Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 21. un 22.maija sēdi.

Saskaņā ar akceptēto darba kārtību, mēs turpināsim izskatīt likumprojektu "Muitas likums".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņo Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2571. 14.lappusē ir 39.priekšlikums, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča un kuru atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. 40.priekšlikums 15.lappusē. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča un atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. 41.priekšlikums, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, - papildināt 36.pantu ar jaunu trešo daļu, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. 42.priekšlikums, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. To neatbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet arī Aija Poča pati to ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums nav apspriežams.

P.Apinis. Tieši tāpat ir ar 42.1., 42.2., 42.3., 42.4. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad sakarā ar to, ka iesniedzējs priekšlikumus ir atsaucis, tie nav skatāmi.

P.Apinis. 43.priekšlikums, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - izteikt virsrakstu jaunā redakcijā, ko pati Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atsauc 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atsauc komisija, Apiņa kungs?

P.Apinis. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad nav skatāmi. Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. Tas attiecas arī uz visiem 50.priekšlikumu punkta apakšpunktiem - no 50.1.- 50.9.

51.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre...

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta 23.lappusē, godājamie kolēģi!

P.Apinis. 22.lappusē man iznāk... Bet valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ir ieteikusi sesto nodaļu izteikt jaunā redakcijā, kur 51.1.priekšlikumu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par sestās nodaļas nosaukumu - "Ievešana muitas noliktavā"? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. 51.2. priekšlikumu valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc.

Sēdes vadītājs. No 51.1. līdz...

P.Apinis. Nē, 51.2. tikai! Tikai vienu pašu 51.2. atsauc. 51.1. mēs jau izskatījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek atsaukts. Apiņa kungs, piedodiet, atsaukts tiek 51.2.

P.Apinis. Jā, tikai 51.2. 51.3.priekšlikumu, kurā valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka jaunā redakcijā 47.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ja mēs skatāmies šā 47.panta veco redakciju, mēs redzam, ka muitas noliktavas darbības atļaujas saņemšanas kārtību un tās derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets. Savukārt jaunajā redakcijā mēs redzam, ka šīs noliktavas darbībai ir nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta atļauja. Bez tam šajā vecajā redakcijā vēl ir arī virkne citu detalizētu gadījumu, kuros šī atļauja tiek anulēta, kas šeit tiek regulēta likumā. Diemžēl šajā jaunajā Počas kundzes piedāvātajā redakcijā šādas atļaujas anulēšanas kārtības nav. Tāpēc es vienkārši lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas.

Vēlas runāt priekšlikuma autore - valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Počas kundze. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Šeit šis pants ir mainīts, tāpēc šis priekšlikums ir jāskata kontekstā ar citiem priekšlikumiem, kas bija izteikti par procedūrām, kas ir saistītas ar muitas noliktavām. Jautājums ir par to, ka tikai Ministru kabinets nosaka - un tur es pilnīgi piekrītu - kārtību, kādā tiek piešķirtas atļaujas muitas noliktavu turēšanai, un arī to, cik ilgs var būt šīs muitas noliktavas turēšanas termiņš. Savukārt pašu atļauju, saskaņojot ar attiecīgajām muitas instancēm, izsniedz Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgās muitas amatpersonas. Šeit ir vienkārši divu dažādu līmeņu darbības. Vienas ir vispārīgākas, kuras tiešām nosaka Ministru kabinets, un otrās jau ir konkrētās darbības, kuras, balstoties uz Ministru kabineta noteikto kārtību, jau realizē Valsts ieņēmumu dienests.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Apiņa kungs. Lūdzu!

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu - izteikt likumprojekta 46.pantu (pēc jaunās numerācijas 55.pantu) jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

P.Apinis. 51.4.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izslēgt 48.pantu. To atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es gribu stenogrammai pateikt, ka es kļūdījos, runādams par iepriekšējo balsojumu attiecībā uz 55.pantu. Faktiski runa bija par 56.pantu pēc jaunās numerācijas.

Tagad mēs apspriežam 51.4. priekšlikumu, ko iesniegusi Počas kundze, - svītrot 48.pantu. Vēlas runāt debatēs deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es vēlos pievērst visu uzmanību tam, kādu normu šeit tiek ierosināts svītrot. Un šī svītrojamā norma ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests veic muitas noliktavu turētāju uzskaiti, un nodrošina to saraksta regulāru publicēšanu oficiālos izdevumos. Jautājums ir par to, vai mēs gribam, lai mūsu valstī Valsts ieņēmumu dienests veiktu šo muitas noliktavu turētāju uzskaiti vai arī šo uzskaiti neviens neveiktu. Es tomēr uzskatu, ka mums valstī ir jāveic Valsts ieņēmumu dienestā šī uzskaite, lai nepieļautu šo absolūto nekontrolējamību muitas noliktavu jautājumos, kāda ir. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo mēs zinām, ka muitas noliktavas ir viena no tām vietām, kur mūsu valstī notiek ļoti plaši tādi darījumi, kuri mūsu sabiedrībai nav izdevīgi un kuri varbūt var nonākt pretrunā arī ar likumu. Pie tam mums, sabiedrībai, ir ļoti svarīgi, lai šī ekonomiski ļoti būtiskā mūsu saimniecības nozare - muitas noliktavas - tiktu pakļauta ļoti stingrai sabiedrības kontrolei. Tāpēc es aicinu šo 48.pantu tomēr neizslēgt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Počas kundze. Lūdzu!

A.Poča (valsts ienēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Muitas noliktavu turēšana ir gluži tāds pats uzņēmējdarbības veids kā jebkurš cits. Un jebkurš uzņēmējs, kas nodarbojas ar šo darbības veidu, ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, kurš šobrīd mums ir publisks un kur jebkuram ir iespējams saņemt izziņu par to, ar ko kāds uzņēmējs nodarbojas. Uzskaiti, neapšaubāmi, veiks Valsts ieņēmumu dienests, un tas acīmredzot būs noteikts šajos Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentēs muitas noliktavu darbību. Jautājums ir par to, ko nozīmē saraksta regulāra publicēšana oficiālos izdevumos, tas ir, reizi nedēļā vai reizi mēnesī, vai reizi gadā. Es nezinu, vai pēc tā būtu nepieciešamība. Es domāju, ka šobrīd Uzņēmumu reģistrā jau ir pieejami šīgada uzņēmumu gada pārskati, bilances. Tādējādi būs pilnīga informācija visiem par to, ar ko katrs uzņēmējs nodarbojas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies Počas kundzei par skaidrojumu. Šajā skaidrojumā tiešām labi bija redzamas viņas pieļautās - apzināti vai neapzināti - kļūdas. Un šīs kļūdas ir tādas, ka pastāv ārkārtīgi būtiska starpība starp datu publisku pieejamību Uzņēmumu reģistrā un šo datu publicēšanu oficiālā izdevumā, jo, lai iepazītos ar informāciju Uzņēmumu reģistrā, ir jāsamaksā noteikta valsts nodeva, kas nav jādara tajā gadījumā, ja cilvēks šo informāciju izlasa avīzē.

Otrs. Informāciju izlasīt avīzē ir viena lieta, bet, lai atrastu visu šo muitas noliktavu uzskaiti Uzņēmumu reģistrā, tur ir jāveic vesela meklēšanas procedūra, un tā ne vienmēr būs arī šiem lietotājiem, šiem cilvēkiem, pieejama. Katrā ziņā no sabiedrības informētības viedokļa, kā jūs visi labi redzat, pastāv ļoti būtiska starpība starp šīm divām lietām. Un faktiski šo Počas kundzes argumentāciju par šo savu priekšlikumu es nevaru citādi uztvert kā vien deputātu un sabiedrības maldināšanu. Es tomēr aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Apiņa kungs.

P.Apinis. Cienījamais Čerāna kungs, es ļoti lūdzu jūs iepazīties ar visu likumu kopā, jo citā vietā par uzskaiti ir ļoti precīzi atrunāts. Es ļoti lūdzu kolēģus atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret priekšlikumu - svītrot likumprojekta 48. pantu (pēc vecās numerācijas). Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 8, atturas - 3. Komisijas viedoklis un Počas kundzes priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis. 51.5. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča papildina nodaļu ar jaunu pantu, mainot numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 51.6. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju sekojošā redakcijā, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 58. panta (pēc jaunās numerācijas) pirmo un otro daļu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 51.7. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju...

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, Počas kundze šo priekšlikumu atsauc. Paldies.

P.Apinis. Paldies. 51.8.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atsaukts.

P.Apinis. Paldies. Es ļoti lūdzu kolēģus uzmanīgi sekot mūsu dokumentam, jo šie panti ir stipri atšķirīgi, tādēļ mums vairākās vietās ir it kā dublēšanās ar priekšlikumiem - 51.1. ir...

Sēdes vadītājs. 27. lappusē, godātie kolēģi!

P.Apinis. 26. ...

Sēdes vadītājs. 27. lappuse.

P.Apinis. 26. pēc mana... 27. lappuse. 51.4. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Tas pēc jaunās numerācijas ir likumprojekta 61. pants. Vai kolēģi ir pareizi orientējušies? Apiņa kungs...

P.Apinis. 51.1. priekšlikums... Tas ir 61. pants pēc jaunās...

Sēdes vadītājs. 61. pants. Paldies.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka mums nav nepieciešams atļaut muitas noliktavas telpās uzglabāt tādas preces, kas nav precīzi izkontrolētas saistībā ar 43. panta pirmās daļas 2. punktu... Kā arī mums nav nepieciešams atļaut muitas noliktavas telpās veikt preču pārstrādi. Un tādēļ es aicinu šo Počas kundzes priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens runāt nevēlas? Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Apiņa kungs vēlas ko teikt?

P.Apinis. Es ļoti lūdzu atbalstīt Aijas Počas priekšlikumu un komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta 61. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par... Nav kvoruma, godātie kolēģi! Deputāti nepiedalās balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta 61. panta redakciju. Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

P.Apinis. 51.2. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča to atsauc.

51.3. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 63. panta redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 51.4. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 64. panta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. 51.5. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es gribu šeit nolasīt vismaz pirmo teikumu no šā 57. panta, ko šeit piedāvā Počas kundze, un tas skan: "Ja ir pamatots iemesls, preces, kurām tiek piemērota ievešanas muitas noliktavā procedūra, var uz laiku izvest no muitas noliktavas". Tātad pirmais šeit neskaidrais jautājums ir par to, ko nozīmē - pamatots iemesls? Un kas to izvērtēs, vai iemesls ir pamatots vai ne?

Un otrs. Mēs redzam, ka šeit atkal šī norma ir kārtējā norma, kas pieļauj dažādu finansu un ekonomisku mahināciju iespējas. Tātad preces, kurām jāatrodas muitas noliktavā, var atsevišķos gadījumos izvest no šīs muitas noliktavas. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Šā jaunā 65. panta redakcijas otrajā daļā ir noteikti tie gadījumi, kad šīs preces var atrasties ārpus muitas noliktavām. Un tas ir tad, kad tās ir paredzētas apstrādei, tātad viņām tiek pievienota klāt vērtība. Pēc tam viņas var atkal ievest atpakaļ muitas noliktavā un attiecīgi formēt izvešanai vai tranzītam un tamlīdzīgi. Tā ka šeit šī procedūra ir saskaņota ar iepriekšējā panta procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Apiņa kungs. Lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt Aijas Počas priekšlikumu un komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta 65. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.

P.Apinis. 51.6. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka nodaļu papildināt ar jaunu pantu, mainot numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

P.Apinis. 51.7. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 67. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. Tā kā mēs jau iepriekš esam mazliet citādāk balsojuši, tad valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc visu 52. priekšlikumu, tas ir, 52.1., 52.2., 52.3. punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tie tātad vairs nav skatāmi. Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. 53. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Dokumenta 31. lappuse, atgādinu to kolēģiem. Lūdzu!

P.Apinis. Tātad mēs skatāmies astoto nodaļu - "Ievešana pārstrādei", kur 53.1. priekšlikumā valsts ieņēmumu valsts ministre iesaka izteikt 52. pantu jaunā redakcijā, mainot attiecīgi arī pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par septītās nodaļas (pēc jaunās numerācijas) nosaukuma redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 53.2. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt 53. pantu jaunā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 68. un 69. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 53.3. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt 54. pantu kā divus pantus jaunā redakcijā, piešķirot tiem 70. un 71. panta numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 70. un 71. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. 53.4. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt bijušo 55. pantu jaunā redakcijā, attiecīgi mainot numerāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 72. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 53.5. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt šo nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. Komisija atbalsta Aijas Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem pret likumprojekta 73. pantu (pēc jaunās numerācijas) iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 53.1. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu, jaunu 74. pantu, mainot attiecīgi pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst? Pieņemts.

P.Apinis. 53.2. priekšlikums - papildināt ar jaunu pantu jaunā redakcijā šo likumprojektu. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 75. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. 53.3. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju. Tagad tas ir 76. pants. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 76. panta "Kompensācijas produkti" redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. 53.4. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju. Tas tagadējā redakcijā ir 77. pants, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šā panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 53.5. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. Tas tagadējā redakcijā ir 78. pants, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 78. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. 53.6. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju. Tas tagad ir 79. pants, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Ļoti diskutabls bija 53.7 priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja... (No zāles valsts ministre A.Poča: "Atsaucu!") Aija Poča atsauc.

Sēdes vadītājs. Tātad Počas kundze atsauc priekšlikumu, kurš ir dokumenta 38. lappusē ar numuru 53.7. un kurš attiecas uz 80. pantu. Počas kundze atsauc. Paldies.

P.Apinis. Paldies. 53.8. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. Atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 81. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. 53.9. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 82. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. Un 53.1. priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu šādā redakcijā, mainot pantu numerāciju. Tas tagad ir 83. pants, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Apinis. Mēs skatām devīto nodaļu "Ievešana pārstrādei muitas kontrolē". 54.1. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 56. un 57. pantu izteikt kā vienu pantu, mainot attiecīgi pantu numerāciju. Tas tagad ir 84. pants, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu par tagadējās astotās nodaļas nosaukumu un pret 84. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 54.2. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izteikt bijušo 58. pantu trijās daļās, kā trīs pantus, attiecīgi mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, attiecīgi mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi deputāti, pret likumprojekta 85., 86. un 87. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 54.3. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izteikt 59. pantu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 88. panta redakciju (tas ir pēc jaunās numerācijas) iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 54.4. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 60. pantu izteikt jaunā redakcijā, attiecīgi mainot numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti 89. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Desmitā nodaļa "Izvešana". 55. priekšlikums. 55.1. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministre iesaka nodaļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā - "Preču izvešana". To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 55.2. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izteikt 61. pantu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 90.pants. Deputātiem pret šā panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 55.3.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 62.pantu jaunā redakcijā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta kā 91.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Skatām vienpadsmito nodaļu "Izvešana pārstrādei". Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 63.pantu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un tas tagad ir 92.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta tagadējās desmitās nodaļas nosaukumu "Izvešana pārstrādei" un pret likumprojekta 92.panta redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 56.2.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, - izteikt 63.pantu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un kas tagad ir 93.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam un komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

Lūdzu kolēģus nedaudz klusāk savstarpējās sarunas veikt. Godātie kolēģi! Lūdzu veikt savstarpējās sarunas nedaudz klusāk!

Lūdzu, turpiniet!

P.Apinis. 56.3.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 65.pantu izteikt divos pantos, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to iestrādāja kā 94. un 95.pantu, atbalstot Aijas Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 94. un 95.panta redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 56.4.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 66.pantu izteikt jaunā redakcijā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta un izsaka kā 96.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 56.5.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 67.pantu kā divus pantus, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta un iestrādā tos kā 97. un 98.pantu.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem deputātiem pret likumprojekta 97.un 98.panta redakciju iebildumu nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

P.Apinis. 56.6.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izteikt 68.pantu jaunā redakcijā. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izsakot to kā 99.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Ar to mēs esam izskatījuši pusi no likumprojekta. Un tagad mēs skatām 56.1. priekšlikumu. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums ir papildināt nodaļu ar jaunu pantu šādā redakcijā. To kā 100.pantu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 100.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 56.2.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju. Komisija to atbalsta un izsaka kā 101.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 101.panta redakciju. Pieņemts.

P.Apinis. 56.3.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka nodaļu papildināt ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izsakot kā likumprojekta 102.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Apinis. 56.4.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, mainot pantu numerāciju, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā likumprojekta 103.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

P.Apinis. 56.5.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izsakot jauno pantu kā likumprojekta 104.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 104.panta redakcijai. Pieņemts.

P.Apinis. 56.6.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izsakot kā likumprojekta 105.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 105.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 56.7.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un pantu izsaka kā likumprojekta 106.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Skatām nākamo nodaļu. Divpadsmitās nodaļas līdzšinējais nosaukums "Atpakaļizvešana", un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka nodaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā "Preču atpakaļizvešana, iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij".

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 58.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 69.pantu jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta un iestrādā kā likumprojekta 107.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 107.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Skatām trīspadsmito nodaļu "Tranzīts", kas tagad būs divpadsmitā nodaļa "Tranzīts". 70.pants, 59.1. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt 70. un 71.pantu kā vienu pantu, mainot pantu numerāciju. Piedāvāto jauno redakciju atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Vēlas runāt Aija Poča? Paldies. Tātad pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. 59.2.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. (No zāles valsts ministre A.Poča: "Par nākošo - 59")

Sēdes vadītājs. Paldies. Počas kundze, pasakiet to no tribīnes.

A.Poča. Cienījamie deputāti, es lūgtu izņemt no priekšlikumiem 59. un 59.3. Būtu nepieciešams vēl precizējums redakcijās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ja tie tiek izņemti, tad nav apspriežami. Paldies.

P.Apinis. Turpinām skatīt. 73.pants. 59.1.priekšlikums - izslēgt šo pantu. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 73.panta (pēc vecās numerācijas) svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Kas attiecas uz tālāko 59.2.priekšlikumu, kā mēs dzirdējām, Aija Poča to atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. Tālāk 59.1.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta un iesaka kā 111.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 111.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 59.2.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Apiņa kungs! Ņemot vērā, ka mums šeit tabulā ir vairāki priekšlikumi, kas visi ir numurēti vienādi, teiksim, tas pats 59.1. un 59.2.priekšlikums, būtu tomēr lūgums lietot tādu atskaites sistēmu, kas ļautu viennozīmīgi identificēt, par kuru jautājumu, par kuru pantu kurā brīdī ir runa, un tādēļ būtu vai nu jānosauc lappuses numurs un šis numuriņš - 59.1. vai 59.2. -, vai arī tā panta numurs, uz kuru šis priekšlikums attiecas. Lai deputātiem tomēr būtu iespēja katrā brīdī orientēties, par ko šeit ir runa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Apiņa kungs!

P.Apinis. Es īsti neuztvēru, vai Kārlis Čerāns prasa balsojumu par šo priekšlikumu? Neprasa. Tiešām bija ļoti sarežģīts likumprojekts, un, tā kā mēs skaidri zinām, Kārlis Čerāns ir iedziļinājies likumprojektā līdz pēdējai niansei, viņam, bez šaubām, ir skaidrs, kā tas viss ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt 112.panta redakcijai. Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 59.3. priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izteikt 75.pantu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un izsaka pantu kā 113.pantu jaunajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 113.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 60.priekšlikums attiecas uz četrpadsmito nodaļu "Iznīcināšana". Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt visu nodaļu. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilumu pret Počas kundzes priekšlikumu, kuru akceptējusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, - svītrot visu četrpadsmito nodaļu (pēc vecās numerācijas)? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Nodaļa tiek svītrota.

P.Apinis. Skatām piecpadsmito nodaļu "Atteikšanās par labu valstij". Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt visu piecpadsmito nodaļu, un to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu par Počas kundzes priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Sešpadsmitā nodaļa "Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana". Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ir iesniegusi priekšlikumus un atsauc šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. Skatām "C" sadaļu - "Muitas kontrole". Man ir mazliet cita lappuse, es domāju, ka jums ir... (Starpsauciens: "Kurā lappusē?")

Sēdes vadītājs. "C" sadaļa - "Muitas kontrole". Dokumenta 57.lappusē, kolēģi.

P.Apinis. Skatām 63.priekšlikumu. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt 83.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā 115.pantu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs strādājam ar tiešām ļoti sarežģītu likumprojektu, un šeit visas tās normas un šie mehānismi tiek veidoti ārkārtīgi nepārskatāmi, un ārkārtīgi daudzi no tiem ir strīdīgi, un tādēļ Tautas kustība "Latvijai" nevarēs atbalstīt šo likumprojektu kopumā. Bet, kas attiecas uz šo konkrēto pantu, es gribu norādīt vismaz šajā gadījumā uz to, ka ar šo Počas kundzes priekšlikumu tiek faktiski sašaurinātas tās funkcijas, kas tika uzticētas Muitas pārvaldei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Jo pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā bija precizēts par šīm muitas kontroles zonām: "gar muitas un brīvo zonu robežu, muitošanas vietās, muitas noliktavās, muitas iestāžu atrašanās un citās vietās". Bet šis Počas kundzes priekšlikums šo precizējumu noņem, un es aicinu to neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Kā jūs redzējāt, attiecībā uz otro lasījumu bija iesniegta vesela rinda priekšlikumu, kas paredzēja, pareizāk sakot, aprakstīja, brīvo muitas zonu noteikšanas kārtību. Par muitas noliktavām, par muitas iestāžu atrašanos un visu citu ir veselas nodaļas, kas tagad to visu apraksta, tāpēc šeit ir praktiski likums tikai sakārtots, liekvārdība un atkārtošanās izslēgta. Protams, jūs varat to neatbalstīt, faktiski likuma būtība nemainīsies, bet šeit vienkārši iznāks atkārtošanās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Apiņa kungs!

P.Apinis. Godātie kolēģi, komisijas vārdā aicinu balsot par valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikumu izteikt 83.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta 115.panta redakciju, ko akceptējusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, 41 deputāts piedalās balsojumā! Es lūdzu piedalīties pēc iespējas vairāk deputātu, nu vismaz vēl deviņus. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu par 115.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

P.Apinis. 64.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izslēgt 83.panta otro daļu. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - svītrot no likumprojekta 83.panta otro daļu (pēc vecās numerācijas)? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 65.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas precizējošs priekšlikums, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 66.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt 83.pantu ar jaunām daļām (attiecīgi ceturto un piekto daļu). To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka mainīt 84.panta virsrakstu un izteikt to jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Precizējošs labojums ir 68.priekšlikums. Aija Poča iesaka mainīt vārdu. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 69.priekšlikums. (No zāles valsts ministre A.Poča: "Atsaucu!") Aija Poča atsauc 69.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. 70.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 86.panta virsrakstu izteikt jaunā redakcijā, ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pašreizējā 117.panta nosaukumam "Atbrīvojums no muitas kontroles" piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 71.priekšlikums - izteikt 86.panta pirmo rindkopu jaunā redakcijā, kas ir precizējoša. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 72.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt 87.panta pirmo daļu ar vārdiem "vai kuras tiek ievestas komerciāliem nolūkiem". To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu un komisijas slēdzienu. Pieņemts.

P.Apinis. Mēs skatāmies "C" sadaļas otro nodaļu "Muitas kontroles noteikumi attiecībā uz precēm". 73.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - 88.pantu, precizējot to, papildināt ar vārdiem, ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 84. ir precizējošs priekšlikums, ko iesniedza valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 120.panta redakcionālajiem grozījumiem piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 75. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka otrajā daļā vārdus "Ministru kabinets" aizstāt ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests", ko atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 76. priekšlikums - 93.panta otrajā daļā vārdus "Drošības policija" Aija Poča iesaka aizstāt ar vārdiem "Iekšlietu ministrija", ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 77.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 95.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā, ko atbilstoši šai jaunajai numerācijai atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 125.panta... piedodiet, 126.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 78.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 96.panta trešajā daļā vārdus "Ministru kabinets" aizstāt ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests" par ko mēs principā jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk! Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 79.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt 96.pantu ar jaunu daļu jaunā redakcijā, kuru atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums ir šāds - vienkāršotā deklarācija jānoformē iespējami īsā laikā. Deputāti šim formulējumam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 80.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums. Precizējot šo priekšlikumu, to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Apinis. 81.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - 126.panta pēdējo teikumu pēc vārda "laikā" papildināt ar vārdiem "nemainot to īpašības", ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 130.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 82.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izveidot panta otro daļu, ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 132.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 83.priekšlikums... (No zāles valsts ministre A.Poča: "Atsaucu!")

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts, Apiņa kungs, 83.priekšlikums.

P.Apinis. Paldies. 84.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izslēgt divus vārdus. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 133.panta otrajā daļā iesniegtos redakcionālos labojumus akceptē. Pieņemts.

P.Apinis. 85.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - vārdu "jâbūt" aizstāt ar vārdiem "tiesības būt", ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 86.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča - izteikt 103.pantu (tagad 135.pantu) jaunā redakcijā, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 87.priekšlikums attiecas tikai uz numerāciju, un tajā valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izmaiņas - pārnest pantus uz nodaļas sākumu. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Skatīsimies sadaļas otro nodaļu - "Deklarēšana". 88.priekšlikums. Skatāmies 88.1.priekšlikumu. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 107.pantu izteikt jaunā redakcijā. To kā likumprojekta 138.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 88.2.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre iesaka 108.pantu izteikt jaunā redakcijā. To kā 139.pantu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 88.3. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 109.pantu izteikt jaunā redakcijā. To kā 140.pantu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 140.panta redakciju akceptē. Pieņemts.

P.Apinis. 88.4.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 110.pantu izteikt jaunā redakcijā, kuru kā 141.pantu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 88.5. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 111.pantu izteikt jaunā redakcijā un ievērojami papildināt. To kā 142.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 142.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 88.1. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka nodaļu papildināt ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. Tagad tas ir 143.pants, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 88.2.priekšlikumā valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 144.pantu likumprojektā atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 88.3. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 145.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 88.4. priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, - papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 146.pantu atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 146.panta redakciju. Pieņemts.

P.Apinis. 88.5. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 147.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 148.pantu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

P.Apinis. 88.7.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 149.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 88.8.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. To kā 150.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 88.9. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 151.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 88.10.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot pantu numerāciju. To kā 152.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

P.Apinis. 88.1. pants. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka papildināt nodaļu ar jaunu pantu, mainot attiecīgi arī numerāciju. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā 153.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 153.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Skatāmies "E" sadaļas trešo nodaļu - "Muitas brokeris". (No zāles valsts ministre A.Poča: "Atsaucu!") Te valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča atsauc savus priekšlikumus - tātad tiek atsaukts 89., 89.1., 89.2. un 89.3. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad tie nav skatāmi. Lūdzu, tālāk! Nākamais priekšlikums, godātie kolēģi, ir 77.lappusē ar 90.numuru.

P.Apinis. Skatāmies "G" sadaļas G-1 nodaļu - "Preču muitas vērtība", 90.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka, ka šos maksājumus nosaka Ministru kabinets, ko, bez šaubām, atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti (pēc jaunās redakcijas) 167.panta redakcijai "Muitas vērtības jēdziens" piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 91.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča bijušo 129.pantu iesaka izteikt jaunā redakcijā. To kā 171.pantu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 92.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izslēgt 130.panta otrās daļas 1. un 2.punkta beigu daļu, atbilstoši mainot numerāciju. 172.pantu jaunajā redakcijā atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 172.panta otrās daļas 1. un 2.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 93.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 130.panta otrās daļas 4.punkta "c" apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā. To atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 94.priekšlikums. Bijušā 132.panta otrās daļas 1.punktu valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka izteikt jaunā redakcijā. To kā 174.panta attiecīgo daļu akceptē arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāti 174.panta otrās daļas 1.punkta redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Skatāmies 95.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir 87.lappusē, kolēģi!

P.Apinis. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka bijušā 136.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. To kā 178.pantu (pēc jaunās numerācijas) jaunā redakcijā atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti 178.panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 96.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 136.panta ceturto daļu izteikt jaunā redakcijā, kuru kā 178.pantu (pēc jaunās numerācijas), attiecīgi tā ceturto daļu, atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 97.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča iesaka 137.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. To kā 179.panta trešo daļu atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 179.panta trešās daļas redakciju.

P.Apinis. 98.priekšlikums - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums papildināt bijušā 142.panta pirmo daļu ar diviem jauniem vārdiem... Piedošanu, atsauc šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad 98. un 99.priekšlikumu to iesniedzējs - Počas kundze - atsauc. Paldies.

P.Apinis. Mēs skatām pēdējo priekšlikumu - 100.priekšlikumu, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valstrs ministre Aija Poča: izteikt 157.pantu jaunā redakcijā. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā 199.pantu jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 199.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. Esam izskatījuši visus 100 priekšlikumus un varētu balsot par likumprojektu "Muitas likums" otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Muitas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par termiņiem izskatīšanai trešajā lasījumā.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Pirmkārt, es jums vēlos teikt, ka jau rīt pēcpusdienā vai parīt no rīta būs jaunā tabula. Tātad vajadzētu visiem maksimāli ātri ķerties pie labojumiem un izdarīt tos līdz 30.maijam. Tas ir speciāls lūgums, lai mēs paspētu iekļauties termiņos; proti, vēlākais termiņš, lai izskatītu šo likumprojektu trešajā lasījumā, ir 19.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam... Apiņa kungs, līdz kuram datumam?

P.Apinis. Līdz 30.maijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 30.maijam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

P.Apinis. Es ļoti pateicos, deputātu kungi, par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms izskatām nākamos darba kārtības jautājumus, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstīts dokuments, kurā viņš lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu pārcelt darba kārtības 23.punkta - pēc pašreizējās numerācijas tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" - izskatīšanu pirmajā lasījumā un 45.punkta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" izskatīšanu otrajā lasījumā un tos iekļaut pēc 17.punkta. 17.punkts, godātie kolēģi, mums tagad ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Vai kāds vēlas par šo komisijas priekšlikumu runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Godātie kolēģi, lūdzu tātad fiksēt, ka 23.punktu un 45.punktu mēs izskatām pēc 17.punkta. Paldies.

Tālāk. Seši deputāti lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt 21.-22.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas - likumprojektu "Par privātajiem pensiju fondiem" (darba kārtības 58.punkts), likumprojektu "Par Ķemeru nacionālo parku" (35.punkts), likumprojektu "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"", (51.punkts), likumprojektu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (28.punkts), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" (30.punkts), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (31.punkts), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" (29.punkts), likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" (59.punkts), likumprojektu "Robežsardzes likums" (21.punkts) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" (49.punkts) izskatīt pēc darba kārtības 17.punkta. Nu tikko kā mēs, kolēģi, vienojāmies, ka pēc 17.punkta izskatīsim 23. un 45.punktu. Vai kāds vēlas par šo sešu deputātu iesniegumu runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Nu tad es lūdzu kolēģus fiksēt attiecīgo kārtību, lai mums tā nenojuktu. Tātad pēc 45.punkta mēs skatām šos punktus, jo šo sešu deputātu iesniegtos labojumus ir akceptējusi Saeima.

Un ir vēl kāds Prezidijam adresēts iesniegums. Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas ir izveidota, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespēju un personiskās atbildības noteikšanas iespēju šo kredītu izsaimniekotājiem, lūdz iekļaut 21.-22.maija Saeimas sēdes darba kārtības devītajā sadaļā "Patstāvīgie priekšlikumi" kā 63.punktu lēmuma projektu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu, apstiprināšanas termiņa pagarināšanu un turpmāko finansēšanu. Parakstījis komisijas priekšsēdētājs Stikuts. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.panta ceturto daļu mēs to esam tiesīgi skatīt.

Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Arī iebildumu nav. Paldies. Tātad iekļaujam to kā šodienas un rītdienas sēdes darba kārtības 63.jautājumu, tas ir, kā pēdējo.

Godātie kolēģi, ir vēl viens iesniegums. Pieci deputāti - Čerāns, Grīnbergs, Kušnere, Mauliņš un Kazāks - lūdz izslēgt no Saeimas 21.-22.maija sēdes darba kārtības 3.punktu "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"" (dokuments nr.2626).

Motivācijai lūdz vārdu deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts, grozījums Saeimas kārtības rullī, ir tāds, ar kuru Saeimā tiek kārtējo reizi mēģināts ierobežot opozīcijas tiesības aizstāvēt savu viedokli. Un kā konstruktīva opozīcija, kas sistemātiski izvirza savas likumdošanas iniciatīvas, Tautas kustība "Latvijai" ar nopietnu satraukumu konstatē, ka šis likumprojekts aicina ierobežot deputātu tiesības līdzdarboties tieši likumdošanas procesā. Mēs, protams, varam ar zināmu gandarījumu konstatēt, ka valdošais vairākums ir sajutis pamatotas bailes no opozīcijas Tautas kustības "Latvijai" konstruktīvajiem priekšlikumiem, kurus izskatīt Saeimas plenārsēdēs, sevišķi vēlēšanu tuvuma iespaidā, varbūt nebūtu sevišķi nevēlami. Šādā situācijā deputātam būs tiešā veidā jāatbild vēlētāju priekšā par katru savu balsojumu vienā vai otrā principiālā jautājumā, un tāpēc ir saprotama valdošā vairākuma vēlme, lai šo balsojumu būtu pēc iespējas mazāk. Jo ir skaidrs tas, ka jautājumos, kas skar taisnīgumu valsts pārvaldē un sabiedrības kopuma intereses, pretēji politiskās elites interesēm, Tautas kustība "Latvijai" bija, ir un būs nesamierināma cīnītāja pret šobrīd valdošajiem politiskajiem spēkiem. Vēlēšanās nedzirdēt mūsu konstruktīvo balsi un vēlēšanās nebalsot par valdošajam vairākumam neizdevīgi formulētiem priekšlikumiem liecina par nopietnām bailēm. Mēs varam būt pateicīgi par šo skaidro apliecinājumu mūsu spēkam, tomēr tautas vairākuma interešu konstruktīvas aizstāvības iespēju vārdā es aicinu šodien šo likumprojektu izslēgt no darba kārtības un to vispār neizskatīt. Mēs varam runāt arī par to, ka ir demokrātiskai iekārtai nepieņemamas normas likumprojekta 2.pantā. Šajā pantā ir paredzēts ierosināt uzlikt deputātam administratīvu sodu saskaņā ar viņa politiskajiem uzskatiem, un tas arī ir pretēji tam, ko Saeima ir līdz šim lēmusi. Tāda politisku konfliktu risināšana, kurā opozīcija ir noformējusies un vienojusies par noteiktām darbībām, to skaitā ietverot varbūt arī nebalsošanu par kādu likumprojektu, - tā ir tiešām nopietna politiska problēma, kurai ir jāatrod viens vai otrs risinājums demokrātiskā parlamentārā ceļā. Es pat mazāk gribu runāt par piedāvāto runas laika saīsināšanu, jo Tautas kustība "Latvijai" allaž ir centusies izteikt savas domas pietiekami koncentrēti - atšķirībā varbūt no viena otra pozīcijas deputāta, - bet arī šie piedāvātie laika saīsinājumi tomēr pārkāpj nopietnai argumentācijai nepieciešamo laiku, nosaka to pārāk īsu. Tie vēl būtu ierosinājumi, ko mēs komisijās varētu skatīt. Bet te ir tas, ko es šeit minēju, -tātad būtiska vēršanās pret opozīciju un arī demokrātijai bīstamas normas, kas ietvertas šajā likumprojektā. Es tomēr aicinu izslēgt to no darba kārtības un to vispār šodien tālāk neskatīt. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Pret šo piecu deputātu iesniegumu vēlas runāt Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es, viens no šā likumprojekta iesniedzējiem, gribētu runāt tomēr par to, ka tas šodien būtu nododams komisijām. Un tas būtu jādara sekojošu apsvērumu dēļ.

Pagājusī ceturtdiena mums skaidri pierādīja, cik mēs neproduktīvi, neauglīgi un - piedodiet, lūdzu, - bieži vien demagoģiski runājam par to, kas deputātam būtu vai nebūtu darāms. Tas - pirmkārt.

Otrkārt. Čerāna kungs, jūs teicāt, ka likumprojekta iesniedzējiem, valdošajai koalīcijai, ir bail no jums. Es gribu pateikt visiem kolēģiem un visiem, kas mani dzird, ka man no Čerāna bail nav. (Aplausi.)

Un treškārt. Mēs saņēmām ar "Lauku Avīzes" un citu avīžu starpniecību desmitiem vēstuļu no mūsu vēlētājiem, no tādiem pašiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri balsoja arī par opozīcijas deputātu ievēlēšanu šeit un kuri visi vienbalsīgi pieprasa runāt no Saeimas tribīnes par lietu, runāt īsi, konkrēti un kodolīgi. Un par to, cik konstruktīvi bieži vien opozīcija šeit no šīs tribīnes runā, mēs tikko kā pārliecinājāmies. Un, Čerāna kungs, atļaujiet jums un citiem dot padomu. Ja jūs kādreiz patiešām nopietni gribat, lai jūsu priekšlikumi "izietu cauri", lai Saeima tos atbalstītu, tad runājiet īsāk un mazāk. Tad būs lielāki panākumi. Bieži vien ar savu "kvēlo" (pēdiņās) aizstāvības runu saviem priekšlikumiem jūs lietu tikai sabojājat, nevis virzāt uz priekšu. Tādēļ es tomēr lūgtu deputātus atbalstīt šā likumprojekta, šo labojumu, nodošanu komisijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu komisijām... piedodiet, par izslēgšanu no darba kārtības.

Acumirkli! Godātie kolēģi, atvainojiet! Pieci deputāti, kuru uzvārdus es jau minēju, lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības šo likumprojektu. Čerāna kungs runāja par izslēgšanu, es runāju pret izslēgšanu. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi. Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu - izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Es lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad, godājamie kolēģi, darba kārtības 1.jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Daudiša, Amerika, Jirgena un Jurkāna iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par šo jautājumu Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es gribu izteikt pateicību Čepāņa kungam par skaisti savirknētiem norādījumiem, bet tomēr, lai apliecinātu to, ka Tautas kustības "Latvijai" opozīcija runā pietiekami īsi un konstruktīvi, es arī šeit savus iebildumus pret šo likumprojektu izteikšu maksimāli īsā veidā.

Šis likumprojekts paplašina, palielina "caurumu" skaitu Korupcijas novēršanas likumā, palielina iespējas apiet šo likumu, ieceļot dažādus ierēdņus un amatpersonas dažādu uzņēmējsabiedrību dažādos atbildīgos amatos, un tāpēc, uzskatot, ka Korupcijas novēršanas likums ir jāievēro stingri un to nedrīkst ar dažādiem grozījumiem mīkstināt, jo korupcijas problēma ir ļoti nopietna mūsu valstī, es aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas atzinuma projektu - par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Daudiša, Amerika, Jurkāna un Čevera iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt "pret" Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçzvemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēža kungs. Mūsu kolēģi - Čepāņa, Daudiša, Amerika, Ernesta Jurkāna un Čevera kungs - ir augsti cienīti demokrāti, un es esmu pārliecināts, ka viņi cīnās par demokrātiju, kas ir mūsu 6. Saeimas un bija arī iepriekšējās Saeimas darba pamatā, un ka, būdami tādi augsti cienījami demokrāti, viņi negribēs atņemt iespēju arī citiem varbūt ne tik augsti saprotošiem demokrātiem - domas dalās - iespēju izteikties pilnā laika apjomā, kā mums to jau līdz šim nosaka mūsu Kārtības rullis. Protams, ne vienmēr mēs varam labi izmantot mūsu laiku, bet tā ir demokrātija, tā ir tā neveiklā demokrātijas daļa, demokrātijas, kas ne vienmēr ir patīkama, demokrātijas, kas ne vienmēr ir bezgalīgi gudra, bet tā tomēr ir demokrātija, un ir daudz labāk, kad mums tā ir, nekā tad, ja mums tā būtu ierobežota.

Un pēc tiem nejaukajiem okupācijas gadiem, kad valdīja viena partija, kas vairumam cilvēku aizbāza mutes, - pēc tiem reakcija ir varbūt dažāda, varbūt par daudz eksplozīva, bet vēl joprojām mums mūsu ceļā uz demokrātiju ir arī tāds pārejas periods, kad mēs sevi pamazām piemērojam tālākam parlamentārajam darbam. Taču šādu ierobežojumu nav gandrīz nekur demokrātiskajā pasaulē, nav arī visu parlamentu mātē - Vestminsterā. Es domāju, ka šis nebūtu sevišķi ieteicams "gâjiens" un ieteikums, un es domāju, ka tas nekādus sevišķus augļus nākotnē nenesīs.

Es to saku cerībā, ka cilvēki, nākot šeit uz tribīni, padomās, ko viņi saka, vairāk izsvērs savus vārdus un mēģinās runāt koncentrētāk. Bet, kā jau tas ir, ne visi mēs protam izteikties pietiekami koncentrēti, un diez vai mēs, katrs no mums, varam būt tik lieli pamācītāji un visu saredzēt pareizā gaismā.

Es ieteiktu šo likumprojektu tālāk nevirzīt.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts - vēlas runāt "par".

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmkārt, kā neatkarīgais deputāts, es pateikšu, ka man nav bail ne no Čerāna kunga, ne no Čepāņa kunga.

Runājot par šo likumprojektu, es te saskaitīju, ka par trim punktiem es esmu "par" un par diviem "pret". Tā ka aritmētiski es varētu būt "par". "Par": es pilnīgi piekrītu Čepāņa kungam, ka runātājiem varētu būt tikai desmit minūtes piecpadsmit minūšu vietā. "Par": es piekrītu, ka pirms debašu atklāšanas par kādu jautājumu varētu noteikt kopējo laiku. "Par": es varētu piekrist, ka netiek apspriesti un netiek balsoti priekšlikumi, kurus atbildīgajās komisijās nav atbalstījis neviens no atbildīgās komisijas deputātiem. Taču es domāju, ka te vajadzētu vēl daudz ko mainīt. Jāmaina ir, piemēram, tas, ka mēs balsojam "par", "pret" un "atturas" (nebalso). Es domāju, ka varētu būt tikai balsojums "par" un "pret", jo tie, kas atturas, ir tie paši, kas nebalso. Un tāpēc man pilnīgi ir nepieņemams šis pants: "Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma pēc pēdējās balsošanas, atsevišķa reģistrācija nav rīkojama un pēdējā balsošana uzskatāma par reģistrāciju."

"Pret" es būtu par to, ka debatēs jāpiesakās rakstveidā līdz referenta ziņojumam. Es domāju, ka šie deputāti, kas ir iesnieguši šos labojumus, varētu tos atkārtoti iesniegt - un ne tikai šos -, un tad uzreiz redzētu, par ko te daudzi no mums būtu "par" un par ko "pret".

Un 65. pantā noteikti vajadzētu ierakstīt arī vēl to, ko darīt ar tādiem piecu vai desmit deputātu pieprasījumiem, kas, teiksim, tā kā šodien... "Latvijas ceļa" deputāti ar rītdienas datumu - 22. maijs - ir iesnieguši pieprasījumu par Jelgavas pilsētas rajona tiesas ēkas kapitālo remontu, bet to jau atsauc ar šodienas datumu pieci deputāti - Edvīns Inkēna kungs, Ābiķis, Ābele, Tomašūns... Nu ko darīsim ar tādiem? Varbūt vajag te ierakstīt, ka nevar atsaukt vai ka var atsaukt vismaz ar to pašu datumu, kurā iesniedza? Viņi iesniedza ar rītdienas datumu, kā rakstīts pieprasījumā, bet atsauc ar šodienas. Kurš papīrs tad ir derīgs, es gribu zināt? Un iztērē tik daudz līdzekļu... Varbūt tādos gadījumos, kad jūs tā neprecīzi un nenopietni strādājat, neskatīdamies, kur parakstāties, vajadzētu segt tos līdzekļus... Nu, es nezinu...

Tā ka es domāju, ka šo labojumu iesniedzējiem deputātiem vajadzētu tomēr iesniegt tos atkārtoti tā pa daļām...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 21, atturas - 6. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas valsts himnu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas par šo jautājumu runāt "par" vai "pret"? Runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Atkal runāšu ļoti īsi, un jūs varēsiet paši par to pārliecināties.

Ministru kabinets 35. pantā piedāvā redakciju, ka valsts garantē reliģiskās pārliecības brīvību. Un tālāk ir rakstīts, ka reliģiskās pārliecības brīvība var tikt ierobežota tikai likumā paredzētajā kārtībā un noteiktā apmērā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, saglabātu sabiedrisko kārtību, aizsargātu veselību vai morāli vai arī aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības. Tas viss būtu puslīdz pieņemami.

Tomēr nākamajā teikumā Ministru kabinets ir, manuprāt, aizgājis galīgi greizi, jo tur ir rakstīts, ka personām vai to apvienībām ir tiesības pildīt reliģiskos rituālus un ceremonijas. Šie reliģiskie rituāli un ceremonijas tiek piedāvāti bez jebkādiem nosacījumiem, un tas nozīmē, ka šajā likumā netiek paredzēta iespēja ar likumu kaut kādā veidā ierobežot šos reliģiskos rituālus un ceremonijas.

Mēs visi labi zinām, cik lielas problēmas šodien mūsu sabiedrībā rada dažādas sektas un dažādi šo sektu rituāli. Es uzskatu, ka šajā ziņā mums ir obligāti nepieciešama kaut kāda regulācija un ka nav pieļaujams, ka šie visu sektu reliģiskie rituāli tiktu ar šādu likuma grozījumu legalizēti un likumdevējam vairs netiktu dotas tiesības kaut ko šajā ziņā ierobežot.

Šā iemesla dēļ es aicinu nenodot šo Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu komisijām un lūgt Ministru kabinetu to pārstrādāt un iesniegt kvalitatīvā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt neviens vairāk nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 7, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, ir četri paziņojumi.

Vārds Ventam Balodim - par komisijas sēdi.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu pārtraukumā ierasties uz nelielu sēdi, pulcēsimies Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Edvīns Inkēns - lūdzu!

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Eiropas lietu komisijas! Lūdzu komisijas telpā uz pavisam īsu sēdi, tagad.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūgtu Čečenijas atbalsta grupu ierasties Prezidija zālē tūlīt pēc pārtraukuma sākuma uz 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju pulcēties pulksten 17.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 17.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu visus ieņemt vietas sēžu zālē. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu! (Starpsauciens: "Balsojam!")

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, var cerēt uz to, ka tālākajos lasījumos tiks izdarītas kardinālas izmaiņas, bet šajā gadījumā mēs redzam, ka Ministru kabinets, ja mēs iepazīstamies ar šo projektu, cenšas sev uzurpēt tiesības noteikt ne tikai to, kas būs Latvijas Bankas priekšsēdētājs. Tur ir vēl kāds ļoti interesants paplašinājums, kas, manuprāt, nebūtu jānodod Ministru kabineta rokās, it sevišķi Ministru prezidenta rokās, un tādēļ es lūgtu tomēr izdarīt balsojumu un šajā gadījumā neatbalstīt šo projektu, jo šeit būtu noteikti jāizdara plašāka diskusija. It sevišķi šajā gadā, kad cienījamajam Repšes kungam beidzas termiņš Latvijas Bankas priekšsēdētāja amatā. Tādēļ es aicinu šajā gadījumā neatbalstīt šo projektu un veikt plašāku diskusiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par"? Runāt neviens nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinuma projektu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 7. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Nagļa, Putniņa, Prēdeles un Rugātes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Ventspils brīvostas likums"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt "pret" Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Manuprāt, šis deputātu Druvas, Nagļa, Putniņa, Prēdeles un Rugātes iesniegums ir vērtējams kā bezkaunība likumdošanā, jo šis likumprojekts "Grozījumi likumā "Ventspils brīvostas likums"" piedāvā tādu jaunu 20.panta redakciju, ka šā likuma nosacījumu grozīšana nevar pasliktināt to uzņēmējsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību Ventspils brīvostas teritorijā un saņēmušas attiecīgu Ventspils brīvostas pārvaldes uz noteiktu termiņu izsniegtu licenci par tiesībām darboties Ventspils brīvostā un piemērot likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus. Mēs labi zinām, ka brīvostas mūsu valstī būtiski atšķiras no brīvostām citās valstīs, kur ap šo brīvās ekonomiskās zonas teritoriju tika apvilkts dzeloņstiepļu žogs un ir noteikta militāra apsardze, lai nekāda prece netiktu izvesta no šīs brīvās zonas pārējā valsts muitas teritorijā, jo šīm precēm dažādās teritorijās ir dažāds nodokļu režīms. Un līdz ar to šāda brīva pārvadāšana, kas pie mums diemžēl ir iespējama, faktiski ļauj uzņēmumiem izvairīties no nodokļiem. Diemžēl tā ir ļoti liela problēma attiecībā uz visām mūsu brīvostām, un mēs šeit nevaram šodien kā likumdevējs pateikt to, ka, lūk, mums tur viss ir kārtībā un ka mēs nevienā brīdī tur neko negribēsim mainīt. Faktiski, īsi sakot, nevarēsim mainīt, jo, pieņemot pašiem savu likumu, kurā mēs it kā ierakstām, ka mēs neko tur nevarēsim tālāk mainīt attiecībā uz šiem uzņēmējiem... Tas it kā būtu tomēr par sliktu tāpēc vien, ka mēs šobrīd esam iedevuši kaut kādas nepamatotas pilnvaras vai, teiksim, iespējas pārvietot preces pāri, teiksim, muitas robežai, ievest Latvijā preces bez muitas. Es aicinu šo likumprojektu noraidīt kā absolūti... teiksim, no satura viedokļa nepamatotu, bet viņš ir arī bezjēdzīgs no juridiskā viedokļa, jo mēs nevaram likumā noteikt tādas tiesības, kas attiecas uz mūsu pašu likumdošanas tām normām, ko mēs pēc tam tālāk ieviešam paši savā likumdošanā. Ja arī šo pantu mēs ierakstīsim, mēs viņu varēsim grozīt, un tāpēc es uzskatu, ka mums nav nekādas vajadzības šādu pantu šeit rakstīt. Kā jau es teicu, viņš ir būtiski kaitīgs. Iespējams, ka citiem deputātiem būs vēl kādi citi argumenti, es pateicu tikai dažus no tiem un aicinu šo likumprojektu noraidīt, nenodot komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Druva vēlas runāt "par". Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lietas būtība ir tāda, ka te nav nekādas nekaunības. Ja jūs varētu izlasīt Brīvostas likumu par Liepāju, tad jūs atrastu ļoti līdzīgu redakciju arī Liepājas likumā. Šeit ir runa par to, kad cilvēks vai akciju sabiedrība grib investēt savus līdzekļus zināmā pasākumā. Nevar taču katru minūti "nogriezt" kaut kādu iespēju darboties vai arī mainīt spēles noteikumus un līdz ar to "nogriezt" iespēju cilvēkam vismaz sakārtot savu uzņēmumu. Šis ir vienkāršs piedāvājums tādā redakcijā, kas izsaka iespēju darboties normālā režīmā un zināt gadu uz priekšu, ka šāda iespēja pastāvēs, tādēļ es lūdzu nodot to komisijām, un komisija tad varēs skatīt mūsu piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 15, atturas - 19. Nav pieņemts. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Mauliņa, Kostandas, Zelgalvja un Grīnberga iesniegto likumprojektu "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? (Starpsauciens: "Balsojam!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 17. Arī šis likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Reliģisko organizāciju likums"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Jâbalso!") "Pret" vēlas runāt Oļģerts Dunkers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

O.Dunkers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Iepazinies ar ieteiktajiem labojumiem šajā likumprojektā, es nonācu diezgan lielā neizpratnē. Es blakus tādiem man pazīstamiem vārdiem kā "klosteris" un "baznīca" sastapos ar vārdu "diacēze". Lai izpētītu, kas tas ir par vārdu, es ieskatījos Ulmaņa sākumlaika Konversācijas vārdnīcā, ieskatījos okupācijas laika izdotajās vārdnīcās, ieskatījos vārdnīcās krievu valodā un Brokhauza vārdnīcā vācu valodā, kurā ir aprakstīta pat blusas kājas anatomija, bet es nevarēju saskatīt neko par "diacēzi". Tāpēc es atradu tur "diabētu un distrofiju", bet "diacēzi" es nevarēju atrast. Es ļoti atvainojos, taču es nevaru balsot par tādu lietu, kuras dabā nav, jo Brokhauzs skaidro visu, kas dabā ir. Ja dabā tāda lieta ir, tad es lūdzu Čerāna kungu kā kulta lietu speciālistu nākt tribīnē un man paskaidrot šo jautājumu ar frakcijai "Latvijai" raksturīgo īsumu un kodolīgumu. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Malacis! Baznīcā vajag iet...")

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām lūgtu visus atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Varbūt šo vārdiņu "diacēze", tā nozīmi atsevišķiem deputātiem varētu izskaidrot komisiju sēdēs, jo plašas vārdnīcas man šobrīd nav pie rokas, bet šīs diacēzes Latvijā patiešām pastāv, un tās Romas katoļu baznīcā ir noteiktas. Tātad ir Liepājas diacēze, Jelgavas diacēze, Rēzeknes - Aglonas diacēze un Rīgas arhidiacēze. Es niansēs šeit varētu arī kļūdīties, bet ceru, ka minēju šos nosaukumus pēc atmiņas precīzi. Šīs diacēzes ir viena no katoļu baznīcas organizācijas formām, un tas ir starpposms starp pašu šo baznīcu kā reliģisku savienību un draudzi. Turklāt tas ir ļoti būtisks starpposms, kas koordinē šīs baznīcas darbību veselā novadā. Ir ļoti būtiski, lai valsts dotu iespēju šīm diacēzēm iegūt juridiskas personas statusu, kā tas arī tiek plānots Latvijas Republikas un Vatikāna jeb Svētā krēsla līgumā, kurš šobrīd tiek izstrādāts. Bet ir nepieciešams šo statusu noteikt arī likumā. Tāpēc es aicinātu šobrīd šo likumprojektu nodot komisijām, komisijās viņu skatīt un izvērtēt. Es patiesi negribu pretendēt uz to, ka šī simtprocentīgi ir tāda redakcija, kādā viņu vajadzētu galarezultātā pieņemt. Ja arī ir kādas neprecizitātes, tad es ceru, ka tās ir ļoti minimālas, tāpēc Juridiskais birojs varētu palabot. Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām un pie tā strādāt, bet visi deputāti, kuri to vēl nezina, varēs ar šo skaidrojumu izvērsti iepazīties, tāpēc es aicinu atbalstīt nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 25. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinuma projektu? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa ir par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu". Lēmuma projekts "Par Dzidras Ceihneres apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja piedāvājumu - apstiprināt Dzidru Ceihneri par Valsts kontroles padomes locekli - un nonāca pie slēdziena, ka ir jālūdz Saeima apstiprināt Dzidru Ceihneri par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli. Biogrāfija jums šeit ir pievienota. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 5. Dzidra Ceihnere ir apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisijas vārdā šīs komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas desmit deputātu pieprasījumu par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis jautājums patiesībā pēc tā dziļākās būtības ir ļoti vienkāršs. Tas ir jautājums par to, vai deputāti uzskata, ka visām valsts amatpersonām ir jāpilda Korupcijas novēršanas likuma prasības un jādeklarē savi bezskaidras naudas uzkrājumi, vai arī viena daļa ir tādas amatpersonas, kuras var nepildīt Korupcijas novēršanas likumu. Tātad - vai Ministru kabinetam, kas attiecīgi izdevis amatpersonu ienākumu deklarācijas formu, ir jāpieprasa šīs formas aizpildīšana visām valsts amatpersonām vai tikai dažām?

Es gribu atgādināt šā pieprasījuma vēsturi un vispār situācijas attīstības gaitu sakarā ar Korupcijas novēršanas likuma izpildi.

Pagājušā gada jūnijā tika pieņemts šis Korupcijas novēršanas likums. Tas stājās spēkā faktiski jau tajā brīdī, un līdz 1.augustam visām valsts amatpersonām bija jāiesniedz savas amatpersonu deklarācijas. Un, kaut arī Korupcijas novēršanas likumā ir skaidri pateikts, ka visām valsts amatpersonām ir jādeklarē savi skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, tomēr Ministru kabineta noteikumi tajā brīdī pretlikumīgi paredzēja to, ka valsts amatpersonām nav jādeklarē savi bezskaidras naudas uzkrājumi. Tam sekoja deputātu pieprasījumi - skaitā divi, kas tika iesniegti, un tie abi no Saeimas vairākuma puses tika noraidīti.

Taču šā gada aprīlī tieši sakarā ar šā otrā deputātu pieprasījuma izskatīšanu valdība tomēr saskatīja savu kļūdu un atzina, ka likums tiešām nosaka to, ka valsts amatpersonām šie bezskaidras naudas uzkrājumi ir jādeklarē. Valdība tādējādi vairs neturpināja šo savu likuma pārkāpumu attiecībā uz vienu daļu no valsts amatpersonām, kaut arī deputātu vairākumam šķita vienaldzīgi tas, vai mūsu valstī tiek pildīts Korupcijas novēršanas likums vai ne.

Tagad esam nonākuši līdz tam, ka mums atliek vienīgi panākt, lai valstī šis Korupcijas novēršanas likums tiktu pilnībā izpildīts attiecībā uz visām valsts amatpersonām. Tāda ir arī šā pieprasījuma būtība, jo Ministru kabinets ir noteicis, ka šobrīd šie bezskaidras naudas uzkrājumi ir jādeklarē, nosacīti runājot, tikai augstākajām valsts amatpersonām, turpretī valsts pārvaldes aparātā esošajiem ierēdņiem šie bezskaidras naudas uzkrājumi jādeklarē nav. Un tas ir skaidrs Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums. Tātad vismaz nav jādeklarē šajā gadā. Un tas ir skaidrs šā Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums, tāpēc to ir nepieciešams novērst. Tādējādi es lūdzu visus deputātus ar savu pozitīvo balsojumu atbalstīt šo pieprasījumu, lai pieprasītu valdībai izstrādāt tādus Ministru kabineta noteikumus, kas uzdod visām amatpersonām jau šogad tuvāko mēnešu laikā, fiziski iespējamajā tuvākajā termiņā, izsniegt tādu deklarācijas formu, kurā būtu norādīti šo amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumi.

Es domāju, ka jau tas fakts, ka mums valstī tomēr šis Korupcijas novēršanas likums netiek pildīts, šobrīd ir liels apkaunojums mūsu valstij. Arī tas, ka deputāti var balsot pret nepieciešamību valstī pildīt šo Korupcijas novēršanas likumu. Tas tiešām ir liels kauns, jo šeit nav runa par kādiem papildlīdzekļiem. Mēs zinām, ka korupcija mūsu valstī tiešām ir nopietna problēma, un to ir atzinuši arī starptautiskie eksperti. Arī Eiropas savienība, tagad runājot par Latvijas vērtējumu, galveno uzmanību pievērš tieši tā saucamā trešā pīlāra jautājumiem, tas ir, tieslietu un iekšlietu jautājumiem.

Arī Eiropas savienības komisāre Gravinas kundze savā vizītē Latvijā tiešām apstiprināja, ka korupcija šeit ir problēma. Ja mēs savā valstī pieļaujam, ka valdība var nepildīt šo Korupcijas novēršanas likumu, kurš ir izstrādāts, un ja parlaments uzskata, ka šo likumu var nepildīt, tad es nezinu, cik tālu mēs vispār varam nonākt. Ja šī valdība un parlaments tīšuprāt veicina korupciju valstī, tad nu ir skaidrs, ka līdz normālas tiesiskas valsts statusam... Līdz tādas valsts statusam, kur katram cilvēkam tiek garantētas viņa tiesības, un līdz tādam statusam, kur valsts netiek izlaupīta, kur faktiski valsts vara tiešām kalpo sabiedrībai, līdz tādam statusam mums vēl būs jānoiet ļoti tāls ceļš. Tāpēc es aicinu visus deputātus atbalstīt šo pieprasījumu.

Pieprasīsim valdībai to izdarīt - noteikt, ka visām amatpersonām ir jāizpilda šis Korupcijas novēršanas likums, jādeklarē savi bezskaidras naudas uzkrājumi banku kontos, lai pēc tam mums nevajadzētu mēģināt vērsties Satversmes tiesā! Izdarīsim to savā iekšējās kārtības ceļā.

Es saprotu, ka šeit ir kaut kādas vienošanās par to, ka nevajag atbalstīt kaut kādus pieprasījumus, ko rakstījusi opozīcija, bet šoreiz es ceru, ka visi saprot šo pilnīgi skaidro likuma pārkāpumu, kas šeit notiek. Un šis likuma pārkāpums tika atzīts arī Pieprasījumu komisijā, tāpēc es domāju, ka arī komisijas balsojums pret šo pieprasījumu vienkārši ir cinisks. Tas ir balsojums pret likumu! Ja mēs šādi veidojam savu sabiedrību, tad nav brīnums, ka cilvēkiem rodas sajūta, ka valsts pārvaldē nevalda taisnīgums. Cilvēkos nerodas uzticība mūsu valstij, kas mums ir ļoti būtiska problēma. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot! Pieprasījumu komisijas atzinumu tātad jūs dzirdējāt Tabūna kunga ziņojumā, un tas ir negatīvs. Čerāns savukārt pieprasa šo pieprasījumu kā tādu Saeimai pieņemt un nosūtīt valdībai. Izlemsim jautājumu balsojot.

Balsosim Saeimas pieprasījumu valdībai. Godātie kolēģi, es lūdzu izlasīt Kārtības rulli, lai nevienam nebūtu nekādu neskaidrību. Jautājums ir izlemjams Saeimas sēdē ar balsošanu. Komisijas atzinums ir negatīvs. Deputātu pieprasījums ir šo pieprasījumu pieņemt un nosūtīt valdībai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 26, atturas - 14. Pieprasījums nav pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, saskaņā ar Satversmi mums ir jānoskaidro, vai zālē ir nepieciešamais deputātu kvorums, lai varētu apspriest jautājumu par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Tāpēc lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 72 deputāti. Saeima ir tiesīga izskatīt šo jautājumu.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savu slēdzienu par likumu kopumā ir pateikusi. Mēs esam visus pantus izskatījuši, tagad mums atliek nobalsot par šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Lūdzu rezultātu! Balsošanā nepiedalās nepieciešamais deputātu kvorums. Es vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu deputātus apdomāties un lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav nepieciešamā kvoruma. Jautājumu nevaram izskatīt. Lai izskatītu grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, ir jāpiedalās 2/3, tas ir, 67 Saeimas deputātiem.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Godātie kolēģi, pirms sākam to darīt, informēju, ka ir ienācis deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Stikuta, Golubova, Bekasova, Staša, Kalnbērza, Lujāna, Valdmaņa un Ādamsona pieprasījums Ministru prezidentam un satiksmes ministram. Teksts jums ir izdalīts, es ceru. Tātad ir priekšlikums - nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Šis jautājums mums nav jābalso.

Nākamais darba kārtības jautājums ir neizskatītais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts "Par Irinas Ošlejas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2500. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Irinai Ošlejai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Irina Ošleja dzimusi 1966.gadā Ļeņingradā. Mācījusies Ļeņingradas 133.vidusskolā ar franču valodas novirzienu. 1983.gadā iestājās Ļeņingradas Universitātes Ekonomikas fakultātē, tālāk mācījās M.Musorgska Ļeņingradas Mūzikas koledžā, kuru absolvēja 1989.gadā. Dzīvojot Ļeņingradā, iemācījusies latviešu valodu, 1991.gadā apprecējās ar Juri Ošleju un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Iestājās Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē latviešu valodas plūsmā Franču valodas nodaļā. 1995.gadā absolvēja Universitāti un pašreiz viņa mācās Parīzes Politisko zinātņu institūtā Parīzē.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par pilsonības piešķiršanu Irinai Ošlejai. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 1, atturas - 7. Irina Ošleja uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Atis Sausnītis.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2431-b.

Pirmais priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir izdots Satversmes 81.panta kārtībā. Komisija to ir izskatījusi un atbalsta. Tas ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 39.pantā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 3.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums, kas arī izdots Satversmes 81.panta kārtībā. Komisija to ir atbalstījusi un arī ietvērusi Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Sausnītis. 4.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Sausnītis. 5.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Tie ir kopīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 47.panta pirmās daļas redakciju, kuru akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Sausnītis. 7.priekšlikums - arī Ministru kabineta priekšlikums, kas izdots Satversmes 81.panta kārtībā. Tas ir atbalstīts precizētā redakcijā, kuru varam izlasīt 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 47.panta ceturtās daļas papildināšanu ar jums iesniegto tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 8.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā un ir ietvērusi Juridiskā biroja priekšlikumos, kas lasāmi 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 48.panta redakciju, kas ir jums izsniegta, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 9.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Sausnītis. 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Sausnītis. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Sausnītis. 12.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt 51.1 pantu? Deputātiem iebildumu nav. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

A.Sausnītis. 13.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Sausnītis. 14.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Sausnītis. Un 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi, apvienojot ar Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šā likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, aicinu piedalīties balsošanā!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies, kolēģi, par darbu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamo izskatām darba kārtības 23.jautājumu. "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Minētie grozījumi skar kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Piedāvātie grozījumi ietver sevī četrus jauninājumus.

Pirmais. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka pašvaldībām jāveido trešā iedzīvotāju grupa, kurai ir tiesības pretendēt uz valsts vai pašvaldību dzīvokļiem, proti, tās ir personas, kuras īrē dzīvokļus denacionalizētajās un likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās.

Otrais grozījums nosaka, ka, izīrējot dzīvokļus personām, kuras ir sociāli mazaizsargātas, šie dzīvokļi tiek izīrēti likumā noteiktajā kārtībā, proti, kārtībā, kādu nosaka 9.pants.

Trešais grozījums nosaka, ka minētais likums turpmāk ir saskaņots ar Repatriācijas likumu.

Un ceturtais grozījums paredz to, ka gadījumos, ja persona vai ģimene tiek izlikta no dzīvokļa, kas atrodas denacionalizētā mājā, un ja šis dzīvoklis ir nepieciešams namīpašnieka ģimenes vajadzībām un īrnieks tiek izlikts tiesas ceļā, tad šīm ģimenēm ir tiesības dzīvokli saņemt no pašvaldības vai valsts ārpus kārtas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi. Pirms izvērtēšanas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā minētais likumprojekts tika nosūtīts lielajām pašvaldībām - Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Daugavpils un Liepājas pašvaldībām. Ir atbalstījusi arī Pašvaldību savienība un lielo pilsētu pašvaldību vadītāji.

Komisijas vārdā es aicinu pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikusies deputāte Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu, Prēdeles kundze!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu jūs aicināt atbalstīt šo likumprojektu, ko jau ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī Pašvaldību savienība. Un īpaši es gribētu uzsvērt šā likumprojekta to daļu, tas ir, otro, kā arī to papildinājumu, tas ir, otro papildinājumu, kas attiecas tieši uz ģimenēm un ģimenēm ar bērniem. Jo šis likumprojekts aizstāv ģimenes, iestājas par ģimenēm un bērnu interesēm. Kolēģi, bieži vien ir tā, ka, tiekoties ar saviem vēlētājiem, ar iedzīvotājiem, mēs stāstām, cik ļoti mēs esam par to, ka ir jāatbalsta gimenes, ir jāatbalsta bērni, bet šeit Saeimā nereti iznāk tā, ka demogrāfijas jautājumi ir kaut kas tik ļoti netverams un tik ļoti pie praktiskās dzīves nepiesaistāms, ka mēs tos it kā noliekam malā. Bet, lūk, šādi it kā nelieli uzlabojumi, kuri nāk par labu ģimenei, - tas ir tieši tas, kas praktiski palīdz ģimenēm. Jo, kā jūs zināt, denacionalizētajos un īpašniekiem atdotajos namos bieži vien īrnieki jūtas šobrīd ļoti slikti. Viņi īsti nezina, kāda būs nākotne, kā viņi dzīvos pēc dažiem gadiem, un tādēļ šis likumprojekts, kas aizsargā ģimenes un īpaši ģimenes ar bērniem, būtu mums, deputātiem, ar abām rokām jāatbalsta.

Pie viena es gribētu pieminēt kādu likumprojektu, kurš ir darba kārtībā, bet diezin vai mēs to šodien izskatīsim. Tas ir darba kārtības 22.punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", ko diemžēl ir noraidījusi Juridiskā komisija. Arī šis likumprojekts, līdzīgi kā nupat pieminētais, aizstāv ģimenes ar bērniem, kuras dzīvo denacionalizētos namos, pasargā tās no izlikšanas, aizstāv viņu intereses.

Tāpēc Demogrāfiskās komisijas vārdā un arī mūsu frakcijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Vai Prēdeles kundze varētu pateikt, kad būtu... piedodiet, Lagzdiņa kungs, kad būtu likumprojekts skatāms otro reizi?

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam ir līdz 5. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 5. jūnijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Tālāk. Saskaņā ar mūsu balsojumu mēs tagad izskatīsim darba kārtības 45. jautājumu - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņo deputāts Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", reģistra numurs 651, otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Strādājam ar dokumentu nr. 2645. Vai es pareizi pateicu, Pēterkopa kungs?

N.Pēterkops. Dokumenta numurs ir 2224, reģistra numurs 651.

Sēdes vadītājs. Tātad sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2645. Paldies. Lūdzu, Pēterkopa kungs.

N.Pēterkops. Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka preambulas tekstu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret preambulas redakciju nav? Pieņemts.

N.Pēterkops. Otrais ir priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt 1. pantu ar 18. punktu. Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas slēdzienu par ekonomikas ministra priekšlikumu? Pieņemts.

N.Pēterkops. Trešais ir priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt likuma 1. pantu ar jaunu apakšpunktu. Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un iekļāvusi 15. punkta otrā lasījuma redakcijā, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

N.Pēterkops. Ceturtais priekšlikums. Atbildīgā komisija papildina likumu ar jaunu pantu - 8.1. pantu "Lçmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu".

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē šo komisijas slēdzienu? Pieņemts.

N.Pēterkops. Piektais ir priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Roberts Zīle. Atbildīgā komisija to izskatīja un neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputāta Zīles priekšlikumu - papildināt 9. pantu ar jaunu otro daļu? Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis akceptēts. Paldies.

N.Pēterkops. Sestais priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tomašūns, - papildināt likuma 13. pantu ar jaunu daļu - sesto daļu. Atbildīgā komisija izskatīja šo priekšlikumu un piekrīt šai problēmas risināšanai, bet šo priekšlikumu iestrādās citā likumā, tas ir, likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Būtībā komisija neatbalsta šo priekšlikumu šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Tomašūna priekšlikumu par 13. pantu? Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

N.Pēterkops. Septītais priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tomašūns, - papildināt 15. pantu ar šādu redakciju. Atbildīgā komisija izskatīja un neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

N.Pēterkops. Astotais priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt 16. panta pirmo daļu, kā tekstā ir redzams. Atbildīgā komisija izskatīja un atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par ekonomikas ministra priekšlikumu par 16. panta pirmo daļu. Pieņemts.

N.Pēterkops. Devītais priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 18. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. Desmitais priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt likumu ar jaunu pantu - 18.1. pantu - šādā redakcijā. Atbildīgā komisija daļēji atbalstīja šo principu, šo kārtību, kādā pabeidz privatizēt dzīvokli, kas nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un šis priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 41. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 11. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tomašūns, - papildināt likumu ar jaunu pantu - 21.a pantu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 12. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

N.Pēterkops. 13. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt likumu ar jaunu pantu. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu un arī to ir iestrādājusi 41. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 14. priekšlikums. Ekonomikas ministrija piedāvā izmainīt 29. pantā vārdus. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 15. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā 29. pantā pirmajā daļā aizstāt vārdus "pçc privatizācijas...". Tekstā tas ir redzams. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu? Pieņemts.

N. Pēterkops. 16. priekšlikums. Ekonomikas ministrija piedāvā papildināt likumu ar 29.1. pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas sagatavotajā 34.1. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 17. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt likumu ar 30.1. pantu. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi arī šo priekšlikumu un to iestrādājusi atbildīgās komisijas sagatavotajā 34.1. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

N.Pēterkops. 18. priekšlikums. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt likumu ar 33.1. pantu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par ekonomikas ministra priekšlikumu papildināt likumu ar 33.¹ pantu? Slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 19. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija balsoja, balsis sadalījās 4 pret 4, lēmums nav pieņemts. Lūdzu Saeimu par šo jautājumu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates šajā jautājumā. Pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Ir daudz runāts par piespiedu privatizāciju. Es šeit gari un plaši nerunāšu par tiem sociālajiem motīviem, kādēļ mēs šobrīd nevaram pieņemt šo normu, bet varbūt tiem deputātiem, kuri nav iepriekšējā Saeimā piedalījušies Dzīvokļu privatizācijas likuma apspriešanā, es atgādināšu, ka spēkā esošais likums dod tiesības gadījumā, ja tiek veikta nama pilnā privatizācija, dzīvokļa īrniekam neierobežotā termiņā izlemt, privatizēt vai neprivatizēt savu dzīvokli, un, ja īrnieks ir pārdomājis, tad pēc pusgada, gada vai pusotra gada termiņa izbeigšanās īrnieks ir tiesīgs privatizēt savu īrēto dzīvokli. Apspriežamais priekšlikums nosaka, ka termiņš, kādā īrniekam būtu jāpieņem lēmums, vai privatizēt vai neprivatizēt savu dzīvokli, tiek saīsināts - tiek noteikts sešus mēnešus garš (no privatizācijas pieteikuma saņemšanas dienas). Turklāt šis ierobežojums, godātie kolēģi, attiektos gan uz valsts māju īrniekiem, gan uz pašvaldību māju īrniekiem. Nereti pēdējā laikā presē kļūdaini rakstīts - varbūt esam vainīgi arī mēs, deputāti, par to runājot, - it kā šī piespiedu privatizācija un šis termiņa ierobežojums attiektos tikai un vienīgi uz valsts mājām. Taču termiņa ierobežojums attiektos arī uz pašvaldību mājām. Kādēļ šis priekšlikums nebūtu pieņemams? Daudzi īrnieki ir pārādā īres maksu un komunālo maksājumu maksas, un saskaņā ar likumu parādnieki nav tiesīgi privatizēt savu dzīvokli. Ja pieņem šo normu, tādā gadījumā būtu jāpieņem arī 73.9.pants, kurš nosaka, ka pēc sešu mēnešu termiņa izbeigšanās parādnieku dzīvokļi var tikt pārdoti trešajām personām.

Otrkārt. Šāda priekšlikuma pieņemšanas gadījumā, manuprāt, nebūtu liela ekonomiskā efekta, ja tā varētu teikt, jo daudzi īrnieki, kuri dzīvo labās mājās, prestižos rajonos, kur mājas ir labā stāvoklī, neapšaubāmi, baidīdamies, ka kādi citi neprivatizē viņu dzīvokļus, savu dzīvokli privatizēs. Un faktiski neprivatizēta paliks tikai ārkārtīgi slikta dzīvojamā fonda daļa, kuru, neapšaubāmi, nedz privātfirmas, nedz kādas citas institūcijas, nedz arī privātpersonas nepirks. Tātad segums sertifikātiem nepalielināsies. Turklāt, ja jūs iepazināties ar 73.9.pantu, tad redzējāt, ka ir iecerēts neprivatizēto daļu privatizēt nevis par sertifikātiem, bet gan pārdot par latiem, tātad sertifikātu segums, arī no šāda aspekta raugoties, nepalielināsies. Bez tam ar šo normu ir noteikta dažāda kārtība, pieņemot valsts vai pašvaldības māju privatizācijai. Manuprāt, nebūtu dažādojama privatizācijas kārtība. Ja pieņem šo normu, tad pēc sešu mēnešu termiņa izbeigšanās pilnībā zustu iespēja dzīvokļa īrniekam privatizēt savu dzīvokli. Kādēļ gan mēs nevarētu dot šādu iespēju vismaz pašvaldību māju īrniekiem? Manuprāt, šo apsvērumu dēļ minētā norma būtu noraidāma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir pieņemts gandrīz pirms diviem gadiem - 1995.gada jūlijā. Pa šo laiku ir izdevies privatizēt ne vairāk kā 10% no visiem dzīvokļiem. Divu gadu laikā - 10%! Kā mēs zinām, valdības paziņotais sertifikātu izmantošanas termiņš ir līdz 1999.gada 31.decembrim, tātad vēl ir atlicis nedaudz vairāk par divarpus gadiem. Skaidrs ir tas, ka pa šiem divarpus gadiem diez vai izdosies privatizēt 90% dzīvokļu, taču mēs skaidri apzināmies, ka ar piespiedu metodēm rezultātu panākt tik un tā neizdosies. Cilvēkam brīvprātīgi ir jākļūst par sava īpašuma saimnieku. Šie priekšlikumi, kas ir vērsti uz zināmu stimulēšanu jeb piespiešanu izmantot savus sertifikātus, nekādā ziņā nestiprinās īpašumattiecības Latvijā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Bez šaubām, ir izveidojusies situācija, ka nav saimnieka vairāk nekā tūkstotim māju. Pašreiz ir 860, bet tuvākajā laikā būs vairāk nekā tūkstotis māju (un kopumā to skaits ir vairāk nekā 2000), kas ir palikušas bez saimnieka. Tās ir valsts mājas, tādu valsts uzņēmumu mājas, kuri ir bankrotējuši, privatizēti, tādi kā Slokas celulozes un papīra kombināts, Daugavpils "Dauteks", Rīgas radiorūpnīca un rinda citu uzņēmumu, kuri ir privatizēti, likvidēti vai arī bankrotējuši, bet kuru dzīvojamais fonds līdz šim brīdim ir palicis, un nu šīs mājas, vairāk nekā 60 000 dzīvokļu, pašreiz nepieder praktiski nevienam. Līdz ar to jautājums ir ļoti vienkāršs: ir nevis jāpiespiež iedzīvotāji, kas dzīvo šajās mājās, piespiedu kārtā privatizēt dzīvokļus, bet pirmām kārtām ir jānodibina valstiska namu pārvalde, kas sakārtotu šīs īpašumattiecības, jo, kā mēs zinām, Civillikumā ir teikts, ka bezsaimnieka manta piekrīt valstij un valstij pirmām kārtām Finansu ministrijas personā, vai nu tā būtu nekustamā īpašuma aģentūra, vai atsevišķi izveidota valstiska namu pārvalde, ir šie īpašumi jāreģistrē uz sava vārda. Sakārtojot šo situāciju, nākotnē varēs runāt par šo objektu privatizāciju. Taču iztikt bez šā pārejas posma, vienkārši uzlikt cilvēkiem pienākumu privatizēt dzīvokli, kurā nav elektrības, kurā nav gāzes un kurā lielā mērā ir atslēgtas komunikācijas, - tas, es domāju, ir pārāk drosmīgs solis, un tie, kas šo priekšlikumu ierosināja, bez šaubām, es ceru, bija vadījušies no pozitīvas vēlmes, taču tas rezultāts pašreiz, man šķiet, ir absolūti nepieņemams. Līdz ar to arī es aicinu noraidīt šo ekonomikas ministra priekšlikumu un izstrādāt varbūt jaunus priekšlikumus, pirmām kārtām nodibināt šādu valstisku organizāciju, kurā varētu piedalīties ar saviem līdzekļiem nekustamo īpašumu aģentūra. Varbūt varētu piedalīties šajā procesā arī Privatizācijas aģentūra, jo lielā mērā arī Privatizācijas aģentūra ir saistīta ar to dzīvojamo māju situāciju, kādā tās ir šodien. Tur varētu piedalīties arī Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ar saviem privatizācijas fonda līdzekļiem un lielā mērā domāt par nākotni, par šo dzīvojamo māju attīstības programmu, par celtniecību, par to, kādā veidā sakārtot šo māju, šo īpašumu jautājumus.

Līdz ar to, raugoties no šāda aspekta, likumprojekts ir absolūti noraidāms, ir jāsagatavo citi priekšlikumi, kas dotu kaut kādu risinājumu šajā jautājumā. Es aicinu noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Lai gan es esmu izstājusies no LNNK frakcijas, es tomēr esmu LNNK grupas locekle, deputāte.

Sēdes vadītājs. Mēs piesakām tikai frakcijas, Seiles kundze, bet ņemsim to vērā. Paldies.

A.Seile. Paldies. Es gribēju izteikties par šo 19.priekšlikumu tādā sakarā, ka tiem deputātiem, kuri nestrādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, nav iespējams reaģēt uz šiem priekšlikumiem, kurus ir iesniegusi Ekonomikas ministrija un kurus ir apspriedusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ja es būtu redzējusi Krasta kunga priekšlikumu, es būtu izvirzījusi šādu labojumu: sešu mēnešu laikā tiešām varētu kāds cits privatizēt to dzīvokli, kurā ir ilgus gadus mitis kāds iedzīvotājs, ja viņam tiktu piedāvāts vietā labāks dzīvoklis. Ja šāds noteikums nav izvirzīts, tad tik tiešām var notikt šā cilvēka, kā saka, dzīvokļa zaudēšana, ja tam rodas cits īpašnieks, kuram ir saskaņā ar mūsu likumiem tiesības diezgan ātri vispār izlikt iepriekšējo no dzīvokļa, jo var sākt šajā dzīvoklī remontu, var atzīt dzīvokli par avārijas stāvoklī esošu. Un tieši tos dzīvokļus, kuri ir avārijas stāvoklī, cilvēki nevēlas privatizēt. Tāpēc es aicinu, lai nebūtu lielu problēmu, noraidīt šo priekšlikumu šajā lasījumā un padomāt, vai te var būt kāds risinājums, lai visas dzīvojamās mājas un dzīvokļi tiktu privatizēti, vai ne. Bet ja mēs to pieņemsim šādā variantā, kādu ieteicis ekonomikas ministrs... Turklāt priekšlikums ir bez iesniedzēja uzvārda, un šajā sakarā es gribu arī aizrādīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ka tomēr arī ekonomikas ministram ir uzvārds, kurš būtu minams dokumentā. Priekšlikums nav pieņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates par šo punktu beidzam.

Komisijas vārdā - Pēterkopa kungs. Lūdzu!

N.Pēterkops. Es aicinu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret ekonomikas ministra priekšlikumu - izteikt 34.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 53, atturas - 9. Nav pieņemts.

N.Pēterkops. Nākamais ir 20 priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumu ar 34.1.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 34.1. panta redakciju? Atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 21.priekšlikums. Iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo ko tad īsti paredz šis priekšlikums? To, ka publiskais piedāvājums privatizēt objektu ir izliekams redzamā vietā pie pašvaldību domes (padomes) ēkas vai pie Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas telpām. Tas nozīmē, ka Bauskā, Talsos vai varbūt vēl kādā citā nomaļākā stūrī, kur ir arī pilsētas dome, šis paziņojums var tikt izkarināts tikai pie Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ēkas, bet šajā pilsētā pie domes - ne. Šis vārdiņā "vai" ir lietots nevietā vai arī bija jāatšifrē, kuros gadījumos pie kuras ēkas tas ir jāizliek. Priekšlikums nav kārtīgi sagatavots, tāpēc es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs nevēlas. Komisijas vārdā Pēterkopa kungs. Lūdzu!

N. Pēterkops. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs esam atbalstījuši to, ka Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija privatizē valsts dzīvojamās mājas, kuras netiek nodotas pašvaldībai. Līdz ar to būtībā šis paziņojums par privatizāciju ir jāizliek pie Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas. Ja kādam rodas bažas par to, ka varētu neizlikt pie pašvaldības ēkas, tad šīm bažām nav pamata, jo pašvaldības komisija privatizēs savas mājas. Līdz ar to viņai ir jāizliek paziņojums pie savām likumā minētajām vietām, un arī Centrālajai dzīvojamo ēku komisijai jāizvieto, loģiski, pie savas ēkas šis paziņojums. Tāpēc lūdzu atbalstīt, bet, ja rodas kādi precizējumi, kā šo domu varētu vēl precīzāk izteikt, tad ir taču trešais lasījums, kad varēs ieteikt priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta 36.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 18, atturas - 17. Šī redakcija nav pieņemta. Tātad paliek iepriekšējā lasījuma redakcija.

N.Pēterkops. 22.priekšlikums. Ekonomikas ministrija iesniegusi šo priekšlikumu - 40.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi šo priekšlikumu un iestrādājusi atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

N.Pēterkops. 23.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, - izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 24.priekšlikums. Ekonomikas ministrija iesniegusi šo priekšlikumu. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

N.Pēterkops. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā vairākos pantos veikt izmaiņas vārdos. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 26.priekšlikums. Iesniegusi ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija daļēji to atbalstījusi un iekļāvusi atbildīgās komisijas sagatavotajā 41.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu un tās akceptēto 41.panta redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. Tātad 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā 41.pantu izteikt šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. ... to mēs jau esam akceptējuši. Paldies.

N.Pēterkops. 28.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Pēterkops,- papildināt likuma 42.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to pieņēmusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas 42.panta redakcijā. Tas ir 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. Līdz ar to būtībā 29.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

N. Pēterkops. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 43.panta pirmo daļu ar vārdiem, kā tas redzams tekstā, un to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 43.panta pirmās daļas papildināšanu iebildumu nav. Pieņemts.

N.Pēterkops. 31. priekšlikums. Deputāta Tomašūna priekšlikums - papildināt 43.panta trešo daļu ar vārdiem. Atbildīgā komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Tomašūna priekšlikumu 43.pantā piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 32.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops. Tas ir papildinājums 43.panta ceturtās daļas 3.punktā. Atbildīgā komisija to pieņēmusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 33. priekšlikums. To piedāvājusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi 25.priekšlikumā. Par to mēs jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

N.Pēterkops. 34.priekšlikums. Arī to iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija iestrādāja to kā 25.priekšlikumu 41.pantā, un viņš jau ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 35.priekšlikums. Iesniegusi Ekonomikas ministrija - izteikt 46.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 36.priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija,- papildināt 47.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi 25.priekšlikumā. Tas ir jau nobalsots.

Sēdes vadītājs. Tas jau ir izskatīts un pieņemts. Paldies. Tālāk!

N.Pēterkops. 37.priekšlikums. Deputāts Pēterkops iesniedzis. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 38.priekšlikums. Iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 39.priekšlikums. Iesniegusi Ekonomikas ministrija. Šīm izmaiņām 48.pantā atbildīgā komisija piekrīt, un tā ir iestrādājusi šo normu atbildīgās komisijas sagatavotajā 15.1. nodaļas redakcijā (skatīt attiecīgi 73.9 pantu). Tas būs tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 40.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas priekšlikums - papildināt 50.panta trešo daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

N.Pēterkops. 41.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas priekšlikums - izteikt 57.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 42.priekšlikums. Iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 43. priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 44.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

N.Pēterkops. 45.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops,-papildināt 59. panta pirmo daļu ar jaunu punktu. Atbildīgā komisija to pieņem, atbalsta un iestrādā 59. panta 6. punkta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. Arī 46. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, atbildīgā komisija pieņem un iestrādā savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 47. priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, - papildināt 66. pantu ar vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret priekšlikumu - papildināt 66. panta pirmo daļu pēc vārda "dzīvokli" ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

N.Pēterkops. 48. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - izteikt 67. pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 49. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt 72. panta pirmo daļu ar 7. apakšpunktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 72. panta pirmās daļas papildināšanu ar 7. punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

N.Pēterkops. 50. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā 15.1. nodaļu izteikt jaunā redakcijā, un tā ir redzama atbildīgās komisijas ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 15.1. nodaļas jaunās redakcijas tekstu? Pieņemts.

N.Pēterkops. 51. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 15.1. nodaļu ar jaunu 73.2. pantu jaunā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Redakcija ir redzama atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 73.2. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

N.Pēterkops. 52. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 15.1. nodaļas 73.2. pantu kā 73.3. pantu un ir izteikusi to precizētā atbildīgās komisijas sagatavotajā otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 53. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 15.1. nodaļu ar jaunu 73.4. pantu, un šī redakcija attiecīgi ir izteikta otrā lasījuma redakcijā. Protams, mainās arī numerācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 54. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 73.3. pantu kā 73.5. pantu precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 55. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 15.1. nodaļu ar jaunu 73.6. pantu šādā redakcijā, atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 73.6. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 56. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 73.4. pantu kā 73.7. pantu, ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 73.7. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. Atbildīgā komisija piedāvā pirmajā lasījumā pieņemto 73.5. pantu izteikt otrā lasījuma redakcijā kā 73.8. pantu, un ir atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 58. priekšlikums - izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 73.6. pantu otrā lasījuma redakcijā kā 73.9. pantu, un ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

N. Pēterkops. 59. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu papildināt likuma 73.6. pantu ar jums iesniegto redakciju? Komisija neakceptē šo priekšlikumu. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 60. priekšlikums. Ekonomikas ministrija piedāvā papildināt likumu ar jaunu nodaļu - 15.2. nodaļu - šādā redakcijā, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un izteikusi šo pantu kā 73.10. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 73.10. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

N.Pēterkops. 61. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt likumu ar 73.8. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta to otrajā lasījumā kā 73.11. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. 62. priekšlikums. Ekonomikas ministrija piedāvā papildināt likumu ar 73.9. pantu, bet attiecīgā komisija lēmumu nepieņēma. Lūdzu Saeimu par šo nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Mēs nepieņēmām ekonomikas ministra piedāvātos grozījumus, kas paredzēja, ka noteiktā termiņā īrniekam vajadzētu izlemt jautājumu par to, vai privatizēt vai neprivatizēt dzīvokli. Tādējādi faktiski neveidojas tā saucamā neprivatizētā daļa un nevar notikt rīcība ar šo daļu, kā paredzēts šajā ekonomikas ministra priekšlikumā. Un pēc būtības šis priekšlikums nebūtu balsojams. Bet, ja mēs par to tomēr balsosim, tad es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam.

Pēterkopa kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

N.Pēterkops. Būtībā šis priekšlikums gan attiecas vispārīgi uz... ir runa par tēmu, par to, ka paliek neprivatizētā daļa, un kaut arī mēs nemainījām atteikuma termiņu un paliek spēkā tāds, kāds ir paredzēts likumā šobrīd, - 1999. gada 1. jūlijs, - šā vai tā arī pēc šā termiņa kaut kad būs šī neprivatizētā daļa. Un šeit ir Ekonomikas ministrija piedāvājusi redakciju, ko darīt tādā gadījumā, kad būs šī neprivatizētā daļa. Es tomēr lūgtu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret ekonomikas ministra priekšlikumu papildināt likumu ar 73.9. pantu un izteikt to šādā redakcijā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 44, atturas - 10. Nav pieņemts.

N.Pēterkops. 63. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt likumu ar jaunu 15.3. nodaļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija daļēji to ir atbalstījusi un ir iestrādājusi ir 73.1. panta redakcijā, ko Saeima jau...

Sēdes vadītājs. ... ir akceptējusi.

N.Pēterkops. Jā, ko ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. Tāpat arī 64. priekšlikums ir jau nobalsots un iestrādāts 73.2. un 73.4. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

N.Pēterkops. 65. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, arī ir jau akceptēts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 73.6. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

N.Pēterkops. 66. priekšlikums ir iestrādāts 73.7. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk.

N.Pēterkops. 67. priekšlikums arī ir nobalsots...

Sēdes vadītājs. Ir izskatīts un akceptēts.

N.Pēterkops. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

N.Pēterkops. Tāpat arī 68. priekšlikums ir jau akceptēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām!

N.Pēterkops. 69. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 70. priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, - papildināt likumu ar 76. pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā - 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 72.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tomašūns. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Tomašūna priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus. Pieņemts.

N.Pēterkops. 73.priekšlikums, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 74.priekšlikums. Atbildīgā komisija lēmumu nepieņēma. Saeimu lūdzu nobalsot par šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lagzdiņa kungs, vai ar 5 minūtēm jums pietiks?

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir cieši saistīts ar diviem iepriekš noraidītiem priekšlikumiem. Tas paredz piespiedu privatizācijai atpakaļejošu spēku. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret ekonomikas ministra priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 47, atturas - 11. Nav pieņemts.

N.Pēterkops. Lūdzu Saeimu nobalsot otrajā lasījumā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts. Lūdzu, Pēterkopa kungs, jūsu priekšlikumu par trešo lasījumu.

N.Pēterkops. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 28.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu, kolēģi, pret Pēterkopa kunga minēto datumu - 28.maijs? Čerāna kungam ir iebildums.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Līdz 28.maijam ir viena nedēļa, tādēļ es tomēr lūgtu nedaudz ilgāku termiņu - līdz 5.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt, ka līdz 5.jūnijam. Paldies. Varbūt ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk nav.

Pēterkopa kungs!

N.Pēterkops. Es lūdzu atbalstīt 28.maiju, jo mums ir priekšlikumi... kā redzat, iebilžu nekur nebija tajos jautājumos, un mums jāpaspēj šo likumu pieņemt, pirms Saeima iet brīvdienās.

Sēdes vadītājs. Ir noteikti divi datumi - 5. jūnijs un 28.maijs. Sākam ar tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par priekšlikumu, kuru izteicis deputāts Čerāns, - iesniegt priekšlikumus līdz 5.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 35, atturas - 20. Nav pieņemts. Tātad paliek 28.maijs. Paldies.

Godātie kolēģi, līdz ar to mēs varam pasludināt pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 9.00, bet pirms pārtraukuma ir jāveic reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un lūdzu Imantu Daudiša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušuies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Roberts Dilba, Indulis Emsis, Māris Grīnblats, Aigars Jirgens, Ernests Jurkāns (zālē), Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Imants Liepa, Pauls Putniņš, Māris Rudzītis, Leonards Teniss, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi. Pārtraukums līdz rītdienai pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute