Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Mēs pārtraucām tā izskatīšanu 6. pantā, un tagad mums būtu jāapspriež deputātes Seiles priekšlikums. Deputāte Seile lūdza vārdu debatēs, un to jūs varat darīt tagad. Lūdzu deputāte Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti! Kāpēc es tik ļoti aizstāvu iepriekšējo spēkā esošo redakciju, viņu papildinot ar nedaudz savādāku tekstu un palielinot 60% akciju uz 75% akciju? Tāpēc, ka vecajā redakcijā bija paredzēts, ka par sertifikātiem var iegādāties akcijas šajos maizes ražošanas uzņēmumos ikkatrs labības audzētājs, arī kooperatīvās sabiedrības, bet jaunajā redakcijā abos variantos ir paredzēts sašaurināts loks - tātad par sertifikātiem akcijas varēs iegādāties tikai kooperatīvās sabiedrības. Es vēlreiz atgādinu, ka ne visiem cilvēkiem gribas saiet šajā lielajā kolektīvā un veidot piespiedu kooperatīvās sabiedrības. Var gadīties, ka kāds ļoti spēcīgs zemnieks grib izmantot savus 50 vai 70 sertifikātus par nodzīvotajiem gadiem un ieguldīt tos šajā maizes ražošanas uzņēmumā. Pagājušajā sēdē arī izskanēja, ka šie individuālie zemnieki taču varētu iegūt tās akcijas, kas paliek pāri - šos 10-20%, kur ir teikts "citiem uzņēmējiem". Pirmkārt, diskriminējoši ir tas, ka viņus tagad nosauc par "citiem uzņēmējiem", jo zemnieks ir zemnieks, viņš ir labības ražotājs, viņš ir piena ražotājs, un tāpēc galvenais iebildums ir tāds, ka šie 10-25% taču nevar nopirkt šīs akcijas par sertifikātiem. Es iesaku atbalstīt manis ieteikto redakciju, kaut arī ir par vēlu labot, protams, ka viņu varētu papildināt ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, jo Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir daudz izsmeļošāks, viņš paplašina arī šo loku un pieļauj akcijas iegādāties arī lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām, nevis tikai labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām. Taču arī šajā Tautsaimniecības komisijas variantā individuālajam zemniekam tiek liegts iegādāties maizes ražošanas uzņēmumu akcijas par sertifikātiem. Aicinu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Es atvainojos, kur mums ir referents? Jūs? Jā, paldies! Jūs kā referents vai kā deputāts runāsit tagad? Jo, ja runāsit kā referents, tad jums ir jānoslēdz debates, bet, ja kā deputāts, tad, lūdzu, runājiet!

J.Začerinskis (TPA).

Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Začerinskis. Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Seiles kundzei tanī jautājumā, ka tādā formulējumā, kādu devusi komisija, individuāli ražotājs nevarēs iegādāties akcijas. Individuāli ražotājs varēs iegādāties akcijas jebkurā gadījumā, arī par sertifikātiem, jo kooperatīvam, vai nu viņš veidojies iepriekš, vai viņš veidosies pēc tam... vienalga savs juridiskais statuss pircējiem par sertifikātiem būs jāveido. Un tātad rezultāts praktiski ir viens un tas pats. Jautājuma būtība ir citur. Labības kombināti ir tādā vērtībā, ka, ja mēs atstāsim atsevišķu ierakstu atsevišķam ražotājam, tad neviens ražotājs tik un tā praktiski, teiksim, iegādāties šo kombinātu individuāli nevar. Zem ražotāja markas var rīkoties citas struktūras, zem ražotāju markas var aiziet tajā laikā arī tā saucamais melnais kapitāls jeb nezināmais kapitāls. Nezināms, jo nav skaidrs, no kurienes viņš nācis, no kādām mafiozām struktūrām viņš ir nācis. Es tomēr uzskatu, ka jādod iespēja ražotājiem, lai viņi katrs individuāli var iegādāties par sertifikātiem šīs akcijas vai veidot kopēju pieteikumu kā kooperatīvā sabiedrība. Un pilnīgi atbalstu domu, ka šīs tiesības ir ne tikai graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām, ne tikai graudu audzētājiem, bet arī visiem pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Ļoti labs piemērs jau ir Jēkabpilī, kur cūkkopības komplekss sadarbojas ar labības kombinātu, un tas nāk par labu, kā saka, gan vienam, gan otram. Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas formulējumu, kuru komisija pieņēmusi ar lielu balsu vairākumu, un pieņemt to komisijas izteiktajā redakcijā. Paldies. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Personīgi es sēdi varu vadīt vēl lielākā troksnī, jo praktiski es pie tā esmu pieradis, un sekot līdzi, ko runā runātājs tribīnē, un sekot līdzi dokumentiem, bet deputāti, kuri sēž pēdējās rindās, viņi sēdes vadītājam izsaka protestus un pārmetumus par to, ka es neaicinu jūs būt klusākiem. It sevišķi no rītiem jums ir tik daudz kas pārrunājams. Es ļoti labi jūs saprotu, bet jāņem vērā arī kolēģu aicinājums - būt klusākiem, lai viņi var sekot līdzi un balsot pēc būtības, nevis pēc... Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Pēdējā ceturtdienas sēdē mēs nobalsojām par variantu - izslēgt otrā lasījuma redakcijas 6. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "kā nedalāmo paketi", tātad, ja mēs tagad balsojam par komisijas variantu, kuru varētu atbalstīt, es domāju, ka mums līdz ar to tomēr būtu jābalso par komisijas variantu, izslēdzot vārdus "kā nedalāmo paketi".

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies debatēs runāt deputāti? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, vārds referentam, ja jūs vēlaties runāt. Līdz ar to es tikai precizēšu. Mums būs divi balsojumi. Pirmo mēs balsosim deputātes Seiles priekšlikumu 6. panta pirmās daļas 3. punkta redakcijai, pēc tam balsosim komisijas redakciju, bet par komisijas redakciju es gribēju konsultēties ar referentu. Komisijas redakcijā tad mums ir jau jāņem vērā, ka ir pieņemts lēmums - izslēgt otrā lasījuma redakcijas 6. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "kā nedalāmo paketi"...

J.Zaščerinskis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Tad tas šeit ir jāsvītro.

J.Zaščerinskis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Es tad nolasīšu to pirms balsojuma, lai būtu pilnīga skaidrība. Lūdzu, godātie deputāti! Zvanu, lūdzu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 6. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: "Labības audzētājiem, to kooperatīvajām sabiedrībām vai apvienībām ne vairāk par 75% akciju, kuras ir tiesības iegādāties par sertifikātiem." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - izteikt šādā redakcijā: "Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām līdz 75% akciju, kuras var iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem." Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts un redakcijas komisijas... es atvainojos, 6.pantam ir apstiprināta Tautsaimniecības komisijas redakcija. Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Uz trešo lasījumu ir ienācis Seiles kundzes priekšlikums par 6. panta otro daļu. Komisija principā pieņēma šo priekšlikumu, nedaudz viņu precizējot, un komisijas priekšlikums ir izteikts jums izsniegtajā dokumentā 4. ailītē. Aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šim manam priekšlikumam sakarā ar iepriekšējo balsojumu, kur nenobalsoja manu priekšlikumu, kuru neatbalstīja Saeima, nav vairs jēgas. Tātad viņu var... es noņemu savu priekšlikumu, jo viņš bija saistīts ar iepriekšējo, bet es tikai gribu no šīs tribīnes izteikt aicinājumu "Latvijas ceļa" frakcijai: kāda tad ir jūsu lauksaimniecības politika, kāda tad ir jūsu politika? Jūs neieklausāties priekšlikuma būtībā un atgriežaties kolhozu sistēmā. Laimīgu ceļavēju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības komisijas 6. panta otrās daļas redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 13. Komisijas redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav, ir lūgums apstiprināt kopumā, pieņemt kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par grozījumu likumā, par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret- 5, atturas - 9. Likums pieņemts.

Sākam izskatīt 23. februāra sēdes darba kārtību. Par izmaiņām darba kārtībā iesniegšanas secībā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" otrajā lasījumā izskatīt pēc 5. sadaļas jautājumiem. Te jāņem vērā, godātie deputāti, ka šeit ir tehniska kļūda numerācijā, bet, tā kā deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus, ņemot vērā tādu numerāciju, kāda ir šeit, tad orientēsimies uz tām sadaļām un uz to numerāciju, kura ir šeit, kaut arī pēc kārtas viņa neatbilstu tai, kurai vajadzētu būt, piemēram, ceturtā sadaļa beidzas ar 9. punktu un piektā sadaļa sākas ar 6. punktu. Es ceru, ka darbinieki saprot šo situāciju bez īpašiem aizrādījumiem. Vai pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas 23. februāra sēdes darba kārtībā: pārcelt 28. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību", 51. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas vienošanos par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem", 54. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām", 58. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par 1971. gada 2. februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvesvidi" un šos jautājumus izskatīt pēc 10. darba kārtības jautājuma sestajā sadaļā. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Juridiskā komisija lūdz 23. februāra sēdes darba kārtības 39. punktu - likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" trešajā lasījumā un 35. punktu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pārcelt pirms darba kārtības sestās sadaļas jautājumiem, pirms 8. punkta. Nav deputātiem iebildes? Pieņemts.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 23. februāra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: 62. darba kārtības punktu - lēmuma projektu "Par deputāta mandāta atjaunošanu" izskatīt kā piektās sadaļas patstāvīgo priekšlikumu pirmo punktu. Vai deputātiem nav iebildes pret šo priekšlikumu? Deputāts Budovskis - lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es runāju Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā un lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt un noraidīt šī priekšlikuma sakarā izteiktā lēmuma projekta izskatīšanu šodien atbilstoši Kārtības ruļļa 117. pantam. Attiecīgi es vēlētos vēl teikt sekojošo, ka minētais jautājums par deputāta mandāta atjaunošanu faktiski ir aizsācies pagājušā gada 27. aprīlī, kurā mēs izskatījām jautājumu par minēto deputātu mandātu darbības apturēšanu. Tanī reizē Mandātu un iesniegumu komisija savā priekšlikumā nebija ietvērusi šo 3. punktu par mandāta darbības apturēšanu, bet to lēma Saeima. Un tas ir atbilstoši Satversmes pantam. Attiecīgi, lai zinātu konkrēti, par kuru Satversmes pantu es runāju, tad jāteic, ka es runāju par diviem pantiem. Pirmkārt, tas ir 18. pants, kurā ir noteikts, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Tātad tas nozīmē, ka jebkurā brīdī Saeima var pārbaudīt savu locekļu pilnvaras. Un sekojoši 29. pants: "Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne citādi ierobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima." Šinī gadījumā ir atbilstoši tai daļai, kurā ierobežota viņa personas brīvība, bet arī šeit ir nosacījums - "ja tam nepiekrīt Saeima". Saeima tam piekrita. Saeima nobalsoja. Un tālākais viss jautājums, šā jautājuma izskatīšana tika nodota Prokuratūras un tiesu varas rokās.

Cienītie kolēģi, šajā etapā jautājumu izskatīšana patiešām ir aizgājusi tik tālu, ka pirmās tiesas lēmumi ir saņemti, un tie ir attaisnojoši. Faktiski Prokuratūra ir iesniegusi tālāk jautājumu par kasāciju un ir motivējusi, kāpēc viņa to dara. Divos gadījumos Augstākā tiesa ir apmierinājusi kasācijas sūdzības, un tālāk šo procesu izskatītu Augstākā tiesa. Vienā gadījumā šāds Augstākās tiesas viedoklis vēl nav saņemts - tas ir Siliņa kunga gadījumā, bet tas ir paredzēts uz 2. martu. Līdz ar to, cienītie kolēģi, šobrīd Saeima netiešā veidā varētu izteikt pat neuzticību un izdarīt tiešu spiedienu uz Prokuratūras un Augstākās tiesas darbību, jo šinī gadījumā faktiski, atjaunojot mandātu darbību, kas tik ilgi jau ir aizturēta, un process viss ir ievirzījies savā būtiskajā izmeklēšanas un izvērtēšanas gaitā, mēs izdarām noteiktu spiedienu, atjaunodami šos mandātus, līdz ar to, teiksim, noraidot pat tās domas, kuras ir izteikusi Prokuratūra, un tās domas, ar kurām ir akceptējusi šo kasācijas protestu Augstākā tiesa. Es domāju, ka tādā ziņā tas ir ļoti nepatīkams gadījums Saeimas praksē, un vēlētos izteikt Mandātu un iesniegumu komisijas domas, ka šāda virzība šī jautājuma izskatīšanā nebūtu pieļaujama.

Cienītie kolēģi! Tālāk vēl Mandātu un iesniegumu komisija, spriežot par šo jautājumu, izteica sekojošu viedokli: Kārtības ruļļa 117. pants atļauj tālāk Saeimai spriest, vai šis jautājums var tikt izskatīts nākošajā parlamenta sēdē vai jautājums tiek nodots komisijām tā izskatīšanai. Mūsu viedoklis ir sekojošs, ka, pirmkārt, mēs uzskatām, ka šo jautājumu varētu neizskatīt arī nākošajā sēdē, bet ļaut tiesai atrisināt šo problēmu. Bet, ja Saeima tomēr vēlēsies tuvāk iepazīties ar attiecīgajām lietām, ar attiecīgajiem dokumentiem - un mēs šobrīd esam gandrīz pārliecināti par to, ka Saeimas deputātu vairākums praktiski nav orientēts, kas tur rakstīts, praktiski nav orientēti, kādā veidā šī lieta tiek izskatīta un kādi ir argumenti "par" un "pret" -, līdz ar to mēs domājam, ka viens no iespējamajiem variantiem ir tomēr šo jautājumu izskatīt komisijās un tad iet uz priekšu.

Visbeidzot es gribētu, cienītie kolēģi, teikt, ka, vadoties pēc attiecīgā likuma par sadarbību ar VDK, šis likums ir ļoti sarežģīts un faktiski viņš ir kā speciālais likums, kur daudzos gadījumos ir iekļautas civiltiesību un kriminālprocesa normas. Šajā gadījumā manī taisni rada izbrīnu tie juristi, vesela virkne juristu, kas parakstījuši šo... Sakiet, lūdzu, kāpēc tādā gadījumā neturpināja izskatīt Andrejeva lietu? Kāpēc jūs neiestājāties par Andrejevu? Andrejevs varēja kaut kādā emocionālā brīdī pateikt, ka tas ir tā noticis, bet arī šinī gadījumā ir paredzēts, ka ir jāpierāda pat tad, ja, teiksim, nozieguma brīdī noziedznieks, kas noķerts uz vietas, piekrīt un saka: "Es to izdarīju." Arī tad tas ir jāpierāda. Tad kādā veidā šodien mēs ejam šo ceļu? Mēs tomēr uzskatām, ka vispareizākais ir tiesas ceļš un tiesas ceļam ir jābeidzas ar noteiktu spriedumu, un to mēs arī gaidām. Līdz ar to mēs noraidām izskatīšanu šodien, līdz ar to mēs liekam priekšā Saeimai lemt, vai vispār nevajadzētu noņemt šo jautājumu no izskatīšanas Saeimā līdz tiesas spriedumam vai tomēr laist to uz komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Man būtu jāprecizē, es ļoti atvainojos, jo jūs šeit iekļaujat dažādus pantus - 117. pants ir ļoti konkrēts. Jūs noraidāt viņa izskatīšanu? Tas uzreiz ir akceptējams, bet tālāk kādā veidā varētu... vai šādi vai citādi, vai vēl kaut kādā veidā. Ir tikai divi šeit iespējamie varianti, kurus nosaka Kārtības rullis, - vai nu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā, vai nodod komisijām. Ja deputāti, tas ir, jūs, nepiedāvājat neko, bet uzskatāt, ka Saeima to lemj, tad sēdes vadītājam ir jābalso tā, kā šeit ir ierakstīts Kārtības rullī. Pirmais balsojums - izskatīt nākamajā sēdē, tas ir, iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Un otrais balsojums - nodošana komisijām, ja deputāti paši nepiedāvā konkrētu priekšlikumu, bet 117. panta kārtībā noraida.

M.Budovskis. Jā, priekšsēdētāja kungs, pilnīgi pareizi, to arī nosaka 54. pants un 117. pants, kurā ir teikts, ka Saeima lemj.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kārtības ruļļa 117. pants neapšaubāmi nosaka, ka, ja viens no deputātiem iebilst, tad jautājums nav izskatāms kārtējā sēdē... šinī sēdē, bet tālāk ir jārīkojas pēc 54. panta - tātad viens var runāt "par", viens - "pret" par šo jautājumu, vai to nodot komisijām vai tūlīt jau lemt par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Es, protams, aicinātu cienījamo Saeimu iekļaut šo jautājumu nākošās sēdes darba kārtībā. Un kāpēc? Šeit cienījamais medicīnas speciālists aizrādīja juristiem, ka ir brīnums, kā juristi, vesela virkne juristu, ir parakstījuši šo te Saeimas lēmuma projektu. Es gribētu paskaidrot cienījamajam mediķim, ka galu galā jūsu atsauksme uz Satversmi, ka Satversme to nosaka... Esiet tik laipns, Budovska kungs, un lasiet Satversmi, studējiet! Tas neatbilst patiesībai, tas, ko jūs tagad šeit klāstījāt par Satversmi. Tieši otrādi! Tieši otrādi - Saeima pagājušā gada aprīlī, pieņemot šo te lēmumu, 3. punktu, pārkāpa gan Satversmi, gan Kārtības rulli, pārkāpa likumu! Jo ne Satversme, ne Kārtības rullis neparedz tādu lietu, kā mandāta darbības apturēšana. Un nejauciet, cienījamais Budovska kungs, pārbaudes lietu ar krimināllietu. Šeit nav runa par krimināllietu kā tādu un šeit nav nekāds... Tieši otrādi, - Saeima, pieņemot šādu lēmumu, faktiski izdarīja spiedienu tajā laikā un būtībā uzņēmās tiesas funkcijas, apturot šos te mandātus, kaut arī tādu lietu neparedz ne Satversme, ne Kārtības rullis. Likums paredz to, ka, ja ir izdarīts noziegums un ir izdots tiesāšanai, ja Saeima to ir lēmusi, tad tādā gadījumā Saeima vienlaicīgi arī lemj, vai ļaut piedalīties komisijas sēdēs, plenārsēdēs, citu institūciju darbībā, un lemj par to ar īpašu lēmumu. Tas netika izdarīts, un tāpēc tagad šī te lēmuma jēga ir beidzot, nesaistot to nekādā gadījumā ar kaut kādu spiedienu uz Prokuratūru vai uz tiesu, izlemt un labot savu kļūdu, to, kas tika izdarīts.

Un padomāsim tagad arī vēl loģiski par kaut ko citu, cienījamais Budovska kungs. Ir pagājis gandrīz jau gads. Tad, kad Saeima šeit lēma, tad ģenerālprokurors izteicās, ka tas ir divu mēnešu jautājums, ka viss būs skaidrs, noskaidrots. Tā lieta nemaz tik vienkārša nav. Un tajā pašā laikā mēs tautas ievēlētus priekšstāvjus šeit esam izslēguši ārā, viņi saņem algu, bet praktiski realizēt savas funkcijas nevar, tāpēc tas ir jāatjauno, jo arī likums, uz ko jūs atsaucāties, par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, paredz kaut ko citu. Paredz to, ka, ja šādas sadarbības fakts tiek konstatēts, lūk, tad mandāts tiek anulēts, nevis tā, kā jūs to traktējāt.

Tāpēc es aicinātu cienījamo Saeimu labot šo te kļūdu un iekļaut šī lēmuma projektu nākošajā sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāt Budovski, jūs pats teicāt par 54. pantu. Izlasiet, ko 54. pants runā! Viens- "par, viens - "pret".

Godātie deputāti, par procedūru - balsošanas procedūru. Gan no panta, gan arī no deputātu šeit runātā izriet, ka ir balsojami divi priekšlikumi. Un tādā secībā, kā viņi šeit ir, ja deputātiem nav citu priekšlikumu. Par patstāvīgā priekšlikuma, par kuru mēs debatējām, iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā - pirmais. Un otrs - par nodošanu komisijām. Divi balsojumi. Lūdzu, balsojam par pirmo priekšlikumu - iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lēmuma projekts par deputāta mandāta atjaunošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts, un līdz ar to jautājums ir izskatīts. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Par balsošanas motīviem!")

Par balsošanas motīviem vārds deputātam Budovskim - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. 5 minūtes saskaņā ar Kārtības rulli.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Šinī gadījumā es balsoju pret, un manu balsošanas motīvu, pirmkārt, noteica Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums, bet, otrkārt, to izsauca Endziņa kunga runa, kurš apzināti, es domāju, kā augstas kvalifikācijas jurists centās maldināt šeit klausītājus. Un es tūliņ mēģināšu paskaidrot. Tātad Kārtības ruļļa 17. pants nosaka, ka, izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj, vai viņam turpmāk - līdz galīgam tiesas spriedumam -

ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu institūciju, kurā Saeima ir viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi, sēdēs.

Cienītie kolēģi, Endziņa kungs šeit mēģināja pierādīt to, ka mēs esam attiecīgos kolēģus izdevuši tiesāšanai. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Pareizi!") Šāda gadījuma nav bijis. Neviens no mūsu kolēģiem, minētajiem kolēģiem, lēmuma projekta ietvaros nav izdots tiesāšanai. Visā šajā gadījumā viņi piedalās procesā, piedalās kā liecinieki un faktiski visos dokumentos ir minēti kā "pārbaudāmā persona", līdz ar to absolūti neatbilst tam nosacījumam, ko Endziņa kungs šeit runāja, - ka ir pārkāpts Kārtības rullis. Tāpat arī lūdzu, bez liekvārdības, Endziņa kungs, norādiet tos punktus, kas pārkāpti ir Satversmē! Jūs minat vienīgi to, ka Satversmē nav minēts tāds gadījums. Piedodiet, es tāpat otrādi varu jautāt: "Parādiet man to punktu, kur Satversmē tas ir aizliegts?" Un tāpēc, lūdzu, ja mēs šeit esam sākuši runāt, tad runāsim konkrēti un neliksim kopā divas lietas, abstraktā veidā sakot, ka Satversme ir pārkāpta, un pēc tam falsificējot Kārtības rullī izteiktās domas, un to pasniedzot, ka tā ir īstenība. Es domāju, šeit nav lieki minēt par to, ka, lai kaut kādā veidā diskreditētu attiecīgo domu, tiek vairākkārt minēts, ka tā ir mediķa doma vai kaut kā citādi. Lūdzu, tādā gadījumā patiešām, Endziņa kungs, uzmanīgi lasīsim kā Satversmi, tā arī Kārtības rulli! Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Pareizi Budovski!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājs, protams, tas esmu es šajā brīdī, un deputāts Budovskis pārkāpj Kārtības rulli, proti, 144. pantu:"Katram deputātam, kā arī Saeimas frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības par balsošanas motīviem rakstveidā iesniegt attiecīgu ziņojumu, kas pievienojams Saeimas sēdes stenogrammai; ziņojuma iesniedzējs var arī sniegt mutvārdu paskaidrojumu ne ilgāk kā 5 minūtes". (No zāles deputāts M.Budovskis: "To darīju es!") Tātad jūs sapratāt, kādu pārkāpumu mēs abi esam izdarījuši. Ja atceramies mūsu Saeimas praksi, tad tiešām ir jau sniegti tādi paziņojumi par balsošanas motīviem, un, cik atceros, to izdarīja Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas vadītājs. Un viņš tiešām arī iesniedza rakstveidā Saeimai šādu paziņojumu un pēc tam sniedza šeit arī mutvārdu paskaidrojumu, kas atbilda Kārtības ruļļa 144. pantam. Es to, kolēģi, saku sev kā sēdes vadītājam un arī jums kā deputātiem, nākotnē domājot atkal par šādiem paziņojumiem un par to atbilstību Kārtības rullim.

Nākamais iesniegums ir no frakcijas "Latvijas ceļš" - deputāti lūdz 59.1. punktu - lēmuma projektu "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"" izskatīt kā ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" 1. punktu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Vai visi deputātu priekšlikumi ir izskatīti par izmaiņām darba kārtībā? Ir izskatīti visi. Tad sākam darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija ziņojumi un atzinumi.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežu likumā". Ministru kabinets iesniedzis. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Saeima nolemj nodot šo likumu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.

Nākamais "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Nav deputātiem iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu... Es atvainojos, es nepateicu iesniedzējus. Iesniedzēji ir deputāti Prēdele, Grots, Brūvers, Lakševics, Rugāte. Līdz ar to Saeima nolemj iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamā sadaļa - atbildes uz deputātu jautājumiem. Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Jāņa Kokina, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Oskara Grīga un Voldemāra Novakšānova jautājumu par budžeta asignējumu samazināšanu Latvijas Radio."

Lūdzu - Andris Piebalgs, finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra noteikto raidīšanas izmaksu kompensāciju. Finansu ministrija izskatīja Saeimas deputātu pieprasījumu par iemesliem, kādēļ "Latvijas Radio" ir samazināti budžeta asignējumi, un informē.

Izskatot Finansu ministrijā 24. janvārī iesniegto valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" kopējo ieņēmumu un izdevumu sadalījumu 1995. gadam, ir redzams, ka valsts uzņēmums "Latvijas Radio" ir apstiprinājis l995. gadam samaksu Centram 69 290 latus jeb 10% mazāk, nekā tas faktiski samaksājis 1994. gadā, lai gan 1995. gada valsts budžeta dotācija ir par 151 156 latiem jeb 9,6% lielāka nekā 1994. gadā. Šādas izmaiņas uzņēmumu izdevumu struktūrā, salīdzinot ar bāzi, radījušas problēmas atsevišķu pasākumu finansēšanā. Tā kā valsts uzņēmums "Latvijas Radio" ir saimnieciskā aprēķina uzņēmums, kas papildus budžeta asignējumiem saņem ienākumus par reklāmām un citiem pakalpojumiem, tad valsts uzņēmums "Latvijas Radio" var izlemt, kā organizēt tā raidījumus Latvijas iedzīvotājiem. Būtiski ir arī atzīmēt to, ka šī dotācija, kas tiek dota "Latvijas Radio", netiek pakārtota konkrētiem izdevumiem. Valsts uzņēmums nav budžeta iestāde, tā rezultātā valsts uzņēmums var attiecīgi izdalīt savus asignējumus, kā pats to vēlas. Mēs pārrunājām šo jautājumu ar Klotiņa kungu, iespējams, ka budžeta izpildes gadā mēs varēsim kaut kādā mērā pamēģināt palielināt "Latvijas Radio" budžetu, lai gan tajā pašā laikā uzskatu, ka ļoti būtiski ir izstrādāt attiecīgo likumdošanas bāzi, kurā būtu precīzi pateikts, par kādiem pakalpojumiem valsts budžetam būtu jāmaksā. Piemēram, es domāju, ka būtu jāmaksā par kultūras, mākslas raidījumiem, kuri ir "Latvijas Radio" specifika un kuru trūkums Latvijas ēterā būtu ļoti jūtams. Tajā pašā laikā ir iespējami arī citi varianti, tā ka, es domāju, pirmkārt ir jāsakārto likumdošanas bāze.

Otrais. Es gribu arī atzīmēt to, ka attiecīgā Saeimas komisija atbalstītu to summu, ko mēs varējām atļauties no 1995. gada budžeta.

Trešais. Finansu ministrija turpinās strādāt ar šo problēmu, jo ir skaidrs, ka arī Centra izmaksas mums ir precīzāk jākontrolē, lai šo izmaksu pacelšana būtiski neietekmētu "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - "Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Straumes, Grīnblata, Sinkas, Pētersona un Dāliņa jautājumu par Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta veselības aizsardzībai sadali un izlietojumu".

Lūdzu - veselības valsts ministrs Apinis!

P.Apinis (veselības valsts ministrs).

Godātie deputāti! 1993./1994. gadā Pasaules banka piešķīra rehabilitācijas kredīta ietvaros Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēmai 14,5 miljonus Amerikas dolāru lielu kredītu. Kredīta termiņš bija desmit gadu, bet apmaksāšana jāuzsāk pēc trijiem gadiem. Procentu likme - 7,6%. Kredītus saņēma medikamentu lieltirgotava "Tamda" - 739 tūkstošus, valsts farmaceitiskā firma "Grindex" - 6 miljonus 893 tūkstošus, valsts uzņēmums "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" - 3 miljonus 750 tūkstošus, SIA "Farmservis" - 1 miljonu 254 tūkstošus.

Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu tenderu atklāšanai un novērtēšanai 1993. gada 15. jūlijā tika izveidota komisija, kuru vadīja Ekonomikas ministrijas Kredītu realizācijas nodaļas vadītāja vietnieks D.Cālītis. No Labklājības ministrijas toreiz piedalījās Juris Lange un Tālis Talents. Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu realizācijas jautājumus farmaceitiskās darbības uzņēmumos risināja tieši Ekonomikas ministrijas Kredītu realizācijas nodaļa un Finansu ministrija. Labklājības ministrijas uzdevums bija veikt iepērkamo zāļu sortimenta, farmaceitisko produktu, zāļu ražošanas un kvalitātes kontroles aparatūras nepieciešamības analīzi, izslēgt iepērkamo pozīciju dublēšanos.

No Pasaules bankas puses netika saņemts akcepts atsevišķas Latvijas medicīnai īpaši nepieciešamas aparatūras un medikamentu iepirkšanai, jo Pasaules banka toreiz uzskatīja, ka tādai mazattīstītai valstij kā Latvijai, piemēram, humānais insulīns nav nepieciešams, un tādēļ diezgan daudz uzspieda medikamentus, kas bija vienkārši lētāki pēc kredītu noteikumiem un kas lielākoties bija Indijas un Ķīnas medikamenti. Savukārt uzreiz piebildīšu, ka tieši Indijas un Ķīnas ražojumi nav paši populārākie Latvijas ārstu un pacientu vidū. Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu sadales jautājumā Labklājības ministrija atbalstīja to farmaceitiskās darbības uzņēmumu projektus, kas spēja nodrošināt zāļu sortimenta iepirkšanu, garantējot zāļu kvalitāti, atbilstošu uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī zāļu ražošanas attīstību veicinošus projektus.

"Grindex" saņēma 6,8 miljonus, no kuriem lielākā daļa - pāri par 2 miljoniem - bija iekārtas, pāri par 2 miljoniem - substances, 2 miljoni - zāles un ap 200 000 - iekārtas Labklājības ministrijas zāļu kontroles laboratorijai. Zāles tika ienākušas tikai pagājušā gada beigās, bet pēdējās zāles, kā ir paredzēts, ienāks tikai 12. martā.

Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, par kuru deputātu kungiem ir vislielākie jautājumi, ir saņēmusi kredītu - 2,3 miljonus folijas plēvju un citu materiālu iegādei, 1 miljonu - substancei un 0,5 miljonus - iekārtām. Šīs iekārtas strādās. Folija jau ir izmantota. Katrā ziņā beidzot ir iespēja Olainē ražot kapsulas atbilstoši mūsdienu parametriem un prasībām. Tas bija pilnīgi pietiekami, lai rūpnīca varētu strādāt, un Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, kā jūs saprotat, nav slēgta, bet braši strādā un ražo Latvijai un arī Baltijas republikām nepieciešamos produktus.

Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu jautājumus farmaceitiskās darbības uzņēmumos skata arī Valsts kontrole. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, tur nav atklāti nekādi pārkāpumi, un tur piedalījās arī Finansu inspekcija. Rehabilitācijas kredītu garantētāja ir Latvijas valsts. Procentu apmaksa minētajiem kredītiem ir sākusies. Maksājumi tiek veikti precīzi un savlaicīgi. Medikamentu lieltirgotava "Tamda" un valsts farmaceitiskā firma "Grindex" pirmos procentu maksājumus veica 1994. gada 15. martā. Valsts uzņēmums "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" pirmo procentu maksājumu veica pagājušā gada 15. septembrī, bet SIA "Farmservis" pirmo procentu maksājumu veiks tikai šā gada 5. martā, kā tas ir paredzēts.

Finansu ministrija 1994. gada decembrī ir izsūtījusi vēstules ar lūgumu iesniegt Finansu ministrijai izskatīšanai auditslēdzienus par 1994. gadu un 1994. gada otrā pusgada bilanci. Šie materiāli jāiesniedz līdz šā gada 15. martam. Ja deputātu kungiem būs interese, būšu gatavs ziņot par šiem auditslēdzieniem. Liels paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums, kurš mums jāizskata, ir 59. pēc kārtas, to mēs esam iebalsojuši, runājot par izmaiņām darba kārtībā. Proti, šis jautājums ir "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"".

Godātie deputāti! Man diemžēl jāatzīst, ka Prezidijs, veidojot šo darba kārtību un izsludinot to, lēma nedaudz citādāk, nekā šeit ir izprasti un sarindoti šie jautājumi darba kārtībā. Proti, tātad bija lēmuma projekts, kurš jums ir, - "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"".

Ir priekšlikums par Mārtiņa Ādama Kalniņa pilnvaru apstiprināšanu darbam Saeimas deputātu delegācijā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā. Tā kā nebija iesniegti atsevišķi lēmumi par to, kādā veidā tiks izvirzīti vai kādā veidā šīs vietas tiks sadalītas starp frakcijām, tad mēs uzskatījām, ka katra frakcija vai atsevišķi deputāti var iesniegt savus priekšlikumus. Un šis iesniegums par Mārtiņa Ādama Kalniņa pilnvaru apstiprināšanu darbam Saeimas deputātu delegācijā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā, kā mēs sapratām, ir pievienojams lēmuma projektam "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"". Pirmajā apakšpunktā ir papildināts Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas sastāvs ar šādiem deputātiem: Jāni Jurkānu, Juri Sinku, Inesi Birznieci, Mārtiņu Ādamu Kalniņu, bet lēmuma projekta iesniedzējiem, protams, būtu jāpaskaidro, ka mēs šeit nevaram ievēlēt deputātu skaitu, cik mēs gribētu, bet deputātu skaits ir noteikts saskaņā ar tiem statūtiem, kurus mēs paši esam apstiprinājuši. Tāpēc es lūdzu šo radušos situāciju komentēt lēmuma projekta iesniedzējiem, un pirmais šeit ir Andrejs Panteļējevs. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Situācija tiešām ir tāda, ka mēs varam šeit ievēlēt tikai trīs delegātus, papildu delegātus, tāpēc man ir priekšlikums pievienot Mārtiņa Ādama Kalniņa kandidatūru sarakstam. Tātad būs četri kandidāti, tad balsosim, un pēc reitinga pirmos trīs varēs uzskatīt par ievēlētiem. Acīmredzot tas būtu visdemokrātiskāk. Citādi mums būtu grūti izšķirties. Tātad ir četri kandidāti. Balsosim par visiem četriem, un pirmie trīs skaitīsies ievēlēti tajā grupā.

Sēdes vadītājs. Kamēr mēs šeit runājam, tikmēr Kristīgie demokrāti arī ir iesnieguši savu kandidatūru. Te nu jālemj ir Saeimai, jo iepriekšējais priekšlikums bija iesniegts Prezidijā, un tas ir iekļauts darba kārtībā, bet tagad vai nu mēs turpinām iesniegt priekšlikumus, vai arī balsojam par tiem, kuri ir iesniegti. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par tiem, kas iesniegti!") Te mums ir procedūras jautājums. Vismaz man drusciņ jāpakonsultējas ar saviem kolēģiem. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Godātie deputāti! Saeimas Prezidija locekļi katrā ziņā šajā īsajā brīdī neatrod Kārtības ruļļa pantu, ar kuru varētu noraidīt Kristīgo demokrātu iesniegumu, tāpēc ir jābalso. Vismaz tad varēs oficiāli paziņot, ka kandidātu iesniegšana ir beigusies, lai manas garās runas rezultātā vēl kaut kas mums neizmainītos. Es nolasīšu, kādi mums ir iesniegti kandidāti: Jānis Jurkāns... Tātad papildināt Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas sastāvu ar deputātiem Jāni Jurkānu, Juri Sinku, Inesi Birznieci, Mārtiņu Ādamu Kalniņu un Andri Grotu.

Par to, kā mēs noteiksim tos deputātus, kuri ir guvuši Saeimas piekrišanu. Acīmredzot, ņemot vērā mūsu iepriekšējo praksi, mēs sarindosim viņus līdz trīs, ieskaitot tur tos, kuri ir guvuši visvairāk balsu, bet ne mazāk par pusi no balsojušajiem. Nav jau teikts... Mums toreiz netika paredzēts, ka mēs balsosim. Tāpēc, kāda ir deputātu... Es šeit domāju, kāda ir deputātu... Es šeit tieši domāju, ka Kārtības rullis un Satversme ir pieņemta, un ir jābalso atklāti. Ir noteikts, ka ir jābalso atklāti, tas ir, par Ministru kabineta locekļiem. Kādas deputātiem ir prasības? Ja ir prasība pēc aizklātas balsošanas, tad tai ir prioritāte, kā es saprotu. Es dzirdu, ka jūs šo lietu apspriežat, bet es nezinu, kādi priekšlikumi tur ir... Cik deputātu var ierosināt aizklātu balsošanu? Godātie deputāti! Šeit atskanēja priekšlikumi par aizklātu balsošanu, bet diemžēl 10 deputāti nav to iesnieguši. Un līdz ar to, ja ir dažādas domas un dažādi priekšlikumi, un Kārtības rullis formāli nav ievērots, tad jūs zināt, ka tas viss nāk pār sēdes vadītāja galvu, un tāpēc es šajā brīdī aicinu jūs ievērot Kārtības rulli, un, tā kā 10 deputāti rakstveidā nepieprasa aizklātu balsošanu, tad būs atklāta balsošana. Zvanu! Tātad: "Papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar šādiem deputātiem..." Balsosim par katru atsevišķi.

Jānis Jurkāns. Lūdzu, balsojam! Un, lūdzu, klusāk! Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 15, atturas - 15.

Nākamais - Juris Sinka. Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 4, atturas - 11. Nākamā - Inese Birzniece. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 11, atturas - 13.

Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu rezultātu. Par - 36, pret - 19, atturas - 24.

Nākamais - Andris Grots. Rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 33.

Līdz ar to 1. apakšpunkts: "Papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar šādiem deputātiem: Juri Sinku, Inesi Birznieci, Jāni Jurkānu". Lūdzu, balsosim par lēmumu kopumā! Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - 8, atturas - 8. Lēmums "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas padomes Parlamentu asamblejā"" pieņemts.

Nākamais jautājums - "Par Saeimas Izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un līdz ar to apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti, locekļu ievēlēšanu". Godātie deputāti! Paņemiet, lūdzu, visus dokumentus, kuri ir jūsu rīcībā un iesniegti, izvirzot savus kolēģus vai citus deputātus šajā komisijā. Tātad ir jāievēlē septiņi komisijas locekļi. Ir iesniegtas 13 kandidatūras. Es jums nosaukšu tās iesniegšanas secību. Jūs pārbaudiet pēc saviem dokumentiem. Iesniegšanas secība nozīmē arī balsošanas secību. Un tālāk rīkosimies pēc tā principa, ka ievēlēti tiks 7 pēc balsu vairākuma, bet ne mazāk par pusi no balsojušo skaita. Protams, pie kvoruma. Es nosaucu: Andrejs Krastiņš, Viesturs Pauls Karnups - abi LNNK, Krasohins - "Līdztiesība", Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, Kaža - pie frakcijām nepiederošs deputāts (izvirzījis pats sevi), Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai", Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija, Kehris - "Latvijas ceļš", Krištopans - "Latvijas ceļš", Poča - "Latvijas ceļš", Tomiņš - Zemnieku savienība, Čepānis - Demokrātiskā partija, Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Vai varam sākt balsojumu? Zvanu! (Starpsaucieni no zāles: "Balsosim aizklāti! Balsosim!") (Zālē liels troksnis.)

Andrejs Krastiņš. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 2, atturas - 10.

Viesturs Pauls Karnups. Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - 3, atturas - 13.

Deputāts Krasohins. Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 2, atturas - 37.

Deputāts Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Rezultātu. Par - 61, pret - 1, atturas - 23.

Deputāts Kaža. Rezultātu. Par - 22, pret - 21, atturas - 31.

Deputāts Bukovskis. Es atvainojos deputātam Grīnblatam. Vienu mirklīti! Lūdzu dzēst balsojumu! Secība ir iesniegšanas kārtībā. Nākošais ir deputāts Grīnblats.

Lūdzu, balsosim par deputātu Grīnblatu. Grīnblats. Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - 4, atturas - 17.

Deputāts Bukovskis. Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - 15, atturas - 36.

Deputāts Kehris. Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 14, atturas - 17.

Deputāts Krištopans. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 11, atturas - 17.

Deputāte Poča. Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - 3, atturas - 9.

Deputāts Tomiņš. Lūdzu rezultātu. Par - 20, pret - 28, atturas - 28.

Deputāts Čepānis. Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 3, atturas - 23.

Deputāts Grots. Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 13, atturas - 24.

Tagad, lūdzu, mazs brītiņš ir jāpagaida. Prezidijā top secība līdz 7, ņemot vērā balsu skaitu "par". Līdz ar to par komisijas locekļiem ir ievēlēti - deputāte Poča - "Latvijas ceļš", deputāts Andrejs Krastiņš - LNNK, deputāts Viesturs Pauls Karnups - LNNK, deputāts Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, deputāts Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai", deputāts Krištopans - "Latvijas ceļš", deputāts Kehris - "Latvijas ceļš". Vai jūsu, godātie deputāti, aprēķinos ir cita kārtība? Nav. Tad, lūdzu, balsošana nekāda vairs nav vajadzīga.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai locekļu ievēlēšanu" (dokuments Nr.192). Izskatot šo jautājumu Prezidijā, Prezidijam līdz galam nebija skaidra iesniedzēja formulētā doma, jo viņa ir pretrunīga. Proti, no vienas puses, šeit ir minēts, ka deputāts Janeks ir nolicis deputāta mandātu, un no tā var spriest, ka viena vieta ir brīva, bet, no otras puses, šeit ir 1.punkts - papildināt sastāvu ar vēl vienu deputātu. Prezidijs noformulēja šo jautājumu kā komisijas locekļu ievēlēšanu. Un tāpēc iesniedzējam varbūt vajadzētu sniegt komentāru, kā mums izskatīt tālāk šo lēmuma projektu. Varbūt mēs neesam īsti sapratuši, un tāpēc šeit vajadzētu skaidrību. Lūdzu! Lainis Kamaldiņš - "Latvijas ceļš".

L.Kamaldiņš (LC).

Jā, es domāju, ka te problēmas diez vai īpašas varētu rasties, jo tiešām šī viena vieta tagad ir palikusi brīva, jo, izveidojot šo Izmeklēšanas komisiju. Saeima nolēma, ka šīs komisijas sastāvā vajadzētu būt 10 deputātiem, un tāpēc vēl vienu vajadzētu tā kā klāt. Un es domāju, ka šeit procedūru mēs esam piedāvājuši - tāpat kā tikko tika vēlēta iepriekšējā Izmeklēšanas komisija; vārdu sakot, deputāti iesniedz priekšlikumus par kandidātiem, tad balso par viņiem, un, kurš saņēmis visvairāk balsu, tas... ja šo balsu skaits nav mazāks par pusi, tad tas arī tiek ievēlēts komisijas sastāvā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos - tad var domāt vai secināt no jūsu teiktā, ka 1. punktu mēs svītrojam, šos spriedumus par to, ka vajag papildināt ar vēl vienu. Un tad paliek tā, kā Prezidijs ir ieplānojis darba kārtībā, - par komisijas locekļu ievēlēšanu. Un mums ir skaidrs, ka šeit jāievēlē viens komisijas loceklis, un tas ir deputāta Janeka vietā. Deputāts Kamaldiņš aicina frakcijas izvirzīt savus kandidātus.

L.Kamaldiņš. Jā, es piekrītu tam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegti kādi priekšlikumi? Esiet tik laipns, deputāt Kide! Lūdzu tribīnē!

E.Kide (TPA).

Tautsaimnieku politiskā apvienība no mūsu Tautsaimnieku frakcijas par kandidātu šajā komisijā izvirza deputātu Jurkovski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Jurkovska ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā 1992. gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 13. Deputāts Jurkovskis ievēlēts komisijā.

Nākošais - lēmuma projekts "Par E.Cepurnieka iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā". Iesniegusi Latvijas Republikas Nacionālās drošības padome. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" iesniedza priekšlikumu par procedūru. Vienu mirklīti! Izskatīs! Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti ierosina: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. panta pirmo daļu pieprasām balsošanu par Saeimas lēmuma projektu par E.Cepurnieka iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja amatā sarīkot ar vēlēšanu zīmēm." 140. pants tādu iespēju paredz. Viens runā "par", viens - "pret". Saeima izlemj, vai šo priekšlikumu atbalstīt. Vienu mirklīti, kolēģi! Tālāk šajā pantā skan... Pirms balsošanas 2 minūtes būs pārrunām vēl, bet tagad uzklausīsim pilnu informāciju, lai jūsu pārrunas būtu sekmīgākas. Tālāk: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka...". Tātad mums pirmo reizi ir šāds pieprasījums - balsot ar vēlēšanu zīmēm. Un kādi šeit paredzēti tālāki gadījumi. Tātad, ja Saeima nolemj par vienu vai otru, vai Saeima nolemj atbalstīt vai neatbalstīt, aizklātā balsošana jebkurā gadījumā paliek, jo tālāk seko: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka...". Lūdzu - Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai".

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšana kopš likuma pieņemšanas jau daudzkārt ir cietusi neveiksmi, skaidrs ir tas, ka šis postenis ir ārkārtīgi būtisks. Ir arī dažādi viedokļi šajā varbūt ļoti konkrētajā jautājumā. Tomēr, atsaucot atmiņā dažas diskusijas par aizklāto balsošanu ar elektroniskajiem līdzekļiem, jāsaka, ka šī balsošana nav simtprocentīgi aizklāta, jo tomēr pastāv iespēja tādā vai citādā veidā ietekmēt deputātus ar to, ka tomēr zināma kontrole pār viņu roku kustībām ir iespējama. Bez tam, kā mani informēja arī viens Saeimas darbinieks, kura vārdu es negribu nosaukt, viņam esot bijusi iespēja skatīt aizklātās balsošanas izdruku. Tātad kaut kādā veidā kaut kas kaut kur tomēr "noplūst", un šajā ļoti būtiskajā jautājumā mēs izņēmuma kārtā lūdzam noteikt aizklātu balsošanu ar zīmēm, kas ir gandrīz pilnīgi aizklāti. Tas nav par 99 procentiem, bet simtprocentīgi. Tieši šīs motivācijas dēļ, lai katrs deputāts pilnīgi brīvi var izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tagad mums nevajadzētu vadīties pēc 140. panta, kas reglamentē balsošanu, kad ir jautājums par likumprojekta izskatīšanu, un šeit es gribētu vērst cienījamās Saeimas uzmanību, ka, ja kāds vēlas, es varu iedot izdruku, kā katrs ir balsojis, jo šeit 140. pantā ir... Cienījamā Saeima savulaik iebalsoja Tomiņa kunga priekšlikumu... Pirmajā teikumā, aiz kura nāk 54. pants, ir norādīts: "Ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm (54. pants)." Tas nozīmē, ka viens ir "par", viens - "pret", un Saeima balso. Un tālākais teikums ir Tomiņa kunga redakcija, kuru diemžēl Saeima iebalsoja: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Te ir absurds, pretruna šajā pantā. Jā... jo ir balsošana šinī gadījumā pēc pirmā teikuma, ja viens ir "par", viens - "pret", tad Saeima balsojot izlemj, kā rīkoties - vai atklāti balsot vai aizklāti balsot. Bet mums jau principā jāvadās šeit ir pēc trešās sadaļas, kur ir runa par vēlēšanām. Ir vēlēšanas, jo ir runa par amatpersonu iecelšanu... iecelšanu un apstiprināšanu. Šeit ir visa šī te kārtība noteikta. Neapšaubāmi, Saeima var lemt, kā viņa balsos. Kad ir runa par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, tad šeit skaidri un gaiši 26. pantā ir atsauce uz 25. pantu, un tur ir runa par kandidatūrām Prezidija locekļu, Valsts prezidenta vai valsts kontroliera amatam... Šeit kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā, un paraksts nozīmē, ka kandidāts piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Un tad tālāk ir 26. pants, ka par šiem kandidātiem uz minētajiem amatiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm, bet tālāk jau, uz ko mēs varētu šeit atsaukties, ir senatoru, tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu apstiprināšana vai iecelšana, un tā tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Un vēl 31. pants: "Iepriekšējā pantā minētās amatpersonas apstiprina vai ieceļ, aizklāti balsojot par katru atsevišķi." (Starpsauciens no zāles: "Aizklātai balsošanai priekšroka!")

Sēdes vadītājs. Es, protams, godātie deputāti, nevaru komentēt tādā veidā Kārtības rulli, cik viņš ir labs vai cik viņš ir slikts un kurš deputāts ir labs vai slikts balsojot, jo šis Kārtības rullis, kā jau mums atgādināja Aivars Endziņš, bija pieņemts viņa vadībā, tāpēc mums atliek tikai pēc iespējas ievērot šo Kārtības rulli, un es saprotu, ka šeit var būt dažādi traktējumi, bet mums tagad ir jāreģistrējas. Būs paziņojumi pirms pārtraukuma, bet pēc pārtraukuma turpināsim apspriest šo lietu.

Vārds paziņojumam Mārim Gailim - Ministru prezidentam.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Nākamnedēļ, 1. martā, es esmu nolēmis, izmantojot Satversmes dotās tiesības, sasaukt ārkārtas sēdi, lai apspriestu sociālās un pensiju reformas koncepciju. Saskaņā ar Kārtības rulli man iesniegums ir jāiesniedz otrdien, un es jums vienkārši gribēju darīt zināmu, ka tāda lieta ir paredzēta. Materiāls, pati šī koncepcija, ir jau iesniegta Prezidijā, tātad ir pavairota, un jūs to saņemsit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Daudišs - Saeimas sekretārs. Arī paziņojums.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, es gribēju jūs informēt, ka šodien izveidotās Izmeklēšanas komisijas finansu krīzes cēloņu noskaidrošanai pirmā sēde notiks pirmdien, 27. janvārī, pulksten 14.00 Prezidija zālē. Pirmdien pulksten 14.00 Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies. Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Saeimas sēdē nepiedalās šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Inese Birzniece,

Aivars Endziņš...

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš ir zālē.

I.Daudišs.

Aleksandrs Kiršteins,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, vēlreiz lūdzu - ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt lēmuma projektu par Eižena Cepurnieka iecelšanu Satversmes Aizsardzības biroja direktora amatā. Par procedūru... Esiet tik labi, godātie kolēģi, - lūdzu ieņemiet vietas un izturieties nedaudz klusāk! Par procedūru. Divi panti mums būtu jāņem vērā - un vēl trešais pants. Šie divi panti, par kuriem runāja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš: "Senatoru, tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu apstiprināšana vai iecelšana tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Iepriekšējā pantā minētās amatpersonas apstiprina vai ieceļ, aizklāti balsojot par katru atsevišķi." Tātad šie divi panti viennozīmīgi pasaka to, un mēs arī līdz šim esam tā darījuši, ka par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā Saeima balso aizklāti. Bet frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti lūdz to sarīkot ar vēlēšanu zīmēm, atsaukdamies uz Kārtības ruļļa 140.pantu, un šeit ir ierakstīts, ka ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta (tātad mums jau tā ir aizklāta) - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm (54.pants). Tas nozīmē, ka Saeima lemj par to. Un tāpēc es ceru, ka jūs neiebilstat, šeit pretrunu nav, pašai Saeimai ir jāizlemj, kādā veidā aizklāti balsosim - vai nu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību, vai ar vēlēšanu zīmēm. Desmit deputāti ierosina balsot ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - balsot ar vēlēšanu zīmēm! To ierosina deputāti. Par šo priekšlikumu, lūdzu, balsosim! Zvanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 14. Šis deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Eižena Cepurnieka iecelšanu par Satversmes Aizsardzības biroja direktoru. Balsojam aizklāti - ar elektronisko iekārtu palīdzību. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 39, atturas - 12. Lēmums nav pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo jautājumu. Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Lēmuma projekts par Saeimas deputāta Kreitusa mandāta darbības atjaunošanu. Vai runātāji nav pieteikušies? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par... vienu mirklīti! ...par lēmuma projektu - atjaunot Saeimas deputāta Kreitusa mandāta darbību, atļaujot piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Godātie deputāti! Vienu mirklīti! Balsošanas iekārtu neieslēdziet! Šeit neizpratni no vietas izsaka deputāti. Tā ir faktiski ļoti vienkārša lieta, un tā ir izveidojusies procedūras rezultātā. Deputāti iesniedza jaunu lēmuma projektu, neatsaucot vecos.

Lūdzu! Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā arī es esmu parakstījis to jauniesniegto lēmuma projektu, kas atceļ iepriekšējo Saeimas nelikumīgā lēmuma 3.pantu un atjauno mandātu darbību visiem trim deputātiem, kuriem nelikumīgi tā tika apturēta, principā es savu parakstu varētu no šiem diviem lēmuma projektiem noņemt. Ja citi neatsauc, tad vēl būtu priekšlikums - atlikt to uz nākamo nedēļu. Tad, kad izskatīsim to lēmuma projektu, par ko mēs šodien nobalsojām. Nākamnedēļ. Tas būtu loģiski. (Starpsauciens no zāles: "Noņem savu!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tās procedūras lietas, kā jūs saprotat, nav vienkāršas, jo katrai procedūrai ir dziļa jēga. Tāpēc skaļi nolasīsim pantus, un tad mums tā lieta kļūs skaidrāka. "Patstāvīgā priekšlikuma iesniedzēji var ņemt to atpakaļ, tomēr katram deputātam ir tiesības šo priekšlikumu uzturēt, ja to atbalsta vismaz desmit deputāti. Atbalsts priekšlikumam izsakāms balsojot." Vispirms tātad deputāts Panteļējevs savu parakstu atsauc un to motivē ar to, ka Saeima jau līdzīga rakstura projektus, to skaitā arī par deputāta Kreitusa mandāta darbības atjaunošanu, ir iekļāvusi nākamās sēdes darba kārtībā. Tātad... Es līdz galam pabeigšu. Bet situācija procedūras ziņā tagad ir šāda. Vispirms šeit ir 11 paraksti, tātad 10 paraksti paliek. Bet pēc tam nākamais būs... Sēdes vadītājs jautās deputātiem, vai kāds no deputātiem uztur spēkā prasību, lai šis lēmuma projekts tiktu izskatīts, tas ir, paliktu darba kārtībā un tiktu izskatīts. Un, ja kaut viens deputāts to pieprasa, tad Saeima balso, un ir vajadzīgas 10 balsis "par", un tas paliek... Mums jau ir bijuši tādi precedenti.

Lūdzu! Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Jā, es gribētu arī, cienījamie kolēģi, atsaukt savu parakstu kā vienam, tā otram lēmumam attiecībā uz Kreitusu un Siliņu aiz tā paša iemesla, ka Saeima ir nolēmusi izskatīt to jautājumu nākamajā sēdē, un tādēļ šoreiz es savu parakstu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur spēkā prasību - tālāk izskatīt šo jautājumu? Neuztur. Līdz ar to jautājums ir noņemts vai arī izskatīts tādā veidā, ka tas ir noņemts.

Tālāk. Mūsu darba kārtībā nākamais ir 53., 39. un 35.jautājums. Tā mēs esam lēmuši par secību. Darba kārtības 53. punkts ir "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"".

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.150. Tāds, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Arī Juridiskās komisijas iesniegums Prezidijam un cienījamai Saeimai par darba kārtības izmainīšanu. Dokuments nr.198 otrajā pusē ir tabulas veidā. Pēc pirmā lasījuma neviens priekšlikums iesniegts nav. Juridiskā komisija nekādus labojumus nav izdarījusi. Lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā, līdz ar to pieņemot to kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Es atvainojos, - par - 65, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Likums ir pieņemts divos lasījumos, jo tas bija jāizskata kā steidzams.

Nākamais ir 39.jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", trešais lasījums. Lūdzu! Deputāts Bordāns, "Latvijas ceļa" deputāts - komisijas vārdā.

J.Bordāns (LC).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 161. Šis likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa kodeksā" ir piedāvāts trešajam lasījumam, un pēc otrā lasījuma priekšlikumi no deputātiem nav saņemti. Juridiskajai komisijai tikai par atsevišķiem pantiem ir bijuši jauni priekšlikumi un papildinājumi. Tātad izmaiņas ir atsevišķos pantos.

7.pantā priekšlikumi nav bijuši. 7.1 pantā ir piedāvājums mainīt nosaukumu un pirmo rindkopu. 44.pantā...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Es saprotu, ka, ja deputāti paši nav iesnieguši priekšlikumus, tad interese ir maza par redakcionāliem labojumiem, un tas ir ļoti saprotami un attaisnojami - varbūt ne attaisnojami, bet ļoti labi saprotami. Bet, lūdzu, darīsim tā: nav jēgas arī lasīt to redakciju, jo deputātiem tā redakcija ir, bet varbūt lēni sauksim pantus. Ja jūs vēlaties ļoti īsus komentārus, kāpēc šis labojums tika izdarīts, un ja deputātiem ir kādi iebildumi, lūdzu, celiet roku vai citādi dodiet zināt par to, ka jums ir iebildes, un mēs izskatīsim jūsu priekšlikumus un balsosim. Protams, šeit runa ir par noraidīšanu, jo jūsu priekšlikumu nav, kā ziņo komisijas priekšsēdētājs. Tāpēc tikai tos pantus, kurus komisija ir labojusi pati...

J.Bordāns. Komisijas priekšlikums ir papildināt 119.pantu ar vārdiem "vai Augstākā tiesa".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildes ir? Nav. Tālāk!

J.Bordāns. 119.1 pants. Ir priekšlikums aizstāt panta nosaukumā skaitli "120" ar skaitli "119.1". Tas ir saistīts, kā jūs redzat, ar numerāciju. Un šā panta trešajā punktā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai pret 119.1 pantu deputātiem ir iebildes? Vai ir iebildes pret t ā redakciju komisijas ieteiktajā variantā? Nav.

J.Bordāns. Ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas ir izteikts kā 120. pants - "Civillietu piekritība Augstākajai tiesai".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bordāns. Ir priekšlikums aizstāt 245. pantā vārdu "atzīšanu" ar vārdu "izsludināšanu", kā arī redakcionāls precizējums šā panta 7. un 13. punktā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šiem precizējumiem ir iebildes deputātiem? Nav.

J.Bordāns. 249. pantā ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu punktu. Un šis ir 7.1 punkts norādītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Ir redakcionāls precizējums divdesmit septītās nodaļas 253.1 pantā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo precizējumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

J.Bordāns. 253. pants... šeit it tehniska kļūda... 253. pantā ir priekšlikums papildināt šo pantu ar vārdiem "un Pilsonības un imigrācijas departamentam ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā".

Sēdes vadītājs. Varbūt precizēsim! Ļoti precīzi pasakiet šo tehnisko kļūdu!

J.Bordāns. Šī tehniskā kļūda ir tā, ka tabulā šis precizējums ir norādīts pie 254. panta un...

Sēdes vadītājs. Tam vajag būt pie 253. panta.

J.Bordāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

J.Bordāns. Nākamais līdzīgs labojums ir 265. pantā, kur ir piedāvājums papildināt šo tekstu ar vārdiem "un Pilsonības un imigrācijas departamentam ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā". Tas ir 265. panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Bet, lūdzu, pasakiet arī, ka šeit ir atkal tehniska kļūda!

J.Bordāns. Jā. Šeit ir tehniska kļūda, jo tas ir norādīts pie 266. panta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

J.Bordāns. Ir redakcionāls precizējums 267. pantā - ir īsāk un precīzāk izteikts panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums nodaļas nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

J.Bordāns. 278. pantā ir redakcionāls precizējums - vārdu "dokuments" aizstāt ar vārdiem "parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs". Šeit arī ir tehniska kļūda - šis labojums ir uzrādīts nedaudz augstāk, nekā tam jābūt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, precīzi sakiet, pie kura panta, jo pēc tam var būt grūtības ar stenogrammu!

J.Bordāns. Precīzi tam jābūt ir 278. pantā. Otrajā lasījumā izskatītajā un pieņemtajā redakcijā šis teksts skan: "Ja dokuments...," - un tā tālāk, pats šā teksta sākums, un komisijas labojums ir: "Gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs [..] nozaudēts, nozagts...," un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Bordāns. Civilprocesa kodeksa 286. panta otrā daļa ir papildināta ar vārdiem "par Augstākās tiesas spriedumu - ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors". Otrajā lasījumā tika izlaista šī atzīme, kāda amatpersona var iesniegt protestu par Augstākās tiesas spriedumu, un tagad teksts ir papildināts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

J.Bordāns. Līdzīgs labojums ir 287. pantā - tur ir papildināts teksts ar vārdiem "un Augstākās tiesas": "un Augstākās tiesas spriedumus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bordāns. Jaunā redakcijā ir izteikts 330. pants - "Tiesas, kas izskata protestus uzraudzības kārtībā". Šis pants jaunā redakcijā ir izteikts galvenokārt ar tādu nolūku, ka pantā, kurš eksistēja līdz šim Civilprocesa kodeksā, bija vairākas redakcionāla rakstura neprecizitātes, un tādēļ visās četrās šā panta daļās bija nepieciešami redakcionāli labojumi, līdz ar to ērtāk un tehniski vieglāk, un precīzāk būs izteikt visu pantu jaunā redakcijā, kaut gan šā panta būtība netiek mainīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bordāns. Ir redakcionāli precizējumi 344.1 pantā - "Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. 344.3. pantā ir arī redakcionāli precizējumi. Tur ir norādīts vārds "bezstrīdus" - "bezstrīdus piespiedu izpildīšana", kā arī otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, kur ir iekavās vārdi "līguma puse", šie vārdi tiek aizstāti ar vārdu "līgumslēdzējs".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. Ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 346.pantu. Šis priekšlikums arī ir saistīts ar to, ka Civilprocesa kodeksā esošajā redakcijā šis pants ir novecojis tādā ziņā, ka vesela virkne punktu (tie ir 5., 7., 8., 9. un 13.punkts) ir pretrunā ar pašlaik eksistējošiem likumiem, jo te ir runa par šobrīd neeksistējošām institūcijām. Un šīs institūcijas ir svītrotas jaunajā redakcijā, kā arī šis pants ir papildināts ar 5. punktu, ka ir "šķīrējtiesu (arbitrāžu) spriedumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

J.Bordāns. Analoģiski iepriekš minētajam pantam ir labots 347. pants. Arī šeit šie labojumi ir saistīti ar to, ka pašlaik neeksistē virkne institūciju, kas ir minētas vecajā Civilprocesa kodeksa redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. 392. pants ir izteikts citā redakcijā. Tas ir saistīts ar izsoles izziņošanu, ar tiesu spriedumu izpildi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. Ar šādu pašu nolūku ir likumprojekts papildināts ar 393. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildes.

J.Bordāns. 396. pants. Arī šeit ir tāds pats izskaidrojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. 397. pants - "Izsoles akta apstiprināšana". Arī šis pants ir papildināts un mainīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

J.Bordāns. 428. pants ir papildināts ar... mainīts, izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. 429. pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bordāns. Likumprojekts ir papildināts ar 430. un 431. pantu. To varētu izskaidrot ar to, ka līdz šim eksistējošais 431. pants - "Piedziņas vēršana uz ieķīlātu mantu" - bija no padomju laikiem saglabājies, un pašlaik ir nepieciešams sadalīt šo piedziņas vēršanas procedūru kā atšķirīgu attiecībā uz ieķīlātu kustamu mantu un ieķīlātu nekustamu mantu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs par 429. pantu teicāt?

J.Bordāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai pret 430. pantu ir iebildes?

J.Bordāns. 431. pants - tādā pašā secībā.

Sēdes vadītājs. Vai pret 431. pantu ir iebildes? Nav.

J.Bordāns. Līdz ar to iesniegtais likumprojekts ir izskatīts, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Man liekas, ka te vēl kaut kas būtu sakāms.

J.Bordāns. Jā, te vēl būtu kas sakāms par 432. pantu. To ir piedāvāts izsvītrot, tā kā piedziņas noteikumi ir atrunāti iepriekšējos pantos, citās redakcijās. Un ir priekšlikums papildināt likumprojekta 434. pantu - papildināt šo pantu ar otro daļu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Drošības pēc, godātie deputāti, precizēsim - vai arī pret 429. pantu nebija iebildes? Var būt, ka es kļūdījos, bet man likās, ka nenosauca. Tikai drošības pēc. Vai ir iebildumi? Nav. Tā, tad visi panti būtu izskatīti.

J.Bordāns. Par 434. pantu es ziņoju. Vai ir kādi iebildumi!

Sēdes vadītājs. Un par pārejas noteikumiem.

J.Bordāns. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu noteikumu, tas ir, ar 2. punktu: "Gadījumos, kad nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, par tā piederību parādniekam tiesu izpildītājs pārliecinās, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai no attiecīgās pašvaldības (Civilprocesa kodeksa 385. pants), kā arī paziņo šīm iestādēm par aresta uzlikšanu nekustamajam īpašumam."

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir 35. darba kārtības punkts - likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" otrajā lasījumā. Ziņotāja nav? Ziņotājs ir. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu nr.133. Tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"", kurš ir sagatavots otrajam lasījumam, un tabulā - pēdējā ailītē - jūs redzēsit, kādas izmaiņas ir notikušas un arī kādi priekšlikumi ir bijuši. Vispirms ir lūgums atbalstīt redakcionālu precizējumu pašā nosaukumā, proti, "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" un tālāk kā tekstā... Izdarīt likumā "Par tiesu varu" ("Ziņotāja" numurs) šādus grozījumus...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums - izslēgt no 37. panta ceturto un piekto daļu. Kreisajā ailītē jūs redzat, ka ceturtā daļa ir par apgabaltiesas pirmo instanci, kur ir runāts par zvērināto tiesu, un arī piektā daļa ir par zvērināto tiesu. Kā cienījamie kolēģi atceras, izskatot grozījumu Kriminālprocesa kodeksā, cienījamā Saeima neatbalstīja tās normas, kas paredzēja zvērināto tiesu ieviešanu, un līdz ar to mēs arī šeit paredzam izslēgt šīs daļas.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav.

A.Endziņš. Un Juridiskā komisija ierosina arī šo likumprojektu, kāds viņš bija pirmajā lasījumā, papildināt vēl šo projektu ar grozījumiem jaunā pantā - 53. pantā. Tas ir par apgabaltiesu tiesnešu kandidātiem, kur pirmajā daļā ir papildināts, ka par apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra) darbā, un tālāk jau kā bija iepriekšējā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Endziņš. Analoģisks priekšlikums, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir papildināt šo likumprojektu ar grozījumiem vēl vienā pantā - 54.pantā. Tas ir par Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, kur ir analoģiski, kā tas bija iepriekšējā - 53.pantā, kur ir runa par apgabaltiesu tiesneša kandidātu. Šeit ir runa par Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, kur arī ir papildināts par trīs gadu stāžu, ja ir nostrādāts Saimnieciskās tiesas tiesneša vai Valsts arbitrāžas arbitra amatā. Pārējais ir tāpat, kā bija jau pamatlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Endziņš. Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par papildinājumiem likumā "Par tiesu varu". Tas bija dokuments nr. 1266, kuru Juridiskā komisija ierosina iekļaut šajā likumprojektā. Tā atbalsta šo Ministru kabineta priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu, proti, papildināt 117.pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Redakcionālais precizējums ir pasvītrots - "ieskaitāmās".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes?

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija ierosina vienlaicīgi arī izdarīt grozījumus likuma "Par tiesu varu" pielikumā, kur ir noteiktas Latvijas Republikas apgabaltiesu darbības teritorijas. Un ir priekšlikums svītrot šā likuma "Par tiesu varu" pielikuma 3.punktā vārdus "izņemot Siguldas tiesas darbības teritoriju" un 4.punkta 6.apakšpunktu, proti, 6. - Siguldas tiesas darbības teritoriju, un uzskaitīti ir attiecīgie pagasti vai ciemi. Šeit Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem. Tas ir saistīts ar to, ka pašreiz ir izveidojusies paradoksāla situācija - tiek veidotas apgabaltiesas un Rīgas apgabaltiesa, šeit teritoriāli tiek izņemts ārā Siguldas reģions, un tas nesaskan ne ar iekšlietu sistēmas darbības reorganizāciju, ne arī ar tām reorganizācijām, kas ir notikušas Prokuratūras sistēmā, kur arī Prokuratūra ir pārkārtojusies. Tāpēc arī mēs lūdzam. Vienlaicīgi bez Tieslietu ministrijas priekšlikuma mēs saņēmām šajā pašā jomā arī ierosinājumu gan no republikas ģenerālprokurora, gan arī no Iekšlietu ministrijas. Mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Paldies.

A.Endziņš. Citu grozījumu un labojumu šajā projektā vairāk nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā. Vai priekšlikumu iesniegšanas termiņu jūs nenosauktu, lūdzu?

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu vienas nedēļas laikā iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Pret termiņu nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Mums, godātie deputāti, kaut kur redzamā vietā lielu kalendāru vajag nolikt zālē, jo ir grūtības nosaukt datumu. 2.marts. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums ir "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".

Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Tātad izskatām dokumentu nr. 78, trešais lasījums. Uz trešo lasījumu ir tikai viens komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir redzams, šo dokumentu apgriežot uz otru pusi. Tas ir labojums Kriminālprocesa kodeksa 181.pantā. Tas ir pants ar ne visai dzīvespriecīgu saturu un saucas "Līķa apskate". Šis labojums ir nepieciešams tādēļ, ka pašreiz realizējamā izmeklēšanas reforma paredz, ka sākotnējās izmeklēšanas darbības var veikt gan prokurors, gan izziņas izdarītājs, un jārada iespēja šo darbību, kura ir viena no sākotnējās izmeklēšanas darbībām, veikt arī izziņas izdarītājam, ar ko šajā gadījumā tiek saprasti policijas darbinieki. Tas ir normāls priekšlikums, un tas ir vajadzīgs. Lūdzu atbalstīt un nobalsot "par".

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ziemeļvalstu Investīciju banku līgumu". Pirmais lasījums.

Zvaigzne - Ārlietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Zvaigzne (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.76. Ārlietu komisija, izskatījusi šo likumprojektu, ierosina to izskatīt pirmajā lasījumā. Un vispirms es lūgtu nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsojam par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Steidzamība pieņemta. Tālāk!

M.Zvaigzne. Līdz ar to es aicinu cienījamos deputātus nobalsot arī par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Ja būtu priekšlikumi, tad lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4.martam.

Sēdes vadītājs. Otrajā lasījumā ir jānosaka izskatīšanas...

M.Zvaigzne. Izskatīšanas termiņš...

Sēdes vadītājs. Un laiks.

M.Zvaigzne. Tātad... Jā, 9.marts.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 28.jautājums.

M.Zvaigzne. Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku". Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija ir izskatījusi, akceptējusi to un ierosina izskatīt vispirms steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Es tomēr drusku nesaprotu jūs! Varbūt man nav taisnība - kuru dokumentu jūs tagad izskatījāt? 135.?

M.Zvaigzne. 75.

Sēdes vadītājs. Jā. Par steidzamību. Lūdzu, balsojam! Es biju paņēmis nākošo dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M. Zvaigzne. Es lūgtu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Atturas - 2!")

M.Zvaigzne. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā lūdzu iekļaut šo jautājumu 9.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Pret izskatīšanas laiku nav iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Nākamais likumprojekts (dokuments nr. 135) "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Šajā laikposmā kopš pirmā lasījuma priekšlikumi nav ienākuši. Komisijas vārdā es lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 60 - par, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts. 51.jautājums.

M.Zvaigzne. Nākamais likumprojekts ir ziemas sesijas dokuments nr. 188 - "Par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas vienošanos par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem". Šajā laikposmā kopš priekšlikumu izskatīšanas un pieņemšanas Ārlietu komisijā ir ienākuši daži priekšlikumi no komisijas locekļu puses, un pārsvarā tie ir redakcionāla rakstura. Vispirms ir nedaudz labota redakcija likuma nosaukumam, un tas Ārlietu komisijā ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

M.Zvaigzne. Par 1. pantu. Ārlietu komisija izskatīja un attiecīgi rediģēja 1. pantu, ievēroja arī valodas speciālistu ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

M.Zvaigzne. 2.pantā attiecīgi ir redakcionāla rakstura izmaiņas. Ārlietu komisija tās ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

M.Zvaigzne. Par 3.pantu Ārlietu komisija ievēroja attiecīgi ieteikumus par redakcionālām izmaiņām un akceptēja tās.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes?

M. Zvaigzne. Līdz ar to es aicinātu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! 63 - par, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts.

M.Zvaigzne. Nākamais ir ziemas sesijas dokuments nr. 181. -likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām". Tātad vispirms es Ārlietu komisijas vārdā gribu lūgt, lai šo likumprojektu izskatītu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Rezultātu! 61 - par, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Līdz ar to es Ārlietu komisijas vārdā gribu lūgt, lai mēs, izskatot šo likumprojektu, ievērotu sekojošu ieteikumu no Ārlietu komisijas puses. Mēs gribam, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, neatgriežot to komisijai.

Sēdes vadītājs. Būtu korektāk, ja jūs vispirms aicinātu mūs nobalsot pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Es atvainojos un aicinu jūs nobalsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Vai kādam no deputātiem ir iebildes, ka mēs šo likumprojektu izskatām otrajā lasījumā? Neviens deputāts neiebilst, nu tad, lūdzu, aiciniet mūs balsot!

M.Zvaigzne. Es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo konvencija ir pieņemta 1992.gada maijā. Mēs vairāku apstākļu dēļ esam iekavējuši šo jautājumu, un, lai mūsu delegācija Berlīnes konferencē varētu normāli strādāt, šis likumprojekts tagad ir jāpieņem otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

M.Zvaigzne. Nākamais ir ziemas sesijas dokuments nr. 183 - likumprojekts "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi". Nr. 183. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Līdz ar to es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Aicinu cienījamo Saeimu iekļaut šo ... Lūdzu iekļaut šo jautājumu 9.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts.

J.Začerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 1238! Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"". Komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina izskatīt to kā steidzamu. Otrā pusē. Tas ir dokuments nr. ... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Te ir tikai dokumentu numuri, bet pašu dokumentu nav!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, aizņemieties no kolēģa dokumentus!

J.Začerinskis. Dokuments nr. 1238. Rudens sesijas dokuments.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis un deputāts Endziņš noskaidro dokumenta identitāti. Es iesniedzu prasību Sekretariātam noskaidrot šos apstākļus, kāpēc jums šī dokumenta nav.

Lūdzu, izskatām tālāk!

J.Začerinskis. Komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Vārds Gundaram Bērziņam pirms balsojuma par steidzamību.

G.Bērziņš (LZS).

Šis likumprojekts tomēr ir pietiekami nopietns un, ja šeit tiek norādīts arguments, ka ir pretruna divos likumos, tad varbūt jāmaina ir otrajā likumā, nevis šinī, tāpēc šeit tāda liela steidzamība, manuprāt, ir nevietā. Šis jautājums, lai cik arī viegls tas ir, tomēr prasa pietiekami lielus aprēķinus. Otrs. Te ir saistība ar likumu par pašvaldībām, tas prasa saskaņošanu pašvaldībām, jo zemes nodoklis ir pašvaldību nodoklis, un likums par pašvaldībām nosaka, ka, ja valdība vai Saeima izdara izmaiņas, kas skar tieši viņu ieņēmumu bāzi, tad jābūt šīm sarunām, un, ja tiek nodarīti zaudējumi, tad principā valstij tie ir jāsamaksā. Tāpēc tas jautājums nav tik vienkāršs, kā šeit ir, - izstrīpot vienu strīpiņu. Es tomēr iebilstu pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 21, 4 - atturas. Steidzamība pieņemta.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Likumprojekts pēc būtības iesniegts, lai novērstu pretrunu starp likumu par zemes nodokli un likumu "Par telekomunikācijām". Likumā par zemes nodokli ir noteikts, ka komunikāciju līnijas un tām pieskaitītās zemes ar nodokli netiek apliktas. Līdzīga norma ir iestrādāta arī pašlaik izskatīšanā esošajā likumprojektā par aizsargjoslām. Savukārt likumprojekta "Par telekomunikācijām" 19. panta 6. apakšpunkts nosaka, ka zemes nodokli par aizsardzības zonām maksā telekomunikāciju tīkla iecirknis. Lai novērstu šo pretrunu, Ministru kabinets ierosina likumprojektā "Par telekomunikācijām" svītrot attiecīgo 19. panta 6. punktu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un lūdz cienījamo Saeimu akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Zvanu! Balsojam par grozījumu likumā "Par telekomunikācijām". Tātad izdarīt likumā "Par telekomunikācijām" šādu grozījumu - svītrot 19. panta 6. punktu. Rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 10. Pieņemts. Kad?

J.Zaščerinskis. Ir priekšlikums otrajā lasījumā to izskatīt 2. martā - nākošajā kārtējā sēdē.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr ierosinātu pagarināt vismaz vēl par nedēļu - tātad 9., jo šeit jautājums tomēr nav tik viegls, tāpēc ka šeit zemes nodoklī ir komunikāciju un tām pieskaitītās zemes joslas, un tur ir runa par aizsargjoslām, cik lielas ir šīs platības. Vai tas nepaplašina šo te traktējumu? Un tas tomēr nav pašvaldību jautājums, un cik tas maksā?

Otrais jautājums. Ja šis telekomunikāciju projekts maksā tik milzīgas summas un arī starpniecība, piemēram, par iekārtu iegādi ir tik liela, vai tas būtiski mainīs tarifu, ja maksās šo zemes nodokli? Un tas zemes nodoklis tomēr ir pašvaldību. Trešais. Kā šīs jaunās līnijas tiks... ja tiks būvētas vai izmantotas zemes... Es tomēr neredzu, ka šis jautājums ir tik steidzams, tāpēc domāju, ka nedēļa neko neizšķirs. Es ierosinu 9. martu.

Sēdes vadītājs. Divi balsojumi - 9. un 2. marts. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas kaut ko teikt?

J.Zaščerinskis. Es varbūt varētu piekrist Bērziņa kunga priekšlikumam, un tad sakristu divi balsojumi. Varētu piekrist 9. datumam.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Paliek 9. marts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Trešais lasījums. Aija Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, godātā Saeima! Budžeta komisijā priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" laikā starp otro un trešo lasījumu nav saņemti, un līdz ar to es lūgtu cienīto Saeimu apstiprināt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Rezultātu! Par - 64, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošā ir 7. sadaļa. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Trešais lasījums. Alfreds Čepānis - komisijas vārdā.

A.Čepānis (DP).

Komisija ierosina deputātus orientēties pēc ziemas sesijas 108. dokumenta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Čepānis. Un tas būtu: komisija atbalsta priekšlikumu izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Čepānis. Komisija atbalsta arī priekšlikumu - sadaļu "Likumā lietotie termini" izteikt kā 1. pantu un attiecīgi mainīt pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Čepānis. Komisija ierosina izslēgt 13. panta pirmo teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Čepānis. Un komisija ierosina arī izteikt 13. panta otro teikumu šādā redakcijā: "Uzņēmumu, kas veic bīstamo iekārtu pārbaudes, pilnvarošanas kārtību nosaka Labklājības ministrija."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Čepānis. Pārejas noteikumos komisija ierosina šādas izmaiņas - papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts tehnisko uzraudzību"."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Čepānis. Un pēdējais komisijas ierosinājums ir - izslēgt pārejas noteikumu 3. un 4. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Čepānis. Komisija ierosina apstiprināt likumu trešajā lasījumā... pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu. Par - 65, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Alfreds Čepānis - komisijas vārdā. Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis (DP).

Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr. 138 "Par grozījumiem likumā "Par valsts darba inspekciju""."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Čepānis. Komisija ierosina pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 63, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts likums.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Lūdzu, turpiniet!

A.Čepānis. Dokuments nr. 106-a. Tautsaimniecības komisija ierosina minētajā likumprojektā izdarīt šādus grozījumus: trešajā lasījumā pirmajā nodaļā "Likumā lietotie termini" - aizstāt otrā termina "normatīvu pārkāpums" skaidrojumā vārdus "paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumu" ar vārdiem "bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu".

Ceturtā termina skaidrojumu komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti, Ministru kabineta noteikumi, Latvijas standarti, ministriju nolikumi, instrukcijas un normas, kas attiecināmas uz bīstamajām iekārtām un darbiem ar tām."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret šo redakciju? Nav.

A.Čepānis. Nākamais - 1. panta 8. punktā aizstāt vārdus "likumdošanas akti un normatīvi" ar vārdiem "un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Čepānis. Šajā pašā pantā komisija ierosina izslēgt 9. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Čepānis. Nākamais - komisija ierosina aizstāt 8. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus "paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumu" ar vārdiem "bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Čepānis. Komisija ierosina izslēgt arī 10. panta 8. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Čepānis. Un pēdējais komisijas priekšlikums ir ierakstīt pārejas noteikumos šādu tekstu: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr. 139 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību""."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Čepānis. Komisija ierosina minēto likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību". Trešais lasījums. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts, komisijas vārdā.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Attiecībā uz trešo lasījumu komisijai ir tikai viens priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi deputāta Elferta priekšlikumu aizstāt vārdus "noteikumi" ar vārdu "likums". Tātad tas ir tehniska rakstura labojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes?

P.Elferts. Tātad es aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par -59, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā".

P.Elferts. Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Laikā starp otro un

trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Tātad es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Ministru kabinets pagājušā gada 16. decembrī iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Kādēļ valdība ierosina grozīt Civildienesta likumu? Divu iemeslu dēļ. Tādēļ, ka spēkā esošajā Civildienesta likumā ir norma, kas paredz ierobežojumus kļūt par civildienesta ierēdni vai ierēdņa kandidātu personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu, bet Civildienesta likuma piemērošanas gaitā atklājās, ka tomēr valsts iestādēs strādā neliela daļa valsts darbinieku, kuri ieņem šobrīd civildienesta amatus un kuriem, saskaņā ar spēkā esošo likumu būtu šī amata pildīšana jāizbeidz, ja uz viņiem attiecinātu Civildienesta likumā spēkā esošos ierobežojumus. Tā kā šie pensijas vecumu sasniegušie darbinieki ir augsti kvalificēti, ar lielu pieredzi, tad Ministru kabinets izlēma, ka vajadzētu noteikt grozījumus, kas paredzētu, ka atsevišķos gadījumos pensijas vecumu sasniegušās personas... pieļaut šīm personām kļūt par civildienesta ierēdņiem. Tādēļ arī Ministru kabinets piedāvā izdarīt grozījumus Civildienesta likuma 6. pantā, 60. pantā un papildināt pārejas noteikumu 5. punktu. Piedāvātā likumprojekta 4. punktā tiek ieteikts grozīt pārejas noteikumu 8. punktu, tas ir, Civildienesta likuma pārejas noteikumu 8. punktu. Šie grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pagājušajā gadā, apspriežot valsts budžetu, Saeima nobalsoja, ka no valsts budžeta tiek izdalītas ievērojamas summas skolotāju darba algām. Un vienīgā iespēja vai viena no galvenajām iespējām, kā atrast šos līdzekļus, ir samazināt izdevumus civildienesta reformai vairākās nozarēs. Un tādēļ Ministru kabinets ierosina paildzināt civildienesta reformu Iekšlietu ministrijā un vēl dažos resoros par gadu, tātad atlikt to līdz 1995. gada 31. decembrim Zemkopības ministrijas Valsts mežu dienestā, Pilsonības un imigrācijas departamentā, Naturalizācijas pārvaldē, bet Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts iestādēs un pašvaldībās - līdz 1996. gada 31. decembrim. Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalstīja grozījumu izdarīšanu pārejas noteikumos, bet konceptuāli neatbalstīja likumprojekta pirmos trīs punktus. Kopumā komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu. Es aicinu kolēģus deputātus nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Putniņš. Es atvainojos! Es ļoti atvainojos deputātam Karnupam un deputātam Putniņam: vārds Viesturam Paulam Karnupam!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Varbūt šeit derētu paskaidrot, kāpēc komisijas ietvaros nevarējām vienoties par iesniegtā likumprojekta 1., 2. un 3. punktu. Iemesls ir ļoti vienkāršs: šeit mēs saskatām, ka ir mēģinājums uzturēt vecos aparāta darbiniekus savos amatos. Protams, viņiem ir pieredze, bet viņiem ir 50 gadu padomju laika pieredze, nevis tāda pieredze, kas ir derīga mūsu demokrātiskajā, uz tirgus ekonomiku orientētajā valstī. Un es prasu - ko ministrijas ir darījušas pēdējos 18 mēnešos, zinot, ka šie cilvēki tuvojas pensijas vecumam? Ko tās ir darījušas, lai sagatavotu 18 mēnešu laikā darbiniekus, kas varētu stāties šo cilvēku vietā? Un atbilde, protams ir: absolūti neko! Jautājums ir ļoti būtisks, jo šeit ir doma, ka viņi varētu turpināt strādāt kā ierēdņi, respektīvi, civildienestā, respektīvi, aizņemt tādu vietu, kur vajadzētu nākt jauniem spēkiem, ar jauna veida domāšanu. Ja kādam ministram tiešām ir nepieciešams šo nopelniem bagāto ierēdni uzturēt darbā, viņš var slēgt ar viņu līgumu un uzņemt viņu kā līguma darbinieku, bet ne kā amatpersonu, kas pilda civildienesta pienākumus. Mēs, LNNK frakcija, iesniegsim, protams, attiecībā uz otro lasījumu izmaiņas.

Es gribētu mazliet pakavēties arī pie šā likumprojekta 4.punkta, kas ir saistīts ar pārejas noteikumu 8. punktu. Mēs komisijā izsaucām Iekšlietu ministrijas pārstāvi un prasījām, kāpēc kārtējo reizi tiek atlikta Iekšlietu ministrijas reforma. Atbilde izpalika. Viņš vienkārši sāka runāt par to, ka ir ļoti daudz personu... sāka runāt par to, ka Iekšlietu ministrijas policija ir kaut kādi salīdzināma ar armiju vai Zemessardzi, respektīvi, viņi ir kaut kāda militāra formācija - un tāpēc, ka viņi valkā formas tērpus. Es domāju, ka šajā ziņā mums vajag nopietni pārdomāt, uz kādu valsti mēs gribam tiekties, uz kādu valsts iekārtu mēs ejam un vai tiešām mēs turpināsim to padomju tradīciju, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, respektīvi, kārtības policija, ir daļa no militāra formējuma. Nevienā normālā valstī, ārpus Padomju Savienības iekārtas, policija nav uzskatīta kā militārs formējums. Viņi ir civildienesta ierēdņi, kuriem ir formas tērps un kuriem ļoti ierobežotos apstākļos ir atļauts nēsāt ieročus. Viņi nav armija. Viņi nav desantnieki, kaut gan, kā mēs redzējām, Iekšlietu ministrija tādā veidā faktiski izmanto mūsu kārtības sargus, it kā viņi būtu desantnieki ar "kalašņikoviem" padusē. Mums vienreiz vajag pielikt punktu un darīt galu šāda veida domāšanai, ka tas ir normāli, ka policists staigā ar šauteni. Tas ir nenormāli! Tas tā nav 90% pasaules valstu, - izņemot diktatūras: tur visi, kas atbalsta režīmu, staigā ar šauteni. Bet mēs, es ceru, ejam uz demokrātisku valsti, parlamentāru iekārtu un normāliem Rietumu standartiem, un tāpēc es uzskatu, ka būtu laiks par šādām lietām padomāt. Es zinu, ka mūsu frakcija par to domā, un iespējams, ka mēs iesniegsim attiecīgās izmaiņas, grozījumus Policijas likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai Aivars Endziņš izmantos septiņas minūtes? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, ka mēs atkal kārtējo reizi gribam politiku attiecināt uz pavisam citu lietu, kā to dara pašreiz Karnupa kungs. Es principā nesaprotu, kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalsta likumprojekta 1., 2. un 3. pantā ieteiktos grozījumus. Un es domāju, ka nebūtu pareizi risināt šos jautājumus tādā politiskā līmenī, ka tie, lūk, ir vecie kadri - un tā tālāk, un tā joprojām. Ziniet, man tad ir jautājums Karnupa kungam: cik bieži jūs pats personīgi esat bijis šodien kaut kādās iestādēs un sastapies ar jaunajiem kadriem - tādā jūsu izpratnē jaunajiem kadriem, kuriem nav šīs vecās padomju pieredzes vai kaut kas tamlīdzīgs? Bet te ir runa par kaut ko citu, Karnupa kungs! Šeit, es saprotu, valdības priekšlikums ir rast iespēju... jā, protams, var saskaņā ar darba likumdošanu šie cilvēki slēgt darba līgumu, var strādāt. Bet te jau ir tā lieta, ka, lūk, šis pieredzes bagātais speciālists ir vajadzīgs šim resoram, šai ministrijai, departamentam, cilvēks saņems daudz mazāk nekā tikko darbu uzsākušais, tāpēc ka šeit ir šī starpība - ierēdnis vai ierēdņa kandidāts, vai vienkārši tāds, kas strādā uz darba līguma pamata. Un diemžēl iznāk tā, ka daudzos gadījumos, pateicoties šai normai, kura ir pašreiz likumā par civildienestu, mēs esam spiesti atteikties no vajadzīga speciālista, jo šī norma, Karnupa kungs, neparedz to, ka tas ir obligāti. Ka tā ir jārīkojas. Te ir individuāli... Tātad tik tiešām, ja šis cilvēks atbilst un ir ar augstu kvalifikāciju, tad viņš var arī pretendēt uz šo statusu. Bet tas nav obligāti.

Un vēl es gribētu sacīt dažus vārdus par jūsu izteikto attiecībā uz to, ka tiek kārtējo reizi atlikta Iekšlietu ministrijas reforma, ka, lūk, atkal te nevar saprast, kas tā ir par lietu, ka tas ir bruņots spēks, ka tā nevajadzētu būt, pasaulē tā nav, - un tā tālāk, un tā joprojām. Bet vai tā nebija Saeima un vai tā nebija arī jūsu frakcija, kas neierosināja izdarīt būtiskus grozījumus valsts budžetā? Un, kā jūs redzat, lapas otrajā pusē ir valdības iesniegtā anotācija, kur ir paskaidrots, kāpēc tiek atlikts. Jo acīmredzot mēs nevaram vienlaicīgi paredzēt papildus 14 miljonus medicīnai, tik un tik miljonus skolotāju algu palielināšanai un tajā pašā laikā veikt šo reformu vairākās institūcijās, to skaitā arī Iekšlietu ministrijā, jo tas ir saistīts ar finansējumu, ar algu izmaiņām, tātad arī šinī gadījumā, pēc atestēšanas, - ar algu pielikumiem. Un mūsu budžets diemžēl to "pavilkt" nevar. Un tāpēc es tomēr aicinu šādu jautājumu nepolitizēt, bet skatīties pēc būtības un rīkoties korekti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Reģistrācija. Imants Daudišs, Saeimas sekretārs, sniegs informāciju.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Es jūs informēju, ka šodien izveidotās Izmeklēšanas komisijas finansu krīzes cēloņu noskaidrošanai pirmā sēde notiks pirmdien, bet, tā kā vairāki deputāti nevar piedalīties pirmdien šajā sēdē, mēs esam vienojušies ar vairākumu šīs komisijas locekļu, ka komisijas pirmā sēde notiks šodien trijos Sarkanajā zālē. Šodien 15.00 Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Pēc pārtraukuma turpināsim debates un runās Anna Seile.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Inese Birzniece, Aleksandrs Kiršteins, Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 46 deputāti. Kvoruma nav. Piecu minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Plenārsēde tika pārtraukta uz 5 minūtēm tāpēc, ka zālē nebija kvoruma. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējušies ir 64 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pirmajā lasījumā. Debatēs runās Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, pēc tam - Gunārs Resnais.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pār ierēdņiem valda likums "Par valsts civildienestu", pār visiem pārējiem valda budžeta iespējas, budžeta robežās, un pār tiem, kas strādā privātstruktūrās, tātad valda boss, kurš vada šo privātstruktūru, bet pār mums visiem valda viens vienots dabas likums, kurš neatkarīgi no tā, kurā partijā mēs esam, vai esam strādājuši komunistu laikos vai esam neatkarības atbalstītāji, ar katru dienu palielina mūsu vecumu. Tātad katram cilvēkam neglābjami tuvojas šis pensijas vecums. Un tagad paskatīsimies, ko dod šā jaunā likuma labojuma iespējas! Tātad cilvēkam, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu vai tam tuvojas, tiek dota iespēja turpināt strādāt civildienestā, ja viņš to spēj, ja viņa priekšniecība to pieļauj, atbalsta viņu. Es, izvērtējot to situāciju, kāda, piemēram, ir Valsts zemes dienestā, redzu, ka tur ir daudzi cilvēki šajā pirmspensijas vecumā, kuriem būtu ieteicams vēl strādāt, jo viņu pieredze ir liela - tādam cilvēkam nav jābrauc uz lauka ar to mēraparātu, viņš var strādāt šeit, izgatavot kartes, dot padomus, vadīt savu nodaļu, jo viņam prakse ir liela. Un tāpēc es principā atbalstu šo likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu" - arī vēl no cita viedokļa. Redziet, mēs gatavojamies paaugstināt pensijas vecumu. Nu, pacelsim to no 55 gadiem sievietēm un 60 gadiem vīriešiem varbūt uzreiz līdz 90 gadiem! Visas problēmas ir nost! Budžetā ietaupīti līdzekļi, nevienam nekas nav jāmaksā. Tāda iespēja arī ir, bet to neviens nepieļaus, tad mūs no šīs Saeimas padzīs. Mums par to ir jādomā un jādod cilvēkam iespēja brīvi izvēlēties - ja viņš jūtas sprauns un modrs, lai viņš strādā! Lai viņš strādā valsts civildienestā, kur ir kārtīga alga, vai arī lai iet pensijā, kaut pensija ir ārkārtīgi minimāla. Un, no šiem apsvērumiem vadoties, es ierosinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Jā, varbūt tā nav tā vislabākā redakcija, kas ir ierosināta 5.punktā, ka tomēr ir stingri šis siets jāiziet, jādabū ir valsts civiliestādes vadītāja rīkojums, lai katrai amatpersonai atļautu strādāt. Varbūt šeit tos noteikumus varētu mīkstināt, bet, domājot par visas Latvijas pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, es uzskatu, ka šāds labojums ir vajadzīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamie kolēģi! Seiles kundze visu pateica, un es varētu nerunāt, bet es lūdzu vārdu no šīs tribīnes, lai mazliet pastrīdētos ar Karnupa kungu, kura runai es nevaru nekādā ziņā piekrist - un, proti, šāda iemesla pēc. Lai kāda būtu tā mūsu neatkarība, visus šos gadus mēs tomēr esam ieguvuši, manuprāt, pārāk lielu brīvību, mums eksistē brīvais tirgus - brīvais tirgus preču ražošanai, brīvais tirgus preču izvešanai, brīvais tirgus preču ievešanai, un, ja kāds likumiņš kaut ko bremzē - tur ar muitiņu - vai kā -, tad ir absolūti brīva kontrabanda: tikai riskē! Tātad atkal ir brīvība. Šodien tas liberālisms jau ir tāds, ka vairs nevar apsveikt to mūsu brīvību. Liberālisms ir tik liels, ka valsts saimnieciskajā apritē zemnieku jau vairs neredz nemaz, viņš neeksistē. Mums ir lielais bizness, tranzīts, bankas. Lai gan, ja runā par valsti, man ir teikts - un es ticu -, ka Aizsardzības ministrija vienīgā paredz zemnieku aizstāvēt, ja viņam uzbruks, jo tie, pagāni, tomēr mīt uz Latvijas zemes, un ko tad darīs, ja uz to zemi nāk virsū? Tad tas zemnieks ir jāaizstāv. Bet, ja tā nopietnāk runā par to brīvo konkurenci, vai cilvēka intelektuālās spējas vai viņa amata prasme, vai varbūt roku spēks, fiziskais spēks, - vai tā arī nav sava veida prece? Un kāpēc mēs gribam liegt tam ierēdnim konkurēt brīvajā tirgū ar savām spējām, ar savu kolosālo pieredzi, ar darba iemaņām? Mēs gribam ar likumu līdz šim aizliegt viņam to darīt. Tev ir 60 gadi - un pietiek tavu pakalpojumu, ej un atpūties! Vai šeit kaut ko var salīdzināt ar iepriekš teikto par brīvību? Vēl vairāk, - es domāju, šajā nežēlīgā konkurencē jebkuram padzīvojušam cilvēkam sacensties ar jaunu ir ļoti grūti. Ja viņš šajā konkurencē uzvarēs, proti, ja viņa vadītājs uzskata, ka viņš ir spējīgāks, un viņu tur darbā pēc 60 gadiem, būtu vēl dubulti viņam jāpiemaksā, jo viņš ir konkurencē, sīvā konkurencē, uzvarējis. Mēs gribam to noliegt: nē, nevar!

Es domāju, arī piemērs ar Iekšlietu ministriju - noteikti bija domāts savādāk, nekā tika pateikts, - nav visai pareizs, es pretējā gadījumā lieku pretī vēl vienu ministriju, kur ir pretēja situācija,- Mežkopības ministriju, mežrūpniekus. Ko tad darīsim ar tiem ierēdņiem - mežiniekiem? Mežsargi - viņi arī ir ierēdņi, dzīvo valsts sētā, valsts mājā un sevi "piebaro" ar palīgsaimniecību. Pienāk 60 gadi - lasies ar visām aitām un gotiņām! Redziet, kā tas notiek! Tā nevar aiziet, tik strauji. Es domāju, ka mēs visi mīlam šo zemi, un to zemi mīl arī tie, kas ir auguši tajos stagnātu laikos un guvuši to stagnātu izglītību, un mums nebūt neliekas, ka, lai mēs izķepurotos no tā, kur mēs bijām, mums būs jāuzaicina meža sargi no Amazones džungļiem. Es palieku pie tā, ka labāk turēsim savu mežsargu, ja viņš spēj konkurēt ar jauno. Ir jābūt brīvam tirgum. Seiles kundze teica par pensijām. Šodien nav redzams, kad mēs spēsim cilvēku cienīgu pensiju maksāt, bet mēs aizdzenam viņu pensijā, darba spējīgu, - un sēdi! Tā ir nenormāla situācija, un es domāju, ka šis likumprojekts, ko mēs pieņemam tikai pirmajā lasījumā, ies uz otro, ka deputāti to sakārtos un viss būs normāli, jo jāatļauj tomēr ... ja cilvēks var strādāt, tātad viņš drīkst strādāt, arī kā ierēdnis, pēc 60 gadiem, un viņa vadītājam ir tiesības vērtēt viņu, viņa darbu, un, ja viņa vadītājs uzskata, ka jaunais ir spēcīgāks un var viņu atvietot, tādā gadījumā viņam nav tiesību runāt pretī. To likumdošanā ļoti labi var sakārtot. Es domāju, ka Karnupa kungs, kad viņš tā izteicās, īsti laikam tā nedomāja, bet argumenti bija tādi, ka man, vecam stagnātam, šeit sēžot, bija aizvainojuma sajūta. Bet es domāju, ka viss būs normāli, tikai vajag uzmanīties arī ar argumentiem! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Es ar deputātu Karnupu nestrīdēšos, bet maniem kolēģiem Endziņam, Resnajam un Seiles kundzei neapšaubāmi ir taisnība. Te ir runa par mūsu, par Latvijas, cilvēkiem, un tam no viņiem, kas spēj vēl strādāt, - tam ir tāda iespēja jādod, tāpēc šis likums ir jāatbalsta un pirmajā lasījumā jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts pirmā lasījumā.

J.Lagzdiņš (LC).

Es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu, ka priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu ir iesniedzami līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo jautājumu, jāizskata iesniegums Saeimas Prezidijam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz 23.februāra sēdē izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pēc likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" izskatīšanas. Vai deputātiem nav iebildes? Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Nebūtu iebildumu pret šā likumprojekta ātrāku izskatīšanu, bet es gribētu ierosināt tomēr izskatīt to pēc darba kārtības 25.punkta, jo likums par sabiedriskām organizācijām ir cieši saistīts ar Vēlēšanu likumu un normu, kura paredz, kā iesniegt politiskām organizācijām kandidātu sarakstus. Ja mēs negrozīsim šo Sabiedrisko organizāciju likumu savlaicīgi, tad nevarēs spēkā stāties tā norma, kas uzliek pienākumu politiskām organizācijām... tātad, ka politiskās organizācijas var veidot tikai 100 vai 200 pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Vai komisija uzstāj, ka vajag balsojumu? Es šeit domāju Budžeta un finansu komisiju. Komisijas vadītāja Kehra nav, deputāte Poča ienāca zālē. Viņa piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Jāņa Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā runās Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Līgotnis (LC).

Tā, godātie kolēģi, šis ir dokuments nr.90, un uz pirmās lapas jūs redzat pašu likumu, bet uz visām nākamajām ir šī salīdzinošā priekšlikumu tabula ar 15 priekšlikumiem. Tātad kreisajā pusē ir pašreiz spēkā esošā likuma redakcija, ja tādi panti vispār Kriminālkodeksā ir, vidējā daļā ir redzams priekšlikums un pa labi ir komisijas slēdziens vai komisijas precizēta redakcija.

Tātad - pirmais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, un tāds ir nepieciešams, jo Kriminālprocesa kodeksā vairs nav 50.1 panta trešās daļas, tas ir viens iemesls. Un otrs iemesls, kādēļ tas ir vajadzīgs, ir tas, ka šeit ir nepieciešams arī papildināt ar šo 24.pantu un 50.pantu, jo arī tajos ir atsauce uz šiem trim Kriminālkodeksa pantiem - uz 184.1, 185.1, 186.1. Komisija atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Otrs labojums arī ir mūsu komisijas ierosināts - aizstāt vārdu "robežsargs" ar vārdu "karavīrs", jo tas ir plašāks jēdziens un mums šķiet, ka vienlīdz valstiski svarīgi ir aizsargāt gan tā karavīra statusu, kurš sargā robežu, gan to, kurš sargā munīcijas noliktavu, gan arī to, kurš stāv pie Brīvības pieminekļa, viņi visi ir karavīri.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Līgotnis. Nākamais priekšlikums - trešais. Mēs esam ierosinājuši šajos pantos aiz vārda "karavīrs" ielikt tekstu "valsts drošības iestāžu amatpersona". Mēs uzskatījām, ka šie cilvēki, kas drošības dienestā un citos dien, - ka tie jāaizsargā tāpat kā policists, zemessargs, kā karavīrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A. Līgotnis. Trešais priekšlikums - to mēs komisijā saņēmām no Juridiskās komisijas, un tur ir ierosināts no attiecīgā panta svītrot vārdu "milicijas". Mūsu komisija to ir noraidījusi - un noraidījusi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja tas tiktu svītrots, tad būtu no soda izciešanas jāatbrīvo visas tās personas, kuras patlaban turpina izciest sodus par šādiem noziegumiem.

Otrs. Ja mēs šo vārdu svītrosim no pašreiz spēkā esošā Kriminālkodeksa panta, mums nebūs iespējas saukt pie kriminālatbildības arī nākotnē tās personas, kuras mēs kaut vai sakarā ar 1991. gada 20. janvāra uzbrukumu Iekšlietu ministrijai varētu pēc šiem pantiem saukt pie atbildības. Tur ir citas problēmas, ka mēs viņus nevaram šobrīd rokā dabūt, bet, ja mēs to varētu izdarīt, tad mums būtu juridiska problēma un mēs nevarētu šos pantus piemērot. Tādēļ mūsu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Līgotnis. Nākamais ir 5. priekšlikums. To ir ierosinājis Ministru kabinets, un šeit ir cita redakcija Kriminālkodeksa 81. pantam dota. Šeit gan ir rakstīts labajā ailē, ka komisija to ir noraidījusi, bet tas neatbilst īsti precīzi faktiskajam, jo mēs to atbalstām, taču esam uzlabojuši, sadalot to divās daļās, jo neapšaubāmi ir tas, ka par darbībām, kuras tikai var izraisīt katastrofu vai līdzīgas sekas, ir jābūt citai atbildībai nekā par darbībām, kuru rezultātā šādas sekas kā katastrofa, avārija ir iestājušās. Tātad, atbalstot šo priekšlikumu, mēs esam to kvalitatīvi pilnveidojuši un ieteikuši pieņemt komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Līgotnis. 6. priekšlikums. Arī tas ir no Ministru kabineta. Tas tiek akceptēts tāds, kādu Ministru kabinets ir iesniedzis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Līgotnis. 7. priekšlikums - papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu pantu par elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes zādzību. Arī tas nāca no Ministru kabineta, un autors faktiski ir bijušais enerģētikas valsts ministrs Krēsliņa kungs. Mēs šo priekšlikumu noraidījām, jo tas ir nekvalitatīvs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu!

A.Līgotnis. 8. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu tribīnē!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Man ir jautājums: kas ir nekvalitatīvs? Vai to nevarētu referents paskaidrot?

A.Līgotnis. Jā, es tūlīt, protams, paskaidrošu. Nekvalitatīvs tādēļ, ka redziet, šā panta nosaukums ir ... "Zādzība". Mūsu Kriminālkodeksā ir pants "Zādzība". Tas ir 139. pants. Un, ja grib kādu sodīt par šādu rīcību, tad nav nepieciešams otrs. Pie tam šeit ir otra problēma. Šis pants ir uzrakstīts tādā veidā, ka tas nebūs piemērojams. Tādu nodarījumu, par kādu šeit lūdz noteikt sodu, nav iespējams nekādi un nekādā veidā pierādīt, jo... nu ko reālā situācijā var pierādīt? Var pierādīt, ka kāds ir pieslēdzies elektrotīklam, apejot skaitītāju, ka ir patvarīga pieslēgšanās notikusi, ka ir notikusi skaitītāja bremzēšana vai pat ir panākts, ka tas griežas pretējā virzienā, bet to, ka pieslēgšanās rezultātā caur tīklu kaut kas ir aizgājis, - to nav iespējams nekad pierādīt, jo neviens zaglis, neviens šāds patvarīgs enerģijas izmantotājs, skaitītāju tam savam nelikumīgi pievienotajam vadam jau klāt nebūs pielicis. Tā ka tas ir "miris" pants jau no pašas dzimšanas, un tāpēc mēs to noraidījām. Protams, mēs saprotam, ka šeit ir problēma, un, noraidot šo priekšlikumu, mēs aizsūtījām attiecīgajam valsts ministram vēstuli komisijas vārdā, kurā ieteicām viņam griezties pie Tieslietu ministrijā strādājošās darba grupas, kura veido Kriminālkodeksu un kurā cilvēki tieši par šo uzdevumu naudu saņem no valsts, konsultēties un radīt tādu panta redakciju, kuru būtu iespējams ne tikai pieņemt, bet arī realizēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sinka uzstāj, ka vajag balsojumu? Nē. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Līgotnis. 8. priekšlikums, kurš ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, ir par 151.3. pantu - "Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas". Mēs to esam akceptējuši ar precizējumu, ka tiek precizēts, kas tā ir par deklarāciju, - ka tā ir ienākumu deklarācija. Par citām deklarācijām šajā pantā nevarētu būt runa, jo šis pants atrodas Kriminālkodeksa nodaļā, kura saucas "Saimnieciskie noziegumi". Tātad tur var būt runa tikai par naudu, tikai par īpašumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Līgotnis. 9. priekšlikums. Saņēmām no Juridiskās komisijas. Tas ir priekšlikums pilnveidot, precizēt 157. pantu par augu slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu. Šeit jauns ir tas, ka nāk klāt tieši nezāļu apkarošanas noteikumu pārkāpšana. Grūti mums spriest, cik tas aktuāli patlaban ir, bet vismaz teorētiski tādu iespēju pieļaut var, ka kāds jaunais zemnieks, vēlēdamies sev labu ražu radīt, var nomiglot bezmaz vai visu rajonu, kā rezultātā citiem kaimiņiem var viņu stādi, augi iznīkt, bišu dravas var postā iet, un tāpēc arī mēs to esam atbalstījuši, tiesa gan, mēs esam gribējuši palielināt šo sodu un iespējas variēt sodu, esam paredzējuši arī brīvības atņemšanu šā panta sankcijā - tātad līdz 1 gadam maksimāli tas būtu, un naudas sodu mēs arī esam variējuši, naudas sods būtu no 10 līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Mēs iesakām pieņemt komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. 10. priekšlikums. Arī tas ir no Ministru kabineta. Autore ir Valsts statistikas komiteja, un arī šo pantu mēs esam noraidījuši. Noraidījām to tādēļ, ka tas ir izstrādāts nekvalitatīvi, jo Kriminālkodeksā patlaban ir pants ar numuru 147.3. Šis pants saucas "Grāmatvedības datu sagrozīšana un slēpšana". Un, ja mēs salīdzinām šo manis nosaukto pantu ar to, ko mums šeit Ministru kabinets ir licis priekšā, tad mēs redzam, ka 147.3. pants ir praktiski gandrīz identisks ar to... ar tām darbībām, kuras ir paredzētas 161.3. panta otrajā daļā, šā ierosinātā panta otrajā daļā. Ja tāds tiktu pieņemts, tad nu būtu galīgs haoss un neviens jurists nezinātu, kurš pants ir piemērojams. Arī šajā gadījumā mēs griezāmies pie autoriem ar ieteikumu izmantot šo darba grupu, kuru algo mūsu valdība, un kopā ar viņiem uz trešo lasījumu sagatavot tādu redakciju, kuru būtu iespējams realizēt un kura atrisinātu tos uzdevumus, kurus ir centušies risināt šie autori. Tātad durvis šeit nav aizvērtas, uz trešo lasījumu mēs gaidītu attiecīgu priekšlikumu un varētu to iekļaut projektā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Līgotnis. 11. priekšlikums ir no Juridiskās komisijas. Tiek papildināta 186.2. panta otrā daļa ar vārdiem "kā arī vēlēšanu komisijai". Tuvojas vēlēšanas, ir pieņemts pirmajā lasījumā šis Vēlēšanu likums, un jārada garantijas, kas nodrošinātu tās informācijas, kura ir nepieciešama vēlēšanu komisijām, garantētu saņemšanu - un pie tam lai tā būtu patiesa. Mēs esam akceptējuši to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Līgotnis. 12. pants. Ir pieņemts jauns likums par valsts robežu, ir Ministru kabineta noteikumi par robežas režīmu, un mums Kriminālkodeksā ir nepieciešams pants, kurš precizē un nosaka atbildību par šo robežas režīma noteikumu pārkāpšanu. Tas ir šis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par grozījumiem 192. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Jūs tikai pārteicāties, jo sākumā teicāt, ka 12. pants... 12. priekšlikums.

A.Līgotnis. Jā, 12. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 192. pants. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. 13. priekšlikums. Autors - Ministru kabinets. Jaunā redakcijā tiek likts priekšā izteikt Kriminālkodeksa 203.1 pantu. Komisija to ir akceptējusi. Aicinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Līgotnis. 14. priekšlikums. Autors ir ministrs Gūtmaņa kungs. Te ir runa par braukšanas biļešu, talonu vai citu zīmju, kas paredzētas norēķiniem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, nelikumīgu izgatavošanu, pārdošanu vai izplatīšanu. Arī šo priekšlikumu mēs esam akceptējuši, taču to pilnveidojuši, jo tādā veidā, kā viņš bija iesniegts, pieņemt nebija iespējams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāds sods kā labošanas darbi Kriminālkodeksā vairs nepastāv, un arī naudas sods mums visā Kriminālkodeksā patlaban tiek noteikts nevis precīzā naudas summā, bet ir izteikts minimālo algu apmēros, jo tas saistīts ar inflāciju. Aicinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gūtmanis piekrīt? Jā. (No zāles deputāts A.Gūtmanis: "Piekrīt!") Deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Līgotnis. Un beidzamais - 15. - priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, jo, stājoties spēkā šim likumam, ir jāatceļ Ministru kabineta 81. panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 166.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Rezultātu. Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Un priekšlikumus, kolēģi, es lūgtu iesniegt tā, kā Rullī ir noteikts, - 5 dienu laikā, līdz 28. februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Priekšlikums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". Otrais lasījums. Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jums ir dokuments nr. 93 un arī dokuments nr. 1227. Starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumu nav. Tātad es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

P.Elferts. Jūsu priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 9. martam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Ministru kabineta noteikumi nr. 17 "Būvniecības noteikumi"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 33 - likumu par būvniecību. Būvniecība ir ļoti svarīga jebkuras valsts tautsaimniecības nozare. Būvniecības galaprodukts ir ēkas un būves, kas parasti kalpo vairākas paaudzes, dažkārt pat gadsimtiem ilgi, tādējādi būtiski ietekmējot apkārtējo vidi, tās kvalitāti un iedzīvotāju labklājības līmeni. Ēkas un būves ir viens no visbūtiskākajiem nekustamā īpašuma veidiem, būvniecības procesā tiek radīta nacionālā bagātība, kuras vairošanā un saglabāšanā ir ieinteresēta valsts un tauta. Tajā pašā laikā būvniecība ir sarežģīts, bieži arī bīstams process, jo pieļautās kļūdas un paviršības var izsaukt smagas avārijas gan pašā būvniecības procesā, gan arī vēlāk - ēkas un būves ekspluatācijā. Tāpēc visās valstīs būvniecības kārtība tiek reglamentēta ar likumdošanas aktiem. Šis likums sakārtos mūsu valstī visus šos jautājumus, kas saistīti ar būvniecību.

Šajā likumā ir pavisam 10 daļas - "Vispārīgie noteikumi", "Būvniecības pārzināšana", "Būvniecības licencēšana", "Būvniecības pamatnoteikumi", "Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu sertifikācija", "Būvniecības uzraudzība", "Būvniecības kontrole", "Sagruvušu būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana"", "Atbildība un apdrošināšana būvniecībā" un "Īpašie noteikumi".

Likumprojekta izstrādes gaitā tika izmantota kaimiņvalstu, it sevišķi Skandināvijas valstu un Vācijas, pieredze šādu likumu izstrādē. Pieņemot likumu par būvniecību, būs jāizdara grozījumi Latvijas būvnormatīvos un jāatceļ dažas no pagaidām vēl spēkā esošajām PSRS celtniecības normām un noteikumiem. Šis likums būs tā saucamais "jumta" likums. Lai tas varētu pilnībā darboties un nebūtu jāatsaucas uz okupācijas laika normatīvajiem aktiem, nekavējoties būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par arhitektu un būvinženieru praksi un par būvmateriālu un būvizstrādājumu obligāto sertifikāciju. Sīkāk būvniecības kārtības regulēšana paredzēta būvnormatīvos un standartos.

Es lūgtu, godātie kolēģi, pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim, kas nav ņemts vērā, izstrādājot šo likumu. Proti, kopš vairs nenotiek nekādi meliorācijas darbi vai gandrīz nekādi meliorācijas darbi, acīmredzot sabiedrība jau ir piemirsusi, ka arī meliorācija ir būvniecība, un savā laikā no visiem kapitālieguldījumiem, kas tika atvēlēti lauksaimniecībai, tieši meliorācijas būvēs ir ieguldīti vislielākie līdzekļi, ja nemaldos, tālaika, 1990. gada, cenās, kāds pusotrs miljards rubļu. Un bez tā, ja šīs meliorācijas nebūtu bijis, tad laukos vispār nebūtu iespējams saimniekot, un tas, ka mēs pašreiz smaidām par tālaika meliorāciju un pukojamies: redz, ko tie melioratori ir sastrādājuši, faktiski tā ir apmēram tāda pati pukošanās kā par to, ka ir uzcelts Ķengarags un Pļavnieki, un citi tie rajoni, lai arī kādi nu viņi ir... Bet bez šiem rajoniem jau nebūtu kur dzīvot, un tāpat arī bez meliorācijas nebūtu pašas lauksaimniecības. Un tāpēc... tas likumā neko īpaši, protams, nemaisa. Likums ir tik vispārīgs, ka šīs daļas trūkumu... šī daļa tikai atgādina... Piemēram, 2. nodaļā "Vispārīgie jautājumi" varētu atgādināt un ierakstīt tur arī likumu par meliorāciju, kur minēti citi likumi par ostām, par aviāciju, par autoceļiem... Turpat vajag atgādināt un ierakstīt arī 1993. gada 20. aprīlī pieņemto likumu "Par meliorāciju".

Un vēl. Kādās atsevišķās vietās acīmredzot tas ir nepieciešams? Tas ir nepieciešams acīmredzot arī ceturtajā nodaļā "Par būvniecības licencēšanu", kur ir jāizlemj, kādos gadījumos tas būtu attiecināms arī uz meliorāciju un kādos gadījumos nebūtu attiecināms. Citādi var gadīties, ka vienam zemniekam, kurš ar paša spēkiem nolēmis, teiksim, izbūvēt tur kādu drenu sistēmu, ka arī viņam tur sāks prasīt licencēšanu vai kādus tur noteikumus, tas tur ir jāizšķir.

Tad tālāk es vēl gribētu atzīmēt, ka manī pārdomas izsauc 5. nodaļa "Būvniecības pamatnoteikumi", kur pašvaldībai līdz detaļplānojuma izstrādāšanai ir tiesības atturēties no būvprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no iesnieguma saņemšanas dienas. Mani baida tā birokrātija, kāda tur var izvērsties, jo 12 mēneši tomēr ir liels laiks. Vai tiešām tik liels laiks ir vajadzīgs pašvaldībai, lai, kā saka, viņa varētu izlemt?

Tad vēl man pārdomas izraisa devītā nodaļa "Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana". Par kultūras pieminekļu sarakstu neko negribētos apstrīdēt, bet sagruvušās būves... Te ir rakstīts: "Būves, kuras kopumā vai daļēji ir sagruvušas vai ir tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai bojā ainavu, to īpašniekiem saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu ir jāsaved kārtībā vai jānojauc." Redzat, es domāju, ka pašreiz, kad laukos īpaši ienākumi ir ierobežoti, ir daudzas tādas ēkas, kuras, patiesību sakot, būtu jāsaved kārtībā vai arī būtu jānojauc, bet, tā kā šo līdzekļu nav, tad mēs te varam nonākt pie tā, ka pašvaldība pieņem lēmumu, ka jauc tik nost, ja nespēj jumtu salabot. Tad varam nonākt tādā pašā stāvoklī, kā tas bija 70. gadu vidū, kad melioratori jauca viensētas nost, un mēs tagad pārmetam par šo lielo zaudējumu. Es domāju, ka būtu jāpadomā, vai tik kategoriska šī norma te ir vēlama, vai mēs ar to vēl vairāk nesakaitināsim, teiksim, mūsu lauku cilvēkus, kuri taču ne jau savas vainas dēļ nesaved savas ēkas kārtībā, bet tikai tāpēc, ka ienākumu nav.

Kopumā es uzskatu, ka likumprojekts ir labs un ka tas ir pirmajā lasījumā jāpieņem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas teikt galavārdu? Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Es arī atbalstu iepriekšējā runātāja sacīto. Labojumi ir jāizdara, arī es piekrītu tam, bet pamatā likums ir labs, un es lūgtu kolēģus to pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Ministru kabineta noteikumi nr. 17 "Būvniecības noteikumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Lambergs. Paldies! Es lūgtu kolēģus iesniegt labojumus un papildinājumus līdz 9.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis. Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Začerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, ziemas sesijas dokumentu nr. 15 un dokumentu nr. 15-b. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Iesniegti kā Ministru kabineta noteikumi nr. 9, kas izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Labojumi var attiekties uz pašlaik vēl esošajām paju sabiedrībām. Pagājušajā gadā to bija vēl ap 191 no 613. Pašlaik paju sabiedrību likvidācijas process notiek diezgan strauji, un acīmredzot patlaban to skaits ir ievērojami mazāks. Projekta labojumi dod iespēju paju sabiedrībām lemt par objektu nošķiršanu. Pašlaik spēkā esošais likums, tā 19. pants nosaka, ka, ja kāds paju īpašnieks vai paju īpašnieku grupa vēlas privatizēt kādu inventarizācijas sarakstā nodalītu tehnoloģisku objektu, viņiem ir tikai jāiesniedz pieteikums. Un, ja nebija citu kandidātu uz šo objektu, tad pēc mēneša pieteicējs oficiāli varēja pārņemt šo objektu savā īpašumā. Bez šaubām, praktiskajā dzīvē notika tā, ka vispirms pieteikumi tika iesniegti uz visizdevīgākajiem, visrentablākajiem objektiem, un tie tika privatizēti jeb, kā tautā šo procesu nosauca, "prihvatizēti". Bieži vien šie privatizētie objekti tūlīt pēc tam tika izpārdoti, un fermas praktiski tika izpostītas. Līdzīga situācija daudzās vietās ir arī ar kaltēm un pat ar darbnīcām. Paju sabiedrība, palikusi bez rentablākajiem objektiem, nespēja ekonomiski eksistēt un likvidējās.

Es gribu, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, kas ieguva un kas zaudēja no šāda privatizācijas procesa. Ieguva, bez šaubām, tie, kas privatizēja visrentablākos objektus. Ļoti žēl, ka to nav daudz. Lielākā daļa tomēr ir zaudētāji, un zaudētāji pirmām kārtām ir visi palikušie paju īpašnieki. Kur izpaudās viņu zaudējums? Viņu zaudējums, pirmkārt, izpaudās tanī apstāklī, ka bez rentabliem objektiem nosacīti attīstības procesā samazinājās kopējā paju vērtība. Likvidējoties paju sabiedrībai, radās ļoti daudz bezdarbnieku. Visvairāk un vissmagāk tomēr cieta pensionāri, jo paju sabiedrības lielāko tiesu, vismaz tās, kas vēl bija saglabājušās, pensionāriem kompensēja komunālos pakalpojumus - kompensēja apkuri, mazdārziņu apstrādi, piemājas saimniecību zemes apstrādi, dzēšot pamazām viņu pajas. Tagad tāda situācija ir likvidēta.

Bet no šī privatizācijas veida zaudēja arī zemes īpašnieki - tie zemes īpašnieki, kuri šinī brīdī vēl nav spējīgi apsaimniekot savu zemes īpašumu, jo viņiem nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu šo zemes apsaimniekošanu. Bez tam, likvidējoties paju sabiedrībai, viņiem bija jāpārņem šī zeme un jāsāk maksāt nodokļi. Rezultāts ir tāds, ka daudzi zemes īpašnieki nesteidzas reģistrēt savu zemes īpašumu, lai nebūtu jāmaksā zemes nodoklis. Lielas platības palika neapstrādātas un neapsaimniekotas.

Zaudēja arī pagasti, jo viņi nesaņēma par visām platībām zemes nodokli. Acīmredzot mums tomēr būtu jāveicina privatizācijas process, nevis "prihvatizācijas" process. Un varbūt vajadzētu virzīt privatizācijas turpmāko procesu uz to, lai jautājumu par paju sabiedrības pastāvēšanu vai nepastāvēšanu izšķir zemes īpašnieks. Jūs zināt, ka saskaņā ar likumu par zemes reformu, par zemes privatizāciju juridiskās personas tuvākajā laikā (vēl nepilni divi gadi), zaudēs zemes lietošanas tiesības. Un es atkārtoju, ka daudzi no zemes īpašniekiem nezina šajā brīdī, ko iesākt ar savu zemi. Viņiem pašlaik nav tāda kapitāla un iespēju šo zemi apsaimniekot.

Mēs esam izdarījuši labojumus Zemes privatizācijas likumā, kas dod juridiskajām personām tiesības iepirkt zemi, slēgt līgumus par nomu ar zemes īpašnieku, bet zemes īpašniekam dod iespēju iesaistīties paju sabiedrībā ar zemi kā kapitāla daļu, saglabājot vai nesaglabājot zemes īpašuma tiesības. Acīmredzot vispareizākais būtu, lai tieši šie cilvēki izšķir paju sabiedrības likteni. Ja paju sabiedrība būs pietiekami spēcīga un zemes īpašniekam būs ekonomiski izdevīgi slēgt attiecīgu līgumu ar šo paju sabiedrību, tad varēs tikt turpināts ražošanas process, zeme nepaliks tukša. Darbosies paju sabiedrības, un gūs savu ienākumu arī zemes īpašnieks.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu komisijas sēdē, akceptēja to pirmajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt šo lēmumu un akceptēt to arī pirmajā lasījumā savā sēdē.

Vēlreiz gribu aicināt - acīmredzot mums jādomā par to, lai notiktu privatizācija, nevis "prihvatizācija". Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es varētu uzreiz četros vārdos pasacīt, ka es ieteiktu noraidīt šo labojumu. Es citēju, ko tieši noraidīt: "Ja sabiedrība uzskata par lietderīgu saglabāt kādu no saviem ražošanas vai apkalpojošās sfēras objektiem saimnieciskās darbības veikšanai, tad jautājumu par šādu objektu nošķiršanu izšķir ar balsojumu sabiedrības dalībnieku kopsapulcē saskaņā ar šā likuma 18.panta nosacījumiem." Redzat, ir jāizvēlas vai nu mēs ejam uz privatizāciju, vai mēs ejam uz "prihvatizāciju", kas jau ir notikusi, un ne jau manas vainas dēļ, un varbūt arī ne jūsu vainas dēļ. Bet diemžēl reanimēt kolhozus... Tiešām es te redzu vēlēšanos atjaunot kolhozus.

Pieņemsim tā. Zaščerinska kungs šeit ļoti lieliski argumentēja, ka zemnieks nezina, ko ar zemi darīt, un arī par pensionāru slikto rēķinu. Bet tad paskatīsimies tā. Labi, pieņemsim, ka ir vēl kāda kalte palikusi paju saimniecības rīcībā, kaut gan maz ir tādu. Nav jau vairs. Pieņemsim, kāda degvielas uzpildes stacija vēl ir palikusi. (No zāles deputāts E.Kide: "Nav jau vairs!") Nu pieņemsim. Vai ar to saglābs šo paju saimniecību - es šaubos. Vai ar to tiks pensionāriem pensijas? Sociālie maksājumi? Es šaubos. Ja mēs, trīs zemnieki Saeimā, kopā gribam vēl, teiksim, par pajām... Mēs esam iepirkuši pajas un gribam privatizēt šo pašu pēdējo kalti... Es pieļauju, ka labā variantā varētu tā kalte palikt arī tai paju sabiedrībai, varētu palikt. Es piekrītu. Labā variantā.

Bet ir divas puses. Tad pasakiet, cik saimniecībās vai esošajās paju saimniecībās Latvijā ir labāks vai sliktāks stāvoklis! Es šeit gribu pieminēt vienu - Saldus rajona "Griezi", bijušo "Komunāru". Lūk, tur ir kooperatīvs. Tur ir kooperatīvā saimniecība. Tur cilvēki domāja un ne priekšsēdētājs, ne arī kolektīvs neļāva izsaimniekot mantu. Nevienu! Un, ja kāds gribēja zemi saņemt, tad tas to saņēma. Un viņš ar šo zemi iegāja atpakaļ tajā kooperatīvā. Blakus ir "Pampāļi". Tāpat lieliski saimnieko. Tā ir kooperācija. Bet vairumā šajos kolhozos un paju saimniecībās diemžēl "izprihvatizēja". Es gribu pajautāt tā: ja nu man tās pajas ir, vēl ir diviem vai trijiem pajas un mēs gribam to kalti privatizēt, vai tad mēs to galu galā izsaimniekosim? Tā jau nav lopu kūts, bet kāpēc ar manām pajām, ar manu naudu, pat neizmaksājot naudu bieži vien paju saimniecībā... pat priekš bērēm cilvēks nevar dabūt naudu ārā par savām pajām, un nezin cik ilgi viņš varēs gaidīt... Cik ilgi ar manu naudu rīkosies pārējie sabiedrības locekļi? Ar kādām tiesībām? (No zāles deputāts E.Kide: "Īpašnieka!") Ar kādām īpašnieka tiesībām? Nē, es iesaku noraidīt šo! Es varbūt jums pietiekami neizskaidroju, bet šeit ir divas puses.

Ja mēs ejam konkrēti, cienījamais "Latvijas ceļš", uz privatizāciju, tad iesim! Nevis uz to, kā šeit saka, "prihvatizāciju". Nē, tā diemžēl ir jau notikusi! Un to pieļāva vairums kolhozu vadītāju, pieļāva to, bet tur, kur bija loģiski kolhozu vadītāji, es atkārtoju vēlreiz, kā "Grieze" un tamlīdzīgi... Šeit ir divas puses. Varbūt tad tomēr iesim to straujāko privatizācijas ceļu. Ir arī enerģiski un loģiski domājoši paju sabiedrībās strādājošie paju biedri, kas, privatizējot kādu objektu, dod darba vietas arī tiem pašiem pensionāriem vai paju sabiedrībās strādājošajiem. Šeit ir divas puses. Es tomēr iestājos par to, ka tas ir jānoraida.

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tālāk Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es vispirms varbūt teiktu tā, un citētu Seiles kundzi, kā viņa saka no šīs tribīnes, - ka viņa priecājas par to, ka, braucot mājās uz Dundagu, viņa redz zemnieku saimniecības, redz šīs jaunās kūtis, jaunās ēkas, kur zemniecība plaukst. Diemžēl tādu panorāmu ir ne visai daudz Latvijā. Par to arī mēs esam runājuši no šīs tribīnes. Arī es to daru ar ļoti lielu prieku. Es ar prieku, bet reizē arī ar lielām bažām skatos tajās vietās, kur zemnieki sāk faktiski no nulles, sāk ar lāpstu un ar entuziasmu. Ar to viņi šo darbu uzsāk. Es pats kādreiz arī esmu cīnījies ar savu piemājas zemīti un zinu, ko tas nozīmē - visus šos darbus veikt, ja tev nav attiecīgas tehnikas vai nav zirga pie rokas.

Bet mani vienlīdz pārmāc tāds smagums sirdī, kad es, dažreiz dažādos ceļos braukdams, braucu garām šīm izpostītajām fermām. Nav svarīgi, vai tā ir ferma, bet izpostītam un atstātam īpašumam. Un it kā jau visi saprot, ka tā tam it kā vajadzētu notikt, bet tad uzreiz saprot... Es šeit domāju ne par izpostīšanu, bet to, ka šī lielferma nevarēja eksistēt tādā veidā, kāda tā eksistēja. To it kā saprot ar prātu, bet tad atkal saprot, ka tur ieguldīts milzīgs darbs, tur ieguldītas milzīgas materiālās vērtības, kuras tie paši cilvēki vien ar savu darbu ir radījuši. Un tagad atkal turpat blakus šis viens pats zemnieks cīnās ar lāpstu uz tās zemes. Un tad rodas šīs smagās pārdomas.

Bet tagad konkrēti par šo likumprojektu. Šo jautājumu es uzdevu jau Augstākajā padomē, un man Lauksaimniecības komisija toreiz atbildēja ļoti vienkārši un ļoti daudzsološi, ka privatizācija notiks normāli, ka no šīm lielajām fermām, kaltēm un tā tālāk veidosies mazāki uzņēmumi, viss būs apritē un viss būs ļoti labi. "Ļoti labi" tas nenotika. Tagad ir palikušas, kā te teica, nez cik tur paju sabiedrības - 100 vai 150, un tas jau nebūtu svarīgi, bet runa ir par pašu principu. Grīga kungs... deputāts Grīgs šeit runāja ļoti vienkārši, varbūt arī saprotami, bet ne līdz galam pareizi. Viņš teica tā: kāpēc man, mums, trim zemniekiem, neļauj privatizēt šo fermu par manis paša pajām un par tām pajām, kuras es esmu iepircis? Šī visa lieta ir kārtībā, un te nekādu pretenziju nav, bet man tālāk rodas jautājums: un ko darīs tie 200 cilvēki, teiksim, šie 200 cilvēki vai vienalga, cik, kuri palikuši bez darba? "Panorāmā" skatoties ciematus, ir 200 un vairāk tādu cilvēku, bet pieņemsim, ka ir 200. Tātad 3 ar savām pajām, vai arī tās nopērkot no citiem, var privatizēt šo objektu, bet tiem pārējiem - 150 vai 50, vai 40 - nav nekādas teikšanas un viņi paliek uz plikas šī ciemata zemes. Es domāju, ka tas nav pareizi. Un te nav runa ne par kādiem kolhoziem, sovhoziem vai kaut ko citu. Ir runa par elementāru taisnīgumu un godprātību. Tikai par to ir runa, jo kas to zina, kas būs pēc gadiem, - kolhozi, sovhozi, kooperatīvi, kādi kooperatīvi vai kādi īpašnieki. Viss attīstīsies tā, kā tam ir jāattīstās.

Un tagad par šo lēmuma projektu. Šis lēmuma projekts jeb Ministru kabineta noteikumi, protams, līdz galam, manuprāt, arī nav taisnīgi. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Jo, ja tiešām šī paju sabiedrība strādā, ja tur strādā tādi paši paju īpašnieki kā tie trīs, kas ar savu vai svešu naudu grib nošķirt šo objektu un atņemt citiem cilvēkiem līdztiesības iespējas uz šo objektu, un ja kopsapulce tiešām nobalso, ka viņi nepiekrīt šai privatizācijai, ka viņi turklāt grib šo objektu izmantot un izmantot arī savas pajas, kuras viņiem arī ir tāpat kā šiem trim zemniekiem, bet kuras pirmie varbūt nav iepirkuši, vai nav bijusi iespēja iepirkt no citurienes, tad šiem trim zemniekiem ir jāizmaksā viņu paju vērtība, ja viņi to pieprasa. Un tāpēc es aicinātu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, bet otrajā lasījumā es par tādu nebalsošu, ja komisija neiestrādās priekšlikumu. Es tagad varu tikai konceptuāli teikt - ja kopsapulce noraida paju īpašniekam viņa prasību par šī objekta privatizāciju un ja šis paju īpašnieks pieprasa izmaksāt savas pajas, tad šai paju sabiedrībai ir tiešām jāizmaksā šo paju vērtība, bet to paju vērtība, kas jums, Grīga kungs ir, nevis to, kuras jūs kaut kur būsit sapircis. Tikai tā! Tāpēc es ierosinu, lai otrajā lasījumā būtu šis būtiskais papildinājums šeit iekšā. Tad vismaz, no mana viedokļa, tas būtu taisnīgi pret tiem 200 cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas pajas, bet kuriem nav šo apgriezienu, ka viņi var momentā privatizēt to labo objektu, bet tiem trijiem, kas grib privatizēt un kam kopsapulce to liedz, viņiem, manuprāt, šīs pajas ir jāizmaksā, turklāt jāizmaksā nevis kādos sertifikātos, nevis kādos citos paju sabiedrības dokumentos vai obligācijās, bet naudā.

Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums visiem, šeit zālē sēdošajiem, ir viens mērķis. Un tas mērķis ir, lai Latvijā būtu mazāk neapstrādātu lauku, lai būtu sociāli nodrošināti pensionāri, lai mēs visi būtu nodrošināti ar pārtiku. Tikai uz šo mērķi mēs varētu iet pa dažādiem ceļiem un dažādos veidos. Pašlaik šis spēkā esošais likums faktiski mums pieļauj tikai vienu ceļu, un šā ceļa rezultātā, kā Grīga kungs minēja, ir arī vairāki labi piemēri, teiksim, paju sabiedrība "Grieze", kas darbojas, bet es varētu minēt arī pretēju piemēru. Šeit sēž deputāts Jurkovskis, un viņš zina, kā beidzās šī likuma īstenošana Kuldīgas "Remtē". Šajā likumā pieļauto darbību rezultātā tika izputināta tāda saimniecība kā "Lubāna" Madonas rajonā, jo tas ļauj nelielai cilvēku grupai privatizēt svarīgākos objektus un tādā veidā paralizēt, padarīt par neiespējamu pārējās lielās kopsaimniecības - paju sabiedrības... Es atvainojos, tās darbinieku vēlēšanos darboties kopā.

Komisijas sēdē tika izteikts tāds pārmetums, ka šis priekšlikums faktiski padara par neiespējamu paju sabiedrības sadalīšanos pēc zemes lietošanas tiesību izbeigšanās, tātad pēc 1996.gada 1.septembra. Un tāpēc, ja Saeima atbalstīs pirmajā lasījumā esošo redakciju, tad uz nākošo lasījumu zemkopības ministrs iesniegs tādu papildinājumu, ka šis piedāvātais priekšlikums darbojas līdz zemes lietošanas tiesību izbeigšanās brīdim. Un es domāju, ka vērā ņemams ir arī tas priekšlikums, ko izteica Gorbunova kungs, un mēs varētu piekrist iestrādāt to otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bresis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

V.E.Bresis (TPA).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka tas ir visādā ziņā ļoti apsveicami, ka mēs tā nopietni diskutējam par šo problēmu, jo šī problēma faktiski saistās ar lauksaimniecības kā nozares stāvokli mūsu valstī. Un es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai šī nozare nenīktu. Lai, kā mēs, faktiski visas politiskās partijas, solījāmies laukiem, lai lauki zeltu, lai tie laucinieki būtu bagāti un visa šī infrastruktūra būtu labi sakārtota. Lai mūsu bērni varētu laukos iet skolās un šad tad arī aizbraukt uz teātri, - un tā tālāk. Bet, kad mēs skatāmies, kā notiek reālajā dzīvē, tad redzam, ka diemžēl šajā reālajā dzīvē notiek šodien pilnīgi pretēji. Ja mēs tā nopietni analizējam faktisko lauksaimniecības ražošanas līmeni mūsu valstī šodien - un es domāju, ka daudzi mūsu kolēģi gluži vienkārši nav varējuši šo statistiku saņemt un acīmredzot laika trūkuma dēļ arī nav spējuši varbūt tā dziļāk iedziļināties, - tad es jums gribētu teikt, lūk, ko. Ja mēs apmēram salīdzinām mājdzīvnieku skaitu mūsu valstī, mūsu valstī ražoto produkcijas daudzumu un citus ļoti nopietnus rādītājus, kuri raksturo lauksaimniecības kā nozares kritērijus, tad es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka mūsu eksperti, lauksaimniecības zinātņu eksperti, šodien dod novērtējumu, ka mūsu lauksaimniecības ražošanas līmenis šodien ir aptuveni 1922.-1923.gada līmenī. Es domāju, ka tas jums visiem liek mazlietiņ padomāt, jo, protams, šāda ārkārtīgi liela ražošanas lejupslīde ir tieši saistīta ar ienākumu lejupslīdi mūsu laukos, ar sociālo jautājumu lejupslīdi mūsu laukos. Ar to, ka faktiski jau trīs četrus gadus pamatfondu nostiprināšanā vispār netiek ielikts neviens lats. Kā jau šeit šodien skanēja, mēs vispār nerunājam par meliorāciju un kultūrtehniku, un tā tālāk. Tāpēc es domāju, ka mums ir ļoti nopietni par to jāpadomā, un mans pirmais arguments būtu tas, ka, ja mēs jebkuru nākamo likumprojektu pieņemam, tad faktiski būtu jāvadās no viena kritērija, - ka šie likumprojekti ir vērsti uz to, ka tālāko lauksaimniecības ražošanas samazināšanu tie neveicina. Pirmais un galvenais - nedrīkst tālāk samazināties lauksaimniecības ražošana! Piemēram, personiski es uzskatu, ka tas jau sāk apdraudēt mūsu valsts neatkarību. Dārgie kolēģi, mēs esam stabili kļuvuši jau par lauksaimniecības produkcijas importētāju valsti! Bez graudiem, bez gaļas, bez dažāda veida piena produktiem, kuri tiek ievesti no kaimiņu valstīm, kurām mēs dodam šīs darba vietas, mēs vairs iztikt nevaram. Un es domāju, ka deputātiem par to acīmredzot būtu pienākums padomāt.

Es domāju, kolēģi, ka vēl ir otrs ļoti nozīmīgs arguments, kuru es gribu pateikt: ir iestājusies mums faktiski jauna situācija. Mums, varbūt pat neapzinoties, ir iestājusies jauna situācija lauksaimniecības reformā. Un, kā jūs atceraties, mēs esam pieņēmuši tādu likumu, ka mūsu juridiskās personas var iegūt zemi īpašumā. Un esam arī pieņēmuši tādu likumu, ka mūsu fiziskās personas (un, teiksim atklāti, - zemnieki) var iestāties kopdarbības dažādās formās, tātad, teiksim, sabiedrībās, ar savu zemi kā ar mantas daļu. Un tas ir ļoti, ļoti būtiski. Es jūs ļoti lūdzu to izprast! Un kas tagad notiek reāli dzīvē? Man ir ļoti daudz konkrētu piemēru, kā ... es teikšu tā shematiski, nevis balstoties uz kaut kādu konkrētu piemēru: teiksim, pagastā zemnieki saka tā šim kooperatīvam - es iestājos ar to zemi kooperatīvā, kopdarbības biedrībā, pats sev nošķiru, teiksim, trīs, piecus vai desmit hektārus. Kopdarbībai viņš slēdz līgumu, un tai ir pienākums pamatā risināt divas lietas: pirmkārt, apstrādāt ar savu tehniku par velti viņam šo nošķirto gabalu, lai viņam vienmēr būtu garantija, ka viņam ir ko paēst un ka viņam ir ko ielikt rudenī klētī, un, otrkārt, ka viņam ir darbs šajā kooperatīvajā kopdarbības sabiedrībā. Un zemi tālāk mēs apstrādājam visu kopīgi. Un visus ienākumus dalām kopīgi. Un ir jau daudzi piemēri, ka šī sistēma ļoti normāli darbojas. Bet tomēr arī šajā sistēmā rodas "veiklie zēni", kuri saka, ka nē, - tomēr šeit, teiksim, nu, pieņemsim, ir patīkams objekts - tā ir degvielas uzpildes stacija, ļoti laba, ceļa malā, un mēs šo objektu gribam nošķirt. Un visiem šodien ir pilnīgi skaidrs, ka visi objekti lauksaimnieciskā ražošanā nedod vienādu ienākumu. Šis objekts tajā ceļmalā, tā benzīna uzpildes stacija, dod ļoti labus ienākumus, bet zemes aršana un kviešu sēšana dod ienākumus "pa nullēm" vai pat mīnusos. Un tad, lūk, kaut kādā veidā sabalansējot vienu pusi ar otru pusi, tas zemnieks tur izdzīvo. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs nevaram tā, ar aizmiegtām acīm, uz šo procesu skatīties!

Es domāju, ka ir taisnība arī Grīga kungam, un es pilnīgi piekrītu mūsu cienījamajam priekšsēdētājam Gorbunova kungam, ka mēs arī nedrīkstam šo otru pusi aizmirst. Ka tā tomēr... varbūt nošķirt šo mantas daļu, par tām pajām, kuru tas cilvēks ir ieguvis... varbūt pareizi, bet bieži vien arī nepareizi. Un es domāju, ka mums ir jāatceras viens, - ka Zaščerinska kunga piedāvātais variants jau neaizliedz nošķirt. Tas jau neaizliedz nošķirt, tas tikai uzliek papildu apgrūtinājumus, ka ir jābūt šim balsojumam, šim saskaņojumam. Un es domāju, cienījamie kolēģi, ka tā ir pirmā pazīme, ka mēs neaizliedzam nošķirt, bet gribētu, lai tiktu noslēgts šis līgums par tālāko šā objekta apsaimniekošanu. Ja paju sabiedrībai, teiksim, nebūs nekādu pretenziju, kā tas objekts tālāk tiek izmantots, tad tas tiks nošķirts bez jebkāda līguma. Bet varbūt paju sabiedrība teiks: "Labi, draugi mīļie, ņemiet to gateri, bet pagasta zemniekiem tomēr tie zāģbaļķi ir jāsazāģē, un mēs uz 10 gadiem noslēgsim līgumu, kā tas gateris tālāk tiks izmantots. Par cik tur paliks brīvas jaudas, jūs zāģējiet pa labi un pa kreisi, kam jums patīk!" Es domāju, ir vēl daudzi citi varianti. Un es domāju, ka, protams, ir samaksa naudā, un, protams, varētu būt... es tomēr šādu varbūtību neizslēdzu, un tas paliek diskutabls jautājums, ka varētu būt pat samaksa sertifikātos. Jo daudzas paju sabiedrības kvēlu un labu centienu rezultātā ir daudzus dzīvokļus atdevušas skolotājiem un varbūt sava pagasta iedzīvotājiem par sertifikātiem. Viņas ir uzkrājušas šos sertifikātus, un šodien varbūt jau ir pietiekami privatizēti piena un gaļas kombināti un viņiem šie sertifikāti ir brīvi. Tad kāpēc viņi nevarētu arī šādā pasākumā daļu no šiem sertifikātiem izmantot? Es pilnīgi piekrītu tam, ko piedāvāja šodien mūsu cienījamais priekšsēdētājs, - ka mums ir šis likumprojekts jāpieņem pirmajā lasījumā un varbūt otrajā lasījumā ir jāiestrādā tie priekšlikumi, kādā veidā mēs varētu nošķirt mantu tiem paju biedriem, kuri pretendē uz atsevišķu objektu, - bet es vēlreiz gribu pasvītrot, nekādā gadījumā nenostādot šos pāri palikušos kooperatīva biedrus tādā stāvoklī, ka viņi ir otrā dienā spiesti izputēt, jo bez šā objekta vairs tā kopdarbības sabiedrība vispār pastāvēt nevar. Paldies, kolēģi! Es aicinu uz saprātīgu darbu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības kopējā deklarācijā, nodaļā par lauksaimniecību, ir skaidri uzrakstīts, ka lauksaimnieciskās saimniekošanas struktūras pamatā tiek liktas spēcīgas zemnieku saimniecības, bet neviena saimniekošanas forma, kura spēj izturēt konkurences cīņu, nav noliegta, ka konkurences cīņā visas saimniekošanas formas ir līdzīgas. Mūsu likumi, kurus mēs politisku kontekstu dēļ pieņēmām Augstākajā padomē, pieņemam šodien un vienu no kuriem mēs šodien gribam labot, faktiski šādu vienlīdzīgu konkurenci neparedz. Paredz sliktākus apstākļus, tieši SIA, paju saimniecībām, - gan kredītu jomā, gan, lūk, šajā kapitāla saglabāšanas jomā. Faktiski likums par privatizāciju, ko pieņēma Augstākā padome, radīja apstākļus, lai kapitālu, koncentrēto kopitālu, kas bija kolhozos, faktiski, daļu pa daļai atvienojot nost, kā organisku vienību šo struktūru likvidētu, - nedomājot par to, kur paliks tie cilvēki, ko viņi darīs un kas ar viņiem notiks tālāk. Tas bija 19.pants. Man kaut kādu izbrīnu rada tas, cik mūsu latviešu tauta, kura ir maziņa un kurai ilgstoši un tikai ar savām darba rokām un ar intelektu jāuzkrāj kapitāls, - cik viņa ir nadzīga politisko apsvērumu dēļ katrā laikmetā noslaucīt no zemes visu, kas tur ir palicis, un celt atkal no jauna, lai pēc tam varbūt noslaucītu. Es nekādi nevaru aizmirst, kā mēs, paši latvieši, meliorācijas laikā šķūrējām nost mūsu viensētas, vilkām visus kopā tajās daudzstāvu mājās. Ne jau nu no Krievijas nāca mums te tie kārtotāji! Un tika koncentrēts atkal kapitāls. Šodien, pēc 50 gadiem, tas kapitāls atkal tiek likvidēts. Tas ir kapitāls, tas nav ne sociālistisks, ne kapitālistisks, tas ir ražošanas līdzeklis kā tāds, tas var dot mūsu tautai materiālās vērtības, ienākumus, kurus sadala cilvēkiem, sociālajai, kultūras sfērai un vienkārši iztikai. Es nekādi nevaru saprast, kā mēs toreiz pieņēmām tādu likumu. Nē, varu saprast: politisku apsvērumu dēļ. Ka, lūk, katru to daļu no vesela organisma, kas bija kā saimniecība, - vai tā bija kūts vai tā bija klēts, vai tas bija gateris - var izņemt ārā, tā, it kā ķermenim nogrieztu roku, kāju, vēl kādu daļu un tad teiktu: nu, rumpis, kā par brīnumu, ir izdzīvojis! Šeit es gribu teikt, cienītais Grīga kungs, ka tie daži priekšsēdētāji, kurus jūs nosaucāt,- tie nevis pildīja likumu, bet pārkāpa šā likuma 19.pantu un panāca, ka nenocirta nost šīs atsevišķās daļas no saimniecības un tā saimniecība izdzīvoja. Tātad likums paredzēja likvidēt saimniecības, kas pakāpeniski arī likvidējās (laikam tikai kādas 150 ir palikušas), bet atsevišķi saimniecību vadītāji spēja "pāri šim likumam" to izdarīt. Lūk, mēs par vēlu to esam darījuši, mums vajadzēja šo likumu labot agrāk! Es nekādi nevaru tam piekrist un pievienojos Gorbunova kungam, ka tie 50, 60 vai 100 īpašnieki, kuriem pieder pajas un kuri strādā šajās SIA vai paju saimniecībās, - ka viņi ir mazāk tiesiski nekā īpašnieki, ka viņi ir "otrās šķiras" īpašnieki, ka viņu īpašums nav svēts, bet svēts ir to triju īpašums, kuri grib, lūk, to vērtīgāko daļu noņemt nost. Svēts ir gan viena, gan otra īpašums, un varbūt vēl svētāks ir tā vairākuma īpašums, kuri arī tur grib dzīvot. Kaut arī piekrītu Gorbunova kungam, ka arī tie "trīs brāļi", kas "iziet ārā", nevar gaidīt mūžīgi uz to daļu. Ir jāatrod risinājums, lai arī viņiem izmaksā. Un es nekādi nevaru jums, Grīga kungs, piekrist, ka jūs tik viegli "pārsoļojat pāri" tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, tai saimniecībā, par kuru jūs priecājaties, ka sen jau tai vajadzētu būt mirušai, bet tā vēl ir dzīva, šī saimniecība. Tie ir tie pensionāri, kurus nespēj šodien pagasts visus sociāli aprūpēt, viņiem malciņu pievest, ne arī to dārziņu uzart, ne to piemājas saimniecību apkopt. Un tas ir vajadzīgs, šāda palīdzība ir vajadzīga. Arī tām mazajām piemājas saimniecībām ir vajadzīga šī palīdzība, vajadzīga infrastruktūra. Infrastruktūru nedrīkst iznīcināt, infrastruktūra ir jāpārveido, tā ir jātransformē, lai tā derētu tajā sabiedrībā, kas tur dzīvo, un šis likuma labojums to paredz. Es iesaku pieņemt šo likuma labojumu pirmajā lasījumā, un pēc tam jau komisija, Tautsaimniecības komisija, iestrādās tādus mehānismus, kas atrisinātu tos jautājumus, kurus šeit izvirzīja Gorbunova kungs un par kuriem runāja arī Breša kungs. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā par šā likuma labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma - paziņojumi. Vispirms vārds deputātam Aivaram Endziņam - paziņojumam. Pēc tam runās Dainis Stalts - arī paziņojums.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu sanākt kopā Starpparlamentārās padomes cīņai pret antisemītismu Saeimas grupu uz īsu sanāksmi šajā starpbrīdī, tepat blakus, Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība! Arī šis būs paziņojums.

D.Stalts (LNNK).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!")

Sēdes vadītājs. Esiet ļoti uzmanīgi! Lūdzu uzmanību!

D.Stalts. Latvijas Republikas Saeimā šobrīd ir atbalsta grupas Tibetai, Čečenijai, un patiesi šis atbalsts ir būtisks, domājot par tautām, kuru pastāvēšanas liktenis ir apdraudēts un kuru etniskās kultūras identitātes, valodas pastāvēšana nu ir uz iznīcības robežas. Bet ir tauta, kura ir šeit kopā ar mums visiem un kura šeit dzīvo jau 5000 gadu ritumā, un par kuras tiesību aizstāvību iestājās jau Saeimas deputāts Jānis Rainis, un tā ir tauta, pret kuru daudzu gadsimteņu ritumā ir vērsts genocīds, arī lingvistiskais genocīds, un tā ir līvu tauta, kuras pārstāvim man ir tas gods būt. Un šai tautai atbalsts šobrīd ir nepieciešams vairāk nekā jebkad, jo tā, būdama šīs zemes senā pamattauta, nu ir nonākusi pie mūžības sliekšņa, un arī mūsu ziņā ir tas, vai šai tautai pastāvēt arī vēl 21.gadsimtenī un vai tā gūs atbalstu, kad Latvija, atgriezusies Eiropas valstu saimē, droši gatavosies parakstīt arī atbilstošās konvencijas, to skaitā arī konvenciju par mazākumtautību kultūras, valodas un identitātes aizsardzību. Aicinu deputātus, kuriem nav vienaldzīgs līvu tautas liktenis, pulcēties tepat blakus, tajā mazajā zālē, jo Prezidija zāle, kura man bija atvēlēta, diemžēl ir aizņemta tagad - pēc Endziņa kunga vēlmes. Tātad pulcēsimies, lai iedibinātu līvu atbalsta grupu Latvijas Republikas Saeimā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Antolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi. Lūdzu, reģistrēties kvoruma noteikšanai! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Turpinām izskatīt likumu, pareizāk sakot, likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Vārds Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam runās Leonards Stašs.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Šeit jau vairāki iepriekšējie runātāji ļoti daudz un pārliecinoši runāja par tām problēmām, kas ir radušās lauksaimniecībā, un it kā no šā viedokļa diez vai vēl te īpaši būtu vajadzīgs papildus argumentēt. Gribētos teikt tikai vienu - ka, ja mēs pamēģinātu tā kritiski izvērtēt visu šo procesu, kas ildzis apmēram trīs gadus lauksaimniecībā, var būt, ka mēs no tā varētu izdarīt kādu nopietnu secinājumu. Un šis nopietnais secinājums varētu būt tāds, ka privatizācija pati par sevi, ja tā nav ekonomiski pamatota, pārdomāta un attiecīgi ekonomiski labvēlīgos nosacījumos virzīta, nekādas problēmas nespēj atrisināt. Bēdīgi, bet tā tas ir! Kāda bija galvenā kļūda? Galvenā kļūda šajā procesā bija tā, ka mēs, patiesību sakot, aizmirsām privatizācijā divas būtiskas lietas. Pirmā lieta - sastādot šos likumus un tos realizējot, mums vajadzēja domāt par to, lai mēs katastrofāli nepazaudētu kapitāla ražotspēju. Tas ir viens. Un bija jādomā privatizācijas procesā par to, kā pēc iespējas mazāk pazemināt ražošanas līmeni. Diemžēl šos likumus stādot... man gribas tagad atgādināt, ka tie paši deputāti, kas šodien šeit argumentē par Tautsaimnieku komisijas ierosinājumu, - ka tie paši deputāti tanī laikā, kad pieņēma šo likumu, argumentēja un brīdināja, kādas būs sekas. Diemžēl šīs sekas ir izrādījušās pat vēl daudz smagākas, nekā toreiz brīdināja un nekā toreiz, šo lietu sākot, varēja paredzēt. Tāpēc, pēc manām domām, vajadzētu mācīties no šīm kļūdām un saprast, ka privatizācijas process nav tik vienkārši realizējams, kā mums vienā otrā gadījumā tas liekas. Kāpēc es to visu saku? Es to visu saku tāpēc, ka pašreiz sākas masveida privatizācija rūpniecībā - un tā sākas uz gluži šiem pašiem noteikumiem, kādi bija, privatizācijai sākoties lauksaimniecībā. Un es baidos, ka tai būs taisni tādas pašas sekas, kādas bija lauksaimniecībā, un man ļoti negribētos to visu piedzīvot. Es nosaukšu dažus skaitļus, kas rāda šīs tendences attiecībā uz latviešu īpašo revolucionārismu šo reformu gaitā. Trīs gados - 1991., 1992., 1993.gadā - iekšzemes kopprodukts dažādās valstīs, veicot reformas, ir mainījies ļoti dažādi. Un es nosaukšu, kādā veidā tas ir mainījies. Protams, visās šajās valstīs, kur notika reformas, ir iekšzemes kopprodukta samazinājums, bet tas ir ļoti atšķirīgs savos absolūtajos un relatīvajos lielumos. Saucu skaitļus: trīs gados Ungārijā kopprodukts samazinājās par 15%, Čehoslovakijā - par 20%, Igaunijā - par 25%, Krievijā - par 40%, Latvijā - par 50%. Es gribu pievērst jūsu uzmanību šiem skaitļiem. Tie ir ļoti simptomātiski un brīdinoši. Es vēlreiz atkārtoju - mums priekšā stāv privatizācija rūpniecībā, padomāsim, lai šeit nepieļautu tās pašas kļūdas! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Gunārs Resnais.

L.Stašs (TPA).

Cienījamie deputāti! Es gribētu šo problēmu, kas noveda mūs pie šīsdienas likumprojekta izskatīšanas un tik plašām debatēm, drusku apskatīt, tā sakot, politiskajā un vēsturiskajā aspektā. Taisni aizvakar man stāstīja, ka Jānis Lucāna kungs pirms trim vai četriem gadiem tepat Augstākajā padomē brīdināja - un viņš arī šodien principā to atkārto -, ka fermas būs tukšas, jumti norauti un miljoniem kapitāla pazudīs. Un neviens viņu neklausīja, gandrīz svilpa un tālāk ignorēja, un pieņēma tomēr to likumu. Un šodien mēs redzam, ka tomēr viņam bija taisnība. Bet neviens no tiem deputātiem, arī no tiem, kas šodien atrodas šajā zālē, domāju, ka neviens viņam nav pienācis klāt un pateicis: Lucāna kungs, mēs toreiz kļūdījāmies, un atvaino, lūdzu, mūs! Neviens, par to es galvoju! Un tā mēs tagad esam tur, kur mēs esam, un, kā dzirdējāt, kā viņš nosauca, ir 50 procenti. Tā tas ir.

Es nosaukšu dažus uzvārdus: Kauls, Liezers, Blūms Jānis, Rubulis Jānis, Beļavnieks, Jurkovskis, Elksnis, Gredzens. Es vēl varu nosaukt veselu rindu šo uzvārdu. Vai jums jeb mums tie kaut ko neatgādina? Es domāju, ka šie uzvārdi jums gandrīz visiem ir pazīstami. Tie ir cilvēki, kuru saimniecības bija labākās toreizējā republikā. Šie cilvēki šodien nav vairs pie stūres, viņi nodarbojas ar savām personīgajām lietām, un neviens no viņiem nav miljonārs šodien. Jau toreiz, Tautas frontes laikā, bija sauklis - tie "sarkanie baroni" mums nav vajadzīgi! Un tā tālāk. (Zālē aplausi.) Ja šodien tie "sarkanie baroni"... vai agrāk, kad tika šis likums pieņemts un tika īstenota Tautas frontes (Kinnas vadībā) politika, kas vērsta uz sociālisma palieku iznīdēšanu, es domāju, ka šie vīri ļoti labi zinātu, kā tomēr sociālisma paliekas iznīdēt, radot to vietā kaut ko no kapitālisma. Es domāju, ka tie vīri ļoti labi saprata - un arī daudzi bez viņiem, bet viņiem mēs neļāvām, mēs vienkārši izsvilpām, un viņi aizgāja, kā saka, Dieva mierā. Un, redziet, kur mēs esam!

Tie paši "Breša zemnieki". Te sēž Bresis un spīdina brilles... Tagad viņi ir iedzīti stūrī. Viņš tomēr radīja "Breša zemniekus", un, ja viņš būtu bijis vēl, tā politika būtu turpināta. Es domāju, ka šodien "Breša zemnieku" būtu daudz vairāk un tie, kas pirmie bija, un arī šie, - viņi tomēr jau būtu kaut kādā alternatīvā ražošanā, jau kaut ko viņi ražotu, jau kaut kas būtu. Bet šodien Bresi avīzēs lamā par... nu, dabiski, ka viņš radīja "Breša zemniekus". Jūs redzat, ko mēs darām, un tāpēc mums būtu jāatceras, ka nevajag neko iznīcināt, pirms kaut kas nav radīts vietā. Mēs iznīcinājām to, kas bija. Un, ja mēs iznīcinājām tirgu, Austrumu tirgu, un mums vairs nav noieta... nu, tas jau bija galvenais... un šodien tikko runāja te vīri un teica: nu mēs jau esam Eiropā - un tā tālāk un tā tālāk... Ļoti labi, mēs esam Eiropā. Bet redzēsim, kas būs pēc trim gadiem, kad mums būs, pēc noteikumiem un līgumiem, jāatver robežas un pie mums ieplūdīs, sāks plūst viņu produkcija - un tā tālāk? Ko tad mēs darīsim? Tas nemaz nav tik vienkārši. Tas mums ir jāzina, un tāpēc ir jādomā par to. Un šinī lietā man... gan kā joku, bet gribas pateikt: mēs te, Tautsaimnieku politiskajā apvienībā, esam četri "sarkanie baroni" - Stašs, Zaščerinskis, Lucāns un Jurkovskis. Mēs taisījāmies uztaisīt politisko partiju, "sarkano baronu" politisko partiju, un domāju, ka... (aplausi)... es domāju, ka mums būs ļoti liels elektorāts, mēs kaut ko varēsim, kaut kā veicināt un bīdīt savu, kā saka, normālu politiku.

Un tagad par to pašu - par likumprojektu. Bez šaubām, Gorbunova priekšlikums... tas izklausās labs. Jā, nu tiešām tā kā būtu... nu jāizmaksā naudā un jākompensē, ja nevar atdot to īpašumu, nošķirt, es to saprotu. Bet kurai paju sabiedrībai ir tā nauda, ko viņa var atdot viņiem, kas pieprasīs? Un pieprasītāji būs daudzi, un, ja vienam samaksās naudu, tad uzreiz, vajag vai nevajag, radīsies visādi onkuļi - i pilsētnieki, i tie paši uz vietas, paju sabiedrības, kas prasīs naudu - davai, mums vajag naudu! Un naudas dēļ cilvēks visu ko dara. Un kas tad būs? Tas tomēr principā nav kaut kā... nu nav kaut kas tāds... kaut gan arī nav tomēr līdz galam izdomāts tas priekšlikums, ko teica Zaščerinska kungs, ka tie var lemt, kam pieder tā zeme. Es domāju, ka šinī gadījumā ir vajadzīgs pagarināt to laiku priekšlikumu iesniegšanai, ir jāsalasās vēl varbūt reizi, divas vai trīs, cik vajaga, Tautsaimnieku komisijai un riktīgi atkal ir jāizstudē šis jautājums. Vispār mēs jau esam kaut kādās spīlēs, ka mēs vairs nevaram atrast risinājumu šitiem jautājumiem, jo mēs, kā jau agrāk teicu, mēs paši politiski esam to visu jau tā uztaisījuši un saimnieciski ir notikusi tāda lieta, bet nu tomēr ir jādabū vismazākais ļaunums, vēl ir jāpastrādā, un es domāju, ka tomēr reiz atradīsim nu daudzmaz pareizu risinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Prezidij, kolēģi! Pēc būtības es piekrītu, lai šis likumprojekta grozījums nonāktu komisijās, un par to varētu vairāk nerunāt. Paldies sēdes vadītājam Gorbunova kungam par izsvērto priekšlikumu šim likumprojektam. Manuprāt, daudziem viss kļuva skaidrs. Bet tagad - par to, kāpēc es palūdzu vārdu. Cienījamais Staša kungs! Manuprāt, ne visai godīgi ir šodien runāt par to, kāpēc mēs sagrāvām, kāpēc mēs pieļāvām... Mēs brīdinājām, ka tā būs... un nedomājām, ka tā nebūs. Mēs simtprocentīgi zinājām, ka mēs gribam atgūt īpašumus, ka mēs gribam atjaunot īpašumtiesības - un ne tikai attiecībā uz zemi, bet uz fabrikām un mājām, un tas ir noticis, un tās ir sekas. Un es gribētu redzēt tos cilvēkus, kas pirms diviem gadiem, kad tas sākās, nebūtu to ļāvuši pilnā mērā, bet sākuši regulēt. Kā pret viņiem uzvestos bijušie īpašnieki un visa tauta kopumā?

Attiecībā uz "Breša zemniekiem". Cieņa tiem cilvēkiem, kas strādā zemi! Bet viņi nav vainīgi, ka viņiem ierādīja bijušo īpašnieku zemi, un nevienam "Breša zemniekam" netika ierādīta zeme bez šo lielsaimniecību vadītāju piekrišanas. Un diemžēl varbūt jūsu pārmetumus cienošais Kinnas kungs bija viens no tiem, kas pēc pusgada, kad jau "Breša zemniecība" veidojās, pieņēma, panāca, ka pieņem lēmumu, ka nevar veidot "Breša zemnieku" saimniecības uz bijušo īpašnieku zemēm. Tā ir patiesība, un šodien pēc notikušā būt gudriem nav pārāk liela problēma.

Es gribu pie kaut kā cita apstāties. Mēs šeit runājām par to, kā privatizēt šos uzņēmumus, un manī visu laiku iekšēji sēž tāda kauna sajūta. Kam pieder tas īpašums, ko mēs tā gribam privatizēt? Vai mēs maz ar tām pajām esam tiesīgi privatizēt to īpašumu? Kam galu galā viņš īsti pieder? Vai mēs nedalām kaut kur svešu mantu? Un, proti, kāpēc es tādu jautājumu uzstādu: vai tiešām jāpārskata, kā tika novērtētas mantiskās pajas? Un es gribu redzēt vienu mantiskās pajas īpašnieku, kurš būtu spējīgs šodien piedalīties šajā privatizācijas procesā.

Cienījamie deputāti! Tas arī ir aiztecējis ūdens. Vai tas nav viens dzīvs ārprāts, ka zemnieka vesela divu zirgu saimniecība, zirgus ieskaitot, govis, cūkas, aitas, lauksaimniecības tehniku, ir nokļuvusi šajā lielsaimniecībā, uz kuras būvējās viss tas, ko jūs šodien gribat privatizēt, kas bija pamats un fundaments visam tam, kas radās? Un tā manta šodien ir 50 latu vērtībā, šī paja. Un man ir kauns, bet ne tāpēc, ka starp viņiem ir represētie. Man ir kauns par visiem īpašniekiem, jo faktiski īpašnieki nespēj piedalīties tajā procesā, ko mēs šodien šeit lemjam. Tās ir tikai darba pajas. Un diemžēl ne visi īpašnieki vēl ir nomiruši, mantiniekam ir vieglāk, ir vēl dzīvi tie īpašnieki. Un mēs zinām, ka šo asaraino kapeiciņu, ko viņš par savu īpašumu dabūja, viņš jau ir notērējis, aparot viņa zemīti.

Varbūt starp pirmo un otro lasījumu mums ir vērts izvērst debates un vēl parunāt? Varbūt kādu puslitriņu no spaiņa izlietā ūdens varam sasmelt? Jo tiešām tā ir kauna lieta, runājot par īpašumu, nostādot primārajā vietā īpašumu, aizmirst īpašnieku, uz kā pamatiem viss tas būvējās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu, lūdzu! Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 15, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā varbūt jautājuma nopietnību un sarežģītību, kā arī šeit izskanējušos priekšlikumus, būtu tāds lūgums - dot lielāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu, un es gribētu ierosināt 20. martu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, atkārtojiet vēlreiz, jo diemžēl es nesapratu...

J.Začerinskis. 20. marts.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu ir iebildes deputātiem? Pieņemts.

Ministru kabineta noteikumi nr. 1 "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Tautsaimniecības, agrārās, un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Paņemiet ziemas sesijas dokumentu nr. 9-b. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju". Ministru kabineta noteikumi nr. 1, kas pieņemti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā.

Cienījamie kolēģi, piena pārstrādes uzņēmumi ir privatizēti pārsvarā ražotājiem. Atsevišķos šajos uzņēmumos ir saglabāta arī valsts kapitāla daļa. Vienlaicīgi šie valsts uzņēmumi, piena pārstrādes uzņēmumi, pirms privatizācijas bija parādā piena piegādātājiem. Šie parādi diemžēl daudzos gadījumos nav nomaksāti arī vēl tagad. Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi dod iespēju realizēt valsts kapitāla daļu šajos uzņēmumos un ar to vismaz daļēji kompensēt un norēķināties ar parādiem ražotājiem.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja iesniegto likumprojektu komisijas sēdē, akceptēja viņu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt viņas priekšlikumu un akceptēt to Saeimā pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, 1 - pret, 3 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Termiņus, lūdzu, priekšlikumiem!

J.Zaščerinskis. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9. martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Priekšlikums pieņemts.

J.Začerinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Daudzās valstīs amatpersonām ir savi karogi vai standarti. Arī pirms Otrā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā daudzām valsts amatpersonām un institūcijām bija savi karogi, standarti vai vimpeļi. 1922.gada 10.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas Valsts tirdzniecības amatpersonu un atsevišķu iestāžu flagām un karakuģu karogiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem 18 dažādām institūcijām vai amatpersonām bija savi karogi vai standarti. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot mūsu valsts vēsturisko pieredzi un citu valstu praksi, nolēma atjaunot dažu valsts amatpersonu karogus vai standartus. Pirms komisija izstrādāja šo likumprojektu, mēs konsultējāmies ar Kultūras ministriju, ar vēsturniekiem, ar savulaik Augstākās padomes izveidoto Heraldikas komisiju, saskaņojām ar māksliniekiem un dizaineriem karoga un standarta zīmējumu un tā rezultātā ir tapis mūsu piedāvātais likumprojekts. Likumprojekta 1. pantā ir dots Valsts prezidenta standarta vizuālais apzīmējums jeb attēlojums. 2. pantā ir dots Saeimas priekšsēdētāja karoga attēlojums, bet 3. pantā ir Ministru prezidenta karoga attēlojums. Savukārt 5. pantā ir noteikts, ka kārtību, kādā izgatavojams un lietojams standarts, karogi un to kāti, kā arī to, kā tiražējami standarta un karogu attēli, nosaka attiecīgi Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

Es gribu, godātie kolēģi, dažos vārdos jūs informēt, ar ko atšķiras standarts no karoga. Standarts, ja tā varētu teikt, ir tāds karogs, kuru lieto ne tikai vimpeļa veidā, attiecīgajai amatpersonai to uzliekot uz galda vai vajadzības gadījumā piestiprinot pie automašīnas, kuru tātad izlieto dienesta vajadzībām, bet kuru attiecīgā amatpersona var lietot arī kā karogu pie attiecīgās ēkas, kur šī amatpersona uzturas. Savukārt karogs ir lietojams tikai pie automašīnas vai uzliekams uz attiecīgās amatpersonas rakstāmgalda.

Komisijas sēdē, izskatot šo likumprojektu, izcēlās diezgan plašas diskusijas attiecībā uz karoga un standarta attēlojumu. Tā teikt, par to grafisko attēlojumu, jo mūsu komisijā deputāts Viesturs Pauls Karnups, balstoties uz dažu entuziastu rakstveidā iesniegtajiem priekšlikumiem, arī uz vēsturnieku priekšlikumiem, mēģināja pierādīt to, ka valsts ģerbonis, kas ir attēlots gan uz standarta, gan uz abu amatpersonu karogiem, neatbilst tam vēsturiskajam ģerbonim, kāds savulaik tika apstiprināts pirmajā Saeimā. Es gribu, godātie kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētaja karogu un Ministru prezidenta karogu" nereglamentē šo ģerboņa attēlu, un tādēļ šodien diskusijas par šo tēmu, manuprāt, nevajadzētu pārāk plaši izvērst. Tā ir cita likumprojekta un citu jautājumu tēma.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Debates neatklājam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56... es atvainojos - 58, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu - priekšlikumus iesniegt līdz 10.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju ir iestrādājusi 13 grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta redakcijā. Faktiski visi priekšlikumi, atskaitot vienu, ir redakcionāla rakstura.

Pirmais priekšlikums, ko ierosina izdarīt atbildīgā komisija likumprojektā, ir aizstāt visā likumā vārdu "valdība" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Ministru kabinets" attiecīgajā locījumā. Tas tādēļ, ka šis likums "Par sabiedriskajām organizācijām un apvienībām" tika pieņemts laikā, kad darbojās iepriekšējā Augstākā padome, un tad valdību sauca par Ministru padomi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka tie ir redakcionāli labojumi, varbūt mēs varam izmantot to praksi, ka ziņotājs īsi ziņo par katru pantu, un es nemitīgi jums nevaicāju, bet uzmanīgi vēroju. Līdzko jūs paceļat kaut vai avīzi, pirkstu vai roku, mēs apstājamies, un jūs debatējat par šo pantu. Nav iebildes? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Otrs priekšlikums ir - aizstāt visā likumā vārdus "Galvenā valsts finansu inspekcija" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests" attiecīgajā locījumā.

Trešais priekšlikums ir ...

Sēdes vadītājs. Turpiniet, lūdzu!

J.Lagzdiņš. ... Aizstāt visā likumprojektā vārdus "oficiālais laikraksts" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgajā locījumā).

Ceturtais priekšlikums ir - aizstāt visā likumā vārdus "politiskā organizācija" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "politiskā organizācija (partija)" attiecīgajā locījumā.

Piektais priekšlikums ir... Es atvainojos, piektais priekšlikums ir par 6.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.pantu jaunā redakcijā, proti, aizstāt otrajā daļā vārdu "aizgādņu" ar vārdu "aizbildņu" un aizstāt trešajā daļā vārdu "pārstāvji" ar vārdiem "pārstāvji - fiziskās personas". Šeit ir 6.pants domāts, nevis likuma "Par sabiedriskajām organizācijām" 6.pants, bet likuma labojumā par sabiedriskajām organizācijām.

Nākamais priekšlikums ir par 8.panta 7.punktu. Komisija ierosina izteikt 8.panta 7.punktu šādā redakcijā: "Institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu". Šajā pantā ir runa par tiem nepieciešamajiem, obligātajiem rekvizītiem, kādi ir ietverami sabiedriskās organizācijas statūtos. Līdz šim bija noteikts, ka statūtos ir jāparedz institūcija, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet daudzās partijās un sabiedriskajās organizācijās šādas tiesības ir nevis koleģiālajai institūcijai, bet arī atsevišķajām amatpersonām. Tādēļ ir šāds precizējums. Tas nav būtisks.

Nākamais priekšlikums ir par 12.pantu. Atbildīgā komisija ierosina 12.panta pirmās daļas otro punktu izteikt šādā redakcijā. Es atvainojos, kolēģi, to mēs pieņēmām jau pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad - 13.pants.

J.Lagzdiņš. 13.pants. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu - par grozījumiem 13.pantā šādā redakcijā: - aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbība pirms reģistrācijas" ar vārdiem: "atsevišķu personu vai personu grupas darbība sabiedriskās organizācijas veidošanās procesā".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 13.pantu. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Komisijas ierosinātais variants ir ļoti loģisks, jo patiešām - kā var kaut ko pārmest organizācijai, kura nav vēl dibināta? Un šajā gadījumā ir priekšlikums aizvietot to ar vārdiem "atsevišķu personu vai personu grupas darbība". Tas ir pilnīgi loģiski, un es aicinu to pieņemt komisijas variantā. Bet es gribu pievērst uzmanību šā paša panta 2. punktam, kur, kā man liekas, mēs esam skatījušies tajā laikā ar citām acīm, bet tagad skatāmies ar citām acīm. Toreiz mēs esam rakstījuši, ka organizācijas netiek reģistrētas, ja to nosaukums vai nosaukuma saīsinājums, vai simbolika sakrīt vai ir līdzīga ar tādu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuru darbība ir izbeigta ar likumu, ar Latvijas Republikas tiesas nolēmumu. Acīmredzot mēs toreiz gudrojām tikai par komunistiskajām organizācijām, lai tās neatdzimtu. Taču mēs neko nesakām šajā pantā par tādām organizācijām, kuras ir vienkārši līdzīgas ar pastāvošajām organizācijām. Man jāsaka, ka Latvijas Zemnieku savienība, tieši es ar tādu gadījumu esmu saskāries, un mums ir līdzinieks -Latviešu zemnieku savienība. Un Tieslietu ministrija šo ir reģistrējusi, pamatojot ar to, ka ir būtiska atšķirība. Patiešām atšķirība var būt būtiska, bet es brīdinu, kā saka, arī citas organizācijas, ka tikpat būtiska būs partija, kuru nosauks "Latviešu ceļš", un tikpat būtiska būs organizācija, tikpat būtiska būs atšķirība, ja kādu citu partiju nosauks nevis "Tēvzemei un brīvībai", bet gan "Tēvzemes brīvībai" utt. Visas organizācijas tā varētu "apspēlēt", kur ar viena burta atšķirību it kā būtiska atšķirība tiks panākta. Zinot savas organizācijas situāciju, šī grupa, kas tur tagad darbojas ar Latviešu zemnieku savienības nosaukumu... tā jau nav liela, tā ir to cilvēku grupa, kuru mēs ikdienā pat nezinām, bet vēlēšanās, izmantojot to, ka vēlētājs diemžēl nepamana šo nebūtisko atšķirību, šāda partija tik tiešām "jauc gaisu", un tāpēc acīmredzot ir nepieciešams attiecīgs likums. Arī attiecīgs labojums šajā 2.punktā, proti, tur varētu rakstīt: "Sabiedriskās organizācijas un to apvienības netiek reģistrētas, ja to nosaukums, nosaukuma saīsinājums vai simbolika sakrīt vai ir līdzīga ar agrāk reģistrēto sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, saīsinājumu vai simboliku". Un tad būtu viss skaidrs. Paldies! Mēs to iesniegsim uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Pret 13.panta komisijas redakciju nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 10. priekšlikums attiecas uz 16.pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu - par grozījumiem 16.pantā šādā redakcijā: "Sabiedriskās organizācijas un to apvienības likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt valsts funkcijas". Šādi precedenti mūsu likumdošanas praksē jau ir, piemēram, Pašvaldību savienība, kura ir sabiedriskā organizācija un saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" pilda atsevišķas valstiskas funkcijas. Arī Advokātu kolēģija veic dažas šādas funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākamais priekšlikums attiecas uz 20.pantu. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu par grozījumiem 20.pantā, kā arī ierosināt izslēgt 20.panta trešās daļas otro teikumu.

Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es komisijas vārdā šo priekšlikumu noņemu, jo attiecīgais teikums tika atstāts likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 21.pantu. Komisija ierosina izdarīt šajā pantā dažus redakcionāla rakstura precizējumus, pirmkārt, nosakot mazliet garāku termiņu, līdz kādam ir iesniedzams sabiedrisko organizāciju pārskats par to finansiālo un saimniecisko darbību. Līdz šim likuma tekstā bija minēts 1.marts. Mēs ierosinām pagarināt šo pārskata iesniegšanas termiņu līdz 31.martam.

Tālāk tiek precizēta norma, kas reglamentē pārskata publiskumu. Mēs ierosinām noteikt to šādā veidā: "Ar šo pārskatu var iepazīties jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālisti". Līdz šim spēkā esošā redakcija paredzēja, ka šie pārskati jāpublicē oficiālā laikrakstā. Šādu reģistrētu organizāciju šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1500. Līdz šim neviens pārskats nav publicēts, un arī, pastāvot šādam lielam reģistrēto sabiedrisko organizāciju skaitam, nav reāli tomēr nodrošināt publicējumu oficiālā laikrakstā. Turklāt arī valstij būtu diezgan lieli izdevumi sakarā ar šo pārskatu publicēšanu, jo oficiālajam laikrakstam tie būtu jāpublicē uz valsts līdzekļu rēķina.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Likuma "Par sabiedriskajām organizācijām" 23. pants noteic kārtību, kādā veicama sabiedrisko organizāciju saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija. Un bija noteikts, ka šo revīziju veic sabiedriskās organizācijas vai to apvienības revīzijas institūcija ne retāk kā divas reizes gadā. Mēs ierosinām, lai šīs revīzijas būtu obligāti vienu reizi gadā. Nebūtu divas reizes gadā jārevidē. Tā kā tas ir arī attiecībā uz uzņēmējsabiedrībām.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Es atvainojos, nē...

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums ir sekojošs - komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu par grozījumiem 44.pantā. Šis pants noteica to, kuri likumi par sabiedriskajām organizācijām, to pirmās daļas vispārīgie noteikumi attiecas uz atsevišķiem sabiedrisko organizāciju veidiem. Un, tā kā mēs grozījām jau pirmajā lasījumā atsevišķas normas, kas reglamentē politisko organizāciju darbību, tad vajadzēja izdarīt arī redakcionāla rakstura grozījumus 44.pantā, lai būtu normu savstarpēja saskaņa un nebūtu dublēšanās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Lagzdiņš. Nākamais ir redakcionāla rakstura grozījums, jo grozījums 44.pantā tika pārcelts kā 3.punkts.

Tālāk. Kolēģi, pēdējais ir ļoti būtisks papildinājums likumprojektā, pie kura komisija ir strādājusi ilgi, sadarbojoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Proti, kopīgi ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt likumu "Par sabiedriskajām organizācijām" ar jaunu nodaļu, kas reglamentētu profesionālo radošo savienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības papildu noteikumus, tātad īpašus noteikumus. Kādēļ ir nepieciešama šāda nodaļa? Tādēļ, ka radošās savienības ir specifiskas sabiedriskās organizācijas ar īpašu darbības mērķi, īpašu svaru un nozīmi mūsu valsts dzīvē, it īpaši Atmodas laikā. Un arī šobrīd daudzas radošās sabiedrības veic valstiski svarīgus uzdevumus šajā grūtajā periodā mūsu valstī, un tādēļ arī profesionālo organizāciju iekšējai darbībai ir zināma specifika, arī to uzbūvē, tādēļ komisija ierosina likumā ietvert šādu jaunu nodaļu. Jaunpiedāvātais 58.pants reglamentē profesionālās radošās savienības jēdzienu un darbības mērķus. Šāds pants ir jebkurā šīs otrās sadaļas nodaļā, kas runā par īpašām sabiedriskajām organizācijām vai to veidiem.

Šīs nodaļas 61.pants runā par to, kas var kļūt par profesionālo radošo savienību biedriem, un vispārīgais noteikums ir tāds, ka par sabiedriskās organizācijas biedru var kļūt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusī persona, turpretī par radošo savienību biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušās personas, kuras ieguvušas attiecīgās radošās savienības statūtos noteikto izglītību un profesionālo kvalifikāciju, sasniegušas noteiktas radošās izaugsmes pakāpi. Piemēram, radošā savienība var noteikt, ka par tās biedru var kļūt tikai ar augstāko, piemēram, Mākslas akadēmijas izglītību vai ar Konservatorijas izglītību. Var noteikt arī tādas prasības, piemēram, ka par biedru var kļūt persona, kura ir piedalījusies divās vai vairākās starptautiskajās izstādēs pēdējo piecu gadu laikā. Tās ir katras attiecīgās profesionālās biedrības iekšējās tiesības.

Ārkārtīgi svarīgs, mūsuprāt, ir 62.pants, kas runā par papildu noteikumiem attiecībā uz radošās savienības finansēšanu. Pēc profesionālās radošās savienības reģistrēšanas Tieslietu ministrijā attiecīgo radošo savienību var reģistrēt arī Kultūras ministrijā, kas attiecīgajai organizācijai vai apvienībai dod tiesības... Kolēģi, es uzsveru, - tikai tiesības prasīt, lai saņemtu finansu līdzekļus no valsts budžeta. Finansējums no valsts budžeta saskaņojams ar profesionālo radošo savienību apvienību, kas izveidota šā likuma 60.pantā paredzētajā kārtībā, proti, ja šajā profesionālo radošo savienību apvienībā ir apvienojusies vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētajām profesionālajām biedrībām. Tad šī radošo savienību apvienība kļūs par publisko tiesību subjektu, un valstij ir zināms pienākums attiecībā uz šo "jumta" organizāciju.

Es gribētu teikt, ka līdzīga norma ir arī likuma "Par sabiedriskajām organizācijām" 10.nodaļā, kurā ir runa par sporta biedrībām un to apvienībām. Tā ka pēc būtības piedāvātā redakcija nav īpaši jauna, tā ir, ja tā varētu teikt, mūsu valsts praksē pārbaudīta un ir pierādījusi to, ka viņa veiksmīgi var tikt piemērota.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo jauno sadaļu ir kādas iebildes deputātiem? Lūdzu! Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šī jaunā sadaļa likumā "Par sabiedriskajām organizācijām" atrisina to, kas ir bijis sasāpējis jautājums radošajā jeb mākslinieciskās kultūras pasaulē visu šo laiku. Bija iecerēts atsevišķs likums šajā sakarā, un man jāteic, ka laimīgas sadarbības rezultātā ar juristu Jāni Lagzdiņu mēs esam, manuprāt, jeb, mūsuprāt, atrisinājuši šo nepieciešamību.

Es gribu papildināt Jāņa Lagzdiņa domu vēl tādā nozīmē, kāpēc, lūk, šīs radošās savienības, varētu teikt, ir īpašā statusā ņemamas. Tas nav nekas vairāk kā vien tas, ka radošo savienību darbībai maksimāli jāizplatās, maksimāli jāietiecas visās mūsu dzīves, cilvēku un mūsu norišu jomās. Visur, visur jābūt klāt šai mākslinieciskajai kultūrai, ja mēs savu dzīvi risinām kultūras virzienā. Un šī sadaļa to atrisina. Šeit ir īpaši veiksmīgi risinājumi arī tajā ziņā, ka, kā mēs zinām, katru sabiedrisko organizāciju reģistrē Tieslietu ministrijā. Tas attiecas arī uz šīm radošajām savienībām, bet šeit ir īpašs punkts. Ja radošā savienība grib kļūt noteikta, grib ar šo radošo apvienību tiesībām kļūt par šo tiesību subjektu, tad tai ir jāreģistrējas arī Kultūras ministrijā. Tas nozīmē, ka Kultūras ministrija pēc būtības jau akceptē šo radošo savienību un ka tur nav nekādas nejaušību iespējamības, un, lūk, tikai tādā gadījumā tai ir tiesības arī pretendēt uz valsts līdzekļiem. Bet es domāju, ka ir tikai tiesības pretendēt uz valsts līdzekļiem, un to noteiks šī Radošo savienību kultūras padome, kā tā pašlaik tiek dēvēta. Varbūt tās nosaukums būs cits, kad šī "virsorganizācija" būs juridiski jau reģistrējusies. Tas nozīmē, ka līdzekļi vienā vai otrā gadījumā var būt piesaistīti šiem milzīgajiem sabiedriskajiem spēkiem, vienai, otrai vai trešajai radošajai savienībai. Bet, ja šī Kultūras padome kopā ar ministriju uzskatīs, ka šie līdzekļi nav piešķirami vai būtu izlietojami citādā veidā, tad šie līdzekļi nav arī obligāti dodami. Izpaliek arī visādas bažas, ka šo radošo savienību uzturēšanai būs vajadzīgi valsts līdzekļi. Tā nebūs! Un tā tas nav arī šeit likumā domāts. Tātad es, kolēģi, aicinātu balsot par šo jauno sadaļu likumā "Par sabiedriskajām organizācijām", kas beidzot pirmo reizi, jāteic, varbūt pat latviešu kultūras vēsturē atrisina mākslinieciskās kultūras iespēju jau organizēšanas nozīmē.

Vēl es gribu piebilst to, ka pašlaik mēs integrējamies Eiropā un ka pašlaik Eiropā dibinās tā saucamā Eiropas mākslinieku savienība. Un tikai šādi tiesiski būdami, esot jau līmenī, mēs varam arī tur iekļūt, kas atkal saistās jau ar līdzekļu iegūšanu no šīs Eiropas mākslinieku savienības. Un tas arī mums var izrādīties jau gluži materiāls ieguvums, tā ka es, kolēģi, aicinu balsot par šo likuma labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes pret šo sadaļu? Nav. Pieņemta. Pārejas noteikumos nebija labojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu - noteikt trešo lasījumu 10.martā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts. Vēlreiz - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, godātie kolēģi! Es aicinu Saeimu noteikt trešo lasījumu 9.martā, nevis 10. martā.

Sēdes vadītājs. Esam akceptējuši.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte, Budžeta un finansu komisijas vārdā.

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Darbam mums nepieciešams dokuments Nr.189, kur priekšlikumi ir apkopoti tabulā un ir izteikts arī komisijas atbalsts priekšlikumiem, kas tika saņemti attiecībā uz trešo lasījumu.

Pirmie priekšlikumi attiecas uz likumprojektā lietotajiem terminiem. Budžeta un finansu komisija ieteica terminā "realizācijas cena" aizvietot vārdus "apgrozījuma nodokļa" ar vārdiem"pievienotās vērtības nodokļa" - sakarā ar to, ka mums vistuvākajā laikā tiks pieņemts jaunais apgrozījuma nodokļu variants, kas sauksies "pievienotās vērtības nodoklis" un likuma par nodokļiem un nodevām pārejas noteikumos ir noteikts - kamēr nav spēkā pievienotās vērtības nodoklis, spēkā ir apgrozījuma nodoklis. Tā ka šeit nekādas pretrunas nebūs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt terminu sadaļu ar jaunu terminu "akcīzes nodokļa marka". Tātad, kā jau jūs zināt, pašlaik tiek marķēti jau tabakas izstrādājumi, un turpmāk ir paredzēts marķēt ar šo speciālo akcīzes nodokļa marku arī alkoholiskos izstrādājumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr atvainojos, tur ir jāprecizē komisijā, jo šo Piebalga ieteikto variantu atbalstot, principā šeit neparādās tas, ka ir vairāku veidu markas un ka katra veida marka attiecas uz noteiktu preču veidu. Par to mēs komisijā tikām diskutējuši. Es to šeit neredzu iekšā. Un tas tika it kā pieņemts. Jo šis formulējums paredz, ka principā ir it kā viena veida un viena marka. Bet gan alkoholam, gan tabakai, gan citām precēm var būt... Komisijā tas tika precizēts, bet man liekas, ka te nav tas īstais variants, kāds bija komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Tā nu nevarētu būt: "it kā pieņemts". Vai nu pieņemts, vai nepieņemts. Jūs komentēsiet?

A.Poča. Nē. Es gribētu nedaudz oponēt Bērziņa kungam, jo šeit ir dots šā termina skaidrojums - kas vispār ir akcīzes nodokļa marka. Tālāk jau pēc tam mēs runāsim, kāda veida tā var būt. Tas ir likuma tekstā tālāk izskaidrots.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasiet balsojumu, deputāt Bērziņ? Nē. Citiem deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Pirmajā pantā "Akcīzes nodokļa maksātāji" bija deputāta Bērziņa priekšlikums - tekstu papildināt aiz vārdiem "kas realizē" ar vārdu "pašražotās": "pašražotās preces".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Un ir deputāta Piebalga priekšlikums, ka par akcīzes nodokļa maksātājiem jāuzskata arī tās juridiskās personas, kuras realizē preces, par kurām būtu jāmaksā akcīzes nodoklis un būtu jāsaņem speciālā licence, bet tās nav iegūtas legālā ceļā. Jo principā tika uzskatīts, ka, ja nelikumīgi iegūtas preces tiek realizētas, tad par to realizāciju tomēr šis nodoklis arī ir jāiekasē. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet, lai atvieglotu likuma lietotājiem vēlāk likuma uztveri, izteica visus šos priekšlikumus un arī jau esošo šā panta redakciju kā jaunu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 2.pantu priekšlikumi nebija saņemti.

3.pants. Ir deputāta Piebalga priekšlikums panta 7.apakšpunktā, kur ir noteikts akcīzes nodokļa lielums zelta un citu dārgmetālu izstrādājumiem, papildināt tekstu ar vārdiem "Zeltam un citiem dārgmetāliem..." Pretējā gadījumā iznāk, ka par šiem tīrajiem metāliem, ja tie nav apstrādāti vai izmantoti kaut kādā izstrādājumā, - par tiem akcīze nav jāmaksā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča. Priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 3.panta 9.apakšpunkta redakciju - papildināt aiz vārda "Benzīnam" ar vārdiem - "tā aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru". Situācija ir tāda, ka tiek ievests nelielos daudzumos, piemēram, kāds benzīna veids, pēc tam tas tiek atšķaidīts. Tas augstākās kvalitātes benzīns tiek atšķaidīts ar kādu šķīdinātāju, par ko akcīze nav jāmaksā, un tādējādi izvairās no akcīzes nodokļa nomaksas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Turpretī deputāta Bērziņa priekšlikumu - noteikt dažādus akcīzes nodokļa lielumus etilētajam benzīnam par vienu litru un neetilētajam benzīnam par vienu litru - komisija neatbalstīja, jo šeit ir ļoti apgrūtinoša šī administrēšana un tātad noteikšana, vai tas ir etilētais benzīns vai neetilētais, un šī labā griba varētu radīt drīzāk problēmas. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt 10. apakšpunktu, nosakot, ka akcīze 2 santīmu apmērā ir arī dīzeļdegvielai un tās aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru. Tā ir līdzīga problēma kā ar benzīnu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par panta pēdējo daļu, to ir ierosinājis deputāts Bērziņš. Viņš ir ierosinājis noteikt, kādā apjomā un kādā daudzumā ir atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu zemes lietotājiem. Pēc būtības šīs normas jau ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kas pašlaik ir spēkā, bet deputāts Bērziņš ierosināja piešķirt šiem noteikumiem likuma spēku, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

A.Poča. Par 4. pantu ir deputāta Piebalga priekšlikums - tur, kur ir noteikts, ka akcīzes nodoklis tiek atmaksāts par precēm, kuras eksportē, iestarpināt: "... ja šajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi". Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tālāk būs pieminēts, kas tie ir par gadījumiem. Tie ir gadījumi, kuros ir runa par marķētām precēm jeb marķētiem izstrādājumiem. Tātad, ja tabaka ir nomarķēta ar šo akcīzes marku un ja arī alkohols būs nomarķēts ar akcīzes marku, tad, eksportējot šīs preces, akcīzes nodoklis netiks atmaksāts, jo pretējā gadījumā diemžēl ir šī kārtība, un praksē sastopam, ka alkoholu nomarķē, pēc tam saka - mēs to izvedīsim! Izvešana nenotiek, bet no budžeta tiek saņemts šis akcīzes nodoklis atpakaļ. Tāpēc ir šī piebilde. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt pantu: tur, kur teikts, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par vieglajiem automobiļiem ar elektromotoriem, papildināt tekstu aiz vārdiem "Vieglie automobiļi ar elektromotoru (elektromobiļi)" ar vārdiem "Vieglie automobiļi ar kravas kasti, furgoni, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka pēdējā laikā Latvijas Republikā lauksaimnieki ieved lētas darba mašīnas, kuras var izmantot zemnieki savās zemnieku saimniecībās. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamie ir deputāta Bērziņa un deputāta Piebalga priekšlikumi, pēc būtības vienādi, - precizēt likuma tekstu, vārdus "Ministru padome" aizvietojot ar vārdiem "Ministru kabinets".

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildes.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums papildināt to panta daļu, kurā ir teikts, ka, ja uzņēmums eksportē pašražotas vai nelietotas preces, par kurām akcīzes nodoklis ir nomaksāts, tad tas tiek atmaksāts no valsts budžeta, - papildināt ar to, ka tiek atmaksāts nodoklis arī par tām precēm, kas izmantotas šo preču ražošanai, ja šis nodoklis ir nomaksāts. Deputāts Bērziņš uzskata, ka tad, ja to neizdara, tiek sadārdzinātas mūsu eksportējamās preces, kā, piemēram, "Laimas" produkcija, smaržas un tamlīdzīgi. Būtībā, protams, tas ir ļoti labvēlīgs atvieglojums, bet praktiski tas nav administrējams. Jūs iedomājieties, - tad jāiziet visai tehnoloģiskajai ķēdei cauri un jānoskaidro, cik ir izlietots, teiksim, degvielas tehnoloģiskajā procesā un par ko nomaksāta akcīze un tamlīdzīgi, un praktiski tas tikai apgrūtinās administrēšanu, tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Protams, piekrītot tam, ka šis nodoklis ir ļoti grūti administrējams, es tomēr gribētu norādīt uz vienu būtisku lietu, kas līdz šim nenotiek un tā arī nav sākusies. Jau tad, kad bija iepriekšējā valdība, bija deklarēts, ka būs šī eksporta banka vai eksportu veicinošā sistēma un būs šīs eksporta prēmijas. Šajā gadījumā, protams, aizstājot šo sarežģītāko shēmu, varētu iet uz to - lai veicinātu mūsu produkcijas eksportspēju un konkurētspēju pasaules tirgū, nelietot šo sarežģīto shēmu, bet analogi, ņemot vērā to, cik daudz tiek izmantotas ar akcīzi apliekamās preces kādas produkcijas ražošanai, maksāt to kā eksporta prēmiju. Diemžēl šīs sistēmas nav. Un pārsvarā tas skar divas šīs nozares: lauksaimniecības produkcijas pārstrādi (jo bieži tiek izmantotas gan esences, gan dažādas citas spirtu saturošas izejvielas), gan arī, piemēram, smaržu rūpniecību, parfimēriju ( tātad smaržas un citas izejvielas). Un šeit pašreiz akcīzes nodoklis tiek atmaksāts tikai... piemēram, ja tiek eksportēts šņabis vai kaut kāda cita produkcija, kas tieši pilnā mērā ir aplikta ar šo akcīzes nodokli... tas ir, ja eksportē, tas nav jāmaksā, un, ja tas ir ievests un tiek izvests, tad atmaksā atpakaļ. Un es tomēr domāju, ka būtībā tas ir diezgan svarīgs jautājums, un šis jautājums ir saistībā ne tikai ar šo akcīzes nodokli, tas ir saistībā, piemēram, arī ar muitas nodokli; tad arī ir daudzas izejvielas, kas tiek ievestas, un tad arī ir šī procedūra. Protams, ja prece nepārveidotā veidā tiek izvesta, tad šis akcīzes nodoklis tiek atmaksāts, bet, ja, piemēram, produkcijas, eksportētās produkcijas, sastāvā ir 70%, piemēram, vai ar šo akcīzi apliekamā vai ar muitas nodokli apliekamā prece, tad tā netiek atmaksāta. Un, manuprāt, tā ir būtiska mūsu produkcijas, it sevišķi dažu produkcijas veidu, kur ir izmantotas šīs izejvielas, konkurētspējas pazemināšana pasaules tirgū un arī šeit blakus esošajos tirgos. Un šis priekšlikums neradās tā, sēžot pie galda, šis priekšlikums radās, konkrēti runājot ar uzņēmējiem, runājot par to, kas viņiem traucē eksportēt konkurētspējīgu preci. Un bieži vien diemžēl uzņēmēji mūsu valstī jūtas kā nevēlami elementi, kā tautas ienaidnieki, jo mēs domājam tikai par to, kā paņemt no uzņēmējiem naudu, jo mums ir daudz programmu, ko vajag finansēt, bet par to, kā viņš jūtas, kā viņam strādāt šajos apstākļos, kā pēc iespējas vairāk eksportēt produkciju, lai uzlabotu mūsu tirdzniecības bilanci, -par to diemžēl mēs runājam maz un darām vēl mazāk. Tāpēc, protams, es pieļauju, ka šī metode ir ļoti grūti administrējama, kaut gan es tomēr neredzu, ka tas nav pilnībā iespējams, jo tas ir tikai tādiem uzņēmējiem, kas paši ir šā akcīzes nodokļa maksātāji, kas ir nomaksājuši, jo šeit precīzi ir nomaksāts tikai tad, ja dokumentēts, ka šis akcīzes nodoklis ir nomaksāts - un, protams, tādos produkcijas veidos, kur tas sastāda ievērojamu daļu. Tā kā šobrīd nekādas alternatīvas, solījumi, jau ļoti ilgi netiek piedāvātas, es tomēr lūgtu par šo priekšlikumu balsot un apzināties arī to, ka mūsu šīs programmas, arī savas programmas mēs varēsim īstenot tad, ja mūsu uzņēmēji attīstīsies, ja attīstīsies mūsu eksports. Un tāpēc es aicinu tomēr balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu - referents!

A.Poča. Pirms deputāti balsojot izšķiras - atbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu vai ne, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā pašā likumā, 3. pantā, jau ir noteiktas tās preces, kuru izmantošana tehnoloģiskajām vajadzībām var būtiski ietekmēt šo preces cenu, kā tas ir, piemēram, jēlspirtam; arī dažiem citiem tiek noteikta pamazināta likme, tas ir, 0,14 santīmi par vienu litru. Tajā pašā laikā ir akcīzes nodokļa atvieglojumi par precēm, ja ir jāmaksā... kā spirtam... ja tās tiek izmantotas tehnoloģiskajām vajadzībām, medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām, zinātniskās pētniecības darbu vajadzībām, farmaceitiskajai rūpniecībai... ka akcīze nav jāmaksā. Tātad šajā gadījumā principā ražotāja intereses ir maksimāli mēģināts ievērot. Bet, teiksim, arī tad, ja tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai degviela, arī tad ir šī atmaksa - degvielas. Tā ka principā ražotājus ir mēģināts aizsargāt. Bet šāda norma, kādu tagad piedāvā deputāts Bērziņš, tiešām ļoti apgrūtinās šo administrāciju. Lūdzu deputātus padomāt, pirms izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 4.panta pirmspēdējai rindkopai! Šī redakcija jums ir, 5.lappusē ir Gundara Bērziņa priekšlikums. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 24, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums (diemžēl tas ir tehniska iemesla dēļ nobīdījies). Tas ir attiecināms uz šo pašu panta daļu, par ko bija deputāta Bērziņa priekšlikums. Tātad tiek ierosināts tekstu, kur ir runa par to, ka akcīzes nodoklis tiek atmaksāts no valsts budžeta, papildināt ar vārdiem: "ja šajā likumā nav noteikts citādi". Argumenti bija tie paši, ko es jau minēju iepriekš, kad bija šāds priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Nākamais!

A.Poča. Nākamais ir 5.pants, kurš pēc būtības ir, varbūt varētu teikt, visa šā likumprojekta būtiskākais pants. Tas ir saistībā ar to, ka, lai nodrošinātu šo balsojumu par 14 miljoniem veselības aizsardzībai, tiek pastiprināta kārtība, kādā veidā tiks maksāts akcīzes nodoklis par alkoholu un arī, teiksim, tabaku vai arī nākotnē par kādām citām precēm, kur administrēšana būs ļoti apgrūtināta, lai nodrošinātu nepieciešamos ieņēmumus budžetā. Tātad pirmais bija deputāta Bērziņa priekšlikums. Deputāts Bērziņš ierosināja, ka akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā, pamatbudžetā un speciālajos budžetos saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem - un, konkrēti, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem iemaksājams speciālajos valsts budžetos šādos apmēros: tātad Latvijas kultūras attīstības speciālajā valsts budžetā - 2 procentu apmērā, Latvijas sporta attīstības speciālajā budžetā - 2 procentu apmērā, lauku attīstības speciālajā valsts budžetā - 2 procentu apmērā vai arī 4 procentu apmērā, šeit ir varianti.

Tajā pašā laikā mums par šo pantu ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz šo akcīzes nodokli, kas iekasēts par Latvijas Republikā ražoto rektificēto etilspirtu, šampanieti un visa veida vīniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, simts procentu apmērā ieskaitīt speciālā valsts budžetā veselības aizsardzības finansēšanai.

Un ir arī deputāta Piebalga priekšlikums par jauna panta izveidošanu, tas pēc būtības risina šo pašu problēmu par to, kur un kādos budžetos ir iemaksājams akcīzes nodoklis no alkohola. Tātad 50 procenti - valsts pamatbudžetā, 50 procenti - valsts speciālajā budžetā veselības aizsardzībai. Kā arī, teiksim, jau esošā kārtība, ka nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu tiek iemaksāts 50 procentu valsts pamatbudžetā, 50 procenti - valsts speciālajā budžetā valsts autoceļu fondā, kur tas attiecīgi 70 un 30 procentu proporcijās tiek paturēts valsts autoceļu fondā un novirzīts arī pašvaldību autoceļu fondiem.

Tātad principā, pirms mēs izšķīrāmies par deputāta Bērziņa priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, mēs komisijā arī daudz diskutējām, uzskatot, ka būtiskākais mums pašlaik ir risināt veselības aizsardzības problēmas. Un ka akcīzes nodoklis tomēr pamatā ir valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, sadrumstalot šo ieņēmumu pa šādiem atsevišķiem vēl papildu speciālajiem budžetiem nebūtu mērķtiecīgi. Bet deputāts Bērziņš jau komisijā teica, ka viņš uzturēšot spēkā savu priekšlikumusēdē un lūgšot balsot par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi. Tātad es nezinu, vai viņš vēlēsies vēl runāt...

Sēdes vadītājs Godātie deputāti, atklājam debates! Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Tātad es runāšu kā ministrs. Tātad - alkohola akcīzes sadalījums. Kā jūs atceraties, pieņemot budžetu, tika pieņemts lēmums - no alkohola akcīzes izdalīt speciālu summu veselības aizsardzībai. Mans priekšlikums ir arī taisni šim mērķim paredzēts. Tas ir, mēs rēķinām, ka, ja mēs veiksim visus tos administratīvos pasākumus alkohola akcīzes iekasēšanai, tad tiešām varētu būt, ka 14 miljoni ir speciālajā budžetā, 14 miljoni ir pamatbudžetā. Priekšlikums sadalīt to pa akcīzes veidiem - es nedomāju, ka tas ir labākais priekšlikums, jo, pirmkārt, tas no administrēšanas viedokļa... un, otrkārt, ir grūtāk prognozēt konkrēto summu, cik no katras, teiksim, sadaļas ietu... kaut gan fiskāli tas ir diezgan līdzīgs, tomēr es lieku... lūgtu atbalstīt par šiem 50 procentiem...

Tajā pašā laikā to, ko ierosina deputāts Bērziņš... tur ir šāda problēma. Pirmais - "pazūd" medicīna. Tas ir pirmais. Otrs. Ja mēs skatāmies Latvijas kultūras attīstības speciālajā valsts budžetā... mums ir jau šāds speciālais valsts budžets kultūrai, kas ir tieši no azartspēlēm un loterijām. Tas ir viens. Tāpat arī sportam ir speciālais valsts budžets. Lauku attīstības speciālais budžets, manā skatījumā, nav vajadzīgs, jau tā mums ir vesela virkne specbudžetu ar visādām atmaksām, kuras mēs vēl tagad... meklējam galus visur. Tajā pašā laikā lauku attīstībai mums tomēr ir pietiekami daudz budžetu - gan izdalīti no pamatbudžeta, gan no privatizācijas budžeta.

Bez tam ir vēl vienas briesmas. Ja mēs, teiksim, sadalām vēl vairāk šo akcīzi, mēs vienkārši nesadabūsim kopējo summu. Un es gribētu arī informēt, ka tagad, kad esam izanalizējuši 1994. gada ieņēmumus, ir izveidojusies varbūt paradoksāla situācija, ka speciālajos budžetos faktiski naudas būs vairāk. Pamatbudžetā, no kā finansējas izglītība, veselības aizsardzība, arī lielā mērā kultūra, arī aizsardzība un drošība, - šajā tā prognoze ir visgrūtāk sasniedzama. Tāpēc, vēl vairāk sadrumstalojot budžetu, mēs vienkārši neiegūsim šo summu pamatbudžetā, un, tā kā mums nav iespējas pārcelt naudu no speciālā budžeta uz pamatbudžetu, faktiski Saeima nonāks pie tādas situācijas, ka būs jāizdara grozījumi pamatbudžetā samazināšanas virzienā, kamēr tajā pašā laikā speciālajos budžetos būs pluss.

Un tādēļ es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu, jo, manā skatījumā, tas ir visizsvērtākais gan attiecībā uz ceļu fondu, gan arī attiecībā... pamatbudžets, veselības aizsardzībai speciālais budžets. No tā, ka mēs to sadalīsim vēl sīkāk, naudas nebūs vairāk, bet diemžēl problēmu var rasties stipri vairāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Prezidijs nekādus priekšlikumus par sēdes pagarināšanu nav saņēmis, un acīmredzot mēs šo pantu nevaram izdiskutēt. Pulksten piecos ir preses konference, un, tā kā balsošana mums ievelkas, mēs neko sasteigt nevaram. Tātad debatēs ir pieteikušies gan deputāte Kuprijanova, gan deputāts Gundars Bērziņš, bet visas tās debatēšanas... Kamēr es runāju, ir iesniegts priekšlikums, un paliek spēkā, ka debatētāji ir pieteikušies, bet tas, vai viņi runās šodien vai nākamajā sēdē, - tas jums ir lemjams. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt šo sēdi, līdz tiks izskatīti darba kārtības par akcīzes nodokli... redziet, nevar lasīt tā tieši, vajag padomāt... līdz tiks izskatīts... nu, ar vienu vārdu sakot, te ir domāts tā: līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums par akcīzes nodokli.

A.Poča. Vai es drīkstētu - par balsošanas motīviem?

Sēdes vadītājs. Viens runā "par", viens - "pret".

A.Poča. Cienījamie deputāti, balsojot par Valsts budžeta likumu 1995. gadam, pārejas noteikumos tika iestrādāta norma, ka līdz šā gada 1. martam ir jāizveido speciālais valsts budžets veselības aizsardzības finansēšanai. 1.marts ir nākamnedēļ. Lai mēs pildītu paši savu lēmumu, es ļoti lūdzu jūs šodien pastrādāt nedaudz ilgāk, lai mēs varam pieņemt šos nepieciešamos grozījumus akcīzes nodoklī, lai varētu strādāt tālāk un attīstīties šī sistēma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Par... viens "pret"? Lūdzu - Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad te es nedaudz tomēr jūs maldināju, jo situācija ir šāda. Akcīzes nodokļa 14 miljonus Saeima apstiprināja. Tā kā ieņēmumu daļu neapstiprināja, šobrīd tā nav vairs Saeimas problēma, jo tā ir valdības problēma, ka mēs esam viena no unikālajām valstīm, kas neapstiprina ienākumu, ieņēmumu daļu pa nodokļu veidiem, kaut gan apstiprinām ieņēmumus līdz lata precizitātei. Līdz ar to šobrīd nekādas pretrunas nav. Ir jāizveido speciālais budžets. Tā kā Saeima nav lēmusi par to, cik akcīzes nodoklim ir jābūt budžetā, tad šim budžetam ir jābūt vienkārši praktiski... vai simtprocentīgā vai kādā variantā... Un, tā kā valdība neuzskatīja par nepieciešamu ieņēmumu daļu... šobrīd šeit juridiski pretrunas nav. Protams, lai paātrinātu un varbūt nestu skaidrību, kaut kādai izšķiršanai ir jābūt, bet, tā kā valdība šinī budžeta jautājumā Saeimai nedeva iespēju lemt par nodokļu ieņēmumu veidiem, tad šeit pašreiz pretrunas nav nekādas. Tie, ko apstiprināja pēc tam Kabinets, - tie ir Kabineta apstiprinātie, un tie Saeimai nav obligāti.

Sēdes vadītājs. Balsojam par priekšlikumu pagarināt sēdi līdz jautājuma izskatīšanai. Rezultātu! Drīkst būt izsaucieni, bet svilpienu nedrīkst būt. 37 - par, 23 - pret, 24 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Zvanu! Reģistrācija! Vārds Antonam Seikstam - paziņojumam.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Kā jūs zināt, Reliģisko organizāciju likuma sagatavošana otrajam lasījumam tika pagarināta. Rīt 9.00 104. istabā pretējā mājā, komisiju mājā, tiek gaidīti priekšlikumu autori un frakciju pārstāvji, ja tādi vēlas būt klāt. Pēdējā stadija sagatavošanai otrajam lasījumam rīt 104. istabā blakusmājā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē! Es ceru, deputāti, ka jūs atceraties to, ko mums izklāstīja Ministru prezidents Māris Gailis par saviem nodomiem par ārkārtas sēdi, tas jāpieņem zināšanai. Līdzko tāda prasība tiks iesniegta Prezidijā, Prezidijs izsludinās ārkārtas sēdi. Runa bija par nākamo trešdienu. Laiks... manuprāt, visai labi bija šajā nedēļā - pulksten 14.00.

Lūdzu, nosauciet deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs ( 5.Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās deputāti:

Andris Ameriks,

Aleksandrs Kiršteins,

Jānis Lagzdiņš...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Velta Puriņa,

Leonards Stašs...

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs ir zālē.

I.Daudišs.

Zigurds Tomiņš,

Jānis Tupesis,

Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis ir zālē.

I.Daudišs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Debates - dep. A.Seile - 1.lpp.

- dep. J.Začerinskis - 2.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 3.lpp.

- dep. A.Seile - 5.lpp.

Par darba kārtību - 6.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Budovskis - 7.lpp.

- dep. A.Endziņš - 10.lpp.

Par balsošanas motīviem - dep. M.Budovskis - 11.lpp.

Republikas valsts robežu likumā"" - 13.lpp.

likumā "Par valsts aizsardzību"" - 13.lpp.

Ziņo - finansu ministrs A.Piebalgs - 14.lpp.

Ziņo - veselības valsts ministrs P.Apinis - 15.lpp.

asamblejā"" - 17.lpp.

Eiropas padomes Parlamentu asamblejā" - 18.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Panteļējevs - 18.lpp.

asamblejā"" pieņemšana - 19.lpp.

locekļu ievēlēšanu" - 20.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Kamaldiņš - 22.lpp.

- dep. E.Kide - 23.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats - 24.lpp.

- dep. A.Endziņš - 25.lpp.

Paziņojumi - Ministru prezidents M.Gailis - 26.lpp.

- Saeimas sekretārs I.Daudišs - 26.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 27.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Panteļējevs - 29.lpp.

- dep. R.Marjaša - 30.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 30.lpp.

Ziņo - dep. J.Bordāns - 31.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 39.lpp.

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 42.lpp.

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 42.lpp.

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 43.lpp.

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 44.lpp.

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 45.lpp.

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 46.lpp.

(2.lasījums) - 46.lpp.

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 47.lpp.

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 48.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 49.lpp.

- 50.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 51.lpp.

Ziņo - dep. A.Čepānis - 51.lpp.

Ziņo - dep. A.Čepānis - 53.lpp.

Ziņo - dep. A.Čepānis - 53.lpp.

Ziņo - dep. P.Elferts - 55.lpp.

Ziņo - dep. P.Elferts - 55.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 56.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 57.lpp.

- dep. A.Endziņš - 59.lpp.

Paziņojums - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 60.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 61.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 61.lpp.

- dep. G.Resnais - 63.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 64.lpp.

Par darba kārtību - 65.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 65.lpp.

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 66.lpp.

Jautājums - dep. J.Sinka - 69.lpp.

Ziņo - dep. P.Elferts - 73.lpp.

Ziņo - dep. A.Lambergs - 74.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 75.lpp.

Ziņo - dep. J.Začerinskis - 77.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs - 80.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 82.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

- D.Viesturs - 84.lpp.

- dep. E.Bresis - 85.lpp.

- dep. E.Kide - 88.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Endziņš - 91.lpp.

- dep. D.Stalts - 91.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lucāns - 92.lpp.

- dep. L.Stašs - 94.lpp.

- dep. G.Resnais - 96.lpp.

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 98.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 100.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 102.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 104.lpp.

- dep. P.Putniņš - 109.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 111.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 112.lpp.

- 116.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 121.lpp.

Par balsošanas motīviem - dep. A.Poča - 122.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 123.lpp.

Paziņojums - dep. A.Seiksts - 123.lpp.

Par ārkārtas sēdi - 124.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 124.lpp.