Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Labrīt,
godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai!
Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies
ir 54 deputāti. Mums ir jāturpina izskatīt likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju
lauku apvidos"" trešajā lasījumā,
kuru mēs iesākām skatīt iepriekšējā
sēdē un nepabeidzām. Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisijas vārdā referente - Anna Seile, Latvijas
Nacionālās neatkarības kustības deputāte.
Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Labrīt, cienījamie deputāti un
cienījamie Prezidija locekļi! Mēs pārtraucām
likumprojektu izskatīt, kad bijām nonākuši
pie 6.panta trešās daļas. Likumprojekta reģistrācijas
numurs ir 2007, un, lai jums vieglāk būtu atšķirt,
atgādinu, ka tā ir 6.lappuse. Frakcija "Tçvzemei
un brīvībai" ierosina 6.panta trešajā
daļā izsvītrot vārdus "çku,
būvju un". Šis ierosinājums nozīmē,
ka tādā gadījumā valstij un pašvaldībām
ir prioritāte tikai attiecībā uz to zemi, kura
piešķirta neražojoša rakstura koplietošanas
objektu uzturēšanai, nevis ēkām un būvēm.
Šī panta daļa attiecas uz tiem bijušo īpašnieku
mantiniekiem un bijušajiem īpašniekiem, kuri zemi
pieprasīja nevis zemes reformas pirmajā kārtā,
bet otrajā kārtā, tātad bija dota iespēja
pieteikties līdz 1991.gada 20.jūnijam, un, ja pašvaldība
šajā laikā zemi bija piešķīrusi
savai skolai, slimnīcai vai kādai citai sevišķi
svarīgai iestādei, tad pēc šā likuma,
kāds ir spēkā, šī zeme arī
tur paliek. Ņemot vērā to, ka zemes reforma
ir pavirzījusies diezgan tālu uz priekšu, komisija
noraidīja tik radikālu ierosinājumu.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - svītrot 6.panta trešajā daļā vārdus "çku un būvju"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 10, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākamais priekšlikums, kuru
ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai",
ir aizstāt 6.panta ceturtajā daļā daļu
no teikuma, un šā priekšlikuma jēga, kuru
jūs varat izlasīt savā dokumentā, ir tāda,
ka ne tikai tiem, kuriem zeme piešķirta lauksaimniecības
uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas
noteiktajā kārtībā, bet visiem cilvēkiem,
kuriem ir piešķirta... kuri ir ieguvuši mājas,
īpašumus, tiek obligāti garantēta piespiedu
noma attiecībā pret bijušo īpašnieku,
pie tam ļoti noteiktā platībā - pushektārs
plus vēl zeme zem ēkām. Es domāju, ka
te ir ieviesies kaut kāds pārpratums, jo šāds
priekšlikums principā nesaskan ar frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" principiālo nostādni,
jo tas praktiski represē bijušos īpašniekus
un viņu mantiniekus, piešķirdams visiem, kuri
arī tagad iegādājās vēl māju,
nevis zemi zem ēkām, kā tas parasti ir... nevis
apbūves gabaliņu - tikai 0,17 vai 0,15, bet vēl
vairāk, tātad obligāti šo pushektāru
lauku apvidos... Protams, neviens neizslēdz, ka zemes īpašnieks,
kurš atgūs savas tiesības, var slēgt šos
nomas līgumus ar jauno māju ieguvēju, bet šis
priekšlikums visiem bez izņēmuma, kas tikai
tagad dabūjuši māju, paredz piespiedu nomu pushektāra
platībā. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.
Es izteicu arī savu personīgo viedokli.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
lūdz balsot? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildumi?
Nav. Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākamais priekšlikums, kuru atkal
ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai",
attiecas uz 6.panta septīto daļu, kur ir plašināts
to radinieku loks, kuriem var bijušais īpašnieks
vai viņa mantinieks nodot zemi lietošanā, ja
pats nevēlas to apsaimniekot. Vecajā tekstā
bija rakstīts, ka šīs tiesības var nodot
tikai lejupējam radiniekam, bet šajā tekstā,
ko ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai",
šis radinieku loks ir paplašināts, un komisija atzina
šo priekšlikumu par pareizu un atbalstīja to.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 6.panta
septītajā daļā. Motivācija ir līdzīga,
un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumu? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!
A.Seile. 6.panta devītajā daļā
frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina
atļaut nelielas izmaiņas... pieļaut nelielas
izmaiņas zemes reformā tajos noteikumos, kādi
tai bija līdz šim, un šo izmaiņu būtība
ir tāda, ka tam cilvēkam, zemes mantotājam,
kurš ir pieteicies uz zemes lietošanu, bet varbūt
nav... viņam pēc mantošanas tiesībām
nepienākas visa zemes platība, bet varbūt puse
vai ceturtdaļa, ir tiesības saņemt visu šo
zemi, arī tajos gadījumos, ja otrs radinieks ir jau
saņēmis kompensāciju, pats labprātīgi
tam ir piekritis, un arī tādos gadījumos, ja
šis otrs radinieks, kuram tāpat ir mantošanas tiesības,
ir saņēmis zemi citā vietā. Varētu
domāt, ka te ir domāts ievērot zemes nedalāmības
principu, bet diemžēl zemes Latvijā ir tik
maz, it sevišķi ap lielajām pilsētām,
ap Rīgu, ka paplašināt tiesības iegūt
zemi, visu zemi, arī tādā gadījumā,
ja tur tā pēc mantošanas tiesībām
nepienākas, komisija uzskatīja par neiespējamu
un neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
lūdz balsojumu? Lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim
par priekšlikumu - 6.panta devīto daļu papildināt
ar vārdiem: "bet pārējo bijušā
zemes īpašnieka mantojumā ietilpstošo zemi
viņš var izpirkt par samaksu atbilstoši šā
likuma 18.panta nosacījumiem." Balsojam. Lūdzu
rezultātu! Par - 15, pret - 11, atturas - 31. Priekšlikums
nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 7.panta pirmajā daļā frakcija
"Tçvzemei un brīvībai" ierosina paplašināt
esošo tekstu. Būtība ir tāda, ka juridiskajām
personām, kam zeme piešķirta lietošanā,
zemes lietošanas tiesības var tikt pagarinātas
arī tādos gadījumos, ja šī zeme ir
nepieciešama iesāktās saimnieciskās darbības
turpināšanai. Nu, tas ir tādā gadījumā,
ja, piemēram, paju sabiedrība vai kāda sabiedrība
ar ierobežotu atbildību turpina strādāt
tajā profilā, kuru tā ir izvēlējusies,
nevis, piemēram, sadala šo zemi apbūves gabalos.
Komisija izdarīja šajā pantā precizējumu,
nosakot, ka šis mērķis nedrīkstētu
mainīties zemes reformas gaitā, un precizēja
tā: "atbilstoši mērķim, kādam
šī zeme tika piešķirta lietošanā".
Tātad, ja tā ir zemnieku saimniecība, tad ir
jāturpina strādāt uz šīs zemes, nevis
šo zemi izmantot kā citādi. Tātad komisija
daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, izsakot
citā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Vai citiem deputātiem
iebildumi ir? Nav. Lūdzu, tālāk!
A.Seile. 11.pants. Kas attiecas uz panta nosaukumu,
frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir
ierosinājusi izsvītrot vārdu "maksimālā".
Nosaukums skanēja tā: "Maksimālā
zemes kopplatība, uz kuru var atjaunot zemes īpašuma
tiesības". Protams, tas ir redakcionāls labojums,
un šeit ir runa par zemes kopplatību, uz kuru var atjaunot
īpašuma tiesības, un tālākajā
tekstā ir teikts, ka nekādu robežu nav - ja
īpašniekam 1940.gada 21. jūlijā bija zeme
(kaut vai 200 hektāru), tad viņam šīs īpašuma
tiesības var atjaunot. Precizējums ir redakcionāls,
un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
A.Seile. 11.panta otrajā daļā ir
līdzīgs priekšlikums - ka, ja līdzmantinieks
atsakās no zemes saņemšanas dabā, tad otram
mantiniekam ir tiesības saņemt visu zemi, arī
tādā gadījumā, ja viņa mantošanas
tiesības ir attiecināmas tikai uz šīs zemes
daļu. Mēs jau šo priekšlikumu noraidījām,
motivējot ar to, ka, ja mantinieks ir saņēmis
jau kaut ko - vai nu zemi citā vietā, vai kompensāciju,
- tad dubultpiešķīrums šai ģimenei,
kurā visi ir mantinieki, nepienākas. Mans uzskats
ir, ka par to vairs nav jāveic balsojums, jo mēs
jau to noraidījām.
Sēdes vadītājs. Ja deputāti
iesniedzēji nevēlas debatēt par šo lietu,
tad mēs pieņemam šo jūsu konstatējumu.
Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākamais ir, manā uztverē, visnozīmīgākais pants, kurš groza līdzšinējo... kura labojumi groza līdzšinējo kompensācijas piešķiršanas kārtību, nosakot papildu atvieglojumus represētajām personām un represēto personu mantiniekiem, kā arī tiem bijušajiem īpašniekiem, kuri likuma noteikto ierobežojumu dēļ nevarēja saņemt zemi un tādēļ praktiski vai nu saņēma šos kompensācijas sertifikātus, vai arī bija spiesti atteikties un nedabūt neko. Šajā likuma pantā ir Resnā kunga ierosinājumi un Zaščerinska kunga ierosinājumi, kurus komisija ir atbalstījusi, izteikdama šo tekstu tādā redakcijā, kādu jūs to redzat pēdējā ailītē. Tātad tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus būs visiem bijušajiem zemes īpašniekiem, ja vien īpašnieks šo zemi ir pieprasījis vai pieprasījis par to kompensāciju līdz 1992.gada 31.decembrim. Iepriekšējā redakcijā no šā personu loka, no bijušo īpašnieku loka, kuri saņem kompensāciju naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bija izslēgti, piemēram, tie zemnieki, tie bijušie īpašnieki, uz kuru zemes atrodas pirmsreformas zemnieki. Tagad šī kļūme ir novērsta. Cik tas maksās valstij? Skatoties pēc tabulas, kuru ir iesniedzis Valsts zemes dienests un izdarījis aprēķinus, šis papildinājums varētu maksāt apmēram 2 miljonus latu. Komisija to ir atbalstījusi.
Vēl ir paplašināts to cilvēku
loks ar bijušo zemes īpašnieku - politiski represēto
pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi paši
ir politiski represēti. Tātad - arī mantinieki,
ja viņi ir politiski represēti un ja līdz
1992.gada 31.decembrim viņi ir izteikuši vēlēšanos
saņemt kompensāciju. Protams, saprazdami... toreiz,
neiedziļinādamies spēkā esošajā
likumā, ka šī kompensācija ir tikai sertifikāts,
nevis nauda, ļoti daudzi cilvēki to bija pārpratuši.
Un šis labojums kopā ar iepriekšējo varētu
valstij maksāt apmēram 7 miljonus latu. Varbūt
mums nav ļoti jāuztraucas par šo summu, jo Ministru
kabinets ir noteicis šo kārtību, ne jau šajā
un jau nākamajā gadā spēs izmaksāt
uzreiz visu kompensāciju, un varbūt ir jāmeklē
arī kādi īpaši ceļi, varbūt veidojot
īpašumu kompensācijas fondu, un šī nauda
nākamajai valdībai būtu jāatrod. Komisija
šo priekšlikumu ir atbalstījusi tādā
redakcijā, kādā jūs to redzat dokumentā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Līdz ar to šī panta labojumi
komisijas piedāvātajā redakcijā ir pieņemti.
A.Seile. Paldies deputātiem par sapratni. Nākošais
labojums ir 20. pantā. Tas ir ieteikums pagarināt
dokumentu iesniegšanas termiņu laukos. Pilsētu
likumā jau šāds labojums faktiski ir pieņemts,
ar Ministru kabineta noteikumiem pagarinot šo dokumentu iesniegšanu
līdz 1996. gada 1. jūnijam. Šis priekšlikums
zināmā mērā ir pretrunīgs, jo ir
daudzi cilvēki, kuri necenšas sameklēt attiecīgos
dokumentus un noskaidrot savas īpašuma lietas, tādēļ
traucē pašvaldībām pieņemt šos
lēmumus par zemes atdošanu, bet, no otras puses, vēl
vairāk ir to cilvēku, kuri nespēj visu izdarīt
šajā īsajā laikā, kurš pašreizējā
redakcijā ir tikai līdz šī gada beigām,
tātad līdz 31. decembrim, kuri nespēj no
arhīva saņemt šos dokumentus. Komisija šo
jautājumu ir izpratusi un atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums
20. pantā.
A.Seile. 21. pantā ir Juridiskās komisijas
redakcionāls priekšlikums - precizēt atbilstoši
izmaiņām likumā par zemes komisijām to
institūciju, kura pieņem lēmumu. Tā
ir pagasta zemes komisija. Komisija ir iestrādājusi
Juridiskā biroja priekšlikumu konkrētā
redakcijā un to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Frakcija 'Tēvzemei un brīvībai"
21. panta ceturtajā daļā ierosina paplašināt
to cilvēku loku, kuriem robežas var grozīt
ar tiešu Centrālās zemes komisijas lēmumu.
Līdz šim Centrālajai zemes komisijai bija dotas
tiesības grozīt robežas tikai gadījumos,
ja šo zemi attiecībā pret bijušo īpašnieku
ir saņēmis pirmsreformas zemnieks, un tikai tādos
ļoti noteiktos gadījumos, ja šī persona ir
bijusi represēta un viņai ir atņemta sakarā
ar to, ka likums nedeva iespējas pārdalīt tā
saucamajiem Breša zemniekiem iedalīto zemi, tātad
saņemt atpakaļ mežu. Otrs gadījums, kas
likumā bija pieļauts, ka Centrālā zemes
komisija varēja grozīt robežas pirmsreformas
zemniekiem, bija tad, ja cilvēks, kuram agrāk piederēja
zeme un kurš bija bijušais īpašnieks vai viņa
mantinieks, bija atguvis māju. Objektīvi bija šie
abi iemesli. Tagad ierosinātais frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums pieļauj grozīšanu
visos gadījumos, ja zeme ir piešķirta lietošanā
kādai citai personai. Šis grozījums būtiski
maina visas zemes reformas būtību, un ja kādam
cilvēkam, kam ir uzbūvēta māja uz bijušā
īpašnieka zemes, tādā gadījumā
Centrālā zemes komisija dod iespēju atdot
atpakaļ bijušajam īpašniekam šo zemi...
Centrālajai zemes komisijai jau tā ir grūti
strādāt pēc šiem kritērijiem, un
mēs nevarējām, izskatot šo jautājumu
Centrālajā zemes komisijā, atbalstīt tos
kritērijus, ka visiem pēkšņi tiktu pārskatīti
it kā jau nostabilizējušies zemes reformas noteikumi.
Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu - aizstāt 21. panta ceturtās daļas 1. punktā vārdus "kas piešķirti lietošanā pirms zemes reformas (pirms 1990. gada 20. jūnija)" ar vārdiem "kas piešķirti lietošanā citai personai". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 34. Nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 22.
panta pirmajā daļā. Frakcija "Tçvzemei
un brīvībai" ierosina papildināt esošo
redakciju ar jaunu apakšdaļu, kurā tiek precizēts,
ka lēmumā par zemes īpašuma tiesību
atjaunošanu ir jānorāda gan zemes platība,
gan termiņi, uz kādiem tiek noteikti lietošanas
ierobežojumi. Šis priekšlikums ir ļoti būtisks,
jo, ja nostiprina kādam citam daļējas tiesības
- nomas tiesības uz zemi, tad tādā gadījumā
tik tiešām ir precīzi lēmumā jānorāda
laiks, līdz kuram šādi ierobežojumi ir
nosakāmi. Gadījumā, ja tas ir, piemēram,
aizsargājamais objekts, kuru īpašnieks nevar pilnīgi
izmantot pēc saviem ieskatiem, bet viņam ir jāņem
vērā arī valsts un sabiedrības intereses,
tad tādā gadījumā, protams, šeit varētu
būt arī ieraksts, ka tas ir tik ilgi, kamēr
šis objekts saglabā savu statusu. Komisija šo būtisko
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts.
A.Seile. Nākošais priekšlikums, kuru
ierosina Juridiskais birojs, ir redakcionāla rakstura -
mainīt vārdus "tiesas lēmumu" ar
vārdiem "tiesas nolēmumu". Komisija to
ir atbalstījusi un jau iestrādājusi konkrētajā
tekstā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Tālāk!
A.Seile. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
ierosina 23. pantā izveidot jaunu otro daļu ar jaunu
redakciju, kura pasaka, ka personām, kurām atjaunojamas
īpašuma tiesības uz zemi, ir tiesības pirms
zemesgrāmatas akta izdošanas saņemt nomas maksu
no zemes lietotājiem, kuriem ir garantētas lietošanas
tiesības. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja
ar vienu domu: ja šis cilvēks, kurš atgūst
zemes īpašuma tiesības, labprāt atļauj
kādai citai personai - juridiskajai vai fiziskajai - šo
zemi nomāt, tad tur nav problēmu, un viņi
jau vienojas par šo nomas maksu. Bet ir gadījumi, kad
šīs īpašuma tiesības absolūti
nav skaidras, kad pēc tam vēl seko tiesas darbi,
un tāpēc nevar likumā iestrādāt,
ka visos gadījumos, tiklīdz ir jau saņemts
pirmais Zemes komisijas lēmums, bet to nav vēl izanalizējuši
juristi zemesgrāmatās... tātad ir par ātru
tomēr obligāti likumā ierakstīt šīs
nomas maksas saņemšanas tiesības. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Jā, lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iesniegto papildinājumu 23. pantā - panta otro daļu izteikt šādā redakcijā! Šī redakcija, ko iesniedza frakcija "Tçvzemei un brīvībai", jums ir. Lūdzu, izlasiet, un tad balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 33. Nav pieņemts priekšlikums.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Nākošais ierosinājums, kuru
ir sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, attiecas uz 31.
pantu, kurā ir runāts par valsts un pašvaldību
zemes īpašumu pārdošanas kārtību.
Otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā
ir redzams, ka prioritāte, pirms notiek izsole, saņemt
zemi bez izsoles ir ēku un būvju īpašniekiem.
Šajā ierosinājumā Tautsaimniecības
komisija ir arī pielikusi klāt vārdus, ka arī
augļu dārzu īpašniekiem ir tiesības
saņemt zemi, izpirkt šo zemi pirms izsoles. Tautsaimniecības
komisija tātad ir izstrādājusi šo ierosinājumu,
bet es lūdzu uzklausīt arī manu kā deputātes
personīgo viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte
Seile!
A.Seile. Es iebilstu pret šo priekšlikumu.
Es uzskatu, ka tāpēc, ka uz zemes gabala ir divas
vai trīs ābeles, mēs nevaram pārkāpt
visu līdzšinējo kārtību un bez izsoles
nodot zemi šim ābeļu īpašniekam. Jā,
ir tādi gadījumi, kad tas ir vesels augļu dārzs,
un šādos gadījumos ļoti reti kad būs
izsole uz šo augļu dārzu, kad kāds cits pieteiksies
uz citam esošo ābeļu vai cidoniju dārzu,
bet izdarīt šādu labojumu, izmantojot to, ka likumā
ir ieraksts, ka tad, ja augļu dārzs ir uz zemes, ir
prioritāras tiesības iegūt varbūt būtisku
zemes gabalu... Un var tikt arī sastādīts šis
augļu dārzs, jo te nav teikts, cik vecas ir tās
ābeles... cik vecām tām ir jābūt,
un es personīgi noraidu šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto priekšlikumu
31. pantā - pirmo daļu pēc vārdiem "çkas
un būves" papildināt ar vārdiem "augļu
dārzi (koki)". Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 12, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Seile. Nākošais ierosinājums ir
36.prim pantā, un tas ir juridiska rakstura - vārdu
"dâvinājums" papildināt vēl
ar citiem maiņas darījumiem. Šis ierosinājums
attiecas uz to, ka arī šādos gadījumos Centrālajai
zemes komisijai ir ļoti rūpīgi jāizvērtē
visi šie maiņas gadījumi, jo mēs esam
konstatējuši vairākus fiktīvus darījumus,
kad cilvēks ne negrib pārdot zemi juridiskajai personai,
ne var to izdarīt, bet šie maiņas gadījumi,
šie dāvinājuma līgumi atrod apkārtceļu,
un līdz Centrālās zemes komisijas izvērtēšanai
nemaz šādi dokumenti nenonāk. Tāpēc
deputāta Straumes ierosinājums ir būtisks un
komisija lūdz viņu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Nav. Pieņemts.
A.Seile. Nākošais. Juridiskā biroja
ierosinājums ir precizēts Tautsaimniecības
komisijā, un viņa būtība ir tāda,
ka šādos gadījumos, kad notiek šie dāvinājumi
vai maiņas līgumu noraksti, šeit ir noteikts,
kādi dokumenti ir jāiesniedz zemes komisijai, Centrālajai
zemes komisijai, lai tā, izvērtējot šos
faktus, vai pircējs atbilst vai neatbilst likumā
minētajiem noteikumiem, neskraidītu apkārt
un nemeklētu šos dokumentus, bet lai šim pircējam
un pārdevējam šie dokumenti būtu jāatnes
un jāiesniedz šeit uz vietas Centrālajā
zemes komisijā. Komisija tātad ir precizējusi
Juridiskā biroja ieteikumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts.
A.Seile. Un pēdējais ierosinājums
attiecas uz pārejas noteikumiem, kuri vienkārši
precizē to gaitu, kādā stājas spēkā
jau pieņemtie pagasta padomes lēmumi, jo tagad likums
izmaina šo lēmumu pieņemšanas veidu - tagad
galīgais ir zemes komisijas lēmums, un, lai nebūtu
domstarpību šajos pārejas noteikumos, tas pasaka,
ka līdz šī likuma spēkā stāšanās
brīdim visi pieņemtie pašvaldību lēmumi,
protams, saglabā savu spēku un tikai pēc šī
likuma spēkā stāšanās zemes komisijas
būs tās, kuras kopā ar pašvaldības
vadītāju vai viņa vietnieku paraksta šo
lēmumu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu,
steidzieties uz savām vietām, un balsosim! Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par zemes privatizāciju lauku apvidos""
pieņemšanu trešajā lasījumā.
Balsojam. Lūdzu rezultātu ! 60 - par, pret - nav,
3 - atturas. Likums ir pieņemts.
A.Seile. Pateicos deputātiem par operatīvu
darbu!
Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt 5.oktobra sēdes darba kārtību. Prezidijā ir iesniegti divi priekšlikumi: pirmais - iekļaut darba kārtībā kā Saeimas Prezidija atzinumu likumprojektu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu", kuru iesniedz deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš, Panteļējevs. Vai ir iebildumi, ja mēs iekļaujam darba kārtībā šo likumprojektu kā Prezidija atzinumu pie Prezidija ziņojumiem? Nav.
Otrais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā - svītrot no darba kārtības 18.punktu, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", un izskatīt to nākošajā Saeimas sēdē. Pieņemam zināšanai. Ja komisija svītro, tad jautājums ir izskatīts.
Tagad par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidija ziņojumi.
1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.
Nākošais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Ministru kabinets iesniedzis. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nodod Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.
Nākošais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo nolīgumu par konsultācijām un sadarbību". Iesniedzis Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.
Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas
kārtību"". Iesniedzis Ministru kabinets.
Lūdzu - Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš".
A.Endziņš (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam,
kad tas tika izstrādāts un izskatīts, atbildīgā
komisija bija Tautsaimniecības komisija, tāpēc
es aicinu šajā gadījumā arī grozījumiem
par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības
komisiju. (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk!")
Sēdes vadītājs. Es arī
jūtu, ka mana balss ir klusāka tāpēc,
ka kaut kas nav kārtībā ar skaļruņiem.
Sekretariāt, lūdzu, dariet kaut ko lietas labā!
Vai sēdes vadītāju zālē visi
dzird? Bet tribīnē nedzird. Tad būs jānāk
šeit runāt.
A.Endziņš. Cienījamie kolēģi,
jūs jau maldināt mūs. Izskatot šo likumprojektu,
kad viņš tika izstrādāts, atbildīgā
komisija bija Tautsaimniecības komisija, tāpēc
es ierosinu arī tagad, kad ir runa par grozījumiem
šajā likumprojektā, par atbildīgo komisiju
noteikt Tautsaimniecības komisiju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā... Tautsaimnieku komisijā, es atvainojos! Es atkārtoju vēlreiz: tātad nodod Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
Tālāk. Ir iesniegts likumprojekts "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu". Ierosina deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš, Panteļējevs. Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pārejam pie nākamās sadaļas - "Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu amatu". Ir iesniegts lēmuma projekts. "Atļaut deputātam Aivaram Berķim savienot deputāta amatu ar algotu darbu Nacionālajā radio un televīzijas padomē".
Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Mēs tikko esam pieņēmuši
likumu "Par Nacionālo radio un televīzijas padomi,
un 43.panta, kura nosaukums ir "Nacionālās radio
un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās
prasības", pirmā daļa skan šādi:
"Padomes locekļi nedrīkst savienot amatu padomē
ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem".
Ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, kādu
ierosina Prezidijs, tad mēs pārkāpsim jau Radio
un televīzijas likumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles:
"Pçdējais mēnesis...")
Sēdes vadītājs. Aivars Berķis
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
A.Berķis (LZS).
Godātie deputāti! Godātais priekšsēdētāj!
Es vienkārši uzrakstīju šo lūgumu, lai
nenonāktu tādā kļūmīgā
stāvoklī, ka man pārmet, it kā es esmu
divās vietās. Darbs Nacionālajā radio
un televīzijas padomē pašreiz tikai sākas,
tiek pārņemtas lietas, un es atrodos tādā
nenoteiktā stāvoklī, bet tajā pašā
laikā es vēl turpinu veikt šeit Saeimā
savus pienākumus Prezidijā un arī komisijā.
Es arī nevaru uzrakstīt par to, jo tas tik tiešām
ir algots darbs padomē. Es, protams, neņemšu
tur, šajā padomē algu. Vēl jau nav
arī atvērts konts un nekādas algas vēl
nav, nav pat apstiprināts šis budžets, kāds
ir padomei. Tieši tāpēc es lūdzu šādu
atļauju dot.
Sēdes vadītājs. Anna Seile -
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
A.Berķis. Es vēl gribu piebilst, ka
tas ir tikai līdz Saeimas pilnvaru beigām.
Sēdes vadītājs. Nu tas pats
par sevi ir saprotams.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Šajā
pašā likumā ir noteikts, ka deputātam savas
pilnvaras ir jānoliek viena mēneša laikā,
tātad - no padomes ievēlēšanas brīža.
Padomi ievēlēja šajā otrdienā,
tas bija 3. vai 4. datums, laikam 3.datums, jā? Līdz
3.novembrim šie padomē ievēlētie deputāti
var mierīgi turpināt darbu un šā mēneša
laikā kārtot formalitātes, lai noliktu savu
mandātu šeit, un, par laimi, šis datums gandrīz
vai sakrīt, tikai par dažām dienām atšķiras
no jaunās Saeimas ievēlēšanas. Es domāju,
ka te viss ir kārtībā. Berķa kungs vienkārši
pārsteidzās ar savu iesniegumu.
Sēdes vadītājs. Dažādu apstākļu dēļ, kuri izskanēja šajos jūsu argumentos, sēdes vadītājam ir tiesības šo jautājumu noņemt no tālākas izskatīšanas. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi.")
Nākamais jautājums ir atbildes uz deputātu
jautājumiem. Latvijas Republikas veselības aizsardzības
valsts ministra Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu
Grīnblata, Straumes, Sinkas, Grīga, Dāliņa
jautājumu par 7. septembra rīkojumu nr. 239 "Par
augšanas hormona preparāta iepirkšanu". Kur,
lūdzu, ir valsts ministrs? Kur ir parlamentārais
sekretārs? Speciāli ir jāaicina, jo paši
nenāk.
P. Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti...
Sēdes vadītājs. Pēteris
Elferts...
P.Elferts. ... Labklājības ministrijas
parlamentārais sekretārs...
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
P.Elferts. Veselības aizsardzības valsts
ministrs ir iesniedzis atbildi rakstiski.
Sēdes vadītājs. Vai deputātu pieteikumu debatēm nav? Nav.
Tālāk izskatīsim likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību
palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā"".
Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas
vārdā Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
P.Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Strādāsim ar dokumentu nr. 2009. Jūs redzēsit,
ka 2.lapaspusē ir viens priekšlikums - deputāta
Jonīša priekšlikums - papildināt likuma 2.pantu
ar jaunu punktu. Varu jums pateikt to, ka pirmajā lasījumā
mēs izņēmām ārā līdzīga
rakstura punktu, ko jūs varat redzēt un kas ir
2.panta 6.apakšpunktā, tas ir, "palīdzēt
likvidēt komunālos dzīvokļus". Deputāts
Jonītis ir lūdzis atjaunot šo punktu, taču
mainot tā redakciju "likvidējot komunālos
dzīvokļus", un komisija atbalstīja šo
priekšlikumu. Es aicinu arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Šeit gan, kā jūs
komentējāt to situāciju, ir tā, ka otrajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību
dzīvokļa jautājuma risināšanā""
redakcijā ... izslēgt 2. panta 3., 4., 5., 6. un
7. punktu". Trešajam lasījumam nav iesniegti priekšlikumi,
bet tālāk trešajam lasījumam ierosinātā
grozījumu redakcija, kā es saprotu, atkal ir tas pats
- izslēgt 2.panta 3., 4., 5., 6. un 7.punktu. Tur ir kaut
kāda jēga, kuru es varbūt nesaprotu vai arī...
P.Elferts. Tas ir pieņemts otrajā lasījumā.
Tas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Tad tas nebūtu
jāuzskata par trešā lasījuma grozījumu.
P.Elferts. Par trešo lasījumu jūs
redzēsit, ka 4.ailītē ir trešajam lasījumam
iesniegtie priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. ...Izslēgt
2.panta 3., 4., 5., 6. un 7.punktu. Tas ir trešā lasījuma
grozījums.
P.Elferts. Nē, tas ir jau pieņemts
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Nu tad nevajadzēja
to tur vienkārši rakstīt.
P.Elferts. Vienkārši tas bija rakstīts
tabulā, lai varētu redzēt likuma pieņemšanas
gaitu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
P. Elferts. Tas nebija domāts, lai sarežģītu,
bet lai faktiski varētu labāk sekot līdzi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 10. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par obligāto
sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas
vārdā - Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa"
deputāts.
P.Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2010. Šis likumprojekts ir skatāms tagad trešajā lasījumā. Tas ir viens no sociālās reformas pamatlikumiem - mēs pārejam no sociālās nodrošināšanas uz sociālo apdrošināšanu. Šis likums attiecas uz bezdarba gadījumiem. No pabalstu sistēmas, kur faktiski izmaksā pabalstus, vadoties no minimālās algas, mēs pārejam uz apdrošināšanas mehānismu, kur iemaksā un saņem no savas iemaksas un savas iepriekšējās algas. Tas būtu īss ievads, un nu mēs varētu ķerties pie priekšlikumiem. Jūs redzēsiet, ka otrajā ailītē ir deputātu un frakciju priekšlikumi, bet trešajā ailītē ir komisijas priekšlikumi vai lēmumi attiecībā uz priekšlikumiem.
Pirmais priekšlikums ir komisijas priekšlikums.
Ir precizēta 2.panta pirmā punkta redakcija. Ja drīkst,
es nelasīšu redakciju. Lasīšu tikai tādos
gadījumos, ja būs jautājumi.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Vai varam turpināt līdzšinējo
praksi? Ar tiem pantiem, kurus komisija ir precizējusi
- tikai precizējusi, neizmainot panta būtību,
- referents tātad iepazīstina, un sēdes vadītājs
uzmanīgi vēro zāli. Bet es tad neprasīšu
šo nemitīgo: "Vai jums ir iebildumi vai nav?"
Ja jums ir kādi iebildumi vai priekšlikumi, dodiet kādu
zīmi, paceļot roku, un mēs tūlīt
reaģēsim! Vai nav iebildumu par šādu izskatīšanas
kārtību? Protams, tur, kur ir deputātu priekšlikumi,
- tur mēs apstāsimies un, ja būs vajadzīgs,
debatēsim un balsosim.
P.Elferts. Tātad 2.panta pirmā punkta
redakcijā ir redakcionāls labojums.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu! Negaidiet!
P.Elferts. Arī 2.panta ceturtajā punktā
ir redakcionāls labojums. Arī 2.panta sestajā
punktā? Un ir precizēta 3.panta otrās daļas
redakcija.
Sēdes vadītājs. Es ļoti
atvainojos referentam! Būtu ļoti labi, ja jūs
to darītu raiti, bet reizē arī izteiktu kaut
vismazāko komentāru, kāpēc jūs
precizējāt.
P.Elferts. Te ir vienkārši precizēts
- ir nevis "starpvalstu līgumos", bet "starptautiskajos
līgumos, ko apstiprinājusi Saeima". Vienkārši
tā ir juridiski precīzāka redakcija. Nākamais
priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums,
un mēs varētu par to balsot - kopumā vai arī
par katru pantu atsevišķi. Viņas priekšlikums
ir svītrot 4., 5., 6., 7. un 8.pantu, attiecīgi grozot
citu pantu un nodaļu numerāciju. Pēc būtības
šis priekšlikums ir svītrot pantus, kas attiecas
uz Nodarbinātības fondu, un komisija neatbalstīja
šo priekšlikumu. Faktiski komisijā nebija neviena,
kurš balsotu "par". Bija četri "pret",
un viens atturējās. Aicinu Saeimu noraidīt
šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
vēlas runāt? Par šo priekšlikumu tātad
komisijas vārdā jau runāja Pēteris Elferts.
Šeit ir runa par četriem pantiem - vai pat pieciem...
P.Elferts. Pieciem.
Sēdes vadītājs. Jā. Tie
ir panti, kuros ir runa par Nodarbinātības fondu.
Vai mums konceptuāli ir jābalso vai deputāti
piekrīt komisijas ieteiktajam priekšlikumam? Deputātiem
iebildumu nav. Līdz ar to mēs akceptējam komisijas
priekšlikumu.
P.Elferts. Komisija ir precizējusi 4.panta pirmo daļu. Tas ir vienkārši juridisks labojums - papildināt, ka Nodarbinātības fonds pakļaujas Satversmei, likumiem un citiem normatīviem aktiem.
Nākamais ir priekšlikums precizēt 4.panta ceturtās daļas redakciju - nomainīt vārdus "likumdošanas aktos" ar vārdu "likumā".
Ir 5.panta otrās daļas redakcionāls labojums - mēs nomainām vārdu "maksājumu" ar vārdiem "apdrošināšanas iemaksu".
Komisija ierosina nomainīt 6.panta nosaukumu - nosaukumu "Nodarbinātības fonda valdes pienākumi" nomainīt ar virsrakstu "Valdes pienākumi".
Tāpat ir mainīta 6.panta redakcija - vārdi "Nodarbinātības fonda pienākumi" ir aizstāti ar vārdiem "Valdes pienākumi". Tātad ir izņemti ārā vārdi "Nodarbinātības fonda".
Tāda paša rakstura priekšlikums ir 7.panta nosaukumā, kā arī 7.panta redakcijā.
Ir precizēta 7.panta 2. apakšpunkta redakcija. Tas atkal ir redakcionāls labojums.
Ir precizēta 8.panta otrās daļas redakcija, kur ir norādīts padomes sastāvs. Padomē ir deviņi cilvēki. Jaunā redakcija būtu šāda: "trīs darba devēju pārstāvji, trīs darbinieku pārstāvji un trīs valdības pārstāvji".
Ir precizēta 9.panta 5. punkta redakcija. Iemaksas tiek veiktas "no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", nevis "no valsts (pašvaldību)".
Ir precizēta 10.panta 3. punkta redakcija.
11.panta pirmajā daļā ir Kuprijanovas
kundzes priekšlikums. Jūs redzat to otrajā ailītē.
Komisija nolēma daļēji pieņemt šo
priekšlikumu, un ir izveidota jauna redakcija: "Iemaksu
kopējo apmēru, kā arī iemaksu tarifus
atsevišķiem iemaksu veidiem nākamajam gadam nosaka
Ministru kabinets."
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.
P.Elferts. Redakcionāli precizēta ir 12.panta pirmā daļa.
Tāpat redakcionāli precizēta ir 12.panta otrā daļa.
13.pantā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums.
Šis priekšlikums ir līdzīgs tam, kuru Saeima
jau noraidīja. Tas attiecas uz Nodarbinātības
fondu. Priekšlikums ir nomainīt vārdus "Nodarbinātības
fonda" ar vārdu "apdrošināšanas".
Sēdes vadītājs. Līdz ar
to, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas
balsojumu, šis priekšlikums nav balsojamu.
P.Elferts. Komisija nolēma precizēt
13.panta redakciju, ko jūs redzat ceturtajā ailītē.
Manuprāt, arī Kuprijanovas kundzes priekšlikums,
kurš attiecas uz 14.panta otro daļu, nebūtu balsojams.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
P.Elferts. Arī 16.pants attiecas uz Nodarbinātības
fondu, un Kuprijanovas kundzes priekšlikums bija svītrot
šo pantu. Bet, tā kā mēs esam atbalstījuši
konceptuāli un arī visos balsojumos to, ka būs
šāds fonds, tad, manuprāt, šis priekšlikums
arī nebūtu balsojams, jo šeit ir raksturots Nodarbinātības
fonda garants. Šeit ir teikts, ka tas tiek garantēts
no valsts budžeta.
Sēdes vadītājs. Tas nu tieši
tā nebūtu. "Ja Nodarbinātības fondā
trūkst līdzekļu šajā likumā paredzētajām
izmaksām, tie ir iedalāmi no valsts budžeta."
Deputāte Kuprijanova lūdz svītrot šo pantu.
Komisija šo priekšlikumu noraida. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Pieņemts ir komisijas priekšlikums.
Tālāk!
P.Elferts. Komisija ierosina precizēt 17.panta
redakciju.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
P.Elferts. Tāds pats priekšlikums attiecas
uz 19.panta pirmo daļu. Tiek ieteikts redakcionāls
labojums - nomainīt vārdu "jâizdara"
ar vārdu "veicams". 9.lapaspusē mēs
redzam labojumu 19.panta otrajā daļā, tas attiecas
uz parāda iekasēšanu, ja Nodarbinātības
fonds iekasē parādu. Mēs faktiski nomainām
summu, ko viņi patur no parāda piedzīšanas,
- aizstājam skaitli 0,3% ar 0,1%. Tas ir saskaņots
ar citiem likumdošanas aktiem, lai būtu vienāda
likme.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums
ir svītrot 20.pantā vārdus "un ieskaita
Nodarbinātības fondā". Tas atkal attiecas
uz to, ka būtu koncepcija, ka Nodarbinātības
fonda nebūtu. Tātad tas, manuprāt, nebūtu
balsojams.
Sēdes vadītājs. Nav balsojams.
Tālāk!
P.Elferts. Komisija nolēma precizēt
20.panta redakciju. Tas ir redakcionāls labojums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
zvanu!
P.Elferts. Ir arī "Pârejas noteikumos" priekšlikums. Tas ir komisijas priekšlikums svītrot "Pârejas noteikumos" 1.punktu, kurā ir noteikts, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par sociālo drošību". Saeima ir jau pieņēmusi likumu "Par sociālo drošību", tātad šis "Pârejas noteikumu" punkts ir svītrojams.
Tagad "Pârejas noteikumos" 2.punkts pāriet kā 1.punkts, un tas ir redakcionāli precizēts. Tātad punkts ir papildināts ar vārdiem "vai bezdarbnieka stipendiju". Jūs varat redzēt vēl pēdējā - 10.lapaspusē, ka "Pârejas noteikumu" 3.punkts, kas kļūst par 2.punktu, arī ir papildināts, - ir minēti ne tikai bezdarbnieku pabalsti, bet arī bezdarbnieku stipendijas.
Un pēdējais punkts ir, ka likums stājas
spēkā 1996.gada 1.oktobrī, un tas saistās
ar to, ka viens no priekšnoteikumiem, lai šis likums darbotos...
ka būtu individuāls uzskaitījums, tātad
nodokļu maksātāju reģistrs un arī
individuāls uzskaitījums par iemaksām. Aicinu
atbalstīt trešajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.oktobri. Skaidrs. Jā! Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.
Tālāk ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par personu noziedzīgu darbību
rezultātā, kā arī organizāciju vainas
dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto
līdzekļu atlīdzināšanu"".
Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu
komisija. Komisijas vārdā deputāte Stankēviča
- Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!
A.Stankēviča (KDS).
Godātie kolēģi! Laikā
starp otro un trešo lasījumu komisija nekādus
priekšlikumus nav pieņēmusi, tāpēc
es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par personu noziedzīgu darbību rezultātā,
kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo
ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu""
pieņemšanu trešajā lasījumā.
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas
- 1. Likums ir pieņemts.
A.Stankēviča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru"". Juridiskās
komisijas vārdā deputāts Bordāns - "Latvijas
ceļš". Lūdzu!
J.Bordāns (LC).
Godātie kolēģi! Dokumenta numurs
ir 2033. Uz trešo lasījumu ir iesniegts tikai viens
priekšlikums, un, ja jūs atļausit, tad es tikai
par to arī runāšu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
J.Bordāns. 4. pantā ir valsts ieņēmumu
valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt
1. punktu aiz vārdiem "citos likumos " ar tekstu
"... un septiņu dienu laikā no dokumentu
saņemšanas dienas nosūta Valsts ieņēmumu
dienestam..." tātad labojums "...kompetencei atbilstošu
informāciju par reģistrējamo uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību) elektroniskā
veidā". Juridiskā komisija, izskatot šo
priekšlikumu, uzskatīja par nepieciešamu daļēji
pieņemt šo priekšlikumu un izteikt jaunā
redakcijā, uzskatot, ka acīmredzot tehniskā
progresa vārdā ir nepieciešams... un tas būtu
gan tīri tehniski lietderīgi, gan varbūt lietderīgi
tīri no informācijas konfidencialitātes saglabāšanas
un no operativitātes viedokļa. Šo minēto
informāciju tiešām vajadzētu nodot elektroniskā
veidā, taču tieši šādu tekstu nebūtu
lietderīgi rakstīt likumā divu apstākļu
dēļ. Pirmkārt, kārtību un veidu,
kādā tiek izpildīts likums, varētu noteikt
citi normatīvie akti vai Ministru kabineta noteikumi, vai
īpašas instrukcijas, un ir vienalga, vai tas tiek darīts
ar rakstītiem burtiem vai elektroniskā veidā.
Un otrais iemesls bija tāds, ka šis elektroniskais informācijas
nodošanas veids pašlaik tehniski nav iespējams,
jo Uzņēmumu reģistrā nav šādas
iekārtas, nav šādas tehniskas iespējas
pašlaik nodrošināt, un, ja mēs ierakstītu
šādu tekstu likumā, tad faktiski nebūtu
iespējama Uzņēmumu reģistra darbība,
jo elektroniskā veidā viņi nevarētu
šo informāciju nodot Valsts ieņēmumu
dienestam, bet citādi viņi to nedrīkstētu
darīt. Tāpēc Juridiskā komisija iesaka
pieņemt šo labojumu tādā redakcijā,
kas skanētu, ka septiņu dienu laikā no
dokumentu saņemšanas dienas nosūta Valsts ieņēmumu
dienestam tā kompetencei atbilstošo informāciju
par reģistrējamo uzņēmumu Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā un veidā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
J.Bordāns. Būtībā šis
pats priekšlikums un šie argumenti attiecas arī
uz 4. panta 11. punktu, kur Počas kundzei ir priekšlikums
- iekļaut šos vārdus "elektroniskā veidā",
turpretī Juridiskā komisija uzskata par nepieciešamu
noteikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
un veidā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Pieņemts.
J.Bordāns. Kā arī ir Juridiskās
komisijas priekšlikums - papildināt ar 12. punktu
šo pašu 4. pantu, kas nosaka vēl papildus, ka
Uzņēmumu reģistrs veic citas likumos paredzētās
funkcijas gadījumā, ja tādas būtu nepieciešamas,
un tad šis likums nekavētu un nebūtu papildus
jāpieņem šī likuma labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
J.Bordāns Šie tad būtu visi priekšlikumi,
un lūdzu pieņemt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu".
Andrejs Siliņš - Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Siliņš (LC).
Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2034, un visa nepieciešamā informācija ir šajā dokumentā. Likumprojekts ir iesniegts trešajam lasījumam.
1. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums viņu redakcionāli precizēt, norādot konkrēti līgumu, kas ir noslēgts, un komisija šo priekšlikumu lūdz atbalstīt.
Par 1. pantu vēl ir arī deputātes
Laviņas priekšlikums - svītrot vārdus "Zviedrijas
valdības pilnvarojumā", bet komisija šo priekšlikumu
noraidīja, jo tik tiešām līgums ar Izglītības
ministriju un Stokholmas Ekonomisko skolu varēja tikt noslēgts
tikai tad, ja šī skola saņem šo valdības
pilnvarojumu. Un tāds tika uzrādīts, mēs
arī to redzējām, un tādēļ
šis valdības pilnvarojums, pēc komisijas uzskata,
šeit ir vietā. Tāpēc lūdzu atbalstīt
komisijas...
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Lūdzu,
tālāk!
A.Siliņš. Tālāk 2. pantā
arī ir komisijas priekšlikums - precizēt 2.
pantu. Līdzīgs priekšlikums kā 1. pantā
ir deputātei Laviņai, bet komisija to noraidīja.
Sēdes vadītājs. Līdz ar
to tas vairs nav izskatāms.
A.Siliņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. Tālāk 3. pantā
ir atbildīgās komisijas priekšlikums viņu
precizēt un papildināt ar šīs skolas juridisko
statusu, tādēļ ka šeit tas būtu īsti
vietā.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. Tālāk ir 4. pants,
arī viņš ir precizēts...
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. 5. pants arī ir komisijas
redakcijā, tikai precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. Arī 6. pants ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. 7. pants šeit tiek svītrots,
jo viņš ir pievienots 3. pantam.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. Tālāk mainās
numerācija - 8. pants kļūst par 7. pantu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 9. pants - par 8.
Sēdes vadītājs. Tā ir, bet
tagad nākošais priekšlikums.
A.Siliņš. Tagad šajā jaunajā
8. pantā ir deputātes Laviņas priekšlikums,
un būtu labi, ja viņa pati to komentētu, bet,
tā kā viņa nekomentē, tad acīmredzot
viņš ir jānolasa: "Augstskolas uzdevums
ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus
Latvijai un arī Baltijas zinātnei, tautsaimniecībai
un valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un
prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs,
veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus
ekonomikas zinātnēs..." Un šeit ir izlaisti
vārdi, kas ir komisijas priekšlikumā, ka arī
veic kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos.
Komisija uzskatīja, ka šo svītrot no augstskolas
uzdevumiem nebūtu lietderīgi, tāpēc noraidīja
deputātes Laviņas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts.
A.Siliņš. Tālāk ir 10. pants,
kurš tagad ir 9., tas ir tikai precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. 11. pants arī kļuvis
par 10. un ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. Tālāk 12. ir kļuvis
par 11. un ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. 13. pants kļuvis par 12.
un ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
A.Siliņš. 14. kļuvis par 13. un ir
nedaudz precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 15. - par 14. un līdzīgi
nedaudz precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 16. pants par 15., saīsināts,
arī precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 17. pants - par 16. ar nelieliem
precizējumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 18. pants - par 17., praktiski
bez precizējumiem.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu?
A.Siliņš. 19. pants - par 18., bez precizējumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 20. pants - par 19. , ar precizējumiem.
Sakārtots...
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 21. pants - par 20., arī
sakārtots un precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Siliņš. 22. pants - par 21., un šeit
ir deputātes Laviņas priekšlikums, kurš ir
dalēji atbalstīts, iestrādājot to 21.
panta komisijas izteiktajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret 21. panta redakciju, kuru iesniedz komisija?
Nav iebildumu? Tālāk!
A.Siliņš. Iepriekšējais 23.
pants - par 22., ar papildinājumiem.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. Tiek likvidēts 24., tā
kā viņš ir apvienots ar 23. pantu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 25. pants tagad kļuvis
par 23., ar nelieliem precizējumiem.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Siliņš. 26. pants - par 24., ar vienu
papildinājumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 27. pants - par 25., bez izmaiņām.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 28. pants - par 26., praktiski
bez izmaiņām.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 29. pants - par 27.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. Šeit gan ir jāatzīmē,
ka par 27. pantu ir deputātes Laviņas priekšlikums,
kurš tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Vai pret 27. pantu
komisijas redakcijā deputātiem ir iebildumi? Nav.
Tālāk!
A.Siliņš. Tālāk 30. pants
ir kļuvis par 28.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 31. pants - par 29.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. Līdzīgi 32. pants
- par 30., ar nelieliem grozījumiem un papildinājumiem.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 33. pants - par 31.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 34. pants - par 32.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 35. pants - par 33. ar deputātes
Laviņas ierosinājumu - svītrot vārdu
"zeme", bet šeit komisija uzskatīja, ka šo
piebildi varbūt ir lietderīgi atstāt, jo, kaut
arī zeme ietilpst nekustamajā īpašumā,
lai būtu skaidrāk, par ko ir runa, komisija tomēr
uzskatīja, ka "zeme" būtu jāatstāj.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī panta redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
A.Siliņš. 36. pants ir kļuvis par
34. pantu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 37. pants - par 35.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 38. pants - par 36.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. 39. pants - par 37.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
A.Siliņš. 40. pants - par 38.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Siliņš. Ir viena lieta... Tātad
šeit ir deputātes Laviņas priekšlikums -
jaunajā 38. pantā izteikt 3. apakšpunktu šādā
redakcijā: "Izsludināt konkursus pirkt un pārdot
kustamo mantu." Komisija uzskatīja, ka esošajā
redakcijā 3. apakšpunkts ir precīzāks.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Tālāk!
A.Siliņš. 41. pants ir kļuvis par
39. pantu, vienkārši sakārtots.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu?
A.Siliņš. Vairāk priekšlikumu
nav. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.
A.Siliņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"",
trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs
Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.
Lūdzu!
J.Zaščerinskis (TPA).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu nr.2036. Uz trešo lasījumu komisija saņēma
Gūtmaņa kunga priekšlikumus par 12.panta ceturto
daļu. Gūtmaņa kungs piedāvā to izteikt
sekojošā redakcijā: "Nomas maksa par valsts
nekustamās mantas izmantošanu 50% apjomā ieskaitāma
valsts budžetā un 50% apjomā paliek uzņēmuma
rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi".
Praktiski iepriekšējā balsojumā mēs
bijām nobalsojuši par valsts mantu, neizdalot kustamo
un nekustamo mantu atsevišķi. Komisija daļēji
atbalstīja šo priekšlikumu un formulē to
jums piedāvātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret komisijas redakciju? Nav. Tālāk!
J.Zaščerinskis. Tajā pašā
pantā Gūtmaņa kungam ir otrs priekšlikums,
kas attiecas uz kustamās mantas nomas maksu. Un priekšlikuma
būtība ir tāda, ka nomas maksa par valsts kustamās
mantas izmantošanu paliek uzņēmuma rīcībā.
Un komisija atbalstīja šo Gūtmaņa kunga
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu. Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Līdz ar to vēl
ir komisijas precizējums 22.panta redakcijā. Lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu.
J.Zaščerinskis. Vairāk priekšlikumu
nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu
un uzturēšanos Latvijas Republikā"",
trešais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs
Aivars Endziņš. Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu
nr.1098. Pirmie priekšlikumi ir pie likumā lietotajiem
terminiem. Ir priekšlikums papildināt likumā
lietoto terminu uzskaitījumu ar terminu "nepilsonis",
un ir dots tā traktējums. Ir arī valdības
priekšlikums aizstāt vārdus "Latvijas Republikas
Pilsonības un imigrācijas departamenta" ar vārdiem
"Imigrācijas departamenta". Juridiskā komisija
šos priekšlikumus ir pieņēmusi un ierosina
arī aizstāt vārdus "tiesības saņemt
Latvijas Republikas nepilsoņa pasi" ar vārdiem
"tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa
pasi".
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
pieprasa balsojumu par šiem priekšlikumiem? Pirms balsojam,
Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Pamatojoties uz
Kārtības ruļļa 52.pantu, tiek ierosināts
pārtraukt likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu
un uzturēšanos Latvijas Republikā""
izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības
punktu. Iesniegumu ir parakstījuši deputāti Krastiņš,
Seile, Kiršteins, Gundars Bērziņš, Rozentāls,
Rugāte, Grīnblats, Straume, Sinka, Tabūns, Berklavs,
Budovskis, Puriņa, Karnups, Dreģe, Kalniņš,
Kazāks, Lambergs, Žīgurs, Kokins, Tomiņš.
Viens runā "par", viens - "pret". Balsojam.
A.Endziņš. Varbūt atļausiet
man tādā gadījumā runāt "pret"?
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Endziņš. Cienījamie kolēģi
un arī tie, kuri šo iesniegumu parakstīja! Man
liekas, ka visi jūs esat saņēmuši Amerikas
Savienoto Valstu vēstnieka vēstuli, jo ir Saeimas
priekšsēdētāja biedra Krastiņa
kunga pavadraksts, ar kuru vēstule, ko ir rakstījis
Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Nepera kungs un kas
adresēta Gorbunova kungam... šīs vēstules
kopija izsniegta Juridiskajai komisijai, Ārlietu komisijai,
frakcijām, pie frakcijām nepiederošiem deputātiem
un Juridiskajam birojam. Tās būtība ir, ka tieši
ASV vēstniecība ļoti gribētu likvidēt
visus šķēršļus ASV biznesa ienākšanai
Latvijā, kas nestu labumu abām valstīm, un
viens no šādiem šķēršļiem
ir vīzas. ASV biznesmeņiem grūtības sagādājis
90 dienu uzturēšanās ierobežojums Latvijā.
Tādējādi ASV vēstniecība bija
ļoti ieinteresēta likuma par ārzemnieku un nepilsoņu
iebraukšanu Latvijas Republikā labojumā, kas ieviestu
biznesa vīzu ar daudzkārtēju iebraukšanu
gada garumā, un izsaka cerību, ka Saeima apstiprinās
šo labojumu pašreizējā sesijā Ministru
padomes rezolūcijā nr.90 par iebraukšanas vīzu
izdošanas kārtību un valsts robežu šķērsojošo
personu pārbaudi Latvijas Republikā. Šā
labojuma izskatīšanas atlikšana līdz jaunās
Saeimas ievēlēšanai tikai kaitētu ASV
- Latvijas biznesa attīstībai. Tas - vienkārši
informācijai. Bet Saeima jau kuro reizi mēģina
šo jautājumu noraidīt un neizskatīt. Informācijai:
ir arī valdības sagatavots noteikumu projekts par
grozījumiem Ministru padomes 1993.gada 19.februāra
lēmumā nr.90 par vīzu izsniegšanas kārtību
ieceļošanai Latvijas Republikā un valsts robežu
šķērsojošo personu kontroli, kura būtība
ir speciālās vīzas ieviešana. Ja šādā
veidā mēs turpināsim strādāt, tad
tik tiešām šis jautājums kārtējo
reizi tiks noraidīts.
Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls
Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcija. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie deputāti! Es lūgšu
jūs atbalstīt iesniegumu - pārtraukt debates
un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu.
Šī ir jau trešā reize, kad šī likuma
grozījumi tiek, tā teikt, pacelti, divas reizes mēs
jau esam atlikuši šo jautājumu. Nav jaunas argumentācijas,
kāpēc mums vajag turpināt to izskatīt.
Jautājumu par vīzu režīmu un attiecības
īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm var
kārtot Ministru kabineta līmenī vai izlabojot
Ministru padomes pieņemtos noteikumus nr.90 sakarā
ar vīzu režīmu. Var ieviest attiecīgās
izmaiņas, lai nokārtotu attiecības ar Amerikas
Savienoto Valstu pilsoņiem un, protams, arī slēgt
vienošanās līgumu ar ASV par īpašu vīzu
režīmu. Mainīt kardināli, vispārējos
teikumos, Ārvalstnieku likumu nozīmē, ka tas
attiecas ne tikai uz ASV, bet uz visām valstīm pasaulē,
un tādā ziņā ir zināmā mērā
nepieņemams un bīstams - no mūsu viedokļa.
Es lūgšu, lai pieņemtu šo 21 deputāta
iesniegumu, un pāriesim uz nākamo darba kārtības
punktu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - likumprojekta
"Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku
un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos
Latvijas Republikā"" izskatīšanu pārtraukt
un pāriet uz nākamo darba kārtības
punktu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret
- 18, atturas - 20. Tātad ir 38 un 38. Ir jāpārbalso.
Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 37, pret - 18, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
A.Endziņš. Tādā gadījumā
ir balsojums par...
Sēdes vadītājs. Mums būtu
jābalso par komisijas atbalstīto redakciju, ja deputāti
pieprasa balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas
priekšlikumu pirmajā nodaļā "Likumā
lietotie termini"? Ir iebildumi, tāpēc lūdzu
zvanu balsojumam! Lūdzu, balsosim par labojumiem 1.nodaļā
"Likumā lietotie termini", kurus ierosina komisija!
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas
- 2. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 1.
Nav kvoruma. Sakarā ar to, ka sēdē nav kvoruma
(tas ir, ir tikai 47 deputāti, kuri piedalās balsojumā
un nav 50 deputātu), paziņoju pārtraukumu sēdē
līdz pulksten 11.00. Un lūdzu reģistrēties.
Nu, kolēģi, jūs iebilstat, bet tāda
ir mūsu līdzšinējā prakse. Deputāti
politisku apsvērumu dēļ nepiedalās balsojumā,
sēde ir jāpārtrauc. Bet pulksten 10.30 ir
kuplā skaitā deputāti sanākuši uz
reģistrāciju, tāpēc reģistrēsimies.
Cerams, ka 6.Saeimā Kārtības rullī būs
kāds labojums un šī pretruna būs novērsta.
Reģistrējamies. Lūdzu Irēnu Folkmani,
Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri
nav reģistrējušies.
I.Folkmane (Saeimas sekretara biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies
šādi deputāti: Mariss Andersons, Jānis Bunkšs...
Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs
ir zālē.
I.Folkmane. Alfreds Čepānis, Imants
Daudišs, Oskars Grīgs...
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs
ir zālē.
I.Folkmane. Andris Grots...
Sēdes vadītājs. Andris Grots
ir zālē.
I.Folkmane. Andris Gūtmanis...
Sēdes vadītājs. Arī ir
zālē.
I.Folkmane. Raimonds Jonītis, Jānis
Jurkāns, Kārlis Jurkovskis...
Sēdes vadītājs. Kārlis
Jurkovskis ir zālē.
I.Folkmane. Ojārs Kehris...
Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris
nemaz neklausās, viņa nav zālē.
I.Folkmane. Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova,
Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns...
Sēdes vadītājs. Deputāts
Lucāns ir zālē.
I.Folkmane. Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis,
Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis,
Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis
un Māris Zvaigzne.
Sēdes vadītājs. Aija Poča, Māris Zvaigzne un Ojārs Kehris ir zālē.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Tātad sēde tika pārtraukta līdz pulksten 11.00 sakarā ar to, ka, balsojot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, mums nebija kvoruma. Atgādinu: mēs izskatām "Grozījumus likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Lūdzu, vēlreiz balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu pirmajā nodaļā "Likumā lietotie termini"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts. Es atvainojos, nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: "Par ko mēs balsojam?") Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Atkārtots balsojums. Nav kvoruma. Es domāju, Saeimas darbības beigās ir jāsaprot - mēs balsojam atkārtoti tāpēc, ka nebija kvoruma. Kā tad. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, aturas - 1. Nav kvoruma.
Godātie deputāti, atļaujiet analizēt situāciju, kāda ir izveidojusies! Tātad - Kārtības ruļļa 48.pants: "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt." Tātad sēdes vadītājs sēdi bija pārtraucis uz pusstundu. Tālāk: "Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama." Neko citu vairāk nevar izskatīt. Sēde ir slēdzama. To nosaka Kārtības rullis. (Zālē troksnis, kāds kaut ko saka no vietas.) Izlasiet Kārtības rulli!
Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli sēdes vadītājam nekādas manevru iespējas šeit vairs nav, jo saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir slēdzama. Līdz ar to es paziņoju sēdi par slēgtu.
Lūdzu, reģistrēsimies! Nākamo
sēdi izsludinās Prezidijs. Reģistrējamies.
I.Folkmane ( 5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Šajā sēdē pulksten 11.05 nav reģistrējušies šādi deputāti:
Mariss Andersons,
Aivars Berķis,
Vilnis Edvīns Bresis,
Alfreds Čepānis,
Imants Daudišs,
Olga Dreģe,
Māris Graudiņš,
Oskars Grīgs (Grīgs ir zālē),
Māris Grīnblats,
Raimonds Jonītis,
Jānis Jurkāns,
Edvīns Kide,
Odisejs Kostanda,
Ludmila Kuprijanova,
Janīna Kušnere,
Andris Līgotnis,
Ruta Marjaša,
Gunārs Meierovics,
Valdis Pavlovskis,
Aleksandrs Pētersons (Pētersons ir zālē),
Velta Puriņa,
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Anita Stankēviča (Anita Stankēviča ir zālē),
Jānis Urbanovičs,
Mārtiņš Virsis.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Prezidijs aicina frakciju vadītājus
uz blakus telpu, uz sēdi - tūlīt, un kopā
lemsim, kad būs nākamā Saeimas sēde.
Lūdzu frakciju vadītājus tūlīt doties
uz Prezidija sēžu zāli! Komisiju vadītāji
arī var piedalīties, ja vēlas, - lūdzu!
Sēdes vadītājs. Es lūgšu uzmanību arī tiem deputātiem, kuri atrodas komisiju telpās un frakciju telpās. Es neesmu pārliecināts, ka tagad mums ir translācija. Ja nu mēs varam tagad pieslēgties translācijai, tad es lūdzu to izdarīt, jo gribu darīt zināmu Saeimas Prezidija, frakciju vadītāju un komisiju priekšsēdētāju lēmumu sakarā ar to... ir translācija, paldies! ...sakarā ar to, ka mums sēde, kārtējā sēde, ir slēgta, jo, balsojot par vienu no likumprojektiem un divreiz pārbalsojot, nebija kvoruma. Zālē gan deputāti bija, bet viņi politisku motīvu dēļ nebalsoja, un, ja, divreiz balsojot, nav kvoruma un nav kvoruma arī pēc pārtraukuma, tad saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir slēdzama. Es vienkārši paskaidroju situāciju, kāda radās. Līdz ar to sēde tika slēgta. Saeimas Prezidijs aicināja komisiju vadītājus un frakciju vadītājus kopā ar Prezidiju uz sēdi, lai izvērtētu situāciju un, pats galvenais, nolemtu, kad būs nākamā sēde. Un Saeimas Prezidijs, vienojoties ar frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem, ir nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 1995.gada 5.oktobrī, tas ir, šodien, pulksten 14.00 un izsludināt šādu darba kārtību:
1) likumprojekts "Par kredītiestādēm" (trešais lasījums),
2) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (otrais lasījums, steidzams, līdz ar to galīgais lasījums),
3) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" (otrais lasījums, steidzams, līdz ar to galīgais lasījums),
4) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (otrais lasījums, steidzams, līdz ar to pēdējais lasījums),
5) likumprojekts par kredītiestāžu maksātnespēju un bankrotu (otrais lasījums, steidzams, pēdējais lasījums),
6) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" (otrais lasījums),
7) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".
Šo lēmumu Prezidijs pieņēma, pamatojoties uz vienošanos ar frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem. Un, ņemot vērā to, ka ierosināta šāda ārkārtas sēde, un šo darba kārtību... Ir ņemta vērā situācija, kāda ir ar finansu lietām un ar tiem likumprojektiem, kuri ir ar to visu saistīti. Lai iesāktās finansu sistēmas lietas pabeigtu (es domāju - likumdošanas ziņā) un pieņemtu attiecīgos likumus.
Līdz ar to es jums esmu pateicis Saeimas Prezidija
lēmumu, un Saeimas ārkārtas sēdi sāksim
šodien pulksten 14.00. Paldies.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes privatizāciju
lauku apvidosææ (3.lasījums) (Turpinājums)
(931. un 2007.dok.)
Ziņo - dep. A.Seile (6.pants) - 1.lpp.
Par darba kārtību -
12.lpp.
Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības
un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par
automobiļu starptautisko satiksmiæ
(2017. un 2017.-a dok.)
- 12.lpp.
Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības un
Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu
starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportuæ
(2020. un 2020.-a dok.)
- 12.lpp.
Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas un Spānijas
Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem
ar autotransportuæ
(2019. un 2019.-a dok.)
- 13.lpp.
Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības un
Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo
nolīgumu par konsultācijām un sadarbībuæ
(2018. un 2018.-a dok.)
- 13.lpp.
Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas kārtībuææ
(2040. un 2040.-a dok.)
Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 13.lpp.
Par likumprojektu æPar fizisko personu noguldījumu
apdrošināšanuæ -
14.lpp.
Lēmuma projekts æPar deputāta amata savienošanu ar
citu algotu amatu deputātam A.Berķimæ (Noņemts no
izskatīšanas)
(2045.dok.) - 14.lpp.
Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 14.lpp.
- dep. A.Berķis - 15.lpp.
- dep. A.Seile - 15.lpp.
Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministra
P.Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu M.Grīnblata, J.Straumes,
J.Sinkas, O.Grīga un I.Dāliņa jautājumu par 7.septembra
rīkojumu nr. 239 æPar augšanas hormona preparāta
iepirkšanuæ
(2032. un 2032.-a dok.)
Ziņo - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
P. Elferts - 16.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts un
pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanāææ
(3.lasījums)
(911. un 2009.dok.)
Ziņo - dep. P.Elferts - 17.lpp.
Likumprojekts æPar obligāto sociālo apdrošināšanu
bezdarba gadījumamæ (3.lasījums)
(856. un 2010.dok.)
Ziņo - dep. P.Elferts - 18.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar personu
noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju
vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu
atlīdzināšanuææ (3.lasījums)
(717., 1010. un 2021.dok.)
Ziņo - dep. A.Stankēviča -
24.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistruææ (3.lasījums)
(760., 1060. un 2033.dok.)
Ziņo - dep. J.Bordāns - 25.lpp.
Likumprojekts æPar Rīgas Ekonomikas augstskoluæ
(3.lasījums)
(991. un 2034.dok.)
Ziņo - dep. A.Siliņš - 27.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts
uzņēmumuææ (3.lasījums)
(781., 1068. un 2036.dok.)
Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 35.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku
un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas
Republikāææ (3.lasījums) (Pārtraukts)
(889., 926., 1098. un
2039.dok.)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 36.lpp.
Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 37.lpp.
- dep. V.P.Karnups - 38.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 39.lpp.
un 42.lpp.
Prezidija paziņojums
par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu
1995.gada 5.oktobrī pulksten 14.00
- 43.lpp.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 63 deputāti reģistrējušies.
Saeimas 1995. gada 5. oktobra ārkārtas sēdes darbu paziņoju par atklātu.
Vai jums ir izsniegta darba kārtība? Ir. Tātad atļaujiet to nenolasīt, bet sākt izskatīt darba kārtību.
Pirmais. Likumprojekts "Par kredītiestādēm". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.
Godātie kolēģi, mums tomēr
ir vajadzīgs klusums, lai var dzirdēt referentu.
Lūdzu, sāksim!
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tātad jūsu izskatīšanai tiek nodots likums "Par kredītiestādēm" izskatīšanai trešajā lasījumā. Es atgādinu, ka šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā atbilstoši jau mūsu otrajā lasījumā izskatītajai koncepcijai tiek atcelti trīs pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie likumprojekti. Es jūs tiešām nekavēšu ar tik garu ievadziņojumu, kā es to darīju otrajā lasījumā, bet tomēr, pirms es izskatu precīzi pa pantiem, es gribētu pateikt, ka te ir veikts vēl ļoti liels darbs, jo ir iestrādātas divas jaunas nodaļas, kas būtībā ir pārceltas no Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu, un ir arī devītā nodaļa - par atbildību par šī likuma neievērošanas lietām. Diskusijās ir bijuši ļoti daudzi priekšlikumi, bet par lielāko daļu no viņiem praktiski visur ir panākta vienošanās diskusijās ar valdības, Latvijas Bankas, Komercbanku asociācijas ieteiktajiem pārstāvjiem.
Ar to es pārietu pie izskatīšanas
pa pantiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. Ievaddaļā Saeimas Juridiskais
birojs ierosināja likumprojektu nosaukt latviskāk
un saukt to vienkārši par Kredītiestāžu
likumu, un mēs to lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?
Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. Tālāk ir redakcionāli
ieteikumi - visā likumprojekta tekstā vārdu
"komercbanka" aizstāt ar vārdu "banka".
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts arī
Juridiskā biroja priekšlikums - likuma preambulu iekļaut
likumprojektā kā atsevišķu pantu. Lūdzam
atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk ir Saeimas Juridiskā
biroja precizējumi 1. pantā attiecībā
uz terminiem "kredītiestāde, kredītiestādes
un kredītiestādes nodaļa", ko mēs
lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Terminam "banku operācijas"
ir izveidota jauna, redakcionāli uzlabota redakcija, mūsu
komisijas redakcija, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Par terminu "kredīts" bija
saņemti divi - Juridiskā biroja un deputāta
Tomiņa - priekšlikumi; Tomiņa priekšlikums
ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā,
un mēs lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Runājot
par 3. lapaspusi, man jums ir jālūdz paņemt...
jo mums darbam ir nepieciešams gan dokuments nr. 2042, gan
nr. 2042-a...
Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem
ir šis dokuments? Un dokumentā nr. 2042-a, tas ir, 3.,
14., 30. un 31.lappuse, tehnisku iemeslu dēļ ir precīzākā
redakcijā, tāpēc būtu jālūdz
aizvietot dokumentā nr. 2042 šīs lapaspuses no
dokumenta nr. 2042-a, tikai šīs četras minētās
lapaspuses. Un tādējādi šī trešā
lapaspuse būtu jāizskata šajā redakcijā,
kur vienīgā atšķirība ir precizētais
termins "pašu kapitāls", ko mēs lūdzam
atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Pieņemts.
O.Kehris. Tālāk ir "subordinētais
kapitāls", arī lūdzam atbalstīt mūsu
komisijas precizēto redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk ir papildinājumi,
proti, pie skaidrojumiem vajadzētu dot formulējumus
divām jaunām definīcijām - "kontrole"
un "bûtiska ietekme". Un abus šos priekšlikumus,
kas izstrādāti Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijā, lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Atgriezīsimies pie iepriekšējā teksta!
O.Kehris. Tieši tā. 4. lapaspusē
terminam "uzticības operācijas (trasts)"
Juridiskā biroja redakcija ir precīzāka, un
lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Terminā "bûtiska līdzdalība"
arī ir mūsu komisijas redakcionāli uzlabojumi,
un lūdzam tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Nākamais priekšlikums ir saistīts
ar definīciju terminam "saistītas personas",
un šeit lūdzam atbalstīt redakciju... jā,
būtībā "saistītas personas"
definīciju aizstāt ar divām definīcijām,
proti, ar definīcijām "savstarpēji saistītu
klientu grupa" un "personas, kuras saistītas ar
kredītiestādi", un lūdzam tās atbalstīt
šeit redzamajā Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk. Mēs lūdzam
papildināt definīciju daļu ar jēdzieniem
"kredītiestādes bankrots" un "kredītiestādes
ļaunprātīgs bankrots" un lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk mēs pārejam
jau pie otrās nodaļas, kur attiecībā uz
1. pantu ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums
un būtībā līdz ar to ir atbalstīts
arī mūsu pašu komisijas iesniegtais priekšlikums,
proti, izslēgt likumprojekta līdzšinējo
1. pantu un tā vietā iekļaut līdzšinējās
preambulas normu. Tātad lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
O.Kehris. Par 2. pantu ir saņemts deputāta
Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikums, un
komisija aicina atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu,
kurā ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Par 3. pantu arī ir saņemts
deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikums,
un mēs lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja
ieteikumu, jo tajā pēc būtības ir iestrādāts
arī deputāta Tomiņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. 4. pantā mēs atbalstām
labāku Juridiskā biroja redakciju, lūdzam to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Līdzīgi 5. un 6. pantā
atbalstām Juridiskā biroja redakcionālos uzlabojumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 7. pantā mēs likumprojekta
loģiskas uzlabošanas dēļ iesakām
pārvietot 7. un 8. pantu aiz 66. panta, un tādējādi
šeit mēs arī aicinām atbalstīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. 8. pantā ir mūsu Budžeta
komisijas redakcionāls precizējums. Lūdzam
to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Nākamais labojums skar 10. pantu,
te ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt
šo pantu, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. Nākamais skar 14. pantu...
Sēdes vadītājs. Jā, 14.
pants...
O.Kehris. 14. pants... Un šeit ir saņemts
deputāta Tomiņa priekšlikums, kā rezultātā
komisijā tapa jauna redakcija, kurā ir ņemts
vērā Tomiņa kunga priekšlikums. Līdz
ar to lūdzam atbalstīt mūsu redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. 15. pantā arī ir būtībā
redakcionāla rakstura Budžeta komisijas priekšlikums,
ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
O.Kehris. Par 16. pantu ir deputāta Bukovska
priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu,
komisija to ir atbalstījusi, un mēs lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
O.Kehris. 18. pantā ir mūsu Budžeta
komisijas redakcionāls... būtībā ir dota
labāka redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Par 19. pantu tika saņemti deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kā rezultātā tapa Budžeta un finansu (nodokļu ) komisijas redakcija. Jā, tiesa... es drusku atvainojos... Jā, ir saņemts deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā, taču Tomiņa kunga priekšlikums
netika atbalstīts, bet, ja es pareizi atminos,
viņš solīja neuzturēt spēkā
šo... Lūdzu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
19.pants, deputāta Tomiņa priekšlikums 19.pantam.
Lūdzu - deputāts Tomiņš, Latvijas Zemnieku
savienība.
Z.Tomiņš (LZS).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Tātad, pirmkārt, attiecībā uz manu priekšlikumu
ir jāmin, ka viņš saskan arī ar Budžeta
un finansu komisijas priekšlikumu, tātad ir nomainīts
termins "tekošā" ar vārdiem "Latvijas
Bankas noteiktā" un tāpat arī ir svītrots
otrais teikums. Man jāsaka, ka otrajā lasījumā
pieņemtā redakcija, kuru ierosināts atstāt
spēkā, ir diezgan neveiksmīgi izteikta. Un,
respektīvi, tā skan: "Komercbankas (bankas) minimālais
dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 5 miljoniem
ekiju, kas pārrēķināti latos pēc
tekošā valūtas kursa". Tad, nomainot "pçc
Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa" un aizstājot
vārdu "ekvivalents" ar latviskāku atbilstošu
vārdu, mēs tātad panākam redakciju, ka
minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir
atbilstošs 5 miljoniem ekiju, kas pārrēķināti
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas
kursa. Šeit jāsaka, ka šāda definīcija
tomēr ir pretēja likuma "Par akciju sabiedrībām"
6.pantam, respektīvi, tur ir teikts, ka pamatkapitāla
vērtība izsakāma Latvijas Republikas naudas
vienībās, un tāpēc es ierosinu savā
redakcijā, ka komercbankas minimālajam dibināšanas
pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 5 miljoniem
ekiju, kas aprēķināts latos pēc Latvijas
Bankas noteiktā kursa, tātad pamatkapitāls ir
aprēķināts pēc Latvijas Bankas noteiktā
kursa ekvivalenti 5 miljoniem ekiju. Šajā gadījumā
tātad tas korespondējas ar likumu par akciju sabiedrībām.
Man jau gan jāsaka, ka tas varbūt nav pats būtiskākais,
ja neskaita to, ka pēc otrā lasījuma joprojām
pastāv ļoti neveiksmīga redakcija. Pats būtiskākais
ir tas, vai minimālais dibināšanas pamatkapitāls
dibināšanas laikā ir samaksājams atbilstošā
summā un vai tas mainīsies saistībā ar
Latvijas Bankas noteikto lata un ekija kursu, un līdz ar
to šis dibināšanas pamatkapitāls faktiski
būs funkcija pēc Latvijas Bankas noteiktā
lata un ekija kursa, un vienreiz iemaksātais šis dibināšanas
pamatkapitāls jau nākošajā dienā var
būt nepietiekams. Vēl jo vairāk neizpratni
rada tas, kā tad ir, ja ir samaksāts, ja akcionāri
ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālu,
bet nākošajā dienā, ja viņš
nav iemaksāts ar ievērojamu rezervi, viņš
vairs neatbilst noteiktajam dibināšanas pamatkapitālam.
Šis ir pats būtiskākais jautājums, kas šajā
pantā ielikts. Es zinu, ka domas ir dalījušās
arī Budžeta komisijā, Komercbanku asociācijai
ir savs viedoklis par šo, un tāpēc es labprāt
uzklausītu šeit citus viedokļus, pierādot,
ka tam ir jābūt "peldošam" kā
funkcijai atkarībā no attiecīgā kursa,
un varbūt vai nu katra mēneša bilancē
dibināšanas pamatkapitālā papildus jāpiemaksā,
vai arī, ja ir tāda iespēja, varbūt var
pat atņemt nost, ja lats paliek vērtīgāks
attiecībā pret ekiju. Un tāpēc es labprāt
dzirdētu citu speciālistu izteikumus, jo mums ir
būtībā jāizšķiras, vai nu tātad
paliek tas, ka dibināšanas pamatkapitāla iemaksa
ir vienreizējs akts, vai tas ir tātad saistīts
ar ikmēneša valūtas kursa izmaiņām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai jūs
kā deputāts runāsit tagad? Esiet tik laipns
tad, lai gan nav rakstiska iesnieguma...
O.Kehris. Kolēģi, Ministru kabinets
par šī likumprojekta atsevišķām nodaļām
(sākotnēji šeit bija trīs likumprojekti)
ir pilnvarojis runāt trīs personas: Edmundu Krastiņu,
Ilmāru Rimšēvicu un Eiženu Cepurnieku.
Diemžēl visi viņi mūsu ārkārtas
sēdē noteikti nav klāt, bet tieši par
šo pantu Ministru kabinets ir pilnvarojis izteikties Ilmāru
Rimšēvicu, un tāpēc es lūgtu uzklausīt
viņu.
Sēdes vadītājs. Jā, būtu
labi, ja jūs iesniegtu sarakstus kurš par kuru pantu
ir pilnvarots runāt. Lūdzu, Rimšēvica kungs,
jums vārds!
I.Rimšēvics (Ministru kabineta pārstāvis).
Cienījamie deputāti! Attiecībā uz komercbanku pamatkapitālu šis pants ir iekļauts, balstoties uz Eiropas normatīvajām direktīvām, kuras prasa, lai komercbanku minimālais dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar Māstrihtas līgumu ir 5 miljoni ekiju.
Atbildot uz konkrēto deputāta Tomiņa
jautājumu, jāteic, ka tas ir vienreizējs akts,
tātad tiek iemaksāts 5 miljonu ekiju ekvivalents latos,
kurš pēc tam vairs netiek koriģēts.
Komercbankas pašas kapitāls tiek koriģēts
jau ar viņas zaudējumu un peļņas aprēķinu,
tāpēc šis pants, manuprāt, vispār
nav pats galvenais, pats būtiskākais pants, bet
mēs noteikti gribētu, ka 5 miljonu ekiju pamatkapitāls
šeit paliek, jo tā ir vispār pieņemta norma
un netiek diskutēta. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt? Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienība, otrreiz. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Paldies arī
Rimšēvica kungam par precizējumu, un, cik es
sapratu, tad manā redakcijā tieši šie noslēguma
vārdi to arī apliecina, ka minimālajam dibināšanas
pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam tā
iemaksas dienā. Tātad tas šeit ir vienreizējs
akts. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates esam
pabeiguši. Un tagad lūdzu referentu.
O.Kehris. Godātie kolēģi, par
šo jautājumu tiešām komisijas sēdē
mēs diskutējām, tas tik tiešām nav
ļoti, teiksim, principiāls, bet tajā pašā
laikā, tad, kad mēs darba grupā un arī
komisijā to vērtējām, mēs nolēmām,
ka tomēr esošā redakcija, kuru šeit pamatoja
arī Rimšēvica kungs, tomēr ir labāka
un precīzāka, un tāpēc komisija izšķīrās
šeit par to, ka nevajadzētu atbalstīt deputāta
Tomiņa priekšlikumu. Līdz ar to komisija lūdz
šo priekšlikumu neatbalstīt, saglabājot pantu
tādā redakcijā, kā tas ir nobalsots otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms balsosim par deputāta Tomiņa ieteikto 19.panta redakciju, pēc tam - par komisijas variantu. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa ierosināto 19.panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 19.panta redakciju ar tiem labojumiem, kurus viņa ir izdarījusi! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. 19.panta redakcija ir pieņemta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.
Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. 20.pantā ir vairāki priekšlikumi,
un pirmo mums vajadzētu izskatīt deputāta Mārtiņa
Ādama Kalniņa priekšlikumu, par ko jau bija diskusija
arī pirmajā un otrajā lasījumā;
proti, deputāts Kalniņš ierosina to, ka krājaizdevumu
sabiedrības minimālajam dibināšanas kapitālam
ir jābūt ekvivalentam 10 000 ekiju, turpretī
mūsu tekstā ir paredzēts, ka krājsabiedrības
minimālajam dibināšanas kapitālam ir jābūt
ekvivalentam 50 000 ekiju. Komisijas sēdē mēs
izdiskutējām šo jautājumu, un viņš
ļoti lielā mērā ir ņemts vērā.
Ja jūs paņemtu un paskatītos 34.lappusi, tad
redzētu, ka pārejas noteikumos ir paredzēts,
ka krājaizdevumu sabiedrībām pakāpeniski,
proti, līdz 2000.gadam, jāsasniedz še 50 000 ekiju.
Tas nozīmē, ka krājaizdevumu sabiedrībām
jāievēro, ka krājaizdevumu sabiedrību
dibināšanas minimālais kapitāls no šā
likuma spēkā stāšanās brīža
līdz šī gada beigām ir ne mazāks par
5000 latu. Līdz ar to līdz šī gada beigām
varētu tikt dibinātas krājaizdevumu sabiedrības
ar līdzīgi, kā to ierosināja deputāts
Kalniņš, bet pēc tam gada laikā šim
kapitālam būtu jau jāpieaug attiecīgi
līdz 10 000, tālāk - līdz 20 000 un 30
000. Un līdz ar to mūsu priekšlikums bija tomēr
noraidīt deputāta Kalniņa priekšlikumu.
Viņš piedalījās komisijas sēdē
un teica, ka daļēji tas ir ņemts vērā,
bet ka viņš līdz sēdes dienai vēl
pārdomās, vai viņam ir jāuztur spēkā
arī savs balsojums.
Sēdes vadītājs. Uzsākam
debates par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu
20.pantam. Mārtiņš Ādams Kalniņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
M.Ā.Kalniņš (LZS).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nevienam nav šaubu, ka viena no lielākajām vajadzībām mūsu mazajiem uzņēmējiem un lauciniekiem, un amatniekiem ir kredīts - pieejams kredīts par zemām likmēm. Un šo šīsdienas trūkumu lielā mērā varētu aizpildīt krājaizdevu sabiedrības, ja tādas pastāvētu un tiešām labi darbotos. Taču ir vairāki objektīvi iemesli, kāpēc viņas nedarbojas. Viens no tiem ir tas, ka ir grūtības sagādāt šo minimālo dibināšanas kapitālu, un, kā deputāts Kehra kungs teica, šajos pārejas noteikumos ir paredzēts, ka pirmajā gadā, runājot par nākamo - 1996.gadu, tas būtu tikai 5000 latu. Tā ir, manuprāt, pieņemama un reāla summa, tā ir tā, kur ir ietverts tas vecais skaitlis, kāds līdz šim ir bijis, bet tad jau nākamajā gadā tā summa tiek ievērojami pacelta, līdz kamēr viņa sasniedz gandrīz vai šīsdienas apstākļiem nesasniedzamos 30 000 latu. Un, ja mēs padomājam, kas tad ir krājaizdevu sabiedrību biedri, tad redzam, ka krājaizdevu sabiedrības pašas par sevi nav nekas cits kā kooperatīvi un ka to tipiskie biedri būs vienas darbavietas darbinieki, varbūt viena pagasta iedzīvotāji vai varbūt vienas draudzes dalībnieki, un tāpēc tādu lielu dibināšanas kapitālu prasīt no tādas mazas grupiņas ir nereāli.
Un šeit es gribētu pieminēt, ka īstenībā nav laba iemesla, kādēļ vajadzēju paģērēt tādu augstu summu. Drošība nenāks no dibināšanas kapitāla, tā nāk no pārraudzības, no tā, ka šī mazā grupa pazīst savus vadītājus, jo tie ir ievēlēti darbinieki ar pēc iespējas labāku pieredzi un izglītību, un viņi zina, kas tie ir, bet arī tie, kuri vada kredītsabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības, pazīst tos, kuri naudu nogulda un kuri naudu aizņemas. Tātad viņi nedos aizdevumu tādam, kuram ir slikta slava attiecībā uz aizdevumu atmaksāšanu.
Un tad vēl ir jāmin pārraudzība - ir regulāra pārraudzība, ir arī zināmi stingri standarti, kuri jāievēro, ir zināmas proporcijas ar visādiem rādītājiem, lai viegli nenonāktu grūtībās. Un tad ir arī vēl pēdējais - ir arī apdrošināšana - "jumta" organizācijā apdrošina aizdevumus. Tātad tur ir vairākpakāpju drošība, kura būtībā nenāk no dibināšanas kapitāla. Un tāpēc es domāju, ka vajadzētu nopietni pārdomāt, vai vajag nākošajā gadā, pēc gada jau sākt celt uz 10 tūkstošiem, tad uz 20 un tad uz 30 tūkstošiem latu, jo ir ļoti iespējams, ka nākošajā gadā nemaz tik daudz krājaizdevumu sabiedrību nenodibināsies. Līdz šim tām ir bijušas grūtības iesākt savu darbību, un, ja kaut kas nākošajā gadā pēkšņi nemainīsies, tad varbūt nākamajā gadā maz vēl redzēsim no krājaizdevumu sabiedrību attīstības. Tāpēc es pa daļai gribu teikt paldies, ka ir ievērota šī problēma pirmajā gadā, bet, ja nebūs daudz krājaizdevumu sabiedrību pirmajā dibināšanas gadā, tad tiešām mēs sastapsimies ar nopietnu problēmu. Tāpēc es vēlos uzturēt spēkā balsojumu par savu priekšlikumu, lai šī minimālā dibināšanas pamatkapitāla summa būtu reāla un pieejama.
Un noslēgumā es vēl gribu pieminēt,
ka nekādā ziņā krājaizdevumu sabiedrības
nav nopietni konkurenti bankām. Krājaizdevumu sabiedrības
vienkārši neapkalpo to pašu sektoru. Krājaizdevumu
sabiedrības apkalpo savu kooperatīvu dalībniekus
un nekonkurē ar lieliem uzņēmumiem, ar tādām
summām un ar tādiem aizņēmumiem,
ar tādiem riskiem, ar kuriem, kā saka, operē
kredītnodaļas komercbankās. Tāpēc
es vēlos balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
Rimšēvica kungs!
I.Rimšēvics. Visumā piekrītot
teiktajam, es gribu atbildēt tikai vienu, ka pašreizējā
krājaizdevumu sabiedrību prakse liecina par vienu,
to, ka no piecām līdz šim dibinātajām
krājaizdevumu sabiedrībām ir izdzīvojusi
tikai viena. Un galvenais iemesls viņu neizdzīvošanai
ir viņu mazais statūtkapitāls. Uzsākot
savu darbību, krājaizdevumu sabiedrības iegulda
līdzekļus reklāmā, kompjūteros un
mēbelēs, tā arī neuzsākušas
savu darbību. Tāpēc, domājot par to,
ka tiešām Latvijā ir nepieciešamas krājaizdevumu
sabiedrības, tika izveidots šis pārejas grafiks,
kura laikā krājaizdevumu sabiedrībām būtu
iespējams akumulēt šos līdzekļus,
lai viņas tiešām savu darbību varētu
izvērst, jo beigu beigās nav nozīmes sadibināt
krājaizdevumu sabiedrības, kurām nav līdzekļu,
ar ko tālāk nākotnē saimniekot. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam.
Referents vēlas runāt? Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Rimšēvica
kungs jau lielā mērā pateica tos argumentus,
uz kuriem balstījās arī komisija, uzskatot,
ka, ja ilgstošu laiku krājaizdevumu sabiedrībām
saglabāsies tikai šie līdz 10 000 ekiju, ap 5000
latu, tad tas tomēr nozīmētu, tas pat pagasta
ietvaros, un, protams, ka krājaizdevumu sabiedrība
vislabāk operētu pagasta ietvaros... sākuma,
dibināšanas, posmā, tas tā varētu
būt, ka pieci vai desmit dibinātāji saliek kopā
pa 500 vai 1000 latu, ja viņiem nav mērķa
tomēr pieaudzēt šo kapitālu pārredzamā
laikā līdz daudzmaz lielākam šim skaitlim,
kas ir pierādījies arī citās valstīs,
proti, līdz gadsimta beigām līdz šiem 30
000 latu, bet jau darot to pakāpeniski. Tad mēs
tomēr nestimulēsim šo krājaizdevumu sabiedrību
normālu izveidi, jo tik tiešām tie piemēri,
kuri tika izklāstīti komisijā, ja tie ir tikai
šie 5 000, tad tā visa naudiņa aiziet šai
reklāmai, informatīvajai bāzei, un varbūt
tas arī ir viens no iemesliem, ka dibinātāji
domā, ka ar šo naudu pietiks, lai uzsāktu darbību,
bet pēc tam šīs krājaizdevumu sabiedrības
tomēr bankrotē. Tādējādi mēs,
daļēji ņemot vērā šo Kalniņa
kunga priekšlikumu par pirmajiem gadiem, ko viņš
arī minēja, tomēr aicinām atbalstīt
būtībā šo komisijas koncepciju, bet tas
nozīmētu deputāta Mārtiņa Ādama
Kalniņa priekšlikuma noraidīšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Divi balsojumi. Es atvainojos! (No zāles deputāts
Z.Tomiņš: "Es neuzturu savu...")
O.Kehris. Zināt, es sāku precizēt.
Mums laikam te būtu tikai pagaidām jārunā
tikai par Kalniņa kunga priekšlikumu, jo šeit
ir arī citi priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāts
Tomiņš neuztur spēkā savu balsojumu,
līdz ar to situācija ir skaidrāka.
O.Kehris. Jā, tas atvieglo situāciju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 20.panta pirmajam teikumam! Balsojam. Rezultātu! Par - 23, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu!
O.Kehris. Par komisijas redakciju šim pantam.
Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?
O.Kehris. Tad iznāk par komisijas redakciju
šim pantam, ņemot vērā arī Juridiskā
biroja un mūsu komisijas...
Sēdes vadītājs. Nu, protams!
Mums taču tas viss ir priekšā uzrakstīts.
O. Kehris. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies arī
jums, ka jūs tā sekojat līdzi mums un mēs
- jums. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas
- 7. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Paldies par atsaucību
zvanam! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas redakciju 20.pantam. Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 57, pret - nav, atturas - 11. Ir pieņemta redakcija.
O.Kehris. Paldies. Par 21.pantu būtībā
ir divu veidu priekšlikumi - pārnest pantu aiz 18.panta
šeit izklāstītajā uzlabotajā redakcijā
un arī papildināt pantu šādā redakcijā,
ka ārvalstu bankai, kura atver nodaļu - filiāli
Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas
jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz 1 miljons
ekiju un jāuztur šāds ieguldījuma līmenis
visu savas darbības laiku. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 22.pantā ir redakcionāli komisijas
priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 23.pantā vispirms komisija ir atbalstījusi
savus redakcionālos labojumus - tātad svītrojusi
šeit atsevišķus vārdus, un pēc tam
ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
ir ietverts pēc būtības deputāta Bukovska
priekšlikumā par atsevišķām šī
panta punktu redakcijām. Komisija ir atbalstījusi
šo Bukovska kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Deputāts Endziņš. Nē, es kļūdījos.
Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!
O.Kehris. Par 24.pantu. Tas ir būtībā
pēc tam. Mūsu komisija iesaka likumprojektu aiz
24.panta papildināt ar jaunu pantu. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 25.pants. Komisija lūdz atbalstīt
savu redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 26.pants. Par 26.pantu ir saņemts
Saeimas Juridiskā biroja un arī mūsu komisijas
priekšlikums, kuri abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 30.pants. Deputāts Bukovskis ir
ierosinājis svītrot šo pantu, un komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
O.Kehris. Ir priekšlikums - pēc 30.panta
papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu jaunā
redakcijā, kas šeit ir izklāstīta, un lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk - 5.nodaļa "Kredītiestāžu
darbību regulējošās prasības".
Ir saņemti trīs priekšlikumi, no kuriem tātad
priekšlikums svītrot šo pantu sakrīt vai
daļēji sakrīt ar Bukovska kunga priekšlikumu,
kurš tādējādi būtu ņemts
vērā, bet deputāts Tomiņš ir ierosinājis
citu šā panta redakciju, kura nav ņemta vērā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības
frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Tātad visumā,
skatoties uz otrajā lasījumā pieņemto
redakciju, varētu tik tiešām atbalstīt
Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu - svītrot
31.panta tekstu. Tajā pašā laikā jāsaka,
ka tas tiešām ir neprecīzs. Un galvenie iebildumi
bija pret to, ka šajā redakcijā... Tātad
31.pants skan šādi: "Lai nodrošinātu
stabilu darbību, kredītiestādēm jāievēro
šā likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumi
par: 1) pašu kapitāla minimālo lielumu; 2) kapitāla
pietiekamību; 3) likviditāti..." un tā
tālāk. Galvenie iebildumi bija tie, ka nav uzskaitītas
visas iespējamās prasības, kuras Latvijas
Bankai būtu nepieciešams izvirzīt un pieņemt
un kuras kredītiestādēm ir jāievēro,
lai nodrošinātu stabilu darbību. Tāpēc
es varu teikt, ka Bukovska priekšlikums ir tikpat labi iestrādāts
gan komisijas priekšlikumā, gan arī manējā,
jo Bukovska kungs savā priekšlikumā tātad
ierosina pantu svītrot vai izteikt konkrēti. Un
to es esmu savā priekšlikumā izdarījis,
novēršot to neprecizitāti, un tagad pants
varētu sākties šādi: "Kredītiestādēm
pastāvīgi jāievēro šā likuma
prasības un Latvijas Bankas norādījumi, tajā
skaitā par šādiem ekonomiskajiem normatīviem:
- un tālāk seko uzskaitījums, kurš bija
otrā lasījuma tekstā. Tātad manā
priekšlikuma sniegtā redakcija neizslēdz to,
ka var būt arī papildus noteikti kādi arī
citi normatīvie noteikumi vai prasības. Un, kā
mēs redzam, arī 47.1 pantā, kas ir jauns pants
- tajā arī ir pateikts, ka Latvijas Banka var izdot
papildus noteiktas prasības. Taču es uzskatu,
ka tomēr šajā likuma pantā būtu
jāuzskaita galvenās prasības jeb pamatprasības,
neizslēdzot iespēju, ka varētu būt
arī citas prasības, tā tik tiešām
padarot ar likumu saistošas un izpildāmas no kredītiestāžu
puses šīs prasības, to skaitā par likviditāti,
riska darījumu koncentrāciju, ieguldījumu ierobežojumiem,
ārzemju valūtu atklāto pozīciju, un tā
tālāk. Cita pieeja, kuru mēs varējām
darīt, ir - likumu saīsināt būtiski,
līdz dažiem pantiem, kuros noteikt, ka kredītiestādēm
jāievēro Latvijas Republikas likumi un Latvijas Bankas
norādījumi. Tātad - šo universālo
formulu lietojot kā Latvijas Bankas norādījumus,
nenosakot neko, jo tātad tas tiks regulēts. Tātad
mans priekšlikums tomēr ir leģitimēt
tos likuma līmenī... vismaz šīs pamatprasības
un pārējo... tiešām dot tiesības
Latvijas Bankai pieņemt norādījumus arī
par pārējām tās darbībām,
veicot uzraudzību. Nepieciešamās prasības.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Kā deputāts?..
Debates beidzam. Referent, lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Par
šo jautājumu ir diskutēts komisijā. Es
tiešām gribu pasvītrot, ka tas nav, teiksim, ļoti
principiāls un Tomiņa kunga ieteiktā redakcija
ir pieņemama. Bet tad, kad mēs komisijā vaicājām
to komercbanku uzraudzības speciālistiem: "Vai
jūs piekrītat, ka tad mēs pieņemam arī
šo redakciju?" - tad viņi tomēr uzsvēra,
ka labāka un precīzāka tomēr būtu
tā redakcija, būtībā tomēr svītrojot
šo pantu, jo nevar pateikt, ka viss ir pārdomāts
deputāta Tomiņa priekšlikumā. Tāpēc
es paskaidroju šo komisijas rīcību, lai gan mēs...
jo mūsu metodika bija visur, kur vien var... atrast kompromisus
un iet uz tiem, bet, ja tomēr tā redakcija ir labāka,
tad palikt pie tās, lai likums būtu pēc iespējas
skaidrāks un precīzāks. Tādējādi
man tomēr ir jāaizstāv komisijas viedoklis
un līdz ar to būtu jāaicina neatbalstīt
šo deputāta Tomiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Vispirms mēs balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu, pēc tam - par komisijas priekšlikumu. Bet, kā jau deputāts Tomiņš atzīmēja, jo šis ir unikāls gadījums, jebkurā balsojumā tiks atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, jo deputāts Bukovskis lūdza pantu svītrot vai izteikt konkrēti. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 31.panta sākumdaļu izteikt šādi! Teksts jums ir redzams. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret- 17, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
Tagad balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - svītrot 31.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 12. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu. Es vēlreiz atkārtoju: nav kvoruma. Nav kvoruma balsojumā! Lūdzu, vēlreiz balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - svītrot 31.panta tekstu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 16. Pieņemts ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Tālāk!
O.Kehris. 32.pantā ir Juridiskā biroja
priekšlikums, kas tiek pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 33.pantā ir mūsu komisijas
ieteikta labāka redakcija - mūsuprāt, labāka.
Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Mūsu komisija iesaka nodaļu
papildināt aiz 33.panta ar jaunu pantu, kas šeit ir
izklāstīts... Es atvainojos.
Sēdes vadītājs. Jāņem
cits dokuments.
O.Kehris. Jāpāriet uz dokumentu nr.2042.
Šis priekšlikums ir, proti, par kredītiestāžu
pašu kapitāla aprēķinos subordinēto
kapitāla daļu. Tas ir izteikts Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas ieteiktajā redakcijā. Lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk. 34.pantā ir Juridiskā
biroja priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 35.pants. Jā, 35.pantā nav
atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums.
Budžeta komisija iesaka redakcionālu priekšlikumu
- svītrot panta tekstu pēc vārda "normu",
un līdz ar to ir ņemts vērā arī
deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa
priekšlikums. Nav atbalstīts deputāta Bukovska
priekšlikums, ko gan viņš, komisijas viedokli sapratis,
solīja neuzturēt spēkā.
Sēdes vadītājs. Sākam apspriest
priekšlikumus par šo pantu. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Godātie deputāti! Man būtu lūgums - mana priekšlikuma pašās beigās pievienot vārdiņu "normu", jo tas ir drukājot pazudis. Līdz ar to viss 35.pants skanētu šādi: "Kredītiestādes rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā kasē latos vai ārzemju valūtā pārrēķinātas latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktam kursam nedrīkst būt mazāks par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu." Līdz ar to tātad manam priekšlikumam atbilst arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - svītrot tālāko tekstu aiz vārda "normu", kā arī deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - svītrot panta pēdējo teikumu. Jo manā 35.panta redakcijā šāds priekšlikums nav...
Tālāk - par to būtisko starpību
starp otrajā lasījumā pieņemto redakciju
un manu. Pirmkārt, priekšlikums ir saistīts ar
monetārās politikas jautājumiem. Par to es runāšu
nedaudz vēlāk. Bet es gribētu teikt, ka tas
parāda arī citu aspektu - konkrētāk runājot,
to, kā tiek tulkoti likumi. Ja mēs redzam, ka pašreiz
spēkā ir 35.panta otrajā lasījumā
pieņemtā redakcija... pašreiz ir spēkā
kā Ministru kabineta noteikumi nr.212 "Komercbanku
noteikumi"... Un tur diemžēl, kaut arī
tā ir rakstīts - par kredītiestādes piesaistīto
līdzekļu kopapjomu... mēs zinām, ka likuma
pašreizējā, spēkā esošā
norma tik un tā netiek izpildīta, jo obligāto
rezervju normu pašreiz aprēķina no bankas piesaistīto
līdzekļu kopapjoma, izņemot, pirmkārt,
saistības pret iekšzemes kredītiestādēm,
otrkārt, saistības pret Latvijas Republikas valsts
budžetu un, treškārt, ārpus Latvijas Republikas
atvērto komercbanku filiāļu piesaistītos
līdzekļus. Mēs redzam, ka šeit ir atkāpes
no pašreiz spēkā esošajām normām,
tās politikas, kāda pašreiz tiek komercbankām
noteikta. Bet, svītrojot šo daļu par kredītiestādes
piesaistīto līdzekļu kopapjomu, šis jautājums
tiek atrisināts. Bet netiek atrisināts cits jautājums.
Pašreiz spēkā ir, tāpat kā otrajā
lasījumā... ir viennozīmīgi pateikts,
ka kredītiestādes rezerves veido šīs obligātās...
arī skaidra nauda kredītiestādes kasē.
Es saprotu viennozīmīgi - tātad mūsu
bankas piesaista kredītlīdzekļus, noguldījumus
un tā tālāk, piesaista Latvijas valūtā,
piesaista pārējās valūtās. Un loģiski
būtu, ka arī rezerves tiek ietvertas obligātajās
rezervēs gan valūtā, gan arī latos, jo
tātad šeit ir viennozīmīgi pateikts - skaidrā
naudā kredītvietas kasē. Diemžēl
man jāsaka, ka Latvijas Banka ir noteikusi, ka kases atlikumu...
pārējās valūtās obligāto
rezervju normas izpildes aprēķinā netiek ņemti
vērā. Nu tātad līdz ar to vajadzēja
vai nu līdz šim ievērot spēkā esošās
prasības, vai tiešām mainīt - vismaz trešajā
lasījumā - šo redakciju. Ja ir domāts, ka
tikai uzskatīt kā obligāto normas nodrošinājumu
atlikumu kasē Latvijas Republikas valūtā...
Un tāpēc es savā priekšlikumā, lai
šis teksts varētu tikt saprasts viennozīmīgāk,
papildinu šo tekstu ar šādu frāzi - "kasē
latos vai ārzemju valūtā pārrēķinātas
latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktam kursam".
Bet, tajā pašā laikā, protams, izskatot
šo jautājumu Budžeta komisijā, bija, arī
iebildumi no Latvijas Bankas puses. Protams, ja skatāmies
no monetārās politikas aspekta, prasība turēt
obligātās rezerves 8% apmērā, arī
par piesaistīto valūtu, un nevis valūtā,
bet latos, ir viens no lata stabilitātes, es gribētu
teikt, pieprasījuma vai - pat pareizāk - vērtības
noteikšanas faktoriem. Jo, kā zināms, naudas vērtība
ir atkarīga arī no naudas apgrozības ātruma
un apgrozībā esošā naudas daudzuma attiecībā
pret tirgū esošo preču daudzumu. Un tātad,
protams, šāda prasība rada attiecīgu M2X
jeb "plašās" naudas samazinājumu apritē.
Bet, pēc manām domām, šeit tāda ekonomiska
pamatojuma šai rezervju konvertēšanai latos piespiedu
kārtā, ja tas nākamajā dienā nepieciešams,
teiksim, citā valūtā, nav. Bet, protams, tas
ir iet kā faktors, ietekmē monetāro politiku.
Tas, ka ir nepieciešamas arī attiecībā uz
valūtu obligātās rezerves, - tas, protams, ir
varbūt vairāk saistīts ar tādu lietu kā
kredītu restrikciju jeb ierobežojumu, ko realizē
centrālā banka, samazinot kredītu tālākas
piešķiršanas iespējas aizņēmējam
jeb, kā mēs te runājam vienkāršā
valodā, multiplicēšanu. Tātad tas ir
nepieciešams. Tas nav noliedzams, ka arī attiecībā
uz piesaistītajiem pasīvo līdzekļu noguldījumiem
valūtā ir nepieciešamas obligātās
rezerves. Un tāpēc es uzskatu, ka mans priekšlikums
ir tiešā saistībā ar pašreiz spēkā
esošo redakciju, un pateicu skaidri un gaiši, ka skaidrā
naudā kredītu iestāžu kasēs nesadalot...
ka valūta šajos aprēķinos nav jāņem
vērā. Ja, protams, tas netiks darīts arī
turpmāk, tad šī mana priekšlikuma pieņemšana
varētu radīt, protams, izmaiņas monetārajā
politikā. Bet Latvijas Bankai ir ļoti daudz iespēju
kompensēt, kaut vai palielināt obligāto rezerves
normu no 8 uz 10 vai 12%, kā tas bija agrāk. Un tāpēc
es uzskatu par neiespējamu uzturēt spēkā
savu priekšlikumu, un nekādas briesmas latam nedraud,
ja, protams, kāds to nevēlas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas uzturēt spēkā deputāta Tomiņa priekšlikumu? Neviens, neviens nevēlas? Nevēlas.
Tātad - deputāts Bukovskis. Viņš
bija zālē, bet tagad viņa nav. Jūs varbūt
atkārtojiet, ko jūs teicāt! Ka viņš
neuztur spēkā savu priekšlikumu?
O.Kehris. Tā viņš solīja,
bet dažkārt...
Sēdes vadītājs. Mēs abi
te nevaram īpaši komentēt. Vai kāds uztur
spēkā deputāta Bukovska priekšlikumu? Neviens
neuztur. Līdz ar to mums vispār pie šī panta
nav ko darīt. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Es gribētu pateikties deputātam
Tomiņam par šo garo skaidrojumu un arī par šiem
pēdējiem vārdiem, ka tas mums tiešām
atvieglo... jo tas sarežģī citās vietās...
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
uz priekšu!
O.Kehris. Par 36., 37.pantu nav priekšlikumu.
Attiecībā uz 38.pantu ir deputāta Bukovska priekšlikums
- pantu svītrot. Komisija to nav atbalstījusi, un
lūdzam arī jūs to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
uztur spēkā deputāta Bukovska priekšlikumu?
Neuztur. Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. 39.pantā ir atbalstīti mūsu
komisijas ierosināti redakcionāli labojumi, ko lūdzam
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 40.pantā ir Bukovska kunga priekšlikums
- vārdus "15 procentus" nomainīt ar vārdiem
"25 procentus". Komisija lūdz to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
uztur spēkā deputāta Bukovska priekšlikumu?
Neuztur. Tālāk!
O.Kehris. 45.pantā ir Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts,
un lūdzam arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. Budžeta komisija lūdz papildināt
šo likumprojektu ar jaunu pantu pēc 47.panta. Lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 48.pantā ir atbalstīta mūsu
komisijā izstrādāta jauna redakcija. Lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
O.Kehris. 49.pantā ir Juridiskā biroja
priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un ir atbalstīts deputāta
Bukovska priekšlikums svītrot šā panta otro
daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Nākamais - 51.pants. Ir atbalstīti
deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 52.pants. Ir atbalstīts Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikums, un deputāta Tomiņa
priekšlikums ir iestrādāts Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk - 53.pants. Ir atbalstīta
deputāta Tomiņa ieteikta labāka redakcija šim
pantam.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 55.pantā, kolēģi,
ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšlikums, tikai ir viena tehniska lietiņa - šajā
Budžeta komisijas priekšlikumā būtu jāsvītro
pēdējais vārds, proti, "vietnieks".
Budžeta komisijas priekšlikums ir, ka no likumprojekta
55.panta 2.punkta vajag svītrot vārdu "pirmais".
Vārdu sakot, vārds "vietnieks" paliek -
tā, kā ir paredzēts tekstā. Lūgums
būtu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 56.pantā ir atbalstīta Budžeta
un finansu komisijas ieteiktā redakcija. Līdzīgi
tas ir 57.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 58.pantā ir atbalstīts deputātes
Počas priekšlikums, tātad pants ir viņas
ieteiktajā redakcijā, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 59.pantā ir priekšlikums - vārdu
"struktūrvienības" aizstāt ar vārdu
"institūcijas". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 61.panta trešajā daļā
ir deputātes Počas priekšlikums, par kuru tika
pamatīgi diskutēts, un komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāte
Poča piekrīt. Vai citi deputāti arī piekrīt?
Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!
O.Kehris. 62.pantā ir Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums, kura rezultātā ir tapusi
komisijas izstrādātā redakcija, un lūdzam
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 63.pantā nav atbalstīts deputāta
Bukovska priekšlikums, bet ir atbalstīti Budžeta
komisijas ieteiktie redakcionālie labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 67.pantā ir atbalstīts Juridiskā
biroja ieteiktais redakcionālais priekšlikums. Lūdzam
arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 69.pantā ir komisijas ieteikta jauna
redakcija, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un ir deputātes Počas priekšlikums
- pēc 69.panta papildināt likumprojektu ar jaunu
pantu. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 70.pants. Komisija pēc lielām
diskusijām ir atbalstījusi deputāta Tomiņa
priekšlikumu. Šī laikam ir vienīgā vieta,
par kuru komisijā balsis būtiski dalījās,
un valdība diezgan kategoriski uztur spēkā
savu redakciju, un tādēļ būtu vispirms
lūgums dot vārdu Rimšēvica kungam, jo pirmajā
brīdī varbūt liekas diezgan vilinoši - atbalstīt
šo jauno redakciju, proti, ka Latvijas Bankas norādījumiem
ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības
standartiem un Latvijas Republikas likumiem, un tāpēc
varbūt arī komisija to atbalstīja, bet tiklīdz
iedziļinās dziļāk un paskatās, kādas
no tā var izrietēt sekas, jo diemžēl
mūsu likumdošana vēl nav visos jautājumos
sakārtota un saskaņota... bet banku darbībai
noteikti būtu precīzi jāatbilst starptautiskajiem
grāmatvedības standartiem, lai mūsu bankas būtu
pietiekami saprotamas, pietiekami "caurspīdīgas"
iespējamiem ārvalstu ieguldītājiem un
arī mūsu uzraudzības dienestiem. Tāpēc
vēlreiz saku - šī ir laikam vienīgā
vieta likumprojektā, kur nav panākta šī...
Un tāpēc ir jādod vārds Rimšēvica
kungam.
Sēdes vadītājs. Godātais referent, jums ir divas iespējas - runāt kā referentam un kā deputātam, bet visu komentēt kopā nevajadzētu.
Ministru kabineta pārstāvis Rimšēvica
kungs - lūdzu!
I.Rimšēvics (Ministru kabineta pārstāvis).
Cienījamie deputāti! Šis pants pirmajā
acu uzmetienā izskatās diezgan nevainīgs, jo
ir papildināts tikai ar četriem vārdiem "un
Latvijas Republikas likumiem". Diemžēl šodien
mēs ejam to ceļu, ka grāmatvedības standarti
tiek ieviesti pakāpeniski, un banku grāmatvedībā
šie standarti ir ļoti svarīgi, vitāli svarīgi.
Diemžēl atsevišķos Latvijas likumos pastāv
pretrunas ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem,
un, ja mēs atstājam šajā pantā to,
ka Latvijas Bankas norādījumiem, kuri ir izstrādāti
saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības
standartiem, vēl ir jāatbilst Latvijas Republikas
likumiem, tad mēs šeit iebūvējam jau fundamentālu
konfliktu starp uzņēmējiem, konkrēti
bankām un valsti: valstij atkal būs jākonfliktē
ar bankām un bankām - ar nodokļu inspekciju
par to, vai ir tāda peļņa vai savādāka
peļņa. Jo, kā mēs zinām, bieži
ir situācijas, ka bankai it kā ir peļņa,
taču tai tikpat labi tuvākajos trijos mēnešos
varētu būt arī zaudējumi, kuru kompensācijai
jāveido uzkrājumi, kuri samazina šo peļņu,
un šī pieeja pilnībā atbilst starptautiskajiem
grāmatvedības standartiem, bet atsevišķos
brīžos... ne Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc
man ir grūti komentēt, kā deputātiem
rīkoties, it kā sakot, ka Latvijas Republikas likumi
varētu tikt pārkāpti, taču šobrīd
es vienkārši mēģinu skaidrot situāciju,
ka starptautiskie grāmatvedības standarti banku grāmatvedībā,
manuprāt, ir pāri stāvoši. Paldies.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija! Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Tik tiešām
manā priekšlikumā, ja apskatāmies, nekas
jau īpašs nav. Kā Rimšēvica kungs teica,
tas izskatās diezgan nevainīgs, jo pie šīs
frāzes, ka kredītiestādes kārto grāmatvedību
saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību"
un Latvijas Bankas norādījumiem, kuriem jāatbilst
starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ir pievienots
tikai tas, ka šiem norādījumiem ir jāatbilst
arī Latvijas Republikas likumiem. No sākuma Budžeta
komisijā tiešām izcēlās diskusija,
vai to rakstīt, jo tas ir pats par sevi saprotami, bet tad
tik tiešām iedziļinājāmies, paskatījāmies
dziļāk, un izrādījās, ka pierakstīt
klāt to, ka kredītiestādes grāmatvedībai
būtu jāatbilst arī Latvijas Republikas likumiem...
tas tiešām pēkšņi parādījās
kā ļoti bīstams elements. Un tātad, kā
te minēja, atsevišķos likumos pastāvot
pretrunas starp Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem
grāmatvedības principiem - es saku, nevis likumiem,
bet principiem -, un šajā gadījumā tie,
kas oponē, ka nevajadzētu pierakstīt klāt
atbilstību Latvijas Republikas likumiem līdz ar to
cer, ka tātad jebkurā gadījumā prioritāri
būs starptautiskie grāmatvedības principi. Es
piekrītu, ka no tādiem principiem ir jāvadās
un ka mums ir jāiet uz tādu likumdošanu, un tad,
ja cita, pārējā likumdošana nesakrīt
jeb neatbilst, tad mums ir... Paralēli šim likumam
vajadzēja uzreiz skatīt likumprojektu par grozījumiem
likumā "Par grāmatvedību", kurš
pie tam vēl ir otrajā lasījumā šodien
darba kārtībā, tātad tur iestrādāt...
Bet es katrā ziņā uzskatu, ka Latvijas Republikas
likumi, ja jau tādi tie ir un ir pat pieņemti Saeimas
laikā, ir jāpilda, un tie ir prioritāri. Un
tā no ļoti nevainīgas lietas iznāca ļoti
dziļa un asa diskusija, un Budžeta komisija tomēr
nolēma atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir
izteikts manā redakcijā, un argumentēja ar
to, ka tas varbūt veicinās vienu no ieinteresētajām
pusēm jeb resoriem sakārtot beidzot mūsu likumdošanu,
kas saistās ar uzņēmējdarbību,
ar grāmatvedību, ar uzņēmumu gada pārskatiem
un tā tālāk, atbilstoši starptautiskajiem
grāmatvedības principiem. Tas būs sava veida
katalizators. Un tāpēc es tiešām aicinu
nobalsot par šo redakciju un nobalsot pozitīvi par manu
priekšlikumu. Un vēl: šeit nepiedalās Bukovska
kungs, bet Bukovska kungam bija priekšlikumi par šo pantu,
un bija priekšlikums svītrot šo frāzi par
Latvijas Bankas norādījumiem, un tikai tāpēc,
ka komisija atbalstīja ar balsu vairākumu manu priekšlikumu,
Bukovska kungs šo savu priekšlikumu ir atsaucis. Un
tagad mēs varam nonākt pie tā, ka neesot klāt
Bukovska kungam, arī viņa priekšlikums netiek
balsots, ja noraida manu priekšlikumu, bet, protams, tā
ir jūsu pašu izšķiršanās, un pozitīvā
balsojuma rezultātā, es ceru, tūlīt pat
Latvijas Banka var arī griezties Budžeta un finansu
komisijā un norādīt, kur tad neatbilst Latvijas
Republikas likumdošana starptautiskajiem grāmatvedības
principiem, un to, cik principi ir saistoši attiecībā
pret mūsu likumdošanu, - to, es domāju, var ļoti
labi pateikt mūsu juristi, kas ir Saeimā. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Debates pabeigtas. Referent, lūdzu! Bet tagad - kā
referents, lūdzu.
O.Kehris. Jā, protams. Godātie kolēģi,
deputāts Tomiņš jau paskaidroja, kāda situācija
bija komisijā. Bija asas šīs diskusijas, jo, protams,
diskusiju dalībnieki, no vienas puses, uzskatīja,
ka būtu labi un ka uzņēmēji, Latvijas
Banka būtu ieinteresēta, ka likumdošana būtu
sakārtota, citi turpretī argumentēja, ka Latvijas
Bankai un uzņēmējiem tomēr nav tik
lielas šīs iespējas ietekmēt tieši
šo likumdošanu un ka likumdošanai būtu pašai
jābūt sakārtotai, un tas ir Saeimas un likumdevēju
uzdevums. Tādēļ lūdzu šeit balsojot
izšķirties pēc būtības. Bet komisijā
ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tiešām tur acīmredzot debates ir bijušas lielas, bet mums ir tikai viens balsojums, un šeit ir deputāta Tomiņa priekšlikums - 70.pantu izteikt šādā redakcijā. Lūdzu, balsosim par to! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 10. Ir pieņemts šis priekšlikums.
Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. 74.pantā ir atbalstīts deputāta
Tomiņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. 76.pantā nav atbalstīts deputāta
Tomiņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, uzsākam
debates par jūsu priekšlikumu.
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti, atvainojiet, ka es tik daudz aizkavēju jūsu uzmanību, jo varbūt, ja iepriekšējais balsojums būtu negatīvs, es nebūtu te arī devies, jo es saprastu, ka tas nevienam nav vajadzīgs.
Tātad man ir priekšlikums attiecībā uz 76. pantu, kur ir runa par gada pārskata posteņu novērtēšanu un par viņu principiem, tātad te ir 3.apakšpunkts, ka ir jāievēro šādi nosacījumi. Pašreiz spēkā esošajā redakcijā tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kuri kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskatu sagatavošanas dienu.
Manā priekšlikumā redakcija ir nedaudz citādāka, un es ierosinu pēc būtības precizēt šo B apakšpunkta definējumu, sadalot to divās daļās - tātad zaudējumos, kas ir radušies un, otrkārt, zaudējumos, kas vēl paredzami, jeb, precīzāk sakot, tas ir nodrošinājums zaudējumiem, kas vēl stāv priekšā.
Es nepretendēju uz autortiesībām šai savai redakcijai, jo vislabāk tas ir pateikts Civillikuma 1771. pantā pēc būtības nodaļā "Zaudējumu veidi", kur tieši, es citēju, ir teikts: " Zaudējums var būt tāds, kas vai nu cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā." Pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz atlīdzību, otrajā gadījumā - uz nodrošinājumu.
Likumdošanā Latvijas Bankas prasībās un praksē tas tā arī tiek darīts, respektīvi, bilancē par paredzamajiem zaudējumiem no izsniegtajiem kredītiem tiek uzrādīti vai nu speciālie, vai vispārīgie uzkrājumi nedrošiem parādiem. Tas tātad ir nodrošinājums zaudējumiem, nevis zaudējumi jeb, kā to otrajā lasījumā lasām, visi iespējamie zaudējumi.
Kā mēs atceramies, tad diezgan liela ažiotāža radās par "Coopers & Lybrand" auditorfirmas pārpublicējumu attiecībā uz bankas "Baltija" situāciju, kur tādi debitori, kuri uzskatīja, ka viņi atdos savus parādus, tika klasificēti... jeb viņu šīs saistības tika klasificētas kā zaudētas, lai gan tajā pašā laikā mēs zinām, ka daudzi no viņiem joprojām ir dzīvotspējīgi uzņēmumi, un tātad arī praksē mēs runājam nevis par tiem zaudējumiem, kas stāv priekšā, nevis norakstām zaudējumus, bet radām nodrošinājumu jeb, kā es minēju, uzkrājam nedrošiem jeb vispārīgiem kredītiem.
Un es gribētu pateikt, ka līdz ar to šis mans priekšlikums nav pretrunā - nekādā veidā nav pretrunā ar pašreiz spēkā esošo redakciju, tas tikai precizē, un es varu pateikt, ka šos manus priekšlikumus pēc būtības atbalsta arī Komercbanku asociācija.
Un tāpēc es lūdzu atbalstīt
arī šo manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Lūdzu referentu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šajā
gadījumā mēs tiešām to diezgan pamatīgi
esam izdiskutējuši komisijā, un tas tika noraidīts
pilnībā, jo tikai deputāts Tomiņš
uzturēja spēkā to, bet komisijā tas
tika noraidīts galvenokārt tāpēc, ka
tas rada neskaidru un pretrunīgu tekstu, ko mums visiem
komisijas locekļiem, izņemot deputātu Tomiņu,
esošie banku eksperti komisijā tik tiešām
pierādīja. Tāpēc es aicinātu šeit
noraidīt deputāta Tomiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa
76. panta "b" apakšpunkta redakciju! Balsojam. Deputāt
Bukovski, būtu labi, ja jūs piesprādzētos,
jo mēs izskatām jūsu priekšlikumus nemitīgi...
(No zāles deputāts I.Bukovskis: "Paldies!")
Lūdzu rezultātu! 30 - par, pret - 20, atturas - 17.
Priekšlikums nav pieņemts.
O.Kehris. Nākamais pants, par kuru iesniegti priekšlikumi, ir 80. pants, kur ir atbalstīti deputāta Tomiņa redakcionālie priekšlikumi.
84. pantā ir atbalstīti deputāta
Bukovska precizējumi, 86. pantā ir atbalstīti
Saeimas Juridiskā biroja precizējumi, arī 87.
pantā ir atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja
precizējumi, bet tālāk pēc 89. panta
tiek piedāvāti trīs jauni panti šeit izklāstītajā
redakcijā, kas ir izdiskutēti, un komisija lūdz
tos atbalstīt. Tie ir saistīti, kā jūs
redzat šeit, ar ārvalstu banku nodaļu - filiāļu
atvēršanu mūsu valstī. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem?
O.Kehris. 90. pantā ir atbalstīts deputāta
Tomiņa... būtībā redakcionāls priekšlikums.
Pēc 90. panta ir priekšlikums izveidot jaunu pantu,
ko iesniegusi deputāte Poča. Komisijā tas
tika precizēts, un mēs aicinām atbalstīt
mūsu komisijas redakciju, kurā ir iestrādāti
arī deputātes Počas priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 91. pantā tātad ir priekšlikums
- svītrot no šīs nodaļas nosaukuma vārdu
"kontrole", ko lūdzam atbalstīt, jo tas
atbilst šī panta būtībai.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Tālāk šeit ir iesniegti
būtībā tie paši redakcionālie labojumi
- lūdz svītrot vārdu "kontroli", bet
nav atbalstīti deputāta Liepiņa un deputāta
Tomiņa priekšlikumi. Deputāta Liepiņa
priekšlikums bija - svītrot šo pantu, Tomiņa
priekšlikums - vārda "sekmēt" vietā
lietot "nodrošināt".
Sēdes vadītājs. Deputāts
Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.
Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tomēr ir diezgan būtiski, vai šeit būs vārds "sekmēt" vai "nodrošināt". Tātad 91. pants: "Lai sekmētu Latvijas Banku sistēmas drošumu, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic kredītiestāžu uzraudzību un kontroli." Tāpēc es ierosinu vārda "sekmēt" vietā lietot "nodrošināt", jo mana pārliecība ir tāda, ka šis likums pēc būtības ir jauns likums daļēji arī par Latvijas Banku, kurā Latvijas Bankai, kā mēs redzam, tiek dotas lielas tiesības veikt kredītiestāžu uzraudzību, tajā skaitā attiecībā uz to dibināšanu, darbību un pat likvidāciju, kā mēs redzēsim tālāk šajā likumprojektā. Taču tajā pašā laikā mēs vairāmies likumā noteikt arī Latvijas Bankas funkcionālo atbildību. Tā likumprojektā mēs jau izslēdzām 31. pantu, kurā bija šis vārds "nodrošināt", tātad tas ir, es citēju: "Lai nodrošinātu stabilu darbību, kredītiestādēm jāievēro...", un tālāk sekoja šīs te ekonomiskās normas.
Tātad, ja ieskatāmies, piemēram, Vācijas likumā par Bundesbanku, kurš, kā zināms, ir ņemts par pamatu, izstrādājot likumu par Latvijas Banku, tad tajā tik tiešām ir vārds "sekmēt", bet atšķirībā no šī 91. panta būtības tur ir runāts, ka nepieciešams sekmēt tautsaimniecības attīstību un valdības ekonomiskās politikas realizāciju. Tātad, ja mēs runājam šeit par tautsaimniecību, tad es pilnīgi piekrītu, ka Latvijas Bankai tā ir jāsekmē, bet tajā pašā laikā šeit 91. pantā ir runāts par banku sistēmas stabilitāti, un tā tiešām, kā es saprotu, ir Latvijas Bankas pārziņā.
Analogas tēzes ir arī Ekonomikas ministrijas izstrādātajā likumprojektā par Latvijas tautsaimniecības attīstības koordināciju, kuru attiecīgi ir iesniegusi Ekonomikas ministrija Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, - tātad Latvijas Banka sekmē tautsaimniecības attīstību.
Šajā ziņā arī Lietuvas Seims ir bijis izlēmīgāks un pagājušā gada 1994. gada 21. decembrī, pieņemot Komercbanku likumu, šā vārda "sekmēt" vietā tomēr ir lietojis "nodrošināt", un, ja jūs apskatītos arī Igaunijas likumus, tad arī tur ir analogi tas pats.
Protams, ka jums, deputātiem, šeit balsojumā ir jāizšķiras, ko tad mēs no Latvijas Bankas vēlamies. Tātad te nav runa par tautsaimniecības sekmēšanu un tā tālāk, bet šeit ir tas, ko Latvijas Banka dara - vai nu sekmē, vai nodrošina Latvijas banku sistēmas stabilitāti un attīstību.
Paldies, par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Tātad deputāts
Liepiņš savu priekšlikumu neuztur spēkā,
bet debates par Zigurda Tomiņa priekšlikumu ir pabeigtas.
Lūdzu referentu, un tad balsosim!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Es
paskaidrošu diskusijas būtību, kas notika komisijā.
Komisija, pēc būtības neiebilstot pret to loģiku,
ko izklāstīja šeit deputāts Tomiņš,
tomēr uzskatīja, ka šis priekšlikums nav
šeit, teiksim, tā domāts, jo Vācijas un
Latvijas likumdošana, šeit minot likumu par Vācijas
ekonomikas attīstību... šīs likumdošanas
sistēmas ir nedaudz vai varbūt pat stipri atšķirīgas,
un šis jau ir Kredītiestāžu likums, bet
tās lietas, par kurām varbūt runāja Tomiņa
kungs, ir Centrālās bankas likumā, un par to
visu laiku tur tika diskutēts, teiksim, likumā par
tautsaimniecības atttīstību vai likumā
par tautsaimniecības regulēšanu. Tas dažādās
valstīs tiek dažādi skaidrots, un tāpēc
tomēr, pamatīgi to izdiskutējot, šeit
tiešām deputāts Tomiņš jau bija noņēmis
šo savu priekšlikumu patiesi par labu, teiksim, Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas redakcijai, jo, ja runā
personiski, tad, protams, manuprāt, viņu varētu
svītrot, bet varētu viņš arī palikt,
bet izdiskutējot Budžeta komisijas viedoklis bija
tāds, ka tomēr šeit nevajadzētu atbalstīt
šajā redakcijā Zigurda Tomiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu -
91. pantā vārda "sekmētu" vietā
lietot "nodrošinātu". Lūdzu rezultātu!
Par - 35, pret - 16, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.
O.Kehris. 92. pantā ir atbalstīta Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, 94. pantā...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos,
tātad mēs esam nonākuši līdz 94.
pantam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Tā
ir ārkārtas sēde, un deputāti ir kuplā
skaitā. Reģistrācija! Reģistrējamies.
Godātie deputāti, rit reģistrācija! Lūdzu
nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Ārkārtas sēdes pirmās daļas noslēgumā nav reģistrējušies šādi deputāti:
Mariss Andersons,
Alfreds Čepānis,
Imants Daudišs,
Oskars Grīgs,
Raimonds Jonītis...
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs
atradās zālē, bet nereģistrējās.
Tālāk, lūdzu!
I.Folkmane.
Raimonds Jonītis,
Jānis Jurkāns,
Odisejs Kostanda,
Ilga Kreituse...
Aivars Kreituss...
Sēdes vadītājs. Tāpat....
I.Folkmane. ... ir zālē...
Ludmila Kuprijanova,
Janīna Kušnere,
Andris Līgotnis,
Ruta Marjaša,
Valdis Pavlovskis,
Velta Puriņa,
Pauls Putniņš...
Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš
ir zālē.
I.Folkmane.
Gunārs Resnais... arī ir zālē...
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Jānis Straume...
Sēdes vadītājs. Ir zālē.
I.Folkmane.
Jānis Urbanovičs,
Mārtiņš Virsis,
Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 16.00.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija.
Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Lūdzu,
turpināsim! 94. pants.
O.Kehris. 94.pants, Budžeta un finansu komisija
ierosina svītrot šo pantu. Mūsuprāt, šajā
gadījumā izpaliktu arī nepieciešamība
pēc Tomiņa kunga priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Deputāts
Tomiņš piekrīt. Deputātiem nav iebildumu?
Lūdzu - Aivars Endziņš. Atklājam debates.
A.Endziņš (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Ja mēs svītrojam
šo pantu, tad vai nu mana loģika ir apgrūtināta,
vai kas cits, es nesaprotu. Ja mēs izsvītrojam šo
pantu "Parastā uzraudzības kārtība",
bet nākamais pants ir "Pastiprinātā uzraudzības
kārtība", tad kāpēc uzreiz ir
"pastiprinātā", bet citas nekādas
kārtības nav? Es tāpēc nesaprotu šeit
to loģiku un tomēr piedāvātu, lai tas
pants paliek, jo citādi te zūd loģika. Kāpēc
pēkšņi parādās "pastiprināta"?
Sēdes vadītājs. Vēl debatēs
grib piedalīties deputāts Vilis Krištopans - "Latvijas
ceļš". Lūdzu!
V.Krištopans (LC).
Man ir ļoti sīka piezīme. Tā
parastā uzraudzība jau ir tas viss pārējais,
kas notiek šajā likumā. Un tad tā nākošā
arī būtu šī pastiprinātā uzraudzība.
Nekādu pretrunu te nav.
Sēdes vadītājs. Debates līdz
ar to pabeidzam. Referents vēl var īsi komentēt.
O.Kehris. Jā, kolēģi, tik tiešām
visā likumā jau visas parastās uzraudzības
normas ir ietvertas. Tās ir visā likuma tekstā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
tālāk!
O.Kehris. 95. pantā ir atbalstīta Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. 96.pantā
ir atbalstīts deputāta Krištopana priekšlikums
- izslēgt šo pantu. Tādā ziņā
būtībā pazaudētu lomu arī deputāta
Bukovska priekšlikums. (No zāles deputāts A.Endziņš:
"Vai tad mēs nebalsosim?")
Sēdes vadītājs. Jūs tik
tēlaini runājāt par to loģiku, ka es
sapratu, ka jums deputāts Krištopans paskaidroja, bet,
ja jūs vēlaties, lai mēs balsojam, tad es
ļoti atvainojos. Mums tiešām ir jāatgriežas,
un tad mums vēl jāturpina skaidrojums šeit,
es atvainojos, par 94.pantu. Deputāts Endziņš
lūdz Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu
- svītrot šo pantu - balsot. Tā kā mēs
atsākam debates par šo lietu, tad, lūdzu - Ojārs
Kehris, referents.
O.Kehris. Es varu tikai paturpināt to, ko
jau es iesāku. Šajā likumprojektā ir noteiktas
normas, kas ir paredzētas parastajai uzraudzībai.
Un vai vajag to minēt atsevišķā - 94.pantā,
kur jau pirms šā panta ir minētas konkrētas
normas, kas tiek īstenotas parastajā uzraudzībā
pār jebkuru Latvijas Republikas kredītiestādi?
Te šis pants tika pārcelts no tā saucamā
Banku aģentūras likuma, bet tad, kad viņu
darba grupa un pēc tam komisija skatīja cauri, tad
izrādījās, ka tā var būt, ka viņam
būtībā nav nekādas slodzes, jo te tiek
pārskaitīts tas, kas jau tik un tā tiek darīts.
Un, mūsuprāt, tāpēc pastiprinātā
uzraudzība tiešām ir pastiprināta, bet tā
parastā ir tā, kura ir atainota šajā likumā.
Tāpēc es aicinu tomēr, ja ir nepieciešams,
tad nobalsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšlikumu - svītrot šo pantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 94.pantu!
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas
- 12. Priekšlikums ir pieņemts, un pants tiek svītrots.
O.Kehris. Tātad mēs jau runājam
par 95.pantu, kur atbalstījām Budžeta komisijas
priekšlikumu. 96.pantā un 97.pantā arī
ir atbalstīts Budžeta komisijas priekšlikums un
nav atbalstīts šis pants...
Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti!
Tātad pret 96.pantu deputātiem nav iebildumu?
O.Kehris. Labi, es, godātie kolēģi,
esmu saņēmis no dažiem kolēģiem
deputātiem lūgumu - skatīt vēl ātrāk,
bet nu es saprotu, ka vajag lēnāk.
Sēdes vadītājs. Ir viedokļi
pa vidu...
O.Kehris. Es labprāt varu arī lēnāk,
bet...
Sēdes vadītājs. Tagad ir 97.pants.
O.Kehris. 97.pantā Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija redakcionāli un ne tikai redakcionāli...
Proti, papildināt tekstu ar "Latvijas Bankas pilnvarnieki
darbojas saskaņā ar šā likuma 113., 115.
- 118. pantu", un nav atbalstīts deputāta Bukovska
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Tomiņš!
Uzsākam debates par 97.pantu.
Z.Tomiņš (LZS).
Es vēlētos runāt nevis par deputāta Bukovska priekšlikumu, bet par Budžeta un finansu (nodokļu) komijas priekšlikumu - papildināt 97.pantu ar šo redakciju saistībā ar likuma 113. un no 115. līdz 118.pantam. Ja atskatāmies uz 93.pantu, tad tur ir teikts, ka Latvijas Banka uzraudzības procesā nosaka uzraudzības kārtību, bet 97. pants saka: "Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtības prasību izpildi, Latvijas Banka ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku." Tātad no tā izriet, ka šis Latvijas Bankas pilnvarnieks realizē Latvijas Bankas viņam uzdotos pienākumus un tiesības, kā Civillikumā teikts, saskaņā ar pilnvarojumu līgumiem. Precīzi citēju: "Ar pilnvarojuma līguma vienu pusi pilnvarnieks uzņemas pildīt otrai pusei - pilnvaras devējam - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu." Te ir iestrādāts ļoti nopietns, būtisks princips, ka Latvijas Banka atbild par sava pilnvarnieka darbību attiecīgi ar pilnvarojuma apjomu un saskaņā ar pilnvarojuma līgumu, kas, protams, ja tas nav arī ierakstāms, tad tādam tam ir jābūt.
Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šis papildinājums pat sašaurina šīs tiesības, un tad korekti vajadzēja teikt, ka atsauce uz šiem trim, četriem vai pieciem pantiem un arī ar Latvijas Bankas norādījumiem... Tātad tas būtu korekti. Pretējā gadījumā es redzu, ka šis papildinājums tikai sašaurina pilnvarnieka tiesības. Un domāju, ka šis papildinājums var radīt juridiskas problēmas. Duālas problēmas. Viens ir tas pilnvarojums, ko viņš ir veicis Latvijas Bankas uzdevumā, bet otrs ir tas, ko mēs administratīvā kārtībā ar šo likumu uzdodam pilnvarniekam bez atsauces, ka viņš pilda šīs tiesības kā Latvijas Bankas pilnvarnieks. To mēs redzam 116.panta pirmajā teikumā, kur ir teikts, ka maksājumus kreditoriem, kredītiestādēm var veikt vienīgi saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem un ar pilnvarnieka atļauju. Tātad es pieņemu, ka, ja nav atsauces uz Latvijas Bankas pilnvarnieka šo funkciju realizēšanu, tad tas var notikt arī bez Latvijas Bankas atļaujas un pilnvarojuma. Līdz ar to atbildība par šāda pilnvarnieka lēmumiem vairs var arī negulties uz Latvijas Banku, jo to mēs esam šeit pateikuši, nevis dodot šīs pilnvaras caur Latvijas Banku, bet esam tiešā veidā un administratīvā kārtībā šīs pilnvaras devuši šim pašam pilnvarniekam. Un tad ir jautājums: kas atbildēs? Vienreiz te Amerika kungs stāstīja anekdoti par to zirģeli. Ja tas zirģelis nenonāks pie finiša jeb šis pilnvarnieks darbosies neveiksmīgi, tad būs atsauce uz to, ka pilnvaras ir iedevusi nevis Latvijas Banka, bet mēs ar šo likumu un tieši ar 116.pantu.
Man bija arī iebildes pret 114.pantu. Tāpēc
es negaidīju, ka tas šajā redakcijā vispār
ir pazudis, jo tur arī tas neattiecās nemaz uz pilnvarnieku.
Tāpēc, protams, arī mans balsojums būs
izšķirīgs, ja, teiksim, komisijas vadītājs
varēs dot skaidrojumu, vai 116.pantā minētais
pilnvarnieks ir tas pats Latvijas Bankas pilnvarnieks. Un, ja
tā, tad es redzu, ka tur praktiski ir nepieciešama
tikai redakcionāla korekcija, un tad tas jautājums
varētu tikt noņemts, bet tajā pašā
laikā es uzskatu, ka, ja jau tajos pantos visas šīs
funkcijas ir uzskaitītas, tad kāpēc mums šajā
pantā vēl ir jāatsaucas uz tiem pašiem
pantiem, kuros jau tas ir pateikts, pie tam radot duālu
situāciju? Paldies par uzmanību! Tātad es
uzturu spēkā priekšlikumu - noraidīt
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu
par šā panta papildināšanu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Lūdzu referentu! Un tad balsosim.
O.Kehris. Godātais Tomiņa kungs! Godātie kolēģi! Mēs tiešām šo esam diskutējuši trīskārt komisijā, un mēs balstāmies uz to pieņēmumu, ka ir svarīgi likumā noteikt, uz kāda pamata pilnvarnieks darbojas. Tāpēc šeit konkrēti ir noteikts, ka Latvijas Bankas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma konkrētajiem pantiem. Ja Latvijas Banka pati par sevi slēdz ar pilnvarnieku līgumu, kaut kā precizējot to šo pantu ietvaros, tad tādā gadījumā to, protams, likuma ietvaros regulēs konkrētais pilnvarnieka līgums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas ierosinājumu - papildināt 97. pantu šādā
redakcijā... Un tālāk seko teksts. Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 7.
Ir pieņemts. Jā... nu bet drusciņ nelāgi
sanāca. Vispirms jau vajadzēja balsot deputāta
Bukovska priekšlikumu, bet... (No zāles deputāts
A.Endziņš: "Tas jau saistībā ar iepriekšējo
pantu - tas atkrīt.")
O.Kehris. Es domāju, ka arī Bukovska
kunga... Viņš neuzturēja spēkā
savu priekšlikumu jau komisijā. Es domāju, ka
viņa klātneesamība pašlaik liecina par
to, ka viņš ir pilnībā apmierināts
ar to redakciju, kāda šeit ir.
Sēdes vadītājs. Es atļaušos
nekomentēt tālāk.
O.Kehris. Tālāk ir šis papildinājums
pēc 97.panta, uz ko jau Tomiņa kungs norādīja,
ka šeit ir šis pants, ka Latvijas Banka ir atbildīga
par zaudējumiem, kuri radušies Latvijas Bankas pilnvarnieka
vainas dēļ. Lūgums ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
O.Kehris. Tālāk 98.pantā ir deputāta
Tomiņa priekšlikums - izslēgt šo pantu.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Par 99.pantu ir komisijas priekšlikums
- pārvietot 99.pantu aiz 48.panta, lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk pēc 100.panta
ir priekšlikums - izveidot jaunu pantu, ka ārvalstu
kredītiestāžu uzraudzības institūcijām
ir tiesības veikt pārbaudi šo valstu banku nodaļās
- filiālēs Latvijā, iepriekš par to brīdinot
Latvijas Banku. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
O.Kehris. 101.panta otrajā daļā
ir ietverti redakcionāli Tomiņa kunga priekšlikumi,
ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
O.Kehris. Deputāta Bukovska priekšlikums
trešajā daļā arī ir redakcionāls
un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Mēs, Budžeta un finansu
komisija, iesakām pēc 102.panta papildināt
ar jaunu pantu un lūdzam Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
O.Kehris. Par 103.pantu ir priekšlikums - pārvietot šo 103.pantu uz nodaļu par atbildību, konkrēti aiz 139.panta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Tālāk mēs esam sasnieguši jau devīto nodaļu "Kredītiestāžu saistību izpildes ierobežojumi". Šeit Budžeta komisija ir iesniegusi priekšlikumu - svītrot vārdus "un ilgstoša". Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 109.pantā ir precīzēta redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 114.pantā ir atbalstīts Bukovska
kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 115.pantā ir Tomiņa kunga
un Bukovska kunga priekšlikumi. Bukovska priekšlikums
ir iestrādāts, bet Tomiņa kunga priekšlikums
ir daļēji iestrādāts 115.pantā Budžeta
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. 117.pantā nav atbalstīts
Bukovska kunga priekšlikums - izslēgt šo pantu,
bet ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums
- izteikt to precīzākā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 118.pantā lūdzu atbalstīt
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 119.pantā ir redakcionāli...
būtībā viņi nav redakcionāli -
, bet mēs atbalstījām Juridiskā biroja
priekšlikumu par 119.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Līdz ar to mēs esam nonākuši
pie jaunas nodaļas "Kredītiestāžu
likvidācija un bankrots", kura ir pārcelta no
mūsu jau atbalstītā likuma "Par kredītiestāžu
likvidāciju un bankrotu", un šeit mēs lūdzam
atbalstīt šo pantu iekļaušanu šeit izklāstītajā
redakcijā, proti, 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126.
un 127.panta iekļaušanu šajā nodaļā.
Šeit mums būtu atkal jāpāriet uz dokumentu
nr.2042-a un jālūdz attiecīgi atbalstīt
128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., arī 135. un 136.panta
iekļaušanu.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Vai pret šiem minētajiem pantiem, un
to redakciju, kas jums ir iesniegta, iebildumu nebija? Nebija.
Pieņemti.
O.Kehris. Vēl 31.lapaspusē ir finansu
ministres Sāmītes kundzes priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. 136.pantam...
O.Kehris. 136. un 137.pantam, ko komisija ir lūgusi
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Tālāk!
O.Kehris. Līdzīgi komisija ir atbalstījusi
devītās nodaļas atbildības, kura ir pilnībā
saskaņota ar Saeimas Juridisko biroju, iekļaušanu
šajā likumprojektā, un līdz ar to lūdzam
atbalstīt 138., 139., 140., 141. un 142.panta iekļaušanu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts.
O.Kehris. Un līdz ar to mēs esam nonākuši
pie pārejas noteikumiem, un par pārejas noteikumu
pirmo punktu tika saņemti Tomiņa kunga un Juridiskā
biroja priekšlikumi, kuri ir iestrādāti Saeimas
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā,
kura paredz to, ko es jau minēju ievadziņojumā,
- līdz ar šā likuma spēkā stāšanos,
spēku zaudē likums "Par bankām",
jo šeit ir ietvertas visas šīs normas, kuru nebija
Ministru kabineta noteikumos nr.212 "Komercbanku noteikumi".
Tāpat spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.211., nr.212., nr.213.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!
O.Kehris. Tālāk. Pārejas noteikumu
2.punktā ir atbalstīts mūsu komisijas priekšlikums
- izslēgt šo pantu, jo viņš ir zaudējis
aktualitāti.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem
iebildumu? Nav.
O.Kehris. Izslēgt arī noteikumu 3.punktu.
Tālāk ir atbalstīts priekšlikums - pēc
4.punkta papildināt redakciju, kur ir paredzēts šī
kapitāla pieaugums gan krājaizdevumu sabiedrībām,
gan bankām, par ko mēs jau runājām iepriekš...
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šo papildinājumu? Nav.
O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts
arī deputāta Tomiņa priekšlikums pārejas
noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem.
O.Kehris. Tālāk ir 5.punktā atbalstīts
būtībā Budžeta komisijas precizējums.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un arī 6.punktā ir precizējums.
Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un ir precizēts arī noteikumu 7. un 8.punkts, ko ir iesniegusi finansu ministre Sāmīte. Komisija pēc diskusijām arī to ir nolēmusi atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. Un tagad, kolēģi, ir pats pēdējais priekšlikums, kurš diemžēl nav atbalstīts. Deputāts Tomiņš jau lika priekšā, ka likums stājas spēkā līdz ar tā izsludināšanas dienu. Mēs, lai gan, no vienas puses, ļoti atbalstām pēc iespējas ātrāku šā likumprojekta stāšanos spēkā, tomēr neatbalstījām šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka likumprojektā, kuru mēs tikko izskatījām, ir 142 panti. Tajā ir dažas samērā jaunas nodaļas, un tomēr viņam būtu jāstājas spēkā likumā paredzētajā kārtībā, nenosakot kādu īpašu laiku, lai tomēr nebūtu pārmetumu, ka šis likumprojekts nav vēl iepazīts, nav vēl publicēts, bet ir jau stājies spēkā. Tāpēc nevar stāties spēkā ar izsludināšanas dienu, un mēs, komisija, aicinājām nerakstīt neko. Tas nozīmē, ka viņš stājas spēkā parastajā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS).
Cienījamie deputāti! Tieši šādu priekšlikumu iesniedzu un uzskatu, ka šis likums ir bijis nepieciešams šādā uzlabotā veidā un nu uzlabots viņš ir, kā mēs redzam, salīdzinot ar to, kādi ir Ministru kabineta noteikumi nr.212. Viņš ir uzlabots nevis par saviem 50%, bet ar daudzām būtiskām lietām. Pie viņa ir nopietni pastrādāts, tāpēc viņam vajadzētu pēc iespējas ātrāk stāties arī spēkā. Ja nepieņem šo manu priekšlikumu, tad mēs varam rēķināties ar to, ka viņš, šis likumprojekts, kā likums stāsies spēkā ne ātrāk kā 21 dienu, skaitot no šodienas, un ne vēlāk kā pēc 35 dienām. Es uzskatu, ka tas tomēr ir nedaudz par ilgu, jo šis likums ir ļoti aktuāls.
Ja tiek pieņemts mans priekšlikums šajā redakcijā, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, tad saskaņā ar Satversmi viņš stāsies spēkā un tiks izsludināts ne agrāk kā septītajā dienā un ne vēlāk kā 21. dienā pēc tā pieņemšanas. Līdz ar to es paredzu, ka Valsts prezidents nopietni pārbaudīs, un es nedomāju, ka viņš tiks septītajā dienā jau izsludināts, no šodienas skaitot. Es uzskatu, ka kādas divas nedēļas, ar ko mēs varam rēķināties, tas ir pietiekošs laiks, jo šis likumprojekts ir nopietns. Bez tam es domāju, ka baņķieri un attiecīgās valsts institūcijas tajā ir nopietni iedziļinājušies šī likumprojekta tapšanas laikā, un tāpēc es tomēr ierosinātu lūgt jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo, kā mēs dzirdējām, arī Kehra kungs teica, ka tas ir gan ļoti vajadzīgs, gan arī varbūt ir sarežģīts. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jūs vēlaties runāt? Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šeit, protams, Saeimai ir jāizšķiras. Es personīgi arī ļoti gribētu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, lai likums stātos pēc iespējas ātrāk spēkā. Protams, šeit Saeimai ir jāizšķiras, lai mēs varētu saņemt. Komisija lielā mērā vadījās pēc Juridiskā biroja speciālistu ieteikumiem, ka tomēr tik sarežģītu un diezgan apjomīgu likumu Saeimai diezin vai ir mērķtiecīgi tomēr tik ātri pieņemt, jo pēc tam mēs varam saņemt pārmetumus, ka nav varējuši iepazīties, bet viņš jau ir spēkā. Taču, protams, šeit Saeima, es domāju, tiešām var izšķirties.
Sēdes vadītājs. Ļaujiet tad mums izšķirties. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par kredītiestādēm" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!
A.Poča (LC).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Tika nobalsots, ka likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par Valsts ieņēmumu dienestu"" ir
izskatāms steidzamības kārtā. Tāpēc
šeit ir sagatavoti priekšlikumi otrajam lasījumam.
Dokuments ir nr.1024A. Tagad skatīsim šo likumprojektu
pa pantiem. Par 1.pantu. Laikā starp pirmo un otro lasījumu
netika iesniegti priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām
tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti.
A.Poča. Bet arī pirmais bija... nē, tas ir, pēc pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas par 1.pantu priekšlikumu nebija. (Starpsaucieni no zāles: "Par 8.pantu, nē ceturto...")
Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna...
A.Poča. Tātad priekšlikumi ir iesniegti
par 8.pantu, ir deputātes Počas priekšlikums
papildināt... es atvainojos, par 4.pantu, tas ir 8.punkts
likumprojektā, - papildināt 4.panta 7.punktu ar šādu
tekstu: "piemērojot 22.panta trešajā daļā
noteikto kārtību". Respektīvi, šajā
pantā bija noteikta kārtība, kādā
Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks var atcelt
savus rīkojumus. Un ir sagatavots grozījums 22.pantā,
un komisija to atbalstīja, un tāpēc ir atbalstīts
šis priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir
9.pantā. Ir precizēta redakcija, lai saskaņotu
likumprojekta terminoloģiju. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir
12.pantā. Ir precizēta redakcija, deputātes
Počas priekšlikums precizēt panta redakciju.
Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 15.pants. Ir deputātes Počas
priekšlikums precizēt panta redakciju, un komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 21.pants. Ir deputāta Karnupa
priekšlikums precizēt kārtību, kādā
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim aizliegts
izpaust informāciju par nodokļu maksātājiem.
Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Par 22.pantu. Ir deputātes
Počas priekšlikums papildināt šo pantu ar
jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot pārējo
panta numerāciju. Šā priekšlikuma būtība
ir izveidot Valsts ieņēmumu dienestā īpašu
komisiju, kas izvērtētu strīdīgus gadījumus,
kad Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodaļu
priekšnieki ir pieņēmuši vienu lēmumu,
bet Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam vajadzētu
šo lēmumu, teiksim, atsaukt vai pārskatīt,
un viņš varētu ar šo institūciju konsultēties.
Tā savā veidā būtu zināma kasācijas
institūcija, lai nebūtu tik daudz gadījumu,
kad uzņēmējiem vai arī Valsts ieņēmumu
dienestam būtu jāgriežas tiesā, un, lai
tiešām būtu pārstāvētas visas
intereses, ir ierosināts šajā komisijā iekļaut
divus cilvēkus no centrālā aparāta, divus
- no rajonu nodaļas, un divus - no uzņēmēju
vidus. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir
par 24.pantu. Deputāta Karnupa priekšlikums ir nomainīt
likumprojektā paredzētos 80%, ko Valsts ieņēmumu
dienests varētu saņemt par konfiscētajām
precēm un citām precēm pēc to realizācijas
un iekasēt šo naudu attiecīgi budžetā.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un, ja ir
atļauts, es komentēšu, kādu iemeslu dēļ.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Poča. Pirmkārt, šobrīd
esošā kārtība paredz, ka visas institūcijas,
kas piedalās šo preču konfiskācijā,
pēc to realizācijas ir tiesīgas saņemt
80% un ieskaitīt savos speciālajos budžetos
materiāli tehniskām vajadzībām un arī
izmantot citos veidos. Bez tam es gribētu teikt - un šoreiz
es runāšu kā deputāte, ja atļauts...
Sēdes vadītājs. Tad sākam
debates. Jā, lūdzu! Un pēc tam - Karnupa kungs.
A.Poča. Es pilnīgi piekrītu,
ka šobrīd šī sistēma, kas ir izveidojusies
attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta
darbinieku stimulēšanu, ne sevišķi veicina
normālu darbu, un varbūt pat varētu konceptuāli
pārskatīt šo sistēmu, ka stimulēšanai
tiek izmantotas tās naudas summas, kas tiek iegūtas
par konfiscētu preču realizāciju vai par aprēķinātām
soda naudām un citām lietām. Bet diemžēl,
ja mēs šo sistēmu konceptuāli pārskatām,
tad mums ir konceptuāli jāpārskata arī
citi ar to saistītie, šobrīd spēkā
esošie likumi par visu šo citu institūciju darbību
un materiālo stimulēšanu. Un šobrīd,
kamēr šis jautājums nav konceptuāli izdiskutēts,
es ieteiktu - vienkārši tādēļ, lai
neradītu pretrunas, teiksim, šo institūciju starpā
(robežsargi vai arī iekšlietu orgāni), -
piemērot šobrīd vēl joprojām šo
kārtību, šos 80%. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija.
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt,
man vajag jums atgādināt, ka šis priekšlikums
nav mans personīgais priekšlikums, tas ir Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas pieņemtais lēmums
un iesniegtais priekšlikums. Es šos priekšlikumus
parakstīju kā priekšsēdētāja
biedrs. Tā ka šeit es runāju kā komisijas
loceklis un aizstāvu komisijas viedokli. Mūsu komisija
neredzēja iemeslu, kāpēc naudu... tas ir viņu
darbs... naudu, prēmiju... saņemt vairākas
prēmijas, lai izdarītu savu pamatdarbu... Mūsu
komisija ir vienmēr bijusi pret šo nostādni,
pret šāda veida likumdošanu, kas nosaka, ka cilvēks
saņem pamatalgu par ierašanos darbā, un tad,
ja viņš faktiski izdara to darbu, tad mēs maksājam
viņam prēmijas. Un tāpēc komisija ierosināja
svītrot to daļu no iepriekšējās redakcijas,
kurā ir runa par to, kā izmantot 20% no budžetā
un speciālos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta
fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus
aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju
un kontroles darba rezultātā. Respektīvi, ja
viņi iztaisa revīziju un atrod kādu, kas ir
pārkāpis likumu, - un tāpēc viņiem
vajag papildus maksāt, - tad par šo papildu maksājumu
viņi vēl... Valsts ieņēmumu dienests
iekasē 20%. Mūsu viedoklis bija tas, ka, ja viņi
veic šo pārbaudi un revīziju, kas ir viņu
pamatdarbs - tāpēc viņi tika uzņemti
darbā, - tad viņi visu, ko viņi... papildu
maksājums, kas izriet no pārbaudes, iet valsts budžetā.
Tas ir viņu darbs, viņiem cita darba nav. Cita lieta
ir jautājums par konfiscēto preču realizāciju
un naudas sodiem. Šajā ziņā mēs
varējām piekrist, ka daļa no šīs naudas
varētu palikt Valsts ieņēmumu dienestā,
bet ne 80%... bet ne 80%! Valsts ieņēmumu dienests
strādā, lai valsts kasē būtu nauda, nevis
tādēļ, lai Valsts ieņēmumu dienesta
kasē būtu nauda. Vismaz tā es biju sapratis
mūsu likumdošanu. Un tāpēc mēs ierosinājām
jaunu redakciju šā panta otrajā daļā
- izsvītrot prēmiju maksāšanu un paturēšanu
par viņu pamatdarbu un samazināt procentus par konfiscēto
preču realizāciju no 80% uz 20%. Tas ir normāli,
un tāpēc es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Es gribētu pievienoties Karnupa kunga teiktajam. Protams, ir problemātiski tas, ka šī koncepcija ir ielikta citos likumos un dažiem dienestiem ir šie 80%, bet problēma ir ļoti būtiska, jo tad, kad mēs izdarījām izmaiņas speciālajā budžetā, izrādījās, ka šie dienesti, kas faktiski ir tieši atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, jo sliktāks stāvoklis, jo dzīvo labāk. Jo ir mazāka iekasēšana, jo ir vairāk pārkāpumu. Jo ir vairāk sodanaudas. Ne velti mēs jau speciālajos budžeta labojumos par pusotru miljonu palielinājām Valsts ieņēmumu dienesta speciālo budžetu.
Neapšaubāmi, stimulācija varētu būt un ir jāmeklē šīs metodes, bet tad, kad tik fantastiski slikti pildās budžets, atvēlēt tik lielu daļu naudas par to, ka tiek veikts tiešais darbs, manuprāt, nav īsti pareizi. Jo, ja tik slikti veicas iekasēšana, stimulācija varētu būt pavisam cita. Tātad, ja ir kaut kāds ieņēmumu plāns un prognoze, no pārpildījuma varētu progresīvāk kaut kādā likmē notikt atskaitījumu papildu budžetiem. Tāpēc šī stimulācija... varbūt arī šī shēma, kas izveidota, ir viena no tām, kas neļauj budžetu pildīt normāli. Jo, no otras puses, faktiski šodien Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs bieži vien tiek pārbaudīti vieni un tie paši uzņēmumi, kas strādā, un, protams, katrā gadījumā ir nepieciešams atrast dažādus pārkāpumus. Šobrīd šis modernākais pārkāpums, par ko tiek veikti uzrēķini, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem. Toreiz, kad bija diskusija, mēs ierakstījām... nu zeķu krāsa nav ierakstīta... gan pircēja, gan pārdevēja... bet pieci parametri ir ierakstīti. Un, kā nav viena no šiem parametriem, tā šie rēķini netiek skaitīti, taisa zemniekiem, kooperatīvajām sabiedrībām uzrēķinus par tūkstošiem latu, jo neatbilst viens ieraksts. Toreiz, kad bija šī diskusija, mans priekšlikums bija - līdz 50 latiem. Mazajiem pirkumiem vienkāršot šo shēmu. Un šis ir ļoti liels un būtisks, tāds graujošs mazajam un vidējam biznesam... Jo diemžēl... tie, kas ir uzņēmēji, - pamēģiniet veikalā dabūt šobrīd likumam atbilstošu šo izziņu! Šobrīd notiek varbūt visādas reklāmas un valdība varbūt kaut ko informē, bet nekur netiek informēts, kādam ir jābūt šim rēķinam. Un tad rēķina... Ja šis uzņēmējs zina, kam ir jābūt, tad, atklāti sakot, tu nonāc muļķa lomā, kad tu veikalā sāc stāstīt, kādu tev čeku vajag, ka tev vajag to numuru - manu numuru, pircēja, pārdevēja un tā tālāk. Un tas ir neapšaubāmi - lai ieņēmumus veicinātu, pēc lieliem rēķiniem ir obligāta prasība, bet mazajiem rēķiniem... Tomēr šobrīd vairs nav, kā iepriekš, tika veidoti lieli uzkrājumi, noliktavās stāvēja kaut kādi milzīgi produkcijas daudzumi. Šobrīd tomēr viss tiek pirkts pārsvarā uz īsu laiku.
Otra būtiskā problēma, kas ir saistīta ar šo stimulēšanu. Tā ir vēl būtiskāka. Faktiski - vietējās ražošanas graušana. Kādā veidā? Šobrīd nav precīzi reglamentēta konfiscēto preču realizācijas kārtība. Kā tas ietekmē vietējo tirgu? Es jums to parādīšu ar vienu piemēru. Vienā dienā Rīgas tirgū tiek ievesta šī konfiscētā prece - cīsiņi, 7 tonnas. Tā kā ir šī stimulācija, ka tikai realizējot šo preci, var saņemt šo naudu, cena tiek noteikta 70 santīmi, it kā pircējiem labi, rindas ir kā vecajos laikos, bet visi zemnieki, visi gaļas kombināti, kas todien ir atveduši savu preci, krauj iekšā savu produkciju un brauc uz mājām. Tāda ir realitāte. Un tad uzņēmēji saka: "Draugi mīļie, varbūt nemaz nekonfiscējiet, jo jūs jau mūs ar šo konfiscēto graujat vēl vairāk! Mēs jau ar tiem kontrabandistiem vēl kaut kā nebūt spējam konkurēt, bet ar jūsu dempingu mēs vispār nespējam konkurēt." Tā ka šeit ir šis otrs faktors. Un, neapšaubāmi, šobrīd izvēle ir grūta, jo šī shēma jau ir pieņemta arī citos likumos. Bet es domāju, ka šobrīd ir nopietni jāsāk pārdomāt un tomēr labāk būtu, ka paliktu šie 20% un 80%, 20% - Valsts ieņēmumu dienestam, tas nav nemaz tik maz, un ir jāsāk strādāt pie šīs nopietnās shēmas, lai stimulētu naudas ieplūšanu valsts budžetā, nevis sadalīšanu pa speciālajiem budžetiem, kuri, izrādās, pildās labi, bet centrālais budžets ir tik tukšs, ka tur nu vairs galus nevar savilkt nekam un ir jāslēdz slimnīcas un tā tālāk... Tāpēc es arī ieteiktu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu, un faktiski es skatītu konceptuāli jautājumu arī par šo pārējo institūciju stimulēšanu.
Es piekrītu, ka tām institūcijām, kam tas nav tiešais pienākums, piemēram, Zemessardzei, kam ir funkcijas ļoti ... varbūt tas nav viņu galvenais pienākums - robežu kontrolēt, jo tādam nolūkam ir robežapsardze... Es piekrītu, ka šiem dienestiem varētu būt daudz būtiskāka šī stimulācija.
Otrs gadījums: piemēram, zemnieks
uz robežas paņem šo cukura kravu, kas ir ļoti
dārga. Viņš jau par savu risku ar dzīvību
nesaņem ne santīma, jo viņam jau nepienākas:
20% ieiet kaut kādos fondos, un tas cilvēks, kas
varbūt ļoti nopietni riskē, ņemot
šo kravu, nedabū ne santīma. Tāpēc
šeit pašreiz kārtības nav ne mazākās,
un es tomēr ierosinu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu
un nopietni domāt, kā šo lietu sakārtot.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates esam
pabeiguši. Referent, lūdzu, runājiet īsi!
Jo tuvojas 17.00, un sēdes vadītājs piedāvās...
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Kā es jau sākotnēji
teicu par šo jautājumu, ka konceptuāli... tad
tiešām daudz kas būtu pārskatāms.
Un daudzējādā ziņā var piekrist
Bērziņa kungam, un es saprotu arī šo
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nostāju
un viedokli. Bet vēsturiski šī stimulēšanas
sistēma izveidojās pēc ilgas diskusijas,
lai ieinteresētu Valsts ieņēmumu dienesta
darbiniekus godīgi strādāt un veicināt
viņu algas, un tātad ar šo algu nodrošināšanu
ir jāatrod šī stimulēšanas sistēma
un kā tā veidojas. Vēl vairāk. Šī
sistēma attīstījās, un šīs
pašas Saeimas laikā, pavisam nesen, pavasarī,
mēs pieņēmām grozījumus Valsts
robežu likumā, kuri paredzēja, ka tad, ja
robežsargi piedalās mantu konfiskācijā,
viņiem ir tiesības saņemt pēc konfiskācijas
šos 80%. Līdzīgi ir iestrādātas arī...
(Zālē liels troksnis)
Sēdes vadītājs. Es ļoti
atvainojos! Kolēģi, es negribētu saukt uzvārdus.
Lūdzu, klusāk!
A.Poča. Līdzīgi ir arī
... pavisam nesen tika izdarīti šie grozījumi
likumā par policiju, kur arī ir paredzēti šie
80%. Un, kā jūs zināt, šobrīd šīs
institūcijas vairāk vai mazāk sastrādājas,
lai nodrošinātu normālu muitas darbu vai cīnītos
pret kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā
un tamlīdzīgi. Es nedomāju, ka tas veicinās
šo institūciju pretnostatīšanu, ka vieniem
dos 80%, otriem - 20% šobrīd šajā situācijā
un veicinās normālu viņu sadarbību un
darbu. Es tomēr lūgtu atbalstīt šādu
redakciju un tad sākt diskutēt un pārskatīt
konceptuāli, saistot ar visām institūcijām...
Paldies.
Sēdes vadītājs. Atbalstīt
šādu redakciju, tas ir, otrajā lasījumā.
A.Poča. Es atvainojos, otrajā lasījumā
nobalsoto redakciju.
Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu
zvanu! Balsosim par deputāta Viestura Paula Karnupa iesniegto,
kā viņš teica, Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas redakciju 24.panta otrajai daļai. Balsojam. Lūdzu
rezultātu! Par - 34, pret - 7, atturas - 16. Ir pieņemta
šī redakcija. Lūdzu, tālāk!
A.Poča. Nākamais ir deputātes
Počas priekšlikums - papildināt šo pantu
ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības
iekasēt speciālajā budžetā no uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām) maksu par
pakalpojumiem, ko veic muitas iestādes saskaņā
ar Ministru kabineta noteikumiem." Budžeta komisija
to atbalstīja, un es argumentēšu, kāpēc.
Šobrīd mums ir izveidojusies situācija, ka mēs
cenšamies sakārtot muitas sistēmu un tiešām
nodrošināt ar muitniekiem visas nepieciešamās
piestātnes, muitas noliktavas un tamlīdzīgi.
Šobrīd ierobežotie budžeta līdzekļi
mums neatļauj paplašināt štatus, un šo
muitnieku fiziski trūkst. Tajā pašā laikā
vesela rinda uzņēmēju un uzņēmējsabiedrību,
kas nodarbojas gan ar muitas noliktavu pakapojumu sniegšanu
un citiem, - praktiski šo mūsu pieņemto noteikumu
ierobežojumu dēļ nepieciešami visur ir muitnieki,
- nespēj šo darbu turpināt un savus līgumus
pildīt. Kā kompromisa variantu paši uzņēmēji
ir piedāvājuši: mēs esam ar mieru iemaksāt
Valsts ieņēmumu dienesta speciālajā
budžetā, nevis tieši maksāt par tādu
muitnieku turēšanu. Tas iet caur budžeta naudu,
kas nodrošinātu viņu normālu darbību.
Es saprotu, ka varētu būt iebildumi pret...
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi
deputātiem?
A.Poča. Nav. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi
ir izskatīti, un lūdzu tos akceptēt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā
"Par Valsts ieņēmumu dienestu""
pieņemšanu otrajā lasījumā! Tas bija
steidzams, tātad šis ir pēdējais lasījums.
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas
- 1. Likums ir pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Man kā sēdes vadītājam
ir jāizmanto Kārtības ruļļa 49. pants,
un mans pienākums ir ierosināt sēdi pārtraukt
līdz ceturtdienai pulksten 9.00, jo mēs esam uzsākuši
šodien plānoto sēdi un tai bija jābeidzas
pulksten 17, un tāpēc es šo pienākumu pildu,
bet deputāti var izteikt citus priekšlikumus un Saeima
var lemt citādi. Lūdzu!
A.Poča (LC).
Ja drīkstētu... Cienījamais priekšsēdētāja
kungs, mums ir divi likumprojekti, kuri ir izskatāmi steidzamības
kārtā un par kuriem nav saņemts neviens priekšlikums
laikā starp pirmo un otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar
to sēdes vadītājs ierosinās pārtraukt
sēdi pēc šiem abiem...
A.Poča. Jā, paldies.
Sēdes vadītājs. Tātad -
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"".
A.Poča. Jā, laikā starp pirmo
un otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu
akceptēt šo likumprojektu otrajā un galīgajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu otrajā lasījumā un pēdējā lasījumā, jo tas ir steidzams. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.
Un nākamais ir par...
A.Poča. Tas ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".
Arī par šo likumprojektu laikā starp pirmo un
otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu
to akceptēt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu
otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti, ierosinu sēdē pārtraukumu līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Par to ir jālemj Saeimai, jo mums ir ārkārtas sēde un mēs nevaram pasludināt pārtraukumu citādi, kā tikai ar Saeimas balsojumu. Varbūt ir arī citi priekšlikumi? Nav. Tad lūdzu balsot par šo sēdes vadītāja priekšlikumu: sēdi pārtraukt līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.
Tagad, lūdzu, reģistrēsimies!
Reģistrācija! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra
biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:
Mariss Andersons,
Vilnis Edvīns Bresis,
Igors Bukovskis,
Alfreds Čepānis,
Imants Daudišs,
Māris Grīnblats,
Raimonds Jonītis,
Jānis Jurkāns,
Ēriks Kaža,
Odisejs Kostanda,
Andrejs Krastiņš,
Ludmila Kuprijanova,
Janīna Kušnere,
Andris Līgotnis,
Ruta Marjaša,
Valdis Pavlovskis,
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Anita Stankēviča,
Leonards Stašs,
Jānis Urbanovičs,
Mārtiņš Virsis.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, tātad sēdē ir pārtraukums
līdz 12. oktobrim pulksten 9.00, un aicinu
frakciju vadītājus un komisiju priekšsēdētājus,
kā vienmēr, piedalīties pirmdien Prezidija
sēdē, kur mēs lemsim par kārtējās
sēdes darba kārtību.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Likumprojekts æPar kredītiestādēmæ (3.lasījums)
(918., 2042. un 2042.-a
dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 1.lpp.
Debates - dep. Z.Tomiņš (19.pants) - 8.lpp.
- Ministru kabineta pārstāvis I.Rimšēvics - 10.lpp.
- dep. Z.Tomiņš - 10.lpp.
- dep. M.Ā.Kalniņš (20.pants) -12.lpp.
- Ministru kabineta pārstāvis I.Rimšēvics - 14.lpp.
- dep. Z.Tomiņš - 18.lpp.
- dep. Z.Tomiņš (35.pants) - 21.lpp.
- Ministru kabineta pārstāvis I.Rimšēvics - 29.lpp.
- dep. Z.Tomiņš - 30.lpp.
- 32.lpp.
- 35.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 38.lpp.
Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš (94.pants) - 40.lpp.
- dep. V.Krištopans - 40.lpp.
- dep. Z.Tomiņš (97.pants) - 43.lpp.
- dep. Z.Tomiņš - 51.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts ieņēmumu
dienestuææ (2.lasījums) (Steidzams)
(901., 1024. un 1024.-a
dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 53.lpp.
Debates - dep. V.P.Karnups - 56.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 57.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar grāmatvedībuææ
(2.lasījums) (Steidzams)
(821. un 1025.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 63.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar muitas
nodokli (tarifiem)ææ (2.lasījums)
(Steidzams) (962. un 1065.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 63.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 64.lpp.