Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 20.novembra kārtējo sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, ir jāizskata vairāki iesniegumi - priekšlikumi izmainīt darba kārtību.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.panta pirmo un 90.panta ceturto daļu, izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā grozījumu - papildināt sēdes darba kārtību ar lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” izskatīšanas termiņa noteikšanu”. Komisija lūdz šo lēmuma projektu iekļaut šā gada 20.novembra sēdes darba kārtībā kā 1.punktu. Likumprojekts ir 39.punkts.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kāds ir pret šo iesniegumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies.

Nākamais iesniegums, godātie kolēģi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību - darba kārtības 40.punktu (likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanu otrajā lasījumā) un darba kārtības 27.punktu (likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā) pārcelt aiz darba kārtības 9.punkta (likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””).

Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad 40. un 27.punktu izskatīsim pēc darba kārtības 9.punkta.

Tālāk. Godātie kolēģi, ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums. Viņi lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību - pārcelt darba kārtības 38.punktu (likumprojekta “Ieguldījumu sabiedrību likums” izskatīšanu otrajā lasījumā) uz Saeimas 18.decembra sēdi. Tātad pati komisija ierosina no šodienas darba kārtības to svītrot un iekļaut Saeimas 18.decembra sēdē.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtības 38. jautājums no šīsdienas darba kārtības tiek svītrots.

Tālāk. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Desmit deputāti (uzvārdus es negribētu nosaukt laika ekonomijas dēļ) lūdz pārcelt šīsdienas sēdes darba kārtības 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 50., 51. un 52. punktu aiz darba kārtības pirmās sadaļas un izskatīt pēc šās sadaļas 9. punkta.

Par šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Čerāns. Runās vai nu “par”, vai “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka Čepāņa kungs ar nolūku nenosauca tos deputātus, kas ir iesnieguši šo lēmuma projektu, jo viņam acīmredzot ir interese, lai šie uzvārdi neizskanētu plašākā auditorijā. Bet “āža kāju” jau nenoslēps...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, kas jums par daļu, kāda man ir interese?! Lūdzu, runājiet par lietu! (Zālē ovācijas.)

K.Čerāns. Es runāju šoreiz par lietu. Es runāju par šo iesniegumu. Es gribu pateikt visiem pilnīgi skaidri, kas šis ir par iesniegumu un kas tie ir par jautājumiem, kurus tagad grib pacelt uz augšu. Kas tie ir par jautājumiem, kurus atsevišķi deputāti uzskata par pašiem svarīgākajiem Saeimas šodienas sēdē? Tie ir jautājumi par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem veselai virknei personu, to skaitā tādām personām kā Valērijs Kargins, kas jau sabiedrībā ir pamatoti izraisījis ļoti plašas diskusijas. Un šeit ir pilnīgi skaidri redzams, ka šie “īpašie nopelni” Kargina kungam - un varbūt arī vēl kādam citam - ir tikai tādi, ka viņš ir sponsorējis dažas no valdošajām politiskajām partijām, un tagad šīs valdošās politiskās partijas grib “atstrādāt” šo sponsorēšanas naudu.

Un, ja mēs ņemam vērā to, ka pilsonība ir mūsu tautas un mūsu valsts pamats, tad var pilnīgi skaidri teikt, ka šīs valdošās partijas to iztirgo ar šo savu nostāju - piešķirt pilsonību “par īpašiem nopelniem” (un turklāt ar tādu steigu!). Var pilnīgi skaidri teikt, ka viņas iztirgo mūsu valsts pamatu un iztirgo mūsu nācijas godu. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. “Par”. Vēlas runāt Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es izteikšos ļoti īsi. “Āža kājas” nevajag meklēt tur, kur to nav. Vēl jo vairāk tad, ja mēs runājam par svētām lietām. Pēc pastāvošās likumdošanas, ir iespējams izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Es nebiju domājis, ka šā jautājuma izskatīšana ir kaut kāds kauna traips. Ir runa par pilsonības piešķiršanu. Vai tiešām mēs esam gājuši tik tālu, nonākuši paradoksālā situācijā, ka jautājumus par cilvēkiem, kuri ir godam pelnījuši, lai viņus uzskatītu par pilsoņu saimes locekļiem, nosaucam par kaut ko netīru? Gribu atgādināt visiem klātesošajiem, ka ir runa par Latvijas valsts pilsonību. Man ļoti žēl, ka sešus gadus pēc neatkarības atgūšanas šos vārdus mēs saistām ar kaut kādām interesēm. Vēl jo trakāk, ja šos jautājumus mēs mēģinām izmantot diskusijās kā pārmetumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 21, atturas - 7. Pieņemts.

Vēl. Ir desmit deputātu priekšlikums (uzvārdus es atkal nenosaukšu), kuri ierosina šīsdienas sēdes darba kārtības 22. - 49. punktu izskatīt pirms darba kārtības 10.punkta, tātad pirms sadaļas “Pieprasījumu komisijas atzinumi”. Arī par šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums šobrīd nav izskatāms pēc būtības, tāpēc ka darba kārtībā jau ir izdarītas izmaiņas, kuras jau atsevišķus no šiem punktiem ir noteiktās vietās nolikušas, to skaitā ir arī 27. un 40. punkts. Un līdz ar to, teiksim, tādā veidā, kādā tas šobrīd ir, tas nav izskatāms. Ja šie deputāti grib šādas izmaiņas, viņi tās var ierosināt, bet es uzskatu, ka šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo mums šī darba kārtība ir tradicionāli izveidota. Es domāju, ka šobrīd mēs darba kārtības grozīšanai patērējam vairāk laika nekā tad, ja mēs būtu virzījušies normālā kārtībā cauri šai darba kārtībai.

Es aicinu neatvirzīt uz pašām sēdes beigām tādu būtisku darba kārtības sadaļu kā “Pieprasījumu komisijas atzinumi”, jo šeit mums ir jārunā par mūsu sabiedrībā tik ļoti sasāpējušām problēmām kā bezdarbs daudzos Latvijas pagastos un pilsētās. Tā ir tikai viena no problēmām, kas ir pati nopietnākā. Otra ļoti nopietna problēma ir lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritāte. Šie ir jautājumi, kuriem katram atsevišķi būtu veltāma acīmredzot Saeimas sēde, lai mēs tos pēc būtības izskatītu un censtos atrast kādus risinājumus. Lai mēs izlemtu, ko mēs valstī vispār varam šajā jautājumā izdarīt, jo mēs nevaram to situāciju atstāt tādu, kāda tā šeit ir. Līdz šim mēs pilnīgi skaidri redzam šo valdošo partiju un valdības bezdarbību. Izskatot šādus jautājumus, mēs varbūt varētu šeit uzaicināt arī atbilstošos valdības pārstāvjus - gan zemkopības ministru (jautājumā par lauksaimniecības produkcijas un zemnieku saimniecībās izmantoto resursu cenu un pakalpojumu paritāti), gan arī ekonomikas ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru (jautājumā par bezdarbu). Ar viņu piedalīšanos mēs varētu šos jautājumus izskatīt pēc būtības, un var būt, ka viņi varētu mums sniegt arī kaut kādu pozitīvāku informāciju. Jebkurā gadījumā tas ir mūsu, deputātu, pienākums - pieprasīt no viņiem šo informāciju, un mēs nedrīkstam no šiem būtiskajiem jautājumiem norobežoties un pārvietot tos uz darba kārtības beigām, acīmredzot ar domu, lai tos vispār neizskatītu. Tāpēc es aicinu nobalsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekš nobalsotais priekšlikums nebūt nav pretrunā ar šo, jo tas ietver sevī daļu no esošā papildpriekšlikuma. Tātad gan vienā, gan otrā ir piedāvāts pārcelt šos jautājumus un izskatīt pirms Pieprasījumu komisijas atzinumiem. Tā ka tas ir balsojams priekšlikums un tur nav nekādas pretrunas. Kādā secībā tiek izskatīts tas, kas tiek pārcelts, - par to jau pirms tam ir nobalsots. Tā ka tur nav nekādu pretrunu. Iepriekšējais runātājs jau spīdoši pierādīja, ka ir arī morāls pamats šos jautājumus pārcelt. Pats ļoti skaisti runāja par laika ekonomiju, bet man liekas, ka šie jēdzieni viņam pašam ir vissvešākie, jo liekas, ka viņš ir viens no lielākajiem “laika ekonomiem” šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, vēl ir divi desmit deputātu iesniegumi par izmaiņām debašu reglamentā.

Pirmais ir desmit deputātu parakstīts šāds iesniegums: “Lūdzu noteikt debatēm paredzēto laiku - piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi, bet debatēs par Pieprasījumu komisijas atzinumiem - trīs minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi.”

Acumirkli, Lujāna kungs! Es neesmu vēl beidzis.

Otrs iesniegums ir radikālāks. Desmit deputāti lūdz noteikt visu šīsdienas darba kārtības jautājumu apspriešanā šādu reglamentu: trīs minūtes - pirmo reizi, vienu minūti - otro reizi. Tā ka mums ir jābalso gan par vienu, gan par otru.

Vai kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Modris Lujāns. Bet, Lujāna kungs, vai jūs varētu iekļauties divu minūšu laikā? Jo tūlīt būs pārtraukums. Paldies.

M. Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt par abiem diviem priekšlikumiem. Jo trakāk, jo labāk, kā tautā saka. Un vakar vakarā bija patiešām patīkami klausīties bijušo Augstākās padomes deputātu Grūbes kungu, kurš norādīja, ka, jo īsāk runā, jo dullāki darbi, jo vairāk miljonu tiek kabatā. Tādēļ, protams, es saprotu arī vairākuma pārstāvjus, jo jautājumi jau, kā parasti, ir nesvarīgi, bet kāds miljoniņš pazudīs un aizķersies kādā kabatā. Mums nav jādiskutē ne par Advokatūras likumu... Protams, vajadzēs atkal veidot kādu izmeklēšanas komisiju, bet tās ir darba vietas, tie ir papildieņēmumi, un tas viss ir baigi normāli. Tādēļ es personīgi noteikti aicinu, ka šos kārtējo reizi no vairākuma puses radošos priekšlikumus... Es aicinu arī šo talantīgo desmitnieku šādus iesniegumus, kas pastāvīgi sacer, iedot labojumus Kārtības rullī, ka varētu divas minūtes pirmo reizi runāt un otro reizi - vienu minūti. Lai tas būtu Kārtības rullī noteikts. Jo katru reizi sacerēt šos papīrus - tas taču priekš smadzenēm ir apgrūtinošs darbs! Bet smadzenes ir jāpietaupa, jo citādi to var nepietikt līdz mūža beigām.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es ļoti gribētu, lai mēs līdz pārtraukumam šo jautājumu izlemtu. Ābiķa kungs vēlas runāt “par”. Lūdzu! Bet, lūdzu, runājiet vienu minūti!

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es vēlos runāt “pret”, jo trīs minūtes - tas tomēr ir nedaudz par maz. Piecas? Piecās minūtēs var, es domāju, par jebkuru problēmu izteikties, bet trīs minūtes kādreiz ir nedaudz par īsu. Tā ka cienīsim šoreiz arī opozīcijas viedokli! Kaut gan man bija brīnums, ka Lujāns atbalstīja šo debašu laika samazināšanu uz trim minūtēm. Bet es domāju, ka pārējā opozīcija ar Lujāna nostāju nav mierā. Cienīsim tomēr arī opozīcijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim vispirms par radikālāko priekšlikumu: trīs minūtes - pirmo reizi, vienu minūti - otro reizi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 10. Nav pieņemts.

Balsojam par otro: pirmo reizi - piecas minūtes, otro reizi - divas minūtes. Un debatēs par Pieprasījumu komisijas atzinumiem ierosina runāt pirmo reizi trīs minūtes, otro reizi - vienu minūti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 3. Pieņemts.

Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Sākam izskatīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtību. Saskaņā ar mūsu vienošanos vispirms izskatīsim (pēc pašreizējās numerācijas) darba kārtības 39.jautājumu - “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums, likumprojekts, kā zināms ir steidzams. Komisijas vārdā - komisijas vadītājs deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3310, nr.3224 un nr.3413. Es neesmu drošs, ka jums visiem šis pēdējais dokuments ir izdalīts, bet tas ir tas, kas tika iesniegts un kā dēļ tika izmainīta šī darba kārtība. Principā dokumentā ir tikai divas lietas - lēmuma projekts un ievadvēstule, un mēs kā komisija lūdzām, lai pagarina termiņu šim grozījumam līdz 4.decembrim. Lūdzu jūs visus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai ir vajadzīga balsošana? (Starpsauciens: “Nevajag!”) Nav vajadzīga. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam - izskatīt likumprojektu 4.decembrī. Paldies.

Tālāk - Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā par dzīvojamo telpu īri” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāte Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šim grozījumam likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, un tas skar šā likuma 29.pantu. Šā priekšlikuma būtība ir sekojoša: nedrīkst izlikt no dzīvojamām telpām personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai arī personas, kuras ir invalīdi.

Cienījamie kolēģi, es tiešām aicinātu šo grozījumu likumprojektā nodot komisijām vairāku iemeslu dēļ. Es izpētīju, ka mums ir vairāki likumi, kas nosaka gan sociālo drošību, gan arīdzan sociālo palīdzību. Mums ir likums par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, bet mēs labi zinām, kādas ir gan valsts, gan pašvaldību iespējas. Tajā pašā laikā es vēlreiz gribu atgādināt jums, ka ir arī šis likums par sociālo drošību, un likuma “Par sociālo drošību” 1.pantā ir teikts, ka valstij jāuzņemas ģimenes aizsardzība, atbalstīšana un attīstība. Tātad šajā gadījumā, ja mēs runājam tieši par dzīvojamām telpām un to īri, ja nav šā noteikuma, tad praktiski tiek pārkāpts likuma “Par sociālo drošību” 1.pants. Tas ir viens moments.

Nākamais. Likums “Par sociālo palīdzību”, kas arī nosaka daudzas lietas, paredz valsts pienākumus attiecībā pret personām, pret ģimenēm un tā tālāk. Un šā likuma 3.pants nosaka, ka personai, kura saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi, kurai ir īpašas dzīves grūtības un kura nesaņem ne no viena cita palīdzību, ir tiesības uz personisku un materiālu palīdzību un tā tālāk. Vārdu sakot, šis ir nākamais likums, kas paredz tiesības, kuras principā citi likumi atņem.

Bez tam nākamais aspekts un arguments ir tas, ka valstī ir pietiekami kritiskā stāvoklī demogrāfiskā situācija. Un šī situācija izpaužas dažādos aspektos. Pirmām kārtām tā izpaužas drošības aspektā, kurš cilvēks, kura ģimene var atļauties domāt par bērniem un dzemdēt viņus, ja viņi neredz šīs sociālās drošības garantijas. Tādā veidā mēs nekādi neveicinām demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Protams, tā ir tikai viena no metodēm, viens no paņēmieniem, kā mēs varētu veicināt labāku demogrāfisko situāciju, bet nekas cits mums laikam šajā brīdī neatliek, jo diemžēl ir jāatzīst, ka valdībai šīs sociālās politikas pamatprincipi nav izstrādāti. Acīmredzot šī demogrāfiskā situācija mums ir jāatbalsta, ņemot vērā šādus vienreizējus labojumus likumos, jo tas situāciju tikai uzlabos, nevis pasliktinās.

Un vēl mums visiem jāatceras, ka bērniem ir tiesības, un šīs bērnu tiesības ir noteiktas arī mūsu likumdošanā, bet to diemžēl citi likumi negrib ievērot, tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu nodot šos grozījumus komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Jānis Kalviņš. Jūs varat runāt tikai “pret”, ja ne, tad tas... Lūdzu!

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu “pret”. Vienkārši gribu sacīt, ka, ja balsojums būs pozitīvs es lūgtu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti pieprasa balsojumu par likumprojekta nodošanu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 6, atturas - 27. Diemžēl lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Andrejs Krastiņš vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.)

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Es gribētu jūsu uzmanību pievērst šiem ierosinātajiem grozījumiem Advokatūras likumā. Ar dziļu nožēlu nākas secināt, ka mūsu godājamie kolēģi, nebūdami ne kompetenti, ne atbildīgi par šo likumu, mēģina ieviest Latvijā tādu kārtību, kādu pat vēl Baltkrievijā nav ieviesis Lukašenko kungs, ne arī Centrālāfrikas Republikā imperators Bokasa. Nekur pasaulē kopš senās Romas impērijas laikiem nav uzlikts par pienākumu liecināt par ziņām, ko viņš iegūst no sava klienta, pildot viņa pilnvarojumu. Tikai mūsu Izmeklēšanas komisija, saduroties ar grūtībām, kad nedabūja liecības no attiecīgajiem mūsu advokātiem, kuri pilnīgi precīzi pildīja esošo likumdošanu, atļāvās iesniegt šādus grozījumus.

Mehānisms ir ļoti skaidrs, jo ir atsauce Advokatūras likumā tikai uz 6.panta 2.punktu, un tas balstās uz šā paša likuma 67.pantu, kurš nosaka, ka advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvaru devēja noslēpumu ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai bez lietas pabeigšanas. Viņiem jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Tātad advokātam jau ir uzlikts šāds pienākums - glabāt noslēpumu, un es gribētu paskaidrot, ka jebkuras ziņas, ko klients ir uzticējis savam advokātam, pilnvarojot viņu kā savu pārstāvi vai kā savu aizstāvi, jau uzliek viņam par pienākumu šādas ziņas neizpaust. Ja šāds likums tiek pārkāpts, ko rosina mūsu Izmeklēšanas komisija, piebilstot šo vārdu “noslēpums” no 67.panta, tas nozīmē, ka nevienam klientam, arī katram no jums, šeit nebūs iespējas slēgt līgumu ar advokātu par savu juridisko interešu aizstāvību vai pārstāvību un būt pārliecinātam par to, ka advokāts kaut kādā veidā šīs ziņas izpaudīs.

Nākamais laikam varētu būt kaut kāds speciāls likums, kas noteiktu to, ka arī katoļu garīdzniekiem būtu jāizpauž grēksūdzes noslēpums un tamlīdzīgi, vai arī ārstam būtu jāpārkāpj Hipokrata zvērests tikai tāpēc, ka vienā konkrētā lietā vienai konkrētai Saeimas komisijai ir radušās grūtības.

Pie tam es gribētu teikt, ka Saeimas Izmeklēšanas komisija savā darbībā, rosinot uz advokātu piespiedu atvešanu un tamlīdzīgi, ir pārkāpusi veselu virkni likumu. Es domāju, ka pats labākais laikam būtu mūsu godājamajiem deputātiem, jo mums ir augsti kvalificēti juristi šeit Saeimā kā, piemēram, Bišera kungs, kā Marjašas kundze, kā Lagzdiņa kungs un tamlīdzīgi, varbūt uz sabiedriskiem pamatiem sarīkot juridiskā analfabētisma novēršanas kursus, bet komisiju vadītājiem sevišķi atbildīgi izturēties pret šiem jautājumiem. Es domāju, nepadarīsim sevi smieklīgus visas pasaules priekšā, par ko liecināja arī nesen sarīkotā sanāksme šeit Latvijā, kurā piedalījās arī citu valstu juristi, kas raustīja plecus un smaidīja par tamlīdzīgām idejām, ka advokāts varētu kaut kādās izmeklēšanas komisijās vai pirmstiesas izmeklēšanā, vai tiesas izmeklēšanas laikā sniegt liecības par to, ko viņam ir uzticējis klients.

Un es arī gribētu paskaidrot, ka šādus grozījumus praktiski nemaz nebūtu iespējams realizēt, jo padomājiet loģiski: ja tiks pieņemts tāds grozījums, ka, pieņemsim, advokāts tikai to, ko klients uzticējis kā noslēpumu, nevar izpaust, tad jebkurā gadījumā jebkurš normāls advokāts ar jebkuru normālu klientu parakstīs vienošanos, ka viss, ko pēc šīs vienošanās noslēgšanas, pēc pilnvarojuma došanas jeb līguma noslēgšanas, pauž klients, ir noslēpums, un līdz ar to nekas netiktu panākts. Es domāju, ka nevajag attiecīgi viena momenta, kā saka, dēļ grozīt likumu, kas Latviju tiešām nostādīs smieklīgā situācijā visas pasaules priekšā.

Es vēlreiz paskaidroju, ka pat pasaules vistotalitārākie režīmi nav aizdomājušies līdz tādam faktam, ka advokātam būtu jāsniedz oficiālas liecības par ziņām, ko viņš ir ieguvis no sava klienta, pildot viņa uzlikto uzdevumu. Es domāju, būsim pietiekami prātīgi un būsim pietiekami civilizēti, lai kategoriski noraidītu pat nodošanu komisijām, jo jau pati nodošana komisijām tomēr liecina par zināmu Saeimas atbalstu antidemokrātiskām tendencēm, kādas mums tiek izvirzītas Latvijas Republikā.

Es lūdzu šo Prezidija ierosinājumu par nodošanu komisijām kategoriski noraidīt un balsot visiem “pret”.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts - runās “par”.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Protams, no advokātu cunftes pārstāvjiem mēs šeit nevaram gaidīt mazāk kaismīgas runas, kādu mēs tikko dzirdējām. Diemžēl es domāju, ka, noklausoties šādu runu, šo likumprojektu tieši vajadzētu nodot komisijai, lai pēc tam mēs varētu no tribīnes izrunāties plašāk par šo jautājumu, lai varētu deputātiem pastāstīt, ka prakse nebūt nav tāda, par kādu šeit tikko runāja. Mūsu iesniegtā labojuma piemērs ir taisni Amerikas Savienotās Valstis un Vācija, tās ir divas, es domāju, ļoti augstas demokrātijas kultūras zemes, un tāpēc šeit nevajadzētu lietot tādus terminus kā “antidemokrātiski” vai kaut ko tamlīdzīgu.

Es domāju, ka turpmāk arī Latvijā, demokrātiskā Latvijā, stingri ir jāšķiro tas, kas ir advokāta noslēpums pret klientu. Un tagad es uzsvēršu to otru daļu, un šī otrā daļa ir tāda: vai advokāts piedalās nozieguma organizēšanā vai ne? Tā ka mēs varam visu šo jautājumu stingri sadalīt divās daļās. Un it īpaši tas stingri parādās saistībā ar 3 miljonu lietu, bet tas ir tikai viens piemērs.

Šeit nebūt nav tāda situācija, ka Saeimas komisija ir sadūrusies ar grūtībām jeb ar grūtu jautājumu, un tāpēc mums ir uzreiz kaut kas jāmaina likumdošanā. Es tieši domāju, ka šis likums ir jāpalabo un, kā jau es tikko pieminēju, jāpavērš taisni šo valstu virzienā, un es ne velti pieminēju Ameriku un Eiropu - Ameriku un Vāciju, kur jau ir šāda prakse. Mums ir stingri jānodala tātad advokāta iespēja piedalīties nozieguma organizēšanā. Un tieši tāpēc mums šādi labojumi ir jātaisa. Lūdzu balsot par nodošanu komisijai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 11. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Vai iebildumu deputātiem arī nav? Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Ļoti lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem iebildumu arī nav? Lēmums ir pieņemts - likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Keiša, Ābeles, Seiksta un Kristovska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, tikai, lūdzu, pasakiet “par” vai “pret”. “Par”. Paldies. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tā kā mans vārds te ir apakšā, tad, protams, es runāšu “par”. Augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nodot attiecīgo likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Šajā sabiedrībā mēs ļoti daudz runājam par atbalstu uzņēmējsabiedrībām vai par atbalstu vietējām uzņēmējsabiedrībām, un man ir jāteic, ka šajā likumprojektā ir prasīts samazināt ievedmuitas tarifus komplektējošām detaļām, kas skar konkrēti Rēzeknes elektrisko būvinstrumentu rūpnīcu. Tātad ir lūgums samazināt tarifus komplektējošajām detaļām un izejvielām, kuras Latvijā ne iegūst, ne ražo. Tā ka būsim draudzīgi pret saviem uzņēmumiem un atbalstīsim šo likumprojektu. Pie tam es gribētu aicināt atbildīgo komisiju likumprojektu izskatīt divos lasījumos kā steidzamu, lai ātrāk atrisinātu šīs problēmas, kas traucē mūsu uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 14. Diemžēl nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Pēc pusdienām vajadzēja būt vairāk spēka, tik daudz spēka, lai nospiestu vienu pogu. Es lūdzu piedalīties balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Un balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 17. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti “par” vai “pret” vēlas runāt? (Starpsauciens: “Balsot!”) “Par” vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Tā kā Saeimas kuluāros rit aktīvas pārrunas un pārliecināšana, ka ir jābalso pret šo likumprojektu, tad es gribētu uzstāties “par” šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Tātad es gribētu, godātie kolēģi, jums atgādināt, ka šis likumprojekts tika izstrādāts saskaņā ar Saeimas šā gada oktobra lēmumu. Tāds pienākums tika uzdots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pirms šā likumprojekta nodošanas atklātībā nevienam nebija nekādu pretenziju, ka Korupcijas novēršanas likums būtu jāgroza. Tieši otrādi - daudzi ministri un deputāti daudzkārt publiskās intervijās uzstāja, ka šis likums ir jāatver, jāgroza un jāprecizē.

Likuma izstrādāšanā ir piedalījušies ne vien Saeimas deputāti, bet arī Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras vadības pārstāvji. Likumprojekts tika izstrādāts 12 komisiju sēdēs. Pirmais likumprojekta variants tika nosūtīts visām ministrijām, tiesību aizsardzības institūcijām, republikas pilsētu pašvaldībām un Pašvaldību savienībai. Gandrīz no visām institūcijām ir saņemti atzinumi, un uz šo atzinumu bāzes komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu, kurš tiek nodots jūsu apspriešanai.

Es gribētu atgādināt, ka daudzas problēmas, kas radās sakarā ar šā likuma piemērošanu, bija tādēļ, godātie kolēģi, ka valdība, visas iespriekšējās valdības, to skaitā arī esošā valdība, nepildīja Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 1. punkta uzdevumu, kas tika uzdots Ministru kabinetam; proti, ka līdz 1996. gada 1. augustam... jau gandrīz pusotru gadu atpakaļ Ministru kabinetam tika uzdots izstrādāt likumpakārtotus aktus šā likuma piemērošanai, un tieši tādēļ, godātie kolēģi, ka iepriekšējās valdības nav pildījušas šo pārejas noteikumu punktu, šāgada vasarā radās korupcijas skandāls. Tāpēc daudzi deputāti tika apvainoti korupcijā, tāpat daudzi ministri tika pieķerti formālos vai neformālos šā likuma pārkāpumos.

Un, ja mēs šo likumu, godātie kolēģi, negrozīsim, tad faktiski šīs problēmas turpināsies, jo man nav nekādas cerības, ka valdība pildīs Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 1. punktu un izstrādās likumpakārtotus aktus šā likuma piemērošanā. Tādēļ arī tika izstrādāts šis grozījumu projekts, kas paredz jau konkrētu likuma izpildes mehānismu.

Tādēļ es aicinātu, godātie kolēģi, nodot šo likumu izskatīšanai komisijās. Ja kādam ir pretenzijas pret 12. pantu, kas neļauj izmantot valsts un pašvaldību mantu savtīgās interesēs, lai iesniedz priekšlikumus uz otro vai trešo lasījumu, varbūt pat uz pirmo lasījumu.

Es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 4, atturas - 27. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Jānis Lagzdiņš vēlas runāt “par”. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja tādēļ, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Sabiedrisko organizāciju likumu jau reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām nav iespējams pārveidoties par politiskajām partijām, neizbeidzot tātad savu darbību. Tādēļ arī ir radies šis nelielais grozījums. Es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds iebilst vai vēlas runāt “pret”? Neiebilst. Vai ir vajadzīgs balsojums? Deputāti nepieprasa. Paldies. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts komisijām tiek nodots.

Tālāk, godātie kolēģi, izskatīsim darba kārtības 40. jautājumu - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (KDS, LZS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs izskatīsim dokumentu nr. 3263-J - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” otrajā lasījumā.

Pavisam ir saņemti trīs priekšlikumi. Visus ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un es aicinu tos izskatīt numerācijas secībā.

Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Arī otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī trešais ir atbalstītais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta arī šo komisijas priekšlikumu?

M.Vītols. Es aicinu Saeimas deputātus nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tā kā šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu, tad tas ir pēdējais balsojums. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais saskaņā ar mūsu vienošanos ir darba kārtības 27. jautājums - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3217, kas Saeimas deputātiem ir izdalīts. Tie ir grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas ir sagatavoti un izskatīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz pirmo lasījumu. Pamatā šie grozījumi nāk kā ierosinājumi no Latvijas Bankas un skar kredītiestāžu maksātnespējas un bankrota procedūras normu nostiprināšanu tieši šajā Kredītiestāžu likumā. Šis likumprojekts nav steidzams. Grozījumi netiek izskatīti steidzamības kārtībā. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Kādi apsvērumi ir par otro lasījumu, Vītola kungs?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 4.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 4.decembri? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs skatīsim, ir lēmuma projekts “Par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē izskatīja priekšlikumu par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas sēdē tika pasvītrots, ka Vladislavs Grišins ir veicis lielu ieguldījumu Latvijas grafiskās mākslas attīstībā, apliecinājis savu meistarību un veicis lielu darbu integrējošās kultūras vērtību uztverē. Tāpat tiek uzskatīts, ka liels viņa sasniegums ir valsts tēlotājas mākslas sasniegumu reprezentācija nozīmīgākajās skatēs ārpus mūsu valsts robežām. Tāpat Vladislavs Grišins veic arī pedagoģisko darbu. Komisijas lēmums ir pozitīvs, tā atbalsta Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim atkārtoti Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Vladislavs Grišins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais ir darba kārtības 31.jautājums - lēmuma projekts “Par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā sēdē Saeimas lēmuma projektu “Par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Kā Valērija Maļgina īpašie nopelni tiek uzsvērta viņa piedalīšanās NATO programmā “Partnerattiecības - mieram”, tāpat arī viņa veiktais darbs dažādās starptautiskās konferencēs, aizstāvot Latvijas Bruņoto spēku attīstības koncepciju, un iesaistīšanās praktiskajās apmācībās par meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu un gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu. Bez tam tiek uzsvērta Maļgina patriotiskā attieksme pret Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas arī ir ļoti svarīgs jautājums, ja mēs gribam izšķirt Latvijas armijas attīstības tālāko likteni. Vēl ir jāuzsver tas, ka Valērijs Maļgins ir viens no retajiem profesionālajiem lidotājiem, kas var veikt šo darbu Latvijas Bruņotajos spēkos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Valērijs Maļgins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Hermana Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Hermana Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Līdzīgi kā iepriekšējam pretendentam, arī šeit tiek uzsvērti tie sasniegumi un pasākumi, ko Hermans Černovs ir veicis Latvijas Bruņotajos spēkos, tikai šoreiz ir runa par Jūras spēkiem - par krasta apsardzes diviziona izveidošanu, par ieguldījumu kuģu komandieru un viņu palīgu apmācībā, par piedalīšanos starptautiskajās mācībās un semināros NATO un ASV Kara flotes štābā. Pasvītroju arī to, ka abi - gan iepriekšējais, gan šis pretendents brīvi pārvalda svešvalodas un brīvi var pārstāvēt Latvijas valsti ārpus tās robežām.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Hermans Černovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 33.punkts - lēmuma projekts “Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Vai kāds vēlas uzstāties par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Deputāts Andris Saulītis ir atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Stroda atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 11. Deputāts Jānis Strods ir atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Valdmaņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 17, atturas - 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 6. Deputāts Jānis Kazāks ir ievēlēts par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva locekli.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos, ir - pēc pašreizējās numerācijas jautājums nr.50 - lēmuma projekts “Par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Godātie kolēģi! Es nevēlētos uzskaitīt visu, kas ir uzskaitīts dokumentos par Borisa Rezņika sasniegumiem, jo es domāju, ka viņa vārds, viņa veikums ansamblī “Eolika” un tas, kas ir Latvijas kultūrā pa šo laiku noticis, runā pats par sevi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Boriss Rezņiks uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais ir darba kārtības 51.jautājums - lēmuma projekts “Par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā sēdē Saeimas lēmuma projektu “Par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lēmuma projekta iesniedzēji ir pasvītrojuši Valērija Kargina nopelnus finansu struktūras sakārtošanā, banku darbības normalizēšanā Latvijas tirgū, ekonomikas atjaunošanā un veiksmīgā sadarbībā ar Latvijas Banku un Finansu ministriju. Bez tam uzskatām, ka Valērijam Karginam pilsonība piešķirama par vērienīgu finansiālu atbalstu Latvijas Olimpiskajai komitejai, valsts kultūrai, sportam un veselībai. Komisijas sēdē ar savu atbalstu Valērijam Karginam uzstājās arī Jānis Peters, Māra Liepas piemiņai veltītā jaundibinātā sabiedriskā fonda prezidents. Viņš pasvītroja to, ka banka “Parex”, tieši Kargina personā, ir veicinājusi Latvijas Republikas tēla veidošanu pasaulē un arī Latvijas pilsoņu kultūras sasniegumu popularizēšanu pasaulē.

Vakar Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija saņēma Valērija Kargina paskaidrojumus sakarā ar publikācijām presē, kas ir bijušas saistītas ar viņa pilsonības iepriekšējo piešķiršanu un tās anulēšanu. Diemžēl zināmas neskaidrības dēļ vakar Saeimas Kanceleja atteicās šo dokumentu deputātiem izdalīt šeit zālē, tāpēc es atļaušos to nolasīt: “Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai. Sakarā ar jautājuma izlemšanu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu man, kas man ir liels gods, un ņemot vērā, ka presē parādījušās ziņas par nepamatotu pilsonības piešķiršanu man 1993.gadā, es gribētu izskaidrot dažus būtiskus momentus.

1. Es nekad neesmu viltojis nekādus dokumentus un nekad neesmu iesniedzis nekādus viltotus dokumentus nevienai valsts institūcijai.

2. Es nezinu, kad un kur ir reģistrējuši laulību mani vecvecāki, kuri miruši ilgi pirms manas dzimšanas.

3. Es ar tīru sirdsapziņu varu apgalvot, ka nekad neesmu izdarījis nekādus likumu pārkāpumus un pret mani nekad nav bijušas nekādas pretenzijas no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Ceru, ka minētie fakti un pievienotie dokumenti izkliedēs jūsu iespējamās šaubas par manu godīgumu. Klāt pievienoju Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras 1994.gada 23.marta vēstules kopiju. Ar patiesu cieņu - Valērijs Kargins.” Tālāk ir pievienots prokuratūras lēmums, kas pēc sava satura atbilst Valērija Kargina rakstītajam paskaidrojumam.

Pilsonības likuma izpildes komisijā balsojums bija pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo jautājumu.

Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes varas pārstāvji! Tautas deputāti! Pirms pāris nedēļām šeit bija kopā pulcējušies Eiropas Parlamenta delegāti un Latvijas parlamenta delegāti un man bija tas gods uzstāties četras reizes un runāt par pilsonības vērtību, par to, kāpēc mēs nedrīkstam uzņemt pilsonībā tos nelaimīgos cilvēkus, kas šeit atrodas, bez pasaules palīdzības nedrīkstam lemt viņu likteni. Debates saasinājās, un ceturtajā manas uzstāšanās reizē itālis it kā nesaprata, kāpēc pilsonim ir jābūt tādam, kas māk savas valsts himnu vai valodu. Viņiem Itālijā esot daudzi tādi, kas to nespēšot. Un es piecēlos un paskaidroju, ka latvieši savas tautības dēļ ir daudz cietuši - gan 1937.gadā, kad bija genocīds Krievijā, gan 1940.gadā šeit Latvijā, gan okupācijas laikā, kad pat 1987.gadā vienu jaunekli notiesāja uz septiņiem gadiem par to, ka viņam mājās bija sarkanbaltsarkanās krāsas. Es izsniedzu Eiropas Padomes delegātiem amerikāņu avīzes, kas stāstīja, ka beidzamais komunistu partijas slepenais lēmums bija pārņemt ekonomisko varu. Pārņemt valsts uzņēmumus un rentablos uzņēmumus un tā nodrošināt politisko varu. Un jau 1991.gadā tika paziņots Amerikas prezidentam, ka gan Polijā, gan Igaunijā, gan Latvijā tas jau ir veikts. Mēs visi zinām, ka tas tā ir. Jūs nupat redzējāt, cik bīstami ir mani vārdi pat Baltijas asamblejā. Tik bīstami, ka padomes pārstāvji nolēma balsot “pret” manu piedalīšanos. Jūs visi varbūt atminaties, ka tad, kad es pirmo reizi tiku uz Eiropas Parlamentāro asambleju, es uzstājos un runāju par okupācijas faktu, par to, ka Latvijai ir jādabū atlīdzība par to, kas notika. Es uzstājos ar runu par to, cik nežēlīga ir dzīve Latvijas laukos zem šā režīma, kas šeit tagad valda, un mani ar smaidu izvilināja ārā no tā foruma.

Mīļie deputāti, padomāsim, ko mēs šodien darām! Eiropas Savienība saprot, ka mēs esam krimināla valsts visaugstākajā līmenī. Mēs zinām, ka tie, kas ir sadarbojušies ar Latvijas Banku, tie, kas ir mūsu finansu sistēmā, ir Latvijas iedzīvotājiem, latviešu tautai nolaupījuši pirktspēju, ir latviešu tautu nospieduši uz ceļiem. Un šodien mēs varam lemt tāpat kā toreiz, kad mēs apstiprinājām beidzamo valdību. Vai mēs godināsim tādus, par kuriem šeit ir pateikts, ka viņi ir viltojuši dokumentus? Atvainojiet, Kreituses kundze, - dokuments nr. 3400 to skaidri pastāsta. Vai mēs šādus kriminālelementus godināsim ar to, par ko mūsu vecāki un mūsu senči ir miruši? Viņi mira par to, ka viņi drīkst sevi saukt par latviešiem.

Es nezinu, ko kurš no mums darīs, bet es ierosinu: ja jūs esat latvieši un ja jums latviskums ir gods, un ja mēs gribam šo valsti pataisīt par godīgu valsti, tad nepieņemsim šo nekaunīgo pieteikumu! Pēc Latvijas likumiem viņam it kā nav tiesību saņemt pilsonību vismaz līdz 1999.gadam, jo viņš ir bijis tiesāts. Viņam pilsonība ir atņemta par to, ka viņš ir iesniedzis nepareizus dokumentus par saviem vecākiem. Bet viņš, tāpat kā šeit visi citi, atsakās no savas atbildības un grib, lai mēs viņu kaut kādi godinām. Draugi, es domāju, mēs to nevaram darīt! Mēs zinām, kāds viņš ir, mēs zinām, ko viņš ir panācis, mēs zinām, kādi cilvēki viņam ir iedevuši to monopolu, kas piederētu mūsu valstij; mēs zinām, kā viņš ir sadarbojies ar banku “Baltija” un nezin ko vēl citu... Zinām par tiem krahiem. Kā mēs drīkstam tik zemu devalvēt to, kas mums, visai tautai, ir svēts? Es jūs aicinu padomāt un balsot “pret”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam šo jautājumu tāpēc, ka vairāki Saeimas deputāti un arī daži sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, tādi kā Peters, Pauls, Baltiņš, Jakubāns, Tverijons, Bankovskis un citi, prasa, lai Saeima piešķir Latvijas Republikas pilsonību bankas “Parex” vadītājam Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Par labu šādam lēmumam lasāmi visdažādākie apgalvojumi, sākot ar tādiem, ka tas, lūk, citēju, “spodrinās Latvijas tēlu starptautisko attiecību līmenī”, beidzot ar pavisam vienkāršu apgalvojumu, ka nedrīkst aizmirst Kargina milzīgos nopelnus Latvijas labā, jo viņš taču, lūk, maksājot lielus nodokļus, šajā gadā, piemēram, vairāk nekā 3 miljonus latu.

Tie, kuri neatbalsta pilsonības piešķiršanu Karginam, tiek kaunināti par to, ka viņi vēlas atgādināt vienam no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, viņa, nu, tādu “sīko, kļūdaino” soli, atgādināt, ka viņam 1993.gadā tika anulēta pilsonība, jo tā bija iegūta uz viltotu dokumentu pamata. Izrādījās, ka viņa māte nav bijusi Latvijas Republikas pilsone pirms 1940.gada. Tas neesot nekas nopietns, jo vienkārši neesot saskanējušas dažādu arhīvu sniegtās izziņas! Nieks arī tas, ka Kargins tā arī neuzskatīja par vajadzīgu atdot Pilsonības un imigrācijas departamentā savu pilsoņa pasi. Viņš to vienkārši esot nozaudējis, iepērkoties universālveikalā “Centrs”.

Nu labi. Tad jautājums ir vienīgi tāds: kāpēc gan Karginam tādā gadījumā netika likumīgā ceļā atjaunota pilsonība, ja viss iepriekš nosauktais ir tādi sīkumi? Kāpēc netika atcelts sods Pilsonības un imigrācijas departamenta reģistratorei, kas tika atzīta par vienīgo vainīgo šajā darījumā? Nu tad taču vajadzēja visas šīs lietas tā nokārtot, un viss! Acīmredzot tā tās lietas nokārtot nevar, jo tad tas būtu nelikumīgi. Tāpēc spēlē tiekam iesaistīti mēs - Saeimas deputāti, lai mēs, kā likumdevēji, mierīgi nospiestu to vai citu podziņu un - viens un divi! - izšķirtu šo jautājumu.

Nevienu šodien Latvijā nepārsteidz dažādu amatpersonu apgalvojums, ka viss esot pareizi. Tā teikt, cilvēks, kuram reiz jau ir anulēta nelikumīgi iegūta pilsonība, izrādās, tomēr ir pelnījis to saņemt, kā te teikts, “par īpašiem nopelniem Latvijas labā” - ārpus kārtas. Jājautā: vai tiešām šo prasību par ārpuskārtas pilsonību nosaka tikai rūpes par Kargina “īpašiem nopelniem”? Acīmredzot atbilde ir cita. Naudas dēļ var aizmirst un nodot visu. Valdošo partiju politiķiem un valstsvīriem tādi jēdzieni kā morāle, ētika, taisnīgums, patriotisms laikam ir tukša skaņa. Tie viņiem vajadzīgi tikai kārtējo priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Daudz svarīgāka partijām izrādās nauda, kuru tām maksā Kargins.

Neviena no valdošajām partijām pat necenšas slēpt, ka saņem finansējumu no bankas “Parex”. Pat partiju oficiālajās finansu deklarācijās tas ir redzams, kaut vai jau pēc vēlēšanām. Piemēram, 1996.gadā “Latvijas ceļš” kā ziedojumu no bankas “Parex” saņēmis 20 000 latus. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Varam tikai minēt, cik daudz līdzekļu valdošās partijas saņēmušas no bankas “Parex” tāpat, “pa draugam”, varbūt pat bez oficiālas maksājumu reģistrācijas. Kas to lai zina? Bet nav šaubu, ka nākamajā gadā, kad nāks vēlēšanas, šīs summas būs daudz, daudz lielākas.

Kā zināms, Karginam viss ir vienkārši. Politikā, tāpat kā biznesā un tirgū, sava vieta zem saules ir jānopērk. Tā saka bankas “Parex” šefs savā intervijā, kas 25.augustā publicēta laikrakstā “Rīgas Balss”. Kargins labi zina, ka nekas par velti netiek dots, daudzas partiju reklāmas kampaņas maksā lielu naudu. Kargins arī lepojas ar to, ka no bankas peļņas sniedzis palīdzību vairākām partijām. Tādā vai citādā veidā. Kargina biznesa prognozes esot bijušas pareizas. Visas viņa atbalstītās partijas iekļāvušās valdošajā koalīcijā. Tātad tagad acīmredzot stājas spēkā tautas atziņa: “Kas maksā, tas pasūta mūziku.”

Tomēr biedējoša ir Latvijas valdošo partiju atkarība no naudas, to ietekmējamība. Biedējošs ir naudas diktāts pār partiju īstenoto politiku. Redzams, ka tieši naudas vara ir tā, kas nosaka daudzu prettautisku likumu un lēmumu pieņemšanu valdībā un Saeimā, tā tagad nosaka arī prasību piešķirt šo pilsonību “par īpašiem nopelniem”.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka ir amorāli tirgoties ar Latvijas pilsonību. Mēs uzskatām, ka prostitūcija, ko piekopj Čaka ielas meitenes, nodara valstij pat mazāku ļaunumu nekā politiskā prostitūcija, kas pārņēmusi Latvijas valdošās partijas.

Pirms dažām dienām mēs svinējām Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu. 1919.gadā latviešu dzejnieks Kārlis Skalbe rakstīja:

“Es skatos uz Latvijas karogu tornī -

Sarkans ar baltu šķelts.

Sarkans ir demokrātija,

Balts ir tautas skaidrā sirds, gudrība un gars.”

Kā mums šodien ir ar demokrātiju? Kā mums ir ar gudrību un garu Latvijā? Mēs aicinām balsot pret pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Tautas kustība “Latvijai” ir principā pret pilsonības piešķiršanu jeb uzņemšanu pilsonībā “par īpašiem nopelniem”, tāpēc ka nav likuma, kas skaidri nosaka, kādi ir šie “īpašie nopelni”. Ar ironiju jāsaka - ja Valērijs Kargins tiks uzņemts pilsonībā par “īpašiem nopelniem”, tad mēs skaidrāk redzēsim, kas ir šie “īpašie nopelni”. Es baidos, ka tad viens otrs patriots, kas tiešām ir to godīgi saņēmis par īpašiem nopelniem, šo pilsonību dos atpakaļ. To mēs varam pieredzēt.

Es kā jurists varu tikai teikt, ka dokumenti, uz kuru pamata tika Karginam piešķirta pilsonība 1994.gadā, ir bijuši viltoti; to atzina tā pati tiesa, ko jūs, kolēģi, nesen mēģinājāt kritizēt. Jūs mēģinājāt tiesas kritizēt par spriedumiem. Tad jājautā: vai tad jūs arī šo tiesu kritizēsit par spriedumiem? Varbūt būs pamats kritizēt par spriedumu to, ka netika meklēta īstā sakne, netika līdz galam noskaidrots, kā tādi viltojumi varēja notikt un kurš īsti bija vainīgs. Krimināllietu beidza tikai ar vienu nelielu sodu Maijai Vanagai. Tas, ka Karginam toreiz netika atņemta pilsonība, notika tāpēc, ka Kargins paspēja un viņa dzīvesbiedre paspēja šo iegūto pasi pazaudēt. Vai jums nešķiet, ka tas ir cirks?

Man visskumjākais liekas tas, ka par pilsonības piešķiršanu ir iestājušies, šā bankas prezidenta, Valērija Kargina, uzņemšanu pilsonībā ir atbalstījuši Jānis Peters un Raimonds Pauls. Šos cilvēkus mēs cienām no Atmodas laikiem. Ļoti cienām! (Starpsauciens: “Atņemt viņiem pilsonību!”)

Šeit no zāles kliedz, ka vajagot viņiem atņemt pilsonību. Nezinu, kāpēc tā tiek kliegts. Kāpēc šim nopietnajam jautājumam ir tik nenopietna pieeja?

Godātie kolēģi, mēs būtībā gatavojamies pārkāpt likumu. Katrs, kas balsos par šo Kargina uzņemšanu pilsonībā, būtībā gatavojas izdarīt kriminālu noziegumu. Es nezinu, kā tālāk attīstīsies politiskā situācija Latvijā, bet gribu jautāt: vai jums neliekas, ka var pienākt tāda situācija, ka tiks pieņemts likums ar atpakaļejošu spēku un tas prasīs sodīt visus, kas ir pret likumu izturējušies ar cinisku attieksmi, un viņi tiks sodīti?

Kādreiz tika runāts arī par to, ka genocīds, kas ir vērsts pret latviešu tautu šobrīd, var tikt pielīdzināts tādam noziegumam, uz kuru likums iedarbojas ar atpakaļejošu spēku. Atcerieties to, pirms “spēlējaties ar uguni”! Atgādinu, ka Tautas kustība “Latvijai” principā nepiedalījās spriešanā par pilsonības piešķiršanu, tāpēc ka nebija likuma. Šoreiz esam spiesti piedalīties tāpēc, ka tiek pieļauts rupjš likumības pārkāpums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Nav viegli runāt par šo jautājumu, zinot, cik lielā vienprātībā Pilsonības likuma izpildes komisija ir lēmusi par Valērija Kargina īpašajiem nopelniem Latvijas labā. Tomēr ir jārunā kaut vai tāpēc vien, ka no opozīcijas tādas uzstāšanās rodas iespaids, ka visas valdībā esošās partijas ir pilnīgi vienprātīgas šajā jautājumā. Tā tas tomēr nav.

Mēs daudzkārt esam diskutējuši par kritērijiem, ko nozīmē šie “īpašie nopelni”, bet pie kopsaucēja tā arī neesam nonākuši. Droši vien ir normāli, ka mums katram ir savs viedoklis, piemēram, par to, vai “īpaši nopelni” ir sportistam, kurš starptautiskajās sacensībās atļaujas rupji lamāties krievu valodā, vai policijas darbiniekam, kurš Atmodas sākumposmā vajājis disidentus, kas pirmie uzsāka cīņu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc bieži vien šie jautājumi tiek izšķirti bez debatēm, katram savu pārliecību un attieksmi paužot balsojumā. Taču Kargina gadījums ir īpaši skandalozs. Valērijam Karginam Latvijas pilsonība jau reiz atņemta ar tiesas lēmumu, pamatojoties uz to, ka Valērijs Kargins to bija ieguvis uz apzināti nepatiesu ziņu pamata. Tas notika 1994.gada 29.septembrī. Jūsu rīcībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiāla atbilde uz deputātu iesniegumu, kas apstiprina presē publicētās ziņas par šo gadījumu. Domāju, ka cilvēka rīcība, sniedzot valsts iestādēm apzināti nepatiesas ziņas par savu piederību pie Latvijas pilsonības, liecina par šā cilvēka attieksmi pret valsti un tās likumiem. Šajā gadījumā būtu absurdi runāt par lojalitāti, kas vienmēr un visur tiek minēta kā priekšnoteikums pilsonības iegūšanai.

Priekšlikuma iesniedzēji argumentē, ka visu, ko bankas “Parex” prezidents Valērijs Kargins darījis savā biznesā, viņš darījis Latvijas labā, ka minētā banka ir starp lielākajiem Latvijas nodokļu maksātājiem. Šāds arguments, kaut arī tas būtu simtprocentīgi patiess, ir atzīstams tikai daļēji. Panākumi profesionālajā darbībā tomēr ir samērojami ar citām personu raksturojošām iezīmēm - pirmām kārtām jau ar to, kā viņš veido savas tiesiskās atiecības ar valsti un sabiedrību, ja reiz runājam arī par šiem “nopelniem”.

Nevajadzētu arī aizmirst, ka jebkurš uzņēmējs un baņķieris galvenokārt strādā savā labā, ar mērķi - gūt peļņu tieši sev. Tas ir normāli un atbilstoši cilvēka dabai tikmēr, kamēr nesākam to glorificēt, uzskatot šos cilvēkus par labākiem sabiedrības locekļiem nekā pārējos. Nodokļu maksāšana ir tikai pienākums pret valsti, nevis īpaši nopelni. Nodokļus maksā visi, arī ārvalstu uzņēmēji, kas darbojas Latvijas teritorijā, un viņiem neienāk prātā par to pieprasīt Latvijas pilsonību.

Atliek pēdējais arguments - sponsorēšana. Valērijs Kargins ir sponsorējis kultūru, sportu, politiskās partijas. Tas droši vien ir labi. Slikti ir tikai tas, ka par šo labdarību tiek pieprasīta samaksa Saeimas balsojuma veidā. Nožēlojami, protams, ka valsts ir bijusi tik nabaga, ka nav varējusi atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu kultūrai un sportam jeb tautas garīgai un fiziskai attīstībai. Bet divkārt nožēlojami ir tas, ka, būdami šīs naudas iespaidā, redzami kultūras un sporta darbinieki labprāt piemiedz acis uz redzamām tiesiskām un ētiskām problēmām saistībā ar pilsonības piešķiršanu naudas devējiem, tādējādi naudu novietojot uz visaugstākā altāra. Bet visvairāk es jūtu līdzi tām partijām un tiem deputātiem, kuri iesnieguši šo priekšlikumu un par to acīmredzot arī balsos. Ja balsojums būs Kargina kungam pozitīvs, tad likumdevēji būs nobalsojuši par to, ka tiesību normas šajā valstī neattiecas uz personām, kurām ir daudz naudas. Jo es vēlētos atgādināt, ka Pilsonības likuma 25.pants atļauj Kargina kungu uzņemt pilsonībā naturalizācijas kārtībā tikai pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas, tas ir, sākot no 1999.gada 24.septembra. Ja mēs izliekamies to neredzam, tad, es domāju, mūsu diskusijas par Korupcijas novēršanas likuma normām ir pilnīgi liekas, jo tad mēs parādām to, ka nauda Latvijā stāv pāri visam, ieskaitot likumu...

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - otro reizi.

A.Jirgens. Tāpēc aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi klausos visās pragmatiskajās runās. Daudzi cilvēki uzstājoties ir pārliecināti par savu taisnību, daudzi spriež par Valēriju Karginu, lai gan dzīvē viņu pat nav redzējuši. Bet raksturo, spriež, sodu liek! Jā, nu mēs tā esam nodzīvojuši sešus gadus pēc neatkarības... Savulaik man uzdeva jautājumus, ko darījuši mans tēvs un mana māte Lielajā tēvijas karā, bet šodien mēs uzdodam jautājumu: “Valērij Kargina kungs, ko tavi vecvecāki ir darījuši Pirmā pasaules kara laikā?” Un tas ir ļoti nopietni, īpaši tādēļ, ka nu jau ir pierasta kārtība, ka deputāti var kāpt tribīnē un sodu spriest, izpildīt visas tiesnešu funkcijas, nepazīstot cilvēku. Jā, dažs labs... man pat izbrīnu rada, ka dažs labs, kas par to runā un runā, kā izrādās, gatavojoties vēlēšanu kampaņai, ir bijis baltāks par baltu un it kā finansu līdzekļi, kas skaitāmi vairākos desmitos un simtos tūkstošu un kas ir tērēti vēlēšanu kampaņai, ir saziedoti no personīgām kabatām. Brīnums, ka tā atklātība un ieinteresētība neaiziet līdz finansu inspekcijai, kur varētu arī pie reizes izģērbties. Es pazīstu Valēriju Karginu trīspadsmit gadus. Trīspadsmit gadus, līdz pat šai dienai, viņu pazīstu, no 1984.gada. Man bija tas gods ar šo vīru strādāt kopā. Man bija tas gods redzēt šo cilvēku, tanī laikā vēl puisi, viņa attīstības tendencēs, man bija gods kopā ar viņu piedalīties daudzos neformālo organizāciju saietos, viņš bija viens aktīvs dalībnieks tajā procesā, kad nebija vēl Tautas frontes. Tanī laikā. Daudzi mūsu kolēģi šodien iztēlo to periodu pavisam savādāku. Man bija prieks redzēt, ka viņš piedalījās Tautas frontes dibināšanā, bija ļoti aktīvs šīs organizācijas dibinātājs jaunatnes organizācijā - es nekaunēšos pateikt šo vārdu - Latvijas komjaunatnē, kura nostājās pret PSKP visām idejām tanī brīdī, kad komunistiskā partija darīja visu iespējamo, lai ietekmētu latviešu komunistu izraidīšanu no Tautas frontes. Jā, mēs bijām tie, kas toreiz izveidoja Latvijas valstī pirmo - Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejā - Tautas frontes nodaļu. Otra toreiz bija pie Ivara Priedīša, Urbanoviča Centrālkomitejā. Jā, tādi mēs bijām, tāda ir mūsu vēsture. Es atceros tos brīžus, kad Valērijam Karginam piedāvāja sadarboties ar VDK, lai viņš stāstītu par pirmajiem atmodas iedīgļiem Latvijā, bet viņš atteicās to darīt. Viņa uzvārdu jūs neatradīsiet ne vienā maisā, ne otrā maisā, kas ir Maskavā. Pretēji ļoti daudziem “urrāpatriotiem”, kas savu patriotismu slēpj aiz daudzu cilvēku īsās atmiņas... Man šī atmiņa ir pietiekami laba. Jā, Valērijs Kargins ir viens no tiem cilvēkiem, kas sevi realizējuši aktīvajā politikā arī tanī laikā. Vai kāds neatceras Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?”? Vai kāds ir aizmirsis tā laika notikumu - mūsu Vecpilsētas, mūsu Rīgas sirds, pagrabu tīrīšanu? Es varu atklāti pateikt - tā bija Valērija Kargina ideja. Vai Valērijs kopā ar mani nekāpa tribīnē, aicinādams jauniešus izsargāties no represijām, ko tanī laikā gatavoja Gončarenko? Un ļoti daudzi partijas funkcionāri skaidri deklarēja savu pozīciju radio un televīzijā. Šodien es dzirdu pretējas runas, bet tas jau droši vien ir pierasts. Jā, mēs kāpām tribīnē, mēs mainījāmies līdz ar laiku. Valērijs Kargins neizveidoja banku “Parex”, viņš sāka no mazumiņa, viņš sāka no tūrisma, pamatus ielika vēl 1988.gadā. Un es varu pateikt pilnīgi atklāti arī to, ka viņš bija tas, kas 1988.gadā Rīgas pilsētas sarunās ar Daremas grāfisti uzlika uz galda sarkanbaltsarkano karogu. Tas bija 1988.gads, un tas ir manās atmiņās - pretēji tam, ko šajā zālē no tribīnes runā ļoti daudzi kungi, kas viņu praktiski dzīvu vēl nav redzējuši. Interesanti zināt, par ko tad viņš atbild - par pirmskara periodu vai pēckara periodu? Viņš ir dzimis 1961.gadā, bet mums jau tas nav svarīgi, galvenais ir uzstāties un pateikt... es brīnos, ka viņš vēl nav nosaukts no šīs tribīnes par staļinistu.

Sēdes vadītājs. Čevera kungs, piecas minūtes pagājušas.

Z.Čevers. Es ceru, ka mūsu prāts vinnēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es nemēģināšu teikt ne patētiskas runas, ne nosodošas, jo savu mūžu neesmu saticis Valēriju Karginu, pat roku viņam neesmu spiedis. Bet es vienkārši lūgtu, aicinātu jūs, atsaucoties uz šaubīgiem dokumentiem, juridiskiem dokumentiem, tomēr šeit tiesas... es atvainojos, sēžu zālē nemelot. Nav tāda sprieduma jeb tiesas lēmuma, ar kuru Kargina kungam būtu atņemta pilsonība. Vai tā ir tiesas kļūda vai Prokuratūras neizdarība, vai kāds cits iemesls? Ir tikai viens tiesas spriedums, ar kuru ir notiesāta šī reģistratore, kas ir pieņēmusi nepareizi noformētus dokumentus. Nav nekāda Kargina kunga iesnieguma. Tā ka šī juridiskā bāze, ko laikam ir uzrakstījusi Poriteres kundze vai Lejiņa kungs, kas te ir parakstījis, absolūti nebalstās uz faktiem, jo ne tāda tiesas lēmuma, ne sprieduma nav, tātad arī nav ierobežojuma, vai Kargina kungam vai kādām citām šajā spriedumā minētajām personām, kas tur gājušas prasīt to pilsonību, piešķirt šo pilsonību par īpašiem nopelniem vai nepiešķirt.

Bet es gribētu runāt par vēl kaut ko, par tiem kritērijiem. Vai tiešām mums nevajadzētu tomēr... Kaut gan ir veto šim likumam par pilsonību, vai tomēr nevajadzētu pārskatīt kaut vai šo vienu pantu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Ko tad mēs uzskatām par īpašiem nopelniem? Vai valstī 3 miljoni nodokļu ir īpaši nopelni, teiksim, banku sistēmā vai nav? Vai īpaši nopelni ir trīs ripas, ko iemetis kādā spēlē cilvēks, kurš ne vārda nerunā latviski un kurš varbūt skatās, kā ātrāk aizbraukt uz Ameriku? Vai tie ir nopelni vai nav nopelni? Vai dienests Latvijas Bruņotajos spēkos, pildot savu dienesta pienākumu, ir nopelni vai nav nopelni? Es negribētu teikt šo dalījumu, šīs gradācijas; laikam jau tie visi ir nopelni, tāpat kā laba ārstēšana, pildot Hipokrāta zvērestu. Tāpat kā varbūt labu likumu rakstīšana vai laba ēstvārīšana, un tamlīdzīgi. Visi tie ir nopelni un savu pienākumu pildīšana. Bet mums nav likuma, kas to izšķir un nosaka šo kritēriju, mēs te esam tie izšķīrēji, kas nospriežam, kas ir labs un kas ir slikts Latvijas valstī. Tāpēc, es domāju, arī šeit, runājot par Kargina kungu vai par kādu citu, tiešām izvērtēsim, kas ir šis labums... kas ir devis vairāk labuma Latvijas valstij. Es, piemēram, uzskatu, ka 3 miljoni nodokļos Latvijas valstī - tas ir ļoti labi, arī trīs ripas vai sešas ripas, kas iesviestas hokeja čempionātā... un līdz ar to Latvijas vārdu nes pasaulē, Latvijas himnu tur spēlē... Arī tas ir brīnišķīgi labi. Kādā no iepriekšējām sēdēm mēs piešķīrām pilsonību par īpašiem nopelniem spožam virsniekam Verbas kungam. Lai Dievs dod katram latvietim tā runāt daudzās svešvalodās un tā pārstāvēt mūsu valsti! Arī NATO pavēlniecība Bosnijā viņu atzina par vienu no spožākajiem virsniekiem, kādi tur ir vispār dienējuši, pārstāvot tieši Latvijas Republiku. Tāpēc, es domāju, kritēriji ir daudzi un dažādi, bet būsim šajos lēmumos par pilsonības piešķiršanu vismaz taisnīgi un godprātīgi! Nav tādu ierobežojumu (to es gribētu pasvītrot vairāk kā jurists, ne kā deputāts), kas liegtu Latvijas iedzīvotājam Valērijam Karginam saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem, ja Saeima atzīst, ka viņa nopelni ir tieši tādi un īpaši. Es vienkārši to arī nākotnē gribētu redzēt... nevajag operēt ar juridiski nepareizām ziņām. Un es domāju, ka šajā gadījumā dokumenti, kas tika iesniegti... varbūt tie ir tendenciozi sastādīti vai nepilnīgi sastādīti, varbūt tie ir arī gudri sastādīti, nekur jau šeit nav pateikts, ka tieši Kargins ir iesniedzis šīs nepareizās ziņas vai ka tieši Karginam ir atņemta šī pilsonība. Ievērojiet, - te jau nav teikts, ka Karginam tā ir atņemta! Te ir tikai teikts: ja ir atņemta, tad nevar, kā saka, piešķirt... Un tamlīdzīgi. Nav tādu dokumentu, un arī jūsu rīcībā to nav... To es arī gribētu teikt attiecībā uz nākotni.

Un visbeidzot. Godājamajiem oponentiem es šeit negribu teikt, vai Karginam vajag piešķirt pilsonību vai ne. Arī mūsu frakcijā katrs varbūt balsos, kā viņš uzskata par pareizu, bet es gribētu šajā gadījumā tikai pieminēt, ka Latvijas Nacionālā reformu partija un Latvijas Zaļā partija nav saņēmusi ne santīmu no bankas“Parex”, un diez vai mēs to arī saņemsim, mēs esam maza partija, kuru arī nav vērts sponsorēt. Un vēlreiz saku - es pat nezinu, kā Kargina kungs izskatās, tikai pēdējā laikā avīzēs viņš ir redzēts. Tā ka ieinteresētības mums laikam nav. Ieinteresētība ir tikai viena: būsim juridiski precīzi un savos lēmumos ievērosim likumu! Vienalga, vai tas ir Kargins vai tas ir Ivanovs, vai tas ir Pētersons... Spriedīsim pēc likuma, nevis pēc emocijām! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Mani ļoti pārsteidza šī kaislīgā diskusija, kas ir izcēlusies. Protams, ir jau nopietns jautājums, jo mums tiešām nevienā likumā nav skaidri noteikti kritēriji, par ko mēs piešķiram Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, taču savā praksē mēs esam zināmus kritērijus izstrādājuši un pie tiem laikam vajadzētu arī konsekventi pieturēties. Un tas, ka cilvēks ir devis lielu ieguldījumu Latvijas banku sistēmas nostiprināšanā, ka viņa banka bija tieši tā, kas noturējās, kad visas bankas gruva un kad vienu brīdi avīzēs jau parādījās ziņa, ka arī “Parex” banka esot apdraudēta, tad daudzi finansu speciālisti teica, ka, ja “Parex” banka kritīs, tad arī Latvijas finansu sistēma būs pagalam, jo tad vairs mūsu finansu sistēma nenoturēsies. Par laimi, “Parex” bankā nebija tādu masveidīgu šaubīgu kredītu un, par laimi, tur nebija savākta nauda uz apšaubāmiem procentiem, līdz ar to šī banka noturējās un noturēja arī Latvijas finansu sistēmu.

Un es domāju, ka viena otra uzņēmuma direktoram, kuru mēs esam uzņēmuši, šie nopelni ir bijuši ne tik lieli. Pie tam jāņem vērā, ka daļu no šīs naudas, ko viņš ir nopelnījis, viņš ir atdevis tiešām politiskajām partijām, bet vēl vairāk ir atdevis, ziedojis sabiedriskiem, kulturāliem un citiem mērķiem.

Un tas, kas te tiek izteikts, man diemžēl vairāk asociējas ar šo pazīstamo anekdoti: “Zināt, vai nu viņam nozaga mēteli, vai viņš nozaga mēteli, es īsti nezinu, bet katrā ziņā kaut kādā zādzībā viņš bija iejaukts, un tāpēc mēs viņu laikam nekā nevaram atbalstīt.” Šeit mums ir izplatīta izziņa, kuru ir parakstījis kādas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Es nezinu, jo parasti šādus dokumentus mēs neizplatām, bet arī pret izplatīšanu man nebija iebildumu, taču mani ļoti pārsteidza tas, ka prokuratūras oficiālo izziņu mūsu Pilsonības likuma izpildes komisijai bija atteikts izplatīt. Nezinu, pēc kā rīkojuma šeit ir tāda pieeja, bet katrā ziņā par līdztiesīgu pieeju to nevar uzskatīt. Arī man to jautājumu uzdeva, un tāpēc arī es savā laikā, jau kādu nedēļu atpakaļ, kad vēl nezināju, ka tāds iesniegums ir ienācis... taču žurnālisti jau nāca prasīt un uzdeva arī šo jautājumu, kā tad tur īsti bija ar to. Un es tiešām biju aizmirsis, es pat neatcerējos, vai Karginam vai Krasovickim bija tā problēma. Es pēc tam pārbaudīju, arī pameklēju izziņas, bet es nelasīšu tās visas, es tikai nolasīšu, ko raksta Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Tā raksta, ka izmeklēšanā nav noskaidrots, ka Valērijs Kargins pats būtu sniedzis par sevi vai saviem bērniem nepatiesas ziņas iedzīvotāju reģistrācijas iestādēm. Un otra izziņa, kas saņemta no Zemgales priekšpilsētas tiesas. Tur ir teikts, ka šīs lietas materiālos netika konstatēti likumpārkāpumi, kurus būtu izdarījis Kargins. Ja ir divi šādi tiesu dokumenti, tad acīmredzot mēs nevaram runāt un pārmest Kargina kungam kaut kādus likuma pārkāpumus, jo viņš pats nevienu nelikumīgu vai pat apšaubāmu dokumentu nav iesniedzis. Viņš ir paļāvies uz savu māti, ka mātei viņas pilsonība ir bijusi likumīga, jo tas savukārt balstījās uz viņa vecvecākiem, un tāpēc viņš šo pilsonību ir pieņēmis.

Tas, ka šajā izziņā tiek apšaubīts... ka viņam ir atņemts... Tad arī es atgādināšu, ka pilsonības atņemšanā mums ir īpaša kārtība, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai Augstākā tiesa, taču tāda Augstākās tiesas sprieduma nav bijis. Tātad arī šāda ierobežojuma Kargina kungam nav.

Un man liekas, ka šeit izpaužas tāds zināms pieņēmums, ka bagāts cilvēks nevar būt godīgs cilvēks...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Bišera kungs!

I.Bišers. Paldies. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man bija tas gods 1995. gada laikā strādāt par iekšlietu ministru tieši tajā brīdī, kad mūsu valstij pārvēlās pāri banku krīze un budžeta krīze. Un 1995. gada laikā arī Iekšlietu ministrija formulēja savu attieksmi pret dažāda veida bankām, kuras bija izveidojušās Latvijā, sākot no 80. gadu beigām un no 90. gadu sākuma. Visas bankas faktiski tika sadalītas trijās kategorijās, pēc veida, kā viņas tika dibinātas, un kādā veidā viņas arī darbojās.

Viena kategorija bija tā saucamās “piramīdbankas”, un klasisks piemērs šeit ir banka “Baltija”, kuras tika veidotas, lai gala rezultātā apkrāptu noguldītājus, savācot visu iekasēto naudiņu.

Otrs banku tips bija bankas, kuras tika veidotas “netīrās” naudas “atmazgāšanai”, pie tam viņas sadalījās vēl divās citās kategorijās: bankas, kuras tika veidotas, lai “atmazgātu” budžeta naudu, un bankas, kuras tika izveidotas, lai “atmazgātu” negodīgā ceļā iegūto naudu - kontrabanda, ieroči, narkotikas un tamlīdzīgi. Runājot par budžeta naudas “atmazgāšanu”, es varētu minēt Latvijas Depozītu banku un Centra banku, un klasisks piemērs ir “Unibanka” un Latvijas Krājbanka, kura ar šīm problēmām nodarbojas, manuprāt, vēl šobrīd.

Un trešā banku kategorija bija tās bankas, kuras tika izveidotas un sāka darboties, ievērojot starptautiski atzītu banku darbības principus, un “Pareks” banka ir viena no tām bankām, kura tik tiešām savā darbībā šos principus ir ievērojusi, sākot jau ar procentu likmēm, par kurām tika pieņemti lēmumi bankas vadībā. Un, pateicoties tieši normālai darbībai, šī banka ne reizi nav sašūpojusies un veiksmīgi savu darbību ir attīstījusi arī tālāk.

Manuprāt, tās diskusijas, kuras notiek no šīs tribīnes, vairāk ir vērstas uz starpkonkurentu darbību, kad vienas bankas pārstāvji ar mūsu rokām, ar deputātu rokām, cīnās ar savu konkurentu. Un arī šeit varētu minēt pietiekoši daudz piemēru.

Es negribētu kavēties pie juridiskiem aspektiem, jo par tiem runāja gan Bišera kungs, gan Krastiņa kungs. Es neredzu iemeslus, kāpēc Kargina kungs un arī Krasovicka kungs nevarētu tikt uzņemti Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Vai īpaši nopelni tik tiešām nav tie, ka tiek ziedotas milzīgas naudas summas kultūras atbalstam? Lai cik tas dīvaini arī būtu, tieši mākslinieku, rakstnieku un dzejnieku atbalstam šīs divas bankas ir ziedojušas pietiekoši daudz līdzekļu. Tas arī ir fakts.

Man ir kauns atsevišķu nacionāli radikālo deputātu vietā kaut vai par to, ka Purgaiļa kungs savā laikā, kad pie viņa vērsās ar lūgumu Artmanes kundze, kad viņai bija radušās problēmas ar dzīvokļa īres apmaksu un tamlīdzīgi, piedāvāja viņai risināt šo problēmu ļoti vienkārši: “Iedodiet naudu, un mēs jums par jūsu naudu piešķirsim dzīvokli.” Un tieši “Pareks” banka bija tā, kura palīdzēja atrisināt šo problēmu.

Tā, kolēģi, mēģināsim skatīties uz visu notiekošo pietiekoši objektīvi, bez karstu asiņu uzbangojuma, un es aicinu katru balsot pēc viņa sirdsapziņas. Tas ir viens. Otrs - tomēr vajadzētu izskatīt grozījumus Pilsonības likumā un nepieļaut debates no šīs tribīnes par pilsonības piešķiršanu, tāpēc ka ļoti bieži mēs nepamatoti apvainojam vienu vai otru cilvēku, kuri to nav pelnījuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Šeit pirms manis uzstājās vairāki mūsu korifeji - juristi, kas izteicās un pamatoja to, ka nav bijis Augstākās tiesas sprieduma par pilsonības atņemšanu un ka tādēļ mēs varam atbalstīt šo te priekšlikumu, nonākot paši pretrunās, jo princips ir šāds: ja gadījumā Kargina kungam tiešām ir atņemta pilsonība atbilstoši likumam, tad, kā jau izteicās Jirgena kungs, piecu gadu laikā viņam nevar no jauna piešķirt pilsonību. Ja gadījumā šī pilsonība nav atņemta, tad likums neparedz, ka viņam var piešķirt otru reizi.

Principā dokumenti nav sagatavoti pietiekami labi, un es ļoti labi atceros, ka Kreituses kundze vienmēr ir uzdevusi visiem pretendentiem jautājumu - ja gadījumā viņam ir iespējas iegūt pilsonību ārpus kārtas vai atbilstoši citam pantam, tad kādēļ viņš, šis pretendents, iet uz komisiju un cenšas panākt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Bet šajā gadījumā es brīnos, ka komisijā netika uzdots jautājums par to, vai viņam pilsonība ir atņemta atbilstoši likumam, un nu šis jautājums ir nonācis sēdē.

Tā ka es domāju, ka šī lieta ir nesagatavota, un pareizākais lēmums, manā skatījumā, būtu tāds, ka Pilsonības likuma izpildes komisija atsauktu šo priekšlikumu un izpētītu šo lietu līdz galam. Es aicinātu Saeimu neatbalstīt pašreiz otrreiz šā lēmuma skatīšanu šeit.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Kreituses kundze vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Šodien šīs debates parāda to, cik mēs katrs esam atbildīgi pret valsti, pret lēmumu, pret tiesu, pret prokuratūru. Un mani pārsteidza Požarnova kunga norāde uz to, cik viņš labi pārzina, kas ir noticis slēgtā Saeimas komisijas sēdē. Tad man laikam būtu jāuzdod jautājums: “Kurš ir pārkāpis noteikumus par slēgtās sēdes informācijas tālāku izplatīšanu?”

Otra lieta. Požarnova kungs, jūs šoreiz gan nezinājāt, kas notika sēdē un - es atvainojos par šo vārdu un saņemu aizrādījumu - atklāti no šīs tribīnes melojāt.

Lai turpmāk novērstu šādas debates un lai turpmāk novērstu šādu saskarsmi, es domāju, ka Latvijas Republikas izpildvarai... Šinī gadījumā es personīgi kā komisijas priekšsēdētāja griežos pie iekšlietu ministra ar aicinājumu, lai Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk iesūtītu visus materiālus, kas ir saistīti ar pilsonības anulēšanu, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā, lai mums būtu sava datu bāze, jo šodien ir izveidojusies īpatnēja situācija. Izrādās, ka Saeimai ir jālūdzas izpildvara, lai tā piesūta savus dokumentus likumdevējam. Vai mēs neesam mazliet sajaukuši, kas ir kas šinī valstī? Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā šo problēmu kopā ar iekšlietu ministru atrisināsim.

Gribu vēlreiz informēt deputātus, ka Saeimas komisijas rīcībā vienīgais oficiālais balsts, dokuments jautājumā par Valērija Kargina pilsonību ir tas dokuments, ko jums citēja Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Ilmārs Bišers. Diemžēl, lai arī cik kvēlas runas tiktu teiktas, neviens no Pilsonības un migrācijas pārvaldes darbiniekiem nav izrādījis ne mazāko interesi Pilsonības likuma izpildes komisijā par šā jautājuma izskatīšanu, lai gan Pilsonības likuma izpildes komisija izteica gatavību uzklausīt jebkuru oficiālo pārstāvi, kuram būtu kādas pretenzijas vai iebildumi pret jebkura pilsoņa kandidatūru, kuru gatavojas uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Tāpēc es jums atgādinu tikai vienu - komisijas lēmums bija pozitīvs. Lūdzu Saeimu ar savu balsojumu izšķirt šā lēmuma projekta tālāko likteni.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 18, atturas - 2. Valērijs Kargins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Tā kā ir pienācis pārtraukuma laiks... Ja mēs varētu minūtes laikā izlemt, tad izlemsim arī 52. jautājumu.

Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Viktora Krasovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Visi tie nopelni, ko uzsvēra Valērija Kargina gadījumā, ir attiecināmi arī uz Viktoru Krasovicki, jo, kā mēs zinām, viņi abi vada vienu un to pašu banku un visus darbus veic kopīgi, arī finansējumu ziņā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 13, atturas - 5. Viktors Krasovickis ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Pirms pārtraukuma paziņojumu sniegs Anna Seile par apakškomisijas sēdi. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Aicinu šeit pat - Saeimas priekšējos solos - sapulcēties Lauksaimniecības apakškomisijas pārstāvjus uz īsu informatīvu sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies:

Raitis Apalups,

Edgars Bāns,

Indulis Bērziņš,

Inese Birzniece,

Viesturs Boka,

Juris Celmiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Kristiāna Lībane,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Pauls Putniņš,

Andris Tomašūns,

Dainis Turlais,

Roberts Zīle,

Ēriks Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim darba kārtības 22.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3365 - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” sagatavots trešajam lasījumam. Ir tātad redakcionāls precizējums likuma nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret redakcionāliem precizējumiem likuma nosaukumā iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Redakcionāls precizējums ir arī likuma preambulā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk. Nākamajā - 2.lapaspusē par 7.pantu ir priekšlikums - papildināt to ar jaunu ceturto daļu, ko iesniedzis deputāts Kaksītis. Ir arī vēl viens priekšlikums, kas nācis no cita Saeimā iesniegtā dokumenta nr.3247, saistībā ar lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju un kooperatīvajām sabiedrībām. Tas šeit ir pievienots un dots jaunā redakcijā, kuru izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Kaksīša un dokumentā nr.3247 izteikto priekšlikumu, ko komisija ir akceptējusi, redakcionāli precizējusi un izteikusi kā 7.panta papildinājumu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Tās teksts ir redzams. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot dokumenta pēdējā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt tekstu ar pārejas noteikumiem, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Tādā gadījumā Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 23.punkts - likumprojekts “Amnestijas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3370. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Amnestijas likums”. Kā jūs redzat, šobrīd šajā likumā vienīgās izmaiņas principā ir redakcionālas, un tās lielā mērā ir piedāvātas tikai no Juridiskās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. No Juridiskā biroja...

K.J.Druva. Es atvainojos, no Juridiskā biroja. Mēs sāksim ar 3.pantu. Šeit ir piedāvāts Juridiskā biroja grozījums, un šo grozījumu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3.panta redakciju? Tātad pret abiem Juridiskā biroja priekšlikumiem. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tie ir pieņemti.

K.J.Druva. Tālāk vēlreiz ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums 3.panta 2.punktā, un jūs redzat sekojošo redakciju. To komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir 6.pantā. Šeit atkal ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, kas redakcionāli labo šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 6.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir 11.pantā. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un atkal ir labota redakcija. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 11.panta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Seko Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - papildināt ar vienu rindkopu esošo 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Paldies, cienījamie kolēģi! Tas ir viss. Par attiecīgajiem grozījumiem balsosim trešajā - galīgajā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.3381. Otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Ir saņemti tikai divi priekšlikumi. Viens ir no Ārlietu ministijas, otrs - no Juridiskās komisijas. Galvenokārt skar atsauci uz Latvijas likumiem vai normatīvajiem aktiem, kā jūs redzat. Citādu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, komisija to ir akceptējusi. Vai deputāti akceptē Ārlietu ministrijas priekšlikumu par likumprojekta 2.pantu? Akceptē. Paldies, pieņemts.

J.Sinka. 2.lapaspusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt ar vārdiem “Latvijas Republikas normatīvajos aktos”...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Ārlietu komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Sinka. Aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Sinkas kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par trešo lasījumu? Atvainojiet, tas ir starptautiskais nolīgums, tātad līdz ar to tas bija pēdējais lasījums. Paldies. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijai” un nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Vispirms ir jāizlemj par steidzamību. Vismaz dokumentā ir ierakstīts, ka tas ir steidzams...

I.Bišers. Jā. Atvainojiet. Komisija, ņemot vērā šī likumprojekta nelielo apjomu, uzskatīja, ka to varētu izskatīt arī divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bišers. Komisijas viedokli es jums jau pateicu. Un, ja deputāti nav pieteikušies runāt debatēs, tad es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 27.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 27.novembris? Iebildumu nav. Paldies.

Un arī otrā lasījuma termiņu, Bišera kungs, mums vajag noteikt.

I.Bišers. Otrā lasījuma termiņu...

Sēdes vadītājs. 4.decembris ir ceturtdiena.

I.Bišers. Jā, 4.decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiek izskatīts 4.decembrī? Iebildumu nav. Paldies. Arī tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz otro lasījumu nav neviena deputātu priekšlikuma, tāpēc es komisijas vārdā lūgtu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir jūsu apsvērumi par trešo lasījumu?

E.Jurkāns. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 31.decembrim, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam kā termiņš tiek noteikts 31.decembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamais ir darba kārtības 28.jautājums, jo 29.jautājumu mēs esam izskatījuši. Piedodiet, 27.jautājumu esam izskatījuši. Tātad - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3369 ir otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”. Ir vesela virkne redakcionālu precizējumu.

Pirmais - aizstāt visā likumā vārdus “medicīnas iestāde”... Šis formulējums vienkārši ir redakcionāli nedaudz precizēts.

Sēdes vadītājs. ... ar vārdiem “ārstniecības iestāde” (attiecīgajā locījumā). Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē ir likumprojekta 2.panta redakcionāli precizējumi, un mazliet precizēts tātad ir arī formulējums šī panta otrajā daļā, kas attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu - izteikt likumprojekta 2.pantu jaunā redakcijā, tā, kā tas jums ir redzams 5.ailē? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 14.pantā vārdkopu “kuru dalībvalsts ir Latvija” ar vārdiem “kurus apstiprinājusi Saeima”. Tas ir juridiski precīzāk, un to ir Juridiskā komisija atbalstījusi un ir arī nedaudz precizējusi šī panta kopīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt 14.panta izmaiņām, kuras akceptējusi atbildīgā komisija? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums par 15.pantu, un arī 15.pants ir izteikts jaunā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 15.panta nosaukumu un redakciju - pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakciju. Paldies. Tas ir akceptēts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums - likumprojekta 7.pantu izteikt jaunā redakcijā un redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais redakcionālais precizējums ir 39.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Un vēl viens priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem. Jaunā redakcija, pārejas noteikumu precizējums - nevis “starptautiskajos līgumos”, bet “Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajām izmaiņām pārejas noteikumos? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tie arī bija visi priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu. Aicinu deputātus balsot par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, nosakiet termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu.

M.Grīnblats. Aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 27.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Grīnblata kunga minēto termiņu - 27.novembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par Kultūrkapitāla fondu”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3374. Gribu bilst dažus vārdus ievadam. Proti, Kultūrkapitāla fonds - tas ir viens no punktiem, kas ierakstīti valdības deklarācijā. Tiesa, pamatnostādnes attiecībā uz Kultūrkapitāla fonda ienākumiem bija noteiktas iepriekšējā valdībā. Tas tika drusciņ vai pat krietni revidēts; kad nonāksim pie attiecīgajiem punktiem, tad arī jūs to redzēsit. Es gribu pateikties Leiškalna kungam par lielo ieinteresētību un aktivitāti, iesūtot priekšlikumus, bet es vienlaicīgi gribu arī atgādināt, ka Kultūrkapitāla fonds ir bezpeļņas organizācija un valsts akciju sabiedrība. Lai tas nebūtu vēlāk jāatgādina.

Un vēl. Es gribu teikt Leiškalna kungam un varbūt arī vienam otram citam kolēģim, ka gars ir stiprs, bet dažkārt miesa ir vāja. Bet mēs esam darījuši, ko varējuši. Tagad skatīsim priekšlikumus.

1.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Kultūrkapitāla fonda likums”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. 2.priekšlikums ir no Kultūras ministrijas - izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakciju jūs redzat. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta nosaukumam “Kultūrkapitāla fonds” un pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai.

P.Putniņš. 3.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Mēs to esam akceptējuši, Putniņa kungs.

P.Putniņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 6.priekšlikums, kas skar 3.pantu.

P.Putniņš. 6.priekšlikums ir no Kultūras ministrijas - izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta un vēl arī redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 3.panta nosaukumam un redakcijai piekrīt.

P.Putniņš. 7.priekšlikumu ir iesūtījis deputāts Dinēvičs - izteikt 3.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta un iesaka pieņemt Kultūras ministrijas piedāvātajā redakcijā, kas ir nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 8.priekšlikums nāk no Kultūras ministrijas - izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā. Redakciju jūs šeit redzat ar visu Dinēviča iesniegto labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 9.priekšlikums, ko iesniegusi Kultūras ministrija, - izteikt 3.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Redakciju jūs redzat. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

P.Putniņš. 10.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja - izslēgt 3.panta trešās daļas 3. un 4.punktā vārdu “jaunrades”. Un otrs - izteikt 3.panta trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 12.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izteikt 3.panta ceturto, piekto un sesto daļu kā likumprojekta 4.pantu, izsakot tā nosaukumu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija to atbalsta, un tālāk attiecīgi tiek mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 13.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina papildināt 3.panta ceturto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta, iekļaujot Kultūras ministrijas priekšlikumā, kurš ir 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 14.priekšlikums atkal ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - papildināt 3.panta ceturto daļu ar 5.pantu šādā redakcijā. Redakciju jūs redzat. Komisija noraida to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Putniņa kungs! Paldies par labajiem vārdiem un nemaz ne paldies par daudzajiem noraidījumiem. Neapšaubāmi, Kultūras fonds ir bezpeļņas organizācija, taču tā ir bezpeļņas organizācija, par kuru ir radīts īpašs likums, bet ar šo īpašo likumu mēs varam atļaut vai aizliegt šai konkrētajai organizācijai konkrētus darbības veidus. Es nezinu, kāpēc jūs gribat aizliegt Kultūras fondam rīkot valsts mēroga loterijas un izsoles? Es nezinu iemeslu, kāpēc, ja mēs attiecinām īpašu likumu uz īpašu organizāciju, jūs gribat jau manā 15.priekšlikumā aizliegt uz Kultūrkapitāla fondu attiecināt peļņas nodokļa atvieglojumus Kultūrkapitāla fonda ziedotājiem. Tā ka par pārējiem es varbūt runāšu vēl. Bet es aicinu, protams, balsot par maniem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeima! Izlozes un loterijas šai bezpeļņas organizācijai nav aizliegts organizēt, bet šo kārtību, kādā tas ir jādara, proti, kā jāorganizē loterijas un izlozes, nosaka cits likums. Tas ir likums “Par izlozēm un loterijām”, likums “Par nodokļiem un nodevām”, kas ar to ir saistīti. Tur ir atbilstošie atvieglojumi, tur ir nosacījumi, kādos gadījumos šādi pasākumi ir rīkojami. Esošā redakcija, kas ir akceptēta komisijā, ir juridiski saskaņota ilgos meklējumos, un tā neizslēdz šādu iespēju, kuru deputāts Leiškalns ir piedāvājis ierakstīt atsevišķā priekšlikumā. Tādējādi pēc juristu ieteikuma, tātad pēc likumdošanas tehnoloģijas, nebūtu vēlams šeit atkārtot šo normu, kas ir iestrādāta citos likumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Putniņa kungs.

P.Putniņš. Rugātes kundze jau pateica šo patiesību. Es domāju, ka vajag balsot, ja Leiškalna kungs to vēlas.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs pieprasa balsot par savu 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19... Jā, godātie kolēģi, saņemiet pēdējos spēkus un nospiediet attiecīgās pogas! Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu balsot šo deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 4, atturas - 41. Nav pieņemts.

P.Putniņš. 15.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns, - papildināt 3.panta ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā. Redakcija tur ir redzama. Vārdu sakot, likums par uzņēmumu ienākumiem jau nosaka šīs iespējas, un tur arī likumā ir norādīti šie Ministru kabineta noteikumi, tāpēc tos var lietot. Ja kādreiz nākotnē šo 20.punktu varēs, teiksim, ietvert tajā ailē, kur ir Bērnu fonds, kur ir Kultūras fonds, kur ir Olimpiskais fonds, tad mēs varēsim palabot attiecīgi likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts uztur spēkā balsojumu. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Leiškalna priekšlikumu nr.15 - papildināt 3.panta ceturto daļu ar 6. punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 5, atturas - 28. Nav pieņemts.

P.Putniņš. 16.priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 3.panta ceturto daļu kā jaunā 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Komisija atbalsta, un deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 17.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izteikt 3.panta piekto daļu šādā redakcijā. Komisija daļēji to atbalsta un iesaka atbildīgās komisijas redakciju 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 18. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 3.panta piekto daļu kā jaunā 4.panta otro daļu šādā redakcijā. Daļēji komisija to atbalsta un ir iestrādājusi atbildīgās komisijas redakcijā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija nolemj izteikt līdzšinējā 3.panta piekto daļu kā jaunā 4.panta otro daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 20.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 3.panta sesto daļu kā jaunā 4.panta trešo daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 21.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 4.panta pirmo daļu kā 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 22.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 4.panta otro daļu kā 5. panta otro daļu šādā redakcijā. Un šeit tad arī redzam to, ko es jau savas uzstāšanās sākumā teicu, ka, lūk, ienākumi no akcīzes nodokļa tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli”, kā tas bija iecerēts sākotnēji, ir nomainīti, un pašreizējā redakcija ir šāda: “Valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet ne mazāk kā 2 miljoni latu gadā.” Citādu izmaiņu tur nav. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta... Nepiekrīt. Imants Liepa vēlas runāt - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par Kultūras fonda līdzekļiem, kas tos sastāda. Ierosinājums ir tāds, ka tie ir valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ne mazāk kā 2 miljoni latu gadā.

Cienījamie klātesošie, es esmu stingri pārliecināts par to, ka mēs visi gribam, lai kultūra saņemtu iespējami vairāk un lai katra tauta maksā savai kultūrai tik, cik nu viņa to spēj. Bet šeit ir viens jautājums, kas man rada zināmas neskaidrības, un, arī noskaidrojot to ar kolēģiem deputātiem, es nevarēju rast viennozīmīgu atbildi, jo daudzi deputāti, ar kuriem es runāju, bija tādā pašā neziņā. Un neziņa ir tāda: ja mums ir runa par 2 miljonu ieskaitīšanu kultūrai, tad tur neviens nevarētu iebilst, bet kāpēc šie 2 miljoni, kas domāti dažādiem kultūras projektiem, vispirms ir jāieskaita Kultūras fondā? Mēs zinām, ka jebkura pietura, jebkurš fonds vai kāda cita finansu apkalpošana, prasa zināmus procentus atskaitījumos, un līdz ar to tas, kuram ir domāti šie 2 miljoni, šos 2 miljonus vairs nesaņem. Kāpēc šeit ir iecerēts tāds atbirums? Vai nebūtu labāk, ja tas ietu pa tiešo uz kultūru tādiem vai citādiem projektiem? Mans balsojums un, es domāju, arī daudzu kolēģu balsojums, ar kuriem es konsultējos, ir atkarīgs no tā, cik precīzi šo jautājumu spēs motivēt Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre vai referents Putniņa kungs. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre.

A.Rugāte (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātie deputāti! Nedz deputāti, kuri ir iestājušies un aizstāvējuši ideju par Kultūrkapitāla fondu, nedz arī Kultūras ministrijas speciālisti, kuri ir izšķīrušies par šādu formu kultūras finansēšanai un kultūras procesa atbalstam valstī, profesionālas kultūras atbalstam valstī, ne brīdi nav atteikušies no tā, par ko runāja Liepas kungs, proti, par akcīzes nodokļa ieskaitījumu šajā fondā, ja es pareizi esmu sapratusi jūsu iebildumus pret šo formulējumu un šo redakciju. Taču, neskatoties uz to, ka tā ir gan Eiropas pieredze, gan ļoti progresīva pieeja, kuru mēs būtu varējuši pierādīt un apliecināt ar šā likumprojekta pieņemšanu arī Latvijas kultūrpolitikas un finansu politikas jomā attiecībā uz kultūras nozari, mēs tomēr nevarējām vienoties.

Tādēļ vēlreiz atkārtoju: paturot spēkā savu priekšlikumu un savu pārliecību, ka tam tā vajadzētu būt, jo mūsu kaimiņi igauņi šādā veidā darbojas jau četrus gadus ar labām veiksmēm un panākumiem, mēs bijām spiesti šo likumprojektu kompromisa ceļā pilnveidot un virzīt uz priekšu atbilstoši šīs valdības izpratnei un arī saistībā ar deklarāciju, kur ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka ar 1998.gada 1.janvāri ir jāsāk darboties Kultūrkapitāla fondam. Kompromiss ir panākts tādā ceļā, ka iepriekšējie specbudžeta līdzekļi tiek ieskaitīti Kultūrkapitāla fondā, un to jūs varat atrast arī budžeta ailē - budžeta projektā 1998.gadam. Tajā pašā laikā šā procenta vietā, kas tika ieskaitīts no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakas izstrādājumiem, diemžēl ir aizvietots, ka tas notiek pēc vienošanās Ministru kabinetā, ministriem atbalstot šādu risinājumu. Tas ir aizvietots ar šādu ikgadēju ieskaitījumu no vispārējiem fondiem. Tas drīzāk ir finansu vadības jautājums tādā aspektā, ka ir jāizšķiras, vai pieļaut akcīzes nodokļa pārdali un ieskaitījumu dažādos veidos vai to saglabāt tikai un vienīgi kā ieskaitījumu pamatbudžetā, pēc tam attiecīgi no pamatbudžeta piešķirot atbilstoši likumos ieteiktajām normām, tā, kā tas ir arī šajā konkrētajā likumā. Tagad kompromisa veidā tas tiek piedāvāts ar noteiktu summu un noteiktu pamatojumu. Šādu garantiju mums šobrīd tātad piedāvā zināmā mērā, var teikt, Ministru kabinets.

Mums šāds kompromisa risinājums bija pieņemams, jo mēs neredzējām citu iespēju, kā vien tam piekrist un to uzskatīt, ka tas ir viens no šābrīža risinājumiem, bet, ja pēc kāda laika, pēc pāris gadiem, situācija valstī finansiāli būs citāda un finansu vadībai būs cita filozofija, tad mums nebūs nekādu šķēršļu, lai šo likumprojektu pārskatītu un papildinātu ar šo trūkstošo procenta daļu, paredzot ieskaitījumus no akcīzes nodokļa, kā tas ir arī citās Eiropas valstīs, risinot šos jautājumus. Es lūdzu atbalstīt šo kompromisa variantu, kas ir iestrādāts komisijas redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Pauls Putniņš.

P.Putniņš. Jā, Rugātes kundze jau pateica šo patiesību. Es tikai gribu piemeldēt, ka pārejas noteikumos tātad būs parādīti tie 2 miljoni, kurus Kultūrkapitāla fonds iegūs, sākot tikai ar 1999.gadu. Tātad, redziet, šajā pārejas laikā, kamēr viss tiek saskaņots un akcīzes nodokļa ideja tika noraidīta, mēs faktiski vienu gadu paliekam, Liepas kungs, jau ļoti, ļoti maziņi un varam tikai tīstīties... Es tikai to gribēju atgādināt. Tad ir jābalso. Es aicinu balsot par to redakciju, kas ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Kultūras ministrijas priekšlikumu - izteikt 4.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 23.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns - izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā, un šeit tieši parādās šis jēdziens “peļņa”, bet es jau par to runāju un sacīju, ka peļņas šeit nav, ir tikai līdzekļi, tāpēc atbildīgā komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātais sekretār! Dāmas un kungi! Te nu mēs gan būsim sprukās! Tas, ka ir bezpeļņas organizācija, vēl nenozīmē, ka nevar būt peļņa, vienkārši peļņa nevar būt izmaksāta dividendēs.

Pašreiz komisija piedāvā četrreiz gadā sadalīt Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, tātad acīmredzot pamatlīdzekļus, apgrozāmos līdzekļus... Nu tik četrreiz gadā ņems un dalīs, un atdos! Jautājums ir tieši par šā Kultūrkapitāla fonda peļņas sadali. Jo ar ko tad atšķiras bezpeļņas organizācija? Ar to, ka viņa peļņu novirza programmās un statūtos paredzētajiem mērķiem, un visa lieta ir tā, ka šajā pantā mums ir jābalso par peļņu. Un arī 24.pantā mums tas ir jābalso. Jūs varat nepieņemt manus 70% un 30%, pieturoties pie komisijas 50% pret 50%, taču ir jārunā nevis par peļņas, bet par visu līdzekļu sadali, un tas ir pilnīgi absurdi tādā gadījumā.

Tā ka es jūs aicinu balsot par manu priekšlikumu šajā gadījumā un mainīt redakciju arī 24.priekšlikumā par 5.panta otro daļu. Es jums saku pilnīgu taisnību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Pauls Putniņš.

P.Putniņš. Leiškalna kungs, tā ir juridiski daudzkārt svērta un saskaņota lieta. Aicinu balsot par komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Leiškalna priekšlikumu - izteikt 5.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 11, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 24.priekšlikums. Kārlis Leiškalns ierosina izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā, un redakciju jūs redzat. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 24.priekšlikumu? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis ir akceptēts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 25. ir Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 5.panta otro daļu kā 6.panta otro daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 26. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Leiškalna priekšlikumu nr.26? Balsot? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Leiškalna priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 7, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 27. ir Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 6.panta pirmo daļu kā 7.panta pirmo daļu, bet tās pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā... Redakcija ir lasāma. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma un iestrādāja komisijas redakcijā, kas ir 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 27. un 28.priekšlikumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 29. ir deputāta Dinēviča priekšlikums - papildināt 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā... Redakcija šeit ir redzama. Komisija atbalsta un redakcionāli labo, bet rezultāts ir redzams labajā pusē kā 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. Tālāk 30. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā, bet komisija šo priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns uztur spēkā balsojumu par savu priekšlikumu? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 31. ir Kultūras ministrijas priekšlikums - izteikt 7.panta pirmo daļu kā 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā... Redakcija tur ir redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 32. priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums - papildināt 7. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā - “cirka mākslas”. Jāteic, ka cirks varētu attiekties uz dejas mākslu, bet mēs varbūt varam, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, vēl pārskatīt šo jautājumu. Bet vispār var balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Augsti godātās dāmas un kungi! Mans priekšlikums saistās ar to, ka kultūras veselums kādā sabiedrībā ir tikai tad, ja šajā kultūras veselumā tiek ievērotas visas kultūras apakšnozares. Cirka māksla Latvijā ir veca māksla, un tā arī ir kultūras apakšnozare, kurai ir sava vieta visā mūsu kultūrā.

Tādēļ es tomēr rosinu deputātus šodien balsot par to, lai arī cirka mākslu ietilpinātu iekšā šajā pantā, kā jums tas ir redzams.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anta Rugāte.

A.Rugāte (KDS, LZS un LDP frakcija).

Augsti godātie deputāti! Patiešām tas bija viens no ļoti būtiskiem jautājumiem, par ko ir savus viedokļus izteikuši un ne reizi vien savā starpā diskutējuši arī profesionāļi un attiecīgo nozaru pārstāvji, kuri kā profesionāļi ir ieteikuši veidot tieši šādas padomes - un tieši šādās nozarēs. Jautājumā par cirku (un ne tikai) ir arī daudzas citas nozares, kuras šeit nav tekstā ietvertas, taču, izdiskutējot šos jautājumus ar profesionāļiem, tika panākta savstarpēja uzticēšanās un izpratne tādā ziņā, ka teātra mākslā, piemēram, cirks ir iekļaujams, ja tas ir projekts, jo nav runa par infrastruktūru. Un, ja mēs uztveram šos nozaru piedāvājumus kā infrastruktūras, tad mēs maldīsimies, tad mēs nebūsim precīzi savā izpratnē par to, ko piedāvā likumprojekts par Kultūrkapitāla fondu un par attiecīgo nozaru procesiem radošajā izpausmē. Mums vajadzētu izprast, ka šīs piedāvātās nozares ir domātas kā nozares, kas izpaucas ar projektu, kurā tiek piedāvāta šāda teātrim raksturīga izpausme, muzikāla, vizuāla vai kāda cita izpausme. Un tad vēl pastāv arī iespēja, kā jau to paredz likumprojekts, starpnozaru projektos finansēt arī tās nozares, kuras šeit tekstā, šajā redakcijā, nav pieminētas.

Tāpēc, vadoties pēc šī izsvēruma no profesionāļu puses, ministrijai nebija pamatojuma nekādā veidā to apstrīdēt, un tādēļ arī šis Kultūras ministrijas priekšlikums ir iesniegts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un arī deputātu atbalstīts.

Es lūdzu atbalstīt to tādā formā, kādā šobrīd to ir otrajam lasījumam sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Putniņa kungs.

P.Putniņš. Jā, tātad 32. priekšlikums. Ja Dinēviča kungs pieprasa, tad vajag balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18... Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Un vēlreiz lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Dinēviča priekšlikumu - papildināt 7. panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 6, atturas - 28. Nav pieņemts.

P.Putniņš. 33. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums izteikt 7. panta otro daļu kā 8. panta otro daļu un papildināt ar teikumu šādā redakcijā. Redakcija šeit ir lasāma. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. 34. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums izteikt 7. panta trešo daļu kā 8. panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta un redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Putniņš. 35. priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums papildināt 7. panta ceturtajā daļā tekstu aiz vārdiem “trīs gadi” ar vārdiem “kopš tās izveidošanas brīža”. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Pieņemts ir komisijas viedoklis. Paldies.

P.Putniņš. 36. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt 7. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā... Redakcija ir redzama. Komisija to noraida. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nav balsojams.”)

Sēdes vadītājs. Paldies, tas nav balsojams. Lūdzu, tālāk!

P.Putniņš. 37. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums... arī tādā pašā... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Arī tas nav balsojams. Paldies. Lūdzu, tālāk!

P.Putniņš. 38. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums izteikt 7. panta ceturto daļu kā 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā. Redakcija ir šeit redzama. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Pieņemts.

P.Putniņš. 39. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Komisija, vadoties pēc visa iepriekšējā, to noraida.

Sēdes vadītājs. Arī tas nav balsojams. Paldies, Putniņa kungs.

P.Putniņš. Un 40. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalsta un redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, kādu to ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemti.

P.Putniņš. Tas arī ir viss. Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Tā... Vispirms nobalsosim, tad teiksim paldies, Putniņa kungs! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Putniņa kungs.

P.Putniņš. Tagad es varu teikt paldies kolēģiem. Priekšlikumu iesniegšanas datums būtu 1. decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto datumu - 1. decembris? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir darba kārtības 37. jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3256B un ar otru šāda paša numura dokumentu, tikai ar šifru “C”.

Tagad ir likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” otrais un galīgais lasījums.

Pirmais priekšlikums ir no deputāta Kārļa Leiškalna, viņš iesaka izteikt 17. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Runa ir par īpašiem labumiem daudzbērnu ģimenēm, sākot no ceturtā un piektā bērna. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi un aicina arī jūs visus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Bet Leiškalna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, Prēdeles kundze! Taču šeit runa ir nevis par īpašiem labumiem, bet par valsts attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm, par valsts attieksmi pret bērniem. Latvijas Republika līdz šim ir rīkojusies kā Ķīnas Tautas Republika, kas patiesībā neveicina nācijas atražošanos un kas uzliek regresīvu pabalsta likmi pēc ceturtā bērna. Līdz šim bijis tas absurds. Es pateicos komisijai, ka viņa beidzot ir sadzirdējusi pilnīgi normālu, Latvijas demogrāfiskajai situācijai adekvātu priekšlikumu un to ir atbalstījusi, un aicinu arī visus pārējos deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Nav jābalso. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

A.Prēdele. Nākamais priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, 17. panta ceturto daļu viņa ierosina izteikt jaunā redakcijā. Teikšu pāris vārdus par šo savu priekšlikumu. Galvenā doma ir tā, ka Ministru kabinets ik pēc pusgada pārskata ģimenes valsts pabalstus, tāpat kā tas tiek darīts ar pensijām. Tas nāks par labu katrai mūsu ģimenei, kurā ir bērni, un mēs ar gandarījumu varam teikt, ka komisija gandrīz vienbalsīgi ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tiek akceptēts komisijas viedoklis.

A.Prēdele. Tālāk ir 18. panta precizēta redakcija, ko arī komisija ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

A.Prēdele. 5. lappusē mēs redzam Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 6. pantu. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Prēdele. Un tagad, cienījamie kolēģi, paņemiet dokumentu ar šifru “C”, kurā ir runa par pārejas noteikumiem. Tātad Leiškalna kunga priekšlikums attiecībā uz ģimeņu pabalstu “kāpnēm”... Tiek ierosināts, lai tas stātos spēkā 1998. gada 1. jūlijā. Šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Un tālāk ir trīs priekšlikumi attiecībā uz to datumu, kurā stājas spēkā deputātes Prēdeles priekšlikums attiecībā uz bērnu pabalstu indeksēšanu.

Pirmais, kā jūs redzat, ir priekšlikums par 1998. gada 1. janvāri, tas nāk no deputātes Kušneres. Par to es varētu sacīt, ka ir stipri jāapsver, vai šis datums būtu īsti labs, jo tas zināmā mērā tomēr skar valsts budžetu.

Nākamo priekšlikumu, kas nāk no deputātes Prēdeles, es atsaucu. Un tad paliek Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā ir teikts, ka šis pants stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī, tātad arī valsts budžetam nekāda kaitējuma nav no šā datuma.

Es domāju, ka ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāte Kušnere - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Runāšu sakarā ar šo posmu: sākot no 1998. gada 1. janvāra. Es lūgtu balsot un tiešām to atbalstīt, jo mēs arī to skatījām Sociālo un darba lietu komisijā un redzējām, ka faktiski tas ir iespējams. Budžeta iespējas to atļauj. Tāpēc es domāju, ka... lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, jo tas tomēr ir ātrāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Tātad deputāte Prēdele ir atsaukusi savu priekšlikumu par 1998. gada 1. jūliju. Palikuši divi - Kušneres kundzes priekšlikums (1998. gada 1. janvāris) un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums (1999. gada 1. janvāris). Balsojam par deputātes Kušneres priekšlikumu - papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātes Kušneres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 11, atturas - 29. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu? Čerāna kungs, jūs pieprasāt balsojumu? Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, ka šā likuma 3. pants stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 1. Pieņemts.

Tagad, godātie kolēģi, mums jānobalso ir par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Trešais lasījums.

Godātie kolēģi, atkārtoju: darba kārtības 41. jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 3398. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””, trešais un pēdējais lasījums.

Pirmais priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš. Viņš iesaka izteikt 6. panta otro daļu sekojošā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tas ir ļoti nozīmīgs likumprojekts. Es gribu atgādināt, ka līdz šim maksimālais meža zemes nomas ilgums bija 10 gadu, tagad otrajā lasījumā tika nobalsots, ka būs 20 gadu. Tas varbūt būtu labi, bet Ozoliņa priekšlikums šajā gadījumā ir ļoti rūpīgi izvērtējams. Mēs to apspriedām arī Lauksaimniecības apakškomisijā un nonācām pie secinājuma, ka, nosakot nomu, tā drīkst būt 30 gadu ilga, bet nenosakot apakšējo robežu. Nomas līgumus ar virsmežniecībām par lietošanā nodoto zemi var noslēgt vairāki uzņēmēji, galvenokārt mazie uzņēmēji, kuri darbojas laukos, it īpaši atbalstāmajos reģionos, kaut vai tas būtu kādā dziļā Latgales nostūrī, nevis tikai lielie uzņēmēji, kuri savus projektus noslēdz uz 20 gadiem, kā tas ir paredzēts otrajā lasījumā.

Diemžēl arī Ozoliņa priekšlikums nav pati pilnība, taču, izvērtējot visus pārējos priekšlikumus, kas ir iesniegti uz šo lasījumu, manuprāt, visloģiskākais tomēr būtu noteikt, ka noma var būt 30 gadu ilga, bet nevajadzētu noteikt šo apakšējo robežu. Piemēram, kāpēc zemnieku saimniecība vai kāda kopdarbības sabiedrība nevarētu ar virsmežniecību noslēgt nomas līgumu uz pavisam neilgu laiku, teiksim, uz pieciem gadiem? Jo katrs mežierīcības projekts tiek sastādīts piecu gadu laikam. Un visi meža atjaunošanas pasākumi šajā laikā ir jāizpilda. Nosakot tikai to, ka noma nevar būt mazāka par 20 gadiem, kā tika noteikts otrajā lasījumā, mēs zināmā mērā stipri ierobežojam mūsu valsts institūcijas, mūsu virsmežniecības un mežniecības. Mēs tās nostumjam malā no šā procesa. Un tāpēc es domāju, ka Ozoliņa priekšlikums no šiem iesniegtajiem ir pats precīzākais un labākais. Tātad balsosim par 30 gadu maksimālo nomu, nenosakot minimālo. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas vēl vēlas runāt? Deputāts Leonards Stašs.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi likuma trešajam lasījumam ir nonākuši mūsu šodienas sēdē. Kas te ir galvenais? Galvenais ir tas, kā es saprotu... Interesanti, kā tas tiktāl ir nonācis tādā redakcijā un izgājis cauri arī komisijām? Tas varētu būt viens jautājums, kurš šodien nav jāapspriež. Bet izbrīnu rada tas, ka mūsu simtiem gadu eksistējušos valsts mežus, kuri bijuši vienmēr valsts īpašumā un ar kuriem nodarbojies Valsts meža dienests, šodien mēs paredzam vienkārši iznomāt, tas ir, atdot nomniekam, lai nomnieks ar viņiem rīkojas. Es saprotu, ka tas... Jau vecais Ulmanis, Kārlis teica: “Neesiet nomnieki, esiet saimnieki!” Bet mēs šodien saimnieki negribam būt un atdodam mežus nomniekam.

Un pie tam vēl ir jocīgi, ka parādījušies priekšlikumi, ka ne mazāk kā uz 20 gadiem un ne mazāk kā uz 30 gadiem. Līdz 100 gadiem, kā tas paredzēts. Varat iedomāties, kā tad tas būs, ja viena fiziskā vai juridiskā persona, kā mēs šodien tās saucam, paņems nomā mežu uz 20 vai 30 gadiem. Kāpēc viņa to ņem? Tāpēc, lai izmantotu, lai iegūtu peļņu. Lai ātrāk izstrādātu koksni un realizētu. Tagad viņa izstrādā, cik nu var, paņem to labāko un pēc tam pazūd, ka vairs nevar atrast galus. Tā, kā tas ir noticis ne reizi vien daždažādās jomās.

Es saprotu, ka cirsmu var iznomāt tikai uz vienu gadu, uz diviem vai uz trim, teiksim, cik ilgi to ir paredzēts izmantot, lai izcirstu, kas tur ir vajadzīgs. Vienalga, vai tā ir sanitārā vai skrajcirte. Bet šinī gadījumā mēs iznomājam pat līdz 100 gadiem. Tas ir triju paaudžu darbs. Un ko tad darīs dēls un mazdēls, kad viņš izaugs? Viņš varbūt nospļausies un nemaz neturpinās to darbu.

Tā nevar būt! Te ir vienkārši dzimusi kaut kāda ideja zināmu lobiju ietekmē. Atkal par 30 sudraba grašiem mēs pārdodam valsts nacionālo bagātību, un mēs labi zinām, ka mežs tiešām ir nacionālā bagātība. Pie tam labi zinām, ka mežs ir vesels komplekss, ka tas ir biosfēras sastāvdaļa, ka tā ir mūsu ekoloģija, ka tā ir mūsu mentalitāte. Interesanti, ko mēs redzēsim, ja mēs pieņemsim šo likumu un to pildīsim ar nomniekiem, pēc kādiem 10 gadiem? Ja ir aizaugušas druvas ar dadžiem, usnēm un krūmiem, tad mežu vietā mēs redzēsim tikai celmus. To es jums varu galvot, ka tas tā notiks! Un kā tad būs? Kas būs ar mūsu mazbērniem, bērniem un tā tālāk?

Un vēl likumā ir tādi noteikumi, ka valsts mežu zemes var arī pārdot. Jūs ievērojiet! Jūs ņemiet vērā, ka zemesgrāmatā reģistrētās valsts mežu fonda zemes pārdošana vai citāda atsavināšana ir atļauta aizsargājamos mežos ar Saeimas kārtējo lēmumu, bet saudzējamos mežos - ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, saimnieciskajos mežos - ar valsts meža ministra ikreizēju rīkojumu. Ja mēs dodam šādu atļauju, tad tā arī būs atļauja atkal par 30 sudraba grašiem. Tātad, bez šaubām, tiks dota atļauja. Un vispār meži tiks pārdoti.

Atkal mums sākas viss tas, kas jau ir noticis. Es uzskatu, ka šis likums ir jāaptur, vienkārši jānoraida šie grozījumi, jo tos nemaz nedrīkst tādus pieņemt. Un es domāju, ka plašai publikai, mežsaimniekiem un tiem, kuri rūpējas par mežu, un vispār sabiedrībai ir jāsāk cīņa pret tādām lietām - pret valsts mežu izsaimniekošanu, pret mūsu nacionālās bagātības izsaimniekošanu. Ir jānoraida šie priekšlikumi kā tādi!

Sēdes vadītājs. Vai vairāk runāt neviens nevēlas? Vēlas runāt Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izvērtēti visi šie priekšlikumi, un arī šeit izskanēja šī doma, ka mums ir jāveido tiešām reāls saimnieks mūsu mežiem. Un tādā veidā nosakot šo punktu, ka valsts mežu zeme tiek iznomāta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ka nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem, mēs radām šo iespēju. Radām to iespēju, ka neviens nevar meža nomnieku izmest ārā vai nu pēc trijiem gadiem, vai pēc četriem, vai pēc pieciem. Un mēs zinām, ka 20 gadi ir tas minimālais termiņš, kurā šis nomnieks var mežu atgriezt atpakaļ, tas ir, gan to kopt, gan atjaunot, to iestādot. Un Ministru kabinets, protams, varēs pagarināt... varbūt likumā varētu būt 30 vai 40 gadu. Tas atkal ir lemšanas jautājums. Bet minimālais termiņš - 20 gadi - ir jānosaka. Es aicinātu jūs neatbalstīt Ozoliņa priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Lai gan es esmu iesniedzis vēl pastiprinošu normu, kas nosaka, ka līguma termiņš nevar būt mazāks par 30 gadiem, man ir jāatzīst, ka sava daļa taisnības ir arī cilvēkiem, kas prasa vispār atcelt termiņus. Viņiem ir daļa taisnības un ļoti liela daļa taisnības, jo bieži vien, runājot par kokiem, mēs neredzam mežu, bet, runājot par mežu, mēs neredzam kokus.

Manuprāt, visvairāk deputātus dara uzmanīgus un liek viņiem ieteikt šādus minimālus termiņus šaubas par to, vai Valsts meža dienests būs spējīgs izsekot, vai nomātājs pilda līgumus. Teiksim, valsts var dot nomā mežu, kas ir paredzēts kailcirtei, un kailcirtes vietā tiek līsts līdums un tamlīdzīgi. Tātad šeit par 30 gadiem vairs nevarētu būt pat runas. Tā ka es gribētu atsaukt savu priekšlikumu par 30 gadiem un negribētu patiesībā uzspiest jums komisijas viedokli. Gribu aicināt jūs izvērtēt.

Ja Valsts meža dienests ir spējīgs kontrolēt līgumus, kas ir noslēgti no pusgada vai gada līdz 20, 50 un pat 100 gadiem, tad viss ir kārtībā, tad mums nav šie minimālie termiņi jānosaka, jo tā mēs atvieglojam dzīvi gan nomniekam, gan arī nomātājam, kas šajā gadījumā ir valsts. Mēs patiesībā atvieglojam dzīvi, ļaujam ar saviem resursiem, kas šajā gadījumā ir mežs, rīkoties ļoti brīvi, nepiespiesti un konkrētajai situācijai konkrēti atbilstoši. Tomēr viena lieta mums ir jānodrošina - tas, lai Valsts meža dienests būtu uzdevumu augstumos un precīzi pārraudzītu noslēgtos līgumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Arī es esmu viens no tiem, kas kopā ar Leiškalnu esam iesnieguši pastiprinošu termiņu - “30 gadi”. Tātad mežs ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām un meža izstrādes problēma skar ļoti daudzu intereses. Un arī šeit notiekošajā diskusijā visas šīs problēmas arī atspoguļojas.

Tātad taisnība ir gan vieniem, gan otriem - tiem, kuri prasa atcelt šo minimālo ierobežojošo termiņu - ne mazāk par 20, 30 gadiem, un arī tiem, kuri varbūt prasa vispār šos termiņus nenoteikt. Un varbūt taisnība ir arī Staša kungam, kurš pasaka, ka šis likums ir priekšlaicīgs Latvijai, jo Latvijā ir jāsakārto likumdošana un jāatrisina daudzas citas problēmas. Tā kā es esmu šeit iesniedzis šos 30 gadus, tad, dzirdot Leiškalna argumentāciju, arī es obligāti neuzstāju par šo balsojumu par 30 gadiem, bet padomāt par formulējumu, ko ir atbalstījusi komisija, arī es jūs visus aicinu ļoti nopieni, jo mežs tiešām ir mūsu Latvijas nacionālā bagātība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas? Deputāts Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Es lūdzu vārdu kā deputāts. Augsti godātie klātesošie! Paliekot pie domas, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, es gribu arī darīt zināmu vai vienkārši atgādināt, ka šai Latvijas nacionālajai bagātībai ir savs saimnieks, tas ir Valsts meža dienests, un tagad vēl ir arī Meža departaments, kas aprūpēs likumdošanu. Pilnīgi nepamatota ir argumentācija, ka ir jāmaina jau esošais saimnieks, kuram ne tiesa, ne kāds cits nav pierādījis, ka viņš neadekvāti apsaimnieko šo Latvijas nacionālo bagātību. Ja mēs to nododam nomā, tas, no vienas puses, nozīmē saimnieka maiņu. Vai ir vajadzīga šāda apsaimniekotāju maiņa šajā situācijā? Nav vajadzīga.

Otrkārt. Valsts meža dienests neapšaubāmi dara savu darbu, un valsts mežos viņš to nedara slikti.

Tālāk. Treškārt un galvenokārt. Principā runa par šiem gadiem un par nomu... vispār ir runa par naudas sadalīšanu, par ienākumu sadalīšanu, ko gūst no mežu materiāliem izstrādes rezultātā. Un šeit ir divi varianti.

Pirmais. Tas ir pašreizējais variants, kur, citu starpā, ir arī izsoles un tanī skaitā arī noma. Un no izsolēm lielākā naudas daļa atnāk valsts budžetā, un valsts, ievērojot konkrētā momenta intereses, var novirzīt lielu daļu mežam atpakaļ, lai uzturētu to kā ekosistēmu un tanī pašā brīdī segtu arī kārtējās, neatliekamās vajadzības. Tas ir viens ceļš. Un, es domāju, tas ir valsts interesēs.

Otrs ceļš ir, lūk, šos ienākumus, ko iegūstam par mežu materiāliem, vispirms novirzīt caur atsevišķām firmām vai caur atsevišķiem cilvēkiem, kuri iznomās mežus uz divdesmit gadiem vai bez ierobežojuma - vēl ilgāk. Lūk, ja šī naudiņa aizies uz atsevišķām firmām, neapšaubāmi, tā nodrošinās šo firmu izaugsmi un plauksmi, bet tanī pašā laikā no šīs naudas mēs citām valsts vajadzībām noteikti nedabūsim ne santīmu. Tagad ir jāizšķiras, kura no šīm naudas plūsmām ir valstisko interešu vārdā pieņemama mums - Saeimas deputātiem. Tāda ir jautājuma nostādne.

Kas attiecas uz divdesmit gadiem, es jums teikšu: divdesmit gados mežam var nodarīt vairāk posta nekā piecos gados. Te bija argumentācija: ja noslēgs nomu uz pieciem gadiem, tad, lūk, tas ir tikai tādēļ, lai izcirstu un mežam neko neatdotu atpakaļ, un tā tālāk, un tā tālāk... Tā nav tiesa! Valsts mežos ir obligāts nosacījums, kā to paredz likums “Par mecu apsaimniekošanu un izmantošanu”... Mežu ierīcības plāns ir ar likuma spēku, un ir jādara tas, ko paredz mežu ierīcības plāns. Mežu ierīcības plāns nekādā gadījumā nepieļaus ciršanas fondu izcirst piecos gados. Tas ir absurds. Turpretī divdesmit gados pieaugošas audzes nocērtot, var vieglāk tikt pie šāda rezultāta. Tas ir neapgāžams fakts. Tā ka visi tie argumenti, kas ir par labu nomai (un turklāt ilglaicīgai nomai), dziļā būtībā bāzējas tikai uz to, lai par mežu materiāliem iegūto naudu novirzītu nevis uz budžetu, bet caur atsevišķo firmu kasēm. Tāds ir jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pats pirmais, ko es gribu pateikt: ja mēs šajā likuma grozījumā neieliekam šo normu - 20 vai 30 gadus, tad acīmredzot visam šim likumam, šā likuma grozījumiem, nav nekādas jēgas, jo būtībā likums “Par valsts meža izmantošanu” atļauj mežu nomu. Tātad praktiski mums šis likumprojekts vispār būtu jānoraida. Runājot par to, vai šie gadi ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi, es šeit negribu runāt par to, kas ir labāks - noma vai tas, ka mežs ir īpašumā. Pasaulē jau vairāk nekā 200 gadus zinātnieki un ekonomisti strīdas par to, kas būtībā ir labāk - noma vai īpašumtiesības? Bet jautājumam ir divas puses. Es varu piekrist gan vieniem, gan otriem runātājiem. Jo ilgāks būs nomas termiņš, jo vairāk šis nomnieks būs ieinteresēts, lai šajā periodā no šī meža iegūtu vairāk līdzekļu. Acīmredzot tas būs izdevīgi ne tikai nomniekam, bet arī pašai valstij kopumā. No otras puses, ja mēs ierobežojam šo termiņu, tad var gadīties arī tā, ka būs vesela virkne fizisko personu, kuras gribēs šo mežu nomāt, kurām būs 50 vai 55 gadi... tad šie virsmežziņi teiks: “Ziniet, mēs jau jums šo mežu iedotu nomā, bet jūs jau līdz 80 gadiem šo mežu nenomāsit. Jūs jau nevarēsit to apsaimniekot.” Tā ka vesela virkne cilvēku, kas gribētu ar šo uzņēmējdarbību nodarboties, varbūt pie šīs mežu nomas nemaz netiks. Tāpēc šeit, manuprāt, vissaprātīgākā norma ir tā, kas tika iestrādāta pirmajā lasījumā. Tie bija 10 gadi. Ja tie būtu palikuši, tad varēja par šo likumprojektu balsot un tie būtībā varēja būt. Šobrīd, godīgi sakot, tas ir nopietni jāizvērtē. Es gandrīz piekristu vairāk Staša kunga priekšlikumam, ka vispār šis likumprojekts jānoraida. Ja mēs gribam šeit kaut ko labot, tad tas ir jāsāk no gala un šīm normām jābūt pavisam citādām. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Rāznas kungs jau pateica to, ko es gribēju jums likt priekšā. Jautājums ir par to, ka šobrīd sēdē tiek diskutēti atbildīgās komisijas jautājumi. Es gribu aicināt jūs noraidīt likumprojektu, kas sagatavots trešajam lasījumam. Līdz ar to automātiski tas tiktu atdots jaunai caurlūkošanai atbildīgajā komisijā. Aicinu jūs noraidīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa - otro reizi.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Es no šīs tribīnes parasti uzvārdus nesaucu, bet tagad es gribu sacīt, ka mums ar Rāznas kungu domas simtprocentīgi sakrīt. Jau tad, kad pirmoreiz šo likumprojektu izskatīja, es sacīju, ka nav jēgas šim likumprojektam un ka tas ir jānoraida. Tagad Rāznas kungs trešajā lasījumā to pateica.

Es pilnīgi piekrītu Leiškalna kunga ierosinājumam, ka šim likumam nav jēgas un ka tas ir jānoraida trešajā lasījumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Deputāte Seile prasīja balsojumu par deputāta Ozoliņa priekšlikumu. To mēs darīsim, jo deputāti Ābele un Leiškalns savu priekšlikumu atsauca. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 32, atturas - 31. Šis priekšlikums nav pieņemts. Vai ir vajadzīgs balsot par komisijas izstrādāto priekšlikumu, (Starpsauciens: “Neviens neuztur!”) ka valsts meža fonda zeme tiek iznomāta un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem? Deputāti balsojumu neprasa. Paldies. Tas paliek spēkā.

Lūdzu, tālāk! Es, kolēģi, gribētu aicināt jūs izskatīt šo likumu līdz sēdes beigām.

I.Liepa. Tālāk. Pēdējā lappusē ir 4.priekšlikums. Pārejas noteikumos vienkārši atsauc iepriekšējo normatīvo materiālu.

Sēdes vadītājs. Mums vēl ir deputāta Ozoliņa priekšlikums - papildināt 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Tas ir dokumenta 2.lappusē.

I.Liepa. Jā, piedošanu! Arī 2.lappusē ir deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija iesaka to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies. Tas ir pieņemts.

Tad ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārejas noteikumu tekstu? Iebildumu nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

Godātie kolēģi, tagad, lūdzu, izšķirsim jautājumu par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. (Starpsauciens: “Noraidīt!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 50, atturas - 20. Likums nav pieņemts.

I.Liepa. Paldies, kolēģi, par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Ir jāizlemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņu atkārtotai izskatīšanai. Liepas kungs, lūdzu!

I.Liepa. 4.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu - 4.decembris - iebildumu nav. Paldies. Akceptēts.

Godātie kolēģi, līdz sēdes beigām ir palikušas 5 minūtes. Es domāju, ka mēs jautājumus vairāk neskatīsim, tādēļ ka nākamais darba kārtības jautājums ir pietiekami garš un ir trešais lasījums.

Pirms sēdes slēgšanas izskatīsim desmit deputātu iesniegumu par jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšanu uz 27.novembra vakara sēdi.

Vēlas runāt “pret” Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, aicinu tomēr sanākt šovakar uz šo jautājumu un atbilžu sēdi. Es gribu atgādināt, ka šīs sesijas laikā mums ir notikusi tikai viena jautājumu un atbilžu sēde, un to, ka šādas pozīcijas deputātu rīcības dēļ, vairākuma rīcības dēļ, faktiski tiek bloķēta viena daļa no Saeimas darba. Es aicinu to nedarīt. Es gribu atgādināt to, ka Satversmē ir deputātiem noteiktas tiesības uzdot ministriem jautājumus un saņemt ministru atbildes. Es saprotu, ka viena daļa pozīcijas deputātu negrib to, lai ministri nāktu šeit atskaitīties deputātiem, bet tas jebkurā gadījumā ir ļoti liels demokrātijas pārkāpums, ko šeit atsevišķas frakcijas no pozīcijas piekopj, sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai”. Līdz šim arī “Saimnieks” to ir darījis tādā veidā. Tas nepavisam neveicina demokrātijas attīstību, un avīzēs, laikrakstos, un sabiedrībā jau ir parādījušies plaši viedokļi, ka sadarbība starp valdību un parlamentu ne tuvu nav optimāla un faktiski šādā veidā tiek būtiski paralizēta. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, noturēt šovakar šo sēdi, lai mēs varam arī šajā jomā strādāt tālāk, uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins vēlas runāt “par”.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Kolēģi deputāti! Es kā ārsts atbalstu šo priekšlikumu, jo šajā zālē mums nav gaisa. Te ir skābekļa trūkums. Te daudzi jau sāk iemigt. Mēs esam pietiekoši ilgi strādājuši. Cilvēkiem, lai ražīgi strādātu, bez darba ir vajadzīgas arī citas lietas: sports, saule un sekss. Es atbalstu šo priekšlikumu. Paldies. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Es jums, dakter, pilnīgi piekrītu, jo no šejienes gulētājus var redzēt vislabāk. Un tie ir no jūsu Tautas kopas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Pirms sēdes slēgšanas - paziņojumi. Vārds Atim Sausnītim - par balsojumu.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, es gribētu palabot vienu balsojumu saistībā ar pilsonības piešķiršanu Borisam Rezņikam. Izdrukā parādās, ka es esmu balsojis “pret”, bet es balsoju “par”. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Vārds Ventam Balodim - paziņojumam. Tik skaļi kliedz, ka nevar dzirdēt.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Pateicoties šim Saeimas balsojumam, mums ir laiks, tādēļ lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus pēc 15 minūtēm pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Ervids Grinovskis, Ģirts Valdis Kristovskis, Kristiāna Lībane, Ādolfs Ločmelis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Roberts Zīle un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Saeimas 20.novembra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 27.novembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 13.novembra ārkārtas sēdi.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3382. Pirmais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Komisija to ir atbalstījusi. Te ir tehniskas dabas grozījumi - sakarā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu” ir grozīti daži nosaukumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 1.panta 2.punkts. Ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 3.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Tas ir pieņemts.

L.Kuprijanova. 4.priekšlikums arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.panta svītrošanai. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 5.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt 5.panta svītrošanai.

L.Kuprijanova. 6.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 6.pantu.

L.Kuprijanova. 7.priekšlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

L.Kuprijanova. 8.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 9.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 10.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 11.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 12.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 13.priekšlikums arī ir no Labklājības ministrijas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums, kas skar pamatformulas izmaiņas. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Atbildīgā komisija un Ministru kabineta pārstāvji nav atbalstījuši manu priekšlikumu pārveidot pensiju aprēķināšanas formulu, un arī Valsts prezidents bija ierosinājis, bet tagad ir atsaucis savus priekšlikumus, kuri skāra šīs formulas būtību. Sociālo un darba lietu komisija ir strādājusi tik rūpīgi un tik ilgstoši, ka laikā starp otro un trešo likumprojekta lasījumu Saeimā ir paspēts šajā pašā likumā ieviest labojumus, kuri nebija tik diskutējami, bet bija neatliekami, lai uzlabotu minimālo pensiju saņēmēju situāciju. Taču, arī pieņemot šos labojumus likumā, komisijas variantu, pensionāru problēmas netiks atrisinātas savā būtībā, tāpēc es uzskatu par savu pienākumu izteikt šodien sēdē savu viedokli. Un šī viedokļa būtība ir šāda. Nav taisnīgi sadalīt visus pensiju saņēmējus divās daļās, kuru vienīgā robežšķirtne ir 1996.gada 1.janvāris, tātad tie, kuri pensionējās pirms un kuri pensionēsies pēc šī datuma, bet īpaša ir to strādājošo pensionāru problēma, kuri turpina maksāt sociālo nodokli, dažkārt pat vairākas reizes lielāku par savu saņemamo pensiju. Es esmu saņēmusi, cienījamie deputāti, 142 vēstules, kurās ir izteikti dažādi šo pensiju aprēķināšanas varianti. Pamatojoties uz šiem izteikumiem, mana priekšlikuma būtība bija šāda: īsi sakot, visiem pensionāriem, neatkarīgi no pensionēšanās laika, par laiku līdz 1996.gada 1.janvārim ņemt vērā aprēķina formulā faktisko darba, bet pēdējos gados - apdrošināšanas stāžu, tāpat formulā iekļaut konkrētās personas pensijas kapitālu, kas veidojies pēc 1996.gada. Visiem vienādi - pēc šādas formulas. Gandrīz visi pensionāri ir strādājuši arī tā saucamajā padomju laikā, tāpēc aprēķinam būtu jābūt pēc viena principa. Tas būtu tikai godīgi, ja no pārejas noteikumiem tiktu svītroti pensiju pārrēķināšanas ierobežojumi personām, kuras pensijā aizgājušas pirms 1996.gada 1.janvāra. Šo jautājumu neatrisina arī valdības atbalstītā un šajā projektā iestrādātā iespēja strādājošiem pensionāriem pārrēķināt pensijas, tāpat kā visiem citiem pensijas lielumu, pie noteikuma, ka izmaksātā pensija ir jāatmaksā. Kas spēs šo pensiju atmaksāt? Ārsts, skolotājs vai vidēja ranga ierēdnis, riskējot ar savas ģimenes budžetu un veselību? Pašlaik vidēja ranga darbinieks, strādājošais pensionārs, vidēji saņem 42 latus lielu pensiju un, strādādams vidēji atalgotu darbu, maksā 80-100 latu lielu sociālo nodokli, tas ir, 2-3 reizes lielāku par saņemamo pensiju. Ja grib pārrēķināt pensiju, vidēji gadā būs jāatmaksā apmēram 500 latu par nostrādāto gadu. Mēs vēl diskutēsim par šo tēmu, par cik gadiem būs šī pensija jāatmaksā valsts sociālās apdrošināšanas fondā. Man, Augstākās padomes un Saeimas deputātei, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir samērā liela pieredze ekonomisko jautājumu risināšanā Tautsaimniecības komisijā, un tāpēc es atzīstu - ar pieri mūri nesagraut. Likumprojektā ir iestrādāta cita koncepcija, tāpēc man nekas cits neatliek - sakarā ar valdību veidojošo frakciju pašreizējām nostādnēm un vienošanos es atsaucu šo savu priekšlikumu, bet atgādinu, ka paliek problēma, kura skar mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, lielas iedzīvotāju daļas labklājību. Un es ceru, ka Ministru kabinets izstrādās pakāpenisku pensiju atmaksāšanas kārtību, tas ir ļoti apsverams noteikums. Tātad - pakāpenisku pensiju atmaksāšanas kārtību. Ja likums tiks pieņemts šajā izstrādātajā variantā, nosakot ikmēneša atvilkumus no pārrēķinātās jaunās pensijas, tā būtu tāda pagaidu politika, kad vilks paēdis un kaza dzīva. Uzskatu, ka šim likumam vēl būs nepieciešami labojumi arī pēc šodien nobalsotā varianta.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, piecas minūtes pagājušas.

A.Seile. Jā, tātad man jābeidz. Un es ceru, ka valdība, kuras galvgalī ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, iedziļināsies šajās problēmās un atradīs nākošajā gadā, vēlreiz pārskatot likumu, labvēlīgāku risinājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko gribētu teikt, ir tas, ka man ir ļoti žēl, ka pirmo reizi Seiles kundze nodeva pati sevi. Un man ir žēl šā cilvēka, kuru partija ir piespiedusi runāt pretī tiem ideāliem, kurus viņa visu laiku ir aizstāvējusi, bet es ticu, ka būs vēl brīdis, kad arī valdošās pozīcijas pārstāvji varēs runāt tā, kā viņi domā un kā viņi jūt, jo citādi zaudē jēgu tas, ko mēs šeit darām.

Un es gribu turpināt to domu, ko teica Seiles kundze, bet ko viņa diemžēl beigās it kā atsauca. Ar šo likumu mēs šodien Latvijā speram fenomenālu soli uz priekšu cilvēku nevienlīdzības ziņā, jo mēs Latvijas pensionārus sadalām divās daļās - pareizā laikā dzimušajos un nepareizā laikā dzimušajos. Jā, var uz mani skatīties ar pārsteigumu un teikt, ka mums ir pārejas periods un ka mēs speram soļus, kas nav iekļauti standartā un kādu nav Eiropā, bet tad nerunājiet par Eiropas Savienību un tad nerunājiet par NATO, ja jums Latvijas pensionāri ir dalāmi divās daļās. Un arī mana māte, izrādās, ir dzimusi nepareizajā laikā un nepareizi strādājusi, nepareizi kopusi slimos bērnus, arī kroplos, un nepareizi to ir darījusi, jo viņai nekas vairāk nepienākas, kā vien šī saucamā indeksācija, kur pensionārs, kas saņem 400 latu, saņems vēl 40 latus, bet viņa, māte, saņem tikai 3 latus. Ko vēl var teikt par šo priekšlikumu? Žēl, jo mēs par to nebalsosim, bet es biju domājusi, ka mums izdosies pārliecināt un nobalsot par to. Kā jūs domājat, kā šodien Universitātes profesors ar 140 latu lielu algu, ja vēlēsies pārrēķināt savu pensiju... kā viņš varēs atmaksāt atpakaļ apmēram pusotra tūkstoša latu?

Ar šiem labojumiem, ar šiem grozījumiem, ko mēs esam izdarījuši, mēs vārda tiešā nozīmē esam izņirgājušies par šiem cilvēkiem un radījuši iespēju atkal veidoties lielam pulkam tā saukto augļotāju, kuri aizdos šo pusotru tūkstoti, taču ar likmi - 12% gadā. Nav jau daudz, nabaga profesoram jau 12% no pusotra tūkstoša liekas ļoti sīka summa - tā varbūt domājat jūs, šeit zālē sēdošie.

Kāpēc šajā likumprojektā tiek pieprasīta nauda atpakaļ no cilvēkiem, ko valsts ir iedevusi? Jā, nauda gan būtu jāatmaksā, ja pārrēķina vairāk, bet pavisam citā sistēmā un pavisam citā veidā.

Es jau saprotu, ka šodien runāju veltīgi, jo balsojama priekšlikuma šeit nav, paliek tā, kā tas ir bijis, bet es ceru, ka tad, kad šī sēde beigsies, mēs vēlreiz par to runāsim tad, kad debatēsim par strādājošo pensionāru pensijas pārrēķināšanas kārtību, kad no paša šā gada sākuma zālē sēdošie pensionāri un zālē sēdošo pensionāru bērni beidzot sapratīs, ka šobrīd veiktie grozījumi pensijas aprēķināšanas kārtībā mūs noliek tādā situācijā, ka principā Eiropas Savienībai mēs nevaram tuvoties, tāpēc nav jēgas par to sapņot.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Tā kā deputāte Seile ir atsaukusi savu priekšlikumu, mums arī nav jābalso par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tad skatīsim nākamo priekšlikumu.

L.Kuprijanova. Nākamais priekšlikums ir nr.16 - deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, jo...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

L.Kuprijanova. Nākamais ir 17.priekšlikums, kas ir tehniskas dabas grozījums. Lai zālē nebūtu pārpratumu, es izskaidrošu, ar ko tas ir saistīts. Mēs te izslēdzam likumprojekta 1.pantu, taču tas nav pamatlikumā, bet gan tajā likumprojektā, kas tagad tiek virzīts uz trešo lasījumu.

Runa ir par sekojošo. Pirmajā ailē jūs redzat tekstu, ko mēs pieņēmām šā gada jūnijā un kas šobrīd ir likumā. Otrajā ailē ir teksts, kas bija, un, tā kā mēs daļu no likuma izskatījām jūnijā, izņemot atsevišķu... Te ir teksts, kas bija uz otro lasījumu, un būtībā šo tekstu atkārto arī deputāts Bartaševičs, bet mēs vienojāmies, ka cilvēki, kas pirms paredzētā vecuma iet pensijā, saņem 80% no sociālā pabalsta apmēra, tas ir normāli, jo arī tie, kuri atbilstošajā vecumā iet pensijā un kuriem, teiksim, ir ļoti maza izpeļņa vai nepilns stāžs, arī viņiem pensija ir sociālā pabalsta apmērā, tādēļ te ir minēti šie 80%. Un tādēļ mēs šo otro lasījumu formāli, tā kā likums tiek skatīts līdz galam, lūdzam izslēgt. Būtībā paliek tas teksts, kāds šobrīd ir likumā, kuru mēs jūnijā atbalstījām. Tas ir pirmajā ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti komisijas atzinumam par likumprojekta 1.panta svītrošanu piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 18.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums skar jautājumu par invaliditātes pensijām, un es domāju, ka mums reiz beidzot ir jāizlabo tas, jāatsakās no tā cinisma, kuru likumā iestrādāja vēl Šķēles valdības laikā, tas ir, noteica to, ka tiesības uz invaliditātes pensiju var būt tikai tiem invalīdiem, kam ir triju gadu apdrošināšanas stāžs. Tātad saskaņā ar šo redakciju, kas ir šobrīd spēkā, tiem invalīdiem, kam nav šī triju gadu apdrošināšanas stāža, vispār nav tiesību uz invaliditātes pensiju.

Es uzskatu - un tas ir arī visas mūsu frakcijas “Latvijai” viedoklis -, ka tas ir liels cinisms, par ko jāpateicas Šķēles valdībai un tās labklājības ministram Makarovam, kurš ir labklājības ministrs arī šobrīd. Bet es domāju, ka šobrīd mēs vairs neesam - un arī valdošā pozīcija vairs neatrodas - Šķēles diktāta iespaidā un ka mēs šobrīd varbūt varētu no šīs normas atteikties, jo ir acīm redzams, ka tas ir absolūts cinisms, ka viena daļa invalīdu nesaņem invaliditātes pensijas un to skaitā ir invalīdi kopš dzimšanas, invalīdi, kas šo invaliditāti ir ieguvuši agrā bērnībā. Tas, uz ko viņi var cerēt, ir labākajā gadījumā šie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti, kas ir daudz mazāki par invaliditātes pensijām.

Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un aicinu deputātus tomēr izprast arī invalīdu situāciju un to atbalstīt, jo invalīdi ir mūsu sabiedrībā tā daļa, kuriem pašiem sev ir ļoti grūti palīdzēt, un es domāju, ka, ja mēs, politiķi, to nesaredzēsim un nepalīdzēsim tiem cilvēkiem, kas paši nevar sev palīdzēt, tas var tikt uzskatīts arī par visai smagu grēku, atsevišķā kontekstā skatoties uz šo jautājumu.

Un es aicinu tomēr būt iejūtīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu, ka invaliditātes pensijas var tomēr saņemt visi invalīdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Noklausoties liekas, ka cilvēki, kas kļūst par invalīdiem un kam nav apdrošināšanas stāža, vispār paliek bez valsts sociālajām garantijām. Es gribētu atgādināt padomju laiku praksi, ka uz invaliditātes pensiju bija tiesības, sasniedzot noteiktu vecumu, tad, ja cilvēkam bija noteikts darba stāžs - pie 50 gadu vecuma bija darba stāžam jābūt 15 gadu. Šobrīd mēs pasakām, ka, lai saņemtu invaliditātes pensiju, neatkarīgi no vecuma apdrošināšanas stāžam ir jābūt ne mazākam par 3 gadiem. Kas notiek pārējos gadījumos, par ko runā deputāti? Valdība šogad jau ir uzsākusi valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēju sadalījumu. Ir cilvēki bez darba stāža, veseli cilvēki, kas nav strādājuši, un ir sabiedrības daļa, kas tiešām ir zaudējuši savas darba spējas dzimstot vai tālākā dzīves gaitā - kaut kādas slimības vai negadījumu dēļ. Jau šogad mēs šo pabalstu palielinājām, un šī pabalsta palielināšana notiks arī nākamgad. Tad, kad notika šīs diskusijas, es aicināju šo problēmu skatīt likuma par sociālo palīdzību kontekstā; tur vajadzētu tiešām pateikt arī to, ka šim pabalstam ir jābūt ne mazākam kā... to šobrīd valdība dara savu pilnvaru ietvaros un turpinās darīt. Tādēļ, sākot ar 1998. gada 1. aprīli, šī pabalsta apmērs būs 35 lati. Un šī politika turpināsies. Bet es vēlreiz aicinu saprast: šeit ir runa par to, ka tiesības uz apdrošināšanas pensiju ir pie noteikta darba stāža - ne mazāka par trīs gadiem.

Tādēļ es aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es gribētu pievērsties vēl dažiem aspektiem, kas ir šī priekšlikuma sakarā.

Mēs dzirdējām labklājības ministra Makarova kunga skaidrojumu, ka faktiski neviens cilvēks, kas kļuvis par invalīdu, nepaliek bez nekādas samaksas. Taču te ir jāpiemin viena cilvēku grupa, un tā ir mūsu jaunatne, tā ir mūsu nākotne, - jaunatne, kuras jau tāpat ir maz, un šīs rindas papildinās aizvien mazāk un mazāk; respektīvi, tā ir visa tā mūsu sabiedrības daļa, kas mācās. Šiem jauniešiem, bērniem, mēs faktiski atņemam iespēju saņemt invaliditātes pensiju. Jā, viņi saņem šo pabalstu, bet invaliditātes pensiju viņi saņemt nevarēs. Taču starpība starp invaliditātes pensiju un pabalstu, protams, ir acīm redzama. Tātad mēs faktiski sodām šos cilvēkus par to, ka viņi nelaikā, nesākuši strādāt, kļūst par invalīdiem.

Šinī sakarā es domāju, ka tas tiešām ir liels cinisms. Vai Saeima tā ar vieglu roku var nobalsot par to, ka ir jāpaliek šiem trim apdrošināšanas stāža gadiem?

Es aicinu tomēr balsot par pretējo.

Bez tam, runājot vēl tālāk par šinī likumā iestrādātajiem priekšlikumiem, mēs saskarsimies ar to, ka invaliditātes pensijas cilvēki saņem tikai līdz vecuma pensijas gadu sasniegšanai. Tiklīdz ir sasniegts attiecīgais vecums, attiecīgie gadi, lai saņemtu vecuma pensiju, invalīdiem tiek pārtrauktas invalīda pensijas izmaksas un tiek aprēķinātas vecuma pensijas. Tas varbūt lielu starpību neradītu, taču mēs zinām: ja cilvēks ir invalīds, tad viņam vēl pienākas arī citas piemaksas un citas sociālās garantijas. Bet tagad iznāk tā - ja šāds cilvēks ir sasniedzis to vecumu, kad viņam pienākas vecuma pensija, viņš pēkšņi it kā kļūst vesels. Iedomājieties - pirmās grupas invalīds kļūst vesels, un viņam vairs nekādas sociālās garantijas, kādas pienācās līdz šim, nepienākas! Tas šo stāvokli vēl vairāk pasliktina.

Tādēļ es domāju, cienījamie deputāti, jūs tomēr atbalstīsiet frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un izslēgsim šo trīs gadu apdrošināšanas stāžu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es aicinu deputātus balsojot izšķirties par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - 14. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 14, atturas - 23. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais ir 19. - arī tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Es varbūt paskaidrošu, ja frakcija to vēlas. Redzat, te ir runa par apdrošinātā... (Starpsauciens no zāles: “Neuztur balsojumu!”) Frakcija neuztur spēkā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk! Tātad es sapratu, ka tiek atsaukts šis priekšlikums. Paldies.

L.Kuprijanova. 20. arī ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Šeit ir runa par trešās grupas invalīdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šeit ļoti pareizi jau pateica, ka šajā frakcijas “Latvijai” priekšlikumā runa ir par trešās grupas invalīdiem, un mēs arī šiem invalīdiem aicinām šo pensiju tomēr rēķināt pēc noteiktas formulas, kas ir atkarīga no šo cilvēku apdrošināšanas iemaksām un kas dotu iespējas šiem trešās grupas invalīdiem saņemt pensiju, kura ir lielāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Es aicinātu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo mēs labi zinām, ka liela daļa invalīdu šobrīd ir tieši trešās grupas invalīdi, kam praktiski nav šo darba spēju, tātad tās ir, piemēram, nedzirdīgās personas, un viņām nav reālas iespējas iztikt tikai ar šo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Es lūgtu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Deputāts Čerāns prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Vai es esmu pareizi sapratis? Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priešlikumu - papildināt 16. panta pirmās daļas 1. punktu pirms vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 14, atturas - 28. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. 21. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens no zāles: “Atsauc!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti atsauc. Paldies.

L.Kuprijanova. 22. - arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Mēs tikko noraidījām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par noteiktu formulu trešās grupas invalīdu pensijas aprēķināšanai. Līdz šim spēkā esošā redakcija noteica trešās grupas invalīdiem šo pensiju valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, taču, ņemot vērā to, ka tas ir būtiski par maz, mēs aicinām šeit pensijas noteikšanā pielietot vismaz koeficientu 1,2. Tas neapšaubāmi būtu taisnīgi, ņemot vērā to, ka 1. un 2. grupas invalīdiem ir skaidri pateikts, ka 1. grupai šis te koeficients attiecībā pret valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu viņu pensijai nevar būt mazāks par 1,6, bet 2.grupas gadījumā nevar būt mazāks par 1,4. Tātad būtu taisnīgi, ka 3. grupai šis koeficients varētu būt 1,2, lai varētu nodrošināt vismaz to, ka 3. grupas invalīdi tiešām saņem vismaz šādu invaliditātes pensiju.

Es lūdzu nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Komisijas vārdā - lūdzu!

L.Kuprijanova. Jā, es domāju, ka ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt pirmās daļas 2. punktu ar tekstu “... kam piemērots koeficients 1,2”. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 13, atturas - 27. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir 23. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums, lai gan būtībā tas ir tas pats priekšlikums. Tādēļ man šķiet, ka tas pat nebūtu balsojams. Mēs jau izteicām savu attieksmi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

L.Kuprijanova. 24. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas būtībā ir ļoti simpātisks, jo šinī gadījumā ir runa par apgādnieka zaudējuma pensijām. Respektīvi, tās ir pensijas, ko maksā nestrādājošajiem ģimenes locekļiem. Pārsvarā tie, protams, ir bērni, šad un tad varbūt arī nestrādājošas kundzes, atraitnes. Deputāts Leiškalns piedāvā 25% katram apgādājamajam no minimālās mēnešalgas. Tomēr es gribētu pievērst deputātu uzmanību tam, ka gadījumā, ja apgādnieks aiziet bojā un ja viņam paliek viens vai divi apgādājamie, tad deputāta Leiškalna priekšlikums samazina šiem cilvēkiem šobrīd jau esošo pabalstu. Te plusi var būt tikai tad, ja ģimenē paliek vairāk nekā divi apgādājamie. Es tikai precizēju, lai būtu skaidrība šajā balsojumā.

Un otrs, ko es gribētu atgādināt deputātiem, kas, protams, paši izšķirs šo jautājumu. Atcerēsimies, ka apgādnieka zaudējuma pensija pamatā jau ir domāta aizvietot ģimenei šo materiālo pusi, jo morālo, protams, neviens nevar aizvietot. Mazināt to materiālo zaudējumu, kuru viņi guvuši, zaudējot apgādnieku. Respektīvi, ja apgādniekam ir bijusi ļoti liela alga, tad to ģimenei aizvieto pēc zināmiem principiem un tā tālāk, bet, ja ir bijusi ļoti maza alga, tad jebkurā gadījumā ir jāaicina, lai apgādājamajam nemaksā mazāk par sociālo pabalstu. Tādēļ es saku: ja ir divi apgādājamie un ir 25% šobrīd no minimālās mēneša algas... No 1.janvāra tā būs 42 lati, respektīvi, tad katram pēc grozījuma pienāksies Ls10, 25, bet šodien viņš var saņemt 25 latus. Par to ir jādomā. Acīmredzot šis grozījums varbūt nav visai precīzs, lai gan pēc būtības tas patiešām ir ļoti simpātisks. Tāpēc es paskaidroju, lai būtu skaidrība balsošanas gadījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es, protams, varētu piekrist, ka mans priekšlikums nedaudz neiekļaujas tajā sistēmā, uz kuru ir balstīts šis Pensiju likums. Bet man ir jāpiebilst, ka Pensiju likums ir būvēts gan uz sociālās solidaritātes, gan arī uz apdrošināšanas principa. Mans priekšlikums nesamazina, jo mans priekšlikums ir saistīts ar katru pantu, ka atstājamas spēkā esošās normas ar piebildi, ka apgādnieka zaudētāja pensija par bērnu nevar būt mazāka par 25%, bet tas neizslēdz to, ka tā var būt lielāka. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ normālo priekšlikumu, kas ir vērsts uz sociāli vismazāk aizsargātās grupas, tas ir, uz bērnu aizsardzību, kuri zaudējuši apgādnieku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Leiškalna priekšlikumu 23.panta pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 8, atturas - 24. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais - 25.priekšlikums - ir deputātes Seiles priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi šajā pantā, bet es gribētu pievērst deputātu uzmanību, lai nebūtu liekas ažiotāžas, tam, ka pārejas noteikumos ir saņemts analoģisks priekšlikums no ministrijas. Tur tas ir izstrādāts daudz sīkāk, bet atrodas citā vietā. Tādēļ es aicinu balsot un noraidīt šajā vietā deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Seiles kundze, kā es saprotu, balsojumu neuztur spēkā. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 26.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Valdmanis. Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes varas pārstāvji un tautas kalpi! Mēs šodien it kā risinājām jautājumu par pensijām un par pensiju termiņiem. Man tā smagi kļūst, kad nāk atmiņā tante Helēna un viņas vīrs Arvīds. Tante Helēna sāka mazgāt veļu un palīdzēt uzkopt dzīvokli. Viņa bija ļoti veca, liela kundze, un mēs kļuvām draugi. Divus gadus atpakaļ es viņiem Ziemassvētkos drusku kaut ko uzdāvināju, lai viņiem būtu kaut kas uz galda. Viņi atnāca pateikt paldies un ar asarām acīs prasīja: “Valdmaņa kungs, jūs esat tik gudrs, tad paskaidrojiet man, kāpēc es, kas kādreiz biju cilvēks, esmu kļuvis par lupatu?” Viņa stāstīja, ka viņiem abiem kopējā pensija kādreiz bija tāda, ka viņi varēja iet vismaz reizi nedēļā uz restorānu un varēja arī visu citu samaksāt. Bet tagad viņi vairs to nespēj. Viņi pat nespēj samaksāt par savu dzīvokli. Es ilgi esmu par šo jautājumu domājis.

Nesen viens no tiem, kurš palīdzēja izputināt šo pensiju, ir tieši šeit, Saeimā, bet Latvijā tādu vēl ir daudz augstos amatos. Tās varas, kas bija Padomju Savienības laikā, kas bija Augstākajā padomē, - tās struktūras vēl šodien valda. Taču tam cilvēkam šī pensija tika atņemta, un neviena Saeimas izmeklēšanas komisija nav bijusi. Bet beidzamajā nedēļā viens no galvenajiem vainīgajiem - Repšes kungs dabūja Triju Zvaigžņu ordeni. Jautājums - par ko? Kur tad pazuda tās pensijas, kuras mūsu tautas iedzīvotājiem pienākas?

Es skatos, ka mēs vēl šodien - pirms pilnīgas privatizācijas - esam ļoti bagāta zeme. Desmit gadus atpakaļ mums piederēja viss, kas Latvijā bija, bet šodien mums vēl pieder “Latvenergo”, mums vēl pieder lielākā daļa no ostām, mums vēl pieder ļoti daudz māju bez parādiem, mums vēl ir Universitāte un slimnīcas bez parādiem. Taču pensionāri vienkārši mirst...

Es to neizprotu. 20 miljardi esot no Latvijas izzagti uz Nauru, par kuru Ādamsons kaut kad ir rakstījis savu diplomdarbu, kur 100 latvieši ir reģistrējuši bankas, bet mēs pensionāriem šodien, manuprāt, nekaunīgi sakām par nepietiekamām summām, dalām no vienas puses uz otru.

Es skatos, kā šeit uz mani skatās vai neskatās, kā krata galvas priekšējās rindās. Kur ir mūsu atbildība? Mēs vēl šodien neesam tik nabaga tauta, lai nevarētu patiešām gādāt par mūsu vecajiem. Bet ko mēs darām? Mēs nākam šeit un svētulīgās balsīs dalām nekaunīgi mazus ciparus no vienas puses uz otru un negribam uzņemties to atbildību. Es redzu, ar kādu naidu vismaz viens “tēvzemietis” uz mani skatās. Nekaunīgi. Mēs neskatāmies, kur mēs varētu ņemt līdzekļus, bet mēs vienkārši tos kaut kā pārdalām, apvainojam vienu grupu dziļāk par otru.

Kungi, mūsu tauta vēl ir bagāta un stipra, un, ja mēs to apzinātu, mēs varētu rūpēties par saviem cilvēkiem. 20 miljonu vien nāktu, ja Rīgas ostas maksātu savus nodokļus valstij. Bet - nē! Mēs varētu daudz ko darīt, ja mēs ieviestu kaut kādu kārtību šajā zemē. Kārtībai šajā zemē ir jāsākas ar Saeimu. Ja ne gluži ar šo Saeimu, tad ar 7.Saeimu. Bet, kungi, - kā mums trūkst? Mums šī nozīmīte “6.Saeimas deputāts” ir kauna zīme visā tautā. Tiem, kas šeit valda un nesaprot, ka mēs neesam ubagu tauta. Pensiju laikmets sākās ar to brīdi, kad cilvēks sāka maksāt pensiju, sāka to pelnīt. Daudziem tas bija 50 vai 60 gadu atpakaļ, bet mēs to esam piemirsuši. Mēs vienkārši ejam uz priekšu. Uz Eiropu, kur mūs nepieņems vēl 12 gadus.

Sēdes vadītājs.Valdmaņa kungs, 5 minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Komisijas vārdā ko piebilst, nav, jo komisija ir atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu. Vai deputāti arī to atbalsta?

L.Kuprijanova. Es gribētu, cienītie deputāti, tikai piebilst, ka šinī gadījumā priekšlikums dod vairākas iespējas pensionāriem. Tieši šis ir tas priekšlikums, kuru ir atbalstījusi komisija. Agrāk pensiju varēja pieprasīt tikai trīs mēnešus iepriekš, turpretī tagad mēs ļaujam šo iespēju jau 12 mēnešus iepriekš. Kā es sapratu pēc Valdmaņa kunga uzstāšanās, tad viņš ir pret šo priekšlikumu, kas uzlabo situāciju. Tādēļ es lūdzu zāli atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 27.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Būtība ir tāda, ka ārvalstnieki un bezvalstnieki arī tad varēs saņemt to pensiju, kuru viņi saņēma pirms tam, strādājot Latvijas Republikā. Nevis 6 mēnešus, bet visu laiku. Tik ilgi, cik ilgi viņi dzīvos pensijas vecumā. Viņi visu laiku varbūt nostrādāja šeit, Latvijā, un saņēma par to pensiju, un, ja viņi to šeit saņēma, viņiem tā jāsaņem arī citur, citās valstīs, kā tas ir Amerikā. Pie mums pašreiz sēž daži, kuri saņem pensiju... arī Amerikas pensiju. Varbūt ne? Tieši tā. Bet tagad tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem mūsu Saeima negrib dot iespēju saņemt Latvijas pilsonību, nesaņems, aizbraucot no Latvijas, arī Latvijas pensiju, kuru viņi dabūja, šeit strādājot.

Un šeit ir neliela piebilde, ka, ja ir noslēgti starptautiskie līgumi, tad darbojas tieši tie likumi. Tas dos iespēju mūsu Ārlietu ministrijai strādāt labāk, veikt sarunas ar kaimiņvalstīm un slēgt tos līgumus. Tāpēc es lūdzu pieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Viss jau, pēc Golubova kunga teiktā, skan diezgan skaisti. Bet, ja skatāmies uz to lietu no otras puses, no diplomātiskās puses, tad redzam, ka šis pants dos sekojošu rezultātu. Ja mēs paši apsolāmies maksāt šiem cilvēkiem, kas izbrauc uz ārzemēm, pensiju līdz mūža galam, tad neviena valsts nepiedalīsies sarunās par līgumu slēgšanu. Mūsu pilsoņiem viņi nemaksās savas pensijas, bet mēs viņiem maksāsim. Tas ir tieši pretējs efekts, un es brīnos, ka Golubova kungs, aicinot pieņemt šo pantu, tātad aicina arī mūsu Ārlietu ministriju tagad slēgt līgumu par nemaksāšanu. Tad mēs uzvelsim Ārlietu ministrijai uzdevumu - pārslēgt līgumus... un nemaksāt... Ja mēs paši pasakām - maksāt... Tas ir pretējs efekts. Pašlaik Labklājības ministrijā notiek sarunas ar Krievijas Republiku un Ukrainu. Šie līgumi būs noslēgti, līgumi būs. Ir runa par to, ka ir noslēgts līgums maksāt šīs pensijas, bet - abpusēji. Tā ka šis pants ir ļoti neizdevīgs tieši diplomātiskā ziņā, tieši attiecībā uz mūsu pilsoņiem. Tādēļ aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā. Teksts jums ir. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 20. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. 28.priekšlikums arī ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nepiekrīt. Vēlas runāt deputāts Bartaševičs. Lūdzu!

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka ar savu priekšlikumu es piedāvāju svītrot no likuma normu, kas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, jo ar šo pantu mēs atļaujam Latvijas Republikas pilsoņiem saņemt pensiju par gadiem, kas nostrādāti ārpus Latvijas robežām, bet tajā pašā laikā nepilsoņiem mēs to liedzam darīt. Ir pārkāpti svarīgākie līgumi, kas Latvijā ir ratificēti, īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Ļoti žēl, ka, lai atrisinātu šo jautājumu, būs jāgriežas Konstitucionālajā tiesā. Ceru, ka mēs varēsim pierādīt, ka Saeima arī ir demokrātiska institūcija, un atbalstīsim šo manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Šis atkal ir tas jautājums, kurš ir jārisina starpvalstu līgumu attiecībās, ir jāpanāk, lai Latvijā nostrādātie gadi tiek attiecīgajā valstī ieskaitīti apdrošināšanas periodā. Bet šobrīd mēs piedzīvojam zināmu cinisma vilni. Labklājības ministrija ir nosūtījusi jau ceturto līguma projektu uz Krieviju, bet Krievija nevēlas to parakstīt, vienmēr atrod tehniskās problēmas. Un, ja pieņemam tādu variantu, tad mēs nekādā gadījumā neveicināsim to, ka daudzas valstis slēgtu šos līgumus. Tāpēc es vienkārši... piekrītu varbūt ideoloģijai, kas te ir ielikta, bet tā ir starpvalstu līgumu problēma, nevis tāda, kas ir jārisina ar šo Pensiju likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Atkal uz tiesu iesi?”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es runāšu pavisam īsi. Golubova, Bartaševiča un līdzīgu kungu apetīte aug ar katru dienu, tā nav remdināma. It īpaši kopš Rubika iznākšanas no cietuma. Tas ir vienkārši nenormāli, tas, ko viņi te pieprasa. Es domāju, ka sen jau Latvijai vajadzēja uzstādīt prasības Krievijai un sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, lai Krievija pilnībā apmaksā pensijas tiem, kuri Latvijā nav strādājuši ne dienu. Bet mēs esam tik godīgi, tik solīdi, un es teiktu, pat bagāti, lai gan esam nabagi, un maksājam pensijas tiem, kuri Latvijā nav nostrādājuši nevienu dienu. Šiem cilvēkiem, tāpat kā armijas pensionāriem, būtu jāsaņem pensija no Krievijas, nevis no Latvijas, kura nav tik bagāta, lai varētu maksāt šiem cilvēkiem, kuru ir desmitiem tūkstošu, pensijas no mūsu visai nabagās kases. (Starpsauciens: “Budžeta...”) Tas nav normāli. Bet mēs esam tik cilvēcīgi, ka to diemžēl darām. Un, lūk, golubovi un bartaševiči prasa vēl un vēl, un vēl. Tā ir vienkārši nekaunība!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, padomāsim, ko piedāvā bijušais Radionama partijas sekretārs! Viņš piedāvā to, lai daudzi cilvēki, kuriem ir pensijas vecums, klīstu pa ielām, nesaņemot vispār nekādu naudu. Tabūna kungs, man ir jautājums - vai sociālo pabalstu maksāsim? Jeb vai vispār neko nemaksāsim? Ja viņiem vispār neko nemaksāsim, tad jūs esat varbūt viens no tiem perspektīvajiem kadriem, ko šie cilvēki vakarā noķers uz ielas un... cerams, ka neapēdīs. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Gan jau tikšu galā...”) Bet, cienījamie kolēģi, mēs nevaram aizmirst arī citu jautājumu - vai šie cilvēki savulaik nav devuši ieguldījumu kopējā fondā? Toreiz, kad Latvijas valsts nodibinājās, mēs līdz ar to paņēmām kopējā ieguldījuma daļu. Šo jautājumu Tabūna kungs aizmirsa. Tā rādās, ka vajadzētu patiešām daudz aktīvāk no šīs tribīnes jautāt - kādēļ tad šodien, Makarova kungs, tik mazas ir tās pensijas? Kur ir visi šie tā dēvētie labumi, vismaz tie, ko savulaik tik aktīvi proponēja “Tēvzemei un Brīvībai”, - dzīvokļi pilsoņiem, lielās pensijas pilsoņiem? Dievs vien zina, ko vēl sasolīja... Šodien jūs, cienījamie kungi no “Tēvzemei un Brīvībai”, esat pie varas, bet kādēļ tad tie tautieši pensionāri un arī pārējie skrien pie manis sūdzēties? Šodien jau ir tā zaļā, labā dzīve, ko jums vajadzētu realizēt: katram tautietim - pa dzīvoklim, katram pilsonim - milzīgu pensiju. Kur tas viss ir, Tabūna kungs? Varbūt tā tas ir tikai jūsu partijas biedra Purgaiļa nopirktajā asfaltrūpnīcā, tajā, kas par miljoniem Rīgā nopirkta? Tad, kad jūs Rīgas Domē valdījāt, man liekas, nekāda labuma nevienam rīdziniekam nebija. Un tādēļ nevajag problēmu novelt no slimās galvas uz veselo, un vajag reiz izbeigt savu klasisko demagoģiju! Es nezinu... drīzumā, iespējams, jūs savu demagoģiju varēsiet turpināt Getliņos. Un patiešām es nebrīnos... jo “Tēvzemei un Brīvībai” vairāk veic savu darbību un aģitāciju... Nav jābrīnās, ja beigās Rubika kungs patiešām iejās kaut kur ar baltu zirgu vai iebrauks ar labu mašīnu, un tas būs jūsu darbības rezultāts. Un jūs, Tabūna kungs, pirms tā izsakāties, padomājiet, ko jūs pats sakāt, un piedāvājiet reālas lietas! Demagoģiju varējāt realizēt 5.Saeimā vai, piedodiet, Radionamā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Bez pieteikuma tagad dodas uz tribīni Pēteris Tabūns. Vārdu viņš nav...

Juris Dobelis, pēc sejas spriežot, arī grib runāt, kaut gan pieteicies nav. Vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka, apspriežot pensijas, visiem ir tik jautri. Laikam visi cer, ka šis likums palīdzēs sakārtot cienījamajiem kolēģiem viņu materiālās problēmas.

Tagad nedaudz par partijām, kurš ir pie varas un kurš nav pie varas. Jā, tiešām, mūsu premjers ir nostrādājis nedaudz vairāk par 100 dienām, un es domāju, ka šeit, strādājot pie šā likuma, Labklājības ministrija beidzot ir sajutusi pamatīgu atbalstu. Jūs vairākkārt dzirdējāt, esat iepazīstināti ar dažādiem pasākumiem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, kas visi ir balstīti uz noteiktu sistēmu. Tā ir sistēma, kas ir iestrādāta arī šajā Pensiju likumā. Sistēma ar zināmu nākotni.

Katrs, pat visstulbākais, te var uzkāpt tribīnē un muļķīgi izrunāties. Tā nav nekāda problēma - te uzkāpt un veltīt kaut kādas cienījamas uzrunas. Tas tikai liecina par prāta trūkumu, nevis par ko citu!

Tanī pašā laikā mēs, apskatot šo konkrēto likumu, varam redzēt, ka, mainot kādus punktus šajā likumā, mēs skaram to naudu, kas ir Labklājības ministrijas rīcībā un kas ir iecerēta, lai realizētu šo te sistēmu. Šis 28.priekšlikums neatbilst šai sistēmai, viņš to jauc. Un tāpēc, lūdzu, nebrīnieties, ka mēs esam pret šādu punktu. Un te nav nekāda sakara ar kaut kādu partiju pieminēšanu vai ar kaut ko citu. Ir konkrēti runa par šo likumu, ir runa par to, kā tiek sakārtoti punkti. Un mēs jums katrreiz varam paskaidrot, kāpēc mums ir paredzēts viens gads vai kāpēc mums ir paredzēti trīs gadi kādā punktā, kāpēc mēs vienam koeficientam piekrītam, bet otram - nepiekrītam. Es ceru, ka tie, kuri nopietni ir izlasījuši šo likumu un seko līdzi tā pieņemšanai, redz, ka tas ir veidots pēc noteiktiem principiem, tāpēc nevar šeit vienu atsevišķu punktu kaut kādā veidā izraut ārā vai mākslīgi pielikt klāt.

Kas attiecas uz manu pārliecību par bezvalstniekiem un visādiem citādiem blandoņām, kas kaut kur taisās braukt prom, es viņiem varu pateikt: “Laimīgu ceļu!” Latvija viņiem nav parādā ne santīma! Taisni otrādi - viņi ir Latvijai parādā. Tā ka pats labākais, ko viņi var izdarīt, ir klusu un mierīgi aizbraukt, un es viņiem vēl novēlu vislielāko svētību, braucot līdz turienei un turpmāko savu dzīvi pavadot ārpus Latvijas. Tas būtu ļoti patīkami, taču lai viņi necer uz Latvijas budžetu. Šeit viņiem nekas “nespīd”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kāpēc šodien Latvijas pilsoņi, pensionāri, saņem tik mazas algas, Lujāna kungs? Tāpēc, ka pret visiem, kā Dobeļa kungs teica, blandoņām un laimes meklētājiem, kuri atbraukuši no plašās Padomju Savienības un nav strādājuši nevienu dienu, mēs esam, kā jau teicu, tik līdzcietīgi, ka maksājam arī viņiem pensijas. Ja mēs to nedarītu - un to mums faktiski nevajadzētu darīt, bet vajadzētu pieprasīt, lai Krievija viņiem maksā tāpat kā armijas pensionāriem - , tad mēs saviem pensionāriem, pilsoņiem, par kuriem mums kā valstij ir jārūpējas pirmām kārtām, varētu nodrošināt šodien vismaz 10 vai 15, ja ne gluži 20, latu lielāku pensiju. Lūk, kur ir būtība! Un nav nemaz runa par to, lai mēs viņiem vēl maksātu, aizbraucot uz Krieviju, lai maksātu viņiem pensiju. Tas ir vienkārši idiotiski! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es dzirdu un redzu, ka jūs neviens neklausāties. Jūs pareizi saprotat, ka šeit ir mītiņu runas, kuras organizē, kā jūs dzirdējāt, Tabūns, Dobelis un Lujāns. Šo jautājumu ļoti praktiski un skaidri izskaidroja iepriekšējie runātāji. Es lūdzu sapulces, (No zāles deputāts J.Dobelis: “Te jau nav sapulce! Tu jau neesi uz sapulci atnācis!”) šīs sapulces vadītāju pievērst uzmanību tam, lai cilvēki runā par lietu, lietišķi, nevis runā mītiņu runas. Es izsaku pārmetumu sēdes vadītājam kā deputāts. Lūdzu, strādāsim lietišķi!

Sēdes vadītājs. Pārmetums tiek pieņemts. Es dziļi nožēloju.

Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es tiešām gribētu aicināt visus tos, kuri ir spējīgi dzirdēt mani šeit un kuri ir atnākuši arī strādāt, apsvērt un domāt par to, lai mēs varētu starp nodokļu palielinājumiem un budžeta iežogojumiem pieņemt arī kādu sakarīgu likumprojektu.

Šī ir tā reize, par kuru mums vajadzēs taisnoties pēc gada, es domāju, gan “Latvijas ceļam”, gan “zemniekiem”, gan “kristīgajiem”, gan “Saimniekam”, gan citiem, kuri savās iepriekšējās priekšvēlēšanu runās tika minējuši par kaut kādu sapratni sabiedrībā un vēlmi virzīties ja ne gluži uz saskaņu, tad vismaz uz zināmiem kompromisiem, lai sabiedrībā būtu zināms miers, un kuri būtībā iestājas par Latvijas valsts pastāvēšanu kā tādu.

Es uzskatu par provokatoriskām un pretvalstiskām, pret Satversmi virzītām tās runas, kas skanēja pagājušajā ceturtdienā, bet it sevišķi šodien, tās, kuras teica gan Tabūna kungs, gan Dobeļa kungs. Bet es nevaru, es neprotu tik jauki izrunāties, runāt tik daudz un nepateikt neko. Redzat, būtība ir tāda, kā vismaz es to saprotu: visiem čekistiem, armijniekiem un citiem, kuri šeit tika braukuši padarīt latviešu tautas un citu dzīvi neciešamāku, kā tas tiek runāts, tiem jau tās pensijas katrā ziņā tiek nodrošinātas pa tiem kanāliem, pa kādiem tagad tās ir; proti, armijnieki pensijas saņem un citādas tās naudas, un tāpēc par viņiem nevajadzētu uztraukties. Es nesaprotu, kāpēc jūs tik ļoti par viņiem satraucieties! Tie cilvēki, kuri dažādu, ļoti dažādu iemeslu dēļ ir nonākuši Latvijā un strādājuši Latvijas teritorijā, bijušajā LPSR, ir strādājuši mūsu Latvijas Republikas teritorijā esošajos uzņēmumos, ir veidojušies šajos uzņēmumos par tādiem, lai mēs visi būtu, lai mums būtu iespējas runāt par to privatizāciju, lai valdošais vairākums varētu veidot privatizācijas noteikumus caur saviem institūtiem, institūcijām (es te domāju Privatizācijas aģentūru) un citiem. Lai šos uzņēmumus varētu privatizēt un pēc tam strādāt savā un varbūt arī Latvijas labklājības vārdā. Pašreiz šie cilvēki tiek nostādīti būtībā ne jau otrās šķiras, bet, es pat teiktu, zināmā aparteīda stāvoklī. Viņiem tiek liegts saņemt savu vecuma pensiju un citādu atbalstu caur pensijām par nostrādāto laiku, par paveikto darbu, lai gan šie cilvēki te atradās - iebrauca vai arī piedzima. Viņi ir strādājuši kaut kādās, atcerieties, triecienceltnēs vai kur citur un pēc tam tur ir palikuši. Liktenis ir iekārtojis tā, ka viņi tika nonākuši šeit, ka viņi šeit ir strādājuši, bet tagad viņiem ir jācieš par to, ka viņi kaut ko nezināja tajā brīdī, - to, ka būs tā, kā mēs tagad šeit lemsim. Šie cilvēki nekādā ziņā nav sliktāki par mums - nedz par mani, nedz par jums, kas te runājat.

Es jau redzu, ka mans draugs Jurdžs nu ir sācis runāt par diplomātiju un tā tālāk. Redzat, tas, ko mēs šodien šeit darām, - tā ir vislielākā antidiplomātija. Ja jau jūs gribat šo aparteīdu ieviest, tad vismaz nerunājiet par to! Vismaz klusējiet un spiediet tās savas “pret” pogas, bet dariet to klusēdami, jo rezonanse visam tam, kas šeit notiek, ir ļoti liela. Mēs vienkārši aizmirstam, cik lielā mērā par mums, par mūsu valsti, interesējas visi citi, kas grib mums... kas ir kaut vai Rietumos no Latvijas, jo runāt par Austrumiem - tas mums te ir vienkārši sliktais tonis. Viņi skatās uz mums un domā, kāpēc mēs tā darām. Kāpēc mēs paši sev... Te nav runa par nepilsoņiem vai, atvainojiet, par cilvēkiem, kuri citur ir strādājuši ilgāku laiku nekā šeit, vai arī otrādi. Ir runa par mums pašiem - mēs šajā situācijā mēģinām sašķelt sabiedrību un gandējam dzīvi sev, nevis viņiem. Pirmām kārtām - sev. Padomājiet par sevi!

Es vēlreiz griežos pie jums, cienītie kungi un dāmas, - padomājiet, ko jūs tagad darāt! Kā jūs to visu izskaidrosit varbūt ne gluži priekšvēlēšanu runās, bet paši sev. Vai jums nebūs kauns par to, ko jūs tagad darīsit? Paldies. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Komjaunatnes laiki beigušies!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es domāju, ka jautājums ir pietiekami izdebatēts. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Bartaševiča priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 1.punkta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 13. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. 29. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi. Lai deputātiem varbūt nebūtu lieku jautājumu arī par nākamo priekšlikumu, es paskaidrošu. Mēs šobrīd esam sākuši runāt jau par pārejas noteikumiem, bet pārejas noteikumi ļoti daudzās vietās sasaucas ar vecajiem pensiju likumiem, kur bija vārds “karadienests”. Pašā Pensiju likuma tekstā visur ir ielikts jau “militārais dienests”, jo te ir runa par priekšdienām - par mūsu jauno sistēmu valstī kā tādu. Pārejas noteikumos ir runa par vecajiem likumiem, bet vecajos likumos mums tas saucas par “karadienestu”, tādēļ komisija uzskatīja, ka nebūtu vajadzīgs pārejas noteikumos šos vārdus mainīt. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Līdz ar to ir pieņemts arī nākamais - 30. Skatīsim 31.priekšlikumu!

L.Kuprijanova. 31. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 32. arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 33. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 34. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt tādus priekšlikumus, kas pasliktina atsevišķu pensionāru kategoriju stāvokli, un tāpēc lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Labklājības ministrijas priekšlikumu - aizstāt 10.punkta 1.apakšpunktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 12. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 35. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo priekšlikumu un komisijas atzinumu iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

L.Kuprijanova. 36. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs esam beidzot nonākuši līdz šī Pensiju likuma problēmas saknei, proti, līdz tai netaisnīgajai kārtībai, kas šobrīd mūsu valstī pastāv attiecībā uz pensiju aprēķināšanu pārejas perioda posmā. Šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums piedāvā kardināli mainīt šo pārejas kārtību - noteikt to, ka ikviena pensionāra pensija būtu aprēķināma tādā veidā, ka tā sastāvētu no diviem blokiem: pirmkārt, tā ir pensija par darbu līdz 1995.gadam, un šī pensija ir proporcionāla šajā laikā nostrādātajam darba stāžam, un, otrkārt, otrā pensijas daļa veidojas no šī cilvēka individuālajām apdrošināšanas iemaksām laika posmā, kas sākās 1996.gada 1.janvārī. Šāda kārtība, kādu piedāvā Tautas kustība “Latvijai”, garantētu to, ka nevienam cilvēkam nevar tikt atņemta viņa pensijas daļa par to laika posmu, kuru viņš ir nostrādājis līdz 1995.gadam, un tad nevarēs būt tāda situācija, kāda ir šobrīd, - ka, ja cilvēkam nav bijis labi apmaksāta darba tagad, pēdējo gadu laikā pirms aiziešanas pensijā, un viņa individuālā apdrošināšanas iemaksu alga līdzinās nullei, tad arī viss viņa līdzšinējais darba stāžs tiek pareizināts ar šo nulli un tādā veidā tiek šai nullei pielīdzināts. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir ļoti ilgi domājusi par šo jautājumu. Šajā komisijā tika izveidota speciāla darba grupa pavasarī. Diemžēl tagad, kad mēs esam nonākuši līdz šī likuma skatīšanai galīgajā, trešajā lasījumā, mēs redzam, ka šīs darba grupas rezultāts ir apaļa nulle un jebkādas principiālas izmaiņas Pensiju likumā ir tikušas noraidītas. Tautas kustībai “Latvijai” tas nevar būt pieņemams, un šāda ir arī 18.novembrī notikušās mūsu pilnsapulces rezolūcija, kurā mēs prasām radikāli mainīt šo pensiju aprēķināšanas kārtību. Uz to faktu, ka šis Pensiju likums ir netaisnīgs tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd, norāda tas, ka atsevišķu cilvēku pensijas var atšķirties 30 un pat vēl vairāk reižu, lai gan šie cilvēki tomēr mūža lielāko daļu ir strādājuši vienādos apstākļos un ar vienādiem nosacījumiem. Tautas kustība “Latvijai” ar dziļu satraukumu konstatēja, ka šī jaunā Pensiju likuma darbības rezultātā, tātad šīs jaunās kārtības darbības rezultātā, 47% no visām jaunajām pensijām, kas ir piešķirtas 1997.gadā, ir tikai 25 lati vai mazākas, tātad gandrīz puse pensiju ir vairāk nekā divas reizes mazākas pat par arodbiedrību noteikto krīzes iztikas minimumu. Un, dabiski, rodas jautājums, no kā lai šie cilvēki vispār dzīvo? Cilvēki šo jautājumu uzdod mūsu deputātiem jebkurā tikšanās reizē, vienmēr, kad mēs tiekamies ar iedz īvotājiem. Cilvēki labi saprot un skaidri redz tās netaisnības, kuras šobrīd likumā pastāv. Diemžēl to neredz valdošie politiķi, un tas arī varētu būt saprotams, jo pašiem valdošajiem politiķiem un viņu tuviem radiniekiem, kas iekārtoti siltās vietās, vai arī biznesa kompanjoniem šis jaunais Pensiju likums dod iespējas iegūt nepamatoti lielas pensijas. Mēs varam pateikt pilnīgi skaidri, ka ar šo Pensiju likuma spēkā esošo redakciju valdošā elite kārtējo reizi aplaupa tautu tādā pašā veidā, kādā tauta ir aplaupīta gan ar inflāciju, kas ir notikusi, gan arī, teiksim, bankas “Baltija” bankrota rezultātā, gan arī izsaimniekojot privatizācijas līdzekļus. Es aicinu nepieļaut šī prettautiskā Pensiju likuma tālāku darbību un atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Frakcija “Latvijai” ar šo runu un ar šo priekšlikumu parādīja savu īsto dabu. Viņi kliedz, viņi sauc, ka visi tiek aplaupīti, ka visi tiek apspiesti. Jā. Bet ko viņi paši piedāvā? Čerāna kungs, jālasa, ko jūs piedāvājat!

Esošajā likumā mēs piedāvājam aprēķināt pensiju, izmantojot vidējo gada algu, un šogad tā bija 92,44 lati. Čerāna kungs un frakcija “Latvijai” piedāvā aprēķināt pensiju visiem vienādi, izmantojot minimālo mēneša algu, un šogad tā ir 38 lati. Tātad iesaka pensiju aprēķināt no trīsreiz mazākas summas. Ko tas nozīmē? Tagad, ja alga ir 100 latu, sanāk pensija, kas ir 40 lati. Turpretim Čerāna kungs piedāvā visiem pensionāriem 10 latus. Ja mēs rēķinām pensijas no trīs reizes mazākas summas, sanāk 10 lati. Tātad visiem Latvijas pensionāriem no šī labojuma pieņemšanas dienas viņš piedāvā pensiju, kas ir 10 lati. Lai viņi nāk uz viņu Rūpju biroju, un tad viņi tiem dos to pārējo starpību! Lūk, to viņš piedāvā. Viņiem miljonu daudz, - lūdzu! Tad jau var balsot par šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes varas pārstāvji un tautas kalpi! Mēs atkal esam nonākuši pie tādas interesantas ņirgāšanās, mēs viens otru it kā nesaprotam. Es domāju, ka Čerāna kungs ļoti skaidri pateica, ka tā rēķināšanas metode, kas tagad ir spēkā, neder. Mēs visi esam to redzējuši no tām vēstulēm, kas mums tiek sūtītas. Ja mēs neesam atraduši pareizu formulējumu, ja patiešām ir tā, kā beidzamais runātājs teica, tad nepieņemsim šo likumu, sūtīsim to atpakaļ uz komisiju un izlabosim to! Mūsu pamatprincipam ir jābūt tam, ka mēs esam šeit, lai sargātu mūsu tautu, nevis lai viņu vienkārši nobendētu. Pensijām ir jābūt pieklājīgām. Mēs šodien vēl neesam nabaga valsts, ja vien mums neizprivatizēs to, kas mums ir. Mēs vēl esam spējīgi maksāt ar to, kas mums ir. Un ir jābūt normālām pensijām. Nav šeit runa par to, vai atņemt pensijas citiem - mūsu “viesiem”, svešiem “viesiem”, kuri ir šeit, mūsu zemē, un pār kuriem mums ir aizbildnība. Viņiem arī ir jāizdzīvo, ja mēs nevaram izkārtot viņiem pensijas no citurienes. Runa ir par to, ka pagaidām mūsu bagātības tiek vienkārši izzagtas. Mūsu bagātības. Tie, kas ir paņēmuši un pārvalda mūsu bagātības, nemaksā nodevas valstij, un mēs ar savu pirkstu sūtām mūsu tautu uz izmiršanas ceļu. Man ir žēl, ka šeit atnāk kāds tribīnē un saka, ka Valdmanis ir teicis tā... Beidzamajā Saeimas sēdē tas tā notika, mēs par to tā drusku paāzējāmies, pajokojāmies, bet tagad atkal atnāk no pozīcijas un pasaka, ka Valdmanis ir pret to, ka mēs labojam kaut kādu “caurumu” Pensijas likumā. Es neesmu pret to, ka mēs uzlabojam, tā teikt, to zārku, bet tas ir viss, ko mēs darām. Es gan gribētu, lai mēs nerunātu tikai par zārka labošanu, bet runātu arī par to, kas darāms, lai tas cilvēks nemirtu. Pensijas līmenis Latvijā ir pilnīgi nepieņemami zems, lai gan mūsu tauta šodien, kamēr mums vēl nav izzagusi Privatizācijas aģentūra visu, kas ir palicis, vēl ir stāvus bagāta. Mūsu osta vien ir vērta 91 miljardu dolāru. Mūsu tranzītceļi un “Latvenergo” ir vērti lielas, lielas naudas summas, ar ko mēs varētu palīdzēt mūsu pensionāriem, tiem, kas ir cietuši okupācijā, tiem, kas ir bijuši represēti. Mēs varētu viņiem palīdzēt, bet, kā Čerāna kungs pareizi teica, šis likums ir tāds, ka tikai jaunbagātniekiem, tiem, kas ir uzkundzējušies, no okupācijas laikiem palikuši pie varas, ies labi. Mēs godinām tos, kas ir iznīcinājuši mūsu pensijas, ar Trīszvaigžņu ordeņiem. Mēs godinām tos, kas bija represiju beidzamajos gados vadoņi, ar augstiem posteņiem valdībā. Mēs godājam paši sevi - stāvam pie Brīvības pieminekļa un Daugavas krastmalā un stāstām, ka mēs gribam, lai tauta pati savu likteni lemj, kamēr mūsu ministrs mums saka, ka mēs nedrīkstam domāt. Mēs godājam sevi tā, ka mēs sakām, ka nevienu Latvijas zemes gabalu nepārdosim, bet tanī pašā laikā balsojam - jums lika spiest šīs pogas, un jūs tās spiedāt, - lai mūsu zemi pārdotu, pat par sertifikātiem, svešiniekiem.

Man kāds pie Brīvības pieminekļa mēģināja iemācīt to vārdu - krievu valodas vārdu “mat”. Bet ir arī angļu valoda, angļu valodā “mat” (raksta “mutt”, izrunā “mat”. - Red. piez.) ir suns bez pedigree.

Es saprotu, ka mēs runājam vienu, bet darām otru. Taču mūsu uzdevums ir rūpēties par mūsu tautu, nevis likt falšus vārdus viens otram mutē. Un, ja tas likums ir nepilnīgs, tad nepieņemsim to, sūtīsim to atpakaļ uz komisiju un pilnveidosim to tā, lai katram latvietim būtu normālas dzīves iespēja! Mēs neesam nabagu tauta. Atminēsimies to!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze. Piedodiet, Kuprijanovas kundze, Čerāna kungs ir pieteicies otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Klausoties Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža runu, tiešām gribas izsaukties - prātiņ, nāc mājās! Jurdža kungam varbūt tiešām derētu aiziet uz kādu no Latvijas pamatskolām un pamācīties lasīšanas prasmi, kas tur tiek mācīta; es domāju, ka mums vēl pietiekami labi skolotāji būs.

Tautas kustības “Latvijai” priekšlikums pietiekami skaidri parāda, kuras Pensiju likuma pārejas noteikumu 13. punkta daļas tiek piedāvāts izslēgt. Ja šīs daļas tiek izslēgtas, tādā gadījumā šis vidējais lielums, atkarībā no kura tiek rēķināts šis pensijas sākumkapitāls, kļūst proporcionāls tam darba stāžam, ko cilvēks ir nostrādājis līdz 1995. gadam. Tautas kustība “Latvijai” piedāvā, ka šis vidējais lielums ir jārēķina proporcionāli valstī vidējai darba algai. Tātad šīs pensijas ir jārēķina no valstī vidējās darba algas, nevis no minimālās darba algas. Tieši to tekstu, kas attiecas uz šo minimālo darba algu, Tautas kustība “Latvijai” piedāvā izslēgt.

Es tomēr aicinu valdošo frakciju pārstāvjus nenodarboties ar tik lētiem demagoģiskiem trikiem un negrozīt faktus, neapgriezt faktus absolūti kājām gaisā. Es aicinu nobalsot par šo Tautas kustības “Latvijai” priekšlikumu, kas kopā ar citiem izbeidz šo netaisnīgo pensiju aprēķināšanas kārtību, kāda ir šobrīd. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk pieteikušies debatēs nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es aicinu deputātus ņemt vērā, ka nākamie priekšlikumi arī ir saistīti ar šo formulu izmaiņu (es domāju, Leiškalna kungs sēdes turpinājumā par to runās). Es varu paziņot, ka komisijā ir oficiāls dokuments, ka arī Valsts prezidents, izsverot visus grozījumus, neuztur spēkā savu prasību, neprasa balsojumu, un aicina atbalstīt komisijas priekšlikumu. Jo, protams, šobrīd izdevīgāk būtu uz daudziem gadiem panākt to, ka pensionāri turpinātu saņemt ļoti mazās pensijas un mēs turpinātu debatēt, kā piemaksāt šīm mazajām pensijām. Bet man šķiet, ka problēma ir, tā teikt, jāsadala, jo es nezinu, cik nu būtu “vecpensionāriem” vieglāk no tā, ka arī “jaunpensionāriem” būtu tik mazas pensijas. Es domāju, ka tas nebūtu vispieklājīgākais arguments, lai, teiksim, atņemtu cilvēkiem iespējas šodien saņemt pensiju... Tādēļ šī problēma tomēr ir jāsadala. Jebkurā gadījumā ir jāapzinās, ka pieņemtais likums ir vērsts uz nākotni, un ar to ir jārēķinās. Ir cits jautājums, ka acīmredzot mums ir stingri jāstrādā, jāturpina strādāt pie esošo pensionāru pensiju pārrēķina. Un acīmredzot pārrēķināt... 650 000... ņemot vērā, ka tik pilnīgas informācijas nav nekur... un administrēšana, ticiet man, kolēģi, maksās ļoti dārgu naudu, pie tam būs ar kļūdām... Acīmredzot arī komisijas paplašinātais darbs tomēr pierādīja vienu - ka mums ir pienākums turpināt strādāt pie vecajām pensijām, bet ir jāiet pa citu ceļu. Ne ar formulām, ne ar globāliem pārrēķiniem, bet acīmredzot ar visvieglāko, tehniski vispieņemamāko mehānismu - ar indeksiem, kas var būt grozīti... Bet šobrīd, man šķiet, tā ir priekšlaicīga runāšana. Līdz nākamajai indeksācijai mums ir pusgads, un mums ir laiks mierīgi apsvērt arī ekonomiskās sekas.

Tādēļ es jūs aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Un uzreiz varu pateikt komisijas viedokli arī par Leiškalna kunga un par Valsts prezidenta kunga priekšlikumiem. Šobrīd lūdzu balsojumu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 13. punktā tekstu... Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 23. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir 37. priekšlikums - Kārļa Leiškalna priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar formulas izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko jau pateica Ludmila Kuprijanovas kundze, gribu pateikt tikai to, ka šis neapšaubāmi... laikam gan ir grēks lielīties no šīs augstās “kanceles”, ka šis neapšaubāmi ir labākais priekšlikums, labākais priekšlikums par pārejas periodu, 13. punktu... uz laiku, kad tika radīts jaunais Pensiju likums, vai uz laiku, kad mēs sākām pirmoreiz labot... Šobrīd man jāteic, ka vilciens jau ir aizgājis, un man, solidarizējoties ar Valsts prezidentu un ar Sociālo un darba lietu komisiju, ir jāatsakās no balsojuma prasīšanas par priekšlikumu 13. pantam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad priekšlikums tiek atsaukts.

Lūdzu, turpinām!

L.Kuprijanova. Es domāju, ka tas attiecas arī uz 38. priekšlikumu, jo tas ir viens no variantiem...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un godātā referente! Lūdzu referenti runāt mikrofonā, lai vismaz Prezidijā var dzirdēt, bet pārējos kolēģus lūdzu tomēr izturēties nedaudz klusāk.

L.Kuprijanova. 38. priekšlikums ir viens no Kārļa Leiškalna priekšlikumu variantiem. Es saprotu, uz to attiecas... Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts. Paldies.

L.Kuprijanova. 39. priekšlikums - Valsts prezidenta priekšlikums. Prezidents to neuztur spēkā un neprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nu cerēsim, ka tā tas ir, kaut gan...

L.Kuprijanova. Cik es zinu, arī Prezidijā ir...

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Piekrītam. Ejam tālāk.

L.Kuprijanova. 40. priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts komisijas viedoklis.

L.Kuprijanova. 41. priekšlikums saņemts no frakcijas “Latvijai”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns. Čerāna kungs, vai jums pietiks ar 3 minūtēm, kas atlikušas līdz pārtraukumam? Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir vēl viens ceļš, kādā veidā mēs varam izlabot šo Pensiju likumu un noteikt to, ka cilvēkiem, kuri pēdējos gados pirms aiziešanas pensijā bijuši bez nopietniem ienākumiem, tomēr netiktu atņemta tā pensijas daļa, kas viņiem pienākas par darba mūžu līdz 1995. gadam. Proti, mēs piedāvājam šo sākuma kapitālu pensijai rēķināt nevis pēc cilvēka individuālajām iemaksām, bet pēc valstī vidējām apdrošināšanas iemaksām attiecīgajā gadā. Tiešām žēl, ka šos savus priekšlikumus neuzturēja spēkā ne Leiškalna kungs, ne Valsts prezidents. Attiecībā uz Leiškalna kungu varētu teikt, ka tas ir kompromiss, kurš vēl kaut kā varētu tikt ievietots zināmos rāmjos, bet es tomēr stingri palieku pie tās pārliecības, ka mēs nedrīkstam pieļaut tālāku plaisas padziļināšanos starp nabagajiem un bagātajiem, mēs nedrīkstam pieļaut bagāto pensionāru iedzīvošanos uz nabadzīgo pensionāru rēķina, mēs nedrīkstam pieļaut arī politiskās elites iedzīvošanos uz tautas vairākuma rēķina, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma būs trīs paziņojumi.

Deputātam Rubinam - par komisijas sēdi.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Ārlietu komisijas sēde šajā pārtraukumā Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātam Ābiķim - par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz komisijas sēdi savās telpās.

Sēdes vadītājs. ... Un deputātei Kreitusei - par komisijas sēdi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Šodien pulksten 15.00 mūsu sēde šeit pat blakus - Dzeltenajā zālē - tikšanās ar iekšlietu un ārlietu ministriem par nepilsoņu pasu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Mūsu kolēģim Paulam Putniņam pirms nedēļas palika 60 gadi. Sveiksim viņu! (Aplausi.)

Mūsu kolēģim Ojāram Grinbergam vakar palika 55 gadi. (Aplausi.)

Un mūsu kolēģim Andrim Rubinam vakar palika 50 gadu. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpināsim apspriest likumprojektu “Par valsts pensijām”. Vai vēl kāds vēlas runāt par 41. - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kur ierosināts 13.punktā aizstāt vārdus... un tālāk kā tekstā?

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es nebūtu nācis šeit runāt otro reizi, ja starpbrīdī nebūtu iznākusi saruna ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Kuprijanovas kundzi, kura šeit deputātiem mēģināja iestāstīt, ka šis priekšlikums esot jau jūnijā nobalsots. Es starpbrīdī izpētīju arhīvu un konstatēju, ka balsojums par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu tiešām ir bijis, taču diemžēl “par” ir nobalsojuši tikai 17 deputāti. “Pret” esot 23, bet atturējušies - 17. Līdz ar to tas šobrīd nav pieņemts. Tomēr man ir prieks, ka Kuprijanovas kundze, mēģinot pārliecināt, lai neuzturam šo balsojumu, pati netieši izteica viedokli, ka šāds priekšlikums būtu atbalstāms. Tāpēc es aicinu visus deputātus vismaz šoreiz - šajā brīdī nobalsot “par” šo priekšlikumu un panākt to, lai pensijas visiem cilvēkiem tiktu rēķinātas pēc valstī vidējās apdrošināšanas iemaksas. Tas attiecas uz šo pensijas sākuma kapitālu, lai tas tiktu rēķināts visiem vienādi, izejot no valstī vidējās apdrošināšanas algas, un līdz ar to tas būtu proporcionāls šo cilvēku darba stāžam līdz 1995.gadam. Un pēc tam, sākot no 1996.gada - par šo laiku katra cilvēka pensijas pieaugums varētu būt proporcionāls tieši viņa apdrošināšanas iemaksām.

No otras puses, man, protams, izraisa izbrīnu tas, kādā veidā augsti stāvošas amatpersonas var nākt un dezinformēt deputātus. Diemžēl Kuprijanovas kundze ir ziņotāja par šo likumprojektu, un man nebūtu iespējas atbildēt ar šādu repliku, ja tā publiski tiktu izteikta beigās, tāpēc es uzskatīju par vajadzīgu to izteikt un nepieļaut deputātu un sabiedrības dezinformēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Pret šo pozīciju var izturēties ar pretrunīgām jūtām. No vienas puses, ir uzturēties skaidri redzama vēlēšanās un gatavība cilvēkiem palīdzēt, bet, no otras puses, vajadzētu apskatīties, kas notiek ar sociālās apdrošināšanas iemaksu savākšanu.

Ir noteikta sabiedrības daļa, kas saņem naudu aploksnē. Un mēs labi zinām, ka apdrošināšanas likumdošana balstās uz solidaritātes un paaudžu pēctecības principa. Mēs šodien labi zinām, ka Latvijā pensijas saņem 26% iedzīvotāju. Ja gadījumā mēs šobrīd pasludinām, ka neatkarīgi no situācijas, visiem rēķina no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, tad sabiedrībā gluži vienkārši zūd stimuls maksāt šo sociālās apdrošināšanas iemaksu. Kāpēc to darīt, ja tik un tā tev rēķinās no vidējās? Līdz ar to mēs atgriežamies pie vecā, labā nonivelēšanas principa un praktiski atgriezīsimies pie gandrīz vienādām pensijām neatkarīgi no apdrošināšanas ilguma. Protams, tas varbūt ir pieņemami tām partijām, kas gatavojas strādāt opozīcijā un kam ir izdevīga sabiedrības neapmierinātība. Līdz ar to, raugoties no šā viedokļa, uz visiem attiecināt vidējo iemaksas algu ir gandrīz nekorekti, jo tādā gadījumā, ja šī vidējā iemaksu alga tiks attiecināta uz tiem, kam ienākumi nav mazi, neatkarīgi no apdrošināšanas perioda, bet pārējiem rēķinās atkarībā no viņu iemaksām, rodas jautājums: no kā tad maksās, ja visiem rēķinās no vidējās vai vairāk? Līdz ar to šāds priekšlikums ir zināmā mērā nekorekts un destruktīvs jau pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Kā es saprotu, tad šodien valdības galvenā literatūra, kas ir izmantota, lai runātu par Pensiju likumu, ir “Šveiks”, jo visu laiku ir viena puse un ir otra puse. Šveiks arī kādreiz kaut ko apskatīja no vienas puses un no otras puses un pēc tam nonāca pie zināmiem secinājumiem. To es gribētu atgādināt Makarova kungam, ar kuru mēs tomēr esam kolēģi un kopā esam strādājuši ne tikai pie šīm problēmām vien.

Man ir ļoti žēl, ka šodien Makarova kungs ir nonācis atpakaļ tur, kur viņš ir bijis kādreiz. Kādreiz viņš pētīja jautājumu par zemnieku sociāli ekonomisko struktūru un to, kā viņi iedalās, līdz nonāca pie secinājuma, ka kapitālistiskajā iekārtā zemnieki tika dažādi ekspluatēti. Šodien Makarova kungs uzskata, ka pensionāri atkal ir jādala daļās, tieši tāpat kā kapitālistiskajā iekārtā zemnieki. Un kā jūs domājat pašlaik, runājot par nonivelēšanu? Ar ko tad sliktāks ir tas pensionārs, kurš strādāja pirms tam un saņēma padomju rubļus, pie tam izveidoja to sistēmu, pēc kuras jūs pašlaik strādājat?

Jūs sakāt, ka jums nav naudas. Tad kur, Makarova kungs, radās nauda, lai samaksātu 2 miljonus par bankas “Olimpija” ēku, kurā jūs ievietojāt Pensiju fondu, bet pēc tam sūtat tur tantukus lūgt 6 latus pabalstam pa šīm slīdošajām marmora trepēm? Nepietiek jau ar diviem miljoniem, kas ir samaksāti par nopirkšanu. Pēc tam vēl jāieliek apmēram tāda pati summa, lai to māju pilnveidotu un uzlabotu, lai tur būtu pēc iespējas labāk strādāt tiem, kuri atraida šīs sievietes vai arī mēģina viņas apkrāpt. Varbūt vajag būt godīgiem šeit un pateikt, ka mēs negribam strādāt priekš tiem, kuri kādreiz ir strādājuši? Mēs gribam šodien nodemonstrēt populismu šajā zālē, izraisot gandrīz vai, manuprāt, starptautisku skandālu, nosaukdami vismaz 700 000 Latvijas iedzīvotāju par vazaņķiem, kā to izdarīja jūsu partijas pārstāvji šeit no tribīnes, un es gribētu šiem cilvēkiem atvainoties nevis jūsu vārdā, bet Saeimas vārdā, jo, paldies Dievam, jūs neesat šīs Saeimas vairākums. Makarova kungs, esiet nu godīgs līdz galam un pasakiet tai astoņdesmitgadīgajai pensionārei, ka viņas darbs jums nav vērā ņemams, ka viņu nevar salīdzināt ar šodienas biznesmeni, kas varbūt arī jūs ir sponsorējis šinīs vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā mums ir vienkārši jāpasaka, kāda tad ir tā lietas būtība un ko katrs no mums šeit aizstāv. Ko tad aizstāv frakcijas “Latvijai” priekšlikums un ko aizstāv cienījamais Makarova kungs, aizbildinoties ar tādiem argumentiem kā nivelēšana, kā jaunās sistēmas, kura ir ieviesta un kura ļoti taisnīga, godprātīga, graušana un tā tālāk. Tas taču tā nav!

Faktiski mēs esam noteikuši, ka tie, kuri strādā un strādāja 1996.gadā, vienā šajā gadā var sapelnīt sev pietiekami lielu pensijas kapitālu, un viņiem taču nebūt nav izdevīgi, ka klāt sāk pieskaitīt darba stāžu, kas ir sapelnīts līdz 1996.gada 1.janvārim. Tas taču tā ir! Kāpēc mums te ir jāiet un jāskaidrojas, un jārunā par kaut kādām sistēmām? Šis fakts taču ļoti vienkārši apliecina cilvēku dalīšanu grupās. Un cietēji ir tie, kuriem nav darba. Tiem, kuriem ir darbs, mēs vēl vairāk paaugstinām viņu materiālo labklājību, tad kāpēc viņi... Es nedomāju, Makarova kungs, ka šie cilvēki nepiekristu šim solidaritātes principam un nebūtu ar mieru, ka viņiem pieskaita darba stāžu pie tā, ko viņi tagad no 1996.gada 1.janvāra ir sapelnījuši. Es domāju, ka te ir jāpasaka šī starpība un šī atšķirība. Nerunāsim par sistēmām un par principiem! Par jauniem principiem. Galvenais ir tas, kā mēs izturamies pret vecajiem cilvēkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, otro reizi.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Ir ārkārtīgi simpātiski risināt personīgās atmiņas un teikt spožus salīdzinājumus, bet fakts ir tāds, ka Saeima šā gada vasarā jau ir lēmusi: ja jūsu apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem, ja jūsu darba ienākumi ir bijuši zemāki vai jūs esat bijis bezdarbnieks, tad jums pensijas kapitālu rēķina no vidējās iemaksu algas 1996.gadā. Saeima tā ir lēmusi. Dažam labam būtu vēlams atsvaidzināt savas runas, nevis sakrāt viņas un pēc tam atkārtot no jauna.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka profesionālās debates ar Čerāna kungu mēs varētu turpināt citā publiskā vietā, bet ne šeit, (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) tādēļ es negribu komentēt frakcijas “Latvijai” uzstāšanos. Lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu - noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - 13.punktā aizstāt vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 14, atturas - 22. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir 42.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 43.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Deputāti to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 44.priekšlikums. Cienījamie deputāti! Es gribētu tam pievērst jūsu uzmanību, jo šajā gadījumā būs alternatīvais balsojums. Tas ir attiecināms uz komisijas priekšlikumu (44.priekšlikumu) un deputāta Vītola priekšlikumu (46.priekšlikumu). Es komentēšu abus, jo praktiski tajos runa ir par vienu un to pašu. Ir runa par absolūtiem cipariem.

Ir runa par jaunu principu attiecībā uz pārejas periodu, kas ir piedāvāts. Līdz 2000.gadam. Tie ir divi gadi - 1998.gads un 1999.gads. Ir jautājums par pensiju indeksācijas ierobežošanu. Es paskaidrošu motīvu. Lieta tāda, ka pensijas šobrīd indeksē pēc formulas, ar procentu. Nosaka patēriņa indeksu, procentu, un tad attiecībā pret pensijas apmēru to aprēķina. Lai tas būtu vienkāršāk izprotams, ir jāmin piemērs. Ja indeksē pa 10%, tad 40 latiem klāt nāks 4 lati. Ja indeksē pensijas, kas ir 150 latu, tad pie pensijas būs klāt 15 lati. Un tā tālāk. Un, ja indeksē 400 latu lielu pensiju (tādu mūsu valstī šobrīd ir maz, bet tādas tomēr ir), tad indekss būs 40 lati. Ņemot vērā tomēr diezgan smagos ekonomiskos apstākļus un ņemot vērā arī to, ka tomēr Pensiju likums ir bāzēts uz solidaritātes principa, arī komisija uzskatīja, ka tomēr uz zināmu laiku tādēļ ir ierobežots termiņš. Pie šā priekšlikuma pēc tam var atgriezties, to pārskatīt, ja mainās situācija valstī, ja ceļas kopējais pensiju apmēra līmenis. Ierobežot un pēc zināmas robežas lielās pensijas nepakļaut indeksācijai. Komisijas priekšlikums bija neņemt absolūto ciparu, paņemt kaut kādu rādītāju. Mēs izvēlējāmies minimālo algu. Tā kā nākamā indeksācija būs maijā un minimālā alga, cik ir zināms, ar 1.janvāri būs 42 lati, naudas izteiksmē komisijas priekšlikums runā par 126 latiem.

Deputāta Vītola priekšlikums (46.priekšlikums) runā par absolūto ciparu. Deputāts Vītols ir piedāvājis 150 latus. Kā komisijas ziņotāja es, protams, lūgtu atbalstīt komisijas viedokli, bet es jums izskaidroju abus priekšlikumus. Protams, deputātiem ir iespējas izlemt par kādu no tiem vai noraidīt abus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Lagzdiņa kungs vēlējās runāt? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Nē!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 44.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 10, atturas - 7. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. 45. priekšlikums ir deputāta Vītola priekšlikums. Nē, nē, tas, cienītie, ir 45. priekšlikums... ir par citu runa... Komisija to ir noraidījusi. Cik man ir zināms, deputāts Vītols neuztur to spēkā un neprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vītols vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā ir atbalstīts 44.priekšlikums, 46. priekšlikums nav balsojams, un es to neuzturu spēkā. Ir atbalstīts komisijā šis priešlikums - ierobežot lielo pensiju indeksēšanu. Bet 45.priekšlikums runā par citu lietu. Es gribu izstāstīt, kāda ir lietas būtība, jo agri vai vēlu šai Saeimai un Sociālo un darba lietu komisijai būs šī problēma jāatrisina.

Visu laiku ir bijis tā, ka pensijas ir bijušas palielinātas atbilstoši patēriņa cenu indeksam. Vismaz to tā nosaka likums. Diemžēl reālā situācija līdz 1996.gadam ir bijusi tāda, ka pensionāriem šis pensiju pielikums ir bijis mazāks nekā reālais inflācijas pieaugums. Tas nozīmē, ka līdz 1996.gadam likums faktiski nav pildīts un pensionāru reālie ienākumi jeb reālā pirktspēja ir samazinājusies. Sakara ar to līdz pat 1996.gadam, kad pirmo reizi šis pensiju pielikums bija vienāds ar inflācijas līmeni, pensionāriem dzīves līmenis visu laiku ir gājis uz leju, un mēs viņiem esam parādā šo kompensāciju. Šai valdībai nākamajā gadā vai nākamajai valdībai šis jautājums būs jāatrisina. Bet šobrīd ir tāda situācija, ka, sākot ar šo gadu, ir iespējas faktiskās pensijas indeksēt virs inflācijas līmeņa. Pārejas noteikumi to arī nosaka, ka pēc 2000.gada... Ņemt vērā ne tikai inflāciju, tātad ne tikai patēriņa cenu indeksu, bet arī apdrošināšanas iemaksas indeksu. Tātad algu indeksu. Ņemt vērā abus divus indeksus un pensionāriem reāli palielināt šīs pensijas virs inflācijas līmeņa. Tātad palielināt viņu pirktspēju. Faktisko pirktspēju. Apdrošināšanas iemaksas lielums ļauj nākotnē, ātrāk vai vēlāk, sākt ņemt vērā arī algu indeksu. Sākot no nākamā gada sociālās apdrošināšanas budžetā veidosies pārpalikums, tātad rezerves fonds, kuru nebūs iespējams likumīgi sadalīt pensionāriem, šis rezerves fonds ar katru gadu kļūs lielāks. Tāpēc arī pati Labklājības ministrija šobrīd meklē formulu, kādā veidā pensionāriem pensijas palielināt virs šī inflācijas līmeņa.

Mans ierosinājums šeit bija no nākamā gada vidus sākt ņemt vērā ne vien inflācijas līmeni, bet arī algu indeksu. To, cik lielā mērā palielinās algas, no kurām tiek izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Kas notiktu tādā situācijā?

Šobrīd prognozējamā inflācija ir 8% - 8,5%, algu indekss caurmērā ir 15%-16%. Likums nosaka to, ka nav precīzi jāindeksē par tik procentiem, cik ir bijis viens vai otrs indekss, bet ir jāņem vērā abi indeksi. Līdz ar to tas varētu būt vidējais svērtais starp šiem abiem indeksiem, kas varētu būt 12%; to ļautu arī reālie ieņēmumi sociālajā budžetā. Tāpēc es uzskatu, ka tas būtu viens labs darbs šai valdībai, ja šī valdība nākamajā gadā varētu stabili uzsākt, vadoties no reālajām iespējām, šīs pensijas indeksēt virs inflācijas līmeņa. Tātad pensionāriem šo pirktspēju palielināt, lai tā nestāvētu uz vietas. Palielināt pirktspēju pensionāriem. Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija pie šā jautājuma atgriezīsies janvārī. Tad, kad būs zināmi 1997.gada rezultāti. Tad, kad būs zināmi abi divi indeksi par 1997.gadu. Tad, kad varēs uz šā faktoloģiskā jeb statistiskā materiāla bāzes objektīvi izanalizēt, kādas ir iespējas. Būs arī zināms, kādi ir bijuši ieņēmumi 1997.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā, un arī Labklājības ministrija pati piedāvās nākamgad šeit kaut kādus priekšlikumus. Tāpēc, piekrītot tam, ka ir labāk to izdarīt nevis ar šiem grozījumiem, bet nākamā gada sākumā, es atsaucu šo priekšlikumu. Vienkārši izstāstīju, uz ko mēs virzāmies. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums tiek atsaukts.

L.Kuprijanova. Paldies. Arī šoreiz sacīšu īsu komentāru. Šinī gadījumā Sociālo un darba lietu komisija absolūti piekrīt tam, ka ir jāmaina formula pensiju indeksācijai. Es jau iepriekš tam pieskāros. Un arī Valsts prezidents būtībā ir ļoti ieinteresēts par šo grozījumu. Bet, tā kā nākamā indeksācija ir paredzama maijā, mēs patiešām varam strikti izrēķināt, arī ministrija var izvērtēt visas savas finansiālās iespējas. Un arī valdība kopumā. Tad mēs varam atgriezties pie šā jautājuma. Un pateicos Vītola kungam, ka viņš ir atsaucis savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad 45.priekšlikums tiek atsaukts. 46. priekšlikums nav balsojams sakarā ar to, ka deputāti ir atbalstījuši 44.priekšlikumu.

Tālāk. 47.priekšlikums.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Mēs nonākam varbūt pie galvenā bloka šajos likuma grozījumos, tas ir 47. priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. 48.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un 49.priekšlikums ir deputāta Dobeļa priekšlikums. Visi šie priekšlikumi ir saistīti ar vienu un to pašu problēmu. Tas ir jautājums par strādājošo pensionāru pensiju pārrēķinu. Lai būtu absolūta skaidrība šajā jautājumā, es atļaušos pakavēt jūsu laiku ar īsu komentāru.

Labklājības ministrija piedāvā, vienkāršos vārdos runājot, atļaut strādājošam pensionāram trīs gadus pēc kārtas nesaņemt viņam pienākošos pensiju, un tad viņam iestājas tiesības pārrēķināt savu pensiju pēc jaunā likuma. Tas attiecas uz absolūti visiem pensionāriem, neatkarīgi no tā, vai pensija piešķirta līdz 1996.gadam vai pēc tam. Ir jautājums par šiem trim gadiem. Trīs gadus pensionāram būtu jāatsakās no pensijas. Priekšlikums ir izstrādāts diezgan sīki, smalki. Te ir arī aprakstīts, kā pensionārs var atteikties no pensijas un atmaksāt to atpakaļ. Bet es gribu pasvītrot, ka tas nebūt neparedz, ka viņam tā ir obligāti jāatmaksā atpakaļ. Viņš var arī nemaksāt. Piemēram, viņš var atteikties 1.janvārī, trīs gadus turpināt strādāt, atsakoties no pensijas, un tad var pārrēķināt. Ja viņš ir strādājis no 1996.gada, viņš ar 1.janvāri atsakās un par šiem diviem iepriekšējiem gadiem, respektīvi, par 1996. un 1997.gadu, atmaksā atpakaļ. Nebūt nav teikts, ka tas ir jādara vienā dienā. Es redzu, ka būs deputātiem iebildumi. Es vienkārši izskaidroju, lai būtu precīzi skaidrs, ko ir gribējuši šajā gadījumā ministri.

Kas attiecas uz deputāta Leiškalna un deputāta Dobeļa priekšlikumiem, kolēģi, es patiešām ļoti lūdzu jūsu uzmanību, jo te var būt neizpratne.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, uzmanību! Lūdzu, ieklausieties! Es ceru, ka tie ir pietiekami nopietni priekšlikumi. Debatēs lūdzu pieteikties no savām darba vietām.Tas, ka jūs stāvat tuvāk šeit, tas nedos nekādas privilēģijas.

L.Kuprijanova. Šie priekšlikumi ir iesniegti attiecībā uz esošā likuma redakciju. Gan Kārļa Leiškalna, gan Jura Dobeļa priekšlikums ir jāsaprot praktiski šādi: pensionāram ir pēc šā likuma pieņemšanas jāatsakās no pensijas un jānostrādā vai nu vēl tas gads, ja viņš atsakās, vai tie divi gadi, un tad viņam varēs pārrēķināt pensiju. Tātad ir jautājums - kāda ir starpība? Šie priekšlikumi ir mērķēti uz priekšu. Nav runas par atmaksāšanu. Labklājības ministrijas priekšlikums dod komplicētu iespēju - vai nu atmaksāt atpakaļ un sākt pārrēķinu, vai atteikties uz priekšu - uz šiem trim gadiem. Tāds būtu mans komentārs. Lai būtu absolūta skaidrība tad, kad notiks balsojums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, tā kā Labklājības ministrijas priekšlikums ir iesniegts pēc termiņa, bet komisija to ir atbalstījusi, tas, neapšaubāmi, ir izskatāms, tomēr daudzi deputāti gribētu mainīt Labklājības ministrijas priekšlikumā gadus - tātad trīs gadu vietā - ielikt divus gadus, vai varbūt pat vienu gadu. Tādēļ es ierosinu šādi virzīt lietas izskatīšanu: balsot vispirms par 49.priekšlikumu - par diviem gadiem un tad atbilstoši par Kārļa Leiškalna priekšlikumu - par vienu gadu, bet pēdējo balsot 47.priekšlikumu - par pamattekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs vēl neesam apsprieduši 47., 48. un 49.priekšlikumu. Mēs pašlaik apspriežam 48.priekšlikumu. Apspriedīsim 47., 48. un 49. un tad izlemsim, kuri no tiem ar Saeimas piekrišanu būtu balsojami vispirms. Paldies.

Par šo jautājumu Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es negribu runāt par šā jautājuma morālajiem apsvērumiem, bet gribu runāt tieši par lietu. Deputāts Dobelis un deputāts Leiškalns ir iesnieguši priekšlikumu par termiņa saīsinājumu, kas attiecas uz strādājošajiem pensionāriem no likumā esošajiem pieciem gadiem uz vienu vai adekvāti - uz diviem gadiem, kā to iesaka deputāts Dobelis.

Pie tam priekšlikumi ir domāti likumprojekta pamattekstam, kas ir pieņemts otrajā lasījumā. Protams, Labklājības ministrija pēc vienošanās ar komisiju, pēc vienošanās ar parlamentu, iesniedza savu redakciju 16.panta 11.apakšpunktam jau pēc tam, kad deputāti varēja iesniegt priekšlikumus - tātad pēc iesniegšanas termiņa. Man jāsaka, ka Labklājības ministrijas pamatteksts, neapšaubāmi, ir labāks nekā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, un es esmu gatavs atbalstīt šo tekstu. Ja mēs varētu nobalsot pēc būtības par deputāta Dobeļa priekšlikumu - divu gadu termiņu, tātad gribu pateikt, ka divi gadi šajā tekstā jau ir iekšā. Es esmu gatavs atteikties no sava piedāvātā termiņa, kas ir minēts viens gads, un pieņemt veselīgu politisku kompromisu starp Labklājības ministrijas piedāvātajiem trim gadiem un manis piedāvāto vienu gadu attiecībā uz pensiju pārrēķināšanu. Tā ka es aicinu balsot tādā veidā, kā to ieteica deputāts Lagzdiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs vēlreiz visi uzmanīgi ieskatītos šajos labojumos, jo tie nav izskatāmi atsevišķi. Lai deputāti varētu pieņemt pareizo lēmumu, kā balsot, šie priekšlikumi visi ir jāskata kompleksā. Lieta ir tāda, ka, ja paliek divi gadi, tad tas ir pirmais balsojums. Kā es sapratu, Leiškalna kungs savu priekšlikumu noņem tikai tajā gadījumā, ja nav divi, tā ka viņš noņēmis nav. Deputātiem vajag pievērst tam uzmanību. Un tas nāk kā labojums Labklājības ministrijas priekšlikumā.

It īpaši es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Labklājības ministrija savu priekšlikumu ir iesniegusi vēlāk, nekā tika noteikts šis termiņš. Līdz ar to deputāti šodien ir spēruši soli pretī Labklājības ministrijai un vispār balso par viņas priekšlikumu, tāpēc es ceru, ka nebūs nekādu iebildumu pret šobrīd ierosināto balsošanas kārtību.

Es tikai beigās gribu pateikt kaut ko citu. Es vēlētos, lai tad, kad tas būs nobalsots, deputāti vēlreiz mierīgi apsēstos un tomēr iesniegtu grozījumus šajā likumprojektā, kas noteiktu citādāku kārtību, kā strādājošais pensionārs norēķinās ar valsti. Lai viņš nevis atmaksā šo naudas summu, ko es jums teicu, un līdz ar to kļūst par parādnieku, kas maksā procentus, bet lai tiktu izstrādāts mehānisms, ka viņam no pensijas regulāri katru mēnesi atskaita noteiktu naudas daļu, ko viņš ir saņēmis vairāk, nekā viņam pienākas. Un nevajag Labklājības ministrijai atsaukties uz sarežģītību šajā procedūrā, vajag vienkārši savus darbiniekus pielikt pie darba, lai viņi tanī laikā, kad spēlē kompjūterā klucīšus, kā to ir nācies redzēt viņu kabinetos, pārskata šīs pensijas atmaksāšanas kārtību. Tomēr es gribētu deputātus aicināt šo grozījumu iesniegt pēc tam, kad mēs būsim veikuši šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Arī es gribētu pilnībā atbalstīt Ilgas Kreituses priekšlikumu un runāt par to, kādā kārtībā tiek atmaksātas iepriekšējos divos vai trijos gados saņemtās pensijas tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri tātad vēlētos, lai viņu pensijas tiktu pārrēķinātas. Godātie kolēģi, reāli atmaksāt varēs tikai triju kategoriju strādājošie pensionāri. Vieni ir tie, kuri varēs paņemt kredītus, lai šo apmēram 1000 latu lielo summu uzreiz atmaksātu, - tātad faktiski iesniegumu iesniegšanas dienā. Tie ir pensionāri, kuru īpašumā ir kāda nekustama manta, kuru varētu ieķīlāt, lai saņemtu kredītu. Otrā kategorija ir tie pensionāri, kuri ir uzkrājuši kādas summas. Šādu pensionāru ir ļoti maz, kuru rīcībā ir 1000 latu lielas naudas summas. Un tālāk ir pensionāri, kuriem varētu šo naudu aizdot viņu radinieki. Visbiežāk tie varētu būt bērni. Manuprāt, valdība pēc šā likuma pieņemšanas varētu pieņemt īpašus noteikumus, jo likums par Ministru kabineta iekārtu dod šādas tiesības. Likuma “Par Ministru kabineta iekārtu” 14.panta 3.punkts dod Ministru kabinetam tiesības noteikt saņemtās pensijas atmaksāšanas kārtību. Ministru kabinetam būtu jāparedz tāda kārtība, kādu to ierosināja Ilga Kreituse, proti, ka šajā divu vai trīs gadu periodā pensionāram, kuram pensija tiek pārrēķināta pēc šīs jaunās formulas, tiek ieturēta iepriekšējos divos vai trijos gados saņemtā pensija. Tad tiešām reāli, godātie kolēģi, šī norma darbosies. Pretējā gadījumā tā skars un to reāli varēs izmantot tikai neliela daļa no strādājošajiem pensionāriem, kuriem ir lielāka alga. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums iepriekšējā lasījumā tika pieņemts viens teksts. Otrs teksts mums ir Labklājības ministrijas sagatavotais teksts, kurš tomēr vairākās vietās diezgan krietni atšķiras no iepriekšējā teksta. Līdz ar to nekādā gadījumā vispirms nevar balsot par kaut kādiem gadiem, jo tagad, iedomājieties, kas notiek: ja mēs vispirms nobalsojam par vienu vai par diviem gadiem, bet pēc tam nenobalsojam par konceptuāli jaunu tekstu, ko ir iesniegusi Labklājības ministrija, tad kādi būs rezultāti? Rezultāti būs tādi, ka visi trīs balsojumi būs bijuši bezjēdzīgi, jo galu galā tādā gadījumā paliks iepriekšējā lasījuma teksts. Līdz ar to jebkurā gadījumā mums vispirms ir jāizšķiras par koncepciju, un koncepcija ir tā, ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija. Es tikai tādā veidā redzu šo tālāko balsojumu, tāpēc nevajadzētu te nākt un runāt pa vidu, mēģinot sagrozīt balsojumu jēgu.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Ilga Kreituse, otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dobeļa kungs, neviens jums pa vidu nejaucas, jo jūs esat viens pats, tāpēc jums pa vidu neviens nevar iejaukties, bet jautājums ir tikai par gadiem. Tad balsošanas kārtība ir sekojoša: vispirms nobalso gadus kā atsevišķu priekšlikuma daļu, jo priekšlikumus mēs varam balsot arī pa daļām, un līdz ar to paliek spēkā tas, ko mēs teicām. Tātad nobalsosim kopējā priekšlikuma vienu daļu, tas ir, gadus, un pēc tam balsosim priekšlikumu kopumā, jo arī to nosaka Saeimas kārtības rullis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Arī es ierosinu attiecināt termiņus - vienu, divus vai trīs gadus, bet tas būtu jādara, balsojot tieši par pamattekstu. Tātad mums šobrīd nevajadzētu iebilst pret Labklājības ministrijas iesniegto pamattekstu un balsot pa daļām, tagad tieši pa punktiem. Viens gads tiek ierosināts no Leiškalna puses, kuru esmu gatavs atsaukt, ja Dobeļa kungs neatsauc savus ierosinātos divus gadus, un līdz ar to Labklājības ministrijas trīs gadi... Tas būtu elegants, skaists balsojums un nāktu sabiedrībai tikai par labu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šādas situācijas tiešām rodas, ja priekšlikumus iesniedz ļoti ilgā laikā. Man gan liekas, ka izeja ir atrasta, bet varbūt tomēr balsojuma kārtībai vajadzētu būt citādākai - vispirms varbūt vajadzētu nobalsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu, par visu šo koncepciju, ar noteikumu, kuru varētu izteikt gan komisijas vadītāji, gan atbalstītu sēdes vadītājs, ka pēc tam mēs pārbalsojam šo gadu skaitu. Ja runājam par gadu skaitu, tātad mums ir trīs ierosinājumi: pašreizējā kārtība ir tāda, ka pensionārs var pārrēķināt pensiju tikai tad, ja viņš piecus gadus ir atteicies no savas pensijas. Tas nozīmē, ka strādājošais pensionārs Latvijā pensiju sāk saņemt tikai ar 1996.gadu, tātad divi gadi būs pagājuši, kopš tiek saņemta pensija. Vēl trīs gadus šis cilvēks nesaņems neko, un tikai pēc tam viņam varēs pārrēķināt pensiju, pie tam tikai tad, kad viņš būs atmaksājis šajos divos gados saņemto pensiju. Tas attiecas uz lielu Latvijas iedzīvotāju daļu, bet varbūt ne pārāk lielu. Tie ir šie pensionāri, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996.gadam un saņem vidēji normālas algas.

Bet, runājot par šo kārtību - viens, divi vai trīs gadi, kā to ierosina Labklājības ministrija, gribu sacīt, ka, ja paliek tas teksts, kā to Labklājības ministrija ir ierosinājusi - trīs gadi, tad tas nozīmē, ka strādājošais pensionārs vienu gadu strādās vēl bez pensijas ar noteikumu, ka par diviem gadiem atmaksās pensiju atpakaļ. Tas nav viegli - nesaņemt nekādu pensiju, jo pensionāriem parasti veselība nav spoža. Divi gadi būtu optimālais variants, jo tad šajos divos gados cilvēks no pensijas atsakās. Un Ministru kabinetam tik tiešām ir tiesības, kā to paredz, kā Lagzdiņa kungs jau teica, noteikumi par Ministru kabineta iekārtu, noteikt kārtību, ka no šīs jaunās, pārrēķinātās, pensijas atvelk jau izmaksātos 40 latus. Piemēram, jaunā pensija cilvēkam ir 100 latu, bet bijusī 40 latu, tagad viņš saņems 60 latus, kamēr viņa pensija tiek pārrēķināta. Tas būtu optimālais variants, bet iemžēl frakcijas lēmums nav tāds. Acīmredzot varbūt arī vairākums neatbalstīs šo priekšlikumu par diviem gadiem. Tad atliek vai nu atstāt vienu gadu un meklēt risinājumu, ja Dobeļa kungs noņem savu priekšlikumu, vai arī meklēt risinājumu, kādā ceļā atrast sociālajā budžetā papildlīdzekļus, ja tie līdzekļi ir pārāk lieli un ja paliek viens gads, bet es ļoti iesaku visiem pārdomāt šo lietu, jo šis ir būtiskākais balsojums visā Pensiju likumā.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Atbilstoši Kārtības rullim mēs varam balsot tikai tā. Mēs varam izspriest, kurš ir labākais kompromiss, salīdzinot ar pieciem gadiem, kas bija iepriekš. Tātad Labklājības ministrija piedāvā mīnus divi gadi no 1996.gada, un ir trīs gadu summa, tas ir, mīnus divi plus trīs, tas ir, pensiju var pārrēķināt no 1999.gada.

Nākošie pēc Kārtības ruļļa ir balsojumi viens un divi gadi, bet, tā kā tie tika iesniegti par iepriekšējo tekstu, tas nozīmē, ka likums stājas spēkā no 1998.gada 1.janvāra. Tātad tie laika ziņā ir garāki, reāli tie ir un darbojas. Ja ir gads, tad no 1999.gada, atsakoties uz priekšu. No 1998.gada 1.janvāra skatoties uz priekšu, iestājas 1999.gadā, un, ja ir divi gadi, tad atbilstoši plus gads klāt. Tā ka, domājot par esošajiem un topošajiem pensionāriem Saeimā, teiksim, Labklājības ministrijas priekšlikums ir daudzreiz labāks, tāpēc es aicinu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Es tomēr gribētu aicināt jūs saprast, ka pensija nav piemaksa pie darba algas, lai mēs ar to nerisinātu darba samaksas problēmas. Pensijas uzdevums un mērķis ir panākt situāciju, lai cilvēkam, zaudējot darbu vai darba spējas, ir ienākumu aizvietotājs. Tā tomēr nav piemaksa pie darba algas. Izejot no šīs situācijas, Labklājības ministrija, izvērtējusi reālo finansu situāciju un tendences sociālā nodokļa maksāšanā, piedāvā šo priekšlikumu - tiesības atteikties uz trim gadiem, ja ir iespējams, atmaksāt par diviem gadiem un pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna. Tas nav pārrēķins, tā ir pensijas piešķiršana no jauna, un, lai to realizētu, lai to izpildītu, ir nepieciešams zināms termiņš - periods līdzekļu uzkrāšanai.

Daudzi no jums laikam nepamanīja, ka 1996.gada janvārī, kad mēs uzsākām pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem (Latvijā viņu skaits nav pārāk liels - 60 000), ņemot vērā tālaika vidējo pensiju - 40 lati mēnesī, tas papildus prasīja 2,4 miljonus latu, kā rezultātā sociālās apdrošināšanas budžets 1996.gadā pirmos četrus mēnešus strādāja ar mīnus zīmi.

Šobrīd, 1998.gadā, pieņemot Labklājības ministrijas priekšlikumu, bet ar tendenci - viens gads vai divi gadi, tas nozīmē, ka reālais pārrēķins ir 1998.gadā, un tad mēs atkal pakļaujam draudiem 1998.gada budžetu, tieši vēlēšanu gadā. Un es šodien atbildu pilnīgi nopietni, ar pietiekoši augstu atbildības izjūtu, jo pārrēķinam nebūs pakļautas tikai tās pensijas, kur ir lielas algas, kā to mēģina iestāstīt, bet pārrēķinam varēs tikt pakļautas arī algas zem vidējās, ja šo cilvēku darba stāžs ir 30 gadi un vairāk, jo tad viņiem rēķinās no vidējās iemaksu algas. Un, ja šim pensionāram šobrīd ir 70 vai vēl vairāk gadu, kā to liecina mūsu informācija, tad tādā gadījumā šim cilvēkam darba stāžs būs 50 un vēl vairāk gadu. Līdz ar to šobrīd Saeimas deputātiem ir jāizšķiras pēc būtības -, dot vienu gadu, 1998.gadu, lai uzkrātu papildresursus un lai būtu iespējas šo normu izpildīt, vai visu pakļaut riskam.

Un, otrkārt. Šeit vairāki runātāji uzsvēra domu un ideju, ka 1998.gadā ir nopietni jāpiestrādā pie pensiju indeksācijas tiem cilvēkiem, kas saņēma pensiju pirms 1996.gada. Jā, taču, pieņemot Labklājības ministrijas priekšlikumu ar vienu vai diviem gadiem, nekādas indeksācijas nebūs, jo vienkārši nebūs naudas, tāpēc vēlāk taisnoties par to, ka tā ir kādas citas ministrijas neizdarība, būtu vismaz nekorekti.

Kreituses kundze, es jums personīgi lūdzu pievaldīt savas emocijas, apvainojot vienas vai otras ministrijas darbiniekus sliktos darba apstākļos. Pēc darba komisijā kopā ar jums esmu saņēmis divus atlūgumus no cilvēkiem, kurus jūs vienkārši esat pakļāvusi nekorektam spiedienam, izmantojot savu Saeimas deputāta imunitāti. Paldies.

Es aicinu deputātus balsot pilnībā par Labklājības ministrijas priekšlikumu. Gadījumā, ja tas netiek pieņemts, Labklājības ministrija savu priekšlikumu atsauc. Es netaisos pakļaut riskam 1998.gada budžeta izpildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mazāk emociju! Jānis Lagzdiņš, otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums tiešām ir ļoti būtisks, un viens vai otrs balsojums - trīs gadu nomaiņa ar diviem gadiem, bet jo īpaši ar vienu gadu, tik tiešām prasīs naudas līdzekļus no sociālā budžeta.

Godātais ministra kungs, vai jūs Sociālo un darba lietu komisiju, atbildīgo komisiju un Saeimas deputātus varat šobrīd iepazīstināt ar precīziem skaitļiem, kādas algas reāli šobrīd saņem strādājošie pensionāri, cik lielas ir šīs algas un vai tās ir tā saucamās oficiālās algas? Cik tad šobrīd strādājošie pensionāri ir iemaksājuši sociālajā budžetā attiecīgās apdrošināšanas iemaksas? Cik ir šādu pensionāru un, ja gadījumā pieņemtu trīs gadu variantu, tad cik tas prasītu no sociālā budžeta un cik, ja pieņemtu divu gadu variantu? Jums šis likumprojekts bija pieejams jau vairāk nekā divas nedēļas, vai jūs varat iepazīstināt mūs ar konkrētiem skaitļiem par katru konkrēto variantu? Lūdzu, nāciet tribīnē un iepazīstiniet!

Sēdes vadītājs. Tribīnē ies nevis ministrs, bet Modris Lujāns, tāpēc ka ir pieteicies debatēs.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies. Ir patīkami, ka arī no Prezidija priekšsēdētāja beidzot redzama patiesa cieņa pret Saeimu un deputātiem.

Cienījamie kolēģi! Protams, es visu laiku atceros cienījamā Dobeļa kunga vārdus par profesionālismu. Un es tiešām arī ceru, ka Makarova kungs ir tas mūsu Saeimas retais profesionālis.

Cienījamie kolēģi, ja mēs atcerēsimies vispār šā Pensiju likuma principu... Sākotnēji valsts piešķīra kā pabalstu grūtam laikam visiem nonivelētu pabalstu. Pēc tam mēs tomēr pārgājām jau uz kaut kādu sadales principu, protams, ierobežojot noteiktas kategorijas. Un tagad man gribas uzdot jautājumu: par ko cienījamais Makarova kungs tā baidās? Es kā naivā opozīcija to varu uzdot. Es lasu visas valdības atskaites, mums ar katru gadu kļūst labāk. Mēs vienu gadu izpildām, piedodiet, bezdeficīta budžetu, nākošais gads - arī ar bezdeficīta budžetu, un es ceru, ka jau uz kādu 1999. gadu mums vispār paliks pārpalikums.

Cienījamais Makarova kungs, varbūt jūs man pastāstīsit to metodiku, kā sociālajā budžetā šodien paliek kaut kādi papildiekrājumi un kā tie pārtek uz nākošo gadu? Cik es zinu, tad parasti katrs gads beidzas ar nulli, un arī sociālais budžets tiek izlietots līdz nullei. Sākas jaunais budžeta gads, un atkal sākas naudas uzkrājumi un naudas izlietojums.

Cienījamais Makarova kungs! Šinī gadījumā es gribētu arī no jums dzirdēt atbildi par to, vai mēs tālāk proponēsim principu, ka pensionāram nav jāstrādā, lai atbrīvotu darba vietas citām iedzīvotāju darba grupām, jo pēc šā likumprojekta es saprotu tā, ka pensionāram piedāvā: “Piedod, neej strādāt par sargu, jo citādi tu atdosi savu 38 latu pensiju un attiecīgi tad tu varēsi saņemt 38 latus kā sarga algu.” Šī ir Makarova kunga proponētā teorija. Makarova kungs laikam aicina arī mūs baidīties no tā, ka, lūk, tam nabaga pensionāram tajos 70 gados Dievs dos tādu veselību, lai viņš vēl varētu strādāt, bet tagad Makarova kungs piedāvā to, lai šis cilvēks nestrādā, vai arī, ja strādā, tad vēl lai piemaksā ar cerībām, ka viņš pēc pieciem gadiem vai pēc kāda cita perioda nebūs miris. Tā ir šī teorija. Nu būsim taču reālisti, ka lielākā daļa nomirs! Un es zinu, kādēļ. Makarova kungs, jūs esat tik ļoti satraucies, jo šie priekšlikumi skars taisni tās grupas, kurām ir mazās pensijas un kuras taisni ir ieinteresētas strādāt. Ne jau tas pensionārs, kurš saņem tos tūkstoš latus, ies šodien strādāt vai kaut kur skries. Nu neies viņš strādāt, un viņam nebūs jāizmanto šis princips!

Un patiešām es nezinu, kas Latvijā pensionāram ir jāizdara, lai viņš saņemtu tos 78 latus. Varbūt arī jūs, Makarova kungs, skatījāties 18. novembrī gan Pāvula kungu, kurš šodien saņem 72 latus, gan Doroņinas kundzi, kura saņem 78 latus par to, ka viņa ir nosēdējusi 15 gadus Sibīrijā, un tad nu viņa saņem... (No zāles deputāts J.Sinka: “Lai maksā Krievija!”) Protams, Sinkas kungs, saņemot pensiju no ārzemēm, ir viegli bļaustīties... Jauki, kamēr jūs, Sinkas kungs, atrisināsit ar Krieviju jautājumu, Doroņinas kundze nomirs badā un arī pārējie pensionāri...

Sēdes vadītājs. Lūdzu pārtraukt savstarpējās sarunas!

M.Lujāns. ... tikai jūsu attīstības līmenis nedod iespēju tādas sarunas risināt. Vienīgi bļaustīties varat šeit, Saeimā. Un diemžēl tādā līmenī pāriet arī šis augsti profesionālais ministrs. Un es vēlreiz saku - es brīnos par vairākumu. Divreiz mēs esam aicinājuši nomainīt šo neprofesionāli, šo nekvalitatīvo cilvēku nomainīt ar profesionālu cilvēku, risināt šo jautājumu, bet jūs visu laiku iestājaties... un tai skaitā arī Sinkas kungs slēpj... Ja jūs uzskatāt, ka tas ir vairākuma panākums, tad, atvainojiet, man jāteic, ka pie manis nāk jūsu bijušie vēlētāji, kuri norāda uz to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” viņus ir piemānījusi. Ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir tikusi valdībā un šodien rūpējas tikai par savām interesēm. Vai jūs uzskatāt, ka tas ir normāli?

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, tomēr par lietu vajadzētu runāt, par priekšlikumiem, kas ir iesniegti. Es saprotu jūsu emocionālo stāvokli, bet apspriedīsim tomēr priekšlikumus, kuri ir iesniegti! (No zāles deputats J.Sinka: “Lai viņi vārās...)

M.Lujāns. Labi. Paldies. Es vairāk ar Sinkas kungu nediskutēšu. Ja viņam ir vēlme padiskutēt, labprāt satikšos ar viņu kādreiz citur, citā vietā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Iedziļinoties lietā pēc būtības, neapšaubāmi kļūst skaidrs, ka priekšlikumi, kurus iesniedzis Kārlis Leiškalns, priekšlikumi, kurus iesniedzis deputāts Juris Dobelis, un priekšlikumi, kas nāk no Labklājības ministrijas, ir savstarpēji izslēdzoši. Un, protams, mēs nevaram daļās... Man tiešām jāteic, ka Labklājības ministrijas priekšlikums ir labs un attiecināms gan uz strādājošajiem, gan uz pensionāriem, kas nestrādā. Tā ka man ir grūti šobrīd iestāties pret labu principu, lai gan šajā principā mani neapmierina termiņš, kādā notiek atteikšanās no pensijas. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Leiškaln, tu nevarēsi vest pensionārus uz teātri!”)

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs jau savu norunājāt...

K.Leiškalns. Es jūs palūgšu izbeigt to komunistisko kūdīšanu tur, stūrī... Kalnciems vēl būs... Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeima! Debašu asums par šo jautājumu jau liecina, cik šis jautājums pats par sevi ir nopietns, un laikam lielā mērā tas liecina arī par to, ka tajā redakcijā un tajā formā, kādā tas mums ir šodien iesniegts, tas nav vēl īsti pārdomāts, izsvērts un novests līdz tādai kondīcijai, lai šeit iegūtu stabilu vairākumu. Tas mums ir jāatzīst.

Otrs moments, ko es gribu atzīmēt, ir tas, ka objekts mūsu diskusijām ir strādājošo pensionāru pensijas un ka šeit tiek apiets viens ļoti būtisks jautājums. Iedrošinos apgalvot, ka no visiem tiem pensionāriem, kuri strādā, nepieciešamības dēļ strādā apmēram 80-90%, tas ir viņiem nepieciešams, lai viņi varētu savilkt galus ar galiem kopā. Un tieši šī fakta atziņa, es jūtu, maz ietekmē deputātu darbību, deputātu domu virzību. Es negribu atkārtot tos argumentus, kuri ir jau izteikti. Es no savas puses atbalstu divu gadu periodu un aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes, varas pārstāvji un tautas kalpi! Tautas kopas “Brīvība” pamatprincips ir, ka īpaši nopietnos jautājumos mums ir ar cieņu jāieklausās citu cilvēku viedoklī. Tas ne vienmēr ir viegli. Un, uzsākot šo uzrunu, es gribētu atvainoties par to, ka pagājušajā nedēļā es pietiekami iecietīgi neieklausījos Venta Baloža teiktajā. Jūs varbūt atminaties, ka bija debates par nodokļiem, frakcija “Latvijai” un arī Tautas kopa “Brīvība” iestājās par to, ka mums ir jāaiziet no regresīvās nodokļu sistēmas uz progresīvo. Runa bija par fizisko personu - cilvēku - nodokļiem, un Vents Balodis atnāca tribīnē un sāka runāt par to, ka tas varētu graut uzņēmējdarbību. Un tad es uznācu tribīnē un teicu, ka Vents Balodis šoreiz mēģina tautu un klausītājus maldināt. Ka viņam arī laikam sāk pielipt tā slimība, ka drusciņ tie fakti jāgroza. Ka viņš samaisa divus jēdzienus - juridisko un fizisko personu nodokļus. Nu es esmu jums visiem solījis - ja es kādu nevietā apvainošu, es atvainošos. Ventam Balodim bija taisnība, jo mūsu likumi ir tādi, ka juridiskās personas maksā fiziskās personas nodokļus, ja viņām apgrozība ir mazāka par 45 000 latu. Es savā uzrunā teicu, ka Vents Balodis ir viens no godīgākajiem pozīcijas deputātiem, un es to vēl uzturu spēkā, un, Vent, atvaino, ka es tevī neieklausījos.

Bet lai tā būtu varbūt mācība mums visiem!

Mēs šodien runājam par pensiju cilvēkiem, un mūsu pamatprincips ir pilnīgi nepareizs. Mēs esam sākuši ar to, ka jābūt bezdeficīta budžetam: lai mirst, cik vajag, bet mēs paliksim pie bezdeficīta budžeta! Vajadzētu no pilnīgi cita principa sākt. Mūsu primārais, prioritārais uzdevums nav sargāt valsti no parādiem, jo mēs esam bagāta tauta, mēs to varētu. Mūsu primārais uzdevums nav klausīt kādam Krastam vai kādam Zīlem, kuri it kā nesaprot, ka, ja mēs maksātu tās pensijas, tā nauda būtu apgrozībā un 90% nāktu atpakaļ tautas budžetā, mūsu ienākumos. Bet mēs kaut kā dalām to pašu naudu un lemjam, kuri mirs. Tas ir pilnīgi nepareizi. Es jūs lūdzu ieklausīties. Atrisināsim... Mums ministrs stāsta, ka trūkst divarpus miljonu latu, lai varētu darīt tā vai varētu tā. Trīs miljoni latu - tā ir viena negodīga vai neveiksmīga birokrāta kļūda mūsu valstī, bet tie divarpus miljoni latu ir vairāku tūkstošu cilvēku dzīves iespēja. Padomāsim, kas ir mūsu prioritāte, - vai mūsu tauta vai tas, ka mēs gribam to tautu iznīcināt? To mēs šodien darām. Divarpus miljoni latu ir mazāk nekā viens no tiem kuģīšiem, ar ko Avotiņš ir aizbraucis prom. Tā ir maza, maza daļa no tā, ko mēs palaidīsim par brīvu prom no “Latvenergo” vai kaut kur citur. Tā ir ļoti sīka daļa no tās naudas, kas guļ Nauru bankās, bet tā ir tā nauda, kas var uzturēt dzīvus dažus latviešus, mūsu varoņus, tos, kas izdzīvoja kā okupācijā, tā arī šajos it kā brīvības gados. Viņiem ir dzīvība apdraudēta tikai tāpēc, ka mēs nespējam šeit saprast mūsu prioritātes un ieklausīties viens otrā. Manuprāt, šis Pensiju likums ir jāatdod atpakaļ un ir jāpalielina tās summas, lai cilvēki spētu ar cieņu nodzīvot savas vecumdienas.

Paldies par uzmanību. Un, Venti, vēlreiz atvaino!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varu tikai vēlreiz atkārtot, ka ir tikai viens pirmais balsojums un tas ir konceptuālais balsojums. Labklājības ministrijas varianta apstiprinājums. Un, lai ieviestu lielāku skaidrību un lai daudzi te nesāktu atkal filozofēt par vienu, diviem un trijiem gadiem un “spīdēt” ar visādām asprātībām, es atvieglošu jums šo procedūru ar to, ka savu priekšlikumu personīgi es atsaucu. Un līdz ar to es vēlreiz izsaku atbalstu Labklājības ministrijas priekšlikumam. Jo tā bija diskusija. Tā bija nopietna diskusija, nevis... šeit viens otrs prātvēders, kurš vispār nav ieskatījies ne tajā likumā, ne tajos skaitļos, runā. Mums bija diskusija par šo piecu gadu termiņu un manu priekšlikumu diviem gadiem, un diskusijas rezultātā izveidojās šis variants - trīs gadi. Tas bija solis uz priekšu. Lūk, tas ir konceptuāli. Pie tam Labklājības ministrija, protams, centās arī uzlabot esošo priekšlikumu. Tādā veidā tapa šis teksts. Un pēc šīs garās runāšanas nekas cits neatliek kā atvieglot cienījamajiem kolēģiem darbu. Lūdzu atbalstīt to, ko ir izstrādājusi Labklājības ministrija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Ir tomēr jāizšķiras par būtību. Ko mēs gribam sasniegt? Mēs nevaram šobrīd, šajā valsts ekonomiskajā situācijā, atrisināt visas sasāpējušās problēmas šodien un tūlīt. Bet mēs varam iezīmēt pozitīvās tendences, izmaiņas un sākt kaut ko darīt.

Pirmām kārtām es gribētu Lujāna kungam mazliet atgādināt budžeta formēšanas ābeci. Tiešām, Lujāna kungs, katrs valsts pamatbudžets jaunajā gadā sākas ar nulli. Taču speciālajam budžetam - tāds ir speciālais pensiju un sociālās apdrošināšanas budžets - ir pārejošie maksājumi. Un, ja jūs esat aizkavējies 1995.gadā, tad jums ir pilnīga taisnība. Sociālās apdrošināšanas fonds sāka darbu ar mīnusu - 17 miljoniem latu. Es gribētu, lai deputāti izlemj jautājumu pēc būtības: vai viņiem šobrīd ir pieņemams “viens gads”, ko ir izvirzījis Leiškalna kungs, vai Labklājības ministrijas priekšlikums pilnībā? Es nepiekrītu dalītam balsojumam par Labklājības ministrijas priekšlikumu, jo tādā gadījumā tas zaudē savu jēgu un tiešām rada ekonomiskās problēmas.

Augsti godājamais Lagzdiņa kungs! Tiešām Labklājības ministrija savus priekšlikumus iesniedza pēdējā, bet bija arī vienošanās ar komisiju par to, ka Labklājības ministrija redzēs visus deputātu priekšlikumus un dos tādu risinājuma variantu, kas visefektīvāk, vislabāk un no ekonomiskā viedokļa vispieņemamāk risinātu visas problēmas. Šobrīd strādājošo pensionāru skaits ir 60 tūkstoši. Viņu darba ienākumi ir līdzvērtīgi visu pārējo Latvijas iedzīvotāju gūtajiem. Taču, ņemot vērā situāciju, ka daudziem strādājošajiem pensionāriem šobrīd darba stāžs ir krietni palielinājies, var rasties situācija, ka šīs izmaksas ir papildu slogs sociālās apdrošināšanas budžetam, ja nav pārtraukuma. Mēs uzskatām, ka situācijā, kad atmaksāšanu veic, sākot ar 1996.gadu, var risināt jautājumu par šo pensiju piešķiršanu no jauna 1999.gadā. Un tā ir Saeimas deputātu izšķiršanās: vai mēs 1998.gadā runājam par pensiju indeksāciju tiem cilvēkiem, kas pensionējušies līdz likuma spēkā stāšanās laikam, vai turpinām risināt strādājošo pensionāru problēmu? Labklājības ministrija, piedāvājot savu risinājuma variantu, uzskata, ka strādājošajiem pensionāriem pensiju piešķiršanu no jauna var risināt, sākot ar 1999.gadu, kad ir gaidāmi pozitīvi rezultāti ekonomiskajām izmaiņām, reāls darba samaksas pieaugums, reāls sociālās apdrošināšanas budžeta pieaugums. Nevis dalīt šobrīd mūsu nabadzīgos līdzekļus. Tādēļ es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu pilnībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es tomēr ieteiktu balsot sākumā par Labklājības ministrijas piedāvāto variantu, jo tas visradikālāk izmaina otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un par attiecīgajiem termiņiem strīdēties tikai tad, ja netiks nobalsots par Labklājības ministrijas piedāvāto visnotaļ labo priekšlikumu (mani tur uztrauc tikai termiņš). Es gan ceru, ka par to nobalsos. Bet mēs šobrīd runājam par izmaiņām trešā lasījuma redakcijā. Šīs ir izmaiņas, kas skar otrā lasījuma redakciju. Protams, man jāteic, ka Pensiju likuma pamatos mēs esam ielikuši lielu daļu netaisnības, bet šīs netaisnības labojums tik tiešām, kā Makarova kungs pareizi aizrādīja, var sagraut visu šo sociālās apdrošināšanas sistēmu nākotnē. Tā ka mums ir jāizšķiras par to. Un es aicinu balsošanas kārtību noteikt šādu - vispirms balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu un tikai pēc tam par variantu, kas mazāk, tikai termiņa ziņā, izmaina otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens vairs nevēlas. Debates beidzam.

Godātie kolēģi! Situācija tagad ir izveidojusies tāda, ka mēs esam beiguši debates par 47., 48. un 49.priekšlikumu. 49.priekšlikumu deputāts Dobelis ir atsaucis. Palikuši ir divi - 47.priekšlikums (Labklājības ministrijas priekšlikums, par kuru ministrs un vairāki deputāti pieprasa balsot kopumā) un 48.priekšlikums (deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru viņš nav atsaucis un kurš tātad ir balsojams).

Leiškalna kungs! Godātie kolēģi! Kārtības ruļļa 101.pants nosaka secību, kādā balso par priekšlikumiem. Vispirms balso par priekšlikumiem, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tātad vispirms jābalso par jūsējo - “viens gads”. Godātie kolēģi, to nosaka Kārtības ruļļa 101.pants. Jūs, Leiškalna kungs, varat uzskatīt, kā vēlaties, bet te ir likums. Tādēļ vispirms ir jābalso par jūsu priekšlikumu. Un, tā kā Dobeļa kungs ir savējo atsaucis, pēc tam balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Deputāts Leiškalns savu priekšlikumu atsauc. Tas būtiski maina lietu. Tātad mums ir palicis viens priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Vai deputāti lūdz par to balsot, vai tas ir pieņemams? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Labklājības ministrijas izteikto priekšlikumu - izteikt 16.punkta pirmo apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. 50.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kas uzlabo situāciju tiem cilvēkiem, kam invaliditāte piešķirta uz laiku. Viņi var tomēr mēnesi, teiksim, ja viņiem ir pārtraukums, slimnīcā vai kaut kur citur, kārtot tālāk savu pensiju. Lūdzu atbalstīt. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 50.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 51.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko, protams, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 51.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 52.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 53.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 53.priekšlikumu.

L.Kuprijanova. 54.priekšlikums pasludina, ka likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi!

Man tagad ir jālūdz balsot galīgajā, trešajā lasījumā par visa likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas režīmu! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Raitis Apalups, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Juris Celmiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju Latvijas Republikas Saeimas 13.novembra ārkārtas sēdi par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute