Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Turpinām izskatīt Obligātā militārā dienesta likumu, trešais lasījums, dokuments nr.1637. Pagājušajā reizē mēs pārtraucām izskatīšanu dokumenta 16.lappusē, izskatot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas attiecas uz 22.panta trešo daļu. Debatēs pieteicies runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

Es atgādinu, ka - atbilstoši mūsu balsojumam - pirmajā reizē runātājam tiek dotas 3 minūtes, otrajā reizē - 1 minūte.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt sekojošo. Atminieties, - pirmdien, kad mēs runājām par šo likumprojektu, es paredzēju, ka šā likumprojekta apspriešana varētu ieilgt dienas trīs un rezultāts varētu būt diezgan bēdīgs, un pirmdienas sēde to arī pierādīja, jo šobrīd, kad mēs esam izskatījuši daļu no priekšlikumiem, likumprojekts jau izskatās tāds, ka... faktiski tas jau ir tik haotisks un tik nepieņemams, ka tālākā izskatīšana ir gandrīz vai bezmērķīga. Es gribētu nosaukt šobrīd šo likumprojektu... tā virsrakstā likt, ka tas ir likums, kā jauniešus atbrīvot no dienesta armijā, jo to, ko mēs esam pieņēmuši, piemēram, Ābiķa kunga priekšlikumu, ka tie jaunieši, kuriem mājās ir bērns līdz 3 gadu vecumam, ir atbrīvojami no dienesta armijā... Redziet, cik tālu mēs esam nonākuši - it kā šīm jaunajām ģimenēm nebūtu vairs ne tēva, ne mātes, ne vecmāmiņu, ne vectētiņu. Ka tiem nav absolūti nekādas intereses par saviem bērniem un mazbērniem. Un atbrīvosim tātad šos jauniešus. Lūk, šis priekšlikums jau ir pieņemts. Tāpat atbrīvosim vēl bakalaurus - un vēl, un vēl, un vēl. Kas tad iznāks no šā likuma? Kas tad dienēs armijā? Redziet, kas iznāca, kad Vītola kungs pirmajā lasījumā ierosināja dažādus savus priekšlikumus un mums daudziem likās, ka tas nav pieņemams. Tagad Vītola kungs jau ir pavisam citās pozīcijās, bet viņam ir tik daudz sekotāju un tie ir iesnieguši tik daudzus priekšlikumus - pie tam, es teikšu, pat bezjēdzīgus, - ka šis likums galīgi tiek pārvērsts par darboties nespējīgu, ja tādu mēs pieņemsim. (Starpsaucieni no zāles: "Laiks, laiks...") Tāpēc, lūk, šo priekšlikumu, ko izvirza frakcija "Latvijai", - par bakalauru atbrīvošanu no dienesta armijā - es lūdzu nepieņemt. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Nav par ko.")

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Paldies. Godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Kādēļ mums vajadzēja noraidīt šo priekšlikumu? Tādēļ, ka mēs jau esam atbrīvojuši no dienesta gan maģistrus, gan doktorus, gan tos studentus, kuri ir rezidentūrā, un tā tālāk un tagad esam tiem vēl pievienojuši tos cilvēkus, kuriem ir mazi bērni, un tā tālāk. Kā jau mēs teicām šā likuma ievadā, mums ir tikai divi ceļi, kā mēs varam paplašināt šo iesaucamo personu loku. Viens ir - ņemt cilvēkus no zemniekiem, un otrs ir - no studentiem. Ja mēs neņemam bakalaurus, tad īstenībā šis likums vairs neko nedara, lai palielinātu to kontingentu jeb skaitu, no kura mēs varam papildināt mūsu Bruņotos spēkus. Un tādēļ lūdzam cienījamos deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš ir lasāms dokumenta 16.lappusē un kurā frakcija "Latvija" ierosina izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Arī deputāta Apiņa piedāvātais grozījums vēl vienu reizi sašaurina to cilvēku loku, no kuriem varētu papildināt Bruņoto spēku sastāvu, un līdz ar to komisija lūdz arī to grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es gribu, lai jūs iedziļinātos šajā jautājumā un saskatītu arī to konstruktīvo šā jautājuma pusi. Šeit deputāts Apinis runā paralēli maģistratūras studijām arī par profesionālo augstāko izglītību. Šajā augstākās izglītības jomā mums pastāv šis dalījums, un diemžēl Latvijā ir ļoti daudzi studiju virzieni, kuros vispār nepastāv maģistratūras programmas. Viens piemērs varētu būt Medicīnas akadēmija, kur students, lai iegūtu šo profesionālo augstāko izglītību, studē apmēram tikpat ilgu laiku, kāds būtu nepieciešams, lai akadēmiskā mācību iestādē apgūtu gan bakalauru programmas, gan maģistratūras programmas, tātad sešus gadus. Un, ja mēs šādu atbrīvojumu paredzam maģistratūru beigušajiem, būtu tikai loģiski, ka mēs papildinātu šo pantu ar tiem, kuri ir ieguvuši šo augstāko profesionālo izglītību, piemēram, beiguši Medicīnas akadēmiju. Lai nerastos situācija, ka tie, kuri ir ieguvuši šo augstāko profesionālo izglītību, vispār nevar uzreiz pēc studiju beigšanas iesaistīties savā profesijā, uzsākt darbu savā specialitātē, neizejot šo obligāto dienestu. Tāpēc būtu lūgums tomēr izprast šo priekšlikumu, vadīties konsekventi no tā, kas ir plaši akceptēts šeit, - ka mēs maģistrus neiesaucam - un piemērot šo pantu arī tiem, kuri ir ieguvuši augstāko profesionālo izglītību. Lūdzu atbalstīt Pētera Apiņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamais Valsts prezident! Kolēģi! Es varbūt piekristu attiecībā uz mediķiem, bet mediķiem nav tik liela tā problēma. Ja gadā beidz kādi 50-70 puiši, tad rezidentūrā, par ko te rakstīts, - rezidentūrā šogad bija 100 cilvēku. Un mediķi, kā jūs zināt, studē sešus gadus, un viņiem tad jau ir 24 gadi, un rezidentūrā minimāli ir trīs gadi, tātad tie, kas mācās rezidentūrā Medicīnas akadēmijā, praktiski "izkrīt" no šā likuma punktiem. Un tātad es piekristu, ja būtu priekšlikums tieši par Medicīnas akadēmiju. Bet likumā mēs ierakstām neskaidru frāzi - augstākā profesionālā izglītība. Pasakiet - vai tad ģeologs nav profesionālis? Vai filologs nav profesionālis? Tādēļ es tagad ierosinu balsot pret šo priekšlikumu, jo tas ir izplūdis un likumam nederīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es tomēr gribētu atbalstīt šo Apiņa priekšlikumu. Es tiešām uzskatu, ka visiem Latvijas vīriešiem ir jāiet armijā, ka ir jāiet dienēt arī tiem, kas ir beiguši augstskolas, vai ka ir jāiziet tas armijas laiks augstskolas laikā. Bet Medicīnas akadēmijā studenti mācās sešus gadus un pēc tam viņiem ir paredzēta trīs gadu rezidentūra. Ja šo priekšlikumu neatbalsta, tad viņiem faktiski ir liegta iespēja iet tajā rezidentūrā. Tāpēc šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Protams, pieņemot šo likumu visu kopumā, mums ir vēl vienu reizi jāatgriežas pie tā, lai sakārtotu vispār armiju, jo armijā vēl līdz šai dienai pastāv tā saucamā "ìedovščina", un varbūt vajadzētu arī padomāt par to, ka vajadzētu izveidot atsevišķas rotas, kādas bija senāk - Latvijas laikā. Tāpēc, deputāti, es domāju balsojumā atbalstīt šo Apiņa priekšlikumu, un pēc tam to var precizēt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Es vienkārši vēlos oponēt augsti godātajam Jurdža kungam, jo runa nav šoreiz par tiem, kas ies vai neies mācīties tālāk rezidentūrā, runa ir vienkārši par to, ka Medicīnas akadēmijā nesagatavo ārstus maģistrus. Tas arī viss. Mums vienkārši vajadzētu, lai tas būtu pielīdzināts vismaz šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Druvas kungs komisijas vārdā runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu papildināt 22.panta 3.punktu - svītrojot vārdus "kâ arī", aiz vārdiem "maģistra grādu" papildināt tekstu ar vārdiem "vai augstāko profesionālo izglītību". Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums, kas svītro no 3.punkta šos iekavās esošos vārdus "(pirmās augstākās izglītības ieguvei)". Kādēļ komisija vēlējās noraidīt šo piedāvāto grozījumu? Ja tekstā nav šo vārdu, tad tas nozīmē, ka jaunietis pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas var iet tālāk un turpināt otru pirmās augstākās izglītības ieguvi, tikai citādā tematā un var turpināt tālāk, kamēr beidzot ir pārsniedzis 27 gadu vecumu un vairs nav iesaucams, tādēļ komisija lūdz šo grozījumu arī noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atkal jūsu uzmanību, runājot par šo punktu, jo jums ir šis jautājums jāizskata viena cita likuma kontekstā. Tas ir likums par augstāko izglītību, un šā likuma 48.pants nosaka jeb reglamentē studējošo attiecības ar obligāto militāro dienestu. Augstākās izglītības likuma 48.pants dod iespēju studentam, kad tas ir ieguvis vienu bakalaura grādu... bez jau obligātā dienesta, teiksim, laika... netraucēti uzsākt studijas nākamajā bakalaura programmā. Tātad Augstākās izglītības likums jeb Augstskolu likums šodien tādu iespēju studentam dod. Ja mēs šeit iestrādājam normu, kas ir atšķirīga no Augstskolu likuma un kas faktiski nosaka, ka students, ieguvis vienu augstāko izglītību, nevar uzsākt un turpināt studijas citā bakalaura programmā, tad mēs iestrādājam pretrunas divos likumos, un tad man ir jautājums juristiem: pēc kuras normas mēs vadīsimies, kuru normu mēs praksē piemērosim? Vai piemērosim Augstskolu likuma normu, kura dod iespēju studentam, kurš ir apguvis vienu bakalaura programmu, netraucēti turpināt studijas nākamajā bakalaura programmā, jeb vai vadīsimies pēc šā likuma? Tāpēc šis priekšlikums ir vienkārši tādēļ, lai sakārtotu un savstarpēji saskaņotu šo abu likumu normas un lai arī praksē dotu iespēju studentiem, ja tie vēlas, pēc tam, kad ir ieguvuši vienu augstāko izglītību, uzsākt studijas arī nākamajā studiju programmā. Nenosakot šādu izglītības cenzu. Es vispār uzskatu, ka šādus izglītības cenzus šeit iestrādāt nevajadzētu. Ja studentam ir tāds materiālais nodrošinājums, lai viņš, apguvis vienu augstāko izglītību, uzsāktu studijas nākamajā programmā, tad tas būtu jānodrošina, lai mēs neradītu pretrunas starp šiem abiem likumiem.

Un vēlreiz es lūdzu arī juristu skaidrojumu: ja mēs noraidām šo priekšlikumu, tad kuru no likuma normām mēs praksē piemērosim? Paldies par uzmanību. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu iesniegumu: "Lûdzu izmainīt debašu laiku līdz 15 minūtēm, kāds ir noteikts Kārtības rullī." Es atgādinu iepriekšējos balsojumus. Pašlaik ar Saeimas balsojumu debatēm ir noteikts pirmajā reizē - 3 minūtes, otrajā reizē - 1 minūte. Ir iesniegts 11 deputātu priekšlikums - atgriezties pie Kārtības ruļļa noteiktajām 15 minūtēm pirmajā reizē. Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret".

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es skaidri saprotu - ja runā īsi, konkrēti, kodolīgi un koncentrēti, var visu pateikt arī vienā minūtē. Var pateikt. Bet šis likums ir tiešām tik ļoti svarīgs, ka vienā minūtē mēs diemžēl neizdebatēsim. Tā kā šeit sēž mūsu Bruņoto spēku virspavēlnieks, kurš varbūt līdz kādam punktam ir noklausījies šeit mūsu debates, visdažādākos viedokļus, un, es ceru, varbūt arī nāks šeit izteikt savu viedokli... es atkārtoju - augstākais mūsu Bruņoto spēku virspavēlnieks... es lūdzu jūs atbalstīt priekšlikumu - pagarināt debates līdz 15 minūtēm. Tas nenozīmē, ka mēs varam runāt 15 minūtes. Cits varbūt runās vienu minūti, cits varbūt runās 5 minūtes, cits varbūt runās 10 minūtes. Es atgādinu, ka šis likums ir ļoti svarīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 11 deputātu priekšlikumu - izmainīt debašu laiku, nosakot, ka tā ilgums ir 15 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu aicināt atbalstīt šo Māra Vītola priekšlikumu. Tātad mēs runājam par 22.panta 3.punktu, un priekšlikums tātad ir svītrot vārdus "(pirmās augstākās izglītības ieguvei)". Māris Vītols jau pats no juridiskā viedokļa argumentēja, kāpēc tas būtu atbalstāms. Arī es domāju, ka pēc būtības mēs neko sliktu neizdarīsim, ja mēs to atbalstīsim. Ja mums paliek šie vārdi, kas ir iekavās, tad jaunietis, kurš negrib iet armijā... viņš vienalga varēs savu dzīvi iekārtot tā, ka viņš pastudēs kādus trīs vai trīs ar pusi gadus vienā programmā, paņems akadēmisko atvaļinājumu un tad iestāsies otrā programmā. Neieguvis šo pirmo grādu, viņš vienkārši pāries uz šo otro augstskolu un sāks apgūt šo otro augstāko izglītību. Šo otro augstāko izglītību, kas pēc būtības, formāli, skaitīsies pirmā. Ja mēs šeit ierakstām iekšā šos vārdus "(pirmās augstākās izglītības ieguvei)", mēs ar to nekādā veidā nenodrošinām to, ka pēc kaut kāda noteikta gadu skaita šis jaunietis armijā noteikti tiks iesaukts. Tā ka, es domāju, mēs, neizdarot pilnīgi nekādu ļaunumu, varam šos vārdus svītrot. Tas ir arī mans aicinājums - to darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V. Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu Māra Vītola priekšlikumu noraidīt pēc būtības, jo mēs neesam pat izšķīrušies šodien par to, vai bakalauri tiks iesaukti vai netiks iesaukti. Šis Māra Vītola priekšlikums runā jau par to situāciju, ka tiek nolemts, ka bakalauri tiek iesaukti. Pēc būtības, pirms nav izlemts šāds jautājums, ir pavisam muļķīgi likumprojektu "apaudzēt" ar šāda veida priekšlikumiem. Kas attiecas uz Māra Vītola nākamo priekšlikumu, kurā ir runa par 4. punktu, arī tas pēc būtības jau faktiski tiek ietverts vienā vai otrā versijā, ja tiek izlemts, vai bakalauri tiek iesaukti vai netiek iesaukti. Tas šobrīd ir pats pirmais jautājums, kurš mums ir jānoskaidro. Tas ir pats galvenais jautājums. Ja mēs šo jautājumu atrisinām, tad mēs varam lemt par kaut kādām papildu detaļām. Pirms šis jautājums nav izlemts, tik ilgi mūs visas šīs piedāvātās redakcijas faktiski novirza no jautājuma būtības. Tāpēc es šobrīd aicinu Māra Vītola priekšlikumu noraidīt kā neatbilstošu likuma garam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es arī gribēju piebilst to, ka Māra Vītola teikto juridisko pamatu pārrunāja arī komisijā un atzina, ka gadījumā, ja Māra Vītola teksts tiktu noraidīts, arī tiktu veiktas attiecīgās izmaiņas. Tātad mēs vēlreiz aicinām noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kas izteikts dokumenta 17.lappusē. Viņš ierosina izslēgt no 22.panta 3.punkta tekstu iekavās - "(pirmās augstākās izglītības ieguvei)". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Tad ir deputāta Jirgena piedāvātie grozījumi. Šeit ir divi atsevišķi grozījumi - gan 3., gan 4.punktā, tāpēc, es domāju, mums būtu jārunā par katru atsevišķi. Runāsim vispirms par pirmo daļu. Komisija šo vēlētos noraidīt, jo nolēma, ka esošajā redakcijā tas pats tikpat kā jau ir pateikts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātā Saeima! Es vēlos pievērst uzmanību šim priekšlikumam tieši tādā aspektā, ka priekšlikuma būtība ir sadalīt komisijas piedāvāto pašreizējā 3.punkta redakciju divos apakšpunktos. Šis priekšlikums nekādā veidā neparedz šobrīd nedz paplašināt, nedz sašaurināt iesaucamo personu loku, bet vienkārši sakārto šo likumu. Manuprāt, nav loģiski vienā punktā minēt divu dažādu, pie tam pilnīgi atšķirīgu kategoriju cilvēkus, jo, manuprāt, nevar pielīdzināt studentus, kas apgūst pirmo augstāko izglītību, maģistra grādu ieguvušajiem augstskolu absolventiem.

Papildus tam šis priekšlikums saistās arī ar otru manu priekšlikumu par šā panta otro daļu, kas paredz, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas tomēr arī šos pirmās augstākās izglītības ieguvējus, studējušos cilvēkus, varētu iesaukt. Arī komisijas priekšlikums ir līdzīgs, atšķirība tikai ir tā, ka es piedāvāju 25 gadu vecumu kā šo robežu, bet komisija piedāvā 26 gadu robežu. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nekādā veidā neiziet ārpus tās koncepcijas, kuru būtībā ir akceptējusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu...

Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, man tomēr jānorāda, ka Jirgena kungs ir mazliet neprecīzs. Kā mēs redzam, tad pašreiz pieņemtajā redakcijā ir runa arī par bakalauriem. Ir runa par tām personām, kuras iegūst bakalaura grādu. Jirgena piedāvātajā redakcijā trešajam lasījumam par bakalauriem netiek runāts. Tātad pēc būtības bakalauri šajā redakcijā paliek tajā grupā, kura tiek iesaukta. Līdz ar to faktiski Jirgena priekšlikums pēc satura ir plašāks. Tas ir citādāks. Viņš sašaurina neiesaucamo personu loku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti un cienījamais Kristovska kungs! Es tomēr atļaujos apgalvot, ka jums nav taisnība, jo jēdziens "bakalaurs" ne komisijas piedāvātajā 3.punkta redakcijā, ne arī manis piedāvātajā 3. un 4.punkta redakcijā neparādās un gan pēc komisijas piedāvātās koncepcijas, gan arī pēc mana priekšlikuma bakalaurus ir paredzēts iesaukt armijā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas.

Druvas kungs, vai jūs, uzstājoties komisijas vārdā, ierosinājāt pantu dalīt divās daļās balsojot? Jūs uzstājat uz šādu balsojumu?

K.J.Druva. Kāpēc es pieminēju to? Ja jūs paskatāties, tad redzat, ka es biju domājis deputāta Jirgena piedāvāto grozījumu taisni 4.punktā. Tādēļ es sadalīju to divās daļās, bet viņš tikko paskaidroja, ka viņš visu bija domājis vienā daļā.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs neuzturat spēkā savu priekšlikumu? Paldies. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - 22.panta 3.punktu izteikt kā 3. un 4. punktu šādā redakcijā. Redakcija ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Man šķiet, tas ir viss par 3.punktu. Tad sāksim principā runāt par 4.punktu vai arī par citiem papildinājumiem pēc 3.punkta.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mēs turpinām par priekšlikumiem. Tātad nākamie priekšlikumi ierosina aiz 3.punkta iekļaut jaunus apakšpunktus.

K.J.Druva. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Tātad nākamais ir deputāta Vītola priekšlikums.

K.J.Druva. Jā, deputāts Vītols ierosina jaunu redakciju, kura principā atkal paplašina... Par citu normu. Viņš ir ietvēris arī militāro apmācību beigušos augstskolās. Šobrīd, kad komisija pārrunāja šo ierosinājumu, bija domas, ka varētu būt gan tādi, gan papildu kursi arī Aizsardzības akadēmijā, un jau tagad Nacionālos bruņotos spēkus varētu virzīt, lai viņi sagatavo mūsu virsniekus. Līdz ar to tika nobalsots, ka noraidīs šo Māra Vītola piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Šajā zālē šā likuma apspriešanas laikā ir izskanējušas daudzas lietas, kas, manuprāt, mākslīgi pretnostata studentus armijai, kas pretnostata vienu sabiedrības daļu otrai. Mēs par maz esam meklējuši tieši saskarsmes punktus, lai nevis padziļinātu spriedzi, bet lai radītu savstarpēju saprašanos starp šīm grupām - starp studentiem un armiju. Šis priekšlikums, manuprāt, rod tieši šādu saskarsmes punktu, jo šo priekšlikumu atbalsta arī paši studenti tajā nozīmē, ka tiem studentiem, kuri brīvprātīgi vēlētos, būtu iespējas paralēli studijām, studijas netraucējot, pēc speciālas mācību programmas apgūt virsnieka vai instruktora pamatapmācību, iegūt šo militāro izglītību.

Šādas virsnieku rezerves sagatavošanas shēmas ir aprobētas daudzās Rietumu valstīs, kur virsnieki tiek sagatavoti pēc kombinētas sistēmas - gan augstākajās militārajās mācību iestādēs, gan arī šādos papildkursos paralēli studijām augstskolās. Šādas kombinētas virsnieku sagatavošanas shēmas ir raksturīgas ar to, ka tām ir zema izmaksa tieši virsnieku sagatavošanā, tās neprasa daudz finansiālo līdzekļu, tās pilnvērtīgāk aizsardzības vajadzībām izmanto augstskolu beidzēju intelektuālo potenciālu. Un varbūt ļoti būtiski ir tas, ka šāds priekšlikums arī pašos studentos veicinātu pozitīvu attieksmi pret savas valsts aizsardzību, iesaistītu studentus valsts aizsardzībā, izmantojot viņu izglītības potenciālu. Līdz ar to, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, ieguvējas būtu abas puses. Valsts iegūtu iespēju papildināt Bruņotos spēkus ar kvalificētiem virsniekiem un šo virsnieku rezervēm, savukārt studenti iegūtu papildu izglītību un līdz ar to rastos elastīgāka iespēja pēc augstākās izglītības iegūšanas pašiem veidot savu dzīvi, bet nepieciešamības gadījumā, ja viņi nevarētu atrast darbu civilajā profesijā, slēgt arī kontraktu ar Bruņotajiem spēkiem un saistīt sevi ar darbu Bruņotajos spēkos virsnieka statusā.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un līdz ar to principā arī šo koncepciju, kāda šajā priekšlikumā ir piedāvāta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidenta kungs, augsti godātais priekšsēdētāj, deputāti! Stādos priekšā, ka es esmu tas kungs, kurš neizgāja obligāto militāro dienestu un sāka savu militāro karjeru uzreiz kā padomju armijas vecākais leitnants un beidza savu militāro karjeru kā Afganistānas armijas ģenerālmajors. Es saprotu dažu deputātu smaidu, kuri skatās tagad uz mani. Šodien arī es varu pasmaidīt, bet tad, kad es pirms deviņiem gadiem atlidoju no Kabulas uz Taškentu, es sevi aptaustīju, lai pārliecinātos, ka es esmu dzīvs un ka tas, ko es esmu pārdzīvojis, ko es esmu redzējis, nav šausmu sapnis. Es esmu pārliecināts, ka, ja jūs būtu bijuši kopā ar mani Kabulā, tad vismaz puse no jums noģībtu, zaudētu samaņu. Tā izskatījās tie helikopteri, kuri atveda pusdzīvus cilvēkus, kur helikopteros bija asins, strutu un sviedru smaka, un tad gaļa ar kauliem nāca manā virzienā, bet gaļa bez kauliem gāja citā virzienā, un ar visu to bija jānodarbojas. Es teikšu, ka mans statuss Kabulā deva man iespēju vadīt savu nozari centrālajā armijas hospitālī.

Es pievēršu jūsu uzmanību Afganistānai ne tāpēc, ka, vārdu sakot, tas it kā pilnīgi mūs neskar... Es gribu atgādināt, ka Afganistānā gāja bojā 50 karavīri no Latvijas, un simtiem tika izkropļoti kā fiziski, tā arī psihiski. Un lielai daļai bija nepieciešama psiholoģiska rehabilitācija.

Reglaments diemžēl man neatļauj šodien deklarēt visus argumentus, tāpēc es apstāšos pie trijiem aspektiem.

Pirmais aspekts. Pēc maniem uzskatiem, studenti, bakalauri, maģistri un visi, kas iegūst augstāko izglītību, var stiprināt mūsu aizsardzību bez obligātā militārā dienesta, un es atbalstu Māra Vītola priekšlikumu un labojumu, jo uzskatu, ka bakalauri jāatbrīvo no obligātā militārā dienesta. Mēs varam sagatavot viņus kursos, un tas viss ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, reglaments - 3 minūtes - ir izsmelts. Jūs lūgsit vēl laiku vai arī jums ir jābeidz sava uzstāšanās.

V.Kalnbērzs. Es gribu palūgt jums dot man vēl divas minūtes, varbūt mazāk, es tad nepamatošu, es tikai minēšu šos trīs aspektus un savu noslēgumu, ja jūs to atļausit man.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai... (Starpsauciens: "Neviens neiebilst!") Vai iebildumu nav deputātiem? Ir. (Starpsauciens: "Ir!") Dzirdu no zāles, ka ir iebildumi. Lūdzu zvanu, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - dot Kalnbērza kungam vēl 2 minūtes laika. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Jums vēl ir 2 minūtes, Kalnbērza kungs!

V.Kalnbērzs. Paldies. Es domāju, ka arī mans kolēģis Leopolds Ozoliņš pierādīja to, ka, lai gan viņš nav izgājis obligāto militāro dienestu, viņš tomēr ļoti prasmīgi rīkojās Armēnijā, Baškīrijā un deva savu ieguldījumu.

Es uzskatu, ka akadēmiķis Saharovs deva ļoti daudz PSRS aizsardzībai, lai gan viņš nebija cilvēks ar šauteni.

Diemžēl es vairāk nevaru argumentēt šo aspektu, es gribēju pakavēties pie medicīnas atsevišķi, bet nu otrais aspekts... Lielu, modernu armiju, kas spējīga pretoties kādai lielvalstij, mēs neesam spējīgi izveidot, tā ir, man liekas, aksioma, bet tas, ko mēs mēģinām veidot, neko reālu mūsu aizsardzībai nedos. Es saprotu, ka mēs esam kareivīga tauta, bet mums jāapzinās, ko mēs īsti gribam - vai mēs gribam karot vai mēs gribam baidīt pasauli, vai mēs gribam ar armiju turēt savu tautu paklausībā. Vārdu sakot, es varu pateikt tikai vienu, to, ko es varēju izanalizēt un kas notika mana mūža gados. Mana mūža laikā es nezinu nevienu gadījumu, kad karš būtu spējis atrisināt jebkādu problēmu. Tā bija Otrajā pasaules karā, tā bija Korejā, Vjetnamā, Afganistānā, Irākā, Čečenijā, Bosnijā un tā tālāk.

Tātad mēs neesam spējīgi ar savu armiju atrisināt kaut kādu problēmu, lai arī cik stipra viņa būtu, jo mēs tomēr esam maziņi.

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, man ir jāatvainojas, bet 2 minūtes atkal ir izsmeltas.

V.Kalnbērzs. Vārdu sakot, tikai divi teikumi. Viens gudrinieks kādreiz teica, ka mazajām tautām jābūt lieliem dunčiem. Otrais gudrinieks teica, ka mazām tautām jābūt lieliem draugiem. Un es uzskatu, ka šinī gadījumā mēs varam panākt savu neatkarību un stabilitāti tikai ar gudru ārējo politiku. Tāpēc es atbalstu šinī gadījumā Māra Vītola priekšlikumu. Tas ir viens. Un otrs - es, tāpat kā Valdmaņa kungs, balsošu pret izskatāmo likumprojektu, un es domāju, ka mēs nebūsim vieni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īsajām biksēm Saeimā nebija piekrišanas. Viens tikai nāca un vairāk neviens. Var iznākt tā, ka drīz mēs ieradīsimies šeit 99 - es jau skaidri paziņoju, ka es neieradīšos nekādas armijas formas tērpā... bet var notikt tā, ka 99 ierodas kaut kādas internacionālas armijas formas tērpā. Es neizprotu šo situāciju. Es varu iedomāties, kā tas izskatītos Saeimā. Tas ir kaut kas atbaidošs.

Es cienu jūs, Kalnbērza kungs, kā dakteri, bet šoreiz jūs šaujat pār strīpu. Un nu pie lietas.

Vītola kungs, nebaidiet mūs ar spriedzi! Mēs jau tiekam baidīti ar spriedzi gadu gadiem, un jūs atkal to darāt. Taisni otrādi! Jūs pats esat radījis spriedzi, par ko jau esat nokaunējies un tikāt nokaunināts. Mēs zinām, kas notika pie Brīvības pieminekļa jūsu darbības rezultātā. Un tagad jūs mēģināt atkal ieviest šeit dažus priekšlikumus un baidat mūs ar spriedzi.

Ja runājam par šo priekšlikumu, tad, pirmkārt, vai Latvijas augstskolās ir šāda apmācība? Kas viņu radīs un kad viņu radīs? Cik tas maksās? Nekas nav izdomāts, nekas nav radīts, tāpēc nevajag šajā likumā ietvert to, kā nav. Kad mēs nonāksim pie tā, kad mums būs šī nauda, kad mums būs šī apmācība izveidota, - tad arī runāsim par to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Tā ir laikam mūsu laime un nelaime reizē, ka mēs šo likumu esam spiesti apspriest šajā Saeimā, jo Latvijas valsts ir jauna valsts, un mums ir jānosaka, kuri tad būs tie, tās kategorijas, cilvēki, kas šo valsti sargās. Tas ir ļoti smags pienākums. Bet es domāju, ka, ieviešot šo kārtību, kas sargās šo valsti, nevajadzētu uzreiz veikt kaut kādu gradāciju starp šīs valsts iedzīvotājiem, kuri tad būs tie, kas šo valsti sargās, un kuri būs tie, kas tiks atbrīvoti no šīs valsts sargāšanas bez īpaša pamatojuma.

Es domāju, ka galvenajai sastāvdaļai, kas satur jebkuru valsti, ir jābūt atbildībai pret šo valsti. No atbildības pret valsti sākas viss pārējais - gan cieņa, gan mīlestība, gan arī bailes kā sastāvdaļa šinī valstī. Es uzskatu, ka uz šodienu šie komponenti šajā valstī nav pilnīgi, it īpaši baiļu sajūtas no valsts kā tādas šīs valsts iedzīvotājiem, lielākajai daļai, nav, kaut arī varbūt mani var saprast nepareizi, jo tad nonāk visatļautībā, ja zina, ka nav atbildības. Atbildība - tā ir galvenā sastāvdaļa! Es piekrītu arī Kalnbērza kungam, ka viņa pieredze Afganistānā ir šausmīga pieredze un ka to nevajadzētu atkārtot, bet es domāju, ka gan kauliem, gan asinīm šajā valstī visiem vajadzētu būt vienādā krāsā un nevajadzētu viņus šķirot, kuram tādas vai citādas tās varētu būt.

Es aicinu šo labojumu noraidīt un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, cienījamie klātesošie! Šis tiešām ir tas aspekts, vai augstskolu beidzējiem vajag pielikt savu roku valsts aizsardzības un drošības nostiprināšanā vai viņiem palikt ārpus šiem uzdevumiem. Un jāsaka, ka aizvadītajā posmā tiešām arī Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās gan ar studentiem, gan ar augstskolu vadītājiem un pārrunāja šos jautājumus savā starpā, diskutēja un diezgan daudz saņēma priekšlikumu par to, ka būtu jābūt izvēlei un būtu jābūt pienākumam, tāpēc ir jāmeklē šis vidusceļš. Un šis vidusceļš tika iezīmēts un atrasts tādā veidā, ka tika domāts par to, ka ir iespējama brīvprātīgas augstskolu studentu speciālas apmācības sistēmas ieviešana, viņu sagatavošana, ka tā ir nepieciešamība un ka tā ir valsts tālredzīga politika.

Diemžēl presē tas kaut kā ir izgājis tā, ka tas ir kaut kāds Vītola piedāvājums. Tas nav Vītola piedāvājums, tas jau pirms tam sen tika apspriests, sen tika ierosināts, bet katrā ziņā es gribu teikt un paust savu nostāju, ka es esmu par šādu pieeju. Diemžēl mans priekšlikums, kuru es tiku iesniedzis kā veselu pantu, šeit neparādās, viņš parādās par 22.pantu pašās beigās, un es uzskatu, ka tur mans priekšlikums ir daudz precīzāks. Jo diemžēl gan Māra Vītola, gan Celmiņa, gan Dobeļa priekšlikumi, kuri visi trīs šeit ir priekšā, pēc sava mērķa ir virzīti uz vienu, bet pēc sava formulējuma tie visi ir diezgan pretrunīgi un varbūt arī pārāk precizēti, jo mēs nevaram šodien pateikt, ka speciāls militārās apmācības kurss varētu beigties ar rezultātu, ka cilvēks iegūs instruktora vai virsnieka pakāpi. Mēs nevaram uzlikt to par pienākumu Zemessardzei. Zemessardze nevar tikt galā un nevar nodrošināt šodienas funkciju izpildi. Mēs nevaram arī pateikt, kā saka Dobeļa kungs, ka tur cilvēki ir nevainojami nodienējuši ārrindas dienestā un tamlīdzīgi. Mums ir jāpasaka, ka ir šāda speciāla militārās apmācības sistēma kā tāda, un šāds priekšlikums ir ietverts manā ierosinājumā. Speciāla! Un, ja mēs to pasakām, tad mēs uzliekam par pienākumu Aizsardzības ministrijai izstrādāt šo priekšlikumu. Tik ilgi, kamēr mēs to neierakstīsim likumā, tik ilgi neviens par to nopietni nedomās. Tad, kad tas būs ierakstīts likumā, tad mēs varēsim Aizsardzības ministrijai prasīt, mēs varēsim valdībai nākamajā gadā prasīt, lai tā šādu priekšlikumu izstrādā, realizē, un to varētu ierakstīt pārejas noteikumos.

Tā ka es aicinu šo pieeju atbalstīt, tikai acīmredzot ir jādomā par šo formulējumu. Un tāpēc es arī aicinu izņemt ārā no mana iesniegtā priekšlikuma 20.lapaspusē 5.punktu, kas formulēts šādi: "... Bakalaurus, kas paralēli studijām valsts licencētā augstskolā brīvprātīgi izgājuši valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz sacīšu, ka es noraidu Māra Vītola priekšlikumu un atbalstīšu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Dabiski, kopumā es varētu arī neatbalstīt. Iespējams, ka neatbalstīšu, jo mūsu priekšlikums tika izbalsots, viens priekšlikums tika izmainīts.

Ko es gribētu jums pašlaik sacīt? Cienījamie kolēģi, mēs, man liekas, strādājam galīgi tukšgaitā. Es saprotu, ka šis likums ir nepieciešams, un, manuprāt, tas ir nepieciešams viena apstākļa dēļ. Uz robežas katastrofāli trūkst robežapsardzības karavīru! Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais aizsardzības ministr! Ja jūs mani dzirdat... Vai jūs man piekritīsit, ka tomēr beigu beigās atbilstoši Satversmes 67.pantam ir jāpasaka miera laika skaitliskais sastāvs Bruņotajos spēkos, ka tas būtu pirmais, tā būtu ābece? Un tad mēs varētu runāt tālāk par iesaucamo skaitu.

Aizsardzības ministrs Krastiņš nepārtraukti atgādina - nepieciešamais skaits, nepieciešamais skaits... Sakiet man, ministra kungs, cik liels tad ir šis nepieciešamais skaits atbilstoši latiem vai atbilstoši drošības un aizsardzības koncepcijai? Tad pasakiet to beigu beigās, cienījamā Saeima! Varbūt pārtrauksim šī likuma izskatīšanu un beidzot šeit nolemsim, cik tad lielu mums vajag šo skaitlisko sastāvu. 100 000? Pašlaik kopējā masa puišu iesaucamajā vecumā ir aptuveni no 70 līdz 90 000. Pat tādas statistikas nav iesaukšanas dienestam. Studentu skaits, kuri pašlaik mācās augstskolā un kuri varētu tikt iesaukti, ir aptuveni 8000. Pēc iesaukšanas centra plāna mums vajag nepilnus 5000. Tad es varētu teikt matemātiski - tie studenti nemaz nav vajadzīgi iesaukumam dienestā!

Taču, no otras puses, lai mēs palielinātu intelektuālo līmeni armijā, mums tur ir vajadzīgi izglītoti cilvēki.

Es domāju, ka mēs galīgi strādājam tukšgaitā. Tas ir tas pats, kas ar zemes jautājumu. Mums nav ne stratēģijas, ne agrārās reformas, ne noteikta zemnieka statusa. Tāpat nav noteikts arī armijas lielums. Kā mēs vispār varam strādāt? Es domāju, ka aizsardzības ministrs beidzot uznāks tribīnē un pateiks, cik tad vajag mūsu Bruņotajos spēkos karavīru un latu pretī, nevis teikt: cik budžets iedos - tik būs armijā karavīru. Tā taču nevar, cienījamie kolēģi!

Es prasīju Donika kungam. Donika kungs saka: "Nepilnus 5 000 vajag! Jā, es piekrītu, ka šis likums pašlaik ir vajadzīgs, tāpēc ka robežapsardzība pāriet Iekšlietu ministrijas pārziņā, un daudzi taps, kā šeit deklarē, par ierēdņiem." Tātad aiziet vēl 4000 nost. Pašlaik gan tur ir tikai 2000. Tad beidzot izlemsim, cik tad mums vajag armijā to cilvēku.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jūsu laiks...!

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, ārpus kārtas. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Paldies, godājamie kolēģi! Tā kā Grīga kungs šeit uzdeva jautājumu, man uz viņu laikam ir jāatbild izskaidrojoši, kaut gan šie dati jau ir komisijas rīcībā. Žēl, ka Grīga kungs viņus nav izlasījis. Un Grīga kungam ir labi zināms, ka reizē ar valsts budžeta apstiprināšanu otrajā lasījumā Saeimai tiek iesniegts arī lēmums par mūsu militārpersonu skaitu miera apstākļos, kā to nosaka Satversmes 66.pants, (No zāles deputāts O.Grīgs: "67.") un Saeima par to arī lems un nolems.

Tātad, pirmkārt, es gribētu teikt, ka jauniesaucamo skaits, kontingents, par ko Grīga kungs minēja, nav vis 70 000, bet apmēram 22 000 pēc uzskaites. 22 000, Grīga kungs, nevis 70 000, un no šiem 22 000 valsts vienotais iesaukšanas centrs iesauks tos, kam ir jādien armijā.

Kā jums ir zināms, godājamie kolēģi, personālsastāvu nosaka pēc štata vienību skaita konkrētajā karaspēka daļā, konkrētajā apakšvienībā. Mums mūsu Nacionālie bruņotie spēki sastāv no Sauszemes spēkiem, no Jūras spēkiem, no Gaisa spēkiem un dažādām citām vienībām. Tātad Sauszemes spēku sastāvā ietilpst Mobilā strēlnieku brigāde, štāba bataljons, izlūkdienesta bataljons, speciālo uzdevumu vienība, materiāli tehniskā bāze, sporta klubs, Valsts kara slimnīca un Siguldas mācību centrs. Tādējādi pēc štata ir paredzēti 626 virsnieki, 1405 virsdienesta karavīri, 2453 obligātā militārā dienesta karavīri, 348 civilpersonas. Kopā 4832 cilvēki ir mūsu Sauszemes spēkos. Faktiski, ņemot vērā mūsu asignējumu, par kuru godājamie kolēģi šīgada budžetā nobalsoja un saskaņā ar kuru mēs varam apgādāt šādu skaitu, jo katram ir paredzēts noteikts normatīvs - karavīram, virsdienesta instruktoram, virsniekam ir paredzēta alga, dažādi citi apgādes veidi. Tātad no jūsu, godājamās Saeimas, iedalītā budžeta ir iespējams uzturēt 259 virsniekus, 585 virsdienesta karavīrus. Es gribētu teikt, ka tas viss atbilst apmēram vienai trešdaļai vai vienai pusei no tā štatu sastāva, kas šīm apakšvienībām būtu vajadzīgs. Ir 1740 militārā dienesta karavīru, tātad 700 jau ir ieplānots deficīts, 145 militārpersonas, kas ir tikai 50% no civilpersonām. Tātad kopā no 4832 štatā paredzētajiem cilvēkiem saskaņā ar 1996.gada valsts budžetu, saskaņā ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem ir iespējams nodrošināt tikai 2729 cilvēkus. Tādi ir tie skaitļi, kuri attiecīgi, ņemot vērā arī budžeta projektu 1997.gadam, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu pieciem gadiem - līdz 2001.gadam, tiks iesniegti Saeimai reizē ar valsts budžetu, jo tās ir neatraujamas lietas. Mēs nevaram plānot lielāku štatu papildinājumu mūsu militārajās vienībās, nekā to ļauj budžets. Mēs gan varam ierakstīt, ka mums vajag tiešām pilnu sastāvu, bet, ja nauda ir tikai pusei, tad arī mēs plānosim šo pusi, jo nevar iesaukt vairāk cilvēku, nekā viņus var apgādāt ar to, kas ir paredzēts likumā attiecībā uz viņu apgādes normām.

Tādā pašā veidā es varētu turpināt arī par Jūras spēkiem, par Gaisa spēkiem un tā tālāk, par Latvijas Republikas Zemessardzi, bet es jums varu pateikt vienīgi to, ka Latvijas Republikas Zemessardze, kas arī pašlaik mums sastāv no Zemessardzes štāba, no Zemessardzes štāba bataljona piecām brigādēm, kurās ietilpst 35 bataljoni, speciālo uzdevumu vienības, sešas aviācijas vienības, Cēsu, Ogres un Dobeles mācību centri, kuri gan nav visi izvērsti... Tātad mums ir 1612 ierindas zemessargi, 15 000 - tas ir aptuvens skaitlis - ārrindas zemessargi, 250 obligātā militārā dienesta karavīri, 38 civilpersonas, un kopā tas sastāda 16 900 cilvēku. Diemžēl Zemessardzē, ņemot vērā viņu sadalījumu ierindas un ārrindas zemessardzē, mēs nekad nevaram precīzi noteikt ārrindas zemessargu skaitu, jo viens ir tas, kas rakstīts tabulās un sarakstos, bet otrs ir faktiskais skaits, kādu ir iespējams nodrošināt, izsludinot trauksmi vai citu uzdevumu veikšanai.

Šādā sakarā es gribētu teikt, ka visām mūsu Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībām, štābiem un dažādiem dienestiem ir štatu saraksti, kas tiek apstiprināti ar ministra pavēli. Katram no šajos štatu sarakstos minētajiem ir paredzēta noteikta alga un noteikti apgādes normatīvi. To, cik lielā mērā tas tiks nodrošināts, cik cilvēkiem, - to nosakāt jūs, godājamie kolēģi deputāti, pieņemot valsts budžetā sadaļu "Valsts aizsardzība" pa programmām. Un kādā veidā jūs piepildīsit programmu "Valsts militārā aizsardzība", "Valsts teritoriālā aizsardzība" un tā tālāk - tādā veidā tā tiks arī nodrošināta.

Attiecībā uz nodrošinājumu. Jā, mums ir jāvadās pēc visiem šiem faktoriem, ne tikai pēc mūsu vēlmēm, ne tikai pēc štatu sarakstiem, bet arī pēc tiem līdzekļiem, ko valsts var atvēlēt savai aizsardzībai. Nevar iesaukt vairāk cilvēku, nekā mēs spējam apgādāt, nekā jūs, balsojot par budžetu, esat piešķīruši līdzekļus viņu apgādei.

Tātad lēmums par mūsu Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu miera laikā, kā to paredz Satversme, tiks iesniegts līdztekus mūsu 1997.gada budžeta otrajam lasījumam, un tie ir tieši saistīti viedokļi.

Attiecībā uz to, kam mums vajadzētu būt un kādā veidā mēs iekļaujamies kopējās militārajās aizsardzības struktūrās Eiropas un Baltijas mērogā. Šinī gadījumā tas ir jau mūsu koncepcijas jautājums, tas ir Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna jautājums, tie ir plānu jautājumi, tie ir konceptuāli jautājumi. Praktiski viņi risinās tāpat kā jebkuri citi - izglītības, kultūras, veselības aizsardzības, lauksaimniecības - plāni, tas viss izšķiras tanī brīdī, kad mēs spiežam pogu un piešķiram budžetā tos vai citus līdzekļus attiecīgās programmas izpildei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Varbūt tomēr iedziļināsimies šajā pamatuzdevumā. Kāda ir šī likuma pamatjēga? Šī likuma pamatjēga ir uzlabot stāvokli Latvijas armijā. Un no šī punkta tad arī ir jāapskata visi priekšlikumi. Mēs sapņojam par to, ka Latvijai ir jābūt ilgus gadus brīvai, neatkarīgai, un mums ir arī pilnīgi skaidrs, ka tikai ar mūsu armiju vien tas nav nodrošināms. Ja mēs gribam cerēt, ka kāds NATO vai citās struktūrās mūs kādreiz gribēs atbalstīt, tad mums arī pie sevis ir kaut kas jārada. Un, pirmkārt, runa ir par šodienu - par šodienas pienākumu pildīšanu, par šodienas Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūru pienākumu pildīšanu. Galvenais jebkurā likumā ir tas, lai viņš tūlīt darbotos tā, ka palīdz sakārtot vienu vai otru pozīciju. Mēs jau samazinājām dienesta laiku no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem, līdz ar to mēs samazinājām arī jau esošā un tuvākajā nākotnē topošā armijas potenciāla iespējas. Tas jau ir izdarīts.

Saskaņā ar Ābiķa kunga priekšlikumu mēs vēl samazinājām iespējamo armijas potenciālu vismaz par pustūkstoti, tas ir pats minimālākais, bet, zinot mūsu zēnu veiklību un prasmi izmantot šo punktu, es pieliktu tur vēl pustūkstoti klāt. Šīs funkcijas nevarēs pildīt normāli.

Tagad, ja mēs pieņemsim šo Vītola kunga priekšlikumu, protams, neviens to vēl nav iedomājies, ka tas tūlīt neko vispār neatrisinās. Tos bakalaurus, kuri ir pašlaik beiguši augstākās mācību iestādes, var iesaukt. Nav jau nekādas problēmas. Šis punkts jau nerunā tam pretī. Taču, ja mēs šādu punktu gribam nākotnē pieņemt, tad viņš ir vispirms jāizstrādā, ir jābūt Finansu ministrijas pamatojumam, ir jābūt arī kaut kādas programmas pamatiem ieliktiem iekšā. Un tāpēc viņš vienkārši šodien ir lieks, jo šis likums attiecas uz šodienu - uz mūsu armijas stāvokli šodien. Tieši tāpēc es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu. Un, ja mēs vēlamies palīdzēt mūsu Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai tālāk strādāt, tad mums ir daudz pragmatiskāk jāvērtē šie teksti. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribētu sākt ar to, ka mums ir jāpadomā par mērķi - kāds mērķis mums ir jāizvirza, pieņemot šo likumu un domājot par to, kā likums tālāk darbosies. Vai mūsu mērķis ir mūsu jauniešus apmācīt prasmē aizstāvēt Dzimteni vai mēs vienkārši runājam par to, ko daudzi šeit jau ir minējuši, - ka mums ir jāpilda iesaukšanas plāns, ka mums ir tukšas kazarmas, ka tās ir jāpiepilda. Tad padomāsim, kāpēc mums ir vajadzīgas pilnas kazarmas, kāpēc mums ir vajadzīgi šie tūkstoši tur - armijā. Kam no tā kļūst labāk - ārstiem, skolotājiem, zemniekiem? Domāju, ka no tā labāk nav nevienam, bet mums ir nepieciešams jauniešus apmācīt un sagatavot, mums ir nepieciešams radīt tādu situāciju, lai mūsu tauta kritiskā brīdī var stāties pretī - un aizstāvēt savu Dzimteni un lai arī tie, kuri plāno pret mums, kaļ kādus agresīvus plānus, zinātu, ka latviešu tauta ir gatava aizsargāties. Un tādēļ šis Vītola kunga priekšlikums, es domāju, ietver sevī ļoti pozitīvu momentu, kas paredz šo apmācības kursu augstskolās.

Es nedomāju, ka mums vajadzētu iet iepriekšējo ceļu un atjaunot katedras, kādas tās bija padomju laikā, bet tagad ir iespējas šādu apmācību bāzēt Zemessardzē vai arī pašai armijai organizēt šādu apmācību. Un tad ir iespējams, ka jaunieši iziet šo apmācību kursu un iegūst Ministru kabineta noteiktajā kārtībā instruktora vai virsnieka pakāpi un tiek ieskaitīti rezervē. Manuprāt, tādā gadījumā mēs savu mērķi esam sasnieguši.

Konkrēti par 22.panta 3.punktu ir iesniegts arī mans priekšlikums, kur esmu paredzējis, ka pēc šāda apmācības kursa jauniešiem vajadzētu noslēgt līgumu ar Zemessardzi vismaz uz 5 gadiem, tātad viņiem vajadzētu pildīt ārrindas dienestu Zemessardzē, bet es domāju, ka Vītola kunga priekšlikums ir izstrādāts precīzāk, jo šis priekšlikums paredz arī konkrēti Ministru kabinetam izstrādāt šos noteikumus, tādēļ es aicinu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu un arī es balsošu par to.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dāmas un kungi! Es aicinu visus nomierināties - tos, kas "par", un tos, kas "pret", - lai jūs atsvaidzinātu savu atmiņu, tad pirmdien mēs esam pieņēmuši deputāta Endziņa priekšlikumu, kurš ir šāds (3.pants tas ir): rezervē tiek ieskaitīti "valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību". Par ko mēs strīdamies? Šajā pantā ir daudz līdzīgu priekšlikumu, bet domāju, ka šis priekšlikums, ko mēs jau esam atbalstījuši, visskaidrāk pasaka situāciju - ka mēs uzdodam Ministru kabinetam izstrādāt šo kārtību un dodam iespēju studentiem meklēt šo pamatapmācību un prasīt to no Ministru kabineta. Tā ka es aicinu noraidīt Vītola priekšlikumu un visus pārējos priekšlikumus, kas ir līdzīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tāds: vai valsts un tautas aizsardzība ir tikai karavīra vai visu sabiedrības grupu pienākums? Manā uztverē, tas ir visu sabiedrības grupu pienākums. Un, ja mēs šodien gribam skatīties tālāk perspektīvā, nākotnē, domāt par savas valsts nākotni, tad mums tādā vai citādā redakcijā šāds priekšlikums ir jāpieņem. Aizsardzības ministrs no šīs tribīnes teica, ka tiks iesaukti tikai puse no nepieciešamajiem cilvēkiem, tātad bakalauri nebūs vajadzīgi šodien. No otras puses. Šodien šāda sistēma vēl nedarbojas. Ja mēs šodien dodam šai sistēmai "zaļo gaismu", tad varbūt tikai pēc pāris vai trīs gadiem, vai pat četriem gadiem pirmie bakalauri, kuri būs izgājuši šo mācību sistēmu, būs un varēs atteikties no obligātā militārā dienesta. Tā ka šodienas tuvākās problēmas, kuru risinājums ir jānodrošina, šī norma, kuru mēs ierakstītu, absolūti neietekmē, šī norma ir skats nākotnē. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo - vienalga, kurā redakcijā, bet atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es klausos gan cienījamā ministra idejas, gan arī Kristovska kunga un arī citu, un es īsti nevaru saprast. Izrādās, mēs studentus gribam iesaukt armijā tādēļ, ka caur to ir jāpalielina armijas garīgā attīstība. Savā laikā es zināju to, ka cilvēka garīgā attīstība rodas no mācīšanās, bet tagad izrādās - ja tu paņemsi sev par kaimiņu profesoru, tad arī pats kļūsi par profesoru. Vēl ir arī otrs jautājums, ko es nesaprotu. Ja jau cienījamais aizsardzības ministrs tā uztraucas par kadru trūkumu armijā, tad... es nedzirdēju, cik daudz jaunkareivju viņš cer dabūt uz sieviešu rēķina. Jūs šo faktu no mums, Saeimas deputātiem, slēpjat. Mēs jums dodam šīs iespējas tagad, un, ja jums pietrūkst vīriešu, tad aktīvi veiciet aģitāciju un aiciniet sievietes armijā. Jums būs šīs tiesības tagad. Lūk, jums ir kompensācijas elements, un viņas uz brīvprātības pamata labprāt ies pie jums dienēt varbūt. Tas ir atkal otrs jautājums. Tas jautājums veidojas tā, tāpēc tiek gandrīz vai stāstītas anekdotes, ka studenti, kā es jau teicu, jāiesauc tādēļ, lai attīstītu armijas līmeni. Tad varbūt armijā ir vajadzīgi drīzāk kursi jeb... es nezinu... kā savulaik bija cietumā, tur bija speciālā vidējā izglītība. Ja tā ir galvenā problēma. Ja ne, tad es nevaru saprast, kādēļ ir studenti tur nepieciešami. Un tādēļ es šajā gadījumā uzskatu, ka vajag atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu, un kopumā es piekrītu arī Kalnbērza kungam, ka šis projekts ir nekvalitatīvs, un diemžēl šajā gadījumā valsts galvenā armijas virsvadoņa iniciatīva, šis "jçlais" projekts tiek uzspiests Saeimai, un diemžēl šajā gadījumā būs arī atbildība jāuzņemas virsvadonim, kurš šādu nekvalitatīvu projektu mums liek izskatīt. Un es nebrīnīšos, ja pēc tam Ulmaņa kungs to mums nosūtīs vēlreizējai izskatīšanai. Tikai, protams, izrādīsies, mēs jau būsim vainīgi, jo Ulmaņa kungs būs tas cīnītājs par Latvijas armiju.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Pirms divām dienām man bija tas gods pirmo reizi apmeklēt Aizsardzības ministrijas ēku, kas tautā saukta par pentagonu. Es tur redzēju gaišas, spilgtas istabas, pilnas ar spēkā esošiem vīriešiem un arī daiļām dāmām. Pilnīgi cita aina nekā Linezera slimnīcā, nekā Gaiļezerā, nekā Onkoloģiskajā dispanserā, nekā dzemdību namos - un tā tālāk -, kur ir auksts, tumšs un netīrs. Ir tēze - profesionālai armijai nav naudas. Izrādās, ka brīvprātīgajai armijai nauda vispār nav vajadzīga, jo - kurā koncepcijā ir pateikts, cik un kādas karaspēka daļas Latvijai ir vajadzīgas profesionālai armijai? Saivas kungs, augstākās klases aizsardzības speciālists no Austrālijas, trīs kara ministrus ir centies apmeklēt, būdams Latvijā, bet bieži vien nav pieņemts ne pie viena. Koncepcija kārtējo reizi aizlidoja atpakaļ uz Sidneju. Par brīvu iesniegtā koncepcija. Tā, ko atzīst arī Austrālijas valdība. Mums tā nebija vajadzīga. Acīmredzot, lai nebūtu kritikas, nav vajadzīga arī gudra galva, tāpēc labāk iesauksim armijā, nevis ļausim palikt par izglītotiem cilvēkiem. Kalnbērza kungs pilnīgi pareizi pateica - mazai tautai labāk vajag lielus draugus, jo diemžēl to dunču turētāju mums vienalga būs par maz. Labāk turēsim šo aizsardzības ieroci kvalificēti, profesionāli, nevis masveidīgi. Kvalitāte diemžēl nepāriet kvantitātē. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Vītola priekšlikumu, beigās noraidīt likumu kopumā kā galīgi neizdevušos un aicināt izstrādāt jaunu likumprojektu, tādu, kurā beidzot būtu paredzēta Latvijas aizsardzības koncepcija, paredzēta lētāka nekā obligātā profesionālā armija, un aicinu veidot šo likumu arī profesionalitātes garā, nevis ne visai izglītotu militāristu kabinetā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Godātais Valsts prezidenta kungs! Es gribētu atgādināt visiem mums, kas šeit zālē sēžam, - ja mēs gribam veikt valstī kādas manipulācijas, kas prasa finansu līdzekļus, tad tās var likumā iestrādāt un darīt tikai tad, ja mēs esam iepazīstināti ar finansu avotu. Un šajā gadījumā Celmiņa kunga aicinājums - vai nu Zemessardze, vai armija, vai nu līgums, vai kaut kas cits - ir pilnīgi tukša runāšana, jo nav apakšā finansiālā seguma. 1997.gada budžetā tam nauda nav iestrādāta. Ja tas ir domāts attiecībā uz kādu citu gadu, tad likumā ir jābūt pārejas noteikumiem, kur ir ierakstīts - stājas spēkā tādā un tādā gadā un nauda tiek iedalīta tādas un tādas ministrijas ietvaros. Līdz ar to, ja iesniedzējs nenorāda finansējuma avotu, šādu jautājumu apspriešana (arī attiecībā uz turpmākajiem punktiem), kuri prasa finansējumu, vispār nav šajā zālē pieļaujama, jo tā tiek pārkāptas Kārtības rullī noteiktās normas par to, kā tas ir jāveic. Taču mani pārsteidz kaut kas cits. Mēs esam nonākuši tik tālu, ka mēs šodien runājam šeit zālē par to, ka šis likuma pants būs tas, kas samierinās abas Latvijā dzīvojošās puses, tātad mēs esam nonākuši šajā zālē tik tālu, ka mēs esam Latvijas iedzīvotājus sadalījuši divās naidīgās pusēs, ja mēs runājam par savas valsts drošību. Es domāju, ka kungiem, kas šādā veidā izturas pret valsts aizsardzību, vajadzētu padomāt, vai viņi ir korekti.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Ja mēs runājam par rezerves virsnieku kvalitāti, tad, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šeit ir beiguši augstskolas padomju laikā... viņu kvalitāte ir acīm redzama. Ja mēs nevaram izlasīt viena likuma divus pantus... tātad to, par ko mēs jau nobalsojām vienreiz... Endziņa kunga priekšlikumus... tagad atkal pēc pāris dienām sākas diskusijas par vienu un to pašu tēmu. Un tad es nesaprotu, kāda tad ir tā rezerves virsnieku kvalitāte, kuri tika sagatavoti "padomijas" laikā. Šā likuma galvenā jēga bija paplašināt iesaucamo skaitu, samazināt to loku, kuri tiek atbrīvoti no obligātā militārā valsts dienesta. Katram pilsonim ir jāpilda savas saistības pret savu valsti. Arī valstij ir jāpilda savas saistības pret valsts pilsoni. Un tas ir absolūti nekorekti no Vītola kunga puses - teikt, ka mēs it kā esam sadalījuši iedzīvotājus labos un sliktos. Vītola kungs, tieši jūs bijāt tas, kurš studentus nostādīja pāri visiem un pateica, ka jāiet dienēt tikai zemniekiem, strādniekiem, tiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību. Es absolūti piekrītu Kreituses kundzei tāpēc, ka Satversmes 66.pants paredz: ja tiek paredzēti papildu izdevumi budžetā, tad jānorāda arī finansējuma avots. Visas šīs dikusijas un arī tālākās diskusijas par šo likumu kopumā ir absolūti bezjēdzīgas tāpēc, ka likums pēc savas būtības jau ir "torpedēts", vienīgā cerība, ka mēs to varam noraidīt trešajā lasījumā, atdot atpakaļ otrajā lasījumā, tāpēc ka iebalsotas ir absolūti neadekvātas normas. Vai arī atliek pēdējais variants - lūgt, lai Valsts prezidents atdod šo likumu atpakaļ. Jebkurā gadījumā es aicinu balsot pret šo Vītola priekšlikumu, bet tas neatrisina problēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Kolēģi deputāti! Cienījamais Prezidij! Prezidenta kungs! Tas, kas izskan šobrīd šā priekšlikuma kontekstā, ir daudz plašāks, nekā tas, ko šis priekšlikums sevī ietver un paredz. Šeit ir ļoti konkrēts priekšlikums - dot iespēju, radīt iespēju studentiem, kuri vēlas, paralēli studijām augstskolā iegūt militāro izglītību, iegūt virsnieka pakāpi, izejot virsnieku vai instruktoru pamatapmācības kursu. Šo kursu programma ir sagatavota, un to ir sagatavojusi tieši Zemessardze un iesniegusi arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā, tātad visiem tiem, kuri brīvprātīgi gribētu šo kursu apgūt un iegūt šo virsnieka pamatapmācību, tas būtu iespējams. Pārējiem, kuri šo kursu negribētu apgūt, būtu jāpilda obligātais militārais dienests pēc bakalaura programmas apgūšanas. Tātad šeit ir šī izvēle, un es lūdzu un aicinu jūs šo priekšlikumu šādā veidā uztvert.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka šis punkts arī tad, ja pieņems to, nekādā veidā neietekmēs ne šo iesaukumu, ne vispār 1997.gadā kaut ko. Neviens bakalaurs tāpēc netiks atbrīvots no dienesta. Līdz ar to tas ir bezjēdzīgs. Bet, ja ir runa par šīs metodes tālāko pilnveidošanu, tad tiešām ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam, jābūt ir konkrēti apstiprinātai programmai, un tad par tādu var balsot. Šis punkts ir absolūti kails populisms. Šeit nevar būt runas par kaut kādu samierināšanos vai nesamierināšanos. Likuma galvenā būtība ir pragmatiska šā likuma piemērošanas jēga. Šo punktu nevar piemērot ne 1996., ne 1997.gadā. Līdz ar to tā ir vienkārši tāda aģitācija: "Redziet, kā es mīlu studentus un kā es gribu viņus atbalstīt!" Un viens otrs demagoģiski centīsies tuvākajā laikā šādu punktu izmantot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo deputāta Māra Vītola priekšlikumu. Kolēģi, kas runāja pirms manis, atsaucās uz mūsu jau nobalsoto deputāta Endziņa priekšlikumu 3.pantā, kur tiek runāts par to, kādi cilvēki tiek iesaistīti rezervē. Es gribu atgādināt, ka šeit ir teikts, ka rezervē tiek ieskaitīti "valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību". Tā ir redakcija, par kuru mēs esam jau nobalsojuši. Ja mēs tagad noraidām deputāta Māra Vītola priekšlikumu un "noēdam" ðeit šajā pantā šo koncepciju, ka rezervē tiek ieskaitīti tie, kas ir apguvuši militāro pamatapmācību augstākās izglītības ieguves laikā, tad mēs faktiski ar to pašu radām šajā likumā pretrunu starp 3.pantu un 22. pantu. Tā kā mēs šobrīd izskatām likumu trešajā lasījumā, tad šādas pretrunas radīšana nu nekādi nav pieļaujama, jo mēs nedrīkstam šeit, Saeimā, pieņemt pretrunīgus likumus. Tas nozīmē, ka mums ir noteikti jāatbalsta šis Māra Vītola priekšlikums. Tīri procedūras apsvēruma dēļ.

Un, ja mēs runājam par būtību, tad, es domāju, argumentācija šeit ir izskanējusi daudzkārt, un tā ir daudzkārt minēta arī tagad, šā konkrētā priekšlikuma apspriešanā. Es gribu atkārtot un uzsvērt, ka, pieņemot šo priekšlikumu, studenti nepaliek ārpus valsts aizsardzības nodrošināšanas pienākumu pildīšanas. Studenti tiek sagatavoti nepieciešamajām darbībām, kādas militārajā jomā ir jāveic krīzes situācijā. Studenti ar šīm militārajām zināšanām, kas ir iegūtas, var kvalificēti iekļauties Bruņotajos spēkos arī miera laikā. Es aicinu godātos deputātus atbalstīt deputāta Māra Vītola priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit tika minēts arguments, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi šādai apmācībai. Protams, šajā 1997.gada budžeta projektā, projektā, kuru mēs apspriežam, nav šie līdzekļi paredzēti. Bet mēs arī saprotam, ka tas tik ātri un tik vienkārši nenotiks. Tātad vispirms ir jādod iespēja izstrādāt Ministru kabineta nolikumu, kā to darīt, tātad tam ir reāli jāsagatavojas, un, protams, tas var sākt darboties 1998.gadā, kad mums būs iespējas, ja likums to noteiks, paredzēt budžetā attiecīgus līdzekļus. Tas, ka to nevar realizēt tūlīt un šodien, nav arguments, lai šo priekšlikumu vispār noraidītu. Pārejas noteikumos ir iesniegti priekšlikumi, kas šo mehānismu paredz, un problēmu šeit nekādu nav. Un nav arī nekādu pretrunu ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tik tiešām mēs esam par jaunu uzsākuši šo diskusiju. Manuprāt, es gandrīz aicinātu Vītola kungu un Celmiņa kungu atsaukt šo priekšlikumu, jo pamats ir ielikts jau 3.pantā. Tā kā redakcionāli gan Vītola kunga priekšlikums, gan - vēl jo vairāk - Celmiņa kunga priekšlikums atšķiras no tā, ko Saeima jau ir nobalsojusi, mēs radīsim šo zināma veida pretrunu. Citu pretrunu nav.

No otras puses, ja mēs nobalsosim par Vītola kunga priekšlikumu, tad apmēram pēc tā principa, ka "putru sviests nesamaitās". Zināmā mērā. Bet katrā ziņā radīsies uzreiz tomēr pretruna: tur ir "militārā pamatapmācība", bet šeit ir "virsnieku pamatapmācība". Tieši otrādi - balsojot par šo Vītola kunga priekšlikumu, mēs zināmā mērā pretrunas radītu. Tāpēc es aicinu cienījamos iesniedzējus drīzāk atsaukt šo priekšlikumu, jo, ja tas ir iekšā jau 3.pantā, tad šeit šis ieraksts ir pilnībā lieks. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Daudz kas ir teikts un citēts arī no Rietumu valstu pieredzes. Es jums gribu pateikt, ko nozīmē variants, ko deputāts Vītols ir piedāvājis, jo es tajā vietā, kur šāda programma vispār tika pildīta, tajā laikā dienēju un atrados, un gāju pat universitātē. Es jums varu pateikt, ka ir liela atšķirība starp to, ko piedāvā deputāts Vītols, un to, kas īstenībā notiek Rietumu valstīs. Rietumu valstīs, jūs tik tiešām varat apgūt virsnieka pakāpes apmācību programmu universitātes laikā, bet pēc tam ir jāiet un jāpilda noteiktais dienesta laiks. Deputāta Vītola piedāvātajā variantā tas nenotiek. Cilvēks aiziet rezervē. Tā ir tā vislielākā starpība.

Otrkārt. Es arī gribu teikt, ka Endziņa kungs ir jau piedāvājis vienu grozījumu, kuru mēs jau pieņēmām šajā likumā. Tik tiešām, manuprāt, izskatās, ka tagad būs pretruna. Tādēļ vēlreiz lūdzu, lai šajā balsojumā noraida šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - papildināt 22.pantu... Tagad mums ir jāievieš korektīvas, jo atbilstoši iepriekšējam balsojumam, kurā mēs atbalstījām deputāta Jirgena priekšlikumu, ir mainījusies punktu numerācija. Līdz ar to tagad ir jāvadās pēc jaunās numerācijas. Tātad balsosim par deputāta Vītola priekšlikumu par jaunu punktu šādā redakcijā: "valsts licencēto augstskolu absolventus..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums, kuru jūs šeit redzat. Komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma, jo vismaz komisijas lēmuma ietvaros nebija precīzi paredzams, vai tas, ka runā taisni par zemessargiem... vai šie cilvēki būs ārrindnieki, ierindnieki vai kā savādāk... Tādēļ, lai atkal nesašaurinātu iesaukuma jauniešu skaitu, komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu...

Juris Celmiņš... Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jura Celmiņa priekšlikumu - papildināt 22.pantu ar jaunu punktu (atbilstoši jaunajai numerācijai, vadoties pēc jau nobalsoto apakšpunktu numerācijas): "augstskolu beigušos, kuri ieguvuši rezerves virsnieka pakāpi...". Un tālāk, kā tas ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Dobeļa piedāvātais grozījums, kurā sacīts, ka...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, es atvainojos, es ierosinātu šajā vietā pārtraukt izskatīšanu, jo mums vēl ir atlikušas 3 minūtes līdz sēdes pārtraukumam un ir vairāki paziņojumi.

Mēs sveicam Jāni Rāznu, kas šodien svin savu četrdesmit devīto dzimšanas dienu. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Ir vēl divi jubilāri, kurus mums vajadzēja apsveikt, bet es pašlaik viņus neredzu zālē. Tādā gadījumā es lūdzu kolēģus nodot viņiem...

Šodien savu sešdesmito dzimšanas dienu svin deputāts Edgars Bāns. (Aplausi.)

Šodiena, bez šaubām, ir bagāta ar dzimšanas dienām. Tieši šodien savu dzimšanas dienu svin arī valsts ministrs Ernests Jurkāns, kuram šī ir četrdesmit otrā dzimšanas diena. (Aplausi.)

Godātie deputāti, ir arī vēl vairāki paziņojumi. Vārdu paziņojumam lūdz Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, atgādinu Latvijas-Vācijas parlamentārās sadarbības grupas dalībniekiem, ka šodien nākamajā starpbrīdī notiks tikšanās ar Vācijas federālo pilnvaroto - bijušās VDR Valsts drošības dienesta dokumentu, respektīvi, Vācijas "èekas maisu" izvērtēšanai. Lūdzu ierasties nākamajā starpbrīdī Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisija šodien uz īsu sēdi sanāks Ārlietu komisijas telpās pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Demokrātiskās Gruzijas parlaments ir izveidojis grupu sadarbībai ar Latvijas Saeimu. Es nāku ar priekšlikumu - uzaicināt Gruzijas draugus un atbalstītājus arī iesaistīties un izveidot pie mums parlamentārās sadarbības grupu ar Gruziju. Lūdzu pārtraukumā pulksten 15.00 šeit, Prezidija zālē, cilvēkus, kas gribētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Godātie deputāti, nākamajā pārtraukumā, tas ir, 12.30, sanāks Prezidija sēde, uz kuru tiek aicināti arī visu frakciju vadītāji, lai vienotos par nākamās nedēļas darba kārtību - par dienām, kurās mēs varētu noturēt mūsu sēdes, jo situācija ir tāda, ka mums tik tiešām ir ļoti daudz neizskatītu jautājumu. Lūdzu uz Prezidija sēdi 12.30 arī frakciju vadītājus ar saviem viedokļiem par iespēju nākamajā nedēļā rīkot Saeimas sēdes.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 15.panta otrajai daļai reģistrācija netiek rīkota. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim ārkārtas sēdi. Turpināsim izskatīt priekšlikumus. 17.lappuse. Deputāta Dobeļa priekšlikums - papildināt 22.pantu ar jaunu 4.apakšpunktu. Numerācija mainās atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Lūdzu, Druvas kungs! Deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Komisijas priekšlikums - noraidīt deputāta Dobeļa ierosinājumu - pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Vītola piedāvātais grozījums par reliģiskajām organizācijām un tā tālāk. Kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisija daļēji to pieņēma un iestrādāja jaunā redakcijā 22.panta sestajā daļā, un mēs to iestrādājām kopā ar to, ko arī Tieslietu ministrija bija piedāvājusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tad ir arī deputāta Apiņa piedāvājums - papildināt 5. pantu aiz vārdiem "kas iegūst", rakstot "augstāko vai augstāko profesionālo izglītību". Man šķiet, mēs jau vienreiz debatējām par šo tematu, un komisijas piedāvātais slēdziens ir - noraidīt šo deputāta Apiņa piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Vispirms tāda pavisam maza atkāpīte. Mani joprojām nedaudz izbrīna fakts, ka deputāti apšauba Saeimas absolūtā balsojuma pareizību par manu priekšlikumu, kas paredz atlikt iesaukumu divu pirmskolas vecuma bērnu vai viena bērna vecumā līdz trim gadiem apgādniekam, un tāpēc es visiem deputātiem ieteiktu izlasīt šo Latvijas demogrāfijas gadagrāmatu, kas tikko ir pienākusi mūsu bibliotēkā un kas ļoti labi raksturo šobrīd esošo unikālo kritisko demogrāfisko situāciju. Bet tā bija tāda maza atkāpe.

Šajā sakarībā mani ļoti izbrīna komisijas nostādne šajā jautājumā, jo šajā 5.punktā komisija ir bijusi ārkārtīgi liberāla, atstājot spēkā iepriekšējo redakciju, kas šobrīd skan tā: "Militārajā dienestā neiesauc pilsoņus, kas iegūst izglītību ārvalstīs." Ko tas reāli nozīmē? Tas reāli nozīmē to, ka atliek kādam iesaucamā vecuma jaunietim iestāties Vitebskas vai Pleskavas apgabala arodskolā - un es domāju, ka to nebūt nav tik grūti izdarīt, ņemot vērā kaut vai to, ka simts latu Baltkrievijas arodskolas direktoram ir ievērojami liela summa... Un faktiski teorētiski šī panta redakcija pieļauj to, ka jebkurš jaunietis, kas mācās jebkurā Krievijas skolā - kaut vai arodskolā vai pat vēl zemāka līmeņa skolā -, var tikt atbrīvots no dienesta. Un es nesaprotu tiešām komisijas ārkārtīgi liberālo nostāju šajā jautājumā, jo pret Latvijā dzīvojošajiem un mācošamies jauniešiem attieksme ir pavisam cita. Es ļoti atbalstu mūsu jauniešu studijas ārzemēs, bet nedrīkst taču pieļaut likumā tādu absurdu situāciju!

Tāpēc es ļoti aicinu deputātus izvairīties no šādas absolūti nevienādas attieksmes pret tiem, kas mācās pie mums, un pret tiem, kas mācās ārzemēs, un aicinu atbalstīt manu piedāvāto redakciju, lai būtu vismaz kaut kādas "slūžas", kas nepieļauj, ka Vitebskas vai Pleskavas apgabala arodskolnieks, kurš mācās varbūt šī apgabala arodskolas neklātienē - un viņš tur ar laipnu direktora atļauju var mācīties varbūt 5-6-7 vai 10 gadus -, tiktu atbrīvots no karadienesta, tāpēc es piedāvāju tādas "slūžas", ja tā varētu teikt, ka vismaz Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē katrā gadījumā, cik šī jaunieša izglītība ir vitāli nepieciešama Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, vai jums vēl ir nepieciešams laiks?

Dz.Ābiķis. Nē, es beidzu savu domu. Gadījumā, ja jūs noraidāt manu priekšlikumu, tad vismaz atbalstiet deputāta Apiņa priekšlikumu, un es lūdzu arī komisiju nopietni padomāt un atbalstīt vienu vai otru priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Pētera Apiņa nav zālē.

Vairāk deputātu... Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Tas ir vēl viens veids, kā izvairīties no dienesta armijā. Radīsies daudzi "mûžīgie" studenti vai kaut kas tamlīdzīgs. Es patiešām aicinu jūs padomāt un labākajā gadījumā atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu, kurš tomēr ietver to, ka Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs, precīzi zinās par katru studējošo ārzemēs un varēs, tā sakot, sekot līdzi šim procesam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt 22. panta 5. punktu aiz vārdiem "kas iegūst" un tālāk kā tekstā, bez šaubām, mainot apakšpunktu numerāciju saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ābiķa piedāvātais grozījums. Deputāts Ābiķis tikko par to jau runāja. Komisijā šajā ziņā domas dalījās. Balsojumā vairāk nobalsoja "pret", bet nu es gribētu, lai to izvēlas paši deputāti.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Kolēģi, es aicinātu jūs neatbalstīt šajā gadījumā Ābiķa kunga priekšlikumu uz tā pamata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nevar būt monopoltiesību attiecībā uz kontaktu meklēšanu, lai radītu iespējas iegūt augstāko vai cita veida izglītību ārvalstīs, un es gribētu šeit veicināt tieši pašu jauniešu privāto iniciatīvu, dažādu privāto izglītības fondu veidošanos, kuri apmaksā mūsu jauniešu izglītību ārzemēs, bet nenosacīt to, ka viņiem ir obligāti jāsaņem šī piekrišana no Izglītības un zinātnes ministrijas, lai studētu kādā ārvalstu augstskolā. Tāpēc es šādā redakcijā nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Uzklausījis deputāta Ābiķa argumentus par šo, es atbalstu šo ierosinājumu un līdz ar to es personīgi balsošu, lai atbalstītu deputāta Ābiķa ierosināto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Druvas kungs runāt vēlas? Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par Dzintara Ābiķa priekšlikumu - 22. panta 5. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "Pilsoņus, kas iegūst izglītību ārvalstīs..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums, kas ir līdzīgs deputāta Vītola piedāvātajam grozījumam, kuru mēs jau daļēji pieņēmām pāris grozījumu atpakaļ. Tātad kopumā Vītola kunga, Kazāka kunga un Tieslietu ministrijas piedāvātos grozījumus par reliģiskajām organizācijām un ordinētiem mācītājiem mēs pieņēmām, un jūs redzat mūsu komisijas piedāvāto grozījumu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tad tālāk ir deputāta Seiksta piedāvātais grozījums - atjaunot 22. panta 6. punktu pirmā lasījuma redakcijā, un komisija arī to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav par komisijas viedokli? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tātad Mauliņa kunga piedāvātais grozījums, kas attiecas uz 8. punktu. Šo komisija noraidīja, pamatojoties uz to, ka... Man šķiet, ka mūsu komisijas lēmums bija tāds tāpēc, ka mēs negribētu tomēr sodīt cilvēkus, kas jau izcietuši savu sodu cietumā, liekot vēl dienēt mūsu Bruņotajos spēkos, bet deputāta Mauliņa kunga piedāvātais grozījums šādu iespēju atļauj. Un līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man bija iebildums tāpēc, ka juridiski ir atšķirība starp sodīto un tiesāto. Un šinī gadījumā ir tā, ka mums nekāda ierobežojuma nav, lai tiesāto ieceltu par Valsts prezidentu, bet armijā mēs nedrīkstam viņu ņemt. Tikai tāds man bija iebildums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jāņa Mauliņa izteikto priekšlikumu, kas lasāms 19. lappusē: "22. panta 8. punktu izteikt šādā redakcijā..." un tālāk, kā tas ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 30, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Pret!")

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātie grozījumi par jaunu 9. un 10. punktu esošajā redakcijā, kas jums ir priekšā. Šos divus grozījumus komisija noraidīja. Arī šeit domas dalījās, kaut gan nebija īsta pamata, kādēļ to varētu pieņemt. Man šķiet, ka mums pašlaik ir tikai viens deputāts, kuram vispār būtu jādien, un tas ir Vītola kungs, kaut gan varbūt tāda iespēja varētu būt vēlāk. Es aicinu vienkārši šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, tas savā veidā liekas smieklīgi, bet es gribu norādīt uz to, ka, ja šis likums stāsies spēkā, tad ir tāds moments, ka rezervistus... un šeit jau, piedodiet, Druvas kungs, kā jūs stāstījāt anekdotes... te vairs anekdotes nebūs, jo, piedodiet, ar Krastiņa kunga lēmumu varēs gandrīz puszāles uz mēnesi iesaukt rezervē. Tikai ir jautājums: kas tanī brīdī notiks - vai būs deputātu rotācija? Vai mandāts tiek saglabāts vai netiek, jo visi līdz 45 gadu vecumam var nokļūt rezerves iesaukumā. Tāda ir reālā situācija.

Pie reizes ir arī tas, ka Druvas kungs norāda uz cienījamo Vītola kungu. Tad šeit ir visu līmeņu deputāti. Pašvaldību deputāti tātad ir neaizsargāti, un pie reizes mēs nevaram aizmirst arī likumu par pašvaldību vēlēšanām, kurā ir norādīts, ka armijā, militārās struktūrās, dienošie nedrīkst balotēties. Tātad sākas pašvaldību vēlēšanas, bet tiek izdota Krastiņa kunga pavēle, ka, teiksim, noteikti cilvēki tiek iesaukti, to skaitā arī no kandidātiem. Līdz ar to radīsies pretrunas starp diviem likumiem. Šis cilvēks tātad ir jau bruņots cilvēks, un viņam nav tiesību vairs kandidēt uz deputāta amatu. Pirmkārt.

Otrkārt. Pēc tam ir jautājums: ko darīt, ja pēc mēneša viņš, teiksim, atgriežas no rezerves? Tātad viņa cilvēktiesības tiek ierobežotas. Otra lieta ir tā, ka tas pārvēršas politiskā instrumentā. Te būtu jābūt vēl arī 11. punktam, jo šinī gadījumā pat ministri nav aizsargāti, un tanī brīdī Krastiņa kungs var parakstīt pavēli, piedodiet, par citu ministru kā fizisku personu iesaukšanu, un tas var tikt izdarīts. Un viņi to veiks, teiksim, ja parāda no zāles... teiksim, Krištopana kungu "savāks" uz mēnesi aktīvajā dienestā. Un viņam nav aizsardzības, bet mēs šinī gadījumā to uzskatām par anekdoti. Protams, mēs varam atstāt to anekdotes līmenī, tikai ar to var iejaukties, teiksim, atsevišķas varas struktūras priekšvēlēšanu kampaņā, reāli "izsitot" līderus, ja tiek veiktas tamlīdzīgas darbības. Protams, ir iespējams, ka tas nenotiks, bet es negribētu piedzīvot to momentu, to brīdi, kad Saeimā sāksies diskusijas par to, ko darīt ar deputātu, kas tiek iesaukts no rezervistiem.

Un tā būs problēma, un tad varēs arī, teiksim, Endziņa kungs te teikt, ka tas, lūk, ir atkal "caurums". Satversmē tas jautājums nav izskatīts, un ko nu tad darīt? Vai pēc mēneša viņam būs jārotē atpakaļ? Un kā būs ar mandāta nolikšanu uz to laiku? Jo šinī gadījumā arī Satversmē nav aizsardzības, ne arī Kārtības rullī. Un tad varbūt nāks kāds politisks lēmums, kurš būs aktuāls sabiedrībai, un līdz ar to būs izdevīgi varbūt, ka mani vajadzēs... ka Grīga kungu un kompāniju "savāks" dienestā... Un tā, piedodiet, ir realitāte!

Un tādēļ es aicinātu šinī gadījumā deputātiem tomēr apsvērt un nopietni šim jautājumam pievērst uzmanību, un tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Modra Lujāna izteikto priekšlikumu - papildināt 22.pantu ar jaunu 9. un 10.punktu. Šajā gadījumā būs jauna numerācija, atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Un tālāk, kā tas ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23 ... Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, atkārtosim balsojumu par deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 22, pret - 19, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums, ko jūs redzat. Šis grozījums skan ļoti līdzīgi tam pašam grozījumam, ko mēs jau pieņēmām 3.pantā, tam, ko Endziņa kungs bija piedāvājis, un līdz ar to lūdzu šo deputāta Apiņa piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi, aicinu balsot "par"!

Sēdes vadītājs. Vai Pēteris Apinis savu priekšlikumu atsauc? Es nesapratu. Aicina balsot.

Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt 22.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 21, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums un arī esošā redakcijā, kas jums ir priekšā. Kādēļ komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu? Tāpēc, ka šeit ir viena frāze iekšā: "ja tie gatavojas...". Komisijai nebija saprašanas par šo jēdzienu: "... ja tie gatavojas", un līdz ar to komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas zināmā mērā ir kompromisa variants. Tātad mums, kā zināms, maģistratūrā bieži vien ir konkurss un konkursā daži no beigušajiem bakalauriem nevar vinnēt, nevar iestāties uzreiz mācīties tālāk maģistratūrā, un es uzskatu, ka šādos brīžos varētu dot zināmu kompensāciju - viņam uz vienu gadu atlikt šo dienestu, bet, ja viņš nākošajā vai aiznākošajā gadā iestājas tanī maģistratūrā, tad tādā gadījumā viņam varētu ļaut tālāk studēt. Tas ir tikai tādēļ, ka mums maģistratūra aizvien vairāk būs par maksu, un mēs pašlaik savādāk nevaram nodrošināt tos jauniešus, kuri nespēj paši pilnībā apmaksāt savas maģistratūras studijas.

Es ļoti lūdzu atbalstīt, jo tas ir kompromisa variants.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies daļēji pie tā, par ko jau ir nobalsots. Bet daļēji mēs vēl vairāk gribam sarežģīt situāciju, jo šeit jau nav vairs runa tikai par bakalauriem. Kā jūs redzat, te jau mēs runājam arī par vidējo, vidējo speciālo mācību iestāžu absolventiem. Mēs radīsim galīgu neskaidrību un galīgu jūkli, ja mēs kaut ko tādu būsim spējīgi pieņemt. Tā ka, lūdzu, iedziļinieties.

Pie tam jūs nupat no tribīnes dzirdējāt termiņu - viens gads, bet šajā punktā ir uzrādīts, ka tādā gadījumā iesaukšanu var atlikt uz diviem gadiem. Tā ka no tribīnes runā vienu, bet tekstā ir pavisam kaut kas cits. Šādu un līdzīgu punktu pieņemšana tikai absolūti sarežģīs visu šo likumu, kurš jau tāpat ir ļoti smags. Tā ka es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs...

Andris Līgotnis. Vai jūs runāsit kā Ministru kabineta pārstāvis? Lūdzu! Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šo priekšlikumu es aicinu noraidīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šā panta 4.punktā jau viss ir pateikts par tiem, kuri beidz vidējās speciālās mācību iestādes, un viņus līdz beigšanas gada 1.oktobrim neviens netaisās iesaukt.

Un otrs ir par tiem, kuri gatavojas mācīties tālāk pēc augstskolas. Nav taču mums nekādu nopietnu kritēriju, lai noteiktu, vai tiešām viņš nopietni gatavojas mācīties vai tā gatavošanās nav tik nopietna. Un galu galā, ja kāds nespēj tūlīt pēc pirmā apmācību posma turpināt nākošo, tad viņam ir jānodien šis gads. Tā ka šis priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti...

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jo tālāk, jo trakāk! Vajag tikai izteikt vēlēšanos turpināt mācības... tātad izteikt vēlēšanos, nevis mācīties, un jau atbrīvo no dienesta armijā. Nu ir taču kaut kādas robežas arī absurdiem! Es aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mēs varam vēlreiz apskatīties šī paša likumprojekta 23.pantu, kas nāks tūlīt pēc tam. Un tur ir skaidri un gaiši rakstīts: "Pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā - tuvāko triju gadu laikaposmā". Tie ir tie, kurus var neiesaukt. Es vienkārši vēlējos precizēt to pilsoņu loku, kurus var neiesaukt un kuriem var atlikt, jo pretējā gadījumā Aizsardzības ministrijai būs iespēja atlikt pēc nezināmiem kritērijiem. Skatieties 23.panta 1.punktu! Jā, bet tie ir stabili korupcijas kritēriji - kam gribu, tam atsaku, kam gribu - tam dodu uz trijiem gadiem iespēju atlikt dienestu. Es piedāvāju atlikt tikai tiem, kas gatavojas turpināt mācības, kas ir ieguvuši bakalaura grādu un grib turpināt mācības maģistratūrā. Es neredzu te neko sliktu, ja es vairāk sašaurinu šīs iespējas.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs balsot par šo normu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies runāt nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - papildināt 22.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Vidējo, vidējo speciālo mācību iestāžu absolventus" un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Vītola piedāvātais grozījums, kas attiecas uz personām, kuras reliģiskās vai pacifistiskās pārliecības dēļ atsakās pildīt militāro dienestu un tā tālāk. Komisija šo piedāvāto grozījumu pēc būtības noraidīja tādēļ, ka piedāvātajā grozījumā ir izteikta doma, ka vajadzētu organizēt darba dienestu. Kā jūs labi atceraties, pirmajā un otrajā lasījumā mēs pieņēmām lēmumu, ka darba dienesta kā tāda nebūs. Un, lai visiem jums būtu saprašana, pateikšu, ka tiem, kuri nevēlas dienēt vai nēsāt vismaz ieročus tādēļ, ka viņiem ir pārliecība, ka viņi negrib ieročus nēsāt, ir iespējas to nokārtot ar komisijas starpniecību. To mēs tūliņ skatīsimies pēc pāris pantiem. Šajā komisijā var iesniegt visus attiecīgos dokumentus un pierādījumus, ka tāda pārliecība ir, un komisija par to lems. Man ir tāda pārliecība, ka tā pieņems lēmumu, ka ieroči šādiem jauniešiem nav jānēsā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Kolēģi! Es izteikšu savu viedokli šajā jautājumā un aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Visās valstīs, kur pastāv obligātais dienests, pastāv arī noteikti atvieglojumi noteiktām personu grupām šī dienesta pildīšanā. It īpaši, ja ir runa par militāro dienestu. Arī Druvas kungs noteikti zina šo situāciju. Ļoti daudzās NATO valstīs, kur ir šis militārais dienests, cilvēki, kuri reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības dēļ atsakās pildīt šo militāro dienstu, šo pienākumu pret valsti izpilda citādākā veidā.

Es uzskatu, ka šim likumam ir jārespektē katra indivīda reliģiskā vai pacifistiskā pārliecība, ja viņam tāda ir. Jo neaizmirsīsim, kolēģi deputāti, ka par nepakļaušanos karadienestam mūsu valsts paredz kriminālatbildību. Un, ja mēs gribam radīt tādu situāciju valstī, ka idejiskas pārliecības, - tātad reliģiskas vai pacifistiskas pārliecības - dēļ... ja mēs pat pieļaujam teorētisku iespēju, ka šādas pārliecības dēļ cietumos sēž mūsu jaunieši, ja mēs gribam radīt šādus idejiskus cietumniekus, tad mēs varam šo noraidīt. Ja ne, mums ir jāatrod veids, kā viņiem izpildīt šo pienākumu pret valsti citādākā veidā.

Druvas kungs piedāvāja šo komisijas variantu, ka komisija uzskata šādi. Es piedāvāju citu variantu, tādu, ka šī persona deklarē šos apstākļus, deklarē šo savu pārliecību, aizpilda noteiktas formas anketas, un tad tā tiek norīkota darba dienestā Ministru kabineta noteiktajā kartībā.

Ir augstākajā mērā nekorekti runāt šeit par to, ka mēs sagraujam mūsu tautsaimniecību, ka bezdarba apstākļos mēs nespējam radīt darba vietas un tā tālāk. Pie tam šobrīd šāda kārtība jau pastāv. Cilvēkiem ir iespēja strādāt darba dienestā, un ne vairāk kā 10 cilvēki gada laikā šo iespēju izmanto. Šeit ir runa par 10 cilvēkiem, kuriem būtu jānodrošina šī alternatīvā iespēja iziet darba dienestu. Ja mēs uzskatām, ka 10 cilvēki, kuri strādā, izpilda savu pienākumu pret valsti darba dienesta veidā, sagraus mūsu ekonomiku un ka bezdarba apstākļos to nav iespējams nodrošināt, tad mēs novērtējam pārāk zemu mūsu valdību. Es uzskatu, ka mums ir jānodrošina šeit šāda iespēja, kāda tiek piedāvāta. Ministru kabinets nosaka šo kārtību, kādā cilvēks saskaņā ar savu pārliecību pilda nevis šo militāro dienestu, bet darba dienestu. Es uzskatu, ka šajā ziņā ir jābalstās uz cilvēka individuālo pārliecību, idejisko pārliecību, nevis uz viņa piederēšanu tai vai citai organizācijai, kuras statūtos par to nekas nebūtu teikts. Cilvēka individuālā pārliecība, reliģiska vai pacifistiska, ir jārespektē, tas ir cilvēktiesību princips, un es lūdzu jūs to šeit atbalstīt un parādīt, ka šī valsts ir civilizēta valsts un rīkojas tāpat kā visas citas civilizētas valstis visā pasaulē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi varbūt daļēji atkārtot to, ko Druvas kungs teica. Tātad - mums nav tādas testēšanas vai mērvienības, ar kuru mēs pārbaudītu cilvēku reliģisko vai pacifistisko pārliecību. Ja tā pacifistiskā pārliecība ir tāda, ka jāiet ir nevis armijā, bet pie Brīvības pieminekļa un jāsveic Latvijas armijas godasardze ar hitleriskās Vācijas nacionālsociālistiskās strādnieku partijas sveicienu, tad, es atvainojos, diez vai valsts var akceptēt šādu pārliecību kā iemeslu, lai nedienētu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kas attiecas uz reliģisko pārliecību, tad, kā mēs zinām, Latvijas Tieslietu ministrijā reģistrētās reliģiskās organizācijas ir noliegušas, ka viņu dogmās, viņu priekšrakstos ir noteikta nedienēšana armijā. Mēs zinām vienu tādu spilgtu piemēru - tie ir "Jehovas liecinieki". Tā nav reģistrēta kā reliģiska organizācija. Viņi vispār noliedz valsti. Tādā gadījumā mums būtu jārespektē šā cilvēka reliģiskā pārliecība, ar kuru viņš noliedz valsti, tātad atsakās maksāt nodokļus, atsakās paklausīt valsts likumiem un ievērot likumus. Ja mēs esam humānisma augstākajā pakāpē, - jāievēro... Ja nav šādu kritēriju, mēs to nevaram ierakstīt likumā. Un vēl jo vairāk - nevajag mānīt cilvēkus, kas varbūt izlasīs un ticēs, ka viņi būs norīkoti darba dienestā. Nav Latvijas Republikā likuma, kas noteiktu, ka pie mums pastāv šāds darba dienests. Mums ir sociālie darbi un tamlīdzīgi. Nevajag arī krāpt tos cilvēkus, kas domās, ka tad, ja viņi izteiks šādu pārliecību, viņi tiks nosūtīti darba dienestā. Nav šāda darba dienesta. Bet, lai tiešām ievērotu šos humānisma principus, ir šis vienotais valsts iesaukšanas centrs un ir šī komisija, kurā ir pārstāvji no visiem iespējamiem resoriem - gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Kultūras ministrijas, gan no Zemkopības ministrijas un tā tālāk - un kura ir tieši tāpēc domāta, lai izskatītu individuālos gadījumus un pārliecinātos, kurā brīdī tā ir vienkārša nevēlēšanās iet armijā (teiksim, es izdomāju, ka es esmu pacifists, ka tā ir mana pārliecība, un uzkaru nozīmīti, un tas jau ir iemesls nedienēt) vai tiešām dziļi pamatots, no cilvēka būtības izrietošs uzskats un tas varētu radīt viņam problēmas personīgajā dzīvē, ja viņš tiktu iesaukts un dienētu. Tā ka šajā gadījumā mēs jau šo individuālās izvērtēšanas mehānismu esam šeit ielikuši. Bet ar likumu noteikt, ka man pietiek paust savu idejisko pārliecību, lai tāpēc es varētu pildīt vai nepildīt vienu otru valsts likumu... nu, laikam mūsu metodoloģija nav tik tālu izstrādāta, lai mēs to varētu pārbaudīt. Tāpēc es domāju, ka mums ir jāuzticas šim likumā jau iestrādātajam kontroles mehānismam un jācer, ka šī kontroles komisija, kuras lēmumus arī var pārsūdzēt, spēs iedziļināties cilvēka dvēselē un izprast, kad viņš ir patiess un kad viņš vienkārši negrib pildīt likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl atmiņa ir īsa. Un es ticu, ka vairākums kārtējo reizi nobalsos tā, kā viņu sirdsapziņa liek. Bet es iedomājos to skatu, kā tas izskatīsies, Krastiņa kungs, kad armijas iesaukšanas daļā vedīs nabaga krišnaītus. Tā ir reliģiska organizācija, kas ir reģistrēta Latvijā, te ir viņu templis, un arī viņi ir to skaitā, kas neatbalsta ieroču lietošanu. Pie reizes viņi piekopj īpašu dzīvesveidu. Padomju laikā viņus jau mēģināja iesaukt. Krastiņa kungs grib atkārtot tos pašus gadījumus - bija visiem zināmi gadījumi, kad krišnaīti tika ar varu ievilkti armijā vai arī, ja viņi atteicās dienēt, viņus nogādāja cietumā, kur visādi par viņiem ņirgājās. Tā ir reālā dzīve. Un nevajag šajā gadījumā stāstīt, ka nav tādu reģistrētu reliģiju, kuras... Varbūt Krastiņa kungs mēģinās man pierādīt to, ka krišnaīti ar lielu prieku, rozā togās un ar automātiem rokās, skraidīs pa tuvākajiem mežiem? Es domāju, diez vai tas notiks, un tātad tas būs konfrontācijas elements. Kārtējais. Un, protams, mēs varam pateikt, ka nav Latvijā pacifistu, un kaut kāds apakšpulkvedis sēdēs un svērs uz svariem, vai tu esi pacifists vai neesi. Nu, protams, mēs varam tā pieiet šīm lietām, bet... Man liekas, ka patiešām varbūt drīzumā... kopumā no visa šā projekta iznāks tas, ka armijā dienēs sievietes, deputāti un krišnaīti, un tas būs tas galaprodukts, ko Krastiņa kungs te mēģina realizēt, jo viņam vajag cilvēkus. Paskatiet, - re, kur mēs sēžam - 100, nē, nu simts neiznāks, 90 veselīgi vīrieši, kuriem taisni laiks visiem iet armijā, jo armijā trūkst cilvēku. Nu, Vidiņa kungs, jums ar jūsu garaspējām tas nedraud. Un tādēļ šajā gadījumā, protams, es varu piekrist, ka nav normas, kādā veidā to izteikt - to darba dienestu, bet, es domāju, tas varētu būt arī atsevišķs likums par darba dienestu, ko varbūt mēs kopā ar Vītola kungu pēc tam stādītu priekšā Saeimai, līdz ar to tur būtu pateiktas tās formas, kādā veidā šie cilvēki (un es patiešām domāju, ka nebūs tik liela tā grupa vai tik daudzas tās reliģiskās grupas) varēs izteikt savu reliģisko viedokli. Es aicinu atbalstīt Vītola kungu. (Starpsauciens no zāles: "Izbeidz savu demagoģiju!")

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Ārpus kārtas.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Informācijai. Ir oficiāla atsauksme no krišnaītu reliģiskās draudzes, ka viņi ar lepnumu un prieku pildīs savu pienākumu pret Latvijas valsti un dienēs, ar ieročiem rokās aizsargājot savu valsti, savas ģimenes un arī savu pārliecību, jo viņu reliģiskie priekšstati tieši nosaka nepieciešamību aizsargāt savu valsti arī ar ieročiem rokās. Kas attiecas uz deputātu Lujāna kungu, - lai arī viņš ir veselīgs, Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem viņš nav vajadzīgs. Paldies. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Kâ Jūs to varat pateikt!")

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka neviens klātesošais neuztvers mani kā sirdsapziņas brīvības apkarotāju. Es negribu atkārtot argumentus, ko minēja Krastiņa kungs. Izņemot vienu jautājumu - kas attiecas uz "Jehovas liecinieku" kustības raksturojumu, bija dažas neprecizitātes - visos pārējos argumentos Krastiņa kungam ir taisnība. Godātie kolēģi, pacifistiskā un reliģiskā pārliecība arī ir jāciena, bet tikai pie skaidri izteikta mehānisma... kas tas tāds ir un kā to pielietot dzīvē. Es ļoti ceru, ka godātais Vītola kungs, ar kuru mums daudzos jautājumos uzskati sakrīt, sapratīs, ka tad, ja nav šā mehānisma, šodien katram, jebkuru iemeslu dēļ negribošam dienēt, radīsies šī iespēja pateikt: es esmu pacifists. Es ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, kamēr nav skaidri izteikta mehānisma. Kad tāds būs, es atbalstīšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ir divas lietas, ko es gribu pateikt šajā minūtē. Pirmkārt, kā šis jautājums ir atrisināts mehānisma veidā citās ārzemēs. Šo pārliecību tiešām nav iespējams testēt. Individuālo pārliecību nav iespējams testēt, pārbaudīt, noteikt. Individuālo pārliecību deklarē. Cilvēks deklarē savu pārliecību, un tas ir pamats, uz kura valsts institūcijas šo viņa pārliecību respektē. Tas ir šajā priekšlikumā.

Otra lieta, kas šeit būtu jāpasaka. Es esmu dziļi pārsteigts, kolēģi, par mūsu cilvēktiesību traktējumu gan Aizsardzības ministrijas, gan arī Cilvēktiesību komisijas pārstāvju viedoklī. Ieklausieties šajā domā - jūs uzskatāt, ka cilvēks var būt reliģiski pārliecināts tikai tad, ja viņš pieder kādai reliģiskai organizācijai. Tas nozīmē, ka viņš var reliģiski kaut kam ticēt, tikai piederot šādai organizācijai. Tas ir absurds. Cilvēks var būt reliģiski un pacifistiski pārliecināts arī individuāli, ārpus visām organizācijām, un šeit nav nekāda sakara ar organizācijas statūtiem vai dogmatiku, bet ir runa par viņa individuālu, dziļi personisku pārliecību. Es uzskatu, ka mums ir jārespektē tieši šī indivīda pārliecība un nav tas jāsaista ar piederību vai nepiederēšanu citām organizācijām. Tas ir tas veids, kā šīs cilvēktiesības uztver visā pasaulē. Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es nevēlos pilnībā diskutēt par jautājumu, kas pašreiz tiek apspriests, bet vēlos izteikt protestu Andrejam Krastiņam, ka kārtējo reizi viņš spekulēja ar studentu demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa. Es pats piedalījos videomateriāla apskatē un zinu, ka studenti tie nebija, kas šādā veidā protestēja pret kaut ko vai kaut kā dīvaini uzvedās, vai visādi citādi necienīgi uzvedās. Un jautājums ir par to, ka ļoti iespējams, ka tā tomēr bija atklāta provokācija pret šo studentu kustību, un es vēlētos, lai par šo jautājumu mēs vairs nediskutētu, neizmantotu to kā spekulatīvu materiālu viena vai otra jautājuma risināšanā. Studentus nevajadzētu noniecināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicināšu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, un es pateikšu, kādu aspektu dēļ. Pirmkārt, šeit ir rakstīts tas, ka šāda pārliecība var tikt noteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tā kā šādas kārtības šobrīd vēl nav, to nevarēs piemērot. No otras puses, mēs šodien kārtējo reizi pārliecināmies, ka tāpēc, ka nav noteikta kaut kāda kārtība, nav kaut kādi aprēķini veikti, - ka tieši tāpēc mēs jebkuru progresīvu lietu noraidām vispār. Ja mēs šajā likumā pieņemam to, ka ir tāda iespēja, tad beidzot varbūt Cilvēktiesību birojs sāks strādāt pie šā jautājuma - un varbūt arī Vītola kungs ies palīgā - un beigu beigās šo kārtību arī izveidos. Ja mēs šodien šo precedentu kā tādu vispār noraidām, tad nekad un neviens mūsu valstī neķersies pie šāda jautājuma noskaidrošanas un nekad tāda kārtība netiks noteikta. Un tieši tāpēc... tā tas bija arī, runājot par iespēju studentiem dienēt. Tāpēc, ka nav piešķirta nauda, tāpēc mēs vispār nonākam pie šīs teorēmas un tāpēc pie šā jautājuma klāt neķersimies. Tādēļ es aicinu Vītola kunga priekšlikumu uzturēt spēkā un atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Mūsu likumi Latvijas Republikā nedrīkst būt pretrunā cits ar citu. Mums ir spēkā Konstitucionālais likums par pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kur ir viennozīmīgi noteikts, ka visi pilsoņi Latvijas Republikā tiesību un pienākumu apjoma ziņā ir vienlīdzīgi. Tur ir noteikts, ka politiskā vai reliģiskā piederība, politiskā vai reliģiskā pārliecība nevienu neatbrīvo no pienākuma pret valsti. Tādējādi ticīgais ir tādā pašā stāvoklī likuma priekšā kā neticīgais, arī pacifistam ir jābūt tādā pašā stāvoklī likuma priekšā, kādā ir kārtīgs latviešu zemnieks, kas spēj gan cūku nokaut, gan ienaidnieku nošaut, ja tas ir vajadzīgs. Tādēļ šeit nekādas atkāpes nevar būt. Pretējā gadījumā mūsu likumi nonāk cits ar citu pretrunā, un tad ir jādomā, kas likumus ievēros, ja tos neievēros Saeima.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, es nevaru nekādi piekrist tam, ka likumam ir jāparedz kaut kādas iespējas. Līdz ar to mēs radīsim tā sauktos caurumus, par kuriem mēs te daudzkārt esam runājuši. Tad katrs izpildītājs ņems to likumu, grozīs un izmantos tā, kā viņam iepatiksies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ne pirmo reizi izskan dažādi paņēmieni, kā izmantot kaut ko par aizsegu. Jā, es saprotu, ka iekšējo pārliecību nenoteiks piederība pie reliģiskās organizācijas, bet tajā pašā laikā šie vārdi "reliģiskā pārliecība" reizēm kā kaut kas mistisks iedarbojas uz prātiem. Es tikai gribu pateikt par reliģiskās pārliecības sludinātājiem kaut ko citu. Es diezgan bieži piedalos brīvības cīnītāju piemiņas vietu sakopšanā, atklāšanā un dažādu piemiņas plākšņu atklāšanā. Tur ļoti bieži piedalās arī mācītāji. Un es neatceros nevienu gadījumu, kad kāds mācītājs būtu aicinājis neiet armijā vai neaizstāvēt Latvijas valsti. Taisni otrādi - mācītāji ir teikuši, ka viņi paši ir gatavi to darīt, un vienmēr ir aicinājuši jauniešus būt patriotiem un aizstāvēt Latviju. Arī ar ieročiem rokās. Tā ka ir dažādi reliģisko konfesiju pārstāvji. Un es domāju, ka šeit galvenā ir attieksme pret savu valsti un gatavība savu valsti aizstāvēt.

Treškārt. Šeit jau atkal tika runāts par darba dienestu, lai gan darba dienests kā tāds jau ir noraidīts, un es domāju, ka līdz ar to atkal tiek piedāvāts viens deklaratīvs pants, kur kaut ko ierosina. Es to drīzāk nosauktu, ka tā ir viela pārdomām, un, ja ir vēlēšanās kaut ko tādu kādreiz sakārtot, tad atkal tiešām ir jābūt kaut kam precīzam. Nevar "ražot" likumus, kuri ir piebāzti ar visādām gaišām idejām. Šādi likumi vienkārši nedarbosies. Taisni otrādi - šie likumi dos iespēju izmantot šīs idejas tā, kā kuram tas var ienākt prātā.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi, tikai viena replika. Es ļoti lūdzu neoperēt ar jēdzienu "cilvēktiesības" uz katra stūra un katrā vietā. Diemžēl mūsu izpratnes līmenis par šo jautājumu ir tāds, ka mēs varam aizstāvēt jebkuru tēzi, bezatbildīgi lietojot šo vārdu. Šajā gadījumā žonglēšana ar cilvēktiesību jēdzienu ir vērsta pret savu pilsoņa pienākuma pildīšanu pret valsti. Vienīgais loģiskais moments Kristovska kunga teiktajā ir tāds, ka šis jautājums ir diskusiju vērts, bet nevis šā likuma panta jautājums šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J. Druva. Es vēlreiz, cienījamie deputāti, atgādināšu jums, ka mums ir šī komisija, kuru mēs visi kopīgi atbalstījām gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Šī komisija pati neraksta savus noteikumus. Šie ir Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts, kā šī komisija darbosies. Un viens no uzdevumiem šai komisijai ir izvērtēt arī reliģisko pārliecību. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un nepieņemt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - papildināt 22.pantu ar jaunu pēdējo punktu šādā redakcijā: "Personas, kuras reliģiskās vai pacifistiskās pārliecības dēļ..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, kas pasaka, ka kādreiz jaunietim tomēr būtu jāiet dienēt, jo mēs esam tagad iestrādājuši vairākus grozījumus, saskaņā ar kuriem ik pa laikam var atlikt. Jūs redzēsit, jo 23.pantā mēs atgriezīsimies pie šā temata vēlreiz. Un šis teikums nosaka, ka ne vēlāk kā 26 gadu vecumā jaunietim tomēr ir jāiet dienēt. Un jūs redzēsit, ka tālāk būs arī deputāta Jirgena piedāvātais grozījums, kurš nosaka, ka ne vēlāk kā 25 gadu vecumā jaunietim ir jāiet dienēt. Pašlaik es jums saku, ka komisija pieņēma attiecīgu lēmumu par 26 gadu vecumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mums vispirms atbilstoši Kārtības rullim ir jāizskata deputāta Jirgena priekšlikums, jo viņš ir plašāks, un pēc tam ir jāatgriežas pie Aizsardzības ministrijas ierosinājuma, ko komisija rekomendē pieņemt.

Vārds deputātam Aigaram Jirgenam - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, mans priekšlikums izriet no iepriekšējā priekšlikuma, par kuru jūs jau nobalsojāt, proti, ka šis pirmās daļas 3.punkts tiek sadalīts divos punktos un atbilstoši šai numerācijai ir arī šis otrais priekšlikums. Tā ir šīs lietas redakcionālā puse.

Kas attiecas uz atšķirībām pēc būtības, tad, kā es jau teicu iepriekš, tā atšķirība ir tāda, ka mans piedāvājums ir šo vecuma robežu noteikt 25 gadus atšķirībā no Aizsardzības un iekšlietu komisijas apstiprinātajiem 26 gadiem. Kāpēc es to piedāvāju? Es domāju, ka principā jebkurš normāls cilvēks, ja viņš studē, sāk to darīt apmēram 18-19 gadu vecumā un būtībā 23-24 gadu vecumā viņš šo pirmo augstāko izglītību ir ieguvis. Te nav runas par kaut kādiem īpašiem izņēmuma gadījumiem. Nevajadzētu dot iespēju vienkārši mākslīgi atlikt šo iesaukšanas vecumu gadu vēlāk, jo, manuprāt, tas neko labu šiem cilvēkiem nedod. Labāk lai viņi šo savu pienākumu izpilda ātrāk. Un tā tad arī ir šī 25 gadu robeža, kas dod lielāku iespēju novērst dažādu izvairīšanos no dienesta, kas nav izslēdzama, ja šis laiks ir viens gads - no 26 līdz 27 gadiem, kad var iesaukt šo attiecīgo personu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt analoga priekšlikuma likteni otrā lasījuma gaitā, kad šādu pašu priekšlikumu bija ierosinājusi komisija, to, ka šie nosacījumi attiecas uz personām līdz 26 gadu vecumam. Un Saeima to vienreiz jau noraidīja. Tagad ir šis pats noraidītais priekšlikums, un komisija vēlreiz ierosina to ielikt šeit iekšā. Jirgena kunga variācija būtībā ir cits priekšlikums, jo vairs nav vis 26 gadi, bet ir 25 gadi. Bet man ir jautājums. Šodien visi uztraucas par to, ka mums nav ko iesaukt armijā, un runa ir tikai par to, ka nevar iesaukt tās personas, kuras šobrīd mācās. Vidējā izglītība laikam tiek iegūta līdz iesaukšanas vecumam, iesaukšana notiek tikai pēc tam. Studenti beidz ātrāk. Un, ja tā nav, tad kas liedz to izdarīt savlaicīgi? Tagad iznāk tāda situācija, ka var būt dažādi apstākļi. Cilvēks nav iesaukts armijā, jo ir bijis pietiekami daudz to, kurus iesaukt, un viņš ir sācis studēt varbūt tiešām 24 gadu vecumā, viņš tad būs kādā otrajā vai trešajā kursā. Lūdzu, ej dienēt tagad! Jo, varbūt tajā brīdī ir šāda vajadzība vai arī kādam karakungam varbūt ir bijusi konfliktsituācija ar šo jaunieti vai kaut kas tāds. Tātad var "atspēlēties".

Es aicinu atcerēties otrā lasījuma balsojumu, kur mēs jau vienreiz noraidījām šos priekšlikumus. Un es aicinu balsot arī tagad pret šiem abiem priekšlikumiem un visu šo otro daļu šeit neiekļaut.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka Jirgena kunga priekšlikums šajā ziņā runā pretī viņa paša pirmajam pieņemtajam priekšlikumam. Viņš ne velti ierosināja sadalīt šo 3. punktu divos punktos, par ko arī es balsoju, un mēs visi to atbalstījām. Es domāju, ka uz šīm abām kategorijām nevar attiecināt vienādu režīmu. Ja mēs reiz šeit noteicām, ka maģistra grāda ieguvējus... ka šos augstskolu absolventus tātad līdz 26 gadiem nevarēs iesaukt, tad kāpēc viņus varēs iesaukt pēc 26 gadu sasniegšanas? Ja viņš ir sasniedzis 24 gadus, tad mēs taisni sapratām, ka ar maģistra grādu iesaukt mēs vispār netaisāmies. Tāpēc es to, kur šīs divas lietas ir saliktas kopā, nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bišera kungs! Lūdzu, vēlreiz ieskatieties šajā tabulā un šajā iepriekšējā priekšlikumā, kuru mēs nobalsojām. Saskaņā ar to šobrīd personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī maģistra grādu ieguvušie augstskolu absolventi... Tas šobrīd ir panta pirmās daļas 3.punkts. Mans priekšlikums šeit paredz, ka šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta nosacījumi attiecas uz personām līdz 25 gadu vecumam. Tātad šeit nav runas par maģistriem. Šeit ir runa par personām, kuras studē vai kuras iegūst izglītību ārvalstīs, vai kuras mācās arodskolās. Par šīm trijām personu grupām.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Aizsardzības ministrijas priekšlikuma būtība - ja es nekorekti to esmu izpratis, mani pēc tam koriģēs,- ir sekojoša: 22.pantā mēs nobalsojām, ka saskaņā ar 3.punktu neiesauc tātad tos, kuri studē, kamēr viņi studē, un tos, kuri ir ieguvuši maģistra grādu. Savukārt Aizsardzības ministrijas priekšlikums ir tāds, ka 3.punktā minētos sekmīgos valsts licencētās augstskolās pilnu laiku studējošos neiesauc tikai līdz 26 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja students, kā es to saprotu, neiegūs maģistra grādu līdz 26 gadu vecumam, tad no viņa šī aizsardzība tiek noņemta. Tad viņš tiek izņemts no šīm studijām laukā. Līdz ar to viņam ir jāpārtrauc studijas maģistratūrā, jānodien viens gads Bruņotajos spēkos, pēc tam jāatgriežas un jāpabeidz savas maģistratūras studijas. Es uzskatu, ka tas nav korekti - saistīt šeit 3.punktu ar šiem nosacījumiem, jo, ja viņš studē maģistratūrā, tad viņam ir jādod iespēja pabeigt šīs studijas maģistratūrā bez pārtraukuma un bez vecuma cenza. Tāds ir mans priekšlikums.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Un es runāšu vēl atsevišķi arī par deputāta Jirgena priekšlikumu, bet pēc tam. Es lūdzu neatbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, mēs vispirms izskatīsim deputāta Jirgena priekšlikumu. Atbilstoši Kārtības rullim viņš ir balsojams pirmais.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, es gribu tikai nedaudz komentēt šo situāciju, runājot varbūt reizē par abiem šiem priekšlikumiem. Viņi abi cenšas risināt it kā vienu un to pašu problēmu. Un, kā Jirgena kungs jau šeit paskaidroja, viņa piedāvājums attiecas uz to jauniešu iesaukšanu, kuri mācīdamies ir jau sasnieguši šo 25 gadu vecumu. Ja mēs skatāmies šo nobalsoto 4., 5. un 6.punktu pirmajā daļā, tad redzam, ka tas attiecas uz valsts licencētās augstskolās sekmīgi pilnu laiku studējošajiem pirmās augstākās izglītības ieguvei. Un tālāk: "Personas, kuras mācās valsts licencētās vispārējās izglītības un profesionālās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs līdz absolvēšanas gada 1. oktobrim", un "personas, kas iegūst izglītību ārvalstīs". Tātad šīs trīs grupas. Jirgena kunga priekšlikums ir attiecībā uz šīm trijām personu grupām attiecināt šo 25 gadu cenzu. Es domāju, ka viņš kā tāds arī būtu jāvērtē.

Bet es arī tagad gribu noteikti izteikt savus iebildumus pret Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, un šeit faktiski komisijas viedoklis noteikti būtu kaut kādā veidā jāmaina tieši tādēļ, ka mēs esam izdarījuši šīs izmaiņas jau pieņemtajā otrajā daļā. Un, tā kā viņš šobrīd ir šādā redakcijā, tad noteikti nevar tikt pieņemts, jo viņš runā par šī panta 3.punktā minētajiem sekmīgiem valsts licencētās augstskolās pilnu laiku studējošajiem. Un šie studenti ietver arī maģistratūrā studējošos. Es domāju, ka maģistratūrā studējošajiem šo 25 vai 26 gadu cenzu nevajadzētu uzlikt. Ja reiz cilvēks ir sācis maģistratūras studijas, tad viņam ir jāatļauj šīs studijas pabeigt.

Es aicinātu noteikti noraidīt Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Par deputāta Jirgena priekšlikumu, kurā viņš paredz, ka šī 22.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta nosacījumi attiecas uz personām līdz 25 gadu vecumam. Šeit 22.pantā 6.punkts ir: "Tieslietu ministrijā reģistrētu reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus". Vai tas tā varētu būt, ka šos garīdzniekus neiesauc līdz 25 gadu vecumam, bet pēc tam viņiem ir jāpamet sava kalpošana draudzē, kur viņi kalpo, un viens gads jānodien, un tikai tad viņi var atgriezties savā kalpošanas darbā? Ja tas tā ir, un tas pašreiz tieši izriet no Jirgena kunga priekšlikuma... Ja mēs ņemam vērā šo daļu numerāciju, tad es nevaru atbalstīt arī Jirgena kunga priekšlikumu un aicinu viņu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es saprotu, ka man jāpalīdz šobrīd Jirgena kungam, kurš jau ir abas reizes izmantojis. Vītola kungs, tas tā šoreiz nav! Ja mēs esam pieņēmuši šo Jirgena kunga priekšlikumu otrajā daļā un tur 3.punkts ir pārvērsts par 3. un 4, tad attiecīgi tas, kas bija 4., tagad ir 5.punkts. Un tas, kas bija 5., tagad ir 6.punkts. Uz garīdzniekiem tas neattiecas.

Es vēl tikai kā komentāru varu piebilst šeit to, ka man, protams, daudz labāk patiktu šis 26 gadu nekā 25 gadu cenzs, bet diemžēl par to šobrīd mums laikam nav iespējas nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Man jāpasaka tas, par ko runāja Endziņa kungs. Šis priekšlikums, ko ir ierosinājusi Aizsardzības ministrija, absolūti nav tieši tāds, kāds bija otrajā lasījumā. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Nav par to runa!") Endziņa kungs, izlasiet rūpīgi, un tad jūs redzēsit, ka šis priekšlikums absolūti neattiecas uz tām personām, kas mācās maģistratūrā, kas ir ieguvušas maģistra grādu. Tiešām otrajā lasījumā bija līdzīga redakcija, taču tad tehniskas kļūdas dēļ tas viss...

Sēdes vadītājs. Godātais Līgotņa kungs, mēs pašlaik apspriežam deputāta Jirgena kunga priekšlikumu. Mēs par viņu balsosim vispirms un tad runāsim arī par Aizsardzības ministrijas ierosinājumu.

A.Līgotnis. Bet šie ir konkurējoši priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti par deputāta Jirgena kunga priekšlikumu runāt nevēlas? Debates slēdzam.

Druvas kungs komisijas vārdā runāt nevēlas. Godātie kolēģi! Ir jāņem vērā tas, ka Jirgena kungs ierosina savā priekšlikumā numurēt punktus par 4., 5. un 6.; te ir ņemts vērā jau tas, ka viņa pirmais priekšlikums skar sākotnējos punktus, to, ka 3.punkts ir sadalīts 3. un 4.punktā un ka līdz ar to ir jauna numerācija. Un tā ir tā īpatnība, ar kuru mums ir jāsaskaras, izskatot deputāta Jirgena kunga priekšlikumu, kā arī pēc tam nākamajā etapā runājot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Pašlaik lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mums ir jāizsaka balsojot sava attieksme pret deputāta Jirgena kunga priekšlikumu - papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Ðā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta nosacījumi attiecas uz personām līdz 25 gadu vecumam." Te ir jaunā numerācija, kuru mēs esam jau nobalsojuši. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 18, pret - 21, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu izteikties par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu!

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, kas jums ir priekšā. Tas attiecas uz 26 gadu vecumu, kad jauniešiem, beidzot mācīties, ir jāiet dienēt. Un arī tiem, kas turpina studēt. Šo grozījumu komisija pieņēma un aicina arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas uzstāties par šo priekšlikumu?

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu Saeimas deputātus neatbalstīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu tāpēc, ka cilvēkiem ir jādod iespēja maģistratūrā izstudēt līdz galam, un te nav jānosaka vecuma cenzs, ka viņam šis maģistra grāds ir jāiegūst līdz 26 gadu vecumam. Situācija, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, veidosies tāda, ka tie, kuri studēs maģistratūrā un līdz 26 gadu vecumam nebūs ieguvuši šo maģistra grādu, būs spiesti šīs studijas pārtraukt, vienu gadu nodienēt un tad atgriezties augstskolā, lai turpinātu maģistratūras studijas. Es uzskatu, ka tas nav pareizi, tāpēc ir jādod iespēja pilnībā turpināt studijas līdz maģistra grāda iegūšanai, un tad var arī pārsniegt šo 26 gadu vecumu. Lūdzu noraidīt uz šī pamata šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! 3.punkts tagad skan pavisam savādāk. Un proti: "Personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un dokorantūrā, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus". Komisijas piedāvātajā 3.punktā ir minēti sekmīgie valsts licencētajās augstskolās pilnu laiku studējošie. Tātad šis 3.punkts jau vairs neatbilst komisijas priekšlikumam, un līdz ar to te uzreiz ir pretruna, tāpēc es aicinātu komisiju pašai noņemt šo priekšlikumu, bet, ja viņa to nedara, tad noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti...

Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

22.panta 3.punkts skan daudz plašāk, nekā tas ir ietverts mūsu priekšlikumā, un tieši tāpēc mūsu priekšlikums neaptver visu šo 3.punktu, lai nebūtu runas par maģistriem un personām, kas mācās maģistratūrā. Tādējādi šis priekšlikums, ko ir ierosinājusi Aizsardzības ministrija, absolūti neskar maģistrus, personas, kas mācās maģistratūrā vai rezidentūrā, un tas ir vērsts tikai pret tiem, kas mācās līdz bakalaura grāda iegūšanai. Tas ir ierosināts ar nolūku, lai mums Latvijā nebūtu "mûžīgo" studentu - lai viņi nevarētu pabeigt vienu augstskolu un pēc tam, kad vēl divus gadus viņus var iesaukt armijā, iestāties vēl citā kursā un šos gadiņus atrasties zem šī "lietussarga". Šeit absolūti nav tas pats, kas bija otrajā lasījumā.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - par kārtību, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit, apspriežot šī paša panta otro daļu, mēs atbalstījām deputāta Jirgena priekšlikumu - 3.punktu pārveidot par 3. un 4.punktu. Tas nozīmē, ka šobrīd nobalsotajā otrās daļas redakcijā 3.punkts skan šādi: "Personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā". Tajā pašā laikā es saprotu arī šo Aizsardzības ministrijas vēlmi - studējošos pirmās augstākās izglītības ieguvējus neiesaukt līdz 26 gadu vecumam. Un otrā lasījuma redakcijā šie studējošie pirmās augstākās izglītības ieguvēji tiešām bija minēti 3.punktā. Un līdz ar to šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu pēc būtības varētu atbalstīt. Bet, ja mēs viņu atbalstām tagad, teiksim, tādā redakcijā, kādā viņš ir, tad šī norma attiecībā uz 3.punktu attiecas tieši uz tiem, kuri studē maģistratūrā. Un tāpēc, pirms mēs šeit kaut kādā veidā esam vienojušies par to, kādā veidā šī panta redakciju izmainīt atbilstoši pieņemtajam Jirgena kunga priekšlikumam iepriekšējā šī panta daļā, mēs nevaram šo priekšlikumu atbalstīt, jo tad mēs šeit pieņemtu galīgas nejēdzības. Ja mēs varam šeit kaut kā vienoties par šo pārnumurēšanu, tad var būt runa arī par balsošanu, bet, ja mēs par to nevaram vienoties, tad secinājums var būt tikai viennozīmīgs - noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva. Komisijas vārdā vai kā deputāts?

K.J.Druva. Komisijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt par šo priekšlikumu nevēlas? Debates beidzam.

Druvas kungs, jums komisijas vārdā būtu jāprecizē pantu numerācija.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Kas šajā pantā bija domāts un pieņemts? Varbūt mums būs tomēr vēlreiz rūpīgi jāizskata redakcija. Bet doma bija tāda, ka vēl joprojām tie, kas studē maģistratūrā, doktorantūrā un tā tālāk, jeb tie, kas ir ieguvuši maģistra grādus un doktora grādus, - tie netiek iesaukti.

Kas tiek iesaukti? Tie ir cilvēki, kas pēc tam, kad viņi ir pabeiguši pirmo izglītību... jeb tikai turpina studēt pirmās izglītības iegūšanai... Un mēs domājam, ka līdz 26 gadu vecumam tomēr vajadzētu to pirmo izglītību iegūt. Un, ja viņš nav ieguvis, tad viņš aiziet, nodien vienu gadu, un tad var nākt atpakaļ un vēl turpināt studēt, cik vien ilgi patīk.

Otrs. Bija runa par tiem, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm un studē ārzemēs. Kaut kad tomēr būtu jānes atbildība par savu valsti. Un tas ir tas, kas bija domāts un vismaz mūsu izpratnē atbilda šai redakcijai, un tādēļ mēs lūdzam atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā komisijas vārdā pausto Druvas kunga viedokli un ņemot vērā iepriekš nobalsoto mūsu punktu numerāciju, Aizsardzības ministrijas priekšlikumā mainās punktu numerācija: "Ðī panta 4.punktā minētie sekmīgie valsts licencēto augstskolu pilna laika studējošie un 5. un 6.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam." Tas ir atbilstoši jau izdarītajām izmaiņām, kuras tika izdarītas, atbalstot Jirgena kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - 22.pantu papildināt ar šāda satura jaunu daļu: "Ðī panta 4.punktā minētie sekmīgie valsts licencēto augstskolu pilna laika studējošie un 5. un 6.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: "Par!") Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 18, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums, kas skan: "Ðā panta 9. un 10.punkta nosacījumi nav spēkā, ja iesaukšana notiek uz 19.pantā minētā valdības lēmuma pamata."

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums. Principā šeit ir darīts tas, ka ir sastādīts pilnīgi jauns 22.pants. Un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Paldies. Tad ejam tālāk uz 23.pantu. Ja jūs apskatāt iedoto materiālu, jūs redzat, ka 23. pants nav par jaunu nodrukāts labajā pusē, kur jums to vajadzētu redzēt. Tādēļ, ka nebija neviena komisijas piedāvāta grozījuma, tas vienkārši netika tur nodrukāts tehniskas kļūdas dēļ.

Bet varbūt tagad skatīsim katru no piedāvātajiem grozījumiem.
Pirmais grozījums. Deputāts Endziņš piedāvā pārveidot līdzšinējo 23.panta tekstu par otro daļu un papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā: "Aktīvajā dienestā neiesauc valsts licencēto augstskolu absolventus, kuri ieskaitāmi rezervē saskaņā ar šā likuma 3. panta trešās daļas 3. punktu." Tādēļ, ka komisija bija jau noraidījusi šo piedāvāto grozījumu, komisija noraidīja grozījumu arī šinī gadījumā, un tādēļ viņa lūdz arī pārējos deputātus noraidīt šo.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Lai varbūt Endziņš pirmais runā...")

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Te gan faktiski Endziņam ir cits priekšlikums, un procedūra it kā prasītu... Tā kā viņš ierosina jaunu pirmo punktu, tad būtu labāk, ja Endziņa kungs pirmais uzstātos. Es runāšu par pirmo daļu, par to, kas jau ir pirmā daļa, bet Endziņa kungs vēlas jaunu pirmo daļu ieviest. Varbūt sēdes vadītājs ar savām tiesībām varētu dot Endziņa kungam vārdu ārpus kārtas, jo viņš vēlas ieviest jaunu pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Ņemot vērā priekšlikumu izkārtojumu, secību, kādā komisija tos ir izkārtojusi, izskatot 23. pantu, ir jāsaka, ka pirmais mums būtu jāizskata 22. lappusē ietvertais deputāta Ābiķa priekšlikums pirmo apakšpunktu svītrot vispār. Tas ir pirmais priekšlikums, kas ir izskatāms. Ja deputāti šo priekšlikumu neatbalstīs, tad mēs varam iet tālāk un izskatīt nākamos priekšlikumus.

Godātie deputāti! Precizējot priekšlikumu izkatīšanas kārtību, kādā tie ir sakārtoti, izskatot 23. pantu: deputāts Endziņš ierosina vēl sadalīt šo daļu, pirmo daļu... otro daļu... un papildināt pantu ar pirmo daļu, tātad jaunu daļu vispār ieviest, līdz ar to, pēc priekšlikumu izskatīšanas kārtības, tomēr pirmais mums ir jāizskata deputāta Endziņa priekšlikums.

Atklājam debates. Deputāts Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es saprotu Druvas kungu, kurš teica, ka komisija noraida šo manu priekšlikumu, bet šāds pats komisijas priekšlikums bija arī pie mana priekšlikuma par 3. panta trešās daļas 3. punktu, kuru Saeima atbalstīja. Un šie abi priekšlikumi ir cieši saistīti savā starpā. Mēs jau esam nobalsojuši, un tātad, ja tas ir spēkā, tad ir pilnīgi loģiski, ka tas šeit ir vēlreiz, kā saka, precizēts, ierakstīts iekšā. Un es tāpēc aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu izveidot šo 23. panta pirmo daļu, tā ir jauna, un tad jau mēs tālāk varam runāt par jaunizveidotā panta, teiksim, otrās daļas 1., 2., 3. punktu un diskutēt. Bet šeit ir būtībā konsekventa rīcība saskaņā ar to, ko Saeima jau atbalstīja šā likuma teksta 3. pantā. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk nav deputātu, kas vēlas debatēs par Endziņa kunga priekšlikumu uzstāties? Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es principā atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu, bet, manā uztverē ir tā: šis pants sākas ar "var neiesaukt", bet Endziņa kunga piedāvājumā teikts - "neiesauc", un pēc būtības tam būtu bijis jābūt... jāatbilst tam, ko mēs jau esam pieņēmuši iepriekšējā pantā. Šeit jau mēs runājam par pavisam citu pieeju attiecībā pret personām, kuras var neiesaukt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāties debatēs par Endziņa kunga priekšlikumu vairāk nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs izskatām Endziņa kunga priekšlikumu, kas ir izteikts 21. lappusē un skan: "Pârveidot līdzšinējo 23. panta tekstu par otro daļu un papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā: "Aktīvajā dienestā neiesauc valsts licencēto augstskolu absolventus..."" - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 16, atturas - 9. Deputāta Endziņa priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas principā galīgi jaunu, pārkārtotu redakciju piedāvā 23. panta 1., 2., 3. daļai. Komisija nolēma palikt pie esošās redakcijas, un tādēļ lūdzu deputātus šo grozījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums ir jāizskata tomēr procedūra atbilstoši tam, kā mēs izskatām priekšlikumus par labojumiem 23. pantā. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo balsojumu, atbalstot Endziņa kunga priekšlikumu un tātad ieviešot jaunu pirmo daļu un iepriekšējo pirmo daļu pārveidojot par otro daļu, nākamais mums ir jāizskata deputāta Ābiķa priekšlikums, kurš paredz šo daļu svītrot. Ja mēs neatbalstīsim šo deputāta Ābiķa priekšlikumu, tādā gadījumā mēs turpināsim izskatīt arī citus priekšlikumus, kas skar labojumus 23. pantā.

Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu jūs būt ļoti uzmanīgiem attiecībā pret šo panta daļu.

Pirmkārt, mani izbrīna komisijas absolūti nekonsekventā nostāja, jo tieši šis komisijas akceptētais punkts var pārvilkt svītru labajiem nodomiem un var kļūt par likuma "nâves punktu", jo šobrīd situācija diemžēl reāli ir tāda, ka ļoti daudzi no dienesta izvairās, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc trūkst kareivju.

Otrkārt. Cienījamie kolēģi, šis punkts ir izcils, pat hrestomātisks piemērs, kā pavērt ceļu korupcijai, jo mēs jau 22. pantā dzelžaini nosaucām, ko var neiesaukt armijā vai, pareizāk sakot, ko neiesauc armijā. Mēs debatēsim tālāk 23. pantā par tām grupām, ko var neiesaukt armijā, un pieņemsim nepārprotamu lēmumu. Bet tagad, ja mēs atbalstīsim komisijas piedāvāto redakciju, ka pilsoņus, kurus svarīgu iemeslu dēļ (es atkārtoju - svarīgu iemeslu dēļ) var neiesaukt... Kas tad noteiks šos svarīgos iemeslus? Tos nebūsim noteikuši mēs ar likumu šeit, bet tos būs noteicis ierēdnis. Es gan negribu nevienu ierēdni apvainot, bet es simtprocentīgi pareģoju, ka svarīgs iemesls šajā gadījumā būs tēvs - augsta ranga biznesmenis, tēvs - augsta ranga ierēdnis, tēvs vai māte - augsta ranga politiķi un tā tālāk. Un īstenībā šis svarīgais iemesls diemžēl varēs kļūt par sinonīmu svarīgumam, cik svarīgs ir attiecīgā pretendenta ģimenes maks. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu - likumā mēs nepārprotami nosakām, ko neiesauc. Mēs nepārprotami noteiksim, ko var neiesaukt, un tāpēc neļausim vaļu ierēdņu brīvai interpretācijai un neļausim, Dieva dēļ, atkal pavērt ceļu korupcijai.

Es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un svītrot šo pirmo daļu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Bez šaubām!")

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi, godātais Valsts prezidenta kungs! Arī es jūs lūgtu atbalstīt Ābiķa kunga iesniegto priekšlikumu un noraidīt komisijas slēdzienu par tā izslēgšanu, jo iemesls ir ļoti vienkāršs. Svaru nosaka mērvienība. Un, ja mēs patiešām tik ļoti uztraucamies par savas sabiedrības morālo tīrību, tad likumā jau nevajag ielikt mērvienību - mārciņa, dolārs vai lats.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, es aicinu televīzijas kameras un arī žurnālistus veikt savu darbu ārpus sēžu zāles.

Godātie žurnālisti! Mums ir vienošanās par vietu, kurā jūs veicat savu darbu, un es lūdzu netraucēt deputātiem tik tiešām strādāt un klausīties citu deputātu viedokļos.

Nākamais debatēs ir pieteicies Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es gribēju piebiedroties Ābiķa kunga piedāvātajam grozījumam. Šinī jautājumā deputātu balsis manā komisijā dalījās, bet es atbalstu deputāta Ābiķa piedāvāto grozījumu, jo tas izslēdz iespēju manipulēt jebkurā veidā. Katrā ziņā es atbalstu Ābiķa kunga piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Kristovska kungs, jūs izmantosiet 2 minūtes?

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu, jo pēc būtības tā ir tikai iespēja 3 gadu laikā izvēlēties izdevīgāku laiku, kad dienēt. Tas nenozīmē, ka šis cilvēks neiet dienēt.

Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies visus tālākos priekšlikumus, kas jau ir pieņemti otrajā lasījumā... Piemēram, formulējums: "pedagogus - pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma...". Jā, tur ir skaidra korupcijas iespēja, jo ministrijas ierēdņi no malas tagad sāks sūtīt vēstules, tāpat būs attiecībā uz instrumentālistiem un visiem pārējiem. Bet šeit ir tikai vienkārši principiāla pieeja - dot iespēju cilvēkiem atlikt uz 3 gadiem dienēšanu, izvēlēties izdevīgāku laiku, un šāds princips ir progresīvs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, vai jūs vienu minūti izmantosiet? Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Mēs daudzkārt šajā zālē esam runājuši par korupciju un pieņēmuši stingru likumu, bet jāsaka, ka ar mūsu Antikorupcijas likuma palīdzību mēs varam likvidēt vai censties likvidēt tikai un vienīgi sekas, bet cēlonis ir tieši tādās normās, kas ir ieliktas šajā debatējamajā pantā, un, ja likumos un dažādos noteikumos mēs ieliksim pēc iespējas mazāk šādu normu, tad nebūs iespējama korupcija, jo Ābiķa priekšlikums ir tiešām priekšlikums cīņai pret korupcijas cēloņiem, nevis sekām. Es ļoti lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir 1 minūte. Atbilstoši Kārtības ruļļa 15. panta otrajai daļai reģistrācija netiks rīkota. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

Tagad Saeimas Prezidija zālē notiks Saeimas Prezidija sēde. Aicinu piedalīties visu frakciju pārstāvjus. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām ārkārtas sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 48 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 66 deputāti. Turpinām sēdi. Godātie deputāti, mēs turpinām apspriest deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu - svītrot 23.panta... tagad pēc mūsu jaunā... pēc balsojuma, kurā atbalstījām Endziņa kunga priekšlikumu, - svītrot 23.panta 2.apakšpunktu... es atvainojos, 1.apakšpunktu. Godātie kolēģi, vai ir vēl kādi deputāti, kas vēlētos uzstāties debatēs? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es arī gribu pievienoties iepriekšējo runātāju aicinājumam atbalstīt šo deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu - svītrot 23.panta 1.apakšpunktu, jo gribu atgādināt... Tātad šā punkta teksts otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir: "Pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā tuvāko triju gadu laika posmā, aktīvajā dienestā var neiesaukt." Kā jau šeit tika minēts, šeit absolūti nav pilnīgi nekādu kritēriju. Ko nozīmē šie svarīgie iemesli un kādā veidā šis svarīgums var tikt novērtēts? Ja mēs skatāmies uz tālākajiem punktiem, tad redzam, ka tur vismaz kaut kādi kritēriji tiek minēti. Un šajā sakarā mani tiešām izbrīnīja deputāta Kristovska runa, kurā viņš apgalvoja... Teiksim, tālākie punkti ir vēl mazāk definēti. Šeit tā situācija ir tāda, ka nav pilnīgi nekādu kritēriju, un tāpēc es aicinu tiešām atbalstīt deputāta Ābiķa priekšlikumu un svītrot šo punktu, lai likvidētu šo iespējamo korupcijas cēloni, kā jau šeit teica Lagzdiņa kungs. Paldies. Es aicinu atbalstīt Ābiķa kungu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man ir žēl skatīties uz to, ka saskata korupciju tur, kur tā vispār nebūtu jāmeklē. Mūsu valstī ir neskaitāmi likumi, kuros paredzēts, ka jautājumus izskata dažādas komisijas, sadala zemes, sadala īpašumus, privatizē un tamlīdzīgi, tur cilvēki nemaz neuztraucas par korupciju. Un es gribu pateikt vēl vienu lietu. Šajā likumā ir iekšā institūcija, ko sauc par Valsts obligātā militārā dienesta iesaukšanas centru, šis centrs darbojas kā komisija, un šī komisija arī izlemj šos gadījumus. Un vēl. Šis laiks - trīs gadi - beigu beigās nav bezgalīgs. Šis ir ierobežots laiks - trīs gadi. Ja šie trīs gadi paiet un cilvēks nav iesaukts, tad viņš tiek iesaukts un nekādas komisijas vairāk neko nevar izlemt. Tā ka pavisam muļķīgi ir šobrīd runāt par kaut kādu korupciju. Vienkārši žēl, ka par šo jānāk runāt vēl vienu reizi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu Ābiķa kunga priekšlikumu. Jā. Kaut gan kā zemnieks es varētu sacīt, ka arī starp jauniem zemniekiem var rasties tādi jauni puiši zemnieki, kuri ir paņēmuši kredītus, ieguvuši zemi, - un te pēkšņi viņus iesauc uz vienu gadu armijā, un viņiem tāpēc lielas problēmas ir ar saimniekošanu, ar kredītu atdošanu. Bet tas būtu pārāk šaurs personu lociņš, kuru es aizstāvētu, un tādēļ es tomēr atbalstu šo normu, ka 23.panta 1.apakšpunktu vajadzētu svītrot, jo mēs jau esam pieņēmuši iepriekšējo pantu un esam tajā pateikuši, kurus neiesauc. Ziniet, tad mēs nonākam pilnīgi tādā situācijā, ka vienam ir plakanā pēda, otram ir... nu, jūs jau paši zināt, kas ir, trešam ir reliģiskā pārliecība, ceturtais ir pacifists, piektais... Šeit es dzirdēju (stenogrammā var pārliecināties), ka viens kolēģis sacīja, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noteiks pārliecību, nu, tas jau vispār nav pieņemami. Tā ka es atbalstu šo Ābiķa kunga priekšlikumu svītrot. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi! Tu esi kārtīgs vīrs!")

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu svītrot 23.panta 1.apakšpunktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Skatīsim Ģirta Kristovska piedāvātos grozījumus. Kristovska kungs piedāvā grozīt 1., 2. un 3.punktu, un, ja jūs paskatāties uz to, kas ir teikts pirmajā daļā, - "objektīvu iemeslu dēļ"... tādēļ arī, kad mums jau bija iestrādāts pirmajā reizē, mēs komisijā noraidījām šo piedāvāto grozījumu un lūdzam arī deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Bija dīvaini dzirdēt komisijas priekšsēdētāja tikko teikto - ka vārda "objektīvu" dēļ, šā vārda lietošanas dēļ... šā apzīmētāja dēļ tika noraidīts priekšlikums. Priekšlikums tika noraidīts pavisam cita iemesla dēļ. Tāpēc, ka es esmu izvērsis otrajā lasījumā pieņemto 1.punktu un esmu noraidījis 2., 3. un 4.punktu, un šeit tiešām par 2., 3. un 4.punktu ir vērts runāt kā par visplašākajām iespējām korupcijā. Es arī aicinātu tad nobalsot par 2., 3. un 4.punkta izslēgšanu. Paskatīsimies: "pedagogus - pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma". Izglītības un zinātnes ministrija nav spējusi tikt galā ar valsts izglītības koncepciju, mūždien mums ir izglītībā visādi pārpratumi, tagad viņi varēs tikt galā ar tiem, kurus iesaukt, kurus neiesaukt. Kurus skolotājus iesaukt, kurus neiesaukt. Es neuzticos šādai Izglītības un zinātnes ministrijai, ja jau mēs neuzticējāmies valsts iesaukuma centram. Redziet, 3.punkts - atskaņotājmākslinieki. Atskaņotājmākslinieki... Cik mums nav mūzikas skolu un cik nav atskaņotājmākslinieku, un kādu vēl visādu veidu mākslinieku mums nav! Arī tos, izrādās, mums nevajag iesaukt. Protams, sportistus... daļa ir valsts izlasē, kandidātu ir ļoti daudz. Latvijā šobrīd sporta līmenis ir krities tik lielā mērā, ka tas, kurš jau ir gadu pasportojis, jau tūlīt ir kandidāts uz jebkura veida Latvijas izlasēm. Tātad vispār nevienu mēs nevarēsim iesaukt. Tā ka jautājums ir tāds - ko tad iesauks un ko neiesauks, un kur tad ir tās korupcijas iespējas. Šeit jau katrs punkts dod iespēju vismaz trim četrām dažādām sabiedriskām, valsts... un tamlīdzīgi... pakārtotām institūcijām izvirzīt savus to cilvēku sarakstus, kurus paredzēts neiesaukt. Tā ka, es domāju, ir pilnīgi absurdi tas, kas šobrīd notiek ar šo pantu, tas, kas tika nobalsots iepriekšējā redakcijā - un tamlīdzīgi. Tāpēc es faktiski aicinu uzturēt spēkā manu priekšlikumu un atbalsot atpakaļ to, ko iepriekšējā reizē izbalsoja ārā. Jo beigu beigās... Interesanti bija tad, kad mēs runājām par pacifistiem, tad arī parlamentārais sekretārs nāca - nu, es teikšu, labdabīgā nozīmē nāca - un teica tēzi, ka visiem Latvijas pilsoņiem pienākums pret valsti jāpilda vienlīdzīgi. Tiešām, visiem Latvijas pilsoņiem tas būtu jāpilda vienlīdzīgi un visiem jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem. Bet šeit mēs sarakstām neskaitāmus sarakstus, kuri cilvēki nebūs šo vienlīdzīgo starpā un kuriem nebūs jāpilda šie pienākumi. Tātad būtībā šis pants liecina par to, ka mēs esam gatavi darboties ar dubulto morāli - vieniem ir pienākumi, otriem nav. Vieniem būs komisijas, otriem nebūs. Attiecībā pret vieniem būs korupcija, attiecībā pret otriem - nebūs. Tāda ir šodienas situācija. Paskatīsimies ar skaidrām acīm uz to, kas notiek šajā pantā! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Kristovska kungam, ka patiešām pilnīgi absurdi ir tas, kas te notiek. Un drīz mēs nonāksim pie tā, ka nolemsim armijā iesaukt tikai plānprātiņus, bet visus pārējos atbrīvosim. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tā pašlaik izklausās. Un arī, lūk, par šā 2., 3. un 4.panta izslēgšanu... nevis panta, bet panta daļu izslēgšanu... patiešām atkal, atkal un atkal mēs atbrīvosim vienus, atbrīvosim otrus, atbrīvosim trešus... Kas tad dienēs, es atvainojos? Kas tad dienēs? (Starpsauciens: "Tabūns!") Paldies Kostandas kungam, Tabūns dienēs! Es jau pieteicos, bet diemžēl tie jaunie ir tik vārgi, ka neizturēja to cīņu un zaudēja, tātad, lūk, kādi ir rezultāti. Kolēģi, es lūdzu jūs vēl un vēlreiz apdomāties, kas te notiek. Patiešām, mēs pieņemsim tādu likumu, par kuru būs kauns mums pašiem. Es domāju, tie, kas klausās, un tie, kas ir iedziļinājušies šī likumprojekta priekšlikumos, vienkārši smejas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribēju apvienot uzstāšanos un runāt arī par to, kā lieta ir virzāma tālāk. Ja nu reiz ir jāskata pa punktiem, tad šoreiz mums ir jābalso pa punktiem, nevis par priekšlikumiem, kā šeit ir iesniegts. Un, ja balso pa punktiem, tad pirmais ir balsojams noliedzošais. Līdz ar to mēs esam 1.punktu svītrojuši, un tajā pašā izskatīšanas reizē Kārtības rullis neatļauj to iebalsot atpakaļ, jo jāsāk balsot ir no radikālākā. Līdz ar to 1. punkts šajā pantā vispār vairs nav balsojams, bet Kristovska kunga priekšlikumi ir jāizskata tālāk pa punktiem, jo mēs balsojam par panta punktiem. Bet, ja nu gadījumā tomēr ienāk prātā balsot par pirmo, tad es varu pateikt, kāda atšķirība ir starp svarīgo un objektīvo, to laikam nevarēs jums filozofiski izskaidrot ne viens, ne otrs iesniedzējs. Ja mēs noraidījām svarīgo, tad tikpat objektīvi ir jānoraida arī objektīvais, bet saskaņā ar Kārtības rulli šis 1.punkts vispār vairs nav balsojams, jo viņš ir svītrots no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man tiešām būs kauns, ja mēs nobalsosim un iesauksim dienestā Operas baleta māksliniekus, kuri jau no bērna kājas ir sākuši iet baletskolā un trenēties un kuru kā mākslinieku mūžs ir ļoti īss. Un arī viņiem ir iespēja aiziet pensijā nevis tā kā visiem mirstīgajiem - sasniedzot noteiktu vecumu -, bet tad, kad ir pagājuši noteikti gadi, ko viņi ir pavadījuši uz skatuves. Šeit ir jautājums par kaut ko citu. Mēs tagad gribam visus saukt iekšā - gan baleta mākslinieku, gan arī valsts izlases dalībnieku. Interesanti tagad ir tas, Tabūna kungs un Kristovska kungs, ka, ja nākošajā gadā, teiksim, būtu Olimpiāde un ja mums būtu olimpiskās izlases kandidāti, kuriem tiek doti asignējumi un kuri trenējas... Vai tomēr mēs arī viņus paņemsim, uzskatīdami, ka visi ir vienādi un visiem ir jāiet dienēt? Man tas rada izbrīnu, jo gan Tabūna kungs, gan Kristovska kungs paši ir bijuši sportisti. Es arī savā laikā biju sportists. Kad es gāju armijā, tad nebija tāda sporta bataljona, sportisti vienkārši tika sadalīti par karaspēka daļām, saglabājot zināmus atvieglojumus. Bet es nebiju izlases kandidāts. Es nebiju tādā līmenī, bet garnizona un Baltijas kara apgalaba izlasē - jā, tur es varēju. Un te nu mēs gribam visus nolikt pilnīgi vienādi. Un šeit, man liekas, ir šie objektīvie kritēriji. Pie tam pati norma skan tā, ka nevis "neiesauc", bet "var neiesaukt". Acīmredzot tādā gadījumā šis iesaukšanas centrs varēs izvērtēt, vai tik tiešām ir kandidāts, vai viņš tiešām ir izlases dalībnieks vai arī vienkārši viņš "pa blatu" atkal ir pierakstīts klāt šiem kandidātiem. Un tie ir objektīvie rādītāji - šī sportiskā karjera. Acīmredzot to varēs izvērtēt.

Acīmredzot ir dažādi sporta veidi, un var būt arī tieši otrādi, jo, iesaucot armijā, teiksim, šāvēju, viņam tiek dota iespēja tieši armijā trenēties. Tādā gadījumā viņu varētu iesaukt, viņš nodienēs un būs arī sportists, jo man liekas, ka mums nemaz nav citas izejas. Es tāpēc aicinu tomēr padomāt, un mans priekšlikums ir noteikti atbalstīt komisijas piedāvāto panta otrās daļas 2. un 3. punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu...

Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovakis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jebkuru jautājumu var atrisināt, ja grib atrisināt. Arī attiecībā uz valsts izlases sportistiem, kuri dien militārajos formējumos, jautājumu ir iespējams atrisināt. Pasaules pieredze rāda, ka ne Eiropas valstīs, kur ir obligātais militārais dienests, ne arī citās valstīs nav nekādu problēmu. Šodienas vai vakardienas "Dienā" jūs varat izlasīt rakstu, ka Latvijas sportisti starptautiskajās armijas sacensībās orientēšanās sportā ir izcīnījuši medaļas. Jūs zināt, ka mums ir pāris labu riteņbraucēju, bet Bērziņš un Ķiksis... arī viņi pārstāvēja Latvijas Bruņotos spēkus starptautiskajās sacensībās. Un nebija nekādu problēmu. Viņi piedalījās Olimpiādē, piedalījās arī pasaules čempionātos, visos Eiropas čempionātos un visās pārējās sacensībās. Tā ka šobrīd faktiski iznāk tā, ka viņi nav sportisti, bet pasaulē mēs viņus gribam uzdot par armijas pārstāvjiem un tamlīdzīgi.

Jā, mēs ejam šobrīd valstī divējādas politikas ceļu. Uz āru mēs gribam izlikties labāki, nekā esam patiesībā. Vajag mēģināt to atrisināt, - vai iesaukt šos cilvēkus dienēt vai arī viņi var gatavoties Olimpiskajām spēlēm un pasaules čempionātiem bez jebkādām problēmām. Vajag tikai gribēt! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Acīmredzot šī ir tā reize, kad man ir jārunā, lai aizstāvētu Aizsardzības ministrijas viedokli. Es neredzu šeit... šajā nobalsotajā priekšlikumā es redzu vienu lielu neloģiskumu. 20.pantā mēs nosakām, ka Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad ir izskatīti priekšlikumi par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, pieņem vienu no iespējamajiem lēmumiem, un viens no šiem lēmumiem bija iespēja atlikt dienestu, jo tam ir svarīgs pamatojums.

Tālāk 21.pantā mēs sakām, ka šo lēmumu iespējams pārsūdzēt attiecīgajā kontroles komisijā. Un šeit izskanēja viedoklis: nē, mēs nevaram uzticēties šim centra pārvaldniekam, šim militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājam, kurš pieņem šo lēmumu attiecīgā jaunieša gadījumā, tāpēc ka viņu ir iespējams korumpēt. Bravo! Un visi Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, kuri uzstājās šeit, izņemot Kristovska kungu, tam piekrita. Saka: "Jâ, viņu ir iespējams korumpēt, ir pilnīgi droši un noteikti, ka viņš arī tiks korumpēts!" Tas nozīmē, ka mēs apšaubām iespēju, ka šis vadītājs spēj pieņemt, kompetenti izšķirt savā pārziņā esošos jautājumus un noteikt, vai ir pamats atlikt iesaukumu vai nav pamata atlikt iesaukumu. Un, ja mēs uzskatām, ka praksē neveidosies neviens tāds gadījums, kad radīsies reāla nepieciešamība atlikt šo iesaukumu, tad es uzskatu, ka mēs kļūdāmies. Es uzskatu, ka prakse uzrādīs piemērus, kur šādi gadījumi būs. Objektīvi gadījumi, kad šo dienestu vajadzēs atlikt. Bet šādu iespēju - pieņemt šādu lēmumu mēs neatbalstījām tāpēc vien, ka neuzticamies tiem cilvēkiem, kuri pārstāv valsti, kuri pārstāv Aizsardzības spēkus noteiktā viņiem uzticētā pienākuma laukā. Es uzskatu, ka vienkārši nav pamata preventīvi apvainot šeit kādu korupcijā, uzskatīt, ka šī korupcija pastāvēs un ka visi šajā iesaukšanas centrā strādājošie, to skaitā vadītājs, ir uzpērkami cilvēki, ka viņi neobjektīvi pildīs savu pienākumu. Un, ja vien šāds gadījums būtu, tad mēs pieņemam, ka ir nomaināms šis centra vadītājs un ka viņš nav jāsaglabā šajā amatā, kur viņš ir. Es uzskatu, ka mēs jau izdarījām kļūdu, balsodami iepriekšējā priekšlikumā, un arī šajā gadījumā mēs nevaram diemžēl atbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu un atgriezties pie tā vienkārši procedūras dēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Endziņa kungs! Jūs minējāt arī manu vārdu, tāpēc es dažus teikumus pateikšu. Es jums piekristu, ja būtu tikai, lūk, šie daži izņēmumi. Es piekrītu attiecībā uz šiem baleta māksliniekiem un vēl dažiem priekšlikumiem. Bet, ja izņēmumu ir desmitiem, tad es vēlreiz atkārtoju, ka tad patiešām iznāks tā, ka dienēs tikai plānprātiņi. Es gribu dzirdēt Krastiņa kungu. Viņš droši vien jau vizuāli ir uzmetis un aprēķinājis, ņemot vērā mūsu jau pieņemtos priekšlikumus, cik armijā tagad varēs iesaukt. Man liekas, ka tur būs daži simti. Dažus simtus - labākajā gadījumā! Lūk, uz ko mēs ejam! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad var neiesaukt, bet var arī iesaukt. Un šeit jau Māris Vītols pareizi teica: kāpēc mums tik muļķīgā veidā vajag apstrīdēt valsts varas pārstāvjus? Padomājiet: ja tas sportists būs jāatbrīvo, ja tas baletdejotājs būs jāatbrīvo, ja tas mūziķis būs jāatbrīvo, bet likumā tas nebūs ierakstīts, tad sāksies mūžīgā cīņa. Un tas nav liels kontingents, tas ir mazs kontingents. Mēs vienkārši šajā brīdī gribam kaut ko elementāri sarežģīt. Nevar tas mūziķis, kas savus pirkstus vingrina, un baletdejotājs, kas jau no bērna dienām... Es jau kādreiz teicu, ka viņi trenējas, viņi nevar pārtraukt mēnešiem, pat ne nedēļām ilgi savus treniņus, un mums viņi būs jāatbrīvo, bet tā būs milzīgi grūta cīņa. Tad kāpēc mēs to sarežģām? Ja kāds būs beidzis baletskolu, bet nebūs perspektīvs dejotājs, tad neviens ministrijā viņu arī neprasīs, un tāpat ir arī attiecībā uz mūziķi. Un arī par sportistu mākslīgi nevarēs iztaisīt. Mēs vienkārši apgrūtinām sevi, jo šeit likums jau nosaka visu tā, kā tas pienākas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis Kristovska kunga priekšlikums, kuru mēs šobrīd apspriežam, manuprāt, nav apspriežams pēc būtības. Vismaz tādā formā, kādā tas ir šeit, jo tas runā par konkrētas redakcijas piedāvāšanu 23.pantam. Bet mēs šajā 23.pantā jau pilnīgi konkrēti ar savu balsojumu esam ieviesuši pirmo daļu saskaņā ar deputāta Endziņa priekšlikumu, bet pēc tam mēs ar savu balsojumu esam veikuši redakcionālas izmaiņas jau arī attiecībā uz otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Tātad šeit šis priekšlikums atkal varētu tikt skatīts tikai atsevišķu daļu formā vai kā citādi, bet nekādā ziņā viņš nevar tikt skatīts kopumā tāds, kāds tas ir, jo tad, par to nobalsojot, mēs nonāksim pretrunā paši ar savu iepriekšējo balsojumu.

Kas attiecas uz lietas būtību, tad es uzskatu, ka šīs trīs izņēmumu grupas, kuras mums šeit ir palikušas, tomēr satur vismaz kaut kādus kritērijus, kaut kādus rādītājus, pēc kuriem šie cilvēki var tikt atbrīvoti. Es redzu, ka tālāk ir Seiksta kunga priekšlikums, un tad šos kritērijus varbūt kaut kādā veidā varētu arī pamainīt. Tur viņu var atbalstīt, bet var arī neatbalstīt, tomēr tas ir jautājums, kurš pēc būtības ir balsojams. Šobrīd es uzskatu, ka šis Kristovska kunga priekšlikums šeit pēc būtības nav balsojams saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Daudz jau mēs runājam, bet šīs lietas tiešām ir ārkārtīgi nopietas. Sociālā situācija grauž un erodē mūsu mākslu un sportu ar šausmīgiem sociālajiem apstākļiem. Izbalsojot 2. un 3.punktu, mēs veicināsim sporta un lielās kultūras likvidēšanu no augšas. No apakšas jau sociālie apstākļi to grauž. Šodien mediķi, kultūras darbinieki dzīvo vēl šausmīgākos apstākļos nekā pat skolotāji, kuriem arī ir ļoti grūti. Un mēs tagad vēl pieliksim arī no augšas, piesitīsim ar āmura sitienu, lai kultūra brūk vispār. Es brīnos, kā par to var runāt, jo šie kritēriji ir tik skaidri. Operas un baleta mākslinieki ir zināmi pēc personālsastāva. Es ļoti lūdzu atbalstīt 2. un 3.punktu un balsot pret Kristovska kunga ierosinājumu - svītrot to. (Starpsauciens no zāles: "Tas jau nu gan to nenozīmē...")

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Šis deputāta Kristovska priekšlikums, protams, ir visnotaļ atbilstošs Bruņoto spēku interesēm, jo sportisti un baletdejotāji, neapšaubāmi, ir tie labākie karavīri. Taču šeit mums ir jāvērtē arī valsts intereses. Ja atbilstoši viņa priekšlikumam tiks iesaukti armijā visi, pilnīgi visi valsts izlases sportisti, arī Operas baletdejotāji, tad, protams, mums ir jāaizmirst līdzdalība Olimpiskajās spēlēs un citās tāda augsta ranga sacensībās. Atcerieties, jūs taču paši piešķīrāt vairākiem hokejistiem pilsonību ar vienu vienīgu nolūku - lai viņi varētu Latvijas vārdu nest pasaulē un tur atgādināt, ka ir tāda Latvija. Tās arī ir šīs Latvijas intereses.

Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, nobalsots "par", tad, protams, šie hokejisti tiks iesaukti Latvijas armijā un viņi vismaz gadu savus pienākumus tur veiks. Latvija nav nekāda liela un diža Eiropas lielvalsts, kura finansiāli var atļauties veidot sportistu vienības. Tiesa, ir daži izņēmumi atsevišķos individuālos sporta veidos. Jau tika pieminēts šis riteņbraucējs Ķiksis, jā, viņš ir mūsu armijas virsdienesta karavīrs, bet tādi var būt divi, trīs, četri, augstākais - pieci. Kāds šāvējs tāds varētu būt, kāds individuāls vieglatlēts, nevis komandu sporta veidos vai masveidīgi.

Tādēļ es lūdzu jūs visus apzināties, ka šis priekšlikums nozīmētu svītru pāri lielajam sportam Latvijā. Aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai vēl kāds vēlas uzstāties debatēs? Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie deputāti! Es vēlreiz lūdzu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem, atbalstot Endziņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumus, mēs esam ieviesuši mūsu 23. pantā jaunu pirmo daļu, kā arī visu iepriekš otrajā lasījumā nobalsoto tekstu pārveidojuši par otro daļu, no kuras atbilstoši mūsu balsojumam esam izslēguši 1. punktu. Tātad otrajā daļā ir palikuši trīs punkti.

Deputāts Kristovskis ierosina šajā gadījumā 23. panta otro daļu izteikt sekojošā redakcijā. Mums sava attieksme ir jāizsaka balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 38, atturas - 14. Deputāta Kristovska priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tātad tālāk ir deputāta Seiksta piedāvātais grozījums - 23. panta 4. punkta sākumu izteikt šādā redakcijā: "Lauku skolu pedagogus..." un tālāk kā tekstā. Komisija vienkārši juta, ka šī iespēja jau ir dota esošajā redakcijā un līdz ar to lūdza, lai noraida šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Tad, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirmajā lasījumā skatīja šo projektu, mēs gandrīz vienprātīgi viņu atbalstījām, jo bija nepieciešams sašaurināt privileģēto, piedodiet par izteicienu, kategoriju loku. Es arī nebūšu pārāk sarūgtināts, ja Saeima izsvītros 4. punktu.

Man gribētos akcentēt tikai vienu domu. Latvijas skolas šausmīgi sirgst ar pedagogu - vīriešu trūkumu. Atļaujiet jums atgādināt, ka arī ģimenē viena dzimuma dominēšana nav pilnvērtīga audzināšana, tāpat ir arī skolā. Otrkārt, Latgales, kā mēs bieži sakām - bet šeit tāda situācija tiešām atbilst patiesībai -mazajās skolās austrumu reģionos un ne tikai austrumu reģionos ir kvalificētu skolotāju trūkums vispār. Un tagad iedomājieties, ka kaut kur Istras, Istalsnas vai Liepnas pagastā viens vienīgs jauneklis strādā vai arī gatavojas tur aiziet no Universitātes vai no Pedagoģiskā institūta, bet viņš netiek tur.

Es domāju, ka šis kritērijs nav tik izplūdis, amorfs, un es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam un saku paldies par viņa priekšlikumu, bet šis ir konkrēts kritērijs. Diemžēl tas ir trešais lasījums, viņu varētu pakoriģēt, bet es ļoti lūdzu, kolēģi, pirms balsojam, padomāt par šo situāciju mazajās lauku skolās. Kritērijs ir konkrēts arī tāpēc, ka Latvijā ir skaidri zināmas 56 pilsētas, uz kurām es piekristu arī neattiecināt šo te. Un otra lieta, bet tā jau būs Izglītības un zinātnes ministrijas... Piedodiet, vienu ministru a priori turēt aizdomās par korumpētību būtu vienkārši netaktiski. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Man tiešām nekļuva īsti skaidrs, kādu priekšlikumu Seiksta kungs šeit centās aizstāvēt, jo es pilnībā piekrītu tam viņa formulējumam, ka Latvijas skolas šausmīgi sirgst ar pedagogu - vīriešu trūkumu, un es gribētu vēl vairāk to akcentēt attiecībā uz jaunajiem pedagogiem - vīriešiem. Un es domāju, ka tas šādi ir gan laukos, gan pilsētās. Un tāpēc es domāju, ka ir pilnīgi nepamatoti šo iespēju - neiesaukt armijā - attiecināt tikai uz lauku skolu pedagogiem. Mans aicinājums būtu noraidīt šo Seiksta kunga priekšlikumu, kas šo iespēju - neiesaukt - attiecina tikai uz lauku skolu pedagogiem, bet saglabāt viņu tā, kā tas ir otrajā lasījumā pieņemts attiecībā uz visiem pedagogiem, ka Izglītības un zinātnes ministrija... Tātad pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma tālāk šis iesaukšanas centrs varēs izlemt un neiesaukt pedagogus. Es arī domāju, ka pilsētā šī situācija ar jaunajiem pedagogiem - vīriešiem arī nebūt nav īpaši spīdoša, viņa ir pat ļoti kritiska. Un tāpēc, teiksim, atbalstot šo Seiksta kunga izteiktā argumenta garu, es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt Seiksta kunga iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš... Jūs runāsit kā ministrs vai kā deputāts? Kā Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (Aizsardzības ministrs).

Godājamais Prezidenta kungs, godājamie kolēģi! Šī ir tā unikālā reize, kad es pievienošos Čerāna kunga izteiktajam, bet pavisam pragmatisku motīvu dēļ. Saskaņā ar visām mūsu reformām - pašvaldību reformām, arī ar teritoriālajām - ir ļoti grūti atšķirt lauku skolu no pilsētas skolas. Pirmais un visvienkāršākais piemērs ir Kandava ar lauku teritoriju, kur mācās lauku bērni Kandavas skolā. Kā mēs atšķirsim, vai tas ir pilsētas skolotājs vai lauku skolotājs, ja viņš māca lauku bērnus? Kur ir tas kritērijs? Es runāju, raugoties no praktiskās puses. Vienkārši šim vienotā iesaukšanas centra vadītājam būs ārkārtīga problēma izšķirt to, kurš ir lauku un kurš ir pilsētas skolotājs, jo mums nav tāda ar likumu noteikta statusa "lauku skolotājs". Ja būtu likums par lauku skolotāju, tad mēs zinātu, kas tas ir - lauku skolotājs. Bet, tā kā nav... Dabīgi, tas varbūt iesitīs zināmu robu iesaucamo sastāvā un kvalitātē, jo pedagogi tomēr ir sagatavoti cilvēki arī darbam ar cilvēkiem armijā, bet šinī gadījumā man tomēr pielietojamības un praktisku iemeslu dēļ būtu jālūdz godājamajiem kolēģiem atbalstīt otrā lasījuma komisijas variantu, kur ir noteikts, ka pedagogus var atbrīvot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Ir situācijas, kad deputātu var arī pārliecināt ar argumentiem. Es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, tad turpināsim! Seiksta kungs savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tas noslēdz visus piedāvātos grozījumus 23. pantā. Tātad mēs skatīsim tālāk deputāta Kristovska piedāvāto grozījumu 24. pantā. Komisija noraidīja jūsu priekšā esošo redakciju tādēļ, ka komisija domāja, ka ne vienmēr būs iespēja katram jaunietim, kas tiek iesaukts, strādāt viņa profesijā, kamēr viņš ir militārajā dienestā. Tātad, piemēram, ja viņš ir dakteris, viņš pat varētu strādāt administrācijā, jo vienkārši nav tik daudz dakteru vietu. Varbūt tas nav labs piemērs, varbūt citu piemēru varētu lietot, bet jūs saprotat šo loģiku, un tikai tādēļ mēs noraidījām šo doto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Deputāts Apinis nevēlas uzstāties, bet vēlas uzstāties deputāts Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Tā kā ir pieņemta 3.panta 3.punkta redakcija, tad līdz ar to faktiski mans ieteikums, kurš bija vērsts uz personām ar augstāko izglītību... līdz ar to šis pants un diskusija par tā nozīmi, par to, ka ir nepieciešams NBS vienībās iesaukumu veidot atbilstoši nepieciešamajai profesionālajai specialitātei, sagatavotībai, pēc iespējas organizēt darbu šādā veidā, tas acīmredzot ir nelietderīgi, jo personas ar bakalaura grādu vai citu atbilstošu augstāko izglītību tiek uzreiz ieskaitītas rezervē, līdz ar to es vienkārši savu priekšlikumu atsaucu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Þēl!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu - izteikt jaunu 24. pantu - noņem. Lūdzu, turpināsim!

K.J.Druva. Tālāk ir vēl viens grozījums, ko piedāvājis Ģirts Kristovskis, un šeit daļēji komisija ir lietojusi viņa piedāvāto grozījumu, kur lietoti speciāli vārdi, kas pārdēvē tagad jauno Valsts militārā dienesta pārvaldi un ieliek tālākajā tekstā vārdu "obligātajā". Un tādēļ mēs daļēji pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu par komisijas viedokli - daļēji pieņemt deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu - nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums 25. pantā. Un šī grozījuma būtība ir tāda, ka vēl vienu reizi ir mēģinājums teikt, ka, ja students pabeidz iegūt savu bakalaura grādu, tad viņam nevar pārtraukt iespēju tūliņ iestāties maģistratūrā un tālāk iegūt doktora grādu, līdz ar to tātad students principā vairs neiet dienēt. Un tādēļ komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Man jau vairs nekas, kolēģi, nav atlicis, kā vien lūgt jūs ieklausīties veselā saprāta balsī. Un šī priekšlikuma būtība ir sekojoša. Mēs likumā nosakām, ka tos, kuri studē maģistratūrā, mēs neiesaucam, kamēr viņi studē. Mēs likumā nosakām, ka maģistra grādu ieguvušos neiesauc, bet tajā pašā laikā šī priekšlikuma būtība ir tāda, lai studentam, kurš ir ieguvis bakalaura grādu, netraucētu iestāties maģistratūrā. Tā ir visa šī priekšlikuma būtība. Šīs tiesības ir nostiprinātas arī Augstskolu likuma 48. panta 2. punktā, kurš nosaka, ka valsts militārā dienesta pārvaldes nedrīkst traucēt valsts licencēto augstskolu absolventiem pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas beigšanas uzsākt studijas nākamajā studiju posmā maģistratūrā vai doktorantūrā. Šī priekšlikuma loģika ir tāda, ka mēs netraucējam tiem, kuri grib iestāties maģistratūrā, dodam viņiem šādu iespēju pēc tam, kad bakalaura programma ir apgūta, iesniegt dokumentus maģistratūrā, ļaujam kārtot normāli iestāju eksāmenus un uzsākt studijas maģistratūrā. Lai viņus nevajātu, teiksim, šīs iesaukšanas... lai uz viņiem neattiektos šis iesaukšanas princips tajā brīdī, kad viņi vienkārši mēģina no vienas studiju programmas pāriet nākamajā, augstākajā, studiju pakāpē. Es uzskatu, ka šis ir priekšlikums, kurš jau ir Augstskolu likumā, un, ja mēs gribam un saskatām, ka šeit ir zināma loģika, tad arī es aicinu Aizsardzības ministrijas pārstāvjus izteikties, tāpēc ka jau šobrīd ir bijuši precedenti, kad, teiksim, ir mēģināts nomierināt tos studentus tādā ziņā, ka varētu dot viņiem iespēju netraucēti pēc bakalaura programmas beigšanas iestāties maģistratūrā, jo, ja mēs šo noraidām, tad jēgas nav arī tiem priekšlikumiem, kurus mēs līdz šim esam atbalstījuši attiecībā uz to, ka tos, kuri studē maģistratūrā un iegūst maģistra grādu, dienestā neiesauc.

Es jūs vēlreiz lūdzu izprast un iedziļināties šajā priekšlikumā un tā būtībā, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Man gribētos teikt Vītola kungam: ja kaut ko runā, tad ir jābūt skaidrībai, par ko runā, Vītola kungs! Pirmā mācību gada laikā pēc beigšanas vai kalendārā gada laikā? Jums diemžēl nav priekšstata, kā notiek augstskolā un kad, kad notiek iestāju eksāmeni un kad notiek izlaidums. Līdz ar to šis priekšlikums vispār nav balsojams, jo viņā nav loģikas, pēc kāda principa ir jāvadās. Un, tā kā tagad iesniegt šeit labojumus, lai paskaidrotu, kāds laikposms ir domāts, vairs nav iespējams, tad līdz ar to šis priekšlikums pēc savas būtības, skatot to, kā darbojas augstskolas realitātē, nav balsojams, jo Vītola kungs diemžēl maģistratūrā iestājies, cik es zinu, nav. Un līdz ar to viņš arī nezina, kad maģistratūrā kārto eksāmenus.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Vēlos jums pateikt, Kreituses kundze, ka Māris Vītols ir iestājies maģistratūrā un šobrīd studē Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātņu katedras maģistratūras programmā. Bet ne jau tā ir būtība. Būtība ir tāda, ka šāds pants jau ir iekļauts un šobrīd ir spēkā esošā Augstskolu likuma 48.pantā. Viņš šeit ir vienkārši atkārtoti iekļauts, lai arī šajā likumā šis pants būtu. Tā kā Saeima un arī jūs, Kreituses kundze, vienreiz par šādu pantu jau esat nobalsojusi, tad viņš jau šobrīd ir spēkā. (Starpsauciens: "Tâpēc otrreiz nav jābalso!")

Tāpēc es lūdzu iziet no vispārējās loģikas un atbalstīt šo priekšlikumu arī šeit. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es arī gribu aicināt atbalstīt šo Māra Vītola priekšlikumu un gribu šo problēmu, kura pastāv, ja mēs šo priekšlikumu noraidām, akcentēt vēl vienā aspektā. Proti, mēs jau 22.panta pirmajā daļā runājām par tām cilvēku kategorijām, par tiem cilvēkiem, kurus neiesauc aktīvajā militārajā dienestā. Tagad mēs 5.punktā rakstām, ka netiek iesauktas personas, kuras mācās valsts licencētās vispārējās izglītības un profesionālās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs. Tie ir pirmās vidējās izglītības ieguvēji. Un šeit mums ir klāt šī piebilde, ka līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim. Diemžēl šajā pantā, runājot par pirmo augstāko izglītību ieguvušajiem jeb par bakalaura grādu ieguvušajiem, šādas normas nav. Līdz ar to šeit parādās tā iespēja, ka cilvēks, kas ir ieguvis šo bakalaura grādu, tajā pašā vasarā tiek iesaukts aktīvajā dienestā, tātad viņam netiek dota iespēja startēt maģistra programmā. Un, neapšaubāmi, Māra Vītola priekšlikums šo problēmu atrisina. Es domāju, ka viņš ir ļoti loģisks un ka te nav nekādas problēmas ar to, kāds ir gads. Mēs zinām, kas ir gads. Tāpēc es aicinātu deputātus šo priekšlikumu tiešām atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es vēlreiz lūgtu cienījamos deputātus atbalstīt lēmumu, ko pieņēma Aizsardzības un iekšlietu komisija, un deputātam Vītolam vienkārši atgādināt, ka tas, kas šobrīd atspoguļojas Izglītības likumā, ir... principā atbalsta esošo Iesaukšanas likumu, nevis topošo. Tātad vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu - noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Māra Vītola izteikto priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu 25.pantu šādā redakcijā. Redakcija jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 19, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Cienījamie deputāti! Frakcija "Latvijai" piedāvā svītrot 25.pantu, kurā principā tiek runāts par šo kontroles komisiju, par ko mēs esam jau daudzkārt diskutējuši. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja un aicina arī jūs noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka ideja par militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas izveidi nav pieņemama. Par šo komisiju ir runāts gan 25.pantā, gan 26.pantā, un abus šos pantus frakcija "Latvijai" piedāvā svītrot. Mēs uzskatām, ka nav vajadzīgs paredzēt šeit likumā šādas kontroles komisijas izveidošanu, jo vai tad tiešām nav skaidrs, ka Ministru kabinets ir tiesīgs izveidot jebkuras pārbaudes komisijas jebkuru jautājumu pārbaudīšanai. Ja rodas problēmu situācijas, ja ir signāli, iesniegumi, sūdzības par tādas vai citādas valsts pārvaldes struktūras darba pārkāpumiem, Ministru kabinets var nozīmēt komisiju un to pārbaudīt. Kāpēc mums jau šeit likumā jāparedz kontrole? Tātad mēs jau paredzam, ka darbs ritēs slikti, ka tur būs pārkāpumi, un uzreiz jau dibinām nākamo iestādi, paredzot, ka noteikti tūliņ vajadzēs kontrolēt. Ar to pašu mēs jau šeit automātiski izrakstām šādu "nabadzības apliecību".

Otrs motīvs, kāpēc mēs aicinām svītrot 25.pantu un arī 26.pantu. Paskatieties to personu uzskaitījumu, kuras būs kontroles komisijā: Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas pilnvarotie pārstāvji... Es nezinu, kas vēl te jāsaliek. No tūrisma biedrības, sporta pārvaldes un tā tālāk, un tā tālāk. Un tad vispār būs pilns komplekts - no visām iespējamām pārvaldes iestādēm visādi pārstāvji, kas kaut ko kontrolēs. Es nezinu, ko tur ies kontrolēt Zemkopības ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas pārstāvis... Ko viņi tagad darīs? Kā viņi tagad pēkšņi kontrolēs aizsardzības resorā notiekošo darbu attiecībā uz jauniesaucamajiem? Kāds viņiem vispār sakars ar to? Rodas tāds iespaids, ka Aizsardzības ministrija faktiski grib pagrūst priekšā mums, deputātiem, tādu visai miglainu veidojumu it kā pašu sirdsapziņas nomierināšanai, lai neuztrauktos, vai tur būs pilnīga kārtība un likumība. Sak`, redz, būs taču kontroles komisija. Būs viena kaut kāda formāla iestāde izveidota. Jēgas tam nebūs. Es vēlreiz uzsveru - izskatās drīzāk tā, ka Aizsardzības ministrija atbildību par to, kā notiks šis jauniesaucamo iesaukšanas process, grib novelt uz visa Ministru kabineta pleciem: sak`, ja kaut kas nebūs kārtībā, atbildīga būs tā Ministru kabineta ieceltā kontroles komisija. Ka viņa būs butaforija, par to liecina tas, ka kontroles komisiju vadīs aizsardzības ministra ieteikts priekšsēdētājs. Tātad Aizsardzības ministrija nodarbosies ar iesaukšanu un pati vēl sevi arī kontrolēs. Nu tas taču vispār ir bezjēdzīgi! Tāpēc, ja vēl apdomā to, ka tas varbūt prasīs arī vēl kādus liekus finansu izdevumus, es domāju, ka mums ir šie panti jāsvītro. Pilnīgi loģiski - tie ir jāsvītro.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Jūs jau iepriekšējā dienā, kad tika skatīts šis likumprojekts, nobalsojāt par 21.pantu, kurā ir teikts, ka šāda kontroles komisija būs. Atcerieties, kāda bija šā panta redakcija: šā likuma 20.pantā minēto lēmumu ieinteresētā persona 10 dienu laikā ir tiesīga pārsūdzēt minētajai kontroles komisijai. Praktiski tas nekas jauns nav. Arī šobrīd šāda līdzīga komisija ir, pastāv, un tā izskata sūdzības par iesaukšanu vai neiesaukšanu. Tādu sūdzību ir ļoti maz, apmēram piecas sūdzības gadā, un nekādu papildu finansējumu tas neprasa. Gluži vienkārši - sanāk kopā ierēdņi no piecām sešām ministrijām, un katrs, vadoties no savas specialitātes, kopīgi ar pārējiem lemj par to, vai sūdzība ir pamatota vai nepamatota. Ja tiks nobalsots par šo priekšlikumu un tiks izslēgta kontroles komisija ārā no šā likumprojekta, faktiski šis pants nonāks pretrunā ar diviem jau agrāk pieņemtiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jūs runāsiet par šo priekšlikumu? Deputāts Kazāks runāt nevēlas.

Deputāts Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Līgotņa kungs jau nupat skaidri un gaiši pateica, ka mēs jau iepriekš esam nobalsojuši par to, ka tāda kontroles komisija pastāv. Un līdz ar to šis priekšlikums par šā panta svītrošanu vispār nav balsojams. Mēs varam diskutēt tikai par Celmiņa kunga priekšlikumu vai par Kristovska kunga priekšlikumu. Bet par panta izslēgšanu mēs vispār nevaram vairs balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es vēlētos vienkārši paskaidrot frakcijai "Latvijai", kāpēc vispār tika iekļauti jeb iesaistīti reprezentanti no tik daudzām ministrijām. Tas ir vienkārši tādēļ, lai visas sabiedrības nozares tiktu pārstāvētas, kad lēmums tiek pieņemts. Tikai tādēļ. Tāpēc nav ko smieties arī par zemnieku pārstāvjiem. Un tāpēc es lūdzu frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - svītrot 25.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 40, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka ierosinājums, kas ir analoģisks frakcijas "Latvijai" priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tātad pēc būtības mēs to esam izskatījuši.

K.J.Druva. Tas nav balsojams. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums. Tas, kas ir teikts deputāta Celmiņa piedāvātajā grozījumā, attiecas uz atalgojuma saņemšanu un šo pienākumu pildīšanu. Mēs uzskatām, ka, lai tiktu saglabāta viņu darba vieta tajā laikā, kamēr viņi pilda šos pienākumus, tāda norma tik tiešām būtu atbalstāma un iestrādājama Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šīs komisijas darbību. Tādēļ mēs noraidījām šo priekšlikumu, jo mēs paredzējām, ka tāda norma būs Ministru kabineta noteikumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vairāku apsvērumu dēļ. Manā redakcijā ir teikts, ka "var izveidot militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju". Tātad, ja tāda nav nepieciešama, var to neveidot.

Un otrs moments, kāpēc, manuprāt, šī redakcija ir pieņemamāka, ir tas, ka šeit nav paredzēts veidot jaunu algotu kārtējo birokrātisko institūciju. Šī komisija varētu sanākt tikai uz laiku kopā, lai izlemtu konkrētus jautājumus, kas ir šīs komisijas kompetencē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Druvas kungs komisijas vārdā runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Jura Celmiņa priekšlikumu - izteikt 25.pantu šādā redakcijā. Šajā gadījumā, atbilstoši mūsu iepriekšējam balsojumam, tas tātad būs 26.pants. Jo mēs esam iebalsojuši atbilstoši Vītola kunga priekšlikumam... 25.pants jau mums ir tas, ko ierosināja Vītola kungs. Šis ir 26.pants. Tāda ir pantu numerācija. Tātad deputāta Celmiņa priekšlikums ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais... (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. 26.pants. Ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums - svītrot 26.pantu. Komisija noraidīja šo piedāvājumu, jo šeit ir skaidri un gaiši parādītas visas sabiedriskās organizācijas, nozares, kuras piedalīsies šīs kontroles komisijas darbā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Pilnīgi veltīgs uzskaitījums. Es vēlētos teikt Druvas kungam, ka sabiedriskas organizācijas tur nav minētas. Vai tiešām mēs nevaram Ministru kabinetam uzticēties, lai viņi paši dibina savas komisijas, kā viņiem tīk. Vai mums tiešām ir likumā jāreglamentē šādi sīkumi?

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Es, kolēģi, aicinu svītrot šo pantu, un šajā gadījumā nevar iebilst ne Līgotnis, ne Endziņa kungs, ne kāds cits, ka, ja mēs šo pantu izsvītrosim, respektīvi, pantu, kurš vienkārši nosauc šīs komisijas sastāvu un kurā uzskaitīts, no kurām ministrijām pārstāvji ieiet tajā... Tas, ka Aizsardzības ministrijas pārstāvis ir vadītājs šādai kontroles komisijai, - tas, kā es jau uzsvēru, ir pilnīgi neloģiski. Iznāk, ka pašas ministrijas pārstāvis vadīs kontroles darbu attiecībā uz savas iestādes, Aizsardzības ministrijas, rīcību jauniesaucamo iesaukšanas sakarībā. Šo pantu izsvītrojot, mēs atstājam Ministru kabinetam brīvu rīcību - izveidot šādu komisiju, ja tas tiešām kaut kad būs vajadzīgs. Te Līgotnis saka, ka ir pieci gadījumi gadā, bet var būt, ka vispār nebūs nekādu gadījumu, nebūs arī šo piecu un šādu kontroles komisiju nevajadzēs sasaukt. Bet Ministru kabinets attiecīgā situācijā varēs izveidot komisiju, un varēs varbūt premjerministrs ieteikt šādas kontroles komisijas vadītāju tādā saspīlētā situācijā, ja tāda būs radusies. Nevis tā - būs Aizsardzības ministrijas ieteiktais pārstāvis. Tā ka izsvītrosim šo pantu, kas nosaka, tieši kādā sastāvā tai komisijai jābūt.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt debatēs vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu svītrot 26.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir arī deputāta Kazāka un frakcijas "Latvijai" piedāvātie grozījumi, kas ir analoģiski tam, ko mēs noraidījām, tātad pēc būtības tie nav balsojami.

Pārejam pie šā likuma trešās daļas. 27.pants. Deputāts Kazāks piedāvā svītrot 27.pantā vārdus "citi likumi un normatīvie akti", bet tik tiešām tādi likumi valda pār šo jomu, un tādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi - izteikt 27.pantu kā 28.pantu šādā redakcijā: "Obligātā militārā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi likumi..." Principā mēs noraidījām to tādēļ, ka tikpat kā viss ir jau izteikts komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Frakcija "Latvijai" piedāvā izteikt 28.pantu šādā redakcijā: "Pamats nozīmēšanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un militārā dienesta iesaukšanas komisijas lēmums." Komisijas lēmums bija, ka jau esošā redakcija precīzāk nosaka šīs pavēles un šo gaitu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Kolēģi, runāšu pavisam īsi. Jau runājot par iepriekšējiem pantiem, es uzsvēru, ka nevar samierināties ar to, ka visu izšķirs viena cilvēka - militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja - lēmums un ka ir jābūt koleģiālam lēmumam. Mēs veidojam galu galā demokrātisku valsti, un tāpēc šeit ir arī šis frakcijas "Latvijai" ierosinājums, ka pamats norīkošanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un militārā dienesta iesaukšanas komisijas lēmums. Tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šāds priekšlikums tik tiešām ir pretrunā ar Saeimas iepriekšējo balsojumu, tur ir skaidri un gaiši teikts, ka ir militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums, vai iesaukt vai neiesaukt. To nosaka attiecīgais pants. Līdz ar to šis priekšlikums, manuprāt, vispār nav balsojams. Un es negribētu atbalstīt arī Kristovska kunga priekšlikumu un aicinātu Kristovska kungu atsaukt savu priekšlikumu, jo viņš šeit raksta par militārā dienesta iesaukšanas centra lēmumu, bet lēmumu pieņem nevis centrs, bet centra direktors. Tāpēc komisijas formulējums, manuprāt, ir visprecīzākais. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izteikt 28.pantu šādā redakcijā - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums apvienot 28.pantu un 29.pantu. Komisija noraidīja arī šo priekšlikumu, jo domāja, ka principā ir starpība starp jēgu, kas ir izteikta 28. un 29.pantā, un ka tādēļ tie nebūtu apvienojami.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk. 29.pants. Atkal ir Ģirta Kristovska piedāvāts grozījums, un komisija to noraidīja, jo komisija pieņēma lēmumu, ka esošā redakcija, ko komisija ir pieņēmusi (ar tajā iestrādāto Juridiskā biroja ieteikto jauno redakciju), precīzāk izsaka jēgu, kas ir domāta šim pantam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, mans priekšlikums ir redakcionālas dabas. Tas, ko teica komisijas priekšsēdētājs par Juridiskā biroja priekšlikumu... tas arī ir ietverts manā priekšlikumā, un tas nekādā ziņā nav pretrunā. Es norādīšu uz otrajā lasījumā pieņemtā panta un mana priekšlikuma redakcionālajām atšķirībām. Tātad 29.pantā ir teikts: "pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu norīkojumu...". Kādā veidā izsniegs - vai pret parakstu vai kaut kā citādi, - tas šeit nebūtu jāsaka, tāpēc es vienkārši rakstu, ka izsniedz norīkojumu, kur esošā kārtība tiek noteikta.

Otrs. Otrajā lasījumā piedāvātajā panta redakcijā ir teikts: "darba līguma izbeigšanai vai atbrīvošanai no valsts civildienesta". Nu, var būt vēl kaut kādi dažādi formulējumi, šeit tiek piedāvāti pēc būtības divi, kas attiecas uz vienu jēdzienu, un es piedāvāju, teiksim, šādu: "lîdz iesaukšanai pastāvējušo darba attiecību kārtošanai". Tā ka, manā uztverē, es esmu centies sakārtot, un tas nekādā veidā nav pretrunā ar Juridiskā biroja priekšlikumu, un tāpēc aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu vienkārši tāpēc, ka juridiski tas tomēr nav tik precīzs, jo viņš saka tā - norīkojums, "kas vienlaikus kļūst par pamatu iesauktās personas līdz iesaukšanai pastāvējušo darba attiecību kārtošanai". Ko šeit domā ar "kârtošanai, to saglabāšanai vai izbeigšanai"? Ja ir norīkojums iesaukt armijā, tas nozīmē, ka darba devējam ( vienalga, vai tas darba devējs ir Valsts civildienesta pārvalde vai tā ir juridiska vai fiziska persona) ir jāizbeidz šis darba līgums, un tāpēc arī 29.panta redakcijā, ko piedāvā komisija, tas tomēr ir juridiski korektāk un precīzāk. Es aicinu tomēr šo Kristovska kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu izteikt otrā lasījuma 29.pantu kā 30.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā, kas jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 37, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātie grozījumi, un, kā jūs redzat, tie ir pieņemti un iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvājums papildināt 30.panta 2.punktu, nomainot vārdus "Aizsardzības ministrija" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi". Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jo ne visas izvēles ir jāveic Ministru kabineta noteikumu kārtībā. Un līdz ar to noraidīja piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Karavīru atvaļināšanas kārtība ir ļoti nopietna lieta, un vienkārši šā iemesla dēļ tas būtu pilnīgi normāli, ka to reglamentētu Ministru kabineta noteikumi. Kā zināms, Ministru kabinets neko nepieņemtu, ja to neieteiktu Aizsardzības ministrija, un šos dokumentus vienmēr sagatavo Aizsardzības ministrija, bet tādā gadījumā parādās iespējas, piemēram, šos Ministru kabineta dokumentus saskaņot ar citām ministrijām, piemēram, Labklājības ministriju. Tas dažkārt ir būtiski... atšķirībā no sociālām garantijām... un citādi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Tas, kālab nevar pieņemt šo deputāta Apiņa priekšlikumu, faktiski slēpjas viņa paša teiktajos vārdos. Saprotiet, patlaban ir spēkā noteikta kārtība, kādā veidā atvaļina karavīrus, tas ir noteikts ar aizsardzības ministra pavēli, un tas funkcionē normāli. Ja tiks nobalsots par šo Apiņa kunga priekšlikumu, tad līdz ar likuma spēkā stāšanās brīdi nevarēs vairs vadīties pēc tiem noteikumiem, kas ir šodien, bet būs jāizstrādā jauni noteikumi, vispirms jāsaskaņo ar visām ministrijām, pēc tam jāielabo ministru izteiktie priekšlikumi un tad jāvirza uz Ministru kabinetu - papriekš uz Ministru kabineta komiteju un tikai pēc tam, divas nedēļas vēlāk, uz Ministru kabineta sēdi. Tas nozīmē, ka šādi Ministru kabineta noteikumi var tapt, ātrākais, divu mēnešu laikā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, šim likumam stājoties spēkā, neviens karavīrs no Bruņotajiem spēkiem netiks atvaļināts, līdz tādi noteikumi tiks izstrādāti, pieņemti un stāsies spēkā. Tādēļ šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja šajā gadījumā atkal... tā ir kaut kāda aizsega veidošana. Ministru kabineta noteikumi... nu, gan jau tajos visu ko varēs "iebāzt iekšā"... Ļoti bieži, izskatot projektus, ir jādzird, ka, lūk, būs Ministru kabineta noteikumi un ka tie jau nu visu noteiks. Tā ir šīs lietas sarežģīšana, absolūti nevajadzīga sarežģīšana. Galu galā katrai ministrijai ir sava kompetence, un katras ministrijas kompetencē būtu jājaucas iekšā ļoti uzmanīgi, un šajā gadījumā, runājot par karavīru atvaļināšanas kārtību, ir jāsaprot, ka Aizsardzības ministrija galu galā zina savu stāvokli, zina, kādā veidā patlaban rit dienesta pienākumu izpilde un kādā veidā varētu nodrošināt šo atvaļināšanas kārtību. Un tagad iedomājieties tiešām to absurdu, ka nu būs jāstaigā pa pārējām ministrijām un jāsāk filozofēt... Tā ir absolūti lieka birokrātija, un mēs tik tiešām gribam vienkāršot savu darbu, un mēs gribam skaidri un gaiši redzēt šīs funkcijas katrai ministrijai. Tā ka šāds priekšlikums ir kategoriski noraidāms, jo tas tikai rada papildu jūkli.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa izteikto priekšlikumu, kas ir formulēts 25.lappusē apakšā,- papildināt 30.panta otro punktu, nomainot vārdus "Aizsardzības ministrija" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikumi". Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! (Starpsauciens: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret -33, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir ... Deputāts Kristovskis atsauc savu nākamo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc. Turpinām!

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātās redakcionālās izmaiņas. Komisija tās pieņēma un iestrādāja redakcijā, kas ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 31.pants. Ir deputāta Eniņa kunga piedāvātais grozījums. Komisija pieņēma lēmumu, ka šim likumam nevajadzētu būt principā kā Kriminālkodeksa vai Administratīvo likumu kodeksa formējumam, tādēļ noraidīja piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Deputāti lūdz balsojumu.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, ja kādam ir iebildumi pret komisijas redakciju, tad lūdzu šos iebildumus izteikt no tribīnes, kā arī tad, ja kāds lūdz balsojumu. Tas neattiecas tikai uz šo konkrēto gadījumu, bet vispār. Mums ir bijusi ļoti bēdīga pieredze šajā situācijā, kad no zāles kaut kas tiek izkliegts un pēc tam tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu? Deputāts Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Viņš atsauc!")

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Tā kā deputāta Eniņa pašreiz nav, bet mēs ar viņu par šo lietu esam runājuši, varu pateikt, ka viņš tomēr savu balsojumu grib uzturēt spēkā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu - 31.pantu papildināt ar teikumu un tālāk kā tekstā, kas jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, un komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums 32.pantā - jauns punkts šādā redakcijā: "Ja karavīra militārā dienesta laikā viņa likumīgajā laulībā piedzimst bērns..." Un ir arī vēl viena cita redakcija, kas ir jūsu priekšā, kas principā saka, ka jaunietis tiek atbrīvots no dienesta, ja piedzimst jauns bērns un tā tālāk. Šobrīd komisija pieņēma lēmumu - nepieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Pēteris Apinis runāt nevēlas. Citi deputāti arī runāt nevēlas. Pēteris Apinis savu priekšlikumu atsauc? Deputāts Pēteris Apinis savu priekšlikumu atsauc. Turpināsim, lūdzu!

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais redakcionālais grozījums, un to komisija daļēji pieņēma un iestrādāja esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas izvērš šo pantu krietni plašāku, un komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mēs jau izskatījām 27.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija daļēji pieņēma, iestrādājot šo redakciju panta redakcijā. 28.lappuse mums tālāk ir jāskata...

K.J.Druva. Es atvainojos, es nejauši pārgāju uz citu pantu. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums 33.pantā - vārdus "pçc 45 gadu" nomainīt ar vārdiem "pçc 50 gadu" vecuma. Mēs jau otrajā lasījumā mainījām no 40 uz 45 gadiem. Komisija vienkārši nolēma palikt pie 45 gadiem un noraidīja piedāvāto grozījumu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Jā, es pilnībā varētu piekrist arī Druvas kungam, ka mēs jau reizi palielinājām pa 5 gadiem šo vecumu. Bet es domāju, ka mēs, vīrieši, 50 gadu vecumu sasniedzot, jūtamies vēl pietiekoši stipri. Un, tā kā ar katru gadu, es atvainojos, pensijas vecums palielinās, tad es domāju, ka mēs varam droši palielināt arī vēl par 5 gadiem un pagarināt šo laika periodu līdz 50 gadiem, šo uzskaiti veikt līdz 50 gadiem. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. (Starpsauciens: "Pareizi, Kazāka kungs!")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par deputāta Kazāka priekšlikumu pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kazāka izteikto priekšlikumu - aizstāt 33.pantā vārdus "pçc 45 gadu" ar vārdiem "pçc 50 gadu". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! (Starpsauciens: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 21, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Turpināsim.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātā maiņa - palielināt vecumu no 45 uz 60 gadiem un izdarīt vēl citas izmaiņas. Arī šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, pēc kārtas nākamais mums būtu jāizskata Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, kas paredz izslēgt 33.pantu. Kristovska kungs savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk atkal ir frakcijas "Latvijai" piedāvātie grozījumi. Kā es jau minēju, komisija to vismaz novērtēja tā, ka 60 gadu varbūt būtu mazliet par lielu tas vecums, lai varētu dienēt pat rezervē. Līdz ar to arī noraidīja šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi, protams, katra valsts var noteikt tādu vecuma cenzu, kādu viņa uzskata par lietderīgu, vadoties pēc savas valsts aizsardzības koncepcijas. Un šajā gadījumā mēs domājam, ka 45 gadi - piedāvātais vecuma cenzs - principā ir pretrunā ar tām idejām, kuras mēs attiecinām uz Zemessardzi, un tieši tāpat tas bija pirmskara Latvijas laikā aizsargu organizācijai. Vīri ir spēka gados, viņi brīvprātīgi var piedalīties apmācībās, būt gatavi aizstāvēt savu zemi. Viņi var būt Zemessardzē un arī ir mierīgi 55, 56, 57 gadu vecumā, viņi ir pilni garīgo spēju, arī fizisko spēju, viņi strādā valsts darbā, arī atbildīgos valsts pārvaldes amatos, arī Saeimā ir šādi deputāti. Paskatieties, teiksim, uz frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu Priedkalna kungu, kuru es ļoti cienu. Tie ir cilvēki, kas spējīgi aizstāvēt savu valsti, tad kāpēc mēs noliekam tagad šo "kârti" uz 45 gadu līmeņa, novelkam svītru un pasakām, ka šie cilvēki vairs nav piemēroti savas valsts aizsardzībai? Es domāju, ka, ja mēs runājam par šo Zemessardzi, ja mēs runājam par valsts totālo aizsardzību, - un tieši tā pamatā ir mūsu Latvijas kā mazas valsts aizsardzības koncepcijā, tad mēs to varam attiecībā uz rezervistiem... Taču nevajag to jaukt ar obligāto dienestu, kurā mēs iesaucam, kā mēs jau skaidri pasakām, līdz 27 gadu vecumam, tātad aktīvajā armijā. Tā ir pilnīgi cita lieta. Šeit ir runa par rezervi. Tāpēc mēs aicinām tomēr noteikt šo 60 gadu vecumu un pie tam bez šķirošanas komandējošajā vai ierindas sastāvā. Aicinām atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Es aicinu tomēr noraidīt šo priekšlikumu, jo mūsu militārā rezerve ir tie, kas saistīti ar armiju. Tie ir cilvēki, kuri nav saistīti ar Zemessardzi, tāpēc mums arī ir Zemessardze, un Zemessardze paver šīs iespējas tieši tiem cilvēkiem, kuri tiek noņemti no militārā dienesta uzskaites. Viņi var pieteikties Zemessardzē, jo Zemessardzē nav šī ierobežojuma. Ja mūsu Aizsardzības ministrijai būs jādomā par šāda vecuma - pēc 45 gadiem - cilvēkiem, par šāda vecuma grupas cilvēku militāro sagatavošanu, apmācību, un būs arī uzskaites un visas pārējās problēmas, kas ar to ir saistītas... Paralēli arī Zemessardzē notiek šāda pati uzskaite un apmācība šī vecuma kategorijas cilvēkiem, un līdz ar to es domāju, ka mēs tiešām lieki tad šķērdēsim valsts līdzekļus. Līdz ar to es aicinu tomēr tieši Bruņotajos spēkos, kas ir tuvi pie aktīvajiem Bruņotajiem spēkiem, tieši fiziski spēcīgākajām Bruņoto spēku grupām, šīs kategorijas vīriešus neiekļaut. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jau, protams, ļoti patīkami, ka līdz vidējam vecumam, kas vispār ir vidējais nodzīvotais vecums, kāds šodien ir Latvijas vīrietim, tātad praktiski līdz nāvei, viņam ir jābūt rezerves karavīram. Protams, sirdī viņš tāds varētu būt, bet nu nesajauksim šīs divas funkcijas.

Tiešām Aizsardzības ministrijas funkcijas tomēr vairākos jautājumos operatīvi atšķiras no tām funkcijām, kas ir šaurākas un kas ir tieši Zemessardzes funkcijas. Šeit ir tā būtība. Un nevienam nav liegts kaut līdz 150 gadu vecumam būt noderīgam un būt aktīvam. Tā ka neliksim atkal vienā "katlā" divu dažādu struktūru funkcijas. Un šeit ir tieši tā lieta, ka vienreiz par visām reizēm ir jāiemācās saprast, kādas funkcijas ir aktīvajam dienestam, kādas funkcijas ir Aizsardzības ministrijas operatīvajai darbībai un kādas funkcijas vispār ir Zemessardzei. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 33.pantu šādā redakcijā. Un šī redakcija jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Celmiņš savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja redakcionālās izmaiņas, un tās tika iestrādātas esošajā redakcijā, kas jums ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Druvas kungs, mums līdz pārtraukumam ir 2 minūtes. Deputāti vēlas sniegt arī paziņojumus, tāpēc šajā brīdī mēs atkal varētu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu.

Paziņojumu vēlas sniegt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vienā no iepriekšējām sēdēm, izskatot jautājumu par Satversmes tiesnešu kandidatūrām, Augstākās tiesas izvirzītie tiesneši neguva Saeimas atbalstu. Augstākās tiesas plēnums ir izskatījis šo jautājumu un atkārtoti izvirzījis kandidātus. Juridiskās komisijas vārdā es jums visiem daru zināmu, ka Juridiskā komisija šo jautājumu izskatīs un apspriedīs 5.novembrī pulksten 12.00 šīs mājas 426. telpā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk paziņojumu deputāti sniegt nevēlas. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Godātie deputāti, lūdzu, reģistrējieties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 46 deputāti. Lūdzu garus zvanus!

Godātie deputāti! Vēlreiz lūdzu atkārtot reģistrāciju kvorumam! Lūdzu, reģistrējieties. Atkārtota reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 59 deputāti. Turpināsim sēdi.

Godātie deputāti, izskatīsim dokumenta 29.lappusi! Ģirta Valda Kristovska priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jauna saturu 34. pantu. Deputāts Kristovskis priekšlikumu atsauc.

Turpināsim, lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Pētera Apiņa piedāvātais grozījums 34. pantā. Viņš lūdz papildināt 34. pantu, pēc vārdiem "glābšanas vienībā" rakstot šādu tekstu: "kâ arī Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra struktūrvienībās". Komisija noraidījusi šo piedāvāto grozījumu, jo ir jau iestrādāta vesela virkne struktūru, kas izņēmuma kārtā tiek nostādītas ārpus šī likuma prasībām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Nav zālē.

Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli - noraidīt deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - nav? Pieņemts.

K. J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais...

Sēdes vadītājs. Deputāts Ģirts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tad skatīsim tālāk ceturto daļu. Šā likumprojekta 35. pantam Ģirta Kristovska piedāvāto grozījumu komisija noraidīja, vienkārši jūtot, ka esošā redakcija precīzāk izsaka paredzēto tekstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Manuprāt, komisijas piedāvātajā redakcijā nevajadzīgi ir atsauce uz 12. pantā minētajām personām, jo 12. pants runā par personām, kuras sasniedz 18 gadus, atrazdamās ārpus Latvijas. Tās reģistrē diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās attiecīgajās ārvalstīs un tamlīdzīgi. Visas tās personas atrodas noteiktā statusā - vai nu iesaucamo, vai rezerves karavīru, vai rezervistu statusā, tāpēc šāda atsauce nav vajadzīga. Paldies par uzmanību. Tāpēc es uzskatu, ka mans priekšlikums ir precīzāks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu - izteikt otrā lasījuma 35. pantu kā jaunu 36. pantu šādā redakcijā... un tālāk, kā jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14... Zālē nav kvoruma.

Godātie deputāti! Lūdzu, uzmanīgi sekosim likumprojekta gaitai un arī piedalīsimies balsošanā. Mēs izskatām 29. lappusē deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu - otrā lasījuma 35. pantu izteikt kā jaunu 36. pantu jums dotajā redakcijā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 10, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizējums, 35. pantā izslēdzot vārdu "karavīri", un to komisija iestrādāja esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums - mainīt vārdu "izsaukumā" ar vārdu "norīkojumā". Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jūtot, ka vārds "izsaukums" ir precīzāks nekā "norīkojums" ðajā kontekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ģirta Kristovska...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis atsauc savu priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums panta redakcijā, un šo piedāvāto redakciju, kas jums ir priekšā, komisija noraidīja, vienkārši jūtot, ka jau esošā redakcija pilnībā rada vajadzīgo kontekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk par 37. pantu ir Ģirta Kristovska piedāvājums, kas jums ir priekšā. Komisija šo piedāvāto redakcionālo izmaiņu...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - iestrādāt vārdus "darba vietu (amatu)", un tas ir jūsu priekšā izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 38. pantā ir deputāta Lujāna piedāvātā redakcija - aizstāt 38. pantā minēto vārdu "izsaukumā" ar "norīkojumā". Kā jau iepriekš mēs to pamatojām, arī šoreiz to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Un otrajā daļā 38. pantam "aktīvajā dienestā iesauktajām..." mainīt attiecīgi redakciju. Arī šo deputāta Lujāna piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātā redakcionālā maiņa - grozīt 38. panta redakciju, paredzot, ka kompensāciju par izmaksāto pabalstu darba devējs vai civiliestāde saņem no Aizsardzības ministrijas. To konceptuāli noraidīja tādēļ, ka jau tagad vispār budžets Aizsardzības ministrijai tiks pamazināts, un jau šobrīd tam ir ļoti mazskaitlisks sastāvs. Līdz ar to komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Pētera Apiņa nav zālē.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa no jums jau ir aizmirsusi padomju laikus, kad kara komisariāti mīlēja iesaukt gan rezervistus, gan arī obligātajā dienestā, lai gan reizēm tas varbūt pat nebija vajadzīgs. Nāca lauku darbi, nāca sezona virsū, un vajadzēja kādam kolhozam palīdzēt. Un šinī gadījumā varbūt taisni Apiņa kunga piedāvātais labojums būtu kā aizsardzības mehānisms, lai Aizsardzības ministrijai un dotajiem dienestiem nebūtu vēlmes nevajadzīgi iesaistīt liekus cilvēkus, jo, protams, var paņemt vienu vai divus, cik patiešām nepieciešams, bet var atkal kārtējo reizi izsludināt kaut kādu vispārēju iesaukšanu un tad šinī gadījumā būtu šis aizsardzības mehānisms, un tas būtu varbūt pat vajadzīgs. Un tādēļ es tomēr domāju, ka vajadzētu balsojumu un padomāt par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu - izmainīt 38. panta redakciju... un tālāk kā tekstā 31. lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 30, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, tāpat arī deputāta Grīga piedāvātais grozījums, un abi šie grozījumi daļēji tika pieņemti. Pilnībā tika pieņemts arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, un tas ir iestrādāts jūsu priekšā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par deputāta Kristovska priekšlikumu. Vārds deputātam Ģirtam Kristovskim - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu varbūt apskatīties mana priekšlikuma otro punktu, un tur es runāju par to, kas notiek pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militāra dienesta. Iepriekšējais darba devējs varbūt vēl pastāv, bet var arī nepastāvēt, un arī kāda valsts iestāde vai civiliestāde varbūt ir beigusi pastāvēt. Un šinī gadījumā es ar savu priekšlikumu mēģināju atrisināt šo jautājumu tādā veidā, ka tad iekārtošanu darbā uzņemas valsts. Lai valsts palīdz šiem cilvēkiem, un tas ir jāuzliek valstij par pienākumu šādā situācijā. Tāda bija mana priekšlikuma būtība. Bet, tā kā mana priekšlikuma pirmais punkts saskan ar komisijas redakciju, tad, ja pieņemtu arī manu priekšlikumu kopumā, tas nebūtu pretrunā, bet paplašinātu, teiksim, šo jautājumu tā, kā es minēju otrajā daļā. Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, par to, ko deputāts Kristovska kungs te tikko minēja... Kas principā notiek līdz ar šo papildinājumu? Ir tā, ka valsts uzņemas tagad jauniešiem, kas aiziet dienestā, sagādāt darbu pēc tam, kad viņi būs pabeiguši dienestu. Es nezinu... pašlaik šādu iespēju nav, un līdz ar to komisija nolēma neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Mēs debates jau esam beiguši. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu - izteikt otrā lasījuma 38. pantu kā jaunu 37. pantu atbilstošā redakcijā, kāda ir šeit. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: "Jâ, to es arī gribēju teikt.") Es atvainojos, tātad pēc mūsu nobalsotajām redakcijām pantu kārtība nemainās. Mēs runājam par 38. pantu...

K.J.Druva. Ielikt jaunu otro daļu. Mēs runājam par 38. pantu, kam otro daļu pielikt klāt ir piedāvājis Ģirts Kristovskis.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, vai jūs uzstājat par sava priekšlikuma balsošanu pa daļām? (Kristovskis no zāles kaut ko atbild.) Godātie deputāti! Mēs izskatām deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu par 38. pantu. Ierosinājums sastāv no divām daļām. Deputāts Kristovskis ierosina savu priekšlikumu balsot pa daļām - par pirmo un par otro daļu.

Par vai pret priekšlikumu - balsot pa daļām - deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu - viņa priekšlikumu balsot pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Ģirta Valda Kristovska priekšlikuma pirmo daļu: "Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām...", kas beidzas ar vārdiem "aktīvā militārā dienesta". Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! 25 - par, pret - 14, atturas - 17. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Ģirta Valda Kristovska priekšlikuma otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums. Kā jau iepriekš minēju, tas daļēji tika pieņemts un kopā ar Saeimas Juridiskā biroja ieteikto grozījumu iestrādāts esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Deputāts Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Atklājam debates par deputāta Grīga priekšlikumu.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es domāju, būtībā tas jau faktiski gandrīz tas pats ir, bet var būt, ka mans teksts ir vienkāršāks un precīzāks, jo vārdam "amats" ir te jābūt iekšā. Savādāk būs tā, ka cilvēkam, ja viņš atnāks no armijas, darbu jau var iedot, bet, ja viņš ir bijis kāds inženieris, tad viņam var iedot arī sētnieka darbu. Tā ka es uzstāju, ka tomēr ir vajadzīgs balsojums par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par deputāta Grīga priekšlikumu runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu - izteikt 38.panta daļu pēc vārdiem "apmērā un" tādā redakcijā, kāda jums ir dota. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Zālē nav kvoruma.

Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, atkārtoti balsojam par deputāta Grīga priekšlikumu par 38.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. (Starpsauciens no zāles: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, un tas ir iestrādāts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas redakciju iebildumu nav. Pants pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. 39.pants. Ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstrādātā, precizētā 39.panta redakcija, kuru jūs šeit redzat.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Dobeļa piedāvātais 40.panta grozījums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dobelis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums - 40.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jo domāja, ka jau esošā redakcija ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs iedziļināties šajā redakcijā, jo komisijas piedāvātā redakcija nav precīzāka. Tur pēkšņi viens gadījums - slimība - tiek izcelts citu nepārvaramu apstākļu priekšā un tad tiek minēti atkal kādi citi ārkārtēji iemesli. Es domāju, ka to visu var apvienot vienotā formulējumā: "nepārvarami apstākļi, kuru rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes". Līdz ar to, manā uztverē, mans piedāvājums ir precīzāks nekā komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu - nomainot panta numerāciju, izteikt 40.panta tekstu šādi: "Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīti nepārvarami apstākļi...". Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Es aicinu deputātus atkārtoti balsot par deputāta Kristovska priekšlikumu par 40.panta tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 6, atturas - 22. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 41.pants. Ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi. Komisija daļēji pieņēma šos grozījumus un iestrādāja redakcijā, kura ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par deputāta Kristovska priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums - papildināt panta otro daļu aiz vārdiem "ir tiesības" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikto kvotu ietvaros", un priekšlikuma otra daļa ir - precizēt, vai panta trešā daļa attiecas tikai uz otrajā daļā minētajām personām vai arī uz pirmajā un otrajā daļā minētajām personām. Komisija šo grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt manu pirmo priekšlikumu, proti, panta otro daļu papildināt ar vārdiem "Ministru kabineta noteikto kvotu ietvaros", jo acīmredzot mēs nevaram nostādīt pretī tagad sieviešu kārtas pārstāves, kuras būs beigušas mācību iestādes, un puišus, kuri būs nodienējuši armijā. Un, ja mēs nenosakām nekādu kvotu... ja Ministru kabinets nenosaka šīs kvotas, tad praktiski tas nozīmē, ka augstskolās varēs uzņemt tikai puišus.

Un es gribētu teikt arī to, ka arī padomju laikos tiem, kuri nāca no armijas, bija nodienējuši armijā, vai kuriem bija darba stāžs, tika paredzētas iespējas ārpuskonkursa kārtībā iestāties augstākajās mācību iestādēs, bet arī tad netika noteikts, ka viņi var vispār ārpus konkursa... Vienmēr tika noteikta zināma kvota - teiksim, no akadēmiskās grupas 25 vietām 5 vietas tam bija paredzētas. Un to katrā ziņā var lemt Ministru kabinets. Es tomēr domāju, ka nevar tā viennozīmīgi pateikt, ka visi...

Un vēl. Es atceros, kā es pats pēc dienesta iestājos Universitātes Juridiskajā fakultātē. Mēs iestājāmies diezgan daudzi pēc armijas, un rezultāts bija tāds - Ķezbera kungs var man pievienoties, jo mēs kopā sākām studēt dienas nodaļā, - rezultāts bija tāds, ka tad burtiski pēc mēneša trīs puiši, kuri nāca no armijas un kuri līdz ar to tika ieskaitīti, izbeidza savas studentu gaitas, jo viņiem vienkārši bija vajadzīgs, lai ātrāk tiktu projām no armijas. Un tas bija viss. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mums ir vajadzīgi studenti ar gaišām galvām, tādi, kuri tik tiešām ir spējīgi izturēt šo konkurenci un varētu sekmīgi pēc tam studēt un būt labi profesionāļi. Tā ka tomēr konkurence zināmā veidā ir vajadzīga. Un tikai ar šādu kvotu palīdzību tad arī zināmā mērā konkurss būs starp tiem pašiem puišiem, kuri nāk pēc armijas. Un viņi savā starpā konkurēs, - bet jau šo kvotu ietvaros, pēc labākām sekmēm iestājeksāmenos.

Par otro priekšlikuma daļu man jāsaka, ka es vienkārši vērsu komisijas uzmanību uz to, ka jāprecizē. Ja komisija tur neko nav darījusi... Bet tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums, kas ir norādīts kā nākamais, ir nedaudz līdzīgs, bet tomēr ir konkurējošs ar Endziņa kunga priekšlikumu. Arī es vadījos pēc tā principa, ka, ja tiktu pieņemts šodien komisijas priekšlikums, tad mēs redzētu, ka dažās prestižās specialitātēs nevarētu iestāties ne tikai mūsu daiļais dzimums, bet arī tie, kuriem tādu vai citādu veselības apstākļu dēļ karadienests nebūtu pa spēkam, un ka tās visas, tā teikt, pilnībā nosegtu šie nodienējušie cilvēki. Pie tam, spriežot pēc tā formulējuma, kas šeit ir, arī tajās privātajās mācību iestādēs, kur mācību maksa ir visai augsta, šajā gadījumā par šīm mācībām būtu jāmaksā valsts budžetam. Valsts budžetā attiecībā uz šādiem līdzekļiem nav nekas paredzēts. Tieši tāpēc es izvirzīju savu priekšlikumu, ka šinī gadījumā šāda rezervēšana var notikt tikai tajās mācību iestādēs - vai nu valsts, vai privātās - , kurām ir valsts budžeta finansējums. Un, vadoties pēc savas pieredzes, es uzskatīju, ka ceturtā daļa vietu ir pilnīgi pietiekama daļa, lai varētu šeit tie labākie studenti, arī armijas dienestu izdienējušie, iestāties. Un tad būtu tāds stāvoklis, ka visi neaizietu uz pašām prestižākajām specialitātēm, bet tikai spējīgākie aizietu tur, citi, mazāk spējīgie, aizietu uz mazāk prestižām specialitātēm, un tas būtu normāli.

Endziņa kunga priekšlikums diemžēl neņem vērā to, ka pamatpriekšlikumā, ko viņš mēģina uzlabot, ir ietvertas visas mācību iestādes, to skaitā arī privātās, un tad valstij būtu jāuztur šīs privātās augstskolas.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es vēlējos runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Arī Finansu ministrija, izskatot šos priekšlikumus, ir nolēmusi, ka Endziņa kunga priekšlikumā nav ņemts vērā tas, ka valsts licencētās mācību iestādes var būt arī privātās mācību iestādes, kurās mācības notiek par maksu. Un līdz ar to tas prasītu no valsts budžeta papildu līdzekļus. Tādēļ Finansu ministrijai būtu vairāk pieņemams Bišera kunga priekšlikums, kurš nosaka, ka šī kvota ir nosakāma tajās mācību iestādēs, kurās mācības apmaksā no valsts budžeta. Un tādēļ būtu lūgums noraidīt Endziņa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es savu priekšlikumu atsaucu un aicinu balsot par Bišera kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Bišera piedāvātais grozījums, un tas jau tika komentēts. Vienīgā starpība starp šo un komisijas piedāvāto grozījumu ir tā, ka šeit ir noteikts precīzi, cik liels būs apmaksājums. Turklāt komisija šā jautājuma risinājumu atstāj Ministru kabineta ietvaros - tā, lai, zinot, ka šobrīd budžets ir bēdīgā stāvoklī, varētu noteikt mazākas normas turpmākajos gados.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Deputātiem bija iebildumi pret komisijas viedokli - noraidīt Bišera kunga priekšlikumu. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Kâpēc?") Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā: "Valsts atzītās (licencētās) mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa studentu vietu...". Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 6. Deputāta Bišera priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Deputāta Pētera Apiņa piedāvātais grozījums: "Kvotas uzņemšanai bez konkursa Latvijā atzītās (licencētās, akreditētās) augstākajās..." Un tā tālāk. Komisija noraidīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Nav balsojams.")

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams pēc būtības.

K.J.Druva. Tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es, piemēram, esmu ļoti pārsteigta, kāpēc Endziņa kungs atsauca savu priekšlikumu, jo, iebalsojot tagad 25%, jūs... paši saprotat, ka jūs izdarījāt "lâča pakalpojumu" tiem, kas nāks no armijas, un principā ražosiet tagad augstskolā viduvējības, potenciālos bezdarbniekus, jo viņi ar minimālām atzīmēm iestāsies, ar minimālām atzīmēm ceturtā daļa ies cauri augstskolai. To es jums varu teikt, spriežot pēc tās pieredzes, ko mēs guvām padomju gados. Tā ir klasiskā padomju prakse, kāda bija toreiz, - nāca no armijas, stājās iekšā un viduvēji slīdēja cauri mācību iestādei. Kā jau Endziņa kungs jums teica, kvotām ir jābūt proporcionāli tam skaitam, kāds stājas iekšā, un mēs nedrīkstam ar likumu noteikt, ka tā ir ceturtā daļa. Tas nozīmē, ka tad, ja 50 cilvēkus uzņems, vairāk nekā desmit būs to, kas ies ārpus konkursa. Ir noteikti jāļauj vai nu augstskolai, vai ministrijai noteikt šīs kvotas atkarībā no tā, kāds ir attiecīgās specialitātes pieprasījums vispār. Un pārējie lai maksā par savu mācīšanos. Bet, ieviešot šādu normu - vienu ceturto daļu -, mēs principā... es jums vēlreiz saku, mēs gatavosim vienu ceturto daļu... nē, apmēram piektā daļa no tiem, ko mēs gatavosim, būs viduvējības, potenciālie bezdarbnieki, kurus neviens nepieprasīs konkursa apstākļos. Un mēs ļausim izmantot augstāko izglītību par velti, jo tālāk pants jau vispār ir absurds. (Bet par panta tālāko daļu es runāšu tad, kad mēs runāsim par to.) Tāpēc es personīgi uzskatu, ka mums vajadzētu balsot vēlreiz, kārtīgi izlasot deputāta Apiņa iesniegto priekšlikumu un noraidot šos 25%, ko ierakstījām iekšā.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, diemžēl patiešām par Apiņa priekšlikumu vairs nevar balsot, tāpēc ka mēs jau esam nobalsojuši par jaunu otro daļu. Apinis šeit runā par kaut kādu 2.punktu, kāda vispār šajā pantā nav. Tātad - arī tīri formāls iemesls. Bet, Kreituses kundze, tajā laikā, kad es stājos, bija 25 vietas un 5 vietas bija rezervētas tiem, kas stājās ārpus konkursa, tā bija viena piektā daļa. Nu, tagad šeit ir viena ceturtā daļa, ko piedāvāja Bišera kungs. Un tajā pašā laikā augstskolās vienmēr uzņem studentus vēl klāt, un, ja jau tas students tādā veidā "vilksies", tad viņš ātri vien tiks atskaitīts un viņa vietā nāks sekmīgais students. Te ir tas... Domāju, ka te nu nekādu problēmu nav.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši mūsu balsojumam, ar kuru Saeima atbalstīja deputāta Bišera priekšlikumu par 41.panta otro daļu - vairs neparedzēt šajā otrajā daļā kvotas, kā tas bija agrāk, - principā deputāta Pētera Apiņa priekšlikums nav balsojams, jo kvotu vairs nav. Tā ka tas pēc būtības nav balsojams. Vai deputātiem ir iebildes? Turpinām, lūdzu!

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums. Man šķiet, tas arī nav balsojams pēc būtības, jo man šķiet, ka, balsojot par deputāta Bišera piedāvāto grozījumu, principā mēs no komisijas piedāvātā varianta izslēdzām panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti, te ir tā lieta, ko mēs neizdomājām līdz galam. Mums liekas, ka viss notiek automātiski un ka viss ir tā kā 80.gados, kad studenti iestājās, saņēma stipendiju un studēja. Taču es jums varu pateikt, ka 1998.gadā... Apiņa kunga zālē nav, bet... cik es zinu, Medicīnas institūtā vispār vairs nebūs bez maksas studējošo. Un, ja atstāj panta trešo daļu un ja nosaka, ka valsts iestādē, Latvijas Medicīnas akadēmijā, viena ceturtā daļa tagad būs ārpus konkursa uzņemtie bijušie karavīri... viņu mācības, ja atstāj trešo punktu, apmaksās valsts. Tā tas ir. Un kā tad būs ar citām maksas grupām, kuras augstskolā uzņems ārpus konkursa? Un vai pēc diviem gadiem vispār būs bezmaksas mācības? Ja mēs atstājam šeit ierakstītu šo punktu, tas nozīmē, ka valsts budžetā ir jābūt paredzētai samērā lielai naudas summai, lai samaksātu šiem ārpus konkursa iestājušamies studentiem. Tā tas nav. Vai mēs mazlietiņ par daudz negribam uzdāvināt tiem, kas ir 12 mēnešus tepat Latvijas teritorijā pildījuši Latvijas Republikas pilsoņa pienākumu? Tad ir jābūt kaut kādai citai skaidrībai. Vai patiešām mūsu valstī naudas ir tik daudz? Un vai patiešām augstskolai nav vajadzīgs cita veida finansiālais pabalsts, kā vien lai apmaksātu šo privileģēto - manuprāt, nepamatoti privileģēto - cilvēku studijas? Tāpēc to vajag izdomāt līdz galam. Es jums vēlreiz atkārtoju, ka pēc diviem gadiem lielākajā daļā augstskolu vispār nebūs bezmaksas mācību. Nebūs. Un Medicīnas akadēmijā tā tas būs jau nākamajā gadā, un tur maksa nav 10 vai 20 lati, tur, ja ir runa par maksu, ir runa par tūkstošiem.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es varētu tikai palūgt savu cienījamo kolēģi Kreituses kundzi, lai viņa, pirms nāk apstrīdēt šo mūsu balsojumu, izlasa, par ko mēs esam nobalsojuši. Tur ir noteikts, ka nekāds papildu finansējums netiks paredzēts. Ka viena ceturtā daļa no tām studentu vietām, kuras ir paredzēts apmaksāt no valsts budžeta... ka šī viena ceturtā daļa tiek rezervēta tiem, kas nāks no armijas. Tā ka valsts budžetam nekas papildus nav jāmaksā. Tik, cik valsts budžets būs paredzējis, lai šīs vietas apmaksātu valsts. Viena ceturtā daļa tiek nodota tiem, kas nāk no armijas.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Pie tā, kas šeit tika izteikts Finansu ministrijas kompetences ietvaros, es vēlos piebilst sekojošo - ka, veidojot un sastādot budžetu, mēs nosakām katrai ministrijai izdevumu "griestus", paredzot no vispārējiem ieņēmumiem dotāciju noteiktam skaitam studentu. Tas nozīmē, ka, ja Saeima ir atbalstījusi deputāta Bišera priekšlikumu, tad tā ir noteikusi, ka tikai tajās valsts atzītajās mācību iestādēs, kurās ir šīs no valsts budžeta apmaksātās, dotētās vietas, šī viena ceturtā daļa ir rezervējama. Visās tajās mācību iestādēs, kurās mācības neapmaksā no valsts budžeta, šāda apmaksa arī netiek no valsts budžeta garantēta. Līdz ar to loģisks ir priekšlikums, ka ir svītrojama šī 41.panta trešā daļa, kā tas ir jau arī atbalstīts, pieņemot Bišera kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikumu svītrot 41.panta trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 6, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais 41.panta grozījums. Man šķiet, tas pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, un tas jau ir iestrādāts redakcijā un paliek.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums 41.panta otro daļu izteikt citādā redakcijā, un, man šķiet, arī tas pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk. 42.pants. Ir deputāta Bišera piedāvātais grozījums, tas tika pieņemts precizētā redakcijā, ko jūs redzat labajā pusē. Arī deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums ir daļēji pieņemts, un visbeidzot ir iestrādāts viss Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā, kuru jūs redzat labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto 42.panta redakciju nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 43.pants. Ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums svītrot 43.pantu. Šeit ir viens būtisks jautājums. Mēs jau otrajā lasījumā runājām diezgan plaši par šo jautājumu. Mēs komisijā vēlreiz apspriedām šo pašu tēmu un atstājām to, cik lielu atbalstu spēj dot šobrīd budžeta ietvaros, Ministru kabineta kompetencē, un līdz ar to noraidījām Aizsardzības ministrijas priekšlikumu svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai nepietiek jau ar to, ka pieņemtie priekšlikumi būtu raksturojami ar vārdiem, ko replikā izteica Kreituses kundze (ne no tribīnes)? Viņa teica tā: dienēs, ja pieņems šo likumu, Tabūns un brīvprātīgās sievietes. Tātad - tikai Tabūns un brīvprātīgās sievietes! Lūk, tādu likumu mēs gribam. (Nu, vienīgi Leiškalns vēl piesakās brīvprātīgi, tas jau ir labāk.) Lūk, ko mēs esam izdarījuši. Vai nepietiek ar to? Tagad, lūk, vēl šīs privilēģijas: par goda pienākumu aizstāvēt Dzimteni, trenēties kara mākslā būs maksa, pie tam liela maksa, jo jaunie puiši iekarsuši aizdevumu droši vien paprasīs kārtīgas mājas celtniecībai, kas varētu maksāt apmēram pusmiljonu. Un, ja tādi būs, piemēram, kādi simts, tad tie būs 50 miljoni no budžeta. Lūdzu! Vai tas nav iespējams? Tas ir iespējams. Ko tad mēs te lemjam, cilvēki mīļie! Kādā veidā to varēs izturēt budžets? (Starpsauciens: "Varēs!") Taču jādomā tad par to galu galā. Un nākamais - vai šo garantēto aizdevumu, ko garantēs valsts, valsts pēc tam spēs atgūt? Protams, ka ne. Tas tiks dāvināts šiem jauniešiem par 12 mēnešu goda pienākuma pildīšanu. Ļoti skaisti. Nobalsojiet, uz priekšu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es nekādā ziņā negribu apšaubīt šā priekšlikuma autoru labo domu un vēlēšanos, bet Finansu ministrijas kompetences ietvaros esmu spiests sacīt, ka garantēt aizdevumus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei varētu vienīgi no valsts budžeta līdzekļiem, un, pēc mūsu ieskata, ierobežoto valsts budžeta resursu dēļ pašreiz un arī tuvākajā nākotnē tas nav iespējams. Aprēķini, kurus ir sagatavojis Ministru kabinets, nosaka, ka šādas izmaksas varētu pārsniegt 15 miljonus latu gadā, un tas nekādā veidā nav savienojams ar mūsu valsts finansiālajām iespējām. Tādēļ Finansu ministrija lūdz atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu svītrot 43.pantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Šeit jau kolēģis Vītols pieskārās šim jautājumam. Es gribētu šo trīs minūšu laikā mazliet izvērsti parādīt jums šā balsojuma sekas. Jo aprēķins ir diezgan precīzs. Tātad: ja mēs ņemam vidējo gada iesaukumu, kāds tas varētu būt šobrīd, tad 40% jeb 1600 cilvēku ir no lauku apvidiem, 30% jeb 1200 cilvēku ir no pilsētām, un 30% - no Rīgas. 10% no tiem, kas iesaukti no lauku apvidiem, saņem kredītu mājas būvniecībai. Mēs ņemam pavisam mazu normatīvu - 70 latus par vienu kvadrātmetru, kopā tas ir 8,42 miljoni latu. Rīgā, ja ņemam 50 kvadrātmetru platību - dzīvokli, kāda iegādei viņi varētu pretendēt uz šo kredītu, tādā gadījumā uz šiem 80% būtu 1,5 miljoni latu. Kopā, kā Vītola kungs pilnīgi precīzi pateica... vai vēl precīzāk var pateikt - tas ir 15,68 miljoni latu gadā jeb vairāk nekā 70% no visa aizsardzības budžeta, kāds tas ir apstiprināts 1997.gadam. Vēl jo vairāk, arī Tabūna kungs to pieminēja. Valsts garantē no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju naudas, atdot šos kredītus. Cik no šiem deviņpadsmitgadīgajiem puišiem, ņemot šādu kredītu, ir gatavi to atdot noteiktajā laikā un ar tādiem procentiem, ar kādiem pašlaik tie kredīti ir doti? Tātad jūs uzliekat nodokļu maksātājiem pienākumu dzēst šādas summas. Tāpēc es ļoti lūgtu izturēties atbildīgi pret Latvijas valsti un šajā gadījumā atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu svītrot 43.pantu no šā likuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es ceru, ka talantīgais sacerētājs Kristovska kungs arī uznāks augšā tribīnē un pastāstīs tos ienākuma avotus, no kurienes ņemt līdzekļus, lai patiešām varētu īstenot šo labo ideju, bet, es domāju, varētu arī papildināt to vēl ar tādiem punktiem - sievietēm par bērnu dzemdēšanu arī varētu, teiksim, būt aizdevums dzīvokļa iegādei. Teiksim, arī policistiem vajag tādu noteikt, jo es uzskatu tā - ja jau cilvēks ir kārtīgi dienējis... tāpat arī policistam, kas kārtīgi dien policijā, būtu jāsaņem kredīts. Starp citu, vajadzētu padomāt par vēl vienu momentu: vai nevajadzētu te pierakstīt klāt, ka arī mums, Saeimas deputātiem, par to, ka mēs kārtīgi apmeklējam sēdes, pienāktos kredīts dzīvokļa apbūvei? Jo citādi es nesaprotu, kāpēc tikai šiem jaunajiem cilvēkiem, kas nodien 12 mēnešus godīgi un kārtīgi... Es saprastu, ja te būtu rakstīts, ka tad, ja cilvēks ir veicis varonību... ja viņam, veicot valsts pienākumu, ir, teiksim, tikusi viņa veselība kaut kā sabojāta, tad es saprastu, tad būtu loģika šim piedāvājumam. Bet vienkārši par to, ka 12 mēnešus tur ir bijis... Varētu vēl saprast, ja Kristovska kungs piedāvātu, ka brīvprātīgajām dāmām, kas dien obligāto dienestu, - ka viņām vajadzētu atļaut to dzīvokli iegādāties pēc tam. Bet ne jau visiem. Es šajā gadījumā tomēr uzstāju un atbalstu kolēģi Tabūnu, ka šis pants nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Valsts prezident! Cienījamā Saeima! Katram cilvēkam dzīvi var dot tikai vienu reizi. Ne jau no laba prāta viņš šo vienu gadu no savas dzīves velta šīs valsts aizsardzībai. Apspriežot šo likuma pantu, mēs varam tikai paust savu attieksmi, ka valsts varai pret šo cilvēku, kurš būs veicis šo, kā jūs sakāt, godpilno pienākumu pret šo valsti... Ja tik vien ir, ka ar valsts institūciju palīdzību, kuras, kā es uzskatu, vienmēr būs pārspēkā pret atsevišķu konkrētu šīs valsts pilsoni un spēs no viņa piedzīt gan nodokļus, gan piespiest viņu dienēt, aizsargāt šo valsti, gan arī visādi citādi viņu pakļaut, tad šim cilvēkam no šīs valsts nepienākas gandrīz nekas. Es domāju, ka nebūs tik briesmīga šī summa jāatvēl, jo ne jau katrs no tiem, kā jūs teicāt, lauku puišiem, kas būs izdienējis armijā, tūlīt pat ķersies pie šīs dzīvojamās mājas celtniecības un ne jau katrs pilsētā šo kredītu arī prasīs. Un beigu beigās šā kredīta apjomu, ko mēs varētu no valsts budžeta katru gadu atvēlēt, mēs varētu arī noteikt paši. Es negribu, ka mēs atļautu kādam labi paēdušam cilvēkam vai nelielai cilvēku grupai - vai nu tā būtu Finansu ministrija, vai Saeima, - noteikt šo prioritāti, jo viņu vērtējums var būt tīri no sava viedokļa. Jo bieži saka, ka paēdušais neēdušu nesaprot. Un beigu beigās katra paaudze pēc sevis kaut ko atstāj uz šīs zemes. Un ko tad atstās šī paaudze, kas aizies, kad nāks nākamā? Mēs tagad izmantojam tikai to infrastruktūru un kapitāli remontējam tikai to, ko uzbūvējuši mūsu priekšteči. Mēs paši neradām neko šodien. Un, ja lietas tā turpināsies, tad pēc gadiem... Kā tad šinī valstī mēs taisāmies dzīvot? Kāpēc mēs negribam ļaut šiem cilvēkiem radīt šo bagātību valstī, atļaut būvēt māju? Jo māju nevar aiznest no zemes. Tā ir paliekoša. Un, ja cilvēks nepildīs konkrētus norādījumus, teiksim, kā šos kredītu procentus atdot valstij, tad beigu beigās šo māju var arī paņemt valsts un izmantot tālāk kā savu īpašumu pēc saviem ieskatiem. Un šis cilvēks būs jau tur ieguldījis savu darbu, kurš nemaksās valstij neko. Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Man ir grūti saprast, ka mēs spējam lietot tikai 3.klases aritmētiku. Vakar bija saruna "Saimnieka" telpās ar Jēgeres kundzi.

Es viņai prasīju: - Cik reizes 100 latus izdotu valdība? Cik reizes tā nauda tiktu izdota Latvijā? Saprotiet, tā nauda tiek izdota arī otru reizi. Un trešo reizi daļa. Viņa teica: - To ir grūti aprēķināt.

Es teicu: - Vai varētu būt, ka mēs divreiz 100 latus izdodam? Kad galu galā tā nauda apgrozās otru reizi, caurmērā 200 lati.

Viņa teica: - Tā varētu būt.

Es teicu: - Ar tiem nodokļiem, ko mēs prasām, ar tām muitām, ko mēs ievācam, cik tad mums izmaksā tas 100 latu izdevums?

Viņa teica: - Grūti aprēķināt.

Bet es saku: - Es jums teiktu, ka izmaksā tikai 15 latus. Vai tas tā varētu būt?

Viņa teica: - Jā, tas tā varētu būt.

Tagad, saprotiet, mēs ejam ekonomiskā "bedrē", mūs valdība nožņaudz caur Latvijas Banku un liedz citu iespēju ražīgi strādāt un bagātību veidot.

Runājot par šīm mājām, ir piemērs. Mēs varam to māju būvēt par tiem 100 000 latiem, bet budžetā viņa izmaksās tikai 15 000 latus. It kā mēs garantēsim šim cilvēkam to 100 000 latu kredītu, bet, ja viņš nespēj maksāt un mēs to māju viņam atņemam un atgūstam atpakaļ 15 000 latu, tad valdība neko nav zaudējusi. Bet mēs būsim paņēmuši vienu "bomzi" no ielas un viņam iedevuši darbu un godu, un mēs sāksim Latvijā ražot kaut kādu labumu. Un mēs nenonāksim vairs tajā ekonomiskajā "aizā", uz kurieni mēs ejam, bet sāksim kaut ko labu darīt.

Vītola kungs, jums ir daudz spēju, jums ir arī svarīgs postenis. Iemācieties rēķināt ne tikai 3.klases līmenī, bet saprotiet, ka tā naudiņa rit, ka no viņas nāk atpakaļ ienākumi valdībai. Ka paliek kaut kas labs, kā Stikuta kungs teica, ja mēs to darām. Mums ir jāliek tauta pie darba. Mēs nevaram pieņemt to piecu gadu budžetu, kas mums ir... ka ar katru gadu ir sliktāk... Sāksim domāt citādi. Šis ir vienīgais pants, kuru es jūs lūdzu atbalstīt šajā likumā. Bet, lūdzu, sāksim domāt citādāk, sāksim likt tautu pie darba! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu teikt, ka man ļoti simpātiska ir Valdmaņa kunga izteiktā doma, un varbūt tieši tāpēc es arī uzturēju spēkā šo otrajā lasījumā nobalsoto redakciju, jo domāju, ka mums valsts ekonomika, kā mēs redzam Eiropas savienības vērtējumos, diemžēl ir laikam vienā no pēdējām vietām savu attīstības tempu ziņā salīdzinoši ar citām Austrumeiropas valstīm. Un mēs līdz galam nevaram saprast, kapēc diemžēl tas tā notiek. Tas diemžēl tāpēc arī notiek, ka mēs nespējam paskatīties uz kaut kādām citām pasaulē varbūt zināmām, bet pie mums vēl nepazīstamām un mūsu latviešu garam nepieņemamām ekonomiskās stimulēšanas metodēm un tamlīdzīgi. Šī bija viena no iespējām, ka varbūt dažiem cilvēkiem, ne visiem... Un tā ir mana priekšlikuma būtība, nevis tā, Lujāna kungs, par ko jūs te mēģinājāt mani apvainot. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, lai tos, kuri ir izcēlušies, stimulētu, varbūt tādi būs 10 cilvēki valstī, varbūt tas būs viens cilvēks, bet, ja mēs šādu iespēju paredzam, tad tas nozīmē, ka mēs kādu cilvēku stimulēsim.

Šodien mūsu valstī vispār ir maz šādu mehānismu, un, ja mēs kādu gribam stimulēt... mēs tikai gribam piespiest, mēs kādam gribam kaut ko atļaut, bet ļoti daudziem mēs gribam aizliegt. Un mēs brīnāmies, ka mūsu valsts neattīstās. Šī ir viena no iespējām, kad Ministru kabinets, ja domātu, varētu izstrādāt noteiktu kārtību. Un nevajag varbūt visu pārspīlēt un pārvērst par farsu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad mana argumentācija par to, ko darīt ar šo priekšlikumu, sakritīs vai būs ļoti tuva tai argumentācijai, ko teica Valdmaņa kungs, jo arī es tiešām aicinu noraidīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, tādējādi saglabājot šim 43.pantam otrajā lasījumā pieņemto redakciju.

Tātad nav pieļaujams šo 43.pantu izslēgt, jo tādā veidā mēs atņemtu sociālās garantijas tiem cilvēkiem, kuri gadu no savas dzīves ir atdevuši valstij un šo savu pienākumu pret valsti godprātīgi veikuši.

Attiecībā uz finansu līdzekļu nepieciešamību. Tie šeit tiek minēti kā galvenais arguments, pat kā vienīgais arguments par labu šādam priekšlikumam. Šeit nav vajadzīgi lieli finansu līdzekļi, jo valsts garantēts kredīts nenozīmē to, ka valstij šī nauda kādam ir jāiedod. Valsts tikai uzņemas atbildību par to, ka cilvēks atdos šo savu kredītu bankai. Un tajā gadījumā, ja cilvēks nespēs šo kredītu atdot, viņam jau pirms tam būs šis dzīvokļa vai mājas īpašums, kuru varēs izmantot kā ķīlu. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks nav spējīgs samaksāt par savu dzīvokli vai par māju noteiktā termiņā, tad viņam šo dzīvokli vai māju vienkārši atņem. Un tie papildu izdevumi, kuri varbūt ir vajadzīgi šajā gadījumā, ir visai minimāli.

Bez tam es vēl gribu vērst uzmanību, cienītie kolēģi, uz to, ka šeit mums faktiski jebkurā no šīm redakcijām - gan otrā lasījuma redakcijā, gan tajā, kas ir Ģirta Kristovska priekšlikumā, ir Ministru kabineta noteiktā kārtība. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets šeit var izstrādāt savu kārtību, kā tas notiks, un precizēt tā, lai šīs finansiālās saistības valstī tiešām lielas nebūtu tūlīt jāuzņemas. Paldies. Es aicinu noraidīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs gribam pieņemt vēl vienu deklaratīvu punktu ar kaut kādiem nākotnes solījumiem, ka kaut kad jūs kaut ko dabūsit, tad jūs varat par tādu balsot, protams, ieliekot vienā konkrētā likumā kaut kādus debessmannas piedāvājumus. Vai šāds punkts var darboties? Padomājiet, lūdzu, līdzi! 1997. gadā viņš noteikti nedarbosies. Tas ir pilnīgi izslēgts. Pirmkārt, viņš budžetā nav paredzēts. Otrkārt, es šaubos, vai kāds paredzēs budžetā kaut ko tādu.

Mēs tur strīdamies, ka Zemessardzei - 7 miljoni, un tas ir drausmīgi maz, es nerunāšu par citām struktūrām, kur visu laiku ir strīdi un visiem nepietiek, bet te mēs piedāvājam kaut ko tādu, kam pretī nav nekādu nopietnu aprēķinu, kur atkal ir kaut kādi vētraini solījumi. Un atkal mēs jaucam pienākumu ar kaut kādām miglainām iespējām.

Mēs jau dzirdējām, ka nevajag likumos iestrādāt normas, kas var radīt kaut kādas korupcijas un blēdīšanās iespējas. Kāda ir garantija pret to, ka šo aizņēmumu oficiāli paņems viens, kuram it kā būtu tiesības, viena oficiāla persona, bet faktiski šo aizdevumu izmantos pavisam citi. Un kurš tad nu tur kontrolēs un skraidīs, un pētīs katru latu. Es tomēr nezinu... Kolēģi, es zinu, ka bija diskusijas par šāda punkta iekļaušanu otrajā lasījumā, tomēr šāda punkta atstāšana tikai sabojās šī likuma ideju un jēgu, tāpēc varbūt tomēr šad un tad ieklausīsimies arī praktiķu piedāvājumos... Arī konkrēti šinī gadījumā gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji, gan Finansu ministrijas pārstāvji ir skaidri izteikuši savu viedokli par šo piedāvājumu. Bet nē, mēs par katru cenu kaut ko deklaratīvu gribam dabūt iekšā! Tik un tā šis punkts nedarbosies! Es aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Arī es aicinātu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par šā panta izslēgšanu. Un es gribētu paanalizēt, kas šeit ir ielikts iekšā. Kā saprast to - "godprātīgi pildījuši"? Tā, ko Kristovska kungs šeit teica, varētu būt tikai attiecībā uz nelielu daļu - kuri ir izcēlušies vai kaut kas tāds, bet tā te nav. Godprātīgi - kā es saprotu - ir tad, ja es neesmu nevienu reizi dabūjis norīkojumu ārpus kārtas mazgāt mazmājiņu... Tas acīmredzot būs godprātīgi, jā? Ja man nav neviena pārkāpuma un tamlīdzīgi.

Un tālāk - "valsts garantētas"... Kaut arī tas noticis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, mēs esam tik daudz jau garantējuši šos te kredītus, bet pēc tam nevaram dabūt atpakaļ. Tas, ko Valdmaņa kungs šeit saka, ka būs māja vai būs dzīvoklis, ko varēs atsavināt, vai kaut kas tamlīdzīgs... Bet vēl jau tā māja nav uzcelta. Un it sevišķi tad, ja ir runa par mājas celtniecību. Labi, ieliks Ministru kabineta noteikumos, ka pamatu ielikšanai viena summa tiek piešķirta. Kad tie ir, tad atkal var nākošo daļu saņemt. Bet, ja šis kredīta ņēmējs izmantos to summu un ieliks visu nevis pamatos, bet vienu daļu kaut kur iztērēs, pie tam pašam vairs nav nekā, pret ko vērst piedziņu? Tātad - lūdzu! Ja ir valsts garantējusi, tad valsts arī dabūs maksāt. Maksāt uz visu nodokļu maksātāju rēķina.

Un te ir pilnīga taisnība. Ar ko ir sliktāki tādā gadījumā policisti, kuri varbūt ikdienā riskē ar savu dzīvību, cīnoties varbūt ar bruņotiem bandītiem, un kuri strādā nevis vienu gadu, 12 mēnešus, bet desmit un piecpadsmit gadu? Viņiem, redz, valsts nevarēs garantēt. Bet te ir 12 mēneši, cilvēks vienkārši ir nodienējis, un pēkšņi šādas garantijas.

Es aicinātu atbalstīt ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezident, sēdes vadītāj, cienītie deputāti! Es lūdzu atbalstīt 43. panta pieņemšanu trešajā lasījumā, jo tas absolūti veicinās ekonomisko attīstību Latvijā. Tas ir pierādījies jau Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir pieņemts tieši šāda paša veida likums, un tas strādā jau daudzus gadus. Un kāpēc viņš strādā?

Man liekas, te ir mazs pārpratums. Šos aizdevumus dod cilvēkiem, ne katram, bet tiem, kuriem ir labs darbs, kuri var atļauties šā aizdevuma saņemšanu un var atļauties uzturēt šo māju. Viņš veicina ekonomisko attīstību un dod iespēju. Dod iespēju cilvēkiem tikt zem pajumtes. Nav šo briesmu, kad 6 tūkstoši karavīram ir jāizdod... ka valsts izmaksās četrus miljonus... Muļķības! Valsts garantēs, banka izmaksās un rūpēsies, lai šis aizdevums strādātu un darītu. Valstij ir tikai jānoliek maza rezerves summa tajos gadījumos, ja tiešām šī vērtība nerealizējas. Tātad banka nenoņem... Ja māja ir vērta 100 000 latu, banka neaizdos vis 100 000, bet aizdos 60 000. Tas nozīmē, ka īpašniekam ir vajadzīga iemaksa, un tad viņam ir vajadzīgs darbs, lai var atļauties samaksāt parādu, ko viņš ir aizņēmies. Un arī tad, ja viņš nevar samaksāt, tad valsts saņem pretī vērtību, kura ir realizējama tirgū. Es lūdzu atbalstīt šīs patiešām... Mūsu bankās pašreiz ir daudz naudas, kuras nav apritē, bet tas tiešām veicinās ekonomikas attīstību. Pērkot māju vai dzīvokli, ir jāpērk krāsnis, mēbeles, tepiķi, aizkari un tamlīdzīgi. Tas stimulē tiešām ekonomisko attīstību valstī. Tas ir absolūti pierādījies kā fakts Amerikas Savienotajās Valstīs un citās Rietumvalstīs. Paldies.

Es lūdzu atbalstīt 43. pantu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Acīmredzot es turpināšu to domu, ko tikko izteica Aristids Lambergs, un man ir taisni brīnums, ka mums nevienam neienāk prātā šodien paskatīties uz mūsu valsti divdesmitajos gados. Mēs tagad sakām... Tabūna kungs saka: kas tad tagad nu te būs, ko tad tagad atkal izdomāsim?.. Mans kolēģis, kuru es ļoti cienu, Endziņa kungs, saka: redzat, tad jau viņi saņems un kaut kur pazudīs, un nebūs iespējams atgūt...

Es arī nāku no tās vides, kura sāka ar koka zarā pakārtu kareivja šineli, taisīja māju, izveidoja saimniecību un kļuva par diezgan solīdu tālaika apstākļiem un iespējām jaunsaimniecību. Tā veidojās mūsu lauki divdesmitajos gados. Un droši vien puse mēs varam teikt, ka nākam no turienes.

Mēs šodien sakām, ka nebūs iespējams kontrolēt. Kādēļ nebūs iespējams? Un kādēļ toreiz bija iespējams? Lūdzu, painteresējieties, kā toreiz kontrolēja kredītus, kā toreiz kontrolēja šīs naudas izmantošanu! Protams, mums ir diezgan bēdīga iepriekšējo gadu pieredze, kad mēs esam ar šiem kredītiem ne tikai deviņdesmitajos gados, bet vēl tad, kad jau veidojās kooperatīvi, kas saņēma naudas, bet šī nauda pazuda, kad uzrakstīja, ka nauda ir vajadzīga lauksaimniecībai vai kādam citam ļoti derīgam mērķim, bet pēc tam tika izveidoti pavisam citādi šie kooperatīvi. Sākās uzpirkšana, pārdošana un tā tālāk.

Kas tad valstij traucē rīkoties, lai būtu šis mehānisms? Vajag kontrolēt, kā tie kredīti tiek izmantoti. Taču teikt, ka, lūk, šis ir tas gadījums, kad mēs mākslīgi veidojam šo it kā eliti, šo cilvēku grupu, kura... Tiešām, viņu nebūs daudz, es par to esmu pārliecināts. Tiešām katra cilvēka dzīvē 12 mēneši, protams, nav pārāk daudz, bet ir pietiekami daudz, lai viņš par to saņemtu kompensāciju, arī par to, ka viņš izpilda šo godpilno pienākumu. Taču tomēr viņš izpilda to, kas ir jādara viņam obligāti. Lai valsts mēģina veidot šo mehānismu un kontrolēt, kā šie kredīti... Tā ir kredītu garantija, nevis kredītu izsniegšana.

Divdesmitajos gados zemnieks saņēma ne tikai kredītu garantiju, viņš saņēma arī naudu. Viņam tika piešķirta arī zeme, ko pēc tam viņš gan izpirka, bet tanī laikā tas bija ļoti efektīvs un arī efektīgs paņēmiens, kas stiprināja mūsu tautas pamatus - lauksaimniecību un lauku cilvēku. Un to nedrīkstētu liegt šodien nedz lauku cilvēkam, nedz arī pilsētā dzīvojošam, ja viņš grib atstāt pēc sevis materiālās vērtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl debatēs ir pieteikušies divi deputāti - Modris Lujāns un Guntis Eniņš, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Kristiānas Lībanes, Pētera Keiša, Leiškalna, Krastiņa, Vītola, Rugātes, Kaksīša, Ķezbera, Sinkas un Seiles iesniegumu: "Ierosinām turpināt ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 17.30, tad pārtraukt likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums" izskatīšanu uz jautājumu un atbilžu sēdes laiku, turpinot iepriekšminētā likumprojekta izskatīšanu tūliņ pēc jautājumu un atbilžu sēdes."

Godātie deputāti, es vēl varu informēt jūs arī par to, ka pusdienas pārtraukumā Saeimas Prezidijs kopā ar frakciju pārstāvjiem lēma par kārtību, kādā nākamajā nedēļā izskatāmi likumprojekti. Bija arī jautājums par to, ka pašlaik 66 likumprojekti gaida savu izskatīšanu, tātad mums sēde būs jāsasauc arī trešdien pulksten 9, bet pašlaik deputāti var izteikties viens "par", viens "pret" šo priekšlikumu.

Lūdzu, Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi, nav iemesla lieki uztraukties, jo mēs katrs varam izteikt savu attieksmi balsojot, un tas ir tikai ierosinājums. Bet, tā kā tās kārtējās sēdes darba kārtībā, kurai šodien nebija iespēja notikt, ir 66 jautājumi, tad mēs strādāsim faktiski divās kārtējās sēdēs nākošnedēļ, un es neredzu citu datumu, kad mēs varētu turpināt šī likumprojekta izskatīšanu. Bez tam ir izveidojusies arī tāda bezprecedenta situācija, ka turpinās ārkārtas sēde, bet būtu jānotiek arī jautājumu un atbilžu sēdei. Tātad šis ir ierosinājums, kādā veidā no tās situācijas izkļūt.

Sēdes vadītājs. "Pret" Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, neizskanēja skaidra argumentācija, kāpēc mums būtu tagad jāsēž šeit tik ilgi. Vēl nezin kad mēs to izskatīsim, debates tomēr rit par katru pantu, par katru pantu ir tiešām daudz priekšlikumu, un nevajag šo jau tā diezgan samudžināto likumprojektu vēl mēģināt forsēt, izmantot to, ka nu vēlāk vakarā deputāti būs pavisam noguruši un ka tad vēl paviršāka būs mūsu attieksme pret šo likumprojektu. Nu ko tad mēs galu galā būsim pieņēmuši? Tas būs vienkārši... es paredzu, ka būs ļoti bēdīgs gals tam likumam... tās sekas būs sliktas.

Ja būtu skaidra motivācija - ka, pieņemsim, tūliņ sākas rudens iesaukums un ka mēs, Saeima, nedrīkstam kavēt to... ka, teiksim, tas atstās kaut kādu iespaidu... Bet tā taču tas nav! Iesaukums ir nākamgad. Mums nekur nav jāsteidzas. Mēs varam to mierīgi izdarīt, teiksim, šādā veidā: pārtraukt ārkārtas sēdi... mēs varam rakstiski sagatavot šo iesniegumu, pēc tam par to arī nobalsot un pārtraukt uz divām nedēļām... Un viss. Jo Saeima mierīgi strādās novembrī, strādās decembrī, un mēs atradīsim laiku, lai šo darbu pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu ierosinājumu: ierosina turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 17.30, tad pārtraukt likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums" izskatīšanu uz jautājumu un atbilžu sēdes laiku un tad turpināt likumprojekta izskatīšanu tūliņ pēc jautājumu un atbilžu sēdes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām debates. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man diemžēl ir jāsaka, ka mūsu kolēģi no ārvalstīm, kurus es cienu, ir sajaukuši valstis, kur viņi atrodas. Latvija, cienījamais Valdmaņa kungs, nav Amerika, un naivas ir cerības, ka Latvijā pastāvot tādai vidējai izpeļņai, kura ir 70 lati, cilvēks, kas būs paņēmis šo kredītu, būs spējīgs atmaksāt ar savu darbu šo kredītu. Es varu pateikt to... Kaksīša kungs, es nezinu, kā jums ar matemātiku... Es arī nesen pētīju Baltijas Tranzītu banku... Par 6000 latiem pārdod dzīvokļus. Kredītu veidā. Piedodiet, es, deputāts, ar savu algu nevaru to atļauties. Tātad man būs jāstrādā viss Saeimas periods, lai atpelnītu četros gados šādu dzīvokli.

Tātad jautājums - kādi ir tie jaunkareivji, kuri nāks no armijas un kuriem būs tāds atalgojums, ka viņi varēs apmaksāt šos mistiskos kredītus? Un, ja jūs te ieliekat tādu mehānismu, ka pēc bankas pasūtījuma viņam tā māja tiek atņemta pēc tam, tad es neņemos spriest, vai Ministru kabinets nodarbosies ar...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu laiks ir izsmelts.

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nāku tāpēc, ka šeit runāja Kaksīša kungs un Lamberga kungs ar ļoti patīkamiem priekšlikumiem. Šis ir tomēr ļoti sarežģīts jautājums, un taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Nu, protams, labs priekšlikums un patīkams. Un arī to, ko Lamberga kungs šeit teica, varētu atbalstīt, un tas varbūt tā būtu. Bet neaizmirsīsim, kurā valstī mēs dzīvojam. Es baidos... es tiešām lūgtu jūs pievērst uzmanību, padomāt par to, ka mūsu valstī pastāv rekets, pie tam milzīgos apmēros. Un mēs te varam pieņemt visādus likumus... Un es baidos, ka te var sākties atkal valsts izlaupīšana tādā mērā, ka šie jaunieši 19 vai 20 gadu vecumā... kāda viņiem var būt atbildība? Ir tādi gadījumi bijuši, ka tie līdzbiedri - zaldāti piespiež to otru. Summas ir milzīgas. Ir runa par 50 vai par 100 tūkstošiem. Piespiež tevi izņemt tam draugam, kas tur ir: izņem šito summu, un tu atdosi man! Tas ir pilnīgi tā, es baidos, ka tā var būt, iespējams. Mēs, daudz te it kā sēdēdami, neredzam šo milzīgo noziedzību, kas ir mums visapkārt. "Çnu ekonomika". Un es personīgi baidos par šādu pavērsienu. Balsojumā ņemiet arī to vērā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es nāku atbalstīt 43.pantu - tādu, kāds tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktajā variantā. Paldies jums, Kaksīša kungs. Mani jūsu teiktais ļoti apmierināja, un personīgi es nesaskatu šeit nekādu bīstamu materiālu tādā ziņā, ka varētu valsts zaudēt. Te ir skaidri pateikts, ka "ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt valsts garantētu aizdevumu dzīvokļa (dzīvojamās mājas) iegādei". Un es nedomāju, ka Ministru kabinets varētu pieiet ļoti vieglprātīgi šim jautājumam. Tas droši vien varētu būt arī ilgtermiņa kredīts. Un reiz taču ir jāsāk. Par ko jūs, cienījamie deputāti, tā satraucaties? Kāpēc jūs nesatraucaties par tiem miljoniem, kas jau ir aizgājuši valstij garām, kas ir izlaupīti gan kā G-24 kredīti, gan Pasaules Bankas kredīti... "Lata International"... cienījamais "Latvijas ceļš", kas bija pie varas 5.Saeimā... Es negribētu šeit pašlaik, vienkāršā tautas valodā runājot, mazgāt vešu, bet man būtu ko teikt. Bet var būt, ka pienāks brīdis, kad es sacīšu to, ko esmu savācis skrupulozi pa šiem parlamenta gadiem. Un es atceros, ka tad, kad bija pagājušajā gadā ārkārtas sēde par kriminogēno situāciju valstī, viens otrs pieredzes bagāts jurists šeit teica: "Nu ko jūs, Grīg, klaigājat! Likumdošanas kārtībā mēs valstī ieviesīsim, nodibināsim iekšējo kārtību." Statistika, cienījamie, augsti godātie juristi, nav samazinājusies, bet ir pieaugusi smago noziegumu ziņā. Tātad likumdošanas kārtībā mēs nekā nevaram padarīt. Jāatzīst tas ir.

Un es domāju, ka šis 43.pants, šis priekšlikums, ir pieņemams un mums beidzot ir jāsāk iet uz to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Uzņēmējs un zemnieks nevar dabūt valsts garantētu kredītu. Mūsu budžetā ir jāatmaksā jau izšķērdētie kredīti, kā pareizi teica Grīga kungs. Ja ir valsts garantēti kredīti, kuri jāatmaksā nodokļu maksātājiem (un jau sākot ar šā gada budžetu)... Bet students vai "zaļš", tikko pēc vidusskolas armiju izgājis cilvēks saņems valsts garantētu kredītu. Saņems, ja valsts to garantēs. Ja to garantēs budžets. Bet vai to vajag?

Es domāju, ka tas nebūs pareizi, un es aicinu jūs atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - svītrot šo pantu - un neatbalstīt Kristovska priekšlikumu. Students var padzīvot arī vienistabas dzīvoklī, jo viņš nemūžam nevarēs atdot šo kredītu tūliņ, nepabeidzis varbūt pat vēl kārtīgi studijas. No kā viņš atdos šo kredītu? No kā viņš sāks to maksāt? Bet valsts šo kredītu garantēs, un visa Latvija kopā maksās studentam par viņa varbūt daudzdzīvokļu māju vai lielo dzīvokli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Redziet, cienījamie kolēģi! Ir atkal Latvijas brīvvalsts. Tā ir proklamēta pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Mēs Satversmi atkal atjaunojām. Mēs atjaunojam daudzus Latvijas laika likumus. Bet vienu mēs negribējām atjaunot. Mēs negribējām atjaunot (lai gan bija tāds priekšlikums 5.Saeimā) 1938.gada Kredītiestāžu likumu. Jā, un es saprotu, kāpēc. Redziet, tur skaidri bija noteikts... Seiles kundze, tajā likumā, ja to mēs būtu atjaunojuši, būtu garantijas zemniekam saņemt ilgtermiņa kredītu. Kas mums liedz darīt to vēl šodien? Es kādreiz liku priekšā, kad biju kopā ar Zemnieku savienības frakciju, kopā ar "Latvijas ceļu"... Diemžēl mani izsmēja par to. Un te nu mēs šodien sēžam, nevaram ne zemniekam, ne vienkāršam latvietim, ne kādam citam cilvēkam, kurš gribētu sākt dzīvot, gribētu sākt savu dzīvi veidot, aizņemoties naudu... mēs nekā nevaram izdarīt. Mēs, 100 deputāti, kas šeit sēžam. (Jau no zāles deputāts O.Grīgs: "Man vienkārši kauns...")

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jums vēl ir vajadzīgs laiks?

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Likums ir tāds dokuments, kurš obligāti ir jāizpilda. Likums ir 100 valsts augstāko amatpersonu kolektīvi dotais solījums saviem vēlētājiem. Godātie kolēģi, ja mēs nevarējām pildīt šo solījumu, tad nepieņemsim tādas normas, kuras mēs nevarēsim pildīt! (Starpsauciens no zāles: "Mçs jau neesam pildījuši daudz solījumu...")

Grīga kungs, jūs kritizējat iepriekšējo valdību. Un kādu partiju. Es gribētu teikt ka, mums būtu jāmācās no iepriekšējās valdības kļūdām un nevajadzētu solīt to, ko mēs nevarēsim pildīt. Tādēļ es aicinu visus deputātus tomēr padomāt, pirms mēs balsojam par šo normu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu (Kostanda, Lībane, Mauliņš, Zelgalvis, Kazāks, Kušnere) iesniegumu: "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums" izskatīšanu pēc divām nedēļām - 14.novembrī."

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret".

Deputāti "par", "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu ierosinājumu - pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums" izskatīšanu pēc divām nedēļām - 14.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 34, pret - 37, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām debates. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirms balsojat, lūdzu, atcerieties divas lietas. Pirmkārt, šis pants nedarbosies 1997.gadā, un es absolūti neticu, ka tas darbosies 1998.gadā, jo diez vai 1998.gada budžetā paredzēs šādus izdevumus.

Otrkārt, neviens nav spējīgs šādu kredītu atdot. Lūdzu, ņemiet to vērā. Mēs iebalsosim galīgi deklaratīvu punktu, absolūti nevajadzīgu solījumu, kuram nebūs nekādas iespējas sevi parādīt dzīvē.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šoreiz es lūgšu Lujāna kungu atgriezties pie 3.klases aritmētikas. 6000 latu kredīts par 6% gadā uz ilga termiņa bāzes - tas ir, apmēram 360, varbūt 390 latu viņam būtu jāmaksā gadā. Ja viņš to nespēj no savas deputāta algas izmaksāt, tad es nezinu, kas viņam kait. Mums ir problēma ar Latvijas Banku, mums ir problēma ar kredītu likmēm, kuras ir atrisināmas. Un mums ir kaut kad jāsāk finansēt tautas labklājība. Mums viņa kaut kā ir jāsāk ražot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ņemot vērā to, ka divas reizes deputāti ir iesnieguši priekšlikumus par turpmāko sēdes gaitu, ņemot vērā Kārtības ruļļa... 49.pantu: "Izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus (48. un 76.pants), sēde pārtraucama un slēdzama tikai uz Saeimas lēmuma pamata (54.pants). Pārtraukumu un slēgšanu var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti."

Tātad tiek gatavots priekšlikums otro reizi. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl piecu deputātu iesniegumu (Kostanda, Mauliņš, Zelgalvis, Panteļējevs, Čerāns): "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt to pēc vienas nedēļas - 7.novembrī."

Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Deputāti "par" un "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par ierosinājumu - pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt to pēc vienas nedēļas - 7.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz sēdes beigām ir 2 minūtes. Tātad mums ir šajā vietā jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana. Reģistrācija - atbilstoši Kārtības ruļļa 15.panta otrajai daļai - netiks organizēta. Tiek pasludināts pārtraukums līdz 7.novembrim pulksten 9.00.

Godātie deputāti, es gribu jums atgādināt, ka pulksten 17.30 ir jautājumu un atbilžu sēde.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Obligātā militārā dienesta likums"

(3.lasījums) (Turpinājums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1637. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns (22.p. 3.daļa) - 1.lpp.

- dep. M.Vītols - 3.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 4.lpp.

- dep. A.Rubins - 4.lpp.

- dep. P.Apinis - 5.lpp.

- dep. M.Vītols - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 7.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns - 7.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 8.lpp.

- dep. A.Jirgens - 9.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 10.lpp.

- dep. A.Jirgens - 11.lpp.

- dep. M.Vītols - 12.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 13.lpp.

- dep. P.Tabūns - 16.lpp.

- dep. V.Stikuts - 16.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 17.lpp.

- dep. O.Grīgs - 19.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 20.lpp.

- dep. J.Dobelis - 23.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 24.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 25.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 26.lpp.

- dep. M.Lujāns - 26.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 27.lpp.

- dep. I.Kreituse - 28.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 29.lpp.

- dep. M.Vītols - 30.lpp.

- dep. J.Dobelis - 30.lpp.

- dep. K.Čerāns - 31.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 32.lpp.

- dep. A.Endziņš - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Bišers - 35.lpp.

- dep. E.Inkēns - 35.lpp.

- dep. I.Ķezbers - 36.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis - 37.lpp.

- dep. P.Tabūns - 39.lpp.

- dep. M.Vītols - 39.lpp.

- dep. K.J.Druva - 40.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 41.lpp.

- dep. M.Lujāns - 42.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Apinis - 44.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Apinis - 44.lpp.

- dep. J.Dobelis - 45.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 45.lpp.

- dep. P.Tabūns - 46.lpp.

- dep. P.Apinis - 46.lpp.

- dep. M.Vītols - 48.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 49.lpp.

- dep. M.Lujāns - 50.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 51.lpp.

- dep. A.Seiksts - 52.lpp.

- dep. M.Vītols - 52.lpp.

- dep. P.Apinis - 53.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 54.lpp.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 54.lpp.

- dep. J.Dobelis - 55.lpp.

- dep. A.Seiksts - 56.lpp.

- dep. A.Jirgens - 57.lpp.

- dep. A.Endziņš - 58.lpp.

- dep. I.Bišers - 59.lpp.

- dep. A.Jirgens - 59.lpp.

- dep. M.Vītols - 60.lpp.

- dep. K.Čerāns - 61.lpp.

- dep. M.Vītols - 62.lpp.

- dep. K.Čerāns - 62.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 62.lpp.

- dep. M.Vītols - 64.lpp.

- dep. A.Endziņš - 64.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 65.lpp.

- dep. K.Čerāns - 65.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (23.pants) - 68.lpp.

- dep. A.Endziņš - 69.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 69.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 71.lpp.

- dep. I.Kreituse - 72.lpp.

- dep. K.J.Druva - 72.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 73.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 73.lpp.

- dep. K.Čerāns - 74.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 75.lpp.

- dep. O.Grīgs - 75.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 77.lpp.

- dep. P.Tabūns - 78.lpp.

- dep. I.Kreituse - 79.lpp.

- dep. A.Endziņš - 79.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 80.lpp.

- dep. M.Vītols - 81.lpp.

- dep. P.Tabūns - 82.lpp.

- dep. P.Putniņš - 83.lpp.

- dep. K.Čerāns - 83.lpp.

- dep. A.Seiksts - 84.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 85.lpp.

- dep. A.Seiksts - 86.lpp.

- dep. K.Čerāns - 87.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 88.lpp.

- dep. A.Seiksts - 88.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (24.pants) - 89.lpp.

- dep. M.Vītols (25.pants) - 90.lpp.

- dep. I.Kreituse - 91.lpp.

- dep. M.Vītols - 92.lpp.

- dep. K.Čerāns - 92.lpp.

- dep. O.Kostanda - 94.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 95.lpp.

- dep. A.Endziņš - 96.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 97.lpp.

- dep. P.Apinis (26.pants) -98.lpp.

- dep. O.Kostanda - 98.lpp.

- dep. O.Kostanda (28.pants) - 100.lpp.

- dep. A.Endziņš - 100.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (29.pants) - 102.lpp.

- dep. A.Endziņš - 102.lpp.

- dep. P.Apinis (30.pants) - 103.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 104.lpp.

- dep. J.Dobelis - 104.lpp.

- dep. K.Čerāns (31.pants) - 106.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 106.lpp.

- dep. J.Kazāks (33.pants) - 108.lpp.

- dep. O.Kostanda - 109.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 110.lpp.

- dep. J.Dobelis - 111.lpp.

Paziņojums - dep. J.Kaksītis - 112.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Ģ.V.Kristovskis (35.pants) - 114.lpp.

- dep. M.Lujāns (38.pants) - 116.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 117.lpp.

- dep. O.Grīgs - 119.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (40.pants) - 121.lpp.

- dep. A.Endziņš (41.pants) - 122.lpp.

- dep. I.Bišers - 123.lpp.

Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 124.lpp.

- dep. A.Endziņš - 125.lpp.

- dep. I.Kreituse - 126.lpp.

- dep. A.Endziņš - 127.lpp.

- dep. I.Kreituse - 127.lpp.

- dep. I.Bišers - 128.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 129.lpp.

- dep. P.Tabūns (43.pants) - 131.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 131.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 132.lpp.

- dep. M.Lujāns - 133.lpp.

- dep. V.Stikuts - 133.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 135.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 136.lpp.

- dep. K.Čerāns - 137.lpp.

- dep. J.Dobelis - 138.lpp.

- dep. A.Endziņš - 139.lpp.

- dep. A.Lambergs - 140.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 141.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Lībane - 142.lpp.

- dep. O.Kostanda - 143.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 144.lpp.

- dep. G.Eniņš - 144.lpp.

- dep. O.Grīgs - 145.lpp.

- dep. A.Seile - 146.lpp.

- dep. O.Grīgs - 146.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 147.lpp.

- dep. J.Dobelis - 148.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 148.lpp.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es aicinu jūs ieņemt savas vietas! 1996.gada 31.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātos deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies:

Raitis Apalups... Ir zālē.

Edgars Bāns,

Olafs Brūvers,

Alfreds Čepānis,

Ziedonis Čevers,

Imants Daudišs,

Gunta Gannusa,

Edmunds Grīnbergs,

Jānis Kalviņš,

Paulis Kļaviņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Leopolds Ozoliņš,

Jānis Rubulis... Ir zālē.

Jānis Straume,

Jānis Urbanovičs.

Ivars Ķezbers ir zālē. Ziedonis Čevers ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Kušneres jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkava kungam par valdības lēmumu pārtraukt vīzu izsniegšanu uz robežām.

Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbildot uz jautājumu, vai valdība uzskata, ka Latvijas vīzu izsniegšana uz robežām, tās atcelšana, nāks par labu Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju starptautiskajiem sakariem, atbilde ir šāda. Jā, valdība tā uzskata!

Kādā veidā paredzēts kompensēt izdevumus tiem ārvalstniekiem, kas būs spiesti pārtraukt savu braucienu uz Latviju, atbilde ir - nekādā, jo brīdinājums ir izsniegts divus mēnešus iepriekš. Sīkāka atbilde ir sniegta dokumentā nr.1621-a rakstiskā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Kostandas, Kazāka, Grīnberga, Liepas, Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem par Jaunpiebalgas muižas pils turpmāko likteni.

Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Sarmīte Jēgere - valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

S.Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre).

Tātad atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski. Varu tikai papildus vēl teikt, ka, tā kā šeit ir divas ieinteresētās puses, kad viena otru pārsūdz un apsūdz tiesā, tātad bija zināms periods, kamēr mēs gaidījām šo tiesu iznākumu. Dotajā brīdī dokumenti ir atkal atkārtoti sagatavoti un iesniegti Kancelejā un gaida savu likumīgo lēmumu no Kabineta.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Trešais. Deputātu Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Grīga, Grīnblata jautājums iekšlietu ministram Turlajam par pasākumiem, lai novērstu Laventa ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu.

Atbildi sniedz Dainis Turlais - Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Deputāti! Dokumentā nr. 1689 ir sniegta rakstiska atbilde. Komentāru vairāk man par šo atbildi nav.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Vidiņa kungs. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Es pateicos Dainim Turlajam par ļoti izsmeļošo atbildi, ko mēs saņēmām pirmo reizi no šīs ministrijas. Bet es gribu uzdot papildjautājumu. Cik ilgi, cienījamais ministra kungs, jūs novērsīsit tikai tos pārkāpumus, par kuriem mūs informē prese? Tas attiecas uz šīsdienas avīzē "Biznes Baltiji" publicēto rakstu par Kadirova ļoti brīvo dzīvošanu ieslodzījuma vietās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Uz Vidiņa kunga uzdoto jautājumu atbildēšu tā, ka es atbildu Saeimas priekšā uz visiem jūsu jautājumiem, kurus jūs uzdodat konkrēti, un tas nebūt nenozīmē, ka es kā iekšlietu ministrs vai ministrijas vadība, dienesta vadība, nedaru neko vairāk, kā tikai nodarbojos ar tiem gadījumiem, kas nokļūst presē. Arī jau sakarā ar iepriekš publicētajiem materiāliem, kaut vai par disciplināro praksi deviņos mēnešos, šajā gadā pie atbildības ir saukti konkrēti Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas strādā gan policijā, gan Ugunsdzēsības departamentā, gan Pilsonības un imigrācijas departamentā, gan citos dienestos. Kopumā tas sastāda vairākus simtus cilvēku. Tā ka es nepieņemu to, ka reakcija ir tikai uz tiem gadījumiem, kas nokļūst presē. Tā tas nav. To, ka ir trūkumi un ir problēmas šā darba organizācijā, to būtu muļķīgi noliegt, bet katrā ziņā tiek veikti arī praktiski pasākumi, vesela virkne pasākumu, lai uzlabotu Iekšlietu ministrijas iestāžu darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu uzdod Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Turlā kungs! Jūs tomēr nedevāt atbildi par Kadirovu - par viņa uzturēšanos vienlaicīgi it kā ieslodzījumā un vienlaicīgi savās mājās. Kādus pasākumus jūs tomēr veiksit, lai tādas lietas neatkārtotos?

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, šis jautājums gan neskar doto tēmu, kas ir saistīta ar Laventa ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu, taču, ja iekšlietu ministrs ir gatavs atbildēt uz otru papildjautājumu - tad lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Es esmu gatavs atbildēt arī uz šo jautājumu, kas skar tieši Kadirovu, jo arī šajā gadījumā ir noteikta dienesta izmeklēšana. Bez tam šī dienesta izmeklēšana... mans rīkojums ir arī nodot šo lietu prokuratūrai, jo tas nav tikai disciplināra rakstura pārkāpums, un tad prokuratūra izvērtēs arī kriminālnozieguma sastāvu to personu rīcībā, kas ir pieļāvušas šādas vaļības. Par to, ka atbildībai būs jāiestājas, es domāju, ne man, ne arī šeit, zālē, nevienam nevajadzētu būt nekādām šaubām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Staša, Stikuta, Kuprijanovas jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram Šķēles kungam par Ministru kabineta noteikumu nr.256 ekonomisko efektu. Jautājuma motivācijai deputāti vārdu nelūdz.

Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta dokumentā nr.1688. Gribu arī atbildēt deputātiem, kas sagatavoja šo jautājumu, ka minētie Ministru kabineta noteikumi nr.256 šobrīd nav spēkā. Šobrīd šos noteikumus aizvieto noteikumi nr.201. Atbilde ir sniegta saistībā ar šiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Kazāka un Čerāna jautājums Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam par Latvijas jaunizdotajām mācību grāmatām.

Vārdu motivācijai lūdz Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Valdības un arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadošās amatpersonas, to skaitā Grīnblats, vairākkārt ir uzsvērušas, ka izglītības reformai pēc būtībai ir jāskar nevis finansu, bet gan mācību saturs. Skolai ir jāsagatavo apzinīgi Latvijas pilsoņi, jārada Latvijas kā valsts patriotisms, kas būtu pieņemams visiem lojāliem sabiedrības locekļiem. Bet šajā gadījumā var skaidri pateikt, ka izglītības ministra Grīnblata darbi diemžēl nesaskan ar viņa vārdiem, un pārsteigumu mums visiem sagādā tas, ka, piemēram, jaunizdotajā G.Kurloviča un A.Tomašūna eksperimentālajā mācību grāmatā "Latvijas vēsture pamatskolām", kas izdota1996.gadā, ir ļoti īpatnēji izklāstīti daudzi mūsu vēstures notikumi. Piemēram, praktiski nav parādīta Latvijas Republikas Saeimas darbība laikposmā no 1922. līdz 1934.gadam. To Grīnblats nekādā veidā atbildē pat neskar, kaut mēs pat šeit šo jautājumu uzdodam. Tajā pašā laikā viņš jūsmo, ka milzīga uzmanība pievērsta Latvijas Republikas vēsturei no 1922. līdz 1934.gadam. Es pirmo reizi dzirdu, ka Latvijas Republikas vēsture ir bijusi no 1922. līdz 1934.gadam. Kur tad 1918.gads? Un 18.novembris? Kur tad 1940.gads, kad, kā mēs zinām, Latvijas valstiskums tika pārtraukts. Grīnblatam pēkšņi šķiet, ka Latvijas vēsture kā valsts vēsture ir tikai no 1922. līdz 1934.gadam.

Neizpratni rada 9.nodaļas otrais paragrāfs, kas saucas "Cîņa par demokrātiju". Un paskatīsimies, kas tad šeit ir atspoguļots! Latvijas demokrātiskā kustība tolaik bija plaša, bet ne vienota. Vienā rindkopā tiek pastāstīts tātad par vienu demokrātiskās kustības sastāvdaļu, tas ir, par LSDSP, un tad seko Latvijas Komunistiskā partija. Ir norādīts, ka to atbalstīja PSRS izlūkdienests, pastāstīts, ka 3.Seimas vēlēšanās komunisti izvirzīja savu sarakstu un ieguva piecas deputātu vietas. Pēc tam 4.Saeimā tāpat. Es saprotu visu, bet es nesaprotu, kā var skolniekiem tagad mācīt, ka tā ir cīņa par demokrātiju demokrātiskā Latvijas Republikā.

Tieši tāpat attiecībā uz 11.nodaļas 45.paragrāfu "Latvija pēc Otrā pasaules kara", kur mēs lasām: "Pçc kara laukos tika izcīnīts pilsoņu karš, kurā pavisam krita vai tika nogalināti 1500 padomju aktīvisti." Tātad nav nacionālo partizānu kustības, bet ir pilsoņu karš.

1949.gada 25.martā bez tiesas sprieduma uz Sibīriju izveda 43 000 cilvēku. Lielākā daļa uz Sibīriju izvesto cilvēku bija nevainīgi. Tātad katram bērnam ir skaidrs, ka starp lielas daļas nevainīgajiem bija arī daļa vainīgo. Par ko viņi bija vainīgi? Kā lai to tagad skolnieks Latvijā saprot? Grīnblata kungs uz šiem jautājumiem izvairīgi rakstiski nav atbildējis un nav atbildējis arī uz pirmo jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta mācību grāmata un mācību līdzekļu kvalitāte, kā arī atbilstība zināšanu apguvei Latvijas valstī.

Mēs gaidām, ka varbūt mutiski viņš to paskaidros.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Jautājums, kas izvirzīts, protams, ir ļoti būtisks. Taču es gribētu sacīt, ka ministri nerecenzē grāmatas. Un gribētu teikt, ka pats labākais būtu pārvērst šo jautājumu par vēstures speciālista Tomašūna un vēsturas speciālista Kostandas diskusiju, kur viņi varētu mierīgi padiskutēt, kā apgaismot Latvijas vēsturi un kā ne.

Manuprāt, arī atbildē, kas ir sagatavota, ir kritiska attieksme pret dažām Tomašūna kunga grāmatas niansēm, kaut es, protams, vairāk orientējos vēstures jautājumos nekā šie grāmatas autori, to skaitā Kostandas kungs.

Kā jums labi zināms, Izglītības un zinātnes ministrija vai tās pārraudzības iestāde - Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir tas, kas piešķir grāmatai mācību grāmatas statusu, eksperimentālas mācību grāmatas statusu. Šo izvērtēšanu veic ekspertu padome, kurā ir arī vēsturnieki. Un, dabiski, var diskutēt, vai tie ir tie vēsturnieki vai tie ir citi vēsturnieki. Varam, protams, izdarīt arī kādus secinājumus vai grozījumus atkarībā uz šīm personām kā tādām. Protams, tās ir personas no attiecīgās nozares, no profesionāļu vidus.

Tomašūna kunga un Kurloviča kunga grāmata ir sākta gatavot krietni agrāk. Tātad, ja valdībai arī jāuzņemas kāda atbildība par autoru grāmatām, tad droši vien nevis šai valdībai, bet kādai no aiziepriekšējām valdībām. Katrā gadījumā, es domāju, pozitīvais ieguvums šobrīd ir tas, ka ir dažādas grāmatas par vēsturi, to skaitā arī Kostandas kunga grāmatas, kuras man ir bijusi izdevība lasīt. Ir dažādas mācību grāmatas un dažādi statusi, un skolotājiem un skolu direktoriem ir visas iespējas izvēlēties.

Katrā gadījumā pirms šīs sēdes Tomašūna kungs man īsi pateicās par Kostandas kunga jautājumu, jo viņš tik lētu, bezmaksas, reklāmu nekad nav savai grāmatai saņēmis, kā tas ir šajā gadījumā. To es atstāju uz viņa sirdsapziņas, protams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus vēlas uzdot Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Kostandas kungs, jūs uzdosit abus jautājumus uzreiz? Vienu? Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Pirmkārt, Grīnblats apzināti melo, rakstīdams atbildē, ka Tomašūna grāmata Izglītības un zinātnes ministrijā saņēmusi grifu, kas atļauj to lietot kā eksperimentālu mācību grāmatu, tikai tāpēc, ka tā ir grāmatas pirmā tirāža. Jūs, ministr, neesat pat vispār paskatījies, ka tas ir jau atkārtotais izdevums, kas iznācis 1996. gadā, pirmais bija 1991. gadā.

Otrkārt. Atbildē nepārprotami redzams, ka Grīnblats uzskata par normālu, ka desmitiem tūkstošu skolēnu tiek mācīti, ka kaut kādas cīņas par demokrātiju sastāvdaļa pirmskara Latvijā ir bijusi PSRS vadītās Latvijas Kompartijas pretvalstiskā darbība, un tā beidzot laikam visiem ir skaidrs, ko jūs šeit aizstāvat, Grīnblat!

Jautājums: vai tiešām tikai par nekorektu jāsauc, kā jūs rakstāt, notikumu traktējums pēc Otrā pasaules kara, kad tiek paziņots, ka ir bijis pilsoņu karš laukos? Tad iznāk, ka nacionālo partizānu nemaz nav bijis. Vai tiešām Latvijas skolās ir vieta grāmatai, kurā sacīts, ka starp 1949. gada izsūtītajiem, represētajiem, kāda daļa bijusi vainīga? Es šādu pieeju saucu par pretvalstisku, par Staļina komunistiskā režīma zvērību attaisnošanu, un tas ir līdzvērtīgi arī nacisma noziegumu attaisnošanai. Brīnums, ka jūs to nesaprotat. Vai jūs tiešām nesaprotat, ko jūs darāt un ko jūs šeit runājat, Grīnblat?

Sēdes vadītājs. Atbildi uz papildjautājumu sniedz Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es to drīzāk uztvēru kā zināmu manas darbības vērtējumu (uz ko, protams, Kostandas kungam ir pilnīgas tiesības kā deputātam), bet ne tik daudz kā jautājumu, drīzāk kā pārmetumu. Man šeit grūti ko komentēt. Kas attiecas uz melošanu, tad, protams, es pacentīšos noskaidrot, cik izdevumi Tomašūna kunga grāmatai bijuši, tā ir precizējama lieta. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Es Jums iedošu grāmatu...")

Sēdes vadītājs. Otrs papildjautājums. Odisejs Kostanda uzdod otru papildjautājumu. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Jā... Grīnblata kungs, es pateikšu to, ko jūs pats tikko paziņojāt un sapratāt. Jūs vienkārši neesat spējīgs vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, un to pierāda jūsu attieksme pret tās mācību grāmatas saturu, ko lieto Latvijas skolās. Un šī attieksme, spriežot pēc jūsu ņirdzīgajām atbildēm, ir ne tikai pavirša un nekompetenta, nē. Īstenībā tā, manuprāt, ir pat apzināta kaitniecība. Jūs esat vainīgs pie tā, ka tagad, mācot pēc šādas grāmatas šo naidīgo ideoloģiju, mūsu bērniem tiek sakropļota valstiski patriotiskā apziņa.

Un es jums gribētu dot tagad vēl vienu iespēju tomēr atzīt šeit savas kļūdas un glābt savu godu. Atbildiet skaidri uz jautājumu: vai Izglītības un zinātnes ministrija šo grāmatu - Latvijas vēstures grāmatu - izsvītros no eksperimentālo mācību grāmatu saraksta vai nē. Ja nē, tad jūs līdz ar to atļausiet arī tādu grāmatu lietošanu, kuras attaisnos nacisma noziegumus un kuras sludinās, ka piemēram, arī kāda daļa no nacistu represētajiem cilvēkiem ir bijusi vainīga, un droši vien akceptēsiet arī to, ka skolās tagad, sekojot Tomašūna grāmatai, sāks mācīt arī pēc Drīzuļa vai čekista Dzintara grāmatām, jo tur šis vēstures notikumu traktējums ir ļoti līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Māris Grīnblats - izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es varu paskaidrot, pastāv institūcija, kas iekļauj mācību grāmatas attiecīgajā statusā, un šī institūcija var arī izvērtēt, kādu grāmatu iekļaut. Nedz ministrs ar savu pavēli, nedz Ministru kabinets neizslēgs kādu grāmatu no šā statusa. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Atļāvusi lietot Izglītības ministrija...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs esam izskatījuši jautājumu.

Nākamais jautājums - deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Kazāka, Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēles kungam un Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministram Eiropas savienības lietās Kiršteina kungam par valdības centieniem likvidēt vēlētas rajona līmeņa pašvaldības un par Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas savienībā.

Es atvainojos, Kiršteina kungs, vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Latvijai viena no politiskajām prioritātēm, neapšaubāmi, ir iestāšanās Eiropas savienībā. Un, lai šis mērķis tiktu sasniegts, nepietiek tikai ar vēlmi to sasniegt, bet mūsu valstij ir jāapmierina kaut kādi noteikti kritēriji, un mēs zinām, ka šī diskusija par kritērijiem joprojām notiek un nav skaidrības, kādi būs tie kritēriji, pēc kuriem mūs galarezultātā uzņems vai vismaz vērtēs, bet šobrīd ir skaidri vismaz daži kritēriji, kas ir jau noteikti 1993. gadā Kopenhāgenā Eiropas savienības padomē, un starp šiem Kopenhāgenā noteiktajiem kritērijiem ir kā pirmais minēts, ka valstī ir stabila institucionālā sistēma, kas garantētu demokrātiju, ka ar likuma varu... kā arī cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu.

Šajā sakarā man ir jautājums attiecībā uz šobrīd valdības iecerēto rajonu padomju likvidēšanu, tātad faktisku vēlētas reģionālās pašpārvaldes likvidēšanu Latvijā. Mēs jau esam no valdības saņēmuši šādu likumprojektu. Kā šī likvidēšana ir vērtējama no šo Eiropas savienības izvirzīto kritēriju viedokļa - vismaz valdības interpretācijā? Jo tas ir neapšaubāmi skaidrs, ka šīs vēlētās reģionālās pašpārvaldes ir šis vēlētas valsts pārvaldes viens - teiksim, vidējais - līmenis, kas garantē šo vēlētāju interešu pārstāvniecību šajā reģionālajā jeb rajonu līmenī Latvijā.

Un tātad šeit mēs saskatām diezgan konkrētu pretrunu, un mēs arī zinām, ka Eiropā līdzās nesen pieņemtajai Vietējo pašvaldību hartai pastāv Reģionālo pašvaldību harta, un mēs arī labi zinām, ka Eiropas savienība ir atzinusi subsidiaritātes principu, kas nosaka, ka visus iespējamos lēmumus pieņem iespējami zemākā līmenī. Un, ja mēs šeit salīdzinām, teiksim, tos līmeņus, kuros var pieņemt... tos lēmumus, kurus var pieņemt valsts centrālajā līmenī, un tos, kurus var pieņemt šajā rajonu līmenī, tad ir skaidrs, ka tie, kurus var pieņemt rajonu līmenī, - tie šajā rajonu līmenī arī ir jāpieņem un tie nav jāpieņem valsts centrālās varas līmenī.

Tādēļ es lūdzu šeit valdības vadītāja un īpašu uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās komentāru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! 22. februārī Latvija pievienojās Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Šī harta, kurai mēs esam pievienojušies, nenosaka precīzi, kādas un cik vietējo pašvaldību dažādas kategorijas ir nepieciešamas katrā valstī. To noteikšana ir pašas dalībvalsts kompetencē. Bet 4. pants nosaka principu, ka pamatā valsts pienākumus realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem vai vēlētājiem. Un Latvijā vistuvāk pilsoņiem atrodas pašreiz pagastu un pilsētu pašvaldības. Nekur neviens lēmums netaisās pašreiz atcelt pagastu un pilsētu pašvaldības. Tieši otrādi. Ja pagastu un pilsētu pašvaldības, būdamas tās pašvaldības, kas ir vistuvāk pilsoņiem, gribēs vēlētas rajonu padomes, tad viņas arī būs. Diemžēl man jāsaka, ka šo pašvaldību vadītāju sanāksmē praktiski neviens neizteica šādu vēlmi, ka būtu šīs rajonu pašvaldības vajadzīgas.

Tāpēc es atkārtoju vēlreiz - saskaņā ar vispārpieņemtajiem demokrātijas principiem Latvijā vistuvāk pilsoņiem atrodas pagastu un pilsētu pašvaldības, kuras neviens netaisās likvidēt. Tā ir atbilde uz šo pirmo jautājumu.

Otrais jautājums - par Latvijas nacionālo integrācijas programmu. Tā novembrī tiks iesniegta Eiropas lietu komisijai, un acīmredzot decembrī mums būs jādebatē šeit Saeimā par to.

Trešais jautājums. Vai ir taisnība, ka Latvijas valdība dod kaut kādā mērā priekšrocības ekonomikai? Es varu atbildēt, ka tā nav taisnība, jo Latvijas valdība uzskata par vienlīdz svarīgiem visus trīs "pîlārus" - gan ekonomiku, kopējo tirgu, gan sadarbību kopējā drošības politikā un ārpolitikā, gan arī sadarbību iekšlietās un tieslietās. Bet, runājot konkrēti par konkurences attiecību regulēšanu likumdošanā, es gribu teikt, ka pašreiz nav viens likumprojekts, bet ir šobrīd izstrādāti desmit likumprojekti, kas regulē dažādas konkurences jomas, un šie likumprojekti un arī koncepcija ir iesniegta...

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, jūs esat izsmēlis savu laika limitu.

A.Kiršteins. Jā, tā ir iesniegta Eiropas lietu komisijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Man ir jautājums Kiršteina kungam pilnīgi konkrēti. Vai jūs kaut ko zināt par Eiropas Reģionālo pašvaldību hartas projektu un par tām idejām, kas tur ietvertas, un kā Latvijas pašreizējo notikumu virzība attiecībā uz šīm rajonu pašvaldībām ir saskaņā ar šā projekta principiem? Šis projekts acīmredzot tuvākajos gados tiks arī formulēts konkrētajā dokumentā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Jā, es zinu, ir vairāki dažādi projekti. Un, kad tuvākajos gados mēs šiem projektiem pievienosimies un tos ratificēsim un kad tie kļūs jau par attiecīgām konvencijām un dokumentiem, tad mēs arī runāsim tālāk par šiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, ja mēs plānojam integrēties šajās Eiropas struktūrās, tad mums acīmredzot pēc kāda laika, neapšaubāmi, būs arī šādiem dokumentiem jāpievienojas. Un, ja mēs redzam Eiropā šīs vispārējas tendences, virzību uz šā reģionālā līmeņa varu nostiprināšanos, vai tad tiešām tas ir mērķtiecīgi - šobrīd mums Latvijā iet pretējā virzienā? Es lūgtu arī Kiršteina kungu komentēt.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Jā, mums nevajadzētu iet nekādā ziņā pretēji Eiropas savienības virzieniem. Tikai dažās Eiropas valstīs reģioni diemžēl ir lielāki par visu Latviju. Un es vēlreiz atkārtoju - uzskatu, ka noteiks to rajonu un... respektīvi, noteiks vietējās pašvaldības, esošās pagastu un pilsētu pašvaldības, vai viņām ir vēl vajadzīgas kaut kādas pašvaldību starpstruktūras... par šo tuvāko līmeni... un attiecīgi Latvijas Republikas Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs esam izskatījuši jautājumu.

Nākamais jautājums ir deputātu Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga un Kostandas jautājums Latvijas Republikas tieslietu ministram Dzintaram Rasnača kungam par nepieciešamību valstī sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko regulēšanu.

Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs - Latvijas Republikas tieslietu ministrs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta 28.oktobrī, tā ir pietiekami izvērsta un saprotama. Man patiesi ir prieks, ka arī opozīcijas deputāti ir sākuši interesēties par valdības deklarācijā minēto punktu izpildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Rasnača kungs, jūs pats gan neminējāt šeit, bet es varu nolasīt no jūsu atbildes to, ka Tieslietu ministrija uzskata, ka nedrīkst sasteigt Komerclikuma projekta iesniegšanu izskatīšanai Saeimā. Tas it kā varētu būt par šķērsli uzņēmējdarbību regulējošas likumdošanas bāzes stabilitātei un arī uzņēmējdarbības stabilitātei. Bet mans jautājums ir tāds. Ja mums šo soli kādā brīdī noteikti vajag darīt, tad uz kādu stabilitāti mēs varam cerēt šobrīd, kad mums šīs izmaiņas, visiem zināms, stāv priekšā? Šobrīd šīs kārtības mums likumdošanā nav un likumi mainās burtiski ne pa mēnešiem, bet pa nedēļām. Vai tiešām jūs neuzskatāt, ka būtu vajadzīgs maksimāli pasteidzināt šos darbus, izdarot tos kvalitatīvi, lai šī stabilitāte un kārtība mums tiešām pēc iespējas ātrāk iestātos?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamais Čerāna kungs un pārējie deputāti, kuriem rūp šī problēma! Informēju jūs, ka šobrīd ir spēkā esoši likumi, kuri regulē uzņēmējdarbības dažādus virzienus - gan uzņēmumu reģistrāciju, gan uzņēmējdarbības formas, gan grāmatvedības kārtību. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Čerāna kungs, paskaidroju jums, ka Komerclikums ir kodificējošs likumdošanas akts, kurā ir apkopoti visi šie likumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kazāka, Grīnberga un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēlem un izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam. Kad Ministru kabinets noregulēs Ministru kabineta kompetencē esošo jautājumu par pašvaldību izglītības darbinieku minimālās algas likmes un minimālās amatalgas noteikšanu?

Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Māris Grīnblats - Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Uz jautājumu ir iesniegta rakstiska atbilde, un Ministru kabinets tiešām šo lietu ir labojis jau 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši darba kārtību. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies:

Edgars Bāns,

Olafs Brūvers,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Juris Dobelis (ir zālē),

Gunta Gannusa,

Edmunds Grīnbergs,

Viktors Kalnbērzs,

Jānis Kalviņš,

Paulis Kļaviņš,

Viktors Stikuts (ir zālē),

Jānis Straume.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 1996.gada 31.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. Godātie deputāti, es gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka rīt pulksten 11.30 notiks Saeimas Prezidija sēde un tiks lemts jautājums par Saeimas sēdes sasaukšanu trešdien pulksten 9.00 no rīta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram V.Birkavam

par valdības lēmumu pārtraukt vīzu izsniegšanu uz

robežām - 2.lpp.

Ziņo - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Jaunpiebalgas muižas pils turpmāko

likteni - 2.lpp.

Ziņo - investīciju un kredītpolitikas valsts ministre

S.Jēgere - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlajam par pasākumiem, lai novērstu Laventa

ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu - 3.lpp.

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 3.lpp.

Jautājums - dep. J.G.Vidiņš - 3.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Jautājums - dep. J.G.Vidiņš - 4.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam un

finansu ministram A.Šķēlem par Ministru kabineta

noteikumu Nr.256 ekonomisko efektu - 5.lpp.

Ziņo - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 5.lpp.

Saeimas deputātu jautājums izglītības un zinātnes

ministram M.Grīnblatam par Latvijas jaunizdotajām

mācību grāmatām - 5.lpp.

Motivācija - dep. O.Kostanda - 5.lpp.

Ziņo - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 7.lpp.

Jautājums - dep. O.Kostanda - 8.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 9.lpp.

Jautājums - dep. O.Kostanda - 9.lpp.

Atbild - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 10.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, īpašu uzdevumu ministram ES lietās

A.Kiršteinam par valdības centieniem likvidēt

vēlētas rajona līmeņa pašvaldības un par Latvijas

nacionālo programmu integrācijai Eiropas

savienībā - 10.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 10.lpp.

Ziņo - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 12.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 13.lpp.

Atbild - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 13.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 13.lpp.

Atbild - īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības

lietās A.Kiršteins - 14.lpp.

Saeimas deputātu jautājums tieslietu ministram

Dz.Rasnačam par nepieciešamību valstī sakārtot

uzņēmējdarbības tiesisko regulēšanu - 14.lpp.

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 14.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 15.lpp.

Atbild - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 15.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam

par pašvaldības izglītības darbinieku minimālās algas

likmes un minimālās amata algas noteikšanu - 15.lpp.

Ziņo - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 16.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 16.lpp.