Sēdes vadītājs. Labrīt! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 18. un 19. jūnija sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ko akceptējis Prezidijs, ir jāizskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, komisija lūdz izdarīt šodienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut izskatīšanai komisijas sagatavotos lēmuma projektus par Deniņa, Dvinska un Jēgeres iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekļiem. Viņi lūdz iekļaut šos jautājumus pēc darba kārtības 13. punkta, tas ir, pēc lēmuma projekta "Par Ludmilas Gusevas iecelšanu par Latgales apgabaltiesas Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav? Paldies. Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Sākam izskatīt Saeimas šodienas un rītdienas sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Ventspils brīvostas likums"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bišera, Amerika, Čepāņa, Sausnīša un Stikuta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Likums par valsts kultūras institūcijām" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu?

Juris Dobelis vēlas runāt "pret". Lūdzu!

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Es runāšu šoreiz dažos teikumos. Es nevaru izprast, varbūt autori varētu paskaidrot šā projekta jēgu. Jēgas tam praktiski nav nekādas, jo tas runā pretī, varētu teikt, arī tam, par ko bija runa valdības deklarācijā. Valdības deklarācijā tomēr bija runa par kaut kādām izmaiņām kultūras iestādēs, par kaut kādiem pārveidojumiem. Konkrētais projekts neko tādu neatbalsta, taisni otrādi, konkrētais projekts attiecas it kā uz pašreizējā stāvokļa saglabāšanu un nepieļauj nekādas izmaiņas. Būtu ļoti labi, ja te kāds no autoriem nāktu un pamatotu šā projekta jēgu, bet es personīgi aicinu noraidīt šādu projektu, kuram nav nekādas lielas praktiskas nozīmes, vienkārši pat nenosūtīt uz komisijām. Aicinu balsot pret šā projekta nosūtīšanu uz komisijām.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par? Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izstrādāja, piedaloties grupai Saeimas deputātu, ne jau savas brīvas gribas dēļ, bet gan apstākļu spiesta. Proti, šobrīd situācija ir tāda, ka naudas trūkuma apstākļos mūsu mīļotā valdība grib likvidēt daudzas un dažādas kultūras institūcijas, un tādēļ, lai šis process tiktu nobremzēts un lai beidzot mūsu valstī būtu normatīvais akts, kas reglamentētu valsts kultūras institūcijas statusu - šobrīd šāda likuma nav - deputāta Ābiķa vadībā komisija izstrādāja šādu likumu. Šāds likums jau ir mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā. Es aicinu šo projektu nodot izskatīšanai komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 23. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grinovska, Kalnbērza, Bišera, Grīnblata, Pēterkopa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vienlaicīgi daru zināmu, godātie kolēģi deputāti, ka deputāts Jānis Bunkšs ir paziņojis, ka atsauc savu parakstu zem iesniegtā likumprojekta. (No zāles deputāts O.Grīgs: "Cienījamo priekšsēdētāj, es arī atsaucu savu parakstu.")

Vai kāds vēlas no deputātiem runāt "par" vai "pret"? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" - vēlas runāt "pret".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Manuprāt, šis likumprojekts šajā brīdī ir vērtējams kā bezkaunības kalngals. Ir skaidrs, ka tauta ir ievēlējusi savus deputātus, lai tie gādātu par valsts attīstību un izdotu tādus likumus, kas veicina tautas uzplaukumu un nodrošina visu valsts iedzīvotāju interešu aizstāvību. Diemžēl šeit mēs redzam kaut ko pavisam pretēju - deputāti kārtējo reizi cenšas nodarboties ar pašapkalpošanos, jo nepietiek ar to deputātu darbības nodrošināšanas pabalstu, ko mēs esam paši sev piešķīruši, tagad parādās arī priekšlikums pašiem sev palielināt algas no 314 latiem, kā tas ir šobrīd, uz aptuveni 460 latiem. Tas ir, apmēram 150 latus mēs tagad gribam paši ar savu balsojumu pielikt sev pie algas. Es domāju, ka tas šajā situācijā, kad mums valstī valda liela nabadzība un daudziem cilvēkiem nav pat elementāro iztikas līdzekļu, kad nav nodrošināts saimniecības uzplaukums, ir vienkārši amorāli. Un, ja mēs paskatāmies tālāk šajā likumprojektā, tad mēs redzam, ka Saeimas priekšsēdētāja algu paredzēts palielināt vēl par 50%. Vai esat aprēķinājuši, cik tas iznāk? Tas iznāk 693 lati. Algas palielinājums paredzēts arī Saeimas Prezidija locekļiem, komisiju un frakciju priekšsēdētājiem, kā arī to vietniekiem. Tālāk. Bez tam šis likumprojekts paredz deputātiem noteikt būtiskas sociālās garantijas: tiek piedāvāts, ka deputātiem, tātad personām, "kas pildījušas Saeimas deputāta pienākumus ne mazāk kā vienas Saeimas pilnu darbības laiku, pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas ir tiesības saņemt no Saeimas budžeta deputāta pensiju 75% apmērā no Saeimas deputāta algas pensijas izmaksas brīdī". Tad ir jautājums, cik lielam būs jābūt Saeimas budžetam tajā brīdī, tā sakot, nākamās Saeimas laikā, faktiski jau arī tagad, sākot ar nākamo gadu, un cik lielam būs jābūt šim budžetam tālākā nākotnē, kad būs piecu, sešu, septiņu, astoņu sasaukumu deputāti, kuriem visiem vajadzēs piešķirt šos 75%. Manuprāt, šobrīd uz vispārējā pensiju nepietiekamības fona arī šis ir absolūti amorāls priekšlikums.

Deputātiem šobrīd pastāv šī sociālās nodrošināšanas shēma, tāpat kā visiem pārējiem cilvēkiem, un saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Pensiju likumu šīs pensijas deputātiem nebūt nebūs mazas, jo tās algas, no kurām ir izdarītas šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas par deputātiem, ir visai ievērojamas. Un tāpēc šis priekšlikums ir absolūti nepamatots. Un jāsaka tā: kādam var nepatikt Joahima Zīgerista asais tonis un dažādu politisko notikumu vērtējums, bet es domāju, ka šobrīd viņš ir pateicis absolūti precīzi, ka kādreiz šādus deputātus uzreiz nošautu kā lielceļa laupītājus (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Kas tad nu notika...") vai pakārtu tuvākajā kokā, vai sašautu ar loku un bultām. Vēl pirms dažiem gadiem Zīgerista kungs tika nosaucis 80% politiķu par bandītiem, turpretim tagad viņš raksta, ka, šo skaitli minot, viņš noteikti ir kļūdījies un ka šobrīd šis skaitlis ir lielāks. Šo es citēju.

Es domāju, ka var patikt vai nepatikt šī Zīgerista kunga formulējuma forma, bet būtība ir absolūti precīza. Ja mēs šobrīd pieņemam šādus likumprojektus, tad mēs nevaram vairs runāt par valsts varas cieņu sabiedrības acīs un varam tikai sagaidīt kaut kādas plašākas tautas masas neapmierinātības akcijas. Tautas kustība "Latvijai" strikti norobežojas no šādiem grozījumiem, un es aicinu arī visus pārējos deputātus balsot "pret" un neapkaunot pašiem sevi tautas acīs.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka mums tomēr jāpieņem likums par sociālajām garantijām deputātiem. Man liekas, ka pašreiz mēs mēģinām kaut kā ekonomēt un sameklēt kaut kādus santīmus, bet negribam redzēt, kā aiziet garām miljoni. Es gribu pateikt: ja pašreiz pieliksim algu mūsu Valsts prezidentam līdz 5000 latu, to tauta sāpīgi neizjutīs, bet, redziet, mēs varam ekonomēt tādā veidā - teiksim, nozīmēsim par muitas priekšnieku kādu kungu un pateiksim, ka viņš algu nesaņems vispār. Un vēl vairāk: lai viņš katru mēnesi valsts kasē iemaksā 500 latus. Tādā gadījumā es tomēr uzskatu, ka būs pretendenti. Un tam priekšniekam būs jāzog, jānodarbojas ar krāpšanu, un viņam sekos visi padotie, un praktiski tas ieguvums, ka viņš maksās katru mēnesi, būs saistīts ar to, ka līdz tautai neaizies miljoni. Tas ir tāds, teiksim, variants, ka mēs dažreiz neredzam, ka aiziet miljoni... ka izsaimniekoja G-24 kredītu, ka milzīgas summas aiziet ieroču iepirkšanai, un tā tālāk. Šajā sakarā jāpiemin viens tāds momentiņš, ka ir tāda veca pasaka par zelta zivtiņu. Viens kungs noķēra zelta zivtiņu, un viņa pateica, ka viņa tam izpildīs jebkuru vēlēšanos, taču piebilda: "Bet ņem, lūdzu, vērā, ka kaimiņš saņems dubultīgi!" Un tad tas kungs palūdza zelta zivtiņai izdurt viņam vienu aci, lai kaimiņš paliktu pilnīgi akls. Man liekas, ka šeit ir tāda tendence - ekonomēt uz deputātu sociālo garantiju rēķina un pataisīt deputātus par ļoti atkarīgiem vadītājiem. Es tagad skatos, ka dažreiz deputāts vēlas it kā bez atalgojuma kaut kādu darbu pildīt. Mēs dzirdējām, ka daži ministri ir ar mieru to darīt, pat premjerministrs. Ko tas nozīmē? Man liekas, ka, ja mēs neatalgosim... pareizāk būtu teikt - ja mēs neizveidosim sociālās garantijas, tad mēs nevarēsim uzlabot Saeimas sastāvu. Turpmāk bez sociālajām garantijām mēs nevarēsim panākt, lai Saeimā strādātu ļoti veiksmīgi kultūras darbinieki, zinātnieki, ekonomisti, juristi, un tā tālāk, un Saeima turpmāk sastāvēs no neveiksminiekiem un pensionāriem. Lieli darītāji parasti nav runātāji. Un man liekas, ka, ja mēs tagad nepieņemsim tādu lēmumu, neatvērsim vārtus uz nākamo Saeimu ļoti talantīgiem cilvēkiem un darbiniekiem... Man liekas, ka mēs varam sadalīt šo problēmu divās daļās. Viena daļa, tā, kas skar sociālās garantijas, man liekas, mums šodien ir jānovirza uz komisijām un ir tāds likums jāpieņem, bet to, kas attiecas uz algām, var pieņemt nākamai Saeimai. Tāpēc es lūdzu deputātus balsot par to, lai nodotu šo likumprojektu komisijām izskatīšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Liepas, Mauliņa, Kostandas un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. "Par" ðo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par to, lai mūsu Satversmē tomēr beidzot būtu pieminētas arī pašvaldības. Tas ir būtisks posms mūsu valsts pārvaldes sistēmā, un mēs, frakcija "Latvijai", piedāvājam šo redakciju, kādā veidā tas varētu tikt izdarīts. Papildinām 58.pantu ar daļu, kurā Ministru kabinetam tiek uzdots veikt pašvaldību pārraudzību, 61.pantā piešķiram pašvaldībām daļējas likumdošanas iniciatīvas tiesības, dodam viņām iespējas iesniegt viņu izstrādātos likumprojektus nevis Saeimā, bet Ministru kabinetā. 81.pantā nosakām, ka Ministru kabinetam nav tiesību 81.panta noteiktajā kārtībā grozīt arī pašvaldību vēlēšanu likumu. Un tālāk ir tas pats būtiskākais, šā projekta pats pamats: ir noteikts, ka katrā administratīvajā teritorijā ir vēlēta pašvaldība un ka pašvaldības ievēlēšanas kārtību un kompetenci nosaka likums. Kā arī uzsveram to faktu, ka pašvaldībai ir patstāvīgs budžets. Saprotams, ka šeit dažādiem politiskajiem spēkiem var būt dažādi viedokļi par to, kādā veidā šī pašvaldību loma mūsu valstī ir, bet es gribu atgādināt to, ka Latvija jau šobrīd Eiropas padomē tiek vērtēta kā problēmvalsts no pašvaldību demokrātijas viedokļa, un tas nozīmē, ka mums ar pašvaldību demokrātiju kaut kas nav kārtībā. Un to, kas nav kārtībā, mēs patiesībā labi redzam: Ministru kabinets atļaujas pieņemt likumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, nekonsultējies ar pašvaldībām - pretēji tam, kā tas ir likumā paredzēts, - un faktiski atļaujas šādā veidā rupji pārkāpt šo likumu par pašvaldībām. Tāpat arī pašvaldību daļa valsts budžetā tiek gadu no gada samazināta. Tāpēc ir šis ierosinājums noteikt arī to, ka pašvaldībai ir patstāvīgs budžets. Mēs varam diskutēt par to, ka Satversmē ieraksts par pašvaldībām var būt vienā vai otrā redakcijā, bet uzskatām, ka šobrīd tas noteikti būtu jāizdara, un tāpēc es lūdzu nodot šo Satversmes grozījumu projektu komisijām. Komisijas varētu izstrādāt alternatīvo likumprojektu. Mums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas ir strādājusi pie šiem jautājumiem, un ir arī Juridiskā komisija, kas varētu šos jautājumus risināt. Tomēr šo parādu, kas mums šobrīd ir izveidojies attiecībā pret pašvaldībām, vajag kaut kādā veidā nolīdzināt.

Otrs moments, kas liek mums steigties ar šo pašvaldību jautājumu pacelšanu Satversmes līmenī, ir tas, ka šobrīd Saeimā strādā komisija, kas gatavo Satversmes otro daļu - par cilvēktiesībām. Tajā brīdī, kad Satversmei būs pievienota šī otrā daļa - es ceru, ka tas varēs notikt diezgan drīz, - tajā brīdī jau šādu pašvaldībām veltītu pantu pielikšana klāt var būt visai apgrūtināta. Ja godātajiem kolēģiem deputātiem nebūtu pieņemama viena vai otra norma, kas šeit parādās, tad varbūt var alternatīvajā grozījumu projektā tās izsvītrot, bet es uzskatu par absolūti nepieciešamu, ka šis jautājums ir formāli jāpaņem darba kārtībā un ir mums šīs Saeimas laikā jāatrisina, lai tagad neturpinātos šie pašvaldību demokrātijas pārkāpumi. Un arī mūsu valstī iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, kura notiek, - arī to vajadzētu samērot ar kaut kādu politisku viedokli par noteiktu pašvaldību lomu, kas šīm pašvaldībām mūsu valstī būtu paredzama. Līdz ar to es aicinātu deputātus izšķirties par šo pašvaldību lomas definēšanu un šobrīd nodot šo likumprojektu - "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "pret" ðo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likumprojekta nodošanu komisijām! (Starpsaucieni no zāles: "Pret, pret! Atturēties!") Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 36, atturas - 14. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" ðo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk izskatīsim nākamo sadaļu - "Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem". Lēmuma projekts "Par pavasara sesijas pagarināšanu līdz rudens sesijai", iesniegusi deputātu grupa. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pagājušajā nedēļā, kad es atbalstīju šā lēmuma projekta iesniegšanu, tajā brīdī tik acīm redzamas motivācijas šāda lēmuma pieņemšanai vēl nebija, kāda viņa ir šobrīd. Toreiz faktiski bija spēkā viena no šīm vairākām motivācijām, bet tagad ir nākusi klāt vēl viena ļoti būtiska lieta, tas ir, valstī valdošā politiskā krīze, kas ir izveidojusies. Šobrīd mums valdībā jau ir demisionējis viens ministrs, kura vietā pagaidām netiek piedāvāta cita kandidatūra. Šī Pīka kunga demisija ir tikusi pieņemta, un sakarā ar Korupcijas novēršanas likumu izpildes skandālu ir gaidāma vēl vairāku ministru demisija. Tajā pašā laikā arī vairāki politiķi no valdošajām frakcijām atklāti izsakās par to, ka šī valdība nez vai noturēsies līdz rudenim. Pie tam šādi izteikumi jau ir redzēti pat publiskā veidā, un tas liecina par to, ka situācija mūsu valstī ir ļoti nopietna. Situācijā, kad mums valstī ir šī varas krīze, es uzskatu par absolūti nepieļaujamu to, ka Saeima tagad uz diviem mēnešiem, pat vairāk nekā uz diviem mēnešiem, pārtrauc savu regulāro darbu, savukārt šajā laikā Ministru kabinetam tiks dotas iespējas brīvi pieņemt dažādus likumus Satversmes 81.panta kārtībā. Un šīs tiesības faktiski viņiem paliks arī tajā brīdī, ja gadījumā viņi izdomās demisionēt. Faktiski mums var izveidoties situācija, ka tāda valdība, kurai nav Saeimas uzticības, izdod noteikumus ar likuma spēku, kas no konstitucionālā viedokļa, no mūsu valsts iekārtas viedokļa, ir absolūti nepieļaujami.

Tātad vienīgais risinājums, kādu mēs šeit redzam, ir pagarināt šo Saeimas pavasara sesiju līdz rudens sesijai, un tas nozīmētu arī puslīdz regulāru sanākšanu uz kārtējām sēdēm, dažādu valstiski aktuālu jautājumu izskatīšanu Saeimā. Mēs, teiksim, šeit lemsim nākošo jautājumu par neuzticības izteikšanu Krištopana kungam. Šāds jautājums var izvirzīties arī par citiem ministriem, it sevišķi brīdī, kad būs kaut kāds - viens vai otrs - slēdziens no Ģenerālprokuratūras. Tajā brīdī šis jautājums var tikt uzstādīts vēl daudz asākā un daudz kategoriskākā formā, un tāpēc Saeimai kā augstākajam valsts likumdevējam orgānam ir nepieciešams regulārs darba režīms, lai visiem politiķiem būtu iespējas šajā procesā piedalīties. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo lēmuma projektu un aicinātu deputātus jau šodien pat par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Lībanes, Panteļējeva, Straumes, Dobeļa, Jurdža, Grīnblata, Druvas, Sausnīša, Jurkāna un Zundas - iesniegumu: "Ierosinām saīsināt debašu laiku 1997.gada 18. un 19.jūnija sēdē līdz 5 minūtēm - runājot pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm - runājot otro reizi." Viens deputāts var izteikties "par", viens - "pret" šo priekšlikumu.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lujāna kungs vēlas runāt "par".

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, noteikti ir jāatbalsta mūsu cienījamo kolēģu - vairākuma frakciju iniciatīva par to, lai saīsinātu debates. Es brīnos, ka jums vēl nav sastādīta standartblanka ar šādu priekšlikumu, kuru jūs uzreiz no rīta aiznestu un nodotu. Tad būtu vienkāršāka problēma, un vajadzētu arī kādu standartpāri deputātu, kuri ir ļoti aizņemti, kuriem negribas ne klausīties, ne domāt, jo frakcijas priekšsēdētāji Sadarbības padomē sen jau visu ir atrisinājuši. Un tādēļ noteikti, cienījamie kolēģi, lai mēs ātrāk varētu tagad pabeigt šīs sēdes un divās dienās pieņemt gan budžeta labojumus, gan arī visus citus valdības jautājumus izskatīt, lai beigās varētu draudzīgi nodziedāt "Pût, vējiņi, dzen laiviņu" vai kādu citu iemīļotu dziesmu, kas mums populāra, es aicinu noteikti atbalstīt cienījamo kolēģu iniciatīvu. Un tādēļ, lai mazāk būtu runu un mazāk darba, bet mierīgāka dzīve gan Prezidentam, gan arī Šķēles kungam, jo citādi šis liekais apendikss Saeimai... Kāpēc tad mums... it sevišķi opozīcijai... veltīgi muti dzesēt, jo tik un tā viss jau ir nolemts. Un tādēļ, jo mazāk runu, vairāk darbu... tādēļ noteikti ir jāatbalsta kolēģu iniciatīva.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte - runās "pret", kā es saprotu.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka parakstītājiem gribas pēc iespējas ātrāk kopā ar premjeru dancot "Skroderdienās Silmačos" un varbūt uzspridzināt vēl kādu krāsni vecās Bebenes vietā, bet tomēr es lūgtu cienīt pašiem sevi un cienīt arī kārtību, kādā Saeimā tiek izskatīti priekšlikumi, likumprojekti un lēmumi. Katrs ir balsojams atsevišķi, un tāpēc nevajadzētu ieviest jaunu kārtību, ko neparedz Saeimas kārtības rullis, ka mēs kopumā nobalsojam par visu sēdi. Ja deputātiem ir priekšlikums - saīsināt debašu laiku, tad tas ir jāraksta par katru konkrēto likumprojektu, un, cik man zināms, tas neprasīs tik daudz papīra, lai radītu lielu robu Saeimas budžetā. Un tāpēc man būtu lūgums cieniet, cienījamie kolēģi, paši sevi, savu darbu un kārtību, kādā ir jāstrādā Latvijas likumdošanas iestādei! Lūdzu, neveidosim šo vispārēji pieņemto sistēmu, jo tādā gadījumā man būtu nākamais priekšlikums - nobalsot par visiem likumprojektiem vienā balsojumā. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu ierosinājumu - saīsināt debašu laiku 1997.gada 18. un 19.jūnija sēdē līdz 5 minūtēm - runājot pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm - runājot otro reizi. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 18, atturas -3. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Mēs izskatām lēmuma projektu, patstāvīgo priekšlikumu, - pagarināt pavasara sesiju līdz rudens sesijai.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir patīkami, ka Prezidijs vienlaicīgi, nenobeidzot iepriekšējā jautājuma izskatīšanu, iekļauj citu balsojumu. Tā arī ir jauna metodika. Nav brīnums, jo mūsu Prezidijs pēdējā laikā parāda jaunus, talantīgus sasniegumus, it sevišķi "roku izgriešanā".

Bet tomēr, cienījamie kolēģi, es piedāvāju šodien nopietni padomāt par šo priekšlikumu. Protams, es labi saprotu arī valdošo vairākumu, kurš atkal kārtējo reizi ir kaut kādu nodokli saņēmis un izdarījis...

Bet šinī gadījumā es nevaru gluži piekrist Čerāna kungam. Šinī gadījumā es gribētu norādīt, ka, ja mēs Latvijā reiz varam klausīties tādu informāciju, ka Valsts prezidents ir ticies ar Saeimas priekšsēdētāju un diskutējis par Saeimas atlaišanu, piedodiet, man rodas jautājums: cik tālu mums ir jānodzīvojas? Man personīgi tad gribētos uzdot jautājumu: vai nevajadzētu slēgt šo Saeimas sēdi, lai Čepāņa kungs varētu iepazīstināt mūs ar to pozīciju, ko izteicis cienījamais mūsu ievēlētais Valsts prezidents un mūsu ieceltais Saeimas priekšsēdētājs? Varbūt mēs nonāksim līdz tādam paradoksam mūsu valstī, ka Saeimas priekšsēdētājs vai vēl kāds uzstāsies par Saeimas atlaišanu? Mūsu valstī var būt visādi brīnumi. Patiešām, kā jau kāds cienījams ministrs ir teicis: ja ir muļķu valsts, tad muļķu valstī laikam ir arī muļķu parlaments. Tikai man diemžēl negribas būt šā muļķa parlamenta pārstāvja lomā. Varbūt valdošais vairākums grib uzņemties šādu lomu?

Protams, šajā laikā vajadzētu būt ļoti mierīgiem, ka viss būs labi: šā mēneša laikā valdība draudzīgi strādās, Prezidents iedzers aliņu, uzkodīs Jāņu sieru kopā ar Saeimas priekšsēdētāju, bet tajā laikā aicinās Prezidenta vietas izpildītāju palīgos. Man tāda pārliecība šodien vairs neeksistē. Protams, pēc vakardienas Šķēles runas man arī it kā vajadzētu priecāties, ka vismaz viens no "lielā trijnieka" it kā saka, ka viņš pagaidām neplānojot Saeimas atlaišanu, viņš neredzot tam jēgu.

Bet, cienījamie kolēģi, jautājums ir vienkāršs: ja Šķēle sāks atlaist parlamentu, tad mēs arī drīzumā redzēsim, ka varbūt patiešām Ulmanim vajadzēs sākt spēlēt vectētiņa vai kāda iepriekšējā radinieka garu. Arī tādi gadījumi ir.

Protams, man var radīt izbrīnu arī mūsu cienījamā premjerministra metaforas. Ja es uzmanīgāk palasu šodien vakardienas runu, kur teikts: "kamēr pulveris vēl tikai žāvējas, Ābramam apmaiņā pret nozagtu lakatiņu tiek piedāvāts kompromāts par Joski", tad, piedodiet, ja tas ir nopietni, tad tas ir ļoti īpatnēji. Kāds pulveris tiek žāvēts un kur to pulveri premjerministrs žāvē? Ja tās kārtējo reizi atkal ir metaforas, tad, protams, man ir patīkami. Tad es saprotu, ka Krasta kungs ir Joske un tur atsevišķi vecā Bebene ir Čevers un vēl kaut kas...

Tikai, cienījamie kolēģi, ja šāda valoda ir premjerministram, tad es varu piekrist Krištopana kungam: "Ir laiks doties emigrācijā!" Tādēļ, cienījamie kolēģi, šeit, no vienas puses, ir joki, lai gan joku vairs nav. Es vēlreiz saku: varbūt arī cienījamais deputāts Čepāņa kungs uzkāps šajā tribīnē un pastāstīs par savu sarunu ar Prezidenta kungu? Tā kā es personīgi esmu balsojis par Čepāņa kungu, tad es gribētu uzzināt, kāds bija pagājušajā ceturtdienā jautājums par Saeimas atlaišanu un kā Saeimas priekšsēdētājs varēja šādu jautājumu, jo viņš ir pilnvarots demokrātiju pārstāvēt, diskutēt ar Prezidentu? Es varētu saprast, ka Prezidenta kungam var kaut kas reizēm sajukt. Ne jau pirmo reizi... Bet es nevaru saprast, kā Saeimas priekšsēdētājam var sajukt šādi jautājumi.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu iniciatīvu. Es domāju, ka, pagarinot vēl uz mēnesi, ja mēs Kongresu pilī sapulcēsimies un notiks Saeimas sēdes, valstī būs tikai aktivizēšanās un notiks darbība. Es domāju, ka nekādu ekonomisko zaudējumu nebūs, un, ja balsošanas iekārtu nav, tad var balsot arī ar rokām. Balsu skaitīšanas komisija saskaitīs. Es domāju, ka tā arī nebūs liela problēma. Bet šinī brīdī, kad ir sajūtama krīze, nevar aiziet prom augstākais varas orgāns, jo citādi patiešām varbūt būtu jāpielieto tas, ko Bojārs jau sāk piedāvāt, - vajag sasaukt... lai Pašvaldību savienība izsludina pagaidu valdību, un Bojārs, iespējams, kā komisārs ar mauzeri staigās pa Ministru kabinetu un pa laikam nošaus kādu ministru, kas gribēs aizbraukt prom no muļķu valsts. Tas būs ļoti interesanti, un visi priecāsies, dziedās dziesmas, dzers alu un atpūtīsies. Patiešām mēs varam sagaidīt ļoti "jautrus" Līgo svētkus: ar korupciju, ar dziesmām, ar pagaidu valdībām... Un patiešām, cienījamie jūrnieki, kas ir Saeimā: lūdzu, griezieties pie manis, man vajag jūrniekus, jo pēc Pagaidu valdības pie varas nāk jūrnieki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs rakstveidā pieteicies nav. Godātie deputāti, es gribu atgādināt jums, ka mēs izskatām pirmo sadaļu mūsu darba kārtībā. "Prezidija ziņojumi". Un šajā pirmajā sadaļā ir 2.apakšpunts - "Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem". Kārtības ruļļa 117.panta piektā daļa saka sekojošo: "Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā."

Sestā sadaļa runā par to, ka, ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šās sēdes darba kārtības beigās. Tātad runājuši ir divi deputāti, kuri abi necēla iebildumus pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Līdz ar to, ka šādi iebildumi netika celti, šis patstāvīgais priekšlikums atbilstoši Prezidija ziņojumam tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts...

Godātie deputāti, es atvainojos! Atkal ir saņemts iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 18. un 19.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā: likumprojektu "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" (darba kārtības 26.punktu), likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (darba kārtības 28.punktu), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu" (darba kārtības 31.punktu), likumprojektu "Muzeju likums" (darba kārtības 35.punktu), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" (darba kārtības 36.punktu), likumprojektu "Konkurences likums" (darba kārtības 24.punktu), likumprojektu "Konkurences padomes likums" (darba kārtības 23.punktu), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" (darba kārtības 54. punktu) izskatīt pēc darba kārtības 21.punkta". Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret".

Vents Balodis vēlas runāt. "Par" vai "pret"? Pret. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Mans ierosinājums būtu šos likumprojektus tomēr iekļaut aiz darba kārtības 22.punkta tāpēc, ka darba kārtības 22. punkts ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"", kas aizņems diezgan daudz laika.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, jebkurš priekšlikums ir jāiesniedz rakstveidā. Mēs nevaram mutiskus priekšlikumus izskatīt.

Jānis Mauliņš vēlas runāt - frakcija "Latvijai". Mauliņa kungs, vai jūs runāsit "par" vai "pret"? Pret. Tātad "pret" jau runāja Baloža kungs, šajā gadījumā ierosinot citu procedūru - iekļaut pēc 22.punkta, bet viņš saskaņā ar procedūru ir izteicies "pret". Tā ka es atvainojos, es nevaru dot jums vārdu.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Viņš nerunāja vispār "pret". Es gribu runāt vispār "pret" tāpēc, ka mēs divās dienās izskatīsim visus likumprojektus. Tad kāda jēga tagad ir vienkārši samudžināt darba kārtību? Tik un tā visi likumprojekti šajās divās dienās tiks izskatīti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. "Par" deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu iesniegumu - izdarīt izmaiņas mūsu darba kārtībā attiecībā uz iepriekš nolasītajiem likumprojektiem. Es laika ekonomijas ziņā tos neatkārtošu. Tātad ir lūgums - iekļaut tos pēc darba kārtības 21.punkta. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Darba kārtības 8. jautājums ir lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Vilim Krištopanam".

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šobrīd nevienam vairs nav nekādu šaubu par to, ka mūsu valsts atrodas varas krīzes stāvoklī un ka mums kaut kādā veidā ir jāatrisina šie samezglojumi, kas radušies saistībā ar Korupcijas novēršanas likumu, jo vesela virkne vadošu amatpersonu gan valdībā, gan Saeimā... Ir parādījušies dati par to, ka viņi ir ieņēmuši amatus dažādās uzņēmējsabiedrībās un ka viņi ir ieņēmuši tādus amatus, kurus viņiem ir aizliedzis ieņemt Korupcijas novēršanas likums. Diemžēl prokuratūra, kurai ir jādod slēdziens par to, cik lielā mērā katra konkrētā amatpersona ir vai nav pārkāpusi šo likumu, vilcinās un šos savus datus dod tikai dažām privileģētām personām, bet neatklāj šos datus sabiedrībai. Diemžēl prokuratūra neļauj, faktiski tīšā veidā novilcina šīs problēmas izskatīšanu.

Tajā pašā laikā atsevišķas amatpersonas, to skaitā jo sevišķi ievērojams ir Krištopana kungs, atļaujas ņirgāties par šo Korupcijas novēršanas likumu un visu valsti, paziņojot to, ka tad, ja kāds pierādīs šajā valstī, ka viņš esot bijis korumpētā stāvoklī, viņš braukšot no šīs valsts projām.

Cilvēki šādu paziņojumu uztver ārkārtīgi sāpīgi. Varu šeit informēt visus - gan deputātus, gan godājamo ministra kungu, ka cilvēki tiešām vērtē, ka Krištopana kungs varētu būt pietiekami sazadzies, lai tagad varētu arī emigrēt no šīs Muļķu zemes, kuru viņš būtu veiksmīgā veidā apzadzis. Šādus komentārus es tiešām saņēmu no cilvēkiem. Es saprotu, ka šādus komentārus sabiedrībā mēs dzirdam pietiekoši bieži. Un tad nu Krištopana kungam, ja viņš atļaujas lietot tik radikālus izteicienus, ir jānāk šeit un jāparāda, ka viņam jau ir šis Prokuratūras slēdziens, ka viņš nav darbojies šajos amatos, kur šo viņa darbību uzrāda Uzņēmumu reģistra dati, un ka visas tās preses publikācijas par Krištopana kungu ir bijušas nepatiesas. Pretējā gadījumā šo Krištopana kunga rīcību mēs vērtējam viennozīmīgi - kā apvainojumus Latvijas valstij. Latvijas valsti nevar pārstāvēt tāda amatpersona, kas apvaino šo valsti un tās pilsoņus.

Protams, mēs varētu runāt Satiksmes ministrijas sakarā arī par veselu virkni citu būtisku pārkāpumu, kas ir tikuši pieļauti. Tāda ir arī augstprātīgā attieksme pret deputātu jautājumiem un neatbildēšana uz šiem deputātu jautājumiem. Te gan ir jāsaka arī "paldies" Saeimas valdošajam vairākumam, kas nobalsoja par jautājumu neizskatīšanu un nedeva iespējas noskaidrot šos pārpratumus un līdz galam neatbildētos jautājumus. Šeit paliek ļoti būtiskas neatbildētas lietas arī par līgumiem ar Krieviju. Tie tiek noslēgti pretēji starptautiskajai un vispārpieņemtajai šādu līgumu slēgšanas procedūrai. Arī šī attieksme pret autoceļu sakārtošanu dažādos Latvijas novados neliecina par šā ministra profesionālu darbību.

Un, visu to ņemot vērā, ka arī mums, Saeimai, ir jāsaka savs vārds šīs valsts varas krīzes pārvarēšanā, kā arī ņemot vērā to, ka Krištopana kungs ir tas ministrs, par kuru šie dati ir visplašākie attiecībā uz nelikumīgu darbību dažādos amatos, ko viņam aizliedz Korupcijas novēršanas likums, es no savas puses aicinu Saeimu uzsākt šo problēmas risināšanu un ierosinu visiem atbalstīt neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Vilim Krištopanam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, jūs saņemat aizrādījumu par deputātu un ministru godu un cieņu aizskarošu izteicienu lietošanu no Saeimas tribīnes. To var atļauties darīt tikai tiesa. (Starpsauciens no zāles: "Uz 6 sēdēm izslēgt!")

Nākamais debatēs vēlas runāt Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es cienu tiešām šo valsti un ticu šai valstij. Un, protams, ir ļoti grūti atzīt dažus savus nepārdomātus izteicienus, kuri, protams, ir radušies dažādu iemeslu dēļ un tiek tulkoti ne vienmēr tā, kā ir bijis domāts. Tomēr man ir jāatvainojas sabiedrībai un jums par šiem izteicieniem, kādi ir bijuši masu informācijas līdzekļos un kas tiek pierakstīti man reizēm pat vairāk, nekā varbūt vajadzētu pašreiz.

Bet es gribētu runāt arī par kaut ko citu. Negatīvā attieksme pret valsti, tās iekārtu un amatpersonām bieži vien neļauj mūsu valstij attīstīties tik ātri, kā varētu. Pietrūkst politiskās kultūras un izglītības (es gribētu būt paškritisks) gan man, gan arī daudziem citiem šinī valstī. Ļoti gribētos, lai beigtos savstarpēja zaimošana, skaudība un zākāšana, kas nekādā ziņā neliecina par valsts uzplaukumu. To veicinās tikai konstruktīva kritika, pozitīva problēmu risināšana un alternatīvu piedāvājumu izteikšana jebkuram politiskam risinājumam.

Man izteiktos apvainojumus pārdzīvoju nevis sevis, bet savu bērnu un arī varbūt vecāku dēļ. Joprojām mūsu valstī valda uzskats, ka, ja lieta ir Prokuratūrā, tad cilvēks ir vainīgs. To ļoti spoži parādīja pēdējie notikumi gan attiecībā uz Valsts prezidentu, gan arī mana kolēģa Guntara Krasta gadījumā. Esmu pārliecināts, ka neesmu atradies korumpētā stāvoklī, pildot gan valsts ieņēmumu valsts ministra pienākumus, gan strādājot 5. un 6. Saeimā, gan arī satiksmes ministra amatā. Esmu nosūtījis visus dokumentus Prokuratūrai un ceru, ka tiks sniegta ļoti ātra un precīza atbilde. Un tad mēs varēsim redzēt, kas jādara tālāk.

Kādi tad būtu risinājumi jautājumā par Korupcijas novēršanas likumu un par korupciju kā tādu? Jā, valstij būtu jācīnās pret korupciju, bet pret korupciju vajadzētu cīnīties pēc būtības, nevis ar likuma pantiem, kuri daudzos gadījumos ir formāli. Ļoti daudz piemēru es varētu šeit nosaukt gan par tā saucamo inside informāciju, kas ir pieejama daudziem politiķiem privatizācijas gadījumā, gan par to, cik daudzi politiķi reāli deklarē savus ienākumus, cik daudzi politiķi ir samaksājuši nodokļus kā fiziskās personas. Es gribētu teikt šādi tiem, kuri ir pieprasījuši manu demisiju, mēs varētu salīdzināt, cik es kā fiziskā persona triju gadu laikā esmu nomaksājis ienākuma nodokli! Man liekas, ka visa jūsu frakcija ir nomaksājusi mazāk.

Ja runā par mūsu valdības darbu un par ministrijas darbu, tad man ir bijis gods pārstāvēt valsti daudzos starptautiskos forumos. Un man ir prieks par to, ka mēs esam kaut ko panākuši gan transportā, gan tranzītā. Par Latviju runā gan Eiropā, gan arī Maskavā kā par Baltijas jūras tranzītlielvalsti. Un es domāju, ka mēs šo Latvijas vārdu turpināsim nest pasaulē tikpat stingri arī tālāk.

Un nobeigumā. Nekad neesmu izvairījies no pienākumiem un atbildības, ne pildot savus darba pienākumus, ne arī sportojot. Un vēl es gribu teikt: "Es ticu šai valstij, ticu jums un ticu arī pats sev!" Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs dzirdējām Viļa Krištopana, tā teikt, grēku nožēlu. Tikai es gribu teikt vēl to: vai jūs pamanījāt, ka tāda veida savas kļūdas atzīšana nozīmē arī to, ka cilvēks ir svaidījies ar vārdiem, ka cilvēks ir bijis nenopietns? Tik nenopietns, kā to darīt nevar atļauties pat vienkārša tirgussieva uz laukuma, kura nemainīs savu vārdu tik ātri, ja viņai būs pateikuši, ka tas ir tas. Viņa tad arī paliks pie tā vai vismaz mēģinās kaut kā mīlīgāk labot, nevis nosauks, ka šī ir Muļķu zeme tāpēc, ka prasa ievērot likumu. Šī ir Muļķu zeme tāpēc, ka prasa ievērot likumu. Tātad ministra prasība bija ciniski kategoriska - neievērot likumu un smieties par likumu publiski. Ievērojiet šo momentu!

Un es varu teikt tā, ka viss mans sašutums nevēršas tik daudz pret Vili Krištopanu, cik pret valdību, kura tika nelikumīgi nominēta, pārkāpjot gan Satversmi, gan viltojot nominācijas dokumentu, kā tas notika 1995.gada rudenī, tas ir, decembrī. Un šā likuma pārkāpšana regulāri turpinās. Mēs tagad esam uzskaitījuši visus likuma pārkāpumus gan no Saeimas puses, gan no Prezidenta puses, gan no ministru puses. Un uzskaitīsim tos īpašā sarakstā. Šis saraksts tiks sūtīts arī uz starptautiskajām institūcijām, lai lūgtu mums palīdzību. Tiem, kuri grib, lai tiktu ievēroti likumi.

Es jums atgādināšu, ka Satversmes 81.pantu Ministru kabinets un līdz ar to arī ministrs Krištopans regulāri pārkāpj tādā veidā, ka ne par vienu noteikumu, kas izdots Satversmes 81.panta kārtībā, vairs netiek pildīts pat noteikums, ka ir jāpamato šī neatliekamā vajadzība. Vairs pat netiek pieminēts, netiek motivēts, kāda ir tā neatliekamā vajadzība. Un mēs varam sacīt tā, ka mūs gaida tāds stāvoklis, ka Satversmes 81.panta kārtībā tiešām tiks atlaista arī Saeima, jo 81.panta uzskaitījumā nav taču teikts, ka Ministru kabinets tādu noteikumu nedrīkst pieņemt. Ja mēs ejam uz absurdu, tad šāds absurds ir pilnīgi reāls.

Es vēlreiz uzsveru, cienījamie deputāti, tautas pārstāvji, tautas ievēlētie cilvēki: vai ministrs var uzurpēt šādas tiesības vērsties pret likumību valstī? Tas ir cilvēks, kura vienīgais pienākums ir perfekti izpildīt likumus. Tā ir izpildvara! Viņš ir izpildvaras pārstāvis! Cita pienākuma būtībā viņam nav. Un tāds cilvēks publiski aicināja vērsties pret likumību. Un, ja mēs sāksim uzskaitīt visus likumpārkāpumus, tad būs jāpiemin arī Saeimas priekšsēdētājs, kuram, es domāju, arī vajadzēja vienīgi iesniegt atlūgumu kā nepsējīgam izprast likumību valstī, kā cilvēkam, kurš ir izdarījis darbību, kas rada aizdomas, ka viņš ir pilnībā korumpēts.

Es gribu vēl pievērst uzmanību tam, ka Vilis Krištopans no šīs pašas tribīnes nesen paziņoja, ka, lai uzstādītu ceļa rādītājus Latvijā, ir vajadzīgi 9 miljoni latu. Jūs, kolēģi, neklausāties, ko tas īsti nozīmē - 9 miljoni latu, lai uzstādītu ceļa rādītājus Latvijā! Padomājiet, vai tur apakšā nav jautājums par līdzekļu izsaimniekošanu vai iepludināšanu vajadzīgo personu kabatās! Un tas ir jauns jautājums, par ko mēs droši vien vēlreiz izvirzīsim lēmuma projektu par Krištopana saukšanu pie atbildības. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Nolinčot!")

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man tikko radās tāda sajūta, it kā būtu kaut kāda komjaunatnes sapulce, kurā vienu, kas vakarā varbūt ir līdis meiteņu kopmītnē, izsauc uz komjaunatnes sapulci un tad saka: "Ko tad tu darīji?" Un tad tas, kurš ir līdis pa logu un ir noķerts, raudulīgā balsī saka: "Zināt, es jau kopā ar visiem līdu, tikai mani noķēra, bet pārējos nenoķēra." Patiešām, man arī ir divējāds viedoklis. Viens viedoklis ir tāds, ka patiešām Latvijā beidzot ir normāls satiksmes ministrs pēc tiem, kuri nodarbojās ar mazmājiņu celšanu savās ministrijās, kārtīgiem remontiem un vēl ar visādām citādām lietām.

Taču es šodien gaidīju no Krištopana kunga nevis šo raudulīgo stāstu, kā viņš līda kopmītnē un kā viņu noķēra, bet gan to, kā viņš, būdams ministrs ir realizējis to, ko savā laikā solīja. Tas mani interesē kā Saeimas deputātu. Man neinteresē, cik fiziskā persona - Krištopans ir samaksājis nodokļos. Ja Krištopans kā fiziskā persona ir samaksājis nodokļos vairāk nekā frakcija, tad tas ir labi. Es gribētu, lai viņš nomaksātu vairāk nekā "Parex" banka. Tas būtu vēl labāk. Taču šodien diemžēl Krištopana kunga vārdos es nedzirdēju, ka viņš būtu norādījis, kā viņš pilda tos pienākumus, kas viņam bija uzlikti kā ministram.

Man rada uztraukumu arī tas, ka mūs Saeima iedzen pat tādā stāvoklī, ka, lūk, rīt ir gandrīz vai pēdējā sēde. Prokuratūras atbilde nav saņemta, un tad jau redzēsim, vai rudenī mēs vēl to lasīsim vai nelasīsim. Varbūt nelasīsim. Būs pagaidu valdība. Un tad jau arī, teiksim, jautājums par Krištopana kungu vairs nebūs aktuāls. Un būs tāpat kā ar citiem ministriem, kam ir mēģināts izteikt neuzticību, - pēc kāda brīža viņi klusi un mierīgi aiziet. Bet šinī gadījumā man gribētos tomēr no Krištopana kunga saņemt konkrētu atbildi - ko viņš dara kā ministrs, kā viņam iet. Ja viņam iet labi, tas ir labi. Ja viņš labi veic darbus, tas ir ļoti jauki, un Latvijas ceļi attīstās un pilnveidojas, tranzīts palielinās. Ja tas ir tā, tad lai viņš strādā. Ja viņš kā fiziska persona ir patiešām šmuci uztaisījis, tad tas patiešām ir Prokuratūras kompetencē un varbūt blakām kādam Stabu ielas kārtējam iemītniekam arī Krištopana kungs kā fiziska persona var nokļūt, ja viņš ir izdarījis kaut ko. Ja nav, tad arī labi. Ja nav daudz nošmucējies, tad varbūt kā Pīka kungam būs pašam jāaiziet, un pēc tam premjers teiks, ka labi, ka vismaz ir morāle. Ka pats pēc brīža, kad noķer, aiziet...

Bet tādēļ, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā ir grūts balsojums. Kā mēs šodien varam balsot, ja mēs nezinām, par ko balsot? Vai viņš ir noķerts vai nav? Vai viņš ir līdis kopmītnē vai nav? Par ko mēs šodien balsosim? Par to, ka Krištopana kungs ir līdis kopmītnē un noķerts? Saprotiet, iznāk īpatnēji. Es jau nedzirdēju to atbildi. Vai viņš strādā slikti vai labi? Reizēm liekas - labi, reizēm liekas - slikti.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es drīzāk domāju, ka ir jārisina tas jautājums, ka... mums nav tāda mehānisma diemžēl... būtu gandrīz vai jāsasauc kaut kāda ārkārtas sanāksme, kad būs tā Prokuratūras atbilde; tad mēs varēsim iztirzāt ne tikai Krištopana kungu, bet varbūt vēl kādus pāris ministrus un risināt Ministru kabineta jautājumus. Jo tad, ja aizies vairāki ministri - viens jau ir aizgājis, vēl aizies kāds pārītis, - būs Ministru kabineta ļoti īpatnēja krīze. Un šeit būtu jājautā arī Šķēles kungam par viņa atbildību, jo tad, kad viņš formēja šo valdību, viņš uzņēmās atbildību. Tagad izrādās - ja Pīka kungs nav mācējis labi izlasīt Lagzdiņa kunga sastādīto likumu, tad tā ir tikai nelaime un kļūda. Bet kur ir atbildība? Labi vismaz, ka Ulmanis iemācījies to izlasīt - un, iespējams, arī Šķēles kungs. Nedod Dievs, ja Šķēle nav izlasījis likumu! Un tad būs atkal cits jautājums - kas atbildēs? Atbildēs "Saimnieks", "Tçvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš", LNNK, "Zaļie"? Atkal var izrādīties, ka neviens. Viens nemāk lasīt, pārējie teiks: "Nu nē, mēs jau tikai tā balsojam, kā Sadarbības padome nolemj. Tā arī nobalsojām."

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, protams, šodien, kā es jau sacīju, šis ir ļoti īpatnējs un smags balsojums, jo ir jābalso. Jo cita ceļa mums nav. Mums ir jābalso! Jo citādāks lēmums būtu: gaidīt, kamēr Prokuratūra dos atbildi, un tad sasaukt sēdi, pamatojoties uz Prokuratūras materiāliem. Bet, ja Prokuratūras materiālos parādīsies, ka Krištopana kungam ir ar šo lietu saistība, tad iespējams, ka viņš morāli vainīgs jutīsies un aizies tāpat, kā aizgāja Pīka kungs.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, laikam šodien tas būs katra sirdsapziņas balsojums, un tas ir diezgan nopietns jautājums, no vienas puses. No otras puses, patiešām gribas, lai viņš veic darbu, lai viņš turpina darbu. Bet, ja ir kļūdas, lai ir arī fiziskas personas atbildība. Tādēļ varbūt labāk būtu, lai viņš šodien pats to pateiktu un aizietu no amata ātrāk, nekā velti vilkt laiku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šoreiz es tribīnē nāku ar ļoti smagiem soļiem, un man ļoti negribētos runāt par to, par ko ir jārunā. Es neiedrošinos nosaukt to vārdu, kādā nosauca cienījamais ministrs manu tautu, manu zemi. Nē, to kautrējās arī "Diena" izdarīt, viņi sacīja - "muļķu zeme". Viņš teica daudz apvainojošāk un skarbāk, bet par to es negribētu runāt. Un negribētos runāt arī par tām lietām - ir tur korupcija vai nav tur korupcijas, es to tiešām nezinu. Bet man ir tomēr viens milzīgs jautājums, un es gribētu, lai arī jūs un pats ministrs par to padomātu - kā var satiksmes un ceļu ministrs izvirzīt domu par trolejbusu likvidēšanu Rīgas pilsētā! Iemesls, ka dārgi izmaksā trolejbusu vadi... Nu kas aiz tā slēpjas, man tad jājautā. Cik mums ir trolejbusu līniju? Vismaz 21. Vismaz ekoloģiski tīri šie trolejbusi ir. To vietā iepirkt kaut kādus "ekoloģiskus" autobusus? Tādu pasaulē nav. Kamēr sadeg benzīns, tikmēr tā ir pilsētas piesārņošana. Es nevaru apiet šo apstākli. Uz šā punkta pamata man ir jādomā par šā ministra kompetenci kaut vai šajā līmenī.

Piedodiet, un paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! Grupas pārstāvis - (Starpsauciens: "Sen izslēgts...") es atvainojos. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Dobelis ( pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribētu atgādināt mūsu tautas valodas vārdu krājumā esošo vārdu "liekulība". Tagad mēs pērsim Krištopanu, pirms tam mēs pa vienam pērām citus ministrus, un man tā pamazām rodas tāds iespaids, ka mūsu Saeima sāk dalīties svētuļos, tas ir, cilvēkos, kuriem ir tiesības visus pērt, un tādos, kuriem ir ļauts katru dienu, nākot uz Saeimu, vilkt biezākas drēbes, lai mazāk sāpētu tā vieta, pa kuru sitīs. Kam tas ir vajadzīgs? Ja jau mēs iesākām šo procesu, kas saistīts ar šo Korupcijas novēršanas likumu, tad mūsu Korupcijas novēršanas likuma "tçvam" vajadzēja vispirms parūpēties par to, lai sabiedrība skaidri un gaiši saprastu, kādā veidā ir jāvirza šī lieta uz priekšu. Mēs tikai pēc likuma pieņemšanas sākam filozofēt, kāda tad nu būs tā procedūra, kā šis likums īstenosies, bet šeit vispār vairs runas par to neizskanēja. Un tad sākās prātošana, vai Rīgas mērs ir pārkāpis likumu vai nav, bet tagad mēs esam aizgājuši līdz tam, ka jautājam, vai ministrs to ir izdarījis vai nav izdarījis.

Premjers - tas mums ir svētākais no svētajiem, tam šeit neko nevar atrast. Arī citur neviens viņam neko nemeklēs. Līdz ar to viņš ir ideāls svētulis šodien. Priecājieties, ka jūs kārtējo reizi visus nogānīja, priecājieties par to, ka jūs divos mēnešos esat iedevuši iespēju Satversmes 81. panta kārtībā pieņemt to, kas tik ienāks prātā. Mums jau šodien būs viens likums otrajā lasījumā, kur ir ģeniāla doma par militāro policiju, lai gan absolūti nesagatavots likumprojekts tika iesniegts, un būs vēl citi tādi. Tāpēc gribu jautāt: kāpēc mums ir vajadzīgas šīs liekulīgās apspriedes? Šī te svētuļu uzstāšanās... (Starpsauciens: "Izrādīties...") Re, kur viens svētulis aizgāja, laikam tūlīt runās atkal bargi, kādi mēs te visi esam draņķi un ka ir tikai daži deputāti... Tie ir tie labie! Es domāju, ka Zīgerista kungs mierīgi varēja pateikt, ka šodien nevis vairs 80% politiķu ir bandīti, bet 180%. Tas būtu daudz pareizāk. Kāpēc vajag sevi parādīt kā ne sevišķi attīstītu personu, uznākot šeit un runājot absolūti liekulīgas lietas? Cik ilgi mēs tērēsim laiku ar šīm te tā saucamajām ministru noņemšanām? Jūs labi zināt, ka nekas no tā nesanāks. Un, ja jūs turpināt šo pašu darbību, tad ir skaidrs, ka vajag taču punktus papelnīt uz nākošajām vēlēšanām, jo arī sociāldemokrāti pretendē uz to pašu nišu, uz kuru pretendē arī citi tā sauktie nabadzīgo cilvēku aizstāvji. Nu tad sāksim tagad sacensties, kurš ir godīgāks, kurš ir "tîrāks", kuram ir labāks krekls mugurā! Varbūt drusku vajadzētu pakaunēties par visu to.

Ja mēs gribam nopietni visu šo problēmu izskatīt, kas ir saistīta ar Korupcijas novēršanas likumu, ar viņa ievērošanu, ar visu to cilvēku izskatīšanu, kuri tiešām varbūt ir pārkāpuši šo Korupcijas novēršanas likumu, tad laikam taču cita ceļa nav - ir jābūt prokuratūras slēdzienam. Un no tās vietas tad arī sāksim runāt. Un tad runāsim, cik kurš ir morāli tīrs vai netīrs. Jo es domāju, ka visnetīrākie cilvēki ir tie, kuri šeit kāpj tribīnē un "mazgā" citus. Tie ir visnetīrākie. Visnetīrākie šeit ir tie, kuri te par lielo godīgumu runā. Visnetīrākie šeit ir tie, kuri vēlas te atkal kārtējo reizi kādu gāzt, lai citu priekšā sevi parādītu kā eņģeli. Ja nu jums kauna nav, jūs to varat turpināt, jūs to varat darīt sērijveidīgi. Lūdzu! Bet gudri jūs tāpēc neizskatāties. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Atbildu uz vienu konkrētu uzbrukuma vilni Krištopanam. Jautājums par trolejbusiem. Bez šaubām, elektroenerģija nepatērē skābekli, tāpēc liekas, ka tas ir ekoloģiski tīrāks transportlīdzeklis. Mēs pārsvarā elektroenerģiju Latvijā ražojam, sadedzinot akmeņogles, kūdru vai gāzi termoelektrocentrālēs, un zaudējums valstī ekoloģijas jomā ir vēl lielāks. Tā ka apvainot iekšdedzes dzinēju ekoloģijas graušanā Eniņa kungam šoreiz nebija īsta pamata. Krištopana kungs šos vārdus par trolejbusu zināmu kaitīgumu ir teicis pamatoti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Krištopana kungs, es izsaku jums patiesu nožēlu. Jūs varbūt vaicāsit - kāpēc. Diemžēl jūs šodien teicāt... tikai šodien, ka ir iesniegts lēmuma projekts par jūsu demisiju. Jūs šodien pieminējāt konstruktīvu kritiku, jūs šodien pieminējāt to, ka jautājumus un problēmas var atrisināt savstarpējā sadarbībā. Apmēram tāda bija jūsu izteiktā doma. Un šī mana nožēla tiešām ir tāpēc, ka jūs esat to sapratis tikai tad, kad ir iesniegts lēmuma projekts ar jūsu demisijas pieprasījumu. Un es gribētu jums arī novēlēt, lai Dievs dod jums tādu prātu un saprašanu, ka problēmas un sasāpējušie jautājumi, kurus izvirza opozīcija, kurus izvirza citi deputāti, kas tos ir ieraudzījuši, kas ir sastapušies ar šiem faktiem, kādi ir Latvijā... Tas attiecas arī uz satiksmi - tie ir gan ceļa rādītāji, gan ceļa segumi dažādās Latvijas vietās, un tie nav jāuzlabo tur, kur tie ir pietiekami labi, bet varbūt jāpaskatās uz citu pusi... Tiešām, man būtu liels prieks...

Krištopana kungs, acīmredzot šodien Saeima jau nenobalsos par neuzticības izteikšanu jums, tāpēc lai tie jūsu vārdi, ko šodien teicāt par konstruktīvo kritiku un jautājumu konstruktīvu risināšanu, tiešām turpmāk arī būtu spēkā un mēs varētu atrast šo sadarbību, risinot valstij svarīgas lietas. Tas ir būtiskākais.

Acīmredzot šodien nav šeit jārunā tik daudz par politiku, bet ir jārunā par to, ka valstī ir sasāpējušas problēmas, kuras mums ir kopīgi jārisina.

Man tomēr, Krištopana kungs, gribētos jums pārmest tādu lietu, kas te jau tika minēta, un tas ir Satversmes 81. pants. Godātais Krištopana kungs! Manuprāt, jūs lieliski apzināties to, ka nepārtraukti šis Satversmes 81. pants Ministru kabineta līmenī tiek pārkāpts. Un tad man ir jautājums jums: vai jūs kā satiksmes ministrs kādreiz esat iestājies un pretojies tam, kādā formā veica šo dzelzceļa tarifu apstiprināšanu, jo pēc Satversmes 81. panta nebija tiesību tos apstiprināt ne pašam "Latvijas dzelzceļam", ne arī Ministru kabinetam. Ja tas tā ir, tad nāciet šeit un pastāstiet, kā jūs to esat darījis. Manuprāt, jūs to neesat darījis. Un rezultātā ir tieša likumu pārkāpšana, šinī gadījumā - Satversmes pārkāpšana. Vai tas nav pietiekams pamats, lai izteiktu ministram neuzticību? Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu: "Izteikt neuzticību Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam". Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 50, atturas - 8. Saeimas lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, ir ienācis sešu deputātu parakstīts iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas laika pagarināšanu likumprojektam "Latvijas Republikas Valsts valodas likums" un šo jautājumu izskatīt kā darba kārtības 15.punktu pirms darba kārtības trešās sadaļas. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Nevēlas deputāti runāt. Vai kādam ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu deputātiem arī nav. Kolēģi, mēs vienīgi nevaram viņu skatīt kā 15.punktu, ja ir lūgums skatīt pirms darba kārtības trešās sadaļas. Viņš mums ir jāskata pēc jau nobalsotā lēmuma projekta par Vērtspapīru tirgus komisijas padomi. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies. Esam vienojušies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par G.Ķepules apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli", Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.2849. Saeima ir saņēmusi iesniegumu no valsts kontroliera Černaja kunga. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par Valsts kontroli", kurš paredz Valsts kontroles uzdevumu ievērojamu paplašināšanu atbilstoši šā likuma 10.pantam un Saeimas kārtības ruļļa 30.pantam, ierosinu Saeimai apstiprināt Guntu Ķepuli par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija uzklausīja Valsts kontroles pārstāvi un vadītāju un ierosina Saeimai atbalstīt lēmuma projektu: "Apstiprināt Guntu Ķepuli par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli".

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 6. Gunta Ķepule ir apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Nākamais ir dokuments nr. 2854 par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas attiecīgu rekomendāciju par trijiem tiesnešiem, kas virzāmi uz Rīgas apgabaltiesu. Tiesneši ir uzklausīti, un Juridiskā komisija aicina viņus atbalstīt. Pirmo par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi aicinu apstiprināt Jāni Laukrozi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 8. Jānis Laukroze ir apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais balsojums. Juridiskā komisija aicina balsot par lēmuma projektu: "Apstiprināt Jevgēniju Salimu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 5. Jevgēnijs Salima apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts, par kuru aicina balsot Juridiskā komisija, ir šāds: "Apstiprināt Zaigu Vrubļevsku par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 6. Zaiga Vrubļevska apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par P.Eglona iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Dokumenta nr.2855. Ir saņemta Tieslietu ministrijas rekomendācija par to, ka Pēteris Eglons ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, un Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai tiesnešu amatā. Arī Juridiskā komisija viņu ir uzklausījusi un atbalstījusi un aicina balsot par lēmuma projektu: "Iecelt Pēteri Eglonu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma! Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Pēteris Eglons ir iecelts par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums ir par A.Jēkabsona iecelšanu par Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dokuments nr.2856. Tieslietu ministrija rekomendē par šīs tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Alvisu Jēkabsonu, kurš arī nokārtojis visas vajadzīgās kvalifikācijas prasības. Juridiskā komisija viņu ir uzklausījusi un aicina atbalstīt lēmuma projektu: "Iecelt Alvisu Jēkabsonu par Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 9. Alviss Jēkabsons ir iecelts par Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - par L.Gusevas iecelšanu par Latgales apgabaltiesas Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dokumenta nr.2857. Arī Tieslietu ministrija rekomendē par šīs tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi iecelt Ludmilu Gusevu. Juridiskā komisija viņu ir uzklausījusi un arī atbalsta lēmuma projektu: "Iecelt Ludmilu Gusevu par Latgales apgabaltiesas Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 9. Ludmila Guseva iecelta par Latgales apgabaltiesas Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma ir daži lietišķi un daži patīkami paziņojumi. Vispirms par lietišķajiem. Pēteris Tabūns par Pieprasījumu komisijas sēdi. Lūdzu!

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļi! Šodien 10.30 paredzētā komisijas sēde nenotiks, to pārceļam uz rītdienu, jo sēdē nevar piedalīties Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Tātad pulcēsimies rītdien 10.30. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš par tikšanos ar Gruzijas parlamentāriešu delegāciju.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ārlietu komisija lūdz mūsu telpās tikties ar Gruzijas parlamentāriešiem. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Antons Seiksts - paziņojums par komisijas sēdi.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pilnā sastāvā 12.30 uz komisijas sēdi sakarā ar Bēgļu un patvēruma meklētāju likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viktors Kalnbērzs.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribu lūgt pulcēties Gruzijas atbalsta grupu: 11.15 mums ir tikšanās ar Gruzijas parlamenta delegāciju Jēkaba ielā 12, ceturtajā stāvā. Lūgums nākt uz pārrunām.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, un tagad patīkami paziņojumi! 13.jūnijā mūsu kolēģim Mārim Vītolam palika 25 gadi. (Aplausi.)

15.jūnijā mūsu kolēģim Jānim Lagzdiņam palika 45 gadi. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, un šodien mūsu kolēģim Guntim Eniņam paliek 64 gadi. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, šodien ir dzimšanas diena arī mūsu kolēģei Guntai Gannusai. (Aplausi.)

Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00, tomēr neskatoties uz dzimšanas dienām, visus lūdzu laikus atgriezties zālē.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt Saeimas šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtību. Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim lēmuma projektu "Par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekļu iecelšanu".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti zālē! Ceru, ka šoreiz mums izdosies apstiprināt visus Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekļus, ko diemžēl nav izdevies izdarīt iepriekšējās divās reizēs. Es gan neesmu pārliecināts, Čepāņa kungs, ka zālē ir nepieciešamais kvorums...

Sēdes vadītājs. Pārliecināsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 49 deputāti. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu deputātus pārtraukt visu dzimšanas dienu atzīmēšanu un atgriezties sēžu zālē! 50, 51, 52 deputāti. Es vēlreiz aicinu visus deputātus atgriezties sēžu zālē. 53 deputāti. Grīnberga kungs aizgāja, tātad palika 52. Atkal 53, 54, 55, 56... Godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 57 deputāti. Kvorums ir. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis. Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2877. Šeit ir Saeimas lēmuma projekti un arī Vērtspapīru tirgus komisijas padomes kandidātu biogrāfijas un darba apraksti. Šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē visas kandidatūras ir atbalstījusi, un es vēlētos, lai mēs sāktu balsot.

Pirmais Latvijas Republikas Saeimas lēmums: "Iecelt Andri Deniņu par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsošana aizklāta. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 1. Andris Deniņš ir iecelts par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.

V.Balodis. Nākamais Saeimas lēmums: "Iecelt Valdi Dvinski par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli".

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 7. Valdis Dvinskis iecelts par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.

V.Balodis. Paldies. Nākamais Latvijas Republikas Saeimas lēmums: "Iecelt Sarmīti Jēgeri par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli" .

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 9. Sarmīte Jēgere iecelta par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes locekli.

V.Balodis. Paldies deputātiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā un arī Vērtspapīru tirgus komisijas vārdā, kura tagad var darboties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim jautājumu "Par priekšlikumu iesniegšanas laika pagarināšanu likumprojektam "Latvijas Republikas Valsts valodas likums"".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Ļoti lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šim projektam vienkārši tāpēc, ka mēs tikko esam ratificējuši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības konvenciju, un tur dažas lietas ir jāsaskaņo. Sliktāk jau nebūs, ja mēs šo jautājumu izanalizēsim rūpīgāk. Ņemsim vērā, ka šobrīd mēs tik un tā acīmredzot būsim brīvdienās un deputāti varēs vienkārši pilnvērtīgāk sekot līdzi. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas lūgumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Jurija Kovaļonoka uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja sešu deputātu parakstītu priekšlikumu par Jurija Kovaļonoka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Jurijs Kovaļonoks no 1992.gada ir Bauskas rajona Kriminālpolicijas priekšnieks, godprātīgi pildījis dienesta pienākumus, vairāk nekā 30 reižu ir apbalvots. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 3. Jurijs Kovaļonoks ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Nikolaja Pirogova uzņemšanu Latvijas pilsonībā".

Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Dokuments nr. 2786. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja septiņu deputātu parakstītu priekšlikumu par Nikolaja Pirogova uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Nikolajs Pirogovs Latvijā dzīvo no 1975.gada, 1991.gadā viņš sācis dienēt 1.policijas bataljonā un 1991.gada puča laikā tika izpildījis bataljona komandiera Vectirāna kunga uzdevumus un aktīvi piedalījies OMON darbības bloķēšanā. Komisija šo priekšlikumu ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 6. Nikolajs Pirogovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Andreja Zinkova uzņemšanu Latvijas pilsonībā".

Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Dokuments nr. 2787. Komisija izskatīja priekšlikumu par Andreja Zinkova uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Andrejs Zinkovs ir dzimis Rīgā, spēlējis hokeju Rīgas "Dinamo" komandā. No 1993. gada ir Latvijas izlases komandas spēlētājs un spēlējis un piedalījies spēlēs pasaules meistarsacīkstēs "A" grupas līgā. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu!... Godātie kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 6. Andrejs Zinkovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Aleksandra Semjonova uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr. 2788. Aleksandrs Semjonovs dzimis Rīgā, pēc tautības - krievs. Mācījies Rīgas 52.vidusskolā. No 1982.gada spēlējis Rīgas "Dinamo" hokeja komandā, ir Latvijas izlases spēlētājs un piedalījies pasaules meistarsacīkšu "A" grupas čempionātā hokejā, aizstāvot Latvijas intereses. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 5. Aleksandrs Semjonovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Aleksandra Kerča uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr. 2789. Aleksandrs Kerčs dzimis Krievijā. 1987.gadā, kad viņš tika iesaukts karadienestā 18 gadu vecumā, ieradās Latvijā. Spēlējis hokeja komandā Rīgas "Dinamo", ir bijis Latvijas izlases komandas spēlētājs un arī piedalījies Latvijas izlases komandā, spēlējot "A" grupā. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo kandidatūru izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 7. Aleksandrs Kerčs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, starpziņojuma apstiprināšanu un galaziņojuma iesniegšanas termiņa pagarināšanu" . Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti zālē! Jums ir izdalīts dokuments nr. 2862. Ar jūsu piekrišanu es šo dokumentu, laiku taupot, nenolasīšu. Gribu tikai īsi pastāstīt par komisijas darbu un pateikt, kāpēc radās šis priekšlikums - pagarināt komisijas darbības laiku.

Mēs sakām lielu paldies Valsts kontrolei, kas ir izdarījusi kontroli šajās bankās un ir arī izdarījusi savus atzinumus. Diemžēl šos atzinumus nav izvērtējusi nedz Saeima, nedz arī prokuratūra. Tādēļ mēs lūgsim daudzus materiālus par to, ko ir atklājusi Valsts kontrole, nodosim tos tālāk prokuratūras izvērtēšanai, lai varētu šo prokuratūras izvērtējumu iekļaut arī savā galaziņojumā. Darba gaitā, it sevišķi pēdējās sēdēs, esam atklājuši to, ka daudzas lietas par šo banku privatizāciju mēs tomēr nezinām. Un arī daudzus dokumentus, kurus mēs esam pieprasījuši no Latvijas Bankas un prokuratūras, esam saņēmuši ļoti nepilnīgus. Neesam saņēmuši tādus, kas tieši parāda šos nodarījumus. Tādēļ es lūdzu Saeimas deputātus apstiprināt šo starpziņojumu un pagarināt galaziņojuma iesniegšanas termiņu līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģi piekrīt tam, ka ziņojums, kurš ir deputātiem izdalītajā dokumentā nr. 2862, netiek nolasīts? Deputātiem iebildumu nav pret to. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2638B.

Pirmais ir priekšlikums, kas ir saņemts no Juridiskā biroja, kurš iesaka izslēgt likumprojekta 1.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 2.panta svītrošanu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums līdzšinējo likumprojekta 6.pantu pārcelt pēc līdzšinējā 11.panta. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Juridiskā biroja priekšlikums ir 17.pantā aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Augstākās Padomes" ar vārdu "Saeimas". Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikums izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Elmārs Zelgalvis. Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums ir par Latvijas Bankas līdzekļiem. Latvijas Bankai saskaņā ar likumu ir trīs kapitāla veidi. Pirmais ir pamatkapitāls, par kura palielināšanu mēs jau šeit runājām, piekritām. Otrs ir rezerves kapitāls, un trešais ir rīcības kapitāls. Rīcības kapitāls ir tas kapitāls, kurš paliek bankas rīcībā pēc visu pārējo atskaitījumu izdarīšanas un kuru banka izlieto savām vajadzībām. Līdz šim banka šo kapitālu izmantoja gan pamatlīdzekļu iegādei, papildināšanai, celtniecībai, gan arī sava personāla sociālo vajadzību apmierināšanai.

Jautājums ir par to, vai šo jautājumu par rīcības kapitāla veidošanu un izlietošanu atstāj pilnīgi Latvijas Bankas rīcībā, pārziņā, vai šo jautājumu izskata un kopā ar budžetu apstiprina Saeima. Mūsu domas ir tādas, ka to vajadzētu darīt Saeimai. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas Banka ir valsts banka un arī tās peļņa un līdzekļi, un rīcības kapitāls, kas paliek tās rīcībā, ir tomēr Latvijas valsts īpašums, un tāpēc šajā sakarā arī ir noteiktas Latvijas valsts intereses, proti, arī Latvijas budžeta intereses. Jautājums ir par to, cik tad galu galā ieskaitīt budžetā no bankas peļņas.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir šo budžetu izskatīt ik gadus šeit Saeimā. Tad mēs redzētu, zinātu, kādiem konkrētiem mērķiem Latvijas Banka novirza savu rīcības kapitālu. Šeit ir runa, ka, lūk, izlietos celtniecībai un pamatlīdzekļu papildināšanai. Bet mēs nezinām, kādiem objektiem. Nezinām, ko banka cels, ko būvēs, kādiem mērķiem, kādus pamatlīdzekļus iegādāsies, cik daudz, un tā tālāk.

Ko mēs redzam bankas atskaitē par pagājušo gadu? Mēs redzam, ka rīcības kapitāls, kas ir atstāts par 1996.gada rezultātiem, ir 4,4 miljoni. 1995.gadā ir bijuši 4,9 miljoni. Budžetā ir par pusmiljonu palielinājušies atskaitījumi. Tie ir 2 miljoni latu par 1996.gada rezultātiem.

Un otrs jautājums ir par Latvijas Bankas prezidenta atalgojumu. Mūsu uzskats ir tāds, ka Latvijas Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai. Līdz šim arī jautājums par Latvijas Bankas prezidenta, padomes locekļu, darbinieku atalgojumu ir bijis ļoti neskaidrs. Tas tiek uzskatīts par komercnoslēpumu. Neviens to nezina. Tas netiek izpausts. Līdz ar to arī šajā ziņā Latvijas Bankas darbība ir tāda, nu, kā mēs tagad sakām, "necaurspīdīga". Protams, Latvijas Bankas darbiniekiem atalgojumu nosaka tās padome, nosaka prezidents, bet pašam prezidentam vajadzētu atalgojumu noteikt, pēc mūsu uzskatiem, šeit Saeimā, un tad tālāk jau banka pati visu to risinātu.

Tāpēc ir priekšlikums, aicinājums, lūgums - atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu?

Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Aicinu balsot pret deputāta Zelgalvja priekšlikumu. Kāpēc?

Pirmām kārtām tāpēc, ka katrā valstī centrālajai bankai ir jāstrādā autonomi, bez jebkādiem politiskiem spaidiem jeb represijām vai nu no likumdošanas, vai arī no valsts pārvaldes orgāniem. Ir taisnība, ka Latvijas Banka darbojas zem Saeimas jurisdikcijas, bet viņiem pašiem ir jābūt brīviem, tāpēc ir padome, ir valde, ko ieceļ Saeima. Un viņu ziņā ir šie lēmumi. Pārskata un pārvalda banku... Un nekādā gadījumā nevar piekrist, ka Latvijas Bankas prezidenta algu noteiktu Saeima. Tas ir bišķiņ par daudz prasīts.

Aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu! Vēlaties ko piebilst?

V.Balodis. Es vēlētos deputātiem atgādināt, ka komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu un ir arī uzklausījusi Latvijas Bankas pārstāvju viedokli. Arī viņi neatbalsta šādu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Zelgalvja priekšlikumu - izteikt 20.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 28, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Visi nākamajā lappusē redzamie priekšlikumi ir iesniegti par likumprojekta 10.pantu, kas paredz, kādā veidā tiek izvirzīts un iecelts Latvijas Bankas prezidents. Gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka deputātu Seiles, Tabūna un Dobeļa priekšlikums un LNNK un LZP frakcijas priekšlikums ir pretrunā ar Satversmi, jo, pieņemot šos priekšlikumus, būtu jāgroza Satversme. Tādēļ komisija šos abus priekšlikumus neatbalstīja, un es domāju, ka tie nebūtu balsojami. Komisija izskatīja visus šos priekšlikumus un izveidoja savu redakciju. Es gribētu nolasīt, kā tagad skan likuma 22.pants: "Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima, aizklāti balsojot. Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima, aizklāti balsojot." Bet mums ir jābalso par šiem priekšlikumiem to iesniegšanas kārtībā, un tādēļ ir jābalso par Māra Grīnblata, Straumes, Jirgena un Grīga priekšlikumu, ja viņi to uztur spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Vēlas runāt Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Mums, priekšlikuma iesniedzējiem, nebija pieņemams tas priekšlikums, ka Latvijas Bankas prezidentu pēc Ministru prezidenta priekšlikuma ieceļ Saeima. Un tādēļ mēs domājām, ka labāk, protams, būtu, ja šim amatam kandidatūru izvēlētos Valsts prezidents. Bet, tā kā ir konstatēts, ka šāda norma ir pretrunā ar Satversmi, mēs savu priekšlikumu atsaucam, jo komisijas sagatavotā redakcija ir pietiekami objektīva un mums nav nekādu iebildumu, ka Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā 10 deputātu ierosinājuma tomēr ievēlē Saeima, aizklāti balsojot. Tātad mēs atsaucam savu priekšlikumu un atbalstām komisijas redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Arī LNNK un LZP frakcijas deputāti atsauc savu priekšlikumu sakarā ar jau iepriekš minēto - tādēļ, ka tas ir pretrunā ar Satversmi. Kaut gan mēs iesniedzām Satversmes grozījumu. Diemžēl Satversmes grozījumam vajadzēja trīs lasījumus, kurus vairs nav iespējams veikt. Šie abi iesniegumi būtu jāskata paralēli.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka mans priekšlikums pēc būtības ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, es savu priekšlikumu atsaucu un aicinu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Tātad, kolēģi, ir atsaukts deputātu Seiles, Tabūna un Dobeļa priekšlikums, LNNK un LZP frakcijas priekšlikumus un deputāta Zelgalvja priekšlikums. Ir palikuši divi - deputātu Grīnblata, Straumes...

V.Balodis. Viņi to atsauc.

Sēdes vadītājs. Tātad arī tas tiek atsaukts. Paliek tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds pieprasa balsojumu? Balsojumu neviens nepieprasa. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Tas ir pieņemts. Paldies.

V.Balodis. Paldies. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums aizstāt vārdu "ieceļams" ar vārdu "apstiprināms". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums papildināt 22.pantu ar jaunu daļu. Komisija nav to atbalstījusi, jo arī tas ir pretrunā ar Satversmi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo ierosinājumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - izteikt 11.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - 11.punkta pirmo rindkopu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Šis priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikums - papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ir priekšlikums papildināt pantu, kura sakarā Saeima var atsaukt jeb atcelt no amata Latvijas Bankas vadību, ar punktu, kurā ir minēts, ka Saeima to var darīt, ja Saeima konstatē, ka Latvijas Bankas vadības rezultātā ir bijuši likuma pārkāpumi vai ir nodarīti kaitējumi Latvijas valsts ekonomikai.

Kāpēc radās šāds priekšlikums? Mēs visi ļoti labi zinām, ka mūsu Saeima ir izveidojusi vairākas izmeklēšanas komisijas saistībā ar banku darbību Latvijā. Šī izmeklēšana sākās jau ar bēdīgi slavenajiem naudas vagoniem, pēc tam bija runa par bankas "Baltija" krahu, sākās bankas krīze, par šo jautājumu tika plaši runāts. Tagad ir izmeklēšanas komisija par Unibankas un Krājbankas darbību, ir izmeklēšanas komisija par G-24 kredītu izlietošanu, un varbūt šīs komisijas turpināsies vēl tālāk...

Par ko tas viss liecina? Tas viss liecina: kā šīs komisijas ir savā darbā konstatējušas, tomēr viens no visu šo problēmu cēloņiem ir bijis tas, ka Latvijas Banka nav bijusi savu uzdevumu augstumos, nav pienācīgi veikusi komercbanku uzraudzību, nav arī pienācīgi kontrolējusi G-24 kredītu sadali, piedaloties tajā. Kas ir noticis visa tā rezultātā? Noticis ir tas, ka tomēr ir nodarīts kaitējums Latvijas ekonomikai, gan Latvijas saimniecībai, gan arī Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir noticis visu šo banku bakrotu dēļ, kredītu neatdošanas, izšķērdēšanas dēļ. Tāpēc mēs uzskatām, ka tomēr, ja Saeima konstatēs šādu lietu, tad viņai arī ir jābūt tiesībām mainīt Latvijas Bankas vadību.

Tāpēc arī lūdzu atbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, iespējams, ka šinī gadījumā cienījamā Zelgalvja kunga iniciatīva ir atbalstāma, jo mums tad ir vai nu vajadzīgs vēl kāds papildu pants, kura nav... un, tā kā šis likums ir skatāms steidzamības kārtībā, sakarā ar to rodas problēmas. Jo, redziet, 2. punkts ir šāds: "ir stājies spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu;". Tātad, cienījamie kolēģi, ir iespējams, ka var iznākt tā: ja Latvijas Bankas prezidents kaut kādu grēku būs izdarījis un, teiksim, būs iepriekšējā aizturēšanā cietumā, viņš būs Latvijas Bankas prezidents, atrazdamies Rīgas centrālcietumā. Padomājiet loģiski! Ja tiesas notiesājošā sprieduma nebūs, tur atrasties viņš tomēr varēs. Tātad, piedodiet, šeit ir jābūt tomēr kaut kādam starpposmam, jo mūsu valsts varētu, nedod Dievs, tādā gadījumā nokļūt ļoti īpatnējā situācijā. Redziet, šeit ir vēl ļoti daudz tādu papildu momentu... Vai mums tādā gadījumā ir obligāti jāsagaida notiesājošais spriedums? Mēs cienījamo Krisberga kungu, savu kolēģi, esam izolējuši no Saeimas, kaut gan, piedodiet, tiesas sprieduma nav. Viņa tiesības ir ierobežotas. Te vēl būtu vai nu jāparādās pantam par Latvijas Bankas prezidenta un padomes locekļu tiesību ierobežojumiem noteiktos gadījumos - ka viņiem tad tiek, teiksim, ierobežotas kaut kādas tiesības spriest - vai arī šinī pantā tomēr ir jāatbalsta Zelgalvja kunga iniciatīva. Šeit mēs radām to, ka Latvijas Bankas prezidents un visi pārējie viņa kolēģi atrodas pat labākā situācijā nekā Saeimas priekšsēdētājs un Prezidija locekļi. Vai tas ir loģiski? Diez vai šinī gadījumā es tā varētu teikt, jo, redziet, cienījamie kolēģi, ja Latvijas Bankas prezidents, kā pēkšņi var izrādīties, nevar "pavilkt" ðo amatu, bet pats prom no tā amata neiet, tad izrādās, ka viņš ir neatsaucams. Neviens pants par to nerunā. Vai mēs nevaram nokļūt tādā situācijā, kādā nesen nokļuva viena Latīņamerikas valsts, kura ievēlēja sev prezidentu, kurš mācēja labi dziedāt, bet nemācēja pārvaldīt valsti? Nu, protams, es varu uzskatīt, ka, iespējams, mums veiksies ar tādiem "vunderkindiem" kā Repšes kungu, varbūt arī nākamais būs brīnumbērns. Bet, ja nebūs brīnumbērns, tad Latvija kārtējo reizi būs ļoti interesantā situācijā starptautiskajā līmenī. Un, ja pēkšņi notiks lata krīze, kurā būs vainīgs pats Bankas priekšsēdētājs ar kādu nemākulīgu politiku, tad viņam vai nu 6 mēnešus kaut kur attiecīgi jāārstējas... un, kad viņa diagnoze būs galīga un neapšaubāma, vai nu viņš būs jāiesēdina cietumā (ja ir tie divi panti), vai kaut kādā veidā būs jāpiespiež viņš uzrakstīt atteikumu. Bet ja nevarēs... Tad mēs būsim interesantā situācijā. Vai arī vajadzēs patiešām griezties ar lūgumu pie iespējamajiem reketa "karaļiem", lai viņi palīdzētu panākt iesnieguma iesniegšanu. Tādēļ šinī gadījumā vai nu ir jāatbalsta Zelgalvja kunga iniciatīva, vai arī pēc tam rudenī ir jāatver vēlreiz likums un jārada tomēr kaut kāds papildu pants, kurā tiek kaut kādā veidā ierobežotas šīs tiesības... Jo es tomēr negribētu redzēt, ka Latvijas Bankas prezidents atrastos iepriekšējā ieslodzījumā Rīgas centrālcietumā. Tā būs oriģināla valsts, kam ir tāds Bankas prezidents, kas līdz notiesājošam spriedumam atradīsies centrālcietumā. Protams, mēs varam pieņemt, ka tāda situācija nebūs, bet es gan nebrīnītos, ka mūsu valstī tāda situācija kādreiz varētu notikt.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu valstī ir trīs varas: likumdevēja vara - Saeima, izpildvara - Ministru kabinets, un tiesu vara. Katrai šai varai ir noteiktas funkcijas un ietekmes sfēras. Mans uzskats: ja mēs pieņemam Zelgalvja kunga priekšlikumu, tad Saeima uzņemas tiesu varas funkcijas, kaut gan mums nepienāktos to darīt. Šeit ir iestrādāts: "ja Saeima konstatē šā likuma vai citu Latvijas Republikas likumu pārkāpumus, Latvijas valsts ekonomikai nodarītu kaitējumu...". Kādā veidā mēs noteiksim šādu kaitējumu? Tas te nav minēts. Te vajadzētu teikt, ka mēs pieņemam tādu kritēriju. Kādi ir kritēriji? Kādi ir kaitējumi, un kā tos noteikt? Gandrīz nav iespējams pateikt, vai tā ir tikai Latvijas Bankas vaina vai valdības vaina, vai kāda cita vaina un kā tas ir noticis. Es uzskatu, ka šo pantu vienkārši nav iespējams realizēt, pat tad, ja mēs gribētu.Tādēļ es lūdzu: nesajauksim mūsu valsts varas funkcijas un balsosim pret deputāta Zelgalvja iesniegumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es te saskatu zināmu dezinformāciju. Proti, var būt tāds tiesas spriedums, kas konstatē, ka Latvijas Bankas rīcības rezultātā ir nodarīts tāds un tāds zaudējums. Notiesājoša tiesas sprieduma man nav, jo notiesājošs tiesas spriedums ir tikai krimināllietās. Tātad Lamberga kungs te dezinformē, ka nevar būt... ka bez tiesas sprieduma Saeima nevarētu lemt. Šeit ir pieļaujams, ka ir tiesas spriedums, un taisni ar tiesas spriedumu ir konstatēts tāds stāvoklis, kāds paredzēts Zelgalvja priekšlikumā. Un, ja jau mēs gribam taisīt kāzusus un dezinformēt, tad jau var sacīt tā, kā Lujāna kungs teica, - ka Bankas prezidents varētu sēdēt cietumā un tomēr komandēt Latvijas Banku... Arī tas nav pieļaujams, jo pašreizējā 2. punktā ir paredzēts... Nē, 3. punktā ir paredzēts: "... Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis nepārtraukti vairāk kā 6 mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus pienākumus". Tātad 6 mēnešus sēž jau cietumā un tāpēc nevar pildīt pienākumus. Šāds absurds var gadīties, bet, ja 3. punktā ir šāds uzskaitījums, tad šis "citu iemeslu dēļ" nevar būt mazākas nozīmes cits iemesls, jo slimība nav tik būtisks iemesls kā sēdēšana cietumā. Tātad: "un citu"... Šeit nevar būt tā sēdēšana cietumā. Katram likumam ir jābūt loģiski, juridiski izsvērtam. Šinī gadījumā no tā izsecināt nevar. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Elmāra Zelgalvja priekšlikumu, lai šis pants būtu kaut cik līdzsvarots un normāli noformulēts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs. Vai vēlaties ko teikt? Lūdzu!

V.Balodis. Lūdzu deputātus atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikumu - papildināt 22. pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 15. Nav pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas ir ienākuši no deputātiem, un lūdzu...

Sēdes vadītājs. Vēl neesam izskatījuši, Baloža kungs! 5. lappusē vēl ir veseli trīs priekšlikumi.

V.Balodis. Es ļoti atvainojos...

Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret to neiebilst? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Otrs Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas Valsts kontrole" ar vārdiem "Valsts kontrole". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikums - izteikt 43. pantu šādā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Vai debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Zelgalvja priekšlikumu - izteikt likumprojekta 43. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Tagad gan mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Prezidijā ir saņemts 5 deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz darba kārtības 25. jautājumu - "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" izskatīt tūlīt pēc 26. jautājuma - "Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 3. novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". Tātad 25. punktu izskatīt pēc 26. punkta.

Godātie kolēģi! Mēs esam jau izdarījuši izmaiņas, un 26. punktu mēs izskatīsim pēc 21. punkta. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Nevēlas runāt. Vai deputātiem iebildumu arī nav? Esam vienojušies, ka šo jautājumu izskatīsim pēc darba kārtības 25. jautājuma. Paldies.

Nākamais ir 21. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2751-a.

Pirmais priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par deputāta Vītola priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Arī otrais ir deputāta Māra Vītola priekšlikums - izteikt 3. panta 3. punktu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Trešais arī ir Māra Vītola priekšlikums par 3. panta 4. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kāds ir šis priekšlikums, vismaz viena tā daļa. Tātad šā priekšlikuma būtība ir pamazināt akcīzes nodokli cigaretēm bez filtra. Mēs visi labi zinām, ka šīs bezfiltra cigaretes ir tās, kas veselībai ir viskaitīgākās. Bez tam smēķēšana nav tā lieta, ko mēs gribētu savā valstī veicināt, tāpēc šāds priekšlikums absolūti nav pamatots, un ir ārkārtīgi dīvaini, ka tas nāk no kristīgā demokrāta Māra Vītola puses. Tāpēc es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt. Ja deputāti nolemtu šo priekšlikumu balsot pa daļām, es varētu atbalstīt nodokļa palielināšanu bezfiltra cigaretēm, bet tas ir tajā gadījumā, ja deputāti piekrīt, un es arī varētu aicināt to darīt. Taču, ja šāds lēmums pieņemts netiek, tad es noteikti aicinātu balsot "pret", jo mēs nekādā gadījumā nevaram pieņemt akcīzes nodokļa samazināšanu bezfiltra cigaretēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Čerāna kungs! Man tieši tāpat kā jums jāatzīst, ka smēķēšana ir drausmīgi kaitīga padarīšana, lai gan tas izklausās liekulīgi, jo es pats arī smēķēju. Man tieši tāpat kā jums ir jāpiekrīt, ka cigaretes ar filtru noteikti noved cilvēku kapā gadus trīs vēlāk nekā cigaretes bez filtra, kāda ir "Prīma", "Priboj" un vēl citas. Taču, ja tas ir papiross, tad viss ir kārtībā.

Bet tagad mēs runāsim par priekšlikuma būtību. Manuprāt, Vītola kungs ir atradis kompromisa variantu starp abiem priekšlikumiem un izlīdzinājis uzliekamās akcīzes summu par vienu cigareti filtra un bezfiltra cigaretēm. Protams, mēs varētu ļaut aplikt, kā tas bija likumā par tabakas izstrādājumu ražošanu, reklamēšanu un tamlīdzīgi, varētu aizliegt bezfiltra cigarešu ražošanu Latvijā vispār, bet ir daži oficiāli skaitļi. Un jāteic, ka, palielinot akcīzes nodokli cigaretēm, diemžēl pieaug cena šāda veida cigaretēm, pie kurām ir pieraduši daudzi mūsu valsts iedzīvotāji. Lietošana nesamazinās, bet pieaug šāda veida cigarešu kontrabanda, kuru diemžēl mūsu policija vai mūsu attiecīgie dienesti vēl nav spējīgi aprobežot. Es pat paņēmu līdzi "Prīmas" paciņu, kas ir ražota Lietuvas Republikā un kas maksā krietni lētāk. Katrā ziņā kontrabandas pieaugums saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu ir tieši savienojami jēdzieni, un diemžēl Latvijas Republikas jurisdikcijā esošs uzņēmums zaudē.

Es pat varu nosaukt skaitļus: kopējais cigarešu patēriņš Latvijā ir aptuveni 350 miljoni ik mēnesi, 75 miljoni cigarešu no šā daudzuma ir bezfiltra cigaretes. Tiklīdz paaugstina akcīzes nodokli... Pirms labojumu pieņemšanas bezfiltra cigarešu kontrabanda bija 1/3 daļa no 75 miljonu lielā bezfiltra cigarešu ikmēneša tirgus, tātad aptuveni 25 miljoni cigarešu katru mēnesi tiek ievesti. Nevis mazāk tiek nopīpēts... Ar šo labojumu mēs panāksim, ka cilvēki nevis mazāk gandēs savu veselību, bet mēs panāksim tieši pretējo - to, ka vairāk cigarešu tiks ražotas Lietuvā. Līdz ar to darba algas par šo visnotaļ kaitīgo darbu paliks Lietuvā, bet attiecīgā akcīzes nodokļa summa Latvijas Republikā kopsummā nevis palielināsies, bet samazināsies.

Protams, balsojums ir deputātu rokās, bet es kārtējo reizi brīdinu no elles, kurā mēs gribam nokļūt, labu nolūku mudināti. Mums tomēr ir jāizsver viss - arī katras likuma normas iedarbība gan uz cilvēka veselību, gan uz valsts ekonomisko stāvokli kaut vai vienā šaurā segmentā, kāda ir tabakas rūpniecība Latvijā, kurai, manuprāt, ņemot vērā cilvēku tieksmi uz kaitīgiem ieradumiem, ir zināma perspektīva. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es, bez šaubām, ļoti cienu Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Māri Vītolu, un lielākā tiesa jautājumu, par kuriem viņš sniedzis savus priekšlikumus, ir bijuši finansiāli un ekonomiski pamatoti. Šoreiz, klausoties, ko par šādu priekšlikumu domā mani kolēģi, dzirdēju, ka viņi teica, ka Māris Vītols ir labējais tabakas rūpnīcas "princis" un deva viņam pat zināmu segvārdu "mazais princis". Es gribu teikt, ka šis priekšlikums ir vairāk nekā politiski kaitīgs.

Jautājums jau nav par to, cik tieši tiek pievienots klāt akcīzes nodoklis par katru cigarešu paciņu. Jautājums ir par pašu principu, par to, lai būtu starpība starp to cigareti, kur katra cigarete ir daudzas reizes kaitīgāka cilvēka organismam, un to otru cigareti... tā, bez šaubām, arī ir kaitīga, bet tomēr plaušu vēža draudi ir daudz mazāki. Un šis lēmums - diferencēt akcīzes nodokli filtra un bezfiltra cigarētēm - ir šīs pašas Saeimas pieņemts. Tātad mēs paši kādreiz tomēr devām šo nodevu cilvēku veselībai ar pilnīgi skaidru aprēķinu, ka tas nav naudas iegūšanas mehānisms tādā ziņā, ka tas nav jautājums par to, cik daudz no šā akcīzes nodokļa mēs iekasēsim - vairāk vai mazāk. Tas ir jautājums par cilvēku veselību. Es vēl neesmu dzirdējis, ka kāds kontrabandists būtu strauji pārtraucis savas darbības tikai tādēļ, ka mūsu cigaretēm samazinās akcīzi par 2 santīmiem. Un es gan īsti neticu, ka visi mūsu kontrabandisti strauji dosies uz finansu policiju, pieteiksies un teiks, ka viņi nekad vairs tā nedarīs, un turpmāk uz visām kontrabandas cigaretēm līmēs akcīzes markas.

Es saprotu, ka mēs kaut ko varam nepalielināt, bet tas ir kaut kāds absurds, ka mēs samazinām akcīzi pašam kaitīgākajam, kas mums ir. Un tas jau kļūst par absurdu. Es saprotu, ka Māris Vītols kaut ko vēlas sakārtot un uzliek akcīzes marku tabakas izstrādājumiem ar filtru 0,004 santīmu apmērā. Ja tagad kaut kas ir vieglāk aprēķināms nekā tad, kad bija iepriekšējie 0,035 santīmi, tad man nav nekādu iebildumu.

Vienīgā problēma ir tā, ka mēs atkal nonivelējam mūsu attieksmi. Un es ļoti lūdzu un aicinu jūs, pirmkārt, balsot pa daļām - atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu jautājumā par akcīzes nodokli filtra cigaretēm, bet noraidīt viņa piedāvātās izmaiņas jautājumā par bezfiltra cigaretēm. Šādā veidā mēs principā būtu tiešām nonākuši pie zināma kompromisa. Šī starpība starp filtra un bezfiltra cigaretēm, bez šaubām, vairs nebūtu tik liela, bet sakārtotības labad mēs šādu lēmumu varētu arī pieņemt.

Cienījamie kolēģi, es aicinu vispirms paskatīties nevis uz kādas lietas ļoti apšaubāmo fiskālo pusi, jo tie nav pierādīti rādītāji, kurus liek par pamatu šādam lēmumam, bet paskatīties uz cilvēku veselību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Leiškalna kungs šeit minēja, ka sāksies elle, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, es gan tā neuzskatu, tāpēc ka pusgadu atpakaļ, kad mēs diskutējām par akcīzes nodokļa palielināšanu, bija absolūti tā pati motivācija, kura izskan šodien. Un man ir priekšlikums, kuru, es ceru, arī jūs atbalstīsit, - daļēji atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, un, pirmkārt, to balsot pa daļām. Es esmu par to, lai atbalstītu ierosinājumu, ka cigaretēm ar filtru par vienu cigareti akcīze tiek paaugstināta, bet bezfiltra cigaretēm akcīzei par vienu cigareti jāpaliek 0,05 santīmu apmērā. Es lūdzu balsot. Es aicinu Prezidiju ierosināt balsojumu par priekšlikumu - balsot šo priekšlikumu pa daļām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu sirsnīgi pateikties Ministru prezidentam Šķēlem, ka viņš nav atlaidis Saeimu, vismaz nav rosinājis, nav atbalstījis šo ideju, un mēs tātad varam šodien būt atkal visi kopā.

Otrkārt, es gribētu runāt arī pēc būtības par Māra Vītola priekšlikumu un ierosinu to atbalstīt, turklāt atbalstīt tādu, kāds viņš ir, nevis sadalīt pa daļām. Kāpēc? Tāpēc, ka šos cigarešu izsmēķus ar filtru vai bez filtra, kā arī lētās cigaretes pārsvarā pīpē tā saucamie cilvēki, kurus kādreiz nosauca par "reņģu ēdājiem", vai arī "bomži". Tātad, ja šiem cilvēkiem tiešām kādreiz ir jānopērk tā cigarete, jo bez baudas jau viņi nevar iztikt, tad tomēr būtu labāk, ka viņiem mazliet lētāk maksātu šī bauda, jo citu baudu jau viņi izjust īpaši nevar. Vakar, kad es satiku vienu no šādiem "reņģu ēdājiem" (viņš gan grauza no atkritumu tvertnes izņemtu banānu un smēķēja cigareti ar filtru, tātad izsmēķi), arī viņš iestājās par to, ka vajadzētu šīs cigaretes tomēr tirgot lētāk. Es gan nezinu, kura fabrika Latvijā ražo šīs bezfiltra cigaretes, bet, domājams, tas cels vismaz šo oficiālo patēriņu, tātad pieaugs arī nodokļi mūsu valsts ļoti trūcīgajā budžetā. Katrā ziņā kā ārstam man jāsaka, ka es parasti novēlu smēķēt saviem ienaidniekiem, vai vismaz jāiesaka to nedarīt, taču šodien es gribētu aicināt atbalstīt "Royal" spirta dzērājus no Vašingtonas, banānu mizu tīrītājus un cilvēkus, kuri tiešām gūst baudu, smēķējot šīs bezfiltra cigaretes. Tāpēc es atbalstu Vītola priekšlikumu - palielināt akcīzes nodokli par vienu cigareti ar filtru, un tas, iespējams, samazinās jauniešu - smēķētāju skaitu Latvijā, un līdz ar to bezfiltra cigaretēm šo nodokli samazināt. Tā ka es iesaku atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt... Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Vēlos ieviest skaidrību šā priekšlikuma sakarā. Es domāju: kāpēc vienmēr tad, kad kāds cilvēks šajā zālē cenšas iesniegt kādus priekšlikumus, kuri ir vērsti uz kontrabandas samazināšanu valstī, šeit tik daudzi cilvēki kļūst aktīvi un nāk uzstāties pret šiem priekšlikumiem?

Es operēšu šajā īsajā uzrunā tikai ar faktiem. Tajā laikā, kad filtra un bezfiltra cigaretēm bija vienāda akcīzes nodokļa likme - 6 santīmi par paciņu, kontrabandas līmenis filtra un bezfiltra cigarešu tirgū bija vienāds, aptuveni 30-35%. Pēc tam, kad tika izmainīta šī akcīzes nodokļa likme un tika noteikts, ka bezfiltra cigaretēm šī akcīzes nodokļa likme ir 10 santīmu par paciņu, bet cigaretēm ar filtru tikai 7 santīmi par paciņu, šodien rezultāti ir tādi, ka cilvēki, kuri agrāk smēķēja bezfiltra cigaretes, ir nevis pārtraukuši tās smēķēt, tāpēc ka tās kļuvušas dārgākas, bet pērk šīs cigaretes - kontrabandas cigaretes un smēķē kontrabandas cigaretes. Rezultātā šis legālais tirgus, kas maksā nodokļus valstī, nav samazinājies, taču šodien tirgū legāli tiek pārdoti tikai 30-35% bezfiltra cigarešu, turpretī kontrabanda bezfiltra cigarešu tirgū ir 60-65%.

Es, protams, piekrītu, ka, samazinot šo akcīzes nodokļa likmi bezfiltra cigaretēm, mēs uzreiz neatrisināsim visus ar kontrabandu saistītos jautājumus. Tas ir kompleksi risināms jautājums. Bet es uzskatu, ka šis ir viens pasākums veselā pasākumu ķēdē, lai mēs šo kontrabandu samazinātu, jo tas reāli atņems peļņas iespējas tiem, kas šodien pelna šajā kontrabandas tirgū.

Otra lieta ir Baltijas tirgus - Lietuva un Igaunija. Lietuvā akcīzes nodokļa likme ir vienāda gan filtra, gan bezfiltra cigaretēm, un tā ir 3,5 santīmi. Pie mums tā ir 10 santīmi. Mēs esam gandrīz kā tāds liels magnēts, tā kontrabandistu ideālā zeme, kurp viņi var braukt un pelnīt lielu naudu, jo zemo likmju dēļ visas kontrabandas cigaretes no Lietuvas un no Krievijas plūst uz šejieni un šeit tiek tirgotas. Tādējādi valsts zaudē tikai uz šo bezfiltra cigarešu kontrabandas rēķina vien vairāk nekā 200 000 latu gadā. Tā tas ir pēc aprēķiniem. Es pieņemu, ka patiesībā tas skaitlis ir vēl lielāks.

Es uzskatu, ka šādā veidā mēs papildināsim budžetu un sakārtosim šo tirgu. Un spersim vēl citus soļus, kas skar kontroles sfēras uzlabošanu, lai kontrabandas tirgu likvidētu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tādu, kāds tas ir uzrakstīts.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis. Godātais Prezidij! godātie deputāti! Godātais Māri Vītol! No nupat dzirdētās runas man tapa skaidrs, ka vienīgā iespēja, kā Latvijā novērst jebkādu kontrabandu, ir atcelt jebkādus nodokļus. Tikai tā varēja saprast Māra Vītola runu, ka mums ir jāatceļ akcīzes nodokļi, piemēram, degvielai un tad degviela pie mums bez jebkādas kontrabandas plūdīs iekšā. Ka jānoņem akcīze cigaretēm - un arī cigaretes pie mums būs tikai tās, kas saražotas "House of Prince". Es gribu teikt, ka tas nebūt nav tik vienkārši, no tāda viedokļa. Atcerieties, ka kādreiz Polijā viss bija dārgāks, nodokļi lielāki un ka visi sāka savu izcilo biznesu, vezdami jebko no Latvijas uz Poliju. Toreiz Padomju Savienībā... Bez šaubām, cigaretes, kas tiek ražotas dažādās pagrīdes rūpnīcās un ir ar ļoti augstu šo saturu... par to jums visiem varētu pastāstīt koksnes ķīmijas speciālists Kreitusa kungs... No visām apkārtējām valstīm, kur ražo šādu preci, šī kontrabanda ieplūdīs Latvijā, un tādēļ ieteikt kā vienīgo alternatīvu noņemt akcīzi nost - tas ir diezgan apšaubāms jautājums. Ir diezgan apšaubāmi visu laiku manipulēt ar to, ka mums apkārt ir valstis, kurās kaut kādu iemeslu dēļ šī akcīze nav pacelta, jo mēs skaidri zinām, ka Rietumeiropā šī akcīze ir trīs vai piecas reizes lielāka, īpaši cigaretēm kā sevišķi kaitīgai vielai.

Un, otrkārt, mēs visi pietiekami labi zinām to, ka tieši Rietumeiropā šīs bezfiltra cigaretes nemaz nevar nonākt tirgū tādēļ, ka to normatīvi attiecībā uz darvas saturu vienā cigaretē ir tik zemi, ka bezfiltra cigaretes tajā tirgū nonākt nekādi nevar. Tad mums...

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, divas minūtes ir pagājušas.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es domāju, ka varbūt tiešām mums vajadzētu pieņemt, ka labi nodomi ir mums visiem. Gan tiem, kas ir iesnieguši priekšlikumus, gan tiem, kas ir pret šo priekšlikumu, un varbūt runāt vairāk par būtību. Es tomēr tīri teorētiski nepiekrītu. Es negribu nevienu apvainot par kaut kādām savtīgām interesēm, bet nepiekrītu filozofijai, ka akcīzes samazināšana ir veids, kādā apkarot kontrabandu. Tas ir iluzors veids, kādā apkarot kontrabandu, nevis patiess veids. Tas, es domāju, īstenībā aizvietos īsto cīņu pret kontrabandu ar iluzoru cīņu pret kontrabandu.

Šis strīds īstenībā man ir ļoti pazīstams, kaut vai no Eiropas padomes Parlamentu asamblejas prakses. Tur notiek strīds par to, ka Holandē ir legalizējusies marihuānas tirdzniecība, un pamatargumenti ir ļoti līdzīgi, tādi, kādus tagad min Vītola kungs. Kāpēc, piemēram, Holandē ir legalizēta marihuānas tirdzniecība? Arī viņi saka, ka, ja viņiem marihuānas tirdzniecība nebūtu legāla, tad, vienalga, ar to nodarbotos kriminālās struktūras, to nevar nokontrolēt, bet tagad tas notiek oficiālās kafejnīciņās. Visi sanāk un draudzīgi pīpē to marihuānu. Varbūt, ka tas arī ir pareizs ceļš, bet es šinī gadījumā tomēr palieku pie tās domas, ka nevajadzētu jaukt kopā divas lietas - kontrabandu un kontrabandas apkarošanu. Un viena problēma ir tā, ka ir jābūt pavisam citādi izstrādātai filozofijai, attiecīgiem ieguldījumiem, attiecīgām investīcijām, un akcīze ir tomēr nedaudz citāda lieta. Un kas šajā sakarā mani biedē? Es pat varbūt varētu piekrist Vītola kunga priekšlikumam, kas attiecas uz akcīzes izmaiņām bezfiltra cigaretēm. Ja nebūtu tagad iznācis tas absurds, ka cigaretēm ar filtru un cigaretēm bez filtra ir vienāds akcīzes nodoklis... Tas, man liekas, politiskā ziņā ir absolūti nepieņemams. Atkārtoju vēlreiz: akcīze tomēr pēc savas jēgas nav tik daudz fiskāls instruments, cik politisks instruments, morāls instruments. Tieši tāpēc akcīze tiek noteikta azartspēlēm, alkoholam, cigaretēm. Jo tas viss zināmā mērā nosaka valsts politikas jautājumus.

Tāpēc es esmu pret situāciju, ka cigaretēm ar filtru un cigaretēm bez filtra akcīzes nodoklis ir vienāds. Jo tas faktiski dod nepareizu signālu, iedarbina nepareizu politiku un norāda, ka valsts it kā neatbalsta šo politiku - pāreju uz filtra cigarešu smēķēšanu. Es domāju, ka mēs šinī gadījumā nedaudz grēkojam arī jaunās paaudzes priekšā. Piekrītu Vītola kungam, ka attiecībā uz veciem smēķētājiem tas acīmredzot nekādu sevišķu ietekmi vairs neatstās ne vienā, ne otrā gadījumā. Jo, godīgi runājot, es domāju, ka arī tad, ja samazinās šo akcīzi, tāpat tie vecie smēķētāji iegādāsies tās cigaretes "Prīma".

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es vakar jau dzirdēju šos iebildumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es esmu patiesi pārsteigts, ka no tribīnes pavisam nopietni izskan šādas runas. Ka nāk priekšā deputāti un iesaka samazināt akcīzes nodokli tikai tāpēc vien, lai cīnītos pret kontrabandu. Tātad mēs šeit pilnīgi atklāti atzīstam, ka mums pietiekami efektīvi nedarbojas Iekšlietu ministrijas represīvie orgāni, ka mums nav nekādas iespējas samazināt kontrabandas daudzumu tirgos un ka mums vienīgā iespēja tātad ir samazināt šo akcīzes nodokli, un ka pēc tam visi šie godīgie kontrabandisti, kas tur tirgojas, sāks maksāt akcīzi, un ka rīt - tā ir sarēķināts - liela nauda papildus ienākšot budžetā. Vakar es no Vītola kunga dzirdēju šo skaitli - laikam kaut kādi 60 000 latu, ja es nemaldos. Šodien ir jau 200 000. Jābrīnās, ka mēs tā varam manipulēt ar kaut kādiem cipariem, kas nekādā veidā neatbilst patiesībai, un sākt iestāstīt, ka tādā veidā budžets gūs kādu papildinājumu, un patiesībā neieklausāmies ārstu izteiktajos brīdinājumos par bezfiltra cigarešu smēķēšanu. Par to šeit tikko kā pārliecinoši runāja Apiņa kungs. Mēs varētu diezgan daudz runāt arī par citiem jautājumiem, kas izriet no paša smēķēšanas procesa. Eiropā un visur citur cīnās par to, lai šādu cigarešu nebūtu, turpretim mēs šeit kāpjam tribīnē... atsevišķi deputāti kāpj tribīnē un aizstāv rūpnīcu, kura ražo šādu produkciju Latvijā. Būtībā man īpašu izbrīnu tas neizraisa, jo es redzu, ka šie aizstāvji nāk būtībā no vienas un tās pašas frakcijas - no Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas. Un tad es atceros 5.Saeimu. Atceros, kā mēs šeit kaismīgi par šo jautājumu diskutējām, un arī ārsti bija tajās pašās pozīcijās, ka nedrīkst būt šāda vienāda akcīzes nodeva par bezfiltra un filtra cigaretēm, un tika panākts tas, kas ir pašreiz. Tajā laikā viskaismīgāk no tribīnes uzstājās deputāts Resnais, kurš bija šīs padomes loceklis (varbūt ir vēl arī tagad šīs padomes loceklis). Un, es domāju, šeit nevajadzētu kautrēties un būt tik kautrīgiem, kāds Panteļējeva kungs tikko kā bija. Viņš teica, ka nevienu negrib vārdā saukt vai aizvainot. Šeit ir tieši fabrikas lobisms, nekas vairāk. Tieši fabrikas lobisms. Nekā cita te nav. Fabrikas lobismu mēs noklausījāmies arī 5.Saeimas laikā. Tādā situācijā, kad visur pasaulē atzīst, ka tas ir kaitīgi, un visi ārsti par to runā, šeit mēs gribam iet kaut kādu arhaisku soli atpakaļ. Runājam par likuma piemērošanu Eiropas savienības prasībām un visu pārējo prasību izpildīšanu, lai mēs varētu vairāk pietuvoties Eiropas kārtībai un Eiropas savienībai, bet tajā pašā laikā kaut kādu tādu arhaisku soli piedāvājam. Tajā pašā laikā es, protams, labi apzinos, kādas ir trūcīgo cilvēku iespējas pirkt cigaretes. Mēs varam izvirzīt jautājumu par to, ka akcīzes nodokli vajag samazināt abām šīm kategorijām. Mēs tādu jautājumu varam izvirzīt. Bez diez vai ir prātīgi izvirzīt jautājumu, ka akcīzes nodokļa ziņā mēs kaut ko indīgu pielīdzinām kaut kam krietni mazāk indīgam.

Es lūdzu deputātus šinī jautājumā iedziļināties un ļoti nopietni izturēties pret to, raugoties tieši no cilvēka veselības viedokļa. Pašreiz nav iespējama nekāda runa par to, ka akcīzes nodoklis tiek palielināts un kādai cilvēku kategorijai dzīve tiek apgrūtināta.

Es domāju, ka mums būtu šeit jāuzdod jautājums iekšlietu ministram par to, kādā veidā notiek pašreiz cīņa pret šo kontrabandu un kāpēc var, teiksim, Vītola kungs kāpt šeit tribīnē un nosaukt šādus skaitļus par to, cik daudz mazāk naudas ieplūst valsts budžetā un cik ļoti pastiprināti tirgojas kontrabandisti. Uzdosim šo jautājumu iekšlietu ministram un prasīsim stingri un dikti, kad tiks tirgū šie cigarešu tirgotāji kontrolēti jeb ķerti ciet! Es domāju, ka būtu jāiet pa šo ceļu, nevis jāsaka kaut kas tāds - ka rīt kontrabandists ar labu ies maksāt valstij kādu nodokli. Viņš ies maksāt tikai tad, kad viņu pieķers. Kad firma piespiedīs vai kad tie, kas izplata šo mantu vairumtirdzniecības veidā, viņam šo mantu nedos.

Es lūdzu balsot, protams, pret šādu absurdu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tajā brīdī, kad mēs skatījām likumu par smēķēšanas ierobežošanu un kad skatījām visus šos priekšlikumus, es aizstāvēju arī to priekšlikumu, ka ir Latvijā jāaizliedz tādas cigaretes, uz kurām parādās šie animācijas filmu attēli, dzīvnieki, tie, kas parādās multiplikācijas izpildījumā. Protams, es aizstāvēšu šo priekšlikumu tāpēc, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu šo cigarešu tirdzniecību, kaut gan es ļoti labi zināju, ka šo priekšlikumu ir sagatavojusi viena no tabakas ražotājām firmām, kura cīnās pret otru tabakas ražotāju. Mans uzskats ir, ka labāk vispār ierobežot. Principā šeit notiek cīņa starp dažādiem ražotājiem, un viena otra firma negrib, lai "Camel" ienāktu Latvijā, un tādēļ viņi sagatavo šādus priekšlikumus. Šinī brīdī atkal ir tieši tas pats jautājums. Vieni ražo filtra cigaretes, otri - bezfiltra cigaretes. Vieni sagatavo priekšlikumus, un tagad Saeima par tiem diskutē. Es domāju, ka šis tiešām, kā Kreitusa kungs teica, ir morāles jautājums. Ja reiz bezfiltra cigaretes ir kaitīgākas, tad mums varbūt taisni tādēļ jāpaaugstina akcīze, bet šāds priekšlikums to samazināt, es domāju, nebūtu pieņemams, un es aicinu noraidīt Vītola kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis. Ņemot vērā deputātu lūgumu, es saprotu, ka mums vajag nobalsot, vai mēs par šo Māra Vītola priekšlikumu balsosim pa daļām.

Sēdes vadītājs. Jā. Tāds priekšlikums bija, un to mēs izskatīsim. Ja jūs, Baloža kungs, vairāk neko piebilst nevēlaties, tad izlemsim jautājumu par to, vai Vītola kunga priekšlikums ir skatāms pa daļām. Daļas acīmredzot izskaidrot nevajag. Tās loģiski izriet no Vītola kunga priekšlikuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Vītola kunga priekšlikumu - balsošanu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Māra Vītola priekšlikumu: cigaretēm ar filtru - par vienu cigareti 0,004 lati. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Vītola kunga priekšlikumu: cigaretēm bez filtra - par vienu cigareti 0,004 lati. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 5. Cigaretēm bez filtra paliek spēkā šāds akcīzes nodoklis: 0,005 lati.

V.Balodis. 4.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums papildināt tekstu 5.panta trešajā daļā aiz vārdiem "Latvijā ražotos alkoholiskos dzērienus" ar vārdiem "un tabakas izstrādājumus". Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums aizstāt 5.panta trešajā daļā vārdu "iegādājoties" ar vārdu "saņemot" un vārdu "pârdevusi" ar "izsniegusi". Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 6.priekšlikums arī ir Māra Vītola. Ierosina papildināt 5.pantu ar jaunu ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 7.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums aizstāt 5. panta sestajā daļā vārdus... Tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Balodis. 8. priekšlikums ir deputāta Māra Vītola priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tikai vēlējos pievērst uzmanību tam, ka šeit ir jāveic zināms precizējums attiecībā uz numerāciju. Juridiskajam birojam - juristiem - ir jāizvērtē tas, vai 5. un 6.priekšlikums, kas šobrīd ir arī tajā likuma redakcijā, ko mēs pieņemsim, paliek kā 5. un 6. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs! Lūdzu!

V.Balodis. Es gan domāju, Čerāna kungs, ka nav nekāda iemesla nepieņemt šos pārejas noteikumus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Čerāna kungs pieprasīja balsojumu. Nepieprasīja. Paldies. Tātad atsaucam. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Vītola priekšlikumu - papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 9.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 10.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās brīdi. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu un komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu deputātus nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos, ir "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirmais priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina papildināt 2.punktu ar šādu teikumu: "Ja darījuma rezultātā privatizētajām sporta bāzēm mainās īpašnieks, minētie nosacījumi ir saistoši arī turpmākajiem nacionālo sporta bāzu ieguvējiem." Komisijai nav iebildumu. Mēs atbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Mēs atbalstām arī otru Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu - izteikt 5.punktu šādā redakcijā, kura, es ceru, jums visiem ir priekšā (dokumentā nr. 1826).

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta arī trešo Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6.punkta svītrošanai...

Dz.Ābiķis. ... izslēgt 6.punktu, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. ...6.punkta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Vairāk, cienījamie kolēģi, priekšlikumu nav. Es aicinu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos, ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Trešais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Šis likums izriet no iepriekš pieņemtā, proti, tā ir formalitāte. Aizsardzības spēku sporta kluba sporta komplekss tiek iekļauts attiecīgajā valsts nozīmes objektu sarakstā. Es aicinu atbalstīt, jo nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Dokuments nr. 2844. Uz trešo lasījumu ir saņemti tikai divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Pirmais attiecas uz 16. panta otro daļu, kur vārdi "valsts nodarīto zaudējumu novērtēšanu" tiek aizstāti ar līdzīgu, bet precīzāku apzīmējumu "nodarīto zaudējumu novērtēšanu prasībās pret valsti". To Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo atzinumu akceptē. Pieņemts.

M.Grīnblats. Otrais priekšlikums ir pārejas noteikumos, kura redakcija ir dota.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu redakcijai, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to Juridiskā komisija aicina atbalstīt likuma grozījumu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 31.punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"". Trešais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr. 2861. Labojumi.

Zemkopības ministra R.Dilbas priekšlikums - aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Valsts veterinārais departaments" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Valsts veterinārais dienests" (attiecīgajā locījumā). Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Nākamais ir zemkopības ministra Dilbas priekšlikums - izteikt 36.pantu tādā redakcijā, ka Valsts veterinārais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina robežu veterināro kontroli uz valsts robežas ar normatīvajiem dokumentiem. Komisija to atbalstīja precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par zemkopības ministra Dilbas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 36.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Juridiskais birojs nav iesniedzis priekšlikumu ar pārejas noteikumu, ka spēku zaudē šā gada 13.janvārī Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 25.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam to zināšanai, ja tāds priekšlikums nav iesniegts. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies. Tie ir visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz trešo lasījumu. Lūdzu atbalstīt likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 35. punkts - likumprojekts "Muzeju likums". Trešais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr. 2840. Tā kā priekšlikumu teksti ir samērā gari, ja kolēgiem nav iebildumu, es atļaušos tos visus nenolasīt.

1. priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 1.pantu attiecīgajā redakcijā, kā arī ar likumā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Godātais Ābiķa kungs, varbūt drīkst pajautāt, ja kolēģi tam piekrīt, par likumprojekta 1.panta redakciju? Tie visi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējo 1.pantu kā 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējo 2.pantu kā 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 2.panta pēdējo teikumu šādā redakcijā. Komisija ierosina atbalstīt precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējo 3.pantu kā 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 3.panta...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, es saprotu, ka deputāti atbalsta visu 4.panta redakciju.

Dz.Ābiķis. ...jaunajā redakcijā. Ja nav iebildumu, tad...

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Tas ir akceptēts. Tālāk skatīsim 10.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējo 4.pantu kā 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Un vienlaicīgi piekrīt 5.panta redakcijai ar visiem apakšpunktiem.

Dz.Ābiķis. Jā, jo principā visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nu tad mums iznāk pāriet pie...

Sēdes vadītājs. ...21.priekšlikuma.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina otrā lasījuma redakcijas 14.pantu uzskatīt par 6.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Deputāti piekrīt arī likumprojekta 6.panta redakcijai, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt līdzšinējo 5.pantu par 7.pantu un izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Deputāti neiebilst arī pret 7.panta redakciju. Arī tā ir pieņemta. Paldies.

Dz.Ābiķis. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.pantu kā 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Ja deputātiem nav iebildumu pret 8.pantu "Muzeja padomes izveidošana" tagadējā redakcijā kopumā, tad ierosinu arī par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 8.panta redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Bet, Ābiķa kungs, mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā, tāpēc 9.panta redakciju - 49.priekšlikumu skatīsim pēc pārtraukuma.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, es lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu rezultātu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Rubins, Anta Rugāte, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Muzeju likums". Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. Atgādinu kolēģiem, ka mēs apstājāmies izskatāmā dokumenta 11. lappusē. Izskatām 9. panta redakciju.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 8. pantu kā 9.pantu, kā arī lūdz atbalstīt visus tālākos priekšlikumus, kas ir izteikti šajā sakarībā no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 9. panta nosaukumu, tas ir, "Muzeju padomes kompetence", un par 9. panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk ir 55. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt otrā lasījuma 9. pantu kā 10. pantu, kā arī komisija atbalsta visus iesniegtos priekšlikumus par šo pantu un lūdz tos atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Vai godājamajiem deputātiem nav iebildumu pret 10. panta nosaukumu - "Muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība" - un pret šā panta redakciju ar visām tā sastāvdaļām? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, redakcija ir pieņemta.

Dz.Ābiķis. Tālāk - 62. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 10. pantu kā 11. pantu. Tāpat komisija daļēji vai pilnībā atbalsta visus tālāk iesniegtos priekšlikumus par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 11. panta - "Muzeju akreditācija un reģistrācija"- nosaukumu un komisijas akceptēto likumprojekta 11. panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 70. priekšlikums - atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 11. pantu kā 12. pantu un tāpat lūdz arī atbalstīt komisijas nostāju visos tālākajos priekšlikumos, kuri attiecas uz šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par 12. panta nosaukumu un tā redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 78. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt otrā lasījuma redakcijas 13. pantu kā 14. pantu un tāpat lūdz arī atbalstīt komisijas viedokli par tālāk izteiktajiem priekšlikumiem šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret 14. panta nosaukumu - "Nacionālais krājums" - un 14. panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk ir...

Sēdes vadītājs. ... 92. priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Jā... Komisija lūdz atbalstīt 92. priekšlikumu un tālākos priekšlikumus līdz nākamajam pantam, tas ir, līdz 15. pantam jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja, kultūras ministra, deputāta Bišera un atbildīgās komisijas priekšlikumiem - aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdus 5., 7. un 8. punktā, svītrot 14. panta trešo daļu un izteikt līdzšinējo 14. pantu kā 6. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk ir 15. pants. Tagad gan vecās, gan jaunās redakcijas numerācija sakrīt, un atbildīgā komisija lūdz atbalstīt gan savus iestrādātos priekšlikumus, gan arī citu deputātu izteiktos priekšlikumus, kuri ir atbalstīti vai noraidīti komisijas variantā. Tātad mēs šobrīd runājam par 15. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 15. panta - "Muzeju tiesības un pienākumi" - nosaukumu un šā panta sastāvdaļām, kuras akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav deputātiem. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. 16. pants - "Valsts muzeju finansēšana". Komisija lūdz atbalstīt tās viedokli par visiem izskatītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 16. panta nosaukumu - "Valsts muzeju finansēšana" - un šā panta redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk ir 17. pants - "Pašvaldību muzeju finansēšana". Komisija lūdz atbalstīt tās izstrādāto redakciju. Faktiski mēs esam izteikuši atbalstu visiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 17. panta nosaukumu un panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 18. pantu, jo arī šeit komisija ir atbalstījusi praktiski visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 18. panta nosaukumu - "Privāto muzeju finansēšana" - un panta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 19. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. Pārejas noteikumos ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kā arī atbildīgās komisijas priekšlikumi, kurus komisija atbalsta un aicina balsot arī par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta pārejas noteikumu tekstu, kas izklāstīts izskatāmā dokumenta 27. lappusē un ko akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies jums par atbalstu, un es aicinu balsot par Muzeju likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta "Muzeju likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu!... Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu un visus deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Balsosim Muzeju likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu!

Pārtraukums līdz 13.40.

Es lūdzu frakciju un komisiju vadītājus nodrošināt deputātu atgriešanos zālē un piedalīšanos Saeimas darbā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē, lai piedalītos balsošanā par likumprojektiem. Ja pēc pārtraukuma pulksten 13.40 nebūs kvoruma, sēde būs jāslēdz. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Muzeju likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.2842 - "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" trešajā lasījumā.

Pirmais priekšlikums ir 3.lappusē, un tas ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 2.panta trešās daļas 4.punktu. Pie viena es gribu jūs informēt, ka arī 2.un 3.priekšlikums - zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikums un ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums - attiecas uz šo 4.punktu. Ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikumu komisija nolēma neatbalstīt, jo ir atbalstīts šis zemkopības ministra un ekonomikas ministra priekšlikums. 4.punkts ir pārmainīts: ir "ražošanas un importa apjomu prognozēšanu", nevis "plānošanu", kā bija 4.punktā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikumu izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 2.panta trešās daļas 4.punktu? Komisija to nav akceptējusi. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. Atbalstīts ir Dilbas kunga priekšlikums un Krasta kunga priekšlikums nr.2 un nr.3.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikumu un ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt 2.panta trešo daļu ar jaunu punktu - 5.punktu -, mainot nākamo punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 5.priekšlikums ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums papildināt 3.panta pirmās daļas 1.punktu... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 6.priekšlikums ir ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kas līdzīgs iepriekšējam, - tekstu papildināt ar vārdiem: "un ievērojot Latvijas Republikas starptautiskās saistības". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

E.Bāns. Nākamais priekšlikums ir 11.lappusē. Ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikums - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 7.panta trešo daļu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Debatēs mēs diezgan gari runājām par šo jautājumu. Ir runa par to, ka labības imports pieļaujams tikai patēriņam nepieciešamajā apjomā un tikai tajā sortimentā, ko nespēj saražot vietējie ražotāji. Lietas būtība ir tāda, ka 2.pantā, kur ir runa par Ministru kabineta funkcijām šajā jautājumā, ir noteikts, ka uz katra gada 1.janvāri Ministru kabinets apstiprina ražošanas un patēriņa bilanci. Līdz ar to šis jautājums nekādu tādu pretišķību nerada.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu jūs atbalstīt ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikumu - 7.panta trešo daļu izslēgt. Ar grūtu sirdi man nākas kāpt tribīnē, un man ir grūti veidoties par tādu kā zemnieku ienaidnieku, bet man liekas, ka komisijas atbalstītā redakcija patiesībā ir vērsta pret Latvijas lauksaimniecību, ir vērsta pret Latvijas lauksaimnieku ieiešanu lielākā tirgū, ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem par Baltijas brīvo tirgu, ir pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu, kuram Latvija grib pievienoties, un patiesībā ir vērsta uz šīs valsts izolacionismu, uz Latvijas ražojumu tirgus sašaurināšanu un uz vēl daudzām citām lietām. Tā ka, manuprāt, ļoti daudzi no komisijas locekļiem, kas neatbalstīja Birkava kunga priekšlikumu, atbalstot iepriekšējo redakciju, patiesībā apzinās, ko dara, bet grib izlikties par zemnieku draugiem, pēc būtības tādi nebūdami. Es aicinu... Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs divas vietas, kurās bija noteiktas šīs importa kvotas, visai vienprātīgi šā paša likuma ietvaros komisijā atbalstījām, un pat neizcēlās pārāk lieli strīdi. Pēc divām atbalstītām kvotu noņemšanām mēģināt attiecīgajā pantā, 7.panta trešajā daļā, atkal par jaunu noteikt šīs kvotas - nu, tas ir, maigi izsakoties, nesaprātīgi. Aicinu atbalstīt Birkava kunga priekšlikumu izslēgt 7.panta trešo daļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais runātājs izteicās, ka tad, kad mēs komisijā apspriedām šo punktu, daļa komisijas locekļu, gribēdami izlikties par zemnieku aizstāvjiem un draugiem, panāca, ka jāizslēdz Birkava priekšlikums. Es nezinu, kas ir kas. Grūti te noteikt, kurš ir zemnieku draugs un kurš ir to ienaidnieks. Savā laikā Kārlis Ulmanis bija aizliedzis citronu un citu eksotisko augļu importu Latvijā, jo tika uzskatīts, ka ir jāekonomē valsts valūtas rezerves un jāsabalansē ārējās un iekšējās tirdzniecības bilance. Tika uzskatīts, ka latvieši var iztikt ar āboliem, ogām un citiem augļiem, ko mēs audzējam paši, un neviens nenomira no šo eksotisko augļu trūkuma. Turklāt bērni dzima, un viss bija, kā saka, kārtībā. Toties tika aizsargāts zemnieks, tika aizsargāts vietējais ražotājs, nebija tērētas no valsts kases valūtas rezerves, un viss bija o'kay. Šodien mēs ievedam ne tikai eksotiskos augļus, bet arī tos pašus ābolus, zemenes un visu citu, ko paši varam ražot. Pie tam, mums par lielu kaunu, tiek ievesta arī labība, un turklāt labības tiek ievests pa lielākai daļai vairāk, nekā prasa patēriņš. Nevienā valstī, kas sevi ciena, nav tādas brīvības, ka visi var darīt ko grib, tā ka pašmāju ražotājs paliek bez darba. "Latvijas ceļa" liberālā politika, ko šodien arī Birkavs un Leiškalna kungs propagandē, jau ir novedusi pie katastrofas zemniecību un vispār ražošanu, vietējo ražošanu kā tādu. Un šodien mēs vēl strīdamies un uzskatām, ka vietējais ražotājs nav jāatbalsta, jo, lūk, mums ir brīvais tirgus, mums ir noslēgti līgumi, un tāpēc mēs nevaram... mums jāpiekopj liberālā politika. Jau šodien redzams: Polijas kartupeļi šodien maksā 3 santīmus, nav mums vērts kartupeļus audzēt, zemnieks taču nevar par 3 santīmiem kartupeļus saražot. Un tas viss tāpēc, ka mēs to liberālo politiku kultivējam. Es domāju, ka šodien katrai valstij ir ar kvotām jāaizsargā savi ražotāji - savi zemnieki, savi rūpnieki. Ar ievedmuitas kvotām, un tā tālāk. Ja mēs to nedarām, nu tad dariet ko gribat! Zemnieki šodien ir uz katastrofas robežas, it sevišķi Latgalē un Vidzemē. Tā ka padomājiet, vai mums pabalstīt ārvalstu ražotājus vai savus zemniekus!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz labības ievedumu, uz labības rezervi es gribu izteikt sekojošus apsvērumus. Izejas punkts šīs problēmas analīzei ir mūsu maksājumu bilances stāvoklis. Tas ir makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo stāvokli visā tautas saimniecībā. Šajā sakarā īpaši jāatzīmē tas fakts, ka ir vismaz četras preču grupas, kuras mums ir obligāti vajadzīgas, bet kuru mums nav un kuras ir jāieved. Tie ir energoresursi, tās ir rūpnieciskās un lauksaimnieciskās izejvielas (piemēram, lauksaimniecībā - minerālmēsli, ķimikālijas), tie ir daudzi tehnikas veidi, un ceturtā preču grupa ir medikamenti. Kā redzat, diezgan iespaidīgs preču klāsts. Tas nozīmē sekojošo. Ja mēs gribam, lai mūsu maksājumu bilance būtu vismaz sabalansēta, ir viens risinājums, bez alternatīvas, un tas ir šāds: viss tas, ko mēs varam un spējam ražot, Latvijā ir jāražo. Ievest varam tikai to, ko paši neražojam vai ko ražot ir ļoti neizdevīgi. Kāda vieta šajā prioritāšu sistēmā ir graudiem? Vispirms konstatēšu faktu, ka visspilgtākais piemērs, kā izpaužas mūsu ekonomikas negācijas, ir situācija lauksaimniecībā: mēs ievedam graudus, kurus varam paši ražot, bet tajā pašā laikā pašu tīrumi aizaug ar ziemeļu kokvilnu un nezālēm. Tādēļ šajā jautājumā mana nostāja ir stingra, negrozāma, izsecināta no Latvijas ekonomiskās situācijas analīzes, - graudu vajadzība jāsedz ar pašu ražotajiem graudiem, un citas alternatīvas nav. Ievest mēs varētu tādus lauksaimniecības preču veidus, kurus paši neražojam, teiksim, rīsus, sevišķi augstas kvalitātes vasaras kviešus, un tā tālāk. Tādēļ es stingri aizstāvu ne tikai zemnieku intereses vien: tā ir makroekonomiskās politikas prioritāte, ka apmēram 75-90% graudu mums ir jāražo pašiem, un tikai kādi 10-15% ir tā daļa, ko varētu ievest un ko ir nepieciešams ievest. Bet prioritāte ir labības bilances nodrošināšana ar pašu ražoto labību. Citas alternatīvas šeit nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas vēl vēlas runāt? Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es tikai gribu Ervida Grinovska teikto papildināt, ka Latvijas Bankas aizņēmumi joprojām ir valsts noslēpums. Mēs zinām, ka visi valūtas aizņēmumi prasa naudu, procentus. Latvijas Banka nav iestāde, kas nes kaut kādu peļņu. Proti, tas viss ir jāatmaksā no iedzīvotāju nodokļiem. Negatīvā tirdzniecības bilance pārsniedz 500 miljonus, un, lai šo negatīvo tirdzniecības bilanci segtu, būs atkal un atkal jāaizņemas, un par šiem aizņēmumiem vajadzēs maksāt procentus. Tā ir dzīves līmeņa pazemināšana no nekā. Tas viss tikai tādēļ, ka mums ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance. Teiktais ir papildinājums tam, ko teica Ervids Grinovskis. Makroekonomikas jautājums. Mēs it kā nemaz nedrīkstam zināt, cik daudz Latvijas Banka ir aizņēmusies no ārzemēm.

Mēs esam nostādīti muļķīgā stāvoklī, ka saimniekojam, neko nezinādami un nesaprazdami, un arī šoreiz nobalsosim acīmredzot par to, lai netiktu ierobežota tirdzniecība, jo mums, redz, jātiek kaut kādā pasaules tirdzniecības apvienībā, kura, kā daži gudrinieki šeit izteicās, nesīšot katru gadu... katru mēnesi peļņu 2 miljonu apmērā. Tas viss ir blēņas, salīdzinot ar tiem zaudējumiem, kādi mums reāli rodas, aizņemoties šo milzīgo valūtas krājumu Latvijas lata stabilizēšanai. Bet, ja to nestabilizēsim, būs vēl ļaunāk.

Sēdes vadītājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es jūs lūdzu uzklausīt dažus ekonomiska rakstura apsvērumus, pirms jūs izšķiraties, par kuru priekšlikumu balsot. Domāju, ka jūs visi esat ieinteresēti, lai visi vietējā ražotāja saražotie graudi, pirmām kārtām, pārtikas graudi, tiktu nopirkti. Lai to panāktu, varētu būt divas metodes.

Viena metode ir administratīvā metode. Kaut ko aizliedz, kaut ko ierobežo, kaut ko nosaka. Mainoties uzskatiem, var atkal kaut ko pamainīt, un situācija kļūst pavisam cita.

Var to pašu mērķi sasniegt ar ekonomiskām svirām, kas pašas automātiski nodrošina noteikta mērķa sasniegšanu. Kā to varētu panākt? Pašlaik vietējā tirgū pārtikas graudu cena ir aptuveni tāda pati kā pasaules tirgū, tāda pati kā Eiropas tirgū. Pasakiet man, lūdzu, kurš pircējs tos importēs, maksās 25% muitas tarifus, maksās šo muitu, maksās par transportu un nepirks tos no pašmāju ražotāja, ja tam tādi graudi ir?! Rodas jautājums: kā nodrošināt, lai iekšējā tirgū cenas turētos pasaules tirgus cenu līmenī un lai tātad šīs ekonomiskās sviras sāktu automātiski darboties, nodrošinot iepirkšanu no vietējā ražotāja? Šeit jāievēro nākamais ekonomiskais faktors.

Pašlaik veidojas situācija, ka jau šogad pārtikas graudu apjoms, ko saražosim, vietējā tirgū var pārsniegt pieprasījumu. Ja pieprasījums būs mazāks nekā piedāvājums, iekšējā tirgū cenas automātiski kritīsies un zaudētājs būs mūsu vietējais ražotājs. Tāpēc pašlaik būtu ļoti svarīgi domāt par to, kā šo pārpalikumu jeb vairāk saražotās produkcijas daudzumu eksportēt. Eksportēt mēs varēsim vai nu tad, ja mums būs noslēgti divpusēji tirdzniecības līgumi par pazeminātiem muitas tarifiem, vai tad, ja iestāsimies Pasaules tirdzniecības organizācijā, kurā automātiski ir samazināti muitas tarifi un kura dos mums iespēju realizēt šo produkciju arī Krievijas tirgū, jo arī Krievija cer tuvākajā laikā iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Mums ir svarīgi, lai mēs varētu eksportēt ar pazeminātiem tarifiem. Ar pazeminātiem tarifiem mēs varēsim eksportēt ne tikai graudus, bet arī piena un gaļas produktus.

Premjers nesen intervijā apgalvoja, ka tas, ka mēs neesam Pasaules tirdzniecības organizācijā, mūsu valstij ik dienas rada zaudējumus: 2 - 6 miljonus dolāru. Es nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt šos skaitļus, bet varu silti ieteikt, ka mums ļoti svarīgi būtu tuvākajā laikā nodrošināt pārpalikuma eksportu, sabalansējot cenas vismaz pašreizējā līmenī. Tādā veidā ar ekonomiskajām svirām varētu garantēt gan graudu iepirkšanu no vietējā ražotāja, gan zināmu cenu stabilitāti, gan ražošanas apjoma pieaugumu, tieši graudu ražošanas apjoma pieaugumu, un līdz ar to arī ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tāpēc es aicinu atbalstīt Krasta kunga priekšlikumu, kurā ietverts arī Dilbas kunga priekšlikums, un uzskatu, ka komisijas piedāvātais variants, kas ir 7.panta trešajā daļā, - ka tie ir tomēr, nu kā lai saka, kvantitatīvie ierobežojumi, kas var izraisīt tās negatīvās sekas, ko es jau minēju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcija.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim diskutējamajam jautājumam, jo arī komisijā mēs ļoti ilgstoši diskutējām par šā punkta svītrošanu. Runa ir par nepieciešamību izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 7.panta trešo daļu. Tiem kolēģiem, kas šeit aģitēja par šīs daļas atstāšanu, par kvotu atstāšanu, es gribu paskaidrot, ka šī daļa vienalga nedarbosies un nevar darboties, jo ir jau noslēgti starptautiskie līgumi, kas šādu regulāciju nepieļauj. Tā kā starptautiskajiem līgumiem ir lielāks spēks nekā nacionālajai likumdošanai, šis pants nedarbosies pat tajā gadījumā, ja cienījamie deputāti nobalsos par šīs daļas atstāšanu tekstā. Vienalga nedarbosies, jo nevar darboties, jo ir noslēgti jau starptautiskie līgumi. Noslēgts ir brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm un arīdzan attiecīgs līgums ar Eiropas valstīm. Tātad, atstājot jeb nesvītrojot 7.panta trešo daļu, mēs panākam tikai vienu, proti, tikai negatīvo, efektu. Tikai negatīvo efektu! Jo nebūs tā pozitīvā rezultāta, uz ko aicina mūsu kolēģi, jo šī daļa nevar strādāt manis minēto iemeslu dēļ. Starptautiskie līgumi ir stiprāki. Minēto iemeslu dēļ mēs tad iegūsim tikai visus negatīvos efektus, tas ir, aizveram savas durvis eksportam, aizveram savas durvis uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. Mēs gribam norobežoties šajā tirgū un domāt, ka varēsim tā ilgstoši izdzīvot. Tas ir, manā skatījumā, galīgi neprātīgi. Bet atmetīsim ekonomisko loģiku, paskatīsimies uz tautisko loģiku. Ko mēs gribam noraidīt?

7.priekšlikumu - ārlietu ministra priekšlikumu - nolemjam noraidīt. 8.priekšlikumu - zemkopības ministra priekšlikumu - nolemjam noraidīt. 9.priekšlikumu - ekonomikas ministra priekšlikumu - nolemjam noraidīt. Mīļie kolēģi, vai tiešām jūs domājat, ka visi šie ministri nezina, ko viņi ir piedāvājuši? Vai tiešām viņi ne mazākajā mērā nespēj orientēties šajā politiskajā situācijā un tautsaimniecības situācijā? Vai tiešām mēs nobalsosim par šo atavismu, kas šeit ir palicis, nobalsosim, lai neiegūtu neko labu, bet radītu varenas un aktīvas bremzes Latvijas tautsaimniecības tālākai attīstībai, atņemtu sev iespēju attiecībā uz ārējiem tirgiem? Vai tiešām to mēs gribam? Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu šajā gadījumā atbalstīt 7. priekšlikumu vai 8.priekšlikumu, vai 9.priekšlikumu, jo tie visi ir vienādi priekšlikumi - svītrot vai izteikt savādākā redakcijā 7.panta trešo daļu.

Te runāja par to, ka ir jāaizsargā savi tirgi. Es uzsveru: tie ir jāaizstāv, un tāpēc, lūdzu, paskatieties tālāk tekstā! Ir paredzēta speciāla jauna rindkopa. Papildināt ar ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi. Tas nav pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, ka savu tirgu mēs aizstāvam ar importa tarifiem. Lūk, tas ir tas mehānisms, kas ir atļauts un ko vajag izmantot, un te nav ko kautrēties! Tas arī būs tas regulācijas mehānisms. Bet mēs nedrīkstam lietot kvotas. Kvotas lietot nedrīkst! Tāpēc vēlreiz lūdzu izslēgt otrajā lasījumā un arī pirmajā lasījumā 7.panta trešo daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu to domu, kas ir vadījusi komisiju, noraidot šos priekšlikumus - gan 7., gan 8., gan 9. priekšlikumu. Bet, manuprāt, šie cilvēki mazliet atgādina to Austrumu teicienu: "Kad kāds saka "Halva, halva, halva!", tad mutē ir salds." Nevajag pilnīgi skaidri un acīm redzami liekuļot pašiem sev. Jūs ļoti labi zināt, ka tie starptautiskie līgumi, ko Latvija jau ir noslēgusi, būs augstāki par šo likumu. Tāpēc var rakstīt visu, ko grib, bet jebkurā gadījumā darbosies pirmām kārtām tie noteikumi, kas ir starptautiskajos līgumos. Un šādā ziņā es, protams, pirmām kārtām atbalstu Birkava kunga priekšlikumu.

Taču es gribu pievērst uzmanību arī Krasta kunga priekšlikumam, kurā ļoti korekti ir saliktas kopā abas šīs puses. Un, ja mēs gribam runāt par savas zemniecības aizstāvēšanu, tad, pirmkārt, ir jārunā nevis par kvantitatīviem ierobežojumiem, bet par kvalitatīviem ierobežojumiem, par to, kā izveidot šādu sistēmu ar kvalitātes barjerām, kā to darīja citas valstis, lai traucētu ievest to produkciju, ko mēs varam ražot šeit pat uz vietas. Jebkurā gadījumā Krasta kunga priekšlikums un arī Birkava kunga priekšlikums ir saskaņā gan ar tiem brīvās tirdzniecības līgumiem, kas mums ir ar abām Baltijas kaimiņvalstīm, gan ar Poliju un Eiropas savienību. Viņi atbilst tam. Un pats galvenais - Krasta kunga priekšlikums paredz arī importa tarifu lietošanu. Šis ir korekts un patiess, godīgs pret sevi likuma pants, nevis melošana pašiem sev.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs gadījumā vispār izslēdzam trešo daļu kā tādu, tad nav vairs iespējams pieņemt kādu citu tekstu, ja mēs esam šo daļu izmetuši ārā. Tā ka, lūdzu, nebalsojiet par izslēgšanu vispār! Šeit ir runa par tiešo tekstu, kuru arī es atbalstītu, - tātad par 9.priekšlikumu - par ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikumu. Tātad aicinu balsot pret šīs daļas kā tādas izslēgšanu, bet trešo daļu vajag izteikt ar tādu tekstu, kāds tas ir piedāvāts. Ja mēs gadījumā atstājam gan trešo daļu, kāda tā ir šinī brīdī, gan vēl piebalsojam klāt 4.pantu, tad mēs iegūstam pretrunu pašā likumā. Paskatieties, lūdzu! Trešā daļa ir kategoriski pretrunā ar ceturto daļu. Tā ka tie, kuri uzskata, ka ir jāatbalsta Krasta kunga priekšlikums, lūdzu, paskatieties, kur viņam ir vieta! Viņam kā konkrētam tekstam ir vieta tieši trešajā daļā. Es šeit atnācu ar jums parunāt tāpēc, ka es negribu, lai mēs pieņemtu likumu, kurā mēs vienā pantā runājam pretī otram. Tā ka, lūdzu, sekojiet līdzi saviem balsojumiem! Mans konkrētais priekšlikums, es vēlreiz atkārtoju, ir tāds: nedrīkst trešo daļu izslēgt, bet tās redakcijai ir jābūt saskaņā ar 9. priekšlikumu! Es vismaz tādu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Birkava kunga priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo Kārtības rullis aizliedz balsot par priekšlikumiem, kas divos lasījumos ir iesniegti pilnīgi vienādā redakcijā. Ja mēs salīdzinām savās mapēs esošo iepriekšējā lasījuma redakciju ar pašreizējo Birkava kunga priekšlikumu, tad mums visiem ir jāatzīst, ka šis priekšlikums nav liekams uz balsojumu, un tāpēc līdz ar to ir jāatbalsta, manuprāt, Krasta kunga balsojums. Varētu būt arī komisijas priekšlikums, bet es domāju, ka Krasta kungam tas nav sliktāks.

Kas attiecas uz "Latvijas ceļu" un atbildību, Staša kungs, tad es gribu teikt, ka šī atbildība par katastrofu ir jāmeklē 1940., 1941. un 1949.gadā, kad viens otrs aktīvi bāza latviešu zemniecību vagonos. Un tagad viņi ir uzmetušies par šīs pašas izšautās zemniecības iznīcināto māju lielajiem aizstāvjiem. Protams, ar muti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs esam vieni no šā panta iesniedzējiem, tad es gribu jūs aicināt tomēr pievērst uzmanību vienai lietai. Mēs pagaidām vēl neatrodamies ne Eiropas savienībā, ne Pasaules brīvās tirdzniecības apvienībā. Tie visi ministri un pārējie, kuri māca, kā mums tur uzvesties, lai palīdz arī izskaidrot mūsu zemniekiem, kā viņiem šajā līmenī - Eiropas savienības līmenī - noturēties, kāda palīdzība mūsu zemniekiem ir sniegta no valsts puses, lai mēs ar saviem graudiem varētu tādā pašā līmenī konkurēt ar šiem Eiropas savienības graudu audzētājiem. Ministrijā gudri var spriest par to, ka vajag lētāk tos graudus audzēt, varbūt veidot lielākas saimniecības un paaugstināt rentabilitāti, bet pagaidām Latvijā tas nav iespējams, un tādēļ, kamēr mēs būsim tajā Eiropas savienībā, pie mums šos graudus vairs neviens neaudzēs.

Īpaši es gribu runāt šeit par Latgales reģionu. Kas tur notiek pēdējos gados? Pēdējos gados Latgalē graudu audzētāji ir nonākuši 19. vai 20.gadsimta sākuma līmenī, jo tā tehnika, kuru paņēma no paju sabiedrībām un ar kuru audzē šos graudus, nolietojuma ziņā ir uz pēdējās robežas. Tie kombaini ir sapuvuši šodien, bet jaunus nopirkt nav iespējams. Tādēļ es gribētu salīdzināt mūsu Latviju šodien ar meitu, kuru grib par visām varītēm izdot pie vīra, tas ir, virzīt uz Eiropas savienību, un grib viņu iedabūt Eiropas savienībā kailu un ar maizes klaipu rokā, tātad ar sālsmaizi rokā vest pie tā "lîgavaiņa".

Es tomēr aicinu, lai šī maize "meitas" rokās būtu pašaudzēta, ja jau mēs to "lîgavaini" gribam sagaidīt Eiropas savienībā. Un tādēļ mūsu priekšlikums šeit ne ko ierobežo, ne noliedz. Vienkārši tas ir mazliet morāls atbalsts šiem zemniekiem, jo, kā jau Inkēna kungs teica, vienmēr būs augstāki tie starpvalstu līgumi, kuri tiks noslēgti.

Tādēļ paldies par uzmanību, bet aicinu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Šinī punktā, kas ir otrajā lasījumā, nav runa par aizliegšanu, nav runa par atšķirību. Atšķirības ir no pirmā lasījuma, kur ir runa par to, kas kārtējā gadā nav saražots, turpretī šeit ir runa par importa pieļaujamību. Imports ir pieļaujams, un tas ir pamudinājums zemniekiem ražot vairāk labības. Vairāk nekas. Un šo pamudinājumu izslēgt būtu vienkārši taktiski nepareizi. Kāpēc?

Pirmkārt, labības produkta bilancē 62% ir tikai pašražotā labība, kā liecina Ministru prezidenta ziņojums martā televīzijā un avīzēs, tā ka Zaščerinska kunga apgalvojums, ka nākošgad būs pārprodukcija... Nevar taču labības ražošanu kāpināt vienā gadā par 38%, tas nav iespējams.

Otrkārt. Kāpēc vēl būtu jāmudina zemnieki ražot vairāk labību? Labība kā kultūraugs ir vajadzīgs jebkurā saimniecībā divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, augu sekā, lai varētu nodrošināt augu rotāciju, tātad nodrošināt kultūraugu attīstību, un kāpēc tas ir vajadzīgs - to es jums paskaidrošu. Lopu skaitu mēs esam samazinājuši uz pusi. Tātad arī organiskais mēslojums ir samazināts uz pusi. Mums kādreiz bija 8 tonnas uz hektāru. Tagad ir 4 tonnas. Tātad mēs vairs nevaram atražot tik daudz organisko vielu augsnē un ar kūtsmēsliem dot tās atpakaļ, kā patērē. Līdz ar to labības augs ir bioloģisko augu atlieku papildinājums. Galu galā, ja mēs to nedarīsim... Pēc labības mēs varam jau arī rušināt kultūraugu sēklu un tā tālāk. Tas katram lauksaimniekam ir zināms. Ja mēs to nedarīsim, mēs savu zemīti noplicināsim un pārvērtīsim par bada stepi. Galu galā zemniekam šis jautājums ārkārtīgi sāp. Un, ja mēs pasakām, ka šodien importā ir visatļautība, tad tas, manuprāt, lauksaimniekiem noteikti nav pieņemams.

Bet vai tad Guntara Krasta priekšlikumu noraidīja? Faktiski tas daļēji ir atbalstīts. Pēc būtības tikai tāpēc te ir ierakstīts noraidījums, ka viņš trešās daļas vietā grib iestrādāt. Bet mēs to pašu priekšlikumu... arī Dilbas kunga priekšlikumu... Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir redzams kā 4.papildu punkts labajā pusē. Viņi visi ir iestrādāti, un, ja rūpīgi seko...

Tālāk par eksportu es varu atbildēt, ka eksports ir minēts 11.labojumā -ekonomikas ministra Krasta priekšlikumā. Tur viņš ir iestrādāts, tā ka nav apiets šis eksports. Jā, par eksportu ir jādomā, turklāt intensīvi jādomā. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt ārlietu ministra priekšlikumu, bet tālāk, kad skatīsim 8., 9. un 10.priekšlikumu, atbalstīt šo apvienojumu, kas ir labajā pusē apakšā.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Šeit izskanēja doma, ka palīdzēšanai latviešu zemniekam nav citas alternatīvas kā vien kvantitatīvie ierobežojumi. Tas ir tas temats, par kuru es gribētu teikt dažus vārdus. Ir alternatīva! Ir jāpalīdz latviešu zemniekam nostāties līdzās un pāri Eiropas un citu valstu zemniekam, palīdzot tehniskā ziņā, ekonomiskajā un zināšanu ziņā. Palīdzība ar kvantitatīviem ierobežojumiem - tā ir palīdzība uz laiku, kas ilgā termiņā neko nedos. Tāpēc šī palīdzības politika, ko varbūt ne visai veiksmīgi īsteno pašlaik, ir tieši šī attīstības politika, kas paredz, kas ir jāattīsta un kas ir jāatbalsta.

Vēlreiz uzsveru, ka kvantitatīvi ierobežojumi dod efektu tikai ļoti īsu laiku. Protams, šeit nevar būt runa... Es varu tikai pievienoties Emša kunga teiktajam, kurš, manuprāt, ļoti izsmeļoši paskaidroja šo starptautisko likumu būtību, bet es gribu precizēt, lai nebūtu pārpratumu, arī to, ko teica Leiškalna kungs. Leiškalna kungs, pilnīgi pievienojoties jums attiecībā uz 7.priekšlikumu, es gribētu teikt, ka nav gluži vienalga, ko atbalstīt - 9. vai 10.priekšlikumu. Tātad ir atbalstāms 9.priekšlikums, kurš paredz izteikt trešo daļu citā redakcijā. Ja mēs atbalstām 10.priekšlikumu, tad rodas pretruna starp trešo un ceturto daļu. Redzu, ka Leiškalna kungs man piekrīt. Tātad, nepārskaitot visus šos argumentus par Pasaules tirdzniecības organizāciju un to labumu, ko dos iestāšanās tajā, neatkārtojot domas par brīvās tirdzniecības līgumiem un ekonomisko pamatojumu, ko pateica Zaščerinska kungs, es aicinu, kad pienāks balsojums par 9.priekšlikumu, atbalstīt šo 9.priekšlikumu, tātad ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu, - izteikt 7.panta trešo daļu viņa piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es pilnīgi bezkaislīgi tikai gribu paskaidrot, ka pašreiz komisijas piedāvātajās trešās un ceturtās daļas savstarpējās attiecībās nav nekādas pretrunas. Labības imports ir pieļaujams tikai patēriņam nepieciešamajā apjomā un sortimentā, ko nespēj saražot vietējie ražotāji. Līdzko šis sortiments nav nodrošināts vai draud tikt nenodrošināts, var iedarbināt sviru - pilnīgi atļautu, starptautiskajos līgumos akceptētu sviru. Un šī svira ir formulēta ceturtajā daļā. Un tā saka tā: "Labības imports ir regulējams ar importa tarifu palīdzību un atbilstoši starptautiskajos līgumos noteiktajām prasībām." Pretrunas nav nekādas, jo ceturtā daļa tikai skaidri paskaidro, kādi ieroči jālieto, lai izpildītu trešo daļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī gribu pateikt vienkārši to, ko teica šeit Leiškalna kungs, - mēs ārlietu ministra Birkava kunga priekšlikumu nevaram pieņemt tāpēc, ka mēs atgriežamies pie pirmā lasījuma redakcijas. Tas nozīmē, ka trešā daļa mums paliek, un šinī situācijā tātad 8. un 9.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas un ekonomikas ministra Krasta priekšlikumi. Es nesaprotu, kāpēc šeit ir ierakstīts, ka viņi nav atbalstīti. Izlasiet! Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti komisijas priekšlikumā jaunajā redakcijā kā 4.apakšpunkts. Es domāju, ka šeit viss ir sakārtots un viss ir kārtībā. Mēs nevaram atbalstīt Birkava kunga priekšlikumu, bet mums ir daļēji atbalstīts gan Zemkopības ministra, gan ekonomikas ministra priekšlikums un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Es vienkārši aicinu balsot un pārtraukt debates. (Starpsaucieni: "Par Krasta, par Krasta!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ja mēs neatbalstīsim šinī gadījumā 9.priekšlikumu - ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu - , tad mums uzreiz ir jāpārstāj runāt par tirdzniecības palielinājumu ar Krieviju. Un es jums pateikšu - kāpēc. Šo spiedienu var izturēt. Mēs nevaram piespiest, teiksim, mainīt daudzus neizdevīgus tarifus Latvijas eksportam - Latvijas lauksaimniecības precēm uz Krieviju. Es vienu piemēru pateikšu. Alum Krievija ir uzlikusi ievedmuitu 1 dolāru 20 centus par litru. Mēs esam pārāk maza valsts, lai atrisinātu šos jautājumus. Pasaules tirdzniecības organizācija var piespiest, viņi ir ieinteresēti to izdarīt, ja mēs pieņemam. Ja mēs nepieņemsim šeit 9.priekšlikumu, tad praktiski nekādu sarunu tālāk ar Pasaules tirdzniecības organizāciju nebūs. Mēs šādā veidā tās pārtrauksim uz pāris gadiem. Es nerunāju, teiksim, te par brīvo tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību, kas var nepatikt, bet kāpēc tādā gadījumā mums ir jāizjauc sarunas ar Pasaules tirdzniecības organizāciju? Ja mēs neiestāsimies Pasaules tirdzniecības organizācijā, mēs nepanāksim labvēlīgus nosacījumus lauksaimniecības eksportam. Galvenokārt tieši šajā Austrumu tirgū. Un tāpēc mums vispār nebūs citas izejas. Mēs ar šo sabojāsim visu Latvijas tirdzniecību. Vai tiešām jūs to nesaprotat? (Starpsauciens no zāles: "Izlasīt vajag vispirms!")

Tāpēc es vēlreiz aicinu: atbalstīsim 9.priekšlikumu, jo citādi būs lielas nepatikšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītais iepriekšējais runātājs diemžēl nav ieskatījies pēdējā slejā. Šis priekšlikums jau ir atbalstīts. Un ne jau par to šeit ir runa. Es atkārtošu vēl vienu reizi, ka vienlaicīgi nevar būt esošais 3. un esošais 4.punkts, jo tie savā būtībā ir pretrunā viens ar otru. Vienā vietā ir noliedzošās un aizliedzošās normas, bet otrā vietā ir līgumi un regulējošās normas. Atkārtoju vēl vienu reizi, ka 9.priekšlikums var būt trešās daļas teksts. Un tas kā priekšlikums ir arī noformēts - kā trešās daļas jauns teksts.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jāsaka, ka šis jautājums ir izraisījis nevajadzīgas diskusijas, manuprāt, jo es domāju, ka lielākā daļa no jums saprot, ka pirmā spēkā esošā likumprojekta 3.punkta teksts un otrā lasījuma redakcija ir faktiski kvotēšana, taču no kvotēšanas mēs esam atteikušies, stājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā. No kvotēšanas mēs atsakāmies, ejot uz Eiropas savienību. Faktiski tas pārtrauktu visas mūsu iespējamās virzības, kā jau te uzsvēra Kiršteina kungs. Pareizi uzsvēra!

Es gribētu teikt vēl to, ka arī ar Krieviju mūsu attiecības tad kļūst pilnīgi neregulētas, jo arī Krievija virzās uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. Arī Krievija ir jau sākusi sarunas. Ir pilnīgi viennozīmīgi jāizslēdz spēkā esošā likuma 3.punkts un jāaizvieto ar piedāvāto 9.punkta redakciju, neatstājot 3.punkta redakciju nekādā veidā. Ja mēs veidojam jaunu 4.punktu, tad faktiski paliek gan kvotēšana, gan tarifi, kas ir pilnīgi nepieņemami.

Tā ka es aicinu balsot par 9.punkta redakciju trešās daļas aizvietošanai ar to esošajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Gunta Gannusa - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. (Starpsauciens: "Balsojam!")

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tīri bioloģiski jums varu pateikt, ka šeit nekādas skaidrības nav, un es nevaru piekrist vienai lietai. Ja mēs ievedam labību - te ir rakstīts "labības eksports" - , tad labībā bioloģiski ietilpst arī tādas kultūras kā prosa, rīsi un viss pārējais. Ja Ekonomikas ministrija vai arī Zemkopības ministrija būtu šeit uzskaitījusi, ka šīs kultūras ir pieļaujamas, un te vēl varētu arī uzrakstīt, ka ir pieļaujams ievest, teiksim, vasaras kviešus ar tādu un tādu lipekļa saturu, kas Latvijā nav, teiksim, bioloģiski panākams, tad tam varētu piekrist, ja vēl tanī pašā laikā 3 kultūras - rudzi, mieži un auzas - būtu uzskaitītas, ka tās Latvijā ievest nevar, vai arī ievešana tiek ierobežota, tad visiem būtu skaidrs, un te nekas, es domāju, nav regulējams, ne pieļaujams. Tad katram būtu skaidrs, ko šie divi vārdi šajā tekstā nozīmē. Tā kā šajā gadījumā tas nav izdarīts, tad es lūdzu jūs tomēr atbalstīt 10.priekšlikumu un šīs regulējamās normas šajā momentā tomēr atstāt, lai turpmāk, strādājot pie labības tirgus sakārtošanas, Latvija precīzi noteiktu, ko viņa ievedīs un ko viņa neievedīs. Un taisni attiecībā uz kultūrām. Līdz ar to jautājums būtu atrisināts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Bāns. Lūdzu!

E.Bāns. Komisija lūdz balsot šādā secībā: vispirms nobalsot par 7.punktu un tad atkarībā no šā balsojuma rezultātiem mēs tālāk varam vai nu balsot par 9., vai par 10., kur 9. un 8.punkts ir iestrādāts.

Komisija lūdz nobalsot arī par 7. punktu, jo ir atšķirības - "kas kārtējā gadā nav saražots Latvijā" vai "ko nespēj saražot vietējie iedzīvotāji". Tas nav viens un tas pats. (No zāles deputāte K.Lībane un K.Leiškalns: "Mçs pieprasām balsot par 9.priekšlikumu!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim ārlietu ministra Birkava priekšlikumu - svītrot 2. lasījumā pieņemtā 7. panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 37, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

E.Bāns. Tādā gadījumā es lūdzu balsot par 9. priekšlikumu, iekļaujot arī 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikumu - izteikt 7. panta trešo daļu šādā redakcijā un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 19, atturas - 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to 10. priekšlikums nav balsojams, jo tā saturs ir ietverts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

E.Bāns. 11. priekšlikums. Ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums - izteikt 10. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Tautsaimniecības komisija lūdz pieņemt likumprojektu galīgajā - trešajā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, nākamo izskatām darba kārtības 24. jautājumu. Likumprojekts "Konkurences likums". Otrais lasījums. Projekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Vakar laikā, kad tautas nesavtīgā daļa mums televīzijā pārstāstīja "Skroderdienas Silmačos", savtīgie deputāti un daži savtīgi komisijas konsultanti līdz pulksten diviem naktī mēģināja pabeigt šo tabulu - tabulu Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam "Konkurences likums".

Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 2708A. Pirmais ir konceptuālas dabas priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs un ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir Konkurences padomes likumu iekļaut Konkurences likumā kā otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Mēs šos abus likumprojektus esam nolēmuši izskatīt steidzamības kārtībā, un tas nozīmē, ka mēs tos skatīsim tikai divos lasījumos. Tomēr katrā ir sava veida problēmas, vienā no tiem ir vairāk konceptuāla līmeņa ekonomiskas problēmas, bet otrā - tīri administratīva rakstura problēmas. Tādēļ es uzskatu, ka nav lietderīgi tos apvienot. Mēs nevaram tagad veikt apvienošanu, kā tas ir tabulā redzams. Tas faktiski rada lielu haosu. Šim apvienotajam likumprojektam faktiski pazūd jebkāda konceptuālā, ģenerālā līnija. Es aicinu šo lēmumu nepieņemt un izskatīt tos abus atsevišķi, kā atsevišķus likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par to runāt? Runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Jā, augsti godātie deputāti, augsti godātais Čerāna kungs! Arī komisijā bija neliels izbrīns par to, ka valdība lietas, kas ir jāizskata vienā likumā, mums ir iesniegusi kā divus likumprojektus. Manuprāt, mēs komisijā to visu smalki izanalizējām, pie tam vairākkārt mainījām komisijas lēmumu. Tik tiešām bija vairākas ārkārtas sēdes komisijas ietvaros. Mainījām pat komisijas lēmumu un beigās akceptējām Juridiskā biroja priekšlikumu, jo Latvijas Republikas likumdošanas praksē piemēro vienmēr šo koncepciju, ka uzraudzības padomes funkcijas un atbildība tiek noteikta tajā pašā attiecīgajā likumā, teiksim, likumā par konkurenci, likumā par elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem un tamlīdzīgos. Aicinu deputātus nobalsot par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret komisijas akceptēto priekšlikumu apvienot likumprojektu "Konkurences padomes likums" un likumprojektu "Konkurences likums". Lūdzu izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - ...

Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Arī šā likuma likteņa izlemšanā, lūdzu, ievērosim godīgu konkurenci! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Konceptuālā ziņā likumprojekti tiek apvienoti. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 2. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, un tas attiecas uz 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums ir no ekonomikas ministra Guntara Krasta kunga, un komisija to ir atbalstījusi, nedaudz izmainot procentuālo barjeru.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 4. priekšlikums. To ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasts, un tas attiecas uz 1. panta 5. daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Piektais ir priekšlikums, ko ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasts. Tas ir komisijas atbalstīts un attiecas uz 1. panta 6. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi un pati arī atbalsta labojumus 1. panta 8. daļā jeb 8. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 1. panta 8. daļas redakciju akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. Septītais ir deputāta Edvīna Inkēna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, iestrādājot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Astotais. Iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo deputāta Inkēna priekšlikumu, kas faktiski sašaurina vienošanās jēdzienu. Faktiski Inkēna kungs ierosina izslēgt, vairs neuzskatīt par tirgus dalībnieku vienošanos tādas vienošanās formas, ka viņi vienojas, teiksim, katrs par savu tirgus segmentu un nosaka - nē, nenāc tu pie manis, es neiešu pie tevis. Es uzskatu, ka arī šādas vienošanās būtu uzskatāmas par vienošanos un ka arī tās būtu aizliedzamas tādā gadījumā, ja tās var deformēt konkurenci.

Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Pirmkārt, cienījamie kolēģi, es pievēršu uzmanību vārdam "piedalās". Ir nepieciešama darbība, lai šis pants stātos spēkā. Un, otrkārt, šis pants šādā redakcijā ir nepieciešams, lai novērstu to, ka kāds līgums varētu "izkrist" ârpus šā likuma tikai tādēļ, ka viena no līgumslēdzējām pusēm nav tirgus dalībniece. (Termina "tirgus dalībnieks" definīcija ir 1. panta 10. punktā).

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu balsot un atbalstīt komisijas viedokli, jo šie ir tiešām diezgan konceptuāli strīdi, kurus mēs ar debatēm neizlemsim. Čerāna kungs ir vienā pozīcijā, turpretim Inkēna kungs ir pilnīgi pretējā pozīcijā, bet Inkēna kunga pozīciju, atšķirībā no Čerāna kunga pozīcijas, atbalsta pati komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām savu attieksmi pret deputāta Inkēna priekšlikumu papildināt likumprojekta 1. panta 11. daļu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi...

K.Leiškalns. Nu kas tas ir, velns...

Sēdes vadītājs. Es domāju tāpat kā jūs, Leiškalna kungs, tikai nesaku tā.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim savu attieksmi pret deputāta Inkēna priekšlikumu par likumprojekta 1. panta 11. daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9. priekšlikums, arī tas ir no deputāta Inkēna. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un tas ir iekļauts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdz ar to es uzskatu par pieņemtu arī 10. priekšlikumu, kurš ir no atbildīgās komisijas un kurā ir iekļauts deputāta Inkēna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums. Deputāts Inkēns ierosina papildināt... tālāk kā tekstā. Arī tas ir atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 12. priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, tāpat ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā, kas ir šeit redzama kā 13. priekšlikums. Aicinu neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies.

K.Leiškalns. 14. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns. Atbalstīts, ietverts 1. panta 14. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 17. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 18. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 19. priekšlikums attiecas uz 3. panta pirmo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums ir par 4. pantu un ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta?

K.Leiškalns. 21. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 4. pantā vārdu "piemēram". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Deputāts Jānis Lagzdiņš ir iesniedzis 22. priekšlikumu, kas ir par 4. panta pirmo daļu. Komisija vienprātīgi atbalsta. Čerāns runās.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Uzskatu, ka tas šeit varētu arī netikt atbalstīts. Motīvs ir tāds, ka šeit arī pašvaldībām ir jāpiedalās... jādarbojas saskaņā ar šo likumu tajos gadījumos, kad pašvaldības uzstājas kā regulatori, teiksim, nosaka trolejbusu biļešu cenas, un citos līdzīgos gadījumos. Un tāpēc, ņemot vērā to, ka viens no lielākajiem monopolistiem mūsu valstī ir pati valsts un pašvaldības, ir svarīgi, lai arī uz šīm viņu monopoldarbībām tiktu attiecināts šis pats likums. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo neatbalstīt šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums tiešām ir ļoti būtisks, jo pašvaldības tāpat kā valsts iestādes darbojas, no vienas puses, kā publisko tiesību subjekti, proti, realizē valsts varu, pārvaldi, un, no otras puses, - kā privāttiesību subjekts un konkrētā likuma izpratnē - kā tirgus dalībnieki. Ja pašvaldība darbojas kā tirgus dalībnieks, tad, neapšaubāmi, uz pašvaldību jāattiecina tādi paši nosacījumi, kādi attiecināti uz citiem privāttiesību subjektiem. Čerāna kungs ļoti pareizi šo problēmu izvirzīja. Diezgan plaši jau ir izplatījusies tāda prakse, ka, piemēram, atsevišķas pašvaldības (es minēšu Ventspils pašvaldību un arī citu pilsētu un pagastu pašvaldības) izsludina dažādus konkursus nevis kā privāttiesību subjekts, bet kā pārvaldes institūcija; nosaka, piemēram, šādus noteikumus, ka, ja piedalās konkursā tie uzņēmēji, kuri ir reģistrēti attiecīgās pašvaldības teritorijā, tad viņi var uzvarēt, pat ja piedāvātā cena ir, teiksim, par tik un tik procentiem augstāka vai zemāka... Tādā veidā it kā iet pret šā likuma garu. Ja jūs pieņemat manu priekšlikumu, tad jūs atbalstāt tiesības, ka pašvaldības var noteikt kādus īpašus noteikumus, teiksim, savas teritorijas uzņēmējiem. Ja jūs atbalstāt Čerāna kungu, tad jūs liedzat pašvaldībām radīt varbūt īpašus "siltumnīcas apstākļus" saviem uzņēmējiem, savas teritorijas uzņēmējiem, un radāt visiem valsts uzņēmējiem un citu valstu uzņēmējiem vienādus apstākļus attiecīgās pašvaldības teritorijā. Es vienkārši izskaidroju, lai jūs zinātu, par ko šeit ir balsošana. Tā ka es absolūti neiebilstu, ja mans priekšlikums tiktu noraidīts. Tas ir konceptuāls jautājums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ne komisija, ne Leiškalns, ne arī kāds cits Kārlis labāk par Lagzdiņa kungu nepaskaidros to, kas attiecas uz pašvaldību tiesībām, tāpēc es aicinu tikai balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu izteikt 4.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vai tiešām mūsos vairs nav palicis konkurences gars? Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 23.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 4.panta ceturtās daļas otrā teikuma svītrošanai piekrīt.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums atkal ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums ir par padomi. Tas ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta otrās nodaļas nosaukumam: "Konkurences padome un Konkurences padomes birojs". Pieņemts.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta daļēji un ir iestrādājusi pati savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā atbildīgā komisija ir faktiski akceptējusi visus priekšlikumus, kuri skar 5.pantu, var būt, ka mēs varam akceptēt 5.panta redakciju, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija.

K.Leiškalns. Nē, nē, Čepāņa kungs, nē.

Sēdes vadītājs. Labi, turpināsim. Vai deputāti piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam - otrās nodaļas 1.panta nosaukumu un pantu izteikt šādā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 5.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums ir Juridiskā biroja, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un tagad, Čepāņa kungs, nāks tas klupšanas akmens, kura dēļ mēs nevarējām balsot par visu pantu. Tas ir 29.priekšlikums. Ir trīs priekšlikumi par padomes iecelšanas kārtību. Atšķirībā no 2.panta redakcijas, ka padomi izveido un ieceļ Ministru kabinets, Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina noteikt, ka padomi ieceļ Saeima. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tiesa gan, pēc garām diskusijām, un, manuprāt, šobrīd, kad ir otrais lasījums (mēs izskatām šo likumprojektu steidzami, divos lasījumos), - manuprāt, šobrīd jau komisijas locekļu vairums sliecas domāt, ka šī institūcija tomēr ir jāizveido Ministru kabinetam pašam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Es aicinu jūs atbalstīt pirmā lasījuma redakciju: "Padomi piecu cilvēku sastāvā pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ Ministru kabinets uz pieciem gadiem, pēc rotācijas principa nomainot ik gadu vienu tās locekli." Galvenais arguments, ko es varētu izteikt papildus jau teiktajam, ir tas, ka konkurence, kā jūs zināt, tomēr ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Tas ir tas, kas bīda uz priekšu ražošanu; tas ir tas, kas samazina cenas; tas ir tas, kas nāk par labu iedzīvotājiem, tātad patērētājiem. Mūsu sabiedrības attīstības stadijā ir ļoti svarīgi, lai Konkurences padomē atrastos profesionāļi un lai šīs padomes darbība nekādā ziņā netiktu politizēta. Ministru kabinets, būdams pastarpināta institūcija, tātad varētu šajā gadījumā iecelt profesionāļu padomi, nenodarbojoties varbūt ar politiskām diskusijām. Pie tam tādā gadījumā, ja Saeimā ir nestabils spēku pārsvars vai arī nav spēku līdzsvara, šo padomi vispār varbūt neizdotos izveidot, un tādā gadījumā mūsu sabiedrībai tik ļoti svarīgais Konkurences likums varbūt nedarbotos. Tāpēc šāda kārtība, kādu piedāvā Ministru kabinets, manuprāt, būtu atbalstāma. Paldies par uzmanību.

Jā, vēl es gribēju piebilst, ka aicinu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju un noraidīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Man iznāk nedaudz atkārtot parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes teikto, bet arī es jūs aicinu neatbalstīt priekšlikumus, kas ir nākuši no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas un atstāt piedāvāto redakciju vairāku iemeslu dēļ. Tie ir tie, kurus minēja jau Vaideres kundze.

Vēl es gribētu minēt to, ka tādā gadījumā mums jau apstiprinātais 26.priekšlikums nevarēs darboties, jo Ekonomikas ministrijas pārraudzībā institūcija, kuru ir apstiprinājusi Saeima, nevar atrasties. Mums nav šādu attiecību ar šādām institūcijām, un tātad arī šis noteikums ir jāmaina. Bez tam es vēl gribētu tomēr uzsvērt, ka politiski Konkurences uzraudzības padome būs ārkārtīgi smagnēja institūcija. Šai institūcijai ir jāuzkrāj pieredze. Es neizslēdzu, ka pēc gadiem trim vai pieciem tā varētu arī neatrasties Saeimas, teiksim, pārraudzībā, bet gan būt iecelta no Saeimas puses, bet pašreiz, kad šai institūcijai ir jāuzkrāj pieredze, tai ir jābūt pietiekami elastīgai un tajā ir jābūt maksimāli daudz profesionāļiem. Es gribētu lūgt, lai to uztic Ministru kabinetam, kurš tomēr kaut vai šaurā modelī atspoguļo Saeimas sastāvu un līdz ar to arī Saeimas dažādo frakciju intereses. Tā ka es lūgtu balsot par sākotnēji piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka Sadarbības padomē atkal ir panāktas kaut kādas vienošanās, kur Šķēles kungs atkal ir spējis savu gribu nodiktēt atsevišķiem Saeimas deputātiem. Un jautājums tālāk ir tikai par to, cik lielā mērā šis vairākums būs paklausīgs šiem dažiem īkšķiem, kas te priekšējās rindās tiks rādīti. Es to labi saprotu. Es tomēr nevaru saprast to, kāpēc atkal tiek kultivēts šis mīts par "labo" Ministru kabinetu un "slikto" Saeimu, ka Ministru kabinets, lūk, varēs apstiprināt profesionāļus šajos amatos, bet Saeima pēkšņi nevarēs, un vēl arī tas mīts, ka šīs diskusijas Ministru kabinetā par šīm kandidatūrām būtu mazāk politizētas. Tieši otrādi! Konkurences situācijas nodrošināšanai mums ir vajadzīgs tas, lai šie padomes locekļi būtu maksimāli neatkarīgi, bet šo maksimālo neatkarību viņiem var dot tieši Saeimas apstiprinājums. Pretējā gadījumā, ja tas ir Ministru kabineta apstiprinājums, tad Ministru kabinets var izdarīt spiedienu uz šiem locekļiem, it sevišķi šajos pirmajos gados, kas tagad būs, kad Ministru kabinetam faktiski būs jāizšķiras, kuru no šiem locekļiem nomainīt, aizstāt ar kādu citu. Un allaž varēs aizstāt to locekli, kurš visvairāk traucēs vienam vai otram politiskajam spēkam vai arī vienam vai otram grupējumam īstenot savas intereses. Un tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt vismaz šo atbildīgās komisijas redakciju, kas ir minēta 32.priekšlikumā, un tomēr noteikt, ka šo Konkurences padomi, tās locekļus amatā ievēlē Saeima. Es lūgtu deputātus par to arī nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Jums tikai, Kiršteina kungs, ir jāpiesakās vai nu kā ministram, vai kā deputātam, kad runāsit.

A.Kiršteins. Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Šis likums ilgi tika gatavots Ministru kabinetā un tika analizēta visu valstu pieredze, kur šīs konkurences padomes ir izveidotas. Un es varu pateikt, ka praktiski nekur ar šiem jautājumiem parlaments nenodarbojas. Mums tā nelaime nāk līdzi no Augstākās padomes laikiem, kad tika dibinātas visādas komitejas, padomes, inspekcijas un tā tālāk, lai gan faktiski mūsu pienākums vairāk būtu likumdošana. Jā, dažos gadījumos, piemēram, senāta priekšsēdētājus apstiprina, pat karalis apstiprina. Nekur mēs neatradām, ka šādā veidā parlaments apstiprinātu un ieceltu šādas komisijas. Un te ir arī otra lieta. Es domāju, ka mums jau ir bēdīga pieredze ar šo Vērtspapīru tirgus komisiju, kas faktiski arī ir diezgan tehniska komisija, kur vajadzētu precīzi ievērot dažādus tehniskos normatīvus un kontrolēt vienkārši šos pārkāpumus, taču dažādu politisku iemeslu dēļ, meklēdami šo ieilgušo proporcionalitāti, mēs nokavējām ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu. Šeit es aicinātu tiešām nobalsot un atstāt tā, ka Ministru kabinets ieceļ uz 5 gadiem, un tā nebūs nekāda problēma, ja katrs nākošais parlaments nomaina šo Ministru kabinetu. Nav jau nekādas problēmas, jo parlaments tik un tā nomainīs Ministru kabinetu, bet mēs atkal kļūsim vienkārši smieklīgi ar kaut kādu savu jaunizgudrojumu. Un tadā gadījumā tālāk mums būs problēmas ar šīs padomes priekšsēdētāja iecelšanu, ja šeit jau Saeima iecels pati šo padomi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Analizēdams šīs padomes darbu, es uzreiz ņēmu par paraugu kādu visiem labi zināmu piemēru, ar kuru mēs esam saskārušies dzīvē. Es iedomājos, kā šī padome šo gadījumu varētu atrisināt. Tā, piemēram, vairākās iepriekšējās sēdēs viens no mūsu kolēģiem dalīja visiem apkārt žurnāliņus ar diviem apvienotiem nosaukumiem, bija arī publikācijas presē, ka nupat divi žurnāli ir apvienojušies. Tas ir klajš konkurences likumdošanas pārkāpums. Un, ja gadījumā šī padome tiks izveidota pēc politiskā principa, kad piecas lielākās partijas ieteiks savus cilvēkus, tad šeit būs tirgošanās un, protams, šāda padome nevarēs pieņemt nekādus lēmumus un neatrisinās līdzīga veida gadījumus. Tādēļ es tomēr domāju atstāt spēkā Ministru kabineta priekšlikumu un iepriekšējā lasījumā nobalsoto redakciju, bet noraidīt 29. un 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas runāt. Debates beidzam. Komisijas vārdā Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Mums atliek tikai balsot. Mēs nevaram nobalsot par pirmā lasījuma redakcijas atstāšanu spēkā, jo šobrīd nav tāda priekšlikuma. Mums ir 29., 30. un 31.priekšlikums, par kuriem nobalsojot "pret", mēs varam atstāt to izveidošanas kārtību, kādu paredz Ministru kabinets. Un arī attiecībā uz 32.priekšlikumu. Man gan jāpiebilst, ka komisija ir atbalstījusi pretējo viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 29.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 28, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 30.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 14. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 31.priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: "Par, pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 14. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tādējādi paliek spēkā pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Acumirkli, ir runa... Bet tā ir jau par citu pantu...

Tātad ir vēl viens atbildīgās komisijas priekšlikums, kura teksts jums ir redzams. Tas ir 32.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 22, atturas - 10. Arī tas nav pieņemts.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums ir saņemts no frakcijas "Latvijai", kas mēģina ierobežot vienas un tās pašas personas atrašanās laiku padomē. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam par komisijas sēdi Annai Seilei.

A.Seile ( pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Dzeltenajā zālē sanāksim uz Lauksaimniecības apakškomisijas īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums ir beidzies! Turpināsim likumprojekta apspriešanu. Debatēs par 33. priekšlikumu pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un noteikt, ieviest likumā tādu normu, ka viena un tā pati persona nevar pildīt Konkurences padomes locekļa pienākumus ilgāk par 10 gadiem. Šis nav ekonomiskas dabas jautājums, tas ir valsts pārvaldes dabas jautājums, administratīvas dabas jautājums. Tā ir norma, kas ļoti daudzās institūcijās ir tikusi ieviesta atmodas sākuma gados, un šāda norma, neapšaubāmi, varētu tikai veicināt šā likuma darbību un faktiski arī mazināt cilvēku "iesēdēšanos" šajā amatā un zināmu neformālu, sliktā nozīmē neformālu, sakaru veidošanos. Lai to novērstu, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisijas vārdā, runājot un raugoties šajā zālē, man gribot negribot nākas piekrist vienam otram izteikumam, kas atskanēja pulksten 21.00 vakar Latvijas televīzijā. Pulkstenis ir 15.32, un katrā balsojumā man ir jābaidās par to, vai šim likumam, kurš ir tik svarīgs visiem, kuru mēs pasludinājām par steidzamu un kurš mums ir jāpieņem uz vietas... Man tas ir jāizstāsta diemžēl, ka man katrreiz ir jābaidās - būs šajā zālē kvorums vai nebūs. Jā, man tā sāk gribēties runāt.

Es domāju, ka jautājums šajā gadījumā ir izšķirams ar deputātu balsojumu, un šeit nav īpašu komisijas viedokļu vai neviedokļu. Gribu teikt, ka komisija, protams, neatbalsta šo Čerāna kunga priekšlikumu, bet vēl jo vairāk pēc iepriekšējiem balsojumiem, kur mēs šo esam padarījuši par pārraudzības iestādi, kuru izveido Ministru kabinets. Es domāju, tas būtu nepamatots ierobežojums. Tas nav vēlēts postenis, un, manuprāt, mēs varētu neatbalstīt un balsot pret Čerāna kunga priekšlikumu, kā to iesaka arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumprojekta 2.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 9. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 35.priekšlikums ir saņemts no Demokrātiskās partijas Saimnieks, bet šeit man jānorāda, ka 34.priekšlikums, kas saņemts no frakcijas "Latvijai", ir līdzīgs Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumam, tāpēc man ir jānorāda, ka šobrīd šis 35. priekšlikums nonāk zināmā pretrunā ar mūsu iepriekšējo balsojumu par padomes izveidošanas kārtību. Tā ka, es domāju, šobrīd šie priekšlikumi vairs nav balsojami, neskatoties uz komisijas atbalstu esošajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Gluži otrādi, Leiškalna kungs! Tieši tagad tie ir balsojami, kā mums šķiet, Kārtības ruļļa normas to paredz.

Tātad vispirms ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdus un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Lūdzu vēlreiz nervozu zvanu! Es lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē un piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 34. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 21, atturas - 9. Nav pieņemts.

Tagad balsosim Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - izteikt 2.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Priekšlikums nr.36. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot kā 6.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Papildināt 2.pantu ar jaunu ceturto daļu. Šīs daļas teksts: "Konkurences padomes locekļa amats nav savienojams ar deputāta darbu." Vēlas runāt Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es gribu vērst deputātu uzmanību uz Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir izstrādāts pēc pirmā lasījuma redakcijas, un vēl es gribu lūgt deputātus atbalstīt pirmā lasījuma redakciju pilnībā, jo tieši runa par šīs padomes locekļu nepolitizāciju bija aktuāla, nosakot viņu iecelšanas kārtību. Tātad es aicinu pilnībā atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Kārlis Čerāns ir pārdomājis un runāt vairs nevēlas. Vai kāds cits vēlas runāt? Arī nevēlas. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Augsti godātā Vaideres kundze! Saskaņā ar mūsu balsojumu padomes locekļu darbība atbildīs likumam par civildienestu, tātad viņu atrašanos vai neatrašanos noteiks tieši šis likums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šā likuma panta ceturtās daļas redakciju? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta 2.panta ceturtās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! ...Godātie kolēģi, atkal nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā! Arī Zundas kungu un pārējos deputātus, kuri atrodas zālē, bet balsošanā nepiedalās, lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 13. Pieņemts.

K.Leiškalns. 37.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta, izsakot kā 7.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

K.Leiškalns. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Es vēršu jūsu uzmanību uz 41.priekšlikumu. Tātad Juridiskā biroja dotā redakcija ir pilnīgi precīza, turpretī it kā precizētā redakcija nosaka to, ka šai padomei, kas ir ievēlēta, kā jūs redzējāt, visai mazskaitlīgā sastāvā, būs jāsadarbojas it kā ar uzņēmumiem. Tātad šeit var būt arī trīs cilvēki - uzņēmēji ar minimālo statūtkapitālu. Tas vienkārši nav praktiski īstenojams. Lūdzu atbalstīt un atstāt spēkā Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Nav. Piekrīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Juridiskā biroja priekšlikumu!

K.Leiškalns. Augsti godātais Čepāņa kungs! Es nesaprotu...

Sēdes vadītājs. Balsosim priekšlikumu nr. 41, kuru ir izteicis Juridiskais birojs un kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija, izsakot to precizētā redakcijā. Deputāti pieprasīja šā priekšlikuma balsošanu. Tas arī pašlaik notiek. Atkārtoju: godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu par likumprojekta 2.panta 9.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 18. Pieņemts.

K.Leiškalns. 42.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 43 - izslēgt 3.panta pirmo daļu. Neapšaubāmi, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta, izsakot kā 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.lappuse, 46.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 48. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 50.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 51.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 12.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 52. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pirmā lasījuma redakcijas 4.pants ir iestrādāts (pēc jaunās redakcijas) 5.panta otrajā un trešajā daļā.

Priekšlikums nr. 53. Juridiskais birojs iesniedzis. Atbildīgā komisija to atbalsta, izsakot kā 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir vairāki priekšlikumi par 9.pantu, kurus visus atbildīgā komisija praktiski ir atbalstījusi. Vai varam balsot par 9.panta redakciju kopumā? Nav iebildumu? Deputāti 9.panta - "Konkurences padomes lēmumi"- nosaukumu un redakciju ar visām tās sadaļām un punktiem pieņem. Paldies.

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāj! Acīmredzot mēs esam pašreiz pie 59.priekšlikuma, kuru atbalsta atbildīgā komisija un kurš ir iestrādāts 7.panta 1.punktā. 37.lappusē ir attiecīgais teksts, ja deputāti par to vēlas pārliecināties.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par likumprojekta otro nodaļu - "Padomes uzdevumi"? Tātad - izteikt 6.panta 1.punktu kā 7.panta 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 61.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 62.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 63. priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 64.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 65.priekšlikums saņemts no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas - izteikt 6.panta 7.punktu attiecīgajā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, izsakot kā 7.panta 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 66.priekšlikums, kuru ierosinājusi atbildīgā komisija ir atbalstīts, vēlreiz izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 68.priekšlikums - izslēgt 6.panta 10.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Acīmredzot vēlas runāt Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vaideres kundze!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Acīmredzot, balstoties uz to, ka ir nobalsots par Ministru kabineta kārtību, šis priekšlikums ir jāatbalsta pilnībā. Un nākamais - 70.priekšlikums - tādā gadījumā būtu noraidāms, lai savilktu galus kopā un lai būtu atbilstība tam, ko esam nolēmuši iepriekš. Tātad šo priekšlikumu aicinu atbalstīt pilnībā un noraidīt nākamo.

Sēdes vadītājs. Vai no deputātiem vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Acīmredzot, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus, parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums ir saprātīgs un būtisks.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta 69.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi savā priekšlikumā? Atbalsta. Paldies. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Līdz ar to 70.priekšlikums, cik es saprotu, nav šobrīd balsojams un ir noraidāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka tiek noraidīts 70.priekšlikums? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Manuprāt, šoreiz vajadzētu balsot pa daļām, jo šeit ir trīs daļas. Un ja, piemēram, pirmās divas būtu atbalstāmas, tad attiecīgi trešā daļa būtu noraidāma atbilstoši pirmā lasījuma variantam.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Godātie kolēģi, ja kāds vēlas runāt, es lūdzu to atrasties savā sēdvietā un pieteikties, paceļot roku vai iesniedzot rakstisku pieteikumu - zīmīti. Es nevaru atšifrēt pēc jūsu acu izteiksmes, kurš no jums un kādā secībā vēlas runāt. Vai ir deputāti, kuri vēlas runāt par 71.priekšlikumu? Ir.

Deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt 71. priekšlikumu - tādu, kāds tas ir. Domāju, ka balsojums pa daļām šoreiz nav vajadzīgs. Komisija ir pastrādājusi un ir to pieņēmusi, un līdz ar to arī mēs visi varētu atbalstīt, sekojot komisijas viedoklim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Jā, augsti godātie deputāti, augsti godātais priekšsēdētāj! Neapšaubāmi, nedaudz ir mainījusies šīs padomes izveidošanas kārtība un līdz ar to šīs padomes kompetence. Un, kaut arī komisija atbalsta pašreizējo redakciju, es domāju, ka Ministru kabineta izveidotai institūcijai uz Ministru kabineta sēdēm ir jāierodas tad, kad to pieprasa Ministru kabinets vai Ministru prezidents, vai kāds attiecīgs ministrs. Un varētu tiešām piekrist Vaideres kundzei un šobrīd, ņemot vērā jauno koncepciju, kuru mēs esam pieņēmuši šīs sēdes gaitā, nobalsot par šo priekšlikumu pa daļām, izslēdzot padomes priekšsēdētāja tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs kā līdzvērtīgam partnerim... Es nezinu, kā definēt šo situāciju.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu par balsošanu pa daļām. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim priekšlikumu - balsot par šo ierosinājumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 10. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Vai kādam no jums ir iebildumi pret priekšlikuma pirmo daļu? Tātad: "Konkurences padomes priekšsēdētājs: 1) vada Konkurences padomes sēdes;". Par to redakciju balsojumu neviens nepieprasa, un iebildumu arī nevienam nav. Paldies.

Par otro: "bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;". Vai ir iebildumi vai kāds pieprasa balsojumu? Ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par priekšlikuma 2.punktu: "bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;". Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts.

Un tagad trešais punkts: Konkurences padomes priekšsēdētājs "ir tiesīgs piedalīties Ministru kabineta sēdēs". Vai ir vajadzīgs balsojums? Vajadzīgs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Priekšlikums nr.72 ir no Juridiskā biroja. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tieši tāds pats slēdziens: atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, bet izsaka precizētā redakcijā, kas ir redzama ailē pa labi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums ir ar numuru 75. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo frakcijas priekšlikumu? Piekrīt. Tātad tas netiek akceptēts.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz šo - izteikt 7.panta pirmās daļas 1.punktu kā 8.panta pirmās daļas 1.punktu. Interesentiem iesaku skatīt 10.lappusē 44.priekšlikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Jābalso par to nav, jo tas jau ir izlemts. Pieņemts.

K.Leiškalns. 77.priekšlikums. Tas ir 16.lappusē, Ozoliņa kungs. Atgādinu, ja jūs nespējat sekot līdzi. Atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātais Leiškalna kungs, mēs esam izskatījuši un akceptējuši visus priekšlikumus, līdz pat 88.priekšlikumam (ieskaitot). Tie jau ir izlemti. Tādēļ otrreiz skatāmi tie vairs nav.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Sēdes vadītājs. Turpinām. 89.priekšlikums.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir ar numuru 89, atbildīgā komisija atbalsta, izsakot kā 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 11.panta nosaukumu "Konkurences biroja izveidošana" iebildumu nav. Un nav iebildumu arī pret šā panta pirmās daļas 1.punkta redakciju. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. 90.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11.panta otrajai daļai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta trešajai daļai "Konkurences biroja direktors:..." 1., 2., 3. un 4.punktam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 92.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī 5. un 6.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 94.priekšlikums acīmredzot izskatīts.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Deputāta Edvīna Inkēna priekšlikums - 95.priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, precizētā redakcijā iekļauts 9.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Inkēna priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, izsakot kā 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā komisija ir atbalstījusi arī nākamos par 12.pantu iesniegtos priekšlikumus, kurus izteicis Juridiskais birojs, vai ir kādam iebildumi pret likumprojekta 12.panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. 12.panta redakcija ir akceptēta.

Nākamais - 104.priekšlikums.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 104.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Lai jūs varētu sekot līdzi, piebildīšu, ka tas ir 21.lappusē. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, izsakot kā 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīti arī nākamie trīs priekšlikumi, kuri attiecas uz 13.pantu. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 13.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies, tā ir pieņemta.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Arī 108.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, izsakot kā 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 14.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāj! Mēs esam nobalsojuši arī par 109.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Tā ir 14.panta otrā daļa. Deputāti pret to neiebilst.

K.Leiškalns. Par 110. un 111.priekšlikumu acīmredzot ir nobalsots, skatot 13.lappusi, 57. un 58.priekšlikumu. Šobrīd mēs esam nonākuši pie 112.priekšlikuma, kurš ir no Juridiskā biroja un kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. 12.panta otrā daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta otrās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums (nr.113) - papildināt likumprojekta trešo nodaļu ar jaunu pantu. Komisija atbalstījusi daļēji, iestrādājot to 14.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atzinumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums, kas ir no Demokrātiskās partijas Saimnieks, manuprāt, vairs nav skatāms. Ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 115., 116., 117. un 118.priekšlikums, manuprāt, vairs nav balsojams. Tie ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. 10.panta redakciju mēs esam akceptējuši.

K.Leiškalns. 119.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, - izslēgt 16.pantu - , neapšaubāmi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 120.priekšlikums - izteikt 17.pantu kā 10.panta ceturto daļu precizētā redakcijā - ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 121., 122.priekšlikums ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izteikt 18.pantu kā 14.pantu precizētā redakcijā un izteikt 19.pantu kā 12.pantu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 123.priekšlikums, kas ir 25.lappusē un ir no atbildīgās komisijas, ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 19.panta 10.punktu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 124.priekšlikums (no LZS, KDS un LDP frakcijas) - izteikt 20.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens -neatbalstīt. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir nr.124A, to ir atbalstījusi atbildīgā komisija, un tas ir iestrādāts 13.panta precizētajā redakcijā, un deputāti to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 125.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 21.pantu kā 11.pantu. Manuprāt, deputāti to jau ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. 126.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija. Atbildīgā komisija to ir izskatījusi, daļēji atbalstījusi, un tas ir iestrādāts pantos, kurus mēs jau esam izskatījuši.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, pie 11. panta redakcijas (pēc jaunās numerācijas) vairs neatgriežamies, mēs to esam jau akceptējuši. Tas pats attiecas uz 128. priekšlikumu. Un tagad, lūdzu, skatīsim 129. priekšlikumu.

K.Leiškalns. To mēs varētu attiecināt arī uz priekšlikumu nr. 129, kas ir no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas. Tas ir atbalstīts un iekļauts 14. pantā. Deputāti jau ir izskatījuši to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. 130. priekšlikums (no atbildīgās komisijas) - izteikt kā pārejas noteikumu 5. punktu... Bet tas jau mums ir pārcelts šobrīd uz 47. lappusi.

Lūdzu skatīt priekšlikumu nr. 130A, kas ir 27. lappusē. Priekšlikums nr. 130A ir no deputāta Edvīna Inkēna. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par deputāta Inkēna priekšlikumu?

K.Leiškalns. 131. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot kā trešās nodaļas 15. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 132. priekšlikums - aizstāt 5. pantā vārdus - ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Runās Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Man liekas, ka šeit, atbalstītajā variantā, ir tomēr ieviesusies neprecīza redakcija, varbūt tas ir noticis sakarā ar lielo tempu un lielo intensitāti, kādā tika skatīts šis likumprojekts. Es ierosinu noraidīt šo redakciju un atstāt spēkā pirmā lasījuma redakciju, jo, ja mēs jau apriori atzīstam, ka ir atļautas 2., 3. un 4. punktā aizliegtās vienošanās, tad tālākajām darbībām vairs nav jēgas. Tātad es ierosinu noraidīt šo priekšlikumu un atstāt spēkā pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es vairs neko nepaskaidrošu, jo arī man radušās dažas neskaidrības, un tāpēc aicinu nobalsot par Vaideres kundzes priekšlikumu. Viņa aicina balsot pret atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Par 131. priekšlikumu. Vai deputātiem nav iebildumu... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 131. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 29, atturas - 14. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. 132. priekšlikums ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā, un es ceru, ka Vaideres kundzei nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Bet vai deputātiem ir iebildumi? Arī nav. Kāda laimīga sagadīšanās! Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšlikums nr. 133 saņemts no Latvijas Zemnieku savienības... no visas šīs lielās frakcijas - izslēgt 5. panta pirmās daļas 2. punktu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 134. priekšlikums saņemts no deputāta Edvīna Inkēna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tas mūsu strīds ir galvenokārt par vārdu "izturēšanās", jo manā priekšlikumā ir minēts vārds "izturēšanās", turpretī komisijas priekšlikumā ir "piedalīšanās"... darbība vai bezdarbība. Abi šie jēdzieni, es pieļauju, nav ideāli, bet tomēr "izturēšanās" ir plašāk traktējama nekā tikai "piedalīšanās" vai "nepiedalīšanās". To var skatīties plašākā kontekstā.

Vislielākās pretenzijas man ir pret komisijas priekšlikuma otro daļu, jo iznāk, ka pietiek tikai ar to, ka tiek deklarēta kāda vienošanās, lai tā jau būtu likumīga. Tā nav taisnība. Ir ne tikai jādeklarē šī vienošanās, bet arī jāapskatās, kā viņa atbilst likumam. Deklarācija pati par sevi neatbrīvo no likuma pildīšanas. Tā tad arī ir tā lielā starpība starp mūsu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, diemžēl komisijas vārdā es nevaru bilst neko citu.

Sēdes vadītājs. Balsosim deputāta Inkēna priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakiet attieksmi pret deputāta Inkēna priekšlikumu nr. 134! Teksts ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 19. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. 135. priekšlikums - iesniegusi apvienotā frakcija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 136. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 5. panta pirmās daļas 8. punkta izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Līdzīgs ir arī deputāta Inkēna priekšlikums.

K.Leiškalns. Jā, Inkēna kungam...

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt svītrot 5. panta pirmās daļas 8. punktu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija 138. priekšlikumā ierosina ietvert likumprojektā 8. punktu jaunā redakcijā, kas ir redzama jūsu tabulās. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu nr. 138! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 18. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšlikumu nr. 139, kuru iesniedza deputāts Edvīns Inkēns, komisija ir atbalstījusi, iekļaujot Juridiskā biroja priekšlikumā, kam ir 140. numurs. To atbildīgā komisija atbalsta, saskaņojot ar Inkēna kunga priekšlikumiem. Rezultāts ir redzams tabulas labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 141. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 5. panta trešo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 142. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Inkēns, komisija neatbalsta. Inkēna kungs runās.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka komisijas variantā diemžēl ir izlaista kāda ļoti būtiska sastāvdaļa. Nepietiek ar to, ka ir kādas vienošanās, ko pēc tam Konkurences padome atzīst kā spēkā esošas, kā likumīgas, bet vispirms ir šo vienošanos paziņošanas kārtība. Un tikai Ministru kabinets ar saviem noteikumiem var pateikt, ka, lai paziņotu par šo vienošanos, ir vajadzīgi tādi, tādi un tādi dokumenti. Jo citādi šī paziņošana var būt ļoti dažāda. Viens piezvana pa telefonu, cits vēl kaut kā citādi, bet šeit manā priekšlikumā Ministru kabinets konkrēti pasaka, kādi ir dokumenti, kas ir jāpasaka un kādā termiņā, un tikai pēc tam Konkurences padome spriež par to, vai šī vienošanās ir likumīga.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Mums atliek tikai izšķirties par savu balsojumu, jo komisija jau ir izteikusi savu viedokli jūsu tabulas ailē, tātad komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Inkēna priekšlikumu nr. 142. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšlikums nr. 143. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta 5. panta ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk!

K.Leiškalns. Priekšlikums nr. 144 saņemts no deputāta Edvīna Inkēna, tas ir atbalstīts un izteikts kā 16. panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšlikums nr. 145. Iesniedzējs - deputāts Jānis Lagzdiņš. Komisija šo bardzību neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Šis sods nav nekāds izdomājums. Juridiskās komisijas izveidotā apakškomisija, kura izstrādāja jauno Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir paredzējusi, ka turpmāk ar administratīvajiem sodiem varētu tikt sodītas arī juridiskās personas. Un juridiskajām personām maksimālais administratīvais sods projektā ir paredzēts 150 000 latu, bet, tā kā šis jaunais kodeksa variants nav stājies spēkā un nav pieņemts, tad mans priekšlikums no juridiskā viedokļa nebūtu korekts, tādēļ es to atsaucu.

Es, godātie kolēģi, atsaucu arī visus pārējos savus priekšlikumus, jo, neskatoties uz to, ka Sausnīša vadībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Eiropas lietu komisija Inkēna vadībā ir mēģinājusi uzlabot Šķēles kunga iesniegto ārkārtīgi slikti sagatavoto projektu, pie kura valdība ir strādājusi vairāk nekā gadu, kolēģi deputāti divu nedēļu laikā nav spējuši to uzlabot tādā līmenī, lai varētu pieņemt. Līdz ar to es savus visus turpmākos priekšlikumus atsaucu un balsošu pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputāts Lagzdiņš savu priekšlikumu atsauc, tas nav tālāk izskatāms. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Lagzdiņš atsauca savu bardzību, bet vērš savu bardzību pret likumprojektu, kas, manuprāt, ir izstrādāts labi. Vismaz no deputātu puses labi, bet, Lagzdiņa kungs, nediskutēsim! Pāriesim pie 147. priekšlikuma.Tas ir priekšlikums, kas izsauca diezgan pamatīgas diskusijas komisijā... Nē, pie 146. ... Komisija nav atbalstījusi ekonomikas ministra Krasta kunga visnotaļ precīzo un pareizo priekšlikumu. Runājot kā deputāts, es tomēr atbalstītu "var pieņemt" vārda "pieņem" vietā. Bet tas ir balsojams jautājums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntars Krasts - ekonomikas ministrs. Mēs šobrīd apspriežam 146. priekšlikumu.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Kāpēc ir tapis mans ierosinājums - vārdu "pieņem" aizstāt ar vārdiem "var pieņemt". Tāpēc, ka Monopoluzraudzības padomes funkcijās neietilpst sodīšana kā pamatmērķis. Šī padome ir institūcija, kas rūpējas par konkurences veicināšanu, tajā pašā laikā skatoties arī uz to, lai mūsu uzņēmumi iegūtu spēku ārējā tirgū. Šis jautājums ir ļoti jutīgs. Ja mēs jebkura pārkāpuma gadījumā uzliekam šai institūcijai pienākumu sodīt, tad faktiski tā jau vairs nav konkurenci veicinoša institūcija. Mēs varam pieņemt... Jā, protams, pēc tam atkal veidosies citas firmas, kas atkal aizstās, teiksim, šo te firmu vai firmu grupu, kas būs iegājusi tirgū un darbosies, varbūt pat kādu punktu pārkāpjot...

Tas ir sarunu temats, tāpēc skatīsimies uz to praksi, kāda jau ir pasaulē. Es gribētu jums atgādināt kaut vai ārkārtīgi ilgstošās diskusijas par "boingu" un "lokhīdu" apvienošanos, šo divu milzīgo monstru apvienošanos, kas ilgst jau vairāk nekā pusgadu.

Tas ir sarunu temats! Tās ir sarunas par konkurenci uzraugošajām institūcijām, diskusijas par to vai citu pieeju, bet mums ir jāveido institūcija, kas strādā ar uzņēmēju, nevis to tikai soda. Un zināmā mērā tas arī ir galvenais komisijas iebildums pret Lagzdiņa kunga priekšlikumiem, jo Lagzdiņa kungs gribēja vērsties ar visu likuma bardzību, ar visu iespējamo smagumu pret jebkura veida pārkāpumiem.

Tātad es lūdzu balsot par manu priekšlikumu, piešķirot šai institūcijai - Konkurences padomei - arī tiesības lemt citādi, ja pārrunu rezultātā ar uzņēmēju ir konstatēti arī kādi blakusapstākļi. Tā ka lūdzu balsot par šo 146. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Lielāko daļu priekšlikumu, kuros jūs šodien lasāt arī manu vārdu un uzvārdu, īstenībā ir izskatījusi un atbalstījusi arī Eiropas lietu komisija. Es atvainojos kolēģiem no Eiropas lietu komisijas, bet, kā jūs redzējāt, likums tika salikts kopā pēdējā brīdī, un tāpēc ir dažas neprecizitātes. Es ļoti gribētu lūgt jūs atbalstīt Krasta kungu. Un būtība ir pavisam vienkārša. Pirmkārt, šis jēdziens "var sodīt" ir tieši pārņemts no starptautiskās likumdošanas. Mūsu starptautiskie speciālisti un konsultanti, kas šeit Rīgā sēdēja un palīdzēja mums gatavot šo likumu, arī ļoti silti ieteica lietot tieši šādu formu. Kāpēc? Tāpēc, ka šā likuma uzdevums ir nevis sodīt, bet panākt rezultātu. Un, ja ir panākts rezultāts, tad var nesodīt; ja ir panākts, lai likums tiktu ievērots, tad obligāti nevajag sodīt. It kā ir pielaide no nulles procentiem, bet tik un tā administratīvais sods paliek, un, lai velti nekompromitētu kādus Latvijas uzņēmumus, mēs lūdzam ieviest arī šo vārdiņu "var".

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pievienojoties iepriekšējiem runātājiem, es gribu uzsvērt, ka šis ir attīstības veicināšanas likums, nevis sodīšanas likums. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, man ir tiešām žēl, ka šis likums ir sarūgtinājis Lagzdiņa kungu, bet es priecājos, ka šis likums nav sarūgtinājis varbūt Leiškalna kungu. Es gribētu uzsvērt tikai to, ka likuma kvalitāti pēc iesniegto priekšlikumu daudzuma gan laikam nebūtu pareizi vērtēt. To var vērtēt tikai pēc ļoti pamatotās deputātu intereses par šo likumu, par ko tiešām mēs esam ļoti pateicīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas, kā jūs redzat savā tabulā, lēmums ir neatbalstīt šo priekšlikumu, bet es gribu vērst deputātu uzmanību uz to lielo sasprindzinātību, kādā tika pieņemts šis likums, un kā deputāts, protams, es nostājos pret komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu nr.146. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 12, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 147.priekšlikumu, ko iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs, komisija ir atbalstījusi, - aizstāt vārdkopu "neto apgrozījums" ar vārdu "apgrozījums".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšlikums nr.147-a, ko izstrādājusi atbildīgā komisija par panta izteikšanu. Komisija pati, protams, atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 148.priekšlikums ir saņemts no Jāņa Lagzdiņa, un tas attiecas uz...

Sēdes vadītājs. Ir atsaukts!

K.Leiškalns. Ir atsaukts, pareizi!

Ekonomikas ministra Guntara Krasta iesniegto priekšlikumu nr.149 var pieņemt, mēs esam to atbalstījuši un domājam, ka šis priekšlikums vairs nav otrreiz balsojams. Viņu jau ir akceptējuši deputāti, un es domāju, ka arī šobrīd neviens neiebilst.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka tiek akceptēts ekonomikas ministra Krasta priekšlikums nr.149? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 150.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 151.priekšlikums saņemts no deputāta Edvīna Inkēna. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. No 152.priekšlikuma Jānis Lagzdiņš atsakās, bet 153.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 154.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija 155.priekšlikumā izsaka 7.pantu kā 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Juridiskais birojs 156.priekšlikumā piedāvā vārdu nomaiņu. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 157.priekšlikumā deputāts Edvīns Inkēns ierosina izslēgt vārdu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 158.priekšlikums, manuprāt, jau ir atbalstīts 13.pantā. 159.priekšlikums ir atbalstīts un pieņemts. Juridiskā biroja iesniegtais 160.priekšlikums ir atbalstīts un pieņemts. Un arī 161.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Edvīna Inkēna, jau ir atbalstīts un pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Jānis Lagzdiņš atsakās no 162.priekšlikuma. 163.priekšlikums ir ļoti līdzīgs, un es domāju, ka deputāti šobrīd to akceptē pēc notikušā balsojuma un izdarītajām izmaiņām. Ekonomikas ministra Krasta priekšlikumā vārds "pieņem" nomainīts ar vārdiem "var pieņemt".

Sēdes vadītājs. Komisija to nav atbalstījusi!

K.Leiškalns. Bet mēs jau nobalsojām zālē, ka tas ir no tās pašas, es atvainojos, "operas".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ekonomikas ministra Krasta priekšlikumam nr.163? Piekrīt. Pieņemts ir priekšlikums.

K.Leiškalns. 164.priekšlikums saņemts no deputāta Inkēna par 8.pantu. Tas ir pieņemts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 164-a.priekšlikums - izteikt 8.panta pirmo daļu... Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Edvīna Inkēna priekšlikums nr.165 ir pieņemts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 166.priekšlikums ir par 8.pantu. 167.priekšlikums saņemts no deputāta Inkēna par to pašu 8.pantu. Tas ir pieņemts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 168.priekšlikums. Ekonomikas ministrs ierosina svītrot vārdu "vienlaikus". Tas ir pieņemts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 169.priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Edvīns Inkēns. Tas ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šai redakcijai piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 170.priekšlikums. Deputāts Edvīns Inkēns ir iesniedzējs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 171.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Inkēns. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā kā ceturtās nodaļas 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19.panta nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšlikums nr.171-a (iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns) par 9.panta pirmās daļas redakciju nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Inkēna priekšlikumu nr.171-a. Iebildumu nav. Šis priekšlikums netiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 172.priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Par atbalstu šeit vairs nav jārunā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 172-a.priekšlikums (no atbildīgās komisijas) ir atbalstīts, pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un tagad - 173.priekšlikums, pie kura es gribētu drusciņ apstāties, jo darba dunā, lielajā steigā ir iezagusies, manuprāt, kļūda tekstā. Šī kļūda ir "un". Pietrūkst starp pirmo un otro priekšlikuma daļu tieši vārdiņa "un". Šajā sakarā es gribētu vērsties pie deputātiem, lai viņi pamatīgi to izlasa, ja viņi to atbalsta. Es gribu vērsties arī pie Stenogrammu nodaļas, lai šeit būtu precīzi tā, kā mēs nobalsojam: ir vajadzīgs vārdiņš "un" aiz vārda "latu" un pirms vārda "vismaz", tātad pirms skaitļa "2", kas ir ar iekavu.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, bet atbildīgās komisijas redakcijā, piedāvātajā priekšlikumā, kas ir trešajā ailē, ir nevis vārds "un", bet vārds "vai".

K.Leiškalns. Tā jau, Jirgena kungs, ir tā kļūda, kas ir iezagusies kompjūtera tīkla, mašīnrakstītājas pirkstu, mūsu apmulsušo prātu dēļ... es nezinu, kā, bet tā ir kļūda, un es gribu, lai deputāti nobalso par pantu, kas ir ar vārdiņu "un" vārdiņa "vai" vietā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs šādā veidā labojam šo tehnisko kļūdu? Iebildumu nevienam nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšlikums nr.174. Iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns. Komisija ir atbalstījusi daļēji, ietverot atbildīgās komisijas redakcijā, kuru mēs redzam kā priekšlikumu nr.174-a, ko izteikusi pati atbildīgā komisija, ietverot Inkēna priekšlikumu, un pati arī atbalstījusi, izsakot galīgajā redakcijā, kā tas ir redzams 37.lappuses augšā, labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret piedāvāto trešās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 175.priekšlikums. Deputāts Jānis Lagzdiņš to atsauc.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 176.priekšlikums, kurš ir no ekonomikas ministra Krasta kunga, ir atbalstīts daļēji, iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāta Edvīna Inkēna priekšlikums (nr.177). Komisija atbalsta daļēji, iestrādājot komisijas redakcijā kā 19.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Otro daļu jau mēs esam izskatījuši, Leiškalna kungs. Tātad tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Jā, mēs esam to iestrādājuši. Vienkārši pieminu, ka deputātu pūles ir novērtētas no komisijas puses.

Priekšlikums nr.178 nav atbalstīts. 179.priekšlikums, kas ir no ekonomikas ministra Krasta, ir atbalstīts, daļēji ietverts 19.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 9.panta piekto daļu ir atbildīgā komisija izslēgusi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Ekonomikas ministra Krasta iesniegtais papildinājums 9.pantam. Tautsaimniecības komisija to atbalsta, izsakot kā 19.panta ceturto daļu, kas ir redzama labajā pusē 38.lappusē.

Sēdes vadītājs. Pret 19.panta ceturtās daļas redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 181.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 182.priekšlikums, kas ir no ekonomikas ministra Krasta kunga, ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā. Turpat ir arī deputāta Inkēna priekšlikums - 183.priekšlikums -, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, un atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kuru tā atbalsta, izsakot kā 20.panta pirmo daļu. 39.lappuse, labā puse, pašā apakšā.

Sēdes vadītājs. Pret 20.panta pirmās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 185.priekšlikums, kas ir no deputāta Edvīna Inkēna, ir atbalstīts daļēji, iestrādāts komisijas redakcijā. Komisijas redakcija ir 186.priekšlikums, kas ir atbalstīts, izsakot to kā 20.panta otro daļu, un ir redzams 40.lappuses labajā pusē. Ja deputātiem nav iebildumu, varam iet tālāk.

Sēdes vadītājs. Pret 20.panta otrās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija 186-A priekšlikumā ierosina izteikt 10.panta trešo daļu kā 21.panta ceturto daļu precizētā redakcijā. Tas ir 41.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar deputāta Inkēna priekšlikumu (nr.187) un ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu (nr.188), kas ir iestrādāti atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru jūs šobrīd jau lasāt, un tas 189.priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 20.panta trešās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Ekonomikas ministra priekšlikums (nr.190), kas ir 41.lappusē, ir atbalstīts daļēji, iestrādāts 20.panta ceturtajā daļā. Līdzīgi ir ar 191.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts precizētā redakcijā. Redakciju jūs redzat 41.lappuses labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Pret 20.panta ceturtās daļas redakciju, ko ierosina atbildīgā komisija, deputātiem iebildumu nav.Pieņemts.

K.Leiškalns. 192.priekšlikums (no deputāta Inkēna, par 10.panta papildināšanu) ir atbalstīts precizētā redakcijā kā 19.panta ceturtā daļa, 38.lappusē arī ir akceptēts no komisijas un deputātiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministra Krasta priekšlikums (nr. 193). Komisija attiecīgo labojumu atbalsta daļēji, iestrādājot 21.panta ceturtajā daļā. Jūs to varat redzēt kā priekšlikumu nr. 202. Tas ir 43.lappusē, līdz kurai, cerams, mēs nonāksim.

Sēdes vadītājs.Deputātiem pret komisijas atzinumu iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 194.priekšlikums (no deputāta Lagzdiņa) ar Dieva žēlastību ir atsaukts. Mēs pārejam pie LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikuma (nr. 195), kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas atzinumu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu (nr.195) deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 196. priekšlikums (no deputāta Edvīna Inkēna). Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā kā 21.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Pret 21.panta pirmās daļas redakciju, ko ierosina atbildīgā komisija, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 197.priekšlikums runā it kā par pagātni, par 11.panta otrās daļas izslēgšanu, kuru komisija ir atbalstījusi, un turpat 198.priekšlikums, kurā deputāts Inkēns ierosina izteikt 11.panta otro daļu attiecīgā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi, bet deputāts Inkēns pastāv uz savu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Leiškalna kungs, es tiešām pastāvu uz savu. Pastāvu uz savu nevis aiz spītības, bet tāpēc, ka, iespējams, steigā tomēr ir "izkritis" kāds ļoti svarīgs faktors. Panta nosaukums ir "Atbildība par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nelikumīgu apvienošanu". Bet ja jūs izlasāt pa punktiem, ka sods ir paredzēts par to, ka nav paziņota šī apvienošanās... Tālāk ir pateikts, ka tas, ka nav paziņots... un ka sankcijas pret to tiek lietotas, neatbrīvo no tālākas šā uzņēmuma izjaukšanas, bet nav sankcijas pret pašu šo apvienošanu. Nav stimula šo apvienošanu likvidēt. Mans priekšlikums ir uzrakstīts pietiekami maigā formā. Un tur ir teikts, ka var naudas sodu piemērot līdz 1000 latiem, bet pats galvenais, ka šie sodi tiek piemēroti, kamēr likuma noteiktā kārtība tiek atjaunota. Ja šā panta šīs daļas nav, tad sodu var maksāt mūžīgi, it kā likums neprasa pat atjaunot iepriekšējo stāvokli. Es pieļauju, ka tā ir neuzmanība. Es tomēr lūgtu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija ir izteikusi savu viedokli, un, lai arī es tam nepiekrītu, es nevaru iejaukties un komentēt. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms balsosim par radikālāko priekšlikumu - komisijas priekšlikumu svītrot 11.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk. Balsojam par deputāta Edvīna Inkēna priekšlikumu par 11.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 11, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Priekšlikums nr. 199. Iesniedzis deputāts Inkēns. Atbildīgā komisija atbalsta, iestrādājot kā 21.panta otro daļu, bet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 200.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 201.priekšlikums nāk no deputāta Inkēna. Komisija atbalsta, izsakot kā 21.panta trešo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret panta trešās daļas redakciju? Nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 202.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Edvīns Inkēns. Komisija atbalsta, izsakot kā 21.panta ceturto daļu precizētā redakcijā, kas jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā panta ceturtās daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 203.priekšlikums ir no deputāta Edvīna Inkēna. Ierosina ceturtās nodaļas izslēgšanu. Komisija nav atbalstījusi, bet Edvīnam ir iespējas...

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tāda nodaļa, kāda pašreiz ir uzrakstīta, pēc savas būtības ir izvēršama kā divi citi likumi, proti, likums par reklāmu un likums par patērētāju aizsardzību. Tas, ka mēs absolūti nepilnīgā veidā kā vienu nodaļu iekļaujam to šajā likumā, ir tiešām likuma izstrādātāju pieļauta nepilnība. Bet tajā pašā laikā es saprotu, ka pilnīgi neskartu šo zonu nevar atstāt, es vienīgi lūdzu, lai Krasta kungs izpilda savu solījumu, lai līdz Jaunajam gadam šie divi likumi arī nonāktu Saeimā. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad priekšlikums tiek atsaukts.

K.Leiškalns. Tagad atbildīgās komisijas priekšlikums (nr. 204), ko viņa, protams, atbalsta, izsaka ceturto nodaļu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 205.priekšlikums (no atbildīgās komisijas) - 13.panta otro daļu izteikt kā 23.panta otro daļu. Komisija, protams, iesaka un arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 206.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. 207.priekšlikums ir no mūsu atbildīgās komisijas. Protams, viņa šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 24.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāts Jānis Lagzdiņš ir atsaucis savu priekšlikumu - 208.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk.

K.Leiškalns. 209.priekšlikums, ko ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija, attiecas uz piektās nodaļas 2.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 210.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 211.priekšlikums ir no deputāta Edvīna Inkēna. Atbalstīts. Izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 212.priekšlikums ir par termiņiem. Tas ir no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas. Atbalstīts, nosakot attiecīgu termiņu Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā visus šos balsojumus, es gribu atgriezties pie 41.priekšlikuma balsojuma. Tas var izsaukt zināmas neskaidrības, bet, manuprāt, šobrīd ir spēkā redakcija, kura ir no Juridiskā biroja un par kuru mēs nobalsojām, un kurā ir iekļauts attiecīgās frakcijas priekšlikums, par kuru, manuprāt, šeit vēl grib uzstāties... Nē, visi gadījumi... tad ir spēkā Juridiskā biroja priekšlikums... šo iedaļu mēs esam atrisinājuši...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam likumu izskatījuši un pieņēmuši pa pantiem, un nekāda atgriešanās nevar vairs notikt.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Visus ar procedūru saistītos jautājumus nokārtos Kusiņa kungs, un tik tiešām neviens šeit nekad nav bijis pievilts. Tagad es aicinu jūs nobalsot par attiecīgo likumprojektu, kas ir pieņemts galīgajā lasījumā kā steidzams. Aicinu visus balsot, padarīt šo lielo atbildīgo darbu. Izsaku īpašu pateicību konsultantēm Birznieces kundzei un Vanagas kundzei par tiešām titānisku darbu, kas vakar bija līdz pulksten 2.00 naktī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 12. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Prezidijā ir saņemts vēl viens iesniegums: Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Kaksītis lūdz jautājumu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekles Ceihneres atsaukšanu iekļaut šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā pēc 22.jautājuma "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"". Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamais mums ir darba kārtības 54. jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Jānis Kalviņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Lūgšu paņemt dokumentu nr. 2784. Tas ir "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Es šeit negribētu gari par šo likumprojektu runāt. Par to ir daudz diskutēts un tiks vēl diskutēts. Protams, ir ļoti grūti skatīt šīs izmaiņas likumā "Par pašvaldībām", kad zinām, ka pašvaldību budžeta daļa uz valsts budžeta fona strauji samazinās, bet pie tā acīmredzot mēs nonāksim kaut kad vēlāk. Es savā un komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Es tik tiešām izteikšu savus apsvērumus, jo uzskatu, ka priekšlikumu iesniegšanas laiks būtu vajadzīgs vismaz līdz 15.jūlijam, jo šo jautājumu nedrīkst sasteigt. Kā jau teicu, šeit būs daudz diskusiju par šīm tēmām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mums ir vajadzīgs arī pašvaldību viedoklis, Pašvaldību savienības viedoklis - un ne tikai. Tātad es ierosinu 15.jūliju.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret 15.jūliju? Ir citi priekšlikumi Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Man ļoti nepatīkami runāt pretī Kalviņa kungam, kurš, neapšaubāmi, ir lielāks speciālists nekā es, bet viņš šodien nepiedalījās Sadarbības padomes sēdē. Es jūs visus informēšu, ka valdību veidojošās frakcijas lūdz noteikt, ka priekšlikumi ir iesniedzami līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Otrs datums ir 1.jūlijs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Kalviņa kungs, jūs pastāvat uz savu?

J.Kalviņš. Es tikai vienu teikumu pateikšu. Nav svarīgi, cik kurš ir liels speciālists, bet, kā jūs zināt, ir Līgo svētku periods, un tajā nedēļā mēs nepaspēsim to izdarīt. Tātad - līdz 15.jūlijam, vēlreiz to uzsveru.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Sāksim ar tālāko, kas tika ierosināts. 15.jūlijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai priekšlikumi uz otro lasījumu tiktu iesniegti līdz 15.jūlijam, kā to ierosina komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 14, atturas - 19. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Kaut vienu deputātu lūdzu pārdomāt, vai tā vai citādi... Tātad balsojam par komisijas priekšlikumu - iesniegt apsvērumus par likumprojektu līdz 15.jūlijam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojumu atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts. Tātad paliek kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.jūlijs.

Godātie kolēģi! Saņemts vēl ir piecu deputātu parakstīts dokuments. Viņi lūdz izskatīt darba kārtības 30.punktu, 29.punktu un 50.punktu pirms darba kārtības 22.punkta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"". 30.punkts ir "Grozījumi Likumā par ostām", 29.punkts ir "Grozījums likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"", un 50.punkts ir "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Neviens nevēlas. Vai deputāti ir pret to? Arī nav.

Nu tad mums jāsāk izskatīt šie darba kārtības jautājumi.

Darba kārtības 30.jautājums - likumprojekts "Grozījums Likumā par ostām". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr.2860 "Grozījumi Likumā par ostām". Trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, un šo vienu priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas attiecas uz 9.pantu. Priekšlikuma saturs šeit ir redzams 4.ailē. Priekšlikums ir iesniegts zināma kurioza rezultātā, jo tagad, pēc diviem šā likuma grozījumiem... grozījumi Likumā par ostām ir bijuši vairāki, un pēc tiem grozījumiem tagad iznāk tā, ka šajā 9.pantā ir palicis pāri tikai šā panta nosaukums. Šim pantam teksta vairs nav. Šis fakts nebija pamanīts divu iepriekšējo lasījumu laikā. Tagad tas ir pamanīts, un Juridiskais birojs ierosina novērst šo paradoksu, proti, ierosina šim virsrakstam pievienot klāt arī tekstu, kas ir analoģisks tekstam, kurš bija agrāk, pirms tika izmests. Es nolasīšu to tekstu. Ja nav vajadzīgs, tad...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu? Tas skan: izteikt 9.panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

I.Liepa. Tādā gadījumā lūdzu nobalsot trešajā lasījumā par likumprojektu "Grozījumi Likumā par ostām".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir darba kārtības 29.jautājums.

Komisijas vārdā - deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Nekādi priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu iesniegti nebija. Tādos apstākļos mums jābalso par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 50.punkts - likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"".

Komisijas vārdā - Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2845. Tas ir tas pats likumprojekts, ko mēs te ar plašām debatēm pavisam nesen akceptējām pirmajā lasījumā, un tagad ir otrais lasījums.

29.pants bija tas pamatpants, kurā bija iesniedzēji ieteikuši izdarīt grozījumus. Tātad ir ierosināts pievienot visām šīm kategorijām vēl arī ģimenes, kurām ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni. Tātad ir deputātes Lībanes priekšlikums - aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdus "ìimenēm, kurām ir" ar vārdiem "maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir". Šis priekšlikums radās, apspriežot likumprojektu kopumā. Es lūgtu jūs atbalstīt to, jo tas precīzāk izteiktu to domu, kas ir šajā likumprojektā. Tā ir to cilvēku grupa, uz kuru aizsardzību šis likumprojekts ir vērsts. Bet man jāsaka uzreiz, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai kāds vēlas runāt par šo ierosinājumu? Vai kādam ir iebildumi pret komisijas slēdzienu jeb komisijas atzinumu, kuru tā ir izteikusi par deputātes Lībanes priekšlikumu? Lībanes kundze prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par deputātes Lībanes priekšlikumu - aizstāt vārdus "ìimenēm, kurām ir" ar vārdiem "maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 16, atturas - 11. Lībanes kundzes priekšlikums tiek pieņemts.

K.Lībane. Liels paldies. Nekādi citi priekšlikumi nebija iesniegti un arī atbildīgajai komisijai neradās. Tāpēc mēs varētu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

Kādi ir jūsu priekšlikumi par trešā lasījuma laiku?

K.Lībane. Par priekšlikumu iesniegšanas laiku, jūs domājat?

Sēdes vadītājs. Jā.

K.Lībane. Es ieteiktu 5.jūliju - tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Juridiskā komisija ir paredzējusi sanākt augustā un skatīt daudzus jautājumus, to skaitā šo. Tad mums jau būtu apkopoti priekšlikumi. Tā ka, kolēģi, - līdz 5.jūlijam, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu tiek iesniegti līdz 5.jūlijam? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"". Bet, tā kā mums ir pienācis laiks pārtraukumam, deputātu vairākums, cik es saprotu pēc viņu acu izteiksmes, negrib sākt skatīt to šodien, bet grib sākt rīt no rīta.

Tādēļ, godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Rubins, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi. Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Ventspils

brīvostas likums""

(2834. un 2834.-a dok.) - 1.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu

piemērošanas izbeigšanu"

(2843. un 2843.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Likums par valsts kultūras

institūcijām" (Nav pieņemts)

(2852. un 2852.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 2.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 2.lpp.

Par likumprojektu "Saeimas deputātu darbības

nodrošinājuma likums" (Nav pieņemts)

(2859. un 2859.-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 3.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 5.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē" (Nav pieņemts)

(2863. un 2863.-a dok.) - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

nodarbinātību""

(2872. un 2872.-a dok.) - 8.lpp.

Par lēmuma projektu "Par pavasara sesijas pagarināšanu

līdz rudens sesijai"

(2870. dok.) - 8.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 9.lpp.

- dep. M.Lujāns - 10.lpp.

- dep. I.Kreituse - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns - 12.lpp.

Par darba kārtību - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. V.Balodis - 15.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 16.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu

satiksmes ministram V.Krištopanam" (Nav pieņemts)

(2869. dok.) - 16.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 16.lpp.

- satiksmes ministrs V.Krištopans - 18.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 19.lpp.

- dep. M.Lujāns - 21.lpp.

- dep. G.Eniņš - 23.lpp.

- dep. J.Dobelis - 24.lpp.

- dep. P.Apinis - 26.lpp.

- dep. J.Kušnere - 26.lpp.

Lēmuma projekts "Par G.Ķepules apstiprināšanu par

Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas

departamenta kolēģijas locekli"

(2849. dok.)

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 28.lpp.

Lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu

apstiprināšanu"

(2854. dok.)

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par P.Eglona iecelšanu par

Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi"

(2855. dok.)

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 30.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Jēkabsona iecelšanu par

Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi"

(2856. dok.)

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 31.lpp.

Lēmuma projekts "Par L.Gusevas iecelšanu par

Latgales apgabaltiesas Daugavpils zemesgrāmatu

nodaļas tiesnesi"

(2857. dok.)

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 31.lpp.

Paziņojumi - dep. P.Tabūns - 32.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 32.lpp. - dep. A.Seiksts - 32.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 32.lpp.

Lēmuma projekts "Par Vērtspapīru tirgus komisijas

padomes locekļu iecelšanu"

(2877. dok.)

Ziņo - dep. V.Balodis - 33.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

laika pagarināšanu likumprojektam "Latvijas

Republikas Valsts valodas likums""

Ziņo - dep. A.Seiksts -35.lpp.

Lēmuma projekts "Par J.Kovaļonoka uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(2785. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 36.lpp.

Lēmuma projekts "Par N.Pirogova uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(2786. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 36.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Zinkova uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(2787. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 37.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Semjonova uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(2788. dok.)

Ziņo dep. A.Požarnovs - 37.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Kerča uzņemšanu Latvijas

pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā"

(2789. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 38.lpp.

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas

komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības "Latvijas

Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas

Krājbanka" privatizācijas likumību un atbilstību valsts

un sabiedrības interesēm starpziņojuma apstiprināšanu

un gala ziņojuma iesniegšanas termiņa pagarināšanu"

(2862. dok.)

Ziņo - dep. V.Balodis - 38.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Banku"" (2.lasījums) (Steidzams)

(2638. dok.)

Ziņo - dep. V.Balodis - 39.lpp.

Debates - dep. E.Zelgalvis - 41.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 42.lpp.

- dep. A.Seile - 44.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 44.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 45.lpp.

- 46.lpp.

- dep. M.Lujāns - 47.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 49.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 49.lpp.

Par darba kārtību - 51.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (2.lasījums) (Steidzams)

(2674. un 2751.dok.)

Ziņo - dep. V.Balodis - 52.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 53.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 53.lpp.

- dep. P.Apinis - 54.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 56.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 56.lpp.

- dep. M.Vītols - 57.lpp.

- dep. P.Apinis - 58.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 59.lpp.

- dep. A.G.Kreituss - 61.lpp.

- dep.A.Požarnovs - 63.lpp. - dep. K.Čerāns - 65.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada

3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes

statusa piešķiršanu"" (3.lasījums)

(2428., 2665. un 2826. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 66.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes

izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām

sporta bāzēm"" (3.lasījums)

(2825. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību""

(3.lasījums)

(2844. dok.)

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 68.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

veterinārmedicīnu"" (3.lasījums)

(2861. dok.)

Ziņo - dep. G.Grīnblats - 69.lpp.

Likumprojekts "Muzeju likums" (3.lasījums)

(2840. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 70.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 74.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

labības tirgu un valsts labības rezervi""

(3.lasījums)

(2842. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 78.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 80.lpp.

- dep. L.Stašs - 81.lpp.

- dep. E.Grinovskis - 82.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 83.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

J.Zaščerinskis - 84.lpp.

- dep. I.Emsis - 86.lpp.

- dep. E.Inkēns - 87.lpp.

- dep. J.Dobelis - 88.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 89.lpp.

- dep. V.Stikuts - 89.lpp.

- dep. E.Bāns - 90.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 92.lpp.

- dep. J.Mauliņš 93.lpp.

- dep. J.Rāzna - 93.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 94.lpp.

- dep. J.Dobelis - 94.lpp.

- ekonomikas ministrs G.Krasts - 95.lpp.

- dep. G.Gannusa - 96.lpp.

Likumprojekts "Konkurences likums" (2.lasījums)

(Steidzams)

(2543., 2708. un 2708.-a dok.)

un likumprojekts "Konkurences padomes likums"

(2.lasījums) (Steidzams)

(2544. un 2707. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 98.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 98.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 101.lpp.

- dep. E.Inkēns - 101.lpp.

- dep. K.Čerāns - 104.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 105.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 108.lpp.

- ekonomikas ministrs G.Krasts - 108.lpp.

- dep. K.Čerāns - 109.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 110.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 111.lpp.

Paziņojums - dep. A.Seile - 113.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns - 113.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 115.lpp.

- 117.lpp.

- 122.lpp.

- 123.lpp.

- dep. K.Čerāns - 123.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 131.lpp.

- dep. E.Inkēns - 133.lpp.

- 134.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 136.lpp.

- ekonomikas ministrs G.Krasts - 137.lpp.

- dep. E.Inkēns - 138.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 139.lpp.

- dep. E.Inkēns - 149.lpp.

- 151.lpp.

Par darba kārtību - 154.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām""

(1.lasījums)

(2784. un 2858. dok.)

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 154.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Lībane - 155.lpp.

Par darba kārtību - 156.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā par ostām"

(3.lasījums)

(2860. dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 156.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par to bijušās

PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai

citas valsts pilsonības"" (3.lasījums)

(2848. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 157.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo

telpu īri"" (2.lasījums)

(2361. un 2845. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 158.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 160.lpp.