Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 28.maija un 29.maija sēdi. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"". Šajā jautājumā debatēs bija pieteicies Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labrīt, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es labprāt uzreiz atsauktu savus abus priekšlikumus un daudz nekavētu jūsu laiku. Un to es arī darīšu attiecībā uz savu otro priekšlikumu. Es jau paziņoju, ka to es atsaucu. Bet pirmo es vienkārši nevaru atsaukt, jo pirmais priekšlikums ir daļēji ietverts atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā. Paldies atbildīgajai komisijai un tās deputātiem, kuri daļēji iekļāva manu priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā, un es ceru, ka arī manējās pieturzīmes ir iekļautas tajā priekšlikumā. Paldies par to.

Kāpēc tāds priekšlikums un tāda ideja par šādiem priekšlikumiem man vispār radās? Tādi priekšlikumi no manas puses bija tikai divi. Proti, līdz šim Valsts veterinārais departaments, kas reizē ir arī Valsts veterinārais dienests, bija Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Es gribētu precīzi zināt, ko nozīmē pārraudzība. Varbūt kāds no deputātiem varētu paskaidrot, kas ir "pârraudzība" un kas ir "pakļautība". Dziļi neielaižoties diskusijās, es uzskatu, ka pārraudzība tomēr zināmā mērā ir saistīta ar bezatbildību. Šie priekšlikumi, manā sapratnē, radās tāpēc, ka nesenā pagātnē, Latvijā uzliesmoja slimības, kas nodarīja lielu kaitējumu Latvijas zemniecībai. Viena no tādām slimībām bija cūku mēris. Zināmā mērā šīs slimības uzliesmojums bija arī Veterinārā departamenta vai Veterinārā dienesta neizdarības rezultāts, kas nesa tūkstošiem un tūkstošiem latu zaudējumu Latvijas zemniekiem.

Attiecībā uz manu pirmo priekšlikumu es tomēr gribētu dzirdēt arī no Juridiskā biroja, kā var pieņemt, teiksim... likt uz balsojumu šo galīgo redakciju, kura ir piedāvāta no atbildīgās komisijas puses un kurā ir teikts, ka Valsts veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša iestāde ar juridiskās personas tiesībām un savā profesionālajā darbībā tas ir neatkarīgs un saskaņots ar Latvijas Republikas likumiem. Bet iepriekšējā redakcijā, iepriekšējā lasījumā, bija minēts, ka Valsts veterināro dienestu vada Valsts veterinārais departaments. Šeit tas vārds vairs neparādās. Kā man paskaidroja viens no atbildīgās komisijas locekļiem - cienījamais Leiškalna kungs, ar šādu jaunu redakciju varot automātiski izslēgt iepriekšējā lasījuma redakciju. Var jau būt, ka tā ir, bet es gribētu tomēr dzirdēt skaidrojumu.

Attiecībā uz maniem tālākajiem priekšlikumiem, kāpēc tiešām tādi radās. Pašlaik Latvijā ir daudz dienestu, kuri savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi, un viņi prasa neatkarību. Es tam varētu arī piekrist, ja šajā profesionālajā darbībā būtu tikai viņu pašu nauda, ko viņi sapelna un izlieto savai darbībai. Tad tā būtu cita runa, bet diemžēl šiem dienestiem tiek piešķirta nauda no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju kabatas. Tāpēc, kad es pieskāros problēmām, kas vērojamas Veterinārajā departamentā un Valsts veterinārajā dienestā, es saskāros ar to, ka tur valsts budžeta līdzekļi jeb nodokļu maksātāju nauda biežos un daudzos gadījumos tiek izlietota nelietderīgi.

Kā vienu piemēru es varētu minēt nesenā pagātnē iegādātos attārpošanas līdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem, ko iegādājies Valsts veterinārais dienests un Veterinārais departaments tādā daudzumā un kvantumā, ka pietiktu visai Krievijai - visas Krievijas dzīvniekiem un varbūt vēl kaut kam vairāk. Es tiešām apbrīnoju budžeta līdzekļu izlietojumu, ko ir veicis pats Valsts veterinārā departamenta un arī dienesta direktors... Šeit es varu nolasīt Valsts kontroles datus. Tie attiecas uz nedaudz, teiksim, vecāku gadu gājumu, precīzāk sakot, uz 1993.gadu, kad valsts firma "Latvijas zoovetapgāde" ir apmaksājusi cienījamajam Jāzepam Rimeicāna kungam mājas celtniecībai sekojošus rēķinus. 1993.gadā rubļa vērtība bija liela, un par rubļiem tajā laikā varēja nopirkt lielas vērtības, bet apmaksas termiņš, šis bezprocentu aizņēmums, ko ir izsniegusi valsts firma "Latvijas zoovetapgāde", ir turpat vai 1995.gads. Un tad varētu parēķināt, kāda vērtība tajā laikā bija naudai un kādā vērtībā ir šodien, kad tā nauda jāatdod. Es domāju, ka tiek atdoti tikai santīmi.

Un tās summas ir sekojošas: 1994.gada 13.septembrī apmaksāts rēķins Rimeicāna kungam Jelgavas rajona Galvenajam arhitektu birojam - 100 rubļi; 1991.gada 8. augustā ir samaksāts Arhitektu birojam par darbu projektu 7190 rubļi. 1991.gada 8.maijā atkal par mājas projektēšanu ir aprēķināts samaksāt naudā 2185 rubļus.Tad vēl ir rēķins par 1736 rubļiem. Es neuzskaitīšu, par ko tur ir apmaksāts, bet te viss ir precīzi uzskaitīts, un tie ir Valsts kontroles dati. 1991.gada 21.maijā - 5300 rubļu. Tad ir 8000 rubļu. Tālāk seko 1989 rubļi, 7420 rubļu, 3482 rubļi, 57 000 rubļu. Un vēlreiz 52 000 rubļu. Tātad parēķiniet! Kopā ir pāri par 100 000 rubļu. Tajā laikā ir saņemts bezprocentu aizņēmums no mūsu budžeta naudas - no valsts nodokļu maksātāju naudas. Tā nauda bija jāatmaksā līdz 1995.gadam.

Tas tad arī bija viens no iemesliem, ka šāda pārraudzība pār dienestiem vai departamentiem tomēr nav normāla, jo neviens neatbild un nav atbildīgais, un tāpēc es esmu, biju un būšu par to, ka jebkurš dienests jebkādā sfērā, kas pieder pie kādas ministrijas darba specifikas, ir jāpakļauj tai ministrijai, kurā tas iederētos.

Interesanti bija iepazīties ar jaunāko veterinārās medicīnas žurnālu saistībā ar šo likumprojektu. Tajā veterinārās medicīnas doktors Gunārs Preinbergs raksta: "...Apspriežot šo likumu, pret šo likumu tiek vērsti uzbrukumi. Laiku pa laikam Latvijas valdības struktūrās strādājošie klerki, lai atgādinātu par savu esamību un savu aktivitāšu valstisko nozīmīgumu, izdara uzbrukumus Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Viens no tiem ir likums "Par veterinārmedicīnu". Jau 1993.gada nogalē Ministru kabinets centās atņemt veterinārajam dienestam profesionālo neatkarību. Taču šo absolūti nepamatoto Ministru kabineta rīkojumu, pateicoties departamenta direktora Rimeicāna un šo rindiņu autora vizītei pie 5.Saeimas priekšsēdētāja Gorbunova, kurā tika izskaidrota Ministru kabineta rīkojuma negatīvā būtība, izdevās novērst ar grozījumu likumā "Par veterinārmedicīnu". Taču jau minēto ierēdņu - Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta vadības amatpersonu - darbotiesgriba nerimās. Arī šo voluntāro uzbrukumu izdevās novērst. Tomēr ar to uzbrukumi Latvijas Republikas likumam "Par veterinārmedicīnu" vēl nebeidzās.

1996.gada nogalē Zemkopības ministrijas augstas amatpersonas, vadība un daži juristi centās mūsu darbu - šo likumu aizsargāt un uzlabot, gan veterinārmedicīnisko dienestu pakļaujot Zemkopības ministrijai, gan nosakot veselu virkni marasmatisku nosacījumu, "kuri veterinārmedicīniskā dienesta darbu nevis uzlabo, bet gan dezorganizē..." Interesanti, kā tas varētu notikt? "Ðajā pašdarbībā un šajā pašdarbības "korī" īpaši izceļas 6.Saeimas deputāts - neprofesionālis Oskars Grīgs.

Pret voluntāriem grozījumiem likumā "Par veterinārmedicīnu" aktīvi iesaistījās arī veterināru grupa - Rimeicāna kungs ar savu komandu. Viņi griezās savukārt pie Latvijas 6.Saeimas deputātiem - veterinārārstiem Rāznas kunga un profesora Priedkalna. Deputāti izprata jautājuma tautsaimniecisko un juridisko nozīmīgumu, abi apsolīja izmantot savas zināšanas un ietekmi, kā arī centīsies apturēt veterinārmedicīniskā dienesta dezorganizēšanu likuma pieņemšanas laikā."

Šā gada 18.februārī notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kura sāka izskatīt deputāta Grīga neprofesionālos ieteikumus. Man šie neprofesionālie ieteikumi bija tikai divi - un tie bija par pakļautību Zemkopības ministrijai un to, ka Valsts veterinārā dienesta ģenerāldirektoru ieceļ un apstiprina zemkopības ministrs. Es nedomāju, ka tas būtu pārāk neprofesionāli. Tad vismaz būt kāds, no kā prasīt atbildību. Izskatīšanu pārtrauca, jo deputātiem - Seilei, Leiškalnam un citiem - bija iebildumi, ka veterinārmedicīnisko dienestu vada departaments. Atsacīšanās no vārda "departaments" un iekļaušanās jēdzienā "dienests" atvieglotu veterinārmedicīniskā dienesta vietas noteikšanu valsts struktūrā un novērstu ieteicamo likuma pantu nepamatotās pāmaiņas. Tikai nepaliek skaidrs, kā dēvēt to administratīvo speciālistu grupu, kas vadīs Valsts veterināro dienestu.

Un tālāk šis cienījamais doktors saka tā: "Nerunāsim kā sociālisma apstākļos, lietojot rusificēto jēdzienu - veterinārija. Taču ir skaidrs, ka tikmēr, kamēr Ministru kabinetā un Saeimā nebūs zinoša padomnieka veterinārmedicīnas jautājumos, kāds ir gandrīz visām tautsaimniecības nozarēm, uzbrukumi Latvijas veterinārmedicīniskajam dienestam tādā vai citādā veidā nebeigsies."

Šā gada 25.februārī 6.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kura atkārtoti izskatīja likumu "Par veterinārmedicīnu", norādot 20. un 21. februāra datumu, tika iesniegti divi zemkopības ministra Dilbas priekšlikumi, kur viņš vienā no rakstiem iesaka Valsts veterināro departamentu pakļaut Zemkopības ministrijai ar visām no tā izrietošajām sekām, bet otrajā rakstā - Valsts veterināro departamentu pārdēvēt par Valsts veterināro pārvaldi. Tas nozīmē, ka voluntāri tiktu reducētas Valsts veterinārā dienesta tiesības un pienākumi. Sēdē tika pieņemts kompromisa lēmums, ka spēkā paliek Ministru kabineta noteikumi nr. 25, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, bet vienlaikus tiek veidots jauns likuma "Par veterinārmedicīnu" variants. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc vajadzēja izdarīt šādu grozījumu un kāpēc bija nepieciešamība Satversmes 81.panta kārtībā izdot šos grozījumus, kas attiecas uz likumu "Par veterinārmedicīnu".

Kā jau es sacīju, otro priekšlikumu es atsaucu, bet, tā kā mans pirmais priekšlikums ir daļēji iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, tad es lūdzu balsojumu un reizē arī lūdzu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Protams, pēc Grīga kunga runas, es pieņemu, ka dzelži jau žvadz un "melnā berta" ir izbraukusi. Es, protams, neko nesaprotu no lopu dakterēšanas, tāpat kā es neko nezinu par tiem rēķiniem, kurus kādā 1991., 1994. vai pat 1997. gadā ir apmaksājis Valsts veterinārais departaments. Es neko nezinu par tām zāļu kravām, ar ko varētu nomērdēt visus Krievijas lopus, bet es gribu runāt par šā likumprojekta attiecīgajiem pantiem tieši no valsts pārvaldes viedokļa. Grīga kunga iestrādātajā redakcijā patiesībā tas jau ir, un tā ir tā daļa, ko pārņēma komisija. Patiesībā te jau ir norāde uz pārraudzībā esošo iestādi, kas savā profesionālajā darbībā ir neatkarīga un atbild Latvijas Republikas likumu priekšā. Tātad Grīga kungs, mēģinot pārdēvēt Valsts veterināro dienestu vai pat Valsts veterināro departamentu, kas parasti ir pakļautībā esoša ministrijas iekšējā struktūrvienība, jau iedod šim departamentam pārraudzībā esošas iestādes statusu, bet spītīgi turpina to saukt par pakļautībā esošu iestādi. Tātad atšķirība ir tā, ka pakļautībā esošas iestādes ierēdņi rīkojas vai tieši saņem rīkojumus no ministra vai augstākstāvošajiem ierēdņiem un tos izpilda. Otrajā gadījumā attiecīgā iestāde - pārraudzībā esošā iestāde - rīkojas saskaņā ar likumiem, bet tieši savā profesionālajā darbībā ir neatkarīga. Tā ka, es domāju, komisija 17. pantā ir ņēmusi vērā Grīga kunga ieteikumu pat ar visiem komatiem.

Es domāju, ka drusciņ ačgārna jau bija tā redakcija, kura ir lasāma Satversmes 81. panta kārtībā izdotajos valdības noteikumos, un, no valsts pārvaldes viedokļa raugoties, šobrīd komisija ir precizējusi un izveidojusi, manuprāt, ideālu vai vismaz valsts pārvaldes koncepcijai atbilstošu redakciju. Valsts veterinārais departaments ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā iestāde un tā tālāk. Te ir arī pārraudzības iestādei atbilstoša iecelšanas kārtība - pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma Valsts veterinārā dienesta vadītāju ieceļ amatā Ministru kabinets.

Tā ka es aicinu noraidīt. Ja Grīga kungs uzstāj, lai balsotu viņa priekšlikumu 17. pantā, es aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Ja runājam par tām iebildēm, ko Grīga kungs teica attiecībā uz Valsts veterināro dienestu un Valsts veterināro departamentu, gribu teikt, ka Grīga kungs jau pats savā priekšlikumā grib šo departamentu vai dienestu pārsaukt par pārvaldi, un acīmredzot šīs iestādes vai institūcijas nosaukums būs tāds, kādu to galīgajā redakcijā pieņems Saeima. Un šeit nav nekādas problēmas. Tik tiešām galīgā redakcija tad arī rādīs šīs iestādes gan darbības kārtību, gan pārraudzības kārtību, gan arī nosaukumu. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot par komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Pašreizējais dokuments, kuru jūs izskatāt, ir Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, un tie zaudē spēku 16. jūlijā, kad paiet 6 mēnešu termiņš. Šinī sakarībā, aizkavējoties ar šā jautājuma izlemšanu, spēku zaudētu arī diezgan daudzi svarīgi jautājumi, kuri ir atrisināti Ministru kabineta noteikumos.

Vienlaicīgi pašlaik ir sagatavots pilnīgi jauns likumprojekts par veterinārmedicīnu, kas ir jau nodots Ministru kabinetam izskatīšanai un tiek saskaņots ar pārējām ministrijām. Tādējādi šinī sakarā varētu būt sekojošs priekšlikums - šodien atbalstīt Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus ar tiem precizējumiem, kurus izteica Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet šos strīdus par pakļautību un pārraudzību, ja viņi vēl kādu neapmierina, varbūt varētu pārcelt un izskatīt, pieņemot jauno likumprojektu, kur, bez šaubām, būs nepieciešams varbūt atdalīt valstiskās funkcijas no tīri profesionālajām funkcijām, kā izteicās Leiškalna kungs. Un acīmredzot tas princips jaunajā likumprojektā arī būs saskaņots.

Attiecībā uz noformējumu gribu teikt, ka, bez šaubām, šajā punktā izdarītās izmaiņas nosaukumā, departamentu nosaucot par dienestu, uz trešo lasījumu prasīs nelielas izmaiņas nosaukumos arī citos pantos, bet tas nekādus būtiskus sarežģījumus neradīs. Tāpēc aicinu šodien pieņemt Ministru kabineta noteikumu redakciju ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas precizējumu, bet nelielās korekcijas citos pantos varēs izdarīt uz trešo lasījumu, un līdz ar to, kā saka, nekādi sarežģījumi neradīsies, bet strīdus atkārtoti varēs izdiskutēt, runājot par jauno likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es daļēji varētu piekrist Zaščerinska kungam, bet es vēlreiz atkārtoju, ka es pieprasu balsojumu par šo atbildīgās komisijas redakciju, jo es uzskatu, ka varētu palikt arī iepriekšējais variants - kā tas ir 17. pantā. Tas teksts.

Tagad es gribētu nedaudz informēt deputātus, ka šāda zināmā mērā visatļautība no Valsts veterinārā departamenta puses, kur faktiski ir galīgs kontroles trūkums, kur cenas par pakalpojumiem, ko sniedz veterinārais bloks ražotājiem, lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, ir aptuveni sakāpušas jau līdz astronomiskām summām... Un lauku ražotājs vairs nespēj maksāt, jo, piemēram, govs mākslīgā apsēklošana jau izmaksā līdz 10 latiem, cūkas mākslīgā apsēklošana - līdz 15 un vairāk latiem... Tas nav, Leiškalna kungs, vienīgi labs hamburgers vai bifšteks, vai vārīta vai nevārīta ola, kā nu kuram šķiet šī lauku problēma... Ir jau arī tādi cilvēki, kas ir veģetārieši, bet, sargi, Dievs, to cilvēku, kas parādītu tās grupas veģetārietiem, kurš neēd cūkas gaļu, salocītu žaketes stūri... Un tāpēc zemnieki vienkārši ir izmisumā, ka ir galīgs kontroles trūkums šajā pārraudzītajā institūcijā, kur neviens ne par ko vairs neatbild. Tas noved līdz izmisumam lauku ražotāju.

Atšķirība starp cilvēku ārstu un dzīvnieku ārstu tomēr ir liela. Cilvēka ārsts dod Hipokrata zvērestu, turpretī veterinārārsts - tieši otrādi - veicina dzīvības atņemšanu ātrāk, lai cienasts nonāktu jums, Leiškalna kungs, uz galda. Un, ja jūs pretojaties šai pakļautībai, tad tā ir jūsu darīšana, bet es tos priekšlikumus iesniegšu arī jaunajā Veterinārmedicīnas likumā, kas nāks klajā. Es uzskatu, ka tā tam jābūt pareizi.

Mēs lieliski par to pārliecinājāmies, runādami par Robežsardzes likumu, kur visi kā viens mēs šeit debatējām, ka robežsardzei ir jāpāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jā, pareizi, tā ir bruņota struktūra! Bet kas parādās jaunajā likumā? Pārraudzība. Kas ir "pârraudzība"? Tur pat nav pateikts, kas ieceļ robežsargu komandieri vai priekšnieku. Tik daudz to dienestu ir savairojies, ka vienkāršam cilvēkam vairs nav kur iet prasīt atbildību. Katrs ierēdnis dara, kā viņam patīk. Vienreiz kārtībai ir jābūt. To es prasu, un pie tā es arī palikšu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Grīga kungs, šobrīd nav strīds, vai Valsts veterinārais dienests ir pārraudzības vai pakļautības iestāde. Galu galā tā ir jūsu problēma, jūs acīmredzot labāk zināt. Es vienīgi gribu, lai no valsts pārvaldes viedokļa jūs iesniegtu korektus priekšlikumus, kurus var samērīt ar spēkā esošo likumu un valsts pārvaldes sistēmu, kāda ir Latvijā. Mums šobrīd ir Valsts meža dienests, mums ir vairāki citi dienesti, un es gribētu, lai visi dienesti atbilstu tam statusam, kāds ir dienests. Es šeit negribu strīdēties. Varētu būt, ka šī pakļautības iestāde labāk veiks tās funkcijas, atbildot tieši ministram un saņemot ierēdņu pavēles un tamlīdzīgus norādījumus no augšas. Protams, šādā pakļautībā esošā departamentā nevarēs līdzdarboties veterinārbiedrības un nevalstiskas organizācijas, kā dienesta statuss viņām to atļauj. Es vienkārši gribu teikt, ka 17. pantā, kurā teikts, ka "Valsts veterināro dienestu vada Valsts veterinārais departaments", veterinārais departaments parādās kā vadības iestāde. Varētu būt, ka viens veterinārais departaments ir ministrijā un otrs veterinārais departaments, kura priekšgalā stāv Valsts veterinārā dienesta vadītājs, parādās kā vadības institūcija šim dienestam, un mēs esam komisijas priekšlikumā šo koleģiālo, aizdomīgi nosaukto vadības iestādi izslēguši. Būs jaunais likums, un tad jūs varēsiet iesniegt priekšlikumus, korekti sagatavotus priekšlikumus, un tad mēs tik tiešām varam atdot visu veterināro uzraudzību departamentam, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Bet ar haotiskām runām mēs lauksaimniekiem neko labāku neizdarīsim, mēs neatrisināsim viņu problēmas. Vienkārši haotiski mēģināt iestrādāt kaut kādas nesaskaņotas normas likumā - tā nav palīdzība zemniekiem, tā ir kaut kāda karoga cilāšana un mutes kustināšana "pa tukšo".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt par apspriežamo jautājumu nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs. Vai vēlaties ko piebilst vai balsosim? Lūdzu!

G.Grīnblats. Nākamais...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, mums ir jāizlemj un jānobalso! Es gribu dzirdēt jūsu viedokli: vai balsosim vai vēl ko vēlaties piebilst?

G.Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ja nevēlaties, tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu izteikt 17. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā un pārtraukt savstarpējās sarunas! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 14, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Grīga kungs paziņoja, ka otro priekšlikumu viņš atsauc. Apspriežam trešo.

G.Grīnblats. Nākamajā priekšlikumā atbildīgā komisija uzlaboja un papildināja 20. panta redakciju: "Valsts veterinārajam dienestam tieši pakļautās veterinārās institūcijas nosaka Ministru kabinets."

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo labojumu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. 31. panta 11. punkts izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Mēs, Grīnblata kungs, neesam izskatījuši vēl 4. priekšlikumu, kurš ir dokumenta 3. lappusē, tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 20. pantu jums iesniegtajā redakcijā.

G.Grīnblats. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 20. panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts. Paldies.

Tālāk.

G.Grīnblats. 31. panta 11. punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, Grīnblata kungs, tas ir?

G.Grīnblats. Tas ir 6. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret 31. panta 11. punkta redakciju, kuru komisija izteikusi precizētā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Tālāk. 33. panta redakcija ir precizēta, un tā ir redzama 6. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 33. panta redakciju? Pieņemts. Paldies.

G.Grīnblats. Tālāk. Deputāta Grīga priekšlikums - izslēgt 36. pantu - netiek atbalstīts, bet ir atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt šo pantu šādā redakcijā: "Valsts veterinārais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina robežu veterināro kontroli uz valsts robežas."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 36. panta redakciju un par deputāta Grīga priekšlikumu svītrot šo pantu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tātad pieņemts ir komisijas viedoklis.

G.Grīnblats. Līdz ar to ir izskatīti visi attiecībā uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

G.Grīnblats. Priekšlikumus ierosinu iesniegt līdz šā gada 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Grīnblata kunga minēto termiņu - 3. jūnijs - nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts piecu deputātu priekšlikums. Deputāti Sinka, Rubins, Brūvers, Jurkāns un Kazāks lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - izskatīt darba kārtības 42.punktu (likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā") pirms darba kārtības 21.punkta. Bet mēs esam jau vakar vienojušies un nobalsojuši, ka pēdējais pirms 21.punkta būs darba kārtības 51.jautājums. Ja deputāti piekrīt, ka mēs 42.punktu izskatām pēc tam, tad varam to nolemt. Vai nav iebildumu pret šo piecu deputātu priekšlikumu? Balsošanu neviens nepieprasa? Prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par piecu deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 7, atturas - 21. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vakardienas vienošanos ir 55.jautājums "Grozījums likumā "Par aviāciju"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Nedaudz biju apmulsis, jo šodien laikrakstā "Diena" es jau esmu nosaukts par korumpantu un tas man...

Sēdes vadītājs. Tas, Leiškalna kungs, neattiecas uz likumprojektu.

K.Leiškalns. Es saprotu, tas attiecas uz manu apmulsumu. Bet tagad mēs runāsim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", kas sagatavots trešajam lasījumam. Finansu ministrs Zīles kungs ir ierosinājis izslēgt 27.2.pantu. Komisijas slēdziens ir atbalstīt, kaut gan man jāteic, ka šis priekšlikums bija identisks priekšlikumam, kas bija otrajā lasījumā, un šeit atbalstošs nevarētu būt. Bet jāteic, ka tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par finansu ministra Zīles kunga priekšlikumu svītrot 27.2.pantu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir akceptēts.

K.Leiškalns. Ir otrs Zīles kunga priekšlikuma variants, ko atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi atbildīgās komisijas priekšlikumā. Panta galīgais variants atrodas jūsu dokumenta labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jums nav iebildumu pret 27.1. panta "Lidostas nodevas" pirmo, otro un trešo daļu, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, man atliek tikai aicināt jūs nobalsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.2602 "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā". Juridiskā komisija to ir izskatījusi un sagatavojusi pirmajam lasījumam, un ierosinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Izšķiram jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, grozījumi šajā likumā ir izdarīti sakarā ar to, ka ir izdarīti atbilstoši grozījumi likumā "Par tiesu varu". Tādēļ vairāki panti ir jāpieskaņo šim likumam, un Juridiskā komisija aicina šos grozījumus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, jūsu priekšlikumu par otro lasījumu.

M.Grīnblats. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un, lūdzu, nosakiet arī izskatīšanas laiku. Tā kā likumprojekts ir steidzams, mums ir jānosaka arī izskatīšanas diena.

M.Grīnblats. Tas varētu būt 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi tiks iesniegti līdz 3.jūnijam un likumprojektu izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā 5.jūnijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamo izskatām darba kārtības 61.jautājumu (pēc pašreizējās numerācijas) likumprojektu - "Konkurences likums". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs strādājam ar dokumentu nr.2543 - ar likumprojektu "Konkurences likums". Tas ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, absolūti nepieciešams, bet, manuprāt, Čepāņa kungs, mums bija jābalso par steidzamību, jo, ja nemaldos, ir desmit deputātu priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Jūs nemaldāties, Leiškalna kungs. Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, lai šo likumprojektu "Konkurences likums" atzītu par steidzamu. Vēlas runāt šajā jautājumā Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es izlasīju vakar avīzē, ka ārzemju eksperti ir atzinuši šo projektu par nepietiekami sagatavotu, tādu, kurā ir daudzas neskaidrības. Šādos apstākļos es uzskatu, ka nebūtu pamata šo likumu pieņemt divos lasījumos. Mums ir acīmredzot pie tā nopietni jāpastrādā un nevar to darīt tik vienkārši. Tas ir jādara normālā ceļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kiršteina kungs vēlas runāt. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamā Saeima! Attiecībā uz šo Konkurences likumu faktiski ir tāda situācija, ka tas tiek rakstīts jau otro gadu, kaut kad no pagājušā gada pavasara, un, jo ilgāk ar to strādā, jo sliktāks tas paliek. Pašreizējā variantā, kas ir iesniegts, tas nav sliktāks par tiem konkurences likumiem, kas ir citās valstīs, un vienīgā nelaime, Bišera kungs, ir tā, ka šeit mums šo ārzemju ekspertu, kas ir kompetenti par šiem jautājumiem runāt, arī ir vismaz desmit. Vieni ārzemju eksperti, kas sākumā strādāja pie šā projekta, nodeva to citiem, kuri to uzlaboja, un tagad parādās atkal citi, kuri saka, ka tur vajagot uzlabot vai izslēgt, piemēram, divas sadaļas, vai uzrakstīt kaut kādas jaunas sadaļas. Katrai valstij šie konkurences likumi ir atšķirīgi. Eiropas savienības direktīva faktiski ļoti vienkārši pasaka, ka, pirmkārt, šie konkurences likumi ir katras valsts iekšēja lieta un ka, otrkārt, galvenais Konkurences likuma uzdevums ir nepieļaut kaut kādu uzņēmēju dominējošo stāvokli, respektīvi, nevienlīdzīgas tiesības uzņēmējiem. Un nekā cita vairāk tur nav. Un nav absolūti nekāda pamata izstrādāt šeit atkal kaut kādus labojumus trīs lasījumos. Mēs varam mierīgi ieplānot trīs nedēļas, un šajās trīs nedēļās katrs varēs savus priekšlikumus iesniegt, nekādi brīnumi nenotiks laikā starp otro un trešo lasījumu.

Nākamais. 18.jūnijā notiek apvienotās komitejas sēde Rīgā. Tā ir tās komitejas sēde, kurā norisinās sarunas starp Eiropas savienību un Latviju un kurā tiek gatavots viedoklis par Latvijas... jeb materiāli par Latvijas atbilstību... par likumdošanas sakārtošanu, un viens no galvenajiem likumiem ir šis Konkurences likums, kopā ar citiem - Muitas kodeksu, likumu par valsts palīdzību un vēl veselu rindu citu likumu projektu. Ja mēs tagad balsojam pret šo steidzamo izskatīšanu, tas nozīmē, ka mēs to pārceļam uz rudeni, ja mēs nerīkosim kaut kādas ārkārtas sēdes. Un es vēlreiz uzsveru: ir ļoti naivi domāt, Bišera kungs, ka tos labojumus, kurus jūs nevarat iesniegt attiecībā uz otro lasījumu, jūs izstrādāsiet laikā starp otro un trešo lasījumu. Ticiet man, tur viss būtiskais ir iestrādāts jau desmit reizes un ir jau komisijās nez cik reizes izskatīts, un nav absolūti nekādu problēmu, lai nevarētu politiski izšķirties, sagatavot šos materiālus un otrajā lasījumā šo likumu pieņemt. Nekas netraucēs pēc tam, ja šis likums nestrādās Latvijas apstākļos, to papildināt pēc kāda laika. Mums šādi likumi nav bijuši, visu mēs šeit ideāli neiestrādāsim, mēs pat tajos likumos, kas jau piecus gadus darbojas, katru gadu esam spiesti izdarīt labojumus. Šī ir ārkārtīgi naiva doma, ka trijos lasījumos mēs uztaisīsim vienu ideālu likumu, kurā nebūs jāizdara labojumi pēc pusgada vai gada. Mums ir daudz svarīgāk sākt, lai šis Konkurences likums sāk savu darbību, un tad pasekot, kā visi šie procesi notiek, un izdarīt attiecīgas korekcijas, teiksim, vai nu nākamajā gadā, vai... Tā ka mans viedoklis ir atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību un dot trīs nedēļas laika, un iesniegt visus priekšlikumus, un tos apkopot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 10, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Kiršteina kungs jau runāja par likumprojekta nozīmīgumu un nepieciešamību izskatīt to līdz 18.jūnijam. Likumprojekts tik tiešām ir labi sagatavots, un es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par likumprojektu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 6, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu, Leiškalna kungs, tagad noteikt termiņu...

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es gan, atšķirībā no Kiršteina kunga, gribētu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3.jūniju un par likumprojekta izskatīšanas termiņu - 18.jūniju, jo priekšlikumus mēs varam sagatavot un iesniegt. Eiropas lietu komisija bija noorganizējusi semināru; cilvēki, kas uzmanīgi klausījās, saprata, kādas varētu būt šīs iebildes, un var izstrādāt redakciju.

Kāpēc es gribu kā termiņu noteikt 3.jūniju? Atbildīgā komisija, strādājot ar priekšlikumiem un pieaicinot Juridisko biroju, līdz 18.jūnijam var novērst pretrunas un izstrādāt tos, ko mēs saucam par komisijas priekšlikumiem, lai iestrādātu likumā. Es gribētu tieši lielāku "lufti" dot šai Juridiskā biroja un Tautsaimniecības komisijas darbībai, tur tiešām var saskaņot. Un bieži vien, kā jūs zināt, likumprojektos vislabākie priekšlikumi ir radušies tad, kad jau tiek izskatīti deputātu iesniegtie priekšlikumi. Tā ka aicinu noteikt 3.jūniju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 18.jūniju - par likumprojekta izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Leiškalna kunga priekšlikumu? Ir iebildums Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu saglabāt, protams, kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 3.jūniju, bet neveikt 18.jūnijā pēdējo, galīgo, lasījumu, jo es tomēr uzskatu, ka tās būs pēdējās pāris dienas, pirms Saeima aizies atvaļinājumā. Vai vajadzētu to darīt tieši tanīs dienās, kad būs daudz "smagāki" likumprojekti jāskata? Vai šis ir tas kardinālais likumprojekts, kuru vajadzētu skatīt pēdējā, galīgajā, lasījumā 18.jūnijā? Tādēļ es ierosinu, teiksim, 12.jūniju, tad tas būtu tomēr nedēļu ātrāk. Lai mums paliktu tomēr pāris dienas, kad vajadzētu paveikt visu. Tādēļ es aicinu noteikt 12.jūniju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai ir vēl kādi priekšlikumi?

Ozoliņa kungs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs vakar bijām liecinieki, ka ļoti grūti ir izprast, kas ir kas. Mēs runājām par patriotismu, mēs runājām par trimdas latviešiem, mēs runājām par čekas maisiem. Un nepārtraukti notiek kaut kāda jezga, nesaprašanās, kaut kādas muļķības, un izrādās, ka tomēr mainās Saeimā paklāji, mainās šlipses, mainās kules, bet nemainās sarkanā vēža būtība. Un tieši tāpēc pašreiz ir atkal kaut kāda vajadzība ļoti steidzīgi "izgrūst" - piedodiet par tādu izteicienu! - vienu likumu, kas ir ļoti svarīgs tomēr. Sevišķi tad, kad valstī jau sāk attīstīties mazais un vidējais uzņēmējs. Tad visu dara, ieskaitot Saeimu, atsevišķas grupas un prese, lai tiešām noniecinātu kādu vai pasmietos, paņirgtu par viņu vai vispār padarītu par absurdu likumus. Pat tos, ko mēs esam pieņēmuši.

Un beidzamā ziņa: piemēram, Antikorupcijas likumu ir pārkāpuši jau 14 deputāti. Un es lasu arī savu uzvārdu, to, ka es esot padomē kaut kādā Lielupes ostā, kur es nekad neesmu apmeklējis nevienu sēdi, neesmu bijis un sen esmu izslēgts, jau tajā laikā, kad mani ievēlēja Saeimā. Tas ir kaut kāds absurds.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, tas neattiecas uz lietu.

L.Ozoliņš. Es atbalstu Lujāna priekšlikumu. Es runāju par lietu, priekšsēdētāj! Jūs redzat, kas šeit notiek. Viscaur absurdi. Un man jāsaka, kā teica Eniņa kungs. Toreiz viņš runāja par pederastiem, kad rakstīja "Vakara Ziņās". Un Krastiņa kungs... Paldies viņam. Viņš teica: "Jûs lasiet uzrakstus uz atejas sienām!" Es negribu lasīt šos uzrakstus uz atejas sienām, bet man katru dienu tos pasniedz. Paldies, Lujāna kungs. Pareizi, vajadzētu termiņu pagarināt vispār uz pāris mēnešiem, lai mēs varētu izsaukt juristus, konsultēties ar sabiedriskām organizācijām, ar uzņēmējiem, jo tas ir ļoti svarīgs likums. Ļoti svarīgs likums - Konkurences likums. Diemžēl.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Izlemsim jautājumu balsojot.

K.Leiškalns. Čepāņa kungs, komisija atbalsta Lujāna priekšlikumu par 12.jūniju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka priekšlikumi tiek iesniegti līdz 3.jūnijam un izskatīšanas termiņš ir 12.jūnijs? Golubova kungam ir citi priekšlikumi. Lūdzu!

Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā likumprojektā ir dažas neskaidrības, es lūdzu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10.jūniju un likumprojekta izskatīšanu veikt 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad ir divi priekšlikumi. Viens ir iesniegt labojumus attiecībā uz otro lasījumu līdz 3.jūnijam un izskatīt likumprojektu 12.jūnijā, un otrs ir iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūnijam un izskatīt likumprojektu 12.jūnijā. Tātad mums tikai jāizlemj, līdz kuram datumam iesniegsim priekšlikumus. Balsosim, sākot ar tālāko datumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret ierosinājumu, ka priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 10.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 10. Šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu. Tātad ir izlemts, ka priekšlikumus iesniedzam līdz 3.jūnijam, bet jautājumu izskatām sēdē 12.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir "Konkurences padomes likums".

Tautsaimniecības komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns. Tūlīt gribu kolēģus informēt, ka ir 10 deputātu priekšlikums šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2544 - likumprojekts "Konkurences padomes likums".

Augsti godātie deputāti! Šie likumprojekti, šis un nupat izskatītais, ir savstarpēji saistīti, tāpēc aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Likumprojektā ir runa par konkurences uzraudzības padomi, kas, neapšaubāmi, ir jāizveido. Ar visām detaļām - izveidošanas, atsaukšanas, iecelšanas kārtību - jūs esat iepazinušies. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Leiškalna kungs, priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu noteikt analogus termiņus, tādus pašus, kādus noteicām attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu. Tātad ierosinu priekšlikumu iesniegšanu veikt līdz 3.jūnijam, un likumprojekta izskatīšanas datums būtu 1997.gada 12.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edgars Bāns. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumu likumā "Par uzņēmējdarbību", kur būtībā normas tiek saskaņotas ar pieņemamo Konkurences likumu un Eiropas direktīvām. Komisija ir konceptuāli atbalstījusi šā likumprojekta grozījumu un lūdz pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par šo likumprojektu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Bāna kungs, par otro lasījumu!

E.Bāns. Lūgums noteikt par otrā lasījuma termiņu 3.jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.jūnijs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Piekrīt. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir 51.punkts - Saeimas lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, starpziņojuma apstiprināšanu, termiņa pagarināšanu un turpmāko finansēšanu".

Komisijas vārdā deputāts Viktors Stikuts.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas doto uzdevumu atļaujiet sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, starpziņojumu.

Saeima 1997.gada 17.aprīļa sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem. Laikā no 17.aprīļa līdz 20.maijam, kad tika iesniegts starpziņojums, ir notikušas septiņas komisijas sēdes. Komisija par galveno uzdevumu uzskata analizēt kļūdas kredītu piešķiršanas mehānismā, noteikt cēloņus situācijai, ka zaudējumi, kas radušies, piešķirot G-24 kredītus, tiek segti no valsts budžeta.

Komisija ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Valsts kontroles slēdzieniem, izmaiņām un dokumentiem, kas saņemti no Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un prokuratūras. Komisija noklausījās Latvijas Bankas viceprezidentu Rimšēviču, kā arī 5.Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas audio ierakstus ar Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojumu, A.Platača, D.Ģēģera, I.Godmaņa, A.Šķēles un J.Kinnas ziņojumiem.

Diemžēl komisijas uzdevums ir analizēt tikai G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, ierobežojot komisijas darbību, jo G-24 kredīti ir tikai trīs kredītlīnijas, tas ir, Eiropas ekonomiskās kopienas, "Svenska Exportkredit" un "Finnish Export Credit" aizdevumi.

Uzskatām, ka ārvalstu aizdevumu piešķiršana būtu jāvērtē kopumā, iekļaujot arī Starptautiskā valūtas fonda un citus aizdevumus, jo personas, kas dalīja šos kredītus, bija tās pašas.

Līdz starpziņojuma sagatavošanai komisija darbojās kalendāro mēnesi, bet, ja izslēdz brīvdienas, svētku dienas, atceres dienas, tad komisijas reālo darba dienu skaits ir 20 dienas. Es domāju, ka neviens nav īpaši jāpārliecina, ka tik īsā laika sprīdī iepazīties pilnībā ar kredītu piešķiršanas teorētisko un praktisko pusi, noskaidrot, kas un kādā mērā ir vainīgs tā vai cita kredīta nepareizā piešķiršanā, izsaimniekošanā, nav iespējams ne tikai komisijas locekļiem, bet arī iestādēm, kam esam pieprasījuši informāciju.

Finansu ministrija lūdz pagarināt atbildes iesniegšanas termiņu, jo kadru izmaiņu un strukturālo pārkārtojumu rezultātā daļa informācijas ir nodota arhīvā, un tas ir viens no objektīviem iemesliem, kāpēc nepieciešams komisijas darba pagarinājums.

Komisija šajā īsajā un ar informāciju ne pārāk bagātajā laikā tomēr ir izdarījusi būtiskus secinājumus, kurus līdz darba pilnīgai pabeigšanai būtu vēlams padziļināt un ilustrēt ar faktu materiāliem.

Un tātad - sākums.

