Sēdes vadītājs. Turpinām 16. marta sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanu.
Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem".
Mēs iesākām izskatīt to pagājušajā
sēdē un šodien jāsāk izskatīt
5. panta 3. punkts. Referents Raimonds Jonītis - Tautsaimniecības
komisijas vārdā. Lūdzu!
R.Jonītis (LC).
Labrīt! Tas ir dokuments nr. 247, 9. lapaspuse.
Par 5. panta 3. punktu. Te ir tikai tīri redakcionālas
dabas labojums - vairs netiek nosaukts konkrēts likums
par politiski represētās personas statusa noteikšanu,
jo mums darba apritē jau ir cits likums, un es aicinu pievienoties
komisijas atbalstītajai redakcijai, kas tikai tīri
redakcionāli nosauc šo likumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
- par 6. panta sesto daļu. 11. lappusē. Trīs
tīri redakcionālas dabas labojumi. Tos iesniedzis
deputāts Jonītis. Komisija viņus visus atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai par šiem
redakcionālajiem labojumiem deputātiem nav iebildes?
Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. 7. pantā ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" un deputāta Jonīša
priekšlikumi, ka sertifikāti politiski represētām
personām... Abi šie priekšlikumi ir tīri redakcionāli
- vienā tiek nomainīts likuma konkrētais nosaukums,
bet otrs ir tīri redakcionāls. Es aicinu atbalstīt,
arī komisija atbalstījusi abus.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem,
kuri iesnieguši savus priekšlikumus, nav iebildes pret
šo redakciju? Nav. Vai citiem deputātiem ir kādi
iebildumi? Arī nav. Pieņemts. Tālāk!
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
- par 8. panta otro daļu. Praktiski arī šeit ir
tas pats, ko mēs iepriekš jau esam atbalstījuši,
- konkrētais likuma nosaukums ir aizvietots ar vārdiem
"likumā paredzētajā kārtībā".
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iesniedzējiem nav iebildes pret šo redakciju? Nav.
Arī citiem deputātiem nav? Pieņemts. Lūdzu,
tālāk!
R.Jonītis. Par 8. panta ceturto daļu ir
divi priekšlikumi - viens no Juridiskā biroja un viens
ir deputāta Jonīša priekšlikums, lai sakārtotu
šo pantu un paredzētu, kā ir mantojams. Tautsaimniecības
komisija izskatīja šos abus priekšlikumus, tos ir
atbalstījusi un izteikusi nedaudz mainītā redakcijā,
kas ir redzama trešajā ailītē. Es aicinu
atbalstīt komisijas variantu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. 9. pants -"Sertifikāti
īpašuma kompensācijai" - ir tikai... Nē,
es atvainojos... Pirmais priekšlikums ir - nodaļas virsrakstu
izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir tīri
redakcionāls ieteikums, lai visā likuma tekstā
panāktu vienotu šo nosaukumu, tātad turpmāk
sauktu "Îpašuma kompensācijas sertifikāti".
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem
iebildes? Pieņemts.
R.Jonītis. Un arī 9. panta virsrakstā,
par cik mēs nupat pieņēmām nodaļas
virsrakstu, ir tikai šī vārdu maiņa.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir deputātes Seiles priekšlikums, kur piedāvāts
arī par karadarbības rezultātā zaudētajiem
īpašumiem piešķirt sertifikātus. Tautsaimniecības
komisija to ir izskatījusi, bet viņa nevarēja
atbalstīt tā iemesla dēļ, ka Latvijas
Republika nevarētu uzņemties nekādu īpašu
papildu atbildību par tiem postījumiem, kas nodarīti
kara laikā.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas
Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam
debates par šo priekšlikumu.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Centrālā
zemes komisija ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu
ar jautājumiem: kāpēc, ja manu māja nodedzināja
kara laikā, par to nevar saņemt atlīdzību,
bet, ja viņu nojauca meliorācijas periodā,
kad darbojās kolhozi, tad par to var saņemt atlīdzību?
Šādu īpašumu nav pārāk daudz.
Es jau dzirdēju, ka Endziņa kungs iebilst: vai
par visu Jelgavu dosim kompensāciju? Šādos gadījumos
var arī, protams, citādā veidā pieprasīt
šo kompensāciju. Es domāju, ka to tālāk
varētu regulēt Ministru kabineta noteikumi, kuros
gadījumos to darīt, un vismaz par individuālajām
lauku mājām šādu kompensāciju vajadzētu
saņemt, un tas būtu tikai taisnīgi. Nežēlosim
šos sertifikātus, kuriem jau tā ir pārāk
mazs pielietojums un kurus mēs dalām pa labi un pa
kreisi. Kāpēc mēs nevaram par mājīpašumiem,
kuri gājuši bojā kara laikā, izsniegt šo
papīrīti, kuru sauc par sertifikātiem? Paldies
par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis
- Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Līgotnis (LC).
Kolēģi, tā nu ir gadījies,
ka man parasti Seiles kundzei ir jāoponē, un tas
ir jādara tādēļ, ka šeit taisnīguma
nav nekāda. Redzat, pie tām kolhozu lietām vainīga
bija tā valsts vara, kas Latvijā tobrīd pastāvēja,
lai nu kāda, bet tā bija Latvija. Par valsts grēkiem
valstij ir jāatbild, bet nedz Valmieru, nedz Jelgavu Latvija
nenopostīja. Tās bija citas valstis, citu varu bruņotie
spēki, kas to izdarīja, un mums par viņu grēkiem
nav jāmaksā. Ne es jūtos par to atbildīgs,
ne arī jūs, Seiles kundze, un es domāju, ka
nevajadzētu mums savus nodokļus ieguldīt šādu
zaudējumu kompensācijā. Jūs zināt,
ka katram noziedzniekam jāatbild par sevis izdarīto
un nevar prasīt no upura, lai viņš segtu cita
pāridarītāja grēkus. Es aicinu šo
priekšlikumu noraidīt, jo tā apmierināšana
nebūtu taisnīga pret mums, pret latviešu tautu.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!
O.Grīgs (LZS).
Labrīt Prezidij, priekšsēdētāja
kungs, cienījamie deputāti! Es savukārt oponēšu
manam kolēģim Līgotņa kungam. Ja viņš
uzskata, ka pēckara sagrautās mājas... ka vainīga
ir tā vara, kāda nu bija, tad jāteic, ka vainīgumu
nosaka tiesa, bet tāda tiesa diemžēl vēl
nav bijusi. Jums kā juristam to vajadzēja zināt.
Bet es šeit pilnīgi pievienojos Seiles kundzei, ka par
sagrautajām pilsētām, kas cieta no vācu
vai no krievu bombardēšanas vai no spridzināšanas,
te tiešām varētu noteikt Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā. Un es domāju, ka laukos tik tiešām
nav tik daudz šo īpašumu, par kuriem nevarētu
kompensēt ar sertifikātiem. Tā ka es pievienojos
Seiles kundzes izteiktajai domai.
Sēdes vadītājs. Aija Poča
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Poča (LC).
Augsti godātais Prezidij, cienījamie
kolēģi! Mani vienīgais arguments tikko minētajos
deputātes Seiles un Oskara Grīga izteikumos pārsteidz.
Vai mēs tiešām dalīsim Latvijas iedzīvotājus
pilsētu un lauku iedzīvotājos? Lauku iedzīvotājiem
mēs dosim par nopostītajiem īpašumiem,
kā šeit teica, un ka nav tik daudz šo lauku māju...
Pilsētas arī cieta. Padomāsim par to! (No zāles
deputāts O.Grīgs: "Bet viņiem bija lopi
un inventārs, kas viss aizgāja bojā.")
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Vai referents vēlas runāt?
R.Jonītis. Jā, es tiešām varbūt
vēlreiz vērstu Saeimas uzmanību uz to. Mēs
šajā jaunajā likuma redakcijā jau esam mainījuši
arī nedaudz pantu par represijām. Mēs nevaram
uzskatīt, ka Latvija būtu atbildīga par citu
valstu veiktajām represijām pret citu valstu pilsoņiem
un šiem... Par citu valstu veiktajām represijām
mēs sertifikātus vairs nedodam. Tieši tāpat
mēs nevarētu arī atbildēt ne par PSRS,
ne par Vācijas veiktajiem kara postījumiem, jo šie
postījumi ir nodarīti visiem, un viņu atmaksāšana
ar sertifikātiem... Skaidrs, ka mani pārsteidza
Seiles kundzes arguments, ka mēs viņus dalām
pa labi un pa kreisi un ja mēs sāksim dalīt
vēl vairāk klāt, tad diezin vai viņu
segums un viņu vērtība palielināsies.
Tas ir pilnīgi pretēji! Es aicinu noraidīt
šo.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt
9. panta 1. punkta sākumu šādi: "Sertifikātus
par nacionalizētajiem karadarbības rezultātā
(1940.-1945. gada) zaudētajiem un...", un tālāk
kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22,
pret - 32, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk!
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums.
9. panta otrajā daļā ir tīri redakcionāls
labojums - vārdu "izmaksāt" aizvietot ar
vārdu "'sniegt".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai
deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir par 9. panta trešo daļu, deputāta Jonīša
priekšlikums. Viņš praktiski tikai ir mainījis
redakciju, un šajā gadījumā daudz precīzāks
ir visur jau pašreiz pieņemtais termins "îpašuma
kompensācijas sertifikāti", kā arī
tiek atrunāts, kā viņi ir atzīmējami
sertifikātu grāmatiņās. Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildes? Nav. Paldies, pieņemts.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir par 11. panta otro daļu. Juridiskais birojs ir iesniedzis
šo priekšlikumu - izteikt 11. panta otro daļu jaunā
redakcijā. Un komisija to ir izskatījusi un atzīst,
ka tas pēc būtības atbilst šī likuma
nostādnēm un ka jebkurā gadījumā,
kā iepriekš mēs bijām paredzējuši,
Ministru kabinets nosaka kārtību... Aicinu atbalstīt
šo Juridiskā biroja ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
- 12. panta trešās daļas pēdējais
teikums ir mainīts tīri redakcionāli. Atkal
tiek lietots šis termins "îpašuma kompensācijas
sertifikāti". Tā ir vienīgā atšķirība
no iepriekšējā teksta.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes? Tālāk, lūdzu!
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir par 13. panta otro daļu. Tas ir tieši tāds pats
redakcionālas dabas labojums - ieteikti vārdi "îpašuma
kompensācijas sertifikāti".
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildes? Nav. Tālāk!
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir 14. pantā - "Kompensācija par politiski represētajām
personām atņemto mantu". Šeit ir vairāki
priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir no frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" - tā piedāvājusi
svītrot pirmās daļas palīgteikumu, un Tautsaimniecības
komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
pirmajā daļā ir tīri redakcionālas
dabas. Tātad atkal ir lietoti šie vārdi "îpašuma
kompensācijas sertifikāti". Es aicinu arī
šeit atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildes?
R.Jonītis. Tieši tāds pats redakcionālas
dabas labojums ir 14. panta otrajā daļā. Es aicinu
arī šo atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes? Tālāk!
R.Jonītis. 14. panta trešās daļas
pēdējā teikumā atkal tiek lietoti šie
paši vārdi "îpašuma kompensācijas
sertifikāti". Un es aicinu arī šeit atbalstīt
šo maiņu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
R.Jonītis. Juridiskais birojs iesaka 14.1
pantu numurēt kā pamatpantu, un komisija uzskatīja,
ka tas ir atbalstāmi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildes? Pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums šā panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā, un komisija aicina to atbalstīt. Priekšlikums ir par to, kas pieņem lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu lietojumu.
Otrs priekšlikums par šo 2. punktu ir Ministru
kabineta iesniegts (un arī zemkopības ministra papildus
iesniegts) priekšlikums svītrot 2. punkta pēdējo
teikumu. Komisijas slēdziens bija neatbalstīt, bet
izteikt to jaunā redakcijā, kas redzama 3. ailītē.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates par šo priekšlikumu. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Šis 14.1
pants, kas tagad jau ir iekļauts 14.pantā, tika pieņemts
1994. gadā, un pārejas noteikumos tika noteikts,
ka līdz 1994. gada 1. jūlijam ir jāizstrādā
kārtība, kādā izmaksājama šī
kompensācija. Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā
pieņēma šo likumu un pārejas noteikumus
izsvītroja. Diemžēl toreiz, kad Saeimā
sprieda par 81. panta kārtībā pieņemto
noteikumu atzīšanu, tikai ar divu balsu pārsvaru
guva virsroku šis Ministru kabineta iesniegtais variants,
kaut gan te ir acīm redzams Satversmes pārkāpums,
jo tika izsvītrots pants, kas tika pieņemts šīs
Saeimas laikā pārejas noteikumos, kas noteica termiņus.
Un termiņš tātad bija 1994. gada 1. jūlijs.
Līdz šim brīdim tātad šie noteikumi
nav pieņemti, un šeit ir viens galvenais iemesls. Noteikumus
tā, kā šeit ir uzdots, Zemkopības ministrija
izstrādājusi sen, iesniegusi Ministru kabinetā,
bet sakarā ar to, ka nav skaidri finansēšanas
avoti un naudu nevienam negribas dot... Summa kopumā ir
apmēram miljons latu. Protams, pastāv vairākas
finansēšanas iespējas, bet neviens no līdzekļu
avotiem šo naudu negrib šim mērķim piešķirt,
šis pants tā arī līdz šim nav īstenots.
Saeima, balsojot par budžetu, kur bija Zemnieku savienības
priekšlikums - atbilstoši tam spēkā esošajam
likumam likt šo summu... pie kam jau šis pants nenosaka,
ka uzreiz tas miljons jāsamaksā. Jāsāk
ir varbūt aprēķinot... un kādu daļu
šogad un pēc tam maksājot. Arī Saeima noraidīja
šo priekšlikumu, manuprāt, nepamatoti, jo tas tomēr
pamatojās uz likumu par sertifikātiem. Pie kā
tas ir novedis? Šobrīd situācija ir ļoti
nopietna, varētu teikt, pat traģiska. Šajās
zinātnes saimniecībās, kur ir palikusi šī
valsts daļa, pārveides process ir principā visu
šo laiku apstājies, jo likumā ir rakstīts
par šo naudas kompensāciju, un, atklāti sakot,
tanī laikā, kad to rakstīja iekšā,
es personīgi biju tam pretī tikai viena apstākļa
dēļ - ka mēs varbūt vienkārši
mānām cilvēkus un nespēsim to īstenot.
Bet, ja jau Saeima, likumdevējs, lēma, tad tomēr
likums ir jāīsteno. Protams, tagad situācija
ir ļoti kutelīga. Jautājums ir - kas risinās
šīs problēmas, kas ir radušās šajās
zinātniskajās saimniecībās, kad praktiski
šobrīd šis process ir iegājis strupceļā
un no šā strupceļa izejas tikpat kā nav?
Tāpēc es, šo pantu apspriežot, gribētu
dzirdēt ne tikai zemkopības ministra, bet arī
vai nu Ministru prezidenta, vai finansu ministra, vai ekonomikas
ministra viedokli par to, kā tomēr būs, - vai
valdība grasās šo pantu pildīt vai vispār
negrasās. Jo tas ir tomēr diezgan paradoksāli,
ja likums ir un ir noteikta kārtība, un valdība
šo pantu pilnībā ignorē. Tātad šajā
variantā, ko ir atbalstījusi komisija, ir it kā
meklēts kompromiss starp šiem abiem ceļiem - maksāt
naudā un nemaksāt, tātad radīt cilvēkiem
izvēli - izvēlēties, vai saņemt naudu
vai, iespējams, arī sertifikātus. Protams,
varētu būt, ka tas risinājums - kaut kāds,
tāds vispieņemamākais... Bet jebkurā
gadījumā, ja šeit šīs brīvās
izvēles nav, ja šī nauda netiek dota - ne santīma,
tad tā arī uzreiz ir jāpasaka. Mēs
nevaram mānīt cilvēkus un šo procesu bremzēt!
Tāpēc es tiešām gribētu dzirdēt
ne tikai Zemkopības ministrijas viedokli - jo tas man ir
diezgan skaidrs; protams, situācija ir sarežģīta;
ja naudu nedod, process šajās saimniecībās
ir pilnīgi paralizēts, - bet tieši finansu
institūcijas viedokli par to, kā šis jautājums
tiks risināts: vai Privatizācijas fonds vai budžets,
vai Īpašuma fonds... Jo principā šeit notiek
vienas valsts īpašuma formas nomaiņa ar otru.
Tie, kas tiek privatizēti... tā vietā tiek
paņemts īpašums, kas kādreiz ir, apvienojoties
kolhoziem... un kas šobrīd tiek paturēts zinātnes
vajadzībām zinātniskajās saimniecībās.
Un gribu teikt, ka jautājums ir ļoti nopietns. Cilvēki
ir ļoti neapmierināti ar šo neskaidrību,
jo viņi zina, ka ir šis likums, viņi gaida šo
kompensāciju, bet kompensācijas nav, un šeit,
zālē, manuprāt, nevienam nav skaidrības,
kad šī kompensācija varētu būt un
kādā veidā varētu būt. Tāpēc
pirms tik būtiskas izšķiršanās, lai
pēc tam laiks nav jātērē jautājumos
un pieprasījumos, es tomēr gribētu dzirdēt
kādu no finansu institūcijas, no Ministru kabineta
ministriem, tātad finansu ministra vai Ministru prezidenta
viedokli par to, kā tomēr šis jautājums
tiks risināts. Tas ir jāzina pirms balsošanas,
jo mums tomēr ir jāzina, par ko mēs balsojam
un kā valdība grasās šo jautājumu
risināt, ja šis lēmums tiks pieņemts,
- to pildīt vai nepildīt. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs
- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Lūdzu! Pēc tam - Andris Piebalgs.
D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputāts Bērziņš situāciju raksturoja ļoti izsmeļoši, es tikai gribētu piedāvāt vēl dažus apsvērumus, lai jums būtu vieglāk izšķirties par balsojumu. Zemkopības ministrijas un valdības piedāvātā izeja no stāvokļa - par atlīdzības izmaksu sertifikātos - it kā pārkāpj likuma sākumā doto privatizācijas sertifikātu definīciju un būtību, tas ir, ka sertifikāts ir atlīdzība par valsts un pašvaldību privatizējamo īpašumu. Taču uzskatu, ka arī komisijas priekšlikums neatbild uz galveno jautājumu - vai un kad būs iespējams saņemt atlīdzību naudā? Tā ka acīmredzot šajā balsojumā būs jāizšķiras par kompromisu. Ja Saeima tomēr nobalsos par komisijas atbalstīto priekšlikumu - tas ir, ka varēs saņemt naudu vai sertifikātus, pēc izvēles -, tad ar šo balsojumu faktiski Zemkopības ministrijai tiks uzlikts par pienākumu paredzētajā kārtībā griezties pie valdības ar lūgumu izdarīt labojumus budžetā. Tāpēc es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to un lūgt atcerēties, ka tiem deputātiem, kuri tagad nobalsos par komisijas priekšlikumu, līdz ar to būs morāls pienākums balsot par izmaiņām budžetā, tātad šo miljonu un 20 tūkstošus latu, kas ir vajadzīgi šā īpašuma kompensācijai, pēc tam atņemot kādām citām vajadzībām budžetā, citam budžetā paredzētam mērķim.
Nobeigumā es gribu lūgt deputātus
izšķirties šajā jautājumā par
kompromisu un atbalstīt Kabineta un Zemkopības ministrijas
priekšlikumus. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs
- finansu ministrs. Lūdzu!
A.Piebalgs (finansu ministrs).
Cienījamais priekšsēdētāja
kungs! Cienījamie kolēģi! Tad, kad sākotnēji
radās šis ieraksts likumā, bija runa par to, ka
aprēķini rādīja, ka šāda summa
būtu tikai 70 tūkstoši latu, un tāpēc
tika izmainīta vispārējā kārtība
un tika ierakstīts šis teikums par naudu. Budžeta
apspriešanas gaitā - un arī tā budžeta,
kuru varētu varbūt skatīt Privatizācijas
fonda budžeta izskatīšanas gaitā... faktiski
lielākā daļa naudas ieiet pamatbudžetā
un daļa aiziet investīcijām. Tādēļ
radās šis priekšlikums, kuru iesniedza Ministru
kabinets un zemkopības ministrs, - ka tad, ja izņem
ārā šo pēdējo teikumu, tad acīmredzot
pāriet pie vispārējās kārtības.
Es pilnīgi atbalstītu šo, bet es gribu pārrunāt
šo jautājumu ar Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas priekšsēdētāju
Zaščerinska kungu, un te ir, protams, viena būtiska
lieta. Likums jau tomēr paredzēja šo kompensāciju
naudā, un tiešām dažādu, teiksim,
nepilnību dēļ likumdošanā tas tika
samainīts, tā secība tika mainīta. Tāpēc,
manā skatījumā, šobrīd reālais
variants ir tomēr tikai tas, ko ierosināja Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisija, jo tomēr cilvēki nav vainīgi, ka
iepriekšējā likumdošanas aktā ir tikusi
paredzēta tā atlīdzība naudā, bet
piepeši kaut kādu apstākļu dēļ
tas netiek izdarīts. Es nesolu, ka mēs atradīsim
uzreiz šo naudu - tas tomēr ir miljons! -, bet es domāju,
ka līdz gada beigām, veidojot reālu grafiku,
vēlreiz pārbaudot aprēķinus, mums būs
tas jāizdara. Vienkārši mums nav citas alternatīvas,
tāpēc komisijas variants ir faktiski tas kompromisa
variants, kas, no vienas puses, uzliek par pienākumu to
izdarīt, bet, no otras puses, mums tomēr ļauj
to darīt līdz gada beigām, un atkarībā
no tā, cik mums ātri pildīsies, teiksim, Privatizācijas
fondā..., mēs varētu pieņemt šo
jautājumu un atrisināt pēc iespējas
ātrāk, bet reālais termiņš, protams,
varētu būt gada beigas. Es ceru, ka kādu daļu
izņems sertifikātos, tas, protams, samazinās
šo spiedienu tieši uz naudas pusi. Un tomēr atrisinājums,
es domāju, principā ir reāls. Lai arī
es uzskatu, ka nevajadzēja sākotnēji pieņemt
tādu, taču šobrīd mums vairs nav izvēles.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz komisijas
priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka es
pārrunāju šo jautājumu arī ar komisijas
priekšsēdētāju, un tas ir komisijas būtisks
viedoklis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Anna Seile -
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Pirms Piebalga
kungs uzsāka savu runu, es biju izlēmusi, ka es runāšu
par to, ka šis likums jau bija spēkā, sastādot
budžetu. Un tāpēc es ļoti pateicos Piebalga
kungam par pareizo skaidrojumu. Jā, šis likums tiešām
bija spēkā jau tad, kad mēs izskatījām
budžetu, bet šī naudas summa netika iekļauta.
Daļēji šeit vaina ir jāuzņemas arī
iepriekšējam zemkopības ministram un arī
viņa parlamentārajam sekretāram Bērziņa
kungam, kuri jau toreiz boikotēja šo atlīdzības
saņemšanu naudā. Un tāpēc es tomēr
iesaku, ka šoreiz, izvērtējot visu šo situāciju...
jā, naudas ir maz, bet nevar cilvēkiem atņemt
mantu, it sevišķi tad, ja tā ir nekustama manta
- ja tās ir ēkas, nami, un varbūt arī
vēl cits īpašums, - it īpaši tad, ja
tas ir nekustamais īpašums, nevar to vienkārši
atņemt, samaksājot par to sertifikātos. Arī
zemi zinātniski pētnieciskajām saimniecībām
jau tagad nodod, atsavinot īpašniekiem un samaksājot
viņiem atlīdzību naudā. Šai kārtībai
ir jābūt vienotai. Un tomēr vajag meklēt
šo kompromisu. Arī es varu atbalstīt Tautsaimniecības
komisijas priekšlikumu, ka tad, ja cilvēks nespēj
sagaidīt šo kārtību, kad viņam piešķirs
par savu mantu naudu, viņam ir tiesības brīvprātīgi
piekrist saņemt sertifikātus, pie tam rakstiski izteikt
šo savu piekrišanu. Tātad aicinu atbalstīt
Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Voldemārs
Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS).
Labrīt, godājamais Prezidij! Cienījamie
kolēģi! Jūs tīri labi atceraties, kā
pirms trīs gadiem ritēja cīņa, lai saglabātu
Latvijā lauku zinātni, lai saglabātu tehnikumus,
izglītību lauku bērniem, un, lūk, vislielākais
"akmens" bija šīs bijušo īpašnieku
zemes un arī nomaksa par tām. Un jāsaka godīgi,
ka, ja šodien mēs neatbalstīsim Tautsaimniecības
komisijas priekšlikumu, tad es personīgi neredzu vairs
iestādes, kas Latvijā pēc diviem vai trijiem
gadiem nodarbosies praktiski ar Latvijas lauku zinātni.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo Tautsaimniecības
komisijas priekšlikumu, un vajag mēģināt
vienreiz arī valdībai - ne uzreiz, bet iespēju
robežās - norēķināties ar šiem
bijušajiem zemes īpašniekiem par tām zemēm,
ko pašreiz izmanto šīs saimniecības. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas... nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, skatiet, lūdzu, 18. lappusi! Mums būs divi balsojumi. Pirmais balsojums - svītrot 14.1 panta 2. punkta pēdējo teikumu. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets un zemkopības ministrs.
Otrs balsojums būs par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu - otrās daļas pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos vai sertifikātos, ja saņēmējs tam rakstiski piekrīt."
Tātad būs divi balsojumi. Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets un zemkopības ministrs Ūdris, - izsvītrot 14.1. panta 2. punkta pēdējo teikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 35, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.
Tagad balsosim par komisijas priekšlikumu: "Atlīdzību
par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji
apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā un termiņos vai sertifikātos,
ja saņēmējs tam rakstiski piekrīt."
Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav.
Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!
R.Jonītis (LC).
Nākamais priekšlikums šajā pašā
pantā, 3. daļā, praktiski ir tādēļ,
lai saskaņotu šo likumu ar likumu par pašvaldībām.
Sakarā ar to, ka pagastu valžu vairs nav, vārds
"valde (pagasta valde)" ir aizvietots ar vārdu
"padome (pagasta padome)."
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
R.Jonītis. 15. pants. Ir frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikums uzsākt šo
pantu ar tekstu "Latvijas Republikā pilsoņu
rīcībā esošie sertifikāti". Tautsaimniecības
komisija savā sēdē to neatbalstīja,
jo pilsoņi no nepilsoņiem jau sākotnēji
tiek nedaudz nodalīti pie sertifikātu aprēķināšanas
(pilsoņiem šie sertifikāti jau ir iedoti vairāk
nekā nepilsoņiem), un tāpēc nebūtu
vēlreiz papildus jāievieš kaut kāds dalījums,
kā izmantojami šie sertifikāti.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija piekrīt vai uzstāj, ka vajag balsojumu? Lūdzu zvanu! Frakcija uzstāj uz balsojumu.
Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" priekšlikumu - uzsākt
15. panta tekstu ar vārdiem: "Latvijas Republikā
pilsoņu rīcībā esošie sertifikāti".
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas
- 12. Priekšlikums nav pieņemts.
R.Jonītis. Arī nākamais priekšlikums
ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai".
Runa ir par tiem, kuri vēlas atsavināt savus sertifikātus,
repatriējoties no Latvijas. Tautsaimniecības komisija
izskatīja arī šo priekšlikumu, un nekļuva
arī skaidrs, kāpēc gan nepilsonim, izbraucot
no valsts, būtu jāsaņem sertifikātu segums
naudā pēc to nominālvērtības,
tas ir, pilnā apmērā, ja pašreizējā
brīdī valsts no pilsoņiem sertifikātus
neatpērk. Tāpēc Tautsaimniecības komisija
aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu par savu priekšlikumu.
Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu: "Personas,
kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, likumdošanā
paredzētajā kārtībā var atsavināt
savus sertifikātus vai izmantot tos repatriācijas
izdevumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Gadījumā, ja persona, kas nav Latvijas Republikas
pilsonis, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi
ārzemēs, valsts Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā atpērk viņam 4. panta
kārtībā piešķirtos sertifikātus
par to nominālvērtību." Lūdzu rezultātu!
Par - 26, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
R.Jonītis. Nākamie divi priekšlikumi...
Es atvainojos, ir viens priekšlikums - 15. panta pirmās
daļas otro rindkopu izslēgt. Iesniedzis deputāts
Jonītis, un Tautsaimniecības komisija to atbalstīja
tā iemesla dēļ, ka mēs jau pašreiz
esam atdalījuši īpašuma kompensācijas
sertifikātus un arī atzīmējam tos savādāk
nekā parastos. Par šiem īpašuma kompensācijas
sertifikātiem, tikai par tiem, ir pašreiz pērkama
zeme Latvijas Republikā, un tāpēc aprakstīt
šajā likumā, kā Privatizācijas aģentūrai
vai pašvaldībai noteikt izsoles kārtību,
nebūtu vairs nepieciešams. Vēl jo vairāk
- dot 50% atlaidi.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem? Lūdzu! Deputāti pieprasa balsot. Runa ir par deputāta Jonīša priekšlikumu - izslēgt 15. panta pirmās daļas otro rindkopu.
Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 10.
Priekšlikums pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais - 15. panta otrajā
daļā Juridiskais birojs iesaka precizēt nodošanas
un ieguldīšanas kārtību. Tas ir arī
pants, par kuru mēs otrajā lasījumā
pagājušajā reizē diezgan ilgi debatējām.
20. lappusē jūs redzat redakciju, kuru piedāvā
deputāts Jonītis. Tautsaimniecības komisija
to atbalstīja, un šeit ir arī tās normas,
kā katrs statūtu sabiedrības dalībnieks
savus sertifikātus nodod sabiedrībai un kā
viņi iegūst arī attiecīgās kapitāla
daļas un arī balsu skaitu. Es aicinu atbalstīt
to redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Arī par šo pantu bija iesniegts mans priekšlikums,
un es, iepazinies ar domām komisijā, šo priekšlikumu
noņēmu, jo principā tas pamatā risina
visas šīs problēmas, kas bija saistītas
ar šo privatizācijas sertifikātu izmantošanu
statūtu sabiedrībās. Otrajā lasījumā
nobalsotajā redakcijā cilvēki zaudēja
šīs īpašuma tiesības uz savu daļu,
ko viņi ieguldīja šajā statūtu sabiedrībā.
Tāpēc principā šis priekšlikums ir
atbalstāms, jo arī komisijā bija vismaz četri,
ja nemaldos, priekšlikumi, un tas tika salikts vienā
šajā priekšlikumā, kas principā aptver
visus šos jautājumus. Tāpēc arī es
aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā kompromisa
variantu starp visiem iesniegtajiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
vēlas runāt vēl par šo priekšlikumu?
Nevēlas. Iebildes nav pret tā redakciju? Nav. Tad
ir pieņemts.
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums...
Ir divi priekšlikumi. Tātad faktiski tie abi ir tīri
redakcionālas dabas labojumi un arī varbūt...
Es vispirms paskaidrošu: vārdiņš "uzņēmējsabiedrība"
tiek aizvietots ar vārdu "statūtsabiedrība",
lai tīri juridiski sakārtotu šo likumu, un arī
turpmāk būs līdzīga veida redakcionāli
labojumi.
Sēdes vadītājs. Pret šiem
labojumiem deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemti.
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums.
15. panta piektā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.
Šī jaunā redakcija atšķiras tikai ar
šo "uzņēmējsabiedrības"
aizvietojumu ar vārdiem "uzņēmumu (statūtsabiedrības)".
Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt
komisijas viedokli - pieņemt šo redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums.
15. panta septītā daļa. Deputāta Jonīša
priekšlikums: "Sertifikātus var pieņemt
samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod uzņēmumi
(statūtsabiedrības), kuros valsts un pašvaldību
daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku
pilnsapulcē nepārsniedz 25 procentus. Iegūtos
sertifikātus šiem uzņēmumiem (statūtsabiedrībām)
ir tiesības izlietot valsts un pašvaldību īpašumu
privatizācijā." Par šo Tautsaimniecības
komisijā lēmums netika pieņemts. Atšķirība
no pašreiz esošās redakcijas ir tikai tā,
ka var iegādāties vai nu īpašumu, vai šie
sertifikāti ir obligāti izlietojami privatizācijā,
un nekā savādāk. Tas būtu šeit balsojams...
Sēdes vadītājs. Vai debatēs
nav pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu,
kuru viņš pats tikko nolasīja. Lūdzu rezultātu!
Par - 43, pret - 4, atturas - 14. Pieņemts priekšlikums.
R.Jonītis. Paldies! Šis Tautsaimniecības komisijas priekšlikums attiecīgi jau pašreiz ir īstenots deputāta Jonīša priekšlikumā. Tas vairs nav jauns.
Nākamais priekšlikums ir par 16. panta
trešo daļu. Juridiskais birojs ierosināja precizēt,
kādā kārtībā notiks mantoto sertifikātu
pārdošana un dāvināšana. Deputāts
Jonītis savā priekšlikumā ir mēģinājis
šo precizējumu veikt. Komisija atbalstīja šo
jauno redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes
deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
R. Jonītis. Nākamais priekšlikums
- 16. panta ceturtajā daļā vārdus "nodošanu
uzņēmējsabiedrībām" aizvietot
ar vārdiem "nodošanu statūtsabiedrībām".
Tas ir tīri redakcionāli. Mēs jau iepriekš
lēmām par šāda veida aizvietošanu.
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes
deputātiem? Nav.
R.Jonītis. Nākamais priekšlikums
- šajā pašā ceturtajā daļā
izslēgt trešo rindkopu, jo šī rindkopa runā
par to, kā sertifikātu grāmatiņā
un privatizācijas kontā ir atzīmējami
šie īpašumu kompensācijas sertifikāti.
Tas ir izslēgts tikai tāpēc, ka 3. panta 12.
daļā - vispārīgajos noteikumos - mēs
jau noteicām, ka visos gadījumos viņi ir atzīmējami
atsevišķi gan sertifikātu grāmatiņā,
gan privatizācijas kontā. Šeit atkārtoties
nebūtu nepieciešams. Es aicinu atbalstīt šos
izslēgumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes
deputātiem? Nav. Tālāk!
R.Jonītis. 16. panta ceturtās daļas ceturtā rindkopa tiek piedāvāta nedaudz mainītā redakcijā, kur ir konkretizēti tātad šie vārdi "îpašuma kompensācijas sertifikāti", kā arī precīzāk nosaukti fondi. Tātad es aicinu atbalstīt šo precizēto redakciju.
Vēl papildus tam ir precizēts, ka
dokumenti ir jāuzrāda nevis Ministru kabineta visās
bankās, bet gan tikai tajā bankā, kurā
tiek atvērts rēķins, un nevienā citā
nav tiesību pieprasīt kaut kādus papildu dokumentus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
Nav. Akceptēts.
R.Jonītis. Tātad vēl ir... Es
saprotu, ka tas ir atbalstīts šajā redakcijā,
kas ir redzama lapas apakšējā daļā.
Tas precīzi atkārto. Tas nebūtu balsojams otrreiz.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
R.Jonītis. 16.panta piektā daļa.
Juridiskais birojs ierosina no šīs daļas izslēgt
vārdiņu "tikai" un dot atsauci uz 15. panta
septīto daļu. Tātad abi šie priekšlikumi
ir atbalstīti, komisijas piedāvātā redakcija
ir redzama 3. ailītē.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
Tālāk!
R.Jonītis. 16. panta piektās daļas
otrajā rindkopā ir izslēgts vārdiņš
"piešķirtas". Tie ir tīri redakcionālas
dabas labojumi.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
R.Jonītis. 16. panta septīto daļu
papildināt ar jaunu teikumu, ka šos sertifikātus
dzēš institūcija, kura veic privatizāciju.
Precīzāk būtu pateikt, ka sertifikāti
pēc valsts un pašvaldību īpašuma pārdošanas
tiek dzēsti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Tālāk!
R.Jonītis. Par 16. panta astoto daļu
frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā
savu redakciju, kā veicama privatizācija un sertifikātu
izmantošana uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
lūdz balsojumu? Zvanu, lūdzu! Balsosim par priekšlikumu:
"Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),
kurās valsts un pašvaldību daļa pamatkapitālā
vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē ir mazāks
par 25 procentiem un kurās pārējā pamatkapitāla
daļa pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ir tādas
pašas tiesības izmantot sertifikātus kā
sertifikātu īpašniekiem - fiziskajām personām.
Zemes pirkšanas tiesības juridiskajām personām
ierobežotas arī ar nosacījumiem, kas paredzēti
likumdošanas aktos par zemes privatizāciju pilsētās
un lauku apvidos." Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 19, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.
R.Jonītis. Vēl par šo pašu
16. panta astoto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums
- pēdējo teikumu izteikt kā palīgteikumu,
un arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisija, tā kā bija tik daudz priekšlikumu
un šis ir diezgan būtisks pants, ir piedāvājusi
savu redakciju, kurā diezgan precīzi ir pateikts,
kā tad ir veicams šis privatizācijas process,
kādas ir tiesības pirkt sertifikātus kredītiestādēs
un kā viņi ir izmantojami, privatizējot bankas
vai arī akciju sabiedrību īpašumu. Un papildus
tātad šeit ir ietverts arī šis Juridiskā
biroja priekšlikums - konkretizēt, kā ir pērkama
zeme. Es aicinātu komisijas variantu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildes? Nav.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir par 16. panta devīto daļu - Tautsaimniecības
komisija to ir nedaudz redakcionāli sakārtojusi, un
es aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu,
bet izņemot šajā balsojumā to, kas mums
bija pagājušajā reizē, - tātad par
citām Ministru kabineta noteiktajām kredītiestādēm
mums būtu jāpapildina.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums.
16. panta divpadsmito daļu tīri redakcionāli
sakārtot un paskaidrot, ka īpašuma tiesības
uz sertifikātiem pieder tai personai, kuras privatizācijas
sertifikātu kontā tie atrodas. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir 27. lapaspusē - 19. pantā izslēgt vārdu
"apzināti", un komisija pati arī aicina
atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Tālāk!
R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi
ir par noslēguma jautājumiem. Pirmkārt tātad
izteikt sadaļas nosaukumu - "Pârejas noteikumi".
Tas ir komisijas ierosinājums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
R.Jonītis. 1. punkta izslēgšana
ir pamatota ar to, ka Saeima nevarētu uzdot kādai
ministrijai veikt šos darbus; un otrs pamatojums ir tāds,
ka šie darbi, kas bija jāveic mēneša laikā,
jau sen ir padarīti, tāpēc šis 1. punkts
ir izslēdzams. Komisija atbalsta Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildes. Tālāk!
R.Jonītis. Un šeit es lūgtu paņemt
dokumentu nr. 270. Tur ir nākošie priekšlikumi sakarā
ar to, ka šie pārejas noteikumi bija jāsaskaņo
vēl ar jaunu likumu - "Par likumu un citu Saeimas,
Valsts prezidenta, Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,
publicēšanas, spēkā stāšanās
kārtību un spēkā esamību."
Vajag izmantot tagad tikai šo dokumentu nr. 270. Tur ir šī
28. lapaspuse.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Vai esat sameklējuši šo dokumentu
- nr. 270. Viņš nebija pielikts klāt, bet ir
atsevišķi no komisijas puses iesniegts. Varam turpināt?
R.Jonītis. Jā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
R.Jonītis. Tātad pirmais priekšlikums
- papildināt 3. punktu ar šādiem vārdiem
"...un Ministru kabineta noteikumi nr. 179". Komisija
atbalsta, jo sakarā ar šī likuma pieņemšanu
mums būtu šie Ministru kabineta noteikumi jāatzīst
par spēku zaudējušiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Tālāk!
R.Jonītis. Tālāk ir priekšlikums
- papildināt ar jaunu daļu: "Noteikt, ka līdz
šī likuma spēkā stāšanās
dienai statūtsabiedrības pamatkapitālā
ieguldītie sertifikāti jāizlieto valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizācijā ne vēlāk
kā gada laikā no šā likuma spēkā
stāšanās dienas. Līdz šim termiņam
privatizācijā neizmantoto sertifikātu ieguldījumu
statūtsabiedrības pamatkapitālā novērtē
atbilstoši vidējai tirgus cenai Latvijā sertifikātu
ieguldīšanas brīdī, izdarot attiecīgas
izmaiņas, ja tas nepieciešams, statūtsabiedrību
pamatkapitālā likumā paredzētajā
kārtībā." Es aicinātu atbalstīt
šo priekšlikumu, jo tas ievēro gan likumus par
sabiedrību dibināšanu, ka gada laikā ir
jāsasniedz pamatkapitāls, gan arī praktiski
īsteno debatēs pieminētos jautājumus,
lai ar sertifikātiem netiktu fiktīvi palielināts
šis pamatkapitāls.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
Pieņemts.
R.Jonītis. Nākošais priekšlikums
ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - papildināt
pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā
redakcijā, ka normatīvos aktus, kas nepieciešami
likuma izpildei, izstrādā līdz 1995.gada 1.
maijam, bet līdz jauno normatīvo aktu pieņemšanai
piemērojami līdzšinējie normatīvie
akti, ja tie nav pretrunā ar šo likumu. Komisija aicina
atbalstīt šāda veida redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem
iebildes. Pieņemts.
R.Jonītis. Un pēdējais priekšlikums
ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt visā
likuma tekstā likumu pieņemšanas datumus un atsauces
uz "Ziņotājiem", sanumurēt visas
pantu daļas. Es aicinātu arī šo priekšlikumu
atbalstīt kā tīri redakcionālu sakārtošanas
darbu.
Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.
Tagad sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā, kuru izsludinājis Saeimas Prezidijs.
Pirmais iesniegšanas secībā ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas, pārceļot par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" otrajā lasījumā (darba kārtības 46. punkts) tūlīt jeb "uzreiz", kā šeit rakstīts, aiz darba kārtības sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā 12. punktu. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.
Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāti lūdz jautājumu par deputātes Irēnas Folkmanes ievēlēšanu par Latvijas Republikas Saeimas sekretāra biedri izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".
Ir arī desmit deputātu iesniegts priekšlikums: "Izvirzām par kandidātu Latvijas Republikas Saeimas sekretāra biedra amatam deputātu Uldi Lakševicu. Šo jautājumu iekļaut darba kārtībā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā pirmo." Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
Tālāk ir 10 deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz deputāta Gundara Bērziņa iesniegumu, atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas." Deputātiem nav iebildes pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Iekļauts darba kārtībā.
Vienpadsmit deputātu iesniegums - izveidot Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu. Vai ir iebildes pret iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Ir iekļauts.
Ir vēl jautājumi un pieprasījumi, kurus kā vienmēr nolasīsim sadaļā "Jautājumi un pieprasījumi".
Godātie deputāti! Šeit mums bija iesniegts, bet diemžēl es nenolasīju vēl vienu iesniegumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 16. marta sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas - likumprojektus "Grozījumi Pilsonības likumā", "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"", lēmuma projektu "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam"", likumprojektus "Par pašvaldību budžetu" un "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" izskatīt pēc ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Par Pilsonības likumu mēs esam jau lēmuši pēc komisijas ierosinājuma. Tagad par pārējiem priekšlikumiem. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildes. Tad šis priekšlikums ir pieņemts.
Vai visi iesniegtie grozījumi darba kārtībā vai papildinājumi darba kārtībai, kuru izsludinājis Saeimas Prezidijs, ir izskatīti? Vēl viena neprecizitāte - es atvainojos... Pie dokumenta par atsaukšanu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas bija arī Saeimas lēmuma projekts, ko iesnieguši 10 deputāti - "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Arī es to lūdzu iekļaut darba kārtībā, lai varam izskatīt. Nav iebildes? Nav. Iekļauts.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustība. Lūdzu!
A.Krastiņš (LNNK).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir Saeimas Prezidija piedāvātais variants par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām. Arī Prezidija sēdē es nebalsoju par šī likumprojekta nodošanu komisijām un gribētu paskaidrot iemeslus. Es aicinātu arī godājamos Saeimas deputātus balsot pret šāda likumprojekta nodošanu komisijām sekojošu iemeslu dēļ. Mums pastāv 1922. gada Latvijas Satversme. Un tā ir vairāk nekā dokuments vai likums, tas praktiski ir mūsu valsts neatkarības pamats. Satversme pastāvēja visā Latvijas okupācijas laikā un bija pamats mūsu inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā neatzīšanai. Satversme bija pamats mūsu misiju darbam ārzemēs. Satversme bija tas dokuments, uz kura pamata arī darbojās mūsu trimdas organizācijas, cīnoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Satversme ir viens no mūsu valsts neatkarības garantiem. Liekas, ka tas nav nekas būtisks - tiešām papildināt Satversmi vēl ar vienu nodaļu, ierakstot tur divus absolūti neko neizsakošus un negarantējošus pantus par pašvaldībām, un es pilnīgi piekrītu, ka mūsu pašvaldību sistēma Latvijā ir jānostiprina ar ļoti labiem likumiem, jāgarantē visas nepieciešamās pašvaldību tiesības, to skaitā arī tās, kas saistās gan ar budžetu, gan ar viņu patstāvību, gan ar viņu attiecībām ar valsts varas un pārvaldes institūcijām valsts līmenī un tā tālāk. Bet, godājamie kolēģi, neaiztiksim Satversmi! Satversmi ir ļoti vienkārši sākt grozīt, papildināt un izmainīt. Kā mēs zinām, ir iesniegti un pat ļoti plaši tiek diskutēti projekti par Satversmes grozīšanu pat tik tālu, ka tiek mainīts mūsu valsts konstitucionālais pamats, tiek sagrauta Latvijas valsts kā parlamentāra demokrātija un tiek ierosināts izveidot prezidentālu republiku, kas ir tālākais ceļš uz alternatīvu varu valstī ar visām no tā izejošajām sekām, kuras jau vienreiz Latvija ir ļoti neveiksmīgi piedzīvojusi 1940. gadā. Līdz tam tas noved.
Tāpēc, godājamie kolēģi,
es domāju, ka šādu it kā nevainīgu
Satversmes labojumu, kaut tie liktos ļoti lietderīgi,
uzsākšana, Satversmes labošana un grozīšana
ir tālākais ceļš, kad tiek pavērtas
durvis, lai, tālāk grozot ļoti vienkārši
mūsu Latvijas Republikas Satversmi, varētu izdarīt
visplašākās izmaiņas ne tikai šajā
likumā, bet arī pašā mūsu valsts būtībā.
Tāpēc es aicinu savus kolēģus neuzsākt
šādu procesu vispār. Regulēsim valstiski
ļoti svarīgus jautājumus ar konstitucionālajiem
likumiem, kādi jau pastāv Latvijas Republikā,
varam tos regulēt un pievienot, kā tas ir citu valstu
konstitūcijās, kaut kādus atsevišķus
dokumentus, ko pievieno klāt, kuros tiek nosacīts...
bet neaiztiksim mūsu Satversmi, kas ir mūsu valsts
neatkarības un valstiskās iekārtas garants.
Mūsu Satversme ir kaut kas vairāk nekā to valstu
satversmes, konstitūcijas, kas tiek mainītas gadu
gadā, pakārtojoties saimnieciskajām, politiskajām
vai personiskajām interesēm un tā tālāk.
Mūsu valsts Satversmei būtu jābūt tiešām
katra mūsu valsts ierēdņa, katra valstsvīra
un politiķa darba vietā rāmītī
pie sienas kā neaizskaramam dokumentam, kā mūsu
valsts simbolam. Un es aicinu neķerties klāt mūsu
valsts simbolam tāpat kā mūsu valsts karogam,
ģerbonim un himnai. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts.
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Andrejs Krastiņš
izteica ļoti būtiskus apsvērumus par to, cik
uzmanīgi mums vajadzētu grozīt Satversmi -
mūsu valsts pamatlikumu. Es lielā mērā
pievienojos viņa izteiktajiem argumentiem, bet es gribu
vērst godāto kolēģu deputātu
uzmanību uz to, ka diemžēl mūsu valstī
ir politiskie spēki, kuri ir izvirzījuši vai
taisās izvirzīt referendumā grozījumus
Satversmē - un to skaitā arī attiecībā
uz pašvaldībām, un grozījumi attiecībā
uz pašvaldībām, neapšaubāmi, ir juridisks
jautājums, nevis politisks jautājums. Un es teikšu
atklāti, tas ir mans personīgais viedoklis: lai
šis juridiskais jautājums netiktu pieņemts referendumā,
mūsu komisija izvirza šādu nelielu grozījumu
apspriešanu Saeimā konceptuālai izvērtēšanai.
Jo, manuprāt, tas būtu absurds - referendumā
grozīt Satversmi attiecībā uz pašvaldībām;
tas ir juridisks jautājums. Tāda bija mūsu komisijas
motivācija, un mēs ierosinām nodot šo jautājumu
konceptuālai izvērtēšanai Saeimai. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienība.
G.Bērziņš (LZS).
Runājot par Satversmi, manuprāt, būtiskākais ir tas, ka varbūt netiek prasīts grozīt vai ātri un steidzīgi kaut ko darīt, bet apspriest šo jautājumu - apspriest šo jautājumu varbūt visplašākajā, tātad visdemokrātiskākajā formā - tautas apspriešanā.
Otrs. Satversme neapšaubāmi ir šīs valsts pamats, bet uz šā pamata tika būvēta arī cita likumdošana, kaut vai, piemēram, par šīs politiskās likumdevējvaras realizāciju, tātad, piemēram, Vēlēšanu likums. Šobrīd, ja nemaldos, mēs jau esam mainījuši gan šo vecuma cenzu, no kura piedalās... Otrs, ko mēs esam būtiski izmainījuši, - Vēlēšanu likumu, kas bija tanī laikā spēkā, kas realizēja šo vēlēšanu sistēmu, šo demokrātisko formu. Pirmais būtiskākais ir tas, ka, ieviešot procentu barjeru - protams, tā ir it kā vajadzīga -, tā ievērojami maina situāciju šinī likumdevējā orgānā un maina šo partiju situāciju. Tātad mazajām partijām nav iespējas - parādās cilvēku daļa (20%, 30%), par kuru balsojot, šīs partijas negūst... un nav pārstāvētas šeit Saeimā.
Otrs būtiskākais ir tas, ka mēs esam atteikušies no grozāmajiem sarakstiem. Un es zinu Juridiskās komisijas slēdzienu, ka arī šobrīd negrasāmies no tā atteikties. Tātad grozāmo sarakstu nebūs. Tas bija viens no pamatiem. Trīsdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju tanī laikā izvēlējās šos grozāmos sarakstus, taču šobrīd mēs viņiem to iespēju esam lieguši. Tātad, ja jau ir būvēts uz pamatiem, tad vismaz tuvākajiem ķieģelīšiem, kas ir tuvāk pamatiem, arī ir jābūt tiem pašiem, uz kuriem tas ir būvēts. Ja mēs tik būtiskas lietas esam mainījuši un arī šobrīd negrasāmies atgriezties pie šīs kārtības, tad ir jāsāk šī diskusija, vai ir nepieciešamas, piemēram, dažas izmaiņas šinī Satversmē. Satversmi mainīt, neapšaubāmi, nav tik viegli. Tad ir nepieciešamas tātad divas trešdaļas Saeimas deputātu vai arī tautas nobalsošana. Tas nav tik viegli iespējams, un tātad arī šis process, mūsuprāt, ir jāvirza un jāiet tieši uz to pašu demokrātiskāko... Šobrīd pašai tautai ir jāizlemj, kāda ir šinīs izvirzītajos jautājumos... kāda ir viņu pozīcija.
Un varbūt tāpēc es pieļāvu,
ka šī redakcija, kas ir piedāvāta, divi
teikumi, nerisina šo problēmu, jo principā jau
nereglamentē, vismaz pamatā, kas ir šīs
pašvaldības, kādas tās ir, vai tās
ir vēlēti orgāni, tātad kādā
veidā šos vēlētos orgānus regulē
izpildorgāni, tātad Ministru kabinets, - kas regulē
pašvaldības... Šobrīd jūs zināt
tādu paradoksālu situāciju - Valsts reformu
ministrija ap simts gadījumos ir iejaukusies pašvaldībās,
bet nevienu reizi nav iejaukusies augstāko valsts ierēdņu
nepamatoti izdotajos rīkojumos. Tātad praktiski šī
iestāde strādā... izpildvara ir radījusi
institūciju, ar ko cīnīties pret pašvaldībām.
Otrs. Skatieties budžetus un tā tālāk!
Kādas ir pašvaldību iespējas? Šobrīd
valdošās koalīcijas izpildvara bieži vien
pieņem tādus lēmumus, kas neļauj pašvaldībām
realizēt savas funkcijas, pieņem izmaiņas
likumdošanā, kas saistītas ar pašvaldību,
nekonsultējoties, neņemot vērā pašvaldību
viedokļus. Tā ka šie jautājumi, mūsuprāt,
vienkārši ir apspriežami, un tad, kad būs
šis viedoklis izkristalizējies un būs zināms
varbūt šobrīd visaugstākais, visbūtiskākais
viedoklis, kāds ir cilvēku viedoklis, kāds
ir pilsoņu viedoklis... un tad tam jābūt. Es
tomēr nepieņemu to argumentu, kas ir izskanējis
no daudziem šiem Satversmes apspriešanas oponentiem, ka
tauta nav pietiekami gudra, lai izšķirtos, un ka tautu
šeit var apmānīt. Nē, kungi, es domāju,
ka to nevar izdarīt! Un tāpēc šai izšķirošajai
lomai ir jābūt šiem pilsoņiem, un tad,
kad pilsoņi būs izšķīrušies,
tad arī viņi pieņems lēmumu par vienu
vai otru no piedāvātajiem variantiem. Paldies par
uzmanību!
Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
I.Bērziņš (LC).
Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Īstenībā man ļoti tuva ir Andreja Krastiņa argumentācija, un mana attieksme šajā gadījumā pret Satversmi ir tāda pati kā Krastiņa kungam, un īstenībā šeit "Latvijas ceļam", kam bieži vien ir domstarpības gan ar frakciju "Tçvzemei un brīvībai", gan ar LNNK, principiālu domstarpību nav. Tas vienkārši izriet no mūsu programmām - un ne tikai no programmām.
Precedents, par ko runāja mans uzvārda brālis Bērziņa kungs, ir laba lieta. Bet parasti tajās valstīs, kur tiek izmantots precedents, tas tiek izmantots savādāk. Šobrīd Bērziņa kungs gribēja, teiksim, ar sīku huligānismu, kas ir noticis kaut kur, - un tā es varētu pat atļauties, ja mēs runājam žurnālistu valodā, traktēt to, kas ir izdarīts pret mūsu Satversmi, izdarot nelielas, bet nepieciešamas izmaiņas, attaisnot slepkavību, šajā gadījumā - valsts slepkavību. Tā ir mana visdziļākā pārliecība, jo šādas izmaiņas agri vai vēlu novedīs pie vistraģiskākajiem rezultātiem... Un tiem, kam tas nav skaidrs, es iesaku skatīties - es ceru, krievu valodu šeit vēl nav aizmirsis neviens no tiem, kas ir zinājuši to iepriekš, - skatīties tādu pārraidi kā "Vremja", tur ir tāda jauka mūzika atkal astoņos, un tur stāsta par bijušajām mūsu brāļu valstīm - NVS pašlaik neatkarīgajām valstīm - un par to, kas tur notiek prezidentu vadībā.
Es nācu šeit oponēt savam uzvārda brālim, jo viņš runāja tieši par šo un par precedentu, un par to, ka ir izdarīti šie labojumi.
Un šajā gadījumā es negribētu piekrist tam, kas izteikts šodien "Neatkarīgajā Cīņā", - ka varbūt Zemnieku savienība grib atkārtot to, ko tā vienreiz jau izdarīja, - iesniegt no sākuma labojumus un pēc tam izdarīt valsts apvērsumu. Man tādu faktu nav (lai "Neatkarīgās Cīņas" þurnālisti paši atbild par to!), bet es gribētu teikt vienu: kas attiecas uz konkrēto labojumu un diskusiju, man liekas, ka šī diskusija varbūt ir vajadzīga un pieļaujama tikai tādēļ, ka tas, ko ierosina šajā gadījumā Lagzdiņa kungs un komisija, nav pretrunā ar Satversmi un īstenībā neko nemaina tajā situācijā, kas jau ir Latvijā. Viņi vienkārši formalizē to, kas jau ir, jeb pasaka Satversmē par to, kas jau ir un pret ko neiebilst šajā gadījumā pat Zemnieku savienība, kurai ir ļoti individuāls viedoklis citos jautājumos.
Tātad mēs šajā gadījumā
Satversmi nelabojam, bet papildinām un nemainām neko
praktiski pašreizējā situācijā. Un
tomēr teikšu to, ar ko es jau sāku savu runu,
un ar to es gribu beigt: man ļoti tuvi ir Andreja Krastiņa
argumenti, un tāpēc es pats personīgi tomēr
balsošu par to, lai šo jautājumu izskata komisijā,
un aicināšu arī savu frakciju, "Latvijas
ceļu", nopietni apsvērt šo jautājumu,
kad šis jautājums atgriezīsies pirmajā lasījumā
Saeimā. Bet ir liela tautas daļa - un pirmām
kārtām tie ir pašvaldību cilvēki
-, kas gribētu redzēt... gribētu, lai Saeima
nopietni šo jautājumu apsver un izdiskutē. Tā
ka par šo konkrēto jautājumu, es domāju,
mēs varētu diskutēt, bet pie tā, vai
pieņemt vai nepieņemt, - pie tā mums tiešām
vēlreiz vajadzētu atgriezties pēc tam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts
Jānis Bunkšs - lūdzu! Septiņas minūtes.
(Starpsauciens no zāles: "Balsot!")
J.Bunkšs (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Principā vienīgais
iebildums, kas man varētu būt pret šodienas šo
procedūru, ir tas, ka mums jau, manuprāt, vairākas
reizes atkārtojas tāda pieredze, ka mēs likumprojektus
apspriežam četros lasījumos. Un to mēs
darījām iepriekšējā reizē,
un arī šodien piedāvātais likumprojekts
draud pārvērsties zināmā mērā
par tādu atsevišķu apspriešanu. Manuprāt,
apspriešanu vajadzētu veikt tad, kad būs šis
likumprojekts komisijās izskatīts un izdiskutēts
un piedāvāts pirmajā lasījumā,
- tas būtu pirmais. Otrs: neapšaubāmi, komisija
ir ņēmusi vērā to, ka šie piedāvātie
grozījumi Satversmē attiecībā uz pašvaldībām
ir aktualizēti tieši šobrīd, un tam, kā
jau te tika minēts, ir divi iemesli. Viens iemesls varbūt
ir šīs atsevišķu politisko partiju aktivitātes
- piedāvāt tautas apspriešanai lietas, kuras
leģitimē, kā teica Indulis Bērziņš,
situāciju vai kuras gluži vienkārši ir acīm
redzamas no juridiskā viedokļa. Tas pēdējo
triju gadu laikā ir atzīts gan no mūsu, pašmāju,
ekspertu puses, ka šie pašvaldību jautājumi
ir nepietiekami atspoguļoti šobrīd Satversmē,
gan arī no to ekspertu puses, kas ir iepazinušies ar
mūsu Satversmi ārpus mūsu valsts robežām.
Viens no tādiem ļoti būtiskiem jautājumiem,
kāpēc vajadzētu nodot šo projektu arī
apspriešanai komisijām, ir tas, ka, kā jūs
varbūt esat pamanījuši, pirms divām nedēļām
notika Pašvaldību savienības sanāksme, kurā
galvenais jautājums bija veltīts tieši šiem
grozījumiem, un pašvaldību cilvēki, kuri
tika plaši pārstāvēti šajā sanāksmē,
uzdeva šo jautājumu: kāpēc tie priekšlikumi,
kuri jau ir iesniegti Saeimas komisijā, netiek izskatīti
Saeimā? Un ir acīm redzams, ka arī pašvaldību
cilvēki, tātad pašvaldību politiķi,
pašvaldību deputāti, šobrīd aktīvi
atbalsta šos grozījumus. Šobrīd ir pieejami
vairāk nekā seši dažādi risinājumi,
kādā veidā Satversmi varētu grozīt,
un tāpēc man liekas, ka vajadzētu šos
jautājumus noteikti vēl vienu reizi izdiskutēt
un izšķirties par to juridisko formu, kādā
Satversmē šis pašvaldību jautājums
būtu ietverams. Tāpēc es aicinu vēl
vienu reizi varbūt nediskutēt par to, vajag vai nevajag,
bet šobrīd, šodien, nodot šo mūsu komisijas
sagatavoto likumprojektu komisijām, lai izvērtētu
varbūt ne tikai mūsu priekšlikumus, bet visus
tos priekšlikumus, kuri šobrīd ir pieejami gan komisijā,
gan arī valdībā, un apspriest šo jautājumu
konceptuāli pēc tam pirmajā lasījumā,
lai Saeima to pieņemtu vai noraidītu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, vēl ir pieteikušies runātāji,
un mēs šo jautājumu nevaram izskatīt līdz
pārtraukumam, tāpēc tagad būs paziņojumi
to iesniegšanas secībā. Vārds deputātam
Imantam Daudišam - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
Pēc tam - Lambergs.
I.Daudišs (LC).
Godātie kolēģi! Godātie
deputāti! Es esmu pārliecināts, ka katrs no
mums NTV-5 raidījumos ir pamanījis sižetus,
kas stāsta par mūsu Latvijā ļoti iecienītiem
māksliniekiem, kuri tagad ir pensijā un kuru dzīves
apstākļi ir ļoti smagi un ļoti kritiski.
Nesen vienā no mūsu sēdēm Olga Dreģe
par to runāja ļoti aizkustinoši un ļoti pārliecinoši.
Es aicinātu šodien mūsu deputātus atsaukties
uz šo NTV-5 ierosmi "Mçs atceramies jūs".
Un to mēs varētu izdarīt jebkurā brīdī,
sākot no šī starpbrīža, Dzeltenajā
zālē. Tur ir nolikta neliela kastīte, kur katrs
mēs varam pēc savām iespējām
atstāt kādu nelielu naudas summu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
Lūdzu!
A.Lambergs (LNNK).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti!
Gribu atzīmēt, ka šodien ir Latvijas leģionāru
diena. Mēs atzīmējam cīņu pret
Padomju Savienību, pret sarkano varu, ko izcīnīja
mūsu Latvijas leģions. Šai varonībai, ko
parādīja latviešu leģions, nav paralēles
Otrā pasaules kara vēsturē. Pāri par
50 tūkstošiem leģionāru zaudēja
savas dzīvības kaujās un pēc tam Padomju
Savienības gulāgos. Pateicoties leģionāru
varonībai un izturībai, Kurzemes cietoksnī tika
radīta izdevība ap 200 tūkstošiem latviešu
izkļūt uz Rietumiem. Es gribētu izmantot šo
izdevību, jo es un mana ģimene bija vieni no tiem,
kam radās šī izdevība paglābties no
šīs varas, jo mūsu ģimene bija deportējamo
listē 1941.gada 14.jūnijā. Paliekot Latvijā,
draudēja vai nu deportācija, vai arī nāve,
tāpēc gribētu šodien pateikties visiem
tiem leģionāriem un tām leģionāru
ģimenēm, kuras zaudēja dzīvību,
šajā gadījumā no manis personīgi un
no manas ģimenes par radīto šo iespēju
mums tikt brīvībā un dzīvot brīvībā.
Paldies par šo izdevību!
Sēdes vadītājs. Tālāk, godātie deputāti, gribu pateikt, ka šodien Jānim Ritenim ir 70 gadu jubileja. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)
Pusstundas pārtraukums, bet pirms tam reģistrēsimies.
Reģistrācija! Imantu Daudišu lūdzu nosaukt
deputātus, kuri nepiedalās sēdē.
I.Daudišs (LC).
Saeimas sēdē nepiedalās Aivars
Berķis, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Pēteris
Elferts, Raimonds Jonītis, Ludmila Kuprijanova, Uldis Osis,
Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons,
Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Indra Sāmīte,
Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča,
Alfrēds Žīgurs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
pusstundu.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Turpinām
sēdi. Izskatām likumprojektu "Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē", ko iesniedza Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija, par Prezidija
atzinumu par tālāko nodošanu izskatīšanai
komisijai. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš".
Pēc tam - Andris Rozentāls.
M.Virsis (LC).
Godātie kolēģi! Godātais
Prezidij! Es nebūtu atņēmis jūsu dārgo
laiku, runājot par šo jautājumu, - es ceru, ka
mēs runāsim arī par citiem jautājumiem
-, kas varbūt man vairāk ir saistoši un arī
obligāti, ja vien nebūtu bijušas šeit dažas
pašvaldību sakarā izteiktas īpatnējas
vēsturnieciskas un tomēr nepilnīgas interpretācijas
par Satversmes reformām un tā tālāk. Klausoties
kolēģa Gundara Bērziņa uzstāšanos,
es tomēr nonācu... (Starpsauciens no zāles:
"Kura Bērziņa?")... Gundara Bērziņa...
pie tādas varbūt diezgan vienkāršas un triviālas
domas, ka ir tomēr mums viena problēma, kas saistās
ar vēstures izvērtējumu. Un tās partijas,
sauksim viņas par relatīvi jaunām partijām,
kādas ir, - teiksim, vecākā acīmredzot
mums šajā periodā ir LNNK, bet arī "Latvijas
ceļš" un pārējās -, viņas
atbild par tagadni, par to relatīvi īso vēstures
periodu, kad viņas aktīvi iesaistījās
šajās visās attiecīgajās lietās.
Bet, cik es saprotu, grūti ir tiem, kas vēl nav tikuši
skaidrībā par pagātni un savas idejas politiskās
priekšteces dažādiem mantojumiem. Un faktiski
es gribētu tomēr aicināt Zemnieku savienību
kā partiju atklāti definēt to, kāds tad
ir viņas skatījums, protams, ne vienveidīgs,
bet skatījums uz 1934. gada maija notikumiem. Savādāk,
klausoties šeit, man rodas tāda pārliecība,
ka 15. maija apvērsums jeb, precīzāk sakot,
apvērsums no 15. uz 16. maiju, ir vairāk vēsturnieku
galvās noticis notikums, nekā tas ir bijis realitātē.
Bet kopumā es atbalstu Lagzdiņa kungu un komisijas
sagatavotos priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls
- Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Gundars
Bērziņš, otrreiz.
A.Rozentāls (LZS).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man ir jāsaka gluži tāpat, kā teica mans iepriekšējais runātājs - cienījamais Virša kungs. Arī es nebūtu šeit nācis par it kā vienkāršu jautājumu diskutēt, par Pašvaldības komisijas ierosinājumu - Satversmē iekļaut pašvaldības koncepciju, nodot viņu komisijai un spriest. Protams, tas ir loģiski un vajadzīgi, bet es nāku tamdēļ, lai nomierinātu tos cilvēkus, kas klausās, un jūs - šeit zālē sēdošos, ka Zemnieku savienība netaisās gatavoties valsts apvērsumam, netaisās ieviest prezidentālu republiku, un es domāju, ka neviens cilvēks nav uztraucies Latvijā.
Man vakar bija līdz vēlai tumsai, līdz
pulksten 10 vakarā, tikšanās ar vēlētājiem
pilnā zālē, un viņi ar dziļu izpratni
un interesi, pat atbalstu uzņēma šīs Satversmes
reformas, jo mēs nevaram uzskatīt, ka 19., pagājušajā
gadsimtā, kur ņemts paraugs šībrīža
Satversmei, viņa būtu pilnība un ka nekas tur
nav jāpielabo vai jāpapildina. Es neesmu šādas
domas piekritējs. Mums nav jānorēķinās
ar vēsturi, mēs arī domājam par tagadni,
un tie, kuri absolūti grib pieturēties pie šīs
vēstures, varbūt tie lai izvērtē 1934.gadu.
Mēs domājam par Latvijas šodienu un par Latvijas
nākotni, un tāpēc ir vajadzīgi Satversmē
labojumi. Tie ir iestrādāti mūsu likumprojektā,
kuru, es ceru, ir izlasījuši visi deputāti, jo
to ir jau izlasījuši ļoti daudzi - vēlētāji
un citi cilvēki. Un ir jādod tautai iespēja
izteikties, cienījamie kolēģi un kungi! Nevajag
domāt, ka šeit ir salasījušies visi Latvijas
gudrākie prāti un ka citiem nav nekādu tiesību
pat vairs domāt, vai Satversmi vajag reformēt, kā
vajag, kā tas būtu labāk un kā mēs
sakārtosim Latviju un nākotni. Es domāju, ka
mūsu ierosinātais variants par Satversmes reformu
ir jāturpina. Tur ir paredzēta arī sadaļa
par pašvaldībām, ir nepieciešama Satversmes
tiesa. Un, lai diskutētu, ir vajadzīga tāpat
kā daudzās demokrātiskās valstīs
arī sadaļa par iedzīvotāju sociālajām
garantijām, bet to lai izšķir vēlētāji
- tauta un pilsoņi. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 52. pantu, ierosinām pārtraukt debates par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"." Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nē. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 13, atturas - 6. Debates pārtraucam. Lūdzu zvanu!
Balsosim par Prezidija atzinumu - Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo Prezidija priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 52 - par, 6 - pret, 6 - atturas. Priekšlikums pieņemts. Nododam Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un Juridiskā komisija tiek noteikta kā atbildīgā komisija.
Likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" iesniedz deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins, Resnais, Berķis. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi deputātiem? Nav. Pieņemts. Līdz ar to šo likumprojektu nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.
Tālāk likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu", to iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.
Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga un Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājas Rudušas kundzes atbilde uz Saeimas deputātu Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Grīga, Putniņa, Dāliņa jautājumiem par Latvijas Nacionālās aviokompānijas izveidošanu.
Lūdzu - satiksmes ministrs Andris Gūtmanis.
A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man ir Ministru prezidenta pilnvara atbildēt uz šo jautājumu. Es atgādināšu jautājuma būtību.
"Lûdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
1) Latvijas Nacionālās aviokompānijas termina skaidrojums;
2) Uz kādiem principiem tiks izveidota Latvijas Nacionālā aviokompānija?
3) Kā Latvijas Nacionālās aviokompānijas izveidošana ir saskaņota ar likumu "Par aviāciju" un par konkurenci monopoldarbības ierobežošanā?
Godājamās dāmas un kungi! Atbildot uz jūsu 9. marta pieprasījumu, varam sniegt šādu informāciju: Latvijas Republikas likumā "Par aviāciju" jēdziens "Nacionālā aviokompānija" nav skaidrots. "Nacionālā aviokompānija" ir jēdziens, kas starptautiskajās aviācijas tiesībās netiek stingri definēts. Parasti ar to saprot kādas valsts lielāko aviokompāniju, dažos gadījumos arī vienīgo, kurai tiek piešķirtas tiesības reprezentēt valsti starptautiskajos aviācijas pārvadājumos. Līdzšinējā praksē šādas aviokompānijas baudīja vispusīgu valsts labvēlību un atbalstu līdz pat tiešām subsīdijām. Šobrīd Eiropas savienības likumi, kas regulē aviācijas darbību, noraida šāda veida protekcionismu. Runājot par Latvijā reģistrētajām aviokompānijām, nebūtu vietā un mērķtiecīgi lietot jēdzienu "Nacionālā aviokompānija".
Par jaunās aviokompānijas izveides pamatu tiek pieņemti šādi pamatprincipi: Latvijai nepieciešami regulāri, droši starptautiskie gaisa pārvadājumi maršrutos, kur ir pietiekams pieprasījums, lai nodrošinātu pakalpojumu rentabilitāti. Šādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ir jāatbilst visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem lidojuma drošības, precizitātes un pakalpojumu kvalitātes ziņā. Latvijas aviācijas transporta attīstībai ir jābūt saskaņotai ar Eiropas savienības aviācijas attīstības politiku. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem visefektīvākajā veidā jāizmanto Latvijas valsts rīcībā esošie resursi. Jaunizveidotās vai reorganizētās aviokompānijas pārvaldes struktūrai jānodrošina Latvijas valsts interešu aizsardzība.
Pilnīgākai šā jautājuma ilustrācijai pievienojam darba grupas materiālu, kurā ir apkopoti abu projektu materiāli, par kuriem es šeit no tribīnes nerunāšu.
Kas attiecas uz atbilstību likumiem, jāteic,
ka jaunā aviokompānija tiks izveidota saskaņā
ar likumu "Par aviāciju" un likumu "Par konkurenci
un monopoldarbības ierobežošanu". Paldies
par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs saņēmis iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates!" 10 deputātu paraksti: Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Oskars Grīgs, Novakšānovs, Rozentāls, Putniņš, Grots, Ilmārs Dāliņš. Viens runā "par", viens - "pret". Ja ir tāda nepieciešamība un ja deputāti vēlas, tad par šo priekšlikumu balsosim. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!") Lūdzu zvanu!
Balsosim par šo priekšlikumu - atklāt debates par atbildi uz jautājumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 8. Debates netiek atklātas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.
Tagad lūdzu Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru,
nolasīt pieprasījumus un jautājumus.
I.Daudišs ( 5. Saeimas sekretārs).
Steidzams deputātu pieprasījums "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība""darbību. Uz Ministru kabineta 1993.gada 28. decembra rīkojuma nr. 171-r pamata tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība", turpmāk "Laukkredīts", Pasaules bankas kredītu daļas 11,9 miljonu ASV dolāru apkalpošanai. Tās pamatkapitālā tika ieguldīti valsts budžeta līdzekļi - 250 000 latu apmērā. Kā izriet no Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmuma, akciju sabiedrība "Laukkredīts" darbojas ar zaudējumiem, ko radījuši sadārdzinātie transporta izdevumi 14 vieglo automobiļu uzturēšanai un ekspluatācijai, paaugstinātas izmaksas darba algās. 36 darbinieku vidējā mēnešalga bija 192 lati, to skaitā, ģenerāldirektoram Blūmam - 937,5 lati, Kredītu daļas vadītājai Treijai - 750 lati, galvenajai grāmatvedei Laicānei - 650 lati. Kā arī ir paaugstināti saimnieciskie izdevumi.
Akciju sabiedrības "Laukkredīts"
saimnieciskās darbības plāns paredz zaudējumus
arī 1995. un 1996. gadā un darbību bez peļņas
līdz 1998. gadam. Akciju sabiedrības "Laukkredīts"
darba efektivitāte zemnieku saimniecību kreditēšanai
ir zema. 1994. gadā piešķirts tikai 161 kredīts
par kopējo summu - 948 770 lati, turklāt pretēji
likumam par uzņēmējdarbības prasībām
tā veica kredītdarbību bez Latvijas Bankas licences.
Sabiedrība nav arī nomaksājusi apgrozījuma
nodokli par pakalpojumu sniegšanu zemnieku saimniecībām,
kas pēc pēdējās bilances datiem uz
1994. gada 1. jūniju sastādīja 4 082,35 latus.
Pieprasām paskaidrot, kādēļ apstākļos,
kad valsts budžetā nepietiek līdzekļu izglītībai,
kultūrai, veselības aprūpei, sociālajām
vajadzībām, tiek pieļauta faktiska valsts līdzekļu
izšķērdēšana un nesaimnieciskums
Pasaules bankas kredītu izlietošanā un kādēļ
situācijā, kad pastāv pietiekami liels kredītbanku
skaits ar plašu filiāļu tīklu, bija nepieciešams
radīt jaunu kredītiestādi, tās statūtkapitālu
veidojot no budžeta līdzekļiem. Kuras amatpersonas
ir atbildīgas par to, ka akciju sabiedrība "Laukkredīts"
pretlikumīgi turpina darboties kā kredītiestāde
bez Latvijas Bankas licences?" Iesniedz Saeimas deputāti
Grīnblats, Pētersons, Straume, Sinka, Dāliņš,
Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Kiršteins, Grots, Brūvers.
Sēdes vadītājs. 126. pants... Es atvainojos, 127. panta pirmais apakšpunkts: "Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejā līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā."
Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamību. Viens runā "par", viens -"pret".
Lūdzu, Andris Piebalgs - finansu ministrs.
A.Piebalgs (finansu ministrs).
Cienījamais priekšsēdētāja
kungs! Cienījamie kolēģi! Es runāšu
pret steidzamību, lai gan Finansu ministrija, kas attiecas
uz viņas kompetenci, par "Laukkredītu"
ir gatava runāt. Tajā pašā laikā
jautājums par "Laukkredītu" ir daudz kompleksāks
un par to nevar runāt steidzamības kārtā.
Tas ir jāizskata, manā skatījumā, Pieprasījumu
komisijā, kā jau tika skatīts kopējā
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības
komisijas sēdē, un tad var atbildēt par tiem
aspektiem, kas izvirzīti šajā pieprasījumā.
Šie ir faktiski jauni aspekti, kas ir izvirzīti, un,
protams, par viņiem būtu speciāli arī
jāgatavojas. Bez tam šobrīd nav zemkopības
ministra, lai gan mēs varētu runāt arī
tieši par zemkopības pusi šajā jautājumā.
Tā ka es ierosinu neatbalstīt steidzamību, bet
pašu pieprasījumu, protams, iesniegt Pieprasījumu
komisijā. Un, ja Pieprasījumu komisija to uzskatīs
par nepieciešamu - un es domāju, ka viņa tā
izdarīs -, tad to varēs apspriest arī Saeimā,
bet jau ļoti sagatavotu, jo tas skar ļoti plašu
jautājumu loku. Paldies!
Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats
- "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti! Deputātu grupa, kas iesniedz šo pieprasījumu, pievērš uzmanību vairākiem apstākļiem, pirmām kārtām tam, ka jau ir izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija sakarā ar "Lata International" darbību, kur valstij rodas nopietnas grūtības atgūt daudzus miljonus lielos zaudējumus, un, pat pēc visoptimistiskākajām prognozēm, izdosies varbūt atgūt 30 vai 40 procentus. Un šeit ir ļoti līdzīga veida parādība, kur arī potenciālie zaudējumi ir mērāmi diemžēl padsmitos miljonu, un tomēr, par laimi, šoreiz sabiedrība ir pievērsusi uzmanību tam agrāk, un es domāju, ka arī Saeimas deputātiem ir jāpieliek visas pūles, lai vērstu valdības uzmanību uz to, ka šis process ir radikāli jāpārtrauc vai jāreorganizē, kamēr šie zaudējumi ir minimāli, nevis pārāk lieli.
Otrām kārtām, Valsts kontrole
ir devusi savu atzinumu. Arī šajā atzinumā
ir ietverta bēdīgā tēze, ka vēl
pāris gadus "Laukkredīts" gatavojas darboties
bez peļņas vai ar zaudējumiem. Tātad
šīs potenciāli bēdīgās sekas
ir jau šobrīd prognozējamas. Tas arī ir
galvenais iemesls, kādēļ šāds pieprasījums
ir iesniegts un ierosināta tā steidzamība, par
ko mēs aicinām balsot. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 31 - par, 29 - pret, 11 - atturas. Steidzamība nav pieņemta.
"Ja steidzamība tiek noraidīta,
pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai."
Līdz ar to šis pieprasījums ir nodots Pieprasījumu
komisijai. Lūdzu, tālāk!
I. Daudišs (5. Saeimas sekretārs).
"Pieprasījums Latvijas Republikas Ministru
kabinetam. Lai, apspriežot ārpolitisko koncepciju,
varētu noteikt turpmākos galvenos valsts sadarbības
principus, lūdzam iesniegt visu dalībnieku sarakstu
un izmaksas Gunta Ulmaņa kunga un Māra Gaiļa
kunga 1994. gadā vadītajām delegācijām
uz Ķīnas Tautas Republiku." Saeimas deputāti
Kiršteins, Krastiņš, Imants Kalniņš,
Seile, Berklavs, Puriņa, Tabūns, Lambergs, Žīgurs,
Karnups.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, turpmāk, lūdzu, iesniedziet pieprasījumus
precīzi atbilstoši Kārtības rullim! Kārtības
rullis neparedz iesniegt pieprasījumu Ministru kabinetam,
bet paredz iesniegt pieprasījumu Ministru kabineta locekļiem.
Bet šeit acīmredzot iesniedzēji ir domājuši
Ministru prezidentu. Šeit steidzamība nav prasīta.
Līdz ar to mēs nododam šo pieprasījumu
Pieprasījumu komisijai, un tad Pieprasījumu komisija
ziņos un Saeima balsos par šo pieprasījumu. Vai
jautājumi ir? Lūdzu, turpiniet!
I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).
"Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim, satiksmes ministram Gūtmanim, aizsardzības ministram Trapānam, ārlietu ministram Birkavam.
Deputātu pieprasījums par Vaiņodes lidlauku. Mēs, apakšā parakstījušies deputāti, iesniedzam šo pieprasījumu kā steidzamu. Sakarā ar Ministru kabineta rīkojumu par Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plātņu nodošanu pašvaldību īpašumā paredzēts demontēt lidlauka skrejceļu un izmantot plāksnes Liepājas ostas rekonstrukcijai. Aizsardzības ministrija nodeva lidlauku Satiksmes ministrijas pārziņā un aizsardzībā ar 1992. gada 11. septembra lēmumu, kurš paredz:
"2. punkts. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Lauksaimniecības ministriju, iesaistot pašvaldību un Zemessardzes štāba pārstāvjus, līdz 1992. gada 1. oktobrim izveidot komisiju visu Latvijas Republikas lidlauku tālākās izmantošanas lietderības novērtēšanai.
3. punkts. Visu Latvijas Republikas lidlauku īpašniekiem un lietotājiem aizliegt lidlauku, to skrejceļu un pārējo būvju, tehniskā aprīkojuma un citu komunikāciju iznomāšanu, pārdošanu un pirkšanu, kā arī to nojaukšanu, postīšanu vai pārbūvēšanu, ja tas nav nepieciešams lidojumu nodrošināšanai un drošības garantēšanai.
Izņēmuma gadījumos visu Latvijas Republikas lidlauku skrejceļus, pārējās būves, tehnisko aprīkojumu un citas komunikācijas drīkst iznomāt, pārdot, pirkt, nojaukt vai pārbūvēt citiem mērķiem pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju."
Lidlauks iznomāts uz pieciem gadiem Liepājas Aviācijas sporta centram, kuram viens no pienākumiem ir saglabāt un apsargāt skrejceļus un iekārtas. Līgums vēl joprojām ir spēkā.
Baltijas valstu gaisa telpas kontroles jautājums Centrāleiropas iniciatīvas kontekstā pašreiz ir aktuāls, jo tas attiecas uz citu valstu līdzdalību un atbalstu. Latvijas izredzes kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai kopējā drošība būs sekmēta, uzņemot Latviju.
Kā gaisa telpas kontrole, tā arī
līdzdalība kopējās drošības
struktūrās prasa rūpīgu Vaiņodes
lidlauka jautājuma novērtēšanu. Pirmkārt,
kāda ir Latvijas gaisa telpas koncepcija? Otrkārt,
kāda ir Latvijas militārās aviācijas koncepcija?
Treškārt, vai ir apsvērts, kā lidlauku
saglabāšana vai iznīcināšana iespaidos
Latvijas izredzes kļūt par NATO dalībvalsti?
Ceturtkārt, ko Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments
darījis, lai veicinātu šo objektu pārstrukturēšanu
Latvijas civilās aviācijas vajadzībām?
Un, piektkārt, vai Vaiņodes lidlauka jautājums
ir novērtēts no reģionālās attīstības
un vides aizsardzības viedokļiem?" Parakstījuši
ir Saeimas deputāti Mārtiņš Ādams
Kalniņš, Putniņš, Kokins, Gundars Bērziņš,
Tomiņš, Novakšānovs, Grots, Kiršteins,
Puriņa un Karnups.
Sēdes vadītājs. Par steidzamību
viens runā "par", viens - "pret", un
tad Saeima balso. Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu
zvanu! Balsosim. (Starpsauciens no zāles: "Ir!")
Ir pieteicies Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Latvijas Zemnieku savienība, - lūdzu! Par steidzamību
runājam.
M.Ā.Kalniņš (LZS).
Godātais Prezidij! Godājamie deputāti!
Ja kādreiz ir bijis jautājums, kurš ir steidzīgs,
šis ir viens no tiem. Runa ir ne tikai par kādu plākšņu
izmantošanu ostas uzlabošanai, kurš ir pats par sevi
vērtīgs pasākums, bet runa ir par stratēģiskiem
jautājumiem. Runa ir par to, vai Latvijas līdzdalība
vai uzņemšana NATO būtu sekmēta, ja lidlauki
būtu pasargāti vai ja tie būtu nopostīti.
Tad arī vēl jautājums ir par to, vai gaisa
telpas kontrole Baltijas zonā būtu sekmēta,
ja lidlauki būtu pataupīti vai nebūtu pataupīti.
Atcerēsimies, ka pirms neilga laika Krievija piedāvāja
gaisa telpas kontroli, kurā ir ieskaitītas arī
Baltijas valstis! Tajā pašā laikā mūsu
Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments strādā,
lai sāktu jeb, pareizāk sakot, turpinātu šā
lidlauka nojaukšanu. Kāds tur ir aprēķins?
Vai tad nebūtu prātīgāk izvērtēt
šo lidlauku vajadzību un nozīmi, pirms tos nojaucam?
Un tas mani noved pie vēl viena jautājuma - vai nav
pienācis laiks mums izbeigt šo postīšanu un
šo laupīšanas procesu un sākt radošo valsts
jaunuzbūves procesu? Kā mēs palielinām
savu valsts kopproduktu, ja mēs ņemam no vienas
vietas un to pārvadājam uz otru? Vai nebūtu
laiks sākt celt un radīt kaut ko jaunu? Tādēļ,
ja kādreiz ir bijis kaut kas steidzams, šis pieprasījums
ir steidzams, jo tā postīšana, kura tika pasākta
jau pagājušajā vasarā, var kuru katru dienu
atsākties un padarīt šā lidlauka pasargāšanu
neiespējamu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt
šā pieprasījuma steidzamību. Paldies par
uzmanību.
Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis
- satiksmes ministrs. Lūdzu!
A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
deputāti! Latvijas iedzīvotāji! Man jums jāsaka
- guliet mierīgi! Latvijas gaisa telpa ir kārtībā.
Viss ir izsvērts, mums ir vairāk no PSRS impērijas
lidlauku kā kara lidmašīnu. Jautājums ir
saskaņots ar Aizsardzības ministriju, un notiek nevis
postīšana, bet būvēšana. Liepājā
tiek būvēta osta, kurā pagājušogad
izgāja pirmais miljons tonnu kravas. Un, lai reģions
attīstītos, ir nepieciešams, lai Liepāja
un Liepājas reģions attīstītos kā
ostas pilsēta. Liepājā ir līdzās
Vaiņodei Liepājas lidlauks, kurš funkcionē,
tiek uzturēts. Vaiņodes lidlaukā divi skrejceļi
ir kārtībā, un Latvijai šodien nekādas
briesmas nedraud. Protams, jautājums ir skatāms, bet
es šeit neredzu iemesla steidzamībai. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par šā pieprasījuma steidzamību!
Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 13.
Steidzamība ir noraidīta un pieprasījums tiek
nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai. Lūdzu,
tālāk!
I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).
Jautājums Latvijas Republikas aizsardzības
ministram Trapāna kungam: "Cienījamais Trapāna
kungs! Ņemot vērā, ka Amerikas Savienoto Valstu
EDA programmas ietvaros ir iespējas iegādāties
M-14 šautenes ar noteikto cenu 3% no to vērtības,
jautājam - vai Aizsardzības ministrija ir spērusi
soļus šā jautājuma risinājumā?
Kādas ir Zemessardzes un Aizsardzības spēku
vajadzības pēc šiem ieročiem?" Jautājumu
ir parakstījuši deputāti Grots, Grīgs, Brūvers,
Lakševics un Mārtiņš Ādams Kalniņš.
Sēdes vadītājs. Jautājums
tiek nodots aizsardzības ministram Trapāna kungam.
Tālāk!
I.Daudišs. Deputātu jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim: "Esam saņēmuši daudzas vēstules un uzklausījuši telefona zvanus, kas liecina, ka daudzos valsts uzņēmumos no darba tiek atbrīvoti strādnieki, par kuriem šie uzņēmumi jau ilgāku laiku (daudzos gadījumos jau no 1992. gada augusta), pārkāpjot likumu, nav maksājuši sociālo nodokli un algas (piemēram, rūpnīcas "Alfa", "Straume", Valmieras stikla šķiedras rūpnīca un citas). Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem darba devējam, atbrīvojot strādniekus no darba, ar viņiem ir jānorēķinās. Diemžēl visos šajos gadījumos tas netiek darīts, aizbildinoties ar to, ka uzņēmumam nav naudas. Rezultātā strādnieki tiek izmesti uz ielas bez jebkāda sociālā nodrošinājuma, jo bezdarbnieka pabalstu viņi nevar saņemt, tāpēc ka nav nomaksāts sociālais nodoklis. Arī pensiju viņiem neaprēķinās par to laiku, par kuru šie uzņēmumi nav samaksājuši sociālo nodokli. Iznāk, ka šie strādnieki tiek izmantoti kā kredīta devēji šiem uzņēmumiem, lai tos mākslīgi uzturētu pie dzīvības, jo citādi jau tie sen būtu bankrotējuši. Situācija veidojas līdzīga, kā tas bija un vēl šodien dažkārt ir lauksaimniecībā, kad zemnieki, nesaņemot samaksu par savu produkciju, finansēja pārstrādes uzņēmumus.
Šis process strauji iet plašumā, un sociālā nodokļa parādi valstī, pēc avīžu ziņām, jau sasniedz 56 miljonus latu. Arī neizmaksāto algu parādi nav mazie. Nesaprotam, kāda jēga uzturēt pie dzīvības šos uzņēmumus un mānīt cilvēkus, kas tajos par velti strādā!
Šajā sakarībā lūdzam Ministru prezidentu Gaiļa kungu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagļa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
1) Ko Ministru kabinets domā darīt, lai pārtrauktu sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos?
2) Kas un no kādiem līdzekļiem nomaksās strādniekiem nemaksātās algas un sociālo nodokli?
3) Kā konkrēti tiks risināts jautājums par norēķināšanos ar valsts akciju sabiedrības "Straume" strādniekiem, kura pašreiz ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet tās privatizācijas mēģinājumi ir nesekmīgi un strādnieki tiek atlaisti, bet sociālā nodokļa un algas parādus neviens netaisās maksāt?"
Parakstījuši ir Saeimas deputāti
Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Kokins, Rozentāls un Putniņš.
Sēdes vadītājs. Deputātu
jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim
un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram
Jānim Naglim.
I.Daudišs. Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapānam: " Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
1) kuriem Saeimas deputātiem, ieskaitot Saeimas Prezidija locekļus, ir norīkota Drošības dienesta darbinieku apsardze;
2) cik Drošības dienesta darbinieki ir norīkoti konkrētu deputātu apsardzē;
3) cik izmaksā apsardzes nodrošinājums konkrēti katram deputātam un no kādiem budžeta līdzekļiem tas tiek apmaksāts;
4) kāds ir pamatojums šādas apsardzes nepieciešamībai katram konkrētam deputātam?"
Parakstījuši ir deputāti Brūvers,
Čepānis, Kreituse, Jurkāns un Ritenis.
Sēdes vadītājs. Deputātu jautājumu nododam aizsardzības ministram Trapānam.
Tālāk. Mums jāizskata jautājums par Saeimas sekretāra biedra vēlēšanām. Kārtības ruļļa 25. pants: "Kandidatūras Prezidija locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai." 26. pants: "Par katru no 25. pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm." Atgādinu, ka 19. janvārī Saeimas priekšsēdētāja paziņojumā par Saeimas lēmumu ir teikts sekojošais: Saeima šā gada 19. janvāra sēdē ir ievēlējusi par balsu skaitītājiem Aleksandru Bartaševicu, Andri Grotu, Kārli Leiškalnu, Andri Liepiņu, Aleksandru Pētersonu, Veltu Puriņu, Gunāru Resno, Leonardu Stašu.
Godātie deputāti! Par procedūru. Vai deputāti nebūtu tik laipni - mēs piecas minūtes, ne vairāk kā piecas minūtes, šeit zālē pagaidītu, un tikmēr balsu skaitītāji mums darītu zināmu balsošanas kārtību. Un balsu skaitītājus es lūdzu tad blakustelpā sapulcēties. Un ir iesniegtas Prezidijā divas kandidatūras - Irēna Folkmane un Uldis Lakševics. Citas kandidatūras nav iesniegtas? Nav.
Godātie deputāti, lūdzu uzmanību
balsu skaitītāju paziņojumam! Andris Grots
- Kristīgo demokrātu savienība.
A.Grots (KDS).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Balsu skaitīšanas komisija ir sagatavojusies. Mūsu
lūgums ir tāds - nākt Prezidija zālē
iekšā pa aizmugures durvīm, pienākt pie
galda, tur būs zīmītes, jums zīmīti
izsniegs, jūsu vārdu sarakstā atķeksēs,
tad, ja jūs gribat, jūs varat iet aiz aizkara un savu
izvēli izdarīt, bet, ja ne, tad varat zīmīti
vienkārši iemest urnā un iet pa priekšdurvīm
ārā. Bet viss cits ir gatavs. Mēs varam sākt.
Sēdes vadītājs. Varbūt
precizējiet!
A.Grots. Balsu zīmītē ir divi
vārdi - Folkmanes kundzes un Lakševica kunga. Nevajadzīgo
svītrot.
Sēdes vadītājs. Var izrietēt
tā sakarība no jūsu teiktā tāda,
ka, ja biļetenu vienkārši iemet, tad šis biļetens
nav derīgs.
A.Grots. Bet tāpēc jau iet aiz tā
"gardīna", lai varētu attiecīgi svītrot.
Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs
sapratām jūs. Lūdzu, kolēģi! Tagad
būs pārtraukums balsošanai, un līdzko jūs
dzirdat zvanu, lūdzu, nāciet atpakaļ zālē,
lai turpinātu sēdi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
ieņemiet vietas! No balsu skaitītājiem vārds
deputātam Grotam - Kristīgo demokrātu savienība.
Lūdzu!
A.Grots (KDS).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Nolasīšu jums 5. Saeimas balsu skaitīšanas
komisijas protokolu nr. 1. Piedalījās komisijas locekļi
Bartaševics, Grots, Liepiņš, Leiškalns, Puriņa
un Stašs. Par priekšsēdētāju ievēlēts
Andris Grots, par sekretāri ievēlēta Velta
Puriņa. Balsu skaitīšanas komisija sagatavoja
122 vēlēšanu zīmītes, no kurām
tika izdotas 76 vēlēšanu zīmītes
un dzēstas neizlietotās 46 vēlēšanu
zīmītes. No vēlēšanu urnas tika
izņemtas 76 vēlēšanu zīmītes,
un tās visas bija derīgas. Par Irēnu Folkmani
balsoja 46 deputāti, par Uldi Lakševicu nobalsoja 21
deputāts un pret abiem nobalsoja 9 deputāti. Saskaņā
ar Kārtības ruļļa 27. panta pirmo daļu
Saeimas sekretāra biedres amatā ir ievēlēta
Irēna Folkmane. Komisijas locekļi Stašs, Bartaševics,
Leiškalns, Liepiņš, Puriņa un Grots. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani ieņemt savu vietu Prezidijā. Vēlam sekmīgu darbu!
Godātie deputāti! Nākamais jautājums,
kuru izskatām, ir lēmuma projekts par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnešu apstiprināšanu. Aivars Endziņš
- Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija
izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par dažu
Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu.
Un pirmām kārtām tā izskatīja Ulda
Brikmaņa kandidatūru apstiprināšanai par
Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti materiāli,
kur ir šī rekomendācija, kur ir raksturojums,
ko parakstījis ģenerālprokurors, ir arī
Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas
atzinums un izziņa par iepriekšējām darba
gaitām. Un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē
cienījamajai Saeimai apstiprināt Uldi Brikmani par
Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Balsosim par šo Juridiskās komisijas ierosinājumu.
Aizklātā balsošana. Lūdzu, nospiediet pogu
pēc tam, kad būs bijis signāls. Lūdzu,
balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas
- 6. Uldis Brikmanis apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnesi. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra iesniegumu par Pētera Opincāna
apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi,
vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas rajona
tiesas tiesneša amata. Arī jums ir izdalīts materiāls,
kur ir tieslietu ministra priekšlikums, pašreizējā
Liepājas rajona tiesas priekšsēdētāja
Pētera Opincāna raksturojums, ko parakstījis
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās
tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums un
izziņa par viņa darba gaitām. Juridiskā
komisija, uzklausījusi Pēteri Opincānu, vienbalsīgi
rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt
Pēteri Opincānu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 8.
Pēteris Opincāns apstiprināts par Kurzemes
apgabaltiesas tiesnesi.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ināras
Rozītes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kuldīgas
rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izdalīti arī
materiāli par Ināru Rozīti - viņas raksturojums,
Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas
atzinums, kā arī izziņa par darba gaitām.
Arī Ināru Rozīti Juridiskā komisija vienbalsīgi
rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt
par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 6. Ināra Rozīte apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmes Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem viņu darbā!
Nākamais ir lēmuma projekts "Par
Latgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu".
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
tieslietu ministra priekšlikumu par Annas Biksinieces apstiprināšanu
par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot
viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata.
Jums ir izdalīti arī attiecīgie materiāli
- gan iesniegums, gan viņas raksturojums, gan Augstākās
tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums,
gan arī izziņa par darba gaitām. Un arī
Annu Biksinieci Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē
apstiprināšanai par Latgales apgabaltiesas tiesnesi,
vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona
tiesas tiesneses amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu!
Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Anna Biksiniece apstiprināta
par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ilgas Zalužinskas
apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi,
vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona
tiesas tiesneses amata. Arī analoģiskie materiāli
jums visiem ir izdalīti, un Juridiskā komisija arī
vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai
apstiprināt Ilgu Zalužinsku par Latgales apgabaltiesas
tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes
rajona tiesas tiesneses amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Ilga Zalužinska apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmīgu darbu Latgales apgabaltiesas tiesnešiem!
Pārejam pie nākamā jautājuma
par Vidzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Zentas Krūmiņas
apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi,
vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas
tiesneses amata. Arī jums ir izdalīti viņu
raksturojošie materiāli, un Juridiskā komisija
vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai
apstiprināt Zentu Krūmiņu par Vidzemes apgabaltiesas
tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas
rajona tiesas tiesneses amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par - 56, pret - 2, atturas - 6. Zenta Krūmiņa apstiprināta
par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Modra Lapiņa
apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Modris Lapiņš nāk no prokuratūras sistēmas,
ir arī pozitīvs raksturojums, ir Augstākās
tiesas kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs
atzinums, kā arī izziņa par viņa darba
gaitām. Arī Modri Lapiņu Juridiskā komisija
vienbalsīgi rekomendē apstiprināt par Vidzemes
apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Modris Lapiņš apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmīgu darbību Vidzemes apgabaltiesas tiesnešiem!
Pārejam pie nākamā jautājuma
par dažu pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu.
4 minūtes vēl ir.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
tieslietu ministra priekšlikumu par Ingas Akmeņlaukas
iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus
atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas
administratīvās tiesneses amata. Jums arī ir
izdalīti nepieciešamie materiāli. Juridiskā
komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Ingu Akmeņlauku
par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot
viņu no Jelgavas pilsētas tiesas administratīvās
tiesneses amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par - 54, pret - 3, atturas - 6. Inga Akmeņlauka ir iecelta
par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ingunas Marikas
Celmas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi,
vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas
tiesas administratīvās tiesneses amata. Arī
jums ir izdalīti visi materiāli, un Juridiskā
komisija lūdz atbalstīt viņas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas 6. Inguna Marika Celma iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Vēlam pilsētas tiesnešiem sekmīgu darbu!
Pārejam pie nākamā jautājuma.
Lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu
nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu".
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Olitas Bičinskas
iecelšanu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas
priekšnieka vietnieci. Jums arī ir izdalīti nepieciešamie
materiāli, un Juridiskā komisija viennozīmīgi
un vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Olitu
Bičinsku par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas
priekšnieka vietnieci.
Sēdes vadītājs. Balsojam par
šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55,
pret - 3, atturas - 7. Olita Bičinska iecelta par Rīgas
rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sandras Jakušenokas
iecelšanu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas
priekšnieka vietnieci. Arī jums ir izdalīti visi
materiāli. Juridiskā komisija, iepazinusies ar Sandru
Jakušenoku, arī vienbalsīgi rekomendē Saeimai
iecelt Sandru Jakušenoku par Rīgas rajona Zemesgrāmatu
nodaļas priekšnieka vietnieci.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par - 60, pret - 3, atturas - 6. Sandra Jakušenoka iecelta
par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka
vietnieci.
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sarmītes
Stūrmanes iecelšanu par Siguldas Zemesgrāmatu
nodaļas priekšnieka vietnieci. Jums ir izdalīti
visi nepieciešamie materiāli, un arī Juridiskā
komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Sarmīti
Stūrmani par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka
vietnieci.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 6. Sarmīte Stūrmane iecelta par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Vēlam visiem zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietniekiem, kuri šodien ir iecelti ar Saeimas lēmumu, sekmīgu darbu!
Pārejam pie nākamā jautājuma.
Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Šultiņas-Šulcas
pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".
A.Endziņš. Juridiskā komisija saņēma
tieslietu ministra priekšlikumu un pašas Šultiņas-Šulcas
lūgumu atbrīvot viņu pirms termiņa no
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.
Juridiskajai komisijai nekas cits neatliek, kā aicināt
Saeimu lūgumu atbalstīt un atbrīvot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par - 61, pret - 6, atturas - 5. Vidzemes priekšpilsētas
tiesas tiesnese Iveta Šultiņa-Šulca pirms termiņa
atbrīvota no amata.
A.Endziņš. Paldies cienījamajai
Saeimai!
Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma
vārdu paziņojumam lūdz Gundars Bērziņš
par Pieprasījumu komisijas sēdi. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Sakarā ar to, ka komisijai ir šodien nodoti
trīs pieprasījumi, lūdzu pulksten vienos, tātad
pusstundu pēc pārtraukuma sākuma, uz komisijas
sēdi Pieprasījumu komisijas telpās. Pulksten
13.00.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju!
Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu
Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās
Saeimas sēdē. (Starpsauciens no zāles: "Daudišs
smaida...)
I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies Aivars Berķis,
Māris Budovskis, Pēteris Elferts, Ludmila Kuprijanova,
Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs
Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Andris
Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča,
Alfrēds Žīgurs. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz 14.30.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 46...47...48... 50. Godātie deputāti, man ir jāatvainojas. Tas laikam notika sakarā ar izmaiņām Prezidija sastāvā, bet es tiešām kļūdījos, teikdams, ka pārtraukums līdz pulksten 14.30. Es pats to nejutu, bet man teica, ka tā es esot pateicis, un paldies, ka jūs esat ieradušies laikā un neesat ticējuši tam, ko es jums esmu teicis. Zālē ir kvorums, tāpēc mēs varam turpināt. Es, protams, atsaucu šo teikto un atvainojos par kļūdu! Bet mēs turpinām sēdi.
Nākošais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas un pēc tam "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Katrs no lēmuma projektiem ir atsevišķi balsojams. Lūdzu zvanu! Atsaukšana ir aizklāta, bet ievēlēšana - atklāta. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 6. Nav kvoruma... Godātie deputāti, lūdzu visus balsot! Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz, un balsosim par priekšlikumu - atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 6. Gundars Bērziņš atsaukts no"Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas.
Tagad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas - 8. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir iecelts "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā... ievēlēts... Lūdzu lēmuma projektus rakstīt saskaņā ar Kārtības rulli.
Nākošais ir 46. darba kārtības
jautājums - likumprojekts "Grozījumi Pilsonības
likumā". Aivars Endziņš - Juridiskās
komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas
ceļa" deputāts.
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr. 173-a, tas ir komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" otrajam lasījumam, un es lūgtu izmantot arī dokumentu nr. 173-b, kas ir precizēta redakcija, kura mums tehniskas kļūdas dēļ ir radusies, un es lūgtu ņemt šo dokumentu tad, kad mēs nokļūsim pie šīs normas.
Un vispirms tātad ir likumprojekta 1. pants,
kā viņš tika nobalsots pirmajā lasījumā
- par 2. panta papildinājumu ar 1.1
punktu un 1.2. punktu. Par šo variantu, ko apstiprināja
cienījamā Saeima pirmajā lasījumā,
mēs esam saņēmuši, kā jūs
redzat 3. ailītē, veselu virkni priekšlikumu.
Ir LNNK frakcijas priekšlikums, deputāta Grīnblata
priekšlikums, deputāta Ābiķa priekšlikums,
deputāta Stalta priekšlikums un Demokrātiskās
partijas frakcijas priekšlikumi. Juridiskā komisija
neatbalstīja LNNK frakcijas priekšlikumu, neatbalstīja
arī deputāta Grīnblata priekšlikumu, bet
papildināja šo redakciju, kāda bija pirmajā
lasījumā, ar vārdiem "lîdz 1996.
gada 31. martam", līdz ar to daļēji iestrādājot
deputāta Ābiķa, deputāta Stalta un Demokrātiskās
partijas frakcijas priekšlikumu, kā arī aizstāja
vārdus "izņemot personas, kuras pēc 1990.
gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)"
ar vārdiem "un kuriem nav citas valsts pilsonības
(pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši
iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības)
valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz
šīs valsts likumi". To redakciju, kādu piedāvā
Juridiskā komisija, līdz ar to jūs redzat pēdējā
ailītē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai
kāds no deputātiem vēlas runāt? Runātāji
nav pieteikušies. Par balsošanas secību kādi
ir priekšlikumi? Iesniegšanas kārtībā?
A.Endziņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Ir iebildumi?
LNNK frakcija lūdz balsot viņas priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - izteikt 2.
panta 1.1 punktu
šādā redakcijā: "...latviešu vai
līvu izcelsmes personas, kuru pastāvīgā
dzīvesvieta ir Latvijā, ja dokumentāri pierādāms,
ka vismaz viens no viņu pirmās pakāpes augšupejošiem
radiniekiem ir latvietis vai līvs, un kuri reģistrējušies
likumā noteiktajā kārtībā, izņemot
personas, kuras pēc 1940. gada 4. maija ieguvušas
citas valsts..."
A.Endziņš. 1990. gada...
Sēdes vadītājs. "... pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)". Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
Deputāts Grīnblats lūdz balsot par viņa priekšlikumu - papildināt 1.1 punkta redakciju pēc vārda "kârtībā" ar vārdiem: "... un kuri prot latviešu valodu un uz kuriem neattiecas kāds no 11. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.
Dzintara Ābiķa priekšlikums ir zināmā mērā ņemts vērā, un deputāts nelūdz balsot.
Deputāts Stalts lūdz balsot viņa priekšlikumu: "Latvieši un līvi, un viņu pēcnācēji, kuri prot latviešu valodu un kuru pamatdzīvesvieta ir Latvijā, vai kuri atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kuru rīcībā ir vecāku vai vecvecāku nacionālās izcelsmes dokumentāri pierādījumi, un kuri ir reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)". Balsojam. Rezultātu! 15 - par, 21 - pret, 20 - atturas. Nav pieņemts.
Tagad, lūdzu, balsosim par Juridiskās
komisijas redakciju šim pantam, par kuru jau runāja
referents. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret
- 4, atturas - 7. Juridiskās komisijas redakcija ir
pieņemta. Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Par otro pirmajā lasījumā
nobalsoto priekšlikumu par grozījumu Pilsonības
likumā, tas ir, par 1.2. punktu: "... sievietes, kuru
pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā
un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.
gada 23. augusta likuma "Par pavalstniecību" 7.
pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību,
un viņu pēcnācēji, ja šīs
personas reģistrējušās likumā
noteiktajā kārtībā, izņemot personas,
kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts
pilsonību (pavalstniecību)", mēs arī
esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
Pirmais priekšlikums ir deputāta Grīnblata priekšlikums,
otrs priekšlikums ir deputāta Stalta un trešais
ir LNNK frakcijas priekšlikums. Visi šie trīs priekšlikumi
būtībā ir... tātad būtība
ir tāda: ja sievietei arī ir atņemta šī
pilsonība saskaņā ar 1919. gada Pavalstniecības
likumu, tad atkal to vajadzētu saistīt ar latviešu
valodu. Juridiskā komisija visus šos priekšlikumus
neatbalstīja un saglabā to pašu redakciju, kāda
tika akceptēta pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata priekšlikumu - pēc vārda "kârtībā" papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu un ja uz tām neattiecas kāds no 11. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu rezultātu! 16 - par, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.
Deputāta Stalta priekšlikums - pēc vārdiem "ja šīs personas" papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu un ir...". Un tālāk kā tekstā. Balsojam. Rezultātu! 20 - par, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts.
LNNK frakcijas priekšlikums.
A.Endziņš. Un trešais ir tāds
pats priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Neuzstāj
frakcija par balsojumu? Tātad priekšlikums bija - pēc
vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā"
papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu".
No frakcijas atskan komentārs, ka tas tomēr ir citā
vietā.
A.Endziņš. Citā vietā, bet
tas ir tas pats teksts, ar kuru liek papildināt, proti,
par latviešu valodu.
Sēdes vadītājs. Nu bet...
A.Endziņš. Saeima tikko to jau noraidīja.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja frakcija uzskata, ka citā vietā tam ir nozīme, tad ir jābalso. Neuzstāj? Frakcija priekšlikumu noņem, ņemot vērā, ka tas jau ir balsots.
Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas...
A.Endziņš. Komisija nav mainījusi
redakciju, kāda bija akceptēta pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Par nākošo!
A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja
deputāta Lagzdiņa priekšlikumu -papildināt
šo likumprojektu ar jaunu 1.3. pantu, kura pareizais teksts
jums ir dokumentā nr. 173-b, proti - papildināt likumprojekta
1. panta 1. punktu ar šādu tekstu: "Personas, kuru
pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā,
kuras reģistrējušās likumā noteiktajā
kārtībā un kuras apguvušas pilnu mācību
kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās
skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo
skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās
skolās pamatizglītību vai vispārējo
vidējo izglītību, ja šīm personām
nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai
viņas saņēmušas iepriekšējās
pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas
atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi".
Juridiskā komisija atbalstīja šo Lagzdiņa
kunga priekšlikumu un aicina to pašu darīt arī
cienījamajai Saeimai.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai ir
iebildes pret šo redakciju, kuru piedāvā komisija?
Nav. Līdz ar to ir pieņemta šī redakcija.
Tālāk!
A.Endziņš. Komisija saņēma
deputāta Stalta priekšlikumu - papildināt pašreiz
spēkā esošo Pilsonības likuma 2.panta 3.punktu
ar vārdiem "ja pēc šo bērnu likumīgo
aizbildņu vai aizbildniecības iestādes lūguma,
ko apstiprinājusi tiesa, nav pierādīts, ka
bērns ir citas valsts pilsonis". Tas ir pie panta,
kura nosaukums ir "Bçrna pilsonība, ja..."...
piedošanu, tas ir otrajā pantā "Piederība
pie Latvijas pilsonības": "bçrni, kuri
atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi".
