Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Labrīt! Ir pulksten 9.01. Atsākam darbu ārkārtas sesijas sēdē pēc pārtraukuma. Berķa kungu lūdzam tribīnē, un tātad - elektronisko saziņas līdzekļu likums, un mēs apstājāmies 85.lapaspusē.

A.Berķis. 46.pants, piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Ir atbildīgās komisijas variants, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikums un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikums. Komisijas viedoklis ir tāds, ka tomēr nav pieņemams ne viens, ne otrs, jo šī maksa par apraidi ir vajadzīga padomes darbībai un lai varētu sarīkot mācības pašām raidorganizācijām. Ja mēs arī pieļaujam tā, kā to iesaka "Tēvzemei un brīvībai", ka padome var noteikt atvieglojumus vai pilnīgi atbrīvot, tad tur tūlīt sāksies lūgšanās un blatošanās, tā ka labāk būtu, ja šādu izņēmumu nebūtu. Un tāpat arī - tā kā sabiedriskās raidorganizācijas tomēr ieņem pietiekami lielu daļu - galveno daļu un privāto ir maz, tad tomēr šī maksa par apraides atļauju būtu ņemama no visiem. Mēs debatējām ar Eiropas ekspertiem par to. Viņi principā bija par to, ka nevajag šādu maksu, bet situācija mums ir cita, jo viņiem ir daudzi citi finansēšanas avoti, kuru mums nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsojam. Vai vēlas vēl kāds debatēt par šiem jautājumiem? Nav tādas vēlēšanās. Tātad pirmais balsojums - par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 27, atturas - 13. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst.

Uzmanīgi balsosim atkārtoti. Lūdzu, atkārtoti balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumu. (No zāles deputāte I.Kretuse: "Neuztur!") Neuztur. Tātad arī nebalsojam. Paldies. Līdz ar to paliek spēkā komisijas variants piektajā daļā.

A.Berķis. Tālāk - 46.panta sestajā daļā, septītajā daļā nav nekādu priekšlikumu, astotajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums - aizstāt vārdu "izplatāmo" ar vārdu "izplatīto", lai saskaņotu ar 46.panta daļu. Tas ir iestrādāts un izpildīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, turpinām!

A.Berķis. Devītajā daļā ir atkal Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas aizrādījums par pretrunu. Tas ir ņemts vērā pārejas noteikumu 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk šīs pašas daļas 3.punktā atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Un šīs pašas daļas 4.punktā frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un...

Sēdes vadītājs. Papildināt ar 5. punktu.

A.Berķis. Jā, ieteikums papildināt piekto daļu ar 5.punktu. Un šis papildinājums ir jābalso. Pēc manām domām, tas ir interesants un varētu tikt pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Rugātes kundze! Pēc tam Endziņa kungs.

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Priekšlikums, pēc referenta atzinuma, ir interesants tādēļ, ka acīmredzot mēs sākam saprast, ka ne viss tiesiskā valstī vienmēr ir jākārto caur tiesu. Tas var būt ne tik daudz interesants priekšlikums, cik pēc būtības patiesi tāds priekšlikums, kurš nosaka padomes tiesības un funkcijas un tātad arī raksturo padomes mērķi, ja reiz mēs tādu veidojam, jo paplašināmas šīs nacionālā radio un televīzijas pilnvaras ir atsevišķos gadījumos un likumā noteiktās pilnīgi skaidrās situācijās. Šeit šī situācija ir ļoti skaidri aprakstīta. Lai varētu reaģēt uz likuma pārkāpumiem tieši padome pati, nevis pastarpināti caur tiesu, kā tas ir paredzēts 46.panta devītajā daļā komisijas redakcijā. Šāds priekšlikums pilnībā atbilst Eiropas likumdošanas principiem, un ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā ir šāds princips, tas atbilst arīdzan Eiropas šīs nozares likumdošanas ierosinājumiem un ieteikumiem, kā mums vajadzētu šo lietu kārtot. Tas arī palielinātu padomes darbības efektivitāti. Tā nebūtu tikai statiska, teiksim, tāda faktu konstatācijas iestāde, bet tai būtu arī noteiktas rīcības tiesības un noteikta atbildība, protams, kura arī šajā likumā ir paredzēta. Jo parasti visbiežāk ir jāizsaka brīdinājums un jāuzliek naudas sods, un abas šīs formas ir pietiekami nopietnas. Nopietnai raidorganizācijai, ja tā vēlas turpināt savu darbu, ja tā vēlas saglabāt savus naudas līdzekļus, ja tā nevēlas strādāt bezatbildīgi, tas ir pietiekami nopietns sods, šis naudas sods, ar kuru ir tiesīga rīkoties padome. Tāda ir Eiropas likumdošanas pieredze šajā nozarē. Lūdzam to šādā veidā arī traktēt, izdarot savu izvēli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kaut arī Latvija ir Eiropā, mēs neesam Eiropas savienības locekļi, un mēs neesam arī Amerikas Savienotās Valstis. Pašreiz ir spēkā mūsu likumdošana. Tas, ko piedāvā atbildīgā komisija, arī no juridiskā viedokļa ir ne sevišķi precīzi, bet katrā gadījumā tas par 99 procentiem atbilst mūsu likumdošanai. Bet pašreiz mēs gribam radīt jaunu institūciju, kura ir apveltīta ar tiesu funkcijām. Un, Rugātes kundze, pirms uzlikt sodu, ir acīmredzot jābūt pamatam! Pamatam Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur ir jābūt šīm institūcijām paredzētām. Pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa procesuālās daļas, ja likums to paredz, padome var sastādīt administratīvo protokolu. Bet, ja tur nav neviena vārda un ja tur nav nevienas normas, kas paredz attiecīgas sankcijas, tad mēs tādu normu pieņemt likumā nevaram. Un tāpēc es aicinātu tomēr ņemt to vērā un balsot par komisijas iesniegto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām komisijā pavadījām ilgu laiku, strīdoties par šo normu. Ir pilnīga taisnība, ka Eiropas valstīs padomēm ir daļēji tiesu funkcijas. Un tāpēc arī mēs paši bijām pretrunu plosīti, skatoties, cik lielā mērā padomei atļaut pašai izlemt svarīgus jautājumus. Pieminētajā 5.punktā, es domāju, varētu paredzēt, ka a) varētu atļaut padomei, jo tas ir acīmredzams fakts, ja raidorganizācija nav uzsākusi darbu termiņā; b) ja atļauja iegūta ar viltu, ir jānotiek kaut kādai izmeklēšanai, un tas ir diezgan grūti priekš padomes, tā tiešām būtu vairāk tiesas funkcija; c) raidorganizācija bankrotē vai pārtrauc darbību (pašreiz bankrotu konstatē Saimnieciskā tiesa, nevis padome); d) atļaujas saņēmējs pēc padomes izteiktā brīdinājuma noteiktā termiņā nav novērsis programmas neatbilstību likuma prasībām vai uzņēmējdarbības plānam... Kāds ir mehānisms, kā padome panāks šīs raidorganizācijas darbības pārtraukšanu? Tiesas nolēmums un tiesu izpildītājs to var panākt. Bet kā to panāks padome, kuras rīcībā nav šāda instrumenta? Tās ir pretrunas, kāpēc mēs strīdējāmies. Es ierosinātu šajā lasījumā noraidīt un līdz trešajam lasījumam, es domāju, mēs ar Rugātes kundzi vienosimies par kādu vidēju variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze, otrreiz.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, cienījamais sēdes vadītāj! Pavisam īsa piebilde attiecībā par soda pamatojumu. Soda pamatojums, Endziņa kungs, ir šajā likumā. Šajā likumā ir normas, kuras pārkāpjot ir jāsaņem sods. Un šī uzraudzības institūcija tieši tāda arī tiek veidota, lai tiesai nebūtu jānodarbojas ar tiem jautājumiem, ar kuriem tai nav jānodarbojas, pirms patiešām tai ir jānodarbojas ar to. Ja raidorganizācija atzīst sevi par nepamatoti kaut kādā veidā sodītu, tad tai ir pilnas tiesības patiešām šo padomes lēmumu pārsūdzēt tiesā - tā, kā tas notiek visās citās valstīs šajā likumdošanas nozarē. Un galu galā tā ir šīs nozares aizsardzības sistēma - šī padome ar tām funkcijām, kuras tai ir deleģētas šī likuma ietvaros un ar tām normām, kuras pārkāpjot raidorganizācija, kurai ir saistošs šis likums, tad arī saņem šo sodu. Bet, protams, uz trešo lasījumu es pieļauju tādu variantu, varbūt komisijā būs iespējams kādu no šīm normām iestrādāt, taču diemžēl pagaidām tās nav iestrādātas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu šo "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes kundzes un Putniņa kunga priekšlikumu, jo jādod tiesības padomei darboties. Citādi mēs to padarīsim par dekoratīvu un gaidīsim dažādu pārkāpumu gadījumos tikai tiesas nolēmumu. Bet mēs ļoti labi zinām, ka notiesāt ir ļoti problemātiski tādās lietās kā, teiksim, žurnālistika. Tad es jums teikšu skaidri un gaiši - to, ko dara, piemēram, laikraksts "SM"..., es domāju, ka sen jau kaut kādas sankcijas bija jāpiemēro pret šādu laikrakstu, kas Latvijā nodarbojas ar musināšanu. Bet redziet, viņi laikam darbojas uz naža asmens, uz neatļautības robežas. Uz tādas robežas, kur laikam tiesai grūti notiesāt. Un kas tad būs? Tā arī tiesai nebūs nekāda sprieduma, ja arī iesūdzēs tiesā, un padome nevarēs nekādā veidā darboties. Nepadarīsim šo padomi par dekoratīvu! Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - Berķa kungs rezumēs.

A.Berķis. Noklausījies visu dzirdēto, es tomēr ierosinātu palikt pie komisijas varianta un tik tiešām padomāt vēl līdz trešajam lasījumam, jo ir taisnība tas viss, ko teica runātāji, un man arī gribētos, lai šai padomei būtu tādas pilnvaras. Bet vēl bēdīgāk būs, ja šīs pilnvaras it kā deklaratīvi iedosim, bet izrādīsies, ka ar tām neko nevar iesākt, un padome zaudēs pēc tam. Tāpēc tas ir pamatīgi jāpārdomā. Es iesaku pagaidām nobalsot par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu - papildināt pantu ar... papildināt daļu ar jaunu 5. punktu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! 16 - par, 28 - pret, 10 - atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Paliek komisijas variants. Desmitajā daļā ierosinājumu nav. Tālāk - deputāti...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, desmitajā daļā ir ierosinājums. (Starpsauciens no zāles: "Pēc būtības nav balsojams!")

A.Berķis. Nē, tas ir jau vienpadsmitajā, ir ierosinājums papildināt pantu ar vienpadsmito daļu.

Sēdes vadītājs. Ā, es atvainojos.

A.Berķis. Tas ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Putniņa un Rugātes ierosinājums papildināt pantu ar vienpadsmito daļu - pēc administratīvās valdes ieteikuma. Tā kā administratīvās valdes koncepciju mēs nepieņēmām, tad šis ierosinājums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies, noņemts ierosinājums.

A.Berķis. Līdz ar to 46. pants ir balsojams kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 46. pantu kopumā, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu! 32 - par, 3 - pret, 16 - atturas. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk - 47. pants, kuram ir ierosināts... tas ir, Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības nodrošināšana. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums aizstāt šajā un citos pantos vārdu "kanceleja" ar vārdu "sekretariāts". To komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējoreiz, kad mēs izskatījām otrajā lasījumā šo likumprojektu, jūs pieņēmāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli, arī šodien es Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā uzturēšu tās mūsu ierosinātās normas un labojumus, ko jūs iepriekšējoreiz atbalstījāt. Es lūdzu atbalstīt arī šoreiz mūsu priekšlikumu, jo tas paredz nedaudz ietaupīt līdzekļus. Bet citas reizes es nemotivēšu, vienkārši es uzstāšu, lai mēs balsotu par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Berķa kungs vēlas ko teikt?

A.Berķis. Nē, es...

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu dzēst, atkārtosim balsojumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 49 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk. Tātad trešā daļa - atbildīgās komisijas ieteikums mainīt numerāciju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komitejas...

Sēdes vadītājs. Komisijas...

A.Berķis. ... komisijas piedāvātais variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim!

A.Berķis. Tas ir daļēji iestrādāts, iesaku... tātad tas ir jālabo, ka sekretariāts... Ja sekretariāts ir pieņemts, tad tas ir jālabo jau bez visas balsošanas.

Sēdes vadītājs. Tātad akceptējam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu. Te un turpmāk, kur attiecas uz sekretariātu. Paldies, tas būs arī ātrāk.

A.Berķis. Jā, un līdz ar to 47. pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim 47. pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 44 - par, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Tālāk 48. pants.

A.Berķis. Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības. 2. punktā ir atbildīgās komisijas ierosinājums aizstāt vārdu "privātajām" ar "komerciālajām". Ir iebildumi? Nav.

3. punktā ir atkal atbildīgās komisijas sīks labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Un tālāk ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājums papildināt 48. pantu ar 4. un 5. punktu, kur 4. punktā ir tiesības pieprasīt no raidorganizācijām valsts finansētās darbības pārskatu un 5. - pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta vai abonentmaksu finansējumu jeb maksājumu atvieglojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš (LC).

Labrīt, augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka vakar 81. lappusē mēs nobalsojām, ka... šādu normu, ka padome sagatavo valsts budžeta projektu sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanai un iesniedz to Ministru kabinetam. Tātad atceramies, ka padomei ir šīs te arī, teiksim, finansiālās darbības funkcijas. Un, lai šīs funkcijas varētu veikt, ir absolūti nepieciešams saņemt zināmu datu bāzi. Ja padomei nebūs tiesības pieprasīt šo darbības pārskatu un arī to, kas ir uzrādīts 5. punktā, tad nekādā veidā pamatoti šo te pieprasījumu uz priekšu nevarēs izdarīt. Es to varu pilnīgi precīzi pateikt no pieredzes darbā Latvijas Zinātnes padomē, jo Latvijas Zinātnes padomei arī ir tādas funkcijas - sagatavot budžeta projekta pieprasījumu - un tajā pašā laikā likumā par zinātnisko darbību ir arī paredzētas tiesības no visiem tiem granta turētājiem vai iestādēm, kuras saņem šo budžeta finansējumu, pieprasīt darbības pārskatu un to analizēt. Tikai uz iepriekšējās darbības pārskata analīzes pamata var izstrādāt pamatoti šo finansiālo pieprasījumu uz priekšu. Ja tādas iespējas nav, mēs nevaram galvot, ka šī padome līdzekļus izmantos efektīvi, jo diemžēl tad var notikt tā, ka padome sāks piešķirt finanses par politiski skaistām acīm, jo tai ir tikai stipri politiska atbildība. Un, lai tā nenotiktu un lai te arī citas raidorganizācijas (arī no pieredzes zinātniskajā darbā) varētu salīdzinoši prasīt - nu, kāpēc jūs dodat vieniem vairāk, es gribu redzēt savu kolēģu pārskatu! - tad tas arī viņiem ir jāredz. Tikai tā - salīdzinot - mēs varam pamatoti redzēt, vai viena organizācija, teiksim, filmas pārtulkošanai izlieto ļoti lielu summu un citas filmas teksta pārtulkošanai izlieto daudz mazāk. Ja tāda pārskata nav, tad padomei ir ļoti grūti izvērtēt, kura no raidorganizācijām strādā efektīvāk.

Un tādēļ es ļoti aicinu šīs abas normas ietvert padomes tiesībās un balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rugātes kundze vēlas, lūdzu!

A.Rugāte. Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Putniņš, deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir līdzīgs tam, ko tikko komentēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Siliņa kungs, taču šeit mums ir vēl viens punkts klāt, proti, par 4. punktu runājot, - konkursa kārtībā padomei ir tiesības slēgt līgumu ar specializētām organizācijām un ekspertiem par atsevišķu tās kompetencē esošu uzdevumu un projektu īstenošanu. Tas arī ir ļoti būtisks faktors padomes kompetenta, zinoša, izprotoša un pamatota darba nodrošinājumam. Pagaidām nekur, nevienā citā priekšlikumā, tas šādā formā neparādās, es gribētu tad iestāties arī par šo papildinājumu. 6. punkts, par 5. punktu es nerunāšu, principā ir tikai nedaudz izvērstāks par to, ko tikko teica arī Siliņa kungs. Tas tikai nedaudz citā formā izteikts un ir precīzāks, un 6. punktā ir arī papildinājums, kas iesaka padomei apstiprināt statūtus tām uzņēmējsabiedrībām, kuru dibinātājas vai dalībnieces ir sabiedriskās raidorganizācijas, un veikt to darbības pārraudzību vai kontroli. Šie ir vērā ņemami papildinājumi, kurus es gribētu aizstāvēt, lūgt par to balsojumu un, ja kopumā pret to deputātiem būtu iebildes, vismaz balsot atsevišķi pa punktiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs, rezumējiet!

A.Berķis. Jā, es uzskatu, ka Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums ir pilnīgāks. Ja deputātiem nebūtu iebildumu... Bet es skatos, ka šeit nāk Endziņa kungs un viņš kaut ko iebildīs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Katrā gadījumā pirmām kārtām, ja balso par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu par papildinājumu 5. punktam, tur parādās abonentmaksas finansējums, tad šie vārdi "vai abonentmaksa" acīmredzot ir jāņem ārā. Tas ir viens.

Līdzīga situācija ir arī ar nākošo priekšlikumu, kur arī tas pats ir automātiski jāizņem ārā. Bet es kategoriski iebilstu pret 6. punktu. Ir likumi, kas reglamentē uzņēmējdarbību, un padomei dot tādas funkcijas, ka tā apstiprinās statūtus uzņēmējsabiedrībām, kuru dibinātājas vai dalībnieces ir sabiedriskās raidorganizācijas, - tas nav pieņemams. Tas ir absurds!

Tāpēc es aicinātu katrā gadījumā 6. punktu noteikti neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Diezgan droši Rugātes kundzes, Putniņa kunga un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumā var pieņemt 4. punktu, bet attiecībā uz 5. punktu tomēr ir problēmas.

A sadaļā joprojām pastāv... ir iekšā ielikti maldi. Maldi, tā teikt, par lielo tirgu. Latvijā tematiskās programmas - praktiski tie ir vai nu sporta spēļu, vai filmu kanāli - ļoti maz ticams, ka Latvijā tas varētu būt rentabli. Kā jau mēs redzējām no iepriekšējiem labojumiem, Rugātes kundzei un Putniņa kungam liekas, ka tie būs vieglas naudas pelnīšanas avoti, bet tas acīmredzot sakarā ar Latvijas mazo tirgu vienkārši nav iespējams.

B punkts. B punkts nav vajadzīgs kaut vai tāpēc, ka finansējums pēc valsts pasūtījuma notiek tikai uz konkursa pamata un šis konkurss pats par sevi jau ir finansu kontrole. Un 6. nav vajadzīgs, pirmkārt, visa tā dēļ, ko jums Endziņa kungs teica, un, otrkārt, tāpēc, ka reāli padome ir šo valsts uzņēmumu daļu turētāja un tas ir viņas pienākums - to darīt. Tas nav atsevišķi jāieraksta, tas ir būtībā implicēts tajā vietā, kur mēs rakstījām, ka padome ir sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas daļu turētāja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Tādā gadījumā es iesaku balsot pa apakšpunktiem vai pa punktiem un vispirms balsot frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikumus, ņemot vērā visu dzirdēto... abonentmaksas, protams, ir ārā... un pēc tam, ja tas neiziet cauri, tad balsot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs, es tikai gribēju aizrādīt, ka te jau vairākas reizes izskanēja, ka kaut kas ir automātiski ārā. Nekas automātiski ārā nevar būt, jo priekšlikums ir tāds, kāds viņš ir uzrakstīts, un mēs balsojam tikai par rakstiskiem priekšlikumiem, tā ka mēs neko automātiski svītrot un izņemt nevaram.

A.Berķis. Jā, mēs to izdarīsim uz trešo lasījumu, ja gadījumā...

Sēdes vadītājs. Ja mēs gadījumā nobalsosim. Tā, lūdzu, Siliņa kungs vēl vēlējās. Lūdzu, otrreiz.

A.Siliņš. Paldies, tādā gadījumā ļoti īsi. Ja es saprotu, pēc Kārtības ruļļa ir atļauts pieteikt svītrojumus, un es piesaku komisijas vārdā svītrojumu šajā 5.punktā, un šis svītrojums ir "vai abonentmaksa", ir tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Siliņa kungs, saskaņā ar Kārtības rulli svītrojums ir labojums un iesniedzams rakstiski atbildīgajai komisijai. Jūs nevarat pieteikt svītrojumus. Mums ir jābalso vai nu par šādu, vai par citu variantu, bet tikai par to, kas ir uzrakstīts un izdalīts deputātiem. Iesniedzējs var atsaukt savu ierosinājumu pilnībā vai pa daļām, nu, tas ir, tur, kur ir punkti un daļas, protams.

A.Berķis. Nē, tad daļai zūd jēga, tādā gadījumā jābalso par visu un mēs to izņemsim uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad pirmo balsojam pēc Berķa kunga ierosinājuma frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu, kurš ir plašāks, tātad šī ierosinājuma 4.punktu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu par 4.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 5. Pieņemts.

Nākamais balsojums. Balsojam par šī ierosinājuma 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 25, atturas - 10. Nav pieņemts.

Un balsojam par šī ierosinājuma 6.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 13. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tādā gadījumā vajadzētu tagad balsot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantā 5.punktu, jo 4.punktu mēs iebalsojām iepriekš piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nē, Berķa kungs, mums ir jābalso par 4.un 5.punktu atsevišķi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantā. Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājuma 4.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 22, atturas - 10. Nav pieņemts.

Un balsosim, lūdzu, par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājuma 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 14. Nav pieņemts. Varam nobalsot par visu 48.pantu kopumā mūsu pieņemtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts.

Nākamais - 49.pants.

A.Berķis. Nacionālās radio un televīzijas padomes darba organizācija. Pirmajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir iestrādājusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

A.Berķis. Otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā daļā vairs labojumu nav. Var balsot pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nē, Berķa kungs, Tomiņa kungs vēlas izteikties. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tomēr šī panta sestajā daļā ir atšķirības starp to redakciju, kas pieņemta pirmā lasījumā, un to redakciju, ko komisija sagatavojusi otrajam lasījumam. Tātad tur parādās vārds "elektroniskajiem", un tas attiecas uz sabiedrības saziņas līdzekļiem. Tā ir, es domāju, būtiska atšķirība, un jāatgādina jeb jāvērš uzmanība uz to, ka arī 36.panta, kuru mēs jau balsojām, trešajā un ceturtajā daļā un 48.panta otrajā daļā ir šīs atšķirības starp pirmā lasījuma redakciju un otram lasījumam komisijas sagatavoto redakciju un tās nav nobalsotas. Vienīgi es ceru, ka trešajā lasījumā šie nenobalsotie grozījumi, par kuriem nav doti priekšlikumi, tomēr neparādīsies, jo mēs atceramies bēdīgo pieredzi, kad Zemnieku savienība iesniedza protestu, kad likumā "Par budžetu", ko mēs pieņēmām ziemas sesijā, starp to variantu, ko pieņēma Saeima, un to, kas tika nosūtīts izsludināšanai, arī bija šādas - it kā reizēm tehniskas, reizēm varbūt neuzmanības dēļ radušās atšķirības, kuras reizēm ir ļoti būtiskas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, tādā gadījumā nobalsosim par 49.panta redakciju kādu to piedāvā komisija un kādu mēs šodien izskatām otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 5. Nav kvoruma. Kvorums ir radies, lūdzu, atkārtosim balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 10. 49.panta redakcija komisijas variantā ir apstiprināta.

A.Berķis. 50.pants - Nacionālās radio un televīzijas padomes finansiālā darbība. Pirmajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums svītrot vārdus "vai abonentu maksas". Tas ir jāpieņem, jo mēs tā nolēmām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav citu viedokļu? Nav. Tātad akceptēts ir svītrojums

A.Berķis. Otrajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums šo daļu svītrot.

Sēdes vadītājs. Neuztur šo ierosinājumu komisija. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs, lai jūs nesamulsina izsaucieni no zāles. Turpiniet!

A.Berķis. Jā, tālāk trešā daļa, kur ir atkal Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot daļu. Vai tas tiek uzturēts? Tas tiek uzturēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu pie trešās daļas par svītrojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 16, atturas - 8. Pieņemts. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Līdz ar to frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumam vairs nav nozīmes. (Starpsauciens no zāles: "Pēc būtības nav balsojams!")

Sēdes vadītājs. To izlems "Tēvzemei un brīvībai", deputāti Rugāte un Putniņš.

A.Berķis. Ja mēs daļu nolēmām svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies, jūs noņemat. Paldies.

A.Berķis. Tālāk - ceturtā daļa - nav, un līdz ar to 50.pants... Ceturtajā daļā nav ierosinājumu, un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim par 50.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Lūdzu, godājamie kolēģi, uzmanību, balsosim atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 10. Pieņemts. Lūdzu, 51.pants.

A.Berķis. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs. Par pirmo daļu nav priekšlikumu, par otro daļu ir atbildīgās komisijas izdarīti grozījumi. Vai nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Berķa kungs, turpinām.

A.Berķis. Trešajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums. Ceturtajā daļā nav priekšlikumu. Piektajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot otro un trešo teikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu arī šoreiz atbalstīt visus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus par šo atalgojumu samazināšanu. Iepriekšējā reizē jūs atbalstījāt tos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Es lūgtu kolēģus atcerēties, ka vakar mēs ilgi un dikti debatējām, kādiem cilvēkiem ir jābūt padomē un kādas prasības mēs viņiem uzstādām. Mēs esam ļoti spējīgi uzstādīt šīs prasības, bet nespējam saprast to, ka uz šādām vietām, kur ir šādas prasības, nāks tikai tad cilvēki, ja viņiem būs arī pieklājīgs atalgojums. Ja mēs rakstām, ka ir vajadzīgi izcili, un ja ir vajadzīgas personības un ja mēs gribam arī pārvilkt cilvēkus no radošām profesijām, tad tomēr ir nepieciešams viņiem maksāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Karnupa kungs!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu svītrot otro un trešo teikumu, jo mums vienreiz vajag tikt pāri šai paražai, ka mēs trīs reizes maksājam cilvēkam, lai viņš dara savu pamata darbu. Viņš ir saņēmis algu, pirmās kategorijas ierēdņa algu, kas ir tāda pati kā mums, un par to viņš dara savu darbu. Un nekādas 50% piemaksas pa virsu tikai tāpēc lai viņš dara to, par ko viņš ir uzņēmies atbildību. Es aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Siliņa kungs, lūdzu!

A.Siliņš. Paldies. Es arī aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, un, ja runa ir par pārvilināšanu, vispār par algas samēriem mūsu valstī, tad tie ir ačgārni. Ja mēs ejam uz normālu civilizētu valsti, tad nekur nav tā, ka ierēdņu algas ir lielākas par profesoru algām augstskolās. Mums tā ir un ievērojami. Un vēl, ja runā par pārvilināšanu, tad pārvilināšana, teiksim, zinātniekiem, jau nenotiks uz šejieni. Ja kaut kur pārvilinās, tad uz ārzemēm, jo ārzemēs zinātnieku apmaksa ir 50 reizes lielāka nekā šeit, 50 reizes... Tātad nav citu zinātnieku, mūsu zinātnieki strādā ārzemēs, un, kamēr mums nebūs normalizēta šī attiecība starp darbiem, ka mēs mēs šeit izcelsim kaut kādus viena tipa darbus un taisīsim viņiem milzu algas, lai pārvilinātu, tad tā pārvilināšanas tendence, es saku, tā jau aizies līdz ārzemēm! Ja tā ar naudu vien notiks tā pārvilināšana, tad jau daudz izdevīgāk ir iet, kur patiešām ir tās 50 reizes vairāk. Aizies! Tātad šeit, ja grib strādāt, cilvēkam ne tikai par naudu vien ir jāstrādā, bet jāstrādā arī... citiem motīviem ir jābūt. Ja to citu motīvu nav un ir tikai naudas motīvs, tad nav vērts, ka viņš tur strādā. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Berķa kungs, vai būs rezumējums?

A.Berķis. Pēc mūsu ieteiktās sistēmas, padomes priekšsēdētājam un vietniekam bija paredzēta piemaksa tāpēc, ka pārējiem komisijas locekļiem tādā gadījumā būtu šī pati pirmās kategorijas alga, bet bez piemaksām. Bet tas ir... Jā, bet, ja tas tā nav, tad atšķirība būs un viss būs kārtībā, un galu galā izcila cilvēka pazīme tā jau ir, ka viņš strādā, ka viņš ir izcils un strādā galu galā pat bez algas. Tā ka balsosim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Noskaidrosim balsojot. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu svītrot otro un trešo teikumu piektajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 12, atturas - 8. Pieņemts. Otrais un trešais teikums svītrots.

A.Berķis. 51.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 51.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, 52.pants.

A.Berķis. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa pienākumi un tiesības. Par pirmo daļu nav priekšlikumu, par otro daļu ir atbildīgās komisijas papildinājums. Vai nav iebildumu? Nav. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izveidot jaunu trešo daļu. Vai nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu. Lūdzu, turpiniet, Berķa kungs!

A.Berķis. Trešajā daļā, par pašreizējo trešo daļu ir atbildīgās komisijas priekšlikums - šo daļu svītrot. Vai nav iebildumu, ka tā tiek izsvītrota?

Sēdes vadītājs. Paldies. Ceturtā daļa.

A.Berķis. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums - aizstāt vārdus "pirmās kategorijas" ar vārdiem "otrās kategorijas" attiecībā uz padomes locekļu amatalgu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un vēl viens priekšlikums. Vai to uztur?

A.Berķis. To droši vien uztur. Un deputāti Rugāte un Putniņš, un "Tēvzemei un brīvībai" iesaka, ka "padomes locekļi saņem atlīdzību atbilstoši ierēdņu pirmās kategorijas darba stundas likmei". (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Pirmkārt, par katru dalības reizi un darbu padomes sēdē, otrkārt, par konkrētu pienākumu veikšanu. Tas ir gan laikam iecerēts tam gadījumam, ja ir administratīvā valde. Tā ka šinī gadījumā - vai jūs noņemat balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai noņem? Lūdzu, deputāte Rugāte, Putniņš un "Tēvzemei un brīvībai".

A.Rugāte (KDS).

Cienījamie kolēģi! Ja ir pamatalgas ar noteiktu likmi, tad, protams, šāds priekšlikums ir lieks. Taču, ja ir runa par apmaksas kārtību - un šeit ir viens no apmaksas kārtības veidiem - par konkrētām sēdēm, par konkrēti padarītu darbu pēc noteiktas likmes, kura šeit ir iestrādāta kā iespējama -, tad arī nedrīkst būt pamatalga. Tie ir divi dažādi konceptuāli pieejas varianti. Vai nu, vai nu. Vai arī šī norma bija iestrādāta, rēķinoties ar administratīvās valdes klātbūtni padomē. Taču šī norma arī šobrīd var tikt attiecināta uz padomes locekļiem atkarībā no tā, kā mēs izlemjam par viņu statusu - vai viņi ir pamatdarba vietā un saņem algu, vai arī viņi šeit līdzdarbojas sēdēs un par papildu darbu saņem papildu apmaksu pēc noteiktas likmes. Šeit abas šīs normas ir iestrādātas.

Sēdes vadītājs.Paldies. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka padomes locekļiem - tam ir jābūt pamatdarbam, jo darba apjoms, kas ir veicams padomes locekļiem, neparedz iespēju savienot šo darbu ar kādu otru darbošanās veidu. Tāpēc nevar būt runas par to, ka samaksāts tiek par apmeklējumu. Attiecībā uz pirmo un otro kategoriju es gribu vēlreiz atgādināt, ka tiesnešiem Saeima nežēloja pirmo kategoriju. Šiem cilvēkiem, kuru ir daudz mazāk un kuru atbildība nav mazāka kā tiesnešiem, Saeima grib žēlot šo pirmo kategoriju. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kā to var salīdzināt ar tiesnešiem?")

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Ja jau mēs padomes priekšsēdētājam apstiprinājām pirmās kategorijas algu, tad būtu taisnīgi, ja padomes lockļiem būtu otrās valsts ierēdņu amatkategorijas alga. Arī iepriekšējā reizē jūs atbalstījāt šo priekšlikumu. Kādēļ nav pieņemami "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumi? Tādēļ, ka saskaņā ar civildienesta likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir izstrādāti uz civildienesta likuma pamata un kuros ir reglamentētas valsts ierēdņu algas, nav runas par valsts ierēdņu stundas likmēm, bet runa gan ir par amatalgām - tā, kā piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kā bija arī pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Un valsts ierēdņi nesaņem atlīdzību par konkrētu pienākumu veikšanu. Viņi saņem amatalgu un, ja jūs atceraties, iepriekšējoreiz mēs nobalsojām, ka padomes locekļi strādā šajā padomē pamatdarbu. Tātad korekts būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim. Tātad visvairāk atšķiras no komisijas varianta deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums, jo tas paredz konceptuāli citu apmaksas sistēmu. To mēs balsojam pirmo un kā nākamo tad balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, kas tikai precizē to sistēmu, kāda jau ir iebalsota. Tā ka, lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 32, atturas - 20. Nav pieņemts.

Nākamo balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 7. Pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Tālāk pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Par pantu kopumā, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk 7. nodaļa - Nacionālais pasūtījums. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikums - šo nodaļu svītrot, 54.pantu nosaukt tā: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu veidošanas principi" un pārvietot uz pašreizējo 8. nodaļu. Tas acīmredzot ir radies sakarā ar mūsu Eiropas ekspertu viedokli - viņi ilgu laiku nesaprata, kas ir nacionālais pasūtījums, kā tas ir domāts. Taču man šķiet, ka mūsu tikšanās reizē viņi to izprata un pieņēma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Ne tikai tādēļ, kā teica referents, ir radies šāds priekšlikums, šis jautājums par nacionālo pasūtījumu arī mūsu pašu vidū Latvijā ir ļoti daudz diskutēts. Arī starp deputātiem. Nacionālais pasūtījums sākotnēji bija iecerēts kā mehānisms konkurences radīšanai un sabiedrisko raidorganizāciju, tas ir, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, darbības uzlabošanai, izsludinot konkursu uz nacionālo pasūtījumu. Ja uzvar konkursā, tad finansējums tiek nodots atsevišķa raidījuma vai noteiktas tematiskas raidījumu grupas veidošanai privātai raidorganizācijai. Tāds bija ne tikai šī termina, bet arī šīs idejas attīstības mehānisms. Bet likumprojekta tapšanas gaitā, ar Eiropas ekspertiem šo jautājumu apsprieduši, un pie tam pēc Eiropas ministru 4. konferences par sabiedrības saziņas līdzekļu lomu demokrātiskajā sabiedrībā, kur pieņēma 1994.gada Prāgas deklarāciju un rezolūciju, ko ir parakstījusi arī Latvija kultūras ministra personā, diemžēl ir jāatzīst, ka mēs šobrīd nevaram būt solidāri ar šo piekrišanu un ar šo parakstu tādēļ, ka mēs esam pretrunā ar šo normu, ko sauc par nacionālo pasūtījumu. No šīs deklarācijas, no šī pieņemtā dokumenta izriet, ka valdības un parlamenta saistības ir tādas, ka jāizveido spējīga un ar privātām struktūrām konkurētspējīga sabiedrisko raidītāju sistēma valstī. Un atbilstoši tam nacionālā pasūtījuma īstenošana, ja mēs tādu paredzam savā valstī, ir jādeleģē tikai un vienīgi sabiedriskajām raidorganizācijām. Tas ir vienīgi sabiedrisko raidorganizāciju uzdevums. Nav pieļaujama to sapludināšana kopā ar privātstruktūrām tā, kā tas ir noticis mūsu Latvijas variantā, attīstot šo ideju. Šādas iespējas paver šī koncepcija, un tas var novest pie sabiedriskās raidīšanas sistēmas sagraušanas. Par to ir runāts ne reizi vien, un ir tikai lieku reizi jāatgādina, kādas varētu būt sekas šāda veida nacionālajam pasūtījumam, kāds tas ir šobrīd mūsu izstrādātajā likumprojektā. Nacionālā pasūtījuma mērķus var realizēt tādā veidā, ka sabiedriskajām raidorganizācijām ar likumu reglamentē ne mazāk kā 10% un tā arī ir šī Eiropas ieteiktā norma - un ne vairāk kā 15% raidlaika. Tāpat kā citās valstīs, kur konkursa kārtībā raidlaiku aizpilda ar no neatkarīgiem producentiem, privātajām raidorganizācijām vai studijām pirktiem raidījumiem. Un tas vēl arī ir skatāms šī likumprojekta 62.panta trešajā daļā. Par neatkarīgiem producentiem mēs jau runājām iepriekš. Arī tur mēs diemžēl esam acīmredzot nepietiekami perfekti iestrādājuši šo normu, jo tā atšķiras no Eiropas izpratnes par neatkarīgiem producentiem.

Likumprojektā ir jāparedz citi mehānismi, kas varētu uzlabot programmu kvalitāti. Bet šāda veida sajaukums sabiedriskajām raidorganizācijām ar privātajām nedos to mērķi, kura dēļ mēs pasludinām nacionālo pasūtījumu kā vienīgo risinājuma formu kvalitātes uzlabošanai. Tātad kādi tad ir šie citi paņēmieni? Tās ir finansējuma, ģenerāldirektora atbildības koncepcijas, konkursa kārtā veiktas radošo struktūrvienību personāliju izvēles mehānisms un viņu pilnvaru jautājumi, kā arī plurālistiski pārstāvētu ar plašām pilnvarām veidotu sabiedrisko raidorganizāciju valžu izveidošana, lai šie mehānismi kopsummā dotu nacionālā pasūtījuma kvalitatīvo izmaiņu, kas atbilstu arī Eiropas ministru konferences par sabiedrības saziņas līdzekļu lomu demokrātiskā sabiedrībā deklarācijai un rezolūcijai, ko, es vēlreiz atkārtoju, mēs esam parakstījuši kultūras ministra personā 1994.gada decembrī.

Kā programmu atjaunotnes vai papildinājuma elements priekšlikumos ir iestrādāta iepriekšminētā iespēja sadarboties ar neatkarīgiem producentiem. Un tam būtu jābūt par pamatu, kas tad arī radītu savstarpējo konkurenci, šādā veidā arī paaugstinot kvalitāti. Tas ir tīri konceptuāls jautājums attiecībā uz pārējiem priekšlikumiem, kas ir šajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pašlaik vārds procedūras jautājumos deputātam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es jūs gribētu informēt par to tiesisko situāciju, kura izveidosies tūlīt pēc vienas minūtes pulksten 10.00 šajā sēdē. Tātad varbūt precizēsim vēlreiz to, ko mēs šeit darām, no tiesiskā viedokļa. Saeimas Prezidijs 12.jūlija sēdē pieņēma lēmumu - sasaukt 19.jūlijā ārkārtas sesiju, kurā noteica darba kārtību, kādu to Prezidijam ieteica Saeimas komisijas. Tagad ar pārtraukumiem šī ārkārtas sesija arī rit un mēs izskatām kārtējo jautājumu, kurš ir iekļauts darba kārtībā.

Bet šīs pašas ārkārtas sesijas laikā 34 deputāti iesniedz prasību sasaukt ārkārtas sēdi, kurā viņi ierosina izsludināt arī darba kārtību.

Pamatojoties uz 34 Saeimas deputātu prasību, Saeimas Prezidijs, kā jau vakar jūs informēja, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju 21.jūlijā pulksten 10.00 un izsludināja darba kārtību. Saeimas lēmuma projekts "Par rudens sesijas sākšanu ar 1995. gada 20.jūliju". Lai būtu precīzāk, es jums citēšu abus pantus no ...

Tātad vispirms Satversme. 20.pants. "Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu." Tātad pirmajā gadījumā Saeimas Prezidijs sasauc sēdi pēc savas iniciatīvas, tiesiski tā ir Prezidija iniciatīva.

Otrajā gadījumā saskaņā ar Satversmi Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas ārkārtas sesiju, pamatojoties uz 34 deputātu iesniegumu. Bet šajā brīdī, tātad pulkstenis ir jau 10 un viena minūte, nedz Prezidijs, nedz sēdes vadītājs nevar pārtraukt tā jautājuma izskatīšanu, kuru mēs izskatām saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu un tās darba kārtības izskatīšanu. Jo šī iemesla, lai pārtrauktu, nedz Prezidijam, nedz sēdes vadītājam nav. Ir tikai viens gadījums, kad var pārtraukt, - ja zālē nav kvoruma, var divreiz balsot, un tādā veidā pārtraukta, piemēram, tika šonakt šī sēde.

Tāpēc, lai Saeimas sēdi pārtrauktu, ir jārīkojas pēc Saeimas kārtības ruļļa, un attiecīgi to var izdarīt deputāti, ja vēlas. Es tikai varu komentēt tādu veidu, tādu situāciju, ka, protams, attiecībā uz Saeimas sēdes pārtraukšanu ir bijuši precedenti, ka to ierosina deputāti un pēc tam notiek kārtējās Saeimas sēdes ārkārtas sēdes laikā. Tādi precedenti tiešām mums ir bijuši, bet mums nav bijuši tādi precedenti, ka mēs Saeimas ārkārtas sēdes vai sesijas darba kārtības jautājumus pārceltu uz kārtējās sēdes laiku un tādā veidā šos jautājumus iekļautu kārtējās sēdes darba kārtības jautājumos. Manuprāt, tas būtu ļoti nevēlams precedents un, no Satversmes viedokļa, pat zināmā mērā tiesisks pārkāpums. Jo šīs ārkārtas sēdes sasaukšanas tiesības ir tiešām, kā Satversmē paredzēts, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas mazākumam. Tas nozīmē - viena trešā daļa no deputātiem ir mazākums. Un, ja mēs šo precedentu pieļausim, šodien tādā veidā, ka šos jautājumus un balsojumus pārcelsim uz kārtējo sēdi, tad mēs radīsim precedentu, ka mazākuma tiesības Saeimā tiks pārkāptas, jo nākošajās situācijās var rasties pavisam citi iemesli un pavisam citas lietas. Un vienas trešās daļas deputātu iespējai sasaukt ārkārtas sēdi ir vienmēr jābūt saskaņā ar Satversmi, un tiem jautājumiem jābūt... Un iespējām izskatīt jautājumus vienmēr jābūt. Kā Saeima lemj par šiem jautājumiem, tā, protams, ir Saeimas prerogatīva. Es atvainojos, ka es tik ilgi runāju par šo procedūras jautājumu.

Ņemot vērā šos visus aspektus, arī Prezidijs vakar pieņēma, kā jūs zināt, naktī šo lēmumu un tālāk, protams, mums ir jādarbojas saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli. Un jābūt tām visām iespējām, kuras deputātiem dod šie abi likumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par procedūras jautājumu vai vēlas vēl kāds izteikties?

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! 34 deputāti, parakstot iesniegumu par sēdes sasaukšanu, to nosauca nevis par ārkārtas sesiju, bet par ārkārtas sēdi. Un Kārtības rullis, ko jau citēja Gorbunova kungs, runā par kaut ko citu. Runā par to, ka ārkārtas sēdes tiek sasauktas kārtējās sesijas laikā. Mums pašreiz situācija ir tāda, ka Prezidijs jau ir sasaucis ārkārtas sesiju. Mans viedoklis ir tāds, ka loģiski būtu, ja mēs pabeigtu ārkārtas sesiju, šo ārkārtas sesiju, un tad notiktu nākošā ārkārtas sesija. Un tad var lemt. Ja Saeima uzskata savādāk, jo šī situācija precīzi Kārtības rullī nav atrisināta, Kārtības rullis paredz kaut ko citu... Tajos gadījumos, kad lieta nav noteikta ar Kārtības rulli vai Saeimas lēmumiem, Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi lemj un nāk priekšā Saeimai ar savu ieteikumu un Saeima lemj pēc tā. Tā ka es domāju, ka visloģiskākais būtu, ja mēs turpinām jau iesākto ārkārtas sesiju un, beiguši to, kad tiek pasludināts, ka dienas kārtība ir izskatīta, mēs varam sākt nākošo ārkārtas sesiju, ko ir ierosinājuši 34 Saeimas deputāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tomiņa kungs, lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! 34 Saeimas deputāti, parakstot šo iesniegumu, vadījās no Satversmes un, respektīvi, tās 20.panta, kur teikts, ka pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma, Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde. Un, protams, lai to izdarītu kārtējās sesijas laikā, lai to izdarītu starpsesiju laikā, pirms tam nākas sasaukt sesiju, jo sesija nevar būt bez tās subjektiem, bez sēdēm. Vēl - precizējot 38.pantā teikto, kādas tad sēdes var sasaukt pēc vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma. Un šeit ir teikts - ārkārtas sēdes. Tā mēs savā iesniegumā arī norādījām. Un nav noliedzams, ka arī ārkārtas sesijas laikā, kurā notiek varbūt viena vai vairākas sēdes, var būt tādi gadījumi, kad ļoti steidzami un ārkārtas kārtībā ir nepieciešams pieņemt lēmumus. Tāpēc ārkārtas sesijas laikā, mēs uzskatām, jāsasauc būtu ārkārtas sēde.

Vēl ir jāatzīmē, pareizāk būtu uzskatīt, ka neviennozīmīgi attiecībā pret Satversmi ir traktēta Saeimas kārtības ruļļa 38.panta pirmā un ceturtā daļa. Un nevis pati Satversme. Tāpēc, ja jau sesija ir sasaukta, Saeimas Prezidijam bija jāsasauc ārkārtas sēde, jo 38.panta otrā daļa, kur ir runa par sasaukšanu, neizslēdz to iespēju, ka ārkārtas sesiju laikā var tikt sasaukta ārkārtas sēde. Un, ja arī tomēr ir neprecizitātes, tad jāņem par pamatu Satversme. Tā rezultātā, ka netiek sasaukta ārkārtas sēde ārkārtas sesijas laikā, bet sesijas laikā tiek vēl viena sesija sasaukta, rodas nonsenss. Protams, šodien mēs esam nonākuši pie tās situācijas, kad nezinām, kā atrisināt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums tika izteikti divi priekšlikumi, kā atrisināt šo gadījumu. Saeima darbojas saskaņā ar Saeimas lēmumiem, un, ja Saeima nolemj pašlaik turpināt ārkārtas sesiju un, kā tas paredzēts Kārtības rullī, izskatīt noteikto izsludināto darba kārtību, tad, ja Saeima to nolems, tad tā arī būs. Pēc tam lemsim pārējos jautājumus, kas izrietēs no citiem iesniegtajiem dokumentiem.

Tā ka, godājamie kolēģi, ja jums nekas nav pretī, mēs varētu nobalsot par priekšlikumu, kas izskanēja no deputātiem Gorbunova un Endziņa.

Lūdzu, deputāts Bērziņš vēl vēlas runāt.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr arī gribētu zināt, uz kāda pamata šis lēmums tiek iekļauts balsošanā, ja dienas kārtību izsludina sasaucējs un izskata tikai tos jautājumus, kas ir iekļauti dienas kārtībā. Tā kā šādu jautājumu nav, tad tas nav balsojams. Šeit varbūt nav runa tikai par procedūru, manuprāt, šis ir tāds norādījums, ka varbūt Prezidijs arī aizdomāsies. Sasaucot ārkārtas sēdi dažas dienas pirms kārtējās sesijas sākuma, noteikt 49. punktus, no kuriem viens iepriekšējā apspriešanā prasīja divas dienas! Tad ir jautājums, vai Prezidijs lemj vai tikai savāc, apkopo, paraksta un visu komisijai atdod. Šeit ir jābūt tomēr reglamentētam. Ja ir ārkārtas, tad ir kaut kāda vajadzība. Tāpat kā 81.pantā ir reglamentēts, ja ir neatliekama vajadzība un Kabinets jau vairs neuzskata par vajadzību pat pamatot un tā tālāk. Ir precīzi ielikti šie pamatojumi. Ja ir ārkārtas, tad ir kaut kāda vajadzība, nevis tā, ka šobrīd mēs nozīmējam 49 jautājumus, piešķiram ārkārtas atvaļinājumus, kas noteikti ir daudz vērtīgāki nekā parastajā sesijā piešķirtie. Manuprāt, šeit ir galvenā problēma, jo ārkārtas sesija, tikai pateicoties tam, ka deputāti ļoti saprotoši strādā un mēģina šo kvorumu noturēt, kas kādreiz kārtējās sesijās neizdodas, nav vēl pārtrūkusi. Kaut gan faktiski tai jau vajadzēja pārtrūkt. Jo cilvēkiem arī ir grūti plānot, cik dienas - četras vai piecas, turklāt paziņoja 48 stundas iepriekš, - šī sēde vilksies. Tāpēc šeit varētu šo jautājumu nebalsojot, skatīt tālāk dienas kārtību, jo neapšaubāmi ir jāizskata. Arī lēmuma projektā norādītā diena jau ir pagājusi, un tur arī vēl būs liela diskusija. Protams, nav ko šeit to laiku kavēt, bet šis jautājums, manuprāt, nav balsojams.Tad, kad beigsies, tad var izskatīt šo jautājumu. Protams, šeit arī pierādījās viena tā pretruna, kas tomēr ir, jo Satversmes 20.pants nosaka sēdi un sesiju, bet nenosaka laiku. Šeit ir sesijas sēde, kaut gan arī es gribu norādīt, ka izsludinātajā dienas kārtībā ir 19.jūlija sēdes dienas kārtība. Paskatieties, kā ir priekšā uzrakstīts! Tātad šis jautājums, es domāju, tālāk mums jārisina Kārtības rullī, bet šeit nevajadzētu vairs kavēt laiku. Šo jautājumu nevar, kā mēs tagad - balsot, nebalsot. Kad beigsies dienas kārtība, tad skatīt šo jautājumu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Gorbunovs par procedūru!

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu deputātam Gundaram Bērziņam, ka Prezidijam ir grūti izvērtēt komisiju lūgumus, jo piedalās paši komisiju priekšsēdētāji un argumentēti apgalvo - šis jautājums ir pats pats galvenais, tas šodien ir jāizskata un ne citādi. Protams, pieminēt šos četrus atvaļinājumus, kas aizņēma pusminūtes laika, kā galveno argumentu ir vienkārši nekorekti. Bet tas, kā katrs argumentē savu jautājumu un savu lietas būtību, liecina par attieksmi. Bet viss pārējais, par ko šeit runāja kolēģi... Arī kolēģis Tomiņš teica, ka te var dažādi traktēt, vai kā citādi. Prezidijs ir rīkojies saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar Kārtības rulli. Ja Kārtības rullis tomēr nav saskaņots un to var traktēt dažādi, tad tas tiešām ir diskutējams jautājums. Bet, manuprāt, Prezidijam šeit neko nevar pārmest.

Un pēdējais. Es tiešām lūgtu sēdes vadītāju nelikt neko uz balsošanu, jo nekas nav iesniegts. Es nekādu priekšlikumu neesmu iesniedzis, es tikai jums izstāstīju lietas tiesisko situāciju. Balsot var tikai tad, ja ir iesniegts priekšlikums - pārtraukt sesijas darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad turpinām ārkārtas sesijas darba kārtību, nevis dienas kārtību, kā jūs maldināja Bērziņa kungs. Un turpinām izskatīt jautājumus. Tātad konceptuāls, kā tas tika minēts, balsojums par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu septītajā nodaļā. Liekas, ka Inkēna kungs bija pirmais pirms mūsu tehniskā pārtraukuma par procedūru. Pēc tam bija Endziņa kungs.

E.Inkēns (LC).

Protams, ne jau tikai nosaukuma maiņa bija tā konceptuālā. Acīmredzot varbūt tieši šajā brīdī ir jārunā par koncepciju, kas ir ietverta šajā pantā, kas ir svarīgi.

Sāksim ar Eiropu. Vakar atnāca Eiropas ekspertu atzinums. Tie, kas pie mums viesojās. Es jums citēšu to, kas ir saistīts ar nacionālo pasūtījumu. Tātad šeit ir rakstīts... Man nav tulkots latviski, tāpēc es varbūt mazliet aptuveni. Eksperti izsaka savu viedokli par to, ka nevienā citā Eiropas raidīšanas sistēmā šāda sistēma nav sastopama un tomēr tas nekādā veidā nav iemesls, lai pretotos šādas sistēmas ieviešanai Latvijā. Eksperti akceptēja iemeslus, kas lika autoriem piedāvāt šādu nacionālo pasūtījumu, īpaši tāpēc, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar reklāmas naudas trūkumu Latvijas šaurā tirgus situācijā.

Attiecībā uz Eiropas situāciju atkal pieredzes ir dažādas. Vācijā, piemēram, valsts finansē komerctelevīziju tehnikas iegādi. Šādā situācijā, pieņemsim, ja šodien Vācijas situāciju pārnestu uz Latviju, tas nozīmē, ka RBS, kas šodien ir nonākusi naudas grūtībās, iespējams, no Vācijas valsts saņemtu naudu, lai uzturētu dzīvību. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka, atšķirībā no Latvijas, Eiropas valstīs komerctelevīzijas uzskata par pilnvērtīgām. Komerctelevīzijas, tieši tāpat kā sabiedriskās televīzijas, izpilda pienākumu pret sabiedrību. Tieši tāpat kā sabiedriskās televīzijas tās pilda vienu vai vairākas no trim televīzijas pamatfunkcijām: informēt, izklaidēt un izglītot. Kuru no trim funkcijām, tas ir atkarīgs no katras konkrētās komerctelevīzijas darbības.

Es pieļauju, ka Latvijā zināms nihilisms vai negatīva attieksme pret komerctelevīzijām ir saistīta ar to, ka mēs vēl neesam spējuši izveidot nevienu pilna mēroga, pilna formāta komerctelevīziju. Ceļā uz to ir RBS, un varbūt daļēji ceļā uz to ir NTV-5. Un, ja jūs paskataties uz abām šīm televīzijām, jūs skaidri redzēsiet, ka abas šīs televīzijas cenšas ne tikai izklaidēt, bet arī informēt un izglītot sabiedrību. Un tas, ka tagad visā Latvijā var redzēt vairākas ziņu programmas, es domāju, neapšaubāmi nāk par labu Latvijas sabiedrībai, nevis par sliktu.

Eiropas eksperti tad, kad izskatīja pirmo reizi mūsu konceptu, izteica bažas, lai netiktu tieši subsidētas šīs komercstacijas. Tik tiešām - tieša subsidēšana vai vienkārši naudas dalīšana komercstacijām nav pieļaujama. Mūsu likumā ir paredzēts pilnīgi cits princips. Pirmkārt - nav obligāta naudas summa, kas ir dodama komercstacijām. Šī naudas summa līdz 15% no nacionālā pasūtījuma tiek dota tikai tad, ja nacionālā padome izvēlas kādu sabiedrisko pienākumu, ko deleģē šīm komercstacijām. Kā piemēru šeit var minēt aktuālo nepieciešamību pēc novadu ziņām Latvijā, jo pašreizējā brīdī diemžēl visa Latvija skatās Rīgas televīziju un nevis novadu televīziju. Vidzemniekiem ir ļoti mazas izredzes uzzināt, kas notiek Vidzemē, un zemgaliešiem - kas notiek Zemgalē. Tāpēc šis varētu būt viens no veidiem, kā nacionālā padome varētu ar papildu naudas līdzekļu palīdzību panākt, lai novadu televīzijas ziņo, raida ziņas par visu novadu dzīvi. Šāds gadījums. Varbūt vēl dažus varētu izdomāt.

Kas vēl izriet no šāda principa? No šāda principa izriet aktuāla konkurence starp sabiedrisko televīziju un komerctelevīziju. Otrajā pakāpē, par ko runāja Rugātes kundze, ir neatkarīgie producenti. Neatkarīgajiem producentiem pasūtījumus dod tikai pats sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija. Un pretēji tam, ko teica Rugātes kundze, Eiropa pašreiz iet uz 25% normu neatkarīgajiem producentiem. Un tas ir domāts tāpēc, lai radītu konkurenci nevis starp televīzijām un televīzijas kanāliem, bet lai radītu konkurenci starp darbiniekiem un raidījumiem pašas sabiedriskās televīzijas iekšienē. Tādā veidā mēs radām dubultās konkurences apstākļus, kas, protams, nodrošinās ātrāku televīzijas attīstību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl debatētāji? Endziņa kungs? Jā, es atvainojos. Endziņa kungs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu šeit par Eiropas ekspertu atzinumiem un tamlīdzīgi. Es vienkārši lasīšu šo te konkrēto priekšlikumu. Un konkrētais priekšlikums, ar kuru nāk frakcija "Tēvzemei un brīvībai", kā arī deputāti Rugāte un Putniņš, skan sekojoši: "Septīto nodaļu svītrot un 54.pantu nosaukt - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu veidošanas principi - un pārvietot uz pašreizējo astoto nodaļu." Šajā septītajā nodaļā, ko piedāvā svītrot, 53.panta nosaukums ir - Nacionālā pasūtījuma būtība. 54.panta, ko piedāvā citādi nosaukt, nosaukums pašreiz ir - Nacionālā pasūtījuma uzdevums. 55.pants - Nacionālā pasūtījuma veidošana. Un 56.pants - Nacionālā pasūtījuma izpildītāji. Astotās nodaļas nosaukums ir - Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, kur ir 57.pants - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzņēmējdarbības principi. Tālāk nākošais pants ir 59. - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas pārvalde. Tad ir - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbība, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansēšana, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas. Man vienkārši nav saprotams, kāpēc te kaut ko mēģina izraut ārā no konteksta. Kāpēc, teiksim, tieši šis 54.pants - Nacionālā pasūtījuma uzdevums, vienkārši nosaucot to mazliet citādi. Es vienkārši šeit nesaskatu loģiku. Jo, no vienas puses, it kā iestājas pret, bet tajā pašā laikā, kur ir nacionālā pasūtījuma uzdevums pašreiz, to, mazliet citādi nosaucot, mēģina ielikt iekšā būtībā kā svešķermeni nākošajā nodaļā. Ja jau būtu konsekventi, tad vispār... Ja jau mēs esam pret nacionālo pasūtījumu, tad šī nodaļa jāsvītro ārā un nekas tālāk arī nav jāpārceļ. Tad es arī redzētu šeit loģiku. Pašreiz es loģiku šeit neredzu. Un arī šādu apsvērumu dēļ es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Tabūns, lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es jau vakar sacīju un šodien atgādināšu, ka deputātiem ir piedāvāts ļoti īpatnējs variants, ko es gribētu nosaukt par laušanos mūžamežā ar izkapts vai maza nazīša palīdzību. Pašlaik tiek piedāvātas otrajā lasījumā lietas, kuras nav nemaz komisijā izdiskutētas. 300 priekšlikumi ir ierakstīti, un es vēl pat īsti nezinu (Endziņa kungs pateiks), vai drīkst šeit sēdei piedāvāt šo variantu, ja komisija vispār šos priekšlikumus nav izvērtējusi. Kā tad ir? Es domāju, ka komisijas parasti ir tās, kuras izvērtē deputātu priekšlikumus. Bet, ja 300 priekšlikumi ir iesniegti un komisijā nav izdiskutēts, jau vispār problemātiska kļūst šī lieta. Es to izvirzu kā tādu jautājumu.

Un reizē - par to nacionālo pasūtījumu. Nu lūk, tagad mēs sēdē jums visiem piedāvājam šeit strīdēties. Piecas dienas jau ir pavadītas ārkārtas sēdē sakarā ar šo likumprojektu, vēl piecas, vismaz piecas, ja ne desmit vajadzētu, lai jūs visi iedziļinātos. Un arī tad nevarēsiet iedziļināties, es jums svēti solu. Jo jūs neesat speciālisti šinīs lietās un nevarēsiet iedziļināties. Un, lūk, tagad ir šis piedāvājums, kurš būtu jāizdiskutē vēlreiz - būt šim nacionālajam pasūtījumam vai nebūt, kā to dalīt un tā tālāk. Es varētu te daudz vēl runāt, bet tā būtība jau ir aplama.Es baidos, ka mēs vēl tagad nostrīdēsimies šo dienu un tāds čiks vien iznāks. Jo kaut kur ēnā vīd pavisam kaut kas cits, par ko es teicu vakar. Šīs kaut kādas politiskās spēles kāpēc notiek? Lūdzu, te šodien arī mēs skaidrojam - ārkārtas sesija, ārkārtas sēde pēkšņi, vienā un tanī pašā laikā un stundas diapazonā. Es nezinu, kaut kādai skaidrībai ir jābūt galu galā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrācija, lūdzu! Pēc pārtraukuma ir Endziņa kungs otrreiz un pēc tam Kreituses kundze. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu un lūdzu sekretāra biedri Folkmanes kundzi nolasīt sarakstu par deputātiem, kas nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību, godātie kolēģi!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs... Māris Graudiņš - zālē. Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Aivars Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

I.Folkmane. Aleksandrs Pētersons - zālē. Aija Poča, Andris Rozentāls. Anta Rugāte ir zālē.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - zālē.

I.Folkmane. Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Juris Sinka arī ir zālē.

I.Folkmane. Modris Spuģis, Jānis Straume, Jānis Vaivads, Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Tātad turpinām debates. Par 7. nodaļu un tur iesniegtajiem ierosinājumiem. Mums ir runājis Tabūna kungs, tagad, lūdzu, Endziņa kungs, otro reizi, tad Kreituses kundze un tad Rugātes kundze otro reizi.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, ka man vispirms ir jau iepriekš jāatvainojas sēdes vadītājam par iespējamo piezīmi, ko es saņemšu. Es mēģināšu tā maigāk varbūt izteikties, bet man rodas zināmas šaubas par mūsu kolēģa deputāta Tabūna atbilstību deputāta amatam, jo, manuprāt, deputāta funkcijas var pildīt cilvēks, kurš neslimo ar atmiņas zudumiem. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Es protestēju!") Man ir klāt dokuments, ko mēs izskatījām iepriekš, kas bija ārkārtas sesijā, kur ir gan pirmā lasījuma variants, gan otrais lasījums, tā nodaļa saucas - Nacionālais pasūtījums. Panti - visi tie paši. Un tagad šeit visiem teikt, ka, lūk, nekas nav apspriests, tas ir kaut kas jauns parādījies, - varbūt tiešām Tabūnam ir šie atmiņas zudumi. Es nezinu. Jo galu galā, ja...

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, man tiešām jums ir jāizsaka piezīme par savu kolēģu ne visai korekto novērtējumu.

A.Endziņš. Es atvainojos vēlreiz, bet tas ir fakts, ja neticat, lūdzu, atnāciet, es jums iedošu šo te pašu otru dokumentu, ar kuru mēs strādājām jau iepriekš, kur viss tas pats ir rakstīts. Un tāpēc apgalvot šodien, ka tā vairs nav, nav pareizi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā - Kreituses kundze. Lūdzu! Un pēc tam Rugātes kundze otro reizi.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es, apzinoties to, ka nedrīkst uzdot jautājumus, runāšu tomēr jautājumu formā priekš pārdomām. Vispirms man nav skaidrs, ko nozīmē svītrot nodaļu un vienu pantu pārcelt. Tas nozīmē laikam... A ko darīt ar citiem pantiem? Vai nodaļu svītrot vai nodaļas nosaukumu svītrot? Kā vispār pret to pēc būtības attiekties? Bet, ja jau ir jautājums par nodaļas kā tādas svītrošanu un atstāt tikai 54. pantu, tad man nav skaidrs, kāpēc ir šo pašu cilvēku, kas aicina svītrot, labojumi tanīs pantos, kuri ir jāsvītro - 55. un 56. pantā?

Un, ja mēs pašlaik balsojam, vai nodaļu svītrot vai nesvītrot, tad es atļaušos aizkavēt jūsu uzmanību un īsi izteikties par tiem labojumiem, ko mēs esam iesnieguši pantā, kurš tiks svītrots, ja mēs nobalsosim pozitīvi par šo priekšlikumu. Tas ir jautājums par nacionālo padomi, nacionālo pasūtījumu un to savstarpējām attieksmēm. Vispirms man liekas, ka mēs šeit ar jēdzienu "nacionālais pasūtījums" vienkārši... nu, nevar teikt, ka aizmālēt, tas nav pareizais izteiciens, mēs vienkārši paši sevi apmānām un valsts pasūtījumu nesaucam par valsts pasūtījumu, bet nosaucam par nacionālo pasūtījumu. Šeit jābūt ir skaidrībai. Un es gribētu... Es saku, es zinu, ka es nevaru jautāt, lai man paskaidro to, bet es gribētu tomēr no šīs tribīnes dzirdēt, ar ko nacionālais pasūtījums atšķiras no valsts pasūtījuma. Un, ja nav atšķirības, tad kāpēc valsts pasūtījums tiek saukts par nacionālo? Vai tad tas ir nacionāls pēc būtības un internacionāls pēc satura, kā bija vecos laikos? Nu, kur šeit ir šī atšķirība, un kāpēc tiek lietoti tādi termini vispārībā?

Otra lieta. Vakar... Es tagad saprotu, ka viena daļa to nobalsoja, neizlasījusi Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikumu 46. pantā, kas neļauj nacionālo pasūtījumu plānot, saņemt un dalīt kā budžeta sastāvdaļu. Komisija tur prasīja tikai nacionālo pasūtījumu, šādā veidā to budžeta naudu plānot, bet mēs nobalsojām, ka visu naudu, kas tiek izdalīta sabiedriskajām raidorganizācijām, Finansu ministrija sadala un mēs apstiprinām, noņemot šo funkciju nacionālajai padomei. Un tāpēc, pirms mēs runājam par tālāko, komisijai uz trešo lasījumu ir jāsaskaņo 46. pants ar šo pantu tanī redakcijā, kāda ir pieņemta vakar naktī. Tā ir nobalsota un pieņemta.

Nākamais jautājums. Šinī nodaļā nacionālā padome vienā personā ir gan Saeima, gan Ministru kabinets. Un es sāku domāt, ka tas varbūt laikam ir atkal pirmais solis uz to, ka nav vajadzīgas divas dalītas varas, jo nacionālā padome pieprasa, nacionālajai padomei iedod, nacionālā padome sadala un nacionālā padome izkontrolē, kā tas ir izmantots. (Starpsauciens no zāles: "Un soda...") Ā... jā, un soda arī par to. Kā tas ir vienā normālā valstī iespējams? Tādā gadījumā es uzskatu, ja mēs pieejam šādā veidā pie šīs naudas dalījuma, tad jālabo ir Satversme un jāizņem ārā Saeimas funkcija apstiprināt un pēc tam kontrolēt budžeta izpildes jautājumus, jo nacionālā padome ir pacēlusies pāri šim un vienpersonīgi visu izdara. Tad varbūt valstij vajag pāriet uz to, ka mēs Finansu ministrijai atdodam visas tiesības un šeit nesēžam nedēļām ilgi un nediskutējam par šādu naudas dalīšanu.

Nākamais jautājums. Šinī pantā ir viskolosālākais sociālistiskais salikums. Vieniem - tik, otriem - tik. Kur te ir brīvais tirgus, kur te ir liberālā ekonomika? Kur tad ir savstarpējās konkurences iespējas? 85% - valsts televīzijai un ar 15% varam šeftēt... es atvainojos par šādu izteikumu, bet tā tas ir. Tikko kā parādās kaut kāda iespēja pašam nekontrolēti paņemt naudu, sadalīt naudu un pēc tam pašam izkontrolēt, kā to izmanto, tā to vairs nesauc par tirgus attiecībām, bet par šefti. Tāpēc šeit būtu jābūt vienam principam - vai nu izveidot tādu valsts televīziju, kura ir spējīga izpildīt valsts pasūtījumu, vai arī viss valsts pasūtījums ir brīva konkursa kārtībā un vispār neeksistē šāds procentuālais sadalījums. Tas ir konceptuāls jautājums. Un šeit es atceros diskusiju pagājušoreiz, kad Tabūna kungs... nē, es atvainojos, Berķa kungs teica - un, ja nu tas režisors nav spējīgs, tad viņš paiet malā un mēs uzaicinām no privātās struktūras. Režisors nav spējīgs, ar viņu lauž darba līgumu, un viņš dodas prom. Nāk tas, kurš ir spējīgs. Un viss. Un valsts televīzijā nesēž šī milzīgā masa un valsts radio nesēž cilvēku masa, kas neko nevar izdarīt, kas dzīvos no 85% un, atvainojiet mani, plānos, kā izdevīgāk pārdot atlikušos 15. Vismaz šobrīd tā situācija tāda izskatās.

Tāpēc es domāju, ka krietni vajag pārdomāt konceptuāli vispār pašu nostādni un palikt pie viena principa -vai nu pie valsts regulējošā principa, ka valsts izpilda valsts pasūtījumu, vai pie brīvām tirgus attiecībām. Un te nu tagad ir katram iespēja parādīt, kurā spārnā - labā vai kreisā, konservatīvā vai liberālā, kā mēs avīzēs tik ļoti mīļi aprakstām partijas, - tagad jūs katrs ar savu balsojumu varat nodemonstrēt, kura spārna pārstāvis reāli jūs esat, vai arī - tad saucieties kaut kādā salikumvārdā.

Vēl viens, kas ir pilnīgi nepārdomāti šinī lietā, kāpēc es arī vēl saku - paskaidrojiet, ar ko atšķiras nacionālais pasūtījums no valsts pasūtījuma. Šodienas budžetā visās nozaru ministrijās - kultūras, izglītības, labklājības - ir iedalīta nauda izglītojošām programmām. Kas tās ir? Tas nav nacionālais vai valsts pasūtījums? Tātad - tie dalīs katram par sevi priekš televīzijas un radio, nacionālā padome atkal kaut kādu summu dalīs pati par sevi, un beigās es jums vēlreiz saku - tā ir viena šefte, kur tiek dalīta valsts nauda. Tikai ar zināmām privilēģijām. Tas ir ierakstīts šinī likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze, otro reizi.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Un Kreituses kundze, jūs vēl aizvien jaucat šos divus jēdzienus un šo jēdzienu būtību - kas ir sabiedriskie raidītāji, un kas ir valsts raidītāji. Bet es neatkārtošos un vairs neklāstīšu šo atšķirību, tāpat es domāju, ka lekcija - jebkurā interpretācijā - par nacionālā pasūtījuma izpratni arī šeit mums nevienam nepalīdzēs. Tas nu lai paliek katra ziņā.

Par šo mūžamežu, par kuru teica Tabūna kungs, kurā mēs šobrīd esam ievesti šo normu, šo piedāvāto normu un priekšlikumu sakarā. Es vēlreiz, kolēģi, jums atgādinu to, ko es teicu vakar likumprojekta otrā atkārtotā lasījuma sākumā, par ko neminēja referents, bet es biju spiesta papildināt ar komisijas vadītājas tiesībām un godāto Saeimu informēt par to, ka, diviem deputātiem iebilstot pret šāda veida procedūru, trijiem deputātiem no septiņiem, kas kopā ir komisijā, tika pieņemts priekšlikums, ko tika izteica komisijas locekļi, - nevienu no priekšlikumiem komisijā nediskutēt, visus noraidīt, kā es jau teicu, buntītē, tādā veidā to arī paziņot šajā tabelē un šeit, sēdē, par to diskutēt, lemt un balsot. Loģisks bija jautājums par to, kas var atļauties referēt par šādu likumprojektu, kurš, jau vienreiz atdots atpakaļ komisijai, tiek pilnīgi nemainītā veidā no komisijas atkal likts Saeimai priekšā. Šķiet, ka tas ir patiešām ļoti minimāli korekts darba stils, bet tāds bija komisijas vairākuma balsojums.

Un, ja runājam par šo principu, par kuru tagad diskutējam attiecībā uz nacionālā pasūtījuma būtību, tad acīmredzot arī ir jāteic, ka nevajadzētu mūs maldināt ar tādu piebildi, ka, lūk, tad, ja mums nebūs iespēja nacionālo pasūtījumu deleģēt un pasūtīt it kā neatkarīgajiem producentiem, kuri darbojas valsts novados, tad mums nebūs ziņu no novadiem. Godātie kolēģi, sabiedriskie raidītāji tiek dibināti un veidoti tādēļ, lai tiem ne tikai ļautu nodrošināt informāciju visai valstij par visu valsti, par visu sabiedrības dzīvi, bet lai arī tas būtu viņu pienākums to darīt un lai šo pienākumu uzņemas un pilda ģenerāldirektors ar savām funkcijām un ar savu koncepciju, un, ja viņa koncepcijā šīs novadu ziņas vai arī informācija par to, kas notiek visā valstī ārpus galvaspilsētas, netiek ietilpinātas un iekļautas, tad tā ir viņa problēma, un šī problēma ļoti ātri tiek atrisināta, viņš zaudē savu amatu un aiziet prom, jo viņam ir jāaiziet, tāpēc ka viņš nepilda savu uzdevumu, kura dēļ viņš ir kļuvis par ģenerāldirektoru.

Šis ir būtības jautājums, kad galu galā neatkarīgais producents, par kuru mēs jau vakar runājām, kuru mēs nosaucam gan, bet kuram mēs piešķiram pavisam citu saturu, tas arī mums šobrīd sajauc izpratni par nacionālo pasūtījumu. Nacionālā pasūtījuma neatkarīgajiem producentiem deleģētā daļa ir tikai tā daļa jeb drīkstētu būt tikai tā daļa, kuru izpilda neatkarīgais producents, kurš tikai gatavo materiālu, bet kura rīcībā nav raidīšanas līdzekļu. Un šobrīd mums ir tikai daci, kuri mēģina izveidot savus raidīšanas līdzekļus, būdami raiduzņēmēji ārpus pašreizējā valsts radio un valsts televīzijas. Tā kā viņi īrē vienīgā, dabīgā, monopolā esošā radio un televīzijas centra izplatīšanas iespēju, tas jau nenozīmē to, ka viņi ir neatkarīgi producenti. Viņiem ir šī iespēja, un viņi raida. Tātad viņi izpilda pilnu kopumu šai procedūrā - viņi gan sagatavo materiālu, gan raida. Bet šeit ir runa par to, ka no novadiem un no neatkarīgajiem producentiem saņemamā informācija ir atvieglots process novadiem, jo tiem nav finansiālo līdzekļu, lai izveidotu savas apraides sistēmas, bet ir iespējas sagatavot un tie ir ieinteresēti sagatavot informāciju, lai tā tiktu izplatīta visā valstī. Šī sadarbība tiek sakārtota caur sabiedrisko radio un televīziju. Iespējamas divas formas. Viena forma ir tā, ka tiek iepirkta šī produkcija no neatkarīgajiem producentiem, kā es teicu, novados, vai arīdzan sabiedriskās raidorganizācijas izveido tādu darbības principu un tādu struktūru, ka veido savus korespondences punktus, kuri tad arī ir atbildīgi par šīs informācijas saņemšanu, sagatavošanu un noraidīšanu pa visu valsti.

Tas ir konceptuāls jautājums... mans laiks...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Ja, Rugātes kundze, tas viss būtu tik vienkārši atrisināms ar ģenerāldirektora atlaišanu, tad tas jau sen būtu noticis Latvijas Televīzijā. Diemžēl tīkla izveidošana visā Latvijā Latvijas Televīzijai nav iespējama šodien nevis tāpēc, ka to negrib ģenerāldirektors, bet tāpēc, ka pašreizējie finansēšanas apjomi to neatļauj, un, lai gan mēs valsts televīziju pārtaisīsim par sabiedrisko televīziju, nav paredzams, ka tuvākā laikā Latvijas Televīzijas budžets strauji pieaugs. Tāpēc diemžēl joprojām ir dažas funkcijas, ko Latvijas Televīzija - gan kā valsts televīzija, gan kā sabiedriskā televīzija - izpildīt nevarēs, un nav nekāds grēks šajā ziņā šo funkciju izpildīšanai piesaistīt arī spēkus no malas, proti, reģionālās un lokālās televīzijas.

Ja mēs runājam par to, cik korekti un cik nekorekti ir iesniegts šis likumprojekts un kā ir - izskatīt vai neizskatīt priekšlikumus... Komisijas priekšsēdētājai Rugātes kundzei šajā likumprojektā uz otro lasījumu ir turpat vai 180 priekšlikumi. Un tad ir jautājums - varbūt komisijas priekšsēdētāja pēkšņi uz atkārtoto otro lasījumu ir pamanījusi 180 kļūdas šajā likumprojektā un šos priekšlikumus iesniegusi? Un tad man jautājums ir tāds - kāpēc viņa jau laicīgi un savlaicīgi neiesniedza šos labojumus komisijā, kāpēc tie netika izdiskutēti komisijā visos iepriekšējos apspriešanas posmos? Tādā gadījumā mēs varētu teikt, ka komisijas priekšsēdētāja ir bijusi nekorekta un slēpusi sveci zem pūra. Nekā tamlīdzīga mēs negribam teikt. Komisijas priekšsēdētāja vienmēr šos priekšlikumus mums ir likusi priekšā. Mēs komisijā šos priekšlikumus, šos 170-180 priekšlikumus, esam izskatījuši vismaz piecas reizes. (Starpsauciens no zāles: "Tā nav taisnība.") Salāgojot abus likumprojektus, pēc tam uz pirmo lasījumu divos iekšējos apakšlasījumos un uz otro lasījumu atkal divos iekšējos lasījumos. Piecas reizes mēs tiem esam gājuši cauri, jo, ja jūs paskatīsities, tie būtībā ir vienoti priekšlikumi, ko dod Putniņa kungs, Rugātes kundze un "Tēvzemei un brīvībai". Un man gan jāsaka, ka tagad, kad visi šie vienotie priekšlikumi ir apkopoti dokumentā, ko ir sagatavojis Slaidiņa kungs, ar komentāriem, ko mēs arī palaikam dzirdam, kad Rugātes kundze mums nolasa, - tas ir dokuments, kas ir sagatavots būtībā ārpus Saeimas. Komisija šos priekšlikumus neapsprieda sesto reizi, tas ir viss, ko mēs esam izdarījuši. Mēs katru no šiem priekšlikumiem lieliski zinām jau ilgāk nekā gadu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lucāna kungs! Pēc tam Tabūna kungs, otro reizi.

J.Lucāns (TSP).

Cienījamie deputāti! Patiešām veidojas ļoti interesanta situācija. Pagājušā reizē, kad balsojām par šo likumu kopumā, ar balsu vairākumu likums tika atdots atpakaļ pirmajā lasījumā. Tā bija, tas bija Saeimas vairākuma lēmums. Tātad likumā bija pietiekoši daudz nesabalansētības, kuras dēļ Saeima šo likumu noraidīja. Un šeit šodien stāv mums priekšā Inkēna kungs un apgalvo, ka nekas šajā lietā vairs nav darāms, viss šajā likumā ir kārtībā un tāpēc, teiksim, komisija neizskata vispār šos priekšlikumus, kas pēc likuma atdošanas atpakaļ pirmajā lasījumā ir iesniegti. Jūs mani atvainojiet, es vairs nesaprotu, kādas tad ir manas tiesības kā deputātam. Uz ko, teiksim, var pretendēt vairākums šajā Saeimā, kas toreiz nobalsoja pret šo likumu, ja pat priekšlikumi, kas tiek iesniegti pēc tam, vairs netiek izskatīti? Es uzskatu par savu pienākumu šajā reizē boikotēt šī likuma balsošanu galīgā veidā, jo nav izpildīts tas, kas pagājušā reizē bija panākts ar balsu vairākumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Tabūns, otro reizi!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Par deputāta Endziņa kunga uzvedību lai spriežat jūs. Vēl tikai atlika, ka deputāts būtu ķēries man pie rīkles, bet viņš no tā baidās, protams...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, man šoreiz arī jums ir jāizsaka piezīme par tādām aizdomām, pret savu kolēģi izteiktām.

P.Tabūns. Bet, lūk, ko es gribēju pasacīt. Es neteikšu, ka Endziņa kungs, kā viņš teica par mani, ka es esmu atmiņu zaudējis, es to neteikšu, bet, ka Endziņa kungs ir zaudējis dzirdi, to gan es gribētu teikt, jo pēc tam var paņemt stenogrammu un izlasīt, ko es iepriekšējā reizē teicu. Es tikai sacīju, ka deputāti tiek ievesti mūžamežā ar šo priekšlikumu palīdzību un ka es absolūti neiebilstu pret nacionālo pasūtījumu, taisni otrādi, es esmu piedalījies šajās diskusijās komisijā par nacionālo pasūtījumu un es to atbalstu. Es atbalstu, jo šajā nacionālajā pasūtījumā jāietver tas viss, kas sabiedrībai ir jāsniedz caur sabiedrisko radio un televīziju. Un, paldies Dievam, arī tas, ko sniegs komerctelevīzija šādas tematikas lokā. Es neiebilstu un patiešām nekad neesmu iebildis, taisni otrādi, mana saruna par to, ka mūs ieved mūžamežā un ka mēs neesam izdiskutējuši komisijā, attiecās drīzāk uz šo "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes kundzes un Putniņa kunga priekšlikumu. Taisni otrādi, Endziņa kungs! Vajag klausīties tad, ļoti uzmanīgi un pēc tam nepārmest tik ļoti, nu, neķītrā veidā. Paņemiet, lūdzu, stenogrammu, jūs to varat saņemt kuru katru brīdi, un paskatieties. Lai mestu šādus apvainojumus - tā ir vienkārši, nu, nekaunība. Lūk, par ko bija runa, un es šobrīd patiešām personīgi piekrītu šim nacionālā pasūtījuma jēdzienam, būtībai, jo, redzat, arī eksperti no ārzemēm faktiski neapšauba, ka, lai gan pasaulē tādu precedentu nav, tas varētu būt pie mums. Lūk, kāda ir būtība un kāda ir Endziņa kunga sadzirdēšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, man kā sēdes vadītājam būtu liels lūgums tiem deputātiem, kam nav speciālās medicīniskās izglītības, neuzstādīt diagnozi par savu kolēģu veselības stāvokli turpmāk. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis (LZS).

Jā, es arī gribētu sākt gandrīz vai ar medicīnisku tēmu un teikt priekšlikuma iesniedzējiem, kas te iesaka izmest nodaļu par nacionālo pasūtījumu un visu pārkārtot citādi, ka diemžēl, lai kā jūs gribat, laikam jau nav iespējams dabūt vienu bērnu no vairākiem tēviem.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, mēs taču tikko norunājām...

A.Berķis. Jā, bet vai jūs gribat apgāzt to patiesību tāpat, kā to grib apgāzt tie priekšlikuma iesniedzēji? Redzat, ja runājam par to, kāpēc tad mēs it kā komisijā neizskatījām, nu, tad ir taisnība tas, ko saka Inkēna kungs, - bija lielākā daļa priekšlikumu, kas nāca uz komisiju, tie ir nākuši atkal, un atkal, un atkal un patiešām vai piecas reizes, un mums tie ir labi zināmi, un mēs tos esam savā laikā jau atlikuši malā un neesam iekļāvuši. Ja tos atkārtoti iesniedz, tad komisija tos neiekļauj, bet mums tie ir jānodod jūsu balsošanai, ja jau iesniedzēji no tiem neatsakās. Un ir, lūk, šie otra tipa jautājumi, ko es gribētu teikt, - par šo te bērna labošanu, pārguļot ar vēl vienu tēvu. Pēkšņi jums pēdējā brīdī iepatīkas kaut kāda cita sistēma, kaut kāds cits deguns, kaut kādi citi viļņoti mati, un jūs pēkšņi sadomājat to visu dabūt šeit iekšā, bet tas neiet klāt tai iepriekšējai sistēmai un atkal... un tā ir tik acīm redzami cita koncepcija un cita veida likuma struktūra, tas ir tāpat kā ar to administratīvo valdi. To nevar dabūt šajā likumā iekšā, tas ir pavisam cits bērns, pavisam cits likums, un tad tas ir atkal tādā veidā, bet šinī viņš neiet klāt, un tāpēc arī komisijai nekas cits neatlika - jāieraksta tas ir, ja iesniedzēji no tā neatsakās, bet iekombinēt to savā variantā mēs nekādi nevaram, tas ir acīm redzami. Daudzi runātāji, arī Kreituses kundze, to pamanīja, ka nu tas ir pavisam kas cits. Tāpēc es iesaku palikt pie tā, kas ir, jo, ja mēs gribam turpināt tādā veidā, tad mēs varam tikai sajaukt likumu, tā ka beigās patiešām nāksies atlikt pie malas visu šo divu gadu darbu un vienoties par pavisam citu sistēmu, pēc kuras mēs taisām šo likumu, pieņemt tad jau kaut kādu Vācijas vai Anglijas vai kādu citu sistēmu, jo mēs taču nevaram arī izskraidīt visām Eiropas valstīm pakaļ. Tā ka es iesaku tur šajā ziņā turēties konsekventi pie tā. Komisija ir divus gadus strādājusi. Un tad var izdarīt pieķemmēšanu tādos ietvaros, kādus šie likuma principi atļauj. Un tad - ja runājam, teiksim, par godīgumu, tad man jārunā par vēl vienu lietu. Šeit ir Rugātes kundzei, komisijas priekšsēdētājai, no Ārlietu ministrijas atsūtīta vēstule, kurā rakstīts, ka Ārlietu ministrija saņēmusi Eiropas padomes ekspertu komentārus par likumprojektu "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem". Tas ir izsūtīts 10.jūlijā, Saeimā tas ir vizēts 11.jūlijā, un man to noliek uz galda šodien. Es domāju, ka komisijai katrā ziņā bija 11.vai 12.jūlijā jāuzzina, ko tad šie Eiropas eksperti ir teikuši, bet es to nezinu. Un šie Eiropas eksperti patiešām, kā jau pieminēja Inkēna kungs, cik es ātrumā varu redzēt, ir labvēlīgi izturējušies pret mūsu likumu un nemēģina lauzt šo sistēmu. Viņi, lūk, saprot to, ka ir jāsamierinās ar tādu likumu un jādarbojas tāda likuma ietvaros, kāds mums ir, un tad viņi šajos ietvaros lūko mums palīdzēt ar padomiem, kā te varētu izkārtot tās lietas šī likuma un pašreizējās koncepcijas ietvaros. Tātad nelauzīsim koncepciju, un es iesaku darboties tā, kā tas ir rakstīts, - balsojam par septīto nodaļu Nacionālais pasūtījums - un par pantiem, kādi tie ir šeit likti priekšā komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai mēs turpināsim debates? Es tikai gribētu brīdināt, ka turpmāk es kā sēdes vadītājs būšu spiests pārtraukt debatētājus, kas runās par godīgu vai negodīgu komisijas darbu un darba stilu komisijās, jo mēs šeit apspriežam konkrētu pantu vai konkrētu daļu, vai konkrētu nodaļu. Tā, lūdzu, vai ir debatētāji? Putniņa kungs debatēs piesakās, lūdzu!

P.Putniņš. Godāto Prezidij! Cienītā Saeima! Dikti jau jocīgi iznāk, redziet, tagad, ja es iesniedzu savu priekšlikumu, jau ir aizdomas. Inkēna kungs jau te inkriminēja, un tas jau nav noslēpums - Radošo savienību padome sadarbojas ar Slaidiņa kungu, ar Arāja kungu un mēs ļoti uzticējāmies, jo tā bija milzīga, pamatīga argumentācija. Bet, vienalga, ja es pārstāvu to pusi un iesniedzu priekšlikumu, tad man tagad ir jāsāk domāt, kā iekombinēties, Berķa kunga terminiem runājot, komisijas darbā, vai es, iesniedzot savu priekšlikumu, kaut ko nesajaukšu un kā mīļā komisija tiks ar to galā. Nu, kā tad tā var? Mēs taču iesniedzam priekšlikumus, un komisija tad tiešām tiek galā un sarindo kārtībā pa variantiem. Ja iet tāds priekšlikums apgrozībā un tiek pieņemts, tad, izejot secīgi, kas no tā iznāk. Ja tas tiek noraidīts, tad paliek pie iepriekšējā. Nu, tā taču tas notiek! Ja tiešām tas tur nav izdarīts, tad ir jāiet uz balsošanu, un mierīgi, un cauri. Un vairāk tur neko nevar izdarīt šeit uz vietas.

Sēdes vadītājs. Balsosim, godājamie kolēģi! Balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu par septīto nodaļu. Lūdzu rezultātu! 16 - par, 28 - pret, 13 - atturas. Nav pieņemts. Turpinām, Berķa kungs!

A.Berķis. 53.pants - Nacionālā pasūtījuma būtība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

A.Berķis. Nav iebildumu. 54.pants - "Nacionālā pasūtījuma uzdevums. Ir par 1.punktu. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa ierosinājums 1. un 3. punktu apvienot un izteikt citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai par šo jautājumu vēlas kāds debatēt? Nē. Ierosinātāji uztur balsojumu? Uztur. Paldies.

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un Rugātes un Putniņa ierosinājumu.Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 9. Nav pieņemts.

A.Berķis. Par 5.punktu atbildīgās komisijas labojums, kas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies. 56.

A.Berķis. 55. pants tādā gadījumā varbūt jābalso kopā. (Starpsauciens no zāles: "Piecdesmit ceturtais.")

Sēdes vadītājs. Tas ir 54.pants.

A.Berķis. 54.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 48 - par, pret - nav, atturas - 6.Pieņemts.

A.Berķis. 55.pants. Nav labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. 56.pants. Ir atbildīgās komisijas papildinājums pirmajā daļā un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa variants. Faktiski redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Kas ir citās domās, lūdzu, nāciet debatēt!

Rugātes kundze nāks debatēt. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Šeit ir patiešām pavisam cita būtība. Nacionālo pasūtījumu pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, bet komisijas redakcijā ir : "Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija." Tā ir tā pati diskusija, kuru tiešām nav vērts vairs atkārtot, tas ir konceptuāls jautājums. Priekšlikums ir, par to ir jābalso, taču nav nekādu izredžu, ka tas tādā veidā varētu mainīties. Es neuzskatu un nedomāju, ka te ir kāds Latvijas Televīzijas vai Latvijas Radio šī brīža imidža vai šī brīža veidola lobijs, šeit ir sakārtotības princips. Atvirzoties no tās praktiskās pieredzes, kuru mēs varam citā gadījumā izvērtēt un ar citu motivāciju un ar citu mērķi, bet šeit ir princips. Vai nu tikai sabiedriskie raidītāji pilda šo nacionālo pasūtījumu, vai arī mēs to kārtojam kā citādi. Tāpēc priekšlikumā ir būtiska atšķirība, referenta kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies. Varam balsot par... "Saimnieks" noņem. Paldies. Lucāna kungs, par pirmo? Jā, lūdzu! Tā šo partiju sauc.

Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns (TSP).

Par šiem 15%. Manuprāt, mēs vēl joprojām neesam nonākuši pie pārliecības, ka šajā laikā, kad budžeta naudas ir tik ļoti maz, ar šo budžeta naudu jokoties nevar. Un šie 15% nepanāks nekādu konkurenci. Es jums tūlīt nodemonstrēšu vienu piemēru no dzīves, kā reāli izveidojas šī konkurence un kurā virzienā darbojas šī konkurence, kā šādā veidā palaist budžeta naudu. Piemērs nav tālu jāmeklē. Celtniecība. Notiek par budžeta līdzekļiem atsevišķu objektu celtniecība. Šajā celtniecībā plaši izplatīta šāda prakse, ka konkurss notiek nevis par to, kurš, kā varētu cerēt, lētāk uzcels šo objektu konkursa kārtībā, bet kurš vairāk samaksās ierēdnim un dabūs šo objektu. Lūk, šāds konkurss notiek pašreiz. Mēs šeit radām jaunu precedentu, kur Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā būs šādi līdzekļi, kur varēs veidot atkal līdzīgas dabas konkursus. Pagājušoreiz mēs argumentējām ar citiem piemēriem no rūpniecības. Tagad no celtniecības. Varētu saukt vēl un vēl šādus piemērus, kur diemžēl tas tā notiek. Un notiks arī uz priekšu neatkarīgi no tā, kā kurš te smaida vai kā kuram tas nepatīk. Jo kamēr kaut kas ir daudz par maz, tikmēr vienmēr nelietībām ir priekšroka. Diemžēl šis gadījums nebūs izņēmums. Tāpēc vajadzētu pieņemt šo Putniņa kunga un Rugātes kundzes formulējumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tas ir visai būtiski. Es jau par to esmu izteicies, tāpēc runāšu ļoti īsi. Nacionālais pasūtījums jāuztic pilnīgi tikai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Ja tik daudz naudas budžetā mums ir un mēs varam atbalstīt komercradio un televīziju, es neiebilstu. Atradīsim budžetā šādu naudu un atbalstīsim komercradio un televīziju. Neiebilstu. Patiešām. Bet noņemt no šī pasūtījuma līdz 15% valsts pasūtījuma - tātad to, ko finansē no budžeta līdzekļiem, es kategoriski nepiekrītu. Jo mēs jau tagad labojumos 1995.gadam 100 000 Latvijas Radio esam paņēmuši, un ziniet, kas notiks! Aparātu centrāle, kura ir uz sabrukšanas robežas un kurai nauda netiek iedalīta, tiek noņemta un, kur ir vajadzīgi remonti, tas var kuru katru brīdi sabrukt. Jūs zināt, ka telefonu centrāle ir nederīga telefonu ciparu tīkla pieslēgšanai. Par to jau te tika runāts. Lūk, tādi fakti. Tagad mēs paņemsim sabiedriskajam radio un televīzijai līdz 15% no šī nacionālā pasūtījuma. Tas nav pareizi. Es saprotu, ka Inkēna kungs jau šeit ir runājis, varbūt viņš vēl runās un teiks, ka tas ir domāts, lai konkurenci, tā sakot, izvērstu pēc iespējas vairāk, lai radītu labākus raidījumus, tas būs šajā virzienā domāts. Nē, uzlabot raidījumu kvalitāti var pavisam citādā veidā. Tāpēc ir katram uzņēmumam - radio un televīzijai ir ģenerāldirektors, ir vesela struktūra vienību, cilvēku un tā tālāk un tā joprojām. Tas ir viņu iekšējais uzdevums. Bet nevajadzētu šo nacionālo pasūtījumu noņemt un nodot komercstruktūrām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mēs, izvērtējot šo punktu, visu laiku domājam par to, ka mēs Radio un televīzijas padomē ievēlēsim korumpētus ierēdņus. Bet viņiem, tiem, kurus mēs ievēlēsim - deviņus cilvēkus Latvijā - vajadzētu strādāt tiešām pēc savas sirdsapziņas, lai varētu veidot šo nacionālo radio un televīziju. Un būt neuzpērkamiem. Un būs kādreiz tā. Ja pašreiz vēl kādu var nopirkt, tad vēlāk tā nebūs. Nevar vienmēr būt, ka mēs rēķināmies, ka visi ierēdņi ir nopērkami.

Bet paskatīsimies uzmanīgi šo tekstu. Te ir teikts, ka šī padome var nodot citām studijām līdz 15%. Tā var neiedot arī neko. Un tagad es domāju, piemēram, par radiostudiju "R+R", kura ir no galvas līdz papēžiem nacionāla studija. Vai neiedosim tai 5% raidlaika, ja mums varbūt būs gadījies tā, ka valsts radio un televīzijā strādās bālas personības, kuras varbūt nevarēs šīs programmas izveidot. Mēs skatīsimies bālas nacionālās programmas. Vai mēs varam neiedot no 15% vienu vai divus procentus NTV-5, kuru visi skatās tūlīt pēc mūsu šobrīd jau bālās "Panorāmas". Pat divas ziņas pēc kārtas. Vai jūs zināt šeit kaut vienu politiķi, kurš neskatās NTV-5 ziņas? Un ja viņš uztaisa labāk šīs ziņas, tādā gadījumā viņam var iedot vienu procentu no šī nacionālā pasūtījuma, bet var neiedot nevienu. Un tādēļ šis nosacījums, kurš ir komisijas izteiktajā redakcijā, paredz, ka kopā nedrīkst pārsniegt 15%. Bet atstāsim mazu rezervi arī šīm studijām, kurās profesionāļi var veidot labas programmas. Es parasti esmu par visiem valsts pasūtījumiem, bet lai viņiem labi veicas! Bet neaiztaisīsim pēdējās durtiņas šīm radiostudijām, kuras es jau nosaucu, vai televīzijas programmām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vienlaicīgi startē Gundars Bērziņš un Mariss Andersons.

Gundars Bērziņš, lūdzu! Viņš jau arī tuvāk pienācis bija.

G.Bērziņš (LZS).

Es tiešām arī gribu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un minēt tikai vēl vienu argumentu. To, ko viņa teica arī par šīm privātajām organizācijām. Paskatieties tagad, kāda izskatās, piemēram, televīzijas pirmā un otrā programma. Par ko pārsvarā ir raidījumi? Kur tie ir veidoti? Visa dzīve tātad praktiski mums notiek tikai Rīgā un centrā. Cik ir reportāžu no vietām? Un šobrīd jau šīs reportāžas dod tikai šīs reģionālās televīzijas. Bet reģionālā televīzija nav valsts televīzija, tur ir pašvaldības un citi. Un tieši arī vēl minot šo aspektu, es tomēr domāju, ka šī padome mums jāievēlē tā, lai tai varētu uzticēties un, lai Latvijā attīstītos arī citi reģioni. Lai arī citos parādītos tādas darbības, kas varbūt tikai Rīgai šobrīd ir raksturīgas. Lai harmoniski attīstītos valsts, es arī atbalstītu to, ko teica Seiles kundze - atļaut, ka līdz 15% un šī padome varēs izlemt. Var būt, ka būs daudz mazāk. Kādas būs šīs prioritātes, kādi būs kritēriji. Un šīs harmoniskās reģionu attīstības princips varētu būt viens no tiem, kas arī būtu jāņem vērā. Es arī aicinu atbalstīt tomēr šo iespēju. Atbalstīt arī citas televīzijas, it sevišķi reģionālās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andersona kungs!

M.Andersons (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu atbildēt uz vienu jautājumu, kuru teica kolēģis Tabūna kungs. Mums iepriekšējos pantos bija paredzēts, ka valsts, bet mūsu gadījumā - sabiedriskajām raidorganizācijām - finansējums būs ne mazāks kā iepriekšējā gadā. Tātad - nekāda šo finansu līdzekļu atņemšana komerciālajām struktūrām. Jau pašā likumā ir iestrādāts, ka tas nav iespējams. Es pilnībā atbalstu Seiles kundzes teikto, pat vairāk. Atbalstu arī to, ko iepriekš teica deputāte Kreituses kundze, jo es, piemēram, komisijā biju pret šiem 15%. Es pat gribētu teikt, kāpēc tieši tikai 15? Protams, ir arguments. Tādā gadījumā, ja sabiedriskā raidorganizācija strādā slikti, var nomainīt, protams, vadību, var uzlabot šo darbu, darba kvalitāti, bet ja nu situācijā tas nav iespējams? Un tā diemžēl var gadīties un diemžēl arī bieži vien ir. Tik tiešām liegt nacionālo pasūtījumu tām raidorganizācijām, kas strādā profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm, liegt šo nacionālo pasūtījumu būtu, manuprāt, absurds. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varam balsot?

A.Berķis. Varam balsot. Un es tikai gribu sacīt Lucāna kungam - ja mēs neuzticamies konkursam tāpēc, ka negodīgi rīkotāji ir, tad mēs nevaram arī veikalā likt nekādas preces, jo tik un tā var nozagt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu pie 56.panta pirmās daļas. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 30, atturas - 21. Nav pieņemts.

Demokrātiskā partija "Saimnieks" noņēma savu ierosinājumu, tātad mums ir jābalso par atbildīgās komisijas papildinājumu. Par atbildīgās komisijas redakciju mums ir jābalso, jo tā satur jaunu spēku. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 9. Paldies. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk otrā daļa - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums šo daļu svītrot. Daļa skan tā: "Padome nacionālā pasūtījuma līgumu slēdz uz vienu gadu." Mēs neredzam iemeslu, kāpēc būtu...

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze paskaidros iemeslu. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Iemesls ir pavisam vienkāršs. Es nezinu nevienu televīzijas programmu, kura ilgst gadu. Programma ir programmas izpildes laiks. Ja ir, pieņemsim, programma, izglītojoša programma ar noteiktu tēmu vai kas cits, pasūtījumu slēdz uz noteiktu laiku, kamēr tiek izpildīts darbs. Un darbs ne vienmēr ilgst gadu. Un ja nu viņš nebeidz šo darbu? Viņš tik un tā gadu ar jums ir līguma attiecībās. Slēdz par darbu un darba izpildes laiku. Kopš kura laika gads? Pat darbā vairs nepieņem uz gadu. Pārbaudes termiņš ir divi trīs mēneši, es nezinu, kāpēc gads? Padome darbojas trīs gadus. No kurienes radies šāds kritērijs? Un ja ir brīvs tirgus, un ja kaut ko pārdod, tad pārdod pēc kvalitātes, nevis pēc kvantitātes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Kritērijs "gads" ir izskaidrojams pavisam vienkārši. Ņemot vērā, ka padome neizdomā naudu, bet padomei priekš nacionālā pasūtījuma nauda nāk no Saeimas, ko Saeima akceptē kā budžetu, tad, protams, tas notiek katru gadu. Un atkarībā no tā, cik naudas Saeima katru gadu izdalīs, varēs arī noteikt nacionālā pasūtījuma apjomu.

Sēdes vadītājs. Rugātes kundze, lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patiešām, Inkēna kunga teiktajā ir absolūta taisnība, jo uz gadu tiek piešķirta budžeta dotācija. Tātad šī summa nacionālā pasūtījuma izpildei tiek piešķirta uz gadu. Bet, ja padomei ir funkcijas un tiesības gan prasīt sabiedriskajiem raidītājiem raidīt un gatavot to, kas viņiem ir pasūtīts, gan arī tiesības, kā jūs esat jau iebalsojuši, piešķirt šī nacionālā pasūtījuma izpildes kādu daļu arī citām raidorganizācijām, tad tāpat padomei ir tiesības arī pārtraukt, izbeigt vai kā citādi rīkoties ar noteiktu motivāciju noteikta pārkāpuma rezultātā, ko atkal šis likums paredz un ko padome ir tiesīga izdarīt. Tātad kaut kādai noteiktai periodiskai cikliskai darbībai ir jābūt pamatotai, bet, ja tur kaut kas notiek un, kā Kreituses kundze acīmredzot domā, ja gadījumā kaut kas ir ne tā, kā vajag, bet nauda ir iedota, ko tad darīt? Nu, tad viņi tāpat pletē tik uz priekšu tālāk, un nevienam nav nekādas daļas. Tā gluži nav. Tās ir padomes funkcijas un padomes tiesības. Es atvainojos, es tiešām... Varbūt, ja jums ir cita, labāka redakcija... Taču, ja lietas būtība ir tieši tāda, ka... Ja ir pārkāpums, padome ir tiesīga rīkoties, likums to atļauj. Taču normālas naudas piešķiršanas periodiskumā nekā citādi mēs nevaram. Mēs nevaram rakstīt uz pieciem gadiem, mēs nevaram rakstīt uz vienu dienu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze, otrreiz. Pēc tam Endziņa kungs, kurš laikam izsacīsies par līgumu, kas ir līgums.

I.Kreituse (DPS).

Man gribas, kolēģi, tomēr teikt: lasīsim tekstu, kas mums ir uzrakstīts. Nu, netēlosim juridiskos analfabētus. Es atvainojos, ja es jūs apvainoju šoreiz, un iepriekš jau pati pieņemu piezīmi. Te ir rakstīts "uz gadu". Ja būtu "līdz vienam gadam", "ne ilgāk par vienu gadu", tad es saprotu. Kāds sakars budžetam ar šo "uz gadu"? Nu slēdziet... Vai tad tas nozīmē, ka nevienu darba līgumu nevar slēgt uz trijiem mēnešiem, ja budžets ir uz gadu izdalīts? (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Šādā redakcijā šis pants ir vai nu svītrojams, es nezinu citu iemeslu, bet jāiestrādā jaunā redakcijā tas ir. Šādā redakcijā tas ir ierakstīts konkrēti: "Slēdz uz gadu." Un, ja kāds burta kalps paņem šo pantu, līgums ir noslēgts uz gadu un pamēģini ar mani viņu lauzt! Jo likums nosaka, ka tev līgums ir jāslēdz uz gadu, nevis līdz vienam gadam vai tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Endziņa... Nē. Paldies. Balsojam, godājamie... Nē, Gundars Bērziņš vēl vēlas runāt. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tikai gribētu norādīt, ka doma, ko komisija izteica, varbūt ir pareiza, bet izteikts redakcionāli nav pareizi. No finansiālā viedokļa pēc Budžeta un finansu vadības likuma ir divu veidu budžeti. Valsts budžets, kurš 31.decembrī beidzas, un, ja kaut kas nav iztērēts, visa nauda pazūd. Un ir speciālie budžeti, kuru atlikumi gada beigās pāriet uz nākošo gadu. Un pašreiz, tā kā visas šīs programmas tiek finansētas no valsts budžeta, tad praktiski visa nauda, kas gada beigās paliek, ja pat paliek neizmantota, zūd. Un, piemēram, līgums, ja tas tiek slēgts aprīlī uz nākošā gada aprīli, tad līdz 31.decembrim tas finansējas no šī gada budžeta, pēc tam no nākošā gada budžeta, kurš nav vēl apstiprināts. Un ja tā, tad ir iespējami divi risinājumi. Viens no tiem - līdz kalendārā gada beigām - maksimālais līguma termiņš. Tas arī būtu, manuprāt, vislabākais. Tātad līdz kalendārā gada beigām, vai arī finansēšanā pāriet uz speciālo budžetu. Noteikt, ka televīziju un radio finansējis valsts budžets vai speciālais budžets. Šeit ir divi risinājumi. Tāpēc principā uz trešo lasījumu šeit ir noteikti jāprecizē, jo doma varbūt ir laba, bet redakcija ir ļoti neprecīza.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanu un balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumu - svītrot otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 7, atturas - 11. Pieņemts. Paldies,

Astotā nodaļa, lūdzu!

A.Berķis. Tātad par pantu mēs nebalsosim?

Sēdes vadītājs. Nobalsosim, Berķa kungs! Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par 56.pantu, par cik mēs izdarījām labojumus. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 12. Pants akceptēts.

A.Berķis. Astotā nodaļa - Latvijas Televīzija un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. 57.pants. Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas papildinājums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāja vietniek! Kolēģi deputāti! Izskatot pirmo reizi otrajā lasījumā likumprojektu, par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kā arī par visiem nākošajiem priekšlikumiem, mēs daudz debatējām, un beigu beigās jūs noraidījāt ar balsu vairākumu, tādēļ komisijas vārdā es noņemu šo un pārējos priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas laika taupīšanas nolūkā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Lūdzu, vai ir vēl debatētāji?

A.Berķis. Demokrātiskā partija "Saimnieks" uztur balsojumu?

Sēdes vadītājs. Jautājumu nav mums, Kreituses kundze! Kreituses kundze piedalīsies debatēs. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es atkal izmantošu jautājumu pret jums, ne pret Berķa kungu, cerot, ka saņemšu atbildi no tiem, kas stāv likuma priekšā. Kāpēc mēs reglamentējam tikai Latvijas Radio un valsts televīzijas sabiedriskās raidorganizācijas? Kāpēc ir pazudis šis likums par privāto raidorganizāciju uzņēmējdarbību? Es nekādi nesaprotu. Kāpēc tas nav iekļauts iekšā? Vai tas neattiecas uz privāto raidorganizāciju uzņēmējdarbību? Tas jautājums ir visiem, bet varbūt kāds man var atbildēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Panta nosaukums ir - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas uzņēmējdarbības principi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kreituses kundze noņem balsojumu? Paldies. Nebalsojam. Lūdzu, par otro daļu!

A.Berķis. Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas redakcija, un tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savu noņem. Un ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kur otrajā daļā vārdu "apraides" iesaka aizstāt ar vārdiem "programmas veidošanas".

Sēdes vadītājs. Programmu veidošanas.

A.Berķis. Jā. Programmu veidošanas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Uztur balsojumu. Lūdzu, deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai".Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu pie otrās daļas. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts. Es atvainojos. Nav kvoruma.

Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem, balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 26, atturas - 20. Nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

A.Berķis. Tālāk trešā daļa, kur ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija un ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums, kurš tātad arī tiek noņemts?

Sēdes vadītājs. Jā, tiek noņemts, Berķa kungs.

A.Berķis. Jā, tātad nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ceturtā daļa analoģiski.

A.Berķis. Ceturtā daļa. Tātad Valsts un pašvaldības komisijas priekšlikums tiek noņemts, tātad atkal ir atbildīgās komisijas redakcija. Nav jābalso, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Piektā daļa, kuru Demokrātiskā partija "Saimnieks" un atbildīgā komisija ir izsvītrojušas vienprātīgi. Sestā daļa, kur atbildīgā komisija ir precizējusi tekstu. Vai iebildumu nav?

Sēdes vadītājs. Nav. Varam balsot par 57.pantu kopumā. Lūdzu, balsosim, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, 58.pants.

A.Berķis. Latvijas valsts radio un televīzijas centra uzņēmējdarbības principi. Ir atbildīgās komisijas papildinājums, ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes cita redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas debatēt? Jeb balsosim uzreiz? Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte. Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi, tie ir balsojami panti, te nav ko daudz arī debatēt, un vēl piedevām es arī gribētu piebilst, ka šajā pantā būtu nepieciešamas jaunas daļas - papildinājums, ko mums ierosina Monopoldarbības uzraudzības komiteja. Tas ir trešās redakcijas jautājums - pants, kurā būtu jāparedz, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centra kā dabīgā monopolstāvoklī esoša uzņēmuma pakalpojumu tarifus nosaka patstāvīga valsts institūcija. Tas mums šobrīd arī ir iztrūkums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet tas jau ir par citu daļu, Rugātes kundze. Paldies.

Tātad balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājumu pie pirmās daļas. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts.

Otrā daļa.

A.Berķis. Atbildīgās komisijas redakcionāls... nē, atbildīgās komisijas labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Trešā daļa.

A.Berķis. Ir atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi? Nav.

A.Berķis. Ir trešā daļa, kurai tagad jāmaina numerācija, un ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ieteikts papildinājums: papildināt šo pantu ar ceturto, tas ir, ar trešo daļu. Tātad ir mainīta numerācija, bet tālāk frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un deputāte Anta Rugāte iesaka papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rugātes kundze jau mums ziņoja par šo. Tātad mums ir jābalso atsevišķi par ceturto un par piekto daļu, par šiem jaunajiem papildinājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par to, lai pantu papildinātu ar jaunu ceturto daļu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 7. Nav pieņemta ceturtā daļa. Lūdzu dzēst!

Balsosim par piekto daļu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 9. Nav pieņemts.

A.Berķis. 58. pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, balsosim kopumā par 58. pantu. Lūdzu rezultātu! 41 - par, 1 - pret, 13 - atturas. Pieņemts.

59. pants.

A.Berķis. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvalde. Pirmā daļa - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums izteikt citā redakcijā. Kur ir atsķirība no komisijas varianta? Komisija iesaka - Latvijas Radio un Latvijas Televīziju vada ģenerāldirektori, kurus uz pieciem gadiem ieceļ, un Demokrātiskā partija "Saimnieks" - uz trim gadiem ieceļ. Un arī... tā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Kreituses kundze. Tā varbūt mēs ātrāk varēsim atrisināt šo jautājumu.

I.Kreituse (DPS).

Man jāsaka, kolēģi, sasprindziniet uztveri. Mēs jau vakar nobalsojām, ka padomi ieceļ uz trim gadiem un pēc tam ir rotācija, paši nesaprazdami, ko mēs izdarām tanī brīdī, bet tas ir pilnīgi attaisnojams. Tāpēc tagad, lai nebūtu pārpratumu. Padomi mēs esam nobalsojuši uz trim gadiem. Līdz ar to, loģiski, ģenerāldirektoram arī vajadzētu būt uz trim gadiem, nevis par diviem gadiem ilgāk nekā nacionālajai padomei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, es domāju, ka balsosim un izšķirsim šo jautājumu, balsojot par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumu pie 59. panta pirmās daļas. Lūdzu rezultātu! 54 - par, 7 - pret, 1 - atturas. Pieņemts Demokrātiskās partijas "Saimnieks" redakcijā.

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa. Atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, pie trešās daļas!

A.Berķis. Trešā daļa. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes papildinājums, kurš sakrīt ar... kura beigu daļā ir atšķirības no komisijas varianta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pastāv uz balsojumu? Pastāv uz balsojumu. Tātad, lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! 18 - par, 27 - pret, 11 - atturas. Nav pieņemts.

A.Berķis. Ceturtajā daļā nav, piektajā daļā - nav labojumu. Sestā daļa - atbildīgās komisijas papildinājums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ieteikums daļas pēdējo teikumu beigās papildināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim, lūdzu, par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājumu par papildinājumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 3. Papildinājums pieņemts.

A.Berķis. Tālāk septītā daļa, kur 4. punktā ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, iesim tālāk!

A.Berķis. Astotajā daļā labojumu nav, papildinājumu nav. Devītajā daļā - LNNK, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātes Rugātes un deputāta Putniņa cita redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir debatētāji? Jeb mēs varam balsot? Balsosim. Tātad, lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumiem pie devītās daļas. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk desmitā daļa - nav labojumu. Vienpadsmitā daļa - ir atbildīgās komisijas cita redakcija. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Paldies, nav.

A.Berķis. Divpadsmitā daļa, kur ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa papildinājums 1. punktam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēt vēlas par papildinājumiem? Varam balsot? Balsosim, lūdzu, par papildinājumu, ko iesnieguši frakcija "Tēvzemei un brīvībai", deputāti Rugāte un Putniņš. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 9. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir 2. punktam atbildīgās komisijas, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums, kas ir arī izpildīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Tālāk ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātes Rugātes un deputāta Putniņa ierosinājums izveidot jaunu trīspadsmito daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlas kāds debatēt jeb varam balsot? Balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu izveidot jaunu trīspadsmito daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 30, atturas - 8. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 59... Es atvainojos, vēl ir atbildīgās komisijas ierosinājums.

A.Berķis. Atbildīgās komisijas ierosinājums arī ir izveidot jaunu trīspadsmito daļu, tikai tā ir ar citu tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu? Nav. Varam balsot par 59. pantu kopumā. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 10. Pieņemts. Paldies. 60. pants.

A.Berķis. Latvijas Radio un Latvijas Tevīzijas darbība. Par pirmo daļu nav, par otro daļu - nav, par trešo daļu - nav priekšlikumu. Ak tā, par trešo daļu ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Akceptēts.

A.Berķis. Ceturtā daļa - nav priekšlikumu. Var balsot par visu pantu.

Sēdes vadītājs. Vai mums ir jābalso? Nav jābalso, mēs akceptējam 60. pantu. Paldies. 61. pants.

A.Berķis. 61. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansēšana. Par pirmās daļas 4. punktu ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" un deputāta Ābiķa ierosinājums svītrot abonentmaksas. Tas ir jāpieņem, jo mēs tā nolēmām. Un līdz ar to 61. pants ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ir iebildumi? Nav. Tātad 61. pantu akceptējam, bet svītrojot abonentmaksas.

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Ja mēs vadāmies pēc dokumenta, tas ir svarīgi priekš stenogrammas, jo dokumenta 4. ailē ir atstātas šīs te abonentmaksas. Tātad, svītrojot 4. punktu - abonentmaksas. Paldies.

A.Berķis. 62. pants - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas. Pirmajā daļā ir deputātu Rugātes un Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" piedāvātā redakcija - savu pirmo programmu, kamēr komisija ierosina savu programmu pirmajā izplatīšanas tīklā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai uztur balsojumu frakcija "Tēvzemei un brīvībai"? Uztur. Paldies. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu pie 62. panta pirmās daļas. Lūdzu rezultātu! 19 - par, 27 - pret, 9 - atturas. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk otrā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Karnupa kungs vēlas izteikties. Lūdzu! Par procedūru. Lūdzu!

V.P.Karnups (LC).

Es domāju, ka mums vajadzētu atcerēties, ko mēs balsojām vakar. 19. panta otrā daļa, par kuru mēs balsojām, skan šādi: Latvijas Radio un Latvijas Televīzija pirmajā izplatīšanas tīklā savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā. Nupat mēs it kā esam noraidījuši tādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Tieši mums saskan, Karnupa kungs, ar vakardienas balsojumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Viss ir kārtībā!")

Berķa kungs, lūdzu tribīnē!

A.Berķis. Jā... Tālāk atbildīgā komisija ir ieteikusi izveidot jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies. Turpināsim.

A.Berķis. Tālāk deputāts Ābiķis, Demokrātiskā partija "Saimnieks", Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesaka papildināt ar šādu daļu: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrajā izplatības tīklā programmas pamatā ir valsts valodā, 20% raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās. Šajā raidlaikā neieskaita valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes." Un ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums papildināt pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Berķa kungs, varbūt jūs uzreiz varētu ziņot, kā korespondējas šie te labojumi un iesniegumi ar vakar nobalsoto 19. pantu.

A.Berķis. Es ieteiktu saskaņot tos uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nē, es atvainojos, mēs nevaram saskaņot uz trešo lasījumu, jo šie ir labojumi un papildinājumi. Tos vai nu pieņem šodien, vai noraida...

A.Berķis. Es iesaku pagaidām tos noraidīt. Mēs tos papildināsim uz trešo lasījumu. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums tad cits nekas neatliek kā balsot par katru no šiem ierosinājumiem un izteikt savu attieksmi. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtībā tas, ka mēs pieņēmām bez jebkādām šaubām un nobalsojām pret Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 61.panta pirmajā daļa, ir viens pret vienu jau vakar iebalsotā 19.panta pirmā daļa. Šie priekšlikumi, kas tagad šeit skan, tas viss jau ir risināts šī 19.panta trešajā daļā, piektā... Principā tas viss būtu svītrojams, un acīmredzot vispār šis pants, cik es saprotu, tagad ir svītrojams, jo tas šeit nav vietā. Tas jau ir 19.pantā viss iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nu vienīgi mēs diemžēl nevaram svītrot, jo nav rakstiska priekšlikuma. Tātad vai iesniedzēji uztur balsojumu? Tomēr iesniedzēji, es runāšu konkrēti - iesniedzēja deputāte Rugāte uztur balsojumu. Vai deputāts Ābiķis un Demokrātiskā partija "Saimnieks", Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uztur balsojumu? Komisija neuztur. Ābiķa kungs neuztur. Demokrātiskā partija "Saimnieks" arī neuztur balsojumu. Paldies. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uztur balsojumu par otrās daļas papildināšanu? Neuztur. Paldies. Tātad mums paliek deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumi balsot. Lūdzu, balsosim, kolēģi! Balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu papildināt pantu ar otro daļu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 31, atturas - 11. Nav pieņemts. Tiešām nav kvoruma. Paldies. Lūdzu koncentrēties godājamos deputātus un pārbalsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 10. pret - 34, atturas - 19. Nav pieņemts.

Balsosim par nākamo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu par jaunas trešās daļas izveidošanu 62.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, atturas - 31, atturas - 17. Nav pieņemts. Paldies. Nobalsojam par 62.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 13. Pieņemts 62.pants. Lūdzu - 63.pants.

A.Berķis. Par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvu: videokrātuves un fonotēka. Ir Dzintara Ābiķa priekšlikums, kurš jau ir iestrādāts. Ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ieteikums pirmās daļas otro teikumu izteikt - tie uzglabājami un izmantojami atbilstoši likumam par arhīviem. Un ir ieteikums pirmās daļas trešo teikumu svītrot. Tas ir, es saprotu, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ieteikums.

Sēdes vadītājs. Un tikai - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jums pavisam īsi paskaidrošu. Šobrīd iznāk situācija, ka pa valsts nodokļu maksātāju naudu radītie vēstures avoti, vienalga pie kādas klasifikācijas tie pieder, nevar tikt izmantoti pēc valstī esošā likuma, jo, ja radio ģenerāldirektors negribēs jums ļaut klausīties 1960.gada fonogrammu, viņš pateiks - nē. Bet kāpēc? Tikai tāpēc (un arhīvu likums neparedz šādu kārtību) nozaru, iestādes arhīvam nav veto tiesības izmantošanas jautājumā. Ir vispārējie noteikumi par informāciju, kā informācija saņemama lietotājam. Tāpēc te ir pretruna ar likumu "Par arhīviem". Nedrīkst būt tā, ka ģenerāldirektors ir noteicējs, kad pētnieks vai zinātnieks gribēs iet un skatīties, bet viņš teiks - nē. Te ir pretruna ar likumu. Un es jau pagājušo reizi to no tribīnes teicu, un man ir ļoti žēl, ka komisija nav to izskatījusi un ņēmusi vērā. Vajag saskaņot šo darbību, un šis trešais teikums ir pilnīgi nevietā. Ir arhīvu likums, kurā ir noteikts, kā kura informācija izmantojama. Un veto tiesības nav iestādes direktoram uz visu informāciju.

Sēdes vadītājs. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumu par pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 8. Pieņemts ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums pie 63.panta pirmās daļas.

A.Berķis. Otrā daļa ir deputāta Dzintara Ābiķa ierosinājums, un tur principā ir runa par autortiesībām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Ābiķis uztur šo balsojumu? Deputāts Siliņš, lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Es ceru, ka deputāts Ābiķis man piekritīs, bet būtība šeit ir līdzīga, kā tika minēts jau pirmajā daļā. Šeit arī ir mēģinājums iestrādāt kaut kādas daļas, varbūt ne sevišķi precīzi, no esošā likuma un šajā gadījumā no likuma par autortiesībām un blakustiesībām. Šeit vispareizāk būtu piekrist deputāta Vaivada priekšlikumam svītrot otro daļu, jo visas šīs normas precīzi ir pateiktas šajā likumā un šis pārskaitījums te nav vajadzīgs, un tad teksts kļūs atbilstošāks šim tematam un nav vajadzīgi citi temati. Lūdzu balsot par deputāta Vaivada priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tribīnē bija deputāts Siliņš. Nākamais ir deputāta Vaivada ierosinājums par svītrošanu. Deputāts Vaivads neuztur? Uztur. Tātad mums ir divi balsojumi par deputāta Ābiķa ierosinājumu. Nē, es atvainojos, par deputāta Vaivada ierosinājumu. Mums jābalso sākumā par svītrošanu, un pēc tam pēc rezultātiem spriedīsim par deputāta Ābiķa ierosinājumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Vaivada ierosinājumu svītrot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts. Deputāta Ābiķa labojums, tātad svītrota ir otrā daļa. Paldies. Nobalsojam par 63.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts ir 63.pants.

Lūdzu - pārejas noteikumi.

A.Berķis. 1.punkts. Nav nekādu priekšlikumu. 2.punkts - atbildīgās komisijas redakcija un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums svītrot likumprojektu par abonentu maksu un iekasēšanu. Tas ir tātad jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Tas ir jāpieņem un jāizsvītro šajā komisijas variantā, lai tas neielavītos tālāk uz trešo lasījumu.

A.Berķis. Tā kā mums tas bija iekšā, tas šobrīd arī ir jāizdara.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas tātad ir svītrots atbilstoši Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumam.

A.Berķis. 3.punkts - ir atbildīgās komisijas labojums. Jā, tas ir jāizsvītro, jo runā par abonentu maksu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad 3.punktu pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma mēs... Ko mēs darām?

A.Berķis. Izsvītrojam.

Sēdes vadītājs. Bet atbildīgā komisija to nav rakstiski iesniegusi.

A.Berķis. Bet to nevarēja iesniegt, tāpēc ka mēs to tikai šī likuma izskatīšanas gaitā nupat...

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildīgā komisija atsauc. Paldies.

A.Berķis. Tālāk ir 4.punkts. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums svītrot punktu.

Sēdes vadītājs. Svītrojam.

A.Berķis. 5.punkts. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums punktu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu izslēgt. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 9. Nav pieņemts. Lūdzu, nākamais!

A.Berķis. 6.punkts. Ir atbildīgās komisijas precizējums - mainīt 6.un 7.punktu.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

A.Berķis. Tālāk priekšlikumu nav līdz 10.punktam, un ir pēc tam atbildīgās komisijas ierosinājums, kas arī ir lieks, jo te ir runa par abonentu maksu. Nē, bet tagad tas ir jāapspriež, jo te ir ieteikums - līdz abonentu maksas pilnīgai ieviešanai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir tiesības ievietot reklāmu līdz 8 minūtēm saskaņā ar šā likuma 22.panta piekto daļu. Tā kā abonentu maksas mums acīmredzot nebūs nekad, tad ir tomēr jānobalso par to, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir tiesības ievietot reklāmu līdz 8 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Berķa kungs, mēs to nevaram darīt, jo atbildīgā komisija ir atstājusi šajā redakcijā. Mēs varam vai nu balsot par visu kopā... Berķa kungs, varbūt tos punktus, kuros komisija ir atstājusi abonentmaksu, kas ir noņemta, jūs varētu visus noņemt un ielikt iekšā pārejas noteikumos uz trešo lasījumu?

A.Berķis. Mēs tā izdarīsim. Pieņemam.

Sēdes vadītājs. Un visus tos punktus, kur ir abonentu maksa, neņemt varbūt uz šo brīdi vērā. Jūs noņemiet viņus labāk. Paldies.

A.Berķis. Tālāk ir 11.punkts. Atbildīgās komisijas mainīta un precizēta punktu redakcija un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums svītrot šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai uztur Demokrātiskā partija "Saimnieks"? Balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumu svītrot punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas... Tā.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas sāciet, Berķa kungs, lai nejūk...

A.Berķis. Pēc jaunās numerācijas tas ir 13.punkts. Atbildīgās komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. 13. un 14.punkts ir atbildīgās komisijas variantā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk ir 15.punkts. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums ir svītrot punktu, un ir atbildīgās komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Gorbunovs par procedūru.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Un godātais Berķa kungs! Jūs jau pateicāt par 11.punktu neprecīzi, jo jūs nevarat teikt, ka komisija līdz ar to lūdz akceptēt un tas ir akceptējams, jo tur ir runa par tām abonentu lietām un komisijai būtu jānoņem šis, lai nebūtu problēmas ar trešo lasījumu, tad komisijai bija jānoņem 11.punkts. Un tagad, es uzmanīgi klausījos, vispirms viņš noņēma un pēc tam runāja atkal, ka paliek. Tur vienkārši ir tās nianses. Esam laikam noguruši. Un tagad 14.punktā jūs to pašu pateicāt, ka, lūdzu, atbalstiet, un zāle atbalstīja, bet tā nevar, jo palasiet, kas 14.punktā ir sarakstīts! Tur seši gadi un viss kaut kas. Tas jau ir nobalsots citādi. Tad komisijai vienkārši šī redakcija jānoņem nost un trešajā lasījumā ir jāiestrādā atbilstoši tiem balsojumiem, kuri ir bijuši, un tad nebūs šīs tiesiskās problēmas, ja jūs piekristu.

A.Berķis. Tātad komisija 14.punktu noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Un tālāk ir 15.punkts. Atbildīgās komisijas ierosināts un izveidots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tur ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums. Uztur? Balsojam?

A.Berķis. Ir jautājums par rotāciju. Vai tad, ja uz trim gadiem vēlētu, tomēr nelikt rotāciju vai likt?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos godājamiem kolēģiem, ja mēs gribam debatēt, mums ir jādebatē no tribīnes. Bet, pirms mēs atsākam debates un par cik pulkstenis ir 12.29, es atvainojos, mums ir jāizlemj principiāls jautājums, jo pēc vienas minūtes mums būtu jāpaziņo pusdienas pārtraukums, bet 10 deputāti, kur pirmais ir deputāts Panteļējevs un desmitais ir deputāts Indulis Bērziņš, ierosina turpināt izskatīt jautājumu par radio un televīzijas likumu bez pārtraukuma un starpbrīža. Saeima piekrīt šim jautājumam? Balsojam. Lūdzu, balsosim par "Latvijas ceļa" 10 deputātu ierosinājumu turpināt šī likuma izskatīšanu bez pārtraukuma un starpbrīža. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 9, atturas - 4. Pieņemts lēmums. Turpinām izskatīt. Lūdzu Kreituses kundzi tribīnē.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka esmu jūsu uzmanību ļoti aizkavējusi, bet es šeit gribu, lai neatkārtojas tas kuriozs, ko mēs izdarījām, nobalsojot par trijiem gadiem padomei un pēc tam pasakot, ka padomes locekļi rotēs un mainīsies trīs gadu laikā. Un es ceru, ka šo kļūdu mēs izlabosim trešajā lasījumā. Tāpēc mums bija šis priekšlikums - ja ir trīs gadi, tad nav nekāds pilnvaru laiks jānosaka un šādu pantu svītrot kā tādu.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet par kuru pantu mums ir runa, tagad ir jāprecizē. Es atvainojos, mēs ejam pēc jaunās numerācijas.

A.Berķis. Noņēma.

Sēdes vadītājs. Noņemts jau ir?

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik runājam par 111.lappusē to redakciju, kas ir labējā augšējā stūrī un kur ir cipars 15.

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Un tur nekas nav teikts par rotāciju.

A.Berķis. Te nav pamata noņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kreitusa kundze noņem.

A.Berķis. Tālāk 16.punkts. Atbildīgās komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamiem deputātiem ir iebildumi? Nav. 17.

A.Berķis. 17. Arī atbildīgās komisijas ierosināts.

Sēdes vadītājs. Nav. 18.

A.Berķis. 18. punktā ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums - izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Rugāte vēlas ko teikt? Mēs ejam pēc jaunās numerācijas. 18.punkts pēc jaunās numerācijas. Rugātes kundze, vai mums jādebatē par to ir tagad? Jādebatē. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Šis piedāvātais atbildīgās komisijas variants bija citā redakcijā. Mēs esam vadījušies pēc priekšlikuma, rēķinoties ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Piedāvājot to svītrot ar motivāciju, ka, pastāvot kaut vienam uzņēmumam, zūd šādas pieņemtās normas jēga, jo tiek akceptēts interešu konflikts, un tādā garā mēs nevaram turpināt. Ja visiem, tad visiem, un vienādas tās normas. Ja jā, tad jā, ja nē, tad nē. Tāpēc mēs arī piedāvājām to svītrot. Šobrīd es pat nezinu, ja jauna redakcija ir, tad es saprotu, ka tas automātiski ir ārā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums problēmas ir ar to, ka atbildīgā komisija ir mainījusi numerāciju uz galarezultātu, uz komisijas redakciju. Bet atstājusi ir veco numerāciju uz priekšlikumiem. Un šeit ir šī nesakritība starp ailēm, jo galīgā redakcija ir pavisam par ko citu, bet priekšlikums attiecas pavisam uz citu pantu. Līdz ar to ir šī nesakritība radusies. Vienkārši grafiski izkārtojot, numurējot šos priekšlikumus. Tāpēc mums šeit būtu jānobalso par Rugātes kundzes priekšlikumu, kas attiecas praktiski nevis uz 18. punktu pēc jaunās redakcijas, bet uz 17.punktu...

A.Berķis. Uz 17.punktu pēc jaunās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, nobalsosim par šo deputātes Rugātes, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputāta Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! 16 - par, 28 - pret, 10 - atturas. Nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. 18.punkts ir atbildīgās komisijas redakcija. Ir 19.punkts. Tā ir pēc vecā 18. punkta, kuru komisija tālāk nav...

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamais Berķa kungs! Šeit situācija ir vienkāršāka, jo pārējie labojumi un papildinājumi ir ar jauniem punktiem. Tātad mums tie neattiecas uz iepriekšējiem, bet tā ir papildināšana ar jauniem punktiem.

Tātad deputātes Rugātes ierosinājums. Papildināt ar jaunu 20.punktu. Noņemam pēc būtības. Paldies.

Papildināt ar 21.punktu. Noņemts. Jā, noņemts. Paldies. Tikai formulēsim varbūt tā, ka nevis noņemams, bet tiek noņemts. Paldies.

Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" - papildināt ar 21.punktu. "Tēvzemei un brīvībai", godājamā frakcija! Noņemts. Neuztur. Paldies.

Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un deputāte Rugāte ierosina papildināt ar 22. punktu. Paldies. Balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājumu - papildināt ar 22.punktu. Tanī redakcijā, kā ir minēts jūsu dokumentā. Lūdzu rezultātu! 20 - par, 23 - pret, 14 - atturas. Nav pieņemts. Paldies.

Pēdējais frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums. Deputāts Bērziņš... Indulis Bērziņš frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" vārdā neuztur. (Smejas.) Paldies. Vai uztur šo? Nē, neuztur. Paldies. Līdz ar to mēs varam nobalsot par...

A.Berķis. Pārejas noteikumiem?

Sēdes vadītājs. Par pārejas noteikumiem. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Nobalsojam par pārejas noteikumiem šajā otrā lasījuma redakcijā, ko mēs pieņēmām.

Lūdzu, balsosim par pārejas noteikumiem. Lūdzu rezultātu! Paldies. Nav kvoruma. Lūdzu, būsim uzmanīgi un pārbalsosim! Par pārejas noteikumiem. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! 50 - par, 4 - pret, 10 - atturas. Pārejas noteikumi pieņemti otrā lasījuma redakcijā. Tātad...

A.Berķis. ... Un par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, lūdzu, uzmanību godājamie kolēģi! Balsojam par likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" otrajā lasījumā.

A.Berķis. Jeb nu jau radio un televīzijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 43 - par, 4 - pret, 24 - atturas. Likums akceptēts otrajā lasījumā.

A.Berķis. Es no visas sirds komisijas vārdā pateicos visiem par šīs aizvadītās nakts un pusotras dienas skaisto darbu.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, bez emocijām! Lūdzu termiņu trešajam lasījumam!

A.Berķis. Termiņš trešajam lasījumam pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi.

A.Berķis. Pēc deviņām dienām.

Sēdes vadītājs. Kāds datums, lūdzu, un kurš mēnesis būs pēc deviņām dienām, Berķa kungs!

A.Berķis. 30.jūlijā.

Sēdes vadītājs. 30.jūlijā. Tā ir svētdiena, Berķa kungs.

(Kāds no vietas: Un nav deviņas dienas.) Un nav deviņas dienas...

A.Berķis. Es lūdzu izrēķināt komisijas locekļus precīzāk! 31.

Sēdes vadītājs. 31.jūlijs. Tātad Berķa kungs noteica, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbildīgajā komisijā ir 31.jūlijs. Paldies! Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Un lūdzu Folkmanes kundzi sekretara biedri, lūdzu nolasīt tos deputātus, kuri nav piedalījušies reģistrācijā. Lūdzu reģistrācijas datus!

Lūdzu, Folkmanes kundze!

I.Folkmane ( 5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis,

Martijans Bekasovs,

Vilnis Edvīns Bresis,

Igors Bukovskis,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Gaļina Fjodorova,

Oskars Grīgs,

Māris Grīnblats,

Andris Grots,

Jānis Jurkāns,

Kārlis Jurkovskis,

Ēriks Kaža,

Edvīns Kide,

Aleksandrs Kiršteins,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda,

Aivars Kreituss,

Ludmila Kuprijanova,

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Voldemārs Novakšānovs,

Aleksandrs Pētersons,

Aija Poča,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Juris Sinka,

Modris Spuģis,

Jānis Straume,

Jānis Vaivads,

Jevgēnijs Zaščerinskis,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums - viena stunda. Līdz pulksten 13.42 minūtēm pēcpusdienā.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 51 deputāts.

Nākošais likumprojekts, kas ir jāizskata saskaņā ar mūsu apstiprināto darba kārtību, ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Otrais lasījums. Juridiskā komisija - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Satversmes 76.pants saka, ka Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tātad pašreizējā reģistrācija - 51- rāda, ka mēs šo likumprojektu šobrīd neesam tiesīgi izskatīt. Man šinī situācijā būtu priekšlikums - atlikt šo dienas kārtības punktu, līdz ir Satversmes pārgrozījumam nepieciešamais kvorums, un skatīt nākošo dienas kārtības jautājumu, kas ir ierakstīts, proti, "Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"".

Sēdes vadītājs. Tā kā zālē nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits, lai varētu izskatīt jautājumu par Satversmes grozīšanu, tad šis jautājums tālāk nav apspriežams. Vai jūs vēlaties vēlreiz reģistrēties? Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Daži deputāti pienāca klāt. Reģistrējamies. Ir nepieciešami 67 deputāti. Deputāts Bunkšs apgalvo, ka viņa reģistrācija neuzrāda viņa klātbūtni. Tagad uzrāda? Uzrāda. Lūdzu rezultātu! 46 deputāti tikai piedalās. Zālē ir reģistrējušies 46 deputāti. Līdz ar to nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 51 deputāts.

Izskatām nākošo likumprojektu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Otrais lasījums. Juridiskā komisija - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man būtu priekšlikums un lūgums izmantot dokumentu nr.720a, jo diemžēl no komisijas neatkarīgu iemeslu dēļ pirmajā dokumentā, kas jums tika izdalīts ar numuru 720, trūka 4.lapas. Tā kļūda savlaicīgi tika pamanīta, un vēlreiz šis dokuments tika pavairots, bet jau ar citu numuru - 720a. Saeima, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bija nobalsojusi par tā steidzamību. Tad, kad tika nozīmēta šī likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā, es nebiju pats klāt, jo atrados Eiropas padomes Parlamentu asamblejas sesijā. Toreiz vai nu nebija kvoruma, vai nepaspēja izskatīt, un tāpēc mēs viņu izskatām šodien. Tika saņemti vairāki priekšlikumi, kurus jūs redzat šajā tabulā. Pirmais priekšlikums ir saņemts pie likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 4.panta, kuru komisija neierosināja pārgrozīt pirmajā lasījumā. Un to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Tā ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Svešas valsts karaspēka klātbūtnē tautas nobalsošana ir uzskatāma par nenotikušu." Juridiskā komisija, iepazīstoties ar šo priekšlikumu, nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām - ko saprast ar svešas valsts karaspēka klātbūtni tautas nobalsošanā? Vai to, ka Latvijas teritorijā atrodas kādas valsts karaspēks vai karaspēka daļa? Acīmredzot tad to var traktēt arī tā, ka arī šodien Skrundas radiolokācijas stacijā ir krievu militārpersonas, kuras nodrošina tur iekšējo apsardzi. Tā ir svešas valsts karaspēka klātbūtne vai nav? Nupat bija informācija par to, ka Latvijā ir ieradušies neoficiālā vizītē divi torpēdkuteri no Somijas. Jeb arī var būt kāda cita karaspēka vizīte. Un vai tā būs svešas valsts karaspēka klātbūtne? Tā ir viena lieta.

Ņemsim otru lietu un atcerēsimies varbūt 1990.gada marta mēnesi, kad Augstākā padome rīkoja tautas aptauju jautājumā par Latvijas statusu, par tās attiecībām ar PSRS. Tas viss notika PSRS karaspēka klātbūtnē. Pieņemsim, ka notiek kaut vai sliktākais, ka, lūk, kāda lielvalsts, kura nepārtraukti draud mums un motivē un savus draudus uztur ar apvainojumiem, ka pie mums tiek pārkāptas cilvēktiesības, nolemj ievest šeit karaspēku. Un mēs tajā pašā laikā tomēr noturam tautas referendumu, aptauju ar kategorisku prasību - izvākties ārā. Kur ir loģika šeit tagad, šodienas apstākļos un vispār ierakstīt tādu normu? Mēs būtībā šādā veidā liedzam tautai izteikt savu gribu. Izteikt savu gribu pat svešas valsts karaspēka klātbūtnē. Es saprotu, ka varbūt Zemnieku savienība domāja kaut ko citu, kaut ko līdzīgu varbūt 1940.gadam, kad arī šeit bija svešs karaspēks un tika nodibināta padomju vara. Var būt arī tāda situācija, kad ar automātu stobru palīdzību cilvēki tiek dzīti pie urnām. Bet, ja tā ir balsošana, kurai jānotiek aizklāti, tad acīmredzot arī šeit var parādīties ļoti uzskatāmi un atklāti patiesās tautas domas, patiesā tautas griba. Tādi bija apsvērumi, kāpēc Juridiskā komisija šo Latvijas Zemnieku savienības frakcijas piedāvāto priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par šo priekšlikumu? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

G.Bērziņš (LZS).

Pirmais, es gribu pateikt, kāpēc varbūt priekšlikumi nav tik precīzi izstrādāti. Atcerieies, ka toreiz šim likumam - pretēji Kārtības ruļļa prasībām attiecībā uz steidzamu likumprojektu - tika noteikts nevis izskatīšanas datums, bet priekšlikumu iesniegšanas datums. Un no pieņemšanas brīža līdz priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām bija divas trīs stundas, kad bija jāiestrādā pēc pirmā lasījuma šie priekšlikumi. Un tāpēc priekšlikumi tiešām nav izstrādāti. Es to atzīstu, un nav viņi precīzi.

Un otrs. Man arī nav skaidrs, kāpēc šis likums tādā steidzamībā pašreiz tiek dzīts. Varbūt saistībā ar to vienīgo tautas nobalsošanu, kas šobrīd ir iespējama prezidenta jautājumā. Attīstoties demokrātijai, tautas nobalsošana ir viens no demokrātijas izpausmes veidiem. Valstīs, dažās valstīs jo sevišķi, ļoti plaši tiek praktizēta šī te iespēja. Mums šāda nobalsošana pašreiz nav bijusi neviena. Satversmē ir pants, kas nosaka, ka likumdevējs ir Saeima, bet arī tautai ir likumdošanas iespējas šī likuma kārtībā. Nav bijusi ne reizes tautai tāda iespēja. Praktiski jau šobrīd šis likums ir daudz par stingru, lai tauta šādu iespēju varētu realizēt kaut reizi, jo tā ne reizi nav realizējusi šo likumdošanas iespēju. Un drīzāk būtu jādomā, kas ir par problēmām. Vai tad tiešām mūsu likumi visi ir tik labi, vai nav neviena likuma, kur arī tautai būtu sakāms savs viedoklis? Bet mēs ejam tieši otrādu ceļu - vēl vairāk padarām šo procesu neiespējamu, un tad jau vairāk tādas nebūs nekad. Mēs varēsim droši pieņemt Saeimā. Vēl labāk slēgtās sēdēs kabinetā 81.panta kārtībā rakstīt likumus un tā turpināt.

Es gribētu precizēt šo pantu. 4.pants sākas: "Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantā..." Un šis pants viss runā par šo. Šeit varētu būt tas, ka nav precīzi tieši laika trūkuma dēļ ierakstīts, bet, manuprāt, tas ir būtiski. Un 1.pants ir: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." Latvijas teritoriālais sadalījums pēc starptautiskiem līgumiem. Un 6. pants - Saeimas vēlēšanu principi. Manuprāt, šodien Endziņa kungs teica: "Skrundā it kā ir karaspēks," kaut gan pēc līguma, manuprāt, tur ir civilpersonas. Tur nav karaspēka. Bet, manuprāt, ja tas tiek traktēts kā karaspēks, arī par šiem punktiem šodien, manuprāt, nevarētu šīs tautas nobalsošanas izvest. Tātad atteikties no šīs suverenitātes vai citādu iemeslu dēļ. Un tāpēc - zinot to, ka 1940.gadā bija varbūt viens no retajiem argumentiem, kas šobrīd ir palicis, ka, zaudējot šo suverenitāti, netika rīkota šī tautas nobalsošana, ko prasīja Satversme, bet ko, manuprāt, tanī laikā, ja būtu pamanījuši un ja būtu vajadzība, nebūtu problēmas noorganizēt - un tāpēc es neredzu nekādu lielu problēmu un neredzu arī milzīgu radikālismu šinī jautājumā, ka mēs neļautu referendumu par šo jautājumu uzskatīt par likumīgu, kaut arī ir šis karaspēks uz līguma pamata. Protams, ir jautājums, ja šeit iebrauc svešas valsts karakuģis ostā vai ir kas cits. Bet tad jau mēs daudzos likumos varam atrast šīs te lietas un novest līdz absurdam. Es pieņemu, ka priekšlikums nav izstrādāts pilnīgi precīzi, bet jāatzīst, ka iemesls tam ir tas, ka šobrīd šis likumprojekts tiek virzīts ar vienu mērķi - padarīt vēl neiespējamāku jau tā šo te tautai praktiski liegto iespēju tieši piedalīties likumdošanas procesā. Paldies par uzmanību. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt debatēs? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lai cik man žēl, bet cienījamais Bērziņa kungs tomēr runāja pats sev pretī. Jo galu galā arī tas, ko jūs tagad teicāt par 1940.gadu un it sevišķi norādot uz šiem te Satversmes svarīgākajiem pantiem, kurus vispār var grozīt tikai tautas nobalsošanas rezultātā, un ja tiešām būtu tāda situācija, nedod Dievs, ka šeit ir karaspēks un mēs tomēr sarīkotu šādu nobalsošanu, tad jūsu priekšlikums padara to par nelikumīgu, jo tā ir ierakstīts šajā te likumā iekšā.

(Starpsauciens no zāles: "Tātad neiespējami mainīt!")

A.Endziņš. Neiespējami mainīt. Es atvainojos. Jūs, tieši otrādi, šeit izdarāt pavisam ko citu. Un es tieši tāpēc aicinātu arī neatbalstīt šo priekšlikumu, par cik jūs, cienījamais Bērziņa kungs, un ne tikai jūs, arī jūsu vārda brālis Indulis Bērziņš, kā arī citi, runājat arī par to, ka te ir kārtējais mēģinājums ierobežot tautas iniciatīvu, tautas gribas izpausmi. Kaut vai pāris dienas atpakaļ "Neatkarīgajā Cīņā", kur dažu frakciju vadītājiem tiek prasīts izteikt savu attieksmi. Jūs visi kļūdāties. Juridiskās komisijas priekšlikums ir vērsts nevis uz to, ka vienlaicīgi ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām nevar notikt tautas nobalsošana. Juridiskās komisijas priekšlikums ir vērsts uz to, lai vēlēšanu dienas, šīs divas vēlēšanu dienas netiktu pārvērstas par aģitāciju. Tāpēc ka vēlēšanu likums pasaka skaidri un gaiši, ka vēlēšanu iecirkņos nevar notikt nekāda aģitācija. Šinī gadījumā parakstu vākšana ir zināmā mērā aģitācija. Tāpēc šī pretruna tiek novērsta. Un vēl jo vairāk. Te vienkārši ir pateikts tikai tas, ka, lūk, šīm te divām dienas, kuras ir iekļautas 30 dienu termiņā, un kuras likums paredz, jābūt pēc kārtas. Ja iekrīt šī parakstu vākšana tad, kad ir savākti šie te 10 000 parakstu un ir izsludināta atklāta parakstu vākšana, kur darbojas vēlēšanu komisijas, lūk, šīs divas dienas netiek ieskaitītas šajā 30 dienu termiņā, lai nenonāktu pretrunā ar vēlēšanu likumu. Bet es nezinu, kāpēc jūs un jūsu kolēģi no Zemnieku savienības - Liepiņa laikrakstā "Diena" arī par to raksta - faktiski apmāna tautu, jo tāds tas likums nav. Bet es skatījos arī pirmā lasījuma stenogrammu, kur tieši tas izskan. Tātad es saprotu tikai to, ka nav pienācīgi izlasīts pats likumprojekts un viens otrs nav iedziļinājies šī priekšlikuma būtībā. Paldies. Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godāto referent! Godātie deputāti! Mēs nevaram, apspriežot konkrēto pantu, runāt par likumu kopumā, jo to neparedz Kārtības rullis, jo tad izvērsīsies garas debates. Un, dabiski, ir atsevišķi argumenti, kuri tiks vēlreiz apspriesti, un tā tālāk. Tāpēc es jūs lūdzu. Bet tagad...

A.Endziņš. Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj! Es to tiešām darīju tikai tāpēc, ka Gundars Bērziņš to darīja.

Sēdes vadītājs. Tā var ķēdīte turpināties. Gundars Bērziņš darīs tāpēc, ka Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Es vairāk tā nedarīšu.

Sēdes vadītājs. Nekas jau slikts nav, bet jāizskata konkrēti panti, un tad rodas vienkārši problēmas.

Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - papildināt 4.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Svešas valsts karaspēka klātbūtnē tautas nobalsošana ir uzskatāma par nenotikušu." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir saņemts pie tā paša likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 6.panta, kurš arī nebija komisijas priekšlikums. Tas ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - papildināt šā panta pirmo daļu. Kāds ir pašreiz spēkā esošā likuma teksts, šī pirmā un otrā daļa, jo jūs redzat pirmajā kreisajā ailītē, kur viņš ierosina papildināt šo daļu ar šādu redakciju: "Saeimā pieņemtie likumi ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas jāiesniedz Valsts prezidentam..." un turpmāk kā tekstā.

Juridiskā komisija neatbalstīja šo Gundara Bērziņa priekšlikumu, jo tas nav šā likuma priekšmets. Šā likuma priekšmets ir tautas nobalsošana, likumu ierosināšana. Varbūt, ka ir nepieciešamība tādā gadījumā precizēt un izdarīt izmaiņas citā likumā, proti, vai nu ierakstot to skaidri un gaiši Saeimas kārtības rullī, kurš arī ir likums, vai arī skaidri un gaiši, ierakstot to citā Saeimas pieņemtā likumā par likumu spēkā esamību, par likumu spēkā stāšanās kārtību, bet tas nav šā likuma priekšmets. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu šeit neatbalstīja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - papildināt 6.panta pirmo daļu ar šādu redakciju: "Saeimā pieņemtie likumi ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas jāiesniedz Valsts prezidentam..." Turpmāk kā tekstā. Balsosim. Lūdzu rezultātu! 5 - par, pret - 28, atturas - 9. Nav kvoruma.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 5 - par, 27 - pret, atturas - 9. Arī otro reizi nav kvoruma. Tā notiek, kad zālē nav deputātu kvoruma, tāpēc sēdē paziņoju pārtraukumu. Šī sēde ir ārkārtas sesija. Tāpēc precīzi jāsaka - ārkārtas sesijā. Paziņoju pārtraukumu līdz ... Tātad 19.jūlija ārkārtas sesijā paziņoju pārtraukumu līdz 26.jūlijam pulksten 14.00.

Lūdzu reģistrēties! Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties un ... Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 59 deputāti.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute