Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 14.marta sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jāizskata iesniegtais priekšlikums iekļaut darba kārtībā deputāta Viktora Stikuta ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, deputāta Žaņa Holšteina ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, deputātes Rudītes Leitenas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā un deputāta Žaņa Holšteina ievēlēšanu Revīzijas komisijā, tātad jautājumus par četru komisiju papildināšanu. Prezidija priekšlikums ir iekļaut šos ievēlēšanas jautājumus darba kārtības otrajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata", pēc darba kārtības 11.jautājuma. Deputātiem iebildumu nav. Tad, lūdzu, atzīmējiet! Dokuments nr.520 - par šo četru komisiju papildināšanu ar jauniem deputātiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu. Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu ierosina grozīt 1996.gada 14.marta sēdes darba kārtību un izskatīt darba kārtības 20.punktu (likumprojekts "Grozījumi Darba likumu kodeksā"), 24.punktu (likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību") un 25.punktu (likumprojekts "Par prekursoriem") pēc darba kārtības 12.punkta izskatīšanas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad 20., 24. un 25.punkts tagad kļūst par 13.,14., 15. ...nē, bet mums jau ir četri jautājumi priekšā - pirms atbildes uz deputātu jautājumiem tiek izskatītas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Lûdzam iekļaut Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā, pēc darba kārtības 6.punkta, jautājumu par sastāva maiņu sekojošās Saeimas deputātu pastāvīgajās delegācijās: Ziemeļatlantijas asamblejā, Eiropas padomes parlamentu asamblejā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā." Prezidijā ir iesniegti arī atbilstoši desmit deputātu parakstīti Saeimas lēmuma projekti par konkrētām personālijām. Vai deputātiem ir kādi iebildumi, ja to iekļauj pēc darba kārtības 6.jautājuma, tas ir, sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"? (Starpsauciens no zāles: "Dokumenti ir?") Vai deputātiem dokumenti ir izdalīti? Izrādās, ka deputātiem dokumenti vēl izdalīti nav. Endziņa kungs, jūsu iebildumu mēs pieņemam. Kad tiks izdalīti deputātiem dokumenti, tad arī izskatīsim šo jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: frakcija "Latvijai" ierosina 14.marta sēdes darba kārtības 12.punktu "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu" pārcelt aiz sēdes darba kārtības 23.punkta "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu". Bet te laikam ir tā pati problēma, ka deputātiem šis dokuments nav vēl izdalīts. Kad pēc pavairošanas to saņems deputāti, tad arī izskatīsim. Otrs priekšlikums ir neizdalīt... jo tas ir par grozījumiem darba kārtībā, kas neskar konkrētas personālijas. Tātad, lūdzu, ieklausieties vēlreiz: 12.punktu "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu" pārcelt aiz sēdes darba kārtības 23.punkta "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu".

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es iebilstu pret šo pārcelšanu un aicinu to likt uz balsošanu un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja mēs vēlāk nolemjam, ka mēs pieņemam šo lēmumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu, tādā gadījumā mēs, izskatot šo darba kārtības 12.punktu pēc tam, būsim vienkārši darījuši lieku darbu. Es gribētu aicināt visus ekonomēt savu laiku. Paldies par uzmanību. Un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto darba kārtības izmaiņas priekšlikumu - 12.punktu "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu" pārcelt aiz sēdes darba kārtības 23.punkta. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Šobrīd citu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Iesniegtajam likumprojektam ir vismaz četri aspekti, un es pie tiem gribu pakavēties. Ir ekonomiskais, fiskālais, sociālais un arī morālais aspekts.

Ar ko pamato projekta autori šo likumprojektu? Vispirms ar to, ka ir nepieciešami līdzekļi, papildu līdzekļi, lai remontētu autoceļus, dzelzceļu, ka, lūk, šeit līdzekļu nepietiek, ceļi mums ir sliktā stāvoklī un tāpēc ir jāpaaugstina akcīzes nodoklis, lai gūtu papildu līdzekļus šiem mērķiem. Tas ir pirmais arguments.

Tūliņ ir jāsaka, ka šis arguments neiztur kritiku. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs visi ļoti labi zinām, ka joprojām ļoti liela akcīzes nodokļa summa iekasēta netiek. Degviela joprojām tiek saņemta kā kontrabanda, un akcīzes nodoklis maksāts netiek. Šie skaitļi - es varu minēt arī skaitļus - ir iespaidīgi. 1994.gadā neiekasētā nodokļa summa attiecībā pret iekasēto bija 80% jeb 23 miljoni latu. Naftas produktu kontrabandas apjoms bija 6,8 reizes lielāks nekā reģistrētais imports. Lūk, rodas jautājums - kāpēc mūsu valdība joprojām par šiem faktiem klusē, neraksta un nekādus skaitļus par tiem nemin arī savā pamatojumā? Mūsu uzskats ir tāds: kamēr netiks līdz pēdējam santīmam iekasēts akcīzes nodoklis par visu importēto degvielu, ievesto degvielu, nevar būt runas par akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Tas ir, es pat teiktu, amorāli - runāt par to, ka jāpaaugstina nodoklis. Nodoklis, kā mēs ļoti labi zinām, gulsies atkal uz tautas pleciem, jo cenas pieaugs, bet tajā pašā laikā nodoklis netiks pilnīgi iekasēts un ieinteresētās personas, tirdzniecības firmas, arī korumpētie valsts ierēdņi tikai saņems papildu ieņēmumus.

Otrs arguments ir par to, ka mūsu likumdošana, lūk, ir... ka šīm akcīzes nodokļa konkrētajām likmēm ir jābūt tādām, kādas ir pašlaik Eiropas savienības valstīs. Arī šis arguments, manuprāt, šodien vismaz, var teikt, nav korekts, ja neteiktu pat vairāk: tas ir amorāls, un tā ir demagoģija. Mēs ļoti labi zinām, kāds ir dzīves līmenis šeit. Var būt, ka šīs nodokļa likmes Eiropas savienības valstīs ir tiešām augstākas, bet mēs zinām, kāds ir tajā pašā laikā dzīves līmenis mūsu valstī. Tāpēc es domāju, ka nav pareizi salīdzināt un argumentēt, lūk, ar jautājuma vienu pusi, nerunājot par otru jautājuma pusi.

Tālāk. Tātad jautājums ir par pilnīgu akcīzes nodokļa iekasēšanu. Un arī šajā sakarībā es gribu minēt to, kā mūsu valdība ir plānojusi... kādu nodokļu politiku tā ir plānojusi ievērot un īstenot. Un šajā sakarā es aicinu deputātus atcerēties to, kas ir rakstīts valdības deklarācijā. Tajā ir rakstīts, ka valdība, apzinoties, ka budžeta deficīta samazināšana ir jāveic nekavējoties, koncentrēs akcīzes nodokļa iekasēšanas uzraudzību. Tas ir tas, par ko es tikko runāju, - ka, lūk, ir tiešām jāpanāk akcīzes nodokļa pilnīga iekasēšana. Pareizi. Bet, lūk, tagad mēs redzam kaut ko pavisam citu - ka valdība netaisās šo nodokli iekasēt, bet taisās paaugstināt likmes. Lasām tālāk: lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, valdība "sekmēs nodokļu likmju stabilizēšanos, atsevišķas izmaiņas pieļaujot tikai sakarā ar nodokļu sistēmas racionalizāciju, pieņemot ikgadējo valsts budžetu". Lūk, kā valdība raksta pati savā deklarācijā. Bet ko mēs tagad redzam? Pavisam kaut ko citu. Ka šī deklarācija ir aizmirsta vai nolikta kaut kur, kā saka, tālāk, lai viņa tiešām nebūtu jāīsteno, bet mums iesaka paaugstināt nodokļa likmes. Kādas no tā var būt sekas? Pirmkārt, budžeta ieņēmumi nepalielināsies vai palielināsies ļoti minimāli. Kāpēc? Tāpēc, ka cenas pieaugs un degvielas realizācijas firmām, tirdzniecības firmām būs vēl lielāka ieinteresētība ievest kontrabandas degvielu un šo nodokli nemaksāt, jo starpība starp faktisko iepirkšanas cenu un pārdošanas cenu būs vēl lielāka, nekā tā ir tagad. Tāpēc tiks meklēti visi ceļi, visi līdzekļi, lai šo nodokli nemaksātu. Un arī pasaules prakse pierāda to, ka nodokļu likmju paaugstināšana nenoved pie būtiskas budžeta ieņēmumu palielināšanas. Bet, lūk, mūsu projekta autori nezin kāpēc neņem to vērā.

Otrkārt. Sāksies strauja inflācija. Cenas tiks paaugstinātas visiem ražojumiem, pakalpojumiem. Pirmkārt, transportam, kur lieto degvielu. Tagad mēs jau zinām, kādas ir transporta tarifu likmes, un tās noteikti vēl ievērojami pieaugs, jo neviens arī par autobusiem vai vilcieniem, kur lietos degvielu, pastāvot šādām cenām, nevarēs segt savus izdevumus ar šādiem tarifiem, un tarifi tiks paaugstināti.

Tas pats attiecas uz ražojumiem. Transporta izmaksas, kā mēs zinām, šodien ir viens no lielākajiem izmaksu posteņiem ražojumu pašizmaksā. Ja tiks paaugstināta degvielas cena, ir skaidrs, ka pieaugs transporta izmaksas un mūsu ražotāju produkcija kļūs konkurētnespējīga. Daudzos gadījumos jau šodien tas tā ir, un tas notiks vēl vairāk.

Tālāk par mazumcenām, par preču cenām, par kurām preces pērk, tajā skaitā, arī ļoti daudz pārtikas produktu iedzīvotāji pērk. Skaidrs, ka arī šeit ir transporta izmaksas, kuras noteikti pieaugs. Līdz ar to arī cenas pieaugs.

Un vēl. Šis jautājums - inflācijas jautājums - nezin kāpēc netiek šeit pamatojumā minēts, tas ir minēts kaut kur dažādos izteikumos un arī presē, ka, lūk, inflācija pieaugšot par vienu procentu. Tas ir, lūk, Starptautiskā valūtas fonda ekspertu slēdziens. Mūsu uzskats ir tāds, ka nevis par vienu, bet par daudz, daudz vairāk procentiem pieaugs inflācija. Mēs zinām, ka inflācijai ir tendence atkal pieaugt. Mēs zinām, ka janvārī inflācija bija 3,5%, februārī - 1,8% un tā tālāk. Cik ilgi mēs turpināsim atkal šo inflācijas pieaugumu? Atkal šeit, kā mēs zinām, valdībai ir apņemšanās cīnīties pret šo inflāciju. Tāds svēts pienākums ir Finansu ministrijai, ir Latvijas Bankai. Kāpēc mēs šeit neredzam Latvijas Bankas kā centrālās bankas atzinumu par šādu projektu? Es domāju, ka to obligāti vajadzētu, jo Latvijas Banka ir tā struktūra, kurai ir jāseko inflācijai un kura nedrīkst pieļaut inflācijas palielināšanos. To mēs neredzam. Neredzam arī pašas Finansu ministrijas atsauksmi par šo projektu. Kāds ir Finansu ministrijas viedoklis? Šeit ir tikai vienas ministrijas parakstīts projekts, tāpēc es domāju, ka šis likumprojekts gan no ekonomiskā, gan no fiskālā, gan no sociālā un arī no morālā viedokļa nav pieņemams, un es aicinu deputātus noraidīt šo likumprojektu un nepieņemt tā novirzīšanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti kolēģi! Mēs gandrīz visi gājām tautā, lūdzām viņai balsot par mums ar solījumu, ka mēs sāksim veidot tādu nodokļu sistēmu, kas veicinās ražošanu. Mēs tikām ievēlēti. Tad bija runas par valdības veidošanu, un visi kandidāti, to starpā arī Šķēles kungs, solījās, ka mēs veidosim nodokļu sistēmu, kas sāks veicināt ražošanu. Tad atnāca mums te un lika saprast, ka budžets ir jāpieņem, ka valdībai ir vajadzīgs budžets, lai varētu sākt strādāt. Šķēles kungs skaidroja, ka tas budžets nav tāds, kādu viņš gribētu, bet ka mēs viņu pilnveidosim un ka ir jāpieņem, kāds ir. Un mēs viņu pieņēmām. Mēs ticējām, ka nākošie nodokļi būs par kaut ko līdzīgu alkohola monopolam vai ka mēs sāksim skatīties, kāpēc mēs tik augstus procentus maksājam par mūsu valsts parādu, jo ir pierādīts, ka mēs varam ārzemēs viņu daudz lētāk finansēt.

Pēc skata, pirmais, ko maina no visa solītā, ir graujošs gan ražotājiem, gan tautai. Grūti saprast, kur tad palikuši mūsu solījumi tautai, kur tad pagaisuši solījumi, ko premjerministra amata kandidāti mums deva. Kur palika solījums, ko premjers mums deva, kad mēs balsojām par budžetu? Kas tad, draugi, notiek šeit?

Es aicinu jūs balsot "pret" divu iemeslu dēļ: viens ir - tāpēc, ka šis neved tur, kur viņam vajadzētu vest. Es jūs lūgšu balsot "pret" arī otra iemesla dēļ - mums ir jāsāk domāt par demokrātiju. Pirmkārt, kad mēs veidojām valdību, bija solījums, ka jautājumi tiks pārrunāti frakcijās un ka valdošo frakciju pārstāvji saskaņoti izrunās, ka būs katrai frakcijai savs veto, bet skatieties, kas notiek! Premjera padomnieks atsūta pavēli, un mēs visi būsim roboti un spiedīsim pogu. Mīļie draugi, mums ir jāizlemj, vai mēs esam roboti, ja mēs esam godājami, cienījami deputāti! To mēs šodien pārbaudīsim šajā balsojumā, to mēs pārbaudīsim arī tad, kad mēs it kā taisīsim izmaiņas komisijās un citās lietās. Mīļie draugi, ja var viens vai divi padomnieki kaut kur nolemt mūs visus ielikt būrī un mums atņemt vai dot labumiņus tikai pēc viņu gribas... Mēs esam simts suverēni tautas pārstāvji, un mēs jebkādos jautājumos balsosim pēc mūsu sirdsapziņas un labākās apziņas. Tas, draugi, skars mūs ikkatru! Vakar tas varbūt bija Krisberga kungs, šodien varbūt tā būs Kušneres kundze vai Amerika kungs, varbūt arī Valdmanis bija ierakstīts, ka viņš tur ir, bet varbūt tas būs Grīgs vai Grinovskis, vai vēl kāds cits. Vai mēs atļausim, ka mūs "ganīs", ka mēs spiedīsim pogu, kā viens pateiks? Tad, mīļie draugi, es iesaku nolikt jūsu mandātus un iet atpakaļ pie tautas. Mēs esam šeit ievēlēti, lai domātu, lai atbalstītu valdību, lai viņa pareizi rīkojas, bet mēs esam atnākuši šeit, lai paši brīvi domātu. Jā, ir jāveido doma, lai palīdzētu valdībai darīt Latvijai labu, bet nevis, lai Latvijai ir slikti, nevis tā, ka ir vienkārši atriebība pret cilvēkiem, tāpēc ka viņi it kā nepatīk kādam. Un, ja mēs to pieļausim, tad, mīļie draugi, demokrātija Latvijā ir joks. Balsosim "pret" un rīkosimies pēc sirdsapziņas -rīkosimies tautas labā un Šķēles kunga valdības labā. Noraidīsim šo!

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss - finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir iespēja runāt stundu. Es varbūt visu to stundu neizmantošu, jo šodien, es domāju, visi būs pietiekami saprātīgi, un līdz ar to man būs iespēja izskaidrot īsākā laikā, ko un kāpēc mēs darām. Izskaidrot, ka mēs to darām, pirmkārt, par labu nabadzīgajam iedzīvotāju slānim. Un es ļoti ceru, ka man izdosies to izskaidrot arī tā, lai pozīcijā esošās partijas - Latvijas Vienības partijas - viens no labākajiem speciālistiem - Valdmaņa kungs - tieši naudas jautājumos arī mainītu savas domas par to, ko viņš tikko teica, jo es gribu šeit pieminēt to, ka viņa tēvs iepriekšējās brīvības laikā bija finansu ministrs vienu laiku un, es domāju, ļoti stingri izturējās pret visādām ar naudu saistītām lietām un jautājumiem, tāpēc mēs cenšamies šodien darīt to pašu. Bet jebkuru jautājumu, ko mēs darām, mēs, protams, izskatām no vairākām pusēm. Mēs apskatām vispirms - un šī valdība ir tā, es domāju, kas to tiešām dara -, kādu slogu darītājs uzliks nabadzīgo iedzīvotāju slāņiem un kādu slogu tas uzliks tiem, kas var maksāt. Un, ja mēs runājam par akcīzes nodokli, tad mēs to dalām galvenokārt četrās daļās: mēs viņu dalām kā akcīzi par degvielu, par alkoholu, par tabaku un par dārgmetāliem. Tad, protams, mēs varam teikt, ka šo nodokli maksā tie, kuri vairāk vai mazāk var maksāt. Tie, kuri ar to nodarbojas.

Šajā gadījumā es gribu mazliet vairāk pieskarties tieši degvielai un ar konkrētiem cipariem parādīt, kāda ir patiesā situācija ar akcīzes nodokļa maksāšanu par degvielu.

Latvijā gada laikā akcīzi nomaksā par 730 000 tonnu degvielas, tātad kopā dīzeļdegviela plus dažādu marku benzīns. Par 730 000 tonnu, bet tajā pašā laikā Latvijas saimniecībai pēc pieticīgiem aprēķiniem ir nepieciešams 1 miljons 400 000 tonnu. 1 miljons 400 000 tonnu - tātad gandrīz divas reizes vairāk.

Nu kas tad ir par lietu? Kāpēc tad tik traki ir bijis līdz šim, ka pusi neiekasēja? Tagad mums, it īpaši opozīcijas pārstāvji, ļoti skaļi adresē pārmetumus. Nu tad ņemiet un iekasējiet to atlikušo daļu! Jā, to mēs darām. Šim nolūkam mēs veidojam institūcijas, kas pakāpeniski to cilpu savilks un arvien vairāk iekasēs. Šajā gadījumā tiek veidota Akcīzes pārvalde, šajā gadījumā, ja mēs runājam par degvielu it īpaši, tiek ieviesta licencēšana, kuras, lai cik arī tas būtu dīvaini, iepriekšējo valdību laikā nebija. Tas ir pilnīgi nesaprotami. Es jums varu pateikt visiem, ka degvielu Latvijā kā vairumtirgotājas veda iekšā vairāk nekā 650 firmas, visi, kam nebija slinkums - vienalga, vai tās bija firmas, vai tur bija viens cilvēks, kas viens pats no Krievijas veda par brīvu dabūtu armijas to zaļo... veda visbiežāk tā, ka katrs veda, kā varēja un mācēja, un vispirms izlēja dažādās zemnieku cisternās. Zemnieku! Visādās - ieraktās zemē, caurās un necaurās, visādās mucās.

Šeit es gribu piebilst, ka valstīs, kur ir kārtība, nedrīkst vairāk par vienu benzīna kannu 20 litru tilpumā glabāt. Ne mājā, ne garāžā. Un nekādu tādu bijušo "GSM", kā mēs zinām, kas bija dažādos kolhozos, šo degvielas un degmateriālu glabātavu, kuras tagad ir pārgājušas privāti vai pusprivāti saimniekojošu cilvēku rokās. Nekādu tādu vispār nedrīkst būt, jo tā ir pirmā vieta, kur var izcelties dažādi ugunsgrēki un dažādas nelaimes. Ir kārtība visur, jo ir iespējams to degvielu nopirkt, un zemniekiem ir iespējams, ja valdība tā nolemj, saņemt atpakaļ kompensāciju par akcīzes nodokli. Un arī šajā gadījumā attiecībā uz dīzeļdegvielu ir iestrādāts, ka visus šos 6 santīmus, kas ir klāt kā akcīze, zemnieki var saņemt atpakaļ. Valdmaņa kungs, zemnieki var saņemt atpakaļ! Un šeit tas mehānisms ir.

Bet praksē ir cita situācija. Un tā prakses situācija ir tāda, ka zemnieki nenāk prasīt atpakaļ, neizmanto šo iespēju saņemt. Un kāpēc viņi nenāk to prasīt? Tāpēc, ka viņiem ir iespēja pieliet šīs cisternas, par kurām es jau teicu, kur pievedēji vakarā, krēslas stundās, pieved šo degvielu un izlej. Un izlej, protams, par mazāku cenu. Tādā gadījumā ko mēs tad darīsim? Piemiegsim acis un neredzēsim to, kas notiek? Nerunāsim par to, kas ir? Un šeit mēs uzdosim opozīcijas pārstāvjiem, it īpaši pašreizējai valdībai, jautājumu: kā tad tā - jūs negribat šo nodokli iekasēt? Es domāju, ka pirmais solis ir pareizs. Pirmais solis - tā ir licencēšana. Licences varēs saņemt tikai tie vairumtirgotāji, kuri ieved republikā gadā vairāk par 25 000 tonnu. Un, ja viņi šādu daudzumu ieved, tad viņi ir arī, tā teikt, vieglāk pārskatāmi, viņi ir Valsts ieņēmumu dienestam ļoti labi zināmi. Ja ir nepieciešamas kaut kādas atlaides, tad tās tur centralizēti var arī dot, varbūt uz īsu brīdi, par lielu summu... nomaksām... Pašreiz, pēc mūsu aprēķiniem, tādu vairumtirgotāju būs 30 līdz 35 - un es vēlreiz vēršu uzmanību - 650 vietā, pilnīga haosa vietā. Tagad sākas atkal iebildumi no otras puses, kas... Mēs parādām, ka šādā veidā mēs varētu krietni uzlabot akcīzes nodokļa maksāšanu. Sākas iebildumi no tiem, kas aizstāv šo pilnīgo haosu. Tie saka, ka mēs gribot kaut kādu monopolu šeit uztaisīt. Runa nav ne par kādu monopolu. Es vadīju 1993. un 1994. gadā privatizācijas komisiju, kas nodarbojās ar "Latvijas naftas" īpašumu izpārdošanu privātajiem. Tātad tieši mēs bijām tie, kas iestājās par to, ka šo monopolu vajag likvidēt. Un atcerieties, ka tajā brīdī 1993. gadā cenas samazinājās, un atcerieties, cik zemnieki bija pateicīgi par to! Tā ka tie soļi, kas ir izdomāti, nebūt nav tie nepareizākie. Tie soļi ir tādi, ka jāmaksā ir tam, kas var maksāt, jāmaksā ir tam, kas strādā, kas nodarbojas ar šo degvielas importu. Viņam ir jāmaksā, un ir jābūt tiem importētājiem pārskatāmiem. Pēc tam iekšējais tirgus valstī šo degvielu izplata tālāk, un šis iekšējais tīkls ir tik smalks un pārdomāts, ka jebkurš var ātri aizbraukt līdz kādam ielu stūrim pilsētā vai arī citā vietā ārpus pilsētas un šo degvielu dabūt. Nav jānodarbojas ar šāda veida visādu saimniekošanu pa kaktiem, pa krūmiem, ar sagādi, bet var nodarboties ar tiem jautājumiem, kas tiešām saimniekam ir jādara. Nevis jānodarbojas ar visāda veida slepenu pirkšanu par lētākām cenām.

Līdz ar to - pirmais: tātad no šīs akcīzes nodokļa palielināšanas mēs plānojam ieņemt 30 miljonus latu, tas ir divreiz vairāk nekā pašreiz no degvielas akcīzes. Protams, var šeit nākt opozīcijas pārstāvji un stāstīt, cik sirsnīgi ir jāstrādā, lai uzlabotu šo kārtību. Es domāju, ka par kārtības uzlabošanas jautājumu es esmu atbildējis - attiecībā uz to, ko mēs darām šobrīd. Bet, ja mēs negribam mānīt Latvijas nabadzīgos cilvēkus, tad mums ir jāstrādā reāli, mums ir reāli, soli pa solim, jādara tie darbi, kuru rezultātā nauda nāk, nevis tikai jāsola, ka uzlabosim šo kārtību, ierakstīsim budžetā, kā mūs mudināja, akcīzes nodokļa milzīga pielikuma ciparus, uzreiz viņus sadalīsim, bet faktiski viņu nebūs. Tad rīt mēs nonāksim pie pilnīga bankrota. Tāpēc es domāju, ka šis solis ir ļoti pārdomāts, arī ejot uz Eiropu. Visi, kas sēž zālē, piekritīs, ka mums ir jāiet uz Eiropu, bet, es domāju, tikai daļa zina, ka Eiropā akcīzes nodoklis ir krietni lielāks un degviela ir krietni dārgāka, un, šo soli sperot, mēs tikai ļoti, ļoti maz tuvojamies tiem akcīzes nodokļa lielumiem, kuri pašreiz eksistē dažādās Eiropas valstīs. Un, ja mēs gribam uz Eiropu iet, tanī brīdī, kad mēs iestāsimies, šī robeža mums būs jāatver galīgi, tātad cenām mums ir jābūt izlīdzinātām. Bet ne jau tādā veidā mēs virzāmies uz cenu izlīdzināšanu, ka uzliekam kaut kam cenu, nerēķinoties ar cilvēku maksātspēju. Es gribētu teikt, ka tie 650 000 pensionāru, kas saņem šīs supermazās pensijas, - tie ļoti maz uztrauksies par to, ka ir palielināts akcīzes nodoklis. Arī mans tēvs ir to skaitā, kas man zvana, un, kad tiekamies, viņš runā par akcīzes nodokli un visu pārējo, bet tad es sēžos ar viņu pie galda un viņam parādu, ka cenas pieaugums ir tikai par 22%. Nevis šausmināties par tiem santīmiem, kas pielikti tikai pie akcīzes nodokļa... Nebaidīsimies un nešausmināsimies - netiek te par nezin kādiem 150% kaut kas palielināts! Pieliksim akcīzes nodokli visai degvielas cenai. Tāpēc es nebeigšu atkārtot un skaidrot, ka mēs pieliekam nodokli pie 21 santīma, nevis pie 4 santīmiem vai pie 2 santīmiem. Mēs pie 21 santīma pieliekam. Un, ja mēs pie 21 santīma pieliekam 6 santīmus, kā ir šajā gadījumā, tad tas ir 22% - labākajā gadījumā, un tie nav drastiski cenu palielinājumi, kas ir izdarīti, nerēķinoties ar cilvēku pirktspēju. Šajā gadījumā, kā es vēlreiz saku, tie pircēji būs tomēr tie, kas ar šīm mašīnām brauc. Un tie vecie cilvēki un tie, kas laukos brauc mazāk, kas divreiz gadā (varbūt pavasarī aizbrauc uz vasarnīcu un rudenī - atpakaļ) vai vēl retāk brauc, - tie cilvēki cietīs ļoti maz, bet tiem cilvēkiem, tātad pensionāriem, caur šo soli ir iespēja cerēt uz pensiju palielinājumu. Jo - kāds tad ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem? Pārdalīt naudiņu par labu nabadzīgajam slānim. Nabadzīgais slānis diemžēl pie mums ir ļoti liels un ļoti nabadzīgs.

Vakar mēs pirmo reizi apspriedām budžeta projektu 1997. gadam. Es varētu žurnālistiem un, protams, arī jums, parādīt tādus materiālus - un es domāju, ka mēs tos arī pavairosim un jums izsniegsim, - kuros ir redzams, cik tad liels ir ienākums uz vienu cilvēku, skatoties no nacionālā kopprodukta pozīcijām. Latvijā tas ir 1300 dolāru uz vienu cilvēku gadā, bet tepat kaimiņvalstī Zviedrijā - 30 000 dolāru. Vairāk nekā 20 reizes vairāk - uz vienu cilvēku. Šādā situācijā mums ir ļoti rūpīgi jādomā, kā pārdalīt kaut ko par labu nabadzīgajiem. Šeit mēs nevaram nākt priekšā un tikai ar "urrā!" runāt, bez pamatojuma ar skaitļiem, un stāstīt, kādas šausmas mūs sagaida. Es gribētu teikt, ka šis solis ir solis, kas palīdz pārdalīt mantu par labu nabadzīgajiem. Un es gribētu lūgt, lai visi tie pensionāri, kas mani pašreiz klausās, tie, kuriem nav automašīnas, tie, kuri staigā vecos zābakos un pusplikām kājām, - lai tie visi raksta un izsakās, kāpēc tie šobrīd klusē, (Starpsauciens no zāles: "Biedz muldēt!") ja mēs gribam viņiem par labu iekasēt nodokli no tiem, kas brauc dārgās mašīnās. Bet šeit ir tāda situācija, ka diemžēl jebkurā brīdī kāds kāps tribīnē un apstrīdēs jebkuru lēmumu - vienalga, kuram slānim tas par sliktu būs. Jo jebkurā situācijā nodokļa palielināšana būs par sliktu kādam slānim. Šajā gadījumā tā ir par sliktu tiem, kas daudz brauc ar automašīnām, ar dārgām automašīnām, kuras tērē ļoti daudz benzīna, nevis par sliktu kādam nabadzīgam zemniekam, kas pāris reižu gadā brauc ar vecu mašīnīti, un zemniekam, kurš visu naudiņu, kas tiek uzlikta "pa virsu", saņem atpakaļ caur atmaksu, kā tas ir iestrādāts šajā likumprojektā.

Vēl. Es domāju, ka mums nevajadzētu nevienu šeit baidīt ar lieliem inflācijas procentiem. Tieši šāda baidīšana ar lieliem inflācijas procentiem notika tad, kad vispār Latvijā pirmo reizi uzlika akcīzes nodokli. Pašreiz, pēc aprēķiniem, ko ir veicis Starptautiskais valūtas fonds un ko ir izdarījuši arī Finansu ministrijas speciālisti, inflācijas procents šā soļa rezultātā palielināsies par 1%. Par 1%. Lūdzu, to visi atzīmējiet! Un tad, kad tas būs noticis, tad arī paskatīsimies. Nešausmināsimies un nesāksim stāstīt visiem, ka visas pārtikas preces un visu pārējo pārvadā ar automašīnām! Labāk paskatīsimies uz to, kādā veidā un kāpēc mums ir sadārdzinājušies elektrības tarifi, parunāsim par šīm lietām, kur ir daudz kas jānoskaidro un kur ir daudz neskaidrību. Bet šeit viss ir ļoti skaidri. Šeit viss ir ļoti skaidrs un ar vienkāršiem skaitļiem viss ir rēķināms. Un, ja mēs varam šādā veidā ieņemt 30 miljonus latu, tad jebkurš ekonomists sapratīs, ka tas ir milzīgs atspaids valstij, kura visu laiku aizņemas naudu ar 30% un vairāk nekā 30% likmi gadā. Visu laiku mēs aizņemamies šādu naudu. Un pēc tam par šo naudu, kuru mēs aizņemamies ar lielu procentu likmi gadā, visi nodokļu maksātāji - arī jūs un es - maksā. Šogad mēs par šāda aizņēmuma ceļā iegūto naudu maksājam 57 miljonus latu, lai tikai atmaksātu atpakaļ procentus par to... un daļu... Šie 57 miljoni latu tiek izvilkti no jūsu kabatām, lai samaksātu šādu parādu, un mums nav cita ceļa, kā izdomāt paņēmienus, ar kuru palīdzību mēs varam samazināt šo procentu likmi, kura mums iekšējā tirgū jāmaksā par aizņēmuma veidā saņemto naudu. Kādā veidā mēs varam šo procentu likmi samazināt? Ir tikai divi ceļi: vai nu mēs izdomājam, ka iekasējam vairāk naudas, kas samazina mums budžeta deficītu, vai aizņemamies kaut kur ārzemēs stipri lētāku naudu un ar šo stipri lētāko naudu aizvietojam daļu no šīs iekšējā tirgū aizņēmuma veidā iegūtās ļoti dārgās naudas. Šobrīd mums ir iespēja aizņemties ārzemēs šādu stipri lētāku naudu, un tā ir krietni lielāka par 50 miljoniem dolāru. Mēs turpinām sarunas ar Starptautisko valūtas fondu, un te ir jāsaka paldies jums, kas nobalsojāt par šo budžetu, sapratāt, ka tas ir stingrs, tas ir ekonomisks, tas ir taupības režīma budžets. Paldies tiem, kas saprata šīs grūtības. Jūs nobalsojāt "par", un, pateicoties tam, mēs tagad varam turpināt sarunas ar Starptautisko valūtas fondu. Starptautiskais valūtas fonds noklausījās visus šos mūsu priekšlikumus, noklausījās arī to, ko es jums tagad stāstu par akcīzes nodokli. Tālāk. Mēs stāstām Starptautiskajam valūtas fondam par pasākumiem muitas darbības uzlabošanā. Tas nav šodienas darbības temats. Bet arī šeit jūs presē redzat mūsu izteikumus, kur mēs pieminam konkrētus miljonus un lēšam, cik mēs papildus ieņemsim. Un ja mēs vēl pieliekam tam klāt 3. un 4. punktu, kurā mēs apskatām iespēju kaut ko papildus iekasēt no neiekasētajiem nodokļiem, bet arī ne tādā veidā, kā... Ja, teiksim, kāds, kas gribētu nokritizēt pašreizējo valdību, iznāktu šeit priekšā un pateiktu: "Viņi nekā nedara! Nav iekasēts sociālais nodoklis - 72 miljoni. Ja jūs esat valdība, ņemiet un rīt no rīta iekasējiet!" - nu tad es gribētu dzirdēt no šiem padomdevējiem, kā tas izdarāms. Lai iesniedz kādu lappusi ar izklāstītiem punktiem, kā to izdarīt. Kā tad var iekasēt no tiem, kuri sen jau ir bankrotējuši, kuriem bieži vien fiktīvi ir uzskaitīti šie milzīgie parādi? Bet iekasēt ar stingriem paņēmieniem kādus 10 vai 15 miljonus - to gan var. Un jūs atkal drīz dzirdēsiet un presē lasīsiet par tādiem paņēmieniem, kas skars... piemēram, būs dažu rūpnīcu vadītāju atlaišana un citi šādi nepatīkami momenti, un tad, es domāju, atkal viena daļa deputātu stāsies stingrās aizstāvības pozīcijās un teiks, ka vajag kaut kā aizstāvēt, vajag nodokļus norakstīt un tā tālāk. Bet tad mēs netiksim pie naudiņas priekš pārdalīšanas par labu nabadzīgajam slānim.

Un tāpēc es vēl beigās pieminēšu, ka Finansu ministrija un valdība ļoti nopietni domā par akcīzes nodokļa iekasēšanas uzlabošanu. Šādam nolūkam tiek veidota Akcīzes pārvalde un tiek veidots dienests, kuru mēs varētu nosacīti nosaukt par Finansu policiju, un šie dienesti un Akcīzes pārvalde strādās konkrētos virzienos. Galvenie konkrētie virzieni ir trīs: tabaka, degviela un alkohols. Tātad šajos konkrētajos virzienos šī cilpa tiks savilkta. Cita ceļa nav. Es varētu diezgan daudz runāt arī par alkohola akcīzi, bet tas, es domāju, šobrīd nav vajadzīgs. Es gribēju ar savu runu vēlreiz uzsvērt tikai to, ka mēs līdzekļus pārdalām par labu nabadzīgajam slānim - ņemam no tiem, kas spēj maksāt. Un, ja šajā maksātspējīgo slānī viens otrs, kas arī ir pensionārs, ir apvainojies un saka: nē, es esmu praktiski maksātnespējīgs, - tad ir jāsaprot, ka tomēr tas lielais vairums, kas brauc ar automašīnām, ir maksātspējīgi. Un tiem arī būs jāmaksā. Un tie maksās daudz vairāk. Bet tas nabadzīgais pensionārs, kas šobrīd par to uztraucas, - tas pensiju indeksēšanas rezultātā tomēr varēs cerēt dabūt kaut ko vairāk nekā šie izdevumi, kas viņam nāks klāt papildus.

Tā ka es lūgtu gan deputātus, gan žurnālistus šādi skatīties uz šo jautājumu. Tātad šobrīd - no nabadzīgo slāņu pozīcijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Daiļās dāmas un cienījamie kungi! Sākas... kārtējo reizi ir projekts tautas kabatu attīrīšanai, lai nenosauktu to par tautas aplaupīšanu. Ļoti labi, it kā pārliecinoši izskanēja finansu ministra Kreitusa kunga runa, it kā mēs ejam uz gaišo nākotni. Man tas atgādina atkal kādreizējo padomju laiku kārtējos plēnumus, kur teica: nu mēs ejam uz gaišo nākotni, viss būs o`key, ja mēs pieņemsim tādu vai citādu lēmumu.

Bet paskatīsimies vienkārši faktos un vienkāršos aprēķinos. Ja mēs šodien gribam un taisāmies pacelt akcīzes nodokli degvielai - apmēram par 20% iznāk atkarībā no degvielas veida, - ko tas dos un kas tas būs? Nu ieņemsim it kā 30 miljonus latu. Iespaidīga summa, vai ne? Un tanī pašā reizē nav iemaksāti valsts budžetā, nav iekasēti 70 miljoni latu pensionāriem, tas ir, sociālais nodoklis. Par ko tas runā? Tas uzreiz runā par to, ka šie 70 miljoni latu, kas nav iekasēti valsts budžetā, nav iekasēti tikai tāpēc, ka tie, kuri maksāja - ražotāji, ražojošās iestādes, ka viņi jau šodien nav spējīgi samaksāt šo sociālo nodokli. Nav spējīgi samaksāt lielās nodokļu slodzes dēļ. Un tagad, ja mēs palielinām vēl akcīzes nodokli, tad tiem, kuri jau ir parādā par visiem kopā 70 miljonus latu, nākošajā gadā šis parāds pieaugs vēl varbūt par 70 miljoniem latu, nu kaut vai par 50 miljoniem. Un ko tas atsver? Kas ir lielāks - vai šie 30 miljoni, ko mēs gribam iekasēt, vai tie apmēram 100 miljoni, vai vairāk, ko neiekasēs vispār, jo cilvēki nebūs spējīgi samaksāt.

Tad vēl. Ja mēs plānojam palielināt akcīzes nodokli, pieņemsim, par 20% palielināsies... Reāli mēs esam ar to saskārušies ne jau pirmo reizi, mums jau ir pieredze visus šos gadus: ja palielina akcīzes nodokli kaut kam - degvielai vai kam citam 20% apmērā, tad viņš automātiski palielinās vēl vismaz par 10 procentiem, jo tie, kuri saņem licences un tirgo šo degvielu, maksājot akcīzes nodokli, viņi maksā vēl arī ieņēmuma nodokli jeb pievienotās vērtības nodokli, jeb peļņas nodokli. Ja tas nodoklis pieaug, tad pēc tam tie, kas benzīnu, degvielu pērk un lieto, atkal palielinās savu produktu cenas, preču cenas. Tie, kuri ražo šīs preces. Un tad atkal tā spirāle pamazām griežas uz augšu. Un arī tas tirgotājs, kas tirgo šo degvielu, ja viņam šodien 20% peļņas vajadzēja, tad viņš tūdaļ paaugstinās vēl sev šo peļņu - ieturēs vēl piecus, desmit vai pat 15 procentus. Rezultātā, ja mēs oficiāli palielināsim par 20 procentiem, tas izaugs jau apmēram līdz 35 procentiem reālajā dzīvē. Tas ir pieredzēts, un te nav ko mums acis mālēt ciet, kā te teica. Te nevar acis aizmālēt!

Tagad iznāk, it kā mēs rūpējamies par tiem nabadzīgajiem cilvēkiem, ka mēs pārdalām. Nu tad uzreiz bija arī jāpasaka, Kreitusa kungs, cik tad miljonu no šiem 30 miljoniem mēs ziedosim sociālo problēmu risināšanai, tas ir, pensionāriem, kuri saņem maz un kuriem nav mašīnu. Tad uzreiz ir jāpasaka, ka mēs nodalām no šiem 30 miljoniem 20 miljonus tiem nabagiem - nabadzīgajiem tautas slāņiem, ka tik un tik miljonu būs viņiem. Bet sākumā, kā tas tika runāts, mēs runājām par to, ka tas neaizies vis tiem nabadzīgajiem tautas slāņiem, bet ka mēs it kā gribam ar šo akcīzes nodokļa pacelšanu sakārtot ceļus, kuri ir katastrofālā stāvoklī un kuriem ir vajadzīgs kapitālais remonts. Un vispār ir vajadzīgi jauni ceļi. Bet man liekas, kā līdz šim pieredze to rāda, tas kā netika izdarīts, tā arī netiks, un šie 30 miljoni, ja mēs viņus iekasēsim, viņi kaut kur aizies nezināmā virzienā - atkal kļūs par budžetu, bet tie ceļi, kādi bija, tādi viņi arī būs. Un kāpēc mēs uz šodienu neiekasējam nevienu rubli, bet tikai taisāmies kaut ko darīt un nerunājam par to, ka tās ārzemju mašīnas, kas pēc katrām piecām minūtēm brauc pa mūsu galvenajiem ceļiem, pa mūsu galvenajām šosejām, ir 40 tonnu smagas, ka tām mūsu ceļi vispār nav piemēroti. Mūsu ceļi ir piemēroti 18-20 tonnu kravām. Kravas brauc. Ārzemju kravas, kas brauc uz Krieviju, arī ir pie mums - 40-30 tonnu smagas. Kāpēc mēs no viņiem neiekasējam galu galā kaut kādu ceļa nodokli? No viņiem mēs nevaram, bet te mēs varam.

Un tad mēs runājam par zemniekiem - ka zemnieks, lūk, brauc. Kreitusa kungs tikko teica, ka zemnieks, lūk, brauc ar vieglo, ka viņam dīzeļdegvielu it kā apmaksās, bet benzīnu... Viņš brauc divas trīs reizes gadā kaut kur uz gadatirgu, vairāk viņš nebrauc, un tāpēc viņš principā pilnīgi necietīs. Bet, Kreitusa kungs, pasakiet man, ar ko zemnieks aizgādās katru dienu pienu uz pienotavu? Ar ko? Ar ko viņš aizgādās citas preces, ko viņš ved uz tirgu vai ved uz pārstrādes uzņēmumiem? Vai tās nav tās pašas mašīnas? Vai nav tas pats benzīns? Un tas viss tad tiek lietots. Tagad viņš it kā divas reizes brauc... viņš nebrauc divas reizes! Viņam pastāvīgi sava prece jāved. Viņš nevar ar traktoru aizvest. Un tas esot zemniekam par labu!

Ja mēs runājam par zemniekiem, tad tikko mēs runājām tādas lietas, ka mēs to darām tāpēc, ka, lūk, tie, kas tirgo bez licencēm, ar licencēm, ieved degvielu, nobēdzina to kaut kur pie zemniekiem pazemes vai virszemes cisternās un pēc tam pamazām tirgo. Es, teiksim, zinu, ka mūsu rajonā, kuru es labi pazīstu... es te nezinu nevienu tādu pazemes slēptuvi, nevienu pazemes cisternu. Tādas vienkārši nav, un arī nevar iebraukt pie tām, ja tādas būtu, teiksim, vismaz ziemas laikā, pavasara un rudens šķīdoņos. Tad taču nevar iebraukt tā mašīna pie zemnieka sētā, jo tur ceļa nemaz nav. Viņa var izbraukt tikai pa galveno ceļu, bet nekur pie galvenajiem ceļiem tādas pazemes slēptuves nav redzamas. Un, ja viņas būtu, tad viņas būtu galu galā.

Bet ir cita lieta. Zemnieks taču nevar braukt pēc katra litra degvielas uz pilsētu. Nevar viņš braukt, ja viņam vajag arī 10-20 litru, jo viņam vairs nav kapitāla, lai varētu nopirkt. Un tāpēc sametas kopā pieci seši zemnieki, viens aizbrauc pēc degvielas un atved. Un tad Jānim vai Pēterim ielej tur pa 20-30 litriem, sadala savā starpā. Viņš gan saņem to čeku, tas, kurš pērk, bet mēs kompensāciju taču nemaksājam par čekiem. Mēs kompensāciju par degvielas izlietošanu maksājam pēc hektāru daudzuma, cik zemnieks ir apstrādājis, vai pēc produkcijas ieguves. Ja mēs vēl maksātu par čekiem, nu tad tas Pēteris, kas brauca un veda to degvielu visiem, saņemtu naudu un sadalītu savā starpā. Bet kompensāciju maksā taču par hektāriem, maksā par produkcijas tonnām un tā tālāk, ja tādu vispār maksā. Un ko tad mēs te runājam? Tā ir tāda vienkārša provokācija.

Es uzskatu, ka ir mums daudz citu līdzekļu, daudz citu veidu, kā iekasēt nodokļus. Jau tika teikts, ka vajag būt kārtīgai muitai un tā tālāk, un tā tālāk. Ir jāsamazina valsts izdevumi milzīgā valsts aparāta uzturēšanai. Mēs jau šodien redzam... lūk, tagad mēs taisīsim speciālu policiju, speciālas institūcijas, kas skatīsies pakaļ, kā tā degviela tiek ievesta, lai netiktu ievesta kontrabanda. Un tā tālāk, un tā tālāk. Es baidos, ka šo jauno institūciju apmaksāšanai vien tiks izmantoti šie līdzekļi, kurus mēs ieņemsim šā nodokļa iekasēšanas rezultātā. Un tad tas iznāks apmēram nulle pret nulli, vairāk nekas, bet zemnieks kā cieta, tā cietīs - tāpat kā kurš katrs ražotājs. Un cik tad pacelsies cena un inflācija vispār? Kas tad nu būs?

Es uzskatu, ka ir jānoraida šis likumprojekts. Viņš nav nemaz jānodod komisijai, un nav par ko tur strīdēties. Ir citi - daudz humānāki un pareizāki - veidi, kā var, teiksim, budžetu papildināt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Izpildot deputātu lūgumu, es nolasīšu, cik cilvēku vēl ir, kuri pieteikušies debatēs, tādā secībā, kā man ir šie iesniegumi: Roberts Dilba, Imants Liepa, Modris Lujāns, Dzintars Ābiķis, Vilis Krištopans un Jānis Mauliņš.

Roberts Dilba - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

R.Dilba (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es, no vienas puses, izprotu valdības centienus uzlabot valsts kasi, bet, no otras puses, nepiekrītu tam, ar kādām metodēm tas tiek darīts. Apskatoties anotāciju, kas ir iesniegta, šeit var izprast vienu, to, ka šī ministrija Krištopana kunga vadībā, protams, cenšas uzlabot savu nozari, bet tajā pašā laikā var izprast arī to, ka tiek it kā uzlabota konkrēti dzelzceļam viena sliede, kuru tuvākajā laikā varētu privatizēt. Un acīmredzot varbūt arī kādu lieku autobusu lauku rajonā varētu aizsūtīt.

Un tāpat, noklausoties Kreitusa kunga argumentus, es nevarēju izprast, kur tad nodokļi, konkrēti šis nodoklis, varētu uzlabot šo nabadzīgo slāņu dzīvi. Un šeit tātad kopumā nav argumentēts, nav paskaidrots un nav aprēķināts, kādi tad būs rezultāti šim nodoklim. Neviens nav pateicis, ka akcīzes nodokļa likmes palielināšana degvielai var radīt strauju degvielas cenu celšanos tirgū, kā rezultātā var pieaugt inflācijas tempi, tādā veidā izraisot nevēlamas sekas valsts saimniecības attīstībā. Minēto izmaiņu rezultātā benzīna cena var palielināties par 47 procentiem, salīdzinot ar tās pašreizējo vērtību, bet dīzeļdegvielas cena var palielināties par 35 procentiem. Šāds cenu pieaugums var būtiski izraisīt transporta pakalpojumu cenu celšanos, kas savukārt var iespaidot cenu celšanos lauksaimniecības, rūpniecības un citu nozaru produkcijai.

Ja runājam konkrēti par lauksaimniecību, tad es mēģināšu nedaudz izskaidrot, kāda tā situācija ir. Šeit Kreitusa kungs minēja, kāpēc tad lauku cilvēki nenāk pēc savas akcīzes nodokļa samaksas. Tāda situācija ir tāpēc, ka laukos nav viennozīmīga uzņēmuma darbība. Mums laukos tai ir dažādas formas. Tur ir gan privātās saimniecības, gan piemājas saimniecības, tur ir paju sabiedrības, zemnieku saimniecības un tā tālāk. Un vienai daļai nav iespējams saņemt šo akcīzes nodokļa samaksu. To var tikai reģistrēta zemnieku saimniecība, reģistrēta paju sabiedrība, bet, kamēr nav nokārtotas šīs attiecības, nomnieki, pusnomnieki un tā tālāk, šie cilvēki, kas tur laukos darbojas, viņi šo akcīzes nodokļa samaksu nesaņem.

Nākošais. Šajā te projektā ir paredzēts saņemt akcīzes nodokli tikai par 80 litriem no lauksaimniecībā izmantotās dīzeļdegvielas, bet benzīns tiek noņemts. Laukos ļoti daudzi strādā arī ar automašīnām - gan ved graudus, gan ved kartupeļus un tā tālāk. Un nerunāsim jau par to, kā cieš tie, kas vēl nodarbojas ar pakalpojumiem. Viņi to darīs laukos, viņi to darīs pensionāriem, kaut vai malku sazāģēs vai veiks citus darbus - ars, kultivēs un tā tālāk. Tātad tur nav iespējams šo akcīzes nodokli atdot atpakaļ. Un līdz ar to tas arī ir skaidri zināms, ka vismaz 40% šā nodokļa neatgriezīsies atpakaļ laukiem.

Un vēl. Ir aizmirsta arī vēl viena nozare. Tā ir mežsaimniecība. Taču ļoti daudziem zemniekiem ir mežs, un jūs saprotat, kāda situācija pašreiz ir meža tirgū. Tā jau ir uz kritiskās robežas, bet, sadārdzinot degvielu, līdz ar to pašizmaksa šiem darbiem vēl vairāk paaugstināsies, līdz ar to mūsu mežu izstrādātājiem būs situācija, ka faktiski viss būs pašizmaksas līmenī, bet līdz ar to meža tirgotāju situācija, tas ir, meža pārstrādātāju, situācija būs kritiska. Tirgotājs pats jau katru reizi saņems savu naudu. Un kāda tad situācija izveidosies? Situācija izveidosies tāda, ka tirgotājs jebkurā gadījumā savu peļņu saņems, arī pārstrādātāji to iegūs tādā vai citādā veidā, varbūt arī mazāku, bet savu peļņu viņi saņems. Bet kas tad cietīs visvairāk? Visvairāk cietīs, protams, tie, kas strādā uz lauka, tie, kas slauc govis, tie, kas kopj to zemi, sēj un tā tālāk.

Kopumā izvērtējot, mans uzskats ir tāds, ka pašreiz nav īstais laiks pieņemt šo akcīzes nodokli. Es saprotu, ka viņš būs vajadzīgs, būs jāpieņem, bet pašreiz tam nav īstais laiks gan no ekonomiskā, gan no politiskā viedokļa. No ekonomiskā viedokļa tāpēc, ka tagad tuvojas pavasara sēja, kas laukiem jau tā ir ļoti smaga un traģiska.

Nākošais. Arī Krievijā ir informācija, un tas jau tagad ir jūtams, ka cenas kāpj. Un tagad ir jūtams, kāda šajā sakarā ažiotāža veidojas, kā pārdevēji pietur degvielu un tā tālāk, lai viņas cenu kāpinātu. Un, ja cenas kāps, tās nekādā ziņā vairs nekad nekritīsies. Tas arī ir viennozīmīgi skaidrs. Tā līdz šim nav bijis. Un tāpēc, izejot no šiem faktoriem, es uzskatu, ka tagad nav īstais laiks. Un otrs faktors ir tas, ka valdībai ir tiešām jāpierāda vismaz pāris mēnešu laikā, ka akcīzes nodokļa ieņemšana uzlabojas. Pagājušajā gadā tikai nedaudz mazāk par 50% tika ievākti šie nodokļi, bet, ja šī situācija uzlabosies, tad arī es varbūt domāšu savādāk.

Un pēdējais. Tīri no lauksaimnieciskā viedokļa. Es varētu aicināt un piekrist tādā gadījumā, ja par katru piena litru pieliktu tādu pašu akcīzes nodokli, ja par katru gaļas kilogramu pieliktu tādu pašu benzīna akcīzes nodokli, tad jebkurā gadījumā es balsotu "par", tāpēc es aicinu kolēģus balsot "pret" ðā likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie klātesošie! Šī likumprojekta aspektā es jūs lūgtu ieklausīties četrās pozīcijās, par kurām es gribu izteikties. Un pirmā pozīcija ir šī likumprojekta ekonomiskā nepamatotība. Kāda tam ir argumentācija? Argumentācija ir tāda, ka šī likumprojekta pamatojumā nav dota reakcijas analīze, kāda tam būs reakcija tautsaimniecībā. Finansu ministrs mums runāja šeit un izteica argumentus, sacīdams vienu vārdu "benzīns", un minēja arī mašīnas, ar kurām brauks. Bet šeit nav runa tikai par benzīnu. Būsim precīzi! Te ir runa par benzīnu, par dīzeļdegvielu un par to aizstājējproduktiem. Tas nozīmē, ka mēs a priori varam pieņemt, ka cenas celsies ne tikai degvielai. 20.gadsimta beigās visa tautsaimniecība ir saistīta ar degvielu, tāpēc cenas celsies absolūti visiem preču veidiem. Un tas nav noliedzams. Pašreizējie skaitļi, kas parādās presē un atsevišķo finansu cilvēku vērtējumos, ir no 1 līdz 25%. Šodien finansu ministra izteikumos mēs dzirdējām, ka viņam ir dati, ka būs pat par 150% šāds cenas pacēlums. Inflācija celsies neapšaubāmi. Mēs atsaucamies uz ieiešanu Eiropā. Tad, lūk, kā uz mums Eiropa skatīsies, ja šajā gadā mums inflācija celsies ar tik būtisku kāpumu?

Tālāk - otrs jautājums. Ekonomiskās nepamatotības argumentācija. Tā ir atsauksme uz stāvokli Eiropas savienībā un uz šīs Eiropas savienības likmes apjomiem. Šeit tiek minēti tikai šīs likmes apjomi, vairāk nekas. Es ieteiktu ekonomistiem neaizmirst tādus koeficientus, kāda, piemēram, ir kopējo nodokļu attiecība pret algu, neaizmirst tādu koeficientu, kāda ir pensijas attiecība pret iztikas minimumu. Turklāt vēl ņemt vērā arī dzīves līmeņa kvalitāti Rietumos un pie mums. Nav nekāds noslēpums, ka pie mums ļoti daudziem cilvēkiem barība ir mazvērtīga, tie dzīvo neapkurinātās telpās un tamlīdzīgi. Es zinu ļoti daudzus pensionārus no tiem 650 000, kas ir mūsu valstī, daudzus pensionārus, kuri iztiek tikai no maizītes un piena. Un tad, ja pensija tiek nokavēta, kā tas tagad ir pieņemts, par divām trim dienām, tad šiem cilvēkiem naudiņas vairs neiznāk arī piena iegādei. Tāpēc atsaukšanos uz Eiropas savienības likmēm es te nosauktu par nekorektu, bet, latviešu valodā sakot - par nekaunīgu. Tas ir attiecībā uz šā likumprojekta ekonomisko nepamatotību.

Es lūgtu ieklausīties arī otrā pozīcijā, proti, politiskā nepārdomātība. Mēs te pagājušajā nedēļā runājām par to - būt vai nebūt 8.martam kā atzītai svētku dienai, un daudzi cilvēki šeit uzstājās un teica, ka tas esot politisks jautājums, jo, lūk, Klāra un Roza savā laikā šos svētkus sākusi un Nadežda tos turpinājusi, tādēļ, lūk, politiski ideoloģiska invāzija apdraud Latvijas valsti. Ja mēs to saucam par politisku invāziju, tad, cienījamie kolēģi, kā mēs sauksim sekojošos aspektus politiskajā jomā? Un šie aspekti ir tādi: nacionālās ekonomikas pāreja cittautiešu rokās. Vai tas ir vai nav politisks jautājums? Stratēģisko uzņēmumu, gandrīz, var teikt, tautsaimniecības nozaru privatizācija. Tagad "poļitruku" padomju veidošana šajos uzņēmumos, pamatojot, it kā pamatojot, to ar politisko atbildību.

Cienījamie kolēģi, es atgādināšu, ka par to politisko atbildību mēs jau dzirdējām divu valdību laikā. Divu valdību laikā, kad ekonomika mūsu valstī tika nodzīta līdz nullei. Kādu politisko atbildību šie cilvēki nes? Viņi arī šodien ir valdībā un nemaz nedomā par kaut kādu politisko atbildību runāt pagātnē, bet nākotnē gan. Un, ja šāda politiskā atbildība tagad sāksies uzņēmumu līmenī, tad kas paliks pāri no Latvijas ekonomikas? Tā ir korupcija, kas šodien mūs ir sagrauzusi. Ieņēmumu nesakārtotība, muita, nodokļi un tā tālāk. Tā ir dzīves līmeņa nemitīga pasliktināšanās, 650 000 pensionāru un ļoti daudzi maznodrošināti strādājošie cilvēki. Tas ir totāls alkoholisms mūsu valstī. Mēs avīzēs tagad lasām, ka, lūk, esam nonākuši tik tālu alkoholismā, ka mātes pamet savus bērnus pat viena līdz trīs gadu vecumā. Vai kāds no klātesošajiem man var uzrādīt faktus, kur dzīvnieku pasaulē tas tā notiek, izņemot patoloģiskus gadījumus? Cilvēku sabiedrībā mūsu valstī tas šodien tā notiek. Tātad alkoholisms pie mums šodien ir patoloģiskā līmenī, nerunājot nemaz par narkotikām un citām lietām. Tā ir sociālās... ne tikai nacionālās, bet sociālās spriedzes nemitīga palielināšanās. Ja Ulmaņa kungs atkal sāks tracināt cilvēkus Rīgas ielās, tad šis tracis būs daudz lielāks nekā iepriekšējo reizi. Lūk, tie ir politiskie aspekti, nevis runāsim par to, kādu neļķi vai, teiksim, tulpīti pasniedz vīrs savai sievai un vai tā ir mazāk vai vairāk noļukusi. Šie ir politiskie aspekti, kas apdraud mūsu Latvijas valstisko un ekonomisko neatkarību. Lūk, kur ir politika! Kāpēc mēs to izliekamies neredzam? Un, lūk, šī te akcīzes nodokļa ieviešana pasliktinās visus šeit manis nosauktos punktus otrajā pozīcijā. Šodien kādas citas valsts invāzija un okupācija ar ieročiem rokās ir mazvarbūtīga, bet, lūk, šī te ekonomiskā pakļautība ir ļoti, ļoti bīstama, un tā vēl nekur nav apkarota, bet plaši tiek piemērota. Kas te notiek - apzināta šādas invāzijas veicināšana vai profesionāls analfabētisms? Tāds ir jautājums politikas jomā.

Tālāk - trešā pozīcija, kurā es aicinātu ieklausīties. Ir šī likumprojekta nesagatavotība no tīri formālās puses. Paskatīsimies Krištopana kunga parakstīto pamatojumu. Tur ir uzrādīti tikai un vienīgi plusi, un arī finansu ministra argumentācijā mēs dzirdējām tikai un vienīgi plusus, to, cik labi kļūs tad, it īpaši nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, ja šo akcīzes nodokli palielinās. Tā nekad nav, ka ir tikai plusi bez mīnusiem. Mīnuss šeit neviens nav minēts šajā argumentācijā, tātad likumprojekts ir sagatavots vairāk kā vienpusīgi, tendenciozi.

Bez tam šajā dokumentā, par kuru es runāju un kuru tūlīt citēšu, ir kuriozi, kas vispār šo likumprojektu padara par pašmērķi un anekdotes objektu. Pievērsiet uzmanību, lūdzu, Krištopana kunga parakstītā dokumenta pēdējiem diviem teikumiem. Citēju: "Ceļot akcīzes nodokli degvielai, vienlaicīgi iespējams palielināt valsts pamatbudžeta ienākumu daļu..." Un tālāk pasvītrots: "Ðīs daļas palielinājums ļautu kompensēt budžeta iestāžu izdevumus, kas tām rastos sakarā ar degvielas cenu celšanos." Apburtais loks: celsim akcīzes nodokli tādēļ, lai kompensētu cenas, kas ir cēlušās šī akcīzes nodokļa palielināšanas dēļ. Tālāk vairs nav kur iet. Profesionalitātes apliecināšanas jomā tālāk nav kur iet.

Visbeidzot ceturtā pozīcija. Ja tas ir tā, kur tad līdzekļus ņemt? Opozīcijai, saka, esot viegli šeit kritizēt. Nē, nav viegli, tā ir mūsu Latvija, un mēs visi iestājamies par viņas un viņas tautas labklājību, un mums nav viegli šeit runāt par negatīvajiem aspektiem. Es vienmēr esmu lepojies kaut vai ar vismazāko Latvijas sasniegumu, bet diemžēl pašreiz man bija jāsaka šie rūgtie vārdi.

Es neko jaunu nepateikšu pašreiz, atkārtošu tikai to, ko citi izteica jau iepriekš, proti, par akcīzes nodokļa ievākšanas sakārtotību. Mums šajā Krištopana kunga parakstītajā dokumentā ir runa par to, ka, palielinot akcīzi, mēs iegūsim 15,4 miljonus 1996.gadā. Finansu ministra kungs mums teica, ka tie būs 30 miljoni. Un, lūk, citi dati. Kādā "Rîta buma" intervijā, kur uzstājās Krištopana kungs, viņš sacīja, ka 1995.gadā ir ievākti 50% akcīzes nodokļa par šo degvielu un ka tas sastādot 25 miljonus latu.

Tālāk. Tautsaimniecības komisijā, apspriežot jautājumu par alkoholu, minēja datus 16-19 miljoni, kas netiek iekasēti. Lūk, kopumā jums ir 40 miljoni jau, kas tālu pārsniedz minētos 15 vai 30 miljonus. Tā ir muitas nesakārtotība. Es baidos teikt, bet ir visdažādākie skaitļi presē un tā tālāk, cik mēs zaudējam. Tā kā es nezinu aprēķinu algoritmu, es šos skaitļus nevaru minēt, bet tie ir vienkārši pārsteidzoši. Un es simtprocentīgi piekrītu Šķēles kunga dotajam valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumam, vienalga, vai tas kādam patīk vai nepatīk.

Noslēgumā es gribu sacīt, ka, būdams opozīcijas pārstāvis, es visādā ziņā atbalstu Šķēles kunga aktivitātes un uzskatu, ka viņa darbības ievirze ir cerīga. Un cerīga tā ir vismaz divās pozīcijās. Es varētu minēt arī vēl citas, bet mans laiks šeit rit uz beigām, tāpēc minēšu tikai divas pozīcijas. Proti, vispārināti varētu sacīt, ka tā ir virzīta uz to, lai izpildvara patiešām izpildītu savas funkcijas. Otrkārt, tā ir virzīta uz ražošanas atjaunošanu. Tie ir divi tādi punkti, kas mums liek cerīgi raudzīties uz Šķēles kunga aktivitātēm. Vēlreiz atkārtoju: tās ir cerīgas, bet viņa komanda ir vāja. Par to liecina arī tādas lietas, par kurām man būtu jāsaka negatīvi vārdi, tajā skaitā arī par Grenctāli. Pēc satura es atbalstu šīs darbības neordinārā situācijā, bet es neatbalstu tās pēc formas. Un no tā izriet mācība vairākos punktos, kurus es diemžēl šeit negribētu izklāstīt, jo tas ir citas sarunas temats. Līdz ar to, noslēdzot savu uzstāšanos, es gribu aicināt noraidīt šo likumprojektu kā mūsu valstij, mūsu tautai naidīgu projektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs, lūdzu, 10 minūtes izmantosit? Jā, lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka mums te mēģina "iesmērēt" bankrotējošas firmas akcijas. Šajā gadījumā iznāk tāda īpatnēja situācija, ka, izrādās, vairākuma pārstāvji uzstājas pret valdības projektu. Es nesaprotu - vai tad jūs nesarunājāt paši savā starpā parlamenta frakcijā, kā tad īsti tur ir jābūt?

Un arī man rodas izbrīns. Ir jautājums: Grīga kungs, vai tad jūs arī uz robežu braucāt? (Starpsauciens: "Brauciet līdz.") Tad jau nevajadzēja pieņemt šo akcīzes nodokli, bet vajadzēja aizbraukt un noorganizēt akcīzi pie robežas un beidzot cīnīties par akcīzes nodokļa iekasēšanu. Tas viss ir tā īpatnēji, un klausoties izveidojās tāda īpatnēja situācija. Man ir sajūta, ka kabatzaglis, noķerts pie rokas, saka: saprotiet, es to maku nozagu tādēļ, lai pēc tam tev to naudu atdotu! Šeit to mums mēģina iestāstīt Kreitusa kungs: es jums paņemšu to naudiņu, lai pēc tam viņu atdotu. Tad nevajag ņemt! Es domāju, gan jau zemnieki mācēs rīkoties ar savu naudiņu un nopirkt to benzīnu.

Ja patiešām Kreitusa kungs atbildēs arī uz mūsu jautājumu, ko mēs esam iesnieguši... Pirmkārt, kā paaugstināsies inflācijas procents? Šajā gadījumā es nedzirdēju finansu ministra uzstāšanos, es dzirdēju, piedodiet, es nezinu, kā uzstāšanos. Tad vajadzēja uzstāties kādam no deputātiem, bet, ja deputāta nav, tad... Mēs varam te teikt politiskus viedokļus, bet, neizsverot tīri sausu faktu, par cik procentiem un kādas cenas celsies, kas notiks... Es domāju, ka neviens deputāts to nedzirdēja šajā gadījumā.

Tāpat būtu jāuzdod arī otrs jautājums: kā intereses Kreitusa kungs pārstāv? Tas, protams, bija ļoti liels sasniegums - bija 650 firmas, kas tirgoja naftas produktus, bet sakarā ar mūsu iekšlietu ministra vai kāda cita ministra centieniem risināt robežas problēmas vai kādas citas ir palikušas tikai 33 firmas. Nu tad, lūk, viņas būs vieglāk kontrolēt, tāpat arī varbūt tos sarakstus iesniegt. Vai tas netīšām nebūs mērķis, kad šaus arī visi pārējie, bet ne jau kaut kādas vietējās firmas? Protams, kādai ārzemju kompānijai ir vieglāk veikt šo biznesa darbību nekā vietējam uzņēmējam, un, ja mēs to uzskatīsim par biznesa uzplaukumu Latvijā, tad to mēs redzēsim.

Tāpat šeit jāgriežas, bez šaubām, pie Zemnieku savienības, taču no Grinovska kunga nedzird ne vārda. Varbūt tādā veidā tiek aizstāvētas zemnieku intereses?

Te varbūt Gaiļa kungam vajadzēja beidzot parādīt to motivējumu, kad Latvija beidzot varēs sākt iegūt naftu, tad Šķēles kungam un arī pārējai kompānijai nevajadzētu celt cenas augšā.

Mēs šodien runājam par to, kā tas būs Latvijas pensionāriem, kā šis kārtējais cenu paaugstinājums izveidosies. Tā arī ir klaja demagoģija. Normālā valstī varbūt pēc šādas uzstāšanās atsevišķi ministri varētu nolikt savas pilnvaras. Es vēlreiz saku - tā nebija ministru runa, tā bija vienkārši klaja ņirgāšanās gan par deputātiem, gan arī par tautu, kas klausās un kas arī izjutīs šo kārtējo "izgājienu".

Šķēles kungs, jūs runājāt par to, ka būs jāsakārto nodokļu iegūšana. Varbūt jūs to izdariet, nevis sūtiet nedaudz zaglīgu ministru tautas kabatā ar roku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja kādu, Lujāna kungs, nosauc par nedaudz zaglīgu, tad vēlams nosaukt arī uzvārdu, lai nerastos pārpratumi un vienu otru cilvēku neturētu nepamatotās aizdomās.

Dzintar Ābiķi, vai jūs piecas minūtes izmantosit?

Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi nodokļu jautājums ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas ir jārisina Saeimai, jo tas katrā ziņā atsaucas uz visu mūsu tautu. Tāpēc šodienas diskusijas ir pietiekami nopietnas, un tas ir labi, bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi, es jums gribu atgādināt vienu lietu. Šodien mēs runājam par to, vai likumprojekts tiks nodots izskatīšanai komisijās vai tiks noraidīts. Manā izpratnē, šis jautājums ir tik nopietns, ka viņš obligāti būtu jāizskata komisijās. Tur pamatīgi izvērtētu šo likumprojektu un tikai tad izdarītu secinājumus, nevar izdarīt secinājumus jau šodien pēc stundas vai nedaudz ilgākām debatēm. Tāpēc jautājuma nostādne par to, nodot vai nenodot komisijām, manuprāt, ir absurda, jo jautājums ir pārāk nopietns, un tas komisijās obligāti ir jāizskata.

Kāpēc šis jautājums tik tiešām ir nopietns? Jautājums ir komplekss, jo akcīzes nodokļa paaugstināšana neapšaubāmi ir saistīta ar labklājību, ar mūsu ceļu stāvokli, ar transporta pakalpojumu perspektīvu, ar lauku darbiem, ar muitu, ar Valsts ieņēmumu dienestu. Un vēl pavisam nesen es viesojos kā Kurzemē ievēlētais deputāts Liepājas un Saldus rajonā, un tur ne tikai tuvējās pierobežas iedzīvotāji, bet arī tālākās pierobežas iedzīvotāji gudro, ka pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas viņi, iespējams, dosies iepirkt benzīnu uz Lietuvu, jo Lietuvā benzīns un cita degviela ir stipri lētāka. Tāpēc šis jautājums skar arī starpvalstu sadarbību.

Šajā sakarībā, ņemot vērā to, ka tiešām jautājums ir ļoti nopietns, es aicinu to nodot komisijām un rūpīgi izskatīt. Tā kā šis jautājums skar ne tikai vienu ministriju, bet tas skar praktiski gandrīz visas ministrijas, tas skar visu mūsu tautu, es labprāt dzirdētu arī Ministru prezidenta viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Krištopana kungs, cik es saprotu, jūs trīs minūtes neizmantosit?

Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu savus kolēģus Annu Seili, Aivaru Endziņu, Aigaru Jirgenu, Paulu Putniņu, Edgaru Bānu tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas pulcēties blakus - Sarkanajā zālē! Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Indulis Emsis,

Ernests Jurkāns,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kalviņš,

Paulis Kļaviņš,

Valdis Krisbergs,

Ivars Jānis Ķezbers,

Andrejs Panteļējevs,

Anatolijs Tučs,

Gundars Valdmanis,

Roberts Zīle.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pirms es pakavēšos pie četriem pamatpunktiem, kas izraisīja šo valdības priekšlikumu, es gribētu pasvītrot, ka tas ir valdības priekšlikums, valdībā apspriests, nobalsots un nodots Saeimai apspriešanai. Tā nav Satiksmes ministrijas iegriba, kā to šeit mēģināja daži iepriekšējie runātāji pateikt.

Es gribētu pateikt vispirms to, ka šeit nav aizmirsta arī valdības deklarācija, jo valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka valdība izveidos autobusu pasažieru pārvadājumu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu subsidēšanas vienotu mehānismu. Pie tā es pakavēšos vēlāk.

Kas attiecas uz cienījamā profesora Liepas uzstāšanos, viņš manu vārdu vairākas reizes pieminēja, un tāpēc es gribētu arī viņa vārdu pieminēt. Es nekad neesmu uzstājies raidījumā "Rîta bums", man ļoti jāatvainojas. Tāpat, kas attiecas uz jūsu runu, es atceros - 5. Saeimā un Augstākajā padomē bija deputāts Lucāns, mūsu cienījamais koalīcijas partneris savā laikā, kuram bija liela un gara runa, kuru viņš runāja apmēram piecus gadus un kura bija gatava visiem dzīves gadījumiem. Jūsu runa, manuprāt, bija drusku līdzīga, droši vien mēs to dzirdēsim arī tad, kad runās par Kriminālkodeksu, par Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai arī par absolūti citiem jautājumiem. Jūs esat cienīga maiņa Lucāna kungam.

Tāpat man ir arī liels prieks, ka mūsu cienījamie profesori - Liepas kungs un Zelgalvja kungs - ļoti labi, no visām pusēm, mēģināja analizēt šo lietu. Mūsu studējošās jaunatnes izglītība, var redzēt, ir drošās rokās.

Tagad es gribētu pakavēties pie šīm četrām lietām, kuras mēs mēģinājām grūtās debatēs valdībā izanalizēt un ietvert... rast it kā kompleksu šo problēmu risinājumu. Tie ir valsts budžeta ieņēmumi, tā ir autobusu pasažieru pārvadājumu subsidēšana, kas pēdējo piecu gadu laikā nav notikusi mūsu valstī, tās ir rūpes par mūsu dzelzceļu - jo pēdējo piecu gadu laikā mēs, valsts, neesam par to domājuši, bet esam ļāvuši dzelzceļa darbu pašplūsmai, un tās ir arī rūpes par mūsu valsts un pašvaldību autoceļiem.

Kas attiecas uz autoceļiem, - protams, tad, kad mēs nāksim uz frakcijām un uz komisijām un trijos lasījumos skaidrosim šīs lietas (mums ir sagatavots milzum daudz materiālu), mēs mēģināsim pierādīt savu viedokli. Bet skaitļi ir vienkārši graujoši. Ja mēs salīdzinām tādas Eiropas valstis kā, piemēram, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju un Dāniju, kas ir līdzīgas pēc teritorijas lieluma un varbūt arī pēc iedzīvotāju daudzuma, tad redzam, ka jebkurā no šīm četrām nosauktajām valstīm autoceļu fonds ir lielāks par Latvijas budžetu. Jebkurā no šīm četrām valstīm. Zviedrijas autoceļu fonds ir 1,2 miljardi latu, tādas mazas valsts kā Dānija - 850 miljoni latu. Vienam kilometram autoceļu Latvijā mēs investējam vidēji 446 latus. Somijā šis skaitlis ir 9 tūkstoši. Rekordiste ir Zviedrija - 13 tūkstoši latu uz vienu kilometru. Tādi ir šie skaitļi, un mēs tos jums vēl daudzreiz atgādināsim, kad... protams, tad, ja Saeima nobalsos par likumprojekta nodošanu komisijām. Bet tagad es gribētu pakavēties pie vēl vienas problēmas, ja runā par autoceļiem. Šo akcīzes nodokli gaida ne tikai tie, kuri uztraucas, ka paliks dārgāks benzīns, bet arī desmitiem tūkstošu to cilvēku - un viņu ģimenes -, kuri strādā ceļu pārvaldēs, kuri strādā ceļu būves uzņēmumos, kuri strādā asfaltbetona rūpnīcās. Viņi gaida maizi un darbu. Un uz ko ir vērsts šis nodokļa palielinājums? Uz investīcijām valsts reģionālajā infrastruktūrā. Pa visu valsti šai naudai ir jāizplūst un jāatgriežas atpakaļ gan darba, gan investīciju veidā.

Tieši to pašu es varu teikt par pasažieru pārvadājumiem. Šo nodokļa palielinājumu, lai cik jocīgi tas nebūtu, gaida arī pašvaldības, jo kopā ar pašvaldībām mums ir izstrādāta programma: 2 miljonus latu no šā palielinājuma mēs asignēsim pasažieru pārvadājumu piesubsidēšanai - tā es gribētu teikt -, un tas mums dos 469 tūkstošus papildreisu autobusu pārvadājumiem lauku rajonos, 24 nosacītos reisus katrā lauku rajonā dienā. Tie ir tikai 2 miljoni latu, kurus mēs esam paredzējuši paņemt no šīs 50% daļas, kas domāta autoceļiem, dzelzceļam, pasažieru pārvadājumiem.

Un tagad - par dzelzceļu. Mēs pirmo reizi esam mēģinājuši parādīt to, ka mūsu dzelzceļa infrastruktūrā piecus gadus nav nopirkts neviens vagons un nav veikti praktiski nekādi lielāki remontdarbi mūsu dzelzceļa posmos. Jūs visi redzējāt, kāda "vçtra" sacēlās, kad mēs beidzot sākām ekonomiski skatīties uz Latvijas dzelzceļu. Šī arī ir liela problēma, un mēs šeit esam iestrādājuši nelielu palīdzību dzelzceļam. Mēs esam paredzējuši dzelzceļam atdot 50% no tā akcīzes nodokļa, ko dzelzceļš maksā par dīzeļdegvielu, ko viņš pats lieto. Un to gaida 21 tūkstotis Latvijas dzelzceļnieku, tas ir darbs un maize lokomotīvju vadītājiem, dzelzceļa strādniekiem un visiem pārējiem, kas strādā šajās milzīgajās valsts infrastruktūras nozarēs.

Es pārāk gari vairs negribētu runāt, pateikšu vēl tikai to, ka es pilnīgi piekrītu Ābiķa kunga teiktajam, ka nevajadzētu mums izdarīt pārāk ātrus secinājumus, bet vajadzētu nodot šos likuma grozījumus komisijām, un tad gan Satiksmes ministrijas, gan Finansu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji nāks uz komisijām, uz frakcijām un skaidros šo viedokli un mēģināsim kopīgi atrast šai lietai risinājumus, kuri mums būs jāatrod šā vai tā, jo ceļš, dzelzceļš un pasažieru pārvadājumi ir pakalpojums - to es esmu teicis daudzas reizes - un šā pakalpojuma kvalitāte ir atkarīga no tā, kā mēs par to maksājam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Gan pirms, gan pēc vēlēšanām arī mūsu Tautas kustība "Latvijai" gatavojās - ne jau opozīcijai. Gatavojās darbam valdībā - un vairākumā. Mēs izstrādājām savus principus, kā pieņemt likumus, kā organizēt saimniecību. Lai gan prese stāstīja, ka mums nekādu plānu nav, mums tie plāni bija ļoti nopietni, un viens no šo plānu pamatprincipiem... Jo, lai bērns piedzimtu labs un talantīgs, un normāls, ir jābūt kārtībā viņa iedzimtības molekulai. Un arī pamatprincipos, kurus mēs izvirzījām, bija šie nosacījumi, lai veidotos normāla saimnieciskā darbība, tirgus ekonomika. Viens no šiem nosacījumiem bija panākt, lai uzņēmējs netiktu nepārtraukti "raustīts" ar nezināmiem lielumiem - proti, atkal un atkal pārmaiņas nodokļos, atkal un atkal, gan akcīzes nodoklī, gan citos nodokļos, gan muitā, gan arī kaut kādos citos nosacījumos, kas ietekmē saimniecisko apriti, arī banku noteikumos. Mūsu plānā - lai gan skandināja, ka mums tāda plāna neesot, - bija paredzēts, ka mēs izvirzīsim vienu cilvēku, kurš strādātu valdībā (vai, iespējams, būtu neatkarīgs no valdības un no Saeimas) un rūpētos tikai par likumu koordināciju. Lai neiznāktu tā, ka viens iecer likumu, kas iedarbojas uz saimniecību tādējādi, ka paaugstina izmaksas par 5%, bet tad rodas vēl viens likums, kas tās paaugstina par 3%, un vēl viens - par 1%. Rezultāts: negaidīti izmainās visi biznesplāni, ir jāiztaisa tik daudz izmaiņu, ka... Varbūt - par 10% gadā, kā mēs zinām. Un varbūt pat 20%, kā rāda inflācija. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmējs nevar plānot tālāk par dažiem mēnešiem un šīs garās ceremonijas ar biznesplānu iesniegšanu kreditētājiem paliek pilnīgi bezjēdzīgi "karājoties gaisā": visi biznesplāni ir aplami ne tāpēc, ka tie nebūtu pareizi aprēķināti (kaut arī tas tā notiek), bet vienkārši tāpēc, ka biznesplānā jau nevar paredzēt, kas ienāks Saeimai un valdībai prātā attiecībā uz nodokļu, dažādu izmaksu palielināšanu. Kompjūteristi, datoristi, programmētāji saka, ka visnenosakāmākais, visvoluntārākais ir iedoma valdības un likumdevēju galvā. Tāpēc mēs bijām to visu paredzējuši, un es gribu konstruktīvi ieteikt šābrīža valdībai un jums, Saeimai, - ievērojiet šo mūsu principu, kaut ko dariet, lai jums nebūtu nekoordinēta nodokļu paaugstināšana, kas praktiski visvairāk sagrauj mazos uzņēmējus. Bet mazie uzņēmēji normālas demokrātijas zemēs ir galvenais demokrātijas noturētājs un galvenais veselīgas sabiedrības veidotājs.

Tādā sakarā arī es pievēršos šim akcīzes nodokļa jautājumam. Akcīzes nodokli vajadzētu paaugstināt kā normālā demokrātiskā zemē - pakāpeniski, brīdinot vismaz gadu (bet vēlams - pat trīs gadus) iepriekš. Tātad - ar likumu pieņemt nodokļa pakāpenisku pieaugumu trijos gados. Tad varētu justies drošs gan uzņēmējs, gan arī valdība, ka nebūs nekādu pārspīlējumu, ne kritumu, ne krīžu, ne citādu nelaimju. Es to gribētu, tā teikt, likt jums pie sirds. Kopumā principā atbalstu vajadzīgās pārmaiņas nodokļu politikā, bet - tikai nepārkāpjot pāri šim nosacījumam.

Jārēķinās arī ar to, ka, strauji paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, vispirms tiks skarti tie ražotāji, kas patērē daudz šīs diegvielas, tie transportētāji, kas visvairāk transportē smagu kravu - pienu, maizi, un tas ir galvenais. Arī gaļa. Arī āboli. Tas ir pats galvenais. Citām precēm tas izmaksu pacēlums būs niecīgs vai tā nebūs vispār nemaz, turpretim taisni šīm precēm, kuras patērē mūsu trūcīgie, būs neapšaubāmi liels cenu pacēlums. Tātad šīs runas, kuras te dzirdēju, nav "pa tukšo". Šādā veidā tas būs sitiens trūcīgajiem. Kā Stašs man starpbrīdī teica, jārēķinās ar to, ka nabagie cilvēki brauc ar nabadzīgām mašīnām, kuras tērē divreiz vairāk benzīna nekā lepns BMW vai kāda cita mašīna. Tātad šāds cilvēks gribot negribot būs spiests iegādāties vairāk degvielas un līdz ar to - vairāk ciest.

Bet ir vēl viena lieta. Mēs varam sagraut savu zvejniecību, kas ir viena no galvenajām nozarēm Latvijā. Ja runā par to, ka benzīna akcīzes nodoklis ir paredzēts galvenokārt ceļu sakārtošanai, tad zvejnieki pamatoti aizrāda, ka viņiem jau jūra nav jābruģē. Tātad viņiem tiks atņemtas iespējas konkurēt pasaules tirgū ar zvejniecības, tā teikt, produkciju. Viņi paliks bez jebkāda pretieguvuma. Vai par to ir domāts?

Un vēl viens jautājums. Es piekrītu, ka vajag likvidēt haosu, kas valda attiecībā uz kustību pāri robežai. Bet vai nebūtu tomēr labāk neieviest tādus drakoniskus noteikumus, kas likvidē mazo biznesu šajā jomā? Vai tad tiešām tas nebūs izkontrolējams, ja mēs beidzot savedīsim savu robežu kārtībā, ieviesīsim normālu datorizāciju un pieslēgsim šos datorus pie tā paša mūsu vājā telefonu tīkla, pie kura tos var pieslēgt, kā saka tehniku zinoši cilvēki? Tādā sakarā es principā esmu pret šo likumprojekta galveno domu - pacelt akcīzes nodokli ar lēcienu. Un es domāju, ka tas nozīmē šā likumprojekta konceptuālu noraidīšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Ja vēlaties runāt kā ministrs, tad brīdiniet, jo pieteikumā ir ierakstīts frakcijas nosaukums.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es noklausījos šīs iejūtīgās runas, notrausu asariņas. Es arī uzzināju šādus tādus jaunumus, piemēram: visiem iedzimtību nosaka gēni, bet Mauliņa kungam - molekulas. Bet tas nebūtu varbūt tas galvenais.

Es gribētu faktiski atbalstīt daudzas labas asaras. Man ir viens racionāls priekšlikums - vajadzētu minimālās algas noteikt referendumos. Mēs taču visi šeit esam tautas draugi. Mēs varētu, teiksim, izvirzīt tādu jautājumu: kas ir labāk - minimālā alga 200 lati vai, teiksim, 38 lati. Pēc tam mēs varētu sarīkot nākamo referendumu - par maksimāliem nodokļiem: vai tos nevajadzētu vispār atcelt. Kurš būtu pret šādiem priekšlikumiem?

Es esmu drusciņ izbrīnījies par to, jo es pats esmu siļķu ēdājs. Esmu izbrīnījies par to, ka, teiksim, rīsu ēdāji pēkšņi uztraucas par mersedesu braucējiem. Tas mani ļoti aizkustina. Jo saprotiet, šī nodokļu ideja jau ir tāda - tie, kam ir lielāka mašīna, kura rij vairāk degvielas, dārgākas degvielas, un kas vairāk braukā (teiksim, uz Vāciju, kur ir biežas tiesas prāvas, vai vēl kaut kur), - tie arī vairāk maksā. Tagad pēkšņi es dzirdu, ka tauta mirst badā, Frankfurtē tiek publicēts asarains sludinājums, ko Zīgerista partija paraksta, ka vajag cukuru, sāli sūtīt uz Latviju, nez ko tur vēl. Un pēkšņi šīs vaimanas par mersedesu braucējiem. Saprotiet, degviela paliks dārgāka. Naudiņa tiks pārdalīta. Pasarg Dievs, tā naudiņa tiks iedota kaut kādam tur ceļu fondam, pasarg Dievs, tiks iedota kaut kādām lauku pašvaldībām, kurām, lūk, esot jāfinansē skolu autobusi, lai bērniņi varētu uz skolām aizbraukt. Muļķības! Nauda ir vajadzīga - es vēlreiz atkārtoju, - lai varētu braukt "Audi" mašīnās, mersedesos un nebūtu jāmaksā un jāfinansē šis pašvaldību fonds.

Nākamais. Ja mēs runājam nopietni, tad, protams, jāsaka, ka Latvijas saimniecība ir absolūti pārblīvēta ar saimnieciski dzīvot nespējīgām struktūrām. Šeit ļoti kvēlu runu teica lielais izcilais patriots Staša kungs, bijušais Kirova kolhoza priekšsēdētājs, kas savu kolhozu krievu laikos apbūvēja kopīgi ar šiem saimnieciski nespējīgajiem Austrumiem, kas to vien darīja, kā rija par velti šo elektroenerģiju un pārējos energoresursus, kurus saņem no Krievijas. Tagad, protams, ir jāvaimanā, jo tā ir absolūti neracionāla saimniekošana. Tagad šeit no politisko partiju un frakciju vadītāju puses... pateikt godīgi, ka dzīvotnespējīgās saimnieciskās struktūras uzkritīs dzīvotnespējīgam vadītājam uz galvas... Mēs te nākam un vaimanājam, ka mums nevajag naudu infrastruktūrai, mums nav jābūvē ceļi. Jo, redziet, ceļi, tāpat kā sakari, transports, piesaista ārzemju kapitāla ieguldījumus. Priekš kam mums ārzemju kapitālieguldījumi? Nav vajadzīgs. Pēc šnabja brauksim ar traktoru. Vai ar krievu lielo "gaziku", 35 vai 45 litri uz 100 kilometriem. Divi nevar braukt vienā mašīnā, otram tos 50 vai 100% degvielas... Katrs dzen savu mašīnu, pērk šnabi. Viss šis pielikums, mīļie cilvēki, 2 santīmi litrā - 10%. Par ko jūs vispār runājat? Tas vidējais samazinājums ir 3 tūkstoši kilometru gadā. Tas ir tieši viens brauciens līdz Vācijai un atpakaļ - uz tiesas prāvu. Saprotu, varbūt tāpēc arī ir šī panika. (Starpsauciens: "Savlaicīgi.")

Labi. Apskatīsim nopietni Mauliņa kunga priekšlikumu. Es viņam pilnīgi piekrītu - pakāpeniski ir jāpaaugstina, Mauliņa kungs, bet tikai par 2 santīmiem mēs esam paaugstinājuši. Tātad jūs ierosināt paaugstināt par 1 santīmu, kā es saprotu? Jeb vai par pus santīmu? Es jums tūlīt pateikšu: mums līdz 2000.gadam ir jāpaaugstina akcīzes nodoklis vidēji apmēram par 20 santīmiem. Šī summa ir jāsadala uz četriem pieciem gadiem. Mēs nevaram pielikt šo te, piemēram... kas būtu normāli... kādus piecus vai sešus santīmus pie litra. Tāpēc arī ir jāliek šis minimālais paaugstinājums. Latvijai nav šīs naftas atradnes. Es gribētu pateikt salīdzinājumu. Kaut vai Krievija, kas ražo degvielu. Maskavā pašreiz ir apmēram 44 amerikāņu centi par litru. Viņi ir jau paaugstinājuši. Ar zemāku minimālo algu un ar zemākām pensijām. Es domāju, ka Mauliņa kungs arī to zina. Bet es viņam piekrītu. Šis pielikums būs, un sadalījums arī būs. Viņš būs nežēlīgs. Šie 20 santīmi būs jāpieliek nākamajos četros piecos gados. Citas izejas nav. Ja kāds šeit nāk un "blefo", ka netiks pielikts, tas nozīmē, ka acīmredzot viņam būs pašam sava personīgā naftas urbtuve, savs benzīntanks, kur viņš degvielu pārdos par šīm zemajām cenām. Jo nevar būt tā, ka, braucot no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Poliju, kur visur šī degvielas cena būs apmēram 40 vai 50 santīmi litrā, mēs iebrauksim komunistiskajā paradīzē Latvijā, kur, saprotiet, degviela maksās 20 santīmus, - protams, ja vien nenotiks brīnums. Un ja neiedos. Jeb ja varbūt kāda brīnumpartija te nāks pie varas un nesarunās no Krievijas kaut kādus ļoti lētus kredītresursus un degvielu par velti. To, cik šāda subsidēšana maksā, mēs varam redzēt pašreiz pēc Lietuvas piemēra, pēc tā, kas tur notiek ar pašreizējo lita kursu. Tas ir ļoti dārgs process.

Es domāju, ka visi jūs ļoti labi zināt, ka šis akcīzes pielikums ir neizbēgams nākamajos gados, bet mani izbrīna viens - kāpēc jūs te nākat un izliekaties, cik ļoti jūs rūpējaties par tautu? Bet tautai nevajag jūsu mersedesus, Zīgerista partijas kungi! Viņi arī uz Vāciju tik bieži nebrauc. Viņi ietaupīs tos 10 procentus.

Par laukiem. Pirmkārt, tiek atdoti 80 lati par hektāru. Otrkārt, šogad mēs paskaitījām: kopējās subsīdijas, kas tiks izmaksātas zemniekiem, būs apmēram 40 miljoni. Bet tas ir cits jautājums. Es aicinu jūs balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Es piekrītu daudzos jautājumos, ka tur var runāt par sadalījumu vai, teiksim, kaut ko mainīt - vai nemainīt šo iekšējo sadalījumu. Varbūt vajag vairāk, teiksim, lauku skolām dot, pašvaldībām. Varbūt vajag, teiksim, šo naudu kaut kādā savādākā veidā sadalīt. Tas ir komisijas darbs. Lai komisija izskata.

Bet es gribētu nobeigt savu necilo uzstāšanos ar to: lai tie, kas balsos pret likumprojekta nodošanu komisijām, pasaka saviem vēlētājiem, ka viņi balso pret autobusu satiksmes subsidēšanu! Protams, te kāds var iznākt priekšā un teikt, ka 25 gadus veci vai 40 gadus veci autobusi ir tāpēc, ka valdība šo jautājumu nav atrisinājusi. Ka šī valdība nav atrisinājusi 25 gadus vecu autobusu problēmu.

Vēl. Tie, kas balsos pret šā likumprojekta nodošanu komisijai, balsos par autobusu satiksmes nerentablo līniju slēgšanu laukos. (Starpsauciens: "Viņas jau ir slēgtas...") Tās vēl ne visur ir slēgtas. Tie, kas balsos pret šo likumu, balsos par mazo skolu likvidāciju, jo nebūs subsīdiju šo autobusu satiksmei.

Un pats galvenais... protams, par to te daži ļoti cīnās... Pats galvenais ir tas, ka viņi balsos pret Latvijas infrastruktūras uzlabošanu, pret saimniecisko aktivitāti, jo par šo naudu tiks būvēti tilti, cilvēkiem tiks maksātas algas, samazināsies bezdarbs. Tātad atkal ir kaut kāda kampaņa, lai nekas nenotiek, lai tikai tiek saglabātas privilēģijas - braukt ar šīm efektīgajām lielajām mašīnām, daudz un visos virzienos. Es domāju, ka jūs mani sapratāt. Paldies par uzmanību. Jūs nobalsosiet pareizi. Visu labu! (Starpsaucieni: "Sen jau jūs saprata... Slava Kiršteinam!")

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms es gribu Kiršteina kungam aizrādīt, ka viena daļa no viņa kvēlajā un vāji asprātīgajā, un, kā viņš pats arī atzina, necilajā runā teiktajiem priekšlikumiem ir antikonstitucionāli, jo tie ir pretrunā ar Satversmes 73.pantu, kurā ir sacīts, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžeta likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, karaklausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmumstāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Es lūdzu neizvirzīt šādus antikonstitucionālus priekšlikumus. (Smiekli zālē, aplausi.)

Otrkārt. Es gribu vērst Kiršteina kunga uzmanību uz to, ka nav taisnība, ka katram zemniekam tiks apmaksāti akcīzes nodokļa 80 lati par hektāru. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tiks apmaksāts tikai akcīzes nodoklis par 80 degvielas litriem uz katru hektāru. Šī ir būtiska starpība, ko jums, Kiršteina kungs, derēja ievērot, nevis manipulēt ar labskanīgiem, bet nekorektiem skaitļiem.

Godātie deputāti! Man nav nekādu iebildumu pret to, ka man būs jāmaksā papildu akcīzes nodoklis par to degvielu, ko es ieleju savā mašīnā, - mana deputāta alga tiešām atļauj to samaksāt, - bet nepieļaujamais ir tas, ka celsies pārtikas cenas un to vistiešākajā veidā izjutīs tieši nabadzīgākais cilvēks, pensionārs un vēl lauku cilvēks.

Par iešanu uz Eiropu. Mums ir jāiet uz Eiropu, bet ar šo likumprojektu šis ceļš uz Eiropu ir sākts no nepareizās puses. Vispirms jau ir jautājums - kāpēc ir jāpaaugstina nodoklis, kāpēc nevar iekasēt lielu daļu jau no pašreiz esošā nodokļa, nodrošināt šeit elementāru kārtību? Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepieļaujami, ka valdība steidzas ar savu problēmu uzvelšanu iedzīvotājiem, bet eiropeiskās virzības kontekstā nebūt nesteidzas ar tādu likumprojektu virzīšanu uz Saeimu, kas veicinātu tirgus ekonomikas normālu funkcionēšanu. Tāds, piemēram, ir likums par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu, kurš, kā izrādās, Ministru kabinetā ir izstrādāts, bet nav tālāk virzīts uz Saeimu, jo ir ticis atzīts par politiskā ziņā pāragru. Tātad likums, kas ir būtiski vajadzīgs tirgus ekonomikas normālai funkcionēšanai, valdībā tiek politiskā ziņā atzīts par pāragru. Vēl nav pienācis laiks. Vēl viss nav sadalīts. Es domāju, ka šeit ir skaidri redzams, kāda ir mūsu valdība un kāda ir tās virzība uz Eiropu.

Es gribu beigās teikt: "Kungi, uz Eiropu mums ir jāiet, bet - ar pareizām prioritātēm un respektējot tautas intereses!" Es aicinu balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs šodien izskatām diezgan nopietnu likumprojektu, un tiks pieņemts lēmums, vai viņš tiks nodots komisijai tālākai izskatīšanai vai netiks. Var piekrist un var arī diskutēt par to, par cik santīmiem palielināt akcīzes nodokli. Bet es domāju, ka viennozīmīgi - vismaz lielākajai daļai, kura šeit atrodas šajā zālē, - ir absolūti skaidrs, ka akcīzes nodoklis ir jāpalielina. Var tik tiešām diskutēt, kādos tempos šī palielināšana notiks. Man arī ir ļoti daudz jautājumu tieši sakarā ar šo te likumprojektu, un arī šobrīd es vēl neesmu saņēmis atbildes. Ļoti žēl, ka mēs lielāko uzmanību pievēršam tieši satiksmes ministram, kurš vienīgais ir iesniedzis anotāciju. Acīmredzot būtu pareizi pieprasīt un lūgt uzstāties arī ekonomikas ministru, lai viņš pamato, ko tas dos visas tautsaimniecības attīstībai. Es labprāt arī dzirdētu šeit labklājības ministru, kā tas atsauksies uz tiem pašiem pensionāriem un uz sociālo nodokli. Bet, tā kā es esmu vairāk kompetents runāt par aizsardzības un iekšlietu problēmām, mani interesē tieši šie aspekti.

Pagājušā gada laikā Iekšlietu ministrija izlietoja 1,2 miljonus latu degvielas apmaksai. Ja mēs rēķinām, ka tiek palielināts akcīzes nodoklis par 6 santīmiem, tad tas nozīmē, ka vidēji budžets uz otro pusgadu vēl jāpalielina apmēram par 1,8 miljoniem latu. Pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums par energotarifu paaugstināšanu. Ko tas nozīmē Iekšlietu ministrijai? Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijai nav ieplānoti 1,2 miljoni latu energoapgādes apmaksai. Tas tik tiešām nav ieplānots šajā budžetā, bet, neskatoties uz visu to, acīmredzot jebkurā gadījumā visām mūsu Saeimas komisijām šie jautājumi ir jāizdiskutē. Es varu tikai izteikt atzinību valdībai, ka viņa jau ir iesniegusi šo priekšlikumu, un tomēr es aicinu Saeimu nobalsot par to, lai šis likumprojekts, šie grozījumi likumā tiktu nosūtīti visām komisijām, un noteikti es gribētu, lai šo likumprojektu izskatītu arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kā jau es teicu, es aicinu balsot visus par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Varbūt man gluži kā tās frakcijas pārstāvim, kas sastāv valdībā, nevajadzētu runāt it kā par šo jautājumu, vajadzētu piekrist, bet tomēr man izraisīja pārdomas Kiršteina kunga viens skaitlis, ko viņš sacīja, ka par 40 miljoniem subsidēs zemniekus. Tad es balsoju ar abām rokām un kājām par šo akcīzes nodokli, ka to atmaksās, ja es nekļūdos. Man tas ir fiksēts. Tad es balsoju par to un aicinu arī visus citus atbalstīt šādu akcīzes nodokli, ja 40 miljonus subsīdijās izmaksās lauku iedzīvotājiem - zemniekiem. Bet man liekas, ka jūs šoreiz dikti kļūdāties. To vienu nullīti vajadzētu nosvītrot. Tā varbūt vajadzētu. Tik tiešām. Zināt, Krištopana kungs man saka: nu ko tad, Grīgs pārstāv tikai kādus 10 procentus savu vēlētāju - un par to es personīgi iestājos vairāk, - un tā neesot visa Latvija. Es gan domāju, ka es kā deputāts par visu Latviju domāju kopumā - domāju par labiem autoceļiem, par labiem "autobāniem", par satiksmi laukos, kas bērnus ved uz skolu ar autobusiem, par autobusu parka atjaunošanu. Tā ka tas pārmetums nebūtu īsti vietā. Bet īsi es varētu gandrīz vai pasacīt tā, ka, ņemot vērā to, ka šī ziema bija ļoti barga, it sevišķi lauku cilvēkiem šī ziema ir barga, jo arī smagi apstākļi ir cilvēkiem laukos, tie zemnieki, kas cerēja vēl uz kaut kādu papildu peļņu, uz kaut kādu ienākumu pavasarī pirms sējas... šie papildu ienākumi varēja būt tikai no mežu izstrādes, taču šogad bija ļoti apgrūtināta pat baļķu izvešana no meža, tāpēc var prognozēt, ka sēja var aizkavēties par kādām divām nedēļām, ja ne vēl vairāk. Tas nozīmē, ka maijā pa īstam varētu sākties tikai sēja. Šajā mirklī pacelt, kā ir projektā... ar 1.maiju pacelt degvielai akcīzes nodokli, es domāju, tas nu nebūtu cilvēcīgi un taisnīgi.

Es saprotu, jā, ka varbūt vajadzētu šo akcīzes nodokli pacelt, bet derētu to nedaudz atlikt, ņemot vērā tieši šos smagos apstākļus, kādi šogad bijuši šajā ziemā.

Vienīgais, kas uzstājās šeit par akcīzes nodokli, bija finansu ministrs, kas centās ar kaut kādiem skaitļiem daudzmaz pamatot, izanalizēt un radīt šeit deputātiem izpratni. Bet mani pārsteidz Krištopana kunga uzstāšanās. Ja es skatos šā likumprojekta iesniedzējus, autorus, tad, kā Krištopana kungs apgalvoja, šo likumprojektu iesniedz valdība, un tad es domāju, ka autors ir tas, kas pirmais parakstās. Un pirmais ir parakstījies Krištopana kungs kā ministrs. Un, ja es skatos 33.punktu mūsu darba kārtībā par pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Haimam Koganam - "Lukoil" galvenajam naftas speciālistam, tad arī tur Krištopana kungs ir parakstījies pirmais.

Es negribu, dabiski, saņemt šeit aizrādījumu, bet man zināmas saistības līdz ar to radās. Es gribētu pajautāt: kāpēc pēkšņi vairs nav degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas? Un vispār tirdzniecībā sāk pietrūkt dīzeļdegvielas. Secinājums varētu būt tikai viens - dīzeļdegviela tiek mākslīgi slēpta. Un arī liela daļa kontrabandas dīzeļdegvielas tiek slēpta. Un, ja mēs zinām, ka no katras cisternas, kas nelegāli ienāk Latvijā ar dīzeļdegvielu, ptuveni tiek pelnīts ap 2000 - 3000 latu, tad var iedomāties, ja paceļas šis akcīzes nodoklis, kāda peļņa būs nelegālās degvielas tirgotājiem.

Redzat, mēs jau pacēlām akcīzes nodokli arī alkoholam, bet vai tāpēc nav kontrabandas ceļā ieplūduša alkohola? Un vai līdz ar to ir lētāks kļuvis alkohols? Dabiski, man kā šīs frakcijas, kura ietilpst valdībā, pārstāvim ir neērti aicināt vispār noraidīt šo likuma labojumu, bet es vēlreiz gribu lūgt apdomāt un nepacelt šo akcīzes nodokli ar 1.maiju. Tāds no manas puses būtu aptuvenais lūgums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai, papildinot komisiju skaitu. Iebildumu nav deputātiem. Tātad nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijā ir ienācis priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Tagad deputāti ir saņēmuši dokumentus nr.522, nr.523, nr.524, nr.530, nr.531 un nr. 532. Ir lūgums iekļaut Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā pēc 6.darba kārtības punkta jautājumu par sastāva maiņu sekojošās Saeimas deputātu pastāvīgajās delegācijās - Ziemeļatlantijas asamblejā, Eiropas padomes parlamentārajā asamblejā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā.

Andris Rubins - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Rubins (frakcija "Latvijai").

Es iebilstu pret dokumenta nr.524 iekļaušanu, jo viņš pēc būtības nav izskatāms. Mums delegācijas vadītāja jau ir, un tā ir Saeimas Prezidija locekle Kušneres kundze. Tāpat es neuzskatu, ka 1.punktā vajadzētu atsaukt Gundaru Valdmani. Vienīgi varētu papildināt visu šo komisiju ar Priedkalna kungu, tāpēc ka gan Valdmaņa kungs, gan Priedkalna kungs kā deputāti atbilst, es uzskatu, arī šīs komisijas sastāvam. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka es iebilstu pret šā jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir patstāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši šeit 11 deputāti ar saviem parakstiem. Viens ir runājis "pret". Vai iesniedzēji neviens nevēlas runāt "par"? "Par", Kiršteina kungs?

Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribētu iebilst pret tikko teikto, jo šis jautājums jau ir izskatīts, pirmkārt, Starpfrakciju sadarbības padomē. Otrkārt, iebildumi par to, ka kāds ir vai nav delegācijas vadītājs, tas neko nemaina, jo Saeima jau lēmumus šādā veidā... Tas nav likums. Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no Prezidija ar vēstuli paziņo, ka ir izdarītas izmaiņas attiecīgajās delegācijās, un šis paziņojums tiek aizsūtīts uz attiecīgās delegācijas sekretariātu. Tāpēc šeit ir principā jānobalso un nav nekādas vajadzības kaut ko atlikt. Es aicinu vienkārši nobalsot "par", bet jūs varat ar savu balsojumu izteikt, vai jūs atbalstāt šīs izmaiņas vai neatbalstāt. Tāpēc nav nekādas jēgas atlikt pašreiz. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā tas... Es izsaku aizrādījumu Kostandas kungam par to izteicienu saturu, ko viņš lieto attiecībā uz citiem deputātiem. Tā kā tas ir patstāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši desmit deputāti, un ir celti iebildumi pret viņa izskatīšanu, tad Saeimai ir jālemj par to izskatīšanu nākamajā sēdē vai nodošanu komisijām. Lūdzu, no iesniedzēju puses kādi ir priekšlikumi?

Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Rubina kungs piesauca Kārtības ruļļa 135.pantu, jo viņš teica, ka šis jautājums nav apspriežams pēc būtības, un 135.pants runā sekojoši, ka šāds priekšlikums ir balsojams vispirms. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kungi, jūs jaucat pašlaik lietas! Jūs jaucat priekšlikumus, ko iesniedz par likumprojektu izskatīšanu, un patstāvīgos priekšlikumus, ko paraksta desmit deputāti. Tas ir 117.pants, un viņš ir risināms tādā kārtībā, kā to 117.pants nosaka, tāpēc, lūdzu, vai iesniedzējiem ir priekšlikums par to, vai mēs... vai viņi ir par izskatīšanu nākamajā sēdē vai par nodošanu komisijām. Deputātu viedoklis mums būtu tagad jāizšķir.

Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Man ir priekšlikums tādā gadījumā izskatīt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.524 - par patstāvīgo priekšlikumu sakarā ar papildinājumiem, par Saeimas lēmuma par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātiem Eiropas padomes parlamentārajā delegācijā, lai to izskatītu nākamajā sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Dokuments nr.524 izskatāms nākamajā sēdē.

Pret citiem dokumentiem un to iekļaušanu darba kārtībā un izskatīšanu iebildumu nav. Tātad iekļaujam pēc darba kārtības 6.punkta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu līgumu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Informācijai: pats līguma teksts ir Saeimas bibliotēkā, lūdzu deputātus iepazīties tur, jo katram individuāli teksts izdalīts netiks sakarā ar to, ka tekstā ir pāri par 400 lappusēm un nav iespējams visiem to praktiski nokopēt.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Prēdeles, Grīga, Požarnova, Saulīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā viens no ministriem Sļivkina... piedodiet, Kiršteina kungs stāstīja, viņš reizēm Eiropas savienībā par alus kausiņu parakstot jebkādus papīrus, un šeit var iestāties tāds moments, ka varbūt, iespējams, atsevišķi deputāti diemžēl arī no opozīcijas ir parakstījuši kārtējo reizi papīru, to nelasot, kā Kiršteina kungs teica smejoties un pēc tam nopietni. Nedaudz, protams, varētu parunāt par pašu tekstu, jo, iespējams, lasījumos tiks labots, tiks mainīts. Dabiski, kā jebkurš likumprojekts viņš ir talantīgs, bet šeit jau rodas atkal viens jautājums, arī Mauliņa kunga mīļotais jautājums, par to, vai konfiscētā prece ir jāiznīcina. Šajā likumā jau ir ierakstīts 11.pantā, ka tā ir jāiznīcina. Tātad tas ir pirmais jautājums: vai vajag iznīcināt vai nevajag? Gadās, protams, arī tā kā nesen - arī Saeimas kafejnīcā ar Prezidija lēmumu aizliedza smēķēt, lai gan tur darbojas, cik saprotu, privātstruktūra. Tad es domāju, ka mūsu talantīgā darbība var tālāk turpināties. Kāpēc tikai Saeimas ēdnīcā, ja varētu arī visās Rīgas ēdnīcās vai kafejnīcās aizliegt smēķēt? Tās jau būtu tādas sīkas nianses.

Mēs jau runājām par demokrātiju, par tiesībām, bet tas jau ir sīkums. Un kādēļ es to atgādinu? Tādēļ, ka man ļoti patīk 17.pants. Atkal tas ir nācis kā no anekdotēm. Es lasu: "17.pants. Smēķēšanas ierobežošana citās vietās." Es varbūt, protams, nemāku pareizi izlasīt, bet te ir rakstīts "darbavietās un koplietošanas telpās", tātad arī kāpņu telpās, liftos, vestibilos, foajē un tualetēs. Piedodiet, ja šis likums stāsies spēkā, vai es savās mājās personīgajā mazmājiņā varēšu smēķēt vai nevarēšu? Nē, tas vienkārši tā... es gribu pasmieties, bet mēs pāriesim arī pie nākamā jautājuma, kas man vislabāk patīk. Mauliņa kungs un pārējie kolēģi ciena to, ka ir jāekonomē valsts nauda. Šeit ir ierakstīts arī pants, ka jāizveido Ministru kabinetam... es domāju, ka Šķēles kungs jau ir pārdomājis... ir jāizveido Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija. Nē, pats nosaukums ir labs - Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija. Kādu vēl mēs izveidosim komisiju, ja jau būs tāda komisija? Varbūt nākotnē būs arī Bulciņu ēšanas aizliegšanas komisija pie Ministru kabineta. Un tādēļ mana sajūta ir tāda, ka šeit Kārtības ruļļa 135.panta kārtībā šis jautājums būtu šodien jānovirza no balsošanas pēc būtības, jo par viņu nevar balsot, jo personīgi es nezinu, ka šogad budžetā būtu iekļauts finansējums šādas Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas darbībai. Un varbūt, iespējams, vajadzētu potenciāli... varētu, teiksim, Kiršteina kungu vai kādu citu ielikt par valsts ministru smēķēšanas ierobežošanas jautājumos, tādēļ es vēlreiz lūdzu 135.panta kārtībā, teiksim... arī Prezidijs saskatīs... šo jautājumu noņemt vispār no sēdes.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzām šodien likumprojektu, kuru daudz un nopietni skatīja jau 5.Saeima. Tas ir jautājums par cilvēku veselību, tas ir jautājums arī par valsts budžetu, tas ir jautājums par sakārtotu finansu sistēmu. Tur nevar skatīties atsevišķi vienu no otra, un tādēļ es uzreiz gribu teikt, ka smēķēšanas ierobežošana ir finansiāls jautājums, jo veselības budžetā noteikti vismaz 20% no visas naudas, ko mēs patērējam, ir saistīti ar slimībām, kas ir tieši un konkrēti saistītas ar smēķēšanas kaitīgumu. Un smēķēšana, neapšaubāmi, ir pats lielākais un pats kaitīgākais no visiem mūsu nelāgajiem ieradumiem. Es to noteikti uzskatu, ka tā daudz nozīmīgāka, nekā ir alkoholisms.

Bez šaubām, Lujāna kungam ir ļoti daudz labu domu, bet es nekādi nevaru saprast, kāpēc tad, ja Lujāna kungs smēķē Saeimas foajē, Saeimas trepju telpā vai, piedodiet, šajā pašā tualetē, pēc tam kādam citam būtu jāienāk tur iekšā un jāsaņem viņa darvas... no smēķiem gaisā palaistie darvas produkti, kāpēc visiem pārējiem būtu jāsaņem kancerogēni dūmi, kādēļ tam būtu jāpakļauj citu cilvēku veselība?

Demokrātija ir tā, ka dzīvot un būt veselam ir tiesības katram cilvēkam un nevienam nav tiesību šo citu cilvēku tiesības uz veselību ierobežot. Es uzskatu, ka tā ir klasiska demokrātija, kas valda lielākajā daļā brīvo pasaules valstu, kur sabiedriskajās koplietošanas telpās, publiskajās vietās un īpaši jau valsts un pašpārvaldes iestādēs smēķēt vispār nav atļauts. Un tas ir pilnīgi loģiski, ka šo projektu ir parakstījuši visu frakciju deputāti, un es pilnīgi skaidri redzu, ka cilvēku veselība tomēr ir pilnīgi neatkarīga no mūsu savstarpējām politiskajām nesapratnēm. Un man ir liels prieks, ka to atbalstīja kolēģi no frakcijas "Latvijai", man bija liels prieks, ka to atbalstīja mūsu Universitātes rektora kungs, tāpēc es ceru, ka šodien mums izdosies šo likumu pieņemt. Kādas ir būtiskās atšķirības no tā likumprojekta, kāds bija iesniegts 5.Saeimā? Mēs vienkārši esam piemērojušies Eiropas kopienas normām. Eiropas kopienā ir strikti noteiktas normas darvas saturam cigaretēs. Pagājušajā reizē mums tas bija neskaidrs jautājums, turpretī tagad mēs pieņemam šīs normas kā pārejas noteikumus, kas darbojas jau šodien. Mēs pieļaujam, ka tie būs pārejas noteikumi, piemēram, pēc dažiem gadiem, un šādā veidā šo likumu mēs varētu pieņemt. Es jūs ļoti lūdzu šoreiz balsot par to nodošanu komisijām, bet pēc tam skatīsimies un precizēsim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Tā kā ir ienācis priekšlikums neizskatīt jautājumu pēc būtības atbilstoši 135.pantam, tad vispirms ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" neizskatīt pēc būtības. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 60, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tā ka iebildumu pret nodošanu komisijai nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Lēmuma projekts "Par Induļa Bērziņa atsaukšanu no Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā". Lūdzu zvanu! Balsojums slēgts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 6. Indulis Bērziņš atsaukts no Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā.

Saeimas lēmuma projekts "Par Edvīna Inkēna apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 16, atturas - 10. Edvīns Inkēns apstiprināts Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā sastāvā.

Tagad lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr.522. Un lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu - papildināt deputātu delegāciju Ziemeļatlantijas asamblejā ar deputātu Kārli Jūliju Druvu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva iekļauts Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvā Ziemeļatlantijas asamblejā.

Dokuments nr.523. Šajā lēmuma projektā ir trīs atsevišķi punkti, un par katru ir jābalso atsevišķi. Principā ir lūgums Juridiskajai komisijai - izstrādājot labojumus Kārtības rullī, strikti noteikt, kā iesniedzami šādi dokumenti, kas nevarētu būt... Endziņa kungs, jūs runāt gribat? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu papildināt šo lēmuma projektu vēl ar vienu punktu par Endziņa atsaukšanu no šīs delegācijas, jo ar šo lēmuma projektu tiek izteikta neuzticība man kā šīs delegācijas līdzšinējam vadītājam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, diemžēl jūs ļoti labi zināt, ka es nevaru to izdarīt, mēs šodien pierakstīt klāt šādu punktu nevaram, bet tādā gadījumā jūs varat iebilst pret šā jautājuma izskatīšanu šodien. Endziņa kungs, vai varu to uzskatīt par iebildumu pret jautājuma izskatīšanu šodien? Tas ir patstāvīgais priekšlikums, un, ja jūs iebilstat, tad mēs šodien to neizskatām. Endziņa kungs, lūdzu tribīnē! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Lûdzu izslēdziet mani un miers...")

Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ja jau radusies ir neizpratne, tad es iebilstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu priekšlikumu par tālāko virzību, Gorbunova kungs, ja jums ir... par nākamo sēdi vai komisiju, lai mēs varam balsot.

A.Gorbunovs. Ierosinu izskatīt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu - dokumentu nr. 523 izskatīt nākamajā sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Dokuments nr. 530 "Par deputāta Martijana Bekasova iekļaušanu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 15. Latvijas Republikas Saeima nolemj iekļaut deputātu Martijanu Bekasovu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā.

Dokuments nr. 531 "Par deputāta Oļega Deņisova iekļaušanu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

"Par deputāta Aleksandra Golubova iekļaušanu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 28. Lēmums nav pieņemts.

Dokuments nr. 503 "Par deputāta Vladilena Dozorceva atsaukšanu no Latvijas Republikas pastāvīgās delegācijas Baltijas asamblejā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 10. Vladilens Dozorcevs ir atsaukts no Latvijas Republikas pastāvīgās delegācijas Baltijas asamblejā.

Dokuments ar tādu pašu numuru - nr. 503 "Par deputāta Leonarda Staša ievēlēšanu Latvijas Republikas pastāvīgajā delegācijā Baltijas asamblejā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 15. Leonards Stašs ir ievēlēts Latvijas Republikas pastāvīgajā delegācijā Baltijas Asamblejā.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu".

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Ināras Gardas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata. Cienījamajiem deputātiem ir izdalīti nepieciešamie dokumenti - tieslietu ministra vēstule, Gardas kundzes raksturojums, Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, kā arī izziņa par viņas iepriekšējām darba gaitām.

Juridiskā komisija, izskatījusi šos materiālus, kā arī iepazinusi un uzklausījusi pašu kandidāti, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ināru Gardu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana aizklāta! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 13. Latvijas Saeima apstiprina Ināru Gardu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Intas Laukas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Intu Lauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 9, atturas - 14. Latvijas Saeima apstiprina Intu Lauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

Nākamais - lēmuma projekts "Par Harija Raščevska apstiprināšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Harija Raščevska apstiprināšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi, un jums ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti, ir arī pozitīvs raksturojums. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Hariju Raščevski par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 10. Harijs Raščevskis ir apstiprināts par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais... Lūdzu.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Jāņa Tiltiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Cienījamajiem deputātiem ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt... piedošanu, iecelt Jāni Tiltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 10. Jānis Tiltiņš ir iecelts par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus tagad paņemt dokumentu nr. 520. Tātad Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Viktora Stikuta ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 8. Deputāts Viktors Stikuts ir ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Lēmuma projekts "Par deputāta Žaņa Holšteina ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 5. Deputāts Žanis Holšteins ir ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais. Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Žaņa Holšteina ievēlēšanu Revīzijas komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 5. Deputāts Žanis Holšteins ir ievēlēts Revīzijas komisijā.

Saeimas lēmuma projekts "Par deputātes Rudītes Leitenas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Deputāte Rudīte Leitena ir ievēlēta Saimnieciskajā komisijā.

Lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu". Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Neliela informācija par to, kāda ir izveidojusies situācija Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Šobrīd Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir divas vakances. Par savas darbības pārtraukšanu šajā padomē ir paziņojis Antons Seiksts, un par sava darba pārtraukšanu padomē ir paziņojusi arī Velta Puriņa. Tātad ir divas vakances.

Antona Seiksta vietā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par darbības pārtraukšanu ir izvirzītas četras kandidatūras, proti: Valters Valge, Juris Putriņš, Jānis Motivāns un Tālivaldis Tālbergs.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Daudiša kungs, ka es jūs pārtraucu! Tikko kā Saeimas Prezidijs saņēma šādu iesniegumu: "Atsaucu savu parakstu no Tālberga kandidatūras izvirzīšanas dokumenta ievēlēšanai Nacionālajā radio un televīzijas padomē sakarā ar to, ka Tālberga kungs noņem savu kandidatūru šim amatam. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts."

I.Daudišs. Skaidrs, tātad mums ir trīs kandidatūras. Attiecībā uz to vakanci, kas ir radusies sakarā ar Veltas Puriņas darbības pārtraukšanu, saskaņā ar likuma prasību vajadzēja iesniegt kandidatūras divu nedēļu laikā, tas ir, līdz vakardienai. Neviena kandidatūra nav iesniegta. Līdz ar to attiecībā uz šīm divām vakancēm mums ir trīs kandidāti - Valge, Putriņš, Motivāns. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi Saeimas lēmuma projektu par balsošanas kārtību. Saeimai būtu jāizskata šis lēmuma projekts un jāvienojas par to, kā šie padomes locekļi tiks ievēlēti. Tā kā šis lēmuma projekts tika iesniegts jau trīs nedēļas iepriekš, 3.punktā (proti: "Balsošana notiek par visiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus. Vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroti atstāti divi vai vairāk kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām;") tas nebūs precīzs. Mēs nevaram atstāt vairāk nekā divus kandidātus. Tātad tekstā jābūt: "kurās neizsvītroti atstāti trīs vai vairāk kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām". Katrā ziņā šis lēmuma projekts par balsošanas kārtību ir jāapspriež un par to ir jābalso. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vispirms izskatām jautājumu par balsošanas kārtību. Čerāna kungs ir pieteicies runāt par dokumentu nr.390, tas ir, par sastāvu. Tas nav par iesniegto balsošanas kārtību, Čerāna kungs!

Tātad pirmais, kā jau ziņoja Saeimas sekretārs, ir jāizskata Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums: balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, izvirzītās kandidatūras vēlēšanu zīmē izkārto alfabēta secībā. Un tā tālāk. Tātad mums ir jāizšķir jautājums par balsošanu. Balsošana ar vēlēšanu zīmēm.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man tomēr ir priekšlikums gan šo jautājumu (par to, kādā veidā mēs vēlēsim), gan arī par personālsastāvu tagad neizskatīt pēc būtības, jo šodienas darba kārtībā vēlāk ir punkts...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, es atvainojos. Dokumenti ir iesniegti noteiktā secībā. Tie ir divi dažādi jautājumi. Par katru jautājumu mēs balsosim atsevišķi. Jūs uzstājaties par pirmo. Mēs pašlaik izskatām balsošanas kārtību. Tad, kad mēs izskatīsim personālijas, jūs nāksiet otrreiz tribīnē un izteiksiet savu priekšlikumu - neizskatīt pēc būtības. Tātad lūdzu runāt par dokumentu, kuru pašlaik izskatām, un jautājumu par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm.

K.Čerāns. Tiešām, mans priekšlikums ir vispirms... Es uzturu spēkā šo savu priekšlikumu - neizskatīt šo jautājumu pēc būtības - un lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītāja. Varbūt vēl kāds vēlas runāt? Nav vairāk. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par izteikto priekšlikumu - jautājumu par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm neizskatīt pēc būtības. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Nav izskatāms pēc būtības...") Gorbunova kungs, lūdzu citreiz atcerēties, ka balsošanas laikā nevar runāt. Bet pēc tam vai pirms tam var nākt tribīnē un izteikties. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Paldies!") Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - 3. Lēmums nav pieņemts.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu, ka balsošana veicama ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 16, atturas - 18. (Starpsauciens: "Atturas" - 8") Lēmums ir pieņemts. Es atvainojos. Es esmu kļūdījusies. Atturas - 8.

Atgādināšu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu: Ernests Jurkāns - Demokrātiskā partija Saimnieks, Kristiāna Lībane - savienība "Latvijas ceļš", Jānis Strods - Tautas kustība "Latvijai"... Es atvainojos, tie ir tie, kurus mēs ievēlējām pirmajā sēdē. Aleksandrs Pētersons - "Tçvzemei un Brīvībai", Roberts Dilba - Latvijas Vienības partija, Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP, Aristids Lambergs - LNNK un LZP, Leonards Stašs - Tautas saskaņas partija, Aleksandrs Bartaševičs - Latvijas sociālistiskā partija.

Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju sākt darbu. Vienoties par kārtību, kādā notiks balsošana.

Balsu skaitīšanas komisijai, cik es saprotu... Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tā kā mūsu pašu, tas ir, balsu skaitītāju, demokrātiski ievēlētā priekšnieka Ernesta Jurkāna šobrīd nav zālē, es uzņemšos šo pienākumu viņa vietā, ja jums... Viņš ir zālē. Tad varbūt viņš nāks tribīnē? Tad nāciet varbūt tribīnē.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, jūs kā Balsu skaitīšanas komisijas sekretāre esat ļoti pareizi uzņēmusies šīs funkcijas, un, lūdzu, veiciet šo darbu līdz galam.

K.Lībane. Paldies. Es tā arī darīšu. Spriežot pēc tās informācijas, ko es tikko saņēmu Sekretariātā, vēlēšanu zīmes tiek gatavotas. Ir jau gatavas. Es domāju, izmantosim to pašu kārtību, kuru mēs izmantojām, balsojot par Saeimas Prezidiju, - tas ir, būs divi zvani. Ar pirmo zvanu jūs, cienījamie deputāti, tiekat aicināti blakus esošajā Prezidija zālē uz balsošanu, bet otrais zvans jūs aicinās atpakaļ šajā zālē, tas ir, sēžu zālē, kurā es vai kāds cits balsu skaitītājs paziņos jums par rezultātiem.

Sēdes vadītāja. Tātad pirms balsošanas es atgādināšu Saeimas deputātiem, ka balsošana notiek par visiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus. Vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroti atstāti trīs vai vairāki kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām. Neizsvītroti! Lūdzu pievērsiet tam uzmanību, tas arī būs rakstīts biļetenos.

Vārds Kārlim Čerānam - par dokumentu nr.390. Jūs nevēlaties runāt? Paldies. Jūs atsaucat savu uzstāšanos.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Atvainojos, - paziņojums. Vārds Andrim Amerikam - Saeimas priekšsēdētājas biedram.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu Latvijas Republikas 6.Saeimā izveidot Latvijas - Taivanas parlamentāro atbalsta grupu. Cienījamie kolēģi! Visus deputātus, kam ir interese par šā jautājuma tālākvirzību, aicinu tagad sapulcēties Sarkanajā zālē, tur, kur notiek preses konferences, uz īsu sākotnēju sanāksmi. Es vēlreiz atkārtoju: Sarkanajā zālē, kur norisinās preses konferences.

Sēdes vadītāja. Vārds Jānim Ādamsonam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pusdienas pārtraukuma laikā, pulksten pusvienos, sapulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Jurim Celmiņam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Aicinu Latvijas - Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas deputātus pēcpusdienas starpbrīdī, tas ir, pulksten 15.00, sapulcēties uz īsu sanāksmi tepat blakus, Prezidija apspriežu zālē. Lūdzu ieplānot laiku.

Sēdes vadītāja. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu deputātus, kas ir izveidojuši informācijas tehnoloģijas grupu, kā arī visus pārējos, kam ir interese tajā darboties, tagad sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu apspriedi, kur mēs norunātu laiku, kad mēs varētu pirmo reizi satikties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns...

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns ir Balsu skaitīšanas komisijā.

J.Kušnere. Jānis Kalviņš, Valdis Krisbergs, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane...

Sēdes vadītāja. Balsu skaitīšanas komisijā.

J.Kušnere. Andrejs Naglis...

Sēdes vadītāja. Turpat.

J.Kušnere. Andrejs Panteļējevs, Anatolijs Tučs, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma vārds Kristiānai Lībanei - Balsu skaitīšanas komisijas vārdā.

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Tūlīt atskanēs pirmais zvans - tas zvans, kas aicina jūs uz balsošanu. Ceru, ka jums nesagādās pārāk daudz neērtību, ejot starpbrīdī, iziet cauri Prezidija zālei un veikt savu balsošanas pienākumu un tiesību. Otrais zvans būs pēc starpbrīža. Tas būs zvans, kas liecinās par to, ka viss ir saskaitīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem lūgums - papriekš nobalsot. Pārtraukums līdz 12.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies. Nevajag. Tagad ir redzams, ka pietiek. Ar vienas minūtes nokavēšanos. Tas nekas. Balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot. Lūdzu, - Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāju vārdā atļaujiet man nolasīt jums balsu skaitīšanas sēdes protokolu.

Protokols par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus. 1996.gada 14.martā, Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 89 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 11 vēlēšanu zīmes, no vēlēšanu kastes izņemtas 89 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas visas 89 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītu zīmju nebija.

Par visiem kandidātiem kopā nodotas 89 balsis. Atsevišķi par Jāni Motivānu nodotas 66 balsis, par Juri Putriņu - 53 balsis, par Valteru Valgi - 26 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti Jānis Motivāns un Juris Putriņš. Tālāk seko visu balsu skaitītāju paraksti.

Protokolu es nodošu Sekretariātā.

Sēdes vadītāja. Zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par Saeimas lēmuma projektu, ka Jānis Motivāns un Juris Putriņš ievēlēti par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Lūdzu rezultātu! Es atvainojos, tehnisku iemeslu dēļ mūsu procedūra ir jāsāk visa no gala. Vai ir tagad balsošanas režīms? Nav. Es saprotu, es atvainojos... (Smejas.) Runājot par procedūru, kolēģi, kam ir lielāka pieredze un kas zina, kā apstiprina, saka, ka nav jāapstiprina Balsu skaitīšanas komisijas rezultāti, tie stājas spēkā automātiski, un līdz ar to Jānis Motivāns un Juris Putriņš ir ievēlēti par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Ar to viņus apsveicam! (Aplausi.) Tā ka šoreiz tehnika sabojājās īstajā reizē un īstajā laikā.

Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad ir izskatāma ceturtā sadaļa - 7.marta sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi.

Darba kārtības punkts nr.20 ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Trešais lasījums.

Oļegs Deņisovs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 477 "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Trešais lasījums. Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi.

1.pants. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina izteikt 1.pantu šādā redakcijā: "1.pants. Darbinieku līdztiesība Latvijas Republikā. Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, likumā paredzētā vecuma, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa." Komisija priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 15.pantā trešajam lasījumam ir iesniegts priekšlikums. Arī 15.panta teksts ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 15.panta redakciju. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu 16.pantā. Komisijas sēdē bija arī Juridiskās komisijas pārstāvis, un pēc apspriešanas šis priekšlikums tika noraidīts. Juridiskā komisija tam piekrita.

Sēdes vadītāja. Tātad runa ir par priekšlikumu - svītrot likumprojekta 2.pantu (nepapildināt kodeksa 16.pantu ar otro daļu).

O.Deņisovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Pieņemts tas, ka šis priekšlikums ir noraidīts.

O.Deņisovs. Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu likumprojekta 5.pantā. Sēdē kopā ar Juridisko komisiju ...

Sēdes vadītāja. Precizēsim! Tikko kā mēs izskatījām 16.pantu, tagad ...

O.Deņisovs. 16.panta 7.punktā...

Sēdes vadītāja. 7.punktā. Skaidrs.

O.Deņisovs. Sēdē kopā ar Juridiskās komisijas pārstāvi tāds priekšlikums tika noraidīts. Juridiskā komisija piekrīt.

Sēdes vadītāja. Tā ir 30.panta 7.punkta redakcija. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es gribu informēt, ko nozīmē, ja mēs pieņemsim šādu papildinājumu. Līdz šim tātad varēja atbrīvot pēc administrācijas jeb, kā tagad likumu kodeksā rakstīts, darba devēja iniciatīvas darbinieku, ja ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums un ir piemērots tāds sods, kas izslēdz iespēju notiesātajam turpināt darba attiecības. Tad, neprasot darba ņēmēja atļauju un piekrišanu, darbinieku varēja atbrīvot no darba. Tagad tiek ierosināts, ka darbinieku varētu atbrīvot no darba arī tad, ja viņam ir piemērots drošības līdzeklis, kas izslēdz iespēju turpināt darbu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē: ja tiek apcietināts uz vienu dienu vai divām dienām, vai pat mēnesi un ja tiek atzīts šis drošības līdzeklis par nepamatotu un darbinieks tiek atbrīvots no ieslodzījuma, tad drošības līdzeklis tiek mainīts, un tādā gadījumā viņu par šo periodu varētu atbrīvot no darba. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi, un šis priekšlikums nebūtu pieņemams. Tas ir bīstams.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jā, patiesi, - Juridiskā komisija izteica šādu priekšlikumu, galvenokārt domājot par otru pusi šajās attiecībās ar darba devēju. Teiksim, ja darba ņēmējs - darbinieks - pavada mājas arestā mēnešiem vai pat dažreiz līdz pusgadam ilgi, tad, ziniet, darba devējs arī nav īsti vainīgs, ka darbinieks nenāk darbā. Taču, kā jūs redzat no šīs tabulas, atbildīgā komisija - Sociālo un darba lietu komisija - mūsu priekšlikumu noraidīja, un Juridiskā komisija pret to pat neiebilst. Tā ka es, atklāti sakot, nezinu, par ko ir runa un ...

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, vai jūs runājat Juridiskās komisijas vārdā vai kā deputāte? Juridiskās komisijas vārdā, ka jūs piekrītat, jā?

K.Lībane. Jā, mēs piekrītam visam tam, ko ir par labu atzinusi Sociālo un darba lietu komisija, un arī tam, ka viņi šo priekšlikumu ir noraidījuši. Es tikai ievadā nedaudz... lai attaisnotu mūsu komisijas motivāciju, es nedaudz, dažos vārdos, jums paskaidroju, kāpēc tas radās. Bet tas ir noraidīts, un mēs neiebilstam.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 30.panta 7.punktā. Šis priekšlikums bija noraidīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nebija.

O.Deņisovs. Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu 30.panta 5.punktā. Šis priekšlikums tika pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums - otrajā daļā saglabāt panta otrās daļas spēkā esošo redakciju. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 6.pantā Juridiskās komisijas priekšlikumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Tas ir par numerācijas kārtību. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O. Deņisovs. Juridiskā komisija ierosina 6.pantā mainīt numerāciju. Pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 8.pantā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tātad norādītajos pantos svītrot skaitli "1.¹". Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 37.pantā par likumprojekta 8.pantu Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Pret skaitļu jeb numerācijas svītrošanu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. 38.pantā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisijā, izskatot kopā ar Juridisko komisiju, to pieņēma daļēji.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums daļēji ir pieņemts, un pants ir izteikts jaunā redakcijā. Juridiskajai komisijai iebildumu nav, un deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. 49.panta pirmajā daļā ir darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija to izskatīja un pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem...

O.Deņisovs. Komisija nolēma pieņemt tādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Ja pieņem šo priekšlikumu, tas nozīmē, ka darba devējs ar darba ņēmēju varēs koplīgumā vienoties, ka pirms svētku dienām darba laiks jebkurā iestādē, organizācijā un uzņēmumā, to skaitā arī valsts un pašvaldību uzņēmumā un iestādē, var būt īsāks vairāk nekā par vienu stundu. Manuprāt, nav lietderīgi dot valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošajiem šādas tiesības vienoties ar savu administrāciju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldību iestāžu darbinieki var vienoties un arī valsts iestāžu darbinieki ar darba devēju, ar vadītāju, ka pirms svētku dienām, teiksim, strādā divas stundas. Manuprāt, šādas tiesības varētu dot tikai un vienīgi privātstruktūrām. Privātuzņēmumos tiešām, ja darba devējs ir tik labestīgs, varētu dot šādas tiesības vienoties, bet attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem un iestādēm nevajadzētu būt nekādai šādai anarhijai.

Sēdes vadītāja. Andris Bērziņš - darba lietu ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pilnībā jāpiekrīt Lagzdiņa kungam, un es gribu teikt, ka viņa teiktajā nav nekādas pretrunas. Darba likumu kodekss neattiecas uz tiem cilvēkiem, kas ir civildienesta attiecībās, un pamatā civildienesta attiecībās ir visi valsts iestādēs strādājošie. Un tātad ir paredzēts, ka arī pašvaldību iestādēs strādājošie pāriet uz valsts civildienesta attiecībām. No otras puses, šis pamatnosacījums: ja darba koplīgumā tiek noteikts citādāk, - pats par sevi rada iespējas vienoties par šādiem principiem. Tie ir visā pasaulē normāli, atzīti principi, un, ja to kāds cits normatīvs akts nereglamentē, tad par to var vienoties. Tas nav tā, ka mēs vienojamies katrā konkrētā svētku gadījumā, bet tas ir tad, kad gada sākumā noslēdz koplīgumu. Tātad tur vienojamies. Es aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otrreiz.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam ieinteresēti, lai visas valsts un pašvaldību iestādes strādātu pēc vienota darba ritma un nerastos mūsu valsts iedzīvotājiem problēmas, pirmssvētku dienās griežoties valsts un pašvaldību iestādēs. Daudzās pašvaldībās ir tāda prakse, ka, piemēram, laika periodā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu daudzas iestādes nestrādā, nepieņem iedzīvotājus un faktiski atrodas tādā, nu, neizprotamā režīmā - saņem algu par šo periodu, bet nestrādā. Manuprāt, mēs nedrīkstētu dot tiesības valsts iestādes vadībai kopīgi ar šajā iestādē strādājošajiem izlemt, ka svētku dienās viņi strādā divas, trīs vai četras stundas. Jānosaka ar likumu, ka visās valsts un pašvaldību iestādēs pirms svētku dienām strādā septiņas stundas, tā, kā tas ir bijis līdz šim, jo pretējā gadījumā varētu rasties sarežģījumi. Šeit runāja par civildienesta ierēdņiem, tādu ir 12,5 tūkstoši. Bērziņa kungs, jūs šajā zālē esat tas, kurš vislabāk zina, ka mūsu valstī ir pāri par 200 000 valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošo un ka civildienesta ierēdņu ir tikai aptuveni 6,5% no visiem strādājošajiem. Tādēļ man nav izprotama tā motivācija, kādēļ mēs šeit ieliekam šādu normu, kas radīs problēmas mūsu valsts iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist Lagzdiņa kungam, jo šeit likumprojektā nav teikts, ka pašvaldību un valsts iestāžu vadītāji ir spiesti noslēgt līgumu, kas samazina... Es domāju, ja mēs tiktāl neuzticēsimies pat ministriem, kuri nav ierēdņi, un pašvaldību vadītājiem... Un, ja patiešām kāda pašvaldība - es negribu nevienu rajonu apvainot - šobrīd pieņems lēmumu, ka pirmssvētku dienā viņi strādā vienu stundu, tad acīmredzot tur patiešām nav kaut kas kārtībā ar šo vadītāju un lai tad arī citā vietā to viņam ieskaidro - vai viņš slēdz ar saviem darbiniekiem tādu līgumu... vai ministrs... vai neslēdz. Jo, ja būs vēl tik traki, ka mēs nedrīkstēsim uzticēties mūsu vadītājiem un ka viņi tagad izdemolēs savu resoru un pašvaldību darbu... es domāju, tas nebūs īpaši loģiski. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Valsts un pašvaldību iestādēs tiešām strādā vesela virkne cilvēku, bet situācija, kādā tās ir, ir atšķirīga. Katram uzņēmumam ir savs pārvaldes orgāns. Ja tie ir pašvaldību uzņēmumi, par kuriem runā Lagzdiņa kungs, tādā gadījumā ir pašvaldību valdes, kuras viņus pieņem darbā, kuras viņus pilnvaro. Viņas var arī nepilnvarot viņus slēgt koplīgumus. Viņas var aizliegt viņiem saīsināt darbu priekšsvētku dienās, ja tas saistīts, teiksim, ar kādiem pašvaldībai ļoti nozīmīgiem maksājumu iekasējumiem un tā tālāk. Bet pats šis princips ir pareizs. Es domāju, ka nav absolūti nekādas nepieciešamības mainīt šo redakciju. Šī redakcija atļauj no visām pusēm ietekmēt gan valsts, gan pašvaldību vadītājus, bet, protams, paver ļoti plašu ceļu tiem privātuzņēmējiem, kuriem atbilstoši viņu reālajiem darba rezultātiem ir iespēja, teiksim, samazināt šo darba laiku pirmssvētku dienās. Es vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ja mēs papētām šo tabuliņu, tad redzam, ka otrajā lasījumā pieņemtā redakcija skan šādi: pirms svētku dienām darba laika ilgums ir četras stundas. Ja mēs noraidīsim šobrīd Bērziņa kunga priekšlikumu, tad, kā es saprotu, būs spēkā šī redakcija. Lagzdiņa kungs iebilda pret to, ka ar darba līgumu darba laiks varētu būt pārāk daudz samazināts. Taču noraidot Bērziņa kunga priekšlikumu, mēs direktīvā veidā to samazināsim līdz četrām stundām. Es saprotu, ka šeit izskanēja Lagzdiņa kunga ļoti jauks priekšlikums, bet būtu ļoti labi to izskatīt, iesniegtu rakstveidā, un tad mēs varētu balsot. Bet diemžēl tas nav rakstveidā un pašreiz nav tabulā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, mēs patiešām varam izskatīt tikai rakstveidā iesniegtos un apkopotos priekšlikumus. Lagzdiņa kungs, jūs lūdzat balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa priekšlikumu - 49.panta redakciju: "Darbadienas ilgums pirms svētku dienām un brīvdienām". Un tā tālāk. Tā, kā ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Deņisovs. Paldies. 62.pantā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. 68.pantā ir runa par svētku un atceres dienām. Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Priekšlikums komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. Likumprojekta 19.pantā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tas ir 12.lappusē. Tiek ierosināts aizstāt vārdus "saskaņā ar Civillikuma normu noteikumiem" ar vārdiem "saskaņā ar Civillikumu". Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. Un 123.panta 2.punktā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. Tā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu trešajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 2. Likums "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" ir pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais izskatāmais jautājums ir punkts nr.24 - likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību". Andrejs Požarnovs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību", es gribētu izteikt sirsnīgu paldies LZS, KDS un LDP frakcijai, Labklājības ministrijai un deputātam Leopoldam Ozoliņam par daudzajiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Un tagad, lūdzu, skatīsim pa pantiem!

Sēdes vadītāja. Strādājam ar dokumentu nr.478A.

A.Požarnovs. 1.pants. Labklājības ministrijas priekšlikums - 6.punktā svītrot vārdu "gatavās". Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un pants ir precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - precizēt 1.panta 9.punktu un izteikt prekursoru definīciju tieši tādā pašā redakcijā kā likumā "Par prekursoriem". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 2.un 3.pantu un izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - precizēt 4.panta pirmo un otro teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 4.panta trešo un ceturto teikumu iekļaut 3.panta trešajā daļā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Frakcijas LZS, KDS un LDP priekšlikums - vārdu "vielas" aizstāt ar vārdiem "aktīvās vielas". Šis priekšlikums ir noraidīts, un ir pieņemta jauna redakcija - vārdu "vielas" aizstāt ar vārdiem "viena II vai III sarakstā iekļautā viela vai vairākas šādas vielas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 4.panta pirmo rindkopu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - rindkopu "II saraksts" izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 4.panta rindkopu "IV saraksts" izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - svītrot 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - iekļaut 5.panta otro daļu 3.panta otrajā daļā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - precizēt 6.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot trešo un ceturto nodaļu un mainīt 8.panta redakciju un nodaļu nosaukumus. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 6.pantu izteikt kā...

Sēdes vadītāja. 7.pantu...

A.Požarnovs. Atvainojos! Priekšlikums ir 7.pantu izteikt kā ceturtās

Nr. 15-MC

nodaļas 8. pantu un izdarīt labojumus, svītrot atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - 7. panta pirmajā daļā svītrot vārdus "vai kaņepes". Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! LZS, KDS un LDP frakcija, strādādama pie šā likuma, vēlas īpaši aizstāvēt mūsu, latviešu, kaņepi - gan tāpēc, ka šis augs ir mūsu tautasdziesmās ne reizi vien skaisti apdziedāts, gan arī tāpēc, ka neviena latviska pavārgrāmata neiztiek bez kaņepēm. Katrā ziņā, runājot par narkotiskām vielām un par tām kaņepēm, kuras aug šeit, Latvijā, būtu pavisam aplami runāt par vienu un to pašu lietu, jo speciālisti ir mums darījuši zināmu, ka Latvijā narkotiskas vielas varētu izdalīt no mūsu, Latvijas, kaņepēm tikai tādā gadījumā, ja šīs mūsu kaņepes tiktu audzētas īpašos apstākļos, zem plēvēm, zem stikliem. Manā rīcībā ir dokuments, ko ir parakstījuši, manuprāt, Latvijā visautoritatīvākie bioloģijas profesori (no Lauksaimniecības akadēmijas - Muižarāja, no Latvijas Universitātes - Langenfelds un no Medicīnas institūta - docente Eniņa), kā arī ir Latvijas Universitātes profesora Kondratoviča atzinums, kurā ir sacīts, ka atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem kaņepju ķīmiskais sastāvs ir stipri mainīgs. Mērenajos klimatiskajos apstākļos, kādos atrodas arī Latvija, kaņepēs sintezējas maz sveķveida vielu un tajās pārsvarā ir neaktīvā kannabinolskābe. Veicot mūsu republikas kaņepju mikroskopisko analīzi, ir konstatēts, ka dziedzermatiņi, kuros notiek sveķveida vielu uzkrāšanās, mūsu floras kaņepēm sastopami ļoti reti. Tas atbilst literatūrā minētajiem datiem, ka uz ziemeļiem no 43. platuma grāda kaņepēs sintezējas maz sveķveida vielu un nesintezējas narkotiska rakstura savienojumi. Tā kā Latvija atrodas robežās starp 55. un 58. ziemeļu platuma grādu, šejienes klimatiskie apstākļi nav piemēroti, lai izveidotos narkotiska rakstura savienojumi kaņepēs.

Tātad, ņemot vērā visu iepriekš minēto, zinātnieki, kurus es iepriekš minēju, saka: mēs uzskatām, ka aizliegums kultivēt kaņepes Latvijā ir nepamatots un nepareizs.

Gribētu vēl minēt tādu interesantu faktu, ko varbūt daudzi no jums nezina (un, jāatzīst, arī es pati līdz šim nezināju). Proti, netālu no Vidrižiem jau piecus gadus darbojas tehnisko zinātņu doktors Andris Špats, kurš ir izveidojis zinātniski pētniecisku jaunsaimniecību "Gundegas", kurā viņš ir īpaši pievērsies kaņepju audzēšanai un izmantošanai.

Un, lūk, izrādās, ka pagājušā gadsimtā kaņepes ir devušas 20% no eksporta apgrozījuma, un patlaban pasaulē ir milzīgs pieprasījums pēc kaņepju šķiedras. Tā ir augstas kvalitātes papīra izgatavošanas izejviela, kā arī tāda papīra izgatavošanas izejviela, uz kura var iespiest ūdenszīmes, un no tās izgatavo arī cita smalka veida papīru. Tie, kuri ir "tehniskas dabas" cilvēki, zinās, ka ļoti vērtīgas un nepārvērtējamas ir kaņepju virves, kaņepju tauvas.

Šis pats zemnieks, kuru es minēju, cer, ka nākamgad viņš ieņems par kaņepju sēklām vismaz 500-600 latu no hektāra, un viņa viedoklis ir tāds, ka kaņepju šķiedras masa varētu tikt izmantota kā kurināmais, jo viena kilograma kaņepju sadegšanas siltumatdeve ir tuva akmeņogļu tādam pašam rādītājam.

Vēl viens fakts. Proti, Amerikā no kaņepēm iegūst ļoti vērtīgus, ļoti dārgus, ļoti izcilus audumus.

Tas viss, ko es runāju, saistās tikai un vienīgi ar to, ka es gribētu, lai mēs ar vieglu roku neaizliegtu šīs vērtīgās un, neapšaubāmi, īpaši latviskās kultūras audzēšanu Latvijā. Cita lieta, ka saskaņā ar visiem starptautiski atzītajiem likumiem par narkotikām ir dota iespēja Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus arī kaņepju audzēšanai. Proti, ir nevis jāaizliedz kaņepju audzēšana, bet ir jāizstrādā veids, kādā to audzēšana tiktu kontrolēta - vai kaut kur kāds zemnieks nemēģina šo kultūru audzēt narkotiku iegūšanai.

Un būtu jādara, lūk, kas. Zemkopības ministrijai būtu jāsadarbojas ar Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteju un šī lieta jānokārto tādējādi, lai mēs nekļūtu par jaunu narkotiku ražotājiem, bet arī lai neciestu mūsu latviskā tehniskā kultūra - kaņepes. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs. Godātie kolēģi! Es gribētu informēt jūs par to, ka arī Latvijā no kaņepēm, ja tās audzē īpašos apstākļos, var iegūt tetrahidrokannabinolu - vielu, no kā var iegūt narkotiskās vielas. Nu, respektīvi, šīs kaņepes jāaudzē siltumnīcas apstākļos. No vienas puses, mēs dzirdējām, ka kaņepes būtu jāatļauj Latvijā audzēt, taču es pilnīgi piekrītu arī tam, ka ir jābūt izstrādātiem šiem normatīvajiem aktiem, kādos apstākļos un kādā veidā tās drīkst audzēt. Un tālākā procedūra ir šāda: Zemkopības ministrija vienojas ar Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteju, izstrādā šos noteikumus, kurus apstiprina Ministru kabinets. Un šeit likumā ir teikts, ka ierobežotiem dārzkopības mērķiem paredzēto magoņu un kaņepju audzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja mēs pieņemam Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tad viss tiek nostādīts tieši tādā veidā, kā ieteica Prēdeles kundze, - ka likums neatļaus visiem tās audzēt, bet noteiks, ka tas ir darāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un, ja mēs noraidīsim komisijas priekšlikumu, tad mēs nostāsimies pret attiecīgajām starptautiskajām normām un visām tām attiecīgajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies. Tad mums būs pretruna ar visām šīm konvencijām. Šajās konvencijās ir šis princips, ka šīs kultūras drīkst audzēt tad, kad ir izstrādāti noteikumi, kādā veidā tas ir izdarāms.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - 7. panta pirmajā daļā svītrot vārdus "vai kaņepes". Tas ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 12. Pieņemts ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums.

A.Požarnovs. Deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums - papildināt trešo nodaļu ar 3. punktu šādā redakcijā: šā panta pirmā un otrā punkta nosacījumi neattiecas uz vietējo sējas kaņepju ziemeļformu. Komisijas priekšlikums ir šo redakciju noraidīt.

Sēdes vadītāja. Precizēsim. Tā ir jauna - trešā - apakšsadaļa, jā? Jo ir pirmā un otrā.

A.Požarnovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Tā ir jauna apakšsadaļa, kur būtu šis formulējums.

A.Požarnovs. Deputāts Ozoliņš ierosina ieviest jaunu apakšsadaļu, nosakot tur izņēmumus. Ņemot vērā to, ka mēs jau esam nobalsojuši pozitīvi par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu, es atkārtoti aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - ceturtās nodaļas 8. pantā svītrot vārdus "izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma pantā". Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Jā, tikai te nav fiksēts laikam...

A.Požarnovs. Ja mēs skatāmies tabulā, tad redzam, ka tur ir mainījusies pantu numerācija un šis priekšlikums tagad ir ieguvis 5. numuru. Tas ir lapaspuses augšpusē.

Sēdes vadītāja. Paskaidrojiet vēlreiz, jo šeit nav pretī norādes, ka jūs komisijā to pieņemat!

A.Požarnovs. Jaunā redakcija, komisijas pieņemtā redakcija, ir pašā augšpusē. 5.pants: aizliegts audzēt, ražot, importēt, eksportēt, izplatīt, transportēt, glabāt, nodot pret atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt caur Latvijas teritoriju pirmajā sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles.

Sēdes vadītāja. Es jūs sapratu, Požarnova kungs! Es tikai jums gribēju teikt, ka šeit, tabulā, nav norādes, ka komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu. Jūs sakāt: komisijas norādījums ir: pieņemt. Bet šeit nav šīs norādes, ka komisija to ir pieņēmusi. Cik es saprotu, tā ir tehniskas dabas kļūda.

A.Požarnovs. Tehniskas dabas kļūda.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātu zināšanai atkārtoju, ka komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, pieņēmusi. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 9.pants. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdus "Juridiskā persona" ar vārdiem "Fiziskās un juridiskās personas". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt 9.panta pirmo teikumu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Tas ir pieņemts, un pants ir papildināts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - precizēt 10.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Pieņemts, jā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 11.pantā svītrot trešo teikumu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 11. un 12.pantu un izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts, un ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - mainīt redakciju 11.panta pēdējam teikumam. Šis priekšlikums ir pieņemts, un šis teksts ir iestrādāts 9.pantā.

Sēdes vadītāja. 9.pantā kā trešais punkts. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 13.pantu. Priekšlikums ir pieņemts, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 14.pantā svītrot atsevišķus vārdus. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - svītrot 15.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - svītrot 16.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 17.pantā svītrot vārdus "Jebkurām uzņēmuma vai". Priekšlikums ir daļēji pieņemts, un ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - mainīt 17.panta pirmā teikuma sākumu. Priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts komisijas variantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - svītrot 18.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 19.pantā svītrot vārdus "Licencētie uzņēmumi". Priekšlikums ir pieņemts, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 19.pantu aiz vārda "uzņēmumi" papildināt ar vārdu "(uzņēmējsabiedrības)". Komisija priekšlikumu ir pieņēmusi, un aiz vārda "uzņēmumi" ir iestrādāts... Vārds "uzņēmumi" ir aizstāts ar vārdiem "juridiskās personas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - 20.pantā precizēt redakciju. Priekšlikums ir pieņemts, un pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - svītrot 22.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 23.pants. Komisijas priekšlikums - izmainīt 23.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tabulā ir tehniskas dabas kļūme - nav minēts priekšlikuma iesniedzējs.

A.Požarnovs. Jā, tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir izmainīta 23.panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt 24.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 27.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 28.pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - mainīt 29. un 30.pantu vietām un precizēt pantu redakciju. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tātad jaunajā redakcijā tas ir 23. un 24.pants. Atgādināju to tādēļ, lai var izsekot, kā mums tagad panti sagrupējas.

A.Požarnovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - izteikt 32.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts, un ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Tālāk tabulā nav uzrādīts priekšlikumu autors, bet tie ir komisijas priekšlikumi. Ir priekšlikums precizēt 33.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 34.pants ir precizēts, izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Bet kaut kas ar numerāciju nav kārtībā, Požarnova kungs! Ir divi 25.panti. Un tūlīt pēc tam 14.lapaspusē ir 27.pants. Atkārtoju: 13.lapaspusē ir 25. pants jaunā redakcijā, un arī 14.lapaspusē ir 25.pants jaunā redakcijā, un tūlīt pēc 25.panta ir 27.pants.

A.Požarnovs. Ja jūs izlasāt 32. un 33.panta redakciju, tad redzat, ka tas ir atkārtojums, un tādēļ precizētā jaunā redakcija ir šāda: aizliegts...

Sēdes vadītāja. Nē, es runāju par numerāciju. Ir divi 25.panti pašreiz. Tā laikam ir tehniska rakstura kļūda. Un pēc 25. panta ir 26.pants. Jā?

A.Požarnovs. Tehniska rakstura kļūda ir tāda, ka tur, kur ir rakstīts "Precizēt panta redakciju", bija jābūt rakstītam: "Apvienot 32. un 33.pantu un izteikt jaunā redakcijā."

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs. Tātad abi panti ir salikti kopā, un tas ir jauns 25.pants, nevis divi 25.panti.

A.Požarnovs. Jā, tas ir 25.pants, kurā tie ir kopā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 34.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Ir mainīta redakcija.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tad tas nav 27.pants jaunajā redakcijā. 26.pants ir pazudis. Jaunajā numerācijā ir jābūt kaut kādai secībai. Ja jūs labojat pēc kārtas tā, tad... Vai arī es pašlaik kaut ko nesaprotu numerācijā.

A.Požarnovs. Ja mēs skatāmies otrā dokumentā, tad tas ir 27.pants.

Sēdes vadītāja. Nē, sekojot pēc tā, ka 32. un 33.pants ir apvienots, pēc tam 34.pants... Bet kaut kas pa vidu numerācijā ir pazudis. Tā ka numerācija ir jāprecizē, skatot tālāk. Bet pēc būtības pret 34.panta jauno redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 37.pants ir precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 38.pantam precizēta un izteikta jauna redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - ceturtās nodaļas 39.pantā svītrot vārdus "nekomerciālos nolūkos" un otro teikumu. Priekšlikums pieņemts un... Es atvainojos, komisijas priekšlikums ir izslēgt 39.pantu.

Sēdes vadītāja. Vispār.

A.Požarnovs. Vispār.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 39.panta svītrošanu nav. Pieņemts.

.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 7.nodaļas virsrakstā vārdu "mazumtirdzniecība" aizstāt ar vārdu "tirdzniecība". Komisija ir izstrādājusi jaunu priekšlikumu - vārdu "mazumtirdzniecība" aizstāt ar vārdu "izplatīšana".

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 34.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. 35. ir sen garām vecā redakcijā.

A.Požarnovs. Es atvainojos, 43.pants.

Sēdes vadītāja. 43.pants, 16.lapaspuse. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 44.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums - apvienot 44. un 47.pantu un mainīt redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 47.pantā izslēgt otro teikumu un mainīt redakciju. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - apvienot 45. un 46.pantu un izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 48.pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - 49.pantā mainīt atsevišķus vārdus. Komisijas priekšlikums ir jauns. Šo te LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu neatbalstīt, bet vārdus "pie tranzītpacientiem" aizstāt ar vārdu "fizisko personu rīcībā".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 51.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 52.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 53.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums - mainīt 54.panta pirmā teikuma redakciju. Priekšlikums nav atbalstīts, un komisijas priekšlikums ir - iestrādāt Labklājības ministrijas jauno redakciju.

Sēdes vadītāja. Frakcijai iebildumu nav. Tātad pieņemts komisijas lēmums par Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu jaunā redakcijā.

A.Požarnovs. 56.pants. Labklājības ministrija piedāvā pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 57.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 58.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu Saeimu nobalsot par likuma "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

A.Požarnovs. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 28.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 28.martam.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām šodienas darba kārtībā mēs izskatām 25.punktu. Tas ir likumprojekts "Par prekursoriem", otrais lasījums. Andrejs Požarnovs - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi...

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Požarnova kungs, dokuments nr.479.

A.Požarnovs. Dokuments nr.479. Komisija ir izskatījusi pārsvarā Labklājības ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikumus un tādēļ lūdzu pēc tabuliņas.

1.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 1.pantā mainīt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 1.pantā izslēgt vārdus "un šā likuma izpratnē tiek uzskatītas par kontrolējamām vielām". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - visā likumā vārdus "kontrolējamās vielas" aizstāt ar vārdiem "prekursori" attiecīgajā locījumā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 1. panta 2. punktā izslēgt pirmo teikumu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Un atbilstoši tekstam tālāk.... pievienojot tekstu, ja?

A.Požarnovs. Jā, pievienojot 1. punktam... attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Jā... Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Tālāk divi komisijas priekšlikumi - precizēta 1. panta 6. punkta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav pret precizētu redakciju? Pieņemts.

A.Požarnovs. Precizēta 1. panta 7. punkta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 4. pantā mainīt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 6. pantā vārdus "Labklājības ministrija" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A. Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 13. panta 1. punktā aizstāt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 15. pantā Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt vārdu "iesniegumā" ar vārdu "pieteikumā". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Arī 17. pantā Labklājības ministrijas priekšlikums mainīt vārdu "iesniegums" ar vārdu "pieteikums". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Citu priekšlikumu likumam "Par prekursoriem" nebija. Lūdzu Saeimu nobalsot par likuma "Par prekursoriem" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts "Par prekursoriem" pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu...

A.Požarnovs. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 28. martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? 28. marts.

Izskatām darba kārtības 3. sadaļu - "Atbildes uz deputātu jautājumiem". Ministru prezidenta Andra Šķēles un tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Rudzīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Mauliņa, Kostandas un Grinberga jautājumiem par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu. Dzintars Rasnačs - Latvijas Republikas tieslietu ministrs.

Dz. Rasnačs (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Atbilde uz minēto deputātu jautājumu ir iesniegta Saeimā šā gada 12. martā, visiem bija iespēja ar to iepazīties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu 10 deputātu parakstītu iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates par Ministru prezidenta Andra Šķēles un tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildi uz deputātu jautājumiem par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu."

Kārlis Čerāns jautājumā par debašu atklāšanu.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka valdība Uzņēmumu reģistra problēmu ir ņēmusi savas akcentētas uzmanības lokā, un gribētos cerēt, ka tiešām vismaz kāda daļa no Gaiļa kunga vadītās valdības laikā ievārītās "biezputras" tiks izstrēbta. Tomēr no Rasnača kunga parakstītās atbildes nekļūst skaidrs, vai viņš ir īsti informēts par patieso situāciju. Tā, piemēram, ministrs savā atbildē, bez komentāra citēju Gaiļa kunga ar rīkojumu nr. 143 Uzņēmumu reģistra pārņemšanas sakarā izveidotās komisijas ziņojumu, ka "nekādas darbības, kas varētu kavēt SIA "Lursoft" veikt savu darbu tāpat kā līdz šim, no komisijas puses netika veiktas", bet tajā laikā Vaivodes kundze, kas Tieslietu ministrijā bija atbildīga par Uzņēmumu reģistru, izdeva rīkojumu nekavējoties pārtraukt faktiskās darba attiecības ar SIA "Lursoft".

Diemžēl no ministra atbildes arī nevar konstatēt, kad konkrēti Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas darbs tiks atjaunots, jo runa nav par to, vai vispār pastāv Uznēmumu reģistrs, bet par to, vai darbojas tā automatizētā sistēma, un šeit ir ļoti būtiska starpība.

Jautājums ir arī par to... tātad nekļuva skaidrs no atbildes, kad Uzņēmumu reģistra darbībā tiks novērsti likuma pārkāpumi un vai vainīgās personas tiks sauktas pie likumā paredzētās atbildības.

Un tādēļ es aicinu balsot deputātus par debašu atklāšanu.

Sēdes vadītāja. Pret neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu atklāšanu par Ministru prezidenta Andra Šķēles un tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 27, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Debates netiek atklātas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Saulīša, Liepas, Rudzīša, Grinberga un Gannusas jautājumiem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pagraba telpu rekonstrukciju.

Vilis Krištopans - Ministru kabineta vārdā.

V.Krištopans (satiksmes ministrs, Ministru kabineta vārdā).

Godājamais Prezidij, augsti godājamā Saeima! Jūs esat saņēmuši valdības atbildi, ko parakstījis Ministru prezidenta biedrs M.Gailis, dokuments nr. 487-a. Vairāk nekas valdībai piebilstams nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Gannusas, Kazāka, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Zelgalvja un Rubina jautājumiem, kas saistīti ar valsts akciju sabiedrībām "Latvenergo", "Latvijas gāze" un "Ventspils nafta" .

Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Atbildot uz Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem (Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.488), ekonomikas ministrs Guntars Krasts ir sagatavojis atbildi, kura rakstveidā iesniegta deputātiem izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Kultūras ministra Ojāra Spārīša atbilde uz Saeimas deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Gorbunova, Ādamsona, Lagzdiņa, Seiksta, Endziņa, Apsīša, Inkēna un Bērziņa jautājumiem par Latvijas Nacionālās operas intendanta atlaišanu no darba.

Ojārs Spārītis - kultūras ministrs.

O.Spārītis (kultūras ministrs).

Cienītais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Ir tikusi iesniegta 11. martā atbilde uz jūsu iesniegto jautājumu. Par šo jautājumu es ļoti pateicos, un šinī gadījumā es tiešām gribu izteikt komplimentu "Latvijas ceļa" deputātiem, kuri ir sajutuši atbildību par Nacionālās operas likteni, tā kā iepriekšējā valdība un tās sastāvā esošie "Latvijas ceļa" deputāti galvenokārt virzīja Nacionālās operas problēmas un tās celtniecību un restaurāciju, tāpēc par šo atbildīgo soli katrā ziņā es gribētu izteikties, ja man ir atļauts, nedaudz sīkāk.

Tādējādi, gluži dabiski, rodas jautājums par citām partijām: vai citas partijas tas neinteresē? Sabiedrībā, es redzu, ir ticis uzkurbulēts jautājums, un tas ir ticis savērpts galvenokārt ap intendanta personu, bet es gribu šinī gadījumā sacīt, ka pagājušajā gadā Nacionālās operas celtniecības darbu sasteigtība ir radījusi tuvu pie 2 miljoniem valsts parādu valsts budžetam, un tātad pagājušā gada beigās notikusī Nacionālās operas atklāšana un arīdzan tās strauji uzsāktā darbība ir radījusi ar budžetu nesamērojamus zaudējumus, zaudējumus tieši ekonomiskajā plāksnē. Ir arī bijuši vērojami mākslinieciskas dabas trūkumi, kurus ir vēl vairāk veicinājusi intendanta persona ar visai nemākulīgiem un pretrunīgiem lēmumiem, ar neizprastu kases politiku, ar neizprastu un arī savā veidā kļūdainu tīri personisko ambīciju apmierināšanu, Operas trupas un mākslinieciskās vadības nepareizu organizāciju.

Un lai man ir atļauts motivēt - bez atbildē pirmajā punktā pasacītā. Nav nekā nelikumīga, ja intendants tiek brīdināts par atlaišanu un atlaists mēnesi vēlāk. Veselu mēnesi viņam ir bijusi iespēja turpināt darboties un novērst kļūdas. Taču man lēmums ir bijis jāpieņem, balsoties uz argumentiem, kuri man radās, skatot gan manas ministrijas finansu dokumentus, gan arī paša intendanta iesniegtos dokumentus, kuri radīja to, ka sajūtamo finansiālo krīzi it kā mēģināja apturēt ar krasiem lēmumiem, atlaižot Operas kolektīvu, jo krīze jau bija pieaugusi ģeometriskā progresijā un tādējādi varēja draudēt vienkārši bankrots - līdzīgi kā Muzikālajam teātrim (jeb Operetes teātrim).

Un kā argumentu par labu šāda soļa tiesiskumam un likumībai es gribu minēt piemērus no revīzijā konstatētiem faktiem, par kuriem bija pierādījumi jau pirms intendanta atlaišanas, bet kuri ir pilnīgi pierādīti 12. martā noslēgušās revīzijas aktā. Šinī aktā tiek uzskaitīta nepamatota tīras naudas izmaksa no Operas kases. Tālāk. Nepamatoti nocenots ir liels skaits kases dokumentu. Konkrēti, biļetes, kas maksā vidēji 13 latus, ir nocenotas par 50 santīmiem gabalā vai par vienu latu un 20 santīmiem un ir izdāļātas vai norakstītas privātām firmām.

Tālāk. Izrādes "Uguns un nakts" producentu grupas dati liecina, ka arīdzan pēc intendanta pieprasījuma ir izsniegtas biļetes vairāku tūkstošu latu vērtībā, un tās ir tikušas tātad... ir mēģināts tās norakstīt kā nepārdotas biļetes.

Tālāk. Saistībā ar operu iestudēšanu plānojot ieņēmumus, tie ir tikuši plānoti, norādot nepareizu vietu skaitu zālē. Faktiski zālē vietu ir bijis mazāk, un tādējādi rodas starpība starp plānotajiem un reālajiem ieņēmumiem. Un turklāt ir arī tas, ka Operas jau tā lielo parādu summa (pāri par 200 tūkstošiem latu parādu pagājušā gada beigās, uz 1996. gada 1. janvāri) ir palielinājusies - konkrēti, par 49 tūkstošiem.

Tas man lika iejaukties kardināli un pieņemt šādu sāpīgu lēmumu. Un, konkrēti pieminot pašreizējā direktora vietas izpildītāja... es gribu norādīt uz šo kļūdu, kas ir atrunāta arī manā atbildē. Mārtiņš Bauze-Krastiņš tiek pieņemts darbā uz laiku, uz 3 mēnešiem, par direktora vietas izpildītāju, un konkrēti viņa pienākumos ietilpst ekonomiskās un administratīvās puses sakārtošana, neiejaucoties Operas mākslinieciskajā darbībā. Un, paejot pirmajam mēnesim, ir pierādījies, ka šis darbs ir arī veikts.

Mani tālākie nodomi saistās ar jauna Operas direktora meklējumiem. Šā amata kandidatūrām tiks izsludināts konkurss, un tiks izvērtētas vislabākās iespējas, kā atrast piemērotu cilvēku, kurš vienlaikus gan ekonomiski, gan mākslinieciski, gan arī tīri cilvēciski prastu tikt galā ar šo sarežģīto kolektīvu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Kazāka, Gannusas, Rubina, Liepas, Zelgalvja, Edmunda Grīnberga, Rudzīša un Čerāna jautājumiem sakarā ar Andreja Krastiņa 28. februārī izdoto pavēli par dienesta laika pagarināšanu robežsargu un mobilo strēlnieku bataljonu karavīriem.

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti un Saeimas frakcija "Latvijai"! Uz Saeimas frakcijas "Latvijai" uzdotajiem jautājumiem Aizsardzības ministrija sniedz rakstiskas atbildes, kas ir iesniegtas Saeimā 12. martā, un nekādu papildinājumu šīm atbildēm nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ierosinājumu atklāt debates nav.

Kultūras ministra Ojāra Spārīša atbilde uz Saeimas deputātu Kreituses, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Dunkera, Rubina un Čerāna jautājumiem par Latvijas darbību UNESCO.

Kultūras ministrs Ojārs Spārītis.

O.Spārītis (kultūras ministrs).

Godātā Saeima! Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Izsmeļoša atbilde jums ir tikusi iesniegta, un tā ir, kā es esmu pārbaudījis, arī saņemta. Tā ir uz vairākām lappusēm. Tādējādi jūs varat redzēt šā detalizētā jautājuma atbildes pozīcijas - konkrēti, ar summām, ar projektu plāniem un ar UNESCO darbības un aktivitātes demonstrējošiem skaitļiem.

Taču es gribētu arī šeit nedaudz komentēt situāciju un sacīt, ka šā jautājuma pacelšana Saeimas līmenī ir bijusi varbūt ilgi gaidīta, jo UNESCO problēma... šīs starptautiskās organizācijas pārstāvniecības darbība, Sekretariāta darbība Latvijā ir bijusi ilgu laiku neskaidra, un šis jautājums varbūt var aktivizēt UNESCO struktūrvienības nostabilizēšanos Latvijas valsts pārvaldes aparātā, jo nedz Kultūras ministrija, nedz Izglītības ministrija, nedz arī Ārlietu ministrija nav patrona attiecībās ar UNESCO Sekretariātu. Taču šeit jūs varat redzēt kā galveno... Tātad UNESCO naudas pārskaitījumus, biedru maksas nepilnā apmērā ik gadus veic Ārlietu ministrija, bet savukārt caur Kultūras ministrijas budžetu tiek "izlaists" UNESCO Sekretariāta algu budžets, un ir tikai tranzītpārvedums. Bet savukārt UNESCO Sekretariāts apkalpo galvenokārt zinātnes, izglītības un kultūras sfēru, koordinējot starptautiskā mērogā programmas, iesaistot programmu naudu un novadot mūsu iniciatīvas uz UNESCO centru Parīzē.

Un tādējādi mans novēlējums būtu, lai arīdzan šo triju ministriju diskusijās... varbūt būtu iespējams celt UNESCO Sekretariāta prestižu un viņa valstisko nodrošinājumu, no šīs nekonkrētās situācijas novietojot viņu Ārlietu ministrijas pakļautībā vai struktūras tiešā tuvumā, lai šie programmu plāni ar lielāku atbildības slodzi sasniegtu gan Parīzi, gan arī būtu šīs Ārlietu ministrijas prestiža jautājums kā vairogs UNESCO darbībai Latvijā, jo tieši UNESCO darbības programmas iekļaujas gan Eiropas koordinācijas padomes, gan Latvijas tēla veidošanas struktūrā, un tādējādi es redzu tieši tādu valstiskas intereses vietu saistībā ar Ārlietu ministriju. Par to mēs esam arī runājuši, un, kā es nesen noskaidroju, arī pagājušajā gadā ir bijis šāds mēģinājums, taču tas ir kaut kāda iemesla dēļ apsīcis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu atklāt debates nav.

Ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Gorbunova, Ādamsona, Priedkalna, Saulīša, Čerāna, Kuprijanovas, Ķezbera, Sausnīša, Holšteina, Rāznas un Apalupa jautājumiem par Eiropas savienības "Baltās grāmatas" tulkojumu latviešu valodā.

Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātās deputātes un godātie deputāti! Atbildot uz līdzīgu jautājumu 19. martā, savā atbildē es paziņoju, ka "Baltās grāmatas" tulkošanu veic Finansu ministrijas organizētā konkursa kārtībā izvēlētie un Eiropas komisijas apstiprinātie tulki un ka "Baltās grāmatas" pamatdokuments būs pieejams, sākot ar šā gada 29.janvāri. Šis pamatdokuments attiecīgajā laikā tika sagatavots un izplatīts, šobrīd ir pa diviem eksemplāriem katrā frakcijā un pa vienam eksemplāram katrā komisijā. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Tik vien.") Es apzinos, ka tas ir nepietiekami, un Gorbunova kunga replika "Tik vien!" ir pareiza, taču es gribu norādīt, ka ar izplatīšanu nodarbojas Finansu ministrijas Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departaments, tādēļ jautājumā par papildu eksemplāriem lūdzu griezties Finansu ministrijā.

Bez tam es atbildēju, ka pielikumi būs pieejami, sākot ar 4.aprīli, un es ļoti ceru, ka nebūs trešā pieprasījuma un ka 4.aprīlī jūs varēsit saņemt pielikumus. Pagaidām tie vēl nav gatavi, bet laika rezerve vēl ir. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Birkava kungs, vienīgais precizējums! Jūs teicāt, ka savu atbildi sniedzāt 19.martā. Šodien ir 14.marts. Atbilde tātad nekādi nevar būt sniegta 19.martā.

V.Birkavs. Es ļoti atvainojos godātajai Kreituses kundzei un deputātiem, jo runa bija par 19.janvāri.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. (Starpsaucieni no zāles: "Nevajag! Paldies!") Atbildi papildināt? Es nezinu. Jautājums bija uzdots Birkava kungam, un Birkava kungs atbildēja. Es nezinu, Kārtības rullī tā kā nebūtu paredzēta iespēja... Tad vajadzēja vienoties pirms tam. Cik es saprotu... gribu paskaidrot, ka tā jau ir izsniegta. Es gan to... Es ceru, ka Gorbunova kungs ar Kiršteina kungu to tagad noskaidros.

Lūdzu uzmanību jaunajiem jautājumiem. Pieci deputāti Bartaševičs, Lujāns, Mauliņš, Čerāns un (ja es nosaucu nepareizi, tad, lūdzu, atvainojiet) Zelgalvis uzdod jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam par akcīzes nodokli. Vai paraksti ir pareizi? Zelgalvja kungs, es jums jautāju to tāpēc, ka es nevaru izlasīt to piekto parakstu un mēs šeit "zîlējam". Tāpēc es deputātiem gribētu teikt: esiet tik laipni, atšifrējiet savus parakstus! Ja mēs nevarēsim tos izlasīt, mēs dokumentu nepieņemsim.

Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Piecu deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Tuča, Staša un... seko nenosakāms piektās personas paraksts. Lūdzu pašam pieteikties, kurš ir šis piektais parakstītājs, jo to mēs atšifrēt nevaram. Vai jūs pats paskatījāties uz to dokumentu, tas esat jūs? Jo, ja stenogrammā parādīsies, ka jūs piesakāties par parakstītāju, bet neesat to parakstījis... Te nav cirks pašlaik, Lujāna kungs! Jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par nepilsoņu apliecību izsniegšanu. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Liepas, Rubina, Kazāka, Stroda un Grīnberga jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par aptieku privatizāciju.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma motivācija.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis ir jautājums Šķēles kungam. Mēs lūdzam Šķēles kungu atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Kāda ir motivācija, pakļaujot privatizācijai rentabli un labi strādājošas aptiekas - valsts uzņēmumu "Tçrbatas aptieka", valsts uzņēmumu "Pâvila aptieka", valsts uzņēmumu "Kamēlijas aptieka", valsts uzņēmumu "Aptieka Centrs", valsts uzņēmumu "Homeopātiskā aptieka" un citas? Cik lielus līdzekļus valdība ir plānojusi iegūt šo aptieku privatizācijas rezultātā?

Mūsu galvenā sāpe ir par to, ka šīs privatizācijas rezultātā var tikt sagrauta labi strādājošā sistēma iedzīvotāju apgādāšanai ar zālēm, un par to, ka šī privatizācijas procesa rezultātā varētu ciest šo aptieku līdz šim veiktās sociālās funkcijas. Šo zāļu cenas netika diktētas no barbariski liberālas konkurences, un tādējādi šīs sociālās funkcijas nebija pakļautas tīrai naudas varai. Šo funkciju realizācija varētu ciest. Mēs uzskatām, ka valsts vadīšanas pamatos tomēr ir jāliek princips, ka ir lietas, ko var pirkt un pārdot, un ir lietas, kuras nevar ne pirkt ne pārdot. Problēmu, iespējams, daļēji varētu atrisināt, dodot pašiem aptieku darbiniekiem un to kolektīviem priekšrocības iespējas piedalīties šajā privatizācijā. Tādēļ mēs jautājam: kādas iespējas piedalīties privatizācijā šajās aptiekās strādājošajam personālam ir paredzējusi valdība? Kādas garantijas ir paredzētas šajās aptiekās strādājošā personāla darba attiecību turpināšanai un darba samaksas lieluma saglabāšanai?

Ja mēs saņemtu skaidras un precīzas atbildes, - es ceru, ka mēs saņemsim, - mēs ļoti ceram, ka sabiedrībā apklusīs, piemēram, tās runas, ka aptiekas kolektīvam, lai panāktu (iespējamu, bet vēl nebūt ne garantētu) pozitīvu iznākumu aptieku privatizācijā, ir katram Privatizācijas aģentūras loceklim jāiemaksā 1000 latu kukulim. Es ceru, ka visādi šādi pārpratumi šīs atbildes rezultātā varētu tikt novērsti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Ir precizēts piektais parakstītājs iepriekšējam jautājumam (par nepilsoņu apliecību izsniegšanu), tas ir deputāts Dozorcevs.

Deputātu Gannusas, Dunkera, Kostandas, Rudzīša, Saulīša, Mauliņa jautājums kultūras ministram Spārītim par situāciju kinomākslā.

Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma motivācija. Dunkera kungs, vai jūs atlikušās piecas minūtes izmantosit? (No zāles deputāts O.Dunkers: "Tikai un ne vairāk!")

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Apburošās kolēģes un godājamie kolēģi! Rīgas Kinostudija ir vienīgā sava veida iestāde Latvijā ar pilnu filmu ražošanas tehnoloģisko ciklu. Tās jauda ir bijusi šāda: 10 mākslas filmas, vairāki desmiti kinožurnālu un dokumentālo filmu, vairākas animācijas filmas gadā. Vēl šodien Rīgas Kinostudija ir lielākā kinoražošanas bāze visā Ziemeļeiropā. Rīgas Kinostudija kā valsts nozīmes kultūras objekts ir iekļauta Saeimas 1995.gada 3.novembra likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" (4.panta 26.punkts).

Izstrādājot likumprojektu, par pamatu ir ņemta atziņa, ka valsts nozīmes statuss piešķirams valsts finansējamām iestādēm (un šīs iestādes ir nosauktas). Ir deklarēts, ka valsts atbalsts tradicionālo kultūras nozaru (to skaitā kino) pilnvērtīgai darbībai izpaužas, sekmējot to pastāvēšanai, attīstībai un pieejamībai nepieciešamos apstākļus. Ir atzīts, ka galvenā filmu ražošanas bāze Latvijā ir Rīgas Kinostudija. Tiek saglabāts un pilnveidots tās tehnoloģiskais potenciāls, gādājot par latviešu filmu tehnisko parametru atbilstību pasaules standartiem. Valsts garantē iespēju... Ieklausieties: "Valsts garantē iespēju Latvijā veikt pilnu filmu ražošanas tehnoloģisko ciklu." un: "Valsts nodrošina regulāru kinohronikas uzņemšanu, tā garantējot nepieciešamo laikmeta audiovizuālo dokumentāciju." Diemžēl valsts reālā politika atšķiras no deklarētās. Par to liecina Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojums nr.58 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai", kur privatizēšanai paredzēto objektu skaitā ir minēta arī Rīgas Dokumentālo filmu studija un Rīgas Kinostudija. Diemžēl ir apstiprinājies tas, ka republikas trīs iepriekšējās valdības nav darbos izrādījušas pietiekamas rūpes par latviešu kinomākslas saglabāšanu un attīstību. Arī šāgada niecīgais finansējums, valsts pasūtījuma trūkums un privatizācijas noteikumu radītās bažas par iespējamo Kinostudijas darbības profila maiņu liecina, ka valsts grib atrisināt kinematogrāfijas problēmu radikāli - likvidēt latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējas neatgriezeniski un uz visiem laikiem. Tā rezultātā Latvija ieietu Eiropā kā praktiski vienīgā zeme, kur vieglprātīgi un nepiedodami izšķērdēta nacionālā bagātība - vesela kultūras nozare - kinomāksla. Šī pretruna starp deklarēto un realizēto valsts politiku ir pamatā mūsu jautājumam, kuru uzdodam kultūras ministram. Vēlamies zināt, kādas ir viņa domas par šiem jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu kultūras ministram Ojāram Spārītim.

Pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds Jurim Vidiņam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Čečenijas atbalsta grupas vārdā es pateicos visiem (51 deputātam), kas parakstīja vēstuli Krievijas valdībai un Krievijas Valsts Domes deputātiem par noziedzīgā kara izbeigšanu. Tie, kas to vēl nav parakstījuši, - lūdzu! Es šeit piecas minūtes būšu, es domāju, ka mēs varam sasniegt skaitli "55", ja viss Prezidijs arī pievienosies mūsu parakstiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Prezidijs ērti... nevar pievienoties. Lūdzu, izvēlieties citu telpu, nevis sēžu zāli, jo jums tīri fiziski šeit nav kur... Man būtu priekšlikums aicināt deputātus ierasties Sarkanajā zālē, tur, kur notiek preses konferences.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Juridiskās komisijas locekļus pulksten 15.00 pulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet vietas un lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties. Pulkstenis rāda darba sākumu. Lūdzu rezultātu! Zālē 41 deputāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtotu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 49 deputāti. Pārtraukums 5 minūtes, frakciju vadītāji, lūdzu, ķerieties pie darba, lai nodrošinātu kvorumu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pilnīgi pietiekami, lai turpinātu sēdi. Deputātu Čerāna, Gannusas, Stroda, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Kazāka, Liepas, Zelgalvja jautājumi Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ekonomikas ministram Guntaram Krastam par akciju sabiedrību "Latvijas gāze", "Latvenergo" un "Ventspils nafta" privatizāciju. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts, jautājuma motivācijai.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Ministru prezidenta Andra Šķēles ziņojumā par stāvoklī valstī ir teikts, ka Latvijas valsts ir bankrotējusi, tomēr Šķēles kungs un visas valdību veidojošās frakcijas spītīgi izvairās no bankrotā vainojamo cilvēku meklēšanas un saukšanas pie atbildības. Diemžēl šis novērojums pārāk labi sasaucas ar 6.Saeimas laikā valdošās politiskās elites centieniem valsti pārvaldīt ar tām pašām politiskā bandītisma metodēm, kā tas bija 5.Saeimas laikā. Varbūt tikai piefrizējot tās laika garam atbilstoši. Šobrīd kļūst redzams, ka viena no galvenajām Šķēles kunga vadītās valdības un to atbalstošo Saeimas frakciju politiskā bandītisma izpausmēm ir valsts īpašuma izsaimniekošana sevišķi lielos apmēros, ko valdība dēvē par masveida privatizāciju. Tautas kustībai "Latvijai" nav pieņemams tas, ka tādi valstiski svarīgi uzņēmumi kā "Ventspils nafta", "Latvenergo" un "Latvijas gāze", kā arī citi tiek par sviestmaizi vai pat maizi bez sviesta atdoti šībrīža politiskās elites darboņu un to sponsoru rokās. Latvijā šobrīd nav tādas naudas, lai varētu samaksāt par visiem privatizējamiem uzņēmumiem pienācīgu cenu, un godīgie ārvalstu investori šeit savu kapitālu neiegulda tādēļ, ka tie nevar iegūt šeit nepieciešamās tiesiskās garantijas savu ieguldījumu pienācīgai aizsardzībai, kā arī nevar pārvarēt Latvijas visslavenās ierēdniecības izliktās barjeras, bet pašreizējai valdībai jau nav vajadzīga godīgo ārvalstu investīciju ienākšana. Tā rezultātā uzņēmumi tiek atdoti tiem, kam Latvijā šobrīd kapitāls ir, un katrs var pats priekš sevis izvērtēt to, kādās rokās tas atrodas. Un mani izbrīna dārgo tautisko bāleliņu no "Tçvzemei un Brīvībai" un citu atbalsts šādai privatizācijai, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā milzīga privatizētā kapitāla daļa - speciālisti min pat 80% - atrodas nelatviešu rokās. Bieži vien tas ir Latvijas okupantu rokās. Un, kaut arī es nelieku starp šiem diviem pēdējiem jēdzieniem vienlīdzības zīmi, vai tad atdosim viņiem arī visu pārējo - enerģētikas kompleksu, lai kādā brīdī tas būtu mūsu ienaidnieku rokās vai piegādātu mūsu iestādēm vai mājām elektroenerģiju, vai ne un par kādu cenu. Es uzskatu, ka tā saucamā nacionālā bloka izlikšanās, neredzot kapitāla nacionālās struktūras veidošanos Latvijā, un no tā izrietošo secinājumu neizdarīšana ir viena no lielākajām šī bloka nodevībām pret latviešu tautu. Godātie deputāti, Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka visi būtiskie lēmumi par Latvijas valsts energokompleksu objektu privatizāciju - vai tos privatizēt, kā privatizēt - ir pieņemami plašas sabiedriskas diskusijas rezultātā, nevis šaurās elitārās ekonomiskajās un politiskajās aprindās. Tādēļ mūsos ir izsaukuši neizpratni un nosodošu vērtējumu līdzšinējie slēgtās aprindās pieņemtie lēmumi par "Latvijas gāzes", "Latvenergo" un "Ventspils naftas" nodošanu privatizācijai, un mēs lūdzam Ministru kabinetu paskaidrot pilnīgi konkrēti, vai un kā bija pamatoti šī Ministru kabineta lēmumi par valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze", valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" nodošanu privatizācijai, ja pat valdībā vēl joprojām tikai turpinās diskusijas par valsts lomu stratēģisko enerģētikas objektu kontrolē. Es citēju Krasta kunga atbildi šeit. Var jau būt, ka valdības ekonomisko "krusttēvu" spiediens attiecībā uz šo privatizāciju bija tik liels, ka šos lēmumus varēja pieņemt voluntāri, bez dziļākas un detalizētākas lietas būtības analīzes. Tā kā frakcija "Latvijai" tomēr uzskata, ka uzņēmumi "Latvijas gāze", "Latvenergo" un "Ventspils nafta" ir Latvijas valsts, nevis tikai valdības īpašums, tad mēs gribam zināt, kādā veidā un ar kādu mehānismu palīdzību valdība garantēs to, ka visā ar šo uzņēmumu privatizāciju saistīto lēmumu pieņemšanā tiks ņemts vērā plašas sabiedrības viedoklis un tās intereses. Un sabiedrībai ir šīs intereses, un ir šis viedoklis, kas brīžiem ir klajā pretrunā ar valdības ieņemto pozīciju. Palasiet presi, kas tiek rakstīts mūsu avīzēs. Respektēsim taču savas tautas tiesības netikt iedzītiem vēl tālāk nabadzībā un ekonomiskajā nebrīvē un respektēsim arī sabiedrībā izteiktos viedokļus. Godātie deputāti, vēl viens no aktuālākajiem liela mēroga jautājumiem attiecībā uz Latvijas energosistēmas un enerģētikas infrastruktūras nākotni ir jautājums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta ņemšanu Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Ņemot vērā daudzos signālus pa dažādiem kanāliem par to, ka šis kredīta ņemšanas līgums tā pašreizējā formā nav lietderīgs nedz uzņēmumam "Latvenergo", nedz arī Latvijas valstij, frakcija "Latvijai" nolēma noturēt atklātu frakcijas sēdi, uzaicinot kompetentus speciālistus, kas varētu dot detalizētu izskaidrojumu pēc būtības pastāvošajām problēmām. Un jūs jau varat iedomāties, kas notika tālāk, un es aicinu visus - gan deputātus, gan ministrus, gan arī tos, kas mūs dzird pa radio, - pārdomāt, vai tas ir normāli un pareizi, ka šiem speciālistiem tika aizliegts ierasties uz frakcijas "Latvijai" sēdi un sniegt deputātiem jebkādu informāciju. Tādēļ mēs gribam no jums, Šķēles kungs, no jums, Krasta kungs, dzirdēt precīzu un detalizētu atbildi, kas un kādēļ aizliedza valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes locekļiem piedalīties Saeimas frakcijas "Latvijai" atklātajā sēdē par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes rekonstrukcijai ņemšanas lietderīgumu. Un vai valdība uzskata, ka tikai tai vienīgajai ir tiesības uz patieso informāciju par šī 76,2 miljoni ASV dolāru lielā kredīta ņemšanas apstākļiem un nosacījumiem. Tautas kustība "Latvijai" ðādu informācijas uzurpēšanu valdības aprindās uzskata par noziedzīgu, jo šādā veidā valdošā kliķe līdzās tam, ka tā savā iekšienē atļaujas pieņemt lēmumus, kuru pozitīva ietekme uz valsts nākotni ir vairāk nekā apšaubāma, efektīvi cenšas novērst jebkuru kontroles iespēju pēc būtības. Es nezinu, cik ilgi vēl tautai pietiks pacietības paciest šo valdošo politbandītu mafiju un kurā brīdī var pienākt lūzuma punkts. Es arī aicinu visus cilvēkus būt modriem un uzmanīgiem, nedrīkst atļaut valdībai spert neatgriezeniskus soļus, kas iedzītu mūsu bērnus un mazbērnus parādu jūgā, kā arī radīt draudus Latvijas valsts drošībai. Vēl tikai pieņemt "atbilstošu" (pēdiņās) valstisku svarīgas informācijas aizsardzības likumu, ar kura iniciatīvu ir nācis Valsts prezidents Ulmanis un kurš paredz valdībai un ierēdņiem brīvas rokas informācijas pasludināšanai par dienesta noslēpumu, un valsts varas un tautas separācija jeb atsvešināšanās būs pabeigta pilnībā. Tautas kustība "Latvijai" ir pret šādu notikumu attīstības scenāriju. Godātie deputāti, savu attieksmi pret Saeimas deputātu tiesībām uz informāciju pēc būtības par valstī notiekošiem procesiem parādīs arī iepriekšējā Ministru prezidenta un ekonomikas ministra atbilde uz frakcijas "Latvijai" jautājumiem, kuru gan bija parakstījis ekonomikas ministra vietā Krištopana kungs. Un tādēļ mēs gribam pajautāt skaidri un gaiši un gribam arī saņemt precīzu atbildi, vai jūs uzskatāt, ka ar savu 5.marta vēstuli ar attiecīgu numuru jūs esat pienācīgi atbildējuši uz frakcijas "Latvijai" deputātu 29.februārī uzdoto jautājumu par pētījumiem un aprēķiniem, kas liecina, ka "Latvenergo" spēs atmaksāt no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizņemto kredītu? Un mēs jautājam, vai valdība savu lēmumu par valsts garantijām šim kredītam arī pieņem uz šādu "aprēķinu" (pēdiņās) bāzes, kuros parādās tikai atsevišķi voluntāri skaitļi par to, kāda it kā varētu būt ekonomija no kaskādes rekonstrukcijas īstenošanas pa gadiem dažādās pozīcijās, bet neparādās pilnīgi nekāda informācija par to, kāpēc šī ekonomija šajās pozīcijās būs tieši šāda? Visbeidzot "Latvenergo" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītlīguma sakarā mums ir jautājums, kāda ir motivācija tam, ka ievērojama naudas summa šā projekta realizācijai ir paredzēta izmaksāšanai ārzemju konsultantiem, un vai valdība šādu līdzekļu tēriņu uzskata par efektīvu un lietderīgu.

Un visā šajā sakarā vēl varu nobeigumā tikai piezīmēt Saeimas Kancelejas brīnumaino darba prasmi, ka tā iemanās nozaudēt ar kurjeru piegādātu un deputātiem adresētu konfidenciālu materiālu, tas ir, līgumprojekta tekstu starp "Latvenergo" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Šie deputāti, kam materiāls Kancelejas vainas dēļ nav piegādāts, ir opozīcijas frakcija "Latvijai", un katrs var mēģināt priekš sevis izdarīt attiecīgos secinājumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vajag precizēt, kurā dienā kāds materiāls Kancelejā ir iesniegts, jo, ja izvirza domu, ka Kanceleja ir pazaudējusi konfidenciālus materiālus, tad tas ir ļoti nopietns apvainojums. Tā vienkārši paziņot, ka kaut kad tika iesniegts un kaut kas ir pazaudējis... Prezidijs tādu paziņojumu nevar pieņemt.

K.Čerāns. Jā. Tas tiks precizēts.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ekonomikas ministram Guntaram Krastam.

Deputātu Bunkša, Lagzdiņa, Ābiķa, Rugātes, Pēterkopa, Rubuļa un Golubova jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par dotācijām pašvaldībām. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputātu Mauliņa, Kostandas, Čerāna, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Zelgalvja, Rudzīša jautājumi Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par Latvijas Investīciju banku.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - jautājuma motivācijai.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas valdība izveidoja Latvijas Investīciju banku 1992.gadā ar mērķi speciāli radīt banku, kas ekonomisko reformu sākuma posmā un pārejas periodā sniegtu atbalstu mazo un vidējo privātuzņēmumu veidotājiem vidējo un ilgtermiņa ar zemu procenta likmi kredītu veidā. Latvijas Investīciju bankas pamatkapitālu veido bankas statūtos paredzētais pamatkapitāls 20 miljonu vācu marku apmērā, tas uz šodienu apmaksāts tikai 15,4 miljonu vācu marku apmērā. Tas ir 5,58 miljoni latu. Un pamatdaļu no šī kapitāla veido bankas ēkas vērtība. Gandrīz 9 miljoni vācu marku, kuras sākotnēji tika ieguldītas bankā kā Latvijas valstij piederošais pamatkapitāls. Pašlaik bankā tikai 35% pieder Latvijas valstij. Tas nozīmē, ka jau tagad Latvijas Investīciju bankas vadība Latvijas valstij un līdz ar to arī visiem Latvijas pilsoņiem piederošo daļu ir samazinājusi par 65% bez tās īpašnieku, Latvijas pilsoņu, piekrišanas. Tajā pašā laikā šīs bankas ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā praktiski nav redzams. Šīs bankas kredītu portfelis uz 1996.gada sākumu sastāda tikai 1,72 miljonus latu jeb trīs gadu laikā ir reāli izmaksāti kredīti tikai apmēram 16 projektiem, un bankai ar statūtkapitālu vairāk nekā 5 miljoni latu šāda darbība ir vienkārši nožēlojama. Nekas cits neatliek, kā secināt, ka bankas darbība un pārbaude ir bijusi nemākulīga. Un jāņem vērā vēl ir tas, ka šai bankai ir pieejami kredītu resursi, bet tie netiek likti lietā. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumu par Latvijas Investīciju banku šai bankai nav atļauta cita komercdarbība kā tikai ilgtermiņa kredīti, šai bankai vajadzētu visu savu uzmanību veltīt sekmīgas kredītpolitikas veidošanai un vadības problēmu risināšanai. Tajā pašā laikā nesekmīgo un nemākulīgo kredītu politiku banka kompensē ar galveno reālo ienākumu avotu - valsts piešķirtās ēkas izīrēšanu dažādām firmām. Un tā, piemēram, 1994.gadā galvenais bankas ienākumu avots bija procentu ienākumi no izdotajiem kredītiem - 510 000 vācu markas. Un īres ienākumi praktiski tikpat daudz. 470 000 vācu marku. Līdz ar to saprātīgs būtu priekšlikums - pārdēvēt Latvijas Investīciju banku par SIA "Latvijas Investīciju nams", bet nu es to neizvirzīšu tomēr šajā brīdī. Un pie tam šie ienākumi nenozīmē peļņu, bet īstenībā 1994.gadu šī banka ir nobeigusi ar lieliem zaudējumiem. Un analoģiska situācija ir sagaidāma arī 1995.gada rezultātu apkopojumā. Ja šī banka nebūtu veikusi komercdarbību kā savas ēkas iznomātāja, tad formāli varētu teikt, ka šī banka ir uz bankrotēšanas sliekšņa. Un visbēdīgākais ir tas, ka banka tā arī nav pildījusi savos statūtos un likumā "Par Latvijas Investīciju banku" formulēto Latvijas ekonomikas attīstības veicinātājas lomu. Un Latvijas Republikai smagajā ekonomiskajā situācijā no valsts budžeta atrautie finansu līdzekļi tiek nelietderīgi izsaimniekoti.

Un šeit ir jāņem vērā, ka Latvijas Investīciju banka pašlaik nav pilnīgi privāta komercbanka un šajā bankā valsts daļa vēl joprojām ir vislielākā, salīdzinot ar citām valstij vēl pašlaik piederošajām vai tās pārvaldījumā esošajām bankām. Un līdz ar to ir attaisnojama sabiedrības interese par procesiem, kas šajā bankā notiek. Latvijas Investīciju bankas neveiksmīgā finansiālā kredītu darbība diemžēl nav atradusi novērtējumu no tās pārvaldītājiem Latvijas Republikas Finansu ministrijas personā un uzraudzītājiem Latvijas Bankas personā. Tātad šī jautājuma mērķis ir sakārtot valsts interešu aizstāvību Latvijas Investīciju bankā cerībā, ka šī banka atstās svētīgus augļus valsts ekonomikas uzplaukumā. Un ir jāņem vērā, ka, ja tuvākajā laikā bankas darbība netiks sakārtota, tad Latvijas valsts var zaudēt visu vēl uz to esošo ietekmi. Un mūsu jautājumi ir šādi. Mēs jautājam Repšes kungam un Kreitusa kungam: ko Latvijas Investīciju banka ir darījusi pēdējo triju gadu laikā Latvijas valsts uzticētās naudas pamatkapitāla veidā efektīvā pārvaldīšanā saskaņā ar likuma "Par Latvijas Investīciju banku" pirmās nodaļas 3.pantā izvirzīto šīs bankas darbības pamatmērķi - veicināt Latvijas Republikas ekonomisko attīstību? Mēs lūdzam paskaidrot, kā, kādā veidā ir plānots palielināt Latvijas Investīciju bankas statūtu punktā 2.1. paredzēto pamatkapitālu līdz 20 miljoniem vācu markām 1996.gadā.

Mēs lūdzam sniegt atbildi par Latvijas Republikas Finansu ministrijas veiktajām un plānotajām darbībām valsts kapitāla daļas pārvaldīšanā Latvijas Investīciju bankas padomē un Latvijas Investīciju bankas darba reorganizācijā, ņemot vērā šīs bankas sliktos finansiālās darbības rādītājus pēdējo triju gadu laikā. Un mēs lūdzam sniegt atbildi par Latvijas Bankas darbību Latvijas Investīciju bankas finansiālās darbības uzraudzībā.

Vai Latvijas banka ir atdalīti izvērtējusi Latvijas Investīciju bankas kā kredītiestādes darbību no Latvijas Investīciju bankas kā savas ēkas izīrētājas darbības un kādi ir šī izvērtējuma rezultāti? Mēs būsim pateicīgi par atbildi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Grīnberga, Zelgalvja jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par uzņēmumu padomēm.

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jautājuma motivācija.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs lūdzam atbildēt Šķēles kungu uz šādiem jautājumiem:

1. Kādu uzņēmumu vadīšanai tika un arī faktiski tiek veidotas, un arī pārveidotas īpašās padomes? Kāds tam ir pamatojums?

2. Kāds tiesiskais pamats ir šādu uzņēmumu padomju veidošanai un darbībai?

3. Pēc kādiem kritērijiem tika izvirzīti un tiek izvirzīti vai apstiprināti šo padomju locekļi? Kādas ir šo padomju locekļu funkcijas, pilnvaras un atbildība?

4. Kāds ir šo padomju locekļu atalgojums?

Kad dzirdam un redzam visu šo kņadu, kas notiek ap šo jauno "poļitruku" padomju veidošanu un to, kā dažādi cilvēki cenšas panākt, lai nu noteikti tajās iekļūtu, tad Tautas kustībai "Latvijai", mums, neatliek nekas cits, kā secināt, cik ļoti aktuāls joprojām Latvijā ir lozungs "Visu varu padomēm!" Mēs redzam, ka šodien sešas valdību veidojošās frakcijas vienojušās, gandrīz vienojušās par personālijām, kuras katru partiju pārstāvēs septiņu lielo valsts uzņēmumu un divu banku jaunajās padomēs. Tur ir gan "Latvijas gāze", "Latvijas balzams", "Latvijas kuģniecība", "Ventspils nafta" un citi skaisti, gardi kumosiņi. Tie ir Latvijas tautsaimniecībai un budžetam nozīmīgi uzņēmumi. Līdz šim šajās padomēs toni noteica "Latvijas ceļa", vienas partijas cilvēki, kā arī daži ar viņiem līdzdarbojušies LNNK, "Tçvzemei un Brīvībai" un Latvijas Zemnieku savienības biedri. Tagad mēs redzam, ka apspriestais personāliju saraksts, kas tagad figurē un arī ir publicēts masu informācijas līdzekļos, liecina, ka uzņēmumu padomēs acīmredzot pamatā būs pa diviem "Latvijas ceļa", "Saimnieka" un "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvjiem, kā arī pa vienam citu partiju pārstāvim. Bet nu tomēr nav skaidrs, kas tā tāda par interesantu proporcionalitāti, pēc kādiem principiem tā ir izveidota un galu galā kāds tam ir tiesiskais pamats. Ir Saeimas likums? Kas to nosaka tieši tādā veidā attiecībā uz tām partijām, kas veido valdību, un citas tur vispār, protams, netiek pieminētas vai kaut kā savādāk? Ministru kabineta lēmums īpašs par to, varbūt nolikumi par šo padomju izveidošanas kārtību un darbību ir šajos uzņēmumos? Mēs gribētu redzēt, dzirdēt šīs atbildes un tādā gadījumā redzēt šos dokumentus. Būtu interesanti dzirdēt arī, kāpēc valdošo partiju pārstāvji neinteresējas par citiem valsts uzņēmumiem. Kāpēc tieši par šiem? Jo ir taču uzņēmumi, kuriem tiešām šodien nepieciešama palīdzība un kuri atrodas bankrota priekšvakarā vai faktiski ir jau bankrotējuši, piemēram, VEF ir ļoti sarežģītā situācijā. Kāpēc neviens necenšas glābt tieši brūkošos valsts uzņēmumus, kurus vajag privatizēt, piesaistīt tajos ārvalstu investīcijas, modernizēt šos uzņēmumus. Ir taču daudz tādu, kas stāv, un var nosaukt daudz piemēru: "Limbažu filcs", Līvānu bioķīmiskā rūpnīca un tā tālāk, un tā tālāk. Ir acīm redzams, ka valdošās partijas interesē tikai tie uzņēmumi, kuri dod peļņu un ienākumus valsts budžetam. Interesanti, kāpēc? Laikam jau skaidrs, ka atkal jau kuro reizi noteicošā ir vēlēšanās kaut ko iegūt savās kabatās, darbojoties par it kā padomdevējiem šajās rūpnīcās. Es nezinu, to diez vai var nosaukt savādāk, ka iezīmējas tāds interesants kurss mūsu saimnieciskajā dzīvē, kurā diletantisms raksturīgs kā galvenā saimniecības pārvaldes forma. Jo man personīgi ir grūti saprast, ko darīs uzņēmumu padomēs Saeimas deputāti, kuri agrāk nav strādājuši šajās nozarēs. Piemēram, ko "Ventspils naftā" pēkšņi meklē manis cienītais deputāts, pazīstamais kareivīgais zemnieku dumpja organizators Oskars Grīgs vai ko, vēl jo vairāk, tur darīs students Māris Vītols? Vai tas palīdzēs uzrakstīt viņam kādu kursadarbu universitātē? Protams, tādi centieni un vēlēšanās ir apsveicama no jaunā censoņa puses, bet diez vai tas ir lietderīgi valsts saimniecībai.

Es vēl zināmā mērā varu saprast, kāpēc tik pievilcīga šķiet "Latvijas kuģniecība" pazīstamajam Latvijas burātājam Mārim Gailim, bet nav īsti skaidrs, vai par burātāju negatavojas kļūt arī makšķernieks, sevišķi Skandināvijā pazīstamais Aleksandrs Kiršteins.

Protams, jebkurš alkoholisko dzērienu cienītājs jūtas ļoti zinošs par "Latvijas balzama" ražošanas problēmām. Tāpēc man personīgi nav šaubu, ka ar panākumiem šī uzņēmuma padomē darbosies, piemēram, Pēteris Tabūns vai Vidiņa kungs no "Tçvzemei un Brīvībai". Protams, ir interesanti arī redzēt, ka veidojas vesela jauna baņķieru plejāde. Piemēram, Inkēns, Rozentāls, Kauls, Dobelis, Požarnovs un daudzi, daudzi citi. Var būt, ka tas ir labi.

Gandrīz jāsaka tomēr pie visa šī, ka varbūt par laimi padomēs palikuši arī daži "vecie vilki", kas tur darbojušies arī iepriekš, kas arī saka dažu kritisku vārdu par to, ka tagad tur pienāks jaunpienācēji, ko tad tie sapratīs, jo "vecie vilki" taču labāk visas lietas zina. Un tad mēs redzam, ka ir palikuši "vecie vilki" Uldis Osis, Vilis Krištopans, Kehris no "Latvijas ceļa", Roberts Zīle no "Tçvzemei un Brīvībai". Tas acīmredzot tātad stiprinās, veidos kodolu jaunajās šajās padomēs. (Starpsauciens no zāles: "Apmācīs jaunos.")

Nav saprotams, kāda jēga ir šādām uzņēmumu padomēm, kurās tikpat kā nav profesionāļu. Ko tajās darīs šie daudzie politiķi? Kā viņi vadīs uzņēmumus? Kādus biznesa plānus izstrādās? Ir pārsteidzoši, ka darbam uzņēmumu pārvaldē netiek izvirzīti nekādi profesionāli kritēriji. Drīzāk būtu loģiski, ka tiesības darboties kāda uzņēmuma padomē, ja valsts uzskata, ka tas tiešām ir lietderīgi saimniecības vadīšanai, ka tad šādu uzņēmumu padomē varētu uzņemt pēc kādu attiecīgu kaut kādu mācību kursu pabeigšanas un atestācijas. Vai tiešām pie mums Latvijā prasībām pret uzņēmuma valsts pilnvarnieku vai padomes locekli ir jābūt zemākām nekā, piemēram, kaut vai pret notāru vai zemes mērnieku? No tiem mēs zināšanas prasām, bet, lai vadītu lielus, plaukstošus uzņēmumus, tur mums zināšanu nevajag. Pietiek ar partijas piederību.

Apšaubāma ir, tiešām apšaubāma, jauno padomes locekļu darbošanās lietderība. Nav šaubu, ka politiķiem tiešām vajadzēs vismaz pusgadu, lai kaut cik izprastu tehnoloģiskos procesus un to saistību ar finansēm, saprastu uzņēmumu darbības principus. Un jāatgādina arī tas, ka vairākiem uzņēmumiem, starp citu, jau nesen padomes mainīja. Tātad atkal paiet zināms brīdis, pārgrupējas politiskie spēki, atkal mainām padomes. Un tā ik pa laikam.

Piemēram, "Ventspils naftai" tika nomainīta jau, "Latvijas kuģniecībai", "Latvenergo", var sākt vēlreiz to darīt. Paradoksāli, bet, ķeroties pie aizvien jaunu un jaunu padomju veidošanas, diez kāpēc līdz šim neizvērtēja iepriekšējo uzņēmumu padomju darbību. Nu vai to pārstāvji sniegs kaut vai Saeimā šeit atskaiti par padarīto vai nepadarīto, par sasniegumiem un zaudējumiem, kāda jēga ir bijusi viņu darbībai šajās komisijās, kas to uzklausīs, kas to izvērtēs, analizēs, kur ir šo padomju ieteikumi, kā labāk organizēt uzņēmumu darbu, neviens tādus nav redzējis, jo tādu vienkārši nav. Jā, apetīte rodas ēdot, kārtējo reizi mēs varam pārliecināties, ka Latvijas valdošās koalīcijas politiķus acīmredzot interesē tikai ekonomiskās varas sniegtie labumi. Proti, nauda. Jo politiķiem, kuriem izdosies iekļūt šajās padomēs kā tādās gandrīz vai barotavās, cik zināms, dos arī papildu atalgojumu. Tā lielums gan tiek turēts noslēpumā, tāpēc mēs uzdodam konkrētu jautājumu, lai tas tiek darīts visiem zināms, bet tiek runāts, ka vidēji tas ir apmēram 200 - 500 latu mēnesī. (Starpsauciens: "Vairāk!")

Ir bieži dzirdēts arī par kaut ko vēl citu, ka padomes locekļi saņem arī aploksnītes, kurās... ir teikts, ka nu ir tā, ne mazāk kā 1000 latu. Tātad redzēsim. Tādējādi redzams, ka deputāti, tādā veidā darbojoties šādās padomēs, pilnīgi droši nodrošinās sev ikmēneša sociālo pabalstu. Jo, nedod Dievs, citādi viņi nespēkā saļims un nespēs nospiest šeit balsojuma pogu sēžu zālē. Bet tā dēvētie mazie cilvēki - reņģu ēdāji vai zīgeristieši un tā tālāk, kā nu tiek lamāti visi tie, kas balsojuši par Tautas kustību "Latvijai", tie, protams, lai iztiek, kā māk.

Gribu atgādināt, ka, pēc tiesu medicīnas ekspertīzes ziņām, 1995.gadā ir izdarītas 949 pašnāvības, tās izdarījuši trūkumā nonākuši cilvēki, un nosaluši 190 cilvēki. Precīzu ziņu par šogad nosalušajiem cilvēkiem vēl nav. Bet domājams, ka šā gada aukstajā ziemā diez vai to būs mazāk nekā pērn.

Protams, bez tīri personīgiem centieniem papildināt savu kabatu saturu politiķu vēlmēm iekļūt uzņēmumu padomēs acīmredzot ir arī vēl citi iemesli. Ir aizdomas par sekojošo. Labi zinām, ka vēlēšanās daudzas partijas iztērēja simtiem tūkstošu latu. Tagad pienācis laiks pildīt saistības pret saviem sponsoriem. Nodarbojoties ar to, ko sauc par lobismu, dažādu komercstruktūru interesēs. Būtībā tā ir korupcija partiju līmenī. Mēs, frakcija "Latvijai", uzdodot šos jautājumus, gaidot konkrētas atbildes, domāju, varam skaidri un atklāti pateikt savu pozīciju. Mēs esam par godīgu profesionālismu, un mēs kategoriski noraidām šādu politizētu uzņēmumu padomju veidošanu. Mēs iestājamies par kompetentu profesionālu speciālistu iecelšanu uzņēmumu vadībā, kuri sagatavoti un atestēti darbam attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs. Un uzskatām, ka tur nav ko meklēt dažādiem politiskiem padomdevējiem - "poļitrukiem". Pat ja tie nāk no valdošajām partijām. Lai jau nu tomēr šie kungi darbojas politikā vai strādā šeit, Saeimā.

Mēs frakcijas sēdē arī pieņēmām lēmumu un skaidri pasakām, ja kādam Tautas kustības "Latvijai" pārstāvim arī tiks oficiāls piedāvājums izvirzīt uz darbošanos kāda uzņēmumu padomē, mūsu atbilde būs viennozīmīga - nē. Tā ka šie mūsu jautājumi un šī mūsu nostāja nav tāpēc, lai panāktu kādu Tautas kustības "Latvijai" pārstāvja vietu tur, mēs vispār kategoriski principā noraidām šādu "poļitruku" padomju lomu un nozīmīgumu valsts saimnieciskās dzīves vadīšanā. Mūs neviens neuzpirks. Mēs pildīsim vēlētājiem dotos solījumus, aizstāvot godīgumu arī valsts ekonomikā, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kam klājas visgrūtāk. Un nesen Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs Zīgerists aicināja Vācijas iedzīvotājus palīdzēt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šodien klājas visgrūtāk, kuri cieš trūkumu un pat badu. Šīs bezjēdzīgās politpadomes sistēmas vietā mēs piedāvājam cilvēkiem konkrētu darbu viņu labā.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumus Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Kuprijanovas, Amerika, Tuča, Bartaševiča, Staša, Dozorceva, Rubuļa un Lujāna pieprasījums par Apdrošināto interešu aizsardzības fondu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. Norādes par steidzamību nav, nododam Pieprasījumu komisijai.

Ļoti patīkami, ka mēs vēl darbadienas beigās saglabājam humora izjūtu, bet pārejam pie nākamā ļoti nopietnā jautājuma - 21. darba kārtības jautājums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu". Likumprojekta otrais lasījums.

Antons Seiksts - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Atļausiet, pirms mēs pārejam pie pantiem, pie projekta izskatīšanas pa pantiem, dažus ievadvārdus komentāram.

Pēc diezgan vētrainām debatēm pirmajā lasījumā mēs saņēmām varbūt ne tik daudz, bet, manuprāt, ļoti konstruktīvus priekšlikumus no Tautas kustības "Latvijai", no Juridiskās komisijas. Lai gan tie nebija izteikti pantu formā un nebija adresēti pa konkrētiem pantiem, mēs tomēr tos analizējām un maksimāli, man šķiet, esam ietvēruši iekšā tāpat. Deputātiem Golubovam, Bekasovam un Deņisovam visi priekšlikumi ir izskatīti, savākti, darba grupā atkal tika iekļauti tiklab Politiski represēto apvienības, Nacionālo partizānu apvienības, Karavīru biedrības, Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas, un visu laiku klāt, protams, darbojās arī Juridiskā biroja cilvēki. Tādējādi, manuprāt, ir atrisinātas vai, komisijasprāt, ir atrisinātas četras galvenās problēmas, par ko likumprojektu kritizēja pirmajā lasījumā. Proti, ir būtiski saīsināts laika periods, līdz ar to arī maksimāli samazinot pretendentu varbūtējo skaitu no daudziem desmitiem tūkstošu uz šauru un patiešām tādu, kas tiesīgi pretendēt uz šo statusu.

Otrkārt, ir pasvītrota individuālā pieeja.

Treškārt, pārsūdzāmība tiesā.

Ceturtkārt, ir skaidrs mehānisms, kādā veidā pretendenti var saņemt šo statusu.

Un visbeidzot, piektkārt, ir konkretizēts jautājums par PSKP biedru vai VĻKJS biedru varbūtējo pretendēšanu uz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.

To, ka visu uzskaitīto organizāciju - Politiski represēto apvienības, Nacionālo partizānu apvienības, Nacionālo karavīru biedrības, ieskaitot arī organizāciju "Memoriāls", kas varbūt citā politiskā virzībā strādā - līdzdalība šā likumprojekta tapšanā ir bijusi, apliecina arī viņu telegramma, par ko, es domāju, kolēģi ir informēti.

Pirms mēs sākam runāt, es gribu tikai lūgt kolēģus piedot - mums nebija citas izejas: lai apmierinātu šos priekšlikumus, nācās daļēji mainīt pantu numerāciju, un tādēļ bieži vien jūsu priekšlikums būs meklējams citā vietā, nevis tur, kur tas bija adresēts pirmajā lasījumā.

Atļausit pāriet pie dokumenta nr.475. Pārskatāmības labad te ir pievienots likumprojekta pilns teksts, bet mēs strādāsim ar tabulu. Proti, projekts otrajam lasījumam.

Sākumā - par nosaukumu: likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu". Frakcija "Latvijai" ieteica mainīt nosaukumu un definēt to tā: "Likums par nacionālā partizāna statusu". Komisija to nav pieņēmusi nevis tādēļ, ka tas būtu absolūti nepieņemams, bet tādēļ, ka ir viena lieta: nacionālā partizāna statuss ir daudz šaurāks nekā likumprojekta priekšmets. Proti, mēs esam likumprojektā ietvērusi tādu kategoriju, kas varbūt ir skaitliski neliela, - tos, kuri jau sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados par tā saucamo pretpadomju darbību ir saņēmuši notiesājošu spriedumu. Šī kategorija nevar tikt ietilpināta nacionālā partizāna statusā, līdz ar to mēs paliekam pie iepriekšējā nosaukuma. Es lūdzu atbalstīt komisijas nostāju.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis ir ļoti būtisks jautājums - un ne tik ļoti par nosaukuma izolētību, kā par to, cik lielam pilsoņu lokam mēs esam gatavi piešķirt tās pašas privilēģijas, kuras šodien bauda politiski represētās personas. Kā jau Seiksta kungs pareizi atzīmēja, Tautas kustības "Latvijai" piedāvātajā variantā šis personu loks ir daudz šaurāks. Mēs uzskatām, ka tas ir pamatoti. Jo tās ir konkrētas privilēģijas, ar konkrētiem nepieciešamajiem izdevumiem no valsts budžeta - un ierobežota budžeta apstākļos. Jo lielāku mēs veidojam šo personu loku, kam šīs privilēģijas tiek piešķirtas, jo mazākas būs šīs pašas privilēģijas tām personām, uz kurām tās tiks attiecinātas.

Tātad, ja mēs ļoti plaša personu loka privilēģijas pielīdzināsim politiski represēto personu privilēģijām, šīs priekšrocības jeb privilēģijas politiski represētajām personām var tikt būtiski samazinātas un arī pats politiski represētās personas statuss var tikt būtiski degradēts.

Kustība "Latvijai" uzskata, ka šāda plaša personu loka pielīdzināšana politiski represētajām personām un līdz ar to arī šā politiski represētās personas statusa degradācija nav pieļaujama. Tādēļ mēs iebilstam pret plašu juridiski neprecīzi formulētā termina "nacionālās pretošanās kustības dalībnieks" lietošanu šajā likumā.

Es gribu šeit iebilst arī Seiksta kunga tikko teiktajam apgalvojumam, ka šajā otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā šis jēdziens ir sašaurināts un precīzi definēts. Es citēšu... Kā mēs, piemēram, varam definēt, kura persona ir, kā te teikts, publiski vērsusies pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju, un kā mēs līdz ar to izšķirsim, vai piešķirt viņiem visas konkrētās materiālās atlaides vai ne? Tajā pašā laikā Tautas kustība "Latvijai" ir skaidri par to, ka gandarījumu ne tikai morālā, bet arī konkrētā materiālā veidā ir pelnījuši tie, kas... Šajā likumā ir paredzēts, ka tas ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kas pret okupācijas varu ir cīnījušies ar ieročiem rokās, jeb nacionālajiem partizāniem. Mēs uzskatām, ka tieši tā ir šā likumprojekta būtība un nevajag šo jēdzienu degradēt, paplašinot...

Tādēļ frakcija "Latvijai" ierosina šā likumprojekta nosaukumu izteikt šādi: "Likums par nacionālā partizāna statusu". Mēs esam iesnieguši arī dažādus priekšlikumus šā likumprojekta pantu redakcijas precizēšanai. Es lūdzu deputātus nedegradēt šo politiski represētās personas statusu un balsot par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādi: "Likums par nacionālā partizāna statusu".

Gribu vēl piebilst attiecībā uz Seiksta kunga komentāru, ka nacionālo partizānu statusā neiekļauj tās personas, kas ir saņēmušas notiesājošu spriedumu un pēc tam jau reabilitētas, šīs personas jau ir pieskaitāmas politiski represētajiem, tāpēc viņiem šīs pilnvaras vēlreiz piešķirt nav vajadzīgs. Aicinu atbalstīt Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Mauliņa kungs, ir runa par nosaukumu, nevis par pantiem. Tas ir otrais lasījums, kur izskata likumu nevis pēc būtības, bet pa pantiem. Un pašlaik runa ir par nosaukumu.

Līdz ar to, ka debatēs pieteikušos vairāk nav, vārds komisijas pārstāvim.

A.Seiksts. Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai gan Čerāna kungs mēģināja runāt gandrīz par visu projektu otrajā lasījumā, es tomēr gribētu atgriezties pie tā, ko es nupat ievadā teicu par nosaukumu. Manuprāt, ir absolūti neloģiski apiet tos varbūt dažus desmitus cilvēku - šo cilvēku nav daudz -, kas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ir notiesāti par tā saucamo pretpadomju darbību. Bet viņiem nevar piešķirt nacionālā partizāna statusu (kā jūs to gribat), jo tas ir pavisam cits jēdziens. Čerāna kungs, ja jūs sakāt, ka tas maksimāli palielina... Spriežot pēc komisijas, pēc darba grupas veiktajiem aprēķiniem, varētu teikt, ka tā ir ļoti šaura kategorija. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados masveidā represijas, tādas, kādas notika četrdesmitajos, piecdesmitajos gados, nenotika. Tā bija individuāla represīva metode, un nav daudz šo cilvēku.

Kas attiecas uz to, ka politiski represētie bauda šīs minimālās... nu, teiksim, minimālos atvieglojumus, mūsu komisija pastāvīgi raugās, lai šie atvieglojumi paliktu neskarti un lai tiem, kuriem varbūt kļūdaini ir piešķirts šis statuss un kuri bauda šos atvieglojumus, tas būtu anulēts. Ja jūs būtu sekojis līdzi 5. Saeimas darbam, jūs atcerētos, ka mūsu komisija izstrādāja jaunu likumu, saskaņā ar kuru viltus ceļā šo politiski represētā statusu ieguvušie... Tagad notiek pārreģistrācija un ļoti daudzi zaudē šo statusu. Es jums konceptuāli piekrītu, bet es nevaru piekrist nosaukuma maiņai un lūdzu atbalstīt deputātu komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Likums par nacionālā partizāna statusu". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 1. pants. Pirmajā lasījumā tā bija vispārpolitiska preambula. Pēc deputātu Golubova, Bekasova un Deņisova ierosmes mēs nolēmām rakstīt nevis vispārpolitisku preambulu, bet formulēt to kā likuma mērķi, saglabājot, protams, to racionālo graudu, bez kura, manuprāt, nevar likums tikt pieņemts, proti, - 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvija, nevis kāda cita, kā to mēģināja definēt Samsona kungs savos rakstos un dažas citas organizācijas. Lai būtu skaidrs, par kādu Latviju ir runa, mēs definējām šo mērķi. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pretestības kustība kā politisks un militārs termins parādījās Otrā pasaules kara gaitā. Šis termins ir cēlies no vārda "rezistence" - "pretošanās", ar kuru franču patrioti apzīmēja savu pret vācu okupantiem sākušos cīņu un tās dalībnieku kopumu.

Nevar akceptēt iesniegtā likumprojekta 1. pantā iestrādāto normu, kas vienpusīgi sagroza un sašaurina nacionālās pretestības kustības dalībnieka statusu. Iznāk, ka tādi bija tikai tie, kuri cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu. Tas varētu nozīmēt, ka no pretestībnieku skaita tiek izslēgti, piemēram, Kārļa Ulmaņa piekritēji, un to bija vairākums starp nacionālpatriotiem, jo viņi iestājās par 1934. gada 15. maija Latviju un nedomāja atgriezties pie 1918. gada 18. novembra Latvijas Satversmes. Šā grupējuma nelegālā laikraksta "Latvija" 1941.-1942. gadā fiksētais politiskais kredo bija nepārprotams: angliska orientācija, apvienota ar balstīšanos uz Ulmani un tā sasniegumiem. To var izlasīt "Latvijas suverenitātes ideja likteņgriežos", Rīga, Zinātne, 1990. gads, 92. lapaspuse. Un varbūt galvenais pretarguments būs tas, ka radīsies praktiskas grūtības - sameklēt pēc pusgadsimta dokumentus, kas apliecinātu tās vai citas pretestības grupas politisko orientāciju. Apstiprinoši dokumenti varētu būt organizāciju statūti, nolīgumi, memorandi, proklamācijas, deklarācijas un tamlīdzīgi paziņojumi, kā arī okupācijas laika tiesu un drošības orgānu materiāli. No vācu okupācijas laikiem, piemēram, ir saglabājies dokuments, kas apliecina pretestībnieku uzticību 1918. gada 18. novembra Latvijas Satversmei. Tas ir Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 22. marta memorands, un tajā bija fiksētas šādas prasības: nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas suverenitāte, sastādāma - saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 1922. gada Satversmi - Latvijas valdība. Taču ir miris pēdējais tās loceklis Bruno Kalniņš.

Interesi juristiem var izraisīt Latviešu nacionālās savienības dokumentācija. Tā dibināta pēc 1940 . gada 17. jūnija notikumiem un izstrādāja pretošanos abām lielvalstīm. Tās nelegālā izdevumā "Tautas Balss" tiek uzsvērta 15. maija tautas ideoloģiskās vienošanās nozīme, bet apieta 18. novembra Latvija. Racionāli formulētas programmas, politiskas nostādnes - pēc ienaidnieka padzīšanas atjaunot brīvu un neatkarīgu nacionālo Latvijas valsti. Ar būtisku piebildi: valsts Satversmi izstrādā latviešu tautas vēlētie pārstāvji.

Ņemot vērā iepriekš minēto, it īpaši pēdējo vēsturisko precedentu, tiek proponēts likumprojekta 1. panta tekstu "par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu" atvietot ar normu "cînījās par brīvu un neatkarīgu Latviju". Lūdzu balsot par to!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka drīz būs visi cīnījušies... samsoni un oškalni... tas gan vairs necīnās... un vēl citi - visi būs cīnījušies par neatkarīgu Latviju. Tā es to te sāku saprast. Un vispār laikam drīz mēs te visi būsim tādi, kas šādi vai citādi ir pelnījuši šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Varbūt tomēr drusku nopietnāk paskatīsimies uz šo jautājumu un arī uz šo 1. panta redakciju, kādu mums piedāvā! Tur taču ir skaidri un gaiši pateikts: 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvija. Nejauciet te kaut kādus citus laikus! Laiki varēja būt dažādi, bet vai tad jūs esat kaut kur pamanījuši, ka pēc 1934. gada 15. maija kaut kur ir noliegts, ka tā ir tā neatkarīgā Latvijas valsts, kura ir proklamēta 1918. gada 18. novembrī? Nu kāpēc ir vajadzīgs šeit jaukt šos jēdzienus un taisīt desmit neatkarīgas Latvijas - pirmā Latvija, otrā Latvija, septītā Latvija... Protams, Samsons ir cīnījies par neatkarīgu Latviju, un Noviks arī ir cīnījies par savā veidā neatkarīgu Latviju, un tā tālāk. Es saprotu, ka te ir jebkurā veidā mēģinājumi sajaukt jēdzienus, lai par katru cenu atkal samudžinātu kaut ko pieņemtajos likumos, un tāpēc tomēr vajadzētu uzsvērt un atcerēties, ka Latvija ir viena neatkarīga valsts, un tā ir 1918. gada 18. novembrī dibinātā, pasludinātā neatkarīgā Latvijas valsts, un tas, kādi režīmi pēc tam tur ir bijuši, - tā ir pavisam cita lieta. Bet runa ir tikai par vienu valsti, un nevajag te mētāties ar jēdzieniem, jo tas man ļoti atgādina interfrontiešu pasludinājumus pēc tam, kad viņiem nesanāca iecerētais, kad Dīmaņa kunga pasludināto iespējamo asinsplūdu nebija un kad pēc tam visi viņi paziņoja - ziniet, mēs jau nebalsojām "pret" 1990. gada 4. maijā, mēs balsošanā nepiedalījāmies. Šādi paņēmieni šad un tad acīmredzot būs jāredz. Nu, neko darīt. Ar to ir vienkārši jārēķinās.

Bet jebkurā gadījumā es tā sāku just, ka, novērtējot attiecīgos iesniegumus, vajadzēs biežāk skatīties uz iesniedzēju uzvārdiem šādos jautājumos un tieši no šā principa vadīties, jo tādu ārkārtīgi aizkustinošu interesi ir parādījuši šie deputāti un ārkārtīgi ir sākuši rūpēties par neatkarīgās Latvijas jēdziena noskaidrošanu. Es jums izsaku sirsnīgu pateicību par to, bet tomēr ierosinu nebalsot par jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Komisijas pārstāvi, lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi, jautājums ir vienkāršs, tas tik ļoti politisks... Ja jau te par datumiem runā, tad ir 18.novembra Latvija, 15.maija, ja kādam tā patīk, un 21.jūlija Latvija jeb padomju Latvija. Komisijas viennozīmīga attieksme ir, ka runa šā likuma kontekstā var būt tikai par 18.novembra Latviju. Lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Golubova, Bekasova un Deņisova iesniegto labojumu 1.pantā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 48, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 2.pants. Lūdzu, godātie kolēģi, sekot līdzi, jo Juridiskās komisijas priekšlikums, kā es jau teicu, nav adresēts... nav par konkrētiem pantiem, bet gan ir vispārīgā formulējumā. Šeit ir trīs nopietnas iebildes, ko mēs analizējām un mēģinājām ietvert. Proti, pirmā - par to, ka jānovērš iespēja vērsties pret civilpersonām vai iespēja atbalstīt vēršanos kādreiz pret civilpersonām. Mēs esam ievērojuši šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, un, kā jūs varat lasīt, atstāts ir tikai: bruņota cīņa pret okupācijas režīma militārajiem formējumiem un administrāciju. Mēs esam izņēmuši "atbalstītājus" un "informētājus", proti, varbūtējās civilpersonas. Es uzskatu, ka tādējādi Juridiskās komisijas priekšlikums ir ievērots.

Otrs, Juridiskās komisijas...

Sēdes vadītāja. Lūdzu pagaidiet, Seiksta kungs! Tagad tūlīt precizēsim. Ir pieteikušies vairāki deputāti debatēs par 2.pantu, tas ir, par pantu kopumā. Tagad vajadzētu precizēt, vai par atsevišķiem šiem priekšlikumiem... Vai kāds no tiem, kas ir pieteicies runāt par 2.pantu, vēlas runāt par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav. Tātad turpinām. Lūdzu!

A.Seiksts. Paldies. Otrs no Juridiskās komisijas priekšlikuma loģisks secinājums un priekšlikums varētu tikt traktēts, ka var rasties neskaidrības attiecībā uz tāda cilvēka darbību, kas bija iesaukts leģionā, kā arī uz PSKP biedriem, kas izslēgti no partijas par savu darbību pretošanās kustībā. Arī šie priekšlikumi ir konkretizēti - un, proti, tikai piedalīšanās bruņotos formējumos nevar būt par pamatu pretenzijām uz statusu, bet, ja kāds ir piedalījies bruņotos formējumos un pēc tam, teiksim, ir cīnījies par 1.pantā minēto Latvijas Republiku, tāds varētu pretendēt. Bez tam vēl ir mehānisms, kas izslēdz varbūtējas mahinācijas. Kas attiecas uz PSKP biedriem, Juridiskā komisija lūdza konkretizēt, mēs esam 3.pantā šo jautājumu formulējuši ne tā, kā pirmajā lasījumā, bet gan... vārdu sakot, PSKP biedri un VĻKJS vēlētās amatpersonas nevarētu būt pretendentu skaitā, ja vien tās nav veikušas nacionālās pretošanās kustības uzdevumus. Un tālāk kā tekstā. Jo tiešām ir bijis... pēc darba grupas sniegtās informācijas, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijā esot ļoti daudz piemēru; pat Komunistiskās partijas biedri taisni par to, ka viņi ir piedalījušies nacionālās pretošanās kustībā, pēc tam ir represēti, izslēgti no partijas un pat vajāti. Un šādiem cilvēkiem liegt pretendēt uz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, komisijasprāt, nebūtu loģiski. Tie ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, kurus, kā es jau teicu, ir apgrūtinoši analizēt, jo tie nav adresēti konkrētiem pantiem. Es lūgtu atbalstīt... Jā, tad tālāk... es saprotu, priekšsēdētāj, ir jārunā par nākamajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Jā, ziniet, bet tā grūti, ja arī gribēs lūgt balsojumu... Es nezinu, par ko lai mēs tad... kā lai izšķir. Pirmais jautājums ir tāds: vai kāds no tiem, kas ir pieteikušies debatēs par 2.pantu, vēlas runāt par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Neviens nevēlas, līdz ar to arī nav iebildumu pret komisijas doto skaidrojumu un pantu redakciju.

A.Seiksts. Paldies. Ļoti svarīgs ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums (es nenolasīšu tekstu laika ekonomijas labad), kura jēga ir sašaurināt šo laiku, sākot no 1940.gada 17.jūnija. Pirmajā lasījumā bija 1990.gada 4.maijs. Tas, protams, ir nepieņemams milzīgā pretendentu skaita dēļ. Mēs sakām paldies frakcijai par šo priekšlikumu un uzskatām to par ļoti loģisku. Kāpēc? Gribu komentēt. 20 gadi. Tātad līdz piecdesmito gadu beigām... Pirmkārt, šajā laikā jau okupācijas vara no masveida represijām pārgāja uz individuālo, varētu teikt, ja tā nosacīti varētu runāt, teroru pret citādi domājošajiem. Otrkārt, Latvijā tolaik jau bija beigusies bruņota cīņa. Tāpēc no tīri vēsturiskā un formālā loģikas viedokļa komisija vienojās atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Protams, tas tagad ir nedaudz citādākā redakcijā - labskanīguma dēļ. Ļoti lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, es tiešām gribētu lūgt deputātus atbalstīt šajā pantā iesniegto frakcijas "Latvijai" redakciju, tātad tieši to redakciju, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", un, ņemot vērā to, ka, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, komisija varēs veikt visas vajadzīgās gramatiskās izmaiņas, kas ir saistītas ar to, ka nepieņēma mūsu variantu likumprojekta nosaukumam... Šajā frakcijas "Latvijai" iesniegtajā redakcijā tiek ierosināts, ka par nacionālo partizānu (tagad - par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku) tiks uzskatīti tie, kas ir bijuši bruņoti cīnītāji pret okupācijas režīma militārajiem formējumiem un pretokupantu bruņotām represīvām institūcijām un tā tālāk, kā arī tas, ka ar tiesas lēmumu šis nacionālā partizāna (jeb nacionālās pretošanās kustības dalībnieka) statuss var tikt piešķirts personām, kuras ir atbalstījušas bruņotas pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu vai citādu palīdzību. Salīdzinājumam: komisijas piedāvātā redakcija paredz plašāku un grūti izkontrolējamu to personu loku, kam šis statuss var tikt piešķirts uz tā pamata, ka šīs personas ir veicinājušas bruņotu pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu vai citādu palīdzību, vai - vēl jo vairāk - ka ir propagandējušas Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ideju, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citus izdevumus, kā arī publiski vēršoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju. Kā to vispār varēs izvērtēt? Un es gribu arī tomēr iebilst Seiksta kunga vērtējumam, ka tas ir būtiski, ka... nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusā tiktu iekļauti tie cilvēki, kas ir notiesāti par politisko darbību vai pārliecību un tagad ir reabilitēti... Vismaz negribētu to šajā brīdī aktualizēt, jo šīs personas jau ir politiski represētās. Man nav principiālu iebildumu pret šo normu, bet iepriekš minēto apsvērumu dēļ es tomēr aicinātu otrajā lasījumā palikt pie frakcijas "Latvijai" iesniegtā priekšlikuma jeb redakcijas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai vēl kāds no tiem, kas ir pieteikušies runāt par 2.pantu, vēlas runāt? Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Es atbalstu Kārļa Čerāna minēto mūsu ieteikto pantu, tā kā šeit radās domstapības tāpēc, ka mums ir faktiski... mēs bijām, kā jūs varbūt atceraties, sašutuši par to negatavību un negatavošanos šā nopietnā dokumenta izstrādē, ko veica diemžēl šī komisija. Tāpēc mums bija centības uzliesmojums. Un, cik es saprotu, ir pavisam trīs iesniegti projekti. Oficiālais projekts ir tas, ko minēja Kārlis Čerāns. Ir vēl viens cits projekts, kur arī nav paredzēts, lai būtu nacionālā partizāna vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss dots visiem, kas kaut ko darījuši, kā te paredzēts 2.pantā 3.punktā... pirmās daļas 3.punktā, ne arī otrajā daļā... tas ir, jā, otrajā daļā... Jo es pašlaik neatradu tādu mūsu projektu, kur būtu novilkta tāda robeža - 1961.gada janvāris... ka līdz tam laikam būtu cilvēki, kas propagandēja Latvijas neatkarības atjaunošanas ideju, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citādi publiski vēršoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju... Man jāsaka liels paldies Seiksta kungam, ka viņš ir šādu punktu iecerējis, līdz ar to padarot mani arī par pretošanās kustības dalībnieku, bet es uzskatu, ka tad patiešām Latvijā būs vismaz 200 000 vai 300 000 cilvēku, kas būtu to pelnījuši. Līdz ar to mēs pārvērtīsim, kā Kārlis Čerāns jau aizrādīja, šo nopietno lietu par tādu, gribas teikt, blēņošanos, jo patiešām pretošanās... tādu, kas vismaz ideoloģiski pretojās pret iedibināto kārtību un publiski pret to vērsās un tā tālāk, bija ļoti daudz. Tad nepieņemams ir arī 2.panta otrās daļas formulējums tādā ziņā, ka par pretošanās kustības dalībnieku atzīst tikai to, kas ir represēts, proti, notiesāts vai kaut kā tā... Te jau vispār morāliski kaut kas nav kārtībā, jo būtībā labākos cīnītājus jau nemaz nenoķēra un tie, kas ir bijuši pavirši un kas, vārdu sakot "lçca uz ecēšām", - tad tie nu tiks tagad atzīti par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Bet tos, kas strādāja, tā teikt, profesionāli un tiešām nopietni, - tos šis likums neatzīs par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Te rodas tāds absurds, un tāpēc vispār šā panta paplašināšana, ko izsaka pirmās daļas 3.punkts... un otrā daļa, manuprāt, ir noraidāma, un ir jāpieņem 3.punkts - tikai tādā mūsu frakcijas "Latvijai" formulējumā. Pretējā gadījumā mums būs lielas mokas ar šā likuma īstenošanu dzīvē, un var gadīties tā, ka jūs, deputāti, atceraties, ka tas likums nav īstenojams dzīvē un nobalsojat "pret". Es esmu par likumprojekta atbalstīšanu kopumā un ļoti baidos, ka šādā veidā tas var tikt "izgāzts", tāpēc vēlreiz atkārtoju: lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijai" ieteikto variantu, ko minēja Kārlis Čerāns! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vēl kāds no tiem, kas ir pieteicies debatēs par 2.pantu, vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas runāt? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es diemžēl par divām dienām nokavēju iesniegt savus priekšlikumus, un līdz ar to manu priekšlikumu šajā tabulā nav, un tāpēc man ir jāizsaka šie savi priekšlikumi, faktiski sava attieksme pret šo 2.pantu, šeit, no tribīnes.

Pirmkārt, es pasvītroju, ka es atbalstu šo likumu un konceptuāli nobalsoju par to, bet man liekas, ka tādā redakcijā, kādā šis 2.pants ir, neskatoties uz izdarītajiem diezgan būtiskajiem labojumiem, tas vēl tomēr joprojām nav apmierinošs. Te gandrīz katrā rindkopā ir piezīme.

Par to jārunā, un galvenā problēma ir tā, ka mani satrauc tas pats, par ko te jau runāja frakcijas "Latvijai" deputāti, - ka šeit var rasties tā problēma, ka mums saradīsies simtiem tūkstošu cilvēku, kas pretendēs uz to, un, ja mēs visiem viņiem nevarēsim to nodrošināt, viņi bakstīs... ja likums būs šādā veidā formulēts, viņi bakstīs mums šo likumu degunā un pierādīs: "Tâ taču ir likumā rakstīts, un kāpēc man nedod? Jo arī es taču piena krūzi vai maizes kukulīti iedevu partizāniem." Ðeit varbūt visai nepatīkamas procedūras - un it sevišķi, ja visam tam nāk materiāli labumi līdzi. Es esmu drusciņ vecāks palicis, un es ļoti labi atceros, ka pēc tam, kad parādīja to ainu, ka Ļeņins Komunistiskās sestdienas talkā nēsāja kaut kādu baļķi pa Kremļa pagalmu, tūlīt sāka atrasties cilvēki, kas bija nēsājuši līdz ar viņu to baļķi, un pie tam ar katru gadu, neskatoties uz dabisko mirstību, šo cilvēku kļuva arvien vairāk, un astoņdesmitajos gados, kā zināms, bija pieteikušies 70 cilvēki uz to godu, ka kopā ar Ļeņinu nēsājuši to baļķi. Pie tam tas bija tikai gods un vēl nekā nedeva. Un, ja vēl šis likums ko dod, te tas process var būt daudzkārt nozīmīgāks. Tāpēc es saku, ka man te ir piezīmes.

Pirmkārt jau, te tika norādīts uz gadskaitli - 1960.gada 31.decembri, 1961.gada 1.janvāri. Es nezinu, kas tā par šķirtni. Ja mani atmiņa neviļ, vienīgais, ko es spēju atcerēties, ir tas, ka tajā laikā tika nomainīti vecie rubļi pret jauniem rubļiem. Vai tiešām tas būtu tik nozīmīgi, ka mēs izvēlētos šo datumu?

Pret 1.punktu man nav nekādu iebildumu. Tur tiešām ir runa par cilvēkiem, kas to ir godam nopelnījuši.

Bet ir tiešām jārunā par 2.punktu: "veicināja bruņoto pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar savu brīvību un dzīvību;". Man liekas, te ir drusciņ sabiezinātas krāsas. Par palīdzību tiešām riskēja ar brīvību, izsūtīšanu uz Sibīriju un tā tālāk, un cietumiem, bet ar nāves sodu par šādiem, komunistu izpratnē, noziegumiem nevienu gan nenotiesāja. Bet es tikai baidos, ka dokumenti par to nav saglabājušies - un acīmredzot visi šie pierādījumi par materiālu un citāda veida palīdzību - un ka nāks uz tiesām vesela plūsma cilvēku, kas gribēs pierādīt, ka, lūk, tad un tad viņš iedeva maizes doniņu, tad un tad viņš pasniedza piena glāzi, tad un tad viņš parādīja taisnāko ceļu uz pagasta valdi vai sniedza vēl kaut kādu citādāku palīdzību. Un kas tiesām atliks? Tiesas būs pilnas ar šādām prasībām, - un ko tiešām nāksies darīt? Cilvēks būs atradis divus kaimiņus, kas varētu apliecināt: "Tiešām, jā, es atceros, 22.augusta vakarā pulksten septiņos bija ienākuši mežabrāļi vai partizāni un, lūk, mana kaimiņiene tajā laikā viņiem iznesa krūzi piena, un viņa man teica, ka to ir darījusi sistemātiski." Jādod? Jādod! Vai to mums vajadzētu darīt šobrīd? Jo dokumentu nav, un tāds jautājums var būt.

Par 3.punktu es gribētu teikt, ka man nav visai skaidra tā publiskā vēršanās. Publiskā vēršanās pret okupācijas režīmu. Šeit nav īsti izskaidrots, kas ir "publiski". Laikam jau neviens uz tribīnes Doma laukumā nekāpa un neturēja runas. Bet vai runa, ko viņš noturēja trīs kaimiņu klātbūtnē savā virtuvē, arī ir uzskatāma par publisku vēršanos? Laikam jau viņi nebija tikai ģimenes locekļi. Un, ja šie kaimiņi atnāks uz tiesu un apstiprinās, ka tiešām tādu runu viņš turēja vai vismaz tādus izteicienus viņš izteica, viņš arī būs pelnījis šo.

Man ļoti negribētos devalvēt šo goda nosaukumu un visu šo materiālo atbalstu, ko mēs gatavojamies sniegt, un šo 2.pantu vajadzēja tiešām izstrādāt, lai šo statusu saņemtu cilvēki, kuri tiešām to būtu pelnījuši, tie, kuri cietuši, pārcietuši visas grūtības mežā un purvos, un bunkuros, kuri tiešām riskēja ar savu dzīvību un bieži vien to arī atdeva.

Tāpēc mani personīgi 2.panta redakcija diemžēl neapmierina.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par pantu kopumā, ja būs tāds priekšlikums, mums papriekš ir jāizšķir jautājums par frakcijas "Latvijai" priekšlikuma pieņemšanu, jo frakcija prasa balsojumu tieši par konkrēto redakciju, ko viņi ir iesnieguši.

Bet tagad lieta ir tāda. Pulkstenis ir 16.48. Mums vēl ir viens jautājums valdībai, kas ir tai jānodod, un vēl ir izšķirams jautājums par ziemas sesijas slēgšanu. Prezidijā nav priekšlikuma par sēdes pagarinājumu. Tādēļ mēs šodien pārtraucam likumprojekta izskatīšanu un turpināsim to nākamajā sēdē.

Pieci deputāti - Bartaševičs, Lujāns, Urbanovičs, Saulītis un Gannusa - uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par to, kādēļ aizkavēta iespēja iepazīties ar līgumu starp Latvijas Republikas Ministru kabinetu un firmu AMOCO par naftas iegulu izpēti un ieguvi Latvijas teritorijā.

Neviens nav pieteicies, lai sniegtu motivāciju. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Jautājums par ziemas sesijas slēgšanas datumu un pavasara sesijas sākšanas datumu.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Otrdien Frakciju padomē tika izskatīts priekšlikums par ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu. Tika izskatīts šāds ierosinājums - slēgt ziemas sesiju 28.martā un pavasara sesiju sākt 11.aprīlī. Frakciju padome nolēma, ka šos datumus, šos priekšlikumus, apspriedīs frakcijās un frakcijas savukārt izteiks savu viedokli. Tātad Latvijas Vienības partija, Demokrātiskā partija Saimnieks, LNNK un LZP, "Latvijas ceļš", frakcija "Latvijai", Zemnieku savienība, KDS un LDP ir piekrituši šim priekšlikumam - slēgt 28. martā ziemas sesiju un sākt 11.aprīlī pavasara sesiju. Vairākums frakciju ir piekritušas, bet, neskatoties uz to, ir jābūt Saeimas lēmumam. Tātad 28.martā būtu pēdējā ziemas sesijas sēde, pēc tam sesija tiktu slēgta, un pavasara sesija varētu sākties 11.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Debatēs par šo jautājumu vēlas runāt pie frakcijām nepiederošs deputāts Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā kā pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienas ir 14.aprīlī, lūdzu pagarināt tās brīvdienas par vienu nedēļu. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Apspriešanu beidzam. Tātad vispirms balsojam par ziemas sesijas slēgšanu - slēgt ziemas sesiju 28.martā pēc sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanas. Tātad tad, kad sēde beigsies. Ja būs pagarinājums, - pēc pulksten 17.00. Tātad - pēc sēdes. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk. Mums ir divi priekšlikumi par pavasara sesijas sākšanu. Balsosim vispirms par tālāko datumu, un tas ir, 15.aprīlis. Lūdzu balsošanas režīmu. Otrs priekšlikums ir - 11.aprīlis, pulksten 9.00 sēde. Lūdzu balsot par 15.aprīli, jo par tālāko datumu jābalso vispirms. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 13, atturas - 15. (Zālē smiekli, aplausi.)

Gribu deputātus brīdināt: neatkarīgi no jūsu prieka un sajūsmas saucieniem Prezidijs paziņo jau šodien, bez oficiālā paziņojuma piespraušanas pie ziņojumu dēļa, ka 11.aprīlī būs ārkārtas sēde.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Deputāts Anatolijs Gorbunovs ("Latvijas ceļa" frakcija) lūdz vārdu, lai paziņotu par Kārtības ruļļa pārkāpumu.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, Kārtības rullis ir pārkāpts, jo Saeimas Prezidijs nevar paziņot ārkārtas sēdi, nepaziņojot darba kārtību.

Sēdes vadītāja. Es jūs vienkārši brīdināju, lai jūs neizbrauktu ārpus Latvijas teritorijas un pēc tam nebūtu jāraksta paskaidrojumi par to, kāpēc jūs kavējāt sēdi. Mēs izsludināsim gan darba kārtību, gan arī uzliksim oficiālu paziņojumu uz dēļa. Es to izdarīju tīri cilvēcīgi. Tā ka es šoreiz atvainojos, ka esmu uzrunājusi jūs, neievērojot visas oficiālās formalitātes, bet domājot par to, kā jūs strādāsiet starplaikos starp sesijām. Jo es brīdinu deputātus arī par citu lietu: pievērsiet uzmanību Kārtības rullim - tajā ir teikts, ka Saeimas deputātiem brīvdienu nav. Tas ir pārtraukums starp divām sesijām.

Vārds Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Imants Daudišs... (zālē smiekli), Oļegs Deņisovs, Indulis Emsis, Ojārs Grinbergs, Roberts Jurdžs, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Aivars Guntis Kreituss, Valdis Krisbergs, Ludmila Kuprijanova, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Andris Saulītis, Anatolijs Tučs, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 14.marta sēdi beidzam. Nākamā sēde 21.martā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Jirgens - 2.lpp.

- dep. K.Čerāns - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (Nav pieņemts)

(492. un 492.-a dok.)

Debates - dep. E.Zelgalvis - 3.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 6.lpp.

- finansu ministrs A.G.Kreituss - 8.lpp.

- dep. L.Stašs - 15.lpp.

- dep. R.Dilba - 19.lpp.

- dep. I.Liepa - 21.lpp.

- dep. M.Lujāns - 25.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 27.lpp.

Paziņojums - dep. J.Kaksītis - 28.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 28.lpp.

Debašu turpinājums - satiksmes ministrs V.Krištopans - 29.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 32.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 34.lpp.

- dep. K.Čerāns - 38.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 39.lpp.

- dep. O.Grīgs - 40.lpp.

Par darba kārtību - 42.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Rubins - 42.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 43.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 44.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 44.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)""

(493. un 493.-a dok.) - 44.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas

brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu"

(504. un 504.-a dok.) - 45.lpp.

Par likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas,

realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"

(506. un 506.-a dok.)

Debates - dep. M.Lujāns - 45.lpp.

- dep. P.Apinis - 47.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Bērziņa atsaukšanu

no Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas

savienībā"

(473. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Inkēna apstiprināšanu

Saeimas deputātu delegācijas sastāvā Rietumeiropas

savienībā"

(474. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta K.J.Druvas

apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijas

sastāvā Ziemeļatlantijas asamblejā"

(522. dok.) - 48.lpp.

Lēmuma projekts "Par papildinājumiem Saeimas

lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas

deputātu delegācijai Eiropas drošības un sadarbības

organizācijas delegācijā"" (Izskatīšana atlikta)

(523. dok.) - 49.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 49.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 49.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Bekasova iekļaušanu

Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā"

(530. dok.) - 50.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta O.Deņisova iekļaušanu

Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā"

(Nav pieņemts)

(531. dok.) - 50.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Golubova iekļaušanu

Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā"

(Nav pieņemts)

(532. dok.) - 50.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Dozorceva atsaukšanu

no Latvijas Republikas pastāvīgās delegācijas Baltijas

asamblejā"

(503. dok.) - 50.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta L.Staša ievēlēšanu

Latvijas Republikas pastāvīgajā delegācijā Baltijas

asamblejā"

(503. dok.) - 50.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu Zemgales apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu" (I.Garda, I.Lauka)

(508. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 50.lpp.

Lēmuma projekts "Par H.Raščevska apstiprināšanu

par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi"

(509. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 52.lpp.

Lēmuma projekts "Par J.Tiltiņa iecelšanu par Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi"

(510. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 52.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Stikuta ievēlēšanu

Aizsardzības un iekšlietu komisijā"

(520. dok.) - 53.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ž.Holšteina

ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"

(520. dok.) - 53.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ž.Holšteina

ievēlēšanu Revīzijas komisijā"

(520. dok.) - 53.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputātes R.Leitenas

ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"

(520. dok.) - 53.lpp.

Lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un

televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu"

(390. un 390.-a dok.)

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 53.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 55.lpp.

- dep. K.Lībane - 56.lpp.

Pazīņojumi - Saeimas priekšsēdētājas

biedrs A.Ameriks - 57.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 57.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 58.lpp.

- dep. K.Čerāns - 58.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 58.lpp.

Skaitīšanas komisijas ziņojums

Ziņo - dep. K.Lībane - 59.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu

kodeksā" (3.lasījums)

(241. un 477. dok.)

Ziņo - dep. O.Deņisovs - 61.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 62.lpp.

- dep. K.Lībane - 63.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 65.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 66.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 66.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 67.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 67.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 68.lpp.

Likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu

likumīgās aprites kārtību" (2.lasījums)

(7., 478. un 478.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 70.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele` - 73.lpp.

Likumprojekts "Par prekursoriem" (2.lasījums)

(12. un 479. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 87.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un tieslietu ministra

Dz.Rasnača atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes

apkalpošanu

(486. dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 90.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 91.lpp.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

M.Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas pagraba telpu rekonstrukciju

(487. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā satiksmes ministrs

V.Krištopans - 92.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ekonomikas ministra

G.Krasta atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem,

kas saistīti ar valsts akciju sabiedrībām "Latvenergo",

"Latvijas gāze" un "Ventspils nafta"

(488. dok.)

Ziņo - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 93.lpp.

Kultūras ministra O.Spārīša atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par Latvijas Nacionālās

operas intendanta atlaišanu no darba

(489. dok.)

Ziņo - kultūras ministrs O.Spārītis - 93.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un aizsardzības ministra

A.Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

sakarā ar A.Krastiņa 28.februārī izdoto pavēli par

dienesta laika pagarināšanu robežsargu un mobilo

strēlnieku bataljonu karavīriem

(490. dok.)

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 95.lpp.

Kultūras ministra O.Spārīša atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par Latvijas darbību UNESCO

(494. dok.)

Ziņo - kultūras ministrs O.Spārītis - 96.lpp.

Ārlietu ministra V.Birkava atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par Eiropas savienības "Baltās grāmatas"

(White Paper) tulkojumu latviešu valodā

(505. dok.)

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 97.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.G.Kreitusam par akcīzes nodokli - 98.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par nepilsoņu apliecību izsniegšanu

(526. dok.) - 98.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par aptieku privatizāciju

(527. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 99.lpp.

Saeimas deputātu jautājums kultūras ministram

O.Spārītim par situāciju kinomākslā

(528. dok.)

Motivācija - dep. O.Dunkers - 100.lpp.

Paziņojumi - dep. J.G.Vidiņš - 101.lpp.

- dep. I.Kaksītis - 102.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam

par akciju sabiedrību "Latvijas gāze", "Latvenergo"

un "Ventspils nafta" privatizāciju

(529. dok.)

Motivācija - dep. K.Čerāns - 103.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.G.Kreitusam par dotācijām pašvaldībām

(534. dok.) - 107.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Latvijas Bankas

prezidentam E.Repšem un finansu ministram

A.G.Kreitusam par Latvijas Investīcijas banku

(536. dok.) - 107.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 107.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par uzņēmumu padomēm

Motivācija - dep. O.Kostanda - 110.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums finansu ministram

A.G.Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības

fondu

(525. dok.) - 115.lpp.

Likumprojekts "Par nacionālās pretošanās kustības

dalībnieka statusu" (2.lasījums)

(39. un 475. dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 115.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 117.lpp.

- dep. A.Golubovs - 120.lpp.

- dep. J.Dobelis - 121.lpp.

- dep. K.Čerāns - 125.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 125.lpp.

- dep. I.Bišers - 127.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem un ārlietu ministram V.Birkavam par to,

kādēļ aizkavēta iespēja iepazīties ar līgumu starp

Latvijas Republikas Ministru kabinetu un firmu AMOCO

(533. dok.) - 129.lpp.

Lēmuma projekts "Par ziemas sesijas slēgšanu un

par darba atsākšanu pavasara sesijā"

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 130.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Golubovs - 130.lpp.

Par Kārtības ruļļa pārkāpumu

- dep. A.Gorbunovs - 131.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 132.lpp.