Pie tā punkta. Juridiskā komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja, jo, ja kādi apstākļi atklāsies,
tad arī šeit ir iespēja tiesas ceļā
tādu lietu darīt. Tas nav... šāda atruna
likumā ir lieka.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Tālāk!
A. Endziņš. Tālāk. Ir saņemts priekšlikums no Zemnieku savienības frakcijas - papildināt pirmo nodaļu, tas ir, Pilsonības likuma pirmo nodaļu, ar 9.1 pantu, kura nosaukums ir "Latvijas pilsonības iegūšana latviešiem un līviem". Teksts ir šāds: "Likuma 3.pantā minētie latvieši un līvi iegūst Latvijas pilsonību, ja viņi prot latviešu valodu un var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības." Tā bija šā panta pirmā daļa.
Otrā daļa: "Latviešu valodas prasmi pārbauda šā likuma noteiktajā kārtībā. "Kâ cienījamā Saeima redz, šis priekšlikums jau ir pretrunā ar to, par ko Saeima nobalsoja. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Juridisko komisiju izbrīnīja
šāda priekšlikuma fakts, jo mēs, kā
redzat, atrodamies neizpratnē, par kādu grozījumu
šeit ir runa. Likuma 3.pants, kurš ir pašreiz spēkā...
šā panta nosaukums ir "Bçrna pilsonība,
ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis".
Ja mēs gribētu skatīties likumprojektu, kuru
Saeima akceptēja pirmajā lasījumā, mēs
redzētu, ka tā 3.punktā teksts bija - izslēgt
13.panta pirmās daļas pirmo punktu... Juridiskajai
komisijai nav skaidrs, ko grib cienījamā Zemnieku
savienība papildināt. Līdz ar to arī
šis teksts - "saprast likumus un citus normatīvos
aktus" man rada šaubas, vai pati Zemnieku savienība
un Rozentāla kungs, kurš parakstīja to, pats
saprot normatīva rakstura aktus un likumus? (No zāles
deputāts A.Rozentāls: "Bišķi jau saprot
- tik daudz nē, kā Endziņš!") Nu,
bet tad vismaz jūs neparakstītu tādu dokumentu!
Sēdes vadītājs. Vai kāds
no deputātiem vēlas runāt par šo ierosinājumu?
Arī iebildumu nav. Neviens nelūdz balsot par šo
priekšlikumu. Līdz ar to varam izskatīt nākamo.
A.Endziņš. Nākamo priekšlikumu
komisija saņēma no deputāta Stalta. Viņš
ierosina 11.panta pirmās daļas pirmā punkta tekstu
pēc vārda "vçrsušās" papildināt
ar vārdiem "vai darbojas". Acīmredzot, ja
tas viss tiek konstatēts ar tiesas spriedumu, tad jau
persona vairs darboties nevar, un tāpēc šis
formulējums, kāds jau ir pašreiz spēkā
esošajā likumā, ir pilnīgi pietiekošs
un šeit vēl vērst kaut ko uz nākotni nav
vajadzīgs. Jo saukt pie atbildības un tiesāt
var tikai par to, kas jau ir izdarīts, nevis par to, kas
varētu būt. Tāpēc komisija neatbalstīja
šo Stalta kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz
balsot par šo priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildes?
Nav. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir šā
paša panta pirmās daļas 2.punktā. Arī
tas ir no deputāta Stalta kunga.Viņš ierosina
pēc vārda "nacionālo" papildināt
tekstu ar vārdu "reliģisko". Tātad
šis punkts ir: "pçc 1990.gada 4.maija paudušas
fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma
vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas
uz nacionālo...", un šeit viņš grib
vēl papildināt ar vārdu "reliģisko"
- "reliģisko vai rasu naidu", - un tālāk
kā tekstā. Juridiskā komisija neuzskatīja
par nepieciešamu šādu papildinājumu šajā
pantā ielikt. Liekas, ka mums nav problēmu ar reliģisko
naidu, šādu fanātismu. Šādas normas
nav arī atbilstošajos pantos Kriminālkodeksā,
un tāpēc komisija neuzskatīja par vajadzīgu
to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz
balsot. Vai deputātiem nav iebildes? Jūs lūdzat
balsot? Deputāts Kiršteins lūdz balsot par šo
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu
- 11.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda
"nacionālo" papildināt ar vārdu "reliģisko".
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret -15, atturas
- 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Arī nākamais
ir deputāta Stalta priekšlikums - no 11.panta pirmās
daļas 5.punkta izsvītrot 1.punkta pieminējumu.
Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu,
tikai precizēja redakciju. Principā tātad -
izsvītrot. Atbalstām - izsvītrot no 11.panta
pirmās daļas 5.punkta skaitli "1".
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes ? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums
ir par 11.panta pirmās daļas 6.punktu, un to ir iesnieguši
deputāti Kreituse, Čepānis, Dreģe, Jurkāns
un Kide. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji
lūdz balsot? (No zāles deputāts E.Kide: "Balsot!")
Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsosim par papildinājumu:
"Uz pārējām ar minētajām
organizācijām saistītajām personām
ierobežojumi attiecināmi tikai tajos gadījumos,
kad tiesa viņu darbību ir atzinusi par noziedzīgu."
Rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums
nav pieņemts.
A.Endziņš. Par 11.panta pirmās
daļas 7.punktu mēs saņēmām deputāta
Stalta priekšlikumu, kuru jūs redzat 3.ailītē.
Viņš ierosina papildināt tekstu pēc
vārdiem "likuma spēkā stāšanās
brīdī" ar vārdiem "un nav attaisnotas
sakarā ar piespriesto sodu, kā arī personas,
kuras sodītas atkārtoti par apzināti veiktiem
kriminālnoziegumiem". Šeit jau pats 7.punkts visu
to nosaka: ja persona ir bijusi tiesāta ar brīvības
atņemšanu ilgāk par gadu un par tīšu
noziegumu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā
likuma spēkā stāšanās brīdī,
tātad attaisnojums, ja tiesa ir attaisnojusi... tātad
persona nevar tikt uzskatīta par sodītu, jo pats par
sevi to nosaka Kriminālkodekss, un persona, kura ir sodīta
atkārtoti par apzināti veiktajiem kriminālnoziegumiem...
tas jau arī ir ietverts iekšā... tad persona ir
sodīta... Tāpēc Juridiskā komisija neuzskata,
ka šāds papildinājums šeit ir vietā.
Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz
balsojumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Arī par 11.panta pirmās
daļas 8.punktu ir deputāta Stalta priekšlikums
- šā punkta nobeigumu papildināt ar vārdiem
"vai turpina darboties minētajām līdzīgās
pretvalstiskās organizācijās". Šeit
jau ir uzskaitītas tās konkrētās organizācijas,
kuras ar likumu tika aizliegtas. To savulaik izdarīja Augstākā
padome. Un šāds formulējums ir līdzīgs.
"Pretvalstiskas organizācijas" - tas ir juridiski
korekts... Tāpēc Juridiskā komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz
balsojumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par Pilsonības likuma 12.pantu, kura nosaukums ir "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi", konkrēti - par šā 12.panta ceturto daļu. Saeima akceptēja jau pirmajā lasījumā piedāvātos grozījumus šajā daļā. Mēs esam saņēmuši arī deputāta Grīnblata priekšlikumu - 12.panta ceturtās daļas papildinājumā aizstāt vārdus "21.pantā" ar vārdiem "21.panta 2. punktā". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Otrs priekšlikums ir no Demokrātiskās
partijas frakcijas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu
daļēji ir iestrādājusi jau likumprojekta
pirmajā pantā un līdz ar to aicina Saeimu
saglabāt pirmajā lasījumā akceptēto
redakciju.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts
Grīnblats par savu priekšlikumu lūdz balsot? (No
zāles deputāts M.Grīnblats: "Jâ!")
Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata priekšlikumu
- 12.panta ceturtās daļas papildinājumā
aizstāt vārdus "21.pantā" ar vārdiem
"21.panta 2.punktā"! Lūdzu rezultātu!
Par - 15, pret - 23, atturas - 16. Demokrātiskās
partijas frakcijas deputātiem nav iebildes par redakciju,
kuru komisija ir piedāvājusi. Vai pārējiem
deputātiem ir pret to iebildes? Nav. Līdz ar to ir
akceptēta komisijas redakcija. Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Nākamais pants, par
kuru ir saņemti priekšlikumi, ir Pilsonības likuma
13.pants - "Naturalizācija ārpus kārtas".
Pirmajā lasījumā cienījamā Saeima
nobalsoja par 13.panta pirmās daļas 1.punkta svītrošanu.
Juridiskā komisija, kā jūs redzat 3.ailītē,
ir saņēmusi trīs priekšlikumus - no Tautsaimnieku
politiskās apvienības frakcijas, no deputāta
Ābiķa un no Cilvēktiesību komisijas.
Juridiskā komisija nolēma izteikt šo likumprojekta
pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot
Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas un deputāta
Ābiķa priekšlikumu, proti, ierosina izteikt
13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā
redakcijā: " kuras ir latvieši vai līvi,
kas repatriējas uz Latviju pēc 1996.gada 31.marta".
Jo 1.pantā cienījamā Saeima akceptēja
šo laiku - vienu gadu, līdz kuram... tātad, ja
kādi atgriezīsies atpakaļ, jau tiks atzīti
uzreiz kā pilsoņi, ja viņi ir latvieši
vai līvi. Pārējais jau saistās ar iespējamo
repatriāciju.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
no iesniedzējiem pēc šā komisijas skaidrojuma
un piedāvātas redakcijas lūdz balsojumu par
savu redakciju? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes
pret komisijas redakciju? Arī nav. Līdz ar to tā
ir pieņemta.
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums
ir par 13.panta pirmās daļas 4.punktu. Deputāts
Stalts ierosina noslēgt to ar vārdiem "... un
prot latviešu valodu". Juridiskā komisija neatbalstīja
šo priekšlikumu, jo tas jau ir pats par sevi...Šīs
personas netiek atbrīvotas no valodas pārbaudes (ja
vien nav beigušas mācību iestādi latviešu
valodā), tādēļ šāda piebilde
šeit ir lieka.
Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj,
ka vajag balsojumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tātad
ir pieņemams komisijas slēdziens.
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums
ir par 13.panta pirmās daļas 5.punktu, kuru Saeima
akceptēja pirmajā lasījumā, - papildināt
ar vārdiem "vai divplūsmu skolas latviešu
plūsmā". Ir, kā jūs redzat 3.ailītē,
saņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums,
un Juridiskā komisija daļēji pieņēma
šo priekšlikumu un iestrādāja gan šajā
redakcijā, gan arī tālāk. Jūs
redzēsit vēl papildinājumus, kādi ir
ierosināti šajā sakarībā. Līdz
ar to ierosinu izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā
redakcijā: "kuras beigušas latviešu mācībvalodas
vispārizglītojošās skolas vai divplūsmu
vispārizglītojošās skolas latviešu plūsmā,
iegūstot šajās skolās pamatizglītību
vai vispārējo vidējo izglītību".
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
Pieņemts.
A.Endziņš. Par 13.panta pirmās
daļas 7.punktu arī ir Tautas saskaņas partijas
frakcijas priekšlikums - papildināt šo punktu ar
jaunu teikumu. Juridiskā komisija daļēji pieņēma
šo priekšlikumu, to redakcionāli mazliet precizējot,
proti, ka šis punkts ir piemērojams arī tiem
laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā
(Latvijas pilsoņa) nāvi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Deputāte Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija.
I.Kreituse (DP).
Es šo priekšlikumu aicinātu atbalstīt
tikai tanī gadījumā, ja varētu iesniegt
tam vēl papildinājumu: "ja nav noslēgta
atkārtota laulība ar citas valsts pilsoni".
Jo savādāk var būt absurda situācija,
ka kāds, kas ir nodzīvojis zināmu laiku laulībā
ar Latvijas pilsoni, šobrīd, pēc šā
Latvijas pilsoņa nāves, ir laulībā ar
citas valsts pilsoni, bet uz tā pamata, ka ir bijis laulībā
ar Latvijas pilsoni, var kļūt par Latvijas pilsoni.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
Dz.Ābiķis (LC).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Deputātes Gravas-Kreituses uzstāšanās jau
pierādīja, ka jaunā redakcija nav sevišķi
veiksmīga. Es personīgi atbalstītu veco redakciju
- tādu, par kādu mēs nobalsojām pirmajā
lasījumā, jo tā, manuprāt, ir daudz izsvērtāka
un veiksmīgāka, - un neatbalstītu šo jauno
redakciju. Aicinu to noraidīt.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Nav. Debates
pabeigtas. Lūdzu referentu!
A.Endziņš. Cienījamie kolēģi!
Man liekas, ka Ābiķa kungs šeit mazliet kļūdās.
Pašreiz spēkā esošā Pilsonības
likuma 13.panta pirmās daļas 7.punkts skan šādi:
"kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas
pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas
dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi
dzīvo Latvijā". Tiek piedāvāts papildināt
šo normu, lūk, vēl ar šo teikumu: "Ðis
punkts piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru
laulība izbeigusies ar otra laulātā (Latvijas
pilsoņa) nāvi." Jo mums ir diezgan daudz šādu
gadījumu. Nupat es saņēmu vēl vienu
vēstuli: ir septiņi bērni, visi pilsoņi,
bet māte, pilsone, ir nomirusi, ir palicis tēvs -
nepilsonis. Es domāju, ka šeit diez vai mums būtu
vajadzīgas milzīgas problēmas. Desmit gadi
laulībā, jo tad jau arī tas būtu apstrīdams
fakts... Acīmredzot sakarā ar dzīves realitātēm,
ka tāda situācija var veidoties - un tas lielākoties
skar tieši padzīvojušus cilvēkus - , es
domāju, vajadzētu piekrist šādam labojumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim! Tautas saskaņas partija, vai jūs
komisijas redakciju pieņemat? Jā. Tad, lūdzu,
balsosim par papildinājumu, ko iesaka komisija - papildināt
panta pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā
redakcijā: "Ðis punkts piemērojams arī
tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra
laulātā (Latvijas pilsoņa) nāvi."
Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 35,
pret - 7, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi
ir saņemti par 13.panta pirmās daļas 8.punktu,
kura teksts ir: "kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam
nolikumam izcili prot latviešu valodu". Šeit ir viens
piedāvājums no visiem šiem trijiem deputātiem,
kas šeit ir tabulā norādīti. Šādu
pašu priekšlikumu izteica arī Valsts valodas centrs
un Naturalizācijas pārvalde. Juridiskā komisija
atbalstīja šo priekšlikumu par panta pirmās
daļas 8.punkta svītrošanu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Atbalstām. Tālāk!
A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi
par 13.panta trešo daļu: "Uzņemot Latvijas
pilsonībā šā panta pirmajā daļā
minētās personas, uz tām nav attiecināmi..."
- un tālāk ir uzskaitīti šie punkti. Šeit
ir Grīnblata kunga priekšlikums - svītrot 13.panta
trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim
par deputāta Grīnblata ierosinājumu - svītrot
13.panta trešo daļu! Lūdzu rezultātu. Par
- 12, pret - 31, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā
komisija saņēma divus deputāta Lagzdiņa
priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir pie šā
paša panta piektās daļas, kuras teksts ir: "Personu,
kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt
Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek
publicēts oficiālā laikrakstā."
Lagzdiņa kungs piedāvā papildināt šo
daļu ar tekstu, kuru jūs redzat trešajā ailītē.
Juridiskā komisija atbalstīja Lagzdiņa kunga
priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu, proti,
papildināt piekto daļu ar tekstu šādā
redakcijā: "Uzņemot pilsonībā personu
par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek
attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot
pirmās daļas 7.punkta) noteikumi. Ja par īpašiem
nopelniem Latvijas labā pilsonībā tiek uzņemts
bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības
(pavalstniecības), uz to netiek attiecināti arī
12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumi." 7.punktā
ir runa par šo nepieciešamību, ja ir otras valsts
pilsonība, tātad atteikties vai iesniegt ekspatriācijas
atļauju, ja tādu prasa šīs valsts likumi.
Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Tālāk!
A.Endziņš. Otrs Lagzdiņa kunga
priekšlikums ir papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu.
Arī to Juridiskā komisija atbalstīja, pieņēma
šo priekšlikumu ar redakcionāliem grozījumiem.
Un tekstu jūs redzat ceturtajā ailītē.
Proti, sestā daļa: "Persona, kura tiek uzņemta
pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas
labā, iesniedz Saeimai iesniegumu uzņemt to pilsonībā.
Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija
un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt,
ka uz to būtu attiecināms kāds no šā
likuma 11.pantā minētajiem ierobežojumiem."
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums
ir pie pašreiz spēkā esošā 13.panta
piektās daļas, tas ir deputāta Stalta priekšlikums
- papildināt šo pantu ar jaunu sesto daļu, proti,
ka Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem var
piešķirt ne vairāk kā septiņiem
cilvēkiem vienā gadā. Juridiskā komisija
šādu priekšlikumu neatbalstīja. Jo acīmredzot
šāda reglamentācija un tas, ka mēs iepriekš
paredzēsim, ka mums būs septiņi un ne vairāk
un ne mazāk personu, kuras Saeima, šeit diskutējot
un lemjot... līdz ar to šādu priekšlikumu
komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu,
balsosim par... (Starpsaucieni no zāles - deputāts
Dz.Ābiķis: "Es gribētu uzstāties.
Nevajag!") Atklājam debates. Dzintars Ābiķis
- "Latvijas ceļš".
Dz.Ābiķis (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Mēs par šo tēmu
esam runājuši arī Pilsonības likuma izpildes
komisijā. Un kāpēc Dainim Staltam šāds
priekšlikums radās? Jā, igauņi šobrīd
ir Pilsonības likumā izdarījuši labojumu
un šādu normu ieviesuši (tiesa gan, nevis septiņi,
bet pieci cilvēki gadā). Bet Dainis Stalts neievēro
to, ka Igaunijā līdz šim jau ir uzņemti
pilsonībā par īpašiem nopelniem vairāki
simti cilvēku, un igauņi pilnīgi pareizi
nonāca pie secinājuma, ka tā ideja tiek diskreditēta,
ja tik masveidīgs kļūst tas process. Bet jāatceras
ir vēl viena lieta, ka Igaunijā to darīja nevis
augstākā valsts varas institūcija - Parlaments,
bet Igaunijā šīs tiesības bija deleģētas
izpildvarai - Ministru kabinetam. Un līdz ar to tik tiešām
tā ideja Igaunijā tika degradēta, un tikai
pēc tam, kad vairāki simti bija uzņemti, viņi
ieviesa šo normu - 5 cilvēki gadā, tagad. Tā
ka mums Latvijā situācija ir pilnīgi atšķirīga.
Mēs taču esam augstākā valsts varas
institūcija - Saeima, 100 tautas vēlēti priekšstāvji,
ļoti rūpīgi izsveram katru kandidatūru,
jo, protams, šeit tās atšķirības parlamentā
ir daudz lielākas 100 deputātu starpā nekā
tur, teiksim, Igaunijas valdībā. Es aicinu nepieņemt
Daiņa Stalta priekšlikumu, tas vienkārši
ir neloģisks. Kāpēc tieši septiņi?
Bet varbūt mums būs 8 cilvēki, kas būs
pelnījuši šo pilsonību par īpašiem
nopelniem, vai 9. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt!
(Starpsaucieni no zāles: "7 ir laimīgs skaitlis.
Kompromiss ir 13.")
Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa
- "Lîdztiesība". Lūdzu!
L.Laviņa (L).
Cienījamie kolēģi! Es, protams,
domāju, ka 7 vai 12, vai 5 - tas katrā ziņā
nav nekāds kritērijs. Taču es gribēju
vērst uzmanību... un arī es neatbalstu Daiņa
Stalta priekšlikumu, kaut gan es šo priekšlikumu saskatu
zināmā mērā kā simbolisku, jo...
Vai jums dažkārt neliekas - vismaz man, strādājot
Pilsonības likuma izpildes komisijā, liekas, - ka
mēs aizraujamies ar īpašiem nopelniem, kas ir
ļoti subjektīvs kritērijs. Un vai kāds
ir iedomājies par to, cik tad mūsu valsts nepilsoņi,
izejot likumīgo pilsonības iegūšanas ceļu
vispārējā naturalizācijas kārtībā...
cik tad būs šo pilsoņu, kas būs tikuši
galā ar mūsu veidoto Pilsonības likumu un saņems
pilsoņa pasi vispārējā kārtībā?
Un es domāju, ka daudzi no tiem, par kuriem mēs šeit
lemjam un drīzumā lemsim par īpašiem nopelniem,
faktiski ir tieši tie cilvēki, kuriem būtu jānostājas
pirmajiem šajā Naturalizācijas pārvaldes
rindā un pirmajiem arī jāparāda sava pilsoņa
pase. Tad varbūt arī likumdevēji saprastu,
ka daudz kas mūsu pieņemtajā likumā ir
šķērsām. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Referents vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim
- papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu: "Latvijas
pilsonību par īpašiem nopelniem var piešķirt
ne vairāk kā septiņiem cilvēkiem vienā
gadā." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par -
43, pret - 11... Es atvainojos, viss ir citādi. Par - 11,
pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi,
ko saņēmusi Juridiskā komisija, ir par 15.pantu,
kura nosaukums ir "Bçrnu naturalizācija".
Šeit pirmais priekšlikums ir LNNK frakcijas priekšlikums,
ka uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18
gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.
punkta nosacījumi. Un tālāk ir divi priekšlikumi
no deputāta Stalta puses. Pirmais priekšlikums ir līdzīgs,
tikai ar diferenciāciju attiecībā uz vecumu
no 14 līdz 16 gadiem un vecumā no 16 līdz 18
gadiem. Tie ir pie šī panta pirmās daļas.
Juridiskā komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus
- LNNK un deputāta Stalta priekšlikumu, jo šī
panta pirmā daļa nosaka, ka vienlaikus ar naturalizēto
personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs
personas nepilngadīgie bērni, kuri pastāvīgi
dzīvo Latvijā. Un ja šie bērni mācās
skolā. Līdz ar to, teiksim, visām šīm
prasībām, tam visam jau ir jābūt skolu
programmā iekšā, un nekur pasaulē nepilngadīgo
bērnu naturalizācijai, kuri seko līdzi saviem
vecākiem, līdzīgas prasības izvirzītas
netiek.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
Lūdzu! Atklājam debates par šo priekšlikumu.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šis labojums ir vienkārši radies, lai saskaņotu iepriekšpieņemtās normas, jo mums taču pašiem ir ierakstīts Pilsonības likumā, ka iesniegumu uz pilsonības saņemšanu Naturalizācijas birojā var sākt iesniegt tie, kam paliek 16 gadi. Parādās viens skaitlis - 16 gadi. Tagad tiek runāts par nepilngadīgiem. Pilngadība oficiāli sākas 18 gados. Tātad, ja mēs izvairāmies šeit no šīs LNNK normas, tad mēs paši esam aizmirsuši, ko mēs jau šeit esam pieņēmuši iepriekšējā lēmumā. Tad kāpēc mēs nerakstām, ka, sākot ar 18.gadiem? Mēs savā likumā jau esam ieviesuši šo 16 gadu termiņu, no kura var dot iesniegumu un pieprasīt šo pilsonību.
Līdz ar to šeit parādās otra
lieta. Ja vecāki, piemēram, naturalizējas,
tad bērni var kaut kādā mērā būt
arī, teiksim, saistīti varbūt nevis ar Latvijas
skolu, bet ar kādu citu skolu. Un kā tad viņi
automātiski var kļūt par Latvijas pilsoņiem
šajā gadījumā? Te ir runa par tiem, kas
ir jau vecumā, teiksim, 16, 17, 18 gadu. Tāpēc
šeit ir ierosināts 15.pantā tomēr atstāt,
ka uz nepilngadīgiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem
attiecas 12.panta attiecīgo punktu nosacījumi, jo
14 gadi - tas faktiski jau ir pietiekams vecums, un tad nav vairs
nekāds mazais bērns. Un visi šie noteikumi, kas
ir saistīti ar izglītību, ar skolām, ar
valodu, viņi būtu jāpiemēro tomēr
tiem, kam jau ir pašreiz 14 gadi. Mēs uzskatām,
ka sliktākajā gadījumā, protams, var būt
arī no 16, bet šeit ir iesniegts no 14, tāpēc
mēs lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Referents vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim
par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcijas priekšlikumu izteikt 15.panta pirmās daļas
trešo teikumu, ka uz nepilngadīgajiem vecumā
no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas
2.,3. un 4.punkta nosacījumi. Balsojam! Lūdzu rezultātu!
Par - 26, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.
(Starpsauciens no zāles: "Par - 28!") Atvainojos,
"par" bija 28. Priekšlikums nav pieņemts.
Vai nākamo jūs jau komentējāt?
A.Endziņš. Otrais priekšlikums ir
deputāta Stalta priekšlikums, kur ir diferenciācija
- no 14 līdz 16 un pēc tam no 16 līdz 18. Būtība
ir tāda pati.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
lūdz balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")
Frakcija lūdz balsojumu - izteikt 15.panta pirmās
daļas trešo teikumu šādi: "Uz nepilngadīgajiem
bērniem vecumā no 14 līdz 16 gadiem, uzņemot
tos Latvijas pilsonībā, ir attiecināmi 12.panta
pirmās daļas 2., 3. un 4.punkta noteikumi; vecumā
no 16 līdz 18 gadiem attiecināmi 12.panta pirmās
daļas 2., 3., 4.un 6.punkta noteikumi." Balsojam! Lūdzu
rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums
nav pieņemts.
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums
par šo 15.pantu - "Bçrnu naturalizācija"
- ir deputāta Stalta priekšlikums, kurā ir teksts:
"Ja naturalizējamo personu nepilngadīgie bērni
ir izdarījuši krimināli sodāmus noziegumus
Latvijā vai kādā citā valstī un
notiesāti nosacīti vai ar brīvības atņemšanu,
tad šo bērnu vecāku (adoptētāju)
iesniegumu izskatīšana par uzņemšanu Latvijas
pilsonībā tiek atlikta līdz soda izciešanas
termiņa beigām, ņemot vērā arī
iespējamo attaisnošanu vai amnestiju." Juridiskā
komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja,
jo viņš nav juridiski korekti noformulēts, un
šeit ir minēta bērnu rīcība, jo
principā kriminālsodāmo var saukt pie atbildības
tikai jau vecumā no 14 gadiem, bet pēc šī
teksta iznāk, ka faktiski pietiktu jau arī ar to,
ka kriminālsodāmu noziegumu ir izdarījusi varbūt
pat jaunāka persona, par kuru nevar iestāties, bet
kura ir pārkāpusi likumu. Tad arī varētu
atlikt šo vecāku iesniegumu izskatīšanu. Un
acīmredzot tomēr jāpiemēro princips,
ka ne vecāki atbild par savu bērnu grēkiem,
ne bērni atbild par savu vecāku grēkiem. Laikam
katram ir jāatbild pašam par savu konkrēto nodarījumu,
un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz
balsojumu? Arī runāt jūs vēlaties? Lūdzu
- Aleksandrs Kiršteins, - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustība.
A.Kiršteins (LNNK).
Jā, tas bija, godājamie deputāti,
ārkārtīgi interesants atklājums, ko
tikko paziņoja Endziņa kungs un ko ir atklājusi
Juridiskā komisija. Ja 14 gadu vecumā kāds
ir izdarījis 3 vai 4, vai 5 slepkavības, tātad
mēs saprotam, ka vecāki neatbild par bērniem.
Es saprotu, ka vecāki neatbild par pieaugušiem bērniem.
Un pieaugušie bērni neatbild, teiksim, par saviem vecākiem,
bet šādā te fantastiskā paziņojumā...
Un mēs pašreiz redzam un ir arī tiesu praksē
Latvijā - es domāju, ka Endziņa kungs zina
to pat vairāk nekā citi -, vesela rinda smagu slepkavību,
kuras ir izdarītas tieši tāpēc, ka vecāki
nav absolūti nekādu uzmanību pievērsuši
šo savu bērnu audzināšanai vai pat tieši
ir mudinājuši viņus, teiksim, iet uz ielas, ka
nav par viņiem rūpējušies, un tas man
ir tiešām atklājums. Ja vecāki neatbild
par saviem mazajiem bērniem, tad mazie bērni var,
teiksim, laupīt, var slepkavot, jo ir skaidrs, ka viņiem
par to nekas nopietns nedraud, bet pieaugušie vecāki
rindā vien stājas un saņem Latvijas pilsonību.
Tas vispār man ir liels atklājums. Tāpēc
es tomēr aicinu šeit atstāt deputāta Stalta
priekšlikumu, ka, ja šie nepilngadīgie ir izdarījuši
smagus noziegumus, tad varbūt vajadzētu pagaidīt,
kamēr viņi tiek no cietuma... Es domāju, ka
vecākiem ir daudz citu rūpju šajā gadījumā,
kā palīdzēt saviem bērniem, nevis iet
un, teiksim, kārtot šos pilsonības dokumentus.
Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo
deputāta Stalta priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Vai referents vēlas runāt? Lūdzu, balsosim
par deputāta Stalta priekšlikumu: "Ja naturalizējamo
personu nepilngadīgie bērni ir izdarījuši
krimināli sodāmus noziegumus Latvijā vai kādā
citā valstī un notiesāti nosacīti vai
ar brīvības atņemšanu, tad šo bērnu
vecāku (adoptētāju) iesniegumu izskatīšana
par uzņemšanu Latvijas pilsonībā tiek atlikta
līdz soda izciešanas termiņa beigām, ņemot
vērā arī iespējamo attaisnošanu
vai amnestiju." Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret
- 19, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi
ir saņemti par likuma 17.pantu - "Naturalizācijas
iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība".
Šeit ir deputāta Ābiķa priekšlikums
- aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus
"Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Naturalizācijas
pārvalde" un arī šā panta trešo
daļu izteikt citādā redakcijā - arī
"Iekšlietu ministriju" apmainīt ar "Naturalizācijas
pārvaldi". Juridiskā komisija atbalstīja
šo deputāta Ābiķa priekšlikumu, to
redakcionāli precizējot, proti, aizstāt 17.pantā
vārdus "Iekšlietu ministrija" attiecīgajā
locījumā ar vārdiem "Naturalizācijas
pārvalde" attiecīgajā locījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir kādas iebildes? Nav. Ir pieņemts redakcijas komisijas
priekšlikums.
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums,
ko ierosina Juridiskā komisija pēc Valsts valodas
centra un Naturalizācijas pārvaldes priekšlikuma,
būtībā ir papildināt tekstu 18.pantā
attiecībā uz solījumu par uzticību Latvijas
Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību. Otrajā
daļā ir rakstīts: "Es (vārds, uzvārds),
dzimis (dzimšanas vieta, datums)..." un tā tālāk.
Tātad aiz vārda "dzimis" ierakstīt
vārdu "dzimusi", lai tas attiektos ne tikai uz
vīriešu dzimuma pārstāvjiem, bet arī
uz sievietēm. Tātad ir precizējums.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi
ir par Pilsonības likuma 21.pantu. Šeit jūs redzat
veselu virkni priekšlikumu. Pirmais priekšlikums ir Lagzdiņa
kunga priekšlikums - izslēgt likumprojekta 4.punktu
līdzšinējā redakcijā, un tālāk
viņš jau ierosina papildināt likumprojektu ar
jaunu 6.punktu. Runājot par 21.panta 1.punkta izslēgšanu,
Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet
ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā, daļēji
pieņemot deputāta Stalta, Demokrātiskās
partijas frakcijas, Tautsaimnieku politiskās apvienības,
Tautas saskaņas partijas un frakcijas "Lîdztiesība"
priekšlikumus. Redakciju jūs redzat pēdējā
ailītē. Un tātad vispirms jau izteikt 21.panta
1.punktu sekojoši: "Personas, kuras ieguvušas vispārējo,
vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību
(arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu
mācībvalodā". Tas būtu pie pirmās
daļas.
Sēdes vadītājs. Vai jūs
domājat, ka mums vajadzētu pa daļām izskatīt
šo...?
A.Endziņš. Acīmredzot pa daļām,
jo, ko es nolasīju, tie šeit ir priekšlikumi, kurus
iesniedza un kurus mēs esam būtībā mēģinājuši
iestrādāt iekšā šajā pirmajā
daļā. Tie ir Demokrātiskās partijas frakcijas,
Tautas saskaņas partijas frakcijas, kā arī
Stalta kunga priekšlikumi attiecībā uz 21.panta
1.punktu.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".
Lūdzu!
Dz.Ābiķis (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Ja ir iespējams,
es ļoti lūgtu, ja tas nav pretrunā ar procedūru,
balsot par šo 1., 2.un 3. sadaļu 21.pantā atsevišķi
par katru. Tā kā šobrīd mēs runājam
par pirmo sadaļu, tad arī es gribētu izteikt
savu komentāru. Manā izpratnē, vecā redakcija,
proti, ka personas, kuras ieguvušas vispārējo
izglītību latviešu mācībvalodas skolā,
ir daudz pieņemamāka, jo praktiski būs ārkārtīgi
sarežģīti piemērot šīs te
panta jaunās normas, piemēram, cilvēks ir
mācījies neklātienē. Es kādreiz
mācījos Ģeogrāfijas fakultātē,
viņi, šie neklātnieki, klausījās
lekcijas gan latviešu valodā, gan krievu valodā,
kārtoja eksāmenus it kā kopā ar mums,
bet kārtoja tos krievu valodā. Tā ka tur vispār
nav iespējams pateikt, kādu plūsmu viņi
ir beiguši. Nav iespējams pateikt! Gluži tāpat
ir ar citām profesionālajām mācību
iestādēm, teiksim, ar arodskolām. Arī
te ne vienmēr varēs īsti pateikt, kādā
tad viņš plūsmā ir gājis. Tur Naturalizācijas
pārvaldes ierēdņi tiks nepārtraukti
maldināti, un viņiem būs ārkārtīgi
grūti orientēties tanīs lietās. Un galu
galā, kāpēc mums būtu jāatbrīvo
no valodas eksāmena cilvēks, kurš ir beidzis
krievu vispārizglītojošo skolu, bet vienu gadu
gājis traktoristu kursos un nobeidzis viengadīgo arodskolu?
Es personīgi aicinātu atbalstīt veco redakciju
tādu, kāda tā bija pirmajā lasījumā,
jo es saku, ka ierēdņiem praktiski būs neiespējami
piemērot šīs te jaunās panta normas dzīvē,
tur būs vairāk nelikumību, nekā mēs
spējam tās šodien izvērtēt. Tā
ka es aicinu atbalstīt veco redakciju un noraidīt
šo jauno 1.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Edvīns
Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!
E.Kide (TPA).
Augsti godājamo priekšsēdētāj!
Cienījamie deputāti! Tikko kā uzstājās
Ābiķa kungs, bet redzams, ka viņš nebija
paspējis precīzi izlasīt šī 21.panta
pirmo daļu, kurā ir teikts, ka personas, kuras ieguvušas
vispārējo vidējo, speciālo, augstāko
vai arodizglītību, un iekavās nav rakstīti
ne traktoristu kursi, ne viengadīgās arodskolas,
kuras nosauca Ābiķa kungs. Taču, lai būtu
skaidrība, ir uzrakstīts tieši - arodvidusskolas,
kurās apguva un apgūst latviešu valodā
apmācību, arodģimnāzijas un arodskolas,
kuras, Ābiķa kungs, kā jūs likumu labi
zināt, ir skolas, kuras bāzējas uz latviešu
vidusskolas bāzes. Tātad šeit tās lietas
nevajadzētu jaukt. Tā kā šī 21.panta
pirmā daļa domu izsaka daudz precīzāk nekā
iepriekšējā redakcija, es aicinātu balsot
par šo 21.panta pirmo daļu, kādu piedāvā
komisija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC).
Kolēģi deputāti! Mēs pirms neilga brīža pieņēmām divus taisnīgus lēmumus. Pirmkārt, mēs nolēmām, ka automātiski pilsonību iegūst tās personas neatkarīgi no viņu tautības, kuras ir pilnu mācību kursu mācījušās pamatskolās vai vidējās vispārējās mācību iestādēs. Nupat mēs pieņēmām otru, ja tā varētu teikt, priekšrocību personām, kuras ir mācījušās un beigušas latviešu mācībvalodas skolas un ieguvušas vispārējo izglītību. Tātad mācījušās nevis 11 gadus vai 9 gadus, bet mācījušās, piemēram, 5 gadus, 3 gadus vai 1 gadu. Un šīs personas tiek ārpus kārtas naturalizētas. Un saskaņā ar spēkā esošā 21.panta redakciju, kuru mēs pieņēmām tad, kad mēs pirms 6 mēnešiem pieņēmām Pilsonības likuma pamattekstu, šīs personas ir atbrīvotas no latviešu valodas pārbaudes eksāmeniem.
Ko ierosina kolēģi deputāti? Piemēram, ja persona ir ieguvusi vispārējo augstāko izglītību latviešu mācību valodā. Šobrīd mūsu augstākajās mācību iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā. Krievu valodā ir viena un tā pati plūsma, arī angļu valodā tiek lasītas lekcijas un arī eksāmenus kārto daudzviet krievu valodā krievu tautības un citu tautību studenti. Diemžēl mums nav latviešu mācībvalodas augstskolas, mums lasa ļoti dažādās valodās lekcijas mūsu augstskolās. Citādāk tas ir vidējās vispārējās mācību iestādēs. Tur patiešām no pirmās līdz pēdējai klasei mācās latviešu valodā, un tas cittautietis arī mācās un apgūst šo latviešu valodu nepārtraukti.
Arī es, kolēģi, esmu pret to,
lai mēs pieņemtu 21. panta 1. punktu Juridiskās
komisijas piedāvātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāte
Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!
I.Kreituse (DP).
Var aizstāvēt dažādus viedokļus, bet nevajag jaukt ar to, kāda kārtība eksistē izglītības sistēmā. Un mani ļoti pārsteidza Ābiķa kungs, kurš, pats zināmu laiku būdams Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs, nezina, kādas Latvijā eksistē valodas plūsmas vai apmācības sistēma. Es jums pasaku viennozīmīgi: augstskolā ir strikti noteikta, vismaz visu laiku tā bija - vēl divus gadus atpakaļ - latviešu un krievu apmācības plūsma. Un, piemēram, Vēstures fakultātē nebija dienas nodaļā krievu apmācības plūsmas. Studentam lekcijas svešvalodā - krievu, angļu, vācu vai kādā citā - lasa tikai tad, kad students ir brīdināts par to, ka viņam šinī valodā šīs lekcijas tiks nolasītas un ja viņš nepieprasa tulku, bet eksāmenus kārto atbilstoši tam, kā viņš ir brīdināts - vai nu mācībvalodas plūsmā, vai kādā viņš ir iestājies... Tāpēc nevajag jaukt divas dažādas lietas šeit no tribīnes. Un jūs nevarējāt latviešu plūsmā Vēstures nodaļā prasīt, lai jums lasa krievu valodā lekcijas. Tas nekad nenotika, un tāpēc jauc... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tâ notika ģeogrāfijas fakultātē, vēstures varbūt nē!) ... Ābiķa kungs, ja jums nolasīja vienu lekciju krievu valodā kāds profesors, kam jūs pats piekritāt, tad tas nenozīmē, ka jūs tikāt apmācīts krievvalodas plūsmā. Taču tik daudz vajadzētu saprast, ja ir beidzis universitāti! Un tāpēc nevajag jaukt šīs lietas kopā. Ja jūs uzskatāt, ka padomju gados, mācoties latviešu valodas apmācības plūsmā, students, kas nav beidzis latviešu vidusskolu, nebija spējīgs apgūt latviešu valodu tā, lai šodien viņš nokārtotu eksāmenu, tad tas ir cits jautājums, bet nejauciet lietas būtību un nesāciet šeit rakstīt jaunu vēsturi no šīs tribīnes.
Es aicinu pārdomāt vēlreiz. Nav
jau runa par privilēģiju došanu. Ir pavisam
cits jautājums - vai mums ir vajadzīga lieka birokrātija,
lieka naudas tērēšana un lieks eksāmens
šiem cilvēkiem? Ir runa par latviešu valodas atstāstījuma
rakstīšanu. Viņš turpina kārtot vēstures
eksāmenu un atbild himnas tekstu, un kur jūs vēlreiz
varat pārliecināties par viņa valodas zināšanām.
Bet man vienkārši ir mazliet neērti no dažiem
saviem universitātes kolēģiem, kuri ir beiguši
krievu vidusskolu, bet augstskolu latviešu valodā.
Viņi tagad pasniedz un lasa lekcijas vienam otram mums
šeit fakultātē sēdošam deputātam,
un šim pasniedzējam ir jāiet kārtot šis
latviešu valodas eksāmens. Mazliet tā savādi
kļūst, kad par to padomā, bet es vēlreiz
lūgtu, Ābiķa kungs, pirms jūs nākat
tribīnē, kad jūs jau kaujas pozīcijā
esat sagatavojies, padomājiet vēlreiz, kādi
eksistēja likumi, kādi bija noteikumi, un nepiesauciet
man to vienu krievu, kas ar jums ir runājis eksāmenā
krievu valodā.
Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, pirms jūs dodaties uz tribīni, uzklausiet mani! Debatēt, pastaigājoties pa zāli, kā jūs šeit to darāt, neviens Kārtības ruļļa pants neparedz.
Lūdzu - vārds Dzintaram Ābiķim,
"Latvijas ceļa" deputātam!
Dz.Ābiķis (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj,
cienījamie kolēģi! Gravas kundze jau ļoti
skaisti uzstājās, un es diemžēl šobrīd
neatceros šo studentu uzvārdus, bet bija Ģeogrāfijas
fakultātē latviešu plūsmā krievu
cilvēki, krievu tautības studenti, jā, kas
bija spējīgi klausīties lekcijas arī
latviešu valodā, bet diemžēl eksāmenus
viņi kārtoja krieviski, un pasniedzēji pieņēma
no viņiem eksāmenus krieviski, jo sakarīgi
latviski runāt viņi neprata. Diemžēl.
Tā ka tādu gadījumu augstskolā bija diezgan
daudz. Un es neuzskatu, ka mums būtu šie cilvēki
jāatbrīvo no latviešu valodas eksāmena,
tie, kas klausījās latviski, bet latviski runāja
ar ļoti lielām grūtībām. Kāpēc
tas mums būtu jādara - es nesaprotu!? (Starpsauciens
no zāles: "Pareizi!")
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Vai referents runās? Lūdzu!
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie kolēģi! Man ir jāizsaka
nožēla, ka diemžēl Ābiķa
kungs līdz galam komisijas sēdē nepiedalījās
tieši tad, kad mēs pēcpusdienā pēc
Pilsonības likuma izpildes un uzraudzības komisijas
turpinājām. Kides kungs ieradās, ieradās
vēl viens otrs deputāts, un mēs ļoti
nopietni apsvērām visas šīs lietas, jā,
arī tieši šos precizējumus, kas skar arodvidusskolas,
arodģimnāziju, arodskolu un tā tālāk.
Es tomēr aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt
Juridiskās komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, vispirms par procedūru. Ir ierosināts
katru no šiem Juridiskās komisijas priekšlikumiem...
A.Endziņš. Par 21. panta redakciju ir
1. punkts, 2. punkts, 3. punkts... Par katru....
Sēdes vadītājs. ... balsot atsevišķi.
Bet, pirms mēs pieņemam to, man būtu jājautā
visiem iesniedzējiem: vai deputāti, kuri iesnieguši
savus priekšlikumus, neuzstāj par kādu atsevišķu
balsojumu tieši savā redakcijā, ko viņi
ir iesnieguši? Vai mēs varam balsot 21. panta teksta
redakciju šajā pirmā, otrajā un trešajā
priekšlikumā? Nav iebildes deputātiem? Nav. Tad
lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu: "Izskatot
naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes
pārbaudes atbrīvo personas, kuras ieguvušas vispārējo,
vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību
(arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu
mācībvalodā." Balsojam! Lūdzu rezultātu!
Par - 35, pret - 10, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.
A.Endziņš. Nākošais ir priekšlikums
par šā paša 21. panta 2. punktu, kuru ir ierosināts
izteikt šādā redakcijā: "1.grupas invalīdus..."
kā tas bija jau pamattekstā likumā, "kuriem
invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma..."
un papildināt ar "kâ arī 2. un 3. grupas
redzes, dzirdes un runas invalīdus..." To ierosina
Naturalizācijas pārvalde, daļēji arī
frakcija "Lîdztiesība".
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vēlreiz nolasu: "1. grupas invalīdus, kuriem...", tātad, izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo. Par pirmo priekšlikumu mēs esam nobalsojuši. Tagad balsojam: "1. grupas invalīdus, kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma, kā arī 2. un 3. grupas redzes, dzirdes un runas invalīdus". Vai esat nobalsojuši, lūdzu? Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.
Par trešo, lūdzu!
A.Endziņš. Un trešais priekšlikums
ir - papildināt šo 21. pantu ar 3. punktu,
proti, personas, kuras naturalizējas šā likuma
13. pantā noteiktajā kārtībā un
ir vecākas par 60 gadiem. Tās tātad ir personas,
kurām ir tiesības uz ārpuskārtas naturalizāciju.
Un pamatā tie ir lietuvieši, poļi, igauņi,
laulātie, tātad ir arī šādi atbrīvojumi.
Tas daļēji saskan ar Tautas saskaņas partijas
priekšlikumu un frakcijas "Lîdztiesība"
priekšlikumu. Ne precīzi, bet citā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis
- "Latvijas ceļa" deputāts.
Dz.Ābiķis (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju tādu cilvēku kā profesoru Lazovski un domāju, ka arī daļa no jums izlasīja viņa rakstu laikam kādu nedēļu atpakaļ avīzē, kur viņš raksta par to, ka viņu ļoti satrauc tas, vai mēs nepazemināsim Pilsonības likumā šo valodas slieksni, vai mēs neatkāpsimies no savām konsekventajām prasībām. Jo diemžēl šis apakšpunkts paredz naturalizēt arī cilvēkus, kas nezina latviešu valodu. Jā, mēs esam izdarījuši labu soli pretim latviešiem un līviem, un starp viņiem, starp citu, ir arī ne mazums, kuri latviešu valodu nepārvalda, bet kuri tikai dokumentos ir latvieši. Tomēr mēs esam savas nācijas pārstāvjiem tiešām nākuši pretim, un, ja mēs nobalsosim par šiem Pilsonības likuma labojumiem, tad viņi visi reģistrējoties iegūs pilsonību. Tātad latvieši iegūs.
No kurienes tad šie cittautieši, kam ir šie
60 gadi un vairāk, šeit Latvijā ir nokļuvuši?
Vai viņi tikko tagad nokrita no mēness? Pēkšņi
viņi šeit Latvijā nokrita no mēness un
tagad sēž šeit? Viņi taču visi
sava pusmūža gadu lielāko daļu, nospiedošais
vairākums, ir pavadījuši šeit Latvijā!
Un, ja viņi nav iemācījušies latviešu
valodu, tad tas tikai pierāda to, ka viņu cieņa
pret Latvijas valsti acīmredzot nav tāda, kādu
mēs gribētu. Mēs gribam iegūt Latvijai
lojālus pilsoņus. Protams, es pieļauju iespēju,
ka viens otrs no cilvēkiem, kas neprot šo valodu, ka
viens otrs ir lojāls; es pieļauju šādu iespēju,
bet likuma koncepcijā, kad mēs kādreiz Saeimā
jau spriedām par likumu pirmajā, otrajā, trešajā
lasījumā, domājot par to, kas tad ir galvenais,
nonācām faktiski visi pie vienīgā secinājuma.
Kas tad ir galvenais lojalitātes kritērijs? Parakstīties
dokumentā, ka viņš ir lojāls, var jebkurš.
Uz pieres viņam zīmogs nav uzspiests, ka viņš
ir lojāls vai nelojāls. Kas viņam aiz ādas
- to neviens nezina. Parakstīties, ja tā griba ir
liela, var jebkurš, bet valodas zināšanas... Mēs
taču nonācām pie secinājuma, ka tas jau
ir tas galvenais lojalitātes rādītājs!
Tas ir tas galvenais lojalitātes rādītājs,
un vēlreiz es atkārtoju, ka šie 60 gadus vecie
un vēl vecāki cilvēki nav nokrituši
Latvijā no mēness, viņi šeit ir dzīvojuši
vai nu laulībā ar pilsoni, vai kā citādāk,
bet viņi šeit ir dzīvojuši Latvijā
savos spēka gados. Un es uzskatu, ka tomēr, pieņemot
šo te normu, mēs esam atteikušies šādā
gadījumā no tā pamatprincipa, par kuru mēs
visi šeit faktiski vienojāmies par to, ka galvenais
lojalitātes rādītājs - tā ir latviešu
valodas zināšana, latviešu valodas prasme, jo tas
parāda tiešām cilvēka attieksmi pret šo
zemi, pret šo tautu, kuras vidū viņš dzīvo.
Es kategoriski noraidu šo te trešo priekšlikumu un
aicinu deputātus mani atbalstīt. Un nevajag sūroties
par tām vecajām krievu tantiņām, kam
nu trīcēs roka, kad būs jāliek eksāmeni.
Šīs krievu tantiņas ir bijušas arī
jaunas un dzīvojušas šeit. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai deputāts
Kide izmantos 4 minūtes? Lūdzu!
E.Kide (TPA).
Augsti godāto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es kāpu tribīnē tikai tādēļ, lai dedzīgā Ābiķa kunga runa jūs nespētu maldināt, jo Ābiķa kungs, staigājot pa zāli, nekādi nav ieklausījies Endziņa kunga paskaidrojumā un nav izlasījis arī precīzi šī 21. panta trešo daļu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Jâ, jā - 21.panta 3.daļā!") Un viņš runā par krievu tantiņām, nelojāliem cilvēkiem un tā tālāk. Bet, Ābiķa kungs, šis pants attiecas uz tiem cilvēkiem, par kuriem jūs nobalsojāt, ka viņi ir priekšrocībnieki, ka tā ir tā latviešu daļa, un tā lietuviešu un igauņu daļa, kuri saskaņā ar 13. pantu ar mūsu Saeimas atļauju iegūs priekšrocības. Lūk, un tie ir nevis no mēness nokritušie, bet tie, kuriem arī mēs šīs priekšrocības dodam.
Un vēl. Mēs ļoti plaši diskutējām
par to, ka viņi nevis nezina latviešu valodu, nevis
nezina vēsturi un himnu, bet viņi varbūt
zina tādā varbūt sadzīves līmenī,
sarunu valodas līmenī... Runa ir par to, ka vajag
viņus atbrīvot no eksāmena, no atstāstījuma,
no komatiem, no garumzīmēm... Mēs atbrīvojam
šos 60 gadus vecos cilvēkus, kuriem mēs dodam
priekšrocības naturalizācijā, no tā
stresa, no veselībai bīstamā stresa, un tas
ir humāni. Un, cienītais Ābiķa kungs,
jūs neesat izlasījis droši vien arī vēl
tālāk, ka šis punkts faktiski attiecas arī
uz 12. pantu, kur šie cilvēki tiek atbrīvoti
no zināšanām par... no zināšanu pārbaudes
par vēsturi, par himnu. Tas nenozīmē, ka
viņi nezina vēsturi vai nezina himnu, bet mēs
viņus, šos pensionārus un pēcpensijas
vecuma cilvēkus vienkārši nepakļaujam stresam.
Tas ir humāni, un es aicinu balsot par šiem cilvēkiem.
Es pazīstu lietuviešus, igauņus, šos vecos
cilvēkus, kas ir Sibīriju izbraukuši, atgriezušies
Latvijā, uzskata Latviju par savu Tēvzemi un māk
sarunāties latviešu valodā; viņi ir izaudzinājuši
bērnus, kas māk latviešu valodā runāt
un mācās latviešu skolās, un mēs
vienkārši viņiem neprasīsim kārtot
šo atstāstījuma eksāmenu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti... 71. pants - starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. (Starpsauciens no zāles: "Tie bija starpsaucieni!")
Pusstundas pārtraukums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas, deputāti! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".
Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustība. Lūdzu, jums vārds!
P.Tabūns (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Bravo - man jāsaka! Ābiķa kungs šodien ir nepazīstams. Pavisam citā gaismā sevi parāda. Un pat man tas ir jāatzīst. Varbūt sakaunējies beidzot no tā, kādā purvā "ceļiniekus" pamazām ļoti konsekventi ved "jaunā laulība" ar Tautsaimnieku politisko apvienību, ar tā saucamo Kides partiju, kas caur un cauri ir "Saskaņas" cilvēki. Tas nekas, ka viņi ir sadalījušies divās daļās, bet kas ir "Saskaņa" - to mēs ļoti labi zinām.
Drīz vien viņi aizvedīs arī "ceļiniekus" pie "savas ticības", bet tā ir - visi okupētie un okupanti, kolonizētie un kolonizatori, cietušie un cietēji - visi draugi, visi vienādi, visiem Latvija kopīgās mājas, arī 700 000 sveštautiešu. Nepilsoņiem dosim pilsonību, visādas privilēģijas un svinēsim 9.maiju. Esiet mierīgs... Dosim ordeņus un medaļas utt. Lūk, drīz droši vien arī sāksit vilkt uz divvalodību Latvijā, lai nevajadzētu likumus labot katru nākamo sēdi, tā kā tas ļoti veiksmīgi aizsākās iepriekšējā reizē pirms nedēļas, kad uzreiz 12 likumus sākām labot.
Runājot par šiem 60 gadiem, iznāk,
ka 60 gadus sasniedzis cilvēks ir tik vecs, ka galva
viņam ir tik tukša, ka viņš vairs neko nespēj
iemācīties, bet likumprojektos un koncepcijās
par pensijas reformu taču paredzēts, ka līdz
65 gadiem būs jāstrādā. Kā tad viņi,
šie cilvēki, varēs strādāt, ja šiem
cilvēkiem ir tik tukšas galvas, kā jūs
domājat? Es domāju, ka tā tas nav. Žēl,
ka šeit nav Kides kunga, kuru es tieši gribu uzrunāt.
Kur tad viņš mēģina novirzīt jūs,
"ceļinieki"? Grāvī vien ievedīs,
un labi, ka Ābiķa kungs un citi to jau ir sapratuši.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc
tam - Kiršteins.
J.Lagzdiņš (LC).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Nav jau runa šeit par krasi 700 000. Runa šeit ir par tiem pilsoņu laulātajiem, kuru vecums ir lielāks par 60 gadiem. Šādu šobrīd Latvijā ir apmēram 45 000. Ir runa par lietuviešiem un igauņiem, kuri nav beiguši latviešu mācībvalodas skolas, un tādu diemžēl ir lielākais vairākums. Un arī šiem, ja viņi ir vecāki par 60 gadiem, kā Juridiskā komisija ierosina, naturalizējoties nav jāliek valodas eksāmens. Es šādai nostājai, kolēģi, nevaru pievienoties. Un es atbalstu tos argumentus, kurus izteica deputāts Ābiķis, jo es personīgi uzskatu, ka tas Latvijas iedzīvotājs, kurš ilgstoši ir bijis laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni... Tieši otrādi - viņam daudz labāk ir jāpārvalda latviešu valoda. Viņam nebūtu jābaidās no eksāmeniem, un, ja reiz viņš ir dzīvojis 20, 30 vai 40 gadus Latvijā, tad šeit nekādas priekšrocības nevajadzētu izvirzīt. Tieši otrādi - ja viņš nav iemācījies latviešu valodu, tad jājautā: kas tas ir par Latvijas Republikas pilsoni, ar kuru viņš ir bijis laulībā? Kas tas ir par pilsoni? Varbūt tieši pretējai pieejai vajadzētu būt? Šai kategorijai vajadzētu izvirzīt stingrākas prasības, stingrākas prasības šiem pilsoņiem. Vajadzētu pajautāt viņam, kādēļ viņš nav iemācījis nākošajiem Latvijas pilsoņiem latviešu valodu, kā viņš ir pildījis savu pilsoņa pienākumu, ko viņš ir darījis, lai laulātais integrētos? Izrādās, ka viņš nav darījis neko. Vai šie cilvēki ir ko pelnījuši? Es domāju, ka viņi nav pelnījuši, lai uz atvieglotiem noteikumiem viņiem piešķirtu pilsonību.
Godātie kolēģi! Es domāju,
ka mēs būsim pret šo kategoriju tikpat taisnīgi,
kā mēs bijām taisnīgi pret tiem krieviem,
igauņiem, poļiem un baltkrieviem, kuri ir beiguši
latviešu skolas un praktiski ir pierādījuši,
ka viņi ir integrējušies. Tas, ka kāds
ir laulībā ar pilsoni, - tas vien nav pierādījums,
ka viņi ir integrējušies. Jo šobrīd
mēs likumdošanā paredzam veselu rindu priekšrocību
šai kategorijai, un tagad mēs gribam noņemt
galveno barjeru - proti, valodas eksāmenu. Es aicinu šo
piedāvāto labojumu nepieņemt.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
Pēc tam - Tupešu Jānis.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamie deputāti! Godājamie Prezidija locekļi! Mēs jūtam - un es arī jūtu, - ka faktiski šā likuma apspriešana ir kļuvusi par farsu, jo no tās pirmajā lasījumā iesniegtās idejas - atvieglot latviešiem un līviem naturalizācijas procesu - faktiski pašreiz viss šis likums tiek pārvērsts par kaut kādu komēdiju. Tātad godājamais Kides kungs paziņoja, ka visi šie bezgala daudzie atbrīvojamie, kuriem nav jāzina latviešu valoda, nez kāpēc attiecoties tikai uz pantu, kur ir minēti ārpus kārtas naturalizējamie. Es gribu jums - un tai skaitā godājamam Kides kungam atgādināt, ka tā nu gluži nav, jo viņa pieminētais 13.pants "Naturalizācija ārpus kārtas" attiecas, piemēram, arī uz tiem, kas kara laikā, tātad no 1941. līdz 1945.gadam, piespiedu kārtā ir atvesti uz Latviju, un šīs personas Latvijā ir palikušas pēc okupācijas režīma izbeigšanās. Kā arī šo personu pēcnācēji. Ziniet, ir ārkārtīgi interesanti, ka 50 gados, kas ir pagājuši no šā perioda, cilvēks nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu - neskatoties uz to, ka viņš šeit ir palicis! Un viņam tiek dota šī priekšrocība tātad ārpus kārtas saņemt Latvijas valsts pilsonību. Kides kungs, es nezinu, kas tas ir par pilsoni, kas tiešām 50 gados nav izrādījis ne mazāko interesi šo valodu iemācīties?!
Otra grupa. Ņemam šā paša panta 7. punktu: personas, "kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Tātad desmit gadus kāds ir precējies ar Latvijas pilsoni, bet absolūti arī nav izrādījis nekādu interesi par latviešu valodu. Desmit gadus cilvēks absolūti nav izrādījis nekādu interesi par latviešu kultūru: ja jūs nezināt valodu, jūs taču tad nevarat arī izrādīt interesi par kultūru! Desmit gadus šis cilvēks acīmredzot nav izrādījis nekādu interesi par politisko dzīvi: kā tad jūs varat piedalīties Latvijas politiskajā dzīvē, ja jūs absolūti nezināt valodu? Jūs nevarat tajā piedalīties, jūs nevarat analizēt, teiksim, šo likumdošanu. Bet pēkšņi parādās zibenīga tieksme kļūt par Latvijas pilsoni. Nē, nu tas ir kaut kas vienkārši interesants! Es saprotu, ka var būt valodas prasmes atvieglojumi atsevišķiem cilvēkiem, un tam piekrītu. Tātad - latviešiem, kuri ir dzimuši varbūt pirms kādiem 60 gadiem, tātad 1935., 1937., 1938.gadā Krievijā un Sibīrijā, tika likvidētas visas latviešu skolas, skolotāji tika nošauti. (Man liekas, ka bija 17 tehniskas skolas un bija arī augstskola; Ļeņingradā - Rietumtautu universitāte, kur mācības un arī lekcijas tika lasītas latviešu valodā.) Jā, es varu saprast šo cilvēkus. Viņiem arī ir šīs priekšrocības iedotas. Bet, kā jūs, godājamais Kides kungs, izskaidrosit, ka tie cilvēki, kas tiešām 50 gadus dzīvo Latvijā, nav uzskatījuši par vajadzīgu iemācīties šo valodu?
Nākamais. Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikums bija papildināt 21.pantu ar otro daļu šādā izklāstā: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Mēs nepieņemtu, bet varētu vēl saprast šo redakciju. Kāpēc? Tāpēc, ka tiem, kam tagad ir 65 gadi... teiksim, pirms pieciem gadiem, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija, viņiem bija 60 gadi. Var būt, ka 60 gadi tiešām ir vecums, kad nav vērts vairs pārāk censties šo valodu mācīties. Bet šeit parādās labojums - 60 gadi. Mums tagad ir iesniegts: "Personas, kuras naturalizējas šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem." Tātad tie ir cilvēki, kuriem tad, kad Latvija atjaunoja neatkarību, bija 55 gadi un kuri nav uzskatījuši par vajadzīgu šajos piecos gados neko iemācīties - pretēji tiem, kas ir bijuši "muļķi", kas svīduši un tiešām šo valodu ir iemācījušies. Tie tiek nostādīti vienā līmenī ar tiem, kas varbūt ir speciāli ņirgājušies par šo valodu un kas tagad saņem automātiski šīs Latvijas pilsoņa tiesības.
Valoda faktiski ir valsts aizsargvalnis. Tātad - kam ir vajadzīgs to šeit mākslīgi nojaukt pašreizējā brīdī? Jo tas ir vienīgais, kas pasargā mazas valstis - un ne tikai Latviju. Mēs zinām, ka ir arī Izraēlas piemērs un vesela rinda citu valstu piemēru. Kādam ir izdevīgi nojaukt šo aizsargvalni, kā jau es teicu, attiecībā uz personām, kuras nav ne latvieši, ne līvi.
Pēdējais. Runājot par invalīdiem.
Ir jau ļoti labi, ka... Te parādās vesela grupa
invalīdu, un es arī piekrītu: tiem cilvēkiem,
kuriem ir redzes vai dzirdes traucējumi, - viņiem
ir zināmas problēmas, tas ir atsevišķs
gadījums, ko vajag likumā ierakstīt, kāpēc
viņi šo valodu nevar iemācīties. Bet, piedošanu,
- ja visi kara invalīdi, kuri pie šā pieminekļa
piecus gadus piketē un trokšņo pret Latvijas
valsti... viņi taču ar vienu rāvienu tagad
kļūs Latvijas pilsoņi! Viņiem nav jāzina
valoda, jo viņi visi ir vecāki par 60 gadiem. Viņiem
nepatīk šī valsts. Viņiem ir tikai viens
sapnis, kā to ātrāk iznīcināt un
kā nobalsot šeit par to, ka nevienam šī valsts
nav vajadzīga. Tāpēc es uzskatu, ka šis
likumprojekts ir šajā otrajā lasījumā
pārvērsts par nožēlojamu farsu un nav
vērts vispār tālāk piedalīties
tā apspriešanā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis
- pie frakcijām nepiederošs deputāts.
J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un deputātes! Arī es aicinu deputātus un deputātes nepieņemt šo labojumu. Es negribu atkārtot to, ko jau iepriekšējie divi runātāji ir teikuši, jo tad man tiešām būtu jāatkārtojas. Tas, ko es būtu gaidījis no jebkura runātāja, - pateikt man un arī citiem, kāpēc vienam 60 gadus vecam pilsonības pretendentam nevajadzētu zināt šīs valsts valodu? Neviens to nav pateicis. Kāpēc viņam nevajadzētu zināt? It sevišķi, ja viņš šajā zemē ir audzis, dzimis un veidojies? Arī es piekrītu deputātam Kiršteina kungam attiecībā uz invalīdiem. Es jau cīnījos pret šiem cenziem, kad likumprojekts tika veidots pirmajā lasījumā. Kā, manuprāt, būtu jāpieiet šai situācijai? Nevis atvieglot valodas prasmes un citus cenzus, bet ņemt vērā attiecīgos indivīdus, kad viņi griežas Naturalizācijas departamentā vai attiecīgajā iestādē, un tad varētu apsvērt, vai tajā situācijā viņiem varētu dot izņēmumus. Bet nekādā gadījumā es nevaru iedomāties, tāpat kā iepriekšējie runātāji, to, ka ir 10 gadus dzīvots laulībā ar pilsoni, bet cilvēks šo valodu nav iemācījies, vai visu mūžu šajā zemē ir dzīvojis un nav iemācījies valodu. Kāpēc?
Es arī runāju par eksāmenu. Kides
kungs, atnāciet un man pasakiet, kāpēc eksāmenā,
par kuru jūs arī runājāt, nebūtu
60 gadus vecam cilvēkam jāzina latviešu valoda?
Taisni eksāmenā attiecīgajai eksaminēšanas
komisijai vai iestādei ļaut izvērtēt,
vai tas cilvēks zina to valodu vai nezina to valodu,
nevis dot automātiski atvieglojumus. Vai tas ir invalīds,
vai tas ir 60 gadus vecs cilvēks. Mēs nedrīkstam
sarunāties šeit, Kides kungs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāte
Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!
I.Kreituse (DP).
Es tikai vispirms lai mazliet "atlādētu"
šo atmosfēru, gribu teikt: Tupeša kungs, mēs
nevaram iedot nekādus atvieglinājumus, ja jūs
tik ļoti aizstāvat latviešu valodu un gribat eksaminēties!
Bet es cienījamos deputātus gribētu lūgt
ieskatīties Demokrātiskās partijas priekšlikumā
- nevis tagad piešķirt pilsonību visām
sievām, kas iebraukušas no Krievijas, un visiem vīriem
un visiem militāristiem un okupantiem, un visiem pārējiem...
Mēs atvainojamies, ka mēs neesam ierakstījuši
un izklāstījuši, kā tas punkts skan 13.pantā.
Mēs cerējām, ka jūs būsiet tik
laipni un būsiet atšķīruši atpakaļ
pāris lapaspuses un ņēmuši un 13.pantā
izlasījuši tos punktus, par ko mēs runājam.
Un tāpēc es atvainojos, ka es aizkavēšu
jūsu laiku un atgādināšu, ka Demokrātiskās
partijas frakcija lūdz atļaut nekārtot rakstisku
valodas eksāmenu. Un tāpēc es jums atļaušos
nolasīt (tas ir 3.punkts: personas, kuras bija legāli
iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja
1940.gada 17.jūnijā. Un 6. punkts: kuras 1940.gada
17.jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi
un šo personu pēcnācēji. Pēcnācējiem
pensijas vecums ir ļoti tālu. Tātad ir runa tikai...
nevis ir runa, bet mēs runājam tikai par šīm
personām mūsu frakcijas priekšlikumā. Mēs
šodien ļoti daudz runājam par Baltijas vienotību,
Baltijas asambleja darbojas. Man žēl, ka zālē
nav Budovska kunga. Kāpēc pret tiem Lietuvas un Igaunijas
pilsoņiem, kuri šeit nonāca vēl pirms
padomju okupācijas... mēs šiem vecajiem cilvēkiem
gribam likt rakstīt latviešu valodā atstāstījumu.
Varbūt padomāsim mazliet par to, vai šīs
poļu laukstrādnieces, kuras ir visu mūžu
strādājušas lauksaimniecībā, tagad,
būdamas pensionāres, - vai viņas maz var noturēt
rokā šo rakstāmo, lai uzrakstītu šo
atstāstījumu?! (No zāles deputāts Tupešu
Jānis: "Mutisko eksāmenu!") Tupeša kungs,
arī jums ar to mutisko runāšanu iet reizēm
visai grūti, un man ir aizdomas, vai jūs nokārtotu
mutisko latviešu valodas eksāmenu. Un tāpēc
es lūdzu zālē sēdošos vēlreiz
izlasīt Demokrātiskās partijas priekšlikumu,
vēlreiz pārdomāt to, kas šeit ir minēts.
Tātad tie ir tie, ne Latvijas pilsoņi, kuri šeit
atradās 1940.gada 17.jūnijā, un tātad
mēs atbalstām šo priekšlikumu, ka, sasniedzot
pensijas vecumu... Jo man nav skaidrs, kāpēc ir minēti
60 gadi? Šodien 60 gadi valstij ar likumu nav nekāds
kritērijs, ja neskaita vīriešus, kuri tanī
vecumā var saņemt pensiju. Tāpēc man
ir lūgums balsot par Demokrātiskās partijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, arī tālāk debatējot, ja frakcija pieprasa par savu priekšlikumu balsot, tad tas ir balsojams, kaut gan es aicināju izteikt savu viedokli un pirms tam visi piekrita, ka viss ir iekļauts šajos trijos priekšlikumos, komisijas priekšlikumos. Divi ir nobalsoti. Tagad mēs apspriežam trešo komisijas priekšlikumu. Demokrātiskā partija lūdz arī balsot par viņu priekšlikumu par 3.apakšpunktu. Mēs apspriežam 3.apakšpunktu. Ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, ir komisijas priekšlikums. Demokrātiskā partija lūdz balsot arī par tās priekšlikumu. Tas - par procedūru.
Bet tagad nākamajam vārds deputātam
Krasohinam - "Lîdztiesība". Un pēc
tam runās deputāte Birzniece.
N.Krasohins (L).
Godājamie deputāti! Liela vecākā
gadagājuma iedzīvotāju grupa, kas vēlas
tiesības iziet naturalizāciju, nacionālo radikāļu
dēļ ir nostādīta pazemoto un apvainoto
lomā. Pirmkārt, ģimenes saglabāšanas
nolūkā es runāju par Latvijas Republikas pilsoņu
dzīvesbiedriem, un tie nav tikai krievi vai citu tautību
cilvēki, bet tie ir arī latvieši. Ja cilvēks
visā savas dzīves laikā nav runājis sadzīves
līmenī latviski, vai tad viņš varēs
70 gadu vecumā - es runāju par 70 gadu vecumu - iemācīties
valodu tā, lai varētu nolikt eksāmenu? Katram
skaidrs, ka vecs, slims cilvēks to nevar izdarīt.
Un tā nav šo cilvēku vaina, bet nelaime, ko radījis
agrākais valsts režīms. Pavisam apzināti
Nacionālais bloks rada iedzīvotāju grupu, jo
vecajiem cilvēkiem ir bērni un mazbērni,
kas nav apmierināti ar pastāvošo varu. Es šaubos,
vai tas var nākt par labu mūsu valstij. Savā
darbības laikā Saeimā esmu pārliecinājies,
ka katru frakcijas "Lîdztiesība" saprātīgu
priekšlikumu nacionālie radikāļi, kas pirms
tam ir bijuši īsteni komunisti, obligāti izgāž.
Valda acīm redzama nepatika pret tiem pilsoņiem,
kas ievēlējuši parlamenta deputātus no
kustības "Lîdztiesība" saraksta. Domāju,
ka mums šeit vajadzētu darīt visu, lai noņemtu
spriedzi sabiedrībā, nevis tracināt un lieki
pazemot cilvēkus tur, kur varētu atrast nekaitīgu
un saprātīgu kompromisu. Vai Latvijai būs kāds
sliktums, ja vecu un slimu cilvēku, kas visu mūžu
godīgi strādājis Latvijas labā... nevis
pie eksāmenu galda, kur viņš varēs savos
gados pat dabūt galu, kā tas dažreiz jau šajos
valodas eksāmenos ir bijis. Pateicos par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
I.Birzniece (LC).
Es aicinu neatbalstīt, pielikt vēl
vienu kategoriju šajā 21.pantā, - arī Demokrātiskās
partijas frakcijas ierosinājumu vai kādas citas frakcijas
ierosinājumu - šādu iemeslu dēļ.
Es esmu apskatījusi... bet mēs esam nobalsojuši
12.pantā ceturtajā daļā par jaunu otro
teikumu, kas tagad ir šādā redakcijā: "No
Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā
likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un
pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un
Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes atbrīvojamas
šā likuma 21.pantā minētās personas."
Tas nozīmē, ka kategorijas, kas parādās
21.pantā, nav atbrīvotas tikai no latviešu
valodas, bet arī no pārējiem... Tādēļ
es uzskatu, ka mums ir kārtīgi jāapsver, ko
mēs darām ar cilvēku kategoriju, kas ir pensijas
vecumā (kurš šodien Latvijā sievietēm
ir 55 gadi un vīriešiem ir 60 gadi), vai arī ar
cilvēkiem, kam pašlaik ir 60 vai 65 gadi. Jo arī
pastāv... Es arī esmu izlasījusi Eiropas padomes
ekspertu ieteikumus, un arī pastāv atvieglojumi,
kas varbūt ir ... atbrīvot cilvēku no atstāstījuma,
bet tomēr ir šī prasība pēc kaut
kādām latviešu valodas zināšanām.
Es tikai gribu atgādināt, kā es tagad saprotu,
kā mēs esam nobalsojuši šo likumu, - ja
mēs papildinājām to, ko mēs iebalsojām
21.pantā kā kategoriju, arī tiek vienlaicīgi
atbrīvoti no visām pārējām pārbaudēm...
Tātad es aicinu neatbalstīt tagadējo 3.apakšpunktu,
nevienu citu papildapakšpunktu, un šo mēs varam
mierīgi pārdomāt un pielikt varbūt, ja
vajag, atvieglojumu veciem cilvēkiem, kam ir, teiksim,
pāri par 65 gadiem. Bet ne šādā veidā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti,
kuri ir pieteikušies, ir runājuši? Debates pabeigtas.
Komentēt arī procedūru, jo šeit ir dažādi
priekšlikumi... Katrā ziņā Demokrātiskā
partija paziņoja, ka lūdz balsot tās priekšlikumu.
Citas partijas vai frakcijas nav lūgušas. Kā es
sapratu no frakcijas "Lîdztiesība" deputāta
runas, viņi lūdz balsojumu par šo priekšlikumu
"kuras dzimušas pirms 1930.gada 1.janvāra".
Bet, vai tas ir saistīts ar 13.panta noteikto kārtību,
- no šejienes tas neizriet. Varbūt jūs komentētu?
A.Endziņš. Vispirms es gribētu
komentēt Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu.
Manuprāt, šis priekšlikums nav balsojams - un
šādu apsvērumu dēļ. Priekšlikums
ir par personu laulātajiem, kas naturalizējas saskaņā
ar šā likuma 2.panta 6.apakšpunktu. Šāda
apakšpunkta 2.pantā vispār nav, jo šis priekšlikums
pieņemts netika, balsots netika. Jo bija runa jūsu
priekšlikumā par latviešiem, līviem vai arī
pat latviešiem vai līviem, kuri repatriējās.
Un tālāk seko šā 13.panta 3. un 6.apakšpunkts,
bet atkal tādā tekstā, kāds jums tas
ir. Tad ir runa nevis par tām personām, kurām
ir tiesības - tātad igauņiem, lietuviešiem
-, bet tikai igauņu vai lietuviešu laulātajiem.
Jūsu tekstā tas neizriet. Tur tā lieta, ka mēs
līdz ar to... ja mēs šādā veidā
par to balsojam un to galu galā pieņemam, tad šeit
ir pilnīga pretruna, kas tiek ielikta iekšā šajā
likumā. Un "Lîdztiesības" frakcijas
priekšlikums, ja ir runa par šo 3.punktu, tas nav saistīts
ar 13.pantu, jo tas attiecas tādā gadījumā
gan uz ārpuskārtas naturalizāciju, gan arī
uz vispārējo naturalizāciju, kura varēs
sākties nākamā gada 1.janvārī,
un praktiski šīs kategorijas varētu sākt
pretendēt pēc 2003.gada. Bet tomēr, īsumā
runājot par šo priekšlikumu, ko atbalstīja
Juridiskā komisija, es nezinu, kāpēc lielākoties
visi uzsver, ka latviešu valodu nezina, ka mēs līdz
ar to latviešu valodu kaut kā degradējam. Mana
svētākā pārliecība ir, ka lielākā
daļa no viņiem un absolūtais vairākums
māk un runā latviski. Te runa ir tieši tīri
par šo morālo pusi, ka mēs viņiem liekam
izturēt šo pārbaudījumu. Un, lai kā
es cienītu Inesi Birznieces kundzi, es atvainojos, bet es
stingri šaubos, ka tas, ko jūs teicāt... un ka
jūs spētu izpildīt 20.panta 3. un 4.punktu,
proti, tekoši lasīt un uzrakstīt atstāstījumu
par sadzīves rakstura tēmu tīrā, perfektā
latviešu valodā. Un laikam jau šiem vecajiem cilvēkiem
arī tās ir grūtības, un diemžēl
šāda veida priekšlikumi, kas paredzētu atvieglojumus
tieši par eksāmeniem, šādā veidā
nav. Te ir vienīgais transformējums, kas varētu
būt, tas ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums
attiecībā uz personām, kuras ir vecākas
par 60 gadiem, - ka viņas tiek atbrīvotas no šā
likuma 20.panta 3. un 4.punktā norādītajām
pārbaudēm.
Sēdes vadītājs. Vecākas
par 65 gadiem - tā tur ir!
A.Endziņš. Jā, tas ir, vecākas
par 65 gadiem. Un 20.panta 3. punkts: tekoši lasīt
un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un
citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas
un pamācības. Un 4. punkts: prast uzrakstīt
atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu.
Jo pirmie divi punkti ir šādi: pirmais - pilnībā
saprast sadzīves un oficiāla rakstura informāciju,
un otrais - brīvi stāstīt, sarunāties
un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura
tēmām. Jo tieši 3. un 4. punkts ir vissmagākais
šiem padzīvojušajiem cilvēkiem. Es katrā
ziņā negribu izpelnīties Tabūna kunga
suminājumu kā Ābiķa kungs un tomēr
aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāte
Kreituse, vai jūs par procedūru gribat runāt,
jā? Lūdzu, par procedūru!
I.Kreituse (DP).
Es atvainojos, ka es aizkavēju jūsu
uzmanību. Loģiski, ka no Demokrātiskās
partijas priekšlikuma 2.panta 6. punkts tiek izņemts
ārā, jo tas ir nobalsots citā vietā un
par to vispār runas nevar būt. Bet es vēlreiz
gribu atkārtot, par ko ir runa 13.pantā, par ko mēs
lūdzam balsot. Es vēlreiz atkārtoju, - tas
nav ne par laulātajiem, ne par kādu citu, tas ir par
personām, kas ir iebraukušas legāli Latvijā
līdz 1940.gada 17.jūnijam, un par Lietuvas un Igaunijas
pilsoņiem, kas ir iebraukuši līdz 1940.gada 17.jūnijam.
Ne par ko citu tur nav runa. Un ja noraida visus, tad... Tas
ir nobalsots, Endziņa kungs, es runāju par 13.pantu.
Atstāt otro daļu no priekšlikuma. Es runāju
tikai par 13.panta diviem apakšpunktiem, jo 2.pants ir nobalsots
un tas no mūsu priekšlikuma automātiski iet ārā.
Ja pat Lagzdiņa kungs, burta kalps, krata galvu, ka tā
ir pareizi, tad man liekas, ka man tomēr ir taisnība
juridiskajos jautājumos - šoreiz.
Sēdes vadītājs. Es ļoti
atvainojos. Lūdzu, deputāte Kreituse! Nāciet
atpakaļ uz tribīni, lūdzu! Pasakiet ļoti
konkrēti, bez komentāriem, ko jūs lūdzat
balsot no jūsu priekšlikuma, ņemot vērā
iepriekšējos balsojumus!
I.Kreituse. Sākot pēc vārdiņa
"vai" 13.panta 3. un 6.punktā... Man nav uz vietas
teksta.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs,
ņemot vērā iepriekšējos balsojumus,
lūdzat, lai tiktu balsots - likuma 21. pantu papildināt
ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā: 13.
panta 3.un 6. ... Esiet tik laipna un lasiet pati!
I.Kreituse. Kas naturalizējas 13. panta 3.
un 6. apakšpunkta kārtībā, ja viņi
ir sasnieguši ar likumu noteikto pensijas vecumu.
Sēdes vadītājs. Tātad papildināt
likuma 21. pantu ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:
kas naturalizējas saskaņā ar 13. panta 3.un
6. punktu...
I.Kreituse. ...punktu noteiktā kārtībā,
ja viņi ir sasnieguši likumā noteikto pensijas
vecumu. 3. un 6. punkta kārtībā, ja viņi
ir sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu, jo man
Endziņa kungs izlaboja, ka apakšpunkta neesot likumā.
Mēs atvainojamies par šādu neprecizitāti.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, es varu ierosināt vienu: tātad, kā
jūs saprotat, šī redakcija izriet no iepriekšējiem
balsojumiem, un frakcijai ir tiesības pieprasīt balsot
par to, kas tur ir palicis pāri, es tā saprotu. Bet
man liekas - tas tomēr ir ļoti grūti, ja šeit
ir jāmaina galotnes un jāizdara daži svītrojumi.
Es tad katrā ziņā varētu aicināt...
es nezinu, ko darīt. Vienīgais, ko var, manuprāt,
darīt, - tas ir, ja Saeima tam piekrīt, - ka ir pārtraukums
10 minūtes un ka tiek formulēts tādā
veidā, tiek uzrakstīts, un tad jūs varat lemt,
jo citādi ir, manuprāt, diezgan sarežģīti.
Kaut gan es saprotu, ka frakcijai ir tiesības pieprasīt,
jo šeit jau netiek nekas jauns darīts: tas, kas šeit
ir frakcijas priekšlikumā, un tas, kas izriet no iepriekšējiem
balsojumiem.
I.Kreituse. Jo tur Juridiskās komisijas priekšlikumā
nāk tikai klāt pie 13. panta 3. un 6. punkts, un
tas ir viss. Un pensijas vecums - nevis 60 gadi... Nav jau nekāds
jauns teksts. Vienkārši nevis viss 13. pants, bet 3.
un 6.punkts.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, sēdes vadītājam ir tiesības
ierosināt pārtraukumu uz 10 minūtēm,
ja Saeima to atbalsta. Šis priekšlikums, es vēlreiz
saku, ir nevis jauns priekšlikums, bet tas, kurš šeit
jau ir. Ja tas tiek uzrakstīts un deputāti var iepazīties
ar to, tad arī var balsot, bet es negribētu, ka bez
rakstiska teksta mēs balsotu par tādu priekšlikumu.
Un tāpēc sēdes vadītājs ierosina
10 minūšu pārtraukumu, bet tas ir jāizlemj
pašai Saeimai balsojot. Vēl necelieties augšā!
Lūdzu, izsakiet savu viedokli balsojot: vai jūs esat
par to, ka 10 minūtes ir pārtraukums sēdes
darbā? Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4,
atturas - 10. Lūdzu - 10 minūšu pārtraukums!
Un tālāk pārtraukums būs saskaņā
ar mūsu grafiku, jo mēs vienreiz esam tā vienojušies,
ka, ja mēs pa starpām izdarām kādus pārtraukumus,
vienalga, ja nāk mūsu kārtējais pārtraukums,
tad... ā, nebūs pārtraukuma, tad ir pavisam
labi! Kas to zina, varbūt vēl pagarinās kāds
sēdi. 10 minūšu pārtraukums.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, diemžēl dokumenta pavairošana drusciņ aizkavējās. Tūlīt būs. Sekretariāt, palīdziet izdalīt! Cienījamie deputāti, pirms balsojuma es jums nolasīšu arī likuma attiecīgo pantu, lai jums būtu pilnīga skaidrība par to, ko iekļauj attiecīgie apakšpunkti. Vai visi deputāti ir saņēmuši Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu? Ir saņēmuši. Tautas saskaņas partijas frakcija arī pieprasa balsot tās iesniegto priekšlikumu. Lai aina būtu pilnīgi skaidra, lūdzu uzmanību! Apsēdieties - tie, kuri vēlas piedalīties balsošanā un klausīties! Mums ir trīs balsojumi - iesniegšanas secībā acīmredzot.
Pirmais ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums - papildināt likuma 21. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. panta 3. un 6. punkta noteiktajā kārtībā, ja viņas sasniegušas ar likumu noteikto pensijas vecumu. (Paskaidroju jums jeb atgādinu - 13. panta 3. apakšpunkts ir šāds: "kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvoja Latvijā (šā punkta nosacījumi neattiecas uz personām, kuras iebraukušas Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību)." Tāds ir 3. punkts. Un 6. punkts ir: "kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Tāds ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums.
Nākamais tiks balsots Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 21. pantu ar šāda satura otro daļu: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20. panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Atļaujiet jums nolasīt 20. pantu!
20. pants "Latviešu valodas prasmes līmenis". Trešais pants: "var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības". Ceturtais punkts: "prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu". Tātad tas attiecas uz visiem pilsonības pretendentiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem.
Un trešais ir Juridiskās komisijas priekšlikums: "personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem". Vai ir vajadzīgi vēl kādi paskaidrojumi? Vai referents uzskata, ka mēs varam sākt balsot? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt likuma 21. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. panta 3. un 6. punkta noteiktā kārtībā, ja viņas ir sasniegušas ar likumu noteiktu pensijas vecumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.
Tagad, lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu: papildināt 21. pantu ar šāda satura otro daļu: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20. panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.
Un tagad balsojam par Juridiskās komisijas
priekšlikumu: personas, kuras naturalizējas šā
likuma...
A.Endziņš. Mēs jau pieņēmām
Demokrātiskās partijas ieteikto trešo daļu,
tad mums būs divi trešie punkti. Tad jau šis balsojums
atkrīt.
Sēdes vadītājs. Es mīļuprāt
tam pievienojos, bet es biju domājis, ka tur ir tikai 3.
un 6. apakšpunkts, bet 13. pantam ir arī citi apakšpunkti,
bet, ja komisijas vadītājs uzskata, ka tas līdz
ar to ir lieki, tad, protams, mēs nebalsojam.
A.Endziņš. Bet viens un tas pats. Mēs
jau par vienu punktu... tie ir divi alternatīvi priekšlikumi.
Ja mēs jau par vienu esam lēmumu pieņēmuši,
tad par otru vairs nav jābalso.
Sēdes vadītājs. Piekrītu
komisijas priekšsēdētājam. Lūdzu,
tālāk!
A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi
ir iesniegti par 23. pantu, kura nosaukums ir - "Atteikšanās
no Latvijas pilsonības". Šeit ir deputāta
Stalta priekšlikums 23. panta pirmo daļu pabeigt ar vārdiem:
"iesniedzot oficiālu atteikšanās rakstu,
kurš adresēts valsts pilnvarotai iestādei vai
kādai no Latvijas ārvalstu pārstāvniecībām,
ja persona pastāvīgi dzīvo citā valstī."
Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja
sekojošu motīvu dēļ. Pilsonības likuma
26. pants nosaka, ka pilsonības zaudēšanas un
tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību
reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Un līdz ar
to šis priekšlikums šeit ir lieks.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija
uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu?
Neuztur spēkā. Un vai deputātiem ir iebildes?
Nav. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 23. panta otro daļu, arī tas ir deputāta Stalta priekšlikums. Viņa priekšlikums ir otro daļu, sākot ar 1.punktu, izteikt šādā redakcijā: "tâ rezultātā persona var kļūt par bezvalstnieku" (tātad tas ir 1. punkts), un 2. punkts - "atrodas aktīvajā dienestā Latvijas armijā."
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Stalts, noraida sekojošu motīvu dēļ. Pirmām kārtām: mēs gribam vēlreiz šeit rakstīt "tâ rezultātā persona var kļūt par bezvalstnieku", bet tas jau skaidri un gaiši ir pateikts šā paša panta pirmajā daļā, ka personai, kurai ir citas valsts pilsonība vai kurai citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības, un šajā gadījumā šis 1. punkts ir pilnīgi lieks.
Otrais - "atrodas aktīvajā dienestā
Latvijas armijā". Arī šeit, otrajā
daļā, 1. punktā, jau ir izteikts skaidri un gaiši:
"personai ir neizpildītas saistības pret valsti".
Tātad, kamēr viņa atrodas armijā, viņa
pilda savas saistības, un līdz ar to arī šāds
punkts ir lieks. Tāpēc Juridiskā komisija abus
šos papildinājumus, ko iesniedza deputāts Stalts,
neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas slēdzienu.
Tālāk!
A.Endziņš. Nākamais ir 24. pants,
kura nosaukums ir - "Latvijas pilsonības atņemšana".
Arī šeit trīs deputāta Stalta priekšlikumi,
un vispirms ir priekšlikums par 24. panta pirmās daļas
1. punkta redakciju: "lauzusi parakstīto solījumu
un darbojusies pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem".
Otrais: "ir vērsusies pret Latvijas valsts neatkarību,
vardarbīgi mēģinādama mainīt Latvijas
konstitucionālo valsts iekārtu". Juridiskā
komisija arī šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas
ir pretrunā ar Konstitucionālo likumu. Latvija saviem,
kā saka, pilsonību neatņem, pilsonības
atņemšana kā sods, krimināls sods, arī
nav paredzēta. Tāpēc arī šo priekšlikumu
Juridiskā komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes pret šo komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemam.
A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir deputāta
Stalta priekšlikums šā paša panta pirmās
daļas 3. punktā svītrot vārdus "ja
tas atklājas piecu gadu laikā pēc uzņemšanas
pilsonībā". Arī šo priekšlikumu
Juridiskā komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes?
Pieņemts.
A.Endziņš. Un arī nākamais
priekšlikums, ko iesniedza deputāts Stalts, ir par
24. pantu - papildināt pantu ar pirmās daļas
4. punktu: "nodarbojusies ar narkotiku un cilvēku
nelegālu ievešanu, slēpusi datus par sodāmību
citās zemēs, ieguvusi reģistrācijas
dokumentus nelikumīgā ceļā, kā arī
nodarbojusies ar ļaunprātīgu personības
dokumentu viltošanu". Ja ir viltots kaut kas dokumentā,
tad ir šī iespēja atņemt šo pilsonību,
to paredz trešā daļa. "Nodarbojusies ar narkotiku
un cilvēku nelegālu ievešanu", - tātad
tā jau arī ir krimināli sodāma lieta,
un arī tas ir pretrunā ar to, kas ir deklarēts
arī Pilsonības likumā un Konstitucionālajā
likumā, - ka visi pilsoņi ir vienlīdzīgi
tiesībās - un neatkarīgi arī no pilsonības
iegūšanas veida, un Latvijas likumdošana neparedz
vispār šādā veidā, kā kriminālsodu,
pilsonības atņemšanu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildes? Nav.
A.Endziņš. Un Juridiskā komisija
ierosina 24. panta pirmajā daļā aizstāt
vārdus "Augstākās tiesas" ar vārdiem
"Rîgas apgabaltiesas". Proti, tātad "Latvijas
pilsonību var atņemt ar Rīgas apgabaltiesas
lēmumu", un tālāk jau kā tekstā.
Tas ir, lai dotu iespēju cilvēkam... lai tad, ja
tiek izskatīts jautājums par pilsonības atņemšanu
tiesā, pastāvētu arī apelācijas
iespēja. Rīgas apgabaltiesai un vispār apgabaltiesām
darbs ir jāuzsāk ar 31. martu vai 1. aprīli,
tātad būtu loģiski, ja mēs šādu
grozījumu izdarītu.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Tālāk ir pārejas
noteikumi. Attiecība uz pārejas noteikumiem Juridiskā
komisija saņēma LNNK frakcijas priekšlikumu
- papildināt šos grozījumus Pilsonības likumā
ar pārejas noteikumu, proti, ka personām, kas atbilst
2. panta 1.1 un 1.2
punkta kategorijām, ja tās ir samaksājušas
naturalizācijas nodevu, šī nodeva ir jāatmaksā.
Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu
un savukārt izdarīja nelielu grozījumu - papildināja
priekšlikuma tekstu, minot arī 1.3
punktu.
Sēdes vadītājs. Vai ir kādas
iebildes deputātiem?
A.Endziņš. Un vēl Juridiskā
komisija ierosina arī noteikt likuma spēkā
stāšanās dienu, proti, ka likums stājas
spēkā nākamajā dienā pēc
tā izsludināšanas.
Sēdes vadītājs. Arī pret
šo priekšlikumu nav iebildes? Pieņemts.
A.Endziņš. Tie ir visi grozījumi,
kurus Saeima ir akceptējusi, balsojot par atsevišķiem
šiem grozījumiem. Lūdzu cienījamo Saeimu
nobalsot par šo likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
Pilsonības likumā" pieņemšanu otrajā
lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 56, pret - 7, atturas - 6. Likums ir pieņemts.
A.Endziņš. Paldies cienījamajai
Saeimai!
Sēdes vadītājs. Nākamais ir 29. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"".
Deputāts Seiksts, "Latvijas ceļa"
deputāts, - komisijas vārdā.
A.Seiksts (LC).
Godātie kolēģi, lūdzu, atrodiet dokumentu nr. 211, nr.150, un nr. 120! Tie principā ir visi kopā. Pirms mēs sākam strādāt ar šiem dokumentiem, es gribētu vērsties pie jums, kolēģi, ar lūgumu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību. Argumentācija, manuprāt, ir ļoti vienkārša: jautājums ir aktuāls sabiedrībā, šis jautājums ir aktuāls kaut kādā mērā arī starpvalstu attiecībās un nav nekāda pamata Saeimai, likumdevējam, vilcināties ar šā jautājuma noskaidrošanu un savas nostājas deklarēšanu. Bez tam būtībā tas ir tikai viens teikums, pēc struktūras un pēc apjoma ļoti neliels likumprojekts.
Es ļoti lūdzu, godātais priekšsēdētāj,
likt uz balsošanu jautājumu par šā likumprojekta
steidzamību. Tāds ir Cilvēktiesību komisijas
viedoklis.
Sēdes vadītājs. Pirms atklājam
debates par šo likumprojektu pirmajā lasījumā,
mums jābalso par ierosinājumu izskatīt to steidzami.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par svētku un atceres dienām""
pieņemšanu steidzamības kārtā! Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 6.
Steidzamība pieņemta. Sākam apspriest pirmajā
lasījumā.
A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokumentos ir redzama arī spēkā esošā likuma redakcija, kur jūs varat lasīt, ka ir noteikts par atceres dienu 9. maijs - Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Deputātu grupa ierosināja 9. maiju atstāt, ar definējumu - "Uzvaras pār nacismu un ". Ir saņemts LNNK deputātu priekšlikums nomainīt 9.maiju ar 8. maiju. Tāda ir šā likumprojekta fabula, kura ir ļoti vienkārša.
Godātie kolēģi, komisijas viedoklis netapa vienā mirklī. Mums bija, manuprāt, ļoti nopietna komisijas sēde, mēs uzaicinājām komisijas sēdē piedalīties akadēmiķi Stradiņu, kura enciklopēdiskās zināšanas un autoritatīvais viedoklis daudzos jautājumos reti kad ir bijis apstrīdams. Komisija vienprātīgi nonāca pie tāda slēdziena, kādu jūs to redzat dokumentā nr. 211.
Es gribu, tā kā tas ir pirmais lasījums, ļoti īsi argumentēt komisijas viedokli, kāds tas izskanēja komisijas sēdē. Būtībā šeit ir divi jautājumi - datums un definīcija. Kāpēc 8.maijs? Komisija nevadījās ne pēc kādu citu valstu tradīcijas vai pieredzes, ne pēc tā, cik politiski izdevīgi vai neizdevīgi ir šo dienu atzīmēt tajā vai citā dienā, komisija vadījās tikai no vēsturiski neapšaubāmiem argumentiem. Un šie argumenti ir šādi. (Lai izvairītos no plaģiāta, es būšu spiests atgādināt, ka daudz kas no konceptuālā un faktoloģiskā viedokļa ir tāds, ko mēs pieņemam arī akadēmiķa Stradiņa izteikumos, tātad lielā mērā tas kaut kādā ziņā var sakrist, un tāpēc es atvainojos jau iepriekš: tās ir ne tikai manas, bet arī akadēmiķa domas - pirmām kārtām. )
Tātad ir vēsturiski korekti šo dienu svinēt 8.maijā. Kādi ir argumenti par labu šim viedoklim?
Vācijas kapitulācijas akts ir parakstīts 1945.gada 8.maijā Karlshorstē Berlīnes pievārtē, pareizāk sakot, Berlīnē. Tam, ka Padomju Savienībā vai Krievijā, vai kādā citā valstī līdz šim svinēts ir 9.maijs, var būt dažāda interpretācija, kura varbūt šai zemē ir pieņemama, bet katrā ziņā neizriet no vēsturiskiem faktiem. Ir argumenti par to, ka Latvijā karš beidzās 9.maijā, jo, lūk, Vācijas karaspēka Kurzemes grupējums kapitulējis 9. maijā. Arī šis fakts, kurš padomju vēsturē varbūt nav pietiekami izgaismots, neatbilst vēsturiskajai patiesībai visā pilnībā, jo jau 8.maijā 12.00 Ezerē Vācijas karaspēka Kurzemes grupējuma pavēlnieks parakstīja ar padomju pavēlniecību dokumentu, saskaņā ar kuru, sākot ar 9.maiju tiek pārtraukta jebkura pretošanās. Tādējādi arī Latvijā kara darbība faktiski beidzās 8.maijā. Protams, bija iebildumi pret to, ka karš vēl turpinājās, bet tas nav vēsturisks arguments, jo karš varēja turpināties, un bieži vien karadarbība - sankcionēta vai nesankcionēta, vai kādu citu argumentu vadīta - dažādā veidā turpinājās faktiski vēl ilgus gadus arī Latvijas teritorijā. Bet, ja mēs vadāmies no vēsturiski korektiem argumentiem, tad komisijas viedoklis viennozīmīgi bija par to, ka Otrā pasaules kara beigas Eiropā, protams, fiksējamas ar 8.maiju.
Godātie kolēģi, pie tā klāt vēl varētu piebilst arī to, ka - protams, mūs tas varētu neinteresēt, bet piebildīšu vienkārši jūsu zināšanai, - ka sabiedrībā pastāv domas, ka 9. maijs ir tradicionāli pierasts, un var būt, ka kādam arī ļoti gribas... un nevienam neko nevar aizliegt - kad un ko atzīmēt. Lieta ir arī tāda, ka Padomju Savienības teritorijā bija zināms, ka tika parakstīts... Keitels parakstīja kapitulācijas aktu sabiedroto priekšā. Lieta ir cita, - ka totalitārā valstī jebkura ziņa nevar tikt izsludināta par oficiālu, pirms to nav akceptējis šīs valsts - piedodiet par izteicienu - diktators (šajā gadījumā). Tāpēc ir vēsturiski fakti par to, ka Krievija jau zināja, ka Vācija ir kapitulējusi jau 8.maija vakarā, naktī uz 9.maiju. Bet, protams, kamēr Staļins nebija pateicis savu "jâ" vārdu vai apstiprinājis šo faktu, tikmēr neviens oficiāli nevarēja to izsludināt. Iespējams, ka tādēļ Padomju Savienībā un tagad Krievijā tiek svinēts šis datums, bet, piedodiet, mani kā Latvijas pilsoni šajā gadījumā - kā likumdevēju pārstāvi, neinteresē, kā un kādā veidā kādā valstī interpretē to vai citu notikumu. Vēsturiskie fakti liecina par to, ka Eiropā karš beidzās 8.maijā. Karš Eiropā beidzās 8.maijā!
Otrs jautājums, godātie kolēģi, - vai fiksēt likumā šo dienu kā uzvaru pār nacismu vai kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu? Cilvēktiesību komisija, dziļi izanalizējusi šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka abi šie traktējumi ne tikai nav pretrunā viens ar otru, bet abi tie ir dziļi loģiski un, manuprāt un komisijasprāt, pieņemami. Kāpēc? Es nedomāju, ka šeit jādiskutē par upuru piemiņas dienu. Par to vispār nekādas diskusijas ne komisijā, ne arī agrāk nav bijušas. Ir jautājums par to, vai uzvara pār nacismu vai nacisma sakāve Latvijas valsts teritorijā un Latvijas valsts vēsturē ir svinama vai atzīmējama. Piedodiet, par svinībām šeit varbūt nav korekti runāt. Bet vai tā ir atzīmējama diena? Es domāju, ka šo jautājumu vēsturiskā skatījumā visi klātesošie pietiekami labi zina, un komisijas viedoklis arī bija tāds šajā gadījumā, un godātā akadēmiķa Stradiņa viedoklis bija viennozīmīgs tajā ziņā, ka Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā ir vēsturisks fakts - un ne tikai vēsturisks fakts pēc tā faktoloģiskā traktējuma, bet arī nozīmīgs fakts Eiropas (un arī Latvijas tautas) vēsturē. Latviešu karavīrs cīnījās abās pusēs. Protams, mēs noliecam - un mums ir jānoliec - galvas abu pušu karotāju upuru priekšā, viņu piemiņas priekšā. Bet lieta ir arī tāda, ka nedrīkst šo jautājumu sīki un šauri politizēt. Būtu ļoti labi, ja mēs izprastu arī tādu lietu, par kuru šodien varbūt nav politiski sevišķi izdevīgi kaut kur skaļi runāt: 201.latviešu strēlnieku divīzijas cīņas lielā mērā paralizēja Staļina gribu izrēķināties ar visu latviešu tautu. Nevienam nav noslēpums, ka šim diktatoram latviešu tauta kā tāda nebija tīkama. Un, ja latviešu tauta lielā mērā neskāra kalmiku un Krimas tatāru, un citu tautu liktenis, tad šeit būtu vietā neaizmirst tādu faktu, ka, lūk, šī latviešu strēlnieku cīņa Austrumu frontē, tas ir, Austrumu pusē, Sarkanās armijas pusē, lielā mērā paralizēja šādu zvērisku izrēķināšanos vai mēģinājumu zvēriski izrēķināties ar latviešu tautu.
No otras puses, ļoti labi zināmi un pietiekami labi zināmi ir fakti, kuri liecina par to, ka Vācijas okupācijas vara nekad un nevienu brīdi netaisījās šeit atjaunot neatkarīgu valsti. Pašpārvalde bija butaforija. Mēs to labi zinām, un mēs ļoti labi zinām arī to, ka Latviešu leģiona cilvēku piemiņa... ka šodien par to ir jārunā. Šie cilvēki gāja cīnīties, izmantojot vienīgo iespēju - ļoti minimālu, varbūt utopisku iespēju, bet vienīgo iespēju, - kādā veidā varbūt varētu atjaunot Latvijas valsti. Bet Vācijas okupācijas varai - ne Rozenbergam... es nerunāju ne par Himleru, ne pārējiem, - nenāca ne prātā atjaunot Latvijas valsts neatkarību. Tādēļ komisijā neviena balss neatskanēja par to, ka latviešu tautai būtu... ka Latvijas valstij būtu jāpriecājas vai jāskumst, vai vēl kaut kādā veidā jāatbalsta... kaut kādā veidā glorificēt Vācijas iespējamo uzvaru vai tamlīdzīgi...
Godātie kolēģi, tāpēc Cilvēktiesību komisija iesaka redakciju, kura skan tādā gadījumā šādi: noteikt starp citām atceres dienām 8.maiju - pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
Es gribētu teikt paldies par uzmanību.
Gribētu lūgt jūs atbalstīt šādu
nostāju, jo es domāju, ka jautājums ir pietiekami
skaidrs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs turpināsim izskatīt šo jautājumu nākošajā sēdē, jo priekšlikumi par sēdes pagarināšanu nav saņemti.
Tagad, lūdzu, vārds Inesei Birzniecei,
"Latvijas ceļš", - paziņojumam!
I.Birzniece (LC).
Kā Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja
es gribu atgādināt visām frakcijām, ka
viņas ir aicinātas atnākt uz mūsu komisijas
sēdi rīt desmitos 104. istabā Jēkaba
ielā 16, kur mēs izskatīsim kopā ar tām
sabiedriskajām organizācijām, kuras ir iesniegušas
priekšlikumus par trešo lasījumu likumprojektam
"Par politiski represētās personas statusa noteikšanu
komunistiskajā un nacistiskajā režīmā
cietušajiem". Es lūdzu visas frakcijas vismaz atsūtīt
vienu pārstāvi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms mēs reģistrējamies, es jūs gribētu informēt - lūdzu uzmanību! - par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi Prezidijā lūgumu sasaukt ārkārtas sēdi 22.martā pulksten 14.00 un izskatīt piedāvāto likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju. Es jums to saku tikai zināšanai, jo Prezidijs tādu iesniegumu ir saņēmis un nolēmis savā kārtējā sēdē to izskatīt, un, kā jūs saprotat, lēmums būs pozitīvs. Tāpēc frakcijas lūdzu attiecīgi orientēties. Es domāju, vienīgais, pret ko varētu iebilst, ir sēdes laiks. Var lūgt varbūt citu laiku, bet Prezidijam liekas, ka šis laiks - pulksten 14.00 ir optimāls: var gan izskatīt jautājumu, gan arī savlaicīgi pabeigt sēdi. Tas jums zināšanai. Bet kārtējā sēde būs nākamo ceturtdien. Bet trešdien, 22. martā, tātad Prezidijs plāno ārkārtas sēdi, kura tiks izsludināta Prezidija sēdē.
Bet tagad lūdzu reģistrēties!
Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra
biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nepiedalās
sēdē.
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies
Aivars Berķis, Māris Graudiņš, Oskars
Grīgs, Jānis Kokins...
Sēdes vadītājs. Deputāts
Kokins ir zālē.
I.Folkmane. Ludmila Kuprijanova, Uldis Osis, Andrejs
Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Andris Piebalgs...
Sēdes vadītājs. Deputāts
un ministrs Piebalgs ir zālē.
I.Folkmane. Aida Prēdele, Gunārs Resnais,
Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča,
Jānis Straume un Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem"
(3.lasījums) (Turpinājums)
Ziņo - dep. R.Jonītis (5.pants 3.punkts) - 1.lpp.
Debates - dep. A.Seile - 3.lpp.
- dep. A.Līgotnis - 4.lpp.
- dep. O.Grīgs - 4.lpp.
- dep. A.Poča - 5.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 8.lpp.
- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
D.Viesturs - 11.lpp.
- finansu ministrs A.Piebalgs - 11.lpp.
- dep. A.Seile - 13.lpp.
- dep. V.Novakšānovs - 13.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 17.lpp.
Par darba kārtību
- 24.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē"
Debates - dep. A.Krastiņš - 26.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 28.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 29.lpp.
- dep. I.Bērziņš - 30.lpp.
- dep. J.Bunkšs - 32.lpp.
Paziņojumi - dep. I.Daudišs - 33.lpp.
- dep. A.Lambergs - 34.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 35.lpp.
Debašu turpinājums - dep. M.Virsis - 35.lpp.
- dep. A.Rozentāls - 36.lpp.
Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par
Latvijas labības tirgu un valsts labības
rezervi"" - 38.lpp.
Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienoša-
nos Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīša-
nas un kodēšanas harmonizēto
sistēmu" - 38.lpp.
Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa
un Monopoldarbības uzraudzības komitejas
vadītājas I.Rudušas atbilde uz Saeimas deputātu
M.Ā.Kalniņa, J.Kokina, O.Grīga, P.Putniņa
un I.Dāliņa jautājumiem par Latvijas nacionālās
aviokompānijas izveidošanu
Ziņo - satiksmes ministrs A.Gūtmanis
- 38.lpp.
Steidzams deputātu pieprasījums "Par valsts akciju
sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu
sabiedrība" darbību" (steidzamība nav pieņemta)
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 40.lpp.
Priekšlikumi - finansu ministrs A.Piebalgs - 42.lpp.
- dep. M.Grīnblats - 42.lpp.
Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru
kabinetam par dalībnieku sarakstu un izmaksām
G.Ulmaņa kunga un M.Gaiļa kunga 1994.gadā vadī-
tajām delegācijām uz Ķīnas Tautas Republiku"
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs -
43.lpp.
Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru
prezidentam M.Gailim, satiksmes ministram
A.Gūtmanim, aizsardzības ministram J.Trapānam
un ārlietu ministram V.Birkavam par Vaiņodes
lidlauku
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 44.lpp.
Priekšlikumi - dep. M.Ā.Kalniņš - 45.lpp.
- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 46.lpp.
Deputātu A.Grota. O.Grīga, O.Brūvera, U.Lakševica,
M.Ā.Kalniņa jautājums Latvijas Republikas aizsardzības
ministram J.Trapānam par iespēju iegādāties ASV
ieročus
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs -
47.lpp.
Deputātu A.Berķa, M.Ā.Kalniņa, J.Kokina, A.Rozentāla
un P.Putniņa jautājums Ministru prezidentam M.Gailim
un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim
par sociālā nodokļa un algas nemaksāšanu
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs -
47.lpp.
Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības
ministram J.Trapānam par deputātu apsardzi
Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs -
49.lpp.
Par Saeimas sekretāra biedra vēlēšanām - 49.lpp.
Paziņojums - dep. A.Grots - 50.lpp.
Balsu skaitītāju komisijas priekšsēdētāja A.Grota
ziņojums par vēlēšanu rezultātiem
(I.Folkmanes ievēlēšana Saeimas sekretāra biedra
amatā) - 51.lpp.
Lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas
tiesnešu apstiprināšanu" (U.Brikmanis, P.Opincāns,
I.Rozīte)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 52.lpp.
Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas
tiesnešu apstiprināšanu" (A.Biksiniece,
I.Zalužinska)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 53.lpp.
Lēmuma projekts "Par Vidzemes apgabaltiesas
tiesnešu apstiprināšanu" (Z.Krūmiņa, M.Lapiņš)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 54.lpp.
Lēmuma projekts "Par dažu pilsētu tiesu tiesnešu
iecelšanu" (I.Akmeņlauka, I.M.Celma)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 55.lpp.
Lēmuma projekts "Par dažu Zemesgrāmatu nodaļu
priekšnieku vietnieku iecelšanu" (O.Bičinska,
S.Jakušenoka, S.Stūrmane)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 56.lpp.
Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Šultiņas-Šulcas
pirmstermiņa atbrīvošanu no amata"
Ziņo - dep. A.Endziņš - 57.lpp.
Paziņojums - dep. G.Bērziņš
- 58.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane
- 58.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta G.Bērziņa
atsaukšanu no "Lattelekom" izmeklēšanas un
darbības izvērtēšanas
komisijas sastāva" - 59.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta M.Ā.Kalniņa
ievēlēšanu "Lattelekom" izmeklēšanas un
darbības izvērtēšanas
komisijas sastāvā" -
59.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā"
(2.lasījums)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 60.lpp.
Debates - dep. I.Kreituse - 70.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 71.lpp.
- 74.lpp.
- dep. L.Laviņa - 75.lpp.
- dep. A.Kiršteins - 76.lpp.
- 78.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 81.lpp.
- dep. E.Kide - 82.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 83.lpp.
- dep. I.Kreituse - 84.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 85.lpp.
- 87.lpp.
- dep. E.Kide - 89.lpp.
- dep. P.Tabūns - 90.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 91.lpp.
- dep. A.Kiršteins - 92.lpp.
- dep. J.Tupesis - 95.lpp.
- dep. I.Kreituse - 96.lpp.
- dep. N.Krasohins - 97.lpp.
- dep. I.Birzniece - 98.lpp.
Par procedūru - dep. I.Kreituse - 101.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un
atceres dienām"" (1.lasījums) (Steidzams)
Ziņo - dep. A.Seiksts - 109.lpp.
Paziņojums - dep. I.Birzniece - 114.lpp.
Par ārkārtas sēdes sasaukšanu 22.martā - 114.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane
- 114.lpp.