Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens sesijas
deviņpadsmitā sēde
1996.gada 10.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Andris Ameriks.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! 1996.gada 10.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņotājs ir Jānis Lagzdiņš.
Cienījamie deputāti, tas ir dokuments nr. 1451. Lūdzu, atšķiriet 3.lappusi. Mēs atgriežamies pie 5.panta jeb turpinām 5.panta izskatīšanu. Deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 5.panta redakciju. Atbilstoši stenogrammai pēdējais, kurš pieteicās iepriekšējā sēdē runāt, bija Dzintars Ābiķis.
Vārds Dzintaram Ābiķim - frakcijas
"Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es netaisos īpaši aģitēt par šā priekšlikuma noraidīšanu, jo es paredzu, ka Saeima šos priekšlikumus noraidīs, un man nav nekādu citu ilūziju, un es ar to esmu ļoti apmierināts. Bet, ņemot vērā to, ka iepriekš debatēs par šo jautājumu vairāki deputāti, es atceros, piemēram, Dozorceva kungs, minēja Igaunijas piemēru, ka Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var vēlēt arī nepilsoņi (un kāpēc gan Latvijā to nevarētu?), es pieprasīju no Igaunijas varas iestādēm pēdējo statistiku, kas ir Igaunijas varas iestāžu rīcībā. Tāpēc, lai Igaunijas arguments neizskanētu kā pārliecinošs arguments, deputātiem izziņas nolūkā es pavisam īsi salīdzināšu Igaunijas situāciju ar Latvijas situāciju tieši šajā aspektā - demogrāfiskajā aspektā. Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, bet varbūt kādam tas liksies interesanti - uzzināt to.
Šobrīd no visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešu ir 54,76% - tie ir pēdējie dati. Igaunijā igauņu ir 64,22%. Mūsu galvaspilsētā Rīgā ir 38% latviešu, bet Tallinā ir 50% latviešu. Tā ka faktiski Tallinā... (Starpsauciens: "Tallinā?") Jā, es pārteicos, es atvainojos,- pateicu, ka Tallinā ir 50% latviešu... (Zālē smiekli.)... tas ir, 50% igauņu. Es ļoti atvainojos! 50% igauņu. Un faktiski tas norāda to, ka Igaunijas galvaspilsētā to, kāda būs pašvaldība - vai igauniska vai varbūt slāviska, - to vairāk izšķirs iedzīvotāju aktivitāte, kurpretim Rīgā šī situācija būtu latviešiem samērā nelabvēlīga.
Kas attiecas uz lielajām pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 40 000, Latvijā ir sešas šādas pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Ventspils, kurās latviešu īpatsvars ir mazāks par 50%, kurpretim Igaunijā tādas ir tikai divas - Kohtla-Jerve un Narva. Ja mēs skatāmies rajonu un apriņķu līmenī, tad redzam, ka Latvijā divos rajonos - Daugavpils un Krāslavas rajonā - latviešu ir mazāk par pusi, bet, ja mēs ņemtu vēl klāt Rēzeknes apriņķi (un acīmredzot Rēzeknes pilsētas kā republikas pilsētas liktenis tiks izšķirts administratīvi teritoriālajā reformā, jo tas ir zināms anahronisms, ka Rēzekne ir republikas pilsēta, bet Valmiera, teiksim, nav), tad Latvijā šādu rajonu būtu trīs. Igaunijā tāds ir tikai viens. Tas ir ziemeļaustrumu apriņķis jeb Ida-Verumā rajons, kur igauņi ir izteiktā mazākumā.
Un pēdējais. Ļoti būtisks apstāklis, kāpēc igauņi acīmredzot ir izšķīrušies par šādu variantu, ka tur nepilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir tas, ka Igaunijā, ja mēs ņemam lauku apvidus, neskaitot pilsētas, tad faktiski nav neviena lauku apvidus, ieskaitot Ida-Verumā, kur igauņi būtu mazākumā, un arī pagastu līmenī Igaunijā tādu teritoriju tikpat kā nav. Un varbūt visizšķirīgākais, Igaunijas parlamentā pieņemot lēmumu, ka var vēlēt arī nepilsoņi, ir bijis tas, ka Igaunijā ir izteikti reģionāla pieeja šim jautājumam, jo ziemeļaustrumu teritorijā Ida-Verumā visās lielākajās pilsētās igauņu skaits ir ārkārtīgi niecīgs. Sillamē pilsētā ir mazāk par 10%, pat 3% igauņu, Narvā apmēram tikpat daudz kā Kohtla-Jervē - 20%. Un, pastāvot jebkuram vēlēšanu likumam, ir vairāk nekā skaidrs, ka igauņi vienalga būs mazākumā, izteiktā mazākumā, un tas ir līdzīgi kā pie mums Daugavpilī - mums ir skaidrs, ka Daugavpilī, kur latviešu ir tikai 13%, pašvaldība diez vai būs latviska.
Savukārt visā pārējā Igaunijas
teritorijā, pastāvot jebkuram vēlēšanu likumam,
ir vairāk nekā skaidrs, ka igauņu vēlētāju
aktivitāte būs pietiekama, ka igauņiem būs kvorums.
Tā ka salīdzināt Latviju ar Igauniju ir nekorekti, jo
tā ir mana pārliecība šobrīd: kamēr
nelatviskās daļas integrēšanās procesi vēl
ir ļoti vāji, pieļaut to, ka Latvijas galvaspilsētā
nebūs latviska pašvaldība (un galvaspilsētā
ir 1/3 Latvijas iedzīvotāju) un, pilnīgi iespējams,
arī sešās lielākajās pilsētās,
izņemot Jelgavu... tad, manuprāt, skaidrs, ka salīdzinājums
ar Igauniju neiztur nekādu kritiku. Paldies par uzmanību, un
piedodiet, ka es jūs informēju par tādām lietām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Juris
Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt deputātam Golubovam, kas parasti mīl atsaukties uz savu sapņu zemi Krieviju, ka Krievijā nepilsoņiem nav dotas tiesības vēlēt, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ne aktīvās, ne pasīvās. Tas būtu pirmais.
Bet es domāju, ka mums vispār nevajadzētu salīdzināt mūsu valsti ne ar kādu citu valsti, vai tur nepilsoņi piedalās vēlēšanās vai nepiedalās. Vispār, ja mēs dodam vēlēšanu tiesības šiem nepilsoņiem, kas pašreiz atrodas Latvijā, tas būtu visu starptautisko tiesību klajš un rupjš pārkāpums. Kādēļ?
Mēs nesen pieņēmām deklarāciju par Latvijas okupāciju. Latvijas okupāciju neatzina kādas 50 valstis. Latvijas vēstniecība saglabājās visu pēckara periodu Amerikas Savienotajās Valstīs, pārstāvniecības bija Lielbritānijā, Spānijā un citās valstīs. Tātad Latvija de iure pastāvēja. Līdz ar to visi tie 700 000 migranti - kolonizatori, kā es viņus saucu, viņi šeit atrodas nelikumīgi no starptautisko tiesību viedokļa. Tas ir pretrunā ar Ženēvas 1949.gada 12.augusta konvenciju par okupāciju. Viņi šeit atrodas nelikumīgi. Mēs varētu par šo jautājumu spriest tad, ja Latvijas Republikas valdība būtu viņiem ļāvusi šeit ierasties un uzturēties. Tad mēs vispār šo jautājumu varētu apspriest, un tad mēs varētu atsaukties uz to, kā ir Dānijā, kā ir Norvēģijā, vai kā ir Igaunijā.
Tās žēlabas, ko deputāts Golubovs izteica pagājušajā sēdē par to, ka šie nepilsoņi maksā nodokļus... Es atceros, ka vairāki deputāti no opozīcijas atsaucās uz to, ka ir pieņemts likums par bijušo PSRS pilsoņu statusu šeit, Latvijā, ko 5.Saeima pieņēma. Es gribu atgādināt, ka tas vēl neko nenozīmē, ja viņi maksā nodokļus; tas nenozīmē, ka tad mums jādod viņiem tiesības piedalīties jebkādās vēlēšanās. Mēs viņus šeit neturam, un es ceru, ka deputātu vairākums atbalsta, ka mēs tikai apsveiktu, ja viņi nemaksātu nodokļus un ja viņi aizbrauktu atpakaļ uz etnisko dzimteni un maksātu nodokļus tur. Mēs nevienu no viņiem nepiespiežam šeit uzturēties un nevienu no viņiem mēs nespiežam šeit maksāt tos nodokļus. Ja viņi negrib - lūdzu! Lai viņi brauc uz mājām un lai tur maksā un tur piedalās visās vēlēšanās!
Tādēļ es aicinu cienījamos kolēģus
šo labojumu likumā neatbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Vladilens
Dozorcevs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.
V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Vispirms - par terminoloģiju. Šeit, šajā zālē, es domāju, nav neviena cilvēka, kurš nesaprastu šīs problēmas būtību. Es domāju, ka pat Jirgena kungs, kurš pagājušo reizi mums šeit stāstīja par ārvalstniekiem, it kā viņš nesaprastu, ka ne par ārvalstniekiem ir runa, kā arī viņš ļoti labi saprot, ka ir runa nevis par ārvalstniekiem, bet par tiem, par kuriem ir pieņemts speciāls likums, kuru statuss ir noteikts likumā par bijušās PSRS pilsoņiem.
Es domāju, ka pat Komjaunatnes krastmalas "radio lakstīgala" - Tabūna kungs, kurš stāstīja mums par imigrantiem, ļoti labi saprot, ka ir runa nevis par klasiskajiem imigrantiem, bet par tiem, kuru vairākums imigrēja uz šejieni, tā teikt, mātes vēderā. Viņi šeit ir piedzimuši. Vairākums no viņiem ir šeit piedzimuši. Tas ir par terminoloģiju.
Par to, ko šodien teica Vidiņa kungs. Par to,
ka tie cilvēki šeit dzīvo nelikumīgi. Es nevaru
saprast, ka Vidiņa kungs nezina, ka ir speciāls likums, kuru
pieņēma mūsu parlaments un kurš noteica šo
cilvēku kopuma statusu. Bet man liekas, ka lietas būtība
ir kaut kur citur, tajā, ko teica šodien Ābiķa kungs.
Tas ir etnopolitikas jautājums, un ne vairāk. Vot, visi tie
aprēķini - latvieši, nelatvieši... vot, tur ir problēma!
Pateiksim atklāti, kā Dobelis saka, skaidri un gaiši, cik
etnopolitiku mums ir. Ir viena, teiksim, attiecībā uz eksportu,
kura izskatās aptuveni tā, ka mēs veidojam Latvijas
politisko nāciju, kurā ir vieta jebkuram cilvēkam, jebkuras
nacionalitātes cilvēkam. Jeb vai mums ir kaut kāda cita
etnopolitika? Pateiksim to atklāti: tā ir priekšrocību
sistēmas izveidošana vienai grupai, nekas vairāk! Pateiksim
to atklāti! Kāpēc mēs slēpjam to? Te nav
"duraku", te visi cilvēki saprot to tā, kā
vajag. Pateiksim to atklāti - tad, kad mēs braucam uz Eiropu
-, ka mums ir tieši tāda etnopolitika, nevis cita! Pateiksim
to. Es uzskatu, ka mums šodien ir jāizšķiras, kādu
ceļu mēs izvēlamies - vai mēs turpināsim
sēdē "tabunizāciju" un "dobelizāciju"
vai sāksim tomēr mēģināt atrisināt
nepilsoņu problēmas un uzskatīsim, ka tā ir Latvijas
neatkarības drošības politika.
Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis
Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Noklausoties Vidiņa kunga uzstāšanos, man radās sajūta, ka tie 700 000 cilvēku - nepilsoņi, kuri tik tiešām ir ieradušies Latvijā pārsvarā pēc Otrā pasaules kara, - tagad būtu vienkārši fiziski jāiznīcina. Varbūt beidzot mēs skatīsimies reāli uz to, kas notiek mūsu valstī. Un, ja "Tçvzemei un Brīvībai" vai LNNK ir tāda vēlēšanās, nu tad izsniegsim viņiem ieročus un lai viņi to problēmu risina pietiekami kardināli.
Tik tiešām šie nepilsoņi, kuri atrodas Latvijā, maksā nodokļus, un, daļēji pateicoties arī viņiem, mēs varam normāli strādāt šeit, šajā zālē.
Tālāk. Šeit deputāts Ābiķis pieminēja Daugavpili, pieminēja arī Igauniju. Tik tiešām, ir nekorekti salīdzināt Latviju ar Igauniju. Vienkārši Ābiķa kungs mazliet kļūdījās, un es mēģināšu labot viņa kļūdu.
Tātad: ja mēs paskatāmies, kāda ir situācija pilsētā Narvā, mēs redzam, ka no 100% iedzīvotāju Narvā tikai 5% ir igauņu, Narvā ir tikai 7% pilsoņu. Ņemot vērā to, ka Igaunijā ir pieņemts likums, ka nepilsoņi var vēlēt, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, Narvā pie varas nav komunisti, bet pie varas ir centristu partijas pārstāvji.
Tālāk. Par kreisajiem un labējiem. Salīdzināsim divas pilsētas - Daugavpili, kuru šeit jau pieminēja, un Rīgu. Daugavpilī pašvaldību vada Vidavska kungs, kurš ir Tautas saskaņas partijas pārstāvis, ievēlēts no šīs partijas. Daugavpilī šogad apkure maksā 25 santīmus, bet Rīgā, kur pie varas ir LNNK, apkure maksā 49 santīmus. Laikam tomēr ir atšķirība. Pret Daugavpils pašvaldību nav ierosināta neviena krimināllieta, ka viņi būtu sašmucējušies kaut kādās nepatikšanās.
Rīgā, kur pie varas ir tā saucamie labējās partijas pārstāvji, ultrapatrioti, nacionālradikāļi, nepaiet praktiski neviena nedēļa, lai dienasgaismu neieraudzītu kaut kāds skandāls. Tātad acīmredzot jāskatās nevis uz tā saucamo partejisko pārliecību, bet uz to, kā katrs cilvēks strādā.
Mani personīgi pilnībā neapmierina tas labojums, par kuru mēs pašlaik diskutējam. Tāpēc, gatavojot trešo lasījumu, tur noteikti būtu jāiestrādā norma, cik ilgi tam nepilsonim vajadzētu nodzīvot Latvijā, lai viņu varētu ievēlēt, lai viņam būtu tiesības vēlēt.
Igaunijā šis cenzs ir pieci gadi. Mums jau tik
tiešām sen būtu laiks neskatīties vairāk uz
Rietumiem un braukt mācīties uz Vāciju, Norvēģiju
vai Ameriku, bet mēs jau tagad pietiekami labi varam braukt uz Igauniju
un ņemt no viņiem piemēru, kā jāattīsta
šī sava valsts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Jā, es otro reizi nāku runāt par šo lietu. Es iepriekšējā reizē izteicu izbrīnu un šodien arī to pašu saku, ka vispār mēs apspriežam šādu jautājumu. Mums, latviešiem, vajadzētu nobalsot "nç" - nē un vēlreiz nē -, un punkts. Nevis te apspriest un domāt par to, kā mēs tuvinām latviešu tautas galu.
Dozorceva kungs te nāca tribīnē un mēģināja mums "aizmālēt" acis. Viņš pavisam nesen - apmēram pirms nedēļas vai pusotras, izteicās, ka latvieši būšot uzteicami, uzslavējami tad, ja ātri, ļoti ātri uzņemšot pilsonībā 200 000 nepilsoņu. Ļoti ātri. 200 000 nepilsoņu. Redziet, ko viņš grib! Un pēc tam viņš paprasīs vēl 200 000 un tad vēl varbūt paprasīs, lai nebalso pilsoņi - latvieši, bet lai balso tikai šie. Viņš te runāja par to, kas viņi esot, šie sabraukušie, - ārvalstnieki, nepilsoņi vai vēl kaut kas. Mēs zinām, kas viņi ir. Viena daļa ir okupanti, viena daļa ir kolonizatori, vēl daļa ir rusifikatori, citi visi kopā... Lūk, vai beidzot mēs atvērsim acis vai neatvērsim?
Man šodien piezvanīja ļoti kompetents cilvēks un teica: "Paklausieties, jūs Saeimā! Šodien jūs spriedīsit par šo jautājumu. Tad es skaidri un gaiši jums pasaku - un jūs varat par to pārliecināties -, ka tā esot taisnība, ka Naturalizācijas pārvalde dara visu un mudina savas struktūras, lai tās ātrāk veic naturalizāciju." Tātad kura struktūra veiks ātrāk naturalizāciju, tā būs labākā. Līdz ar to tā droši vien saņems dažāda veida prēmijas, apbalvojumus un tā tālāk. Redziet, ko mēs darām! Man liekas, ka vajadzētu paskatīties, kas tur patiešām notiek kaut vai tajā pašā Naturalizācijas pārvaldē ar Aldermanes kundzi priekšgalā, jo viņas pārvaldījumā arī Iekšlietu ministrija grib atdot vienu daļu no Pilsonības un imigrācijas departamenta, lai ātrāk notiek šī naturalizācija.
Cienījamie kolēģi, latvieši. Es
jums teikšu: vai vienreiz varam saprast, kas te notiek? Kas ir noticis
šajos 50 gados. Mēs ļoti ātri esam aizmirsuši.
Ļoti ātri esam aizmirsuši, kas ir noticis un kas notiek
šodien. Vai tad mēs nesaprotam? Pateiksim šodien visi "nç"
- nē un vēlreiz nē šiem murgiem! Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis
Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Es gribu tikai pieminēt iepriekšējo runātāju un, manuprāt, viņa nepārdomātos izteicienus. Un šis jautājums ir jāizlīdzina. Mēs nedrīkstam radīt mākslīgu spriedzi, un es uzskatu, ka tas, kurš grib taisīt mākslīgu spriedzi ar saviem "urrā!" saucieniem, tas nav Latvijas patriots. Zinām, ka spriedze var nākt tikai par ļaunu.
Es domāju, ka Ābiķa kungs nemaz nekļūdījās... vārdu sakot, kļūdījās, visu pagriežot tikai uz etnisko pusi, minot tikai latviešus, bet aizmirsa to, ka ļoti daudziem cittautiešiem ir pilsoņa tiesības, ka viņi ir pilsoņi un līdz ar to viņiem ir balsošanas tiesības. Un mēs zinām arī to, ka cittautieši, kas ir Latvijas pilsoņi un nākuši no stabilām Latvijā iedzīvojušamies ģimenēm, bieži ir godprātīgāki un patriotiskāki par vienu otru latvieti. Tas nu mums skaidri jāatzīst! Un tāpēc tiešām sadalīšana latviešos un nelatviešos nav pārdomāta un nopietna.
Savukārt Dozorceva kungam es gribētu teikt
tā: kāpēc vajag argumentēt ar tādām
lietām, kuras īstenībā nav argumenti? Nodokļus
jau maksā ne tikai tādēļ, lai ievēlētu,
un tas ir faktiski mazākums, bet nodokļus maksā tādēļ,
lai varētu uzturēt skolas, kultūras iestādes
un tā tālāk...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Mauliņa
kungs! Es lūdzu deputātus netraucēt citiem sekot līdzi
sēdei.
J.Mauliņš. Es nesapratu...
Sēdes vadītājs. Es vienkārši
lūdzu deputātu uzmanību. Kad jūs runājāt,
citi traucēja darbu sēžu zālē.
J.Mauliņš. Ā, paldies! Kā zinām, Latvijā ir ļoti daudz cittautiešu skolu, kurās ir, varētu pat teikt, mazākums pilsoņu, bet Krievijā nav nevienas valsts uzturētas latviešu skolas. Tas būtu Dozorceva kungam kā pretarguments. Un tur jau izglītībai, kā zinām, jo budžetu pašlaik apspriežam, visvairāk līdzekļu aiziet. Var daudzus piemērus minēt, kas nerunā par labu tiem, kuri mums oponē par to, ka šobrīd vēl nevajag dot vēlēšanu tiesības - ne aktīvās, ne pasīvās - nepilsoņiem.
Es nevaru piekrist arī Tabūna kungam, kurš saka, ka par šo jautājumu nevajag runāt, bet tūlīt balsot. Šāda asa "nogriešana" un neizskaidrošana var nākt tikai par sliktu mums pašiem. Un es to vēlreiz atkārtoju: nevajag radīt provokatīvas situācijas! Kāpēc ir tāda vajadzība?
Mēs arī zinām, ka demogrāfiskajā
ziņā tauta jau neizmirst tāpēc, ka tur vēlē
to un to. Tas ir skaidrs, es par to pagājušajā sēdē
runāju. Tas ir tīrs demogrāfijas jautājums. Un,
ja mums būs maz bērnu, nekas mūs neglābs - ne
kādi likumi, ne kādi pagriezieni šajā jautājumā.
Un galvenais, es domāju, mums jāizsaka cieņa tiem cilvēkiem,
kuri, nebūdami pilsoņi, balsoja par Latvijas neatkarību
un atbalstīja tos, kuri iestājās par Latvijas neatkarību.
Kaut ko mēs esam aizmirsuši... mums sācis kaut kā
pārāk gludi iet, un mēs aizmirstam cilvēku godaprātu.
Es domāju, ka šo sarunu, arī to, ka mēs nobalsosim
vismaz pret pasīvajām vēlēšanu tiesībām,
katrā ziņā arī pret aktīvajām vēlēšanu
tiesībām nepilsoņiem, to godīgie nepilsoņi
sapratīs un pratīs novērtēt to, ka visādā
citādā ziņā mēs viņiem šos līdzekļus,
ko viņi maksā kā nodokļu maksātāji,
tomēr sadalām godīgi, un, ja nav godīgi, tad ir
Cilvēktiesību birojs, kur var savas tiesības aizstāvēt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts,
otro reizi.
J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests nākt otro reizi tamdēļ, ka man izsauca ļoti lielu izbrīnu Ādamsona kunga ekstrēmistiskie aicinājumi ķerties pie ieročiem. (No zāles deputāts A.Ādamsons: "Es tā neesmu teicis...") Es nekādi nebiju domājis, ka viņš būtu uz to spējīgs, jo es viņu patiešām ļoti cienu. Viņš saka, ka vajadzētu izdalīt ieročus un ka tad mēs tiktu ar šo problēmu galā. Atvainojiet mani! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" un es, būdams viņas pārstāvis, iepriekš runādams, teicu, ka man nekas nebūtu pretī, ja viņi brauktu uz turieni atpakaļ paši labprātīgi. Es domāju, ka šo jautājumu var atrisināt civilizēti, tāpēc nevajadzētu mūs aicināt ķerties pie ieročiem, kā to darīja Ādamsona kungs.
Otrais. Ādamsona kungs, jūs nupat atsaucāties uz Daugavpili, Daugavpils brīnišķīgo pieredzi, un minējāt apkures tarifus, ka tie esot ļoti zemi, salīdzinot ar citiem. Un tad es jums gribētu atgādināt, ka Daugavpils domi ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi. Tas ir viens.
Otrs. Varbūt varētu arī lietas būtību tuvāk apskatīt, ka šie siltuma tarifi - 25 santīmi par m2 - ir sakarā ar to, ka Daugavpils dome parazitē uz rūpnīcas "Dauteks", jo "Dauteks" faktiski par velti apkurina vienu trešdaļu Daugavpils iedzīvotāju, bet dome par to nenorēķinās. Man jūsu partijas... atvainojiet, bijušās partijas, biedrs to teica.
Dozorceva kungs, es vēlreiz atvainojos un vēlreiz
jums atgādinu, ka likums, ko pieņēma 5. Saeima par
bijušo PSRS pilsoņu statusu šeit Latvijā, no starptautisko
tiesību viedokļa ir pretlikumīgs, un, tiklīdz mēs
būsim izveidojuši Satversmes tiesu, mūsu frakcija griezīsies
pie tās, lai tā šo likumu izvērtētu no starptautisko
tiesību viedokļa. Jāsaka, ka nevajag uz to atsaukties,
ko jums izdevās "izgrūst cauri" 5.Saeimā, ka
tas ir mūžīgs un ka to nekad nevarēsim mainīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Negribas atkal tieši saukt kolēģus un iepriekšējos runātājus vārdā, taču esmu pārliecināts, ka Ādamsona kungam ir labi nodomi, bet mans kolēģis Juris Vidiņš jau izteica kritiku. Es tieši kritizēt viņu negribu, es tikai gribu pateikt, atgādināt to diezgan slaveno vai neslaveno izteicienu, ka ar labiem nodomiem ceļš uz elli tiek bruģēts. Tā ka, Dievs vien zina, kā mēs varam tagad rīkoties ar labiem nodomiem, vēršoties pret skaidrām Latvijas apstākļu un starptautiskajām nelikumībām. Protams, tā bija nelikumība, kad 1940.gadā, jau 1939.gada oktobrī, mums uzspieda militārās bāzes. Tad tika lauzts Latvijas likums, tika lauzti starptautiskie likumi.
Vidiņa kungs jau pieminēja 1949.gada Ženēvas konvenciju, kura skaidri pasaka, ka okupētāju vara nedrīkst nometināt savus pilsoņus okupētajā teritorijā. Tas it kā liktos pavisam skaidrs, un tomēr, kad runā par Latviju vai runā par Igauniju vai Lietuvu, šķiet, it kā tādas konvencijas nebūtu, ka tādu likumu nebūtu, tāpēc visas nelegalitātes ir absolūti atļautas šajā Dieva zemītē. Tā nu gluži nav!
Ja runā par citām zemēm, jā, tiešām, tad no Eiropas padomes 39 loceklēm, drīz 40, laikam tikai sešās locekļvalstīs ir iespējams likumīgi iebraukušiem ārzemniekiem piedalīties vietējās vēlēšanās. Tad nu paskatīsimies. Norvēģijā vai Dānijā laikam tas ir atļauts, kur vispār nekur nav vairāk par 2% ārzemnieku. Tātad problēmu tur nu nav. Bet tad nu ņemsim arī tādu lielu valsti ar līdzīgu neproblēmu, kāda ir Vācija, kurā nevācu ir apmēram 8%. Arī tur ir legāli iebraukuši un dzīvo jau trešajā paaudzē turku iedzīvotāji. Arī daudz latviešu, kuriem vēl šobaltdien nav tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās, jo viņi nekad nav pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Tādu piemēru ir bezgala daudz. Tātad tā ir tā stingri legālā puse. Te varētu minēt vēl Šveici, kurai ir ārkārtīgi sarežģīts, ilgs process ar referendumiem, tātad tautas nobalsošanu, kamēr var dabūt pavalstniecību un jebkādas tamlīdzīgas tiesības, par kurām te runā Dozorceva kungs un daudzi citi liberāli noskaņoti cilvēki.
Tātad, pirmkārt, tikai par to tīri legālo pusi. Tas, kas te Latvijai ir uzspiests, ievests, tas starptautiski un arī pēc Latvijas Satversmes ir absolūti nepieņemams. Tā tas ir bijis, un to mums tagad mēģina uzspiest. Ja te nebūtu mainījies stāvoklis vēl 10 gadu, tad, Dievs vien zina, vai mēs vairs varētu teikt, ka mums, kā tagad optimisti saka, esot 55% latviešu, tad, Dievs zina, vai mēs būtu 45%.
Mauliņa kungs runāja par kaut kādas mākslīgas spriedzes radīšanu. Mākslīgo spriedzi jau radīja Padomju Savienība 1939.gada 5.oktobrī, uzspiezdama mums militārās bāzes. Somi atteicās no tā, un tad bija Ziemas karš. Mākslīgo spriedzi radīja padomju tanki, ienākdami Latvijā 1940.gada 17.jūnijā. Mākslīgo spriedzi radīja padomju režīms, iesūtīdams te beigās tik lielu skaitu savu pilsoņu. Neviens viņus nedomā dzīt prom un tā tālāk, un mēs to ļoti labi zinām. Tomēr ir arī tādas lietas, ka cilvēkam ir etniskās un kultūras saknes, kuras dažam labam būtu jāmeklē. Un ir vēl tāda lieta, ka, piemēram, Šveice pieprasa absolūtu integrāciju - absolūtu valodas un vēstures zināšanu un tā tālāk. Ja tādi ir, labi integrēti, labi latvieši, liksim to pagaidām pēdiņās, kas it kā esot cīnījušies par neatkarību... Jā, mums bija daži, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 1919.gada un 1920.gada neatkarības cīņās, un tiem piešķīra Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Jā, tie bija tiešām likuši savu dzīvību ķīlā par Latviju. Jā, tādi gadījumi mums būtu ļoti nopietni jāapsver... ne jau hokeja spēlētājiem.
Tātad - ko mēs prasām Latvijai? Mēs prasām Rīgai, lai to pārvaldītu ārzemnieki, Daugavpili lai pārvaldītu ārzemnieki un arī visas tās pilsētas un vietas, kur mēs kā šīs zemes iedzīvotāji tiešām esam vienīgie kungi mūsu zemē. Tas ir ārkārtīgi nopietns pārdomājams, pirms mēs šo soli speram, vai mēs vispār gribam atstāt šo zemīti latviešu tautai kā vienīgo stūrīti visā pasaulē vai ne. Tas liekas it kā viegli, bet tas nav viegli. Šīs lietas ir ārkārtīgi smagi jāpārsver un jāapsver.
Būtu vērts atgādināt, ja tas daudzmaz liktu pārdomāt cilvēkiem, kas saprot krievu valodu, un laikam te ir diezgan daudz tādu, ieskaitot mani. Tad es ieteiktu izlasīt rakstu Tatarstānas avīzē oktobra numurā. Tas ir pavisam aktuāls un saucas "Suverenitāte". Tur tā vēsi ir apskatīti 600 gadi, sākot ar 13.gadsimteni, ņemti izvilkumi sevišķi no dažādām enciklopēdijām, no visām Padomju enciklopēdijām, no vēstures un citām grāmatām par to progresu, ko sāka krievu tauta, it sevišķi smagi 16.gadsimteņa sākumā, kad pēc tā saucamā... man tagad jāsaka pēc visām tām ziņām... pēc tā saucamā tatāru jeb Kazaņas hanāta jūga, kas, starp citu, aizturēja Čingishanu no ieiešanas Eiropā. Ar to brīdi Krievija sāka izplest savu iecerēto impēriju. Kazaņu ielenca un 1552.gadā absolūti izpostīja. Atskaitot pašu hanu, neviens vīrietis nebija atstāts pie dzīvības, bet sievietes tika nodotas 150 tūkstošu lielās krievu armijas rīcībā, kā tur ir teikts. Un pēc tam Krievija sāka izplesties uz austrumiem, uz ziemeļiem, vēlāk arī uz dienvidiem, un tā tas ir turpinājies. Tur hronoloģiskā kārtībā ir parādīts viss šis varenais krievu "krustagājiens" pret citām tautām, kura rezultātā, kā mēs zinām, Staļina tētiņam palīdzot, ir gājis bojā apmēram 100 tautu. Un tas būtu turpinājies, jo arī šeit...
Tagad, kad šīsdienas Krievijas politiķi runā par izsenis piederošajām Baltijas zemēm, viņi taču runā absolūtu absurdu. Austrumos reiz viņiem bija, un arī uz Rietumu pusi zināmā mērā viņiem bija tas "sanitārais kordons", ko viņiem deva tatāri, bet mūs pasargāja tas "sanitārais kordons", ko radīja zviedri, izveidodami valstiņas Novgorodā, Pleskavā, Suzdaļā, visā tajā līnijā, un beigās arī Kijevā, kas mums palīdzēja ilgāk noturēties bez šiem izsenis nostiprinājušamies īpašniekiem šajā zemē līdz 17.gadsimteņa beigām, patiesību sakot, līdz 18.gadsimta sākumam, līdz Ziemeļu karam. Vienīgie krievi, kas te bija, piemēram, Kurzemē, bija tikai gūstekņi vai tirgotāji, bet gan ne šīs zemes īpašnieki.
Un nu Latvija gandrīz beidz eksistēt. Un
tas ir ļoti jāpārdomā tagad, veidojot šādus
likumprojektus, kas par daudz viegli svešiniekiem dod iespēju
šeit piedalīties politisko spriedumu, politisko lēmumu
pieņemšanā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!
V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Uzklausot tik daudzus cilvēkus, kas no mūsu vidus uzstājās, man radās tāda doma, ka mēs jaucam tautības un pilsonības jēdzienus, jo par visiem tiem, kas ir krieviski runājošie, mēs domājam, ka tie nav Latvijas pilsoņi, bet, daudzus gadus dzīvojot tajā vidē, kuru sauc par Latgali, es esmu nonācis pie tāda secinājuma, ka mūsu katra konkrētā cilvēka rīcība katrā konkrētajā gadījumā var šīs problēmas atrisināšanu vai nu paātrināt, atrisināt to ātrāk, vai arī piebremzēt.
Es domāju, ka mēs šodien velti šeit
mēģinām šos cilvēkus izolēt, jo tikai
šo cilvēku gudrība 1990.gadā un 1991.gadā
neļāva Latvijā nonākt līdz asinsizliešanai.
Par to, ka mēs baidāmies, ka izzudīs latviešu tauta,
ja mēs atļausim balsot tiem cilvēkiem, ko mēs
saucam par nepilsoņiem, es ļoti šaubos. Ne jau tas ir latviešu
tautas izdzīvošanas pamats, ka cilvēki varēs vai
nevarēs vēlēt. Un beigu beigās mēs taču
tos cilvēkus nemaz neievēlēsim, viņi varēs
tikai vēlēt, jo Vēlēšanu likums jau neparedz,
ka viņi varētu tikt ievēlēti. Viņi varēs
piedalīties tikai vēlēšanās konkrētajā
pagastā vai pilsētā. Es domāju, ka tas ir visai
nepatīkami, ka pašu ievēlētie tautas priekšstāvji
moka savu tautu, un šoreiz acīmredzot Latgalē būs
ļoti lielas problēmas, kad pienāks vēlēšanu
laiks. Vai cilvēki vispār ies uz šīm vēlēšanām?
Es, tiekoties ar daudziem iedzīvotājiem Latgalē, konstatēju
to, ka viņi nemaz netaisās iet uz nākošajām
vēlēšanām. Un es domāju, ka mums tiešām
nevajadzētu spriedzi palielināt, jo, kā saka, tie divi
vadi, kas visu laiku viens otram blakus iet, viņi kādreiz
var radīt īssavienojumu. Es aicinu tomēr atbalstīt
ierosināto variantu, lai mēs atļautu piedalīties
vēlēšanās arī nepilsoņiem, jo neuzskatu
to par lielu draudu mūsu tautas pastāvēšanai un
vispār tautas tālākajai attīstībai.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mīļie draugi! Es brīnos par to, ka mūsu cienījamais biedrs kolaboracionists Tabūns un Vidiņš šodien ar putām uz lūpām, kaut jel pašiem būtu nopietni jāpārspriež, kāpēc viņi šeit atrodas, ja padomju laikā ļoti aktīvi palīdzēja okupācijas režīmam... Un tādēļ es arī brīnos, kādēļ viņi tik ļoti šodien uzstājas pret to, lai pastāvīgais iedzīvotājs būtu tiesīgs balsot. Protams, es varu labi saprast LNNK uztraukumu un arī cienījamo "Tçvzemnieku" uztraukumu, kuri šodien Rīgā ir valdošajā vairākumā. Es domāju, Tabūna kungs, ka lielākā daļa rīdzinieku jums pateiks - nē, nē, nē! - nākamajās pašvaldību vēlēšanās, (Starpsauciens no zāles: "Kâ Tu to zini?") jo viņi ir izbaudījuši šos visus "priekus", ko jūs viņiem esat radījuši, to skaitā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvis Grīnberga kungs, kurš līdz šai dienai Rīgā iedzīvotājiem vēl siltumu nav pieslēdzis. Un nevajag kautrēties! Tas ir jūsu pārstāvis, un, iespējams, viņam vajag teikt, kā Tabūna kungs saka: nē, nē, nē! Un arī jums vairs vietas tur nebūs. Dabiski, ka bailes jums ir. Un nav brīnums arī...
Kā es skatos, Sinkas kungs laikam no rīta
nav kārtīgi izlasījis projektu. Šeit nav runa par
to, ka šie pastāvīgie iedzīvotāji kļūs
par pašvaldību deputātiem, viņi tikai balsos par
pilsoņiem. Tātad jūs izsakāt aizdomas par to,
ka Latvijas pilsoņi, kas būs Rīgas vai citu rajonu un
pagastu deputāti, ir kaut kādi bīstamie elementi? Tad
vajag izlasīt projektu! Šajā gadījumā runa
ir par to, ka viņiem ir balsošanas tiesības, un mēs
jau šobrīd vēl nerunājam par to, lai viņi
paši varētu pretendēt uz vietu padomēs. Un, ja
mēs tā baidāmies, ka lielākais valsts noziegums
būs tas, ka pastāvīgie iedzīvotāji caur balsošanu
noteiks, ka varbūt labāk atdot Karpoviča kungam vai
Ādamsona kungam tiesības risināt Rīgas apkures
vai jumtu labošanas jautājumus... ja tas ir lielākais politiskais
noslēpums, tad, protams, mēs varam nokļūt jebkādā
absurdā. Un, protams, šajā gadījumā tādiem
kolaboracionistiem un plānā galdiņa urbējiem
kā Vidiņam, Tabūnam un pārējiem būtu
jāsatraucas, jo es domāju, ka, ja Dobeļa kungs mēģinātu
piedalīties nākošajās municipālajās vēlēšanās
Rīgā, tad es neticu, vai viņš saņemtu pozitīvu
balsojumu. Visas viņa izdarības visiem rīdziniekiem
ir kļuvušas jau par izsmieklu. Un tādēļ es,
protams, saprotu Nacionālā bloka šo satraukumu, bet es
nedomāju, ka šeit ir jautājuma būtība, tāpēc
šajā gadījumā kauties par vietām, kuras diez
vai jums tauta iedos pilsētu un pašvaldību domēs,
diez vai būtu loģiski.
Sēdes vadītājs. Lujāna kungs,
jūs saņemat aizrādījumu! Šajā zālē
visi ir ievēlēti deputāti, būsim inteliģenti
un kulturāli, izvēloties tos teicienus, kurus jūs kādam
veltāt. (Starpsauciens no zāles: "Kam nav inteliģences,
tas nevar būt...") Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
Lūdzu!
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Man tā liekas, ka te neviens īpaši uztraucies nav, un šī problēma ir un būs, protams, katrreiz, kad būs jārunā par jautājumiem, kas ir saistīti ar nepilsoņiem un diemžēl arī ar nelatviešiem. Tad būs garas diskusijas. Šodien ir tāds stāvoklis sabiedrībā, un to nedrīkst neredzēt.
Es pilnīgi saprotu, ka šī papildinājuma iesniedzēji nebūt necer uz to, ka viņi dabūs balsu vairākumu, nebūt, bet viņiem vajag zināmās aprindās nostiprināt savu popularitāti. Labi redzam, kā šīs tā saucamās partijas iekšēji dalās, šķeļas, pārdalās, jo pat pieci šeit iekļuvušie zvērināti PSRS mīluļi nav spējuši apvienoties. Tā ka viss ir skaidrs, un tā mēs arī uztversim šo vēlmi, ka daži arī no citiem deputātiem var izteikt savu viedokli, savu patiku vai nepatiku, vienkārši izmantojot šādu izdevību. Jāatvainojas, protams, varbūt ir par dažām liekām stundām, bet šī problēma ir jāapspriež. Tieši tad, ja mēs viņu apspriedīsim, mēs tomēr likvidēsim šo neskaidrību un šo spriedzi.
Es domāju, ka arī iesniedzēji nevar neredzēt stāvokli, kāds ir Latvijā, tāpēc nesalīdzināsim šeit Latviju ar kādu Eiropas valsti šajā ziņā un vēl ar kaut ko citu. Mums ir īpaši bīstams stāvoklis, un diemžēl tā tas ir. Nerunāsim par iemesliem, kāpēc tas tā ir noticis, bet tā ir šodienas realitāte. Un tāpēc es uzsvēršu, ka mums, latviešiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, ja mēs domājam par latviešu tautas nākotni.
Piedodiet, lūdzu, bet krieviem nav ko uztraukties, ka viņi izmirs, pazudīs, un ilgi viņiem vēl nebūs jāuztraucas par to. Varbūt tad, ja viņi pārāk daudz sāks jaukties Tadžikistānas, Afganistānas un Ķīnas lietās. Tad varbūt viņiem būs draudi.
Es gribētu atgādināt šos te lielos demokrātijas mīlētājus un atgādināt viņu balsojumu, kad bija jāpiešķir pilsonība Ņinai Ezeriņai. Toreiz daži no iesniedzējiem tiešām atbalstīja, bet daži bija gandrīz vai vienīgie, kas neatbalstīja pilsonības piešķiršanu cilvēkam, kurš tiešām ir mūsu Latvijas patriots un kurš atbilst visiem rādītājiem. Tātad tas tikai liecina, ka tas politiski bija jāparāda saviem vēlētājiem: lūk, kādi mēs esam, un, ja mēs esam spējīgi ieriebt tam, kas nāk no cita bloka, tad mēs to noteikti darīsim. Tā ka te var runāt, ko grib, par to lielo demokrātiju un cilvēkmīlestību, taču darbi parāda kaut ko citu. Tas ir bijis ļoti raksturīgs padomju iekārtai, un tas ir ļoti raksturīgs padomju stilā domājošiem cilvēkiem arī šodien - runāt vienu, aiziet vietā un darīt pavisam kaut ko citu.
Šeit tika lietots jēdziens - dobelizācija. Nu var jau būt! Paldies par zināmu popularizēšanu! Tas arī ir jauki. Es jums varu pateikt, ko es ar to saprotu, ja reiz tāds jēdziens ir minēts. Es ar to saprotu, ka, ja jau mēs kādu iesaistām mūsu sabiedrībā, tad tam ir jābūt simtreiz rūpīgi pārbaudītam, tiešām cilvēkam, kurš mūs atbalsta, nevis kaut kādam gadījuma grābslim, kādu tūkstošiem šodien te pa Latviju vazājas. Un tā ir cieņa pret Latvijas valsti un arī cieņa pret mūsu tautu un mūsu valodu.
Es gribētu atgādināt to bēdīgo praksi, ko mūsu valdības pārstāvji pēdējā laikā atļaujas piekopt, runājot par Krievijas militārpersonu atrašanos Latvijā. Un jāsaka, ka nevar saprast, no kuras vietas liet asaras, kad es klausos, ka daži desmiti vēl ir palikuši un, ja arī tie aizbrauks, tad mēs ar Krieviju būsim nokārtojuši visus rēķinus, bet tas, ka par dažiem desmitiem tūkstošu vienkārši nekas nav zināms, kas ar viņiem notiek Latvijā, tas nevienu nesatrauc. Tagad jūs tādiem te gribat dot vēlēšanu tiesības, kuri šeit sēž ar viltotiem dokumentiem, ar visādā veidā iegūtām PSRS iekšzemes pasēm, kas pamatojas uz viltotu pierakstu izmantošanu. Tie nu būs tie riktīgie balsotāji tagad!
Tagad šī te lojalitāte... Zināt, es tomēr atļaušos runāt arī par pilsoņu - nelatviešu tā saukto lojalitāti vai nelojalitāti, kura ļoti bieži labi izpaužas. Un mums jau ir viena no tām interesantākajām situācijām pasaulē, ka mūsu pilsoņi neprot valsts valodu. Nu kur tad mēs vēl tālāk iesim? Ko tad jūs gribat - vai vēl ražot tādus pašus pilsoņus, kuriem tatāru senie vārdi pārtulkoti krievu valodā? Un tas ir jāpasludina visas Eiropas priekšā. Un tie nu būs tie īstie nacionālie varoņi tagad mums. Vienam tādam mēs te kaut kādā veidā nezin kāpēc piešķīrām pilsonību par šiem varoņdarbiem...
Tagad nedaudz par to īpatnējo raksturojumu, ka, lūk, Rīgā, kur pie varas ir nacionāļi, ir briesmīga kriminālā situācija, bet Daugavpilī, kur viņi nav pie varas, viss ir ļoti mierīgi. Es domāju, ka tādā gadījumā būtu jāraksturo, kas ir Rīga un kas ir Daugavpils. Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, es tā gribētu ar smaidu atcerēties, ka 5.Saeimas deputāts Odisejs Kostanda Daugavpilī tieši pie viesnīcas ieejas tika piekauts un viņam tika atņemta nauda. Ja vēl tad skaitās, ka šī situācija ir ļoti maiga un patīkama... Var jau būt... Tad brauciet uz Daugavpili un pārnakšņojiet Daugavpils viesnīcā.
Tagad es gribētu atgādināt vēl kaut ko par to pašu Daugavpili, Rēzekni, Ludzu un citām šīm klusajām, mierīgajām Latgales pilsētām. Latvijā ir tāda nereģistrēta organizācija "Latvijas Komunistu savienība". Ir tāds kungs ar uzvārdu Stroganovs, kurš arī nāk no tās puses, un vēl daži citi. Protams, viņi pēdējā laikā ir nedaudz "pierāvušies", pateicoties mūsu labojumiem Kriminālkodeksā, bet tas nenozīmē, ka viņu iekšējā pārliecība ir mainījusies. Un tātad šīs organizācijas pamatnolūks ir atjaunot PSRS, un viņi to arī neslēpj. Šī organizācija vēlas apvienoties ar Krievijas Komunistu savienību. Un šie visi cilvēki šeit atrodas, un viņu nav tik maz, kā liekas. Oficiālais biedru skaits ir viena lieta, bet atbalstītāju skaits ir pavisam kaut kas cits, un vēlēšanas ir aizklātas... Tā ka, ja mēs runājam par kaut kādu spriedzi, tad spriedze būs, viņas nevar nebūt, jo šeit ir cilvēki, kuri fanātiski mūs ienīst, kuri ar naidu klausās latviešu valodu, un tas notiek šodien. Diemžēl tas ir jāsaprot un ir jābūt sabiedrībā visās vietās, lai īsti izprastu. Apmeklējiet Latviju - jebkuru vietu jebkurā diennakts stundā paši personīgi, lai jūs tur nepazīst. Kā kādreiz augsti valdnieki, pārģērbušies vienkāršās drēbēs, izgāja tautā apskatīties, kas tur notiek. Un tāpēc šādi runāt, ka mēs mākslīgā veidā iedrošināsim šos cilvēkus, kas mūs nevar ciest un kas te atjauno Pētera Pirmā laika pieminekļus, kas slavē viņu, ka, lūk, tas ir bijis tas īstais vīrs... Tādā gadījumā atļaujiet vienkārši par šo naivitāti pasmaidīt.
Es tikai gribēju teikt, ka pat PSRS Aizsardzības ministrijā savā laikā nekarājās neviens cits portrets kā tikai Pētera Pirmā portrets. Krievijas militāristi pielūdza un dievināja šo cilvēku, ko pie tam vēl parādīja kā briesmīgi progresīvu. Varbūt krievi varētu atcerēties, cik krievu dzīvības tika nobendētas, ceļot Pēterburgu. Arī tas ir laikam aizmirsts.
Tā ka vislabākais, ko mēs varam šodien darīt, ir runāt skaidru, atklātu, godīgu valodu ar visiem, kas Latvijā šodien uzturas, nevis vazāt kādu aiz deguna un ar to mākslīgi celt savu popularitāti.
Un tagad pēdējais. Ir ļoti interesanti
runāt, ka, redzat, nav jau nekas bīstams. Viņi tikai
vēlēs. Viņi ievēlēs pilsoņus.
Es jums atgādināšu, ka arī Saeimu pilsoņi
diemžēl tikai gribēja vēlēt un ievēlēt
vienu ļoti interesantu cilvēku ar uzvārdu "Rubiks",
gribēja ievēlēt viņu par Latvijas Valsts prezidentu.
To darīja Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Vai jūs
domājat, ka nepilsoņi, kuri tikai vēlēs, ka
viņi kaut ko citu vēlēs? Un tad būs ļoti
interesanta komanda, kas Rīgu vadīs. Es varu iedomāties,
kāda tad būs Rīgas izdaiļošana, kādi uzraksti
pakāpeniski sāks rotāt Rīgu, kādi ielu nosaukumi
atgriezīsies, un vēl daudz kas cits būs ārkārtīgi
interesants. Un nevajag runāt, ka pašvaldībās, lūk,
tur tikai saimnieciskus jautājumus kārtos. Nekad tā nevar
būt, ka pašvaldību darbs ir saistīts tikai ar saimniecisko
jautājumu risināšanu, it īpaši lielajās
pilsētās, bet jo īpaši Rīgā, kura ir
Latvijas Republikas galvaspilsēta, kuru apmeklē tūkstošiem
ļoti ievērojamu cilvēku no dažādām
pasaules valstīm. Nu tad iedomājieties šādu te Rīgas
Domi, kur varbūt neviens cilvēks kārtīgi latviski
nepratīs runāt. Visi būs pilsoņi, un nebūs
nekādas problēmas! Lūk, vispirms iedzīsim galvās,
ar mietiem iedzīsim, tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas
neprot latviešu valodu, un pēc tam arī nepilsoņiem
to vienkāršo patiesību, ka te ir Latvija un te ir viens
saimnieks - tā ir latviešu tauta. Un katrs, kas neprot latviešu
valodu, ir jādzen no Latvijā ārā. Tas ir vienreiz
jāsaprot. Ja mēs gribam tiešām uz kaut kādas
bāzes Latvijā vienoties, tad tā ir cieņa pret
pamatnācijas valodu un viņas kultūru. Un es tāpēc
uzskatu, ka, protams, šinī gadījumā tā ir tāda
politiska "izrādīšanās"- šī vēlme
iesaistīt nepilsoņus balsošanā, bet, ja jūs
gribat par šo jautājumu nopietni diskutēt, tad - lūdzu!
Jebkurā auditorijā. Un es jums paskaidrošu, kas ir "dozorcevizācija"
un citas "âcijas" un ko tas var nozīmēt mums
visiem kopā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai debatēs
pieteikušos vairāk nav? Liepas kungs, lūdzu! Imants Liepa
- frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis ir atkal viens no fundamentālajiem jautājumiem, kas skar mūsu valsti un mūsu valsts sabiedrību. Mūsu valsts realitāte ir tā, ka Latvijas teritorijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un ka mūsu valsts pamatiedzīvotāju ir tuvu 50 procentiem. Tikai un vienīgi tas fakts ir neapšaubāmi ņemams vērā. Bet, no otras puses, tie otri 50 procenti pie mums dzīvo legāli. Tie nav ienākuši šeit pašreiz un neuzturas šeit nelegāli. Līdz ar to mums ir jāmeklē kompromiss, ir jāmeklē saskaņa un optimizācija starp dažādu etnisko grupu pārstāvjiem sabiedrībā, tās sabiedrības daļām, kāda ir izveidojusies mūsu valstī. Un, lūk, šīs saskaņas un optimizācijas vārdā es arī iedrošinājos uzstāties jūsu priekšā.
Un, lūk, šeit ir jāšķiro - ir divas atšķirīgas tiesību un iespēju kategorijas. Pirmā no tām, neapšaubāmi, ir ekonomiskās tiesības un iespējas valsts iedzīvotājiem tās realizēt. Šajā sakarībā es ieklausījos, rūpīgi ieskatījos tanī sarakstā, kuru es palūdzu no Dozorceva kunga un kurā bija uzskaitītas tās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kuras pastāv pašreiz mūsu likumdošanas aktos. Tur tādu ir vairāk nekā 60. Es šo sarakstu nodevu ekspertiem - gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan latviešiem, gan nelatviešiem - un saņēmu šo ekspertu atziņas, bet tanī pašā laikā, ar tiem materiāliem iepazīstoties, man ir, neapšaubāmi, radies arī pašam savs personiskais viedoklis. Lielākā daļa šo atšķirību ir jāņem vērā un tās ir jāpārskata, bet tanī pašā laikā tas ir jādara objektīvi. Un es šā saraksta sastādītājiem vienlaicīgi ieteiktu pielikt tur vēl vienu atšķirību klāt, proti, to, kas tur nav minēta un kas ir saistīta ar mūsu jauniešu dienēšanu armijā, - ka ir paredzēts, ka pilsoņi iet armijā dienēt un ka nepilsoņiem nav jāiet dienēt. Ja mēs sastādām šādu sarakstu, kur ir daudz patiesības, kurā jāieklausās, tad šim sarakstam ir jābūt pilnīgam un vispusīgam, bet es gribu teikt, ka zināmā mērā šis saraksts ir, nu, tā selektīvi sastādīts.
Politiskās tiesības. Tas ir otrs virziens. Politiskās tiesības piešķirot pilsoņiem un nepilsoņiem, mums ir, neapšaubāmi, jārespektē gan saskaņas princips, gan arī otrs vienlīdz svarīgs (vai varbūt vēl svarīgāks) princips, proti, pamatnācijas izdzīvošanas princips. Jānodrošina, lai pamatnācija izdzīvotu savā etniskajā teritorijā. Un šajā sakarībā mums, neapšaubāmi, ir jādara viss iespējamais, lai šīs pamatnācijas iespējas izdzīvot šeit saglabātos. Tas ir neapstrīdams princips, pēc kura seko citi, tā tas ir visās valstīs - atkarībā no konkrētās situācijas, kāda tur ir izveidojusies.
Pašreiz mūsmāju situācija ir tāda, kuru var raksturot ar dažām atziņām. Pirmkārt, mums nav pašreiz tāda valsts vadības politika, tāda valsts vadības stratēģija, kas ievērotu ilglaicīgu perspektīvu attiecībā uz šo problēmu risināšanu saskaņas, optimizācijas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas kontekstā. Tāda tā mums nav. Un šis punkts ir tieši tas, kas dod iespēju to atgādināt, un tieši šis jautājums ir jārisina tā, un tas ir jārisina valstiskā mērogā. Tas likums, ko mēs saucam par Pilsonības likumu, diemžēl nav uzskatāms par šādu stratēģisku dokumentu. Tātad mums valstī nav tādas vadības un vispār šādas vadības politikas, un pie šādas politikas izstrādes, neapšaubāmi, ir jāstrādā ļoti nopietni, un tas ir jādara jau tuvākajā laikā.
Otrkārt. Gan likumdošanas aktos, gan debatēs parlamentā, gan arī sabiedrībā sanāksmēs un mītiņos tiek jaukti šie jēdzieni, par kuriem es runāju, un līdz ar to rodas nepamatota spriedze un pārpratumi. Nekādā gadījumā vienam cilvēkam nevajag pārmest otram, ka, lūk, viņš ir citas nacionalitātes un citā mātes valodā runā. Neapšaubāmi, šādas nostādnes te nav risinājuma elements.
Treškārt. Ir jāpārskata, lūk, tās ekonomiskās tiesības un iespējas, kādas ir pilsoņiem un nepilsoņiem mūsu nabadzīgajā valstī, un tās objektīvi jāizvērtē.
Ceturtkārt. Ir jāpārskata arī, lūk, šīs politiskās tiesības un iespējas, ar kādām mēs varam nākt pretī šeit legāli dzīvojošajiem nepilsoņiem. Bet tanī pašā laikā tādām politiskajām pamattiesībām kā tiesībām tikt ievēlētam vai tiesībām piedalīties vēlēšanās ir jāpieiet ļoti, ļoti uzmanīgi un pirmajā vietā ir jāizvirza pamatnācijas izdzīvošanas nosacījumi. Es nevaru šodien piekrist, ka piešķirtu šīs visaugstākās tiesības cilvēkiem, kuri šeit ir dzimuši, auguši, sasnieguši vēlēšanu vecumu, bet tanī pašā laikā nicīgi izturas pret mūsu kultūru, izturas nicīgi pret mūsu valodu, to apliecinādami tādējādi, ka līdz vēlēšanu vecuma sasniegšanai vēl nav iemācījušies vietējo valodu. Nu kā gan citādi to var saprast?
Lūk, šajā kontekstā, par ko es te
runāju, un tādā darba kontekstā, kas būtu
jādara šā jautājuma sakārtošanai mūsu
daudznacionālajā valstī... neņemiet ļaunā,
citādi domājošie, bet es balsošu pret šīm
tiesībām... par šīm vēlēšanu tiesībām,
tanī pašā laikā visā savā praktiskajā
darbībā paturot vērā, ka šis jautājums
ir sakārtojams, it īpaši politisko tiesību... tas
ir, piedošanu, ekonomisko tiesību aspektā, un ka tas ir
jādara vistuvākajā laikā. Un šajā darbībā
arī personīgi centīšos iesaistīties. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!
Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.
Lūdzu!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi
deputāti! Kas attiecas uz Jāņa Urbanoviča priekšlikumu,
politiskās partijas un Saeimas frakcijas sen jau ir pieņēmušas
skaidrus, precīzus un visiem zināmus lēmumus par šo
jautājumu, tādēļ attiecībā uz Jāņa
Urbanoviča priekšlikumu atbildīgā komisija debates
neatklāja, bet dažu sekunžu laikā to noraidīja
balsojot. Es aicinu arī jūs izteikt savu viedokli par šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas
režīmu! (Starpsauciens no zāles: "Par ko mēs
balsojam?") Mēs balsojam par Jāņa Urbanoviča
priekšlikumu, kas ir desmitais un kas atrodas mūsu izskatāmā
dokumenta trešajā lappusē. Lūdzu rezultātu!
Par - 13, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
J.Lagzdiņš. Analoģisks ir 11. priekšlikums,
kuru ir iesnieguši deputāti Bekasovs, Golubovs, Deņisovs,
Stašs un Kalnbērzs. Arī šo priekšlikumu komisija
noraidīja.
Sēdes vadītājs. Tā ka šis
priekšlikums ir analoģisks nupat nobalsotajam priekšlikumam,
mums vairs nav jābalso.
J.Lagzdiņš. 12. priekšlikums - par 7. pantu.
Šis pants reglamentē kārtību, kādās
administratīvajās teritorijās pilsoņi var balsot.
Spēkā esošā redakcija nosaka, ka pilsonis var balsot
administratīvajā teritorijā, kurā viņš
ir pierakstīts vai kurā ir reģistrēts viņa
nekustamais īpašums. Deputāts Normunds Pēterkops
ierosina dot tiesības balsot arī tās pašvaldības
administratīvajā teritorijā, kurā balsotājam
ir piešķirta zeme lietošanā. Šo priekšlikumu
komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums - par 8. pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Deputāts Aigars Jirgens ierosina svītrot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu, kurš mazliet groza spēkā esošo likuma redakciju. Es atgādināšu, kāda tā ir. Tātad: saskaņā ar spēkā esošo likumu, domē (padomē) var ievēlēt 21 gadu vecu pilsoni, ja viņš attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir bijis pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus un ja uz viņu neattiecas kāds no likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
Savukārt pirmajā lasījumā mēs
pieņēmām tādu labojumu, kurš nosaka, ka nav
nepieciešams būt pierakstītam 12 mēnešus, un
noteicām, ka var balotēties arī tajā administratīvajā
teritorijā, kurā attiecīgais pilsonis strādā.
Šo nostāju atbildīgā komisija noraidīja un
pieņēma Aigara Jirgena priekšlikumu, nosakot, ka būtu
jāatgriežas pie spēkā esošās redakcijas.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas
deputāts. Lūdzu!
Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsdienās arvien tipiskāka situācija ir tāda, ka cilvēks strādā vienā, bet dzīvo citā vietā. Faktiski nekur demokrātiskajā pasaulē nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz cilvēka darbību, kas būtu saistīti ar viņa dzīvesvietu vai viņa dzīvesvietas pieraksta reģistrāciju. Tā zināmā mērā ir tāda dzimtbūtnieciska lieta, ka cilvēku piesaistītu pie noteiktas dzīvesvietas. Es domāju, ka uzlikt ierobežojumus, kas saistīti ar viņa dzīvesvietu, nozīmē arī ierobežot viņa cilvēktiesības, kā arī viņu drusciņ padarīt vainīgu... ka viņš nedrīkst kandidēt tāpēc, ka viņš šajā teritorijā nav pierakstīts.
Man ir zvanījuši mani bijušie kolēģi arī - ar zināmu satraukumu par to, ka tuvojas vēlēšanas, bet ka viņi dzīvo citas pašvaldības teritorijā un ka viņi vairs nevarēs piedalīties šajās vēlēšanās tāpēc, ka viņi šeit nav pierakstīti. Es domāju, ka mums vispār nevajadzētu ietvert šo ierobežojumu, šo aizliegumu balotēties par deputātu tad, ja tu neesi pierakstīts šajā teritorijā. Ar šo ierobežojumu cilvēkiem tiktu liegta iespēja izvēlēties par kandidātiem cilvēkus, kuri varbūt vēlas, lai atgriežas, pieņemsim, cilvēks, kas ir kādreiz šeit strādājis šajā pašvaldībā, vai arī, ja tas ir viņa novadnieks un viņam ir palicis labā atmiņā... Es domāju, ka tas varētu būt pašu vēlētāju jautājums: lai viņi izšķiras par to - vēlēt par šo cilvēku vai nevēlēt. Var būt visādi iemesli, kāpēc cilvēks nedzīvo tieši tajā pašvaldībā, kurā viņš ir nodomājis kandidēt. Viņam varētu būt īpašums blakus, viņam varētu būt blakus esošajā pašvaldībā radi... un citi tādi iemesli. Un jāatzīst arī tas, ka mūsu pašvaldību teritorijas, kas ir pagastu teritorijas, nemaz nav tik lielas, lai cilvēki būtu spiesti obligāti dzīvot šajā teritorijā un nevarētu dzīvot blakus esošajā pagastā un braukt strādāt uz attiecīgo pagastu.
Es domāju, ka Urbanoviča kunga priekšlikums ir pareizs, tādēļ ka tur vispār netiek runāts par ierobežojumu, kas saistīts ar dzīvesvietu. Es šajā sakarībā aicinu atbalstīt Urbanoviča kunga priekšlikumu un atteikties no šiem ierobežojumiem.
Es domāju, ka mūsu likumdošanā ir
arī citas nepilnības, kas nav saistītas ar vēlēšanām,
- ka pie mums, stājoties darbā, parasti prasa, lai cilvēkam
pasē būtu uzrādīta noteikta dzīvesvieta.
Citur pasaulē tā nedara. Arī šādā veidā
mēs ierobežojam cilvēka tiesības, un es domāju,
ka šis varētu būt tas pirmais pasākums, kur mēs
nedarām tā, kur mēs atsakāmies no šā
ierobežojuma, cilvēkus ļoti diskriminējošā
ierobežojuma. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Ir grūti pateikt, kādi ir galvenie motīvi, lai izšķirtos, teiksim, par vienu vai otru balsojumu par šo pantu. Es katrā ziņā aicinu deputātus atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu un izslēgt no šā likumprojekta to redakciju, kuru mēs esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā. Līdz ar to mēs būtu atbalstījuši komisijas priekšlikumu.
Tie motīvi, kuru dēļ, teiksim, nāk citi priekšlikumi un mēs tiekam aicināti izdarīt tādas izmaiņas, lai būtu tiesības kandidēt uz pašvaldības deputāta amatu arī tiem, kuri strādā attiecīgās pašvaldības teritorijā, vispirms, man šķiet, rodas no tieši šā pašvaldības principa neizpratnes. Es domāju, ka tas ir galvenais iemels.
Un otrs iemesls, protams, ir tāda nepārprotama vēlēšanās sameklēt un ielikt attiecīgajā pašvaldībā vai palīdzēt ievēlēt attiecīgajā pašvaldībā kādu visnotaļ labu, vajadzīgu un varbūt arī cienījamu cilvēku. Es to nemaz neapstrīdu.
Taču es gribu dažas piezīmes tomēr bilst par labu tam, ka ir jāievēro sistēma un ir jāievēro pašvaldības principi. Galvenais šajā ziņā ir tas, ka katrā pašvaldībā tomēr ir šīs divas daļas: ir vēlēti pašvaldību deputāti, un ir profesionāļi vai administrācija, kura pašvaldības domes (padomes) uzdevumā kārto konkrētas tehniskas lietas. Tās ir divas dažādas funkcijas, divi dažādi pienākumi. Un arī pilnvaras, kādas tiek dotas vienai vai otrai daļai, rodas dažādā veidā.
Kas attiecas uz šo deputātu pienākumiem un tiesībām, viņi, gribam vai negribam, ir vietējie politiķi - vietējie politiķi tādā nozīmē, ka šiem cilvēkiem, ievēlētajiem deputātiem, ir tiesības lemt un tātad arī izvēlēties kādu no risinājuma variantiem, kas ir vajadzīgs attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem. Piemērs. Tuvojas apkures sezona, pareizāk sakot, tā jau ir sākusies, un tātad šiem cilvēkiem ir tiesības lemt situācijā, kad netiek mājas apkurinātas, kad ir līdzekļu deficīts. Pieņemsim, ir divas tādas galējas triviālas situācijas. Viena izvēle - neapkurināt pašvaldības mājas un netērēt līdzekļus, kamēr netiek ievākti parādi. Otra izvēle - aizņemties naudu, mēģināt atrast risinājuma variantus, kā, teiksim, atmaksāt šo naudu ilgākā laikā, kā tikt galā ar parādiem, kā palīdzēt sociāli neaizsargātām ģimenēm. Izvēlēties risinājumu - tās ir politiķu tiesības, un ir jāņem vērā galvenokārt to cilvēku vajadzības, kas konkrētajā teritorijā dzīvo. Taču, lai šie politiskās izvēles risinājumi būtu vairāk saprotami, pašvaldībā ir vajadzīga šī profesionālā daļa vai administrācija, kurai pašvaldības deputāti un pašvaldības iedzīvotāji ir jābrīdina par iespējamajām sekām vienā vai otrā gadījumā.
Pirmajā gadījumā, tas ir, noslēdzot apkuri, ir jābrīdina, teiksim, par to, kādas problēmas rodas kaut vai ar šīs apkures sistēmas paaugstinātu koroziju, ar dažādiem risinājumiem, ko pašvaldības iedzīvotāji mēģinās rast paši saviem spēkiem - izmantot vai nu elektrību, vai, teiksim, kādas citas krāsniņas.
Otrajā gadījumā, protams, administrācijas un profesionāļu pienākums ir dot ļoti precīzus un skaidrus šo kredītu aizņemšanās grafikus, termiņus, parādu segšanas nosacījumus un tā tālāk.
Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt, ka vienkāršāk ir tādā gadījumā, ja mums ir profesionālā ziņā labi sagatavoti speciālisti, kuri... Teiksim, Lujāna kungs izteicās, ka viņam nepatīk pašreizējais Rīgas pilsētas izpilddirektors. Acīmredzot, teiksim, Lujāna kunga partija nākamajās pašvaldību vēlēšanās var pavisam droši rakstīt tajā sarakstā iekšā savu profesionāli, kas tās lietas mācēs labāk atrisināt. Un, ja vēlēšanu iznākums būs labvēlīgs viņu partijai, tad arī šā attiecīgā profesionāļa pieaicināšana no jebkuras vietas Latvijā vai varbūt no kādas vietas, kas ir ārpus valsts robežām (to neaizliedz mūsu likumi), būs atļauta, un šajā ziņā šīs pašvaldību robežas pārkāpt mums nav nekādu problēmu.
Jautājums sarežģītāks, protams, ir tad, ja ir tiešām profesionāls cilvēks, profesionāls politiķis, kurš it kā vēlētos nevis, tā teikt, savās mājās piedalīties tajā darbā un domāt par to, kas viņa pašvaldībā notiek, bet kuram ir vēlēšanās noteikti tikt pie šā citas pašvaldības "krēsla". Nu, šādā gadījumā vajadzētu paskatīties uz divām tādām pašvaldības funkciju grupām.
Pirmkārt, tās ir tās tīri tehniskās funkcijas, par ko pašvaldība atbild. Tās ir saistītas ne tik daudz ar paša cilvēka personību, cik ar viņa ģimeni, ar bērniem, ar vecākiem. Tas vairāk ir saistīts ar iespējām nodrošināt bērnudārzu, skolu, uzturēt kārtībā infrastruktūru, ielas apgaismojumu... Tāpat tas attiecas uz ģimenes brīvā laika pavadīšanu, atkritumu izvešanu, savākšanu... Tātad tā ir tomēr vairāk tā rūpe, kas galvenokārt interesē nevis algotni, kurš uz mirkli ienācis attiecīgajā teritorijā, bet cilvēkus, kuri tur dzīvo. Tā ir interese, kas ir cilvēkiem, kuri diendienā ir saistīti ar šīm konkrētajām lietām.
Un otra grupa to vissvarīgāko funkciju, kuras ir jāveic pašvaldības politiķim, ir lemšana par budžetu jeb, pareizāk sakot, par naudu, kuru attiecīgās teritorijas iedzīvotāji, tātad - pilsoņi un arī iedzīvotāji, ir sametuši.
Šobrīd, kā jūs zināt, iedzīvotāju ienākuma nodokli mēs maksājam pēc dzīvesvietas, zemes nodoklis arī tiek maksāts tajā pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas īpašums. Tāpēc es neesmu pārliecināts par to, vai cilvēkam "no malas", kurš nav devis savu ieguldījumu konkrētās pašvaldības budžeta papildināšanā, būtu jādod tiesības lemt par citas pašvaldības naudu.
Tāpēc es arī nevaru atbalstīt priekšlikumus, kas iesaka paplašināt tiesības kandidēt uz pašvaldības deputāta amatu tiem, kam attiecīgajā pašvaldībā ir pastāvīgā darbavieta. Es aicinu arī padomāt varbūt par to, ka, gatavojot trešo lasījumu, varam iestrādāt redakcijā precīzāku priekšlikumu, ka tiesības kandidēt par pašvaldības deputātu ir tiem, kuriem ir reģistrēts īpašums un kuri ir reģistrējušies kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji attiecīgajā teritorijā. Dodot tiesības kandidēt tiem, kas ir attiecīgajā teritorijā reģistrēti kā nodokļu maksātāji, mēs tādā veidā it kā novērstu šos Zundas kunga iebildumus par zināmu dzimtbūtnieciskumu.
Starp citu, šī sistēma mums jau ir ieviesta
un ienākumu deklarācijas mums ir jāiesniedz, tā
ka šajā ziņā mums problēmu nebūtu.
Tādā veidā mēs tomēr nenojauktu šo
pašvaldības principu, ievērotu sistēmu. Jo otra
mana pārliecība, kas izriet no manas pieredzes, ir tāda:
ja mēs kādu lietu, kādu sistēmu pielāgojam
atsevišķam cilvēkam, atsevišķai personai,
tad ir pilnīgi skaidrs, ka agrāk vai vēlāk sabruks
šī sistēma. Tāpēc es vēlreiz aicinu
balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu un par komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs -
LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!
Lamberga kungs, vai jūs izmantosit atlikušās 5 minūtes?
A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti!
Es domāju, ka ir pienācis laiks sakārtot likuma normas,
kas nosaka, kādā veidā mēs veicam vēlēšanas.
Es domāju, kas ir jādara. Pirmkārt, ir jāveido
vēlētāju saraksts. Katrā pašvaldībā
ir jāveido vēlētāju saraksts. Un šis vēlētāju
saraksts tiek veidots no tiem pilsoņiem, kuri ir tiesīgi vēlēt
un kuri dzīvo šajā pašvaldībā. Arī
tādā veidā tikai uz šīs pašvaldības
posteņiem var kandidēt tie pilsoņi, kuri atrodas šajā
pašvaldībā. Nav vajadzīgs pasē iespiest zīmogu
par dzīvesvietu, tas ir absolūti anarhiski, tas ir pārnesums
no vecās komunistu sistēmas. Es aicinu noraidīt deputāta
Urbanoviča priekšlikumu un pievienojos visiem deputāta
Bunkša izteiktajiem argumentiem. Lūdzu balsot pret deputāta
Urbanoviča iesniegumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs
ir pieteicies Juris Kaksītis, bet līdz pārtraukumam ir
trīs minūtes. Kaksīša kungs, vai izmantosit tās?
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu īsi runāt par trim lietām. Es domāju, ka šodien runāt par pierakstīšanu ir nekorekti tādā nozīmē, ka šis pieraksta jautājums ir vēl viens atribūts, kas nāk no pagātnes. Galu galā ir jādomā arī par to, ka nedrīkst liegt cilvēkam tiesības reģistrēties tur, kur atrodas viņa nekustamais īpašums, kas saistīts ar iespējām dzīvot...
Šobrīd situācija joprojām ir tāda:
ja man ir dzīvoklis Rīgā, bet īpašums Jūrmalā,
tad es savā īpašumā netieku piereģistrēts.
Tas nav pareizi. Un tādā gadījumā Bunkša kunga
teiktais par to, ka, teiksim, pareizi... Es arī Jūrmalā
maksāju savus nodokļus, es ar Jūrmalu esmu saistīts
tādējādi, ka man tur ir nekustamais īpašums,
man ir tur zeme, varbūt man ir tur māja un viss pārējais...
Kādēļ gan liegt tādu iespēju tikai tādēļ,
ka mums joprojām ir iepriekšējo gadu "bagāža",
ka ir jābūt pierakstam un pierakstam tikai vienā vietā?
Tā ka tas nav pareizi. Es domāju, ka tad, ja kāds cilvēks,
kam ir pietiekami liels prestižs tajā vietā, kur viņš
dzīvo... Jo tā ir mana piespiedu... valsts mani ir piespiedusi
dzīvot tur, kur esmu pierakstīts, un nevaru dzīvot tur,
kur es vēlos un varu būt. Valsts man ir liegusi iespēju
reģistrēties vietā, kur ir mans īpašums,
un tas, manuprāt, ir nepareizi. Ar šīm tiesībām
dzīvot tur, kur ir mans īpašums, kur ir mana māja,
es varu arī būt saiknē ar šo teritoriālo vienību.
Un līdz ar to arī tur es varētu realizēt savas
tiesības - gan pasīvās, gan aktīvās, pēc
savām iespējām un vēlēšanās.
Tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums par
pirmajā lasījumā pieņemtās normas izslēgšanu
nebūtu atbalstāms. Taču es esmu iestājies arī
par to, ka, gatavojot trešo lasījumu, ir jāatrod pareizāks
šā panta, šīs problēmas risinājums, atbilstoši
tai situācijai, kāda reāli šobrīd ir mūsu
valstī. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz pārtraukumam ir viena minūte. Turpināsim debates pēc pārtraukuma.
Paziņojums. Vārdu lūdz Oļģerts
Dunkers. Lūdzu!
O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").
Godājamie deputāti! Pagājušajā
sēdē tika laists apkārt papīrs - aptauja par
ēdnīcas darbu. Pie kā viņš, lūdzu,
palika? Šo papīru Mārim Rudzītim, lūdzu, atdodiet
atpakaļ.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu, reģistrēsimies. Saeimas sekretāra biedri
Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas
rezultātus. Lūdzu rezultātu!
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gunta Gannusa (ir zālē), Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle (ir zālē).
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz
pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Andris Ameriks.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē 40 deputāti. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, reģistrēsimies vēl vienu reizi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputāti, lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu rezultātu! Zālē 61 deputāts. Turpināsim sēdi!
Godātie deputāti! Mēs izskatām priekšlikumus, kas ir mūsu izskatāmā dokumenta 4.lapaspusē, - konkrēti 13.priekšlikums par 8.pantu - deputāta Aigara Jirgena priekšlikums.
Debatēs pieteikušos deputātu vairāk
nav. Debates slēdzam. Lūdzu - komisijas vārdā
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi
deputāti! "Par Latvijas parlamenta, Saeimas, deputātu
var tikt ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis." Kādēļ
šāda norma? Tādēļ, lai par augstāko likumdevēju
varētu kļūt tikai tāda persona, kurai ir ilgstoša
saikne ar Latviju. Līdzīgi ir ar pašvaldībām.
Par pašvaldību deputātu, par attiecīgās pašvaldības
deputātu, komisijasprāt, var kļūt tikai tāds
pilsonis, kuram ir zināma saikne, kas nodrošina informētību,
pirmkārt, par to, kas notiek attiecīgās pašvaldības
teritorijā. Par pašvaldības deputātu nevar ievēlēt
personu, kurai nav šīs saiknes. Mūsuprāt, 12 mēnešu
ilgs šis nodzīvošanas jeb pieraksta cenzs nodrošina šādu
saikni. Šādas normas ir arī citu valstu likumos, tādēļ
arī komisijas vairākums atbalstīja Aigara Jirgena viedokli
- saglabāt spēkā esošo redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti izteica
arī citus priekšlikumus, godātie kolēģi!
13. un 14.priekšlikums - deputāta Aigara Jirgena priekšlikums
un frakcijas "Latvijai" priekšlikums - ir analogi. Līdz
ar to mēs viņus varam izskatīt kopumā. Kā
viens, tā otrs ierosina izslēgt pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 1.pantu. Komisijas priekšlikums
ir - atbalstīt. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli
balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu!
Par - 41, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Nākošais ir deputātu
Bekasova, Golubova, Deņisova, Staša un Kalnbērza priekšlikums.
Kolēģi ierosina neparedzēt likumā nekādu
nodzīvošanas, strādāšanas vai arī kādu
citu cenzu, bet ierosina samazināt tātad gadu skaitu, kāds
būtu nepieciešams eventuālajam kandidātam, no 21
gada uz 18 gadiem. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies... Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs
deputāts. Lūdzu!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deptuāts).
Cienījamie kolēģi! Šinī
gadījumā varbūt pat nav obligāti atbalstīt
šo priekšlikumu. Vēlāk var atbalstīt arī
Vītola kunga priekšlikumu, bet tomēr mums būtu jāapdomā
tas, ka jau no 18 gadiem var piedalīties aktīvi politiskajā
dzīvē un nav jāpārliek šī "latiņa"
uz 21 gadu. Un es domāju, ka, jo jaunatne ātrāk un aktīvāk
iekļausies politiskajā darbībā un dzīvē,
jo tas būs visai sabiedrībai labāk, nevis tā, ka
mēs šinī gadījumā nedaudz turamies pie...
Nemēģināsim vismaz pašvaldību līmenī
turēties pie anahronisma un sākt tikai no 21 gada. Un tādēļ
es piedāvāju atbalstīt vai nu Vītola kungu, vai
arī šinī gadījumā šo priekšlikumu,
jo šeit tas būtu tikai normāli un notiktu jaunatnes aktivizācija
politiskajā sfērā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.
Komisijas vārdā runāt nevēlas.
Lūdzu balsosim par deputātu Bekasova, Golubova,
Deņisova, Staša, Kalnbērza priekšlikumu - izteikt
likuma 8.pantu šādā redakcijā: "Domē
(padomē) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni,
kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu..."
un tā tālāk. Tas ir starp 14. un 15.priekšlikumu.
Šeit nav numerācijas. Vai deputātiem ir skaidrs, par ko
mēs balsojam? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums nav
pieņemts.
J.Lagzdiņš. Ļoti līdzīgs ir
deputāta Urbanoviča priekšlikums, tas ir 15., bet, atšķirībā
no iepriekš nobalsotā, Urbanovičs neparedz nekādus
ierobežojumus, atskaitot politiskos, kas ir minēti 9.pantā;
tātad arī viņš paredz šo vecuma cenzu - 21 gada
vecumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta
Māra Vītola priekšlikums, kurš ierosina saglabāt
spēkā esošajā likumā paredzētos cenzus,
bet mainīt tikai un vienīgi vecuma cenzu. Komisija šo noraidīja.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies
Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!
M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Es tiešām lūdzu jūs veltīt šeit uzmanību tam, ko vēlos sacīt, jo tas tieši skar jauniešu līdzdalību politikā un jaunu cilvēku līdzdalību politikā. Daudzkārt ir dzirdēts un runāts, kam arī var piekrist, ka jaunatne ir kūtra uz iesaistīšanos politikā. Kūtra uz politisku līdzatbildību un politiskas atbildības uzņemšanos, un tam ir vairāki iemesli. Protams, viens ir tas, ka partijas varbūt,no vienas puses, nespēj pietiekami aktīvi formulēt savus politiskos mērķus, bet, no otras puses, tās ir intereses, kas šajā vecumā varbūt ir citādākas. Tā ir vērtību orientācija, kas ir citādāka. Bet diemžēl ir arī viens cits iemesls, tas, ka gan partijas, gan šīs politiskās varas līmenis, kaut vai pats zemākais, nav tik brīvi pieejams šiem jauniešiem, kuri varbūt vēlētos aktīvāk iesaistīties politikā. Tas ir tradicionāls ceļš, ka jauns cilvēks ienāk politikā caur kādu no politiskajām partijām, un politiskās partijas ir tas kanāls demokrātiskā sabiedrībā, caur kuru jaunus cilvēkus ir iespējams iesaistīt līdzatbildībā demokrātisku jautājumu izšķiršanā. Ja mēs neradām pietiekami plašas iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikā caur partijām, ja mēs viņus izspiežam no šī politiskā demokrātiskā ceļa, viņi meklē citus ceļus. Viņi meklē protesta formas, viņi meklē demonstrāciju formas, kur izpausties politiskā veidā un protesta formā.
Mans mērķis būtu radīt jauniem cilvēkiem pieejamāku iekļūšanu partijās un arī iekļūšanu zemākajā varas līmenī, jo esmu pārliecināts, ka politikā jāuzsāk darbs no zemākā līmeņa - pašvaldības, tieši šeit iegūstot pieredzi, iegūstot politiskā darba iemaņas, bet pēc tam vēlāk var sākt darbu varbūt augstākos varas līmeņos. Šādai būtu jābūt šai shēmai.
Diemžēl pieredze liecina, ka jaunatne arvien vairāk izmanto tieši šīs alternatīvas līdzdalības formas, protesta formas, demonstrācijas formas, kuras nenes iekšējo atbildību un nemāca jauniešus pietiekami atbildēt, uzņemties atbildību par sevi, par savu ģimeni, par savu valsti. Mēs redzam, ka šī vērtību orientācija ir deformēta, ka jaunieši šādā veidā nespēj izšķirties par to, kas ir vērtīgs, kas - nevērtīgs, kā tajā pasakā, kur cilvēks, izvēles priekšā likts, starp misiņu un zeltu izvēlas svarā smagāko, nevis vērtīgāko metālu. Tā ir šī problēma, šīs atbildības un iniciatīvas attīstīšanas jautājums.
Nav jau šobrīd jautājums par to, ka šie vēlēšanu rezultāti šiem cilvēkiem varētu būt veiksmīgi, bet jautājums ir par to, lai partijām būtu iespējas viņus iekļaut šajos sarakstos, lai viņi ienāktu šajā politiskajā apritē un lai viņi tur, strādājot pie šīm vēlēšanām, saprastu, kādi ir mērķi pašvaldību darbam, lai viņi tādā veidā izjustu atbildību kaut vai par šo varas zemāko līmeni, lai viņi spētu iesaistīties, iemācītos diskutēt ar iedzīvotājiem, runāt, pasniegt sevi. Prakse un pieredze ir tās, kuras pat pie neveiksmīga rezultāta noderēs šiem cilvēkiem nākamajās vēlēšanās, kur viņi šo pieredzi, ko uzkrājuši, varbūt varēs izmantot, lai nākamie vēlēšanu rezultāti priekš viņiem būtu veiksmīgi.
Vienā lielā daļā valstu šis
vecuma cenzs ir vienāds gan pasīvām, gan aktīvām
vēlēšanu tiesībām. To var sacīt arī
par Skandināvijas valstīm, un arī mūsu partijā
ir cilvēki, kuri ir sasnieguši 19-20 gadu vecumu. Jautājums
ir tāds: vai šajos 20 vai 19 gados mums tomēr nevajadzētu
radīt iespēju un ļaut viņiem mēģināt?
Mēģināt parādīt sevi, mēģināt
iemācīties politiski argumentēt, domāt un uzņemties
atbildību caur politisko organizāciju, kas ir labākais
politiskās līdzdalības ceļš demokrātiskā
sabiedrībā. Tādēļ es lūdzu jūs
izdarīt drosmīgu soli šodien, spert progresīvu soli
un padarīt pieejamu šo zemāko - pašvaldību -
politisko līmeni jau agrākā vecumā. Paldies par
uzmanību! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk
deputāti debatēs... Jānis Ādamsons - pie frakcijām
nepiederošs deputāts. Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Man būtu
tieši pretējs priekšlikums - noraidīt deputāta
Vītola iesniegto priekšlikumu. Un diezgan dīvaini mums
šodien sanāk. Tuvākajā laikā, tuvāko
divu nedēļu laikā, mēs izskatīsim trešajā
lasījumā likumprojektu "Par obligāto militāro
dienestu". Un vecuma cenzs šajā likumā ir paredzēts
- 19 gadi, uzskatot, ka mēs nevaram iesaukt armijā nenobriedušus
jauniešus. Tas ir arguments. Tagad ir ļoti dīvaini klausīties,
ka 18 gadu vecumā, tātad vēl gadu pirms tā laika,
kad viņam japilda savas saistības pret valsti, viņš
varētu būt ievēlēts kādā pagasta
pašvaldībā. No vienas puses, tas liekas dīvaini,
runājot par atsevišķu jauniešu politisko izpausmi.
Es atvainojos, nekas jau netraucēja Vītola kungam, kad viņš
bija šeit... un arī ir deputāts, sarīkot studentu
piketu pie parlamenta, un pats viņš visus tos procesus šeit
arī izprovocēja. Turpretī es domāju, ka jaunietim,
pirms viņš iesaistās šajos politiskajos procesos,
ir jāsaņem kaut kāda dzīves pieredze, un tāpēc
mans priekšlikums ir - noraidīt deputāta Vītola priekšlikumu.
Lai paliek iepriekšējais vecuma cenzs - 21 gads. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Anta Rugāte
- LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!
A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi
deputāti! Arī es lūgtu jūs tomēr pārdomāt
pirms šī balsojuma un tomēr gribētu aicināt
jūs neatbalstīt šo priekšlikumu ar šādu motivāciju.
Ne jau tādēļ, ka es gribētu par katru cenu iebilst
deputāta un Kristīgo demokrātu savienības biedra
Māra Vītola argumentiem par to, ka jauniem cilvēkiem
ir jāiesaistās politikā un ka viņiem šī
politiskā pieredze ir jāiegūst. Mans arguments ir tāds,
ka tad, ja jautājums saistās ar izlemšanu, tātad
ar viedokļa uzklausīšanu, ar viedokļa pamatošanu,
ar viedokļa izsvēršanu un tātad ar nolēmumu
par citu cilvēku interesēm, tad ir jābūt kādai
zināmai zināšanu bāzei, zināmai pieredzei.
Tā var būt lielāka vai mazāka, mums pieņemamāka
vai mazāk pieņemama, taču tai ir jābūt.
Un šajos pēcskolas gados, kad jaunietis tikai apgūst zināšanu
krājumu attiecībā uz apzināti orientētu
izvēli savā noteiktajā profesijā vai saistībā
ar interesēm, tostarp arī politikā, tikmēr, kamēr
jauns cilvēks veido savu izpratni un filozofiju par dzīvi,
par tās vērtībām un cenšas to arī apliecināt
gan tīši, gan arī netīši ar savu dzīvesveidu,
tas ir tas laiks, kurā mēs pamanām, kādas mūsu
intereses kurš varētu aizstāvēt, kādu iedzīvotāju
intereses varētu pārstāvēt. Un tieši tādēļ,
ka tas ir šajā vietējā pašvaldībā,
kurā lemšana notiek turpat vai starp mums pašiem, kur mēs
savu vietējo varu veidojam, te tad arī ir tas atbildības
mērs, ar kuru vajadzētu rēķināties. Un
tomēr tikai tad, kad šī pieredze jau ir uzkrāta,
var doties uz šīm lēmējinstitūcijām.
Pie tam pašvaldību darbs diez vai ir tā labākā
bāze pieredzes uzkrāšanai, savu viedokļu apliecināšanai
vai arī sava dzīvesveida demonstrēšanai. Šķiet,
ka tieši profesijas izvēle un tas, ka sabiedrība un apkārtesošie
pamana un atzīst šī jaunā censoņa idejas un
politiskās spējas, būs tas izšķirošais,
kas viņu novedīs pie politiski aktīvas darbības
nebūt ne pensijas vecumā, bet gan tieši optimālajā
laikā, - tad, kad viņa zināšanas būs sasniegušas
noteiktu līmeni un kad viņa prakse būs pierādījusi
viņam pašam spējas un neiespējas vienoties vai
pieņemt lēmumu citu labā. Lūk, šis ir tas
kritērijs, kura dēļ es gribētu aicināt
neatbalstīt šo vecuma pazemināšanu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, man ir jūs jāinformē ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu desmit deputātu parakstītu iesniegumu: "Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi jautājumā "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"". Lūdzu zvanu! Vai deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, Imants Liepa - frakcijas "Latvijai"
deputāts.
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir atkal viens no diskutējamiem jautājumiem, un nevar nepiekrist domai, ka ir ļoti labi pamodināt jaunatni un iesaistīt viņu politiskajās aktivitātēs. Visu mūžu strādādams ar studējošo jaunatni, es varu to apliecināt no tīras sirds, ka es nevaru piekrist šajā gadījumā domai - reducēt šo vecumu no 21 gada uz 18 gadiem. Kāpēc? Šeit ir divi aspekti. Pirmais. Mēs zinām, ka jaunatnei piemīt maksimālisms, un pārdomāta lēmuma pieņemšanā šis maksimālisms dažkārt nodara lielu ļaunumu, pielaiž lielas kļūdas. Otrkārt. Šajā vecumā vēl nav pietiekošas dzīves pieredzes, lai nepakļautos, teiksim, provokācijām, nepakļautos ietekmei no citu puses un lai paliktu savu uzskatu ietvaros un aizstāvētu šos savus uzskatus. Un par to vislabāk liecina aizvadītais studentu pikets pie Saeimas nama. Mēs ļoti labi zinām, kā tas beidzās, ar kādām provokācijām. Un ne jau studenti tur vainīgi, bet vainīgi ir šī piketa organizētāji, kas gan to organizēja, bet aizmirsa, ka, ja reiz kaut ko organizē, tad par norises kārtību ir jāatbild no "a" līdz "z". Šajā gadījumā tas pilnīgi nebija redzams, un te jau nav runa par studentiem, to organizēja cilvēki, kas ir vecāki par 18 gadiem, un viņi aizmirsa šo ļoti svarīgo momentu, kur nu vēl 18 gadu vecumā.
Tālāk par to, vai ievēlēšana
pagasta pašpārvaldēs būtu politiski aktivizējošs
moments. Manuprāt, tas vairāk ir administratīvi aktivizējošs
amats, jo pagasta pašpārvaldes nodarbojas ne tik daudz ar politisku
lēmumu pieņemšanu, cik ar administratīvu jautājumu
risināšanu. Un šeit viss nav virzīts uz politiskām
aktivitātēm, bet gan uz tīru administrēšanu.
Turklāt politiskās aktivitātes nebūt netiek izslēgtas,
jo ikvienam jaunietim, pat nesasniegušam vēlēšanu
vecumu, ir iespējams piedalīties dažādās
partijās. Un šodien partiju mums ir tik daudz, ka grūti
pat orientēties. Lūdzu, orientējies, kurā partijā
tu gribi darboties, un darbojies no visas sirds. Tā ka es aicinu
noraidīt šo Māra Vītola priekšlikumu un palikt
pie iepriekšējā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk
deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.
Komisijas vārdā pārstāvis runāt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta
Māra Vītola priekšlikumu - aizstāt likuma 8.pantā
vārdus "divdesmit viena gada" ar vārdiem "astoņpadsmit
gadu". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu
balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 32, atturas - 12.
Priekšlikums nav pieņemts.
J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Latvijas Zemnieku
savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales
Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina noteikt,
ka kļūt par pašvaldību deputātu var persona,
kura sasniegusi 21 gada vecumu, ja attiecīgās pašvaldības
teritorijā viņai ir dzīvesvieta vai darba vieta, vai
arī šajā teritorijā atrodas likumā noteiktā
kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Komisija šo priekšlikumu noraidīja tādēļ,
ka tas ir kombinēts kopā ar pastāvīgo dzīvesvietu,
nevis ar pieraksta vietu, tātad nevis ar pieraksta vietu 12 mēnešu
garumā attiecībā uz to, ka tad būtu tiesības
kandidēt šajā pašvaldībā, kurā ir
reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā
nekustamais īpašums. Komisija konceptuāli to atbalstīja,
un uz trešo lasījumu tas varētu tikt iestrādāts
attiecīgajos pantos, par ko runāja arī deputāts
Kaksīša kungs.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir tikai neliela problēma, jo šis priekšlikums ir sekojošs: "Izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu šādi...". Mēs esam pieņēmuši lēmumu viņu izslēgt, un tātad praktiski šis priekšlikums nav balsojams. Mēs esam to izslēguši, sākotnēji atbalstot deputāta Jirgena un frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu. LZS, KDS un LDP frakcija ierosina - izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu šādi... Šis priekšlikums nav balsojams, jo pirms tam mēs esam šā panta pirmo daļu izslēguši pirmajā lasījumā.
Lūdzu, turpināsim!
J.Lagzdiņš. Spēkā esošā
likuma 9. pants uzskaita tos ierobežojumus, kādi ir attiecināmi
uz personām, kuras vēlas kandidēt pašvaldību
vēlēšanās. Ir grupas deputātu - Eniņa,
frakcijas "Latvijai", Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo
demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas, kā arī deputāta Pēterkopa
ierosinājums - izslēgt pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 2. pantu, kas savukārt izslēdza
no spēkā esošās redakcijas to ierobežojumu,
kas neļāva pieteikt par deputāta kandidātu personas,
kuras ir bijušas Valsts drošības komitejas, citu drošības
iestāžu štata vai ārštata darbinieki. Šo
priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja tādēļ,
ka tika atbalstīts deputāta Jirgena priekšlikums, tātad
priekšlikums nr. 22, un šis priekšlikums paredz noteikt domju
un padomju deputātu kandidātiem analogus ierobežojumus,
kādus Saeimas vēlēšanu likums paredz arī
Saeimas deputātu kandidātiem. Ja mēs atstātu spēkā
esošo redakciju, tad šie ierobežojumi attiecībā
uz sadarbību ar Valsts drošības komiteju pašvaldību
deputātiem būtu stingrāki nekā Saeimas deputātiem,
un tas nebūtu taisnīgi. Tādēļ komisija atbalstīja
Aigara Jirgena priekšlikumu, par kuru mēs debatēs runāsim
brītiņu vēlāk.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs...
Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Man ir ierosinājums
- deputāta Jirgena iesniegtos priekšlikums balsot pa daļām.
(Starpsauciens no zāles: "Pa daļām!")
Sēdes vadītājs. Jā... Kārlis
Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Es lūgtu jūs
atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt
šo attiecīgo likumprojekta pantu, lai līdz ar to mēs
panāktu, ka šiem bijušajiem VDK ziņotājiem nav
tiesību kandidēt vēlēšanās un arī
citām kategorijām, bet, kas attiecas uz to, lai šos nosacījumus
saskaņotu ar tiem nosacījumiem, kādi ir Saeimas deputātiem,
to varētu risināt arī uz trešo lasījumu. Taču
tagad es uzskatu, ka pats svarīgākais šobrīd ir tas,
lai panāktu šīs principiālās normas izslēgšanu.
Es aicinātu deputātus atbalstīt frakcijas "Latvijai"
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzam.
Lūdzu, komisijas vārdā! Komisijas vārdā runāt nevēlas.
Godātie deputāti! Tad vispirms mums ir jābalso
deputāta Eniņa, frakcijas "Latvijai", LZS, KDS un
LDP frakcijas un deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums.
Viņi visi ierosina izslēgt pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 2. pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu!
Par - 36, pret - 9, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.
J.Lagzdiņš. 22. priekšlikums. Deputāts
Aigars Jirgens ierosina izteikt Vēlēšanu likuma 9. pantu
analogā redakcijā, kāda ir Saeimas vēlēšanu
likumā, nosakot analogus ierobežojumus personām, kuras
sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju, kā
arī paredzot (salīdzinājumā ar spēkā
esošo likumu) aizliegumu kandidēt personām, kuras pēc
1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu
internacionālajā frontē un tā tālāk.
Jūs, godātie kolēģi, to redzat piedāvātā
panta 6. apakšpunkta redakcijā.
Sēdes vadītājs. Godātais Lagzdiņa kungs! Man ir ļoti jāatvainojas, bet atbilstoši mūsu pirmajam lasījumam deputāta Jirgena priekšlikums ir - izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu, kuru mēs nupat kā izslēdzām ar savu balsojumu, šādā redakcijā... Es domāju, ka deputāti varēs iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet pašlaik viņš vienkārši nav balsojams.
J.Lagzdiņš. 23. priekšlikums. Deputāts
Aigars Jirgens ierosina nedaudz grozīt pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 3. pantu, proti, sadalīt šo
pantu vairākās daļās, 3. pantā nosakot tādu
vispārīgu normu, ka domes un padomes vēlēšanas
sagatavo attiecīgās vēlēšanu komisijas. Šo
deputāta Jirgena priekšlikumu atbildīgā komisija
pieņēma.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 24. priekšlikums. Deputāts
Aigars Jirgens ierosina no spēkā esošā likuma redakcijas
izslēgt 13. pantu. Šis priekšlikums ir pieņemts.
Skatīt komisijas piedāvāto 5. panta redakciju!
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 25. priekšlikums. Deputāts
Aigars Jirgens ierosina izslēgt no spēkā esošā
likuma redakcijas 14. pantu. Skatīt komisijas piedāvāto
5. panta redakciju!
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
nevēlas runāt. Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tagad mēs esam nonākuši, manuprāt, pie svarīgākās konceptuālās lietas Pašvaldību vēlēšanu likumā, un tas ir jautājums par to, vai dot tiesības visu līmeņu domju un padomju vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus iesniegt arī vēlētāju apvienībām vai arī atstāt spēkā esošo redakciju, vai izdarīt kādas citas korekcijas. Par šo 15. pantu ir iesniegti 17 priekšlikumi no deputātiem un frakcijām.
Pirmo priekšlikumu iesniedza... Vispirms atgādināšu, kāda ir spēkā esošā norma. Tātad: spēkā esošais likums nosaka, ka pirmā līmeņa (tātad zemākā līmeņa) domju, padomju vēlēšanās, tas ir, pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību vēlēšanās, var kandidātu sarakstus iesniegt gan politiskas partijas, gan vēlētāju apvienības; savukārt augstākā līmeņa - rajonu un republikas pilsētu domju, padomju - vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi politiskas partijas vai to apvienības vai arī vairākas politiskas partijas kopīgi vienu sarakstu.
Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu
savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas
deputāti ierosina izdarīt grozījumu - noteikt, ka visu
līmeņu vēlēšanām, to skaitā
arī pagastu padomju vēlēšanām, kandidātu
sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi politiskas partijas. Tas
ir 26. priekšlikums: "Visā likuma tekstā izslēgt
vārdus "vçlētāju apvienības"."
Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!
J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).
Cienītie kolēģi! Šis tiešām ir ļoti svarīgs jautājums, varētu teikt, viens no galvenajiem šajā likumā. Runa ir par to, vai mēs ejam to ceļu, ka veidojam sakārtotu sabiedrību, kuras politiskajā spektrā savu vietu pakāpeniski ieņem noteiktas politiskas partijas, kuras atbild par tiem cilvēkiem, kuri darbojas arvien vairāk vispirms lielajās pilsētās un pēc tam mazākās. Taču, ja mēs šodien vispār izslēdzam vēlētāju apvienības, tas, pēc manām domām, būtu drusku pārsteidzīgi šinī brīdī, jo, protams, nevar prasīt katrā pagastā un katrā mazā pilsētiņā, lai tur visur būtu izveidojusies pietiekami stabila kaut kāda sistēma, kura nodrošinātu pārstāvniecību cilvēkiem ar noteiktiem politiskiem uzskatiem. Bet es tomēr kategoriski aicinu, kolēģi, atbalstīt to priekšlikumu grupu, kura skar 15. panta pirmās daļas, kura pieņemta pirmajā lasījumā, izslēgšanu. Jo - ko nozīmē: vēlētāju apvienības var iesniegt deputātu kandidātu sarakstus lielajās pilsētās? Kas tas tad būs? Kas tie būs vispār par iesniedzējiem? Trīs četri vīri sanāks kopā, savāks savu netīro naudiņu un ļoti vienkārši viņu varēs atmazgāt, izmantojot visu šo vēlēšanu sistēmu. Ko viņi pārstāvēs? Tā būs cīņa par vietām priekš atsevišķiem cilvēkiem. Lielo pilsētu pašvaldībās viņi varēs risināt kaut kādu grupu intereses. Ja mēs gribam, lai pie mums pakāpeniski ieviešas kaut kāda kārtība, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam šādiem absolūtiem gadījuma veidojumiem uzticēt iespēju cīnīties par vietām lielo pilsētu pašvaldībās. Jau tāpat šodien sabiedrībā ir pietiekami liels jūklis. Un ja mēs vēl sadrumstalojam sabiedrību, dodam iespēju vēl šādām vēlētāju apvienībām veidot kaut kādus sarakstus... sauciet tos vismīļākajos vārdos, vai nu par "Maijpuķīti", vai par "Tâlavas bundziniekiem", sauciet, kā gribat, bet aiz šiem vārdiem nebūs nekas cits kā dažu cilvēku tiešā personiskā ieinteresētība. Ja mēs šeit, Saeimā, tomēr pārstāvam (es tā gribētu cerēt) pietiekami nopietnus politiskos spēkus, partijas, kuras vēlas, lai viņām būtu saglabāts noteikts atbalstītāju loks, šī sadarbība ar vēlētājiem balstās uz kaut kādiem noteiktiem politiskiem, nacionāliem vai citiem principiem, veidojas kaut kāda struktūra. Bet nu šajā struktūrā mēs gribam ielaist iekšā gadījuma cilvēkus, kuri sajauks visu šo spektru un kuriem nav faktiski nekādas nopietnas politiskas pārliecības, nekādas nopietnas kopdarbības kā tikai personisko interešu apmierināšana.
Tāpēc es, cienījamie kolēģi,
nevarēdams atbalstīt priekšlikumu, kurš varbūt
nākotnē būs ļoti svarīgs, tātad priekšlikumu,
kurā ir ieteikts visā likuma tekstā izslēgt vārdus
"vçlētāju apvienības" (šodien mēs
neesam tam gatavi), tomēr aicinu šā priekšlikuma iesniedzējus
un arī pārējos kolēģus atbalstīt
visus nākamos priekšlikumus, kuros ir runa par pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 4. panta izslēgšanu.
Tas ir arī tāpēc, lai mēs kaut cik cienītu
šeit sevi, jo šeit mēs cenšamies pārstāvēt
tomēr noteiktu politisku partiju programmas. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk.
Debatēs runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs
deputāts.
V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka laikam viens runā "pret", bet otrs runās "par".
Man gribētos oponēt Dobeļa kungam. Šķiet, ka jebkurš sevi kaut cik cienošs politologs gribētu atzīmēt, ka Latvijā runāt par politiskajām partijām, par politisko partiju sistēmu ir daudz par agru. Pagaidām tās vēl arvien ir interešu grupas, kas sevi sauc par partijām. Šajā sakarībā gribu atgādināt vienu konkrētu piemēru, kurā minēšu, protams, to pašvaldību, kuru es pārzinu vislabāk, - Rīgas Domi. Gribu atgādināt visiem cienījamajiem klātesošajiem, ka toreiz, kad vēlēja Rīgas Domi, šāda strikta likuma vēl nebija. Un apvienība "Saimnieks", ienākusi iekšā šajā Rīgas Domē kā otrs lielākais spēks, tik tiešām ir pierādījusi to, ka spēj praktiski risināt tos jautājumus, ko šodien nespēj risināt Domes pozīcija.
Piemērs. Būtiskākais, kas Rīgas iedzīvotāju interesē attiecībā pret Rīgas pašvaldību, ko sauc par Rīgas Domi, ir siltumtarifu atrisināšanas problēma. Un šķiet, ka tikai Jānis Karpoviča kungs pa īstam grib strādāt pie šā jautājuma. Tas ir atsevišķs piemērs. Bet man gribas pateikt, ka mēs šeit no tribīnes gribam proponēt domu, ka Latvijas pašvaldību vēlētājs, tātad Latvijas pilsonis, nespēj neko izvērtēt. Viņam ir atstāta tāda pamuļķīša loma jeb, kā pašreiz ir moderni teikt, tēva trešā dēla loma. Ja jau būs tādi cilvēki, kuri sametīsies kopā, lai atmazgātu kaut kādu netīro naudu (tikai rodas jautājums: kādā veidā to var izdarīt caur uzvaru pašvaldību vēlēšanās?), tad, protams, vēlētājs to neatšifrēs un nobalsos par "XYZ" apvienību, nevis par sev zināmiem cilvēkiem, kas, būdami pašvaldības domes locekļi, tiešām rūpēsies par pašvaldības iedzīvotāju labklājību. Nenopietni, Dobeļa kungs!
Man liekas, ka šodien nedrīkstam pieļaut, ka notiktu tāda monopolizācija, ka šos kandidātu sarakstus iesniegtu tikai tās partijas, kuras ir sevi pasludinājušas par "îstenajām" (es nerunāšu ne par vienu atsevišķi), un ka tiktu pilnīgi noliegta tādu jaunu vēlētāju apvienību rašanās, kas tiešām būtu spējīgas uzvarēt vēlēšanās. Jo uzvarēt vēlēšanās varēs tikai tie, kas šodien pierādīs īstenas rūpes par savas pašvaldības iedzīvotājiem. Ne mazākās pārliecības man nav, ka šodien šādas apvienības nespētu rasties. Paklausieties tautas balsī! Viņi vēlas izmaiņas Vēlēšanu likumā, lai no visiem partiju sarakstiem varētu izvēlēties sev tīkamākos kandidātus. Kāpēc tādā gadījumā mēs gribam noliegt, ka paši iedzīvotāji rada šādas vēlēšanu apvienības? Mēs gribam vērsties pret Latvijas pilsoņu vēlmi. Tas, man šķiet, nebūtu Saeimas cienīgi.
Līdz ar to es ierosinu atbalstīt komisijas
viedokli un noraidīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Modris
Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Daļēji varētu piekrist Dobeļa kungam, kurš runā par politizētajām pašvaldībām. Vienreiz ir jāparāda partijām sava īstā vieta un savi darbības principi un jāuzliek politiskais lozungs uz mājas jumta vai apkures vietā jāpiedāvā kopotie raksti ar atsevišķu politiķu garadarbiem. Bet šajā gadījumā es vairāk domāju par citu lietu - par to, kas notiks laukos, kas notiks daudzajos miestiņos, kuros diemžēl ne cienījamo Vidiņa kungu, ne Dobeļa kungu, ne mani, ne arī kādu citu nepazīst. Un pie reizes viņiem tur nav varbūt neviena pārstāvja vai ir viens "Latvijas ceļa" pārstāvis uz visu miestiņu. Rodas jautājums: kā tad tas miestiņa pārstāvis organizēs tur to vēlēšanu kampaņu "Latvijas ceļam"? Tādēļ ir daudz loģiskāk un pilnīgi saprotami, ja kādā miestiņā izveidojas savs vēlētāju saraksts, kurš ir saistīts ar jautājumu: nost pagastveci! Es nebrīnītos arī, ja Rīgā parādītos vēlētāju saraksts, kurš būtu kopā ar saukli: "Rîgai siltumu!" Patiešām, - ja tajā sarakstā būs iekļauti profesionāļi, kuri varēs atrisināt tās problēmas, ko nespēj ne "Tçvzemei un Brīvībai", ne LNNK, kāpēc tāds saraksts nevarētu balotēties? Un varbūt no tā būtu daudz lielāka jēga nekā no politizētā Dobeļa kunga un pārējiem kompanjoniem, kuri māk skaisti runāt, bet reālās rīdzinieku problēmas nerisina. No tāda saraksta rīdziniekiem būtu daudz lielāka jēga nekā no tā, ka kārtējo reizi kāds patērgātu no Rīgas Domes tribīnes par ļaunajiem nepilsoņiem. Es domāju, no tā nevienam siltāk nepaliek, izņemot pašu runātāju.
Tādēļ šādi saraksti, it sevišķi
reģionos, ja dikti gribas, jānodala ir divi. Labi, nodalām
lielās pilsētas nost, lai tur paliek tās politiskās
grupas un partijas visas, bet attiecībā uz reģioniem
mums ir jābūt reālistiem: mazā miestiņā
nav nekādu partiju šodien. (Starpsauciens no zāles: "Komunisti
ir visur!") Vai nu viņas ir sen izmirušas, vai arī
tur nenāk tie cilvēki, vēlētāji. Un, ja
tur, protams, būs vēlētāju apvienība, tad
es domāju, ka nav ko baidīties cienījamiem kolēģiem
no partijām. Protams, patīkami, ka šodien tādu aktivitāti
parāda mūsu cienījamie "taurētāji",
kas māk ļoti skaļi kliegt, bet kam ar to domāšanu
bieži vien ir tā grūtāk. Tādēļ,
cienījamie kolēģi, pieņemsim to šajā
gadījumā ar loģiku, nevis ar emocijām! Es vēlreiz
saku: ja vajag, tad var nodalīt nost lielās pašvaldības,
bet mazajā pašvaldībā gaidīt kaut kādas
partijas ir vairāk nekā smieklīgi, it sevišķi
šodien un tuvākajā laikā. (Starpsauciens no zāles:
"Rubiks tevi gaida...") Un, ja mēs gribam caur to nobloķēt
pašvaldību vēlēšanas, nu tad mēs varam
to ļoti vienkārši izdarīt, tikai ir jautājums:
uz kā dzirnavām šie kungi lēja ūdeni? (Urrā!)
Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile
- LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.
Lūdzu!
A.Seile (LNNK un LZP frakcija).
Godātais sēdes vadītāj un cienījamie
deputāti! Es ierosinu turēties pie tās kārtības,
kāda bija iepriekšējās vēlēšanās.
Tātad - pie tās kārtības, ka mazajos pagastos vēlēšanās
piedalās gan vēlēšanu apvienības, gan visādas
citādas organizācijas pēc savas brīvas izvēles.
Bet lielajās republikas pilsētās ir cita kārtība.
Ir jāredz, vai iepriekšējā partija, kas ir bijusi
pie varas, ir labi strādājusi un vai viņu grib vēlēt
otrreiz. Jo var notikt tā, ka atsevišķi cilvēki
saveido šādas vēlētāju apvienības un
otrreiz - zem cita nosaukuma, ar citu programmu, nevis tādu, kāda
viņiem ir līdz šim bijusi, - iekļūst vadošajos
amatos šajā konkrētajā pilsētā. Tāpēc
es aicinu "zemnieku" frakciju atsaukt savu priekšlikumu,
un tad mēs varēsim balsot par tālākajiem iesniegumiem,
kuros ļoti daudzi deputāti un veselas frakcijas ir ierosinājuši
izslēgt vārdus "vçlētāju apvienības".
Tikai lielajās republikas pilsētās... Jo tik tiešām,-
partijas izveidot visos pagastos savus vēlētāju sarakstus
nebūs spējīgas, mazo pašvaldību iedzīvotāji
tiešām skatās uz saviem vietējiem iedzīvotājiem,
un bieži vien viņi nav nevienā partijā. Ko tad
darīsim? Es vēlreiz aicinu "zemniekus" atsaukt savu
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godājamie kolēģi! Ļoti aicinu atbalstīt manu, kā arī deputāta Eniņa, frakcijas "Latvijai" un deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Tie visi ir pilnīgi analoģiski, un to jēga ir tieši tāda, kādu nupat minēja Seiles kundze,- proti, ka ir jāpaliek iepriekšējai kārtībai, ka lielajās pilsētās un rajonos vēlēšanās kandidē politisko organizāciju vai to apvienību saraksti, bet pagastos un mazajās rajonu pilsētās tiek dota šī iespēja arī vēlētāju apvienībām.
Es domāju, ka nav pamata tiem argumentiem, ka šādā veidā pašreizējās partijas baidās no konkurences vai tamlīdzīgi, jo neviens neliedz arī šobrīd 200 Latvijas Republikas pilsoņiem veidot jaunas partijas un pieteikt sevi gan šajās vēlēšanās, gan arī parlamenta vēlēšanās. Bet ir jābūt tomēr skaidrai šai idejai, skaidrai gan politiskajai, gan ekonomiskajai programmai, kas tad vēlētājiem tiek piedāvāts, nevis ar populistiskiem saukļiem par siltumu vai tamlīdzīgi... Šai programmai ir jābūt ilglaicīgai, un vēlētājiem ir jābūt arī iespējai izvērtēt šo darbību un prasīt atbildību. Ja attiecībā uz katrām jaunām vēlēšanām veidojas jaunas vēlētāju apvienības, tad šāds atbildības moments praktiski pazūd. Jo atbildību var prasīt tikai no tā, kam ir kaut kāda pēctecība.
Jā šobrīd neapmierina tas, kā pilsētas
saimniecību Daugavpilī vada Tautas saskaņas partijas
ievēlētie cilvēki vai kā Rīgā to
vada LNNK vai "Tçvzemei un Brīvībai" cilvēki,
vai kā Liepājā to vada Tautas frontes cilvēki,
tad vēlētājiem ir iespēja nākamajās
vēlēšanās par šīm partijām nebalsot.
(Es to minu vienkārši kā piemēru, nevis tādēļ,
lai izceltu konkrēti šīs pilsētas.) Tāpēc
es tiešām domāju, ka mums ir nopietni jārūpējas
par to, lai šī politiskā struktūra mūsu valstī
veidotos secīgi, nevis kā tagad - izraut vienu posmu ārā
un atgriezties atpakaļ pie šīs iespējamās politiskās
bezatbildības... Es vēlreiz lūdzu to pārdomāt
un atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas.
Godātie kolēģi, sākam izskatīt priekšlikumus.
Vispirms mums ir jābalso par LZS, KDS un LDP frakcijas
priekšlikumu - visā likuma tekstā izslēgt vārdus
"vçlētāju apvienības". Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim.
Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 44, atturas - 13. Priekšlikums
nav pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Nākamie četri priekšlikumi - deputāta Eniņa,
frakcijas "Latvijai", Normunda Pēterkopa un Aigara Jirgena
- būtu balsojami kopumā. Es gribētu tikai informēt,
kādēļ komisija noraidīja šos priekšlikumus.
Tādēļ, ka komisijas sēdē balsis sadalījās.
Daļa deputātu balsoja par Latvijas Zemnieku savienības,
Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas priekšlikumu (noteikt, ka visu līmeņu
pašvaldību vēlēšanām var iesniegt kandidātu
sarakstus tikai politiskas partijas), un daļa balsoja par šo deputātu
grupu iesniegto priekšlikumu, bet kopumā vairākums pēc
būtības atbalstīja spēkā esošo redakciju.
Bet, to atspoguļojot, šeit tabulā ir ierakstīts, ka
komisija ir pret visiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti!
Tagad mums ir balsojot jāizsaka sava attieksme pret deputāta
Gunta Eniņa, frakcijas "Latvijai", deputāta Normunda
Pēterkopa un deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu
rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.
J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Deputāti
Saulītis un Strods ierosina ietvert normu, kurā ir runa par
iedzīvotāju vēlētu priekšsēdētāju.
Pēc būtības tas nav izskatāms, jo mēs konceptuāli
noraidījām, ka būtu iespējams tieši iedzīvotājiem
vēlēt domju (padomju) priekšsēdētājus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav.
J.Lagzdiņš. Arī nākamais - 32.priekšlikums
nav balsojams tādēļ, ka mēs noraidījām
27., 28., 29. un 30.priekšlikumu, kā arī tādēļ,
ka šeit runa ir tieši par vēlētu domju (padomju)
priekšsēdētāju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Turpināsim!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 4., 5. un 6.pantu. Tā izdarīja
grozījumus, ņemot vērā tos balsojumus, kādus
mēs nupat veicām, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem
attiecībā uz šo pantu. Kādēļ mēs
apvienojām? Tādēļ, ka iesniedzēji uz pirmo
lasījumu bija sagatavojuši likumprojektu tādā formā,
kas vispār neatbilst pieņemtajai likumprojektu izstrādes
tehnikai. Un tādēļ mēs šādu priekšlikumu
ierosinām pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
runāt nevēlas. Vienīgais, ka mēs esam ar savu
balsojumu izslēguši, ir 4.pants.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Tādēļ arī es aicinu šo priekšlikumu pieņemt,
ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Latvijas Zemnieku savienības,
Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas deputāti ierosina izslēgt no spēkā
esošā likuma 15.panta ceturto daļu, kurā ir runa par
to, kādā veidā vēlētāju apvienības
iesniedz kandidātu sarakstus. Bet, kā jūs atceraties,
mēs jau nobalsojām, ka zemākā līmeņa
pašvaldību vēlēšanām vēlētāju
apvienības var iesniegt kandidātu sarakstus. Un tādēļ
šis priekšlikums būtu noraidāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
uzstāties nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija,
ņemot vērā Centrālās vēlēšanu
komisijas ieteikumu, ierosina par 10 dienām pagarināt termiņu,
kādā iesniedzami kandidātu saraksti, un izdarīt
grozījumu likuma 15.pantā, aizstājot vārdus "trīsdesmit
dienas" ar vārdiem "èetrdesmit dienas".
Sēdes vadītājs. Deputāti par
šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Pirmajā lasījumā
mēs pieņēmām Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas priekšlikumu, ka, iesniedzot kandidātu sarakstu,
tajā būtu arī jānorāda, vai pieteiktajam
kandidātam ir kādas ārvalsts pilsonība. Šāda
kārtība ir, iesniedzot arī Saeimas vēlēšanu
kandidātu sarakstus. Aigars Jirgens ierosina šo pirmajā
lasījumā pieņemto un Saimnieka piedāvāto
normu izslēgt. Komisija šo Aigara Jirgena priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Iesniedzējs par balsojumu neuzstāj. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tālāk. Latvijas Zemnieku
savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales
Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina 15.panta
sestajā daļā vārdus "pieraksta vieta"
aizstāt ar vārdiem "pastāvīgā dzīvesvieta".
Šo priekšlikumu komisija noraidīja. Arī šobrīd
tas nav pieņemams, jo mēs, balsojot par iepriekšējiem
pantiem noraidījām iespēju kandidēt pēc
dzīvesvietas, bet gan lietojām jēdzienu "pieraksta
vieta".
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā
komisija noraidīja Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo
demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas deputātu priekšlikumu - likuma 15.panta sesto
daļu papildināt ar tekstu, kurš uzliktu par pienākumu
kandidātu sarakstā norādīt arī nekustamo
īpašumu, ja tas ir par pamatu kandidēšanai, bet, tā
kā mēs šajā lasījumā šo ideju noraidījām,
tad šobrīd šis priekšlikums nebūtu balsojams, bet
būtu izskatāms pēc būtības, sagatavojot
likumprojektu trešajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta
Jāņa Urbanoviča priekšlikums - izteikt visu likumprojekta
15.pantu piedāvātajā redakcijā. Deputāts
Jānis Urbanovičs ir kopumā piedāvājis 15.pantu
izteikt jaunā redakcijā. Komisija daļēji pieņēma
šo priekšlikumu un piedāvātos redakcionālos labojumus
ietvēra atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Latvijas Zemnieku
savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales
Demokrātiskās partijas frakcija ierosina papildināt 15.pantu
ar jaunu daļu, kas uzliktu par pienākumu domes (padomes) priekšsēdētāja
kandidātam vienlaikus kandidēt arī attiecīgajā
iesniegtajā deputātu kandidātu sarakstā. Tā
kā mēs noraidījām iespēju tiešajās
vēlēšanās vēlēt priekšsēdētāju,
tad šis pēc būtības nav izskatāms.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Analogu apsvērumu dēļ
tika noraidīts arī deptuātu Saulīša un Stroda
priekšlikums - 41.ierosinājums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina papildināt spēkā esošā likuma 15.pantu
ar jaunu - devīto - daļu. Šī norma uzdod Tieslietu
ministrijai noteiktā termiņā uz attiecīgo dienu
publicēt Latvijā reģistrēto politisko partiju
sarakstu, lai vēlēšanu komisijas, kuru ir ļoti daudz,
nekļūdītos, pieņemot kandidātu sarakstus.
Atbildīgā komisija to pieņēma. Es gribētu
informēt, ka uz trešo lasījumu mēs izdarīsim
dažus redakcionālus precizējumus, svītrojot pirmos
divus vārdus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Latvijas Zemnieku
savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales
Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina izslēgt
pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta
7.pantu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo republikas
pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanās,
ja tādas notiks, kandidātu sarakstus līdztekus politiskajām
partijām var iesniegt arī vēlētāju apvienības.
Par to mēs jau nobalsojām. Un tādēļ šis
priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Turpināsim!
J.Lagzdiņš. Analogu apsvērumu dēļ
komisija noraidīja arī 44.priekšlikumu (tas ir deputāta
Pēterkopa priekšlikums) un arī Gunta Eniņa izteikto
- 45.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli par 44. priekšlikumu...
Normunds Pēterkops. Lūdzu! Atklājam
debates.
N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Es aicinātu balsot gan par manu priekšlikumu,
gan arī par deputāta Eniņa priekšlikumu, jo likumprojekta
7.pants, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā, bija
saistīts ar likumprojekta 4.priekšlikumu, ka pilsētās
un rajonos vēlēšanās var piedalīties arī
vēlētāju apvienības, bet, tā kā Saeima
nobalsoja pret to, ka arī vēlētāju apvienības
var piedalīties, tad būtībā šādā
redakcijā šis priekšlikums vairs nav atstājams, un
vienīgais, ko varētu darīt, ir pieņemt mūsu
priekšlikumu - izslēgt šo pirmajā lasījumā
pieņemto likumprojekta 7.pantu. Aicinu par to balsot.
Sēdes vadītājs. Deputāts Aigars
Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie deputāti! Arī es vēlētos
runāt saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu,
kas tika atbalstīts, proti, par to, ka republikas pilsētās
un rajonos var kandidēt politisko organizāciju un to apvienību
saraksti, bet savukārt rajonu pilsētās un pagastos var
kandidēt arī vēlētāju apvienības.
No tā izriet mans nākamais priekšlikums, kas ir par šo
pantu lasāms nākamajā lappusē. Es ierosinu - to,
ko Saeima pieņēma pirmajā lasījumā, šo
7.pantu, izteikt savādāk, proti, izslēgt likuma 16.panta
pirmo daļu, jo, ja sarakstus piesaka politiskās organizācijas
vai to apvienības, tad analoģiski, tāpat kā uz
Saeimas vēlēšanām mēs mainījām
likumu, arī šeit būtu jāmaina redakcija, tad nekādi
atsevišķi vēlētāju paraksti nebūtu
nepieciešami. Savukārt tur, kur ir šīs vēlētāju
apvienības, tur būtu, protams, nepieciešams noteikta skaita
vēlētāju - iesniedzēju atbalsts šim sarakstam.
Es ierosinu to izteikt tādā veidā, ka likuma 16.pantā
izslēdz pirmo daļu, bet otro daļu izsaka attiecīgajā
redakcijā. Un aicinu par to balsot. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis
Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Deputāts Jirgens tikko
motivēja to, ka rajona padomes un pilsētas domes deputātu
kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienības,
ir jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem,
kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā
teritorijā. Es domāju, ka šī norma tiešām
ir pieņemama, bet es arī domāju, ka šo pašu
vajadzētu attiecināt arī uz pagastu padomēm,
tāpēc es aicinātu atbalstīt visu frakcijas "Latvijai"
priekšlikumu, kur mēs šo 16.panta pirmo un otro daļu
aicinām aizstāt ar vienu daļu, kurā tiek pateikts,
ka gan rajona padomes, gan pilsētas domes, gan arī pagasta
padomes vēlēšanās attiecīgajam deputātu
kandidātu sarakstam, ja to iesniedz vēlētāju
apvienības, ir jābūt vismaz 20 vēlētāju
atbalstam, kas to apliecinājuši ar savu parakstu. Es aicinātu
atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu,
komisijas vārdā!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi
deputāti! Paldies debatētājiem, jo tik tiešām,
ņemot vērā iepriekšējo konceptuālo
balsojumu par vēlētāju apvienībām, ir nepieciešams
koriģēt komisijas viedokli par daudziem turpmākajiem
atzinumiem par pantiem. Pilnībā ir jāpievienojas deputāta
Jirgena priekšlikumam un tātad ir jāizslēdz no pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.panta teksts.
Tātad atbalstīt, pirmkārt, 44. un 45.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!
Izskatot šos priekšlikumus, kardinālākais priekšlikums
ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - izslēgt kopumā
7.pantu, kā arī LZS, KDS un LDP frakcijas tāds pats priekšlikums
- izslēgt 7.pantu kopumā. Deputāts Eniņš,
kā arī deputāts Jirgens ierosina izslēgt 7.panta
pirmo daļu. Tātad, pirmkārt, mums būtu jāizsaka
sava attieksme, balsojot par deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu,
kas ir līdzīgs LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumam,
tas ir, izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 7.pantu kopumā - tātad gan tā pirmo, gan
otro daļu.
J.Lagzdiņš. Kurš būtu noraidāms.
Sēdes vadītājs. Par kuru ir komisijas
viedoklis - noraidīt.
J.Lagzdiņš. ...to noraidīt un atbalstīt
deputāta Eniņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsosim par LZS, KDS un LDP frakcijas un Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts.
Tālāk mums ir jābalso deputāta
Gunta Eniņa priekšlikums, kurš ierosina izslēgt pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.panta pirmo
daļu.
J.Lagzdiņš. ...Kurš būtu pieņemams,
ņemot vērā iepriekšējos nobalsotos priekšlikumus
par vēlētāju apvienībām.
Sēdes vadītājs. Līdzīgs
priekšlikums ir arī deputātam Aigaram Jirgenam, kurš
arī ierosina izslēgt 7.panta pirmo daļu. Lūdzu
deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 61, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.
J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums attiecas uz
tiešās vēlēšanās ievēlētu
domju (padomju) priekšsēdētājiem. Šo priekšlikumu
atbildīgā komija noraidīja, un tas nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav.
J.Lagzdiņš. 47.priekšlikumu, godātie
kolēģi, mēs jau nobalsojām, jo tas bija analogs
deputāta Eniņa priekšlikumam. Tālāk ir priekšlikums,
kuru iesniedza deputāts Aigars Jirgens un par kuru runāja arī
deputāts Čerāns. Pilnībā jāpievienojas
deputāta Čerāna viedoklim, ka Jirgena priekšlikums
un piedāvātā redakcija neietver pilnībā visas
zemākā līmeņa pašvaldības, proti, pagasta
pašvaldības, un tādējādi Aigara Jirgena priekšlikums
būtu tikai daļēji atbalstāms, bet pilnībā
atbalstāms būtu frakcijas "Latvijai" priekšlikums
nr.50 - izteikt to precizētā un pilnīgākā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godājamie kolēģi! Es domāju,
ka šeit manā priekšlikumā vienkārši ir tehniska
kļūda, un es nevaru pašreiz pateikt, kurš ir pie tās
vainojams - vai nu es, vai arī atbildīgā komisija, kas
sagatavoja šo tabulu, bet es pievienojos arī frakcijas "Latvijai"
šai redakcijai.
Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens
savu priekšlikumu atsauc. Deputāti debatēs vairāk
pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.
J.Lagzdiņš. Atbalstāms būtu tas,
ka netiek balsots deputāta Jirgena priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tātad deputāts
Jirgens savu priekšlikumu ir atsaucis. Godātie deputāti,
mums ir jābalso deputātu Andra Saulīša un Stroda...
J.Lagzdiņš. Nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams.
Deputāti neizteica nekādus iebildumus pret frakcijas "Latvijai"
priekšlikumu. Šādi iebildumi nav izteikti, līdz ar
to frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir pieņemts.
Paldies.
J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums, kuru iesniedza
deputāts Guntis Eniņš, tas ir analogs arī frakcijas
"Latvijai" priekšlikumam, un atbilstoši iepriekšējiem
balsojumiem tas būtu nevis jānoraida, bet gan jāpieņem.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Deputāti
Saulītis un Strods atkal ierosina papildināt likumu ar jaunu
normu, kurā ir runa par tiešās vēlēšanās
vēlētu priekšsēdētāju. Šī
norma tiek noraidīta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Deputāts
Guntis Eniņš ierosina izdarīt grozījumus pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 8.pantā.
Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums ir tehniska
rakstura. Atkal atbildīgā komisija bija spiesta labot juridiskas
kļūdas, kuras pieļāva iesniedzēji, iesniedzot
likumprojektu pirmajam lasījumam, proti, apvienot pirmajā lasījumā
pieņemtā likuma 7.un 8.pantu, izsakot to vienā - 7.pantā
un, protams, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Atbildīgā
komisija noraidīja deputāta Urbanoviča priekšlikumu
- izteikt 17.panta pirmās daļas 2.punktu šādā
redakcijā, ka kandidātu sarakstam būtu jāpievieno
katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija,
ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 2.un 3.punktā
minētie ierobežojumi, jo spēkā esošais likums
uzliek par pienākumu deklarēt arī to, ka uz kandidātu
neattiecas citi ierobežojumi, par kuriem mēs jau nobalsojām,
pieņemot 9.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izteikt likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu šādā
redakcijā, proti, ka ir jādeklarē katra sarakstā
ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz
viņu neattiecas šā likuma 9.panta 1., 2., 3. un 6.punktā
minētie ierobežojumi. Šāda kārtība,
godātie kolēģi, ir arī Saeimas vēlēšanu
likumā, un es gribētu jūs kopumā informēt,
ka, sadarbojoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju,
mēs centāmies Pašvaldību vēlēšanu
likumu gan no juridiskā viedokļa, gan arī pēc būtības
tuvināt tai reglamentācijai un kārtībai, kāda
ir ietverta arī Saeimas vēlēšanu likumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Šī paša iemesla dēļ,
vēloties šos likumus pēc iespējas vienādot,
atbildīgā komisija pieņēma 57.priekšlikumu,
kuru iesniedza deputāts Māris Vītols, proti, uzlikt par
pienākumu, iesniedzot kandidātu sarakstu domju (padomju) vēlēšanām,
pievienot kandidātu sarakstam arī visu sarakstā ietverto
kandidātu parakstītu priekšvēlēšanu programmu,
kuras apjoms ir tāds pats kā Saeimas vēlēšanās,
proti, 4000 iespiedzīmju apjomā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 58.priekšlikums. Jā,
godātie kolēģi, likumprojekta 18.pantā ir runa
par tā saucamo drošības naudu, kuru iemaksā kandidātu
saraksta iesniedzēji, iesniedzot šo sarakstu. Šeit ir vairāki
priekšlikumi. Komisija noraidīja deputāta Māra Vītola
priekšlikumu - palielināt drošības naudas lielumu no
100 latiem līdz 250 latiem, tādējādi papildus
būtu nepieciešami, pēc mūsu aprēķiniem,
apmēram 15 000 latu, lai iesniegtu kandidātu sarakstus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Vēl radikālāks
bija deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums,
kurš ierosināja ļoti būtiski palielināt drošības
naudas lielumu - no 100 latiem līdz 1000 latiem Rīgas Domes
vēlēšanās, bet savukārt republikas pilsētu
domju vēlēšanās un rajonu padomju vēlēšanās
- līdz 500 latiem un mazo pašvaldību, kuru mums valstī
ir ļoti daudz, vēlēšanās - līdz 200
latiem. Tādējādi, pēc mūsu aprēķiniem,
kandidātu sarakstu iesniedzējiem būtu nepieciešami
aptuveni 250 000 latu, lai iesniegtu kandidātu sarakstus. Komisija
vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija,
ņemot vērā Centrālās vēlēšanu
komisijas priekšlikumu, ierosina izteikt 18. pantu precizētā
redakcijā. Kāda ir šī redakcija - ar to jūs,
cienījamie kolēģi, varat iepazīties, proti, iesniedzot
kandidātu sarakstus, ja pašvaldības teritorijā ir
2000 iedzīvotāju, būtu jāiesniedz 70 latu liela
drošības nauda, ja 5000 iedzīvotāju - 90 latu, no
5000 līdz 50 000 iedzīvotāju - 110 latu, virs 50 000
- 150 latu, Rīgas Domes vēlēšanām - 700 latu.
Ir viegli aprēķināt, ka šī summa ir noteikta
atbilstoši deputātu skaitam, proti, 10 latu par katru deputātu.
Mūsuprāt, tas būtu taisnīgi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
noraidīja 61. priekšlikumu, kuru iesniedza Latvijas Zemnieku
savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales
Demokrātiskās partijas frakcija par 19. pantu, izsakot šo
pantu precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem pret
komisijas viedokli - noraidīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu
(61. priekšlikums) un izteikt pantu atbildīgās komisijas
variantā - (62. priekšlikums) - iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 63. priekšlikums, kuru iesniedza
deputāts Jānis Urbanovičs par likumprojekta 20. pantu.
Šo priekšlikumu komisija daļēji pieņēma.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 64. priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina precizēt Vēlēšanu likuma 20.
pantu, proti, nosakot to precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 65. priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 10. panta, kurā mēs izdarījām
grozījumus, 22. panta otrās daļas 3. punktu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs
ierosināja noteikt, ka arī pašvaldību vēlēšanās
kandidātu saraksti būtu numurējami. Šo konceptuālo
pieeju mēs noraidījām, jo uzskatām, ka Saeimas
vēlēšanās ir kāda jēga šai numerācijai,
turpretī pašvaldību vēlēšanās,
kur viena partija izvirza kandidātu sarakstu ļoti dažādu
pašvaldību vēlēšanām, sagatavojot, piemēram,
aģitācijas materiālus, tai nav nekādas jēgas,
jo šī numerācija izlozes rezultātā būtu
ļoti dažāda. Turpretī Saeimas vēlēšanās,
kur visas partijas izvirza kandidātu sarakstu tikai piecos apgabalos,
ir jēga konkrētajam numuram, jo tas asociējas ar konkrēto
partiju. Pašvaldību vēlēšanās tas nav
iespējams, jo sevišķi tad, ja šis numurs tiek iegūts
izlozes kārtībā.
Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis
- neiebilst pret šo priekšlikumu. Atbalstām.
J.Lagzdiņš. Frakcija "Latvijai"(tas
ir 67. priekšlikums) ierosina - no pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 10. panta izslēgt 22. panta
redakcijas otrās daļas 2. un 3. punktu. Šis priekšlikums
daļēji ir pieņemts. Skatīt otrā lasījuma
redakcijas 12. pantu, kuru piedāvā atbildīgā komisija.
Tas ir nākošais priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
tātad ierosina pieņemt precizētā redakcijā
12. pantu. Lūdzu, godātie kolēģi, skatiet šā
panta redakciju! Tas ir 68. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 69. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina - papildināt likuma 22. pantu ar trešo daļu, proti, ietverot likumā tādas normas, kas izsmeļoši paredzētu, uz kādu dokumentu pamata pieteiktais kandidāts būtu svītrojams no kandidātu saraksta gadījumos, ja viņš neatbilst likuma 9. pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Kā jūs atceraties, iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās Centrālajai vēlēšanu komisijai un tiesām bija zināmas problēmas, jo nebija izsmeļoši un precīzi reglamentēta kārtība, kādā tiek svītroti pieteiktie kandidāti. Un vēlēšanu komisijas dažkārt pieņēma pretrunīgus lēmumus, vadoties pēc savas izpratnes, uz kādu dokumentu pamata būtu izdarāmi svītrojumi.
Tādēļ arī komisija piedāvā
atbalstīt 69. priekšlikumu par 22. pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 70. priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina - papildināt likuma 22. pantu, tas ir, spēkā
esošā likuma 22. pantu, ar ceturto daļu šādā
redakcijā, ka attiecīgajām iestādēm minētās
izziņas vēlēšanu komisijai jāiesniedz bez
maksas 5 dienu laikā. Runa ir par tiem dokumentiem, uz kuru pamata
svītrojams kandidāts no saraksta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Frakcija "Latvijai" ierosina
- izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 11. pantu. Šeit ir runa par numerāciju. Mēs
konceptuāli neatbalstījām nepieciešamību pašvaldību
vēlēšanās numurēt kandidātu sarakstus,
un par to es runāju jau iepriekš.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 72. priekšlikums, kuru iesniedza
deputāti Saulītis un Strods, nav balsojams, jo šeit ir
runa par domes (padomes) priekšsēdētāja vēlēšanām.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Turpināsim!
J.Lagzdiņš. Šā paša iemesla dēļ
nav balsojams arī nākošais - 73. priekšlikums, kuru
iesnieguši Andris Saulītis un Strods.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Turpināsim!
J.Lagzdiņš. 74. priekšlikums, kuru iesniedza
Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija. Šo atbildīgā
komisija ir noraidījusi, jo šeit ir runa par dzīvesvietu.
Kā jūs atceraties, balsojot par iepriekšējiem pantiem,
mēs akceptējām komisijas viedokli, ka tātad būtu
iespēja kandidēt tikai pēc pastāvīgā
pieraksta vietas, tādēļ šo grozījumu aicinām
neatbalstīt. Tas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav.
J.Lagzdiņš. Šo pašu apsvērumu
dēļ, ņemot vērā iepriekšējos
balsojumus, tika noraidīts arī 75. priekšlikums, kuru iesniedza
Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti,
ka tātad vēlēšanu komisijās būtu jāizliek
informācija par kandidātam piederošo nekustamo īpašumu,
ja tas ir pamats kandidēšanai attiecīgās domes (padomes)
vēlēšanās.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā
pieņemtā 12. panta redakciju, izsakot to tālāk
sekojošā redakcijā. Ierosinu deputātiem atbalstīt
šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 77. priekšlikums. Latvijas
Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti...
Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums
nav balsojams.
J.Lagzdiņš. Jā, priekšlikums nav
balsojams, jo mēs konceptuāli to esam jau noraidījuši
iepriekšējos balsojumos.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 13. panta 2. punktu. Šis priekšlikums būtu
jāpieņem, jo mēs konceptuāli noraidījām
iespēju numurēt kandidātu sarakstus.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina papildināt pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 13. pantu ar jaunu daļu, proti, nosakot, ka rajona padomes
vēlēšanu zīme krāsas ziņā atšķiras
no pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu
zīmes. Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt,
jo pagaidām nav ienākuši priekšlikumi, ka nebūtu
jāorganizē rajonu padomju vēlēšanas.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tātad 80. priekšlikums.
Atbildīgā komisija ierosina - papildināt pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. pantu ar sekojošu
trešo daļu. Godātie kolēģi! Es aicinātu
šo atbildīgās komisijas normu atbalstīt. Jūs
jau esat iepazinušies ar šīm normām.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 81. priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina - izslēgt no pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 14. pantu, jo šīs normas
iestrādātas likumprojekta otrā lasījuma redakcijas
14. pantā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 82. priekšlikums. Atbildīgā
komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšlikuma ierosina - izteikt spēkā esošā
likuma 25. pantu jaunā redakcijā. Godātie kolēģi!
Mēs ļoti ilgi un uzmanīgi izvērtējām
spēkā esošo Pašvaldību vēlēšanu
likumu, un mēs, es jau varbūt atkārtojos, mēģinājām
noteikt tādu gan balsu skaitīšanas tehniku, gan arī
vēlēšanu komisiju darba tehniku, kāda ir reglamentēta
Saeimas vēlēšanu likumā, tādējādi
atvieglojot vēlēšanu komisiju un arī Centrālās
vēlēšanu komisijas darbu. Un tādēļ
atbildīgā komisija ierosina izteikt 25. pantu jaunā,
precizētā, redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Godātais Lagzdiņa kungs! Līdz pārtraukumam ir 3 minūtes. Ir vēl jādod vārds paziņojumiem. Varbūt mēs šinī vietā varētu apstāties likumprojekta izskatīšanas gaitā un turpināt to pēc pārtraukuma.
Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie deputāti no Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas
sēdi tūlīt, pārtraukumā, komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam
Ludmilai Kuprijanovai - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas
deputātei. Lūdzu!
L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tos, kas ir pierakstījušies
piedalīties Demogrāfiskajā apakškomisijā, es
visus lūdzu uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām
tūlīt pēc reģistrācijas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Godātie deputāti, pārtraukums vēl
nav pasludināts!
J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti, nav reģistrējušies:
Alfreds Čepānis,
Imants Daudišs,
Edvīns Inkēns,
Jānis Jurkāns,
Aleksandrs Kiršteins,
Paulis Kļaviņš,
Odisejs Kostanda,
Kristiāna Lībane,
Jānis Priedkalns,
Jānis Urbanovičs,
Juris Galerijs Vidiņš... Ir zālē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz
13.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Andris Ameriks.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi,
lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu
rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpinām
sēdi.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi deputāti! 83.priekšlikumu
par spēkā esošā likuma 26.pantu ir iesniedzis deputāts
Urbanovičs. Viņš ierosina šo likuma pantu izteikt
jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Bet jāsaka tas, ka atsevišķas normas, kas ir šajā
priekšlikumā, komisija pieņēma un iestrādāja
savā piedāvātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli - noraidīt deputāta Urbanoviča
priekšlikumu - nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 84.priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 15.pantu jaunā, precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Labojot tehniska rakstura kļūdas,
ko bija pieļāvuši likumprojekta iesniedzēji, sagatavojot
likumprojektu pirmajam lasījumam, komisija izdarīja grozījumus
pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta
16.pantā, to redakcionāli precizējot. Es aicinu atbalstīt
komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 86. priekšlikums, kuru iesnieguši
Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti
un kurš attiecas uz tiešajās vēlēšanās
ievēlētu domju (padomju) priekšsēdētājiem,
nav balsojams, jo mēs konceptuāli noraidījām šādu
ideju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums. Deputāts
Jānis Urbanovičs ierosina izteikt spēkā esošā
likuma 28.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija
šo priekšlikumu daļēji pieņēma. Lūdzu
skatīt otrajam lasījumam sagatavoto redakcijas 18.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un
Strods ierosina likuma 28.pantā, tas ir, spēkā esošā
likuma 28.panta otrajā daļā, aizstāt vārdu
"zîmes" ar vārdu "zîmju". Tas ir
tādēļ, ka vienlaikus notiek balsošana ar divām
zīmēm - gan par zemākā līmeņa pašvaldībām,
gan arī par augstākā līmeņa pašvaldībām.
Tādēļ šāds precizējums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija,
labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 17. un 18.pantu
un izteikt to jaunā, precizētā redakcijā, ņemot
vērā arī Jāņa Urbanoviča priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 90.priekšlikums. Deputāts
Normunds Pēterkops ierosina izteikt pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 19.pantu precizētā redakcijā.
Komisija daļēji pieņēma tos ierosinājumus,
kurus ietver deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums.
Lūdzu skatīt atbildīgās komisijas sagatavoto 19.panta
redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
pieņēma arī tos ierosinājumus, kuri ietverti
deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumā
par 29.pantu. Viņš ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā.
Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji
pieņēma.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 92.priekšlikums. Labojot tehniska rakstura kļūdas, atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 19., 20. un 21.pantu un izteikt tos jaunā, apvienotā redakcijā.
Godātie kolēģi, es gribu tomēr
jūs dažos vārdos informēt par to, kādu balsošanas
kārtību mēs ierosinām noteikt. Kā jūs
atceraties, pirmajā lasījumā mēs atbalstījām
"Saimnieka" iesniegto likumprojektu, kurš paredzēja
noteikt pēc būtības analogu balsošanas kārtību
kā Saeimas vēlēšanās, bet komisijas sēdē
diezgan plašas diskusijas bija par to, vai būtu vēlēšanu
zīme pagasta padomes vēlēšanās jāieliek
atsevišķā aploksnē un vai atsevišķā
aploksnē jāieliek arī vēlēšanu zīme,
ar kuru balso par rajona padomes deputātiem. Mēs vienojāmies,
ka līdzekļu ekonomijas dēļ būtu iespējams
šīs zīmes ievietot vienā aploksnē, jo šajā
ziņā nekādas manipulācijas un likuma pārkāpumi
tomēr nav iespējami. Tādēļ arī ir
šī precizētā redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 93.priekšlikums. Atbildīgā
komisija noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu
par pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta
20.panta redakciju. Šis priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 94.priekšlikums. Tā kā
tas attiecas uz priekšsēdētāja vēlēšanām
un šo priekšlikumu iesniedza Latvijas Zemnieku savienības,
Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas deputāti, tas ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 95. priekšlikums. Arī
šis priekšlikums, ko iesniedza deputāti Saulītis un
Strods, attiecas uz tiešajās vēlēšanās
ievēlētiem domju (padomju) priekšsēdētājiem.
Tā kā tas konceptuāli ir noraidīts, arī komisija
to noraida, un tas nav balsojams šobrīd.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi,
pirmajā lasījumā mēs pieņēmām
tādu Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātu
ierosinājumu, ka, balsojot par domju (padomju) deputātiem,
vēlēšanu zīme nav jāievieto aploksnē,
bet jāiemet atsevišķā urnā. Iepriekš balsojot
un arī komisijā mēs vienojāmies par to, ka ir
viena aploksne un viena urna. Līdzekļu taupīšanas
rezultātā. Tādējādi arī vēlēšanu
zīme nav apzīmogojama. Tādējādi arī
ir koriģējama pirmajā lasījumā pieņemtā
22.panta redakcija, ar kuru tika izdarīti grozījumi esošā
likuma 30.pantā. Sakarā ar to Normunds Pēterkops ierosina
izslēgt vispār 30.pantu, tātad izslēgt pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 22.pantu. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Līdz ar to, godātie
kolēģi, nav balsojams 97. priekšlikums - deputāta
Jāņa Urbanoviča priekšlikums, jo mēs izslēdzām
pirmajā lasījumā pieņemto 22.pantu. Un arī
98.priekšlikums, kuru iesniedza frakcijas "Latvijai" deputāti,
analoģisku apsvērumu dēļ.
Sēdes vadītājs. Ja deputātiem
nav iebildumu pret to, ka nav balsojams 97., 98. un 99.priekšlikums...
Nē, es atvainojos, 97. un 98. priekšlikums nav balsojami. Iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un
Strods ierosina likuma 30.pantā vārdu "zîme"
aizstāt attiecīgi ar vārdu "zîmju". Šis
priekšlikums ir noraidīts nevis pēc būtības,
bet tādēļ, ka šis pants ir izslēgts un tā
vietā ir cits pants. Šajā pantā nav runa par zīmju
izmantošanu. Bet pēc būtības mēs visā
likumprojektā pārejam no termina "zîme" lietojuma
vienskaitlī uz lietojumu daudzskaitlī. Tā ka mēs
noraidām šo priekšlikumu nevis pēc būtības,
bet pēc formas.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāts Normunds Pēterkops
ierosina pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta
23.pantu izteikt jaunā redakcijā. Proti, šajā pantā
ir runa par to, kādas vēlēšanu zīmes tiek
uzskatītas par nederīgām. Atbildīgā komisija
daļēji pieņēma šo priekšlikumu. Tāpat
kā nākamo - deputāta Urbanoviča priekšlikumu.
Bet pirmām kārtām būtu jābalso par Normunda
Pēterkopa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret to, ka daļēji tiek pieņemts Normunda Pēterkopa
priekšlikums, nav. Pašam iesniedzējam iebildumu arī
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
pieņēma deputāta Jāņa Urbanoviča
priekšlikumu - proti, izsmeļoši un precīzi likumā
uzskaitīt tos gadījumus, kādos vēlēšanu
zīmes būtu uzskatāmas par nederīgām. Tādēļ
atbildīgā komisija faktiski pilnībā pieņēma
šo priekšlikumu, tikai pārcēla to uz 28.pantu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā: "Izslēgt
31.pantu." Ðis priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un
Strods ierosina likuma 32.panta otrajā daļā vārdu
"zîmi" aizstāt ar vārdu "zîmes".
Šis priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāts Normunds Pēterkops
ierosina izteikt likuma 32.pantu jaunā redakcijā. Daļēji
šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu skatīt komisijas
sagatavoto otrā lasījuma 22.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Daļēji ir pieņemts
arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums.
Es gribu teikt, ka Jānis Urbanovičs un Normunds Pēterkops
lielā mērā ir vadījušies no Saeimas vēlēšanu
likuma un tādēļ nedaudz precizētākā
redakcijā arī komisija pamatā šos priekšlikumus
un arī turpmākos ir pieņēmusi. Tātad deputāta
Urbanoviča priekšlikums daļēji ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem citu
viedokļu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izteikt spēkā esošā likuma 32.pantu precizētā
redakcijā. Tas ir 106.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem par
106.priekšlikumu citu viedokļu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina aizstāt spēkā esošā likuma 33.pantā
vārdus "vçlēšanu komisijas loceklis"
ar vārdiem "vçlēšanu iecirkņa komisijas
loceklis", jo tās funkcijas, par kurām ir runa šajā
pantā, veic iecirkņa komisijas locekļi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 24.pantu un izteikt to precizētā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 109.priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina aizstāt likuma 37.pantā vārdus "iecirkņa
vēlēšanu komisija" ar vārdiem "vçlēšanu
iecirkņa komisija".
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret 109.priekšlikumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
pieņēma deputāta Jāņa Urbanoviča
priekšlikumu - izteikt likuma 38.pantu šādā redakcijā:
"Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās
vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes
tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas
noteiktajā kārtībā." Priekšlikums ir pieņemts
pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs
ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā
likumprojekta 25. un 26.pantā paredzētos grozījumus
likuma 39.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā.
Šis priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 112.priekšlikums. Deputāts
Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likuma 39.panta otro daļu
precizētā redakcijā. Godātie kolēģi,
jūs redzat, kāda ir redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Latvijas Zemnieku savienības,
Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas deputāti ierosina pirmajā lasījumā
pieņemtā likumprojekta 25.pantā izslēgt vārdu
"pilno". Priekšlikums pieņemts. Skatīt otrā
lasījuma redakcijas 27.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Noraidīts ir 114.priekšlikums,
ko iesnieguši deputāti Saulītis un Strods, jo konceptuāli
ir noraidīta ideja par tiešās vēlēšanās
vēlētu domju (padomju) priekšsēdētāju,
un tas nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
spēkā esošā likuma 39.pants reglamentē balsu
skaitīšanas kārtību un tehniku, tādēļ
deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 39.pantu jaunā
redakcijā. Ar redakciju jūs esat iepazinušies. Es aicinu
atbalstīt šo komisijas viedokli, daļēji pieņemt
šo ierosinājumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 116.priekšlikums. Atbildīgā
komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, kas ieviesušās
likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā, ierosina apvienot
pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta
25. un 26.pantu un ierosina izteikt to piedāvātajā redakcijā.
Aicinu šo priekšlikumu pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem citu
viedokļu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 117.priekšlikums. Deputāts
Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likuma 40.pantu precizētā
redakcijā, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu
likuma normas. Daļēji pieņemts priekšlikums. Lūdzu
skatīt otrā lasījuma redakcijas 28.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izteikt likuma 40.pantu jaunā precizētā redakcijā,
ņemot vērā arī iepriekš apskatīto Jāņa
Urbanoviča priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret 118.priekšlikuma atbalstīšanu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Komisija noraidīja 119.priekšlikumu,
kuru iesniedza deputāti Andris Saulītis un deputāts Strods,
jo konceptuāli nav atbalstīta ideja par tiešās vēlēšanās
vēlētu domes (padomes) priekšsēdētāju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā
komisija pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu
- izteikt likuma 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisijas
vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc
protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu
iecirkņu komisijām."
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu par
grozījumiem spēkā esošā likuma 41.panta otrās
daļas preambulā un 1.punktā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Tālāk ir viens konceptuāls priekšlikums, ko ierosina
deputāts Aigars Jirgens. Tas, godātie kolēģi,
ir ļoti svarīgs priekšlikums, kas var būtiski ietekmēt
deputātu vietu sadalījumu. Un, ja šāda kārtība
būtu bijusi noteikta 6.Saeimas vēlēšanās,
tad iespējams, ka Saeimā netiktu pārstāvēta
viena otra deputātu frakcija, jo tas balsu sadalījuma princips
jeb vietu sadalījuma princips, ko ierosina pieņemt deputāts
Aigars Jirgens, ievērojamas priekšrocības dod tieši
tām partijām, kuras attiecīgajā vēlēšanu
apgabalā ir saņēmušas lielāku balsu skaitu.
Lai tīri matemātiski un tehniski ilustrētu to, kādēļ
tas tā ir, būtu varbūt ilgāk jārunā,
taču laika trūkuma dēļ es to nedarīšu,
bet pateikšu, ka tas nozīmētu to, ka, ja šāda
sistēma būtu bijusi Saeimas vēlēšanās,
tad, piemēram, Rīgā, frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai" būtu saņēmusi divas vietas
vairāk, arī citas lielās frakcijas - "Latvijas ceļš"
un "Saimnieks" - būtu papildu vietas saņēmušas,
savukārt frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"
vietu nebūtu dabūjusi Latgalē - vienīgo vietu,
Sociālistu partija būtu vairāk vietu dabūjusi Rīgā
un Latgalē, bet atsevišķas partijas, iespējams,
nebūtu pat pārstāvētas ar saviem deputātiem,
kaut gan viņas būtu saņēmušas ievērojamu
balsu skaitu. Komisija, neskatoties uz to, ka ir pārstāvēts
vairākums no lielajām frakcijām, un apzinoties šāda
labojuma sekas, vienbalsīgi noraidīja šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godājamie deputāti! Kā jau Lagzdiņa
kungs pareizi norādīja, šī balsu aprēķināšanas
metode, kas tiek dēvēta arī par d'Onta (d`Hondt)
metodi, pretstatā tai, ko piedāvā atbildīgā
komisija un kas tiek saukta par Senlaga (Saint-Lagüe) metodi,
dod priekšrocības tiem kandidātu sarakstiem un tām
politiskajām organizācijām, kuras ir ieguvušas lielāko
vēlētāju atbalstu. Un, manuprāt, ir tomēr
vērts apsvērt šāda principa lietderību. Vēl
jo vairāk tāpēc, ka pašvaldību vēlēšanās
- atšķirībā no Saeimas vēlēšanām
- neeksistē 5% barjera, vispār procentu barjera nepastāv.
Saeimas vēlēšanās šī procentu barjera
ir tādēļ, lai novērstu šo pārlieku lielo
sadrumstalotību, kas varētu rasties, ievēlot pārāk
daudzus kandidātu sarakstus. Tā tiek novērsta ar šo
5% barjeras metodi, pret ko, kā mēs zinām, ir izteikumi
sabiedrībā un arī no to partiju puses, kuras nav šobrīd
pārstāvētas, - ka tas ir netaisnīgi un slikti
attiecībā pret šiem mazajiem grupējumiem. Nevis
pret skaitliski mazajiem, bet pret tiem, kuri nav saņēmuši
pietiekamu vēlētāju atbalstu. Es domāju, ka šādas
pārliekas sadrumstalotības novēršana ir būtiska
arī pašvaldību vēlēšanās, it sevišķi,
ja runā par Rīgas pašvaldības vēlēšanām.
Pārējās vietās varbūt tas tā nav,
jo tur šis deputātu skaits vispār ir ļoti mazs - lielākais
ir 15. Bet Rīgā tie ir 60 deputāti. Un tomēr,
manuprāt, ir pietiekami svarīgi, lai šī politiskā
sadrumstalotība Rīgas Domē nebūtu pārmērīgi
liela. Un, kaut arī šeit ir, protams, zināms šīs
proporcionalitātes izkropļojums, manuprāt, šie momenti
ir jālīdzsvaro no abām pusēm. Un tieši tāpēc
es piedāvāju šo priekšlikumu. Protams, ka es aicinu
par to balsot un to atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.
Lūdzu!
Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Mums ir likuma 1.pants, kurā ir rakstīts,
ka mums ir tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas
pašvaldībās. Tas nozīmē, ka mums būtu
jāpielieto tāda metode, kas nodrošina balsu aprēķinu,
tas ir, vietu skaitu deputātiem, proporcionālu, atbilstoši
likuma 1.pantā norādītajam, tas ir, maksimāli tuvu,
proporcionālu balsu skaitam, ar kuru attiecīgo deputātu
ir vēlējuši. Un tāpēc es aicinu pieturēties
pie tā priekšlikuma, ko izsaka un ierosina komisija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš,
frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Tātad deputāts Aigars Jirgens ierosina ieviest balsu sadalīšanā,
tā saucamo d'Onta (d`Hondt) sistēmu, kas ir atsevišķās
valstīs. Bet šī piedāvātā sistēma,
manuprāt, ir netaisnīga, jo tā, kā jau to teica
kolēģis deputāts Zunda, nesadala balsis atbilstoši,
proporcionāli nodotajam balsu skaitam. Atsevišķos gadījumos,
ja balsis pa apgabaliem sadalās... Taisnība ir arī deputātam
Leiškalnam, kurš no vietas sauc, ka arī Senlaga (Saint-Lagüe)
sistēma nav ideāla, bet ir arī vēl citas sistēmas.
Bet, manuprāt, likumiem ir jābūt ne tik vien precīziem,
bet arī taisnīgiem, un katrai partijai jābūt pārstāvētai
atbilstoši viņu saņemtajam balsu skaitam. Un tādēļ
arī jebkura lielā Saeimas frakcija vai arī frakcija,
kura šobrīd Rīgas Domes vēlēšanās
iegūs lielu balsu skaitu, nākotnē var vēlētāju
uzticību zaudēt, un tad lielās frakcijas un partijas
var ciest. Godātie kolēģi, tāda ir šī
politiskā cīņa un dzīve. Tādēļ
es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un šo priekšlikumu
noraidīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Mēs balsojam par 122.priekšlikumu - deputāta Aigara Jirgena
priekšlikumu - izteikt likuma 41.panta otrās daļas 2.punktu
šādā redakcijā, tālāk kā tekstā.
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu
rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav
pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izteikt likuma 41.panta otrās daļas 2.punktu tās
piedāvātajā redakcijā, proti, tātad sadalīt
šīs balsis pēc tāda paša principa, pēc
kāda arī Saeimas vēlēšanās tiek balsis
dalītas.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 124.priekšlikums. Deputāts
Aigars Jirgens ierosina izteikt likuma 41.panta otrās daļas
3.punktu savā piedāvātajā redakcijā, analogi
kā Saeimas vēlēšanu likumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina atbalstīt arī nākamo deputāta Aigara Jirgena
priekšlikumu - izteikt 41.panta otrās daļas 4.punktu piedāvātajā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 126.priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina pieņemt deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu
un izteikt 41.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 127.priekšlikums. Atbildīgā
komisija ierosina pieņemt deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu
- izteikt 41.panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 128.priekšlikums. Deputāts
Jānis Urbanovičs ierosina likumprojekta 27.pantā paredzēto
grozījumu spēkā esošā likuma 41.pantā
izteikt precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu skatīt otrā lasījuma redakcijas 29.pantu,
kuru atbalstījusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija,
labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 27., 28. un 29.pantu
un iekļaut otrajā lasījumā to kā 29.pantu.
Lūdzu skatīt šo priekšlikumu, kurā ietverti arī
deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 130.priekšlikums pēc
būtības nav balsojams. To iesniedza Latvijas Zemnieku savienības,
Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcija. Šeit ir runa par priekšsēdētāja
vēlēšanām.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs
ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta
28.pantu precizētā redakcijā. Šeit ir runa par grozījumiem
spēkā esošā likuma 42.pantā. Priekšlikums
pilnībā pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 132.priekšlikums pēc
būtības nav izskatāms, jo šeit ir runa par tiešās
vēlēšanās vēlētiem domju (padomju)
priekšsēdētājiem.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 133.priekšlikums. Deputāts
Jānis Urbanovičs ierosina papildināt 43.pantu ar jaunu
otro daļu. Priekšlikums pieņemts precizētā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina izteikt likumprojekta 43.pantu jaunā, precizētā
redakcijā, ņemot vērā iepriekš atbalstīto
Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
nākamais svarīgais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums.
Par ko šeit ir runa? Deputāti ierosina papildināt likumprojektu
ar jaunu pantu, proti, noteikt, ka septiņu dienu laikā pēc
vēlēšanām visiem kandidātu sarakstu iesniedzējiem
un ieteiktajiem kandidātiem ir tiesības iepazīties ar
balsotāju sarakstiem un vēlēšanu komisijas sēžu
protokolu kopijām. Komisija to konceptuāli atbalstīja,
jo uzskata, ka vēl arī mūsu valstī ir iespējami
gadījumi, ka notiek kaut kādas ļaunprātības
un ka atsevišķi vēlētāji, kuri nav atnākuši
vēlēšanu dienā balsot, tiek ierakstīti nobalsojušo
vēlētāju sarakstos un viņu vietā kāds
negodīgs komisijas loceklis iesviež vēlēšanu
zīmi un tādējādi faktiski tiek ietekmēti
vēlēšanu rezultāti. Lai gadījumos, kad informācija
par šādiem negodīgiem gadījumiem un likumpārkāpumiem
kļūst zināma, varētu attiecīgās partijas
un viņu pārstāvji kontrolēt un pārbaudīt,
vai patiešām ir bijuši šādi likumpārkāpumi,
atbildīgā komisija pieņēma frakcijas "Latvijai"
priekšlikumu. Jo, iepazīstoties ar nobalsojušo vēlētāju
sarakstiem, tik tiešām var konstatēt, vai ir šādas
ļaunprātības bijušas.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Priekšlikums pieņemts.
J.Lagzdiņš. 136.priekšlikums. Deputāts
Māris Vītols, pēc būtības ierosina ietvert
Vēlēšanu likumā normas, kas, tiesa, nepilnīgi,
reglamentētas citā likumā, kas nosaka priekšvēlēšanu
aģitācijas kārtību. Proti, deputāts Māris
Vītols ierosina papildināt 49.panta otrajā daļā
aiz vārdiem "faktiskos izdevumus" ar tekstu šādā
redakcijā: "kâ arī iekārtot īpašas
vietas bezmaksas politiskās reklāmas izvietošanai".
Šo priekšlikumu noraidīja. Pirmkārt, tā nav šā
likuma tēma. Otrkārt, valsts un pašvaldību iestādēs,
mūsuprāt, nekādi nebūtu izvietojama priekšvēlēšanu
aģitācija, tieši otrādi - apspriežot Vēlēšanu
likumu, kas reglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas
kārtību Saeimas vēlēšanām, mēs
noraidījām šādu iespējamību. Kā
jūs atceraties, arī Saeimas ēkās šādi
priekšvēlēšanu aģitācijas un politiskās
aģitācijas materiāli tika novākti. Un tādēļ
komisija noraidīja šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem citu
viedokļu nav. Pieņemts komisijas viedoklis par to, ka jānoraida
deputāta Māra Vītola priekšlikums.
J.Lagzdiņš. Vesela rinda priekšlikumu negaidītā
kārtā ir iesniegta arī par pārejas noteikumiem.
Tā kā teorētiski pastāv iespēja, ka, balstoties
uz spēkā esošo likumu, varētu notikt arī
domju (padomju) vēlēšanas mūsu valstī, tad
atbildīgā komisija noraidīja Latvijas Zemnieku savienības,
Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, kā arī
Jāņa Urbanoviča priekšlikumu - izslēgt no
pārejas noteikumiem 1.punktu. No praktiskā viedokļa raugoties,
šāds priekšlikums varbūt ir loģisks, bet teorētiski
pastāv vēl iespēja organizēt vēlēšanas
atbilstoši spēkā esošajam likumam un tā noteiktajai
kārtībai.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Pirmajā lasījumā tas ir iekļauts
kā 29.pants - tātad izslēgt pārejas noteikumu
1.punktu. Tieši tad laikam tur ir drukas kļūda?
J.Lagzdiņš. Jā, šis priekšlikums
tātad ir pieņemts pirmajā lasījumā kā
29.pants, nu tas ir noraidīts, tātad ir izslēgts šis
pants. Tādā redakcijā, kādā mēs pieņēmām
pirmajā lasījumā, reizē ir noraidīts arī
Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas, kā arī
deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tātad, lai mēs varētu sekot līdzi, pateikšu, ka paliek spēkā pirmā lasījuma redakcijā 29.pants - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.
J.Lagzdiņš. Nē, šī redakcija
arī tiek izslēgta, jo mēs noraidām LZS, KDS un
LDP frakcijas un Urbanoviča priekšlikumu un reizē arī
spēkā esošo tekstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
es atbildīgās komisijas vārdā atvainojos. Šeit
ir mazliet neprecīzi sagatavota tabula, bet pēc būtības
mēs pieņēmām pareizo lēmumu.
Sēdes vadītājs. Cienījamais referenta
kungs, es pašlaik, vadot šo sēdi, nevaru izprast, jo 29.pantā
ir - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, to, kas ir spēkā
pašlaik pirmā lasījuma redakcijā, tas ir nobalsotais
pants. Kā LZS, KDS un LDP, tā arī deputāts Urbanovičs
ierosina izslēgt šo pārejas noteikumu 1.punktu. Principā
viņš dublē pirmajā lasījumā ieslēgto
redakciju, un atbildīgā komisija ierosina to noraidīt.
J.Lagzdiņš. Noraidīt, pirmkārt,
LZS, KDS un LDP, kā arī deputāta Urbanoviča, un
arī pirmajā lasījumā nobalsoto 29.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars
Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu Lagzdiņa
kungu šeit pārdomāt un dot precīzāku formulējumu,
par ko ir runa. Pirmajā lasījumā mēs izslēdzām,
tātad piekritām priekšlikumam - izslēgt spēkā
esošā likuma pārejas noteikumu 1.punktu, kurš noteica,
ka Saeima nosaka, ka domes (padomes) vēlēšanas, kas tiek
izsludinātas pēc šā likuma spēkā stāšanās,
izņēmuma kārtā notiek 1994.gada 29.maijā
un tiek finansētas no valsts budžeta. Ievēlētās
domes (padomes) darbojas attiecīgi īsāku periodu, nekā
ir noteikts šā likuma 1.pantā. Es sapratu, ka tas ir loģisks
priekšlikums un ka līdz ar to viņš tika izslēgts.
Par ko ir attiecīgās frakcijas un Urbanoviča priekšlikums,
kuru pārejas noteikumu vajag izslēgt? Vai par to, kas tika
nobalsots pirmajā lasījumā, - par šā spēkā
esošā pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšanu
vai viņš vienkārši dublējas jau ar to, kas
tika pieņemts pirmajā lasījumā? Grūti pateikt,
it sevišķi tāpēc, ka, ja ir runa par nākamo
- 139.priekšlikumu, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo
demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas un deputāta Urbanoviča priekšlikumu
- izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu, kas netika izdarīts
pirmajā lasījumā. Un šis pārejas noteikumu
2.punkts nosaka, ka 1994.gada 29.maijā paredzētās domes
(padomes) vēlēšanas un tā tālāk...
Tātad tas viss ir jau pagājis, un es saprotu, ka ir loģiski,
ka tas tiek arī izslēgts ārā. Šeit ir negatīvi.
Un šajā sakarībā man tad tiešām nav skaidrs,
ko tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šeit
savos secinājumos ir domājusi. Kas šeit tabulā ir
pareizi un kas nepareizi? Paldies.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
atbildīgais konsultants no Juridiskā biroja bija Juridiskā
biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, un tieši
šādus pašus jautājumus, godājamais kolēģi
Endziņ, kādus jūs uzdevāt šobrīd auditorijai
un referentam, arī mēs uzdevām Juridiskā biroja
vadītājam. Un viņš ļoti pārliecinoši
mums pierādīja, ka patiešām no praktiskā viedokļa
diez vai atlikušajā laika periodā varētu rasties
tāda situācija, ka kāda pagasta padome, ņemot
vērā grūto stāvokli valstī, demisionētu
un ka tiktu izsludinātas jaunas vēlēšanas, bet
teorētiski šāda iespēja pastāv. Tīri
teorētiski termiņi pieļauj to, ka varētu tikt
uz neilgu periodu ievēlēta jauna pašvaldība, un
šī pašvaldība ir jāvēlē tādā
pašā kārtībā - uz saīsinātu termiņu,
kā tika ievēlētas visas līdz šim darbojošamies
pašvaldības. Un, ņemot vērā tieši šos
teorētiskos argumentus, ko izteica Juridiskais birojs, atbildīgā
komisija vienbalsīgi atbalstīja šādus apsvērumus.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti,
mēs pašlaik izskatām 137. un 138.priekšlikumu, kuros
Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina izslēgt
pārejas noteikumu 1.punktu. Analogu priekšlikumu izsaka arī
deputāts Jānis Urbanovičs. Pašlaik par esošo
redakciju mēs varam balsot tikai tos priekšlikumus, kas ir izteikti
rakstveidā. Dotajā brīdī šie abi priekšlikumi
dublē pirmajā lasījumā nobalsoto Saeimas likumprojektu.
Līdz ar to, kolēģi, mums atliek tikai izteikt savu
viedokli, balsojot par pirmajā lasījumā nobalsoto mūsu
likumprojekta 29.pantu. Tātad var izteikties "par" vai
"pret" par to, ko uztur spēkā LZS, KDS un LDP frakcija
un deputāts Urbanovičs, kuri vēlreiz atkārtoti
ir iesnieguši to pašu priekšlikumu, bet, tā kā
mums šie priekšlikumi ir jābalso, mēs vēlreiz
varam paust savu attieksmi par šī panta nepieciešamību
šajā likumprojektā. Vai ir skaidrs, par ko mēs balsosim?
Mēs balsosim par LZS, KDS un LDP frakcijas un deputāta Urbanoviča
priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu
balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!
Par - 27, pret - 16, atturas - 10. Nav pieņemts. (Starpsauciens:
"Ir pieņemts!") Es atvainojos, ir pieņemts. Priekšlikums
ir pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
nākošie divi - 139. un 140.priekšlikums, kuru iesniedza Latvijas
Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības
un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti
un deputāts Jānis Urbanovičs, pēc būtības
ir par analogu problēmu, proti, par pārejas noteikumiem un
to, vai ir nepieciešams saglabāt šo īpašo kārtību
vēl atlikušajā periodā līdz nākamajām
vēlēšanām. Un, ņemot vērā to,
ka deputātu vairākums ir nobalsojis par deputāta Endziņa
viedokli, tad arī es aicinātu tomēr, lai saglabātu
zināmu konsekvenci šeit, neatbalstīt atbildīgās
komisijas viedokli un balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs
pieteikušies nav. Bet cienījamais referenta kungs, jūs
pašlaik varat runāt komisijas vārdā, un mums ceturtajā
ailē ir ierakstīts komisijas viedoklis - noraidīt. Jūs
tikai kā deputāts varat aicināt uz citu viedokli, bet
pašlaik mēs varam izskatīt tos rakstiskos priekšlikumus
un tos secinājumus, ko ir devusi komisija. Tātad, godātie
deputāti, mēs izskatām 139. un 140.priekšlikumu,
kas ir analogi. Tos ir izteikusi LZS, KDS un LDP frakcija un deputāts
Jānis Urbanovičs ar priekšlikumu - izslēgt pārejas
noteikumu 2.punktu. (No zāles deputāts A.Endziņš:
"Jâbalso!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par
- 46, pret - 8, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,
nākamais ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums
par pārejas noteikumu 3.pantu. Arī te ir ierosinājums
izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu, bet tas pēc būtības
nav analogs iepriekš nobalsotajiem, jo pārejas noteikumu 3.punkts,
mūsuprāt, ir ar ilglaicīgāku raksturu, tas reglamentē
kārtību, kādā tiek veikta pārbaude attiecībā
uz personām, kuras ir sadarbojušās ar Valsts drošības
komiteju un tātad kandidē pašvaldību vēlēšanās,
un tas nekādā gadījumā nebūtu svītrojams.
Tādēļ atbildīgā komisija to noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
pieņēma Jāņa Urbanoviča priekšlikumu
par pārejas noteikumu 4.punktu, izslēdzot to, jo šī
norma ir ietverta likuma pamattekstā kā tāda, tā
ir ar ilglaicīgu raksturu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ir noraidījusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo
demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās
partijas frakcijas deputātu priekšlikumu - izslēgt pārejas
noteikumu 5.punktu, kurš runā par to, uz kādu dokumentu
pamata vēlētāji var apliecināt savu tiesībspēju,
pilntiesīgumu balsot, proti, ka arī šajās vēlēšanās
var doties pie vēlēšanu urnām, apliecinot savu
pilsonību ar bijušās PSRS pilsoņu pasi, ja ir attiecīgs
zīmogs. Tādēļ mēs to noraidījām.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 144.priekšlikums. Jaunie grozījumi
Kārtības rullī dod tiesības atbildīgajai
komisijai pievienot vienam likumprojektam grozījumus tajā pašā
likumprojektā, kuri ir iesniegti agrāk. Tādēļ
atbildīgā komisija ierosina atbalstīt viedokli, lai Ministru
kabineta noteikumi nr. 322, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā
un pieņemti 1996. gada 30. jūlijā un kuri arī
paredz grozījumus Pašvaldību vēlēšanu
likumā, tiktu ietverti kā priekšlikumi, izskatot šo
likumprojektu otrajā lasījumā. Mēs atbalstījām
Ministru kabineta iesniegto redakciju, un es gribētu atgādināt,
ka šeit ir runa par to, kā tiek apvienotas lēmējinstitūcijas
gadījumā, ja administratīvi teritoriālās
reformas laikā pilnībā tiek apvienoti tātad pagasti
vai pilsētas. Komisija to atbalstīja ar nelieliem precizējumiem.
Lūdzu atbalstīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. 145. priekšlikums ir par manis
iepriekš informēto tēmu, proti, atbildīgā
komisija ierosina izteikt šo Ministru kabineta priekšlikumu precizētā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tālāk. Pēdējais
- 146. - priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pirmajā
lasījumā pieņemtā likumprojekta 30. pantu pārcelt
kā 1. pantu precizētā redakcijā. Tas ir pieņemts.
Lūdzu skatīt tabulas sākumā 1. pantu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam 21. oktobri.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Citu viedokļu nav? Pieņemts.
Godātie deputāti! Turpinot mūsu sēdi, pirms tālāk izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.
Saeimas Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, ierosina grozīt 1996. gada 10. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojekta "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu" izskatīšanu pirmajā lasījumā kā darba kārtības 22. jautājumu pirms lēmuma projekta "Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Ministru kabineta priekšlikuma".
Lūdzu, Kārlis Čerāns - frakcijas
"Latvijai" deputāts.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie kolēģi! Es aicinātu Saeimu neiekļaut šo jautājumu šodienas darba kārtībā. Es domāju, ka nav nekāda pamata šeit tādai steigai, ja reiz tik ilgi tas laiks ir vilkts. Es domāju, ka mēs pilnīgi varam skatīt to normālā kārtībā. Lai viņš nonāk Prezidija sēdē un pēc tam normāli parādās arī darba kārtībā, un tad mēs viņu varētu arī lemt un skatīt.
Tā ka es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka kustību "Latvijai" interesē Latvijas intereses. Es patiesi ceru to. Visi cilvēki, kas ir šajā zālē - ne tikai deputāti, bet arī žurnālisti -, zina, ka, uzklausot Lietuvas parlamenta aicinājumu, mēs vairāk nekā mēnesi gaidījām šā līguma ratifikāciju un šobrīd praktiski esam sasnieguši pēdējo robežu. 31. oktobris pēc mūsu pašu starptautiskajām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies, ir šī te pēdējā līnija, lai mēs būtu korekti pret saviem biznesa partneriem.
Tāpēc es lūdzu mainīt darba kārtību
un šīsdienas sēdē pieņemt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu - iekļaut doto jautājumu šodienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu - izslēgt no darba kārtības 31. jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"".
Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt dažus teikumus motivācijai, kādēļ ir radies šāds lēmuma projekts.
Mēs šinīs dienās komisijā
izskatījām veselu bloku likumprojektu un arī noteikumu
bloku, kas saistīti ar zemesgrāmatu darbu, un konstatējām,
ka ir pienācis laiks risināt jautājumu par to, ka Zemesgrāmatu
nodaļu priekšnieki, viņu vietnieki, kas tagad likumā
ir it kā tiesnešu statusā, būtu minami kā šo
nodaļu tiesneši. Bet to mēs nedrīkstam darīt
un iesniegt Saeimā šādu likumprojektu, kamēr netiek
izdarītas izmaiņas Tiesu varas likumā. Taču,
cienot principu, ka, iesniedzot vienu likumprojektu, ir izdarāmas
vai ierosināmas izmaiņas citā likumā, kurš
šajā gadījumā zināmā mērā
ir, es teikšu, "jumta" likums, mēs uzskatām
par nepieciešamu atsaukt šā likumprojekta izskatīšanu
šodien otrajā lasījumā. Pretējā gadījumā
mums kāds visai konceptuāls jautājums būtu jāatliek
tikai uz trešo lasījumu, kas nav korekti. Tas ir pārāk
nopietns, tāpēc gribētos, lai tam otrā lasījuma
līmenī būtu piesaistīta jūsu uzmanība,
kā arī Tieslietu ministrijas un pārējo ieinteresēto
institūciju interese un uzmanība. Līdz ar to arī
radās šis priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai "pret" runāt neviens nevēlas? Deputātiem iebildumu nav. Lūgums ir pieņemts. Tātad mēs esam izslēguši 31. jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" no šodienas sēdes darba kārtības.
Otrs jautājums, ko Juridiskā komisija lūdz, - iekļaut darba kārtībā aiz otrās sadaļas 21. jautājuma Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.
"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izslēgt no Saeimas 1996. gada 10. oktobra sēdes darba kārtības 22. un 23. jautājumu. Deputāti Vidiņš, Jurdžs, Pēterkops, Ozoliņš, Zīle, Straume."
Jānis Straume - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātie kolēģi! Sakarā ar to,
ka vakar Juridiskajā komisijā tika apstiprinātas Saeimas
deputātu ierosinātās kandidatūras Satversmes tiesas
tiesnešu amatiem izskatīšanai Saeimas sēdē,
acīmredzot tas varētu notikt nākošās nedēļas
sēdē. Mēs ierosinām arī Ministru kabineta
un Augstākās tiesas izvirzīto tiesnešu kandidatūru
apstiprināšanu izdarīt kopīgi ar Saeimas deputātu
ierosināto kandidatūru apstiprināšanu vienā
sēdē, un tas varētu būt nākošnedēļ.
Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")
Sēdes vadītājs. "Pret" neviens
runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu nav? Vai deputāti
prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa... (Starpsaucieni no
zāles: "Prasa, neprasa...") Kārlis Leiškalns
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").
Godājamie kolēģi! Es no deputāta
Straumes teiktā nedzirdēju loģiku, kāpēc
mums ir jābalso visi kopā. Šobrīd mēs balsosim
par Ministru kabineta izvirzītajiem kandidātiem, un, tā
kā Ministru kabinetam ir attiecīga kvota, tad šis balsojums
nekādi nevarēs ietekmēt balsojumu nākamajā
sēdē. Un tāpēc aicinu balsot pret.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs balsosim par sešu deputātu iesniegto priekšlikumu - izslēgt no šodienas darba kārtības 22. un 23. darba kārtības jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: "Komisijas vārdā lūdzam izdarīt izmaiņas izsludinātajā šā gada 10. oktobra darba kārtībā un trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā pirmo izskatīt jautājumu par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi."
Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nē. Priekšlikums pieņemts.
Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"".
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
Par likumprojektu "Likums par Krājaizdevu sabiedrībām". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu "Likums par krājaizdevu sabiedrībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija priekšlikumu? Nav. Pieņemts.
Par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un
Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Es lūdzu noteikt par atbildīgo komisiju
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisiju. (Starpsauciens no zāles: "Nç, Zīle,
Tā nevar!")
Sēdes vadītājs. Kādi vēl būtu priekšlikumi? Vai deputātiem ir iebildumi pret Roberta Zīles priekšlikumu - par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Arī kopumā pret Prezidija priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
Par likumprojektu "Ârstniecības likums". Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Ârstniecības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts. Lūdzu!
P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi, bez šaubām,
ir bijuši arī vēl vājāki likumi par šo,
piemēram, Izglītības likums. Es iesaku to pie reizes
nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.
Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova
- Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.
Lūdzu!
L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo ārstniecības noteikumi šobrīd mums darbojas jau trešo gadu. Šobrīd tiek virzīta visa medicīnas likumdošanas pakete, tā sāk parādīties, paldies Dievam, arī Saeimā. Ārstniecības noteikumu likums būs "jumta" likums, jo citādi mums tajā pašā likumā par ārstu praksi būs jāatkārto visas pamatnostādnes. Mums ir ļoti nepieciešams ātri sākt izskatīt šo likumu.
Apiņa kungam es gribu atgādināt, ka
tad, kad jūs bijāt veselības valsts ministrs, jūs
neko nedarījāt, lai šāds likums taptu jau toreiz.
Tādēļ es lūdzu, cienījamie kolēģi,
atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektu un
nodot to izskatīšanai komisijām. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu par likumprojekta "Ârstniecības likums", par to, ka Saeimas Prezidijs ierosina nodot to komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos! Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - nodot šo likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt Saeimas Prezidija atzinumu ar priekšlikumu - likumprojektu "Ârstniecības likums" nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. (Starpsauciens no zāles: "Ir!") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
Citu iebildumu deputātiem par Saeimas Prezidija atzinumu nav. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumiem"" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas
"Latvijai" deputāts. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Varbūt es kaut ko
nesaprotu un šeit kāds man varētu paskaidrot. Mēs
tiešām varam pievienoties dažādām konvencijām,
bet es tiešām gribu, lai, nododot šādus likumprojektus
komisijām, mums šīs konvencijas arī būtu. Es
neesmu šīs pašas konvencijas tekstu redzējis. Man
nav informācijas par to, ka tā deputātiem būtu
izsniegta, un tāpēc es aicinu balsot "pret".
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti uzstāties par Saeimas atzinumu...
Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"
deputāts. Lūdzu!
J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Es visu laiku gribētu saņemt kaut kādus
paskaidrojumus. (Starpsauciens no zāles: "Runā stiprāk!")
Par 10. un 11. man ir kaut kāda nojauta, bet par 12. nu it nemaz,
ko tas viss nozīmē.
Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, es ļoti atvainojos! Pēc Kārtības ruļļa par nodošanu komisijām viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Deputāts Kārlis Čerāns izteica savu noraidošo attieksmi par šā likumprojekta nodošanu komisijām. "Par" runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens no zāles: "Nav jau tā Konvencija?") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumu" nodošanu tām komisijām, kuras mums ir minētas projektā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 11. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai"
deputāts. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātie kolēģi! Man tiešām
nav nekādu iebildumu pret Unidroit konvencijām un pret starptautisko
finansiālo līzingu, bet es tiešām domāju, ka
šeit tomēr būtu ļoti būtiski, ja mēs
spriežam par šiem jautājumiem, lai mums arī būtu
šie dokumenti. It kā Ministru kabinets šeit ir iesniedzis
šo likumprojektu, un likumprojektā ir atsauce uz pilnīgi
konkrētiem konvencijas pantiem. Nu nav nekādas iespējas
mums šo jautājumu šeit skatīt! Es domāju, šeit
tas absolūti nav politisks jautājums. Vienkārši mums
vajadzētu šodien balsot vai nu "pret", vai atturēties,
un tad, kad šis jautājums tiks atrisināts, nākamajā
nedēļā to acīmredzot vajadzētu nodot komisijām
un tad arī skatīt normālā kārtībā.
Bet mani tiešām nepatīkami pārsteidz šīs
valdošās koalīcijas atbalsts, faktiski aklais atbalsts
Ministru kabinetam, it kā viss, kas nāk no Ministru kabineta,
uzreiz noteikti ir labi, un mēs neprasām pat nekādu
dokumentāru kārtību. Es tiešām aicinu balsot
"pret". Paldies.
Sēdes vadītājs. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu" (dokuments nr. 1510.-a) nodošanu paredzētajām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 11, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Kārlis Čerāns - frakcijas
"Latvijai" deputāts. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai).
Godātie deputāti, es daudz neargumentēšu.
Es lūdzu balsojumu! Es iebilstu pret šā likumprojekta nodošanu
komisijām un lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. "Par" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu" (dokuments nr. 1514.-a) nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 11. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.
Par likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dozorceva, Staša, Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza un Urbanoviča iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei
un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neatkarīgo deputātu grupa ir iesniegusi grozījumu likumā "Par ugunsdrošību". Kāds ir šis grozījums? Tas paredz 18.pantā, ka darbā "Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā pieņem Latvijas pilsoņus un Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri ir minēti likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Ko dos mūsu valstij un tās pilsoņiem šie iesniegtie labojumi likumā? Vai mūsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā ir pēkšņi sācies darbinieku trūkums un Latvijā ir beidzies bezdarbs? Kā zināms, labojums, ka Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā var strādāt tikai Latvijas pilsoņi, tika pieņemts 1994.gada decembrī. 6.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izveidoja ugunsdzēsības un ugunsdrošības dienesta apakškomisiju, kas iepazinās ar stāvokli šajā departamentā un citos ugunsdrošības dienestos. Bet tika atklātas cita veida un rakstura problēmas, tādas kā nepietiekams budžeta finansējums, kas neļauj modernizēt ekipējumu, aparatūru un tehniku.
Otrkārt, sadarbības trūkums starp dažādiem ugunsdzēsības dienestiem.
Treškārt, nepilnīgi nodrošināta visas valsts teritoriālā aizsardzība ugunsgrēku gadījumos.
Un ceturtkārt - īpašuma denacionalizācijas jautājumi brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu ietvaros.
Vai tas, ka 6.Saeima nobalsos pret 5.Saeimas lēmumu un atļaus departamentā strādāt cilvēkiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, atrisinās šīs problēmas? Es domāju, ka ne. Ja mēs atbalstām šos grozījumus, tad šis likums kļūst nenopietns un ačgārns arī no starptautiskās likumdošanas viedokļa gan Austrumu pusē, gan Rietumu pusē.
Apskatīsimies, kas sanāk. 15.pants: Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments ir militarizēts valsts dienests. Man liekas, ka ar šo teikumu pietiek, lai noraidītu šo priekšlikumu.
Skatāmies tālāk. 17.pants nosaka, ka
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām
ir tiesības, pirmkārt, apturēt darbu uzņēmumos,
kuros ir ugunsbīstams stāvoklis, aizliegt ražot produkciju.
Vai mēs varam atļaut to, ka Latvijas nepilsoņi noteiks
mūsu uzņēmumu un pilsoņu darbību? Dabiski,
šie Latvijas iedzīvotāji, kam nav Latvijas pilsonības,
ir pieraduši mācīt un sodīt, nevis nokārtot
eksāmenus un iemācīties valodu, lai kļūtu
par Latvijas pilsoņiem. Tas būs papildu punkts Latvijas pilsoņu
diskriminācijas sarakstā, ja mēs pieņemsim šo
grozījumu. Tātad aicinu balsot "pret".
Sēdes vadītājs. "Par" - Antons
Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Es neanalizēšu likumprojektu pēc
būtības, jo tam, ja tas tiks nodots komisijām, būs
īpašs laiks. Es gribētu šobrīd teikt tikai sekojošo.
Projekts analizējams, ja tas ir nodots pirmajā lasījumā.
Kas attiecas uz tiem argumentiem, ko šeit minēja Jurdža
kungs, es tos nevaru analizēt, jo daudzos jautājumos es vienkārši
neesmu kompetents. Bet jautājumu pēc būtības analizēt
es tomēr iesaku, tādēļ lūdzu apstiprināt
Prezidija priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām.
Visus argumentus - par labu vai par sliktu - kolēģis Jurdžs
tomēr neminēja. Es ļoti lūdzu nodot šo likumprojektu
komisijām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" (dokuments nr.1520A) nodošanu tām komisijām, kas paredzētas šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 22, atturas - 7. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa, Sinkas un Kušneres iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas
ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Esiet tik lapni un izlasiet piedāvājumu
un izlasiet Satversmes 41.pantu! Satversmes 41.pants pasaka skaidri un
gaiši, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski,
ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos
priekšstāvjus. Tātad Valsts prezidents viņus ieceļ.
Bet pēc šā priekšlikuma iznāk tā - ieceļ
Valsts prezidents, bet apstiprina Saeima. Saeima var arī neapstiprināt.
Es atvainojos, -man liekas, ka būtībā tas jau ir atkal
viens kārtējais priekšlikums, kas skar Satversmes tiesu.
Tas ir pretrunā ar Satversmi. Ar likumu gribam ierobežot Valsts
prezidenta pilnvaras. Es tāpēc aicinu nenodot komisijām
tādu likumprojektu, kurš ir pretrunā ar Satversmi. Paldies
par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš
runāja "pret". Pieteicies runāt "par" ir
deputāts Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Lūdzu!
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Mēs, dažādu
frakciju deputāti, Ārlietu komisijas biedri, iesniedzām
izskatīšanai Saeimā šo priekšlikumu, jo mēs
uzskatām, ka visus ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus
vajadzētu apstiprināt Saeimai. Un tāpēc mūsu
priekšlikums ir, lai Saeima apstiprina un arī, ja būs nepieciešams,
atceļ. Mēs gribam būt droši par mūsu vēstnieku
lojalitāti Latvijai. Mēs apstiprinām Saeimā visus
tiesnešus. Kāpēc mēs nevarētu arī
Saeimā apstiprināt visus vēstniekus? Vēstnieks
taču ir augstāks postenis nekā ministrs. Pašreizējā
kārtība ir tāda, ka vēstniekus ieceļ, attiecībā
uz vēstniekiem priekšlikumus dod ārlietu ministrs - "Latvijas
ceļa" pārstāvis Birkavs - un viņus apstiprina
Valsts prezidents vai atlaiž Valsts prezidents. Šodien mums ir
četrās valstīs vēstnieki, kuriem jau sen ir beidzies
likumā paredzētais laiks. Mums ir vēstnieki (piemēram,
Apvienoto Nāciju Organizācijā - Baumanis, Krievijā
- Peters, arī Anglijā esošais vēstnieks), kuriem
sen ir beidzies likumā paredzētais laiks, un mēs nekādi
to nekontrolējam. Es domāju, ja apstiprinās Saeima,
tad būs arī lielāka atbildība Ārlietu ministrijai
un Valsts prezidentam par vēstnieka apstiprināšanu. Tāpat
mums ir daudzi vēstnieki, kas senāk ir sadarbojušies ar
Valsts drošības komiteju un kas paši ir to atzinuši.
Un viņi ir vēstnieki. Kāpēc mums vajadzīgs
tādus vēstniekus apstiprināt? Es uzskatu, ka visiem
vēstniekiem jātiek apstiprinātiem Saeimā. Un to,
vai tā vēstnieka apstiprināšana būs pirms
Valsts prezidenta vai pēc Valsts prezidenta, - to lai tās
komisijas izlemj. Un tas likums būs izmainīts. Es aicinu balsot
"par". Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" (dokuments nr.1521A) nodošanu attiecīgajām komisijām, kas paredzētas šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 28, atturas - 7.
Lūdzu, atkārtosim balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 30, atturas - 6. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.
Par atvaļinājumu piešķiršanu. Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Andra Rubina: "Lûdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 14.oktobra līdz 18.oktobrim sakarā ar manu piedalīšanos ar referātu "Saslimstība ar sifilisu Latvijā turpina augt" Eiropas dermatovenerologu 5.kongresā Lisabonā." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 5. Atvaļinājums piešķirts.
Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča: "Lûdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 7.oktobra līdz 11.oktobrim sakarā ar uzaicinājumu piedalīties Pasaules kokvilnas komisijas 55.sanāksmē, kas šajā laikā notiks Taškentā - Uzbekistānā." Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Deputātam Jānim Urbanovičam atvaļinājums piešķirts.
Atbilstoši mūsu darba kārtībā izdarītajām izmaiņām nākamais jautājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums likumā "Par tiesu varu"".
"Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Dokuments nr.1542. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos. Iebildumu nav? Balsojumu deputāti neprasa. Priekšlikums pieņemts.
Godātie deputāti! Prezidijā ir vienkārši neskaidrības, jo dažas komisijas un deputāti lūdza ietvert pēc kāda darba kārtības jautājuma, bet daži - pirms... Līdz ar to principā pašlaik mēs esam, apstiprinot darba kārtību, apstiprinājuši un iekļāvuši darba kārtībā kā...
Nākamais darba kārtības jautājums pēc mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts
Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas
deputāts. Lūdzu!
J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu
jūs uzmanību pievērst dokumentam nr.1555. Juridiskā
komisija šo jautājumu skatīja jau šā gada jūnijā,
un Juridiskā komisija pieņēma pozitīvu lēmumu
- atbalstīt Roberta Lazdāna kandidatūru ievēlēšanai
par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Taču tajā laikā
mēs nesūtījām Saeimai šo lēmuma projektu
apstiprināšanai sekojoša iemesla dēļ. Prokuratūra
lūdza atturēties no šādas rīcības tādēļ,
ka Lazdāns tajā laikā, būdams izmeklēšanas
grupā, kura izmeklēja krimināllietu, kas saistīta
ar banku "Baltija", bija aizņemts šajā izmeklēšanā.
Un tādēļ Prokuratūra lūdza dokumentu Saeimai
nenosūtīt, līdz šis darbs būs pabeigts. Tagad
mūsu rīcībā ir ģenerālprokurora apstiprinājums,
ka darbs ir pabeigts. Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā
lūdzu Saeimai apstiprināt Robertu Lazdānu par Kurzemes
apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Roberta Lazdāna
apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu
balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojam. Balsojums slēgts.
Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 9. Roberts Lazdāns
ievēlēts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.
J.Kaksītis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir palikusi viena minūte.
Paziņojumam vārds Aivaram Endziņam
- frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam. Lūdzu!
A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Latvijas parlamenta
grupu Starpparlamentu savienībā (konkrēti, Amerika kungu,
Lībanes kundzi, Kaksīša kungu, Kazāka kungu, Krastiņa
kungu, Kreituses kundzi, Ķezbera kungu, Lamberga, Tenisa, Vītola
un Bekasova kungus) pulksten 17.00 Prezidija sēžu zālē
uz Latvijas parlamenta grupas sanāksmi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam
vārds Kārlim Druvam - LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.
Lūdzu!
K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt
tiem, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti,
ka rīt no rīta, pulksten 9.30, mums sākas komisijas sēde
parastajās telpās.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz
15.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja
biedrs Andris Ameriks.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu tādu garu zvanu, jo nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 68 deputāti. Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.
Nākamais jautājums - likumprojekts "Par
Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company"
un "Oljeprospektering AB" licences līgumu". Saeimas
Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš,
frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie
kolēģi! Jūs visi labi atceraties, ka šis likumprojekts
jau vienreiz bija darba kārtībā. Lietuvas parlaments
pieņēma aicinājumu mums atlikt šā līguma
ratifikāciju, un mēs to arī izdarījām, lai
spertu soli pretī lietuviešiem tieši tāpat, kā
to izdarīja mūsu delegācija ar saviem kompromisa priekšlikumiem.
Par nožēlu, droši vien objektīvu, bet arī
subjektīvu iemeslu dēļ Lietuvas pusei neizdevās
nonākt pie iespējas vienoties savā starpā, lai
vienotos ar mums. Un tāpēc, ņemot vērā
to, ka pašreizējais līguma teksts paredz, ka līgums
ir jāratificē līdz 31.oktobrim - un mums ir jāpilda
saistības ar saviem līgumpartneriem -, Ārlietu komisijas
vārdā es lūdzu nobalsot par šā jautājuma
steidzamību.
Sēdes vadītājs. Deputāti par
vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Ālietu komisijas priekšlikumu - par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas
režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav,
atturas - 2. Steidzamība pieņemta.
I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, par šo līgumu un par iespējām, kas parādās Latvijai, ja šis līgums tiek ratificēts un tālākie noteikumi attīstās mums vislabvēlīgākajā gultnē. Es negribu runāt šeit par politisko izdevīgumu - ka mēs piesaistām Amerikas Savienoto Valstu kapitālu (un zināmā mērā te varētu būt runa arī par mūsu stabilitāti un drošības garantijām). Ekonomiskā ziņā tas varētu izskatīties sekojoši. Es vēlreiz saku: pie šā labvēlīgā varianta, ja mēs ratificējam šo līgumu, tiek atrasta un nosprausta robeža ar Lietuvu... jo līguma 24.pants... šobrīd es vēršos ne tik daudz pie saviem kolēģiem, kā pie žurnālistiem, lai viņi neaizmirst to atgādināt arī Lietuvas kolēģiem... 24.pants paredz, ka izpēte, pati izpēte, nesākas, līdz netiek nosprausta šī robeža, tātad no Lietuvas puses šeit nevarētu būt nekādu pārmetumu. Tātad, ja šī robeža tiek nosprausta, sākas izpēte, un, ja tiek atrasta nafta, tad, kā eksperti uzskata, finansiālais ienākums Latvijai varētu būt pat līdz 25 miljoniem latu ik gadus un tas varētu turpināties apmēram 25 gadus, tā ir optimistiskā prognoze. Tomēr padomāsim: ja šogad, mūsu sarežģītajā budžeta situācijā, mums būtu vēl 25 miljoni latu... ja mums šogad būtu vēl 25 miljoni latu, tad, man liekas, budžets tiktu pieņemts ar aplausiem, pat opozīcijai un Tautas kustībai "Latvijai" balsojot "par", jo tad pietiktu līdzekļu, ko sadalīt visām tām sfērām, kurām šobrīd tiešām ļoti to trūkst.
Otrs ļoti nopietnais aspekts ir tas, ka šobrīd, kā jūs visi saprotat un visi zināt, Latvija neiegūst ne naftu, ne gāzi un mēs esam zināmā mērā enerģijas jomā atkarīgi. Paldies Dievam, ne tikai no vienas valsts, bet lielā mērā arī no vienas valsts... Šāda naftas ieguve šeit padarītu mūs enerģētiski neatkarīgus vai vismaz daudz, daudz neatkarīgākus.
Tālāk. Kas vēl ir ļoti svarīgi? Ņemsim sliktāko scenāriju - gadījumu, ja šī nafta šeit netiktu atrasta, pašu, pašu sliktāko scenāriju: nav ne 25 miljonu gadā, nav varbūt pat 1 miljona gadā. Šī kompānija izdara izpēti, ņemot risku uz sevi. Praktiski šādu risku uz sevi var uzņemties tikai lielas, nopietnas kompānijas, kuras var atļauties riskēt, jo izdara pētījumus daudzās pasaules vietās. Kaut kur jau noteikti šī nafta tiks atklāta. Pat Zviedrijas valdība to nevarēja izdarīt pašas spēkiem un arī izmantoja starptautisko - šīs kompānijas - palīdzību.
Un vēl. Tieši no šā viedokļa
ir svarīgi slēgt līgumus ar šādu kompāniju...
es domāju, no šā viedokļa un no ekoloģiskās
drošības viedokļa, jo neviena nopietna kompānija nevar
darīt to, ko varbūt kāda nezināma, varbūt
pirmajā acu uzmetienā izdevīgāka kompānija
varētu darīt. Tātad praktiski Latvija šajā
gadījumā nevar ciest nekādus zaudējumus, mēs
(es pasvītroju vēlreiz) nekādā gadījumā
nenodarām pāri attiecībām ar Lietuvu. Starp citu,
šāda ir premjerministra pozīcija, neskatoties uz viņa
rītdienas tikšanos, jo ir šis 24.pants. Un tieši visu
šo iepriekš minēto iemeslu dēļ es aicinu deputātus
šodien nobalsot par pirmo lasījumu. Uzreiz gribu teikt, ka jūs
neaicināšu šodien balsot par otro lasījumu, lai mums
būtu divas nedēļas laika, ja nepieciešams, likuma
tekstā (nevis līguma tekstā; līguma tekstu mēs
nevaram labot) izdarīt kaut kādas redakcionālas jeb nopietnākas
izmaiņas. Šis laiks tiks dots, arī priekšlikumu iesniegšanas
laiks, lai mēs, normāli strādājot, varētu,
kā es uzskatu, jau 24.oktobrī (protams, tas būs atkarīgs
no tā, kā lems deputāti) šo darbu pabeigt un pieņemt
šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.
Lūdzu!
J.Kazāks (frakcija "Latvijai").
Godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Šo runu es biju gatavojis, dabiski, jau krietnu laiciņu agrāk, bet nezināmu iemeslu dēļ vienmēr šo jautājumu mēs atcēlām, atcēlām un netikām skatījuši. Šodien es gribētu jums nolasīt savas pārdomas par šo semināru, kurā mēs bijām ielūgti 12.-13.augustā, daļa no mums tur bija. Ieradušies šajā seminārā, uzmanīgi klausījāmies lektorus, praktiski visi lektori slavēja šo projektu un ieteica mums, deputātiem, to ātrāk pieņemt. Vienubrīd pat nopriecājos, jo Arnis Branguļa kungs no Valsts ģeoloģijas dienesta pateica skaidri un gaiši: tur nafta ir, tā ir benzīnaina, ar lielu parafīna un sēra piejaukumu. (Tas bija citāts.) Praktiski Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir gatava arī šo naftu pārstrādāt, kaut vai rīt. Bet visu labo idilli izjauca AMOCO pārstāvis Latvijā Valdis Budrēvica kungs, kura galvenā tēma bija - vēl jau neviens nezinot, kas tur apakšā ir, un nevajadzētu lolot lielas ilūzijas par naftu un peļņu. Punktu visam pielika Eiropas savienības PHARE naftas līgumu eksperts Pīters Elliss Džons: viņa vairāk nekā stundu garajā lekcijā tika "apgāzti" visi Latvijas puses lektori un mums, deputātiem, tika iegalvots, ka tas, ko dara AMOCO firma, ir neprāts un ka, tikai labas gribas virzīti, nolēmuši Latvijas pusei palīdzēt, riskējot ar lielām naudas summām, kaut ko zem tās jūras atrast. Lektora runas nobeigumā izskanēja tēze: ja jau mēs nepieņemsim šos noteikumus, tad viņi (es ar to domāju AMOCO un OPAB) šo jautājumu atrisinās divpusējās sarunās ar Zviedriju, jo ir zināms pēc iesniegtajām kartēm, ka šīs izpētes rajons iestiepjas arī Zviedrijas pusē. Sāku studēt izsniegtos materiālus un guvu lielisku pārskatu par notikumiem šajā rajonā. Tā kā es esmu no Kurzemes, dzimis un audzis Liepājā... Jau 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā, kad mēs visi vēl cēlām "augsti attīstīto" sociālismu, Liepājā bija apmetusies sākumā Maskavas Ģeoloģijas institūta, bet vēlāk arī Ļeņingradas Jūras ģeoloģijas institūta izpētes grupa, kuras jau tajos gados apstiprināja tēzes par naftu, kas atrodas jūrā netālu no Liepājas, un to saturs bija tieši tāds pats, kādu seminārā minēja savā runā cienījamais Arnis Branguļa kungs. Tikai lielās naftas atradnes Tjumeņā aizēnoja Liepājas ieguves vietas, tās atstājot dīkā kā neperspektīvas. Nu ir pienācis laiks šīs neperspektīvās atradnes apgūt, un mums pašiem ir jābūt modriem par šo atradņu labāku izmantošanu. Un, tā kā mēs vieni paši to nevaram vai arī nemākam, tad vismaz var dārgāk pārdot vai iznomāt... Dabiski, pretējā puse dara visu iespējamo, lai cenu pazeminātu un paši savu peļņu palielinātu. Tas ir dabisks process - jeb, kā tagad saka, tā esot tirgus ekonomika. Rodas jautājums: kāpēc tas viss vajadzīgs? Skatoties no mūsu, tas ir, Latvijas iedzīvotāju, puses, šo jautājumu virza divi faktori - ekonomiskais un politiskais.
Ekonomiskais faktors. Radīsies papildus darba vietas. Tas ir ļoti svarīgi pašlaik, kad bezdarbs nemitīgi pie mums aug, it sevišķi Liepājā un visā Kurzemes zonā.
Otrais. Pieaugs nodarbināto skaits, nebūs
jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, radīsies ienākumi
un līdz ar to - arī ietaupījumi. Cilvēki būs
spējīgi apmaksāt visus pakalpojumus, nodokļus budžetā.
Sekos lielāki izdevumi no budžeta - izglītībai
un veselības aizsardzībai. Pieaugot nodarbināto skaitam,
rodas arī netiešā ietekme: cilvēks vairāk
pirks, pieaugs apgrozījums citās tautsaimniecības nozarēs.
Ienākot šeit lielai kompānijai, attīstīsies
arī tādas nozares kā transports, ēdināšana,
bankas un tā tālāk. Un viens no galvenajiem noteikumiem
būs papildu investīcijas vietējo speciālistu apmācībai.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos tam, kas runā debatēs, bet, lūdzu, cienīsim viens otru... un tik tiešām, ja mums ir jādiskutē, tad nevis zāles vidū...
Lūdzu!
J.Kazāks. Un tas jau ir ļoti daudz.
Otrais. Politiskie faktori. Ārvalstu investīciju ienākšana ir praktiski vienīgais drošības garants suverēnai Latvijai. Ienākot vienai lielai kompānijai, citas uzskatīs, ka situācija ir pietiekami stabila un mainīs savu attieksmi un sāks ekonomiskās aktivitātes arī pie mums, Latvijā.
Bet kādas var būt no visa tā problēmas? Pirmkārt, ekoloģiskās, pret kurām nav pasargāts it neviens, un to skaitā ir arī tā problēma, ka Liepājas pludmale var tikt iznīcināta.
Otrkārt, politiskās attiecības ar Lietuvu, jo jūras robežas līgums un arī citas lietas vēl nav atrisinātas.
Treškārt. Nav pamatota ekonomisko noteikumu izdevīguma pakāpe. Un šajā vietā es vēlētos atgriezties pie semināra materiāliem.
Kā jau agrāk pieminēja, nelielas neprecizitātes informācijā... Lasot projektu, šeit neprecizitāšu saskatīju vēl vairāk. Citēju (7. lappusē): Latvijai piederēs vismaz 10% no šā projekta. Ko nozīmē vārdiņš "vismaz"?
9. lappusē: Latvijas Republika saņems 11% nodevu par dabas resursu izmantošanu no iegūtās naftas. Es seminārā sapratu, ka pasaules praksē esot no 12,5% līdz 40%.
9. lappusē: Latvijas Republika saņems prēmiju 200 000 ASV dolāru apmērā, tiklīdz licences līgums stāsies spēkā. Bet par kādu summu pārdos tieši licenci? Kāpēc un par ko tāda prēmija? Liekas aizdomīgi - nezina, kas tur jūrā apakšā ir, bet dod jau prēmijas.
9. lappusē (citēju): termiņš naftas izpētes posmā ilgs no 3 līdz 6 gadiem; naftas ieguves termiņš var ilgt 25 gadus. (Citāta beigas.) Atkal jautājums. Nezinām, vai tur kas ir, bet jau pumpējam ārā - 25 gadus! Kāpēc ne 75 vai 105 gadus? Ja jau "blefo", tad tā kārtīgi, aci nepamirkšķinot. Ja veido nopietnu līgumu, tad vajag nedaudz sabalansēt tos ciparus, līdz ticamības pakāpei.
Licences līgumā ar AMOCO nosaka, ka kopējā Latvijas peļņas daļa kopsummā var sasniegt 46%. Kāpēc atkal šī nenoteiktība, ko rada vārdiņš "var"? Un tādu puspateiktu teikumu un vārdu te ir vēl un vēl.
Citēju: līgums stājas spēkā pēc tam, kad tas ratificēts Saeimā un atrisināts robežu jautājums starp Latviju un Lietuvu. (Citāta beigas.) Jā, robežu jautājums mums visiem zināms, tas nav izkustējies no nulles punkta.
Domāju, ka šis līgums mums ir ļoti vajadzīgs (un jo ātrāk, jo labāk), bet mana nostādne ir tāda - šajā robežu jautājumā arī Latvijas valdībai un Ārlietu ministrijai vajadzētu būt vienai nostādnei: ne pēdas Latvijas zemes! Citādi iznāks tāpat kā ar mūsu cienījamo Roņu salu, kas ir praktiski Baltijas jūras Rīgas līča pašā vidū, pašā Latvijas "sirdī", bet kas nav mūsu.
Atbalstīt gribētu Kārļa Čerāna
domu, ka mēs varējām šo likumprojektu skatīt
arī pēc nedēļas, jo domāju, ka lielas izmaiņas
mēs neieviesīsim, ja to skatīsim šodien vai rīt,
vai parīt, vai pēc nedēļas. Paldies par uzmanību!
(Starpsauciens no zāles: "Ieviest tu nevari vairs...")
Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcijas
"Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Priekšsēža kungs, kolēģi! Protams, es aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Līgums ir jāratificē tādēļ, ka līdz 31. oktobrim, kā jau jūs to zināt, tas ir jāizdara. Pēc tam to varēs īstenot tikai tad, kad būs nosprausta jūras robeža jeb, pareizāk sakot, ekonomiskās zonas robeža ar Lietuvu. Tā ka, kā jau Bērziņa kungs teica, mūsu brāļiem lietuviešiem nebūtu par to sevišķi jāuztraucas. Bet par to es negribēju tagad runāt.
Es gribēju vienkārši runāt par nepieciešamību atbalstīt šādas lielākas investīciju programmas, kas nāk no Rietumiem. Jūs ielidojat no kaut kurienes Rīgas lidostā, un, kad esat tikuši cauri visām tām formalitātēm un izejat ārā, tad, it sevišķi, ja ir vakars (tagad jau vakari un naktis kļūst arvien garāki), jūs redzat skaisti apgaismotu ēku, kura ir tieši pretim lidostai un uz kuras lieliem ugunīgiem burtiem ir rakstīts: "Lucoil". Ja nebūs AMOCO, būs "Lucoil", un tad nu mēs varam nospriest, kas ir labāks. Mēs katrā ziņā gribam veicināt sadarbību ar visiem, šajā gadījumā - ar AMOCO. Respektējamā amerikāņu naftas kompānija mūsu saimniecībai var tikai atnest labumu.
Par dažām neprecizitātēm Kazāka kunga izteikumos. Es arī biju, piedalījos seminārā. Pirmkārt, tā bija pārteikšanās, runājot par naftas kvalitāti, lai gan tiešām mēs vēl nezinām, vai tajā iegulas vietā nafta ir. Lai gan tie, kas ģeoloģijas struktūras saprot, uz to norāda, proti, tur garozā ir tas slavenais "zvana veids", kas norāda, ka tur varētu būt nafta vai gāze. Bet tas vēl ir jāuzzina, protams. Bet, ja šīs naftas kvalitāte nav tik augsta kā Ziemeļjūras... te tās struktūras ir saistītas, Ziemeļjūra ir tik tuvu... Baltijas jūra, šis apgabals, ir tik tuvu Ziemeļjūrai, ka, spriežot pēc tās naftas, ko lietuvieši jau dabū no saviem pašreizējiem avotiem, kas nāk no cietzemes... un arī Polijas atradnes parāda, ka nafta ir augstas kvalitātes. Uz to norāda arī pirmie paraugi, kas ir ņemti ārā no iegulas, kuru varbūt nākotnē dalīs Lietuva ar Krieviju. Tātad tas ir uz rietumiem, Kaļiņingradas pusē. Un tur jau paraugi norādījuši uz ārkārtīgi zemu... tieši otrādi, tur tas cilvēks pārteicās, es pēc tam to noskaidroju, jo tas būtu bijis ārkārtīgi nepareizi... ārkārtīgi zemu parafīna vai vaska procentu un sēra saturu. Tātad, kas attiecas uz vides piesārņošanu, tā arī ir mazāka nekā ar, piemēram, Turkmēnijas naftu, kas ir tik pilna ar vasku, ka viņa speciāli jāsilda, tās caurules ir jāsilda, lai viņa vispār kustētos. Tik bieza tā ir. Tjumeņas nafta ir šajā ziņā, protams, augstākas kvalitātes nekā Turkmēnijas, bet katrā ziņā ne tik laba kā Baku, kas jau tuvojas Sauda Arābijas naftas kvalitātei. Tas nozīmē, ka dažas frakcijas tur ir pilnīgi līdzīgas tādam... ar zemāku oktāna saturu... benzīnam. Daļēji jau varētu viņu pat atdalīt tūlīt un lietot par degvielu. Tā ka nav runa, ka tur ir slikta, piesārņota nafta.
Kas attiecas uz vides aizsardzību un kas attiecas arī uz Butiņģi un Ventspili, un tā tālāk, tas, protams, ir nākotnes jautājums. Un, kā jau jūs dzirdējāt tajā pašā seminārā, AMOCO kompānijai ir liela pieredze arī tieši vides aizsardzībā. Kas attiecas uz ienākumiem, ja tā nafta nāks, sāks tecēt, tad ir iespēja Latvijai - tas ir ierakstīts līgumā - arī dabūt 20%. Tā ka tie 10% nav vis...
Es tādā gadījumā... Jā, nu vēl viena ilustrācija. Piemēram, Mažeiķu "rafinērija" nevar apstrādāt to naftu, kas nāk no Baltijas jūras iegulām, tur vajag papildu aparatūru, jo tā nafta ir tiešām daudz augstākas kvalitātes nekā Tjumeņas. Mažeiķu "rafinērija" vairāk domāta Tjumeņas naftas apstrādei. Un tagad leiši to savu ne visai lielo naftas daudzumu - bet viņiem ienāk apmēram 10 miljonu dolāru gadā, ja runā par naudas vērtībām, - to naftu viņi sūta uz Polijas "rafinērijām" pārstrādei.
Ir vispār nopietnas izredzes Latvijai daudz ko iegūt no šīs un arī tālākām jau ģeoloģiski izpētītajām iegulām, un es nedomāju, ka mums būtu jāiebilst.
Kas attiecas uz mūsu attiecībām ar Lietuvu...
nu jā, diemžēl tas jautājums vēl nav nokārtots.
Bet tas pašlaik neattiecas uz nepieciešamību šo līgumu
ratificēt līdz 31. oktobrim. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mani gan izbrīnīja mūsu kolēģa Kazāka kunga uzstāšanās tajā aspektā, ka viņš iestājas pret AMOCO līguma ratifikāciju. Viena iemesla dēļ. Ratificējot šo līgumu, Kazāka kungs, arī Liepāja un Liepājas osta saņems papildu finansējumu, tāpēc ka, patīk vai nepatīk, investīcijas tiks ieguldītas Liepājas ostas attīstībā. Savādāk šīs atradnes, par kurām jūs runājāt, nevarētu tikt arī attīstītas, ja no Latvijas puses nebūs nodrošinājuma.
Un mazliet arī tā - humoram. Jūs runājāt par naftas atradnēm pie Liepājas. Es jums teikšu, ka pagājušā gada laikā oficiāli ievestais degvielas daudzums un faktiski patērētais degvielas daudzums bija viens pret seši. Tātad mēs ievedām vienu litru, bet faktiski ir iztērēti seši litri. Tātad laikam šīs naftas atradnes pie Liepājas jau sen ir sākušas darboties.
Bet, ja runājam pavisam nopietni, tad mani izbrīna tas, ka mēs nekādi nevaram sadalīt divas dažādas problēmas. Viena problēma - tas ir līgums par jūras robežu. Tātad - teritoriālo ūdeņu robeža, ekonomiskās zonas robeža un kontinentālā šelfa robeža. Un tas nav gluži viens un tas pats. Ja mēs runājam par AMOCO līgumu, ir runa par tīri ekonomisku līgumu starp Latvijas valsti un vienu privātu firmu, un nevienai citai valstij nav nekādas darīšanas, neatkarīgi no tā, vai tā ir Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija vai Vācija, un tamlīdzīgi. Tā ir privāta valsts darīšana. Un no mums ir atkarīgs, vai mēs iegūsim uzticību starptautiskā apritē, ratificējot šo līgumu vai neratificējot. Un no tā ir arī atkarīgs, kā mūsu valstī ieplūdīs investīcijas.
Par robežām. Es tomēr uzskatu, ka es laikam šajā parlamentā esmu vienīgais pārstāvis, kurš daudzmaz pārzina starptautiskās jūras tiesības. Un, ja mēs runājam par šo aspektu, tad... Runājot par jūras robežu ar Lietuvu, pirmais, kas tiek ņemts vērā, ir vēsturiskais aspekts. Vēsturiskais aspekts nozīmē, ka jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums jūrā. Ja mēs piekristu tādam variantam, tad Lietuva zaudētu vismaz 20% no iespējamās teritoriālās un ekonomiskās jūras zonas pašlaik Baltijas jūrā. Viens aspekts.
Nākamais aspekts (kurš ir radis savu apstiprinājumu arī Ženēvas konvencijā 1958.gadā un 1982.gada konvencijā par starptautiskajām jūras tiesībām) ir tas aspekts, ka jūras robeža vai arī robeža ezeros un upēs tiek nosprausta pēc viduslīnijas noteikšanas.
Arī šajā gadījumā tas ir absolūti pieņemams kompromisa variants. Es vēlreiz pasvītroju: kompromisa variants starp Latviju un Lietuvu. Tāpēc, ka pēc pirmā varianta, vēsturiskā aspekta, Lietuva vispār zaudē jebkādas cerības piekļūt šiem naftas laukiem.
Nākamais un pats būtiskākais aspekts
ir aspekts, ka viena vai otra valsts ir sākusi viena vai otra rajona
izpēti un izstrādi. Un arī šis aspekts nenāk
par labu Lietuvai, tāpēc ka Latvija vēl pirms neatkarības
sākuma šo iespējamo naftas lauku izpēti Baltijas
jūrā ir finansējusi pēc tā laika Latvijas
PSR budžeta līdzekļiem. Tātad arī šajā
kontekstā Lietuva nevar nekādi pretendēt uz kaut kādu
jūras papildu teritoriju no Latvijas puses. Un ne par kādu
kompromisu šeit nav runa. Un, ja mēs visu vienkāršojam,
tad tā situācija, Lietuvai pretendējot uz kaut kādu
jūras teritoriju, kura principā piederētu Latvijas valstij,
ir tāda: jums pieder mašīna, bet, ņemot vērā
to, ka man tā mašīna patīk, es piedāvāju
to mašīnu apkalpot trijatā - es, jūs un vēl
kāds kaimiņš. Pamatojuma tam nav absolūti nekāda.
Cienījamie kolēģi, runāsim par šo tēmu,
ka tā mašīna tomēr pieder mums, bet viss pārējais,
tas, kā mēs to mašīnu ekspluatēsim, ir atkarīgs
no papildu līgumiem. Un nevajag "sasiet" kopā jūras
robežu un šo līgumu ar AMOCO. Man būtu lūgums
kolēģiem ieklausīties tajā, ko es esmu teicis,
un atbalstīt šā līguma ratifikāciju. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš
- frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātie deputāti! Lai arī cik savādi tas būtu, arī es uzskatu, ka līgums būs jāratificē tāpēc, (Starpsauciens un smiekli zālē: "Ej nu!") ka normāli darījumi var notikt starp tādiem partneriem, kas ir nopietni. Ja jau reiz ir sākts, tad ir jāiet tālāk. Bet es šeit gribu izteikt lielus pārmetumus tiem sācējiem.
Mums bija ļoti labas attiecības ar Lietuvu. Var teikt, ka šā līguma pārsteidzīgo darbību rezultātā attiecības ir sabojājušās. Un vai tur vajadzēja tik ļoti steigties? Es nezinu, kurš tur bija ieinteresēts, lai noslēgtu ar šo firmu līgumu pirms laika, kamēr nav nokārtotas jūras robežas, jo jūras robežas patiešām vajadzēja nokārtot iepriekš vai arī šo līgumu slēgt kopā ar lietuviešiem. Un varbūt tas būtu bijis pats labākais variants, jo mums būtu radusies tiešām īsta kopēja darba brālība. Tur būtu ieguvuši visi, un varbūt, ja arī būtu kaut kur darījumā šie nelielie zaudējumi, tad tomēr šis draudzības ieguvums būtu noteikti tos atsvēris. Es domāju, ka vajadzēja iepriekš un tagad arī vēl var papētīt un noskaidrot, ko vēl var dot tieši Kurzeme, jo urbumi jau, kā zinātnieki apgalvo, ir gatavi, un tur varētu Latvija iegūt ne jau naftu, bet varētu iegūt, piemēram, parafīnu, kas varētu tikt pat eksportēts, jo tur ir citādāka šī ieguves struktūra un saturs.
Jautājums ir šāds: kāpēc tas tika tik ļoti sasteigts un kas ir vainīgs? Un es domāju, ka vainīgos vajadzētu tomēr beidzot sākt meklēt. Kas visu šo lietu saputroja? Kāpēc radās naids starp mums un Lietuvu? (Starpsauciens: "Kur ir naids?") Kāpēc nav kopdarbības un kāpēc ir tik ļoti stingri noteikumi tai firmai? Man ir lielas aizdomas, ka tur apakšā ir kaut kādi "slepeni ūdeņi", kas liek šai firmai tik ļoti steidzīgi un kategoriski to prasīt.
Un vajadzētu arī ieklausīties tajos
vārdos, ko teica Jānis Kazāks. Varbūt tas kungs,
kurš apgalvoja, ka šis līgums ir milzīga labdarība
Latvijai, varbūt viņš strādā kāda interesēs,
jo parasti komersanti taisni tādā veidā cenšas uzsist
cenas un tā tālāk. Vajag visu šo projektu skatīt
kopumā, tāpēc es aicinu tad, kad būsim izlēmuši,
varbūt sākt domāt par komisijas radīšanu šā
jautājuma izpētīšanai, jo pārāk daudz
mums ir visādu kļūdu, kuras varbūt, ja labi papēta,
nemaz nav kļūdas, bet kādu ieinteresētu cilvēku
darījumi. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti
debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vārds komisijas
vārdā Indulim Bērziņam - Ārlietu komisijas
priekšsēdētājam, frakcijas "Latvijas ceļš"
deputātam. Lūdzu!
I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es esmu priecīgs, ka visi, kas uzstājās, kopumā atbalstīja šo līgumu. Ja ir radušies daži jautājumi, tad, precīzi iepazīstoties ar līguma tekstu, jūs varēsit atrast arī atbildes uz šiem jautājumiem. Tieši tādēļ, atgādinu vēlreiz, šā līguma 24. pants paredz, ka mēs praktiski neuzsāksim nekādus darbus, tāpēc Lietuvas pusei nebūtu par ko uztraukties, jo mēs praktiski nenodarām neko pāri Latvijas un Lietuvas attiecībām.
Un es gribu teikt vēl Mauliņa kungam. Mauliņa kungs, mūsu attiecības ar Lietuvu ir labas! Visās pārējās jomās viņas ir tiešām labas. Tas pierāda, ka mēs esam brāļu tautas un kaimiņu tautas. Šī ir vienīgā joma, vienīgā problēma, kur ir sadūrušās mūsu intereses.
Es tiešām ceru, ka Lietuvas parlaments arī
pirmsvēlēšanu atmosfērā nespers tādus
soļus, kas varētu pēc tam sarežģīt
šīs problēmas atrisināšanu, jo agri vai vēlu
mums, lietuviešiem un latviešiem, - abām pusēm nāksies
rast pozitīvu risinājumu arī robežas jautājumā
neatkarīgi no tā, ir tur tā nafta vai nav, vai tur strādā
šī kompānija vai kāda cita kompānija, vai tā
būs no vienas puses vai no otras puses. Tāpēc aicinu
balsot par pirmo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti!
Mēs balsosim pirmajā lasījumā par likumprojektu
"Par Latvijas Republikas un sabiedrības "AMOCO Latvia Petroleum
Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu"
pieņemšanu pirmajā lasījumā (dokuments nr.
922). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas
- 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu termiņu otrajam lasījumam.
I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi,
otrreiz es lūdzu izskatīt šo jautājumu 24.oktobrī
un attiecīgi iesniegt priekšlikumus, ja tādi ir. Līgumu
mēs labot nevaram, kā es jau teicu, bet likumu tekstam var
iesniegt priekšlikumus līdz 14.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
Turpināsim izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums "Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Saeimas lēmums - ievēlēt deputātu Aivaru Kreitusu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 2. Deputāts Aivars Kreituss ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.
Nākamais darba kārtības jautājums "Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Saeimas lēmums - ievēlēt deputātu Aivaru Kreitusu Saimnieciskajā komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Deputāts Aivars Kreituss ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.
"Par deputāta Jura Kaksīša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". Saeima nolemj atsaukt deputātu Juri Kaksīti no Eiropas lietu komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 4. Deputāts Juris Kaksītis atsaukts no Eiropas lietu komisijas.
Nākamais jautājums "Par deputāta Jura Kaksīša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Saeimas lēmums - ievēlēt deputātu Juri Kaksīti Nacionālās drošības komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 5. Deputāts Juris Kaksītis ievēlēts Nacionālās drošības komisijā.
Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Nākamais likumprojekts - "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcijas
"Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektā pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi trīs grozījumus. Visi tie ir redakcionālas dabas.
Pirmais grozījums attiecas uz likumprojekta nosaukumu.
Tā kā ar šo likumprojektu tiek grozītas vairākas
normas, tad likumprojekta nosaukumā vārds "grozījumi"
ir jāaizstāj ar vārdu "grozījums". Tas
ir pirmais priekšlikums. Es aicinu to pieņemt.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti,
mēs izskatām dokumentu nr. 1466. Deputātiem iebildumu
pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav. Priekšlikums
ir pieņemts.
J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums ir mazliet
nozīmīgāks. Tas varbūt arī groza pēc
būtības likumprojekta tekstu. Pirmajā lasījumā
pieņemtajā normā nebija īsti skaidrs, cik plašu
civildienesta ierēdņu kandidātu - nepilsoņu
loku aptvertu šis priekšlikums, jo iesniedzēji nebija precīzi
noteikuši, uz kuru brīdi un uz kuriem ierēdņu kandidātiem
vai ierēdņiem konkrēti attiektos šis grozījums,
tādēļ atbildīgā komisija ierosina - izteikt
pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu tādā redakcijā,
ka šā Civildienesta likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkta
noteikumi neattiecas uz nepilsoņiem, kuri ieņem ierēdņa
kandidāta amatu 1996.gada 1.novembrī, ja viņi ir nokārtojuši
atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ja atstātu pirmā lasījuma redakciju, tad, interpretējot
šo likumu, varētu domāt, ka atskaites datums būtu
nevis pēc šā likuma pieņemšanas, bet gan Civildienesta
likuma spēkā stāšanās datums, kad bija daudz
vairāk ierēdņu kandidātu - nepilsoņu,
pat vairāki tūkstoši. Tā tas bija pirms diviem gadiem
- 1994.gada 5.maijā, bet šobrīd, uz 1996.gada 1.novembri,
ierēdņu kandidātu - nepilsoņu skaits varētu
būt ne lielāks par 190. Tas sarūk ar katru dienu. Aicinu
komisijas vārdā pieņemt šo priekšlikumu. Argumentus
mēs izdebatējām pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Priekšlikums ir
pieņemts. Lūdzu, tālāk!
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina redakcionāli precizēt likuma pēdējo
teikumu, izsakot to šādā redakcijā: "Likums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc
tā publicēšanas", nevis "tâ izsludināšanas
dienā", kā mēs nolēmām pirmajā
lasījumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās
komisijas priekšlikumu, kas sagatavots otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas redakciju nav. Priekšlikums ir pieņemts. Vairāk
priekšlikumu iesniegti nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti,
desmit deputāti ir ierosinājuši: "Saskaņā
ar Saeimas kārtības ruļļa 93.pantu ierosinām
atcelt steidzamību likumprojektam "Par grozījumiem
likumā "Par valsts civildienestu"". Šis priekšlikums
ir balsojams vispirms. "Par" runās Andrejs Požarnovs
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Lūdzu!
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi
deputāti! Es gribu īsumā skart šo likumprojektu.
Tiešām tā bija, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā
ienāca vairāki priekšlikumi par to, ka vajadzētu
piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem cilvēkiem,
kuriem faktiski nav īpašu nopelnu Latvijas labā, bet viņi
ir civildienestā un viņiem automātiski būtu jāatstāj
savs darbs sakarā ar to, ka viņiem nav Latvijas pilsonības.
Tad ar Pilsonības likuma izpildes komisijas iniciatīvu tapa
šis priekšlikums, ka tiem, kuri šodien jau ir ierēdņu
kandidāti, ka viņiem var atļaut. Taču pašreiz
ir tāda situācija, ka gadījumā, ja viņš
nav pilsonis, tad viņu tikpat labi var pieņemt uz līguma
pamata. Un savukārt tomēr pastāv arī zināmas
problēmas ar tiem ierēdņiem, kuri labi nepilda savu
pienākumu, savu darbu, ka viņus reāli no darba atlaist
nevar. Tā kā tiek gatavotas kopumā izmaiņas šajā
civildienestā, tad principā varētu šo jautājumu
izdiskutēt tad, kad vispār tiktu gatavotas plašākas
izmaiņas Civildienesta likumā, tādēļ pašreiz
nevajadzētu steidzami pieņemt šo likumu, bet gan atdot
to atpakaļ komisijai. Paldies.
Sēdes vadītājs. "Pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - atcelt steidzamību likumprojektam "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 25, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 5. Likums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums
ir likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu
likumā". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle
- frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.
Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1372. Šī
īsā priekšlikuma būtība, kas saņemts
no Ministru kabineta un ko komisija izskatīja, ir tāda, ka
vesela virkne tranzīta kredītu, kuri ir principā zaudēti
šajā situācijā, var tikt apkalpota, vienīgi
novirzot viņus uz komercbankām, ja Finansu ministrija konkursa
kārtībā tādas atrod. Bet pati Finansu ministrija
šos tranzīta kredītus nevar pārņemt savā
apkalpošanā. Un šī tad arī ir priekšlikuma
būtība. Ņemot vērā šim priekšlikumam
nepieciešamo samērā straujo risinājumu, komisija
šo priekšlikumu atbalstīja un ierosināja arī
steidzamību, tāpēc man būtu lūgums: pirms
izskatām šo priekšlikumu pēc būtības pirmajā
lasījumā, es ierosinātu nobalsot par tā steidzamību.
Sēdes vadītājs. "Par" vai
"pret" steidzamību neviens no deputātiem runāt
nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta
"Grozījums Kredītiestāžu likumā"
atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu.
Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav,
atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.
R.Zīle. Paldies. Es lūgtu deputātus
balsot par pirmo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā" ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam,
lasījumam.
R.Zīle. Paldies. Priekšlikums būtu noteikt
18.oktobri.
Sēdes vadītājs. 18.oktobris, tā
būtu izskatīšana Saeimas sēdē.
R.Zīle. Nē, es atvainojos! Tā nedrīkst
teikt, jo 17.oktobris būtu likumprojekta otrā izskatīšana.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu
15.oktobris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.oktobris, bet izskatīšana Saeimas sēdē - 17.oktobrī. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
Izskatīsim nākamo likumprojektu - "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"". Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
deputāts Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un
Brīvībai" deputāts. Lūdzu!
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"" (dokuments nr.1288) tika izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es domāju, ka tas ir samērā plaši atspoguļots arī presē. Tātad problēma ir dabas resursu nodokļa uzlikšana pārtikas tarai, kura pēc pašreizējās likuma redakcijas tiek noteikta no visas preces vērtības procentos. Līdz ar to ir dažādas likmes - atkarībā no attiecīgās taras veida. Un tie ir 3, 4 un 5 procenti.
Katrā ziņā šī problēma
ir aktuāla arī ar to, ka pārejas noteikumos šinī
likumā tas bija paredzēts ar 1997.gada 1.janvāri. Tāpēc
komisija, kopumā atbalstot iesniegto priekšlikumu, ko mēs
saņēmām no pieciem deputātiem kā Prezidija
un arī Saeimas nosūtījumu mums, mēs viņu
atbalstījām pēc būtības, labi apzinoties,
ka šis formulējums, iespējams, nākošajos lasījumos
ir jāizdara savādāks, bet katrā ziņā
tas būtu jāveic līdz 1997.gada1.janvārim. Tāpēc
es lūgtu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.
R.Zīle. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
es lūdzu noteikt 28.oktobri.
Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Pieņemts.
Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". Otrais lasījums. (Starpsauciens no zāles: "To mēs izslēdzām...") Es atvainojos, tas ir izslēgts.
Nākamais likumprojekts - "Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā" (Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi nr.138). Otrais lasījums. Steidzams.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
deputāts Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un
Brīvībai" deputāts.
R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad es lūgtu jūs sagatavot dokumentu nr.1542-a, kurš ir, ja varētu tā teikt, abpusēji lietojams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma divus Juridiskā biroja priekšlikumus uz otro lasījumu.
Pirmais ir - izslēgt ievaddaļā atsauci
uz likuma oficiālajām publikācijām, ko komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Zīles kungs,
varbūt pagaidīsim, kamēr deputāti atrod konkrēto
dokumentu. Vai deputāti ir atraduši konkrēto dokumentu?
Vēlreiz atkārtoju - dokuments nr.1542-a. Mēs varam
turpināt? Lūdzu, Zīles kungs!
R.Zīle. Es paskaidrošu to situāciju. Šeit
bija neliela tehniska kļūme, līdz ar to šis dokumenta
numurs nav parādījies. Viņš, ja nemaldos, tikai
šodien tika izplatīts. Tātad viņš visiem tika
nolikts uz galda tikai šodien. Dokuments nr.1542-a.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Zīles
kungs!
R.Zīle. Pirmais priekšlikums, ko Budžeta
un finansu (nodokļu) komisija izskatīja, tika saņemts
no Saeimas Juridiskā biroja - izslēgt ievaddaļā
atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
R.Zīle. Un arī otrais ir Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikums, kas tika iesniegts otrajam lasījumam. Tā
ir izmaiņa termina "brīvā muitas zona" definīcijā.
Tātad šis termins tagad tiek skaidrots šādi. Es varu
nolasīt šo redakciju, ja kolēģi nav atraduši.
"Brīvā muitas zona - Latvijas Republikas muitas teritorijas
daļa, kura norobežota no pārējās muitas teritorijas
un kurā tiek veikti Ministru kabineta noteikti īpaši muitas
kontroles pasākumi". Tātad priekšlikuma būtība
ir trijos vārdos. Termins tika papildināts, salīdzinot
ar pirmo lasījumu, ar vārdiem "Ministru kabineta noteikti".
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
par komisijas redakciju nav. Pieņemts. Vairāk priekšlikumu
iesniegts nav.
R.Zīle. Es lūgtu Saeimu balsot par otro, galīgo,
lasījumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts galīgajā lasījumā.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.125). Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis
Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.
I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu sameklēt dokumentu nr.1528. Izskatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija izskatīja šo
likumprojektu un attiecībā uz likuma nosaukumu piekrita atbalstīt
Juridiskā biroja priekšlikumu - nemainīt likuma nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk Juridiskā biroja priekšlikums
ir sadaļā, kur ir izskaidroti likumā lietotie termini,
- svītrot atsauci uz likuma publikācijām, kā arī
izslēgt terminu "pieteikums". Komisija šos Juridiskā
biroja priekšlikumus atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Ir Juridiskā biroja
priekšlikums 1. panta pirmās daļas pirmajā teikumā
papildināt aiz vārdiem "un citiem" ar vārdu
"îpašuma". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret 3. lappusē izteikto Juridiskā biroja priekšlikumu
par 1. pantu? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Par šo pašu pantu
ir arī deputāta Grīnblata priekšlikums - svītrot
vārdus "Izņēmuma gadījumā". Komisija
arī šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
priekšlikums svītrot 1. panta jauno rindkopu, par kuru mēs
bijām nobalsojuši otrajā lasījumā. Tātad
tas ir komisijas priekšlikums - izslēgt šo panta jauno rindkopu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 5. lappusē.
Juridiskais birojs ierosina papildināt 4. pantu ar otro, trešo,
ceturto un piekto daļu tādā redakcijā, kādu
redzat tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja,
un komisijas redakciju jūs redzat 5. ailē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu pret komisijas redakciju, kas ir redzama 5. lappusē
un kas ir izveidota, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu?
Iebildumu nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Par šo pašu pantu
ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju, papildināt
ar vārdiem "otrās daļas" aiz vārdiem "3.
panta". Komisija to atbalstīja, un redakciju jūs redzat
tabulas labajā malā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 7. lappusē
un ir saistīti ar 5. panta redakciju. Juridiskais birojs iesaka 5.
panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "attiecīgā
rajona, pilsētas vai pagasta pašvaldībai" aizstāt
ar vārdiem "attiecīgās pašvaldības domei
(padomei)". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un arī
tālākajā tekstā atbalstīja šīs
izmaiņas.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas atbalstīto Juridiskā biroja priekšlikumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Uz šā paša panta
trešo daļu attiecas šis pats priekšlikums, kuru komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 10. lappusē.
Deputāts Grīnblats iesaka papildināt 7. panta otro daļu
ar teikumu tādā redakcijā, kādu jūs šeit
redzat. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 11. lappusē,
tie ir par 7. pantu, un tos iesaka Juridiskais birojs. Juridiskais birojs
ierosina otrā lasījuma redakcijā vārdus "Uzskatīt
līdzšinējo sesto un septīto daļu attiecīgi
par ceturto un piekto daļu" izslēgt, un komisija šo
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.
I.Emsis. 12. lappusē ir priekšlikumi par 8.
pantu. Šos priekšlikumus ir izteicis Juridiskais birojs, tos mēs
jau vienreiz apskatījām, tur ir precizēts - vārdi
"Rajona vai pilsētas pašvaldībai" attiecīgi
ir aizstāti ar vārdiem "Rajona padomei vai pilsētas
domei". Komisija atbalstīja šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem pret
attiecīgo precizējumu iebildumu nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Ir priekšlikumi par 8.
pantu. Juridiskais birojs iesaka precizēt 8. panta trešajā
daļā vārdus "minētā termiņa",
un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un precizējusi
termiņu, nosakot, ka ne vēlāk kā 2 mēnešus
pirms šajā pantā minētā termiņa...
Tātad tas ir precizēts un ir noteikts 2 mēnešu
termiņš.
Sēdes vadītājs. Deputātiem pret
Juridiskā biroja ieteikto precizējumu 8. panta trešajā
daļā, kas redzams 13. lappusē, iebildumu nav? Pieņemts.
I.Emsis. Paldies. Nākamie priekšlikumi ir 18.
lappusē, un tie attiecas uz 11. pantu. Juridiskais birojs iesaka
precizēt 11. panta pirmo daļu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu
un izsaka to tādā redakcijā, kāda ir redzama 5.
ailē, un redakciju šeit deputāti var redzēt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu pirmo daļu,
un šī redakcija ir redzama tabulas 5. ailē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu otro daļu.
Redakcija tātad ir redzama 5. ailē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikumu, kas iestrādāts 5. ailītē?
Iebildumu nav? Pieņemts.
I.Emsis. Un ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums
11. pantu papildināt ar jaunu trešo daļu tādā
redakcijā, kāda ir redzama 5. ailē. Es tikai gribu piebilst,
ka jaunumu nekādu nav, vienkārši ir precizēta šī
likuma struktūra.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Un pēc Tautsaimniecības komisijas
priekšlikuma 11. pants tiek papildināts ar jaunu ceturto daļu
tādā redakcijā, kāda ir redzama 5. ailē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. Ir Tautsaimniecības
komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu piekto daļu,
un šīs piektās daļas redakcija precizēta ir
redzama 5. ailē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11. panta jaunās piektās daļas redakciju, kas izteikta 5. ailē? Iebildumu nav? Pieņemts.
I.Emsis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 25.
lappusē, un tas attiecas uz 21. panta redakciju, tas ir deputāta
Kleinberga priekšlikums. Deputāta Kleinberga priekšlikums
ir izteikt 21. panta pirmās daļas 4. punktu šādā
redakcijā: "uzņēmuma sastāvā nav bijis
nekustamā īpašuma, bet tas izvietots uzņēmuma
īpašniekam piederošā namīpašumā un
namīpašums nav iekļauts uzņēmuma bilancē;".
Komisija rūpīgi iznalizēja šo situāciju un
neatbalstīja šo punktu, jo uzskatīja, ka šie ir ārkārtīgi
reti gadījumi un šāds ieraksts likumā var radīt
sarežģījumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav
iebildumu pret komisijas skaidrojumu, kāpēc netiek atbalstīts
Gundara Kleinberga priekšlikums? Iebildumu nav? Pieņemts.
I.Emsis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 27.
lappusē un attiecas uz 21. pantu. Šis ir Juridiskā biroja
priekšlikums svītrot 21. panta trešajā un ceturtajā
daļā atsauces uz likumu publikācijām. Komisija šo
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.
I.Emsis. Tālāk. 29. lappuse. Juridiskā
biroja priekšlikums 23. panta otrajā daļā vārdus
"rajona, pilsētas vai pagasta pašvaldību" attiecīgi
aizstāt ar vārdiem "pašvaldības domi (padomi)",
kā tas bija jau iepriekš tekstā. Komisija šo priekšlikumu
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
I.Emsis. Un tālāk, 30.lappusē, ir pārejas
noteikumi. Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar
pārejas noteikumu, redakcija šeit ir redzama. Komisija šo
priekšlikumu atbalstīja. Tātad ar šo ierakstu tiek
noteikts, ka, stājoties spēkā šim likumam, spēku
zaudē attiecīgie Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Pieņemts.
I.Emsis. Man ir lūgums apstiprināt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījums
Radio un televīzijas likumā". Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā
- Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.
Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu
nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu
trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt,
es gribu sacīt to, ka šī prakse labot gandrīz visus
agrāk pieņemtos likumus, vienalga, vai tas pieņemts
pirms mēneša, pirms diviem vai pirms gada, iepriekšējā
Saeimā, ir vienkārši nepieņemama. Nu tad sāksim
tagad 6.Saeimā labot absolūti visus (un praktiski gandrīz
tā notiek), visus likumus, kurus pieņēma 5.Saeima,
tie bija dumji deputāti, tātad nu mēs esam tie gudrie
šeit sapulcējušies un labojam visus likumus pēc kārtas.
Un ir grozījumi, grozījumi, grozījumi, vienalga, vai
tas ir Medību likums, kurš tepat arī ir darba kārtībā,
vai likums par ugunsdzēsību - un vēl, un vēl,
un vienalga...
Sēdes vadītājs. Tabūna kungs,
es atvainojos. Godātie deputāti, ja kāds runā no
tribīnes, netraucēsim citus klausīties un tik tiešām
nestaigāsim pa zāli un risināsim diskusijas vai nu gaitenī,
vai zāles malā!
P.Tabūns. Konkrēti par šiem procentiem.
Tātad 20% bija paredzēti, tagad te ir 49% parādījušies.
Kāpēc? Nāciet tad, Seiksta kungs, tribīnē...
vai vēl kāds cits... un izskaidrojiet man. (Starpsauciens
no zāles: "Tas ir 2.lasījumā nobalsots!") Nobalsots,
jā, bet pasakiet man šodien, kāpēc tā tas
notiek. Un es gribētu dzirdēt, kurš ir tas lobijs, kas
ierosinājis to un kas grib to "dabūt cauri". Un vēl.
Ko tas dos? Es biju komisijā, kura strādāja pie šā
likumprojekta gandrīz trīs gadus un šo likumu izveidoja.
Mēs diskutējām mēnešiem ilgi un nonācām
patiešām pie secinājuma, ka jābūt, lūk,
šiem 20%, nevis 49%. (Starpsauciens: "Kâpēc?")
Un tagad, lūk, pēkšņi kādam ir ienācis
prātā - 49%... Nu tad bija jau domas palaist vispār,
tā sakot, brīvā lidojumā... Kāpēc?
Es aicinu, cienījamie kolēģi, nebalsot par šo priekšlikumu
- par 49%. (Starpsauciens: "Kur ir priekšlikums?")
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti
debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas
vārdā - Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš"
deputāts.
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").
Godātie kolēģi! Kāda jau mums
ir tā kārtība, tāda ir, bet kaut kāda kārtība
pastāv. Tabūna kungam vai vēl kādam es varu atgādināt,
ka bija divi likumprojekti, vienu iesniedza Kiršteina kungs un deputātu
grupa no LNNK, tur vispār nebija procenti minēti. Otrs - 49%,
akceptēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, akceptēja
Eiropas lietu komisija un kā atbildīgā - Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisija. Visi lasījumi notikuši stingrā
saskaņā ar Kārtības rulli, attiecībā
uz visiem lasījumiem līdz šim bija noteikti priekšlikumu
iesniegšanas termiņi. Trešajā lasījumā
mēs varam runāt tikai par rakstiski iesniegtiem priekšlikumiem,
bet tādu nav. Komisija lūdz balsot par šo projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 9. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījums
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par
Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām
un to apvienībām" spēkā stāšanās
kārtību"". Trešais lasījums. Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā -
deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas
ceļš" deputāts.
J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").
Godāto Saeimas priekšsēdētāja
biedr! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma
par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums, arī
komisija pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nekādus
grozījumus. Trešajam lasījumam komisijas piedāvātā
redakcija, kas sastāv no grozījuma vienā pārejas
noteikuma punktā, ir analoga tam likumprojektam un grozījumam,
kas tika pieņemts otrajā lasījumā. Komisijas vārdā
es aicinu atbalstīt šo grozījumu, reizē arī
likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par valsts noslēpumu".
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Jānis
Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.
J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mēs darbojamies ar dokumentu nr.1529, tas ir likumprojekts "Par valsts noslēpumu" trešajā lasījumā.
1.pantā priekšlikumu nav.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Ādamsona kungs, mums ir jāizskata trešajā lasījumā
tikai tie panti, par kuriem deputāti ir snieguši priekšlikumus.
J.Ādamsons. 4.panta otrā daļa. Ir deputāta
Kristovska priekšlikums 4.panta otrās daļas 1.apakšpunktu
izteikt šādā redakcijā: "par valsts militāro
potenciālu, aizsardzības stratēģiju un taktiku,
aizsardzības un mobilizācijas plāniem;". Komisijas
viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti,
mēs izskatām konkrētā dokumenta 3.lappusē
redzamos iesniegtos priekšlikumus. Vai deputātiem ir iebildumi
pret deputāta Kristovska iesniegto un atbildīgās komisijas
atbalstīto priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais deputāta Kristovska
priekšlikums - 4.panta otrās daļas 2.apakšpunktu izteikt
šādā redakcijā: "par valsts drošības
un aizsardzības iestāžu bruņojuma, sakaru un informācijas
sistēmām, materiāltehnisko nodrošinājumu un
tā iegādi;". Aizsardzības un iekšlietu komisijas
viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais deputāta Kristovska
priekšlikums - 4.panta otrās daļas 3.apakšpunktu izteikt
šādā redakcijā: "par valsts drošībai
un aizsardzībai..."
Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs,
varbūt mēs varam nelasīt, jo deputātiem šis
teksts ir priekšā. Ja deputātiem ir iebildumi, tad viņi
to pauž, pierakstoties debatēs vai paceļot roku.
J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu
komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli?
Nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 5.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 6.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 7.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemt,
daļēji precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 9.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 11.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pieņemt,
daļēji precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 12. un 13.apakšpunktu.
Komisijas viedoklis - pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais deputāta Kristovska
priekšlikums ir par 4.panta otrās daļas 14.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Liepas,
Rubina, Celmiņa, Kļaviņa un Mauliņa priekšlikums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - noraidīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais - deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 15.apakšpunktu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis - pieņemt
daļēji.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums par 4.panta otrās daļas 16. un 17.apakšpunktu.
Komisijas viedoklis - pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska
priekšlikums, ka 4.panta otrajā daļā bijušie,
bet jaunajā apakšpunktu kārtībā neiekļautie
apakšpunkti ir svītrojami. Aizsardzības un iekšlietu
komisijas viedoklis - pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu
nav. Pieņemts.
J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas frakcijas
"Latvijai" priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu
komisijas viedoklis - noraidīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Godātais Čerāna kungs! Mums līdz sēdes beigām ir piecas minūtes. Vai jūs tās izmantosiet? Tad mēs šinī brīdī pārtraucam likumprojekta izskatīšanu.
Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt,
ka pulksten 17.30 būs otra Saeimas sēde - jautājumu
un atbilžu sēde, kura sāksies, atkārtoju vēlreiz,
17.30. Godātie deputāti, sēde vēl nav slēgta.
Es lūdzu uzmanību.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva (ir zālē), Edmunds Grīnbergs (ir zālē), Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Leopolds Ozoliņš (ir zālē), Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi
pasludinu par slēgtu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
SATURA RĀDĪTĀJS
1996.gada 10.oktobra
rudens sesijas 19.sēde
Likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona
padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"
(2.lasījums) (Turpinājums)
(743. un 1451. dok.)
Debašu turpinājums (5.pants) - dep. Dz.Ābiķis - 1.lpp. - dep. J.G.Vidiņš - 3.lpp. - dep. V.Dozorcevs - 4.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 6.lpp.
- dep. P.Tabūns - 7.lpp.
- dep. J.Mauliņš - 8.lpp.
- dep. J.G.Vidiņš - 10.lpp.
- dep. J.Sinka - 11.lpp.
- dep. V.Stikuts - 14.lpp.
- dep. M.Lujāns - 15.lpp.
- dep. J.Dobelis - 16.lpp.
- dep. I.Liepa - 20.lpp.
- dep. Ē.Zunda (8.pants) - 24.lpp.
- dep. J.Bunkšs - 26.lpp.
- dep. A.Lambergs - 29.lpp.
- dep. J.Kaksītis - 30.lpp.
Paziņojums - dep. O.Dunkers - 31.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 31.lpp.
Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 33.lpp.
- dep. M.Vītols - 34.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 36.lpp.
- dep. A.Rugāte - 37.lpp.
Par debašu laika samazināšanu - 38.lpp.
Debašu turpinājums - dep. I.Liepa - 38.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 41.lpp.
- dep. K.Čerāns - 41.lpp.
- dep. J.Dobelis - 44.lpp.
- dep. V.Krisbergs - 45.lpp.
- dep. M.Lujāns - 46.lpp.
- dep. A.Seile - 48.lpp.
- dep. A.Jirgens - 49.lpp.
- dep. N.Pēterkops - 55.lpp.
- dep. A.Jirgens - 55.lpp.
- dep. K.Čerāns - 56.lpp.
- dep. A.Jirgens - 58.lpp.
Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.
- dep. L.Kuprijanova - 68.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 68.lpp.
Debašu turpinājums - dep. A.Jirgens - 79.lpp.
- dep. Ē.Zunda - 80.lpp.
- dep. A.Endziņš - 87.lpp.
Par darba kārtību - 92.lpp.
Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 92.lpp.
- dep. I.Bērziņš - 92.lpp.
- dep. J.Kaksītis - 93.lpp.
- dep. J.Straume - 94.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 95.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku
un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas
Republikā""
(1458. un 1458.-a dok.) - 95.lpp.
Par likumprojektu "Likums par krājaizdevu
sabiedrībām"
(1502. un 1502.-a dok.) - 95.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"
(1503. un 1503.-a dok.) - 96.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par
kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām""
(1504. un 1504.-a dok.) - 96.lpp.
Priekšlikums - dep. R.Zīle - 96.lpp.
Par likumprojektu "Ârstniecības likums"
(1505. un 1505.-a dok.) - 96.lpp.
Priekšlikumi - dep. P.Apinis - 97.lpp.
- dep. L.Kuprijanova - 97.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par
muitas nodokli (tarifiem)""
(1506. un 1506.-a dok.) - 98.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par
pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā""
(1507. un 1507.-a dok.) - 98.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā"
(1508. un 1508.-a dok.) - 98.lpp.
Par likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju
par preču starptautiskā pirkuma - pārdevuma
līgumiem"
(1509. un 1509.-a dok.) - 98.lpp.
Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 99.lpp.
- dep. J.Sinka - 99.lpp.
Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par
starptautisko finansiālo līzingu"
(1510. un 1510.-a dok.) - 99.lpp.
Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 100.lpp.
Par likumprojektu "Par Unidroit Konvenciju par
starptautisko faktoringu"
(1514. un 1514.-a dok.) - 100.lpp.
Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 101.lpp.
Par likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret
nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās
aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret
nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo
starptautisko civilo aviāciju, kas papildina
Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām,
kas apdraud civilās aviācijas drošību"
(1515. un 1515.-a dok.) - 101.lpp.
Par likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret
nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu"
(1516. un 1516.-a dok.) - 101.lpp.
Par likumprojektu "Par Konvenciju par noziegumiem
un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos"
(1517. un 1517.-a dok.) - 101.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts
budžetu 1996.gadam""
(1518., 1518.-a un 1518.-b dok.) - 102.lpp.
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli""
(1519. un 1519.-a dok.) - 102.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par
ugunsdrošību""
(1520. un 1520.-a dok.) - 102.lpp.
Priekšlikumi - dep. R.Jurdžs - 102.lpp.
- dep. A.Seiksts - 104.lpp.
Par likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un
konsulārā dienesta likumā" (Nav pieņemts)
(1521. un 1521.-a dok.) - 104.lpp.
Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 104.lpp.
- dep. A.Rubins - 105.lpp.
Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam A.Rubinam"
(1538. dok.) - 106.lpp.
Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam J.Urbanovičam"
(1539. dok.) - 106.lpp.
Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums
likumā "Par tiesu varu"""
(1542. dok.) - 106.lpp.
Lēmuma projekts "Par R.Lazdāna apstiprināšanu
par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi"
(1555. dok.)
Ziņo - dep. J.Kaksītis - 107.lpp.
Paziņojumi - dep. A.Endziņš - 108.lpp.
- dep. K.J.Druva - 108.lpp.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un sabiedrību
"AMOCO Latvia Petroleum Company" un
"Oljeprospektering AB" licences līgumu" (1.lasījums)
(Steidzams)
Ziņo - dep. I.Bērziņš - 109.lpp.
Debates - dep. J.Kazāks - 111.lpp.
- dep. J.Sinka - 115.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 117.lpp.
- dep. J.Mauliņš - 119.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta A.Kreitusa ievēlēšanu
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"
(1531. dok.) - 121.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta A.Kreitusa ievēlēšanu
Saimnieciskajā komisijā"
(1532. dok.) - 121.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta J.Kaksīša atsaukšanu
no Eiropas lietu komisijas"
(1536. dok.) - 121.lpp.
Lēmuma projekts "Par deputāta J.Kaksīša ievēlēšanu
Nacionālās drošības komisijā"
(1536. dok.) - 121.lpp.
Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts
civildienestu"" (2.lasījums) (Steidzams)
(1296. un 1466. dok.)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 122.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 123.lpp.
Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā"
(1.lasījums) (Steidzams)
(1372. un 1433. dok.)
Ziņo - dep. R.Zīle - 124.lpp.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dabas resursu
nodokli"" (1.lasījums)
(1288. un 1434. dok.)
Ziņo - dep. R.Zīle - 126.lpp.
Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas
Muitas kodeksā" (2.lasījums) (Steidzams)
(693. un 1542.-a dok.)
Ziņo - dep. R.Zīle - 127.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma
tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem
īpašuma objektiem"" (3.lasījums)
(673. un 1528. dok.)
Ziņo - dep. I.Emsis - 128.lpp.
Likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas
likumā" (3.lasījums)
Ziņo - dep. A.Seiksts - 135.lpp.
Debates - dep. P.Tabūns - 135.lpp.
Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās
padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma
"Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām""
spēkā stāšanās kārtību" (3.lasījums)
(1465. dok.)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 137.lpp.
Likumprojekts "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
(Izskatīšana pārtraukta)
(1292. un 1529. dok.)
Ziņo - dep. J.Ādamsons - 137.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 142.lpp.
Latvijas Republikas 6.Saeimas sēde
1996.gada 10.oktobrī plkst. 18.00
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Andris Ameriks.
Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie
deputāti! 1996.gada 10.oktobra Saeimas sēdi pasludinu par
atklātu. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu
deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri
Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas
rezultātus!
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:
Alfreds Čepānis,
Imants Daudišs,
Vladilens Dozorcevs,
Oļģerts Dunkers... ir zālē.
Gunta Gannusa,
Edvīns Inkēns,
Jānis Jurkāns,
Pēteris Keišs,
Aleksandrs Kiršteins,
Paulis Kļaviņš,
Odisejs Kostanda,
Aleksandrs Pētersons... ir zālē.
Andrejs Požarnovs,
Jānis Priedkalns,
Jānis Urbanovičs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti,
izskatīsim Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību.
Pirmais ir deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Vītola,
Kazāka, Gannusas jautājums Ministru prezidentam Šķēlem
par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt brīvās
ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā.
Atbilde ir dota rakstiski (dokuments nr. 1562). Ministru kabineta vārdā
Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!
G.Krasts (ekonomikas ministrs).
Paldies. Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie
deputāti! Deputātu pieprasījums nr. 51 ir saņemts,
atbilde ir iesniegta rakstiski. Ja, lūdzu, ir kādi jautājumi,
tad esmu gatavs atbildēt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Paldies. Esam izskatījuši.
Nākamais ir deputātu Lujāna, Bartaševiča,
Urbanoviča, Kostandas, Valdmaņa jautājums Latvijas
Republikas iekšlietu ministram Turlā kungam un Latvijas Republikas
tieslietu ministram Rasnača kungam par hokeja trenera A. Siliņa
psihiskās veselības stāvokli un izdarītā
pārkāpuma atbilstību viņam piemērotajam
aizturēšanas veidam. Ir saņemtas rakstiskas atbildes
(dokuments nr. 1467, un 1467-a). Lūdzu Ministru kabineta vārdā...
Motivācijai vārdu lūdz Modris Lujāns - pie frakcijām
nepiederošs deputāts. Lūdzu!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Man iznāca iepazīties arī ar Turlā kunga atbildi, taču es ceru, ka varbūt viņš vēl papildinās doto informāciju. Es saņēmu arī no Ģenerālprokuratūras atbildi, un nu iznāk paradoksāla situācija Latvijas Republikā. Sākotnēji tiek paziņots, ka cienījamais hokeja treneris ir psihiski nelīdzsvarots cilvēks, kuram noteikti esot jānosaka diagnoze. Un pēc tam visās atbildēs seko viens atzinums - mēneša laikā psihiatriskā ekspertīze nav izdarīta. Līdz ar to es varu izdarīt vienkārši secinājumu: vai nu Latvijas Centrālcietuma izolatorā šodien sēž psihiski slims cilvēks, kurš būtu jāārstē, vai arī, ja viņš ir vesels... Diemžēl neviens to neapliecina, un tas arī nav noprotams no visām šīm atbildēm... Ja viņš ir vesels, tad šajā gadījumā par to, ka cilvēks ir piezvanījis uz Ministru kabinetu un izteicis draudus un piedevām nerealizējamus draudus, jo, cik es saprotu, neviens ierocis viņam ne mājās, ne tajā vietā, kur viņš mīt, nav atrasts... Vai šajā gadījumā šā cilvēka aizturēšana ir pamatota, ja gan mūsu iekšlietu struktūras, gan Prokuratūra mīl atbrīvot gan pederastus, gan ... pedofilus. Ja vajag precizēt, plus vēl atbrīvo mūsu skaistuma konkursa vadītāju, kas ir reāli nobraukusi cilvēku, gan pirmstiesas periodā, gan arī pēctiesas periodā. Šajā gadījumā cilvēks, kas ir izteicis iespējamus draudus, tiek turēts ieslodzījumā, kaut arī, ja notiks tiesa, tad pēc tiesas procesa ir pilnīgi reāli iespējams, ka viņam nebūs aizturēšanas veida... pēc tiesas procesa vairs nebūs cietuma ieslodzījuma. Tad kur ir motivācija un kur ir skaidrojums, kāpēc šā cilvēka sods ir tāds?
Tad jau arī cienījamo Apiņa kungu,
kurš ar pistoli rokās gāja pie cienījamā Krastiņa
kunga, arī vajadzētu aizturēt, jo Krastiņa kungam
arī varēja netīšām rasties veselībai
draudi. Ja mēs tik tālu nokļūsim, ka sāksim
pārņemt labos padomju tikumus, tad visa mūsu augstākās
varas ierēdniecība ir pilnīgi neaizskarama kasta, un
šajā gadījumā, ja hokeja trenerim patiešām
sirds aptecējās par savu skolu un viņam tā rezultātā
ir cietuma ieslodzījums, tad es neņemos spriest. Man gribētos
konkrēti šajā gadījumā saņemt no Turlā
kunga atbildi. Vai cienījamais Siliņa kungs ir psihiski slims
vai nav? Un, ja nav, tad kāpēc viņam ir piemērots
tāds aizturēšanas līdzeklis?
Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, papildjautājumus jūs varēsit uzdot pēc tam, kad tiks dota ministra atbilde. Pašlaik ministrs atbildēs uz to rakstisko jautājumu, kuru jūs esat uzdevuši.
Lūdzu, Dainis Turlais - Latvijas Republikas iekšlietu
ministrs.
D.Turlais (iekšlietu ministrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Atbilde
ir sniegta rakstiski, un pamatojums, kāpēc Siliņa kungs
ir aizturēts un kādā veidā, ir rodams šajā
atbildē. Tā ka uz jautājumu, kas man tika iesniegts
rakstiski, ir atbildēts. Par viņa veselības stāvokli,
protams, iekšlietu ministrs nevar atbildēt, bet tad, kad tiks
veikta ekspertīze, tad atbilde varētu būt arī
uz šo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds
papildjautājumam Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam
deputātam. Lujāna kungs, jūs uzdosit abus jautājumus
uzreiz vai pa vienam?
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vai cienījamais iekšlietu ministra kungs konkrēti
uzskata to, ka dotais aizturēšanas veids Siliņa kungam
ir nepieciešams?
Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Latvijas
Republikas iekšlietu ministrs. Lūdzu!
D.Turlais (iekšlietu ministrs).
Man, protams, zināmā mērā ir
neērti runāt, cienījamie deputāti, jūsu
priekšā par tādu jautājumu. Ministrs neizlemj ne
aizturēšanas veidu, ne atbrīvošanas veidu. Noziegumi
tiek klasificēti attiecīgi pēc Kriminālkodeksa
un kompetenti orgāni... Ja ministrs varētu, teiksim, šito
iesēdināt, bet šito izlaist, tad mums beigtos tiesiska
valsts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.
Nākamais ir deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kostandas, Kazāka, Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu likteni Latvijā.
Vārdu motivācijai deputāti nelūdz.
Atbildi Ministru kabineta vārdā sniedz Sarmīte
Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!
S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).
Atbilde ir iesniegta rakstiski - vēstule nr. 01102300.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz
vārdu papildjautājumu uzdošanai. Kārlis Čerāns
- frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie
deputāti un godātais Šķēles kungs! Šis
bija jautājums tieši jums, Šķēles kungs, un
tas bija tāpēc, ka mums, Latvijā, šobrīd nav
finansu ministra, tas ir, finansu ministrs ir demisionējis. Un mēs
zinām, ka līdz ar finansu ministra demisiju ir jādemisionē
arī visiem valsts ministriem. Jautājums: uz kāda punkta
pamata jūs uzticat šīs atbildes sniegšanu Jēgeres
kundzei, kurai šobrīd nav politiskās atbildības?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Kurš, lūdzu,
Ministru kabineta vārdā atbildēs uz papildjautājumu?
Andris Šķēle - Ministru prezidents. Lūdzu!
A.Šķēle (Ministru prezidents).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Demisionējot finansu ministram es lūdzu turpināt pildīt
pienākumus valsts ministriem, viņi ir amatā, jo attiecīgās
partijas viņiem, kā saka, politisko uzticību nav noņēmušas,
un es šobrīd neredzu nekādas problēmas, ka viņi
nespētu paskaidrot pozīciju Finansu ministrijas vārdā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.
Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna,
Grīnberga, Zelgalvja, Kostandas, Kazāka jautājums Latvijas
Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par neatliekami
uzsākamas ilglaicīgas valsts ekonomiskās stratēģijas
izstrādāšanu. Lūdzu! Ministru kabineta vārdā
Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!
G.Krasts (ekonomikas ministrs).
Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti!
Atbilde uz deputātu jautājumu (dokuments nr.54) ir iesniegta
rakstveidā.
Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.
Deputātu Lujāna, Bartaševiča,
Urbanoviča, Deņisova, Bekasova jautājums Latvijas Republikas
Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par atskaišu iesniegšanu
par 1995. un 1996.gada budžeta izpildi.
Lūdzu! Vārds motivācijai Modrim Lujānam - pie frakcijām
nepiederošam deputātam.
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Šķēles kungs vienmēr
mīl lietot epitetus "mâja", "mâjas pamati",
"mâjas pamati ir izpuvuši". Tikai man reizēm
rodas brīnums, vai Šķēles kungs lasa Satversmi
vai nelasa, jo šajā gadījumā iznāk paradoksāla
situācija. Satversmes 66.panta trešajā daļā
ir norādīts, ka Ministru kabinetam ir jāatskaitās
par budžeta izpildi Saeimai un Saeimai ir jāapstiprina šī
atskaite. Līdz šai dienai mēs neesam saņēmuši,
kā es norādu arī mūsu iesniegtajā jautājumā,
atskaiti par 1995.gadu, un kā tad mēs varam šodien runāt
par līdzvērtīgiem principiem, ja mēs nezinām,
vai mājai pamati ir izpuvuši vai nav. Un kā tad mēs
varēsim celt to "jauno jumtu", 1997.gada budžetu,
ja nezinām, kā tas ir pildījies 1995.gadā, cik
no lielajiem politiskajiem solījumiem ir piepildījušies
un kā būs ar 1996.gada budžetu, jo varbūt tas būtiski
atšķirsies no reālās dzīves. Un tādēļ
es labprāt gribētu dzirdēt Šķēles
kunga atbildi uz mūsu jautājumiem, kā viņš
plāno izpildīt Satversmes normas.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sarmīte
Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā Ministru kabineta
vārdā. Lūdzu!
S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).
Tātad pirmām kārtām atbilde ir
iesniegta rakstiski, bet es gribu vēlreiz uzsvērt arī
to, kas jau ir uzrakstīts, to, ka atbilstoši likuma "Par
budžetu un finansu vadību" 32.panta prasībām
mums šī atskaite par iepriekšējo gadu bija jāiesniedz
līdz 31.augustam. Mēs viņu Ministru kabinetā
iesniedzām 13.augusta sēdē, kurā viņu
pieņēma, un 16.augustā ar pavadvēstuli nr.19/3022k
šis ziņojums tika izsūtīts Saeimai, tā ka
jūs esat viņu saņēmuši laikā, atbilstoši
likumam.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds
papildjautājumam Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam
deputātam. Lujāna kungs, jūs uzdosit vienu vai divus
jautājumus?
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vienu... vienu! Cienījamā Jēgeres kundze!
Kā es saprotu, Satversmes normā ir skaidri un gaiši rakstīts,
ka Saeimai ir jāapstiprina. Vai Saeima kā vienots orgāns
ir apstiprinājusi kaut vienu jūsu atskaiti?
Sēdes vadītājs. Sarmīte Jēgere
- Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!
S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).
Man kolēģi saka priekšā, ka tās
esot Saeimas problēmas.
Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājuma uzdošanai vārdu nelūdz. Jautājums izskatīts.
Nākamais jautājums. Deputātu Rubina,
Ozoliņa, Valdmaņa, Kazāka, Čerāna, Zelgalvja
jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles
kungam par budžeta asignējumu izlietojumu 1996.gadā
infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību diagnostikai
un profilaksei. Vārdu motivācijai lūdz Andris Rubins
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Šķēles kungs! 30.septembrī mēs uzdevām jautājumu. Šodien ir 10.oktobris. Konceptuāli jau ir pieņemts 1997.gada budžets. Saeimā viss norit kā pa sviestu, un nevajag jau lielu prāta spēju, lai iepriekš paredzētu to, ka budžets tiks pieņemts gan konceptuāli, gan pa daļām. Tomēr man nav īsti saprotams, kā tie deputāti, kas kritizē budžetu, tomēr balso "par". Skaidrs ir tas, ka pilnībā budžets tiks pieņemts 6.novembrī - kā paredzēts - ar šādiem tādiem labojumiem, kas būtiski neko nemainīs tautas dzīvē, arī medicīnā ne. Ja akcīzes nodoklis tiek vēl vairāk palielināts, tad nekādi nav saprotamas runas par to, ka dzīve kļūs vieglāka un samazināsies inflācija. Tas ir lielkapitālistu, lieluzņēmēju budžets, labi barotiem puišiem, labos uzvalkos, un, protams, viņi neslimo.
Vēsturiska atkāpe. Itālijas dermatologi un venerologi līdz šai baltai dienai ir pateicīgi Benito Musolīni, kurš sakarā ar savu slimību - hronisku gonoreju - daudz līdzekļu ziedoja tieši dermatoloģijas un veneroloģijas attīstīšanai. Kad es biju Itālijā lasīt lekcijas, profesors Antučio netālu no Bari pilsētas parādīja man piemiņas plāksni, kas veltīta Musolīni tieši šajā sakarā. Es esmu Latvijas Medicīnas akadēmijas katedras vadītājs un profesors, algu man maksā Medicīnas akadēmija par studentu apmācīšanu un lekciju lasīšanu, līdz ar to es pasaku, kungi, ka par šo tēmu - sifilisu, kas jums liekas tik smieklīga, es šeit vairs nerunāšu, jo, kā no budžeta datiem ir zināms, ir izveidots Infektoloģijas centrs ar lieliem līdzekļiem, un šis jautājums būtībā ir atrisināts. Es esmu sapratis, ka velti es esmu uztraucies arī par prostitūciju. Prostitūcijas jau nav! Kad es runāju šajās dienās ar tā saucamajām profesionālēm, kuras pašlaik ir aplipušas ar bālajām spirohetām, es viņām jautāju, vai viņas zina Viņķeli, vai viņas zina Makarovu. Viņas zina tikai Andri Šķēli. Viņas ciena un uzticas tikai Andrim Šķēlem. Par ko gan es tad esmu uztraucies? Par visu atbild Ministru prezidents Andris Šķēle.
Un vēl viena piezīme. Pavisam nesen tika
apspriests 1996.gada budžets, un es tad domāju: kas notiek
ar cilvēkiem? Jo es atceros Andri Saulīti, kā viņš
cīnījās par labklājības budžetu, taču
tagad šis deputāts sēž pilnīgi kluss. Pēc
manas uzstāšanās 7.oktobī ārsts Vidiņš
man jautāja: vai tiešām nav oportūnistiskās
sēnītes? Toreiz es viņam atbildēju noraidoši,
bet tagad es varu teikt, ka viņas tepat aug, tiek audzētas
mūsu acu priekšā kā lielas sēnes ar savādu
nosaukumu - "Tautai un taisnībai", jo viņiem, visiem
sešiem deputātiem, jābūt paklausīgiem un klusiem
trīs mēnešus, un tad viņiem paredzēta mazgāšanās
valdības pirtī.
Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūsu
laiks ir beidzies. Es atvainojos, trīs minūtes ir jau pagājušas.
A.Rubins. Un tad būs galu galā lielās,
īstās oportūnistiskās sēnes. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ministru kabineta vārdā
atbildi sniedz Juris Viņķelis - valsts ministrs Labklājības
ministrijā. Lūdzu!
J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais deputāt, profesor Rubin! Atbilde uz visiem jūsu jautājumiem ir izteikta rakstveidā dokumentā nr.1476-a, bet es gribētu izteikt dažas piezīmes. Jūs pareizi uztverat, profesor, sifiliss ir un paliks problēma Latvijā. Vēl vismaz tuvākajā laikā. Vienīgi varbūt jāpiebilst tas, ka patiešām pēdējā aptauja rāda... nevis aptauja, bet seksuāli transmisīvo jeb venerisko slimību reģistrs rāda, ka tā jau kļūst no sociāli mazaizsargātu cilvēku slimības, no nabadzīgo... vairāk pāriet uz jauno biznesmeņu, turīgo cilvēku slāni. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir labi!") Tas, ka jūs sakāt, ka nekas netiek darīts... Šeit ir programma. Šī ir Labklājības ministrijas un valsts labāko dermatovenerologu izstrādāta programma. Tā ir jūsu asociācijas biedru, jūsu katedras darbinieku izstrādātā programma, jūs arī tikāt aicināts šeit strādāt. Diemžēl jums neatradās laika. Tanī pašā laikā jūs mierīgi staigājat apkārt ar pavirši sagatavotu... to varētu nosaukt par biznesa plānu, runājat par 200 000 latiem, par kuriem drukāt dažādus izdevumus sifilisa apkarošanai. Ar to sifilisa apkarošanai ir par maz.
Es jums varu pateikt, ka tas viss tiek darīts. Kaut
vai šogad tāds sīkums, ka caur Valsts seksuāli transmisīvo
slimību centru ir izdalīti bez maksas 842 000 prezervatīvu.
Sifiliss šodien - tā ir vairāk audzināšanas problēma,
tā ir izglītības problēma, nevis represīvo
metožu problēma, un man ļoti žēl, ka mēs,
mūsu ārsti un arī jūsu vadītās asociācijas
darbinieki, vēl joprojām nemākam strādāt
atbilstoši PVO rekomendācijām. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vārdu papildjautājumam
lūdz Rubina kungs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Lūdzu!
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šķēles kungs, kas melo - Viņķelis,
Makarovs, jūs vai Valsts kontrole? Jo atbildē ir rakstīts,
ka neracionāla līdzekļu izlietošana nevar būt,
jo ministriju vadība par paveikto darbu atskaitās Ministru
prezidentam. Pēdējo reizi - šā gada 2. oktobrī.
Vakar "Panorāmā" un šodien "Dienā"
mēs uzzinām, ka 170 000 latu, kas bija paredzēti iedzīvotāju
ārstēšanai, ir izsaimniekoti, tajā skaitā
pārskaitīti ārzemju firmai.
Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Viņķelis
- veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā.
Lūdzu!
J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Cienījamais profesor Rubin! Ko jūs saprotat ar "izsaimniekots"?
Ja šie līdzekļi ir un tie netika iztērēti
uzreiz nenormāli... nevis nenormāli, bet neracionāli...
Tie bija 150 000, kas tika pārskaitīti Valsts diabetoloģijas
centram klīnikā "Linezers". Gada sākumā,
kad šie līdzekļi tika pārskaitīti, bija pārsteidzīgs
lēmums no iepriekšējā gada līdzekļiem
nopirkt glikometrus. Tās ir ierīces cukura līmeņa
noteikšanai asinīs. Mēs konsultējāmies ar
PVO ekspertiem, ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem,
un viņi teica - nedariet to, tā ir naudas izmešana. Rumānijā
izdarīja tā pirms gada, bet pēc gada nezināja,
neviens nevarēja pateikt, kur ir palikuši pusotra miljona dolāru.
Viņi saka, ka vispirms vajag slimniekus apmācīt: ieguldiet
šo naudu slimnieku apmācībā, izveidojiet diabētiķu,
slimnieku apmācības kabinetus un pēc tam pērciet
tos glikometrus. Un taisni tā mēs izdarījām. Divus
mēnešus strādāja vadošie valsts endokrinologi
pie šīs programmas, pēc tam tika rīkots konkurss,
šis konkurss pirms divām nedēļām noslēdzās,
un tagad tiks iepirkti attiecīgā proporcijā glikometri,
stripi, un arī slimnieku apmācības kabineti jau ir ierīkoti,
lai šos slimniekus apmācītu, un šie līdzekļi
tika izmantoti racionāli.
Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu
uzdod Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Lūdzu!
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es zinu, ka Latvijā darbojas Valsts kontrole, nevis
PVO. Jautājums: vai attiecībā uz programmām, kuras
jūs esat iesnieguši budžetā un kurās esat pieprasījuši
attiecīgās summas miljonos, jums bija izsludināts konkurss?
Vai tām ir recenzijas, atsauksmes, ekspertu slēdzieni? Ja
nē, tad kāpēc? Vai katrs autors var brīvi rakstīt
vēlamo summu?
Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs
Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!
V.Makarovs (labklājības ministrs).
Cienījamie deputāti! Saņemot budžeta
projektu 1997. gadam, redzējām, ka ir lapaspuse, kur uzskaitīti
šaubīgie kredīti. Labklājības ministrija, gatavojot
šo atbildi, pielika klāt bez komentāriem divas lapiņas.
Rubina kunga izstrādātā programma un Valsts kontroles
atzinums par SIA "Dermapharm-Rīga" līdzekļu
izlietošanu. 200 000 dolāru. Valsts kontroles slēdziens
- biznesa plāns ir nereāls. Un ir prasība pēc
200 000 latu. Jūs katrs varat vērtēt. Septiņi
no astoņiem punktiem - reklāma, reklāma, reklāma.
Kādiem mērķiem? Kam viņš palīdzēs?
Rubina kungs, atdodiet šai valstij tos 200 000 dolāru - būs
nauda veselības aprūpei. Pārtrauciet rādīt
ar pirkstu uz citiem, kamēr pats neesat pietiekami korekts pret
šo valsts budžetu! Rubina kungs, programmas izstrādāja
speciālisti, pat lipīgo slimību apkarošanas programmu
izstrādāja speciāliste profesore Ludmila Vīksna.
Neapšaubiet speciālistu godu, prātu un spējas! Paldies,
kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.
Nākamais - deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Kazāka un Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par laika maiņu uz ziemas laiku Latvijā.
Vārdu motivācijai deputāti nelūdz.
Atbildi sniedz Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.
G.Krasts (ekonomikas ministrs).
Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti!
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu nr. 57 ir sniegta rakstiski.
Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts. Paldies.
Nākamais. Deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Kazāka, Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem, Latvijas Republikas aizsardzības ministram Krastiņam, Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkavam, Latvijas Republikas ekonomikas ministram Krastam, Latvijas Republikas iekšlietu ministram Turlajam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam, Latvijas Republikas kultūras ministram Pīkam, Latvijas Republikas labklājības ministram Makarovam, Latvijas Republikas satiksmes ministram Krištopanam, Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnačam, Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunovam, Latvijas Republikas zemkopības ministram Dilbam par personīgo balsojumu Ministru kabineta sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju.
Septiņas atbildes ir dotas rakstiski, atbildes no pieciem ministriem nav saņemtas.
Vārdu motivācijai lūdz Kārlis
Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie
deputāti! Ministru kabineta pieņemtajā rajonu valsts
pārvaldes izveidošanas koncepcijā ir paredzēts,
ka rajona padome netiek vēlēta, bet ka rajona priekšnieku
jeb vecāko ieceļ Ministru kabinets. Mēs uzskatām,
ka tas ir tiešs demokrātiskās pārvaldes principa
pārkāpums, un tāpēc ir ļoti būtiski,
lai visa sabiedrība zinātu, tieši kuri ministri ir atbalstījuši
šāda lēmuma pieņemšanu. Vēl jo vairāk
- pēc sabiedrības protestiem dažādas politiskās
partijas cenšas dažādos veidos norobežoties no šā
lēmuma un cenšas iebilst pret centra ieceltiem rajonu "prefektiem",
un tādēļ mēs gribētu zināt, kā
tie ministri, kas šīs partijas pārstāv, ir balsojuši
šajā sēdē. Un būtu loģiski, ja partijas
nevis tikai izteiktu vienā vai otrā veidā kādas
deklarācijas attiecībā pret šo lēmumu, bet
arī pilnīgi konkrēti vērstos pret saviem ministriem,
kuri ir balsojuši. Un tāpēc mēs ļoti gribam
šo skaidrību šajā jautājumā un gribam zināt,
kuri ministri ir tieši tie, kuri šā lēmuma pieņemšanu
ir atbalstījuši, un tāpēc mēs uzdevām
visiem ministriem šo jautājumu un gribētu sagaidīt
atbildi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs
- Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs. Lūdzu!
A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
No ministriem jūs, godātie deputāti,
esat saņēmuši rakstisku atbildi. Bet, tā kā
šo jautājumu izskatīja konceptuāli, balsojuma kā
tāda nebija, bet Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja
šo valsts pārvaldes koncepciju. Un otrdien, tas ir, nākamajā
nedēļā otrdien, Ministru kabinetā tiks izskatīti
attiecīgie likumprojekti - likumprojekts par rajonu pārvaldi,
likumprojekts par pagastu padomju un pilsētu domju deleģētu
padomi, likumprojekts par izmaiņām Vēlēšanu
likumā un Finansu izlīdzināšanas likuma projekts.
Tad, kad valdība būs konkrēti lēmusi par šiem
likumprojektiem jeb, pareizāk sakot, labojumiem attiecīgajos
likumos, tad mēs varētu arī debatēt par šiem
jautājumiem un lemt, vai tos atbalstīt vai neatbalstīt,
katrā ziņā diskutēt par konkrētiem likumprojektiem
un diskutēt par konkrētām funkcijām gan valsts
pārvaldē, gan pašvaldībā, kas ir pagastu padomēm
un pilsētu domēm, gan arī deleģētai...
pilsētas domju un pagastu padomju deleģētai pārstāvībai.
Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Šis jautājums tika uzdots 12 Latvijas Republikas ministriem, no tiem rakstiskas atbildes ir iesnieguši septiņi ministri. Pieci ministri šādas atbildes nav iesnieguši. Pēc Kārtības ruļļa, viņiem ir tiesības sniegt mutisku atbildi, bet, tā kā mums, pēc Kārtības ruļļa, jālūdz Andrim Šķēles kungam, Andrejam Krastiņa kungam, Mārim Grīnblata kungam, Rihardam Pīka kungam un Vladimiram Makarova kungam tādā gadījumā sniegt mutiskas atbildes... vai arī viens no ministriem var sniegt visu šo ministru vārdā.
Lūdzu! Andris Šķēle - Latvijas
Republikas Ministru prezidents.
A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti!
Es domāju, Gorbunova kunga atbildē viss bija pateikts. Balsojuma
kā tāda šobrīd nebija. Nebija vajadzības balsot
par kaut kādu konkrētu normu. Koncepcija ir atbalstīta
faktiski vienbalsīgi, un tālākais darbs notiks saskaņā
ar izklāstīto Gorbunova kunga viedokli. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam
vārds Imantam Liepam - frakcijas "Latvijai" deputātam.
Liepas kungs, vai jūs vienu jautājumu uzdosiet vai abus?
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Es uzdošu vienu. Pagaidām. Cienījamais
priekšsēdētāj! Godātie kolēģi!
Mēs šeit, Saeimā, arī pieņemam konceptuālas
lietas. Jebkurš likumprojekts pirmajā lasījumā ir
konceptuāla rakstura, un to mēs pieņemam balsodami.
Tādēļ man ir jautājums. Es tiešām neesmu
bijis Ministru kabineta sēdē un nezinu, tādēļ
jautāju tiešām aiz intereses - kā tad konceptuālus
jautājumus pieņem Ministru kabinetā, ja ne balsojot?
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz
Andris Šķēle - Latvijas Republikas Ministru prezidents.
Lūdzu!
A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti!
Tātad: ja kādam ministram ir pretējs viedoklis, viņš
to var paust un savu īpašo viedokli rakstiski pievienot Ministru
kabineta sēdes protokolam. Tāda ir kārtība. Un
es domāju, ka jautājums ir uzdots nedaudz nekorekti. Nedomāju,
ka ministriem ir savs balsojums jāpaskaidro katrā ziņā
šobrīd šeit, Saeimā. Tie ir Ministru kabineta iekšējie
darba jautājumi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas.
Pārejam pie nākamā jautājuma.
Es atvainojos. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Viņš nevar uzdot jautājumu!")
Es atvainojos, Valdmaņa kungs. Diemžēl, pēc Kārtības ruļļa, jūs neesat jautājumu uzdevēju skaitā, līdz ar to šādas iespējas jums ir liegtas.
Nākamais jautājums. Deputātu Zelgalvja, Čerāna, Mauliņa, Grīnberga, Kazāka un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par situāciju ar siltuma tarifiem.
Motivācijai vārdu lūdz Elmārs
Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!
E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").
Godātais priekšsēdētāj!
Godātie deputāti! Kāpēc radās šie jautājumi?
Ir zināms, ka siltuma tarifi ir noteikti un apstiprināti. Energoapgādes
regulēšanas padomes apstiprinātais tarifs ir 18,75 lati
par gigakaloriju. Ir aprēķināti arī šie,
kas izsaka naudas izteiksmē - 0,55 lati par kvadrātmetru...
Pie šiem jautājumiem ir strādājuši arī
neatkarīgie eksperti un ir izdarījuši savus aprēķinus,
kuri būtiski atšķiras no šiem apstiprinātajiem
tarifiem. Un tie ir 0,37 lati par kvadrātmetru. Un, lūk, šī
starpība - 18 santīmi - ir ļoti liela starpība.
Un, ņemot vērā mūsu maksātspēju,
mūsu īrnieku maksātspēju, iedzīvotāju
maksātspēju, tomēr radās vesela virkne jautājumu
- kāpēc ir šādi tarifi noteikti? Kas tam ir pamatā?
Kāda ir metodika? Kā ir rīkojusies šī Energoapgādes
regulēšanas padome? Un tā tālāk. Tāpēc
mēs uzdevām šādus jautājumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz
Guntars Krasts - Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!
G.Krasts (ekonomikas ministrs).
Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti!
Uz deputātu jautājumu par situāciju ar siltuma tarifiem
ir iesniegta rakstiskā veidā atbilde. Nr.59.
Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Paldies.
Nākamais jautājums. Deputātu Kostandas, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto informāciju Saeimas deputātiem.
Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības
ministrs. Lūdzu!
A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).
Augsti godātais priekšsēdētāja
kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Atbilde uz
šo jautājumu ir sniegta rakstiski ar numuru 012045. Un nekādu
papildinājumu nav. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti uzdot papildjautājumus nevēlas. Jautājums izskatīts.
Līdz ar to mūsu šodienas darba kārtība arī ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties.
Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri
lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta.
Es lūdzu uzmanību līdz Saeimas sēdes slēgšanai.
J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie deputāti! Es gribu paziņot jums, ka uz reģistrācijas lapas neparādās deputāti, kuri tiešām nav zālē. Es to ievēroju jau šīs sēdes, vakara sēdes, sākumā un arī tagad. Tā ka esiet, lūdzu, turpmāk uzmanīgi un pārbaudiet savas reģistrācijas un balsošanas sistēmas.
Tātad nav reģistrējušies: Alfreds
Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edvīns
Inkēns, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs
Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs
Krastiņš, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi
pasludinu par slēgtu. Nākamā Saeimas sēde 17.oktobrī
pulksten 9.00 no rīta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
SATURA RĀDĪTĀJS
1996.gada 10.oktobra
rudens sesijas 20. sēde
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 1.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt
brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā
(1562. dok.) - 2.lpp.
Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 2.lpp.
Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram
D.Turlajam, tieslietu ministram Dz.Rasnačam par
hokeja trenera A.Siliņa psihiskās veselības stāvokli
un izdarītā pārkāpuma atbilstību viņam piemērotajam
aizturēšanas veidam
(1467. un 1467.-a dok.) - 2.lpp.
Motivācija - dep. M.Lujāns - 2.lpp.
Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.
Jautājums - dep. M.Lujāns - 4.lpp.
Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu
likteni Latvijā - 5.lpp.
Ziņo - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre
S.Jēgere - 5.lpp.
Jautājums - dep. K.Čerāns - 5.lpp.
Atbild - Ministru prezidents A.Šķēle
- 5.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par neatliekami uzsākamās ilglaicīgas
valsts ekonomiskās stratēģijas
izstrādāšanu - 6.lpp.
Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 6.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par atskaišu iesniegšanu par 1995. un
1996.gada budžeta izpildi - 6.lpp.
Motivācija - dep. M.Lujāns - 6.lpp.
Atbild - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre
S.Jēgere - 7.lpp
Jautājums - dep. M.Lujāns - 7.lpp.
Atbild - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre
S.Jēgere - 7.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par budžeta asignējumu izlietojumu
1996.gada infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību
diagnostikai un profilaksei - 8.lpp.
Motivācija - dep. A.Rubins - 8.lpp.
Atbild - veselības valsts ministrs
J.Viņķelis - 10.lpp.
Jautājums - dep. A.Rubins - 10.lpp.
Atbild - veselības valsts ministrs
J.Viņķelis - 11.lpp.
Jautājums - dep. A.Rubins - 12.lpp.
Atbild - labklājības ministrs V.Makarovs -
12.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par laika maiņu uz
ziemas laiku Latvijā - 12.lpp.
Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 12.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem, aizsardzības ministram A.Krastiņam,
ārlietu ministram V.Birkavam, ekonomikas ministram
G.Krastam, iekšlietu ministram D.Turlajam, izglītības
un zinātnes ministram M.Grīnblatam, kultūras ministram
R.Pīkam, labklājības ministram V.Makarovam, satiksmes
ministram V.Krištopanam, tieslietu ministram
Dz.Rasnačam, vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministram A.Gorbunovam, zemkopības
ministram R.Dilbam par personīgo balsojumu MK
sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes
izveidošanas koncepciju - 13.lpp.
Motivācija - dep. K.Čerāns - 13.lpp.
Ziņo - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
A.Gorbunovs - 14.lpp.
Atbild - Ministru prezidents A.Šķēle
- 15.lpp.
Jautājums - dep. I.Liepa - 15.lpp.
Atbild - Ministru prezidents A.Šķēle
- 16.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par situāciju ar siltuma
tarifiem - 16.lpp.
Motivācija - dep. E.Zelgalvis - 16.lpp.
Atbild - ekonomikas ministrs G.Krasts - 17.lpp.
Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam
A.Šķēlem par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto
informāciju Saeimas deputātiem - 17.lpp.
Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš
- 17.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedre J.Kušnere - 18.lpp.