Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt! Gribu jūs apsveikt sakarā ar 1996. gada rudens sesijas pirmo darba dienu. Tātad sesiju paziņoju par atklātu un sākam 1996. gada 8. augusta sēdi.

Atbilstoši tam, kā mēs beidzām iepriekšējo sesiju, mēs turpinām darbu pie likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu", dokumentu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Roberts Jurdžs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ārā ir karsti, bet mums iesācies rudens. Turpināsim skatīt 10. pantu. Strādājam ar dokumentiem nr. 989 un 989A.

10. pants.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Varbūt pagaidīsim, lai deputāti atrod... vajadzētu pusminūti ilgu pauzi varbūt, lai deputātu kungi atrod, jo mēs beidzām ar 9. panta 6. daļu, par kuru ir nobalsots, tas ir pieņemts. Tātad 10. pants ir dokumenta 7. lappusē.

Lūdzu, Jurdža kungs!

R.Jurdžs. Te ir priekšlikumi no deputātiem Jirgena un Straumes, kurus komisija ir noraidījusi, un ir arī mūsu komisijas priekšlikums, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 10. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

R.Jurdžs. Tātad nākamais ir 11. pants. Ir divi priekšlikumi - svītrot 11. pantu un svītrot 11. panta pirmo daļu. Un ir deputātu priekšlikums par jaunu redakciju trešajai daļai, un ir atbildīgās komisijas apvienotais priekšlikums. Tātad, pēc Kārtības ruļļa, jābalso, sākot no radikālākā...

Sēdes vadītāja. Jurdža kungs, jābalso būs tā, kā prasīts... Vispirms mēs noskaidrosim, vai vispār ir jābalso. Deputātiem iebildumu pret to, ka tiek noraidīts priekšlikums svītrot pantu, nav? Pieņemts.

Otrs. Vai ir iebildumi pret to, ka tiek svītrota 11. panta pirmā daļa? To ierosina atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk. Priekšlikums, ka 11. panta trešajā daļā tiek svītroti vārdi atbilstoši tam, kā norādīts tabulā. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Un ir 11. panta trešās daļas redakcija, ko ir iesnieguši deputāti un kas ir noraidīta. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts. Līdz ar to, Jurdža kungs, mums balsojums nav vajadzīgs, jo deputātiem nav iebildumu.

R.Jurdžs. Ļoti labi. Paldies.

12. pants. Deputātu grupai ir priekšlikums svītrot 12. pantu. To komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Jurdžs. Labklājības ministrijas priekšlikums ir nomainīt skaitli "10" ar "20". To komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Jurdžs. Tātad atbildīgā komisija ir izveidojusi jaunu redakciju šim pantam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret atbildīgās komisijas izveidoto jauno redakciju 12. pantam otrajā lasījumā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Jurdžs. Un Labklājības ministrijas priekšlikumu komisija ir iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Nu jā, to mēs jau izskatījām. Paldies.

Nākamais.

R.Jurdžs. 13. pants. Ir priekšlikums svītrot 13. pantu. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret... Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūgtu balsojumu par šo pantu, jo man nav tomēr saprotams, ka smēķēšanu, indēšanu varētu pieskaitīt pie tautas labklājības, un ir zināms - es pats to zinu, un droši vien daudzi no jums zinās, - ka, ja cilvēkiem nav ko ēst, tad viņi savu izsalkumu remdina, mazina, "nosit" ar smēķēšanu. Un tagad pieskaitīt smēķēšanai tērētos izdevumus pie tautas labklājības - tas būtu absurds. Tāpēc es lūdzu atbalstīt agrāko variantu.

Sēdes vadītāja. Kādu, lūdzu? Kuru?

G.Eniņš. Tas ir, ka... nolasu...

Sēdes vadītāja. Par ko jūs aicināt balsot?

G.Eniņš. Es aicinu balsot par to, ka tabakas izstrādājumi netiek pielīdzināti uztura produktiem un to cenu neieraksta kopējā patēriņa preču cenu indeksā.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, mēs balsojam par priekšlikumiem, kas ir iesniegti par pantu. Tātad jūs aicināt balsot pret komisijas slēdzienu par panta svītrošanu, tā es saprotu.

G.Eniņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Zīles, Jirgena, Vidiņa, Baloža, Grīga un Straumes priekšlikumu svītrot 13. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Balsojam par deputātu priekšlikumu svītrot 13. pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais - 14. pants. Par tabakas izstrādājumu reklāmu. Ir priekšlikums svītrot 14. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Tie ir divi priekšlikumi pēc kārtas.

R.Jurdžs. Jā, divi pēc kārtas.

Sēdes vadītāja. Deputāta Amerika priekšlikums un deputātu Zīles, Jirgena, Vidiņa, Baloža, Grīga un Straumes priekšlikums. Tie abi ir vienādi. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - noraidīt šo priekšlikumu? Kārlis Leiškalns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu tomēr attiecīgo pantu samērot ar reālo dzīvi un balsot pret komisijas slēdzienu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt atbalstīt deputātu priekšlikumu - svītrot, jā? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Tieši tā!") Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribētu aicināt atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt šos deputātu iesniegtos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es lūdzu jūs iedziļināties šā panta pašā būtībā. Ja tabakas izstrādājumu reklāma būs atļauta tikai tabakas pārdošanas vietās (bet reklāmā šajā gadījumā nav runa par to - smēķēt vai nesmēķēt, tas ir pats par sevi saprotams, ka ir kaitīgi smēķēt, bet ir runa par to, ko smēķēt, lai nodarītu mazāku ļaunumu savai veselībai un lai izvēlētos pēc savām garšas īpatnībām vajadzīgo tabakas izstrādājumu), mēs automātiski aicināsim tur iekšā tos, kas gribētu varbūt smēķēt tabakas pārdošanas vietā, tātad radīsim viņiem speciālu kairinājumu, lai viņi gribētu smēķēt. Ja savukārt varētu izvēlēties tabakas šķirni ārpus pārdošanas vietām, tad acīmredzot nerastos šis nosacījuma reflekss, Pavlova reflekss, kas varētu iedarboties uz šobrīd vēl nesmēķējošu cilvēku, ja viņš ieies aromātiski smaržojošā tabakas veikalā. Mēs paši izaicinām, lai, pieņemot šādu aizliegumu, rastos iespēja tieši uz vietas visspēcīgāk iedarboties uz potenciālo smēķētāju ar tabakas reklāmu. Saprotiet, mērķis varbūt bija labs, bet no medicīniskā un fizioloģiskā viedokļa, atklāti sakot, mēs panākam tieši pretējo efektu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Amerika priekšlikumu un svītrot pirmo šā panta daļu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu svītrot 14. panta pirmo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 8. Priekšlikums par pirmās daļas svītrošanu ir pieņemts.

R.Jurdžs. 14. panta otrā daļa. Ir priekšlikums no deputāta Amerika - izteikt šo panta daļu jaunā redakcijā. Un ir arī priekšlikums no Labklājības ministrijas. Komisija ir daļēji pieņēmusi šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tātad daļēji ir pieņemts deputāta Amerika priekšlikums, un, kā norādīts, tas ir iestrādāts kopējā Labklājības ministrijas priekšlikumā.

R.Jurdžs. Jā.

Sēdes vadītāja. Vārds Andrim Amerikam - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Godātie kolēģi! Veidojot likumu, mēs cenšamies to padarīt maksimāli īsu un maksimāli saprotamu, lai nerastos nekādi pārpratumi. Šajā gadījumā otrā daļa, ko piedāvā Labklājības ministrija, ir pietiekami gara. Vēl jo vairāk tāpēc, ka te tiek izvirzīta tikai viena tēze par smēķēšanas kaitīgumu un tā noformulēta jau kā pantiņš. Es uzskatu, ka šī doma, ka ir nepieciešams norādīt to... tas ir visur pieņemts pasaulē, un tas būtu jāpieņem arī mums, bet tajā pašā laikā neuzspiedīsim konkrēta teksta nepieciešamību, jo ir vēl daudzi un dažādi iemesli, kāpēc smēķēšana ir kaitīga. Tas, ka mēs uzdodam ar likumu reklāmas laukumā tomēr ielikt iekšā šos 5% par kaitīgumu, - tas ir pietiekami konkrēti un skaidri. Nepadarīsim vienkāršu likumu maksimāli garu!

Sēdes vadītāja. Tātad jūs prasāt balsojumu?

A.Ameriks. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus tagad iepazīties vēlreiz ar priekšlikumiem. Tātad mēs balsojam par deputāta Amerika priekšlikumu izteikt 14. panta otro daļu šādā redakcijā: "Tabakas izstrādājumu reklāmai ir jāinformē...." - un tālāk tā, kā jums ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais pants...

Sēdes vadītāja. Vēl ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Vai to uztur spēkā? Lūdzu deputātus iepazīties ar to. Tur ir palielināts laukums... tur ir pieprasīts, ka 10% no reklāmas laukuma ir jāaizņem (Starpsauciens no zāles: "Ir jau nobalsots...") brīdinājumam par smēķēšanas kaitīgumu. Nobalsots ir par to, ka ir pieci procenti. Desmit procenti - tas ir vairāk. Līdz ar to 5%... Nē, mēs tādā gadījumā... mums ir jābalso par pantu kopumā, ja ir domstarpības. Vai ir nepieciešamība balsot par pantu kopumā? (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Jo Labklājības ministrija jau neprasa balsojumu, līdz ar to mums nav jāstrīdas. Paldies. Neviens deputāts nevēlas runāt? Līdz ar to pants ir pieņemts nobalsotajā redakcijā.

Lūdzu, turpināsim!

R.Jurdžs. 15. pants. Tātad ir deputāta Amerika priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, bet deputātu Jirgena un Straumes priekšlikumu komisija ir daļēji iestrādājusi.

Sēdes vadītāja. Sāksim ar deputāta Amerika priekšlikumu par 1. punkta jauno redakciju. Deputātiem iebildumu pret komisijas... Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Kolēģi! Es apzinos, ka arī 25 gadus fotogrāfijā jeb attēlā noteikt ir ļoti grūti; vispār noteikt gadu skaitli ir ļoti sarežģīti, bet tajā pašā laikā piedāvātais variants, ka vispār nevajag attēlot dzīvas būtnes, rada tādu zināmu eksotisku noskaņu šim likuma pantam. Es piedāvāju šos 25 gadus tieši tāpēc, lai ierobežotu šo ietekmi uz jauniešiem, uz jaunatni. Es uzskatu, ka tur tam tik tiešām nav jābūt. Un nav jāattēlo bērni vai jaunieši, kas ir saistīti ar cigarešu reklāmu, bet, runājot par dzīvām būtnēm, es to apšaubu, un tāpēc es arī aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti...

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja mēs saglabājam komisijas priekšlikumu, ka reklāmā aizliegts izmantot dzīvas būtnes, tas nozīmē, ka neviens cilvēks vispār nedrīkst reklamēt, un tas, manuprāt, ir vispār absurds ieraksts. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt Amerika kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andrejs Krastiņš - Ministru kabineta vārdā, cik es saprotu... Vai kā deputāts?

Andrejs Krastiņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Krastiņš (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie kolēģi! Es tiešām aicinu pret šo 15.pantu ļoti uzmanīgi izturēties un balsot tikai par loģiski pamatotiem un saprātīgiem formulējumiem. Ja mēs aizliedzam attēlot dzīvas būtnes, tad Latvijā līdz ar to tiks aizliegta cigarešu "Camel" reklāma, uz kuras ir attēlots kamielis, kas, neapšaubāmi, ir dzīva būtne. Un, ja arī kāda cita tabakas marka būs ar dzīvnieka attēlu, tad līdz ar to tas būs aizliegts. Es vienkārši lūdzu loģiski un nopietni pret to izturēties un tiešām nebalsot tādus priekšlikumus, kas ir absolūti pretrunā ar kaut kādu saprātu un veselo loģiku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies...

Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 15.pants faktiski sākuma redakcijā bija šāds: "Tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot personas ir aizliegts." Kāpēc ir šāda redakcija? Kāpēc radās komisijas redakcija? Mūsu valstī tabakas reklāmā tiek attēloti jauni, braši cilvēki, un faktiski, ja personas attēlot būtu vispār aizliegts, tad nevarētu izmantot to. Kāpēc radās dzīvas būtnes? Tas nav parādījies mūsu presē, bet tādi animācijas vai multiplikācijas tēli tiek veidoti. Bija arī tāda prakse pirms daudziem gadiem, ka pat Flinstoni reklamēja smēķēšanu. Faktiski es gribu aicināt noraidīt abus priekšlikumus, arī komisijas, un atgriezties pie sākuma redakcijas. Tad nebūtu pārpratumu un uz trešo lasījumu mēs varētu reglamentēt, kā ierobežot multiplikācijas tēlus šajā pantā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

Godātie deputāti! Pievērsiet, lūdzu, uzmanību tam, ka šeit ir divi priekšlikumi. Ja runājam par balsošanas secību, tad pirmais ir jābalso tas priekšlikums, kas visvairāk atšķiras no komisijas piedāvātā. Šajā gadījumā tas ir otrais priekšlikums, kur ir personas... un te ir vārdi "izskatās jaunākas par 30 gadiem". Līdz ar to tas atšķiras vairāk nekā vārdi "personas, kuras ir jaunākas par 25 gadiem", un vecuma cenzs otrajā gadījumā ir lielāks. Kārtības rullis nosaka, ka pirmais ir balsojams priekšlikums, kas visvairāk atšķiras no komisijas dotās redakcijas. Līdz ar to mums ir jāsāk balsot no lielākā vecuma. Tāpēc, lūdzu, uzmanīgi izlasiet abus priekšlikumus, un pirmais ir balsojams deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums. Un, ja tas netiks pieņemts, tad nākamais būs balsojums par deputāta Amerika priekšlikumu.

Lūdzu, vārds komisijas pārstāvim, ja viņš vēlas vēl ko teikt pirms balsojuma.

R.Jurdžs. Komisijā balsojums dalījās un vispār bija ierosinājums rakstīt šādi: "...attēlot konkrētas fiziskās personas". Tā ka es piekrītu Elferta kungam, ka vajadzētu balsot tā, lai paliek pirmā lasījuma variants.

Sēdes vadītāja. Jurdža kungs, bet tas, ko jūs tikko teicāt, nav ierakstīts komisijas redakcijā.

R.Jurdžs. Es piekrītu. Jā. Diemžēl.

Sēdes vadītāja. Tā ka mēs par tādu redakciju nevaram balsot, ja jūs to pašlaik tikai mutiski pasakāt no tribīnes.

R.Jurdžs. Es piedāvāju atstāt pirmo variantu.

Sēdes vadītāja. Tātad kāds ir jūsu priekšlikums?

R.Jurdžs. Balsot par visiem jaunajiem priekšlikumiem, lai paliek pirmā lasījuma variants. Tas ir mans personīgais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt noraidīt deputātu priekšlikumus un komisijas priekšlikumu, atstājot pirmā lasījuma redakciju.

R.Jurdžs. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Tātad mums iznāk, ja neviens netiek pieņemts, trīs balsojumi.

Sāksim ar pirmo balsojumu par deputātu Jirgena un Straumes priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 29, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Amerika priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 15. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, jo ir neizšķirts rezultāts. Lūdzu deputātus vēlreiz iedziļināties un pārdomāt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu deputātus izlasīt komisijas doto jauno redakciju otrajam lasījumam. Deputāti ir iepazinušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par komisijas redakciju otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 17. Nav pieņemts. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija.

R.Jurdžs. Paldies. Nākamais ir 15.panta pirmās daļas 2.punkts. Deputāts Ameriks - izslēgt šo punktu. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir 3.punkts. Deputāts Ameriks - izslēgt šo punktu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem? Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Kolēģi, es domāju, ka šo punktu principā nav iespējams kontrolēt, jo faktiski šis pants gandrīz katru no smēķētājiem padara par kriminālistu, jo gan jau katrs smēķētājs kādreiz ir cienāts vai uzcienājis ar cigaretēm kādu citu personu, kurai tajā brīdī nav bijis cigarešu. Līdz ar to es tomēr aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šā panta daļa ir ārkārtīgi, ārkārtīgi svarīga, jo komisijas papildinājums ir, ka aizliegts reklāmas nolūkos izsniegt tabakas izstrādājumus bez maksas, kā arī iegādāties tos mājās. Kāpēc ir šāda redakcija? Tāpēc, ka arī mūsu valstī ir ienākusi tāda reklāmas prakse, ka dala cigaretes par brīvu. Nesen rokkoncertā "Rock Summer" Mežaparkā, kuru apmeklēja ļoti daudz jauniešu, meitenes, ļoti skaistas meitenes, dalīja cigaretes par brīvu. Viņas nedalīja paciņas, bet atsevišķas cigaretes. Un tad viņām bija jāatgriežas pie viņu, varētu teikt, darba devēja ar tukšām paciņām. Tātad mērķis bija izdalīt maksimāli daudz cigarešu. Maksimāli daudz! Un šīs meitenes neskatījās ne pa labi, ne pa kreisi, bet dalīja visiem; neskatījās arī uz vecumu. Un šāda prakse ir parādījusies arī Rīgas ielās, arī krodziņos. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vairāk...

Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Kolēģi, es aicinu pieņemt likumus, kurus mēs paši varam pildīt! Cienīsim sevi un cienīsim tos, kas šos likumus kontrolē! Šajā gadījumā tik tiešām, ja viens cilvēks otram piedāvā cigaretes... es pats neesmu smēķētājs, bet es tomēr reāli skatos uz situāciju... principā viņš pārkāpj likumu. Kurš galu galā to kontrolēs un kādā veidā šī likuma norma darbosies? Cienījamie kolēģi, padomāsim par to!

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es atvainojos, ka tomēr gribu vēlreiz iejaukties un akcentēt. Nu kāpēc vajag putrot? Kolēģis Ameriks saka, ka, ja viens uzcienā otru... Te taču ir šķirts un rakstīts, ka reklāmas nolūkos dala. Tas taču atšķiras! Kā šeit paskaidroja, ka viena meitene vai zēns dala citiem zēniem vairumā, tas ir, reklāmas nolūkos, un tas taču ir šķirams. Nu būsim saprātīgi! Nepakļausimies šādam... un tāpēc noraidīsim to.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es domāju, ka mūsu izskatāmajā jautājumā tiešām ir jāatbalsta komisijas redakcija, jo šorīt no rīta, kaut vai braucot uz šejieni, es visās Jūrmalas ceļa malās vienā un otrā virzienā lasu: "Baudiet Wallstreet!" Un milzīgas divas cigarešu paciņas. Ja es tiešām atceros to, ka meitenes izdala par brīvu cigaretes... Mēs šodien taču apspriežam narkomānijas jautājumu. Tas ir narkomānijas jautājums! Mēs padarām cilvēku atkarīgu uz visu mūžu no šīs narkotikas. Jūs taču redzat, kā mūsu pašu deputāti pīpē un nevar atteikties, zinādami, ka tur ir plaušu vēzis, lūpu vēzis un viss pārējais. Šodien mēs spriežam par to, ka tiešām nevajadzētu pieņemt komisijas secinājumus, slēdzienu. Nu jāpieņem tas ir! Kā var uzspiest narkotiku? Tā jau iesaista narkomānijā: iešpricē, pamēģina drusciņ jaunieši... pamēģina narkotiku, iešpricē vēnā vienu mazu mililitru narkotikas, un cilvēks visu mūžu ir atkarīgs. Padomāsim, ko mēs darām! Ja mūsu valsts nodarbojas ar šādu narkotiku - ar alkohola un nikotīna izplatīšanu, tad vismaz šeit piebremzēsim šo Amoka skrējienu pretim nāvei. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

R.Jurdžs. Es piekrītu Eniņa kungam un Ozoliņa kungam. Tiešām, ja tas ir reklāmas nolūkos, jo 14.pants ir par tabakas izstrādājumu reklāmu. Tā ka es aicinu balsot par komisijas priekšlikumu un noraidīt iepriekšējos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 15.panta pirmās daļas 3.punkta izslēgšanu. Deputāta Amerika priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 37, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

R.Jurdžs. Vai deputāti uztur spēkā savu priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Jirgena un Straumes priekšlikums - izteikt 15.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "Izdalīt tabakas izstrādājumus...," tālāk kā tekstā. Komisija to noraida. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir deputātu Leiškalna un Ābiķa priekšlikums, kas ir precizēts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tālāk deputāti Jirgens un Straume ierosina - papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir 15.panta otrās daļas 1.punkts. Deputāts Ameriks - izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums saņemts no deputātu grupas, to komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem Zīlem, Jirgenam, Vidiņam, Balodim, Grīgam, Straumem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Citiem deputātiem arī nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Deputāti Jirgens un Straume - izteikt 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Komisija ir izteikusi šo punktu jaunā redakcijā, tātad ir izstrādāta jauna redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 15.panta otrās daļas 1.punkta redakciju, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija...

Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es esmu piedalījies vairākas reizes dažādu pasākumu organizēšanā, un es ļoti labi zinu, ka tas, vai ir ģenerālsponsors vai nav ģenerālsponsors, ir tāda fiktīva lieta. Vienu noformē par ģenerālsponsoru, un tas arī ir viss, un to nevar tik vienkārši izkontrolēt, tādēļ es domāju, ka tas... Kā jau iepriekš tika minēts, lai likums darbotos un lai to varētu kontrolēt, ir nepieciešams pieņemt striktu lēmumu - ka nedrīkst un viss, nevis tādā redakcijā, kā to ir pieņēmusi komisija. Tādēļ es aicinātu komisijas priekšlikumu tomēr noraidīt.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret komisijas izstrādāto redakciju. Debatēs vairāk deputātu pieteicies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā, lūdzu!

R.Jurdžs. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Un kā jūs aicināt balsot?

R.Jurdžs. Aicinu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 15.panta otrās daļas 1.punktu atbilstoši komisijas redakcijai. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 14. Komisijas redakcija ir pieņemta.

R.Jurdžs. Nākamais - 15.panta otrās daļas 2.punkts. Deputātu grupa aicina izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, mums pirms tam vēl ir Labklājības ministrijas...

R.Jurdžs. Labklājības ministrijas priekšlikums jau ir iestrādāts komisijas redakcijā...

Sēdes vadītāja. ...kā 2.punkts. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es jūs aicinātu balsot pret komisijas lēmumu par tabakas reklāmas aizliegšanu kinoteātru zālēs un videozālēs, jo šādas videozāles patiesībā Latvijā šobrīd vairs nav, un lauku kino zemās biļešu cenas... tas patiesībā ir vienīgais kultūras pasākums, kas laukos šobrīd notiek, un tā zemās biļešu cenas tiek noturētas vienīgi un tikai saistībā ar tabakas reklāmu. Diemžēl tāda ir reālā īstenība. Ja mēs varam šo summu kompensēt ar valsts dotāciju pārvietojamiem kinoteātriem, tad, protams, jūs varat atbalstīt komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kāpēc Labklājības ministrija papildināja šo pantu - aizliegt reklāmu tieši kinozālēs un videozālēs? Redzat, jau pirms gada, apspriežot Radio un televīzijas likumu, 5.Saeima aizliedza reklamēt tabaku un alkoholu radio un televīzijas raidījumos. Te ir papildinājums ar kino. Kāpēc? Faktiski, aizejot uz filmas izrādi, tu pērc biļeti, lai redzētu izrādi, bet, ieejot iekšā un apsēžoties, tevi bombardē ar reklāmām. Te, varētu teikt, ir tāds jēdziens kā "ieslodzītie skatītāji", jo faktiski tad, kad tu esi iegājis attiecīgajā zālē, tas ir vēl trakāk nekā ar televīziju, jo televīzijā var mainīt kanālu, bet te tu esi apsēdies, lai skatītos filmu, taču tev uzspiež šo reklāmu. Tev pat nav izvēles, un, apspriežot šo jautājumu ar Reklāmas asociāciju, viņi teica, ka atbalstīs šo viņu izstrādāto Ētikas kodeksu un reklamēs tikai filmās vēlākās vakarstundās, kad varētu nebūt jaunieši vai bērni. Es pirms divām nedēļām biju uz filmu - tas bija sestdienas vakarā pusseptiņos -, un viņi vēl rāda šīs reklāmas. Kā jau es teicu, šī reklāma ir pat uzbāzīgāka nekā televīzijā, jo tev pat nav izvēles, tu vari tikai iziet ārā, ja tev tas kaitē. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas ir izteikts nedaudz savādākā redakcijā jums redzamajā ailē par 15.panta otrās daļas 2.punktu: "...kinoteātru zālēs un videozālēs". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu! Jurdža kungs, runāt arī komisijas vārdā jūs varat tikai tad, kad nav balsošanas režīma. Balsošanas laikā runāt vairs nav iespējams. Lūdzu, par nākamo!

R.Jurdžs. Nākamais ir 15.panta otrās daļas 2.punkts - deputātu grupa ierosina izslēgt šo punktu. Komisija to noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tāpat deputāts Leiškalns un deputāts Ābiķis ierosina izslēgt šo punktu. Komisija to noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Tie ir identiski punkti, un līdz ar pirmā pieņemšanu arī otrs ir pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir - izslēgt 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Otrās daļas 3.punkts. Deputātu priekšlikums - izslēgt. Komisijas?

R.Jurdžs. Tā noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Līdzīgs priekšlikums saņemts no deputātiem Jirgena un Straumes. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Tas ir identisks, jā! Tālāk - par nākamo!

R.Jurdžs. Izslēgt 4.punktu. Iesniedzis deputāts Ameriks. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Mani atzīs laikam par lielāko smēķēšanas atbalstītāju, taču es šajā gadījumā vairāk aizstāvu uzņēmējdarbību, un es varu teikt par šo punktu tikai vienu: Eiropā un pasaulē šāda reklāma nav aizliegta. Arī transporta kompānijām tiek papildu ienākumi, un tas attiecas uz jebkuru no šīm transporta kompānijām. Turklāt kāpēc gan nevarētu reklamēt šo preci, ja transportlīdzekļos, piemēram, lidmašīnās, viņu tirgo? Tā ka tas jautājums ir arī pietiekoši... Es nevis apšaubu smēķēšanas kaitīgumu, bet šī norma vairāk vai mazāk ierobežo, teiksim, vienu daļu no tā jautājumu bloka, kas tā vai citādi tomēr eksistē, tas ir, lidmašīnās tik un tā tirgo cigaretes. Šajā gadījumā aizliegt reklāmu vai neaizliegt - tas, es domāju, vienkārši ir uzņēmējdarbības ierobežojums, un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Amerika priekšlikumu - izslēgt 15.panta otrās daļas 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 22, atturas - 12. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus vēlreiz iepazīties ar priekšlikumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 24, atturas - 9. Pieņemts deputāta Amerika priekšlikums.

R.Jurdžs. Tā kā ir pieņemts deputāta Amerika priekšlikums, par nākamo nav jābalso.

Sēdes vadītāja. Jā, līdz ar to mēs nevaram šo pantu papildināt, jo viņa vairs nav likumā.

R.Jurdžs. Nākamais - 15.panta otrās daļas 6.punkts. Ir deputātu Leiškalna un Ābiķa priekšlikums - izteikt jaunā redakcijā, un tas ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Jurdža kungs, tagad mums jāskatās, vai nav... Par to pašu ir vairāki priekšlikumi. Vai deputātiem Leiškalnam un Ābiķim ir iebildumi pret komisijas izstrādāto redakciju? Nav. Tālāk!

R.Jurdžs. Nākamais - deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums par jaunu redakciju. To komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Jirgena un Straumes priekšlikuma noraidīšanu nav. Eniņa kungs, jūs vēlējāties runāt? (No zāles deputāts G.Eniņš: "Par Leiškalna un Ābiķa priekšlikumiem.") Bet viņš jau ir pieņemts! (Starpsauciens: "Par vēlu!") Tātad, Eniņa kungs, jūs vēlaties runāt par visiem kopā. Atklājam debates. Pirmajam vārds Guntim Eniņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Re, kā te sanāk! Saeimas sēdes vadītāja varbūt netīšām... Jūs runājat, kā te visu šķirot, un es visu laiku gaidīju, kad varēšu runāt par Leiškalna un Ābiķa priekšlikumu. Proti, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un gribu kopumā sacīt, ka smēķēšanas un tabakas reklāma ir ne tikai uzbāzīga. Tā ir vienkārši šausmīga! Mēs visu laiku apspriežam šīs reklāmas, kas spiežas pa visām vietām un visām porām iekšā, un ir ļoti nožēlojami, ka šeit, Saeimā, ir tik daudz atbalstītāju, kas uz tautas indēšanas rēķina cer iegūt kaut kādu labumu.

Tātad, ja pieņem Leiškalna un Ābiķa priekšlikumu, tas nozīmē, ka ar zināmiem ierobežojumiem atjaunojas tabakas izstrādājumu reklāma televīzijā, radio. Un tas pats presē - viņa saglabājas. Ieliekot tikai šos 10%, kur nu būs informēts, ka tas ir it kā indīgs, bet šos 10%, ar kuriem mēs informēsim, ka draud tādas un tādas briesmas - vēzis, pārējās nelaimes un saīsināts mūžs - to jau katrs smēķētājs zina. Tas ir tik automātiski, ka uz to neskatās, bet skatās uz to skaisto jaunekli, kas krāsainā bildē pāri visam lielajam avīzes atvērumam reklamē to brašumu - Marlboro cigaretes, un nekas vairāk. Lūk, un mēs nonākam tādās maldu lamatās, domādami, ka uz tautas indēšanas rēķina iegūsim tātad tur preses izdevumiem un televīzijai naudu. Bet apdomāsim: uz kā rēķina? Tas ir viltīgs priekšlikums šajā gadījumā, kā tomēr "izdabūt cauri". Tagad mēs atceramies, ka bija arī roks - es viņu loģiski formulētu - roks pret smēķēšanu, tautas indēšanu, kur... Tātad redzat... Un atrodas daudzi tādi šīs reklāmas un tautas indēšanas aizstāvji, kas to jau grib argumentēt ar pilnīgām muļķībām, ka, lūk, ja reklāmas nebūs, tad smēķēs gandrīz vairāk, ka attīstītās valstīs it kā esot tādi pierādījumi, ka tur, kur tā reklāma nav aizliegta, smēķēšana pēc tam samazinās. Nu vai vairs lielāku absurdu... Kurus tad te uzskata par idiotiem, piedodiet! Vai savus klausītājus vai sevi pašu? Ja šīs firmas, kas milzīgi applūdina Latviju ar smēķēšanu... Jūs taču zināt, ka tagad meitenes smēķē, jaunieši, aizvien jaunāki bērni smēķē. Šī tautas indēšana veļas aizvien briesmīgāk pār mums. Un vai gan šīs firmas, šie tabakas tirgotāji izdotu naudu, lai viņiem pēc laika būtu mazāks noiets? Tā taču ir muļķība! Viņi jau zina, kāpēc ir vajadzīga šī reklāma, tāpēc aizbildināties ar to, ka tas nekādā mērā nepalielinās tabakas patēriņu...

Redzat, reklāmai tātad ir divi mērķi. Pirmais - cīņa ar savu konkurentu, lai pirktu manu marku. Un otrais - piesaistīt jaunus un jaunus smēķētājus. Un te jau mēs dzirdējām. Dakteris Ozoliņš to ļoti labi ilustrēja. Tajā brīdī, kad mēs te apspriežam šo jautājumu, izdala par brīvu cigaretes, tātad šī pieradināšana. Mēs nedrīkstam pieņemt! Tas ir tā saucamais nepopulārais lēmums, kas mums tagad varbūt ir jāpieņem. Jā, mēs negribam būt šie nopietnie cilvēki vai simts gudrākās galvas, bet es gribētu, lai arī simts godīgākās sirdis saprastu, kas te notiek.

Jā, būs grūti avīzēm, arī radio būs grūtāk, bet mums ir maksimāli jāvirzās uz šīs reklāmas aizliegšanu, jo vajag parēķināt. Vēlreiz atkārtošos, teikdams to, ka šie tabakas izplatītāji, ražotāji, tirgotāji jau nu zina vislabāk, viņi zina un ir izrēķinājuši, cik viņi maksā un par ko maksā, lai palielinātos viņu tabakas patēriņš. Un kur palielinātos... Mūsu jaunatnē, mūsu cilvēkos! Es te neatkārtošos. Es redzu, ka nav daktera Apiņa. Viņš, protams, varētu mums īsi pastāstīt par visām tām briesmām, par cik samazinās cilvēka mūžs. Protams, atrodas cilvēki, kas saka, arī bērni saka: "Nu kā tad mans vectētiņš nodzīvoja 90 gadu un smēķēja visu mūžu!" Saprotiet, viņš būtu nodzīvojis vēl mūžu - 100 gadu.

Tātad es aicinu šo priekšlikumu - Leiškalna un Ābiķa kunga priekšlikumu - noraidīt, lai tomēr tabakas reklāmas nebūtu ne avīzēs, ne televīzijā, ne radio.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, jūs ar komisijas redakciju esat iepazinies?

G.Eniņš. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Ar komisijas doto redakciju jūs esat iepazinies?

G.Eniņš. Jā, te blakus ir.

Sēdes vadītāja. Jūs komisijas iesniegto redakciju atbalstāt?

G.Eniņš. Es nevaru atbalstīt tāpēc, ka tā...

Sēdes vadītāja. Tad jūs aicināt noraidīt visus priekšlikumus un atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, jā?

G.Eniņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad noraidīt visus priekšlikumus, kas ir iesniegti par 15.panta otrās daļas 6.punktu, noraidot arī komisijas doto priekšlikumu, un atstāt pirmā lasījuma redakciju. Vai tāds ir jūsu aicinājums balsot, jā?

G.Eniņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tikai vai jūs ievērojāt tos labojumus, kas ir komisijas redakcijā, ko mēs esam nobalsojuši?

Eniņa kungs, un ir vēl otra lieta, ja mēs runājam par debatēm. Lai droši piedalītos debatēs, vajadzētu ievērot Kārtības ruļļa noteikumus, ka piesakās rakstveidā. Var pieteikties arī ne rakstveidā, bet tad lūdzu to darīt tā, lai jūs būtu redzams no zāles, kad esat piecēlies.

G.Eniņš. Es atvainojos! Es zinu, ka jūs tiešām ļoti labi vadāt sēdi, bet jūs taču arī redzat, cik te viss notiek zibenīgi, ka to nav iespējams izdarīt šajos brīžos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums būtu atbalstīt Leiškalna kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu par šā panta otrās daļas sestā punkta redakciju, tas teksts būtu precizējams pēc tam, gatavojot trešo lasījumu. Jo komisijas piedāvātais variants vairs neatbilst tam, par ko mēs jau esam nobalsojuši 9.panta sestajā daļā, kā arī citur un kas skar šos procentus, ko reklāmas apjomā aizņem brīdinājums par smēķēšanas kaitīgumu. Ir 5%. Mēs atbalstījām Amerika kunga priekšlikumu. Līdz ar to, ja mēs nobalsosim par komisijas variantu, tad jau pašā likuma tekstā uzreiz būs pretruna starp diviem dažādiem pantiem, pat trim dažādiem pantiem. Es tāpēc aicinu atbalstīt Leiškalna kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu, proti, to, kur ir atsauce uz 9.panta sestās daļas noteikumiem, bet es atkārtoju vēlreiz, ka tas, gatavojot trešo lasījumu, būs jāprecizē. Bet komisijas variantu pieņemt mēs nekādā ziņā nevaram. Te ir pretruna uzreiz. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātā Saeima! Protams, arī es neatbalstu smēķēšanu. Tas ir briesmīgs netikums, un no tā visiem vajadzētu tikt vaļā. Bet šajā gadījumā es tomēr aicinu izvērtēt situāciju tā nopietnāk un paskatīties uz reālo dzīvi, padomāt, kādas šim lēmumam, ja mūsu priekšlikumu nepieņems, būs sekas.

Pirmkārt, īstenība ir tāda, ka cilvēkus bieži vien visvairāk ietekmē netiešā reklāma. Kinofilmās un teātra izrādēs, tāpat televīzijā un citos masu informācijas līdzekļos redzam, ka skaistas aktrises smēķē, - un mēs ar cenzūras palīdzību taču negriezīsim ārā no filmām visus tos kadrus, kurās skaistiem aktieriem vai - vēl jo vairāk - aktrisēm ir zobos cigaretes. Tas ietekmē bieži vien stipri vairāk nekā šī reklāma.

Otrkārt. Drīzāk es gribētu, lai mēs ietu pa tādu ceļu, ka, ja televīzijā šī reklāma ir ar zināmiem nosacījumiem, ka katrā reklāmā ir jāparādās arī uzrakstam vai arī diktora sniegtai informācijai, ka smēķēšana ir kaitīga, - ka mēs šos līdzekļus novirzītu televīzijas raidījumiem, kas jaunatnei izskaidrotu smēķēšanas kaitīgumu, jo bieži vien tieši ar šo pozitīvo ievirzi mēs varētu panākt nesalīdzināmi vairāk nekā tad, ja mēs šobrīd absolūti aizliegtu šādas reklāmas mūsu preses izdevumos. Starp citu, preses izdevumus daudzi mazi bērni vispār nelasa un ļoti daudziem preses izdevumiem šī reklāma ir izdzīvošanas jautājums. Pasaulē tiešām ir pierādījies, ka tieši ar veselīga dzīvesveida propagandu ir daudz kas šajā ziņā panākams, un šo veselīgo dzīvesveidu mēs varēsim propagandēt arī caur masu informācijas līdzekļiem, un mūsu rokās ir arī tas, kā budžetu novirzīt kaut vai šiem raidījumiem, ņemot naudiņu kaut vai no tās naudiņas, ko šie izdevumi vai - it īpaši - valsts televīzija un radio nopelna. Mēs to novirzītu šai pozitīvajai programmai, kur mēs izskaidrotu veselīgu dzīvesveidu. Tas ir pierādījies visā pasaulē, ka efekts tad ir nesalīdzināmi lielāks.

Tāpēc es domāju, ka mūsu priekšlikums ir vienkārši balstīts uz realitātes izjūtu. Pieņemot šo priekšlikumu, finālā tas pozitīvais efekts varētu būt lielāks, ja pareizi rīkosimies kaut vai ar budžeta naudu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Godātie kolēģi! Te ir ļoti daudz priekšlikumu, un, bez šaubām, mums ir jāņem vērā tas, ka iepriekšējie balsojumi tomēr koriģē to komisijas lēmumu, par ko viņi piedāvā mums šodien un šajā pantā balsot.

Taču es gribētu runāt par savu priekšlikumu, kurš arī ir ietverts šeit un kurš skan: "Latvijā reģistrētajos masu informācijas līdzekļos - televīzijās." Ka tajos aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus. Kāpēc es devu šādu priekšlikumu? Eiropas savienībā ir aizliegta tabakas produktu reklāma televīzijā un būs aizliegta arī radio. Savukārt drukātajos medijos, kuru pamatauditorija ir vecāka par 18 gadiem, tabakas izstrādājumu reklāma ir atļauta. Tomēr tā ir aizliegta gan uz abiem žurnālu vākiem, gan arī uz pirmajām lapaspusēm. Taču ir jāņem vērā tas, ka aizliegums laikrakstos publicēt šo reklāmu var ievērojami pasliktināt šo izdevumu finansiālo stāvokli. Un tādēļ mans piedāvājums skar konkrēti šo televīziju, reģistrētos masu informācijas līdzekļus - televīziju. Tas ir saskaņā ar Eiropas savienības normām, kur ir tieši tāpat - televīzijā ir aizliegta šī reklāma un nākotnē tik tiešām būs aizliegta arī radio, un es domāju, ka ar to mēs varētu aprobežoties.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Varbūt ne uz vienu no jums šī reklāma mūsu masu medijos neatstāj iespaidu, jo katrs no mums ir izgājis savu - un tikai savu -dzīves skolu un, par nožēlu, bieži mācās tikai no savām kļūdām. Taču paskatieties, kas notiek uz ielām! Sešus septiņus gadus veci puišeļi paceļ no zemes izsmēķus, jo viņu iemīļotais aktieris, ko viņi dievina un pazīst no dažādiem "bojevikiem", tur mutē šo "skaisto" cigareti. Protams, tam visam var paiet garām, jo nevienā reklāmā jūs neredzēsiet tos padzīvojušos cilvēkus, kas atrodas, piemēram, Īlē un kas smēķē - un smēķē no sešu līdz divpadsmit gadu vecuma. Jā, protams, to visu var veicināt un nedot naudu medicīnai, lai ārstētu plaušu slimības, tuberkulozi, plaušu vēzi.

Labklājības ministrijas viedoklis šajā gadījumā ir viennozīmīgs - vai nu atstāt pirmā lasījuma redakciju, vai atbalstīt deputātu Zīles, Jirgena, Vidiņa, Baloža, Grīga un Straumes priekšlikumu. Un tiem, kas teica, ka bērni nelasa avīzes, es pilnībā piekrītu. Bet diez kāpēc manā mājā ir skaistais izgriezums no laikraksta "Diena" - ļoti krāsains un ļoti burvīgs, ar iemīļoto aktieri. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es šodien vēlējos teikt, ka es principā saprotu preses problēmu. Mēs esam ilgi diskutējuši ar visiem preses izdevējiem, ar reklāmu menedžeriem, un es saprotu, ka šobrīd pilnīgs šīs reklāmas aizliegums būtu diezgan graujošs Latvijas preses tālākai izdzīvošanai. Tas attiecas uz veselu virkni žurnālu un laikrakstu. Un es apņemos iesniegt attiecībā uz trešo lasījumu pārejas noteikumus, kuros būs noteikts šo atlikt līdz 2000. gadam. Es vēlreiz atkārtoju: mēs esam ar mieru atkāpties. Mēs esam ar mieru atkāpties tādēļ, ka šodien preses izdevumi dzīvot bez šīs tabakas reklāmas, iespējams, nevar. Kaut arī principā viņi var, bet... es saprotu mūsu preses izdevējus. Es saprotu to, ka šobrīd vismaz divi labi žurnāli varētu aiziet "pa burbuli", tie ir "Rîgas Laiks" un "Klubs". Es saprotu, ka divām lielākajām Latvijas avīzēm šāds reklāmas aizliegums būtu ļoti draudošs un ļoti iespaidīgs. Es domāju, ka četri gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atkoptos mūsu preses izdevēji. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Es vēlreiz atkārtoju: es jūs lūdzu balsot par iepriekšējo redakciju un noticēt man, ka es iesniegšu attiecībā uz trešo lasījumu pārejas noteikumu, ka mēs atliekam šā punkta darbību līdz 2000.gadam. Es domāju, ka tas ir vislabākais kompromiss, kādu var atrast. Sākumā mēs ar preses izdevējiem diskutējām par tādu termiņu kā 1998.gads. Mēs esam ar mieru atkāpties līdz 2000.gadam. Es domāju, ka tas ir vienīgais solīdais kompromiss, jo mums ir principā jāizstrādā likums priekš nākotnes. Mums ir jāizstrādā likums priekš tā, lai mūsu bērni kādreiz nesmēķētu un lai mēs nebendētu savu veselību. Man šoreiz nav jāaģitē par smēķēšanas kaitīgumu. Es domāju, ka šeit nu nav neviens tāds, kas mēģinātu noliegt to, ka smēķēšana ir kaitīga, un kāds, kas mēģinātu teikt, ka smēķēšana nerada atkarību.

Mans uzdevums šoreiz ir rīkoties pēc šāda principa: attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu preses izdevumos šobrīd piekāpties, lai Latvijas prese dzīvotu arī turpmāk, un tajā pašā laikā gādāt par to, lai mēs nākotnē nesmēķētu un nākotnē nereklamētu atkarību izraisošu vielu - tabaku. Tabaka, gluži tāpat kā jebkura narkotiska viela, ir atkarību izraisoša viela.

Sēdes vadītāja. Tātad, Apiņa kungs, jūsu aicinājums ir balsot pret visiem priekšlikumiem un arī pret komisijas ieteikto otrā lasījuma redakciju, jā?

P.Apinis. Jā, tieši tā. Un es apsolos, ka es tādā gadījumā iesniegšu labojumu attiecībā uz trešo lasījumu - pārejas noteikumus, ka mēs atliekam šā punkta darbību līdz 2000. gadam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Nekādi nevaram piekrist un atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, jo tas atjaunotu tabakas izstrādājumu reklāmu radio un televīzijā. Drīzāk atbalstītu Apiņa kunga priekšlikumu, jo, kopš likumprojektu sāka jūnijā izskatīt, mēs esam tikušies gan ar preses izdevējiem, gan ar reklāmas asociāciju un gribam atrast kompromisu, nekādi negribam izraisīt kaut kādu preses izdevumu slēgšanu, un tāpēc aicinu atbalstīt sākotnējo redakciju un pārejas noteikumos regulēt, kad tas reāli varētu notikt. Analizējot citu valstu pieredzi, proti, to, kā tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegums ir iedarbojies, mums ir tapuši zināmi tādi fakti, ka, piemēram, Norvēģijā ir tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegums jau no 1975. gada, viņi tur samazināja šo izstrādājumu lietošanu par 9%, Somijā - jau no 1977. gada (6,7%), Kanādā - no 1989. gada ( 4%), Jaunzēlandē - no 1990. gada (5,5%). Visvairāk mēs esam analizējuši Norvēģijas pieredzi. Mēs arī prasījām, vai tad, kad mēs, tā teikt, izņemsim ārā šo reklāmu, tas ietekmēs un cik lielā mērā tas ietekmēs... Jo Norvēģijā katru gadu reklāmas daudzums pieaug...Tā analīze ir par 8 gadiem pirms šīs reklāmas aizlieguma un 8 gadiem pēc tā. Caurmērā ir gandrīz vai 4% pieaugums katru gadu pirms tā un 5% katru gadu pēc tā. Pat tajā gadā, kad tabakas reklāmu aizliedza avīzēs, - pat tad nesamazinājās reklāmas daudzums. Un tas ir Norvēģijā - stabilos tirgus apstākļos, kad faktiski citi produkti reklāmu aizvietoja... Tātad mums ir ļoti cienīgi žurnāli, kur parādās šī reklāma. Ja es gribētu reklamēt preci un ja es gribētu arī aizvietot... Un, kā mēs labi zinām, Latvijā katru dienu ienāk jaunas preces, kas grib iekarot mūsu tirgu. Var atcerēties, kā ienāca sākumā "Snickers" un "Marss", "Uncle Ben's" un tā tālāk... Katru dienu parādās jauni produkti.

Un kā beidzamo teikšu to, ka šī reklāma arī ietekmē jaunatni. 1995. gada maijā Latvijā notika lielākā jebkad veiktā skolēnu aptauja par atkarības vielām, kuru veica Zviedrijas Narkotisko vielu padome un Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centrs. Aptaujāja 6000 skolēnus, kas dzimuši 1979. gadā, un aptauja parādīja satriecošus skaitļus par pusaudžu smēķēšanu - 83,8% zēnu un 62,6% meiteņu, kas ir piecpadsmit gadu vecumā, ir mēģinājuši smēķēt. Daudzi ir mēģinājuši, bet pastāvīgi smēķē 38,8% zēnu un 25,9% meiteņu. Salīdzinājumam: nesenās pieaugušo aptaujās smēķējošo sieviešu skaits bija 11%. Runājot par meiteņu smēķēšanu, jāpiemin, ka 38,9% no aptaujas dalībniekiem lielākā daļa draugu vai visi draugi smēķē.

Tātad runa ir ne tikai par tirgus pārdali, bet - un tas mūs uztrauc visvairāk - runa ir par to, ka tieši jaunieši un it īpaši sievietes, kuras ir grūtniecības vecumā, sāk smēķēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Elferta kungs, lūdzu jūsu priekšlikumu par balsojumu! Kāds galu galā ir jūsu priekšlikums?

P.Elferts. Es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Ko jūs atbalstāt?

P.Elferts. Es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt sākotnējo redakciju, un aicinu...

Sēdes vadītāja. Līdz ar to... pagaidiet, pagaidiet... vispirms ir jābalso par deputātu priekšlikumu. Vai jūs kaut vienu no tiem atbalstāt?

P.Elferts. Neatbalstu deputātu priekšlikumus. Aicinu atbalstīt, ka attiecībā uz trešo lasījumu vajag reglamentēt to, cik ilgi būtu atļauta šī tabakas reklāma preses izdevumos, un nekādi neatļaut, ka varētu pārejas laikā reklamēt tabakas izstrādājumus radio un televīzijā.

Sēdes vadītāja. Elferta kungs, mēs tagad neizšķiram jautājumu par trešā lasījuma redakciju. Tātad jūs aicināt noraidīt visu un atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, jā?

P.Elferts. Pareizi.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Turpinām debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Es vērsīšu jūsu uzmanību uz vienu būtisku momentu. Manuprāt, vispieņemamākais šobrīd būtu deputāta Amerika priekšlikums. Motivēšu, kāpēc. Pirmkārt, televīzijā šobrīd diemžēl, izņemot dažus veiksmīgus reklāmas klipus, praktiski nav ko redzēt. Līdz ar to reklāma televīzijā, it sevišķi tad, ja tā ir izveidota augsti profesionāli, diemžēl vai paldies Dievam - atkarībā no tā, ko reklamē, - kļūst ārkārtīgi iedarbīga. Līdz ar to loģiski, ka televīzijai ir citas funkcijas, televīzija galu galā izmanto arī valsts budžeta līdzekļus, un par valsts budžeta līdzekļiem nebūtu jāreklamē kaitīgi ieradumi vai vismaz šo ieradumu objekti, ar kuriem šos ieradumus varētu panākt. Cita lieta ir prese.

Es, protams, te dzirdēju ļoti emocionālu uzstāšanos, ka mazgadīgie puišeļi, kas mašīnām skrūvē nost riepas, sadauza stiklus un tā tālāk, pīpē no 6-7 gadu vecuma tāpēc, ka viņi regulāri apmeklē šobrīd jau neesošo Jaunatnes teātri vai Operas izrādes un viņu iemīļotais aktieris pīpē kā uz skatuves, tā arī reklāmā. Baidos, ka šie mazgadīgie puišeļi vispār nezina, ko nozīmē vārdi "teātris" un "aktieris", bet pīpē viņu virsuzraugs - reketieris, kurš sūta viņus šajos darbos. Reketieris ir viņu autoritāte. Tā ka te drīzāk būtu jautājums vai nu Izglītības ministrijai, vai Iekšlietu ministrijai.

Otrkārt. Nupat es dzirdēju ļoti veiksmīgi nosauktus skaitļus par Skandināvijas valstīm. Reklāmas aizliegums un cigarešu pārdošanas skaita samazinājums. Man gribētos, lai mūsu cienījamais referents dažreiz pabrauktu ar prāmi Tallina-Helsinki, jo tad viņš redzēs, kādas milzīgas cigarešu kravas somi stiepj no Igaunijas uz Somiju. Diemžēl statistikā tas neparādās. Un izrādās, ka lēto cigarešu iegāde Igaunijā samazina tabakas produktu patēriņu Somijā. Diemžēl tā nu tas ir.

Treškārt. Jā, smēķēt ir kaitīgi, it sevišķi meitenēm un zēniem skolas vecumā, grūtniecēm. Nekāda sakara šeit nav ar reklāmu presē. Es neatradu saistību. Tāpēc būsim prātīgi! Tie, kas uz ielām pārkāpj noteikumus... jo galu galā tiešām cienījamais deputāts Dobelis, strādādams Rīgas Domē, pieņēma ļoti daudzus vērtīgus noteikumus. Uz ielām nedrīkst spļaut, nedrīkst ubagot, mazgadīgie nedrīkst zināmā laikā atrasties uz ielas, kur nu vēl ar smēķi mutē! Tika radīta pašvaldību policija. Bet viss notiek. Dzīve ir dzīve. Un tāpēc labāk neriskēsim ar to, ka masu mediji, laikraksti, kuru lasītājam ir tiesības zināt visu un arī dažreiz pat objektīvu taisnību, nevarētu vairs iztikt bez tabakas devēju reklāmas.

Runājot par citu preču reklāmu, jāsaka, ka reklāma šodien laikrakstos ir ārkārtīgi dārga salīdzinājumā ar peļņu, ko var gūt uzņēmējs. Acīmredzot tabakas un alkohola izstrādājumu pārdevēji, ražotāji šo peļņu gūst ievērojami lielāku. Līdz ar to, pasūtot pietiekami dārgus reklāmas laukumus avīzēs, viņi atvieglo dzīvi citiem ražotājiem, jo, lai avīze izdzīvotu, tai par reklāmu ir jāpaņem konkrēta summa. Ja lielāko daļu šīs summas sedz tabakas un alkohola reklāma... Protams, es piekrītu, ka ne pīpēt, ne dzert nav labi, bet tomēr dosim iespēju izdzīvot mūsu masu medijam un mūsu žurnālistiem strādāt un atspoguļot objektīvo īstenību!

Es ierosinu balsot par deputāta Amerika priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es biju nolēmis par šo sīkmanīgo likumprojektu vispār nerunāt šinī sakarā, bet tā, piedodiet, savdabīgā, domu gaita, kas te izvirzījās, mani satrauca. Mani satrauca ne tik daudz tas, vai mums, mūsu bērniem tiks bāzts mutē tas ļuļķis vai ne, mani satrauca vairāk tas, ka mēs esam uzpērkami, jo mēs... es neticu, ka vispār ir te kāds no klātesošajiem deputātiem, kurš nezina, kas ir lielo tabakas firmu lobijs, kas par to saņem labu naudu. Visi zina! Un mēs zinām arī, no kuras partijas un no kuras zemes šis pārstāvis nācis un kādas firmas pārstāv. Un, ja tik lēti var sākt runāt te vesela grupa cilvēku un aizstāvēt tabakas izstrādājumu reklāmu Latvijā, tad tā ir uzpērkamības pazīme, kungi! Un tas mani uztrauc kā juristu. Mēs redzējām, kā uzpirka "Telekom", mēs redzējām, kā padomēs uzpirka daudz ko, un tagad mēs esam aizgājuši tik tālu, ka pat tabakas firmas var uzpirkt rindām deputātu, lai tie runā blēņas. Ja tāda ir ieiešana Eiropā un ja tādā veidā mēs gribēsim, lai eiropieši mūs cūko un vazā aiz deguna par lētu naudu, tad labāk uz Eiropu netaisīties! Tur ir pietiekami daudz negodīgu cilvēku un tādu, kas grib citiem izdarīt ļaunu un padarīt citus atkarīgus - un šinī gadījumā atkarīgus taisni narkotikas virzienā. Ja mēs to neapzināsimies un balsosim par tabakas izstrādājumu reklāmas atļautību Latvijā, kaut gan daudzās normālās zemēs tā ir aizliegta, mēs tikai pierādīsim, ka mēs esam uzpērkami - un turklāt lēti uzpērkami, un par to man ir kauns. Tāpēc es aicinu balsot par sākotnējo variantu - 15. panta otrās daļas 6. punktu sākotnējā redakcijā, pirmā lasījuma redakcijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, pirmā lasījuma redakcija nav balsojama, bet es jums gribu izteikt vienu piezīmi. Ja jūs sakāt, ka parlaments uzpērk, tad, lūdzu, miniet skaitļus, ko un kad Latvijas parlaments ir uzpircis. Tie vārdi tikko kā izskanēja jūsu runā. Es atbildu šodien kā parlamenta priekšsēdētāja, ka 6. Saeima nevienam neko nav maksājusi.

J.Mauliņš. Es varu atbildēt tikai to, ka šādas lietas ziņo Prokuratūrai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, tad nākamo reizi, Mauliņa kungs, iesniedziet datus par to, ko un kad 6. Saeima ir uzpirkusi.

Turpināsim debates. Guntis Eniņš - otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Mani pārsteidz šeit vienas daļas - un iznāk, ka lielākās daļas, - deputātu dīvainā loģika. Un, lai kā tas arī būtu, es izsaku paldies Mauliņa kunga teiktajam. Pie tāda secinājuma kaut vai spiespiedu kārtā ir jānonāk. Mani pārsteidza arī daktera Apiņa kunga šeit teiktais, un tikai tāpēc es nāku vēlreiz, jo no daktera Apiņa es gaidīju vislielāko un stingrāko, un nelokāmāko atbalstu pret smēķēšanas reklāmu. Proti, viņš sacīja tā, ka tad, ja mēs galīgi aizliegsim preses izdevumos šo reklāmu, tad tādi un tādi preses izdevumi "noies pa burbuli". Bet, pastiprinot savu reklāmu smēķēšanai, cik tēvi saviem bērniem "noiet pa burbuli" uz kapiem un cik izmaksā dakteriem viņu plaušu vēžu ārstēšana, vai arī neglābjami... Cik izmaksā visi šie...? Vajadzētu sarēķināt to, un vai tad valstij nebūs tomēr lētāk?

Šeit sēž mūsu cienījamais premjerministrs, un vai tad šiem preses izdevumiem - nekādā ziņā es neesmu pret preses izdevumiem - nav lētāk samaksāt šo iztrūkstošo, lai viņi "neiet pa burbuli", bet lai cilvēki paliek un "neiet pa burbuli" uz kapiņiem? Lūk, šeit ir tā loģika, taču tie, kas uzstājās pēc manis vēl, atkal "mala" to pašu, ko es jau biju teicis, apgāzis un pierādījis, -lielie tabakas tirgotāji, šī industrija, nekādā ziņā nemaksās milzu naudu, miljonus, un nesponsorēs sporta sacensības, ja viņiem tas nebūs izdevīgi, ja viņi ar to nepalielinās savu... Nu nestāsiet šeit muļķības, ka, neaizliedzot reklāmu, mēs neko sliktu nedarīsim savas tautas veselībai. Tāpēc es vēlreiz aicinu paturēt šeit pirmā lasījuma variantu. Un, ja nu kāds, kas te klausās, pavisam nekā nevar balsot, tad vistrakākais būtu, ja mēs atgrieztos atkal atpakaļ pie tā, ka televīzijā un radio varētu sākt reklamēt. Tas būtu tad, ja pieņemtu Ābiķa kunga un otra deputāta priekšlikumu. Bet redzat, ka televīzija tomēr, lai arī cik grūti... Tāpēc es teicu, ka tas ir nepopulārs lēmums... "neiet pa burbuli", iztiek bez šīs reklāmas. Es atvainojos! Ja galīgi neko nevar, tad tiešām ir jābalso par... Ja iepriekšējie punkti tiks noraidīti, tad kā tāds kompromisa variants tiešām ir Amerika kunga ierosinājums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu: deputāti no tribīnes runā, nevis "maļ". Tieši tāpat, kā jūs tikko darījāt pats.

Kārlis Leiškalns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Augstā nama pārstāvji! Protams, cigaretes smird, smēķēšana ir kaitīga. Mēs visi to zinām, un to zina pat katrs bērns. Bet cigaretes šobrīd Latvijā ir legāls produkts. Te raudāja Makarova kungs, te raudāja Mauliņa kungs. Esiet tik laipni un iesniedziet radikālu normu, kas paziņo, ka cigaretes ir pielīdzināmas narkotikai un ka smēķēšana Latvijas Republikā ir aizliegta ar likumu. Tāpat nosakiet kriminālsodu par šo produktu izplatīšanu un par smēķēšanu. Mazāku, protams, par smēķēšanu, bet par izplatīšanu lielāku.

Šobrīd mēs runājam par to, vai legāla produkta ražotāji Latvijas Republikā ir tiesīgi informēt par izmaiņām, par tabakas vai darvas saturu cigaretēs. Protams, es neesmu mazais bērns un saprotu, ka reklāma vairāk vai mazāk cilvēkus piesaista pie smēķēšanas.

Gribu aizrādīt Mauliņa kungam. Jā, arī es aizstāvu normas, kas iekļauj reklāmu masu informācijas līdzekļos. Es gribēju noraidīt šos pārmetumus korupcijā, izņemot mazas šķiltaviņas, ko Korupcijas likuma ietvaros man uzdāvināja tabakas firmas pārstāvis, tādas mazas Marlboro šķiltaviņas. Kaut kur tās man ir, bet neko vairāk es neesmu saņēmis.

Jūs runājat šeit par uzpirktām lietām "Lattelekom" lietā. Iesniedziet Prokuratūrā skaitļus, un tad runāsim tālāk, nevis šī mūžīgā murgošana: "Parlaments uzpirkts, deputāti uzpirkti." Deputāti, tādi kā es, tāpat arī jūs, pārstāv kaut kādas sabiedrības daļas intereses. Man absolūti nav pieņemami jūsu apvainojumi. Manā un Ābiķa kunga priekšlikumā ir ietverta norma, kas uzliek par pienākumu tabakas ražotāju un izplatītāju firmām reklamēt tabakas kaitīgumu. Tātad mēs esam mēģinājuši reālās situācijās savienot divas reālas lietas. Taču, ja jūs tik tiešām iesniegsit priekšlikumu par to, ka smēķēšana Latvijā ir aizliegta, es to atbalstīšu, bet tad esiet tik laipns un ejiet līdz galam, nevis mēģiniet apkarot kaut kādas pusnormas. Nav vērts!

Es šeit negribu runāt par to, kādā situācijā atrodas masu mediji. Es domāju, ka masu mediji izdzīvos arī bez tabakas reklāmas, bet par legālu produktu ir pieļaujama legāla informācija, un par to es stāvu un pastāvu šeit. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, jūs vēlaties vēl runāt? Jūs pirms tam bijāt, bet Leiškalna kungs...

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Vispirms es uzskatu par apvainojumu Mauliņa un Eniņa kunga uzstāšanos par to pērkamību, ko jau Kreituses kundze aizrādīja un par ko Leiškalna kungs teica.

Mauliņa kungs, es neesmu ne lēti, ne dārgi uzpirkts un netaisos nevienam pārdoties ne par šķiltavām, ne par kaut ko citu. Tā ka vislabāk būtu, ja jūs publiski mums visiem atvainotos un turpmāk tādas lietas nepieļautu.

Kādēļ arī es daudzos punktos esmu par izmaiņām, kas ļautu vairāk reklamēt tabakas izstrādājumus? Te jau Leiškalna kungs teica, ka cigaretes ir tāda pati prece kā jebkura cita, un, protams, tas nav diktēts tādēļ, ka es esmu smēķētājs. Vienkārši mani aizvaino Ozoliņa kunga teiktais, ka man kaut kas kaut ko uzspiež. Ja tā reklāma ir un ja tā ir ļoti skaista, es tomēr neesmu dzīvnieks, kuram izstrādātos beznosacījuma reflekss, kad kaut kas kaut ko var uzspiest. Es esmu saprātīgs cilvēks, man ir izvēles brīvība, un es atļautu, es lūgtu Saeimu neierobežot man šo izvēles brīvību ar dažādiem, manā skatījumā, samērā muļķīgiem - un šeit es piekrītu arī Mauliņa kungam -, bērnišķīgiem aizliegumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, jūs sešas minūtes izmantosit? (No zāles deputāts J.Dobelis: "8 minūtes!") Dobeļa kungs, pirmām kārtām deputāti runā no tribīnes, un otrām kārtām vēl ir jādod vārds paziņojumiem. Jūs izmantosit sešas minūtes? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Jâ!")

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man, protams, ir nepatīkami teikt, ka man ir drusku citas domas vispār šajos jautājumos, jo man vienkārši nav skaidrs jautājums, kādu dokumentu mēs šodien taisāmies pieņemt, jo tas, kas patlaban top, ir vienkārši nožēlojams smērējums, nevis nopietns dokuments. Es gribu jums atgādināt: paskatieties balsojumus par atsevišķiem punktiem - 27:28, 34:34. Lai man piedod Apiņa kungs, bet viņš tagad skraidīja riņķī un pēdējā brīdī aģitēja, par ko ir jābalso, par ko nav jābalso, un daudzi deputāti pat nesaprata, ko viņš viņiem saka. Tādā veidā mēs veidojam nopietnu dokumentu. Vai tad tā ir nopietna attieksme? Vai sabiedrība ir gatava šai apspriedei, un vai Saeimā mēs esam gatavi? Ko mēs te pieņemsim? Tagad, pēdējā brīdī, sākas visādu kompromisu meklēšana un tā tālāk, un tā tālāk. Jā, pareizi, smēķēšana ir kaitīga, katrs to zina. Skaidrs ir arī tas, ka jāstrādā kaut kādā veidā arī pie reklāmas ierobežošanas, bet ne jau ar kaut kādiem "cepumiem", ne jau ar kaut kādiem smērējumiem, kas galīgi neko nedos, un nebūs nekādas iestrādes. Man diemžēl ir ierosinājums - atlikt vispār šā dokumenta izskatīšanu. Tā ir bezjēdzīga laika nosišana un viena muļķīga smērējuma pieņemšana. Diemžēl tas ir mans viedoklis un es lūdzu par to balsot. (Starpsauciens no zāles: "Nav tik traki!")

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, es jums atļaujos izteikt aizrādījumu, jo nosaucot likumprojektu par smērējumu, jūs esat apvainojis visus cilvēkus, kas ir lasījuši, strādājuši pie viņa un līdz ar to arī šodien balsojuši par viņu. To skaitā arī jūs pats. Ja jūs uzskatāt, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības, tad atbilstoši Kārtības rullim par to vajag rakstiski informēt Prezidiju, un mēs varēsim arī par to balsot.

Debatēs Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi. Četras minūtes.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot es šoreiz uzstājos par šo jautājumu pēdējais. Es ar lielu interesi noklausījos Dobeļa kunga ziņojumu un jūtos lepns par to, ka es tiešām gāju pie kolēģiem, runāju un saņēmu sapratni jautājumā par to, ka mums tiešām smēķēšana ir jāierobežo šajā valstī un ka reklāma tāpat kā jebkurš cits aktīvas nodarbes veids šajā gadījumā veicina atkarības rašanos.

Cienījamie kolēģi, mēs ejam uz labu sabalansētu kompromisa jautājumu. Ja mēs šoreiz nobalsosim par tām iestrādēm, kas ir pirmajā lasījumā, bet pēc tam pieņemsim četrus gadus ilgu pārejas termiņu reklāmai avīzēs un citos masu informācijas līdzekļos, tad es domāju, mēs būsim rīkojušies, kā politiķiem pienākas. Tad vilks būs paēdis un kaza - dzīva.

Es varu apgalvot, ka arī Edvīns Inkēns, kurš pats bija aktīvākais preses aizstāvis un lobijs šajā jautājumā, būs viens no tiem, kas ar mani kopā iestāsies par šo četru gadu pārejas termiņu. Presi šis jautājums apmierina. Es jūs ļoti lūdzu: balsosim par šādu risinājumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs...

Leopolds Ozoliņš - frakcijas"Tçvzemei un Brīvībai"deputāts. Otro reizi - divas minūtes. Neizmantosit vairs?

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Saeimas lēmumu šodien ir pēdējā diena, kad var iesniegt priekšlikumus Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem. Līdz šim ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Es aicinu deputātus, to skaitā arī Kabineta locekļus, kuri publiski ir izteikušies par būtiskiem grozījumiem pašvaldību sistēmā, šodien iesniegt priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Aristidam Lambergam - LNNK un LZP frakcijas deputātam.

A. J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Lūdzu visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus līdz ar pārtraukuma sākumu pulcēties blakustelpā uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Prezidija zālē, jā? Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Vents Balodis,

Aivars Endziņš,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Priedkalns,

Andris Saulītis,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrējušies 54 deputāti. Turpinām debates. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, likuma apspriešana par smēķēšanas reklāmas atļaušanu vai neatļaušanu jau pati par sevi ir ļoti svarīgs notikums, jo, kā jau es minēju, smēķēšana tomēr tiek uzskatīta par vienu no narkomānijas veidiem, tā ir narkomānija, pie tam ļoti bīstama, jo cilvēks ir no tās atkarīgs pat vairāk nekā no citiem narkomānijas veidiem - visu mūžu. Un tāpēc, ja te runā par mūsu sabiedrību, par mūsu jaunatni, tad man jārunā arī par to, kāda nozīme ir modei, jo mode - tā tomēr ir ne tikai informācija, mode ir arī reklāma. Un, ja šodien mēs redzam jauniešus, to skaitā pat zemessargus, ar riņķiem ausīs un varbūt arī nabā, kuri tagad nāk modē, tad nav brīnums, ka mode izplatās arī smēķēšanā. Tāpēc es uzskatu, ka Vidiņa kunga teiktais... ja ir stingrs raksturs kā viņam, tad dabīgi, ka viņa rakstura īpatnība ir izvēle, spēja izvēlēties savu pareizo uzvedības formu jeb stilu. Bet, ja runā par pusaudža vai bērna iespēju izvēlēties, tad ir jāatzīst, ka viņi droši vien sekos kādai no modēm. Un ļoti labi, ka mūsu demokrātiskajā sabiedrībā ir iespēja izvēlēties - taisīt abortu vai netaisīt, kļūt par prostitūtu vai nekļūt, smēķēt vai nesmēķēt, naudu noguldīt bankā "Baltija" vai kādā citā. Šīs izvēles ir, bet mēs zinām, ka šī izvēle tomēr bieži tiek uzspiesta.

Šeit bija runa par "Lattelekom". Es negribētu teikt, ka Ivars Bārs ir kāds bandīts vai afērists, tā tas noteikti nav, bet tomēr divus gadus viņš šeit bija un sastādīja līgumu par "Lattelekom", un arī šā līguma sekas šodien mums ir jūtamas. Mēs paši izvēlējāmies, mūsu pašu valdība parakstīja.

Vakar ar mani sarunājās Graudiņa kungs. Un tomēr, lai gan deputāti nav uzpirkti Saeimā... Graudiņa kungs arī nav deputāts, bet viņš saņem gadā 3000 dolāru par "Philip Morris" izstrādājumu reklamēšanu, par visu pārējo, kas saistās ar "Philip Morris" produkcijas izplatīšanu. Un tāpēc es domāju, ka mums, vismaz pārrunājot šo likumu un pieņemot šo likumu, nevajadzētu uzspiest izvēlēties vienu vai otru... Un tāpēc aicinu balsot par 15. panta otrās daļas 6.punktu komisijas redakcijā. Ka tad, ja tomēr reklamē, reklāmas apjomā ir jābūt noteiktam procentu skaitam (šajā gadījumā 5%), kuri ietver sevī antireklāmu, kas skaidrotu, ko nozīmē smēķēšana. Bet var būt, ka 5% ir par maz. Nu žēl, ka Saeima tā nobalsoja.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, komisijas redakcija vairs neatbilst tam, par ko mēs esam nobalsojuši.

L.Ozoliņš. Nu, tad ļoti slikti tas ir.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu jūsu priekšlikumu, ņemot vērā to, par ko Saeima ir jau nobalsojusi. Ja mēs pieņemam šo redakciju, tad mums ir...

L.Ozoliņš. Jā, tad to Leiškalna kunga variantu, jā...

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot par deputātu Leiškalna un Ābiķa iesniegto redakciju.

L.Ozoliņš. Tādā gadījumā jā, jo diemžēl neko mainīt nevar. Nu, tad tomēr...

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pietiekušos nav. Debates beidzam. Vārds komisijai. Lūdzu!

R.Jurdžs. Tātad, ja nevaram balsot par komisijas priekšlikumu, es aicinu balsot par Leiškalna un Ābiķa priekšlikumu, jo šā likuma nosaukumā ir vārds "ierobežošana", nevis "aizliegšana". Mēs dzīvojam reālā pasaulē, un reāli ir tas, ka tabaka ir. Tā, kā teica Leiškalna kungs. Un, lai gan esmu pret smēķēšanu, cīnītājs pret smēķēšanu, es, vienalga, nevaru piekrist, ka galīgi jāaizliedz. Un, ja mēs esam deputāti - tautas pārstāvji, mēs redzam, ka šis punkts ir sāpīgs visā tautā, tātad starp ražotājiem, reklamētājiem un masu medijiem, tādēļ aicinu balsot par Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā, Jurdža kungs, es jums būtu ļoti pateicīga, ja jūs man palīdzētu tagad sakārtot priekšlikumus tādā secībā, kādā par tiem jābalso, jo par tiem nav jābalso iesniegšanas secībā, bet ir jābalso, sākot no tā priekšlikuma, kurš ir vistālāk no komisijas priekšlikuma. Un tagad vienīgais jautājums ir sakarā ar Amerika kunga priekšlikumu: "...masu informācijas līdzekļos - televīzijās". Tikai televīzijās. Mums jāprecizē: tikai televīzijās, neskarot citus masu informācijas līdzekļus. Tālāk ir divi līdzīgi priekšlikumi: "...elektroniskajos masu informācijas līdzekļos, kā arī žurnālos, kuri domāti lasītājiem zem 18 gadiem" un "elektroniskajos masu informācijas līdzekļos, kā arī žurnālos, kuri domāti lasītājiem līdz 18 gadiem". Tie abi priekšlikumi būtu vienādi vērtējami pēc būtības. Tātad...

R.Jurdžs. Visradikālākais, es domāju, ir Amerika kunga priekšlikums - tikai televīzijā.

Sēdes vadītāja. Tikai televīzijā, jā? Un šie abi priekšlikumi. Būtu balsojams tikai viens priekšlikums (tātad tas būtu deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums, tā kā tas ir ātrāk iesniegts), jo otrs pēc būtības neatšķiras. Trešais tātad ir Leiškalna kunga un Ābiķa kunga priekšlikums. Ceturtais ir Labklājības ministrijas priekšlikums, un principā šis balsojums vienlaicīgi būs balsojums arī par komisijas doto redakciju.

Tātad ir trīs balsojumi. Pirmais - deputāta Amerika priekšlikums, tad ir balsojums par deputātu Jirgena un Straumes priekšlikumu. Trešais balsojums, ja tie netiks pieņemti, - tagad es jums uzskaitu secību, kādā balsosim tad, ja viens no tiem netiks pieņemts, - trešais balsojums ir par deputātu Leiškalna un Ābiķa priekšlikumu. Ja arī tas netiks pieņemts, tad ceturtais balsojums ir par komisijas izstrādāto otrā lasījuma redakciju. Ja neviens netiks pieņemts, tad spēkā paliek pirmā lasījuma redakcija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputāta Amerika priekšlikumu izteikt 15.panta otrās daļas 6.punktu tādā redakcijā, kāda jums ir dota tabulā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 34, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums - izteikt 15.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: "Latvijā reģistrētajos elektroniskajos masu informācijas līdzekļos, kā arī žurnālos..." - tālāk kā tekstā, iesnieguši deputāti Jirgens un Straume, kā arī deputātu grupa. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 20. Nav pieņemts.

Trešais balsojums - 15.panta otrās daļas 6.punktu izteikt šādā redakcijā: "Latvijā reģistrētajos masu informācijas līdzekļos, ja reklāmā nav ietverts..." - un tā tālāk, iesnieguši deputāti Leiškalns un Ābiķis. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot, ne tikai rādīt, kā jābalso, bet arī praktiski nobalsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk... bet komisijas... nē, nu jābalso ir, tas nekas, ka redakcija atšķiras no iepriekš balsotā panta. Jo komisija nav atsaukusi savu redakciju. Lūdzu deputātus balsot par komisijas iesniegto 15.panta otrās daļas 6.punkta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 16, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek pirmā lasījuma redakcija.

R.Jurdžs. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Elferta kungs, par ko jūs gribat runāt? Jūs varat runāt tikai par to, kā jautājums virzāms tālāk, jo ir nobalsots.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Netika nobalsots Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir papildinājums sākotnējai redakcijai. Es aicinātu arī par to nobalsot, jo tad redakcija būtu šāda: "Latvijā reģistrētos masu informācijas līdzekļos, kā arī viņu pielikumos".

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Komisija ir atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu, un Elferta kungs, kā es saprotu, arī neiebilst pret to. Tā kā neviens deputāts neiebilst, es domāju, ka viņš nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs, redzat, kā bija: tad, kad izvērtās... Jūs apsēdieties. Elferta kungs, jūs šoreiz rīkojāties nekorekti, jo mēs tikko kā spriedām par priekšlikumiem, kā viņi ir balsojami, un pēc tam par redakciju kopumā. Tad, kad mēs spriedām, kā ir balsojami priekšlikumi, jums nebija nekādu pretenziju, arī tad, kad mēs balsojām par redakciju kopumā - pieņemt vai ne, jums nebija pretenziju, bet tad, kad paziņoja balsošanas rezultātus, jums radās pretenzijas. Elferta kungs, es jums vārdu neesmu devusi, bet jūs jau esat tribīnē! Par ko jūs vēlaties runāt?

P.Elferts. Es gribēju teikt, ka mēs no Labklājības ministrijas puses iesniegsim tādu labojumu, lai varētu papildināt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tas ir skaidrs, tā tam arī būtu jābūt, nevis šobrīd jāprasa vēlreiz, kad pants ir nobalsots kopumā. Tāpēc lūdzu deputātus visās debašu kaislībās uzmanīgi sekot līdzi, kad mēs nonākam pie balsošanas, zināt, par ko mēs katrā reizē balsojam, lai pēc tam nerastos pārpratumi, jo likumprojekts ir ļoti sarežģīts. Tātad paliek pirmā lasījuma redakcija, un lūdzu deputātus visus labojumus iesniegt uz trešo lasījumu. Lūdzu, turpināsim!

R.Jurdžs. Tālāk - 15.panta otrās daļas 7.punkts. Ir deputāta Amerika priekšlikums, tas ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas doto redakciju nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Ir deputāta Amerika priekšlikums - papildināt ar 8.punktu. Tas arī ir pieņemts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Tālāk ir deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Jā, man ir lūgums jums, Jurdža kungs: izskatīsim šos priekšlikumus par 15.panta otrās daļas 8.punktu un tad atkal skatīsimies, kā mums veidojas balsojumi.

R.Jurdžs. Tālāk ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir noraidīts. Arī nākamais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas, arī tas ir noraidīts. Mēs tagad strādājam ar dokumentu nr.989-a.

Sēdes vadītāja. Ar kuru dokumentu mēs strādājam?

R.Jurdžs. Tā ir ieliktā lapa - dokuments nr.989-a.

Sēdes vadītāja. Redzat nu, tad vajadzēja brīdināt deputātus. Lūdzu deputātus atrast dokumentu nr.989-a.

R.Jurdžs. Bet atšķirības tur ir tikai numerācijā.

Sēdes vadītāja. Jā, redzat, kas ir - te ir rakstīts: "Papildināt 15.panta otro daļu ar 8.punktu", tātad mēs veidojam jaunu 8.punktu 15.panta otrajā daļā.

R.Jurdžs. Jā, bet komisija jau 7.punktā pieņemtajā priekšlikumā ir izveidojusi 8.un 9.punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas deputātiem otrajā lasījumā ir 7.punkts, lai būtu skaidrs, par ko mēs runājam. Un priekšlikumos ir astotais. Tātad otrajā lasījumā 7.punkts.

Tagad, lūdzu, sāksim izskatīt. Deputāta Amerika priekšlikums. Par komisijas slēdzienu.

R.Jurdžs. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums. Pret komisijas slēdzienu deputātiem iebildumu nav.

Tālāk ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisijas slēdziens - noraidīt. Deputātiem iebildumu nav.

Tālāk ir atkal Labklājības ministrijas priekšlikums par panta pirmo un otro daļu, kas attiecas arī uz smēķēšanas atribūtiem. Te komisija ir pieņēmusi lēmumu - noraidīt. Deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to panta otrās daļas 7.apakšpunkts paliek spēkā, kā to ir iesniegusi atbildīgā komisija. Deputātiem pret to iebildumu nav.

R.Jurdžs. 15.pants ir pieņemts.

Tagad 16.pants. Te ir deputāta Amerika priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 17.pants. Deputāta Amerika priekšlikums - izslēgt 17.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Godātie kolēģi! Principā te ir divi jautājumi, kā mēs šo pantu izskatām. 17.pantu es ierosināju izslēgt kopumā, jo princips man bija tāds, ka katra iestāde pati regulē savus kārtības noteikumus un nosaka vietas, kur drīkst smēķēt un kur nedrīkst smēķēt, un te var būt zināmā mērā specifika. Var iet arī šo otro ceļu - speciāli norādītās vietās. Taču tādā gadījumā tas, kā viņas tiks norādītas un kur viņas tiks norādītas, ir strīdīgs jautājums. Es vienkārši uzskatīju, ka ekonomijas nolūkā katra iestāde savos kārtības noteikumos paredz, vai tur vispār var smēķēt, jo var būt, ka nevar smēķēt. Ja var, tad kurā vietā un no cikiem līdz cikiem, ja principā mēs to ņemam vērā. Bet tās ir divas konceptuālas lietas. Līdz ar to es aicinātu varbūt, ekonomējot vienkārši likuma garumu un lielumu, atstāt to katras iestādes pašas ziņā.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Principā būtu jāpievienojas deputāta Amerika priekšlikumam, jo tālāk likumdevējs rada ļoti īpatnēju situāciju, ja šis priekšlikums tiktu noraidīts. Ir norādīts, ka attiecīgās vietās: darbavietās koplietošanas telpās, izņemot smēķēšanai speciāli norādītās vietas. Kā tas tiek norādīts, kas reglamentē speciālo vietu, kādi likumi to ierobežos? Jo galu galā, ja vispār runājam, darbavietā varbūt nedrīkstēs smēķēt, bet atliks iestādes vadītājam iekšpusē pie durvīm uzlikt tabuliņu "Smēķēt atļauts visur", un likums nedarbosies. Vai mēs esam ieinteresēti radīt nedarbīgu likuma normu? Domāju, ka ne. Tāpēc pilnīgi loģisks ir Amerika kunga priekšlikums - noraidīt šo daļu kopumā un atstāt to katras iestādes vadības kompetencē.

Es tik tiešām gribētu izteikt milzīgu atzinību, lai gan pats esmu smēķētājs, mūsu Saeimas priekšsēdētājai Ilgai Kreituses kundzei, kas tiešām uzņēmās pilsonisko drosmi aizliegt smēķēt lielajā kafejnīcā, jo tur jau arī kāds nesmēķētājs mēdz būt, bet, ja automātiski stāsies spēkā šī likuma norma, tad acīmredzot visā Saeimas teritorijā šī smēķēšana nebūs atļauta. Tie ir papildizdevumi, papildpūles, un, ja šeit nerodas doma, ka vadītājs varētu ļaunprātīgi izmantot vispārēju atļauju, tad daudzās iestādēs tāda vispārēja atļauja pilnīgi atbildīs likumam. Bez tam pie reizes es gribētu arī atgādināt, ka šeit vispārējie aizliegumi ir domāti pat restorāniem, kafejnīcām. Atvainojiet, šodien nav tikai valsts īpašuma forma! Ir arī privātīpašuma forma, un šķiet, ka viņa jau šajā jomā ir dominējošā, un katrs šīs iestādes īpašnieks galu galā ir tiesīgs respektēt kā smēķētāju, tā arī nesmēķētāju intereses. Tāpēc acīmredzot tik tiešām vispareizākais būtu darīt tā, kā ieteica deputāts Andris Amerika kungs, - šī lieta jānodod konkrētas iestādes administrācijas ziņā, lai viņa izveidotu vai nu smēķēšanas vietas, vai noteiktu vispārējo aizliegumu, tātad to, smēķēt vai nesmēķēt. Un to jau gan laikam prasītu arī demokrātija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Principā šis ir pats būtiskākais punkts visā šajā likumā, jo tas aizsargā nesmēķētāju un dod šim nesmēķētājam tiesības dzīvot ilgu dzīvi un nesaņemt mantojumā kādu citu cilvēku iegribu dēļ sirds un asinsvadu slimības vai plaušu vēzi. Jo principā ir tā, ka ar plaušu vēzi saslimst tikai tie, kuri smēķē, un vēl 10% cilvēku, kuri spiesti atrasties piesmēķētās telpās. Cita iemesla plaušu vēzim kā tādam nav. Un, ja mēs runājam par to, ka arī plaušu vēzis nav lielākā problēma, bet ka lielākā problēma tomēr ir sirds un asinsvadu slimības, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc bērniem vai nesmēķētājiem, visiem tiem, kuriem nav vēlēšanās nomirt, teiksim, ar infarktu vai kuriem nav vēlēšanās, lai viņiem amputē kāju citu cilvēku iegribu dēļ, mums nebūtu jānodrošina šīs cilvēka tiesības. Es neredzu nekā slikta, ka mums beidzot būs tāda Saeima, tāds parlaments, kas šinī ēkā nesmēķēs vai - vēl labāk - šajā ēkā tiešām atradīsies vienā vietā zīmīte, ka tikai šeit drīkst smēķēt. Un nevis tas radīs papildu izdevumus, bet gan papildu izdevumi būs tad, lai novāktu šos smēķētāju nomestos "končikus".

Es tomēr esmu stipri vien noskaņots uz to, ka mums reizi par visām reizēm vismaz valsts iestādēs ir jāizskatās pēc civilizētas valsts iestādēm, kur katrs nedrīkst smēķēt un apdūmot, radīt citam cilvēkam dzīvības vai veselības briesmas. Un tas absolūti nenorāda, ka tādēļ tiks ierobežotas smēķētāju tiesības. Es gribu norādīt, ka Lietuvā bija līdzīga situācija ar šādu pašu likumu, un viņiem, bez šaubām, iznāca otrādi. Viņiem iznāca tā, ka ir jānorāda vietas, kur drīkst uzturēties nesmēķētāji. Paldies Dievam, pēc tam to atkal nomainīja atpakaļ. Bet bija tieši šāds te precedents. Tātad vai nu mēs aizstāvam, ka visur drīkst smēķēt, un kaut kur norādām, ka nedrīkst smēķēt, vai arī mēs sakām tā, ka smēķēšana ir atkarību izraisoša cilvēku vājība, un viņiem ļaujam atrast vietu, kur viņi drīkst smēķēt, bet pārējās vietās mēs ievērojam to cilvēku tiesības, kuri grib dzīvot šinī pasaulē, kuri grib būt veseli šajā pasaulē.

Es jūs ļoti lūdzu noraidīt deputāta Amerika priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es jūs gribu brīdināt pēc iepriekšējā deputāta uzstāšanās. Cienījamais kolēģis Apinis sniedza dezinformāciju par to, ka cigaretes ir vienīgās plaušu vēža izsaucējas. Tā nav taisnība! Man ir 30 gadu liela prakse, un no Nautrēnu pagasta es ārstēju vienu slimnieku, kurš nesmēķē un kura ģimenē arī nesmēķē, bet viņš tomēr, par nožēlu, Apiņa kungs, nomira ar plaušu vēzi.

Ja jūs tādā veidā mēģināt savu gara bērnu "dabūt cauri" Saeimai, tad es domāju, ka tās nav deputāta cienīgas metodes, jo jūs novēršat cienījamo deputātu uzmanību no tā, ka kancerogēna iedarbība ir arī automašīnu izplūdes gāzēm, tāpat benzīnam, un es jums tad ieteiktu nākošo likumprojektu sagatavot par benzīna izmantošanas aizliegumu Latvijas Republikas teritorijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es neesmu studējis Lietuvas likumu, bet viņiem darbojas apmēram tāda pati norma. Kad mēs apmeklējām Lietuvas parlamenta Prezidija locekli Egidiju Bičkausku, viņš komentēja šo lietu, ka viņš ir cilvēks, kas ievēro likumu. Viņš savā kabinetā ir uzlicis zīmīti, ka smēķēt atļauts, respektīvi tā viņu parlamentā ir speciāli norādītā vieta. Viņš kā priekšnieks pats sev noteicis, ka viņš savā kabinetā to drīkst. Un tādēļ es domāju, ka tas ir pilnīgi normāli, ja katrā iestādē priekšnieks noteiks, kur drīkst, un tās būs speciāli atļautās vietas.

Es piekrītu Apiņa kunga teiktajam par to, ka mums ir jānorāda tās vietas, kur ir atļauts, nevis tās vietas, kur nav atļauts. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis ir patiešām svarīgs jautājums, jo darbavieta ir tā vieta, kur mēs - gan deputāti, gan arī ministri, gan jebkurš cits cilvēks - pavadām lielāko daļu savas dienas, savas aktīvās dzīves. Un patiešām darbavieta nevar būt tā vieta, kur ir atļauts smēķēt jebkurā vietā. Mani patiesi pārsteidz tas, ka arī daudzi veselības aprūpes organizatori, cienījami dakteri pilnīgi brīvi atļaujas savos kabinetos smēķēt ne tikai vienatnē, bet arī organizējot pieņemšanas, organizējot apspriedes. Mēs visi runājam par veselības veicināšanu, bet paši minimāli neieskatāmies savās sadzīves ētikas normās. Es atceros, ka arī Latvijas Ārstu biedrībā, kad mēs strādājām kopā ar dakteri Požarnovu un dakteri Apini, tas bija "klupšanas akmens". Tas patiešām nav viegli. Nav viegli aizliegt kādas iestādes vai sabiedriskās organizācijas telpās smēķēšanu, jo cilvēki, kas ir atkarīgi no smēķēšanas, patiesi to ļoti, ļoti izjūt. Tā patiešām ir viņu, kā lai saka, tieksmju ierobežošana, varbūt pat viņu, teiksim skaidri, slimīgo tieksmju ierobežošana, bet tanī pašā laikā tas ir novēršams ļaunums apkārtējiem. Un izeju es redzu patiešām tādu, ka varētu būt ierobežots skaits norādītu vietu, kur šie cilvēki var satikties un uzsmēķēt, bet darbavietās smēķēšana kā tāda ir kategoriski jānoliedz. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēdētājas kundze, ka devāt man vārdu, lai gan es neesmu iepriekš pieteicies. Es apzinos, ka to vajadzēja izdarīt.

Es tikai gribēju dot mazu informāciju par samērā lielo organizāciju, kurā es pirms daudziem gadiem strādāju ilgu laiku, proti, par Anglijas radio BBC, kur apmēram nodarbināti 25 000 cilvēku. Smēķēšanu darba vietā un ēdnīcā tur aizliedza pirms apmēram 22 gadiem. Nekādu problēmu nebija. Cik es zinu, neviens nesajuka prātā, un, ja nemaldos, no visas šīs darba vietu platības varbūt 5% vai pat mazāk atvēlēja speciāli smēķētājiem. Bet, ja runā par plaušu vēzi, tad tik daudz gan esmu mācījies, ka smēķēšana var radīt arī māgas vēzi, jo, lūk, dūmi izšķīst siekalās, un mēs viņus norijam. To jau man mācīja skolā. Tā ka, es domāju, arī gudrie, viens otrs ārsts, lai nu pārāk nepārsteidzas, uzsverot tikai vienu aspektu. Es personīgi pazinu vienu personu, kas bija neglābjami saslimusi ar plaušu vēzi ne tāpēc, ka viņa jelkad būtu smēķējusi, bet tāpēc, ka viņas vīrs smēķēja. Paldies.

Sēdes vadītāja. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Es ieteiktu, protams, deputātiem atbalstīt Amerika kunga priekšlikumu un vispār izslēgt šo punktu, jo mēs runājam pārāk vispārīgās kategorijās. Man tas būtu saprotams, ja šis likums būtu pieņemts astoņdesmitajos gados, padomju laikā, kad darbavietas bija vienīgi valsts iestādes. Tad ar likumu visās darbavietās varēja noteikt, kā rīkoties. Šobrīd darbavietas var būt dažādas. Darbavieta būtībā ir tā, kur katrs strādā un kur viņš veic savu darbu. Un, ja sāk rakstīt šādas te normas, kas darbavietā aizliedz smēķēšanu, tad krāsotājiem, kas ārpusē krāso vai veic kādus citus darbus, kam tā ir viņa darbavieta, tādā gadījumā arī parādās šis aizliegums. Ko mēs vispār gribam ar šādiem aizliegumiem parādīt? Būtībā deklarēt kaut kādu savu nostāju, jo reāli dzīvē šādam aizliegumam vispār nav iespējams darboties.

Tālāk. Kā mēs varēsim šo procesu, šī likuma normas iedarbināt attiecībā uz privātajiem uzņēmumiem, kur darba devējs ir noteicējs par attiecīgo darba vietu? Viņš tur pieņem darbā, un viņš rada šajā darbā tādu atmosfēru, kāda viņam ir būtībā pieņemama. Pie mums nav noteikts, ka katram darbiniekam ir jāstrādā tur un tur, tieši pie tā darba devēja, un, ja viņu neapmierina šie darba apstākļi, tad savukārt viņš var meklēt darbu citā vietā un tamlīdzīgi. Katrs darba devējs meklē būtībā speciālistus, cenšas, lai atrastu labu kontaktu ar savu darba ņēmēju. Šādas te normas, kādas mēs gribam šodien pieņemt, būtībā, no mana viedokļa, ir galīgi neloģiskas, jo tās vienkārši reāli dzīvē nevar darboties. Protams, loģiskāks par komisijas pieņemto variantu ir deputātu Jirgena un Straumes kungu iesniegtais priekšlikums, ka tajos uzņēmumos, kuros ir vairāk par 40 darbiniekiem, darba devējam būtu jārada atbilstoši apstākļi tiem darbiniekiem, kuri nevēlas strādāt piesmēķētās telpās. Un atkal tas viss būtībā ir atkarīgs tikai no paša šī darba devēja un darba ņēmēja savstarpējām attiecībām, cik katrs kuram ir vajadzīgs. Šīs normas mēs varētu attiecināt uz valsts iestādēm; tur mēs varam regulēt un pateikt. Jā, valsts institūcijās mēs varam regulēt, varam kontrolēt, tur var noteikt direktīvas veidā, bet, ja ir šādā vispārīgā veidā, tad kā mēs varam šo normu iedarbināt attiecībā uz privātām darbavietām? Man tas šobrīd nav skaidrs, un tāpēc es aicinātu, protams, balsot par Amerika priekšlikumu un pēc tam, kā sanāk. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Manuprāt, mēs pilnīgi lieki esam izvērsuši diskusiju par vajadzīgu un sagatavotu likumu. Mums vienkārši ir jāizvēlas, vai likumdevējs rada tādus apstākļus, kad vairākums sabiedrības, kas nesmēķē, ir tiesīgs nesaņemt uzbāzīgu informāciju, var nesaskarties ar dūmiem, vai arī viņam ir tikai tiesības ātrāk nomirt, būt par šo pasīvo smēķētāju. Tāpēc es aicinu šajā gadījumā atbalstīt komisijas priekšlikumu, kas ir ļoti labs, jo viņš radīs iespēju darba devējam kontrolēt tos, kuri darba laikā var kavēt darbu smēķējot.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamā Saeima! Es atvainojos, ka nepaspēju uzrakstīt zīmīti pieteikumam, bet es gribēju atbildēt attiecībā uz deputāta Pēterkopa izteikto argumentāciju. Man rada izbrīnu tas, ka viņš izsakās, ka privātā darba devējam nav, teiksim, tiesību aizliegt kaut ko. Tad jau viņš varbūt var ierosināt, ka viņa darbavietā ir jālieto narkotikas vai ka jāpiedūmo gaiss varbūt vēl ar kaut ko stiprāku... Kaut kādiem ierobežojumiem tomēr ir jāpastāv, tur jau tā lieta, arī privātajam darba devējam viņa telpās.

Es atceros, ka arī man ir nācies pašam piedalīties tā saucamajās piecminūtēs, kas dažkārt varbūt ir vienu vai divas stundas garas, arī tādās organizācijās, kur visi pīpē... nu ne visi, bet diemžēl puse pīpē, un tur pilnīgi, kā tautā saka, cirvi var pakārt gaisā. Tomēr ir jāciešas, cilvēki mokās līdzi visu to stundu vai divas. Tātad, ja tas ir privātais darba devējs, tad viņš varbūt piespiež elpot dūmus, ja viņš sadomā visu dienu sēdēt šādā telpā, rīkot apspriedi, un tad visiem būs jācieš līdzi. Kā jau mēs te esam piekrituši, smēķēšana ir kaitīga, tā tomēr ir pielīdzināma narkotikai, tāpēc es domāju, ka šādam aizliegumam vajadzētu būt spēkā arī attiecībā uz privāto darba devēju, lai viņam nebūtu tiesību piespiedu kārtā indēt savus padotos. Tātad tur būs sievietes, atradīsies arī tādas sievietes, kas būs stāvoklī, un tad viņām privātā darba devēja kaprīžu dēļ būs tas viss jāelpo, ko liks šis darba devējs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Arī es gribētu aicināt šajā pantā atbalstīt komisijas pieņemto variantu, kas aizliedz smēķēt darbavietās, darba un koplietošanas telpās, izņemot smēķēšanai speciāli norādītās vietas. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi loģiski, ka principā nevar smēķēt, bet var tikt norādītas tādas vietas, kurās var smēķēt. Es domāju, ka tas visiem varētu būt pieņemams, un tādēļ arī aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, mēs pašlaik runājam par deputāta Amerika priekšlikumu. Pēc tam vēl ir nākamais priekšlikums, par ko mēs diskutēsim. Tā ka ir vajadzīgs jūsu viedoklis jautājumā par deputāta Amerika priekšlikumu.

K.Čerāns. Es aicinu noraidīt deputāta Amerika priekšlikumu un pēc tam noraidīt arī Jirgena un Straumes kungu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Noslēgumā sacīšu vēl dažus vārdus. Es pateicos Vidiņa kungam par šādu kaismīgu runu. Vidiņa kungs pirms 30 gadiem, iespējams, kaut ko savādāku mācījās. Visus tos, kas vēlas uzskatāmi iepazīties ar šo problēmu, es ļoti aicinu ciemos uz Paula Stradiņa slimnīcu, plaušu ķirurģijas nodaļu. Mēs varētu... es varētu pat noslēgt derības: mēs aiziesim un ar šiem slimniekiem aprunāsimies, un es varu jums simtprocentīgi apgalvot, ka tur nav neviena nesmēķētāja starp tiem, kuri šodien tur zaudē plaušas tieši šā plaušu vēža dēļ. Es jūs tiešām aicinu ciemos uz šo Latvijas lielāko slimnīcu. Es jūs ļoti labprāt ievedīšu šajā plaušu ķirurģijas nodaļā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Kolēģi! Es negribētu, lai jūs saprastu mani tā, ka es aizstāvu to, lai darba vietās varētu smēķēt. Es aizstāvu šodien principu par to, kas nosaka, kur un ko drīkst darīt. Un tas ir - administrācija. Katra uzņēmuma - privāta, valsts vai kopuzņēmuma - administrācija, kas nosaka, kādā veidā ekspluatējamas darba telpas, kādi ir darba apstākļi un tā tālāk. Rīkosimies analoģiski - tieši tāpat, kā mēs esam pilnvarojuši ar likumiem pašvaldības rīkoties ar zināmām funkcijām, atļausim, man šķiet, to darīt arī uzņēmumu administrācijai! Jo ne jau visu var reglamentēt ar likumu. Bet principā es esmu par to, ka tik tiešām šāda smēķēšana ir jāierobežo.

Sēdes vadītāja. Vai vēl ir kādi deputāti, kas ir pieteikušies debatēs par deputāta Amerika priekšlikumu? Aleksandrs Pētersons - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. (Starpsaucieni no zāles: "Pietiek! Nevajag!")

A.Pētersons (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es domāju, ka par šo tematu mēs runāsim vēl ilgi. Daļēji tas ir mūsu tautas izdzīvošanas jautājums. Es gribēju parunāt tieši par to morālo atkarību, kādā esam nonākuši mēs, deputāti, un tie cilvēki, no kuriem tauta ņem priekšzīmi. Mēs visi ļoti labi zinām parunu par to pūstošo zivi, kas sāk pūt no galvas, un mums ļoti labi jāpaskatās, kurā vietā tad mēs sākam "pût". Un šie "pûšanas" simptomi ir saskatāmi šeit, mūsu Saeimā. Mani ļoti uztrauc tas, ka iznāk tā, ka šeit mūsu starpā notiek cīņa starp smēķētājiem un nesmēķētājiem. Ļoti sirsnīgi iestājās par likuma mīkstināšanu tie deputāti, kuri smēķē. Mūsu uzdevums ir skatīties tālāk, skatīties tālāk tautas nākotnē, domāt par to, ko mēs audzinām un kā mēs, tie, kas esam Saeimā, varam palīdzēt tautai. Ne jau ar smēķēšanas atzīšanu. Iznāk tā, ka mēs atzīstam smēķēšanu. Šis ir sirdsapziņas jautājums. Ir jāatzīst, ka smēķēšana ir ļaunums, un mums šajā cīņā jāpiedalās. Cīņā pret ļaunumu. Cīņa ar ļaunumu, pirmkārt, notiek cilvēkā pašā, sevī. Tā ir pirmā cīņa. Otra ir cīņa par mūsu tautu, par mūsu jaunatni. Mēs ļoti labi redzam, kādā stāvoklī, kādā demogrāfiskā situācijā ir nonākusi tauta. Smēķē pusaudži, dzer pusaudži. No kā tad viņi ņems piemēru? Piemērs viņiem ir jāņem no skolotājiem, no vecākiem, no deputātiem, no ministriem. Bet mēs šeit runājam, vai smēķēšana iespaido saslimšanu ar vēzi vai neiespaido. Skaidrs, ka iespaido. Tāpēc man ļoti lielu izbrīnu rada deputāta Vidiņa uztraukšanās un teiktais, ka arī benzīns šeit esot vainīgs. Nē, Vidiņa kungs, - skaidrs, ka 70-80 procentos gadījumu plaušu vēzi izraisa smēķēšana! Tātad mums nevis jādomā par savstarpēju cīņu, bet ir jāuztur spēkā visiem zināmie morāles likumi, un tas ir galvenais. Mēs nedrīkstam šeit "skaldīt matus", pieņemt tādu likumu un tādu likumu. Mums jāsaprot, cik smēķēšana ir kaitīga. Nonācis Saeimā, es esmu spiests vilkt iekšā smēķētāju dūmus. Vai tas ir kafejnīcā, vai tas ir Saeimas frakcijas telpās... Trepēs, lai tiktu augšā līdz 4. stāvam, jāiziet cauri dūmu mākonim. Tas nav pieņemams. Mums jāsaprot, kas ir ļaunums un kā ar to cīnīties, un smēķēšana ir liels ļaunums. Ļaunums ir vienmēr pastāvējis pasaulē, bet arī šī cīņa ir vienmēr pastāvējusi pasaulē. Tas ir mūsu tautas un kristīgās morāles uzdevums - cīnīties pret smēķēšanu, cīnīties, lai mūsu jaunatne būtu vesela, lai mūsu jaunatne varētu elpot svaigu gaisu, lai viņa varētu domāt ar skaidru galvu un dzert skaidru ūdeni. Paldies.

Sēdes vadītāja. Man būtu lūgums deputātiem, raksturojot Saeimu, tomēr pārdomāt tos epitetus, ko mēs paši sev veltām un ar kādiem mēs sevi raksturojam.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tikai gribu atgādināt, ka koplietošanas telpas ir arī pilsētas ielas un laukumi, atmosfēra un tātad arī kosmoss. Nerunāsim smieklīgi un atbalstīsim labāk Amerika kungu!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim.

R.Jurdžs. Es domāju, ka Saeimas izdotie likumi darbojas visā Latvijas teritorijā. Privātstruktūras arī atrodas Latvijas teritorijā, arī uz tām attiecas šie Saeimas pieņemtie likumi. Mums, Saeimai, ir jāatbalsta tie cilvēki, kas vēlas elpot tīru, ar tabakas dūmiem nepiesātinātu gaisu, tādēļ balsosim pret deputāta Amerika priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Amerika priekšlikumu - svītrot 17.panta pirmās daļas 1.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums. Komisija to daļēji ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Vai deputāti prasa balsojumu?

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātei.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam. Izlasiet uzmanīgi šo divu deputātu iesniegto redakciju un iedomājieties praktisko situāciju Saeimas mājā! Es jums gribu pateikt tikai vienu: ja tiek pieņemta šī redakcija, tad... Saeimā nav iespējams darba devējiem - mēs neesam darba devēji, mēs, Prezidijs, esam darba organizētāji, - mums nav iespējams fiziski radīt atsevišķas darba telpas darba ņēmējiem, kuri nevēlas būt saskarsmē ar tabakas dūmiem. Mēs ceturtdienās nekur citur, izņemot Saeimas māju, nevaram noorganizēt sēdes. Tīri praktiski to iedomājieties, jo darba telpas ir visa šī māja, kurā jūs strādājat. Kad nav sēžu dienas, jūs uzturaties citās ēkās. Un jautājums ir arī par ēku kopumā, jo darba telpa ir ne tikai istaba, kurā jūs ienākat un aiztaisāt durvis. Ceturtdienās darba telpa ir visa Saeimas ēka. Tāpēc es jums gribu vienkārši norādīt, ka praktiski Saeimā realizēt šāda veida redakciju nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Otro reizi. Piedodiet, Apiņa kungs, pirmo.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Tas, tāpat kā iepriekšējais, ir relatīvi apsvērts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas Prezidija vadītāja! Es tomēr nesaprotu. Tīri praktiski. Jūs teicāt, ka šeit nav iespējams radīt telpas smēķēšanai. Smēķētāji parasti pulcējas tur, lejā, tādā nišiņā pirmajā stāvā, pretī liftam. Kāpēc lai viņi tur to nedarītu? Nu atzīmēsim šo kā smēķētāju vietiņu, un mēs būsim to radījuši! Tas ir pats minimums. Varam, es domāju, atrast varbūt vēl kādu cienījamāku telpu. (Starpsauciens no zāles: "Prezidija sēžu zāli...") Vienkārši jums nepiekrītu, ka šeit, Saeimā, nav iespējams atrast telpu smēķēšanai ārpus sēdes laika, tad, kad ir beigusies sēde.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam. Lūdzu runāt komisijas vārdā.

R.Jurdžs. Lūdzu, balsosim. Komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms balsojam, lūdzu deputātus uzmanīgi izlasīt deputātu Jirgena un Straumes ieteikto redakciju: "darbavietās, izņemot smēķēšanai speciāli norādītas vietas. Uzņēmumiem un iestādēm, kuriem vairāk nekā 40 darbinieku, ir jārada atsevišķas smēķēšanas un nesmēķēšanas vietas ēdnīcās un atpūtas vietās. Darba devējiem jācenšas radīt atsevišķas telpas darba ņēmējiem, kuri nevēlas būt saskarsmē ar tabakas dūmiem." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo divu deputātu iesniegto redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 30, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto redakciju nebija. Līdz ar to pieņemama ir komisijas izstrādātā 15.panta redakcija.

R.Jurdžs. Nākamais ir 17.panta pirmās daļas 2.punkts. Deputāts Ameriks ierosina svītrot šo punktu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Atgādināšu deputātiem, ka pirmajā lasījumā tas ir 17.pants, bet 15.pants - otrajā lasījumā. Pēc jaunā pantu dalījuma, pēc izmaiņām, kādas ir izdarītas.

Tātad - pirmā lasījuma 17.panta otrā daļa.

R.Jurdžs. Pirmās daļas 2.punkts...

Sēdes vadītāja. Pirmās daļas 2.punkts. Es atvainojos! Deputāta Amerika priekšlikums - svītrot 17.panta pirmās daļas otro punktu. Komisijas lēmums - noraidīt deputāta priekšlikumu. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums - izteikt šo punktu jaunā redakcijā. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir 4.punkts. Deputāts Ameriks ierosina svītrot šo punktu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu nav?

Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šī atkal ir deklaratīva norma, un, ja mēs to mēģināsim iedibināt dzīvē, tad reāli tas būs... Es atceros vismaz savus skolas gadus, kad skolās - nu tie bija tie padomju laiki, kad nekur nevarēja pīpēt, - ja kāds gribēja, to darīja tāpat. Bet kur to darīja? Kurās vietās to darīja? To darīja tualetē. Es nezinu, vai šinī gadījumā tas ir labāk, jo tualetēs ies cilvēki, kas ir aizgājuši uz diskotēku vai deju zāli. Ja mēs šeit pat neieliekam iekšā šo normu, kas ir citās vietās, ka ir speciālas norādītas vietas, un tam te būtu bijis jābūt, šīm speciālajām norādītajām vietām... Ja mēs šādas normas neliekam iekšā, bet vienkārši tikai aizliegumu, ka šajās telpās, kur notiek diskotēkas, un deju zālēs nedrīkst smēķēt, tad tādā gadījumā es varu droši teikt, ka smēķēšana tur notiks, jo tā nav izskausta ne ar kādiem aizliegumiem. Viņi smēķēs tajās telpās, kurās viņi smēķēja padomju laikos, tas ir, tualetēs vai kādās citās renstelēs, un laikam tas būs labāk, ja mēs ejam uz normālām attiecībām starp cilvēkiem. Tā ka es aicinu noraidīt šādus priekšlikumus, jo, ja mēs arī gribam šādus loģiskus ierobežojumus radīt, tad viņi ir jāsniedz uz trešo lasījumu, lai tie būtu drusku precīzāki, tādi, kas var arī darboties reālajā dzīvē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Precizēsim: ko jūs noraidāt?

N.Pēterkops. Es atbalstu Amerika kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Skaidrs! Jūs noraidāt komisijas slēdzienu.

Kārlis Leiškalns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es uzskatu, ka, atšķirībā no informācijas vai reklāmas, smēķēšana kāda cita nesmēķētāja klātbūtnē nodara reālu kaitējumu personai, kas nesmēķē, un tāpēc uzskatu, ka smēķēšana telpās ir jāaizliedz. Tā nav informācija, kas informē, bet tie ir reāli skaitļi, un es, būdams smēķētājs, neesmu tiesīgs nodarīt kaitējumu Ilgai Kreitusei, kura ir nesmēķētāja.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Paldies. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, man liekas, ka nu mēs esam atraduši un gribam pieņemt likumu, kurš atrisinās visas bēdas Latvijā. Es klausos visas šīs daudzās stundas no pulksten 9.00 šos milzīgos runāšanas plūdus, kad cits pēc cita kāpj tribīnē un runā, jo ir nocietušies pēc brīvdienām, it kā nebūtu runājuši, it kā mutes visiem būtu bijušas ciet un nebūtu tikušies ne ar radiem un draugiem, ne ar paziņām, ne ar vēlētājiem. Vismaz izbeigsim šo tukšo, piedodiet, runāšanu, balsosim tur, kur jābalso par attiecīgajiem pantiem, un nepieņemsim to kā visu bēdu atrisinājumu. Tā, it kā nabadzības vairs nebūtu Latvijā, bezdarba nebūtu, visu nelaimju nebūtu, tā, ka nu mēs esam atraduši īsto likumprojektu, kuru pieņemot, viss Latvijā pārvērtīsies par Leiputriju. Nu nekļūsim smieklīgi! Mēs, šobrīd debatējot par katru pantu, droši vien līdz vakaram kļūsim par apsmieklu. Es uznācu tribīnē tikai tāpēc, lai nerunātu ne par vienu no šiem pantiem, bet lai pateiktu, ka mēs kļūstam par apsmieklu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisija vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Amerika priekšlikumu - izslēgt 17.panta pirmās daļas 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 30, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums. Komisija to noraidīja, bet es personīgi uzskatu, ka viņš ir diezgan loģisks un saskan ar iepriekšējiem punktiem. Tā ka es aicinu arī par šo pantu balsot.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt... Komisijas slēdziens ir - noraidīt, bet jūs kā deputāts aicināt atbalstīt. Paldies. Atklājam debates. Pareizāk sakot, turpināsim debates, jo tā tagad bija jūsu uzstāšanās debatēs.

Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Arī es atbalstu Jirgena un Straumes priekšlikumu un pretēji komisijas lēmumam uzskatu, ka tas ir loģisks.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Jirgena un Straumes priekšlikumu - papildināt 17.panta pirmās daļas 4.punktu aiz vārda "zâles" ar vārdiem "izņemot smēķēšanai speciāli norādītās vietas". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir 17.panta pirmās daļas 5. punkts. Deputāts Ameriks ierosina izslēgt šo punktu. Komisija to noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tālāk ir deputātu Jirgena un Straumes priekšlikums, kuru komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamā ir 17.panta otrā daļa. Deputāts Ameriks ierosina izslēgt šo daļu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Nav zālē. Līdz ar to debates beidzam. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Komisija ir pieņēmusi deputātu Jirgena un Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamā ir 17.panta ceturtā daļa. Deputāts Ameriks ierosina izslēgt šo daļu. Komisija to noraida.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Nav zālē. Citi deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir 18.pants. Deputāts Ameriks ierosina izslēgt 18.pantu. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Komisija ierosina izslēgt 18.panta otro daļu un izveidot jaunu redakciju.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Jurdža kungs...

R.Jurdžs. Komisija ierosina izslēgt 18.pantu...

Sēdes vadītāja. Ā, jūs jau esat pierakstījis tajā slēdziena daļā... Tātad viens priekšlikums bija - noraidīt deputāta Amerika priekšlikumu, pret ko deputātiem nebija iebildumu, un nākamais ir komisijas priekšlikums - izslēgt 18.panta otro daļu. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 19.pants. Deputāts Ameriks ierosina izslēgt 19.pantu, un komisija beidzot piekrīt deputātam Amerikam.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot pret deputāta Amerika priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Amerika priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta 19.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais - 20.pants. Deputāts Ameriks pirmajai daļai ierosina jaunu redakciju. Komisija vispār ir izslēgusi pirmo daļu šajā pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 20.panta pirmās daļas svītrošanu nav. Līdz ar to pieņemts komisijas slēdziens.

R.Jurdžs. Un komisija ir ierosinājusi izteikt ceturto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Un tas ir jaunajā redakcijā... tas ir trešais...

R.Jurdžs. Tā ir trešā daļa, jā.

Sēdes vadītāja. Trešā daļa. Deputātiem iebildumu pret komisijas ierosinājumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tālāk ir deputāta Amerika priekšlikums - papildināt 20.pantu ar jaunu daļu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ameriks pieprasa balsojumu. Debates neviens nevēlas sākt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Amerika priekšlikumu - papildināt 20.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Finansu ministrijas pienākums ir regulāri informēt sabiedrību par tabakas izstrādājumu lietošanas..." un tā tālāk, kā ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jurdžs. 23.pants. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 23.pantu, un komisija piekrīt tam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tālāk sākas pārejas noteikumi. Labklājības ministrija ierosina izteikt pārejas noteikumu 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir deputāta Amerika priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 2.punktu jaunā redakcijā. Komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir deputāta Amerika priekšlikums par 3.pantu, ko komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Labklājības ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, un komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt vēl ar jaunu punktu, ko komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tagad jābalso par otro lasījumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Diemžēl pirms tam ir cits balsojums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Endziņa iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu ierosinu likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" nodot atpakaļ komisijai, jo otrā lasījuma gaitā likumprojektā ir iestrādātas pretrunas starp dažādiem pantiem vai pat starp viena panta daļām un punktiem." Vispirms ir balsojams šis priekšlikums, ka likumprojekts atgriežams atpakaļ komisijai.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Viens runā "par", viens - "pret" ðo konkrēto priekšlikumu.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums faktiski ietver to, ko es pirmīt teicu. Varbūt es nenoformulēju precīzi to, bet tieši to es gribētu pateikt, ka mūsu uzdevums ir sagatavot sabiedrību. Es pats esmu nesmēķētājs, tā ka par mani un manu ģimeni es varētu neuztraukties, taču tanī pašā laikā mēs nedrīkstam pieņemt un virzīt kaut ko tādu, kur vairākos pantos ir būtiskas pretrunas. Šāds dokuments neietekmēs pašu procesu. Vai tiešām mēs to šodien nesapratām? Būs kaut kādi daži sīki ierobežojumi, kuri ir kombinēti ar kaut kādiem vareniem aizliegumiem. Šāds dokuments nedarbosies, un būs jauni rokkoncerti. Ļoti labi, ka notiek rokkoncerti, nekādas vainas nav, tikai nevajag, lai tas tiešām tiek kombinēts ar mūsu kaut kādām ne sevišķi pareizām pieejām šāda jautājuma risināšanā. Un tāpēc šoreiz ir tāds gadījums, ka es aicinu savus kolēģus atgriezt to komisijai pirmajā lasījumā, citādi tā ir ārkārtīgi nenopietna attieksme pret tiešām nopietnu jautājumu. Tas ir nenopietns dokuments, un mēs neko ar to nepanāksim.

Sēdes vadītāja. Tā, "par" ir runāts. "Pret"? "Par" divreiz runāt nevar. "Pret"? Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mēs atkal esam nonākuši tās pašas dilemmas priekšā, kādā nonāca 5.Saeima. Šis likums tika izskatīts rūpīgi, ilgi, nopietni, un tad tika savākti deputātu paraksti. Deputāti panāca šī likumprojekta atgriešanu komisijai, un mēs atkal nevarējām šo likumu pabeigt. Es neesmu šī likuma autors, šis likums tika izstrādāts tad, kad vēl ministrs bija Zemvaldis, kurš bija visai kaislīgs smēķētājs. Viņš to rakstīja, pamatojoties uz Eiropas normām. Es vienkārši pagājušās Saeimas laikā biju spiests šo likumu aizstāvēt un aizstāvu viņu arī tagad. Mums, kolēģi, ir jāpabeidz šis darbs līdz galam. Es jūs ļoti aicinu noraidīt deputāta Endziņa organizēto priekšlikumu. Es jūs ļoti lūdzu pēc tam balsot par visu likumprojektu otrajā lasījumā, jo mēs esam ļoti tuvu tam, lai pabeigtu šo darbu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atgriezt likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 16. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

R.Jurdžs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 22.augustam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, arī iebildumu nav.

R.Jurdžs. Paldies par darbu!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms pārejam pie tālāko jautājumu izskatīšanas, mums ir jāapspriež iesniegtās izmaiņas darba kārtībā.

Pirmais. Šodienas darba kārtībā nav izskatāms jautājums par Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes un viņa vietnieka nekavējošu atstādināšanu no amata, jo atbilstoši jaunā Kārtības ruļļa 31.panta redakcijai Prezidijs vēl nav saņēmis atzinumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, un līdz ar to sēdē šis jautājums nav izskatāms. Tiklīdz būs saņemts slēdziens, atbilstoši Kārtības rullim jautājums tiks izskatīts sēdē.

Saņemts arī piecu deputātu priekšlikums - izdarīt izmaiņas darba kārtībā un Prezidijā saņemtos materiālus par ministru apstiprināšanu, tātad amatpersonu apstiprināšanu valdībā... "Lûdzam izskatīt Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu ministriem kā pirmo darba kārtības jautājumu pirms Prezidija ziņojumiem." Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad to iekļaujam pirms Prezidija ziņojumiem.

Vēl. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ernesta Jurkāna iesniegumu sakarā ar īpašu uzdevuma ministra pašvaldību lietās amata likvidēšanu: "Lûdzu atjaunot man 6.Saeimas deputāta mandātu." Priekšlikums ir iekļauts darba kārtībā kā 24.jautājums trešajā sadaļā. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas darba kārtības trešajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata sekojošus lēmuma projektus:

1. Par Ērika Zundas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

2. Par deputāta Ērika Zundas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Deputātiem iebildumu pret šādām izmaiņām darba kārtībā nav. Tātad tas ir darba kārtības 25.un 26.jautājums.

Citu priekšlikumu pagaidām Prezidijā par darba kārtības izmaiņām nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Tātad lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr.1155. Vārds Latvijas Republikas premjerministram Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (Latvijas Republikas premjerministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es lūdzu pārcelt šo jautājumu pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem.

Sēdes vadītāja. Šķēles kungs, jūs mūs nostādāt mazliet neērtā situācijā. Mēs tikko kā spriedām, vai viņu iekļaut pirms ziņojumiem vai neiekļaut. Es atvainojos, es saprotu, ka sēdes laikā var grozīt, bet mēs tikko kā...

Līdz ar to lūdzu deputātus vēlreiz pievērsties Saeimas darba kārtībai. Jūs tikko kā dzirdējāt Latvijas Republikas premjerministra lūgumu - iekļaut uzticības izteikšanu ministriem pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu, precizējiet! Vai tas ir domāts pirms saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem kā darba kārtības 18.jautājums? Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi pret premjera izteikto priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Viens runā "par", viens - "pret". Es ceru, ka visi deputāti to zina.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ja mēs gribam šo jautājumu izskatīt citā brīdī, tad mums vispirms vajadzētu nobalsot par to, ka mēs šī jautājuma izskatīšanu šobrīd pārtraucam. Mums būtu jāsaņem šāds iesniegums, jo mēs šo jautājumu jau esam sākuši izskatīt. Un, lai par to varētu runāt, es tomēr gribētu dzirdēt arī kaut kādu motivāciju, kāpēc tas būtu nepieciešams. Paldies.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, man jums mazliet jāiebilst, mēs neesam sākuši izskatīt, jo tika dots vārds premjeram, lai viņš sāktu ziņojumu par šo jautājumu. Premjers savu ziņojumu nav veicis, un līdz ar to mums arī nav par ko balsot. Mums ir tikai premjera lūgums - izmainīt darba kārtību un šo jautājumu iekļaut kā darba kārtības 18.jautājumu. Viens "pret" ir runājis. Vai "par" kāds vēlas runāt par premjera priekšlikumu? Neviens... Mauliņa kungs, deputāti runā no tribīnes, un es varu likt balsot tikai to, ko deputāts ir pateicis no tribīnes, ko ir aicinājis citiem darīt. Ja runāt neviens nevēlas, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - uzticības izteikšanu ministriem iekļaut kā darba kārtības 18.jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts. Izskatīsim kā darba kārtības 18.jautājumu.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Prēdeles, Apiņa, Nagobada un Požarnova iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu arī šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un darba lietās un krimināllietās". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.266 "Ar Vatikāna pasi ceļojošo personu bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.267 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.268 "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 17.oktobra lēmuma "Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu" atzīšanu par spēku zaudējušu". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribētu citēt Saeimas kārtības ruļļa 83.pantu, kurā ir aprakstīta tā kārtība, kādā ir tagad Saeimā sniedzami šie ziņojumi par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Tur ir teikts: "Pçc Prezidija ziņojuma atklājamas debates, kurās vārdu vispirms dod Ministru kabineta pārstāvim." Es saprotu, ka deputāti var nebūt šajās debatēs pieteikušies, bet šī 83.panta trešā daļa, ko es nupat citēju, acīmredzot tomēr uzliek par pienākumu Ministru kabineta pārstāvim par šiem noteikumiem ziņot. Jo mēs šeit šobrīd reizē ar šo nodošanu komisijām patiesībā tos akceptējam jau pirmajā lasījumā. Es domāju, ka te vajadzētu drusku citādāk šo procedūru organizēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, šoreiz ir pilnīgi brīva procedūras interpretācija no jūsu puses. Debates atklāj tikai tad, ja debatēs kāds ir pieteicies. Pantā nav teikts, ka Ministru kabinetam ir jāziņo, pirms pieņem šo lēmumu. Debates var notikt tikai tad, ja kāds ir pieteicies. Es nevaru debates atklāt, ja neviens nevēlas runāt. (Ja jūs domājat par precedentu sakarā ar Krisberga kungu, tad jāsaka, ka viņš rakstiski bija pieteicies, bet neatradās zālē.) Tādēļ šoreiz es jūsu aizrādījumu pieņemt nevaru.

Atgriežamies pie Ministru kabineta noteikumiem nr.268. Deputātiem iebildumu pret Prezidija slēdzienu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.269 "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.269 nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Lai mēs varētu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un pieņemšanu pirmajā lasījumā, mēs gribētu dabūt papildu skaidrojumu no Ministru kabineta, pretējā gadījumā mēs šo atbalstu šim likumprojektam sniegt nevaram, un tādēļ es lūdzu arī balsojumu par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Balsot par likumprojektu mēs nevaram. Mēs varam balsot tikai par Saeimas atzinumu.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Viens var runāt "par", viens - "pret". Tātad jūs runāsiet "par"? Vai jūs runāsiet par procedūru, kā jautājums virzāms tālāk? Par procedūru - kā jautājums virzāms tālāk.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Es uzskatu, ka šinī gadījumā tomēr ir jālasa Saeimas kārtības rullis, kur ir noteikts, ka Prezidijs šinī gadījumā, ja noteikumi ir pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, dod atzinumu par tālākvirzīšanu un, otrkārt, iekļauj ziņojumu par noteikumiem. Tātad ir nepieciešams ziņojums, jo šinī gadījumā šā jautājuma izskatīšana tiek pielīdzināta pirmajam lasījumam un par to mēs nevaram bez ziņojuma balsot. Es arī uzskatu, ka ziņojums ir jānoklausās. Tas apstāklis, ka neviens debatēs runāt nepiesakās, nenozīmē, ka mēs varam pieņemt lēmumu bez ziņojuma.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, precizējiet, kam jāziņo.

I.Bišers. Ir jābūt ziņojumam.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs nolasa savu atzinumu. Kam, jūsuprāt, ir jāziņo?

I.Bišers. Atzinums. Bet jābūt ir arī ziņojumam. Jāziņo ir iesniedzējam.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs uzskatāt, ka ir jābūt Ministru kabineta ziņojumam.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par to, kā jautājums virzāms tālāk.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā tās darba grupas vadītājs, kas strādāja pie grozījumiem Kārtības rullī, es varu pateikt viennozīmīgi, ka tāda doma, ka ir ziņojums tādā izpratnē kā par likumprojektu, šeit iekļauta nebija. Tik tiešām: Prezidija ziņojums - tas ir Prezidija atzinums par to, kādām komisijām nodot. Un pēc tam var tikt dots Ministru kabineta pārstāvim vārds, un tad var sākties debates, ja ir nepieciešams. Bet prasība par ziņojumu tādā izpratnē kā par likumprojektu pirmajā lasījumā, - tā šeit iekļauta nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs par Saeimas Prezidija atzinumu deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par Ministru kabineta noteikumu nr.269 nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Kuru lietu jūs vēlaties bīdīt tālāk? Es vēl neesmu nolasījusi nākamo punktu.

Par nobalsotiem jautājumiem diskusijas vairs netiek izvērstas. Lieta ir nodota komisijām, Čerāna kungs.

Un otra lieta. Deputāti runā no tribīnes.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Ja jūs vēlaties, nosauciet tikai konkrētu jautājumu, par kuru jūs runāsiet.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kāds ir šim likumprojektam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, es esmu spiesta jūs vēlreiz aicināt tribīnē, lai jūs precizētu savu domu, ko jūs gribat teikt.

K.Čerāns. Šie Ministru kabineta noteikumi šobrīd ir uzskatāmi par pieņemtiem pirmajā lasījumā. Man ir jautājums: līdz kuram datumam ir jāiesniedz priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu? Paldies.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, vai jūs, lūdzu, esat izlasījis Saeimas Prezidija atzinumu, par kuru tikko kā Saeima nobalsoja? Es ceru, ka pārtraukumā, kas tūlīt būs, deputāti uzmanīgi izlasīs, par ko balso, un pēc tam nāks tribīnē un lūgs jautājuma izvirzīšanu tālāk apspriest.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Pirms Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Paziņojums.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Juridiskās komisijas locekļus pulcēties uz komisijas sēdi pulksten 15.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Man jāatvainojas. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai par grozījumiem Pašvaldību vēlēšanu likumā ir nevis 8.augusts, bet 15.augusts. Es lūdzu atvainot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Požarnovam - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisiju lūdzu pārtraukumā sapulcēties komisijas telpā uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents Balodis, Ludmila Kuprijanova, Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt Prezidija ziņojumus. Čerāna kungs, vai jums pēc pārtraukuma, iepazīstoties ar Kārtības rulli, ir vēl priekšlikumi par darba kārtības 12. jautājumu?

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Es esmu ļoti labi iepazinies ar Kārtības rulli un zinu, ka, ja likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā, tādā gadījumā ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Un, Čerāna kungs, to nosaka nevis Prezidijs, bet kas?

K.Čerāns. Šis termiņš ir jānosaka atbildīgajai komisijai, bet Prezidijam ir jāaicina atbildīgās komisijas pārstāvis tribīnē šo termiņu nosaukt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, atbildīgā komisija, nosakiet termiņu priekšlikumu iesniegšanai par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu! Lūdzu komisijas pārstāvi! Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tātad - ko mums vajag? Noteikt datumu?

Sēdes vadītāja. Kārtības ruļļa 90. panta trešā daļa nosaka: "Ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām." Deputāti lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim konkrētajam likumprojektam.

E.Bāns. Tātad - tās dienas, kas ir paredzētas.

Sēdes vadītāja. Nu, Bāna kungs! Kārtība ir tāda, ka jānosauc datums, līdz kuram priekšlikumi ir iesniedzami, nevis tās dienas, kas ir paredzētas iesniegšanai.

E.Bāns. Līdz 20. augustam.

Sēdes vadītāja. Tātad 20. augusts. Jā, tas ietilpst šinīs 15 dienās. 20. augusts. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav?

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 270 "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 270 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nav par jaunu... Ja jūs vēlaties, tad pieprasiet, lai to nosauc. Lūdzu! Deputāti vēlas, lai nosauc priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es atvainojos. Šeit nav nekāda deputātu vēlēšanās vai nevēlēšanās, bet šis termiņš ir jānosauc attiecībā uz visiem šiem noteikumiem. Un tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju pēc katru šādu Satversmes 81. panta kārtībā pieņemto noteikumu pieņemšanas aicināt komisijas pārstāvi nosaukt šo datumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Redziet, mēs varam strīdēties, vai ir jānosauc vai nav. Tas nav rakstīts Kārtības rullī, ka ir jānosauc.

Lūdzu! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par to, kā jautājums virzāms tālāk.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot man daļēji jāuzņemas vaina, ka Kārtības rullī tas nav skaidri un gaiši atrunāts un pateikts, bet, pēc loģikas, ja mēs esam... Pirmo reizi mums praksē tagad parādās tas, ka tad, ja Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi tiek nodoti komisijām, tiek uzskatīts, ka tie ir nodoti jeb pieņemti pirmajā lasījumā. Pēc pirmā lasījuma, kā Kārtības rullis tālāk pasaka, ir jābūt konkrētam priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Termiņu nosaka, protams, nevis Prezidijs, bet atbildīgā komisija. Šinī gadījumā acīmredzot varbūt vajadzēs mums papildināt Kārtības rulli, lai tas būtu skaidri un gaiši ierakstīts, bet es aicinātu cienījamo Prezidiju katrā gadījumā, tiklīdz tiek pieņemts lēmums par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, tūlīt aicināt tribīnē atbildīgo komisiju, lai noteiktu konkrētu termiņu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 5 dienām un garāks par 15 dienām. Tas ir Kārtības rullī ierakstīts. Bet loģika to prasa obligāti, jo kādā veidā tad deputāti uzzinās, līdz kuram datumam ir jāiesniedz šie priekšlikumi?

Sēdes vadītāja. Paldies Endziņa kungam par atzinumu, ka Kārtības rullis ļauj to interpretēt dažādi, bet skaidrojumu, kā tas ir bijis domāts... Līdz ar to, ja deputātiem nav iebildumu pret to, ko teica Endziņa kungs, mēs atgriežamies pie darba kārtības 9. jautājuma tikai vienā aspektā - nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja un Saeimas deputāti! Šeit ir zināma neizpratne, jo tikai šodien, šajā mirklī, nododam Tautsaimniecības komisijai šos likumprojektus. Tautsaimniecības komisija nav apspriedusies, Tautsaimniecības komisijai nebija iespēju izvirzīt atbildīgo par šo likumprojektu, un mēs nevaram tā uzreiz, pēkšņi, izdomāt datumu, līdz kuram iesniegt priekšlikumus, jo nezinām šā likumprojekta sarežģītības pakāpi. Es domāju, ja neviens deputāts nepieprasa šo termiņu, kā to darīja Čerāna kungs, tad nevajadzētu visos gadījumos noteikt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze! Galīgais termiņš - 15 dienas - ir noteikts Kārtības rullī. Jūs nemaz nevarat izvēlēties vairāk dienu, jo Kārtības rullis jūs ierobežo - priekšlikumi ir iesniedzami 15 dienās. Jūs varat prasīt mazāk dienu, bet vairāk jūs nevarat prasīt - arī tad, ja jums ir galīga neizpratne.

A.Seile. Jā, protams. Un tāpēc, ja nav nekādu citu ierosinājumu vai pieprasījumu, ir nosakāmas šīs 15 dienas, kuru laikā tiek iesniegti priekšlikumi. Un tas arī ir viss. Nevajag nekādu atsevišķu lēmumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Tātad, kā es saprotu, jūs ierosināt attiecībā uz visiem tiem likumprojektiem, izņemot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"", kuram noteica 20. augustu, - attiecībā uz visiem tiem (tātad noteikumiem nr. 266, 267, 268) noteikt 15 dienas, tas ir, 23. augustu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu termiņu?

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man nav principiālu iebildumu pret kolēģes Seiles teikto. Es domāju, ka viņa apzinās, ka viņa to teica kā deputāte, nevis komisijas vārdā, jo diez vai komisija par to ir lēmusi. Un es arī saku tagad kā deputāts, nevis Juridiskās komisijas vārdā: taču es domāju, ka jādod ir iespēja šajā gadījumā arī komisijai izteikt savu viedokli un, ja komisija vēlas īsāku laika periodu, kas būtu šo 5 dienu ietvaros, tad tai ir tiesības to noteikt īsāku. Ja komisija to nepieprasa, tad spēkā paliek tas, ko ieteica Seiles kundze.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Par Kārtības ruļļa piemērošanu.

G.Valdmanis ( Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Mums laikam ir drusku apjukums uznācis sakarā ar jauno Kārtības rulli un varbūt citu iemeslu dēļ arī. Publicētajā šodienas darba kārtībā bija 18. punkts - par bankas "Baltija" lietām un par abu šo Latvijas Bankas ierēdņu atstādināšanu no amata. Tas bija patstāvīgais priekšlikums. Nolēma, ka uz to tomēr ir attiecināms kāds cits pants. Un tanī pantā sacīts, ka tad, ja prasa demisiju no tādiem ierēdņiem, kas nav citos pantos minēti, - ka tad Prezidijam ir šis iesniegums tūlīt jānodod atbildīgajai komisijai, un komisijai 15 dienu laikā (tas ir, 15 dienās, skaitot no 9.jūlija) bija tas jautājums jānodod atpakaļ Saeimai. Ir pagājis mēnesis. Finansu komisija to jautājumu pat nav skatījusi. Šitā patvaļība, es to tā sauktu, mūsu demokrātijā... Man nāk prātā, ka arī tad, kad bija runa par Kiršteina kunga statusu Eiropas parlamentā... tad, kad bija runa par manu statusu, tad neatļāva to lietu atlikt, līdz kamēr es būšu klāt, bet tad nolēma, ka jāgaida, kamēr Kiršteina kungs būs klāt. Tagad ir pagājuši jau 3 mēneši, Kiršteina kungs tur ir bijis un nav bijis, bet tas jautājums netiek pacelts. Es domāju, ka mums visiem ir jācenšas kārtīgāk strādāt, jo daži tie jautājumi tomēr ir vismaz dažiem deputātiem svarīgi un daži ir ļoti svarīgi tautai. Un šitā spēlēšanās ar likumiem, ar jaunajiem Kārtības ruļļiem... un viņu ievēro tikai tā, kā grib... tas, manuprāt, nav pieļaujams, un es to norādu Prezidijam, un es ceru, ka Finansu komisija ātri izskatīs to jautājumu par Latvijas Banku, ne vairs 15 dienās... 15 dienās, skaitot no 9. jūlija, nevis no 8. augusta. Un, ja kāds kur ir vainīgs, tad lai viņš atvainojas Saeimai par nepareizu rīkošanos.

Sēdes vadītāja. Debates ir izbeigtas. Tātad vēlreiz atgriežamies pie darba kārtības 9. punkta. Jautājums Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai: vai ir iebildumi pret 23. augustu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nav iebildumu.

Nākamais - Ministru kabineta noteikumi nr. 267. Juridiskā komisija. Vai ir iebildumi pret 23. augustu? Nav.

Ministru kabineta noteikumi nr. 267 - "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"".

J.Kaksītis. Es aicinātu noteikt tomēr īsāku laika periodu - 15. augustu.

Sēdes vadītāja. 15. augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav. 15. augusts.

Ministru kabineta noteikumi nr. 268 "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija ..." - un tā tālāk, kā tekstā. Likumprojekts tātad tiek nodots atbildīgajai komisijai - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. 23. augusts. Vai ir citi priekšlikumi un iebildumi? Nav.

Un attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem nr. 269. - "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" mēs jau noteicām 20. augustu.

Tālāk. Deputātiem nebija iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu par Ministru kabineta noteikumiem nr. 270 - "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Lūdzu atbildīgo komisiju - Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju - izteikt priekšlikumu par datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi! 23. augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju nr. 2/96 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4. pantā un A protokolā"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Lūdzu Ārlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu. Iebildumi? Atklājam debates. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Mūsu tautai jau ir uzlikta smaga cilpa ražošanas vietā. Ražošana ir iznīcināta rūpniecībā, un tagad taisās iznīcināt lauksaimniecību. Parādās speciāli idiotismi: saka, ka mums tas ir treniņš, ka mēs iemācīsimies, kā pielāgoties agrokultūras produktiem Eiropā, un sāksim ar to, ka mēs pielāgosimies Baltijā. Es jums pateikšu, ka Baltijā mēs neatradīsim to "nišu", ko mēs gribēsim atrast Eiropā, un ka konkrētā situācija būs pilnīgi citāda. Latviešu zemniekiem un latviešu lauku produktu ražotājiem ir ar nevienlīdzīgiem noteikumiem jāiet sacensties ar Lietuvu un Igauniju. Lietuvā netrūkst jaudas, lai pilnīgi iznīcinātu, pilnīgi apkalpotu Latvijas tirgu. Un šitā nodevība, nodevība pret tautu (to citādi nevar saukt, jo mūsu pamattauta ir laukos), ko mums tagad mēģina uzspiest steidzamā kārtībā, nav pieņemama. Tā nav nododama nekādai komisijai, tas absolūtais idiotisms ir jāatstumj, cik ātri vien var. Kamēr nebūs līdzīgi "spēles likumi", mēs neiesim nodot mūsu lauku ražotājus konkurences cīņā ar tādām zemēm, kurām nav taxes - šo nodokļu. Un mums uzspieda to pieņemt. Tur gandrīz visi produkti 20-30% lētāki. Es nesaprotu, vai mums nav kaut kāda sirdsapziņa! Tie cilvēki, kas dzīvo un strādā laukos, tie ir cilvēki, un mēs viņiem atņemsim darbaspēju. Kāda taisnība, kāda loģika tur ir?

O, tad nāk vēl viens, nu, speciāls idiotisms: "Â, bet būs lētāka prece!" Pirmkārt, neticu, ka būs lētāka prece, jo tas, kas nonāks veikalā, nebūs cenots tikai no izmaksas. Bet kā tad mums radīsies tā pirktspēja, ja mēs paši kaut ko neražosim? Mīļie draugi, mums tā "cilpa" ir uzlikta. Tie paši cilvēki, kas Ģēģera laikā laukus mēģināja iznīcināt, tagad mums liek spert pirmo soli, lai mēs iznīcinām Latvijas pamatnāciju laukos. Un es jums saku, ka es balsošu pret, es darīšu visu, pat nākšu skrandās uz Saeimu, darīšu vēl kaut ko citu dramatiskāku, ko varēšu izdomāt, lai šitam idiotismam, šitai nodevībai pret tautu, stātos pretī, jo, mīļie draugi, mums ir katram tikai viena dzīvība, bet laukos dzīvo mūsu tauta, kādi 800 000 no viņiem, kas aizies ekonomiskā ziņā bojā, ja mēs atļausim šitādu muļķību mums uzspiest. Klausieties ar sirdi, klausieties jūsu senčos! Vai mēs drīkstam šitādu tautas nodevību nodot kādai komisijai? Un tad vēl: mums ir noliegts kaut kādus pantus mainīt tanī likumprojektā, kas ir jau parakstīts, mēs nedrīkstam to mainīt, mēs nedrīkstam nekādu fiskālu vai citādu politiku ieviest, lai atvieglinātu mūsu stāvokli kompetīcijā ar citām valstīm. Tā ir tāda "cilpa": ja mēs to sev uzliekam, tad jāsaka sveikas latviešu tautai. Es atbraucu šeit mēģināt kaut ko labu darīt, nevis lai piedalītos tādā lietā. Es nezinu, kas mums ir jādara, cik smagi mums ir tam jāpretojas vai jāsauc nākt ar dakšām uz parlamentu, cik skaļi, cik mums auss klausules Šķēles kungam ir jādāvina, lai viņš sāk klausīties tautā. Bet, mīļie kungi, šitā ir "nâves cilpa" mūsu pamattautai, un, ja mēs to pieņemam, tad... nu, tad man ir baigi žēl. Un tad varbūt es būšu "pçdējais mohikānis", bet kaut kā mums ir šeit jācīnās, es nezinu, kā. Spiediet visas balsošanas pogas, kas ir tur, kur kāds cits nav! Mēs nedrīkstam šito likumu, šito projektēto līgumu starp Baltijas valstīm, uzskatīt kā nopietnu. Tā ir pilnīgi skaidra "cilpas" uzlikšana tautai, tur nekāda labuma nav, tā nekāda sagatavošanās Eiropas tirgum nav. Tas viss ir maldi un meli. Kāds baigi grib šo tautu iznīcināt un to dara efektīvāk, nekā Staļins to kādreiz būtu darījis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, atļaujiet man izteikt jums aizrādījumu par apzīmējumiem "idiotisms" un "absolūtais idiotisms". Es domāju, ka Saeimas deputātam nebūtu jālieto šie vārdi, ja viņš grib raksturot likumprojektus un Saeimas darbību.

Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā kā nupat Saeimas priekšsēdētāja aizliedza lietot dažus vārdus, tad es viņus nelietošu, bet tie, kuri ir dzīvojuši Padomju Savienībā - un daudziem ir bijusi šā laime (pēdiņās) tur atrasties -, atceras nu jau hrestomātisko teicienu: "Ðo grāmatu es neesmu lasījis, bet pateikšu..." Cienījamie kolēģi, ja arī šis dokuments būtu tāds, kā to raksturo Valdmaņa kungs, viņu nelasījis, tad viņu tomēr vajadzētu nodot komisijām un vispusīgi izskatīt. Man gan ir citas domas par šo dokumentu, arī par šo pamatdokumentu, ko šodien, starp citu, jau pozitīvi izskatīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, viņi būtu jāizskata abi vienā reizē. Ārlietu komisija ir atbildīgā, bet mēs absolūti neuzskatām sevi par pašiem gudrākajiem un lielākajiem speciālistiem, tāpēc gribu pateikt, ka pirmdien sanāks kopēja sēde, kurā piedalīsies Eiropas lietu komisija, kurā, kā jūs zināt, ir vairāk nekā 20 cilvēku no visām frakcijām, Tautsaimniecības komisija, kas varēs no tautsaimniecības viedokļa to izvērtēt, un, protams, Ārlietu komisija. Uz šo sēdi ir uzlūgts arī personīgi Šķēles kungs, tāpat ārlietu ministrs un visi pārējie ministri, kas ir saistīti ar šīm lietām. Lauksaimniecības ministrs, starp citu, ir no Latvijas Vienības partijas. Visi viņi būs klāt, mēs nopietni runāsim par nopietnām lietām, bet es negribētu, lai viens otru tur apvainotu. Tikpat labi, Valdmaņa kungs, es varētu apvainot kādu, kas negrib, teiksim, Baltijas ekonomisko vienotību, ka viņš grib atgriezties Padomju Savienībā, un tad sākt stāstīt par vilcieniem, kas ripo uz Austrumiem, un visu pārējo. Es atvainojos, tā ir pilnīgi nenopietna attieksme pret mūsu pamatdarbu likumdošanā. Un var patikt Šķēles kunga uzruna vakar vai nepatikt, bet ir jābūt nopietnai attieksmei pret likumdošanas procesu, kas ir pamats mūsu darbam. Man liekas, ka to nu vajadzētu... Es atvainojos, Valdmaņa kungs, jūs esat mans kolēģis Ārlietu komisijā, un to nu vajadzētu saprast. Es aicinu nodot šo dokumentu komisijām un to tiešām ļoti nopietni izskatīt, visu izvērtēt, kā jūs teicāt, Valdmaņa kungs, bet nevajag izdarīt secinājumus, pirms ar šo dokumentu nav iepazinušies cilvēki. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju nr.2/96 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4.pantā un A protokolā"", par šī dokumenta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūgums deputātiem balsošanas laikā nekavēt Saeimas sekretariātu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Deputātiem lūdzu uzmanību: termiņš priekšlikumiem nav jānosauc, jo tie vairs nav Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par izmaiņām likumā "Valsts budžets 1996.gadam"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jirgena, Straumes, Dobeļa un Čerāna iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Pirms tam tikai pasakiet, vai jūs runāsit "par" vai "pret".

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Es šoreiz runāšu kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Godātie kolēģi, mēs nevaram izskatīt šo likumprojektu šodien un šajā brīdī, jo neesam saņēmuši Finansu ministrijas atzinumu. Likums par budžetu pieprasa, ka, pirms tiek atvērts budžets, ko šis likumprojekts pieprasa, ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam. Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu šajā brīdī noņemt no darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. "Par"?

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Iznāk tāda absurda situācija, ka izpildvara mums diktē, kas mums jādara. Es neatsaukšos uz to, ko valdības vadītājs solīja, - ka korekcijas valsts budžetā 1996.gadam taps izdarītas maija mēnesī. Pašreiz ir augusts, un mēs paši redzam, esam liecinieki tam, kādā veidā valsts budžets tapa lietots tajā pašā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur nelietderīgi... Paldies Dievam, ka to Ministru prezidents apturēja, citādi 350 000 būtu aizgājuši ministrijas ēkas remontam, bet tajā pašā laikā vesela rinda slimnīcu paliek neremontēta. Ir problēmas ar narkoloģisko slimnieku pārvietošanu no 7.slimnīcas uz jaunajām telpām bijušajā Kara hospitālī. Viņš agri vai vēlu būs jāver vaļā. Mēs esam likumdevēji, un tas absurdais iestrādājums, ka mums ir jāprasa Finansu ministrijas atzinums un atļaujas, lai mēs grozītu likumu, ir tiešām nejēdzīgs un absurds. Viņi var sniegt likumu izmaiņas, un viņiem nav jāprasa nekādas komisijas atzinums vai lēmums. Komisija viņu izskata, atzīst vai neatzīst par derīgu un liek Saeimā uz balsošanu. Tādēļ es lūgtu visus deputātus tomēr nobalsot par to, lai šo likumprojektu izskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, vai jūs par to, kā jautājums būtu virzāms tālāk? Jā, skaidrs! Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir ļoti, tā sacīt, nepatīkami, bet man ir jāpaziņo, ka es vakar piedalījos apspriedē, kur mēs saņēmām precīzu informāciju par to, kas notiks ar attiecīgajiem līdzekļiem, un bija šī savstarpējā mutiskā vienošanās par to, ka ir nepieciešams pie šī jautājuma tālāk piestrādāt. Neņemiet ļaunā, bet es savu parakstu atsaucu un atņemu jums šīs iespējas par to balsot.

Sēdes vadītāja. Tā kā zem likumprojekta paliek četri paraksti, viņš tālāk nav izskatāms.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežu delimitāciju Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par valsts robežas šķērsošanas vietām". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Līdz ar to Saeimas Prezidija ziņojumi ir izskatīti.

Godātie kolēģi! Atbilstoši mūsu pašu balsojumam par tālāko Saeimas sēdes darba kārtību izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu kultūras ministram Rihardam Pīkam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Ministru prezidenta biedram Anatolijam Gorbunovam, pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ernestam Jurkānam, valsts ministram Ekonomikas ministrijā Jurim Dzenim, vides valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Indulim Emsim. Debatēs Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātais Ministru prezident! Godātie deputāti! Tautas kustība "Latvijai" ar gandarījumu ir uztvērusi Andra Šķēles veiktās Ministru kabineta personāla reformas tajā aspektā, ka Ministru prezidenta biedra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā vairs nav politiski bankrotējušā Māra Gaiļa. Gribu atgādināt, ka Tautas kustība "Latvijai", sniedzot plašu un konkrētu argumentāciju, šā ministra demisiju prasīja jau vairāk nekā pirms diviem mēnešiem. Balsojums par neuzticības izteikšanu Mārim Gailim Saeimā pēc mūsu iniciatīvas notika šā gada 30.maijā. Toreiz gan šo demisijas nepieciešamību atbalstīja tikai 24 deputāti, bet visas valdošās partijas bija vienotas savā cinismā, un kopā 52 deputāti balsoja vai nu "pret", vai "atturas". Mēs esam ļoti priecīgi, ka vismaz šajā ziņā Andris Šķēle ir izrādījies politiski tālredzīgāks nekā vairākums Saeimas deputātu. Kaut arī ar kavēšanos, viņš ir radis iespēju apmierināt mūsu prasību par Gaiļa kunga demisiju un mīļi palūdzis viņu labprātīgi aiziet. Mēs redzēsim, protams, vai šai aiziešanai sekos arī Māra Gaiļa politiķa gaitās sastrādātā analīze, ja nepieciešams, nododot materiālus par viņa darbību Prokuratūrai un tiesu iestādēm. Tomēr gribu uzsvērt, ka, neatkarīgi no turpmākā vērtējuma, politiskā atbildība par Māra Gaiļa darbību gulstas arī uz visu "Latvijas ceļu". Es ļoti ceru, ka tautai šajā ziņā nebūs īsa atmiņa nākotnē.

Tāpat kustība "Latvijai" var arī tikai apsveikt Kažas kunga aiziešanu no valdības. Ar Kažas kungu mēs gan vēl īsti nepaspējām uzsākt patiesu dialogu par personisko un valstisko interešu savstarpējām attiecībām valsts pārvaldē.

Tomēr, neskatoties uz šīm atsevišķajām pozitīvajām izmaiņām un arī Šķēles kunga teiktajiem skaistajiem vārdiem Latvijas televīzijā, mēs nevaram būt citādi, kā vien stingri savā nostājā nesniegt savu politisko atbalstu šai uzpūstajai un arī haotiskajai valdībai kopumā.

Ar vārdiem vien tautu nepabarosi. Cilvēkiem nav ko ēst jau šodien, cilvēkiem zāles ir vajadzīgas jau šodien, un cilvēki arī nevar nodrošināt bērniem pienācīgu izglītību jau šodien. Šī valdība vēl nav izdarījusi praktiski neko reālu tautas dzīves apstākļu uzlabošanai, bet ir rūpējusies galvenokārt tikai par savas elitārās sfēras interešu apmierināšanu, turpinot iepriekšējo valdību prettautisko politiku. Uz ko gan citu varētu būt vērsta, piemēram, nelikumību veicinošas vides radīšana Rīgas tirdzniecības brīvostā? Tāpat arī tie jautājumi, kurus mēs uzdevām Mārim Gailim par valsts reģionālās politikas neesamību un katastrofālo bezdarba līmeni atsevišķos rajonos, sevišķi Latgalē, ir spēkā vēl joprojām. Tagad uz tiem ir jāatbild Šķēles kungam, bet nākotnē būs jāatbild Gorbunova kungam, ja viņu ministra amatā Saeima šodien apstiprinās.

Mums nevar būt pieņemama valdības un valdošo politiķu impotentā politika izglītības jomā un norobežošanās no nepieciešamības uzlabot skolotāju darba un dzīves apstākļus.

Mums nevar būt arī pieņemama pašreizējā labklājības ministra, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvja Vladimira Makarova rīcība, kas vairāk izpaužas bezdarbībā nekā konkrētā darbībā. Kāds ir tas dzīves minimums pensionāriem? Kur ir tieši sociālā palīdzība trūkumcietējiem, kam šobrīd klājas visgrūtāk? Politiskajai elitei tas nepatiks, bet tas bija tieši Joahims Zīgerists, kas piedāvāja konkrētu programmu, pilnīgi konkrētus pasākumus, lai palīdzētu tiem, kam klājas visgrūtāk. Tas nav visaptverošs atrisinājums, bet tas ir tas, kas obligāti ir jāveic liberālo reformu laikā. Taču valdošā elite ir par lepnu, un tā nenolaidīsies līdz vienkārši cilvēcīgam līmenim.

Šķēles kungs savā televīzijas runā teica, ka ieņēmumi budžetā šogad ir lielāki, nekā plānots. Bet es gribu atgādināt šeit savu viedokli, ko paudu jau budžeta apspriešanas laikā šā gada februārī. Proti, ka budžeta ieņēmumu daļa ir noteikta noziedzīgi zemā līmenī, un toreiz ciniski tika noraidīti visi frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, kas paredzēja uzlikt valdībai politisku atbildību par šīs ieņēmumu daļas sakārtošanu. Gribu atzīmēt, ka tas, kas šobrīd ir izdarīts, tas var izskatīties it kā labi, bet tikai uz šī bezgalīgi negatīvā fona, kas ir nofiksēts likumā. Patiesībā tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar to, kas būtu bijis jāizdara.

Mums arī nevar būt pieņemama informācijas slēpšana no tautas par budžeta līdzekļu izlietojumu. Mēs šajā sakarā mēģinājām virzīt pieprasījumu Saeimas sēdē, bet diemžēl Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Un vēl par Eiropas tipa sabiedrību. Šķēles kungs, jums derēja zināt gan, ka tā ir sabiedrība, kurā nevalda mežonīgais liberālisms un kurā sabiedrības dzīves pamatā tiek likta cilvēku savstarpējā solidaritāte, kur cilvēki iegūst sociālo aizstāvību, kur valdības un visu politisko partiju cilvēku pienākums ir neizvairīties no dzīves pabērnu problēmu tiešas un atklātas risināšanas. Eiropas tipa sabiedrībā cilvēki par noziegumiem saņem pelnīto sodu neatkarīgi no tā, vai viņi ir bagāti vai nabagi. Un nekādā gadījumā nav tā, ka tiek bargi sodīti santīmu zagļi, bet miljonu zagļi tiek sveikā cauri nesodīti un smejas par tautu.

Eiropas tipa sabiedrībā tiek augstu vērtētas cilvēktiesības. Eiropas tipa sabiedrībā īpašums uzliek saistības un tas ir jāizmanto vispārības labā. Eiropas tipa sabiedrībā arī lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem, kas ir ieguvuši un izmanto dominējošo stāvokli tirgū, ir jāmaksā līdz 10% no gada apgrozījuma vēl papildus valsts budžetā soda nauda par šī dominējošā stāvokļa izmantošanu. Tādējādi mēs nevaram sniegt politisku atbalstu šai valdībai, un, arī skatoties uz šodien apstiprināšanai piedāvāto ministru kandidatūrām, tās nepavisam nepārliecina par valdības vadītāju vārdos pausto apņēmību veikt pārkārtojumus, no kuriem tautai būs kāds labums.

Piemēram, mums tiek piedāvāts apstiprināšanai vides valsts ministra kandidāts Emša kungs, kurš acīmredzot ne bez iemesla no rīta bija aizmirsts, un tas arī bija par iemeslu šā jautājuma pārlikšanai uz vēlāku laiku. Emša kungs jau ar savu līdzšinējo darbību ir paspējis kļūt vairāk nekā bēdīgi slavens. Vispirmām kārtām jau sakarā ar bīstamo atkritumu saimniecības izvēršanu Latvijā. Īstenojot šo bīstamo atkritumu saimniecības izvēršanas projektus, valdošās aprindas cenšas realizēt savas intereses, pat nemēģinot solidāri rēķināties ar vietējo iedzīvotāju interesēm uz vietas, kur šie atkritumi tiek glabāti. Konkrēti runa ir par Dobeles rajona Gārdeni. Ir taču jāsaprot, ka iedzīvotājiem pienākas kompensācija par zemes vērtības krišanos novietnes tuvumā, kas neapšaubāmi būs, pat tad, ja arī no novietnes netiktu neizskalotas, ne arī pieliktas ķimikālijas. Tāpat kompensācija ir vajadzīga par psiholoģisko kaitējumu, kas tiek nodarīts iedzīvotājiem, un arī par tiešo veselības kaitējumu, kas var rasties tur arī mazvarbūtīgajā gadījumā, ja ķīmiskās vielas tiešām noplūst. Valdošās aprindas un Emša kungs par šiem jautājumiem nav domājis neko.

Vēl vairāk. Godātie deputāti, vai jūs zināt, ka Emša kungs melo? Jūs varat par to pārliecināties paši, jo Dobeles rajona laikrakstā "Zemgale" 2.aprīlī Emša kungs apgalvo, ka šajā noliktavā Dobeles rajona Auru pagasta Gardenē, par ko mums ir bijusi jau vairākkārt runa Saeimas sēdēs, ka tur, šajā novietnē, tiks glabātas lauksaimniecībai nederīgās ķimikālijas un ka citu bīstamo atkritumu transportēšana uz Dobeli netiek plānota. Bet mums ir jāņem vērā, ka šo lauksaimniecības pesticīdu apjoms vispār Latvijā, pēc valdības dotajiem datiem, ir 1 400 kubikmetru, no kuriem apmēram 850 kubimetru tika izvietoti daudzmaz drošās vietās. Pāri paliek apmēram 550 kubikmetru. Izbijušais ministrs Gaiļa kungs vēstulē Saeimas deputātiem savulaik apgalvoja, ka novietnes jauda būs ap 1000 kubikmetriem. Tomēr, apmeklējot šo objektu uz vietas, patiesība parādās pavisam cita. Konstrukciju tilpums, kas paredzēts šai novietnei, ir nevis 1000 kubikmetru, bet 30 000. Un, ja no tā aktīvi izmanto kaut vai pusi, tad jau ir acīm redzami skaidrs, ka šī novietne tiks izmantota principā citiem mērķiem, nevis tiem, kas tika pasniegti sabiedrībai. Es domāju, ka katrs deputāts uztrauktos, ja šāda amatpersonu patvaļa notiktu viņa mājas tiešā tuvumā. Tādējādi informācija par novietnes celtniecību lauksaimniecības pesticīdu novietošanai ir meli. Turklāt tie ir meli tādā jautājumā, no kura ir atkarīga daudzu cilvēku dzīves kvalitāte, tie ir meli, ļoti iespējams, ka savtīgos nolūkos, lai visciniskākajā veidā iedzīvotos uz tautas rēķina.

Es domāju, ka mēs šeit nevaram balsot par Emša kunga atkārtotu apstiprināšanu šajā amatā, kamēr viņš nav sniedzis detalizētu paskaidrojumu par savu iepriekšējo darbību, precīzi pateicis, kādi bīstamie atkritumi šajā novietnē tiks glabāti, jo skaidrs ir arī tas, ka citi bīstamie atkritumi var būt veselībai nesalīdzināmi kaitīgāki par nelikvidiem lauksaimniecības pesticīdiem.

Tālāk tiek runāts arī par novietnes privatizācijas iespēju. Nav izslēdzama tāda shēma, ka tagad, piesaistot Rietumu palīdzību, tiks veikti celtniecības darbi, bet pēc tam notiks privatizācija, lai maksu par atkritumu pieņemšanu varētu bāzt kādā privātā kabatā. Un pēc tam, kad novietne būs pilna, to varēs atstāt likteņa un pašvaldības ziņā.

Ir arī vēl citas pazīmes, kas liecina par liela mēroga afēru šajā projektā, un cilvēki tieši uz vietas, Gārdenē, ir ļoti pamatīgi uztraukušies par to. Cilvēki pamatoti norāda, ka šim projektam nav nepieciešamā pamatojuma, ka nav veikta neatkarīga zinātniskā ekspertīze.

Visam tam klāt vēl nāk likumprojekts, kas atļauj Latvijai vajadzības gadījumā importēt bīstamos atkritumus no Lietuvas un Igaunijas. Ko darīsim, lai novērstu tranzīta iespējas caur šīm valstīm, kādā veidā paredzēsim izcelsmes sertifikātus šiem bīstamajiem atkritumiem šajās valstīs? Tiešām, negribas ticēt, ka mēs būtu gatavi vides valsts ministra un Latvijas Zaļās partijas vadībā Latviju pārvērst par Eiropas atkritumu izgāztuvi. Šeit ir vajadzīgas pilnīgi konkrētas atbildes.

Tālāk. Ir grūti iedomāties, kā deputāti šodien varēs nobalsot par pašvaldību lietu valsts ministra kandidātu Ernestu Jurkāna kungu, zinot par visiem tiem pārmetumiem, kas ir bijuši par viņa likumu pārkāpumiem, esot Rēzeknes mēra amatā. Vismaz dīvaini ir arī ministra kandidāta apgalvojumi, ka likumu pārkāpt drīkst, kā arī presei paustais viņa uzskats, ka pārmetumi par likumu pārkāpumiem viņa iepriekšējā darbībā vairs nav izvirzāmi, sākot ar to brīdi, kad viņš izbeidz savu atrašanos interešu konflikta situācijā.

Varu atgādināt deputātiem arī 1996.gada aprīlī Latvijas pašvaldību sapulcē notikušo, kad tās dalībnieku vairākums no praktiski visām Latvijas pašvaldībām izteica nepārprotamu atbalstu idejai par Jurkāna kunga demisijas nepieciešamību. Un šeit motivācija ir saistīta ar Jurkāna kunga lomu pašvaldību reformas procesā, par ko mums vēl acīmredzot būs plašas diskusijas nākotnē. Kopumā, ņemot vērā visus manis izteiktos argumentus, es aicinu deputātus neatbalstīt šo Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekts ir izstrādāts Latvijas Republikas Saeimā. Ministru kabinets ir iesniedzis citu dokumentu. Paldies. Turpinām debates.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nevaru spriest par ministra impotenci, bet es gribētu uzticēties kustībai "Latvijai", ka viņi šajā lietā ir zinoši cilvēki. Protams, ir iespējams, ka Šķēles kungs dos skaidrojumu arī šajā jautājumā.

Tomēr mani daudz vairāk satrauc nevis ministru spējas, bet gan šo ministru programmas, jo pagājušajā reizē, kad mēs apstiprinājām Ministru kabinetu, izrādījās tā, ka Šķēles kungs teica: "Jûs par šiem cilvēkiem balsojiet, es par viņiem uzņemos atbildību." Tātad jūs uzņēmāties atbildību arī par Gaiļa kungu. Un tagad, ja arī nākošie ministri atkal izrādīsies kaut kādā veidā nespējīgi, kurš uzņemsies atbildību? Jo iznāk tā: ja jūs atbildību daļēji neuzņematies, tad to uzņemas vai nu Saeima, vai kāds cits? Varbūt neviens neuzņemas mūsu valstī atbildību? Un tāpēc personīgi es lūgtu, ja tas, protams, ir iespējams, lai Šķēles kungs nerunā pusstundu vai stundu, kā reizēm mūsu ministriem un premjerministriem patīk darīt, bet varbūt lai dod vārdu katram ministra kandidātam pa 5 minūtēm. Mani interesētu viņu konkrētās programmas, jo man visi šie cilvēki ir pietiekami simpātiski kā cilvēki, bet mani viņi interesē kā ministri. Mani interesē, teiksim, Pīka kunga programma, vai viņš plāno beidzot pārdot to Nacionālo operu vai ne vai paņemt kādu "kukuli". Ja ņemtu, tad kādā apmērā. Jābūt taču visam skaidram un konstruktīvam.

Tāpat mani interesētu arī Gorbunova kunga atbilde. Kāds būs jautājums: vai notiks kārtējo reizi atkal ministriju telpu remonts vai nenotiks? Un, ja notiks, tad kuru telpu remonts? Ja ne, tad vēlētos zināt, vai tālāk turpināsies pašvaldību reforma vai neturpināsies. Un diez vai šinī gadījumā mums noderēs šis kopus saraksts, kāds bija krieviem savā laikā, šis jēdziens "spiskom galasujet". Te arī Šķēles kungs mums piedāvā par sarakstu balsot, par visiem kopā, jo tur ir labi cilvēki. Es jau nesaku, ka viņi ir slikti, bet es tomēr lūgtu, lai šie cilvēki katrs uzstātos ar savu programmu, un tad mēs individuāli par katru arī varētu balsot. Un tas būtu visloģiskākais solis, jo tad mēs arī izteiktu savu attieksmi pret šo cilvēku programmām, nevis pret kārtējo, teiksim, Šķēles kunga sava veida bezatbildību, jo, protams, pēc tam mums nebūs neviena, no kā prasīt atbildi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es ceru, ka jūsu norādījums uz to, lai deputāti stāsta, kādus kukuļus ņems, ir joks.

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz sanāk tāda jocīga situācija, jo es uzstājos tūlīt pēc opozīcijas un es it kā esmu tajā valdošajā koalīcijā. Un cik tad ilgi es esmu tajā valdošajā koalīcijā un cik es esmu ilgspējīgs veidot šo politiku? Un cik es esmu atbildīgs jūsu priekšā, sevis priekšā, savas valsts un savas tautas priekšā? Šeit rodas vesela virkne jautājumu. Un, ja man Šķēles kungs piedāvā balsot, kā Lujāns teica, "spiskom", tas ir manas cieņas pazemojums, tā ir manis kā indivīda un manis kā personas noniecināšana, jo es par katru no viņiem, no šiem cilvēkiem, uzņemos kaut kādu atbildību - atbildību par viņu tālāko darbību. Es ļoti labi saprotu, es ļoti cienu savu politisko pretinieku Gorbunova kungu, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš nav korumpēts, ka viņš ir speciālists savos darbos, ka viņš iedziļināsies lietas problēmās un ka viņš nekad neizmantos savu dienesta stāvokli personīgo firmu vai personīgās dzīves labiekārtošanai.

Kādēļ es visu to, cienījamie kolēģi, runāju? Martā mēs ar deputātu Jurdžu lūdzām Valsts kontroles atzinumu par tālaika īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās Jurkāna darbību tad, kad viņš bija Rēzeknes pilsētas mērs. Valsts kontroles atzinums bija viennozīmīgs, lai gan tas tapa dots, es jau Černaja kungam to teicu, ar sakostiem zobiem, "caur zobiem". Jo viņi nevarēja, negribēja to dot. Un, kad viņi deva to un tajā norādīja uz Jurkāna likuma pārkāpumiem, tanī pašā laikā viņi rakstīja, cik brīnišķīgi Rēzeknē ir uzcelti trīs tilti! Šeit Rēzeknes deputāti sēž, mēs meklējām tos trīs uzceltos tiltus, bet neviena uzcelta tilta nebija. Tad galu galā kas tas ir, ja valsts iestāde, Valsts kontrole, kurai mēs uzticamies, dod nepatiesas un tendenciozas ziņas? Es aizrakstīju Šķēles kungam, lai izskata jautājumu par Jurkāna atbilstību amatam, un motivēju to ar Valsts kontroles datiem.

Pirmais, ko Valsts kontrole atzina, ir tas, ka Jurkāns ir izmantojis dienesta stāvokli un pārkāpis likuma par nodokļiem un nodevām 1.panta pirmo punktu un ka ir izdarīti nodokļu ieskaitījumi pašvaldības budžetā Jurkāna firmā "Latinterkomerc" par summu 9400 latu.

Otrais. Ar Jurkāna parakstu ir dotas pilsētas domes garantijas Jurkāna firmas kredītam no bankas "Parex" 350 000 dolāru apmērā, ko pilsētas dome garantēja ar sava budžeta līdzekļiem. Šķēles kungs, vai jūs kādreiz savai firmai mēģināsiet no bankas "Parex" aizņemties 1 miljonu latu un vai jūs kā valdības galva garantēsiet šo kredītu ar valsts budžetu, kas paredzēts izglītībai, veselības aizsardzībai un tā tālāk? Kādā veidā no ētiskā viedokļa jūs uz tādu lietu skatītos un vai jūs vispār to darītu?

Valsts kontrole arī atzina, ka bez privatizācijas komisijas un pilsētas domes lēmuma privatizējamā objekta - Universālā veikala, ko viņš, Jurkāns, privatizē, - maksājumos ieskaitīti 10 416 lati par piegādātām precēm un pakalpojumiem pašvaldības uzņēmumam.

Man ir šeit dokumenti. Es negribu jūs aizkavēt, bet lieta ir šāda. Pašvaldības uzņēmums iegādājās no "Latinterkomerc" supermodernas mēbeles. Jurkāns uz tā rēķina, kas pienāk no viņa firmas, kā pilsētas domes priekšsēdētājs raksta: "Apmaksāt no budžeta līdzekļiem." Nekādu konkursu, nekā tāda nav.

Ir kas vēl "labāks". Rēzeknē ir uzcelta ļoti liela, laba viesnīca, un tur ir restorāns, restorānā ir parketa grīda. Jurkānam pirms Gaiļa atbraukšanas tā parketa grīda nepatika un nepatika tualete, kur vajag piekārt pakarināmos griestus, lai Gaiļa kungs justos labi un normāli. Tad viņš nodomā to parketa grīdu pārsegt ar paklājiem. Paklājus, protams, piegādā Jurkāna firma un apmaksā pilsētas dome. Darbus veic Jurkāna firma, apmaksā pilsētas dome ar Jurkāna parakstu!

Jā, cienītais Šķēles kungs, man ir individuālais uzņēmums "Cerība", un es esmu iesūdzēts tiesā par 55 latu sociālā nodokļa nenomaksāšanu 1992.gadā, un es būtu bijis ļoti apmierināts, ja Rēzeknes pilsētas dome man būtu pasūtījusi tos pasūtījumus. Bet tas nav tādēļ, ka man būtu kaut kāda skaudība, Dievs ar viņu, lai Jurkāns darbojas, tikai lai darbojas likuma robežās.

Tāpat Jurkāns, kā to Valsts kontrole ir atzinusi, samazinājis uz remonta rēķina iepriekš noteikto sava privatizējamā Universāla cenu par 57 000 latiem, ieskaitot tur it kā padarītos remontus.

Ziniet, cienījamie kolēģi, šīs Jurkāna izdarības var kvalificēt pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta - varas un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kā arī varas un dienesta pilnvaru pārsniegšana. Nu, ja šāds pants draud, es, protams, rakstīju Latvijas ģenerālprokuroram, lai šo lietu izskata, un es saņēmu šādu atbildi: "Pârbaudot jūsu iesniegumu par bijušā Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Jurkāna darbības likumību, konstatēts, ka iesniegumā minētie fakti daļēji atbilst īstenībai." Tātad Šķēles kungs mūsu tikšanās laikā - viņš tikās ar frakciju un ar partijas valdi - teica: "Jâ, Jurkānam nevar ierosināt krimināllietu." Protams, tā tikai vēl trūka, ka mēs apstiprinātu par ministriem personas, pret kurām būtu ierosinātas krimināllietas. Mums tiem kritērijiem laikam jābūt mazliet citādiem. Mums ir arī ētikas kritēriji, ka mēs nevaram apstiprināt par ministriem cilvēkus, kuriem likums "dzenas pakaļ", lai viņi neizdarītu nākamos likumpārkāpumus.

Lagzdiņa kungs ir Korupcijas novēršanas likuma "tçvs". Lagzdiņa kungs, kādas jūs paredzēsiet nākamās tādu personu kā Jurkāna izdarības, kurām mēs to likumu radīsim? Lieta ir tāda, ka mēs tos likumus radām par jau notikušu faktu. Ja šinī brīdī šis fakts notiktu, tad viņš būtu sodāms, saucams pie kriminālatbildības. Ja ne, tad Dievs ar viņu!

Bet tas, cienītie kolēģi, nav viss. Tie ir tikai "ziediņi". Pirms nedēļas es aizgāju uz Valsts ieņēmumu dienestu Rēzeknē. Valsts ieņēmumu dienests Rēzeknē man paziņoja, ka bijusī Jurkāna firma (jo pārbaudes laikā viņš izstājās no šīs firmas) esot parādā valstij 66 ("ar kapeikām") tūkstošus latu par nodokļu nenomaksāšanu un ka viņiem tas pārskats esot tikko atnācis un viņi vairāk neko praktiski nevarot izdarīt, jo Jurkāns no turienes ir aizgājis, bet katrā ziņā viņi tagad iešot aprakstīt mantu tanī "Latinterkomerc". Aiziet aprakstīt mantu - izrādās, ka "Latinterkomerc" ir plika kā baznīcas žurka, tai absolūti nekas nepieder. Pat tās sekretāres galds, kura tur strādā, - pat tās galds ir "novākts" no vienas citas firmas. Es sāku interesēties, kurai firmai šīs vērtības no "Latinterkomerc" ir pārdotas. Izrādās, ka ir tāda firma "Tandēms", kura ir dibināta 1991.gada 29.oktobrī, reģistra numurs 240300084. Firmas dibinātāji ir, ak Dievs, Ernests Jurkāns un Georgijs Ahabadešvili, kas dzīvo Maskavā. Par šo firmu nekas nav dzirdams līdz laikam, kad Valsts kontrole "klūp krāgā" firmai "Latinterkomerc".

Kas tur vēl ir interesants? Lai kolēģiem būtu skaidrs: Valsts kontrolei mēs materiālus nodevām 2.martā. 15.aprīlī pie šīs firmas "Tandēms" nāk klāt Vanags ar 14 daļām (viņš ir "Latinterkomerc" komercdirektors) un arī pilsonis Burmistrovs (kurš arī ir "Latinterkomerc" darbinieks) ar 14 daļām, un Jurkāna kungs paliek ar 14 daļām. Tad, kad visi šitie darījumi ir izdarīti, protams, Jurkāns un Burmistrovs, un visi pārējie pārdod savas īpašuma daļas, tās 14 daļas, par 2100 latiem, un 28.martā par firmas "Tandēms" izpilddirektoru kļūst Vladimirs Ivanovs - dzīvo Olainē, Zeiferta ielā 20, dzīvoklis 85. Kas ir šis Ivanova kungs? Un kādēļ es runāju par Valsts kontroles tā saucamo objektivitāti? Valsts kontrole nepārbaudīja manu papildu vēstuli, kurā es norādīju informāciju par to, kādā veidā Jurkāna kungs it kā esot izvairījies no apgrozījuma nodokļa nomaksas 42 000 dolāru vērtībā 1993./1994.gadā. To ziņu man pateica viņa bijušie kolēģi, ar kuriem viņš nevarēja sadalīt laikam tos nenomaksātos apgrozījuma nodokļus. Un tas Ivanovs bija "Latinterkomerc" pārstāvis Rīgā. Līdz tam laikam, kad viņu noķēra Imigrācijas policija - vai kā nu to policiju sauc - par to, ka viņš nav likumīgi pieņemts darbā, bez tās likumdošanas ievērošanas, kas bija ārpilsoņiem jāizpilda, lai viņus varētu pieņemt darbā. Tāda tā aina, cienītie kolēģi! Un, ja mums tagad grib uzspiest koleģiālu balsošanu "po spisku", likt visus šos "vienā maisā", es nezinu, vai tas būtu pieņemams. Es pieprasu balsojumu atsevišķi par katru.

Cienījamie kolēģi, es varbūt pirmo reizi tik asi runāju šeit, no šīs tribīnes, bet man tiešām nav ilgspējīgā politiķa tukšu vārdu, un es nevaru pieļaut to, ka šo ilgspējīgo politiku realizēs cilvēks, uz kuru es nevaru paļauties. Man ir atbildība ne tikai sevis priekšā. Man ir atbildība - piedodiet par šādām skaļām frāzēm - tomēr šīs daudzcietušās, daudzmocītās, daudznīdētās tautas priekšā, un tādēļ es jūs, visus pārējos, lūgtu ļoti izsvērti veikt šo balsojumu par šiem ministriem. Šoreiz es varbūt runāju vairāk tā kā no opozīcijas viedokļa, vairāk opozīcijas tonī, bet es, par nožēlu nevarēšu nekad būt tādā valdošā koalīcijā - lai kādas tās politiskās spēles arī nebūtu, - par kuru es uzskatītu, ka es pats aptraipos. Ja es esmu balts vai melns, es nevaru kļūt par pelēku, es esmu vai nu tāds, vai šāds, un ir kompromisi, līdz kuriem es varu iet, un tādi, līdz kuriem es nevaru iet. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, lūdzu, palieciet tribīnē un pasakiet valsts valodā, kā jūs aicināt balsot, jo jūs nelietojāt valsts valodu, pamatodams to, kā jūs... pret kādu balsošanas sistēmu jūs uzstājaties.

J.Vidiņš. Es aicinu Saeimu atbalstīt desmit deputātu parakstīto iesniegumu par to, lai par katru ministru balsotu atsevišķi. Jo pārējie ministri man ir pieņemami, un es domāju ka Demokrātiskajai partijai "Saimnieks" Jurkāna vietā ir ļoti daudz spējīgu un godīgu cilvēku, es daudzus pazīstu un visu cieņu pret viņiem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, tātad ir jāuzskata, ka jūs esat uzstājies par nākamo jautājumu, ko mēs izskatītu, par balsošanu, kas ir nākamais pēc debašu beigšanas. Tātad jūs jau esat runājis "par" no iesniedzēju puses, līdz ar to, apspriežot šo jautājumu, vairāk nebūs iespējams runāt "par".

J.Vidiņš. Jā, jo...

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Man nav ne tik krimināli uztraucošu faktu, ne tik "puķainu" faktu kā iepriekšējiem oratoriem, tāpēc es runāšu ļoti īsi. Es gribu sacīt, ka mūsu Ministru prezidenta vakardien televīzijā teiktā runa man šķita ļoti pārliecinoša, nopietna un pat ļoti vīrišķīga runa, tāpēc mani ārkārtīgi pārsteidza šis nenopietnais priekšlikums balsot par ministru sarakstu - tāpat kā mēs darījām kādreiz vecos laikos, kad uzņēma pionieros veselu klasi uzreiz. Es domāju, ka būtu ļoti prātīgi, ja mēs uzaicinātu šeit tos iespējamos ministru amatu kandidātus, viņi sniegtu īsu savas rīcības programmu, mēs to varētu apspriest, un tad būtu iemesls izteikt uzticību vai neuzticību. Tāpēc es aicinu noraidīt šo Ministru kabineta iesniegumu pašlaik, uzaicināt šurp ministrus, ar viņiem parunāties un tad viņus apstiprināt vai neapstiprināt - atkarībā no mūsu iespaidiem par viņiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Izsakot savus priekšlikumus, kā rīkoties Saeimai un Saeimas Prezidijam, lūdzu, ņemiet vērā Saeimas kārtības rulli, jo realizēt šos priekšlikumus par šo cilvēku uzaicināšanu neparedz Saeimas kārtības rullis, tāpēc šodien mēs varam darboties tanīs robežās, kādas mums ir noteiktas.

Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai")

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien apspriežamais jautājums ir ļoti nopietns, un tādēļ arī es domāju, ka jūs man piedosiet, ja piecas sešas minūtes aizkavēšu jūsu uzmanību. Šodien mēs izskatām jautājumu par Ministru kabineta pārmaiņām, diemžēl personālajām pārmaiņām, un šajā sakarībā es gribu atgādināt to, ko jau divas reizes no šīs tribīnes esmu sacījis, - un, proti, par pārvaldes struktūras un funkcijas atbilstību. Pašreizējā valdībā, pašreizējā Ministru kabinetā šīs struktūras un funkcijas atbilstība nebūt nav ievērota. Šī daudzpakāpju ministru veidošana, tas, ka mums ir vienā ministrijā daudzi ministri, - tas nav saprotams no vadības teorijas viedokļa. Varbūt tas bija saprotami toreiz, kad formējās pēdējās izmaiņas likumā par Ministru kabinetu un kad vajadzēja paredzēt tādas vai citas partijas pārstāvjiem tādas vai citas vietas jeb "krēslus". No tā viedokļa to var saprast. Bet, ja šodien mums, 6.Saeimai, ir jāizskata jautājums par pārvaldes struktūru, tad jājautā, kas ir galvenais - lai kārtīgi funkcionētu valdība vai arī lai mēs saglabātu iepriekšējo praksi sakarā ar iepriekšējā Saeimā, tas ir 5.Saeimā, pieņemto Ministru kabineta struktūras likumu, kurš paredzēja šīs "krēslu" sadales starp partijām? Šis ir pietiekami nopietns jautājums, lai šodien mēs atskatītos uz diviem jautājumiem: pirmkārt, kā valdība ir strādājusi iepriekšējos septiņus mēnešus kopš tās apstiprināšanas un, otrkārt, kādas ir iespējas turpmākā darbībā.

Par to, kā valdība ir strādājusi iepriekšējos septiņus mēnešus, mēs vakar dzirdējām televīzijas uzrunā, ko teica Ministru prezidents. Principā es pievienojos šim vērtējumam un it īpaši gribu sacīt, ka samērā veiksmīga darbība ir bijusi tieši no paša Ministru prezidenta puses. Kāpēc? Tāpēc, ka, lūk, kapteinis šajā gadījumā pats nesastāda komandu, ar kuru viņam būtu jādodas tajā politiskajā okeānā, vētru plosītajā okeānā. Šo struktūru un arī personas, kas ieņem šajā struktūrā atbilstošus amatus, "piespēlē" ðim kapteinim - partijas "piespēlē" tādu vai citu personību. Galu galā mēs nonākam pie vienas loģiskas pretrunas. Tad, kad būs nopietna analīze par valdības darbību, mēs galveno atbildību prasīsim no valdības vadītāja, bet kā var prasīt atbildību, ja viņš pats to komandu nav sastādījis, jo viņam nav ļauts šo komandu sastādīt? Šajās izmaiņās, par kurām ir runa šodien, es saskatu valdības struktūras zināmas izmaiņas, un, tā kā par šīm izmaiņām es esmu jau divreiz iestājies, tad skaidrs, ka šodien, par šo jautājumu runājot trešo reizi, es varu tikai atkārtoti iestāties par to. Es saskatu, ka te ir Ministru kabineta optimizācija, un tas man ir pieņemami un patīkami. Es domāju, ka ir jānovērš tā prakse, ka kapteinim komandu sastāda ne viņš pats, un līdz ar to es ieteiktu Ministru kabinetam nopietni padomāt par likumu par Ministru kabineta izmaiņām, kas novērstu šo anahronismu. Kopumā, saskatīdams strukturālā ziņā un arī personību nomaiņā pozitīvas izmaiņas, izmaiņas uz labo pusi, es tomēr nevaru piekrist tai domai, ka mums ir jābalso par kolektīvu sarakstu. Es nevaru vienā līmenī nostādīt tādus cilvēkus kā, teiksim, Anatoliju Gorbunovu, par kuru nav dzirdētas nekādas - ne presē, ne arī kā savādāk - negatīvas noskaņas, negācijas, par tādām vai citādām nelegālām, kriminālām vai tamlīdzīgām izdarībām, (Starpsauciens no zāles: "Zîgerists rakstīja...") ar citiem cilvēkiem, par kuriem šeit tiek stāstīti fakti, kādus savā runā minēja Vidiņa kungs. Tādēļ es arī iestājos par to, ka vajag balsot par atsevišķiem ministriem individuāli. Es negribētu tagad raksturot katru no šiem pretendentiem sīkāk, jo par to jau ir runājuši iepriekšējie runātāji, es šeit gribēju akcentēt šīs principiālās nostādnes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kādam ir jāpasaka kaut kas nepopulārs arī. Protams, ka, it kā runājot priekš tautas, būtu ļoti skaisti, ka mēs te visi teiktu, ka nu katrs ministra amata kandidāts "jâņem priekšā" un riktīgi "jâizķidā". Bet varbūt padomāsim par galveno, kas tad mūs te visus interesē visvairāk. Ar tādām pūlēm panākuši līdzsvaru, pagājušajā gadā trīs reizes balsojot par valdību un beidzot iebalsojot tomēr pietiekami stabilu valdību, mēs esam devuši iespēju šai valdībai strādāt. Un, ja mēs esam devuši šādu iespēju, tad ir jābūt arī zināmai uzticībai. Tātad, pirmkārt, ir šis valdības vadītāja ieteikums, ir šīs apspriedes, regulārās iknedēļas apspriedes, kurās piedalās visu frakciju pārstāvji, to frakciju pārstāvji, kuras veido valdību, un mēs šajās apspriedēs tomēr par kaut ko visu laiku esam spējuši vienoties. Šobrīd tā ir vienošanās, un te jau ir tā lieta, ka katra partija uzņemas pilnu atbildību par savu kandidātu. Man var tur patikt kāds vai nepatikt, bet šajā brīdī atbildību par savu kandidātu uzņemas šīs partijas, kuras ir no sava vidus izvirzījušas šos kandidātus. Un, ja mēs tagad sāksim "raut ārā" vienu kandidātu un uzspiest kaut kādas citas partijas viedokli, ko mēs ar to iegūsim? Mēs iegūsim to, ka otrā partijā atkal radīsies zināma iekšēja pretdarbība - vai nu tas mums patīk, vai nepatīk. Mēs esam tomēr kaut kā vienojušies par to, ka ir panākta šī sadarbība. Lūk, tas ir tas pamatjautājums, un šeit pašam galvenajam ir jābūt tam, nevis kaut kādām atsevišķām antipātijām. Cita lieta, protams, ir tad, ja ir konkrēti materiāli, kuri prasa pavisam citu reakciju. Tādā gadījumā ir arī pavisam cita attieksme pret balsojumu. Un tāpēc neņemiet ļaunā, lūdzu, var jau būt, ka tautai nepatīk, ka viņu grib nodzirdīt un nosmēķināt un ka mums ir jāpieņem tāds ne sevišķi izdevies likumprojekts, kādu mēs šodien, ilgi cīnīdamies, pieņēmām. Bet jāpasaka ir kādreiz skaidri un gaiši, ka, ja dokuments ir neatbilstošs, tad viņu nevar pieņemt, bet šajā gadījumā ir otrādi. Ir jāpasaka skaidri un gaiši: ja ir panākta šāda vienošanās, tad vismaz tām frakcijām, kas ir piedalījušās šajā vienošanās procesā, ir jāatbalsta tas, kas nāk no valdības tieši šajā gadījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Augsti godātie deputāti! Es runāšu tiešām kā pie frakcijām nepiederošs, jo pie frakcijām piederošiem šeit ir varbūt grūtības izteikties. Man radās vēlēšanās paturpināt Liepas kunga izteikto salīdzinājumu ar kapteini, kuram ir uzspiesti tie kuģa apkalpes locekļi, un tas man drusku atgādina Magelānu. Redziet, es tāpēc pateikšu, vienkārši atkārtošu mums visiem zināmo patiesību - to, ka ministru mums ir trīs reizes par daudz. To neviens te neiedrošinās sacīt. Protams, sadalīt starp šīm nevienādajām frakcijām savus ministrus ir vieglāk... Ja būtu ministru tik daudz kā Krievijas valdībā - 100 -, tad tā sadalīšana būtu vieglāka. Jo mazāk ir šo ministru, jo grūtāk ir, protams, sadalīt. Bet šajā brīdī es gribētu aicināt: būsim gatavi uz to, ka nākotnē sēdināsim mazāk ierēdņu un tādu kungu uz tautas kakla, un esiet gatavi sadalīt savā starpā ministru amatus, nu, vismaz divreiz mazākā skaitā. Tajā ziņā es tiešām solu savu atbalstu Šķēles kungam balsojumā, un arī es ierosinu balsot par katru kandidatūru atsevišķi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam.

Pirms jautājuma izšķiršanas pēc būtības ir jāizskata 10 deputātu iesniegums: Saeimas kārtības ruļļa 133. panta noteiktajā kārtībā ierosina dokumentu nr. ... šoreiz gan ir cits dokuments... 1155B izskatīt pa daļām, balsojot par katru ministru atsevišķi.

Par šo priekšlikumu jau ir runājis viens no parakstītājiem - Juris Vidiņš. "Pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 10 deputātu priekšlikumu - izskatīt lēmuma projektu pa daļām, balsojot par katru ministru atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 37, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu - izteikt uzticību

kultūras ministram Rihardam Pīkam,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Ministru prezidenta biedram Anatolijam Gorbunovam,

pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ernestam Jurkānam,

valsts ministram Ekonomikas ministrijā Jurim Dzenim,

vides valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Indulim Emsim.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 4. Līdz ar to Saeima ir izteikusi uzticību

kultūras ministram Rihardam Pīkam (aplausi),

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Ministru prezidenta biedram Anatolijam Gorbunovam (aplausi),

pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ernestam Jurkānam (aplausi),

valsts ministram Ekonomikas ministrijā Jurim Dzenim (aplausi),

vides valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Indulim Emsim (aplausi).

Vēlam veiksmi darbā!

Godātie žurnālisti! Saeimas sēžu zālē ir stingri noteikta kārtība, no kurienes drīkst filmēt un fotografēt.

Godātie deputāti! Ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu! Nākamais darba kārtības jautājums - par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, un tā ir 3. sadaļa - "Par atvaļinājuma piešķiršanu". Jo 2. sadaļa šodien nav izskatāma.

Deputāta Jāņa Priedkalna iesniegums: "Laipni lūdzu piešķirt man atvaļinājumu no šā gada 8. augusta līdz 15. augustam."

Saeimas Prezidijs, izskatījis šo iesniegumu, nonāca pie secinājuma, ka šeit ir minētas 8 dienas, Kārtības rullis pieļauj 7, līdz ar to Saeimas Prezidijs ierosina balsot par atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 8. augusta līdz 14. augustam. Lūdzu zvanu! Atvaļinājums ir bezalgas, kā nosaka Kārtības rullis. Saeima algas atvaļinājumu nevienam nepiešķir, lūdzu to ņemt vērā.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Priedkalnam no 8. augusta līdz 14. augustam. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas deputāta Imanta Liepas iesniegums: "Lûdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu laikā no 12. augusta līdz 15. augustam." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā šodienas darba kārtības sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā. Par tiesnešiem.

J.Kaksītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentiem, kas ir jūsu rīcībā un ir ar šādiem numuriem... ir iespējams, ka jums ir vēl arī trešais dokuments, tādēļ es...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Kaksīša kungs, atvainojiet... Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas un esiet uzmanīgi pret to, ko pašlaik ziņo Juridiskā komisija!

J.Kaksītis. Tātad dokuments nr. 1129. Tieslietu ministrs ir griezies Juridiskajā komisijā ar lūgumu izskatīt un atbalstīt Mārtiņa Ābeles apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija sēdē to izskatīja un konstatēja, ka komisijas rīcībā ir visi nepieciešamie dokumenti, lai izlemtu šo jautājumu, ir apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs lēmums, un komisija vienbalsīgi atbalsta Ābeles apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Tādēļ komisijas vārdā šodien es jūs lūdzu Mārtiņu Ābeli apstiprināt par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Limbažu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atklājam debates. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Es atvainojos par aizkavējumu! Līdz šim es arī tāpat balsoju formāli, mehāniski, nedomājot, kad apstiprināja tiesnešus. Tagad es tā vairs nedarīšu, jo, skatoties, kas notiek mūsu valstī, rodas jautājums: ko ir darījuši šie tiesneši, kas ieņem šo augsto amatu, tad, kad nāk nopietnas lietas, bandītu, slepkavotāju tiesāšana? Ko viņi ir darījuši? Pret parakstu palaiž mājās šos noziedzniekus, un tie pazūd "tâlēs zilajās". Piemērus jūs esat lasījuši avīzēs un zināt. Es domāju, protams, kāda jēga ir šeit par viņiem balsot, jo es saprotu, ka daudzi no mums tāpat nezina šo tiesnešu biogrāfijas un ka balsojums ir tīri formāla lieta, bet... es saprotu, ka Satversmē ir noteikta tāda kārtība un mums ir viņi jāapstiprina. Taču tādā gadījumā man gribētos lūgt, vai nav iespējams dabūt sīkākus biogrāfiskos datus par šiem cilvēkiem. Šos biogrāfiskos datus, kas tiek doti par tiesnešiem, kuri ir tik ļoti, ļoti atbildīgi par mūsu valsts pašreizējo situāciju, kad visapkārt valda noziedzība - un tā noziedzība nav savaldāma joprojām -, tomēr vajadzētu sniegt plašākus, ne tik šausmīgi skopus. Šos biogrāfiskos datus derētu sniegt plašākus, un mums pašiem, simts deputātiem, vajadzētu tomēr šim jautājumam pievērsties, ziedot tam laiku, iepazīties ar šiem cilvēkiem. Tieši tad visvairāk parādītos viņu, šo tiesnešu, darba specifika. Būtu redzams, cik prāvu viņi ir tiesājuši, ar kādiem rezultātiem, cik daudz ir bijis, tā teikt, pozitīvo rezultātu un cik ir tādu gadījumu, kuros pēc tam ir lietas pārskatītas un Augstākajā tiesā pieņemti citi lēmumi. Es domāju, ka tad, ja šāda attiecība parādītos, tas mums ļautu izdarīt šādu balsojumu nopietnāk, nevis tikai formāli šeit nospiest podziņu, izdarīt to mehāniski. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, es jau vienreiz lūdzu neaicināt un nelikt Saeimai darīt to, ko viņa nevar darīt. Tas ir, šinī gadījumā - uzaicināt tiesnešus un likt viņiem no tribīnes stāstīt savu biogrāfiju. Kārtības rullis to neparedz. Tāpēc, lūdzu, neaiciniet darīt to, ko nevar darīt.

Otra lieta. Es ceru, ka jūs esat iepazinies ar visiem pievienotajiem dokumentiem, kur ir ne tikai izziņa, bet arī raksturojums un arī Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums klāt.

Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Mārtiņa Ābeles apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Limbažu rajona tiesas tiesneša amata. Atgādinu deputātiem - balsojums ir slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

J.Kaksītis. Lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 1125. Tas ir par Valentīnas Sokolovas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Taču, pirms es runāju par šo jautājumu, es gribētu, lai Eniņa kungs ieklausās arī manī, ne tikai ministrā. Un, ja nu kādam no deputātiem ir interese, tad...

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, es atvainojos, ka es jūs vēlreiz pārtraucu. Cienījamie žurnālisti! Intervijas Saeimas sēžu zālē darba laikā ir aizliegtas, un tāpēc, lūdzu, neradiet lieku troksni zālē.

Atvainojos, Kaksīša kungs. Lūdzu, turpiniet!

J.Kaksītis. Un, ja nu kādam no deputātiem ir interese, tad esiet tik laipni un izrādiet šo interesi savlaicīgi! Jūs neesat nelūgti viesi komisijas sēdē. Saeimā ir Informācijas dienests, kurš katru dienu informē par to, kas katrā no komisijām notiek. Arī par to, kad tiek skatīts šis jautājums, kad tiek apspriesti tiesneši. Jūs varat viņiem uzdot jautājumus un viņus redzēt komisijas sēdēs, tas ir zināms, un tādēļ nevajag izmantot šo augsto tribīni un - lai atvaino Eniņa kungs, kuru es cienu! - parādīt savu nekompetenci attiecīgajos jautājumos. Tas, ko jūs teicāt par tiesnešiem, par tiesu spriedumiem, par to, ka tos pārskata Augstākajā tiesā, liecina par to, ka mēs esam ļoti tālu no tiesiskas valsts un tiesneša un tiesas darba kvalitātes izpratnes. Taču tas ir atsevišķs jautājums. Bet, ja tiek izteikti pārmetumi par to, ka iepriekš nekas nav zināms, tad tas ir ļoti nepamatoti.

Bet tagad lūdzu, atkārtoti lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 1125. Saskaņā ar tieslietu ministra iesniegtajiem dokumentiem Juridiskā komisija izskatīja arī Valentīnas Sokolovas dokumentus, lai izlemtu jautājumu par viņas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Komisijas rīcībā un arī jūsu rīcībā ir dokumenti (komisijas rīcībā bija oriģināldokumenti, bet jūsu rīcībā ir kopijas), kas raksturo šīs tiesneses iepriekšējo darbu un kas raksturo to, kādu gribu ir izteikusi Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, tie ir pozitīvi dokumenti. Komisija vienbalsīgi rekomendēja Valentīnas Sokolovas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, tādēļ arī es lūdzu Saeimu pieņemt pozitīvu lēmumu par Valentīnas Sokolovas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Debates atklāsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma pasludināšanas atgādinu frakciju vadītājiem, ka Starpfrakciju padomes sēde notiek Prezidija zālē, un tāpēc citiem deputātiem lūgums izmantot šīs lielās durvis, nevis Prezidija zāli, lai ietu pārtraukumā.

Vēl vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš". Paziņojums.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, starpbrīdī, komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 43 deputāti. Lūdzu trauksmainu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpināsim darbu!

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā, lai pabeigtu komisijas iesniegumu par Valentīnas Sokolovas apstiprināšanu par apgabaltiesnesi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Papildus tam, ko es jau teicu, es gribu pateikt tikai vēl dažus teikumus. Jūsu dokumentos ir valsts valodas prasmes apliecība, kurā ir ierakstīts "Valentīna Solovjova". Varbūt, ka jums visiem nav laulības apliecības kopijas, tādēļ es informēju, ka manā rīcībā ir laulības apliecības kopija, kurā redzams, ka Valentīna Solovjova un Valentīna Sokolova ir viena un tā pati persona, jo sakarā ar laulības noslēgšanu viņai ir mainīts uzvārds. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

(Kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, lūdzu tribīnē! Deputāti Saeimā runā no tribīnes.

O.Dunkers. Ja reiz man ļāva uznākt tribīnē, tad es gribu sacīt, ka biju patīkami pārsteigts par Juridiskās komisijas lielo darbu, jo, atšķirībā no ministru kandidātiem, par kuriem mēs neuzzinājām ne plika vērdiņa, šeit vismaz ir biogrāfijas dati un šādas tādas ziņas. Tas jau ir ļoti liels progress, atšķirībā no Ministru kabineta. Tāpēc man bija ārkārtīgi lielas bailes, ka Juridiskā komisija vienkārši ir "apvesta ap stūri", ka to valodas prasmes apliecību ir nolikusi cita dāma, bet sakarā ar to, ka tā ir tā pati persona un ka Kaksīša kungs to paskaidroja, es ar lielu prieku no šī vārda atsakos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles deputāts G.Eniņš: "Es atsakos...") Paldies. Līdz ar to lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valentīnas Sokolovas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amata. Atgādinu deputātiem, ka balsojums ir slēgts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ādolfa Ločmeļa deputāta mandāta apstiprināšanu". Deputāti ir saņēmuši Anatolija Tuča iesniegumu: "Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma stāšanos spēkā esmu spiests paziņot par 6.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu no šā gada 1.augusta. Sakarā ar to lūdzu atbrīvot mani no 6. Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas." Par tālāko ziņo Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Mandātu komisija šīsdienas sēdē izskatīja minēto jautājumu un konstatēja, ka nākamais kandidāts ir Ādolfs Ločmelis no šīs pašas partijas Latgales saraksta. Viņš ir devis piekrišanu, līdz ar to lūdzu apstiprināt Ādolfa Ločmeļa mandātu un uzticēt viņam tālāk deputāta pienākumu pildīšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu:

1) pieņemt zināšanai, ka Saeimas deputāta mandātu ir nolicis Anatolijs Tučs, kas bija ievēlēts no Latvijas Vienības partijas saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā;

2) apstiprināt minētā saraksta nākamā kandidāta Ādolfa Ločmeļa Saeimas deputāta pilnvaras.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 1. Apsveicam Ādolfu Ločmeli kā 6.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ernesta Jurkāna iesniegumu: "Sakarā ar manu iecelšanu par valsts ministru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā lūdzu atsaukt manu iesniegumu par 6.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu." Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts nav izskatāms. Paldies, Bišera kungs! Jūsu ziņojums...

I.Bišers. Bet komisija ir iesniegusi lūgumu izskatīt pie viena vēl jautājumu par Viktora Stikuta pastāvīgā mandāta apstiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, bet mums tas diemžēl nav iekļauts darba kārtībā.

I.Bišers. Es lūdzu iekļaut šo...

Sēdes vadītāja. Nevar uz jūsu mutiskā lūguma pamata iekļaut darba kārtībā, Bišera kungs! Esot vēstule. Tūlīt meklēsim! Mēs atvainojamies deputātiem. Jā! Augsti godātie deputāti, lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 1159, kur ir Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegums Saeimas Prezidijam: "Iekļaut 8.augusta Saeimas darba kārtībā jautājumu par Viktora Stikuta kā pastāvīga Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu." Tātad vispirms tūlīt atrisināsim šo jautājumu. Vai deputātiem nav iebildumu, ka sadaļā par amatpersonām kā 24.jautājums, jo par Ernestu Jurkānu mēs neizskatām tāpēc, ka ir atsaukums, tiek iekļauts dokuments "Par Viktora Stikuta kā pastāvīga Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu"? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, vārds Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

27.jūlijā izbeidzās valsts ministra Ērika Kažas pilnvaras Ministru kabinetā. Saskaņā ar Kārtības rulli viņam bija tiesības nedēļas laikā iesniegt iesniegumu par viņa deputāta mandāta atjaunošanu. Šādu iesniegumu viņš nedēļas laikā nav iesniedzis, līdz ar to viņš šīs tiesības ir zaudējis. Tādējādi Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja jautājumu par šā pastāvīgā mandāta tālāko likteni. Latgales sarakstā, no kura bija ievēlēts deputāts Ēriks Kaža, viņa vietā bija jau apstiprināts pagaidu mandāts Viktoram Stikutam, līdz ar to tagad Mandātu un iesniegumu komisija ierosina apstiprināt viņam pastāvīgu deputāta mandātu Latgales vēlēšanu apgabalā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu. "Apstiprināt Viktoram Stikutam pastāvīgu Saeimas deputāta mandātu tā mandāta vietā, kas viņam bija apstiprināts uz laiku, kamēr Ēriks Kaža pilda valsts ministra pienākumus." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par deputāta Ērika Zundas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Ēriku Zundu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Deputāts Ēriks Zunda ievēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Tālāk izskatīsim ceturto sadaļu - "Pavasara sesijā iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti".

Likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā".

Antons Seiksts - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jūsu priekšā ir jābūt dokumentam nr.1015. Jūs redzat trīs likumprojektus. Taču, lai ķertos pie koncepcijas, atgādināsim, par ko ir runa. Iespējams, ka ne visiem kolēģiem Radio un televīzijas likums ir priekšā, tāpēc gribu nolasīt Radio un televīzijas likuma 3.panta astoto daļu, tad būs skaidrāks, par ko mums ir jārunā. Šā 3.panta astotā daļa skan šādi: "Ârvalstu ieguldījumi uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, kas veic uzņēmējdarbību elektronisko saziņas līdzekļu jomā, tiek ierobežoti saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Tie nedrīkst pārsniegt 20%. Šo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome."

Tagad par lietas būtību. Pieņemot 5. Saeimā šo normu, likumdevējs vadījās pēc tā apstākļa, ka Latvijas - tas nav tehnisks un varbūt arī ne sevišķi veiksmīgs termins, bet es tādu lietošu, - ēters tomēr ir jāaizsargā, lai ārvalstu ieguldītāji šeit neizvērstu tik lielu darbību, kas varētu traucēt nacionālajām interesēm. Tāda bija 5.Saeimas vēlēšanās, un šī norma tika pieņemta. Prakse parādīja, ka šī norma varbūt nedarbojas ar pilnu jaudu, jo ir vēl viena lieta. Eiropas savienības, arī Eiropas padomes nostāja ir tāda, ka informācijas plūsmai ir jābūt brīvai un nacionālā likumdošana nedrīkst uzlikt tik lielus "þogus", lai šo "latiņu" paceltu tik augstu, ka ārvalstu ieguldītājiem zustu interese par informāciju šajā valstī. Tāpat kā par preču plūsmu, bez šaubām, arī, kas notiek likumā paredzētajā kārtībā.

Šo jautājumu izskatīja trīs komisijas. Pirmais dokuments parādījās, un jūsu priekšā ir 884.dokuments, kur ir deputātu Kiršteina, Kalviņa, Emša, Putniņa un Rugātes priekšlikums vai, pareizāk sakot, likumprojekts, kas paredz grozīt tā, ka vajag izņemt vispār šo normu, proti, izsvītrot vispār šo 3.panta astoto daļu. Šo likumprojektu ar Saeimas lēmumu izskatīja trīs komisijas: Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Eiropas lietu komisija un atbildīgā komisija - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Abu pirmo komisiju - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas - nostāja bija viennozīmīga - 49%. Tā ir tā robeža, līdz kurai var ļaut ārvalstu ieguldītājiem piedalīties radio un televīzijas veidošanā Latvijā, ja tā var teikt.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā sēdē uzaicināja ne tikai Budžeta un finansu (nodokļu) un Eiropas lietu komisijas pārstāvjus, bet arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvjus, un garu diskusiju rezultātā mēs nonācām pie secinājuma, ka būtu atbalstāms priekšlikums, kādu iesniedza abas iepriekšminētās komisijas. Tādējādi rezultāts ir šāds: trīs komisijas ir vienādās domās, ka 49% ir tā robeža, kas nenodara ļaunu Latvijas nacionālajai, ja tā varētu teikt, bagātībai ēterā, bet tajā pašā laikā tā nav atbaidoša barjera. Vēl vairāk - šādas barjeras uzturēšana Eiropas savienībā rada zināmu neizpratni, bet tajā pašā laikā deputātu grupas iesniegumā vispār bija ieteikts šo normu svītrot no likuma. Mēs kopā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, tātad arī pēc komisijas locekļu domām, uzskatījām, ka varbūt tomēr to darīt vēl ir pāragri, jo Radio un televīzijas likums tādā veidā, kādā tas ir pieņemts, tomēr darbojas neilgi, tāpēc jāļauj ir izveidoties visām struktūrām, jāļauj nostiprināties, un tad varbūt kādreiz nākotnē mēs pie tā varēsim nonākt. Tāpēc es Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu akceptēt mūsu visu triju komisiju - un es arī pieļauju, ka pārējo komisiju - lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Ja ir iesniegti vairāki alternatīvi likumprojekti, tie jābalso iesniegšanas kārtībā. Tikai šeit ir viens jautājums - es neredzu būtisku atšķirību starp Eiropas lietu komisijas iesniegto likumprojektu, kas mums ir alternatīvais dokuments nr. 1031, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto dokumentu nr. 1015, jo vienā ir teikts, ka tie nedrīkst pārsniegt 49%, bet otrā ir teikts - līdz 49%. Līdz ar to man šķiet, ka Eiropas lietu komisijas likumprojekts nebūtu balsojams. Lūdzu, Seiksta kungs, varbūt jūs varētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā paskaidrot, kā ir iznācis, ka mums ir šis alternatīvais likumprojekts.

Jā, ir vēl otra lieta - Eiropas lietu komisijas projektā tas ir izteikts veselā teikumā, ka "tie nedrīkst pārsniegt 49%, kā arī vārdus "20 %" aizstāt ar "49%". Varbūt es tomēr lūgtu... Endziņa kungs?

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts - par to, kā jautājums virzāms tālāk.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja es pareizi saprotu par tiem dokumentiem, kas visiem deputātiem ir izdalīti, tad Eiropas lietu komisijas likumprojekts nav nodots komisijām caur Saeimu, caur Prezidiju, bet tas ir adresēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un man liekas, ka vienkārši darba kārtībā nevajadzēja vispār būt tādam alternatīvam projektam, jo tas ir priekšlikums. Un šis priekšlikums ir cieši saistīts arī ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - neatbalstīt šo deputātu iesniegto, bet izstrādāt alternatīvu variantu un noteikt to pašu. Tāpēc es uzskatu, ka mums būtu balsojams tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas dokuments kā alternatīvais un, ja šie pieci deputāti savu neatsauc, tad arī viņu projekts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, Endziņa kungs, jums ir pilnīga taisnība. Es tikai gribu paskaidrot, kā tas ir nonācis darba kārtībā. Tas ir tāpēc, ka Eiropas lietu komisija nav to aizsūtījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet iesniegusi Saeimas Kancelejā kopā ar lēmuma projektu. Tā viņš nonāca pie jums. Saeimas Kanceleja precīzi pilda to, kā viņiem ir jārīkojas ar tur ienākušajiem dokumentiem.

Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kā Eiropas lietu komisijas sekretārs es noņemu šo. Tas ir pats vienkāršākais.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir balsojams dokuments nr.884, jo, kā es saprotu, neviens no parakstītājiem savu parakstu neatsauc un arī nenoņem viņu. Un otrs dokuments nr.1015, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es savu parakstu atsaucu, jo mēs pēc ilgām savstarpējām konsultācijām vienojāmies. Es pievienojos minēto komisiju viedoklim, ka nepārsniedzot 49 procentus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to balsojams ir tikai viens dokuments. Tas ir tas, kuru pirmajam lasījumam iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, miniet datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Seiksts. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.augustu.

Sēdes vadītāja. 15.augusts. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"".

Antons Seiksts - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tas ir dokuments nr.1016. Jautājuma būtība ir tāda, ka pēc Ārlietu ministrijas un Ārlietu komisijas priekšlikuma tiek ierosināts papildināt svētku un atceres dienu sarakstu ar 9.maiju - Eiropas dienu. Ārlietu ministrija, nezinot īsti likumu, vēl bija iesniegusi jau spēkā esošo likumu. Tā vēl bija iesniegusi arī par 26.janvāri - Latvijas valsts de iure atzīšanas dienu, bet šis jau ir pieņemts, un tāpēc, ja jūs dokumentos to redzat, nepievērsiet tam uzmanību. Tas spēkā esošajā likumā jau ir.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Ārlietu komisijas iniciatīvu šajā gadījumā - es atkārtoju, Ārlietu komisijas iniciatīvu - par 9.maiju. Starp citu, cik man zināms, arī Eiropas lietu komisija šo jautājumu par 9.maija atzīšanu par atceres dienu ir skatījusi. 9.maijs šajā kontekstā absolūti nekādā veidā nav saistāms ar svinētajiem svētkiem pagātnes režīmā. Pēc Somijas iniciatīvas, pareizāk sakot, pēc Francijas iniciatīvas un ar Somijas vēl tālāku atbalstu, tā ir pasludināta par vienotas Eiropas dienu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka, pieņemot šādu varbūt tīri simbolisku mūsu verdiktu, mēs neko nezaudētu. Domāju, ka mēs tādā veidā kaut vai simboliski tuvinātos arī tām tradīcijām, kādas ir Eiropā.

Komisija lūdz atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Komisija ierosina svītrot no Ārlietu komisijas priekšlikuma 2.punktu par 11. un 21.augustu. Es gribu dzirdēt... Labi.

Vārds Indulim Bērziņam - Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija atsauc dokumentu nr.848. Tātad tas nozīmē, ka darbā šobrīd ir tikai dokuments nr.1116, kurā ir tikai šis viens datums. Un Ārlietu komisija savā laikā par šo datumu arī vienbalsīgi nobalsoja, lai būtu tāda diena. Tā nebūs brīvdiena. Nevienam priecāties nevajag. Tā būs atceres diena, un cilvēki, kam šī ideja ir nopietna un svarīga, varēs to atzīmēt, varēs to izcelt, varēs kaut kādā veidā to svinēt, bet katrā ziņā šī diena mūsu budžetam nekādus jaunus robus neiecirtīs. Tā lieku reizi liks atcerēties, kur tad īsti Eiropa ir, - nevis uz Eiropas un Āzijas robežas, bet ka tā ir Eiropas valsts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, miniet datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

A.Seiksts. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 15.augustam.

Sēdes vadītāja. 15.augusts. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu".

Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1006-a. Tie ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu" otrajam lasījumam. Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs nobalsojām par steidzamību, tātad šis ir otrais un galīgais lasījums.

Komisija izskatīja šo likumu otrreiz, un ir sekojoši priekšlikumi. No deputātiem priekšlikumi nav ienākuši. Ir tikai komisijas priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā "Par atbilstības novērtēšanu".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta nosaukuma izmaiņu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Nākošais. Noteikumos lietotie termini. Izteikt noteikumos lietoto terminu skaidrojumu kā likumprojekta 1.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju, t.i., pārējie numuri pavirzās par vienu uz priekšu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Līdz 17.pantam nekādu priekšlikumu un izmaiņu nav. Pēc 17.panta ir komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1996.gada 4.aprīļa noteikumi nr.93 "Noteikumi par atbilstības novērtēšanu"".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tātad es aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par atbilstības novērtēšanu" pieņemšanu otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Trešais lasījums.

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1126. Pirms izskatām projekta pantus pēc būtības, es gribu pateikt pāris teikumu informācijai. Jūs redzat, ka otrajā ailītē, kur ir otrajā lasījumā pieņemtais variants, līdz pat 25.lapaspusei ir tukšums. Un tas ir izskaidrojams ar sekojošo. 25.lapaspusē ir tas pants, kurš bija par iemeslu, lai atvērtu šo likumu un izskatītu iesniegtos priekšlikumus. Otrajā lasījumā pieņemtais teksts tur ir, bet šajā dokumentā, kas ir jūsu priekšā... Pašā sākumā par pamatu ir ņemti tie labojumi, kurus sadarbībā ar Tieslietu ministriju mēs izdarījām pēc mūsu kolēģa Lagzdiņa priekšlikuma. Un šeit būtība ir tāda, lai no Civilprocesa kodeksa izņemtu tos vārdus, tos terminus, kas jau sen ir zaudējuši, paldies Dievam, savu jēgu, un tie ir saistīti gan ar kolhoziem, gan ar PSRS likumdošanu, gan ar Latvijas PSR un tā tālāk.

Tātad 1.pants. Par to ir priekšlikums no Tieslietu ministrijas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un iestrādāja nedaudz pilnveidotā redakcijā ailē, kura ir labajā malā.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais priekšlikums - izslēgt 1.panta otrajā daļā vārdus "un kolhozu". Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu nav. Pieņemts. Nākamais - izteikt trešo daļu jaunā redakcijā. Deputātiem pret komisijas doto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 2.pants. Tieslietu ministrija iesniegusi priekšlikumu - izslēgt. Komisija priekšlikumu - izslēgt 2.pantu - pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 3.pants. Komisija pieņēma Tieslietu ministrijas priekšlikumu - 3.pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 5.pants. Komisija Tieslietu ministrijas priekšlikumu - ar papildinājumiem izteikt 5.panta pirmās daļas 3.punktu redakcijā, kāda ir redzama tabulā labajā malā, - pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 6.pants. Komisija Tieslietu ministrijas priekšlikumu pieņēma; precizētā redakcija ir tāda, kāda ir izteikta ailē labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 8.pants. Tieslietu ministrijas priekšlikumu - izslēgt vārdu "sociālistiskās" - komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 10.pants. Tieslietu ministrijas priekšlikumu - izteikt 10.pantu jaunā redakcijā - komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14.pants. Tieslietu ministrijas priekšlikumu - izteikt 14.panta pirmo daļu jaunā redakcijā - komisija atbalsta; precizētā redakcija izteikta tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 17.pants. 17.pantā Tieslietu ministrijas priekšlikums - piekto daļu izteikt jaunā redakcijā - ir pieņemts, un šī redakcija redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šī paša panta sestā daļa. Pieņemts Tieslietu ministrijas priekšlikums - to izslēgt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 20.pants. Tieslietu ministrijas priekšlikums - izteikt 20.pantu jaunā redakcijā - ir pieņemts, un tas ir atspoguļots tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija pieņēmusi arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu - izslēgt 22.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija pieņēmusi par 23.pantu izteikto Tieslietu ministrijas priekšlikumu - izteikt 23.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, un tas ir redzams tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 25.pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt 25.pantu jaunā redakcijā - ir pieņemts, iestrādājot šo priekšlikumu, un 25.pants, ņemot vērā tieslietu ministra izteikto priekšlikumu, iekļauts tabulas labajā malā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 30.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā, kas izteikta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 32.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt 32.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 33.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums precizētā redakcijā, kas ir iestrādāta 33.pantā un norādīta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 33.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 34.pants. Komisija atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu, iestrādājot to precizētā redakcijā, kas norādīta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikums - izslēgt 39.pantu. Komisija to atbalsta, ir izslēgts 39.pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39.panta izslēgšanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikums - 40.pantā aizstāt vārdu "pilsoņa" ar vārdiem "fiziskās personas" - ir pieņemts. Šī panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, iestrādājot tur arī minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija 41.panta otro daļu ir papildinājusi ar vārdiem, kādi redzami tabulā, proti, "...kā arī gadījumos, ja, veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikums 42.pantā ir pieņemts, un tas ir redzams 42.panta redakcijā tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 42.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 43.pantā tieslietu ministrs ir izteicis priekšlikumu - pantu pieņemt jaunā redakcijā. Komisija to atbalstījusi nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 44.pants. Tieslietu ministra priekšlikums - grozīt 44.panta attiecīgos pirmās daļas apakšpunktus - ir pieņemts daļēji, un tas ir saistīts galvenokārt ar vārdiem "pilsoņi", "fiziskās personas", kā arī "strādnieki", "kalpotāji" aizstāti ar vārdu "darbinieki". Ņemot vērā šos priekšlikumus, komisija tos ir iestrādājusi 44.panta redakcijā, kas ir redzama tabulas labās daļas ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto 44.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 45.pants. Tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts. 45.pants izstrādāts, ņemot vērā ministra priekšlikumu, jaunā redakcijā, kas redzama tabulas labajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 46.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums - otrajā daļā izslēgt vārdus "biedru tiesa".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 48.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums, un komisija 48.pantu jaunā redakcijā ir izveidojusi, ņemot vērā šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju 48.pantam nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 49.pants. Komisija pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumus, precizējot un iestrādājot šos priekšlikumus. 49.pants izteikts jaunā redakcijā, kas redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 55.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums - izslēgt vārdu "sociālistiskās".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārda "sociālistiskās" izslēgšanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 56.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums - izslēgt otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija pieņēmusi arī tieslietu ministra priekšlikumu 63.pantā - vārdus "lîdz 7000 rubļu" aizstāt ar vārdiem "lîdz 50 latiem", kā arī no 63.panta trešās un ceturtās daļas izslēgt vārdu "Republikas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 65.pants. Pieņemts priekšlikums, ko bija iesniedzis tieslietu ministrs otrajā daļā, un šī panta otrās daļas redakcija ir redzama tabulas labajā malā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 65.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 65.panta ceturtā daļa ir izstrādāta, atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat ir atbalstīti tieslietu ministra priekšlikumi par šā panta sesto daļu, kas izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu, 66.pants izteikts redakcijā, kāda redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 66.panta jauno redakciju, kā to izteikusi komisija, nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 70.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 71.pants. Piekrītot tieslietu ministra priekšlikumiem, komisija tos ir atbalstījusi un izstrādājusi šo pantu redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Līdzīga situācija ir 73.pantā. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumus, 73.pants izteikts redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 73.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 74.pants. Pieņemti tieslietu ministra priekšlikumi, tie iestrādāti 74.panta otrās daļas redakcijā, kāda redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 76.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums - aizstāt vārdus, kas apzīmē naudas summu, un "7000 rubļu" vietā rakstīt "50 000"...

Sēdes vadītāja. Līdz 50 latiem, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Es atvainojos, "lîdz 50 latiem", kā arī izslēgt vārdu "Republikas". Tas ir iestrādāts 76.pantā, kas ir redzama tabulas labās daļas ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 81.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 81.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikums par 83.panta otrās daļas izslēgšanu ir pieņemts, un komisija arī pati ir izdarījusi precizējumus šā panta ceturtajā daļā sakarā ar to, ka trešā daļa ir izslēgta. Līdz ar to mainās daļu numerācija.

Sēdes vadītāja. Otrā daļa izslēgta, jā?

J.Kaksītis. Otrā daļa ir izslēgta, līdz ar to trešā un ceturtā daļa tiek uzskatīta par otro un trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Jā. Deputātiem pret otrās daļas izslēgšanu un panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 87.pants. Komisija atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumus, šis pants izstrādāts redakcijā, kādu jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 88.pants. 88.pantā priekšlikums ir pieņemts precizētā veidā, tas ir redzams tabulas labajā malā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šī dokumenta 25.lappusē ir 88.panta trešā daļa, kas izteikta otrā lasījuma redakcijā. Komisija ierosina izteikt panta trešo un ceturto daļu precizētā redakcijā, precizējot jau pieņemto, proti, ka puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 88.panta trešās daļas redakciju, kādu ir izteikusi komisija, nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu 88.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdu "pilsoņa" ar vārdiem "fiziskas personas", un tas ir iestrādāts redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 89.pants. 89.panta pirmajā daļā ir aizstāts jēdziens "pilsoņa" ar vārdiem "fiziskas personas", kā arī otrā daļa ir izteikta tādā redakcijā, kāda ir norādīta tabulā. Un līdz ar to, ka tiek grozīta likumprojekta pantu numerācija, šis tagad ir likumprojekta 42. pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 90. pants. Ir priekšlikums otrajā daļā vārdu "kasācijas" aizstāt ar vārdu "apelācijas", un šis priekšlikums, ko izteica tieslietu ministrs, ir atbalstīts - ar precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Pret otrās daļas redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 91. panta piektā daļa. Ir priekšlikums izteikt to jaunā redakcijā. Komisijā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kaksīša kungs, mums vēl palika neizskatīta 90. panta trešā daļa. Mēs tagad otro daļu pieņēmām, bet ir jāizskata arī trešā daļa. Ir ierosināts trešajā daļā aizstāt vārdu "pilsonis" ar vārdiem "fiziska persona" un vārdu "orgāns" aizstāt ar vārdu "institūcija" attiecīgajā locījumā. Cik es saprotu, deputātiem nav iebildumu arī pret 90. panta trešās daļas labojumiem...

J.Kaksītis. Nē, komisija ierosina svītrot trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītāja. Svītrot trešo un ceturto daļu. Tātad jūs esat pieņēmuši tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu daļēji, jo viņš aicina svītrot tikai ceturto daļu.

J.Kaksītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - svītrot trešo un ceturto daļu - iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 91. panta piektā daļa. Tieslietu ministra priekšlikumu komisija ir ņēmusi vērā un ir izstrādājusi 91. panta pirmo daļu, otro daļu un piekto daļu tādā redakcijā, kāda ir uzrādīta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas sagatavoto redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 94. pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu izteikt 94. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 97. pants. Trešā daļa. Tieslietu ministra priekšlikumu - šā panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā - komisija ir atbalstījusi, un priekšlikums ir pieņemts precizētā veidā, kā tas ir redzams tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 97. panta trešās daļas redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 106. pants. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, komisija izteikusi 106. panta trešo daļu jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 109. pants. Tieslietu ministra priekšlikumu komisija atbalstīja, un 109. pants ir izteikts precizētā veidā, kā tas ir norādīts tabulas labajā malā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas sniegto 109. panta redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 110. pants. Daļēji atbalstot tieslietu ministra priekšlikumus, 110. pants ir izteikts jaunā redakcijā, kāda ir norādīta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 111. panta otrajā daļā komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija 112. pantu ir izteikusi jaunā redakcijā, kāda ir redzama šajā tabulā, un komisijas vārdā es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto 112. panta redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumus par 113.pantu, šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, kāda ir norādīta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija nav atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu - svītrot 115.panta otrās daļas 10. punktu, taču, ņemot vērā tos apstākļus, kas saistīti ar šo priekšlikumu, komisija 115.panta otrās daļas 10. punktu ir izteikusi jaunā redakcijā. Arī 13.punkts ir izteikts jaunā redakcijā. Tātad 115.panta otrā daļa tagad ir tāda, kāda redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 115. panta otrās daļas 10. un 13. punkta jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 117. pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu, un tas ir iestrādāts šajā redakcijā, kā norādīts tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 121. pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumus svītrot 121. pantā vārdu "orgāna" un aizstāt vārdus "atrašanās vietas" ar vārdu "adreses".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir daļēji pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu svītrot 122. panta otro daļu, taču ir izstrādājusi savu redakciju, kas norādīta šajā tabulā. Tātad lūdzu atbalstīt 122. panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 122. panta otrās daļas jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 122. pants kopumā, jā?

Sēdes vadītāja. Nu, pret priekšlikumu ceturtajā daļā aizstāt vārdu "alimentu" ar vārdu "uzturlīdzekļu" deputātiem iebildumu nebija...

J.Kaksītis. Acīmredzot tas ir redakcionāla rakstura. Tie, kas agrāk saucās "alimenti", tagad ir "uzturlīdzekļi"...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, jo tas atbilst loģikai un kārtībai. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un likumam, kāds šodien ir spēkā.

Tātad 34. lappuse. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu svītrot 128. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 128. panta svītrošanu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 133. pants. Komisija daļēji ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu 133. panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā, un tas ir iestrādāts redakcijā, kura ir redzama šajā tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 133. panta otrās daļas jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 138. pants.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, tur ir kaut kas arī svītrots.

J.Kaksītis. Jā. Sakarā ar to, ka ir svītrota otrā daļa un svītrots trešās daļas 5. punkts, līdzšinējā 3., 4., 5., 6., 7. daļa ir uzskatāma attiecīgi par 2., 3., 4., 5. un 6. daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu pret trešās daļas 5. punkta svītrošanu nav, un līdz ar to arī pret atbilstošajām numerācijas izmaiņām iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par 138. panta pirmās daļas 5. un 6. apakšpunktu, izsakot tos jaunā redakcijā, un es lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 138. panta pirmās daļas 5. un 6. punkta redakciju, kas ir izteikta kā 5. punkts, nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu par 138. panta trešās daļas redakciju, par ceturtās daļas svītrošanu un par vārda "alimentu" aizstāšanu ar vārdu "uzturlīdzekļu" piektajā daļā.

Sēdes vadītāja. Tātad trešajā un piektajā daļā ir izdarītas izmaiņas atbilstoši šodienas likumdošanai. Un pret ceturtās daļas svītrošanu deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Svītrojot ceturto daļu, mainās daļu numerācija, kā tas ir norādīts tabulā. Tas ir tīri tehnisks jautājums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to nav?

J.Kaksītis. 145. pants. 145. panta otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kura atbilst tieslietu ministra izteiktajam priekšlikumam, nedaudz precizējot to.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 145. panta otrās daļas redakciju, kādu to ir sniegusi komisija, iebildumu nav? Pieņemts. 149. pants.

J.Kaksītis. Tātad - 149. pants. Tieslietu ministrs izteica priekšlikumu šo pantu svītrot, komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu - 151. panta trešajā daļā vārdu "pilsoņiem" aizstāt ar vārdiem "fiziskajām personām".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 152. pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu un ir to iestrādājusi redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas sniegto 152. panta redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 157. pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums, un tas ir iestrādāts ailē, kura ir tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 158. pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu svītrot no 158. panta vārdus "vai biedru tiesā".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 161. pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu attiecībā uz naudas vienību nosaukumu, kā arī ir papildinājusi uzlabotā redakcijā 161. panta pirmo daļu, trešo daļu un ceturto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 161. panta redakciju, ko izstrādājusi komisija, nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 162. pants. Grozījumi 162. pantā izdarīti atbilstoši tieslietu ministra priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 163. pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumus, precizējot šo pantu - 163. pantu. Redakcija ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 163. panta redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 164. pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 165. pants. Komisija pēc savas iniciatīvas ir izteikusi panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 169. pants. Tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts precizētā redakcijā, tas izteikts 169. panta pirmajā un otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 169. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 175. pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu attiecībā uz vārda "sešpadsmit" aizstāšanu ar vārdu "piecpadsmit".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 178. pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā pantā, aizstājot vārdu "pilsoņu" ar vārdiem "fizisko personu".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 179. panta trešā daļa. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumus, iestrādājusi tos tabulā redzamajā redakcijā precizētā formā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikums - 184. panta nosaukumā aizstāt vārdu "orgāni" ar vārdu" institūcija" attiecīgā locījumā - nav pieņemts, taču komisija ir 184. pantu izstrādājusi jaunā redakcijā, un tā ir ailē, kas ir tabulas labajā pusē. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 184. panta redakciju, ko ir izstrādājusi komisija, nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikumu svītrot 185. pantu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 187. pants. Komisija daļēji ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumus, precizētā veidā tie iestrādāti 187. panta trešās un ceturtās daļas redakcijā, un ir izsvītrota piektā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 187. panta trešās un ceturtās daļas jauno redakciju un pret priekšlikumu svītrot piekto daļu? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu svītrot 197. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 201.pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumus, precizētā redakcijā tie ir izteikti tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 209. panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, ko piedāvā tieslietu ministrs. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, šā panta saturs ir izteikts precizētā redakcijā, kas ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 209. panta trešās daļas jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 216. pants. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, komisija to iestrādāja, izsakot 216.pantu jaunā redakcijā, kā redzam tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 217.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu, un tas ir iestrādāts, izsakot 217.panta saturu jaunā redakcijā, kāda ir norādīta tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 217.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 218.pants. Atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu, komisija ir izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu svītrot 221.panta 6. punktu un aizstāt 8. punktā vārdu "pilsoņa" ar vārdiem "fiziskās personas". Komisija ir svītrojusi 6.punktu, un 8.punkts ir iestrādāts papildinātā redakcijā, kā tas norādīts tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 221.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 227.pants. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, 227.pantu komisija ir izteikusi tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 228.pants, pirmā daļa, 1.punkts. 3. punkts. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, komisija to ir iestrādājusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 228.panta pirmās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 229.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu - svītrot no šā panta vārdus "PSR Savienības likumos un".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija pēc savas iniciatīvas ir izsvītrojusi 233.panta otro un trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 233.panta otrās un trešās daļas svītrošanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu par Civilprocesa kodeksa 24.nodaļas nosaukumu, un, šo priekšlikumu pieņemot, ir aizstāts vārds "orgānu" ar vārdiem "institūciju un".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 24.nodaļas jauno nosaukumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 235.pants. Precizētā redakcijā komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu par 235.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 235.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 236.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 237.pants. Pirmā un otrā daļa. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 238.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 240.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu šajā pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 240.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 246.pants. Atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu, komisija ir izstrādājusi šo pantu jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu, 247.pants ir izstrādāts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 247.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 249.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumus. 249.panta pirmajā daļā un otrajā daļā ir iestrādāts jauns saturs, ņemot vērā šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret izmaiņām 249.panta pirmajā daļā un otrās daļas 5.punktā nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 343.¹ pants. Komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi izmaiņas šā panta trešajā daļā un ceturtajā daļā. Saturs ir redzams tabulā.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir 343.¹ pants.

J.Kaksītis. 343.¹ pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 343.¹ panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 343.² pants. Komisija pēc savas iniciatīvas ir šā panta pirmās daļas 1.punktu izstrādājusi tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 343.² panta pirmās daļas 1.punktu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 344.⁴ pants. Pēc komisijas iniciatīvas tas ir papildināts ar trešo daļu, redakcija ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 344.⁷ pants. Pēc komisijas iniciatīvas šis pants papildināts ar jaunu pirmo daļu un otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 344.⁷ panta papildināšanu ar jaunu pirmo daļu un jaunu otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu 352.pantā. Aizstājot vārdus "pieciem tūkstošiem rubļu" ar "simt latiem", tas ir iestrādāts šinī redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 359.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums. Pirmā daļa izstrādāta redakcijā, kādu piedāvā tieslietu ministrs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 359.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija, ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, 360.pantu ir izstrādājusi jaunā redakcijā. Šī 360.panta redakcija ir redzama tabulas labajā malā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 361.pants. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, 361.pants ir izstrādāts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 361.panta pirmās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 372.panta pirmā daļa, 3.punkts. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, šā panta pirmās daļas 3.punkts ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu - jaunā redakcijā izteikt Civilprocesa kodeksa 39.nodaļas nosaukumu, un šis nosaukums ir norādīts tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39.nodaļas jauno nosaukumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 376.pants. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumu, komisija ir izstrādājusi 376.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 377.pants. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 377.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu izteikt 383.panta pirmo un otro daļu jaunā, precizētā redakcijā. Tāda ir izstrādāta un redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 383.panta pirmās un otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pēc komisijas iniciatīvas 387.pants izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 387.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 389.pants. Komisija nav atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu svītrot šo pantu, taču, ņemot vērā to viedokli, kas tika izteikts komisijā, komisija ir izstrādājusi šo pantu redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Tātad 389.pants ir jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto 389.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, 390.pants ir izstrādāts jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Jaunā redakcijā pēc komisijas iniciatīvas ir izteikts arī 391.pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 391.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 392.pants. Pēc komisijas iniciatīvas tas ir izteikts jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 394.pants. Pēc komisijas iniciatīvas ir mainīts šā panta nosaukums: agrākais nosaukums ir "Izsoles kārtība", tagadējais - "Nekustamā īpašuma izsoles kārtība".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 394.panta jauno nosaukumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pēc komisijas iniciatīvas kodekss ir papildināts ar jaunu pantu - 394.¹ pantu "Kustamo lietu izsoles kārtība".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna panta - 394.¹ panta - ieviešanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pēc komisijas iniciatīvas 395.panta pirmās daļas 2. un 3. punkts ir izstrādāts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pēc komisijas iniciatīvas 396.pants - "Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu" - izstrādāts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 396.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 397.pants. Ir nedaudz mainīta terminoloģija, un 397.pants ir izstrādāts jaunā redakcijā, kas ir redzama tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 397.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 397.¹ pants. Civilprocesa kodekss ir papildināts ar 397.¹ pantu "Izsoles atzīšana par spēkā neesošu".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna panta - 397.¹ panta -izveidošanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 398.pants. Ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, izdarīti grozījumi atbilstoši šim priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 401.pants. Ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, pants ir izteikts jaunā redakcijā. Kā jau teicu, priekšlikumi ņemti vērā, izstrādājot to tekstu, kāds ir tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 401.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikumi 403.pantā ir pieņemti, un šo pantu komisija ir izstrādājusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 404.pants. Komisija pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumu par panta svītrošanu no kodeksa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 404.panta svītrošanu no kodeksa nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tieslietu ministra priekšlikums - 405.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja un izteica pirmo daļu precizētā redakcijā. Šie labojumi ir redzami tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 405.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija pilnībā atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu - svītrot 406.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 406.panta svītrošanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 407.pants. Komisija pieņēmusi redakcionālos labojumus, kādi ir nepieciešami šajā pantā, proti, ir aizstājusi vārdu "alimentu" ar vārdu "uzturlīdzekļu".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 407.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es tikai gribu nedaudz precizēt, ka šeit ir arī 5.punkta precizējumi, kādi ir redzami tabulā, bet acīmredzot arī pret tiem iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Es sapratu, ka deputātiem kopumā pret 407.pantu iebildumu nav.

J.Kaksītis. Paldies. 408.pants. Ņemot vērā tieslietu ministra priekšlikumu, komisija šo pantu ir izteikusi jaunā redakcijā, un tas ir redzams tabulas labajā malā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 408.panta jauno redakciju... Es atvainojos, pieņemts. Es skatījos, ka Bišera kungs nāk, es domāju, ka viņš nāk runāt. Tātad deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 412.pants. Komisija ir atbalstījusi tieslietu ministra priekšlikumu un izteikusi 412.pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 412.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 413.pants. Komisija ir pieņēmusi tieslietu ministra priekšlikumus un izdarījusi savus papildinājumus, kādi ir redzami tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 413.panta jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta tieslietu ministra priekšlikumus 414.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem 414.pantā nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pieņemot tieslietu ministra priekšlikumus 423.pantā, komisija izteikusi 423.panta otro un trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 423.panta otrās un trešās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 426.pants. Komisija ir ņēmusi vērā tieslietu ministra priekšlikumus, tie iestrādāti pantā, kas izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 427.pants. Ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums papildināt 427.pantu ar jaunu punktu tādā redakcijā, kā norādīts ir tabulā, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 439.pants pēc komisijas iniciatīvas izteikts jaunā redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto 439.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu izteikt jaunā redakcijā 43.nodaļas nosaukumu. Tātad Civilprocesa kodeksa 43. nodaļa tiek nosaukta "Ârvalstu tiesu spriedumi un tiesas uzdevumi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 43.nodaļas jauno nosaukumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šeit attiecīgi mainās pantu numerācija. Ņemot vērā šo nosaukumu, pants, kas ir norādīts kā 553.pants "Ârvalstnieku civilprocesuālās tiesības", tiek izteikts kā ... tiek izsvītrots, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret panta svītrošanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir iestrādājusi pantu par ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Redakcija ir redzama tabulā, tas ir 440.pants. Deputātiem iebildumu pret 440.panta jauno redakciju nav. Pieņemts. Visi turpmākie panti, par kuriem runāšu, pēc komisijas iniciatīvas ir iestrādāti šajā projektā. Tātad - 441.pants. "Lûguma iesniegšana". Pants ir komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 442.pants "Lûguma izskatīšana", komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 443.pants. "Ârvalsts tiesas nolēmuma izpildīšana". Komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 443.panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 444.pants, ņemot vērā arī Tieslietu ministrijas priekšlikumus, ir iestrādāts redakcijā, kāda ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu (tāds ir iestrādāts) - papildināt likumprojektu ar jaunu sadaļu. "Nolikums par šķīrējtiesu". Izdarīt tur grozījumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jaunas sadaļas izveidošanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šās sadaļas pantā... "Nolikuma par šķīrējtiesu" 1.pantā aizstāt vārdu "pilsoņi" ar vārdu "personas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nolikuma 2.pantu izteikt redakcijā, kāda ir norādīta šā projekta 137.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Svītrot nolikuma 8.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 8.panta svītrošanu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nolikuma 9.pantā izdarīt izmaiņas, kādas ir norādītas tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nolikuma 10.pantā vārdus "Latvijas PSR" aizstāt ar vārdu "Latvijas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts ..."Izdarīt 1995.gada 13.septembra likuma "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pārejas noteikumos šādus grozījumus:" Te mainās numerācija, un tātad šī likumprojekta sadaļa būtu trešā.

Sēdes vadītāja. Tas ir pēc loģikas, Kaksīša kungs, te nav ko kavēties.

J.Kaksītis. Jā, tātad papildināt, grozīt numerāciju un papildināt likumprojektu ar 141.punktu.

Sēdes vadītāja. Mainoties numerācijai, tas ir 141. numurs.

J.Kaksītis. Jā, šā projekta 141.punkts.

Sēdes vadītāja. Nu jā, tas nav apspriežams.

J.Kaksītis. Tātad izteikt 142.punkta... 142.punkts tagad... izteikt 8.punktu, tas ir, pārejas noteikumu 8.punktu, jaunā redakcijā. "Protestu var iesniegt, ja no Saimnieciskās tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas nav pagājuši vairāk nekā trīs gadi." Līdz ar to uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Visbeidzot - pārejas noteikumi. "Lîdz laikam, kamēr Ministru kabinets nav noteicis lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem izmaksājamo summu lielumu un izmaksas kārtību, piemērojama Instrukcija par izdevumu atlīdzināšanu izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu un tiesas aicinātiem lieciniekiem, cietušajiem, pieaicinātajiem, speciālistiem, ekspertiem un tulkiem, kas apstiprināta ar Ministru padomes 1992.gada 20.novembra lēmumu nr. 496."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu nobalsot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši 8.augusta sēdes darba kārtību. Pirms sēdes slēgšanas un reģistrācijas vārds paziņojumam Alfredam Čepānim. Paziņojums.

A.Čepānis (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ēkā, arī Sarkanajā zālē, notiek remonta darbi, preses konference pulksten 17.00 notiks Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Atbilstoši tam lūgums deputātiem izmantot, atstājot zāli, šīs pirmās durvis.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere ( 6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Vents Balodis,

Anatolijs Gorbunovs,

Juris Kaksītis... ir,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Priedkalns,

Andris Saulītis,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, pirms slēdzam 8.augusta pirmo sēdi, es jums gribu atgādināt, ka pulksten sešos mēs turpinām darbu. Paziņoju 8.augusta sēdi par slēgtu un gribu deputātus informēt, ka nākamā Prezidija sēde notiks 14.augustā pulksten 9.00, un gribu jūs informēt, ka šajā Prezidija sēdē - šobrīd tāds ir kolēģu viedoklis - tiks apstiprināts starpfrakciju sēdē pieņemtais lēmums, ka nākamā sēde notiks 19.augustā pulksten 11.00. Paldies. Uz tikšanos pēc stundas!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sāksim darbu! Pirmais jautājums. Deputātu Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga, Saulīša jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam un Latvijas Republikas tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, vārds atbildes sniegšanai Latvijas Republikas tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Atbilde saņemta rakstiskā veidā.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu tika sniegta pagājušās sesijas pēdējā sēdē 13.jūnijā, taču gribu jūs informēt, ka šai atbildei ir iesniegta arī papildu informācija par tām izmaiņām, kas ir notikušas šo divu mēnešu laikā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Papildu jautājumus uzdot neviens nevēlas. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Tomašūna, Ābiķa, Putniņa, Tabūna, Pētersona, Zaķa, Dunkera, Celmiņa, Eniņa, Apiņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. No deputātiem motivācijai vārdu neviens nav lūdzis. Ministru kabinets ir iesniedzis atbildi rakstiskā veidā. No Ministru kabineta Pēteris Cimdiņš - Ministru kabineta vārdā.

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Uz 12.jūnijā iesniegtajiem jautājumiem ir sagatavota rakstiska atbilde, dokumenta numurs ir 1-1-2-2. Piebildes nekādas pašlaik nav, ko izteikt, papildinājumi uz uzdotajiem jautājumiem tiek izstrādāti un 15.augustā šeit iztirzātie jautājumi var iegūt citu virzienu.

Sēdes vadītāja. Jums viss? Tad tā arī sakiet. Papildu jautājumus uzdot neviens nevēlas, līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

P.Cimdiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais - deputātu Staša, Stikuta, Nagļa, Urbanoviča un Rubuļa jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopana kungam. Motivācijai neviens deputāts pieteicies nav. Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Uz deputātu jautājumu atbilde ir sagatavota (dokuments nr.1080). Es vienīgi varu piebilst to, ka šī atbilde zināmā mērā ir negatīva, bet tā nav galīgā atbilde, jo es kā ministrs šo jautājumu esmu atstājis kontrolē un šis jautājums tik vienkāršs nemaz nav, kāds viņš izskatās, jo ir jāsaskaņo vismaz 20-30 vilcienu atiešanas saraksti. Latvijas dzelzceļš vēlreiz šo jautājumu skatīs tuvākajos mēnešos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumam neviens deputāts pieteicies nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Deputātu Rubina, Valdmaņa, Priedkalna, Zelgalvja un Ozoliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Vārds motivācijai Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Šķēles kungs! Vakar vakarā es noklausījos jūsu ar Šķēles šabloniem piebārstīto runu. Šķēle atzina, ka septiņi mēneši ir pagājuši, kopš viņš strādā ar savu valdību un ka faktiski nekas nav izdarīts Latvijas labā. Galvenie jautājumi ne Šķēli, ne viņa partnerus valdībā nesatrauc, tas ir, bērni, izglītība, veci cilvēki, slimie, mirstība, dzimstība, nabadzība un posts. Viņu satrauc Krājbanka un Opera. Jautājums paliek iepriekšējais, kurš jau vienreiz bija uzdots: kad valdībai būs demogrāfiskā programma un kad tā sāks reāli darboties? Līdz šim ir radīts vienīgi dūmu aizsegs, ka valdība kaut ko dara. Šķēles vakardienas runu es vērtēju kā opozicionāra runu, jo viņš aicina samazināt ministru skaitu un birokrātijas aparātu, ko valsts uztur, tajā pašā laikā neko nedarot šajā sakarā. Tā ir dubultmorāle, jo runā nebija neviena reāla piemēra un konkrētu skaitļu, izņemot to, ka Šveicē ir 7 ministri, bet Latvijā 29. Tomēr vienu jūsu domu "pçrli" es atļaušos citēt. Jūs, Šķēle, teicāt: "Muļķis amatā vairs nav muļķis amatā, bet gan stabilitāte." Ko jūs ar to, Šķēles kungs, domājāt? Pirms Prezidenta vēlēšanām jūs teicāt: "Ja ievēlēs Ulmani, tad tā būs stabilitāte." Ir skaidrs, ka valdība ir sākusi savu darbību nepareizi, aizmirstot tautu, ko pierāda demogrāfijas programmas trūkums.

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Līdzīgi jautājumi jau tika iesniegti Ministru prezidentam 1996.gada 11.jūnijā, uz ko Labklājības ministrija ir atbildējusi 19.06. un deputātiem ir izdalīts dokuments nr.1076, kurā ir atbildēts gan par to, ka Latvijā šobrīd ir izveidota Demogrāfiskā komisija, kas strādās pie demogrāfijas programmas, gan arī ir sperti attiecīgie soļi alkoholisma un narkomānijas ierobežošanā, vispirms paredzot normatīvo kārtību, kādā veidā šie cilvēki tiks ārstēti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumam vārds Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jautājums jums, Šķēles kungs! Otrais jautājums bija, uz kuru jūs neatbildējāt. Tā ir atrakstīšanās. Ko jūsu valdība dara, lai samazinātu augsto prostitūcijas līmeni valstī? Un jautājums: vai valdība plāno izstrādāt likumu par prostitūciju?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs, Ministru kabineta vārdā.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Var un vajag strādāt, taču varbūt beidzot vajadzētu izskatīt tos normatīvos dokumentus, kas attiecīgajā jomā ir iesniegti, un pieņemt Saeimas lēmumu, un tad var strādāt tālāk. Valdība nevar strādāt haotiski, neredzot Saeimas atbildes reakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk papildu... Andris Rubins - otram papildjautājumam. Vairāk par diviem jautājumiem uzdot nevar.

A.Rubins. Šķēles kungs, vai jūs varētu konkrēti atbildēt: kad būs demogrāfiskā programma un kāda ir jūsu nostāja pret prostitūcijas likuma izstrādi valstī?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vladimirs Makarovs - Ministru kabineta vārdā.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Saeimas deputāt Rubina kungs! Padomju laikā bija skaista un plaša pieredze dažādu programmu izstrādē, un viena no interesantākajām bija pārtikas programma, kurai padomju laikā sekoja viena lieta - rindas pēc pārtikas. Latvijas valdības politika ir skaidra un noteikta - izstrādāt un realizēt pieņemtos normatīvos dokumentus un pēc tam spert nākamo soli, ja mums būs līdzekļi, lai realizētu likumu par sociālo palīdzību, likumu par sociālo drošību, un tad izpaliks arī jautājums par demogrāfisko programmu. Izstrādāt programmu, kurai nav naudas, nav iespējams. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atvainojos, Makarova kungs, jūs teicāt - paldies!

V.Makarovs. Es gribētu atbildēt arī par prostitūciju.

Sēdes vadītāja. Makarova kungs, dialogs no tribīnes ar deputātiem zālē nav pieļaujams, tāpēc, lūdzu, to neuzsāciet un ievērojiet Saeimas kārtības rullī noteikto jautājumu apspriešanas kārtību.

Nākamais - deputātu Kostandas, Mauliņa, Rudzīša, Saulīša, Stroda, Gannusas un Grinberga jautājums aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Motivācijai iesniedzēji... Atvainojos - ir! Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs iesniedzām jautājumus aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam par to, ar kādu steigu būtībā tika atstādināts robežsargu brigādes komandieris Lasmanis. Atgādināšu, ka motivācijā mēs jau rakstījām par to, ka šī gada 8.jūnija pēcpusdienā robežsargu brigādes Liepājas bataljonā, saskaņā ar masu medijos izplatīto informāciju, kuru apstiprināja arī augstāka ranga valsts amatpersonas, tika atklāta 13 Kalašņikova tipa automātu pazušana, un drīz vien pēc tam Prezidents Guntis Ulmanis sanāksmē, kurā piedalījās arī ģenerālprokurors Skrastiņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Staris un aizsardzības ministrs Krastiņš, pieprasīja brigādes komandiera atstādināšanu no amata. Tobrīd vēl nebija gatava šīs amatpersonas pat precizēta informācija par notikušo un nebija arī Izmeklēšanas komisijas slēdziena. Neskaidrības ap šo jautājumu paplašinājās, un īsti skaidrs tas nav arī šobrīd.

Pie tam jāuzsver arī tas apstāklis, ka ar robežsargu brigādes komandieri Lasmani par šo jautājumu nav runājis ne Krastiņš, ne Bruņoto spēku komandieris Dalbiņš. Lasmanis vispār tobrīd atradās komandējumā.

Tomēr mūs uzmanīgus dara arī tas, ka jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi, piemēram, no bijušā Ministru prezidenta Gaiļa puses, atstādināt Lasmani no amata tā iemesla dēļ, ka Lasmanis izteica savus uzskatus par to, ka Aizsardzības ministrijas vadība un Bruņoto spēku štābs nepietiekami palīdz robežsargu brigādei robežapsardzības problēmu risināšanā. Tad laikam Krastiņam būtu jāsniedz kompetenta atbilde un jāuzraksta, kādus tad bijušais robežsargu brigādes komandieris Lasmanis savas darbības laikā, sava dienesta laikā, ir devis priekšlikumus, jāizvērtē šie priekšlikumi, jādod savs vērtējums, kuri tad no šiem priekšlikumiem nav bijuši pieņemami, kuri neatbilda varbūt vispār valsts interesēm un kāpēc. Un tad, lūk, varēs parādīt, ka Lasmanis neatbilst ieņemamajam amatam un viņš ir jāatbrīvo. Tad būtu kaut kāda skaidra motivācija. Bet ar šo steigu ir visai dīvaini. Mēs zinām, ka armijas reglaments paredz saudzīgu attieksmi pret karavīru, vispusīgu un dziļu apstākļu izvērtēšanu, pirms pieņem lēmumu par viņa sodīšanu. Lasmaņa atstādināšana notika, pat neaprunājoties ar viņu un reāli neuzsākot dienesta izmeklēšanu. Tas katrā ziņā ir ļoti dīvaini.

Nu un galu galā, ja Krastiņa kungs mīl runāt par to, ka, jā, ir grūtības, protams, robežsargu brigādēs finansiālais nodrošinājums ir slikts, tad vajadzētu arī pašam laikam dot kādu salīdzinājumu deputātiem par to, kāds ir, piemēram, robežsargu viena bataljona mēneša budžets un summa, kas ir vajadzīga, un cik iztērē Aizsardzības ministrija pašlaik jaunu automašīnu iegādei, mēbelēm, remontdarbiem Aizsardzības ministrijā.

Sēdes vadītāja. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie kolēģi deputāti! Uz deputātu Kostandas, Mauliņa, Rudzīša, Saulīša, Stroda, Gannusas un Grinberga minēto jautājumu atbilde ir sniegta šī gada 10. jūlijā, un tas ir Saeimas dokuments nr. 1104. Papildinājumu šai atbildei nav, izņemot vienu, to, ka šobrīd Lasmaņa kungs ir civilpersona. Pamatojoties uz viņa iesniegumu, viņš ir atvaļināts no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem vārds Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Kostandas kungs, pirms runājat, precizējiet, vai jūs abus papildjautājumus uzdosit uzreiz vai katru atsevišķi, lai es varētu noteikt jūsu runāšanas laiku.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Tad es uzdošu abus papildjautājumus uzreiz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Krastiņa kungs, par galveno iemeslu, vismaz oficiāli tā tas tiek minēts, Leonīda Lasmaņa atstādināšanai no amata tika nosaukta automātu zādzība no Liepājas robežsargu bataljona. Tad, lūdzu, iepazīstiniet deputātus ar dienesta izmeklēšanas slēdzienu par šo gadījumu, to, kādas struktūras šo izmeklēšanu ir veikušas, miniet arī Drošības policiju, vai tas bija Aizsardzības ministrijas pretizlūkošanas dienests, un tamlīdzīgi, un, ja šī izmeklēšana nav pabeigta, tad kas to traucē, vārdu sakot, kādi ir rezultāti pašlaik. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums. Mēs jautājumos minējām, ka deputātiem ir bažas, vai Lasmaņa atstādināšana nebija tikai kāds politisko partiju vai ekonomisku grupējumu pasūtījums, un tāpēc man ir sekojošs papildu jautājums. Pulkvežleitnants Lasmanis 1996. gada maijā bija izdevis rīkojumu par alkohola un tabakas izstrādājumu uzskaites sistēmas ieviešanu uz valsts robežas. Tātad jautājums: vai šis rīkojums ir spēkā arī tagad un vai uzskaites sistēma darbojas? Ja uzskaites sistēma nedarbojas vai ja rīkojums ir atcelts, tad kas ir atcēlis šo rīkojumu? Kas traucē šīs sistēmas ieviešanu?

Sēdes vadītāja. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs - atbild uz abiem papildjautājumiem.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godājamie kolēģi! Atbildu uz pirmo jautājumu. Tātad sakarā ar automātu zādzību Liepājas robežsargu bataljonā ir ierosināta pirmstiesas izmeklēšana, ko veic attiecīgi Liepājas Kara prokuratūra. Izmeklēšanas termiņš ir divi mēneši. Kā ir noteikts armijas reglamentos, tad amatpersona - armijas virsnieks - ir atstādināms no pienākumu pildīšanas uz izmeklēšanas laiku. Tātad šī izmeklēšana turpinās, par attiecīgo faktu ir arī dienesta izmeklēšanas slēdziens. Tātad viņa atstādināšana notika likumīgi, un, kā es uzsveru, viņš ir atvaļināts uz personīgā iesnieguma pamata.

Atbilde uz otro jautājumu. Tātad šīs te dienesta instrukcijas ir Robežsargu spēku iekšējie dokumenti, kurus Lasmaņa kungs ir atdevis. Ja viņa pienākumu un vietas izpildītājs Dāboliņa kungs tos nav atcēlis, tad tie arī paliek spēkā.

Varu atbildēt, ka Lasmaņa kunga atstādināšana, vēlāk - arī atvaļināšana nav politisko spēku pasūtījums, bet gan Lasmaņa kunga dienesta gaitu noslēgums. Gribētu atzīmēt, ka Lasmaņa kungs pirms šī soda saņemšanas divas reizes jau bija saņēmis sodu par neatbilstību ieņemamajam amatam. Arī nozīmēts viņš tika par Robežsargu spēku, toreiz - vēl brigādes - komandieri, būdams sodīts par neatbilstību ieņemamajam amatam, pēc kā viņš tika saņēmis vēl vienu neatbilstību ieņemamajam amatam, plus sešus... Tā ka viņa atstādināšana šajā momentā bija loģisks turpinājums viņa dienesta gaitu aprakstam, kāds tas ir bijis iepriekš. Par politisku pasūtījumu šeit nevarētu būt runas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais - deputāta Kostandas, Mauliņa, Celmiņa, Nagobada, Zelgalvja, Grīnberga, Gannusas, Liepas, Lujāna, Bartaševiča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Vārds motivācijai Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man negribas atgriezties pie tiem jautājumiem, kas jau ir uzdoti, un es ceru arī, ka, iespējams, vai nu no finansu ministra, vai arī no premjerministra mēs saņemsim atbildi. Ir cita lieta šinī gadījumā. Man rada izbrīnu cienījamā biznesmeņa Šķēles kunga rīcība, nemotivētā rīcība. Es iedomājos, kas būtu noticis, ja padomju laikā Šķēles kungam, kad viņš tirgojās ar ziediem, un Krištopana kungam būtu ielikuši kases aparātus. Vai šodien viņš būtu viens no vadošajiem biznesmeņiem Latvijā? Protams, varbūt viņam kā sava veida konkurentam attiecībā pret pārējiem, tiem cilvēkiem, kas arī vēlas sasniegt to labklājību, kāda ir Šķēles kungam... iespējams, viņš kā konkurents cenšas caur to, arī teiksim, viņus likvidēt, lai nerastos jauni miljonāri un bagāti cilvēki, jo, iespējams, uz trijiem miljonāriem ir vajadzīgi arī kādi simttūkstoš nabagi. Un, protams, šinī gadījumā mēs... Ir ļoti lielas problēmas ar kases aparātiem. Un šeit būtu ļoti interesanti saņemt konkrētas atbildes, kādu tālāko politiku plāno Šķēles kungs pret šiem cilvēkiem, jo mēs redzējām reāli, kā sakarā ar šiem kases aparātiem tika atbilde dota šiem tirgoņiem, kas tirgojas tirgos: tur - es neņemos spriest, vai pēc Šķēles kunga vai pēc kāda cita "talantīga" ministra pavēles, - viņus iekaustīja ar stekiem. Ja šī ir atbilde, teiksim, mūsdienu Latvijas tirgoņiem, tiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tad saprotama arī valsts politika, un tādēļ būtu ļoti pareizi saņemt atbildi no Šķēles kunga, jo viņš pats ir bijušais tirgonis un, iespējams, labāk saprot tirgoņa psiholoģiju un arī darbības metodes. Paldies.

Sēdes vadītāja. Latvijas Republikas finansu ministrs Aivars Kreituss.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izdalīta atbilde, bet es gribētu pāris vārdu teikt par to, ka valdība tiešām ļoti lielu uzmanību veltīja ieņēmumu daļas palielināšanai budžetā un šajā sakarā arī ir radusies visa šī pārpratumu "íēde" un nesaprašanās "íēde" attiecībā uz kases aparātu lietošanu. Viena no šīs valdības prioritātēm ir dot iespējas Latvijas ražotājam tirgot Latvijā ražotu preci Latvijas lauksaimniekam un tirgot to Latvijas tirgū. Tam tirgotājam kases aparāts tur nav jāliek, un tam tirgotājam tur nav arī jāstāv dažādos apstākļos, kādi ir minēti šajā jautājumā. Tiem, kas ir pārpircēji un kas tirgo rūpniecības preci, - tiem ir jātirgojas slēgtās vietā, un tātad šeit nevietā ir jautājums par to, ka kaut kādās mīnusa temperatūrās ir jālieto šie aparāti.

Bet ir vēl viens moments, kas parāda to, ka būtībā valdības uzmanība, Valsts ieņēmumu dienesta uzmanība attiecībā uz šo jautājumu ir bijusi vietā. Jo pašreiz Centrāltirgū vien ir 932 SIA, 932 dažādas SIA, kas ir pieprasījušas iespēju pirkt kases aparātus. Tie ir tie, kas ir apdomājušies, ka tie ir jāpērk. Pārpircēji. Bez tam vēl ir daudzi tādi, kas to nemaz nemēģina darīt. Iedomājieties: tikai šajā vienā vietā bija 932, un, ja to salīdzina ar tiem nodokļu maksātājiem, kas tur bija, tad tas ir krietni, krietni vairāk. Tā būtībā ir trāpīts īsti vārīgajā vietā un tiešām ir uztraukums pārpircējiem par to, ka nebūs tik brīva darbība, daļēji nemaksājot nodokļus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. No parakstītāju puses - papildjautājumi. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmais jautājums cienījamajam ministra kungam, kurš tā uztraucas par to, kaut tikai nelegāli un tā ļaunprātīgi netirgotu vietējo produkciju. Cik papildu darba vietas tiks radītas šinī gadījumā Rīgā, Krāslavā, Liepājā, Daugavpilī, it sevišķi cienījamajos Latgales reģionos, kuros ir masveida bezdarbs un daudzi cilvēki iegūst papildpeļņu taisni caur tirgu? Vai šāda programma ir analizēta, vai ir kaut kas reāli darīts, vai tikai šinī gadījumā tiks likvidētas tās darbavietas, kas eksistē, un kā cienījamais Kreitusa kungs redz šo problēmu?

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Īsti nav saprotams jautājums, par kādām papildu darba vietām ir uztraukums. Tā ir pašu šo pārpircēju un pašu tirgotāju rūpe. Neviens viņiem neliek savas darba vietas samazināt - un, pēc mūsu domām, neviena šāda darba vieta nesamazinās, - bet vienkārši ir jāmaksā nodokļi. Tieši šādi paši strīdi un šādas pašas runas bija saistībā ar akcīzes nodokļa kārtības ieregulēšanu saistībā ar alkoholu. Šeit nav nekas savādāks. Un tāpēc šie uztraukumi un viss pārējais ir pilnīgi nevietā. Tādas sarunas un līdzīgas man ir bijušas arī ar ārzemju firmu pārstāvjiem, kuriem es parasti šādā reizē saku vienu: maksājiet nodokli, un nekādu citu problēmu un rūpju tad mums nebūs!

Sēdes vadītāja. Vārds Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Otrs papildjautājums.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šinī otrajā jautājumā, protams, nerisināsim tādus tīri emocionālus jautājumus. Man pienāca informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests aizliedzis pielietot kases aparātu KASIO-190 un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis Millera kungs, kas atbild par kases aparātiem, pat nav lietas kursā, cik daudz šādu kases aparātu ir pārdots. Varbūt Kreitusa kungs varēs paskaidrot, kāpēc šie kases aparāti tiek aizliegti, ja tie ir salīdzinoši lētāki, un kāpēc būs kārtējo reizi jāiegādājas dārgāki.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Lujāna kungam var būt uztraukums par kādu novecojušu kases aparātu izmantošanas iespējām, bet es tikai gribētu pateikt, ka diez vai vajadzētu uztraukties par iespējām tirgot šo kases aparātu. Un, ja mēs paskatāmies tagad uzdotajā jautājumā, tad mēs redzam, ka jautājums ir pilnīgi nekorekts, salīdzinot to ar atbildi, jo jautājumā ir teikts tā: mūsu tirgotājiem jāiegādājas tikai Japānā ražotie kases aparāti (un ir minēta konkrēta marka). Nē, tā tas nav. Ir iespējas iegādāties deviņu reģistrētu kases aparātu tirgotāju kases aparātus sešdesmit sešos republikā izvietotos tirdzniecības punktos. Tā kā es vienmēr esmu aicinājis kolēģus uz precizitāti un jautājumā mēs redzam, ka ir runa tikai par vienu, atbildē, ko mēs sniedzam, es vēršu uzmanību, ka republikā ir deviņi šādi tirgotāji un 66 vietas, kurās tirgojas ar dažādiem kases aparātiem. Tā ka šajā sakarā es domāju, ka, nu, maigi izsakoties, jautājums ir uzdots nekorekti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis premjerministra Andra Šķēles iesniegumu: "Lûdzu pārcelt ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildi uz deputātu jautājumiem uz nākamo Saeimas sēdi, atbilstoši Kārtības ruļļa 51. panta 1. daļai un 122. panta 3. daļai."

Precizējam - atbilstoši 122. panta otrās daļas 3. punktam, kas nosaka: "pârcelt atbildi uz nākamo sēdi sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;". Deputātiem iebildumu nav.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Liepas un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Motivācijai deputāti pieteikušies nav.

Finansu ministrs Aivars Kreituss.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir izdalīta, bet es atkal gribētu tikai lūgt deputātus: var būt, ka mēs varētu šādus jautājumus atrisināt ar vienu zvanu un neuzdodot šeit garu jautājumu. Jo, ja uz jautājumu ir jāatbild, ka nekas tamlīdzīgs kā pārveidošana par valsts akciju sabiedrību pašreiz netiek darīts, tad būtībā jautājums tiek uzdots, vadoties no kaut kādām baumām. Es domāju, ka tās baumas varētu pārbaudīt, paprasot vai nu ministriem, vai ierēdņiem ministrijās, un šādu jautājumu varētu nebūt. Šis ir tīrs pārpratuma jautājums, kura būtību un tālāko attīstību sakarā ar šo Latvijas jūras administrāciju varētu precīzi noskaidrot, piemēram, pie Krištopana kunga Satiksmes ministrijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumu uzdošanai iesniedzēji pieteikušies nav.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Liepas, Grīnberga un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Jautājuma motivācijai vārds Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Mēs uzdevām jautājumus Ministru prezidentam Šķēlem par to, kāpēc viņš nepieprasa aizsardzības ministra Krastiņa demisiju. Šie jautājumi radās sakarā ar to, ka pēdējā laikā ne tikai mūsu deputātus, bet visu sabiedrību ir satraukuši traģiskie notikumi Nacionālajos bruņotajos spēkos, ka daudzi jaunie cilvēki ir zaudējuši savas dzīvības, pie tam tagad, miera apstākļos, un tie krituši nevis no ārēju pretinieku vai kriminālu elementu raidītām lodēm, bet izdarījuši pašnāvības vai krituši no savu dienesta biedru lodēm. Mūsuprāt, tas liecina par dziļi iesakņojamies nekārtībām Nacionālajos bruņotajos spēkos, par Aizsardzības ministrijas un arī Bruņoto spēku vadības nespēju un nevēlēšanos radikāli uzlabot stāvokli. Jo kā gan citādi var attaisnot tādus faktus, ka pēdējā pusotra gada laikā Bruņotajos spēkos ir gājuši bojā 16 cilvēki: 1995.gadā - 12, 1996.gadā - jau 4. Vairāki ir ievainoti. Bruņotajos spēkos notiek un turpinās pat ieroču zādzības, laupīšanas vai vienkārši to nozaudēšana. Tajā skaitā, lūk, redzējām šo visai mīklaino gadījumu ar Liepājas robežsargu bataljonu. Liels skaits Bruņoto spēku karavīru atrodas patvaļīgā prombūtnē, daudz ir dezertieru, daudz ir disciplīnas pārkāpumu, un šobrīd pret Bruņoto spēku karavīriem ir ierosinātas pāri par 100 krimināllietas. Nav noformulēti Bruņoto spēku daļām un apakšvienībām konkrēti uzdevumi, un tas ir tāpēc, ka joprojām nav izstrādāts valsts aizsardzības operatīvais plāns. Daudz līdzekļu tiek nelietderīgi tērēts, tajā skaitā kabinetu remontiem, Aizsardzības ministrijā jaunu automašīnu iegādei un tā tālāk, bet notiek arī vienkārši līdzekļu izšķērdēšana. Piemēram: Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadība ir slēgusi ar firmām daudzus komerclīgumus, kuru dēļ ir radušies lieli zaudējumi. Tāds ir, piemēram, Zemessardzes līgums (par kuru jau esam uzdevuši jautājumus arī aizsardzības ministram, bet tā arī nesaņēmām toreiz konkrētu atbildi) par automašīnu "Landrover" iegādi no kādas angļu firmas, un Valsts kontroles atzinums liecina, ka tas novedis pie 300 000 latu zaudējuma. Nesekoja itin nekāda Aizsardzības ministrijas rīcība šajā jautājumā.

Lūk, tāpēc un arī vēl citu iesniegtā jautājuma rakstiskajā motivācijā minēto iemeslu dēļ mēs uzdevām Ministru prezidentam šo jautājumu - kāpēc viņš tomēr nepieprasa aizsardzības ministra Krastiņa demisiju.

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - Ministru kabineta vārdā.

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs varam tikai pilnīgi pievienoties jautātāju rūpei par to, kas notiek armijā. Te ir tiešām traģiski notikumi, un arī šeit izklāstītie fakti to liecina, un uztraukums gan par Robežapsardzības spēku savlaicīgu nepārvietošanu, gan par citiem momentiem, kuriem būtu jābūt pilnīgā kontekstā ar kārtību Eiropā, - tas ir savlaicīgs un pareizs. Bet Ministru kabinetā šie jautājumi ir jāizskata pēc būtības, un tāpēc mēs diemžēl esam spiesti skatīties precīzi, kā tad to disciplīnu un kārtību armijā uzlabot. Un šajā sakarībā es varu pateikt arī savas personīgās domas. Es nedomāju, ka kārtību kādā milzīgi lielā organismā ir iespējams uzlabot, ja politisko vadītāju, kurš nesen kā atnācis un knapi ar situāciju ir iepazinies, tūliņ par pirmo pārkāpumu ņem un nomaina. Tad nāk nākamais, un tam atkal ir nepieciešams mēnesis vai divi, lai iepazītos ar visu sarežģīto organismu. Šajā gadījumā es domāju, ka, protams, pilna politiskā atbildība ir jāprasa no šā ministra, un šī politiskā atbildība būs tā, ka viņš riskē nākamajās vēlēšanās saņemt krietni mazāk balsu, ja tā tas turpināsies armijā. Bet šāda nomaiņa nevestu pie tā, ka kārtība uzlabotos.

Es domāju, ka šeit ir visi mēri jāpieņem - un tas arī pašreiz tiek darīts, - lai šī kārtība pakļautības kārtībā tiešām tiktu ieviesta, un šeit arī liels darbs ir darāms deputātiem. Un mani, piemēram, satrauc tādas runas, kādas šeit deputāts Vītola kungs demonstrē no šīs tribīnes, neatlaidīgi runājot par dienēšanas laika samazināšanu, par nevajadzību dienēt armijā, arvien vairāk izskan nepatriotiskas runas par savas dzimtenes aizstāvību...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, ministra kungs, jūsu laiks, kas atvēlēts Kārtības rullī, ir izsmelts.

A.Kreituss. Paldies. Es visu esmu pateicis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - vārds papildjautājumu uzdošanai. Kostandas kungs, precizējiet: vai jūs uzdosiet abus jautājumus reizē vai pa vienam?

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Uzdošu abus jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

O.Kostanda. Visai interesanti bija lasīt atbildi. Paskatieties, kolēģi, ļoti uzmanīgi! Kā viens no galvenajiem nekārtību iemesliem pašā atbildes sākumā tiek minēts tātad... kā nekārtības iemesli Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek nosauktas iepriekšējā režīma ideoloģiskās un organizatoriskās ievirzes. Kāds iepriekšējais režīms? Padomju laikā Latvijas armiju neviens neveidoja. Es saprotu, ka iepriekšējais režīms - tas ir kāds Gaiļa, Birkava režīms vai Godmaņa valdības, Augstākās padomes laiks. Arī tas ir kaut kāds režīms ar kaut kādām ideoloģiskām un organizatoriskām ievirzēm.

Tālāk. Kategoriski tiek noliegta šo iepriekšējā režīma ieviržu ietekme uz valdības un Aizsardzības ministrijas aprindām, apgalvojot, ka tā iedarbojas tikai uz Nacionālo bruņoto spēku vidējiem un zemākajiem slāņiem. Tāpēc mans pirmais papildjautājums ir šāds: kas ir domāts ar šīm iepriekšējā režīma ideoloģiskajām un organizatoriskajām ievirzēm? Un kādā veidā Aizsardzības ministrijas vadībai ir izdevies izvairīties no šīs ietekmes, atrast kaut kādu brīnumlīdzekli? Un kādēļ tad šos līdzekļus un paņēmienus nepiekopj vispār visā armijā? Tas ir pirmais.

Otrs papildjautājums. Jūsu atbildē garāmejot ir norādīts arī uz nopietnu darbu, ko patlaban veicot Aizsardzības ministrijas vadība stāvokļa uzlabošanai ministrijā, Bruņotajos spēkos. Diemžēl konkrētu atbildi par konkrētu pārkāpumu trūkumu Aizsardzības ministrijas struktūrās mēs neesam saņēmuši. Tāpēc lūdzam atbildēt uz šādu papildjautājumu: kādās karaspēka daļās valsts provincē ir bijis 1996.gadā aizsardzības ministrs, Bruņoto spēku komandieris un Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks? Kāds ir šā apciemojuma ilgums un paveiktais darbs? Un kādi reāli soļi pēc tam ir sperti pret Aizsardzības ministrijas amatpersonām, kuras ir devušas rīkojumus par telefonsarunu pretlikumīgu noklausīšanos, un kādi soļi sperti pret amatpersonām Zemessardzes štābā, kuru rīcība ir novedusi pie 300 000 latu zaudējuma?

Sēdes vadītāja. Kostandas kungs, paldies.

Aivars Kreituss - Ministru kabineta vārdā. Jūs atbildēsiet uz abiem jautājumiem reizē?

A.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atbildēšu papriekš uz pirmo. Protams, es domāju, ka opozīcijas deputātiem būtu patīkami dzirdēt, ka mēs teiktu, ka tā iepriekšējā valdība, teiksim, Gaiļa valdība un Birkava valdība, - ka tās ir tās vainīgās. Bet es domāju, ka to mēs visi vienādi saprotam. Mēs varam to vārdu spēli šeit taisīt, bet mēs visi vienādi saprotam, no kurienes tas viss nāk. Mēs visi saprotam - it īpaši tie vīrieši, kas ir dienējuši, saprot, - ka tas, protams, nāk no bijušās PSRS armijas. Tas ir viss tas mantojums, viss, kas saistīts ar "ìedovščinu", viss, kas saistīts ar visu šo nekārtību, netīrību, strādātnegribēšanu un visu pārējo, un slinkošanu armijā, kas bija ļoti izplatīta armijas pārspīlēti lielā skaita dēļ, sliktā tehniskā bruņojuma dēļ, tur viss tika likts uz vienu - nospiest visus apkārt pasaulei ar masu, ar skaitu, ar milzīgu dzelzs daudzumu un ar baidīšanu. Pašreiz, protams, Latvijas armija pārkārtojas uz pavisam citādiem principiem, lai kļūtu par mazskaitlīgu, moderni apbruņotu armiju, kurai regulāri padomus sniedz ārzemju speciālisti. Tas process nav ātri izdarāms, tāpēc es šeit zināmā mērā gribētu tomēr attaisnot tos vadītājus, kas ir šajā laikā bijuši, un teikt, ka viņi ir to visu mantojuši. Tikai ir viena vaina (un es jau iepriekš runājot tai pieskāros): disciplīnai ir jāsākas visur no augšas. Disciplīnas un kārtības prasīšanai ir jāsākas arī no Saeimas deputātu tribīnes, un no šejienes nedrīkst būt mīkstmiesība un nemudināšana savas Dzimtenes aizstāvībai. Tas ir par pirmo.

Otrais. Ir vesela virkne pasākumu, kas tomēr tiek veikti armijā, un, ja precīzi tiktu uzdots jautājums, es domāju, Aizsardzības ministrijas vadība precīzi varētu sagatavot šādu atbildi un precīzi atbildēt jautātājam, pārskaitot kādus desmit vai varbūt vairāk punktus. Cik es zinu, ir vesela virkne pavēļu par disciplīnas uzlabošanu, ir dažādi plāni un praktiska rīcība štāba darbības pārkārtošanai. Ir pakļautības kārtībā virsnieku un priekšnieku izbraukumi uz vietām, gan gaidīti, gan negaidīti. Tas viss notiek. Bet es vēlreiz atkārtoju - disciplīnai un tās prasīšanai ir jāsākas no augšas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to darba kārtībā izsludinātie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents Balodis, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs... jā, ir, Jānis Priedkalns, Andris Saulītis, Māris Ozols, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram

V.Birkavam, tieslietu ministram Dz.Rasnačam

par Latvijas integrāciju dažādās Eiropas struktūrās

(1055. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par reformām, kas skar izglītības sistēmu - 1.lpp.

- Ministru kabineta vārdā P.Cimdiņš - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes ministram

V.Krištopanam par dzelzceļa satiksmes uzlabošanu

ar Ludzu

(1076. dok.) - 2.lpp.

Ziņo - satiksmes ministrs V.Krištopans - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par demogrāfiskās programmas

izstrādāšanu

(1080. dok.) - 2.lpp.

Motivācija - dep. A.Rubins - 3.lpp.

- Ministru kabineta vārdā labklājības ministrs

V.Makarovs - 3.lpp.

Papildjautājums - dep. A.Rubins - 4.lpp.

- Ministru kabineta vārdā labklājības ministrs

V.Makarovs - 5.lpp.

Saeimas deputātu jautājums aizsardzības ministram

A.Krastiņam par robežsargu brigādes komandiera

L.Lasmaņa atstādināšanu no amata

(1104. dok.) - 5.lpp.

Motivācija - dep. O.Kostanda - 5.lpp.

Paskaidrojums - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 7.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 7.lpp.

Atbild - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 8.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, finansu ministram A.Kreitusam par kases

aparātiem

(1073.-a dok.) - 9.lpp.

Motivācija - dep. M.Lujāns - 9.lpp.

Atbild - finansu ministrs A.Kreituss - 10.lpp.

Papildjautājums - dep. M.Lujāns - 11.lpp.

Atbild - finansu ministrs A.Kreituss - 11.lpp.

Jautājums - dep. M.Lujāns - 12.lpp.

Atbild - finansu ministrs A.Kreituss - 12.lpp.

Par darba kārtību - 12.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, finansu ministram A.Kreitusam par

Latvijas Jūras administrācijas pārveidošanu par

valsts akciju sabiedrību

(1105. un 1105.-a dok.) - 13.lpp.

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 13.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par aizsardzības ministra A.Krastiņa

demisiju

(1100.-a dok.)

Motivācija - dep. O.Kostanda - 13.lpp.

Atbild - Ministru kabineta vārdā A.Kreituss - 15.lpp.

Papildjautājumi - dep. O.Kostanda - 16.lpp.

Atbild - Ministru kabineta vārdā A.Kreituss - 17.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 18.lpp.