1993.gada 8.janvārī tika noslēgts līgums starp Eiropas ekonomisko kopienu kā aizdevēju un Latvijas valdību kā aizņēmēju un Latvijas Banku kā aizņēmēja pārstāvi par 80 miljonu ekiju liela kredīta piešķiršanu. Kredītu bija paredzēts izmaksāt divās reizēs - katru 40 miljonu ekiju apmērā septiņu gadu laikā.

G-24 kredīts bija paredzēts Latvijas maksājumu bilances (importa) finansēšanai, un tas varēja tikt izlietots enerģijas, izejvielu, bet atsevišķos gadījumos - arī iekārtu, tehnoloģiju un cita iegādei pasaules tirgū. Kredīta apkalpošanu veica Latvijas Banka, kā arī Latvijas komercbankas un to filiāles.

Kredīta piešķiršanas termiņš atsevišķiem pieprasītājiem bija trīs gadi. Kredīta maksimālais apjoms vienam kredīta pieprasītājam bija 3 miljoni dolāru. Kredītu ilgākam termiņam un lielākam apjomam īpašos gadījumos piešķīra pēc Ministru padomes akcepta ("Latvijas gāzei", "Latvenergo", Iekšlietu ministrijai, firmām "Lears" un "Faber"). Komisijas rīcībā ir informācija par vēl citiem šāda apjoma kredītiem, bet papildus nepieciešams laiks, lai noskaidrotu to piešķiršanas pamatojumu. Kredīta pirmā daļa tika saņemta 1993.gada 31.martā 39 miljonu 948 tūkstošu ekiju apjomā.

Aizdevumu izsniegšana.

Pirmais G-24 kredīts no Eiropas ekonomiskās kopienas tika sadalīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 22.februāra sēdē akceptētajiem un 1993.gada 16.martā papildinātajiem noteikumiem "G-24 kredītu finansēšanas organizācija un nosacījumi".

Laikā no 1993.gada septembra līdz 1995.gada martam no jauna saņemto G-24 un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu izsniegšana notika, pamatojoties uz Ministru kabineta 1993.gada 14.septembra dokumentu "G-24 kredītu izmantošanas nosacījumi" (Ministru kabineta rīkojums nr.42-r) un Ministru kabineta 1994.gada 15.februāra noteikumiem nr.51 "Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu kredītu izmantošanu". Noteikumos un rīkojumos noteikti valdības komisijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Latvijas Bankas uzdevumi un pienākumi. Teorētiski analizējot šos noteikumus, var izteikt tikai atsevišķas piezīmes, turpretī, realizējot praksē šos noteikumus, ir pielaists daudz kļūdu un nepilnību. Komisija, iepazinusies ar kredītu piešķiršanas pamatprincipiem, uzskata, ka līdz šim nav novērtēta Ekonomikas ministrijas atbildības pakāpe par kredītu piešķiršanu. Valdības nosacījumos (Ministru kabineta rīkojums nr.42-r) paredzēts, ka Ekonomikas ministrija:

1) nosaka prioritātes un kritērijus, kurus ievērojot tiks sadalīti kredīti;

2) izvērtē 1.grupas projektu kredīta pieprasītāju iesniegtos biznesa plānus, veic to ekonomisko analīzi un iesniedz atzinumus Finansu ministrijai.

Tieši Ekonomikas ministrijas sastādītajām prioritātēm bija izšķiroša nozīme biznesa plānu novērtēšanā.

Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes:

1) Latvijas lauku attīstība;

2) komunikāciju, transporta un finansu infrastruktūras attīstība;

3) enerģētikas attīstība;

4) zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgas rūpniecības attīstība;

5) eksportspējīgas produkcijas ražošana un pakalpojumu sniegšana;

6) mazā un vidējā biznesa attīstība.

Projekti tika izskatīti, ņemot vērā šādus kritērijus (noteica Ekonomikas ministrija):

1) iepriekš nosauktie prioritārie mērķi;

2) produkcijas pārstrādes dziļums;

3) jaunradīto darba vietu skaits;

4) projekta izstrādes kvalitāte;

5) tirgus apjoms un produkcijas realizācijas iespējas;

6) importu aizvietojošas produkcijas ražošana;

7) pieredze konkrētajā nozarē.

Šajās prioritātēs nav atrodami visā pasaulē kredīta piešķiršanai izmantojamie uzņēmuma finansiālie darbības rādītāji - kredītspēja un maksātspēja. Līdz ar to Ekonomikas ministrijai būtu jāuzņemas pilna atbildība par tiem kredītiem, kurus kredīta lietotājs izmantoja iepriekšējo saistību izpildei.

Nepilnīga ir atbilde, ko komisija saņēma no ekonomikas ministra Guntara Krasta, ka valdības komisijā iekļautās personas - A.Bataraga un U. Vītoliņš - Ekonomikas ministrijā vairs nestrādā un ka ministrijai nav informācijas par viņu darbību iepriekš minētajā valdības komisijā (1997.gada 13.maija vēstule nr. 435). Ekonomikas ministrijas 1993.gada rīkojumā gan ir minēts, ka A.Bataraga un U.Vītoliņš tiek iecelti par Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, nevis privātpersonām. Interesi izraisa fakts, ka, spriežot pēc minētās atbildes, Ekonomikas ministrijai nav zināms, ka valdības komisijā A.Bataragas vietā periodā no 1994.gada 26.oktobra piedalījās G.Kaņejeva, kas joprojām strādā ministrijā un vada Investīciju programmu un ārējo ekonomisko sakaru departamentu. Ministrijā vēl joprojām strādā arī valsts sekretāra vietnieks, kas ieņēma šo posteni arī tad, kad valsts ministre Ekonomikas ministrijā bija A.Bataraga, un viņai būtu jāzina, ka eksistē lietu nodošana arhīvā.

Ekonomikas ministrija pati ir G-24 kredīta parādnieku sarakstā (kredīta saņēmējs - Latvijas Attīstības aģentūra; tas izlietots Ekonomikas ministrijas ēkas remontam). No Finansu ministrijas rezerves fonda un budžeta Ekonomikas ministrijas vietā samaksāti 539 834,96 ASV dolāri. Ekonomikas ministrija 1993.gadā bija galvotāja firmai "Dane & Co" un Kredītbankas vietā atmaksāja galvoto kredītu, bet Ekonomikas ministrija ir budžeta iestāde.

Jau iepriekš minēju, ka ir saņemta tikai daļēja informācija, taču, pamatojoties uz to, Ekonomikas ministrijas darbības 1993.gadā radītie tiešie zaudējumi ir:

1) Firma "Dane & CO" - 500 000 ASV dolāru;

2) Ekonomikas ministrijas parāds - 539, 834 ASV dolāri;

3) Latvijas Republikas Galvenās valsts finansu inspekcijas 1993.gada 12.augusta izziņa nr.83/01-16, ka firmas "Faber", "Ceplis", "Kapar", "ARRA" kredīta piešķiršanas brīdī strādāja ar zaudējumiem un dotajā brīdī nav atmaksājušas kredītu 3,470 milj. ASV dolāru. Zaudējumi kopā ir 4 509 834 ASV dolāri.

Finansu ministrijai kā viens no uzdevumiem ir minēta ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzība saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem un tas, ka ne retāk kā vienu reizi ceturksnī tai jāiesniedz Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejai pārskats par kredītu izmantošanu. Pagaidām komisijas rīcībā nav dokumentu, kas apstiprinātu, ka šāda procedūra tiešām ir notikusi. Finansu ministrijas vienīgais kontroles mehānisms, kas darbojas, ir audita slēdziena saņemšana. Gan Valsts kontrole, gan prese ir daudz kritizējusi šo mehānismu un to, ka audita slēdziens neatbilst reālajam stāvoklim. Būtiski šeit ir noskaidrot audita firmu atbildības pakāpi un izdarīto pārbaužu dziļumu.

Masu informācijas līdzekļos jau plaši izskanējusi diskusija par Latvijas Bankas uzraudzības un piešķirto kredītu kontroles problēmām. Tāpēc komisiju šoreiz vairāk ir interesējusi Latvijas Bankas valdes loma kredītu piešķiršanā. Iepazīstoties tikai ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras komisijai iesniegto uzziņu "Latvijas Republikas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas iestādēs par ārvalstu kredītu saņemšanu krāpšanas ceļā, piesavināšanos un citiem ar kredītu lietošanu saistītiem noziegumiem ierosinātās krimināllietas un procesuālā kārtībā pārbaudītie materiāli", var minēt šādus piemērus:

1) SIA "Krogzemji" - kredīts piešķirts ar Latvijas Bankas valdes lēmumu. Kredītu apkalpoja akciju sabiedrība "Lainbanka". SIA "Krogzemji" dibinātāji - akciju sabiedrības "Lainbanka" akcionāri.

2) Zemnieku saimniecība "Zîlītes"- kredīts piešķirts ar Latvijas Bankas valdes lēmumu. Kredītu apkalpoja komercbanka "Olimpija". "Olimpijas" vadība no maija līdz novembrim izmantoja šos līdzekļus un tad noslēdza līgumu nevis ar "Zîlītēm", bet ar SIA "SOP".

3) SIA "Usma" - Latvijas Bankas valdes 1993.gada 25.maija lēmums par kredīta piešķiršanu.

4) SIA "Baltijas ķieģelis"- Latvijas Bankas valdes 1993.gada 25.maija lēmums. Līdzekļi atradās Baltijas Tranzītu bankas rīcībā, nevis tika izlietoti saskaņā ar biznesa plānu. Paši piešķīra, paši uzraudzīja un kontrolēja. Rezultātā - krimināllieta. Tāpēc komisijas darba pagarinājuma gadījumā varētu tuvāk iepazīties ar Latvijas Bankas valdes lēmumiem, protokoliem, lai noskaidrotu arī citu Latvijas Bankas valdes piešķirto kredītu likteni.

Jāatzīmē, ka Latvijas Bankas valde piešķīra kredītus arī savas bankas tiešajiem parādniekiem, piemēram, "Latvijas gāzei".

Komercbanku atlase notika sekojoši: 1993.- 1994.gadā komercbanku sarakstu ārvalstu kredītu sadalei apstiprināja Latvijas Bankas valde. Valdes sēžu protokolos, kur apstiprinātas G-24 garantētājas bankas, oficiālie kritēriji nav nosaukti. Lēmuma pieņemšanā Latvijas Bankas valde vadījās pēc Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes iesniegtā banku saraksta, kur izmantoti šādi kritēriji:

1) pašu kapitāls lielāks par 100 000 000 Latvijas rubļu;

2) kapitāla pietiekamības rādītājs ne mazāks kā 5,6%, bet gada laikā tam jāpieaug līdz 10%;

3) ievēroti ilgtermiņa un īstermiņa likviditātes normatīvi;

4) iespējamais svērto aktīvu pieaugums, izejot no plānotā statūtu kapitāla pieauguma.

Sākot no 1994.gada augusta, komercbankas izvēlējās Finansu ministrija. Latvijas Banka izstrādāja un Finansu ministrijai ieteica kritērijus, pēc kuriem jāizvēlas komercbankas, kurām būs tiesības apkalpot ārvalstu aizdevumus (Latvijas Bankas 1994.gada 4.novembra vēstule nr.08-006. 1/1299). Tie ir sekojoši:

1) komercbanka darbojusies ne mazāk kā trīs pilnus finansu gadus;

2) komercbankas pēdējā finansu gada pārskatu ir pārbaudījusi starptautiska auditorfirma;

3) komercbankas pašas kapitāls pēc Latvijas Bankas novērtējuma ir ne mazāks kā 1 miljons latu;

4) komercbanka ievēro Latvijas Bankas noteikto kapitāla pietiekamības normatīvu;

5) komercbanka kārtējā gadā strādā ar peļņu.

Tomēr atsevišķos gadījumos valdības komisija uzticēja apkalpot kredītus nevis bankām ar prasībām atbilstošu pamatkapitālu, bet ar pēcnosacījumu - palielināt pamatkapitālu īsā laikā. Piemēram, 1994.gada 25.martā komisija lemj (protokols nr.3) par kredītu piešķiršanu, un tos Latvijas Depozītu banka un "Lainbanka" varēs apkalpot, ja nedēļas laikā tiks sagatavots plāns par pamatkapitāla palielināšanu, tādējādi veicinot fiktīvu banku pamatkapitāla veidošanos, kas bija arī viens no banku krīzes cēloņiem.

Pētīšanas vērta ir arī Lauksaimniecības ministrijas loma 10 miljonu ASV dolāru G-24 kredītu sadalē lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. Tā kā objektu izvēle un sadale bija Lauksaimniecības ministrijas kompetencē (lauksaimniecības ministra 1993.gada 29.marta pavēle nr. 2-246 un Ministru padomes 1993.gada 8.aprīļa lēmums nr. 179), bet garantētāja bija valsts, šo uzņēmumu parādi tika segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Sākot ar ĀTA "Lata" dibināšanu, kad, kā minēts 5.Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas valdības garantēto kredītu izmantošanas izvērtēšanai ziņojumā, "vadošie Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji rada trauksmi par iespējamo pārtikas produktu un lopbarības trūkumu Latvijā, brīdina par krīzi iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, paredz lauksaimniecības sabrukumu un tā tālāk" 1990., 1991. un 1992.gadā, šie argumenti ir par pamatu arī 10 miljonu kredītiem, to pirmajai un otrajai atmaksas termiņa pagarināšanai.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā 1994.gada 13.decembrī ir ierosināta krimināllieta par ĀTA "Lata" un Latvijas Republikas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas valsts policijas iestādēs tiek pārbaudīti Valsts kontroles iesniegtie Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta izdarīto revīziju materiāli par ārvalstu kredītu atmaksas termiņu pagarināšanas likumību divpadsmit lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos.

Pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, no budžeta un Finansu ministrijas riska fonda jau nomaksāti 1 837 720 ASV dolāri, tāpēc būtu nepieciešams noteikt to amatpersonu atbildības pakāpi, kuras pieņēmušas lēmumu par kredītu piešķiršanu.

Visbiežāk sastopamās nepilnības kredītu piešķiršanā:

1) Latvijas Bankas valde, valdības komisija piešķir kredītu firmai, kura vēl nemaz nav reģistrēta, piemēram, akciju sabiedrība "Krogzemji". Kredīts piešķirts 1993.gada 21.maijā, līdzekļi ieskaitīti kontā 1993.gada 14.jūnijā. Firma reģistrēta 1993.gada 12.jūlijā.

2) Firmām ir zaudējumi no finansiālās darbības. Tām nav kredītu nodrošinājuma vai arī tās savu darbību vispār nav uzsākušas, piemēram, "Tovantsev", "Magroteks", "Faber", "Ceplis" un citas.

3) Vienam un tam pašam kredīta pieprasītājam kredīts piešķirts vairākkārt: "Faber" - trīs reizes, "Latlin" - divas reizes, "Taurenes koks" - divas reizes, Iekšlietu ministrijai - divas reizes, "Latvenergo" - divas reizes.

4) Firmas tūlīt pēc kredīta saņemšanas nomaksā parādus, uztic kredītu citai firmai vai kredīts nonāk starpniekiem. Arī starpnieku vārdi atkārtojas. 5) Kredīts tiek atmaksāts no bankas līdzekļiem. Piemēram, Baltijas Tranzītu bankā izdoti kredīti ar banku saistītām personām, akcionāriem, un banka atmaksā no saviem līdzekļiem - "Wolf System", "Baltijas ķieģelis", "Wolf-lat-balt", "Lavbind" un citas. Daži kredīti atmaksāti, nesagaidot auditorpārbaudes,- SIA "Rit-line", "Magroteks", "Elste", "NOI" un citas.

Ja šādas apmaksas, piemēram, Parex bankai, nav radījušas īpašas problēmas, tad to nevar teikt par citām bankām. Nepārdomātās kredītu piešķiršanas dēļ, to nekontrolētās izlietošanas dēļ bankas ir zaudējušas savu noguldītāju līdzekļus, paātrinājušas savu bankrotu. Un ekonomiskais zaudējums ir ne tikai neatmaksātais kredīts, bet arī nesasniegtie mērķi, uz ko norāda prioritātes, tas ir, neizveidotās darba vietas, neattīstītais vidējais un mazais bizness un importu aizvietojošas produkcijas ražošana u.c. Turklāt daudzi pēc negatīva audita slēdziena ir pēkšņi atmaksājuši savus kredītus, kas atgādina situāciju, ka tikpat pēkšņi, saņemot G-24 kredītu, tika nomaksāti vecie parādi. Norādītos trūkumus iespējams pamatot ar arhīva materiāliem, faktiem, aprēķiniem, finansu pārbaudēm. Tāpēc, lai panāktu pilnīgu komisijas gala ziņojuma sastādīšanu, lūdzam pagarinājumu līdz 1997.gada 30.septembrim.

Atļaujiet izteikt pateicību visiem komisijas locekļiem, kuri darbojās šajā komisijā, tāpat arī visiem tiem, kuri ārpus komisijas palīdzēja tai strādāt. Es, kolēģi, ceru, ka mēs visi gribam šajā valstī redzēt kārtību, un tā situācija, kas kāda ir izveidojusies apkārt šai uzsāktajai lietai, liecina par to, ka valstī līdz kārtības ieviešanai vēl ir diezgan tālu un ir jāveic smags un liels darbs.

Pateicos par uzklausīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tādēļ balsosim par Saeimas lēmuma projektu par apspriežamo jautājumu, un lēmuma projekts, kā jūs redzat, ir šāds: apstiprināt starpziņojumu, ko sniedz komisija, un pagarināt komisijas darbības laiku līdz šā gada 30. septembrim. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātus! Par - 61, pret - 2, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir (pēc pašreizējās numerācijas) 42. punkts - likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā".

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2652, tas ir Ārlietu komisijas sagatavots likumprojekts trešajam lasījumam, un tas skar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 10. panta pirmo daļu. Tad, kad mēs likumprojektu pieņēmām otrajā lasījumā, mēs, mainot apzīmējumu ("pilnvarotais vēstnieks" un "pastāvīgais pārstāvis" nomainot ar "kandidāts"), ierobežojām to kritiku, ko daži deputāti vērsa pret šo grozījumu, it kā apzīmējot to par Valsts prezidenta pilnvaru ierobežojumu. Šeit ir augsti godātā deputāta Kārļa Leiškalna kunga priekšlikums, kuru Ārlietu komisija izskatīja un noraidīja, jo, lai gan tajā it kā ir dota iespēja vismaz vienai trešajai daļai Saeimas deputātu izteikt savu attieksmi pret šiem piedāvātajiem pārstāvjiem, ir redzams, ka priekšlikums ir neloģisks, jo, pirmkārt, tajā runā nevis par kandidatūrām, bet atgriežas pie jau izvirzītiem, tā sakot, galīgajiem kandidātiem. Turklāt šis priekšlikums nepiedāvā iespēju, nepasaka, kā šie deputāti vispār varēs iepazīties ar tiem vēstniekiem un pārstāvjiem. Tā ka mūsu piedāvātais teksts liekas loģiskāks. Šis grozījums dod iespēju godātajiem deputātiem iepazīties ar kandiātiem. Un, ja neatkarīgi no tā, kas darbojas Ārlietu ministrijā, tie ir piedāvāti, izvēlēti labā gribā, labā ticībā, bona fide, kāpēc tad ar tiem neiepazīstināt deputātus?

Tā ka es lūdzu šo likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā, ar Ārlietu komisijas piedāvāto tekstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Leiškalna kungs, vai jums pietiks ar 10 minūtēm? Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Mana priekšlikuma, protams, nebūtu, ja nebūtu mēģinājuma ar izmaiņām likuma projektā pārkāpt Latvijas Republikas Satversmi. Šajā gadījumā mans priekšlikums ir vērsts pret divām parādībām. Viena no tām būtu Satversmes pārkāpums. Un, otrkārt, tas ir vērsts uz to, lai saglabātu mūsu un to cilvēku, kas kandidēs par vēstniekiem vai par pilnvarotajiem pārstāvjiem, pašcieņu. Vēl svaigā atmiņā mums ir vakardienas debates, kad Saeima mēģināja apstiprināt Valsts cilvēktiesību biroja direktora kandidatūru. Ļoti maz tur bija argumentētu iebildumu pret Olafa Brūvera profesionālo varēšanu. Vairāk mēs mēģinājām noskaidrot, kāpēc viņš ir sēdējis tikai 6 mēnešus, nav nošauts vai pakārts. Mēs nemitīgi iztirzājām lietas, kas absolūti neatbilst... Tādā veidā, manuprāt, mēs aizskārām gan Saeimas kā institūcijas godu un pašcieņu, gan arī paši savējo. Es negribētu... jo šeit nav runa pat par vēstniekiem, tie ir kandidāti... kandidāti var būt daudzi. Latvijas Republikā šodien vēstniecībās darbojas rotācijas princips, un, vēstniekiem pārejot no viena amata uz otru, tiekot nosūtītiem no vienas valsts uz otru, mēs nemitīgi kavēsim sēžu laiku ar diskusijām, kas diez vai būs lietišķas. Es domāju, ka tās vairāk būs emocionālas un ka mēs mēģināsim, kā saka, mazgāt netīro veļu gadījumos, kad kāds no šiem cilvēkiem mums personīgi, tieši privātu iemeslu dēļ, liksies nepieņemams. Sinkas kungs minēja, ka deputātiem neesot iespējams iepazīties ar vēstnieku, pilnvaroto vēstnieku un pastāvīgo pārstāvju kandidatūrām. Man jāpiebilst, ka Saeimas Ārlietu komisijas sēdes ir atklātas un katrs, kam ir interese par šīm kandidatūrām, var atnākt uz Ārlietu komisiju, izskatīt kandidātus, izskatīt to biogrāfiskos datus un arī, ja deputāts pats ir spējīgs, viņu profesionālo piemērotību darbam attiecīgajā vēstniecībā. Tā ka, augsti godātie deputāti, es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, kurš ir rakstīts, vadoties pēc Satversmes. Un, protams, Ārlietu komisijai vai ne mazāk kā vienai trešajai daļai deputātu var būt motivēti iebildumi pret kandidatūrām. Motivēti iebildumi, varētu būt, teiksim, apvainojums spiegošanā, apvainojums Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumos vai kaut kas tamlīdzīgs. Ļoti konkrēti, skaidri un motivēti iebildumi. Un Ārlietu komisijai vai Valsts prezidentam, ieceļot šo vēstnieku, šie motivētie iebildumi saskaņā ar manu priekšlikumu ir jāņem vērā un jāizskata, un vai nu šī motivācija ir jāapgāž, vai jānoraida izraudzītā kandidatūra. Tā ka, godātie deputāti, aicinu balsot par manu priekšlikumu un pret likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Piecas minūtes.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es atbalstu Kārļa Leiškalna priekšlikumu, ka mums šo trešajā lasījumā iesniegto likumprojektu vajadzētu noraidīt, bet atbilstoši Kārtības rullim mums pašreiz jārunā par šo priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Bez šaubām, tas ir loģiskāks par to, par ko ir tagad nobalsots otrajā lasījumā, bet man šķiet, ka tā pieredze, kāda mums ir Saeimā pašlaik, arī vakardienas pieredze, pierāda to, ka tik tiešām mums ir jādara katram savs darbs. Un cienīsim sevi, cienīsim tos cilvēkus, kas ir apstiprināti ministru amatos, cienīsim savu Satversmi, kurā ir noteikts šis pienākums, ir uzdots Valsts prezidentam iecelt vēstniekus! Un lielā mērā tik tiešām var būt dažādas pretenzijas, daudzi jautājumi, kas ir saistīti ar konkrētu vēstnieku darbību, ar viņu pagātni, bet es uzskatu, ka tas, ka šeit, šajā zālē, publiski (piedaloties arī, teiksim, ārvalstu vēstniekiem) analizējam katra cilvēka, teiksim, morālās, ētiskās puses (un ne vienmēr tas notiek tik korekti, kā mēs to vēlētos darīt), - es uzskatu, ka tas ir zem Saeimas cieņas. Un līdz ar to pašlaik man ir neitrāla attieksme pret šo Kārļa Leiškalna priekšlikumu, mēs to varam atbalstīt vai neatbalstīt, bet es tomēr aicinu deputātus trešajā lasījumā šos labojumus likumā noraidīt kopumā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Četras minūtes, Bišera kungs. Ja jums pietiks, - lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt tikai par deputāta Leiškalna priekšlikumu. Uzskatu, ka tas ir daudz lielākā mērā pretrunā ar Satversmi nekā tas priekšlikums, par kuru ir nobalsots otrajā lasījumā.

Pirmkārt, es gribu norādīt, ka no šā priekšlikuma izriet, ka faktiski viena trešdaļa Saeimas deputātu var pret Saeimas vairākuma gribu bloķēt vēstnieka iecelšanu. Jo Valsts prezidents nevar nevienu iecelt, ja viena trešdaļa deputātu ir izteikusies pret. Tādā gadījumā opozīcijai tiek dota iespēja pilnīgi bloķēt vēstnieka iecelšanu. Vienalga, kas šī opozīcija nebūtu, vai tā, kas ir šodien šinī Saeimā, vai tā, kas būs varbūt nākamajā Saeimā.

Turklāt es uzskatu, ka Valsts prezidentam ir tiesības izdarīt izvēli saskaņā ar Satversmi, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas slēdziens par šo jautājumu, jo Saeima izvirza kandidatūras saskaņā ar savu viedokli, bet lēmumu pieņem saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents.

Tāpēc es ierosinu Leiškalna kunga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo palicis ir ārkārtīgi maz laika un vēl ir jānoklausās paziņojumi.

Pirmais būs paziņojums par tikšanos ar Francijas vēstnieku. Vārds Antai Rugātei. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Paldies, godātais priekšsēdētāj! Cienījamie, godātie deputāti! Vēlos jūs uzrunāt un aicināt deputātus Induli Bērziņu, Martijanu Bekasovu, Ziedoni Čeveru, Imantu Daudišu, Oļegu Deņisovu, Robertu Dilbu, Oļģertu Dunkeru, Oskaru Grīgu, Ervidu Grinovski, Edvīnu Inkēnu, Juri Kaksīti, Jāni Kazāku, Pauli Kļaviņu, Aleksandru Kiršteinu, Andreju Krastiņu, Ilgu Kreitusi, Aivaru Kreitusu, Janīnu Kušneri, Ludmilu Kuprijanovu, Aristidu Lambergu, Rudīti Leitenu, Kristiānu Lībani, Valdi Nagobadu, Leopoldu Ozoliņu, Andreju Panteļējevu, Jāni Rāznu, Jāni Straumi, Pēteri Tabūnu, Gundaru Valdmani, Elmāru Zelgalvi un Jāni Ābeli uz tikšanos ar Francijas vēstnieku ekselenci Ponsē kungu pulksten 12.30 Saeimas Baltajā zālē. Jautājumu tēma jums ir zināma kopš 7. maija, tas ir sakarā ar vēlēšanām Francijā un ar gaidāmo Francijas deputātu grupas vizīti Latvijā. Es jūs ļoti aicinu ieplānot savu darba laiku un pulksten 12.30 ierasties uz šo tikšanos ar ekselenci Ponsē kungu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde būs pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - par Lauksaimniecības apakškomisijas sēdi.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie Lauksaimniecības apakškomisijas deputāti! Tūlīt sapulcēsimies tepat blakus, Prezidija zālē, īsu organizatorisku jautājumu apspriešanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 56 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Debatēs vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien, apspriežot šo likumprojektu, vairāki... pat likuma iesniedzēji nonāca... likumprojekta labojumu iesniedzēji nonāca pretrunā paši ar sevi, jo ierakstīt likumprojektā un lūgt balsot par to, ka, ja "nav motivētu iebildumu"... tas ir apmēram tas pats, kas šodien ir noticis un par ko deputāts Leiškalns no tribīnes uztraucās: avīze ir viņu nosaukusi par korumpētu deputātu, bet viņš tāds nejūtas. Vai tas ir motivēts apvainojums vai nav motivēts apvainojums? Tagad jāsaka - jāiet uz tiesu, ko citu var ieteikt? Vai šajā labojumā "nav motivētu iebildumu" nav ietverts tas pats, kas Leiškalna kungam ir noticis sakarā ar avīzi "Diena"? Šādu labojumu un šādu ierakstu, neatšifrējot, ko nozīmē vārdi "nav motivētu iebildumu", deputātiem nevajadzētu likumā pieņemt. Bet tagad, runājot vienlaicīgi arī par to, kas notiek, ja mēs pieņemam šo labojumu, ko ir atbalstījusi komisija, to, kā ir izteikta 10.panta pirmā daļa, lielākais iebildums ir bijis tas, ka mums esot jāciena Satversme, jo tur esot ierakstīts, ka to dara Valsts prezidents. Tad man rodas jautājums: kāpēc mēs Satversmi necienījām vakar, atvērām Satversmi un sākām to labot, labojām arī Valsts prezidenta ievēlēšanas laiku? Un līdz ar to arī tad, ja pieņem šo likumu, Latvijas Satversme ir atvērta. ...Leiškalna kungs, jūs varētu nestaigāt visu laiku pa priekšu kā pulksteņa rādītājs un netraucēt Saeimas darbu! ...Latvijas Satversme ir atvērta, un, pieņemot šo likumu, šos grozījumus Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, neviens neliedz Juridiskajai komisijai... pat uzliek par pienākumu Juridiskajai komisijai izdarīt šo grozījumu arī Satversmē, un līdz ar to nekādas pretrunas nav. Atkārtoju: Satversme šobrīd ir atvērta un tiks labota, un jau tiek labota pašlaik, un līdz ar to teikt, ka tas ir pretrunā, ir pilnīgs absurds. Tādā gadījumā nevajadzēja vakar pirmajā lasījumā nobalsot par labojumiem Satversmē. Kāpēc ir izveidojusies tāda situācija un kāpēc vispār par to diskutē? Mēs tagad atkal kārtējo reizi dzirdējām, ka runā par cilvēku, apspriež kandidatūru, izsakās par viņu, taču tas ir demokrātiskas valsts pamatprincips, brīva domu izpausme, nevis mierīga nozīmēšana "pa kluso", neinformējot ne deputātus, ne arī plašāku skaitu valsts iedzīvotāju par tām problēmām, kas ir radušās. Un rezultāts ir tāds, ka līdz pat šim brīdim Latvijas Republikā par vēstniekiem tiek ieteikti cilvēki, kuri ir divu valstu pavalstnieki, jo cilvēki nav informēti par to, tas notiek saskaņā ar iekšējo kustību, to sarunā. Par vēstnieku ieceļ cilvēku, kuru nav rekomendējusi Ārlietu komisija un negatīvi nobalsojusi par to. Man šķiet, ka deputāti par to pat nav informēti. Paziņot par to, ka Ārlietu komisijas sēdes ir atklātas un ka tāpēc visi var iepazīties ar materiāliem un ar to, kas tur notiek... Es jums varu pateikt piemēru, ka Ārlietu komisija, sanākot uz savu sēdi, pat nav bijusi informēta par to, ka izskatīs kāda vēstnieka kandidatūru. Līdz ar to šobrīd Saeimas vieta un loma vēstnieku nozīmēšanā ir pilnībā pielīdzināta nullei. Ja mēs gribam teikt valstij, ka vēstnieku vajag iecelt mierīgi un klusi, tad es jums gribētu atgādināt, ka vajag izdarīt otru labojumu: tad tikpat klusi un mierīgi vajag iecelt arī ministru. Jo, ja mēs vērtējam, ka valstī vēstnieks ir tikpat svarīgs kā ministrs, tad es gribētu teikt, ka vēstnieks valstī ieņem vēl svarīgāku vietu nekā ministrs, jo viņa atsaukšana no ārpasaules savas neprofesionalitātes dēļ ir saistīta ar lielu starptautisku skandālu un valsts starptautiskā goda aizskaršanu. Ja valsts ir nozīmējusi neprofesionālu vai politiski nepareizu vēstnieku, tas nozīmē, ka valsts tanī brīdī nav rīkojusies starptautiskā ziņā pārdomāti, nedz arī politiskā ziņā gudri. Un līdz ar to es gribētu lūgt deputātus noraidīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo viņš pats ar šodienas avīzi "Diena"... es atkārtoju vēlreiz: noraidīdams motivēto avīzes apvainojumu, ka viņš ir korumpēts, viņš pierādīja, ka nav iespējams ievērot šādu likuma labojumu, kādu viņš ir ieteicis (par šo vienu trešdaļu deputātu). Bet tanī pašā laikā - atstāt Latvijas Saeimai vai, pareizāk sakot, deleģēt Latvijas Saeimai tiesības, kādas ir ierakstītas likumprojektā, - apstiprināt vēstnieka kandidatūru, līdz ar to pašam vēstniekam parādot daudz lielāku uzticību un daudz lielāku cieņu, nekā tas ir šobrīd. Un, ja tas ir pretrunā ar Satversmi, tad to var izlabot atvērtajā Satversmes labojumā, kāds tas ir šobrīd, iesniedzot to kā priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Formāli tiešām Satversme it kā netiek pārkāpta, bet pēc būtības, manuprāt, tomēr tiek. Un es aicinu tomēr deputātus cienīt mūsu valsts pamatlikumu - Satversmi. Un, ja savā laikā cilvēki, kas Satversmi uzrakstīja un kas par to nobalsoja, uzticēja Valsts prezidentam izlemt šo jautājumu, tad es neredzu iemeslu, kāpēc mēs šodien nevarētu pilnībā uzticēties Valsts prezidentam. Es balsošu pret šo likumprojektu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Prezidij! Ļoti cienījamā Kreituses kundze! Mēs te runājam par likumprojektu, ar kuru mēs, protams, nevaram grozīt Satversmi. Un, jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Runājot par Valsts prezidenta tiesībām uz vēstnieku nozīmēšanu, mēs esam nonākuši līdz avīzei "Diena". Man nav nekādu problēmu ar avīzes "Diena" motivāciju, man ir problēmas ar to, kā avīze var paziņot, ka es esmu pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu, kaut gan saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem es varētu tikt turēts aizdomās par atrašanos interešu konflikta stāvoklī. Tās ir divas dažādas lietas. Nevienai avīzei nav vēl dotas tādas tiesas tiesības Latvijas Republikā...

Bet tagad runāsim par likumprojektu un sāksim ar Bišera kunga iebildēm. Bišera kungs saka, ka mans priekšlikums attiecīgajam likumprojektam (un es tik tiešām esmu pret likumprojektu kopumā un arī balsošu pret likumprojektu kopumā) ir pretrunā ar Satversmi. Nē, šis likumprojekts nav pretrunā ar Satversmi un atbilst tās burtam un garam, jo Valsts prezidenta tiesības uz vēstnieka iecelšanu mans priekšlikums neaizliedz. Kas attiecas uz Satversmes garu, Satversme pasaka, ka Latvijas Republikā suverēna ir pati Latvijas tauta. Un, ja šai tautai caur tās materializēto daļu, caur tās priekšstāvjiem jeb deputātiem, vismaz 34 deputātu personā, ir konkrētas, motivētas iebildes pret vēstnieku, tad šādas iebildes var tikt attiecīgi noformētas un iesniegtas Valsts prezidentam. Mans projekts jeb mans priekšlikums patiesībā ir vērsts pret voluntārismu Latvijā, un es domāju, ka mans priekšlikums patiesībā radās kā kontrarguments priekšlikumam, ka par vēstnieka amata kandidātiem sāks debatēt Saeimā. Man jāteic, ka, manuprāt, tas aizņems milzīgu laiku un atklās daudzas nepatīkamas lietas - atklās ne jau nepatīkamas lietas vēstnieku personās, bet atklās daudzas nepatīkamas lietas mūsu uzskatos, mūsu uzskatu sistēmā un mūsu būtībā. Būsim pieklājīgi, atļausim sistēmai strādāt tā, kā tā strādā šobrīd! Ārlietu komisijas sēdes tiešām ir atklātas, un katram deputātam ir tiesības painteresēties par kandidātiem, par kandidātu biogrāfijām un iebilst pret šiem kandidātiem gan Ārlietu komisijā, gan arī publiski presē (jo nekas nepasargā publiskas amatpersonas no preses kritikas), iebilst par lietu un pēc būtības. Tāpēc es aicinu balsot par manu priekšlikumu kā kompromisu un vēlreiz aicinu balsot pret likumprojektu trešajā lasījumā, tā noraidot šīs izmaiņas, kas, manuprāt, ir sasteigtas un nepārdomātas, kaut gan man jāpiekrīt Sinkas kungam, ka tās ir labi gribētas. Bet, manuprāt, šis ir kārtējais gadījums, kad mēs ar labiem nodomiem mēģinām bruģēt sev ceļu uz elli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es gribu paskaidrot, kāpēc radās šāds likumprojekts, un pašā pamatā tam ir vēstnieka iecelšanas problēma jeb kārtība, kāda tā ir eksistējusi līdz šim. Un, ja mēs paskatāmies mūsu vēstnieku kontingentu, ja mēs paskatāmies, kādā veidā vēstnieki tika iecelti vai neiecelti, mēs tur redzam ļoti lielas nepilnības. Un es tur arī pāris gadījumos saskatu būtībā daudz pretvalstiska. Tāpēc ir tapis šis ierosinājums.

Likumprojekts ir mēģinājums sakārtot šo vēstnieku iecelšanas kārtību. Protams, demokrātiskā, stabilā valstī ir izveidota diplomātu - profesionāļu armija, un Saeima jeb parlaments nejaucas, teiksim, šo diplomātu iecelšanā. Tā ir Ārlietu ministrijas prerogatīva. Ir valstis, kur to nosaka Prezidents. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Prezidents nozīmē kādu cilvēku (viņš var būt arī ne karjeras diplomāts) par vēstnieku, un arī tad šo vēstnieku apstiprina Senātā. Tā kā pie mums vēl nav šādu profesionālu diplomātu armija sagatavota jeb mums nav šādu profesionālu diplomātu, tad, ņemot vērā visu šo mūsu politisko spektru un arī visas šīs problēmas, kādas patlaban pastāv valstī, es domāju, ka šāda procedūra, ko piedāvā likuma izmaiņas, ievieš tikai kārtību. Iedomājieties, godātie kolēģi, paši sevi, ja jūs, piemēram, šajā situācijā mēģinātu iecelt par vēstnieku kādā valstī! Zinot, kādas ir pretrunas Saeimā starp politiskajām partijām, vai tiešām jūs riskētu iet par vēstnieku kādā valstī, nebūdams pārliecināts, ka tas tiešām būs četrus gadus? Un, ja mēs baidāmies no tā, ka es gribu pārstāvēt valsti un gribu, lai manu pārstāvību atbalsta pēc iespējas plašāks cilvēku loks, tad kāpēc lai es negribētu, lai mani tiešām šeit "izķidā"? Es domāju, ka tas tomēr liktu tiem cilvēkiem, kuri zina, ka šī procedūra ir tāda, kāda viņa būs, izvēlēties cilvēkus, kuriem nav ko slēpt no sabiedrības, no saviem kolēģiem... Tāpēc es domāju, ka pašreizējā politiskajā situācijā būtu vēlams un būtu ļoti demokrātiski, ka vēstnieku kandidatūras tiktu apspriestas Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es, pirmkārt, aicinu noraidīt Leiškalna priekšlikumu. Mēs to izskatījām arī Ārlietu komisijā, kur piedalās daudzas frakcijas, un balsojums bija desmit pret viens. Desmit balsoja par Leiškalna priekšlikuma noraidīšanu, bet viens bija "par" vai "atturējās". Es gribu teikt, ka kopumā mēs daudz esam runājuši par šo grozījumu Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, un kopumā es domāju, ka viņš ir izstrādāts ļoti labā variantā, jo neierobežo Valsts prezidenta pilnvaras. Valsts prezidents tik un tā viņus ieceļ un atbrīvo no amata, bet ministram vienkārši būs lielāka atbildība. Lielāka atbildība būs arī Saeimā deputātiem, un lielāka atbildība būs Valsts prezidentam. Un tur nevar būt nekādas sevišķas, lielas diskusijas, jo tas kandidāts noteikti būs iepriekš apspriests visās frakcijās, būs sagatavojies gan pats kandidāts, gan tāds, kas atbilst mūsu vēstnieka amatam.

Es domāju, tur nevar būt pēc tam Saeimā daudz lielu diskusiju, kā ir tagad, kad apstiprina tiesnešus. Un, ja arī būtu diskusijas, tad tas būtu labi, jo tas taču ir ļoti atbildīgs amats, jo šis cilvēks pārstāv mūsu valsti ārzemēs, un viņu ievēlē uz četriem gadiem. Es domāju, ka tur tiešām jābūt cilvēkam, uz kuru mēs visi varam paļauties, kurš nebaidās no kritikas un kuru arī nebūtu daudz par ko kritizēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, šodien apspriežamais jautājums ir ārkārtīgi svarīgs tieši sakarā ar Latvijas tēla veidošanos pasaulē. Un mēs jau apmēram nojaušam to mūsu tēlu. Latvijas tēlu veido, bez šaubām, deputāti, veido Prezidents, veido prese, bankas, sabiedriskās tualetes, veido viss tas, par ko raksta, par ko mēs runājam. Manuprāt, jāsaka, ka ārzemēs, daudzās pasaules valstīs, kur ir un kur nav Latvijas vēstnieku, šo tēlu veido vēstnieki. Ir svarīgi, lai šie cilvēki atbilstu mūsu pārdzīvojumam, mūsu domām un mūsu iespējamajiem darbiem. Un, ja mēs šodien izlasām tajā pašā nelaimīgajā avīzē rakstu (ceru, ka šoreiz viņi nekļūdās, pārrakstīdami Nīderlandes preses rakstu, ka Amsterdamā ir nogalināts latvietis, kriminālās pasaules augstākā virsotne, tātad no Latvijas), tad man jāsaka, ka šis vēstnieks Beniluksa valstīs strādā slikti. Tieši tāpēc es aicinu tomēr pastiprināt mūsu deputātu atbildību par vēstniekiem, vismaz apspriežot viņu kandidatūras, - akceptējot vai noliedzot. Un tieši tāpēc es aicinu noraidīt deputāta Leiškalna priekšlikumu. Paldies. (No zāles deputāts I.Bērziņš: "Es noņemu savu priekšlikumu.")

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka pašlaik diskutē divas cilvēku grupas, kas it kā viena otru nedzird, jo tie, kuri šeit saka, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, neapšauba to, ko šeit runāja cienījamais Jurkāna kungs vai Rubina kungs, vai pārējie, ka varbūt procedūra tiešām pieļauj, ka atsevišķi vēstnieki var neapmierināt vienu vai otru politisko spēku. Es šeit absolūti negribu runāt par šo procedūru. Godīgi sakot, arī man varbūt ir iebildumi pret to, kāpēc vienā valstī ir tas vēstnieks vai kāds cits, bet runa jau ir par ko citu. Tātad strīds ir par šo procedūru un strīds ir par šo konkrēto likumprojektu.

Attiecībā uz konkrēto likumprojektu jāteic, ka Bišera kungs mani pilnībā pārliecināja, jo es viņu cienu kā juristu, un, kad viņš man izskaidroja to, ka Leiškalna kunga priekšlikums ir pretrunā ar Satversmi, par ko līdz tam, godīgi sakot, man nebija tādas pārliecības, tad es piekrītu Bišera kungam. Un tas, ka Leiškalna kungs pats atsauc savu priekšlikumu, ja es pareizi sapratu, man liekas, problēmu lielā mērā arī atrisina.

Tātad runa ir par to, vai šis dokuments, ko mēs pieņemam, ir pretrunā ar Satversmi vai nav. Es vēlreiz saku, ka neesmu jurists. Es runāju pirms tam ar Satversmes tiesas tiesnesi Čepānes kundzi, un viņa arī apgalvo... Protams, tas nebija Satversmes tiesas lēmums, tā bija privātsaruna, bet arī viņa apgalvoja, ka šis ir pretrunā ar Satversmi. Es konsultējos arī ar citiem juristiem, un viņi uzskata tieši tāpat.

Tātad, cienījamie kolēģi, ja jūs uzskatāt, ka ir jāmaina šī procedūra un kaut kas viņā ir jāizņem, tad varbūt vispār Ulmanim nevajag ļaut vienpersoniski iecelt vēstniekus. Tas ir jādara Saeimā. Starp citu, Amerikas Savienotajās Valstīs tieši likumdevējs ieceļ vēstniekus, radot lielas problēmas apmēram gadu pirms katrām vēlēšanām, jo katra partija, cerot uz labākiem rezultātiem, gaida. Tad tiešām iesim to ceļu, par kuru šeit runāja Kreituses kundze, - iesniegsim labojumus Satversmē, labosim ar divām trešdaļām Satversmi, Satversmē izsvītrojot, piemēram, Ulmani, vai ierakstot, ka bez Ulmaņa. Es atvainojos, nevis par Ulmani, bet par Prezidentu ir runa. Tātad bez Prezidenta, kas tur ir minēts, ierakstīsim vēl Saeimu, un tādā gadījumā tā būs korekta rīcība attiecībā uz pamatdokumentu.

Es vēlreiz saku: cienījamie kolēģi, es negribu šeit apspriest pēc būtības, cik labs vai slikts ir šāds labojums, bet šis labojums ir pretrunā ar Satversmi! Nedarīsim sev kā likumdevējiem kaunu! Grozīsim vispirms Satversmi un tad labosim likumprojektus atbilstoši Satversmei! Tāpēc mana nostāja ir klaji negatīva gan pret Leiškalna kunga priekšlikumu - ja viņš to atsauks, tad vairs nav ko lieki strīdēties -, gan arī pret pašu likumprojektu kopumā. Un es aicinātu balsot pret šo likumprojektu jau šo minēto iemeslu dēļ, nevis tādēļ, ka mani ļoti apmierinātu vēstnieki vai procedūra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka. Cienījamie kolēģi! Daudzi no jums ir lieliski argumentējuši, sevišķi Bišera kungs, bet Leiškalna kungs atsauca savu priekšlikumu. Tāpat arī neaizmirstiet, ko Bišera kungs jau pieminēja, ka šis ir pieņemts otrajā lasījumā. Šis variants, kas piemin kandidatūras, manuprāt, nav nekādā ziņā vērsts pret Satversmi. Tad jau tas fakts vien, ka kandidātus apspriež ārlietu ministrs un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, viņa vietnieki vai valsts ministrs, kad viņš vēl bija... Man tā procedūra ir pazīstama. Tad jau arī šī Ārlietu ministrijas izvēle un procedūra, loģiski skatoties, arī ierobežo Prezidenta tiesības, un tad jau mums būtu jāatstāj, pavisam loģiski skatoties, visa tā procedūra ekskluzīvi Valsts prezidenta rokās. Bet tā taču nav!

Šis labojums cīnās par demokrātiju un atklātumu. Vēstniekiem ir ministra rangs. Mēs apstiprinām ministrus, un līdz ar to šinī gadījumā šo kandidātu apstiprināšana ir tas pats mazākais, ko šis Augstais nams var darīt.

Par Leiškalna kunga pieminēto. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nav vairāk...") Viņš piedalījās debatēs, sacīdams, ka mūsu Ārlietu komisijas, kuras loceklis arī es esmu, sēdes esot atklātas un ka katrs varot atnākt. Pirmkārt, mums pašiem, Ārlietu komisijas locekļiem, nav laika agrāk iepazīties ar šiem kandidātiem kā tikai tajā dienā. Citiem deputātiem tajā pašā laikā ir citas sēdes. Tā ka praktiski nav iespējams tur ierasties un visiem piedalīties.

Tā jau mēs varam runāt, ka debates kādreiz var būt nepatīkamas, nepieņemamas vienam vai otram no mums. Tas arī var gadīties. Bet nekur nav teikts, ka vienmēr viņas būs tieši tādas, kādas vakar bija, un tā tālāk. Es domāju, tas ir vājš arguments. Šajā gadījumā tas domāts, lai pakalpotu atklātumam un deputātus vienkārši informētu par notiekošo Ārlietu ministrijā. Un nav teikts, kura partija pēc nākošajām vēlēšanām, kas būs, būs atbildīga par Ārlietu ministriju. Tātad nevienai atsevišķai partijai nevajadzētu būt tādā satraukumā, kādā viņas acīmredzot ir pašlaik. Šis tiešām ir mēģinājums pakalpot demokrātijai un atklātumam. Es to atstāju jūsu izšķiršanai, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns savu priekšlikumu atsauc, līdz ar to tas nav balsojams. Tāpēc, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījums "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 18. Likumprojekts nav pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav referenta par šo jautājumu?

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir dokuments nr.2201 un nr.2548. Šie grozījumi ir paredzēti, lai mainītu ienākuma nodokļa aprēķinus, pārdodot sagatavotos kokmateriālus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Balodis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Vispirms par dokumenta numuriem. Mums faktiski ir jāstrādā ar trim dokumentiem - nr.2361, nr.2482 un nr.2482-a. Tātad tas ir deputātu grupas iesniegts likumprojekts, kurā ir runa par zināmām garantijām attiecībā uz vientuļām, darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un ģimenēm, kurām ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ja viņi dzīvo denacionalizētos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotos namos. Mans pienākums ir jūs īsos vārdos informēt par komisijas attieksmi, kura bija negatīva. Kāpēc?

Pirmkārt, tāpēc, ka komisija vislielāko trūkumu saskatīja tajā faktā, ka katra ģimene, kurā ir trīs vai vairāk bērnu, automātiski tiek prezumēta, ka viņa ir trūcīga vai maznodrošināta.

Un, otrkārt, tas zināmā mērā ignorē, komisijasprāt, likumu par Valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un šo te pienākumu no pašvaldības pārceļ uz atgūto namu īpašnieku pleciem. Tāds bija komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Kādēļ Demogrāfijas apakškomisija izstrādāja šādu nelielu grozījumu? Tādēļ, ka saskaņā ar spēkā esošo Īres likumu, precīzāk sakot, Īres likuma 29.panta pirmās daļas 5.punktu, gadījumos, ja denacionalizētā nama īpašniekam vai viņa ģimenei ir nepieciešams viens dzīvoklis viņa īpašumā esošajā mājā, tad tiesas ceļā, neierādot citu dzīvojamo platību, no dzīvokļa var izlikt īrniekus, izņemot darba nespējīgās personas un vientuļos pensionārus. Šāda norma ir spēkā esošajā likumā.

Demogrāfijas apakškomisija uzskatīja, ka šādos gadījumos nevarētu izlikt arī ģimenes, kurās ir 3 un vairāk bērnu. Namīpašniekam ar šādu prasību būtu jāvēršas tiesā pret tām ģimenēm, kurām nav bērnu, vai vientuļajiem darba spējīgajiem īrniekiem. Šajā likumā, kuru mēs ierosinām, nav runa par to, ka namīpašniekiem tiktu uzlikti kaut kādi papildpienākumi. Mēs vienkārši ierobežojam to īrnieku loku, kurus var izlikt, pamatojoties uz šo vienu motīvu. Es, godātie kolēģi, gribu uzsvērt vienu domu, jo referente runāja par to, ka šeit it kā būtu runa par maznodrošinātajiem. Šeit nebūt nav runa par maznodrošinātajām personām, un konkrētā ģimene, kura tiek izlikta, pamatojoties uz Īres likuma 29.panta 5.punktu, godātie kolēģi, maksā īres maksu, maksā komunālos maksājumus. Viņa nav parādā, bet vienkārši namīpašniekam sagribas šo dzīvokli, un viņš izliek no mājas tieši daudzbērnu ģimeni. Mēs sakām: "Izlieciet citu ģimeni, kurai nav 3 vai vairāk bērnu, kur nav pensionāru, kur nav vientuļo darba nespējīgo cilvēku!" Tāds ir mūsu ierosinājums.

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā pašvaldībām netiks uzlikti nekādi papildpienākumi, salīdzinot ar esošo likuma redakciju. Un arī namīpašnieka stāvoklis būtiski nepasliktināsies. Es atkārtoju jau trešo reizi, teikdams, ka būs jāizliek vienkārši cita ģimene.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāju savā un arī Demogrāfijas apakškomisijas vārdā. Deputāts Lagzdiņš jau ļoti pamatoti izstāstīja šā likumprojekta būtību. Es gribu jums tikai atgādināt, ka pastāv tāda iedzīvotāju kategorija, kuri, taisnību sakot, ar bailēm šobrīd domā par savu nākotni, par to, kas notiks kuru katru brīdi. Ja arī jūs piederat šai iedzīvotāju kategorijai, tad jūs mani sapratīsit, Proti, runa ir par īpašnieku jeb denacionalizētajās mājās dzīvojošajiem īrniekiem. Tāda situācija, ka īpašnieks var izlikt no viena dzīvokļa, jo viņam šis dzīvoklis ir vajadzīgs pašam, neapšaubāmi, pastāv. Šajā gadījumā man ir visas morālās tiesības runāt par šo lietu, jo, taisnību sakot, es pati pārstāvu šo īpašnieku situāciju.

Kā jau jūs dzirdējāt, mums nekādā gadījumā nav jānostājas īpašnieka pusē vien un jāsaka, ka, lūk, mēs par katru cenu vēlamies saņemt sev dzīvošanai tieši šo dzīvokli, kurā ir daudzbērnu ģimene, kur ir ģimenes ar bērniem vai veci, vientuļi un nespējīgi cilvēki.

Jau pagājušajā reizē, runājot par līdzīgu jautājumu, es vērsos pie jums, kolēģi, ar domu, ka mēs visi vēlētāju priekšā allaž esam gatavi runāt par bērnu aizsardzību, par traģisko demogrāfisko situāciju mūsu valstī, bet, lūk, šo situāciju mēs varam uzlabot un kādu pozitīvu risinājumu dot tikai tādos, lūk, it kā nelielos, ārēji it kā necilos likumprojektos un labojumos, kādi ir šie. Un, ja mēs tādus neatbalstām, tad patiesībā mēs šo lielo ideju par bērnu situācijas uzlabošanu Latvijā un par demogrāfiskās situācijas atveseļošanu Latvijā neatbalstām.

Tiesa, šis ir likumprojekta pirmais lasījums. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo lasījumu, jo otrajā lasījumā mēs vajadzības gadījumā varētu ielabot arī kādu citu labojumu, piemēram, lai varbūt nenodarītu pāri arī tam īpašniekam, jo beigu beigās arī īpašnieks ir cilvēks, varbūt arī viņam ir daudzbērnu ģimene vai, teiksim, slims bērns. Jo arī viņam kaut kas pienākas beigu beigās šajā pasaulē. Var būt, ka arī pašvaldībai vajadzētu iesaistīties tomēr šajā lietā un palīdzēt, nodrošinot ar dzīvokli šo daudzbērnu ģimeni. Bet tas ir vēl apspriežams jautājums. Mēs par to varam spriest otrajā lasījumā, mēs varam spriest arī turpmāk.

Es ļoti jūs aicinu tomēr pirmajā lasījumā šo likumprojektu pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu savā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas vārdā. Cienījamais deputāts Lagzdiņa kungs, es domāju, jau ļoti pamatoti izskaidroja, kā visa šī sistēma darbojas un ka tas ir bērnu interesēs. Tāpēc es jūs, godājamie deputāti, ļoti lūgšu nobalsot par šo projektu pirmajā lasījumā, jo šis projekts aizstāv tieši šo nepilngadīgo bērnu intereses. Minētajā gadījumā mājas īpašniekam ir tiesības izlikt jebkuru citu ģimeni, bet lūdzu neaizskart tādu ģimeni, kurā ir trīs un vairāk bērnu! Lai tādā gadījumā nepaliktu šī ģimene bez apdzīvojamās platības. Tāpēc es ļoti lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paskatīties, izskatot šo konkrēto likuma grozījumu, uz problēmu kopumā. Es šodien gribu izteikt atzinību Demogrāfijas apakškomisijai, ka tā beidzot ir sākusi strādāt tā, kā šai komisijai būtu jāstrādā. Proti, Demogrāfijas apakškomisijai ir jāizvētī ikviens likumprojekts, kas varētu tādā vai citādā veidā, tieši vai netieši uzlabot Latvijā demogrāfisko situāciju. Un šis likumprojekts, nepārprotami, var netieši ietekmēt Latvijā demogrāfisko situāciju, pavērst to labvēlīgā virzienā. Es balsošu "par" arī tāpēc. Un gribu atgādināt deputātiem vienmēr paturēt prātā šos skaitļus, kuri rāda, kāda ir šodienas realitāte: 1990.gadā Latvijā piedzima 37 918 bērni, turpretim pagājušajā gadā tikai 19,8 tūkstoši. Tātad turpat divas reizes mazāk. Šā iemesla dēļ, nepārprotami, likumprojekts ir jāatbalsta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likumprojekts namīpašniekus praktiski neiegrožo, jo tas neattiecas uz personām, kuras ir īres parādnieki.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es aizņemšu pavisam maz laika. Piedodiet, ka es šoreiz atkal nevaru varbūt savaldīties atzinībā. Gribu izteikt atzinību tiem deputātiem, kas iesnieguši šo likumprojektu, jo pievienojos visam tam, ko iepriekšējie runātāji sacīja par to, kāda veidojas Latvijas nākotne bez bērniem. Ja ģimenē ir četri bērni (es runāju pats par savas meitas ģimeni) un ja vīrs, strādādams valsts darbā, par inspektoru, pelna it kā normāli - 120 latus -, tad parēķiniet, kādā veidā var samaksāt īri un kādā veidā var dzīvot? Nerunājot vēl par to, ka ir arī zemākas algas. Tātad es esmu pārliecināts, ka mēs, vairākums, balsosim par šo likumprojektu, un būtu ļoti labi un izskatīgi, ja mēs to pieņemtu pilnīgi vienbalsīgi. Es domāju, ka tauta tad mazāk pārmestu šim parlamentam - mūsu Saeimai. Šis ir tas brīdis, kad mēs katrs sevi varam pareizi apliecināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību komisija 5.Saeimā mēģināja sistemātiski risināt vissasāpējušākos jautājumus attiecībā uz mūsu bērnu stāvokli valstī. Tā kā mēs redzējam, ka vienai pašai Cilvēktiesību komisijai nav iespējams kaut cik reāli virzīt lietas uz priekšu, mēs nodibinājām Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju un lūdzām Leitenas kundzi to vadīt. Minētais projekts ir tikai viens no vairākiem, ko ir sagatavojusi Bērnu tiesību apakškomisija, kuras sastāvā ir arī juristi, konkrēti - Lagzdiņa kungs, kas ļoti nopietni strādā. Komisija vienbalsīgi akceptēja šo projektu. Pašreiz tiek strādāts ar lielām grūtībām. Pateicoties Juridiskā biroja palīdzībai, drīzumā taps likumprojekts par bērnu tiesību aizsardzību. Mēs ļoti lūdzam nenoraidīt pirmajā lasījumā šo problēmu. Apakškomisijas vārdā Leitenas kundze jau runāja. Varbūt lielās komisijas vārdā... Mēs sadarbosimies ar Juridisko komisiju. Protams, jūs, kolēģi, esat kompetentāki atrisināt juridiskās fineses un palīdzēt. Bet kāds būs rezultāts, ja mēs noraidīsim? Rezultāts būs tāds, ka mēs nodemonstrēsim nevēlēšanos risināt bērnu problēmas. Nav šīs pretrunas tik neatrisināmas. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Pirmkārt, arī es iesaku atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es šoreiz kāpu tribīnē tāpēc, lai rosinātu jūsu domas attiecībā uz labojumiem, kādi būtu jāiesniedz līdz nākamajam lasījumam, un tie būtu šādi. Es negribētu, ka izliktu no dzīvokļa bez citas platības ierādīšanas... nedrīkst izlikt nevienu ģimeni, izņemot... nu, katram likumam ir izņēmumi. Es balstos uz savu pieredzi, ka ir ģimenes, kuru dzīvesveids ir tāds, ka viņi ir kļuvuši par slogu un nelaimi visam namam. Šādos gadījumos būtu jāuzliek par pienākumu šādu ģimeni izlikt bez attiecīgā juridiskā noformējuma, lai viņa nekļūtu par slogu citām ģimenēm, kurām tomēr ir kārtīgs dzīvesveids. Man tāda pieredze ir, un es esmu saņēmis no saviem vēlētājiem daudzus šādus ieteikumus. Tāpēc es šo domu novadu līdz Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lībanes kundze. Lūdzu!

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Es gribētu zināmā mērā nomierināt godājamos autorus un debatētājus, jo atbildīgās komisijas attieksme nebūt nav iznīcinoši kategoriska. Cik man zināms, nevienai frakcijai nav obligātā balsojuma "pret", tā ka balsosim, un būs labi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

K.Lībane. Priekšlikumus es ierosinu iesniegt līdz 5.jūnijam. (Starpsauciens: "Skaidrs!")

Sēdes vadītājs. Līdz 5.jūnijam. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2566. Likumprojekts "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos". Otrais lasījums.

1.pants. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 1.panta 2.punktu pēc vārdiem "jebkura fiziska persona" ar vārdiem "(izņemot šā likuma 3. pantā minētās personas)". Ar to ir precizēts šā likuma subjekts, respektīvi, tās personas, kuras var būt uzrādītāji saskaņā ar šo likumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu aizstāt 3. pantā vārdus "kuras dienesta pienākumos ietilpst" ar vārdiem "kuras amata (dienesta) vai darba pienākumos ietilpst". Tas ir precizēts teksts. Un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.J.Lambergs. Par šo pašu pantu ir arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Ierosina papildināt 3. pantu ar vārdiem, kādi šeit ir norādīti. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī šo, un tas ir ietilpināts 3. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu papildināt 3. pantu? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 4. panta pirmo daļu. Nozīme ir tāda, ka likumā nav nepieciešama atsauce uz citiem likumiem. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to lūdzam atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izteikt 4. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4. pantu, pret papildināšanu ar jaunu pantu pēc 4. panta? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Ir vēl arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt ar jaunu pantu, pēc 4. panta, šādā redakcijā, kāda visiem ir šeit redzama. Atbildīgā komisija ir to atbalstījusi, bet ir iestrādājusi šo redakciju savā jau izveidotajā 4. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, atļaujiet man nedaudz labot savu kļūdu! Nupat mēs akceptējām 4. panta redakciju: "Iestāžu amatpersonām..." - un tālāk kā tekstā. Un pašlaik, kā es saprotu, deputāti atbalsta arī papildināšanu ar jaunu pantu, pēc 4. panta, jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu izslēgt 5. panta 3. punktā vārdu "spriedumu". Teksts ir precizēts atbilstoši procesuālajai likumdošanai, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu 5. panta 3. punktā svītrot vārdu "spriedumu"? Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Vairāk iesniegumu nav. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, kolēģi...

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultātu lūdzu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma laiku.

A.J.Lambergs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 3. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 3. jūnijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis vēl vienu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 63. punktu - likumprojekta "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" izskatīšanu pirmajā lasījumā - pēc darba kārtības 29. punkta, tas ir, pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju"".

Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? (Starpsauciens: "Piekrītam!") Deputāti nevēlas runāt. Iebildumu arī nav. Tātad esam vienojušies, ka darba kārtības 63. punktu izskatīsim pēc darba kārtības 29. punkta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ervids Grinovskis.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr.1211, dokumenta nosaukumu priekšsēdētāja kungs nupat minēja. Skatām pirmajā lasījumā. No konceptuālā aspekta, atzīmēšu divus momentus. Ir formulēts mērķis jeb funkcija - paātrināt pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizācijas procesu ar sertifikātu izmantošanu. Un, otrkārt, ir arī noteikts zināms ekonomiskais mehānisms šā procesa veikšanai, lai ar privatizācijas sertifikātiem varētu privatizēt ne mazāk kā 50% no objektu cenas.

Komisijas vārdā iesaku pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Grinovska kungs, jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

E.Grinovskis. 4. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Tātad ir izteikts priekšlikums iesniegt savus apsvērumus līdz 4. jūnijam. Iebildumu deputātiem nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2573. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 1. pantu tādā tekstā, kāds ir šajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk, 2. lapaspusē, ir otrais priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums 3. pantu izteikt šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Trešais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Sausnītis. Un ceturtais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies. Lūdzu kolēģus balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par izskatīšanu trešajā lasījumā.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 4. jūnijs? Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". Otrais lasījums. Steidzams.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2623. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" otrajā lasījumā. Grozījumi sagatavoti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Projekts atzīstams par steidzamu. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Godātais Nagļa kungs, likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tādēļ otrais lasījums ir galīgais, bet izskatīšanas kārtība paliek tāda pati, tas ir, skatīsim pa pantiem. Dokumenta nr. 2623 otrajā pusē ir šie priekšlikumi.

A.Naglis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina izslēgt 1. panta pirmajā daļā vārdus "un otro Lieldienu dienu", aizstāt pirmajā daļā vārdus "pirmās Lieldienas" ar vārdiem "pirmās Lieldienas (svētdiena)" un vārdus "Vasarsvētkus" ar vārdiem "Vasarsvētkus (svētdiena)".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu komentēt atbildīgās komisijas nostāju šajā jautājumā. Es negribu aģitēt par vienu vai otru balsojumu. Lieta bija ļoti vienkārša līdz brīdim, kamēr Svētku un atceres dienu likumā neieviesās darbadienas. 1990. gadā mēs pilnīgi loģiski pieskaņojām valsts svētkus kristīgajam kalendāram, un man liekas, ka Tautas frontes frakcija toreiz par to nobalsoja vienbalsīgi. Bet tad parādījās vēlme arvien paplašināt... un tas ir apsveicami, un es arī par to esmu balsojis. Neaizmirsīsim, kolēģi, vienu lietu: tas, ko var atļauties Somija, Zviedrija vai pat Vācija, ir grūti īstenojams Latvijā, kur šodien jau reģistrētas 30 konfesijas. Skaits pieaug, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nemitīgi nākas izskatīt iesniegumus no visdažādākajiem pretendentiem.

Rezultāts ir sekojošs. Pirmkārt, būsim, godātie kolēģi politiķi, godīgi, atzīsim, ka mēs ne katrreiz izsveram varbūtējās sekas! Priekšlikums par otrajām Lieldienām nebija saskaņots ar latviskajām kristīgajām baznīcām. Viņi neprasīja to. Deputāti gribēja šādā veidā savu labo gribu parādīt. Viss ir loģiski. Bet tad tika iesniegts deputāta Golubova iesniegums, kas arī ir loģisks. Ko darīt valstij? Mēs aptuveni saskaitījām, ka bez juridiski korekta risinājuma mēs būsim spiesti tuvākajā laikā pasludināt apmēram 160 dienas par svētku dienām.

Otra lieta. Ja šis jautājums būtu tikai atsevišķu cilvēku lieta, tad būtu vienkāršāk, bet nelaime ir tā, ka, šādā veidā rīkojoties, neparedzot varbūtējās sekas, mēs varam nonākt līdz reliģiskai neiecietībai. Jo tad, kad atbildīgajā komisijā atnāks budisti - un kādu vien tik nebūs sektantu! -, mums nav juridiskās formulas, uz kuras pamata viņiem atteikt. Protams, Saeima var nobalsot tā vai citādi, bet es ļoti gribu, lai, nobalsojot un noraidot komisijas priekšlikumu, kolēģi nāktu palīgā kādu formulu izstrādāt, lai nebūtu haosa. Es vēl vairāk pateikšu: ir jau pirmie simptomi reliģiskai neiecietībai. Es pat nerunāju par sektantiem. Ja Romas katoļu baznīca un evaņģēliski luteriskā baznīca būtu šo jautājumu izvirzījušas caur deputātiem, komisijas nostāja varbūt būtu citāda. Bet šobrīd, protams, ir ļoti grūti izšķirties... Es tikai ļoti gribu, lai mēs politiski atbildīgi rīkotos.

Es vēlreiz aicinu dziļi izanalizēt to visu pirms balsojuma, bet, protams, tādā gadījumā mēs oficiāli griezīsimies pie visām juridiskajām instancēm un lūgsim sniegt mums komentāru, kādā veidā rīkoties, saņemot nākamās pretenzijas šajā jautājumā. Es tikai komentēju atbildīgās komisijas nostāju, es neaicinu noraidīt, bet vienkārši aicinu domāt un izprast mūsu komisijas nostāju, jo mums ir jādod atbilde par visiem jautājumiem, par ko mēs šeit sabalsojam un par ko mēs vēl varam sabalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Godātais Seiksta kungs! Jūsu runa šeit bija labs apliecinājums tam darbam, kuru jūs neesat izdarījis, bet kuru jums patiesībā vajadzēja izdarīt kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam kopā ar visu komisiju. Un tas ir darbs, kas saistīts ar valsts politikas izstrādi reliģijas jomā. Šādas politikas mums šobrīd nav, un tas, ko jūs šeit minat un baidāt deputātus ar dažādām sektām, tas tiešām ir šīs politikas neesamības rezultāts. Sektu problēma ir nopietna problēma, bet mēs, deputāti, nedrīkstam klanīt savas galvas sektu priekšā, vienalga, kādi cilvēki stāv šīm sektām aiz muguras. Mums ir vajadzīga pilnīgi konkrēta, noteikta valsts politika reliģijas jomā, mums ir jāizstrādā koncepcija šeit un jāizdara grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, mums ir jāievieš valsts atzītas reliģiskās konfesijas statuss. Tas viss mums ir jāizdara, un tad mums šādas problēmas neparādīsies vai vismaz, ja viņas arī parādīsies, tad būs stingrs pamats, lai kaut kādā veidā mēs varētu šīs problēmas risināt. Mums ir jāapgādājas ar šādu stingru pamatu, bet tas šobrīd nav izdarīts.

Otrs jautājums ir tieši par šiem svētkiem. Otrās Lieldienas, to atzīšana par svētku dienu ir ļoti pozitīvs balsojums, ko mēs paši lielā vienprātībā veicām pirms vairākiem mēnešiem. Un tas ir pozitīvs jo vairāk tāpēc, ka mēs gribam piederēt Rietumeiropas valsts saimei. Tas nozīmē, ka mums tur ir jāpieder arī ar saviem simboliem, ar saviem svētkiem, ar savām svētku dienām. Konkrēti otrās Lieldienas Rietumeiropā tradicionāli ir kristīgo konfesiju svētki, un mums ir jāvadās pēc tā kalendāra, pēc kura vadās Rietumeiropas valstis.

Es domāju, ka šie argumenti ir absolūti pietiekami, lai mēs šeit steigā necenstos grozīt paši savus pieņemtos lēmumus un neatceltu tādus svētkus, kādus esam ļoti pareizi noteikuši, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, bet nopietni strādāt visiem kopā pie valsts politikas izstrādes reliģijas jomā, pie valstiski atzītas reliģijas definējuma likumā. Tātad šobrīd aicinu to neatbalstīt un turpināt nopietnu darbu. Mēs nedrīkstam, kā jau teicu, klanīt galvas dažādu sektu priekšā, mums ir vajadzīga pilnīgi konkrēta valsts nostāja šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Arī šinī likumprojektā mēs saskaramies ar to paradoksu, kuru te savā laikā ir ielikusi Augstākā padome. Ja mēs esam pārveidojuši, ka svētki un atceres dienas ir kaut kāds politisks simbols vai ka tās ir kaut kādu grupu intereses, tad mēs tagad ar to arī saskaramies.

Patiešām es pilnīgi piekrītu arī Seiksta kungam, ka var būt arī tā, ka budisti ir, un es arī iedomājos, ka, ja budisti Latvijā pēkšņi kļūst par vienu no valdošajām kaut kādām reliģijām, tad es nebrīnītos, ka liela daļa deputātu, kuri šodien runā par kaut kādu citu konfesiju atbalstīšanu, teiktu, ka vajag arī viņiem dot. Un arī dotu, jo tuvojas, pirmkārt, vēlēšanas, un tie arī ir vēlētāji. Ir attiecīga publika, kam jāparāda, kā tas cienījamais deputāts atbalsta gan luterāņus, gan katoļus, gan arī budistus. Bet šajā gadījumā, es vēlreiz saku, ka gribētu aicināt varbūt arī turpmākajā laikā...

Seiksta kungs uzdeva jautājumu, ko darīt, un tad nu vienreiz būtu jādomā par to, vai mums ir jāpārvērš šīs svētku un atceres dienas par kaut kādu konfesiju svētkiem, jo es uzskatu, ka tās ir katra cilvēka tiesības - svinēt vai nesvinēt, bet, kamēr nebūs pašas valsts gan ekonomiskās koncepcijas, gan valsts attīstības modeļa, nevar runāt par valsts morāli un valsts psiholoģiju. Būs atsevišķa grupa - morāle, būs atsevišķa grupa - psiholoģija un būs vienkārši tīri populistiski politiska darbība. Un tādēļ šajā gadījumā tiešām ir žēl, ka šis likums kārtējo reizi ir atvērts. Viņam drīzāk būtu jāpastāv kādu brīdi, lai var mierīgi paskatīties, kas ir valstī, kā būtu jāvirzās, jo nedrīkst pārvērst... Pirmkārt, man uzreiz šiem cienījamajiem deputātiem, kas sevi dēvē par kaut kādu reliģiju aizstāvjiem, ir jautājums: vai mums valstī reliģija ir nodalīta no valsts vai nav? Ja no valsts reliģija ir nodalīta, tad kāpēc tā tiek uzspiesta tiem cilvēkiem, kuri varbūt nav nekādi reliģijas piekritēji? Varbūt viņi netic nevienai no ticībām, tad kāpēc viņiem valsts mērogā tiek uzspiesti kaut kādi svētki? Vai arī mēs vienkārši mēģinām ar to aizvietot varas vai valstiskās ideoloģijas trūkumu? Šajā gadījumā, man liekas, notiek šis gājiens - vienkārši mākslīgi sabiedrībai tiek uzspiesti kaut kādi reliģiskie viedokļi.

Un es atkal saku: tā kā mūsu valsts nav tāda kā Polija vai tāda valsts, kurā ir ļoti stingra kaut kāda reliģijas dominante, tad mēs pārvēršam to patiešām absurdā - tad prasīs gan luterāņi, gan pareizticīgie, gan budisti, gan baptisti, gan diezin kādas citas pārstāvības. Ja vienam iedodam, tad ir jādod arī pārējiem. Tādēļ es aicinu uzmanīgi padomāt par šo lietu, jo es vēlreiz saku, ka valsts svētki un atceres dienas - tā ir valsts ideoloģija, valsts seja, bet vai drīkst, pārkāpjot citu grupu pārstāvju tiesības, uzspiest kaut kādas citas grupas pārstāvības tiesības.

Protams, var jau to darīt, bet es vēlreiz saku, ka tikai vēlētāju ietekmēšanas dēļ - lai ietekmētu savus vēlētājus, lai panāktu kaut kāda vēlētāju loka palielināšanu. Bet vai vajag ar to panākt kaut kādu konfrontāciju visā sabiedrībā? Tādēļ es aicinu pēc būtības patiešām šo likumu šodien atstāt tādu, kāds viņš ir, bet šai diskusijai būtu jāturpinās. Tāpat kā savā laikā Birkava kungs uzstājās šeit ar vīzijām... Tad, iespējams, būtu jālūdz vienreiz arī kaut kādas... es neņemos spriest, vai nu Ministru prezidenta vai Valsts prezidenta vīzijas, jo, kamēr nebūs varas saskaņas, kamēr nebūs varas kaut kādas vienotas koncepcijas, kamēr nebūs tās, tikmēr mēs gribot vai negribot lēnām nodarbosimies ar grupu rīdīšanu. Tas notiek, un tas nav pareizi, bet es vēlreiz saku, ka grupas... zinot, ka tuvojas vēlēšanas, ja kāds grib panākt kaut kādu reitinga paaugstināšanos, tad tas ir bīstams ceļš. Tāpēc šodien es aicinātu atstāt tā, kā ir, bet pēc tam varbūt patiešām pie Seiksta kunga ir jāsasauc kaut kāda plašāka konference vai diskusija viņa vadībā, jo citādi šeit var sākties diezgan nopietnas problēmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām tas ir strīds par kalendāriem, te nav emocijas, un, ja mēs tomēr ejam uz Eiropas pusi, tad mums ir zināma Eiropas valstu pieredze - Somija, Grieķija. Grieķijā ir stipra pareizticīgo baznīca. Pārējās Eiropas valstīs viņi ir iekļāvušies jaunajā Gregora kalendārā, un tas atšķiras attiecībā uz šiem datumiem, par kuriem mēs spriežam.

Otrs moments ir Saeimas nobalsotais lēmums tomēr atzīmēt arī Otrās Lieldienas, un uz katru emociju, kas nāk no ārpuses, mēs nevaram tā piepeši neapdomīgi reaģēt. Par to, ko māca astronomija, mēs varam izstrīdēties zinātniskos strīdos, jo līdz ar astronomijas attīstību tika konstatēts, ka zemeslode griežas ne gluži tā, kā bija rakstīts kalendārā, un tāpēc, pakļaujoties zinātnes attīstībai, izmainīja šo Jūlija kalendāru. Es vienkārši gribētu aicināt pārējās konfesijas, kas nav pārgājušas uz šo jauno Gregora kalendāru, pievienoties tam un svinēt šos svētkus Dievam par godu, mieram par godu un visas tautas vienībai par godu. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un noraidīt arī otro priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Čerāna kungam vajadzētu gan zināt, ka projektā nefigurē sekta, bet gan pareizticīgo baznīca, un tā ir trešā lielākā baznīca valstī. Tā ka jums nevajadzētu jaukt elementāras lietas.

Otrkārt. Tā kā jūs, Čerāna kungs, bijāt tas, kas 1990.gadā atjaunoja patiesu vienlīdzību, tā kā jūs bijāt tas, kas 1992.gadā atdeva īpašumus baznīcām, tā kā jūs bijāt tas, kas izstrādāja 1995.gadā šo likumu, kas akceptēts Eiropas padomē, tā kā jūs bijāt tas, kas neskaitāmas stundas runāja ar Eiropas padomes ekspertiem, ka Latvijas situācijā tradicionālajām baznīcām jādod ir kaut kādas priekšrocības... ka Eiropas padome joprojām uzskata mūsu likumu par nepietiekami demokrātisku, tad jums ir vislielākās tiesības runāt. Vajadzētu taču, godātais kolēģi, zināt, kāds darbs ir veikts pēdējo septiņu gadu laikā un kāds šis darbs ir. Šajā sfērā mēs esam priekšā pārējām Austrumeiropas valstīm, ja jūs to gribat zināt. Citur īpašumi vēl joprojām nav atdoti, arī koncepcijas kaimiņvalstīs vēl joprojām nav izstrādātas. Protams, ir grūtības, bet teikt, ka vispār nekas nav izdarīts, manuprāt, vienkārši nav godīgi.

Godātie kolēģi, es vēlreiz neaicinu noraidīt, bet es tikai gribēju, lai būtu izpratne. Ja ar Saeimas balsojumu tiks noraidīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums, nekāda traģēdija nebūs notikusi. Es vienkārši atkārtoju, ka mēs lūgsim juridisku komentāru... ja arī ne komentāru, tad grozījumus likumā, lai mēs tiešām varētu visu korekti risināt, bet to viena komisija nevar izdarīt, tas jādara visai Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es gribu jūs aicināt: nepaliksim smieklīgi! Burtiski pirms dažiem mēnešiem mēs pieņēmām, apstiprinājām šo te. Tā ka es aicinu balsot pret un sniegšu arī pavisam īsu paskaidrojumu. Es zinu, ka laiks ir dārgs.

Ziemassvētki, Jāņi un Lieldienas ir mūsu senie latviešu svētki. Šie svētki pastāvēja jau tad, kad vēl nebija pat kristīgās ticības. Un tas interesantais un pat savā ziņā brīnišķīgais ir tas, ka mēs to varam saukt par reliģisko sinkrētismu, ka šie - gan saulgrieži, gan saulstāvji - laikposmā sakrīt. Es nevaru te atļauties nolasīt (Starpsauciens: "Nolasi!") jums reliģijas vēsturi, kā tas ir, ka kristīgā ticība piemēroja Jēzus dzimšanu Ziemassvētkiem. Pie tam paša vārda jau nav te iekšā, kas tie ir par tādiem nacionālajiem latviešu svētkiem, vai nu tur Dievturi būtu... Tur, redzat, ir Ziemassvētki - ziemai svētki, ir Lielā diena... Te atkal savienojas... Un es negribētu naidot ne kristīgo ticību, ne tos, kas tik ļoti aizstāv par latvisku atzītu seno nacionālo ticību. Ja mēs reiz pieņēmām, ka tā ir brīvā diena, tad šis brīdis nav tas, kad mums ir gari jārunā. Te vienkārši ir saprātīgi pašlaik jānobalso - ir jābalso "pret", un lai paliek tā, kā ir. Tad mēs varēsim skatīties, vai te notiek kaut kādi reliģiskie kari pēc tam vai ne. Un tāpēc es aicinu arī Čerāna kungu un... Jau ir tāds noskaņojums, ka pārsvarā balsos "pret" un tāpēc mums te vairs nebūtu jārunā. Varbūt tas neizklausās labi, ka es, būdams beidzamais runātājs, saku: lūdzu, citi vairs nerunājiet! Taču es uz to aicinu.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs neesat beidzamais! Vēl Kārlis Čerāns runās otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Seiksta kungs! Man tomēr ir nedaudz jāprecizē tā interpretācija, ko jūs maniem vārdiem šeit gribējāt piedēvēt. Es nekad neesmu apgalvojis, ka pareizticīgo Baznīca Latvijā būtu kaut kāda sekta. Man tas prātā nevarētu ienākt. Pareizticīgo Baznīca neapšaubāmi ir viena no Latvijas tradicionālajām konfesijām. Es nekad neesmu teicis kaut ko citu, un man pat prātā nenāk teikt kaut ko citu. Tas ir pirmais punkts.

Otrais punkts - par sektu problēmu. Jūs pats par viņu sākāt šeit runāt, un arī man ir tāda informācija, ka tā ir ļoti nopietna problēma, un mēs sabiedrībā ar to saskarsimies, iespējams, jau pat tuvāko mēnešu laikā. Un šeit ir vajadzīga noteikta, pietiekami stingra valsts politika šajā jautājumā, lai mēs nedotu tām pārāk daudz vaļas, tajā pašā laikā strikti respektējot reliģiskās brīvības.

Un trešais. Ja mēs salīdzinām sevi ar citām Austrumeiropas valstīm... es varu salīdzināt mūs tepat ar Lietuvu, tad Lietuvā ir likumā valsts atzīts reliģijas statuss, un viņi, neapšaubāmi, ir tikuši daudz tālāk, nekā esam tikuši mēs. Taču šis salīdzinājums nebūt nav viennozīmīgs, un mums nav jāskatās uz tiem sliktākajiem piemēriem, kas ir mums apkārt. Mēs varam skatīties uz labākajiem piemēriem, un tas mums arī ir jādara. Un nav arī no Eiropas jāņem, teiksim, nekritiski viss tas, ko viņi piedāvā. Mums tomēr ir arī pašiem savas morālās vērtības jātur pietiekami augstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Nagļa kungs. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Tātad es lūgtu deputātus balsot par pirmo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu 1.pantā! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 36, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Naglis. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Golubovs, - izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā: "Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus, Ziemsvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās, kas atzīmētas par svētku dienām." Gribētos atzīmēt šajā gadījumā tādu faktu, ka mums uz komisijas sēdi bija uzaicināti tradicionālo konfesiju pārstāvji, taču no vecticībnieku un pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem neviens nepieprasīja, ka vajadzētu atsevišķi izcelt šos svētkus un ļaut tos svinēt. Un, kad es piedalījos baznīcu vadītāju konsultatīvajā padomē, pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju pārstāvji izteicās tā, ka viņi nav lūguši deputātu Golubovu izdarīt grozījumus attiecībā uz svētku un atceres dienām. Viņi neprasa nekādas izmaiņas likumā. Kā zināms, pašreiz tiek izstrādāts līgums starp Latvijas valsti un Latvijas tradicionālajām konfesijām, un šajā līgumā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze ierosina iekļaut normu - Ziemsvētkos (pēc Jūlija kalendāra) darba devējam pēc darbinieka lūguma ir pienākums piešķirt brīvdienas bez maksas. Tas ir ierosinājums, kas tiek iestrādāts šajā līgumā. Bet, ņemot vērā to, ka pastāv konfesionālās atšķirības, un to, ka citām Latvijā atzītajām konfesijām - pareizticīgajiem un vecticībniekiem - Lieldienas, Ziemsvētki un Vasarsvētki tiek noteikti pēc Jūlija kalendāra, kā arī ievērojot citu konfesiju pārstāvju tiesības, likumā ir ietverta norma, kas pieļauj minētos svētkus svinēt citos - attiecīgo konfesiju noteiktajos - datumos. Tas norādīts likuma 1.panta otrajā daļā.

Kā zināms, katoļu, luterāņu un baptistu, arī citas konfesijas dzīvo pēc Gregora kalendāra, tāpēc arī svētku dienas un to svinēšana problēmas neradīja. Tomēr arī likumā mums ir norādīts - ir minēti svētku nosaukumi, bet nav nosaukts konkrēts datums, kad šī diena svinama. Tādējādi tas nozīmē, ka katra konfesija par svētku dienām var uzskatīt tās dienas, kuras attiecīgā konfesija ir noteikusi. Tā ka, es domāju, šajā jautājumā nekādas problēmas nav, un, tā kā arī šo konfesiju vadītāji nav pieprasījuši šo atsevišķo dienu svinēšanu, tad es domāju, ka mēs varam izlemt šo jautājumu par Golubova priekšlikumu, Saeimā balsojot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, var jau ar balsojumu izdarīt secinājumu, vai vecticībniekiem un pareizticīgajiem ir vajadzīga tāda svinamā diena vai nav. Tikai šinī gadījumā man gribētos lūgt arī Seiksta kungam, jo, ja es pareizi sapratu, tad Nagļa kungs uzstājas komisijas vārdā. Tātad man būtu lūgums: Seiksta kungs, ja jūs tik ļoti uztraucaties par neitralitāti vai par to, lai šādi jautājumi tiktu korekti izskatīti, tad būtu korektāk, ja vai nu jūs pats uzstātos, vai uzstātos tāds neitrāls cilvēks, kas nav citas reliģiskās ticības biedrs. Jo tikpat labi tad varētu arī palūgt, lai parunā kāds septītās dienas adventists par kādas citas reliģiskās kopienas interesēm. Un tādēļ, teiksim, šinī gadījumā, atvainojiet, es varu teikt to, ka Nagļa kungs nevar būt neitrāls, jo viņam patiešām viņa svētku diena jau pašlaik ir, tāpēc diez vai viņu uztrauks pareizticīgie vai arī vecticībnieki, un diez vai Nagļa kungs kā reliģiska persona, tajā skaitā arī kā reliģiskās organizācijas pārstāvis vai kā Saeimas partijas pārstāvis būs ieinteresēts šīs citas reliģiskās kopienas kaut kādā darbības attīstīšanā perspektīvā.

Tikpat labi mēs varētu arī parunāt par Aglonas jautājumu, uzliekot par pienākumu to tālāk virzīt šo jautājumu pareizticīgo baznīcas vai kādas citas svētajam tēvam. Nepārvērtīsim to paradoksālā situācijā! Un tādēļ, Seiksta kungs, nākošreiz, kad tiks aizskartas citu reliģisko kopienu intereses, lūdzu citu reliģisko kopienu pārstāvjiem vismaz no augstās tribīnes nelikt deklarēt informāciju, pat ja tā ir negatīva. Šinī gadījumā es tomēr aicinātu daļēji diemžēl nepakļauties luteriskās baznīcas ietekmei, kura savā veidā savu monopolstāvokli caur Saeimu jau ir parādījusi. Un es lūdzu atbalstīt tomēr Golubova kungu. Es domāju, ka pašas baznīcas šinī gadījumā visu atrisinās. Es nedomāju, ka šis ir tāds politisks jautājums.

Es tomēr vēlreiz lūdzu Seiksta kungu nelikt politiskam un arī citas baznīcas pārstāvim runāt pret citas baznīcas izvirzītām iniciatīvām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Bet ir astoņas minūtes tikai...

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu, tad es ierosināšu uz nākamo lasījumu vēl radikālāku priekšlikumu, proti, pasludināt Latvijā visas dienas par svētku dienām un tad ar likumu noteikt darba dienas, jo iemeslu atrast var jebkurai kalendāra dienai, lai viņu svinētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā, Nagļa kungs, vēlaties ko piebilst vai balsosim?

A.Naglis. Piebilst nav ko. Izteiksim savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Golubova priekšlikumu - izteikt 1.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 39, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Naglis. Tātad likuma grozījumi otrajā lasījumā ir pieņemti ar atzīmi "steidzami". Līdz ar to tālāk laiks nav nosakāms.

Sēdes vadītājs. Tā kā likums ir atzīts par steidzamu, tad mums tagad otrajā lasījumā tas ir jāpieņem galīgajā variantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 9. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par biržām"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2593. Uz otro lasījumu ir saņemts tikai viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja. Un tā ir izmaiņa pārejas noteikumos sakarā ar šā likuma spēkā stāšanos. Spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.130 "Grozījumi likumā "Par biržām"" ("Latvijas Vēstnesis", 1997, 89. nr.).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nobalsosim par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret ieteikto termiņu - 3.jūniju? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr.2594. Arī šeit ir saņemts tikai viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un arī tas ir saistīts ar tādiem pašiem grozījumiem pārejas noteikumos. Komisija ir atbalstījusi šā likuma spēkā stāšanos, līdz ar to spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.131 "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" ("Latvijas Vēstnesis", 1997, 87.nr.).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu atbalstīt otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

V.Balodis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. ... Līdz 3.jūnijam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, tūlīt jāsākas pārtraukumam.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2595. Komisija ir saņēmusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un arī atbalstījusi to. Teksts skan šādi: 18.pantā papildināt otro daļu ar otru teikumu šādā redakcijā: "Valdes nolikumu apstiprina padome.", kā arī izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "Par valdes locekļiem nevar būt padomes locekļi, izņemot komisijas priekšsēdētāja biedru."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Jâbalso!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 11. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Nākamais priekšlikums arī ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Un tas skan: izslēgt likumprojekta 2.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo priekšlikumu atbalsta. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Un pats pēdējais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pārejas noteikumus izveidot tā, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.133 "Grozījumi likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju"" ("Latvijas Vēstnesis", 1997, 93.nr.).

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu redakciju piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Godātie kolēģi, trešā lasījuma termiņus lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti, lūdzu savus priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav pret nosaukto termiņu - 3.jūniju? Nav. Pieņemts.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Aristidam Lambergam.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz šiem iesniegumiem par kompensācijas piešķiršanu. Ļoti daudzi no jums tos ir jau iesnieguši. Lūdzu visus iesniegt, ja iespējams, līdz dienas beigām. Ņemiet vērā, ka šīs kompensācijas sākas ar 1.jūniju un ka Saimnieciskajai komisijai paies zināms laiks, kamēr tā visu savedīs kārtībā un izlems, kā tas tiks darīts. Lūdzu arī visu frakciju un komisiju vadītājus paziņot, kuriem tiks nodotas lietošanā šo attiecīgo frakciju un komisiju automašīnas. To ir nepieciešams izdarīt līdz 1.jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antai Rugātei paziņojuma atkārtojums.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Paldies, godātie deputāti! Atļaujos vēlreiz jūs uzrunāt un atgādināt, ka pulksten 12.30 Saeimas 2.stāva Viesu zālē vai Baltajā zālē, kā to citādi sauc, tiek aicināta Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupa un pārējie deputāti, interesenti, kuri vēlas tikties ar Francijas vēstnieku Latvijā Ponsē kungu. Pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Juris Kaksītis, Jānis Kalviņš, Andris Tomašūns, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt Saeimas akceptēto darba kārtību. Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 2714. Šie ir grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tie ir saņemti no Labklājības ministrijas, un šo grozījumu būtība... Es lūdzu Prezidijam piedošanu: man vispirms bija komisijas vārdā jālūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Es lūdzu piedošanu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

L.Kuprijanova. Šie grozījumi ir saistīti ar to, ka mums no 1991.gada bija likums par nodarbinātību, kurš arī šobrīd darbojas. Bet sakarā ar sociālo reformu ir arī likums "Par obligāto apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Dažos momentos šie likumi šobrīd "pârklājas". Tā kā likums "Par obligāto apdrošināšanu bezdarba gadījumam" stājās spēkā 1997.gada 1.janvārī, individuālie maksājumi apdrošināšanā pret bezdarbu ir izdarīti no 1.janvāra. Tajā pašā laikā likums paredz, ka, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu 70% apmērā no minimālās algas, ir vajadzīgs maksājumus izdarīt vismaz 9 mēnešus. Tādēļ šie grozījumi paredz šo pārejas periodu, kā arī neindividualizēto ieskaitījumu sociālajā nodoklī pielīdzināšanu individuālajiem, lai cilvēki, kas top par bezdarbniekiem, teiksim, no 1.jūnija, būtu spējīgi saņemt šo bezdarbnieka pabalstu. Tāda ir šo likuma grozījumu būtība. Tādēļ es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi. Tā kā būtu ļoti vēlams, lai nebūtu vēl jātaisa speciāli ministrijas norādījumi starpposmā no 1.jūnija līdz likuma pieņemšanas brīdim, man būtu liels lūgums nobalsot par šo likumu šodien arī otrajā un galīgajā lasījumā, lai tas varētu stāties spēkā normāli - 1.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas par to runāt? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Varam balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mums ir jāizskata piecu deputātu - Māra Grīnblata, Andreja Panteļējeva, Ziedoņa Čevera, Jāņa Straumes un Aigara Jirgena - iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Dokuments nr. 2503. Par šo dokumentu gan presē, gan arī citos masu saziņas līdzekļos jau ir izteikti dažādi viedokļi. Viena no lielākajām Latvijas avīzēm pat izteicās, ka latviešu tautai šis likumprojekts esot galīgi nepieņemams. Līdz ar to acīmredzot arī komisijās par šo likumprojektu bija dažādi viedokļi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā gadījumā izteica savu viedokli, ka viņa neatbalsta šo likumu, izstrādāja alternatīvu projektu, kurš arī neguva atbalstu.

Juridiskajā komisijā tāpat bija dažādi viedokļi. Kā zināms, šeit ir trīs principiāli grozījumi. Viens skar, jeb regulē to, cik ilgi pirms Saeimas vēlēšanām partijai ir jābūt reģistrētai.

Otrs priekšlikums attiecas uz jautājumu par procentu barjeru: vai vienas partijas sarakstam ir jāiegūst tikpat balsu, cik vairāku partiju izvirzītam deputātu kandidātu sarakstam, vai otrajā gadījumā ir šai procentu barjerai jābūt augstākai?

Trešais jautājums ir saistīts ar jau ievēlēto Saeimas deputātu mandātu anulēšanu. Juridiskajā komisijā tika izteikti dažādi viedokļi, un komisijas locekļi, gandrīz neviens, neatbalstīja likumu visā pilnībā. Piemēram, deputāts Bišers neatbalstīja jautājumu par to, ka šajā likumā, kurā ir runa par Saeimas deputātu ievēlēšanu, regulētu arī jautājumu par mandāta atņemšanu. Jo jau šobrīd šādu jautājumu regulē Saeimas kārtības rullis. Ja izdara grozījumus, tad tie būtu jāizdara vai nu tur, vai arī tajā likumā, kas mums ir pieņemts pirmajā lasījumā, tas ir, likumā par deputāta statusu, bet nekādā ziņā Saeimas vēlēšanu likumā, kurš regulē tikai deputātu ievēlēšanas kārtību.

Tomēr komisija, neskatoties uz izteiktajiem dažādajiem viedokļiem, uzskatīja, ka šis jautājums ir pietiekami svarīgs, būtisks, lai visus šos jautājumus izdebatētu, runātu par katru priekšlikumu atsevišķi un bez tam dotu iespējas izteikt vēl arī citus priekšlikumus, jo gan prese, gan atsevišķi politiski spēki šādus priekšlikumus ir izteikuši. Tāpēc komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu sākt strādāt konkrēti ar katru priekšlikumu un nobalsot par katru priekšlikumu atsevišķi, vai tas mums ir pieņemams vai ne. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam sākt konkrētu darbu pie šā likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir saņemts 11 deputātu - Straumes, Panteļējeva, Čevera, Māra Grīnblata, Lībanes, Baloža, Vidiņa, Grīga, Sausnīša, Bērziņa un Inkēna - priekšlikums, kuri ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Vai attiecībā uz šo 11 deputātu priekšlikumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka demokrātiskā valstī katrs deputāts var brīvi izpaust, ko viņš uzskata un ko viņš domā. Bet šinī gadījumā es tiešām nesaprotu, kā demokrātiskā valstī deputāti var par visnedemokrātiskāko likumprojektu, kādu mēs esam 6.Saeimā izskatījuši, mēģināt vēl iesniegt priekšlikumu par steidzamību un teikt, ka mums Latvijā ir steidzami, straujiem soļiem jāiet pretī autoritārisma režīma iedibināšanai triju partiju izskatā. Tāpēc es lūdzu deputātus pārdomāt, pirms balsot par šā likumprojekta steidzamību. Divas komisijas par šo likumprojektu ir spriedušas: viena ir ar ļoti lielām iekšējām pretrunām un iebildumiem pieņēmusi kopumā pozitīvu slēdzienu, bet otra vispār ir noraidījusi to un uzskata, ka tas nebūtu izskatāms Saeimā. Un tad vēl pēc tam iesniegt priekšlikumu, ka tas ir steidzams... Man šķiet, ka šeit šoreiz nav principā darbojusies loģika un nav bijusi izpratne par to, kādai ir jābūt demokrātiskas Saeimas darbībai likuma izskatīšanā. Un īpaši šādu lēmumu pieņemšana neatbilst tam, kā būtu jāstrādā deputātam attiecībā pret savu vēlētāju, domājot, ka viņu vērtēs ne tikai šobrīd, bet arī pēc tam.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 27, atturas - 5. (Aplausi.) Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Debatēs par likumprojektu ir pieteikusies Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šis balsojums par likumprojekta steidzamību jums parādīja to, kādā situācijā šodien ir Latvijas Saeima. Parādīja, cik ir no šodien zālē esošajiem cilvēkiem tādu, kas grib ar šo balsojumu steidzīgi nostiprināt savu vietu Latvijas valstī, cik no viņiem ir tādu, kas domā par demokrātiskas sabiedrības tālāko attīstību un parlamentārās republikas attīstību. Jo katram jau šeit ir sava interese. Trijām lielajām partijām ir vajadzīgs, lai neviens viņus neizkustina no vietas vai vismaz kaut kādā veidā saglabā, nu, ja ne vairāk, tad desmit vietas. Dažiem ir vajadzīgs no Saeimas "izdzīvot ārā" tos, kas it kā uz viņu rēķina šeit ir iekļuvuši, bet vairs nepilda viņu gribu un tagad diskutē, kurš tad no viņiem ir labāks deputāts vēlētāju priekšā. Bet kopumā tas izskatās ļoti vienkārši: tikko kā vēlētājs ir izteicis savu gribu un deputātu ielicis Saeimā, tā deputāts ir ieguvis vismaz sabiedrības mācīšanas jeb skološanas doktora grādu un tagad grib mācīt vēlētāju, kā viņam rīkoties tālāk. Mēs ļoti ātri esam aizmirsuši to, kas notika pēc Saeimas vēlēšanām, kad visi rakstīja un runāja: "Tauta nesaprata, tauta nezināja, tāpēc tauta viņus tādus ievēlēja."

Tagad deputāti ir iedomājušies, ka viņiem jāsāk tautu mācīt, lai tauta domātu pareizi, ka viņi ir vienīgie un īstie. Bet demokrātiska valsts var eksistēt tikai uz brīvas domas izpausmes, uz brīvu diskusiju, uz brīvu sarunu pamata, nebaidoties no tā, ka šī saruna var būt asa un var būt arī vienai pusei neveiksmīga, jo parasti diskusijā uzvar viens. Retāk ir tā, ka diskusijas rezultātā visiem veidojas vienots priekšstats.

Tāpēc es gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām: kas un kur ir praktiski pārbaudījis partijas eksistences laiku, lai teiktu, ka šī partija atbilst tautas gribai? Vai ir bijusi kaut viena, kaut cik pārstāvnieciska aptauja, lai varētu teikt: "Jâ, lielākā daļa cilvēku atbalsta šo priekšlikumu." Ðinī gadījumā priekšlikumu atbalsta daļa no valdošās koalīcijas. Daļa no antikonstitucionālā veidojuma - Sadarbības padomes, kura pati savā iekšienē nevar vienoties un ik pa brīdim šeit mūs citus ievelk savstarpējās ķildās, pilnīgi nevajadzīgās, tādās, kas bieži robežojas ar morāles un ētikas pārkāpumiem.

Līdz ar to ir arī jautājums par partijas eksistences ilgumu. Varētu teikt: "Jâ, viņa uztraucas, jo tā partija, kuru viņa pārstāv, nav pārāk sen reģistrēta!" Nē, mūsu partiju it kā neskar šis likums, jo likumā ir pārejas noteikumi un tāpēc šādu ieinteresētību man pārmest nevarēs.

Bet es domāju par sabiedrības attīstību. Sabiedrības, kura ir pārejas periodā, kurā viss veidojas un mainās kā ekonomiskajās, tā sabiedriskajās attiecībās. Tanī ienest stabilas mērvienības var tikai mākslīgā ceļā - un līdz ar to arī ierobežot attīstību. Ierobežota attīstība viennozīmīgi noved pie diktatūras.

Nākamais jautājums ir par barjeru. Par procentuālo barjeru. Jā. Vieniem - pieci, otriem - septiņi procenti. Ko tas nozīmē? Vai kāds ir veicis procentuālos aprēķinus, cik daudz vēlētāju izteiktās gribas līdz ar to paliks ārpus parlamenta? Vai, paaugstinot procentuālo robežu, beigās nebūs tā, ka tikai neliela daļa vēlētāju izteiktās gribas pārstāvju nonāks parlamentā? Kāpēc koalīcijai 7%? Kas no iesniedzējiem to var izskaidrot, ar kādu skaitlisko pamatojumu? Kāpēc ne 10%? Kāpēc ne 9%? Kāpēc izvēlēti šādi parametri? Varbūt tas ir tiešām tādēļ, lai partijas nedomātu apvienoties, jo nedod Dievs, ka tie sīkie kaut kur parādīsies. Jo ir sīkie, tās vienmēr visās valstīs ir sīkās partijas ar pārstāvniecību parlamentā, bez kurām parlaments un sabiedrības attīstība nav domājama. Un vispirms tā ir Zaļā partija, kura ar savu viedokli ir obligāti nepieciešama. Un būtu jāaudzina sabiedrība, ka šāda tipa partijas pārstāvniecība kaut pāris cilvēku izskatā ir nepieciešama, lai paustu šo viedokli. Taču šī partija nekad nevar būt tik liels politisks spēks kā citas, jo viņa pārstāv šauru, bet sabiedrībai ļoti svarīgu nozari.

Līdz ar to arī šis jautājums par šīs koalīcijas veidošanu un procentu barjeru ir mākslīgi izveidots, lai atkal cilvēku piespiestu mākslīgā veidā kaut ko pārdomāt un pārveidot bez šīs sabiedriskās domas pamata.

Un viskuriozākais šinī likumā ir kaut kas cits. Likums saucas "Saeimas vēlēšanu likums". Tas likums būs par to, kā vēlēt, bet likumā jau ir vienlaicīgi ielikts iekšā tas, kā dabūt no Saeimas ārā to, kas ir ievēlēts un kas nepatiks kādam no tiem, kas šeit ir ievēlēti. Līdz ar to tā jau ir iekšējā pretruna, kas nedrīkstētu būt šādā likumā, un vispār šādu noteikumu atrašanās šeit ir pretrunā ar likuma būtību. Un arī šis jautājums par deputāta atsaukšanu... Taču nevienam nerodas šeit domas, arī Juridiskā komisija diezin kāpēc neuztraucas, ka tas ir pretrunā ar Latvijas Satversmi. Arī procentuālās barjeras paaugstināšana un vispār procentuālā barjera Latvijā ir pretrunā ar Latvijas Satversmi. Kāpēc tagad mēs nerunājam par to, ka tas izskatāms pēc būtības? Jo Latvijā Satversme ir pamatlikums, pēc kuras jāvadās arī Saeimai, pieņemot savus likumus. To mēs atcerējāmies tikai tanī brīdī, kad bija svarīgi, lai turpinātos vecā vēstnieku nozīmēšanas kārtība. Tad mēs uzreiz atcerējāmies to, bet šoreiz, kad tiek pārkāpti Satversmes pamatprincipi, kuri nosaka valsts uzbūvi un valsts eksistenci, šie salīdzinājumi netiek izmantoti.

Un tāpēc es deputātus aicinu noraidīt šodien šo Saeimas vēlēšanu likumu kā antidemokrātisku, antiparlamentāru, vismaz divos pantos esošu pretrunā ar Latvijas Satversmi un līdz ar to principā pēc būtības neizskatāmu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamā Saeima! Savulaik mēs šeit debatējām par to, vai vajag pacelt procentu barjeru no četriem procentiem uz pieciem, un es biju viens no tiem, kas tajā reizē pretojās šai lietai, jo es uzskatīju, ka savā laikā Latvijas Satversmes veidotāji bija tajā ielikuši ļoti tālredzīgu principu, kas ļāvis Latvijai izvairīties no dažādiem satricinājumiem, no kādiem nav varējušas izvairīties mūsu kaimiņvalstis.

Latvijas Satversme paredzēja to, ka deputāts ir tautas priekšstāvis. Deputāts nebija partijas priekšstāvis. Un, neskatoties uz visu to, ko pārmet partiju demokrātijai, mēs varētu atgādināt, kā tad beidzās, teiksim, Latvijas pirmais neatkarības cēliens tad, kad šī partiju demokrātija tika likvidēta. Pašreiz ir ļoti dažādi modeļi. Albānijā pārsvarā ir divas partijas: viena ir pozīcijā, otra - opozīcijā, un visas cīņas notiek galvenokārt ielās. Tas pats būtu ar mažoritāro sistēmu, ja, piemēram, 51% vēlētāju nobalsotu par deputātiem, kuri pārstāvētu viņus Saeimā, un 49% nebūtu dabūjuši savus pārstāvjus. Loģiski, ka viņi visus savus jautājumus un lietas kārtotu vai nu uz ielas, vai ārpus Saeimas sienām.

Ja mēs šeit gribam to variantu, kāds ir Albānijā vai citās valstīs, kurās ir vienas vai divu partiju sistēma, mēs, protams, varētu tagad šo likumprojektu atbalstīt.

Otrs variants: mēs varētu mainīt Satversmi. Satversmē varētu izmainīt divus pantus, ierakstīt, ka deputāts ir partijas priekšstāvis, nevis tautas priekšstāvis, un ierakstīt, ka vēlēšanas nav proporcionālas, jo Satversmes tiesas nebija tad, kad pacēla šo proporcionalitātes barjeru, procentuālo barjeru līdz 5%. Un, protams, Satversmes tiesas priekšsēdētājam var rasties tāda ļoti duāla situācija: viņam, no vienas puses, varbūt būtu jāatceras tie laiki, kad viņš pats šeit sēdēja, nebūdams Satversmes tiesas priekšsēdētājs, un balsoja par šiem 5%, bet, no otras puses, viņam būtu jāizskaidro, kā var būt divas proporcionalitātes - vieniem sarakstiem ir 5%, bet otriem sarakstiem ir 7%. Ļoti grūti būtu arī izskaidrot vienkāršajiem vēlētājiem, ko nozīmē proporcionālā vēlēšanu sistēma. Ja, piemēram, vairākas koalīcijas saņems katra pa 6,5%, tad šie cilvēki netiks vispār ievēlēti, bet par viņiem nodotās balsis tiks, piemēram, sadalītas starp pavisam cita virziena politiskajām partijām. Tā ka es nezinu... ir jābūt ļoti lielai iztēlei, lai varētu saprast, ka šādā veidā šī proporcionalitāte saglabājas vai ka Latvijā būs tieši proporcionālas vēlēšanas.

Kas attiecas uz deputātu atsaukšanu, protams, šis princips Satversmē ir ielikts: vēlētāji nevar viņus atsaukt, Saeima pati lemj par savām pilnvarām. Mēs varam traktēt tā, ka, piemēram, Saeima lems par to, ko atsaukt un ko neatsaukt. Es domāju, ka katra partija, lai arī kāda viņa būtu, ir atbildīga vispirms par tiem cilvēkiem, ko viņa ieliek savos sarakstos. Un šajā ziņā arī es neredzu nekādas problēmas. Latvijas neatkarība nav simtiem gadu ilga, un arī šis neatkarības periods, šis atjaunošanas periods, kas ilgst tagad septīto gadu, ir ļoti īss. Mēs varam atcerēties, ka Spānijā pēc Franko nāves radās 300 politiskas partijas, bet, ziniet, valsts nesabruka, tieši otrādi. Protams, šis skaits samazinājās, un arī Latvijā acīmredzot būs tāda situācija, ka būs trīs vai varbūt četras galvenās politiskās partijas un varbūt kādas piecas sešas, kuras cīnīsies par iekļūšanu Saeimā. Bet tā nebūtu nekāda problēma. Un mēs jau redzam pēc šā paša Spānijas piemēra, ka šī valsts guva tieši demokrātijas periodā ļoti lielus ekonomiskus un sociālus panākumus. Viņi pacēla savu dzīves līmeni, ļoti pieauga investīciju daudzums, attīstījās rūpniecība, tūrisms. Nekas briesmīgs nenotika. Vai ir vajadzīgs mākslīgi nostiprināt kaut kādas varas, partijas? Es domāju, ka arī citi runātāji pateiks, ka tā jau nav problēma - iestāties jebkurā no partijām vai arī "ielēkt" kaut kādā jau esošajā partijā, kā to spīdoši izdarīja, teiksim, Kaula kungs, reanimējot tādu gandrīz nevienam nezināmu Vienības partiju. Tātad šķērslis jeb galvenais arguments, ka netiks veidotas kaut kādas partijas, pilnīgi izzūd. Pašreiz jau ir šo partiju pietiekami daudz, un neviens arī neatturēs paņemt jebkuru no šīm partijām kā tādu "jumta" organizāciju savām politiskajām aktivitātēm, ja vien ir attiecīga finansiālā palīdzība un finansiālais nodrošinājums.

Ja mēs gribam šeit konkrēti runāt par vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, tad ir jāiesniedz daži būtiski labojumi. Viens no galvenajiem varētu būt par to, ka acīmredzot valsts kaut kādā veidā palīdz tām partijām, kuras ir dabūjušas kaut kādas balsis Saeimā jeb kurām ir šīs vietas Saeimā. Varētu būt kaut kādas izmaiņas, kas attiecas, teiksim, uz televīzijas izmantošanu, uz masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai nav tā, ka vienai vai divām partijām, teiksim, pieder kaut kādas televīzijas studijas, kas sāk mēnesi vai divus pirms vēlēšanām šo vēlēšanu kampaņu un pilnīgi tur savā kontrolē visu informāciju, un veido, teiksim, šo politiku. Ja mēs nevaram iestrādāt šādus normatīvus, kas dotu vienādas iespējas visām partijām, tad ir smieklīgi un nožēlojami nodarboties ar kaut kādu mākslīgu šķēršļu radīšanu, lai noturētos pie varas, teiksim, vēl uz vienu vai diviem periodiem.

Un vēl viens jautājums. Ja mēs ieviesīsim arī šo labojumu par to, ka politiskas partijas jāizveido gadu iepriekš, tad man ir jautājums: bet kas notiek, ja 11 mēnešus pirms vēlēšanām atklājas kaut kādi lieli korupcijas skandāli šajās trijās partijās? Ir palikuši 11 mēneši, nekādas jaunas politiskas partijas nevar izveidot arī tā daļa, kas jau ir šajās partijās. Ko tad? Balsot par šīm pašām partijām? Vispār šis projekts ir, manā izpratnē, diezgan nožēlojams, tur pat neko nevar uzlabot, un, protams, to vajadzētu noraidīt. Bet es gribētu aicināt neuztraukties par šo lielo politisko partiju daudzumu. Un arī, kā es vienmēr esmu uzsvēris, salīdzināt varbūt tādas valstis kā, piemēram, Čehiju, kur ir parlamentārā sistēma, kur Valsts prezidentu ievēlē parlaments, vai Igauniju, kur nav to tiešo vēlēšanu. Un nemainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, neieviest Latvijā mažoritāro sistēmu un neaiztikt pašreiz arī šo procentuālo barjeru. Drīzāk mēs varētu runāt par to, ka Latvijas apstākļos normāli būtu to samazināt. Normāli būtu to samazināt vismaz līdz 4%. Nav vajadzīgi nekādi mākslīgi ierobežojumi. Un ar laiku šeit visa šī sistēma jau varētu pati sevi pārdzīvot, jo, ja partijas koncentrēsies dabīgā veidā un pienāks laiks, kad viena partija, piemēram, dabūs vairāk par 50%, tad bez kādām problēmām arī varēs pieņemt šādus labojumus.

Un vēl pēdējais, ko es gribētu pateikt. Neskatoties uz šo mākslīgo, uzpūsto ažiotāžu, kas, piemēram, tagad presē bija par it kā milzīgi lielajiem korupcijas skandāliem, faktiski vēl nav atklāts neviens gadījums, kurā būtu nopietni pārkāpts Korupcijas novēršanas likums. Izmantojot to, ka mums ir Uzņēmumu reģistrā tūkstošiem uzņēmumu, kuri gadiem ilgi nav izrakstīti no šā Uzņēmumu reģistra, mēs paši it kā radām mākslīgu ažiotāžu par kaut kādiem korupcijas skandāliem. Bet, no otras puses, pati šī it kā daudzpartiju koalīcijas valdība un šī Saeima, par kuru daudzās avīzēs tiek mākslīgi uzturēts viedoklis, ka viņa ir darboties nespējīga, nu ir, kā mums ir jāatzīst, pieņēmusi pusotra gada laikā vairāk saimniecisko likumu projektu nekā iepriekšējā Saeima kopā ar Augstāko padomi. Es varu pateikt, ka tikai pēdējos 6 mēnešos vien ir pieņemti 94 likumprojekti, kas regulē iekšējo tirgu un saimniecisko darbību. Nu tad vajag vismaz nākt te kādam un pateikt, kur ir labāk - Albānijā vai Baltkrievijā, vai Bulgārijā, vai varbūt vēl kādā citā valstī, kur nepārtraukti notiek šīs ielu demonstrācijas, - un ka mēs gribam šeit ieviest kaut kādu līdzīgu kārtību. Es neesmu redzējis nevienu valsti, kura, teiksim, ar kādu 2% budžeta deficītu, kā 1995. gadā Latvija, un ar 90 miljonus latu lielu budžeta deficītu, teiksim, šogad varētu sasniegt kādus 5% iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ja mums ir viszemākā inflācija starp trijām Baltijas valstīm un ja mums eksporta pieaugums ir 25% gadā, un ja ekonomikas likumdošana un privatizācija faktiski varētu tikt sakārtota līdz nākamā gada vidum, tad es domāju, ka tas nopelns nav vis tādēļ, ka mums šeit būtu pie varas viena partija vai divas, bet tas varbūt ir kaut kādā ziņā arī šīs - es saprotu, ka bieži vien nepatīkamās, - daudzpartiju tolerantās sadarbības rezultāts.

Un vēl viena lieta, ka šādā koalīcijā, kāda ir tagad, varbūt nevajag sešas partijas, varbūt tur pietiek ar divām vai trijām. Nav iespējama tāda korupcija, kāda bija Latvijā pirms dažiem gadiem. Un es domāju, ka tas ir ļoti liels demokrātijas sasniegums, ka mēs tagad jau neskatāmies, kurš, piemēram, šogad par vairākiem miljoniem ir iedevis kaut kādu kredītu, jo tās ir vecas lietas, bet jau skatāmies, vai tikai kāds ministrs vai deputāts nav fiktīvā firmā. Lai tikai viņa vārdu izmantotu. Lai gan viņam par to pat varbūt vairs naudu nemaksā. Tā ka tas ir cits līmenis. Tā ir ļoti normāla demokrātijas attīstība, bet tā ir iespējama tikai tad, ja viens otram "skatās uz nagiem", un es tiešām neredzu neko sliktu šeit. Bet es domāju, ka likumdošanas process Saeimā notiek normāli, neskatoties uz to, ka ir mēģinājumi to diskreditēt, un ka valdības darbs ir vairāk vai mazāk... salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir, es domāju, labāks. Jo kā savādāk jūs izskaidrosiet, ka pagājušajā gadā Latvijā bija vairāk investīciju uz vienu cilvēku nekā, piemēram, Igaunijā? Un šī starpība ir ļoti liela, tā pārsniedz 20 dolārus uz cilvēku.

Tātad, ja kāds šeit grib pierādīt, ka vajag mainīt šo sistēmu, lai viņš man izstāsta, kur tad ir labāk, kurā valstī? Lai parāda to ar piemēriem, tad varbūt mēs varētu pacelt šo barjeru arī uz 17%, tādējādi beidzot panākot tādu situāciju, ka ir tikai viena valdošā partija. Bet es, godīgi sakot, negribētu dzīvot tādos apstākļos, kad ir viena valdošā partija.

Es aicinu faktiski noraidīt šo projektu, jo tas ir samērā bezcerīgs un ir pat grūti pašreizējā situācijā uzlabot šo projektu un izstrādāt tiešām normālu likumdošanu, kas veicinātu nākamās Saeimas vēlēšanas un radītu vienādus apstākļus visiem, sākot galvenokārt ar informācijas iespējām, ar televīziju. Tur ir nesalīdzināmi vairāk ko darīt nekā pieņemt šādus tukšus projektus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kad nesen sākās kampaņa par jauno Vēlēšanu likumu un kad avīzēs parādījās ziņa, ka nu viņš tiek izstrādāts un tiks iesniegts Saeimā, bija dažnedažādas atsauksmes no cilvēkiem, no sabiedrības... Es neticēju... Es domāju, ka tas ir blefs. Es domāju, ka nu puikas kaut ko tur ķīķerē, mūsu gudrās partijas, kas ir valdošā koalīcija. Es domāju, ka tur parunās, noklusīs un neviens... neviens tādas muļķības nedarīs, kādas tur tika prognozētas. Bet izrādās, ka šodien mēs jau apspriežam šo jauno Vēlēšanu likumu. Un kāpēc tas ir tapis? Kāpēc tas top?

Es ļoti labi saprotu, ka šīm partijām, kas ir šo likumu iecerējušas, izstrādājušas un parakstījušas, tā sakot, devušas viņam "pasi", viņas jūt, ka zeme zem kājām šūpojas. Tikai tā loģiski var izskaidrot to, ka šīs partijas cenšas iegūt mūžīgu varu. Mūžīgu varu, lai viņas netiktu pārvēlētas, jo ir trīs procenti un trīs gadu ilgu stāžu vajag jaundzimušai partijai, bet pasakiet jūs, visas šīs izstrādātājas partijas, man, cik gadu jums vajadzēja? Jūs pirmajā gadā uzreiz nācāt iekšā ar sarakstiem, organizējāties, un viss bija kārtībā, un lauzāties kā buļļi uz priekšu. Un ko jūs šodien gribat?

Tātad šodien tās partijas, kas veidojas, viņas nemaz trīs gadus nevarēs kandidēt, bet cilvēki gaida, cilvēki gaida kaut ko pilnīgi jaunu, jo šodien... Parunājiet kurā katrā vietā ar cilvēkiem - un es ar viņiem tiekos -, tad dzirdēsit, ka cilvēki gaida nevis partiju diktatūru, bet gaida mažoritāro sistēmu. Pilnīgu mažoritāro vēlēšanu sistēmu, bet mēs par to nemaz nerunājam. Mēs dodam partijām šodien varu, ka viņas var izslēgt deputātu, var pacelt barjeras un tā tālāk... Tas kaut kas neiedomājams... es nemaz neticu. Tas ir kaut kāds kauns. Es jūtu, ka nu... Kāpēc šīs trīs partijas nevar apvienoties nākošajā reizē, izveidot vienpartijas sistēmu un ieviest totalitāro režīmu? Kāpēc nevar pie mums parādīties Josifs Džugašvili vai Ādolfs Šiklgrūbers, vai vēl kāds? Un tad būs viss kārtībā - mūžīga, tā sakot, partijas oligarhija. Tāpat kā bija padomju laikā, kad partija bija mūsu vadošais un virzošais spēks. Tad tikai vajag diktatoru un vajag šo saukli, un galvas lai ripo. Tā izklausās. Es negribu pat daudz runāt, bet es uzskatu, ka nu šis likums ir tiešām antidemokrātisks, ja pret vēlētāju gribu partija var atsaukt cilvēku. Tā liek priekšā, un Saeima izslēdz viņu no deputātu saraksta. To, kuru ievēlēja vēlētāji! Velns ar ārā, es tādā... kaut kas tāds jocīgs... Partijas, redziet, ko nozīmē, bet cilvēkiem jau sen ir apnikušas šīs lietas, šīs mūsu spēlītes. Es uzskatu, ka tas ir kaut kāds anahronisms. Tas ir pilnīgs anahronisms! Es uzskatu, ka tas ir jānoraida un ka tur nav vairs ko runāt.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es negribu nekādus niknus vārdus teikt, jo katrā projektā jau slēpjas arī kāda laba doma, tas kaut ko labu grib sasniegt. Un tas labākais, ko es varu iedomāties, ir samazināt tiešām šo frakciju skaitu mūsu parlamentā, ko atbalsta arī zināmā mērā sabiedrība, vēlētāji. Neviens nav priecīgs par mūsu, 6.Saeimas, sastāvu, par šo "raibo" koalīciju, kas atbalsta valdību, bet vai tas ir pareizais ceļš - tas ir cits jautājums. Man šķiet, ka šis projekts ir tiešām gaužām nepārdomāts. Tik maz asprātības tur ir iekšā, ka to taču uzreiz var redzēt. Te ir kaut kas cits vēl noteicošāks nekā šī sabiedrības vēlme pēc lielākas saliedētības.

Es domāju, kolēģi, ka politiskajam darbam alternatīvas nav. Politiskais darbs ir tāds, ka mēs vispirms noskaidrojam, vai mums ir skaidras līnijas, skaidri pamatprincipi, ar kuriem mēs ejam pie vēlētāja. Vai mēs varam viņu aicināt līdzdarboties ne tikvien kā balsotāju, bet arī kā politisko domu formulētāju, iesaistīt vēlētāju, iesaistīt cilvēku, pilsoni, diskusijā jau tagad, nevis tuvojoties tikai vēlēšanām. Tātad, aicinot un mēģinot izveidot no savām partijām tautas partiju, tas būtu tas darbs, kas ir veicams. Un, ja mums ir labas idejas, ja mums ir labi principi, tas var izdoties. Tas ir normāls, godīgs ceļš, ka demokrātija sasniedz tādu stāvokli, kā tas ir, piemēram, šodien varbūt Anglijā vai Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir tikai divas vai trīs partijas, un tās ļoti labi strādā tieši tādēļ, ka arī opozīcija tur ir organizēta, disciplinēta, lietišķa, konstruktīva, nevis tikai ar populistiskiem priekšlikumiem, kas domāti vairāk radioklausītājiem, nevis Saeimai.

Protams, šis stāvoklis nav apmierinošs, bet tādā veidā mēs viņu neuzlabosim. Un it īpaši tā barjera, kur parādās jau 7%, ir tik dīvaina, ka par to Eiropā visi brīnītos. Par to, ka mēs, tie paši, kuri vēlamies būt ātrāk integrēti Eiropas savienībā, tagad veidosim tādu vēlēšanu sistēmu, kur jāpārvar 7% barjera. Ja mēs pretējā virzienā spertu vienu soli un noliktu šo barjeru, teiksim, uz 4%, tad mūs saprastu labāk, tas būtu demokrātiskāk, 7 procenti - tas jau ir par augstu grābts, un tie trīs gadi arī ir galīgi ir kaut kas tāds, ko nevar saprast, ka tas ir godīgi un vajadzīgi. Drīzāk šeit izpaužas tā saukto lielo partiju bailes. Lielu partiju, piedodiet, šeit vispār Latvijā nav. Kas nu ir par lielu partiju, ja viņai ir 20 deputāti! Ir jau par citām lielākas partijas un ir mazākas, bet lielas - tādas šeit nav nevienas. Un tas arī nebūtu risinājums. Mēģināsim rīkoties kaut kā citādāk. Es domāju, šo projektu mēs noraidīsim un mierīgi padomāsim varbūt par kaut ko citu, par kaut ko labāku. Protams, visu var uzlabot, bet šis nav tas risinājums, kāds ir vajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcija.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es arī gribētu šeit runāt par izvirzīto jautājumu un tieši palūkoties uz šo problēmu no tipiskas mazās partijas viedokļa. Par šādu tipisku mazo partiju es uzskatu arī mūsējo - Latvijas Zaļo partiju. Es domāju, ka, ja mēs ieskatāmies dzīves patiesībās, tad no tām ir tāda, ka daudzveidība nodrošina stabilitāti. Daudzveidība nodrošina stabilitāti dabā, un tas ir viens no fundamentālākajiem ekoloģijas likumiem. Tātad - daudzveidība un stabilitāte! Un šī daudzveidība nodrošina stabilitāti arī sabiedrības dzīvē. Tāpat kā dabā mēdz būt lielas populācijas, arī politikā mēdz būt lielas partijas, bet dabā mēdz būt arī mazas populācijas, un arī politikā jābūt mazām partijām, jo tikai mijiedarbībā un sadarbībā starp šiem grupējumiem veidojas stabilas sistēmas, mēs sakām - ilgspējīgas sistēmas. Un tieši šīs ilgspējības vārdā, kad mēs esam spējīgi skatīties tālāk nākotnē, nevis redzam tikai "tûlīt", "rît", "tagad", mums to vajag, mums tā pienākas, mums tā ir nepieciešama. Ir jāizdara dažādi varas un piespiedu darbi, kas ilglaicīgā skatījumā neatmaksājas un rada pat zaudējumus gan sabiedrībai, gan, ja mēs to piemērotu uz dabas sistēmām, tad arī dabai.

Un tāpēc es gribu uzsvērt, ka arī visam mazajam dzīvē ir sava ļoti nozīmīga niša. Piemēram, Latvijas Zaļā partija šajā nišā stabili stāv un darbojas no paša dibināšanas brīža - jau no 1990.gada. Mēs bijām pārstāvēti tā laika Augstākajā padomē ar pietiekamu deputātu skaitu - ar 7 deputātiem, un tikai tad, kad Augstākā padome toreiz nobalsoja par procentu barjeru 5.Saeimas vēlēšanās, tad, protams, 5.Saeimā Latvijas Zaļā partija nebija pārstāvēta, jo šo procentu barjeru mēs vieni - bez koalīcijas - pārvarēt nespējām. Tagad 6.Saeimā mēs darbojamies kopā ar LNNK partiju un domājam, ka esam zināmā mērā uzlabojuši šo Saeimas darbu un esam ienesuši Latvijas Zaļās partijas politikas principus arī Saeimas darbā, un es domāju, ka visas partijas no tā ir tikai ieguvušas.

Un tāpēc es domāju, ka šis piedāvājums - palielināt procentu barjeru koalīcijām - ir netieša vēršanās pret mazajām partijām, jo tā vai citādi, ja viņas nevar atsevišķi startēt šajās Saeimas vēlēšanās, tad vismaz ar kopspēkiem viņām tādas iespējas varētu būt. Un tādēļ ļoti augstu vērtēju to, ka sabiedrībā notiek integrācijas process, ka partijas mēģina apvienoties, ka partiju skaits krītas un ka politiskie grupējumi meklē kopsakarības un kopsadarbības iespējas.

Es tomēr aicinātu šo priekšlikumu noraidīt, jo neuzskatu, ka tam ir ilgs mūžs. Un nupat, būdami Norvēģijā, mēs prasījām, kāda tad viņiem ir šī barjera, un bijām patiesi izbrīnīti, dzirdot, ka šī barjera ir nulle. Tātad mūsu kaimiņi necenšas ar barjeras palīdzību atrisināt savas vēlēšanu problēmas.

Tādēļ es domāju, ka šī konsolidēšanās ir nepieciešama, bet tam ir jāatrod nedaudz citi mehānismi. Un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi un domubiedri Saeimā! Man ir liels prieks, ka pirmajā uzrunā šinī jautājumā, ko Ilga Kreituse teica, varēju dzirdēt domas, kas tik pareizi atspoguļoja Tautas kopas "Brīvība" mērķi un cerības. (Aplausi.) Mums ir jāveido kopējie spēki, mums ir jāgremdē tie, kuri mēģina uzurpēt varu arvien nekaunīgāk un nekaunīgāk. Un es jūs visus uzaicinu domāt par Tautas kopu "Brīvība" nevis kā par Ozoliņa, Rubina vai Valdmaņa veidojumu, bet par kaut ko tādu, kas apvienos mūsu tautu un atjaunos mūsu spēku, mūsu ticību, mūsu tiesības sevi aizstāvēt un aizstāvēt savu mantu.

Es nebūtu nācis tribīnē, ja nebūtu dzirdējis vadošās sadarbības frakcijas galvenā ideologa Kiršteina kunga atkārtotās gudrības. Skatiet, cik mums labi iet! - mums ir tikai 2% liels deficīts! Bet deficīts 2% ir tikai tāpēc, ka mēs ārstiem, skolotājiem, pensionāriem nemaksājam pat sviestmaizi par to, ko viņi dara. Vai tas ir bezdeficīta budžets? Tas nav bezdeficīta budžets! Tas ir nekaunīgi aprēķināts bezdeficīts. Tas deficīts ir katrā Latvijas namā - katra daktera algā, katra skolotāja algā, katrā skolu neapmeklējošā bērnā, katrā neapsildītā mājā, katrā neremontētā dzīvoklī. Tur ir tas deficīts! Nekauņas tādi! Bezdeficīta budžets! Un tagad saprotiet vēl kaut ko! Ha-hū, mēs esam inflāciju likvidējuši, mums tagad inflācija ir gandrīz izzudusi. Tad saproti nu, ko tas nozīmē? Vai tas dakteris vairs necer, ka viņš dabūs vairāk nekā to, ko viņš tagad dabū? Ka tas skolotājs dabūs tikai tik maz, cik viņš tagad dabū, ka tā māja netiks remontēta, ka tā māja netiks sildīta, jo zini, tiklīdz mēs sāksim to darīt, tad jau laikam kaut kādas izmaksas celsies. Kaut kas būs dārgāks.

Kiršteina kungs ir piemirsis savu uzvārdu, kad viņš auga. Un viņš ir piemirsis visdažādākās elementāras lietas. Arī to, ka mums nav bezdeficīta budžets. Mums ir nekaunīgs deficīts uz cilvēku ādas. Mums nav apkarota inflācija. Mums ir tik daudzas izmaksas jākoriģē, tik daudzas lietas, par kurām mums ir jāsāk pareizi maksāt. Mums inflācija ir kā tāds dambis, kas drīz plūdīs pāri, bet Kiršteina kungs un viņa sabiedrotie to nesaprot.

3000 latu alga ir Latvijas Privatizācijas aģentūrā, tas ir, algas un prēmijas kopā. Ministriem algas aug ātrāk nekā jebkura inflācija. Un tad viņi dabū prēmijas, pirms viņi tiek atlaisti. Tādus ministrus, kas Šķēles kungam nepatīk, tos var atlaist bez prokurora lēmuma. Be citus - nē, un tad prokurori muļļājas un muļļājas. Tie it kā varētu būt korumpēti vai varbūt nevarētu būt korumpēti, bet tos mēs neaiztiksim.

Mums ir tāda diktatūra, tāda nežēlīga bezrūpes organizācija, kas šeit valda! Redzēsim, ko Šķēles kungs mums paskaidros šovakar, kā viņa būtu jāsauc, jo mēs ar Čepāņa kungu laikam neesam varējuši atrast pareizo vārdu. Es saprotu, ka noziedzība ir pretmorāla rīcība, kas ir kaitīga. Un šo vadošo frakciju Sadarbības padome, viņas rīcība ir tikai tāda. Viņa ir amorāla, ja cilvēkam piešķir 6 latu pensiju mēnesī, pasakot, ka tāds tas likums ir... Vai pateikt, ka cilvēks var ārpus likuma paņemt latviešu bagātības, ka viņš to ir likumīgi dabūjis, ka tas viņam pienākas... Ka cilvēks var ar veiklu rēķinu sev izkārtot 1000 latu pensijas ar to, ka viņš izdarījis kaut kādu naudas manipulāciju... Bet tas, lūk, ir likumīgi, un tāpēc viņš nav vainīgs, jo viņam tā manta pienākas.

Mīļie draugi, cik tālu mēs esam aizgājuši no kaut kādas jēgas. Un Kiršteina kungs šeit nāk un plātās: sak, mums ir bezdeficīta budžets, cik viss strauji un labi aug, nav nekādas inflācijas, kas mūs gaida... Mēs visi paliksim par ubagiem un izmirsim, pirms mēs kaut kādu atmaksu varēsim dabūt.

Es aizvakar aizbraucu uz "Muceniekiem", lai redzētu, kā tur klājas Austrumu latviešiem, kuri tika atvilināti šeit un tagad ir pamesti. Dažiem nav latviešu valodas, daudziem nav kur dzīvot, viņiem nav pieraksta, viņiem nav darbavietas. Bet pirms "Muceniekiem", tu brīnums - uzreiz šoseja paplašinājās. Ziniet, kā maģistrāles uz Jūrmalu. Un tur ir darbs, kas notiek. Tā ir viena no vietām Latvijā, kur bruģē ļoti labu ceļu. Un vietējie man skaidro: zini, tur aiz kalna ir Šķēles kunga pils, kuru viņš ir uzbūvējis blakus Ģēģera kungam, un viņam ir bijis ļoti neērti braukāt ar mašīnu naktī vai dienā ar saviem piedzērušajiem Drošības dienesta šoferiem pa to līko ceļu. Un tagad, ziniet, tur ir jābūvē liela plaša maģistrāle mūsu karalim. Viņš neizprot, ka šeit kaut kā trūkst. Viņam viss ir labi. Viņa draugi dabū 3000 latu mēnesī algās un prēmijās, dabū Latvijas tranzītceļus, sēž pie galda un dala vairākus tūkstošus miljonu dolāru gadā. Viņiem nav ne mazākās rūpes par to cilvēku, kuram nav ko ēst. Tam cilvēkam nav jāēd! Viņš nomirs. Viņš nekad nepieprasīs, lai viņam pieliek klāt. Tā mums nekad inflācijas nebūs.

Mums nav jārēķinās ar to, ka tas ārsts ir kaut ko nopelnījis, ka viņš ir nezin cik simtus cilvēku ārstējis tajā mēnesī. Mēs tikai ierakstām budžetā 50 latus. Tas ārsts ir daudz ko darījis, bet mēs pat nemākam viņam pateikt paldies. Mums it kā viss ir kārtībā, mums nav Albānija...

Bet ko tad mūsu zemnieki saka? Vai viss ir kārtībā? Es nesaprotu. Es nezinu, kā mēs drīkstam šeit Saeimā... It kā kaut kāds Goda kodekss būšot, bet kā mēs drīkstam kaut ko tādu... Kur ir Tabūna kungs?... Muldēšanu atļaut, ka viss ir kārtībā - ka mums ir tikai 2% liels deficīts, ka mums nekāda inflācija nav gaidāma. Viss ir kārtībā! Kur tad būs tas Goda kodekss, kas atļauj teikt šitādas muļķības?

Kāds ir teicis, ka mēs it kā esot simts gudrākās galvas. Pat tad, ja mēs būtu simts muļķākie latvieši, mēs šitādu muļķību nevarētu pieņemt. Tas deficīts ir, un viņš ir īsts, un viņš ir izkalts uz cilvēku ādas. Bet ne jau uz Šķēles kunga vai Šķēles kunga draugu ādas. Tas dambis, aiz kura stāv daudz kas un ar kuru ir jārēķinās, jāsāk maksāt, tas inflācijas dambis stāv, un tas ūdens krājas. Bet viss ir kārtībā.

Es nezinu... mums vajadzētu izlemt, kā mēs varam šitādus... tie nav joki. Es tā iekšēji varētu smieties, bet iekšēji ir jāraud. Kā mēs varam šitādus tautas "varoņus"... kas atnāk un izsaka mums tādu viedokli, lai gan mēs visi zinām, ka tā tas nav? Labi, lietosim atļauto vārdu - muldēšana. Tabūna kungam ir atļauts to teikt. Laikam man arī. Kā mēs varam no šīs tribīnes šajā saietā atļaut tādu muldēšanu, it kā deficīta nav un it kā viss būs labi?

Mēs katru mēnesi, katru gadu iznīcinām darba vietas. Mēs katru dienu radām bezdarbniekus, tādu situāciju, ka neviens latviešu strādnieks, vienalga, lai cik arī kvalificēts, nevar iet un pieprasīt godīgu algu. Ja viņš atnāks un pateiks, ka viņš grib tādu pašu algu, ko Zviedrijā maksā par to pašu darbu, tad saimnieks viņam pateiks: "Zini, draugs, man ir vesela rinda pēc tevis. Lūdzu! Es labprāt tevi pieņemtu darbā, bet nemaksāšu vairāk par 80 latiem. Un, ja tev nepatīk, es pieņemšu citu." Mēs esam tādā slazdā iedzīti, bet Kiršteina kungam tāda slazda nav. Arī Nagļa kungam ar tiem 3000 latiem un to skaisto māju Mežaparkā tāda slazda nav, bet 95% tautas tas slazds ir priekšā. Bet mēs atļaujam no šīs tribīnes cilvēkiem runāt, ka viss ir kārtībā. Nu nav!

Ļoti drīz būs budžeta debates. Mēs visādā veidā esam aicinājuši Panteļējeva kungu un citus, lai mēs piesviestu klāt šā jautājuma arī ekonomisko attīstību. Sāksim runāt, kā mēs tās darba vietas veidosim, kas mums ir jādara, lai Latvijā būtu dzērvenes un sēnes, un viss, viss, tas, ko mēs šeit varētu ražot pasaules tirgum. Bet nē, to mēs nevaram darīt! Laikam no vadošajām frakcijām mēs nespējam savākt pat vienu parakstu, kad mēs lūdzām sākt debates par to. Man saka: "Mçs jau to darām! Vai tad mēs to patiešām nedarām? Vai tas ir vajadzīgs? Mēs taču to visu pārrunāsim." Un tā tālāk. Un šie kungi, kas ir uzkundzējušies mūsu tautai, kas dzen mūs dziļā, dziļā nabadzībā un purvā, un viņu galvenais ideologs var atnākt tribīnē un teikt: "Viss ir kārtībā! Zināt, mums nav deficīta. Mums nedraud inflācija. Viss ir tik labi, mēs tik ejam uz Eiropu." Ziniet, varbūt pirms tam tas bija - uz NATO...

Mīļie draugi, padomāsim un izveidosim kaut kādu likumu Saeimā, ka mēs drīkstam tādu cilvēku vienkārši izsmiet. Smieties par viņu, kamēr viņam ir jāiet prom. Viņam būtu jāiet prom. Viņam ir iespēja palikt par augsti godātu ministru, bet no Saeimas ir jāaiziet prom. Lai viņš iet prom! Vispār daudziem no viņa kolēģiem būtu jāiet tālu prom. Finks to ir pareģojis, ka viņi brauks. Varbūt tas turpināsies vēl gadu vai pusotru, kamēr tauta piecelsies kājās, atradīs savus spēkus, savu ticību, savas tiesības un teiks: "Lûdzu, brauciet prom, jūs mums neesat vajadzīgs!" Un, Kiršteina kungs, es to jums saku jau šodien: "Padomājiet, kur jūs brauksit! Nebūvējiet pili pie "Muceniekiem", jo to pili būs grūti nest. Būvējiet viņu kaut kur Havaju salās!" Saprotiet, kad tagad pienāks budžeta debates, mēs runāsim par īsto situāciju Latvijā, un tad nebūs vis 2% liels deficīts, jo tas tā nav. Arī inflācija nav novērsta, un nav tā, ka viss ir kārtībā. Un tagad, kad mēs domājam par šīm sprukām, kur mūs mēģina iedzīt valdošās frakcijas, kad kaut kāds Stendzenieks varēs pacelt telefona klausuli un pateikt: "Man nepatīk, kā Valdmanis Saeimā runā, aizvietosim viņu!" tāpēc ka viņš ir finansējis un pazīst partijas valdes locekļus... Un tagad, ziniet, fīrēs ārā... Tas ir pilnīgi nepieņemams variants! Stendzenieka kungam tauta nekādu mandātu nav devusi, Šķēles kungam tauta nekādu mandātu nav devusi, mūsu partijas valdēm tauta nekādu mandātu nav devusi. Tauta deva tev, kas šeit Saeimā sēdi, mandātu, un tev ir jāpārstāv tas, ko tu tautai solīji. Tu tautai solīji labklājību, tu solīji tautas mantu sargāt, tu solīji aizstāvēt latviešu tautu un latviešu zemes interesi. Dari to! Tad noraidīsim visu šo un lūgsim, lai viņi brauc prom. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu Satversmē ir teikts, ka vara valstī pieder tautai. Tauta šo varu var realizēt tikai vēlēšanās, balsojot par sev patīkamām un simpātiskām politiskajām organizācijām, partijām un sev simpātiskiem politiķiem.

Ja mēs tagad runājam par šiem grozījumiem Vēlēšanu likumā, tad jāatzīmē, ka tas ir kārtējais mēģinājums jebkādā veidā ierobežot demokrātiju mūsu valstī un atstumt tautu no Satversmē noteiktajām tiesībām - realizēt savu varu caur sev tīkamām politiskajām organizācijām.

Visvienkāršāk jau bija izstrādāt šo likumprojektu, un, ja jau mēs ejam pa to ceļu, kas ved uz diktatūru, tad visvienkāršāk bija izdarīt grozījumus Vēlēšanu likumā un skaidri un gaiši tur uzrakstīt, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš" un Demokrātiskā partija Saimnieks. Un visas citas partijas tad nekandidējiet! Tad viss būtu skaidrs, par ko mēs runājam, par ko mēs balsojam.

Kolēģi, es gribētu jums atgādināt, ka jebkurš slikts darbs agri vai vēlu nāk atpakaļ, un tas nāk atpakaļ kā bumerangs. Un tātad, ja šodien mēs izskatīsim un pieņemsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad agri vai vēlu nāks kā bumerangs atpakaļ.

Mani personīgi neuztrauc neviens no šiem ierobežojumiem, kuri ir noteikti šajā likumprojektā, tā kā es pārstāvu vienu no vecākajām politiskajām organizācijām. Ja mēs šodien izskatīsim un pirmajā lasījumā pieņemsim šo likumprojektu, tad uz nākamo lasījumu es iesniegšu priekšlikumu, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās var balotēties tikai tās partijas, kuras ir dibinātas vismaz pirms 70 gadiem. Kāpēc tieši 70? Ļoti elementāri. Tā partija - Sociāldemokrātu partija, kuru es pārstāvu, ir dibināta 90 gadu atpakaļ, un, ja būs vajadzīga kaut kāda sadarbības partnere, tad tā būs Zemnieku savienība, kura eksistē jau 70 gadus. Tad mēs ar viņiem arī diskutēsim.

Mani nebiedē arī šī iespējamā procentu barjera - pieci vai desmit. Mēs varam ielikt arī 20%, bet tauta jebkurā gadījumā izteiks savu vērtējumu, vēlēšanos. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka tā saucamā politiskā elite, kura pašreiz ir pie varas, nākošajās vēlēšanās neapšaubāmi zaudēs. Tauta nobalsos galvenokārt par tām partijām, kuras pašreiz ir opozīcijā esošajai valdībai, tāpēc ka viņa nerisina tautas akūti nepieciešamās vajadzības.

Ja mēs runājam arī par šā dokumenta juridisko kvalitāti, tad, pieņemsim, ka nākošajās vēlēšanās tauta nobalsos par kopu "Brīvība" un ka šajā parlamentā būs 100 deputātu no Tautas kopas "Brīvība". Tad man ir jautājums: kā var īstenot šā likumprojekta 6.pantu, ja politiskā organizācija pašlikvidējas vai tiek likvidēta likumdošanas ceļā, noteiktā kārtībā? Tad deputāta mandātu zaudē visi no attiecīgā saraksta ievēlētie deputāti neatkarīgi no tā, vai viņi veido atsevišķu frakciju vai daļu no frakcijas. Tātad, ko darīs šie 100 deputāti, ja nedod Dievs, viņi sadalīsies un viņu politiskā organizācija vispār beigs pastāvēt?

Nākošais. Kā jūs iedomājaties, kā var īstenot to procesu, ka es kā deputāts tagad balsošu pret kādu citu deputātu un atņemšu viņam mandātu, kaut gan viņš pārstāv pavisam citu vēlētāju daļu? Iespējams, ka par viņu ir nobalsojuši tikai supernacionāļi, superradikāļi nacionālajos jautājumos, bet es, pieņemsim, pārstāvu pavisam citu - pretējo spārnu. Tātad ar savu balsojumu, balsojot par to vai citu deputātu, tagad pateikšu: "Nç, Straumes kungs, es atvainojos, nedrīkst atrasties šajā zālē, tāpēc ka, redzat, ir saņemts iesniegums no viņa partijas." Kādā veidā tad varēs atrisināt tādu konfliktu, ja es kā deputāts izstājos no partijas, uzskatīdams, ka partija nepilda vēlētājiem dotos solījumus... nepilda partijas programmu, bet frakcija iet pavisam citu ceļu? Tagad frakcija mani izslēdz no sava sastāva, bet es iesūdzu tiesā šo frakciju, un man izrādās taisnība. Izrādās, ka frakcija tik tiešām neīsteno vēlētājiem dotos solījumus. Tad kuram būs taisnība un kādos likuma džungļos mēs visi nonāksim? Es tomēr aicinu visus deputātus rūpīgi izsvērt šo likumprojektu. Mums tik tiešām ir daudzas atsevišķas lietas, kuras būtu nepieciešams mainīt Vēlēšanu likumā. Mums ir nepieciešams svītrot tās normas, kuras ir pieņemtas šajā Vēlēšanu likumā, lai liegtu iespēju vienam vai otram cilvēkam balotēties vēlēšanās.

Pirms 5.Saeimas vēlēšanām tika pieņemti grozījumi Vēlēšanu likumā, tā saucamie Antibojāra grozījumi, lai tikai Bojāra kungs nevarētu kandidēt un balotēties vēlēšanās.

Pirms 6.Saeimas vēlēšanām, tiklīdz kā Kaula kungs sāka aktīvi darboties politikā, tika panākti speciāli grozījumi Vēlēšanu likumā, kuri viņam liedza balotēties vēlēšanās.

Pirms pašvaldību vēlēšanām mēs grozījām Pašvaldību vēlēšanu likumu, lai ierobežotu viena vai otra populāra cilvēka ievēlēšanu vienā vai otrā domē. Varbūt tomēr nerakstīsim likumu vienam vai diviem cilvēkiem, bet pieņemsim tos likumus, kurus būtu gatava atbalstīt lielākā sabiedrības daļa?

Nobeigumā es jūs aicinu visu vēlreiz labi pārdomāt un balsot pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G. Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es esmu patiesi pārsteigts, redzot, ka lai gan par šo likumprojektu jau diezgan plašas diskusijas ir iesākušās, trīs lielās partijas, kuras ir izveidojušas valdību un kuras, protams, ir stipri pretējas, ja skatās uz viņu solījumiem vēlētājiem, - ka šīs trīs partijas tomēr izmisīgi mēģina bīdīt uz priekšu šo likumprojektu. Skatoties no malas, es pie sevis tā domāju. Nu attiecībā uz divām partijām man tas ir saprotams. Demokrātiskā partija Saimnieks, protams, ir tipiska varas partija, un tai nekas cits neatliek - jādomā, kā, neskatoties uz visādām kļūmēm, šo varu saglabāt. Tur ir viss skaidrs.

Skaidrs tas man būtu, skatoties arī uz "Latvijas ceļa" rīcību. Protams, "Latvijas ceļš" saprot: 5.Saeimā, kā mēs labi zinām, tam bija 36 vietas, tagad ir 16, vēl kāds var atbirt... 17 ir pašreiz... Nākamajās Saeimas vēlēšanās, es domāju, būs 6. Es, protams, saprotu, ka daudzi teiks, ka tas tā nav. Citi teiks, ka būs 10 vai kaut kāds tamlīdzīgs skaits. Nevar daudz vietu būt, jo tauta jau sapratīs... laiks vēl ir, un tauta arī tagad saprot, ka visas apsolītās reformas, kuras ir iesāktas ar lielu pompu, ir devušas tikai daļēju rezultātu. Jūs redzat, ka es neesmu tāds vienkārši populistisks, nesaudzīgs kritizētājs un nesaku, ka tās neko nav devušas. Tās ir devušas savu daļu, savu labumu, bet nav devušas to lielo labumu, kāds tika solīts. Un, ja man būtu laiks, lai to visu šeit analizētu, es būtu sācis ar ierēdņu reformu un pārstāstītu, kā mēs 5.Saeimā pret to runājām, un atcerētos, ka tam tika iztērēti 16 miljoni latu. Un šodien šīsdienas valdība runā par to, ka varbūt no tādas ierēdniecības vispār vajadzētu atteikties. Un, ja šādā veidā mēs saliktu strīpā šos, teiksim, lielos reformu pasākumus un vēl galarezultātā klāt pieliktu pašreiz kaismīgi iesākto reģionālo reformu, par kuras galarezultātu es arī nezinu, ko tas ekonomiskajā plāksnē dos, tad mēs, es domāju, varam saprast, kāds rezultāts gaida šo partiju. Es domāju, pašas partijas līderi arī to saprot. Es ceru, ka viņi uz mani neapvainojas, ka es šeit tādus vārdus saku, jo es vienkārši cenšos saprast, kāpēc trīs partijas dara kaut ko tādu, kas ir klaji antidemokrātisks un kas ir tautas acīs klaji nepopulārs attiecībā pret viņām pašām.

Starp šīm trijām partijām ir "Tçvzemei un Brīvībai". Es brīnos par "Tçvzemei un Brīvībai" rīcību, jo tā ir partija, kas, manā izpratnē, pašreiz iet uz augšu. Viņi domā par apvienošanos, zināma daļa cilvēku taisās šai partijai pieslieties. Es esmu patiesi pārsteigts, un es neredzu to iemeslu, un es cenšos to ieraudzīt. Es neredzu to iemeslu, kāpēc partijai tā būtu jārīkojas. Vienīgais iemesls ir tas, ka partija ir valdībā un nu sāk domāt, ka tomēr kaut kas neiet tā, kā tiek runāts. Mēs labi zinām, ka ekonomika nesastāv tikai no kredītu rēķina un inflācijas procenta. Mēs labi zinām, kā izskaidrot inflācijas procentu samazināšanos apstākļos, kad komunālie maksājumi un elektrības maksājumi pieaug. Es negribētu atkal sākt to visu šeit analizēt, bet es domāju, ka diez vai ir pareizi tādos apstākļos runāt tikai par inflācijas procenta samazināšanos un teikt, ka tas viss ir ļoti apsveicami un labi. Tā ka, raugoties no šādiem aspektiem, protams, varētu domāt, ka partija ir izdomājusi, ka tā ir jārīkojas.

Skatoties to, ko raksta prese, es esmu mazliet pārsteigts par to, ka centrālās lielās avīzes - un vispirms avīze "Diena" - ļoti asi kritizē šo pasākumu, šo antidemokrātisko pasākumu. Es tiešām sāku redzēt, ka mums ceturtā vara sāk veidoties nopietnāk. Viņa ne tikai dzied valdības stabulē un uzliela kārtējos valdības iesāktos momentus. Tā, kā tas bija, piemēram, Gaiļa valdības laikā. Mēs zinām, ka vienas slavas dziesmas vien tika dziedātas, zinām tos augstos reitingus, kādi bija vadošajiem politiķiem, un zinām, ar ko tas šodien ir beidzies. Šobrīd man liekas, ka prese tiešām sāk arvien vairāk izteikt savu viedokli. It īpaši tas ir vērojams pēdējā mēneša laikā.

Interesanti ir atzīmēt arī to, ka "Latvijas ceļš" ir pavisam ātri aizmirsis, kā viņš pats tika ievēlēts 5.Saeimā - ka februārī partija tikai izveidojās, bet jau maijā šī "lokomotīve" jeb "kuģis" ar pilnām burām traucās uz ievēlēšanu un pretendēja uz to, ka viņi ir gandrīz vai vienīgie un labākie, un, protams, izdarot arī ļoti labi pārdomātu vēlēšanu kampaņu, viņi tika ievēlēti. Kāpēc tad mēs nevarētu pieļaut, teiksim, to, ka nākamgad kaut kad, teiksim, februārī, parādīsies tādi cilvēki, parādīsies tādi politiķi, nu, teiksim, kaut vai tie paši pieminētie, kaut vai tas pats cilvēks, kurš no Krievijas vēstniecības taisās atgriezties Latvijā un kuram ne reizi vien ir prasīts, vai viņš politikā nāks. Var būt, ka šis cilvēks un vēl daži citi grib veidot jaunu partiju. Kāpēc viņi to nevarētu? Nu, Petera kungs. Vai tad jūs, Lagzdiņa kungs, nezināt, kurš ir Krievijas vēstnieks? Kurš ir Latvijas vēstnieks Krievijā?

Ir populāri cilvēki, kas varētu mēģināt nākamgad, kaut vai gada sākumā, izveidot, nu, manā izpratnē, ļoti populāru partiju. Ir tikai jautājums, vai viņi to gribēs darīt. Viņi presē izsakās, ka viņi to nedarīs. Un arī Raimonds Pauls nupat vairākas reizes ir visiem apliecinājis, ka viņš to nedarīs. Bet iedomājieties, kas notiktu, ja viņi to darītu? Kas tad tagad ir tādā gadījumā jādara? Tas gads ir noteikti jāiestrādā iekšā, lai viņi nevarētu to darīt. Lai šiem populārajiem un vispār tautā atzītajiem cilvēkiem aizliegtu to darīt. Un ir pavisam jāaizmirst tas, ko darīja partija "Latvijas ceļš" līdz 1993.gada februārim. Tad par to pat domu nebija.

No otras puses. Šodien ir 46 partijas (nu varbūt, teiksim, kāda kopa ir nākusi klāt), bet mēs labi zinām, cik no viņām ir tādu, kas reāli strādā. Mēs labi zinām, ka tādu ir no 10 līdz 12. Tāpēc es nedomāju, ka vajadzētu uztraukties par to, ka ir milzīgs skaits partiju un ka visas viņas reāli var ieiet Saeimā. To mēs labi redzējām pašvaldību vēlēšanās; it īpaši labi mēs to redzējām Rīgas Domes vēlēšanās, kurās ļoti uzskatāmi parādījās tas, ka jauni veidojumi, kuri it kā bija ar labām programmām un kuros bija jauni spējīgi cilvēki... tomēr, ja viņi ir nepazīstami, viņi iekļūt nekur nevarēja.

Šajā situācijā mūsu partija - Darba partija - ir vairākas reizes apspriedusi savā valdē un arī padomē un ir pieņēmusi lēmumu - atbalstīt zemnieku, ropažnieku, tā saucamo iniciatīvu. Arī Cēsu zemnieki par to pašu runā - atbalstīt prasību pēc mažoritāras vēlēšanu sistēmas. Lai mēs varētu šo prasību vispār apspriest, mēs esam nolēmuši atbalstīt šo 10 000 parakstu vākšanu, iestāšanos par to, ka ir jātaisa tautas nobalsošana. Mums, Darba partijai, statūtos ir ierakstīts, ka mēs iestājamies par tautas nobalsošanu divos jautājumos - jautājumā par vēlēšanu sistēmas maiņu (vienalga, vai tā būtu daļēji mažoritāra vai mažoritāra) un jautājumā par visas valsts vēlētu Valsts prezidentu. Par šiem diviem jautājumiem mēs varam spriest un varam runāt par to, kurā brīdī būtu izdevīgāk šo tautas nobalsošanu taisīt. Vienu tādu momentu mēs palaidām garām. Tas bija tad, kad bija pašvaldību vēlēšanas un kad mēs bez liekiem naudas izdevumiem šādu tautas nobalsošanu varējām ļoti veiksmīgi uztaisīt.

Tāpēc es domāju, ka šī zemnieku prasība ir pamatota. Mēs esam runājuši ar Bumbiera kungu, kurš pārstāv ropažniekus. Mēs esam apmainījušies ar domām šajā jautājumā. Protams, jūs arī labi zināt, ka, lai šo jautājumu virzītu uz priekšu, nav cita ceļa kā šī parakstu vākšana. Jo šeit jau tādi jautājumi nepaceļas, un pacelt tos esošā spēku samēra situācijā ir grūti.

Es gribētu mazliet pieskarties vēl arī procentiem. Mans personīgais viedoklis ir, ka vajadzētu būt 4% barjerai, tā, kā tas bija. Tādā gadījumā šajā Saeimā sēdētu "Darbs un taisnīgums", tie, kas savāca 4,98%, ja es nemaldos, un kas burtiski par kādu nieku palika aiz vēlēšanu borta; tie ir tie paši sociāldemokrāti; tie ir tie paši, kurus sauc par "bojāristiem" vai arī mazliet savādāk. Viņu šeit nav tāpēc vien, ka mēs iepriekšējā reizē nomainījām šo procentuālo barjeru no 4% uz 5%. Tādēļ man ir tāds mazs - vismaz pašam savā priekšā - sirdsapziņas pārmetums, ka mēs iztaisījām mākslīgu barjeru, lai kādi šeit iekšā netiktu.

Šajā gadījumā ir radies priekšlikums - uztaisīt augstāku barjeru, paaugstināt uz 7%. Un pret ko - uz 7%? Nu tad liksim kopā LNNK un "zaļos" un tad šajā gadījumā, skatīsimies, vai tad tie "zaļie" ir tie, kas papildus rada kaut kādu lielu cilvēku pieplūdumu šai koalīcijai? Protams, nē! Un tas, ka zaļā partija viena pati nevar tikt ievēlēta, - tas arī, es domāju, šeit visiem klātesošajiem ir skaidrs. Ja, saejot kopā, piemēram, šādām divām mazākām partijām, vēl uzliek 7% barjeru, protams, šī barjera viņiem, es domāju, kļūst praktiski nepārvarama. Es domāju, ka šie 7%, šis izgudrojums, protams, ir domāts pret sociāldemokrātu apvienoto grupējumu. Ja mēs skatāmies uz Rīgas Domes vēlēšanām, tad redzam, ka, lai viņus aizkavētu no iekļūšanas parlamentā, šie procenti ir jāliek lielāki. Jūs zināt, ka tur viņi dabūja 11 vietas no 60, tātad šeit vajadzētu kādus 15% likt, un šos 15% pārvarēt atkal grūti būs vairākām partijām. Nu, būs varbūt kādas trīs. Šādā gadījumā es arī iestājos par to, ka šāda 7% barjera ir samākslota. Es domāju, ka tās ir bailes no konkurentiem, kas šeit var iekļūt. Ja būtu 4% un ja šeit būtu par vienu vai divām partijām vairāk, es domāju, ka tas būtu tīri normāli un nebūtu nekas īpašs. Es tikai gribētu vēl lūgt deputātus atcerēties, ka 3% vietu savāca milzīgi lielā un Latvijā ļoti ilgus gadus eksistējusī Latviešu zemnieku savienība, šodien - Latvijas Zemnieku savienība. Tikai 3%. Šeit ir tikai trīs cilvēki ievēlēti no šīs vecās partijas. Tā ka spēlēties šeit ar 7% vai ar 5% diez vai vajadzētu. Un es domāju, ka Latvijas Zemnieku savienība nebūt nav tā, kas kaut ko ļoti labu pašreiz dara un izdarīs tuvākajā laikā Latvijas zemnieku labā. Ka nesanāk tā, ka nākamajās vēlēšanās viņi vienu vietu dabūs un tad būs... nu kā to vienu vietu dabūt... ejot tikai koalīcijā ar kādiem... Nu tad viņiem jāiet koalīcijā ar sociāldemokrātiem, tie dabūs vairāk, un tad viens "zemnieku" pārstāvis varbūt arī iekšā tiks. Es domāju, ka es neesmu tālu no īstenības. Var par to, protams, smaidīt, bet es atvainojos pašreiz "zemnieku" frakcijas pārstāvjiem, viņi jau ievēlēti tikai trīs no Zemnieku savienības. Es domāju, ka kungi man piekrīt un uz mani neapvainojas par to, ko es saku, es vienkārši nosaucu šos ciparus. Es domāju, ka šis likumprojekts, ko ir izvirzījušas trīs lielās partijas, ir klaji antidemokrātisks. Es domāju, ka mēs par to daudz runāsim presē, pa radio un visur citur un nebeigsim atgādināt cilvēkiem, ka tās ir pilnīgi acīm redzamas bailes no saviem konkurentiem. Un mēs personīgi iestājamies - un arī es personīgi iestājos, - protams, par to, ka tuvākajā laikā vajadzētu vai nu mažoritāro, vai daļēji mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tad nebūtu šīs spēlītes ap to, ka kāda valde vai kādi citi tuvi biedri var atsaukt 12 vai 14 tūkstošu cilvēku ievēlētu deputātu. Es aicinu balsot "pret" un noraidīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs izmantosiet 12 minūtes?

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Ir Saeimas atzinums par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā": "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi deputātu Grīnblata, Panteļējeva, Čevera, Straumes un Jirgena iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", nolēma atzīt, ka minētais likumprojekts nav atbalstāms." Es gribu teikt, ka tas ne tikai nav atbalstāms, tas ir vērsts pret demokrātiju vispār. Es gribētu arī jautāt "tçvzemiešiem" Grīnblatam, Straumem un Jirgenam, vai tā tiešām ir taisnība, ka jūs nākamajā "Latvijas ceļa" kongresā tiksiet uzņemti par godabiedriem par to, ka jūs izslēdzāt Ozoliņu no savas frakcijas, par to, ka jūs esat vienojušies izpārdot Latvijas zemi un ka pilnībā atbalstāt "Latvijas ceļu" politiski - gan ārpolitikā, gan citos jautājumos. Es, protams, balsošu pret šiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, jo es uzskatu, ka ir pienācis laiks, kad vēlētāji paši var izvēlēties un kad varbūt vajadzētu vēlētājiem pašiem izvirzīt savus kandidātus neatkarīgi no partijām. Bet, ja tiešām "tçvzemieši" tā grib, viņi visi var iestāties "Latvijas ceļā". Protams, arī tie, kas vēlas, no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Jūs visi varat veidot vienu savu partiju un ziņot vēlētājiem, ziņot pensionāriem, ka pašreiz tās zemās pensijas ir tāpēc, ka visu laiku valda "Latvijas ceļš", "Tçvzemei un Brīvībai" un citas valdošās partijas, kas ir koalīcijā. Jūs dabūsiet lielu atbalstu, izveidojiet vienu savu vēlēšanu grupu un ejiet uz to! Kāpēc jūs gribat... Tagad, kad jūs esat it kā vienojušies, ir kaut kāds zināms pārsvars un jūs gribat šeit izveidot jaunu Vēlēšanu likumu. Jūs vienkārši esat nekonsekventi: tad jūs esat pret grozījumiem Satversmē, tad jūs grozāt Vēlēšanu likumu un katrreiz darāt, kā gribat. Es domāju, ka jums nevajag baidīties. Apvienojieties visi kopā, ejiet vienā sarakstā! Būs 5% barjera... 4% vai, kā tagad ir, 5% barjera... Ja jūs dabūsiet 50 balsis, - ļoti labi. Izskaidrojiet visiem pensionāriem, kas vēl nav nomiruši, ka viņiem tagad ir tik labi tāpēc, ka jūs esat pie varas! Es esmu pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Andris Saulītis. Jūs izmantosiet 9 minūtes?

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godājamie klausītāji! Es domāju, šeit tie argumenti ir izskanējuši, un es jau arī runāju, kad likumprojekts bija tikko kā iesniegts, bet mana problēma ir tā, ka es gribētu dzirdēt tieši Čevera kungu. Lai atnāk šis cilvēks un izstāsta, kas viņu pamudināja ierosināt šādu likumu! Kāpēc viņš tā domāja? Es neesmu dzirdējis arī Māri Grīnblatu. Teiksim, 5.Saeimā... es tur netālu sēdēju... viņš ļoti aktīvi uzstājās, un viņam bija kvalificēts jurists, bet tagad es viņu nedzirdu. Es vienkārši gribētu Māri dzirdēt. Atnāc, izstāsti, kā tu domāji visu to lietu! Varbūt mēs tiešām kaut ko neesam sapratuši. Gribētu arī, lai tu, Jāni Straumes kungs, atnāktu... Kopā mācījāmies, un it kā ir skaidrs: kārtīgs latviešu puisis. Tāpēc izstāsti, kā tu to visu domā, kā tas viss veidosies. Es vienkārši gribu zināt. Es gribu zināt, kā jūs šodien domājat - vai jūs domājat par tām vērtībām, par to, kā vispār attīstās visa tā demokrātija, kā tas viss veidojas.

Es gribētu dzirdēt arī Andreju Panteļējevu. Es zinu viņu, Tautas frontē viņš bija aktīvs, demokrātisks politiķis; viņš Tautas frontē, es atceros, kopā ar Mavriku Vulfsonu gāja un cīnījās, bija labas idejas, demokrātiskas idejas un pieņemamas idejas, bet tagad viņa paraksts rotā šādu lietu! Es viņu tiešām uzskatu par vienu no Latvijas erudītākajiem politiķiem, kuri... viņam, protams, nav laika klausīties, tas nekas... kas vismaz saprot, kā raksta vārdu "demokrātija". Es gribu dzirdēt viņa argumentus. Varbūt tik tiešām viņam ir bijušas kaut kādas vīzijas vai sapņi, vai kādas citas lietas, kuru dēļ viņš to ir darījis. Varbūt briest kaut kas, ko mēs nezinām, varbūt viņam ir informācija par procesiem, par ko pārējie nezina.

Es arī Jirgena kungu gribētu lūgt, lai viņš arī nāk. Viņš ieņem ļoti augstu vietu Saeimā, viņš ir Saeimas priekšsēdētāja biedrs, un es gribētu dzirdēt arī viņa viedokli par valsti, par valsts demokrātijas attīstību, par mūsu ceļu nākotnē, par to, kā tas viss veidosies.

Ar mani tik tiešām šodien ļoti aktīvi runā cilvēki, izsaka ļoti pārliecinošus argumentus "pret". Faktiski jebkuram var piekrist. Katrā argumentācijā ir zināma daļa patiesības. Protams, ir skumji, ka, runājot par tik nopietnu demokrātisku jautājumu, daži izmanto savu politisko partiju vai kopu pašreklāmai. Tas tik tiešām ir skumji, bet, nu, kā teiktu vienā populārā pārraidē, tādi mēs esam. Un tāpēc es ļoti lūdzu minētos kungus atnākt šeit tribīnē un skaidrā latviešu valodā izskaidrot, ko viņi ir domājuši, kā viņi ir cerējuši. Jo šis dokuments ir pārāk nopietns. Pārāk nopietns, lai mēs šeit skaitītu Saeimas laiku vai vēl kaut ko... Es vēlreiz aicinu šos kungus nākt tribīnē un dalīties ar visu sabiedrību savās domās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies Anna Seile. Bet ir tikai 7 minūtes līdz pārtraukumam, Seiles kundze. Ja jums pietiktu, - lūdzu!

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Manā izpratnē, likumprojekts nav ne balts, ne melns, tajā ir ļoti dažādas domas, un tāpēc arī es nolēmu šeit izteikties. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā, un mums ir jāizšķiras, vai tas ies tālāku ceļu vai ne. Es ļoti rūpīgi izvērtēju visas šeit iestrādātās normas, un, kaut arī neesmu starp ierosinātājiem, es iesaku atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un paskaidrošu, kāpēc. Es darbojos šeit, Saeimā un Augstākajā padomē, jau trešo reizi un redzu, ka katru reizi pirms jaunām Saeimas vēlēšanām ir tieksme grozīt Vēlēšanu likumu un ka dara to pēdējā mirklī. Šoreiz tas notiek daudz agrāk: ir gandrīz pusotra gada līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tātad, ja tagad likuma grozījumi tiek izdarīti, visām partijām ir pietiekami daudz laika pārdomāt, kāda būs viņu rīcība. Un, kā es saprotu, Valdmaņa kungs jau ir ļoti labi to sapratis un ir jau paspējis reģistrēt savu jauno partiju. Gandrīz pirms katrām vēlēšanām - vai nu tās būtu Rīgas Domes, vai Saeimas vēlēšanas - katrs sevi cienošs indivīds, kurš nedabū vēlēšanu sarakstā pietiekami augstu vietu, dibina partiju. Tā mums ir radusies Geidāna partija, tā mums ir radusies Danosa partija. Un kur šīs partijas ir tagad, un kādi ir viņu reitingi? Vai cilvēki ir iepazinušies ar šo partiju programmām? Nebija viņiem tādas iespējas, jo šīs partijas parasti ir radušās pēdējā brīdī pirms vēlēšanām. Tāpēc es uzskatu, ka pozitīvi ir tas, ka 7.Saeimas vēlēšanām pieteiktajām partijām ir jāreģistrējas vismaz vienu gadu pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Lūdzu, kungi un dāmas, - ir laiks dibināt šīs jaunās partijas, un tad vēl gadu vēlētāji varēs izvērtēt, kāda ir šīs partijas programma un cik aktīvi partija gatavojas darboties. Trīs gadi... trīs gadi ir ilgs vai īss laiks, arī tas ir izvērtējams process, varbūt nav vajadzīgi šie trīs gadi pēc 7.Saeimas vēlēšanām, varbūt pietiktu ar divus gadus ilgu laika posmu, bet tas fakts, ka Latvijā partijas ir nenobriedušas, ka viņu ir varbūt šajā mirklī par daudz, man liek balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un es esmu gatava tajā izdarīt dažus labojumus.

Kādi varētu būt šie labojumi, manā izpratnē? Es uzskatu, ka pārāk demokrātiska varbūt nav tā norma, kas, lai pārvarētu vēlēšanu barjeru, koalīcijām liek izmantot citus procentus nekā partijām. Un tomēr, ja paliek šī barjera - 7% -, tad katra partija pārdomās, ar ko viņa ies kopā. Esmu daudzas reizes manījusi, ka tās partijas, kas gāja koalīcijā, pēc īsāka vai ilgāka laika tomēr pamana gan atšķirības savās programmās, gan arī neatbilstību to deputātu sarakstā, kuri ir ievēlēti Saeimā. Nu, pieminēsim kaut vai šo tipisko variantu: KDS un Zemnieku savienība. Un tādu variantu var rasties daudz. Tāpēc šāda norma... ja tomēr šīm koalīcijām būtu apgrūtināta startēšana vēlēšanās, ja viņiem būtu mazliet lielāki procenti... varbūt nebija jābūt 7%, varbūt bija jābūt 6% vai... kā minēja Kreitusa kungs: ja vispārējais vēlēšanu barjeras pārvarēšanas procents ir "4", tādā gadījumā koalīcijām varētu būt "5". Tas viss ir apsverams, tas viss ir mūsu rokās. To mums vajag izvērtēt. Protams, īpatnēja situācija ir Latvijas Zaļajai partijai, kura ir maza partija, un diez vai viņa spēs sev savākt pietiekami lielu atbalstītāju skaitu, bet viņai tā ir jādarbojas, viņai ir nevis jāiet koalīcijā ar citiem, bet jāveicina savu biedru rindu pieaugums. Manā izpratnē, šajā likumprojektā nav atbalstāms tas priekšlikums, ka ar attiecīgu partiju institūciju lēmumiem, vadošo institūciju lēmumiem, deputātam var anulēt mandātu. Es domāju, ka varētu būt tikai viens gadījums, kad deputātam var anulēt mandātu, - tad, ja viņš no konkrētās partijas, no kuras saraksta viņš ir ievēlēts Saeimā, izstājas un iestājas citā partijā. Ja viņš tomēr paliek kā neatkarīgais deputāts, tad izvērtēšanas iespēja pienākas vēlētājiem, kuri salikuši vēlēšanu sarakstā plusiņus un mīnusiņus, nevis partijas valdei, jo tur var būt dažādas valdes, dažādi lēmējorgāni. Es uzskatu: ja ar plusu un mīnusu palīdzību tauta ir izvēlējusi, kuram deputātam te jābūt, tad viņu nevarētu izslēgt ne tikvien no šīs partijas, kā tas pie mums pēdējā laikā notiek, bet arī no Saeimas. Tāda norma nav īsti pārdomāta un nav demokrātiska. Ir izskanējis arī tāds iebildums, ka varbūt vispār nevajadzētu likt vēlēšanu sarakstos šos plusiņus un mīnusiņus, ka partija izveidotu savu sarakstu... Protams, šā priekšlikuma nav šajā projektā, bet tas ir izskanējis sabiedrībā. Ka partija veido pilnu savu sarakstu un ka vēlētāji balso tikai par sarakstiem. Šādu izmaiņu arī es uzskatītu par nedemokrātisku, jo tādēļ jau vēlētāji piedalās, lai izvērtētu katra konkrētā deputāta kandidāta tiesības iekļūt Saeimā. Un tā, paskatoties uz visu šo kopumā, es domāju, ka likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā. Šodien visi debatē pret šo likumu, bet vēl neviens nav tikpat aktīvi izteicies "par". Es aicinu tomēr iesaistīties priekšlikumu iesniegšanā un balsot pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds Andrim Amerikam. Paziņojums.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti! Saeimā ir nodibinājusies kopumā 31 deputātu grupa parlamentārai sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Es uzsveru: 31! Un, tuvojoties vasarai, šī parlamentārā, divpusējā sadarbība ļoti aktīvi pieaug. Bet, ņemot vērā to, ka mums ir nepieciešams saskaņot šīs aktivitātes ar Saeimas budžeta iespējām, es ļoti lūdzu visu grupu vadītājus - es ceru, ka visi atceras, kādas grupas viņi ir uzņēmušies vadīt un koordinēt, - tagad uz īsu sanāksmi Saeimas Prezidija zālē (tas varētu aizņemt apmēram 10 minūtes), jo mums tik tiešām ir jāvienojas par zināmu finansiālu atbalstu tām vai citām aktivitātēm, pretējā gadījumā var rasties lielas problēmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim apspriest likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Frakcija "Latvijai" neatbalsta šos izstrādātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, un mums ir vismaz divi ļoti būtiski pretargumenti šim likumam.

Pirmais ir attiecībā uz papildiespējām izslēgt deputātu no Saeimas sastāva. Tātad šie grozījumi paredz tādu iespēju, ka to deputātu, kurš ir izstājies no frakcijas vai arī tiek izslēgts no frakcijas, pēc tam ar Saeimas lēmumu varēs izslēgt no Saeimas sastāva, bet varēs arī neizslēgt. Mēs varētu diskutēt par tām normām, ka tie deputāti, kuri vai nu izstājas no frakcijas... vai varbūt mēs atsevišķi varam skatīties tos gadījumus, kad viņi tiek izslēgti no frakcijas, un kurā no šiem gadījumiem viņi automātiski zaudē savu mandātu. Šeit ir divi varianti: viens variants, ka savu mandātu zaudē gan tie deputāti, kuri izstājas, gan tie, kuri tiek izslēgti no frakcijas, un otrs variants, ka mandātu zaudē tie, kuri izstājas no frakcijas. Tās vēl būtu diskutējamas lietas, ja šeit būtu runa par automātisku mandāta zaudēšanu.

Bet tas, kas tiek piedāvāts šobrīd, nozīmē, ka vēl Saeima lems par to, vai šis deputāts tiešām ir izslēdzams no Saeimas vai ne. Tādējādi mēs nonākam situācijā, ka tad, ja kāds deputāts atstās kādu no opozīcijas frakcijām viena vai otra iemesla dēļ, viņš turpmāk no Saeimas varbūt nemaz netiks izslēgts, jo tas valdošajam vairākumam ir izdevīgi, bet valdošajam vairākumam nav izdevīgi tas, ka pēc tam šajā opozīcijas frakcijā nāks sarakstā nākamais deputāts, kurš tiešām godīgi un kārtīgi aizstāvēs šo opozīcijas līniju, par ko arī ir nobalsojuši viņa vēlētāji.

Tātad valdošais vairākums var izlemt - izslēgt vai neizslēgt no Saeimas tādus deputātus, kuri ir atstājuši opozīcijas frakcijas.

Savukārt, ja kāds deputāts atstās kādu no valdošā vairākuma frakcijām vai arī ja tiks izslēgts no valdošā vairākuma frakcijām, teiksim, tāpēc, ka balsojis saskaņā ar savu sirdsapziņu, kas ir pretēja šī valdošā vairākuma gribai, tad šāds deputāts gan var ļoti droši rēķināties ar to, ka viņam būs tūlīt jāatstāj arī Saeima, un faktiski iznāk tā, ka Saeima pati atņem deputāta tiesības, mandātu tādam cilvēkam, kuram tauta ar savu balsojumu ir devusi šīs tiesības. Un tas, ka, lūk, šeit, Saeimā, paliek lemšanas iespējas šajā gadījumā, tas ir absolūti nepieņemami.

Otra principiāla lieta, kas nav pieņemama šajā likumā, ir tā, ka tiek noteikts zināms cenzs attiecībā uz to, cik ilgi partijai pirms vēlēšanām ir jābūt reģistrētai. Tomēr ir jāsaka, ka mūsu valstī šī politiskā sistēma nav tik tālu nostabilizējusies un vēl nav izveidojušies tādi spēki, kas pārstāvētu noteiktas politiskās pozīcijas šā vārda tradicionālajā izpratnē, teiksim, labējos vai kreisos, liberāļus vai konservatīvos, vai sociāldemokrātus. Teiksim, tās partijas, kas mums šeit nēsā šos nosaukumus, par tādām var tikt uzskatītas visai nosacīti. Un ir arī skaidrs, ka šobrīd mums tautā ir vēl ļoti dažādas, teiksim, būtiskas idejas par to, ko mums vajadzētu mainīt vispār mūsu konstitucionālajā iekārtā, un tāpēc es uzskatu, ka nav pareizi šeit ietvert šādus faktiski stindzinošus nosacījumus attiecībā uz šīs politiskās sistēmas dinamiku. Tātad faktiski tā ir šobrīd pie varas esošo spēku vēlme norobežoties no iespējamajiem konkurentiem, kas varētu parādīties vai organizēties nākotnē.

Arī Tautas kustībai "Latvijai", protams, šāds nosacījums būtu izdevīgs, bet mēs esam stingri savā pārliecībā un mums nav bail no konkurentiem. Es domāju, ka tad, ja tauta atrod dažādas formas, teiksim, kādā veidā paust savu viedokli, tas ir ļoti labi. Mēs spēsim Saeimā pēc tam atrast kopīgu valodu ar visiem cilvēkiem, kuri godīgi cenšas aizstāvēt tautas vairākuma intereses, nevis tikai politiskās elites intereses. Es domāju, ka ir jāļauj šādiem spēkiem formēties, un, ja cilvēki to uzskata par vajadzīgu, tad nevajag šeit, teiksim, ar politiskiem lēmumiem, izmantojot savu dienesta stāvokli, faktiski ierobežot demokrātijas tālāku attīstību mūsu valstī.

Es aicinu visus balsot "pret" ðo priekšlikumu... pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamā Saeima! Dažas ļoti īsas piebildes. Vispirms es gribētu pateikt Valdmaņa kungam, ka bezdeficīta budžets neietekmē Saeimas vēlēšanas, viņš tikai samazina inflāciju. Tas rada zemākus kredītprocentus un lielāku iespēju palīdzēt sociāli trūcīgajiem.

Bet šeit bija runa par to, ka vajadzētu atbalstīt šo vienu gadu. Tā varētu būt, bet nebūsim naivi! Arī šis viens gads absolūti neko nemainīs, jo ne jau partijas klaiņo, bet klaiņo atsevišķi cilvēki, un es gribētu nobeigt varbūt savu necilo uzstāšanos ar vienu piemēru. Iedomāsimies, ka tagad vasarā apvienojas, teiksim, divas lielas partijas un ka šī apvienotā partija nejaušības dēļ par priekšsēdētāja vietnieku ievēlē kādu politisku ampelmani, kurš savā laikā ir bijis Haritonova vēstuļu iznēsātājs, tad viņš ir izlidojis no "Kluba-21", tad viņš aizgājis no Vides aizsardzības kluba, tad viņš ir iestājies LNNK, tad viņš ir pretējā partijā strādājis par deputāta palīgu, tad viņš ir atkal atgriezies LNNK un tā tālāk, un tā tālāk. Es varētu nosaukt 4-5 cilvēkus, kas konstanti pēdējos 6 gados ir klaiņojuši starp šīm partijām. Ierindas biedri nezina, ko darīs šīs partijas ierindas biedri, kad viņi uzzinās, ka, teiksim, tās vadībā ir iekļuvis cilvēks ar tik fantastiski interesantu biogrāfiju. Viņi, protams, būs neapmierināti, un viss kas var notikt, tāpēc nelolojiet ilūzijas. Partijas neklaiņo, partijas ir stabilas. Ir šī ampelmaņu grupa, kas nepārtraukti staigā, un tā būs arī turpmāk.

Un pēdējais. Ja atmiņa mani neviļ, tad "Latvijas ceļš" laikam izveidojās tikai 3 mēnešus pirms vēlēšanām. Tā ka tas netraucē tagad ieviest stingrākus likumus.

Līdz ar to es vēlreiz aicinātu tomēr šo likumprojektu nodot atpakaļ un pašreiz neatbalstīt, pēc tam spēcīgi pārstrādāt un iesniegt no jauna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, uzreiz jūtams, ka šo likumu, šo iniciatīvu ir radījušas nevis tā saucamās "grūtās galvas", bet gan tās "mîkstās galvas". Jo, ja es personīgi paskatos 6. pantu šinī likumprojektā un to nolieku uz reālas plaknes, tad es tagad iedomājos, ka, ja partija likvidējas, ja patiešām šāds pants sāk darboties šodien, tad man būtu jālūdz Kaula kungs, lai viņš likvidē Latvijas Vienības partiju. Un patiešām šinī vidusperiodā būtu ļoti interesanta situācija: visi tie deputāti, kuri tagad ir izklīduši pa dažādām partijām, atrodot sev vietu gan pie valdošā vairākuma, gan visās pārējās frakcijās, pēkšņi zaudētu savus mandātus, un tad patiešām mēs, arī mūsu grupa, pēkšņi dabūtu kādus pāris liekus mandātus klāt. Tas būtu ļoti labi, bet tikai rodas jautājums: ko mēs pēc tam darītu ar Ministru kabinetu, kas ir izveidots, balstoties uz noteiktu politisko situāciju? Un kā justos tie vēlētāji, kuri ir vēlējuši, pieņemsim, par šo partiju, ja pēkšņi izrādīsies, ka viņu mandāti tiek draudzīgi sadalīti varbūt "Latvijas ceļam" vai arī tiek piešķirts pāris mandātu Demokrātiskajai partijai Saimnieks. Tie vēlētāji domātu, ka diez vai viņi par šīm partijām ir balsojuši. Ja mēs izvirzām šo jautājumu un paskatāmies vienu pantu, kas tiek piedāvāts, uz reālās plaknes, kā tas izskatās, tad varbūt patiešām arī lielajām partijām vajadzēs veidot kaut kādas "zicpartijas", kuras kaut kur ietilps iekšā, un pēc tam attiecīgi brālīgi varēs uztaisīt kādu līkopu un sadalīt visus mandātus pēc šīs partijas likvidācijas.

Tādēļ es norādu tikai uz vienu no pantiem, bet šādu pantu šeit ir ļoti daudz, un arī šīs normas ir ļoti "peldošas". Tādēļ es aicinu un varu atbalstīt to viedokli, ka šis likumprojekts ir jānoraida pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij, kolēģi un domubiedri Saeimā! Es ar lielu interesi klausījos Seiles kundzes runā. Cik dīvaini, ka cilvēkiem tik īsa atmiņa! Tad, kad Seiles kundzi nolēma nomainīt un viņai nežēlīgi uzbruka par visdažādākajām lietām, gribēja viņu atsaukt no zemesgrāmatu lietu vadības, es biju tas, kas nāca viņai palīgā, un beigās viņa dabūja arī puķes, un tā lieta gāja uz priekšu puslīdz normāli. Bet viņa piemirsa, cik nežēlīga ir šī Sadarbības padome, cik tā ir asinskāra un kā viņa rīkojas.

Mēs visi, kas šeit Saeimā cīnījāmies par lauksaimniecību, atminamies gadījumu ar nodokli par lauku zemi, kam trešajā lasījumā parādījās koeficients. Mani biedri Latvijas Vienības partijā zina, cik reižu mums godājamais Panteļējeva kungs un godājamais Prezidents Ulmaņa kungs, un godājamais Šķēles kungs... Viņi 5 reizes mums piedāvāja Hipotēku banku, ja mēs to darīsim vai to nedarīsim. Mēs varēšot laukus atjaunot. Bet nevienā no tām piecām reizēm viņi mums Hipotēku banku neiedeva.

Taču saprotiet, ja mēs šito ārprātu, ko mums piedāvā... ko Seiles kundze saka, ka mēs varam katru pantu paņemt un atrast kaut kādu kompromisu, jo tur kaut kāds labums varētu būt... Saprotiet, ja mēs iesim šo maldu ceļu, mums tās vijoles spēlēs un mēs iesim uz krematoriju kā uz ballīti, bet trešajā lasījumā Panteļējeva kunga netīrais pirksts... varbūt viņš būs nomazgāts tanī dienā un būs tīrs... parādīs, kā jābalso. Būs brīnums, jo neviena partija, kas nav dibināta "Latvijas ceļa" dibināšanas dienā, nedrīkstēs startēt, neviens deputāts nedrīkstēs sēdēt Saeimā, ja Šķēles kungs nebūs viņu apstiprinājis, un būs vēl kaut kādi citi brīnumi. Mēs nedrīkstam to pirmo soli spert.

Tad, kad es startēju 6. Saeimas vēlēšanās, mūsu partijā... Es saprotu, ka arī citās partijās tika izdota bezkomentāru grāmata "Gudro stratēģija". Tur apmēram 200 lapās ļoti smalki sašūtā grāmata mācīja, kā tautu mānīt, kā teikt vienu lietu, ko darīt tālāk, kā aizvest līdz galapunktam un tad vienkārši apkrāpt. Es ticu, ka to grāmatu ļoti dziļi ir izlasījušas lielās partijas šeit Saeimā un ka viņas pie tā principa pieturas. Un, ja mēs spersim to pirmo soli, ko Seiles kundze saka, tad katrs no tiem trijiem lielajiem... Šeit mēs taču varētu kaut kā atrast kaut kādu kompromisu, kaut kādu labumu, kaut ko tādu, kas būtu prātīgs. Mēs to varētu. Bet vai mēs varam uzticēties šiem kungiem, kas mums uzbāžas, uzkundzējas, uzurpējas, kas jauc mūsu demokrātiju? Un mēs viņu mērķi labi saprotam. Pat avīze "Diena" labi to mērķi saprot. Un mēs iesim viņiem līdzi līdz krematorijas vārtiem it kā uz ballīti. Tad mūs izģērbs un liks mums nolikt mūsu zelta zobus un pulksteņus, un tad mums dos ziepes, lai mēs mazgājamies, un mēs vēl ticēsim... Neticēsim! Noraidīsim šo ārprātu šajā solī! Nedosim iespēju Panteļējeva kunga pirkstam atkal strādāt trešajā lasījumā, jo mums tādi brīnumi nav vajadzīgi.

Viņi netur savu vārdu, viņi nekad savu vārdu nav turējuši, viņi nekad nedomā savu vārdu turēt. Viņi gan taisīs kompromisu: "Ej nu, tas zemes nodoklis būs mazs un niecīgs!" Un tad parādās koeficients. Un viņi par to pat nekaunas. Es saprotu, viņi nav lietuvieši, viņiem kauna nav. Viņi savu vārdu netur. Ar viņiem kompromisa ceļu nevar iet. Tik pa purnu, pa purnu! Viņi jāiestumj jūrā un jāaizsūta otrpus okeānam. Bet to mēs varam darīt, tikai sākot ar 7.Saeimas vēlēšanām. Tomēr neatļausim viņiem saduļķot ūdeni tagad. Balsosim pret vai nebalsosim nemaz!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Bišera kungs. Lūdzu!

I.Bišers. Godātie kolēģi! Komisija, noklausījusies debates, pārliecinājās par komisijas atzinuma pareizību, jo lielākā daļa no tiem, kuri šeit runāja no šīs tribīnes, principā atbalsta ideju, ka Saeimas vēlēšanu likumā ir jāizdara tie vai citi grozījumi. Tikai katram no viņiem ir mazliet citāds viedoklis, kādiem šiem grozījumiem būtu jābūt. Bet nevienam pilnībā nav pieņemami visi tie grozījumi, kuri par šo likumprojektu ir iesniegti. Līdz ar to šeit var būt tāds viedoklis, ka varētu noraidīt šo likumprojektu un mēģināt taisīt citu likumprojektu, bet tad varbūt pret šo nākamo likumprojektu atkal uzstāsies citi, un viņi atkal cita iemesla pēc to noraidīs. Mēs jau redzējām, kas notika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Viņi noraidīja šo projektu, uztaisīja savu projektu, bet paši nespēja to pieņemt. Tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas likumu - atvērt šo likumu, izskatīt visus priekšlikumus - gan tos, ko ir iesnieguši lielo partiju pārstāvji, gan arī tos, ko vēl varētu iesniegt mazo partiju pārstāvji un arī pie partijām nepiederoši deputāti - un noskaidrot Saeimas vairākuma viedokli par šiem priekšlikumiem. Ja mēs to nedarīsim, tad mēs varam nonākt tādā stāvoklī, kā bija ar Pašvaldību vēlēšanu likumu, kad vienu iesniegto projektu mēs noraidījām, tas netika apspriests. Otru iesniedza, bet arī to noraidīja. Un beigu beigās viss nonāca tik tālu, ka mums pašā beidzamajā brīdī, kad jau vajadzēja sākties vēlēšanu sarakstu reģistrācijai, mēs vēl sēdējām ceturtdienas vakarā vēlu un tad piektdien skrējām no rīta uz Saeimu, lai tikai paspētu pēdējā brīdī nobalsot. Un es domāju, ka šajā gadījumā šī izrāde nebija pati labākā, jo nebija iespēju nopietni pastrādāt pie šā likuma.

Tāpēc Juridiskā komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt un rūpīgi izanalizēt visus priekšlikumus par šo likumprojektu, kādi deputātiem būs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 32, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, jūsu priekšlikumus par otro lasījumu!

I.Bišers. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt savus labojumus līdz 6.jūnijam.

Kārlis Čerāns vēlas izteikt citu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tagad mums ir ļoti saspringts darba režīms šajās atlikušajās nedēļās līdz vasaras pārtraukumam, un jau ļoti daudziem likumprojektiem šis noteiktais termiņš ir 2., 3. vai 4.jūnijs. Tāpēc es domāju, ka attiecībā uz šādu nopietnu likumprojektu nebūtu nekādas vajadzības steigties. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām tomēr vēl ir pietiekami ilgs laiks, un tāpēc man ir ierosinājums šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 1.septembri. Mēs 2.septembrī atnāksim atkal uz rudens sesiju, un, rudens sesijai sākoties, arī komisija varēs sanākt un šos priekšlikumus izvērtēt, izspriest un tad pieņemt lēmumu. Tad mēs arī Saeimā varēsim izsvērt šo likumprojektu, to apspriest un pieņemt to vai citu lēmumu par katru no šiem priekšlikumiem, jo, kā jau šeit izskanēja debatēs un kā tas ir redzams, šīs problēmas, kādas ir šajā likumprojektā, ir milzīgas, un saistībā ar viņām tiešām būs vajadzīgs milzīgs darbs, lai likumprojektu varētu pieņemt.

Es aicinu noteikt šo 1.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tā kā pat Juridiskās komisijas pārstāvim, kas šeit Saeimu iepazīstināja ar šo likumprojektu, nebija aizgājis visā pilnībā līdz saprašanai, ka, ja likumu sauc par antikonstitucionālu, tad tas nav likuma atbalsts, un līdz ar to 3.jūnijs nekādā ziņā nav iespējams un atbalstāms.

Es ierosinu deputātiem lēnā garā izsvērt savus spriedumus līdz 19.jūnijam, iesniegt tos līdz 19.jūnijam Juridiskajai komisijai, lai tā tajā laikā, kamēr Saeima nesanāk uz sēdēm... Es negribētu, ka deputāti te pašlaik runā, ka viņiem ir atvaļinājums. Saeimas deputātiem atvaļinājuma nav! Juridiskā komisija, kura ir uzņēmusies visu šo atbildību un kura te tikko paziņoja, ka likums ir tik ļoti nepieciešams, turklāt šis pats un neviens cits, jo viņš ir labs un pieņemams, lai pastrādā līdz jaunajai sesijai. Tad mēs arī varēsim izskatīt un nobalsot otrajā lasījumā.

Un tāpēc es ierosinu paralēli Čerāna kunga un Juridiskās komisijas ieteikumam 19.jūniju. Un pārtraukums starp sēdēm ir tieši tas laiks, kad deputāti netiek atrauti no darba ar kādu citu likumprojektu izskatīšanu. Tad var ražīgi pastrādāt, savilkt kopā galus un sanākt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, varētu un gribētu piekrist Kreituses kundzei, bet diemžēl man šinī gadījumā rada izbrīnu viņas naivitāte, jo mēs labi redzam, ka vadošās "mîkstās galvas" šo likumprojektu grūž uz priekšu. Tad es simtprocentīgi pasaku, ka, ja mēs ieliksim 19.jūniju kā priekšlikumu nodošanas termiņu, tad "mîkstās galvas" sasauks ārkārtas sēdi, lai panāktu vēlamo rezultātu vasaras laikā.

Un es simtprocentīgi varu pateikt, ka tā rezultātā ne opozīcija, ne kāds cits nebūs spējīgs nostāties pret šā likuma iniciatīvu. Mums visiem ir zināma vadošo frakciju vēlme šo likumu pieņemt jau līdz septembrim, lai būtu konkrētas spēles normas, ko viņi ir atklāti jau deklarējuši, kad bija pieprasījums pat steidzamības kārtā izskatīt šo likumprojektu. Tādēļ obligāti vajadzētu atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, tas ir, 1.septembri, jo ar to mēs vismaz sevi nodrošinātu, ka nesāksies kaut kādi brīnumi un ka, teiksim, cienījamie "pirkstu vīri" neskaitīs, cik opozīcijas pārstāvju ir kaut kur izbraukuši vai nav sasaucami, lai panāktu vēlamo rezultātu vienas dienas laikā, kā mēs esam to jau vairākkārt redzējuši.

Tādēļ es aicinu ar šādām "spēlēm" neriskēt, mierīgi šo jautājumu atstāt uz 1.septembri, kā Čerāna kungs to ir piedāvājis, un šo iniciatīvu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es protestēju, ka jūs savai galvai raksturīgās īpašības pierakstāt citiem. (Aplausi.)

Tātad - vai ir vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Ir izteikti trīs ierosinājumi - 1.septembris, 19.jūnijs un 6.jūnijs.

Balsosim par tālāko - 1.septembri. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret ieteikto termiņu - 1.septembri. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 35, atturas - 7. Nav pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu par 19.jūniju. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 28, atturas - 7. Ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 19.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2592. Otrais lasījums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"".

Pirms sākam izskatīt iesniegumus par likumprojektu pa pantiem, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izdarījusi redakcionālus labojumus un ka pēc būtības tie ir iestrādāti šeit tekstā par pensiju fondiem, kur nav bijis. Tātad pēc būtības tie visi ir redakcionāli labojumi.

Sāksim izskatīt pirmo iesniegumu, kur Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Jūs tekstu redzat, kas ir pasvītrots. Tur ir pielikts klāt par privātajiem pensiju fondiem attiecīgā teikuma gadījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 8.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. Otrais iesniegums arī ir saņemts no atbildīgās komisijas - izteikt 8.panta trešās daļas 1.-5.punktu šādā precizētā redakcijā, kuru jūs redzat uzrakstītu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta 8.panta trešās daļas 1.- 5.punktu šādā precizētā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Trešais iesniegums arī ir saņemts no atbildīgās komisijas - izteikt likumprojekta 9.1.panta 1.- 4.punktu šādā redakcijā. Tālāk jūs to redzat.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par likumprojekta 9.1.panta no 1. līdz 4.punktam iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 4.iesniegums. Arī tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 5.punktu pirms vārdiem "pensiju fondiem" ar vārdu "privātajiem".

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 5.iesniegums arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 6.punktu pirms vārdiem "pensiju fonda" ar vārdu "privātā".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 6.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas - papildināt 9.punktu pirms vārda "fonda" ar vārdiem "privātā pensiju".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 7.priekšlikums arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt likumprojekta 6.pantu šādā precizētā redakcijā, kuru jūs redzat tālāk tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 8. un pēdējais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - noteikt likumprojekta spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā vienlaikus ar likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" stāšanos spēkā."

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. Lūdzu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šā gada 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Lamberga kunga minēto datumu - 3.jūniju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2418 "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru ir iesnieguši pieci deputāti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šos grozījumus savā sēdē, nolēma neatbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un nolēma aicināt nodot Saeimas sēdē šo likumprojektu atpakaļ komisijai sakarā ar to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas ir līdzatbildīgā komisija, ir iesniegusi alternatīvu likumprojektu.

Sēdes vadītājs.Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nav pieteikušies debatēs?

Vēlas runāt debatēs deputāts Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Kolēģi Saeimas deputāti un sēdes vadība! Šie iesniegtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", ja tie tiktu apstiprināti, aptvertu LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumus attiecībā uz akcīzes nodokļa apmaksu par dīzeļdegvielu zemniekiem. Tā kā šā likumprojekta rašanās gaitā notika arī paralēla diskusija starp atbildīgajām ministrijām, to skaitā Zemkopības ministriju un Finansu ministriju, un starp ministrijām tika šis jautājums atrisināts, izdarot attiecīgos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, mēs, šo likumdošanas grozījumu iniciatori, uzskatām, ka šie grozījumi vairs nav aktuāli un nav nepieciešams tos pieņemt.

No otras puses, ja kādiem deputātiem būtu vēlēšanās papildus iesniegt kādus citus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, es vēlos atgādināt, ka akcīzes nodokļa likums jau ir atvērts attiecībā pret akcīzes nodokļa likmes izmaiņām alkoholiskajiem dzērieniem.

Līdz ar to izsaku priekšlikumu noraidīt šo likumprojektu, lai pēc tam mums nebūtu ar šo jautājumu tālāk jānodarbojas. Aicinu noraidīt to pirmajā lasījumā un vairs neatgriezties pie tā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu nav atbalstījusi, deputātu grupa, kura šo likumprojektu ir iesniegusi, tātad deputāti Druva, Gredzens, Apalups, Kļaviņš un arī Vītols, neatsauc iesniegto priekšlikumu par labojumiem likumā. Tagad, saskaņā ar Kārtības rulli, mums ir jābalso vispirms par šo piecu deputātu priekšlikumu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 35, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā netiek pieņemts.

Tagad mums ir jābalso par priekšlikumu, ko izteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija,- par šā likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai sakarā ar to, ka ... un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms skatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizskata piecu deputātu - Lībanes, Keiša, Marjašas, Bunkša un Leiškalna - priekšlikums - pārcelt darba kārtības 40. punktu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ostām"") tūlīt pēc 32. punkta, tātad pēc tā, ko mēs tikko kā pabeidzām izskatīt.

Vai par šo priekšlikumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu deputātiem nav. Jautājums ir izlemts. Tātad skatām darba kārtības 40.jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ostām"".

Ziņojumu komisijas vārdā sniedz deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr. 2650. Likumprojekts "Grozījumi likumā par ostām"", kas ir sagatavots otrajam lasījumam, skatīšanai pa pantiem.

Godātie deputāti, par 10.pantu priekšlikumu nav. Tikai beigās ir atbildīgās komisijas piedāvātā pārejas noteikuma redakcija, kādu jūs redzat savās tabulās. Es aicinu nobalsot par atbildīgās komisijas redakciju un priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, aicinu jūs balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi attiecībā pret trešo lasījumu?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Priekšlikumus trešajam lasījumam ierosinu iesniegt līdz 3.jūnijam, jo šis nav sarežģīts likumprojekts, te viss ir skaidrs kā uz delnas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 3. jūnijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Kazāks. Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" un nolēma šo likumprojektu noraidīt un izstrādāt alternatīvu likumprojektu, un tas ir dokuments nr. 2607, kurš jums visiem ir izsniegts. Man vairāk nekas cits sakāms nav. Es lūdzu balsojumu - noraidīt Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsošanas secība būs šāda. Vispirms, kā ierosināja komisijas pārstāvis Kazāka kungs, balsosim par likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets, jo tas neatsauc savu priekšlikumu, un pēc tam - par komisijas izstrādāto. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Ministru kabineta iesniegtajiem labojumiem Latvijas Kriminālkodeksā. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 39, atturas - 12. Noraidīts.

Atkārtoti lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par komisijas izstrādāto priekšlikumu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Kazāks. Otrajam lasījumam lūdzu piedāvāt priekšlikumus līdz 1.septembrim, lai mēs varētu līdz jaunajam gadam šo likumprojektu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 1.septembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kazāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mums būs jāstrādā ar dokumentu nr. 2608. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kurš tika iesniegts vēl tajā laikā, kad mēs vakar šajā sēdē izskatīto dokumentu "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā" gatavojām trešajam lasījumam. Dažus jautājumus mēs no šā likumprojekta jau ieslēdzām... kā uz trešo lasījumu... Tie bija tie, kas izsauca šaubas un īpašus strīdus. Tomēr vairumu šā kodeksa grozījumu mēs neuzskatījām par iespējamu izskatīt vienā lasījumā, jo tie skar jautājumus, ko šī Saeima jau ir izskatījusi. Tātad - galvenokārt atbildību par satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Kā mēs visi atceramies, mēs to jau skatījām šajā zālē, bija diezgan lielas, plašas un vētrainas debates, daudz priekšlikumu. Un mēs tagad atkal pēc neliela laika, drusku vairāk kā pēc gada, atgriežamies pie šā paša un atkal sākam to grozīt. Tāpēc mēs uzskatījām, ka tas ir jāizskata divos lasījumos. Tāpēc virzījām uz pirmo lasījumu, tagad otrais lasījums.

Pirmais grozījums ir šā kodeksa 121.pantā, kurā ir runa par transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru izdara transportlīdzekļa vadītājs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu?

I.Bišers. Atvainojiet, es nebeidzu. Valdība iesniedza jaunu šā panta redakciju. Juridiskā komisija atbalstīja to daļēji un arī sniedza jaunu šā panta redakciju, daļēji, bet ne pilnībā ņemot vērā valdības iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret 121.panta "Transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana" redakciju, kāda tā ir izklāstīta dokumenta 5.ailē? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 122.pantu. Pirmais ir deputāta Eniņa priekšlikums - 122.panta piektās daļas sankciju grozīt, paaugstināt šo sankciju, salīdzinot ar to, ko iesniegusi valdība un ko mēs esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Jums visiem, lielākajai daļai, ir automašīnas un gribas ātri braukt, bet mēs esam likumdevēji, paši izdodam likumus, un drīz būs... ir ierosināts arī Deputāta ētikas kodekss, kurš ne tikai aicinās augstākajā mērā kārtīgi ģērbties, bet arī ievērot pašiem likumus. Tomēr šis pants arī vēršas pret likuma pārkāpējiem. Avāriju skaits aug. Ar katru brīdi ir vairāk sakropļoto un nogalināto. Es te ierosinu tikai nedaudz paaugstināt šo sodu par braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Īpaši sāpīgi varbūt bija ierosināt, ka nevis līdz 9 mēnešiem, bet līdz 12 mēnešiem var atņemt tiesības. Kāpēc? Tāpēc, ka šie "biezie", kā tos tautas žargonā sauc, brauc vienkārši nekaunīgi. Es zinu, pat pazīstu tādus. Kad viņu aptur ceļu policists, viņš sāk kaut ko viņam izskaidrot. Viņš saka: "Âtrāk runā, cik ir jāmaksā!" Tā kā jūs neesat "biezie", es domāju, ka mums tomēr vajag būt nedaudz stingrākiem, ja likumi nestrādā. Lai tos tomēr pildītu un lai būtu kaut kāds respekts pret tiem. Jo aiz tā seko nāve... Es ceru, ka jūs atbalstīsit manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs. Vai vēlaties kaut ko piebilst?

I.Bišers. Komisija norāda, ka ar valdības iesniegto priekšlikumu jau šie soda apmēri tiek paaugstināti. Deputāts Eniņš, vadoties pēc tā, ka viņam zināmiem "biezajiem" šādi sodi esot par zemu, lūdz paaugstināt vēl. Tomēr, tā kā likuma normas attieksies ne tikai uz "biezajiem", bet uz visiem autobraucējiem, komisija neatbalsta šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Eniņa priekšlikumu par 122.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts. Pārējā panta redakcija ir saskaņā ar komisijas izstrādātajiem priekšlikumiem, tur deputātiem iebildumu nav.

Bišera kungs, ja varētu, laika ekonomijas nolūkos tikai ziņojiet, kādi ir labojumi, un pasakiet komisijas slēdzienu! Mēs esam pateicīgi, ka jūs mums sīki un pamatīgi visu izstāstāt, bet darba ražīguma paaugstināšanas nolūkā es lūdzu to darīt.

I.Bišers. Nākamais pants ir 122.1.pants. Komisija to pārskatīja, saglabāja mūsu iepriekš iebalsoto panta dalījumu trijās daļās... un vairāk diferencēti... principā ņemot vērā arī valdības priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas ieteikto 122.1.panta redakciju, kāda tā jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir komisijas priekšlikums par 122.2.pantu - aizvietot vārdu "pilsoņu" ar vārdu "personu", lai varētu sodīt arī nepilsoņus.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir komisijas priekšlikums par 123.pantu - izslēgt labojumus šajā pantā, jo komisija uzskata, ka tie faktiski neko nepaaugstina un tāpēc nebūtu pietiekama pamata vēlreiz grozīt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 124.pants. Ir deputāta Eniņa priekšlikums, viņš ierosina paaugstināt tiesību atņemšanu līdz 24 mēnešiem. Kā komisija atcerējās, šī iepriekšējā sankcija noteikta arī pēc deputāta Eniņa priekšlikuma, un tāpēc šo jauno paaugstināšanu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Braukšana dzērumā, kā liecina statistika, aizvien pieaug. Es jau pagājušajā reizē, kad mēs apspriedām šos likumus, teicu, ka tas ir briesmīgi, ka tāds piedzēries cilvēks braucot var ietriekties skolēnu autobusā, var izraisīt veselu ķēdes reakciju. Šie milzīgie ātrumi uz šosejām, pieblīvētās šosejas... Es pagājušoreiz minēju un tagad atkārtošu to salīdzinājumu, ka tas būtu tas pats, ja viens ar automātu te Doma laukumā palaistu kādu kārtu pa mūriem, bet mēs teiktu: "Re, kā visas lodes aizgāja, viņš nevienam jau nav trāpījis, viņam mazu sodu iedosim!" Mēs tomēr sodīsim citādāk, ja būs runa par ieročiem. Bet šie ātrumi un mašīnas... Mašīna pārvēršas tādā kā slepkavības ierocī, ja pie stūres sēž iereibis cilvēks. Man ir tik daudz tādu piemēru zināms, un pats es vienreiz biju šāda alkoholiķa upuris, laimīgā kārtā paliku dzīvs. Tā ka aicinu būt stingrākiem. Un, ja jau mēs visur gribam respektēt ārzemes un kā piemēru vienmēr minēt, kā tas ir ārvalstīs, es jums atgādināšu, kādi ir Anglijas likumi: ja ir sēdies iereibis pie stūres, tad ir vai nu sešu mēnešu cietumsods, vai jāsamaksā sods 5000 angļu mārciņas. Nu mēs arī virzāmies uz Eiropu, tādēļ arī to, es domāju, vajadzētu ņemt vērā. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu. Nevar piedzēries braukt ar automašīnu, un, ja kāds brauc, tad viņam ir jāzina, ka vismaz uz gadu tiesības būs atņemtas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es arī atbalstu Eniņa priekšlikumu. Tiešām, - piedzēris vadītājs, mašīnā braucot pa ielu, var tādas briesmas sadarīt, ka te lieki būtu mums runāt un ļoti daudz spriest. Tā ka noteikti vajag atbalstīt šo priekšlikumu, jo nekādā gadījumā nedrīkst piedzēries autovadītājs braukt ar automašīnu. Atbalstīsim Eniņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lai mēs pārsteidzīgi nenospiestu neīstās pogas, es gribu jums atgādināt, par ko ir runa šajā pantā. "Personām par transporta līdzekļu vadīšanu, kā arī par transporta līdzekļu praktiskās vadīšanas apmācību alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu iespaidā..." Manā uztverē, tā sankcija, ko piedāvā Eniņa kungs, ir daudz par mīkstu. Tas ir pārāk maigi, bet es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka piedzēries cilvēks ir potenciāls noziedznieks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs. Lūdzu!

I.Bišers. Komisija tikai grib atgādināt, ka priekšlikums nav par augšējās robežas paaugstināšanu, bet par zemākās robežas paaugstināšanu. Komisija ņēma vērā, ka šis alkohola reibonis var būt dažāds. Ir bijis tiešām tā, ka cilvēks ir piedzēries, un ir gadījumi, kad cilvēks vienas atļautās alus pudeles vietā ir izdzēris divas, bet arī šādā gadījumā viņš uz pusgadu zaudēs tiesības. Komisijas viedoklis bija tāds. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu aizstāt 124.pantā vārdus, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 6, atturas - 21. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir komisijas priekšlikums atcelt izmaiņas 126.pantā, jo, pirmkārt, tās ir daļēji atrisinātas, mēs jau vakar esam iebalsojuši normu par atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu tad, kad nav līdzi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises. Un pārējās izmaiņas, kā jūs redzat, neko būtiski nemaina, tāpēc komisija uzskatīja, ka nebūtu nozīmes izdarīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 126.1.pantu ir deputāta Eniņa priekšlikums par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadīšanas tiesībām... Šajā gadījumā deputāts Eniņš ir ierosinājis konfiscēt transportlīdzekli. Komisija...

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Guntis Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Iedvesmots sakarā ar iepriekšējā balsojuma rezultātu, nāku cerībās vēl pie jums. Redziet, es atgādinu, kas šeit notiek. Pants skan: "Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu reibinošo vielu iepaidā". Tas nozīmē, ka šim cilvēkam jau ir atņemtas tiesības, viņš jau brauc tagad bez tiesībām, dzērumā. Un es jau sacīju, kādas no tā draud briesmas. Daži iebilst, ka tas sods esot par bargu. Kāpēc mēs malumedniekam konfiscējam ne tikai viņa ieroci, bet arī mašīnu, ar kuru viņš ir braucis? Administratīvā kārtā... Un arī šis likums būtu īsti vietā. Tāds ir mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, es vienmēr atceros Eniņa kunga vārdus par latviešu valodu, un es, protams, nevarēju labi saprast, kādās cerībās viņš nāca, bet tas ir jauki. Bet man viņa lielās cerības diemžēl gribētos sagraut, jo, cienījamie kolēģi, iedomāsimies tādu piemēru, ka kāds kolēģis vai, vienalga, kurš, iedzēris iesēžas Eniņa kunga mašīnā un sāk vizināties. Un tad attiecīgi, Eniņa kungs, jūsu mašīna tiek konfiscēta. Es nezinu, kā jūs tanī brīdī jutīsities? Jo, piedodiet, man var nebūt vadīšanas tiesību, bet es jūsu mašīnā varu vizināties, mēs pat varam ar jums tā sarunāt. Par to neiestājas tiešā veidā kriminālatbildība, bet jūsu mašīna tiks konfiscēta. Arī šī metode - tas jau ir mazāk Administratīvā kodeksa jautājums. Par konfiskāciju ir jābūt kaut kādam tiesas lēmumam, jo drīzumā mēs varētu konfiscēt visu, kas stāv piesiets vai nepiesiets. Un tādēļ es šajā gadījumā aicinu Eniņa kunga cerības neattaisnot, lai Eniņa kungs pacer vēl kādas pāris reizes uz priekšu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamo deputāt Lujān! Redziet, ja kāds svešs iekāpj mašīnā un brauc, turklāt vēl iereibis, tas nenozīmē, ka tā mašīna jākonfiscē īpašniekam, tai mašīnai vajadzētu būt zagtai tajā brīdī. Bet es gribu runāt par to, ka tiešām šie sodi par šādu pārkāpumu ir jāpastiprina, jāpalielina, jo nāk pavasaris un nāk Rietumu mode. Un jāpalielina divu iemeslu dēļ. Pašreiz ir tāda, varētu teikt, īpaša biznesa darbība - pārdod skrituļslidas. Bērni pat apvainojas, ja vecāki viņiem nenopērk šīs skrituļslidas, (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Leopold, runā par lietu!") un viņi visādi mēģina tas iegūt, un es kā autobraucējs redzu, ka bieži uz asfalta ir šāds pelēks bērns ar šīm melnajām slidām - un tieši uz ielas braucamās daļas. Un katrā ziņā ir ļoti viegli šādu bērnu notriekt, turklāt vēl tad, ja nav vadītāja apliecības un ja vēl vadītājs ir iedzēris.

Tālāk. Ir braucēji, kas brauc ar motocikliem. Tā mode arī ir. Rokeru mode nāk iekšā. Un es atceros: kad kādreiz es strādāju par traumatologu, tad pavasarī, pēc šādas pavasara braukšanas ar motocikliem "Java", bija vairāki desmiti šādu cietušo, ar spranda lūdzumiem, ar smagām paralīzēm, kā rezultātā iestājās nāve. Šodien nāk "Suzuki" un citi vēl ātrāki, vēl jaudīgāki motocikli. Tā ka šis Eniņa kunga ierosinājums būtu visnotaļ atbalstāms, un tāpēc lūdzu balsot par deputāta Eniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, nu runāsim tiešām par pantiem, nevis par skrituļslidām un visādām pārējām lietām! Runāsim konkrēti par Eniņa kunga priekšlikumu. Te jau Lujāna kungs ļoti poētiski pateica, kāpēc tas nav pieņemams. Lai deputāti vēlreiz iedziļinātos šajā jautājumā, es atgādināšu: ja jūs kāds iedodat savam paziņam braukšanai savu vieglo automašīnu, bet tas pa ceļam piedzeras, tad jums to automašīnu konfiscēs. Tādēļ es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš. Cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mazcienītais deputāt Vidiņ! Man jāsaka, ka man ir tiesības runāt un jums ir tiesības bļaustīties no vietas vai nākt šeit un muldēt. Es runāju to vēlētāju vārdā, kas mani ir ievēlējuši, un es pamatoju savu runu ar piemēriem, ar novērojumiem, ar faktiem un aizstāvu savu viedokli, un man ir tiesības to darīt. Es ceru, ka turpmāk es varēšu cienīt jūs, deputāt Vidiņ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es aicinu deputātus neizmantot savu personīgo simpātiju vai antipātiju noskaidrošanai Saeimas tribīni. Tas mums ārkārtīgi dārgi izmaksā.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es atkal gribētu pievērst jūsu uzmanību šā likuma panta saturam. Par ko ir runa? "Personām, kurām nav transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā..." Tātad tas ir cilvēks, kurš vispār nav ieguvis šīs tiesības, kuram nav tās mākas, kurš nemāk braukt ar to mašīnu, bet kurš ir to paņēmis. Lielākoties var būt runa tikai par nozagtu automašīnu, tāpēc ka normāls cilvēks nedos - personīgi es nekad nedošu - automašīnu vadīt cilvēkam, kurš nav apguvis elementāras prasības, nav nolicis tiesības, un tādā gadījumā ir runa tikai un vienīgi par konfiskāciju. Un tāpēc es arī lūdzu jūs atbalstīt deputāta Eniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Eniņš. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es savu sakāmo vienā minūtē pateikšu, papildinot Ādamsona kunga teikto. Viens deputāts man tikko kā sacīja: "Oi, nē, es par tik traku likumu nebalsošu, tad sievas mašīnu atņems!" Bet kā tu drīksti... kā drīkst dot savu mašīnu tam, kam nav vadīšanas tiesību, un tam, kas ir piedzēries! Arī tad, ja radinieka mašīnu atņem... Tad arī tas īpašnieks ir pelnījis šo sodu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Godātais Ādamsona kungs! Konfiscēt var tikai to, kas jums pieder, nevis to, kas jums nepieder un ko jūs esat nozadzis. Tāda ir šīs redakcijas būtība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo es būtībā to situāciju zinu. Zinu, kas brauc ar šīm mašīnām, jo mans dēls strādā ceļu policijā. Ļoti bieži šādās situācijās nokļūst jaunieši, kuriem vecāki tajā brīdī nav mājās un kuri ir paņēmuši mašīnu, un ir paņēmuši klāt sev tajā mašīnā arī meitenes, un mīl iedzert. Un, ja mēs sāksim šādā veidā konfiscēt šīs mašīnas, tad, manuprāt, tas nebūs pareizi, un es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies debatēs nav? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs. Lūdzu!

I.Bišers. Deputātus lūdzu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Eniņa priekšlikumu - papildināt 126.¹ panta sankciju ar šiem vārdiem. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 33, atturas - 18. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi priekšlikumi par to, kāds būtu naudas soda apmērs. Vispirms ir deputāta Nagļa priekšlikums paaugstināt šo sodu no 150 līdz 250 latiem. Komisijas vairākums to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo deputāta Nagļa priekšlikumu?

Vēlas runāt Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka šis priekšlikums tomēr... vienalga, kurš tas ir, vai tas ir jaunietis, vai sieva vai vīrs, vai kāds cits... Ja viņam nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību un ja viņš ir iereibis, bet ja mēs nevaram viņam konfiscēt mašīnu, tad lai nu gan viņš maksā tos 250 latus, un te nebūtu nekādu atrunu. Jo bieži vien tiešām ir tā, ka mūsu jaunieši paņem mašīnu, tēvam un mātei nezinot. Tad, liekas, tā viņiem būtu mācība uz visu mūžu. Lai samaksā tas tētiņš par šo viņa rīcību, un tad zinās, kā tālāk rīkoties. Un pie tam vēl arī tas, ka viņš ir piedzēries... Un bieži vien ir arī tādi gadījumi, kad ir atņemtas vadīšanas tiesības, un autovadītāji, sevišķi laukos, stipri grēko. Lauku cilvēks pat neņem līdzi tās tiesības, viņš pasaka, ka viņam to tiesību nav, tātad viņam nevar atņemt tās tiesības. Tātad viņam jāmaksā sods. Un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, lai maksā līdz 250 latiem.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, man reizēm rada izbrīnu atsevišķu deputātu viedoklis: jo lielāku maksu uzliks, jo labāk ar to būs atrisināta kāda problēma. Nesen televīzijā rādīja: kad mēs kārtējo reizi pēc mūsu pašu lēmumiem paaugstinājām soda naudu dzelzceļā, kontrole paziņoja, ka tos 5 latus no cilvēka nevar iekasēt, jo tam cilvēkam to 5 latu nav. Šinī gadījumā es saku jums, Nagļa kungs: ja tas jaunietis iesēdīsies vecā "zapiņā" un patiešām brauks, tad tas būs vairāk nekā anekdotiski, ja jūs mēģināsiet no viņa piedzīt tos 250 latus. Padomājiet par reālo sabiedrības maksātspēju un nelieciet ierakstīt likumā mistiskas summas, kuras nekad netiks iekasētas vai kuras nav iespējams iekasēt no cilvēka! Tad labāk, atvainojiet, ievērosim... un pie reizes, ja patiešām tur būs kādi tālākie pārkāpumi, tad iedarbosies citi panti, kuri skar pavisam citu atbildības līmeni. Nagļa kungs, var jau ielikt likumā visaugstākās summas, kaut vai 500 vai 5000 latus, bet, ja cilvēks nav spējīgs maksāt - un tāda ir mūsu sabiedrība -, tad arī tie paši 5 lati ir ļoti milzīga nauda. Un, ja mēs gribam panākt kādu pretēju efektu vai vēl kaut ko, tad mēs arī to varam panākt. Bet šinī gadījumā es tomēr aicinu neatbalstīt Nagļa kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījami kolēģi! Bet ko darīt tad, ja cilvēks bez vadīšanas tiesībām iekāpj tramvajā vai trolejbusā un ar to aizbrauc? Kur tad mēs liksim tos konfiscētos tramvajus? Arī tā kādreiz gadās praksē. Tā ka es aicinu noraidīt šādus interesantus priekšlikumus, kas izskanējuši no dažu mūsu deputātu puses, un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs. Lūdzu!

Godātie kolēģi, lūdzu koncentrēties vēl minūtes 20. Ļoti lūdzu!

I.Bišers. Šeit ir jautājums par soda apmēru, un es domāju, ka katram ir radies savs viedoklis. Lūdzu, nobalsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Nagļa priekšlikumu izteikt 126.¹ panta sankciju jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 19. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 10. pantu. Tas nozīmē, ka komisija neatbalsta valdības priekšlikumu samazināt soda apmēru no 200 latiem uz 150 latiem, kā ierosinājusi valdība.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir grozījums 126.2. pantā. Komisija salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir izdarījusi nelielus grozījumus, kas ir saistīti galvenokārt ar likumdošanu par valsts robežu. Lai šie visi noteikumi atbilstu likumam par valsts robežu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 126.2. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir grozījumi 126.3. pantā. Pirmajā lasījumā bija pieņemti valdības priekšlikumi par diviem grozījumiem šajā pantā. Komisija ierosina izslēgt pirmo grozījumu, par ko bija nobalsots pirmajā lasījumā, - par šo sodu piemērošanu tajos gadījumos, kad satiksmes līdzeklis apturēts pēc policijas pieprasījuma, - un atstāt tikai otro priekšlikumu, par kuru ir nobalsots pirmajā lasījumā. Tātad ierosina pirmo priekšlikumu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šiem labojumiem? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums papildināt kodeksu ar 126.4. pantu šādā redakcijā. Mēs esam to izdarījuši jau vakar. Vakar trešajā lasījumā esam šo pantu iekļāvuši, lai gan mazliet citādā redakcijā nekā šeit. Tas ir iekļauts, un tātad šis priekšlikums, man liekas, vairs nebūtu balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt? Ejam tālāk.

I.Bišers. Tālāk par 130. pantu. Tas arī ir saistīts ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, un arī šos grozījumus mēs jau esam izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam zināšanai. Virzīsimies tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir daži grozījumi 214. pantā. Tiem ir tehnisks raksturs, lai pareizi sakārtotu atsauces attiecībā uz kompetenci. Atsauces uz pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti pieņem, akceptē šo priekšlikumu? Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 294. pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izteikt likumprojekta 17. pantu jaunā redakcijā, respektīvi, mainīt tikai likumprojekta panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē?

I.Bišers. Tas ir 16. lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šiem labojumiem likumprojekta pantā? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 299. pantā ir komisijas priekšlikums - izslēgt labojumus, jo tos mēs esam vakar jau izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pieņem to.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums par 312. pantu. Šeit ir komisijas priekšlikums - izslēgt likumprojekta 20. pantu, noraidot tos priekšlikumus, kuri bija iesniegti, jo, pēc komisijas uzskatiem, jau panta esošā redakcija pilnībā atrisina šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

I.Bišers. Tādā gadījumā es lūdzu nobalsot minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, apsvērumus par trešo lasījumu!

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 3. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 3. jūniju. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Darba kārtības 35. jautājumu mēs izskatījām jau vakar. Nākamais ir 36. punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 2. pantu pēc vārdiem "pçc 1945. gada 8. maija tika represēti Latvijas teritorijā" ar vārdiem "vai ārpus tās". Runa ir par tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri varēja tikt un tika represēti ārpus Latvijas kā disidenti vai citādā veidā, jo tie ir mūsu valsts pilsoņi un mēs negribētu šeit šķirot, jo līdzšinējā redakcija bija tāda, ka tikai Latvijas teritorijā represētie. Mēs lūdzam atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt 2. panta pirmo daļu pēc vārdiem "kuri pēc... " un tālāk kā tekstā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Lūdzam apstiprināt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus, kad ierosinājumi būtu iesniedzami uz trešo lasījumu.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Priekšlikumus var iesniegt līdz 3. jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 3. jūniju? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Darba kārtības 37. jautājumu mēs esam svītrojuši.

Nākamais ir 38. punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks ( frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2646. Šajā dokumentā ir viens priekšlikums, un šo priekšlikumu komisijā ir iesūtījis deputāts Aigars Jirgens. Izskatījusi šo priekšlikumu, komisija nolēma to noraidīt, un līdz ar to es varu lūgt tikai jūsu atbalstu attiecībā uz šo iesūtītā likumprojekta variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Jirgens prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Jirgena priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar 3.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Kazāks. Iesniegumus uz trešo lasījumu lūdzu...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, mēs neesam likumprojektu pieņēmuši vēl otrajā lasījumā.

J.Kazāks. Lūdzu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts.

Lūdzu, par trešo lasījumu!

J.Kazāks. Uz trešo lasījumu lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kazāka kunga minēto datumu - 4.jūniju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"".

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ruta Marjaša. Lūdzu!

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nekādi priekšlikumi pēc pirmā lasījuma nav iesniegti, tādēļ lūdzu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Marjašas kundze, jūsu apsvērums par trešo lasījumu!

R.Marjaša. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 4.jūniju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

40.jautājumu mēs esam izskatījuši.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... ziņotāja nav. Darba kārtības 42.jautājums netiek izskatīts.

43. likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2552. - likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi iesniegtos priekšlikumus un aicina Saeimu sākt izskatīt šos priekšlikumus pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

M.Vītols. Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par otrās daļas 1.punkta redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.punkta redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt visā likuma tekstā aiz vārda "lietotājs" ar vārdiem "ja nav noslēgts īres vai nomas līgums". Šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, neatbalstīja to. Tas ir saistīts ar citiem priekšlikumiem, par ko mēs vēlāk šeit debatēsim, gan arī ar to, ka, piemērojot to tīri praktiski un ietilpinot šo frāzi, likuma tekstā veidojas dažādi pārpratumi un pretrunas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātu Nagļa un Prēdeles priekšlikums - 1.panta otrās daļas 4.punktu izteikt atšķirīgā redakcijā, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts netika.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts. (Starpsauciens: "Vajag balsot!") Deputāti vēlas uzstāties vai prasa balsošanu. Prēdeles kundze, lūdzu, bet ir tikai 7 minūtes.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gari es nerunāšu. Es tikai vēlreiz atgādināšu to, cik svarīgi reliģiskajām organizācijām izdzīvošanas ziņā ir viņu īpašumi. Nekā cita patiesībā baznīcai un draudzei nav, kā tikai tie īpašumi, kuri viņai beidzot ir atdoti. Piecdesmit gados tie ir putināti, izputināti, tāpēc baznīcām ir vajadzīgi kapitāli remonti, pārbūves, bet citas iespējas dabūt naudu nav.

Gribu arī atgādināt to, ka tas ir kolektīvs īpašums. Draudze - tie ir tie paši mūsu iedzīvotāji. Tie nav kādi bagāti ļaudis no malas. Tāpēc es lūdzu balsojumu un ļoti tomēr lūdzu neatbalstīt komisijas viedokli, bet atbalstīt Kristīgo demokrātu viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Vītola kungs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu Nagļa un Prēdeles priekšlikumu - izteikt 1.panta otrās daļas 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 15. Šī redakcija ir pieņemta.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav balsojams sakarā ar to, ka ir atbalstīts iepriekšējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par otrās daļas 5.punkta redakciju, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot 6.punktu. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 7.punkta redakciju, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātu Seiles un Baloža priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šeit nav atbalstījusi, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos priekšlikumus ir iestrādājusi savā priekšlikumā, kuru tā ir atbalstījusi. Līdz ar to šeit zināmā mērā ir atrasts kompromiss ar priekšlikuma autoriem, bet šo konkrēto redakciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Seiles un Baloža priekšlikums par 1.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 9.punktu, kurš ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, bet šādā redakcijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, bet nav atbalstīts viņas izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likumprojekta 1.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 1.panta otro daļu ar jaunu punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties šeit. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Par šo jautājumu notika arī diskusija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tāpēc šeit ir vajadzīgs plašāks paskaidrojums. Pēterkopa kungs ar šo priekšlikumu ierosina noregulēt situāciju gadījumos, kad zeme, ēkas un būves virs tās pieder dažādiem īpašniekiem. Šis priekšlikums to atrisina tādā veidā, ka šādos gadījumos nekustamā īpašuma nodokli maksā zemes īpašnieks. Šī nostāja ir skaidri formulēta tālākajos likuma pantos, respektīvi, situācijās, kad ēka pieder vienam īpašniekam, bet zeme pieder citam īpašniekam. Tad nekustamā īpašuma nodokli maksā zemes īpašnieks, jo viņam ir garantētas tiesības uz nomas maksu. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt deputāts Pēterkops. Bet Pēterkopa kungs, mums ir jābeidz. Mēs turpināsim šo izskatīšanu nākamajā sēdē, jo ir pienācis laiks beigt sēdi.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Šā likumprojekta apspriešanu turpināsim nākamajā sēdē.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Ervids Grinovskis, Juris Kaksītis, Anta Rugāte, Andris Tomašūns, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju par slēgtu Latvijas Republikas Saeimas 28. un 29.maija sēdi. Nākamā sēde šodien pulksten 17.30 - pēc pusstundas. Klausīsimies valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, sāksim Saeimas sēdi, kura paredzēta valdības locekļu atbildēm uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Mari Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi, nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Ervids Grinovskis, Aigars Jirgens, Andrejs Naglis, Anta Rugāte, Andris Tomašūns un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt iesniegtos jautājumus un valdības locekļu atbildes, informēju, ka ir saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumiem atlikt dažu atbilžu sniegšanu sakarā ar atsevišķu valdības locekļu prombūtni.

Pirmām kārtām pieci deputāti - es laika ekonomijas nolūkos nenosaukšu viņu uzvārdus, - lūdz pārcelt uz 5.jūnija sēdi deputātu jautājumu nr.238 sakarā ar Valda Birkava attaisnotu probūtni.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tad vēl pieci deputāti lūdz sakarā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga attaisnotu prombūtni pārcelt uz nākamo sēdi atbildes uz jautājumiem nr.221., 241. un 243.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Pieci deputāti lūdz pārcelt 224. atbildi uz nākamo sēdi sakarā ar iekšlietu ministra Daiņa Turlā attaisnotu prombūtni.

Vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka šo jautājumu varētu izskatīt, jo vienreiz jau tika pārcelts šis jautājums, uz kuru vajadzēja atbildēt cienījamam Turlā kungam. Līdz ar to vēlreiz atlikt, es domāju, tā būtu nenormāla prakse, ko sāk kultivēt mūsu Augstajā namā. Protams, es saprotu, ka cienījamajam ministra kungam, iespējams, ir jābrauc uz ārzemēm un ka viņam nav laika nodarboties ar tādām nenopietnām vai nopietnām atbildēm. Taču es domāju, ka priekš tā ir arī attiecīgi citi ministri, kuri aizvieto Turlā kungu, gan arī ir valsts sekretārs, kas arī viņa vietā varētu atbildēt. Tādēļ es šajā gadījumā lūdzu šo jautājumu neizņemt no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jābalso par Lujāna kunga priekšlikumu. Prezidijam nav ziņu, vai kāds cits no valdības locekļiem ir pilnvarots Turlā kunga vietā sniegt šo atbildi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Balsosim piecu deputātu priekšlikumu - pārcelt atbildi. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Vēl pieci deputāti lūdz sakarā ar labklājības ministra Makarova attaisnotu prombūtni 237.atbildi pārcelt uz nākamo sēdi.

Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti piekrīt. Paldies.

Un vēl pieci deputāti sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta prombūtni lūdz pārcelt uz nākamo sēdi 226., 227. un 230. atbildi. Deputāti neiebilst. Paldies.

Sākam izskatīt 1.jautājumu. Tas ir deputātu jautājums Ministru prezidentam A. Šķēlem par Sadarbības padomi. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi un domubiedri Saeimā! Jautājums jau sen tika iesniegts Šķēles kungam. Viņš nav mūs pagodinājis ar atbildi. Ir gan atsūtīts viens papīrs, kurš neatbilst tai realitātei, kuru es zinu. Papīrā ir stāstīts, ka Sadarbības padome ir veidota, iekļaujot tajā pa diviem pārstāvjiem no katras frakcijas, kuras tur piedalās. Tiktāl varbūt tas ir reāli.

2.punkts ir tāds, ka visi esot līdzīgi un ka viss notiekot rotācijas kārtībā. Tas, manuprāt, pilnīgi neatbilst patiesībai. Kad Latvijas Vienības partija vēl bija Sadarbības padomē, tad Šķēles kungs pateica, kuri drīkst un kuri nedrīkst nākt, kuri drīkst pārstāvēt Vienības partiju, un viņš vispār, kā es saprotu, to diktēja. Un es nezinu, kāpēc mums būtu jāpieņem šāds aplams apliecinājums, pat ja tas nāk ar Ministru prezidenta biedra parakstu. Tā ir nekaunīga atbilde.

Bija jautājums, ko viņi labu Latvijas tautai ir izdarījuši, un uz to atbildes nemaz nav. Es esmu Latvijas vēsturē visaugstāk sodītais Saeimas deputāts, jo es izteicu savu viedokli par to, kas Sadarbības padome ir. Esmu lūdzis Saeimas Prezidiju, kas mani ir sodījis, dot korektāku vārdu, kuru es būtu varējis lietot. Šī organizācija ir "uzmaukusies" Saeimai ar viltu. Pirmo reizi atnāca it kā pildīt mūsu kopējo vēlmi, tad pateica - nē, ka viņa pildīs savu vēlmi. Viņa ietekmē Saeimas deputātus ar amatiem un papildienākumiem, viņa rīkojas un dara, manuprāt, lietas, kas ir amorālas un kas ir kaitīgas tautai, tāpēc viņu vajadzētu pēc latviešu vārdnīcas it kā saukt par noziedzīgu, bet es gribētu, lai Šķēles kunga pārstāvis, ja Šķēles kungam nav drosmes pašam nākt šeit atbildēt, atnāktu un pastāstītu, kādā statusā šī slepenā organizācija mums vārdu nedod, kas tur piedalās, kuri tiek nepareizi apzīmēti kā visi līdzīgi, kā viņi lemj un kāds viņai statuss ir. Un kādas tiesības viņai ir uzurpēties Saeimai un pateikt Saeimai, kā domāt un kā balsot? Un tad es gribētu zināt, kā viņu pareizi nosaukt, ja ne par antikonstitucionālu, pretvalstisku? Kā, lūdzu, Kaksīša kungs... Nāciet un pastāstiet mums! Es gribētu dzirdēt šo skaisto stāstu, ka viņa ir kaut kas labs un foršs, jo es tam neticu.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Atbildi sniegs Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Ministru prezidenta biedrs).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta pilnvarojumā es esmu sagatavojis un šā gada 5.maijā iesniedzis atbildi uz tiem diviem jautājumiem, kuri ir izvirzīti deputātu dokumentā. Pagaidām man papildkomentāru šai atbildei nav. Es apgalvoju, ka šajā atbildē minētie fakti atbilst tai patiesībai, kura ir fiksēta Sadarbības padomes dokumentā, kurš ir valdības deklarācijas sastāvdaļa. Tas, ko tikko teica kolēģis Valdmanis, kā es sapratu, ir jautājuma motivācija, nevis papildjautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jautājums nebija par to fikciju, kas ir uz papīra. Jautājums bija, kas šī organizācija īsti ir un kāpēc mums ir jāsaņem šeit aplami stāsti, ka visi ir līdzīgi, ka no katras frakcijas nāk divi brīvprātīgi no frakcijas izvēlētiem cilvēkiem un kā drīkst mūs apvainot ar šādu, manuprāt, atbildi, kas neatbilst patiesībai? Kā mēs drīkstam šādi Saeimu un tautu maldināt? Tas ir mans jautājums: kā jūs drīkstat, Kaksīša kungs, to darīt vienalga kura cilvēka uzdevumā? Vai jums ir atļauts nākt šeit tribīnē un atbildēt uz Saeimas jautājumu nepareizi, neprecīzi? Vai jums tāda tiesība ir un vai Šķēles kungam tāda tiesība ir.

Sēdes vadītājs. Atbild Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (Ministru prezidenta biedrs).

Acīmredzot es cienījamajam Valdmaņa kungam varu piekrist tanī daļā, ka tiesības nākt uz šo augsto tribīni un teikt nepatiesību tiešām nav nevienam. Tāpat kā nav nevienam tiesības nākt uz šo augsto tribīni un apgalvot to, kas tikai šķiet lieks; vai ka tā domā. Un, ja nav šīs pārliecības, tad es gribētu teikt, ka nav arī vēlēšanās šo pārliecību iegūt. Ja šāda vēlēšanās būtu, tad gan Valdmaņa kungs, gan citi, kas uzdod šo jautājumu, varētu iepazīties ar dokumentu, ko ir parakstījušas visas frakcijas, kuras piedalījās valdības veidošanā. Uz šā dokumenta ir praktiski visu frakciju pārstāvju, vadītāju paraksti. Es nevaru nedz komentēt, nedz kā citādi paskaidrot, vai varēja būt tāda situācija, ka Latvijas Vienības partijai... bet tas gan neattiecas uz šo Sadarbības padomi, tas attiecas uz Sadarbības padomi, kas bija iepriekšējās valdības sastāvā... ka viņai būtu dots noteikums, kam ierasties, kuriem pārstāvjiem. Katrā ziņā nedz Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijai, nedz, es domāju, nevienai citai nebija doti norādījumi, kuriem pārstāvjiem tur ir jābūt. Un tiešām frakcijas un partijas, kas stāv aiz šīm frakcijām, izvēlēja pārstāvjus pēc sava ieskata. To, ka notiek rotācija, acīmredzot Valdmaņa kungs nav īsti labi sapratis, to, kas ir ierakstīts 5.maija dokumentā. Par rotāciju es runāju tādā ziņā, ka rotācijas kārtībā šīs padomes sēdes vada frakciju pārstāvji, katras frakcijas pārstāvis vada divas padomes sēdes, tādā veidā padarot arī no vadības viedokļa šo misiju Sadarbības padomē demokrātisku. Un acīmredzot ir jāpievērš arī uzmanība atbildes tai daļai, kur ir norādīts, ka šīs padomes pieņemtie lēmumi nav normatīva rakstura.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru jautājumu uzdod Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi Saeimā! Jautājums nebija par to, kas ir uz kaut kāda papīra. Jautājums bija par to, kas ir realitātē. Latvija ir pilna ar papīriem, pilna ar solījumiem, pilna ar programmām, it īpaši ar lielo partiju programmām, kuras neviens nepilda. Jautājums nebija par fikciju, bija jautājums par realitāti, un, ja jūs gribat likt mums noticēt... Mēs daudz labāk zinām, Kaksīša kungs, ka nav visi vienlīdzīgi demokrātiski tanī padomē. Ir viens, kas diktē, dažreiz diktē viņa padomnieki, un mums šeit Saeimai tas diktāts ir jāpieņem. Jūs laikam nezināt šo vārdu, kas ir demokrātija, es tad gribu... Atnāciet šeit un paskaidrojiet, kā Sadarbības padome izprot vārdu "demokrātija" un izprot Saeimas lomu tautas pārvaldīšanā, tautas likumdošanā. Un es lūdzu realitāti, nevis to, kas ir uz papīra.

Sēdes vadītājs. Kaksīša kungs, lūdzu!

J.Kaksītis (Ministru prezidenta biedrs).

Es ceru, ka jēdziena "demokrātija" izpratne man ir līdzīga Valdmaņa kunga izpratnei. Jautājumā par to, ka it kā tas, kas ir uzrakstīts uz papīra, neatbilst patiesībai... Ir grūti pārliecināt cilvēku, kas nevēlas pārliecināties. Un es nedomāju, ka Valdmaņa kungs vai kāds cits, kas uzdeva šo jautājumu, varētu apgalvot, ka Sadarbības padomē tik tiešām darbs nenotiek tā, kā es izstāstīju. Tā ir atbildes viena daļa.

Attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem, jāteic, ka Sadarbības padomes dokuments, uz kuru pamata darbojas šī Sadarbības padome, nosaka gan tos principus, gan jautājumu loku, kas ir izskatāmi Sadarbības padomē, gan arī kārtību, kā pieņemami lēmumi, to, kurā gadījumā jābūt vienlīdzības jeb, kā mēdz teikt, konsensus principam, kurā gadījumā tas ir vairākuma princips, bet katrā ziņā tas, kas notiek šeit Saeimas sēžu zālē, nebūt nav jāuztver pilnīgi identiski tai nostādnei, kāda var būt, arī izskatot Sadarbības padomi. Un es nedomāju, ka tas ir jāuztver kā nenormāla situācija, ja viens vai otrs deputāts tajos gadījumos, kad nav pieņemts frakcijas obligātais balsojums, izsaka savu viedokli pēc sava ieskata. Es domāju, ka šis fakts tikai pastiprina to, kāda demokrātiskā attieksme tur ir. Runājot par to, kāds balsojums ir par vienu vai otru likumprojektu vai dokumentu, jāteic, ka tas ir saistošs tikai tām frakcijām, tiem deputātiem, kuri ir piekrituši darboties valdībā, kuri uzņemas atbildību par to jautājumu izskatīšanu, par to jautājumu izpildīšanu, kurus valdība ir deklarējusi savā dokumentā, kas tika iesniegts 13.februāra Saeimas sēdē kopā ar Ministru kabineta sastāvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Deputātu jautājums Ministru prezidentam par vienotu valdības viedokli par radiotranslācijas tīkla likvidāciju. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz, rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godājamā Saeima! Ir iesniegta atbilde nr. 213. Manuprāt, tā ir pietiekami izsmeļoša, es negribētu piekrist vienīgi tam, ka jautājumā ir minēts, ka es esmu sniedzis pretrunīgas un neskaidras atbildes. Es izskatīju visu stenogrammu, es esmu vienīgi atbildējis pilnīgi precīzi, ka uz šo jautājumu es atbildēt nevaru. Lūdzu, uzdodiet man papildjautājumu. Es precīzi atbildēju. Un tagad šī atbilde ir uz šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam par problēmām, kas saistītas ar apdzīvoto vietu ceļa rādītāju novietošanu un ceļiem. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir diezgan prozaisks un pietiekami praktisks. Un liekas - vai tāds jautājums būtu jāizskata šeit Saeimā? Bet diemžēl tā nu tas reiz ir, ka ierēdņi neredz tās lietas, kādas notiek uz ceļiem.

Un kāpēc vispār ir radies šis jautājums? Faktiski jau jūs, Krištopana kungs, savā atbildē arīdzan nosacījāt to, kāpēc šis jautājums pirms tam bija pirms jūsu atbildes. Un tā motivācija ir sekojoša: jūs sakāt, ka nav naudas, jūs sakāt, ka ceļa rādītāji ir jāuzstāda. Jūs sakāt, ka tomēr tā naudiņa no tā paša budžeta, kāds nu viņš ir, tiek novirzīta, tautas valodā runājot, ceļu "lâpīšanai" un tā tālāk, un tā joprojām. Bet, zināt, tā pati Rīgas - Maskavas šoseja tomēr tika salabota pagājušā gada pavasarī pietiekami intensīvi - tika labota līdz Pļaviņām, kur, starp citu, ceļa segums nemaz tik kritiskā stāvoklī nebija, salīdzinot ar to, kas sākas aiz Jēkabpils un turpinās līdz Zilupei. Tātad faktiski te jautājums ir par to, vai šie līdzekļi tiek racionāli izmantoti. Un šī nenormālā situācija, kāda ir izveidojusies Ludzas rajona Mežvidu pagastā, jo to vispār nevar atrast, un tad rodas doma par to, vai tad tiešām nevar atrast šos līdzekļus, cik nu viņu vajadzētu tieši šinī pusē. Nu ir jāredz! Priekš tam mums ir ierēdņi. Un ir žēl, ka ar to jānodarbojas deputātiem. Es ceru, Krištopana kungs, ka pēc šīs sarunas un pēc šā jautājuma tas tomēr tiks nokārtots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz satiksmes ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Redzat, šī atbilde ir centrēta uz to un šis jautājums veidots apmēram tā, kā tas bija gadus 15 atpakaļ, kad pirmais sekretārs brauca pa ceļu, ieraudzīja bedri un deva komandu: "Aiztaisīt!" Un tagad iznāk tā, ka ministram jādod komanda tur un tur to izdarīt. Mēs darām tieši tik, cik ir naudas. Ja ir kārtīgs saimnieks, zemnieks... (Starpsaucieni no zāles: "Kâpēc? Atbildi!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ļaujiet ministram uzstāties un runāt viņam Kārtības rullī paredzēto laiku. Papildjautājumiem jums tiks dots vārds. Es lūdzu netraucēt atbildi. (Starpsauciens no zāles: "Starpsaucieni ir atļauti...")

Lūdzu, Krištopana kungs!

V.Krištopans. Jūs redzat šos skaitļus - 9 miljoni latu ir vajadzīgi, lai uzstādītu zīmes. Pašlaik, lai salabotu to visu, ko jūs gribat, vajadzētu apmēram tik daudz naudas, cik ir visā Latvijas budžetā. Tad, kad būs tik daudz naudas, tad būs arī tādā stāvoklī tas, par ko jūs runājāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienītais Krištopana kungs! Runa ir par vienu konkrētu vietu. Es vēlreiz saku - braucot pa Latvijas ceļu, nevar diemžēl atrast, kur ir Mežvidu pagasts, jo Ludzas rajonā ir "pirmie" Mežvidi un ir "otrie" Mežvidi. Un te nav runa ne par partijas sekretāru braucieniem, ne par kādiem citiem braucieniem. Ir runa par šo konkrēto vietu, kur, starp citu, kā jūs atbildē sakāt, ir 156 lati vajadzīgi, lai uzstādītu to ceļa zīmi. Vai tad jums naudas par maz? Nu tad ziniet, ka frakcija "Latvijai" sametīs un uzdāvinās jums šo naudu, un jūs uzstādiet to ceļa zīmi.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krištopana kungs. Godātie kolēģi un valdības locekļi! Mēs varam arī pārtraukt šo sēdi, ja jums neinteresē ministru un citu valdības locekļu atbildes uz jautājumiem. Šādā troksnī strādāt nav iespējams.

Lūdzu, ministra kungs!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Es jums varu paskaidrot tikai vienu - tādu vietu Latvijā ir tieši tik daudz, kas izmaksā 9 miljonus latu. Vai jūs gribat tieši šinī vietā uzstādīt? Ja jums ir tiešām 156 lati un jūs tos gribat ziedot Latvijas ceļu fondam, tad es apsveicu šo ideju. Es vēl pielikšu no savas puses kaut ko klāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otru jautājumu uzdod Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Krištopana kungs! Ar to, ka mēs varam samest kopā naudu un uzstādīt vienu ceļa rādītāju, laikam problēmu nebūs, bet sakiet tad, lūdzu... Jūs atbildē rakstāt: "Ðajā gadā ceļa zīmju uzturēšanai un informācijas sistēmas rekonstrukcijai ir paredzēti 645 000 latu." Vai tad tiešām tur tā vieta, es domāju... Es nezinu, nosauciet, kur vēl ir tāda vieta. Un, starp citu, tā tas ir ne jau pirmo gadu, ja kas... Tas tā ir jau visas neatkarīgās Latvijas laikā, ka nevar atrast šo pagastu. Nu tad pasakiet, kā šie 645 000 latu tiks izmantoti!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamie jautātāji! Uzdodiet man konkrētu jautājumu, un es jums atnesīšu šādu izdruku par tiem tūkstošiem krustojumu un vietu, kur nav tieši tādu pašu zīmju, par kurām jūs runājāt, bet tam ir vajadzīgi 9 miljoni latu, nevis 600 tūkstoši, kas šim nolūkam ir izdalīti. Un jūs no manis nepanāksit to, lai es tieši tanī krustojumā uzstādītu šo zīmi, ja daudzos desmitos citu krustojumu tādas zīmes nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arī nākamais ir deputātu jautājums satiksmes ministram Krištopana kungam par ceļa seguma remontdarbiem paredzētajiem un izlietotajiem līdzekļiem pēdējo piecu gadu laikā.

Motivācijai vārdu lūdz Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Cienījamais Krištopana kungs! Atvainojiet, ka traucējam jūsu mieru, un ir žēl, ka jūs tomēr negribat pildīt to savu teikumu, to savu frāzi, ko jūs reiz no Saeimas tribīnes teicāt: "Man Latgale ir īpaši mīļa". Tad nu tagad latgalieši zinās, kā jums tur ir ar tām lietām.

Bet ziniet vienu, Krištopana kungs, ka arī šis jautājums ir par tiem ceļa posmiem, un es jums vēlreiz varu atkārtot: kāpēc tur, kur bija labāks ceļa segums, to uzlika, tātad uzlaboja, uzlika vēl labāku... Es negribu teikt, ka tur nevajag, bet, atvainojiet, citur ir neizbraucami ceļa posmi. Neizbraucami. No Jēkabpils līdz Zilupei. Viens posms tikai izlabots, bet no Rēzeknes līdz Krāslavai - tur vispār ir jābrauc principā pa grāvjiem, bet jūs sakāt... Sirsnīgs paldies par tiem cipariem, bet tie neatrisina šā jautājuma būtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Cik es zinu, Kušneres kundze, jūs esat skolotāja. Tas ir ļoti brīnumaini, ka skolotāja nodemonstrē tādu tumsonību. Mums ir laboratorija, kas ar kompjūteriem nosaka ceļu kvalitāti, bet jūs, redz, mākat ar aci noteikt. Tas ir ļoti dīvaini! Varbūt jūs var pieņemt darbā autoceļu direkcijā. Tas daudz lētāk iznāks, nekā šī dārgā laboratorija.

Attiecībā uz šīm lietām, (Starpsauciens: "Kurām?") par kurām jūs runājāt. Es nedomāju, ka tas posms ir neizbraucams. Šajā gadā arī tanī posmā tiks atjaunoti vairāki desmiti kilometru. Bet es nekad nepieļaušu to, lai arī cik Latgale man ir mīļa, ka Latgales ceļi tiks uzlaboti uz Kurzemes, Vidzemes un Zemgales rēķina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Krištopana kungs! Paldies par tādu manis mīļu apzīmējumu. Redzat, es jau arī varētu jūs saukt par basketbolistu un par kompjūteristu. Es nezinu, kas tajos jūsu kompjūteros ir. Laikam ir nepareizas ziņas.

Krištopana kungs, sēdīsimies un kopā aizbrauksim uz to Latgali un apskatīsimies, kā tur īsti ir. Nu nav tā, kā jūs sakāt. Starp citu, ne uz Vidzemes, ne uz Kurzemes, ne uz Zemgales rēķina tas nenotiek. Pašreiz notiek tīri pretēji - uz Latgales rēķina tiek laboti ceļi Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē. Kā tad tas ir saprotams? Nu nav nekā saprotams! Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi deputāti! Amerikas Senātā senators, kurš ir spēlējis basketbolu, vienmēr tiek cienīts drusku vairāk nekā tas, kurš nav spēlējis basketbolu.

Kas attiecas uz ceļiem, tad jums šeit ir skaitļi, kur ir skaidri redzams, cik kuram rajonam, arī Latgalē, kurai pilsētai ir izdalīti no autoceļu fonda līdzekļi, un tie ir pilnīgi proporcionāli, piemēram, gan Kuldīgas rajonam, gan Balvu rajonam. Nav ne vairāk, ne mazāk vienam vai otram. Tā ka diemžēl visiem naudas trūkst, tomēr situācija ir labāka nekā vakar, bet daudz sliktāka, nekā tā būs rīt. Paldies. (Starpsauciens: "Tas nav rajona ceļš!")

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Ļoti patīkami, ka līdzekļi ir sadalīti proporcionāli. Taču, Krištopana kungs, vai jūs zināt un vai tika novērtēts tas, kāda šī situācija bija pirms tam? Starp citu, pirms tam nebija proporcionālu līdzekļu, nebija proporcionālas attīstības, nebija proporcionālu ieguldījumu infrastruktūrā. Tad, manuprāt, tagad to vajadzēja ņemt vērā. Vai tas ir ņemts vērā?

Sēdes vadītājs. Atbild Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie kolēģi, godājamo Prezidij! Protams, Autoceļu direkcija, kura apsaimnieko autoceļu fondu, rēķina un skatās, un galvenais kritērijs ir kustības intensitāte neatkarīgi no tā, kāds tas ir reģions. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka jāsaved kārtībā tie ceļi, kur brauc tūkstošiem un desmitiem tūkstošu autovadītāju, un, protams, tikai pēc tam var ķerties klāt tiem ceļiem, kur ir daudz mazāka intensitāte.

Bet, ja mēs paskatāmies uz rajonu ceļu fondiem un uz pagastu ceļu naudu, tad, pateicoties jums visiem kopā, kas nobalsojāt par izmaiņām akcīzes nodoklī, jebkura pagasta, jebkura rajona ceļu fondā līdzekļu ir divas līdz trīs reizes vairāk. Piemēram, mūsu abu mīlētajā Ludzas rajonā 1995. gadā ceļu fondā bija apmēram 130 000 latu, turpretī šogad ir apmēram 400 000 latu. Tas ir tas, par ko mēs runājam...

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar zāli, Krištopana kungs! Jums nav jāatbild uz starpsaucieniem.

Nākamais ir deputātu jautājums. Izglītības un zinātnes ministram Celmiņa kungam "Par pašvaldību arodskolu audzēkņu sociālo nodrošinājumu".

Motivācijai vārdu lūdz Kušneres kundze.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šis jautājums ir tapis saistībā ar to, ka šie skolēni, kuri mācās pašvaldību arodskolās, principā nesaņem absolūti nekādu pabalstu. Viņiem ir liegts pabalsts gan saskaņā ar likumu par sociālo palīdzību, gan arīdzan saskaņā ar Izglītības likuma 52. pantu, un viņiem ir liegta iespēja saņemt stipendiju. Tad ir jautājums: kā tad visi citi arodskolu audzēkņi saņem tomēr vai nu vienu, vai otru šo summu? Manuprāt, te tomēr mums kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju būtu šī problēma jāatrisina ļoti konstruktīvā ceļā, izdarot grozījumus attiecīgajā likumā. jo tas, jūs jau zināt, ka pašvaldība rūpējas par šiem skolēniem, bet diemžēl šajā skolā mācās ne tikai šīs attiecīgās vienas pašvaldības skolēni. Tur ir vesela reģiona skolēni, un šie audzēkņi nesaņem nekādus pabalstus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Rakstiska atbilde ir sagatavota, un šajā rakstiskajā atbildē ir fiksēta tā situācija, kāda juridiski un reāli šobrīd pastāv. Taču es arī piekrītu, ka šeit ir zināmas problēmas, un domāju, ka tuvākajā nākotnē šie jautājumi būs jārisina. Risināsim tos divējādi.

Pirmkārt, šos jautājums mēs risināsim šeit, Saeimas zālē, kad pieņemsim gan Izglītības likumu, gan arī Profesionālās izglītības likumu. Mēs šobrīd ministrijā strādājam un ceram, ka pēc deputātu atgriešanās no atvaļinājuma mēs šeit varēsim šos likumprojektus sākt apspriest.

Un otrs variants. Vēl bez tam mēs esam saņēmuši Zemkopības ministrijas piedāvājumu nodot Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā 18 profesionālās izglītības skolas. Mēs, domājot par šo jautājumu, esam izveidojuši kopīgu darba grupu, kas to skata un analizē. Iespējams, ka nākotnē būs nevis tikai 4, bet lielāks profesionālās izglītības skolu skaits, kas būs fiksētas kā pašvaldību profesionālās skolas, un tātad vienlaicīgi būs jārisina jautājums gan par šo skolu uzturēšanu jeb dotēšanu, par stipendijām. Tātad darīsim to, gan sakārtojot likumdošanu, gan arī realizējot šo reformu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - deputātu jautājums finansu ministram Zīles kungam un Makarova kungam "Par līdzekļu piešķiršanu ārstniecības iestāžu finansēšanai, veselības izglītības un propagandas pasākumu organizēšanai".

Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz valsts ministre Počas kundze. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde jums ir sniegta rakstiski. Manuprāt, atbildē ir pietiekoši precīzi parādīts, ka jau šobrīd veselības aprūpes apakšprogrammās, kas ir saistītas ar alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas ierobežošanu un psihiskās veselības veicināšanu, šobrīd finansējums ir krietni lielāks, nekā to paredz šie 10% lielie atskaitījumi no tabakas akcīzes nodokļa, un, vēlreiz pārdalot šobrīd šos līdzekļus, budžeta ietvaros tie praktiski tiks atņemti citām apakšprogrammām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais ir deputātu jautājums labklājības ministram V.Makarovam par slimnīcu medicīniskās aparatūras aprūpes sertifikāciju.

Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs.

J. Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski, es ceru, ka viņa jūs apmierina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi izvirzīti netiek.

Nākamais ir deputātu jautājums satiksmes ministram Krištopana kungam par "Latvijas dzelzceļa" informatīvās infrastruktūras stratēģiju.

Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šis jautājums, protams, ir ļoti interesants, bet es varu teikt tikai to, ka man ar dziļu nožēlu jāsecina, ka uz sanāksmi, kur valdība un deputāti tika iepazīstināti ar dzelzceļa restrukturēšanu, uz kuru bija uzaicinātas visas frakcijas, visi ministri, nebija ieradies neviens no tiem, kuri ir parakstījuši šo jautājumu. Katram tika izsūtīta šī restrukturēšanas programma, un četras stundas gan satiksmes ministrs, gan dzelzceļa vadība, gan vesela virkne speciālistu stāstīja par to, kas būtu jādara ar Latvijas dzelzceļu. Diemžēl neviens nepagodināja ar savu klātbūtni, un līdz ar to es uzskatu, ka pilnīgi izsmeļoša ir mana atbilde. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un satiksmes ministram par valdības plāniem "Latvijas dzelzceļa" restrukturizācijas ietvaros.

Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie kolēģi! Jūs redzat, ka atbilde uz abiem šiem jautājumiem ir, un man ko piebilst šeit nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi iesniegti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums finansu ministram un valsts ieņēmumu valsts ministrei par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pasākumiem, lai risinātu un atvieglotu procedūru preču ievešanai Latvijā uz laiku pārstrādei.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz valsts ministre Aija Poča.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Jums iesniegtajai rakstiskajai atbildei varu vēl vienīgi mutiski pievienot to informāciju, ka šobrīd tiek gatavots trešajam lasījumam jaunais Muitas likums. Vienlaicīgi tiek pārskatīti arī normatīvie dokumenti, kurus izdod Ministru kabinets un arī attiecīgas iestādes. Līdz ar to es domāju, ka viss, kas ir saistīts ar pagaidu ievešanas procedūras atvieglošanu, tiks veicināts vistuvākajā laikā.

Tajā pašā laikā varu jums norādīt, ka dokuments, uz kuru jūs atsaucāties un kuru bijāt izmantojuši par jautājuma pamatojumu, faktiski regulē pavisam citus jautājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums ārlietu ministram un tieslietu ministram par Latvijas Republikas un Vatikāna Konkordāta projektu.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Rasnača kungs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Papildus informēšu, ka šāds Konkordāts starp Svēto Krēslu un Latviju tika noslēgts 1922.gadā un ratificēts Satversmes sapulcē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi iesniegti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un valsts ieņēmumu valsts ministrei par atļaujām valsts ierēdņiem (amatpersonām) izmantot dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Atbildi jums esmu iesniegusi rakstiski. Vienlaicīgi vēl varu to papildināt ar sekojošu informāciju. Šobrīd, iepazīstoties ar visiem normatīvajiem dokumentiem, kas vispār varētu būt saistīti ar dienesta mašīnu izmantošanu, konsultējos arī ar Valsts kontroli. Faktiski nav neviena normatīvā dokumenta, kas kaut kādā veidā to ierobežotu vai regulētu. Faktiski visur grāmatvedības uzskaite tiek veikta, vadoties pēc nobrauktajiem kilometriem un attiecīgajiem konkrētajā iestādē izstrādātajiem normatīviem par degvielas izlietošanu. Jāsaka, ka, saņemot informāciju no deputāta Stroda kunga un zinot, ka Valsts kontrole veic šobrīd pārbaudi un arī tajā laikā veica pārbaudi arī Valsts ieņēmumu dienestā, visās VID nodaļās, vēlreiz griezos Valsts kontrolē un noskaidroju, ka degvielas patēriņš ir valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Tātad, teiksim, nekādi pārtēriņi nav novēroti. Vienlaicīgi saistībā ar daudzajiem nobrauktajiem kilometriem mēs tiešām esam arī šo jautājumu pārrunājuši, un acīmredzot tas tiks arī kaut kādā veidā pārskatīts vai arī tiks vismaz mēģināts kaut kādā veidā regulēt šo nobraukto kilometru skaitu.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Andris Saulītis.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs visā valstī cīnāmies par līdzekļu ekonomiju, un es domāju, ka tagad tik tiešām jādomā reāli. Jo gan pašvaldības, gan valsts ierēdņi ar šīm mašīnām rīkojas tā kā ar savām. Vēl jo vairāk tagad, kad nāk vasara. Un es gribētu, lai arī Ministru prezidents ieklausītos, ka tā ir ļoti laba lieta, ka Ministru kabineta mašīnām ir speciāli numuri pielikti (teiksim, "MK" - Ministru kabinets). Protams, es ilgi skatījos, vai var likumdošanu izmainīt, taču likumdošanu nevar izmainīt, bet, piemēram, Ministru prezidents ar savu rīkojumu var pielikt speciālus numurus valsts automašīnām un pielikt arī pašvaldību autotransportam numurus, un tad cilvēki varētu redzēt, vai šie cilvēki brauc darba darīšanās vai no tiltiem gāžas upē, vai brauc pie mīļākajām vakaros, un tā tālāk. Latvija ir maza, un to nevarēs noslēpt. Es vienkārši gribu dzirdēt arī no ministres kundzes, kā viņa domā šo problēmu risināt. Lūdzu kaut nedaudz komentēt manis teikto. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministre Počas kundze.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Runājot par šiem valdības numuriem, jāsaka, ka faktiski atbilde ir daļēji sniegta arī manā rakstiskajā atbildē. Ir amatpersonas (es negribu šeit varbūt runāt par konkrētām), kurām valsts likumā ir noteiktas... es atvainojos, nevis valsts likumā, bet... kurām ir paredzēta gan apsardze, gan tamlīdzīgi... Tātad tas nozīmē, ka ir apdraudējums šo personu dzīvībai vai ka viņu amats vai statuss paredz šādu apsardzi. Līdz ar to, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka viņus pavada arī no darba uz mājām un no mājas uz darbu.

Kas attiecas uz to, ka tiek piešķirti šie īpašie numuri, es domāju, ka valsts pilsoņu uzmanība tieši šobrīd ir ļoti koncentrēta uz to, kur šīs mašīnas ar šiem īpašajiem numuriem kustas, jo ļoti viegli, uzreiz, var atšifrēt, vai tas ir kāds Ministru kabineta loceklis, kurš brauc varbūt uz tirgu iepirkties, vai viņa kundze (vai viņas vīrs), vai tie ir citi ierēdņi, kas ar šiem numuriem "66" varbūt brauc ne tur, kur ir vajadzīgs. Darba vajadzībās vai kaut kur citur. Tā ka es domāju, ka, no šā viedokļa, tas drīzāk ir sakārtošanas jautājums nekā nesakārtošanas jautājums.

Bez tam jāsaka, ka jau tad, kad šeit izraisījās diskusija par šiem valsts amatpersonu mašīnu numuriem, arī Krištopana kungs norādīja uz attiecīgiem dokumentiem, kas neparedz nekādus atvieglojumus ceļu satiksmes noteikumu ievērošanā. Un jāsaka, ka, manuprāt, bija parādījusies arī informācija, ka ne viens vien no šo mašīnu šoferiem jau ir saņēmis zināmus aizrādījumus par noteikumu neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums Ministru prezidentam par SIA "Lattelekom" "jumta līguma" pārstrādi.

Motivācijai vārds Aivaram Kreitusam.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Šie ir tikai pirmie jautājumi, saistībā ar SIA "Lattelekom". Es domāju, ka mēs šādus jautājumus turpināsim, turpmāk skatīsim katru reizi, jo situācija ir stipri samilzusi un kopš parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības daudz kas ir apstājies, un daudzi solījumi, kas tika doti tad, kad bija uztraukumi, kad bija šī komisija, diemžēl netiek pildīti.

Es gribu dažus momentus pieminēt. Tarifi virknei sarunu ir augstākie (vidēji) Eiropā, sakaru kvalitāte Latvijā jūtami neuzlabojas, bet abonementa maksa tajā pašā laikā "uzlabojas", varētu teikt, nepārtraukti un bez zināmas motivācijas. Pašreiz ir pacēlušās sarunas par to, ka lauku rajonos vairs neturpinās tos darbus, ko mums visiem solīja, kad šo līgumu slēdza. Tagad jau sāk runāt par to, ka tur zemniekiem gandrīz vai dalīšot mobilo telefonu aparātus. Nerunājot par to, cik tas maksās pašiem zemniekiem.

Bet es gribu atgādināt vēl dažus momentus un tad pateikt, kādā sakarībā es par to runāju.

Pirmais. Mums visiem derētu atcerēties, ka Ivara Bāra juridiskais kantoris par šā līguma noslēgšanu saņēma 15 miljonus dolāru. Privātfirma, kas palīdzēja Latvijai šo līgumu uzrakstīt un noslēgt. Es domāju, ka pienācis laiks varbūt veidot jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas apskatītos, kas tad no tā solītā ir iznācis un par ko šī nauda ir maksāta.

Tajā pašā laikā vēl arvien ir tā, ka "TILTS Communications" ir monopolists un saņem 5% no naudas par visām tām iekārtām, kas tiek piegādātas no starpniecības naudas. Kā starpnieks, kas seko šo iekārtu piegādei, tas, protams, arī ir ieinteresēts, lai šādas iekārtas tiktu piegādātas Latvijas pusei vispirms no ārzemēm. Es to saku tāpēc, ka pašreiz sākas jauns konkurss par to, kas ko piegādās, un šajā konkursā piedalās arī privatizējamā akciju sabiedrība VEF, un mēs sekosim, ar kādiem panākumiem viņi varēs šajā konkursā piedalīties, jo, kā es esmu pārbaudījis, tās lietas, kuras ir nepieciešams piegādāt, ir visai vienkāršas un šai akciju sabiedrībai VEF ir iespējams tās piegādāt. Un, ja es nemaldos, man ir jautājums Krištopana kungam: vai tiešām šis piegādājumu apjoms ir tuvu pie 50 miljoniem dolāru?

Un vēl es gribu pieminēt, ka, manā izpratnē, lai varētu cīnīties pret šiem nepildījumiem no "TILTS Communications" puses, tātad no SIA "Lattelekom" partneru puses, būs jāsāk skatīties uz tādiem jautājumiem kā akciju pārdošana, bet mēs ar vieglu sirdi risinām jautājumu par "Latvijas mobilā telefona" 80% akciju pārdošanu šai firmai, pie tam bilances vērtība ir 2,8 miljonu latu apmērā. Un netiek saņemti nekādi solījumi, ka kāda daļa no šīm VEF akcijām (akciju sabiedrībai VEF kopumā ir 23% šādu akciju), kāda daļa no šo akciju vērtības tiktu atdotas VEF. VEF saņem tā vietā tikai solījumu no Ekonomikas ministrijas, ka līdz 30% no šīs naudas varētu tikt iedots. Skaidrs, ka iedots netiks nekas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Rakstiska atbilde jums ir iesniegta. Es varu piebilst vienīgi to, ka ir pieņemts lēmums, ka valsts daļas tiek tuvākajā laikā nodotas Privatizācijas aģentūrai, kura pārvaldīs 51% valsts daļu, un tas ir pilnīgi normāli, jo Privatizācijas aģentūrai ir nauda, juristi, līdzekļi, pieredze; viņi māk pārvaldīt uzņēmumus. Satiksmes ministrijai nav iespēju pārvaldīt šādu uzņēmumu. Un arī šeit tiks pilnīgi nodalīts interešu konflikts, Satiksmes ministrijai paliks tikai politika, likums par telekomunikācijām, nākamais likums par informātiku, un tā tālāk. Kas attiecas uz piegādēm, jūs zināt, ka ir likumdošana par to, kā jāveic piegādes uzņēmumiem, kā jāizsludina tenderi. Lūdzu, - jebkurš var sekot tam visam līdzi! To acīmredzot varēs diezgan publiski redzēt. Bet mans viedoklis ir tāds, ka galīgajam lietotājam, telefona lietotājam, faktiski jau ir pilnīgi vienalga, kas tā ir par aparatūru. Viņam ir svarīgi, lai šī aparatūra būtu pēc iespējas labāka un lētāka. Ja VEF tādu aparatūru piegādās, VEF uzvarēs šajā konkursā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Ivaram Bāram, ko es nevaru nosaukt nedz par bandītu, nedz par afēristu, un visu cieņu Justam Karlsonam, kas ir atbildīgi par šo sekmīgi noslēgto līgumu ar "Lattelekom" un par Latvijas telefonsakaru ievērojamu uzlabošanos!

Bet man ir jautājums. Jā, visu cieņu arī somam Hurālam(?) un visiem citiem, kas šeit nopelna zināmu iztiku! Algas nosaka padomes, un tas ir brīnišķīgi, jo tā ir kolektīva atbildība, par to mēs jau zinām. Un sakiet, Krištopana kungs, vai gaidāma telefonsarunu tarifu samazināšanās?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jūs zināt, ka likuma par telekomunikācijām 9.pants nosaka, ka ir Telekomunikāciju tarifu padome, kura ir šis balanss starp patērētāju un operatoru. Jūs zināt, kādi strīdi notiek gan publiski, gan arī sarunās starp "Lattelekom" un šo padomi, un regulators, kā jebkurā valstī, ir tas, kurš mēģina sabalansēt šīs lietas. Tā ka ministrs nevar ne palielināt, ne pazemināt tarifus. Ministram jāstāv malā no regulatora. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Otru jautājumu uzdod deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad SIA "Lattelekom" un konsorcijs "TILTS Communications", un ministrs Krištopana kungs, teiksim, nenojauš, vai gaidāma šā tarifa samazināšanās. Paldies.

Otrs jautājums: ko nozīmē Latvijas valstij piederošo daļu nodošana Privatizācijas aģentūrai, ņemot vērā monopolu uz šo pakalpojuma veidu, un kādas sekas var būt uzņēmējiem un pilsoņiem, ja notiks šī privatizācija? Tātad: kādas sekas gaidāmas par Latvijas valstij piederošo daļu nodošanu Privatizācijas aģentūrai?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Ja runā par tarifiem, es esmu pārliecināts, ka starptautiskie tarifi lēnām samazināsies. Ja runā par šīm sekām, kādas varētu būt, tad jāsaka, ka tad, ja, pārveidojot "Lattelekom" par akciju sabiedrību, par publisku akciju sabiedrību, un sākot pārdot valsts daļas īstā laikā un īstā brīdī, kad kompānijai būs pietiekami liela vērtība (un šī "Lattelekom" vērtība nepārtraukti pieaug), valsts rīkosies saprātīgi (un es redzu, ka Privatizācijas aģentūra rīkojas pietiekami gudri un labi), - ka tad valsts nopelnīs ļoti daudz naudas, pārdodot savu 51%. Es nedomāju, ka tas notiks šogad vai nākamgad; tas notiks pakāpeniski, varbūt tuvāko 5-7 gadu laikā, un valsts budžetā ienāks pietiekami daudz naudas, jo, kā jūs zināt, visā pasaulē telekomunikāciju kompānijās, publiskās akciju sabiedrībās vai privātās, valstij pieder tikai maza daļa, tā saucamā "zelta akcija", jo galvenais, ko iegūst valsts, ir nodokļi. "Lattelekom" pagājušajā gadā ir samaksājis 19 miljonus latu nodokļos, un 30% no visiem "Lattelekom" klientiem lieto ciparu līnijas. Pirms trīs gadiem mums ciparu līniju skaits bija nulle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais. Jautājums tieslietu ministram Rasnača kungam par Jelgavas pilsētas, rajona tiesas ēkas kapitālo remontu. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Rasnača kungs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski 27.maijā. Atbildē jūs redzat, cik līdzekļu ir prasīts budžetā un cik to ir iedots, kā arī redzat starpību un varat arī lieliski salīdzināt, kāda situācija ir attiecībā uz tiesu finansiālo nodrošinājumu valstī, varat salīdzināt, kāda tā ir Rīgā, Jelgavā un citās vietās, un es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekami, lai varētu izdarīt turpmākos secinājumus un veikt turpmākos darbus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram par reģistrēto abortu skaitu 1995. un 1996.gadā un sociālo palīdzību topošajām māmiņām bērna dzimšanas gadījumā. Lai sniegtu motivāciju, vārdu lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Starp visiem šiem daudzajiem jautājumiem, kas šodien tiek izskatīti, es uzskatīju šo par vienu no pašiem svarīgākajiem jautājumiem, un tāpēc es lūdzu vārdu motivācijai par tieši šo, kaut gan arī visi pārējie būtu tā vērti, lai tos detalizēti izskatītu šajā sēdē. Un tātad tas jautājums ir tāds: mēs lūdzām Labklājības ministriju sniegt precīzus datus par reģistrēto abortu skaitu 1995.gadā, 1996.gadā un arī šā gada pirmajos mēnešos Latvijā kopumā un visās Latvijas administratīvajās teritorijās. Mēs arī prasām, ko valdība dara, lai samazinātu abortu skaitu Latvijā, un - tas ir ļoti būtiski - kādu sociālu palīdzību valdība šobrīd var piedāvāt topošajām māmiņām bērna dzimšanas gadījumā, jo tas ir pats pamats, lai mēs risinātu šo problēmu. Viena lieta ir tie morālie apsvērumi, kas faktiski ļauj pielīdzināt abortu slepkavībai, un tā ir mana dziļākā pārliecība, ka tas tā arī ir, un mūsu valstī vajadzētu nonākt līdz tādai situācijai, ka mēs pret abortiem izturamies tādā pašā veidā kā pret slepkavībām. Bet, lai mēs panāktu šīs problēmas praktisku risinājumu, ir ļoti būtiski nodrošināt topošajām māmiņām labus, iespējami labvēlīgus nosacījumus tam, lai viņas tomēr neizšķirtos par šo traģisko soli - abortu, bet izšķirtos par to, ka šim bērnam tomēr ir jānāk pasaulē. Tas ir tikai dziļi cilvēcisks arguments, ka dzīvībai, kura ir radīta, ir jānāk pasaulē un viņu nedrīkst iznīcināt, pirms vēl viņa ir ieraudzījusi saules gaismu. Un ļoti būtisks jautājums šajā sakarā ir tātad tieši šī sociālā palīdzība. Diemžēl tas ir tas, kas mūsu valstī ir zem katras kritikas, un tieši tāpēc arī ir konkrēts jautājums valdībai, valdības pārstāvjiem, ko viņi šajā ziņā dara, un tas ir ļoti būtiski. Tālāk: vai valdība šīs garantijas uzskata par pietiekamām, lai jebkurai topošajai māmiņai būtu kaut minimāls ekonomisks pamats sava bērna laišanai pasaulē? Protams, ir skaidrs tas, ka ekonomiskie apsvērumi nedrīkst būt par pamatu tam, vai izšķirties par slepkavību vai ne, bet tas ir tomēr valdības un faktiski visas sabiedrības pienākums - gādāt par to, lai cilvēki netiktu iedzīti šādās izmisuma situācijās, kad viņiem būtu šāds lēmums jāpieņem. Un ir arī pilnīgi konkrēts jautājums par fondu jauno māmiņu atbalstam, no kura varētu nepieciešamības gadījumā segt dzemdību izdevumus un iespējamības robežās arī tālāk viņas materiāli atbalstīt. Es lūgtu valdības atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Abortu ir patiešām daudz, un tas ir tāds ļoti nelabvēlīgs rādītājs attiecībā uz veselības aprūpi Latvijā, bet 1996.gads ir pirmais gads ar pozitīvu tendenci: pagājušajā gadā ir bijis par 1700 abortiem mazāk nekā 1995.gadā. Es domāju, lielā mērā tas ir tautas veselības izglītošanas darba rezultāts, jo patiešām ir šīs, kā jūs bieži uzjautrināties, veselības nedēļas, ir darbs ar pusaudžiem, ar jauniešiem skolās, veselības mācības stundas skolā. Un, protams, ir daudzas nevalstiskās organizācijas, kuras patiešām darbojas samērā sekmīgi. Aborti ir, es domāju, attīstītā sabiedrībā gandrīz nepieļaujama manipulācija, ja tai nav medicīniskas indikācijas. Katrā ziņā, es domāju, šis veselības izglītības darbs tiks turpināts. Es domāju, ka mēs varēsim šai izglītībai veltīt vairāk naudas un to pilnveidot.

Kas attiecas uz bērna piedzimšanas pabalstu, tas šogad tiks pārskatīts un palielināts.

Par fondu. Šobrīd valdība nav paredzējusi šādu atbalsta fondu jaunajām māmiņām. Ja kāda sabiedriska organizācija uzņemsies šādu fondu veidot, es domāju, valdība to katrā ziņā atbalstīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Viņķeļa kungs! Es nekādā ziņā negribētu piekrist tam, ka šeit jūsu statistikā dotais skaitlis, 24 227 mākslīgo abortu 1996.gadā, liecina par kaut kādu pozitīvu tendenci. Šis ir skaitlis, kurš ir samērojams ar dzemdību skaitu - Latvijā vienā gadā dzimušo bērnu skaitu. Un šajā ziņā es gribētu nepiekrist.

Bet man ir jautājums. Es gribētu tomēr lūgt valdības viedokli attiecībā uz mana jautājuma 4.punktu, kurš skanēja pilnīgi konkrēti: vai valdība uzskata par pietiekamām tās sociālās garantijas, kas tiek piedāvātas topošajām māmiņām? Un atbilde bija aizbildināšanās ar pašreizējo ekonomisko situāciju. Tad tomēr ir jautājums: vai tās ir pietiekamas vai nav? Un kas konkrēti tiks darīts, lai šo situāciju tomēr kaut kā izmainītu, ja tās nav pietiekamas?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Viņķeļa kungs.

J.Viņķelis.

Katrā ziņā šie sociālie pabalsti, tāpat kā veselības aprūpe, nekad un nevienā valstī nebūs pietiekami. Visās visbagātākajās pasaules valstīs, kad jautā, kāda pamatproblēma ir veselības aprūpei, atbild, ka ir par maz naudas. Es domāju, Latvija nav izņēmums, un arī daudzi deputāti ārsti atbalsta to viedokli, ka ir katastrofāli maz naudas. Bet tās naudas ir taisni tik daudz, cik tās ir. Mēs varam runāt par ekonomiskāku tās tērēšanu, par sociāli taisnīgāku sadali, par vēl daudziem citiem kritērijiem. Bet ražot naudu diemžēl nav ne valdības, ne Labklājības ministrijas kompetencē.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek.

Čerāna kungs, ja vēlaties saņemt vārdu papildjautājumiem, vajadzētu atrasties savā vietā. Lūdzu, Čerāna kungs! Es nevaru izsekot jūsu kustībām zālē.

K.Čerāns. Paldies. Es atvainojos. Es saprotu, ka šeit tika sniegta atbilde tīri no Labklājības ministrijas viedokļa, tomēr jautājums bija adresēts valdībai, un tāpēc mani interesētu šeit dzirdēt valdības viedokli. Es saprotu, ka Labklājības ministrija nekontrolē finansu resursus. Bet kādas iespējas valdībā ir skatītas par finansu resursu papildu novirzīšanu šīm vajadzībām? Jo tas ir tiešām ārkārtīgi būtisks jautājums sabiedrībā, un šā jautājuma izlemšana liecina par to, vai mēs esam civilizēta sabiedrība vai ne. Un tomēr es ceru, ka arī Ministru kabinets grib - tāpat kā šeit mēs, deputāti, gribam, - lai mēs varētu sevi uzskatīt par civilizētu sabiedrību, kurā netiek barbariski slepkavoti vēl nedzimuši bērni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums praktiski uzdots netika. Čerāna kungs komentēja atbildi.

Nākamais jautājums. Deputātu jautājums satiksmes ministram par iemesliem Limbažu rajona Duntes pasta nodaļas slēgšanai, neskatoties uz iedzīvotāju protestiem.

Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie deputāti! Godājamo Prezidij! Ir iesniegta rakstiska atbilde, kurā ir aprakstīta šī situācija. Es faktiski neko piebilst nevaru.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Čerāna kungs.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Krištopana kungs! Vai jūs tiešām uzskatāt, ka jūs zināt reālo situāciju, kāda ir izveidojusies attiecībā uz Duntes pasta nodaļu? Vai jūs tiešām zināt šo reālo situāciju, kāda tur ir izveidojusies, ja jūs atļaujaties savā atbildē rakstīt, ka, slēdzot Duntes pasta nodaļu, iedzīvotāju apkalpošana nepasliktināsies? Vai jūs tiešām neesat saņēmuši no cilvēkiem vēstules, kuras tieši un konkrēti parāda, kādā veidā šī apkalpošana tur pasliktināsies, kuras pilnīgi konkrēti šo lietu demonstrē, kuras parāda, ka šis apgalvojums ir nepatiess? Vai jūs tiešām esat rūpīgi izpētījis šo situāciju, - jūs vai kāds cits ministrijas darbinieks? Vai tiešām jūs aptverat, kāda tur situācija patiesībā ir?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godātie deputāti! Es esmu izpētījis situāciju Latvijas pastā. Ne tikai šajā pagastā, bet arī daudzos citos. Es jums varu teikt, ka Latvijas pasts šobrīd atrodas iedzīvotājiem daudz tuvāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī, jo pastnieks gandrīz katram pienes klāt korespondenci, vēstules un avīzes. Un šī ir milzīga slodze Latvijas pastam. Ņemot vērā to, ka mums ir pagasti, kuros iedzīvotāju skaits ir 2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru un 6 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, tā ir milzīga slodze. Un vēl mēs ņemam vērā to, ka pasts nesaņem nevienu santīmu dotāciju no Latvijas budžeta, bet mēģina izdzīvot pats. Un situāciju šajā reģionā mēģina kompensēt pastnieki un sniegt šos pakalpojumus iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns. Godātais Krištopana kungs! Vai jūs zināt, ka pasta pakalpojumi nesastāv tikai no avīžu iznēsāšanas un pastnieka darba?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jūs domājat, Čerāna kungs, kā man būtu jāatbild? (Starpsauciens no zāles: "Tâtad jūs nezinat!")

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairs uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram, valsts ieņēmumu valsts ministrei par valdības pasākumiem, lai sakārtotu uzņēmumu grāmatvedības reglamentāciju un ieviestu sertificētas grāmatvedības datorprogrammas.

Motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

Atbildi sniedz valsts ministre Aija Poča.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Atbilde jums ir sniegta 27.maijā. Tajā ir diezgan izsmeļoši atbildēts uz šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram par skaidrojumu Izglītības un zinātnes ministrijas 1997. gada 13. martā izdotās instrukcijas nr. 1 "Par skolēnu uzņemšanu un pārcelšanu un eksāmeniem vispārizglītojošās skolās un speciālajās skolās" 7.2. daļai par valsts noteikto eksāmenu organizēšanu un saturu.

Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Juris Celmiņa kungs. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ir sagatavota rakstiska un pietiekami izsmeļoša atbilde ar uzskatāmiem piemēriem. Es tikai gribētu mazliet piebilst pie šīs atbildes 3. punkta. Darbinieki, kas sagatavoja šo atbildi, ir atzīmējuši, ka idejas autors ir Izglītības un zinātnes ministrija, un pamatā jau arī mūsu ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir izstrādājis šo eksaminācijas sistēmu un šeit Latvijā ieviesis. Kaut gan šī ideja kā tāda nebūt nav jauna. Skotijā tā tiek praktizēta jau apmēram gadsimtu, un tieši šajās dienās Edinburgā atrodas vairāki mūsu ministrijas darbinieki, kuri apgūst šo pieredzi, un pašreiz šī pieredze izplatās ne tikai šeit Latvijā, bet arī vēl vairākās Eiropas mazajās valstīs, un turpmāk, attīstot šo sistēmu, mēs domājam šo pieredzi izmantot.

Pamatā mūsu izglītības darbinieki, skolotāji, skolu vadītāji ir akceptējuši šo ieceri, bet mēs saņemam arī diezgan daudz aizrādījumu attiecībā uz kļūdām, neprecizitātēm, kādas veidojas, realizējot šo centralizēto eksaminācijas sistēmu.

Darba gaitā mēs centīsimies tās pakāpeniski novērst, bet ieguvums, protams, ir diezgan būtisks un neatsverams.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Un pēdējais jautājums. Deputātu jautājums Ministru prezidentam par Ministru prezidenta iepriekšējo darbību un lomu ārvalstu kredītu sadalē.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

Atbildi sniedz Ministru prezidents Andris Šķēle. Lūdzu!

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiskā veidā. Domāju, ka tā ir izsmeļoša. Esmu gatavs atbildēt uz papildu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumi uzdoti netiek.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtībā ietvertos deputātu jautājumus valdībai.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Imants Daudišs,

Juris Dobelis,

Vladilens Dozorcevs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Oļģerts Dunkers,

Gunta Gannusa,

Ervids Grinovskis,

Jānis Jurkāns,

Leopolds Ozoliņš,

Anta Rugāte,

Andris Tomašūns,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Paziņoju Latvijas Republikas Saeimas sēdi par slēgtu. Nākamā sēde nākamajā ceturtdienā - 5. jūnijā - pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute