! Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību. Tas ir tas, ka mums nav normālas sociālās programmas. Tad mēs nerunātu, vai ir segums vai tā nav. Ja šī programma vienreiz būtu Saeimā izdiskutēta, kāda mums vispār būs šī sociālā virzība, tad acīmredzot mēs necilātu šos atsevišķos jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie deputāti! Neapšaubāmi šeit debatēs izskanēja daudz patiesības. Neapšaubāmi ir jārisina jautājums par šīm dotācijām invalīdiem un arī skolēniem. Bet tas vienlaicīgi ir arī jautājums par šo dotāciju novirzīšanas mehānismu. Kamēr mums nebūs kārtīga šā mehānisma, lai novadītu tiešām tiem, kas šo pakalpojumu sniedz, un lai viņi saņemtu šo naudu, šie jautājumi būs grūti risināmi. Un neapšaubāmi, izstrādājot nākamā - 1995.gada budžeta projektu, ir jāpārdomā jautājumi par dotācijām gan invalīdu, gan skolēnu pārvadāšanai un tamlīdzīgi. Lūdzu iesniegt arī priekšlikumus par šo dotāciju novadīšanas mehānismu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Godātie deputāti! Prezidijā ir ienākuši pieprasījumi un jautājumi. Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu tos nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Latvijas Republikas Ministru kabinetam. 5.Saeimas deputātu pieprasījums.

Ministru kabineta noteikumu nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.panta 9.punktā ir noteikts termiņš privatizācijas konta atvēršanai līdz 1994.gada 31.decembrim, kas pašreizējā situācijā nav reāls termiņš un tādēļ rada iedzīvotājiem liekas neērtības. Ņemot vērā to, ka minēto noilgumu izskatīšana Saeimā prasīs ilgāku laiku, pieprasām Ministru kabinetam nekavējoties izmantot savu minēto noteikumu 3.panta 9.punktā paredzētās tiesības - pagarināt privatizācijas konta atvēršanas termiņu līdz 1995.gada 1.jūlijam.

03. 10. 94. 5.Saeimas deputāti Lambergs, Budovskis, Žīgurs, Kušnere, Stalts, Seile, Puriņa, Berklavs, Karnups un Tabūns."

Sēdes vadītājs. Kārtības ruļļa 124.pantā ir teikts: "Ne mazāk kā 10 deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem." Jūs esat iesnieguši Ministru kabinetam. (Starpsauciens no zāles: "Ministru prezidentam!") Deputāti mutiski paskaidro, ka šeit ar "Ministru kabinetu" ir domāts Ministru prezidents. Nododam Pieprasījumu komisijai, bet lūdzu ņemt vērā 124.pantu. Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. "Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 119.pantu iesniedzam šādu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Jānim Vaivadam. Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta noteikumu nr.191 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" 3. punkts paredz, ka pedagoģiskā darba stāžs mēneša amatalgu (algas likmju) noteikšanai tiek skaitīts no 1990.gada 1.septembra. Kāds ir šīs Ministru kabineta nostādnes politiskais, juridiskais un morālais pamatojums? Saeimas deputāti Grīnblats, Dāliņš, Pētersons, Straume, Sinka."

Sēdes vadītājs. Šo jautājumu nododam izskatīšanai izglītības un zinātnes ministram Jānim Vaivadam.

Vai tie ir visi, lūdzu, pieprasījumi un iesniegumi? Paldies.

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Tas ir 5. darba kārtības punkts par Indras Sāmītes deputāta mandāta apstiprināšanu.

"Sakarā ar atgriešanos diplomātiskajā dienestā daru jums zināmu, ka nolieku savu 5.Saeimas deputāta mandātu. Egils Levits."

Tālāk, godātie deputāti, jums ir pievienoti visi dokumenti un Saeimas lēmuma projekts - apstiprināt Latvijas Republikas Saeimas deputātes Indras Sāmītes mandātu. Arī no Mandātu un iesniegumu komisijas ir saņemts dokuments, kurš liecina, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Indras Sāmītes deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas deputātes Indras Sāmītes mandāta apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Saeima pieņem lēmumu - apstiprināt Saeimas deputātes Indras Sāmītes mandātu. Vēlam sekmes!

Nākamais jautājums ir par Jāņa Bordāna deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jāņa Vaivada izglītības un zinātnes ministra amata pildīšanas laikā. Ir ministra iesniegums un visi pārējie dokumenti, kā arī Mandātu un iesniegumu komisijas dokuments, kas liecina, ka tai nav iebildumu pret Jāņa Bordāna deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Jāņa Bordāna mandātu uz laiku, kamēr Jānis Vaivads pilda izglītības un zinātnes ministra amatu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Saeima ir pieņēmusi lēmumu - apstiprināt Jāņa Bordāna mandātu uz laiku, kamēr Jānis Vaivads pilda izglītības un zinātnes ministra amatu. Vēlam sekmes!

Nākamais jautājums ir par izmaiņām komisiju sastāvā - par deputāta J.Bunkša ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Jāni Bunkšu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāvā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts - Jānis Bunkšs ievēlēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāvā.

Nākamais jautājums ir par deputāta Zvaigznes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt Māri Zvaigzni Saeimas Ārlietu komisijas sastāvā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 10. Lēmums pieņemts - Māris Zvaigzne ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Nākamais jautājums ir par Ērika Strautnieka iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mēs visi savos pirmsvēlēšanu solījumos apņēmāmies gādāt, lai šajā valstī būtu kārtība, drošība, miers un lai tiktu garantēta mūsu suverenitāte. Un es jums gribu atgādināt dažus datus, kā mēs pildām savus solījumus.

Satversmes aizsardzības biroja veidošanas varianti jau tika apspriesti 1993.gada augustā, var teikt, ka jaunā valdība sāka rīkoties operatīvi. Likumprojekta pirmais nosaukums bija "Par izlūkošanu", projekts tika nodots komisijām 2.decembrī. Valdība steidzās un 81.panta kārtībā pieņēma pretizlūkošanas noteikumus, bet Saeima tos noraidīja 20.janvārī. Nākamais projekts atkal ir ar citu nosaukumu - "Satversmes aizsardzības biroja likums", tas tika nodots komisijām 10.martā un trešajā lasījumā beidzot pieņemts 5.maijā. Tātad 7 mēnešus ilga likuma izstrādāšana un pieņemšana. Taču likums var sākt darboties tikai tad, kad ir radīts pats Satversmes aizsardzības birojs un to var sākt radīt tikai tad, kad ir pati galvenā persona - kad ir iecelts tā vadītājs. Pirmo SAB direktora kandidatūru Saeima noraidīja jūnija vidū, pa šo laiku ir apspriesti desmit dažādi kandidāti, un tātad mēs te esam nosēdējuši jau 15 mēnešus, bet Satversmes aizsardzības biroja nav, kaut gan eksperti, jau ierosinādami tā izveidošanu, ir formulējuši, ka SAB ir centrālais un koordinējošais dienests, kura virsuzdevums ir valsts vadības informēšana par draudiem Latvijas valstij. Un arī pašā likumā mēs 3.pantā esam ierakstījuši, ka Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi ir: 1) ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītas informācijas iegūšana, apkopošana, uzkrāšana, analīze un izmantošana; 2) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršanas vai neitralizēšanas līdzekļu un metožu izstrādāšana; 4) valsts varas un pārvaldes institūciju un to kompetentu amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem un tā tālāk. Jūs man piedodiet, ka es atgādinu šīs visiem zināmās lietas, bet tā ir atbilde tiem deputātiem, kuri runā, ka SAB direktora iecelšana būtu jāatliek līdz nākamajai Saeimai.

Un vēl viens apsvērums, kāpēc mēs vairs nevaram vilcināties. SAB likuma 5.pantā ir teikts, ka SAB direktors kopā ar valsts drošības iestāžu vadītājiem sastāda un pēc saskaņošanas ar Nacionālās drošības padomi iesniedz Ministru kabinetam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai šo iestāžu gada budžeta projektu. Man šķiet, ka patiesībā arī tam vajadzēja būt jau izdarītam, vai arī šis dienests būs un tam nebūs naudas. Izvērtējot jau iepriekš minētos deviņus vai desmit direktora amata kandidātus, mēs esam pārliecinājušies, ka šajā amatā acīmredzot netiks apstiprināts politiķis, jo jūs neļausit vienai politiskajai partijai iegūt priekšrocības piekļūt svarīgām ziņām. Un droši vien netiks apstiprināts arī cilvēks, kurš savu karjeru ir uztaisījis, dienēdams padomju armijā, padomju milicijā vai Drošības komitejā. Un netiks acīmredzot apstiprināts arī gados pārāk jauns cilvēks, kam nav tādas pagātnes, bet kam nav arī pieredzes, un arī par to mēs jau pārliecinājāmies. Tad nu paliek šī Zemnieku savienības atrastā kandidatūra - Ēriks Strautnieks, kas - jā! - arī ir strādājis padomju milicijā, bet, nebūdams ne komjaunietis, ne komunistiskās partijas biedrs, viņš ir varējis taisīt tikai speciālista karjeru. Viņš ir bijis izmeklētājs, vecākais izmeklētājs, sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs un tas arī viss. Un vēl apbalvojumi par visiem 20 dienesta gadiem - milicijas teicamnieka krūšu nozīme un medaļa "Darba veterāns". Es domāju, ka tas pārliecinoši parāda, kādā rangā vai uz kādas pakāpes viņš šajā hierarhijā bija nolikts. Un tikai tad, jau Tautas frontes un Atmodas laikos, beidzot sākās arī Strautnieka amatu karjera, kas pierāda, ka kolēģi no Iekšlietu ministrijas un tās vadība tomēr augstu vērtē viņu kā organizatoru. Un tātad, lūk, šīs kāpnes: Sevišķi svarīgu noziegumu atklāšanas nodaļas priekšnieks, tad Izmeklēšanas departamenta Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kurš 1993.gada decembrī kļūst arī par šīs pārvaldes priekšnieku, bet no 1994.gada maija, tātad no šā gada maija, Policijas departamenta Ekonomisko noziegumu atklāšanas dienesta priekšnieks. Bez tam viņš vienlaikus turpina pildīt arī Izmeklēšanas departamenta Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Un dienesta pakāpe - policijas pulkvedis. Viņa pakļautībā šodien strādā gandrīz 400 izmeklētāju. Un vai tiešām jūs pieļautu domu, tie, kuri te esat skeptiķi, ka Iekšlietu ministrijas vadība būtu uzticējusi divus visatbildīgākos un vispiņķerīgākos dienestus vadīt neizdarīgam cilvēkam vai sliktam organizatoram? Vai arī neizlēmīgam cilvēkam, kā daži mēģina teikt, vai pakļāvīgam cilvēkam.

Pirms divām nedēļām Saeima atlika Ērika Strautnieka lietas izskatīšanu, jo Iekšlietu ministrijas iesniegtā biogrāfiskā izziņa sākās ar 1968.gadu, tad, kad bija sākusies Strautnieka karjera vai dienests iekšlietu iestādēs un kad viņam bija jau 26 gadi. Tad radās jautājums: bet ko tad viņš, pagāns, darījis pirms tam? Un tad arī es ļoti gribētu zināt, kur šajā Augstajā namā radās šīs baumas, ka, lūk, Strautnieks pirms tam bijis krievu spiegs Angolā. Es patiešām gribētu dzirdēt, kā tās baumas šeit radās, kurš cilvēks to apstiprināja, un kurš cilvēks tās te palaida. Un no kā jūs katrs to dzirdējāt. Pēc tās sēdes es tad pats, nevienam neticēdams, aizgāju uz Iekšlietu ministriju un pats tur iepazinos ar Ērika Strautnieka lietu, jāsaka, līdz pēdējam papīram. Un visas ziņas, ko es ieguvu, jums tagad ir uz galda. Tās ir minētas 936-c. dokumentā. Ja jūs neticat, kā saka, man, tad jūs jau katrs varat pats aiziet uz Iekšlietu ministriju - tādas tiesības parlamentam ir, - un šo lietu palūgt, lai tur uz vietas iepazītos. Tur gan nav viena dokumenta, kas apliecinātu, ka Ērika Strautnieka ģimene ir politiski represētā, proti, viņa vectēvs ir tiesāts pēc 58.panta par padomju varas apmelošanu vai, kā saka, par "mutes palaišanu". Un ģimene ir mainījusi dzīvesvietu, tā izvairoties no izsūtīšanas. Šīs ziņas mūsu frakcijai pastāstīja pats Ēriks Strautnieks, un tas arī izskaidro visas tālākās neskaidrības - gan to, ka viņš armijā dienējis tā saucamajā "strojbatā", tas ir, kara celtniecības nodaļā, kas bija gandrīz kā tāda soda rota, gan to, ka viņš 1967.gadā precoties ir pieņēmis sievas uzvārdu (viņa dzimtas uzvārds ir Kubuliņš) un pēc laulībām viņš ir kļuvis Strautnieks. Arī to daži ir tulkojuši gan kā ārkārtīgi aizdomīgu faktu, gan kā īsta vīrieša vai īsta patriota necienīgu rīcību. Bet tad nu man jāatgādina, ka arī mūsu Valsts prezidenta biogrāfijā ir bijusi uzvārda maiņa. Tātad jūs redzat Strautnieka biogrāfiju gadu pēc gada, jūs redzat šo viņa jaunības gājumu, kad viņš ir bijis strādnieks, tad - betonētājs armijā, tad - atkal strādnieks un tad 26 gadu vecumā kļuvis milicijas vidusskolas kursants. Un tad neklātienē, jau ir iegūts jurista diploms Minskā Iekšlietu ministrijas augstskolā. 1980.gadā bijis 45 dienu ilgos augstākā štāba darbinieku kursos Ļeņingradā. Un patiešām - par to es arī pārliecinājos visos papīros - viņš nav bijis pat ne komjaunietis. Un nav arī Zemnieku savienības biedrs, ja jūs domājat, ka tāpēc mēs viņu turam. Es pats ar Ēriku Strautnieku esmu runājis četras reizes, un man viņa kompetence šķita augsta. Un arī Zemnieku savienības frakcija balsoja par Ērika Strautnieka atbalstīšanu.

Jā, es arī dzirdēju, ka šeit ir deputāti, kam Strautnieka izskats vai stāstījums nav šķitis pārliecinošs, un es piekrītu, ka droši vien Latvijā kaut kur ir kāds cilvēks, kas SAB direktora amatam būtu piemērotāks. Tikai neviens mēs viņu neesam varējuši nosaukt un arī šobrīd nevaram nosaukt. Un, ja mēs neapstiprināsim Ēriku Strautnieku, tad ir visticamāk, ka mēs tiešām savu deputāta pilnvaru laikā nevienu tā arī neapstiprināsim šajā amatā, kas droši vien daudziem tiešām arī patiktu. Tā kā balsošanas iznākums nav īsti skaidrs, tad bija arī tāds priekšlikums, ka varbūt vajadzētu lūgt Strautniekam, lai viņš pats noņemtu savu kandidatūru, bet mēs nospriedām tā, ka pēc katras balsošanas tauta spriež par abām pusēm - gan par to, par kuru balso, gan par tiem, kas balso. Un tā kā to, par kuru balso, viņa dienesta biedri pazīst un viņi tāpēc sliktāk nevērtēs, tad tautai atliks spriest par tiem, kas balso.

Un vēl viena mierinoša piebilde. SAB likumā ir arī ierakstīts, ka SAB direktoru ieceļ amatā uz 4 gadiem un atceļ no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Tātad mēs šeit neiecelsim amatpersonu, ar kuru vēlāk paši nevarēsim tikt galā. Bez tam arī Strautnieka kunga raksturs neliecina par to, ka viņā būtu Napoleona tendences un ka viņš nelaistos no šā amata vaļā. Tā ka es balsošu par Ēriku Strautnieku.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt Berķa kungam latviešu sakāmvārdu - "Nestrēb karstu!". Tagad vismaz beidzot mums kļūst skaidrs, ka šo kandidatūru ir atradusi Zemnieku savienība, ja var ticēt Berķa kunga vārdiem. Es jums neatgādināšu likumus, kas ir spēkā, jo par tiem jau runāja Berķa kungs. Gribu tikai teikt vienu, ka pirms divām nedēļām ar Saeimas balsojumu tika uzticēts iepazīties ar izvirzīto Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātu mūsu komisijai, ko tā arī izdarīja. Lai nebūtu nekādu pārpratumu par dažādām ziņām presē, varu teikt, ka komisija, pieņemot lēmumu, bija astoņu cilvēku sastāvā. Tātad lēmums ir likumīgs un neviens no astoņiem cilvēkiem nepacēla roku par šo kandidātu. Es gribu citēt tikai vienu fragmentu no komisijas sēdes protokola, kas saskan ar Berķa kunga sacīto, - ka nebūtu labi un ka šeit noteikti neievēlēs cilvēku, kurš ir saistīts ar kādu partiju, ar kādu politisko virzienu. Es citēju. Silārs: "Man jums ir jautājums sakarā ar Panteļējeva kunga paziņojumu. Vai piekrītat, ka jūsu pirmais vietnieks būs Kamaldiņš?" Strautnieks: "Jâ. Ja Kamaldiņš tiks izvirzīts šim amatam." Silārs: "Jûs būsit tas, kurš virzīs kādu šim amatam. Ja jūs esat tāds, kas pieņem to, ko jums virza citi, tad tas jums ir mīnuss." Tagad ievērojiet - pirms tam atbilde bija: "Jâ, ja Kamaldiņš tiks izvirzīts." Pēc manas piezīmes seko - Strautnieks: "Man ir informācija, ka Kamaldiņš ir beidzis Vācijā speciālus kursus politoloģijā, kur man nav zināšanu. Līdz ar to viņš varētu būt vērtīgs darbinieks. Man pašam ir jāievāc informācija par konkrētu savu direktora vietnieku, to skaitā arī par Kamaldiņu. Baidos pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Jāiepazīstas ar cilvēku, jāsavāc informācija."

Un pēdējais, ko es gribu teikt, - par šo uzvārdu maiņu. Ir nekorekti salīdzināt šo maiņu ar Valsts prezidenta uzvārda maiņu. Valsts prezidents tad, kad viņš bija lemttiesīgs un kad viņam bija jāizņem pase, kļuva par Ulmani. Šeit cilvēks, pieaudzis cilvēks, noliedz savu vecotēvu tikai tādēļ, ka tas varētu traucēt taisīt karjeru. Aizsardzības un iekšlietu komisijā neviens cilvēks tātad nebalsoja par šo cilvēku kā par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl pieteikušies runāt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Būs aizklāta balsošana. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - iecelt Ēriku Strautnieku par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 23, atturas - 19. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim nākamo jautājumu - par Jura Dalbiņa iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija tāpat astoņu cilvēku sastāvā izskatīja Dalbiņa kunga kandidatūru Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam. Septiņi balsoja "par", viens -"atturējās". Absolūti nav nekādu iebildumu pret viņu, jo mūsu komisijai nav alternatīvas šim amatam. Aicinu atbalstīt Dalbiņa kungu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu - Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partija.

J.Jurkāns (TSP).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Mūsu frakcijas ierosinājums būtu atlikt šā jautājuma izskatīšanu vairāku iemeslu dēļ. Bet svarīgākais ir tas, ka šobrīd šinī Augstajā namā mēs nevienu reizi neesam runājuši par mūsu valsts drošības politiku kā tādu. Un es domāju, ka mēs visi labi zinām, ka Satversmē ir rakstīts, ka Saeima nosaka Bruņoto spēku lielumu miera laikā un daudz ko citu. Es domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks mums šīs lietas sākt veidot no pašiem pamatiem. Un mums nav nekas iebilstams pret šo kandidatūru kā tādu, bet mēs esam pret šo principu, kādā veidā mēs šeit darbojamies. Es domāju, ka mums visiem, šeit klātesošajiem zālē, būtu ļoti interesanti dzirdēt, kāds tad ir mūsu valsts drošības koncepts - kā mēs veidosim mūsu Bruņotos spēkus, kādas būs to struktūras, kāda būs šo struktūru vadītāju pakļautības sistēma un tā tālāk. Šodien mēs zinām, ka mēs arvien vairāk un vairāk mūsu Drošības spēkus politizējam. Prezidents ir Bruņoto spēku virspavēlnieks jeb vadonis. Tad vēl mums ir politiska figūra - aizsardzības ministrs. Šodien mēs arī vēlēsim vienu politisku figūru. Jo būtībā, kā mēs zinām, šis cilvēks, šis kandidāts, nav viena profesionāla militāra persona, kas pārvalda šo priekšmetu. Tā es saprotu šo lietu, tā to saprotam mēs savā frakcijā. Tā ka mūsu priekšlikums būtu runāt un apstiprināt personālijas tikai tad, kad parlamentā būs izskatīts drošības koncepts. Paldies.

Sēdes vadītājs. 136.pants: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšana un tamlīdzīgi." Viens ir runājis "par", viens var runāt "pret". Lūdzu - Ivars Silārs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Un tad būs balsojums par deputāta Jurkāna priekšlikumu.

I.Silārs (LC).

Es cienu jebkuras frakcijas vēlmi iepazīties ar problēmu. Taču šajā gadījumā Jurkāna kunga motīvs neskar konkrēto kandidātu, tā apspriešanu, bet skar vispār valsts aizsardzības koncepciju, Bruņoto spēku lielumu. Tad es gribu teikt, ka pirms nedēļas pamatoti tika atlikts balsojums sakarā ar to, ka frakcijām nebija bijusi iespēja iepazīties ar konkrēto kandidātu. Šīs nedēļas laikā tāda iespēja visām frakcijām, kuras to vēlējās, bija.

Attiecībā uz Jurkāna kunga šeit izvirzīto problēmu un iespēju iepazīties ar to, jāteic, ka tā ir pamatota. Tomēr man ir jāatgādina, ka tam nav saistības ar šo kandidātu. Un šī nav politiska figūra, tas nav politisks amats. Aizsardzības koncepcija ir publicēta. Pagājušajā nedēļā mēs šeit nobalsojām par likumu "Par valsts aizsardzību" otrajam lasījumam, kurā arī bija redzams, kāda vieta ir Nacionālo bruņoto spēku komandierim, viņa štābam un Valsts prezidentam. Te man vēl jāatgādina, ka Valsts prezidents kā Bruņoto spēku vadonis līdz ar to, kā Satversmē ir paredzēts, politisku atbildību nenes. Un attiecībā uz Dalbiņa kungu viena no vispozitīvākajām iezīmēm šajā gadījumā ir tā, ka Dalbiņa kungs līdz šim nav bijis saistīts ne ar vienu politisko partiju, ka viņš ir pilnīgi politiski neitrāla persona. Un tas ir pozitīvi viņam. Taču es lūdzu šodien šo jautājumu izlemt, jo jau nedēļu tika dots laiks, lai frakcijas varētu ar konkrēto kandidātu iepazīties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jurkāna priekšlikumu - par lietas atlikšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 48, atturas - 11. Nav pieņemts šis priekšlikums.

Tālāk būs aizklātā balsošana. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Juri Dalbiņu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Aizklātā balsošana. Lūdzu rezultātu! 52 - par, pret - 13, atturas - 6. Saeima pieņem lēmumu - iecelt Juri Dalbiņu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Vēlam sekmes! (Aplausi.)

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām" otrajā lasījumā. Komisijas vārdā - deputāts Apsītis.

R.Apsītis (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Es tik tiešām runāšu Juridiskās komisijas vārdā, kā deputāts. Apspriežam dokumentu nr.956. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām". Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, lai mēs turpinātu sekmīgi īstenot tiesu reformu, kura līdz šim ir saskārusies ar daudziem neparedzētiem šķēršļiem un diemžēl netiek īstenota pienācīgajā tempā un apjomā. Ar to ir izskaidrojams arī fakts, kāpēc mēs gribējām šo likumprojektu apspriest it kā ārpus kārtas. Laikā starp pirmo un otro lasījumu Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi diezgan daudz dažādu priekšlikumu, kurus galvenokārt ir izteikusi vai nu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, vai Tieslietu ministrija.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Apsīša kungs! Ja pēc vienas minūtes nebūs kārtības, it sevišķi viesu sektorā un televīzijas reportieru uzvedībā vai kinoreportieru uzvedībā... Minūte pagājusi, bet kārtības nav. Lūdzu visus stāvošos izraidīt no zāles. Un runājošos. Lūdzu, turpiniet!

R.Apsītis. Paldies, priekšsēdētāja kungs. Tātad laikā starp šā likumprojekta pirmo un otro lasījumu mēs esam saņēmuši daudz priekšlikumu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un no Tieslietu ministrijas. Arī pašai Saeimas Juridiskajai komisijai bija visai daudz priekšlikumu, kā šo likumprojektu pilnveidot. Gribu pievērst jūsu uzmanību šā dokumenta 4.ailei, kurā Saeimas Juridiskā komisija ir formulējusi visus apkopotos priekšlikumus. Īsi sakot, Saeimas Juridiskā komisija ir centusies ņemt vērā gan savu kolēģu priekšlikumus - priekšlikumus no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan arī no Tieslietu ministrijas saņemtos priekšlikumus, tomēr daļa šo priekšlikumu ir noraidīti, argumentēti noraidīti, un likumprojekta teksts ir zināmā mērā pārkārtots, ir mainīta pantu secība, un, ņemot vērā to, ka šā likumprojekta apjoms nav liels, pavisam ir saglabājušies tikai deviņi panti. Es domāju, ka kārtības labad būtu labi, ja jūs neiebilstu pret to, ka es nolasītu visu likumprojekta tekstu. Lai, tā sakot, izslēgtu jebkādu varbūtēju nesaprašanos.

Tātad - deviņi panti. Sākam ar virsrakstu. Pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma likumprojekta virsraksts arī ir krietni saīsināts, un mūsu priekšlikums ir tāds - nosaukt to par likumu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām". Ja jums nav iebildumu, mēs varbūt varētu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies.

1.pants. Panta virsraksts ir - "Tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšana". Panta pirmā daļa: "Par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju (turpmāk - tiesas piesēdētāju) vēlēšanu sarīkošanu un to laiku lemj Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma". Lūgums to apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

R.Apsītis. Paldies.

Otrā daļa: "Par tiesas piesēdētāju papildu vēlēšanu sarīkošanu šā likuma 7.pantā paredzētajos gadījumos un to laiku lemj attiecīgā pašvaldība." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

R.Apsītis. Paldies. Trešā daļa: "Katras apgabaltiesas piesēdētāju un katras rajona (pilsētas) tiesas piesēdētāju skaitu, kas ievēlams attiecīgā rajona padomē (pilsētas padomē), nosaka tieslietu ministrs." Lūgums akceptēt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 2. pants - "Tiesas piesēdētāju vēlēšanu laiks un termiņi". Pirmā daļa: "Tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākumu Saeima nosaka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tiesas piesēdētāju pilnvaru laika izbeigšanās." Lūgums akceptēt šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Otrā daļa: "Rajonu padomēm un pilsētu domēm tiesas piesēdētāji ir jāievēlē 2 mēnešu laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai runāsiet par šo jautājumu? Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es lūdzu iziet šim likumprojektam cauri mazliet lēnāk. Bet es skatos, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt vārdus "rajonu (pilsētu)" ar vārdiem "rajonu (republikas pilsētu)" dažās vietās nav tikai ievērots - 1. pantā, piemēram, it īpaši, bet tagad mēs skatām 2. pantu. Mani tas vienkārši samulsina, jo, ja raksta "rajonu (pilsētu)", tad ir runa par veco kārtību, kad Rīgā bija pilsētas rajoni. Toreiz tā vienmēr rakstīja. Bet tagad tādu "pilsētu rajonu" vairs nav. Vēl joprojām kā jēdziens ir "republikas pilsēta", bet ne pilsētu... Tad tas nozīmē visas pilsētas visā republikā. Tā ka es lūdzu - varbūt referents varētu paskaidrot, kāpēc Juridiskā komisija nepiekrita Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumiem. Paskaidrot, kāpēc tas netika ievērots. Paldies par uzmanību.

R.Apsītis. Godātie kolēģi! Līdz ar to es pievēršu jūsu uzmanību šā likumprojekta sākumdaļai. Tabulas otrajā ailē jūs redzat, ka tik tiešām šādu priekšlikumu ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī Tieslietu ministrija. Tomēr komisija, diskutējot par šiem jautājumiem, nosprieda, ka varbūt nebūtu īsti pareizi šos priekšlikumus ņemt vērā, jo tik tiešām tā ir, ka republikas pilsētās ir tādas tiesas, bet dažkārt ir arī nesakritība. Piemēram, Rīgas rajona tiesa neatrodas republikas pilsētā, bet atrodas Siguldā. Taču es negribu apgalvot, ka Juridiskajai komisijai būtu taisnība augstākajā pakāpē, varbūt mēs varētu norunāt tā: tā kā priekšā vēl ir trešais lasījums, vēlreiz pārdomājiet šo priekšlikumu un, ja Juridiskās komisijas noraidījums jums liekas, tā sakot, neargumentēts, nāciet vēl ar saviem argumentiem, un mēs tiksimies un šo jautājumu izlemsim, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Bet diskusija par šo lietu mums bija. Paldies.

V.P.Karnups. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Apsītis. Tālāk - 3. pants: "Kandidātu izvirzīšana tiesas piesēdētāju vēlēšanām". "Tiesības izvirzīt tiesu piesēdētāju kandidātus ir:

pirmkārt, reģistrēto politisko vai sabiedrisko organizāciju lēmējinstitūcijām un šo organizāciju teritoriālajām struktūrvienībām;

otrkārt, ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem;

treškārt, attiecīgās domes (padomes ) deputātiem;

ceturtkārt, attiecīgā rajona pagastu padomēm vai pilsētu domēm."

Ir lūgums akceptēt šādu 3. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk. 4. pants - "Tiesas piesēdētāju kandidātu pieteikšana". Lai pieteiktu tiesas piesēdētāja kandidātu, šā likuma 3. pantā minētās personas iesniedz rajona (pilsētas) pašvaldībai:

pirmkārt, attiecīga parauga pieteikumu (šim likumprojektam ir pievienoti 5 pielikumi; uz 4. panta pirmo punktu attiecas 1., 2., 3. pielikums);

otrkārt, ziņas par tiesas piesēdētāja kandidātu (4. pielikums);

treškārt, tiesas piesēdētāja kandidāta pašrocīgi parakstītu apliecinājumu (5. pielikums).

Tāda ir 4. panta pirmā daļa. Es gribētu, kolēģi, tagad ar jums apspriesties un izlemt jautājumu - vai mēs, lemjot par šā panta pirmo daļu, par tās eventuālo akceptēšanu, nevarētu tūdaļ, pie viena, akceptēt arī tos likumprojektam pievienotos 5 pielikumus? Tie tur beigās ir.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Panta otrā daļa: "Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no Saeimas noteiktā tiesas piesēdētāju vēlēšanu laika sākuma." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu? Pieņemts.

R.Apsītis. Panta trešā daļa: "Papildu vēlēšanu gadījumā pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka pašvaldība."

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu?

R.Apsītis. Paldies. 5. pants - "Tiesas piesēdētāju vēlēšanu kārtība". Pirmā daļa: "Tiesas piesēdētājus no pieteiktajiem kandidātiem ievēlē rajonu padomes un pilsētu domes." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Otrā daļa: "Attiecīgā dome (padome) pārbauda iesniegto dokumentu atbilstību likuma prasībām." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Akceptēts.

R.Apsītis. Trešā daļa: "Par tiesas piesēdētājiem tiek ievēlēti tie kandidāti, kuri ieguvuši balsu vairākumu." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Ceturtā daļa: "Ja balsu vairākumu ieguvušo pieteikto kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā brīvo piesēdētāju vietu skaitu, par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri ieguvuši vislielāko balsu skaitu." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. 6. pants - "Tiesas piesēdētāju saraksti". Šis pants sastāv no vienas vienīgas daļas: "Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem jāsastāda ievēlēto tiesas piesēdētāju saraksti, kuri jāparaksta attiecīgās rajona padomes (pilsētas domes) priekšsēdētājam. Šie saraksti nekavējoties nosūtāmi attiecīgajai tiesai." Lūgums akceptēt šādu tekstu.

Sēdes vadītājs. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. 7. pants - "Tiesas piesēdētāju papildu vēlēšanas". "Tiesas piesēdētāju papildu vēlēšanas rīko, ja

pirmkārt, vēlēšanās nav ievēlēts noteiktais tiesas piesēdētāju skaits;

otrkārt, vēlēšanas atzītas par nelikumīgām ar tiesas spriedumu;

treškārt, pieņemts lēmums par jaunas tiesas izveidošanu;

ceturtkārt, pieņemts lēmums par tiesas piesēdētāju skaita palielināšanu;

piektkārt, piesēdētājs pārstāj pildīt savus pienākumus pirms termiņa izbeigšanās."

Ir lūgums akceptēt 7. panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. 8. pants - "Sûdzību izskatīšanas kārtība": "Sûdzības par rajona (republikas pilsētas) pašvaldības nelikumīgu rīcību tiesas piesēdētāju vēlēšanu organizēšanā un norisē izskata tiesa." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

R.Apsītis. Paldies. 9. pants - "Vçlēšanu dokumentu glabāšanas kārtība". "Visi tiesas piesēdētāju vēlēšanu dokumenti glabājas rajonu (republikas pilsētu) pašvaldību arhīvos." Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu?

R.Apsītis. Paldies. Un nobeiguma formula - "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas". Lūgums to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es gribu jautāt referentam - Vai mēs tagad balsosim par likumprojektu ar jauno nosaukumu, tādu, kādu mēs esam pieņēmuši? Jā?

R.Apsītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, vēlreiz to pasakiet!

R.Apsītis. Tātad likumprojekts tagad saucas - "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2... Es atvainojos! Nolasīšu vēlreiz: par - 68, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija lūdz deputātus iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz nākamajai otrdienai - 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Termiņš ir apstiprināts. Paldies.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad būs pārtraukums, bet pirms pārtraukuma būs reģistrācija.

Prezidijs ierosināja un arī deputāti no"Latvijas ceļa" ir iesnieguši priekšlikumu šodien plenārsēdē strādāt līdz pulksten 19.00. Vai ir citi priekšlikumi vai iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts, tātad nebalsojam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Romāns Apsītis...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Igors Bukovskis,

Aivars Endziņš,

Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Ir ieradies.

Z.Tomiņš.

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide,

Aleksandrs Kiršteins,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Vilis Krištopans,

Kārlis Leiškalns,

Gunārs Meierovics,

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Gunārs Resnais,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pusstundu ilgs pārtraukums. Sākam darbu pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija! Rezultātu! 49. Godātie deputāti! Reģistrējušos deputātu skaits neatbilst deputātu skaitam, kuri ir zālē. Reģistrēsimies vēlreiz! Reģistrējamies! Rezultātu! 52. Turpinām sēdi! Likumprojekts "Par valsts apdrošināšanas uzraudzību". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valdība likumprojektu "Par valsts apdrošināšanas uzraudzību" iesniedza vēl ziemas sesijā. Komisija to izskatīja, pirmkārt, no juridiskā viedokļa savas kompetences ietvaros. Es gribētu, kolēģi, atgādināt, ka tas ir likumprojekts, kas reglamentē vienas valsts institūcijas tiesisko statusu, tiesības un pienākumus. Tādēļ arī šis likumprojekts tika nodots mūsu komisijai kā atbildīgajai.

Komisija pilnībā atbalsta valdības viedokli, ka likumdošanā ir nepieciešams reglamentēt kārtību, kādā mūsu valstī tiek veikta uzraudzība pār apdrošināšanas nozari. Tajā pašā laikā, izvērtējot likumprojektu no juridiskās sagatavotības viedokļa, komisijai radās būtiski iebildumi. Ar mūsu viedokli jūs varat iepazīties, ja izlasīsit dokumentu nr. 1634, kas ir pavasara sesijas dokuments - pēdējais šīs sesijas dokuments. Es tikai minēšu svarīgākos iebildumus, kāpēc komisija šodien aicinās minēto likumprojektu nodot atpakaļ valdībai.

Pirmām kārtām likumprojekta jēdziens "valsts apdrošināšanas uzraudzība" ir lietots divējādā nozīmē: pirmkārt, apzīmējot apdrošināšanas uzraudzības institūcijas un, otrkārt, apzīmējot pasākumu kopumu. Piemēram, par to runāts 2.pantā. Pats būtiskākais komisijas iebildums bija pret to, ka valdība ir iecerējusi apdrošināšanas uzraudzību uzticēt divām institūcijām. Vienai - Finansu ministrijā iekļautai institūcijai un otrai - padomei. Komisija uzskata, ka nebūtu nepieciešams veidot divas institūcijas. Pietiktu ar vienu pārvaldes institūciju šajā nozarē.

Treškārt, komisija iebilst pret to, ka vispār nozares pārvaldīšanai un uzraudzīšanai būtu nepieciešams veidot koleģiālu institūciju. Šādu valdība ir iecerējusi veidot padomi un grib šai padomei uzticēt faktiski valsts pārvaldes funkciju veikšanu, kuras ir ietvertas likumprojekta 7., 8., 10., 11. un 12.pantā. Saskaņā ar spēkā esošo valsts pārvaldes reformas koncepciju šādu koleģiālu institūciju veidošana mūsu valstī nav pieļaujama. Es domāju tieši pārvaldes veikšanai. Bez tam likumprojektā absolūti nav reglamentēts padomes tiesiskais statuss. Nav saprotams, vai tā būs juridiskā persona. Likumprojektā arī nav redzams, kas vadīs šo institūciju, kāda būs šīs institūcijas finansēšanas kārtība, kā arī rodas vēl citi jautājumi. Komisija uzskata, ka pie Finansu ministrijas varētu tikt veidota konsultatīva institūcija, kā tas tiek darīts citās ministrijās. Piemēram, pie Valsts reformu ministrijas pašvaldību reformu jautājumos tiek veidota Pašvaldību reformu padome. Pēc šīs analoģijas varētu tikt veidota arī šāda apdrošināšanas konsultatīva institūcija.

Likumprojektā ir sīki reglamentētas apdrošināšanas institūciju tiesības, bet absolūti nav runāts par šo institūciju pienākumiem. Turklāt komisija uzskata, ka likumprojekta pēdējos pantos detalizēti būtu jānosaka apdrošināšanas uzraudzības struktūrvienību vadītāju tiesības un pienākumi, kā tas ir darīts citos likumos, piemēram, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

Bez tam, godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka šobrīd valdībā ir sagatavots alternatīvs likumprojekts šim likumprojektam. Tas ir sagatavots, ņemot vērā mūsu komisijas iebildumus, kā arī valsts pārvaldes reformas koncepciju un kaimiņvalstu pieredzi. Šobrīd šis likumprojekts ir nodots izskatīšanai valdības komitejām. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šodien šo likumprojektu nepieņemt pirmajā lasījumā, bet nodot to Ministru kabinetam atpakaļ. Tāds ir komisijas oficiālais lēmums. Es aicinātu balsot par šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Ja atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts būtu pārstrādājams pēc šīs komisijas priekšlikumiem, Saeima to var atdot Ministru kabinetam atpakaļ.

Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu - atdot likumprojektu "Par valsts apdrošināšanas uzraudzību" Ministru kabinetam atpakaļ. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par pašvaldību budžetu". Deputāte Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu darbam nepieciešams dokuments nr. 721, kurš mūsu darba kārtībā bija iekļauts sen, bet uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūguma pamata tika atlikta šā jautājuma izskatīšana sakarā ar to, ka starp Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu nebija panākta vienošanās un nebija parakstīts protokols atbilstoši likumam par pašvaldībām. Pašreiz šis dokuments ir parakstīts. Mēs Budžeta komisijā esam saņēmuši Pašvaldību savienības rezolūciju par to, ka Pašvaldību savienība atbalsta šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Tādēļ mēs varam sākt darbu tieši pie likumprojekta izskatīšanas.

Minētais likumprojekts ir nozīmīgs tāpēc, ka, no vienas puses, pašlaik nav sakārtota likumdošana pašvaldību budžeta jautājumos. Šā gada sākumā pieņemtais likums "Par budžeta un finansu vadību" paredzēja tikai pašas vispārīgākās normas attiecībā uz pašvaldību budžetiem, tajā pašā laikā saglabājot atsevišķās normas no 1990.gada likuma "Par budžeta tiesībām", kas attiecas uz pašvaldībām.

No otras puses, pašvaldību reforma un jaunais likums "Par pašvaldībām" noteic atsevišķus jautājumus, iekļauj atsevišķas normas par pašvaldību finansu jautājumiem, par to budžeta veidošanas kārtību. Tā ka šis likumprojekts ir loģisks šo divu reformu - budžeta un finansu vadības reformas un pašvaldību reformas - noslēgums. Šis likums pašā vispārīgākajā veidā nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildīšanas kārtību, nosaka pašvaldību budžeta tiesības un parāda pašvaldību budžeta struktūru. Kā pašu nozīmīgāko mēs varam minēt likumprojekta 4. nodaļu - "Par pašvaldību budžeta sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību", kur atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" ir paredzēts, ka pašvaldību sākotnējās veidošanas periodā Ministru kabinets, balstoties uz pašvaldību pārstāvju, Latvijas Pašvaldību savienības un Finansu ministrijas saskaņotajiem aprēķiniem, akceptē plānojamā finansu gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu un to sadalījumu starp republikas pilsētām un rajoniem. Var rasties jautājums: bet kāds tad tieši būs šo dotāciju sadalījuma mehānisms un kā vispār ir ar pašvaldību izlīdzināšanas mehānismu? Šo jautājumu risinās īpašs likums "Par pašvaldību izlīdzināšanas fondu". Šis likums vēl nav izstrādāts, un mūsu lūgums Ministru kabinetam ir šo jautājumu paātrināt.

Lai gan likums, mūsuprāt, atspoguļo galvenās problēmas, kas varētu rasties sakarā ar pašvaldību budžeta veidošanu, šeit ir arī atsevišķas problēmas, kuras būtu nepieciešams precizēt. Tie ir arī atsevišķi termiņi, kas būtu jāsaskaņo ar likumu "Par budžeta un finansu vadību". Šeit ir diskutējami jautājumi par pašvaldību nodokļiem un nodevām un par iespējām noteikt pašiem šīs likmes. Taču sakarā ar to, ka mēs pašlaik strādājam arī pie jaunās nodokļu paketes, mums būtu ļoti vēlams, lai, vienlaicīgi strādājot pie šiem likumprojektiem, mēs varētu strādāt arī pie likuma "Par pašvaldību budžetiem".

Un vēl viens jautājums, kas, mūsuprāt, ne pārāk labi ir atspoguļots šajā likumā. Tas ir jautājums par pašvaldību finansu atskaiti un uzskaiti. Tāds ir arī jautājums par pašvaldību aizņēmumu reglamentāciju un varbūt arī par pašvaldību atbildību par budžeta izpildi. Šie visi būtu otrā lasījuma jautājumi.

Ņemot vērā, ka jaunais finansu gads ir ļoti tuvu un ka ir nepieciešams panākt šo saskaņošanu ar pašvaldībām attiecībā uz konkrētiem budžeta rādītājiem, es lūgtu jūs akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu strādāt, sagatavot to otrajam lasījumam un pēc iespējas drīzāk pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību budžetu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Komisijas vārdā lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz otrdienai - 11.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Otrais lasījums. Lūdzu!

A.Poča. Runāšu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos - jums vārds!

A.Poča. Jūsu darbam nepieciešams dokuments nr.580. Tas ir pirmā lasījuma dokuments, bet, tā kā Budžeta komisija nekādus priekšlikumus uz otro lasījumu nav saņēmusi, lūdzu akceptēt to pašu pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs nav pieteikušies? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Poča. Līdz ar to par šo likumprojektu lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz otrdienai - 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lēmums pieņemts. Ar termiņu.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām"".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām" ir jāizdara sakarā ar to, ka 9.jūnijā spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums. Šodien mēs izskatām minētos grozījumus otrajā lasījumā. Pēc pirmā lasījuma deputātu priekšlikumi par likumprojektu nav saņemti un arī komisija nekādus grozījumus nav izdarījusi, tādēļ es aicinātu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Šī redakcija ir analoga pirmā lasījuma redakcijai.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, paziņojiet par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 13.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lēmums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" otrajā lasījumā. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Grozījumi likumā "Par administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" bija jāizdara tādēļ, ka mēs pieņēmām jauno likumu par pašvaldībām. Pēc otrā lasījuma nav saņemts neviens deputātu priekšlikums, bet komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi vairākus nebūtiskus precizējumus. Pirmkārt, sakarā ar to, ka turpmāk Rīgas pilsētā vairs nebūs rajonu (faktiski šāda situācija būs tikai, sākot ar 1995. gada rudeni), jau šobrīd mēs šajā likumā izdarām grozījumus, paredzot attiecīgu izņēmumu pārejas noteikumos, izdarām grozījumus 6. un 18. pantā, aizstājot vārdus "rajonu pilsētu, pagastu un pilsētas rajonu" ar vārdiem "rajonu pilsētu un pagastu". Tātad šo grozījumu jēga ir tāda, ka mēs no likuma, tā teikt, izslēdzam administratīvo vienību - pilsētu rajonus, sakarā ar to, ka Rīgā vairs nebūs rajonu. Rīgas pilsētā nebūs rajonu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Pēc pirmā lasījuma ir iestrādāta jauna norma pārejas noteikumos sakarā ar to, ka Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 4. punktā bija noteikts, ka Rīgas pilsētā līdz 1995. gada 31. decembrim ir saglabājams iepriekšējais administratīvi teritoriālais iedalījums. Mēs aicinām otrajā lasījumā papildināt minēto likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Rîgas pilsētas administratīvi teritoriālais iedalījums priekšpilsētās (rajonos) saglabājams līdz 1995. gada 31. decembrim." Tie, godātie kolēģi, ir visi grozījumi, kas izdarīti pēc pirmā lasījuma. Es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā, nosakot, ka priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu iesniedzami līdz 13.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildumu? Nav. Saeima to akceptē.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"". Es atvainojos, neesmu to izsvītrojis.

Nākamais ir likumprojekts "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība". Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma no deputātiem nav saņemti priekšlikumi par grozījumiem šajā likumprojektā, tomēr komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi vairākus vairāk vai mazāk būtiskus grozījumus. Tendence, ar kādu mēs grozījām pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, bija tāda, ka komisija vēlējās, ja tā varētu teikt, apgrūtināt deputātu atsaukšanas ierosināšanas procesu un atsaukšanas kārtību, lai šo tiesību velti neizmantotu vai ļaunprātīgi neizmantotu, atsaucot pašvaldību deputātus. Pirmais grozījums, kuru mēs izdarījām, bija attiecībā uz 1.pantu. 1.panta trešajā daļā, kura pirmajā lasījumā skanēja šādi: "Deputāta atsaukšanu var ierosināt, ja līdz pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes kārtējām vēlēšanām atlicis ne mazāk kā 9 mēneši", mēs otrajā lasījumā aizvietojām šo termiņu, nosakot 9 mēnešu vietā vienu gadu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2. pantā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu, aizstājot visā likuma tekstā vārdus "iesniegums par deputāta atsaukšanu" ar vārdiem "deputāta atsaukšanas iesniegums".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ierosinām 2. panta otro daļu papildināt ar vārdiem "un ieraksta veidlapā tās izsniegšanas datumu". Šeit ir runa par deputāta atsaukšanas iesnieguma noformēšanu. Tātad jāieraksta arī šīs atsaukšanas veidlapas izsniegšanas datums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vēl par 2. pantu. Mēs ierosinām panta trešo daļu pārcelt kā trešā panta pirmo daļu un nedaudz to precizēt redakcionāli. Izceltajā tekstā jūs redzat šos nebūtiskos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebilžu? Nav.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ir diezgan būtisks grozījums 4. pantā, kas arī apgrūtina atsaukšanas ierosināšanu, proti, ir palielināta, dubultota tā saucamā drošības nauda. To jūs redzat tabulā. Tātad paredzēts pirmajā lasījumā noteikto 500 latu lielo drošības naudu aizstāt ar 1000 latiem, 250 latus - ar 500 latiem un 100 latus - ar 200 latu lielu drošības naudu.

Sēdes vadītājs.Vai ir iebildes? Arī šoreiz nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk - par 5. pantu. Ir redakcionāli precizēts panta pirmais apakšpunkts un izsvītrots otrais apakšpunkts, jo šī norma ir ietverta tālākajos pantos.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 7. pantu. Komisija ierosina izsvītrot 7.panta pirmās daļas otro apakšpunktu un precizēt otro daļu saskaņā ar iepriekš pieņemtiem, par otro pantu pieņemtiem grozījumiem. Arī tas ir redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Arī 8. pantā ir nebūtisks grozījums. Vārdus "oficiālā laikrakstā" aizstājām ar vārdiem "Latvijas Vēstnesī", jo šeit ir runa par to, kur ir publicējama informācija par deputāta atsaukšanas ierosināšanu. Tā kā "Latvijas Vēstnesis" ir mūsu oficiālais laikraksts, mums ir jālieto precīzs tā nosaukums.

Sēdes vadītājs. Arī par šo nav iebilžu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 10. pantā komisija ierosina aizstāt šā panta trešajā daļā vārdu "iekārtojami" ar vārdiem "pçc iespējas iekārtojami", jo šeit, kolēģi, ir runa par to, ka, atsaucot attiecīgo deputātu, balsošanas iecirkņiem būtu jābūt tajās pašās vietās, kur tika vēlēta attiecīgā padome, bet tā kā to nevar nodrošināt, lai šie atsaukšanas iecirkņi būtu tieši tajās vietās, tad mēs "pçc iespējas" uzliekam šo pienākumu, lai tie būtu tajās pašās vietās, kur notika balsošana vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. 12.panta otrajā un trešajā daļā pēc komisijas priekšlikuma ir izdarīti nebūtiski redakcionāli precizējumi, kas redzami izceltajā tekstā. Tiem ir filoloģisks raksturs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Par balsošanas tehniku ir runa 13. pantā, šā panta piektajā daļā. Piekto daļu komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Kad vēlētājs balsošanas zīmē ir izdarījis šā panta trešajā daļā vai ceturtajā daļā paredzētos svītrojumus, viņš balsošanas zīmi saloka un iedod vēlēšanas komisijas loceklim, kas balsotāja klātbūtnē to apzīmogo. Pēc tam balsotājs balsošanas zīmi iemet balsošanas kastē." Analogi tam, kā tas bija pašvaldību vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Arī ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. 16. pantā komisija ierosina pagarināt termiņu, kādā ir pienākums "Latvijas Vēstnesī" publicēt atsaukuma balsošanas rezultātus. Ņemot vērā tās grūtības, kādas bija, publicējot vēlēšanu rezultātus, komisija ierosina 7 dienu vietā šo termiņu noteikt 10 dienas.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17. pantā komisija ierosina vārdus "vçlēšanās ir pieļauti tādi likumpārkāpumi" aizstāt ar vārdiem "deputātu atsaukšanas ierosināšanas vai balsošanas procesā". Tātad ir paplašināts to jautājumu loks, par kuriem var iesniegt sūdzības.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Komisija ierosina precizētā redakcijā pieņemt 20. pantu, izsakot to šādā redakcijā: "Ja balsošanas rezultātā deputāts netiek atsaukts vai ja balsošanā par deputāta atsaukšanu nav piedalījies pietiekams balsotāju skaits, atkārtoti ierosināt deputāta atsaukšanu drīkst tikai pēc gada". Šāda precizēta redakcija ir otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ļoti būtisks papildinājums, godātie kolēģi, ir likumprojekta nobeiguma noteikumos, jo nobeiguma noteikumi ir papildināti ar šādu teikumu: "Likums ir spēkā līdz 1997. gada 9. martam" , tas ir, dienai, kad jānotiek nākamajām domju, padomju vēlēšanām, jo komisija vienojās, ka šāds likums eksperimenta kārtā būtu jāpārbauda, un tikai tajā gadījumā, ja tas sevi attaisno, varētu pieņemt īpašu likumu vai, pareizāk sakot, lēmumu par tā darbības termiņa pagarināšanu. Tātad šis likums būs spēkā tikai līdz 1997. gada 9. martam.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu ? Es atvainojos! Vispirms balsosim. Lūdzu zvanu! Deputāts Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Cienījamais Prezidij, dāmas un kungi! Kā jau es agrāk ieteicu šim Augstajam namam, es vēlreiz tomēr aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu, jo te jau arī parādījās, ka pašai Pašvaldības komisijai bija šaubas par šā likuma vajadzību. Jūs zināt, ka padomju laikā tas tika galvenokārt lietots tādēļ, lai nobīdītu pie malas "nepaklausīgus" deputātus, kuri galvenokārt nepakļāvās partijai. Vēl joprojām to nevajadzētu darīt, jo tas, es esmu pārliecināts, ir vērsts pret demokrātiju. Ja kādam ir neapmierinātība par kādu atsevišķu ievēlēto deputātu, tad ir jāpaciešas līdz nākamajām vēlēšanām. Es lūgtu noraidīt šo likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

J. Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es aicinātu par šo likumprojektu tomēr izšķirties un balsot, jo šobrīd arī pašvaldības ir zināmā pārejas posmā. Protams, daudziem likumiem, kurus mēs šobrīd gatavojam, ir nepieciešama arī šī laika pārbaude. Šo te likumprojektu atbalsta arī daudzas pašvaldības, taču es šeit gribētu runāt ne tikai par pašvaldībām, bet arī atgādināt to, ka šī problēma zināmā mērā pastāv arī Saeimā. Un Kārtības rullis it kā arī dod šo iespēju, ka var arī izšķirties par tā vai cita deputāta, arī Saeimas deputāta, atstādināšanu vai vispār izslēgšanu no Saeimas sastāva. Tāpēc es domāju, ka komisijas piedāvātais variants par to, ka šis likums būtu spēkā līdz 1997. gadam, būtu arī iespēja pārbaudīt, kā šis likums darbojas, un tad varbūt zināmā mērā varētu izdarīt arī dažus secinājumus Saeimas tālākajam darbam. Un tāpēc es lūgtu atbalstīt šo komisijas iesniegto projektu un apstiprināt to otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība " pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 10. Pieņemts.

Vai pret komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa nosaukto priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Nākamais jautājums - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Tas ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas 5. Saeimas deputātu pilnvarām". Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - atcelt 1994. gada 28. aprīļa lēmuma 3. punktu, atjaunojot mandātu darbību deputātiem Milbergam, Siliņam, Inkēnam, Kreitusam, un nodrošināt deputātam Rubikam pilnvaru īstenošanu pilnā apjomā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 15. Nav pieņemts.

Likumprojekts "Par augu aizsardzību". Trešais lasījums. Deputāts Janeks - komisijas vārdā. Lūdzu!

J. Janeks (TPA).

Cienījamie deputāti, tas ir dokuments nr. 870 - "Par augu aizsardzību" un tiek iesniegts trešajam lasījumam. Pēc otrā lasījuma priekšlikumus komisija nav saņēmusi. Tāpēc mans ierosinājums ir - balsot par Augu aizsardzības likumu kā tādu. Priekšlikumi iesniegti nav. Ja ir kāds - lūdzu! Likums vajadzīgs tāpat kā aizsardzība. (Starpsauciens no zāles: "Ja ir aizsardzība, tad tas ir labi!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par augu aizsardzību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts zemes dienestu"", trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts zemes dienestu"" komisija ir saņēmusi vienu deputāta priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Straume. Komisija šo priekšlikumu ir redakcionāli precizējusi. Jāatzīst, ka šā priekšlikuma izvērtēšanai komisija veltīja divas komisijas sēdes, kurās piedalījās atbildīgi Valsts zemes dienesta pārstāvji, to skaitā tā vadītājs Guntis Grūbe. Kopēja darba rezultātā komisija ierosina likuma 8. pantu izteikt šādā redakcijā: "Par oficiālu atzīstama tikai Valsts zemes dienesta informācija par likumā noteiktajiem valsts kadastra datiem par zemi un citu nekustamo īpašumu. Kadastra sistēmu izstrādā un kārto vienīgi Valsts zemes dienests." Ðādu redakciju komisija ierosina pieņemt trešajam un pēdējam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais papildinājums pēc otrā lasījuma ir tāds, ka komisija ierosina likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumiem. Tas ir juridiska rakstura papildinājums - tātad līdz ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušu Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr. 7 - "Grozījumi likumā "Par Valsts zemes dienestu"". Un bez tam komisija ierosina noteikt, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts zemes dienestu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"", otrais lasījums. Ziņos Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Lai varētu strādāt pie šā likumprojekta, lūdzu darbam ņemt dokumentu nr. 866. Bez tam blakus ir sagatavoti arī priekšlikumi otrajam lasījumam. Tur papildinājums ir no...

Sēdes vadītājs. Jāapgriež otrādi!

V.Novakšānovs. Tur ir otrās nodaļas papildinājumi - izteikt 11. pantu šādā redakcijā. 11. pants - "...un iesniedz šo priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Valsts veterināro dienestu finansē no valsts budžeta un ārpusbudžeta līdzekļiem, tā rīcībā tiek atstāti 30 procenti no līdzekļiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā par pārkāpumiem veterinārmedicīnā saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Šo līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka Valsts veterinārā departamenta direktora apstiprināts nolikums." Mūsu Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu! Jūs par šo pantu? Lūdzu - jums vārds!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Mani vienkārši mazliet mulsina frāze par "ârpusbudžeta līdzekļiem". Mums ir Budžeta un finansu vadības likums, kas valsts iestādēm neparedz ārpusbudžeta līdzekļus. Visi līdzekļi ir budžeta līdzekļi, ar kuriem darbojas valsts pārvaldes aparāts. Varētu būt speciāli budžeta līdzekļi vai kaut kas tāds, bet visi ir budžeta līdzekļi, un nav ārpusbudžeta līdzekļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Novakšānovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Es gribētu piekrist deputātam Karnupam, ka tiešām atbilstoši likumam "Par budžeta un finansu vadību" mums ir tikai speciālie budžeti, kur ieņēmumi ir īpaši iezīmēti un kuru izlietojums ir īpaši... kuru izlietojuma mērķis ir norādīts ar likumu. Tātad, ja šinī likumā nav šāda speciālā budžeta veidošanas principa, tad šādā gadījumā runa par ārpusbudžeta līdzekļiem šeit ir vienkārši nelikumīga.

V.Novakšānovs. Paldies. Es domāju, ka deputāta Karnupa un arī deputātes Počas priekšlikums uz trešo lasījumu mūsu komisijā tiks iesniegts, lai mēs varētu to atbalstīt. Es uzskatu, ka abu deputātu uzstāšanās ir pareiza.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Nav jautājumu? Atbalstām. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. Ir priekšlikums - 12. pantu izteikt šādā redakcijā: "Pašvaldības veicina dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi un valsts veterinārās uzraudzības aprūpi". Šo priekšlikumu mums iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija ierosina 17. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts veterināro dienestu vada Valsts veterinārais departaments, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Valsts veterinārajam departamentam ir juridiskās personas tiesības. Savā profesionālajā darbībā tas ir neatkarīgs un atbild Latvijas Republikas likumu priekšā." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk!

V.Novakšānovs. 18. pantu Tautsaimniecības komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Valsts veterināro departamentu vada direktors, kas vienlaikus ir Latvijas Republikas valsts galvenais veterinārais inspektors. Direktora, valsts galvenā veterinārā inspektora kandidatūru izvirza zemkopības ministrs, saskaņojot to ar Latvijas Veterinārārstu biedrības valdi. Direktoru, valsts galveno veterināro inspektoru ieceļ amatā Latvijas Republikas Ministru kabinets." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 22. pantu papildināt ar 15. punktu šādā redakcijā: "Novērtēt, reģistrēt un kontrolēt realizācijai paredzēto dzīvnieku barību."

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk - aizstāt 23. pantā vārdus "lopbarība" ar vārdiem "dzīvnieku barība".

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un 26. panta 8. punktu izteikt šādā redakcijā: "Bez īpašas licences pārdot dzīvnieku īpašniekam zāles, kas nepieciešamas saslimušā dzīvnieka ārstēšanas kursa pabeigšanai."

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Papildināt 27. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: "Rakstiski informēt dzīvnieka īpašnieku par ierobežojumiem dzīvnieku produkcijas izmantošanā pēc konkrētu zāļu ievadīšanas dzīvniekiem."

Un 7. sadaļas 5.punkts - papildināt 31. pantu ar 16. punktu šādā redakcijā: "Nodrošināt, lai pēc zāļu lietošanas dzīvniekiem no tiem iegūtā produkcija nenonāktu cilvēku uzturā laikā, kamēr tā satur zāļu atliekas, ja to nosaka atbilstoši apstiprināta lietošanas pamācība vai veterinārārsts."

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Mums te sākas jau pirmais lasījums...

V.Novakšānovs. Paldies. Piedodiet, es to tā...

Sēdes vadītājs. Tātad precizēsim - kurus jūs nolasījāt nepareizi?

V.Novakšānovs. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mums ir jāatsauc, ko mēs te tikko darījām.

V.Novakšānovs. Tātad es varu teikt, ka, sākot no 22. panta... 22. pants, 23. - arī un 26. pants, ko es nolasīju, ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. 27. pants - arī un vēl 31. un 32. pants.

V.Novakšānovs. Tātad otrajā lasījumā vairāk priekšlikumu nebija. Ir lūgums trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par grozījumu likumā "Par veterinārmedicīnu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

Par iesniegumu iesniegšanas termiņu.

V.Novakšānovs. 11. oktobris.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", otrais lasījums. Voldemārs Novakšānovs - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

V.Novakšānovs. Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" otrajā lasījumā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Vai termiņu jūs nosaucāt?

V.Novakšānovs. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai apstiprināts.

Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību", otrais lasījums.

V.Novakšānovs (LZS).

Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību" otrajā lasījumā. Arī par šo komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un ir arī tāds pats lūgums - līdz 11. oktobrim iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par -52, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts. Un kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Novakšānovs. Arī 11. oktobris.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lēmums ir pieņemts.

"Grozījumi Latvijas Republikas Patentu likumā". Pirmais lasījums.

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā "Grozījumi Latvijas Republikas Patentu likumā", ko ir pieņēmis Republikas Ministru kabinets, ir iesniegti grozījumi, un, kad mēs Tautsaimniecības komisijā izskatījām šo likumprojektu, tad praktiski nonācām pie secinājuma, ka vieglāk būtu, ja izstrādātu un laistu darbā, un sēdē apspriestu jaunu likumprojektu un tas tika arī izdarīts, un tāpēc man ir lūgums paskatīties dokumentu nr. 763, kas ir Ministru kabineta ieteiktais likumprojekts, bet Tautsaimniecības komisija lūdz Saeimu un deputātus šoreiz nobalsot un strādāt ar dokumentu nr. 865, kas ir domāts, lai mums būtu vieglāk strādāt. Pamatā mums būs priekšā šis likumprojekts - Patentu likums, kurā ir iekļautas visas izmaiņas un vēl daži labojumi, ko arī ir apstiprinājis Ministru kabinets. Mums vieglāk būs strādāt, ja mēs strādāsim ar dokumentu nr. 865 kā jaunu likumprojektu - Patentu likumu. Bet te ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Tieslietu ministrs Apsītis - lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Ministru kabinets neiebilst pret šādu priekšlikumu. Man bija saruna ar Patentu valdes vadītāju Aumeistera kungu, viņš ir iepazinies ar šo it kā jauno variantu, kas pēc būtības ir tas pats. Tā ka šeit nekādu iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta "Patentu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 55 - par, 1 - pret, atturas - nav. Pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Novakšānovs. Lūgums priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 15. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Esam to akceptējuši. Paldies.

V.Novakšānovs. Paldies par uzmanību un paldies par darbu. Paldies, ka palīdzējāt strādāt pie šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"".

Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Tas ir dokuments nr. 869, un tā otrā pusē ir otrajam lasījumam sagatavotais teksts. Tautsaimniecības komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu un lūdz apstiprināt pirmajā lasījumā izteikto redakciju arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Kāds ir jūsu ieteikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

A.Seile. Tā kā attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumu nebija, Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Ministru kabineta noteikumi nr. 142 "Par valsts mežu izmantošanas kārtību"". Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti, šie ir noteikumi, kuri ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, un šos noteikumus ir izdevis Ministru kabinets. Bija apspriešanā arī likumprojekts par meža apsaimniekošanu un meža izmantošanu, un šā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, lai ar Saeimas likumu tiktu noteikta atsevišķa kārtība par valsts mežu izmantošanas kārtību. Manis iepriekš nosauktais likumprojekts paredzēja visu mežu izmantošanas kārtību, bet, tā kā pēc Zemnieku savienības frakcijas iesnieguma tika speciāli izteikts šis lūgums noteikt atsevišķi arī valsts mežu izmantošanas kārtību un tas viss bija jāiesniedz Valsts meža dienestam pietiekami īsā laikā, līdz 1. aprīlim, tad tas tika arī savlaicīgi izdarīts, un, lai šie noteikumi stātos spēkā, Ministru kabinets pieņēma tos Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Šis ir pirmais lasījums, kurā Saeima izskata šos noteikumus, un tādēļ es gribu ļoti īsi tos komentēt.

Šajā likumā visas normas ir atbilstošas manis jau iepriekš minētajam likumam, izņemot vienu problēmu, kura rodas sakarā ar 6. panta redakciju. Pa šo laiku, kamēr šie noteikumi ir apstiprināti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, Saeimas Juridiskajā komisijā tiek gatavots jauns likums par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, pārveidojot Ministru kabineta noteikumus nr. 32 un visas šīs normas, kas pašreiz ir iestrādātas 6. pantā par Valsts meža fonda zemes reģistrēšanai nepieciešamiem dokumentiem. Acīmredzot, gatavojot otro lasījumu, teksts būs nedaudz jārediģē atbilstoši tām normām, kuras ir ierosinātas sakarā ar valsts un pašvaldības īpašuma reģistrēšanas kārtību. Šie noteikumi zināmā mērā aizstāv arī zemnieku intereses tajā daļā par kokmateriālu realizācijas kārtību, sakārto visus noteikumus par izsolēm, kādās kokmateriāli ir iegūstami, un aizstāv līdzšinējo ilgtermiņa līgumu slēdzēju tiesības. Es principā vērtēju šos noteikumus kā neatliekamus un aicinu jūs atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Ministru kabineta noteikumi nr.142 "Par valsts mežu izmantošanas kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 15. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir grozījumi likumā "Par valsts civildienestu". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Likumprojektu "Par grozījumem likumā "Par valsts civildienestu"" ir iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Faktiski šis likumprojekts, grozījumi likumā "Par valsts civildienestu", un nākamais darba kārtības jautājums "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" skar vienu un to pašu problēmu, proti, mūsu attieksmi pret tā saucamajiem Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekiem. Tā ir tā vecā, jau sen nodeldētā, daudzkārt apspriestā, diskutētā un aprakstītā problēma, kuru mēs Augstajā namā jau risinām, ja nemaldos, vismaz divus gadus. Sākām to skatīt Augstākajā padomē un turpinām to darīt arī šobrīd. Komisija gan nav īstā institūcija, kur izvērtēt šādu problēmu. Manuprāt, komisija ir juridiskā institūcija, kurai ir jāizvērtē likumprojekti galvenokārt no juridiskā viedokļa, bet komisija diemžēl bija spiesta šo nodeldēto problēmu risināt no šāda morāli ētiskā un politiskā viedokļa, un jāsaka uzreiz - komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu neatbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo, vienlaikus pilnībā izprotot un saprotot tos labos mērķus un to labo domu, kāda bija likumprojekta iesniedzējiem. Jo, es domāju, ikvienam no mums ir tuva ideja par sabiedrisko izlīgumu, bet mūsu viedokļi atšķiras jautājumā par to, kad mūsu sabiedrība būs gatava šim sabiedriskajam izlīgumam. Komisija uzskatīja, ka pašreizējā pozīcija, kādu ir ieņēmis likumdevējs attieksmē pret tām personām, kuras sadarbojušās ar iepriekšējo, okupācijas režīmu - vai nu tā būtu sadarbība ar politiskām institūcijām, vai drošības orgāniem - tas ir optimālais risinājuma variants šobrīd. Jo komisija uzskata, ka sabiedrība kopumā šobrīd nav gatava šim sabiedriskajam izlīgumam, un ka sabiedriskā izlīguma laiks pienāks tikai pēc 6. Saeimas ievēlēšanas, kad sabiedrība būs pārliecinājusies un būs gatava piedot un pieņemt šādu lēmumu, un izdarīt šādus grozījumus likumā. Bez tam komisijai šķita nekorekti šādus grozījumus izdarīt likumdošanā laikā, kad Prokuratūra un tiesa ir uzsākusi izmeklēt un izskatīt jautājumu par četru Saeimas deputātu sadarbības ar Drošības komiteju fakta konstatēšanu, jo, ja mēs izdarītu šādus grozījumus, sabiedrībā varētu neviļus rasties iespaids, ka Saeima šādā veidā, grozot likumus, mēģina izmantot savu izņēmuma stāvokli. Sabiedrībā varbūt rastos iespaids: tad, kad, lūk, runa ir par jums, tad jūs grozāt likumus sev labvēlīgā virzienā! Un tādēļ komisija ņēma vērā šo morāli ētisko momentu. Tādēļ komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt grozījumus likuma "Par valsts civildienestu" tajā daļā, kur ir runa par aizliegumiem tām personām, kuras ir sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu jūs noraidīt likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Saeimas Nacionālais bloks.

Z.Tomiņš (Saeimas Nacionālais bloks).

Saeimas Nacionālā bloka vārdā. Šodien mēs skatām šo Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Likumu, ko Saeima ir pieņēmusi šogad, 21.aprīlī. Un šā likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"" būtība ir tāda, ka, ja pieņems šādu likumprojektu, uz valsts ierēdņu amatiem varēs pretendēt personas, kuras ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Nacionālā bloka padome vienprātīgi nolēma, ka šāds likumprojekts nav atbalstāms, jo tas ir pretrunā ar Latvijas valsts drošības interesēm, un Saeimas Nacionālā bloka padome aicina arī citas frakcijas noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs ieviesām šādus labojumus šajā likumā un kāds bija to mērķis? Mēs uzskatām, ka Latvijā šobrīd pastāv viens pamatlikums - Kriminālkodekss, kurš ar saviem pantiem un saviem noteikumiem regulē to, cik kurš ir izdarījis kādu noziegumu, pret kādu konkrētu cilvēku, kādā konkrētā lietā. Mēs domājam, ka šobrīd šis Latvijas Kriminālkodekss ir tā bāze, kurai būtu jānosaka katra konkrēta cilvēka nodarījumi gan pret latviešu tautu, gan arī pret konkrētiem līdzpilsoņiem, līdzcilvēkiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka par šiem četriem deputātiem, kuriem šī lieta tiek izmeklēta jau ilgu laiku, mēs tā arī nevaram panākt skaidrību, ja nav simtprocentīgu pierādījumu tam, vai viņi ir bijuši vai nav bijuši šā dienesta darbinieki. Lielākā daļa šīs kartotēkas atrodas ārpus mūsu zemes robežām, Maskavā, un mēs šobrīd rīkojoties pēc tā, ka ir viens vai divi maisi, vai trīs maisi, izdarām secinājumus par to, ka viena daļa ir sadarbojusies, otra daļa - nav. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir jāievēro morāli ētiskās normas un nevar šobrīd praktiski radīt šo vispārēju aizdomu atmosfēru, kurā mēs visi tagad gribam dzīvot pēc šā likuma pieņemšanas. Vēl jo vairāk mēs to redzam pēc pašvaldību vēlēšanām, kad atkal 100 aizdomās turētie gaida savu rindu, un atkal paies apmēram gads. Ja mēs skatāmies, ka šo četru deputātu lietas izmeklē, ja nemaldos, jau kādus divus vai trīs mēnešus, cik ilgi izmeklēs lietas par šo pašvaldību vēlēšanu 100 deputātiem, uz kuriem krīt aizdomu ēna? Mēs šobrīd neesam tam gatavi, un tiesu vara nav tam gatava, jo Latvijā nav šo visu dokumentu, kas simtprocentīgi pierādītu katra cilvēka vainu. Līdz ar to, ņemot vērā šos apstākļus un to, ka mēs praktiski nevaram šobrīd izsvērt šo sadarbības faktu kā būtiskāko iemeslu, lai cilvēkam ierobežotu iespēju strādāt, darboties jebkurā gadījumā (šajā gadījumā tas ir civildienests, civildienesta ierēdņi), mēs, Tautas saskaņas partijas frakcija, uzskatām, ka tas šobrīd praktiski nozīmētu vēlreiz radīt šo aizdomu atmosfēru. Mēs radām likumu, kuru nevar praktiski izpildīt. Mēs šobrīd radām iespēju tam. Tik tiešām praktiskā pieredze rāda, ka nav šo dokumentu, un mēs gaidām, ka kaut kur no ārpuses, no ārzemēm, no Krievijas, mums piemetīs vēl kādus materiālus, iedos vēl kaut ko un tad atkal tiesa skatīs un atkal Prokuratūra izmeklēs. Bet pašreizējā momentā mums ir jādzīvo šodienai, un es aicinu visus deputātus vēlreiz tomēr izsvērt to, vai nevajag šodien tomēr padomāt par to, vai tā būs 6. Saeima, kā Lagzdiņa kungs teica, vai tā būs 7. Saeima. Bet runa jau nav par to, tas neizmainīsies. Mums nepaliks vairāk šo dokumentu, mums paliks tikai vairāk aizdomu par to, vai kāds ir vai nav bijis šajos dienestos. Pašreizējā momentā ir vajadzīgs šis izlīgums, šis sabiedrības izlīgums, uz ko mēs šobrīd aicinām, un šis likumprojekts, ko mēs aicinām pieņemt pirmajā lasījumā un izdiskutēt sabiedrībā pēc tam. Tik tiešām, lai sabiedrība pasaka, vai tā ir gatava to šobrīd pieņemt vai ne, bet, lai to varētu darīt, mums tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā, pēc tam būs otrais un trešais lasījums. Bet pašreizējā momentā, ja kāds ir noziedzies, tas ir Kriminālkodekss, kas noteiks viņa vainu. Es vienkārši aicinu jūs šobrīd vēlreiz par to padomāt, jo patlaban mēs tik tiešām neesam tam gatavi. Un to redzēsim arī pēc šiem tiesas procesiem par šiem četriem mūsu kolēģiem. Mēs neesam gatavi, mums, kā saka, nav pilns šis pierādījumu maiss, lai mēs varētu konkrēti par katru cilvēku kaut ko pateikt. Es vēlreiz aicinu deputātus tomēr nobalsot, lai pieņemtu Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu pirmajā lasījumā, tomēr labot šo likumu un ļaut cilvēkiem godīgi strādāt. Ja kāds ir noziedzies, tad tā ir Prokuratūras lieta, tā ir Kriminālkodeksa lieta.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Šo likumprojektu ir iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Arī šo grozījumu būtība ir analoga iepriekš apspriestajam likumprojektam. Kolēģi deputāti ierosina svītrot no Vēlēšanu likuma tās normas, kas paredz ierobežojumus personām, kuras sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju. Iepriekš izteikto apsvērumu dēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina šo likumprojektu nepieņemt un balsot pret tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Saeimas Nacionālā bloka vārdā.

Z.Tomiņš (LZS).

Saeimas Nacionālā bloka vārdā. Tātad arī šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējais, skar tādas personas. Likumprojekts ir par grozījumiem Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Tātad saskaņā ar šiem noteiktajiem likuma grozījumiem to pieņemšanas gadījumā domes vēlēšanām varētu pieteikt par kandidātiem un domēs un padomēs varētu tikt ievēlētas arī personas, kuras ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Arī par šo likumprojektu ir Nacionālā bloka padomes lēmums - noraidīt to pirmajā lasījumā kā valsts un latviešu nācijas interesēm neatbilstošu likumprojektu. Un aicinām arī citas frakcijas rīkoties tāpat. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 37, atturas - 9. Nav pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valsts karogu" (pirmais lasījums). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts karogu". Likumprojekts sastāv no 6 pantiem. Pirmajā pantā ir valsts karoga apraksts, otrajā pantā ir runa par to, kādos gadījumos valsts karogs ir paceļams. Savukārt likumprojekta 4. pantā un 5. pantā ir runa par pienākumiem personām, kuras lieto valsts karogu. 6. pants nosaka, ka šā likuma piemērošanas noteikumus un valsts karoga izgatavošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Savukārt ar pārejas noteikumiem ir noteikts, ka spēku zaudē līdz šim spēkā esošie normatīvie akti, kas reglamentēja valsts karoga aprakstu, valsts karoga lietošanas un izgatavošanas kārtības jautājumus. Izskatot minēto likumprojektu, komisijai radās vairāki būtiski priekšlikumi.

Pirmkārt, komisija ierosina paplašināt to gadījumu uzskaitījumu, kuros mūsu valstī būtu obligāti paceļams valsts karogs. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā mūsu vēsturiskās tradīcijas Trešās atmodas laikā, valsts karogs pastāvīgi būtu paceļams ne vien virs Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību ēkām, bet arī Rīgas pils Svētā Gara tornī.

Bez tam, ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi un pirmskara Latvijas pieredzi, komisija ierosina noteikt, ka valsts karogs būtu paceļams arī pie Latvijas Republikas Aizsardzības spēku štāba ēkas pastāvīgi, kā arī speciālos mastos Aizsardzības spēku vienībās, daļās un apakšvienībās.

Tālāk. Ņemot vērā vēsturiskās tradīcijas, komisija ierosina, ka karogs būtu paceļams arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanu dienās pie tām ēkām, kurās notiek balsošana par attiecīgajiem deputātiem.

Bez tam komisijai ir iebilde pret pārejas noteikumiem, jo šeit ir neprecīzi minēti atceļamie normatīvie akti. Piemēram, 1990. gada 15. februārī joprojām darbojās Latvijas PSR Augstākā padome, un tajā laikā nekādi Latvijas Republikas likumi vēl spēkā nebija. Tā ka ir ieteikums Ministru kabinetam likumprojektus noformēt precīzāk.

Kopumā komisija konceptuāli atbalsta minēto likumprojektu pieņemšanu un aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, nosakot, ka priekšlikumi iesniedzami ne vēlāk kā līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Voldemārs Novakšānovs. (No zāles deputāts V.Novakšānovs: "Piedodiet, es par nākamo likumprojektu!") Es atvainojos, kļūdījos! Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valsts karogu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 1. oktobris. Es atvainojos, es diemžēl palaidu garām.

J.Lagzdiņš. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

Likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Otrais lasījums. Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija likumprojekta "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" otrajam lasījumam uz komisijas sēdes laiku ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas. Strādājot ar dokumentu nr. 887, jūs redzat, ka 5. lapaspusē ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums: izteikt 12. pantu precizētā redakcijā, kas skan tā: "Nacionālais standartizācijas un meteoroloģijas centrs izdod norādījumus par mērinstrumentiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izdod metodiskos norādījumus par paraugu ņemšanu uzraudzībai un pārbaudēm. Radiācijas un kodoldrošības inspekcija izdod norādījumus par aizsardzības aprīkojumu." Komisijas lēmums bija - atbalstīt Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu tieši attiecībā uz 12. panta precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tikko Tautsaimnieku politiskā apvienība iesniedza priekšlikumus, kurus mēs novirzīsim uz trešo lasījumu, bet pārējos lūdzu iesniegt ierosinājumus līdz 11.oktobrim. Paldies par darbību šā likuma izstrādāšanā.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Pirms reģistrēšanās, dodoties pārtraukumā, vārds paziņojumam Ivaram Silāram. Es ļoti lūdzu darīt zināmu, pirms rakstāt tādus iesniegumus, par ko jūs runāsit, lai varētu pieņemt lēmumu.

I. Silārs (LC).

Es teikšu par savu muļķību. (Smejas.) Es gribu vienkārši stenogrammai darīt zināmu, fiksēt un arī kolēģiem pavēstīt, ka aiz neuzmanības, balsojot par 27. darba kārtības punktu - likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" -, esmu nobalsojis "par", kaut gan gribēju balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Tas tiešām ir domāts tikai stenogrammai. Reģistrācija! Reģistrēsimies! Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt klātneesošos deputātus! Ja citi priekšlikumi netiks iesniegti un balsoti, mēs strādāsim līdz pulksten 19.00. Bet tagad lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Igors Bukovskis,

Aivars Endziņš,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Vilis Krištopans,

Ludmila Kuprijanova,

Kārlis Leiškalns,

Jānis Lucāns,

Gunārs Meierovics,

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Gunārs Resnais,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pusstundu ilgs pātraukums. Darbu uzsāksim pulksten 18.00.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Rezultātu! 54 deputāti. Turpinām izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Komisijas vārdā - deputāts Lakševics. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Pavasara sesijā mēs pirmajā un otrajā lasījumā izskatījām Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus nr.78 - "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", kur būtībā tika izdarīti grozījumi Augstākās padomes 1993. gada 23. februārī pieņemtajā Latvijas Republikas likumā "Par aviāciju". Atgādināšu, ka minētie noteikumi ir izstrādāti Satiksmes ministrijā, lai pilnveidotu Latvijas aviācijas pārvaldi. Grozījumos likumā "Par aviāciju" ir noteikta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta un jaunizveidotās civilās aviācijas administrācijas kompetence, atbildība un pienākumi. Visas pārējās ar starptautiskajām normām pamatotās prasības, to skaitā, ar lidojumu drošību saistītās, paliek iepriekšējās un ir atkārtotas Ministru kabineta noteikumos nr. 78, tāpēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ierosina (tas ir redzams dokumentā nr. 913, pielikuma pēdējā lappusē) izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par aviāciju".

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

U.Lakševics. Un arī otrs ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Pârejas noteikums". Arī tas ir redzams dokumentā nr. 913, pielikuma pēdējā lappusē. Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā savu spēku zaudē 1993. gada 23. februāra likums "Par aviāciju" un Ministru kabineta noteikumi nr. 78 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"".

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz balsosim. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 1. Pieņemts trešajā lasījumā.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"". Ģirts Kristovskis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā.

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šā gada 5. jūlijā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā Ministru kabinets izdeva noteikumus nr. 150 - "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"". Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 13. septembra sēdē izskatīja šos noteikumus un nolēma šo likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"" konceptuāli atbalstīt un izskatīt pirmajā lasījumā. Nekādi priekšlikumi nav ienākuši. Es lūgtu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Es komisijas vārdā lūgtu iespējamos papildinājumus un priekšlikumus šim likumprojektam iesniegt līdz šā gada 12. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā", pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Ģirts Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šā gada 2. augustā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā Ministru kabinets izdeva noteikumus nr. 154 - "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā". Šie grozījumi dod iespēju papildināt un uzlikt iekšlietu iestāžu amatpersonām atsevišķus disciplinārsodus, piemēram, tādus kā arests, kā arī turēt virssardzē dažādas Iekšlietu ministrijas amatpersonas. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 13. septembra sēdē izskatīja šos noteikumus kā likumprojektu un nolēma konceptuāli to atbalstīt. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamie deputāti! Lūdzu šā likumprojekta sakarā priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā - tātad līdz šā gada 12. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu". Ziņotāja nav. Deputāts Putniņš? Komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs izskatījām komisijā, bet ziņotājam vajadzēja būt Jānim Vaivadam.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es pēc jūsu žestiem sapratu, ka jūs esat ziņotājs, tāpēc es ļoti atvainojos.

Tālāk izskatīsim likumprojektu "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 138 "Par grozījumiem likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Čepānis. Lūdzu!

A.Čepānis (DP).

Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā es lūdzu vadīties pēc jums izsniegtā dokumenta nr. 783, kurā ir paredzēts izdarīt grozījumus dažos likuma "Par Valsts darba inspekciju" pantos. Un konkrēti - 1. pantā izdarīt galvenokārt redakcionāla rakstura labojumus. Es nezinu, vai ir vajadzība tos nolasīt, jo šis dokuments visiem jums ir izsniegts. Tad vēl ir paredzēts izdarīt redakcionāla rakstura labojumus 2. pantā. Redakcionāla rakstura labojums praktiski ir 4. pantā. Turpretī 5. un 6. pantā ir būtiskākas izmaiņas, tāpēc es tās nolasīšu. Tiek ierosināts šā likuma 6. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts darba inspekcijas finansēšanas avots ir valsts pamatbudžeta asignējumi, maksa par šā likuma 1. panta 7. punktā paredzētajām licencēm un 20 procenti no soda naudām par šā likuma 1. panta 1. punktā minēto likumdošanas un normatīvo aktu pārkāpumiem." Vēl izmaiņas ir paredzētas 12. pantā, un tās praktiski ir redakcionāla rakstura. Arī 13. pantā un 14. pantā ir redakcionāla rakstura izmaiņas. Atkārtoju - šīs izmaiņas ir redzamas dokumentā nr. 783. Lūdzu Saeimu atbalstīt grozījumus likumā "Par Valsts darba inspekciju" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs? Nav. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 138 "Par grozījumiem likumā "Par Valsts darba inspekciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Čepānis. Paldies. Lūdzu labojumus uz otro lasījumu iesniegt līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Akceptēts.

Tālāk ir likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 139 "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Lūdzu - komisijas vārdā deputāts Čepānis.

A.Čepānis (DP).

Kolēģi! Es lūdzu vadīties pēc rudens sesijas dokumenta nr. 784. Tātad Ministru kabinets šā gada 26. jūlijā ir pieņēmis noteikumus nr. 139, kuri ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tie ir grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību". Tātad likuma, kurš ir spēkā no 1991.gada 11.decembra - "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", pirmajā nodaļā lietotajos terminos ir notikušas dažas izmaiņas. Arī šoreiz domāju, ka nebūtu vajadzības tās uzskaitīt. Tās šajā 784. dokumentā ir minētas.

1. pantā ir paredzētas redakcionāla rakstura izmaiņas.

Tad vēl ir paredzēts aizstāt 8. panta pirmās daļas piektajā rindkopā vārdus "paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumus" ar vārdiem "bîstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu". Tātad tās ir redakcionāla rakstura izmaiņas.

Un pēdējais priekšlikums - svītrot 10. panta astoto rindkopu, kas praktiski tikai sakārto minēto likumu. Lūdzu deputātus atbalstīt šīs izmaiņas likumprojektā!

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies? Es lūgtu deputātu Čepāni ļoti īsi raksturot, kāpēc mums šeit ir divi likumprojekti?

A.Čepānis. Jā. Nesen mēs izskatījām likumprojektu, par kuru ziņoja Novakšānova kungs. Tas bija līdzīgs mūsu darba kārtības jautājumam. Taču tas ir Saeimas komisijas ierosinātais jautājums, bet šis ir Ministru kabineta noteikumos paredzētais jautājums. Tāpēc tie ir divi dažādi dokumenti, lai gan attiecas uz vienu un to pašu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Arī es tieši gribu atbalstīt priekšsēdētāja izteiktās šaubas par šādas prakses nepieciešamību. Nav jau svarīgi, vai Ministru kabinets ir pieņēmis kādus noteikumus, kuri atbilstoši mūsu Kārtības rullim tik un tā ir jāizskata kā likumprojekts. Un likuma spēks tiem ir tikai tajā laikā, kamēr Saeima nav tos noraidījusi vai tie nav pārtapuši par likumu Saeimas attiecīgajās komisijās. Līdz ar to man, protams, ir ierosinājums - nesākt skatīt šos grozījumus likumā "Par uzņēmējdarbību". Man tagad ir grūti orientēties, taču es domāju, ka šos, pie kuriem mēs esam nonākuši, nevajadzētu nemaz skatīt pirmajā lasījumā, jo tad tie būs jāskata atkal otrajā un trešajā lasījumā. Turklāt tos var iestrādāt šīsdienas darba kārtībā esošajā 22. punktā - likumprojektā "Grozījumi likumā "Par uznēmējdarbību"" trešajam lasījumam. Tie ir kā Ministru kabineta priekšlikumi, jo konceptuāli ir pieņemts, ka ir jāizdara grozījumi. To mēs esam atzinuši. Tālāk priekšlikumi nāk varbūt otrajā un trešajā lasījumā, un tā var paātrināt visu procesu. Tie šajā gadījumā vienkārši ir Ministru kabineta priekšlikumi. Es aicinātu arī komisijai tos uzskatīt tā, ka tie ir iestrādājami jau akceptētajā otrajā lasījumā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis. Un pēc tam jums būs galavārds. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es varbūt daudz vairāk atceros no šīs sēdes, kāda ir šo likumprojektu vēsture. Šeit tas ir nedaudz citādāk, nekā Silāra kungs to iztēlojās. Šie likumprojekti no Ministru kabineta Saeimā tika iesniegti pavasarī - aprīlī. Maijā tie, pavasara sesiju noslēdzot, netika izskatīti pirmajā lasījumā, tāpēc Ministru kabinets 81. panta kārtībā ir pieņēmis noteikumus, kuri pilnīgi sakrīt redakcionāli. Tie vārds vārdā sakrīt ar to likumprojektu, kas bija iesniegts Saeimā. Lai mums nebūtu komisijā jāizskata šie divi - pilnīgi vienādie - likumprojekti, no mūsu šīs uzskaites vienu vajadzētu svītrot, tātad vienkārši viens no tiem ir jānoraida. Tā kā Ministru kabineta noteikumi pašreiz ir ar pagaidu likuma spēku, ir piedāvājums - noraidīt to priekšlikumu, kas bija iesniegts pavasarī, un izskatīt tikai kā pamatu šos Ministru kabineta noteikumus. Tekstuāli tie sakrīt vārds vārdā. Tieši tas pats ir arī ar nākamo izskatāmo likumprojektu "Par uzņēmējdarbību". Tas - informācijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P. Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šī pati problēma parādījās arī Sociālo un darba lietu komisijā, jo arī mums ir divi likumprojekti, kas ir saistīti tieši ar bloku par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka nevar ienākt divi likumprojekti, no kuriem vienu komisijā skata, bet otrs vienkārši paliek neizskatīts. Mēs šo problēmu atrisinājām tādā veidā, ka mēs faktiski ierosināsim Saeimai apzināt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas tika virzīts pavasarī, un skatīt tikai to vienu, bet tieši pārejas noteikumos regulēt šo otro daļu. Piemēram, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos savu spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi. Un tādā veidā mēs varētu to risināt daudz vienkāršāk.

Sēdes vadītājs. Kā būs ar Sociālo un darba lietu komisijas lietām - to mēs lemsim turpmāk. Vai varbūt tagad mums ir jāizlemj šis jautājums? Kā es sapratu no visiem runātājiem, bet it sevišķi no deputāta Čepāņa kā ziņotāja teiktā, es varbūt pateikšu, kā es sapratu, un pēc tam jūs galavārdā komentējiet.

Tātad mums ar Saeimas lēmumu ir jānoraida tas likumprojekts, kurš nav noteikumi. Vai varbūt ir jāakceptē pirmajā lasījumā noteikumi? Vai tā? Varbūt jūs gribat vēl komentēt? Nē.

Lūdzu zvanu! Mums laikam ir jābūt tādai pieejai, kāda ir pret diviem alternatīviem projektiem. Droši vien, ja valdības nebūtu mainījušās, tad valdība jau sen būtu atsaukusi to vienu, bet tagad mums tie šeit formāli ir kā divi alternatīvi likumprojekti. Tāpēc būtu jābalso iesniegšanas kārtībā. Es lūdzu jūsu uzmanību, jo iesniegšanas kārtībā pirmie nav vis noteikumi, bet likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Tas būs pirmais balsojums.

Otrais būs likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem" nr. 139 "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Es atvainojos - vai jums ir jautājumi?

Tātad nevienam nav iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim vispirms par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" (dokuments nr. 66). Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 27. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 139 "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret -2, atturas - 3. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem..." Es atvainojos - vēl par termiņu. Jūs teicāt, bet kurš, lūdzu, tas bija? 11. oktobris. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Termiņš ir akceptēts.

Nākamais ir darba kārtības 36. punkts - likumprojekts "Ministru kabineta noteikumi nr. 153 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Līdzās ir arī likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"".

R. Jonītis. Runāšu Tautsaimniecības komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Kā es jau iepriekšējā runā minēju, arī šajā gadījumā grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību" pie mums, Tautsaimniecības komisijā, nonāca divos pilnīgi vienādos variantos. Viens - kā pavasara sesijas dokuments, otrs - kā Kabineta noteikumi nr. 153. Komisijas viedoklis bija - noraidīt šo pavasara sesijas likumprojektu, tātad dokumentu nr. 665, bet atbalstīt Ministru kabineta noteikumus nr. 153 - tātad rudens sesijas dokumentu nr. 792. Atkal būtu jārīko divi balsojumi.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Tas būs pirmais balsojums. Pēc tam būs balsojums par Ministru kabineta noteikumiem.

Tagad balsosim par likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību". Rezultātu! 10 - par, 39 - pret, 11 - atturas. Noraidīts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumiem nr. 153 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", to pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 4. Pieņemts. Par termiņiem.

R.Jonītis. Jā. Šiem termiņiem vajadzētu sakrist ar iepriekš nosauktajiem. Tas bija 11. oktobris.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Termiņš akceptēts.

Nākamais ir likumprojekts "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Lūdzu - komisijas vārdā deputāts Alfreds Čepānis.

A.Čepānis (DP).

Lūdzu kolēģus vadīties pēc dokumenta nr. 782. Tātad te lietas būtība ir šāda: pašlaik Latvijas Republikā ir spēkā likums "Par valsts tehnisko uzraudzību", kurš ir pieņemts un ir spēkā no 1993. gada 30. marta. Ministru kabineta noteikumos nr. 137, kuri ir pieņemti šā gada 26. jūlijā, ir ierosinājums šo likumu konceptuāli pārveidot un nosaukt to "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību", jo faktiski, kolēģi, pēc būtības šis jautājums vairāk skar bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, nevis tikai šaurākā nozīmē valsts tehnisko uzraudzību. Dokumentā nr. 782 tātad ir izklāstīti likumā lietotie termini, tam ir pievienots arī viss teksts, tā ka deputātiem ir zināms šā likuma teksts, kurš pašlaik ir spēkā attiecībā uz valsts tehnisko uzraudzību.

Es komisijas vārdā ierosinu atbalstīt šos Ministru kabineta noteikumus nr.137, kuri ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, arī to koncepciju un izdarīt grozījumus likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību", turpmāk šo likumu ar visām no tā izrietošajām sekām un koncepcijām nosaucot par likumu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību".

Sēdes vadītājs. Nedaudz sarežģīti, jo pirmajā lasījumā mums nevajadzētu mainīt... nevis praktiski, bet neko. Mēs pirmajā lasījumā vai nu akceptējam, vai neakceptējam. Kā, lūdzu?

A.Čepānis. Kolēģi, ir ierosinājums izteikt likumu "Par valsts tehnisko uzraudzību" šādā redakcijā - "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Lūdzu akceptēt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Redzat, es atgriežos atpakaļ pie tā, ka mums, kā es saprotu, ir viens... divi... nu jau trīs likumprojekti par vienu tēmu. Un vienā darba kārtības punktā. Vienīgais, ko mēs varētu darīt, lai būtu lielāka skaidrība, ir nevis balsot par katru likumprojektu tā iesniegšanas secībā, bet varbūt kopēji vienoties, ka mēs balsosim uzreiz par likumprojektu "Par Ministru kabineta noteikumiem...", ko jūs ieteicāt kā dokumentu nr. 782, bet nu...

A.Čepānis. 783.

Sēdes vadītājs. Nē, 782! Jūs pats teicāt, ka 782.dokumentu.

A.Čepānis. Jā, piedodiet.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr.782. Es saprotu, Kusiņa kungs, ka par visiem ir jābalso, bet, ja pirmais gūst lēmuma spēku, tad par pārējiem nav jābalso. Tur tā viltība ir. Protams, ja deputāti tam piekrīt, jo citādi te var to lietu nedaudz sarežģīt, bet mums pirmajā lasījumā nevajadzētu sarežģīt. Sarežģījumiem ir paredzēti otrie un trešie lasījumi.

Deputāts Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es patiešām domāju, ka šinī pirmajā lasījumā mums nevajadzētu mainīt šo nosaukumu, jo faktiski jau mēs izskatām tagad pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto projektu jeb noteikumus. Un tādēļ arī pieņemsim tos tādā veidā, kā tie ir nosaukti Ministru kabinetā. Otrajā lasījumā mēs varam izdarīt izmaiņas, un tas faktiski atspoguļo to, ko deputāts Čepānis tagad teica. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja vadītājs paliek pie sava, ka vajag balsot iesniegšanas secībā. Galu galā mēs to varam arī izdarīt. Kāda tad ir tā secība? Pirmais (vismaz pēc dokumentu numuriem, bet dažreiz tie nesakrīt) ir dokuments nr.659, otrais ir dokuments nr.782, un trešais ir dokuments nr. 910. Bet tad lūdzu arī Prezidija sēdēs dokumentu secību ievērot, ja mums vēl nāksies sastapties ar tādiem sarežģītiem gadījumiem, kad ir trīs likumprojekti un viens un tas pats iesniedzējs, tikai iesniedzis tos dažādā laikā. Lūdzu zvanu!

Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Pirmais lasījums. Lūdzu jūsu balsojumu par akceptu. Dokuments nr. 659. Lūdzu manu balsojumu labot... es esmu "pret". Vai es pats varu mainīt? Piedodiet... Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 47, atturas - 7. Nav pieņemts.

Otrs ir likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 137 "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību""". Pirmais lasījums. Dokuments nr. 782. Godātie deputāti, es jau teicu, ka, rīkojoties tādā veidā, būs sajukums. Nē, mums sajukuma nav, bet es redzu, ka zālē tomēr ir. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 7. Ir pieņemts. Līdz ar to turpmākie balsojumi izpaliek.

Par iesniegumiem un priekšlikumiem. Vai termiņš bija 11.oktobris? Vai deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

Tālāk - darba kārtības 53.punkts. Lūdzu, godātie kolēģi, tik pārliecināti neuzstājieties, ja neatceraties savu balsojumu! Darba kārtības 53.punkts -"Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību"". Referents ir tribīnē. Pēteris Elferts runās komisijas vārdā.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Lūdzu, izņemiet dokumentu nr. 958! Šis likums ir tieši saistīts ar tiem likumprojektiem, par kuriem mēs tikko runājām, tas ir, grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību" vai topošo likumu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību" ir tehniska rakstura grozījumi, un tie, kā jau es teicu, saistās tieši ar likumprojektu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Dokumenta otrajā pusē jūs redzēsiet, ka ir akcentēti grozījumi. Tur jūs varat redzēt, kā izskatījās spēkā esošais likums un kas ir paredzēts likuma grozījumos. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Es atvainojos, - pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Kādi ir jūsu ieteikumi attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

P.Elferts. 11. oktobris. Lai būtu tas saistīts ar iepriekšējiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. 11. oktobris. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Darba kārtības 54.punkts - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā"". Pēteris Elferts - komisijas vārdā!

P.Elferts. Cienījamie deputāti! Lūdzam apskatīt dokumentu nr. 957. Tur jūs redzēsiet, ka ir divi grozījumi. Dokumenta otrajā pusē jūs redzēsiet salīdzinošo tabulu un, kā es jau teicu, tas ir saistīts ar likumprojektu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Tie grozījumi ir tīri tehniski raksturojumi, un es gribu pievērst jūsu uzmanību pārejas noteikumiem. Gan šajā likumprojektā, gan iepriekšējā mēs faktiski skatām grozījumus, neskarot Ministru kabineta noteikumus, jo tad, kad šis likums stāsies spēkā, Ministru kabineta noteikumi zaudēs savu spēku. Tātad aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsosim! Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā Ministru kabineta likumprojektu "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību"". Šis likums par valsts mantas atsavināšanas kārtību ir ļoti vajadzīgs, lai mūsu tautsaimniecība varētu aktīvāk ieslēgties darbībā, - it sevišķi, domājot par valsts mantu. Šodien to varētu darīt, pārdodot šo mantu izsolēs, pārdodot piedāvājumu konkursā, pārdodot par brīvu cenu, kā arī nododot bez atlīdzības šo noteikumu 5. daļā noteiktajā kārtībā. Šis likums veicinās mūsu ekonomiku. Tas būs viens solis uz priekšu, lai mūsu tauta varētu vieglāk dzīvot.

Un es lūdzu jūs, deputāti, atbalstīt to pirmajā lasījumā, aktīvi iekļauties darbā un priekšlikumus par otro lasījumu iesniegt līdz 11. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nebija iebilžu? Termiņš ir pieņemts - 11. oktobris.

Nākamais - darba kārtības 39.punkts. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par valsts robežas noteikšanu". Pirmais lasījums. Ārlietu komisija. Deputāte Grava runās komisijas vārdā.

I.Grava (DP).

Ārlietu komisija, izskatījusi šo līgumu, lūdz Saeimu izskatīt to steidzamības kārtībā sakarā ar to, ka līgums pie mums atrodas jau no 20.jūlija un laiks iet uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsosim par izskatīšanas steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

I.Grava. Tā. Tā kā ir izpildītas visas Kārtības ruļļa prasības, līguma teksti un pielikumi ir abās valodās, lūdzu Saeimu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Man pret šo līgumu un līguma tekstu nav īpašu iebildumu, bet man ir iebildumi pret to, ka tās kartes, kas ir saistītas ar šo līgumu, ir kaut kādā valodā, bet tā nav valsts valoda. Mums tomēr ir Valsts valodas likums, kas nosaka, - un mums pašiem ir iekšējā kārtība, - ka visi dokumenti, ko Saeima izskata, - visi dokumenti! - ir valsts valodā. Man kolēģi prasīja, vai es nedomājot, ka mēs par daudz Latvijas teritorijas esam aizdevuši, un mana atbilde bija tāda: "Es nezinu, tas ir rakstīts kādā svešvalodā!" Es uzskatu, ka turpmāk, pirms šāds likumprojekts tiek iesniegts Saeimā, būtu lietderīgi, ka visi dokumenti, kas ir saistīti ar šādu likumprojektu, būtu valsts valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par valsts robežas noteikšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Ārlietu komisija. Deputāte Grava runās komisijas vārdā. Un nosakiet arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu!

I.Grava. Priekšlikums par iepriekšējo - līdz 11.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu!

I.Grava. Tāpat. Ārlietu komisija, izskatījusi šo līgumu, kas noslēgts ar Norvēģijas Karalistes valdību, ierosina to apstiprināt pirmajā lasījumā. Es atvainojos, - vēlams balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jūs komisijas vārdā ierosināt balsot steidzamību?

I.Grava. Jā, komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu! Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tas pats - 11.oktobris. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Lūdzu, skatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi"!

I.Grava. Tāpat: komisijas vārdā ir lūgums nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Vai pret termiņu - 11.oktobris - ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Līgums starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku par gaisa satiksmi. Lūdzu!

I.Grava. Tāpat. Komisijas vārdā ir lūgums nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Vai pret termiņu - 11.oktobris - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir līgums starp Somiju un Latvijas Republiku par gaisa satiksmi.

I.Grava. Tāpat. Komisijas vārdā ir lūgums balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas runāt. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris. Vai ir iebildes pret šo termiņu? Nav. Pieņemts.

"Par Latvijas Republikas un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību".

I.Grava. Tāpat. Komisijas vārdā ir lūgums nobalsot vispirms par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris. Vai ir iebildes pret šo termiņu? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir līgums par parlamentāro un valdību sadarbību starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku.

I.Grava. Tāpat: komisijas vārdā ir lūgums vispirms nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienītais Prezidij! Dāmas un kungi! Es lūdzu neizskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Es to saku arī kā Ārlietu komisijas loceklis. Es nezinu, vai Gravas kundze ir ievērojusi 5.pantu, kur ir teikts, ka Baltijas Ministru padomē pieņemtie lēmumi ir saistoši Baltijas valstīm. Tas ir diezgan neparasti, un es nezinu... Var būt, ka šā panta apsvēršana prasīs vēl laiku. Un tādēļ es domāju, ka nevajadzētu likumprojekta izskatīšanu steidzināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 11. Ir pieņemts. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par līgumu par parlamentāro un valdību sadarbību starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11.oktobri - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Es atvainojos, - lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Inese Birzniece, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Aivars Endziņš, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Krištopans, Kārlis Leiškalns, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Gunārs Resnais, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Nākamā plenārsēde rīt pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute