Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 24. un 25.marta Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, izskatīsim pašreiz ienākušos trīs iesniegumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Pirmais ir saņemts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz 24. un 25.marta sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumus un iekļaut 32.punktu, tas ir, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"" otrreizējai caurlūkošanai, pirms 5.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"" otrajā lasījumā. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu par šo iesniegumu? Balsojumu arī deputāti nelūdz. Tātad varam uzskatīt, ka esam vienojušies un darba kārtības 32.jautājumu izskatīsim kā 5.punktu.

Tālāk ir piecu deputātu - Straumes, Sinkas, Jirgena, Grīnblata un Rudzīša - iesniegums, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 108.panta 1.punkta 2.apakšpunktu lūdz svītrot no Saeimas 24. un 25.marta sēdes darba kārtības likumprojektu "Farmācijas likums", jo tas deputātiem nav bijis pieejams piecas dienas iepriekš. Tā kā tā ir pamatota deputātu prasība, tad ne debates, ne apspriešana šajā jautājumā nav nepieciešamas, un šo darba kārtības jautājumu no šodienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtības mēs svītrojam.

Un vēl ir deputātu Bišera, Vidiņa, Apalupa, Tabūna un Dobeļa iesniegums Prezidijam, kurā viņi lūdz Saeimas 24. un 25.marta sēdes darba kārtībā iekļauto 46.jautājumu - patstāvīgo priekšlikumu par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu - izskatīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi" trešā jautājuma par atvaļinājuma piešķiršanu. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Vai prasa balsojumu? Prasa balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad darba kārtības 46.jautājumu izskatīsim pēc darba kārtības 3.jautājuma par atvaļinājuma piešķiršanu.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā nav. Sākam izskatīt Prezidijā akceptēto sēdes darba kārtību. Pirmās sadaļas 1.jautājums - "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinuma projektu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republika līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinuma projektu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu. Deputāts Leonards Teniss ir iesniedzis lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 24. un 25.martā. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Deputātam Leonardam Tenisam ir piešķirts bezalgas atvaļinājums šā gada 24. un 25.martā.

Tālāk saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 46.jautājumu - lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija 18.martā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgumu par atļaujas došanu mūsu kolēģa deputāta Valda Krisberga kriminālvajāšanas uzsākšanai. Komisija pēc Prokuratūras un paša Valda Krisberga uzklausīšanas vienbalsīgi pieņēma lēmumu - apmierināt šo lūgumu un ierosināt Saeimai dot piekrišanu, kā arī ierosināt Saeimai uz laiku, kamēr šī krimināllieta tiks vai nu izbeigta izmeklēšanas stadijā, vai arī tā beigsies ar tiesas spriedumu, apturēt Krisberga kunga darbību Saeimas sēdēs, Saeimas komisijās un citās institūcijās, kurās viņš ir ievēlēts no Saeimas, proti, Baltijas parlamentu asamblejā.

Šādu lēmumu ir radījuši sekojoši apstākļi. Kā zināms, Krisberga kungs pirms savas ievēlēšanas Saeimā bija privātuzņēmējs, bija viens no pirmā privātuzņēmuma SIA "Auseklītis" dibinātājiem, kas vēlāk pārveidojās par akciju sabiedrību. Taču pirms Saeimas vēlēšanām viņš atstāja vadības posteni minētajā akciju sabiedrībā, kur tas būtu saistīts ar dokumentu parakstīšanu un viņa vietā šīs akciju sabiedrības vadību pārņēma cits cilvēks - kāds Dzelme. Pagājušā gada janvārī akciju sabiedrībai sākās nopietnas grūtības, un Dzelmes kungs izvirzīja apsūdzības, ja varētu tā teikt, pret tās iepriekšējo vadību, proti, pret Krisberga kungu, ka viņa vainas dēļ... ka iepriekšējās darbības dēļ akciju sabiedrība ir nonākusi attiecīgajās grūtībās, un pieprasīja auditpārbaudes veikšanu. Sakarā ar to Krisberga kungs griezās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudi šajā lietā. Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu, veica pārbaudi, neizvirzot nevienam apsūdzību. Šī pārbaude ilga veselu gadu, un tagad - 12.martā Ģenerālprokuratūra uzskatīja, ka viņa ir savākusi pietiekami daudz pierādījumu tam, ka deputāts Valdis Krisbergs ir izdarījis nopietnus kriminālnoziegumus, un lūdz piekrišanu viņa kriminālvajāšanas uzsākšanai. Komisija, izskatot šo lietu, necentās izlemt jautājumus, vai Krisberga kungs ir tiešām izdarījis vai nav izdarījis šos kriminālnoziegumus, jo uzskatīja, ka, pirmkārt, tas nav komisijas uzdevums, un, otrkārt, komisijai nav arī iespējas pārbaudīt šīs sarežģītās krimināllietas materiālus, veikt attiecīgās ekspertīzes. To var izdarīt tikai krimināllietas izskatīšanas laikā. Tomēr komisija rēķinājās ar faktu, ka, pēc ģenerālprokurora viedokļa, ir savākti pietiekami pierādījumi. Bez tam komisija rēķinājās arī ar to, ka sabiedrībā ir diezgan plaši izplatījies uzskats par Valda Krisberga vainu šīs akciju sabiedrības ļaunprātīgā bankrotā. Man grūti teikt, kāpēc tas tā ir, - vai tas ir noticis veselas rindas preses rakstu ietekmē, kas šajā laikā bija publicēti, vai cita iemesla pēc, bet diemžēl tāds noskaņojums ir, par ko liecina daudzās vēstules avīzēs un tās daudzās vēstules, kuras ir saņemtas arī Saeimā, un nevienā no tām bankrotā netiek vainots Dzelmes kungs, bet visa vaina tiek uzvelta Krisberga kungam. Strādādama šādos apstākļos, komisija uzskatīja, ka vienīgā iespēja, lai noskaidrotu lietā patiesību, ir izskatīt šo lietu tiesā krimināltiesāšanas kārtībā un pārliecināties, vai tiešām ir savākti pietiekami pierādījumi vai nav, lai tad varētu izvērtēt, vai mūsu kolēģis Krisberga kungs ir cienīgs atrasties mūsu vidū vai nav, jo to var izvērtēt tikai tiesa, deputātam kļūstot par šīs krimināllietas subjektu ar visām attiecīgajām tiesībām, pieaicinot advokātu, prasot nopratināt lieciniekus, izdarīt ekspertīzes un veikt citas izmeklēšanas darbības. Tad Krisberga kungs varēs sevi pienācīgi aizstāvēt.

Tātad, izejot no visiem šiem apstākļiem, komisija nonāca pie šāda secinājuma un iesniedza Saeimas izskatīšanai attiecīgo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka šodien mēs uzklausīsim ne tikai Mandātu un iesniegumu komisijas viedokļi. Mēs jau iepazināmies arī ar vēstuli no Prokuratūras, bet, tomēr es gribētu uzklausīt arī pašu, ja varētu tā teikt, daļēji vaininieku Krisberga kungu, jo, protams, man ir jāatgādina arī vēsturiskas sentences.

Pēdējo reizi, ja nekļūdos, Augstais nams izdeva savus deputātus 1933.gadā. Toreiz izdeva ārā veselu frakciju. Arī pakļāvās politiskam spiedienam un izdeva, bet pēc tam bija 1934.gads, kad jau atsevišķi kungi un partijas likvidēja visu Augsto namu.

Protams, es neņemos spriest, taču es gribētu dzirdēt arī Krisberga kungu, jo, redzat, mēs nevaram aizmirst vienu motivāciju - to, ka Prokuratūra ir apsūdzošā puse. Tajā pašā laikā es neņemos spriest, vai Mandātu un iesniegumu komisijā tika uzklausīta arī aizstāvāmā puse. Jo parasti ir divi jautājumi. Tāpat ir iespējams, ka mēs saskaramies ar jaunu problēmu, kas eksistēs. Es būtu ar mierīgāku sirdi, ja vajadzētu izdot kādu no kolēģiem, ja būtu tiesas lūgums, jo tiesa uzklausa abas puses - gan Ģenerālprokuratūras lūgumu, gan arī advokāta aizstāvību. Šajā gadījumā mēs pakļausimies tikai apsūdzošajai pusei. Un, ja mēs nolūkojamies vēsturiski, ka savā laikā frakcijai pie Augstā nama ārā ielika rokas rokasdzelžos, tad mums šodien ir pilnīgi labi jāsaprot, ka arī Krisberga kungam var arī pēc brīža uzlikt rokudzelžus uz ielas, un iespējams, ka prokuratūra tādā veidā risinās šo jautājumu.

Protams, es negribu šodien teikt, vai Krisberga kungs ir vainīgs vai nav vainīgs, es neesmu ne "Auseklīša" noguldītājs, ne arī kaut kāda ieinteresētā puse, bet tā ir nopietna problēma, jo rīt tādā veidā var apvainot arī jebkuru citu Saeimas pārstāvi, un, ja tā kļūs par sava veida metodiku, tad tas var arī notikt kā izrēķināšanās. Ir cita lieta, ka... es arī skatījos telepārraides... ja Krisberga kungs nepateiks kādu citu viedokli... es redzēju arī viņa paša lūgumu, to, ka viņš grib iet uz tiesu un tiesā sevi attaisnot. Bet es norādu Augstajam namam, ka šāda prakse, it sevišķi uzklausot tikai vienu pusi, it sevišķi apsūdzības pusi, ir visai bīstama. Un diemžēl es kā deputāts varu pateikt, ka man nav visai lielas uzticības Latvijas prokuratūrai. Jo Latvijas prokuratūrai pietrūkst to momentu, kuru vajadzētu, lai viņa būtu neitrāla. Bieži vien viņa kļūst savā veidā manipulējama. Un, ja viņa ir manipulācijas objekts, tad tas ir divtik bīstami.

Tādēļ, pirms mēs izdarām balsojumu, es šodien noteikti gribētu dzirdēt Krisberga kunga viedokli. Žēl, ka mēs šodien nevaram uzklausīt arī viņa advokāta viedokli, jo, lai mēs varētu pieņemt noteiktu lēmumu, mums būtu jādzird visas puses, ne tikai apsūdzības puse, jo apsūdzības puse, dabiski, vienmēr paliks pie tā, kas būs izdevīgs apsūdzībai.

Un tādēļ es tomēr aicinu noklausīties Krisberga kunga viedokli. Diez vai Kozlovska kunga uzstāšanos mēs varēsim šeit pieļaut. Man gribas pilnīgu informāciju, jo mums, Augstā nama locekļiem, ir jāuzņemas deputāta imunitātes noņemšana viņam, un līdz ar to mums jārēķinās arī ar attiecīgajiem soļiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vēlas runāt Krisberga kungs. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāja kungs! Augsti godājamie kolēģi un kolēģes!

Liels paldies, ka tik tiešām mani vēlas uzklausīt. Un visu cieņu Mandātu un iesniegumu komisijai, kura uzklausīja mani! Diemžēl pat no šīs augstās tribīnes Bišera kungs pieļāva būtisku juridisku kļūdu. Nevis pirms ievēlēšanas Saeimā, bet nevienu minūti un nevienu dienu es neesmu bijis nedz akciju sabiedrības "Auseklītis" valdē, nedz valdes priekšsēdētājs. Kopš 1994. gada 27. jūlija, kad tika radīta akciju sabiedrība "Auseklītis", to vadīja bijušie SIA "Auseklītis" nodaļu vadītāji, un tās priekšsēdētājs bija SIA "Auseklītis" direktora Krisberga bijušais vietnieks Juris Dzelme. Līdz ar to arī nejauši - es uzskatu, ka nejauši, - tika maldināta augstā Saeima, ka tikai īsi pirms ievēlēšanas Saeimā es it kā būtu nogrūdis šo smago nastu uz nevainīga cilvēka pleciem. Vēl vairāk. Ja cienītie kolēģi uzmanīgi izlasīs prokuratūras izvirzīto apvainojumu lapu, tad redzēs, ka tur nekas netiek runāts par manu eventuālo nelikumīgo darbību akciju sabiedrībā "Auseklītis". Tik tiešām, acīmredzot prokuratūra skaidri ir pieņēmusi visas manis izvirzītās tēzes par Dzelmes kunga un viņa komandas apzinātu akciju sabiedrības "Auseklītis" bankrotināšanu un izlaupīšanu, kas turpinās līdz pat šai dienai. Bet vainīgais bija jāatrod. Un izrādās, ka tiek inkriminēts sekojošs moments. Es mēģināšu, kā parasti, to populāri parādīt.

Krisbergs, kuram pieder SIA "Auseklītis" (jo sieva laikam jau nu apmēram tas pats vien ir, un mums abiem viņš pieder), ieliek iekšā 100 000 latu no savas naudas, lai nopirktu tehnoloģiskās iekārtas, kas faktiski ražo "dzīvu" naudu. Fotoiecirkņa rentabilitāte tobrīd ir vairāk nekā 100%. Notiek kaut kas anekdotisks attiecībā pret mūsu parasto pieņēmumu. Nevis no sveša uzņēmuma izgrābj naudu savā kabatā, bet savā uzņēmumā ieliek naudu, un tas nu paliek galīgi nesaprotami. Pēc pusotra gada Stepenas kundze, SIA kasiere un akciju sabiedrības revīzijas komisijas locekle, uzraksta "atzīšanos" (pēdiņās), ka viņa nekādu naudu nav redzējusi un līdz ar to nekāda iekārta nav nopirkta. Izrādās, ka fiziskā persona Krisbergs un juridiskā persona Krisbergs viens otru ir piekrāpuši. No labās kabatas nav ielikta nauda kreisajā kabatā. Vai arī otrādi - no kreisās kabatas ir pamēģināts izņemt naudu labajā kabatā. Uz šā momenta ir balstīta versija par krāpšanu lielos apmēros. Izlasiet uzmanīgi.

Un tomēr, vēl šorīt raidījumā "Rîta bums" es teicu, es neredzu citu iespēju kā aizstāvēt savus četrus iesniegumus Ģenerālprokuratūrai. 1995. gada 31. janvārī tapa pirmais, ar lietiskiem pierādījumiem, pēdējais - pagājušā gada nogalē, ar lietiskiem pierādījumiem. Lai tā būtu. Ja nevar savādāk taisnību pierādīt, man nav iebildumu, ka es kļūstu par apsūdzēto. Bet Lujāna kungs tik tiešām pareizi pateica - interesants precedents.

Līdz ar to es noteikti nevaru aicināt jūs neatbalstīt Prokuratūru, jo Prokuratūrai esot jātic. Un savādāk es acīmredzot nekad nevarēšu pierādīt, ka nevis es pats sevi aplaupīju (ievērojiet - pats sevi), bet ļoti daudzus cilvēkus aplaupīja akciju sabiedrības valde, kuru vada un vadīja Dzelmes kungs.

Pats pēdējais fakts, kas tika atklāts. Man jāatzīstas - kā izrādās, es labticīgi esmu melojis... Līdz pat šim mirklim, izrādās, es neesmu pat akciju sabiedrības akcionārs, jo man solītās akcijas ne tikai netika iedotas mums, bet pat netika reģistrētas akcionāru reģistrā. Tātad nebija taisnība tas, ko es esmu teicis, - ka man pieder akcijas. Diemžēl pat to man nav.

Es pilnīgi pakļaujos savu kolēģu vērtējumam, bet es vēlreiz pasaku - ja es nekļūšu par apsūdzēto, šaubos, vai varēšu pierādīt taisnību. Es pilnīgi ticu Skrastiņa kungam, es pilnīgi uzticos arī savam aizstāvim Vilhelmam Kozlovskim, es uzticos likumībai, un es ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, nevis tiesiskas valsts surogātā, kā ļoti precīzi reiz teica mans kolēģis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu, kas deputātiem ir redzams dokumentā nr. 2372. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai izvērtētu akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm".

Godātie kolēģi, ir divi dokumenti - dokuments nr. 2267 un nr. 2267A. Šajā sakarībā mums vispirms, godātie kolēģi, ir jāizlemj par tiem priekšlikumiem, kas ir izklāstīti dokumentā nr. 2267A, jo tie nedaudz maina iepriekšējā dokumentā izklāstīto lēmuma projekta 2. punktu, kurš nosaka: "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidot no 10 Saeimas deputātiem." Deputāti Panteļējevs, Ābele, Keišs, Bērziņš un Balodis ierosina izteikt 2. punktu tādā redakcijā, kāda jums ir izklāstīta manis minētajā dokumentā.

Tādēļ vispirms, ja deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu un izteikt savu viedokli, izlemsim jautājumu par dokumentu nr. 2267A. Taču debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es noteikti iebilstu pret dokumenta nr. 2267A pieņemšanu mūsu sēdē. Pirmkārt, kāpēc ir radies otrais šāds punkts? "Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības principa - pa vienam deputātam no katras frakcijas." Iemesls ir vienkāršs: tā kā es esmu bijis galvenais iniciators, lai izveidotu tādu izmeklēšanas komisiju, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut iespēju, ka es varētu strādāt šajā komisijā.

Nākamais priekšlikums, kas ietverts šajā dokumentā, ir papildināt lēmuma projektu ar 3. punktu šādā redakcijā: "Komisijai sniegt gala ziņojumu Saeimā līdz 1997. gada 1. maijam." Tas ir absurda kalngals, cienījamie kolēģi! Pat tīri teorētiski. Labi, ja līdz tam laikam izdosies sasaukt divas komisijas sēdes. Un tādēļ man rodas daži jautājumi. Vai tiešām mēs uzskatām sevi par tādiem superģēnijiem, ka tajās bankās, kurās acīmredzot ir notikušas šādas tādas nelikumības vai likumu pārkāpumi pēdējo piecu sešu gadu laikā, deputāti būs spējīgi rast atbildes mēneša laikā? Par ko tad ir runa? Es gribētu jums atgādināt, ka, analizējot gan valsts budžetu 1994., 1995., 1996. gada laikā, gan auditpārbaudes, es esmu nonācis pie paradoksāliem secinājumiem, ka 1995. gada laikā no valsts budžeta Unibankai un Krājbankai ir pārskaitīti 63,2 miljoni latu, bet pagājušā gada laikā Unibankai un Krājbankai ir pārskaitīti 98,6 miljoni latu. Man ir jautājums: vai tiešām mēs esam spējīgi mēneša laikā rast atbildi, uz kurieni tad šī nauda ir aizgājusi?

Kā mēs labi atceramies, pagājušogad vasarā Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu par pārbaudes rezultātiem Krājbankā, kur tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā no Krājbankas nezināmā virzienā faktiski ir pazuduši, respektīvi, ir nozagti 15,6 miljoni latu. Diemžēl Ģenerālprokuratūra līdz šim brīdim (vismaz man par to nav nekas zināms) nav ierosinājusi krimināllietu par to, lai vainīgās amatpersonas, kuras ir nosauktas arī Valsts kontroles atzinumā, sauktu pie kriminālatbildības. Un vai tiešām mēs negribam beidzot noskaidrot, kur šī nauda ir palikusi?

Es pietiekoši daudz un bieži tiekos ar vēlētājiem, un es nevaru atbildēt uz pašu būtiskāko jautājumu - kur tad paliek šī te nauda? Atcerēsimies, ka šīgada budžetu mēs... Pagājušā gada budžets bija aptuveni 545 miljoni latu. Tātad viena piektā daļa no valsts pamatbudžeta ir pazudusi nezināmā virzienā. Un vai tiešām deputātiem nav jānoskaidro, uz kurieni viņa aiziet?

Gribētu atgādināt vēl pāris faktu, arī to, ka procentu maksājumos no valsts budžeta akciju sabiedrība "Latvijas Unibanka" 1994.gadā tika saņēmusi 3,4 miljonus latu, 1995.gadā - 4,1 miljonu latu. Tajā pašā laikā tās peļņa pirms nodokļiem 1994.gadā bija 2,8 miljoni, 1995.gadā - 3,8 miljoni. Tātad no valsts budžeta piešķirtajiem procentu ienākumiem banka ir pazaudējusi 0,9 miljonus latu. Bez valsts izdarītajiem procentu maksājumiem banka strādātu ar zaudējumiem. Kāpēc lai pēc pēdējo divu gadu laikā veiktās rehabilitācijas, kad ir aizvietoti sliktie kredīti, ir atvērtas Pasaules bankas un arī kredītu līnijas, tai būtu noguldītāju uzticība? Banka vēl joprojām strādā ar zaudējumiem, par ko tās valde piešķīra sev prēmiju par 1995.gada rezultātiem 200 000 latu apmērā? Un ar šo balsojumu tad arī izšķirsies gan mūsu attieksme pret valsts budžetu, pret tautu, gan arī izšķirsies, vai mēs gribam savest kārtībā situāciju mūsu valstī.

Es aicinu noraidīt piecu deputātu iesniegto lēmuma projektu un balsot par pirmo variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Valdmaņa kungs, tas ir jāizdara rakstiski! Jūs to neesat izdarījis. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Tātad, godājamie kolēģi, izlemsim jautājumu! Vispirms balsosim par 2.punkta redakciju, kuru ir iesnieguši pieci deputāti. Deputātu iesniegtā 2.punkta redakcija jums ir redzama, tātad 2.punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības principa - pa vienam deputātam no katras frakcijas."

Bez tam vēl pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - papildināt lēmuma projektu ar 3.punktu sekojošā redakcijā: "Komisijai sniegt galaziņojumu Saeimā līdz 1997.gada 1.maijam."

Vispirms balsosim šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim piecu deputātu priekšlikumu - izteikt 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 5. Pieņemts.

Balsosim piecu deputātu priekšlikumu - papildināt lēmuma projektu ar 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 21, atturas - 7. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Tagad balsosim lēmuma projektu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Saeimas lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām tātad izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"". Likumprojekta otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu paņemt dokumentu nr.2385. Šis ir dokuments "Grozījumi likumā "Par ostām"". Kā jūs atceraties, tad Saeima šos grozījumus jau ir pieņēmusi, taču Valsts prezidents ir lūdzis šo likumprojektu vēlreiz caurlūkot, un Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa priekšlikums, kuru mums vajadzētu šodien izskatīt, ir atrodams šā dokumenta 3.lappusē.

Šā dokumenta 3.lappusē ir Valsts prezidenta priekšlikums - 8.panta ceturtajā daļā svītrot teikumu: "Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība". Šo priekšlikumu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un uzskatīja, ka priekšlikums ir pamatots. Tātad viņa atbalstīja šo priekšlikumu, balstoties uz apsvērumiem, ka pašreizējiem ostu pārvaldniekiem nav šādas izglītības, tāpēc daudzos gadījumos būtu nepieciešams nomainīt šos ostu pārvaldniekus, it sevišķi mazajās ostās, neskatoties uz to, ka darbība šajās ostās norit normāli. Un tāpat ņēma vērā arī apsvērumu, ka ne tikai jūrniecības izglītība ir tā, kura var noderēt šādas te ostas vadībai. Un tādēļ, balstoties uz šiem apsvērumiem, komisija uzskatīja, ka Valsts prezidenta priekšlikums ir atbalstāms, un lūdz arī deputātus likumprojektā atbalstīt šo labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Rakstiski ir pieteicies Gundars Valdmanis. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šodien tāda sēru diena, jo mēs vienu no mūsu kolēģiem aizsūtījām pie prokurora tāpēc, ka bija apsūdzība, vai viņš ir, kā viņš saka, no vienas kabatas ielicis vai nav ielicis pats savā firmā 100 000 latu.

Nākošā lieta, ko mēs izdarām, ir tas, ka mēs padarām par neoperatīvu Izmeklēšanas komisijas darbību attiecībā uz to, kas notiek mūsu bankās. To jau mēs izdarījām arī ar banku "Baltija", kur ne mēs varējām ķerties klāt pie Latvijas Bankas. Nekā mēs nevarējām izdarīt. Pat otro mūsu komisijas iesniegumu Saeimā neizskatīja.

Un tagad nāk jautājums par kaut ko tādu, ko mēs visi šeit Saeimā zinām, kas ar to ir saistīts. Amats Rīgas ostā ir apsolīts vienam kungam, kas mūsu Prezidenta kungam ir lielu pakalpojumu taisījis. Droši vien tas ir lielāks nekā 100 000 dolāru vai 100 000 latu. Bet mēs neizdodam mūsu Valsts prezidentu pat tad, kad viņš nāk šeit otro reizi prasīt atļauju atmaksāt to, ka viņu famīlijai ir iedots zemes pleķis kāpās Jūrmalā. Mēs to visi zinām. Un cik zemu mēs esam krituši, ka mēs esam nolēmuši, ka Nagļa kungs var darīt kā viņš grib ar tautas mantu. Ka mēs esam nolēmuši, ka mēs nedrīkstam skatīties, kur simtiem miljoni tiek izzagti caur mūsu banku sistēmu. Ka tur neviens nav sodāms. Man ir pašam bijušas darīšanas gan ar mūsu Prokuratūru, gan ar citiem. Un es jums varu apgalvot, ka tā sistēma šeit nedarbojas. Dāņu parlamentārieši atnāca mūsu parlamenta Ārlietu komisijā un paziņoja, ka, pēc aptaujas datiem, viņu tauta tic, ka var dabūt tiesisku lēmumu, bet te sava patiesība pastāvēs tikai tad, ja tu spēj samaksāt tiesnesim. Un, skat, kādā tiesiskā valstī mēs dzīvojam!

Mēs tagad nodrošināsim, ja mēs balsosim un atbalstīsim Prezidentu, ka viņš spēs atmaksāt to "blatu", ko viņš ir saņēmis. Un abi "blati" ir uz valsts rēķina. Es jūs aicinu noraidīt šo Prezidenta lūgumu. Mēs visi zinām viņa pamatojumu, un ir interesanti skatīties, ka mēs šeit runājam, ka Prezidents runā un ka premjerministrs runā par morāli. Šitā ir morāles apspļaušana, ka nāk atpakaļ ar lūgumu, lai var atmaksāt "blatu", ko viņš ir saņēmis uz tautas rēķina. Ja mēs gribam atrast kaut drusku morāli, tad balsosim "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu balsot "pret", kaut gan apelēt pie veselā saprāta un sirdsapziņas acīmredzot ir lieki, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus. Es gribētu jums atgādināt, ko nozīmē šī te izmaiņa un kāpēc arī Valsts prezidents neparakstīja šo likumprojektu. Faktiski, ja mēs tagad pieņemam, ka ostas pārvaldniekam nav nepieciešama jūrniecības izglītība, tad mēs tikpat labi varam pieņemt grozījumus likumos, ka galvenajiem ārstiem nav jābūt ārsta praksei, ka viņiem pēc izglītības nav jābūt ne terapeitiem, ne ķirurgiem vai tamlīdzīgi. Ka arī Aizsardzības akadēmijā virsniekus var gatavot kā rezerves ķirurgus un tamlīdzīgi. Tas ir absurda kalngals, un es lūdzu jūs noraidīt šo Prezidenta priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēl un vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis Prezidenta iesniegtais labojums, šī viņa vēlme atkārtoti mums atgādina par Prezidenta iepriekš izteiktajām vēlmēm. Un, ja Prezidents arvien atgādina, kad viņš iesniedz, lūk, šādus priekšlikumus Saeimai pārskatīt, tad arī es gribu atgādināt šādus līdzīgus iepriekšējos Prezidenta labojumus, kurus mēs tomēr veiksmīgi atbalstījām, bet kuri iepriekš gan bija nobalsoti citādi.

Viens no tādiem atpakaļ atdotiem likumprojektiem bija par zemes nodokli. Kā jūs atceraties, pirmajā variantā bija, ka zemes nodoklis ir koeficients. Pēc tam bija kadastrs, kas izrādījās daudz lielāks par to, par kuru mēs nobalsojām. Šodien šīs sekas, kā tagad mēdz teikt, tiešām nav pārredzamas, jo tas nodoklis ir tik liels, ka ne lauksaimnieki, bet it sevišķi pilsētu, mazpilsētu zemes īpašnieki to nespēs nomaksāt.

Tālāk sekoja likums par transporta civiltiesisko apdrošināšanu. Šeit mēs nobalsojām vismaz sākumā, pirmajā gadā, par pavisam pieņemamu summu - 20 latu par vieglajām mašīnām. Prezidents atdeva atpakaļ, un mēs pieņēmām 31 latu un vēl šādus tādus koeficientus, arī iespēju, ka Ministru kabinets var paaugstināt šīs iemaksas, kuras sauc par prēmijām, - tātad prēmijas apdrošināšanas kompānijām.

Atcerēsimies, ka mēs Prezidentam lūdzām atgriezt atpakaļ likumprojektu par lauku zemes izpārdošanu jebkuram garāmbraucējam, klaidonim, Sarkanās armijas virsniekam vai viņa ģimenes locekļiem. Šo likumprojektu mums atpakaļ neatgrieza nobalsošanai.

Mēs atceramies, ka bija runa par Jūrmalas bijušā mēra Andreja Inkuļa kunga ievēlēšanu šajā Ostas padomē. Sabiedrībai izdevās paskaidrot Inkuļa kunga "nopelnus" Jūrmalas attīstībā. Man jāatzīstas, ka arī šodien es paskatījos, braukdams uz Saeimas sēdi, ka šajā alejā, kas daiļo Inkuļa kunga un mūsu Prezidenta Gunta Ulmaņa kunga braucienu uz Rīgu, notiek graustu palielināšanās. Turpina degt šīs mājas, turpinās viņu demolēšana un Jūrmala iegūst monstra izskatu, kas Hičkoka filmām derētu varbūt par brīvdabas dekorāciju. Līdz ar to tūrisma attīstība un viss pārējais...

Ja jau mūsu Prezidentam tik ļoti ir jāaizstāv Jūrmalas pilsētas bijušais mērs, kura darbu liecinieki mēs esam... to skaitā ir gan kūrorta attīstības izgāšanās, gan ceļu stāvoklis, gan Jūrmalas ekonomiskā sabrukšana... Šī ir labi apmaksāta vieta - ostas pārvaldnieka vieta. Lūdzu jūs neatbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu. Lai ir tur cilvēks, kas kaut ko jēdz no ostām! Jo cilvēks, kas neko nejēdz no Jūrmalas, es domāju, arī šajā amatā nevar būt... es esmu pārliecināts, ka viņš nevar neko jēgt arī no ostām. Viņam pat jahtas nebija. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Es atbalstu Valsts prezidenta Ulmaņa ieteikumu - izslēgt 8.panta ceturtās daļas teikumu: "Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība." Es uzskatu, ka tas nav nepieciešams. Šinī postenī ir vajadzīgs cilvēks, kurš ir labs menedžeris, kurš ir labs uzņēmuma vadītājs. Viņam nav nepieciešama šī izglītība.

Kā jūs zināt, jau vairākas reizes bija nesekmīga šī ostas pārvaldnieka meklēšana Rīgas ostai, jo šinī gadījumā nebija neviena kvalificēta cilvēka, kuram būtu šī augstākā jūrniecības izglītība. Ņemsim vērā, ka pašreiz visi tie, kuriem ir šī izglītība, nāk no vecās padomju skolas. Dosim iespēju jauniem spēkiem stāties šajā atbildīgajā amatā! Lūdzu balsot par Valsts prezidenta iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, nevajag aiziet gluži tik tālu kā Leopolds Ozoliņa kungs un Sarkano armiju atcerēties un visu pārējo, labāk atcerēsimies savu kolēģi - vienu no bijušajiem premjerministriem. (Starp citu, cienījamie kolēģi, mēs labi atceramies - kā viņu kaut kur ielika, tā tūlīt tur sākās remonts.) Patiešām, man ar katru brīdi vairāk liekas, ka mēs labi esam pārņēmuši Ļeņina sentenci, to sentenci, ka valsti var pārvaldīt gan mājkalpotāja, gan sētnieks. Un es patiešām nebrīnītos, ja šis cilvēks, kas ir gan organizējis savulaik kinofestivālus, gan bijis premjerministra amatā, gan rakstījis grāmatas par mēbeļu taisīšanu un pēc tam grāmatas par varas tehnoloģiju, es patiešām nebrīnītos, ja šis daudzu profilu speciālists varētu būt arī ostas valdes priekšsēdētājs. Tikai, redziet, man beigās rodas sajūta... vai es gribētu braukt ar kuģi ārā no tādas ostas vai lidot ārā no tādas lidostas, kurā būs sētnieks par priekšnieku? Man būs baiļu sajūta ne tikai par to, ka netīšām tā lidmašīna var nepacelties gaisā un nenokļūt galā. Ostas vadītājs... Viņš labi zinās, kā taisīt kinofestivālu "Arsenāls", bet es neņemos spriest, vai Rīgas osta ir kinofestivāla "Arsenāls" vieta jeb bāze. Protams, ir iespējams, ka viņš organizēs kārtējos remontdarbus vai vēl kādus citus specifiskus darbus, bet vai tas būs Rīgas ostai? Patiešām, man negribētos, lai šīs ostas pārvērstos kaut kādos politiskos sadalījumos. Man gribētos, lai būtu tomēr tīra kvalitāte, lai tur profesionāļi strādātu. Diez vai daudzprofilu darbiniekus būtu jāliek tur. Žēl, ka šajā gadījumā arī cienījamais Valsts prezidenta kungs ir pakļāvies daudzprofilu darbinieku spiedienam un atsūtījis uz Saeimu šādu priekšlikumu. Es tomēr šinī gadījumā aicinu saglabāt šo iepriekšējo punktu, kurā ir noteikts, ka ostas pārvaldniekam ir jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai. Protams, ja viņš ir papildus apguvis vēl arī marketingu vai kādas citas specialitātes, tas būtu tikai pluss. Bet nevajadzētu tomēr veidot tādas paradoksālas situācijas, ka daudzprofilu darbinieki, lūk, būs tie aktīvākie ostu pārvaldītāji. Nezinu, vai no tā valstij būs liels ieguvums. Tikpat labi var šajā sakarībā atcerēties Latvijas aviāciju. Kad Latvijas aviācijā pie vadības nokļuva atsevišķi jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki. Latvijas aviācija diemžēl no tā neko neieguva. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J. Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Lujāna kungs runāja par drošību, izbraucot no ostām, izlidojot vai ielidojot. Manuprāt, es būtu ļoti, ļoti norūpējies, ja kuģi vadītu vai, kā viņš teica, ostu vadītu sētnieks. Es būtu ļoti norūpējies, ja kuģi vadītu sētnieks, kam nav kuģa vadīšanas specialitātes jeb navigatora diploma.

Tas pats attiecas uz lidmašīnu. Es būtu ārkārtīgi norūpējies, ja pie stūres lidmašīnā būtu viens sporta skolotājs, kurš nekad nav lidojis. Šajā gadījumā nav tik ļoti būtiski, vai rēderis, kam pieder kuģi un kas ir labs savas kuģniecības firmas vadītājs, pats arī prot vadīt kuģi vai ir labs locis. Tie ir speciālisti, un es, protams, ieteiktu šādam rēderim vai ostas vadītājam, lai viņa komandā būtu speciālisti, kas, protams, viņam varētu dot padomus. Tāpat arī ministram, manuprāt, demokrātiskā valstī nav par katru cenu jābūt speciālistam. Ja viņš ir, tad tā ir sagadīšanās. Tāpat ir arī ar ostas vadīšanu: ja kādam, kas vada ostu, ir augstākā jūrniecības izglītība, ir labi, ka viņam tā ir. Bet var būt labs kapteinis, kas izvadīs kuģi pāri visiem sēkļiem un cauri vētrām, bet kam tajā pašā laikā trūkst priekšstata par veselas organizācijas vadību, kuras rīcībā ir kuģi, ostas, un tā tālāk.

Mūsu ievirze uz Eiropas savienību, mūsu ievirze uz brīvā tirgus saimniecību ir tāda, ka ir jābūt labam vadītājam (ja viņš nav labs, tad viņa firma bankrotēs, un tā tālāk), bet visumā ir jābūt tam plašajam skatam. Tas kuģa kapteinis pārzina vienu koku tajā mežā, proti, savu kuģi, bet tādam ostas vadītājam vai rēderim ir jāredz, tā teikt, viss mežs.

Protams, ir vēl viens jautājums. Ir personības, bet par tām es tagad nerunāšu. Tās kādreiz sagādā problēmas, bet likums, kuru pieņem parlamentā, gan neattiecas uz atsevišķām personām. Likumam ir jāietver daudz plašāks cilvēku un apstākļu loks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu jūs iepazīstināt ar Latvijas Jūrniecības savienības vēstuli par labojumiem Likumā par ostām. "Ar likumu noteiktā augstākās jūrniecības izglītības prasība ostu pārvaldniekam nav labākais šā jautājuma risinājums. Tieši otrādi - būtiski ierobežo kompetentu speciālistu izvēli šim amatam. Piemēram, ekstraklases kuģa mehāniķim un kuģa radiospeciālistam ar augstāko jūrniecības izglītību savu tiešo pienākumu pildīšanai nav vajadzīgas ar uzņēmējdarbību saistītās zināšanas, kuras savukārt ir īpaši vajadzīgas ostas pārvaldniekam. Tāpēc, mūsu skatījumā, vispiemērotākais variants ostas pārvaldnieka iecelšanai ir iepriekš "Likumā par ostām" noteiktais. Šajā gadījumā ostas valde vērtē pretendenta saimnieciskās darbības spējas, un Satiksmes ministrija, kā atbildīgā par kuģu un cilvēku drošību ostā, vērtēs pretendenta zināšanas un pieredzi šajā jomā. Šim modelim vislabāk atbilst cilvēks ar divām izglītībām, un nav jālimitē, kurai no tām ir jābūt augstākai. Kaila jūrniecības augstākās izglītības prasība atbīda otrā plānā kompetences prasības. Bez minētā esam stingrā pārliecībā, ka ostas pārvaldnieks nav politiska līmeņa vadītājs, viņam ir jābūt spējīgam profesionāli risināt ar uzņēmējdarbību, kuģu un cilvēku drošību ostās saistītos jautājumus. Pamatojoties uz minēto, Latvijas Jūrniecības savienība atbalsta atkārtotu Likuma par ostām labojumu izskatīšanu Saeimā."

Vēl pie tam gribu pieminēt, ka, piemēram, Tukuma rajonā nav nevienam šāda augstākā jūrniecības izglītība. Es aicinu atbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumu un svītrot šo punktu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumu, jo es uzskatu, ka ostas pārvaldniekam tomēr ir jābūt jūrniecības izglītībai. Tā varētu nebūt augstākā, bet vidējā speciālā. Es vēl saprastu, ja Valsts prezidents šajā punktā būtu ierakstījis, ka papildus jūrniecības izglītībai vajadzētu būt ekonomiskajai izglītībai, tad mēs varētu atbalstīt. Es domāju, ka mēs Latvijā varētu atrast gan tādus cilvēkus, kam ir augstākā jūrniecības izglītība, gan tādus, kas ir labi ekonomi, ja mēs izsludinātu savlaicīgu atklātu konkursu. Un es domāju, ja šo likumu mēs neatbalstīsim un paliks spēkā tas likums, ko mēs, visi deputāti, esam jau pieņēmuši, - ka ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība, - tad tiks vēlreiz izsludināts atklāts konkurss un mēs sameklēsim kompetentu personu, es esmu pilnīgi pārliecināts. Jo jūs jau zināt, kas notiek pašreiz. Jūs jau zināt, kas virspusē "peld". Virspusēji paskatās tie, kas piedalās tajā konkursā, un šoreiz ir gadījies, ka konkursā ir uzvarējis Inkuļa kungs, un Valsts prezidentam droši vien ir šajā sakarā savi subjektīvie apstākļi, te ir faktiski tāds interešu konflikts, un tāpēc Valsts prezidents ir atsūtījis mums šo likumprojektu atkārtoti caurskatīt. Ja tur būtu ievēlēts kāds cits, tad jau likums nebūtu nemaz atsūtīts atkārtotai caurskatīšanai. Mēs gan likumu pieņemam priekš visiem, bet šoreiz tas tiešām ir tieši vienai personai. Ja mēs runājam tieši par Inkuļa kungu, tad jāsaka, ka es neatceros, ka viņš būtu kaut ko spīdošu veicis Rīgā vai arī Jūrmalā. Mēs tikko kā dzirdējām, ko deputāts Leopolds Ozoliņš teica. Tāpēc es palieku pie tā, un es aicinu visus deputātus neatbalstīt Valsts prezidenta ierosināto labojumu, jo mēs esam šo likumprojektu rūpīgi izskatījuši un esam to jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka daudzus no jums uztrauc - bet mani, skaidri un gaiši teikšu, ir uztraucis jau daudzus gadus, sākot no pirmajiem Atmodas gadiem, - tas, kas notiek jūrniecības lietās. (Lai neapvainojas uz mani Krištopana kungs, jo tas, kas noticis šajā nozarē, neattiecas uz viņu, bet uz viņa priekšgājējiem!) Man kā žurnālistam nācās kādreiz krietni paskatīties, kas notiek, piemēram, "Latvijas kuģniecībā". "Latvijas kuģniecībā" notika un ir notikušas drausmīgas lietas. Tur jau Atmodas sākumā izveidoja valsti valstī vai Krieviju Latvijā, kur labumus baudīja un bauda vēl šodien, protams, ne jau latvieši (latviešu tur bija labi ja trīs vai pieci procenti). Es ļoti labi atceros, ka toreiz tur Avotiņa kungs, kuru tur iecēla amatā, ieviesa pat savu valūtu, sāka toreiz maksāt dolāros. Dolārs Latvijā toreiz bija milzīga nauda (viens dolārs vien!), un Avotiņa kungs toreiz saņēma apmēram trīs tūkstošus, un apkopēja saņēma tādu naudu, kādu toreiz nesaņēma ļoti augsta ranga cilvēki. Un, lūk, kopš tā laika jūrniecības lietās ir notikušas grūti labojamas lietas. Es nolasīšu jums pavisam nesen man nodoto Latvijas Nacionālās jūrnieku arodbiedrības vēstuli, nolasīšu daļu no tās. "Latvijas Nacionālo jūrnieku arodbiedrību un plašu sabiedrību ir satraukusi mūsu nacionālās bagātības izlaupīšana valsts uzņēmumā "Latvijas kuģniecība". Offshore beznodokļu zonā nodoto kuģu ieņēmumus un peļņu, sākot ar 1991.gada augustu, kad "Latvijas kuģniecības" pamatfondi," ieklausieties, "kuģi nonāca Latvijas jurisdikcijā, piesavinās "Latmarshipping Corporation" un citi Libērijā, Kiprā, Panamā un tā tālāk reģistrētie uzņēmumi, kurus savukārt kontrolē tā saucamā krievu mafija. Minētajā laika posmā formāli Latvijai piederošo kuģu peļņa sniedzas vairākos simtos miljonu," cienījamie kolēģi, vairākos simtos miljonu, "ASV dolāru, bet "Latvijas kuģniecība", tātad arī Latvijas valsts, nav ieguvusi ne santīma. Gluži otrādi, 1995.gadā "Latvijas kuģniecība" zaudējusi, tātad arī valsts, vairāk nekā 90 miljonus latu..." Tālāk es nelasīšu.

Lūk, kas notiek. Tāpēc, kolēģi, vajadzīgs ostā kārtīgs saimnieks, un nav svarīgi, vai viņam būtu šī augstākā jūrniecības izglītība. Ir svarīgi, lai viņš būtu, kā mans kolēģis teica, kārtīgs menedžeris, kārtīgs ekonomists, kārtīgs uzņēmuma vadītājs jeb - vēl precīzāk es gribētu teikt - lai viņš nebūtu blēdis, lai viņš būtu godīgs cilvēks, kurš rūpētos par šīs nozares, par šā uzņēmuma attīstību Latvijas labā. Es atbalstu Valsts prezidenta priekšlikumu izslēgt attiecīgo pantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu var apskatīt no vairākiem aspektiem. Vispirms - no izglītības aspekta. Jebkurš jautājums ir jārisina profesionāli - un it īpaši tajās specifiskajās nozarēs, kuras sava satura dēļ patiesi ir specifiskas un prasa īpašas zināšanas. Ar izglītību nav jālielās, otram nav jāpārmet, ja tādu vai citādu iemeslu dēļ viņš nav varējis to apgūt, bet izglītība vienmēr ir bijusi vainags, kas ir vainagojis spējīgu cilvēku cilvēcisko un profesionālo kvalitāšu izpausmes. Un arī šajā jautājumā. Es nevaru saprast tos deputātus, kas šeit runāja, ka tie cilvēki, kuriem ir jūrniecības izglītība, turklāt augstākā jūrniecības izglītība, kā šeit ir likumā ierakstīts, būtu slikti tā saucamie menedžeri vai uzņēmumu vadītāji, un tā tālāk. Cik es zinu no vēstures, jau kopš Valdemāra laikiem un varbūt vēl pirms tam, latviešu jūrnieki ir bijuši godavīri, redzējuši daudz un pārdzīvojuši daudz, un šajā pasaules aprites skatījumā vienmēr ir palikuši uzticīgi savam Dzintarkrastam. Nesaprotu, kāpēc jau apriori pieņem, ka cilvēks ar augstāko jūrniecības izglītību būs nespējīgs un pat negodīgs, kā te viens no kolēģiem izteicās. Tas ir absolūti nepieņemami. Es domāju, ka šī izglītība ir tikai pamats, gluži tāpat kā lasītmācētājam tie ir alfabēta burti, tā ir ābece, un mums ir pietiekami daudzi jūrniecības lietas zinoši cilvēki ar divām izglītībām, pietiekami daudzi, kas jau tagad mācās dažādās menedžeru gudrībās, tanī skaitā arī tādi, kas to dara augstskolu līmenī. Nevienam nav liegts iegūt otru augstāko izglītību. Kā jau teicu, tā šodien ir masveida parādība, ka cilvēks, ieguvis savu pamatizglītību, savu pamatspecialitāti (es ar to saprotu šajā gadījumā augstāko jūrniecības izglītību), labprāt un ar lielu interesi apgūst vēl arī citas zinības.

Bez tam ir arī otrs aspekts. Šo priekšlikumu, ka ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība, mēs ierakstījām savā likumā un pieņēmām ne jau kāda nekompetenta cilvēka ieteikuma rezultātā. Šo priekšlikumu iesniedza bijušais zvejniecības ministrs, kurš to lietu bija pārdomājis kopīgi ar savas nozares speciālistiem. Es domāju, ka šie vīri daudzmaz saprot kaut ko no jūrniecības, vismaz vairāk nekā mēs šeit, tas simts, varbūt tie 99, kas šeit zālē sēd, un mums nav iemesla neticēt šiem vīriem, kas ir vagojuši jūras.

Treškārt, ja reiz mēs esam kādu likumu pieņēmuši un tagad taisāmies viņu revidēt, - te viens otrs izsakās, ka tas būtu revidējams -, tad jājautā: vai tad mēs nebijām pie skaidra prāta, kad toreiz trīs lasījumos to likumu pieņēmām? Es domāju, ka mēs toreiz bijām tikpat skaidrā, cik šodien. Tad kāpēc šodien - pēc dažām nedēļām vai mēneša - mums ir jānoliedz sava iepriekš kolektīvi izteiktā griba? Kāpēc? Tikai tādēļ, ka ir tēvišķs mājiens, ka, lūk toreiz tas simtnieks tur kļūdījās. Nē, mēs nekļūdījāmies toreiz nobalsodami! Vismaz es toreiz balsoju par to. Un es nemainu savus uzskatus kā pastalu pāri dažu nedēļu vai mēnešu laikā atkarībā no tā, kurš man pliķēs vai nepliķēs pa plecu. Es ceru,vīri un arī dāmas, ka jūs paliksit pie saviem iepriekšējiem uzskatiem. Un es aicinu atstāt likumu tādu, kāds viņš bija, un noraidīt šo ieteikto labojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nepiederu pie tiem, kuriem Prezidents pliķē pa plecu, bet es tomēr gribētu šoreiz pateikt, ka ne jau aiz katra likumprojekta, kas tiek atgriezts atpakaļ atkārtotai caurskatīšanai, stāv kāda melna korumpēta roka. Es domāju, ka mūsu nelaime ir tā, ka mēs daudzreiz neesam konsekventi un ka mēs bieži vien neesam iedziļinājušies, apspriežot likumus, arī par mūsu armijas tālāko attīstību. Tāpat ir, ja runā par transportlīdzekļu civiltiesisko apdrošināšanu. Mēs vienkārši netikām līdz galam iepazīstināti un vēl joprojām bieži vien neesam iepazīstināti ar precīziem aprēķiniem un izsvērumiem. Līdz ar to es nevaru piekrist, ka jebkurš Prezidenta atgrieztais likums ir kāda ļauna gara vai spēka vadīts. Tās ir viņa konstitucionālās tiesības, un mums tās ir jārespektē.

Otrkārt. Mums pašlaik ir atvērts arī likums par diplomātisko un konsulāro dienestu. Pieņemsim, ka arī par Latvijas vēstniekiem var būt tikai diplomēti diplomāti, un tad mums visi 15 vēstnieki ir tūlīt jāatsauc, jo mums tāda neviena nav. Un es varētu šos salīdzinājumus vēl turpināt.

Es šajā gadījumā gribētu aicināt atbalstīt pašu ideju, ka ir jābūt labam profesionālim, menedžeram, nevis labam kuģiniekam, jo mums diemžēl pašlaik ir salīdzinoši maza izvēle, un es aicinu balsojot atbalstīt Prezidenta iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es faktiski gribēju pateikt tikai īsu repliku Tabūna kungam. Tiešām ļoti interesanta runa, un pret blēdībām, vismaz vārdos, mēs esam visi. Jautājums ir tikai par to, kā kuram ir gājis ar darbiem un kurš ir bijis atbildīgs par tām blēdībām, kas ir notikušas. Un, ja Tabūna kungs pasekotu šai atbildībai un neizvairītos no tās, tad kļūtu arī viennozīmīgi skaidrs, ka šī mūsu pieņemtā norma, kaut minimāli, bet tomēr traucē valdošajai elitei un valdošajiem ekonomiskajiem grupējumiem īstenot savas intrigas un turpināt savus darījumus noslēgtā lokā, tātad paņemt pilnīgi savā pārvaldījumā, kontrolē arī šo ostu pārvaldi. Un mēs labi zinām, kādus cilvēkus vecā valdošā nomenklatūra liek amatos. Viņa liek amatos "savējos" cilvēkus vai arī tādus, par kuriem viņiem ir kaut kādi kompromitējoši materiāli un kuri tādējādi ir vadāmi.

Un šeit mēs skaidri redzam, ka šī mūsu pieņemtā norma ir noteiktām ekonomiskajām aprindām traucējusi, tāpēc tagad ir mājiens, ka to vajadzētu izņemt ārā, jo šādas normas pastāvēšana tieši traucē turpināt šīs valsts tālāko izlaupīšanu jūrniecībā, šo milzīgo miljonu izlaupīšanu, par kuriem šeit runāja Tabūna kungs. Un tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo Valsts prezidenta priekšlikumu, jo ir skaidrs, ka mums valstī pietiek šo jūrniecības speciālistu, kuri varētu paaugstināt kvalifikāciju. Šeit būtu tieši nepieciešamība (arī attiecībā uz šo valdošo eliti) pieņemt ekonomiski ietekmīgos posteņos cilvēkus, kuri nav varbūt tik viegli vadāmi un kuri nav no tā paša grupējuma, un tas, es domāju, mūsu Latvijai nāktu krietni vien par labu un arī mazinātu šīs dažādās blēdības. Tāpēc es aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs varbūt visi ieklausījāmies Pētera Tabūna runā, ka simtiem miljonu dolāru gadā iet garām mūsu valsts budžetam. Un sapratīsim, ka tie simts miljoni dolāru... vairāki simti miljonu dolāri, kas mums iet garām tikai kuģniecības izsaimniekošanas dēļ, ļautu mums, pēc manām kalkulācijām, trīs vai četras reizes paaugstināt kā pensijas, tā skolotāju algas. Tas būtu viens. Pēc Šķēles kunga kalkulācijām, tas notiktu varbūt par 50%, bet, tā kā tā nauda aprit un paliek, un iet atpakaļ budžetā, tad ir saprotams, ko šī negodība kuģniecībā vien maksā mūsu tautai.

Bet tagad runa ir par ostu. Un ir Pasaules bankas kalkulācijas, ka, lai atvietotu mūsu ostas, lai panāktu to pašu kapacitāti, kas mums ir Latvijā, Sanktpēterburgā būtu jāizdod 90 000 miljoni dolāru. Mūsu trijām lielajām ostām būtu jāpelna 9 000 miljoni dolāru gadā. Tas, rēķinot uz katru "galvu", ir 1500 latu gadā. Uz katru galvu - bērnu un veco!

Un ko mēs tagad taisāmies darīt? Paņemt to lielāko no šīm ostām un viņu atdot vienam nomenklatūristam, kurš darīs to pašu, kas ir izdarīts ar "Latvijas kuģniecību". Ja Prezidenta kungs būtu atnācis un lūdzis, lai mēs paaugstinām kvalifikācijas, lai mēs pat apmierināmies... lai nāk kāds skots, kas īsti māk rīkoties ar ostu, un šeit strādā, un pēc pāris gadiem izveido latviešu kadrus, tad to mēs varētu saprast, bet viņš atnāca un lūdza, lai mēs neizsludinām to vienu kvalifikāciju, ko mēs kopīgi nolēmām, un tā bija prātīga kvalifikācija. Kā profesors Liepa teica, tā nav vienīgā, jo šim cilvēkam ir jāprot sadarboties ar cilvēkiem, viņam jāzina mārketings, viņam jābūt menedžerim, bet pamatlieta, ko mēs izlēmām, bija tāda, ka viņam ir jābūt ar jūrniecības izglītību. Un Prezidenta kungs mums lūdz tagad to ņemt ārā.

Un mēs visi šeit arī zinām, ka tas ir tāpēc, ka no nomenklatūras ir izraudzīts Inkulis, kas paņems šito bagātību, kas katram latviešu iedzīvotājam ir vērta 1500 latu gadā, ka mēs šito lielo bagātību sāksim izšķērdēt... Viens ir tas, ka mēs sāksim pārdot... un brīvostu mēs iedosim vienam no Ķezbera kunga bijušās partijas biedriem.

Šitā attaisnošanās, ka nav nekādas melnās rokas pār mūsu tautu - tās ir blēņas. Mēs tiekam sistemātiski iznīcināti. Un mūsu viena osta mūsu tautu var pataisīt bagātu. Viņa vienmēr ir to darījusi, bet šodien mēs sākam izputināt tik vareni to bagātību, kas mums ir...

Un tagad runa ir par to, vai mēs atļausim. Mēs visi zinām... Ja mēs šito te pieņemsim, ka Inkuļa kungs vadīs Rīgas ostu, tad mēs visi zinām, ko tas nozīmē.

Mēs visi zinām, ka melnā vara, kas pār mums valda, kas liek mums spiest to pogu, kuru viņa ir nolēmusi, ka Rīgas osta tautai nekā nepelnīs, ka tur būs visādas kaut kādas "ðeftes", ka tur izīrēs zemi par nez cik lētām summām, un tad to naudu pelnīs citi. Pārdomāsim, ko mēs darām! Ai kā es lūdzu Dievam, lai daži no mums sāktu just atbildību pret mūsu tautu!

Šajā lietā mēs kopēji kaut ko nolēmām. Un kāpēc tagad mainīt? Tikai tāpēc, ka tai melnajai varai, kas pār mums valda, tas nav ērti. Viņai būs jāatrod viena cita uzticības persona, lai šito lielo, lielo bagātību, šito lielo bagātības avotu, viņa novērš no tautas. Un viņai ir bailes. Vai viņu izraudzītā persona - Inkuļa kungs - tur ir tik vajadzīga, ka mums it kā būtu jāpārlemj mūsu pieņemtie lēmumi? Un vai mēs esam tik gļēvi, ka mēs to darīsim? Es nezinu... Es biju pāris dienu atpakaļ restorānā, un viens mani pazina, viņa kundze saprata, ka es esmu deputāts, un sāka mani lamāt: "Kâ tu vari pārdot Latvijas zemes, latviešu ostas, latviešu artērijas! Ko jūs darāt!" Un es nevarēju viņām paskaidrot, draugi, ka es esmu pret to. Mēs esam visi līdzvainīgi...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, 5 minūtes ir pagājušas. Jūs runājat otro reizi. Diemžēl laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Bīp, bīp...

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Kristovska kungs, līdz pārtraukumam ir 10 minūtes. Vai jums pietiks? Paldies.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis svarīgais jautājums, ko Valsts prezidents ir izvirzījis, ir tā apspriešanas vērts, un es uzreiz pasaku, ka es atbalstu Valsts prezidenta izteikto domu par to, ka konkurencei uz šo amatu... Tātad pieejai būtu jābūt demokrātiskai - brīvi pieejamai visām profesijām, un atbilstošajai personai ir jābūt iespējai ieņemt šo amatu.

Bet runa jau nav par to, ar kuru galu kuģis ienāks ostā, cik dziļi viņš būs pietauvojies un vai viņš neuzskries sēklim un tamlīdzīgi. Vai viņš to pratīs izdarīt pietiekami profesionāli no jūrniecības viedokļa? Runa šajā jautājumā jau ir par to, kurš pārraudzīs to naudu, kura tur plūdīs iekšā un ārā, kurš organizēs šo darbu, kurš piesaistīs šo naudu un līdzekļus un tamlīdzīgi. Tas jau mums ir jāsaprot! Tas ir pats galvenais. Un par to arī faktiski ir tās bažas, un tieši tāpēc, izejot no šī aspekta, es nevaru piekrist tam, ka tieši jūrniecības izglītība ir primārais noteikums. Primārais ir tas, lai šeit būtu uzticams cilvēks.

Ne jau velti tautā ir bažas, ka ostas mēs nekontrolējam, ka ostās valda nezināmi spēki, ka ostās valda noziedzība un tamlīdzīgi. Tas nebūt nenozīmē, ka šai noziedzībai ir jābūt prastā izpratnē. Šeit ir tās klasiskais variants, kad runā par "baltām apkaklītēm" un tamlīdzīgi. Un, kā jau šeit iepriekšējais runātājs teica, mēs šeit izlemjam šo jautājumu. Protams, arī caur mums varbūt tiešā vai netiešā veidā strādā šie grupējumi, kuriem ir zināmas intereses un tamlīdzīgi. Tā ka šeit ir jautājums par to, cik piemērota persona tieši no morāli ētiskajiem kritērijiem tiek izvirzīta šim amatam. Šī ir viena no svarīgākajām īpašībām, kurai būtu jābūt šādai personai. Tikko mēs sākām šādas personas aprobežot un meklēt viņas tikai jūrniecības speciālistu vidū, tātad mēs izslēdzām no spēles veselu virkni cienījamu pretendentu, kuri varētu ieņemt šo amatu, bet kuriem ir cita izglītība, taču kuriem ir jau pieminētais menedžera talants un tamlīdzīgi, tā ka es domāju... Protams, var skatīties uz vienu pusi, var neuzticēties cilvēkiem, var skatīties uz otru pusi, bet pieejai tomēr ir jābūt demokrātiskai un pietiekami plašai, jābūt pietiekami daudzu specialitāšu cilvēkiem, kuri sevi ir pierādījuši un kuri ir uzticami. Tādiem būtu jānokļūst šajos amatos no visdažādākajām specialitātēm. Galvenais, lai viņi būtu piemēroti un uzticami. Tāda ir mana pārliecība.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Dzintars Ābiķis, bet, Ābiķa kungs, mums ir tikai vairs 7 minūtes. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Pietiks!") Lūdzu! Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, ideālā variantā vislabāk būtu, ja šo ieņemamo amatu ostā pildītu cilvēks, kuram tiešām ir speciālā izglītība. Un es šeit gribētu arī informēt, ka šobrīd Jūras akadēmijā - šeit pat Latvijā - šādus speciālistus gatavo, un ir arī studenti, kas jau ir stažējušies Lielbritānijā, lai apgūtu tieši šo specialitāti. Tanī pašā laikā, protams, tie ir vēl jauni cilvēki bez pieredzes praktiskajā darbā, un tādējādi ielikt tur cilvēku, kas ir specializējies nevis ostu pārvaldē, bet kādā citā jūrniecības specialitātē, teiksim, ir strādājis par kuģa kapteini, kuģa motoristu vai ko citu, būtu absolūti neloģiski. Tātad ideālā variantā, protams, būs, ka pēc kāda laika, kad šie mūsu pašu mācību iestādē izglītību ieguvušie speciālisti būs apguvuši arī praktiskās dzīves iemaņas, un tad būs ideālais variants, ka pārvaldniekam ir šī izglītība.

Bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi no frakcijas "Latvijai", protams, es jums simtprocentīgi piekrītu, ka ir nepieļaujami, ka šādā amatā izvirza cilvēkus pēc partijas piederības, pēc tā, vai viņiem ir sakari vienā vai otrā partijā vai valsts pārvaldes institūcijā. Tas tiešām ir amorāli! Bet tanī pašā laikā, cienījamie kolēģi no frakcijas "Latvijai", tikpat labi arī speciālists ar attiecīgo izglītību var būt kādas partijas biedrs, viņš tāpat var būt arī kāda ekonomiskā grupējuma biedrs, un tas, ko jūs te runājāt, pieņemot šo te veco, jau nobalsoto variantu, nebūt šādu iespēju neizslēdz.

Un nobeigumā es jums gribētu atgādināt, ka Latvijas Jūrniecības savienības priekšsēdētājs Elsberga kungs - kur nu rast vēl kompetentāku cilvēku par viņu - ir uzrakstījis vēstuli Saeimas deputātiem par to, ka, viņaprāt, ar likumu noteiktā augstākās jūrniecības izglītības prasība ostas pārvaldniekam nav labākais šā jautājuma risinājums. Šobrīd, kamēr šie jaunie cilvēki vēl tikai izglītojas, tas nav labākais risinājums, tāpēc atbalstīsim Prezidenta viedokli.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi. Bet, Ozoliņa kungs, ir tikai 3 minūtes. Pietiks jums? Lūdzu, Ozoliņa kungs, runājiet līdz pārtraukumam un pēc tam 2 minūtes pēc pārtraukuma.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Vai mēs tiešām nevaram vienreiz mazliet paskatīties patiesībai acīs. Mēs runājam, Kristovska kungs, par morāli, par cilvēku, kurš pārraudzīs naudu, kurš būs uzticams cilvēks. Kam uzticams? Jā, grupai uzticams, dažiem uzticams, bet vai viņš būs uzticams valstij? Man jāsaka, ka arī Vita Matīsa izteicās, ka Latvijā ir tik maz iedzīvotāju, tik maz šo cilvēku, ka var pārvaldīt pavisam mierīgi un arī pārvalda 500 ģimenes, kurām vairāk vai mazāk ir šādi vai tādi radu attiecību kontakti un kurās viens otram ir pazīstami. Mēs jau zinām, kā 50 gadu laikā izveidojās šie kontakti, starp ko viņi izveidojās. Un mēs zinām, ka šo likumu Prezidents ir atdevis atpakaļ tikai tāpēc, ka Inkuļa kungs ir ievēlēts... viņš ir ievēlēts par ostas pārvaldnieku, bet, lūk, nav šī punkta, ka tur šo amatu var ieņemt jebkurš, kā Kristovska kungs saka, godīgs menedžeris, un tas godīgais cilvēks skatīsies, kā ieplūst un kā izplūst nauda. Tad es varu apgalvot... es pats biju klāt, kad Inkuļa kungs vienpersoniski parakstīja kredīta garantiju par 250 000 latiem tādam Tiltnieka kungam. Deputātiem bija aizdomas, ka tas varētu būt blēdīgs darījums, un vēlāk izrādījās, ka tas tā arī bija. Tiesa piesprieda atdot Inkuļa kunga kabineta mēbeles par šo naudu, pārdeva Jūrmalas zemi un atdeva "Parekss" bankai šo naudu. Ja mēs gatavojam šo vietu šādam cilvēkam, tad mēs varam atbalstīt šo Prezidenta iesniegto protestu pret mūsu kārtējo nezināšanu, ka mēs nezinām, kāpēc tad mēs, lūk, iebalsojām šo augstākās jūrniecības izglītības nepieciešamību. Tiešām, ja cilvēks būs ar augstāko izglītību jūras lietās, tad viņš tomēr būs tuvāk ostai nekā cilvēks, kas jau ir novedis Jūrmalu praktiski līdz gruvešiem. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Ozoliņš atbildīgs par dabas aizsardzību un tevis dēļ tilts nodega...")

Un tieši tāpēc es gribu atgādināt par nespeciālistiem. Mums ir nespeciālists Latvijas Bankas vadītājs, kurš nodrošināja uzraudzību pār banku "Olimpija", Depozīta banku, banku "Baltija", mums Dinēviča kungs pārvaldīja sekmīgi Latavio, skaisti ar sarkanbaltsarkano karodziņu mēs lidojām uz visām pasaules pusēm... Es gribētu atgādināt, ka mums tādi nespeciālisti... tāda nespeciāliste kā Bušmeisteres kundze uzņēmās zirgu audzēšanu un ciltsdarbu... Un nu mēs atkal gribam šādiem nespeciālistiem uzticēt ostu, kur ir skaidri zināms, kādas ir viņu radnieciskās saites un kādi ir viņu iepriekšējā darba panākumi.

Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šādu Prezidenta labojumu un rosinu balsot pret šo Prezidenta iesniegto labojumu. Aicinu neatbalstīt komisijas variantu. Arī Haritonova aizstāvības vēstuli bija parakstījis Inkuļa kungs... to der atcerēties šodien. Varbūt vajadzētu rīkot jaunu konkursu, meklēt jaunus cilvēkus, kuri ārzemēs ir mācījušies. Tagad mēs ļoti cienām ārzemniekus, kuri aizstāv veco nomenklatūru, tādus kā Aristids Lambergs un Juris Sinka. Lai gods un slava viņiem, bet viņi šeit nav dzīvojuši, viņi nezina, kādas bija šīs attiecības, - rads rada galā un partijas karte kabatā, un tad tu visu ko varēji darīt...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, mēs vienojāmies...

L.Ozoliņš. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot pret šo mūsu godājamā Prezidenta labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Valsts prezidenta Ulmaņa kunga priekšlikumu - izslēgt 8. panta ceturtajā daļā teikumu: "Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība." Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - 10. Pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu kopumā sakarā ar tā otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 16. Pieņemts. Likumprojekts otrreizēji ir caurlūkots.

Pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Indulis Bērziņš,

Juris Celmiņš,

Indulis Emsis,

Guntars Grīnblats,

Ervids Grinovskis,

Edvīns Inkēns,

Odisejs Kostanda,

Leonards Teniss,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.25). Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2250. Ir saņemti divi priekšlikumi.

2.lapaspusē ir priekšlikums - deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu?

Vēlas runāt Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamais Sausnīša kungs! Ļoti vienkārši ir pateikt - deputāta Grīga priekšlikumu neatbalstīt. Vai jūs nevarētu argumentēt, kāpēc? Un pēc tam es atbildēšu un debatēšu tālāk.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas.

Komisijas vārdā - Sausnīša kungs, lūdzu!

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Komentējot gan Grīga kunga pirmo, gan otro priekšlikumu, varu teikt, ka Zemkopības ministrija nav gatava šobrīd, kad likumprojektu skatām otrajā lasījumā, iesniegt argumentētu viedokli par to, kā tālāk ir jāveido Valsts veterinārais dienests. Grīga kungam paldies par priekšlikumu, bet komisijā bija vienošanās, ka attiecībā uz trešo lasījumu tomēr Zemkopības ministrija atradīs iespēju iesniegt pamatotu priekšlikumu par to, kā tālāk veidot Valsts veterināro dienestu, un arī par to, vai Valsts veterinārajam departamentam ir jābūt Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Tiks skatīts viss tas, par ko ir runa deputāta Grīga priekšlikumā.

Pašreizējā situācija attiecībā uz Zemkopības ministrijas veikto šā dienesta vadību nav atbalstāma, un tādēļ otrajā lasījumā varbūt neizvērsīsim lielākas vai mazākas debates, bet gaidīsim priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu, kurā varēsim galīgajā redakcijā pieņemt šo dokumentu, lai tas būtu darboties spējīgs. Tādēļ lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Grīga priekšlikumu - izteikt 17.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu nervozu zvanu. Lūdzu deputātus atgriezties savās darba vietās. Godātie kolēģi, balsojam par deputāta Oskara Grīga iesniegto priekšlikumu - 17.pantu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Redakcijas teksts izklāstīts dokumenta 2.lappusē 4.ailē. Komisijas slēdziens ir šo priekšlikumu neatbalstīt. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 9, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk. 2.priekšlikums ir līdzīgs 1.priekšlikumam, un es vēlreiz gribētu lūgt Grīga kungu... tātad attiecībā uz trešo lasījumu... Es pilnīgi atbalstu priekšlikumu un atbalstu to, ka šis likums ir jāsakārto, un ceru, ka... arī Dilbas kungs ieradās zālē... ka beidzot šis likums tiks sakārtots atbilstoši pašreizējai situācijai.

Sēdes vadītājs. Debatēs Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Pēc komisijas pārstāvja skaidrojuma man liekas, ka steidzīgi vajadzētu sagatavot piecu deputātu iesniegumu par likumprojekta turpmākas izskatīšanas apturēšanu, jo tika paskaidrots, ka šobrīd Zemkopības ministrijai nav viedokļa, kā veidot šo dienestu. Un, ja nav zināms datums, līdz kādam tiks iesniegts šis viedoklis, bet mēs runājam jau par trešo lasījumu, tad te pilnīgi trūkst loģikas. Manuprāt, vai nu šis likumprojekts tālāk nav izskatāms, vai vismaz ir jāuzklausa Dilbas kungs, kurš nosauks konkrētu datumu, kad viņš atbildēs uz to jautājumu, ko izvirzīja Grīga kungs. Jo tagad mēs esam nonākuši absurdā situācijā: vienu priekšlikumu neatbalstām, gaidīdami otru. Mums nav zināms, kad būs solītais priekšlikums par to, kā strādās veterinārais dienests, bet mēs jau sakām, ka likumprojektu gatavosim trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, cienījamo sēdes vadītāj! Es redzu, ka Leiškalna kungs arī ir pretinieks šim manam priekšlikumam. Es nezinu, kāpēc jūs tā neieredzat zemniekus, Leiškalna kungs. Bet tas lai paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Dīvaini izklausās Sausnīša kunga sacītais, ka sakārtosim likumu. Ko jūs gribat - sakārtot likumu vai sakārtot darbu Valsts veterinārajā departamentā un arī veterinārajā dienestā? Es šorīt zvanu pa telefonu, speciāli zvanu Rimeicāna kungam, Valsts veterinārā departamenta direktoram, un man atbild: "Veterinārais departaments". Tad jājautā - priekš kam tad ir vajadzīgs departaments un vēl Valsts veterinārais dienests? Šī problēma nav sakārtota, bet likums jau darbojas pilnā spēkā. Vēl dīvaināk ir tas, ka tad, kad šis priekšlikums nonāca Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un kad es ierados Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un domāju, ka man dos vārdu, lai es varētu argumentēt savu priekšlikumu, diemžēl Sausnīša kungs man nedeva vārdu. Tas bija pāris sekundēs: tika nobalsots "pret", "pret", un viss kārtībā. Jau pati attieksme pret šo priekšlikumu man likās dīvaina. Tas viss vēl vairāk parāda to, ka ir ļoti liela problēma šajā sfērā. Un tā galvenā "sâls", cienījamie kolēģi, jau ir tā, ka visu laiku, kopš mūsu valsts ir proklamēta, nav kas atbild par ievedamās pārtikas produkcijas daudzumu Latvijā. Jo Valsts veterinārais departaments kalpo tikai kā kvalitātes noteicējs, bet neviens neatbild par pārtikas produktu daudzumu, ko ieved Latvijā. Valsts veterinārā departamenta uzspiestais kvalitātes zīmodziņš kalpo tikai kā atļauja pārtikas produktu ievešanai Latvijā. Tur jau tā "sâls" ir.

Tāpēc es uzskatu, ka tomēr nav pamatota tā argumentācija, ko minēja Sausnīša kungs. Viņš sacīja, ka šī problēma nav sakārtota pat Zemkopības ministrijā. Es domāju, ka tiešām šā likumprojekta izskatīšana ir jāaptur nekavējoties. Jau šī manu priekšlikumu izskatīšana Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā - tā vien jau pierādīja to, ka Valsts veterinārā departamenta un valsts veterinārā dienesta joma nav sakārtota. Tāpēc es tūlīt mēģināšu savākt piecu deputātu parakstus un iesniegt priekšlikumu par šā likumprojekta izskatīšanas apturēšanu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neatbalstot iepriekšējo priekšlikumu, mēs esam radījuši tādu savādu situāciju, ka šis departaments principā ir pilnīgi patstāvīga organizācija, kas atrodas tikai ministrijas pārraudzībā.

Es gribētu vilkt paralēles jeb rast analoģiju ar Labklājības ministriju: ja Makarovs tikai pārraudzītu Farmācijas departamentu, Veselības departamentu un pārējos departamentus un tie nebūtu viņam pakļauti...

Deputāta Grīga otrais priekšlikums, man šķiet, ir pilnīgi loģisks, jo tas paredz, kādā veidā var no amata atbrīvot šo iecelto "minikaralīti", respektīvi, departamenta direktoru. Iepriekšējā lasījumā atbalstītajā variantā vispār nav paredzēts, kā viņu var atbrīvot. Tātad Ministru kabinets viņu laikam iecels uz visu mūžu un tā viņš arī dzīvos, kamēr aizies vai nu pensijā, vai uz viņsauli. Katrā ziņā es lūgtu atbalstīt vismaz šo otro Grīga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Grīga kungs! Es, protams, nevaru tik bieži kā jūs atzīties mīlestībā zemniekiem, bet jūsu pārmetums man par naidu pret šo sociālo vai profesionālo grupu ir gluži nevietā. Es vienkārši gribēju vērst uzmanību uz to, ka jūsu priekšlikums nr.1 ir pretrunā ar priekšlikumu nr.2. Tieši no valsts pārvaldes viedokļa. Ja mēs runājam par veterināro dienestu un par Valsts veterināro departamentu kā Zemkopības ministrijas pakļautībā esošu iestādi, tad es nezinu, kāpēc šā departamenta jeb šīs iestādes vadītāju neiecels pats zemkopības ministrs, kuram viņš būs tieši pakļauts. Kāpēc jūs vienā priekšlikumā iesakāt izveidot to par ministrijas pakļautībā esošu iestādi, bet jau nākamajā savā priekšlikumā ierosināt, lai Ministru kabinets apstiprina ministrijas izvirzītos šīs iestādes vadītājus? Es vienkārši saredzu pretrunu starp abiem jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem. Bet, ja jūs apturēsiet šā likumprojekta turpmāko izskatīšanu, personīgi man, protams, nekādu iebilžu pret jūsu piedāvājumu nebūs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani būtu varējis pārliecināt mūsu ziņotājs, ja viņš uzskatītu, ka pašreizējais teksts ir labs, ka to mainīt nevajag un ka šā iemesla pēc Grīga kunga priekšlikums ir noraidāms. Bet, ja viņš atzīst, ka te ir jāizdara kaut kādi būtiski labojumi, sakārtojumi, tad, manuprāt, to nevar atlikt uz trešo lasījumu, jo trešajā lasījumā var būt tādi priekšlikumi, kas Saeimu principā neapmierina vai apmierina tikai daļēji. Un tad mums nebūs vairs iespējas viņus palabot vai nobalsot daļēji un tā tālāk. Mēs to nevarēsim izdarīt. Es domāju, ka, ja ir jāizdara kādi principiāli grozījumi šajā pārvaldīšanas kārtībā, tad tie būtu jāizdara otrajā lasījumā, bet, ja vēl kaut kādas detaļas būtu jāprecizē, tad to varētu izdarīt trešajā lasījumā, taču principiālas izmaiņas, kas parādītos tikai trešajā lasījumā, mani neapmierina. Un tāpēc es domāju, ka šodien mums ir vai nu jāpieņem Grīga kunga priekšlikums, vai arī vispār jāaptur šā likuma izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet vilkt paralēles ar vēl vienu likumu. Tas ir likums "Par farmāciju", kurā arī ir ietverti vairāki jautājumi, kas attiecas uz veterināro zāļu kontroli un veterinārajiem inspektoriem. Komisija, apspriežot šo te likumprojektu, konstatēja, ka ir viens pants, kur noteikts, ka no tiem līdzekļiem, kurus iekasē soda naudu veidā, 20% var izlietot Farmācijas inspekcijas personāla materiālajai stimulēšanai. No Valsts veterinārā departamenta mēs saņēmām priekšlikumu, ka analoģiski varētu izdarīt tādu pašu grozījumu arī attiecībā uz veterinārajām zālēm un atļaut izmantot šos līdzekļus veterināro inspektoru stimulēšanai. Mēs iebildām. Bet tādā gadījumā, ja reiz Farmācijas inspekcija... tādā gadījumā mums jāatdod tie naudas līdzekļi Valsts veterinārajam departamentam. Nē, taču! Nevar darīt tā, jo, lūk, Valsts veterinārajā dienestā ir trīs dažādu pakāpju šie veterinārie inspektori, un viņi ir bezmaz vai privāti praktizējoši, viņi nav apvienoti kaut kādā vienotā struktūrā. Tiek pretstatīta pilnīga autonomija, galīgi izplūdusi struktūra un pilnīga nesakārtotība, tāpēc es aicinu tiešām atbalstīt Kreituses kundzes un Bišera kunga priekšlikumu - šo likumu turpmāk neizskatīt, un tad, kad būs sakārtota šī pakļautība, tad var ķerties klāt un izskatīt otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja doma, ka Zemkopības ministrijai nav sava viedokļa. Es varu atsaukties uz to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika iesniegts, ka saskaņā ar pašreizējā likuma "Par veterinārmedicīnu" 17.pantu Valsts veterinārais departaments ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumi nr.5. "Par ministriju iekārtu" nosaka, ka ministrijas pārraudzībā esošās iestādes patstāvīgi veic ar likumu noteiktās valsts funkcijas un atbild par to izpildi. Ministrijas pārraudzība izpaužas tikai ieteikumu sniegšanā Ministru kabinetam par vadītāju iecelšanu, viņu atbrīvošanu un par finansiālo līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, turpretī ministrijai uzticētās valsts pārvaldes funkcijas realizē un par to izpildi atbild tās pakļautībā esošās valsts iestādes, kuru vadītāji ir pakļauti ministram un valsts sekretāram.

Sakarā ar to, ka Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt valstī vienotu veterināro uzraudzību un veterināri sanitāro kontroli, kā arī visas pārtikas produkcijas valsts kontroli, pašreizējais Valsts veterinārā departamenta pārraudzības statuss kavē šo funkciju sekmīgu izpildi. Lai to novērstu, lūdzam izskatīt iespēju precizēt likuma 17.panta redakciju un noteikt, ka Valsts veterinārais departaments ir Zemkopības ministrijas pakļautībā. Tas tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, taču komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tāpēc nevajadzētu, lūdzu, kolēģi, pārmest, ka Zemkopības ministrijai nav sava viedokļa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Atis Sausnītis.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies, cienījamie kolēģi par skaidrojumu, bet šodien es negribētu tālāk diskusiju veikt. Tā vis gluži nav, ka es piekrītu Bišera kungam. Bet varbūt es neprecīzi izteicos?

Pašreiz projekta stadijā ir jauns likums par valsts dienestiem, to skaitā arī par veterināro dienestu. Diemžēl, Dilbas kungs, jūsu priekšlikums bija pavisam uz ko citu vērsts, un tādēļ es negribu šeit vēlreiz sākt diskusiju par to, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un noraidīja. Viņa to pat neizskatīja tāpēc, ka šis jūsu priekšlikums bija iesniegts pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

Bet vēl es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis dokuments ir pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, tātad ir darbojošamies likums. Šajā likumā šīs visas normas jau ir iestrādātas un darbojas, bet šie priekšlikumi būtiski izmaina šo likumu, un tādēļ, Grīga kungs, es varbūt arī esmu vainīgs un kļūdījos.

Par trešo lasījumu. Varbūt lai viņš darbojas, bet gatavosim un mainīsim šo likumu būtiski, ja tas varbūt ir nepieciešams. Pašreiz arī Zemkopības ministrijas Valsts veterinārā departamenta darbinieki strādā pie jauna likumprojekta par valsts veterināro dienestu. Varbūt tādēļ šis likumprojekts, kāds tas ir, lai pašreiz darbojas līdz brīdim, kad tiks iesniegts jaunais likums, kur būs sakārtotas šīs normas, kuras pašreiz, protams, viena ar otru ir pretrunā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Grīga priekšlikumu - izteikt 18. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz visus atgriezties savās darba vietās! Visus deputātus lūdzu piedalīties Saeimas darbā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret kolēģa Grīga priekšlikumu likumprojekta 18.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10, atturas - 17. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Sausnītis. Protams, pašreiz šis likumprojekts nav spējīgs darboties, bet, tā kā tas ir 81.panta kārtībā, tad es saprotu, ka uz trešo lasījumu tas tiks sakārtots. Lūdzu balsojumu kopumā par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, mums ir jāizskata piecu deputātu - Grīga, Baloža, Jurdža, Požarnova un Ločmeļa -iesniegtais priekšlikums, kurā viņi lūdz atgriezt likumprojektu atpakaļ komisijai līdz Zemkopības ministrijas viedokļa noskaidrošanai un papildziņu ievākšanai.

"Par" vai "pret" ðo iesniegumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim piecu deputātu priekšlikumu - nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 7, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts tiek atgriezts atpakaļ komisijai.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu, Sausnīša kungs, kādi ir jūsu ieteikumi?

A.Sausnītis. Kolēģi, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 8.aprīli, līdz kuram Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek iesniegti priekšlikumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu, kura reģistra nr. ir 514,- "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"", izskatīsim to trešajā lasījumā.

Par 1.pantu deputāts Jurkāns ir izteicis priekšlikumu - papildināt likumprojektu starp 1. un 2.pantu ar jaunu pantu redakcijā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Jurkāna priekšlikumu - papildināt likumprojektu starp 1. un 2.pantu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Nav iebildumu. Pieņemts. Paldies.

P.Apinis. Saeimas Juridiskais birojs iesaka 2.pantā izslēgt vārdu "izklaides", pamatojoties uz terminoloģiju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Jurkāns iesaka 3.panta otro daļu izteikt citā redakcijā. To komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

P.Apinis. 2.lappusē Saeimas Juridiskais birojs papildina tekstu aiz vārda "derības" ar vārdiem "ðā likuma izpratnē", ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Likumprojekta 8.pantā Saeimas Juridiskais birojs lūdz izslēgt vārdus "trešajā daļā", pamatojoties uz to, ka ir tikai viena daļa. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī deputāta Jurkāna priekšlikumu - papildināt likumprojekta pantu ar šādu punktu. To varat izlasīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Jurkāna priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 3.lappusē deputāti Bekasovs, Golubovs, Deņisovs, Stašs, Dozorcevs, Grīnblats, Ābiķis, Seiksts, Lagzdiņš, Nagobads un Bartaševičs iesaka izslēgt no likumprojekta virkni vārdu. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Ojārs Grinbergs iesaka likumprojekta 7.pantu izteikt citā redakcijā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva iesaka 21.panta 7.punktu izteikt jaunā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Andrējevas kundzes priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Pēterkops iesaka izteikt 8.pantu jaunā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvātais un otrajā lasījumā pieņemtais grozījums likumā ir vērsts uz peļņas biznesa sakārtošanu, raugoties no sabiedrības garīgās tīrības un morāles viedokļa. Pretēji būtībā, pēc maniem uzskatiem, ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātie grozījumi, jo teksts saglabā esošo situāciju šajā jomā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas projekta 21.panta 7. un 8.punkta redakcija praktiski pieļauj azartspēļu organizēšanu jebkurā vietā, jo termins "nenorobežotas tirdzniecības telpas" ir absolūti neskaidrs. Ko tas nozīmē? Kā tās ir jānorobežo? Varbūt starp spēļu automātiem un veikala leti, kur pārdod, piemēram, nepieciešamās pārtikas preces, ir jānoliek puķu pods? Varbūt pat tas nemaz nav nepieciešams, varbūt var novilkt svītru ar krītu. Es negribu minēt konkrētus piemērus, bet, ja kādam ir vajadzīgi konkrēti piemēri, viņš var pabraukāt pa jaunajiem mikrorajoniem un paskatīties lielajos universālveikalos, kā tur spēļu automāti ir izvietoti pa visu veikalu. Tas visiem uzreiz ir redzams. Man nav jānosauc šie veikali vārdos.

Kāpēc no otrajā lasījumā pieņemtā varianta ir pazuduši vārdi "bâze, kafejnīca un restorāni", ko otrajā lasījumā Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja? Cerams, ka varbūt atbilde uz jautājumu radīsies vēl šodien, kad kāds nāks izteikties.

Piemēram, šīs telpas - kafejnīcas, veikali, restorāni tomēr tiek sauktas vairāk vai mazāk par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, un tās apmeklē arī nepilngadīgie. Skaidrs, ka vietās, kas speciāli ir domātas azartspēlēm, ir attiecīgi sagatavotas personas, kas zina un pārzina likumus, un tās nepieļaus, lai nepilngadīgie iesaistītos azartspēlēs, bet, ja šie spēļu automāti ir izvietoti tā, kā tas ir šobrīd, - kur kontroles nav nekādas, tad nav jēgas tam, ka mēs gribam 21.panta 8.punktu izteikt tik cēli, ka jauniešiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam azartspēlēs piedalīties ir aizliegts. Ja mēs kādā likuma pantā izsakām principiālu nostāju, tad vajadzētu, lai šī nostāja arī būtu konsekventi izturēta visos likuma pantos un lai mēs to ievērotu, bet šobrīd es to nejūtu un redzu, ka tas ir tikai deklaratīvs pants... atvainojiet, punkts! 8.punkts gan nosaka, ka jauniešiem un bērniem nebūtu iespējams piedalīties šajās spēlēs, bet viņi var aiz šī norobežojuma stāvēt blakus un skatīties, vērot un gaidīt izdevīgu brīdi. Un tas tiek pieļauts!

Azartspēles nav tās, kuras var tikt organizētas, kur un kā pagadās,- veikalos, kafejnīcās un tā tālāk, jo šis katrā vietā viegli sasniedzamā un brīvi pieejamā netikuma piedāvājums ne tikai lēni, bet arī neatvairāmi grauj sabiedrības tikumus, kā arī praktiski liedz jebkādu iespēju valsts un pašvaldību atbilstošajām institūcijām kontrolēt spēļu biznesu.

Kontroles trūkums savukārt pasliktina arī pašu spēlētāju stāvokli. Tādās vietās parasti ir sliktāka kriminogēnā situācija, nav arī garantijas, ka spēļu iekārtas tiek ekspluatētas pareizi, radot pietiekamu iespēju arī laimēt. Valsts ienākumi no tādām vietām parasti ir ļoti zemi, jo nav iespējams efektīvi kontrolēt naudas apgrozījumu un spēļu automātu īpašnieku peļņu. Šie atzinumi tiek izteikti, balstoties uz citu valstu ilggadīgu pieredzi.

Aizraušanās ar azartspēlēm visā pasaulē tiek atzīta par vienu no lielākajiem cilvēku netikumiem. Civilizētas valsts uzdevums ir pēc iespējas pasargāt savus pilsoņus, it sevišķi nepilgadīgos, no netikumiem - dzeršanas, smēķēšanas, netiklības, zagšanas un azartspēlēm. Nav saprotams viedoklis, ka tiem, kuru galvenais dzinulis ir ik dienas nodoties azartam un kuri savu piepildījumu atradīs jebkuriem līdzekļiem, azartspēles jāpadara ērti pieejamas uz katra stūra. Tāda nostāja ir atteikšanās no vienas valsts funkcijas - veidot un pilnveidot savu pilsoni.

Kā rāda vēsturiskā pieredze, ieviešot aizliegumus, pasargāt no netikumiem nav iespējams, aizliegums parasti noved pie gluži pretēja rezultāta, tāpēc daudz efektīvāk un izdevīgāk valstij un sabiedrībai ir stingri kontrolēt šo piedāvāto netikumu izmantošanu. Tomēr kontrole ir iespējama tikai tad, ja kontrolējamajai darbībai ir noteiktas striktas robežas un obligāti izpildāmi nosacījumi.

Raugoties no valsts kases interešu viedokļa, jāsecina, ka šie visnepiemērotākajās vietās izvietotie un tādēļ praktiski neizkontrolējamie spēļu automāti rada to īpašniekiem kārdinājumu slēpt patiesi iegūto peļņu, un tādējādi valsts negūst tos nodokļu ienākumus, kas tai pienākas.

Pašlaik firmas, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, ir spiestas maksāt azartspēļu nodokli, bet azartspēļu biznesam ir arī otra puse - firmām ir jāmaksā arī uzņēmuma ienākuma nodoklis. Par to, cik lielā mērā tas tiek maksāts, mēs diemžēl precīzu informāciju nevaram saņemt. Diemžēl nākas konstatēt, ka no peļņas, kas tiek gūta no spēļu automātiem, kuri izvietoti veikalos, bāros un citās vietās, kas nav speciāli paredzētas azartspēlēm, ienākuma nodoklis vispār netiek maksāts.

Tāpat ir jāņem vērā tas, ka šie likumā pieņemamie grozījumi nevienam neko neaizliegs un neviena cilvēka uzņēmējdarbību nesagraus, bet tie vienīgi sakārtos un padarīs civilizētas šīs azartspēles gan kā biznesa, gan kā izklaides veidu. Būtu naivi iedomāties, ka, pieņemot grozījumus 7.punktā tādā redakcijā, kādu to atbalstījusi Saeima otrajā lasījumā un par ko uztraucas Latvijas biznesa asociācija, būtībā apstāsies šī nozare un valstij būs lieli zaudējumi. Tā nebūs! Jo, pieņemot šos grozījumus, spēļu automāti no šīm iestādēm, kas atrodas veikalos un kafejnīcās, netiks vis izmesti uz ielas, bet tiks pārvietoti uz atsevišķu telpu, kur var kontrolēt un sekot līdzi tam, kā notiek šis spēļu bizness. Tātad valsts nekādus līdzekļus nezaudēs, un vienīgi varbūt varam piekrist tam, ka kādu laiku, kādu mēnesi, kāda ienākumu daļa varētu arī samazināties, bet to noteikti kompensēs azartiskie spēlētāji atlikušajā laikā. Tādējādi raudas par to, ka sportam un kultūrai nepietiks naudas, kā to izplata... Diemžēl man gandrīz vai jāprasa, kāpēc Saeima to izplata... Saeimas Kancelejai vai Prezidijam ir grūti norādīt deputātiem materiālus, kurus it kā parakstījusi Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kur nav neviena paraksta, ne arī adreses, kur šī organizācija atrodas, kas šī ir par organizāciju, ko viņa pārstāv, cik viņā ir biedru, bet tā izplata materiālus, kas liek domāt, ka tūlīt, tūlīt notiks krahs, ja mēs pieņemsim stingrākus noteikumus, ko es piedāvāju arī savā priekšlikumā, iesakot precizēt 21.pantu.

Tāpēc es aicinātu deputātus izteikt atbalstu manam 21.panta redakcijas piedāvātajam variantam, un ar tā atbalstu mēs varētu turpināt Saeimā jau iesāktos labojumus arī attiecībā uz tabakas ierobežošanu, ko mēs mēģinām darīt, veidojot sabiedrību. Tad turpinātos šī gaisotne, ka arī azartspēles tiek uzskatītas par pietiekoši lielu netikumu, lai viņu ierobežotu, jo tas pašlaik ir pārāk izpleties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"... pie frakcijām nepiederošs. Piedodiet, lūdzu, kolēģi!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat neuzmanīgi noklausījāmies deputāta Pēterkopa priekšlikumus. Katrā ziņā es ierosinu vispār noraidīt azartspēles kā tādas un visu šo apspriešanu, jo galu galā morālu kaitējumu nodara jebkura azartspēle un, kā zināt, azartspēļu spēlētāji notērē savu mantu, notērē savas ģimenes mantu un vēl aizņemas naudu, bet pēc tam piedzinēji piedzen šos parādus, notiek slepkavības. Jūs jau zināt, cik daudz "Admirāļu kluba" kungu ir nogalināts. Nevis viens vien un ne tikai Cēsīs, bet ir vēl citi.

Šādas azartspēles nes vienmēr morālu kaitējumu tautai. Turklāt jūs zināt, kas šīs azartspēles padara īpaši pievilcīgas. Dabīgi, es nespēlēju azartspēles un nepiedalos šādās spēlēs, un arī citiem iesaku to nedarīt. Lai azartspēlēs piedalās ienaidnieki, lai azartspēlēs piedalās tie cilvēki, kuri nav spējīgi saprast, cik lielu atbildību mēs esam uzņēmušies, veidojot šo jauno valsti. Taču, ja runājam par morālo kaitējumu, tad morālo kaitējumu mums nodara ikdienā tie cilvēki, kuri nevar atzīties un turpina grēkot. Šodien mēs zinām, ka cilvēki, kas nevar atzīties nodarījumos savā dzīvē, kas liedzas, kas melo, nodara vislielāko morālo kaitējumu.

Es saprotu, ka jauno valsti, kuru mēs ceļam te, varbūt ir ļoti grūti veidot tiešām godīgu, tīru un morāli skaidru, bet, atbalstot azartspēles un šodien apspriežot šo likumu, es varu uzsvērt, ka Pēterkopa priekšlikumi ir visnotaļ atbalstāmi, lai vismaz ierobežotu šo azartspēļu pieejamību mūsu jaunajai paaudzei - tātad tiem cilvēkiem, kuri veidos jauno Latvijas valsti, kas veidojas tik lielās grūtībās un tik lielās mokās. Runājot par morāli, mums ir jāatbalsta vismaz šis Pēterkopa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es aicinātu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu, bet es aicinātu faktiski atbalstīt arī iepriekšējo redakciju, kur bija ietverti arī pagrabi un puspagrabi.

Avīzēs tikko bija publicēta statistika. Atļaujiet jums atgādināt dažus skaitļus. Tātad pašreiz Latvijā ir šādi dati: pagājušā gada beigās bija izsniegtas 18 azartspēļu organizēšanas licences, azartspēļu iekārtas (kopā) - 5394, spēļu automāti - 5095, ruletes galdi - 28, kāršu galdi - 70, kazino - 20. Mazajā Latvijā, kur ir 2 miljoni iedzīvotāju, tātad bija 20 kazino. Kādreiz, Latvijas laikā, bija ideja ierīkot tādu vienīgo vietu Latvijā Bernātos. Ja jūs atceraties, bija paredzēts, ka tur varētu būt šie spēļu nami un starptautiskais kūrorts, turpretī tagad automāti ir katra saldējumu kioska stūrī, bērni iet tur, un tur viņu pusdienu nauda līdz ar to pazūd. Tagad katrā pagrabā ir šie smirdošie ūķi, tur ir pilns ar dzērājiem, un tie visi faktiski būtu jāaiztaisa ciet, ja nevar ierīkot normālu spēļu zāli.

Un, ja kāds saka, ka kritīsies peļņa, tad tās ir absolūtas muļķības. Es jums pateikšu, cik ir spēļu zāļu. Jau šobrīd ir 77 spēļu zāles un saloni, un, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu un visa šī nozare tiks sakārtota, tad to spēļu zāļu būs vēl vairāk, bet nav nekādas vajadzības likt iekšā visur šos automātus, lai bērni iet... Es vēlreiz saku, ka bērni skatās uz šiem dzērājiem vai azartistiem, tur ir visas šīs lamas... Tas ir viens bandītu perēklis, ja tā godīgi saka. Katrai solīdai firmai un katram solīdam uzņēmumam nemaz neizmaksā dārgi iekārtot normālu spēļu zāli ar atsevišķu ieeju. Lai tad tur ir uzraksts, lai šī Finansu inspekcija darbojas tieši tā, kā tagad ir pieņemts likumā par laimestiem. Lai viss darbojas normāli! Bet kāpēc ir jābāž visi šie "vienrokas bandīti" tur, kur iet bērni, - visādos veikalos, kaut kādos ūķos, stacijās un vēl nezin kur. Tāpēc es vienkārši aicinu neatbalstīt komisijas viedokli, bet aicinu atbalstīt šajā gadījumā Pēterkopa viedokli, bet vēl labāk būtu atstāt to tā, kā bija iepriekšējā lasījumā - arī pagrabus. Nav nekādas vajadzības bāzt arī kaut kādos pagrabos, tuneļos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, es ļoti pateicos Pēterkopa kungam un Leopoldam Ozoliņa kungam par to nosodījumu, ko viņi veltīja azartspēlēm. Tas vispārēji izskanēja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atzina, ka principā tā ir matu skaldīšana, tāpēc radīja savu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, kas ir 4.lappusē, un es aicinu atbalstīt šo redakciju, pretēji Pēterkopa kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim Pēterkopa kunga priekšlikumu par 21.panta redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, tādēļ es lūdzu jūs balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz visiem iepriekšējiem priekšlikumiem. (Starpsauciens: "Runā skaļāk, Pēter! Kas ar tevi ir?")

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Rudīte Leitena - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

R.Leitena (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Mēs jau otrajā lasījumā pieņēmām grozījumus likumā "Par izlozēm un azartspēlēm", kuri, kā mēs toreiz domājām un arī tagad uzskatām, atbilst Latvijā reāli pastāvošajai situācijai. Pieņemot likuma grozījumus otrajā lasījumā, mūsu mērķis bija turpināt azartspēļu piedāvājuma un pieprasījuma un azartspēļu organizēšanas noteikumu sakārtošanu atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm. Tāpēc tagad ir vismaz dīvaini redzēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto likuma grozījuma redakciju, kura tālu atkāpjas no tās redakcijas, kuru jau esam atzinuši par labu un par to nobalsojuši. Kā redzams, komisija mums piedāvā tomēr saglabāt Latvijā pastāvošo ne pārāk labo stāvokli un arī pieļauj tā tālāku, jāsaka, pasliktināšanos. Tūlīt paskaidrošu. Komisijas piedāvājumā sevišķi nepieņemams šķiet viss tas, kas saistīts ar azartspēļu automātu brīvu pieejamību jebkurā vietā, jebkur. Mums visiem zināms, ka spēļu automāti sevišķi vilina jauno paaudzi, nepilgadīgos, tos pašus mūsu bērnus. Visiem ir zināms, ka spēļu automātu rijīgajos metāla vēderos pazūd ne viena vien skolnieciņa pusdienu nauda - un varbūt ne tikai sava nauda, bet citam tādam pašam skolas bērnam nozagtā vai atņemtā naudiņa. Katrs psihologs apliecinās, ka pusaudži ir īpaši azartiski. Tāpat mums visiem ir zināms, ka spēļu automāti ir pilnīgi apsēduši mūsu Latviju. Kur vien ej, kur vien skaties, visur tie jau ir priekšā, un visur tie ir pieejami, un to pakalpojumi tiek piedāvāti katram, arī bērniem. Un tagad mums tiek piedāvāts ne tikai akceptēt šo nenormālo stāvokli, bet pat pavērt plašu ceļu tā straujai un nekontrolējamai attīstībai. Spēļu automātu īpašnieki pat gribēdami nevarēs nosargāt bērnus no katrā veikalā, kafejnīcā, katrā tirgus stūrī izvietoto spēļu automātu kloķu raustīšanas un pogu spaidīšanas. Bet varbūt nemaz negribēs nosargāt, lielas un vieglas peļņas akli dzīti. Kā mums viņi saka: tikai pa latiņam. Azartspēles, manā ieskatā, nav vēlamas arī pieaugušajiem, kur nu vēl nenobriedušajiem pusaudžiem vai - vēl jo vairāk - bērniem! Būtu pilnīgi amorāli akceptēt to brīvu pieejamību katrā bērniem pieejamā vietā, katrā veikalā, kurā cilvēki pērk ikdienai nepieciešamās preces, katrā kafejnīcā, kurā iegriežamies padzert kafiju.

Komisijas piedāvātais grozījumu projekts mums piedāvā saglabāt un attīstīt to visu sabiedrībai nevēlamo, ko es jums minēju. Otrajā lasījumā akceptētais projekts paredz to visu samazināt un ierobežot. Es nebūt neaicinu aizliegt spēļu automātus un citas azartspēles, tāds aizliegums, jūs paši saprotat, būtu neauglīgs, tas noteikti tiktu apiets. Es aicinu sakārtot azartspēļu un it sevišķi spēļu automātu pakalpojumu piedāvājumu tautai.

Azartspēles ir specifisks izklaides veids, un kā tādam tam ir ierādāma sava vieta - pietiekami noslēptas, pietiekami uzraudzītas un kontrolējamas telpas, tādas kā kazino spēļu zāles un tamlīdzīgas vietas. Tādās vietās pusaudži un bērni nespēlēs un nemācīsies šo netikumu - vienu no postošākajiem netikumiem mūsu sabiedrībā.

Tāpēc, godātie kolēģi, domāju, ka ir lietderīgi balsot par likuma tekstu tādā redakcijā, kāds tas bija otrajā lasījumā, un ceru uz jūsu izpratni. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt, lai šodien zālē vispirmām kārtām tie, kam ir bērni un mazbērni, apsver un izdomā līdz galam, kur un kādā brīdī viņu bērni vai mazbērni var nonākt tiešā atkarībā no šā spēļu automāta vai no kāda, kas šo spēļu automātu tur. Jo tas, kas šeit tika teikts, - ka no azartspēlēm tiek uzturēts sports un kultūra, - tas jau vispār skan amorāli. Ja kultūra ir jāuztur no azartspēļu iegūtās naudas, tad laikam jāsaka, ka labāk lai šādas kultūras nav, jo - kādu gan kultūru var uzturēt azartspēles? Tas viss mums pašiem ir skaidrs.

Un otra lieta. Sestdien bija LOK kongress, kurā tika apkopoti rezultāti, ziņas par to, kas ir sponsorējis un uzturējis Latvijas sportu, kā arī garantējis Latvijas sportistu aizbraukšanu uz Atlantas Olimpiskajām spēlēm. Diemžēl lielo sponsoru vidū nevarēju ieraudzīt nevienu to spēļu automātu turētāju, kazino turētāju, kas Rīgā ir tik plaši izplatīti.

Un tāpēc es aicinu jūs noraidīt komisijas pieņemto un atbalstīto lēmumu. Lai paliek otrā lasījuma redakcija, jo tā, man liekas, ir pat simpātiskāka! Izsaku visu cieņu Pēterkopa kunga izteiktajiem priekšlikumiem, kurus es arī atbalstīju, bet man liekas, ka šī otrajā lasījumā pieņemtā redakcija arī ļoti veiksmīgi darbotos, būtu pietiekami stingra, stabila un noteikta. Jo, es jums atkārtoju vēlreiz, šie spēļu automāti... Jau ir aizgājuši pat tiktāl, ka Rīgā, kā es zinu, ir dzīvoklis, kurā ar to nodarbojas viena sieviete, kas ir nopirkusi divus bērnu kompjūterīšus, ko pieslēdz pie televizora, un skolēni pēc stundām stāv rindā, maksādami 20 santīmus par stundu, lai varētu ar tiem spēlēt. Tas notiek netīrā telpā, un neviens tam nepievērš nekādu uzmanību. Un es gribētu zināt, kas cilvēkam ir šodien svarīgāk - lai tas bērns tur ietu un lai tante pelnītu naudu uz viņa rēķina vai lai bērns attīstītu sevi un vispār nepakļautos šādam azartam. Jo tiek arī slēgtas derības. Azartspēles ir domātas pieaugušajam, un azartbizness nav domāts jaunajai paaudzei, bet mēs zinām vienu - ka neviens neizaug bez aizlieguma. Viss, kas stāv brīvi... Tu vari bērnam stāstīt, cik gribi, bet kārdinājums ir lielāks. Un tāpēc es vēlreiz apelēju pie vecāku un vecvecāku sirdsapziņas - domājiet par jauno paaudzi, pirms jūs nospiežat pogu, un es lūgtu balsot pret komisijas pieņemto labojumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Droši vien ir zināma taisnība Kreituses kundzes teiktajā, ka labāk lai nav tādas kultūras, kura ir jāuztur par šādu naudu. Taču paskatīsimies, kāda mums šobrīd ir realitāte! Ir 800 000 latu, kuri ir saņemti no tieši tiem nodokļiem un nodevām, kas ienāk no šīm azartspēlēm. Un šī nauda ir izmantojama atbilstoši pieprasījumiem, kuros parādās ļoti daudzi valstij ārkārtīgi nepieciešami kultūras projekti, kuru finansēšanai citu līdzekļu, citu naudas avotu nav. Pasaulē ir zināma... Šobrīd nav! Jā, godātie kolēģi, šobrīd nav... Šis ir paņēmiens, kuru izmanto pasaules praksē. Citas valstis to ir izmantojušas ļoti saprātīgi. Proti, ja cilvēks nav no tā visa atturams un par katru cenu padarāms par ideālu, tas ir, ja viņam ir kāds netikums, tad viņam par to ir jāmaksā. Un maksas ir dažādas. Tas ir sods ar brīvības atņemšanu tad, ja ir ticis izdarīts noziegums, un tas ir arī nodoklis vai naudas maksa par savu zināmā mērā brīvi izdarīto izvēli priekšroku dot nevis ideālajam dzīvesveidam, bet šim kārdinājumam, šai azartspēlei. Un es domāju, ka patiešām Ozoliņa kungam, kā ārstam, ir taisnība, ka patiešām ir jāveido šī psiholoģiski un morāli veselā sabiedrība. Taču, ja, izvēlēdamies šīs situācijas novērtējumu, likumdošanā mēs vēlamo uzdosim par esošo, tad mēs vēl vairāk grēkosim nekā tad, ja mēs patiešām radīsim apstākļus, kuros cilvēks ir brīvs savā izvēlē - izvēlēties šo azartspēli vai neizvēlēties. Un, godātie vecāki (es arī sevi šajā brīdī uzrunāju), vai mēs esam izdarījuši to, lai mūsu bērni nedemolētu mūsu māju, mūsu dzīvojamo māju kāpņutelpas? Vai mēs esam to izdarījuši tā, lai mēs varētu teikt: šī ir mana atbildība, un mans bērns izvēlēsies to nedarīt, gluži tāpat kā viņš izvēlēsies nespēlēt šo azartspēli, jo tā nav paredzēta bērnam. Vai es esmu savam bērnam devusi no savas puses to nepieciešamo izvēles motivāciju, ar kuru viņš nenonāks kārdinājumā izvēlēties azartspēli? Bet, tā kā mēs esam šobrīd nonākuši pie šīs motivācijas, es gribētu jūs lūgt tomēr atbalstīt komisijas izstrādāto variantu, kurā ir izsvērti visi šābrīža apgrūtinājumi tiem, kuri izvēlējušies kādu no savām dzīves baudām šādā veidā apmierināt. Gribu teikt, ka sterilizācija nozīmē neauglību. Tā ir garants neauglībai, un šo likuma "sterilizāciju" šobrīd mēs nevaram izdarīt - arī ar tādu motivāciju, ka mēs vēlamies par katru cenu, ar visiem iespējamiem līdzekļiem, ārkārtīgi pedagoģiski uzlabot sabiedrības morālo stāju.

Šajā situācijā varētu teikt: var būt, ka nav sevišķi korekti uzskatīt, ka par šādu naudu nebūs diez cik laba kultūra. Droši vien ir šīs morālās tiesības tā teikt. Vēlreiz atkārtoju: cilvēks ir brīvs savā izvēlē, un šie kārdinošie piedāvājumi ir bijuši, ir un būs, neatkarīgi no tā, vai mūsu sabiedrība un mūsu valsts jau atrodas kādā atzīstamā morālās attīstības pakāpē vai neatrodas.

Es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu un balsot par komisijas sagatavoto redakciju trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Nu šī ir otrā reize šajā Saeimas sasaukuma laikā, kad, manuprāt, ar ārkārtīgi dīvainu viedokli izceļas tieši Kristīgie demokrāti. Vispirms jau pirms kāda laiciņa kristīgais demokrāts Māris Vītols aicināja samazināt akcīzes nodokli stiprinātajiem vīniem, kas ir īpaši kaitīgi alkoholiskie dzērieni, un tādējādi veicināt tautas apdzirdīšanu. Nu tagad ir otrais Kristīgo demokrātu "brīnums": nāk šeit tribīnē kristīgā demokrāte Rugātes kundze un saka, ka mums nevajadzētu tomēr noteikt striktus ierobežojumus izlozēm un azartspēlēm, jo katram cilvēkam, ir jādod, lūk, šī brīvā izvēle - piedalīties azartspēlē vai nē. Šādā veidā mēs jau varam aizdomāties arī tālāk, līdz tam, ka katram cilvēkam un katram bērnam it kā būtu jādod brīva izvēle pirkt pornožurnālus vai nē. (Es atvainojos par izteicienu.) Es domāju, ka ar šādu pieeju mēs nekur nevaram nonākt un tā nekādā ziņā nevar būt kristīga.

Es aicinu noteikt iespējami stingrus ierobežojumus izložu un azartspēļu izplatībai. Katra šāda izšķiršanās - atļaut vai neatļaut kaut kāda veida uzņēmējdarbību, iestāties vai neiestāties par morāles normu ievērošanu un par morālā klimata stiprināšanu, - jebkāda šāda izsķiršanās neizbēgami ir saistīta pilnīgi konkrēti ar reālajiem materiālajiem jautājumiem, un tāds ir naudas jautājums. Jebkurā gadījumā tas ir. Un, ja Kristīgie demokrāti šodien aicina neatbalstīt morāli, bet šo morāli iztirgot, tad jājautā - kā mēs varam ticēt, ka viņi citos brīžos aicinās uz kaut ko citu?

Man šāda nostāja absolūti nav pieņemama, un es aicinu neatbalstīt Budžeta un finansu komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es arī lūgtu Saeimas deputātus šinī gadījumā atbalstīt izteikto viedokli un atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, tas ir, neatbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu. Un vēl es gribu pateikt, ka mēs jau te runājam būtībā par azartspēlēm vispār, jau sākam runāt par to, vai tās ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas, bet mani priekšlikumi bija par to, ka šo azartspēļu jomu vienkārši vajag sakārtot. Neviens no šiem spēļu automātiem netiktu, kā es teicu, izlikts uz ielas, bet šīs spēles tiktu norobežotas atsevišķās telpās. Jo nav normāla šāda situācija, kāda ir lielajos universālveikalos: kurš katrs var pieiet klāt automātam un spēlēt, un nav nekādas kontroles attiecībā uz tiem, kas tur spēlē. Tāda situācija nav normāla, un tādas nav nevienā Eiropas valstī... Eiropas valstīs tādas prakses tomēr nav. Ja Angliju un Franciju var saukt par Eiropas valstīm, tad es tur tādu redzējis neesmu. Varbūt citās vietās... varbūt Polijā ir redzēts, bet tā diemžēl, manā skatījumā, vēl nav tāda Eiropas valsts, pēc kuras standartiem mums vajadzētu tiekties.

Un, kas attiecas uz šīm naudas lietām, lielākie šīs naudas maksātāji diemžēl ir tieši to spēļu zāļu īpašnieki, kuri jau ir pārgājuši uz to civilizēto veidu, ka ir atsevišķas telpas, kurās notiek šādas spēles, un tas, kas grib, iet iekšā, bet tas, kas negrib, neiet iekšā. Es stipri šaubos, vai tie, kas ir šie mazie spēļu automātu turētāji, tādi, kam kādā bārā vai kaut kur citur ir tikai viens automāts vai divi automāti, - vai tie ir šie lielie kultūras un sporta atbalstītāji. Cik liels ir viņu procentuālais ieguldījums šajā vienā miljonā latu, kas ir 1996. gadā nonācis kultūrai? Man liekas, ka tas varētu būt, nu, varbūt tikai kādi pāris procenti... kādu 5 procentu apmērā, ne vairāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tos, kas no lapiņas nelasa iepriekš sagatavotas runas, un visus pārējos es ļoti lūgtu uzlūkot atšķirības starp otrajā lasījumā pieņemto variantu un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto variantu. Uzsvars principā ir likts tikai uz vienu jautājumu - "pagrabos un puspagrabos", un es ļoti labi saprotu, kas slēpjas zem šā milzīgā nolieguma. Ierosina izņemt laukā šos vārdus "pagrabos un puspagrabos", jo kādai no ļoti lielām un nozīmīgām firmām, kura ir ieinteresēta šajā likumprojektā, šie automāti neatrodas nevienā pagrabā vai puspagrabā. Visos pārējos jautājumos jau nekādas lielās atšķirības starp komisijas ieteikto versiju un starp to versiju, kas ir pieņemta otrajā lasījumā, nav.

Un jautājums, kādēļ komisija nolēma šķirties no šīs redakcijas "pagrabi un puspagrabi", ir diezgan vienkāršs. Un, ja mēs esam bijuši Eiropā tanīs pazemes pārejās vai pazemes stacijās, vai pazemes metro un tā tālāk, tad esam redzējuši, ka tur visur ir atsevišķi norobežotas vietas, kur tiešām ir šie spēļi automāti. Un tas arī bija par pamatu noraidījumam. Neviens Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nealka padarīt mūsu bērnus par spēļu faniem vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja mēs tā uzmanīgi palasām, tad tas punkts, kas agrāk bija 8. punkts, ka nedrīkst piedalīties bērni līdz 18 gadu vecumam, tagad vienkārši ir padarīts par 9. punktu, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vienkārši ir sakārtojusi šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es laikam nevarēšu parunāt, jo mana sirds vēl dauzās pēc Rugātes kundzes runas, domājot par to, ko viņa te sacīja. Jo, jaucot to lietu, ka šis likums neiestājas par to, ka vispār jāaizliedz azartspēles, bet viņas tikai vairāk vajag kontrolēt un atstāt solīdākās telpās, nevis izvietot pa maziem ūķiem, kur piekļūst skolnieki, bērni klāt.... Un kas tur notiek?

Kā teica Rugātes kundze, ir jādod brīva izvēle, tātad arī bērniem jādod brīva izvēle. Lieliem cilvēkiem, šiem biznesmeņiem, jeb, kā tautas žargonā saka, "biezajiem", mēs šo izvēli dodam. Tie arī uz tik maziem ūķīšiem neiet. Tie bagātie, kuri iet, tie iet uz īstiem kazino, spēlē un tur atstāj to savu naudu. Bet es negribētu būt ļauns un naidīgs, un es teikšu, ka arī kristieši var kļūdīties, un cerams, ka mēs un Dievs piedos viņiem viņu kļūdas, bet es domāju, ka mēs balsosim saprātīgi - noraidīsim šo priekšlikumu, jo azartspēļu traģēdija ir tikpat briesmīga kā narkomānija. Ir cilvēki, pat it kā šķietami solīdas ģimenes - vīrs nedzer, ar priekameitām nepinas, bet pēkšņi ģimene šķiras tāpēc, ka viņš nospēlējis savu naudu, pārdod māju un atkal visu nospēlē azartspēlēs. Es ceru, ka mūs dzird arī tauta, un tā skatīsies, kādā veidā mēs balsosim. Balsosim tagad "pret".

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Man jāsaka tā: ja mums ir jāatļauj pilnīgi brīvi šīs azartspēles rīkot pagrabos, puspagrabos un varbūt baznīcu torņos, lai par to saņemtu 800 000 latu, tad, piedodiet, šāda nauda nav vajadzīga.

Mums vajadzētu saņemt 2,5 miljonus latu katru gadu, bet par šo summu nozog Latvijas mežus. Līdz šim nav sakārtota šī problēma. Par 2,5 miljoniem nozog Latvijas mežus. Par 50 miljoniem latu ieved naftas produktu kontrabandu, cigaretes. 96 miljonus latu piešķir no budžeta banku rehabilitācijai, neveiksmīgo kredītu atmaksai, un kam citam. Ir speciāli cilvēki, kas likvidē banku "Baltija". Šeit it kā šī nauda nāk atpakaļ, bet tā nauda aiziet uz Angliju. Tad, kad "pieķer" šādu likvidatoru, tad viņš steidzīgi aizlaižas pensijā, bet otrs paliek un turpina pelnīt. Uz kā rēķina? Lūk, šeit ir šī nauda, kas bija paredzēta sportam, kultūrai, izglītībai. Un nevajag domāt, ka, lūk, šādas azartspēles glābs Latvijas kultūru. Nē, tā vairāk aizies bojā, turklāt nešaubīgi. Tūkstoš un simt reižu vairāk aizies bojā šī kultūra, jo puisītim vai jauneklim ir vieglāk ieiet šādā ar ļoti spilgtām gaismām un nesaprotamiem uzrakstiem izrotātā telpā un raustīt šos automātu kloķus, cerot, ka viņš vinnēs, nezinādams, ka tur iekšā ir jau ieprogrammēts zaudējums. Sākumā viņš it kā vinnē, pēc tam viņš zaudē. Spēle uz zemākajiem instinktiem, spēle uz tiem instinktiem, kuri šodien arī dažam pieaugušam cilvēkam ir. Viņš nevar apstāties - viņam vajag ņemt, ņemt, krāpt, pievilt, zagt un vēl, un vēl, un vēl. Šāds mežonīgais kapitālisms Latvijā nebūtu atbalstāms. Un tiešām būtu vajadzīga šāda likuma "sterilizācija", kā ieteica vai šaubījās cienījamā deputāte Rugātes kundze. Jo es domāju, ka sterilizāciju vajadzētu izdarīt arī tai alkoholiķei, kas dzemdē deviņus debilus bērnus, kurus starpnieki it kā pārdod Vašingtonas pavalstij par 18-24 tūkstošiem dolāru. Domāju, ka tie nav tās debiliķes bērni, kuru vajadzētu sterilizēt. Un tieši tāpēc es domāju, ka daudz sarežģītāk ir šādiem jauniešiem vai bērniem iemācīt rakt, krāsot, izmazgāt savas drēbītes, lasīt, zīmēt, iemācīt uzrakstīt vēstuli. Vienkāršāk ir ieiet šādā automātā un nospēlēt ģimenei slepus pievāktos vai uz ielas saubagotos santīmus. Padomājiet, ko mēs darām, atbalstot šāda samērā brīva likuma pieņemšanu.

Es vēlreiz atgādinu - es vispār esmu pret azartspēļu legalizāciju, bet, ja reiz tāda sērga kopā ar Eiropu, ar mums tik mīļo Eiropu, ar visiem viņas netikumiem ir jāuzņem, tad vismaz mēģināsim šos netikumus Latvijā ierobežot. Tāpēc atbalstu priekšlikumu - noraidīt šo paplašinājumu un atstāt veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, otro reizi. Kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

A.Rugāte (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātie Augstā nama kungi, kuri kauninājāt mani par manu morālo stāju! Man jums ir jautājums: kādēļ šajā likumā nav normas, ka nedrīkst izvietot spēļu zāles uz jumta? Atbilde ir ļoti vienkārša - tāpēc, ka neviens no konkurentiem tām spožajām zālēm, attiecībā uz kurām jūs šobrīd uzskatāt, ka tajās drīkst būt šis pats netikums un šī pati briesmīgā cilvēka degradācija, kur jūs tam visam atļaujat būt... Taču, ja kāds būtu iedomājies, ka konkurents uzbūvēs šo spēļu zāli uz jumta, tad arī šis jumts atrastos šajā likumā kā aizlieguma vieta. Ne par vietu ir runa! Ir runa par to, kādu uzņēmējdarbības formu tādā gadījumā, Ozoliņa kungs, ja arī jūs iegājāt citās sfērās... Es arī pamēģināšu motivēt to ar citiem argumentiem. Kādu uzņēmējdarbības formu izvēlas cilvēks, kurš grib pelnīt, - tas ir jautājums numur viens. Vai tajā arī nav ietverta mūsu sabiedrības šībrīža gatavība un šīs valsts veidošanas morāle? Tas ir jautājums numur viens, kādu uzņēmējdarbību... Un, ja tās ir azartspēles, kur cilvēks vēlas pelnīt uz citu... nevis uz netikuma, bet uz citu negatavības rēķina spēt atbildēt tām ar savu tikumu...

Godātie kolēģi, mēs šobrīd jaucam morāli klāt tur, kur patiesībā ir mūsu vai nu spēja šajā sabiedrībā godīgi pelnīt, vai arī vienīgā iespēja pelnīt uz citu rēķina. Un tā arī ir morāle, Ozoliņa kungs!

Tāpēc es ļoti lūdzu šajā situācijā "nenorakstīt" uz šī samērā pieticīgā kultūras budžeta un kultūras iespēju rēķina to, ko kultūra šobrīd nav pelnījusi. Kultūra iztiek ar to, kas citiem šobrīd paliek pāri. Tā nekad neko nav pelnījusi. Un, ja ir tie, kuri vēlas šādā veidā - ar azartspēļu organizēšanu - pelnīt savus līdzekļus, ar šo uzņēmējdarbību, un ja mūsu sabiedrībā vēl ir cilvēki, kuri nevar izvēlēties morālāku sava brīvā laika pavadīšanu vai arī ētiskāku savas ģimenes... atbildīgāku savas ģimenes uzturēšanu, tad mēs nevaram ar vienu sterila naža griezienu šo sabiedrību padarīt par ideālu.

Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu, kurš šimbrīžam ir pietiekami... optimāli izsvērts un atrisina gan uzņēmējdarbību un tās regulēšanu attiecībā uz azartspēlēm, gan arī atrisina to līdzekļu izlietojumu, kurš ir bijis līdz šim, un arī turpmāk būs pietiekami reglamentēts... Pienāks mums labāki laiki, un mēs rīkosimies citādāk, Ozoliņa kungs un Eniņa kungs! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, otro reizi - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tagad jūs katrs varēsit izvēlēties, kas ir gods un kas ir godīga spēle, - vai nu to, ko mums pašlaik pasniedz Kultūras ministrija, kas uzskata, ka kultūra neko nepelna, bet tikai nezin kāpēc mākslinieki par savām gleznām naudu saņem, vai arī to, ko mēs runājam par azartspēlēm. Bet man būtu jautājums Apiņa kungam. Viņa nav zālē... (Starpsauciens: "Ir!") Ā, re kur! Lai viņš nosauc tās Eiropas valstis... Nosauciet, lūdzu, tās Eiropas valstis, Eiropas savienības valstis, kur metro atrodas spēļu automāti, kur pazemes pārejās atrodas azartspēļu automāti. Jo citādi, ja jūs tā pasakāt, ka tie tur atrodas, mēs varam nonākt līdz starptautiskam skandālam, pasakot to tādā veidā, kā šinī likumā.

Un otra lieta. Kolēģi, pirms jūs balsojat par komisijas slēdzienu, izlasiet nākamo punktu: "Azartspēlēs piedalās personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu." Kas tad tanī veikalā, tanī pagrabā ar to vienu ieeju pie tām durvīm, pie tā viena automāta pārbaudīs tos 18 gadus? Tas ir iespējams tikai īpaši organizētā telpā ar cilvēku, kas pie durvīm pārbauda dokumentus un kur iestājas atbildība, bet nevis tā vienkārši, kā mēs šeit ierakstām. Tas ir tāpat, kā ir ar alkohola tirdzniecību - alkoholu var pārdot tikai pilngadīgam, bet tā, kas viņu pārbauda, nav.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Savā laikā bija slavena, tajā skaitā Latvijā, diskusija par košļājamo gumiju. Teica, ka košļājamā gumija esot drausmīgs importa produkts. Un vēl papildus tam arī atsevišķi ārsti ļoti nopietni apsprieda to, ka košļājamās gumijas lietošana bojājot zobu sakodienu. Pēc tam bija vēl viena papildu tēze par to, ka košļājamo gumiju noteikti mētāšot un lipināšot visās vietās. Šinī gadījumā man šī diskusija, klausoties atsevišķu kolēģu runas, atgādina šo diskusiju, kas bija izvērsta un pie tam tā bija vēl arī politiskā nozīmē diskusija par Rietumu kaitīgo ietekmi. Šinī gadījumā man to atgādina arī šī diskusija par azartspēlēm. Būsim taču reālisti! Tie, kuri gribēs spēlēt, tie spēlēs. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un diez vai ar kaut kādiem aizliegumiem būs panākts kāds rezultāts. Tā ir dzīves realitāte!

Ir gan cita lieta - labāk lai valsts to naudiņu tomēr iekasē, nekā tas tiek pārvērsts kaut kādā nelegālā darbībā. Būsim reālisti! Diez vai vajadzētu šinī gadījumā pārvērst to, kā es jau teicu, diskusijā par košļājamo gumiju.

Protams, var jau pēc tam pateikt, ka ir kaut kādas dividendes iegūtas attiecībā uz vēlētājiem, jo vēlētāji to ļoti uzmanīgi noklausījušies. Bet man liekas, ka šinī gadījumā labāk lai šī naudiņa ienāk valsts kabatā, nevis kaut kādas "çnu" ekonomikas kabatā. Un šinī gadījumā patiešām varētu piekrist komisijas viedoklim.

Starp citu, ja mēs tālāk gribam analizēt, tad nākotnē vajadzētu domāt par to, kādu ceļu salīdzinoši ir gājusi Amerikas demokrātija. Un man liekas, Leopold Ozoliņa kungs, ka jūs Amerikā esat bijis. Cik es zinu, tad tur vismaz ir tāds princips, ka tādās iestādēs šie spēļu automāti nedod tiešā veidā kaut kādu naudas dividendi. Jā, varbūt kaut kādu mantiņu vai ko citu, bet tā nav nauda. (Deputāts L.Ozoliņš no zāles: "Es nebiju spēļu automātos...")

Neņemos spriest, Ozoliņa kungs, jo es personīgi...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, lūdzu, neveidojiet dialogu ar zāli!

M.Lujāns. Tā ka man ir diezgan... Es Amerikā neesmu bijis, tā ka man jālasa, kā grāmatās ir rakstīts. Protams, nākošais solis varētu būt tāds mehānisms, bet tas ir nākošais solis... Un būsim reālistiski! Reālajai sabiedrībai pretī liksim to, kas ir dotajā momentā, nevis to, ko mēs gribam vai ko mākslīgi iedomājamies.

Un tādēļ es vēlreiz saku: man liekas, ka mēs visi esam pārliecinājušies, ka košļājamā gumija ne tikai nebojā zobu sakodienu, bet viņa pat palīdz saglabāt zobus. Lai klausās vakaros reklāmu! Tā ka, izrādās, laikam šajā ideoloģiskajā cīņā toreiz kapitālisms tomēr uzveica visus sociālistiskos politiķus. Tādēļ košļājamā gumija attīstās uz priekšu, un es domāju, ka arī spēļu aparāti diemžēl būs, Ozoliņa kungs! Bet ir cita lieta, ka mēs vēlāk mainīsim šo likumu, taču pagaidām es domāju, ka ir jāatbalsta komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Visiem zināms, ka tās sievietes, kuras atdodas par naudu, sauc par prostitūtām. Tā ir vispārzināma frāze, un es saprotu, ka mums valstī arī ir ļoti liela prostitūcija. Kristīgo demokrātu pārstāve deputāte Rugātes kundze teica, ka lielu naudu var iegūt no azartspēlēm. Protams, šis likums par azartspēlēm būs, un es domāju, ka viņš ir labi sakārtots. Viņš varbūt varētu arī būt, jo mēs jau ieejam Eiropā, tomēr mēs nevaram motivēt to tā, ka mums noteikti vajag kultūrai naudu, vienalga, par kādu cenu. Tad es būtu bijis ļoti priecīgs, ja Kristīgo demokrātu savienība un visa tā frakcija kopā jau sen būtu izstrādājusi arī likumu par prostitūciju. Tur ļoti liela nauda nāktu valstij, un to visu varētu novirzīt kultūrai, tāpēc es šoreiz gribu atbalstīt...

Man, protams, ļoti patika Pēterkopa priekšlikums, bet, tā kā tam pietrūka dažu balsu, tad es šoreiz gribu, lai deputāti balsotu pret komisijas variantu un lai paliktu otrā lasījuma variants. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Jautājums te bija mazs - tikai par to, vai pagrabtelpās var atļaut izvietot azartspēļu automātus vai ne. Taču izvirzījās ļoti būtiska ētiska problēma. Diemžēl, kā es skatījos, domas dalās gandrīz uz pusēm. Tas ir ļoti bēdīgi. Man gribas prasīt tiem, kuri aizstāv azartspēles, vai viņi ir parunājuši ar psihiatriem, ar skolotājiem, ar bērnu ārstiem, ar policistiem. Ir parunājuši un uzzinājuši, kas notiek pašlaik Latvijā, mūsu brīvlaistajā zemē, kur ir bijuši aizliegumi, bet pēc tam ir dota superbrīvība. Superbrīvības upuri, piedodiet, ir krietna daļa arī no jums, kuri domā, ka nu var atļauties visu. Zināt, psihiatri lūdza man... tieši ārste psihiatre lūdza informēt Saeimu... bez smaidiem un bez jokiem informēt, ka blakus narkomānijai daudz bīstamāk skolēnu vidū ir izplatījusies azartspēļu psihoze. Azartspēļu psihoze!

Starp citu, ir taisnība, kā te jau viens pieminēja, ka tiek nospēlēta pusdienu nauda, burtnīcu nauda, tiek nospēlēta biļešu nauda, kas domāta kultūras sarīkojumiem. Vēl ļaunāk ir tas, ka pie durvīm nav kontroliera, kas kontrolētu, cik daudz ieiet, lai varētu pārbaudīt, vai visi samaksā nodokļus, bet gan kontrolē citi skolēni, kuriem tās naudas ir mazāk. Skolēni jau no 3. - 4.klases ir noorganizējuši skolēnu azartspēļu entuziastu reketus. Ne jau vienu, bet vairākus Rīgā! Vai tiešām jūs par to nezināt? Un vai jūs nesaprotat, uz kurieni mēs ejam? Viņi nemācās, viņi neiet uz operu, kur vajadzētu līdzekļus ieguldīt.

Un te daži demagogi, piedošanu, ka es esmu spiests tā teikt, apgalvo, ka, lūk, varētu dot kultūrai to daļu, ko mēs izvelkam šiem bērniņiem no kabatām. Šo daļu taču mēs atņemam kultūras pasākumiem! Tā aiziet azartspēlēs. Un arī cilvēks bojājas. Un tiktāl sabojājas, ka aiziet bojā jau pusaudža gados. Es saku - aiziet bojā, savstarpēji sakaujoties.

Es zināju vienu cilvēku, labi pazinu, kuru nosita aizdevēji, jo viņš neatdeva parādu tāpēc, ka viņš vienkārši visu nospēlēja, tad atkal aizņēmās un atkal aizņēmās, un nospēlēja. Viņam drudžaini dega acis. Tā ir bīstama parādība, un, ja mēs neko neierobežosim, tad tā lieta var kļūt ļoti nopietna. Mēs esam sabiedrība, kas iznākusi no ieslodzījuma brīvā dabā, kur nu mums gribas darīt visu, kas vien ienāk prāta.

Lujāna kungam es gribētu teikt tā: mūsu komisijas vadītājam gribējās aizrādīt vienam pieaicinātam cilvēkam, ka viņš izturas neglīti, jo runādams košļā košļājamo gumiju, bet viņš nevarēja atļauties to darīt, jo izrādījās, ka to pašu dara arī viens komisijas loceklis - cienījamais Lujāns. Jā, tāda ir mūsu Saeimas reālā dzīve. Tā ka nevajag slavēt arī košļājamo gumiju. Tur ir daudz kā neētiska.

Tiem, kuri saka, ka te ir 800 000 latu ienākums. Cienījamie kolēģi, šim ienākumam tautas mutē ir viens apzīmējums - tā ir tautas asinsnauda. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Apiņa kungs.

P.Apinis. Godātie kolēģi, kas mums šoreiz tikai bija jādzird jautājumā par to, būt vai nebūt pagrabos un puspagrabos šiem spēļu automātiem, - rekets, Opera, banka "Baltija", izlaupīti meži, izmazgātas drēbītes, angļu valodas apmācības, sniega tīrīšana, iedzērušas 9 bērnu mātes, amorāli bērni, kas spēlē ļaunas tantes televizora spēles un tā tālāk, un tā joprojām. Visu neuzskaitīšu, jo mēs tiešām šoreiz parunājāmies par visu un bija lieliska iespēja šo visu jautājumu risināt.

Es, cienījamie kolēģi, jums vēlos teikt, ka tādā gadījumā mums varbūt vispār vajadzētu izvirzīt jautājumu, vai mums... (Zālē troksnis.) (Starpsaucieni no zāles: "Nedzird! Runā skaļāk! Ūsas jādzen nost!... Pacel mikrofonu augstāk!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu nedaudz savas emocijas apvaldīt.

P.Apinis. ...Vai mums šāds likums vispār ir vajadzīgs? Un tad mēs varētu balsot pret šo likumu un aizliegt vispār azartspēles kā tādas. Jā, tas ir apmēram tā, kā es sapratu no Ozoliņa kunga ļoti lieliskās emocionālās uzstāšanās, un man viņa ļoti patika. Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, ko komisija arī ir atbalstījusi. Tur vienīgā būtiskā atšķirība ir par pagrabiem un par puspagrabiem, un tā vienkārši ir iekšēja cīņa starp dažādām firmām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt pantu ar 7. un 8.punktu, attiecīgi mainot numerāciju, jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 37, atturas - 7. Šis priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. 5.lappusē Saeimas Juridiskais birojs ir izdarījis ierosinājumu - papildināt tekstu pēc vārdiem "licences saņemšanai" ar vārdiem "papildus šā panta pirmajā daļā minētajam". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Jurkāns 26.1. pantu izsaka jaunā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim par deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikumu šajā pantā piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 7.lappusē ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums - izslēgt 4.punktu. To komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat Saeimas Juridiskais birojs ieteicis izslēgt 4.punktu, pārnumurējot pārējos punktus. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Apiņa priekšlikums - izteikt citādākā redakcijā 35.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo pašu pantu izteikusi jaunā redakcijā, kurā tas ir stipri papildināts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajam priekšlikumam - izteikt 35.pantu jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Līdz ar to nav izskatāms deputāta Apiņa nākamais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs, tas ir loģiski. Tālāk!

P.Apinis. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka izslēgt 35.1. pantu. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Andrējevas kundzes priekšlikumu 35.1.pantā piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka 35.1.pantu izteikt jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 35.1. panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Pārejas noteikumos Budžeta un finansu (nodokļu) komisija papildina tos ar jaunu punktu, kuru pati, bez šaubām, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu redakciju piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un būtu iespējams balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 19, atturas - 11. Likums ir pieņemts.

Līdz pārtraukumam mums ir atlikušas četras minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". Trešais lasījums.

Pēteris Apinis - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 513. Izdarītas ļoti minimālas izmaiņas. Saeimas Juridiskais birojs aicina likuma 2.pantu izteikt jaunā redakcijā, kas ir būtiskā sakarā ar jaunajām izmaiņām citos likumprojektos. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāts Jurkāns 2.punktu izsaka jaunā redakcijā, kur kāršu un kauliņu spēles nodeva ir 2000 latu par katru galdu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, bet to darīsim pēc pārtraukuma. Mums vēl ir divi paziņojumi.

Čerāna kungs, jūs pēc pārtraukuma runāsit pirmais.

Apiņa kungs, es jūs saprotu... Pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Par komisijas sēdi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, komisija, kas tika izveidota Satversmes otrās daļas izstrādāšanai, pulcēsies šajā pārtraukumā Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Tur Prezidija sēde būs, Bišera kungs, tāpēc vajadzētu izvēlēties citas telpas.

I.Bišers. Tādā gadījumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī Kārlim Čerānam paziņojums par komisijas sēdi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Atgādinu Eiropas lietu komisijas locekļiem, ka Eiropas lietu komisijas sēde tagad... diemžēl zāles šeit ir aizņemtas, tāpēc jāiet uz komisijas telpām. Tātad Ārlietu komisijas telpās notiks sēde, pretēji tam, ko es teicu individuāli. Mums nav iespējas šajā mājā palikt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, pulksten 15.00 notiks Saeimas Prezidija sēde. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Sēdes vadītājs. Debatēs par apspriežamo likumprojektu ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu, Čerāna kungs, nāciet tribīnē.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Šis priekšlikums, kurš ir atbalstīts, paredz samazināt šo nodokli par kāršu un kauliņu spēlēm. Es domāju, ka tas absolūti nav pamatoti. Līdz šim, otrā lasījuma redakcijā, bija 3000 latu, bet tagad, kad likumprojektu skatām trešajā lasījumā, pēkšņi šeit parādās, ka nodoklis ir 2000 latu. Es domāju, ka tas absolūti nav pamatoti. Es domāju, ka, ja mēs pieļaujam šīs azartspēles, tad ir jāliek tām virsū maksimāli stingri nodokļi, lai tās pēc iespējas ierobežotu, un tādēļ es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un lūdzu to neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Apiņa kungs.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, tā kā es šobrīd neredzu šeit Jurkāna kungu, man ir jāizskaidro jums viņa argumentācija, kāpēc viņš uzskata, ka ir jābūt 2000 latiem. Iepriekšējā summa bija 1500 latu, un Latvijā tas viss pieaug plānveidīgi, nevis ar lēcienu uzreiz pieaug veselas divas reizes. Sarunā ar Finansu ministriju šī pozīcija tika akceptēta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vienojās ar Finansu ministriju, ka nav mērķtiecīgi visas nodevas palielināt divas reizes, bet ka tās ir jāpalielina atbilstoši inflācijas koeficientam. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Jurkāna priekšlikumu izteikt 2.panta 2.punktu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikumu par 2.panta 2.punktu. Viņš ierosina samazināt nodevu summu no 3000 latiem uz 2000 latiem. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Jurkāna priekšlikums attiecībā uz azarta videospēlēm un mehāniskajiem azartspēļu automātiem. Deputāts Jurkāns ar to pašu argumentāciju, kuru es jums jau izskaidroju, šo summu samazina no 420 latiem uz 350 latiem, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz to, ka gadā ir 12 mēneši (un atbilstoši Finansu ministrijas ieteikumam, ka šim skaitlim būtu jābūt tādam, kas dalās ar 12), iesaka attiecībā uz videospēlēm un mehāniskajiem automātiem noteikt 360 latus.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man absolūti nav izprotama šāda argumentācija un šāda "laipošana" un centieni izpatikt šiem azartspēļu rīkotājiem. Es domāju, ka, ja jau mēs nevaram principā ar aizliegumiem ierobežot šīs azartspēles, tad šis būtu tas gadījums, kad būtu maksimāli jāpalielina tā nodeva, kas ir jāmaksā šiem azartspēļu rīkotājiem, un konkrēti šis ir 8.punkts, par azarta videospēlēm un mehāniskajiem azartspēļu automātiem. Ir runa par nodevas summu, kāda būtu jāmaksā par katru spēļu automātu. Mana pozīcija ir tāda, ka mums nav nekāda pamata to samazināt no 420 latiem uz 360 latiem, un tāpēc es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tiem, kas grib nodarboties ar šīm azartspēlēm, ir arī kārtīgi jāmaksā, un, ja būs šī kārtīgā maksa, tad būs arī nauda kultūrai un visam pārējam. Te mēs rīkojamies ārkārtīgi dīvaini - vispirms maksimāli paplašinām šo loku, bet pēc tam, tad, kad runa ir par konkrētiem ienākumiem un konkrētiem līdzekļiem, kas ienāk budžetā, atkal deputāti tam visam nostājas pretī. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lai paliek šī maksimālā nodevas likme par videospēļu un mehāniskajiem automātiem - 420 latu par katru spēļu automātu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka Čerāna kungam kā programmistam ir ielikta ļoti laba programma, kur ir teikts: jo lielāka nodokļu maksa, jo mazāk ienākumu. Un, protams, šajā gadījumā Finansu ministrija ir faktiski piekāpusies un atbalstījusi komisijas priekšlikumu (vismaz Finansu ministrijas pārstāvis, būdams klāt komisijā, šo priekšlikumu atbalstīja). Tas ir detalizēti izklāstīts un izsaka šo ideju, ka, teiksim, nodeva vai nodoklis palielināms... vismaz ne vairāk kā inflācijas līmenī. Ja attiecībā uz inflāciju mēs plānojam šos 9 vai 10 procentus, tad ir šī argumentācija, jo mēs nevaram tā vienkārši pateikt: ir 300, tagad būs 420, varbūt 500 vai varbūt 600 latu. Es domāju, Čerāna kungs, ja jūsu biznesam (man nav ar azartspēlēm saistīta biznesa) būtu tāpat un ja gada vidū pateiktu: "Maksājiet nevis 25%, bet 50%!" - jūs šeit runātu pilnīgi citādi. Šī ir tā argumentācija. Tas ir ļoti vienkārši. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu uzsvērt to, ka azartspēles ir ne tikai bizness; azartspēles ir saistītas ar šo negatīvo morālo slodzi, un tāpēc tas ir absolūti pieņemami, ka azartspēlēm šīs nodevas pieaug straujāk nekā inflācijas līmenis. Ja tās nepieaugtu vispār, tad mēs varētu teikt, ka mēs tīši veicinām un stimulējam azartspēļu izplatību. Paldies Dievam, ka mēs vismaz šo inflācijas līmeni šeit gribam nosegt, bet es uzskatu, ka arī tas ir nepietiekami. Un tāpēc mums ir jānosaka paaugstinātas nodevas par azartspēlēm, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Diemžēl mēs atkal sākam viens otram aizrādīt - tu prasi par daudz, tu gribi par maz. Bet varbūt varētu komisija vai arī Ernests Jurkāns nākt šeit un mums paskaidrot, sniegt vismaz ekonomisko pamatojumu, kāpēc nevar nomaksāt 420 latus, kāpēc var nomaksāt 350 latus. Un varbūt varētu arī Kultūras ministrijas pārstāvji nākt šeit tribīnē un pateikt, cik naudas kultūra zaudēs tad, ja maksās 360 vai 350 latus plānoto 420 latu vietā. Jo, ja ir runa par skaitļiem, Jurkāna kungs, tad jāsaka, ka 120 lati no 420 latiem nav 50%. Vajadzētu būt korektiem, un nevajadzētu vienam otru mānīt. Šādā gadījumā pieaugums nesasniedz pat 25%, kur nu vēl 50%. Tāpēc nav korekti, ja tā runā no tribīnes cilvēks, kas operē ar skaitļiem un rēķina līdzi mūsu valsts budžeta ieņēmumu daļu, it īpaši, ja tā nauda tiek daļēji novirzīta kultūrai. Tāpēc man būtu lūgums gan komisijas pārstāvjiem, gan atsevišķu summu ierosinātājiem: paskaidrojiet mums, uz ko balstās jūsu aprēķini! Jo, noklausījušamies Rugātes kundzes uzstāšanos un viņas aizstāvību kultūrai, jāsaka tā: gods un slava parlamentārajai sekretārei, kas cīnās par šādām lietām, tikai katrs izvēlas savas cīņas metodes. Man liekas pilnīgi nepieņemams šis priekšlikums samazināt šo summu, 420 latu vietā noteikt zemāku. Man gribas teikt, ka tā ir jāatstāj tāda, kāda tā ir, jo kultūrai vajag naudu.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns, otro reizi.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamā Kreituses kundze! Kad es runāju par 50%, es jūs lūgtu ļoti nopietni klausīties. Ja, teiksim, uzņēmējam šodien uzņēmuma ienākuma nodokļa vispārējā likme ir 25% un pēkšņi Saeima pasacītu, ka pēc pusgada būs 50%, es runātu kā no uzņēmēja viedokļa. Es nerunāju par 350 latiem vai kādu citu summu (vajag klausīties uzmanīgi!), es runāju par inflācijas procentu, par šo inflācijas procentu, kas atbilst šiem 360 latiem šodien. Finansu ministrija piekrīt šai summai. Un ne vairāk. Un tas, es domāju, ir tīri loģiski un pareizi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Apiņa kungs.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, sākumā man jāatvainojas deputātam Jānim Jurkānam, kurš lūdza turpmāk, runājot par azartspēlēm, minēt Jurkāna kunga vārdu. Šos priekšlikumus ir iesniedzis kolēģis deputāts Ernests Jurkāns.

Bet, kas attiecas uz šo likumprojektu, es sapratu, ka kolēģis Ernests Jurkāns atsakās no sava priekšlikuma un piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam. Vai es pareizi sapratu jūs? Jūs atbalstāt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu un atsaucat savu priekšlikumu? 350 latu... Jūs atsaucat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ernesta Jurkāna kunga priekšlikums tiek atsaukts.

P.Apinis. Līdz ar to mēs varētu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas atbilst Finansu ministrijas priekšlikumam. Videospēles un mehāniskie automāti: par katru spēļu automātu - 360 latu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izteikt 3.panta 8.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 9. Pieņemts.

P.Apinis. 2.lappusē ir deputāta Ernesta Jurkāna kunga priekšlikums izteikt 5.panta pirmo teikumu citā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Jurkāna priekšlikums papildināt likumprojektu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Mēs varētu balsot par likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā - ar vienu iebildi, ka ir viena drukas kļūda. Pašā sākumā (tur, kur ir teikts: "Izdarīt likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"...") ir minēts 1991.gads, bet būtu jālasa, ka tas ir 1994.gads.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Svetlanas Bless-Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2258. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Svetlanas Bless-Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Svetlana Bless-Puķe dzimusi 1942. gadā Omskas apgabalā. Tautība - latviete. 1951. gadā iestājusies Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā, 1962. gadā pārgājusi mācīties 5. vidusskolā, 1963. gadā to beigusi un iestājusies Latvijas Valsts Universitātē Juridiskajā fakultātē. 1964. gadā iestājusies Maskavas Valsts cirka un estrādes skolā.

Strādājusi no 1969. gada Latvijas Valsts filharmonijā, no 1969. gada līdz 1978. gadam bijusi Valmieras Drāmas teātra aktrise, no 1978. gada līdz pat šodienai strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par aktrisi.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Gribu pieminēt to, ka komisijā mums izraisījās debates par šādu jautājumu: principā, sakarā ar to, ka Svetlana Bless-Puķe ir latviete, viņa varētu iegūt pilsonību arī citādākā kārtībā. Taču, tā kā bija pilnībā noformēts šis deputātu priekšlikums, komisija ar vienprātīgu balsojumu atbalstīja to. Aicinu balsot.

Sēde vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma...

Lūdzu visus piedalīties balsošanā un jautājuma izlemšanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Svetlana Bless-Puķe uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs, komisijas priekšsēdētājs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Gaļina Platonova dzimusi 1945. gadā Ukrainā. Sakarā ar to, ka vecāki ieradušies Latvijā, arī Gaļina Platonova 1954. gadā ieradās Latvijā un sāka mācīties 37. vidusskolā, kuru beidza 1961. gadā. 1963. gadā iestājās Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. No 1970. gada sāka strādāt par neiroloģi Rīgas 12. poliklīnikā. 1981. gadā tika iecelta par Rīgas 12. poliklīnikas galveno ārsti. Sakarā ar poliklīnikas reorganizāciju, kad poliklīnika mainīja savu statusu, viņa ar Rīgas Veselības pārvaldes lēmumu tika apstiprināta par SIA "12. poliklīnika" direktori un vēl līdz šai dienai strādā šajā amatā.

Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi, atkārtoti lūdzu piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu, un vēlreiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 16. Gaļina Platonova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai "Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu"". Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Ārlietu komisijas vārdā - Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šinī projektā ir galvenokārt tikai redakcionāli precizējumi, tas ir dokuments nr. 2248A. Nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Pirmām kārtām precizēts ir jau pats nosaukums: "Par konvenciju par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1. pantam ir šāds precizējums: "1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencija par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ieteiktajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2. pants tiek izteikts šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Paldies. Tur nav nekādu labojumu. 2. un 3. pantu nevajag nolasīt, Kļaviņa kungs.

4. pants.

P.Kļaviņš. 4. pants: "Konvencija stājas spēkā tās 11. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas akceptētajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 4. pantā? Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

P.Kļaviņš. Līdz ar visu to es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu beidzamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu"". Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Ārlietu komisijas vārdā - Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts).

Dokuments, kas attiecas uz šo likumprojektu, ir nr. 2277-A. Tātad šeit ir vairāki redakcionāli precizējumi, arī pašā nosaukumā. Nevar rakstīt "gaisa kuģu sagrābšana", bet ir jāraksta vienā vārdā, tātad "Par konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1. pants: "1970. gada 16. decembrī Hāgā parakstītā konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 1. panta redakcionālai precizēšanai piekrīt? Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2. pantā ir redakcionāls precizējums. 2. pants: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un tās tulkojums latviešu valodā."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī pret likumprojekta 2. panta redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Tagad šeit ir neliels labojums sakarā ar to, ka 4. pantu komisija ierosina izslēgt, bet 3. pantu izteikt šādā tekstā: "3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 13. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3. panta redakciju, kuru nolasīja Kļaviņa kungs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. ... Un izslēgt 4. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4. panta svītrošanu? Iebildumu nav. Paldies. Arī tas ir pieņemts.

P.Kļaviņš. Tā ka lūdzu šo projektu pieņemt galīgajā lasījumā, jo tas tika pasludināts par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Ministru kabinets ir atsūtījis dokumentu nr. 2134 par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un labības rezervi".

Šis jautājums ir ļoti aktuāls Latvijas tautsaimniecībai, bet it sevišķi - lauksaimniecībai. Kāds stāvoklis valstī pašreiz ir ar labības ražošanu un patēriņu? Ja vērtējam visaugstāko labības ievākumu, kad bija turpat 2 miljoni tonnu 1986. gadā, tad, sākot ar 1990. gadu, bija vērojams kritums, un tikai 1996. gadā ir neliels pacēlums, kad kopā ir saražots turpat miljons tonnu labības, iegūstot 21,5 centneru ražu no hektāra. Labības patēriņš mūsu valstī pārtikas vajadzībām ir 260 000 tonnu. Ja izskata 1997. gada bilanci, tad vajadzētu pietikt visām vajadzībām, izņemot pārtikas kviešus, specializētiem izstrādājumiem, kur ir vajadzīga ļoti augsta to kvalitāte. Bet tas, ka ir jāieved 20 000 tonnu rudzu, ko var saražot Latvijas zemnieki, un 50 000 tonnu lopbarības labības, kaut arī pārsvarā tā ir paredzēta lielajiem lopkopības kompleksiem... Es domāju, ka arī šo daudzumu varētu pilnīgi saražot Latvijas zemnieki. Pie pašreizējā patēriņa mums pietiktu ar 1,1 miljonu vai ar 1,2 miljoniem tonnu labības.

Tajā pašā laikā ar pašražoto gaļu tiek nosegtas mazāk nekā 2/3 no vajadzībām, un, ja vērtējam pašražotās pārtikas labības patēriņu, tad tas ir 62,3%, jeb pēdējos divos gados ir noticis 13,2% liels samazinājums.

Tas ir pretēji Labības biroja direktora Bērziņa kunga apgalvojumam, ka pēdējos gados pašražotās labības īpatsvars pieaug.

Tālāk, izvērtējot gaļas produktu un piena produktu īpatsvaru, arī var teikt, ka tas pēdējos divos gados ir diezgan strauji samazinājies. No tā var secināt, ka valstī nepietiekami tiek attīstīta labības ražošana un ka tā kļūst ekstensīva. Tādā gadījumā rodas nelabvēlīgi nosacījumi lauksaimniecības integrācijai Eiropas savienībā. Te es saskatu tiešus draudus Latvijas nacionālās ekonomikas attīstībai un arī tās neatkarībai.

Ir aprēķini, ka uz vienu iedzīvotāju jāsaražo vidēji viena tonna graudu gadā, lai valsts būtu ekonomiski neatkarīga. Citādi, ja tā nav, ir jāieved cita produkcija - vai nu gaļa, vai olas, vai piens, vai kādi citi produkti.

Uz vienu valsts iedzīvotāju Latvijā ir saražoti graudi: 1995. gadā - 283 kg, 1996. gadā - par simts kilogramiem vairāk, bet tas ir turpat 1,5 reizes mazāk, nekā saražo labību Lietuvā, kur 1995. gadā bija 520 kilogramu uz cilvēku. Ja netiks kāpināta labības ražošana, tad nebūs iespējams kāpināt lopkopības produkcijas ražošanu, kas no valsts lauksaimniecības politikas stratēģijas viedokļa būtu nepareizi. Pastāv arī stabilas labības eksporta iespējas, tāpēc uzskata, ka ilglaicīgas programmas izstrāde, labības ražošanas kāpināšana un tās tirgus ir mūsu lauksaimniecības politikas pamatvirzieni.

Šie jautājumi iestrādāti Ministru kabineta piedāvātā likumprojekta 3. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kur ir runa par Saeimas funkcijām līdzekļu piešķiršanā lopbarības labības ražošanas mērķprogrammas realizācijai. Ministru kabinets apstiprina līdz 1. janvārim valsts ražošanas un patēriņa bilanci, bet Zemkopības ministrija līdz 1.augustam saskaņā ar Lauksaimniecības likumu sakārto labības ražošanas mērķprogrammas.

Atbalstāma ir Labības biroja pārstrukturēšana par bezpeļņas organizāciju - valsts akciju sabiedrību "Labības tirdzniecības aģentūra", kuras uzdevumos citu starpā ir ierakstīti arī jautājumi par valsts labības politikas realizēšanu, un tai līdz 1. janvārim vajag sagatavot valsts labības ražošanas un patēriņa bilanci, kā arī sekot labības ražošanas un patēriņa bilances izpildei.

Zemniekiem nav pieņemams, ka tiek izslēgta norma par valsts rezervei iepērkamās labības cenas garantētu līmeni. Tas neatbilst Lauksaimniecības likuma 10. panta trešajai daļai par tirgus intervenci. Vēl vairāk. Klīst filozofija, ka ir jānosaka tikai maksimālās cenas, bet to citādi nevar saprast, kā vien rūpes par labu pārstrādei - par tās peļņas palielināšanu uz zemnieku un ražotāju rēķina, lai gan grozījumos 2. punkta trešajā daļā un trešās daļas 3. punktā ir noteikts, ka valsts veic uzraudzību pār labības tirdzniecību un pārstrādi.

1997. gada valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi valsts labības rezerves iegādei, lai gan ir nepieciešams sabalansēt valsts labības rezerves apjomu ar reālajām finansiālajām iespējām. Cik tas ir un kā tas ir - tas šajā likumā nav noteikts.

Par to, cik būtiska ir labības pareizas iepirkuma cenas noteikšana, liecina 1996. gadā iegūtā peļņa labības ražošanā no katra hektāra. Tā, piemēram, 1995. gadā ziemas kvieši deva 17,8 latu peļņu, turpretī, neraugoties uz zemo ražu 1996. gadā, zemnieki ieguva jau 91 latu, bet pie augstām ražām - 248 latus. Tāpat par rudziem, vasaras kviešiem un auzām. It sevišķi par rudziem un vasaras auzām, kas 1995. gadā deva zaudējumus no katra hektāra, tagad peļņa ir trīs vai četras reizes lielāka. Un tomēr labības cenas pagaidām ir nepietiekamas. Trīsdesmitajos gados rudzu maizes cenā izejvielu cenas īpatsvars bija 85 procenti, bet 1995.gadā - tikai 25%. Baltmaizei tas ir vēl zemāks, ko kā piemēru min Staša kungs.

Ministru kabinets nav izpildījis Lauksaimniecības likuma 10. panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un ražošanai nepieciešamo resursu cenu paritāti.

Tālāk ir jautājums par to, kādai tad jābūt šīs labības ražošanas programmai, konkrētāk - vai labību ražot tikai Zemgalē, kur pāris rajonu var nodrošināt ar labību visu Latviju, vai tomēr visā Latvijā. Protams, koncentrējot un attīstot labības ražošanu šim nolūkam piemērotākajos rajonos, var sasniegt augstākas ražas, un tas būtu ekonomiski izdevīgāk. Taču zinot, ka labības ražošana ir arī lopkopības pamats, tūlīt rodas jautājums: ar ko nodarbosies Latgales, Ziemeļvidzemes un citi labības ražošanai mazāk piemērotu lauku lauksaimnieki, kur labības pašizmaksa, neapšaubāmi, būs augstāka nekā Zemgalē? Starp citu, nedrīkst aizmirst, ka lopkopība ir arī organiskā mēslojuma ražošanas pamats, un tas ir vissvarīgāk tur, kur augsnes trūdvielu saturs ir mazāks par diviem procentiem, turpretī Zemgalē tas ir jau pāri 4%.

Otrs faktors, kas prasa labību audzēt visā Latvijas teritorijā, izriet no zemes auglības saglabāšanas un augu slimību izplatīšanās iespējām, no nepieciešamības pēc augu sekas. Augu sekai jābūt vismaz divām labības kultūrām. Parasti valdība uz šo jautājumu atbild, ka ir jāmeklē citi risinājumi, taču konkrēti risinājumi piedāvāti netiek, tāpēc lauksaimniecības ekonomiskais stāvoklis un rezultāti arvien pasliktinās.

Bez tam nevar kompensēt lauksaimniecisko ražošanu, sekojot Šķēles kunga lauksaimniecības politikai, - atbalstot tikai lielražotājus, kuru zemes platība ir līdz 50 hektāriem. Tas veicinās iedzīvotāju pieplūdumu pilsētās, pieaugs patērētāju slānis. Domāju, ka Rietumu zemnieki to vien gaida. Uzskatu, ka labības ražošana jāveicina un jāatbalsta visā valstī, jo tā ir arī nodarbinātību un pārējo lauksaimniecības nozaru attīstību veicinošs pasākums.

Ar šā likuma grozījumiem, paredzot Reģionālā labības ražošanas izlīdzināšanas fonda likvidēšanu, valdībai ir jāizstrādā citi pasākumi labības ražošanas veicināšanai. Šķiet, ka te būtu vieta vadīties pēc Lauksaimniecības likuma 7. un 16.panta, kur ir runa par lauksaimniecības attīstības gada programmām un par valsts subsīdijām lauksaimniecībai. Tikai pēc šo jautājumu izstrādes varētu būt runa par šā fonda likvidēšanas lietderību.

Uzskatu, ka atbalsts labības ražošanai būtu jāpaplašina, paredzot tur, kur zemes auglība ir mazāka par 38 ballēm (protams, ievērojot galvenos agrotehniskos priekšnoteikumus), kvalitatīvas sēklas izmantošanu, zināmu minimālo sējumu platību, iegūstamās ražas līmeni, ja to ražo valsts rezervei un eksportam. Tāpat līdzīgi, risinot arī cukurbiešu audzēšanas jautājumu, ir jāparedz pasākumi kombainu parka un kalšu saimniecības atjaunošanai, kas pašreiz turas kopā ar pēdējām skrūvēm. Labības ražošanas programmas izstrāde varētu būt viena no sastāvdaļām kopējās lauksaimniecības attīstības programmas izstrādē. To, ka šāda programma ir absolūti nepieciešama, norāda kaut vai Ministru prezidenta iepriekš minētajā ziņojumā dotie skaitļi, kuri raksturo, ka lauksaimniecības nozarei attīstības nav.

Likumprojektā nav paredzēta graudu sēklas valsts rezerve. Tas ir rūpīgi jāizsver, vai nebūtu pāragri atteikties no tās, lai arī kāds būs kompensācijas mehānisms, kā to paredz Lauksaimniecības likums. Nav paredzēts Latvijas labības iepirkuma kvotu, ārējās tirdzniecības apjomu un valsts garantētās labības realizācijas cenas līmeņu noteikšanas mehānisms. Tas nozīmē, ka valdība pilnīgi atsakās no jebkādas savu ražotāju un arī patērētāju interešu aizsardzības, kā arī no valsts pārtikas pašpietiekamības principa vismaz pamatproduktu apjomā, no kā ir tieši atkarīga valsts ekonomiskā drošība un neatkarība, bet tā visu atstāj starptautiskās konjunktūras ziņā.

No esošā Labības likuma 7. panta ierosināts izņemt punktu, kas noteica, ka labības imports pieļaujams vienīgi tajā patēriņam nepieciešamajā apjomā, kas attiecīgajā gadā nav saražots Latvijā. Savukārt ir ierosināts svītrot punktu, kas paredzēja 50% no iekasētā muitas nodokļa summas asignēt labības ražošanas mērķprogrammu finansēšanai. Arī tas nevar nākt par labu mūsu zemniekiem, kuru eksistence jau bez tā ir apdraudēta ražošanas izmaksu straujā pieauguma dēļ un ieņēmumu nepietiekamības dēļ.

Izejot no tā, ka labības ražošana ir lauksaimniecības attīstības stratēģijas pamats, lūdzu deputātus rūpīgi izanalizēt iesniegtos grozījumus un iestrādāt otrajā lasījumā nepieciešamās normas un priekšlikumus. Nobeigumā lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Bāna kungs, priekšlikumus par otrā lasījuma priekšlikumiem.

E.Bāns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam būtu lūgums noteikt 30. aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 30. aprīli? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti īsu laiku aizturēšu. Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesaka likumā "Par svētku un atceres dienām" izslēgt 3. pantu, jo tas principā jau Darba likumdošanas kodeksā ir ienests kā viens pants, un tādēļ šim pantam nav jāfigurē divos likumos. Un līdz ar to es ļoti lūgtu jūs atbalstīt un nobalsot par šo priekšlikumu. Un tad, ja mēs izslēdzam 3. pantu, tālāk esošo 4. un 5. pantu attiecīgi vajadzētu uzskatīt par 3. un 4. pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, bet dokumentā ir rakstīts, ka komisija to ierosina atzīt par steidzamu...

J.G.Vidiņš. Jā, atvainojiet! Es lūgtu no sākuma nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.G.Vidiņš. Tagad es lūgtu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Cienītie kolēģi, ja nav nekādu priekšlikumu, tad es uzreiz lūgtu jūs nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi.

Aleksandrs Golubovs vēlas runāt - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". (Starpsauciens no zāles: "Tikai īsi!")

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir daudz neskaidrību šajā likumā un ka tas ir pasludināts par steidzamu, vajag dot kaut vienu vai divas nedēļas, lai paskaidrotu sakarā ar to, ka tur, norādot Lieldienas, nav uzrādīta konfesija, tas, kādai konfesijai tās Lieldienas ir. Un sakarā ar to, ka nav norādītas visām konfesijām Lieldienas, tad Lielajai piektdienai un Otrajām Lieldienām vajadzētu būt sarkanai dienai. Un sakarā ar to, lai visu noskaidrotu, es jau nosūtīju komisijai pieprasījumu un lūdzu šodien neizskatīt to otrajā lasījumā. (Starpsauciens: "Nu tu gan iekriti...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk runāt neviens nevēlas.

Komisijas vārdā Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Cienītie kolēģi! Golubova kungs laikam nav sapratis lietas būtību. Šeit nav runa par kaut kādām konfesijām, par Lieldienām, Vasarsvētkiem un tā tālāk. Šeit ir runa par to, lai mēs izslēdzam šo 3. pantu no likuma "Par svētku un atceres dienām". Darba likumdošanas kodeksā ir ierakstīts, ka "Vasarsvētki ir svētdiena", ko mēs pieņēmām vienā no iepriekšējām sēdēm. Tā ka šeit nav runa, Golubova kungs, par kaut kādām konfesijām un tā tālāk. Šeit ir runa par šī panta izslēgšanu no šā likuma. Es tomēr lūgtu cienītos kolēģus balsot šodien.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, to nedrīkst darīt, jo Kārtības rullis paredz, ka, ja kaut viens iebilst, mums ir jānosaka zināms laiks. Cik liels laiks - tas jau ir jūsu kompetencē.

J.G.Vidiņš. Es domāju, ka līdz rītdienai - līdz 25. martam.

Sēdes vadītājs. Viens priekšlikums ir izskatīt viņu 25. datumā.

J.G.Vidiņš. Līdz pulksten 12.00 dienā.

Sēdes vadītājs. Līdz 12.00 dienā. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi?

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu nedaudz ilgāku laiku. Likumprojekts otrajā lasījumā varētu tikt izskatīts pirmajā sēdē aprīlī. Izskatīšanas diena varētu būt 10. aprīlis. Jo mums darba kārtībā ir minēti vairāki dokumenti, gan dokuments nr. 2218, gan arī dokuments nr. 2293. Lai mēs neizdarītu kaut kādas nepārdomātas lietas, mums ir jābūt pilnīgā skaidrībā par to, ko mēs pieņemam. Es domāju, ka nav absolūti nekādas motivācijas šādai steigai. Mēs varētu to ļoti mierīgi skatīt 10. aprīlī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kādi priekšlikumi ir? Vairāk priekšlikumu nav. Izlemjam jautājumu balsojot. Ir divi priekšlikumi - 10. aprīlis un 25. marts (līdz 12.00). Balsojam par tālāko datumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Izlemjam jautājumu par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā 10. aprīlī. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 8. Tas nav pieņemts.

Tātad paliek spēkā otrs priekšlikums - 25. marts (līdz 12.00). Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.-1938. gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šo likumprojektu mums Ārlietu komisijā ir iesniedzis Ministru kabinets un ir arī paskaidrojis, ka šāds likums jau ir Polijā ratificēts, akceptēts un attiecas uz līgumiem, kādi bija brīvās republikas laikā līdz 1938. gadam. Taču dažas lietas un sakarības ir mainījušās. Mums toreiz bija kopēja robeža ar Poliju, tagad nav. Bet ir arī tādi līgumi, kas vēl joprojām ir aktuāli, piemēram, Tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latviju un Poliju, kas parakstīts 1929. gadā. Arī līgums starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, kas parakstīts Rīgā 1934. gada decembrī, paliks spēkā. Bet daži būs jāmaina.

Šinī Ministru kabineta iesniegtajā tekstā ir nelieli Ārlietu komisijas izdarīti redakcionāli precizējumi. Ir precizēts jau pats nosaukums - "Vienošanās starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par 1922.-1938. gados noslēgtajiem divpusējiem līgumiem".

Tālāk ir trīs precizējumi - 1., 2. un 3.pantā. Es ierosinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā tādu, kādu Ārlietu komisija jums to ir iesniegusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Kļaviņa kungs, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

P.Kļaviņš. Līdz 8.aprīlim...

Sēdes vadītājs. Līdz 8. aprīlim. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 39. pantu, ANO Drošības padome ir tiesīga noteikt, kādi pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu vai atjaunotu starptautisko mieru un drošību, un nemilitāri pasākumi jeb sankcijas var būt viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi. Statūtu 25. pants paredz, ka visas ANO dalībvalstis apņemas īstenot šādus Drošības padomes lēmumus. Patlaban Drošības padome ir noteikusi sankcijas pret Angolu, Dienvidslāviju, Irāku, Libēriju, Lībiju, Ruandu un Somāliju. Latvijai visnozīmīgākās ir sankcijas pret Dienvidslāviju, Irāku un Lībiju (importa un eksporta ierobežojumi, transporta kustības ierobežojumi no un uz šīm valstīm).

Līdz šim Latvijas Republikā nav radīts mehānisms, kā Latvija kā ANO dalībvalsts īsteno ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas. Izstrādātā likuma mērķis ir regulēt ar šādu sankciju izpildi un izbeigšanu saistītos jautājumus. Likums paredz arī atbildību par sankciju režīma neievērošanu, tādēļ ir izstrādāti arī papildinājumi Latvijas Kriminālkodeksā. Izstrādājot likumu, ir ņemta vērā Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Vācijas pieredze ANO Drošības padomes sankciju režīma īstenošanā. Sagatavotie Kriminālkodeksa grozījumi ir saskaņoti ar Latvijas Republikas Krimināllikuma projekta izstrādšanas darba grupu.

Tik daudz es vēlējos piebilst par šo likumprojektu un ierosinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu ierosinājumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

P.Kļaviņš. Līdz 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Kļaviņa kunga minēto datumu - 8.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 2224. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pirmajā lasījumā.

Īsi paskaidrošu, kāds ir šo grozījumu mērķis. Mērķis ir ļaut, lai tautā tā sauktajā paātrinātajā privatizācijā varētu vienlaikus ar dzīvokli privatizēt arī mākslinieka darbnīcu (tajos gadījumos, kad īrniekam ir nodotas nomā kā neapdzīvojamās telpas arī šīs mākslinieku darbnīcas). Kā piemēru var minēt kaut vai šīs Hipokrāta ielā esošās deviņstāvu mājas (būtībā ēku pēdējos stāvus). Arī Ieriķu ielā un daudzkur citur Latvijā ir šādas mājas, kurās dzīvoklis ir kopā ar mākslinieku darbnīcu. Tātad - lai arī šajā paātrinātajā privatizācijā īrniekam būtu iespējas privatizēt visu šo platību. Tas ir viens mērķis.

Otrs mērķis ir radīt apstākļus, lai varētu arī paātrinātajā privatizācijā izskatīt jautājumu par komunālajiem dzīvokļiem. Un, protams, tālākie panti ir par to, kādas ir tiesības un kādi ir pienākumi attiecībā uz jau esošajiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tas ir īsumā viss. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un, ja būs kādi iebildumi, tad to, protams, sakārtosim otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu.

N.Pēterkops. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15.aprīlim, ņemot vērā, ka šis ir tāds pietiekami nopietns likumprojekts. Brīvdienās varēsit to visu kārtīgi pārdomāt, tādēļ piedāvāju - 15. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 15.aprīlis? Tātad - 15.aprīlis. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu "Par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un atbalstīja ar pozitīvu lēmumu šo lēmuma projektu.

Ioans Šenroks ir Kristus Dzimšanas Pareizticīgo katedrāles virspriesteris, kā arī Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Viņa īpašos nopelnus Latvijas labā uzsver arī Valsts prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos - Raimonds Pauls.

Savukārt raksturojumā, ko parakstījuši vairāki Saeimas deputāti, uzsvērts, ka Šenrokam ir īpaši nopelni Latvijas labā garīgās mūzikas un reliģiskās apziņas attīstībā.

Ioans Šenroks ir dzimis Rīgā, beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur visas mācības bija latviešu valodā. Tādējādi viņš ir īpaši pietuvinājies latviešu kultūrai, un jāsaka arī tas, ka Ioans Šenroks pilnībā pārvalda latviešu valodu.

1989.gadā tika nodibināts Rīgas Pareizticīgo koris, un kopš tā laika Ioans Šenroks ir arī Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Aicinu jūs balsojot izteikt savu viedokli par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Ioans Šenroks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos". Otrais lasījums. Likumprojekts steidzams.

Ārlietu komisijas vārdā - Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs pievēršamies dokumentam nr. 2277-b. Ir galvenokārt redakcionāli precizējumi, kurus ir izdarījusi Ārlietu komisija. Pirmām kārtām ir precizēts pats likumprojekta nosaukums, jo jēdziens "gaisakuģi" ir vienā vārdā jāraksta. Tātad: "Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizējumu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pants: "1963.gada 14.septembrī Tokijā parakstītā konvencija par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos (turpmāk - Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 1.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2. pants. 2.pantā ir redakcionāls precizējums, un tagad pants skan tā: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 2.panta redakcionālu precizēšanu. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 3.pants ir izteikts citādā redakcijā tāpēc, ka ir atkal paredzēts izslēgt 4.pantu. Tātad 3.pants skan šādi: "Konvencija stājas spēkā tās 22.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 3.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Izslēgt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 4.panta izslēgšanu neiebilst. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību". Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Mēs izskatām dokumentu nr. 2277-c. Redakcionāli precizējumi ir jau nosaukumā. Tātad: "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību."

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcionāliem precizējumiem. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pantā ir redakcionāli precizējumi. 1.pants: "1971.gada 23.septembrī Monreālā parakstītā Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību (turpmāk - Konvencija), un 1988.gada 24.februārī Monreālā parakstītais Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību (turpmāk - Protokols), ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 1.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2.pants. Redakcionāli precizējumi. 2.pants: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un Protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā." Deputātiem pret likumprojekta 2.panta redakcionālu precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu beidzamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs, vēl ir jāskata dokumenta otrā puse. Vēl ir 3.panta redakcionāla precizēšana.

P.Kļaviņš. Jā. Ir vēl tātad jāskata 3.pants. Ir mūsu speciālistu izstrādāta vienota forma. 3.pants: "Konvencija un Protokols stājas spēkā Konvencijas 15.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3.panta redakciju. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Priekšlikums izslēgt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 4.panta izslēgšanu neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo projekta tekstu pieņemt pēdējā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Grīnbergs. Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr.2347 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" trešajā lasījumā.

Pirmais ir priekšlikums, ko komisija ir saņēmusi no Juridiskā biroja. Ir ierosināts izslēgt likumprojekta 1.pantu, precīzāk sakot, otrā lasījuma redakciju. Šis ierosinājums ir radies tādēļ, ka Saeimā ir iesniegts likumprojekts - likums par krājaizdevu sabiedrībām, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura ir atbildīgā komisija, šo likumprojektu pašlaik nevirza izskatīšanai sēdē. Šādā situācijā Juridiskais birojs ierosina neizdarīt grozījumus šā likuma 3.pantā un izslēgt likumprojekta 1.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt likumprojekta 1.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 2.priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Ir ierosināts uzskatīt 28.panta līdzšinējo 5.un 6.daļu attiecīgi par 6.un 7.daļu. Tas ir tādēļ, ka otrajā lasījumā pieņēmām jaunu šā panta piekto daļu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - uzskatīt 28.panta līdzšinējo 5. un 6.daļu attiecīgi par 6.un 7.daļu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Aicinu jūs balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Eiropas konvenciju "Par savstarpējo palīdzību krimināllietās" un tās papildu protokolu", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis ir dokuments nr.2348. Un sākam ar nosaukumu. Tur ir Ārlietu komisijas izdarīts redakcionāls precizējums, un nosaukums tagad skan tā: "Par Eiropas padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pants. Ārlietu komisijas izdarīts redakcionāls precizējums. Vai man tas būtu jānolasa?

Sēdes vadītājs. Nē, deputātiem teksts ir izdalīts, tas ir redzams. Deputātiem nav iebildumu pret 1.panta redakcionālu precizēšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Arī 2.pantā ir Ārlietu komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts. Paldies.

P.Kļaviņš. Par 3.pantu ir Juridiskās komisijas ierosinājums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Un arī deputāti šim ierosinājumam piekrīt. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 4.pants. Ir Juridiskās komisijas ierosinājums aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Valsts policija". Noraidīt - tāds ir Ārlietu komisijas lēmums. Noraidīts ir arī otrs Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt 4.pantu ar jaunu ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas, tas ir, Ārlietu komisijas, slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu aizstāt 4.panta pirmajā daļā šos vārdus un papildināt 4.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti iebildumus neceļ. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Tālāk. 7.pants. Ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja ierosinājums 7.pantu izteikt šādā redakcijā: "Konvencija stājas spēkā tās 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā un papildu protokols tā 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 7.panta redakciju, ko akceptējusi Ārlietu komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisija ierosina izslēgt 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 8.panta svītrošanu neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Kļaviņa kungs... Acumirkli! Paldies, Kļaviņa kungs. Sakarā ar to, ka tas ir starptautiskas nozīmes likuma projekts, pietiek ar diviem lasījumiem. Paldies, Kļaviņa kungs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Eiropas konvenciju "Par izdošanu" un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu", otrais lasījums. Atbildīgā ir Ārlietu komisija. Arī attiecībā uz šo likumprojektu ziņotājs ir deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Dokuments nr.2349. Ārlietu komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Ārlietu komisijas slēdzienu par likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Arī 1.pantā ir Ārlietu komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 1.panta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumus neceļ. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Arī 2.pantā ir Ārlietu komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret likumprojekta 2.panta redakciju neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 4.pantā ir Tieslietu ministrijas ierosināti papildinājumi, ko Ārlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Ārlietu komisijas slēdzienam par Tieslietu ministrijas iesniegtajiem papildinājumiem likumprojekta 4.pantā un par 4.panta redakciju? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 7.pantā ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja ierosināts jauns teksts, kas ir gandrīz tāds pats, ar nelielu...

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs, deputātiem teksts ir. Vai kāds no deputātiem iebilst pret likumprojekta 7.panta redakciju, ko iesniegusi Ārlietu komisija un Juridiskais birojs? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Pēdējais ir ierosinājums izslēgt 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 8.panta izslēgšanu neiebilst. Arī pieņemts.

P.Kļaviņš. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Eiropas konvenciju "Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai"", otrais lasījums, Ārlietu komisija. Ziņotājs ir Paulis Kļaviņš, Ārlietu komisijas vārdā.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Dokuments nr.2349. Nosaukuma redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Ārlietu komisijas iesniegto precizējumu likumprojekta nosaukumā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pantā arī ir Ārlietu komisijas ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1.panta redakciju atbalsta. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 3.pantā ir Ārlietu komisijas ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 4.pants. Ir Tieslietu ministrijas divi ierosinājumi, ko Ārlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Kļaviņa kungs! Tieslietu ministrijas iesniegtie labojumi - pirmais un otrais - ir likumprojekta 3.pantā. Komisija tos ir atbalstījusi. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta 3.panta redakciju? Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Jā, te man tiešām nebija tas ierakstīts. Tā arī šeit ir - Tieslietu ministrijas ieteikti labojumi, jā... Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja labojums... Aha, te ir divi dažādi teksti... piedodiet, 4.pants... tur ir pirmais un otrais, kas ir pievienojams...

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs, 4.pantā un 5.pantā labojumi un papildinājumi iesniegti nav. Mēs esam akceptējuši likumprojekta 1., 2. un 3.panta redakciju, tagad nākamais ir 6.pants.

P.Kļaviņš. 6.pants. Ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja ieteikts labojums, un tas skan tā: "Konvencija stājas spēkā tās 18.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 6.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Ir ierosinājums izslēgt 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī pret likumprojekta 7.panta izslēgšanu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Eiropas konvenciju "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās"", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņo Paulis Kļaviņš. Jums, Kļaviņa kungs, vajadzēja visu paņemt līdzi, tad nebūtu tik daudz jāstaigā.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Ārlietu komisija ir precizējusi nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Arī 1.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret 1.panta redakciju deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Arī 2.pantā ir Ārlietu komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 3.pantā nekas nemainās.

Sēdes vadītājs. Par 3. un 4.pantu priekšlikumu un iebildumu nav.

Lūdzu, tālāk!

P.Kļaviņš. Ir priekšlikums izslēgt 5.pantu. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir Ārlietu komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 5.pantu? Komisija to ir noraidījusi. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu. Paldies. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Ir Tieslietu ministrijas ierosinājumi par 5.pantu, kurus Ārlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 6.pantā ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja sagatavots teksts: "Konvencija un tās pielikumi stājas spēkā Konvencijas 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 6. panta redakciju iebildumus neceļ? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Ierosinājums ir izslēgt 7. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 7. panta svītrošanu neiebilst? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme". Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Satversmi ir apstiprinājusi Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce. Tā ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nevienam deputātam nav radušies iebildumi.

Komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, ievērojot apstākli, ka pēc likuma deputātiem nav tiesību Satversmes tekstu grozīt, bet tie var to tikai apstiprināt vai noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par komisijas priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu? Runāt neviens nevēlas. Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts. Steidzamība ir akceptēta.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā nevienam deputātam neradās iebildumi, es aicinu šo likumprojektu apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Ābiķa kungs! Pirmajā vēl neesam izdarījuši to.

Dz.Ābiķis. Es atvainojos... pirmajā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka nekas slikts nenotiks, ja mēs šo jautājumu izskatīsim otrajā lasījumā 10. aprīlī.

Es aicinu neieviest plaši to praksi, ka mēs likumprojektus izskatām abos lasījumos vienā un tajā pašā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tā kā Čerāna kungs iebilst, tad, lūdzu, Ābiķa kungs, mums jānosaka tagad otrā lasījuma laiks. Kāds - to izvēlieties jūs komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. 5. aprīlis, jo īstenībā Čerāna kungs...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, mēs nevaram izvēlēties 5. aprīli tāpēc, ka mums ir parlamenta brīvdienas sakarā ar Lieldienām, un steidzamiem projektiem mēs nosakām konkrētu izskatīšanas datumu.

Dz.Ābiķis. Tādā gadījumā - rīt.

Sēdes vadītājs. 25. marts. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Es neredzēju, kolēģi... neviens... Valdmaņa kungs cēla roku. Lūdzu! Valdmaņa kungam, kā es saprotu, ir iebildumi attiecībā pret rītdienu, 25. martu. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Beidzamo reizi, kad tu man atļāvi būt tribīnē... man bija jāsaka - bīp, bīp...

Sēdes vadītājs. Mēs, Valdmaņa kungs, nekad neesam bijuši uz tu.

G.Valdmanis. Tas ir trauksmes signāls par demokrātiju Latvijā. Mēs tagad "dzenam cauri" likumus, cik vien ātri un bezprātīgi spējam. Mēs tikko kā nolēmām, ka mūsu augsti godātais ģenerālprokurors varēs glābt un saudzēt, un uzturēt Latvijā, un neizdot ne tikai Latvijas pilsoņus, bet arī mūsu nepilsoņus, mūsu krievu mafiju. Pirms tam ar mūsu steidzīgo un paviršo Ārlietu komisiju mēs nolēmām, ka šitā pasaulē stratēģiskā vieta, kurā tranzītceļi krustojas un kurā ir kravas jāpārlādē, un kura varētu Apvienotajām Nācijām būt ļoti vērtīga...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es aicinu jūs runāt par lietu, par konkrētiem datumiem.

G.Valdmanis. Es runāju par steidzamību visu laiku.

Sēdes vadītājs. Steidzamība ir sen jau nolemta. Runājiet, lūdzu, par lietu vai arī es jums liegšu vārdu.

G.Valdmanis. Jūs jau to esat trīs reizes šodien izdarījis.

Sēdes vadītājs. Izdarīšu to ceturto reizi.

G.Valdmanis. Nu, lai tas atspoguļo, kāda ir jūsu demokrātija Latvijā un Saeimā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Valdmaņa kungs, runājiet par lietu un nosakiet kokrētus izskatīšanas termiņus otrajam lasījumam.

G.Valdmanis. (Runā reizē ar sēdes vadītāju.)... nopietni un izvairīties no šitās steidzamības un muļķības, kas šeit notiek. Mums ir daudzi nopietni...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es atkārtoju, ka jautājums par likumprojekta steidzamību ir izlemts ar Saeimas balsojumu.

G.Valdmanis. Jūs man vienreiz, kad es nācu, neatļāvāt nākt... Jūs gan mani redzējāt, bet pateicāt, ka ir jāraksta papīri. Čepāņa kungs, jūsu sēdes vadība ir ļoti apšaubāma, un es ceru, ka mēs savāksim parakstus, lai pārlemtu un pārbalsotu jūsu vietu...

Sēdes vadītājs. Dariet to, bet tagad, lūdzu, runājiet par lietu, par datumiem.

Tā kā Valdmaņa kungs nekādu datumu nosaukt nevarēja, tad pieņemts ir... (Deputāts Valdmanis sauc: "10. aprīlis.")... rītdienas datums - 25. marts.

Paldies. Jautājums izskatīts.

Līdz pārtraukumam, līdz šīsdienas sēdes beigām ir 5 minūtes.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"". Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu ar reģistrācijas numuru 637.

Zinātnes tiesiski normatīvajā sistēmā ir palikuši nenoregulēti jautājumi par zinātnes stratēģijas izstrādi un virzību, par zinātniskās darbības finansēšanas sistēmu, kā arī par Ministru kabineta 1997. gada 28. janvāra sēdē pieņemtajā lēmumā "Par zinātniskās pētniecības institūtu reorganizāciju" paredzēto valsts nozīmes zinātnisko centru juridisko statusu.

Šajā sakarībā es ļoti lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ievērojot arī to apstākli, ka likumprojekts ir ļoti rūpīgi izskatīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Proti, komisijas sēdē ir piedalījusies Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība. Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība piekrīt, ka šis projekts tiktu akceptēts pirmajā lasījumā, un ir gatava, sadarbojoties ar atbildīgajām personām Izglītības un zinātnes ministrijā, iesniegt arī konkrētus labojumus komisijai likumprojekta otrajam lasījumam, un komisija, protams, ir gatava tos arī akceptēt, ja šie labojumi būs vērā ņemami.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es tiešām aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Jo, ja arī kādam ir iebildes, tad visas šīs iebildes tiks ņemtas vērā un izskatītas, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tā kā debatēs ir pieteikušies vairāki deputāti, debates tomēr turpināsim rīt.

Tā kā nekādi paziņojumi vajadzīgi nav, paziņoju pārtraukumu līdz 25. martam pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute