Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas sēdi! Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām sēdes darba kārtībā nākamais ir 58. jautājums - likumprojekts "Par privātajiem pensiju fondiem". Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Keišs, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Keišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 2670 - "Par privātajiem pensiju fondiem" otrajā lasījumā.

Vispārīgajos noteikumos 1. pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums - mainīt redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 2. priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi un ir mainījusi punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 3. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts - ir mainīta punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret Juridiskā biroja iesniegumu iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 4. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 5. priekšlikums. Juridiskais birojs to iesniedzis - precizēt 3. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret precizēto 2. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 6. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 7. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts - mainīta punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

P.Keišs. 8. priekšlikums. Iesniegusi Finansu ministrija - izslēgt otrās daļas 3. punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 9. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts - precizēta 7. panta trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret precizēto trešās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 10. - Finansu ministrijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

P.Keišs. 11. - Finansu ministrijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 12. - iesniegusi Finansu ministrija. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai tā ir 8. panta redakcija, jā?

P.Keišs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. 13. priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Cienītais referent, varbūt jūs varat nosaukt arī lappusi, lai deputāti vieglāk orientētos.

P.Keišs. 13. priekšlikums ir 11. lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 14. priekšlikums - iesniegusi Finansu ministrija. Tas ir 13. lappusē. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

P.Keišs. 15. priekšlikums ir par 11. panta piektās daļas izslēgšanu. Šis Finansu ministrijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 11. panta piektās daļas izslēgšanu nav? Izslēgta. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 16. - iesniegusi Finansu ministrija. Panta trešajā daļā mainīts teksts. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 17. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 18. priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 20. - Finansu ministrijas priekšlikums par sestās daļas 3. punkta izslēgšanu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 3. punkta izslēgšanu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 21. Šis Finansu ministrijas priekšlikums ir atbalstīts - precizēta 12. panta septītās un astotās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 22. - Finansu ministrijas priekšlikums - atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 23. - Finansu ministrijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. Tad tā ir 19. lappuse. Finansu ministrijas 24. priekšlikums - pantā esošo tekstu noformēt kā panta pirmo daļu. Ir atbalstīts - precizēta 15. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 25. priekšlikums - iesniegusi Finansu ministrija. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

P.Keišs. 26. - Finansu ministrijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 27. - Finansu ministrijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Tālāk 22. lappuse, 28. priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi šo priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīt 19. panta vienpadsmito daļu ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu atklājam debates. Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es negribu runāt tieši par šo jautājumu, bet es konstatēju, ka notiek nepareiza šā jautājuma izskatīšana, jo tiek lemts tikai par tiem jautājumiem, tiem grozījumiem, kurus ierosinājušas atsevišķas komisijas vai deputāti, vai Juridiskais birojs, bet netiek lemts par tiem grozījumiem, kurus ir ierosinājusi atbildīgā komisija, lai gan veselā rindā gadījumu tā ir grozījusi pantu redakciju, taču tiem mēs paejam vienkārši garām. Es domāju, ka neviena panta redakcija, arī redakcionālie grozījumi nevarētu tikt pieņemti bez Saeimas akcepta. Man nav iebildumu pret šiem redakcionālajiem grozījumiem, vismaz pret tiem, kurus mēs esam jau izskatījuši, taču domāju, ka Saeimai arī tos vajadzētu akceptēt tāpat kā citus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātais referent, lūdzu, nosauciet visus grozījumus, ko atbildīgā komisija ir izdarījusi otrajā lasījumā.

P.Keišs. 28. labojums, ko ierosinājusi Sociālo un darba lietu komisija...

Sēdes vadītājs. Jā, to mēs jau akceptējām. Paldies. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Arī 29. priekšlikumu mēs izskatījām. Finansu ministrija ir iesniegusi šo 30. labojumu, kas ir atbalstīts, - ir precizēta 20. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 31. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 32. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 33. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tā ir 20. panta redakcija, jā?

P.Keišs. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 20. panta redakciju nav? Pieņemts.

P.Keišs. 34. priekšlikums - iesniegusi Finansu ministrija. Ir precizēta 21. panta trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Godātais referent, arī otrās daļas redakcija ir precizēta. Tas šeit ir norādīts tabulā. Lūdzu, nosauciet visus priekšlikumus.

P.Keišs. 34. priekšlikums - panta trešajā daļā vārdus "investīciju portfeli" aizstāt ar vārdu "ieguldījumiem". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 20. panta otrās daļas redakciju nav? Pieņemts. Un pret trešās daļas redakciju? Arī iebildumu nav. Šī redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 35. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts -precizēta 21. panta piektās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai arī ceturtās daļas redakcija?

P.Keišs. Jā, protams!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret ceturtās un piektās daļas redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 36. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts - precizēta 21. panta sestās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 21. panta sestās daļas precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Septītās daļas redakcija... ir precizēta arī 22. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 21. panta septītās daļas redakciju nav? Pieņemts.

P.Keišs. Precizēta arī 23. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai pret 22. un 23. panta redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

P.Keišs. Un 37. priekšlikums ir 31. lappusē. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Finansu ministrija, un viņš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Arī 24. panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Nākošais ir 38. priekšlikums 33. lappusē. Tas ir Finansu ministrijas priekšlikums, ko atbalstījusi komisija, precizējot 25. panta redakciju.

Sēdes vadītājs.Pēc jaunās numerācijas tas ir 24. pants.

P.Keišs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Precizēta arī 26. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret šo precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 39. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 40. priekšlikumu ir atbalstījusi komisija un iesniegusi Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 41. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, - papildināt ar jaunu pantu. Tā ir 35. lappuse.

Sēdes vadītājs. Kāds ir komisijas atzinums?

P.Keišs. Komisija ir atbalstījusi un precizējusi 27. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 43. priekšlikums ir 36. lappusē. To iesniegusi Finansu ministrija, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Mēs nepieņēmām 42. priekšlikumu... jūs izlaidāt.

P.Keišs. Jā, piedodiet, 42. priekšlikumu iesniegusi Finansu ministrija. Viņš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies, deputātiem arī iebildumu nav. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Tātad vēlreiz - 43. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Finansu ministrija iesniegusi 44. priekšlikumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 45. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad šeit ir tehniska kļūda tabulā... Šeit nav nekādas norādes.

P.Keišs. Jā, te laikam ir kļūda...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 45. priekšlikumu, ko iesniegusi Finansu ministrija? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Arī 46. priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts. Ir precizēta 28. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 47. priekšlikums, ko atkal iesniegusi Finansu ministrija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 47. priekšlikumu iesniegusi Finansu ministrija. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. 48.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniegusi Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Tālāk ir precizēta 50.panta redakcija, pēc esošās numerācijas tā ir 29.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 29.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Pārejas noteikumos ir 49.priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Laikā starp pirmo un otro lasījumu deputāti priekšlikumus neiesniedza. Es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par privātajiem pensiju fondiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

P.Keišs. Gaidām priekšlikumus līdz 27.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 27.maiju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām sēdes darba kārtībā nākamais jautājums ir 35.punkts, un tas ir likumprojekts "Par Ķemeru nacionālo parku", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2579. Par šo likumprojektu uz otro lasījumu nav saņemts neviens deputāta priekšlikums, taču ir izdarīti redakcionāli labojumi, kurus ir ieteikuši Saeimas literārie konsultanti. Šie labojumi neviens nemaina būtību, bet ir, piemēram, tikai tāda rakstura, ka platība ir tik un tik hektāru. Mums iepriekšējā tekstā bija saīsinājums, tagad ir pateikts pilns teksts. Pēc būtības neviens no šiem grozījumiem nemaina likuma teksta saturu. Vai sēdes vadītājs uzskata, ka būtu jāizrunā katrs pants atsevišķi?

Sēdes vadītājs. Tas nav atkarīgs no sēdes vadītāja uzskata, to nosaka Saeimas kārtības rullis. Lūdzu, nosauciet katru labojumu, kas mums ir jāpieņem. Mēs izskatām pa pantiem.

A.Seile. Tātad pirmās nodaļas 1.panta pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 1.panta 1.punkta redakcionālo precizējumu nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 3.pantā ir redakcionāls precizējums -, šis saīsinājums "ha" ir aizstāts ar "hektāri". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 5.pantā ir redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 8.pantā ir tāds precizējums: iepriekšējā tekstā bija "padomi veido" tagad - "padomes sastāvā ir...". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 9.panta ceturtajā daļā ir redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 10.pantā arī ir tikai redakcionāls precizējums, ko atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 13.pantā ir redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 13.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Līdzīgs precizējums ir 14.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais redakcionālais precizējums ir 22.pantā, arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Pēc tam redakcionāls precizējums ir 23.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret daļas redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 23.panta ceturtajā daļā...

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī šā paša panta, 23.panta, piektajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Redakcionāls precizējums ir 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 24.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 25.pantā komisija ir redakcionāli precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 25.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 26.pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 26.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Un līdzīgs precizējums ir arī 27.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 30.pantā ir vienkārši mainīta vārdu kārtība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 30.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 32.pantā ir redakcionāls precizējums, lai būtu pareizs nosaukums - Ķemeru nacionālais parks.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 34.pantā ir neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 34.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Un ir precizēts arī pārejas noteikumu 3.punkts, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Ir precizēts arī pārejas noteikumu 5.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Un redakcionāli precizēts ir arī pārejas noteikumu 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 7.punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 8.punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Un pēdējais precizējums ir 10.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu arī pret šā pārejas noteikumu punkta redakciju. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Vairāk redakcionālu precizējumu nav. Lūdzu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Ķemeru nacionālo parku" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu ierosināt 15.jūniju, jo šodien jau ir 22.maijs un te ir tomēr daži tādi loģiski nesavienojami vai varbūt nesaprotami formulējumi, kā, piemēram, šāds: triju gadu laikā pēc likuma pieņemšanas medību tiesību īpašniekiem Ķemeru nacionālajā parkā jāpāriet uz netoksisko skrošu izmantošanu. Kā varēs tur turpināties medības, ja mēs tūlīt pieņemsim šo likumu, kurā vispār ir aizliegtas medības? Tā ka ir ielavījušās vairākas tādas neprecizitātes, ko mēs konstatējām šodien galīgajā lasījumā. Es lūgtu pagarināt šo termiņu līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Anna Seile - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Attiecībā uz otro lasījumu bija ļoti garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet netika iesniegts neviens priekšlikums, un tāpēc komisija uzskata, ka, lai pieņemtu šo likumprojektu līdz Saeimas brīvdienām, ir nepieciešams īsāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai mēs vēl līdz tam laikam varētu to izskatīt trešajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt manis izvirzīto termiņu - 2.jūniju.

Sēdes vadītājs. Jā, bet neatkarīgi no tā mums jābalso arī par deputāta Ozoliņa priekšlikumu, un, tā kā šis termiņš - 15.jūnijs - ir tālākais, par to jābalso vispirms... Deputāts Ozoliņš atsauc savu priekšlikumu, tātad paliek pirmais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais ir 51. jautājums, un tas ir likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"", Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.10, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu informēt, ka komisija ir apvienojusi vienā dokumentā divus Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, tie ir noteikumi nr.10 "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" un noteikumi nr.120, kas tika pieņemti vēlāk, - "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Aizsardzības spēku sporta kluba sporta kompleksam". Es aicinu deputātus skatīt šo likumprojektu pa pantiem.

Atbildīgā komisija lūdz izdarīt grozījumus Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu". Vispirms komisija lūdz papildināt 1.punktā minēto uzskaitījumu ar šāda satura tekstu: "Aizsardzības spēku sporta kluba sporta komplekss." Tātad šai sporta bāzei tiek ierosināts piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta preambulas un 1.punkta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Tālāk. Komisija ierosina izteikt 2.punktu šādā redakcijā: "Noteikt, ka 1.punktā minētās sporta bāzes var tikt privatizētas, ja tam piekrīt Latvijas nacionālā sporta padome..." Un tālāk kā tekstā, kurš ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Ja deputātiem nav iebildumu, tad es aicinātu nobalsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu papildināt lēmumu ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā: "Pirms attiecīgās nacionālās sporta bāzes privatizācijas noteikumu apstiprināšanas Privatizācijas aģentūra izsūta noteikumu projektu privatizējamās nacionālās sporta bāzes darbinieku arodu organizācijai..." Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Ja nav iebildumu, tad mums par to nav jābalso. Vai pret 3.panta redakciju deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts. Un pret 4.panta redakciju?

Dz.Ābiķis. Pareizāk sakot, tie ir šajā gadījumā punkti, nevis panti. 3., 4., 5. un 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 4.punkta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Un tā kā nav iebildumu pret 4., 5. un 6.punktu...

Sēdes vadītājs. Pret 5. un 6.punktu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. ...es ierosinu atbalstīt arī komisijas izstrādāto pārejas noteikumu redakciju. Teksts ir jums šeit redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju nav. Pārejas noteikumi pieņemti.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi.

Sēdes vadītājs. Godātais referent, kāds ir jūsu priekšlikums par otro lasījumu?

Dz.Ābiķis. Priekšlikums ir atbalstīt otrajā lasījumā izskatīto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, tā kā praktiski iebildumu nebija, es lūdzu maksimāli īsu termiņu. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai varētu būt 29.maijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu - 29.maijs? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 28. jautājums. Tas ir likumprojekts "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 11. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2549. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir pārveidot likumprojekta nosaukumu, un to ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Šajā jautājumā vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es gribu lūgt jūs atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu, jo ir divas valodnieciskas kļūdas jau pašā likumprojekta nosaukumā: likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Šāda teikuma konstrukcija, kas iesākas ar prievārdu "par" ir tiešs pārcēlums, tulkojums no krievu valodas. Agrāk, Padomju Latvijas Augstākajā padomē, likumus pieņēma krievu valodā un pēc tam tulkoja latviešu valodā. Tāpēc mums joprojām tāds atavisms ir saglabājies - mēs liekam likumu nosaukumu pašā sākumā prievārdu "par". Piemēram, nevis Biržu likums, bet likums "Par biržām". Šodien mēs šos labojumus izskatīsim, paldies Dievam. Šādos gadījumos ir jālieto latviešu valodā ģenitīva forma. Piemēram, ir Valsts valodas likums, nevis likums "Par valsts valodu".

Savukārt otra nepareizība likumprojekta nosaukumā ir no angļu valodas aizgūtā vārda "reģions" lietošana. Taču mums pašiem latviešu valodā ir veseli trīs vārdi ar šādu nozīmi, tie ir "apgabals", "apvidus", "novads". Es šeit esmu izvēlējies un piedāvāju vārdu "apgabals", un nevajag aizbildināties ar to, ka, lūk, ir kaut kādas asociācijas ar bijušajiem padomju armijas kara apgabaliem, tā jau varam katram vārdam piemeklēt kādas asociācijas no padomju laikiem. Tas ir īsteni latvisks vārds, šim vārdam ir vairākas nozīmes - tas nozīmē gan lielas teritorijas, gan mazus apvidus; viļņu pasaulē ir viļņu apgabali. Tas aptver jebkuru... Tāpat kā, piemēram, vārds "novads". Mēs runājam par četriem Latvijas etnogrāfiskajiem novadiem, bet vienlaikus mums ir arī mazāki etnogrāfiskie novadi, tādi kā Nīca, Bārta, Piebalgas novads. Un, treškārt, mums ir latviešu senie novadi, tie, kas nozīmē - tēvu zemes novads, ar ežām un robežām, tas ir tas, kas piederēja attiecīgam saimniekam. Citiem vārdiem sakot jeb kā mēs šodien to izprastu, visās tautasdziesmās ir runāts par novadiņiem tādā izpratnē: mana tēva vai bāleliņa novadiņš. Tāda ir nozīme šim vārdam "novads", kaut arī Padomju Savienībā tas tika lietots ar to saprotot šos milzīgos novadus. Tulkojot no krievu valodas, ar to apzīmēja šīs plašās teritorijas. Tātad, ja jūs paskatāties vārdnīcās, jūs redzat, ka jebkuram vārdam ir vairākas nozīmes. Ir tāda "Latviešu literārās valodas vārdnīca", ir citas vārdnīcas, ir Konstantīna Karuļa "Onomastikas vārdnīca". Vārdam ir vairākas nozīmes un vārdu "novads" mēs varam lietot gan vienā, gan otrā nozīmē. Jo, ja mēs tagad atkal izveidotu šo četru etnogrāfisko novadu administratīvo dalījumu, tas nenozīmē, ka mēs nevarētu lietot vārdu "novads" arī citā nozīmē. Tas pats vārds "apvidus", piemēram. Kādēļ es tik īpaši uzstājos pret šā vārda "reģions" lietošanu? Tāpēc, ka...

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, jums būs iespēja runāt debatēs vēl desmit minūtes un 47 sekundes, bet pašlaik mums jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana, jo pie mums ir ieradies Itālijas Republikas Prezidents.

G.Eniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, sveiksim Itālijas Republikas Prezidentu. (Aplausi.)

Vārds jums, godātais Prezidenta kungs!

O.L.Skalfaro (Itālijas Republikas Prezidents). (Runā itāliski.)

Sirsnīgi pateicos par man piešķirto godu šeit runāt visu parlamentāriešu priekšā, tas ir, tautas galveno pārstāvju priekšā! Par šo parādīto godu jūtos dziļi saviļņots. Tāpēc es jūs sveicu kā Prezidents un sveicu arī Prezidenta Kancelejas vārdā visu politisko spēku pārstāvjus. Īpaši sirsnīgs sveiciens Valsts prezidenta kungam, kas man sagādāja lielu godu, šeit klāt esot. Viņam es veltu īpašu sveicienu.

Mans apmeklējums šajā skaistajā zemē Latvijā pirmām kārtām ir draudzības vizīte, draudzības sveiciens itāļu tautas vārdā latviešu tautai, jo draudzība ir vislielākā dāvana, kas var saistīt cilvēkus, tāpēc ka draudzība pirmām kārtām balstās uz savstarpēju līdzvērtību. Nevar būt draudzības starp personām, no kurām viena sevi uzskata par ievērojamāku nekā otra. Draudzībai jābūt kā mīlestībai. Mīlestība nav pagodinājums, kas nāk no vienas puses. Mīlestība ir jūtas, kas nāk no sirds dziļumiem un kāpj uz augšu. Kas mīl, rod šo cilvēciskumu jeb iemanto šīs cilvēciskās jūtas, dāvā šīs jūtas, spēj mīlēt. Es ļoti izjūtu šo savu sveicienu kā spēju jums nest dāvanu - draudzīgās itāļu tautas mīlestības sveicienus. Es jūtos pagodināts par to dāvanu, ko jūs sniedzat man, - tā ir jūsu draudzība. Tātad starp mums valda līdzvērtīgas attiecības. Līdzvērtība ir pamatprincips, lai veidotu attiecības starp tautām. Šajā ziņā vissvarīgākā ir kultūra, kultūras mantojums, kas pieder ikvienai tautai, un tajā mēs varam dalīties. Jūs sniedzāt vienu tādu liecību arī man. Es runāju nevis kā Valsts prezidents, es runāju personīgi savā vārdā, tāpēc ka jūsu zemē, jūsu tautas vidū mani ir sveikuši daudzi.

Šajā gadsimtā jums bija iespēja dzīvot īsu laiku brīvības apstākļos. Jūs esat maksājuši dārgu cenu brīvības apspiešanas laikos. Un ir labi, ka vēstures priekšā, es teiktu, smacējošās, nomācošās vēstures priekšā, jūs nekad neesat zaudējuši savu identitāti, jo identitāte ir cieši saistīta ar kultūras mantojumu. Tas ir gan tautas, gan katras personas gara spēks. Un neviens, kas vēlas uzkundzēties, nevar iznīcināt tautu, kas ir stipra savā kultūrā, arī tad, kad kāds diktators uzkundzējas tautai, un tad tautas vēsture kļūst par ciešanu vēsturi. Taču šis pārbaudījums ir pārciests inteliģentā veidā, un, neraugoties uz to, ka esat cietuši daudz, jūs spējāt atkal piecelties, un par to mēs jūtamies saviļņoti.

Tas viss balstās uz kultūras vērtībām, uz vispārcilvēciskām vērtībām. Lūk, tāpēc mēs varam sūtīt šos draudzības sveicienus. Mana vizīte - tā ir draudzības vizīte, un mans sveiciens ir draudzības sveiciens.

Sarunā ar Valsts prezidentu un ar Valsts premjerministru, arī šorīt sarunā ar jūsu Saeimas priekšsēdētāju man sacīja, ka jums šis ir ievērojams notikums. Arī man tas tā ir. Un kas ir pats svarīgākais jums? - Ieiet Eiropā! Un tādēļ mans pienākums ir vēlreiz jums atgādināt, ka Itālija vēlas būt kopā ar jums, vēlas būt jūsu atbalsts.

Bet kas ir draudzība? Draudzība nav tikai tukši vārdi. Draudzība ir fakts. Un pirmām kārtām svarīgi ir uzticīgi atrasties blakus savam draugam viņa izraudzītajā ceļā, kuru iet draugam ir tiesības. Taču izklausās mazliet dīvaini, ka jūs vēlaties ieiet Eiropā, jo ir liela nozīme arī kādam citam faktoram, tam, ka jūs jau esat Eiropā. Jūsu pazemība ir mazliet nepamatota. Kad runājām par to, ka jūs vēlaties atklāti ieiet Eiropā, tad es sacīju: "Bet jūs taču tur jau esat, jūs vienmēr esat bijuši Eiropā ar visām Eiropas tautu tiesībām." Bet jums ir kāda priekšrocība. Tāda priekšrocība, kādas nav citiem, - jūs vienmēr esat ticējuši savas brīvības atgūšanai gan ar juridiskiem, gan bez juridiskiem plāniem. Šī vēstures gaita nav bijusi īsa.

Kā jau teicu, vakar man bija patīkama saruna ar jūsu Ministru prezidentu, kuras laikā veidojām divu nepieciešamību sintēzi.

Pirmkārt, demokrātiju visi neveido vienādi. Totalitāro režīmu gan var izveidot vienā momentā, bet demokrātijai nepieciešams atklātums. Kas ir demokrātija? Tā ir prasme pacietīgi klausīties, uzklausīt otru. Parlamentā runā, jā, bet pirmām kārtām ir jāprot uzklausīt. Un tāpēc es lūdzu arī jūs būt pacietīgiem. Tātad pirmā dāvana ir spēja uzklausīt, jo ikviens, kas runā, var dot kādu ieguldījumu no savas garīgās bagātības.

Bet kas ir politiskā gudrība? Tā ir ne tikai prasme runāt vien, bet arī spēja izlemt, būt pietiekami vīrišķīgam, lai izlemtu. Taču nedrīkst aizbildināties ar nepieciešamību lemt ātri, neuzklausot otru. Tā nedrīkst! Tas nebūtu demokrātiski. Pacietība, pacietība uzklausīt - lūk, tas ir politikas spēks!

Mēs labi zinām, ka Eiropas, vienotas Eiropas, veidošanas ceļš nav viegls, bet tikpat labi zinām, kāda vērtība ir Eiropas vienotībai, vienotai Eiropai.

Noslēdzas gadsimts, kurā ir piedzīvots tik daudz. It īpaši daudz esat piedzīvojuši jūs, to, cik necilvēcīgi ir bijuši notikumi šajā gadsimtā, arī asinsizliešanas... Tomēr es ticu, ka šie notikumi pieder pagātnei.

Arī Itālijai ir bijuši savi pārbaudījumi. Mums ir bijusi smaga vācu okupācija, nacistiskā okupācija. Nesen man bija iespēja atklāt pieminekli pie mums Itālijā - fašistiskās okupācijas laikā Toskānas novadā kritušajiem un nogalinātajiem. Šis piemineklis atrodas kādā pakalnā, un nav viegli tur uzkāpt. 1944.gada augustā vācu okupācijas karaspēks te no 400 pilsētiņas iedzīvotājiem nogalināja lielāko daļu. Starp nogalinātajiem bija arī tādi, kas tikai trīs gadus veci, tātad starp viņiem bija daudz mazu bērniņu. Arī tādus nogalināja kara laikā. Nežēlīgi tika nogalināti 58 jaunieši... Es minēju šo vienu piemēru, taču arī par citiem pārbaudījumiem, kas ir bijuši gan jūsu, gan manai tautai, varētu runāt vēl un vēl.

Un ko nozīmē vienota Eiropa? Tas nozīmē pateikt stingru "nç" jebkuriem tamlīdzīgiem pārkāpumiem nākotnē. Eiropa - tas nozīmē teikt "jâ" cilvēktiesībām, "jâ" - mieram, "jâ" - kopīgam darbam. Teikt "jâ" kopīgam ceļam civilizācijas tālākā attīstīšanā. Tas ir tas mērķis, uz kuru mums ir jāiet kopā.

Itālija ir ar jums! Lūk, temats, kas skar mūs īpašā veidā, tāpēc ka jūs esat daudz cietuši drošības trūkuma dēļ. Un jūs lūdzat vienu - to, ko jums ir tiesības saņemt, Savienībai neradot īpašas grūtības attiecībā uz tās drošību. Jums jārada pārliecība par jūsu drošību lielā kaimiņa - Krievijas - priekšā. Ikviens cer un vēlas, lai izbeigtos tas laiks, kad kāds cits, kāds kaimiņš, varētu uzdrošināties komandēt otra mājās. Šim laikam ir jānogrimst pagājībā. Ir pienācis laiks, kad katrai tautai ir tiesības uz savu pašcieņu, uz savu neatkarību, uz savas politikas veidošanu. Tas ir dabisks likums, kas attiecas gan uz ikvienu personu individuāli, gan uz ikvienu tautu kā tādu. Un šis likums ir ne tikai jāsludina, tas ir arī jāīsteno. Šis likums ir jārespektē.

Solidaritāte ir viena no pamatproblēmām, kas attiecas uz ikvienu - gan uz cilvēku, gan uz partiju. Lūk, es esmu Itālijas parlamentā aizvadījis vairāk nekā 46 gadus no savas dzīves. Tāpēc manā sirdī ir īpaša cieņa - to var nosaukt arī par mīlestību - pret parlamentu. Es labi saprotu Itālijas parlamentu, es to mīlu, un man bija ļoti gara, 46 gadus ilga pieredze, par ko es pateicos Dievam. Un ko es iemācījos Itālijas parlamentā? Es iemācījos mīlēt arī savus politiskos pretiniekus. Tā ir neatņemama prasība, jo ikvienas partijas pārstāvim, ikvienam ir tiesības uz savu personīgo viedokli. Katram ir tiesības paraudzīties uz problēmām savā skatījumā, bet visi centieni jāvirza tautas labā kopējā labuma vārdā. Un starptautiskajā kontekstā to sauc par drošību. Ir starptautiskā drošības sistēma, ko mēs šodien saucam par NATO. Pirms dažām nedēļām bija sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, un, ja nākamajā mēnesī šīs sarunas vainagosies ar līgumu parakstīšanu, tad, neraugoties uz to, Itālija tomēr vēlas panākt visām tautām šo garantiju - dzīvi drošībā.

Arī es savā dzīvē, tāpat kā jūs, esmu izjutis šo pagodinājumu - būt savas tautas ievēlētam. Tāpat kā ikviens no jums. Un ko gaida jūsu tauta no jums? Pirmām kārtām to, lai jūs aizstāvētu viņas brīvību, aizstāvētu neatkarību un ikviena indivīda tiesības. Piedodiet man tādu novērtējumu, taču jums ir jādzīvo zemē, kurā ir gan dažādu tautību, gan dažādu konfesiju piederīgie. Atcerieties, ka arī tā ir bagātība! Tā ir bagātība tāpēc, ka māca jaunajai paaudzei respektēt otra tiesības. Tā māca jaunatnei gribēt otram labu, un nav nekādu šķēršļu, lai veidotu draudzību starp dažādiem cilvēkiem, jo ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, uz savu neatkarību. Un ievērot šā otra cilvēka tiesības - tas ir ikviena pienākums. Tādējādi parlamentu mēs varam nosaukt par sava veida brīvības svētnīcu. Parlamentu var salīdzināt arī ar demokrātijas termometru, kas rāda, cik lielā mērā tiek respektēta demokrātija, cilvēktiesības. Tieši parlamentā tauta saskata paraugu, kā tās ievērot. Vai tur, kur tās netiek ievērotas, demokrātija ir pamatpunkts, balstoties uz kura, mēs veidojam savu dzīvi?

Marksisms bieži vien ir vedinājis cilvēkus melu pasaulē, un tāpēc dažkārt mums ir bijis kārdinājums neņemt vērā patiesību, no kuras izriet šis pienākums - cīnīties par brīvību, respektēt brīvības ilgas.

Un es noslēdzu savu uzrunu ar domu, ka brīvība un taisnība ir vārdi ar augstu vērtību. Sākotnēji mana profesija bija jurists, un es domāju par brīvību kā tiesību, kas dota ikvienam, par vienādām tiesībām visiem. Ikvienā tautā ir daļa cilvēku, kuri ir nabadzīgāki par pārējiem, un šī daļa cieš. Te mēs varam runāt, piemēram, par bezdarbu, kura dēļ īpaši cieš jaunatne. Tā tas ir arī Itālijā, īpaši Itālijas dienviddaļā. Un es vienmēr saku: uzmanieties, lai šis temats par nodarbinātību būtu ne tikai politiskas dabas jautājums, bet arī jautājums, kas skar mūsu sirdsapziņu, jo mēs esam tie, kurus ir ievēlējusi mūsu tauta. Katra cilvēka - katra vīrieša, katras sievietes - tiesības ir atrast sev darbu. Un kāda gan var būt brīvība, ja netiek ievērotas tiesības, ja kādam to pietrūkst? Ja pietrūkst paša nepieciešamākā, vai to mēs varam nosaukt par brīvību? Ikvienā tautā tātad ir cilvēki, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un parlamenta pienākums ir saskatīt šīs viņu vajadzības un apmierināt tās. Un, ja politiķis ir darījis visu iespējamo, lai atvieglotu tautas stāvokli, tad viņš ir izdarījis daudz. Vājai, neredzīgai, nespēcīgai personai ir jājūt atbalsts no parlamenta puses. Kāda liela cieņa ir būt parlamentārietim, ja viņš darbojas saskaņā ar šīm tautas vajadzībām!

Es atvainojos, ja esmu pārāk ilgi jūs aizkavējis, taču es runāju no visas sirds. Nav iespējams, atrodoties ilgus gadus parlamentā, kā tas bijis ar mani, nevēlēt labu ikvienam parlamentam, ikvienam parlamentārietim, un tāpēc es novēlu, lai jūs patiešām būtu savas tautas reprezentētāji, viņas aizstāvji arī brīvības apstākļos, kad jāīsteno katra cilvēka tiesības. Pazemība - tas ir pamatnosacījums, lai spētu panākt sabiedrības attīstību, un šis darbs ir jāveic no visas sirds, izmantojot savas prāta spējas. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpināsim mūsu darbu! Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Man bija tā laime, ka manu runu pārtrauca itāļu runa ļoti augstā izpildījumā, bet es ļoti gribētu, lai jūs tagad arī manī mazliet ieklausītos cerībā, ka jūs neesat aizmirsuši sākumu manai runai.

Tad es tiku līdz tai vietai, ka mani satrauc šā svešvārda, angļu vārda "reģions" tagad pilnīgi tāda slimīga lietošana vietā un nevietā. Paraugam daži zīmīgi piemēri. Viens no mūsu deputātiem no šīs tribīnes runā un saka, ka vajag attīstīt Latgales reģionu. Atvainojiet, ko tas nozīmē - Latgales reģionu? Tātad Latgales novadu vai vienkārši Latgali! Nu kā tad mēs tagad sauksim - vai par Kurzemes reģionu?... Kāda daktere, stāstīdama par privātpraksi, saka, ka vajag kaut ko ieviest Rīgas reģionā. Atvainojiet, ko lai es ar to saprotu? Kas tas ir - Rīgas reģions? Par rajoniem. Mēs tagad sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu runājam par to likvidēšanu. Vai tas nozīmē Rīgas rajonu, Rīgas pilsētu vai kādu citu robežu? Līdzīgi tam arī pa radio saka: "Liepājas reģionā..." Vai tas nozīmē vēl veco Liepājas rajonu? Un nu tas ir tādā augstā līmenī. Lūk, cik mēs nepareizi lietojam, dažkārt radīdami neprecizitātes ar šo vārdu "reģions"! Un tagad jau katrs mūs un ministrus cenšas atdarināt, lietodams "reģionu" vietā un nevietā. Bet, kā jau minēju...

Jā, es gribētu sacīt vēl tā, ka, piemēram, runājot par ļoti daudzajiem teritoriju apzīmējumiem, kādi ir latviešu valodā, vienīgi "pagasts" ir īsti administratīvi teritoriāla vienība, kuram nav citas nozīmes, bet ir vienīgi šīs teritorijas - pagasta nozīme. Pat vārdam "rajons" ir vēl otra nozīme. Viena nozīme, ko mēs zinām, ir tagad un nākotnē likvidējamie rajoni, bet tanī pašā nozīmē "rajons" var būt jebkurš apgabals, apvidus. Pat istabā uz sienas mums var būt branta skarts rajons. Arī par ķermeni dakteris sacīs - "rajons". Šos es jums ilustrēju kā piemērus, ka "rajonam" ir divas nozīmes.

Tāpat divas vai pat vairākas nozīmes ir jau minētajiem novadiem, apgabaliem, un nebūtu jāsatraucas, ja mēs nākotnē, veikdami jaunu administratīvi teritoriālo reformu, kādas deviņas vai deviņpadsmit vienības sauktu par "apgabaliem". Mums tagad tie paliek pie īpaši atbalstāmajiem apgabaliem, kur mēs lietojam šo vārdu. Es te ierosināju... esmu uzrakstījis - "apgabali". Un es ceru, ka arī jūs to atbalstīsit.

Es nesaku to tikai no sevis. Esmu vairākkārt konsultējies ar mūsu valodas speciālistiem jeb, ja jums labāk tā patīk, sacīšu: pie mūsu lingvistiem, un viņi šajā jautājumā ir tieši tādās pašās domās. Es jau pieminēju, ka vārdnīcās jūs to varat atrast. Dažkārt varu ieteikt deputātiem attiecībā uz savas valodas lietojumu ieskatīties vienu otru reizi arī latviešu literārās valodas vārdnīcā.

Redz, es, šeit runādams, arī varu sastostīties, varu pārteikties vai pateikt varbūt kādu krievisku konstrukciju tīri cilvēcīgi, un jūs smiedamies man par to aizrādīsit. Katrs var arī pārteikties, bet, atvainojiet, dokumentā, ja mēs sastādām rakstisku dokumentu, mums tomēr nebūtu tiesības jau apzināti pieļaut kaut kādas neprecizitātes. Kāpēc tad mums ir Valsts valodas likums, ja mēs šo Valodas likumu izmantojam tikai vienā virzienā - it kā pret krievu valodu? Vēl jo vairāk - kāpēc mums ir tāds, varētu teikt, nihilisms, nievājoša attieksme pret savu valodu, ja mēs ar kāri ķeram svešvārdus, lai pēc iespējas vairāk atšķaidītu mūsu valodu?

Tātad es ceru, ka visi saprata un atbalstīs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu. Un es tīri cilvēciski saprotu arī to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šie ļaudis jau nav valodas speciālisti, tāpēc varēja arī tādu lēmumu pieņemt - neatbalstīt. Es ceru, ka mēs kopumā atbalstīsim manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Augsti godātais deputāt Eniņ! Es gribu atbalstīt Eniņa kungu, jo es redzu, ka viņš varbūt ir vienīgais vai kāds dažs no tiem, kuri aizstāv Latvijas kultūru. Un šajā sakarā es gribu citēt nupat dzirdētos Itālijas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro vārdus, kurš teica, ka pēc šī smacējošā laika, pēc šiem 50 gadiem, mūsu tautas identitāti tagad nosaka kultūra, gara spēks - gan tautas gara, gan vienas personas gara spēks un ka nevar iznīcināt tautu, kas ir stipra savā kultūrā.

Šeit mēs saņemam likumprojektu trešajā lasījumā, kurā joprojām ir vārds "reģions". Mēs atceramies, ka šo 50 gadu laikā mūsu valodā ienāca internacionāli vārdi gan no Austrumiem, gan arī no Rietumiem, kā, piemēram, "haltūra", "drope", "internacionālists", "fraijers". Šodien mēs mācāmies jau tādus vārdus kā "dîlers", "mâkleris", "mahinators", "biznesmenis". Mums šodien un katru dienu jādzird, ka laiku prognozē ar kaut kādu EKO vai "ekoskoru"... Es gan nezinu, ko tas viss varētu nozīmēt. Varbūt vēl ekoloģija būtu saprotama, bet ka apavu veikals nosaka mūsu laiku un pasūta mums lietu, lai mēs pirktu viņa apavus, tas gan man nav saprotams joprojām.

Tāpat nav saprotams, ka mēs varam "prognozēt" šo laiku. Mums taču ir tik daudz latvisku un saprotamu vārdu! Nu kaut vai: "paredzēt", "pareģot" vai "domājamais laiks", vai "aprēķinātais", vai kā citādi, nevis katru dienu vairākas reizes "prognozēt" kaut ko.

Vēl mēs zinām, ka ir "kolaboracionēt", "limitēt" un tamlīdzīgi vārdi. Mēs nonākam pat tik tālu, ka vārdu "morāle" mēs lietojam kā "alkoholiķa morāle". Izrādās, ka tāda morāle arī Latvijā tagad ir. Un mēs esam apjukuši, apjukuši arī šodien, jo mēs joprojām lasām, ka ir "îpaši atbalstāmie reģioni", nevis "apgabali".

Lūdzu nevis neatbalstīt komisijas slēdzienu, bet tieši atbalstīt šo priekšlikumu, kurā ieteikts vārdu "reģions" aizvietot ar vārdu "apgabals". Paldies par uzmanību... Piedodiet, aizstāt ar "apgabalu"...

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es gribētu atzīmēt sekojošo, to, ka termins "reģions" ir ekonomiska kategorija, bet termins "apgabals" ir ģeogrāfiska kategorija. Šeit, manā skatījumā un arī jebkura cita skatījumā, mēs nedrīkstam šos jēdzienus sajaukt. Termins "apgabals" nav arī definēts mūsu likumā, tāpēc, mehāniski aizstājot vārdu "reģions" ar vārdu "apgabals", mēs varam nonākt pie lielām kļūdām ekonomikā.

Es gribētu norādīt, ka šī diskusija notika arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tāpēc es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti, ne jau tāpēc, lai cīnītos pret latviskiem nosaukumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja vārdu "reģions" šā likuma virsrakstā. Vārdam "reģions" ir pavisam cita slodze, un, ja jūs izlasīsit tālāk 1. pantā atšifrējumu, tad redzēsit, ka tas ir valsts teritorijas daļu - pagastu, pilsētu un pilsētu rajonu un rajonu kopums. Tātad tā tiešām ir ekonomiska kategorija. Turpretī vārdam "apgabals", par kuru iestājās Eniņa kungs, ir tiešām cita slodze, jo, piemēram, meteoroloģijā tiek lietots jēdziens "augsta gaisa spiediena apgabals". (Starpsauciens: "To nevar darīt!") Kādreiz Padomju Savienībā arī tika lietots plašs jēdziens - "autonomais apgabals", un, lai izvairītos no šiem pārpratumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konsultējās ar valodniekiem. Saeimas valodas konsultanti mums ieteica atstāt šo plaši starptautiskajā terminoloģijā lietoto nosaukumu "reģions". Aicinu atbalstīt komisijas viedokli. (Starpsauciens no zāles: "Mçs uzturam balsojumu...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādi: "Îpaši atbalstāmo apgabalu likums". Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 12, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tātad tālāk visā likuma tekstā mums būs jālabo šis nosaukums - īpaši atbalstāmie "reģioni" uz "apgabali".

Otrais priekšlikums - likumprojekta nosaukumu frakcija "Latvijai" iesaka izteikt citā redakcijā, to izmainot, - "Likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", tātad nosaucot vienkārši "Likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Komisija, rēķinādamās ar to, ka tiks atbalstīts komisijas priekšlikums un netiks atbalstīta šā likuma nosaukuma maiņa, ieviešot īpašo "apgabalu" likumu šajā tekstā, noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams. Godātie deputāti, mēs jau esam nobalsojuši par likumprojekta nosaukumu.

Anna Seile kā deputāte vēlas runāt. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo tā tomēr ir cita nosaukuma redakcija. Es aicinu to darīt kā deputāte, kaut arī nav tāda komisijas lēmuma. Tādējādi mēs turpmāk saglabātu arī visā tekstā šo jēdzienu "îpaši atbalstāmais reģions".

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Arī es vienmēr esmu aizstāvējis latviešu valodas pozīcijas. Es esmu pēc izglītības ekonomģeogrāfs un varu apliecināt, pirmkārt, to, ka tiešām vārdam "apgabals" ir nedaudz cita slodze, nekā ir iecerēts šā likuma izpratnē. Un, otrkārt, es personīgi konsultējos ar Terminoloģijas komisijas vadītāju Valentīnu Skujiņu, un, ņemot vērā šā likuma specifiku un izprotot arī dziļāk šo problēmu, Valentīna Skujiņa tomēr palika pie tā, ka viņa atbalsta terminu "reģions". Es saprotu, ka, neapšaubāmi, vārds "apgabals" ir latviskāks, bet, ņemot vērā, ka šis ir specifiski ekonomisks likums, tas var radīt diezgan lielus sarežģījumus, manā izpratnē. Es to saku kā ekonomģeogrāfs. (Starpsauciens: "Mçs atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mums jau nobalsots ir šis priekšlikums, un es uzskatu, ka viņš nav vairs pārbalsojams. Lūdzu, sekojiet uzmanīgi sēdes gaitai! Pievērsiet vērību niansēm! Nav pārbalsojams.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jautāt Čerāna kungam, kurš vienmēr atgādina, ka viņš pārstāv frakciju "Latvijai", kāpēc viņš iestājas par krievisku teikuma konstrukciju, - tātad ir kāds likums par īpaši... Te jau nav tikai reģiona jautājums vien, bet ir arī šī krieviskā konstrukcija, kas iesākas ar prievārdu "par" - "zakon o". Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Atvainojiet, ka es būšu spiests drusku atkārtoties. Es runāju šoreiz kā pasniedzējs, kuram viena no disciplīnām ir ekonomiskās ģeogrāfijas kurss. Es varu diezgan viennozīmīgi definēt, kāda atšķirība ir starp "reģionu" un "apgabalu". Es pievienojos tiem, kuri uzskata, ka reģions ir ekonomiska rakstura kategorija, un Latvijā mēs pavisam varam izdalīt četras reģionu kategorijas neatkarīgi no administratīvā dalījuma. Turpretī apgabals ir administratīva vienība, un tādēļ, ja mēs runājam par teritoriālu vienību ar ekonomisku saturu, vienīgais pareizais termins ir "reģions".

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un godātā referente, es saprotu, ka viedokļi šajā jautājumā dalās, bet balsojums par likumprojekta nosaukumu jau ir noticis. Mēs nevaram radīt šādus precedentus, jo Kārtības ruļļa 102.pants nosaka, ka par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Mēs konsultējāmies arī ar Juridisko biroju, un diemžēl šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums šobrīd nav balsojams. Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu!

A.Seile. Tātad otrais priekšlikums nav balsojams.

Pārejam pie trešā priekšlikuma. Rēķinoties ar to, ka būs citādāks nosaukums, ka būs atbalstāmie "reģioni", komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Es personīgi savā vārdā, redzot šīs izmaiņas virsrakstā, tagad lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas trešo priekšlikumu. Tādā gadījumā mēs visā tekstā vārdu "reģions" aizstāsim ar "apgabals". Īstenībā varbūt nelaime nav tik liela šajā balsojumā par "reģions" vai "apgabals", bet galvenais ir tas, lai visā likumā būtu vienveidība.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām ļoti cienu Grinovska kungu visās viņa jomās un cīņās, bet šeit tomēr ir maza kļūdīšanās. Es gribu viņam pasacīt, ka, ja viņš sacīja, ka "apgabals" ir administratīvi teritoriāla vienība... Arī es tikko visā savā, piedodiet, varbūt pārāk garajā runā stāstīju, ka vārdam "apgabals" ir divējādas nozīmes. Es pateicu ka strikti administratīvi teritoriāla vienība latviešu valodā ir tikai "pagasts", kuru nekā citādāk mēs nevaram izprast, bet pārējiem: novadam, apvidum, apkaimei - tiem visiem ir vēl arī otra un trešā nozīme, arī šaurākas nozīmes. Un lūdzu tātad atbalstīt šeit balsojumu.

Es gribēju pateikt arī to, ka, ja mēs atsakāmies no latviešu vārdiem un ilgstoši lietojam svešvārdus, tad mēs jau atradināmies no latviskā vārda un pieradināmies... Mums izliekas, ka, ja saka kā Leiškalna kungs... Nē, ne "reģions", tas ir kaut kā citādāk - plaši ģeopolitiskā nozīmē... Nē, Leiškalna kungs... viņš gan neklausās... Piemēram, ja politiskajās ziņās saka "Melnās jūras reģionā", tad tikpat labi un absolūti latviski var teikt "Melnās jūras apvidū".

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

A.Seile. Aicinu atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu "reģions" ar vārdu "apgabals". Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir nedaudz precizējusi un izteikusi pēdējā ailē redzamajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 5.priekšlikums, kuru izteikusi frakcija "Latvijai". Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka tā ir nosaukusi obligātos priekšnoteikumus, kādiem ir jābūt, lai konkrēto īpaši atbalstāmo apgabalu izveidotu par tādu, kuram ir īpašs statuss un kuram varētu piešķirt arī līdzekļus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un izteikusi to pēdējā ailē. Tātad komisijas vārdā aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Janīna Kušnere, bet līdz pārtraukumam ir atlikušas 4 minūtes. Debates sāksim pēc pārtraukuma, bet tagad ir vairāki paziņojumi. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamās dāmas un kungi! Es lūgtu šādus deputātus: Juri Celmiņu, Oļģertu Dunkeru, Ilmāru Bišeru, Ludmilu Kuprijanovu, Viktoru Stikutu, Gundaru Valdmani, Andri Rubinu, Leopoldu Ozoliņu, Robertu Jurdžu, Ojāru Grinbergu, Māri Rudzīti, Viktoru Kalnbērzu un Rudīti Leitenu sapulcēties Prezidija zālē. Šie nosauktie cilvēki ir Gruzijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas locekļi. Mums ir jāizšķir ļoti svarīgs jautājums - jāievēlē vadītājs Ķezbera vietā.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju pulcēties pēc reģistrācijas uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! 12.30 Prezidija zālē notiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Eiropas padomes asamblejas delegācijas locekļus uz pavisam īsu brīdi lūdzu pulcēties Dzeltenajā vai Sarkanajā zālē, taču sāksim ar Dzelteno... Tikai uz īsu brīdi, lai pārrunātu dažas lietas.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums - pulksten 15.00 notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde par jautājumu, kad beigt pavasara sesiju un kad sākt rudens sesiju. Iespējams, arī par citiem jautājumiem.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi. Par procedūru vēlas runāt Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu, Grinovska kungs!

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītie deputāti! Man iznāk kā saucēja balss tuksnesī. Zāle vēl ir tukša. Man ir jārunā par procedūru, un adresāts manai uzrunai ir Prezidijs. Tie, kas vada sēdes. Un man ir lūgums Jirgena kungam par to informēt arī savus kolēģus. Man ir viens ierosinājums un lūgums: ja ir jābalso, lūdzu precīzāk definēt balsošanas objektu. Atkārtoju: precīzāk definēt balsošanas objektu. Mēs reizēm balsojam, nezinādami, par ko. Tā tas bija arī šodien. Seiles kundze ieteica balsot par komisijas priekšlikumu, Jirgena kungs kaut ko savu definēja, un tad mēs balsojām. Un izrādījās, ka daudzi, to skaitā arī es, nobalsojām paši pret sevi. Tātad lūdzu perfekti definēt balsošanas objektu, lai mēs zinām, par ko mēs balsojam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par likumprojekta 4.pantu. Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi, kas ir zālē! Tātad mēs runājam par 4.pantu likumprojektā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Sākumā es gribētu pakavēties pie tiem noteikumiem, nosacījumiem, kurus mums piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lai kāds reģions - mēs gan nobalsojām par apgabaliem, bet es uzskatu, ka tas tomēr ir reģions, ja mēs runājam par ekonomiskām lietām,- lai kāds reģions varētu iegūt šo īpaši atbalstāmā reģiona statusu, Ministru kabinets ņems vērā statistikas datus. Šeit man negribētos īpaši kritizēt šo nosacījumu, bet man tiešām ir jautājums, un var būt, ka kāds no valdības locekļiem, varbūt Vaideres kundze, varētu man atbildēt uz šo jautājumu, un tas ir šāds.

Es esmu saskārusies ar statistikas datiem, kas nāk no dažādām valstiskām institūcijām. Analizējot dažādus likumprojektus, bieži vien iznāk saskarties ar šiem datiem, jo uz statistikas datiem bieži vien tiek balstīti vairāki panti vai kāds atsevišķs pants noteiktā likumā. Es esmu saskārusies, lūk, ar tādu faktu kā statistikas dati par iedzīvotāju skaitu. No Statistikas komitejas tiek saņemts viens skaitlis. Nākamais skaitlis pienāk no Imigrācijas departamenta, un tas absolūti nesakrīt ar Statistikas komitejas datiem. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienāk skaitlis, kas absolūti nesakrīt ar abu iepriekš minēto institūciju, respektīvi, ar Statistikas komitejas un ar Imigrācijas departamenta dotajiem datiem. Es te nosaucu tikai vienu piemēru par statistikas rādītājiem kā tādiem, taču varētu minēt ļoti daudzus. Teiksim, skolēnu skaits. Arī attiecībā uz to ir vērojama ļoti interesanta parādība: Statistikas komiteja dod vienu skaitli, Imigrācijas departaments dod otru skaitli, un Izglītības un zinātnes ministrija dod vēl vienu, trešo, skaitli. Tādēļ es vēlreiz atkārtoju, man ir šinī gadījumā jautājums valdības locekļiem, Ministru kabinetam: kā tad šinī gadījumā jūs rīkosities, pēc kuriem datiem vadīsities? Kurus datus jūs ņemsit vērā? Vai saskaitīsit visus trīs un izvilksit vienu vidējo aritmētisko vai kā citādi rīkosities? Protams, es nezinu, kā jūs atbildēsit uz šo jautājumu, bet, manuprāt, ja mēs tiešām paliksim pie šā noteikuma, ņemsim vērā šos statistikas datus, neprecizējot, no kurienes mēs tos iegūsim, tad jau var izveidoties dažādi kuriozi pa visu Latviju.

Nākamais. Es gribētu pamatot, kāpēc frakcija "Latvijai" ir iesniegusi savu priekšlikumu, kurā ir noteikti šie obligātie priekšnoteikumi, kādiem ir jābūt, lai kāds reģions Latvijā varētu iegūt īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Viens no šiem priekšnoteikumiem būtu tātad bezdarba līmenis reģionā. Attiecībā uz bezdarbu es domāju, ka tas ir īpašs noteikums, kas tiešām ir jāievēro, jo bezdarba līmenis valstī ir atkarīgs no ražošanas uzņēmumu skaita. Ne tikai valstī kopumā, bet arī attiecīgajā reģionā, par kuru mēs domājam, ka tam varētu piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Vai ražotņu skaits ir vai nav atkarīgs no tā? Kādus līdzekļus valsts ir tur ieguldījusi? Kādi kredīti ir piešķirti? Vai ir kāda iespēja saņemt - un par kādiem procentiem - kredītus attiecīgajā reģionā? Kāds ir investīciju līmenis šajā reģionā? Tie ir, ja tā varētu izteikties, apakšnoteikumi bezdarba līmenim. Respektīvi, valsts ir tā, kas faktiski ir atbildīga par to, kāpēc ir bezdarbs, un par to, cik tas ir liels. Vēl viens apstāklis, kas raksturo bezdarba līmeni, ir, teiksim, valsts līdzekļu, investīciju, ieguldījumu apjoms attiecīgajā reģionā. Principā es to jau nosaucu. Ko es ar to domāju? Es ar to domāju to, ka varētu daudz racionālāk izmantot tos līdzekļus, kurus pašreiz valsts paredz bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Kāpēc šos līdzekļus nevarētu novirzīt ražotnēm, ar saviem noteikumiem, lai radītu darba vietas?

Ziniet, ko saka bezdarbnieks, ko saka cilvēks, kas dzīvo kādā rajonā vai pagastā? Viņš ir zināmā mērā aizvainots. Viņš saka: "Es esmu pie pilnas veselības, man ir fizisks spēks un tā tālāk, bet kāpēc man nav darba?" Un, atvainojiet, godātie kolēģi, tā nav tikai šā cilvēka problēma, kā Šķēles kungs atļāvās izteikties savā Jaungada uzrunā. Tā ir valstiska problēma. Ja mēs nedomāsim, kā šo bezdarba līmeni pazemināt, tādā gadījumā mums ir jārēķinās ar to bezdarba līmeni, kāds ir attiecīgajā reģionā, un mums tas ir jāparedz, piešķirot šim reģionam īpaša reģiona statusu.

Nākamais kritērijs, ko piedāvā frakcija "Latvijai", ir infrastruktūras attīstības pakāpe. Šis kritērijs, es uzskatu, ir tikpat būtisks, cik bezdarba procentuālais līmenis attiecīgajā reģionā.

Kas tad faktiski ir infrastruktūra? Man ir jāatvainojas, ka es to jums atgādinu. Principā mēs visi to zinām. Bet, cienījamie kolēģi, mums ir daudzi pagasti, kuros, teiksim, vietējā infrastruktūra kā tāda ir ļoti minimāla. Tur nav ne skolas, ne bērnudārza, ne ambulances - un tā tālāk, un tā joprojām. Taču mums ir tajā pašā laikā reģioni, ir rajoni, ir pagasti, kuros ir skola, varbūt pat divas skolas; kuros ir bērnudārzs vai bērnudārza grupiņa pie skolas; kuros ir feldšeru punkts vai ambulance; kuros ir bibliotēka; kuros ir tautas nams; kuros ir ražošanas uzņēmumi; kuros ir ceļi (kas diemžēl ir ļoti kritiskā stāvoklī visā valstī) un kuros ir komunikācijas (es te domāju telefona sakarus un pastu), un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, runājot par šo infrastruktūras attīstības pakāpes vienu no noteicējiem, ko es minēju pašu pēdējo, proti, par telefona sakariem, ir jāsaka, ka Latvijā ir izveidojies paradokss. "Lattelekom" mums ir atvēris pasauli. Mums ir daudz vienkāršāk sazvanīt no jebkuras vietas Latvijā kādu ārvalsti, bet ir milzīgas problēmas, lai sazvanītu no pagasta rajona centru. Vai tas ir normāli? Vai tādā gadījumā mums nebūtu jādomā par attiecīgā reģiona attīstību, infrastruktūras attīstību un līdzekļu ieguldīšanu, lai cilvēkiem būtu šie sakari? Jo vienā pagastā mums pat teica tā: "Ja nav vietējā feldšeru punkta, pa to laiku, kamēr no rajona pie mums atbrauks ātrā palīdzība, tas cilvēks var nomirt, atvainojiet, divas reizes." Tas ir tāds paradoksāls salīdzinājums, bet diemžēl tā tas ir. Tā mums pateica pagasta priekšsēdētājs. Tādēļ frakcija "Latvijai" ir izstrādājusi un iesniegusi šos kritērijus. Ļoti iespējams, ka mēs esam aizmirsuši kādu no tiem kritērijiem un ka kāds te vēl būtu jāpievieno, bet, mūsuprāt, šobrīd tie ir paši būtiskākie kritēriji, kas būtu jāievēro, un tad, lūk, nāktu šīs ekspertu grupas, kā te arī ir paredzēts, un vērtētu, vai piešķirt vai atcelt šo īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Manuprāt, tieši šie kritēriji ir jāievēro. Ja mēs šos kritērijus neiestrādāsim šinī likumā, tad, cienījamie kolēģi, atvainojiet, es neredzu šim likumam nekādu jēgu. Es neredzu to.

Vienīgais, ko es šeit varu saskatīt, ir tas, ka mēs atbalstīsim tos reģionus, kuriem zināmā mērā tomēr iet labāk, kur ceļi ir labāki, un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka jūs ieklausījāties manos argumentos, un aicinu jūs balsot - un ceru, ka jūs balsosit, - par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, par šiem priekšnoteikumiem, kādi būtu jāievēro, nosakot īpaši atbalstāmā reģiona statusu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Manuprāt, ir jāatbalsta komisijas izstrādātā redakcija, jo tā ir plašāka. Un nekur nav teikts, ka jābalstās uz vienas, otrās vai trešās komitejas vai informācijas apkopotāja savāktajiem statistikas datiem.

Kāpēc es īpaši aizstāvu komisijas redakciju? Tāpēc, ka tajā ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums par kārtību, kādā piešķirams un atceļams īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Un tas ir ļoti svarīgs kritērijs.

Viss pārējais, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, tajā ir minēti statistikas dati vispār un ekspertu vērtējumi. Un tas ir ļoti svarīgi. Bieži vien attiecīgās uzņēmējdarbības attīstībai nav svarīga infrastruktūra, nav tik daudz svarīgs bezdarba līmenis, bet gan ir jāņem vērā izejvielu statuss, izejvielu pieejamība, darba spēka kvalifikācija un tamlīdzīgas lietas. Tā ka es domāju, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir ietverts komisijas priekšlikumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godājamā Saeima! Mēs tagad runājam par 5.priekšlikumu. Leiškalna kungs mazdrusciņ aizsteidzās uz priekšu. Tātad - par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Es gribētu atzīmēt to, ka pašlaik, kā ir zināms, Ekonomikas ministrijā ir izstrādāts Statistikas likums, un tur ir pilnīgi precīzi risināti šie jautājumi, par kuriem runāja Kušneres kundze. Lai nebūtu dažādu statistikas datu. Mums Latvijā ir oficiālā statistika. Tās dati tiek izmantoti. Un, protams, šis jūklis, kas pastāv dažādu datu izmantošanā un lietošanā, ir novēršams, un es ceru, ka šis likums palīdzēs šo sasāpējušo problēmu atrisināt.

Bet, runājot par šo priekšlikumu, pati Kušneres kundze teica, ka mēs varbūt esam aizmirsuši un neesam pateikuši kādu kritēriju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izstrādāta kārtība, kādā piešķirams un atceļams īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Tā kārtība, kāda ir ministrijā izstrādāta un kāda tiks, protams, ievērojot visus labojumus un priekšlikumus, arī pieņemta Ministru kabinetā. Šeit ir norādīti16 rādītāji, un es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc mums vajadzētu sašaurināt šos rādītājus un ņemt vērā tikai trīs. Bet pats svarīgākais iemesls, kāpēc šo priekšlikumu pašlaik tādā redakcijā nevar atbalstīt, ir tas, ka ir minēts tāds rādītājs, kuru pat nevar nosaukt par rādītāju, - infrastruktūras attīstības pakāpe. Tāda rādītāja vienkārši nav. Tātad mēs varam teikt - infrastruktūra ir, bet nav tāda rādītāja -infrastruktūras attīstības pakāpe. Ir infrastruktūras attīstības rādītājs, ko var izstrādāt. To var izstrādāt. Vai infrastruktūras attīstības indikators. Taču infrastruktūras attīstības pakāpe - tāda rādītāja nav. Un, ierakstot šādu neesošu rādītāju likumā, mēs vienkārši apmulsinām tālākos izpildītājus.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Paldies Vaideres kundzei par paskaidrojumiem. Taču pēc šiem paskaidrojumiem, runājot par statistikas datiem, tomēr ir skaidrs viens - ka likumprojekts, cik es sapratu, tikai vēl top. Šis likums tūlīt tiks pieņemts, jā? Tas nozīmē to, ka jums sāks nākt no rajoniem priekšlikumi, ka tam vai citam rajonam ir jāpiešķir vai ka viņi vēlas, lai viņiem tiktu piešķirts šis īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Un viņiem būs pamats - šis likums, ko mēs šodien skatām. Ja mēs to pieņemsim. Acīmredzot - jā. Tādā gadījumā tas ir priekšlaicīgi, ja jūs sakāt, ka tas vēl tikai tiks sakārtots, nevis jau ir sakārtots. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam šodien šo likumprojektu pieņemt. Atvainojiet, bet tā tas ir.

Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz tiem rādītājiem, ko frakcija "Latvijai" piedāvā, tie ir paši būtiskākie rādītāji. Paši būtiskākie! Jūs sakāt, ka nav jums tāda termina kā "infrastruktūras attīstības pakāpe". Bet infrastruktūra pati kā tāda taču ir, jā? Jūs arī apliecinājāt, ka tāda ir. Tad tas nozīmē, ka, labi, nu tad pamainīsim tur kaut ko. Bet principā iznāk tā, Vaideres kundze, ka šis likumprojekts tomēr nav pilnībā gatavs, lai to varētu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Jā, Kušneres kundze pilnīgi precīzi formulēja. Es runāju par šo priekšlikumu, un šis priekšlikums tiešām nav gatavs, lai to pieņemtu, jo nav tāda rādītāja kā infrastruktūras attīstības pakāpe, tāds vienkārši neeksistē.

Otrs aizrādījums. Šeit Kušneres kundze apzināti sagrozīja to, ko es teicu. Mēs oficiāli izmantojam tikai un vienīgi statistikas datus. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Tie neatbilst!") Tie atbilst patiesībai. Katram deputātam ir iespējams izmantot savu statistiku, katram parlamentārajam sekretāram ir iespējams izmantot savu statistiku, bet ir valsts oficiālā statistika, kura ir oficiāli izmantojama visu rādītāju noteikšanai. Un šajā ziņā gan nekādu pārpratumu nevar būt, kaut arī nevienam nav aizliegts individuāli izmantot pašam savu personīgo statistiku. Komisijas atbalstītajā priekšlikumā ir runa tikai par statistikas datiem, tātad par Statistikas komitejas izveidotajiem datiem.

Runājot par šo priekšlikumu, ir jāsaka, ka šis priekšlikums nevar tikt balsots. Kā pati Kušneres kundze atzina, šis priekšlikums nav sagatavots, jo rādītāja "infrastruktūras attīstības pakāpe" vienkārši nav. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo izvirzīt divus kritērijus kā obligātus varbūt nebūtu īpaši pareizi. Ir komisijas izveidotā redakcija, ka reģiona statusu nosaka, pamatojoties uz statistikas datiem, kuru skaitā, protams, ir arī Kušneres kundzes minētie statistikas dati un ekspertu vērtējumi.

Ministru kabinets ir iesniedzis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Ministru kabineta noteikumu projektu par to, kā tiks iedalīti un vērtēti īpaši atbalstāmie reģioni. Tieši tāds arī bija komisijas pieprasījums pēc otrā lasījuma. Ministru kabinets šo projektu ir iesniedzis, un, protams, šie noteikumi tika rūpīgi izvērtēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet pieņemt tos varēs tikai pēc tam, kad likums stāsies spēkā.

Tāpēc atkārtoti lūdzu šoreiz nekļūdīties un atbalstīt komisijas variantu, tātad noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 4.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu vēlreiz balsot par frakcijas "Latvijai" piedāvāto 4.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts komisijas priekšlikumā. Teksts ir tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu par atbildīgās komisijas piedāvāto 4.panta redakciju? Neprasa, tātad pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.priekšlikums 3.lappusē. Šo priekšlikumu iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere. Komisija viņas priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi un nedaudz precizējusi 7.panta redakciju, kuru mēs bijām pieņēmuši otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Komisija tik tiešām neatbalstīja šo visnotaļ veiksmīgo Ineses Vaideres priekšlikumu - acīmredzot dēļ deklaratīvā vārdiņa "galvenokārt". Bet šobrīd man jāņemas aizstāvēt Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu, jo tas priekšlikums patiesībā ir par līdzekļu koncentrāciju. Bieži vien, ja mēs gribam izlietot līdzekļus, lai atbalstītu reģionu, mums ir tie jākoncentrē viena uzdevuma veikšanai, un tieši šā uzdevuma sekmīga pabeigšana var labvēlīgi ietekmēt situāciju reģionā vispār.

Tāpēc aicinu atbalstīt Ineses Vaideres priekšlikumu, neskatoties uz komisijas negatīvo slēdzienu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godājamā Saeima! Man ir vēl mazlietiņ jāaizkavē jūsu uzmanība sakarā ar šo priekšlikumu, lai gan Leiškalna kungs jau būtiskāko pateica. Tomēr man šeit ir jāpaskaidro, ka es šajā gadījumā pārstāvu Ministru kabineta viedokli. Ministru kabinets ir atbalstījis - tātad visu frakciju ministri vienojoties ir atbalstījuši - šādu risinājumu, lai tiešām veicinātu reģionu attīstību un lai nesadrumstalotu jau tā šauros, jau tā ierobežotos līdzekļus. Šis vārds "galvenokārt" varbūt tiešām skan nekonkrēti, bet tas ir lietots apzināti, lai varētu atbalstīt arī citus projektus, ja tie būtu ārpus centriem, bet ja par to lietderīgumu tiktu izlemts.

Tātad šis ir konceptuāls risinājums. To ir atbalstījis Ministru kabinets, to atbalsta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo šī ministrija, kura nodarbojas ar teritoriālo plānošanu, savus pasākumus koncentrē tieši šajos attīstības centros. Pie tam, kā redzam likumprojektā ietvertajā termina definējumā, Saeima jau ir akceptējusi šādu terminu - "attīstības centri". Šī ir vienīgā vieta, kur parādās šis termins "attīstības centri". Tātad, izsvītrojot šo manu priekšlikumu, mēs izslēgtu no šā likuma arī attīstības centru koncepciju, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pārdomāto koncepciju par attīstības centru veidošanu, kas vienīgi var stimulēt šo reģionālo attīstību. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš būtībā ir Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ļoti cienījamā Vaideres kundze! Es saprotu, ka šeit valdība cenšas izdarīt ar Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres starpniecību zināmu spiedienu uz deputātiem, bet es tomēr gribētu aicināt visus deputātus pievērsties šā priekšlikuma būtībai, kuru nevar izmainīt tas fakts, ka to ir atbalstījusi valdība. Jo ir skaidrs šīs komisijas viedoklis - neatbalstīt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi šo viedokli. Un šā priekšlikuma būtība ir tāda - visus vai lielāko daļu no reģiona attīstībai paredzētajiem līdzekļiem koncentrēt noteiktos attīstības centros. Tas nozīmē, ka šajos reģionos jeb apgabalos, kā mēs nobalsojām, tagad būs kaut kādas mazas saliņas, kurās tiks radīti šie siltumnīcas apstākļi darbībai, bet cilvēku vairumam šajā apgabalā nekāda labuma no šā īpaši atbalstāmā apgabala nebūs. Es domāju, ka šāds izkārtojums nekādā ziņā nesasniegs šā likuma mērķi - veicināt šo apgabalu kā kopumu, tātad veicināt tā saimniecisko attīstību un palīdzēt visiem cilvēkiem šajā apgabalā, radīt darba vietas. Darba vietas ir jārada ne tikai atsevišķos pagastos vai atsevišķās pilsētās, vai atsevišķos kvartālos; darba vietas ir jārada visā apgabalā. Un, ja mēs runājam par šiem reģionālās attīstības līdzekļiem, tad jāsaka, ka pats būtiskākais šīs reģionālās attīstības līdzeklis, manuprāt, ir nodokļu atvieglojumi. Un man tad ir jautājums: kā mēs nodokļu atvieglojumus varam koncentrēt kaut kādos reģionālās attīstības centros? Manuprāt, tas ir vienkārši absurdi. Atkal veidojas šīs brīvās ekonomiskās zonas, kaut kādas tālākas saliņas, un kaut kādi veikli darboņi kaut kādā veidā, teiksim, atkal varēs rast iespēju papildināt savas kabatas uz nodokļu maksātāju rēķina. Tas, manuprāt, nekādā ziņā nevarētu būt pieņemams.

Mūsu pozīcija, tātad frakcijas "Latvijai" pozīcija, attiecībā uz īpaši atbalstāmajiem apgabaliem vai reģioniem ir skaidra: vispirms ir sabiedrībai šī nepieciešamība palīdzēt šiem reģioniem, un tā ir skaidri redzama nepieciešamība, un šeit nevar būt nekāda tāda vilcināšanās, kāda diemžēl šobrīd notiek. Un, otrkārt, ja mēs runājam par to, kādā veidā šo reģionu attīstība tiek veicināta, tad jāuzsver, ka tas ir jāveic, pirmkārt, ar nodokļu atvieglojumiem, kas veicina uzņēmējdarbību, un, otrkārt, ar valsts investīcijām infrastruktūrā. Un nedz nodokļu atvieglojumi, nedz arī investīcijas infrastruktūrā nevar būt koncentrētas kaut kādos atsevišķos centros.

Un, ja mēs runājam tikai par to, ko šeit piedāvā valdošā koalīcija attiecībā uz reģionu vai apgabalu, vai novadu attīstību, tad šeit mēs redzam tikai šo vienu pusbirokrātisko fondu. Un, ja mēs runājam par ieguldījumiem no šā fonda, kas tiek veikti uzņēmējdarbībā vai kādā citā lietā, tad jāsaka, ka arī šos ieguldījumus nav godīgi koncentrēt tikai kaut kādos atsevišķos centros. Un it sevišķi tas nav godīgi, ja šādu nostāju mēs ierakstām likumā, praktiski izslēdzot iespēju veikt arī kādus citus sadales veidus. Ja jau šī Reģionālās attīstības padome konstatēs, ka tiešām ir izdevīgi kaut kādus projektus reģionam kopumā atbalstīt tādā veidā, ka šie projekti tiešām tiek īstenoti ģeogrāfiski tuvākajās vietās, nu lai tad arī to Reģionālās attīstības padome lemj, mēs viņai šo iespēju neliegsim, bet es domāju, ka nav absolūti nekāda pamata 7. pantā ielikt tādu redakciju, kas uzliktu jau par pienākumu Reģionālās attīstības padomei rīkoties ar šo fondu šādā, varētu teikt, aprobežotā veidā jeb ierobežotā veidā.

Un tāpēc es uzskatu, ka šī koncepcija, ka šie reģionālās attīstības līdzekļi tiek koncentrēti kaut kādos centros, ir nepareiza, un tas ir acīm redzams, ka tā ir nepareiza, un tāpēc es aicinu šo Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es nedaudz vulgarizēšu situāciju, lai runātu par tām koncepcijām, ko piedāvā, kā Čerāna kungs saka, valdošā koalīcija un ko piedāvā Čerāna kungs.

Teiksim, ka ir kādi līdzekļi, kā Čerāna kungs šajā gadījumā piedāvā, attiecīgajā reģionā katram zemniekam nopirkt un uzdāvināt vēl pa vienai govij. Valdība šajā gadījumā piedāvā izveidot piena pārstrādes uzņēmumu, kas veicinātu attīstību visā reģionā. Vai jūs gribat piemēru no manas jaunības laikiem? Tas ir Amerikas Savienoto Valstu salīdzinājums ar Ķīnu. Ķīna, lai attīstītu reģionus, katrā reģionā katram zemniekam iedeva mazo domniņu, kurā tad viņi kausēja to čugunu vai ķetu, kā teiktu Eniņa kungs, un šīs ķeta kausēšanas rezultātā iznāca nesavienojami metāli. Tā ka es lūdzu tiešām atbalstīt Vaideres kundzes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Diemžēl man jāizsaka kolēģiem cits viedoklis, ka nu nevajag mums šeit rakstīt par līdzekļu sadrumstalošanu un par to, ka līdzekļi galvenokārt koncentrējami attīstības centros. Mēs sākam jau veidot kaut kādas citas formas, kā mēs varam kaut ko koncentrēt, un 5. ailē ir precīzi pateikts: līdzekļi un citi pasākumi, kuri pamatojas uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmām. Ekonomikas ministrija... jā, mums pašreiz nav šīs attīstības programmas, šo stratēģisko virzienu, bet mums ir jātiecas uz to, lai mums būtu programmas, projekti, kur šos līdzekļus koncentrēt un pēc tam šos projektus īstenot. Tā ka šoreiz, Vaideres kundze, jūsu priekšlikums nav atbalstāms, un komisija, to ļoti loģiski izskatot, pieņēma pareizu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka nupat Sausnīša kungs ļoti pamatoti pateica, kāpēc nevaram mēs atbalstīt Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikumu. Un, kas attiecas uz Leiškalna kunga minēto govi, Leiškalna kungs, ziniet, tā problēma ir šāda. Tam zemniekam to pieniņu, ko viņš izslauc no govs, ir daudz izdevīgāk atvest uz vietējo pienotavu, nevis uz jūsu piedāvāto reģionu, kurš būs 80 vai 100 kilometrus vai pat vēl tālāk, tādējādi saņemot mazāku cenu par litru piena. Jau tā tas pašreiz maksā maz, un, ja viņš vedīs 100 vai vairāk nekā 100 kilometrus šo izslaukto pienu, tad viņš saņems vēl mazāk, jo benzīna litrs, kā mēs zinām, maksā trīs vai četras reizes dārgāk nekā piena litrs. Tādēļ, Leiškalna kungs, nāciet un sakiet, ka jūs tomēr neatbalstāt Vaideres kundzes priekšlikumu, un balsosim visi par komisijas ieteikto redakciju. Es domāju, ka tur deputāti tiešām ir izsprieduši. Nupat arī komisijas priekšsēdētājs pateica, ka tiešām mēs šoreiz nevaram atbalstīt Vaideres kundzes priekšlikumu, tāpēc balsosim par komisijas priekšlikumu. Paldies. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Atbalstīs un čugunu lies..." No zāles deputāte J.Kušnere: "Tu jau lej čugunu...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es gribētu norādīt uz tādu momentu, ka mans priekšlikums neaizvieto komisijas priekšlikumu, vienīgi papildina. Un, kā jau Leiškalna kungs minēja, tad arī komisijā šajā jautājumā nebija pilnīgas vienprātības. Tātad mans priekšlikums tikai papildina šo tekstu, kas 7. pantā ir uzrakstīts.

Par Sausnīša kunga kā deputāta teikto - tātad par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmām. Šīs programmas īpaši atbalstāmajos reģionos varēs izstrādāt tikai tad, kad tiks pieņemts un atbalstīts šis likums. Šis likums būs pamats šo programmu izstrādei. Tas, ka attīstības centros ir jāizlieto līdzekļi, tas laikam ir pilnīgi skaidrs, jo katrā lauku sētā jaunu darba vietu valsts vienkārši nespēs radīt. Valsts var radīt šos attīstības centrus, koncentrējot līdzekļus šajos attīstības centros. Ir gan teorētiska, gan praktiska pasaules pieredze, ka šādu nelielu attīstības centru veidošana dod ļoti efektīvus impulsus tālākajai teritorijas attīstībai. Turpretī, ja līdzekļus nekritiski sadala pa visu teritoriju, tad gaidāmais rezultāts ar to pašu izlietoto līdzekļu kopējo summu var būt krietni mazāks. Tieši baidoties no šo līdzekļu neefektīvas izlietošanas, teiksim, ceļa izbūvē vai jebkurā citā vietā, kur tam nav ekonomiska pamata, un varbūt tieši tāpēc, ka Lauku attīstības padomei tik ļoti gribas... Tātad, tieši baidoties no šādas līdzekļu sadales, mēs arī esam iesnieguši šo priekšlikumu.

Reģionālās attīstības padome tādā izskatā, kādu to šobrīd atbalsta Saeima, ir pietiekami kompetenta institūcija, lai, saskaņojot ar viņu, - un tieši tas ir mana priekšlikuma saturs - tiktu izvēlēti šie centri un noteikts visefektīvākais līdzekļu izlietojuma veids. Tāpēc es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Ļoti cienījamā Vaideres kundze! Neviens jums neliedz, ja ir šāds ekonomisks pamatojums, veidot, teiksim, kaut kādus mazus... veidot kaut kādu šo projektu koncentrāciju noteiktos punktos, ja katrā konkrētajā gadījumā ir šāds ekonomisks pamatojums. Jūs pati jau teicāt, ka šī Reģionālās attīstības padome būs ļoti kompetenta. Lai viņa tad arī tā dara, ja viņa uzskata to par pareizu. Bet kāpēc mums šeit ir jāuzliek šī šabloniskā domāšana viņiem? Un tas ir viens no jautājumiem, kas attiecas tieši uz šo reģionālās attīstības fonda līdzekļu sadalījumu.

Bet otru es jau minēju. Un neviens šeit nav varējis to atspēkot, ka ir šie divi būtiskie reģionālās attīstības līdzekļi - nodokļu atlaides un investīcijas infrastruktūrā, kuras nu nekādi nevar koncentrēt kādos attīstības centros. Šie līdzekļi ir jāpiemēro visā reģiona jeb apgabala teritorijā. Ja mēs tagad pieņemsim šādu pantu par attīstības centriem, tad mēs pēc tam nevarēsim pieņemt nodokļu atlaides, un tad iznāks tā, ka nodokļu atlaides ir pretrunā ar šo pantu tāpēc vien, ka šīs nodokļu atlaides tikai noteiktos centros netiek piemērotas. Es aicinu šādu faktiski galīgu absurdu - šo Vaideres kundzes priekšlikumu - noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tik lielas debates varbūt izraisījās tāpēc, ka mēs neesam ieskatījušies visā likumprojektā kopumā, un es vēlreiz jums komisijas vārdā gribu atgādināt, kas tad īsti ir reģionālās attīstības līdzekļi. Tas ir ekonomisku, tiesisku un administratīvu pasākumu kopums. Kā tālāk notiks šī reģionu veidošana? Pirmais ir tas, ka mēs pieņemsim šo likumu. Tiklīdz būsim pieņēmuši likumu, darbu sāks Reģionālās attīstības padome, tas ir, centrālais orgāns, kas turpmāk izvērtēs, kuram reģionam dot šo īpašo statusu un kuram nedot. Un tikai pēc tam varēs domāt, uz kuriem reģioniem novirzīt šos līdzekļus. Tāpēc Vaideres kundzes priekšlikums pēc būtības ir noraidāms, jo tas paredz, ka mēs, pat vēl nenoskaidrojuši, kuri Latvijā ir īpaši atbalstāmie reģioni, jau dodam viņiem visu šo atbalstīšanas līdzekļu kopumu. Tālākais likuma teksts paredz to, ka tad, ja ir izveidota šī konkrētā reģiona padome, tātad konkrēti Jelgavā, Daugavpilī vai Krāslavā, kuras tiks atzītas par šo īpaši atbalstāmo reģionu, šos līdzekļus, protams, var piesaistīt arī šajās vietējās padomēs. Tāpēc es atkārtoti komisijas vārdā lūdzu noraidīt Vaideres kundzes priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ineses Vaideres priekšlikumu - papildināt 7. pantu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 10. Šis priekšlikums ir noraidīts.

A.Seile. Nākošais...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, godātā Seiles kundze! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 6 deputātu iesniegumu, kurā viņi apšauba balsošanas rezultātu par 1. un 3. priekšlikumu šajā likumprojektā sakarā ar vairāku deputātu atzinumiem, ka netika pareizi saprasts balsojuma objekts par šiem priekšlikumiem.

Par šo priekšlikumu - vai izdarāma pārbalsošana - viens deputāts var runāt "par" un viens var runāt "pret".

Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts - runās "pret".

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jau minēju savā uzrunā, ka mums ir ļoti daudz svešvārdu valodā iekšā, piemēram, tādi kā "mahinācijas", "perturbācijas", kuru vietā mierīgi varētu lietot latviskus vārdus. Un šeit mēs atkal esam liecinieki šo svešvārdu, kā saka, būtiskai izmantošanai mūsu parlamentā. Es domāju, ka mēs ar lielu balsu pārsvaru - ar 36 balsīm - nobalsojām par šo nosaukumu "apvidus". Mēs jau šodien mūsu sesijas laikā lietojam šo vārdu "apgabals". Jā, apgabals, pilnīgi pareizi! Tad kāpēc mums vēlreiz ir jāpārbalso? Kāpēc? Es uzskatu, ka pārbalsošana nav nepieciešama. Lūdzu balsot pret pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Es atbildēšu uz šo jautājumu, kāpēc ir jāpārbalso. Pirmkārt, daudzi deputāti pārprata, vai mēs balsojam par komisijas priekšlikumu vai... Es atvainojos, es lūdzu klusumu zālē!

Otrs mans pamatojums ir tāds, ka mēs arī virsrakstā ļoti labi varētu lietot šo vārdu "apgabals", un tādā gadījumā likumprojekta virsraksts skanētu šādi: "Likums par īpaši atbalstāmiem apgabaliem". Tur nebūtu nekādas vainas, bet tālākajā likuma tekstā - es lūdzu ieklausīties, - rodas lieli pārpratumi, jo, piemēram, tiek lietots tāds jēdziens kā "Reģionālās attīstības padome". Mums jau ir arī tāda ministrija, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem. Šajā gadījumā, ja mēs atstātu iepriekš nobalsoto terminu, mums šīs padomes nosaukums skanētu tā: "Apgabala attīstības padome". Pilnīgi tiek sagrozīta jēga.

Un tāpēc es lūdzu gan no loģikas viedokļa, gan no šo pārpratumu novēršanas viedokļa, par kuriem jau runāja Grinovska kungs savā uzstāšanās reizē, Saeimai izlemt, vai šis jautājums ir pārbalsojams vai ne. Es aicinu pārbalsot.

Sēdes vadītājs. Tātad šo iesniegumu ir iesūtījuši deputāti Sausnītis, Panteļējevs, Leiškalns, Guntars Grīnblats, Kalviņš un Edmunds Grīnbergs un mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot, vai ir izdarāma 1. un 3. priekšlikuma pārbalsošana. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo 6 deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz izdarīt pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 4. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tātad izdarīsim pārbalsošanu.

A.Seile. Tātad pirmais priekšlikums, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ierosina mainīt likumprojekta virsrakstu, nosaucot to šādi - "Îpaši atbalstāmo apgabalu likums". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Debates gan par šo priekšlikumu mēs vairs atklāt nevaram. Mums ir vienkārši jāpārbalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - likuma projekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Îpaši atbalstāmo apgabalu likums". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 36, atturas - 11. Šis priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens no zāles: "Lai dzīvo demokrātija!")

A.Seile. Pārbalsojams arī 3. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskaņā ar savu pirmo priekšlikumu aicina visā likuma tekstā vārdu "reģions" nomainīt ar vārdu "apgabals". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un arī es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Pēc būtības viņš faktiski vairs nav balsojams sakarā ar mūsu pirmo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu "reģions" ar vārdu "apgabals" attiecīgajā locījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 7. Arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Godātā Seiles kundze, lūdzu, turpiniet likumprojekta izskatīšanu!

A.Seile. Nākamais apspriežamais jautājums ir 9.priekšlikums 3.lappusē. Šo priekšlikumu ierosina frakcija "Latvijai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātā Seiles kundze, jūs izlaidāt 8.priekšlikumu. Mēs to vēl neesam akceptējuši.

A.Seile. Es atvainojos! Cienījamais Jirgena kungs, mums laikam ir jāatgriežas pie 6.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. 6.priekšlikumu mēs esam akceptējuši. 7.priekšlikumu mēs esam noraidījuši. Tagad mums ir jāapspriež 8.priekšlikums. Lūdzu, Seiles kundze!

A. Seile. Paldies, Jirgena kungs! Tātad 8.priekšlikums - Juridiskais birojs ierosina vārdu "investīcijas" nomainīt ar vārdu "ieguldījumi", ko komisija ir atbalstījusi un izlabojusi arī tālākajā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 9.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir viens no principiālākajiem frakcijas "Latvijai" priekšlikumiem šajā likumprojektā. Tas paredz noteikt, ka valsts prioritārā kārtā veic investīcijas īpaši atbalstāmajos reģionos no saviem centrālajiem fondiem - no Privatizācijas fonda, no Autoceļu fonda, no Vides aizsardzības fonda un citiem. Tātad, ja mums ir noteikts šis īpaši atbalstāmais reģions, tad mums viņš ir jāatbalsta no visiem šiem fondiem ar tiem līdzekļiem, kas mūsu valstī ir uzkrājušies. Ja šis reģions ir īpaši atbalstāms, viņš arī īpašā veidā ir jāatbalsta. Viņš ir īpašā veidā jāatbalsta pilnīgi reāli, nevis tikai deklaratīvi, tātad ir jāatbalsta ar finansu līdzekļiem. Mēs zinām to, ka reģiona attīstības paātrināšanai, tas ir, atsevišķiem mūsu reģioniem, šāda palīdzība šobrīd ir sevišķi nepieciešama. Te būtu piemērojami divi šie pamatlīdzekļi: pirmais - nodokļu atlaides un otrs - pastiprinātas valsts investīcijas infrastruktūrā, tas ir, gan attiecībā uz ceļiem, gan sakariem. No vienas puses, šie nodokļu atvieglojumi rada uzņēmējdarbībai labāku vidi, tieši no nodokļu režīma viedokļa skatoties. Bet otrs ir tas, ka šiem uzņēmējiem ir nepieciešams dot arī reālas iespējas fiziski šo savu uzņēmējdarbību īstenot. Un šī uzņēmējdarbība nav iedomājama bez pārvietošanās, viņa nav iedomājama arī bez sakariem. Lai Latgalē un arī citās vietās faktiski mazinātu šo katastrofālo bezdarba problēmu un lai veicinātu šo uzņēmējdarbību, mums ir vajadzīga visas valsts solidāra palīdzība. Un šī ir viena tāda iespēja, kādā veidā šo palīdzību var sniegt, tāpēc ir jāsalabo prioritārā kārtā Latgales ceļi. Arī sakaru infrastruktūra Latgalē ir jāizbūvē prioritārā kārtā, nevis tā, kā tas notiek šobrīd, kad faktiski optiskā kabeļa uz Latgali ievilkšanas termiņš tiek atlikts un atlikts. Tātad šis ir tāds principiāls jautājums. Un, ja mēs - gan valsts, gan parlamentārieši - izjūtam kaut kādu valsts solidaritātes nepieciešamību ar šiem mūsu reģioniem, kuriem vairāk nepieciešama attīstība šodien un kuros valda šis bezdarbs, kur faktiski ir ārkārtīgi traģiski dzīves apstākļi un bezcerība cilvēkos... Ja mēs izjūtam šo savu solidaritāti ar šiem reģioniem, tad es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti, vesela virkne skaistu vārdu, bet šis priekšlikums ir pretrunā ar pašu šā likuma būtību un pretrunā ar daudziem citiem likumiem arī ar valsts budžetu, kurā nosaka attiecīgā fonda naudas izlietojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Es atvainojos, Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi, es tomēr nevaru saprast, kā var būt pretrunā? Kas tad ir pretrunā? Vai Rīga pretrunā ar Latvijas nomalēm, ar Latvijas robežrajoniem? Vai tā to saprast? Es ļoti atvainojos, Leiškalna kungs, es lūdzu jūs: aizbrauciet uz Latvijas nomalēm, uz Latvijas pierobežas rajoniem, apskatieties, kāda tur ir situācija ar ceļiem, ar komunikācijām! Un tad jūs varbūt nerunāsit par pretrunām. Vai mums tieši šobrīd nav izveidojusies pretruna, ka mums ir Latvija, Rīga un Rīgas rajons. Principā uz Rīgas rajona robežām mēs varam nolikt robežstabus, un ar to tad mums Latvija beidzas. Starp citu, citur Latvijā tā arī saka: "Mçs nevienam neesam vajadzīgi!" Tad kāpēc vispār mēs veidojam šo likumu? Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Atļaujiet vispirms man tomēr izteikt dažus vārdus par iepriekšējo pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, jums ir jārunā par apspriežamo tematu.

G.Eniņš. Tad 22 deputāti ir kļūdījušies pēc iepriekšējās reizes, un tas ir tikai komisijas, šo cilvēku slinkums strādāt, jo viņiem tagad būs jāpārraksta dokumenti citādā veidā. Un pārējie paklausa šim diktātam. Mums ir tik daudz komisku, nejēdzīgu piemēru valodā. Kaut vai tas pats Autotransporta obligātās apdrošināšanas likums, kur iemaksas nodokli mēs nosaucam par prēmiju, lai gan "prēmija" angļu valodā nozīmē - "iemaksa", nevis "prēmija". Angļu valodā prēmija ir "bonus". Mēs varam visādas muļķības šeit atļauties pieņemt un balsot, arī valodnieciskā ziņā. Atvainojiet mani!

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, es jums izsaku piezīmi par novirzīšanos no apspriežamā temata! Mēs izskatām 9.pantu šajā likumprojektā.

Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Kušneres kundze! Te ir ļoti skaidri pateikts, ka šis ir likums, ka tas runā par veidu, kādā ir atbalstāmi reģioni, kā nosakāmi īpaši atbalstāmie reģioni un līdzekļi, ar kuriem tie būtu atbalstāmi. Ja jūs gribat pārdalīt līdzekļus budžetā, ja jūs gribat novirzīt īpašiem ceļu posmiem līdzekļus no Autoceļu fonda vai atsevišķas līdzekļu daļas no Privatizācijas fonda, tad jūs varat iesniegt budžeta labojumus. Tur tad viss būs skaidri un gaiši pateikts. Un tie būs citi līdzekļi vai cits līdzekļu kopums, ar ko sakārtot autoceļus. Jūs varat izdarīt izmaiņas līgumā ar "Lattelekom", (Starpsauciens: "Lîgumā to nevar izdarīt!") jūs varat vērot un pasteidzināt šā līguma izpildi, jūs varat tātad kontrolēt šā līguma izpildīšanu un dot pieprasījumus, bet tas, ko jūs ierosināt 9.priekšlikumā, ir pretrunā ar šā likuma būtību. Tas ir viss, ko es gribēju pateikt. Es galīgi neesmu pret to, ka kaut kur Kurzemē vai Ludzā noasfaltētu kādu ceļa galu. Ar šo likumu mēs jau nevaram bruģēt ar labiem nolūkiem ceļu uz elli - samaisīt putrā daudzus dažādus likumus un uzrakstīt skaisti un deklaratīvi. Mums ir jārunā par lietām, kas ir šā likuma apspriežamā tēma. Tas ir viss, ko es gribēju pateikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Deklarācija ir viens, bet otrs ir mūsu griba, šinī gadījumā parlamenta - Latvijas parlamenta, Saeimas, griba, izdarīt vai neizdarīt tā, lai šajos reģionos, pierobežas rajonos un arī citur, kas turpat netālu atrodas, šie dzīves apstākļi uzlabotos.

Leiškalna kungs, līgumu ar "Lattelekom" ne es, ne arī kāds cits deputāts nevar pārslēgt vai pārregulēt. Manuprāt, tas jums būtu bijis jāzina.

Kas attiecas uz likumiem un budžeta labojumiem, tad es un frakcija "Latvijai" iesniegs šos priekšlikumus, bet tad es domāju, ka Leiškalna kungs un "Latvijas ceļš", un visa valdošā koalīcija noteikti arī nobalsos par to. Taču šinī gadījumā runa ir par mūsu gribu, par to, vai mēs vēlamies, vai mēs

Nr.11 IK

nevēlamies ielikt... Tādā gadījumā es vēlreiz jautāju jums, cienījamie kolēģi: kādēļ mums šis likumprojekts ir nepieciešams? Es atvainojos, tieši tāpēc, lai atbalstītu savus draugus attiecīgajos reģionos. Es to izprotu tikai tā, - lai atbalstītu savu finansiālo interešu pārstāvjus reģionos un tikai, ja reiz jūs balsojat pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija, apspriežot šo priekšlikumu, nonāca pie tāda secinājuma, kādu ir izteikusi frakcija "Latvijai", jo tiešām no šiem minētajiem fondiem varētu ieskaitīt reģionālās attīstības fondā līdzekļus, bet tos tehniski nevar ieskaitīt tādā kārtībā, kā to paredz frakcija "Latvijai", jo, pirmkārt, Latvijas valstī nav tādu centrālo fondu, kādi ir minēti šajā priekšlikumā. Tāda jēdziena nav. Un, otrkārt, privatizācijas fonda līdzekļu sadalījumu nosaka likums. Ir arī Budžeta likums, un visu mūsu dziļa interese būs Budžeta likumā iekļaut atsevišķas pozīcijas, kas varētu nākt par labu kādam no īpaši atbalstāmiem reģioniem. Tomēr pats galvenais arguments, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bija tāds, ka tieši iepriekšējā - 7.pantā mēs esam jau pateikuši, ka īpaši atbalstāmo reģionu attīstība tiek veicināta ar valsts ieguldījumiem infrastruktūrā, ar īpašu kredītpolitiku un visu pārējo. Pieņemot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, mēs vienkārši rīkotos pretēji tiem likumiem, kuri pašreiz ir spēkā, - tātad darbotos pret Budžeta likumu un arī pret likumu par īpašumu privatizācijas fondu. Šie līdzekļi šajā fondā būs, bet ne tādā veidā, kā šeit ir izteikts. Aicinu noraidīt frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 34, atturas - 11. Šis priekšlikums ir noraidīts.

A.Seile.Nākamais ir 10.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk - 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izvirzījusi jaunu priekšlikumu, salīdzinot ar iepriekšējo lasījumu, - palielināt šīs padomes sastāvu līdz 9 cilvēkiem, šajā padomē iekļaujot arī Saeimas dažu komisiju pārstāvjus un Ministru kabineta ieteiktos pārstāvjus. Tālāk sekos arī teksts, kas šo padomi... Mēs jau esam faktiski nobalsojuši par šo tekstu, ka Saeima apstiprina šīs Reģionālās padomes konkrēto sastāvu. Šāds princips ir bijis, veidojot vairākas citas padomes, piemēram, arī Centrālo zemes komisiju. Es aicinu atbalstīt šo komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 9.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 12.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina padomes nolikumu izveidot ar Ministru kabineta apstiprinājumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls precizējums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Es vēlētos atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un izteikt atzinību un apbrīnu, ka vārds "investīcijas" ir nomainīts ar vārdu "ieguldījumi". Tikko mēs bijām liecinieki gadījumam ar pārbalsošanu, un nez vai tās bija mahinācijas vai nebija mahinācijas ar deputātu balsīm un ar deputātu sirdsapziņu. Varbūt te bija kāds speciāls norādījums vai direktīva, kā šodien pieņemts teikt... Svešvārdi ienāk, ienāk, piemēram, readmisija, integrācija, prostitūta, mažoritārā sistēma un tā tālāk, lai gan tiem visiem ir latvisks vārds. Visām šīm mazāk vai vairāk saprotamām vārdu kopām un savirknējumiem.

Šodien es esmu pārsteigts, ka, lūk, šādus vārdus kā "ieguldījums" mēs tikai atsevišķos gadījumos iebalsosim. Tiešām visi balsosim par šo vienu vārdu, jo mums patiesi jāatgriežas pie tās Latvijas, kuru mēs atkal varētu mīlēt, cienīt, par kuru mēs varētu cīnīties un atdot savu dzīvību, ja tas būtu nepieciešams. Taču, skatoties uz Latviju, kas pārtop ar dažu palīdzību par "banānu" republiku... Tas jau ir beidzies, jo šodien viņa ir koka-kolas republika, rīt, iespējams, būs pepsi-kolas republika, un mani pārsteidz, ka, braucot uz tikšanos ar Itālijas prezidentu, "Pirelli" firma nav nolaidusi savus "Pirelli" karogus, bet tikai vienu karogu, ko aizvietojusi ar vienu Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Brīnišķīgi ir arī tas, ka "Stimorol" arī nolaidusi vienu košļājamo karogu un arī pacēlusi sarkanbaltsarkano karogu. Un, ja nu tas tā turpināsies, tad jāsaka: vai ir vērts šo valsti, ko mēs pašreiz veidojam jeb ceļam un integrēsim Eiropas savienībā vai kur citur, maz aizstāvērt ar sirdi, ar prātu, ar pārliecību? Pateicos Juridiskajam birojam un viņa vadītājam, kurš ir izvēlējies vārda "investīcija" vietā vārdu "ieguldījums". Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Šoreiz laikam es runāšu par tēmu, jo atkal ir šis valodas jautājums. Latviskās... Es varbūt neesmu tik pārliecināts kā deputāts Ozoliņa kungs, ja jau mēs esam vairāk centrēti uz svešvārdiem. Šoreiz gan ir Juridiskais birojs šo priekšlikumu ierosinājis, pret to ir laikam lielāks respekts nekā pret deputāta Eniņa ierosinājumu. Protams, mani pārsteidz gan šī mūsu ne visai augstā inteliģence, ja mēs par valodu runājam, gan arī šī, es atļaušos teikt, nekaunība, ka vajag pārbalsot... Minēšu dažus piemērus, kas ātrumā iešaujas prātā. Kaut vai tas, ka mēs tagad runājam par integrēšanos Eiropā. Tas ļoti labi skan, tas liekas patīkamāk, gudrāk, bet tā ir vienkārši iekļaušanās. Kāpēc mēs nevaram teikt - iekļaušanās Eiropā? Mēs visi rakstām deklarācijas par savu naudu, taču vārda "deklarācija" burtiskais tulkojums valsts valodā ir "paziņojums". Nē, "paziņojums" - tas vārds mums ir par prastu, lai mēs tādu rakstītu. Un cik reižu šeit no šīs tribīnes nav skanējis, ka muitniekiem un deputātiem jābūt "caurspīdīgiem"! Jau bija uzzīmēts caurspīdīgs Panteļējevs vienā avīzē. Absurda, saprotiet, ir šī svešvārdu pielūgsme! Angļu valodā vārdam "transparent" ir divas galvenās nozīmes. Es jau šorīt no rīta ieteicu "Latviešu literārās valodas vārdnīcu". Vienam vārdam dažkārt ir pat desmit nozīmes. Vārds "transparent" angliski nozīmē "caurspīdīgs", teiksim, caurspīdīgs kā stikls, kā ledus, caurspīdīgs tādā izpratnē. Un šā vārda otrā nozīme ir "atklāts", "atvērts... Es runāju par tēmu, lūdzu nebļaustīties, tēma ir...

Sēdes vadītājs. Par Juridiskā biroja priekšlikumu.

G.Eniņš. Jā, mēs apspriežam Juridiskā biroja priekšlikumu. Priekšlikums ir vārdu "investīciju" nomainīt ar vārdu "ieguldījumu", tātad svešvārdu nomainīt ar latviešu valodas vārdu. Ej nu zini, vai piekrīt vai ne... (Starpsauciens: "Mçs piekrītam...") Lūk, mums ir ofšorzonas un viss kas. Mēs, pati augstākā likumdevēja instance, rakstām nepareizus, kļūdainus likumus, ar kļūdainiem nosaukumiem. Jo mēs jau atbalstījām, bet tad pārbalsojām... Kā jau es teicu, bija divas kļūdas. Tā vietā, lai nosaukums skanētu "Îpaši atbalstāmo zonu (vai reģionu vai apgabalu) likums", mēs sakām: likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Tā mēs iebalsojām divas kļūdas. Nu, ja jau jūs tik saprātīgi esat, protams, es atbalstu šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Es domāju, ka man nemaz nav jārunā, jo neviens no runātājiem neiebilda un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret šo priekšlikumu, un tas tiek pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 14.priekšlikums. Ierosinājusi parlamentārā sekretāre Inese Vaidere. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Vaideres kundze, jūs atsaucat savu priekšlikumu? Tādā gadījumā tas nav apspriežams.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es tiešām gribu atsaukt šo priekšlikumu, un es gribu paskaidrot, kāpēc. (Starpsauciens: "Nevajag!") Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc atļaujiet man to izdarīt. Šis priekšlikums bija iesniegts tāpēc, ka Finansu ministrijai bija ieskats, ka reģionālais fonds ir veidojams kā Ekonomikas ministrijas budžeta programma. Jūs jau redzat pēc 2.panta redakcijas, ka Ekonomikas ministrija atbalsta reģionālo fondu tādā veidā, kādā to ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības komisija. Vienkārši tādēļ, lai izdiskutētu šo jautājumu Tautsaimniecības komisijā, lai uzzinātu deputātu viedokli, es iesniedzu šo priekšlikumu, iekšēji tam nepiekrizdama, vienkārši diskusiju dēļ. Tāpēc es, uzzinādama diskusijas rezultātus, atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Seile. 15.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kaut arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Vaideres kundze atsakās pati no sava priekšlikuma un pat no saviem uzskatiem, frakcija "Latvijai" to nedara. Mēs uzskatām, ka reģionālajam fondam ir jādarbojas kā budžeta sastāvdaļai un ka ir jābūt šai kontrolei pār tiem līdzekļiem, kas ir reģionālajā fondā, un ka tai kontrolei jābūt tikpat stingrai kā pār budžeta līdzekļiem. Un tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas tabulā ir priekšlikums nr.15, - ka reģionālais fonds darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir tās speciālais budžets. Es lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Jūs visu tik labi saprotat, bet šo jūs nesaprotat. Mēs to noraidījām otrajā lasījumā. Jūsu frakcijas pārstāvis Grīnberga kungs komisijā perfekti saprot atšķirību starp budžetu un fondu, iedibinātu fondu. Šeit nav jautājuma par uzraudzību. Ja mēs to izveidojām kā Ekonomikas ministrijas speciālo budžetu, tad patiesībā vairs nav jēgas visam šim likumam, nav jēgas balsot par Īpaši atbalstāmo reģionu likumu, jo tad mēs noteiksim šā atbalsta apmērus, izlietojumu un pielietojuma virzienus tieši budžetā. Es nesaprotu, kāpēc jums ir ietiepība jau trešā lasījuma laikā runāt par tieši šo tēmu. Jūs gribat kaut kā ierēdnieciskot visu šo lietu. Es aicinu balsot, protams, "pret".

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Leiškalna kungs paskaidroja šā noraidījuma būtību. Arī es aicinu neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo, ja tas būs speciālais budžets, tādā gadījumā šajā fondā nevarēs tikt ieskaitīti ziedojumi un daudzi citi līdzekļi, kādi, kā pēc šā nolikuma ir paredzēts, varētu būt šajā fondā. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 11.pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 16.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina, ka procentu maksājumus par mērķkredītiem arī varētu atmaksāt no reģionālā fonda līdzekļiem. Komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es atvainojos, ir tikai mazs precizējums, ka mēs šo normu nepiedāvājam no jauna. Tā mūsu piedāvātā norma ir tā, ka tiek atmaksāti procenti par tiem kredītiem, kas tiek sekmīgi atmaksāti kredītiestādēm. Šis palīgteikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", ir no jauna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jūs lūdzat atsevišķu balsojumu par savu priekšlikumu? Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 13.panta redakciju nav. Šis pants tiek pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 17.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Es atvainojos, ir iebildumi. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Šis punkts, manuprāt, ir absolūti nesaprotams, jo ir runa par kaut kādiem Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem. Tikko kā konsultējos ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju, un mēs nevarējām nonākt pie secinājuma, kas tie varētu būt tādi par normatīviem. Komisijai tika likts priekšā reģionālā fonda nolikums, kurā šie izdevumi ir limitēti. Līdz ar to sākotnējā - otrā lasījuma - redakcija ir pilnīgi pietiekama un saprotama, turpretī šī priekšlikuma redakcija ir nesaprotama. Šādi normatīvi darbojās sociālisma periodā. Pašlaik šādi normatīvi mums tad būtu jārada no jauna.

Čerāna kungs, es varu pārstāvēt tikai Ministru kabinetu vai ministriju. Man nedrīkst būt savs viedoklis, es ļoti atvainojos. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ļoti cienījamā Vaideres kundze! Šis priekšlikums ir ārkārtīgi vienkāršs. Te ir jautājums par to, kādus maksājumus var veikt un ko var finansēt no reģionālā fonda līdzekļiem. Un šeit ir šis 6.punkts, ka no reģionālā fonda līdzekļiem var finansēt izdevumus reģionālā fonda darbības nodrošināšanai. Attiecībā uz otro lasījumu ierosinājām šo punktu vispār izslēgt, diemžēl Saeima to neatbalstīja. Un motivācija šeit ir ārkārtīgi vienkārša. Caur šiem izdevumiem reģionālā fonda darbības nodrošināšanai, kas netiek nekādā veidā šeit likumā tālāk reglamentēts... tā ir tieša iespēja šos fonda līdzekļus izlietot ne tiem mērķiem, kam tie ir domāti. Valsts budžets būs kaut ko ieguldījis, ziedotāji būs kaut ko ieguldījuši, PHARE programma kaut ko ieguldīs no Eiropas savienības, bet pēc tam izrādīsies, ka visa šī naudiņa aiziet dārgām automašīnām, ofisu telpu remontiem un šai Reģionālās attīstības padomei, šim aparātam. Un pašam šim reģionam uzņēmējdarbības veicināšanai netiks nekas. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu šie pilnīgi precīzie normatīvi, kas noteiktu šo augšējo robežu, to, kādus izdevumus var veikt, cik var tērēt tieši šā reģionālā fonda darbības nodrošināšanai. Un, ja šādu Ministru kabineta noteiktu normatīvu šobrīd vēl nav, tad šie normatīvi ir jāizstrādā, un tas acīmredzot ir jūsu darbs, Vaideres kundze, vai jūsu ministrijas kolēģu darbs. Šis darbiņš ir jāpadara, un mums ir jāveido tāda valsts, kurā šī valsts pārvalde tomēr tiek kaut kādā veidā kontrolēta un ierobežota, tāda, kurā netiek pieļauta šī valsts varas patvaļa. Man ir tiešām liels prieks, ka atbildīgā komisija ir sapratusi šo nepieciešamību un atbalstījusi šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Es aicinātu arī deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere. Otro reizi.

I.Vaidere. Čerāna kungs, man nevienu brīdi nav radušās šaubas par to, ka šie izdevumi ir kontrolējami un ir ierobežojami. Un, ja jūs būtu bijis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā, jūs būtu arī redzējis šos materiālus, reģionālā fonda darbības nolikumā visi šie jautājumi ir paredzēti. Jūs teicāt, ka ir jāievieto šāda norma: "nepārsniedzot Ministru kabineta noteiktos normatīvus". Kā jūs teicāt, likumā mēs to tālāk neregulējam. Likums arī šādā gadījumā neko neregulē, vienīgi pieprasa izstrādāt kaut kādus normatīvus. Bet es runāju par to, ka vispār nav pielietojama šāda kategorija - "Ministru kabineta noteiktie normatīvi". Es runāju par to, ka šis normējums, līdzekļu izlietojuma limitējums, par ko jūs pilnīgi taisnīgi runājat, tiks iestrādāts reģionālā fonda nolikumā. Tādējādi šā panta sestās daļas otrā lasījuma redakcija ir pilnīgi precīza. Un reģionālā fonda nolikums ir izstrādāts. To var pilnveidot jebkurā gadījumā, bet tur šis regulējums ir paredzēts. Tā ka es galīgi nevaru piekrist tam, ka nav domāts par šo regulējumu. Ir domāts, taču dokuments ir nosaukts pareizā vārdā, nevis par normatīviem; tādi vispār neeksistē. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Acīmredzot šis jautājums jāizšķir balsojot. Komisija bija atbalstījusi frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Vaidere pieprasa noraidīt. (Starpsauciens: "Paldies, komisijai...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 13.panta 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 18.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Komisija lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 16.panta redakciju. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir ierosinājusi izslēgt 17.pantu. Tas ir iestrādāts šajā likumprojektā kā 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, šajā gadījumā vispirms ir izskatāms 21.priekšlikums - par panta izslēgšanu.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Jums pietiks ar deviņām minūtēm?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Neapšaubāmi, pietiks. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 17.pantu, un es gribu jums nolasīt otrajā lasījumā pieņemto šā panta redakciju: "Îpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmas, kurās paredzēts izmantot reģionālās attīstības līdzekļus, izstrādā īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padome un izvērtē Reģionālās attīstības padome." Attiecībā uz trešo lasījumu iesniegtais Juridiskā biroja priekšlikums vēl precizē šo redakciju, konkrēti nosaka gan vietējās reģionālās attīstības padomes kompetenci, gan arī Reģionālās attīstības padomes kompetenci - izvērtē šīs īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmas. Es uzskatu, ka ir nepieciešams saglabāt likumā šādu normu, kas nosaka šo programmu izvērtēšanas nepieciešamību, un tāpēc es aicinu neatbalstīt 17.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs?

Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Domas dalījās par šo pantu - vai to izslēgt vai atstāt. Man ir jāpiekrīt Čerāna kunga viedoklim, ka, šo pantu atstājot otrā lasījuma redakcijā, reglamentējums būtu daudz lielāks. Citādi mēs likumā nekādi nepasakām, kas izstrādā programmas, kas ar tām nodarbojas. Protams, šīs lietas var arī Ministru kabineta noteikumos iestrādāt, tātad traģēdijas jau nebūtu, ja izslēgtu šo pantu. Tomēr labāk būtu, ja mēs šo pantu atstātu likumā - un it īpaši Juridiskā biroja precizētajā redakcijā. Manuprāt, Juridiskā biroja priekšlikums būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija ierosināja izslēgt šo pantu tieši tāpēc, ka iepriekš nobalsotajā pantā - 16.pantā - ir paredzēts, ka reģiona attīstības padome izstrādā nolikumu un Ministru kabinets to apstiprina. Un šajā nolikumā vajadzētu būt paredzētām visām šīm darbībām. Bet, ja mēs atstājam 17.pantu tādā redakcijā, kāda bija otrajā lasījumā, vai arī tādā, kādu tagad ir ieteicis Juridiskais birojs, tad mēs izslēdzam iespēju šīs attīstības programmas izstrādāt kādām citām personām, kaut vai par līguma līdzekļiem. Jo te ir teikts, ka tās jāizstrādā tieši šai pašai padomei. Diez vai pati padome vienmēr un visos gadījumos izstrādās šos priekšlikumus, un tāpēc pareizāk būtu visus šos jautājumus atrisināt nolikumā.

Komisijas vārdā es aicinu balsot par šā panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Balsošanas secība būs šāda: vispirms tiks balsots par 21.priekšlikumu - par panta izslēgšanu, pēc tam - par 19.priekšlikumu (Juridiskā biroja priekšlikumu), ja netiks pieņemta šī izslēgšana. Un, ja arī tas priekšlikums netiks pieņemts, tad paliks otrā lasījuma redakcija. Nav iebildumu?

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 17.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 13, atturas - 4. Pants izslēgts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 22. un 23.priekšlikums ir zināmā mērā līdzīgi. Komisija ierosina 23.priekšlikumā izslēgt 18.pantu, šo priekšlikumu tāpat pamatojot ar iespēju visu noteikt speciālā nolikumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Jums pietiks ar piecām minūtēm?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu balsot, jo šeit ir runa par finansu līdzekļu kontroli Reģionālās attīstības padomē. Es uzskatu, ka tas ir nepieciešams, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šā panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas.

Seiles kundze, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 18.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 4. Pants izslēgts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 24.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", un komisija to daļēji ir atbalstījusi, iestrādājot 17.panta otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 25.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk ir 26.priekšlikums - izveidot 17.pantu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir pati izveidojusi un tātad arī atbalstījusi, bet es iesaku balsot par šo priekšlikumu pa daļām, kā to pieprasa parlamentārā sekretāre Inese Vaidere.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Kāpēc ir tāds mans priekšlikums? Godājamie deputāti, lūdzu, pievērsiet uzmanību 14.pantam! 14.pants nosaka, ka atsevišķos gadījumos pēc Reģionālās attīstības padomes lēmuma... tā ir lielā Reģionālās attīstības padome, kurā ietilpst Saeimas komisiju priekšsēdētāji, ministri un augsti stāvošas amatpersonas. Tātad, ja to visu attiecina uz vietējiem, mazajiem fondiņiem, kas katrā pagastā var veidoties, un, ja viņiem, lai veiktu šīs darbības, katru reizi būs jāgriežas šajā lielajā fonda padomē, tad, manuprāt, šīs darbības var tikt ja ne pārtrauktas, tad ļoti būtiski ierobežotas. Tāpēc tāda redakcija, kādā pašlaik ir 17.panta otrā daļa, var apturēt šo vietējo fondu darbību.

Tāpēc, pilnībā atbalstot 17.panta pirmo daļu, kāda tā ir komisijas redakcijā, es lūdzu jūs būt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz otro daļu, jo 14.pants nevar reglamentēt īpaši atbalstāmo reģionu vietējo attīstības fondu darbību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret balsošanu pa daļām? Ir iebildumi.

Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es uzskatu, ka jābalso par visu pantu kopā.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā nobalsosim par priekšlikumu - balsot par 17.pantu pa daļām, kā to ierosināja Seiles kundze. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

Vai pret 17.panta pirmās daļas redakciju deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pirmā daļa pieņemta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 17.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 15. Otrā daļa netiek pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 27.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šā priekšlikuma saturs ir šāds: "Ministru kabinetam līdz šā gada 1.augustam izstrādāt un iesniegt Saeimā šajā likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus." Komisija to uzskatīja par būtisku papildinājumu un to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Pirms pārtraukuma vārds Antai Rugātei - LZS, KDS un LDP frakcija. Paziņojums.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Paldies Prezidijam. Godātie Saeimas deputāti, kas darbojas Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupā! Mēs bijām vienojušies, ka šodien 12.30 pie mums ieradīsies vēstnieka kungs, bet šī tikšanās ir pārcelta un vienošanās ir panākta: laiks būs tas pats - pulksten 12.30, bet šī tikšanās notiks Saeimā 29.maijā. Es lūdzu jūs plānot savu laiku uz nākamo ceturtdienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Odisejs Kostanda, Aristids Jēkabs Lambergs, Imants Liepa, Māris Rudzītis, Leonards Teniss, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt Saeimas 21. un 22. maija sēdei apstiprināto darba kārtību.

Pirms sākam izskatīt nākamo jautājumu, gribu informēt, ka esam saņēmuši 5 deputātu - Grīnberga, Zelgalvja, Kuprijanovas, Čevera un Čerāna - iesniegumu Prezidijam, kurā viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par deputātes Janīnas Kušneres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā" pēc darba kārtības 18. punkta.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" ðo piecu deputātu iesniegumu? Runāt deputāti nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret šo priekšlikumu, ja mēs to iekļaujam kā nākamo pēc darba kārtības 18. punkta saskaņā ar pašreizējo numerāciju? Deputātiem iebildumu nav. Jautājums ir izlemts. Lēmuma projekts darba kārtībā tiek iekļauts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim, kolēģi, nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2615.

Pirmais priekšlikums ir ekonomikas ministra priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Otrais priekšlikums. Arī ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 1. pants. Trešais priekšlikums - ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 4. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Nākamajos pantos nebija izmaiņu.

Tālāk ir 10. pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru, protams, viņa pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas priekšlikumam par izmaiņām 10. pantā piekrīt? Pieņemts.

A.Sausnītis. Ir vēl viens papildinājums 10. pantā. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 11. pantu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Sausnītis. Par 15. pantu ir ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. 20.1. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru viņa ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Sausnītis. 9. priekšlikums ir par 34. pantu. Tas ir ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Vēl viens priekšlikums. Tas ir ekonomikas ministra priekšlikums par 34. pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret to deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 11. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums par 38. pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Sausnītis. 12. priekšlikums, 38. pants. Ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 13. priekšlikums par 48. pantu - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par 48. panta trešo daļu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 14. priekšlikums par 50. pantu ir Finansu ministrijas valsts sekretāres V.Andrējevas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 50. panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Šajā pašā pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 16. priekšlikums par 51. pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē šo komisijas slēdzienu? Pieņemts.

A.Sausnītis. Pārejas noteikumos ir 17. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret to deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Ir vēl viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - par pārejas noteikumiem, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Pieņemti.

A.Sausnītis. Un 19. priekšlikums, kuru komisija arī ir atbalstījusi, ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas ir - Juridiskais birojs ierosina svītrot no likumprojekta noteikumus par likuma spēkā stāšanos.

A.Sausnītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies, kolēģi! Lūdzu balsot likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies, kolēģi, par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums pēc pašreizējās numerācijas ir 31. punkts - "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2616 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" - trešajā lasījumā.

Šajā likumprojektā visi grozījumi tiek izdarīti 34. pantā. Tātad 2. lappusē mēs redzam Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, kurus komisija atbalsta, tos redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu - papildināt 34. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā - iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat par 34. panta pirmo daļu Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - aizstāt vārdu "punktu" ar vārdu "rindkopu", ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk atbildīgā komisija ierosina papildināt 34. pantu ar četrpadsmito daļu redakcijā, kura ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 34. panta papildināšanu ar četrpadsmito daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums - aizstāt 34.¹ pantā vārdus "nav pieteiktas..." un tā tālāk, kā ir jūsu redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta komisijas slēdzienu? Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 5. lappusē situācija ir drusciņ interesantāka, bet ir atrisināma tikpat viegli kā viss pārējais. Tātad tie ir Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, kurus komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu, kurš skan šādi: "Papildināt likumu ar 34.² pantu jums iesniegtajā redakcijā..." un tālāk kā tekstā. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 34. panta otro daļu pēc vārdiem "Uzņēmumu reģistrs" un tālāk kā iesniegtajā tekstā. Komisija nolēmusi to daļēji atbalstīt un ir iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir jau nākamajā lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu par likumprojekta 34.² panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6. lappusē jūs redzat atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt likumu ar 34. panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija pati arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par šā panta otro daļu iebildumu nav? Pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. Tad nāk labojums, ko ierosinājis Juridiskais birojs par pārejas noteikumiem, - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums priekšā esošajā redakcijā, kuru komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar jums iesniegto tekstu - iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Man atliek tikai aicināt komisijas un tautas vārdā balsot par attiecīgā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ja tas notiek tautas vārdā, tad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, tautas vārdā neiznāca... Es lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - pēc pašreizējās numerācijas 29. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2606.

Pirmais priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, aicina precizēt terminus. Un tūlīt ir otrs priekšlikums. Emša kungs ir iesniedzis priekšlikumu, kā šos terminus precizēt. Komisija abus priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja un deputāta Emša priekšlikumiem, kurus akceptējusi komisija, iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākošais ir 3. priekšlikums otrajā lappusītē, kurš aicina izslēgt iepriekšējā lasījumā nobalsoto redakciju, jo vārds "daudzveidība" nav analogs vārdam "genofonds".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo komisijas slēdzienu - svītrot otrā lasījuma redakciju - iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Ceturtais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums zināmā mērā ir redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi. Šie priekšlikumi ir 5. lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 5. priekšlikums. Arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 6. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 4. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seile. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Seile. Nākošais ierosinātais priekšlikums ir 8. lappusē. 8. priekšlikumu ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

A.Seile. 9. priekšlikumu ierosinājusi pati atbildīgā komisija - papildināt 8. pantu ar jaunu punktu. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seile. 10. priekšlikums ir redakcionāli precizējošs. Komisija to ir atbalstījusi. Juridiskais birojs iesniedzis šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seile. Nākošais ir 11. priekšlikums, kurš ir 11. lappusē, un atbildīgā komisija iesaka 9. pantu papildināt ar jaunu daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt 9. pantu ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 12. priekšlikums 13. lappusē ir redakcionāls, un viņu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un aicina arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē to? Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir nedaudz izmainīts un dots citā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile. 14.priekšlikums 16.lappusē. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ierosinājums nomainīt vārdus "kaitējums (zaudējums)" (attiecīgajos locījumos) ar vārdu "zaudējums" (attiecīgajos locījumos). Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 15.priekšlikums. Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 16.priekšlikums 19.lappusē. Atkal ir redakcionāls sakārtojums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 17.priekšlikums 22.lappusē. Arī tas ir redakcionāls. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 18. priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls sakārtojums. Ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk - 19.priekšlikums 25.lappusē. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 33.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Deputāti pret likumprojekta 33.panta otrās daļas svītrošanu neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 20.priekšlikums nākamajā lappusē. Arī šis ir Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls sakārtojums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 21.priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls sakārtojums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 22. priekšlikums 29.lappusē. To ierosina atbildīgā komisija. Tas ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 23. priekšlikums. Arī tas ir komisijas priekšlikums. Redakcionāls sakārtojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 31.lappusē 24.priekšlikums. Ir precizēts vides aizsardzības valsts inspektora nosaukums: "vides valsts inspektors". Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 25. priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir precizēti reģionālo vides pārvalžu, valsts rezervātu un citu inspektoru nosaukumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 26. priekšlikums ir Induļa Emša priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu - papildināt 44.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 27.priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu - 44.1.pantu. To ierosina deputāts Emsis. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Emša priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Atbildīgā komisija ierosina 28.priekšlikumu izveidot jaunā redakcijā. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 44.2.panta "Vides valsts inspektoru tiesības" redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 37.lappusē. 29.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A. Seile. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt 46.pantu, jo gluži vienkārši ir vairākkārtēja atkārtošanās šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 46.panta svītrošanu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 31.priekšlikums 38. lappusē. Ierosina Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāls. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 32.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 33.priekšlikums. Arī šis ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 40.lappusē 34.priekšlikums. Ierosina Juridiskais birojs. Komisija to ir izvērtējusi un mazliet precizējusi redakciju, kura jums ir redzama pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 35.priekšlikumu ierosina atbildīgā komisija. Tajā ir ietverts arī iepriekšējais Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 36.priekšlikums, 41.lappuse. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi un izteikusi kā 37.priekšlikumu. Tātad komisija ir daļēji atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un iestrādājusi savā priekšlikumā. Teksts ir nedaudz precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 52.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Tas ir izklāstīts nedaudz zemāk, atbildīgās komisijas iesniegtajā redakcijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 38.priekšlikums - Juridiskā biroja ieteikums izteikt 52.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

A.Seile. 39.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 40.priekšlikums, kas atrodas 44.lappusē. Iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina mainīt atkal vārdus. Terminu precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 41.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 42.priekšlikums 47.lappusē. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta 63.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Pēdējais priekšlikums (pēdējā, 49.lappusē) ir priekšlikums nr. 43. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums paziņot, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts trešajā un pēdējā lasījumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegums, kurā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - pēc 29.punkta, tas ir, pēc nupat izskatītā, lūdz iekļaut izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Vai kāds attiecībā uz šo priekšlikumu vēlas runāt "par" vai "pret"? Vēlas runāt "par" Kuprijanovas kundze - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mēs pagājušajā Saeimas sēdē - ceturtdien - pieņēmām lēmumu, ka šis likums ir pieņemams steidzamības kārtībā. Noteicām, ka termiņš ir šodien. Jūsu darba kārtībā tas ir 44.punkts. Ņemot vērā visus tos grozījumus, kas tika izdarīti darba kārtībā, komisijai ir bažas, ka mēs šodien līdz tam vienkārši netiksim. Likumu gaida, un, lai tas varētu stāties spēkā 1.jūnijā, mums būtu šodien jāgroza darba kārtība un tas būtu jāizskata tūlīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt "pret" neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs pieņemam atbildīgās komisijas priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu tūlīt? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tātad izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Otrais un galīgais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2618-b un dokumentu nr. 2618-c (tā ir pēdējā lappuse, kas bija pazudusi).

Sēdes vadītājs. Kuprijanovas kundze, es esmu spiests atvainoties, bet tagad, jau pēc tam, kad jūs saņēmāt vārdu, ir saņemts 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz atcelt šā likumprojekta steidzamību. Parakstījuši deputāti Jurdžs, Vidiņš, Pētersons, Guntars Grīnblats, Prēdele, Tabūns, Apinis, Ozoliņš, Rubins un Rugāte. Mums ir jāizskata šis likumprojekts. Kas vēlas par šo iesniegumu runāt "par" vai "pret".

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Jau tad, kad mēs komisijā izskatījām šo jautājumu, vai iesniegt grozījumus likumprojektā vai neiesniegt, kā izturēties pret aprēķināšanas formulu un visu pārējo, mēs vienojāmies par principu, ka steidzamības kārtā ir jāatrisina divas lietas - jāpanāk, lai nav šo 2 un 3 latu pensiju, kas ir mazākas par sociālajiem pabalstiem, un konceptuāli jāatrisina jautājums, vai mēs maksājam pensijas, kas ir 1000 un vairāk nekā 1000 latu, vai uz laiku to izmaksāšanu apturam. Līdz ar to šiem grozījumiem nav citas dziļākas jēgas, ja neskaita to vienu - aprēķināšanu... tas ir, par 30 gadiem... Viss pārējais tika atlikts uz mēnesi, pusotru, kamēr pabeigs izskatīt visus priekšlikumus. Tāpēc steidzamības kārtā būtu jāatrisina šie jautājumi un tas jāizdara kārtīga darba rezultātā, bet vēl šīs sesijas ietvaros. Tāpēc man būtu lūgums neatņemt steidzamību un šodien atrisināt to jautājumu, lai šie 153 cilvēki nesaņemtu 2 - 3 latus vai 9 latus. Lai šie cilvēki pēc šā Saeimas balsojuma sāktu justies kaut cik normāli, saņemdami tos 20 vai 25 latus, apmēru, kādā šobrīd ir noteikts sociālais pabalsts, vai 80% no sociālā pabalsta. Un citus jautājumus, kā es jau teicu arī komisijā, kuras darbā es esmu piedalījusies, vajadzētu atrisināt šīs sesijas laikā likumprojekta robežās.

Es zinu, ka te tūlīt būs iebilde, ka ir arī citas grupas, kuras tas var skart. Jā, patiešām šā mēneša laikā tas ir jāsakārto un jāatrisina, bet ir runa par diviem pamatjautājumiem. Ir 153 cilvēki, varbūt pat vairāk, kuriem nav nekā. Un ir jautājums: vai šodien Latvijas valsts sociālais budžets var maksāt 1000 vai 1500 latu un tamlīdzīgas pensijas cilvēkiem par viena gada iemaksu sociālā pabalsta fondā?

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām divi jautājumi ir steidzami jāatrisina. Bet arī steidzamie jautājumi ir jārisina prātīgi. Nevar tos risināt, nedomājot arī par pārējiem cilvēkiem. Ja mēs šo 153 sieviešu problēmu atrisinām, izlabojot 12.pantu... ja mēs izmainām 11.panta otrās daļas noteikumus... Otrajā 11. panta daļā ir teikts, ka sievietēm ir tiesības iet pensijā priekšlaicīgi - no 55 gadiem. Mēs ierosinājām, ka šajā periodā, šajā, tā teikt, priekšlaicīgajā periodā atļaut šīm sievietēm, kuras nespēj savādāk saņemt lielāku pensiju... atļaujam viņām saņemt 80% no sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Te bija jautājums par steigu. Steigā mēs esam aizmirsuši, ka mums ir arī sievietes un vīrieši, kuriem ir tiesības, pēc šā paša likuma, aiziet pensijā agrāk, tad, kad viņiem nav 55 gadi (pēc ieraksta pasē), bet ir 48 vai 52 gadi. Attiecībā uz šīm grupām ir atruna pārejas noteikumu 8.punktā. Tur teikts par vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un ir atsauce arī uz iepriekšējo Pensiju likumu. Tātad ir runāts par sievietēm, kurām ir 5 vai vairāk nekā 5 bērni, ir runāts par speciālām kategorijām, kas strādājuši sevišķi smagos un kaitīgos darba apstākļos, kā arī tiem, kas strādājuši kaitīgos un smagos darba apstākļos; viņiem šis vecums var būt mazāks, viņi var būt jaunāki par 55 gadiem. Tā ka, ja mēs gribam to visu atrisināt, mēs varam šodien izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un veikt trešo lasījumu nākamceturtdien, un reizē atrisināt arī 153 sieviešu problēmu, un arī atrisināt šo cilvēku problēmu, jo viņu ir daudzreiz vairāk. Tā ka es aicinu balsot par steidzamības atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par likumprojekta steidzamības atcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 8. Steidzamība netiek atcelta.

Lūdzu, Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tātad skatām dokumentu nr.2618B. 12.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 12.panta redakcijas precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 12.panta otrajā daļā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Par 14.pantu ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī ir vēl viena no tām Pensiju likuma normām, kuras mums ir ļoti steidzami jāizlabo, jo mēs esam ieviesuši šeit savā likumā absurdu, runājot par valsts pensijām, proti, to, ka tiesības uz invaliditātes pensiju ir tikai apdrošinātām personām ar tādu apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par 3 gadiem. Tas nozīmē, ka tiem invalīdiem, kas ir invalīdi kopš dzimšanas, vai arī tiem, kas invaliditāti ieguvuši bērnībā, - ka šiem cilvēkiem nav tiesības uz invaliditātes pensiju. Mēs par šiem jautājumiem jau daudz esam runājuši, un šobrīd ir tas brīdis, kad mēs varam no šīs, manuprāt, tiešām ciniskās likuma normas atteikties. Tāds ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, jo mēs nevaram norobežoties no tā, ka viena daļa cilvēku mūsu sabiedrībā ir invalīdi, mēs nedrīkstam viņus atstumt no sabiedrības, un mums ir jāgarantē, lai arī viņiem tomēr būtu iespēja iegūt kaut nelielus... es atvainojos, ir jāgarantē, lai šie invalīdi varētu iegūt kaut nelielus sociālus pabalstus no sabiedrības, šajā gadījumā - tieši valsts pensijas veidā. Jo lēmums, ka invalīdam tiek atņemta pensija, neiet kopā ne ar kādām morāles normām, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un atteikties no šīs likuma normas par šiem trijiem gadiem, kas nepieciešami apdrošināšanas stāžam. Es lūgtu visus deputātus to atbalstīt balsojumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies debatēs nav. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Lai nebūtu jāatkārto varbūt motivācija, es uzreiz paskaidrošu komisijas viedokli par frakcijas "Latvijai" ierosināto grozījumu 14., kā arī 16.pantā. Tie ir panti, kas skar invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību. Tas ir ļoti liels jautājumu bloks, tā ir īpaša cilvēku kategorija. Mēs jau šobrīd diezgan smagi strādājam pie grozījumiem attiecībā uz šiem atvieglojumiem braukšanai ar transportu. Likums par invalīdu sociālo medicīnisko aizsardzību ir palicis vienīgais no vecās likumu paketes sociālajā sfērā, un šobrīd, pieņemot likumu steidzamības kārtībā pēdējā lasījumā, pieņemt tādus, teiksim, radikālus lēmumus par tādu lielu grupu, kad vēl nav izskatīta pat konceptuāli šī pieeja, komisija uzskatīja par neiespējamu, jo šo jautājumu turpmāk vajag risināt, izskatot grozījumus Pensiju likumā. Tādēļ komisija arī noraidīja dažāda veida grozījumus 14. un 16.pantā. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - likuma 14.pantā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 23, atturas - 19. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais arī ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izslēgt vārdus no 14.panta. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Šis priekšlikums ir ļoti līdzīgs iepriekšējam. Faktiski te ir piedāvāta cita redakcija, un mēs saprotam, ka šis ir pēdējais lasījums, tāpēc arī piedāvājām gan komisijai, gan arī visiem Saeimas deputātiem iespējami alternatīvas redakcijas, kas varētu risināt šo pašu problēmu. Ņemot vērā to, ka deputāti neatbalstīja šo iepriekšējo mūsu redakciju, mēs tagad piedāvājam atbalstīt vismaz šo mūsu priekšlikumu un lūdzam to darīt, lai tomēr izbeigtu šo apkaunojošo kārtību mūsu valstī, ka mums valstī ir invalīdi, kuri nesaņem invaliditātes pensiju. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir mūsu - parlamenta deputātu - pienākums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izslēgt likuma 14.pantā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 23, atturas - 23. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 16.panta pirmo daļu. Komisijas lēmums - noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir nākamais problēmu bloks, kas mums pastāv Pensiju likumā attiecībā uz invalīdiem. Proti, runa ir par to, ka šobrīd valdošās politikas rezultātā praktiski ir likvidētas invaliditātes pensijas trešās grupas invalīdiem. Mēs zinām, ka starp šīs trešās grupas invalīdiem ir ļoti liela cilvēku daļa, kuriem ir tiešām apgrūtinātas darbspējas, piemēram, tie ir nedzirdīgi cilvēki, un tāpēc mēs uzskatām, ka arī trešās grupas invalīdiem ir nepieciešams noteikt iespēju saņemt tādu pensiju, kura ir lielāka par šo valsts noteikto sociālo pabalstu. Šī 16.panta pirmā daļa nosaka šo invaliditātes pensiju apmēru, un tur līdzšinējā redakcijā ir piedāvāta attiecīga formula gan pirmās, gan otrās grupas invalīdiem - attiecīgi pirmās grupas invalīdiem nosakot koeficientu 0,45, bet otrās grupas invalīdiem - 0,4. Mēs šajā savā priekšlikumā piedāvājam papildināt arī ar pensijas aprēķinu trešās grupas invalīdiem, un trešās grupas invalīdiem mēs piedāvājam šo attiecīgo koeficientu 0,3. Un tas būtu būtiski mazāks, nekā ir pirmās vai otrās grupas invalīdiem. Tātad mēs tomēr uzskatām, ka šeit ir nepieciešams veikt arī kaut kādu diferenciāciju un maksāt naudu, kura tomēr ir lielāka par šo valsts noteikto sociālo pabalstu. Mēs vienkārši nedrīkstam absolūti ignorēt šo trešo būtisko cilvēku daļu mūsu sabiedrībā, kuri ir trešās grupas invalīdi, un tāpēc es aicinu aizstāvēt šos cilvēkus un atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es gribētu tikai atgādināt, ka trešās grupas invalīdi praktiski ir strādājoši cilvēki, tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz zvanu lūdzu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 19. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izslēgt 16.panta pirmās daļas 2.punktu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es vienkārši lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - svītrot 16.panta pirmās daļas 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 28, atturas - 19. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 16.panta pirmās daļas 2.punktu ar sekojošu tekstu. Komisijas priekšlikums - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka jūs neatbalstāt šo diferencēto pensiju piešķiršanu arī 3.grupas invalīdiem, es aicinu vismaz pareizināt ar koeficientu 1,2 šo viņiem līdz šim piešķirto sociālo pabalstu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti...

Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es atvainojos jau iepriekš. Šoreiz mana runa nebūs argumentēta ne ar ko. Tā tiešām būs emocionāla. Es gribu runāt par visiem iepriekšējiem balsojumiem, kad jūs nobalsojāt faktiski pret invalīdiem. (Starpsauciens: "Trešās grupas...") Es nezinu, vai tiešām jūs neapzināties, ko jūs darāt! Šiem cilvēkiem taču ir atņemts viss. Viņi bieži vien, ļoti bieži... nē, es nerunāju šeit tikai par 3.grupas invalīdiem, es runāju par 1. un par 2.grupas invalīdiem. Es teicu, ka runāšu par iepriekšējiem balsojumiem. Es atvainojos, ka tas varbūt nav tieši par šo punktu, bet es nevaru to nepateikt: kā Saeima, parlaments, var pakļauties Sadarbības padomei, kur viens vai trīs cilvēki nodiktē necilvēciskas, amorālas lietas? Un mēs šeit Saeimā balsojam, nedomājot par to, ka mēs nodarām pāri šiem cilvēkiem.

Mīļie kolēģi, tas nav frakcijas "Latvijai" kaut kāds īpašs aicinājums vai pierādījums. Tas šoreiz nav politisks pierādījums. Tā ir cilvēcīgas deputātu attieksmes izrādīšana tiem cilvēkiem, kurus jau tāpat ir dzīve, daba ar kaut ko sodījusi, jo kaut kas viņiem ir atņemts. Un bieži vien ir atņemts pat tik daudz, ka viņam ir jāsēž četrās sienās. Tā viņi pavada savas mūža dienas. Un kāda ir mūsu attieksme pret šiem cilvēkiem? Padomājiet, ko jūs darāt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es gribētu piekrist Kušneres kundzes teiktajam. Katrā ziņā mēs, kuri esam veseli, varam priecāties tagad par dabu, par pavasari. Mēs varam redzēt daudz ko no tā, kas ir liegts invalīdam, kurš ir piekalts pie gultas vai pie ratiņiem, tāpēc, balsojot pēc īkšķa stāvokļa - uz augšu vai uz leju... Tiešām šie īkšķi ir kļuvuši netīri, asiņaini un dubļaini, jo tiem cilvēkiem, kuri ir uz gultas šodien, katrs santīms ir svarīgs. Bieži vien no šīs invalīda pensijas šie cilvēki pat uztur savus radiniekus, kas ir zaudējuši darbu mūsu pašu Saeimas un valdības darbības rezultātā, gan veicot privatizāciju bez īsta apdoma, gan pakļaujoties ļoti "izdevīgām" (pēdiņās) investīcijām. Mēs zinām, ka bezdarbs pieaug, inflācija pieaug, bet šeit mēs neuzdrošināmies rīkoties pēc savas sirdsapziņas. Man tiešām ir kauns, un es gribu pateikt, ka ir deviņi vai vienpadsmit deputāti... ka visi deputāti nav vienādi, ka tomēr ir cilvēki, kas balso pēc savas sirdsapziņas. Un bija tādi cilvēki, kas balsoja vismaz par valodas - par latviešu valodas tīrību. Tādi bija 36 deputāti, kas tiešām emocionāli nobalsoja, taču pēc tam viņi atzina, ka 22 savā sirdsapziņā, savā pārliecībā, varbūt arī savās prāta spējās ir kļūdījušies. Pārbalsošanā parādījās šie 22 deputāti, kuri mainīja savu attieksmi pret mūsu valodu, pret Latviju. Taču šeit jau nu gan, cienījamie deputāti, kad mēs runājam par 1. un 2.grupas invalīdiem, tagad, balsojot arī par attieksmi pret 3.grupas invalīdiem, nevajadzētu pakļauties īkšķa stāvoklim - vai tas ir uz augšu vai uz leju. Šinī gadījumā tas ir uz leju invalīdiem, tiem, kuri nespēj izjust pavasari, kā to varam mēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Tā kā es komisijas viedokli jau izteicu kompleksi par šo jautājumu, lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 16.panta pirmās daļas 2.punktu ar tekstu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 17, atturas - 17. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 16.panta otro daļu ar tekstu, kas jums iesniegts. Komisija aicina noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais. Likuma teksta izskatīšanu esam pabeiguši. Tagad vēl pārejas noteikumi. Tātad ir deputātu Bekasova, Golubova un Deņisova priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 1.punktu redakcijā, kas jums ir priekšā. Komisijas lēmums - noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Arī deputātu Bekasova, Golubova un Deņisova priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 2.apakšpunktu attiecīgajā redakcijā - komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākošais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 13.punktā vārdus. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli grozījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Ir iebildumi Čerāna kungam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mums acīmredzot šajā brīdī ir jāizdebatē un jāizlemj viss šis pārejas noteikumu 13.punkts, jo šeit tiek piedāvāta zināmā mērā alternatīva redakcija tam, kādā veidā ir aprēķināma valstī pensija tagad - pārejas periodā. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz frakcijas "Latvijai" priekšlikumiem, kas ir šā mūsu dokumenta 11. un 12.lappusē. Šo priekšlikumu būtība ir kardināli mainīt šo pensiju aprēķināšanas formulu un noteikt, ka pensija mūsu valstī turpmāk sastāvēs no divām daļām - viena būs tā pensija, ko cilvēks iegūs par darbu līdz 1995.gadam, (Starpsauciens: "Tâ arī ir...") un šī pensija būs proporcionāla viņa darba stāžam. Un otra pensijas daļa būs tā, ko viņš iegūs par savām apdrošināšanas iemaksām laikā no 1996.gada. Nedrīkst būt tāda situācija, ka cilvēks, kurš ir vienu gadu maksājis lielas apdrošināšanas iemaksas, var attiecināt šīs savas viena gada lielās apdrošināšanas iemaksas uz visu savu darba stāžu, jo tas nav taisnīgi, ka cilvēks ar viena gada iemaksām var nopelnīt lielu pensiju visai sava mūža atlikušajai daļai. Man jau nebūtu žēl, ka kāds cilvēks dabū kādā brīdī vairāk naudas, bet problēma ir tajā apstāklī, ka šie cilvēki, kas šādā veidā šo naudu saņem, būtībā to naudu ir atņēmuši citiem. Un tā ir pati traģiskākā šobrīd spēkā esošā likuma daļa, ka tie cilvēki, kuri pēdējā gadā nav varējuši atrast darbu vai varbūt nav noformējušies kā bezdarbnieki viena vai otra iemesla dēļ, ka šie cilvēki faktiski paliek praktiski vispār bez pensijas. Protams, ir labi, ka valsts vismaz maksā viņiem šo sociālo pabalstu 25 latu apmērā, bet tas arī ir skaidri nepietiekami. Ir nepieciešams, lai mēs valstī varētu godīgi novērtēt visu cilvēka darba mūžu, ko viņš ir darījis, neatkarīgi no tā, kā viņam ir paveicies tagad, šajos pārmaiņu pēdējos laikos. Tas nav taisnīgi šobrīd, ka vienai daļai cilvēku tiek ļauts iedzīvoties uz pārējo cilvēku nabadzības un netaisnības rēķina.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš noteiktu to, ka par laika periodu līdz 1995.gadam, ieskaitot, šī pensija, šis sākuma kapitāls, tiek rēķināts, ņemot vērā valstī vidējo apdrošināšanas iemaksu. Un pēc tam šim sākuma kapitālam, kas ir šā darba novērtējums līdz 1995.gadam, ieskaitot, var tālāk pieskaitīt klāt paša cilvēka individuālās apdrošināšanas iemaksas, kas par viņu ir veiktas, sākot no 1996.gada. Šāda kārtība būs tikai taisnīga, tā arī nediskriminēs tos cilvēkus, kuri ir godīgi strādājuši visu savu darba mūžu.

Tehniskos jautājumus, to, cik lielas, pēc šāda principa rēķinot, iznāk šīs valsts pensijas, pieņemot, ka šis pensiju fonds tiek godprātīgi arī pensijās izmaksāts, nevis izvazāts kaut kur pa labi un pa kreisi... Tātad šo tehnisko jautājumu risināšanai, neapšaubāmi, ir jānosaka zināmi koeficienti, bet mums šeit ir jāpieņem šis principiālais lēmums un jāpāriet uz šo taisnīgo pensiju noteikšanas kārtību. Šie frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, kas aicina pāriet uz šo jauno pensiju aprēķināšanas kārtību šajā pārejas periodā, neapšaubāmi, ir uzskatāmi par radikālākiem, nekā ir pārējie priekšlikumi.

Es neredzēju šeit priekšlikumus par pantu izslēgšanu, un tādēļ tie būtu balsojami vispirms, jo tas mums arī Saeimas kārtības rullī ir šādā veidā atrunāts, ka vispirms ir balsojami radikālākie priekšlikumi.

Tālāk. Es uzskatu, ka nav nekādas nepieciešamības vilcināties ar šā lēmuma pieņemšanu. Frakcija "Latvijai" ðo priekšlikumu kā likumprojektu tika iesniegusi jau februārī, pēc tam mēs iesniedzām arī savus priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas šobrīd tiek gatavots uz trešo lasījumu. Diemžēl komisija organizē šeit dažādas darba grupas un vienā vai otrā veidā cenšas izvairīties no principiālu lēmumu pieņemšanas. Tā, manuprāt, tiešām nevajadzīgi velk šo laiku. Mēs varam šobrīd pieņemt šo likumu un uzdot par pienākumu Ministru kabinetam, Labklājības ministrijai, šo likumu īstenot.

Tātad es aicinu deputātus atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Nupat Čerāna kungs izteica tos argumentus, kāpēc būtu jāpāriet uz šo formulu, - jo cilvēkam, aprēķinot pensiju, obligāti ir jāņem vērā viņa iepriekš nostrādātais darba stāžs. Un tad plus vēl tas, ko viņš ir nostrādājis tagad, sākot no 1996. gada. Tas varētu nākt klāt kā piemaksa. Kāpēc?

Es vēlreiz gribu uzsvērt pašus būtiskākos momentus, kāpēc ir nepieciešama šāda formula. Un te man atkal ir jāuzdod jums, mīļie kolēģi, jautājums: ja cilvēks ir strādājis citā sabiedriskajā sistēmā - un mēs visi zinām, ka tas bija sociālisms -, bet, ja cilvēks ir strādājis, viņš ir devis ieguldījumu arī sabiedrības labā. Viņš ir maksājis nodokļus. Pasakiet, lūdzu, šeit no zālē sēdošajiem deputātiem... Manuprāt, te nav laikam neviena tāda, izņemot varbūt Vītola kungu, kurš nav strādājis sociālisma laikmetā. Nu tad atbildiet: kā jūs jutīsities, ja jums pārsvītros visus tos darba gadus, kurus jūs esat tajā laikā nostrādājuši? Manuprāt, tās izjūtas būs samērā nelāgas. Tādēļ es uzskatu, ka šī netaisnība... Tā tiešām ir netaisnība, un, ja mēs pārsvītrojam šos darba gadus, tad tas nozīmē, ka mēs atsakāmies izmaksāt cilvēkiem to, ko viņi ir nopelnījuši. Starp citu, tiem, kuri kādreiz ieskatās Bībelē - un te savā laikā Bībele bija pat uz deputātu galdiem -, es atļaušos atgādināt, cienījamie kolēģi, ka aizturēt un neizmaksāt cilvēkam naudu, kas viņam pienākas, jo viņš to ir nopelnījis, ir viens no četriem nāvīgajiem grēkiem. Un, ja tas notiek jau valdības līmenī un valsts līmenī, tad ir jautājums, vai vispār šai valstij ir nākotne.

Godātie kolēģi! Mēs labi zinām, ka nav nākotnes arī tai paaudzei, kura neciena vecus cilvēkus. Vai mēs Latviju gribam padarīt par tukšu zemi? Par tuksnesi? Nedrīkstam mēs to darīt!

Vēl viena netaisnība šajā sakarā. Pašreiz pēc šī likuma normām sievietes, arī vīrieši... bet sieviešu vidū tomēr procentuāli ir vairāk bezdarbnieku nekā vīriešu, var aiziet, pieteikties un saņemt šo kādu pensijas daļu. Bet ne visas sievietes zina to, ka, piesakoties pašreiz uz šo pensiju, pašreiz, kamēr viņas nav sasniegušas šo pensijas vecumu, viņas praktiski zaudē tiesības uz jebkādu pensijas pārrēķinu tad, kad viņām būs pienācis šis pensijas vecums. Protams, arī vīrieši. Bet es vienkārši runāju par sievietēm tāpēc, ka sieviešu - bezdarbnieču procentuāli ir lielāks skaits.

Tātad ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam atkal šiem cilvēkiem palikt līdz sava mūža beigām ar pensiju, sākot no 1 lata līdz 9 latiem. Pasakiet, vai ar to vispār var iztikt? Ko par to var nopirkt? Kur šie cilvēki dzīvos? Viņi taču paliks bez jumta virs galvas. Kas viņus uzturēs? Un, ja te kāds man atbildēs, ka bērnu pienākums ir uzturēt vecākus, tad ko darīt tiem vecajiem ļaudīm, kuriem nav šo bērnu? Tā nu reiz ir gadījies, ka nav viņiem bērnu. Ko tad viņiem darīt? Tādēļ es domāju, ka šinī gadījumā jūs, cienījamie kolēģi, nepakļausities Sadarbības padomes noteiktajam obligātajam balsojumam. Šinī gadījumā tā tiešām nav nekāda politika. Vienkārši nedrīkst tā rīkoties, ka viens, kas ir spējīgs iemaksāt šīs sociālās iemaksas, pat nestrādājot, ka viņš tikai iemaksā sociālās iemaksas un galarezultātā saņem milzu pensiju, bet otrs, kurš ir bezdarbnieks, kuram nav itin nekā, kurš domā, ko viņš šodien ēdīs un ko viņš rīt ēdīs... Viņš ir kļuvis par tādu ubagu, bet par vēl lielāku ubagu paliks rīt un parīt, un aizparīt.

Tāpēc es, godājamie kolēģi, šoreiz aicinātu visiem tiešām balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nav pieteikušies. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es aicinātu kolēģus atgriezties 6. lapaspusē, kur ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir otrā lasījuma priekšlikums, kur ir precizēti vārdi - vārdi "vai persona ieguvusi bezdarbnieka statusu" aizstāti ar vārdiem "vai bijusi atzīta par bezdarbnieku". Un lūdzu balsot un atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Labklājības ministrijas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 7. lapaspuse, lūdzu. Te ir precizēta pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 9. lapaspuse. Deputātu Bekasova, Golubova un Deņisova priekšlikums pārejas noteikumu 13. punktā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs lūgt atbalstīt mūsu priekšlikumu sakarā ar to, ka šajā gadījumā mēs dosim iespēju mūsu pašu iedzīvotājiem, pilsoņiem un nepilsoņiem, vienalga, kas saņem šeit pensijas, - tiem, kuri nostrādājuši visu mūžu šeit, saņemt pensijas, kas nebūs mazākas kā tās, ko saņem tie, kuriem jau tās ir. Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs par šo jautājumu runāt nevēlas. Debates beidzam. Paldies. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt vai balsosim?

L.Kuprijanova. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Bekasova, Golubova un Deņisova priekšlikumu, ko atbildīgā komisija noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 29, atturas - 17. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums: aizstāt likuma pārejas noteikumu 13. punkt ā tekstu... Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es argumentus izklāstīju, es lūdzu balsojumu. Un es gribu vēl teikt tikai to, ka šā priekšlikuma pieņemšana neprasīs papildu līdzekļus no valsts budžeta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - aizstāt likuma pārejas noteikumu 13. punktā tekstu... Jums tas ir redzams dokumentā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas - 20. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. 12. lapaspuse. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Alternatīvs risinājums šai pašai problēmai. Lūdzu balsojumu un lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu aizstāt likuma pārejas noteikumu 13. punktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14. lapaspuse. Es gribētu te pieminēt, ka par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pēc būtības te ir ierakstīts attiecīgajā ailē, ka tas ir daļēji atbalstīts, tādēļ ka daudz plašāk to sevī ietvēra jau atbalstītais Labklājības ministrijas priekšlikums. Tādēļ šis nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 17. lapaspuse. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir noraidīts. Tāds ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka Saeimas vairākums ir izturējies noraidoši pret mūsu priekšlikumiem. Mēs uzskatām par nepamatotu šādu attieksmi, bet mums ir jārespektē šī pozīcija, un tāpēc mēs piedāvājam šajā brīdī vismaz tūlītējus, neatliekamus pasākumus, kas būtu jāveic, lai krīze mūsu valsts pensiju fondā neturpinātu saasināties, jo situācija mums šobrīd ir izveidojusies tāda, ka daži cilvēki, kas ir ar lielām un reizēm nepamatotām apdrošināšanas iemaksām panākuši sev lielas, nesamērīgi lielas pensijas, - ka šie cilvēki turpina iztukšot pensiju fondu, kas būtu taisnīgā veidā sadalāms starp visiem pensionāriem.

Situācija, kāda šobrīd ir: ir viena daļa cilvēku, kas ir šo lielo pensiju īpašnieki, tie, kam šīs pensijas ir jau piešķirtas, un otra daļa ir tie cilvēki, kuriem tajā laikā, kamēr mēs vilcināmies ar Pensiju likuma grozīšanu pēc būtības, šīs lielās pensijas v ēl tiek piešķirtas. Tātad, ja šis process turpināsies un šie cilvēki turpinās saņemt šīs pensijas un ja tiks saņemtas arī šīs no jauna piešķirtās lielās pensijas, tad šo cilvēku skaits kļūs tik liels, ka pensiju fondā visai drīz iestāsies pilnīgs krahs un vispār vairs nebūs naudas, ko izmaksāt pensijās. Nebūs arī ko izmaksāt tās pašas mazās pensijas, kuras cilvēkiem šobrīd ir piešķirtas.

Un tāpēc frakcija "Latvijai" ar šo priekšlikumu šajā konkrētajā gadījumā neiestājas pret tiem cilvēkiem, kuriem šīs lielās pensijas ir piešķirtas, jo šie cilvēki ir šīs pensijas jau saņēmuši un tā būtu vēršanās pret šiem cilvēkiem it kā ar atpakaļejošu spēku. Šajā sakarā pastāv risinājumi, bet tie nepastāv tieši šādā veidā. Frakcija "Latvijai" piedāvā noteikt, ka līdz tālāku grozījumu izdarīšanai likumā "Par valsts pensijām" no jauna piešķirtās pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt trīskārtīgu valstī noteikto minimālo darba algu.

Tātad līdz brīdim, kamēr mēs grozīsim šo Pensiju likumu nākamreiz, kad mēs būsim beidzot vienojušies par to kārtību, kādā šīs pensijas cilvēkiem aprēķināt, - līdz tam brīdim mēs nepiešķirsim lielas pensijas. Tajā brīdī, kad mēs būsim vienojušies par to, kādā kārtībā pensijas turpmāk ir piešķiramas, - tajā brīdī visiem šiem cilvēkiem varēs arī šīs... ja tās pensijas būs izrādījušās mazākas nekā tās, kas viņiem pienāktos pēc jaunās kārtības, varēs viņiem šīs pensijas pārrēķināt, arī pārrēķināt pozitīvi, ar atpakaļejošu spēku, un šo situāciju izlīdzināt. Tātad šī pārejas noteikumu norma nosaka, ka līdz tālāku grozījumu izdarīšanai šis piešķiramo pensiju apjoms tiek ierobežots. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit mēs nerunājam par pensiju izmaksas apjomu. Jo mēs arī redzam, ka vismaz attiecībā uz 1997. gada sākumu arī tie cilvēki, kam ir šīs lielās pensijas, šo savu pensijas kapitālu ir iemaksājuši.

Cits jautājums ir tas, ka šo kapitālu izsmels faktiski dažu mēnešu laikā, bet, kamēr tas nav izdarīts, tikmēr mēs varam vēl nevērsties pret šo normu, pret šo lielo pensiju izmaksāšanu. Un tāpēc mēs aicinām šobrīd noteikt likuma pārejas noteikumos ierobežojumu tikai no jauna piešķiramajām pensijām, un es ļoti lūgtu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Man būtu ļoti patīkami, ja jūs varētu balsot par šo priekšlikumu pa daļām, kā tas bija ierakstīts tajā dokumentā, ko frakcija "Latvijai" iesniedza Sociālo un darba lietu komisijai. Šajā gadījumā varētu šā priekšlikuma pirmo daļu atsaukt frakcijas vārdā, bet, ja deputāti šādu lēmumu nepieņem, es aicinātu atbalstīt visu šo priekšlikumu, jo šis pārejas noteikumu pirmais punkts arī ir nekaitīgs un var tikt pieņemts.

Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto pārejas noteikumu otro punktu, un, ja deputāti uzskata par neiespējamu balsot pa daļām, tad aicinu balsot par visu šo priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Kuprijanovas kundze, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā?

L.Kuprijanova. Es vēlos aicināt jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāts Čerāns ierosināja balsot par priekšlikumu pa daļām. Tas mums jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, vai priekšlikums balsojams pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 41, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar šādiem pārejas noteikumiem... tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 13. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Nākamie divi priekšlikumi attiecas uz papildinājumu pārejas noteikumos, tās ir tā saucamās lielās pensijas...

Ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Viņš lūdz izslēgt šo papildinājumu, tātad neierobežot pensiju izmaksas. Un ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums šo grozīt uz otro lasījumu... citi apmēri iznāk. Par cik, kā es saprotu, Leiškalna kungs runās, pēc tam es varbūt kā deputāte varēšu runāt. Tā kā komisija ir atbalstījusi Leiškalna kunga priekšlikumu, tad...

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Augsti godātā Kuprijanovas kundze! Runāšu gan un runāšu ar grūtu sirdi, jo, ja mēs runājam par tiem atlikušajiem priekšlikumiem, tad jums bija jāpieskaita arī trešais frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas pēc būtības atbilst pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai un jūsu jaunajam priekšlikumam. Patiesībā tā nav sevišķi pateicīga lieta - runāt par šiem jautājumiem, jo visos mūsos sēž tāds mazs boļševiks, kas saka: nožņaudz to, kam ir vairāk! Un sevišķi maz ir cilvēku, kas rosina nevis to izdevumu daļu vairot kaut kādā veidā, nevis žāvēt laukā to ezeru, bet meklēt iespējas, kā papildināt. Noklausoties Kušneres kundzes divas kaismīgās runas, kurās viņa izteicās nevis pēc būtības, bet pēc kaislības, jāteic, ka es sapratu, ka pozīcijā sēž vieni vienīgi neģēļi, kuru vienīgais un skaidrais nolūks ir "apcirpt" kādam naudiņu, izstumt no sabiedrības kādu invalīdu - un, pasarg Dievs, varbūt kādam ir arī slepkavnieciski nolūki pret šo tautas maznodrošināto daļu. Nu apmēram uz to pusi jūs vilkāt. Es gan jums, Kušneres kundze, ieteiktu vismaz... (No zāles deputāte J.Kušnere: "Jûs jau tā nedarat, kā runājat.") attiecībā vismaz pret vienu invalīdu izdarīt tik daudz, kā es daru visus šos gadus, kamēr esmu Saeimā, un tad es jūsu personīgo ieinteresētību redzēšu darbos, ne vārdos. Es zinu, ko es runāju, Kušneres kundze, elpojiet dziļi! Elpojiet dziļi un nemēģiniet izraisīt diskusiju ar cilvēku, kas atrodas tribīnē. Es ar asarām acīs noklausījos jūsu skaisto uzrunu.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu neveidot dialogu.

K.Leiškalns. Dialogs ir pārtraukts. Un tagad es gribētu runāt par šo priekšlikumu, ar visu no tā izrietošo. Manuprāt, es esmu pirmais politiķis, kas sāka atklāti presē diskutēt par šo jautājumu. Pie tam ne gluži pats aizdomājos līdz zināmai vai diezgan pamatīgai netaisnībai, kas ir ielikta pārejas noteikumos pensiju aprēķināšanas formulās. To darīt mani pavedināja vairāki vēlētāji, kas raksta vēstules. Starp tiem man jāatzīmē Valaines kundze, pensionēta ekonomiste, kas norādīja uz problēmām pašreizējā pensiju aprēķināšanas sistēmā, pasakot, ka pie šādas aprēķināšanas sistēmas un pašnodarbinātajām personām vairojot savu vai... pēc pašreizējās kārtības iemaksājot, šis pensiju fonds vienkārši izsīks, un ir nevis bailes par lielām pensijām, bet bailes par to, ka bankrotēs valsts sociālās nodrošināšanas fonds. Es vismaz trīs reizes izteicos presē, ar vairāk vai mazāk sakarīgiem rakstiem šajā jautājumā. Un, protams, es atbalstu - tāpat kā, manuprāt, viss parlaments atbalsta - šīs pensiju aprēķināšanas sistēmas pārskatīšanu, bet es negribu, lai šī pārskatīšana būtu tikpat ātra un steidzīga kā spēkā esošā Pensiju likuma pieņemšana 5.Saeimas pēdējā sēdē. Arī to es negribu, mums tomēr ir viss jānomēra, pamatīgi jāizdiskutē un tad jāmēģina kaut ko "apgriezt".

Bet tagad nu es pāriešu pie konkrētā priekšlikuma šajā pantā. Jā, Latvijas Republikā ir, manuprāt, 9 cilvēki, kas, ņemot vērā spēkā esošā likuma normas, ir panākuši, ka viņu pensijas šobrīd pārsniedz 1000 latus. Tie ir deviņi cilvēki, kas ir rīkojušies saskaņā ar likumu - un tikai ar likumu -, kurš, kā izrādās un kā mēs visi šodien konstatējām, nav visai pilnīgs. Šie cilvēki ir saņēmuši pensijas legāli, likumā noteiktā kārtībā, un cer, ka viņi tās turpinās saņemt. Politiķi ir attapušies, ka ir kļūdījušies. Labākajā gadījumā šo nodarīto skādi pensiju fondam varētu kompensēt no Saeimas budžeta - pieņemt specifisku likumu vai speciālu lēmumu un turpināt šīs pensijas izmaksāt no Saeimas budžeta, bet, manuprāt, politiķu necienīgi ir pieņemt likumu ar atpakaļejošu spēku. Manuprāt, paši tiesību pamati ļauj likumu ar atpakaļejošu datumu izmantot pret cilvēku tikai tādās situācijās, kad tas uzlabo cilvēka situāciju, nevis to pasliktina. Tā tas ir gan kriminālistikā, gan civilnormās, gan arī šajā konkrētajā gadījumā. Tā ka es jūs aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Īpaši populāri tas nebūs, jo šeit mēs runājām par deviņiem savas valsts pilsoņiem, nevis par 634 vai 635 tūkstošiem pensionāru. Es, protams, saprotu, ka daudziem šī netaisnība sāp, bet mēs nevaram netaisnību izravēt ar netaisnību. Mūsu uzdevums ir nevis samazināt, "apgriezt" kaut kādas lielās pensijas, bet palielināt mazās. Mūsu uzdevums patiesībā... nu, es vairāk par visām šīm lietām nerunāšu, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas balstās nevis moralitātē un nevis skaistās frāzēs, bet elementārā izpratnē par tiesiskumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es esmu pret Leiškalna priekšlikumu, jo Leiškalna kungam, tāpat kā visam "Latvijas ceļam", ir jāuzņemas atbildība par to Pensiju likumu kopumā. Tas bija jūsu Pensiju likums, kuru jūs pieņēmāt iepriekšējā Saeimā. Lielākā daļa no tiem, kas balsoja pozitīvi, bija "Latvijas ceļš", to skaitā arī Leiškalna kungs. Un tādēļ, ja jūs gribat atbalstīt to, ka tiem cilvēkiem, kam tagad ir tās lielās pensijas, vajag tās maksāt, maksājiet viņiem tās no "Latvijas ceļa" līdzekļiem, bet tā ir netaisnība pret citiem pensionāriem. To kļūdu jūs pieļāvāt. Jūs pieļāvāt to kļūdu! Kāpēc jūs visu laiku nedomājāt, ka vajag atbilstoši inflācijas līmenim indeksēt pensijas tiem pensionāriem, kas ir pēdējos 30 gadus sūri grūti strādājuši? Vajag tās viņiem indeksēt, vajag domāt arī par viņiem. Ja jūs esat par to, ka citiem, kam aprēķina pensijas no viena gada izpeļņas, iedod tik lielas pensijas, tas jau ir uz citu pensionāru rēķina. Es to saprastu tad, ja aprēķinātu tās pensijas, teiksim, vismaz no kādiem 10 gadiem, bet, ņemot vērā to mūsu valsts pašreiz tiešām zemo sociālo nodrošinātību, es domāju, ka būtu pilnīgi normāli, ka būtu kaut kāda robeža, cik lielu mēs varam maksāt pensiju, - vai nu 250 latu, vai 300 latu mēnesī. Ja tādu kļūdu mēs esam pielaiduši, to kļūdu var labot. Vai nu maksājiet no "Latvijas ceļa" līdzekļiem vai atmaksājiet tiem pensionāriem, kuriem nepareizi tika... atmaksājiet viņiem tos izdevumus, kas viņiem radās, ja viņiem tādi radās, un tagad pārrēķiniet no pēdējiem 10 gadiem! Tā ka es neatbalstu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es būtībā esmu ļoti pārsteigts. Esmu vairākas reizes klausījies šeit no tribīnes skanošo cienījamā Leiškalna kunga demagoģiju par šo jautājumu, un esmu mēģinājis saprast, kāpēc deputāts, kurš mēģina daudz runāt tautas labā, kāpj vairākas reizes tribīnē un runā par labu deviņiem cilvēkiem Latvijā, kuriem ir aprēķināta 1000 latu vai pat vēl lielāka pensija, un aizmirst, ka viņam ir jādomā par 650 tūkstošiem pensionāru. Lai man Leiškalna kungs piedod, bet es domāju, ka kāds no viņa radiem ir veiksmīgi sev aprēķinājis šādu pensiju. Man nav cita izskaidrojuma. Es vienkārši neredzu citu izskaidrojumu. Varbūt Leiškalna kungs teiks, ka tā nav, un tas būtu labi.

Es gribēju tagad pieminēt dažus skaitļus. Mēs labi zinām, ka šie cilvēki vismaz dažos gadījumos... mēs labi zinām, ka Labklājības ministrija pašreiz pārbauda šos faktus, to, kā bija iespējams šādas pensijas aprēķināt. Mēs to labi zinām. Mēs zinām, ka Labklājības ministrija jau ir iesniegusi materiālus prokuratūrā, kur noskaidro, kāpēc tad tas tā ir izdevies. Tātad acīm redzami Pensiju likumā, kuru, nenoliedzami, izstrādāja "Latvijas ceļš" un kuru "Latvijas ceļa" vadībā arī pieņēma, laimīgu nākotni solot visiem deputātiem (tas tā bija!), nevis visiem iedzīvotājiem, - nenoliedzami, šajā likumā ir pieļautas kļūdas un ir atrodamas vājās vietas. Un es nesaskatu neko dīvainu, ja pēc tam, kad tās vājās vietas ir atklājušās un kad mēs esam to visu diskutējuši, mēs tās labojam. Jo, kas attiecas, piemēram, uz privatizācijas likumiem, mēs visu laiku, nepārtraukti, tos labojam. Un tāpēc es brīnos, ka šeit Leiškalna kungs nāk priekšā un saka: ziniet, mēs nevaram neko labot un mums vajadzētu tādā gadījumā varbūt pat maksāt no Saeimas budžeta kaut ko!

Es jums tūlīt nosaukšu, kādas summas tad būtu jāmaksā no Saeimas budžeta, un diemžēl šie skaitļi ir milzīgi, lieli, un es domāju, ka, pirms runāt, vajadzētu parēķināt. Piemēram, rēķinot pēc pašreizējās pensiju aprēkināšanas formulas, var cilvēks, nomaksājot, teiksim, no algas 1000 latu mēnesī... un mēs zinām, ka šī pensija vienam cilvēkam ir 1500 lati; tas pašreiz ir rekords Latvijā. Tā ir aprēķināta, vadoties pēc tā, ka viņš ir pēdējos četros gados pelnījis 1000 latus mēnesī, tas ir pārbaudīts. Viņš ir godīgi tos 1000 latus pelnījis, tas nav bijis tikai pēdējā gadā... Bet viņš ir represētais, un uz viņu attiecas represētā statuss, tāpēc attiecībā uz viņu darbojas koeficients "5". Un ja viņš arī, teiksim, mēnesī... viņam sarēķināja pēc pēdējā gada izpeļņas, kad viņš saņēma 360 vai 380... pareizinot ar pienākošos koeficientu, vienam cilvēkam šī pensija iznāk 1500 latu mēnesī. Atkal es gribu teikt: man nav žēl, bet šis cilvēks nav tādu summu iemaksājis. Un tad ir jāsāk atkal izvērtēt, kādas ir iespējas visiem pārējiem līdzīga statusa cilvēkiem... Ja mēs tagad skatāmies tālāk: pēc tādas nomaksas, kas ir 4500 lati gadā, cilvēks var pretendēt uz pensiju, kas ir ap 400 latiem mēnesī, tātad no algas, kas ir 1000 lati, un viņš var pretendēt uz to, ka Pensiju likuma paredzētajos 18 gados saņemtu virs 80 000 latiem. Viņš ir nomaksājis 4500 latus, un viņš saņems 81 000 latu. Tagad sareizināsim šos skaitļus ar šiem deviņiem cilvēkiem! Mēs redzam, ka šie 9 cilvēki ir nomaksājuši 40 000 latus, un viņi pretendē uz pārējo pensionāru rēķina... Pilnīgi neapgāžami. Es gribētu redzēt vienu cilvēku, kas no tribīnes var ar skaitļiem apgāzt šo manu apgalvojumu. Viņi pretendē uz 720 000 latu saņemšanu tikai tāpēc vien, ka deputāti, kas balsoja par Pensiju likumu, un, protams, arī tie, kas to izstrādāja, ir pieļāvuši kļūdas. Es domāju, tās kļūdas ir jālabo tieši tāpat, kā mēs bieži vien pašreiz labojam un papildinām likumus, un es jau minēju, kādos virzienos it īpaši. Tad mēs nesūkstāmies par to, ka mums ir jāievēro tas, kas iepriekš ir bijis kļūdaini izdarīts, mēs to steidzami labojam. Un tāpēc es domāju, ka tas būtu jādara arī šajā gadījumā, un es domāju, ka nevarētu vilcināties. Tāpat kā mēs nevaram vilcināties, runājot par tiem 153 cilvēkiem, kas saņem 2 līdz 3 latus mēnesī. Arī šajā gadījumā, man liekas, mums ir šis jautājums ātri jālabo, un tāpēc ir šis uztraukums, un tāpēc mēs mēģinām to darīt. Es domāju, ka tas nav nekas tāds, par ko vajadzētu šeit radīt tādu uztraukumu. Izveidot tādu situāciju, ka pārējie daudz mazāk pelnošie cilvēki ir spiesti sastrādāt pensiju cilvēkiem, kas nav par to iemaksājuši, - tas ir acīmredzot nepareizi, un es gribētu, ja Leiškalna kungs par šo jautājumu runā, lai viņš mēģina atbildēt uz šo jautājumu un lai viņš neapelē tikai pie tā, ka, redziet, ir tāda kļūda bijusi un nu mēs visi esam vainīgi. Es domāju, ka to jautājumu mēs varam labot. Ir otrs priekšlikums, kas ir, manuprāt, no Labklājības ministrijas. Tas, manuprāt, ir saprātīgs priekšlikums. Tā ka mēs varētu diskutēt par diviem momentiem - par to, vai noteikt kā "griestus" 250 latus vai noteikt kaut kādus "griestus", no kuriem tiek veikts maksājums sociālajā budžetā. Izskan, piemēram, tāds priekšlikums: 1000 latu mēnesī. No lielākas algas neņemt sociālajā budžetā naudu, bet šiem cilvēkiem, kuru nav daudz, atļaut veidot sev privāto pensiju fondu. Tāpēc attiecībā uz privātiem pensiju fondiem mēs esam sākuši nopietni strādāt, un mēs varam apspriest šo jautājumu. Es ierosinu apspriest divus jautājumus: kas ir pareizāk? Ja mēs apstājamies pie "griestiem", kas ir teiksim, 1000 latu mēnesī, tad, protams, mēs varam nonākt arī pie lielākas pensijas, ja paliek tas pats pēdējais gads un 30 gadi pirms tam... Nu mēs varam nonākt pie 400 latiem mēnesī. Tātad atkal ir diskutējams jautājums, bet runāt par to, ka pieļauta kļūda, kuras dēļ jāizmaksā uz citu cilvēku rēķina 720 000 latu, - tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, ir jāizskata piecu Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas parakstīts deputātu iesniegums, kuri lūdz izsludināt pārtraukumu līdz 16.00 sakarā ar frakcijas sēdi. Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par piecu DPS frakcijas deputātu priekšlikumu izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 16.00. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 7. Pārtraukums līdz 16.00. Pārtraukuma laikā Prezidija sēžu zālē Frakciju padomes un Prezidija kopīga sēde.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpināsim apspriest likumprojektu "Par valsts pensijām". Debatēs runās Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Kreitusa kungs!

Sēdes vadītājs. Otro reizi - 5 minūtes, lūdzu!

K.Leiškalns. Acīmredzot man jāsāk ar radiem. Tiklīdz kāds cilvēks kaut ko pasaka vai paprasa, kur ir nodokļu maksātāju nauda Rīgas pilsētā 10 miljonu apmērā, tūlīt tiek atrasts kāds viņa radinieks. Tiklīdz kāds iestājas pret elementāriem tiesiskuma pārkāpumiem, atkal sāk jautāt par radiniekiem. Man jāteic par radiniekiem, ka šī attiecība ir tāda: manam tēvam ir 8 bērni un 4 strādājoši mazbērni, kas kopā sociālo nodokli samaksā ne vairāk un ne mazāk par 1000 latiem mēnesī. Tajā pašā laikā mans tēvs pensijā saņem tikai 45 latus. Māte man ir mirusi, bet tuvākās tantes un onkuļi ir apmēram tādā pašā situācijā,- tie, kuri ir aizgājuši pensijā, saņem apmēram 45 latus.

Nākamais jautājums varētu būt, Kreitusa kungs, par cipariem. Pirmais, ko es varētu teikt par šiem cipariem. Ja jūs kādreiz sakāt, ka kāds negodīgi ir ieguvis šo pensiju, tad šeit ir darbs Prokuratūrai, šo lietu var izmeklēt un aprēķināto pensiju var noņemt, bet cilvēku par šiem negodīgajiem darījumiem sodīt vai nu administratīvi, vai krimināli.

Trešais, ko es šeit gribu teikt, ir par sociālo nodokli. Es nedomāju, ka mums jāveic kaut kādi ierobežojumi, jo jaunās pensijas aprēķināšanas formulas, ko Saeima pieņems, izskatījusi pašreiz atvērto likumu par pensijām, kas ir paralēli šim likumam, noteiks jaunu kārtību. Un, kā es saprotu, šī jaunā kārtība neļaus iegūt pensijas Latvijas Republikā, kas būtu lielākas par 400 latiem. Tad tie arī būs tie griesti, kāda varētu būt tā maksimālā pensija Latvijā. Tā ka, es domāju, mums nevajag šeit ielikt speciālus ierobežojumus, mums nevajag pret cilvēkiem piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku, sevišķi gadījumos, kad šis likums nāk cilvēkiem par sliktu. Tas ir viss, ko es gribēju pateikt. Un es tik tiešām gribu pateikt, ka man nav kaut kādas speciālas radniecīgas būšanas šajā jautājumā.

Un, ja mēs runājam vēl par cipariem, tad es atceros, Kreitusa kungs, jūsu uzstāšanos 5.Saeimā, kad jūs ļoti precīzi ar cipariem pierādījāt, ka ir iespējams pensiju pacelt apmēram līdz 100 latiem, izmantojot kaut kādas summas, kas tiek izlietotas Unibankas subsidēšanai. Tie bija jūsu vārdi, un jūs teicāt, ka, ja jūs nokļūsit attiecīgajā amatā, jūs pensijas pacelsit līdz 100 latiem. Kreitusa kungs, jūs bijāt attiecīgajā amatā. Jūs bijāt Latvijas Republikas finansu ministrs, pie tam, manuprāt, ļoti labs finansu ministrs. Finansu ministrs, kas izpelnījās no mūsu pašreizējā premjera Šķēles kunga atsevišķu atzinības rakstu. Taču pensiju kā nav 100 latu apmērā, tā nav. Un visiem ir skaidrs, ka šobrīd esošajā ekonomiskajā situācijā nav iespējams izdarīt tādus brīnumus - pacelt augstas pensijas vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iespējams, un mēs zinām, ka arī ar mūsu šodienas spriedelēšanu mēs šīs pensijas nepaaugstināsim, ja neuzlabosies ekonomiskā situācija Latvijā. Te gan es gribu pateikt, ka ir vērojamas šīs uzlabojuma pazīmes, ka Latvija ies uz augšu - algas kļūs lielākas, kļūs lielākas iemaksas no sociālā nodokļa un ka kaut lēnām, bez brīnumu palīdzības, tikai sabiedrībai sasprindzinoties, normāli, pakāpeniski un pārdomāti strādājot pie likumprojektiem, mēs šo situāciju uzlabosim. Brīnumu runas te nepalīdzēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, otro reizi. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs varam, protams, runāt par to, cik varētu būt lielas pensijas, un par to tika runāts jau no 5.Saeimas tribīnes. Mēs varam runāt par to, kāda varētu būt pensiju pieaugšanas dinamika, bet tā ir atkarīga no valdības veidotās kopējās politikas, kuru ir akceptējusi Saeima. Darba partija uzskata, ka kopējai politikai, kopējai reformu politikai būtu jābūt "mîkstākai". Ar vārdu "mîkstākai" es saprotu to, ka būtu jāskatās tādos virzienos, par kuriem ne vienreiz vien šeit no Saeimas tribīnes ir runāts un kuri ir saistīti ar iegūtā labuma pārdalīšanas īpatnībām. Tas ir garš jautājums, tas ir jautājums, kas ir apspriežams.

Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka pensijas, kopā ņemot, šodien varētu būt lielākas, un tām ir parādāmi avoti, no kuriem tās varētu būt lielākas. Pastāv arī tāds jēdziens, par kuru mēs šeit bieži runājam, kā bezdeficīta budžets. Arī jautājums par bezdeficīta budžetu, es domāju, drīz vien tiks apspriests no šīs tribīnes, jo bezdeficīta budžets nevar būt pašmērķis. Bezdeficīta budžetam šīs valdības darbības sākumā bija mērķis - maksimāli un ātri samazināt aizņemtās naudas procentus, un valdība to izdarīja, samazinot šo procentu no aptuveni 40 līdz 4 - 5 šodien vai pat mazāk šad tad. Tā ka šis mērķis ir sasniegts. Un, ja mēs varam lēti aizņemties naudu, tad mēs varam sākt apspriest arī jautājumu par to, vai tiešām ir izdevīgi šo naudu aizņemties vai ne un kā mēs to varam tērēt. Vai mēs to ieguldām tikai investīcijās vai mēs varam arī sākt ķerties pie viņas "noēšanas", kā šeit bieži vien mēģina teikt.

Jautājumā par to, ko Leiškalna kungs sacīja, ka aptuveni 400 latiem būtu jābūt tam lielumam, kuru šodien mēs akceptētu turpmākajam laikam, es varētu piekrist. Un nav svarīgi, vai mēs to panākam ar vienu vai ar otru paņēmienu, kurus jau es minēju. Mēs to panāksim, bet es domāju un vēlreiz atkārtoju, ka nevar būt tāda situācija, ka mūsu kļūdainais pieņemtais likums ļāva deviņiem cilvēkiem sarēķināt sev kaut ko absurdu un saņemt to uz citu - to nabadzīgo rēķina.

Es visu laiku runāju par to, ka, ja mēs arī gribam to, ko pieminēja Leiškalna kungs, ja mēs tiešām gribam, lai šīs pensijas reāli pieaugtu soli pa solītim, lai nebūtu šīs indeksācijas, kas neatbilst valdības solījumiem... Valdība gan sola indeksēt inflācijas līmenī, taču tāda indeksācija nav notikusi ne pagājušajā gadā, ne arī šogad. Mums ir jāpilda vismaz šie solījumi. Lai mēs to darītu, mēs nevaram mētāties ar vārdiem un teikt: labi, lai deviņi saņem to, ko viņi savas asprātības dēļ ir sarēķinājuši! Savas asprātības dēļ - es atkārtoju, jo viņi ir bijuši gudrāki par tiem, kas šo likumu pieņēma. Un šajā gadījumā, lai nebūtu tur, teiksim, nekādas strīdēšanās... Es nekādā ziņā negribu Leiškalna kungu apvainot, taču man ir aicinājums Labklājības ministrijai, lai tā nopublicē šo deviņu pensionāru vārdus avīzēs. Un, ja izrādīsies, ka viņu vidū ir, pieņemsim, kāds visai pazīstams benzīna tirgotājs vai varbūt kāds cits uzņēmējs, tad mums būs interesanti to šeit no tribīnes varbūt kādreiz pieminēt. Es lūgtu vēlreiz Labklājības ministrijai, Makarova kungam publicēt avīzē šos deviņu cilvēku uzvārdus un viņu darba vietas. Es domāju, ka tas nekāds īpašs noslēpums nevar būt, jo mēs jau esam publicējuši visu amatpersonu personīgos ienākumus, visādus tūkstošus, un pie tam nebaidāmies. Tomēr nu mēs nevaram publicēt deviņu cilvēku uzvārdus, kuri saņem, teiksim, nieka 1000 latus mēnesī. Pie tam šodien mēs sakām, ka tas viss ir bijis pareizi un labi.

Pārējiem cilvēkiem neliekas, ka tie ir nieka 1000 lati. Ņemsim un publicēsim! Un tad mums strīdu vairs nebūs. Tad mēs ar Leiškalna kungu satiksimies un apspriedīsim šos uzvārdus. Es domāju, ka mums abiem būs visai interesanti, jo mēs abi zinām, vismaz vienu uzvārdu, kas tur ir. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti un cienījamās deputātes! Es gribu runāt par šīm lielajām pensijām, kas, manuprāt, ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek tad, ja Saeima strādā kā ugunsdzēsēju depo un mēģina kaut ko darīt "pa galvu, pa kaklu". Tā, kā tas bija ar šo Pensiju likumu 5.Saeimas pašā tās darbības izskaņā, kad lielākā daļa deputātu braukāja apkārt pa saviem vēlēšanu apgabaliem un aģitēja, gatavodamies 6.Saeimas vēlēšanām, bet šeit mēģināja strādāt "pa galvu, pa kaklu". Valdošā koalīcija savus pēdējos likumus pieņēma vēl 5.Saeimā, kas tad izslēdza kaut kādus aprēķinus, tālāku un nopietnāku analīzi, domājot par sekām, kas varētu rasties no tā vai cita lēmuma, kā tas ir noticis šajā konkrētajā gadījumā.

Es uzskatu, ka jau toreiz, izstrādājot Valsts pensiju likumu, absolūti nepieciešams bija noteikt augšējo sociālajai apdrošināšanai pakļauto gada ienākumu robežu - "griestus", kā tas ir noteikts šobrīd. Jau no paša sākuma vajadzēja noteikt šādus "griestus" - augstāko maksimāli pieļaujamo gada darba ienākumu robežu, no kura aprēķina sociālās apdrošināšanas maksājumu. Tā kā tas nav izdarīts, tad to atkal nevar vēlreiz "pa galvu, pa kaklu", kā rīkojas ugunsdzēsēju depo, atkal nosakot kaut kādus pagaidu risinājumus, atkal neizanalizējot visas sekas, lai atrastu optimālo risinājumu šai lielo pensiju problēmai, kā mēs tās saucam. Tam ir jāpieiet daudz nopietnāk.

Mūsuprāt, ir jārisina viens cits - ar netaisnību, ar skaidru netaisnību saistīts jautājums, ka varbūt valdošajā koalīcijā, es pieņemu, viedokļi var arī atšķirties. Tas ir jautājums par to, ka, ja reiz pensijas ir sasniegušas 1000 latu robežu un ja viņas tiek reāli izmaksātas, tad vismaz ir jānovērš tas, lai viņas netiktu pakļautas indeksācijai inflācijas rezultātā. Lai šīs pensijas - ja reiz ir pieļauta viena netaisnība -, kuras jau ir sasniegušas ļoti lielu apjomu, netiktu pakļautas indeksēšanai inflācijas rezultātā, kā to nosaka likums.

Iedomājieties, ja ceturksnī inflācija ir 2% un ja ir 1000 latu liela pensija, tad šie 2% veidos 20 latu palielinājumu vienam cilvēkam, kurš, pastāvot apšaubāmiem nosacījumiem, ir šādu pensijas lielumu ieguvis. Taču tajā pašā laikā otram cilvēkam, kas saņem 40 latu pensiju, šie pirmā cilvēka 2% būs puse no viņa pensijas. Un šim otrajam 2% būtu 80 santīmi.

Līdz ar to tas, ko mēs mēģinām ierosināt, būtu noteikt "griestus" - vienu pensijas lielumu, virs kura neturpina piemērot indeksāciju, pēc kura pārsniegšanas pensijas netiek indeksētas, netiek turpināta to palielināšana. Nav svarīgi, vai tie būtu 100 vai 200, vai 250 lati, bet tādā gadījumā mēs būtu noteikuši vienu augšējo robežu, turpretī apakšējās - šīs zemās pensijas - lēnām, gadiem ejot, varētu mēģināt pietuvināt šai augšējai robežai. Tas būtu normāli, un tas būtu jārisina Labklājības ministrijai, kaut vai administratīvi nosakot šo robežu vai arī kaut kādā citādākā veidā, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai lielās pensijas netiktu indeksētas, jo tā ir netaisnības turpināšana.

Attiecībā uz to, kas šeit tiek piedāvāts, es nebūt neuzskatu, ka tas būtu kaut kāds risinājums šajā situācijā. Līdz ar to es šādu nepārdomātu soli nevaru atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt, ka šie nav pēdējie Pensiju likuma labojumi. Mums darba kārtībā trešajā lasījumā ir Pensiju likums, par kuru frakcijas ir vienojušās, ka šie likuma labojumi tiks izskatīti jūnijā. Piedaloties visu frakciju un arī sabiedrības pārstāvjiem, Sociālo un darba lietu komisija izlēma, pie tam diezgan vienprātīgi, ka divi grozījumi likumā ir vajadzīgi tūlīt. Vienu grozījumu, ka sievietes, kuras, nesasniegušas 60 gadu vecumu, aiziet pensijā ātrāk, jo viņas ir bezdarbnieces, lai viņas nenomirtu badā, ja viņas saņems 5 vai 7 latus pensiju, - to mēs laimīgi esam nobalsojuši. Bet mēs esam apstājušies pašlaik pie otras normas, par kuru mēs arī vienojāmies šajā daudzu frakciju pārstāvju apspriedē. Un šī otra norma bija tāda, ka turpmāk un šajā - 1997.gadā nevajadzētu pieļaut pārāk lielu iemaksu izdarīšanu sociālajā fondā, kas dod milzīgas pensijas. Protams, likumam nekad nav atpakaļejoša spēka. Ja kādam šī lielā pensija ir piešķirta, tad, kā mēs to dzirdējām no Labklājības ministrijas, tā kā šādu gadījumu nav pārāk daudz, ja viņam šī pensija ir piešķirta, tad viņš to saņems agrāk vai vēlāk.

Bet turpmāk šādi maksājumi, kas nav atvilkumi no konkrētās algas, būtu izdarāmi privātajos pensiju fondos. Šis likums mums ir tapšanas stadijā, tādēļ līdz šā gada beigām tiek ieviesta šī norma, lai apturētu šīs iemaksas, jo ar 250 latiem cilvēks var dzīvot. Mēs varējām diskutēt par to, vai vajadzēja uzlikt 250 vai 300 latu to galējo robežu, bet ar to cilvēks var dzīvot līdz 1997.gada beigām. Turpretī ar 7 latiem nevarēja dzīvot.

Un tādēļ es iesaku nepieļaut šādus gadījumus, kādi ir pašlaik, kad cilvēks iemaksā ārkārtīgi lielu summu pensiju fondā sociālā nodokļa veidā, pie tam šo iemaksāto summu cilvēks, ja viņš iemaksā 1000 latu, faktiski viena gada laikā jau izlieto savai pensijai, bet piešķirto pensiju viņš saņem visu mūžu. Taisnīgi būtu, ja mēs šajā likumā, kuru mēs skatīsim trešajā lasījumā, noteiktu vienotu principu visiem. Arī padomju laikā iegūto darba stāžu vajadzētu aprēķināt pēc viena principa - visiem vienādi, neskatoties uz to datumu, kad viņš aiziet pensijā. Taču par laiku, sākot no 1990.gada, viņš dabū klāt citu aprēķinu, jau vadoties pēc tā, kādas iestrādes mums būs šajā jaunajā likumā.

Protams, visiem vajadzētu ļaut pārrēķināt šīs pensijas, bet ne jau par nostrādāto viena gada posmu, kā tas ir atļauts pašreiz spēkā esošajā likumā. Šim posmam, par kuru aprēķina pensiju par nostrādātajiem gadiem pēc 1990.gada vajadzētu būt vismaz trim gadiem. Un tādā gadījumā šie pensiju lielumi izlīdzinātos, nebūtu ne super mazu, ne super lielu pensiju. Un tad visiem būtu vienādi aprēķina principi, neskatoties uz to, kurā laikā cilvēks ir dzimis. Tā mēs varam zvaigznēs zīlēt, bet mums, strādājot parlamentā, ir jārada visiem vienādi apstākļi. Un tāpēc, ka bija šo frakciju pārstāvju vienošanās un arī sabiedrības atbalsts, es aicinu noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Tieši tas bija šis ierosinājums, lai šajā gadā, kamēr tiks izdarītas izmaiņas pamatlikumā, nemaksātu superlielas pensijas. Paldies par uzmanību.

Aicinu šoreiz Leiškalna kunga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova. Jā, cienījamie kolēģi, es aicinātu jūs pievērst uzmanību Kuprijanovas priekšlikumam, jo šis priekšlikums ir kompromiss starp pirmajā lasījumā pieņemto un, tā teikt, radikālo Leiškalna kunga priekšlikumu.

Pirmkārt, šobrīd valstī no 1.janvāra - Vītola kungs jau tam pieskārās - ir noteikts, ka par 1000 latiem lielāku nodokli neņem. Tātad mēs līdz ar to izlīdzinātu šo situāciju un nebūtu nekādu papildnormu. Tas ir pirmais.

Otrkārt, šo cilvēku skaits patiešām ir gandrīz vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Turpinot izskatīt grozījumus likumā, nav izslēgts, ka mēs varētu pieņemt arī sekojošu lēmumu, ka ar 1.janvāri sāks darboties privātie pensiju fondi. Tā kā šo cilvēku skaits ir ļoti mazs, tad varbūt šo pārmaksāto summu, ko viņi ir pārmaksājuši, ja tagad viņiem ierobežos ar 1000 latiem iemaksas, varētu pārskaitīt viņu personiskajos kontos privātajos pensiju fondos, un tad šinī gadījumā, tā teikt, nevienam neviena kapeika nebūtu paņemta.

Un pēdējais. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl šai motivācijai, ka cilvēki tikai tādēļ, ka bija tāds Pensiju likums, maksāja lielu nodokli. Taču es domāju, ka nodokļu maksāšana ir saistīta pavisam ar citu likumu - ar likumu par sociālo nodokli. Un jebkuram valstī, kas legāli uzrāda savus ienākumus, neatkarīgi no tā, cik viņš saņem, ir jāmaksā 37%. Tādēļ nebūtu visai korekti runāt par to, ka tas noticis tieši sakarā ar Pensiju likumu, ka tieši saistībā ar tā brīvo gaitu 1996.gadā ir maksāts šis nodoklis. Ja šie cilvēki ir godprātīgi, tad viņi šo nodokli tik un tā būtu maksājuši. Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Godājamais Prezidij! Klausoties diskusijā, man liekas, mēs tomēr aizmirstam pozīciju, no kuras startējām, pieņemot likumu. 1995.gads, kad 5.Saeima izšķīrās par šo Pensiju likumu, bija raksturīgs ar sociālā nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ar iedzīvotāju nemaksām, jo saskaņā ar iepriekšējo likumdošanu šie cilvēki bija izpildījuši visas savas saistības. Tūkstošiem sieviešu bija nostrādājušas šos 20 gadus un tūkstošiem vīriešu tieši tāpat. Viņi atguva savu tēvutēvu zemi un nesteidzās kļūt par sociālā nodokļa maksātājiem. Taču mēs šobrīd to visu esam aizmirsuši. Mēs runājam tikai par izmaksām. Tajā pašā laikā likumam ir jābūt tādam, kas stimulē iedzīvotājus maksāt šo nodokli un pieprasa pensiju nevis kā piemaksu pie darba algas, sasniedzot noteiktu vecumu, bet kā garantiju tajā brīdī, kad tiek pārtrauktas aktīvās darba gaitas. Un tāda bija šā likuma ideoloģija līdz šodienai - veicināt cilvēkus strādāt, nepieprasot pensijas. Mēs varam operēt ar ļoti dažādiem datiem un varam būt sarūgtināti par tām pensijām, kas bija 9 latus lielas, taču tikai 17% cilvēku, kas pieprasīja pensiju pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bija bez darba. Pārējiem darbojās kādi citi apstākļi.

Paanalizēsim situāciju, kāda bija raksturīga 1997.gada pirmajos četros mēnešos. Janvārī, apzinoties šā likuma ideoloģiju un ticot tā ilgdzīvošanai, pensiju pieprasīja 1200 cilvēku. Vidējā piešķirtā pensija ir 48 lati, vidējais darba stāžs - 31 gads.

Aprīlis. Pensijas pieprasa 3900 cilvēku. Vidējais darba stāžs - 25 gadi. Vidējā pensija - 38 lati.

Tā, lūk, ar šīm diskusijām, skaidri nepasakot, ko mēs mainām, mēs aicinām cilvēku: "Nâc, pieprasi pensiju!" Bet katra 1997.gadā nepieprasītā pensija ļauj indeksēt pensijas par četriem vai pieciem latiem desmit pensionāriem, kas pensionējušies līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim. Tā vietā, lai veicinātu strādāšanu un cilvēki nepieprasītu pensiju, lai pārskatītu indeksācijas mehānismu tiem, kuri jau ir pensionējušies, mēs visu laiku mēģinām graut šo sistēmu.

1996.gadā no algas virs 500 latiem sociālo nodokli maksāja 5305 cilvēki. Tātad no algas virs 500 latiem sociālo nodokli maksāja 5305 cilvēki, bet mēs tagad apgalvojam, ka viņi visi krāpnieciski, negodprātīgi, apejot likumu, maksāja kaut ko, lai šodien pieprasītu savas pensijas. Kāda tad ir īsti reālā situācija? Tikai 44 cilvēki ir pieprasījuši pensijas no algas virs 500 latiem. Tātad 44 pret 5305. Labākajā gadījumā tikai 200 no viņiem pieprasīs pensijas 1997.gadā. Tomēr mēs šodien esam gatavi pateikt: "Jûs esat krāpnieki un blēži!"

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šodien noraidīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu un atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu tomēr Makarova kungam teikt, ka, ja viņš kādu grib saukt par krāpnieku un blēdi, tad nevajag piesieties Saeimas deputātiem, bet vajag teikt: "To saku es, secinādams no tā, ka es esmu kaut kur izlasījis." No šīs tribīnes neviens nodokļu maksātājus par krāpniekiem un blēžiem nav nosaucis, un tāpēc ar demagoģiju nevajadzētu nodarboties. Es atvainojos iepriekš par šā vārda lietošanu.

Taču problēma ir pavisam cita. Ja Makarova kungs uzskata, ka 17% bezdarbnieku nav problēma, tad es gribu sacīt, ka tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, ja mēs runājam par bezdarbu. Pie tam tas ir tikai oficiāli reģistrētais bezdarbs, bet mēs aizmirstam visus tos cilvēkus, kuri ir neoficiālie bezdarbnieki un kuri naudu nesaņem. Ja mums šobrīd šķiet, ka mēs varam izrēķināt kaut kādu vidējo algu valstī, tad man bija ļoti interesanti klausīties Vaideres kundzes norādījumu, ka mums ir oficiālā statistika. Taču tad, kad ir jārēķina samaksas, tad nezin kāpēc vidējās algas izmaiņas valstī katrai institūcijai ir citādākas.

1995.gadā, kad mēs runājām par "Lattelekom" likumīgo darbību Latvijā un par tarifu naudas aprēķiniem, tad mums toreiz teica, ka vidējā alga ir 102 lati. 1997.gadā, kad ir jāaprēķina pensijas, tad vidējā alga, izrādās, ir 92 lati. Bet es nekur neesmu lasījusi to, ka Latvijā būtu tik strauji krities vidējās algas līmenis. Kuram kurā brīdī ir taisnība? Diemžēl komisijā ministrija atbildi uz šo jautājumu nav devusi. Un arī šos ministrijas dokumentus mums nav izdevies saņemt.

Runājot par to, vai vajag vai nevajag maksāt tik daudz - 1000 vai 1500 latus. Vai tas ir daudz vai maz? Ja valstij ir nauda, tad, manuprāt, lai maksā, cik valsts var atļauties. Taču šodien valsts ir ieslīgusi hroniskā naudas trūkumā, un tieši sociālais fonds cieš no šā trūkuma. Šodien es saņēmu atbildi no Centra rajona ar tādu pamatojumu: "Nevaram atrast naudu pārtikas talonu izdalīšanai uz kvartālu katram cilvēkam, kam ir 80 un vairāk gadu, jo visi līdzekļi par pirmo kvartālu ir aizgājuši dzīvokļu pabalstu izmaksai. Tāpēc ir jāsamierinās ar trim latiem uz ģimeni." Tātad naudas nav, bet tanī pašā laikā, kā jau es jums teicu, izrādās, ka man ir bijusi taisnība, jo sociālajiem dienestiem ir nopirkta Rīgā banka "Olimpija" par 1,3 miljoniem latu. Varbūt ir jāpārdala šī nauda un jāizvērtē šīs naudas izmantošana, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs strīdamies par trīs latiem, kas paredzēti 80 un vairāk gadu veciem cilvēkiem, bet tanī pašā laikā uzskatām, ka mēs varam maksāt 1000 un vairāk latu lielas pensijas. Ja nav naudas, ja valstī ir šāda kārtība, tad valsts priekš tā arī ir, lai regulētu un kaut daļēji ieviestu sociālo vienlīdzību starp cilvēkiem.

Taču, runājot par pensijām, par sociālo vienlīdzību runāt ir grūti, jo cilvēks, kuram ir sen pāri 80 gadiem un kura pensija ir bijusi 36 lati, tagad indeksācijas rezultātā ir saņēmis 1,9 latu pielikumu. Šis cilvēks ir izmisumā, jo viņš ir naivi noticējis, ka būs 2,16 lati, nepievērsdams uzmanību tam, ka tas ir tikai vidējais rādītājs. Varbūt Makarova kungs mums var paskaidrot, cik tad indeksācijas rezultātā saņēma tie, kuri pensijā ir aizgājuši trīs mēnešus atpakaļ un saņem šīs lielās pensijas? Vai viņi arī saņēma tikai pa vienam latam? Varbūt viņus indeksēja tāpat kā šos cilvēkus atbilstoši pensijas lielumam?

Un tāpēc es domāju, ka šis ir tas brīdīs, kad ir jāizšķiras, vai valsts var regulēt sociālās netaisnības gadījumā savu līdzekļu pārdali vai mēs vēlreiz šeit pasludināsim vienu - katrs cilvēks dzīvo par sevi, katrs atbild par sevi, un, kā es māku, tā es izmantoju visas likuma nepilnības. Vai valstij tas ir jādara sociālajā sfērā vai ir jāatļauj katram būt par sevi un būt priecīgam par katru neveiksmi, kas ir iestrādāta likumprojektā?

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Noklausoties šīsdienas runas, saprotu, ka viņas ievērojami atšķiras vienā punktā. Tā bija labklājības ministra Makarova runa, kura laikam pirmā bija pamatota, precīza un uz ekonomiskiem postulātiem būvēta. Vienīgais, ko pēc viņa runas varu darīt, ir izteikt nožēlu, ka viņš demisionē. Vai vēl vairāk - pateikt paldies par teicami padarītu darbu.

Es vēlos teikt, ka mūsu galvenais mērķis šodien ir paaugstināt ienākumus pensiju fondā. To var panākt, tikai precīzi radot cilvēkiem šo motivāciju, to var panākt tikai radot viņiem stabilitātes sajūtu, lai cilvēks, kas maksā sociālajā fondā, zinātu, ka viņš saņems par savu samaksāto naudu arī normāli nodrošinātas vecumdienas. Acīmredzot pats būtiskākais būtu panākt to, ka indeksēt varētu augstāk, nekā notiek preču indeksācija. Tas, bez šaubām, ir nākotnes jautājums, bet tāds jautājums varētu būt.

Un beigās es vēlos paprasīt. Laikam tas cilvēks, par kuru mēs visu laiku runājam, kuru mēs pieminam saistībā ar šo ļoti lielo pensiju, bija represēts. Vai tiešām mums ir jāpieskaras represētu cilvēku pensijām?

Es aicinu balsot par Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kad mēs šodien apspriedām manu priekšlikumu, manas grupas priekšlikumu, par to, lai pensijā jaunaizgājušie cilvēki saņemtu tieši pensiju - kaut vai minimālo, bet tomēr pensiju, nevis sociālo pabalstu, tad es dzirdēju, ka mūsu valstī nav naudas, ka nevar atļauties maksāt pensiju, bet var atļauties maksāt tikai sociālo pabalstu. Un šajā gadījumā mēs negribam... daži no mums te negrib ielikt augstākā ranga pensijas... Es gribu, lai mēs noraidām Leiškalna priekšlikumu un iestājamies par to, lai lielākas par 250 latiem mums pensijas nebūtu šajā grūtajā laikā.

Tāpēc tas ir politisks lēmums, un es lūdzu balsot nevis saskaņā ar partiju disciplīnu, bet pēc savas sirdsapziņas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man bija patīkami noklausīties Apiņa kunga skaistos vārdus par Makarova kungu. No vienas puses, arī man gribētos kaut ko labu pateikt, bet mēle vienkārši tā... un es nevaru pateikt neko labu par Makarova kungu. Patiešām, ja viņš iet prom, tad varbūt tas būs valstij un pensionāriem labāk, jo es nevaru teikt tā, kā Apiņa kungs pateica, ka Makarova kungs ir ļoti daudz panācis, guvis kaut kādus lielus sasniegumus. Vismaz pēc tās tabulas, kas mums bija savā laikā iesniegta, varēja secināt, ja ir palielinājies mirušo pensionāru, vispār mirušo cilvēku skaits, un, ja tas ir sasniegums, tad patiešām par to ir jāpasakās Makarova kungam.

Bet šinī gadījumā varbūt patiešām, cienījamie kolēģi, drīzāk būtu jāatbalsta Kuprijanovas kundzes iniciatīva, nevis jāatbalsta Leiškalna kunga iniciatīva. Patiešām, no vienas puses, ja tur netrūktu tikai viena vārdiņa... sīka vārdiņa... ja nebūtu tā, ka ir 250 latu... Tas ir tas līmenis, un man patiešām ir bail, es patiešām zinu arī tos gadījumus, kad cilvēki mākslīgi "uzpūta" sev pensiju ar šīm summām, jo viņi pēc tam cerēja uz lielām pensijām, plānoja atmaksāt šīs summas tiem, no kuriem viņi aizņēmās naudu. Taču es nedomāju, ka šinī gadījumā ir jārunā par to, kā Kreituses kundze teica, ka tas ir kauns. Piedodiet, ja tas ir bizness... Arī "Latvijas ceļš" un citas partijas to proponē. Šodien ir valsts, kurā cilvēkam pašam ir jārisina savas problēmas, un tad tā ir normāla situācija, ka cilvēks cenšas ar mūsu likumdošanas iespējām risināt tās, lai viņš saņemtu cilvēka cienīgu, normālu pensiju.

Šinī gadījumā es uzskatu, ka galvenais moments būtu tas, ja no nākošā gada varētu ieviest šos ierobežojumus, jo, ja cilvēks šogad ir aizgājis pensijā, tad lai viņš savā veidā netiktu sodīts. Viņš pusgada laikā ir saņēmis vairāk nekā gadā kopsummā tos 250 latus... Vai tad neiznāks tāda situācija, ka viņam, lūk, pēc tam kādu pusgadu būs jāiztiek vispār bez naudas, jo viņš tad netīšām būs valstij vai sociālajam dienestam palicis parādā. Nepārvērtīsim to arī absurdā!

Tādēļ es šinī gadījumā atbalstītu Kuprijanovas kundzes iniciatīvu, bet diemžēl neatbalstītu cienījamā Leiškalna kunga iniciatīvu. Un es vēlreiz saku, ka es patiešām savā ziņā jūtos dziļi satriekts, bet paldies tomēr gan "Tçvzemei un Brīvībai", gan arī pārējiem, kuri ir uzklausījuši vienā no retajiem gadījumiem arī opozīcijas viedokli. Patiešām ir patīkami, ka Makarova kunga vietā varbūt parādīsies kāds loģiskāks ministrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es domāju, ka gan Makarovam, gan "Latvijas ceļam" vajadzētu tomēr atzīt, ka viņi kļūdījās, izstrādājot Pensiju likumu, un arī Leiškalnam sakarā ar viņa iesniegtajiem labojumiem. Es, protams, balsošu "pret" Leiškalna kunga priekšlikumu, jo viņi ir kļūdījušies. To pat ir sapratusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", atsaucot Makarova kungu, jo tas Pensiju likums tika izstrādāts... kā jau es teicu, arī Leiškalna kungs balsoja par viņu iepriekš, bet kļūdas ir jālabo.

Attiecībā uz tiem dažiem cilvēkiem, kuri saņem tās lielās pensijas. Tur jau jūs kopā ar "Latvijas ceļu" tiem dažiem atrisināsit, es ceru, izmaksāsit...

Protams, turpmāk vajadzētu izstrādāt tā, ka būtu gan valsts pensijas, kur ir zināms limits, jo valstij tiešām nav naudas. Taču varētu būt arī privātais pensiju fonds, lai tas cilvēks maksā tajā privātajā pensiju fondā naudu un saņem vēl papildus savai valsts pensijai. Tā daudzās valstīs pasaulē ir, ka ir viena noteikta pensija, bet, ja kāds visu mūžu ir maksājis vēl papildus naudu, tad viņš saņem attiecīgi lielāku pensiju.

Tā kā visi to zina, es negribu šoreiz atkārtoti nosaukt, kuri ir balsojuši "par" iepriekšējo Pensiju likumu. Taču viņi ir kļūdījušies. Es pagājušajā nedēļā arī biju jaunajā Ģertrūdes baznīcā, un tur mācītāja kungs un pārējie teica, ka pagājušajā reizē viņi esot uzticējušies Kristīgajiem demokrātiem un pat baznīcā aicinājuši balsot par viņiem, bet tagad, kad viņi redz šo Pensiju likumu, jo tur daži arī balsoja "par" to, viņi nepiekrīt tam.

Tā ka es vēl vienu reizi visus aicinu neatbalstīt Leiškalna kunga labojumus. Skatīsim tālāk nākošos! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Vispirms es gribētu paskaidrot Rubina kungam, ka frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" atsauc ministru Vladimiru Makarovu nevis tāpēc, ka viņš būtu kļūdījies, bet gan tāpēc, ka dažas frakcijas, to skaitā valdību veidojošās frakcijas, ierosina tādus labojumus Pensiju likumā, kas vispārējo situāciju pensiju jomā nevis uzlabotu, bet pasliktinātu.

Otrām kārtām par procedūru. Šeit es vēršos pie tiem deputātiem, kuri vēlētos balsot par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. Būtībā par šo priekšlikumu var balsot tikai tad, ja ir pozitīvi nobalsots par deputāta Leiškalna priekšlikumu, jo deputāte Kuprijanova neierosina aizstāt pirmajā lasījumā pieņemtā 19. punkta tekstu ar savu ierosinājumu, bet viņa iesaka šo savu ierosinājumu papildus jau pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai. Tādā gadījumā starp diviem šiem punktiem rodas pretruna. Un kurš punkts tad būs piemērojams - 19. vai 20.? Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Divdesmitais...")

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Ir ļoti grūti runāt, kad tev ir jārunā gandrīz vai kā tuksnesī, kad nav šī atbalsta, līdzjūtības vai tās vibrācijas, ko tu gaidi no saviem kolēģiem, kuri, tāpat kā es, ir mūsu tautas ievēlēti. Mēs runājam viņas vārdā, mēs tiešām runājam viņas vārdā. Mums ir jādomā par to, ka šodien, šajā grūtajā laikā, šajā pārejas laikā, kad daudz kas ir vēl neskaidrs, bet pamazām skaidrojas... Mēs redzam šo īkšķi uz augšu un uz leju, tad atkal uz augšu, vēlreiz uz augšu... Mēs redzējām šo pārbalsošanu šodien. Mēs redzējām, kā notiek sarunas, pārrunas un kā daži cilvēki lemj mūsu tautas vai tautas atsevišķas grupas, slāņa likteņus.

Par Leiškalna kunga priekšlikumu. Sakarā ar iepriekšējās Saeimas nobalsoto Pensiju likumu ir iespējams pieņemt likumus, noteikumus un noteikt nodevas ar atpakaļejošu datumu. To nosaka likums par to, ka var pieprasīt zemes nomu ar atpakaļejošu datumu pat līdz trim gadiem, kas ir liels pārsteigums tiem denacionalizēto īpašumu īpašniekiem, kuri šodien maksā ar lielām grūtībām šos nodokļus vai nodevas. Es uzskatu, ka tiem cilvēkiem, kuri gaida šīs lielās pensijas - tūkstoš latu un vairāk vai arī tiem, kuri varētu viņas saņemt, piemēram, Privatizācijas aģentūras darbinieki, kura tomēr ir valsts organizācija vai valsts akciju sabiedrība, kas pārstāv... Arī Nekustamā īpašuma aģentūras padomē locekļiem, kuru algas ir no 900 līdz 1500 latiem plus vēl prēmijas... Skaidrs, ka viņiem ir jāuztraucas par šīm iespējām saņemt šīs lielās pensijas...

Es domāju, ka mums šodien ir jāpārdomā, vai mēs pārstāvam savus vēlētājus, vai mēs pārstāvam savu sirdsapziņu, vai mēs vienkārši pakļaujamies kādam izdevīgumam, kādai vajadzībai, kādai kaislībai...

Es lūdzu pārdomāt pirms balsojuma, ko ir rosinājis Leiškalna kungs un ko viņš pārstāv... un ko rosina Kuprijanovas kundze. Varbūt vajadzētu konsultēties ar savu sirdsapziņu, jo es ceru, ka daudzu deputātu sirdsapziņa atbilst vēlētāju interesēm vai gribai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Godātais Leopold Ozoliņ! Jautājums ir nevis par mistisku sirdsapziņu vai vēl par kaut ko citu... Kādreiz ir jālasa arī likums un jāmēģina kaut ko saprast un arī iemācīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pēteris Tabūns - LNNK. Cienījamie kolēģi, mēs kaut kā pavirši, man vismaz tā šķiet, pašlaik vērtējam iesniegtos labojumus likumā par pensijām. Atcerēsimies vienu - atcerēsimies tos pāri par 600 tūkstošiem... tos 650 000 pensionāru, kuri vērtē šo brīdi un vērtēs mūs, kā mēs runājam un lemjam, jo visus viņus skar šī problēma. Viņi saņem šodien 30-40 nožēlojamus latus, bet mēs šodien runājam par to, vai atstāt un turpināt izmaksāt tūkstoš latu cilvēkiem, kuri ir strādājuši ļoti labi atalgotā darbā vienu gadu. Vispār jau pats šis princips - vērtēt un aprēķināt pensiju pēc viena gada nostrādāta laikposma - ir visai nepieņemams, es teiktu, un tāpēc es jau nesen Leiškalna kungam sacīju, kad viņš aizstāvēja šo pozīciju un teica, ka lai saņem šīs tūkstoš latu lielās pensijas, ja reiz kāds ir nopelnījis...

Taču ņemsim vērā arī morālo, psiholoģisko momentu, sapratīsim tos cilvēkus, kuri ir strādājuši godīgi, pie tam smagi strādājuši visu mūžu un nu saņem tikai izdzīvošanas minimumu. Tagad vairs nesaņem pat šo izdzīvošanas minimumu, bet mēs, lūk, dažiem cilvēkiem, kurus nesauksim par blēžiem, nesauksim par krāpniekiem... Mēs izveidojām vienkārši tādu likumu, saskaņā ar kuru viņi varēja saņemt un saņem šīs tūkstoš latu lielās pensijas. Tad patiešām šajā pārejas laikā noteiksim tomēr zemākus "griestus" nekā šo tūkstoš latu pensiju - 250 vai 300 latu pensiju. Šoreiz ir ierakstīti 250, tad lai paliek 250 latu. Ar šiem 250 latiem jebkurš cilvēks kaut cik normāli var izdzīvot. Pietiek jau ar to, ka viņš ir saņēmis ļoti lielu algu, tātad viņam arī iekrājumi ir. Un nemaz tik slikti viņš tuvākajos gados nedzīvos... Paldies par uzmanību. Es aicinu noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Bet laiks ir jāsamazina, jo līdz sēdes beigām ir 12 minūtes.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Mums tiešām jāņem vērā tie 600 000 pensionāri, kuri jau ir aizgājuši pensijā līdz likuma pieņemšanai. Mums viņi ir jāņem vērā tieši tāpēc, ka viņi ir aizgājuši no bijušās iekārtas un viņiem iekrājums pensiju izmaksai nav paņemts līdzi. Kaut kur pa ceļam tas ir pazudis. Tātad šiem 600 000 pensionāriem, lai viņi varētu saņemt to mazo pensiju, mēs, kas strādājam, regulāri maksājam. Mēs maksājam, un vēl vairāk maksā tie, kas gatavojas iet pensijā. Tieši tur ir tas efekts, veidojas tas kopējais "katliņš", kura saturs sadalāms starp visiem esošajiem pensionāriem, bet maksā nākamie. Un, ja šie nākamie pensionāri gribēs maksāt, tad - tikai tad - būs iespējams indeksēt arī šīs mazās pensijas, kā tas arī šajos pēdējos gados ir noticis. Ja cilvēks, kas gatavojas iet pensijā, zaudēs interesi par nākotnes iespējām saņemt lielu pensiju, tad ienākumu šajā kopējā "katliņā" nebūs un pensijas būs jāindeksē ar mīnusa skaitli. Nu ko tad jūs teiksiet?

Mūsu sabiedrībā var atrast vēl citus līdzīgus piemērus. Kaut vai saistībā ar loterijām. Tad, kad "Latloto" lielākā prēmija bija 54 lati par pieciem uzminētajiem skaitļiem, šī loterija neattīstījās, neviens nespēlēja, bet tad, kad tā pieauga līdz 10 000 latu, spēlētāju skaits pieauga par 100 tūkstošiem, un tad prēmijas apjoms pieauga līdz 24 000 latu vienam cilvēkam. Tieši tas gaišais, kas gaida priekšā, - cerība saņemt kaut ko lielu - stimulē cilvēkus maksāt šajā kopējā "katliņā", un tas viss tiks sadalīts uzreiz. Tā ka es esmu "pret", jo tas izraisīs esošo 600 000 pensionāru dzīves apstākļu pasliktināšanos. Tas tieši caur morāli ietekmēs materiālo stāvokli. Tā ka es aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Staša kungs, vai 10 minūtēs iekļausities?

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man pietiks ar piecām, jo es nedomāju ilgi runāt. Mani tomēr aizkustināja Ozoliņa kunga teiktais, ka tomēr jāvadās arī pēc sirdsapziņas. Mēs runājam, ka tik tiešām šodien var saņemt tik lielu pensiju, kas desmit vai simts reizes var pārsniegt parasto pensiju. Tas tā nedrīkst būt. Ir jābūt kaut kādiem "griestiem" ðodien. Kas attiecas uz pensijām vispār, Makarova kungs izteicās, ka nav naudas un tā tālāk. Mums naudas pietiek, tikai vajag kārtīgi strādāt un vajag kārtīgi vadīt valsti. Un, ja mēs šodien atgūtu tos tūkstošus, tos miljonus, kas ir izzagti, izkrāpti no valsts kases, mums pietiktu, lai uz trim gadiem pensiju varētu palielināt, bet mēs, valdošā koalīcija, neko nedarām, lai to naudu atdotu atpakaļ valstij. Tad būtu cita lieta.

Mēs uzturam to uzpūsto valsts aparātu, nevajadzīgi tērējam miljonus, un tajā pašā laikā pensionāriem mums nav naudas!

Mēs varam palielināt pensijas. Mums vajag domāt jau šodien par to, lai pārskatītu pensijas tiem, kas strādā pensijas vecumā. Tie ir galvenokārt speciālisti un zinātnieki, un tiem vajadzētu palielināt pensijas, bet ir skaidrs, ka mēs nevaram atļauties šodien maksāt vairāk par 250 latiem. Mēs nevaram to atļauties, un tas ir pilnīgi amorāli. Un es pilnīgi noraidu Leiškalna kunga priekšlikumu.

Un vēl. Atgriežoties pie Ozoliņa teiktā, man gribas teikt: kāpēc "Latvijas ceļš" aizstāv tās lielās pensijas, un kāpēc "Latvijas ceļš" stāv par to, lai maksātu tās lielās pensijas? Tas ir tāpēc, ka "Latvijas ceļa" cilvēki, visi viņu līdzskrējēji un visi viņu palīgi, kas viņiem palīdzēja balsošanā pagājušajā Saeimā un tā tālāk, - visi viņi pelna dažādās padomēs, dažādās aģentūrās, dažnedažādās pārvaldēs un tā tālāk, viņi pelna tūkstošiem latu. Tāpēc viņi pastāv uz to, lai viņiem to maksātu. Es domāju, ka tiešām būtu jādara tā, kā te viens izteicās, - ja kāds grib saņemt to lielo pensiju, ja viņš šodien saņem tos 1000 latus, lai tad viņš maksā pensiju fondā atsevišķi un lai saņem! Neviens viņam to neliedz, bet no kopējās kases, protams, nevar un nedrīkst tādu naudu maksāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Līdz sēdes beigām ir 9 minūtes. Man patiešām ļoti gribētos, lai mēs šodien šo likumprojektu pieņemtu. Es jūs ļoti aicinu šobrīd... tā kā ir ieviesusies tehniska kļūda, drukājot manu priekšlikumu... tas patiešām parādās kā papildu priekšlikums. Tad iznāk, ka, ja, teiksim, noraida Leiškalna kunga priekšlikumu, paliks gan 250 latu... kolēģi, es tagad skaidroju, kā tas ir... un, pieņemsim, ja atbalsta manējo... tādēļ es aicinu... man ir varbūt naiva cerība, ka varbūt mēs varētu vienoties, ka mēs atbalstām Leiškalna kunga priekšlikumu, likvidējot papildus iebalsoto pārejas noteikumu 19. punktu, un pēc tam atbalstām priekšlikumu par šo 1000 latu ierobežojumu. Jo Makarova kungs - paldies viņam! - nosauca patiešām precīzus skaitļus. Precīzus skaitļus par to, ka 5000 cilvēku pagājušogad ir maksājuši vairāk par 500 latiem. Es piedāvāju ierobežojumu - 1000 latu. Jūs redzat - šis cilvēku kontingents, tā teikt, nav skarts ar šo ierobežojumu; praktiski tie var būt tikai daži cilvēki. Tādēļ es, kolēģi, šobrīd kā komisijas priekšsēdētāja esmu atbildīga par šo kļūdu. Es aicinu jūs atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu un pēc tam atbalstīt deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Tâ es arī atbalstu...")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paldies. Balsojam par Leiškalna kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 19.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 5. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Es lūdzu balsot par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts. Paldies.

L.Kuprijanova. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pēdējais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns - trīs minūtes, ja jūs tas apmierina.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es gribu akcentēt to, kas šī ir par problēmu. Mēs ierosinām dot cilvēkiem iespēju īpašuma kompensācijas sertifikātus ieguldīt valsts pensiju fondā. Šo sertifikātu ieguldīšanas brīdī šiem cilvēkiem tiktu aprēķināta pensija, un līdz ar to arī turpmāk šī pensija tiktu izmaksāta. Šis priekšlikums neprasa lielus līdzekļus tūlīt un uzreiz, un tas piedāvā risinājumu šai īpašuma kompensācijas sertifikātu problēmai, jo daudzi cilvēki ir tos saņēmuši no valsts, bet nav varējuši šobrīd saņemt šo attiecīgo samaksu naudā.

Mēs saprotam, ka šobrīd nav naudas, ko visiem šiem cilvēkiem segt šos kompensācijas sertifikātus. Naudas nav, tāpēc mēs ierosinām veikt šo segšanu pakāpeniski, gan no Privatizācijas fonda, gan kaut kā citādi, un tāpēc ierosinām ļaut šos īpašuma kompensācijas sertifikātus ieguldīt valsts pensiju fondā. Tiešām nav vairāk laika, lai šeit to detalizētāk izskaidrotu. Es ceru, ka visi deputāti šo problēmu saprot. Šis risinājums ir korekts, un es aicinu visus deputātus atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas? Makarova kungs, bet mums ir palikušas tikai dažas minūtes. Vai jums pietiks ar 2 minūtēm?

V.Makarovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu!

V.Makarovs. Cienījamie kolēģi! Ja jau šāds priekšlikums parādās, tad vienlaicīgi ir jāpārskata likums par sociālo nodokli. Sociālās apdrošināšanas fondam tiek paredzētas šādas iespējas veikt privatizācijas sertifikātu administrāciju. Sociālās apdrošināšanas fonds, kas ir valsts iestāde, nav tiesīgs nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un te jau ir tā problēma, kurai pieskārās Jurdža kungs. Pirms šā likuma izskatīšanas steidzoties nav ņemtas vērā visu pārējo likumu nianses, un šāda norma būs tikai deklaratīvi solījumi, kuriem nebūs nekāda efekta. Līdz ar to, cienot Čerāna kunga ideoloģiju, ir jāsaka: var būt, ka ar privatizācijas sertifikātiem tiešām ir iespējams veidot sistēmu piemaksai pie pensijām, bet es šodien aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Es lūdzu balsot un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Teksts ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Ar to mums likumprojekts ir izskatīts. Pēdējais priekšlikums ir tas, ka likums stājas spēkā 1997.gada 1.jūnijā. Es lūdzu to atbalstīt un nobalsot par likumprojektu pēdējā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Liels paldies par atsaucību un darbu. Liels paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas ir jāizlemj divi jautājumi.

Pirmais ir dokuments, kas visiem deputātiem ir izdalīts ar numuru 2711. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Šķēlem. Vai Čerāna kungs lūgs vārdu motivācijai? Paldies Dievam, Čerāna kungs atsakās no vārda. (Zālē smiekli.) Priekšlikums ir šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai. Nav iebildumu. Paldies. Jautājums ir izlemts.

Un otrs ir desmit deputātu - Lībanes, Leiškalna, Keiša, Marjašas, Panteļējeva, Straumes, Māra Grīnblata, Krastiņa, Nagobada un Seiksta priekšlikums pārcelt šīsdienas sēdi, kas veltīta atbildēm uz deputātu jautājumiem, uz 29. maiju pulksten 17.30.

Attiecībā uz šo priekšlikumu vēlas runāt Kārlis Čerāns. Vēlas runāt "pret".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām piekritu nenākt sniegt šā ļoti būtiskā pieprasījuma motivāciju, jo to mēs varēsim vēlāk, kad šo jautājumu izskatīsim. Es saprotu, ka visiem deputātiem problēma ir skaidra. Bet šis jautājums ir daudz nopietnāks. Mēs visi zinām, ka šodienas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtībā ir 16 jautājumi, un tie ir ļoti būtiski jautājumi, uz kuriem cilvēki gaida atbildes. Ja tagad nobalsosim par to, ka šī jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu, mēs nonāksim tādā situācijā, ka nākamajā nedēļā tiem 16 jautājumiem, kuri ir jāizskata šodien, nāks klāt vēl apmēram 15 vai 16 jautājumi (mēs apmēram šādu jautājumu skaitu esam sagatavojuši), un tas novedīs pie tādas situācijas, ka nebūs iespējams visus šos jautājumus izskatīt pusotras stundas laikā. Valdošā koalīcija tādā veidā faktiski izvairās no darba, viņa izvairās, jo opozīcijai ir tiesības uzdot valdībai jautājumus un saņemt uz šiem jautājumiem atbildes. Es uzskatu, ka šāda lēmuma pieņemšana - tā ir opozīcijas tiesību būtiska aizskaršana. Tā ir faktiski, var teikt, mutes aizbāšana opozīcijai. Tas ir būtisks demokrātijas pārkāpums. Deputātu tiesības uzdot jautājumus valdībai ir garantētas Latvijas Republikas Satversmē. Šādi provokatoriski priekšlikumi būtībā ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Es aicinu deputātus noraidīt šo priekšlikumu un izskatīt šodien šos 16 jautājumus, un nākamajā nedēļā izskatīt tos, kuri būs uzdoti uz nākamo nedēļu. Es aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane runās "par". Divas minūtes, ja varat, Lībanes kundze!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Protams. Čerāna kungs, es absolūti neapšaubu to, ka jūs esat sagatavojuši vēl 16 jautājumus uz nākamo nedēļu. Par to man patiešām nav ne mazāko šaubu. Un es arī gribētu teikt, ka neviens neierobežo jūsu tiesības sagatavot un uzdot jautājumus. Es tikai gribētu jums atgādināt, ka neatkarīgi no tā, vai šīs atbilžu sēdes notiek reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, neviens deputātu jautājums vēl nav palicis neatbildēts.

Tāpēc man ir ierosinājums pārcelt šo sēdi. (Starpsauciens: "Kâpēc jāpārceļ?")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu - pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.30. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Pirms sēdes slēgšanas lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Saeimas sekretāru Daudiša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Juris Dobelis, Oļģerts Dunkers (ir zālē), Indulis Emsis, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks (ir zālē), Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova (ir zālē), Aristids Lambergs, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš (ir zālē), Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Leonards Teniss, Roberts Zīle.

Godātie kolēģi, Sekretariāts teica, ka ir atrasta kaklasaites piespraude un šķiet, ka tā ir no dārgmetāla. Tas, kurš ir pazaudējis, Sekretariātā var saņemt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paldies par uzmanību! Sēdi paziņoju par slēgtu.

Nākamā kārtējā sēde 29.maijā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute