Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, turpināsim Saeimas 12.jūnija sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Gunta Gannusa. Lūdzu!

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 2801. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Trešais lasījums. Tātad galīgais.

1. "Likumā lietotie termini". 1.priekšlikumu ir iesniedzis labklājības ministrs Makarovs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par labklājības ministra Makarova priekšlikumu - papildināt terminu skaidrojumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 2.priekšlikums (iesniedzis Juridiskais birojs) - izslēgt 1.panta 1.punktā vārdu "bûvniecības". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi, un 6.ailē jūs redzat tekstu, kādā šis priekšlikums ir izteikts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu svītrot 1.panta 1.punktā vārdu "bûvniecības". Pieņemts.

G.Gannusa. 3.priekšlikums. Iesniedzis labklājības ministrs Makarova kungs, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir to atbalstījusi. Aizstāj 1.panta 5.punktā vārdus "galvenais valsts sanitārais ārsts" ar vārdiem "galvenais valsts sanitārais inspektors"un vārdus "rajonu, pilsētu un transporta valsts sanitārie ārsti" ar vārdiem "Valsts sanitārās inspekcijas vietējo struktūrvienību valsts sanitārie inspektori - šo struktūrvienību vadītāji". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 4.priekšlikums. Iesniedzis labklājības ministrs Makarovs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi un izteikusi šo redakciju šādi, papildinājusi 1.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā: - "ja pārkāpti medicīnas aprūpi reglamentējošie tiesību akti - Medīcīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs - galvenais eksperts vai viņa vietnieki".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atzinumu par 4. un 5. priekšlikumu, kuru teksts izteikts dokumenta 6.lappuses 6.ailē? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 5.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. To mēs jau izskatījām, Gannusas kundze.

G.Gannusa. ... Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

G.Gannusa. 6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Krisbergs. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 6.priekšlikumu. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi to daļēji un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir priekšlikums nr. 8. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 7. un 8. priekšlikumu, kuru teksts ir redzams 6.ailē? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Gannusa. 9.priekšlikums (iesniedzis labklājības ministrs Makarovs) - papildināt 8.panta pirmās daļas 4.punktu ar šādu tekstu: "rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Gannusa. 10.priekšlikumu ir iesniedzis labklājības ministrs Makarovs. Ierosina papildināt 8.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par ministra Makarova kunga priekšlikumu. Pieņemts.

G.Gannusa. 11.priekšlikums. Iesniedzis labklājības ministrs Makarovs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Gannusa. 12.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 10.panta 10.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

G.Gannusa. 13.priekšlikums. Iesniedzis labklājības ministrs Makarovs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 13. un 14. priekšlikuma jauno redakciju, kas izteikta dokumenta 12.lappuses 6.ailē. Ierosina papildināt pantu ar 13.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

G.Gannusa. 15.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

G.Gannusa. Pēdējais priekšlikums ir 16.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.panta pirmā teikuma redakciju. Pieņemts.

G.Gannusa. Lūdzu deputātus balsot par likuma "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir 35.punkts - likumprojekts "Par Ķemeru nacionālo parku". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 2814. Likumprojekts "Par Ķemeru nacionālo parku". Trešais lasījums.

1.priekšlikums ir mainīt likuma nosaukumu. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalsta. Likums "Par Ķemeru nacionālo parku" tagad saucas "Íemeru nacionālā parka likums".

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Otrs priekšlikums ir redakcionālas dabas. Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdu "ìeogrāfiski". Tas ir pamatoti un loģiski, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta redakcijai, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Liepa. 3.priekšlikums. Arī šis ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izslēgt 3.pantā atsauci uz pārejas noteikumu 5.punktu. Komisija uzskata, ka tas ir loģiski un ka tas novērš dublēšanos, un iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta redakcijai, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Liepa. Deputāts Emsis iesniedzis 4.priekšlikumu. Šeit tas teksts ir. Tas attiecas uz 5.pantu, kurā ir runa par Ķemeru nacionālā parka pārvaldi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I. Liepa. 5. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina dot 5.pantā minētās administrācijas pilnu nosaukumu. Komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I. Liepa. Atbildīgā komisija ierosina tādu 5.panta redakciju, kāda šeit ir dota, un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 7.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina norādīt, kas izveido Ķemeru nacionālā parka konsultatīvo padomi. Tas ir loģisks, un komisija to atbalsta. Tas ir iestrādāts 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, profesor, 7.pantā.

I.Liepa. Jā.

Sēdes vadītājs. 7.pantā. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta redakcijai, kuru akceptējusi komisija? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 8.pantu ar šādu tekstu: "Padomi apstiprina Ministru kabinets". Un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Liepa. 9.priekšlikums. Tas attiecas uz 9.pantu. To iesaka deputāts Emša kungs. Ierosina izteikt 9.pantu šādā redakcijā. Redakcija šeit ir redzama. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 9.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 10.priekšlikums ir 5.lappusē. Juridiskais birojs ierosina izteikt 19.panta tekstu jaunā redakcijā. Komisija iesaka atbalstīt šo jauno tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 19.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 11.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 21.pantā vārdus "Ministru kabineta..." un tā tālāk. Tā, kā šeit tekstā ir. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 21.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 12. priekšlikums ir 6. lappusē. Juridiskais birojs precizēšanas nolūkā ierosina aizstāt 23.panta 4.punktā vārdus "tiesību aktos" ar vārdiem "normatīvajos aktos". Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 23.panta 4.punktam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 13.priekšlikums ir 7.lappusē. Juridiskais birojs iesaka redakcionālas dabas izmaiņas. Tādas, kādas šeit ir tekstā. Priekšlikums ir diezgan garš, un atbalstītajā variantā tas ir redzams labajā pusē. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 27.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 14.priekšlikums ir tāda paša rakstura. Sakārtošanas lieta. Juridiskais birojs ierosina konkretizēt 28.pantā noteikumu nosaukumu, ņemot vērā pārejas noteikumu 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 28.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. 15.priekšlikums ir 8.lappusē. Juridiskais birojs ierosina izteikt 38.pantu šādā redakcijā, tādējādi šo likumu precizējot un saskaņojot ar citiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 32.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 16.priekšlikums ir tāda paša rakstura. Juridiskais birojs ierosina tādu redakciju, kāda šeit ir. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 33.panta redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 17. priekšlikums. Tas attiecas uz pārejas noteikumiem. Arī šā ierosinājuma autors ir Juridiskais birojs. Ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus "saglabājas īpaši aizsargājamās teritorijās piekrītošo īpašumtiesību aprobežojumi" Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 1.punktā šos vārdus... tālāk kā tekstā. Pieņemts.

I.Liepa. 18.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina sakārtot. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa. 19. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu, kura būtība ir redzama šeit kreisajā pusē. Šis punkts nosaka, ka līdz mežu ierīcības plāna apstiprināšanai Ķemeru nacionālā parka mežu apsaimniekošanas kārtību pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprināti Ķemeru nacionālā parka mežu apsaimniekošanas noteikumi. Juridiskais birojs ierosina izslēgt šo domu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tādu lietu neatbalstīja, jo zināmiem apsaimniekošanas noteikumiem ir jābūt arī šajā laikā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 4.punktu? Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Tātad 4. punkts netiek svītrots.

I.Liepa. 20. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt pārejas noteikumu 5. punktu, formulējot Ministru kabineta uzdevumus, kas saistīti ar šā likuma ieviešanu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 21. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina pārejas noteikumu 7. punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 22. priekšlikums. 10.lapaspuse. Juridiskais birojs ierosina precizēt pārejas noteikumu 8.punktu, formulējot Ministru kabinetam uzdevumus, kas saistīti ar šā likuma ieviešanu. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 23. priekšlikums. Tautsaimniecības komisija kā atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 10. punktu un lūdz Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, ka svītrojams pārejas noteikumu 10. punkts? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 24. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina pārejas noteikumu 12. punktu iekļaut likumprojekta tekstā kā 25. panta otro daļu, un tas ir iestrādāts 25. panta otrajā daļā un principā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 25. panta otrās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. 25. priekšlikums ir 11. lapaspusē. Tautsaimniecības komisija lūdz atvainot cienījamos kolēģus par tehnisku kļūdu, kas šeit ieviesusies, noformējot šo dokumentu. Pievērsiet, lūdzu, uzmanību 3. punktam. Un 3. punkts... šis ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un ir ļoti skumji, ka tieši šādā priekšlikumā ir tāda tehniska kļūda ieviesusies. Es tūlīt paskaidrošu. 3. punktā ir rakstīts: "Ministru kabinets divu gadu laikā pēc likuma stāšanās spēkā nodrošina..." Un tad seko uzskaitījums ar 5 punktiem. Tehniskā kļūda ir tāda: Tautsaimniecības komisija nolēma, ka šo darbu vajag veikt viena gada laikā, nevis divu gadu laikā. Tā ka šeit ir ieviesusies kļūda. Ja mēs to varam...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad tiek ierosināts 3. punkta tekstu rakstīt šādi: Ministru kabinets gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā nodrošina... Un tālāk kā tekstā - pieci apakšpunkti. Vai deputāti varētu piekrist šādai likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkta redakcijai? Iebildumu deputātiem nav? Paldies. Pieņemts. Tātad - gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā... Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies, kolēģi, par izpratni. Tālāk. Pēdējais ir 26. priekšlikums. Deputāts Emša kungs ierosina papildināt 1. pielikumu 4. lapaspusē ar dabas lieguma "Gausā jūdze" robežu aprakstu. "Gausā jūdze" - tas ir tāds ļoti populārs jēdziens, bet katrs tomēr var to izprast atšķirīgi, tādēļ ir nepieciešams dot robežu aprakstu, un Tautsaimniecības komisija uzskata šo priekšlikumu par loģisku un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Emša priekšlikumu, kurš ir dokumenta 12. lappusē ar numuru 26? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tautsaimniecības komisija lūdz nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā, lai var sākt šo likumu realizēt dzīvē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma "Íemeru nacionālā parka likums" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim darba kārtības 37. jautājumu. Likumprojekts "Ârstniecības likums". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam ir saņemti vairāki priekšlikumi, kas ir apkopoti tabuliņās, un dokumentu numuri ir 2813A un 2813B.

Sākam strādāt ar dokumentu nr. 2813A. 1. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums 1. panta 3. punktā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 2. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums 1. panta 4. punktu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. 3. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums 1. panta 5. punktā izslēgt vārdu "profesionālās". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 4. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izteikt 1. panta 8. punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. 5. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums 1. panta 9. punktā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir redakcionāli precizējusi 1. panta 10. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1. panta 10. punkta redakciju atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - pēc 11. punkta papildināt pantu ar jaunu punktu. Redakcija ir šeit izklāstīta. Komisija ir to atbalstījusi, un ir mainīta punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 12. punkta - pacientu aprūpe - redakcijai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 1. panta 14. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1. panta 14. punkta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 8. priekšlikums ir deputāta Požarnova priekšlikums izteikt 1. panta 15. punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 15. punkta - pēcdiploma apmācība - redakcijai? Pieņemts.

A.Požarnovs. 4. lapaspusē ir 9. priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā. Tā ir šeit izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. priekšlikums ir deputāta Požarnova priekšlikums papildināt 1. pantu ar jaunu punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1. panta 17. punkta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 11. priekšlikums ir deputāta Požarnova priekšlikums papildināt 1. pantu ar jaunu punktu. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu šajā sakarībā vērst visu jūsu uzmanību uz Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora Vētras kunga vēstuli, kurā viņš pauž savu iebildumu pret šo Požarnova kunga piedāvāto medicīniskās izglītības reformu Latvijā. Jo līdz šim Latvijā medicīniskā izglītība ir bijusi trijos etapos. Ir līdzdiploma izglītība - 6 gadi, un tad ir pēcdiploma izglītības pirmais posms - rezidentūra, tā ir augstākās profesionālās izglītības daļa, kuras mērķis ir sagatavot ārstu profesionālai darbībai, un šo rezidentūru, kas ir ļoti būtiska, organizē augstskola. Un pēc tam seko pēcdiploma izglītības otrais posms - mūžizglītība, kvalifikācijas celšana savā profesijā un nemitīga šīs kvalifikācijas uzturēšana. Šā otrā posma norises vieta netiek konkretizēta.

Šajā priekšlikumā ar šo vārda "rezidents" definīciju Požarnova kungs ierosina šo pēcdiploma izglītības pirmo posmu likvidēt kā izglītības posmu un pārvērst to par vienkāršu darba attiecību posmu, kas ir ārpus izglītības iestāžu ietekmes. Vētras kungs konstatē, ka, akceptējot šo priekšlikumu, tiktu sagrauta medicīniskās izglītības reforma, kas ir atbilstoša Eiropas savienības pamatnostādnēm, kā arī tiktu akceptēts pieņēmums, ka Latvijā par ārstu, speciālistu, kļūst nevis profesionālās izglītības ceļā, bet kļūdu un pārbaužu metodes ceļā, darbojoties ar reāliem pacientiem. Un bez tam rezidenta statuss ir noteikts Augstskolu likumā. Šī rezidentūra medicīnā pieder profesionālās izglītības jomai, un tās norises regulē izglītības procesus reglamentējoši normatīvie akti. Tātad no visa tā izriet nepārprotams secinājums, ka mēs nedrīkstam pieļaut šā vārda "rezidents" definējuma iekļaušanu šajā likumprojektā, tātad šajā likumā, un ka mums būtu nepieciešams atstāt šo rezidentūru pie Medicīnas akadēmijas. Un es tiešām nedomāju, ka šāda būtiska medicīniskās izglītības politikas maiņa mūsu valstī būtu veicama tādā veidā, kuram nepiekrīt - un pamatoti nepiekrīt - mūsu valstī galvenā medicīnas izglītības iestāde. Deputāti, protams, šo jautājumu izlems ar balsojumu, bet es aicinu balsot "pret". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz runāšu kā ārsts praktiķis, kas ar šo lietu ir ilgstoši nodarbojies, un skatīšos no praktiskā viedokļa. Principā es ļoti cienu datorspeciālistus, kas ļoti labi orientējas medicīnas izglītībā, pēcdiploma izglītībā it sevišķi, bet es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz sekojošo: ja rezidents nenoslēdz darba līgumu un nestājas darba attiecībās ar to iestādi, kurā viņš mācās, tad viņš saņem stipendiju, kas ir tikai kādu 28 latu apmērā. Ja viņš stājas darba attiecībās, tad viņš principā saņem normālu algu un strādā Labklājības ministrijas izraudzīto speciālistu uzraudzībā, un tieši šie speciālisti viņu apmāca. Šo speciālistu sarakstu var saskaņot ar Medicīnas akadēmiju. Es domāju, ka tieši tas praktiskais darbs akreditētās ārstniecības iestādēs, kuras var atrasties ne tikai Rīgā Medicīnas akadēmijas klīnikās, bet arī lielos rajonu centros, tādos kā Liepāja, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera, kur ir pietiekami kadri, kas šo apmācību veiktu, - es domāju, ka šī ir labāka izeja nekā tā, ko profesors Vētra iesaka. Un tādēļ es cienījamos deputātus aicinātu atbalstīt Požarnova priekšlikumu, jo ar laiku mūs visus skars tas, cik kvalificēti būs ārsti. Ja viņi izies šo praksi jeb šo pēcdiploma apmācību tieši rajonu slimnīcās vai arī lielās ārstniecības iestādēs, tad savā praktiskajā darbā viņi iegūs dauz vairāk nekā no tās "sausās" akadēmiskās apmācības. Un tādēļ es vēlreiz aicinu atbalstīt Požarnova priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Līdz šim mēs esam runājuši par korupciju, jo viens vai otrs deputāts savu darbu Saeimā ir apvienojis ar atrašanos kādas firmas vai uzņēmuma vadībā. Šodien mūsu priekšā ir gadījums, kad kāds deputāts izmanto likumdošanu kā ieroci sava personīgā biznesa bīdīšanai. Likumprojekta versija, ko jūs esat saņēmuši, ir viltota, un Saeimas kārtības rullis ir pārkāpts visnekrietnākajā veidā. Deputāti, kuri pagājušajā nedēļā saņēma minēto likumprojektu - diezgan daudz tādu bija -, var to salīdzināt ar šo dokumentu, kas šodien ir mūsu priekšā. Izmantojot gadījumu, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova atradās darba vizītē Kiprā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts Andrejs Požarnovs sasauca komisijas ārkārtas sēdi un principiāli izmainīja tabulu. Tas bija otrajā priekšlikumā... Bija Ministru kabineta priekšlikums, kurā bija teikts, ka sertifikāciju veic Ministru kabineta noteikta institūcija, nevis, kā tagadējā tekstā parādās, Latvijas Ārstu biedrības vai Ministru kabineta noteikta institūcija. Kā papildinājums. Vladimirs Makarovs teica, ka viņš nav atsaucis priekšlikumu. Tomēr jaunajā versijā Labklājības ministrijas priekšlikums ir pazudis un ir parādījusies tikai Sociālo un darba lietu komisijas versija. Bijušais punkts ir aizstāts ar tādiem vārdiem, ar kuriem ir skaidri un gaiši norādīts... es vēlreiz atgriežos pie otrā priekšlikuma, lai paskaidrotu pašreizējo. Tātad otrajā priekšlikumā parādījās vārdi, ka Latvijas Ārstu biedrība vai Ministru kabinets... Stādieties priekšā - Ārstu biedrība, virs Ministru kabineta, norāda to institūciju, kas sertificēs medicīnas jomā strādājošās personas.

Godātie kolēģi, šī nav tā Ārstu biedrība, ko godavīrs Ivars Krastiņš 1988.gadā nodibināja, šī ir Ārstu biedrība, kura gadiem ilgi nevar pieņemt izmaiņas Statūtos, jo nekādi nevar savākt kvorumu. Arī 31.maijā bija Ārstu biedrības konference, kurā nebija kvoruma. Nevar noteikt neko, jo nekādas Statūtu izmaiņas nav iespējamas. Šī ir Ārstu biedrība... (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Kâdēļ tu pats nebiji, Apini?") es par to atbildēšu... kurā ir 150 biedru, tieši tik daudz atnāca uz šo konferenci. Tajā pašā laikā Ģimenes ārstu asociācijai ir vairāk nekā 600 biedru, no kuriem 400 ierodas katrā mēneša sanāksmē. Par pašreizējo Latvijas Ārstu biedrību lielākas ir gan Ķirurgu, gan Internistu asociācija - nemaz nerunājot par Medicīnas māsu asociāciju. Nezinu, kāpēc citos likumos mēs pieprasām, lai sabiedriskā organizācija apvienotu vismaz 50 procentus savu profesionāļu un būtu spējīga izpildīt valsts funkcijas. Andrejs Požarnovs rīkojas pretēji. Sertifikācijas tiesības viņš grib iegūt Ārstu biedrībai, ar Ministru kabineta noteikumiem. Tagad ārstu sabiedrības un it īpaši vidējā medicīniskā personāla protests to neļāva. Kādas ir sekas? Viņš mēģina ar likumu sagrābt šo funkciju. (Starpsauciens: "Ârprāts!") Atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības statūtiem tiks sertificēti tikai tie, kas ir biedrības biedri, pārējiem paliek alternatīva - iestāties biedrībā vai nesaņemt sertifikāciju. Veca anekdote - Dievs pieved Ādamu pie Ievas un saka: "Âdam, izvēlies sev sievu!" Aprēķins šeit ir vienkāršs - Požarnovs cer saņemt piecus latus no katra Latvijas ārsta kā biedrunaudu. Latvijā šobrīd ir reģistrēti 9800 praktizējoši ārsti. Turklāt šādu biedrunaudu Andrejs Požarnovs cer saņemt arī no citām ārstniecības personām - medicīnas māsām, feldšeriem, rehabitologiem, laborantiem, kopumā no turpat 15 000 personām; kopumā tie būtu 100 000 latu. Otrkārt, sertifikācija ir maksas pakalpojums, kurš parasti maksā 38 latus, proti, Ministru kabinetā noteikto minimālo darba algu. Tātad Požarnovs, sertificējot visus ārstus reizi piecos gados, cer reizi piecos gados no viņiem saņemt 38 latus no katra. Pamatojums ir sarežģītais, uz ūdenszīmju papīra iespiestais sertifikāts. Man jāatzīst, ka šo sertifikāciju esmu projektējis pats, tekstu esmu rakstījis pats, un mēs šos sertifikātus iespiedām uz Latvijas Bankai tobrīd nevajadzīga, par brīvu atdota ūdenszīmju papīra. Protams, var uzskatīt, ka tas ir mans personīgs aizvainojums un bailes nesaņemt sertifikātu. Divas nedēļas pirms Ārstu biedrības konferences es griezos Latvijas Ārstu biedrībā ar lūgumu par maksu saņemt sertifikātu, diemžēl Andrejs Požarnovs deva vienpersonīgu rīkojumu mani biedrībā neuzņemt. Es esmu bijušais biedrības prezidents, bet man iedeva šo biedrakarti četras dienas pēc konferences, lai tikai, Dieva dēļ, es kaut ko neteiktu konferencē. Sabiedriskā organizācija, kuras prezidents vienpersoniski nosaka, kuru uzņemt biedrībā un kuru ne, diez vai ir tiesīga izpildīt jebkādas valsts deleģētas funkcijas. Vai mēs varam apgalvot, ka Latvijas Ārstu biedrība ir Andreja Požarnova personīgs bizness? Jā. Minētajā gada konferencē uz Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora Jāņa Vētras konkrēto jautājumu, kādu algu prezidents saņem no biedrības un kādu no biedrībai pakļautā Rīgas Starptautiskā medicīnas zinātnes centra, atbilde netika saņemta, tomēr visiem ir labi zināms, ka par šo sertifikācijas naudu Požarnovs ir bijis gan Dienvidāfrikas Republikā, gan Vācijā, gan Polijā, pie tam daudzas reizes. Tāpat ir labi zināms, ka biedrības līdzekļi izmantoti vienas konkrētas partijas politiskās popularitātes celšanai.

Par rezidentūru. Rezidentūra... jā, es atbildu par rezidentūru. Šis priekšlikums par rezidentūru ir viennozīmīgs. Ārstu biedrība ir nodibinājusi savu pēcdiploma apmācības institūtu, un viss šis pasākums tiek veikts tādēļ, lai grautu Latvijas Medicīnas akadēmijas prestižu, lai kaut kādā veidā paņemtu šo rezidentūru savā paspārnē un līdz ar to saņemtu arī rezidentūras naudu.

Godātie kolēģi! Jūs esat saņēmuši profesionālo asociāciju vadītāju parakstītu vēstuli; šo vēstuli viņi ir rakstījuši, zinot tikai iepriekšējo tabulas redakciju. Šajā vēstulē ir uzsvērtas daudzas būtiskas lietas. Vai nu jums patīk, vai ne, bet mums ir profesors Rubins. Profesors Rubins ir Latvijas vadošais dermatovenerologs, savas specialitātes asociācijas līderis, pasaulē atzīts dermatoimunologs, un tieši viņam ir tiesības sastādīt gan rezidentūras mācību plānu, lai rezidenti zinātu, ko mācīties, gan vēlāk pārbaudīt ādas un seksuāli transmisīvo slimību ārstu zināšanas. Tieši tāpat Viesturs Boka ir tiesīgs sertificēties pie labākajiem Latvijas ķirurgiem, un, pats būdams viens no izcilākajiem Latvijas ķirurgiem, ir tiesīgs pieņemt sertifikācijas eksāmenu kādam no citiem savas specialitātes kolēģiem. Lai savlaicīgi atvairītu Vidiņa kunga argumentus, es norādu, ka Vidiņa kungs Požarnova vadītajā Ārstu biedrībā ilgāku laiku vadīja šo sertifikācijas darbu un par viņa darbu diskusijas nebūtu mazākas. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Beidz!") Vēl kāds arguments. Es esmu bijis Latvijas Ārstu biedrības dibinātājs un esmu bijis arī šīs biedrības prezidents. Nesakārtotie Statūti, kuros nav īsti skaidrs, kurš ir īstenais Ārstu biedrības biedrs, kurš ne, kas ir kvorums, kas vēlē prezidentu, darbojās, protams, arī 1991.gadā, kad Latvijas Ārstu biedrības prezidents biju es. Tomēr tajā laikā darbojās norma, ka biedrības prezidents tiek ievēlēts uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu, un ne ilgāk kā uz diviem termiņiem. Tāpat darbojās norma, ka Latvijas Ārstu biedrības vadošos amatos nevar būt cilvēki, kas ir vēlētos vai administratīvos valsts vai pašvaldību darba posteņos. Atcerēsimies Latvijas Ārstu biedrības pirmo prezidentu Ivaru Krastiņu, kurš atstāja prezidenta posteni tādēļ, ka tika ievēlēts Augstākajā padomē! Andrejs Požarnovs šos Latvijas Ārstu biedrības Statūtus likvidēja, un, tā kā vairs nav iespējams savākt Ārstu biedrības konferencēs kvorumu, Latvijas Ārstu biedrības prezidents faktiski ir ievēlēts uz mūžu. Nāktos tikai prezidentu pārkristīt par karali, un mums būtu Latvijas Ārstu biedrības karalis Andrejs Skaistais. Vienīgi nebūtu skaidrs, vai titulu mantotu bērni un mazbērni.

Godātie kolēģi, es aicinu likumprojektu "Ârstniecības likums" trešajā lasījumā noraidīt pēc būtības un atdot komisijai - korektas tabulas izstrādāšanai. Es atkārtoju: korektas tabulas izstrādāšanai. Tabulas šajā vietā nav Labklājības ministrijas priekšlikuma. Un, tā kā man ir šī informācija gan no galvenajiem ārstiem, gan no ārstu asociācijām un tā kā es esmu runājis ar ļoti daudziem kolēģiem, es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Es gan gribu aicināt visus kolēģus nu nenodarboties ar savstarpējiem apvainojumiem vai kādiem citiem tādiem negatīviem vērtējumiem, bet runāt par 11.priekšlikumu.

Lūdzu, Jurdža kungs!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām jārunā par 11.priekšlikumu. Uzmanīgi izlasiet, kas tur rakstīts: "Rezidents - pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas reģistrējies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un iegūst specializāciju kādā no Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā iekļautajām specialitātēm darba tiesisko attiecību ietvaros apmācīt tiesīgā ārstniecības iestādē." Kur te ir runāts pret akadēmiju vai pret kaut ko pārējo? Tas ir termina skaidrojums, tam nekāda sakara nav ar to, ko iepriekšējie runātāji minēja. Un Apiņa kunga prokurora cienīga runa, ko viņš aizmirsa nolasīt Latvijas Ārstu biedrības konferencē, šeit nekādi neiederējās. Tā ka es aicinu visus vēlreiz izlasīt terminu, par kuru mēs runājam.

Tā apmācības sistēma, kas ir izveidojusies, viņa pamazām veidojas un ar šo pantu nekādā ziņā netiek sagrauta. Te ir varbūt runa par to, ka apakšā ir noslēpusies nauda, jo ideja ir sekojoša - Labklājības ministrija atbalstīs tās iestādes, kuras spēs apmācīt rezidentus, lai tie kļūtu par pilntiesīgiem ārstiem. Es domāju, ka katrs, kuram dēls vai meita, vai pats mācās augstskolā, saprot, ka, ja viņš sešus gadus ir mācījies un beidzis, ir saņēmis ārsta diplomu, tad viņš nevar palikt tālāk verga attiecībās ar to pašu augstskolu. Viņam ir jābūt izvēles tiesībām, kur mācīties, viņam jābūt darba attiecībās ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc es aicinu atbalstīt Požarnova priekšlikumu, bet pārējos kolēģus aicinātu neizvērst šīs debates par vispārējām tēmām, arī par Latvijas Ārstu biedrības problēmām, jo mēs Apiņa kunga žurnālu esam lasījuši un zinām, kā viņš uzskata, par ko viņš runā un ko aizstāv. Varbūt vajadzētu veidot jaunu likumu par ārstu biedrību, un tad mēs varētu kādu dieniņu padiskutēt. Tātad es vēlreiz aicinu atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu nenodarboties ar savstarpējo attiecību noskaidrošanu, bet gribētu vēlreiz aicināt deputātus pievērst uzmanību šā priekšlikuma būtībai.

Kāpēc arī es to noraidu? Es šo jautājumu pārrunāju speciāli ar Medicīnas akadēmijas rektoru Vētras kungu, kā arī speciāli vēl izlasīju Augstskolu likumu, par kuru mēs savā laikā esam balsojuši. Un tā būtība ir tāda, ka šis Požarnova priekšlikums ierosina pēcdiploma izglītības pirmo posmu - rezidentūru - likvidēt kā izglītības posmu. Tātad rezidentūra tiek likvidēta kā izglītības posms un tā pēc šā priekšlikuma tiek pārvērsta par vienkāršu darba attiecību posmu ārpus izglītības iestāžu ietekmes. Un tas tik tiešām faktiski ir pretrunā ar Eiropas savienības pamatnostādnēm, kur rezidentūra ir izglītības posms. Tātad faktiski, atbalstot šo priekšlikumu, mēs nonāksim pretrunā ar attiecīgo pantu Augstskolu likumā, kas nosaka, ka rezidentūra medicīnā pieder pie profesionālās izglītības jomas un ka šo jomu regulē izglītības procesu reglamentējošie normatīvie akti. Tādējādi mēs faktiski nonāksim pretrunā ar to, par ko mēs savulaik esam balsojuši, proti, pretrunā ar Augstskolu likumu. Tā ka es aicinu tomēr respektēt Medicīnas akadēmijas rektora viedokli un respektēt arī savā laikā pieņemtos likumus, proti, Augstskolu likumu, un neatbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien ir diena, kad deputātiem Saeimā ir jāizjūt tas apstāklis, ka 13% jeb 13 deputāti ir ārsti, kas savā starpā vairākos jautājumos nav vienisprātis, un tādēļ arī ir šī diskusija, protams, par ļoti svarīgiem jautājumiem. Dod Dievs, lai visi likumi, ko sagatavojam un pieņemam šeit Saeimā, būtu tik pamatīgi un detalizēti izdiskutēti, kā tas ir ar Ārstniecības likumu.

Kā jūs zināt, ārstniecības noteikumi mūsu valstī tika pieņemti 1994.gada augustā un šajos divarpus gados ir darbojušies. Šodien mēs esam beidzot nonākuši situācijā, kad vajadzētu pieņemt Ārstniecības likumu, pie tam neatliekami to vajadzētu pieņemt tādēļ, ka vesela rinda apakšnormatīvo aktu valstī nedarbojas ārstniecības procesa sakārtošanai tikai tādēļ, ka ir aizkavējusies šā likuma pieņemšana.

Tā kā mēs, diskutējot par šo konkrēto 11.priekšlikumu, esam nedaudz atkāpušies no tēmas, es gribu atgādināt, ka otrajā lasījumā šo likumu šāgada martā izskatīja komisija un Saeima un noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15.aprīli, pēc kura komisijā ne viens vien priekšlikums tika izdiskutēts un pārrunāts, tādēļ šeit pārmest kaut ko, ka netika ievērota procedūra, man liekas, ir absolūti nevietā.

Protams, no profesionālā viedokļa vajadzētu ļoti nopietni izdiskutēt jautājumu par to, kādās attiecībās ir jābūt rezidentam, un neviens neapšauba, ka rezidentūra ir apmācības procesa turpinājums. Vieni var runāt par to, kādā veidā šajos rezidentūras gados tiek sadalītas šīs attiecības starp darba tiesiskajām attiecībām un apmācības procesu. Neviens šodien nešaubās, ka rezidentūras divos vai trijos, vai četros gados atbilstoši programmai, ko apstiprinās Labklājības ministrija, rezidentam ir jāapgūst visas iemaņas un zināšanas. Bet cita lieta ir tā, ka šodien students ir noslogots nepilnu darba dienu arī tagad, akadēmijas klīnikās apgūstot rezidentūras laikā apmācības procesu, bet viņš veic arī pienākumus darba tiesiskajās attiecībās. Un, manuprāt, arī tas objektīvi viens otru papildina. Protams, apmācības tiesīgā ārsta un arī ārstniecības iestādes pienākums būs pareizi sadalīt šos akcentus starp pedagoģijas procesu un starp darba tiesiskajām attiecībām.

Tādēļ es tomēr atbalstītu daktera Požarnova priekšlikumu, kāds ir iestrādāts likumprojekta trešajā lasījumā, un aicinātu, turpinot diskusijas par šo likumprojektu trešajā lasījumā, vienīgi un tikai diskutēt par konkrētiem pantiem, nevis par vispārīgajām ārstu attiecībām. Viss maija mēnesis tam jau ir veltīts, pateicoties dakterim Apinim. Šīs pretrunas plaši atspoguļotas arī preses izdevumos. Es gribu teikt, ka 31.maijā gadskārtējā Latvijas Ārstu biedrības konferencē, kur kopā sanāca 230 ārstu, profesionāla diskusija notika par visiem šiem jautājumiem. Es tiešām ceru un man ir tāda informācija par kolēģiem, kas piedalījās, ka viņi pārrunāja šīs diskusijas gaitu arī savās darbavietās. Tā bija profesionāla diskusija. Akcenti statūtos un visur citur atbilstoši šīs konferences lēmumam tiks salikti ārkārtas konferencē, kurai jānotiek līdz 31.oktobrim. Un tas viss ir korekti, pārdomāti un izsvērti.

Tādēļ es aicinātu turpmāk likumprojektu "Ârstniecības likums" apspriest, balstoties vienīgi un tikai uz konkrētiem priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimā ir ne tikai ārsti, bet Saeimā ir arī medmāsas, kas sevi šeit priekšā kā īpašas speciālistes neizvirza.

Tāpēc es gribētu pievērst jūsu uzmanību tomēr šiem apspriežamajiem jautājumiem. Pirmām kārtām atcerieties to, ko teica Ābiķa kungs, bet tiem, kuri aizstāv šīs izmaiņas likumā, iesaku izlasīt tos likumus, kas Latvijā jau darbojas, lai momentā pēc šā balsojuma nav jāiesniedz grozījumi Augstskolu likumā.

Otra lieta. Kungi iesniedzēji! Jūs paši esat te sarakstījuši pilnīgu absurdu. 15.pozīcijā ir nosaukums "Pçcdiploma apmācība", un jūs sakāt, kas tā tāda ir. Un pēc tam jūs vēl sakāt - "Rezidents - pēcdiploma apmācībā esošs..." Kā ar vienu skaidrojošo terminu var izteikt otru skaidrojošo terminu? Jūs jau paši esat sajaukuši šinī likumprojektā šo jēdzienu būtību.

Bet es gribētu tomēr aizrādīt tiem dakteriem, kuri šeit sēž un tik ļoti aizstāv Latvijas Ārstu biedrību, ka te nav tikai Apiņa saceltais troksnis, par ko mēs šeit runājam, bet ir arī citi viedokļi un domas. Tas nav Pētera Apiņa nopelns, ka mēs šādā veidā par to spriežam. Ārstu aprindas un ārsti - pedagogi, kas strādā, ir ļoti neapmierināti ar to, kas ir ielikts šinī likumā, un ne tikai Latvijas Medicīnas akadēmijas pasniedzēji, bet arī citi uzsver vienu - nevar sabiedriska organizācija piešķirt kvalifikācijas papīrus! It īpaši šodienas konkurences apstākļos. Un arī es ļoti negribētu, lai Latvijā dakteris turpmāk tiktu sertificēts sabiedriskā organizācijā, kur paši priekšnieki savā starpā plēšas. Un man ir vienalga, vai tur plēšas Apinis ar Požarnovu vai Leopolds Ozoliņš ar Andri Rubinu. Man tas ir vienalga, bet šādai sabiedriskajai institūcijai uzticēt tiesības sertificēt ārstus - tas ir vispār lielākais absurds, kāds var būt. Ārsts ir tā kvalifikācija, kura ir piešķirama tikai kvalificētā valsts stingrā kontrolē. Un, ja Požarnova kungs nesaprot, par ko es runāju, tad es viņam iesaku atšķirt likumprojekta pirmo lappusi un izlasīt par to, kam ir dotas tiesības sertificēt, jo viņš jau laikam no Požarnova kunga šo sertifikātu ir saņēmis.

Līdz ar to mans priekšlikums ir cits, un, cik es zinu, zālē to pašlaik gatavo - atgriezt likumprojektu komisijā, lai viņu vēlreiz pārskatītu un iztīrītu ārā tās lietas, pret kurām sabiedrībā šobrīd ir tik ļoti liela pretestība. Un es vēlreiz pievēršu jūsu uzmanību tam, ka jēdzienā "rezidentūra" ir ielikts iekšā tas pats jēdziens, kas ir ielikts jēdzienā "pçcdiploma apmācība": rezidentūra - pēcdiploma apmācība. Līdz ar to šis priekšlikums pēc būtības pat nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš. Otro reizi.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Nagobada kungs jau teica, ka vajadzētu runāt varbūt vairāk par lietu, nevis par daudziem priekšlikumiem. Es vēlreiz uzsveru, ka es tikko runāju ar Dzintaru Ābiķi, jo viņš to lietu varbūt nav īsti izpratis. Pēcdiploma apmācība nedrīkst būt tikai Medicīnas akadēmijas rīcībā! Šai apmācībai jānotiek praktisko ārstu uzraudzībā, kuriem ir liels stāžs. Un principā te ir runa par rezidenta materiālo nodrošinājumu, ja viņš ir darba attiecībās ar iestādi. Es vēlreiz atkārtoju: viņš saņem normālu algu, nevis dzīvo no stipendijas 28 latu apmērā! Tas ir viens.

Otrais, ko es gribētu teikt: cienījamā Saeima! Mums vajadzētu norobežoties no tiem meliem, kas šeit izskan par ārstu konferenci, kura notika aizpagājušajā sestdienā. Cienījamais Apiņa kungs, par nožēlu, tur nebija klāt un tam, ko viņš šeit stāsta, viņš nav bijis liecinieks. Bez tam tās viņa idejas, kuras pašreiz atsevišķi deputāti atbalsta, cieta graujošu sakāvi šinī ārstu konferencē, un principā ārsti atbalsta šos priekšlikumus, kuri šeit ir iesniegti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijān nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti interesanti, ka šie Požarnova kunga talantīgie priekšlikumi man nedaudz atgādina rūpnīcas laikus. Kad es atnācu uz rūpnīcu, piegāja ceha priekšnieks un teica: "Re, kur būs brigadieris! Viņš pie reizes būs vēl arī tavs audzinātājs." Un tas cienījamais audzinātājs, kāda šinī gadījumā izskatās cienījamā Latvijas Ārstu biedrība, teica, ka man jāaizskrienot pēc alus, jo viņu mokot galvassāpes. Un šeit man tas atgādina, ka cienījamās Latvijas Ārstu biedrības darbība patiešām pat man, nevis ārstam... Te ir griezušies daudzi mediķi, kuri uzskata, kas tas ir klasisks pat ne lobisms, bet sava veida monopolisms. Un, ja mēs paskatīsimies vēl tālākos punktus, tad redzēsim, ka tur... Cienījamie kolēģi, no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ir nākuši tieši, piedodiet, labklājības ministrs un veselības valsts ministrs... Paskatīsimies visi tālāk! Un tā ir pārvērsta par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" filiāli. Diemžēl, cienījamie kolēģi, šeit sākas nekorektas attiecības, un, ja mēs gribam panākt to, lai ierobežotu ārstu skaitu, tad es pilnīgi reāli... Viduslaikos Eiropā bija mācekļi, un māceklis varēja būt gan īsās biksēs, gan arī ar lielu, sirmu bārdu. Un arī šeit tas attiecīgi tiek veicināts un darīts. Es varu iedomāties, cienījamais Vidiņa kungs, ka jūs varbūt kā komisijas loceklis dosit Rēzeknē kādam jaunam ārstam iespēju darboties. Kur ir jūsu darbs? Atvainojiet, kur jūs savu biznesu veicat? Labi, labi, ja jūs tur nodarbojaties ar savu praksi, tad jūs nekad nevienam neiedosit un arī neviena ārstu biedrība neiedos.... Un nevajag šeit stāstīt pasakas!

Un tādēļ es personīgi uzskatu, ka mums drīzumā būs patiešām jāgriežas pie cienījamā Saeimas "draudzes" Silarozes kunga, kurš arī izdod diplomus - tikai ekstrasensiem. Un, iespējams, viņam vajadzēs arī uzlikt par pienākumu, dot tiesības noteikt, kādās telpās darbosies tie, kam viņš izdos diplomus. Viņš jau nekautrējas, viņš to dara. Un, ja mēs šeit darām šādus "gâjienus" gan ar cienījamo Požarnova kungu, gan ar pārējo ārstu kompāniju, tad attiecīgi tas ir nākošais "gâjiens".

Tādēļ es aicinu šinī gadījumā pat šo priekšlikumu noraidīt un arī tālāk skatīties. Es iesaku paskatīties ciešāk uz 8.pantu - uz 14.labojumu, kur teikts, ka sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību izstrādā, saskaņo un publicē obligātās prasības. Tātad līdz ar to mēs atkal saskarsimies ar "Admirāļu kluba" variāciju, ka ir jau attiecīgā interese, jo, lūk, mans puspagrabs neietilpst "ârstu biedrībā", un attiecīgi manā puspagrabā no gada vidus man aizliegs darboties. Un kas aizliegs? Konkurējoša organizācija! Tas ir ne tikai pats klasiskākais lobisms. Un nevajag... Atvainojiet, cienījamie ārsti, jo es zinu, kā es jau vienreiz teicu, ka, ja jūs rūpētos par tautu, tad atvainojiet, jūs jau sen būtu izdarījuši lielas lietas, bet šeit, man liekas, jūs vairāk interesējaties par savām partijas iekšējām lietām, par savu kabatu "piesišanu" un priecāšanos, nevis par tautu.

Tāpat arī Vidiņa kungs. Man tagad rodas interesants jautājums: ja Rīgas Slimo kase nokļūs bankrota priekšvakarā, kā tad jūsu kolēģis Ozola kungs, kas savā laikā šo iniciatīvu proponēja, finansēs šīs SIA, kas ir izveidotas uz poliklīniku bāzes? Kas apmaksās viņu bankrotus? Kas segs medicīnas sistēmas izdevumus? Atvainojiet, ja šī ir tā... Piedodiet, man negribas lietot tādus rupjus vārdus, bet man gribas pateikt to, ka tā ir liela mēslu bedre. Diemžēl šiem pašiem ārstiem šinī gadījumā pat ne baltie ancuki, bet tās rokas tādas īpatnējas... Piedodiet!

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis ir likums, ko gaida ne tikai ārsti, māsas, bet šo likumu gaida arī pacienti. To gaida arī Labklājības ministrija, kurai apmēram, man liekas, kādi 10 regulējošie noteikumi ir jāizveido uz šī likuma bāzes. Un es gribētu apsveikt visas šīs trīs gaidītāju puses, jo šis likums ir beidzot ticis līdz trešajam lasījumam, un viņš varētu būt pilnvērtīgs likums.

Šeit ir divas lietas mazliet saasinājušas: tā ir ārstniecības iestāžu personāla atbilstības novērtēšana jeb sertifikācija un pēcdiploma apmācības periods jeb rezidentūra.

Pirmais - par šo trešās puses atbilstības novērtēšanu jeb šā ārstniecības iestāžu personāla atbilstības novērtēšanu. Es domāju, ka tas ir liels mūsu sabiedrības demokratizācijas ieguvums, ka Labklājības ministrija jeb Ministru kabinets ir deleģējis sabiedriskai organizācijai - Latvijas Ārstu biedrībai, kas ir "jumta" organizācija 63 profesionālajām asociācijām, veikt šo personāla atbilstības novērtēšanu. Tas nozīmē, ka sabiedriskā organizācija ar valsts pilnvarojumu novērtē profesionāļus, šīs organizācijas sastāvā esošos asociāciju biedrus.

Viena pretruna, kas šeit izskanēja, ir tā, ka lai ārsts varētu iegūt šo sertifikātu jeb atbilstības dokumentu, viņam nemaz obligāti nav jābūt Latvijas Ārstu biedrības biedram, tādēļ šis jautājums par piespiedu iestāšanos tajā un biedru maksu vispār izpaliek.

Otrs ir tas, ka šo sertifikācijas tarifu jeb samaksu par šo atbilstības novērtēšanu apstiprina Labklājības ministrija. Tā ka nav vis tā, ka viena sabiedriskā organizācija iegūst monopolstāvokli. Tomēr šo situāciju šodien varbūt vajadzētu skatīties kontekstā ar to, kā šis sertifikācijas process ir ritējis jau trīs gadus. Pirms trim gadiem bija mazliet cita izpratne par trešās puses atbilstību. Kad dakteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, aktīvi nodarbojās ar šo dokumentu izstrādi, tika pieļautas dažas neprecizitātes un šis process tika decentralizēts. To pilnībā kontrolēja profesionālās asociācijas. Tas arī pa laikam radīja sarežģījumus, jo profesionālā asociācija bieži ir neliela struktūra, kur arī parādās savstarpējo tīri cilvēcisko attiecību problēmas. Tādēļ Latvijas Ārstu biedrībai kā "jumta" organizācijai vajadzēja būt tai struktūrai, kas pārrauga šo procesu kopumā un skatās, vai profesionālās asociācijas šīs sertifikācijas komisijas sastāda likumīgi, vai arī, ja šinī procesā rodas kādas problēmas, tad ārstu biedrība ir trešā puse - "ðķīrējtiesa" starp ārstu un šo eksaminācijas komisiju. Tā ka šī bija viena problēma.

Un otra. Protams, šis process bija arī diezgan jākontrolē no vienas institūcijas puses, bija jābūt šai Sertifikācijas padomei, kurai vajadzēja būt precīzi definētām funkcijām šinī procesā. Tādējādi, izlabojot šīs dažas nepilnības, šis process tiktu pilnveidots, un es domāju, ka turpmāk būtu apmierināti gan ārsti, gan pacienti, gan arī valdība kopumā.

Trešais jautājums, kas šodien arī aktuāli ir izskanējis, ir šī ārstu pēcdiploma apmācība. Jautājums ir par to, vai tas ir tikai Latvijas Medicīnas akadēmijas monopols vai arī Latvijas Medicīnas akadēmijas funkcijas pamatā beidzas līdz ar līdzdiploma apmācību, līdz ar ārsta diploma saņemšanu. Pašreiz arī Labklājības ministrijasVeselības departaments ir tādās domās, ka pamatā Latvijas Medicīnas akadēmijai ir valsts pasūtījums ārstu līdzdiploma apmācībā - ārstu apmācīšanā līdz diploma saņemšanai. Runa varētu būt par dažādiem tālākajiem šīs specialitātes apgūšanas procesiem.

Vairākums ārstu - un tas izskanēja arī šinī Latvijas Ārstu biedrības konferencē, piekrīt tam, ka ārstam pēc diploma saņemšanas ir jābūt darba attiecībās un tālāk jāpilnveido, jāapgūst šis praktisko un teorētisko zināšanu kopums, bet esot jau darba attiecībās ar ārstniecības iestādi. Atbilstoši šai nostādnei tad arī tiek gatavota šī ārsta pēcdiploma apmācības programma, kas balstās uz ārsta specialitātes nolikumu, ko izstrādājusi profesionālā asociācija. Tā ka pēcdiploma apmācības posms varētu būt, detalizētāk runājot, tāds, ka ārstu profesionālā asociācija izstrādā šo specialitātes nolikumu, ko vēlāk apstiprina Labklājības ministrija, un, balstoties uz specialitātes nolikumu, tiek sastādīta pēcdiploma apmācības programma, un ārsts, būdams darba attiecībās, apgūst šo praktisko un teorētisko zināšanu kopumu. Šā procesa noslēgums, protams, varētu būt rezidentūras eksāmens, rezidentūras dokuments, kas tālāk novestu pie šā ārsta kvalifikācijas dokumenta, pie šā ārsta sertifikāta saņemšanas.

Es domāju, ka šeit nav pretrunu, te ir vienkārši vēl jāstrādā, lai pilnveidotu šo sertifikācijas kārtību, kā arī šo ārstu pēcdiploma apmācību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidj, cienījamie kolēģi Saeimā, cienījamie kolēģi profesijā! Es gribētu mazliet, kamēr rit tāds "iesildīšanās" process, pateikt dažus vārdus par zvaigznēm. Mediķiem ir populārs tāds teiciens: "per aspera ad astra" - caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Tāpat arī šis. Acīmredzot likums caur ērkšķiem iet uz kaut kādām zvaigznēm. Un, ja mēs te runājam tagad par zvaigznēm, tad principā kuģošanā savukārt ir Navigācijas likums, ka kapteinis kuģo un vada savu kuģi, vadoties pēc zvaigžņu stāvokļa, un vislielākā kļūda būs tad, ja viņš šīs zvaigznes mēģinās sasniegt.

Klausoties tagad dažas šīs runas, man liekas, ka daži cilvēki, kas šeit uzstājās, mēģina ar šā likuma palīdzību uzreiz konkrēti kaut kādas zvaigznes sasniegt. Un, ja mēs gribam sasniegt zvaigznes, kāpjot uz citu pleciem, tad, bez šaubām, tas process pievilcīgs vis neizskatās, bet savukārt ar likuma palīdzību kārtot savstarpējās attiecības ir diezgan muļķīgi. Šādā veidā nokārtotas savstarpējās attiecības nav ilgstošas un neko labu mums nedod.

Bet tagad par lietu. Es atceros, ka mēs atklājām debates par 11. priekšlikumu. Tātad - kas šeit rakstīts: "Pçcdiploma apmācībā esošs ārsts...", te ir jēdziens "pçcdiploma apmācība". Mēs visi noskaidrojām, ka tas ietilpst jēdzienā "izglītība". Tātad pēcdiploma apmācībā - izglītībā esošs ārsts var atrasties tādā iestādē, kas ir tiesīga nodarboties ar izglītību, tajā skaitā, Medicīnas akadēmija. Šeit, kolēģi, nav pretrunas!

Otrā sadaļa. Te ir runa par to, ka šim rezidentam būtu jābūt darba attiecībās, ja viņš tiešām šajā ārstniecības iestādē strādā. Tātad, ja viņš šajā ārstniecības iestādē strādā, viņš noformē darba attiecības un saņem atalgojumu. Atkal šeit nav pretrunas. Tādējādi šajā pantā ir pateikts viss, un, ja to mierīgi izlasa bez šīm "zvaigznēm", tad redzams, ka šeit nav pretrunas. Pants ir uzrakstīts korekti un nesasaista ne akadēmijai rokas, ne ārstniecības iestādei. Tāpēc es vēlreiz aicinu izlasīt šo pantu mierīgi, runāt par lietu, un viss būs kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies... Ir pieteikušies! Oļģerts Dunkers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

O.Dunkers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka es bezprātīgi mīlu dakterus - gan Apiņa kungu, gan Požarnova kungu, gan visus pārējos dakterus -, bet būt par šķīrējtiesnesi viņu problēmām es tiešām nevaru uzņemties, un es nezinu, vai kāds no Saeimas deputātiem ir tik kompetents medicīnas jautājumos, lai tagad izšķirtu šos ārkārtīgi profesionālos un ārkārtīgi gudros strīdus, it sevišķi pēc tam, kad ir uzstājušies tik ievērojami medicīnas speciālisti kā Kreituses kundze un Lujāna kungs. Arī no viņu teiktā man nekļuva nekas skaidrāks, un es domāju, ka te ir tikai viena iespēja: ja jau paši mediķi savā starpā nav vienojušies, tad likumprojekts vienkārši nav sagatavots izskatīšanai Saeimā. Lai sanāk mediķi vēlreiz kopā, komisijā izstrīdas savā starpā, jo mums nav nekādas vajadzības šeit tērēt dārgo Saeimas laiku, klausoties, cik labs ir viens vai otrs, vai trešais. Es ierosinu likumprojekta izskatīšanu atlikt, jo tas ir nesagatavots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien ir varbūt atkal tāda grūta diena... vakar pēcpusdienā... sakarā ar privatizācijas tādu svētīšanu un Latvijas īpašumu, zemes un ēku, un citu lielu lietu nodošanu Privatizācijas aģentūras pilnā pārvaldījumā... antikorupcijas lietas... Veidojas valsts. Sinkas kungs, ja jūs saprastu, cik grūtā brīdī mēs esam pašreiz... Jums varbūt, raugoties no Londonas, tas viedoklis ir citāds, bet es, piemēram, esmu dzīvojis šeit un jūtu, ka pašreiz ir ļoti grūts brīdis mūsu valsts veidošanā, jo tā tikai veidojas. Tas ir pats sākums. Lai gan pagājuši jau seši gadi. Aug jaunā paaudze, un, dzirdot šodienas debates, es jūtu, ka jaunā paaudze sāk šaubīties par tiem cilvēkiem, kas veido šo valsti, jo mums ir jānoklausās gan sīki savstarpējie strīdiņi un ķīviņi, gan tas, ka ievērojamas amatpersonas uzņemas sev nepiemērotas funkcijas un veicina Krievijas un Latvijas attiecības, aicinot ilgāk un rūpīgāk izcelt zemūdenes... Un šādi "zemūdens akmeņi" slēpjas it visur, un mēs nezinām, kur ir patiesība un kur ir meli, kur ir īsta korupcija un kur tā ir šķietama. Un negribētos piekrist Krištopana kunga teiktajam par mūsu zemi un tās raksturojumam. Negribētos mūsu tautas raksturojumam piekrist... arī Īvāna kungam kādreiz, bet, klausoties un skatoties uz šiem notikumiem, tā vien jādomā, kas tad mēs esam šeit, Saeimā, un vai mēs Saeimā varam izšķirt šos jautājumus, kuros mums pašiem nav īstas skaidrības. Un, dzirdot šeit Lujāna kunga izteikumus, ka, lūk, tikai viņš rūpējas par latviešu tautu un cenšas palīdzēt vienīgajam cietušajam Rubika kungam, un ka ārsti šeit neko nedara (lai gan mēs šeit esam 15), lai uzlabotu tautas stāvokli un novērstu tautas ciešanas, kā to sekmīgi veic Lujāna kungs, tiešām jāsaka, ka šis likumprojekts nav īsti sagatavots. Un man jāsaka, ka rezidenti, par kuriem mēs runājam šajā punktā, tiešām strādā, rezidenti apgūst dermatoloģiju un veneroloģiju profesora Rubina vadībā, viņi mācās un viņi referē, jau lasa savus zinātniskos darbus pasaules dermatologu kongresos.

Tāpēc, ņemot vērā šodienas diskusiju ierosinātās pārdomas, es aicinu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijām un turpināt šīs pārrunas. Varbūt vajadzētu Požarnova kungam ar Apiņa kungu pārrunāt tās lietas šaurākā lokā un pēc kāda laika atgriezties pie šā likumprojekta. Tātad aicinu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijām kā nesagatavotu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tie, kas nav ārsti! Mēs varam paņemt atpakaļ šo likumprojektu. Es jums gribētu īsi atgādināt vēsturi. Pirmie sāka runāt par apdrošināšanu ārsti, Ārstu biedrība. Līdz šim brīdim tās valstī nav. Paši ārsti savā starpā nekad (es uzsveru - nekad) nav raduši kompromisu, un, kamēr viņi šeit neradīs kompromisu, mums būtu nākamreiz jāpalūdz, lai ārsti iziet no zāles, un jāapspriež šis likums bez ārstiem. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Tādēļ es kategoriski iebilstu pret ierosinājumu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai. Likums ir izstrādāts normāli, šie noteikumi jau praktiski 3 gadus valstī darbojas. Un, ja savā starpā ir neapmierināti Apiņa kungs un Požarnova kungs, es domāju, ka mums nebūtu jāgroza likums tā, kā patīk vienam vai otram. Un es vēlreiz atkārtoju, ka ārstu kolektīvi līdz pat šim laikam - jau 8 gadu laikā - nav spējuši nekad ne par ko vienoties, tādēļ es aicinu visus deputātus, kas nav ārsti, atbalstīt komisijas variantu un turpināt strādāt. Un aicinu... ierosinu Prezidijam pārtraukt debates par šo jautājumu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Vairāki rezidentūras jautājumi. Mums ir pieņemta sistēma, ka Medicīnas akadēmija sagatavo vispārējas prakses ārstus. Tātad Medicīnas akadēmija sešus gadus izglīto studentu. Pārsvarā viņu izglīto teorētiskās zināšanās un praktiskās iemaņās. Sešus gadus. Pareizi, Vidiņa kungs. Sešus gadus! Un tad, kad šie seši gadi ir pagājuši, šis ārsts ir bez specialitātes, un, kā mēs visi perfekti saprotam, lielākā daļa klātesošo kolēģu ne pārāk vēlas nonākt uz operāciju vai nonākt ārstēties pie kolēģa, kurš knapi ir beidzis... Protams, viņš ir zinošs, gudrs, spējīgs. Viņš, iespējams, ir daudz gudrāks nekā mēs ar Vidiņu, kuri daudz ko esam jau aizmirsuši. Bet šis jaunais kolēģis tomēr ir bez praktiskajām iemaņām un bez speciālajām zināšanām. Šajā gadījumā ir jābūt kaut kādai valstiskai programmai. Nevar būt tā, ka viņš aizbrauc uz vienalga kādu medicīnas iestādi (es negribu par kādu iestādi teikt sliktu), lielākoties uz kādu no rajonu slimnīcām, tur stājas līguma attiecībās un tūlīt sāk strādāt, vienlaicīgi apgūstot zināšanas. Lielākoties viņš tiek izmantots par lētu darbaspēku un šīs zināšanas apgūst tīri praktiskā veidā. Ir pieņemts princips, kas darbojas visā pasaulē - ka pēc tam, kad ārsts beidzis sešus gadus ilgās mācības, viņam specializācija aizņem vēl 3 līdz 5 gadus. (Man ir anesteziologa specialitāte, mēs abi ar Jurdža kungu esam anesteziologi, un, pēc pašreizējiem "spēles noteikumiem" ir četrus gadus ilga specializācija.) Nepietiek ar to, ka viņš strādā, piedodiet, Jurdža kungs, slimnīcā un tur apgūst... Mēs visi šīs zināšanas tomēr apgūstam Medicīnas akadēmijas paredzētajā kārtībā. Mums visiem tomēr vairāk vai mazāk ir nepieciešams speciāls reglaments, speciāls grāmatu klāsts, kas ir jāizlasa, speciālas lekcijas, kas ir jānoklausās. Ir jāiet tomēr pie profesūras; tie ir akadēmiski izglītoti cilvēki, kuri māca un precīzi norāda, kā un kas ir jādara. Un šajā gadījumā diemžēl ne viens, ne otrs priekšlikums absolūti precīzi neparāda rezidentūras būtību, bet pirmais priekšlikums, tas ir, likumprojekta otrajā variantā iebalsotais priekšlikums, ir daudz precīzāks. Lai cik ļoti es cienītu kolēģus, kuri strādā vienā, otrā vai trešā slimnīcā, tomēr jāsaka, ka viņi nav akadēmiski sagatavoti, lai mācītu jauno ārstu. Viņi ir sagatavoti, lai viņam parādītu vienas, otras vai trešās praktiskās iemaņas. Es jūs ļoti lūdzu aizstāvēt vispārpieņemtu eiropeisku apmācības sistēmu, kurā ir divas izglītības - pirmsdiploma un pēcdiploma; otra ir rezidentūra. Šai rezidentūrai ir konkrēta programma. Šī rezidentūra nozīmē iet no vienas klīnikas uz otru, jo nevar kolēģis iemācīties vienā Rēzeknes slimnīcā visu. Daudz prātīgāk ir, ja viņš Rīgā mācās Medicīnas akadēmijā, bet tad iet un kādu laiku pamācās par anesteziologu traumatoloģijas slimnīcā pie vienas "slimību grupas", pēc tam iet uz 7.slimnīcu, pēc tam iet uz Stradiņa slimnīcu, pamācās bērnu anestezioloģiju, un tā tālāk. To var sniegt tikai Medicīnas akadēmijas precīzi noteikts kurss. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt iepriekšējo redakciju un noraidīt Andreja Požarnova versiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Žēl, bet vairāk debatēs pieteikušies nav. Ir. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Pirms profesors Liepa runā, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums. Profesor, lūdzu, piedodiet! Iesniegumu ir parakstījuši deputāti Lībane, Keišs, Straume, Māris Grīnblats, Lagzdiņš, Ābiķis, Lambergs, Putniņš, Prēdele un Kuprijanova, kuri ierosina visai šīsdienas sēdei debašu laiku noteikt šādu: piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.

Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? "Pret" vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es varētu piekrist šādam priekšlikumam attiecībā uz šo likumprojektu, bet es nevaru nekādā ziņā piekrist tam attiecībā uz visu šodienas sēdes darba kārtību. Tomēr ir jautājumi, par kuriem ir nepieciešama dziļāka analīze, un, kā rādīja mūsu vakardienas darba pieredze, arī bez šīs debašu saīsināšanas mēs varam visai labi strādāt.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, es labi saprotu cienījamā Čerāna kunga rūpes par jūsu aktīvu darbību, Saeimas aktivizāciju. Es zinu visa vairākuma un arī Prezidija centienus, un tādēļ es pilnīgi saprotu: jo mazāk šodien ir runu, jo mazāk ir jādomā, jo mazāk ir jāsatraucas, ir mazāk stresa un ātrāk var tikt mājās, it sevišķi, ja laiks ir labs. Tādēļ es arī noteikti varētu to atbalstīt, jo es iedomājos tālāk: nu kādēļ mums, nopietnai Saeimai, nopietni neatļaut opozīcijai runāt par, teiksim, Satversmes tiesas likumu, par grozījumiem Latvijas Satversmē, par Saeimas deputāta statusu? Nu tie taču vispār ir galīgi nenopietni likumprojekti, kas nesatur iniciatīvas. Tādēļ noteikti vajag... es pilnībā atbalstu Lībanes kundzi, ir jārunā piecas minūtes, un vispār vajadzētu noteikt tā, ka dodam piecas minūtes vairākumam, kā domājošam, un vienu minūti - opozīcijai, kas ir ļoti nesolīda un nenopietna. Es ierosinu arī nākotnē padomāt par šo diferenci. Tādēļ šinī gadījumā aicinu visus kolēģus noteikti atbalstīt šādu iniciatīvu. Un patiešām, - ko tur arī par to ārstniecību runāt? Tāpat ātri vien visi nokļūs pie Makarova un nebūs nekādu problēmu. "Jo vairāk mirst, jo priecīgāka dzīve!" Tā teicis viens ārsts, un aicinu visus cienījamos ārstus kārtējo reizi visas savas lietas ātri atrisināt, lai pārējiem nebūtu par ko satraukties.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, daru jums zināmu, ka šo iesniegumu nav parakstījis neviens no Prezidija. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Paldies!")

Piedodiet, debatēs ir pieteicies Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par debašu laika regulēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 8. Pieņemts.

Es vēlreiz atvainojos deputātam Imantam Liepam. Lūdzu, Liepas kungs! (Starpsauciens no zāles: "Taisni pirms opozīcijas runātāja nobalsoja par debašu laika saīsināšanu.")

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebūdams dakteris, bet būdams potenciālais pacients, kā mēs visi, kas šeit esam, es izteikšu domas šādā virzienā. Proti, pirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies Latvijas dakteriem, kuri, atrazdamies daudz sliktākos apstākļos nekā ārzemju dakteri, jo viņiem nav ne tā instrumentārija, ne to telpu, un tā tālāk, tomēr dara brīnumus ar mums, potenciālajiem un esošajiem pacientiem. Liels paldies viņiem! Lielākā daļa viņu ir augstas kvalifikācijas cilvēki, bet tanī pašā laikā, protams, ir vajadzība laiku pa laikam atkal viņus akreditēt, atjaunot viņu zināšanu līmeni. Tas ir saprotami, jo man, potenciālam pacientam, ir ārkārtīgi svarīgi, lai vajadzības gadījumā es aizietu pie speciālista, nevis pie šarlatāna, kuru ir savairojies pēdējā laikā ļoti daudz. Tas, ka zeļ šarlatānisms, liecina, ka ar medicīnu kaut kas nav kārtībā, šinī gadījumā acīmredzot - ar medicīnas organizatoriskajiem aspektiem. Iespēja apmeklēt speciālistu man ir ļoti svarīga kā potenciālajam pacientam, bet kā deputātam man ir svarīgi, kas nodrošina mūsu ārstu augsto profesionālo līmeni, laiku pa laikam nodarbodamies ar akreditāciju.

Cik es saprotu, pasaules praksē ir tā, ka ar akreditācijas jautājumiem (un ne tikai ārstniecības lietās) nodarbojas valstiskas organizācijas. Valdības institūcijas, nevis sabiedriskas organizācijas. Kā deputātu mani vairāk satrauc tieši šis aspekts. Nu iedomāsimies, ka mūsu Ārlietu ministrija deleģētu, teiksim, Latvijas un Krievijas draudzības biedrībai tiesības izšķirt jautājumu par Krievijas un Latvijas attiecībām, vai par kādas citas valsts un Latvijas atiecībām! Vai ka, teiksim, ja skolotāji - viņiem arī ir savas profesionālās biedrības - uzņemtos atestēt skolas, atestēt direktorus (tas tagad notiek) un atestēt atsevišķus skolotājus. Nu kas tad notiks, ja sabiedriskās organizācijas šādas lietas ņems savās rokās? Lūk, tas mani satrauc, un, būdams pilnīgi ārpus mediķu savstarpējiem strīdiem, es nevaru saprast šo nostādni. Parasti to veic valstiskas organizācijas, vienlaicīgi nodrošinot arī starptautisku atzīšanu šiem dokumentiem, kuri tādā veidā tiek iegūti. Tas arī nav mazsvarīgi.

Kas attiecas uz medicīnas augstskolas monopoltiesībām medicīniskajā apmācībā, par to šaubas nevarētu rasties. Tas tā pasaules praksē ir bijis un būs, ka ar medicīnu nevar nodarboties katrs, kas iedomājas sevi par dakteri esam.

Lūk, tāpēc attiecībā uz šo balsojumu es negribu nevienam ar pirkstu rādīt - balsojiet par šo vai par citu priekšlikumu. Kā es balsošu, tas būs redzams balsojuma rezultātu izdrukā, bet katrs lai balso tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu. Tikai paturēsim prātā, ka savas ārlietas mēs taču neuzticēsim tādai vai citādai draudzības biedrībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs?

Dzintars Ābiķis - otro reizi. Divas minūtes.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Sacīšu tikai dažus teikumus. Es vēlreiz atgādinu šā jautājuma būtību. Mēs paši, deputāti, esam savulaik Augstskolu likumā noteikuši, ka rezidentūra medicīnā pieder profesionālās izglītības jomai. Šajā gadījumā Požarnova priekšlikums lauž šo pieeju, jo faktiski rezidentūra tad kļūs par vienkāršu darba attiecību kārtošanas posmu ārpus medicīniskās izglītības. Tur ir tā lieta. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Nu nav tā!..")

Sēdes vadītājs.Debates beidzam. Komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā šeit izskanēja pārmetumi par procedūras jautājumiem, es gribu iebilst un teikt sekojošo. Kad otrajā lasījumā likums tika pieņemts, tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 15.aprīlim. Visi priekšlikumi ir iekļauti tabulā, plus vēl tie, kurus mēs saņēmām no Labklājības ministrijas ar lielu nokavēšanos. Protams, bija vēl priekšlikumi, kurus mēs saņēmām, kad tabula jau bija gatava, un par kuriem runāja Apiņa kungs. Taču sakarā ar pusotra mēneša nokavēšanos to tīri tehniskā ziņā nevarēja izdarīt.

Nākamais jautājums. Es nezinu, par kādiem Eiropas standartiem šeit tika runāts. Mums bija komisijas izbraukuma sēde (kopā ar Labklājības ministriju), kurā piedalījās Austrijas Ārstu kamera un kurā runājām par visiem šiem jautājumiem. Mums ir pārtulkots Austrijas Ārstu likums, un visi šie priekšlikumi ir paņemti no tā.

Kas attiecas uz deputāta Apiņa izteikumiem, mums ir zināma nesaprašanās jautājumā par to, kuru žurnālu izdos Rīgas Starptautiskais medicīnas zinātnes centrs vai SIA "Pçtera Apiņa apgāds". Tādēļ es domāju, ka šī nav tā vieta, kur risināt personiskās attiecības. Es aicinu balsot par iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu - likumprojekta 1.pantu papildināt ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 33, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Godātais Požarnova kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam. Turpināsim likumprojektu apspriest pēc pārtraukuma un sāksim tad ar 12.priekšlikumu. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu "Ârstniecības likums" trešajā lasījumā. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! 40 deputāti, tātad nav kvoruma. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt darbu. Ir 44, 45... 46, 47, 48, 49... 50 deputāti. Varam turpināt darbu, godātie kolēģi.

Nākamais ir 12.priekšlikums. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

12. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 5.pantu jaunā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 12. priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisija ir precizējusi 8.panta 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 8.panta 3.punkta redakciju. Man jāatvainojas, ka drukas kļūdas dēļ šeit kreisajā ailē nav ierakstīta otrā lasījuma redakcija, bet otrajā lasījumā tika apstiprināta tāda redakcija, ka Labklājības ministrija apstiprina medicīnas pakalpojumu standartus. Komisija ir atbalstījusi šādu redakciju - "ârstniecības pakalpojumu standartus". Ir nomainīta "medicīna" pret "ârstniecību".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 14. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 8.pantu papildināt ar jaunu punktu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par likumprojekta panta papildināšanu ar jaunu - sesto daļu - piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 15. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir iekļauts jau minētajā komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 16. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 9.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 9.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 17. ir deputāta Požarnova priekšlikums - 14.pantā izslēgt vārdu "pašvaldības". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Šajā jautājumā vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kādēļ es nācu runāt par šo jautājumu... Savā laikā, kad es biju Rīgas Domē, es arī tur piedalījos, kad Rīgā veidoja Ētikas komisiju. Tā bija sabiedriska struktūra, un pēc būtības es šeit uzskatu, ka tādai tai arī pašvaldībā ir jāsaglabājas. Jā, tā ir ārstu jeb mediķu sava veida goda tiesa, jo tālāk tur ir teikts, ka šī Ētikas komisija var griezties Labklājības ministrijā, lai ārstam atņemtu licenci, ja ārsts veic kaut kādas ar viņa godu nesavienojamas darbības vai manipulācijas. Un man, protams, tur būs arī punkts... tas ir 15... Es uzskatu, ka tas var būt... Protams, es neņemos spriest, kā tas būs mazā miestā, kur ir viens ārsts, bet Rīgā to noņemt, lai tāda Ētikas komisija neeksistē, ir diezgan nenopietni. Tomēr ir vajadzīgs, lai, teiksim, lielajās pilsētās būtu pašvaldību Ētikas komisija.

Un kāpēc tieši pašvaldību? Tādēļ, ka nevar to pārvērst savā veidā tikai par tādu kā klana grupu, jo šeit ir saistība arī ar to, kā tas ārsts, kas veic biznesa darbību, to dara. Te bieži vien tas ir pašvaldības pasūtījums, kad ir jāsaglabā pašvaldības pārstāvja klātbūtne. Tas ir jautājums arī par to, lai Rīgas Slimo kase... arī tur šai Ētikas komisijai ir tiesības griezties, lai Slimo kase neizdala šim ārstam vai šai SIA pasūtījumu. Un tāpēc nevar šajā gadījumā to izņemt, jo tad tas viss nokļūs atkal diezgan šaura klana rokās, kur varēs atsūtīt ziņojumu par jebkuru, teiksim, dakteri, kas varbūt nav patīkams vai arī viņam ir jauna metodika, kas neatbilst kopējiem standartiem, un tādēļ es šajā gadījumā tomēr aicinātu atstāt iekšā arī pašvaldības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Jūs runāsit kā deputāts vai komisijas vārdā? Andrejs Požarnovs, lūdzu!

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz ētikas komisijām vajadzētu ievērot vienu principu. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija skata Saeimas deputātu ētiku, pašvaldības Ētikas komisija skata pašvaldības darbinieku ētiku, bet Medicīnas ētikas komisija skata ārstu profesionālo ētiku. Tas nebūtu pareizi, ka pašvaldība izveido kādu ētikas komisiju, kas skata citas sabiedriskās struktūras vai profesiju pārstāvju rīcības ētisko pusi. Tieši tādā pašā veidā pašvaldība varētu izveidot, pieņemsim, Ētikas komisiju, kas skatītu žurnālistu ētiku. Tas nav pareizi! Katra profesionālā "cunfte" izvērtē savu biedru ētiku, un tādēļ komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, taču tas nenozīmē, ka pašvaldībā kaut kas būtu jālikvidē. Pašvaldības var veidot savas ētikas komisijas, kas risinātu pašvaldību darbinieku ētikas jautājumus. Tur nav pretrunu, tādēļ es komisijas vārdā aicinātu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim komisijas atbalstīto deputāta Požarnova priekšlikumu - likumprojekta 14.pantu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! ...Godātie kolēģi, tā kā mēs visi esam lieli speciālisti medicīnā, es lūdzu arī visus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim komisijas akceptēto deputāta Požarnova priekšlikumu par likumprojekta 14.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. 15.pantā komisija ir precizējusi redakciju. Varbūt šeit nav gluži pareizi uzrakstīts, ka ir precizēta redakcija. Droši vien pareizāk būtu rakstīt, ka tas bija komisijas priekšlikums. Un šā priekšlikuma būtība ir sekojoša: no 2.panta redakcijas teksta ir izmesta laukā Latvijas Ārstu biedrība un šis pants ir papildināts ar atsevišķu apakšpunktu, ka Centrālo medicīnas ētikas komiteju finansē no valsts budžeta. Šī ir paredzēta kā neatkarīga institūcija, un katrā valstī ir nepieciešama šāda Medicīnas ētikas komiteja, kas izlemj bioētikas jautājumus. Līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, šāda Ētikas komiteja bija paredzēta, bet šobrīd tā vēl nav izveidota, jo tas tiešām ir finansiālas dabas jautājums. Un tādēļ komisijas priekšlikums ir izteikt pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmkārt, cienījamie kolēģi, šeit patiešām rodas izbrīns par Ārstu biedrības lielo kautrību, jo jaunajā projektā viņa ir pazudusi vispār. Patiešām, tiklīdz ir cunfte, tā ir ģilde, vēl ir mācekļi un visādas citas izdarības. Un arī šajā gadījumā taisni Ārstu biedrībai bija jābūt tai, no kuras morāli augstvērtīgi ārsti varētu piedalīties šajā Ētikas komisijā.

Un vēl viena lieta. Cienījamie kolēģi, šeit tas pants vispār ir... Labi, ka cienījamais Požarnova kungs norādījis, ka tā ir jauna redakcija, kur nav notikusi nekāda precizēšana. Arī 2.punkts, kas parādās šajā pantā, ir ļoti interesants. Savā laikā doma par šo Ētikas komiteju bija tāda, ka tā darbosies uz sabiedriskiem pamatiem, un šeit patiešām izrādās, ka Ārstu biedrībai laikam ir kārība pēc naudas. Es brīnos, kāpēc tad cienījami, augsti kvalificēti profesori nevarētu sanāk reizi mēnesī un apspriest šos ētikas pārkāpumus, ja tādi ir. Bet tagad te tiek pieprasīts jau finansējums no valsts budžeta, jo Centrālo medicīnas ētikas komiteju finansē no valsts budžeta.

Tātad, cienījamie kolēģi, man būtu vēl tāds lūgums: tā kā šis ir trešais lasījums, ja es nekļūdos, tad mani attiecīgi interesē Finansu ministrijas slēdziens par to, vai tāda nauda ir, vai viņa ir ieplānota, cik izmaksās šīs Centrālās ētikas komitejas finansēšana, kādas būs algas. Cik es atceros, savā laikā plānoja, ka sabiedriskā kārtā šajā Ētikas komitejā darbosies apmēram 12 cilvēki. Tāpat arī šeit īpatnēji neiederas Požarnova kunga vārdi, ka šī ir kaut kāda cunfte vai grupa. Tad ir jautājums: kāpēc man kā nodokļu maksātājam ir jāfinansē kaut kādas cunftes, grupas vai kaut kāda ētikas komisija. Patiešām, tad arī žurnālisti varētu nodibināt kaut kādu Ētikas komiteju savā Žurnālistu savienībā un pieprasīt valsts finansējumu. Požarnova kungs, tur ir cinisms! Tad atsakieties no naudas un neprasiet naudu no valsts, ja tas ir cunftes interesēs, kā jūs norādījāt iepriekšējā pantā, runādams par pašvaldību līniju. Tas ir cunftes jautājums, un tas ir iekšējais jautājums, tad kāpēc šajā gadījumā šīs cunftes intereses uzgrūst visai sabiedrībai šo rēķinu apmaksai? Un tādēļ, cienījamie kolēģi, pirmkārt, šis pants ir jābalso divās daļās - pirmā daļa un otrā daļa. Taču vispār es uzskatu, ka otrā daļa pat nav balsojama, kamēr nav saņemts šis Finansu ministrijas slēdziens. Tas viss var izmaksāt 50 latu gadā, bet varbūt var izmaksāt pat 100 tūkstošus latu gadā. Tātad ir jautājums: vai tāda nauda budžetā ir? Un pie reizes es kategoriski protestēju pret šo mehānismu. Tā nedrīkst būt, ka šāda organizācija uzreiz sāk saņemt kaut kādu finansējumu, risinot savas cunftes jautājumus. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinātu šo pantu, abas tā daļas noraidīt, un atstāt iepriekšējo. Patiešām arī Latvijas Ārstu biedrība varētu savākt pa 10 latiem tiem ārstiem, kuri grib atrasties tajā Ētikas komitejā, un attiecīgi, es domāju, ka tad tas finansējums būtu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā pantā ir izdarīti divi kardināli grozījumi. Kā es sapratu no Požarnova kunga skaidrojuma, tie nākuši no atbildīgās komisijas. Līdz ar to, apspriežot un normāli ierakstot to likumprojektā, vajadzēja būt tā: pirmais priekšlikums - svītrot Latvijas Ārstu biedrības vārdu šajā likuma sadaļā. Tas būtu pirmais balsojums. Otrais - likuma pantu papildināt ar jaunu otro daļu, ka tas ir šis budžeta maksājums.

Es nezinu, kā šobrīd mēs varam izkļūt no šīs situācijas, jo pants ir nevis redakcionāli precizēts, bet pants ir būtiski izmainīts, un tāpēc ir jābūt šiem diviem balsojumiem - par svītrošanu un par jaunas daļas ieviešanu. Taču, tā kā tas rakstiski nav iesniegts, tad rodas vēl tāda problēma, ka laikam ir jānoraida arī trešā lasījuma redakcija un jāatgriežas pie otrā lasījuma redakcijas kopumā. Runājot par naudu, Kārtības rullī ir noteikts, ka jebkurš likums, kas prasa budžeta izdevumus, prasa arī paskaidrojumus, cik tas izmaksās. Finansu ministrija šādu dokumentu nav iesniegusi. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādu dokumentu mums nav iesniegusi, tā ka, manuprāt, šis jautājums nav pārrunāts.

Taču es jums gribētu atgādināt vēl vienu lietu. Mēs savā laikā šeit apstiprinājām Augstskolu padomi, kurā strādā augsti titulēti cilvēki ar pienācīgām algām. Un, ja jūs ieskatāties šāgada budžetā, tad redzat, ka šie augsti titulētie cilvēki par savu darbību Augstskolu padomē gadā tērē gandrīz 26 tūkstošus latu kā atalgojumu. Tāpēc arī šeit šis jautājums, cik liela būs šī naudas summa, ir ļoti aktuāls.

Taču, tā kā komisija nav noformulējusi priekšlikumus tā, kā to prasa Kārtības rullis, tad mans priekšlikums ir tāds: balsot par šā panta redakciju kopumā. Aicinu deputātus noraidīt panta trešā lasījuma redakciju un atstāt panta otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Kāds mani nav pareizi sapratis. Pagājušajā reizē uzstājoties, es vēlējos norādīt, ka es uzskatu Andreju Požarnovu par izcilu Latvijas medicīnas speciālistu, kurš māk absolūti visu precīzi formulēt un parādīt tā, kā pašam ir izdevīgi. Šajā gadījumā - es vēlreiz atkārtoju - šis pants ir visādā ziņā atbalstāms, un man nebūtu nekas sakāms pret to. Šis pants ir tieši tāds, kādam tam būtu jābūt, un agri vai vēlu pie šādas Centrālās medicīnas ētikas komitejas mēs nonāksim. Arī salīdzinājums, bez šaubām, ar Augstskolu padomi ir pilnīgi korekts.

Cits jautājums ir par to, ka atkal ir nekorekti sastādīta tabula, uz ko es vēl vienu reizi vienkārši vēlos visiem norādīt. Es šoreiz lūdzu balsot par komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Šinī gadījumā ir runa par sekojošu lietu. Ja kāda ārstniecības vai farmācijas firma grib izdarīt eksperimentus, proti, grib aprobēt kaut kāda veida medikamentus kādā valstī, tad pasaulē ir noteikta zināma procedūra. Sākumā tie tiek izmēģināti laboratorijās, pēc tam tiek izmēģināti ar dzīvniekiem, bet pašās beigās tos, kā lai saka, sāk lietot arī ārstniecības iestādēs. Šī visa procedūra katrā valstī ir noteikta: tie ir jāapstiprina Centrālajai medicīnas ētikas komitejai - vai drīkst vai nedrīkst izplatīt - un vai šajā gadījumā tiek ievērotas visas starptautiskās konvencijas attiecībā uz šo medikamentu ieviešanu. Un tādēļ šāda struktūra valstī ir vajadzīga.

Protams, jautājums ir par finansējumu - vai būs finansējums vai ne? Šinī gadījumā šī Centrālā medicīnas ētikas komiteja nelemj jautājumus par to, vai kāds ārsts ir bijis rupjš vai piedzēries. Šeit ir runa par visa šī valstiskā procesa sakārtošanu. Viņu var izveidot arī bez finansējuma, bet tad, protams, viņa nedarbosies. Tomēr, tā kā ir radušies šādi iebildumi, es domāju, ka mēs varētu varbūt nobalsot pa daļām: sākumā - par pirmo apakšpunktu un pēc tam - par otro apakšpunktu, kas attiecas uz finansējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad bija divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums: balsot pantu pa daļām - pirmo un otro daļu. Un vēl bija Kreituses kundzes priekšlikums - noraidīt šo trešajā lasījumā ierosināto visa panta redakciju kopumā. Vispirms izlemsim jautājumu, vai balsosim pantu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet, lūdzu, attieksmi pret to, vai pants būtu balsojams pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu Saeimu balsot par 15.panta 1.apakšpunkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu Saeimu izteikt savu viedokli pret 15.panta 1.apakšpunkta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 6, atturas - 10. 15.panta 1.apakšpunkta redakcija ir pieņemta. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Otro "pret" vajag...")

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta 15.panta 2.apakšpunkta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 10. 2.apakšpunkta redakcija nav pieņemta.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi ceturtās nodaļas nosaukumu - vārdi "Pacientu un iedzīvotāju" aizstāti ar vārdu "personu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 18. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt 16.pantu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Komisija ir atbalstījusi un uzrakstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Ir.

Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Padomāsim mazliet, ko mēs varam pieņemt šajā labojumā: ka Ministru kabinets izdos noteikumus, ka man neatliekamā palīdzība būs viena, bet Požarnova kungam - otra. Vai citādi. Neatliekamā palīdzība taču ir vajadzīga visiem, un nevajag mums nekādus noteikumus. Lūdzu nepieņemt šo.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Neatliekamā palīdzība, cienījamie kolēģi, tāpat kā kārtība ir vajadzīga visiem. Ministru kabinets noteiks šo kārtību, kādā mēs visi saņemsim vienādā apjomā paredzēto neatliekamo palīdzību. Ministru kabinets varbūt nenosaka šīs palīdzības raksturu, bet kārtību. Un kārtība ir vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds...? Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Jautājums ir mazliet filozofisks. Jau diezgan sen ir pierādījies, ka birokrātijai parasti neizdodas precīzi noteikt kaut ko veselības aprūpē. Es minēšu kādu vecu piemēru, kuru parasti min mācību grāmatās. Ir plakanšūnu vēzis plaušu slimniekiem, kura operācija vienmēr beidzas nesekmīgi, bet neviens Ministru kabinets nevar noteikt tādu normu, ka šim slimniekam ir jādod tikai narkotiskās vielas un jāļauj viņam nomirt. Nekad nav bijuši tādi Ministru kabineta noteikumi un nekad arī nebūs. Augstākās vērtības medicīnā ir bijušas un paliks profesionālās zināšanas un iemaņas, un ārstu konsīlijs vienmēr ir bijis un būs augstākā lēmējinstitūcija medicīnas zināšanās. Es domāju, ka mums tas ir goda un cieņas jautājums - atstāt šinī gadījumā bijušo redakciju, ka valsts garantē neatliekamo palīdzību. Saprotiet, es pilnīgi ticu, ka mēs nespēsim visu apmaksāt un ka visi līmeņi nebūs apmaksāti. Un daudz ko mēs nespēsim sniegt bez maksas, bet pirmo un neatliekamo palīdzību ar vienu deklaratīvu pantu, es domāju, mēs varam arī šajā likumā atstāt. Un tas, kādā veidā Ministru kabinets pēc tam noteiks kārtību, - tas absolūti nenozīmē, ka šinī gadījumā Ministru kabinets šajā punktā nevar izstrādāt šo kārtību. Ministru kabinetam tādas tiesības ir dotas, arī pamatojoties uz vienu deklaratīvu pantu. Es tiešām uzskatu, ka tas ir mūsu ētikas un goda jautājums - pateikt, ka šī valsts garantē savam iedzīvotājam iespējas, ja viņš pēkšņi ir cietis uz ielas, ja viņam pēkšņi ir smaga sirdskaite vai kāda cita problēma, tomēr šo neatliekamo palīdzību saņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību jau vispirms tekstam, kas ir uzrakstīts. Tātad Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sniedzama neatliekamā palīdzība. Es domāju, ka kārtību, kādā sniedzama neatliekamā palīdzība, nosaka traumas smagums un slimība, kas ar viņu ir jādara, jo Ministru kabinets taču nenoteiks, kā jāiešinē kāja, ja tā ir lauzta autokatastrofā. Kārtība jau nenozīmē, kā jāsniedz palīdzība. Un tāpēc šāds ieraksts, ka Ministru kabinets regulē to, kā jāpalīdz cilvēkam, ir absurds, un tas, manuprāt, aizskar pat cilvēktiesību jautājumu.

Taču, ja mēs runājam par Eiropas savienību un ja mēs spriežam par vispārhumānajiem principiem, tad tam atbilst 16.panta otrā lasījuma redakcija, it īpaši ņemot vērā to, ka Ministru kabinetam šogad ļoti bieži ir gadījies "atvērt" medicīnas iestādēm finansējumu 80% apmērā. Un līdz ar to parādos nonāk Traumatoloģijas un ortopēdijas institūts un citas vietas. Tāpēc uzticēt Ministru kabinetam tiesības noteikt šo kārtību ir absurds, un, manuprāt, tas ir pretrunā ar Hipokrāta zvērestu, jo ārsts pats profesionāli zina, kādā kārtībā viņam ir jāsniedz neatliekamā palīdzība, un ne jau tad, ja kādam ir sasāpējies zobs vai vajadzīga zoba protezēšana.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Emocijas ir tāda lieta, kas padara daiļāku cilvēka dzīvi. Un domāju, ka visi, kas ir saskārušies ar medicīnu, ar ārstiem, ir piedzīvojuši dažādas emocijas, un ļoti bieži šīs emocijas ir saistījušās ar sāpēm. Un tagad mums, dzirdot pieminam ārstus, ārstēšanu un palīdzību, visi šie vārdi izsauc emocijas, pie tam pārsvarā negatīvas. Bet es tomēr aicinu deputātus atgriezties pie likumdošanas darba un lasīt to, kas tur ir rakstīts. Te ir teikts - "neatliekamā medicīniskā palīdzība". Iepriekšējie runātāji šo vārdu "medicīniskā" ir izlaiduši. Un, ja mēs lasām to, ko pieņēmām, tad redzam, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajam (saslimušajam) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību, bezdarbību un tās sekām. Tātad šis pants runā par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Un Ministru kabinetam ir jānosaka šīs kvalificētās personas un viņu atbildība, arī tas, kur sākas un beidzas atbildība. Tieši par šo kārtību te ir runāts, nevis par parastu, neatliekamu palīdzību. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Komisijā, kad mēs spriedām par šā panta redakciju, tad arguments bija sekojošais - valsts ikvienam garantē! Ja ieraksta šādu formulējumu, tad nav noteikts, kas par to atbild. Un tādēļ mēs piedāvājam šādu redakciju, ka Ministru kabinets nosaka to kārtību, kādā veidā nodrošināms gan finansējums, gan arī šīs palīdzības sniegšanas organizatoriskie jautājumi. Te nav runa par ārsta darbības jautājumiem.

Tādēļ es aicinātu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim, godātie kolēģi, atbildīgās komisijas akceptēto likumprojekta 16.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 22, atturas - 10. Panta redakcija netiek pieņemta. Paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā panta redakcija.

A.Požarnovs. 19.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 20.pantā vārdu "ârstējošais". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Padomāsim par to, ko mēs tagad varam izdarīt. Ir redakcija: "Pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārstējošā ārsta informāciju" un tā tālāk. Es, būdams ārstējošais ārsts, zinu savu slimnieku, bet mans kolēģis, kurš viņu redz pirmo reizi, nu noteiks viņam kaut kādas prognozes vai sniegs vēl kaut kādu informāciju. Un tas slimnieks galā nomirs ar infarktu. Es savu slimnieku zinu, un tieši tāpēc ārstējošajam ārstam ir jādod visa šī informācija. Es lūdzu nepieņemt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti filozofiski nozīmīgs solis, ko mēs šodien pieņemam, jo principā līdz šim mēs esam vairāk darbojušies pēc vecās metodikas, kad slimniekam vairāk vai mazāk slēpām virkni diagnožu. Mēs esam viņiem ilgus gadus slēpuši diagnozi "vçzis", esam slēpuši diagnozi "leikoze", esam slēpuši dažas citas patoloģijas, un tagad šim pacientam mēs dodam tiesības saņemt šo informāciju. Daudzās - it īpaši Amerikas kontinenta valstīs tiek uzskatīts par normu, ka katram pacientam ir jāsaņem visa informācija par savu veselības stāvokli, bez tam viņam ir jāsaņem arī precīzs diagnozes un ārstēšanas plāns. Turpretī pie mums līdz tam ir vēl diezgan garš ceļš ejams. Pie mums vēl ne katrs pacients saprot sava ķermeņa uzbūvi, viņam ir diezgan vāja informētība par diagnostikas metodēm un ārstēšanas metodēm. Es skaidri zinu, ka šajā ziņā Linezera klīnika, neapšaubāmi, ir daudzus soļus priekšā - tur ļoti precīzi izskaidro katram pacientam, kas un kā. Diemžēl tas tā ir ne visur Latvijā. Es domāju, ka šī iepriekšējā redakcija, ka tikai ārstējošais ārsts ir tiesīgs to izskaidrot, ir zināms pārejas posms. Es neuzspiežu balsot par šo jautājumu. Es jūs lūdzu padomāt par šo lietu. Es balsošu "pret".

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te ir atkal jautājums par to, par ko šeit īsti ir runa. Ir vairākas problēmas, par kurām mēs runājam. Tās ir arī pacienta tiesības. Tātad mēs apstiprinām, ka pacientam ir tiesības saņemt informāciju, un tas ir pilnīgi pareizi.

Nākošais - no kā saņemt? Šeit ir teikts - no ārstējošā ārsta. Tas faktiski ir valodas vēzis, par ko mēs runājam. Krievu valodā ir "ïečuščij vrač". Par ko tad te ir runa? Runa ir par ārstniecību un par ārstu, kas te piedalās. Vai tad ir kāds ārsts, kas kaitē? Vai ir kaitējošais ārsts un ārstējošais ārsts? Tas vispār ir smieklīgs priekšlikums. Taču jautājums ir pilnīgi cits: kādas tiesības un pienākumi ir ārstam? Šeit runa ir par to, ka pacientam patiešām ir tiesības saņemt informāciju. Ļoti nevainīgs pants, kas izteikts normālā latviešu valodā, un nevajag lietot vārdus "ârstējošais ārsts". (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Apspriežot šā panta redakciju komisijā, tika minēts viens piemērs: iedomājieties, ka piektdienas vakarā pacients grib kaut ko uzzināt par sevi, kad ārstējošā ārsta vairs nav. Un dežūrārsts viņam pasaka: "Es neesmu tavs ārstējošais ārsts, gaidi līdz pirmdienai!" Tamdēļ es domāju, ka tiešām šī varbūt ir vārdu spēle, bet es tomēr aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - 20. panta redakciju izteikt jums iesniegtajā veidā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 10, atturas - 3. Pieņemts.

A.Požarnovs. 20. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 20. priekšlikumu, ko atbalstījusi komisija, nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 21. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un izteikts precizētā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 22. ir deputāta Požarnova priekšlikums - 25. pantā vārdus "Labklājības ministrija" aizstāt ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par deputāta Požarnova priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 27. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. 28. ... Jūsu priekšlikums bija par 26. pantu, un to mēs akceptējām. Tagad ir 28. pants.

A.Požarnovs. Jā, es atvainojos! Pēc trešā lasījuma numerācijas tas ir 28. pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 28. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 23. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums 28. pantā (pēc otrā lasījuma numerācijas) - izslēgt vārdus "Labklājības ministrijas noteiktajās medicīnas nozarēs". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. 24. ir Labklājības ministrijas priekšlikums par šā panta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 25. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi otrajā lasījumā pieņemtajā numerācijā 30. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Jaunajā redakcijā tas ir 31. pants. Vai deputāti šā panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 26. ir deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu nodaļu - "Ârsta profesija".

Cienījamie kolēģi! Es gribu nedaudz informēt par šā likuma tapšanas gaitu. Mēs esam pieņēmuši likumu par prakses ārstiem, un šajā likumā bija ļoti daudz pantu par ārsta tiesībām un pienākumiem, kas attiecas ne tikai uz prakses ārstiem, bet gan uz visiem ārstiem. Un tādēļ bija nepieciešamība šos labos pantus, kas attiecas uz visiem ārstiem, pārnest uz šo likumu, kas ir "jumta" likums. Līdz ar to ir iesniegts priekšlikums - izveidot jaunu nodaļu, kurā kā ievads ir definīcija par ārsta profesiju, bet pēc tam te ir pārcelti visi tie panti, kurus mēs esam izdebatējuši jau likumā par ārstu praksi, taču šeit viņi ir izņemti laukā. Un tādēļ ir priekšlikums - izveidot jaunu nodaļu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Varbūt patiešām ideja ir bijusi laba, bet, kad dziļāk iepazīstos ar šo ideju, tad mani lēnām pārņem klusas šausmas. Nu es vienkārši ņemšu un citēšu atsevišķus šīs labās idejas pantus.

37. pants. Paklausieties: "Ârsts ir ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību, kas ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku..." Piedodiet, man rodas pēc šādas frāzes izlasīšanas tāds viedoklis: kas ir policists? Tad arī policists ir persona ar augstāko izglītību, kas tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku, tikai savā sfērā. Protams, iespējams, ka šis izteiciens ir vajadzīgs.

Mani sajūsmina arī tālākā frazeoloģija. Ko ārsts dara? "Ârsts izmeklē pacientus fizisku, garīgu vai psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai." Tas ir labi.

Bet šā panta 8. punkts ir skaidrāks par skaidru: "izdara līķa sekcijas". Tas, protams, ir nedaudz uzjautrinoši, ka tāda ir ārsta darbību rezumējošā darbība. Bet nu, protams, tas ir labi. Mēs varam paskatīties tālāk - uz 42. pantu: "Gadījumos, kad pacienta dzīvība nav apdraudēta, bet pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus, apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu, ārstam ir tiesības atteikties no turpmākās pacienta ārstēšanas. Ko tas reāli nozīmē? Ja cilvēks, kuram ir atklātā tuberkulozes forma un kurš atrodas slimnīcā, aizbrauc no slimnīcas, nu kaut vai tādēļ, lai saņemtu pensiju savā dzīvesvietā, jo viņam vajag šo naudu, kaut gan tā ir maza nauda, tad ārstējošais ārsts ņem un šo cilvēku izraksta ārā no slimnīcas. Protams, tas ir ārsta morāles vai nemorāles jautājums. Bet tādā gadījumā mēs saskaramies ar to, ka šāds slims cilvēks ir savā ziņā bīstams sabiedrībai, un šeit mēs to atklāti pasakām. Protams, par 42. pantu var būt tālāka diskusija.

43. pants: "Ârsts drīkst pacientu izmeklēt vai ārstēt kopīgi ar citām ārstniecības personām vai nepieļaut to līdzdalību." 43. pants. Man tas šķiet ļoti interesanti. Tātad, ja es atnāku pie Vidiņa kunga, kurš ir mans ārsts, es kā pacients nedrīkstu pieaicināt citu, kamēr Vidiņa kungs, lūk, nepateiks: Bokas kungu, teiksim, drīkst pieaicināt. Kāpēc man kā klientam, pacientam tiek atņemtas tādas tiesības? Tātad tas pants ir drīzāk tādēļ, lai, lūk, Vidiņa kungam netīšām neatņemtu... jo tad vēl viens ārsts atnāktu un teiktu, ka doktors Vidiņa kungs ir kļūdījies un ka varbūt vajadzētu uzlabot šo darbību...

Oriģināls ir arī 50. pants. Tur ir informācija par to, kam ir tiesības saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli. Man liekas, ka mūsu valstī drīzumā viss piederēs visiem. Mēs būsim sasnieguši visaugstāko līmeni, jo, izrādās, tagad mēs jau esam to visu tā paplašinājuši, ka "Aizsardzības ministrijas valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Nu labi. Tas nu vēl tā. "Zinātniskos pētījumos ziņas par pacientu var izmantot, ja ir garantēta pacienta anonimitāte vai saņemta viņa piekrišana." Labi. "Tiesai, prokuratūrai, policijai, kā arī institūcijām, kuras veic izziņu, ziņas par pacientu sniedzamas tikai..." Ðo grupu uzskaitījumu mēs tik ļoti palielinām, ka, atvainojiet, man liekas, ka beigās to zinās visi, kam nebūs slinkums painteresēties. Un kur ir manas tiesības? Es lasu par ārsta tiesībām un par ārsta pienākumu pret valsti, bet man ir jautājums - kur ir manas pacienta tiesības? Man jau patiešām gandrīz vai ir bailes nākt uz šo tribīni, jo varbūt patiešām, kad nokļūšu kāda ārsta rokās, iedos man šprici, lai es vairāk nerunātu. Šeit es visur redzu kaut kādus ārsta tiesību palielinājumus, bet neredzu savas tiesības. Tādēļ es tomēr ļoti aicinu pārdomāt, vai šāda nodaļa ir vajadzīga, un tādēļ es aicinu papriekš izdarīt balsojumu, vai tāda nodaļa vispār ir vajadzīga. Un bez tam, kā jau es sacīju, tur ir vēl citi panti, kuros ir ļoti lieli "mezgli" redzami. Ja šādā veidā mēs trešajā lasījumā to akceptēsim, tad mēs pilnībā atņemsim cilvēkam anonimitāti, cilvēka privāto dzīvi un būs arī citas nianses. Un tas ir ļoti, ļoti negatīvi un bīstami.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinu nepapildināt likumprojektu ar šo nodaļu, un aicinu to nedarīt viena vienkārša iemesla dēļ. Šis ir trešais lasījums, bet šeit mums tiek piedāvāti daudzu pantu teksti, kuros ir ļoti strīdīgas redakcijas, un tagad mēs faktiski vienā lasījumā pieņemsim tādas būtiskas normas un deputātiem vairs nebūs reālas iespējas pašiem līdzdarboties šo normu tālākā sagatavošanā. Par to, ka šīs normas ir strīdīgas, jūs visi varat pārliecināties, tās apskatot un izlasot, piemēram, kaut vai tādu teikumu, kāds ir piedāvātajā 41. panta redakcijā: "Ârsts var nesniegt pacientam pilnīgu informāciju par slimības diagnozi un prognozi, ja uzskata, ka šī informācija var pasliktināt slimnieka veselības stāvokli." Ðeit ir vēl vesela virkne citu strīdīgu jautājumu. Es negribu šeit spriest, vai šie formulējumi ir labi vai slikti, bet katrā ziņā tie ir vismaz strīdīgi un ir vismaz tā vērti, lai mēs tos apspriestu vairākos lasījumos. Jo es nedomāju, ka jebkurš no mums, deputātiem, kas esam šeit zālē, piekritīs jebkuram deputāta Požarnova iesniegtajam un komisijas atbalstītajam šīs nodaļas vārdam un burtam.

Tāpēc es aicinu šo nodaļu neielikt likumprojektā. Ja ir nepieciešams, tad šādus papildu pantus var pievienot klāt kā atsevišķu likumprojektu, virzot to vai nu trijos lasījumos, vai - ja to atzīst par steidzamu - divos lasījumos. Vismaz divos lasījumos.

Tātad es aicinu noraidīt šo Požarnova kunga priekšlikumu un arī turpmākos komisijas atbalstītos Požarnova kunga priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tā gluži nav, ka mēs nekad nebūtu redzējuši šos priekšlikumus. Šie priekšlikumi bija iesniegti attiecībā uz Ārsta prakses likumu, attiecībā uz tā otro lasījumu. Pēc tam šie priekšlikumi ir pārnesti uz Ārstniecības likumu. Principā jau mēs šos priekšlikumus skatījuši esam, varbūt tikai mazliet citādā redakcijā; nedaudz ir mainījusies numerācija un vairāki panti ir apvienoti. Nelaime ir, bez šaubām, tā, ka tik būtiski priekšlikumi parādās tikai trešajā lasījumā. Tomēr aicinu balsot par tiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es klausījos, klausījos, un man beidzot pacietības vairs nebija.

Kādas te ir pretrunas? Kā jau deputāts Čerāns nolasīja, 41.pantā ir rakstīts: "Ârsts var nesniegt pacientam pilnīgu informāciju par slimības diagnozi un prognozi, ja uzskata, ka šī informācija var pasliktināt slimnieka veselības stāvokli." Savukārt 20. pantā ir sacīts: "Pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu..." Kā var vienā likumā būt tik pretrunīgas normas? Turklāt 20. panta formulējums apgalvo kaut ko tādu, ko grūti saprast. Vai tad vispār ir jānosaka, ka cilvēkam ir tiesības saņemt informāciju? Izņēmums, kā jau Grīga kungs te smiedamies teica, ir vienīgi slepenā informācija, kas ir minēta noteiktā sarakstā. Kāpēc šādi formulējumi vajadzīgi? Tālāk. 16. pants. Paldies Dievam, noraidīja šo nepārtraukto atkārtošanu, ka ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā... Savukārt citās vietās tādi noteikumi palikuši. Kaut gan nobalsoja arī 15. panta 2. daļu, kurā bija ierakstīts, ka Centrālo medicīnas ētikas komiteju finansē no valsts budžeta. Un daudzās citās vietās, kur tiešām būtu jāpiemin, ka to visu izstrādā un nosaka tāda un tāda institūcija, - tur šo noteikumu nav. Šis likums ir no juridiskā viedokļa, piedodiet, nu tiešām analfabētisks, un vajadzētu tomēr pārtraukt tā izskatīšanu un nodot to nopietnai pārstrādei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Varbūt patiešām dažviet ir ne visai veikla redakcija, bet tā ir tiešām tāda ļoti diskrēta tēma, jo ir jābūt ļoti iejūtīgiem pret katru cilvēku, pret katru personību, un tādēļ arī kādreiz varbūt nevar atrast tos labākos vārdus. Bet būtībā šī nodaļa daudz vairāk runā par pacienta tiesībām un ārsta pienākumiem. Patiešām šīs nodaļas ieviešana ir būtisks solis uz pacienta tiesību paplašināšanu.

Tādēļ es aicinu balsot par šo nodaļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es gan neteiktu, ka šis ir, no juridiskā viedokļa, pilnīgs analfabētisms, kā Mauliņa kungs to apzīmēja. Es katrā ziņā mēģināšu mazliet atspēkot to, ko teica Mauliņa kungs un Čerāna kungs.

Tas pants, kurā rakstīts, ka ārsts var nesniegt pacientam pilnīgu informāciju par slimības diagnozi un prognozi, ja uzskata, ka šī informācija var pasliktināt slimnieka veselības stāvokli, - tā tas nav, cienījamais Mauliņ, pretrunā ar to otru pantu, kuru jūs nosaucāt. Ziniet, man personīgajā praksē ir bijis tā, ka tomēr ir jābūt visos gadījumos individuālai pieejai. Tas manā praksē ir bijis. Ja es, piemēram ļoti astēniskam slimniekam pasaku, ka viņam ir kuņģa audzējs trešajā stadijā, un ja viņu otrajā dienā atrod tualetē pakārušos, tad es kaut kādā ziņā esmu līdzvainīgs šā cilvēka pašslepkavībā. Tā ka es domāju, ka tomēr ir jāņem šī lieta vērā. Es mēģinu tomēr pierunāt Saeimu atbalstīt šo lietu.

Vēl viens medicīnas korifejs - es domāju Lujāna kungu - teica, ka ārstam būtu tiesības atteikties no pacienta ārstēšanas, ja pacients neievēro ārsta norādījumus un ļaunprātīgi pārkāpj noteikto režīmu.

Ziniet, Lujāna kungs, šajā ziņā mēs vienu no atbildības nastām tieši uzliekam uz pacienta pleciem, jo katrā ziņā šajā sabiedrībā mēs nevaram vainot par savu slikto veselības stāvokli tikai ārstus neprašas, bet mums ir jāvaino arī sevi par to, kādā veidā mēs sargājam paši savu veselību. Ja mēs to nesargājam, tad neviens, pat vislabākais ārsts nevarēs pacientu glābt un nevarēs viņam efektīvi palīdzēt. Ja runājam par to, ka slimnieki ļaunprātīgi neievēro ārsta noteikto režīmu, varbūt der pieminēt mīļāko Apiņa tēmu, par smēķēšanas kaitīgumu. Ja ar plaušu vēzi slimais turpina smēķēt un tādējādi tuvina savu nāvi, tad mums nav jēgas tērēt laiku, līdzekļus un nervus, lai šo pacientu pierunātu. Mēs viņam dodam informāciju, un viņš ir tiesīgs to ievērot vai neievērot. Tā ka es lūdzu tomēr šo nodaļu atbalstīt un balsot "par", jo tā ārstu praksē ir pilnīgi nepieciešama. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man ir žēl arī Prezidija, kurš vienmēr ir teicis, ka ļoti gari tiek runāts... Protams, komentēt Prezidijs vienmēr var. Tas ir labi. Bet es tagad gribētu norādīt uz 40.pantu un vēlreiz runāt par to, ka vēl nav beigusies diskusija par abortu jautājumu. 40.pantā skaidri un gaiši ir ierakstīts: "Ârstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīniska iemesla." Es neatbalstu abortus, neesmu ne "par", ne "pret", bet norādu, ka nav izbeigta diskusija par to, kurā likumā ielikt šādu normu. Un man gribas uzdot jautājumu: cienījamie doktori, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tad, ja sieviete griezīsies ginekoloģiskā iestādē, lai izdarītu abortu, ārsts var paziņot noteiktu slēdzienu: "Man negribas taisīt!" Var būt, ka viņa atskries otrreiz, un tad viņš teiks: "Ziniet, ja man maksās trīsreiz vairāk, tad man gribēsies taisīt!" Cienījamie kolēģi, tādas normas ir trešajā lasījumā, visas tās ir nekorektas, neapspriestas, neizdiskutētas! Un tagad spiež...Tā saucas "roku izgriešana" - par labu jūsu savienībai, jūsu lobijiem. Nevajag tā darīt! Atvainojiet, izdiskutēsim likumu par sieviešu veselību, tur taču ir šis jautājums! Bet šeit ir kaut kādas "peldošas" normas: ja ārsts grib, tad viņš var to darīt, bet, ja negrib, tad var nedarīt to. Piedodiet, - cik tas izmaksās? Vai atkal kaut kādu "melno" naudu gribat taisīt? Un tāda ir norma, kas ir iesniegta trešajam lasījumam!

Piedodiet, cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Protams, mēs jau varam nediskutēt, varam likumu "laist cauri" piecu minūšu vai minūtes laikā, tikai es nezinu, kāds būs tas likums, ko saņems Latvijas tauta, un kas pēc tam atkal dos to mums atpakaļ, vai Valsts prezidents dos un vai atkal kāds raudās vai smiesies... Šinī gadījumā, man liekas, Latvijas tauta gan smiesies, gan raudās. Par šo Ārstniecības likumu arī.

Sēdes vadītājs. Es ieteiktu Lujāna kungam nepiesieties Prezidijam, jo lēmumus pieņem Saeima, nevis Prezidijs.

Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi tagad pārliecināmies, ka deputāti pašreiz ir sadalījušies divās daļās. Vieni ir tie, kuriem ir destruktīva attieksme pret šo likumprojektu un kuri dara visu, lai to kopumā nepieņemtu, un varbūt pat aicina tā balsot. Tas izpaužas šajās diskusijās par atsevišķiem pantiem. Un otra daļa ir tie, kuru attieksme pret šo likumu ir tīri konstruktīva, kuri apzinās, ka tas ir "jumta likums" veselai lielai nozarei - manuprāt, pietiekami svarīgai nozarei mūsu valstī -, kurš noteiks un tālāk pilnveidos kārtību, kādā ir organizējama veselības aprūpe mūsu valstī.

Es gribu teikt, ka šeit principā nav nekā jauna un ka nav trešajā lasījumā iestrādātas jaunas nodaļas - par ārsta un māsas profesiju. Požarnova kungs to paskaidroja. Mēs izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā. Un, kā atceraties, nesen pieņēmām trijos lasījumos likumu par prakses ārstiem. Un abos divos iepriekšējos lasījumos mēs jau visas šīs lietas esam izdiskutējuši, esam pauduši savu viedokli par to, kādas ir tiesības ārstam un kādas ir ir tiesības pacientam, un šeit absolūti nevietā būtu kariķēt ļoti niansētās attiecības, kādas veidojas starp ārstu un pacientu katrā atsevišķā situācijā. Un ja Lujāna kungs gribētu drusku iedziļināties, saprast, ka ir psiholoģisks konflikts starp ārstu un sievieti, kura vēlas izdarīt abortu bez pietiekamām medicīniskām indikācijām... Ja mēs kaut drusciņ būtu paskatījušies atpakaļ un būtu palasījuši to pantu par Centrālās medicīnas ētikas komitejas nepieciešamību un tās finansēšanu, tad mēs pārliecinātos, ka... 51.priekšlikumā, pārejas noteikumos, ir paredzēts, ka šis pants stāsies spēkā tikai nākamajā budžeta gadā. Tātad mēs vēlreiz varētu izdiskutēt, vai vajag vai nevajag no valsts pamatbudžeta finansēt šādu ētikas komiteju, kuru mēs noraidījām. Ja mums rūpētu, kādā veidā valstī ir jāorganizē neatliekamā medicīniskā palīdzība, atbilstoši attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, mēs būtu atbalstījuši, jo tas attiecas ne tikai uz finansu, ne tikai uz ētikas un ekonomikas jautājumiem, bet arī uz to, kādai ir jābūt gatavībai sniegt neatliekamo palīdzību, sākot ar katru atsevišķu ārstu, ar ārsta iemaņām, un beidzot ar klīniku, ar uzņemšanas nodaļu. Tas viss ir atbilstoši jāformulē Ministru kabineta noteikumos. Es aicinu, kolēģi, tomēr būt ar konstruktīvu attieksmi pret šo likumu, pret šīm divām sadaļām, kuras nav principiāli jaunas, tās ir pārņemtas iepriekšējos lasījumos no diviem likumprojektiem - no šā un no iepriekšējā likumprojekta, ko mēs esam izdiskutējuši. Aicinu tomēr paust atbalstošu viedokli par likumu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es palūgšu visus atcerēties, ka ārstniecība un medicīna - tas vienlaikus ir amats un māksla. Šis likums runā par to, kā iedarboties uz šo pirmo pusi - uz amatu, bet absolūti neko nerunā par to kā par mākslu. Un lai Dievs nedod katram cilvēkam, kas šeit uzstājas un to kritizē, nokļūt pie amatnieka! Tas strādās ar šo likumu rokā un tikai tā ārstēs slimniekus.

Jautājums ir par to, ka šī ir brīvā profesija un ka šīs emocijas, ko katrs ārsts, pārdzīvodams savu slimnieku ciešanas, izjūt, - tās nevar ierakstīt likumā. Tādu likumu vispār nevar uzrakstīt, un mēs tādu nekad nevarēsim pieņemt. Bet šis "jumta likums", kā dakteris Nagobads šodien teica, ir vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs, lai reglamentētu šīs attiecības, šīs tiesības. Es negribu noniecināt arī šo amatniecību profesijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Un paši dakteru kungi! Ja tas ir "jumta likums", tad tajā nav jāraksta iekšā visādi sīkumi, it īpaši veidojot jaunu nodaļu... Jūs nu nekādi nevarat man iestāstīt, ka tas nav nekas jauns, jo šeit ir ierakstīts, ka nodaļa "Ârsta profesija" ir jauna. Es ticu tam, kas te ir rakstīts. Ja nav taisnība tas, kas te ir rakstīts, tad vajag teikt, ka likumprojekts nav sagatavots.

Es visu laiku domāju, ka ārsts ir cilvēks, bet nu izrādās, ka ārsts ir persona, nevis cilvēks. Tad laikam mums arī Saeimā vajadzēs uzrunāt: "Cilvēki un personas!"

Otra lieta. Šī definīcija šeit - "jumta" likumā ir pilnīgi nevietā, jo šie jautājumi, kas šeit ir izskatīti, ir jāieraksta vai nu Ārstu kodeksā, vai vispārējos noteikumos, nevis "jumta" likumā. Un it īpaši tāpēc, ka šeit ir ļoti lielas pretrunas. Tātad pirmā pretruna ir tā, ka ārsts ir persona. Īpaša kategorija parādās mūsu sabiedrībā.

Trešā lieta - "netieši iedarbojas uz cilvēku". Vai tā būs hipnoze no attāluma vai citā veidā - netieši, neprasot pašam pacientam atļauju, kādā veidā uz viņu iedarboties.

Nākamais - "izmeklē garīgu vai psihisku slimību". Kurš man šeit - no trībīnes pateiks, ar ko atšķiras garīga slimība no psihiskās slimības? Un kāda kaite tad reizēm Saeimā vienam otram piemetas? Kāda ir starpība starp konstatēšanu un novērtēšanu? Atkal katrā pantā ir ierakstīts savs: vienā - konstatē, otrā - novērtē. Kāda ir atšķirība? Tie termini ir pilnīgi vienādi, ja viņus lieto zinātniskāk.

Nākamais - zobārstniecība ir izņemta ārā kā atsevišķa nozare. Vai tad zobārsts nav ārsts? Vai tad viņš neveic profilaksi, neveic operācijas un visu pārējo? Tāpēc es ierosinu vienkārši izsvītrot šo pantu no šā likuma un atstāt to Ārstu kodeksā vai kādā citā dokumentā, kur ārstiem ir noteikumi, kas viņi tādi ir un ko viņi dara, bet tas, ka ārstam ir jāārstē cilvēks, tas ir ierakstīts visā likumā. Un it īpaši tāpēc es gan negribētu, ka mēs ar likumu noteiktu, ka ārsts ir persona.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Požarnovs.

A.Požarnovs. Paldies cienījamajiem kolēģiem, kuri tik perfekti ir iedziļinājušies visdažādākajā medicīnas terminoloģijā. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu nodaļu "Ârsta profesija". Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 7, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. 27. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 28. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 29. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 30. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 31. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 32. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 33. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 34. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu nodaļu "Mâsu profesija". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 35. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 36. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 37. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 36.pantā (pēc otrā lasījuma numerācijas) izslēgt vārdus "gadījumos, kad ir apdraudēta cilvēka dzīvība". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 38. ir deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt 37.pantu ar vārdiem "kâ arī, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ". Komisija to ir noraidījusi, bet te ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 47.panta redakcijai, ko ir akceptējusi komisija.

A.Požarnovs. Es aicinu uz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta 47.panta... piedodiet, balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu - papildināt 37. pantu ar vārdiem un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vismaz puse deputātu nepiedalās balsošanā. Es aicinu tomēr to darīt. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu 37.pantā, - likumprojekta 37.pantā (vecajā redakcijā) un 47.pantā - jaunajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. 39. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 40. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 38.pantā izslēgt vārdu "ârstējošā". Komisija to ir atbalstījusi, ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 49.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 41. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 39.pantu (pēc vecās numerācijas) un 50.pantu (pēc jaunās redakcijas) jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 50.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 51.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es, protams, atbalstu šo redakciju, tikai es vēlos piebilst kolēģiem, ka pasaulē ir teikts, ka telefoniski vai citos masu komunikācijas līdzekļos nekādas ziņas nedrīkst sniegt. Nav runa par to, ka "var nesniegt", bet ir tiesības atteikties sniegt. Vispār visur citur ir pateikts, ka nedrīkst sniegt. Bet es lūdzu atbalstīt, lai gan mums nav šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, kā jau es pirmīt teicu, tas ir talantīgs darbs, un tas ir patīkami, ka tas virzās raiti uz priekšu un ka vairākums to atbalsta. Bet nav īsti skaidrs. Labi, telefons - tā ir viena lieta, bet - "ar komunikācijas līdzekļu palīdzību". Vai tā ir televīzija? Protams, tad man ir jautājums: vai mans ārstējošais ārsts vai Apiņa kunga ārstējošais ārsts var pa televizoru pastāstīt kaut kādās noteiktās robežās, ka Apiņa kungam ir tādas un tādas kaites, nesazinoties ar pašu Apiņa kungu? Pēc būtības, raugoties pēc atsevišķiem parametriem iznāk, ka var. Protams, ir iespējams, ka kādam ārstam arī var ienākt prātā nākotnē izdot savu bestselleru, ja viņš ir slavens ārsts un ir pietiekami daudz savācis personību. Tas ir tas pats jautājums, kā bija savā laikā ar Miterāna ārstējošo ārstu, kas arī izdeva grāmatu. Tā ir naudas lieta un bizness. Bet mēs varam atbalstīt visus talantīgus lēmumus tieši trešajā lasījumā. Tātad nebrīnieties, cienījamie kungi, ja jūs arī televīzijā kaut ko uzzināsit par sevi. Iespējams, ārsts būs izplatījis informāciju, kā šeit ir atļauts, ar telekomunikācijas līdzekļu palīdzību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Požarnovs.

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi, principā šeit galvenā diskusija ir šāda: ja reiz policijai ir tiesības iegūt informāciju par attiecīgo pacientu, viņa traumu, veselības stāvokli, tad tādā gadījumā policistam ir jāierodas slimnīcā un jāsaņem izziņa par šo pacientu. Nevar būt tā, ka piezvana pa telefonu un saka: "Pasakiet man, kāda viņam ir diagnoze un kas ar viņu ir noticis?" Varbūt arī otrādi. Klausules galā tur var būt gan policists, gan kāds cits. Citos telekomunikāciju līdzekļos, vienalga, kaut vai pa faksu, kad nav garantēta šīs informācijas noplūdes novēršana... Tādēļ, lai rastu iespēju ārstniecības personai attiecināt to uz viņu, es domāju, šis ir ļoti loģisks pants, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta 51.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 12. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 53.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 43.pantu (pēc otrā lasījuma numerācijas). Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 43.panta (pēc vecās numerācijas) svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 43.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 44.pantu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es nekādi nesaprotu, kādēļ šis pants ir jāsvītro, jo tomēr ir jābūt reglamentējošam dokumentam - ja ne attiecībā uz parastām receptēm, tad vismaz attiecībā uz receptēm, uz kurām tiek izrakstītas narkotiskās vai psihotropās vielas, un tādēļ ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē šo recepšu drukāšanu, lai tās nedrukātu katrs pa labi un pa kreisi, un lai zinātu, kāda ir izsniegšanas kārtība. Tāpēc tādiem noteikumiem ir jābūt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs uzturat spēkā balsojumu? Paldies. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Komisijas vārdā - deputāts Požarnovs.

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi, gatavojot šā likuma struktūru, mēs konstatējām, ka šā panta atrašanās šajā vietā nebūtu loģiska, tādēļ ir iesniegts otrs priekšlikums, kas ir 20.lappusē, - priekšlikums nr.48. Sociālo un darba lietu komisija ierosina papildināt likumu ar pantu, iekļaujot tajā 44.panta normas un uzskatot par 60.pantu. Tur ir tieši šī redakcija, un tādēļ mēs uzskatījām, ka tas pants ir jāpārceļ uz šejieni. (No zāles deputāts P.Apinis: "Es noņemu savu priekšlikumu.")

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Apinis savu priekšlikumu atsauc. Tātad deputātiem iebildumu pret likumprojekta 44.panta (pēc vecās numerācijas) svītrošanu nav. Paldies.

A.Požarnovs. 44. ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - 45.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 45. ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - papildināt likuma 55.pantu ar jaunu apakšpunktu. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 46. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija daļēji ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti 56.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 47. ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Vēlas runāt Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi, tā kā mēs noraidījām 11.pantu, tad arī šis pants īsti neatbilst tam, ko mēs esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Es aicinātu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu, jo jau šodien šo rezidentu apmācības kārtību nosaka Labklājības ministrija, un katrā ziņā man nekas nebūtu pretī, ja turpmāk šo valsts pasūtījumu ārstu - speciālistu apmācībai noteiktu Ministru kabinets. Es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu nr.47. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 10. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 58.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisija ir precizējusi 59.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 48. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu, iekļaujot tajā 44.panta normas, par kuru mēs nupat debatējām. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas pēc jaunās numerācijas ir 60.pants. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 49. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 50. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 51. priekšlikums nav balsojams, jo mēs iepriekš jau atteicām Centrālajai ētikas komitejai finansējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Požarnovs. 52. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 53. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - līdzšinējo punktu uzskatīt par piekto. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret to neiebilst.

A.Požarnovs. Un beidzamais priekšlikums ir dokumentā nr.2813-b. Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - noteikt, ka likums stājas spēkā 1997.gada 1.oktobrī. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, arī tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti un es līdz ar to aicinu atbalstīt un pieņemt šo likumu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms tam izlemsim jautājumu sakarā ar desmit deputātu - atļaujiet viņu uzvārdus nenolasīt - iesniegumu, kuri, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, ierosina apspriežamo likumprojektu nodot atpakaļ komisijai. Seko deputātu paraksti. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo desmit deputātu iesniegumu? Pēteris Apinis. "Par" vai "pret", Apiņa kungs?

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

"Par"!

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt "par".

P.Apinis. Godātie kolēģi, visā likumprojektā varētu gandrīz vai piekrist visam tam, kas ir nobalsots, izņemot vienu pantu. Šis vienīgais pants ir saistīts ar 2.priekšlikumu, kurā mēs nobalsojām sekojošu redakciju: "Ârstniecības personas sertifikāts ir Latvijas Ārstu biedrības vai Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas institūcijas izsniegts dokuments..." Tātad Latvijas Ārstu biedrība ir virs Ministru kabineta, jo ir gluži vienalga, kas pilnvaro - biedrība vai Ministru kabinets, un tās pilnvaro kādu citu institūciju izsniegt sertifikātud. Tas ir diezgan liels nonsens, it sevišķi tādēļ, ka manās rokās ir veselības valsts ministra Viņķeļa iesniegts dokuments, kas adresēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Kuprijanovas kundzei, ar priekšlikumiem Ārstniecības likumprojektam. Un šajā projektā bija ļoti precīzi norādīta redakcija, ka ārstniecības personas sertifikāciju veic pilnvarotas sertifikācijas iestādes - Latvijas Ārstu biedrības vai citas Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas iestādes. Es neesmu pret pašu ideju, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu sertificēt, bez šaubām, ja viņai to uzdod Ministru kabinets. Bez šaubām, tas arī ir precīzi - izdiskutēt ārstu sabiedrībā, un, ja Latvijas ārstu biedrība atbilstoši pašreizējai likumdošanai izmaina savus statūtus un sāk darboties tā, kā viņai būtu jāsāk darboties, tad tiešām tā tam būtu jābūt, jo arī visā pasaulē tas tā notiek, ka Ārstu biedrība vai Ārstu kamera nosaka šo profesionalitāti kā virssistēma šīm profesionalajām asociācijām. Šajā gadījumā likuma pants ir pilnīgi absurds, un es vienkārši aicinu šā viena punkta dēļ uz vienu nedēļu atlikt likumprojekta pieņemšanu. Viena punkta dēļ! Jo tas padara šo likumu par izsmieklu, ka Ārstu biedrība ir virs Ministru kabineta. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tie, kuri patiešām ir satraukti, ka galīgi nav iespējams, ka dabā ārstu biedrība kādu vēl pilnvaros, var būt galīgi mierīgi un atsaukt savu argumentāciju, jo likums stāsies spēkā 1.oktobrī.

Es gribētu atzīmēt tikai vienu faktu, to, ka Apiņa kungs šim likumam priekšlikumus nav iesniedzis, komisijas darbā nav piedalījies un, būdams ministrs, nav neko izdarījis, lai šis likums stātos spēkā. Trīs gadus darbojas Ministru kabineta noteikumi, un viņi turpinās darboties. Mēs beidzot šajā Saeimā esam sākuši pieņemt normālu medicīnas likumdošanu, bet acīmredzot viņa būs ar laiku jāgroza.

Taču es vēlreiz atkārtoju: likums stājas spēkā 1.oktobrī, un vēl septembrī Apiņa kungam ir visas iespējas kopā ar domubiedriem iesniegt grozījumus līdz likuma spēkā stāšanās brīdim par šo atsevišķo pantu.

Attiecībā uz priekšlikumiem es kā komisijas priekšsēdētāja varu pateikt, ka šie pēdējie priekšlikumi komisijā ienāca 29.maijā, kad visas tabulas bija gatavas. Komisija trīs mēnešus pirms tam sprieda, bet nekādu priekšlikumu nebija. Es jūs ļoti lūdzu visas komisijas vārdā kā priekšsēdētāja atbalstīt likumu galīgo pieņemšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Balsosim desmit deputātu priekšlikumu - nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 35, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 16. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos pēc pašreizējās numerācijas ir 38.punkts - likumprojekts "Par valsts sociālo apdrošināšanu" otrajā lasījumā. Komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies, kolēģi, par balsojumu! Šobrīd mēs strādāsim ar dokumentu nr.2769.

Pirmais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 1.panta 1.punktu attiecīgajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 2.priekšlikumu - Labklājības ministrijas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 3.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 4.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 5.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 7. - Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 8.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 9.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 10.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 11.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 12.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6.panta trešajā daļā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 13.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi un mainījusi arī daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6.panta piektajā daļā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 15.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 16.- Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 7.panta svītrošanu iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 17.priekšlikums, ko Labklājības ministrija iesniegusi. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 18.priekšlikumu Labklājības ministrija ir iesniegusi. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 19. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 20. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 21. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 22. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 23. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 24. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 14.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 25. arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 26. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 27. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 15.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 15.panta redakcijas precizēšanai piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 28.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 29.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 30. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 31. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 18.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 32.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav pret 19.panta redakciju. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 33. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 21.panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 21.panta precizēšanai. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 34. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 22.panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 35.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 23.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 36. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 37. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 24.panta otrās un trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 38. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 39. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 40. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 41. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 42. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 26.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 43. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 27.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 44. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Likumprojekta 28.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumos ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tai.

L.Kuprijanova. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 4.punktu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Līdz ar to likums ir izskatīts pa pantiem. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

L.Kuprijanova. Paldies. Es lūgtu labojumus un priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 17.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret izteikto priekšlikumu - priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 17.jūnijam? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Normunds Pēterkops. Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Izskatām dokumentu nr.2763 "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Trešais lasījums.

1.priekšlikums trešajam lasījumam ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ierosina likumprojekta 1.pantu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta "Likuma mērķis" redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 2.priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina likumprojekta 2.pantu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Ierosina 3.panta pirmās daļas 3.punktu iekļaut likumprojektā kā šā panta pirmās daļas 2.punktu un savukārt 2.punktu uzskatīt par 3.punktu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 4.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina 4.pantā otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vārdus "dzīvojamām mājām" aizstāt ar vārdiem "neizīrētām dzīvojamām mājām". Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta, un tas ir iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 4.panta redakcijā (tas ir 6.priekšlikums).

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskā biroja iesniegtajai un atbildīgās komisijas akceptētajai likumprojekta 4.panta redakcijai? Godātie kolēģi, es ceru, ka jūs sapratāt, ka ir saņemti divi priekšlikumi no Juridiskā biroja - komisija vienu daļēji atbalsta, otru noraida, bet trešo pieņem. 4.panta redakcija ir izklāstīta komisijas akceptētajā variantā, kas ir labajā pusē. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai? (Starpsaucieni: "Jâ, jā!") Piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. Līdz ar to 5. un 6.priekšlikums ir pieņemts.

7.priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina 5.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "platība" aizstāt ar vārdu "telpa". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 8.priekšlikums (iesniegusi Juridiskā komisija) - likumprojekta 7.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 9.priekšlikums - Juridiskā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 7.panta otro daļu un uzskatīt trešo daļu par otro daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 10.priekšlikums - Juridiskā komisija piedāvā aizstāt likumprojekta 8.panta pirmajā daļā vārdus "Ministru kabineta noteikumos" ar vārdiem "pašvaldības pieņemtos noteikumus". Atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskās komisijas priekšlikumu par 8.panta pirmo daļu? Piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Priekšlikums ir pieņemts.

N.Pēterkops. 11.priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 8.panta otro daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

N.Pēterkops. 12.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā 9.panta nosaukumā vārdus "To personu" aizstāt ar vārdu "Personu". Atbildīgā komisija ir piekritusi un izstrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā (13.priekšlikumā) šo nosaukumu jaunā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta redakcijai? Deputāti piekrīt. Redakcija ir pieņemta.

N.Pēterkops. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 10.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdu "trešajā" ar "ceturtajā".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

N.Pēterkops. 15.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā 10.panta piektajā daļā vārdus "atteikumu izīrēt sociālo dzīvokli" aizstāt ar vārdiem "sociālā dzīvokļa izīrēšanu". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 12.panta tekstu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 12.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt 13.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 19.priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā likumprojekta 14.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu "nodot" aizstāt ar vārdiem "var nodot". Atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 14.panta pirmās daļas 4.punktu. Tas ir pieņemts.

N.Pēterkops. 20.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina 14.panta piektajā daļā izslēgt vārdus "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Atbildīgā komisija piekrīt šo vārdu izslēgšanai no šā panta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. Lūdzu nobalsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Vārds Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ļoti lūdzu Čečenijas atbalsta grupu sapulcēties Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Tomašūnam.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Es lūdzu Norvēģijas atbalsta grupas deputātus pulksten 15.00 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Mēs esam saņēmuši parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai priekšsēdētāja Venta Baloža kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā šīs komisijas ziņojumu.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Kristiāna Lībane - lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man nav būtisku iebildumu pret šāda darba kārtības punkta iekļaušanu, bet to var iekļaut tikai pašās darba kārtības beigās, tad, kad būs izskatīti likumprojekti.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze. Vai kāds vēlas runāt "pret"? Neviens nevēlas. Vai deputātiem nav iebildumu pret Lībanes kundzes priekšlikumu - iekļaut to pēc šīsdienas darba kārtības 54. punkta (ņemot vērā pašreizējo numerāciju)? Nav iebildumu. Paldies, godātie kolēģi! Pēc pašreizējās numerācijas, tas tātad būs 55. punkts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 28. jautājums - likumprojekts "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2790. Likumprojekts "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos". Trešais lasījums.

Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu attiecībā uz trešo lasījumu, tādēļ lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet, lūdzu, savu attieksmi pret likuma pieņemšanu galīgajā, trešajā lasījumā! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz atkal ir jārunā kopumā par visiem trim iesniegtajiem likumprojektiem, tāpēc ka visi šie grozījumi - gan Kriminālkodeksā, gan Kriminālprocesa kodeksā, gan Operatīvās darbības likumā - skar vienu ļoti būtisku sfēru - cietušo un liecinieku aizsardzību.

Kā mēs šodien redzējām Ārstniecības likuma apspriešanas gaitā, deputāti viens otru apvainoja korupcijā - un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Tādēļ es domāju, ka, pieņemot šo likumprojektu paketi, viņi varēs īstenot savas vēlmes, lai pierādītu vienu vai otru darbību.

Bet, ja runājam nopietni, tad es gribētu jums mazliet atgādināt priekšvēsturi. Šī likumprojektu pakete tika iesniegta izskatīšanai Saeimā pirms pusotra gada. Ar lielām grūtībām tika panākts, ka likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, bet pēc tam diemžēl veselu gadu nenotika nekāda kustība, un nu pēc pusotra gada mēs esam beidzot nonākuši pie šā likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Esmu dziļi pārliecināts: ja šie grozījumi būtu pieņemti pagājušajā gadā, kā tas tika plānots, tad arī tiesas process tā saucamajā Haritonova prāvā būtu ar pavisam citām sekām. Tāpēc, ka šo grozījumu būtība ir cietušo un liecinieku aizsardzība. Diemžēl, kamēr nav pieņemti šie grozījumi, ne cietušie, ne liecinieki no valsts puses netiek aizsargāti.

Pārejot pie konkrētā dokumenta, es gribētu atgādināt, ka mēs strādājam ar dokumentu nr. 2796 - "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā".

36. pantā un 37. pantā papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Priekšlikums ir 3. lappusē - Tieslietu ministrijas priekšlikums: "Bûtiski iebildumi ir pret Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 53.1.pantu, kas paredz īpašu piespriestā soda samazināšanas gadījumu noteiktai noziedznieku kategorijai." Un tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija izdiskutēja šo priekšlikumu un noraidīja to tāpēc, ka, mūsu uztverē, šis pants, kurš ir iestrādāts Kriminālkodeksā un otrajā lasījumā pieņemts, ir ļoti būtisks, lai veicinātu patiesu liecību sniegšanu. Aicinu deputātus atbalstīt šo komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti, vai jums ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Kriminālkodeksa 53.1.pantu? Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu. Iebildumu deputātiem nav. Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis. Paldies.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Juridiskā biroja priekšlikuma būtība ir tāda, ka tas redakcionāli precizē 175. pantu. Lūdzu kolēģus atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 175. panta redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 177.1.panta pirmajā daļā vārdu "valstiski" ar vārdu "procesuāli". Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Tie ir visi priekšlikumi par grozījumiem Kriminālkodeksā. Lūdzu kolēģus akceptēt šo likumprojektu trešajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pēdējā, trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2797.

Par 85. pantu priekšlikumu nav. Priekšlikumu nav arī par 106.2., 106.3. pantu un 106.4. panta pirmo daļu.

Pirmais ir deputāta Ģirta Kristovska, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas priekšlikums - izslēgt 106.4. panta trešo daļu.

Atbildīgā komisija, izdiskutējot šo jautājumu, ir nākusi pie slēdziena, ka šā panta trešo daļu izslēgt nav iespējams. Es gribētu vēlreiz atgādināt, par ko ir runa. Ja procesa gaitā rodas nepieciešamība piemērot šā kodeksa 106.6. pantā paredzētos speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus, lai slēptu personas identitātes datus, visi krimināllietā iepriekš sastādītie dokumenti, kur ir fiksēti šīs personas identitātes dati, tiek pārrakstīti, mainot tikai personas identitātes datus... un tālāk kā tekstā. Mūsu uztverē, šā panta izslēgšana varētu torpedēt visu šo likumprojekta paketi, tāpēc arī atbildīgā komisija ir noraidījusi šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu - svītrot 106.4. panta trešo daļu? Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Šā panta trešā daļa paliek jums redzamajā redakcijā. Paldies.

J.Ādamsons. Nākošais ir komisijas priekšlikums - izslēgt 106.4. panta ceturto daļu. Komisija to ir akceptējusi. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta 106.4. panta ceturtās daļas svītrošanu? Deputāti neiebilst. Pieņemts. Paldies.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Ģirta Kristovska un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 106.6. pantu, bet, tā kā mēs esam atbalstījuši komisijas viedokli un atstājuši 106.4. pantu, tad šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Skatīsim tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais ir Tieslietu ministrijas priekšlikums - izslēgt 106.7. panta pirmās daļas pirmo punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta 106.7. panta pirmās daļas 1. punkta svītrošanu? Pieņemts.

J.Ādamsons. Deputāta Kristovska un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir analoģisks.

Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Ģirta Kristovska un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 106.7. panta pirmās daļas 2. punktu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu akceptē. Tas ir pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - izteikt 106.7. panta pirmās daļas 2. punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 106.7. panta pirmās daļas 3. punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izslēgt 106.7. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "un izdarot konfrontāciju". Lūdzu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam - svītrot 106.7. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "un izdarot konfrontāciju" - piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas priekšlikums - 106.7. panta pirmās daļas 5. punktu izteikt sekojošā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu.

J.Ādamsons. Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 106.7. panta 6. punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Šā panta 6. punkts paliek spēkā. Tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izteikt 106.7. panta 7. punktu sekojošā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Tātad 106.7. panta 7. punkts paliek jums redzamajā redakcijā.

J.Ādamsons. Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - uzskatīt 7. punktu par 6. punktu. Tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izteikt 8. punktu sekojošā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par likumprojekta panta 8. punkta redakciju. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - uzskatīt 8.punktu par 7.punktu. Tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Ģirta Kristovska un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 106.8. panta otro daļu. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt, līdz ar to likumprojekta 106.8.panta otrā daļa paliek spēkā.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas priekšlikums - izteikt 106.9.panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 106.9. panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 9.lappusē. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: "Papildināt 166.panta otro daļu ar šādu tekstu..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu - papildināt 166.panta otro daļu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš daļēji ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Ģirta Kristovska un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 208.1. pantu par kriminālvajāšanas izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu noziegumu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 208.1. panta svītrošanu noraida, tātad tas paliek spēkā. Paldies. Tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 11.lappusē - deputāta Ģirta Kristovska un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 285. panta pirmās daļas 5.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 285.panta pirmās daļas 5.punkta svītrošanu. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izteikt 304.panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 304.panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais un pēdējais priekšlikums ir deputāta Ģirta Kristovska un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 367.1. panta otrajā daļā vārdus "un ja ģenerālprokurors kriminālvajāšanu pret šo personu nav izbeidzis saskaņā ar šā kodeksa 208.1. pantu". Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2798 - "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Gribu atgādināt, ka šis ir pēdējais no likumprojektiem, kurš paredz speciālu cietušo un liecinieku valstisko aizsardzību.

1. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt atsauci uz likuma publikācijas avotu, papildinot to ar "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju, 1995, nr. 18." Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta 1.pantā vārdu "valstiskās". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ņemot vērā Operatīvās darbības likuma pantu izkārtojuma loģisko secību, papildināt šo likumu nevis ar 6.1.pantu, bet gan ar 19.1. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Tas ir pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt pašreizējā 6.1. panta nosaukumā vārdu "valstiskās", bet ceturtajā daļā vārdu "valstiski". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt otrajā daļā vārdus "likumpakārtoto". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt trešajā daļā vārdu "valstiski" ar vārdu "procesuāli". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 3.lappusē. Tas ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - papildināt likuma 7.panta otro daļu aiz vārdiem "tiešā vadītāja (priekšnieka)" ar vārdiem "vai viņa vietnieka". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kurš ir analoģisks iepriekš minētajam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais priekšlikums ir 5.lappusē, kurš ir analoģisks iepriekšējam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais un pēdējais ir deputāta Jirgena priekšlikums - likuma 23.panta otrajā daļā aizstāt vārdu "personas" ar vārdiem "Latvijas pilsoņus". Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu viena iemesla dēļ - tāpēc, ka vārds "personas", komisijas uztverē, ir daudz plašāks jēdziens nekā "pilsoņi". Ja mēs atstātu vārdus "Latvijas pilsoņus", tad tas nozīmētu, ka valsts drošības iestādes nedrīkstētu nodarboties ar operatīvo izstrādi, to, kas skar tās personas, kuras ir nepilsoņi. Tā bija galvenā motivācija, kāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par iesniegto jautājumu? Runāt nevēlas. Priekšlikuma autors - deputāts Jirgens prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Jirgena priekšlikumu - likuma 23.panta otrajā daļā aizstāt vārdu "personas" ar vārdiem "Latvijas pilsoņus". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 17, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, es gribu izteikt atzinību visiem par darbu un izteikt arī cerību, ka tagad gan Iekšlietu ministrija, gan Prokuratūra varēs veiksmīgi cīnīties pret organizēto noziedzību. Paldies. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Tikai Jāņa vadībā!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais ir darba kārtības 32. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2799 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Trešais lasījums.

Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu iesniegumu. Līdz ar to lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti par apspriežamo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 34.punkts, jo 33. mēs esam jau izskatījuši. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G. Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir saņemti divi priekšlikumi. Ja mēs apskatāmies, tad lietas būtība ir tāda, ka 2.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tabūns, izslēdz 1.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Vidiņš. Tādēļ es domāju, ka mums būtu lietderīgi izvērtēt priekšlikumus, sākot ar radikālāko, tas ir, ar Tabūna priekšlikumu. Un pēc tam es ieteiktu deputāta Tabūna priekšlikumu sadalīt divās daļās; tas ir, tajā, kur ir noteikts, kā top izslēgti no represēto saraksta, un otrais balsojums būtu par Tabūna priekšlikumu, kur pateikts, ka šo kārtību nosaka Latvijas Politiski represēto apvienība ar lēmumu. Runa ir par to, ka principā mēs nevaram uzticēt sabiedriskai organizācijai šādu lietu, kas ir saistīta ar budžeta izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par balsošanu pa daļām ir kopīgi jāizlemj Saeimai. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim ierosinājumu par deputāta Tabūna priekšlikuma balsošanu pa daļām. Lūdzu rezultātu!... Godātie kolēģi, zālē noteikti ir nepieciešamais kvorums, tādēļ lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu, izšķirsim jautājumu par to, vai deputāta Tabūna priekšlikums būtu balsojams pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts.

J.G. Vidiņš. Tātad lietas būtība ir tāda, ka Tabūns mums ierosina izslēgt no represēto statusa tos cilvēkus, tas ir, Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus, kuri pēc 1945.gada 8.maija represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās.

Sēdes vadītājs. Tā ir Tabūna kunga priekšlikuma pirmā daļa. Runāt par to neviens deputāts nevēlas. Izšķirsim jautājumu... (Starpsauciens: "Nav iebildumu...") Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Tabūna priekšlikuma pirmo daļu.

Vidiņa kungs, no tribīnes nevar aģitēt! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 12, atturas - 21. Nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tātad tagad balsosim par deputāta Tabūna otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Tabūna priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 12, atturas - 24. Nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tātad tagad paliek otrais priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Vidiņš. Viņš ierosina no represēto loka izslēgt tos cilvēkus, kuri ir represēti pēc 1945.gada 8.maija ārpus Latvijas Republikas robežām. Tas attiecas tikai uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, respektīvi, uz nepilsoņiem. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, jo komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Vidiņa priekšlikumu - 2.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "vai ārpus tās"-, kuru ir akceptējusi komisija? Iebildumu nav? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vidiņa priekšlikumu - 2.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "vai ārpus tās". Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 10, atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu Saeimu balsot...

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, vēl ir viens priekšlikums, lappuses apakšā.

J.G.Vidiņš. Jā, atvainojiet! Mēs tik operatīvi strādājam, ka visi termiņi ir pagājuši, un tādēļ es gribu lūgt pagarināt termiņu līdz 1997.gada 1.septembrim. Līdzšinējais termiņš bija 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - pārejas noteikumu 1.punkta 3.apakšpunktā vārdus "lîdz 1997.gada 1. jūnijam" aizstāt ar vārdiem "lîdz 1997.gada 1.septembrim"? Šim priekšlikumam deputāti nepiekrīt.

Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Deputāts J.Sinka kaut ko sauc no zāles). Patīkami bija dzirdēt no kosmosa pētniekiem viņu viedokli, to vienmēr ir patīkami dzirdēt. Bet, cienījamie kolēģi, vai nebūtu loģiskāk, ja šīs likuma izmaiņas stātos spēkā no janvāra? Tām vajadzētu stāties spēkā no 1998.gada 1.janvāra, no jaunā budžeta gada, jo tomēr kaut kāda summa arī šā gada budžetā ir iekļauta, un tādēļ daudz loģiskāk būtu, ja šīs likuma izmaiņas stātos spēkā no 1998.gada 1.janvāra.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams, jo tas nav iesniegts. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas akceptēto likuma spēkā stāšanās termiņu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Lūdzu tagad nobalsot par likuma grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 39.jautājums - likumprojekts "Par Latvijas valsts himnu", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tai nodoto pašas komisijas izstrādāto likumprojektu "Par Latvijas valsts himnu". Juridiskā komisija atzina, ka šajā likumprojektā būtu vajadzīgi daži precizējumi, bet tie nav konceptuāla rakstura, un tāpēc komisija nesāka izstrādāt alternatīvu likumprojektu, bet virzīja šo pašu likumprojektu uz pirmo lasījumu, uzskatot, ka labojumus varēs izdarīt otrajā un trešajā lasījumā, un lūdz šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par otrā lasījuma termiņiem?

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 20.jūnijs? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši piecu deputātu parakstītu iesniegumu, kurā lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā", kas mums ir darba kārtības 44.jautājums, izskatīt pēc nupat izskatītā darba kārtības 39.jautājuma. Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Modris Lujāns.

Vai "par" vai "pret" jūs runāsiet? Dažkārt man ir grūti to uztvert.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es varu paskaidrot Prezidijam, ka es runāšu "pret". Cienījamie kolēģi, es aicinu turpināt normālo darba gaitu, kas tagad ir pietiekami raita. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tomēr primāri ir grozījumi Satversmes tiesas likumā un Latvijas Republikas Satversmē, nevis likumprojekts par bēgļu statusu. Un, ja mēs sēdi normāli vadīsim (ja es nekļūdos, runas laiks visiem ir piecas minūtes), tad mēs pagūsim arī to likumu normāli izskatīt. Ja ir ļoti nepieciešams piešķirt šo steidzamību, tad, protams, var to izdarīt arī ātrāk, bet es uzskatu, ka nevajadzētu lauzt darba kārtību.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Ja cienījamais Lujāna kungs tiešām apsolīja par katru nākamo jautājumu desmitreiz neuzstāties, lai mēs ātri virzītos uz priekšu, tad es gandrīz vai varētu viņam piekrist, bet, tā kā man nav šādu ilūziju attiecībā pret Lujāna kungu, tad es tomēr ierosinu izskatīt šo likumprojektu šobrīd, jo ir ļoti nepieciešams šis otrais lasījums, lai jau šovasar mums ar virkni valstu tiktu noslēgti bezvīzu režīmi. Es domāju, ka, tūrisma sezonu aizsākot, tas ir visu mūsu iedzīvotāju interesēs, tāpēc lūdzu izskatīt šo jautājumu otrajā lasījumā šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet, lūdzu, attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 7. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tagad izskatīsim darba kārtības 44.jautājumu, bet vispirms ir jāizskata vēl viens piecu deputātu, piedodiet, sešu deputātu priekšlikums - izskatīt 43.punktu pēc 40.punkta. Nu deputātu slinkums, godātie kolēģi, ir sasniedzis apogeju - nav vairs atsauces absolūti ne uz ko, vienkārši pasaka: gribam tā! Bet nu tomēr... seši deputāti to ir parakstījuši. Ierosina darba kārtības 43.punktu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ēģiptes Arābu Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" - izskatīt pēc 40.punkta, tātad pēc likumprojekta "Grozījumi Satversmes tiesas likumā". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jūs lūdzat balsošanu. Mēs to, protams, darīsim.

Lujāna kungs. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es vēlreiz atkārtoju, lai Prezidijs labi saprastu: es gribu runāt "par". Tā kā cienījamais Panteļējeva kungs, es domāju, noteikti ir satraucies un kaut kādu sešu deputātu grupa ļoti grib šīs izmaiņas, vajadzētu arī viņus patiešām ļoti atbalstīt. Jo, es vēlreiz saku, ja jau izrādās, ka visi jautājumi ir daudz svarīgāki par Satversmi, par Satversmes tiesu, tad nu vajag to atļaut, lai deputātiem, kam to gribas, būtu prieks. Un ir arī cita lieta. Panteļējeva kungs, es saprotu arī jūs. Kā valdošā vairākuma pārstāvim jums ļoti nepatīk, ka opozīcija izsaka kādu viedokli. Tas ir dabisks process, vieniem patīk, otriem nepatīk. Es šodien pēc pusdienām gribu atļauties jūs iepriecināt, lai vismaz viens jautājums jums ietu uz priekšu ātrāk.

Sēdes vadītājs. Mēs būtu jau kādu jautājumu izskatījuši, bet nu ko darīsi... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 8. Šis priekšlikums pieņemts.

Tagad izskatām darba kārtības 44.jautājumu - likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā". Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Paldies par atbalstu attiecībā uz darba kārtības izmaiņām. Es vēl gribētu piebilst pie Panteļējeva kunga teiktā to, ka šis projekts ir to valdības projektu sakarā, kuri jāpieņem šajā sesijā. Strādājam ar dokumentu nr. 2805.

1.pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru mūsu komisija ir pieņēmusi. Lūdzam tikai, kolēģi, atvainot un vērst uzmanību uz to, ka, lai gan ir pieņemts šis priekšlikums izslēgt panta otro daļu, tehniskas kļūmes dēļ te tomēr ir parādījusies šī otrā daļa. Bet tā ir izslēgta, jo Juridiskās komisijas priekšlikums ir komisijā akceptēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 2.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums. Jūs redzat šo priekšlikumu. Būtība ir tāda, ka komisija ierosina izslēgt vārdu "labi" vārdkopā "labi pamatotas bailes". Gribu komentēt, kāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja. Protams, komisijā valdīja uzskats, ka šī izteiksmes forma - "labi pamatotas bailes" - nav sevišķi veiksmīga, taču, ja mēs šo vārdu izņemam, tad likuma realizācijas gaitā var rasties vienkārši pārāk liberāla pieeja to cilvēku pretenzijām, kuri varētu pretendēt uz bēgļu statusu. Tāpēc mēs gribējām atstāt šo vārdu "labi", jo būtu jābūt pilnīgi pārliecinošām šīm pretenzijām, šim pamatjautājumam, ka tiešām šis cilvēks savā dzimtenē ir vajāts. Es pieļauju, ka šajā gadījumā tiešs Konvencijas tulkojums latviešu valodā varbūt nav īsti veiksmīgs, varbūt attiecībā uz trešo lasījumu varētu atrast labāku formulējumu. Tāds ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdzīgs apsvērums ir nākamajā priekšlikumā, ko Juridiskais birojs ir iesniedzis. Es varētu atkārtot, bet neatkārtošu tos pašus argumentus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums precizēt terminu "parastās uzturēšanās valsts". Kā tekstā jūs redzat, šobrīd jau ir runa par savas iepriekšējās mītnes zemi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts ir arī Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta otro daļu. Redakcija ir jums redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums svītrot jums redzamo teikumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta "Bçgļu lietu centrs" redakcijai. Pieņemts.

A.Seiksts. 4.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 4.panta pirmajā daļā jums redzamos vārdus. Šis priekšlikums ir komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Komisija ir pieņēmusi arī priekšlikumu 4.pantā aizstāt vārdu "iekšlietu" ar vārdu "tieslietu".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Dobeļa priekšlikumu, ka padomes locekļus ievēlē Saeima, komisija noraidīja dēļ tā iemesla, ka tad varētu būt zināma iejaukšanās izpildvaras struktūrās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šī ir specifiska darbības sfēra, kurā varbūt politiķiem ne katrreiz ir iespējams orientēties.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir pieņemti abi iekšlietu ministra Turlā kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

A.Seiksts. Arī otrais priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcija ir jums redzama. Runa ir par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 5.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 6.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu par 6.panta pirmās un otrās daļas redakciju ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums par visu 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta "Ziņu konfidencialitāte" redakcijai. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir deputāta Dobeļa priekšlikums, ka to cilvēku, personu vai amatpersonu vidū, kurām varētu būt brīva pieeja šai sfērai, proti, ziņu konfidencialitātes sfērai, vajadzētu iekļaut arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus. Komisija to noraidīja, pirmkārt, tādēļ, ka deputāti, kā politiķi, šo sfēru varētu ar grūtībām koordinēt, un, otrkārt, tādēļ, ka vienas komisijas deputāti nav pilnvaroti vairāk par citu komisiju deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 7.pantā ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē šo atzinumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 9.pants. Ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums - aiz vārdiem "nepilngadīgās personas" izņemt vārdu "labākajās".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti varētu kopumā akceptēt 9.panta redakciju, tā kā atbildīgā komisija ir pieņēmusi visus priekšlikumus? Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 10.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums aizstāt vārdu "nepieciešamo" ar vārdu "neatliekamo" ir pieņemts. Līdz ar to, godātie kolēģi, ir pieņemts arī Juridiskā biroja priekšlikums un frakcijas "Latvijai" priekšlikums nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? (Starpsauciens: "Jâ!") Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 11.pants un 12.pants. Abos pantos ir redakcionāla izmaiņa. Proti, Juridiskais birojs ieteica aizstāt vārdu "intervija" ar kādu latviskāku vārdu. Mēs, ilgi meklējot un konsultējoties, atradām vārdu "pârrunas". Turpmākajā tekstā vārds "intervija" tiks aizstāts ar latvisko vārdu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 13.pants. Ir pieņemti Juridiskās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par 13.panta redakciju? Akceptē. Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 14.pants. Ir pieņemti Juridiskās komisijas un frakcijas "Latvijai" priekšlikumi. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums tika pieņemts nedaudz izmainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta akceptētajai redakcijai? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 15.pants. Ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat ir pieņemts arī Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 16.pantu un tā normas pārvietot uz citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to pēc jaunās numerācijas tagad par 16.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 18.pantā ir pieņemti Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja abi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Bet 17.pantā? Pēc jaunās numerācijas 17.pantā?

A.Seiksts. Paldies, priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi ir pieņemti, un deputātiem pret likumprojekta 17.panta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 19.pantā... piedodiet, pēc jaunās numerācijas - 18.pantā ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums ar attiecīgu normu pārkārtošanu atbilstoši numerācijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija nav pieņēmusi Juridiskās komisijas otro priekšlikumu un tās piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Tālākie priekšlikumi šajā pantā ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret likumprojekta 18.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 20.pantā (pēc jaunās numerācijas) ir pieņemti Juridiskās komisijas, Juridiskā biroja un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Brūvera priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 20.panta redakciju attiecībā uz pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšanu saīsinātā kārtībā? Iebildumu nav. Paldies, redakcija ir pieņemta.

A.Seiksts. 21.pantā Juridiskās komisijas priekšlikumi ir pieņemti pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 21.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija, konsultējusies ar Juridisko biroju, nav akceptējusi Juridiskās komisijas priekšlikumu par 23.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot 23.panta pirmajā daļā vārdu "pastāvīgās" iebildumu nav. Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 23.pantā ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, ko jūs redzat. Par 24.panta pirmo daļu, tas ir, par pabalstu izmaksas termiņu, priekšlikums ir daļēji pieņemts, proti, tikai grozot termiņu. Tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr aicinātu šajā pantā pilnībā pieņemt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo mums ir jābūt ar nedaudz stingrāku mugurkaulu šajā bēgļu jautājumā. Kāda šeit ir būtība? Šeit būtība ir tāda, ka pirmā lasījuma tekstā ir ierakstīts, ka šim pabalstam, kas tiek piešķirts bēglim Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, ir jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas un - nepieciešamības gadījumā - profesijas apguvei. Paldies komisijai par to, ka viņa ir atbalstījusi frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tajā daļā, ka profesijas apguve tiešām no šejienes būtu svītrojama. Bet es uzskatu, ka šeit likumā nebūtu ierakstāma arī tāda lieta, ka šim pabalstam ir jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam. Mēs labi zinām, ka liela mūsu sabiedrības daļa nesaņem tādus pabalstus, kas ir nepieciešami šo cilvēku dzīvošanai un uzturam. Un tāpēc es uzskatu, ka būtu amorāli rakstīt likumā tādas prasības attiecībā uz bēgļiem.

Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pilnībā un aicinu visus deputātus to pieņemt un izsvītrot no likuma tekstu, ka šim pabalstam, kurš tiks noteikts Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā, noteikti būtu jāsedz visas izmaksas, kas ir nepieciešamas dzīvošanai un uzturam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts. Komisijai ir simpātiska frakcijas "Latvijai" nostāja par to, ka bēglis - potenciālais vai reālais - nedrīkst būt privileģētāks. Šeit diemžēl būs konfrontācija ar konvenciju, kura mums šajā sakarā būs tik un tā jāratificē. Taču es negribu aģitēt. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad deputāts Čerāns lūdz balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par likumprojekta 24.pantu, pēc jaunās numerācijas - par 23.pantu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzam izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 26. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Komisija nav atbalstījusi frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu jums redzamajā redakcijā tā iemesla dēļ, ka likumā ir jābūt kaut cik nopietni formulētiem šiem "râmjiem", jo pretējā gadījumā Ministru kabinets var sākt interpretēt likumu un faktiski to pat grozīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo frakcijas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Bet ir pieņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" otrais priekšlikums - izslēgt panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seiksts. Deputāta Dobeļa priekšlikums ir daļēji pieņemts attiecībā uz to, ka bēglim pienākas pabalsts tad, ja viņam nav iztikas līdzekļu. Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir pieņemts gandrīz vienprātīgi, tādēļ ka bēgļi nav jāuzskata, es atvainojos par izteicienu, par plikadīdām. Viņi bieži vien ir bagātāki par tās valsts pilsoņiem, uz kurieni viņi brauc. Un tāpēc, ja viņam ir iztikas līdzekļi, pabalstu var nemaksāt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Nav pieņemts deputāta Dobeļa priekšlikums par neaplikšanu ar nodokli, tāpēc ka mēs negribētu kādu nostādīt privileģētā stāvoklī. Šeit mēs korespondējāmies ar frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par savu priekšlikumu vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Es izsaku dziļu gandarījumu, ka tas laikam ir pirmais gadījums šīs Saeimas, 6.Saeimas, darbības vēsturē, kad komisija ir kļuvusi vēl asāka, nekā bija gaidīts, jo principā mans uzdevums bija veicināt šīs iepriekšējās redakcijas 2.punkta izņemšanu. Tā ka es ar lielu gandarījumu atbalstu komisijas priekšlikumu un nebūt neuzturu spēkā savējo. Paldies jums par darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Tādēļ diskusija par Dobeļa kunga priekšlikuma otro daļu vairs nav vajadzīga. Paldies.

Godātie kolēģi, kopumā mēs, ņemot vērā mūsu balsojumu, varam akceptēt likumprojekta 23.panta redakciju. Paldies. Skatīsim tālāk!

A.Seiksts. 24.pants. Ir pieņemti visi jums redzamie priekšlikumi. Ja ir nepieciešamība, es varu par tiem runāt.

Sēdes vadītājs. Vai ir vajadzība tos uzskaitīt? Nav. Varbūt varam akceptēt kopumā likumprojekta 24.panta - "Bçgļu tiesības un pienākumi" - redakciju? Ja iebildumu nav, tad tas ir pieņemts. Paldies.

A.Seiksts. 25.pantā ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Komisija nav pieņēmusi deputāta Vidiņa priekšlikumu jums redzamajā redakcijā, proti: "...zaudē bēgļa statusu, ja neievēro Latvijas Republikas likumus". Gribu īsi komentēt. Te atkal būtu kolīzija ar konvenciju, jo arī vissīkākais, cilvēkam nezinot ne valodu, ne apstākļus, absolūti nekādā ziņā pagaidām neadaptējoties, nejauši var gadīties tos pārkāpt, es atvainojos, teiksim, pārejot ielu vai tamlīdzīgi. Tāpēc komisija izvēlējās variantu - ja pārkāpj apzināti likumus. Tā ir arī konvencijā rakstīts - ja izdara smagus noziegumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par deputāta Vidiņa priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā ir pieņemts, tas izslēdz Vidiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tādēļ kopumā var akceptēt likumprojekta 25.panta redakciju. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 26.pantā ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 27.pantā priekšlikumu nav.

28.pantā faktiski ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Komisija nav akceptējusi deputāta Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par deputāta Dobeļa priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Par 29.pantu priekšlikumu nav. Ir pārejas noteikumi. Pārejas noteikumos nav pieņemti deputāta Ādamsona priekšlikumi par šā likuma normu attiecināšanu tikai uz Eiropas iedzīvotājiem. Un otrais ir par likuma spēkā stāšanās termiņu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es aicināšu balsot savus priekšlikumus pa daļām, kā tie ir izteikti.

Otrkārt, par pirmā priekšlikuma būtību. Šā likuma normas ir attiecināmas tikai uz Eiropas iedzīvotājiem. Tādas normas pastāv ne tikai manā piedāvātajā redakcijā, un Latvija šajā ziņā tad arī nebūs izņēmums, jo tādas pašas normas jau pastāv, un ar tādām pašām atrunām tā būs pievienojusies Ženēvas konvencijai par bēgļiem. Analoģiskas normas pastāv arī Itālijā. Tikai gadu atpakaļ tā atcēla šīs normas. Un, pirms mēs neesam radījuši visus apstākļus, lai mūsu iedzīvotāji varētu normāli dzīvot, mēs nevaram radīt apstākļus, ka mūsu valstī iebrauc dažādu tautību pārstāvji no Āzijas, Ķīnas, Kurdistānas un tamlīdzīgi, un mēs uzņemamies pilnu atbildību par šiem cilvēkiem. Tas ir viens.

Un otrs. Es gribētu jums atgādināt, ka mēnesi atpakaļ Lietuvā tā saucamajā bēgļu nometnē notika sacelšanās, kurā bēgļi izteica savu neapmierinātību. Galvenie šīs sacelšanās rīkotāji bija tieši pārstāvji no Vidējiem un Tuvajiem Austrumiem. Ja mēs gribam radīt vēl vienu centru, kur valdīs saspringtība... Es negribu, lai tas notiktu, un tāpēc aicinu atbalstīt savus priekšlikumus. Un otrs - aicinu balsot tos pa daļām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Jūsu ekselence Valsts prezident, augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Augsti godātais Ādamsona kungs! Es gan nezinu, ko par jūsu priekšlikumu teiktu Zviedrijas sociāldemokrāti. Es domāju, ka viņi būtu nepatīkami pārsteigti, ka Latvijas sociāldemokrāti tā ir novirzījušies no tēmas. Manuprāt, priekšlikums būtu daudz labāks, ja tajā būtu pateikts, ka šā likuma normas attiecināmas tikai uz Latvijas iedzīvotājiem. Tas būtu pavisam perfekti. Mēs bēgtu no Latgales uz Rīgu un paliktu tur par bēgļiem.

Bet vairāk es gribētu runāt par jūsu priekšlikuma otro daļu: "Likums stājas spēkā gadu pirms referenduma Latvijā par iestāšanos Eiropas savienībā". Diemžēl man jāteic, ka šobrīd neviena likumdošana neparedz referendumu, kaut gan es pats personīgi uzskatu, ka šāds referendums būs un ir vajadzīgs par iestāšanos Eiropas savienībā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir mēģinājums ar šā likuma palīdzību noteikt referendumu pa iestāšanos Eiropas savienībā vai arī tā ir atsauce uz neesošām normām, tas nav pieņemams. Aicinu balsot pret abiem Jāņa Ādamsona priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Prezidenta kungs! Es arī vispirms gribu izteikt priekšlikumu - deputāta Ādamsona papildinājumu balsot pa daļām. Un pirmo daļu es aicinātu atbalstīt, tikai papildinot trešajā lasījumā ar to, ka šā likuma normas ir attiecināmas tikai uz Eiropas iedzīvotājiem šinī pārejas periodā. Un pēc tam es paskaidrošu, ko es saprotu ar pārejas periodu. Tas nav nekāds cilvēktiesību pārkāpums, tas nav nekas vairāk kā vienkārši ļoti grūtā ekonomiskajā situācijā nonākušās Latvijas aizsardzība. Tas būtu arī daļēji Latvijas stingrāks vārds attiecībā pret Eiropas savienību.

Ko es domāju ar pārejas periodu? Pārejas periods šā likuma darbībai būtu tas laiks, kamēr Eiropas savienība pieņem lēmumu par Latvijas uzņemšanu Eiropas savienībā. Un tad, kad šis lēmums ir pieņemts, tad arī beidzas šie noteikumi par Eiropas valstu iedzīvotājiem, jo tad mēs pilnībā esam iesaistīti jaunajā starptautiskajā sistēmā.

Runājot par otro daļu, ka likums stājas spēkā gadu pirms referenduma Latvijā par iestāšanos Eiropas savienībā, gribu vispirms sacīt, ka nav jau šāda noteikuma, ka Latvijā ir jābūt referendumam, lai gan arī es atbalstu šo domu, ka referendumam ir jābūt.

Bet ir jau vēl otra lieta. Referendumu par iestāšanos vai neiestāšanos mūsu tautas vēlmju noskaidrošanai var izsludināt pēc 2 mēnešiem, un līdz ar to likums jau it kā būs nokavējis savu stāšanos spēkā, tāpēc šeit nav šīs loģikas, bet 2. punkts trešajā lasījumā... Ja tiks pieņemts Ādamsona kunga ierosinātais 1. punkts, patiešām varētu būt šis gads pirms uzņemšanas, kad sarunas ir beigušās un mēs tuvojamies noslēgumam. Tad mēs varētu uzskatīt, ka ir pagājis pārejas periods. Stāties spēkā varētu arī pirms šā līguma ratifikācijas. Tas būtu izvērtējams un labojams līdz likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā.

Bet vienlaicīgi es gribētu aicināt noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Jo - ko nozīmē pateikt: "kad tiek sagatavoti visi priekšnosacījumi: izveidots bēgļu izmitināšanas centrs; nodrošināts robežkontroles posteņu materiālais aprīkojums..."? Ar katru dienu pieaugot dzīves standartam, pieaug prasības arī pret bēgļu izmitināšanas centru, un mēs varam nonākt pie situācijas, ka mums visu laiku saka, ka centrs nav gatavs tāpēc, ka vēl trūkst kaut kādu uzlabojumu, kuri mums ir jāgarantē un kuri nebūt neatbilst arī tai iekšējai situācijai, kāda ir Latvijā. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: es aicinu balsojumu par šo Ādamsona kunga priekšlikumu veikt pa daļām, atbalstīt pirmo viņa priekšlikuma daļu, to trešajā lasījumā papildināt ar šo pārejas periodu, noraidīt otro un ieviest likuma darbības pilno apjomu, tas ir, pirms... pēc sarunu beigšanas par Latvijas uzņemšanu Eiropas savienībā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es esmu varbūt vairāk vai mazāk radikāls savos uzskatos, un šajā ziņā, es, protams, cienu Jāni Ādamsonu. Es domāju, ka tiešām sociāldemokrātu Internacionāle - tā laikam būs vienīgā partija, kas ieņems šinī jautājumā šādu pozīciju, kādu parasti ieņem ultralabējās organizācijas Eiropā. Mūsu sociāldemokrāti vienmēr ir ar kaut ko oriģināli. Es negribu šinī gadījumā apstrīdēt tādu vai citu radikālismu vai varbūt populismu, vai varbūt "pielīšanu" sliktai gaumei, kas, manuprāt, vairāk ir šinī priekšlikumā, bet nekādā ziņā nevajadzētu būt analfabētiem. Jo - ko nozīmē jēdziens "Eiropas iedzīvotāji"? Es biju klāt Eiropas padomē, kad mēģināja konstatēt un strīdēties par jautājumu, vai Aizkaukāza republikas pieder pie Eiropas vai nepieder. Pietiekami augstā akadēmiskā līmenī šis strīds tā arī netika atrisināts, un tika pieņemts politisks lēmums, kurā viena institūcija - Eiropas savienība - definēja, ka Aizkaukāza republikas nav Eiropas sastāvā, bet cita institūcija - Eiropas padome - definēja, ka ir. Eiropas padome definēja, ka Aizkaukāzs un Kaukāzs ir Eiropas sastāvā. Ja Krievija ir Eiropas sastāvā, tad, kā es saprotu, šis termins ir attiecināms uz visiem Krievijas iedzīvotājiem, ieskaitot burjatus, čukčus un acīmredzot arī Tālo Austrumu iedzīvotājus, kas ir Krievijā. Un ko mēs tādā gadījumā, darīsim, piemēram, ar turkiem vai ar citiem, kuri pašlaik mitinās Eiropā? Es uzskatu, ka šis priekšlikums nav tik daudz radikāls, cik vienkārši analfabētisks, un to vajadzētu noraidīt, jo nav nekāda pamata uz šā priekšlikuma bāzes kaut ko identificēt un precīzi noteikt, uz kuru cilvēku mēs varam attiecināt un uz kuru nevaram attiecināt šā likuma normas.

Kas attiecas uz otro priekšlikuma normu: ja Ādamsona kungs ir ieinteresēts, lai mums nebūtu šo bezvīzu režīmu, tad, protams, varbūt tiešām ir vajadzīgs Latvijas iedzīvotājiem stāvēt rindās, lai saņemtu vīzas, un brīvi nepārvietoties pa Eiropu. Tad mēs varam atbalstīt šo otro Ādamsona kunga priekšlikuma daļu un apsveikt viņu ar lieliem panākumiem Latvijas iedzīvotāju labā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, es varu saprast atsevišķu kolēģu viedokli, ka iestāšanās Eiropas savienībā nav valstiskuma maiņa. Un tad attiecīgi kādi pirmie seši... Satversmes normas neietekmēs... un referendums nav vajadzīgs... Bet, redziet, kolēģi sociāldemokrāt Ādamson, šeit tomēr veidojas patiešām īpatnēja situācija, ka galvenais kritērijs ir gads pirms referenduma. Iedomājieties situāciju, ka tauta tomēr nenolemj iet lielā sajūsmā uz to Eiropas savienību, un tad būs interesanti: likums sāk darboties, bet Eiropas savienībā neesam. Tātad tomēr laikam kā kritērijs referendums nevarētu būt. Varētu noteikt kādu laika posmu, kurā šis likums sāk darboties.

Priekšlikuma pirmajā daļā ir minēti "Eiropas iedzīvotāji". Tad patiešām liekas, ka vēl tuvākajā laikā, ja mēs kopā ar kolēģi Ādamsonu nāksim pie varas, šeit dzīves līmenis patiešām būs tāds, ka visi Eiropas iedzīvotāji brauks uz Latviju un prasīs bēgļu statusu. Diez vai tuvākajā laikā no Eiropas brauks uz Latviju un tik dikti aizrautīgi prasīs bēgļu statusu. Drīzāk ir cita lieta. Es tiešām varu piekrist Ādamsona kungam, kurš savulaik satraucās par sadarbību ar Turciju. Iespējams, ka veidojas jauni sakari attiecībām ar kurdu strādnieku partiju, un iespējams, ka sociāldemokrāti arī plāno kaut kādu paplašinātu sadarbību šinī sfērā un tādēļ, teiksim, it kā negribētu atbalstīt tos pašus cilvēkus, kas bēg no dažādiem režīmiem un atrodas šeit Latvijā, it sevišķi - kurdu tautības pārstāvji, kurus taisni vajadzētu Ādamsona kungam vairāk atbalstīt.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu... protams, var balsot par abām daļām, bet diez vai vajadzētu abas šīs iniciatīvas atbalstīt, jo tās ir diezgan nenopietnas.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Vispirms izlemsim jautājumu par priekšlikumu - balsojumu par Ādamsona kunga ierosinājumu veikt pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet, lūdzu, savu attieksmi pret priekšlikumu - balsojumu par Ādamsona kunga priekšlikumu veikt pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 29, atturas - 19. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par Ādamsona kunga priekšlikumu kopumā. Atvainojos... Seiksta kungs vēl vēlas runāt komisijas vārdā.

A.Seiksts. Paldies, priekšsēdētāj. Es gribētu tomēr atgādināt dažas lietas. Panteļējeva kunga teiktais par Eiropas iedzīvotāju statusu tomēr bija ļoti vietā. Es nāku tikko kā no lidostas... Nupat par šo jautājumu diskutēja. Latīņamerikas eiropeiskās izcelsmes cilvēki, kas nav mulati un metisi, arī it kā būtu "Eiropas iedzīvotāji", tāpēc šis termins kā tāds vispār nav zinātnisks un to nevar piemērot. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pat Kirgīzija un Tadžikija ir EDSO locekles. Kā mēs šeit tiksim galā? Šis termins ir nezinātnisks un nepieņemams pēc būtības.

Un otrkārt. Nevajadzētu dezinformēt auditoriju, Pabradē nav bēgļu nometne. Bēgļu nometne ir Rukla. Ja runā par Lietuvu, tad ir jārunā par Ruklu.

Tāpēc es komisijas vārdā un savā vārdā aicinu noraidīt Ādamsona kunga priekšlikumu, abas tā daļas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Ādamsona priekšlikumu - papildināt ar pārejas noteikumiem. Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 20. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot par nākamo - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu? (No zāles deputāte I.Kreituse: "Ir, ir! Es prasīju!") Vajadzība ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 13. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi! Lūdzu balsot par projektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 11. Pieņemts.

Kādi būtu apsvērumi attiecībā uz trešo lasījumu?

A.Seiksts. Paldies par balsojumu. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam? 17. jūnijs. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas likumā". Otrais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2772.

Tā, vispirms ir priekšlikumi par Satversmes tiesas likuma 16. pantu. Pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt pirmajā lasījumā iebalsotos 16. panta 7. punkta grozījumus, saglabājot iepriekšējo panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu par likumprojekta 2. pantu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Otrais priekšlikums ir šā likuma 16. panta 4. punktā izslēgt vārdus "noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo", tādējādi atstājot likumā normu, ka jebkuru Ministru kabineta lēmumu var pārsūdzēt Satversmes tiesā. Komisija atbalstīja šo deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Bišera priekšlikumu svītrot no likuma 16. panta 4. punkta šos vārdus. Un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums - likumprojekta 3. pantā (tas ir, nevis likuma 3. pantā, bet likumprojekta 3. pantā!), vārdus "pieņemtos lēmumus" aizstāt ar vārdiem "pieņemto lēmumu". Tātad daudzskaitlis tiek aizstāts ar vienskaitli. Redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 17. panta pirmo daļu. Ir iesniegti priekšlikumi par to, cik Saeimas deputātu var griezties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Es domāju, ka mums būtu jāizskata šie priekšlikumi, sākot ar tiem, kuri visvairāk atšķiras no patlaban spēkā esošās redakcijas. Tas ir deputāta Golubova un Bekasova priekšlikums, kas piešķir šādas tiesības ne mazāk kā 5 Saeimas deputātiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu, tādēļ, godātie kolēģi, balsosim par deputātu Golubova un Bekasova priekšlikumu izteikt 17. panta pirmās daļas 2. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 23, atturas - 29. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa un deputāta Bišera priekšlikumi, kuri ir analoģiski, vienīgi deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir gramatiski pareizāk formulēts. Tāpēc es savu priekšlikumu atsaucu un lūdzu balsot par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums attiecas ne tikai uz pirmo daļu, bet arī pārējām daļām, kur šādas tiesības ir paredzētas Saeimas deputātiem.

Ir priekšlikums vārdus "ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu" nomainīt ar vārdiem "ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem". Komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu aizstāt 17. pantā šos vārdus - un tālāk kā tekstā, - jo Bišera kungs savu priekšlikumu ir atsaucis. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 16. Šis priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Tā... Līdz ar to tātad tas viss ir tālāk nomainīts. Nākamais priekšlikums ir papildināt 17. panta pirmo daļu ar 5., 6., 7. punktu, tas ir, šādas tiesības ieosināt lietas par likumu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem līgumiem dot arī ģenerālprokuroram, Valsts kontrolei un Valsts cilvēktiesību birojam. Komisija ir atbalstījusi daļēji. Atbalstījusi, ka šīs tiesības būtu dodamas Valsts kontroles padomei un... nē, atvainojiet... komisija daļēji ir atbalstījusi un devusi šādas tiesības ģenerālprokuroram un Valsts kontroles padomei.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šiem deputāta Bišera priekšlikumiem? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Akceptēts ir komisijas viedoklis.

I.Bišers. Tā... tālāk ir deputātu Golubova un Bekasova priekšlikums papildināt šo pašu pirmo daļu ar priekšlikumu, ka šādas tiesības ir arī "tiesai uz izskatāmās lietas pamata". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas varētu radīt stāvokli, ka parasta rajona tiesa visos grūtākajos gadījumos, kurus viņa viena pati nevarētu izlemt, grieztos Satversmes tiesā un lūgtu dot skaidrojumu, kā šo lietu izlemt. Mēs uzskatījām, ka saskaņā ar visu pārējo koncepciju, kas mums ir ielikta šīs tiesas likumā, viņa var izskatīt strīdus, nevis dot konsultācijas, jo tālāk likumā vispār nav paredzēts mehānisms, lai šādus konsultatīvus slēdzienus sniegtu. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienu atbalsta? Autori pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Golubova un Bekasova priekšlikumu - papildināt likumprojekta 17.panta pirmo daļu ar 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt 17.panta otrajā daļā vārdus "noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais ir deputātu Golubova un Bekasova analoģisks priekšlikums. Saeima jau ir pieņēmusi, ka šādas tiesības ir 20 deputātiem. Tā ka šis priekšlikums nebūtu vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - papildināt 17.panta otro daļu, ierakstot tajā Valsts kontroli un Valsts cilvēktiesību biroju. Komisija ir atbalstījusi, tikai piemin nevis Valsts kontroli, bet Valsts kontroles padomi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais ir deputātu Golubova un Bekasova priekšlikums papildināt 17.panta otro daļu ar punktu: "tiesai uz izskatāmās lietas pamata". Mēs to jau reiz noraidījām.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums 17.panta trešo daļu papildināt ar 5., 6. un 7.punktu, kuri dotu šīs tiesības Augstākās tiesas plēnumam, ģenerālprokuroram un Valsts kontrolei. Komisija ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - papildināt 17.panta ceturto daļu ar 6. un 7.punktu. Komisija ir daļēji atbalstījusi. Šīs tiesības tiek dotas Valsts kontroles padomei, nevis Valsts kontrolei kā tādai.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputātu Golubova un Bekasova priekšlikums, kurš vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums papildināt 17.panta piekto daļu, Valsts kontroles padomi minēt arī tur. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums aizstāt 18.pantā vārdus "viena trešdaļa Saeimas deputātu" ar vārdiem "divdesmit Saeimas deputātu". Iepriekšējā pantā komisija to neatbalstīja, bet tagad to vajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Atvainojiet, es lūdzu balsojumu, jo, pieņemot komisijas priekšlikumu, radīsies pretruna.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

I.Bišers. Jo komisijas priekšlikums bija saglabāt... Mēs jau iepriekšējā pantā devām 20 deputātiem... lai gan izraisās pretruna, šeit vajadzētu atbalstīt Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums izslēgt 18.panta ceturtās daļas 3.punktu. Tas ir komisijas priekšlikums, tātad komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 20.pantu atkal ir priekšlikums par "1/3" nomaiņu ar "20 Saeimas deputātu". Lūdzu balsot, lai neradītu pretrunu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu - aizstāt 20.pantā vārdus un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir 21.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu par 21.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 23.pantu, kur arī ir ierosinājums nomainīt "1/3" ar "20 Saeimas deputāti". Komisija neatbalstīja, bet sakarā ar mūsu balsojumu lūdzu atbalstīt. Viņš it kā izriet, bet...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Tātad Bišera kungs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Bišera kungs, balsošanas laikā lūdzu nesarunāties! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums par 23.panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisija izskatīja kopā ar deputātu Lagzdiņu šos priekšlikumus un principā tos pieņēma, bet mazliet citādākā redakcijā. Lūdzam atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par izteiktajiem Bišera un Lagzdiņa kunga priekšlikumiem par 22.pantu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 25.pants - papildināt 25.pantu ar piekto daļu, ar Bišera priekšlikumu: "Satversmes tiesas tiesnešiem nevar tikt pieteikts noraidījums." Komisija to atbalstīja, nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas...

Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, lai jūs atšķirtu 1.lappusi un paskatītos 16.pantu - "Satversmes tiesā izskatāmās lietas", kur 5. apakšpunkts skan: "Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumprojektiem". Šodien mēs reālajā situācijā zinām to, ka Satversmes tiesā strādā Saeimas priekšsēdētāja sieva. Ja Satversmes tiesā tagad nonāks jautājums par Saeimas priekšsēdētāja pieņemtā rīkojuma likumību, vai patiešām tā būs normāla situācija, ja priekšsēdētāja sieva, kurai par rīkojuma likumību var rasties šaubas, izskatīs šo lietu? Tāpēc Bišera kunga priekšlikums ir noraidāms kā neatbilstošs reālajai situācijai. Ir jāatstāj tiesības, ka vismaz radiniekus, kuri ir Satversmes tiesā, drīkst noraidīt un ka viņi nedrīkst piedalīties tiesas procesā, kas izskata šādus jautājumus. Tāpēc es aicinu deputātus balsot pret šo priekšlikumu un atstāt spēkā kārtību, ka var tikt iesniegts protests.

Sēdes vadītājs. Lujāns vēlas runāt. Bet tikai trīs minūtes, Lujāna kungs!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šeit mēs nokļūstam nedaudz paradoksālā situācijā, un es domāju, ka šinī gadījumā varbūt patiešām nevajadzētu atbalstīt Bišera kungu. Taču pēc trešā lasījuma kaut kādi normatīvi tomēr būtu vajadzīgi, un, ja mēs šodien ieliekam to normu, ka Satversmes tiesas tiesneši ir noraidāmi, tad nokļūstam paradoksālā situācijā. Redzat, ja kāds Saeimas lēmums tiks izvirzīts uz Satversmes tiesu, tad iznāks, ka Endziņa kungs ir bijis Saeimas deputāts, Apsīša kungs ir bijis un vēl vairāki citi kolēģi ir bijuši. Un šeit tad arī viss sākas. Jau bija pirmais precedents, kad notika pirmās lietas izskatīšana un kad to noraidīja sakarā it kā ar reālu ieinteresētību. Bet jautājums ir tāds: pēc cik ilga laika tad varēs parādīties? Varbūt tikai nākamajā Saeimā, kad šie cilvēki ar to nebūs saskārušies? Un ja nepacelsies? Iznākt var tā, ka mēs ar tādu "gâjienu" paralizējam pašas Satversmes tiesas darbu, jo pietiek, ka noraida trīs Satversmes tiesnešus, un tad pēc būtības viņi gandrīz vairs nebūs lemtspējīgi.

Tādēļ šajā gadījumā, no vienas puses, es varētu arī piekrist Kreituses kundzes viedoklim, bet tad būtu jānosaka, ka nevar nekādi ierobežojumi parādīties. Taču tas, ka nav noraidāms - tas arī nav pareizi. Šajā gadījumā es tomēr aicinu Bišera kunga iniciatīvu neatbalstīt, bet uz trešo lasījumu būtu jāpadomā par šo normu vēl nopietnāk.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā... Tad pēc pārtraukuma. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim likumprojekta "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" apspriešanu. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Debatēs runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribētu uzstāties kā deputāts un pamatot savu priekšlikumu, nevis kā komisijas pārstāvis, kaut gan komisija arī ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Šeit jautājums ir tāds: kāpēc radās šāds priekšlikums?

Savā laikā, kad mēs izstrādājām Satversmes tiesas likumu, mēs uzskatījām šo jautājumu it kā par pašsaprotamu, ka Satversmes tiesnešiem nevarēs pieteikt noraidījumu divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tādēļ, ka viņu ir pārāk maz šobrīd, lai varētu to atļauties; otrkārt, tādēļ, ka ļoti reti var iedomāties gadījumus, kad, tos pieņemot, varētu būt personiskas intereses. Un tāpēc to neiestrādāja. Ne tikai nepieminēja, ka nevar pieņemt noraidījumu, bet līdz ar to arī neiestrādāja nekādus priekšlikumus, kādos gadījumos arī šāds noraidījums varētu tikt pieteikts. Tomēr pati pirmā lieta, kas tika izskatīta Satversmes tiesā, pierādīja, ka pieteikums par noraidījumu var tikt izteikts un arī tika izteikts vienlaikus trim tiesas locekļiem no sešiem. Pie tam šie motīvi bija ļoti interesanti - ka tiesas locekļi un vēl trešā tiesas locekļa laulātais bija nobalsojuši par likumu, nevis par to likumu, kura teksts tiek apstrīdēts, bet gan par to, kuram neatbilda Ministru kabineta noteikumi. Pastāvot šādiem nosacījumiem, ja šādos gadījumos tiek izteikti noraidījumi, vienmēr varēs izteikt noraidījumu trim Satversmes tiesas locekļiem, kuri ir balsojuši par Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu, jo viņi tātad ir gribējuši šo Satversmi. Ja kaut kas ir pretrunā ar Satversmi, tad viņiem vienmēr var pieteikt noraidījumu.

Es uzskatu, ka tiešām var būt atsevišķi gadījumi, kad tas tā varētu būt, bet tad ir jāizstrādā nosacījumi, kādos gadījumos var pieteikt šo noraidījumu, un arī praktiski to varētu izdarīt tikai tad, kad nākotnē varbūt Satversmes tiesā būs vairāk locekļu. Šobrīd tur ir tikai seši locekļi, maksimums septiņi, bet svarīgākās lietas viņi var skatīt tikai tad, ja ir vismaz pieci Satversmes tiesas locekļi. Lai nenobremzētu šo darbu, es uzskatīju, ka šobrīd būtu labāk, ja viens tiesas loceklis nepieciešamības gadījumā atstatītu pats sevi, bet viņu nevar noraidīt. Nevar palikt tā, ka Satversmes tiesa vispār nebūtu spējīga strādāt. Ar šādu motivāciju es iesniedzu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bišera kungs neko nevēlas teikt. Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu - papildināt likumprojekta 25.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 2, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 26.pantu - par lietas izskatīšanas procesuālo kārtību. Tātad lietas izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka likums "Par tiesu varu" un Latvijas Civilprocesa kodeksa noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatot, ka pareizs ir likuma priekšlikums, ka ir jābūt īpašam Satversmes tiesas procesa likumam, bet līdz tā izstrādāšanai ir jāvadās pēc Satversmes tiesas reglamenta, kas ir jau apstiprināts. Ā, Lagzdiņa kungs atsauc, tad man nav...

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

I.Bišers. ...Un atsauc arī nākamo. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir izskatīti un lūdzu balsot par likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

I.Bišers. Par šo likumu lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Bišera kunga minēto termiņu - priekšlikumus iesniegt līdz 20.jūnijam? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir 43.punkts - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ēģiptes Arābu Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu, un arī jums ir pievienota anotācija. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Šis ir zināmā mērā tipveida likumprojekts, mēs tādus esam slēguši arī ar citām valstīm, un tā lietderību, es domāju, nevienam šeit nevajag speciāli pamatot. Sevišķi tādēļ, ka anotācija ir izsniegta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! ...Godātie kolēģi, nav kvoruma! Godātie kolēģi, es aicinu visus zālē esošos deputātus stiprināt Latvijas un Ēģiptes Arābu Republikas ekonomisko sadarbību. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, iesniedzēji kopā ar valdību ir sagatavojuši šo likumprojektu ļoti kvalitatīvi, tāpēc nevienā no trim pantiem nav nepieciešams izdarīt izmaiņas. Ja kolēģiem nav iebildumu... ja nevienam nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā un pabeigt tā izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu - pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" -, nepieciešama reģistrācija, lai pārliecinātos par nepieciešamo kvorumu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 73 deputāti, nepieciešamais kvorums ir.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2773. Pirmais priekšlikums ir par grozījumiem Satversmes 11.pantā. Kā atceraties, iepriekšējā balsojumā mēs konceptuāli apstiprinājām, ka Saeimas vēlēšanas nevis divas dienas, kā līdz šim, bet gan vienu dienu. Juridiskajā komisijā par šo jautājumu izvērsās plašas debates, kurai dienai tad ir jābūt. Iepriekšējā balsojumā tika nobalsots, ka tā būs svētdiena, bet komisija pēc ilgām debatēm nonāca pie atzinuma, ka lietderīgāk būtu rīkot sestdienā šo balsojumu, un iesniedza cienījamajai Saeimai attiecīgu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu saglabāt pirmā lasījuma redakciju, proti, ka vēlēšanas notiek svētdienā, jo šāda prakse ir absolūtā vairākumā Eiropas valstu, un ir tikai dažas valstis Eiropā, kurās vēlēšanas notiek citās dienās. Es ierosinu arī Latvijā turpināt šo tradīciju un vēlēšanas rīkot svētdienā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - likumprojektā vārdu "svētdienā" aizstāt ar vārdu "sestdienā". Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, balsošanā piedalās tikai 62 deputāti. Es lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Bija reģistrējušies 73 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Es lūdzu deputātus nekliegt, piedalīties balsošanā un izlemt jautājumu pēc būtības. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Paziņoju piecu minūšu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti.

Es vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - likumprojekta 11.pantā vārdu "svētdienā" aizstāt ar vārdu "sestdienā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir par Satversmes 37.pantu. To iesniedzis deputāts Golubovs - izteikt 37.pantu šādā redakcijā: "Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību." Komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu, jo pats galvenais šeit ir tas, ka ir izslēgts vārds "pilntiesīgu Latvijas Republikas pilsoni". Un tas ir tieši tas "sâls", ko mēs konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstījām. Tāpēc komisija nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim manu priekšlikumu. Tas sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā - tieši tā, kā tikko pateica Bišera kungs, - ir izņemts vārds "pilntiesīgu". Ja nu mēs ieviešam tādu vārdu šeit Satversmē, tad mums vajag arī skaidrojumu, kas ir pilntiesīgs pilsonis. Vai mēs tagad neatgriežamies pie kādreizējās padomju sistēmas? Atcerieties 1937.gadu! Tur arī bija nepilntiesīgie. Ja ir pilntiesīgs, tad ir arī nepilntiesīgs. Un, ja ir pilntiesīgs, teiksim, tad paskaidrojiet!

Un otrā mana priekšlikuma daļa ir par to, ka par Prezidentu nevar būt cilvēks ar divām pilsonībām. Minēšu piemēru. Tas cilvēks saņem tagad kaut kādu atalgojumu no Kanādas, vai no Amerikas Savienotajām Valstīm, teiksim, pensiju, viņš nav atteicies no tās pilsonības, un tagad viņš būs mūsu Prezidents. Viņš būs Prezidents ar divām pilsonībām. Un šajā gadījumā es nesaprotu, kādas valsts Prezidents viņš būs. Kādu valsti kā Prezidents viņš šeit pārstāvēs? Kādas intereses viņš šeit pārstāvēs? Tāpēc es lūdzu sadalīt manu priekšlikumu divās daļās un nobalsot.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es ierosinātu Golubova kunga priekšlikumu balsot pa daļām, šinī gadījumā iznāk - pa teikumiem.

Pirmajā daļā: pilntiesīgs vai nepilntiesīgs - to nosaka Vēlēšanu likums, un Bišera kungs noteikti šeit arī izskaidros to atšķirību.

Par otro daļu - par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šobrīd jau ir izveidojusies laba prakse Ārlietu komisijā: kad mēs izskatām vēstnieku kandidatūras, Ārlietu komisija šajā ziņā ir bijusi diezgan kategoriska savās prasībās pret topošajiem vēstniekiem - tātad tām kandidatūrām, kuras mēs izskatām, ir jāatsakās no dubultpilsonības. Lai gods un cieņa mūsu vēstniekiem! Lai gan likums viņiem to neprasa, viņi šo lūgumu vai prasību cenšas ievērot, un vismaz šobrīd visi to ir apliecinājuši. Viņi ir vai nu jau atteikušies no savas pilsonības, vai arī to teikuši, ka to izdarīs, tiklīdz saņems akreditācijas vēstuli. Jo tas patiešām būtu ļoti liels pārsteigums pasaulei, ka valstī būtu Prezidents, bet vienlaicīgi, piemēram, Latvijas un Amerikas pilsonis, jo, kad viņš ierodas Amerikas Savienotajās Valstīs kā Latvijas Prezidents, attiecībā pret viņu stājas spēkā visa juridiskā puse, kas ir saistīta ar Amerikas pilsonību. Tas nonāk pretrunā.

Un otra lieta ir morāles un ētikas principi. Tāpēc es lūgtu Saeimu balsot šinī gadījumā pa teikumiem jeb pa daļām, noraidot Golubova kunga priekšlikuma pirmo daļu, bet atbalstot otro daļu. Tikai jāņem vērā, ka trešajā lasījumā būtu jāprecizē (ja tā nolems Juridiskā komisija), ka ievēlēšanas gadījumā jāatsakās no otras pilsonības. Tas būtu trešā lasījuma jautājums.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šo jautājumu, kādu ir izvirzījis Golubova kungs sava priekšlikuma otrajā teikumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Laikam šinī gadījumā patiešām diez vai varētu atbalstīt Golubova kunga iniciatīvu par dubulto pilsonību, jo, redziet, tā mēs nokļūstam paradoksālā situācijā. Cik es atceros, šinī mūsu Saeimā arī ir kāds zināms daudzums deputātu ar dubulto pilsonību, un tādēļ rodas īpatnējs nākamais jautājums. Ja mēs līdz šim nekad neesam uztraukušies par to, ka šie kungi ir pakļauti, teiksim, gan Amerikas, gan Kanādas, gan Anglijas, gan vēl kādām citām pavalstniecībām, tad ir jautājums - kāpēc mums būtu jāievieš šāda diskriminējoša prasība attiecībā uz mūsu Valsts prezidentu, ko mēs paši ievēlam? Saprotiet, cienījamie kolēģi, ka tad mums ir jāsāk patiešām nopietni domāt par to, sākot pašiem no sevis, un tikai pēc tam varam pāriet pie Valsts prezidenta. Jo citādi nav loģikas. Jo citādi iznāk, ka tas būs ļoti liels kauns, ja būs kāds kristīgais demokrāts ar dubulto pavalstniecību ievēlēts par Valsts prezidentu, bet ka nav nekāds kauns, ja ir kāds atsevišķs Saeimas deputāts ar dubulto pavalstniecību, ko kādā valstī varbūt sauc pie kriminālatbildības. Tā ir mūsu realitāte. Un, ja mūsu realitāte ir šāda, tad sāksim attīrīšanos paši no sevis un tikai tad pāriesim pie nākamā etapa! Parasti jau skaisti ir skatīties uz augšu. Kaut gan, protams, tas ir Latvijas absurds, ka citu valstu pilsoņi var būt Latvijas parlamenta locekļi. Ir jautājums, kādam armijas likumam viņi pakļaujas - vai Latvijas vai Amerikas. Un nav brīnums, ka varbūt arī kādam Amerikas specdienestam... Bet tāda nu ir mūsu īpatnējā situācija.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam.

Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Bišers. Es gribētu tikai teikt, ka komisija noraidīja šo pirmo, un gribētu atbildēt Golubova kungam, ka mēs neieviešam Satversmē jaunu terminu. Satversmē termins "pilntiesīgs Latvijas pilsonis" jau parādās tad, kad ir runa par Saeimas deputātu ievēlēšanu. Un likumā par Saeimas deputātu vēlēšanām ir izskaidrots, kas ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis un acīmredzot to pašu skaidrojumu varēs piemērot arī attiecībā uz Valsts prezidentu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti izteica priekšlikumu - par Golubova kunga ierosinājumu balsot pa daļām. Tā kā tas sastāv no diviem teikumiem, acīmredzot būtu loģiski, ja mēs izlemtu šo jautājumu -vispirms balsot par viņa priekšlikuma pirmo teikumu un pēc tam par otro teikumu. Šis jautājums ir jāizlemj Saeimai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu - balsot par Golubova kunga priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 17, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

Balsojam par Golubova kunga priekšlikuma pirmo teikumu: "Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 45, atturas - 18. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Golubova kunga priekšlikuma otro teikumu: "Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību." Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par Satversmes 45.pantu. Varbūt varētu palūgt Golubova kungu nomierināties.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, nomierinieties! Mēs izskatām Satversmi, izmaiņas Satversmē. Es ceru, ka visiem ir vienādi nopietna attieksme pret šo likumu.

I.Bišers. Mēs pirmajā lasījumā izslēdzām no Satversmes otro teikumu. Juridiskā komisija ierosina atjaunot šo otro teikumu (tikai mazliet izmainīt tā redakciju), lai tomēr noteiktu šo kārtību, kādā šīs apžēlošanas tiesības būs realizējamas, un to, vai Valsts prezidentam šīs tiesības būs pilnīgi neierobežotas, respektīvi, vai varēs uz nāvi notiesāto palaist uz brīvām kājām vai arī tomēr būs kādi nosacījumi, kā daudzās valstīs, lai nomainītu to ar mūža ieslodzījumu vai vismaz ieslodzījumu uz 20 gadiem. Un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikumi par Satversmes 81.pantu. Nevienu no tiem Juridiskā komisija nav atbalstījusi, un, ja deputāti tos atbalsta un attiecīgi lūgs par tiem nobalsot, tad tie būtu jāizskata, sākot no pašiem radikālākajiem, tas ir, sākot no paša pirmā priekšlikuma - Satversmes 81.pantu izslēgt - , ko ir ierosinājis deputāts Ādamsons. Komisija nav atbalstījusi. Ja kāds pieprasa balsojumu...

Sēdes vadītājs. Vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas. Deputāts Ādamsons, priekšlikuma autors, prasa balsojumu. Tā kā šis priekšlikums, kurš prasa svītrot Satversmes 81.pantu, patiešām ir radikālākais, vispirms balsosim par šo deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums, pēc komisijas uzskata, ir deputāta Bišera priekšlikums, jo arī tas būtiski izmaina esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Komisija to nav atbalstījusi, bet deputāts Bišers uztur balsojumu.

I.Bišers. Deputāts Bišers lūdz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nākamais ir mans priekšlikums: "Satversmes 81.panta pirmā teikuma papildteikumu "ja neatliekama vajadzība to prasa" svītrot un izteikt sekojošā redakcijā: "ja ir radusies ārkārtas situācija"." Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Mēs nobalsojām par priekšlikumu izslēgt Satversmes 81.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Bišers. Komisija uzskata, ka priekšlikumi ir šādā veidā sakārtojami, jo Ādamsona kunga priekšlikums maina tikai divus vārdus, bet Bišera priekšlikums maina vairāk. Tāpēc mēs uzskatījām, ka būtu jābalso šādi, bet ja...

Sēdes vadītājs. Paldies. Cik es saprotu pēc Ādamsona kunga žestikulācijas, viņš piekrīt šādam komisijas priekšlikumam par balsošanas secību.

Tātad, godātie kolēģi, vai mēs varam pieņemt komisijas priekšlikumu - otro balsojumu veikt par deputāta Bišera priekšlikumu? Varam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt Satversmes 81.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 12, atturas - 15. (Aplausi.)

I.Bišers. Divas trešdaļas tātad... (Zālē kņada.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir precīzi jāsaskaita, vai 47 balsis ir 2/3 no 74? Nav. 47 ir 2/3 no 67. Bet 47 nav 2/3 no 74. Tādēļ priekšlikums nav pieņemts.

Pēdējais būs balsojums par deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Ādamsona priekšlikumu: "Satversmes 81.panta pirmā teikuma papildteikumu "ja neatliekama vajadzība to prasa" svītrot un izteikt šādā redakcijā: "ja ir radusies ārkārtas situācija"." Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 15, atturas - 12. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad Satversmes 81.pants paliek iepriekšējā redakcijā.

I.Bišers. Pēdējais ir priekšlikums izteikt pārejas noteikumus jaunā redakcijā. Tas ir komisijas priekšlikums, kuru tā lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Juridiskās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Komisija lūdz priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 20.jūnijam. Jānobalso kopumā, atvainojiet! Jābalso vispirms.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu tagad priekšlikumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus līdz 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Ir iebildums Čerāna kungam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka mēs šos Satversmes grozījumus trešajā lasījumā varēsim izskatīt tikai rudens sesijā un ka nebūtu pareizi tos skatīt ārkārtas sēdēs vasaras laikā, kad mums nedarbojas balsošanas iekārta un nav iespējams dokumentēt katra deputāta balsojumu. (Zālē troksnis.) Tāpēc es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.augustu, lai komisija varētu pēc tam sanākt un lai rudens sesijā mēs varētu mierīgi ar elektroniskās balsošanas iekārtu nobalsot par šo jautājumu, lai katra deputāta balsojums paliktu vēsturē. Es aicinu noteikt 20.augustu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Čerāna kunga priekšlikumu - attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt papildinājumus, labojumus un grozījumus līdz 20.augustam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 19. Kā redzat, vēsturē šis balsojums neieies. Tātad paliek spēkā 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba... Piedodiet, ir piecu deputātu iesniegums, kuri lūdz pārcelt darba kārtības 47.jautājuma (likumprojekts "Par Rēzeknes brīvo zonu") izskatīšanu aiz 41. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"), tātad aiz nupat izskatītā.

Vai par šo priekšlikumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav. Tas ir akceptēts.

Tātad izskatām darba kārtības 47.jautājumu. Likumprojekts "Par Rēzeknes brīvo zonu". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Mūsu izskatāmais dokuments ir 2815. Šis likumprojekts otrajam lasījumam ir tapis pietiekami ilgā laikā. Pēc pirmā lasījuma tajā bija 26 panti, bet tagad, ņemot vērā aktīvu deputātu darbu, ir tapis otrajam lasījumam likumprojekts ar 58 pantiem, par kuriem ir iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Likumprojekta otrā lasījuma variantā ir faktiski visas iestrādes, kuras balstās uz tiem likumiem, kuri jau šodien strādā attiecībā uz tādām zonām kā Liepājas zonu, Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu. Es lūgtu jūs, deputāti, ļoti uzmanīgi sekot līdzi, jo, kā es teicu, 26 pantu vietā tagad otrajam lasījumam komisija piedāvā 58 pantus. Un būs arī, protams, arī izmaiņas un papildu panti.

1.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Seiksts - izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā - "Rçzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums".

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt.

E.Jurkāns. Līdz ar to šāds nosaukums ir visam likumprojektam.

E.Jurkāns. 2.priekšlikums ir deputāta Keiša priekšlikums - izteikt likuma nosaukumu un pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 3. arī ir deputāta Keiša priekšlikums - izteikt 1.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 4.priekšlikums arī ir deputāta Keiša priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 5.priekšlikums arī ir deputāta Keiša priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. 6.priekšlikums arī ir deputāta Keiša priekšlikums - 2.pantu izteikt jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 2.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 7.priekšlikums, ko ieteicis deputāts Keišs. Komisija to atbalsta, iesakot izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 3.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 8.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Keišs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 9. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija to arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Bartaševiča kunga priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 10.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija atbalsta daļēji un tas ir ietverts 46.pantā otrajam lasījumam, kā arī pārejas noteikumu 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. 11.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija atbalstīja un iekļāva 46.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 12.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija atbalstīja daļēji un iekļāva 50.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 5.panta ceturtās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 14.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Līdz ar to nav pieņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums.

E.Jurkāns. 15.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta piektās daļas svītrošanai.

E.Jurkāns. 16.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 5.panta sestās daļas svītrošanai. Pieņemts.

E.Jurkāns. 17. ir deputāta Keiša priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 18. ir deputāta Keiša priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 19. priekšlikums ir deputāta Keiša priekšlikums, ko pēc pietiekami ilgiem strīdiem komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Pēteris Keišs - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Keišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tiekoties ar Latgales novada iedzīvotājiem, bieži tiek uzdots jautājums: "Rçzeknē būs ekonomiskā zona, bet kas tad būs Līvānos, Ludzā un Preiļos?" Tādēļ arī ir radies šis priekšlikums par subzonām. Es saprotu, ka komisijā bija lielas domstarpības par pārvaldi, par finansu kontroli, bet ir jau vēl viens lasījums, un es domāju, ka pie tā vēl strādās komisija un arī darba grupa. Līdz ar to varbūt varētu šīs domstarpības novērst. Ir taču tikai viens mērķis - novērst bezdarbu. Tā ir nodarbinātība. Tādēļ es lūdzu arī šeit balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt deputāta Keiša priekšlikumu. Protams, ir ļoti sarežģīti izveidot precīzus līgumus un noteikt šo subzonu teritorijas.

Arī nodokļu uzraudzību šajās subzonās un tamlīdzīgi. Protams, mēs varam teikt, ka Rēzeknes ekonomiskā zona radīs ekonomisku rosību visā Latgales apvidū, sevišķi attīstot pakalpojumu jeb servisa nozari. Es tomēr gribētu lūgt arī jūs atbalstīt Pētera Keiša priekšlikumu, lai pēc tam uz trešo lasījumu precīzi izstrādātu šo subzonu regulāciju ar Ministru kabineta noteikumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Es arī atbalstītu faktiski deputāta Keiša un deputāta Leiškalna priekšlikumu, bet tas ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu. Tāpēc komisija arī neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Keiša priekšlikumu nr. 19. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 19, atturas - 18. Pieņemts... piedodiet, priekšlikums nav pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to nav balsojams arī 20. un 21. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

E.Jurkāns. 22.priekšlikums ir deputāta Keiša priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 23.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalstīja, izsakot to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 24.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 25.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 27.priekšlikums. Arī deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 27.priekšlikums. Deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. 27.-a priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 28. ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 29. ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 30.priekšlikums arī ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 31.priekšlikums ir Bartaševiča priekšlikums, ko komisija atbalstījusi daļēji un iestrādājusi 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.panta pirmās daļas 1. un 2. apakšpunkta svītrošanai. Pieņemts.

E.Jurkāns. 32.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija atbalsta, iekļaujot 10.panta 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. 33.priekšlikums arī ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par deputātā Bartaševiča priekšlikumu nav. Tas netiek akceptēts.

E.Jurkāns. 34.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.apakšpunkta svītrošanai.

E.Jurkāns. Līdzīgs ir 35.priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.panta otrās daļas svītrošanai.

E.Jurkāns. 36. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija atbalsta, iekļaujot to 10.panta 8.punktā, pie tam - precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Bet, ja mēs esam svītrojuši 7.panta otro daļu, tad mums par 7.panta otrās daļas kaut kādiem apakšpunktiem vairs nevajag runāt.

E.Jurkāns. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

E.Jurkāns. 39.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 40.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta un izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 41.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 42.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 43.priekšlikumu iesniedzis deputāts Seiksts, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. 44.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Seiksts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst. Pieņemts.

E.Jurkāns. 45.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Seiksts. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 46.priekšlikums arī ir deputāta Seiksta priekšlikums. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. 47.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 48.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Seiksts. Komisija atbalsta, izsakot 12.pantu kā 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11.panta pirmajai daļai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 49. ir deputāta Seiksta priekšlikums - izteikt 12.panta otro daļu šādi... Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā kā 11.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 50.priekšlikums ir arī deputāta Seiksta priekšlikums, un komisija to atbalsta kā 11.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. 51.priekšlikums arī ir deputāta Seiksta priekšlikums. Komisija atbalsta, izsakot kā 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 52.priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Seiksts. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī šā panta otrajai daļai deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 53.priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Seiksts. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā kā trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

E.Jurkāns. 54. ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 55.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 56.priekšlikums arī ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija atbalstījusi daļēji un ietvērusi atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 13.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.apakšpunktu iebildumus neceļ. Pieņemti.

E.Jurkāns. 57. priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā kā 13.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 58.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Seiksts. Komisija to atbalstījusi un izteikusi kā 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 14.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija lūdz izslēgt 10.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 10.panta svītrošanu. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu trešo nodaļu šādā redakcijā, mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta trešās nodaļas nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šādu 15.panta redakciju un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 15.panta pirmās daļas redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šādu 15.panta otrās daļas redakciju un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī 15.panta otro daļu deputāti akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šādā redakcijā 16.panta pirmo, otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16.panta visu triju daļu redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šādu 17.pantu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 17.panta 1.punkta redakcijai piekrīt.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šādu 17.panta 2.un 3.punkta redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. ...un 4.un 5.punktu. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šādu 18.panta pirmo, otro un trešo daļu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tie ir punkti... Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgā komisija piedāvā šā paša panta 5.punktam "a", "b" un "c" apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. 68. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt trešās nodaļas virsrakstu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka trešo nodaļu kā ceturto nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 19.panta redakciju. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Leiškalns piedāvā 19.panta 1.un 2.punktu izteikt sekojošā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Leiškalns ieteic 20.pantu izteikt sekojošā redakcijā. Komisija to atbalsta un izsaka precizētā redakcijā kā 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 20.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Leiškalns piedāvā 21.pantu izteikt sekojošā redakcijā, ko komisija atbalsta un piedāvā kā 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti - latgalieši Leiškalna priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 72. ir deputāta Kārļa Leiškalna 72.priekšlikums - izteikt 17.panta otro daļu, kas tagad būs 21.pants, šādi: "Ieguldījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā izdarāmi līgumā noteiktajā kārtībā un apjomos." Komisija piedāvā savu redakciju un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 21.panta otrās daļas redakcijai, ko akceptējusi komisija, piekrīt. Acumirkli... nepiekrīt! Vēlas runāt Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo 100 tūkstoši latu ir pārāk liela summa, ja šī ekonomiskā situācija ir knapi... un diez vai ārvalstnieki uzreiz nāks uz 100 tūkstošiem. Tā ka es lūgtu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Leiškalna... piedodiet, komisijas akceptēto 21.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi... Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Uz mums skatās visa Latgale! Lūdzu balsot 21.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 10, atturas - 18. Ir jāpārbalso, godātie kolēģi! Es lūdzu visus deputātus piedalīties šā jautājuma izlemšanā. Zālē ir stipri vairāk nekā 56 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Es lūdzu balsot komisijas akceptēto 21.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 22. Nav akceptēts.

E.Jurkāns. Tālāk 73. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - papildināt trešo nodaļu ar jaunu 18.pantu jums esošajā redakcijā. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā 22.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Kārlis Leiškalns 74.priekšlikumā iesaka 14.pantu izteikt kā 19.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā kā 23.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 23.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Es atvainojos, par pirmo un otro daļu...

Sēdes vadītājs. Visa panta redakcijai deputāti piekrīt.

E.Jurkāns. Liels paldies! Deputāts Leiškalns iesniedzis priekšlikumu - izslēgt 15.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis priekšlikumu - aizstāt 16.pantu ar 20.pantu šādā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka kā 24.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt 17.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 17.panta svītrošanai. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt 18.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tekstā gan rakstīts tas pats 17., bet...

E.Jurkāns. Jā, tā ir drukas kļūda!

Sēdes vadītājs. 18.pantu svītrojam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 79. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt trešo nodaļu ar 21.pantu šādā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka to kā 25.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 25. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt trešo nodaļu ar 22. pantu. Komisija atbalsta un izsaka to kā 26. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums (priekšlikums nr. 81 - trešo nodaļu papildināt ar 23. pantu. Komisija to atbalsta, izsakot precizētā redakcijā, un piedāvā kā 27. panta 1. daļu ar...

Sēdes vadītājs. ... ar trim apakšpunktiem... ar četriem apakšpunktiem. Deputāti to akceptē? Pieņemts.

E.Jurkāns. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 27. pantu ar 2. daļu, un lūdzu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šā panta otrās daļas redakciju? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt trešo nodaļu ar 24. pantu. Komisija to atbalsta un otrā lasījuma redakcijā izsaka šo pantu kā 28. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28. panta redakcijai, ar visām trim daļām un apakšpunktiem? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Kārlis Leiškalns 85. priekšlikumā piedāvā 25. panta redakciju. Komisija atbalsta un izsaka to kā 29. pantu otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Jura Vidiņa priekšlikums ir izteikt ceturtās nodaļas virsrakstu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka to kā piekto nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta piektās nodaļas virsraksta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 87. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums aizstāt 19. pantu ar 26. pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un otrajam lasījumam izsaka to kā 30. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 30. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 88. priekšlikums ir deputāta Jura Vidiņa priekšlikums aizstāt 20. pantu ar 27. pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka to kā 31. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Jura Vidiņa priekšlikums ir 88.A priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs vēlas runāt? Kamēr Vidiņa kungs noskaidros, par ko ir runa, jautāju - vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

E.Jurkāns. Deputāta Jura Vidiņa priekšlikums. Šā panta 3. daļai ir piedāvāta redakcija, ko komisija atbalsta un izsaka kā trešo daļu ar trim apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Vidiņa priekšlikums (nr. 89A) - aizstāt 21. pantu ar 28. un 29. pantu piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta, izsakot 28. pantu kā 32. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 32. panta redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 91. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, ko komisija atbalsta un izsaka kā 33. pantu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 33. panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Vidiņa priekšlikums (93. priekšlikums) - papildināt ceturto nodaļu ar 30. pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un 30. pantu izsaka kā 34. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 94. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, ko komisija atbalsta, izsakot kā 35. pantu.

Sēdes vadītājs. 35. panta redakciju deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Vidiņa priekšlikums ir 95. priekšlikums, ko komisija atbalsta, izsakot šo panta daļu kā 36. panta 1. daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 36. panta 1. daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Vidiņa priekšlikumu - 96. priekšlikumu - komisija atbalsta, izsakot šo panta daļu kā 36. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā komisija ir atbalstījusi deputāta Vidiņa priekšlikumus par visām šīm panta daļām - 1., 2., 3., 4. daļu -, varbūt mēs varam akceptēt tos vienlaicīgi. Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izteikt 38. panta 1. daļu jums piedāvātajā redakcijā, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 37. panta redakciju, ko akceptējusi komisija, deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tālāk. Deputāta Vidiņa priekšlikums ir papildināt ceturto nodaļu ar 31. panta 2. daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 104. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums papildināt ceturto nodaļu ar 31. panta 3. daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta daļēji un iekļauj atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Bet mēs neizskatījām atbildīgās komisijas vienu iepriekšējo priekšlikumu, kas ir dokumenta 35. lappusē. 38. pants.

E.Jurkāns. Mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Un nākamo deputāta Vidiņa priekšlikumu - papildināt ceturto nodaļu ar 31. panta 2. daļu šādā redakcijā...

E.Jurkāns. Mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Un nākamais arī ir deputāta Vidiņa priekšlikums - papildināt ceturto nodaļu ar 31. panta 3. daļu. Komisija atbalsta un deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 108. priekšlikums arī ir deputāta Vidiņa. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Mums gan, kolēģi, te tagad iet drusciņ šķērsām, jo mēs skatām dokumenta 36. lappusi, tur ir numerācija šāda: "05", "06", "07".

E.Jurkāns. Es ļoti atvainojos. Ir drukas kļūda, visur vajag skaitīt tā: 101., 102. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tas ir vienalga, simts vai tūkstotis, bet pēc kārtas... Vispirms ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tad ir deputāta Vidiņa un tad ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Mēs kaut kam pārlēcām pāri.

E.Jurkāns. Mēs skatām secībā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es ļoti uzmanīgi sekoju līdzi. Varat man ticēt - mēs lecam pāri. Bet, ja deputātiem nav iebildumu pret komisijas akceptēto 105., 106. un 107. priekšlikumu un deputāti neiebilst, varam tos pieņemt. Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 108. priekšlikums ir deputāta Vidiņa. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Vidiņa priekšlikumu (ar numuru 108) iebildumu nav? Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

E.Jurkāns. Deputāta Vidiņa priekšlikums (109. priekšlikums) - papildināt ceturtās nodaļas 36. pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka kā 39. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 39. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 110. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums papildināt nodaļu ar 36. panta 1. daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka kā 40. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs. Nu mums, Jurkāna kungs, atkal kaut kas sagāja greizi. 39. panta redakciju, kura izklāstīta dokumenta 37. lappusē un kuru ierosināja deputāts Vidiņš, atbalsta komisija un atbalsta arī deputāti.

E.Jurkāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir deputāta Vidiņa priekšlikums par 40. pantu.

E.Jurkāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Komisija to atbalsta. Deputāti arī. Paldies. Pieņemts.

Un tad ir 112. priekšlikums.

E.Jurkāns. 112. priekšlikums ir deputāta...

Sēdes vadītājs. Ir deputāta Vidiņa priekšlikums papildināt ceturto nodaļu ar 36. pantu...

E.Jurkāns. ... 36. panta 2. daļu esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jaunajā redakcijā tā ir 40. panta 2. daļa.

E.Jurkāns. Komisija atbalsta un ir to iestrādājusi 37. panta 2. daļā.

Sēdes vadītājs. 40. panta 2. daļā.

E.Jurkāns. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. 113. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums papildināt ceturto nodaļu ar 38. pantu. Komisija atbalsta un izsaka to kā otrā lasījuma 41. pantu.

Sēdes vadītājs. Atkal mēs vienu izlaidām. 113. priekšlikums. Tas ir dokumenta 39. lappusē. Tas ir atbalstīts un iestrādāts 37. panta 2. daļā. Komisija to akceptē un deputāti arī akceptē. Paldies. Pieņemts.

Tālāk ir 114. priekšlikums - deputāta Vidiņa priekšlikums, kas attiecas uz 41. pantu.

E.Jurkāns. Komisija atbalsta un izsaka kā 41. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī nākamo deputāta Vidiņa priekšlikumu komisija atbalsta un izsaka kā 42. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī nākamais ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Komisija atbalsta un izsaka kā 42. panta 2. un 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 42. panta 2. un 3. daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Nākamais arī ir deputāta Vidiņa priekšlikums - papildināt ar 40. pantu. Komisija atbalsta un izsaka kā 43. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu piekto nodaļu tādā redakcijā, kāda jums ir piedāvāta. Komisija atbalsta, izsakot piekto nodaļu kā ceturto nodaļu un 41. pantu kā 44. pantu.

Sēdes vadītājs. Te ir runa par sesto nodaļu, godājamie kolēģi un godājamais ziņotāj! Tātad sestā nodaļa - "Nekustamais īpašums Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā". 44. pants. Komisija to ir atbalstījusi, un to atbalsta arī deputāti.

E.Jurkāns. Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt ceturto nodaļu ar 42. panta 1. daļu. Komisija atbalsta un izsaka kā 45. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta un izsaka kā 45. panta 2. un 3. daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt panta 2. un 3. daļas redakcijai?

E.Jurkāns. Nākamais ir arī deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta un izsaka kā 46. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 46. panta redakciju neiebilst? Pieņemts.

E.Jurkāns. Nākamais arī ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko atbalsta komisija un izsaka kā otrā lasījuma 47. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta un lūdz izteikt kā 48. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Arī 46. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta un lūdz izteikt kā 49. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Seiksta priekšlikums - izteikt piekto nodaļu kā sesto.

Sēdes vadītājs. Kā septīto.

E.Jurkāns. Jā, kā septīto, un ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt septītās nodaļas nosaukumam. "Îpašie muitas kontroles pasākumi Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā" un 50. panta redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns. Nākamais ir deputāta Seiksta priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu 48. pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un izsaka kā 51. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 51. panta redakcijai? Pieņemts.

E.Jurkāns. Tātad mēs līdz ar to atbalstām visus nākamos deputāta Seiksta priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tātad 51. panta 1., 2., 3. un 4. daļu...

E.Jurkāns. Un nākamajā lappusē - 45. lappusē - 6. un 7. daļa.

Sēdes vadītājs. Jā, 6. un 7. daļa. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Seiksta priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 48.pantu. Komisija atbalsta un lūdz izteikt kā 52.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 52.panta redakciju pieņem.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu astoto nodaļu. Komisija atbalsta un atbalsta arī 53.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti astotās nodaļas nosaukumam un 53.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Nākamais arī ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta un lūdz izteikt kā 54.pantu.

Sēdes vadītājs. 54.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Nākamais arī ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta un lūdz izteikt kā 55.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 55.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt sesto nodaļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta sesto nodaļu.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt septīto nodaļu kā astoto... tagad devīto nodaļu, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti devītās nodaļas "Nobeiguma noteikumi" un 56.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāta Leiškalna priekšlikums par 54.pantu. Komisija atbalsta un lūdz izteikt kā 57.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 57.panta redakcijai ar abiem apakšpunktiem piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Leiškalns piedāvā 55.panta redakciju, ko komisija atbalsta un lūdz izteikt precizētā redakcijā kā 58.pantu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 58.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Deputāts Leiškalns lūdz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalstīja, izteica precizētā redakcijā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu 1. un 2.punktam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to es lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 5. Likums otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

E.Jurkāns. Komisija lūdz kā termiņu trešajam lasījumam noteikt 10.septembri.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret minēto termiņu - 10.septembris - nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisijas vārdā saku lielu paldies deputātiem, kas aktīvi piedalījās, komisijas locekļiem un visai darba grupai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais ir darba kārtības 42.jautājums - likumprojekts "Par Saeimas deputāta statusu". Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Laikposmā, kas bija noteikts priekšlikumu iesniegšanai, neviens priekšlikums par šo likumprojektu netika iesniegts. Tiesa gan, pēc tam tika saņemti vairāki negatīvi priekšlikumi no Ģenerālprokuratūras un citām iestādēm, bet tos komisija neizskatīja un neiekļāva. Komisija par šo jautājumu jau uz pirmo lasījumu bija izteikusi noraidošu attieksmi. Viņa šo savu attieksmi saglabāja arī uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Saeimas deputāta statusu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 14. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 45.jautājums - likumprojekts "Par 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra protokolu par bēgļa statusu". Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Antons Seiksts kaut kur izgājis ārā, bet es sagatavojies neesmu. Ā, re, kur nāk! Atvainojos. Ziniet, vienīgais, ko es teiktu - es aicinātu atbalstīt šīs konvencijas pieņemšanu, jo tā ir nepieciešama mums un Ārlietu ministrijai, lai mēs dabūtu bezvīzu režīmu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu.

J.G.Vidiņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 12.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 12.jūlijam?

J.G.Vidiņš. Nē, līdz 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.jūnijam. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 46.jautājums - "Grozījumi konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un valdība ir iesniegusi grozījumus konstitucionālajā likumā, kas pieņemts 1991.gada 10.decembrī. Šo likumprojektu atbalsta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un arī Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu. Likumprojekta būtība ir saskaņot tās normas, kas ir mūsu valsts konstitucionālajā likumā, ar normām, kuras ir ietvertas Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijas nosacījumos.

Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar pozitīvu balsojumu. Faktiski nebija iebildumu pret grozījumiem 35.pantā. Šis pants tiek papildināts ar otro daļu, kas sākas ar vārdiem: "Reliģiskās pārliecības brīvība var tikt ierobežota..." Un tālāk kā tekstā. Taču gan komisija, gan es jūs aicinu attiecībā uz otro lasījumu pārdomāt priekšlikumus, kā papildināt 44.pantu. Jo, manuprāt, šoreiz, izsakot 44.pantu tādā redakcijā, kāda ir jūsu rīcībā, un neiestrādājot dažus tos principus, kas bija iepriekšējā redakcijā, nav panākts tas labākais variants. Par to būtu jāiesniedz deputātiem savi priekšlikumi līdz otrajam lasījumam.

Bet principā komisijas vārdā es lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 10. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

J.Kaksītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1997.gada 20.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts "Par Gaļinas Sokolovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2767. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja piecu deputātu parakstītu priekšlikumu par Gaļinas Sokolovas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Gaļina Sokolova dzimusi 1948.gadā... (Starpsaucieni: "Tas viss jau ir. Komisijas slēdzienu!")

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst pret tik sīku ziņojumu. Grib principiālu komisijas nostādni.

A.Požarnovs. Komisija atbalstīja šo kandidatūru un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? (Starpsauciens: "Nç!") Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 9. Gaļina Sokolova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Ābrama Avsiščera uzņemšanu Latvijas pilsonībā".

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par Ābrama Avsiščera uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Deputāti, kas parakstījuši priekšlikumu, norāda uz viņa ieguldījumu Latvijas valsts vieglatlētikas attīstībā un ilggadējo darbību Eiropas un pasaules mēroga sacensību tiesāšanā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 5. Ābrams Avsiščers uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie kolēģi! Pirms sēdes beigām mums ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, tādēļ nākamos darba kārtības jautājumus vairs neskatīsim, atliksim uz nākamo sēdi.

Deputāti Dobelis, Seile, Inkēns, Vidiņš, Jurdžs, Sinka, Prēdele, Naglis, Gredzens un Rubulis ierosina 12.jūnijā paredzēto sēdi, kas veltīta atbildēm uz deputātu jautājumiem, pārcelt uz šā gada septembri.(Zālē aplausi.)

"Pret" vēlas runāt Kārlis Čerāns. Čerāna kungs, lūdzu!

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu nopietni pieiet šim jautājumam. Es ļoti lūdzu nedaudz koncentrēties. Godātie kolēģi, Čerāna kungs nevar runāt tādā troksnī, un mēs veltīgi kavējam laiku. Mēs neiesim no šejienes prom, kamēr jautājums nebūs izskatīts. Godātie kolēģi, taupiet paši savu laiku.

Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka katram cilvēkam, kurš ir kaut nedaudz apveltīts ar zināmu saprātu un zināmu mūsu valsts politiskās sistēmas izpratni, ir skaidrs, ka šis priekšlikums ir absolūti absurds. Deputātiem ir Satversmē un Kārtības rullī dotas tiesības uzdot ministriem jautājumus. Un katram domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka jautājums tiek uzdots tāpēc, lai uz šo jautājumu saņemtu atbildi. Tāpat Saeimas kārtības rullis paredz, ka deputātiem ir tiesības uzdot papildjautājumus attiecībā uz tām atbildēm, ko deputāti ir no ministriem saņēmuši. Un tiem deputātiem, kas šeit ierosina kaut kādus absurdus priekšlikumus, ir patiesībā pašiem pilnīgi skaidrs, ka septembrī šie jautājumi varbūt būs zināmā mērā zaudējuši aktualitāti. Šiem jautājumiem aktualitāte ir šobrīd, un šī atbilde ir vajadzīga tuvākajā laikā. Jau pagājušajā nedēļā deputāti pieņēma lēmumu pārcelt to sēdi uz šo nedēļu, un tas nozīmē, ka jau vienā nedēļā šie jautājumi netika izskatīti, un tāpēc es uzskatu, ka nav pieļaujama šādu lēmumu pieņemšana, kādi šeit tiek piedāvāti un par kādiem valdošais vairākums savā varenības sajūtā un savā visatļautībā acīmredzot gatavojas ar lielām ovācijām nobalsot. Mēs nedrīkstam tā rīkoties, šādu priekšlikumu nevar pieņemt, jo tad tā būs kārtējā mūsu pašu pieļautā ņirgāšanās par Latvijas politisko sistēmu. Es aicinu visus balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns vēlas runāt "par". Lujāna kungs, tā kā pulkstenis ir jau pieci, tad, lūdzu, runājiet īsi, ja varat.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien būs labs, pareizs balsojums. Es arī atbalstu šo kolēģu vairākuma domu. Paskatieties uz tām skumjajām rindām Ministru kabinetā! Lauztām kājām, rokām tur skumji cilvēki sēž, bet mēs viņus vakarā mēģinām izsaukt šurp un kaut kādu atbildi saņemt. Vai tad mēs, opozīcija, līdz šim neesam pārliecinājušies, ka no šiem cilvēkiem gandrīz nekādu atbildi izspiest nav iespējams? Un kāda jēga ir viņos klausīties? Kā jau Turlā kungs vienreiz man teica, - ja opozīcija uzdod jautājumu, tad jau nopietni atbildēt nevar, kaut gan jautājums ir nopietns. Tādēļ, cienījamie kungi, lai viņi savā Sadarbības padomē, savā starpā arī attiecīgi satiekas, sarunājas, papriecājas! Mēs, opozīcija, šinī brīdī patiešām varam atpūsties. Nemocīsim šos cilvēkus, viņiem jāgatavojas jauniem sporta mačiem, jaunām sacensībām, un, protams, šie jautājumi ir vairāk svarīgi, un tādēļ šie pārējie jautājumi, ko opozīcija uzdod, nav svarīgi. Atļausim viņiem līdz septembrim kārtīgi patrenēties, lai viņi varētu arī nākamreiz vinnēt Saeimas komandas vairākumu vismaz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret desmit deputātu parakstīto iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 21, atturas - 11. Kā redzat, Čerāna kungs, izpratne par politiku deputātiem ir.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi, es lūdzu vēl neizklīst, jo es gribētu pēc tam konsultēties ar jums vienā jautājumā.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Celmiņš, Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša, Andris Rubins, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi paziņoju par slēgtu, bet gribu darīt jums, kolēģi, zināmu, ka rīt pulksten 9.00 notiks Prezidija sēde, kurā mēs izskatīsim jautājumu par iespējamo kārtējās sēdes sasaukšanu nākamajā nedēļā trešdien no rīta - ar aprēķinu, lai ceturtdien, 19.jūnijā, varētu strādāt tikai līdz pusdienām. Vai jūs varētu pieņemt tādu priekšlikumu? Tātad Prezidija sēde būs rīt no rīta, un lūdzu jūs orientēties, ka, iespējams, trešdien, 18.jūnijā, vajadzēs sākt darbu sēdē pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute