Sēdi vada Latvijas
Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs
Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Labrīt godātie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 46 deputāti... 47... 48... 49... (Starpsaucieni no zāles: "Bresi, Bresi - nav kvoruma! Divreiz ienāc!") Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti.
Saeimas 26.oktobra sēdi paziņoju par atklātu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par darba kārtības izmaiņām. Iesniegšanas secībā pirmais ir dokuments nr.2110. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz iekļaut darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", proti, iekļaut to pēc darba kārtības trešās sadaļas 5.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Steidzamības nepieciešamību izskatīsim tad, ja šis jautājums tiks iekļauts darba kārtībā, un tad, kad tas tiks izskatīts. Tagad, lūdzu, lemsim par iekļaušanu! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu, tātad iekļaujam darba kārtībā.
Nākamais iesniegums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz likumprojektus "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" (darba kārtības 9.punkts), "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (darba kārtības 11.punkts; tas ir cits dokuments par muitas nodokli (tarifiem)) un "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli" (darba kārtības 12.punkts) izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Nu, tagad tas jau būs pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", jo šis jautājums jau ir iekļauts darba kārtībā aiz darba kārtības 5.jautājuma - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu? Nav. Ierosinājums ir pieņemts.
Tālāk. Aizsardzības... Es atvainojos, secība ir šāda, nedaudz cita. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu izdarīt šādas izmaiņas darba kārtībā: 19.jautājumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"", 21.jautājumu "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", 22.jautājumu "Par slimības un maternitātes pabalstiem", 23.jautājumu "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", 27.jautājumu "Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām" un 28.jautājumu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" izskatīt pēc trešās sadaļas likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" (darba kārtības 12.punkta jeb trešās sadaļas 8.punkta).
Godātie deputāti, iesniedzēji no frakcijas "Latvijas ceļš"! Induli Bērziņ, jūs pirmais esat parakstījis šo iesniegumu. Kā jūs domājat par šo lietu, ņemot vērā tos grozījumus, ko mēs esam jau izdarījuši, - vai jūs ņēmāt vērā, rakstot šo iesniegumu, negrozītu darba kārtību? Jo tagad tas aiziet visiem visiem priekšā, jo šis grozījums likumā "Par zemes nodokli" (darba kārtības 12.punkts) ir aizgājis... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Mums bija pirms 13.punkta...") Budžeta komisija to aizcēlusi uz augšu. Nē, es tad visu izskaidrošu no gala - ko mēs esam pieņēmusi un kāda ir situācija. Esiet tik laipni un paņemiet darba kārtību, un nedaudz vēlreiz to paskatīsim, šīs lietas sakārtojot!
Tātad pirmais mums bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumus. Un rakstiet darba kārtībā, lai jums arī būtu priekšā šī lieta! Tātad viņi ierosināja iekļaut darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", proti, iekļaut to pēc darba kārtības trešās sadaļas 5.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Numurs tam ir tāds... šis dokuments mums ir pagājušajā reizē iesniegts, iesnieguma numurs - 2110, bet dokumenta numurs - 2096. Līdz ar to šo jautājumu mēs ierakstām darba kārtībā - pēc 5.punkta parādās jautājums "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Esam to izdarījuši.
Tagad, lūdzu, ņemsim nākamo! Budžeta un finansu komisija ierosina likumprojektus "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" (9.punkts), "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (11.punkts) un "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" (12.punkts) izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", tas nozīmē, ka pēc 5.punkta, bet, tā kā mēs jau vienu esam iebalsojuši, tad pēc 6.punkta - "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Vai tiktāl deputāti piekrīt? Ir piekrituši.
Bet tagad "Latvijas ceļš" veselu strīpu... ierosina izskatīt likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanu"" (19.jautājums), "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" (21.jautājums), "Par slimības un maternitātes pabalstiem" (22.jautājums), "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (23.jautājums), "Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām" (27.jautājums) un "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" (28.jautājums) izskatīt pēc darba kārtības 12.punkta jeb trešās sadaļas 8.punkta "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"". Bet "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" tagad ir aizgājuši pirms bijušā 6.punkta. Tātad formulējam jūsu priekšlikumu... nevis pirms 13., jo tagad tie numuri būs citi, bet pirms likumprojekta "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Lūdzu, ierakstīsim šo paketi, ko piedāvāja "Latvijas ceļš", pirms likumprojekta "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem""! Vai esat ar šīm izmaiņām iepazinušies, godātie deputāti? Un vai jums ir iebildumi vai nav iebildumu? Nekādu iebildumu nav. Vai ir vēl kādi iesniegumi? Vēl mums bija iesniegums no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības komisijas iesniegtos likumprojektus "Grozījumi likumā "Par policiju"" un "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad esam to akceptējuši. Vai vēl ir kādi iesniegumi? Ir iesniegti divi jautājumi, bet tos, kā vienmēr, mēs nolasīsim, kad skatīsim attiecīgās sadaļas, vai arī laikā, kurš būs visvairāk pieņemams, bet katrā ziņā šajā sēdē.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu!
Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre.
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Prezidijs
23.oktobra sēdē izskatīja deputāta
Gundara Bērziņa iesniegumu, kurā viņš
lūdz piešķirt viņam neapmaksātu
atvaļinājumu šā gada 25. un 26.oktobrī.
Prezidijs piekrita piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu
Gundaram Bērziņam 25.un 26.oktobrī, par ko
ziņo arī Saeimai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Atvaļinājums ir piešķirts.
Tālāk - patstāvīgie priekšlikumi.
Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs
Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.
Lūdzu! Lēmuma projekts "Par pilsonības
piešķiršanu Ludmilai Braunai par īpašiem
nopelniem Latvijas labā".
J.Kokins (LZS).
Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie
kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija
ar balsu vairākumu izvirza Ludmilas Braunas kandidatūru
izskatīšanai Saeimas sēdē sakarā
ar pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem
Latvijas valsts labā. Ludmilas Braunas kundzes kandidatūru
pilsonības piešķiršanai par izciliem nopelniem
Latvijas valsts labā ir izvirzījusi Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija. Profesore Ludmila
Brauna, pēc tautības krieviete, dzimusi 1924.gadā
Krievijā Permas pilsētā. Ludmila Brauna mācījusies
un ieguvusi augstāko izglītību Kijevas konservatorijā.
Latvijā viņa dzīvo kopš 1947.gada un strādā
Latvijas Konservatorijā par koncertmeistari -ilustratori.
No 1962.gada profesore Brauna uzsāk speciālās
dziedāšanas pedagoģes darbu. Pie profesores mācījušies
un mācību kursu beiguši vairāk nekā
30 dziedātāji, to vidū dziedātājas
Brahmane, Krēsliņa, Jakobsone, Galante, Kalniņa
un Garanča. Larisa Brauna uzrakstījusi vairākus
metodiskus darbus par vokālās mākslas metodikas
un prakses jautājumiem. Latvijas mūzikas sabiedrībā
augsti vērtē dziedātājas Braunas agrāko
gadu koncertdarbību un radio ierakstus. Kopā ar savu
dzīvesbiedru, nelaiķi, ievērojamo Latvijas
pianistu-koncertmeistaru profesoru Braunu dziedātāja
izpildījusi daudzu mūsdienu latviešu komponistu
darbus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Ludmilu Braunu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijā labā." Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 1. Ludmila Brauna tiek uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Lūdzu, tālāk!
J.Kokins. Pilsonības likuma izpildes komisija savā 1995. gada 19. septembra sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Jurijam Pomestnijam.
Par pilsonības piešķiršanu par
izciliem nopelniem Latvijas labā Jurijam Pomestnijam komisija
ir pieņēmusi negatīvu lēmumu. Jurija
Pomestnija kandidatūru ir izvirzījuši deputāti
Indulis Bērziņš, Panteļējevs, Gundars
Bērziņš, Edvīns Inkēns, Liepiņš,
Virsis, Berķis, Resnais, Rozentāls un Tomiņš.
Pomestnija kungs ir dzimis 1940. gadā...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos...
Posmetnijs...
J.Kokins. Posmetnijs, jā, es atvainojos... Posmetnija kungs ir dzimis 1940. gadā Ukrainā Zaporožjes strādnieku ģimenē. No 1948. gada līdz 1954. gadam mācījies Rīgas 34. vidusskolā, bet no 1954. gada līdz 1959. gadam - mācījies Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumā. Pēc karadienesta Padomju armijā no 1966. gada līdz 1970. gadam ir mācījies Kaļiņingradas zivsaimniecības institūtā. Kopš 1959. gada strādājis par strādnieku dažādos Latvijas uzņēmumos - alusdarītavā "Vârpa", "Aldaris", arī citos uzņēmumos. Vēlāk - par iecirkņa meistaru, celtniecības pārvaldes priekšnieku un par direktora vietnieku celtniecības jautājumos.
1975. gadā saskaņā ar Latvijas Pārtikas rūpniecības ministrijas pavēli tika nozīmēts par alusdarītavas "Aldaris" direktoru. Kopš 1979. gada pārcelšanas kārtībā strādāja par direktora vietnieku Rīgas vīna un šampanieša kombinātā. Vēlāk iecelts par galveno inženieri šinī uzņēmumā, kur nostrādājis līdz 1983. gadam. 1983. gadā tika iecelts par Rīgas vīna un šampanieša kombināta direktoru un nostrādājis šajā amatā līdz 1993. gadam. 1993. gadā uz Rīgas vīna un šampanieša kombināta bāzes tika izveidota akciju sabiedrība "Rîgas vīni", kur sakarā ar akcionāru sapulces lēmumu tika ievēlēts par šā uzņēmuma padomes locekli.
Posmetnija kungs ir bioloģijas zinātņu
doktors, viņa zinātniskie darbi ir saistīti
ar šampanieša ražošanas tehnoloģiju,
kā arī ar dažādu bezalkoholisko dzērienu
ražošanas tehnoloģijām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Juriju
Posmetniju uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem
nopelniem Latvijas labā." Balsojam! Lūdzu rezultātu.
Par - 35, pret - 9, atturas - 6. Jurijs Posmetnijs ir uzņemts
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem
Latvijas labā.
J.Kokins. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, izskatīsim
nākamo jautājumu! Lēmuma projekts "Par
finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas
stabilitāti". Galaziņojums. Izmeklēšanas
komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans
- "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
V.Krištopans (LC).
Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima!
Katram deputātam ir izdalīts dokuments nr. 2011, un
komisijas vārdā lūdzu akceptēt iesniegto
lēmuma projektu, un pielikumā ir komisijas galaziņojums.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni un paņemiet attiecīgo dokumentu - nr. 2011. Vai debatēs ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu, kuru iesniegusi Saeimas izmeklēšanas komisija, "Par finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas stabilitāti"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.
Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre.
Lūdzu! Jautājumi.
I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr. 2107. Tas ir deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim. Šeit ir faktiski trīs jautājumi iekļauti:
"Vai nav mainīta un tuvākajā laikā netiks mainīta robežapsardzības kārtība uz Latvijas-Igaunijas robežas?
Vai robežapsardzības stāvokli uz Latvijas-Igaunijas robežas ir ietekmējusi finansu krīze?"
Un trešais: "Vai ir samazinājies robežsargu skaitliskais sastāvs uz Latvijas-Igaunijas robežas? Kāds ir šāda samazinājuma tiesiskais pamats?"
Parakstījuši deputāts Milbergs, Grīgs,
Stankēviča, Sinka un Aleksandrs Pētersons.
Sēdes vadītājs. Jautājumu
nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzu,
tālāk!
I.Folkmane. Otrs dokuments ir nr. 2109, kas adresēts Ministru prezidentam Gaiļa kungam un finansu ministrei Sāmītes kundzei.
Deputātu jautājums īsumā ir šāds:
"1995. gada Budžeta likumā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai tika izdalīti attiecīgi 80 000 un 100 000 latu autoratlīdzību un izpildītājmākslinieku honorāru izmaksām. Cik lielā apjomā šogad ir finansētas šīs Budžeta likumā minētās pozīcijas?" Un vēl seko trīs papildjautājumi, kas skar šo tēmu.
Parakstījuši deputāti Stalts, Ābiķis,
Vaivads, Siliņš, Folkmane, Putniņš un Kazāks.
Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Gaiļa kungam un finansu ministrei Sāmītei.
Nākošais - likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".
Aija Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte.
A.Poča (LC).
Cienījamais Prezidij, cienījamā Saeima! Mūsu darbam izskatīšanai otrajā lasījumā "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nepieciešams dokuments nr. 2051-b, kurā ir apkopoti priekšlikumi, kas saņemti komisijā uz otro un pēdējo lasījumu, jo šis likumprojekts izskatāms steidzamības kārtībā.
Par šī likumprojekta 1. punktu ir saņemts
vides aizsardzības valsts ministra Emša priekšlikums
- precizēt 5. punkta redakciju. Komisija šo priekšlikumu
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
A.Poča. Arī nākošais ir vides
aizsardzības valsts ministra Emša kunga priekšlikums
- precizēt pārejas noteikumu 2. punktu. Arī
šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu?
A.Poča. Vairāk priekšlikumu netika
saņemti. Līdz ar to lūdzu akceptēt šo
likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, 1 - atturas. Nav kvoruma!
Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu
rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Par Valsts ieņēmumu
dienestu ir nākošais jautājums (dokuments nr.
2096). Aija Poča, lūdzu, turpiniet!
A.Poča. Cienījamā Saeima! Minētie grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kurus likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesnieguši 5 deputāti, ir nepieciešami saistībā ar to balsojumu, kas tika izdarīts Saeimā pirms divām nedēļām, kad bija akceptēts likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" trešajā un galīgajā lasījumā. Un tas ir saistīts ar šo strīdīgo jautājumu, vai Valsts ieņēmumu dienests... vai speciālais budžets var tikt veidots no summām, kas tiek uzrēķinātas sakarā ar pārrēķiniem un soda naudām, ko uzrēķina Valsts ieņēmumu dienests.
Jau toreiz mēs diskutējām par šīs kārtības konceptuālo būtību un filosofiju, bet jāatzīst, ka, izdarot šo grozījumu, kad praktiski tika liegts Valsts ieņēmumu dienestam šīs summas novirzīt speciālajā budžetā, ir izdarīts arī zināmā veidā "lâča pakalpojums" tieši Valsts ieņēmumu dienestam, jo speciālais budžets netiek novirzīts tikai algām. Jums dokumenta pielikumā ir parādīts, ka šīs naudas summas tiek novirzītas arī saimniecisko izdevumu segšanai un ka no pamatbudžeta faktiski Valsts ieņēmumu dienests saņem kopumā saimnieciskajiem izdevumiem tikai 13%, bet apmēram 87% ir no šī speciālā budžeta. Protams, šis speciālais budžets neveidojas tikai no soda naudām un uzrēķiniem. Tur ir arī ienākumi par muitas pakalpojumiem, par konvoja darbību un arī citi ieņēmumi. Un tomēr, ja mēs būtu atbalstījuši šo ideju, tad valsts budžetam būtu pilnībā jāfinansē Valsts ieņēmumu dienests, arī tā saimnieciskie izdevumi. Mums bija nepieciešams to iestrādāt jau šīgada budžeta grozījumos. Tie ir akceptēti, vairāk budžeta grozījumu šogad nebūs. Līdz ar to praktiski Valsts ieņēmumu dienesta saimnieciskā darbība var tikt apdraudēta.
Kā viens no galvenajiem argumentiem šeit
bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iebildums, ka valsts institūcijas ir jāfinansē
no valsts budžeta, bet, izdiskutējot šo jautājumu
Budžeta komisijā, arī Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija atbalstīja šobrīd
iesniegtos grozījumus attiecībā uz Valsts ieņēmumu
dienestu. Un arī Budžeta komisija tos atbalstīja,
un līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt un
izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā,
lai līdz šīgada beigām Valsts ieņēmumu
dienests saņemtu finansējumu un varētu segt
visus savus saimnieciskos izdevumus.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vispirms izskatīsim ierosinājumu par steidzamību. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.
Vai par pirmo lasījumu kāds vēlas
runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 46, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. (Starpsaucieni
no zāles: "Nav kvoruma! "Par" - 48")
48. Es atvainojos!
A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj!
Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi
būtisks, lūdzu noteikt otro lasījumu šodien
- apmēram pēc stundas jeb pēc pusdienām.
(Starpsaucieni no zāles "Uzreiz! Ir izmaiņas?")
Sēdes vadītājs. Tā kā
jūs ar mani runājāt, bet deputāti mūsu
sarunu nesaprata, jo es arī neielaidos nekādā
dialogā, tad vēlreiz, lūdzu, deputātiem
izklāstiet lietas būtību, un deputāti
lems, kā tālāk darīt.
A.Poča. Es ierosinu šo likumprojektu
izskatīt šodien, vislabākais būtu - pēc
kādas stundas, jo, izskatot šo likumprojektu pirmajā
lasījumā, Budžeta komisijā tekstā
ir radušies precizējumi, un mums vienkārši
jums ir jāizdala otrā lasījuma precizētais
teksts.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Viss tālākais ir atkarīgs no pašas komisijas, kad komisija ierosina izskatīt, un tad deputāti vēlreiz lems par konkrēto izskatīšanu. Nav iebildumu? Nav. Paldies.
Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par pievienotās vērtības nodokli"".
Trešais lasījums. Aija Poča turpina - Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.
A.Poča. Jūsu darbam, cienījamie deputāti, nepieciešams dokuments nr.2100, kur ir apkopoti priekšlikumi, kas saņemti Budžeta komisijā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" trešajam lasījumam.
Par šī likumprojekta 1.punktu priekšlikumi nav saņemti.
Par 2.punktu... tas ir, 6.pantu...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos,
jūs, lūdzu, precīzi sauciet! Nav tādu
pirmo un otro punktu. Sāciet no gala!
A.Poča. Par likumprojekta 6.panta pirmās
daļas 14.punktu priekšlikumi nav saņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
tālāk!
A.Poča. Par šī panta pirmās
daļas 20.apakšpunktu ir Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt
minētā panta tekstu "ar pievienotās vērtības
nodokli netiek aplikti arī tipogrāfiju pakalpojumi
šīs literatūras un izdevumu ražošanai
un veidošanai". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!
A.Poča. Par 6.panta pirmās daļas
21.apakšpunktu ir saņemts Izglītības, kultūras
un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru atbalstīja
Budžeta komisija, bet izteica to citā redakcijā,
kas jums visiem ir redzama. Respektīvi, ka Latvijas Republikā
reģistrētie masu informācijas līdzekļi,
kā arī mākslas, dokumentālās un
animācijas filmas, to veidošana un izplatīšana,
ja to veic Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts
izplatītājs, arī nav apliekami ar pievienotās
vērtības nodokli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!
A.Poča. Un pēdējais ir Budžeta
komisijas ierosinājums - noteikt likuma spēkā
stāšanās laiku nākamajā dienā
pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākošais likumprojekts "Grozījums
likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".
Otrais lasījums. Dokumenti nr.655 un 2061.
A.Poča. Šinī dokumentā jums
ir apkopoti, cienījamie deputāti, otrajam lasījumam
saņemtie priekšlikumi, un pirmais priekšlikums
ir deputāta Krištopana priekšlikums - nepaaugstināt
ievedmuitas nodokļa likmi, t.i., respektīvi, atgriezties
pie vecās, jau esošās muitas nodokļa tarifa
likmes, kāda bija noteikta līdz šī likumprojekta
iesniegšanai, respektīvi, grauzdētai kafijai
ar kofeīnu saglabāt 1% pamatlikmi vispārējā
tirdzniecības režīmā un 0,5% labvēlības
režīma statusā, kā arī brīvās
tirdzniecības statusā. Un līdzīgi ir arī
grauzdētai kafijai bez kofeīna. Budžeta komisijā
pēc ilgām diskusijām šo deputāta
Krištopana priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Vispirms par procedūru. Tātad pirmajā
lasījumā bija akceptēti šie jaunie muitas
nodokļa tarifi.
A.Poča. Jā.
Sēdes vadītājs. Un tagad deputāts
Krištopans formulē tā: "Nepaaugstināt
ievedmuitas nodokļa likmi, tas ir, saglabāt spēkā
esošajā redakcijā pozīcijām...",
un tālāk ir nosauktas šīs pozīcijas.
Vai tās ir visas pozīcijas vai tikai dažas?
A.Poča. Nē, tās ir šīs
divas - ar kodu 0901-21 un 0901-22.
Sēdes vadītājs. Bet kafija un
tēja - vai tās 09 grupa paliek?
A.Poča. Jā.
Sēdes vadītājs. Te veidojas sarežģīta
procedūra, jo mūsu praksē šis ienāk
kā deputāta Tomiņa ierosināts panta traktējums,
un tam ir arī argumenti. Un es domāju, ka tādā
veidā šeit var to lietu izskatīt, proti, otrajā
lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu
vai daļu, pantu kopumā vai panta grupu. Ja par pantu
nav iesniegti priekšlikumi un ja deputātiem nav iebildumu
attiecībā uz šo pantu, tad par to atsevišķi
nebalso. Tātad šeit ir šis gadījums, kad deputātiem
ir iebildumi jau pret nobalsotu pantu. Un tāpēc mēs
jau pagājušajā reizē šeit balsojām,
bet daži deputāti varbūt nesaprata, par ko mēs
balsojām. Mēs balsojam par pirmajā lasījumā
apstiprināta panta redakciju. Un, ja deputāti nobalso
par viņu, tad viņš paliek savā redakcijā.
Ja deputāti nobalso "pret", tad šī
redakcija mainās un paliek iepriekšējā
redakcijā, tas ir, tāda, kāda viņa ir
bijusi pirms pirmā lasījuma. Vai par procedūru
deputātiem ir kādas neskaidrības? Un iebildumi?
Pie tam - vai šo mēs arī varam attiecināt
uz atsevišķām daļām, jo šeit ir
runa par panta divām daļām, šeit ir ne viss
labojams, bet viss labojams kopumā, kas ir pieņemts
pirmajā lasījumā. Tur ir trīs daļas,
bet tagad es ierosinu balsot par divām daļām.
A.Poča. Jā! Tāpēc ka šeit
bija problēmas arī pirmajā nobalsotajā
lasījumā ar...
Sēdes vadītājs. Skaļāk!
Lūdzu, klusāk, deputāti! Šeit ir nopietna
lieta, iedziļinieties, lūdzu! Jūsu balsojums
to izšķirs.
A.Poča. Tātad šeit situācija
ir diezgan sarežģīta.
Sēdes vadītājs. Vispirms par
procedūru, lai mums būtu skaidrība un būtu
atbalsts.
A.Poča. Par procedūru runājot,
ir jābalso par šīm divām pozīcijām,
jo jautājums par ievedmuitas tarifu izmaiņām
skar tikai kafiju, bet neskar tēju, mati un garšvielas.
Tātad šinī gadījumā mums ir jābalso
par šī panta tikai divām pozīcijām
- pirmās daļas divām pozīcijām.
Sēdes vadītājs. Es domāju,
ka šeit to varētu attiecināt, jo par daļu
var uzskatīt jebkuru nodalītu lietu vai teikumu, vai
jēdzienu, un tas būtu attiecināms uz daļu.
A.Poča. Arī tādējādi,
ka šeit ir atšķirīgi kodi nākošajiem
priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Un atšķirīgi kodi. Par procedūru nav iebildumu deputātiem? Kolēģi, vai kāds vēlas runāt par lietas būtību? Nevēlas. Tad es vēlreiz atkārtošu. Man diemžēl pagājušajā reizē izteica neapmierinātību, jo deputāti nebija sapratuši šo it kā sarežģīto procedūru. Tātad ir pirmajā lasījumā apstiprināts pants vai pielikums, kurā ir atsevišķas daļas. Un runa ir par kafiju un tēju - par grauzdētu kafiju ar kofeīnu un grauzdētu kafiju bez kofeīna - 09 grupu, 0901-21, 0901-22 grupu. Tagad, ja kāds deputāts iebilst, tad šo pantu vai šī panta daļas balso atsevišķi. To mēs arī tagad darīsim, tikai jums ir jāsaprot, kā jūs savu izvēli izdarāt. Mēs balsosim nevis par deputāta Krištopana iesniegto priekšlikumu - nepaaugstināt ievedmuitas nodokļa likmi, bet mēs balsosim par pirmajā lasījumā jau nobalsotām šī panta daļām. Un balsojums "par" atstāj šo pirmā lasījuma redakciju neskartu, bet balsojums "pret" ðo redakciju izmaina un atgriež sākotnējā redakcijā, kādā viņš bija pirms pirmā lasījuma. Vai pret šo lietu ir iebildumi? Un skaidrība, pirms mēs balsojam? (Starpsaucieni: "Ir skaidrība. Atgriezt pie spēkā esošā.") Lūdzu, balsosim par pirmā lasījuma redakciju... Divi balsojumi būs sadalīti divās daļās. Vispirms - par pirmo un pēc tam - par otro. Par pirmo daļu, par kuru mēs balsojām - 0901-21 "grauzdēta kafija ar kofeīnu". Balsosim par pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju, jo deputātiem ir pret to iebildumi. Līdz ar to mēs tagad balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 5. Līdz ar to pozīcija 0901-21 "grauzdēta kafija ar kofeīnu" paliek spēkā esošajā redakcijā. Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija netiek atbalstīta.
Tagad, lūdzu, balsosim par otru - 0901-22 "grauzdēta kafija bez kofeīna". Par pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 14, atturas - 13. Nav kvoruma.
Kolēģi, mums jautājumu nav daudz, un es ceru, ka mēs varam koncentrēties un izskatīt šos jautājumus. Balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 14, atturas - 21. Pirmā lasījuma redakcija netiek atbalstīta. Līdz ar to paliek spēkā esošā redakcija.
Lūdzu, tālāk!
A.Poča. Tātad nākošais priekšlikums
ir par šā likumprojekta otro daļu - par pozīciju
2101-10, kur ir deputāta Krištopana priekšlikums
- samazināt ievedmuitas nodokļa likmi - 1% (pamatlikme),
0,5% (likme vislielākās labvēlības režīmam)
un 0,5 % (likme brīvās tirdzniecības režīmam)
kafijas ekstraktiem, esencēm un koncentrātiem jeb,
kā tautā saka, šķīstošajai kafijai.
Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad nav jābalso. Pieņemts.
A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi
ir izskatīti. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par - 42, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus trešajam
lasījumam iesniegt līdz 31.novembrim. (Starpsauciens
no zāles: "Oktobrim!") Es atvainojos, oktobrim.
Sēdes vadītājs. 31.oktobris.
Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Termiņš ir
pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais
ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par
zemes nodokli"".
A.Poča. Cienījamie deputāti! Jūsu darbam ir nepieciešams rudens sesijā izskatāmais dokuments nr.1036, kuru ir iesnieguši 5 deputāti. Tas ir likumprojekts. Šos grozījumus ir iesnieguši 5 deputāti, un šā likumprojekta nepieciešamību un steidzamību pamato divi argumenti. Saeima noraidīja Ministru kabineta sagatavotos grozījumus jeb, pareizāk sakot, jauno redakciju likumam "Par zemes nodokli". Līdz ar to priekšlikumi, kas bija iestrādāti arī saistībā ar atsevišķu teritoriāli administratīvo struktūrvienību pārveidošanos Latvijas pašvaldībās pēc pašvaldību iniciatīvas un lēmumiem... Respektīvi, vairākiem jaunizveidotiem pagastiem, arī pagastiem, kuriem ir izmainījušās teritorijas, nav noteiktas zemes nodokļa likmes, līdz ar to praktiski šiem pagastiem ir ierobežota iespēja iekasēt sava budžeta pamatieņēmumu pozīciju - zemes nodokli. Tātad šajos grozījumos, kas jums ir iesniegti, ir norādīta šo jauno teritoriāli administratīvo vienību zemes nodokļu likmes attiecīgi tai situācijai, kāda ir šobrīd.
Bez tam ir problēma arī sakarā
ar to, ka esošā Zemes nodokļa likuma redakcija
vēl joprojām ir noteikusi likmes 1990.gada laikā
valstī esošās valūtas - Latvijas rubļa
- vienībās. Bez tam šajā likumā bija
noteikts, ka Finansu ministrijai ir jāindeksē - atbilstoši
inflācijas likmēm un arī atbilstoši inflācijas
tempiem - arī zemes nodokļa likmes. Arī šī
situācija ar šiem grozījumiem ir novērsta,
un praktiski tās likmes, kas jau ir šeit jums visiem
priekšā šajā dokumentā, ir ar šo
indeksāciju. Tas ļoti būtiski atvieglos tieši
pašvaldību darbu zemes nodokļa iekasēšanā.
Budžeta komisija šos priekšlikumus atbalstīja
un ierosināja izskatīt šo likumprojektu steidzamības
kārtā. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni,
godātie deputāti, - ir jāskata dokuments nr.1036
un dokuments nr.1088. Ir ierosināta steidzamība. Vai
kāds vēlas runāt par to? Neviens nevēlas.
Lūdzu, balsosim! Zvanu! Lūdzu, balsosim par steidzamību!
Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas -
4. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.
A.Poča. Lūdzu akceptēt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu,
balsosim. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes nodokli"" pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.
A.Poča. Cienījamā Saeima! Tā
kā deputātiem praktiski nav iespējams iesniegt
priekšlikumus, jo šeit ir skaitliski izteiktas nodokļu
likmes, kas ir aprēķinātas un precizētas
atbilstoši tiem noteikumiem, kas pastāv attiecībā
uz šo nodokļu likmes noteikšanu, es lūdzu
šo likumprojektu akceptēt otrajā un galīgajā
lasījumā tūlīt.
Sēdes vadītājs. Vai nevienam,
nevienam, nevienam deputātam nav iebildumu? Nav iebildumu.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par sociālo palīdzību". Trešais lasījums. Es atvainojos! Sestais vēl mums ir... Atsaucu likumprojektu "Par sociālo palīdzību". Tas būs nākamais. Bet tagad ir jāskata likumprojekts "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās".
Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas vārdā Jānis Vaivads, "Latvijas
ceļa" deputāts. Lūdzu!
J.Vaivads (LC).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ceru, ka mūsu grūtais ceļš šā likuma pieņemšanā šodien varētu tomēr sekmīgi noslēgties, jo pēc visām diskusijām tomēr, manuprāt, ir beidzot atrasts tas atrisinājums, kas ļāva mums sakārtot un arī pareizi izprast šā likuma darbību. Šajā sakarībā komisija turpināja sastrādāties ar Juridisko biroju, un sagatavotais likumprojekts varbūt ir tas vienīgais risinājums šajā sarežģītajā jautājumā, proti, vai mēs ar likumu nosakām jau katras zinātniskās, kultūras un izglītības iestādes katras ēkas statusu, vai mēs ar likumu nosakām tikai tās juridisko statusu, dodam juridisko adresi, tālāk Valsts īpašuma fonds, tā teikt, ķeras klāt katrai šai iestādei, precizē tās sastāvu un galīgi izvērstu sarakstu (par katru šādu iestādi un par visām kopumā) iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā, tādā veidā noformējot visu valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu sistēmu - līdz pat katrai atsevišķai ēkai. Tas ir viens no pamatprincipiem, tikai tā varēja šo likumu uzbūvēt, un tas tagad šādā veidā ir darīts.
Otra būtiska problēma bija tā, ka mēs visu laiku strīdējāmies par to, vai tas skar vai neskar laukus un kādā kontekstā šis saraksts tiek veidots, proti, par to, ka tas izriet no likuma par zemes reformu pilsētās. Lai atbildētu arī uz šo jautājumu, mēs esam 1.pantu izteikuši, manuprāt, nepārprotamā redakcijā, tas ir, ka šā likuma mērķis ir noteikt izglītības, kultūras un zinātnes objektu un nacionālo sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma tiesības Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma par zemes reformu Latvijas Republikā 12.pantu. Es domāju, ka ar to ir novērsta arī tā pretruna, kas visu laiku ir bijusi, - ka mēs īsti nezinām, par ko tad ir runa - par pilsētas zemēm vai par lauku zemēm, un tā tālāk.
Vēl es gribētu, pirms mēs
skatām šo likumprojektu konkrēti pa pantiem,
pateikt, ka, dodot jaunu redakciju katram no šiem pantiem,
komisija tātad par to iekļaušanu šajā
sarakstā ir vienojusies un balsojusi. Tas nozīmē,
ka faktiski katrai atsevišķai adresei pretī
būtu bijis jābūt arī tādam ierakstam
kā - "atbalstīt", jo citādi jau šis
objekts nevar iekļūt šajā sarakstā.
Izveidot šo dokumentu tādu ļoti... burtiski katram
punktam pretī būtu ierakstīts - "atbalstīt".
Tad mums būtu šī ailīte nepārtraukti
piedrukāta pilna ar "atbalstīt". Ko tas
nozīmē? Tas nozīmē: ja par kādu
objektu izceļas diskusija, tad par to var balsot atsevišķi
un arī šeit tas var tikt izskatīts. Līdz
ar to es gribu teikt, ka mēs varētu jau sākt
skatīt šo likumprojektu pa pantiem. Par virsrakstu,
es domāju, mēs vairs nevaram diskutēt, jo
tas iepriekšējās apspriešanas laikā
Saeimā tika pieņemts...
Sēdes vadītājs. Es ļoti
atvainojos, cienījamo referent! Godātie deputāti!
Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr. 2087B!
Sēdes vadītājs. Vai visiem ir
šis dokuments? Ir. Citus dokumentus drusciņ nolieciet
malā un paņemiet šo. Tā, sākam!
J.Vaivads. Tātad 1.pantu manis jau nolasītajā
redakcijā ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija piekrīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Nav. Pieņemts.
J.Vaivads. Tālāk. 2.pants tiek likts
priekšā ar jaunu struktūru - tātad izteikt
2.pantu, ka valsts nozīmes izglītības objekta
statuss ir šādām iestādēm, un tad
seko iestāžu saraksts, kurā katrai iestādei
iekavās ir norādīta tās juridiskā
adrese, lai nebūtu pārpratumu par to, vai tieši
šīs adreses objekts ir diskusiju objekts, kas ietverams
sarakstā. Un, kā mēs jau runājām,
tālāk precizē katru objektu Valsts īpašuma
fonds. Tāda ir shēma. Tātad ir priekšlikums
izteikt panta virsrakstu šādi, un tad nāk jau
konkrētais saraksts.
Sēdes vadītājs. Pret 2.pantu
deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Karnupa
priekšlikums - papildināt šo sarakstu. Komisija
iepazinās ar šo priekšlikumu un to atbalstīja.
Tas ir vēl pirms 3.panta kā atsevišķa
deputāta priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav.
J.Vaivads. Tālāk. 2.pantu izteikt šādā
redakcijā: "Valsts nozīmes zinātnes objekta
statuss ir šādām iestādēm...",
un seko konkrēts uzskaitījums. Tikai ar vienu piebildi
- no šā uz iepriekšējo lasījumu sagatavotā
projekta tika izsvītrota Viļānu mākslīgās
apsēklošanas stacija, jo, tuvāk izanalizējot
šīs iestādes statusu, attiecināt to uz valsts
nozīmes zinātnes objektu nebija iespējams.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Vai jūs par visiem otrajā lasījumā
izdarītajiem svītrojumiem ziņosit trešajā
lasījumā?
J.Vaivads. Jā, ja tādi būs!
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
J.Vaivads. Tālāk. Izteikt 3.pantu šādā
redakcijā: "Valsts nozīmes kultūras objekta
statuss ir šādām iestādēm...",
un seko konkrētas iestādes ar konkrētām
juridiskajām adresēm. Ja jūs uzmanīgi
iepazināties un vēl varat iepazīties ar šo
dokumentu, tad jūs redzat, ka ir izņemti ārā
faktiski visi neskaidrie objekti, par kuriem nebija skaidrs, ko
Kultūras ministrija šajā gadījumā
bija domājusi - vai konkrētu iestādi vai konkrētu
vietu. Un tagad ir pilnīgi precīzi juridiski sakārtots
- ir dotas tiešas juridiskās adreses un tālāk
pēc tā strādās Valsts īpašuma
fonds.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir svītrots.
Tātad bija priekšlikums - svītrot to, kur bija
arī neskaidrības attiecībā uz juridisko
statusu, tas ir, izstāžu zāle ir vienots objekts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir deputātu Lagzdiņa
un Kreitusa priekšlikums - papildināt tieši valsts
kultūras nozīmes objektu sarakstu ar valsts arhīvu
iestādēm. Jā, varbūt grūtāk
bija atrast, bet es domāju, ka tas ir arī vienīgais
pareizais risinājums, un mēs tiešām arī
arhīvus iekļāvām šajā valsts
kultūras nozīmes objektu sarakstā. Un tālāk
seko konkrētas adreses un konkrētas juridiskās
iestādes.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir kultūras ministra
Dripes priekšlikums - papildināt kultūras iestāžu
sarakstu ar Rīgas motormuzeju, kas, manuprāt, ir
pašsaprotami un pareizi. Un arī komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem
iebildumu. Tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir deputātes
Rugātes priekšlikums - papildināt ar diviem objektiem,
tas ir, ar Latvijas Radio un Latvijas radio un televīzijas
centru.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Vaivads. Tālāk bija precizējums,
ka šajā sarakstā papildus nāk klāt
nevis vispār valsts ... vispār kultūrvēsturiski
pieminekļi, bet tikai valsts nozīmes, kas savukārt
ir definēti likumā par kultūras pieminekļu
aizsardzību, līdz ar to šis likums ir pilnīgi
saskaņots ar likumu "Par kultūras pieminekļu
aizsardzību".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Vaivads. Tālāk nāk šis saraksts,
kas arī jau bija, - tas ir par nacionālajām
sporta bāzēm, bet tikai izteikts kā atsevišķs
pants, tātad - nacionālās sporta bāzes,
kur tālāk seko saraksts.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".
Lūdzu!
I.Kreituse (DPS).
Cienījamie kolēģi! Man rada
pārdomas par šo aizsargājamo nacionālo sporta
bāžu saraksta pēdējo 10.pozīciju,
jo likuma 1.pants ir tāds, ka šie ir objekti, kuros
atrodas šādas valsts dibinātas un finansētas,
kā arī vienīgās valsts mērogā
attiecīgās nozares izglītības, kultūras
un zinātnes iestādes. Tātad sporta bāze
pirmām kārtām varētu būt izglītības
iestāde, lai gan tā, godīgi teikšu, ir
aiz matiem pievilkta klāt pie izglītības iestādēm
- šī sporta bāze. Taču kāpēc
man rada pārdomas šis 10.ieraksts? Pirmām kārtām
tāpēc, ka tas nav valsts īpašums, bet gan
municipālais īpašums. Tātad šeit ir
pretruna. Un tas nav vienīgais savā nozarē.
Taču galvenais, kas manī rada pārdomas par
šī objekta likumību šajā sarakstā,
ir tas, kad pēdējo reizi Sporta manēžā
notika sacensības, sporta sacensības, cik reižu
dienā un kādi sporta veidi tur realizē savas
treniņnodarbības Sporta manēžā?
Es personīgi nezinu 1995.gadā nevienu sporta sacensību
Sporta manēžā. Tā ir Rīgas municipalitātes
komerctirdzniecības iestāde. Un, ja viņa vēl
ir palikusi nacionālā sporta bāžu sarakstā,
tad ir jālabo tas saraksts vai arī jāatjauno
sporta nodarbības Sporta manēžā.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos,
precizēsim procedūru, jo...
I.Kreituse. Es ierosinu tā: ja nevar atbildēt
uz jautājumiem, kad tur ir notikušas pēdējās
sacensības, cik bieži dienā tur trenējas
un kādas sporta grupas, Sporta manēža pagaidām
no šī saraksta šobrīd ir jāsvītro.
Sēdes vadītājs. Tātad jūsu
priekšlikums ir svītrot, bet saskaņā ar
Kārtības rulli mēs atsevišķi balsosim
par šo redakciju. Ja par viņu nobalso "par",
tad viņa paliek, ja nobalso "pret", tad viņa
tiek svītrota.
I.Kreituse. Tātad es esmu... Ja nevar atbildēt,
tad esmu "pret".
J.Vaivads. Es nevaru, protams, dot uzreiz izsmeļošu sacensību vai treniņu kalendāru, kas tiek realizēts Sporta manežā, taču tas, ka tur treniņi notiek, tas ir fakts.
Tālāk. Ja mēs runājam par
to, ka viņa ir municipālais uzņēmums...
Jā, viņa ir municipālā, šī
ēka, bet apakšā ir zeme, kas ir ne tikai Rīgas
pilsētas zeme, un līdz ar to te ir jābūt
kopējam, vienotam šī īpašuma statusam,
un no tāda viedokļa... Viņa arī līdz
šim ir bijusi šajā sarakstā, kas ir jau sagatavots
par nacionālajām sporta bāzēm. Par to,
ka nacionālās sporta bāzes ir vispār
šajā sarakstā, mēs paši jau vienojāmies
1.pantā, pieņemot 1.panta redakciju, kur mēs
skaidri un gaiši esam ierakstījuši, ka ir nacionālās
sporta bāzes. Tātad šis jautājums ir balsojams.
Sēdes vadītājs. Voldemārs
Novakšānovs. Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!
Uz trešo lasījumu tika solīts, ka būs viss
kārtībā, ka tiks ieviests un pilnveidots šis
saraksts, bet es varu teikt, ka vajadzēja varbūt
rakstiski man to ierakstīt, bet es ceru, ka viņš
būs - šis saraksts. Es gribu, lai vēsturē
tas ieiet, un tad varbūt būs vieglāk nokārtot
šajos tuvākajos gados šo strīdu. Un es vēlētos,
lai šajā sarakstā būtu arī Dagdas
mūzikas skola, bijusī Krāslavas mūzikas
skola. Runa ir tieši par bijušo Krāslavas rajona
partijas komitejas māju, lai viņa būtu šajā
sarakstā un lai nebūtu vēlāk nekādu
strīdu.
Sēdes vadītājs. Es ļoti
atvainojos, precizēsim...
V.Novakšānovs. Tā ir Krāslavas
mūzikas skola.
Sēdes vadītājs. Jā, to
mēs saprotam, bet kādu procedūru jūs
mums iesakāt tālāk veidot?
V.Novakšānovs. Lūdzu, ja var, šajā
sarakstā ierakstīt arī Krāslavas mūzikas
skolu.
Sēdes vadītājs. Jā, nu
jūs it kā uz manas sirdsapziņas atstājat
to - mana sirdsapziņa ir jāsaskaņo ar Kārtības
rulli, kā jūs saprotat. Anna Seile - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustība.
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Es runāšu
par to apspriežamo pantu, par kuru mēs sākām
runāt. Tātad runa ir par Latvijas Republikas Augstākās
padomes apstiprinātajām nacionālajām sporta
bāzēm. Tāpat kā visos iepriekšējos
pantos, kur bija runa par kultūras un izglītības
iestādēm, šīs iestādes visas tiek
pārskatītas, neskatoties uz to, vai viņas ir
privātuzņēmumi vai nav, un šeit es jau
pagājušajā sēdē, piemēram,
pieminēju šo augstskolu attīstību, kura
tāpat ir ietverta šajā sarakstā. Un šajā
gadījumā izvērtās diskusija par Rīgas
pilsētas municipālo uzņēmumu - Rīgas
Sporta manēžu, palikt vai nepalikt tai šajā
sarakstā. Es uzskatu, ka tai ir jāpaliek šajā
sarakstā, jo virsraksts ir par valsts nozīmes objektiem
neatkarīgi no tā, kam tie pieder. Šajā gadījumā
tā tiešām pieder Rīgas pilsētai,
bet var būt, ka dzīve to spiež, ka nevar uzturēt
šādu uzņēmumu, ka nevar viņu izmantot
tikai treniņiem. Un tāpēc tur jāielaiž
varbūt iekšā šie tirdzniecības uzņēmumi.
Ja mēs to izsviežam ārā no šī
valsts nozīmes nacionālo sporta bāžu saraksta,
tad šī lielā, savā laikā labi aprīkotā
un speciāli vieglatlētikai domātā
treniņu manēža tik tiešām izputēs
un pārvērtīsies par tirdzniecības centru.
Es aicinu atstāt viņu šajā sarakstā.
Un vēl es gribu iebilst arī pret apspriešanas
kārtību, jo vairākas reizes manus ierosinājumus
kaut ko svītrot no saraksta... Ja nav šāda rakstiska
ierosinājuma, tad nemaz nav jābalso, jābalso
ir par pantu kopumā.
Sēdes vadītājs. Tās lietas
attiecībā uz procedūru vienmēr ir mainīgas
un dažādas. Godātie kolēģi, es
nebiju līdz galam varbūt izsvēris šīs
lietas, jo šeit jau ir atbildīgās komisijas priekšlikums,
un, līdzko ir atbildīgās komisijas priekšlikums,
tad, protams, likt uz balsojumu svītrošanu nevar, bet,
ja deputāte Kreituse pieprasa balsojumu pa daļām,
tad šeit ir tas gadījums, kad var atsevišķu
daļu balsot. Un pēc tam, protams, ja nobalso "par",
tad tā paliek, bet, ja ir nobalsots "pret", tad
tā nepaliek. Bet deputāte Kreituse, ja es esmu pareizi
sadzirdējis... Vēlreiz, lūdzu, esiet tik laipna
- vai jūs prasāt balsojumu pa daļām? Neprasa
balsojumu pa daļām. Līdz ar to šis jautājums
izpaliek. Pa starpām bija debates un Voldemāra Novakšānova
ierosinājums, taču lai to komentē referents.
Lūdzu!
J.Vaivads. Jā, es arī visnotaļ
gribu atbalstīt, teiksim, šīs mūzikas skolas
kā objekta iekļaušanu šajā sarakstā,
bet es tiešām neredzu iespēju, kā to varētu
tagad izdarīt tieši šajā brīdī.
Ko es gribu teikt? Neviens likums nav absolūts savā
pilnībā un mūžīgs savā pastāvībā,
tādēļ šis priekšlikums var tikt sagatavots,
un es domāju, ka jebkurā gadījumā šo
likumu varētu papildināt.
Sēdes vadītājs. Jā, ir
jāizsaka tikai nožēla, bet, ja tas jautājums
bija tik ļoti svarīgs, tad tiešām bija laiks
viņu iesniegt. Tomēr tas nav noticis, un tagad mums
Kārtības rullis trešajā lasījumā
neļauj tādu procedūru veikt. Lūdzu, tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir priekšlikums
par bijušo 2.pantu - izteikt tagad to jau kā 7.pantu
jaunā redakcijā. Tas ir tas princips, ka tālāk
šo precizēšanu pārņem Valsts īpašuma
fonds un apstiprina Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu
nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk,
lūdzu!
J.Vaivads. Tālāk, manuprāt, ir
būtisks nākošais pants, ka arī reorganizācijas
gadījumos tiek pārmantots šis statuss, un tas
ir tagad izteikts kā 8. pants bijušā 3. panta
vietā.
Sēdes vadītājs. Vai pret 8. panta
redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!
J.Vaivads. Tālāk ir precizēta
bijušā 4. panta, tagad 9. panta, redakcija.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu?
J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Siliņa
kunga priekšlikums, ka šis likums stājas spēkā
nākošajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Es domāju, ka tas ir atbalstāms priekšlikums,
jo mums tiešām šī likuma steidzamība
netika uzturēta spēkā līdz galam,
bet viņš ir tiešām steidzīgs, lai tiktu
pie...
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim
par likumprojekta "Par valsts nozīmes izglītības,
kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām
sporta bāzēm pilsētās" pieņemšanu
trešajā lasījumā! (Starpsauciens no zāles:
"Bez vārda pilsētās") Lūdzu
rezultātu! 50 - par, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.
J.Vaivads. Es tikai gribētu skaidrības
labad pateikt, tātad arī stenogrammas precizitātes
labad, ka radio un televīzijas objektu kopskaits bija
trīs... Rugātes kundze lūdza to precizēt,
un es to arī precizēju. Paldies par atsaucību!
Sēdes vadītājs. Arī starpsauciena no zāles, ka vārda "pilsētās" nav... Mēs balsojām par to likumprojektu, kurš ir iesniegts trešajā lasījumā, bet viņš jau tiek nobalsots ar tiem labojumiem un grozījumiem, kuri ir akceptēti trešajā lasījumā, tāpēc šeit nekādas pretrunas nav.
Nākošais būtu... par policiju ir
noņemts... Desmitais likumprojekts ir "Par sociālo
palīdzību". Trešais lasījums. Aida
Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība,
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.
A.Prēdele (KDS).
Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 2102-a, kas ir likumprojekts "Par sociālo palīdzību", tas ir trešajam lasījumam sagatavotais dokuments.
Komisija no ārpuses - no citām komisijām
un no ārpuskomisijām esošiem deputātiem
nesaņēma nevienu priekšlikumu. Tā ka varētu
domāt, ka trešajam lasījumam šis likumprojekts
varētu izskatīties nepavisam ne tik apjomīgs,
kāds viņš šobrīd ir iznācis,
jo pēc būtības trešajā lasījumā
itin nekas netiek mainīts. Taču tanī laikā,
kad mēs apspriedām likumprojekta "Par sociālo
palīdzību" pirmo un otro lasījumu, nebija
sagatavota visa sociālās palīdzības likumu
pakete un nebija pieņemts arī "jumta" likums
par sociālo palīdzību. Un tad nu, lūk,
pamatojoties uz šo te "jumta" likumu, komisija un
tās deputāti sakārtoja redakcionāli šo
likumu, tāpēc arī šo labojumu daudzums
ir diezgan apjomīgs, bet es vēlreiz atkārtoju,
ka pēc būtības labojumu ir ļoti maz,
es pat teiktu, ka 95% ir redakcionāla rakstura labojumi.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Vai mēs varam norunāt, ņemot
vērā tikko izteikto skaidrojumu par šī
likuma labojumiem un grozījumiem trešajā lasījumā...
vai mēs varam pieņemt varbūt tādu procedūru
vai veidu, ka cienījamā referente, piemēram,
mums teiks, ka 1. panta 2. vai 3. apakšpunkts vai tā
daļa ir precizēta... Es lūgšu jūs
pateikt, vai jums ir iebildumi... ir vai nav... un tad mēs
skatām tālāk nākošo pantu, jo, ja
deputāts nevēlas, lai komentētu katru precizējumu,
tad, protams, mums laika būtu mazāk vajadzīgs.
Taču, ja kādam būs vismazākā jebkura
jūsu iebilde vai vēlme runāt, vai lūgums
balsot, tad mēs to darīsim. Vai nav iebildumu?
A.Prēdele. Jā, tāds būtu
arī mans lūgums.
Sēdes vadītājs. Un arī cienījamā
referente mūs to lūdz. Vai sākam? Nav iebildumu?
Lūdzu!
A.Prēdele. Tātad 1. pants - "Likumā
lietotie termini". Tur ir precizēta redakcija pirmajā
teikumā... arī virsraksts ir sakārtots.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav.
A.Prēdele. Tālāk. Sociālo
un darba lietu komisija aicina papildināt terminu skaidrojumu
ar terminu "materiālā palīdzība".
Tas arī ir pieņemts kā jauns termins.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Tālāk. Trešajā
daļā ir precizēta redakcija, jo līdz tam
nebija tāda termina "valsts sociālais pabalsts".
Sēdes vadītājs. Lai mums būtu
skaidrība turpmākajā gaitā, precizēšu,
ka tā nav daļa, bet tas ir punkts. Nav iebildumu? Tālāk!
A.Prēdele. Arī 4. punktā ir precizēta
redakcija - punkts papildināts ar vārdiem "sociālais
pabalsts".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 5. punkts ir precizēts,
nomainot vārdus "gados vecas personas" ar terminu
"pensijas vecuma personas", jo "gados veca persona"
var justies arī jaunībā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Ir papildināts termins...
un pieņemts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?
2. pants.
A.Prēdele. Pētera Elferta - Labklājības
ministrijas parlamentārā sekretāra - priekšlikums
ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 3. pantu komisija vēlas
saskaņot ar likumu "Par sociālo drošību"
un izteikt pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 4. pants. Te precizēta panta
redakcija gluži valodnieciski.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 7. pantā arī ir precizēta
panta redakcija gluži valodnieciskā ziņā,
un te atkal parādās tas pats "pensijas vecums".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Uzklausot Juridiskā biroja
padomu, mēs esam grozījuši otrās daļas
nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Lūdzu, tuvāk mikrofonam un skaļāk!
A.Prēdele. 8. pants. Mēs esam redakcionāli
to mainījuši. Sociālo un darba lietu komisija
to ir darījusi, un tas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 9. pants. Arī 9. pantu komisija
ir izteikusi jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Atbildīgā komisija
ir mainījusi vietām 10. un 11. pantu nevis pēc
satura, bet gluži formāli.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 10. pantā ir precizēta
panta redakcija. Atkal ir runa par "pensijas vecuma personām".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 11. pants. Precizēta panta
redakcija filoloģiski un terminoloģiski.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu?
A.Prēdele. 12. pants. Pēteris Elferts
- Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
- ir ierosinājis precizēt nosaukumu, un to mēs
esam izdarījuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
A.Prēdele. 13. panta nosaukums ir izteikts
jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Un 13. panta 1. punktā Pēteris
Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais
sekretārs - ir ierosinājis redakcionālu labojumu,
kas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 14. panta 2. punktā arī
ir precizēta redakcija ar to, ka tādi noteikumi,
kādi šeit ir minēti, šobrīd jau darbojas.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Mēs tālāk esam
svītrojuši 15. pantu, tāpēc es gribu vērst
jūsu uzmanību, ka no šī brīža...
Nē, es atvainojos, šī nav tā vieta, mēs
vienkārši mainām numerāciju, jo esam izslēguši
šo pantu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Es atvainojos, kolēģi, tik tuvu tribīnei mītiņot nevajag... jā?
Lūdzu, turpiniet!
A.Prēdele. Bez tam šī 15. panta
otro daļu mēs esam iekļāvuši 8. panta
otrajā daļā, jo šīs normas iekļaujas
likumā par sociālo drošību... pirmā
un trešā daļa... savukārt ir 8. panta otrajā
daļā mūsu likumā...
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
A.Prēdele. Kā jau es minēju,
šeit tomēr situācija veidojas tāda, ka
numerācija atpaliek, jo mēs svītrojām
15. pantu. Šī ir tā vieta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 19. pantā ir izdarīti
vairāki labojumi, kurus ir ierosinājis Pēteris
Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais
sekretārs. Tie ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. 22. pantā (vecajā)
un 21. pantā (jaunajā) arī ir izdarīti
Pētera Elferta, Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra, ierosinātie labojumi, aizstājot
vārdus "no brīža" ar vārdiem
"no dienas". Redakcionāls labojums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Un tāds pats labojums ir
arī vecajā 23. pantā un jaunajā 22. pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Vecajā 24. pantā un
jaunajā 23. pantā ir vairāki precizējoši
labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Tāpat arī 2. punktā
ir Pētera Elferta - Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra - redakcionāls
precizējums, kas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Precizitātes
labad tā ir daļa... Nav iebildumu? Tālāk!
A.Prēdele. Arī trešajā daļā
ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Vecajā 25. un jaunajā
24. pantā atkal ir precizēta redakcija, ko ierosinājis
Pēteris Elferts.
Sēdes vadītājs. To mēs
esam akceptējuši jau citās daļās.
Pieņemts. Tālāk!
A.Prēdele. Vecajā 26. pantā un
jaunajā 25. pantā arī ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
A.Prēdele. Tāpat arī vecajā
27. pantā un jaunajā 26. pantā tā redakcija
ir precizēta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Arī 27. panta 3. punktā
ir neliels Pētera Elferta precizējums, ko komisija
ir pieņēmusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Vecajā 28. pantā un
jaunajā 27. pantā arī ir izdarīti redakcionāli
labojumi. Tos ir izdarījusi komisija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Vecajā 30. pantā un
jaunajā 29. pantā arī ir precizēta panta
redakcija.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu?
A.Prēdele. Vecais 33. un jaunais 32. pants
ir izteikts jaunā redakcijā, kur ir mainīta
tikai vārdu kārtība, un izdarīti valodnieciski
labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Prēdele. Vecajā 34. pantā un
jaunajā 33. pantā ir izdarīts labojums saskaņā
ar likumu "Par sociālo drošību".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Es atvainojos, godātie kolēģi, jo pēc divām minūtēm būs pārtraukums. Mums vēl šeit ir četras lapaspuses izskatāmas. Vai pēc pārtraukuma to darīsim?
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Un pēc tam būs divi paziņojumi. Reģistrācija!
Godātie kolēģi! Divi paziņojumi. Pirmais. Vēlos atgādināt, ka Frakciju padome, kurā aicinām piedalīties komisiju vadītājus, tagad pulksten 10.30 sanāks uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē... jums gan bija rakstīts, ka Viesu zālē, bet pulcēsimies tomēr Sarkanajā zālē. Tur mums būs ērtāk. Tas ir viens paziņojums.
Otrs paziņojums. Deputāt Budovski, jūs
gan neko neesat iesniedzis, bet tomēr dodieties uz tribīni,
cerams, ka...
M.Budovskis (LNNK).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Cienītie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas
sanāksme Prezidija zālē notiks šinī
pārtraukumā. Lūdzu ierasties!
Sēdes vadītājs. Irēnu Folkmani,
Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus,
kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies šādi deputāti:
Andris Ameriks,
Mariss Andersons,
Eduards Berklavs,
Gundars Bērziņš,
Inese Birzniece,
Jānis Bordāns,
Jānis Bunkšs,
Ilmārs Dāliņš,
Aivars Endziņš,
Māris Graudiņš,
Andris Grots,
Andris Gūtmanis,
Edvīns Inkēns,
Raimonds Jonītis...
Sēdes vadītājs. Edvīns
Inkēns ir zālē.
I.Folkmane.
... Raimonds Jonītis,
Ojārs Kehris,
Odisejs Kostanda...
Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris
ir zālē.
I.Folkmane.
Ludmila Kuprijanova,
Janīna Kušnere,
Kristiāna Lībane,
Ruta Marjaša,
Gunārs Meierovics,
Roberts Milbergs,
Valdis Pavlovskis,
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Jānis Urbanovičs,
Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 39 deputāti. Lūdzu, nervozi zvaniet! Reģistrējušies ir 40 deputāti. Būtu gan jāmaina kārtība. Zvani uz balsojumu... un trauksmes zvani ir kvoruma trūkuma dēļ. Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Reģistrējamies. Lūdzu visus reģistrēties. Mēs nevaram turpināt darbu, mums nebija kvoruma. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 59 deputāti.
Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu,
- Aida Prēdele!
A.Prēdele. Turpinām izskatīt
likumprojektu "Par sociālo palīdzību"
trešajā lasījumā. 35.pants vecajā
redakcijā jeb 34.pants jaunajā redakcijā. Redakcija
ir precizēta, ņemot vērā to, ko nosaka
likums par sociālo drošību.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu.
A.Prēdele. Otrā sadaļa. Ir svītrota
panta daļa. Arī to nosaka likums par sociālo
drošību.
Sēdes vadītājs. Arī pret
to nav iebildumu.
A.Prēdele. Trešajā sadaļā
ir precizēta redakcija, jo tur ir gluži tehniska
kļūda.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Prēdele. Ceturtajā sadaļā
ir vairākas izmaiņas, arī precizēta
redakcija.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Prēdele. Otrajā šīs sadaļas
apakšpunktā ir Pētera Elferta - Labklājības
ministrijas parlamentārā sekretāra - priekšlikums,
ko mēs esam pieņēmuši.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Prēdele. 36.pants vecajā redakcijā
jeb 35.pants jaunajā redakcijā. Ir precizēta
panta redakcija: vārdus "no brīža, kad
pagājuši", mēs esam nomainījuši
ar vārdiem "no dienas, kad pagājuši".
Tas ir redakcionāls labojums.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Prēdele. Arī vecajā 37.pantā
jeb jaunajā 36.pantā mēs esam panta redakciju
tikai precizējuši un papildinājuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Prēdele. Vecais 38.pants jeb jaunais 37.pants.
Ir precizēta panta redakcija. Sakarā ar to, ka viens
pants tika, kā atceraties, svītrots, ir mainījusies
numerācija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Prēdele. 39.pants vecajā redakcijā
jeb 38.pants jaunajā. Te redakcija ir precizēta
terminoloģiskā ziņā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Prēdele. 44.pants vecajā jeb 43.pants
jaunajā redakcijā. Redakcija ir precizēta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Prēdele. 46.pants vecajā jeb 45.pants
jaunajā. Lai visā likumā būtu vienveidīgs
formulējums, ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Deputāt Budovski, starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas
ar referentu nav atļautas!
A.Prēdele. 47.pants vecajā redakcijā
jeb 46.pants jaunajā. Redakcija ir precizēta valodnieciskā
ziņā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Prēdele. 48.pants vecajā jeb 47.pants
jaunajā. Redakcija ir precizēta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Prēdele. 49.pants vecajā redakcijā
jeb 48.pants jaunajā. Redakcija ir precizēta gramatiski.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Prēdele. "Pârejas noteikumi".
Arī pārejas noteikumos redakcija ir precizēta.
Sēdes vadītājs. 1.punktā.
Tālāk!
A.Prēdele. Otrais. Pārejas noteikumos
ir noteikts, ka likuma 47. - 55.pants stājas spēkā
1997.gada 1.janvārī. Tas ir priekšlikums, kuru
ir ierosinājusi deputāte Ludmila Kuprijanova un par
kuru mēs jau lēmām un balsojām otrajā
lasījumā. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.
Tas ir principiāls balsojums, ja būs tāds balsojums,
jo mēs domājam, ka reformai ir jāsākas
ātrāk - 1996.gadā.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs
iesakāt Saeimai nebalsot par šo priekšlikumu, jo
par to jau ir balsots otrajā lasījumā. Jūs
motivējāt to šādi. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!
A.Prēdele. Tālāk. Jaunajā
redakcijā ir mainīta punktu secība, kā
jūs to redzat tabulas labajā pusē. Un šeit
mēs redzam to, ka likuma 10.panta ceturtā daļa
stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī.
Tas bija tas punkts, par ko mēs nupat runājām.
Un savukārt trešajā ir runa par to, ka likuma
17.panta otrā daļa stājas spēkā
1997.gada 1.janvārī, bet trešā daļa
stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī.
Šis komisijas izdarītais precizējums ir sakarā
ar to, ka tas saistās ar papildu izdevumiem valsts budžetā,
un tātad otrās daļas stāšanos spēkā
mēs tādējādi esam novirzījuši
par veselu gadu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šiem komisijas priešlikumiem? Nav iebildumu.
Priekšlikumi ir pieņemti.
A.Prēdele. Tālāk - jaunais 5.punkts.
Arī tajā ir precizēta redakcija, jo ir sakārtoti
pantu nosaukumi. Arī 6.2.punktā ir precizēta
redakcija - daži vārdi ir nomainīti.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem komisijas priekšlikumiem? Nav. Ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Vai varētu nedaudz garāku zvanu? Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo palīdzību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Kolēģi, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu)
komisija ir iesniegusi kārtējo iesniegumu, kurā
lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas darba kārtībā,
proti, izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu
dienestu"" pēc darba kārtības trešās
sadaļas 10.punkta - likumprojekta "Par sociālo
palīdzību". Ko tas nozīmētu? Tas
nozīmētu, ka mums tas būtu jāizskata
tūlīt, ja Saeima to akceptē. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav iebildumu. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas vārdā Aija Poča, "Latvijas ceļa"
deputāte. Lūdzu!
A.Poča (LC).
Cienījamie kolēģi! Atbilstoši
mūsu lēmumam sēdes pirmajā daļā
ir sagatavoti priekšlikumi attiecībā uz likumprojekta
"Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu
dienestu"" otro lasījumu. Ir saņemts viens
priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Imants Kalniņš,
kurš...
ēdes vadītājs. Es atvainojos.
Visiem ir dokuments nr.2115. Jāsāk ar šo dokumentu.
A.Poča. Jā! Es ļoti atvainojos,
- darbam ir nepieciešams dokuments nr.2115.
Sēdes vadītājs. Vai tas ir izsniegts
deputātiem? Jā, ir. Tad, lūdzu, skatīsim
konkrētos priekšlikumus!
A.Poča. Tātad ir deputāta Imanta
Kalniņa priekšlikums precizēt pirmajā
lasījumā iesniegto redakciju atbilstoši tai terminoloģijai
un tai kārtībai, kāda pašlaik ir noteikta
likumā "Par budžetu un finansu vadību".
Respektīvi, ir precizēti izteicieni par ārpusbudžeta
fondiem, nosaucot tos par Valsts ieņēmumu dienesta
speciālo budžetu. Citu precizējumu nav. Komisija
šo priekšlikumu atbalstīja un lūdz arī
Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu
zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu""
pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 2.
Nav pieņemts. Nav kvoruma. Es atvainojos. Nevis nav pieņemts,
bet nav kvoruma. Nav kvoruma, kolēģi, un nebūs,
ja jūs sēdēsiet zāles galā! Lūdzu,
vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Tagad - darba
kārtības 19.punkts "Grozījumi likumā
"Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas
kārtību"". Sociālo un darba lietu
komisijas vārdā - Pēteris Elferts.
P.Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deptuāti! Strādāsim ar dokumentu nr.998. Šajā dokumentā jūs redzēsiet, ka ir vēstule no Finansu ministrijas un no Labklājības ministrijas. Bet vispirms - par būtību.
Te ir neliels grozījums, ko jūs redzat
un kas ir pievienots pie šā dokumenta, un tas ir paredzēts
7.pantā. Ka strādājošiem pensionāriem
pamatpensija un papildu pensija izmaksājama pilnā
apmērā. Šo priekšlikumu iesniedz Sociālo
un darba lietu komisija. Pēc Kārtības ruļļa,
mums bija nepieciešama Finansu ministrijas atsauksme, un jūs
redzat, ka Finansu ministrijai ir noraidoša attieksme pret
šo priekšlikumu, jo Ministru kabineta akceptētajā
likumprojektā "Par valsts pensijām" ir paredzēts,
ka pensijas strādājošajiem pensionāriem
ir izmaksājamas pilnā apmērā. Ka tas
ir jau paredzēts. Ka tas ir jaunajā likumprojektā.
Un vēstulē, kas saņemta no labklājības
ministra, jūs redzat, ka Labklājības ministrija
atbalsta šo normu, bet... ka tas nenotiek šajā budžeta
gadā, jo tad būtu jāizšķiras - vai
nu izmaksāt strādājošajiem pensionāriem
pilnas pensijas, vai būtu jāatliek nākamo
pensiju indeksācija pārējiem pensionāriem.
Bet es gribētu komisijas vārdā aicināt
atbalstīt šo komisijas priekšlikumu - izmaksāt
strādājošajiem pensionāriem algu un pensiju
pilnā apmērā - un iesniegt priekšlikumus,
lai šo likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.
Un komisija ierosina šo likumprojektu pieņemt steidzamības
kārtā.
Sēdes vadītājs. Par steidzamību.
Bet vispirms - par dokumentu. Jūsu komentārs par dokumentu.
Varbūt es šeit neesmu pareizi izlasījis, bet projektā
nav šī norāde, par kuru jūs runājāt,
- ka ir paredzēts to sākt ar nākamo budžeta
gadu.
P.Elferts. Nē, tas te nav. Projektā
tas nav. Faktiski mans priekšlikums būtu iesniegt priekšlikumus
pārejas noteikumos - kad iesākt šo procesu, jo
tas ir paredzēts jaunajā likumprojektā. Un,
ja mēs pieņemam jauno likumprojektu nākamajā
sēdē - 2. novembrī -, šis likumprojekts
būtu lieks. Bet, tā kā mēs neesam pieņēmuši
jauno Pensiju likumu, tad būtu papildu drošība,
jo ir jau solīts, ka strādājošajiem pensionāriem
maksāsim gan pensijas, gan algas. Tātad - drošības
labad pieņemt arī šo labojumu un iesniegt pārejas
noteikumos priekšlikumus par to, kad šī norma
varētu stāties spēkā.
Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Vai varbūt vēlas
kāds runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim
par pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav.
Pieņemts. Lūdzu paziņot otrā lasījuma
termiņu!
P.Elferts. Gribu izskatīt šo likumprojektu
otrajā lasījumā 2. novembrī.
Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt
to? Lūdzu, vai... Ir priekšlikums -
2. novembrī.
P.Elferts. Man būtu lūgums, ka varētu...
(Starpsauciens no zāles: "6.novembrī".)
Sēdes vadītājs. Ja ir citi priekšlikumi,
lūdzu, nāciet tribīnē, izsakiet tos,
un balsosim! Nav citu priekšlikumu? Nav. Pieņemts ir
termiņš - 2. novembris.
P.Elferts. Lūgums iesniegt priekšlikumus
līdz 30. oktobrim.
Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu". Pirmais lasījums. Vai referents, lūdzu, ir? Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Likumprojekts "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu".
Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā - Viesturs Pauls Karnups, LNNK deputāts.
Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta būtība ir nokārtot administratīvās un citas darbības, kas ir saistītas ar šo darbu, noteikumiem sakarā ar Valsts prezidentu.
Pirmajā nodaļā ir noteikts Valsts prezidenta atalgojums un rezidence, jo līdz šim tas nav likumdošanā noteikts. Mēs balstījāmies uz tradīcijām, ka Valsts prezidents dzīvo Rīgas pilī, bet nav nekur specifiski tas noteikts, un mēs vēlamies to tādā veidā nokārtot, lai likumā būtu skaidri noteikta viņa rezidence, kā arī atalgojuma veidi.
Otrajā nodaļā ir runa par Valsts prezidenta Kanceleju. Arī par šo Kanceleju nav nekas fiksēts likumdošanā. Ir budžeta asignējums, bet Kanceleja kā institūcija, kā iestāde nav nekur fiksēta, un tādēļ šajā likumprojektā tas tagad ir noteikts.
Trešā nodaļa ir saistīta ar sociālajām un citām garantijām Valsts prezidentam. Nosakot sociālās un citas garantijas Valsts prezidentam, mēs apskatījām pasaules praksi, kā arī mūsu kaimiņvalstu - it īpaši Igaunijas un Lietuvas - praksi, un mēs šo pieredzi piemērojām mūsu valsts vajadzībām. Un tā mēs esam šo kompromisu ierakstījuši trešajā nodaļā.
Ceturtā nodaļa ir saistīta ar ierobežojumiem, jo nekur - ne Satversmē, ne citos likumdošanas aktos - nav paredzēti kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz Valsts prezidenta darbību. Starptautiskajā praksē tādi ir redzēti un pieņemti - ka Valsts prezidents tomēr ir pirmā persona valstī un ka nevar sagaidīt no viņa darbību, kas būtu pretrunā ar šo statusu.
Piektā nodaļa ir saistīta ar Valsts prezidenta darbības diplomātisko pusi. Proti, ir runa par dāvanām, ko Prezidents saņem, un ir noteikts, kādā veidā tas var tikt regulēts, lai būtu skaidrība par viņa saņemto mantu, kamēr viņš ir šajā amatā.
Pārejas noteikumos mēs esam ierakstījuši,
ka šā likuma 1. un 2. panta nosacījumi attiecībā
uz Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumiem
stājas spēkā vienlaikus ar likumu par valsts
budžetu nākamajam gadam. Tāds īsumā
ir šis likumprojekts. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā es lūdzu Saeimu vispirms balsot
par šā likuma steidzamību, (Starpsauciens no
zāles: "Kâpēc jāsteidzas?")
un tad mēs varēsim runāt par pirmo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
no deputātiem vēlas runāt par steidzamību?
Nevēlas neviens runāt. Lūdzu, balsosim! Balsojam
par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 48,
pret - 1, atturas - 3. Lēmums par steidzamību ir
pieņemts. Lūdzu, tālāk!
V.P.Karnups. Es tagad lūdzu, lai Saeima balso
par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai kāds
deputāts vēlas runāt? Ilga Kreituse - Demokrātiskās
partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!
I.Kreituse (DPS).
Cienījamie kolēģi! Mēs nupat nobalsojām par steidzamību - it kā Valsts prezidenta funkcijas beigtos līdz ar 5. Saeimu. Prezidents gan vēl pusgadu būs savā postenī, un tāpēc es nevaru saprast, kāpēc tik steidzami bija jālemj par to, ko ar viņu darīt tad, ja viņš aiziet pensijā.
Man vēl ir viens lūgums izskaidrot dažus jautājumus, apspriežot šo likumprojektu. Tā kā tas ir steidzams un būs skatāms tikai divos lasījumos, gribu runāt par diviem tādiem globāliem jautājumiem. Pirmajā nodaļā ir 2. pants: "Papildus atalgojumam Valsts prezidents katru mēnesi saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem 20 procentu apmērā no mēneša atalgojuma." Kāpēc paredz šos 20 procentus, nevis vadās pēc tā, cik nosaka nepieciešamība? Vienu mēnesi varbūt vajadzēs 50 procentus, bet otru mēnesi nevajadzēs nevienu procentu. Kāpēc un no kurienes ir ņemti šie 20 procenti? Tad vajag dot ekonomisko pamatojumu: kur tas skaitlis ir radies? Kāpēc šāds skaitlis veidojas? Jo tādi procenti nav noteikti citur.
Nākamais jautājums. Kad Valsts prezidents aizies pensijā, tad, cik es saprotu, viņa pensijas apmērs mainīsies: nevis tā kā valstī, - pēc indeksācijas principa vai pēc inflācijas principa, vai pēc nostrādāto gadu skaita principa, - bet mainīsies atkarībā no tā, kā mainīsies Valsts prezidenta alga. Ja jau ir kaut kādi pensijas aprēķināšanas principi, tad tiem būtu jādarbojas arī attiecībā uz Valsts prezidentu. Es gan nedomāju, ka viņam patiešām 30 latiem būtu jābūt. Bet kāpēc katru reizi, tiklīdz nobalso par savādāku Valsts prezidenta - strādājoša Valsts prezidenta - algu, mainās pensionēta Valsts prezidenta alga, kas ir strādājis pirms tam? Jo šeit ir ierakstīts, ka saņem "ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma". Tātad, ja maina mēneša atalgojumu nākamajam Valsts prezidentam, tad iepriekšējam mainās pensijas apmērs. Vai tas atbilst Pensiju likumam, Elferta kungs, kā jūs izturaties pret citiem Latvijas iedzīvotājiem? Vai Latvijas iedzīvotāju pensija mainās, mainoties algām budžeta iestādēs? Un tieši tādos pašos procentos un attiecībās? Pensiju likumā tas nav iestrādāts, un šodien praktiski valstī tas nedarbojas.
Nākamais jautājums. Vai pensionētam Valsts prezidentam šodienas Latvijas apstākļos ir visu mūžu jānodrošina auto? Es domāju, ka Valsts prezidenta ienākumi kopumā ir tik lieli, ka Valsts prezidents varētu iegādāties pats sev auto un pensijas vecumā, kad viņš ir aizgājis no sava darba, braukt ar savu auto.
Nākamais jautājums - par sekretāru. Vai pensionētam Latvijas Valsts prezidentam ir vajadzīgs sekretārs vai sekretāre? Kādam mērķim? Vai šim cilvēkam pensijas vecumā būs patiešām tik liela aizņemtība, ka viņš nevarēs pats veikt savu korespondenci un būs vajadzīga sekretāre, kas to nokārtos?
Es domāju, ka šā likumprojekta sakarā ir pietiekami daudz jautājumu, par kuriem padomāt, - un, manuprāt, šis otrais, steidzamības kārtā veicamais lasījums tomēr ir sasteigts - it īpaši attiecībā uz šiem materiāla rakstura jautājumiem.
Es zinu, ka būtu ļoti labi, ja šim likumprojektam pievienotu tabulu, kurā būtu redzams, kāda ir pasaules prakse, jo es jau vairākkārt esmu atkārtojusi no tribīnes... Mums visu laiku saka - pasaulē tas ir tā, kā mēs te rakstām. Bet, mīļie cilvēki, ja jau budžetam ir klāt tabulas (lai gan tās nebija visai veiksmīgas, kā mums parādīja budžeta labojumi, uz kuriem pat... mums pat nevarēja atbildēt attiecībā uz daudziem skaitļiem, bet vismaz kaut kas bija klāt), tad šeit šoreiz patiešām vajadzētu pievienot tādu tabulu, kas rādītu, kāda tad ir šī pasaules prakse. Būtu labi, ja to visu izskaitļotu, parādītu tabulās, pārdomātu, lai mēs varam to visu izspriest un lai mēs šodien nenāktu klajā ar kaut kādiem voluntāriem lēmumiem.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Kolēģi deputāti! Patiešām, es pilnīgi
pievienojos kolēģei Ilgai Kreitusei, ka Latvijā
nebūtu jāizgudro šajā zālē
bezgalīgi daudz "velosipēdu" un jārada
kaut kas jauns, tāds, kas citās valstīs nav.
Tik tiešām mums ir jāiet kultūras tautu
ceļš, ir jāizmanto Eiropas valstu pieredze un jārīkojas
tā, kā to dara valstis ar lielu demokrātijas
pieredzi. Kā tad ir vispirms mūsu kaimiņvalstīs?
Mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā
- jau sen ir pieņemti īpaši normatīvie
akti, kas šos jautājumus ir regulējuši. Lietuvā
ar īpašu likumu par valsts prezidentu ir noteikts, ka
valsts prezidenta alga Lietuvā ir līdzvērtīga
25 iztikas minimumiem, tā ir daudz lielāka nekā
mūsu Valsts prezidentam iecerētā. Lietuvas
prezidentam ir rezidence un dienesta dzīvoklis Viļņā,
kā arī vasaras rezidence, īpašā uzdevuma
lidmašīna un divas bruņotas automašīnas,
īpašs aizsardzības dienests. Tas ir likumā
noteikts. Reprezentācijas izdevumi, ko nosaka Ministru kabinets...
tas ir daudz lielāks, nekā iecerēts mūsu
Valsts prezidentam, izdevumi ārvalstu vizītēm...
(Starpsauciens: "Pensijas?") Gravas kundze, tūlīt
mēs nonāksim līdz pensijām! Attiecībā
uz pensionēšanu situācija mūsu kaimiņvalstīs
ir tāda, ka Lietuvas prezidents pēc aiziešanas
no amata saņem līdz mūža beigām
ikmēneša pensiju, kas ir līdzvērtīga
50% no republikas Prezidenta algas, savukārt Igaunijas prezidents
saņem pensiju 75% apmērā no Prezidenta algas,
tātad viņa pensija ir vēl lielāka nekā
tā, kas ir paredzēta Latvijas prezidentam. Aizejot
pensijā, Lietuvas prezidents saņem gan rezidenci,
kas paliek Prezidenta lietošanā, pensionēta
Prezidenta lietošanā, gan arī dzīvokli,
gan arī vairākus darbiniekus, kas viņu uz valsts
rēķina apkalpo. Tādējādi, godātie
kolēģi, es saprotu varbūt šo dažu
deputātu pārsteigumu, izlasot šo likumprojektu.
Es tomēr gribētu, lai tad, kad gatavosim šo
likumprojektu otrajam lasījumam, kolēģi, kuriem
ir kaut kādi labi priekšlikumi - un, cik es saprotu,
Ilgai Kreitusei šādi priekšlikumi ir, - iesniegtu
šos priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijā. Arī gatavojot šo likumprojektu pirmajam
lasījumam, mēs izdarījām dažus
grozījumus likumprojektā, precizējām,
un labprāt to izdarīsim, arī gatavojot likumprojektu
otrajam lasījumam. Aicinu šodien šo likumprojektu
pieņemt un iesniegt pēc iespējas vairāk
priekšlikumu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Aivars Berķis
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
A.Berķis (LZS).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jautājums, protams, ir mazliet provokatīvs, un jau iepriekš, spriežot pēc publikācijām presē, varēja just, ka tiks saceltas kaislības par to, kā nu Prezidents tiek nodrošināts. Es arī piekrītu deputātei Kreitusei, ka tik tiešām vajadzēja salīdzinājuma labad parādīt, kā tas ir pasaulē, jo tas tikai samazinātu šo troksni, ne jau palielinātu. Es nesen runāju ar vienu Francijas deputātu - gan ne par Prezidenta nodrošinājumu, bet par algām -, un tad izrādījās, ka Francijas strādnieka minimālā, ar likumu noteiktā minimālā, zemākā alga, kāda drīkst būt, bija vienlīdzīga ar Latvijas prezidenta pašreizējo algu (nu, to ir viegli salīdzināt: 10 franki ir 1 lats). Tā ka tas ir šādā salīdzinājumā.
Redziet, kas vēl šeit būtu jāņem
vērā: Prezidents šā vai tā, vai viņš
būs Prezidents vai nebūs Prezidents... katrā
ziņā jebkurš no tiem, kas ieņem šo
amatu, ir un būs spēcīga politiska figūra,
kurš arī pēc aiziešanas no Prezidenta amata
pildīs kādu citu pienākumu, un gandrīz
droši var garantēt, ka šim cilvēkam būs
dienesta automašīna un būs sekretāre. Tātad
ierakstīt likumā to kā garantiju patiesībā
nozīmē tikai ierakstīt to pašu, kas viņam
jau tik un tā būs, pildot jebkuru pienākumu
līdz tam laikam, kad viņam pienāks vecuma pensija.
Nu, tad atliek vienīgi runāt par to, kā tas
būs, kad viņam pienāks laiks saņemt
vecuma pensiju, vai tad viņam atstāt šo automašīnu
un sekretāri vai neatstāt. Es domāju, ka cilvēks,
kurš pildīs Valsts prezidenta pienākumus, savā
mūžā būs ticies ar tik daudziem politiskiem
darbiniekiem un būs uzkrājis tādu pieredzi,
kuru nav laika apkopot savas aktīvās darbības
laikā, ka viņam, patiesību sakot, būtu
jāmēģina, katrā ziņā jāmēģina
to izdarīt vismaz tad, kad viņš aizies pensijā.
Un skaidrs, ka visas valsts interesēs ir, lai viņš
to izdarītu. Un tāpēc tas, ka viņam
šajā laikā tiek dota dienesta automašīna
un tiek nodrošināti sekretāres pakalpojumi, būtībā
nenozīmē vis labdarību šim Prezidentam,
bet gan sabiedrības vēlēšanos arī
pēc viņa aiziešanas pensijā vēl
mēģināt, tā teikt, izdabūt to,
ko no šā cilvēka var dabūt laukā.
Tā ka mēs te runājam par Prezidenta ekspluatēšanas
formām, nevis par kaut kādu īpašu labdarību.
Tas ir tas, ko es gribēju par šo lietu pateikt, šo
likumu atbalstot.
Sēdes vadītājs. Māris Budovskis
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcija. Lūdzu!
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Es domāju, ka šī iepriekšējā uzstāšanās faktiski parāda atsevišķu mūsu deputātu varbūt dziļo saistību ar to padomju pagātni, kas visu to laiku mūsu psiholoģijā ir bijusi iesēdusies. Es nekādā ziņā nevaru pieņemt šādus Berķa kunga prātojumus par to, kas būs un kas nebūs ar to cilvēku, kā viņš tagad darbosies. Es domāju, ka visiem jums ir skaidrs, izlasot šo likumprojektu "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu". Ir runa par Valsts prezidentu - par šīs valsts pirmo cilvēku, kuram mēs esam šo pienākumu uzticējuši, un tāpēc runāt par to, kas pēc tam būs un kas nebūs, un cik viņš ir gudrs un cik kontaktu viņš ir izveidojis, - es domāju, tas ir vairāk kā nekorekti.
Un, otrkārt, es gribētu teikt par Ilgas
Kreituses teikto: jā, šī runa nebija faktiski
noformēta pietiekami korekti, un tā bija faktiski
absolūti nepieņemama, tie bija prātojumi par
to, vai nu šis cilvēks vecumdienās saņems
tik daudz vēstuļu, ka viņam vajadzētu
sekretāri, un vai tad tā aldziņa nebūs
tāda, ka viņš nevarēs automašīnu
nopirkt, un kur tad šeit ir tā vispārējā
pensijas formula. Cienītie kolēģi, es domāju,
ka šeit parādījās absolūta tā
padomju cilvēka psiholoģija, kas bija pieradis dzīvot
tā, ka bijušo vajag apspļaudīt. Cienītie
kolēģi, mēģināsim atturēties
no tādiem ekskursiem, kuros spļāvienu ir vairāk
nekā vērtīgu vārdu! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
kāds vēlas runāt? Nav pieteikušies. Debates
pabeigtas. Vai referents vēlas ko teikt? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par
Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 4.
Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu paziņot otrā lasījuma termiņu.
V.P.Karnups. Lūdzu iesniegt otrajam lasījumam
paredzētos priekšlikumus līdz 31.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Bet saskaņā
ar Kārtības rulli mums ir jānosaka otrais lasījums.
V.P.Karnups. Un otrais lasījums būtu
2.novembrī.
Sēdes vadītājs. 2.novembrī - nav iebildumu deputātiem? (No zāles deputāte I.Kreituse: "Jâ, es ierosinu 6.novembrī, lai var sagatavot piemērus no pasaules prakses.") Deputāte Kreituse, tas ir oficiāli balsojams! Jūsu priekšlikums... diemžēl no tribīnes tas jāsaka. Bet deputāte Kreituse ierosina veikt otro lasījumu 6.novembrī, tātad ir divi priekšlikumi - 2.novembris un 6.novembris. Par tālāko termiņu ir jābalso vispirms. Jā, vispirms balsosim par 6.novembri. Lūdzu, balsosim par ierosināto priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 6.novembrī! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tagad balsosim par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu 2.novembrī otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 2. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1 , atturas - 5. Tātad otrais lasījums tiks veikts 2.novembrī.
Likumprojekts "Par slimības un maternitātes
pabalstiem", otrais lasījums. Sociālo un darba
lietu komisijas vārdā - deputāts Glāzītis,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Glāzītis (LC).
Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima!
Attiecībā uz likumprojekta "Par slimības
un maternitātes pabalstiem" otro lasījumu ir
saņemti 9 priekšlikumi. Šos priekšlikumus ir
iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un tie visi
ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Par katru atsevišķi.
Skaļāk, mikrofonā!
A.Glāzītis. Tātad pirmais Sociālo
un darba lietu komisijas priekšlikums ir iekļaut terminu
skaidrojumu likuma 1.pantā, attiecīgi mainot pārējo
pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!
A.Glāzītis. Nākamais priekšlikums
ir 10.panta 5.apakšpunktā svītrot vārdu
"stacionārā".
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi?
Nav. Priekšlikums ir pieņemts. 12.pants.
A.Glāzītis. 12.panta otrā daļa
ir izteikta jaunā redakcijā, un komisijā tas
ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.
A.Glāzītis. Ir priekšlikums svītrot
13.panta pirmo daļu un otro daļu uzskatīt par
pirmo daļu. Pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Glāzītis. Tālāk. Ir priekšlikums
14.panta otrajā daļā svītrot vārdu
"stacionārā", un tas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Glāzītis. Ir precizēta 21.panta
redakcija. Pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Glāzītis. Ir priekšlikums precizēt
32.panta redakciju, un šis priekšlikums ir komisijā
pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
A.Glāzītis. Ir priekšlikums papildināt
35.panta pirmo daļu pēc vārdiem "un dzemdībām"
ar vārdiem "un slima bērna kopšanu".
Komisijā šis priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Glāzītis. Un svītrot 35.panta
otro daļu un tātad trešo daļu uzskatīt
par otro daļu. Komisijā tas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par slimības un maternitātes pabalstiem" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.
Lūdzu paziņot priekšlikumu iesniegšanas
termiņu attiecībā uz trešo lasījumu.
A.Glāzītis. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš - 31.oktobris.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.
Nākamais likumprojekts "Par bāriņtiesām
un pagasttiesām", otrais lasījums. Juridiskā
komisija - Māris Grīnblats Juridiskās komisijas
vārdā, "Tçvzemei un brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti! Likumprojekts "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" ir sagatavots otrajam lasījumam. No komisijas puses atbildīgā persona par šī projekta sastādīšanu bija Kristiāna Lībane, diemžēl viņa ir ārzemju komandējumā, un tādējādi pēdējā brīdī man ir jāuzņemas šie pienākumi - iepazīstināt ar priekšlikumiem par šo projektu, kurā es, godīgi sakot, neesmu iedziļinājies, taču domāju, ka priekšlikumu autori, ja viņiem būs ko sacīt, arī varēs dot kādus kompetentākus norādījumus.
Tātad, 1. pants.
Sēdes vadītājs. Kurš dokuments?
M.Grīnblats. Jā, dokumenta numurs, tātad
precizēsim, ir 2082.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai
visiem deputātiem ir dokuments nr. 2082? Likumprojekts "Par
bāriņtiesām un pagasttiesām" otrajā
lasījumā. Lūdzu, sāksim!
M.Grīnblats. 1. pantā ir tikai redakcionāli
precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Tālāk!
M.Grīnblats. Arī 2. pantā ir tikai
redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. 3. panta teksts ir nedaudz uzlabots,
tātad bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs
ar attiecīgu uzrakstu, taču neprecizējot,
kāds konkrēti ir šis uzraksts.
Sēdes vadītājs. Pret 3. pantu
nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
M.Grīnblats. 5. pantā ir vairāki
redakcionāli precizējumi, pie tam panta pirmās
daļas otrais teikums ir pārveidots par panta otro daļu,
bet citu būtisku izmaiņu nav.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
pret 5. panta redakciju? Nav. Tālāk!
M.Grīnblats. Par 7. panta pirmo daļu ir
vairāki priekšlikumi. Cilvēktiesību komisija
tātad bija iesniegusi priekšlikumu - papildināt
tekstu pēc vārdiem "Latvijas pilsoņus"
ar vārdiem "augstāko izglītību",
ko Juridiskā komisija ir noraidījusi. Ir deputāta
Glāzīša priekšlikums, kas ir pieņemts,
un ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums,
kuru Juridiskā komisija ir daļēji pieņēmusi,
- tātad papildināt pēc vārdiem "Latvijas
pilsoņus" ar vārdiem "un nepilsoņus"
tādā redakcijā, kas precizētu pastāvīgi
dzīvojošas vai strādājošas personas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai
pret 7. panta redakciju, kuru iesniedza komisija, deputātiem
un priekšlikuma iesniedzējiem - Cilvēktiesību
komisijai iebildumu nav? Nav. Tad 7. pants ir pieņemts.
M.Grīnblats. Tā bija 7. panta pirmā
daļa...
Sēdes vadītājs. Jā, es atvainojos....
pirmā daļa.
M.Grīnblats. Savukārt par 7. panta otro
daļu bija deputāta Glāzīša priekšlikums,
kuru Juridiskā komisija gan ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāt
Glāzīti, es nevaru komentēt jūsu smaidu...
Kāds ir jūsu priekšlikums? (No zāles deputāts
A.Glāzītis: "Piekrītu komisijas...")
Piekrīt komisijai... Deputātiem nav iebildumu? Nav.
M.Grīnblats. Par 9. pantu ir Cilvēktiesību
komisijas redakcionāls precizējums, kas ir ņemts
vērā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Tālāk 13. pantā
ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums par pirmo
un arī par otro panta daļu, un tātad šos
priekšlikumus Juridiskā komisija faktiski ir ņēmusi
vērā, jo projekts ir papildināts ar otro un
trešo daļu, kā arī ir izdarīti daži
redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Tālāk!
M.Grīnblats. 14. pantā arī ir izdarīti
daži redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Grīnblats. Tālāk. Par 15. pantu ir ieteikti vairāki precizējumi, kurus ir devusi Cilvēktiesību komisija, un tie ir iestrādāti 1. un 2. punktā. Tāpat no Juridiskās komisijas puses ir papildināts ar 2. punktu no 14. panta ar dažiem nelieliem grozījumiem.
Sēdes vadītājs. Vai pret 15. panta
redakciju, ko ir iesniegusi komisija, nav iebildumu deputātiem?
Nav. Pieņemts.
M.Grīnblats. Arī 16. pants... Jā,
arī 16. pantā ir neliels redakcionāls papildinājums.
Tātad nāk klāt vēl vārds "pagasttiesa"
attiecīgi panta 1. un 2. punktā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. 17. pantā ir Cilvēktiesību
komisijas priekšlikums, ir jauna 17. panta otrās daļas
redakcija. Un šis priekšlikums ir iestrādāts
jau iepriekš likumprojekta 13. pantā, bet 17. pants
tika papildināts ar vārdu "pagasttiesa"
otrajā un visās citās šā panta daļās.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Pieņemts. Tālāk!
M.Grīnblats. Tāpat arī 18. pantā
nāk klāt papildinājums "pagasttiesa"
aiz vārda "bâriņtiesa".
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu? Tālāk!
M.Grīnblats. Tas pats attiecas uz 19. pantu,
kurā ir izdarīts tāds pats redakcionāls
precizējums.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Grīnblats. Tieši tāds pats priekšlikums
ir arī par 20. pantu. Te parādās vārds
"pagasttiesa".
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu? Tālāk!
M.Grīnblats. 21. pantā ir Cilvēktiesību
komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts
šī likumprojekta 13. pantā. Bez tam ir arī
papildinājums ar vārdu "pagasttiesa" visās
šī panta daļās.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. 22. pantā ir Saeimas deputātu
Folkmanes, Zaščerinska un Kides priekšlikums, kas
ir ņemts vērā. Tāpat ir arī papildināts
ar vārdu "pagasttiesa" abās šā
panta daļās.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Arī 23. pantā ir izdarīts
iepriekšminētais papildinājums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Tas pats attiecas arī uz
24. pantu. Ir līdzīgs papildinājums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
M.Grīnblats. 25. pantā arī Juridiskā
komisija ir izdarījusi dažus redakcionālus papildinājumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
M.Grīnblats. 26. pantā ir vairāki
papildinājumi, kas precizē atsauci uz Civillikuma
pantiem. Un arī šī panta otrās daļas
redakcija ir nedaudz mainīta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. 27. pantam ir ieteikta jauna redakcija,
tātad šāda panta iepriekš nav bijis. Pirmā
daļa: "Notariālo funkciju pilda pagasttiesas priekšsēdētājs
vai pagasttiesas loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas lēmumu."
Un 27. panta otrā daļa: "Ieinteresētā
persona, kura uzskata pagasttiesas rīcību notariālās
funkcijas veikšanā par nepamatotu, kā arī
par atteikšanos izdarīt apliecinājumu vai citu
šā likuma septītajā nodaļā paredzēto
darbību var iesniegt sūdzību attiecīgā
rajona (pilsētas) tiesā viena mēneša
laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms
par šādu rīcību."
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Tālāk iepriekšējā
lasījuma 27. pants turpmāk pēc jaunās
numerācijas būs 28. pants. Šeit ir daži
redakcionāli precizējumi par atsaucēm uz Civillikuma
pantiem, kā arī ir jauna panta sestā daļa:
"Gadījumos, kad aizbildnis ir kavēts uzņemties
aizbildnību vai ir atstādināms no amata, bāriņtiesa
ieceļ pagaidu aizbildni (Civillikuma 237. un 232. pants)."
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
M.Grīnblats. 28. pantā - tagad šajā
jaunajā lasījumā 29. pantā - ir Cilvēktiesību
komisijas lūgums - precizēt panta otrās daļas
redakciju, un tagad tā ir izteikta šādi: "Bâriņtiesa
rūpējas, lai aizbildnis ļaunprātīgi
un savtīgos nolūkos neizmantotu aizbilstamā
darbu."
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. 29. pantā (tagad 30. pantā),
arī ir vairāki redakcionāli grozījumi.
6. punkts ir sadalīts 6. un 7. punktā, turpmāk
mainot panta daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Tālāk divos nākamajos
pantos nav neviena priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Jā...
M.Grīnblats. Pārejam pie 32. panta, jaunajā
redakcijā - pie 33. panta. Šeit ir Cilvēktiesību
komisijas priekšlikums, un pantam ir jauna redakcija, kur
šis priekšlikums ir ņemts vērā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
M.Grīnblats. 33. pantam (jaunajā redakcijā
34. pantam) šeit otrā daļa ir precizētā
redakcijā, bet atsauces uz Civillikuma noteiktajiem pantiem
ir norādītas iekavās.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Par nākošajiem diviem
pantiem nekādu priekšlikumu nav. 36. pantā (jaunajā
redakcijā - 37. pantā) ir redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Grīnblats. 37. pantā (pēc jaunās
redakcijas - 38. pantā) ir deputātu Folkmanes, Zaščerinska
un Kides ierosinājums, un panta pirmā daļa ir
izteikta jaunā redakcijā, kur šis priekšlikums
ir ņemts vērā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Pieņemts.
M.Grīnblats. 38. pantā (jaunajā
redakcijā - 39. pantā) ir Tautas saskaņas partijas
frakcijas deputātu Folkmanes, Zaščerinska un
Kides ierosinājums, kas šajā pantā ir ņemts
vērā. Bez tam ir precizēta atsauce.
Sēdes vadītājs. Jā, tikai
vajadzētu dokumentā precīzi rakstīt:
"Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāti
Folkmane, Zaščerinskis, Kide".
M.Grīnblats. Jā, tiešām šeit
ir pieļauta tehniska kļūme...
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu
pret 39. panta redakciju? Tālāk!
M.Grīnblats. 39. pantā (tagad jaunā
redakcijā 40. pantā) ir deputātu Folkmanes,
Zaščerinska un Kides priekšlikums par panta jaunu
redakciju. Juridiskā komisija tātad ir piedāvājusi
izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot
šo priekšlikumu, kā arī papildināt pantu
ar jaunu otro daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Pieņemts.
M.Grīnblats. Tālāk. Par 40. pantu
(jaunajā redakcijā 41. pantu) priekšlikumu nav.
Taču tālāk ir deputātu Folkmanes, Zaščerinska
un Kides priekšlikums - papildināt sesto nodaļu
ar jaunu pantu, un šis priekšlikums ir iestrādāts
40. pantā, kurš ir pirmā lasījuma 39. pants.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
M.Grīnblats. Tālāk ir precizēts
septītās nodaļas nosaukums - nevis "Notariālās
funkcijas", bet "Notariālā funkcija".
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Grīnblats. 41. pantā (jaunajā
redakcijā 42. pantā) - ir precizēta šī
panta 1., 2., 3., 4. un 6. punkta redakcija.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Grīnblats. 42. pants (jaunajā redakcijā
43. pants). Panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā
un ir izdarīti arī redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk, lūdzu!
M.Grīnblats. Nākamajā pantā
nekādu izmaiņu nav. 44. pantā - (jaunajā
redakcijā 45. pantā) šī panta trešā
daļa ir izteikta jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. 45. pantā (jaunajā
redakcijā 46. pantā), ir redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
M.Grīnblats. 46. pantā (jaunajā
redakcijā 47. pantā) ir tikai redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
M.Grīnblats. Nākošajā pantā
nekādu izmaiņu nav. 49. pants (jaunajā redakcijā
50. pants) ir papildināts ar jaunu trešo daļu:
"Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs
glabājas pagasttiesas lietās." Ir arī redakcionāli
precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Nākošajos divos pantos
nekādu izmaiņu nav. 52. pantā (jaunajā
redakcijā - 53. pantā) panta pirmās daļas
otrais teikums ir izteikts jaunā redakcijā, kā
arī pants ir papildināts ar otro daļu, ar jaunu
teikumu. Tātad otrā daļa skan šādi:
"Adresātam jāizsniedz iesniegtā paziņojuma
noraksts." Un otrais teikums: "Paziņojums izsniedzams
adresātam personīgi vai nosūtāms pa pastu
ierakstītā vēstulē, saņemot pastā
apliecinājumu par tā izsniegšanu."
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
M.Grīnblats. Nav izmaiņu arī nākošajos
šī projekta trijos pantos. Savukārt 56. pantā
(jaunajā redakcijā 57. pantā) ir bijuši
vairāki Tautas saskaņas partijas... laikam še
varētu būt arī kļūda - Tautsaimnieku
politiskās apvienības... Ja es nekļūdos,
tad šie priekšlikumi bija par atsevišķu nodevu
izmaiņu, taču Juridiskā komisija vairākas
šīs nodevas ir mazliet mainījusi, kā arī
papildinājusi šo pantu ar jaunu - pirmās daļas
11. punktu par apliecības izsniegšanu. Par izsniegto
paziņojumu... samaksa ir 2 lati. Kā arī ir
daži citi redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Vai pret 57.
pantu ir iebildumi deputātiem? Nav. Komisijas redakcija
ir apstiprināta.
M.Grīnblats. Nākošajos pantos izmaiņu
tātad nav, izņemot 64.pantu (jaunajā redakcijā
65. pantu), kur ir izdarīti redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasta tiesām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu
trešajam lasījumam.
M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanu
trešajam lasījumam noteikt līdz 31.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākošais jautājums ir likumprojekts
"Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām
mūža organizācijām". Otrais lasījums.
Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā
deputāts Ritenis. Lūdzu!
J.Ritenis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts dažādu iemeslu dēļ bija aizkavējies, un tāpēc Juridiskā komisija pašreiz dara visu iespējamo, lai viņš varētu tikt pieņemts vēl šajā Saeimā. Jums visiem priekšā ir 2098.dokuments, un tas ir dokuments, kas satur visus priekšlikumus otrajam lasījumam.
Jau sākumā ir jārunā par
likumprojekta nosaukumu. Un šeit Juridiskās komisijas
priekšlikums, kā jūs redzēsit no jūsu
rīcībā esošajām tabulām, ir
papildināt šo nosaukumu, kas viņu līdz
ar to padarītu arī skaidrāku. Proti, jaunā
redakcija būtu pieņemama sakot, ka runa ir par nekustamā
īpašuma atdošanu akadēmiskajām mūža
organizācijām. Tātad runa ir tikai par nekustamā
īpašuma atdošanu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Pieņemts.
J.Ritenis. Tālāk ir 1.pants. Attiecībā
uz 1.pantu ir saņemti priekšlikumi no Finansu ministrijas,
kā arī saņemts priekšlikums no deputāta
Bordāna. Šie priekšlikumi ir iestrādāti,
izsakot šo pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 1.panta jauno redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts.
2.pants.
J.Ritenis. Attiecībā uz 2.pantu bija
ierosinājums - svītrot vārdus "Latvijas
Republikas" - un arī Juridiskā biroja priekšlikums.
Abi šie priekšlikumi ir iestrādāti 2.panta
jaunajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Pieņemts.
J.Ritenis. 3.pants. Attiecībā uz 3.pantu
bija saņemts deputāta Bordāna priekšlikums
un Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums.
Arī šie abi priekšlikumi ir iestrādāti
3.panta jaunajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret šo redakciju? Nav. Pieņemts.
J.Ritenis. 4.pants. Attiecībā uz 4.pantu
bija trīs priekšlikumi - īstenībā
četri priekšlikumi: deputāta Bordāna, Finansu
ministrijas valsts sekretāres Andrējevas un no Juridiskā
biroja - divi priekšlikumi. Šie visi priekšlikumi
ir iestrādāti 4.panta jaunajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Ritenis. 4.panta otrā daļa paliek tāda, kāda viņa jau bija, tas ir redzams, un par to mums tālāk nav vairs ko runāt.
5.pants. Attiecībā uz 5.pantu bija deputāta
Bordāna divi priekšlikumi, un tie ir iestrādāti
5.panta jaunajā redakcijā, kur ir iestrādāts
arī Juridiskā biroja redakcionālas dabas precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Ritenis. 6.pants. Šeit bija priekšlikums
- izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot
tajā arī Juridiskā biroja priekšlikumu.
Tas ir izdarīts. Taču bija priekšlikums arī
no Finansu ministrijas. Šis Finansu ministrijas priekšlikums
ir komisijā noraidīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav. Tālāk!
J.Ritenis. 7.pants. Attiecībā uz 7.pantu
bija Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums
un deputāta Bordāna priekšlikums. Komisija lēma
noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu un redakcionāli
precizēt šī panta daļu, iestrādājot
tajā deputāta Bordāna priekšlikumu, kas
ir iestrādāts 1.panta 2. punktā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Nav. Pieņemts.
J.Ritenis. Tagad mēs pienākam pie 7.panta
trešās daļas. Šeit ir deputāta Bordāna
priekšlikums, un tas ir iestrādāts šī
panta trešās daļas jaunajā redakcijā,
kas ir papildināta ar atsauci uz likumu "Par zemes
reformu Latvijas Republikas lauku apvidos".
Sēdes vadītājs. Vai pret trešās
daļas redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.
J.Ritenis. 8.pants. Šeit ir tikai precizēta
panta...
Sēdes vadītājs. Es ļoti
atvainojos. Tur vēl ir - "Izslēgt ceturto daļu".
J.Ritenis. O, jā, es atvainojos!
Sēdes vadītājs. Vai pret ceturtās
daļas svītrošanu deputātiem nav iebildumu?
Nav. Tālāk!
J.Ritenis. 8.pants. Šeit bija vajadzība
redakcionāli precizēt šo pantu, kas arī
ir izdarīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Ritenis. 8.panta otrā daļa. Šeit
bija Finansu ministrijas priekšlikums, kas ir noraidīts,
taču šī daļa ir redakcionāli izteikta
tādā formā, kā tas ir redzams pievienotajā
tabulā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Ritenis. 8.panta trešā daļa. Šeit
ir priekšlikums - šo daļu izslēgt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Ritenis. 9.pants. Šeit bija Finansu ministrijas
priekšlikums un arī Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija nolēma noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu
un pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Ritenis. 9.panta otrā daļa. Komisija
nolēma, ka tā ir redakcionāli jāprecizē,
un tas ir izdarīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Ritenis. 10.pants. Attiecībā uz šo
pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija
nolēma pieņemt, un tas ir iestrādāts
jaunajā projektā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Ritenis. 11.pants. Attiecībā uz šo
pantu atkal bija Juridiskā biroja priekšlikums, kas
ir pieņemts un ir iestrādāts likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Ritenis. 12.pants. Attiecībā uz to
bija Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums
un Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts tika
Finansu ministrijas priekšlikums, bet pieņemts un
likumprojektā iestrādāts ir Juridiskā
biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi?
Nav.
J.Ritenis. 12.panta otrā daļa. Ir Juridiskā
biroja priekšlikums attiecībā uz šo pantu.
Tas ir pieņemts un iestrādāts jaunajā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk!
J.Ritenis. 13.pants. Šeit bija atkal Finansu
ministrijas valsts sekretāres priekšlikums un Juridiskā
biroja priekšlikums. Komisija lēma noraidīt Finansu
ministrijas priekšlikumu un pieņemt Juridiskā
biroja priekšlikumu, kas ir iestrādāts jaunajā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Ritenis. 14.pants. Attiecībā uz šo
pantu bija deputāta Bordāna priekšlikums, kas
ir pieņemts un iestrādāts jaunajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Arī pret
to nav iebildumu.
J.Ritenis. 14.panta otrā daļa. Šeit
bija Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums.
Tas ir noraidīts, un šī daļa paliek iepriekšējā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Ritenis. Nu, tas arī ir viss.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi
pret 14.pantu kopumā? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Par īpašumu atdošanu
akadēmiskajām mūža organizācijām"
pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1.
Pieņemts.
J.Ritenis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu paziņot
priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā
uz likumprojekta sagatavošanu trešajam lasījumam.
J.Ritenis. Priekšlikumu iesniegšanai būtu
jānotiek līdz 31.oktobrim, lai mēs varam šo...
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo termiņu? Nav. Termiņš ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par fizisko
personu noguldījumu apdrošināšanu". Pirmais
lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājs Ojārs Kehris - "Latvijas
ceļa" deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Likumprojektu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" ir iesnieguši pieci deputāti - deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš un Panteļējevs. Šis likumprojekts aptver to jautājumu loku, kurš netika atspoguļots vai tikai daļēji tika atspoguļots kredītiestāžu noteikumos, un komisija, saņēmusi šo piecu deputātu priekšlikumu, uzskatīja par nepieciešamu nodot šo likumprojektu izskatīšanai Saeimai. Atļaujiet man īsi pateikt galveno par šā likumprojekta būtību.
Likumprojekts nosaka fizisko personu... ir domāts, ka šīs fiziskās personas... tas attiektos uz rezidentiem, tas ir, vismaz tā arī mēs sapratām to komisijas sēdē. Bet, protams, ka šeit, 1.pantā, acīmredzot ir nepieciešami precizējumi, lai tas būtu juridiskā ziņā skaidrs un saprotams. Tātad šis likums nosaka fizisko personu (proti, Latvijas rezidentu) noguldījumu apdrošināšanas kārtību Latvijas Bankas licencētajās komercbankās. Noguldījumi šā likuma izpratnē ir fizisko personu naudas līdzekļu glabāšana banku kontos uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, ar vai bez procentiem. Ir paredzēts, ka noguldījumi vienā bankā vienam rezidentam jeb vienai fiziskai personai tiek apdrošināti noguldījumu pamatsummas apmērā, bet ne vairāk par 500 latiem. Svarīgākā šā likumprojekta daļa, protams, ir tā, kurā ir parādīts, no kurienes nāk šī nauda. Tas ir izklāstīts šā likumprojekta 6. un 7.pantā. Ir paredzēts, ka Finansu ministrijas Noguldījumu apdrošināšanas departaments izveido apdrošināšanas fondu, kurš veidojas no trim avotiem.
Pirmais - banku regulārie maksājumi saskaņā ar šo noteikumu 7.pantu. Banku regulārie maksājumi šajā fondā būtu 0,2% apmērā no fizisko personu apdrošināto noguldījumu ceturkšņa vidējā apmēra attiecīgajā komercbankā.
Otrais. Ir paredzēti arī atskaitījumi no Latvijas Bankas līdzekļiem. Likumprojektā ir paredzēts, ka tiem ir jābūt ne mazāk par 500 000 latu gadā. Ir bijusi principiāla vienošanās ar Latvijas Banku, ka Latvijas Banka ir gatava dot šo naudu - "sçklas" naudu - pirmajiem gadiem. Par to, vai šī nauda tiktu dota regulāri, Latvijas Bankā domas dažkārt ir dalījušās.
Trešais avots - Ministru kabineta novirzītie valsts budžeta līdzekļi. Praktiski acīmredzot... Ja šādi līdzekļi būtu vajadzīgi un ja pirmie divi avoti būtu par mazu, tad acīmredzot būtu jāveic kādi ārvalstu... Visreālākais segums varētu būt kādi ārvalstu aizņēmumi.
Vēl varētu būt būtisks jautājums par to, uz kurām bankām attiektos šie noteikumi. Tātad likumā būtu teikts, ka uz Latvijas Bankas licencētajām, kas var nodarboties ar šīm operācijām. Mēs zinām, ka šo banku skaits ir strauji samazinājies un pašlaik to skaits ir kādas "padsmit" bankas. Var domāt, ka šis skaitlis vēl samazināsies, tāpēc droši vien pie noslēguma jautājumiem vai pārejas noteikumiem būtu ļoti būtiski vēl jāstrādā un varbūt jāparedz, ka spēkā stāšanās būs daudz vēlākā periodā, nevis tūlīt. Ir izteikti priekšlikumi attiecībā uz 1.jūliju un varbūt pat vēl vēlāku periodu, lai šajā laikā tiktu atrisināts jautājums par to, uz kurām bankām tieši šie jautājumi attiektos.
Protams, vēl īpašs jautājums ir par Latvijas Valsts krājbanku, kurai arī būtu jāveic šie maksājumi un kurā noguldītāju skaits ir viens no visbūtiskākajiem mūsu valstī. Tādēļ komisija, izskatījusi šo jautājumu, nodeva to izskatīšanai Saeimai un uzskatīja, ka par to ir vērts diskutēt pirmajā lasījumā un to arī pieņemt pirmajā lasījumā, lai to skatītu tālāk.
Šodien jau nupat notikušajā Prezidija
sēdē arī izraisījās diskusija
par šo likumprojektu, būtībā par tā
steidzamību. Šajā sakarā man ir jāpaskaidro,
ka, cik es esmu informēts, ir deputāti, kas ierosinājuši
šā likumprojekta steidzamību. Es saprotu, ka
ir šādi dokumenti saņemti. Man ir jāpaskaidro
arī tas, ka, protams, ja mēs, tas ir, šī
Saeima, gribam pieņemt šo likumprojektu, tādā
gadījumā acīmredzot šī steidzamība
ir ļoti būtiska. Tajā pašā laikā
man ir jāpaskaidro, ka arī komisijas sēdē
īpaši tika apspriests jautājums par šo steidzamību
un šajā sakarā domas komisijas sēdē
dalījās: bija deputāti, kas aizstāvēja,
ka būtu nepieciešama šī steidzamība,
bet bija arī citi argumenti, ka šis likumprojekts, tā
kā tas skar nopietnas naudas lietas, ir vēl pietiekami
"zaļš" un ka šī steidzamība
nebūtu vietā. Pēc būtības man šķiet,
ka tik tiešām tā nebūtu vietā, bet
mums ir jārēķinās arī ar ļoti
konkrētiem termiņiem, ja šī Saeima gribētu
nobeigt vēl šo darbiņu. Bet tātad komisijā
ar balsošanu bija izlemts tas, ka šim likumprojektam nebūtu
jābūt steidzamam. Tas būtu viss, ko es gribēju
ziņot par šā likumprojekta būtību.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums nolasīšu Kārtības ruļļa 92.pantu, tā mēs diemžēl nevaram... "Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem..." Tātad atbildīgās komisijas priekšlikuma nav. Vai ir desmit deputātu iesniegums? Ir desmit deputātu iesniegums - lūgums ierosināt likumprojekta "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" izskatīšanas steidzamību, un to ir parakstījuši deputāti Sāmīte, Poča, Ābiķis, Glāzītis, Liepiņš, Elferts, Seiksts, Krištopans, Zvaigzne un Daudišs.
Sākam apspriest šo iesniegumu par steidzamību.
Lūdzu! Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas
partijas frakcija.
I.Bukovskis (TSP).
Cienījamie deputāti! Ko risina šis likums? Fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu, varbūt banku sistēmas pilnveidošanu? Ziniet, nekā tamlīdzīga nav! To pateica arī Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Ja mēs runājam par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu banku sistēmas ietvaros, tad tas ir pavisam kas cits. Kas šobrīd notiek? Šobrīd noguldītājiem, kuri ir apkrāpti varbūt žuļiku bankās vai vēl kaut kur, ar nelikumīgu darbību grib nosegt to naudu, ņemot to no citiem, kuri ir godīgi strādājuši, bet ne jau nu bankas maksās. Maksās citi noguldītāji, kuri noguldīs citās bankās, kas turas tagad. Tā ka principā tā ir galīgi elementāra laupīšana: paņem no kabatas godīgajiem un atdod negodīgajiem. Kāpēc pēkšņi tas viss ir vajadzīgs ļoti steidzami? Es jums varu pateikt, kāpēc. Tāpēc, ka Prezidijā... Apspriest trijos lasījumos nevar paspēt. Visa apspriešana Prezidijā bija tāda, ka Saeimai ir jāpabeidz tas darbs, kas ir iesākts. Bet pēkšņi mēs redzam likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai tā ir darba pabeigšana? Nē. Kāda ir izveidojusies šobrīd situācija? Šobrīd situācija ir šāda: līdz ar likuma par komercbankām pieņemšanu, ir "atmainīti" noteikumi, tie trīs noteikumi, kuri ir bijuši, to skaitā arī šis. Šobrīd notiek nelikumīga naudas izmaksa no budžeta, par ko ir atbildīga finansu ministre. Paklausieties, tad šobrīd nepamatoti grib izmaksāt naudu no budžeta! Tagad, lai piesegtu šo nelikumīgo darbību, kura šobrīd ir izveidojusies, tāpēc ka šobrīd nav nekāda likumīga pamata, steidzīgi ir jāpieņem kaut kāds likums, nav svarīgi, kas tur ir rakstīts, vajag pamatotību vispār tādām izmaksām. Kas tās bija par izmaksām? Varbūt tās Latvijā nodrošināja kaut kādu sistēmu, ka noguldītāji var nolikt?.. Ziniet, nekā tamlīdzīga! Tā ir "Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu kampaņa, viņi no valsts budžeta izdeva naudu noguldītājiem, un tagad viņi tika sprukās. Tāpēc, ka tagad vairs nav likumīga pamata. Lai nebūtu jāatbild par to, jāpieņem steidzīgi kaut kāds likums, nepārdomāts, kā to teica arī Budžeta komisijas priekšsēdētājs, "zaļš". Nu, bet tur tālāk tiks kaut kā galā. Vienalga, vai tas ir "zaļš" vai vēl kaut kāds. Lai vispār būtu kaut kāds pamats.
Tā ka, ja mēs te likumus pieņemam,
lai sakārtotu šo sistēmu, tad mums ir jāstrādā!
Bet sakarā ar Budžeta komisijas priekšsēdētāja
teikto un to, ka Budžeta komisijā nav nekas izstrādāts...
Tā ka nekāda steidzamība te nevar būt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vēl viens
var runāt par steidzamību. Tikai "par".
Piecas minūtes. Lūdzu!
I.Sāmīte (finansu ministre).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man jums jāatgādina, ka likumam nav atpakaļejoša spēka, un nav pamatotas aizdomas, ka šie līdzekļi tika izmantoti, lai segtu izmaksas tām bankām, kuras jau ir kļuvušas maksātnespējīgas un bankrotējušas. Likums, protams, attiektos tikai uz tām bankām, kuras kļūs maksātnespējīgas pēc likuma pieņemšanas. Lai veicinātu banku un finansu sistēmas stabilitāti kopumā, šis likums ir nepieciešams. Noguldījumu summa, kuru apdrošina, ir domāta, lai aizsargātu mazākos noguldītājus, bet nav tik augsta, lai veicinātu noguldītāju neuzmanību pret bankas darbību un darbības rezultātiem. Atbilstoši Eiropas savienības 1994.gada maija direktīvai noguldījumu apdrošināšanas līmenis visās Eiropas savienības kredītiestādēs ir 20 000 ekiju. Ņemot vērā mūsu valsts apņēmību iestāties Eiropas savienībā, ir nepieciešams jau laicīgi sākt veidot šo apdrošināšanas sistēmu. Protams, direktīvas noteikumu apmierināšanas laiku var pagarināt līgumu, sarunu rezultātā (kā tas, piemēram, ir darīts ar Grieķiju un Spāniju), bet, jo ātrāk mēs spersim šo soli, jo veiksmīgāka būs mūsu integrēšanās Eiropas finansu apritē.
Vēl es vēlos piebilst to, ka šāda
likuma trūkums var kavēt... piedošanu... šāda
likuma trūkums un kavēta ieviešana ierobežos
mūsu pašu banku iespējas paplašināt
savu darbību Eiropas virzienā. Steidzamība ir
ierosināta tādēļ, ka šo likumprojektu
mēs apspriežam nevis īsu laiciņu, bet
jau divus mēnešus. Es uzskatu, ka tas būtu ārkārtīgi
labs darbiņš - ņemot vērā to, ka
likumprojekts ir jau apstrādāts un pārrakstīts
vairākas reizes, to tomēr pieņemt šobrīd
un steidzami. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad procedūra ir tāda. Lai deputāti zinātu: tagad mēs balsojam par steidzamību, un, ja deputāti vēlēsies runāt debatēs par pirmo lasījumu, tad to varēsim turpināt.
Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" steidzamību, kuru ierosināja desmit deputāti! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 8. Lēmums par steidzamību ir pieņemts. Tagad ir starpbrīdis. Ja debates būs, tad... Jā, protams, reģistrācija būs. Debates būs pēc starpbrīža, bet tagad lūdzu zvanu - reģistrācija! Reģistrējamies. Reģistrācija!
Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri,
lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
Lūdzu uzmanību!
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 24 deputāti:
Andris Ameriks,
Mariss Andersons,
Eduards Berklavs,
Gundars Bērziņš,
Inese Birzniece,
Jānis Bordāns,
Jānis Bunkšs,
Aivars Endziņš,
Māris Graudiņš,
Andris Grots,
Andris Gūtmanis,
Raimonds Jonītis,
Odisejs Kostanda,
Ludmila Kuprijanova,
Janīna Kušnere,
Kristiāna Lībane,
Ruta Marjaša,
Gunārs Meierovics,
Roberts Milbergs,
Valdis Pavlovskis,
Andris Saulītis,
Jānis Straume,
Jānis Urbanovičs,
Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 13.30.
Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 44 deputāti. Lūdzu zvanīt!
Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 48 deputāti reģistrējušies...
Jā, kolēģi. Bet, tā kā,
divreiz reģistrējoties, nav kvoruma, būs piecu
minūšu pārtraukums.
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes bija pārtraukums, tāpēc ka nebija kvoruma. Mēs divas reizes reģistrējāmies, un nebija kvoruma.
Liekas, ka tagad kvorums ir un mēs varētu sākt pamazām reģistrēties. Vēl gan viena minūte ir... bet nu... Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 57 deputāti.
Turpinām izskatīt likumprojektu "Par
fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu".
Tātad mēs izskatījām desmit deputātu
ierosinājumu par steidzamību un par šo steidzamību
nobalsojām. Un tagad, pirms mēs tālāk
izskatām šo likumprojektu vai balsojam, vai kāds
deputāts vēlas runāt debatēs? Lūdzu!
Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks"
frakcija.
A.Kreituss (DPS).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es būtībā gribētu atbalstīt to, ko teica Bukovska kungs, bet tikai ar maziem precizējumiem.
Nu, pats galvenais. Protams, es neredzu nekādu loģisku vajadzību steigties ar šo likumprojektu, un tie finansu ministres lasījumi, tie citāti, ka Eiropas savienība vai Starptautiskais valūtas fonds var kaut ko šinī sakarā mums diktēt, tie, protams, ir pilnīgi nepiemēroti šobrīd šai situācijai. Bet, pats galvenais ir kas cits. Pats galvenais ir tas, ka miljons latu tiek izmaksāti no sociālā budžeta noguldītājiem. Pašreiz. Bez kāda likumīga pamata. Tas ir avīzēs fiksēts, un attiecībā uz to finansu ministre ir izteikusi apstiprinājumu, un tas ir tas, kas uztrauc visus Latvijas pensionārus. Kā tad tā - no viņu sociālā budžeta uzreiz ņem miljonu un maksā laukā?! Un tāpēc es mazlietiņ apstāšos pie tā... vēl pie dažiem cipariem, kas parāda, ka nav nekādas vajadzības steigties ar šo likumprojektu. Un arī Budžeta komisija nobalsoja, ka tas nav steidzamības kārtībā jāskata. Un, ja to neskata steidzamības kārtībā, tad, protams, ir skaidrs, ka šī Saeima to nevar izskatīt un apstiprināt. Pašreiz jau notiek būtībā spēles - neatbilstošas patiesajam spēku samēram. Ja mēs sākam par blokiem runāt, tad ir jāsaka, ka tā saucamajā "nacionālajā" - nu, pēdiņās - blokā, kas nav vēl gluži galīgi noformējies, tomēr ir 67 deputāti, jaunajā Saeimā ir 47, un tagad sākas ar balsošanas mašīnas palīdzību šādu pilnīgu nelikumību pieslēpšanas dokumentu bīdīšana cauri.
Tātad pirmais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka nemaz jau tik obligāta nav šāda noguldījumu apdrošināšanas kārtība visur un vienmēr bijusi. Eiropā pirmo reizi tādu 1974. gadā uzsāka Vācija, un pēdējo reizi Eiropā 1989. gadā Īrijā tādu izveidoja, un pārsvarā šajās zemēs tā ir brīvprātīgā apdrošināšana. Eiropā vidēji apdrošināti tiek 7 līdz 15 000 ekiju jeb aptuveni 10 līdz 20 000 dolāru. Mēs runājam par kaut kādu 500 latu apdrošināšanu. Jautājums ir - kāpēc tieši 500 latu? Vai ir kaut kādi aprēķini, kā šos 500 latus tad varēs tiešām apdrošināt? Un es gribētu pieminēt to, ko saka Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs. Viņš saka, ka tuvākajā laikā bankrotēs vēl sešas vai septiņas bankas. Kā tad tas sasaucas ar to? Ko tad rīt un no kādas naudas maksās?
Vēl. Eiropā vidēji komercbankas šajā apdrošināšanas fondā liek iekšā 0,002 %, tās ir divas tūkstošās daļas no noguldījuma daudzuma. Mēs esam paredzējuši likt iekšā no komercbankās noguldītās naudas 0,8% gadā. Tas nozīmē, ka... kurš noguldītājs būs mazlietiņ gudrāks un kuram būs mazlietiņ lielāka nauda, tas ies savu naudu noguldīt bankā ārpus Latvijas, jo tur no viņa par visādiem pakalpojumiem un šāda veida pusfiktīviem darījumiem plēsīs daudz mazāku samaksu. Reāli tātad nauda plūdīs prom no Latvijas.
Nākamais punkts. Kāpēc šeit ir rakstīts, ka rezidentu noguldījumi?.. Vai tad tas vispār kaut kādā veidā veicina naudas plūšanu uz Latviju, ja mēs tikai rezidentu noguldījumus apdrošinām? Ja jau mēs esam tādi apdrošinātāji, tad darīsim tā, kā to tiešām prasa starptautiskā kārtība, un apdrošināsim noguldītājus bankā! Tāda ir starptautiskā kārtība Eiropā. Kāpēc par to šeit neviens neko nepaskaidro? Bet mums sāk lasīt citātus, kuri nekādā veidā... nav nedz deputātiem izprotami, nedz pareizā veidā pasniegti.
Tā ka būtībā šis likumprojekts pašreiz ir stipri sasteigts, deputātiem lietas nav izskaidrotas, Budžeta komisija ir nobalsojusi pret tā apstiprināšanu steidzamības kārtībā. Vakar "Latvijas ceļa" frakcijas sēdē ir diemžēl pieņemts cits lēmums, un tagad ar balsošanas mašīnas palīdzību mēģina steidzamības kārtībā pieņemt šādu likumprojektu, lai to "izdzītu cauri" līdz 6. novembrim un pieņem vēl lēmumu, ka 6. novembrī jāsanāk uz sēdi - un galvenokārt tikai šā likumprojekta dēļ, lai varētu legalizēt izmaksāto vienu miljonu latu... vēl neizmaksāto, bet pavēle dota par to - izmaksāt to no sociālā budžeta.
Un vēl pie visa beigās es gribētu piebilst, ka šis apdrošināšanas fonds jeb šis apdrošināšanas veids paredz naudas izvilkšanu ārā no budžeta. Pirmais paredzētais miljons - no Latvijas Bankas. Tātad tā ir budžeta nauda, kas tiek ielikta šitādā fizisko personu apdrošināšanā, viens miljons budžeta naudas. Nākamais - piedalās Finansu ministrija, un nākamais - Krājbanka. Tātad budžeta nauda būs tā, kas pēc šāda likumprojekta pieņemšanas būs legalizēta, lai bankrotējušo privātbanku noguldītājiem izmaksātu naudu. Es domāju, ka mums ir pietiekami daudz variantu, kurus varētu apspriest ne tikai Budžeta komisijā, bet arī no šīs tribīnes un kuri rādītu, kādā veidā tiešām palīdzēt šiem noguldītājiem, jo šis miljons no Latvijas Bankas jeb vēl šie procentu atskaitījumi nekādā veidā nevar glābt tos daudzos tūkstošus noguldītāju. Nekādā veidā! Tad izdaliet to vienu miljonu ar 500, un jūs redzēsiet, cik maz cilvēkiem vispār kaut kā var tikt līdzēts. Bet tas ir likumīgs veids, mēs visi būsim nobalsojuši par to nelikumību, kuru mēs gribam noslēpt, - būtībā par atļauju viena miljona latu (es atkārtoju trešo reizi - viena miljona latu) izmaksāšanai no sociālā budžeta. Tas šodien ir rupjš likuma pārkāpums, un to zina, protams, Budžeta komisijas locekļi un arī tās vadītājs.
Aicinu šo jautājumu vispār tālāk
neapspriest. Tas ir obligāti atliekams uz jauno Saeimu,
un ir pamatīgi jāiepazīstas ar visām jautājuma
nostādnēm un kārtību, kāda ir Eiropā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Debates beidzam.
Divi balsojumi. Pirmais būs par deputāta Kreitusa ierosinājumu atlikt šā likumprojekta izskatīšanu, un otrs balsojums - tas, protams, būs iespējams atkarībā no pirmā balsojuma rezultātiem - būs balsojums par pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojekta "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" izskatīšanu atlikt un nodot to komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 19, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojektu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - nav, atturas - 13. Nav kvoruma.
Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 15. Nav kvoruma!
Sakarā ar to, ka, otrreiz balsojot, nav kvoruma, paziņoju 10 minūšu pārtraukumu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Tātad, divas reizes balsojot par likumprojektu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu", nebija kvoruma. Sēdes vadītājs paziņoja pārtraukumu. Kārtības ruļļa 48.pants: "Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama." Tāpēc pārtraukums ir bijis, turpinām sēdi. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 21. Kvoruma nav. Sēde slēgta. Lūdzu, reģistrēsimies!
Godātie kolēģi! Prezidijs jums lūgs padomu, tāpēc ieņemiet savas vietas un apspriedīsimies par mūsu tālāko darbību! Protams, nākamā, kārtējā sēde mums būs 2.novembrī. Bet Prezidijs kopā ar frakciju vadītājiem un komisiju priekšsēdētājiem pulcējās uz sēdi, kurā mēs lēmām par to, kā mums strādāt, noslēdzot šīs Saeimas darbu. Ar kopēju balsojumu mēs vienojāmies par to, ka mums 6.novembrī būs papildu sēde, kuru sāksim pulksten 9.00, un 6.novembrī būs arī noslēguma sēde, kuru sāksim pulksten 15.00. Norunājam, ka noslēguma sēdē būs ļoti īsa Saeimas priekšsēdētāja uzruna, tas ir, vienkārši sēdes slēgšana un sesijas slēgšana. Bet mums lūdza vārdu Valsts prezidents. Noslēdzot šo sēdi, Valsts prezidents grib teikt uzrunu 5.Saeimai, tāpēc mēs vienojāmies, ka šajā noslēguma sēdē būs Valsts prezidenta uzruna. Līdz šim Prezidijs, nosakot papildu sēdi, ir konsultējies ar deputātiem. Sasaukt sēdi - tā ir Saeimas Prezidija kompetence, bet mūsu līdzšinējā prakse bija tāda, ka par nepieciešamību sasaukt šādu sēdi, papildu sēdi, mēs esam konsultējušies ar deputātiem.
Vai mums ir jau izdruka? Tātad pabeigsim šo jautājumu par reģistrāciju, un tad aicinu deputātus nobalsot par šo Saeimas frakciju un komisiju vadītāju vienošanos, lai mums būtu pilnīga skaidrība par 6.novembri.
Irēnu Folkmani tagad lūdzu nosaukt
deputātus, kuri nav reģistrējušies.
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).
Pulksten 13.55 nav reģistrējušies
šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons,
Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš, Inese Birzniece,
Jānis Bordāns, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers,
Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš,
Māris Graudiņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis,
Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Viesturs Pauls
Karnups, Vilnis Kazāks...
Sēdes vadītājs. Deputāts
Kazāks ir zālē.
I.Folkmane. Ēriks Kaža, Aleksandrs
Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Ludmila
Kuprijanova, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Kristiana
Lībane, Ruta Marjaša...
Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša
ir zālē.
I.Folkmane. Uldis Lakševics arī ir zālē.
Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Uldis
Osis, Valdis Pavlovskis.
Sēdes vadītājs. Uldis Osis ir
zālē.
I.Folkmane. Aleksandrs Pētersons...
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons
ir zālē.
I.Folkmane. Andris Saulītis, Antons Seiksts,
Jānis Urbanovičs un Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai es varu jūs uzaicināt balsojot izteikt savu viedokli par Frakciju padomes un Saeimas komisiju vadītāju vienošanos sēdē? Lūdzu... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Ja nebūs kvorums, ko tad darīs:") Neko. Prezidijam vienmēr ir pienākums šo lietu kārtot. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 3. Līdz ar to arī Saeima atbalsta Frakciju padomes un Saeimas komisiju vadītāju vienošanos, un Prezidijs rīkosies saskaņā ar šo Saeimas lēmumu un iepriekšējiem lēmumiem.
Tā, nu sēde jau ir slēgta, to
nevajag vairs slēgt, vienīgi ir jāpaziņo,
ka nākamā sēde būs 2.novembrī pulksten
9.00.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Par darba kārtību
- 1.lpp.
Lēmuma projekts æPar neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam G.Bērziņamæ
(2104.dok.)
Ziņo - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 4.lpp.
Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu
Ludmilai Braunai par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ
(2003.dok.)
Ziņo - dep. J.Kokins - 4.lpp.
Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu Jurijam
Posmetnijam par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ
(2003.dok.)
Ziņo - dep. J.Kokins - 5.lpp.
Lēmuma projekts æPar Saeimas Izmeklēšanas komisijas
æPar finansu krīzi komercbankās un valsts finansu
sistēmas stabilitātiæ gala ziņojuma akceptēšanuæ
(2011.dok.)
Ziņo - dep. V.Krištopans - 7.lpp.
Saeimas deputātu jautājums aizsardzības ministram
M.Gailim par robežapsardzības kārtību uz
Latvijas-Igaunijas robežas
(2107.dok.)
Ziņo - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 7.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
M.Gailim un finansu ministrei I.Sāmītei par
autoratlīdzību un izpildītāju mākslinieku honorāru
izmaksām
(2109.dok.)
Ziņo - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 8.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar muitas
nodokli (tarifiem)ææ (2.lasījums) (Steidzams)
(2051., 2051.-a un 2051.-b
dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 8.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Valsts ieņēmumu
dienestuææ (1.lasījums) (Steidzams)
(2096.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 10.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar pievienotās
vērtības nodokliææ (3.lasījums)
(2100.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 12.lpp.
Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas
nodokli (tarifiem)ææ(2.lasījums)
(655. un 2061.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 13.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes nodokliææ
(1.lasījums) (Steidzams)
(1036. un 1088.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 18.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes nodokliææ
(2.lasījums)
(1036. un 1088.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 19.lpp.
Likumprojekts æPar valsts nozīmes izglītības, kultūras,
zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm
pilsētāsæ (3.lasījums)
(2016., 2016.-a, 2066., 2087. un 2087.-b dok.)
Ziņo - dep. J.Vaivads - 20.lpp.
Debates - dep. I.Kreituse - 24.lpp.
- dep. V.Novakšānovs - 26.lpp.
- dep. A.Seile - 27.lpp.
Likumprojekts æPar sociālo palīdzībuæ (3.lasījums)
(2102. un 2102.-a dok.)
Ziņo - dep. A.Prēdele - 30.lpp.
Paziņojums - dep. M.Budovskis - 38.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane - 38.lpp.
Likumprojekta æPar sociālo palīdzībuæ izskatīšanas
turpinājums - 40.lpp.
Par darba kārtību -
44.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Valsts ieņēmumu
dienestuææ (2.lasījums)
(2115.dok.)
Ziņo - dep. A.Poča - 44.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts pensiju
pagaidu aprēķināšanas kārtībuææ (1.lasījums)
(Steidzams)
(998. un 2027.dok.)
Ziņo - dep. P.Elferts - 46.lpp.
Likumprojekts æPar valsts prezidenta darbības
nodrošināšanuæ (1.lasījums) (Steidzams)
(2008. un 2052.dok.)
Ziņo - dep. V.P.Karnups - 48.lpp.
Debates - dep. I.Kreituse - 49.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 51.lpp.
- dep. A.Berķis - 53.lpp.
- dep. M.Budovskis - 54.lpp.
Likumprojekts æPar slimības un maternitātes
pabalstiemæ (2.lasījums)
(2080.dok.)
Ziņo - dep. A.Glāzītis - 56.lpp.
Likumprojekts æPar bāriņtiesām un pagasttiesāmæ
(2.lasījums)
(2082.dok.)
Ziņo - dep. M.Grīnblats - 58.lpp.
Likumprojekts æPar īpašumu atdošanu akadēmiskajām
mūža organizācijāmæ (2.lasījums)
(2098.dok.)
Ziņo - dep. J.Ritenis - 69.lpp.
Likumprojekts æPar fizisko personu noguldījumu
apdrošināšanuæ (1.lasījums) (Steidzams)
(Izskatīšana pārtraukta)
(2049. un 2101.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 74.lpp.
Priekšlikumi - dep. I.Bukovskis - 77.lpp.
- finansu ministre I.Sāmīte - 79.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre I.Folkmane 80.lpp.
Debates - dep. A.Kreituss - 82.lpp.
Par papildu sēdes sasaukšanu
1995.gada 6.novembrī - 85.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretā ra
biedre I.Folkmane - 86.lpp.