Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Latvijas Republikas 30. oktobra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu.

Izskatām priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir iesniegums no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, kura lūdz Saeimu iekļaut šīs sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pēc 5. jautājuma lēmuma projektu par Viktora Dinēviča ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts pēc 5. jautājuma.

Nākamais ir desmit deputātu priekšlikums - sēdes darba kārtībā pēc Prezidija ziņojumiem iekļaut lēmuma projektu par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts pēc Prezidija ziņojumiem, tas ir, pēc darba kārtības 3. jautājuma.

Desmit deputāti lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Ulda Veldres atbrīvošanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un izskatīt šo jautājumu sadaļā, kurā ir jautājumi par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad iekļaujam to pēc jautājuma par Viktora Dinēviča ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt šīsdienas sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu - izslēgt 9. jautājumu (likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””). Vai ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtības 9. jautājums tiek svītrots.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas 30. novembra (acīmredzot priekšlikuma tekstā ir tehniska kļūda) sēdes darba kārtībā kā 6. punktu, tas ir, kā pirmo darba kārtības trešajā sadaļā, likumprojektu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad to iekļaujam trešajā sadaļā kā pirmo jautājumu.

Un vēl viens iesniegums no desmit deputātiem: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 65. pantu, ierosinām 30. oktobra Saeimas sēdē noteikt debatēm laiku: 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi.” Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 15, atturas - 4. Priekšlikums un lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi. Pirmais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Staša, Dozorceva, Jurkāna un Lujāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”?

Runāt vēlas Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Es atvainojos... Tas ir par nākamo jautājumu. Tātad par pirmo jautājumu runāt neviens nevēlas.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 36, atturas - 17. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.

Par šo likumprojektu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Tautas kustība “Latvijai” ar šo likumprojektu aicina Saeimu pievērsties tādam jautājumam kā iedzīvotāju noguldījumu, ko tie ir zaudējuši inflācijas rezultātā, kompensēšana. Mēs ļoti labi zinām to, ka mēs esam dzīvojuši kādreiz vienā sistēmā un tagad ir bijusi pāreja uz otru sistēmu, un diemžēl šī pāreja ir bijusi ārkārtīgi sāpīga ļoti lielam cilvēku skaitam: ļoti liels cilvēku skaits ir uzkrājuši savus noguldījumus, bet sistēmas maiņas rezultātā un arī inflācijas rezultātā šie cilvēki ir šos savus uzkrājumus praktiski zaudējuši. Tas būtu valsts pienākums - tomēr padomāt par to, kādā veidā šiem cilvēkiem šos faktiski valsts politikas rezultātā radušos zaudējumus kompensēt. Un šeit mēs piedāvājam izskatīšanai vienu ideju, ka varētu šos noguldījumus kompensēt privatizācijas sertifikātu veidā. Mēs saprotam, ka pašreizējā realitāte ir tāda, ka Finansu ministrija naudu šim pasākumam neatradīs, jo acīmredzot negribēs atrast, bet tas, ko šādā situācijā varētu izdarīt, ir veikt šo kompensāciju privatizācijas sertifikātos.

Man būtu lūgums nodot šo likumprojektu komisijām, lai komisijās tas varētu tikt izvērtēts, un, ja nepieciešams, veidot kādas alternatīvas, bet neatteikties vispār skatīt šo jautājumu par iedzīvotāju zaudēto noguldījumu kompensāciju. Šeit mums pastāv šīs reālās iespējas. Tas, ko mēs esam piedāvājuši, ir viena šāda reāla iespēja, un es uzskatu, ka mums tas ir kā valsts pienākums - šo jautājumu tomēr risināt.

Es aicinātu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? “Pret” runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumi deputātiem ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Kušneres un Liepas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saskaņā ar mūsu vienošanos tas ir jautājums par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Māri Grīnblatu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 58. pantu pirmais ārpus kārtas šajā jautājumā vārdu lūdz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamie deputāti un desmit neuzticības izteikšanas pieprasītāji! Es domāju, ka tautai ir jāzina savi varoņi, un es tomēr nosaukšu to deputātu uzvārdus, kuri prasa izteikt neuzticību tieslietu ministram, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu sēdi translē Latvijas radio un ka diezgan lielas sabiedrības daļas interese ir pievērsta šim procesam. Tātad - Lujāns, Valdmanis, Deņisovs, Urbanovičs, Bartaševičs, Ādamsons, Saulītis, Strods, Kreituss un Bekasovs.

Pārdomas rosinošs ir apstāklis, ka nevienam no neuzticības izteicējiem, cik man zināms, nav jurista izglītības, taču viņi uzsver savu kompetenci jurisprudencē. Īpaši tieslietās. (Starpsauciens: “Padomju jurists!”) Tas tiešām ir pārdomas rosinošs apstāklis. Diemžēl Latvijā ir kaut kam jānotiek, lai par to varētu runāt un panākt attiecīgus grozījumus lietas labā.

Pateicos par iespēju informēt jūs par stāvokli Latvijas tiesās un par nepieciešamajiem pasākumiem, lai situāciju uzlabotu.

Nepilnu divu gadu laikā, kopš esmu tieslietu ministrs, savā ziņā ideālistiskās ticības dēļ tiesu varas neatkarības principiem man nācies vairākkārt klusēt, kaut gan ne reizi vien esmu vēlējies izteikt savu viedokli. Stāvēt malā un klusēt šādā situācijā ir tas pats, kas līdzdalība nejēdzībās, kas notiek mūsu acu priekšā.

14. oktobrī nolēmu neklusēt un aicināt visu trīs varas “zaru” pārstāvjus domāt un darīt, nevis tikai runāt par šīm lietām, (Starpsauciens: “Sen jau vajadzēja!”) tātad panākt grozījumus pastāvošajā likumdošanā, arī budžetā, ar nolūku vienlaicīgi paaugstināt tiesnešu atbildību un arī viņu materiālo un finansiālo nodrošinājumu, kā arī ar nolūku nepieļaut tālāku tiesu varas un arī pārējo valsts varas “zaru” lejupslīdi un sabiedrības neuzticēšanās pieaugumu valsts varai kā tādai.

Jau vairākus gadus presē regulāri tiek izteikti pārmetumi tiesnešiem sakarā ar drošības līdzekļa maiņu. Neapmierinātību ar lēmumiem par drošības līdzekļa maiņu pauž arī Prokuratūra un policija. Noziedznieku aizturēšanā, apcietināšanā, izziņas un izmeklēšanas procesā ieguldītais laiks un darbs ir patērēts veltīgi, jo pēc neilga laika apsūdzētie vai tiesājamie tiek atbrīvoti. Viens no iecienītākajiem iemesliem, kāpēc šie apsūdzētie vai tiesājamie tiek atbrīvoti, ir viņu veselības stāvoklis. Bieži vien gadās pat kuriozi, ka viņu civillaulātie jeb, kā tautā saka, civilsievas vai civilvīri, ir vājā veselības stāvoklī, un tāpēc šie apsūdzētie vai tiesājamie no apcietinājuma nokļūst mājas arestā. Turklāt viņu veselības stāvoklis parasti pasliktinās gluži negaidīti, kā tas bija arī šajā gadījumā. Dīvaini ir arī tas, ka pārsvarā gadījumu drošības līdzekļa maiņa piemērota tieši tam, kas apsūdzēts vai tiesājams par smagiem noziegumiem, kā arī personām, kuras iepriekš jau vairākkārt ir bijušas tiesātas un sodītas. Sabiedrībā tiek diskutēts par to, kādu motīvu vadītas dažkārt rīkojušās tiesas, mainot drošības līdzekli. Tiek minētas versijas, ka tā varētu būt likuma neievērošana vai pat vienkārši nezināšana. Taču visbiežāk minējuma formā tiek spriests par ietekmīgu personu spējām likt lietā savu naudu un ietekmi vajadzīgajās aprindās. Daudzi apgalvo, ka šādu uzskatu pauana grauj tiesu varas presticu.

Publikācijas lielākajos Latvijas laikrakstos 1996. un 1997.gadā. Šajās publikācijās izskan pārmetumi ne tikai tiesnešiem, bet arī Tieslietu ministrijai - tieši par klusēšanu un sava viedokļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Rasnača kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties, jūs varat lūgt Saeimai pagarināt runas laiku. (Aplausi.)

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti, es esmu gatavs samazināt šo runas laiku, bet es vēlētos pateikt vismaz konstatējošo daļu.

Sēdes vadītājs. Cik minūtes jūs vēlaties?

Dz.Rasnačs. Vismaz rezultatīvajai daļai.

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu?

Dz.Rasnačs. Trīs minūtes. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par runas laika pagarināšanu tieslietu ministram par trim minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - nav. Lūdzu, turpiniet!

Dz.Rasnačs. Ministru prezidenta un tieslietu ministra paziņojums šā gada 14.oktobrī bija nepieciešams, lai pievērstu tiesnešu, deputātu un ministru uzmanību un arī sabiedrības uzmanību tam, ka ir pienācis pēdējais laiks pārskatīt normas likumos par tiesu varu un tiesnešu disciplināro atbildību, kā arī pārskatīt tiesnešu un tiesu darbinieku - kā paaugstināta korupcijas riska zonas - atalgojuma politiku. Par šiem jautājumiem valdībā ir bijuši ziņojumi šo divu gadu laikā 32 reizes. Ir veikta vesela virkne pasākumu, lai situāciju uzlabotu, taču rezultāts nebūt nav tuvs tam, kādu mēs vēlētos.

Domāju, ka no sabiedrības norobežota, korporatīva tiesu vara ir tieši tas, kas ir vajadzīgs pārsvarā korumpētajām varas struktūrām. Tieši tādēļ, lai šī korporatīvā, norobežotā tiesu vara saglabātos, šis finansējums bieži vien netiek dots. Absolūti lielākā daļa no tiem, kas šodien pieprasa demisiju, 1996.gadā balsoja pret grozījumiem budžetā. Pret finansējuma palielināšanu. Demokrātiskās, tiesiskās valstīs 80% - 95% finansējuma ir atalgojuma finansējums tiesām. Latvijā tas ir 65% - 70%. Es tiešām pateicos par šo iespēju šeit runāt, un es ceru uz jūsu atbalstu arī budžeta veidošanā. Īpaši ceru uz to deputātu atbalstu, kuri tik kvēli šodien iestājas par tiesu neatkarību. Es tiešām ļoti ceru, ka viņu iestāšanās ir patiesa vēlme, nevis kāda cita virzīta ideja.

Man tiešām izbrīnu izraisa tas, ka šeit ir tik ārkārtīgi kompetenti daudzi cilvēki, kuriem ir pilnīgi citas profesijas jeb orientācija, tik daudzi ārkārtīgi kompetenti juristi ir uzradušies mūsu parlamentā. Tas tiešām nozīmē, ka mūsu parlamentā ir vērojama strauja zināšanu līmeņa izaugsme.

Un pēdējais, ko beigās atgādināšu. Tā patiesība, kas tiks noskaidrota tiesā - es esmu pārliecināts, ka tā tiks noskaidrota, - novedīs mūs arī pie skaidrības, kāpēc šodien ir šis demisijas pieprasījums. Tas īsumā būtu viss. Tātad ceru uz jūsu atbalstu tiesu budžeta veidošanā un arī grozījumu izdarīšanā likumā “Par tiesu varu”, “Par tiesnešu disciplināro atbildību” un arī Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Paldies par uzmanību! Turpinājums sekos nobeigumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Jānis Strods - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi, runās cilvēks, kuram nav juridiskās izglītības. Latvijas Republikas Satversmes 1.pants skan šādi: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Ikvienā svešvārdu vārdnīcā var izlasīt, ka demokrātija ir valsts iekārtas veids, kas balstās uz tautas varu, uz brīvības un vienlīdzības principiem. Demokrātijā oficiāli atzīst vairākuma varu, ievērojot mazākuma tiesības, pilsoņu līdztiesību, augstāko likuma varu un varu dalīšanu.

Rasnača kungs, klausieties! Kas ir domāts ar likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu? Mūsu valstī dažiem politiķiem diemžēl ir diezgan pavājas zināšanas tik elementārā jautājumā kā varas dalīšana. Tieslietu ministrs Rasnača kungs vai nu ir aizmirsis par šo lietu, vai arī neko nav dzirdējis, padomju juridiskajās skolās mācoties, vai arī nav lasījis nevienā Rietumu autoru grāmatā par tādu izcilu personību kā Šarls Monteskjē, kurš jau pirms 250 gadiem - 1748.gadā uzrakstīja savu slaveno darbu “Likuma gars”, kur formulēja varas dalīšanas principus, kas garantēja ikviena indivīda personisko brīvību.

Kā jau teicu, kopš šā laika ir pagājuši tieši 250 gadi, un uz šiem principiem, to ieviešanu balstās visu Rietumu demokrātisko valstu sasniegumi gan ekonomikā, gan sociālajā sfērā, gan citur. Diemžēl mūsu valstī - Latvijā par varas dalīšanas jautājumu mūsu tieslietu ministram izpratnes nav. Tieslietu ministrs Rasnača kungs ir sajaucis divas lietas, lai gan viņa ieņemamā amata nosaukumā ir vārds “tiesa”, tas ir, “tieslietu”. Diemžēl šoreiz viņš nepārstāv tiesu varu, bet ir tāds pats ministrs kā ikviens cits Ministru kabineta loceklis, kas šajā gadījumā pārstāv otro varu - izpildvaru. Ar saviem politiskajiem paziņojumiem attiecībā uz tiesas procesu Laventa lietā tieslietu ministrs, iejaucoties citas tiesu varas kompetencē, ir būtiski pārkāpis Satversmes manis jau iepriekš minēto, es uzskatu, galveno, 1.pantu un tāpat ir rupji pārkāpis arī 83.pantu, kurš skan: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.” Tieslietu ministra paziņojumi ir bijuši atklāts, publisks un tiešs spiediens uz tiesu varu. Citādāk es to neizprotu un arī nemaz nevar izprast. Līdz ar to Rasnača kungs ir rupji pārkāpis valsts pamatlikuma vairākus pantus un es aicinu atbalstīt neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Rasnača kungam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skatoties uz šodienas balsojumu par to, kā samazināt runu laiku un kā iedot Rasnača kungam pāris liekas minūtes, var saprast, ka 57 deputāti kārtējo reizi ir saskaņojuši savus viedokļus un ka balsojums jau gandrīz ir noteikts.

Es tomēr gribētu izteikt gan savu, gan arī frakcijas viedokli. Tautas saskaņas partijas frakcija kategoriski izsaka protestu pret tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīcību, ka viņš, aizstāvot tiesu varas institūciju, rupji pārkāpj mūsu valsts konstitūciju. Šis fakts liecina, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, kuras pārstāvis ir Rasnačs, ar antidemokrātiskām metodēm tiecas realizēt voluntārisma politiku.

Tautas saskaņas partijas frakcijā sašutumu izsauc virkne faktu, kas liecina par Dzintara Rasnača kā jurista klaju neprofesionālismu, kā arī par Tieslietu ministrijas pamatuzdevumu un ministra pienākumu nesaprašanu, ko Rasnača kungs arī šodien labi pierādīja, jo mēs jau dzirdējām viņa īpatnējo tieslietu ministra traktējuma viedokli. Dzintars Rasnačs izdarīja rupju spiedienu uz tiesnesi un piesēdētājiem, kuri izskatīja jautājumu par avīzes “SM Segodņa” izdošanas licences nelikumīgu nodošanu trešajām personām. Šajā gadījumā tika nodemonstrēts tiešs pārkāpums, jo licence nedrīkstēja tikt nodota trešo personu lietošanā, bet tā bija jāanulē. Taču Dzintara Rasnača tiešā ietekmē tiesa pieņēma nelikumīgu lēmumu.

Interesanti ir tas, ka Dzintars Rasnača kungs pats lieliski saprot, ka ir rīkojies pretēji likumdošanas normām, neatbildēdams uz krievu vecticībnieku kopienas pieprasījumu - paskaidrot, kāpēc tiesa bez iemesla, bez motivācijas atsakās reģistrēt reliģisku organizāciju. Dzintara Rasnača atbildē... Saskaņā ar likumu viņam nav tiesību iejaukties tiesu darbā. Pēc šiem diviem faktiem var secināt, ka Dzintars Rasnača kungs, pieņemot lēmumus, vadās nevis pēc likuma, bet pēc tā, kā viņam ērtāk to traktēt.

Mums var jautāt: kāda gan mums daļa par krievu vecticībniekiem un par krievu preses izdevumiem? Taču tādu jautājumu var uzdot cilvēks, kurš nesaprot mūsu sabiedrības specifisko struktūru.

Pirmkārt, sakarā ar iepriekšējās valdības tuvredzīgo politiku nacionālo minoritāšu jautājumā un manipulācijām ar likumiem mūsu sabiedrība ir sadalījusies divās nometnēs. Praktiski tas izpaužas tādā veidā, ka cittautieši tiek atstumti no piedalīšanās mūsu valsts politiskajā dzīvē, kas savukārt ir klajš cilvēktiesību pārkāpums. Atstumtā un pazemotā, daudzkārt publiski apsmietā sabiedrības daļa norobežojas. Pagaidām šīs divas nometnes tiek kūdītas viena pret otru, (Starpsauciens: “Tu jau kūdi...”) bet dažu amatpersonu nenosvērtā rīcība var kļūt par to provocējošo faktoru, kas var izraisīt situācijas saasināšanos un ievadīt nekontrolējamus procesus. Vai mēs to vēlamies? Nē!

Starp citu, šie nekontrolējamie procesi var izpausties tādā veidā, ka saniknotā nabadzīgā tauta nosviedīs mūs, un tad sāksies kārtējā revolūcija. Vai to mēs vēlamies! Nē!

Otrkārt, nacionālās minoritātes, kas dzīvo šīs valsts teritorijā, ievēro šīs valsts jurisdikciju, tas ir, neskatoties uz viņu tiesību netaisnīgo ierobežošanu, šī iedzīvotāju daļa pakļaujas valsts likumiem. Bez tam, katru mēnesi maksājot valsts kasē ienākuma nodokli no savas algas, šie cilvēki uztur mūs visus - visus deputātus, to skaitā arī kliedzēju Sinkas kungu un pārējos asprāšus. Tas ir valsts cinisms, ka mēs, savācot no nacionālajām minoritātēm to naudu, nenodrošinām tām elementāru tiesību realizāciju.

Domāju, neviens nenoliegs, ka valsts pienākums būtu nodrošināt nacionālajām minoritātēm tiesību aizstāvību visos līmeņos.

Un beidzot - treškārt. Tieslietu ministra iejaukšanos tiesu varas orgānu darbā var izskaidrot kā rupjus mēģinājumus uzurpēt varu valstī un galarezultātā ieviest totalitāro režīmu. Ja Dzintara Rasnača kungs, nesodīts patrenējas krievu problēmās, tad viņš sāk iejaukties vispārnacionālajos jautājumos. Pilnīgi nepieļaujamā kārtā Rasnača kungs izdarīja spiedienu uz tiesnesi un tiesas piesēdētājiem, kas piedalījās bankas “Baltija” tiesas procesā. Rezultātā viss tiesas sastāvs atkāpās no visai valstij ārkārtīgi svarīgās lietas izskatīšanas. Un beidzot Dzintars Rasnačs iejaucās Cietuma administratīvās komisijas darbībā, kas rekomendēja apspriest jautājumu par mūsu valstī vienīgā politiskā ieslodzītā - Rubika - pirmstermiņa atbrīvošanu, kura atrašanos cietumā var uzskatīt par kaunu mūsu valstij.

Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ir tālu no domas - veikt jebkādu protekciju kā Laventa kunga, tā Rubika kunga lietā. Runa ir par principiālu likuma ievērošanu mūsu valstī, par Satversmes ievērošanu. Šajā principiālajā jautājumā Rasnača kungs atrodas to starpā, kuri veicina likuma neievērošanu.

Pat tad, ja kāds sāk apgalvot, ka Dzintars Rasnačs divos pēdējos gadījumos ir izteicies kā privātpersona, tas tomēr apstiprina faktu, ka Rasnača kungs nevar pietiekami labi iedomāties savas darbības rezultātu. Tieslietu ministrs, būdams viens no augstākajiem valsts ierēdņiem, sabiedrības acīs vienmēr ir oficiāla figūra. Ja cilvēks to nesaprot, viņam nav vietas valdībā. Valsti nevar pārvaldīt “sētas komanda”. (No zāles deputāts J.Sinka: “Tev līdz Rasnačam tālu...”)

Ne tikai tieksme pēc patvaļas un iztēles trūkums raksturo Latvijas tieslietu ministru. Kā privātpersona viņš iejaukts...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

M.Lujāns. Es arī palūgšu, tāpat kā tieslietu ministrs, vēl tikai vienu minūti. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

M.Lujāns. ... Sinkas kungs, ārzemēs ir lielāks klusums...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, izlemsim jautājumu par runas laika pagarināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par runas laika pagarināšanu deputātam Lujānam par 1 minūti. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

M.Lujāns. Paldies. ...Kā privātpersona viņš ir iejaukts dzēruma kautiņā, kas notika šā gada Līgo svētkos. Toreiz lietu pacentās pieklusināt, bet fakts paliek fakts, un velti šeit tika minēta “sētas komanda”, kas arī šodien skaļi klaigā, jo tieši tādiem primitīviem kolektīviem raksturīga dzeršana, kautiņi un narkomānu patvaļa. Rodas jautājums: vai tāds jurists kā Dzintars Rasnačs (vārds “jurists” šajā gadījumā liekams pēdiņās) drīkst veikt tieslietu ministra pienākumus valstī, kuras tauta par demokrātiju samaksāja ar 50 gadiem totalitārā režīma? Atbilde var būt tikai viena - nē. Ņemot vērā augstāk minētos faktus, Tautas saskaņas partijas frakcija piedāvā izteikt neuzticību tieslietu ministram Rasnačam, un es šajā gadījumā varu pateikt, ka mēs, opozīcija, nepretendējam uz jūsu posteni. Cienījamie “tēvzemieši”, nomainiet šo neizdevušos figūru kaut vai ar kliedzēju Sinku, varbūt rezultāts būs lielāks un būs zālē vairāk klusuma!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Godājamais Rasnača kungs! Es domāju, Latvijā vismaz vēl 10-15 gadus ar jurista izglītību nevajag lepoties, jo jūsu skolotāji bija tie, kas tiesāja Astru, Silaraupu un citus disidentus. Šī juridiskā sistēma, kuras skolnieks jūs esat - un, cik es atceros, pašā Atmodas sākumā arī jūs uz īsu brīdi iestājāties kompartijā, - tieši šī sistēma sagatavoja tiesisko aspektu, lai pilnīgi veiktu genocīdu pret mūsu tautu. Bet, es domāju, tā ir cita lieta, par to es nemaz negribēju runāt, un tāpēc vienkārši iesaku - nelepojieties ar padomju jurista izglītību! Šai izglītībai nav nekādas vērtības, tāpat kā padomju vēsturnieka izglītībai, tāpat kā zinātniskajam grādam ateismā un citās pseidozinātnēs jeb, varētu teikt, sholastikās.

Nākamais punkts. Es gribu atgādināt, ka nevienā totalitārā valstī nekad nebija kaut kādu politisku prasību, visus, arī Astras kungu, arī citus disidentus, tiesāja par kriminālām lietām - par kriminālām lietām! -, un arī šeit es saskatu tendenci. Man nepatīk tendence, ka viena augsta amatpersona atļaujas iejaukties vissvētākajā jeb sakrālajā lietā - tiesu varā. Būdami tagad Dānijā seminārā par Eiropas savienību, mēs uzdevām jautājumu, vai vispār ir iespējama tāda situācija, ka tieslietu ministrs komentē tiesu varas kaut kādu darbību vai rīcību. Tas cilvēks, lektors, bija pilnīgi apjucis, viņš bija valsts augsta - otrā ranga - amatpersona, viņš tad ieturēja pauzi, nopūtās un sacīja: “Nu, ministram būtu trijās dienās jādemisionē pēc tādām lietām.” Bet mēs sakām: “Arī Ministru prezidents ir iejaukts šajā lietā.” Tad tas cilvēks saķēra galvu un sacīja, ka tādi gadījumi Dānijā varbūt bija vācu okupācijas laikā, bet pārējos 200 gados viņš tādus neatceras. Tāda ir realitāte.

Vēl viena lieta. Es ļoti labi saprotu arī Lujāna kungu un citus kungus, kas ir satraukušies, jo tik tiešām šāda situācija, ka politiskas amatpersonas atļaujas izteikt viedokli par kaut kādu procesu, jau sāk atgādināt nacionālsociālisma laikus, tad jau arī nebija kaut kādi politiski ienaidnieki, bet bija - un arī pie komunistiem bija - ebreji kaitnieki vai tautas labumu noēdēji, un tā tālāk. Šāda rīcība, ka tiek meklēti ienaidnieki un ka augstākās amatpersonas, kas ir politiski atbildīgas, veic nevis konkrētu darbu, bet nodarbojas ar nožēlojamu populismu. Pie tam jāteic, ka es nepievērstu tam uzmanību, ja tas būtu tikai populisms, ja solītu paaugstināt pensijas vai kaut ko citu. Šis populisms grauj cilvēku tiesisko apziņu, grauj uzticību tiesai, tāpēc man pilnīgi nav pieņemama tāda lieta, un es uzskatu, ka... protams, Krasts arī ir to teicis, ir izteicis domu, ka ir jāatbalsta valdības iejaukšanās tiesu varā. Protams, šodien varbūt nevajadzētu “šaut ar lielgabalu”, varbūt nevajadzētu prasīt visas valdības demisiju ar Krastu priekšgalā, bet, manuprāt, tieslietu ministrs ir pelnījis, ka mēs šodien izsakām viņam neuzticību, un es domāju, ka es piekristu, ka valdība, tāpat arī “Tēvzemei un Brīvībai”, kaut vai Sinkas kungu ieliktu šajā vietā. Lai gan arī par viņu man ir dažādas domas, tomēr Oksfordas izglītība ir Oksfordas izglītība, nevis padomju juristu īsais neklātienes kurss.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, atkal gribu uzrunāt opozīciju - lai gan apelēt pie viņu godaprāta ir veltīgi - un arī klausītājus, lai viņi kārtējo reizi saprastu, kas Saeimā ir kas.

Pirmkārt. Cienījamā opozīcija, vai jūs esat tik naivi, ka jūs domājat, ka panāksiet Rasnača kunga, kā arī Zīles kunga demisiju? Ja jūs tā domājat, tad jūs esat tik naivi, ka jums politikā vispār nav ko darīt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja jūs patiešām pieprasāt šo cilvēku demisiju, tad jūs nodarbojaties ar kaitniecību, jo tas nozīmē, ka jūs gribat, lai blēžus, krāpniekus, visvisāda veida zagļus neņemtu ciet, un ka tad, kad viņi ir paņemti ciet, viņi ir jālaiž brīvībā vai jāpanāk tāda situācija, ka viņi varētu aizbēgt uz ārzemēm, un tā tālāk. Tieši to jūs vēlaties. Un, godīgi sakot, jau sen, daudzu gadu gaitā, bija vajadzīga iepriekšējo tieslietu ministru attiecīga rīcība (un arī Saeimā - likumu labojumi), lai šāda patvaļa, kāda notiek tiesu praksē, neturpinātos. Jā, tā patiešām ir patvaļa! (Starpsauciens: “Komisāru patvaļa!”) Tā nedrīkst būt, un sen jau vajadzēja reaģēt uz šādām lietām, un tagad, kad beidzot Krasta kungs un Rasnača kungs izsaka savu viedokli, jūs metaties viņiem stilbos. Vai tas ir normāli, cienījamie kolēģi? Es visvairāk brīnos par Ādamsona kungu un Kreitusa kungu; es saprotu, ka Valdmaņa kungs vēl aizvien dzīvo miglā un neko nesaprot, (Smiekli zālē.) bet šādiem vīriem kā Ādamsona kungs, bijušais iekšlietu ministrs, gan vajadzēja saprast un zināt, kāda šodien ir tiesu sistēma. Vai tur viss ir kārtībā? Nē, tur vēl nav viss kārtībā, un, cienījamie Saeimas deputāti, tas, ka mēs apstiprinām tiesnešus uz mūžu, nav normāli, tas ir jāpārskata. Šodien, kad valsts tikai veidojas, kad ir pārejas periods no komunisma uz normālu saimniekošanu, uz normālu iekārtu, nevar tiesnešus ievēlēt uz mūžu.

Un tagad es gribētu pateikt lielajiem demokrātijas un brīvības mīlētājiem Saulīša kungam, Valdmaņa, Stroda, Rubina kungam un tā tālāk: atcerieties, kā jūs mīlējāt demokrātiju tad, kad jūs kliedzāt, Perepjolkinu aizstāvot! Perepjolkinu, kurš apmānīja tantiņas un nopirka par sviestmaizi ostas zemes, jūs aizstāvējāt. Kāpēc jūs viņu aizstāvējāt, jūs, lielie demokrāti un brīvības cīnītāji? Tāpēc, ka jūs saņēmāt kukuli, jūs šodien vizināties Perepjolkina dāvinātajā džipā. Paklausieties, nu vajag taču reālistiem būt! (Starpsauciens: “Kāda tev māja ir!”)

Un nobeigumā. Kāpēc opozīcija tik briesmīgi trako šodien? Kāpēc viņa tik briesmīgi trako? Opozīcija trako tāpēc, ka viņi cerēja, ka šai valdībai neveiksies, bet nu viņi redz, ka šī valdība strādā normāli - ļoti normāli, es gribētu sacīt, - un tagad viņi ir uztraukušies, ka, šādi strādājot valdībai, viņiem attiecībā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām nekas “nespīd”, un tagad viņi dara visu, lai traucētu valdībai un Saeimai strādāt. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs saprast to un nenākt tribīnē. Ja jūs gribat, nobalsosim par šo demisiju, bet netērējiet Saeimas laiku!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Es esmu viens no bankas “Baltija” krīzes upuriem un nekādā ziņā negribu attaisnot jebkuru, kurš veidoja to krīzi. Upuri bija milzīgi, bet es uzskatu, ka šajā gadījumā Laventa kungs nekādi nevarēja viens pats izveidot šo situāciju. Viņam bija, vārdu sakot, domubiedri - un varbūt arī no pazīstamiem mūsu valstsvīriem. Kas attiecas uz Tabūna kunga teikto, ka opozīcija ir ļoti naiva, es teikšu: mēs neesam tik naivi. Un mēs saprotam, ka daži vēlas Laventa kungu novākt no skatuves, praktiski viņu iznīcināt, apklusināt, lai viņš neko nerunātu, un tad gali būtu ūdenī. Vēl pirms krīzes man bija iespēja ar Laventa kungu tikties, un toreiz nebija pat nekādas domas par to krīzi. Es piedāvāju viņam, manā skatījumā, lielu medicīnisko programmu, bet Laventa kungs bija atturīgs, teica, ka pašreiz tautas stāvoklis ir tāds, ka mana programma nebūtu reāla, un ka viņam jākārto lieli aizdevumi Mārim Gailim un citiem kungiem (Starpsauciens: “Kuriem?”) un, vārdu sakot, viņš nav spējīgs mani atbalstīt. Nu, kas bija, tas bija, bet mēs zinām, ka, ja cilvēks dod parādniekam lielu summu, tad tas ir ļoti bīstami - lai neatdotu to parādu, dažreiz likvidē to cilvēku. Man bija tāds gadījums: es operēju vienu noziedznieku un zināju, ka noziegums bijis ļoti smags un tam noziedzniekam noteikti piespriedīs nāves sodu, bet man kā ķirurgam tika lūgts darīt visu, lai viņš izveseļojas. Es viņu operēju, mēs pielietojām vismodernākās antibiotikas un viņu izglābām, viņš tika tiesāts, un viss beidzās tā, kā bija prognozēts. Viņš tika nošauts. Bet tiesa tomēr ir bijusi. Un šajā konkrētajā gadījumā, man liekas, ir mēģinājums darīt visu, lai Laventu uz mūžu apklusinātu. Un man liekas, ka tad, kad veselības stāvoklis viņam bija ļoti smags, tiesnese Saulītes kundze rīkojās ļoti pareizi, kā no juridiskā viedokļa, tā arī no humānā viedokļa. Un es gribu vēlreiz atgādināt... Rasnača kungs teica, ka mēs esam juridiski analfabēti. Nu es negribu pierādīt pretējo. Bet tiešām tas, ko Saulīša kungs teica... Mēs, 20 deputāti, nupat bijām Dānijā. Un Dānijas eksperti šausminājās par to, ka... (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Nu nebija taču...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzvesties korekti! (No zāles deputāts M.Lujāns: “Vidiņ, nemelo!”)

V.Kalnbērzs. Šausminājās par to, ka tādus izteicienus var atļauties tieslietu ministrs un arī Ministru prezidents. Es uzskatu, ka pašreiz jādara viss, lai Laventa kungs būtu spējīgs runāt un atklāt visus tos, kas ir krīzes izraisīšanas dalībnieki. Šinī gadījumā tas, ko dara ministrs un premjerministrs, ir nosodāmi, un es uzskatu, ka jābalso par tieslietu ministra demisiju.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamie deputāti! Temats par tiesu varu ir tiešām tik svarīgs, ka savā ziņā varam pateikties par šo iespēju šodien par to diskutēt. (Starpsauciens: “Padiskutē vairāk!”) Bet man gribētos šo varu - tiesu varu - tomēr nosaukt par tiesu nevaru. Un tā ir mūsu valsts vislielākā nelaime. Es savos daudzajos mūža gados esmu pieredzējis, ka valsts pēc pilnīgas sagrāves karā no drupām uzceļ plaukstošu saimniecību, rada labklājību, rod apbrīnu citu valstu vidū, un tas notiek tikai uz tiesiskas valsts iekārtas pamatiem. Tur, kur tiešām tiesai ir vara un likumiem ir spēks, var runāt par īsti tiesisku valsti. Tikmēr, kamēr mēs turpināsim runāt tikai par ekonomiju un nesakārtosim savu tiesu sistēmu, mēs vēl ilgi, ilgi ar nabadzību sitīsimies un netiksim uz priekšu, jo pasaulē nav tāda piemēra, ka ir iespējams izveidot labklājīgu valsti, ja nav stipras tiesību sistēmas. Mūsējā ir diemžēl ļoti vāja. Iemesli ir dažādi. Zemās tiesnešu algas ir viens ļoti nopietns iemesls. Tiesnešu neaizsargātība varētu būt otrs iemesls. Kurš gan garantē tiesneša dzīvību un drošību, ja viņš nerīkojas tā, kā... tas ir iespējams, ka noziedzīgā pasaule viņam draud.

Atturēsimies arī spriest, kur Laventa kungam ir drošāk - ieslodzījumā vai brīvībā! Var izrādīties, ka ieslodzījuma vietā viņam ir vislielākā drošība. Tādi piemēri ir.

Cienījamajam kolēģim Saulīša kungam es gribētu atgādināt, ka dāņu ekspertiem, runājot par tiesu varu un tās neatkarību, ir pilnīgi cits priekšstats par sakārtotību valstī, nekā tas ir pie mums. Šinī gadījumā jau nav runa tikai par vienu gadījumu, kad atlaiž kādu tiesājamo mājās un citu, tā sakot, aizturēšanas līdzekli piemēro, tas ir tikai vienas ķēdes beidzamais posmiņš.

Un visbeidzot es gribētu teikt, ka, lai nu kā, mēs nedrīkstam domāt, ka politiķiem vairs nav tiesību izteikties par tiesu varu. Kāpēc tieši tieslietu ministram būtu jāklusē, it kā viņam būtu uzpurnis uzlikts un viņš nedrīkstētu runāt? Vai tad viņš to pavēli deva? Vai no viņa nāca uz tiesu kāds rīkojums? Vai tad tiesu vara nav tik spēcīga, ka var panest kritiku, ja jūtas darījusi pareizi un ja ir taisnība viņas pusē? Un kāpēc lai tieslietu ministrs nerunātu, vienkārši klusētu? Bija beidzamais laiks viņam runāt. Un vēl ilgi būs par to jārunā. Varbūt beigsim tad, kad būsim izkārtojuši dažus jaunus likumus un kad tiešām parādīsies tiesu jomā sakārtotība un uzticība tiesām, kura ir mūsu laikā zudusi. Tātad es pilnīgi atbalstu to, ka mūsu tieslietu ministrs un premjers tiek atkal apstiprināti un turpina strādāt, un nekāda neuzticības izteikšana šinī gadījumā nav pamatota.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, mēs visi, vismaz lielum lielais vairākums, skaidri saprotam, ka ar tiesām un tiesnešiem Latvijā nav viss kārtībā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tātad ir jādomā par to, kā stāvokli mainīt. Protams, ir jautājums - ko darīt? Jo ir mums mūsu Satversme, kura paredz tiesnešu neatsaucamību. Un mēs šeit aizklāti balsojam par ļoti daudzām tiesnešu kandidatūrām. Tātad ir šis jautājums. Protams, tiesiska valsts ir jāsaglabā, un arī par to diez vai kāds šaubās. Taču mēs nedrīkstam šinī laikā (es to tomēr nosauktu par kaut kādu sakārtošanas laika posmu) pieļaut kaut ko tādu, ko varētu nosaukt par visatļautību, absolūtu nekontrolējamību. Un līdz ar to, neapšaubāmi, ir nepieciešami grozījumi vairākos likumos, ir nepieciešamas stingrākas prasības un lielāks laika posms, kurā novērtēt iespējamo tiesnešu kandidatūras. Ir nepieciešama lielāka tiesnešu atbildība par viņu veikumu. Bet tas nozīmē, ka ir jāveic darbs pie attiecīgajiem likumiem. Runa ir par šodien notiekošo. Vai mums turpināt akli sekot tiesas procesam, svarīgam tiesas procesam, kā, piemēram, šim, kas saistīts ar bankas “Baltija” lietām, pēc tam plātīt rokas kārtējo reizi - kā tad nu tā atkal ir noticis? Es atgādināšu kliedzošu notikumu - piedzēries cilvēks sabrauc, nonāvē absolūti nevainīgus, gadījuma dēļ netālu no ietves malas stāvošus cilvēkus, bet praktiski netiek sodīts vispār. Atgādināšu gadījumus, ka arī tā saucamajā mājas arestā esošās personas, kuras bija ārkārtīgi svarīgi liecinieki, vienkārši pazuda no Latvijas. Varbūt visi to jau ir aizmirsuši. Ko darīsim? Gaidīsim atkal kārtējo tiesas procesu, lai viss ar to beigtos, un atkal šūposim galvas? Varbūt tomēr riskēsim un izteiksim savu viedokli. Tā nav iejaukšanās tiesas procesā. Vai tiešām tiesas procesa laikā tiesnesis dara savu darbu un pārējie vienkārši skatās, viņiem nav nekādu tiesību reaģēt uz diezgan kliedzošo notikumu, uz šo pārsteidzoši ātro drošības līdzekļu maiņu? Dabiski, jebkurš, it īpaši tieslietu ministrs, ja viņš izteiks savu viedokli, ārkārtīgi riskē. Jo viņš, neapšaubāmi, saņems brāzienu, it īpaši no zināmām ieinteresētām aprindām, kuras, protams, ar satraukumu seko tam, kas notiek tiesas zālē, un sekos tam arī turpmāk. Rasnača kungs ir izvēlējies pēdējo - viņš ir izvēlējies to, ka nedrīkst būt vienaldzīgs pret notiekošo, jo lietas ir aizgājušas pārāk tālu. Un šāda veida tiesas procesi acīmredzot ir tikai sākums, jo tas, kas ir noticis iepriekšējos gados Latvijā, stingri prasās pēc vairākiem tiesas procesiem. Ne velti mēs šeit dibinām izmeklēšanas komisijas. Šī visatļautība ir jāpārskata un jāierobežo. Tam ir jābūt galīgi skaidram. Cilvēku, kurš ir riskējis tiešām ar savu ādu, kurš ir izvēlējies šo drošo soli, sapratis, ka ir nepieciešams sekot tam, kas notiek tiesas zālē, - šādu cilvēku, protams, daži uzreiz vēlas dzīt prom. Tas ir visvienkāršākais - jebkurš, kurš iesāk kaut ko jaunu, ir jāpatriec, un viss atkal būs pa vecam.

Es aicinu balsot pret neuzticības izteikšanu Dzintaram Rasnačam.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es speciāli negatavojos uzstāties jūsu priekšā, bet mani, godīgi sakot, izprovocēja gan tieslietu ministrs Rasnača kungs, gan arī Tabūna kungs.

Pirmkārt, Rasnača kungs pārmeta, ka mūsu parlamentā ir ļoti maz pārstāvēti juristi. Viņam ir pilnīga taisnība. Bet kāpēc tas tā notiek? Ļoti vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc, ka mēs jau uz trešo lasījumu gatavojam ierobežojumus Vēlēšanu likumā, kā rezultātā balotēties nākamajās vēlēšanās varēs tikai advokāti. Nevarēs balotēties ne tiesneši, ne prokurori, ne policisti. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc parlamentā ir ļoti maz juristu. Visu cieņu gan Bišera kungam, gan Kaksīša kungam, gan Lagzdiņa kungam, bet viņi pēc saviem ieņemamajiem amatiem ir advokāti. Tas ir viens aspekts. (Es gan neapstrīdu viņu kompetenci un negribu to darīt.)

Otrs. Mēs bieži vien jaucam divas dažādas lietas. Uzskatām, ka visiem ir jācīnās pret organizēto noziedzību. Jā, tam varētu piekrist, bet aizmirstam, kāds ir tiesas galvenais uzdevums un kam ir jācīnās pret organizēto noziedzību un noziedzību vispār. Pirmām kārtām un galvenām kārtām tā ir Iekšlietu ministrijas kompetence un prokuratūras kompetence. Kāds ir tiesas galvenais uzdevums? Tiesas galvenais uzdevums sēdes laikā ir izvērtēt pierādījumus, ko iesniedz apsūdzība, un argumentus, ko iesniedz advokatūra, advokāti, un tad pieņemt lēmumu. Tiesa nav tā institūcija, kurai jācīnās pret noziedzību. Tiesai jāmēģina objektīvi izvērtēt faktus un jāpieņem lēmums. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Ieved kārtību!”)

Vai mēs varam runāt par neatkarīgu tiesu varu Latvijā? Acīmredzot - nē. Pusgadu atpakaļ, pēc tam, kad Vidavska lietā tika pieņemts diemžēl priekš valdošās politiskās elites nevēlams lēmums, abi divi tiesneši, kuri pieņēma valdošajai politiskajai elitei nevēlamo lēmumu, netika apstiprināti parlamentā uz nākamo termiņu. Vai tā ir tiesas ietekmēšana vai nav? Es negribu runāt par Laventa lietu kā tādu. Bet, ja tieslietu ministrs, vēl neizpētījis visus faktus un neizvērtējis argumentus, atļaujas pateikt, ka tiks ierosināta disciplinārlieta, tad, es atvainojos, tā ir tīrā tiesu varas ietekmēšana. Tā ka šeit par kaut kādu tiesu neatkarību nevar runāt.

Par Tieslietu ministrijas budžetu un par tām problēmām, par kurām runāja arī Rasnača kungs. Cienījamie kolēģi, es varu apgalvot komisijas vārdā, ka mēs ne vienu reizi vien esam lūguši Tieslietu ministriju iesniegt vienus vai otrus, vai trešos priekšlikumus. Aizsardzības un iekšlietu komisija bija viena no tām institūcijām, kura vienmēr ir atbalstījusi drošības struktūru budžetu, tajā skaitā arī Tieslietu ministrijas budžeta paaugstinājumu. Bet pret šo budžeta paaugstinājumu diemžēl balsoja vairākums šajā parlamentā. Un pats paradoksālākais, kas man izsauc izbrīnu, ir tas, ka arī pozīcijas deputātu pārstāvji, uzstājoties no šīs tribīnes, paziņo, ka tiesu vara, tiesneši mums ir korumpēti, ka ir aizdomas par viena vai otra tiesneša korumpētību. Ka tiesu sistēma ir jāmaina. Rodas viens cits jautājums - kas šos divus gadus ir pildījis tieslietu ministra pienākumus? Kāpēc tad nav veikta neviena reforma, lai īstenotu to, par ko runāja no šīs tribīnes tieslietu ministrs? Kur tad ir problēma? Tāds veids, kādā mēģināja ieviest šo kārtību tieslietu ministrs Rasnačs, tiesiskā valstī nav pieņemams. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Tu taču 2 gadus biji iekšlietu ministrs!”) Un, ja mēs gribam iet uz tiesisku valsti, tad... es atvainojos, Vidiņa kungs, lūdzu... iekšlietu ministra uzdevums, Iekšlietu ministrijas uzdevums ir cīņa pret organizēto noziedzību, un Tieslietu ministrijai... Izlasiet, lūdzu, likumu, kas reglamentē tiesu varas darbību. (Starpsauciens: “Laiks beidzies.”)

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Un, ja tieslietu ministrs kā amatpersona var izteikt tādus apgalvojumus, tad, manuprāt, viņam nav tiesību ieņemt šo amatu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, tieslietu sistēma kā tāda Latvijā nav slikta, bet acīmredzot grozījumi likumā “Par tiesu varu”, lai pastiprinātu tiesnešu disciplināro atbildību, ir nepieciešami. Te jau iepriekšējie runātāji nosauca vairākus piemērus, un jāsaka atklāti, ka, ja noziedznieku atbrīvo no cietuma izmeklēšanas laikā un ja viņš šajā laikā aizbēg, tad tas nav normāli. Ja par bandītismu... es atkārtoju, par bandītismu piešķir tikai tik ilgu sodu, cik noziedznieki jau nosēdējuši iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā un ja viņi smaidīdami atstāj tiesas zāli, tad tas arī ir nenormāli. Ja izmeklēšanas laikā atbrīvo no cietuma par viena no smagākajiem noziegumiem pret valsti izdarīšanu - naudas viltotājus, kā to tiesa izdarīja pagājušajā nedēļā, tad tas nav normāli. Un mēs nevaram tikai pasīvi stāvēt malā un tādējādi akceptēt visas šīs nebūšanas. Tiesnešu disciplinārā atbildība ir jāpastiprina.

Un es aicinu tieslietu ministru ne tik daudz runāt un kritizēt, bet, ņemot vērā savu ieņemamo amatu, arī sagatavot iespējamās izmaiņas attiecīgajos likumos un iesniegt tos valdībā, bet pēc tam izskatīt Saeimā. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es noteikti pievienotos opozīcijai un balsotu par Rasnača kunga atsaukšanu, ja viņš nebūtu reaģējis uz šo Laventa lietu. Protams, mēs varam runāt, daudz ko runāt, bet kamdēļ es to darītu? Ja mēs paskatāmies socioloģisko analīzi par tiesu varu, kāda ir bijusi uzticība tai no iedzīvotāju puses septembrī, tad redzam, ka neuzticas 60,7%, bet tādu, kas nezina, uzticēties vai neuzticēties, ir 6,9%, tātad kopā 67% Latvijas iedzīvotāju neuzticas tiesai. Un tamdēļ Rasnača kungam jau sen vajadzēja veikt varbūt, vismaz opozīcijas skatījumā, kādus ekstremālus pasākumus, jo ir jāieved kārtība tiesu sistēmā.

Tagad, ja mēs runājam par profesora Kalnbērza aizvakar uzdoto jautājumu Eiropas savienības pārstāvjiem Kopenhāgenā, tad jāteic, ka tas jautājums, cienījamais profesor, bija mazliet citādāks, nekā jūs šeit to stāstījāt. Jūs sākāt ar garu ievadu par to, ka pašreiz Latvijas Republikā ir radušies tādi apstākļi, ka psihiatriju var izmantot, lai izrēķinātos ar politisko pretinieku. Nu tas ir galīgs absurds! Man liekas, ka tie Dānijas pārstāvji pat īsti labi neaptvēra, ko jūs ar to domājāt. Katrā ziņā jūs to jautājumu nostādījāt tā, ka Rasnačs ir mēģinājis iespaidot tiesas lēmumu, lai gan Rasnača paziņojums nāca jau pēc šā tiesas lēmuma. Viņš vienkārši izteica savu viedokli, un tās ir divas dažādas lietas.

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu Saeimas Prezidijam, kas lemj jautājumus par komandējumiem uz ārvalstīm, izturēties mazliet nopietnāk pret šīm lietām. Man nav pieņemams tas, ka Lujāna kungs uzdod jautājumus Eiropas savienības pārstāvjiem, sacīdams, ka viņi mūs kārdinot ar Eiropas savienību, lai mēs tikai stājoties iekšā šinī otrajā Padomju Savienībai līdzīgajā veidojumā. Tie ir atklāti meli vai Eiropas sabiedrības dezinformēšana.

Es katrā ziņā šo Rasnača demisijas pieprasījumu neatbalstu un lūdzu arī visus citus kolēģus neatbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izziņai daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs, apstiprinot vai neapstiprinot komandējumus, vadās pēc frakciju ieteikumiem. Patstāvīgi lēmumi Prezidijā netiek pieņemti.

Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Rasnača kungs iesāka savu sarunu, nosaukdams “varoņus” it kā pēdiņās, un nosauca uzvārdus, lai it kā tauta zina viņu uzvārdus, un tas, protams, tika pasniegts tādā ļoti negatīvā, ironiskā, sarkastiskā veidā. Es domāju, ka Rasnača kungam vajadzētu šiem cilvēkiem paldies pateikt par to, ka viņi ierosināja apspriest šo jautājumu, jo pēc būtības, Rasnača kungs, jautājums ir par demokrātiju Latvijā. Un Latvijā ir cilvēki, kas saprot, ka jūs kā ministrs, turklāt tieslietu ministrs, esat pārkāpis demokrātijas pamatprincipu, un, ja šī sabiedrība ir gatava par šiem principiem runāt, šos principus aizstāvēt, tad vispār ir jāpasaka paldies. Paldies Dievam, ka mēs šodien dzīvojam tādā sabiedrībā, kur par to var brīvi un atklāti runāt, kā arī var mēģināt, piedodiet, gāzt tieslietu ministru, nebaidoties par to, ka pēc tam kaut kas notiks.

Ja runājam vēl par būtību, tad jūs, Rasnača kungs, jau pats minējāt, ka Latvijā ir lielas problēmas ar tieslietu sistēmu. Es vēl gribu atgriezties pie jūsu runas sākuma, kad jūs teicāt, ka būtībā ir labi, jo tagad sabiedrība dzirdēs to; ka jūs teiksit un ka sabiedrība it kā dzirdēs to patiesību, ka te kādi desmit deputāti iestājas par kādiem blēžiem un nesaprot, teiksim, to jūsu cēlo nodomu, ko jūs izklāstījāt 14. oktobrī. Bet, Rasnača kungs, mēs taču nedzīvojam kaut kādā slēgtā vidē, to dzirdēja arī Eiropā, to dzirdēja tās demokrātijas, tās civilizētās valstis, kurām jūsu rīcība šķiet antidemokrātiska, līdz ar to jūs esat izdarījis lielu morālu kaitējumu šai valstij.

Es domāju, ka jūs uznāksit tribīnē un runāsit par problēmām, kuras tika norādītas Eiropas savienības komisijas ziņojumā attiecībā uz Latviju un kāpēc ar mums neiesāka sarunas. Starp citu, te lielākā problēma ir tieši tas nesakārtotais lauks, par kuru atbildat jūs. Tomēr jūs nevienu vārdu par to nerunājāt, un neviens cits arī par to nerunā.

Es neesmu par to, ka būtībā būtu jāgāž Rasnačs, jo būtībā ir jāgāž visa tā bezjēdzība un nekārtība, kas valda tajā laukā, par kuru jūs atbildat. Par to būtu jārunā, bet par to te nerunā. Un nav jau svarīgi, vai tas esat jūs vai kāds cits no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” būs jūsu vietā. Ja jūs, teiksim, būtu diezgan liels demokrāts, tad jūs pateiktu: “Piedodiet, es tiešām saprotu, ka esmu nogāzis vienu lielu “podu” un izdarījis Latvijai kaunu, es neesmu divu gadu laikā paspējis sakārtot to, kas man bija jāsakārto, es neesmu ticis galā ar savu uzdevumu, un tāpēc Latvijai ir lielas problēmas attiecībā uz integrēšanos Eiropas savienībā... Es to tagad saprotu, bet es esmu darījis, ko esmu varējis, tomēr tas nav pietiekami daudz, un tāpēc es aizeju. Es dodu citam iespēju to darīt, jo man ir svarīga nevis mana kaut kāda personiskā labklājība vai manas intereses, vai partijas intereses. Es valsts intereses izvirzīšu augstāk, jo apzinos, ko es esmu izdarījis, un tāpēc es aizeju. Un es aizeju tieši šīs demokrātijas vārdā un šīs tieslietu sistēmas sakārtošanas vārdā.” Tā būtu darījis īsts ministrs vienā civilizētā valstī, kas domātu par valsti un būtu valstiski noskaņots, nevis partijiski. Tā ir tā būtība. Un, ja tas tagad nenotiek, tad tikai tāpēc, ka te valda ļoti šauras partijiskas intereses, nevis valstiskas intereses. Paldies. (Starpsauciens: “Demokrātija nav patvaļa!”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Šoreiz gan vārdi laikam vairāk ir domāti padomes pārstāvjiem. Jūs šeit valdāt, un jūs zināt tās nekārtības, kas šeit notiek. Mēs to visi zinām, mēs to redzam, ko tauta domā par mūsu tiesu lietām. Bet kāpēc šīs padomes pārstāvji neko nav darījuši? Tie paši cilvēki - Tabūna kungs un citi - ir sēdējuši jau vairākās Saeimās, bet itin nekāda kārtība nav ieviesta. Nāk mājieni par varasvīriem, ka Dobeļa kungs var iet un piekaut puisi, ko policija tur... Nāk mājieni par prokuroru, nāk mājieni par tiesnešiem, bet varasvīri vienalga kā panāk savu. Viņi kļūst bagāti, viņi ieceļ savus draugus uz mūžu par tiesnešiem un tā tālāk. Un tautā valda neizpratne, kā mēs varam dzīvot tādos džungļos, kur bandīti valda un kur mēs Saeimā ieceļam amatā cilvēkus uz mūžu, kurus pat neesam redzējuši. Mēs nezinām, kas viņi tādi ir, un mēs lasām šodien laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”... Mēs pagājušajā mēnesī apstiprinājām amatā kādu Balodi, kurš tikko kā ir paņemts ciet par 500 latu kukuļņemšanu... Par viņu jau daudz kas bija zināms pirms tam, bet mūsu padomes pārstāvji stūma uz priekšu šo cilvēku.

Mūsu padomes pārstāvji apstiprināja Laventu par bankas “Baltija” prezidentu, mūsu padomes pārstāvji viņu finansēja, lai viņš varētu uzpirkt to “tīklu”, un tagad skatieties, kas notiek! Manuprāt, tas ir teātris. Viens atlaiž mājās, bet otra politiskā partija grib radīt sev lielāku popularitāti ar to, ka viņa it kā iebilst, bet nekā nepanāk. Spēlējam teātri, maldinām tautu! Mūsu zeme ir dziļā, dziļā nelikumības krīzē, valdības padomes pārstāvji nāk tribīnē un to skaidro, bet neko nedara.

Kas ir jādara? Godājamais Tabūna kungs nāk un saka: “Jūs, kas esat tur opozīcijā, jūs esat baigi naivi politiķi. Jūs nesaprotat, ka jūs neko nepanāksit, (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nevajag traucēt darīt!”) jo šī padomju vara, kas ir mūs iedzinusi tik dziļā purvā, vēl valda un turpina radīt to purvu.” Bet ko tad lai mēs darām, godājamais Tabūna kungs? Mēs vienkārši nolemjam, ka mūsu tauta un mūsu zeme iet bojā, ka mēs tur itin nekā nevaram darīt, ka mēs nebūsim naivi, tāpēc atļausim, lai grimst vēl dziļākā postā. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nevajag traucēt!”) Pasakiet, godājamais Tabūna kungs, kas mums būtu jādara, lai ieviestu kārtību? Pie tam šeit tie mājieni nāk no visām pusēm - mājiens nāk no Sadarbības padomes, kura poga ir jāspiež, un mājiens nāk mums uz opozīciju no Tabūna kunga, sak, mēs te nebūsim naivi, un ko tad mēs te spiedīsim to nepareizo pogu, jo mēs tik un tā neko nepanāksim...

Bet es jums pateikšu, Sadarbības padomes locekļi, ka jūs esat naivi. Tautai ir jau par daudz, un jūs dabūsit to, ko esat pelnījuši. Jums ir vēl gads, jūs pļāpājat par to nekārtību, kas šeit ir, bet jūs ieceļat augstos amatos tādus, kurus vajadzētu tiesāt par to, ko viņi ir darījuši okupācijas laikā. Bet kas notiek?... Nē... un jūs runājat! Bet kāpēc jūs tad runājat par to nekārtību šinī valstī? Kāpēc jūs, kam ir tā vara, neko nedarāt? Un tad vēl kaunināt mūs tāpēc, ka mēs esan naivi un tomēr cīnāmies, un darām, ko varam... (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Ej, vietiņā!”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies!

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Frakcijas “Latvijai” deputāti nav parakstījuši lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Rasnača kungam un ir nolēmuši nepiedalīties balsojumā par neuzticības izteikšanu Rasnača kungam, jo šodien Sadarbības padomē viss ir izlemts un ir skaidrs, kāds būs balsojuma rezultāts. Un tāpat ir skaidrs, ka gan Lavents, gan Rasnačs ir tikai nenozīmīgas figūras lielākā politiskā un finansiālā spēlē. Un ir jautājums, cik labi ir domāts Rasnača paziņojums šajā gadījumā. Varbūt tas tiešām ir kādā naivumā labi domāts, bet iznācis īsti labi tas nav; tas tomēr ir novedis pie tā, ka šobrīd tiesa Laventa kungam ir pārtraukta un nav iespējams turpināt procesu visās instancēs un veikt tālāku patiesības noskaidrošanu. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka Dzintars Rasnačs nav bijis labs tieslietu ministrs, jo viņš ir tieši atbildīgs par šīm nekārtībām tiesu sistēmā, kas ir izveidojušās, par korupcijas izplatību valstī un par likumdošanas nesakārtotību, kas pieļauj patvaļu un izlaupīšanu. Un beigās izrādās, ka neviens ne par ko nav atbildīgs. Tieslietu ministrs ir atbildīgs par to, ka likumi nav sakārtoti. Un tas ir ārkārtīgi absurdi, ka viens otrs vadošo frakciju pārstāvis, kā, piemēram, Tabūna kungs atļaujas šeit nākt un paziņot, ka valsts attīstība notiekot normāli un ka valdības darbs notiekot it kā pat ļoti normāli. Šeit nekā normāla nav, Tabūna kungs! Aizbrauciet un parunājiet ar cilvēkiem, tad jūs redzēsiet, ko viņi jums teiks. Bet jums jau cilvēku vēlmes ir svešas un acīmredzot negribas ar viņiem pat runāt. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tikai Čerāns tiekas...”)

Kopumā Rasnača kungs nav bijis labs tieslietu ministrs, bet mūsu balsis pret viņu lai paliek uz citu reizi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - otro reizi.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr pastāvu uz to, ka seminārā, kas notika Dānijā, jautājums bija no manas puses uzdots ļoti konkrēts un skaidri formulēts. Praktiski man bija divi jautājumi. Un, kas attiecas uz Vidiņa kunga un mana kolēģa repliku, es nezinu, vai Vidiņa kungs tajā seminārā bija skaidrā vai ne, bet man liekas, ka visi pārējie noteikti dzirdēja to, ko es pajautāju, un atbilde arī bija skaidra, to apliecināja arī Saulīša kungs. (Smiekli zāle.)

Un vēl viens moments. Ja Saulītes kundze nepieņemtu tādu lēmumu tiesas laikā un Laventa kungs būtu miris, tādā gadījumā, man liekas, daži esošie un bijušie valstsvīri varētu atviegloti uzelpot un visa vaina būtu uzlikta uz mirušo Laventu. Mēs gribam panākt, un es arī, lai būtu tiesa, lai būtu drošība Laventam, lai beidzot Laventa kungs sāktu runāt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu mēs vismaz Saeimā zināsim, kas mums ir Saeimas Prezidijā “stukačs”. Un man izbrīnu rada tas, kā “Helsinki-86” līderis saprot tādu jēdzienu kā diskusija, kurā uzdod jautājumus. Nevajag gaidīt no opozīcijas, ka es iešu bārstīt pērles, bet es uzdošu jautājumus, es radīšu savu viedokli par Eiropas savienību, es to nesīšu arī tautā. Es, atvainojiet, kolēģi, patiešām nebaidos. Vidiņa kungs, jūs vizinājāties toreiz, darbodamies pret padomju režīmu, un arī jaunajā režīmā, es domāju, jūsu frakcija ir viena no tām, kas ir “tūristu” frakcija, tā labākā. Tā ir daudz pavizinājusies, bet lai nebaida ar to, ka es būšu neizbraucošs. Un man gribas uzdot jautājumu arī kolēģim Paulim Kļaviņa kungam: vai jūs balsosit par šo demokrātiju? Varbūt arī jūs kļūsit... varbūt arī jums ir piedraudējuši, ka kļūsit neizbraucošs? Arī jums visiem pārējiem, emigrantu kungi, es uzdošu jautājumu... Lūk, kur jūsu mērķis, paskatieties savā kolēģī Vidiņā, kas jums organizēs par nepareizu braukšanu neizbraukšanu, kas kārtējā Prezidijā vai vēl kaut kur citur nosacīs... Tas man atgādina vecās labās KGB metodes, tikai žēl, ka viņš pārnes šīs metodes uz šo Saeimu. Un man ir kauns un žēl, ka arī “Latvijas ceļš” kārtējo reizi pūtīs šajā stabulē. Nu, svilpojiet vēl vairāk, tad tālu iesit pa savu ceļu, tikai beigās būs jāiet pa taku kopā ar Vidiņu, tad varēsit svilpot. Un, ja mēs šādu valsti ceļam, tad tas ir patiešām demokrātijas sasniegums, un žēl, ka Rasnača kungs ar Juri Vidiņu kopā... Tie, cik es saprotu, ir tie īstie demokrātijas teicieni - lustrācija, “stučīšana”, neizbraukšana. Un tā demokrātiskā vieta, kur patiešām varēs visus aizsargāt, būs Rīgas centrālcietums. Un vēl kāds aizmirsts... Pauli Kļaviņa kungs, lēnām tas nāk atpakaļ tādā veidā, lēnām, un vienā dienā arī pie jūsu durvīm pieklauvēs. Papriekš mani labi nolustrēs, iebāzīs un noteiks neizbraukšanu vēl kaut kur, bet pēc tam varbūt pie jums tiks klāt. Un tad paliks tikai viena partija, kas būs tā īstā - lustratoru partija.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais ministra kungs! Es domāju, ka šodien runa nav par pašu tiesību sistēmu; protams, ka konkrētas lietas, to rezultāti, spriedumi, daudzus no deputātiem un sabiedrības neapmierina, taču šodien runa ir par konkrēto Ministru prezidenta un tieslietu ministra paziņojumu par tiesnešu atbildību, un faktiski mums šodien būtu bijis jārunā par to formu, veidu, kādā tas tika izdarīts. Paskatīsimies, kādā veidā tas tika izdarīts! Mēs varam šo paziņojumu nolasīt. Teikts ir skaidri un gaiši: piemērotā drošības līdzekļa maiņa bijušajam bankas “Baltija” uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam šajā gadījumā uzskatāma par nepieņemamu Latvijas sabiedrībai. Tātad pilnīgi visas šīs frāzes liecina par to, ka tiek vērtēti konkrēti tiesas procesi, konkrētu tiesnešu sastāvu rīcība. Taču, ja mēs paskatāmies likumā “Par tiesu varu”, tad redzam, ka tieslietu ministrs pat ar vislabākajiem nodomiem nav tiesīgs šādā veidā iejaukties konkrētas tiesas darbā. Un tas, ko mēs šeit dzirdējām - ka deputāti, kuri ir šo priekšlikumu iesnieguši, ir juristi vai nav juristi, - acīmredzot ir tikai turpinājums tam veidam, kādā tieslietu ministrs vērtē demokrātiju mūsu valstī. Man žēl... es cienu Rasnača kungu, bet man žēl... es, šeit zālē sēžot, nevarēju tomēr nenākt un to nenorādīt. Jo beigu beigās mums ir jādomā, kā mēs šo valsti vadīsim tālāk un vai šī valsts ir demokrātiska vai nav. Bet, protams, mēs jau šeit zālē arī esam dažādi. Un tad, kad es redzēju to iesniegumu, man tajā pašā laikā bija jautājums sev, es domāju: Jānis Ādamsons arī ir parakstījis šo priekšlikumu. Bet mēs taču atceramies, ka Jānis Ādamsons ir bijis tas, kurš ir nācis ar operatīvās lietas materiāliem Saeimas sēdē, ir runājis par noziegumiem valsts līmenī, bet beigu beigās šie noziegumi acīmredzot nav pierādīti un nav apstiprinājušies. Tā ka es domāju... es vienkārši aicinu visus klātesošos turpmāk izdarīt secinājumus. Es domāju, būs mums vēl arī citas lietas, kuras mūs satrauks. Būs jau arī tādas lietas - teiksim, Haritonova lieta -, kuras nāks Augstākajā tiesā, un varbūt arī Augstākajā tiesā vai nu tieslietu ministrs, vai kāds cits pārstāvis nāks un vērtēs, kā notiek šis process. Es domāju, mums acīmredzot ir jāapstājas un jāsaprot, jāmēģina dziļāk izprast, kas ir ierakstīts likumā “Par tiesu varu”, un jāmeklē citi ceļi un veidi, kā uzlabot tiesību aizsardzības sistēmu, ne tikai tiesu sistēmu, bet tiesību aizsardzības sistēmas kvalitatīvos rādītājus, kā atbrīvoties no tiem faktoriem, kuri šo tiesību sistēmu grauj un padara to nekvalitatīvu. Bet, kopumā ņemot, es aicinu Rasnača kungu padomāt par šīm lietām, kaut gan es neaicinu viņu atstāt amatu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs. Rasnača kungs, līdz pārtraukumam ir 3 minūtes.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es patiešām jūtos gandarīts, ka bija iespēja uzklausīt tik daudzus un dažādus viedokļus. Vienlaicīgi es gribētu informēt, ka jūtos nedaudz vīlies par to, ka nebija iespējas pateikt visu, kas bija sagatavots, šajā sēdē, varbūt tad būtu mazāk nezināšanas vismaz pēdējās rindās sēdošajiem, kuri pieprasīja šo demisiju. Katrā ziņā kolēģus no valdošās koalīcijas es gribētu aicināt - ja tiešām Tieslietu ministrija lūgs - arī savās frakcijās mēģināt savākt iespējami ieinteresēto deputātu kopskaitu. Jo man ir ļoti plaša informācija par cēloņiem, par sekām un par prognozēm tiesu varas turpmākai attīstībai. Es domāju, ka, ja mēs tā turpināsim, tad labu galu visa šī mūsu koncepcija, tiesu varas neatkarības koncepcija, neiegūs, tāpēc es aicinu frakciju vadītājus uz dialogu un aicinu arī veikt jūsu frakcijās sarunu par šo tēmu. Tās ir sūdzības, tās ir disciplinārlietas.

Un, otrkārt, - par Eiropu. Es redzu, ka opozīcijas deputāti bieži braukā uz Eiropu un viņiem rodas savs priekšstats. Tas, protams, ir labi, tas paplašina viņu redzesloku, un viņi varbūt reiz sāks saprast, kas tad tā tāda ir. Taču es nobeigumā minēšu kādu faktu - un tas ir domāts Jurkāna kungam - par Eiropu. Pret vienu tiesnesi tika ierosināta disciplinārlieta par to, ka viņa bija pārkāpusi Vīnes konvencijas nosacījumus par diplomātiskā pārstāvja iespēju tikties ar tiesājamo. Tiesnese noraidīja šādu iespēju, (Starpsauciens: “Pareizi ir!”) taču Vīnes konvencija to liek, un tā nu Latvija ieiet Eiropā - tieši otrādi - ar to, ka konkrētā gadījumā tiek pārkāpta Vīnes konvencija. Ministrs ierosināja disciplinārlietu, taču Tiesnešu kolēģija noraidīja. Tā ka es aicinu domāt par daudzām lietām, aicinu arī uzklausīt mani frakcijās, ja tāda iespēja ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts.

Tā kā pienācis laiks pārtraukumam, pirms pārtraukuma - paziņojums par komisijas sēdi. Vārds deputātam Jurim Kaksītim. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Aicinu jūs tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Un tagad, godājamie kolēģi, sveicam mūsu kolēģi Robertu Dilbu, kuram šodien paliek 48 gadi. (Aplausi.)

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Inese Birzniece, Ziedonis Čevers, Viktors Dinēvičs, Ernests Jurkāns, Aivars Guntis Kreituss, Andris Rubins, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Leonards Teniss, Andris Tomašūns.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputāti. Turpināsim darbu!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas Apvienotās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā” un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Dokumenta nr. 3315. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Iekļaujam to darba kārtībā pēc lēmuma projekta “Par deputāta U.Veldres atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Tas ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu finansu ministram Robertam Zīlem”. Kā referents šajā jautājumā vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” kā galvenā opozīcijas frakcija Saeimā pieprasa izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem, jo uzkrītoši bieži pēdējā laikā ir dzirdama “tēvzemiešu” valdības lielīšanās, cik veiksmīgi viņu vadībā ir notikusi valdības pārņemšana. Milzīgs sasniegums esot tas, ka valdība ne mirkli neesot pārtraukusi savu darbošanos, ka valdības sēdes kļuvušas garākas un garākas, tajās tiekot arvien vairāk un vairāk runāts, apspriežot izskatāmos jautājumus.

Daudz mazāk diemžēl tiek runāts par to, kā tieši strādā katrs ministrs, kā viņš pilda savus tiešos pienākumus. Piemēram, kā tad strādā finansu ministrs Roberts Zīle? Šķietami jau viss esot kārtībā. Roberts Zīle esot izglītots cilvēks, esot labs speciālists, godprātīgi atsēžot darbā pavadāmo laiku un pat darbojoties saskaņā ar likumdošanu. Bet cits jautājums tomēr ir, vai šī Zīles darbošanās atbilst cilvēku interesēm, vai viņš aizstāv tautas vajadzības. Un, ja to analizē, tad redzam, ka Zīle strādā kādu citu - “augstāku” motīvu vārdā. Piemēram, ir labi zināmas tās problēmas, kuras šodien pastāv laukos, kādas tās ir jārisina lauksaimniekiem. Taču valdība joprojām nepilda Lauksaimniecības likumu, nemaksā zemniekiem likumā paredzētās subsīdijas 3% apmērā no valsts kopbudžeta. Finansu resursu nepareizas novirzīšanas dēļ joprojām netiek pildīta Lauksaimniecības likuma prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto resursu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Bet par to atbildīgs ir finansu ministrs, un tas ir Roberts Zīle.

Tāpat Zīle izliekas neredzam, ka lauku attīstībai netiek piešķirti līdzekļi, kas gūti no konfiscētās bezīpašnieku lauksaimniecības produkcijas realizācijas. Valdības uzdevums, tajā skaitā arī Roberta Zīles uzdevums, ir nodrošināt lauksaimniecībai līdzvērtīgu vietu starp pārējām tautsaimniecības nozarēm, ekonomiski stabilizēt lauksaimniecisko ražošanu un attīstīt to. Tas nav iespējams, ja nav valsts atbalsta lauksaimniecībai. Diemžēl ir redzams, ka šis atbalsts arvien vairāk atpaliek no citām valstīm, tajā skaitā, no mūsu kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas.

“Tēvzemiešu” valdības nostāju pret lauksaimniecību Latvijā uzskatāmi raksturo, piemēram, finansu ministra Roberta Zīles teiktais. Citēju: “Jo vairāk Latvijā būs zemnieku, jo nabadzīgāk viņi dzīvos.” Citāta beigas. Tas nozīmē tikai vienu, to, ka “tēvzemiešu” valdība un finansu ministrs Roberts Zīle jau ir parakstījuši nāves spriedumu laukiem, kur dzīvo latviešu tauta. Tautas kustībai “Latvijai” tas nav pieņemams. Redzams, ka finansu ministra Zīles darbība ir tieši pretēja savulaik - pirms 6.Saeimas vēlēšanām - deklarētajiem partijas “Tēvzemei un Brīvībai” solījumiem.

Kā piemēru atgādināšu kaut vai dažus vēlētājiem dāsni dāļātos solījumus.

Pirmais - atbalstīt laukus un zemniecību ar muitas tarifiem, kredītiem un subsīdijām.

Otrais - ik gadus noteikt lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkumu valsts rezervei un valsts vajadzībām - armijai, skolām, slimnīcām, nosakot stabilas iepirkuma cenas uz trim gadiem.

Nu ko? Jājautā: kad tad beidzot “tēvzemieši”, viņu skaitā arī finansu ministrs Roberts Zīle, sāks pildīt vēlētājiem dotos solījumus? Nepilda viņi tos! Liels “tēvzemiešu” valdības sasniegums esot tas, ka izdevies tik ātri sagatavot budžeta projektu 1998.gadam. Tas esot ticis sagatavots četros mēnešos. Finansu ministrs Roberts Zīle esot izpildījis galveno uzdevumu - izstrādājis bezdeficīta budžetu. Nezinu kāpēc tikai tiek aizmirsts tas, ka reti kurš Latvijā šobrīd ir apmierināts ar šo bezdeficīta budžetu. Tiek aizmirsts arī tas, ka bezdeficīta budžets nevar būt pašmērķis. Tiek aizmirsts tas, ka valsts pastāv cilvēku dēļ, ka valsts pamats ir tās iedzīvotāji, bet 1998.gada valsts budžeta projekts uzskatāmi apliecina “tēvzemiešu” valdības attieksmi pret savu tautu. Normālā valstī medicīna, izglītība, kultūra, aizsardzība tiek uzturēta cilvēku dēļ, turpretī Latvijā tas tā nav. Redzot to, cik maz līdzekļu nākamā gada budžeta projektā atvēlēti šīm jomām, ir skaidrs, ka 1998.gada budžets ir tautas iznīcināšanas budžets, par ko jau pārliecinājāmies šeit, debatējot, apspriežot to pirmajā lasījumā.

Paradoksāli ir lasīt, piemēram, Ministru prezidenta Guntara Krasta kautrīgo atzīšanos, ka finansu ministrs Roberts Zīle ir nedaudz kļūdījies, plānojot budžetu medicīnai. Budžeta projektā tādas nelielas kļūdīšanās dēļ it kā nav iekļauti 1,4 miljoni latu, kas bija domāti zāļu iegādei, taču Krasts gan cerot, ka galīgajā variantā medicīnai budžetā būs atvēlēts vairāk naudas. Lūk, cik vienkārši! Finansu ministrs “aizmirst” ierakstīt pāris miljonu, bet, pēc Krasta domām, tā jau nav nekāda problēma! Pēc principa: “Eh, kad jau atcerēsimies, tad jau ierakstīsim,” tā teikt, pāris miljonu šurp vai turp, kas tur ko citiem satraukties.

Tāpat notika arī gadījumā ar 4 miljonu dolāru izdāļāšanu pa labi un pa kreisi no valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” līdzeķliem. Tautas kustība “Latvijai” jau nevēršas pret Olimpiskās komitejas, olimpiskās kustības vai sporta atbalstīšanu, bet tas, kā to darīja finansu ministrs Zīle apstākļos, kad varēja atrast arī citas formas šim nolūkam, nav pieņemams. Šāda finansu ministra un arī premjera attieksme kārtējo reizi liecina vienīgi par valdošo aprindu cinisko attieksmi pret cilvēkiem, rāda, ka valdošās koalīcijas īstenotā politika ir prettautiska.

Šodien visiem ir zināma traģiskā situācija mūsu valstī dzimstības un mirstības ziņā. Ir zināms, cik daudz cilvēku mirst no ielaistām un neārstētām slimībām, tāpēc nekādi nav attaisnojams premjera Krasta vērtējums par Zīles piemirstajiem miljoniem medicīnai, jo tas vairāk atgādina varbūt tādu tēvišķīgu aizrādījumu nerātniem bērniem, kuri pārāk daudz blēņojas. Tomēr traģiski ir tas, ka šī “blēņošanās” tik rūgtas asaras pēc tam maksā mūsu valstij.

Līdzīgi “tēvzemiešu” valdība ir aizmirsusi - atkal jāsaka pēdiņās - “piešķirt” nepieciešamo līdzekļu apjomu arī pašvaldībām, lai tās varētu izpildīt tām uzticētos pienākumus. Piemēram, Krasts pat ir izvirzījis kā uzdevumu pašvaldībām jaunu darba vietu radīšanu. Vai tā nav ņirgāšanās par pašvaldībām?

Finansu ministra Roberta Zīles sagatavotajā budžeta projektā pašvaldībām iedalīti tik mazi līdzekļi, ka tie ir uzskatāmi par simboliskiem. Ir skaidrs, ka pašvaldības nevarēs nākamajā gadā veikt tām uzticētās funkcijas - nevarēs īstenot cilvēku sociālo aizsardzību, finansēt skolas un bērnudārzus, lauku slimnīcas un ambulances, remontēt ceļus pašvaldību teritorijās, uzturēt kārtībā infrastruktūru un tā tālāk un tā tālāk. Tā rezultātā lauku apvidi vienkārši izmirs. Cilvēki būs spiesti pārcelties uz pilsētām.

Finansu ministrija tātad uzcītīgi realizē, pilda valdības politiku, īstenojot maksimālu centralizāciju, kas apdraud šobrīd latviešu tautas turpmāko pastāvēšanu, kas it sevišķi apdraud jau lauku ļaužu izdzīvošanu. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka plānotais budžets nav pieņemams. Līdz ar to nav pieņemama arī tā sagatavotāja - finansu ministra Roberta Zīles darbība. Tāpēc frakcija “Latvijai” aicina izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kostandas kungs jau šeit minēja to saspringto budžeta situāciju, kāda mums šajā brīdī ir izveidojusies, un ļoti labi ilustrēja tās jomas, kurām šobrīd mūsu valstī ir vajadzīgi līdzekļi un kuras mūsu valstī ir vitāli svarīgas. Tiešām no daudziem politiķiem, arī no ļoti daudziem citiem cilvēkiem vispār valstī mēs dzirdam šo vajadzību, ka ir nepieciešams vairāk līdzekļu piešķirt vienai vai otrai nozarei - vairāk līdzekļu ir nepieciešams medicīnai, vairāk līdzekļu ir nepieciešams skolotāju algām, ir jāizpilda Lauksaimniecības likuma prasības, nodrošinot zemnieku saimniecības ar resursu un cenu paritāti, lai piena litrs un dīzeļdegvielas litrs būtu salīdzināmās cenās. Ir nepieciešami līdzekļi, lai veiktu skolu datorizāciju. Tas viss ir vajadzīgs, taču jautājums vienmēr atduras pret to, kur ņemt līdzekļus šīm mūsu valstij vitāli svarīgajām nozarēm?

Tautas kustība “Latvijai” allaž ir teikusi, ka šie līdzekļi ir, ka mūsu valstī pastāv šīs rezerves, no kurienes šos līdzekļus varētu ņemt, ir tikai jāgrib tos paņemt. Un arī šajā gadījumā mēs redzam, ka finansu ministrs vienkārši negrib izmantot visas tās iespējas, kas viņam ir dotas kā finansu ministram un valsts līdzekļu aizstāvim.

Sabiedrībā jau ir plaši izskanējusi diskusija, un jautājums ir pilnīgi konkrēts - par Zīles kunga doto atļauju valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” sponsorēt Latvijas Olimpisko komiteju par summu, kas ir 4 miljoni dolāru. Tagad tālāk varam diskutēt par to, cik skaista sporta halle ir Ventspilī un cik viss ir bijis skaisti un likumīgi.

Taču pat tajā gadījumā, ja viss būtu bijis patiešām pilnīgi likumīgi, arī tad finansu ministram valstī ir jābūt ne tikai klerkam, kas uzrauga to, vai priekšrakstiem ir ievērots pēdējais burtiņš, bet ir arī jāvērtē šo līdzekļu izmantošanas lietderība. Pastāvot pašreizējai valsts budžeta situācijai, šie līdzekļi netiek lietderīgi izmantoti. Tas ir pilnīgi skaidrs.

2 miljoni latu, kas šajā brīdī tīrā veidā aizgājuši garām valsts budžetam, ir pietiekami liela summa, lai šīs summas nepaņemšana valsts budžetā būtu kvalificējama kā finansu ministra nolaidība. Ja arī uz tā pamata pēc attiecīgā panta krimināllietu ierosināt nav iespējams, tad vismaz neuzticību gan mums Saeimā vajadzētu izteikt, lai tomēr viņa vietā nāk tādi finansu ministri, kas ir spējīgi sekot līdzi valsts līdzekļu plūsmai un gādāt par to, lai šie līdzekļi arī tiktu valstī saimnieciski izmantoti.

Es aicinu izteikt neuzticību finansu ministram Robertam Zīlem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi un godātie radioklausītāji, (Starpsauciens: “Tu esi parlamentā...”) kas šajā gadījumā ir ļoti, pat īpaši svarīgi! Es jau pagājušajā reizē šīs lietas sakarā jums citēju likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantu. 5 minūtes ir īss laiks, tāpēc šoreiz neatkārtošos.

Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu aspektu - tas ir, uz republikā reģistrētajām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, reliģiskajām, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kam ir tiesības izmantot šo likuma pantu. Netika skarts tāds jautājums, ka 85% no summas, kura tika ziedota Latvijas Republikā reģistrētajām manis nosauktajām organizācijām... tātad 15% šajā gadījumā ziedotājs pats no savas naudas liek klāt. Tātad netika runāts par šādu iespēju, un mūsu gadījumā tas ir ietverts tajā likuma pantā, kas skar Latvijas Olimpisko komiteju. Tātad 15% ziedotājs liek klāt.

Kas faktiski te notiek? Šī nauda nāk klāt vēl ārpus šīm nodokļa atlaidēm, ko stingri nosaka likums un ko vēl reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ja mēs to tagad kvalificējam kā nodarījumu - un šajā gadījumā tika uzbūvēts sporta komplekss, kas ir visas sabiedrības, visa Kurzemes reģiona milzīgs ieguvums - , ja mēs vispār apstrīdam šādas iespējas, tad mēs vēršamies pret jau tā ierobežotajām iespējām sponsorus kaut kā ieinteresēt šajos ziedojumos. Šis likuma pants ar lielām pretrunām un ar grūtībām tika izcīnīts, jo tā jau tas ir, ka tas iet tiešā nozīmē garām budžetam, bet tas tiek ieguldīts stingrā sabiedrības uzraudzībā šo cildeno mērķu labā.

Un tagad, cienījamie, godātie radioklausītāji, tie, kuri esat ieinteresēti klausīties, ko mūsu opozīcija dara! Es gribu šeit notiekošo tēlaini salīdzināt ar “Mērnieku laiku” Oļinieti. Oļiniete nolādēja savu bērnu, nezinādama, ko dara, un uzņēmās šo savu grēku, bet ko jūs, godātā opozīcija, šajā gadījumā darāt? Oļiniete Dieva priekšā nezināja, ko vēlāk atbildēt, bet ko jūs atbildēsit saviem vēlētājiem, jo jūs esat mēģinājuši... Es ceru, ka jūs nesagrausit, bet jūs esat mēģinājuši sagraut šo atļauto, likumā stingri noteikto sponsoru ieinteresētību ziedot naudas līdzekļus manis nosauktajām sabiedriskajām organizācijām. Tāpat kā iepriekšējā reizē es gribu teikt: Zīles kungs, pārkāpuma nav šajā jūsu atļaujā un arī turpmāk gan pret teātriem, gan pret izglītības organizācijām, gan pret labdarības organizācijām esiet atsaucīgs, ļaujot izdarīt šos ziedojumus likumā noteiktajā kārtībā. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: “Pietuka Krustiņš...”)

Sēdes vadītājs. Gunta Gannusa - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Pagājušajā sestdienā daudzi bija ielūgti šajā olimpiskajā sporta pasākumā - Olimpiskās komitejas pasākumā, kurā mēs varējām savām acīm vērot šo objektu, ko šodien apspriežam šajā zālē un par ko izteicām finansu ministram Robertam Zīlem šo neuzticību. Un tādēļ es tiešām esmu pārsteigta par daudzu deputātu (šajā gadījumā - arī par opozīcijas) nostāju. Runāšu no tāda aspekta, ka šī halle tiešām ir unikāla. Tur notiek ne tikai sporta sacensības, tur notiks arī teātra izrādes, tur notiks arī koncerti. Mūsu reģionā - Kurzemē - es tiešām nevaru nosaukt ne Kuldīgu, ne Liepāju, nevienu citu tuvējo pilsētu, kurā būtu šāda halle šādu pasākumu veikšanai. Bet ne jau tā ir lietas būtība. Putniņa kungs ļoti labi sacīja, ka šajā gadījumā finansu ministrs Roberts Zīle ir likumu ievērojis burts burtā. Bet galvenais jau nav tas. Vai jūs, Čerāna kungs, domājat, ka tad, ja mēs varēsim lauku subsīdijās iedot klāt vienu latu vairāk par vienu govi, zemnieks būs ar to apmierināts? Viņam šodien ir jādomā galvenokārt par to, kā viņš vispār kulturāli dzīvos un kā viņš veidos savu sadzīvi. Tā ir vislielākā problēma šodien laukos. Ne jau tas, cik mēs iedosim par degvielas litru, lai viņš vakaros bezjēdzīgi strādātu, no astoņiem, no saules lēkta līdz saules lēktam, neko vairāk neredzot, un tāpat arī viņa bērni. Ja mēs šodien šiem bērniem, kas dzīvo Ventspils apkārtnē - tas ir Kuldīgas reģions, tas ir Talsu reģions, - neļausim aizbraukt kulturāli atpūsties, tad mums nav ko gaidīt, ka mums notiks normāla zemes reforma laukos. Cilvēks nevar dzīvot tikai no darba. To mēs kādreiz redzējām, piemēram, Saldus rajona kolhozā “Druva”. Rubuļa kungam galvenais bija sadzīves kultūra, viņam galvenais bija arī peldbaseins. Un šodien arī “Ventspils nafta” varēja atrast šādam nolūkam līdzekļus un piedāvāt tos Olimpiskajai komitejai. (No zāles deputāts K.Čerāns: “No Valsts budžeta...”) Jā, Čerāna kungs, šajā gadījumā tie ir tāda uzņēmuma līdzekļi, kurā ir arī valsts kapitāls, un es uzskatu, ka viņi šo naudu ir izlietojuši ļoti lietderīgi. Un tiešām visi ventspilnieki bija pārsteigti un sašutuši par šo Saeimas nostāju. Jo, es jums vēlreiz saku, arī pēc gadiem šie bērni un mēs tur uzturēsimies, jo veselība jau nesākas tikai ar ambulancēm un zāļu paciņām, kas mums ir jāizdala, nepārtraukti jādod no Labklājības ministrijas. Veselība mūsu bērniem sākas ar sporta halli. Un tāpēc es nevaru saprast šo jocīgo nostāju, kāda ir daudziem deputātiem. Ne jau ar zālēm mēs panāksim savas tautas veselības uzplaukumu. Tāpēc es domāju tā - šī ir pirmā sporta halle. “Ventspils nafta” noteikti sponsorēs arī nākotnē vēl kādas sporta halles celtniecību, varbūt Daugavpilī, varbūt Rēzeknē. Tas ir tiešām valsts un cilvēku, mūsu bērnu un nākotnes labā. Tāpēc es nevaru saprast šo opozīcijas milzīgo uzbrukumu mūsu finansu ministram. Aicinu visus tomēr apsvērt šo jautājumu un balsot pret šo opozīcijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt, ka likums nekur nav pārkāpts, un praktiski mums nemaz nebūtu iemesla šeit šo jautājumu izskatīt. Vēl vairāk! Manuprāt, šis ir ļoti labs un tālejošs solis. Es jums paskaidrošu - kāpēc. Bet vispirms es gribu izteikt pateicību tieši “Ventspils naftas” kolektīvam, visiem ventspilniekiem un arī finansu ministram Zīles kungam par to, ka viņi šo tālejošo soli izdarīja. Pēc diviem gadiem Sidnejā būs olimpiskās spēles. Parasti mums notiek tā, ka naudu mēs meklējam tikai tad, kad ir jābrauc - pēdējā nedēļā. Nevienā valstī, nekur, sportisti šādā veidā negatavojas kaut kādiem atbildīgiem sporta svētkiem. Bet šobrīd šis jautājums jau ir izlemts un šī nauda ir ieskaitīta Olimpiskajai komitejai, kura šo naudu izmantos, lai nākamajām olimpiskajām spēlēm gatavotos jau divus gadus iepriekš. Tas nozīmē, ka šie sportisti, mūsu valsts izlases kandidāti, varēs netraucēti gatavoties, vairs nedomājot par savām finansu problēmām. Es domāju, ka tas ir ļoti apsveicami. Šeit nebūtu iemesla debatēt, ka jāizsaka kādam neuzticība, nedz arī kaut kādos citos nolūkos runāt par šo gadījumu. Ir viena lieta, par ko es domāju, - bet, es domāju, finansu ministrs ir pietiekami gudrs un erudīts, - varbūt tiešām jāskatās, lai milzīgi naudas līdzekļi nenonāktu kādam vienam klubam un lai tajā pašā laikā mums citur nepietrūktu naudas, kā tas bija šogad. Kā mēs atceramies, sieviešu volejbola komanda naudu saņēma pēdējā nedēļā. Sieviešu basketbola komandai bija problēmas sakarā ar braukšanu uz atlases turnīru. Mēs zinām, ka mūsu pasaules čempiona Serģa ekipāža naudu saņēma pēdējās nedēļas laikā, lai aizbrauktu uz pasaules čempionātu, un kļuva par čempioniem. Par šiem jautājumiem mums ļoti nopietni jādomā, lai, lūk, šādas komandas un šādi sportisti nepaliktu bez finansējuma. Šeit es vēl gribu vērsties pie mūsu opozīcijas deputātiem. Acīmredzot mēs nezinām, ko mēs darām. Es vienkārši jūs nesaprotu, kolēģi! Es domāju, ka mums ir daudz dažādu citu svarīgāku lietu, par ko būtu jārunā. Tiešām daudzi labi priekšlikumi no jums nāk, bet šinī gadījumā es domāju, ka tas ir vienkārši tāds neapdomāts priekšlikums, ko esat vērsuši pret saviem vēlētājiem. Es gribu pateikt vienu lietu: jūs šādā veidā vienkārši tikai iztirgosiet savu vēlētāju balsis, un to jūs droši vien jutīsiet nākamajās vēlēšanās. Tāpēc, pirms jūs dodat priekšlikumus, jums ļoti nopietni jāpadomā. Un, tā kā ir ieradies Valdmaņa kungs, es jums, Valdmaņa kungs, pateikšu, ko runā Bauskas pusē vēlētāji. (Starpsauciens no zāles: “Skaļāk, lūdzu!”) Skaļāk? Valdmaņa kungs, es jums pateikšu, ko runā Bauskas pusē vēlētāji. Jums tas nosaukums ļoti labi skan - Tautas kopa “Brīvība”, bet tajā pašā laikā jūs vēl šobrīd atrodaties Vienības partijā, un cilvēki runā, ka Vienības partiju finansējis šajās vēlēšanās Stendzenieka kungs, kas parādā bankai “Baltija” 18 miljonus dolāru, un zināma daļa no tā gulstas arī uz jūsu pleciem. Tā ka, ja jūs šeit nākat tribīnē, vispirms nokārtojiet savas saistības ar banku “Baltija” kā ievēlēts deputāts un tad runājiet tālāk! Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret finansu ministra atstādināšanu no amata. (Starpsauciens: “Kādas problēmas?”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Klusumu, Tabūns runās.”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šķita, ka opozīcijai pietiks ar to, ka mēs Pieprasījumu komisijā, kuras priekšsēdētājs es esmu, 22.oktobrī izskatījām šo pieprasījumu, un finansu ministrs Zīles kungs ļoti detalizēti izskaidroja visu, kas attiecas uz šo ziedojumu. Bet opozīcijai, protams, nepietika ar to, un, dabīgi, kā jau tas ir tradicionāli pierasts, sekoja viņu pieprasījums, lai izteiktu neuzticību finansu ministram. (Starpsauciens: “Tabūn, par sevi runā!”) Starp citu, rudens sesijai sākoties, es teicu, ka opozīcija noteikti visu laiku mēģinās traucēt Saeimas darbu un izteiks neuzticību visiem ministriem pēc kārtas. (Starpsauciens: “Tabūna demisiju...”) Tagad pierādās, ka tā tas arī notiek. Lūk, opozīcija katrreiz griež un krāso kažoku, katrreiz savādāk. Vienreiz viņi rāj finansu ministru un citus ministrus, ka viņi nedod naudu, bet tad, kad viņi piekrīt dot naudu, viņi tos atkal rāj. Un es esmu simtprocentīgi pārliecināts - ja Zīles kungs aizliegtu ziedot “Ventspils naftai”, jūs kliegtu, ka finansu ministrs ir pārkāpis likumu, jo likumā ir paredzētas šādas tiesības finansu ministram. Jūs kliegtu - kāpēc viņš aizliedza?! Lūk, tātad jūs kliegtu jebkurā gadījumā.

Es vēlreiz atgādināšu, ka šī nauda nav ņemta no budžeta. Šī nauda nenonāktu ne pensionāriem, ne invalīdiem, ne skolotājiem. Tā ir uzņēmuma ziedotā nauda. Čerāna kungs un Kostandas kungs, saprotiet reizi par visām reizēm, ka ar raudāšanu nekas netiek darīts! Ir jādara konkrēts darbs, lai nabagiem palīdzētu. Es nolasīšu tikai vienu mazu fragmentu no tā, ko mums atsūtījusi Olimpiskā komiteja ar tās prezidenta Viļņa Baltiņa parakstu. Beigās teksts skan šādi: mēģinājumi te saskatīt finansu ministra Roberta Zīles un Latvijas Olimpiskās komitejas savtību vai likuma pārkāpumus nozīmē vai nu pilnīgu nekompetenci, vai arī nekaunīgu spekulāciju; šodien politiķiem var ieteikt pievērst vairāk uzmanības nepadarītiem darbiem un patiesi izšķērdētiem līdzekļiem, kā arī sadūšoties pateikt paldies tiem, kas Latvijas Republikai ir kaut ko reālu darījuši un uzbūvējuši. Lūk, tā vajadzētu rīkoties, nevis vienkārši kārtējo reizi - es jau kuro reizi atkārtoju - traucēt Saeimas darbu, traucēt likumdošanu un nepārtraukti pieprasīt ministru demisiju. Jūs jau šodien droši vien sagatavosiet un iesniegsiet pieprasījumus par vēl pāris ministru demisiju. Lūdzu neatbalstīt! Un es nešaubos, ka mēs neatbalstīsim šādu muļķību un nekaunību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvībai” frakcija.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Atkārtoti saku paldies godājamajam Prezidijam un kolēģiem par izturību. Tabūna kungs, nav ko pātarot par nekaunību. Katram ir sava sajūta par nekaunību, un es esmu dzirdējis 5. Saeimā... es jūs cienu kā kolēģi, kā personu. Ja jūs gribat mani apvainot kaut kādā ziņā kā personu, kā kolēģi, tad, lūdzu, darīsim to, bet nedarīsim to no tribīnes! Bet, ja jūs tomēr to vēlaties, nav nekādu problēmu. Tas paliek uz jūsu sirdsapziņas, un es domāju, ka vēlētāji to izvērtēs, kā tas viss veidosies.

Vēl viena lieta. Par kompetenci. Saprotiet, ir tāda sajūta, ka jūs vienīgie esat gudri. Un ka mēs visi esam muļķi, neko nezinām, neko nesaprotam, runājam ko gribam, bļaujam ko gribam. Valsts uzņēmums dāvina četrus miljonus dolāru (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tā izklausās!”) - ar ministra parakstu, ārpus Saeimas kontroles. Kam grib, tam dāvina. Un tagad sāk runāt par tādu jautājumu, vai ir vajadzīga halle vai nav vajadzīga halle. Halle, Tabūna kungs, ir vajadzīga - un ne tikai Ventspilī. (Starpsauciens: “Perepjolkinam...”) Par Perepjolkina kungu mēs vēl tiesā runāsim. Tabūna kungs, jūs jau vienu tiesu zaudējāt... (No zāles deputāts P.Tabūns: “To es zinu bez tevis!”) jā, jūs jau vienu tiesu zaudējāt. Es atceros, kā jūs 5. Saeimā sūkstījāties, ka jums maizei pietrūkst, ka Godmanim jāmaksā... Un es domāju: var būt, ka tā vēsture atkārtosies. Varbūt ir iespējams miera izlīgums, bet jums būs jāatvainojas no šīs tribīnes.

Par hallēm. Te nav runa par to, vai sporta zāles ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Ir runa par kompetenci. Es aicināju Zīles kungu, kad bija jautājums par pieprasījuma izskatīšanu Saeimā. Es atnācu un aicināju: Zīles kungs, nāciet šeit tribīnē un izstāstiet! Zīles kungs klusēja un aizgāja. Tas ir demaršs. Mans uzticības kredīts šim cilvēkam, šim politiķim ir beidzies. Es uzskatu, ka finansu ministrs tomēr nevar tādā veidā rīkoties. Tā ir rupja patvaļa un uzspļaušana uz parlamentu kā tādu.

Un vēl viena lieta. Latvijas Republikas Satversmē, kas katram deputātam, stājoties pie savu pilnvaru pildīšanas, jāzina no galvas, 5. pants skan: “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.” Jūs, Tabūna kungs, šodien nepārstāvat valdību, jūs pārstāvat savus vēlētājus, tos cilvēkus, kas par jums atdeva savas balsis. Un tagad paskatīsimies, ko jūs darāt to cilvēku labā, kas par jums balsoja. Ko dara Makarova kungs par labu slimnīcām, pensijām un visam pārējam? Nupat mēs redzējām, kā Rasnača kungs mēģina ar policejiskām metodēm kārtot tiesiskus jautājumus. Mēs arī redzam, kāda bija Krasta kunga kompetence, izmeklējot “Latvenergo” lietu. Visas galvenās amatpersonas tika ieceltas ar ekonomikas ministra līdzdalību. Un kas notiek ar Privatizācijas aģentūru? Jūs un jūsu partijas biedri visi ļoti labi zināja, kā tas viss notiek, bet jums pietiek nekaunības šeit nākt tribīnē un muldēt, un stāstīt cilvēkiem kaut kādas pasakas. Tad jau labāk sauciet uz 1. maija demonstrāciju vai kaut ko savādāk... (Aplausi) Jā, es nekautrēšos runāt. Mani jūs varat saukāt, kā jūs gribat un kā jums iepatīkas, bet es savus vēlētājus aizstāvēšu, es vienmēr esmu nostājies nevis partiju pusē, bet cilvēku pusē.

Un tagad es skatos - vēl viena lieta. Es skatos, ka ir izveidojusies nākamā tendence - šīs pilnvaras tiek nodotas nevis Saeimai, bet Sadarbības padomei. Aizvien lielāku lomu sāk spēlēt Sadarbības padome. Tagad es skatos - “Neatkarīgā Rīta Avīzē” žurnālisti raksta, ka Ministru prezidents atklāti izdara spiedienu uz Saeimas vēlētiem pārstāvjiem, atklāti pasakot, ka jūs tiksiet ganīti.

Kolēģi, es vēršos pie jums, tautas pārstāvjiem, - vai tiešām jūs jau esat tik tālu, ka jums visos jautājumos tā kā tādiem bērniem obligāti jāpakļaujas šim diktātam?

Vienīgais, ko es nobeigumā varu pateikt: es šajā situācijā redzu, ka tas ir proporcionālās vēlēšanu sistēmas krahs. Es redzu, ka Saeimā piecas, sešas, septiņas “lokomotīves” ir ievilkušas veselu “tukšo vagonu”, “tukšo” balsu skaitu, un es redzu, ka šiem cilvēkiem vairs nav palicis nekas, izņemot partijas bosu, kaut kādu atbildību partijas bosa priekšā. Es redzu, ka jūs pat ar vēlētājiem vairs netiekaties. Un tā tas iet un iet, un iet. Un es tomēr...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, žēl, bet 5 minūtes ir pagājušas.

A.Saulītis. Es aicinu noraidīt finansu ministru un pateikt...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, mums jāprasa Saeimai atļauja runāt papildu laiku.

A.Saulītis. Paldies, priekšsēdētāja kungs, ka jūs sekojat manam reglamentam, un es arī iesaku jums tikpat raiti strādāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Jūs ļoti rūpīgi uzpasējat, lai es tam sekotu.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti un arī tie cilvēki, kas klausās šo sēdi pa radio!

Ja mums šeit nāktu kāds pozīcijas pārstāvis, teiksim, Tabūna kungs, un teiktu, ka balts ir melns, vai mēs viņam tāpēc ticēsim? Nu nē taču! Neticēsim Tabūna kungam, (No zāles deputāts P.Tabūns: “Čerānam ticēsim...”) jo Tabūna kungs šeit teica, ka šie 4 miljoni, kas ir ziedoti Olimpiskajai komitejai, neesot budžeta nauda. Tā ir budžeta nauda. 90% ir valsts budžeta nauda, un atlikušie 10% ir valsts akciju sabiedrības nauda. Tātad tā ir pilnīgi simtprocentīgi valsts nauda.

Tāpat jautājums ir arī par šo Olimpisko halli. Šeit nāk deputāti un stāsta, ka šī nauda būšot Olimpiskās halles būvēšanai vajadzīga. Es saprotu, ka šī halle jau ir uzbūvēta. Tātad ir jautājums - ko tad mēs darīsim? Šeit otru halli būvēsim? (No zāles deputāte G.Gannusa: “Bet kāpēc gan nē!”) Man nav pilnīgi nekas pret to, ka saprātīgā veidā tiek kaut kāda nauda virzīta arī sportam, taču nekādā gadījumā nedrīkst sagriezt kājām gaisā visas mūsu valstī pastāvošās prioritātes. Tas, ka kāds ziedo naudu kādam, tas viss ir ļoti labi, bet tas, kas šajā gadījumā ir noticis, nav normāls privātpersonas ziedojums, tur atsevišķi “klerki” vienā valsts uzņēmumā izdomājuši, ka viņi gribētu četrus valsts naudas miljonus redzēt iztērētus kādos sporta pasākumos. Tas nav normāls ziedojums. Tur neviens cilvēks nav nācis ar saviem privātpersonas līdzekļiem. Tie visi ir valsts līdzekļi, un mēs nevaram atļaut šādu patvaļu ar valsts līdzekļiem. Un, ja finansu ministrs to atļauj, tad viņš nav šī amata cienīgs.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā, kuru mēs nupat izskatām, fokusējas vairākas valstī samilzušas problēmas.

Pirmā, kuru es gribētu minēt, ir veselība. Otrā - sports. Trešā - līdzekļu racionāla izmantošana. Un visbeidzot - labdarības pasākumi, tādi kā sponsorēšana. Tas viss ir vienā kontekstā. Par to, ka personīgi neesmu pret sporta atbalstīšanu, es jau reiz no šīs tribīnes izteicos, tad, kad bija runa par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Tanī reizē es izteicu izbrīnu par nekonsekvenci Finansu ministrijas rīcībā - vienā gadījumā atvēl 4 miljonus, bet otrā gadījumā neatvēl pat 50 tūkstošus. Vienā gadījumā ir runa par halles celtniecību, bet otrā gadījumā ir runa par nelaimē nonākušu cilvēku atbalstīšanu. Un ja varam ticēt masu medijiem, tad... šodien pa radio pārraidīja, ka “Ventspils nafta” ne gluži ir bez parādsaistībām attiecībā pret valsti. (Tas likums, uz kuru šeit atsaucās, tas pants, ir tieši tas, kas nosaka - ja ir kaut kādas parādsaistības, tad nedrīkst atļaut šādu sponsorēšanu!) Es neesmu pārbaudījis šo informāciju, jo tā izskanēja tikai šorīt no rīta. Bet cilvēkiem, kuri ir tiesiski parakstīt un paraksta šādas lietas, tas būtu jāzina.

Tālāk. Es ļoti izbrīnījos par tādu spārnotu frāzi (citēju): mūsu bērnu veselība sākas ar sporta halli. Es tam nekādā ziņā nevaru piekrist. Mūsu bērnu veselība sākas ar fizkultūru sākumskolā, turpinās pamatskolā, vidusskolā - un tā tālāk, un tā tālāk. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ar bērnu masveidīgu iesaistīšanu sportā. Aizbrauciet uz lauku skolām un pārliecinieties, ka lauku skolās puikām trūkst slēpju, puikām trūkst slidu, puikām trūkst ļoti elementāru sporta zāļu! Tās ir neapkurinātas, ir sabrukušas - jau tagad, mūsu valstiskās neatkarības gados. Un, ja šos 4 miljonus varēja atvēlēt skaistai hallei, lai nu tas tā būtu! Bet vajadzēja arī padomāt par to sporta aspektu, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūsu nākamās paaudzes veselību, un no tiem 4 miljoniem varbūt miljonu atvēlēt šim mērķim. Ja tas Ventspils uzņēmums ir tik bagāts, tad, lūdzu, lai sponsorē arī šo - patieso - tautas veselības nodrošināšanas aspektu, kas saistīts ar sportu! Diemžēl tas nav ticis darīts.

Kas attiecas uz abiem šodien apskatāmajiem jautājumiem par uzticības izteikšanu ministriem, es esmu mazliet izbrīnīts par to gaisotni, kāda tiek radīta attiecībā pret opozīciju. Opozīcija nav par to, lai noziedzniekus laistu no cietumiem ārā, lai tiesneši darītu tā vai citādi; mēs esam par to, lai katrs, kas ir pelnījis, pelnīto saņemtu. Bet runa ir par formu, kā to izdarīt. Ministriem nav jānodarbojas ar paziņojumu sacerēšanu, ministriem ir jāiesniedz attiecīgie likumprojekti un praktiskajā ikdienas darbībā ir jāseko, lai šis darbs ietu uz priekšu. Nevis jāizsakās tā vai citādi. Lūk, tas mani ļoti satrauc. Tā ir apzināta opozīcijas nomelnošana. (Starpsauciens: “Jārīkojas!”)

Cienījamie kolēģi! Es esmu dziļi pārliecināts, ka pozīcijas un arī opozīcijas deputātu starpā ir ļoti godīgi, godprātīgi cilvēki, (Starpsauciens: “Pareizi!”) Latvijas nacionālajām interesēm uzticīgi cilvēki, un nevajadzētu vienam otru nomelnot šādā garā! Tas dara kaunu mums visiem. Es kā opozicionārs nekādā gadījumā neesmu vērsies pret tādu vai citu pozīcijas deputātu ar nepamatotiem apgalvojumiem un gribētu, lai pozīcija atbildētu opozīcijai ar to pašu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj, godātie Saeimas deputāti, godātā Saeimas opozīcija! Es vēlos runāt par to, ka diemžēl no šīs tribīnes šodien nav izskanējuši konstruktīvi piedāvājumi arī no opozīcijas, kura izvirza šo jautājumu, - konstruktīvi piedājumi, kādā veidā mums būtu jāmaina šis likums, kādā veidā būtu jāmaina šis 20. pants, ja opozīcija šodien nav apmierināta ar to sponsorēšanas politiku jeb tiem sponsorēšanas principiem, kādi ir noteikti šajā likumā. Kristīgie demokrāti vienmēr ir uzskatījuši, ka valstij viss nebūtu jāizdara pašai, bet būtu jāveicina arī daudzu funkciju nodošana privātajam sektoram, pašai sabiedrībai, nevis viss jāfinansē no valsts līdzekļiem. (Starpsauciens: “Uz nodokļu maksātāju rēķina...”) Tādēļ pats labdarības princips būtu atbalstāms nodokļu likumos ar nodokļu atlaidēm. Ar nodokļu atlaidēm šajā valstī būtu jāveicina tas, lai gan iedzīvotājs, gan firma varētu ziedot labdarības mērķiem, varētu ziedot sporta organizācijām, veselības aizsardzības un arī reliģiskajām organizācijām. Šis likums, kurš ir spēkā un uz kuru pamatojoties ir atbalstīts šis sporta sponsorējums no “Ventspils naftas”, kura ir privatizējamā valsts akciju sabiedrība, - šis likums nenosaka, ka finansu ministrs izlemj šo pieprasījumu prioritāti. Finansu ministrs nenosaka prioritātes, to, kādus pasākumus sponsorēt, kādus - nesponsorēt. Likums viņam nedod šādas pilnvaras. Ja Saeimas opozīcija vai pati Saeima vēlas kontrolēt lielākus finansējumus no valsts uzņēmumiem, kuri strādā ar peļņu, kuri ir šo 20% ietvaros, tad ir attiecīgā veidā jāpapildina likums, nosakot kādus ierobežojums apjoma ziņā, bet nevar no ministra prasīt atbildību par to, par ko, vadoties pēc likuma principiem, netiek no ministra prasīta atbildība. Un es negribētu, lai šī diskusija, kas šodien šeit notiek, degradētu tos principus, kādi ir iekļauti šī likuma normās, lai veicinātu arī turpmāk uzņēmumus un arī iedzīvotājus ziedot labdarībai, ziedot sportam. Tāpēc es - tieši otrādi - aicinu opozīciju nevis meklēt, kur piesieties šobrīd finansu ministram, bet piedāvāt savus priekšlikumus, kādā veidā ne tikai valsts uzņēmumus, bet arī privātās firmas vēl vairāk ieinteresēt ziedot. Lai privātām firmām peļņas aprēķins tiktu pārrēķināts jau “tekošā” gada laikā, nevis tikai nākamā finansu gada laikā. Es redzu šajā valstī tikai vienu izeju: ja mēs spēsim ieinteresēt sabiedrību finansēt tās funkcijas, kuras šodien tā vai savādāk finansē valsts, tas ir ceļš, kā valsts sektoru šajā ziņā samazināt. Ja par kaut ko atbild privātpersonas, privātas firmas, tad tā atbildības joma palielinās. Un es tiešām aicinu: šajā diskusijā, kurā nav izteikti konkrēti priekšlikumi par likumu, nediskreditējiet to labo nodomu, kāds ir bijis, šajā likumā iekļaujot normu, ka ziedotājiem tiek piemērotas nodokļu atlaides! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Priekš kam tu esi!”)

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, opozīcija šoreiz tiešām ir kļūdījusies, izvēloties ieganstu, lai uzbruktu pozīcijai. Jo - kāda tad šodien ir situācija? Situācija ir tāda, ka par ziedojumiem saņem nodokļu atlaides tie, kas ir ziedojuši Kultūras fondam, Bērnu fondam un Olimpiskajai komitejai, un es domāju, ka savulaik deputāti ir izdarījuši pareizu izvēli, jo kultūra, bērni, veselība... es domāju, tas ir ļoti būtiski, un es uzticos šodien šīm organizācijām un zinu, ka Kultūras fonds neuzskatīs par kultūras pasākumu lielu krūšu konkursu un ka Olimpiskā komiteja bulciņu, smalkmaizīšu ātru ēšanu neuzskatīs par sporta pasākumu.

Un pēdējais, ko gribu teikt. Jā, protams, es arī tīri cilvēcīgi saprotu, ka nepārprotami Ventspilij šobrīd ir tās priekšrocības, jo tur ir šie bagātie uzņēmumi. Var tīri cilvēcīgi saprast, ka Ventspils uzņēmums “Ventspils nafta” vēlas ziedot vairāk tieši savai pilsētai. Tas, cienījamie kolēģi, ir cilvēcīgi. Es saprotu. Es ceru, ka pēc gadiem, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, visās vidēji lielās pilsētās būs šādas sporta halles. Un tiešām, - šajā ziņā uzsvaru likt uz lielo sportu nebūtu pareizi. Lielajam sportam īstenībā ir sevi vairāk vai mazāk jāatpelna. Es pats esmu ventspilnieks, es esmu apmeklējis šo halli, es esmu runājis ar neskaitāmiem ventspilniekiem, esmu vaicājis, ko viņi domā par šo halli, esmu tur runājis arī ar pensionāriem (starp citu, pensijas Ventspilī nav ne par mata tiesu augstākas nekā citur). Bet realitāte ir tāda, ka šī halle būtībā nav domāta lielā sporta vajadzībām. Atšķirībā, teiksim, no “Daugavas” sporta nama, kur ir tikai viens laukums, šī zāle ir projektēta tā, ka, sabīdot tribīnes, var vienlaicīgi atbrīvot trīs lielus basketbola laukumus, kur katru dienu simtiem jauniešu nodarbojas ar sportu. Šajā sporta namā ir arī vēl trīs mazākas zālītes. Pagājušajā nedēļā, kad ritēja šis lielais atklāšanas pasākums, es biju speciāli aizgājis uz šīm mazajām zālītēm, un pat tanī brīdī tur bija pilns ar bērniem un bērni trenējās. Un uz šo sporta zāli, uz šiem pasākumiem nāk - es pats to redzēju savām acīm - arī vīri. Vīri nedzer šņabi, bet nāk tur un ir paņēmuši līdzi arī sievas un bērnus, un viņi visi kopā cilvēcīgi atpūšas. Šajā zālē ir iespējams rīkot arī kultūras pasākumus. Es saprotu, ka ir zināma greizsirdība pret Ventspili, bet šoreiz tā greizsirdība ir nevietā. Un atcerēsimies vēl vienu lietu. Es nupat vēl painteresējos, cik mums ir bērnu, kas vispār neiet skolā un klīst pa ielām un kam brīvajā laikā nav iespēju nodarboties. Mēs varam tikai priecāties, ja ir šie ziedojumi. Vienalga, vai šie līdzekļi nāk no valsts budžeta vai nāk kā ziedojumi. Tas, protams, arī ir taisnība, ka principā tie ir daļēji no valsts budžeta, bet, ja tie aiziet jaunatnei, jaunatnes veselības nostiprināšanai, ja tie aiziet mūsu bērniem, tad nav iemesla, mīļie cilvēki, tāpēc izteikt pārmetumus ministram! Es tiešām domāju, ka opozīcija šobrīd nav izvēlējusies to veiksmīgāko ieganstu, lai gāztu vienu vai otru ministru.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs brīnāmies par to, kas notiek ar mūsu tautas bagātībām, un mēs skatāmies, ka ik brīdi mēs varam sponsorēt, kā vajag. “Ventspils nafta” ar Oša kunga un Kehra kunga parakstu garantēja to naudu, ar ko finansēja, lai liela daļa no padomes pārstāvjiem tiktu ievēlēti Saeimā. Par to ir it kā runāts, tauta ir it kā neapmierināta, bet nekas. Tagad kaut kādi “Latvenergo” kungi iztaisa kaut kādu šefti, daži to sauc par noziegumu, citi sauc par negadījumu, citi sauc par normālu darījumu, lai gan pazuduši 3 miljoni latu no tautas mantas.

Bet, skat, tagad mūsu finansu ministrs ir nolēmis, ka garantijas, cesijas līgumi un citas tamlīdzīgas lietas ir diezgan neērtas, tās var pārprast, un neviens tā īsti nesaprot, kāpēc tad mēs vienkārši nedāvināsim to naudu prom. Un mums nāk šeit gudri cilvēki, kā Tabūna kungs, un skaidro: zini, tā ir privāta nauda! Mīļais kungs, tā visa bija Latvijas nauda, Latvijas manta, Latvijas priekšrocības, kuras izmantojot, mūsu tautai būtu jādzīvo labi. Mēs esam budžeta priekšvakarā, un, ja pieņemtu vienu latu par katru tonnu, kas tranzītā iet cauri Latvijai, tad būtu aptuveni 60 miljoni latu vairāk, lai segtu budžeta deficītu, jo, ja mēs 600 miljonus latu izdodam iekšējā atkārtotā apritē, tad papildus rodas 540 miljoni budžeta ienākumos. Šie izdevumi radītu 60 miljonu lielu deficītu, ko varētu segt no mūsu tranzītceļiem. Bet, skat, ko mēs ar mūsu tranzītceļiem darām!

Avīzē lasām, ka skolai trūkst puse no naudas, lai uzliktu jumtu, tai trūkst 10 tūkstoši latu. 10 tūkstoši latu, bet mūsu tautas kases pārvaldītājs, godājamais finansu ministrs, četrus miljonus vienkārši paraksta kā dāvanu jeb atļauj parakstīt kā dāvanu. Redziet, mīļais Rāznas kungs, cik jūs slikti saprotat, kas Latvijā notiek!

Vēlētāji, partijas biedri un pirmorganizācijas ir pilnīgi sadusmotas uz tiem, kas stāv centrā, kas dod savus rīkojumus, izšķērdē mūsu tautu, un tādējādi mūsu tautai ir ļoti grūts liktenis gaidāms, jo mūsu jaunatne ir ļoti sliktā stāvoklī. Viens no trim bērniem dzimst bez tēva, un tai meitenei tas bērns ir jāuztur par 15 latiem mēnesī. Tas bērns mums neinteresē, bet 4 miljoni, lai aiziet kādai Olimpiskajai komisijai, kur draugi to naudu varēs dalīt. Jā, parādās kāds varbūt no mūsu kolonijām Trinidadas un Tobago, vismaz ar tādu ādas krāsu, un pāris no tiem spēlē Latvijā basketbumbu, un tas it kā vedīs mūsu tautu uz kaut ko labu. Tautai jāsaceļas pret to! Mums, Saeimai, jāsaceļas pret šādu finansu ministru, mums, vienalga, kurā partijā mēs esam, ir jāsaceļas, jāstiprina mūsu pirmorganizācijas un jāmet ārā tie, kuri sēž Sadarbības padomē, jo tā nekaunība, kā mūsu manta tiek izšķērdēta, un tā nekaunība, ka var nākt un teikt, ka, jā, tā tomēr nav valsts manta... Mēs jau atdosim to īpašumu par neko, un ko tad nu... Zini, tagad lai viņi iemācās jau dot kādam labam mērķim to naudu... Bet tā ir tautas manta, tie ir tautas tranzītceļi, un tam tā jābūt. Zīles kungs šeit nemāk saimniekot, viņš nemāk valsts budžetu sastādīt, bet dāvanas draugiem dot viņš māk, tā ka nav iemesla, lai viņu paturētu amatā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Krištopan, par Vaiņodi runā!”) Saulīša kungs, ja jūs tā uzvedīsities, es ierosināšu pieņemt lēmumu, lai izslēgtu jūs uz vairākām sēdēm. Lūdzu, Krištopana kungs! Starpsaucieni ir atļauti, bet, Saulīša kungs, pastāv arī kaut kādas normas, manuprāt... (Starpsauciens: “Kādas normas?”)

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Jā, Valdmaņa kungs, viena lietā es jums pilnīgi piekrītu - “Latvenergo” 3 miljoni ir nozagti, bet kāds tam sakars ar Ventspils halli? Un šeit es jums galīgi nepiekrītu. Ventspilī ir mazliet vairāk par 30 tūkstošiem iedzīvotāju, un hallē ir 3,5 tūkstoši vietu, un vienmēr tās ir pilnas, tas ir, vairāk nekā katrs desmitais Ventspils iedzīvotājs ierodas uz pasākumu. Vismaz vienā pilsētā sociālās un kultūras lietas ir puslīdz sakārtotas, bet tā vietā, lai deputāti stimulētu vēl varbūt 20-50 tādu haļļu celtniecību Latvijā, mēs to vienu pašu gribam uzreiz noknābāt, nezin kāpēc uzbrūkot finansu ministram.

Tieši otrādi! Likums te nav pārkāpts, viss ir likumīgi. Tā vietā, lai tagad pieprasītu neuzticību Zīles kungam, bija jāpieprasa tas, lai finansu ministram nav jādod šādas tiesības. Uzņēmumam pašam ir šādas tiesības, un to nosaka likums. Līdz ar to nav vajadzīgs nekāds finansu ministra paraksts, lai tik pareizi un lietderīgi izmantotu sponsorēšanu.

Un šeit nav jājauc, kā vienmēr, valsts kabata ar uzņēmuma kabatu, to ekonomikā nosaka pamatbaušļi. Ir valsts budžets, un ir uzņēmumi, un to nekādā gadījumā es neieteiktu mūsu godājamajai opozīcijai jaukt.

Jūs gribat teikt, ka tas ir domāts tikai lielajam sportam, taču jūs atkal kļūdāties. (Starpsauciens: “Lielajam!”) Paskatieties, kad piektdien spēlēs “Brocēni” ar “Ventspili” basketbola līgā, tad visa Latvija pie televizora ekrāniem, elpu aizturējusi, skatīsies, kāds būs spēles iznākums. Desmitiem tūkstošu puišeļu ar basketbola bumbām tīkliņos staigā pa ielām, iet uz treniņiem, skatās un seko līdzi, un tas ir tas, kas viņiem... Viens otrs basketbolists viņiem ir kā Dievs, bet jūs visi opozīcijā esat pret to, tie, kuri uzstājāties pret šo lietu, jūs uzstājāties pret Latvijas nacionālo sporta veidu - basketbolu. Jūs, Zīgerista partija, esat pret to.

Kas ir basketbols Latvijā? No desmit deviņi puišeļi ir latvieši, un tas viens, kurš ir krieviski runājošais un ir atnācis uz basketbolu, iemācās perfekti runāt latviski un faktiski kļūst par īstu latvieti. Es domāju tā, ka viens no maniem kolēģiem pareizi pateica priekšā, ka, ja šī nauda būtu iedota “gorodkiem” vai krievu dambretei, tad acīmredzot Saulīša kungs noteikti to būtu atbalstījis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - otro reizi.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamais Krištopana kungs! Jūs esat Latvijas Republikas satiksmes ministrs. Jūs pretendējat uz tā cilvēka lomu, kuram būtu jābūt visprecīzākajam ekonomikas jomā, jo mūsu galvenā ekonomiskā bagātība - un sastāva dēļ es jums pilnīgi piekrītu - ir tieši šis tranzīts, bet runa nav par kāpostiem, Krištopana kungs, bet runa ir par sirdsapziņu. Visi nav tādi idioti, kā jūs iedomājaties, un tā spēle ir pavisam cita spēle. Lemberga kungs, kad mēs bijām pie viņa, sūdzējās, ka valdība slikti strādā un pašvaldību budžetu nepareizi izlīdzina. Es viņam uzdevu vienkāršu jautājumu: “Lemberga kungs, bet jūs taču viņus visus finansējat - gan Krištopana kungu, kā mēs sakām, arī Vili finansējāt, gan visus pārējos.”

Te ir ļoti skaidri mehānismi, kā tas viss notiek. Un tagad mēs paskatīsimies, cik “Tēvzemei un Brīvībai” ir biedru - 600 vai 800 biedru. Cik viņi maksā biedru naudās, (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Piecus latus!”) cik “Latvijas ceļš” maksā biedru naudās un cik maksā vēlēšanu kampaņa? Jā, jūs maksājat, Ābiķa kungs, piecus latus. Un cik maksā vēlēšanu kampaņa? Un kas to visu apmaksā? Es pats esmu finansējis un zinu, kā tās lietas notiek. Taču atšķirībā no jums, Krištopana kungs, es par savu naudu finansēju vēlēšanu kampaņu, bet jūs gribat par nodokļu maksātāju naudu finansēt šīs spēles.

Pasakiet tagad atklāti, kas Lemberga kungam traucēja kā pašvaldībai paņemt kredītu un celt to halli? Un darīt to visu? Tā taču ir bagāta pašvaldība. Jebkurš viņai aizdotu par 6% -7% gadā. Nav problēmu! Jūs tagad “laižat muļķi”, populismu un pie tam jūs uzskatāt, ka ļoti labas attiecības ir vajadzīgas ar Krieviju...

Sēdes vadītājs. 2 minūtes ir pagājušas.

A.Saulītis. Es lūdzu vienu minūti! Es lūdzu balsojumu. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Diemžēl vairākums deputātu protestē. Paldies.

A.Saulītis. Es pieprasu balsojumu! (Jau no zāles deputāts A.Saulītis: “Apspiež demokrātiju!”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

A.Saulītis. Es pieprasu balsojumu. (Zālē izsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par vienas minūtes papildlaika piešķiršanu runātājam Saulīša kungam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 23, atturas - 13. Nav pieņemts.

Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji, tautas pārstāvji un gudrie ministri! Krištopana kungs, neviens šeit nav runājis pret basketbumbu. Tad, kad jūs aizejat ar saviem draugiem tukšā zālē un spēlējat basketbumbu, man ir prieks, ka jūs vingrojat, bet tas, ka mēs tautu nosēdinām televizora priekšā skatīties visādas blēņas, arī sporta spēles... Tur neviens nevingro un tur nekāda veselība netiek veicināta. Es nevēršos pret Ventspili, es nevēršos pret to halli, es vēršos pret to, ka tā ir valsts nauda, ka mums visur tās trūkst, kas tieši tur tiek izlietota. Kā Andris Saulītis teica, tur varēja kredītu lietot, bet paņemt valsts naudu, iedot kādam starpniekam, lai tad viņš kaut ko būvē...

Mums šeit daža Saeimas komisija jau varēs pateikt, cik ir “nokritis” no tiem 4 miljoniem, kamēr tā halle tiek uzbūvēta. Tā patvaļība ar valsts naudu, kuras mums visur trūkst, nav saprotama. Un tieši tāpēc Zīles kungam, ja viņš neprot saimniekot ar valsts naudu, būtu jāsaprot, ka viņam ir jāiet prom.

Mūsu valsts budžets ir pilnīgi nepieņemams visai tautai. Tas ir genocīds pret tautu, bet tur mēs neko “nelāpām”, bet tikai paņemam summas un vienkārši izšķērdējam. Tas nav nekādā veidā pieņemams! Neviena runa nav vērsta pret basketbumbu, tas ir labs sports. Sportosim, bet ne pilī! Brauksim ar “žiguļiem”, nevis ar “mersedes benciem”, kas maksā kaudzi naudas! Dzīvosim godīgi, bet ne pilīs ar kristāla traukiem! Tas nav mums vajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Pieteicies vēl ir Roberts Zīles kungs - finansu ministrs. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu tātad vispirms pateikt par šā 4 miljonu lielā ziedojuma juridisko pusi. Es nezinu, kas ir rakstīts avīzēs, ko te minēja šodien, bet tajā brīdī, kad tika gatavots šis lēmuma projekts, šis rīkojums, visi nosacījumi, kas bija noteikti likumā, tika izpildīti attiecībā uz šā ziedojuma likumisko pusi.

Otra lieta. Es gribu teikt, ka visi šie ziedojumi ir sakrāti šeit, tātad šeit var atrast šāgada ziedojumus, un tāda pati mape ir par iepriekšējo gadu. Un arī iepriekšējā gadā ir bijuši apmēram tāda paša līmeņa ziedojumi, bet tad neviens par to neuztraucās.

Daži vārdi par šiem “Ventspils naftas” maksājumiem. Pagājušajā gadā tā nodokļos ir iemaksājusi 9,5 miljonus latu, šogad pirmajā pusgadā - 4,1 miljonu latu. Papildus tam viņi ir iemaksājuši 15% par valsts kapitāla izmantošanu, kas attiecas tikai uz valsts uzņēmumiem vai valsts uzņēmējsabiedrībām. Tas ir vēl apmēram 3 miljoni latu. Citu juridisko instrumentu finansu ministra rīcībā nav, lai varētu no valsts uzņēmuma paņemt vēl papildnaudu. Un, ja arī būtu, tad es nekādā ziņā negribētu vairs būt finansu ministrs, jo tādā gadījumā es “izsistu” valsts uzņēmumus no konkurences gan starptautiskajā nozīmē, gan vietējā nozīmē, ja šie uzņēmumi, teiksim, konkurē ar privātajiem uzņēmumiem Latvijā. Tas pilnīgi nav pieņemams! “Ventspils naftas” gadījums šajā ziņā ir starptautiskās konkurences jautājums. Bet tādā gadījumā es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, izmainīt šo likumu.

Man galīgi nav nekāda prieka nodarboties ar šo rīkojumu, lēmumu pieņemšanu par šiem ziedojumiem. Izmainiet vienu formulējumu par šiem ziedojumiem, ka Saeima pieņem lēmumu par katru no šiem pieprasījumiem attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Man tas tikai atvieglos darbu, tad būs vēl lielāks “caurspīdīgums”, lai gan mēs nekad neesam slēpuši. Tas ir ļoti viegli izdarāms - viens priekšlikums, un, lūdzu, Saeima vēl papildinās sava darba apjomu. Tas, protams, būs daudz lietderīgāk nekā, teiksim, skatīt šodienas jautājumu... Es negribu par to teikt, bet ir arī daži citi jautājumi, kas pēdējā laikā, teiksim, septembrī ir aizkavējuši likumdošanu.

Vēl daži vārdi par to, cik tad sabiedrība tomēr līdzekļu saņēma vairāk, nekā mēs neieņēmām nodokļos. Katrā ziņā šīs olimpiskās vajadzības šajā atšifrējumā bija 7 pozīcijās... Olimpiskajai komitejai - gan šī Ventspils halle, kas ir pieminēta, gan futbola programma, gan Vieglatlētikas federācija, Basketbola federācija, arī Vingrošanas, Volejbola un tā tālāk. Tātad tas viss jau tika uzrādīts, un šajā gadījumā sabiedrība saņēma vairāk līdzekļu, nekā mēs saņemtu par šo labklājību peļņas nodoklī.

Ja runājam par budžetu, teikšu pavisam īsi. Čerāna kungs, es atceros jūsu vairākkārtīgi iesniegtos priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokli, kompjūteru un citas datortehnikas izņemšanu no šā nodokļa. Tie zaudējumi, ja tas būtu pieņemts... budžetā mēs neieņemtu daudz vairāk naudas, nekā tas ir šajā gadījumā - attiecībā uz šo ziedojumu. Tā ka būsim korekti, ja mēs runājam par budžeta ieņēmumu daļu.

Par citām lietām, kas šeit šodien tika pieminētas, es esmu gatavs runāt arī turpmāk, apspriežot budžetu, - vai tas ir labi, ka ir bezdeficīta budžets, vai tas ir slikti un kas no tā iznāk. Es esmu par to runājis un esmu gatavs runāt arī turpmāk.

Par cieņas zaudēšanu, ko daži ir zaudējuši attiecībā pret mani. Ja viņiem vairs nav cieņas pret mani, tad es varu izteikt nožēlu, bet katrā ziņā es iztikšu ar tiem, kuri mani vēl ciena. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu finansu ministram Robertam Zīlem”. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 58, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Dinēviča ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 3. Deputāts Viktors Dinēvičs ievēlēts Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Veldres atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 4. Deputāts Uldis Veldre ir atsaukts no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Druvas apstiprināšanu par Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas pastāvīgā pārstāvja aizstājēju”. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojumam šajā gadījumā ir jābūt atklātam. Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu par deputāta Kārļa Druvas apstiprināšanu par šīs komitejas locekli. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 2. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva apstiprināts par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas pastāvīgā pārstāvja aizstājēju.

Godātie kolēģi, vēl jūs visi esat saņēmuši desmit deputātu parakstītu pieprasījumu Latvijas Republikas satiksmes ministram Krištopana kungam par to, kā viņa vadītā ministrija sagatavojusi savus dienestus ziemas sezonai. Un tālāk ir izklāstīti četri konkrēti jautājumi. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr. 3270. Likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Trešais lasījums. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz 2.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 2.panta pirmās daļas tekstam, ko akceptējusi komisija, piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz 2.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums attiecībā uz 2.panta otro daļu. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta otrās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 7. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 3.panta pirmās daļas redakcionālu precizēšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 8.lappuse. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 6.pantu - izslēgt 6.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 6.panta pirmo daļu. Pieņemts.

J.Rāzna. 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi pēc būtības šo redakcionālo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to ir atbalstījusi, tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta pirmās daļas 1.punktā izdarītajiem redakcionālajiem labojumiem piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 12.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta pirmās daļas 2. punktu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem redakcionālajiem precizējumiem. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 13.priekšlikums - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums par 7.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi un ietvērusi Juridiskā biroja priekšlikumā.

J.Rāzna. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 7.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums par 8.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 8.pantā svītrot vārdus, kuri jums ir norādīti tekstā. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 16.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums - izslēgt 10.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, tika izslēgta panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta svītrošanai. Pieņemts.

J.Rāzna. 17.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, attiecas uz 11.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 18.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 11.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem precizējumiem. Pieņemts.

J.Rāzna. 19.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums arī attiecas uz 11.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 11.panta pirmās daļas 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 11.panta pirmās daļas 4.punktu. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 11.panta pirmās daļas 4.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecas uz 12.pantu, te ir redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 23.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 13.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 24.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz 14.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 13.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 25.priekšlikums. Deputāta Rāznas priekšlikums attiecas uz 16.pantu. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 15.panta redakcijai piekrīt.

J.Rāzna. 26.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 17.pantu. Redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 27.priekšlikums ir deputātes Gannusas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Komisija to noraidīja. Būtībā šis priekšlikums izsaka to, ka, ja pašvaldībās, pagastos termiņā netiek pieņemti lēmumi, tad Ministru kabinetam ir tiesības šos termiņus pagarināt. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atzina, ka šī ir problēma. Ja Ministru kabinetam būs tiesības šo termiņu pagarināt, tad šādu pašvaldību būs ļoti daudz, kuras griezīsies ar lūgumu par termiņa pagarināšanu. Komisija noraidīja termiņa pagarināšanu, taču tajā pašā laikā uzskata, ka Ministru kabinetam šis jautājums būs jārisina.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputātes Gannusas priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 28.priekšlikums - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu.

J.Rāzna. 29.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. Paldies par darbu. Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šis ir pēdējais šā likumprojekta lasījums, un, kā jūs redzat, dokumentā nr.3248, papildinājums ir tikai viens - ir pievienoti vārdi “nekustamā īpašuma vērtības”, lai būtu precizitāte šajā apmaksā. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, tas ir 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt debatēs deputāts Jānis Strods - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu vispār nepiedalīties balsošanā arī par šo vienīgo priekšlikumu un kopumā trešajā lasījumā balsot “pret”. Es uzskatu, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, tad Latvijas Republika pilnībā atbildīs beztiesiskas valsts statusam, kur privātīpašums tiek ekspropriēts un pārdalīts citām ieinteresētām personām.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Mauliņa kungs. Lūdzu!

J.Mauliņš. Neko vairāk es nevaru teikt. Jautājums ir izskatīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 4.panta redakciju, pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta 4.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret,- 1, atturas - 3. Panta redakcija pieņemta.

Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 8, atturas - 4. Likums pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos... Vai no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ir ziņotājs par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””? Aristids Lambergs - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Attiecībā uz likumprojekta “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem”” trešo lasījumu iesniegumi nav saņemti. Līdz ar to lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3259. Attiecībā uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi priekšlikumus. Pirmais ir deputāta Inkēna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Tas ir priekšlikums atstāt negrozītu 18.panta tekstu. Tas attiecas uz krājaizdevu sabiedrībām. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo deputāta Inkēna priekšlikumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk jūs redzat šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 18.panta redakciju iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir deputāta Inkēna priekšlikums - izteikt 22.pantu šādā redakcijā: krājaizdevu sabiedrību minimālais dibināšanas kapitāls ir 10000 latu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un iepriekšējā sēdē mēs esam jau nobalsojuši, ka dibināšanas kapitāls ir 2000 latu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ja tas ir konceptuāli izlemts, tad balsojums nav vajadzīgs. Vai deputāti to tomēr pieprasa? (Starpsauciens: “Balsot!”) Iesniedzējs uztur spēkā savu priekšlikumu un prasa veikt balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Inkēna priekšlikumu - izteikt 22.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk seko deputāta Inkēna priekšlikums - svītrot pārejas noteikumu 3.punkta otro daļu. Tas arī ir saistīts ar šiem pamatkapitāliem krājaizdevu sabiedrībām. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo deputāta Inkēna priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. Un pēdējais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Vairāk nav priekšlikumu. Lūdzu deputātus atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds Andrim Amerikam - paziņojumam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti, lūdzu nelielu uzmanību! Es vēlos atgādināt visiem deputātiem, kas ir apstiprināti par Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas apvienotās komitejas locekļiem, tagad pulcēties Viesu zālē uz darba sēdi, kā jau mēs iepriekš bijām vienojušies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu godātos kolēģus noklausīties reģistrācijas rezultātus, jo dažkārt rodas pārpratumi attiecībā uz deputātu klātbūtni.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Inese Birzniece, Ziedonis Čevers, Aivars Guntis Kreituss, Andris Rubins, Anna Seile, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vajadzētu turpināt sēdi, bet zālē acīm redzami nav kvoruma. Lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē! Lūdzu zvanu - vairākkārtēju un nervozu! Deputātus lūdzu atgriezties sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Visus, kas atrodas šajā ēkā un kas mūs dzird, lūdzu atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma: tikai 42 deputāti ir reģistrējušies... Un nu jau 45 deputāti ir zālē. Vēl piecus vajag.

Lūdzu vēlreiz zvanīt! Lūdzu piecus kolēģus atgriezties. 46... 47... 48... 49... 50, 51, 52.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos... Kurš no Juridiskās komisijas ir ziņotājs par šo jautājumu? Māris Grīnblats. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti, godātais Prezidij! Dokuments nr. 3249 - “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Trešais lasījums.

Ir saņemti priekšlikumi. Otrajā lapaspusē ir likuma 7. pants. Ir priekšlikums to izteikt jaunā redakcijā, kurā ir divi nelieli papildinājumi: ir nākusi klāt prasība par psihologa izglītību, un ir mazliet precizēts - persona nevis “ir beigusi apmācību”, bet “ir saņēmusi apliecību” par to, ka ir šādu apmācības programmu apguvusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam un likumprojekta 2. panta jaunās redakcijas tekstam? Jābalso. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta 2. panta redakciju. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo Juridiskās komisijas atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Blēdīties nav labi...”)

Lūdzu, turpiniet!

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums - precizēt 15. pantu - vārda “mediķa” vietā likt vārdu “ārsta”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo atzinumu? Pieņemts.

M.Grīnblats. Tas arī ir viss, un Juridiskā komisija aicina balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma... (No zāles deputāts U.Veldre: “Vidiņš nobalsoja par diviem!”)

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Paziņoju 5 minūšu pārtraukumu - līdz 13.40. Frakciju vadītājus lūdzu nodrošināt deputātu atgriešanos zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Paziņoju otru pārtraukumu - līdz 13.45. Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 3253. Ir iesniegts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - likumprojekta 3. pantā aizstāt vārdus, un tālāk kā tekstā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, man lūgums kolēģiem nobalsot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3246 - likumprojektu “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” otrajā lasījumā pa pantiem.

Tātad priekšlikumu nr. 1 par likuma nosaukumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likuma nosaukumu - “Kooperatīvo sabiedrību likums” - iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Otrais Juridiskā biroja priekšlikums ir par kārtību 1. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Trešais priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un mēs to atbalstām, papildinot ar likumā lietoto terminu sakārtojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikums. Komisija to atbalstījusi precizētā redakcijā, izsakot kā 4. punktu. Tas ir par 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 1. panta 4. punkta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Ilgas un Aivara Kreitusu priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi 5. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 1. panta 1. punktu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi 1. panta 2. punktu, izsakot komisijas redakcijā. Labajā ailē tā ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas, Stikuta, Kreituses un Kreitusa priekšlikums par 1. panta 6. punktu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Sausnīša priekšlikums par 1. panta papildināšanu. Komisija daļēji to ir atbalstījusi, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 1. pantu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums par 2. pantu ir saņemts no atbildīgās komisijas un neapšaubāmi ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai deputāti piekrīt? Pieņemts. Piekrīt, kā es redzu, arī likumprojekta 2. panta 2. punkta redakcijai... Piedodiet, otrās daļas redakcijai. Nav iebildumu? Pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. 12. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 13. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 14. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas, neapšaubāmi, ir atbalstīts. Jūs varat atrast šo redakciju labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Tas ir daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 3. pantu. Daļēji tas ir atbalstīts, komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 3.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Sausnītis. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Komisija atbalsta daļēji, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums saņemts no deputāta Sausnīša. Komisija atbalsta, kārtējo reizi izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums saņemts no abiem Kreitusiem un deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Atbalstīts, izsakot kā 4.punktu, kas redzams labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 3.panta 4.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena, Stikuts, Ilga un Aivars Kreitusi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Tie paši deputāti: Bāns, Leitena, Stikuts, Kreituse un Kreituss. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija atbalsta daļēji, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Sausnīša priekšlikums par 3.panta 8.punkta izslēgšanu no komisijas puses atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina mainīt 3.panta 8.punkta redakciju. Komisija daļēji atbalsta, izsakot savā precizētā redakcijā kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums par 4.pantu saņemts no deputāta Sausnīša. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 4.panta nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Deputāti Kreituse un Kreituss. Komisija daļēji atbalsta, ietverot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie kolēģi, ja mēs piekrītam likumprojekta pirmās daļas redakcijai, tad varam izskatīt vienlaicīgi 29., 30., 31. un 32.priekšlikumu. Nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Kreituses un Kreitusa priekšlikumu par 4.pantu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī deputāta Sausnīša priekšlikumu par 4.pantu komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī Juridiskā biroja priekšlikumu par 4.pantu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 37.priekšlikums 8.lappusē saņemts no deputāta Sausnīša. Komisija to atbalsta, ietverot savā redakcijā... Daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Cienījamie deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Godātie kolēģi, deputāti pieprasīja balsot 39.priekšlikumu! Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu - izteikt 5.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Tomēr deputāti pieprasa balsot Juridiskā biroja priekšlikumu par šo panta daļu. Balsosim šo priekšlikumu, kuru komisija nav akceptējusi. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 37, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātu kungiem! Tālāk ir 40.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens ir atbalstīt, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums par 7.pantu saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī 42.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 7.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 7.pantu pati atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu un, neapšaubāmi, pati to arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums ir par 8.pantu, tas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 45.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs par 8.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums par 8.pantu nāk no atbildīgās komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums ir par to pašu 8.pantu, kuru komisija daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 8.panta ceturtās sadaļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 48.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs par izslēgumu 10.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 50.priekšlikums ir par 11.pantu atbildīgās komisijas redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 51.priekšlikums. Tā ir Juridiskā biroja redakcija 11.pantam. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 11.pantu. Komisija atbalsta, ietverot 12.panta pirmās daļas 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgumu 11.pantā, un komisija, neapšaubāmi, to atbalsta, mainot attiecīgi numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta pirmās daļas 5.punkta svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 54.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Sausnīša priekšlikums par 12.pantu komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat nākamais deputāta Sausnīša labojums 12.pantā ir no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja precizējums 12.pantā guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija izdara izmaiņas 12.panta pirmajā daļā un pati šīs izmaiņas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta izteikto 59.priekšlikumu par izmaiņām 12.pantā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 12.panta pirmās daļas 4.punkta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums saņemts no jau minētajiem deputātiem par 12.panta redakciju. Komisija to precizējot atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī 12.panta pirmās daļas 5.punkta redakciju akceptē.

K.Leiškalns. Par 12.panta pirmās daļas 6.punktu ir deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikums, ko komisija daļēji atbalsta, ietverot 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 62.priekšlikums 15.lappusē saņemts no Juridiskā biroja par 12.pantu. Komisija to atbalsta, ietverot attiecīgi 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 63.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, tas, neapšaubāmi, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 64.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Tas ir atbalstīts, izsakot kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 12.panta pirmās daļas 6.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 65.priekšlikums ir par izslēgumu 12.pantā, tas saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.panta pirmās daļas 8.punkta svītrošanai.

K.Leiškalns. Analogs to pašu deputātu priekšlikums par 12.panta pirmās daļas 9.punkta izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 9.punkta svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikums nr.67. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.punkta svītrošanai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 68.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 12.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums saņemts no abiem Kreitusiem. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet ietvērusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 13.panta nosaukumam, tā pirmajai daļai un 1.un 2.punktam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad 70.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums par 13.pantu saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Un 72.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas ar atkāpi uz 12.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedzis 13.panta labojumus, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 74. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums par 13.pantu saņemts no Juridiskā biroja. Atkal tas ir daļēji atbalstīts un ietverts komisijas redakcijas 9.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums saņemts no aktīvajiem deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu par 13.pantu. Pārejam uz 18.lappusi, kur ir 77.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija šo izslēgumu 13.pantā nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 78.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena, Stikuts. Tas ir daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 13.panta pirmās daļas 9.punkta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. 79.priekšlikumu ierosina Juridiskais birojs. Komisija daļēji to ir atbalstījusi, ietverot komisijas redakcijas 9.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 80.priekšlikums ir atbalstīts a priori, tas nāk no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Komisija daļēji to ir atbalstījusi, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 14.pantu. Komisija to ir atbalstījusi bez iebildēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 14.panta nosaukumam - “Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulce”, tā pirmajai, otrajai, trešajai un ceturtajai daļai piekrīt.

K.Leiškalns. 83.priekšlikumu par 14.pantu, kurš ir tabulas 20.lappusē, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Bet 84.priekšlikumā atbildīgā komisija izsaka šo pašu 14.panta otro daļu savā redakcijā un, neapšaubāmi, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 85.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta 14.pantā labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums - precizēts 14.pants - saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un 87.priekšlikumā atbildīgā komisija pati precizē 14.pantu, ko, neapšaubāmi, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 88.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums 21.lappusē par 15.pantu saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 15.panta nosaukumam un tā pirmajai daļai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. ...Lai tūdaļ nākamo - Juridiskā biroja iesniegto 90.priekšlikumu noraidītu. Tas attiecas uz 15.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 15.panta 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un izteikusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts 92.priekšlikumā ierosina mainīt 15.panta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 16.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 94.priekšlikumu, kas saņemts no Juridiskā biroja par šo pašu 16.pantu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 95.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina papildināt 16.pantu. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums ir par 16.pantu, un komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 97.priekšlikumā atbildīgā komisija ierosina izteikt 16.pantu citā redakcijā un to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 16.pantu saņemts priekšlikums arī no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta precizētā redakcijā. Priekšlikums jūsu tabulā ir ar 98.numuru.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 99.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par izslēgumu 16.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta ceturtās daļas svītrošanai.

K.Leiškalns. 23.lappuse. Priekšlikums nr.100 saņemts no Juridiskā biroja par 17.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta nosaukumam, tā pirmajai un otrajai daļai.

K.Leiškalns. 101.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Bāns, Leitena, Stikuts, Ilga un Aivars Kreitusi par 17.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat 102.priekšlikums saņemts no deputāta Sausnīša. Atkal to komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti 17.panta trešajai daļai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tieši tāds pats vai līdzīgs ir 103.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Sausnīša. Komisija to neatbalsta, bet tas ir ietverts 13.panta pirmās daļas 5.punktā. Atziņa, protams, ir diezgan īpatnēja, bet es domāju, ka neklejosim tabulā, jo komisija ir ņēmusi vērā katru atbalstāmo vārdu.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams, to mēs esam izskatījuši un akceptējuši.

K.Leiškalns. Tātad 104.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts par 18.pantu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta nosaukumam un pirmās daļas redakcijai.

K.Leiškalns. 105.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija daļēji atbalsta izmaiņas 18.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 106.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts par izmaiņām 18.pantā. Komisija atbalsta izmaiņas, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 107.priekšlikumu, kas ir no Juridiskā biroja un ir par 18.panta otro daļu, komisija ir pilnībā atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 108.priekšlikums ir par 18.pantu un ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir pilnībā atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 109.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī 110.priekšlikumu. Arī tie ir Juridiskā biroja ieteikti precizējumi 18.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 111.priekšlikumu, kas ir no Juridiskā biroja un ir par šo pašu pantu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ņemot vērā visus iepriekš minētos priekšlikumus, atbildīgā komisija ierosina izteikt 18.panta ceturto daļu tādā redakcijā, kāda ir jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 113.priekšlikums, kas ir no deputāta Sausnīša, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 114.priekšlikumu - par izmaiņām 18.pantā - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 115.priekšlikums jau ir par 19.pantu. Tas ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 116.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izmaiņas 19.pantā un, neapšaubāmi, atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 117.priekšlikums ir no deputāta Sausnīša. Par 19.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 118.priekšlikums (28.lappusē). Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina vārdu izslēgumu 19.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 119.priekšlikumam, kas ir no Juridiskā biroja, komisija ir piekritusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 120.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina izteikt citā redakcijā 19.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 121. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

K.Leiškalns. 122. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Papildinājums 19.pantā. Komisija atbalsta precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 29.lappuse. 123.priekšlikums ir no deputāta Sausnīša - par 20.panta redakciju. Komisija to daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 124.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Kreituss un Kreituse, atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 125.priekšlikums, kas ir no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta, atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 126.priekšlikums - no Juridiskā biroja - komisijā ir atbalstīts. Par 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt.

K.Leiškalns. 127.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina mainīt vietām 21. un 22.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 128.priekšlikums - no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Par 21.pantu. Komisija daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 129.priekšlikums - no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Par 21.pantu. Komisija daļēji atbalsta, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 21.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punkta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 130.priekšlikums - no deputāta Sausnīša - ir par 21.pantu. Komisija daļēji ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 131.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 21.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 132. priekšlikums ir no aktīvajiem deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Par 21.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 133.priekšlikums. Tie paši deputāti - Bāns, Leitena un Stikuts - iesaka attiecīgi mainīt vietām pantus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 134.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Par 22.pantu. Daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī deputāta Sausnīša priekšlikumu (nr.135) par 22.pantu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 136.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par maiņām 22.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 137.priekšlikums - par vārda izslēgumu 22.pantā. No Juridiskā biroja. Komisija vienprātīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 138. priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 22.panta pirmās daļas 3.punktu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 139.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 140.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Vārdu aizstājums 23.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 141.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par 23.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 142.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka 23.pantu tādā redakcijā, kāda ir jūsu acu priekšā, un, neapšaubāmi, atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 143. priekšlikums - par vārdu maiņu 23.pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 144.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 145.priekšlikums - par 23.pantu. Komisija pilnīgi piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 146.priekšlikums. Deputāts Sausnītis papildina 23.pantu. Komisija ar Sausnīša kungu ir vienisprātis.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 147.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja un ir par 24.pantu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 148.priekšlikums, kas ir no deputāta Sausnīša, komisijas atbalstu ir ieguvis daļēji, un komisija ir ietvērusi savā redakcijā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 149.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 24.panta otro daļu. Komisija atbalsta pilnīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 150.priekšlikums (37.lappusē) ir no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat komisija atbalsta 151.priekšlikumu par 24.panta precizējumiem. To iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 152.priekšlikums ir no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta. Par 25.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, ietverot savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī atbalsta.

K.Leiškalns. 153.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 25.panta ceturto daļu. Komisija to atbalsta, precizējot ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 154.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 25.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 155.priekšlikums. Juridiskais birojs liek precizēt 25.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 156.priekšlikums ir par to pašu pantu. No atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 157. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikumu par 26.pantu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā, deputāta Sausnīša priekšlikumu par 26.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26.panta nosaukumam un pirmās daļas redakcijai. Paldies.

K.Leiškalns. Jā. Tātad, kā es saprotu, deputāti atbalsta arī 160. un 161.priekšlikumu, kuri ir no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina labojumus 26.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 163.priekšlikums. Ir analoga situācija. Juridiskais birojs ierosina izmaiņas, bet komisija atbalsta, precizējot redakciju, kā tas ir redzams labajā pusē jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārejam uz 42.lappusi. 164.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina izslēgt 27.pantu. Komisija šo izslēgumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi pašas priekšlikumu - izteikt 27.panta pirmo daļu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti panta pirmās daļas redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat komisija atbalsta labojumus 27.pantā, kurus ieteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Papildinājumu 27.pantā, ko iesniedzis deputāts Sausnītis, komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 168.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina izslēgt 28.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī komisija ir atbalstījusi 169.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs un kurš attiecas uz 28.panta trešās daļas pirmo teikumu... es atvainojos, komisija nolēmusi neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 170.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 28.pantā vārdus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 171.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.panta ceturto daļu citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 172.priekšlikums, kas ir par 28.panta piekto daļu, komisijā nav guvis atbalstu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 30.pants. Priekšlikums nr. 173, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts, arīdzan nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 174.priekšlikums, kas ir no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta, netiek atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu.

K.Leiškalns. 175.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 30.pantu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 176. priekšlikums arī ir par 30.pantu un ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta visā pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 177.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgumu 30.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

K.Leiškalns. 178.priekšlikums - no Juridiskā biroja, par precizējumiem 31.pantā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 179.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbalstīts, bez šaubām.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 180.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts un deputāti Kreituse un Kreituss. Par 31.panta otrās daļas redakciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 181. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Precizējums 31.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgās komisijas priekšlikums par 31.pantu (priekšlikums nr. 182), neapšaubāmi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 183.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts, ir daļēji atbalstīts. Jaunais pants ir izteikts komisijas redakcijā kā 33.pants. Papildinājums, jaunais 36.pants, ir izteikts kā 33.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti 33.panta redakcijai un nosaukumam piekrīt.

K.Leiškalns. 184.priekšlikums. Deputāti Kreituse un Kreituss ierosina papildinājumu 33.pantam. Komisija atbalsta, ietverot šo tekstu 33.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 184. un 185. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Jauna lappuse. Tā ir 48.lappuse. 186.priekšlikums. Deputāta Sausnīša priekšlikums par 33.panta 2.punktu. Komisijas atbalstu tas nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 187.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 188. priekšlikums, kas ir par 34.pantu un ir no Juridiskā biroja, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija ir izstrādājusi 34.panta pirmajai daļai šādu redakciju un, neapšaubāmi, atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt tagadējā 35.panta nosaukumam, pirmajai, otrajai un trešajai daļai.

K.Leiškalns. 190.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt attiecīgos vārdus. Komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 35.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs precizē redakciju. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātais Leiškalna kungs, ja deputātiem nav iebildumu, varbūt mēs varam darīt tā: ja deputāti piekrīt, tad mēs varam akceptēt 36.panta nosaukumu un pirmo, otro, trešo un ceturto daļu. Deputātiem nav iebildumu?

K.Leiškalns. Nav iebildumu, bet šobrīd mēs esam pie 35.panta, turpat. Un 192.priekšlikums - no atbildīgās komisijas - ir par 35.pantu.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, es vados pēc jaunās numerācijas, kas ir labajā pusē 5.ailē. Tur ir 36.pants.

K.Leiškalns. 36.pants. Jā.

Sēdes vadītājs. “Kooperatīvās sabiedrības uzņēmējdarbība”. Deputātiem pret šā panta nosaukumu un pret pirmo, otro, trešo un ceturto daļu iebildumu nav.

K.Leiškalns. Labi. Paldies, Čepāņa kungs! Tātad mēs jau varam pāriet uz priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Piektā nodaļa “Kooperatīvās sabiedrības pārvalde”. 37.pants. 199.priekšlikums.

K.Leiškalns. No Juridiskā biroja. Priekšlikums ir par 36.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 200. priekšlikums, kas ir no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta un ir par 36.panta izmaiņām, ir daļēji atbalstīts un ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 201.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 202.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 203.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 204.priekšlikums - no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 205.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 206.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija daļēji atbalsta, izsakot jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 207.priekšlikums - par 37.pantu - ir no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, izsakot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 38.pants “Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce)”. Pirmā, otrā, trešā, ceturtā daļa. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

39.pants. 210.priekšlikums.

K.Leiškalns. Vienu mirklīti, priekšsēdētāja kungs! 210.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja un ir par 38.pantu, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 211.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 212.priekšlikumu ir iesnieguši Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija šo deputātu priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 214.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 215.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ierosina izslēgt otrajā daļā vārdus...

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 216.priekšlikums, ko Juridiskais birojs iesniedzis par 38.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi vārds vārdā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 217.priekšlikums par 38.panta otro daļu. Komisija atbalsta, bet precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 218.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts par izslēgumu 38.pantā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Turpretī komisija atbalsta Juridiskā biroja papildinājumus 38.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 220.priekšlikums. Deputāts Sausnītis ierosina papildināt 38.pantu, bet komisija to jau iepriekš ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 221.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, izsakot to kā 13.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 222.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts. Komisija atbalsta daļēji, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 40.panta nosaukumu un visām panta daļām - pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

41.pants, 230.priekšlikums.

K.Leiškalns. 230.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 231.priekšlikumā atbildīgā komisija ierosina pantu izteikt savā redakcijā. Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 232.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 233.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 234.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Papildinājums saņemts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 236.priekšlikums par 41.panta (vecajā redakcijā) izslēgumu netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 237.priekšlikumā deputāts Sausnītis ierosina 41.pantā aizstāt vārdus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī.

K.Leiškalns. 238.priekšlikums saņemts no deputāta Sausnīša. Komisija to atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 239.priekšlikums. Juridiskais birojs ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 240.priekšlikums par 41.pantu saņemts no deputāta Sausnīša. Komisijas atbalstu tas nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 241.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir no komisijas puses daļēji atbalstīts, izsakot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 242.priekšlikums par 42.panta izslēgšanu, ko iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 43.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai un līdz ar to atbalsta arī 242., 243. un 244.priekšlikumu. Paldies.

K.Leiškalns. 245.priekšlikums saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta par 43.panta izslēgumu. Jūsu redakcijā šobrīd tas ir 44.pants. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta nosaukumam un redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija.

K.Leiškalns. 247.priekšlikums, kas saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas un Stikuta, ir par izslēgumu - izslēgt 44.pantu. Komisija to nav atbalstījusi, bet izteikusi savā precizētā redakcijā. Vai deputātiem nav iebilžu pret 45.pantu un tā redakciju?

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 45.panta redakcija tiek akceptēta.

K.Leiškalns. 249.priekšlikums - izslēgt 45.pantā attiecīgos vārdus. Tas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. 250.priekšlikums - precizēt 45.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi. Izmaiņas 43.panta 7.punktā jums ir jāskatās tabulas labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 251.priekšlikums saņemts no deputātiem Bāna, Leitenas, Stikuta, Kreituses un Kreitusa par 45.panta trešās daļas pirmo teikumu. Komisija to neatbalsta, bet daļēji atbalsta 252.priekšlikumu, izsakot savā redakcijā. To ir iesniedzis deputāts Sausnītis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 253.priekšlikums. Tas ir deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums par 46.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Kārtības rullis nosaka, ka mums likumprojekts otrajā lasījumā ir jāskata pa pantiem. Par likumprojekta 47.pantu ir izteikti vairāki priekšlikumi - septiņi vai astoņi. Komisija tos ir izskatījusi un akceptējusi. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 47.panta redakciju? Nav iebildumu. Paldies. Tādā gadījumā 48.pants...

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 251.priekšlikuma par 47.panta izslēgumu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tad mēs varētu pēc analoģijas izskatīt...

Sēdes vadītājs. ... 48.panta nosaukumu un tā saturu.

K.Leiškalns. Vai deputātiem nav iebildumu pret 48.panta nosaukumu un saturu, kā arī komisijas precizējumiem tajā?

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Akceptēts.

K.Leiškalns. 265.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 48.pantu (vecajā redakcijā). Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Man jājautā tāpat kā Čepāņa kungam, vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajām maiņām 49.pantā.

Sēdes vadītājs. Pirmā, otrā, trešā, ceturtā daļa. Arī piektā...

K.Leiškalns. Ļoti garš.

Sēdes vadītājs. Ar apakšpunktiem. Piektā daļa ar pirmo, otro, trešo apakšpunktu. Sestā daļa ar pirmo, otro, trešo apakšpunktu un septītā daļa līdz 50.pantam. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs esam nonākuši pie 277.priekšlikuma, kur ir virkne komisijas precizējumu, atbalstītas un neatbalstītas redakcijas, tāpēc man jājautā, vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas izteikto 50.panta redakciju un nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret panta nosaukumu un redakciju nav. Pieņemts.

Sestā nodaļa - “Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana”. 51.pants. Pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punkts.

K.Leiškalns. Visur komisija ir atbalstījusi deputātu priekšlikumus, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pret otro šā panta daļu, kuru ierosinājis Juridiskais birojs un komisija atbalstījusi precizētā redakcijā, arī iebildumu nav.

K.Leiškalns. Pārejam pie 284.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. 52.pants. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Jā, par 52.pantu ir ļoti daudz Juridiskā biroja priekšlikumu - 284., 285., 286. un 287.priekšlikums, ko komisija ir vai nu pilnībā atbalstījusi, vai atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 52.panta nosaukumu un tā saturu - pirmo, otro, trešo, ceturto daļu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Analoga situācija, augsti godātie deputāti, ir ar 53.pantu - “Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas kārtība”. Arī šoreiz visaktīvāk ir darbojies Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi vai nu tiešo redakciju, vai precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 53.panta nosaukumu, tā sadaļām, punktiem un apakšpunktiem iebildumu nav līdz 302.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt septītās nodaļas nosaukumu attiecīgā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt nodaļas nosaukumam - “Tiesiskās attiecības kooperatīvajā sabiedrībā”.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Analoga situācija ir ar 54.pantu par kooperatīvās sabiedrības dibinātāju un biedru atbildību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 54.panta saturu un redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs ļoti ātri ejam uz priekšu. Es sāku maldīties, bet mēs acīmredzot esam...

Sēdes vadītājs. 78.lappusē 306.priekšlikums, par 55.pantu.

K.Leiškalns. 55.pants jaunajā redakcijā. To ierosinājis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Nākošais ir 307.priekšlikums par vecā 55.panta jeb jaunā 56.panta redakciju. Iesniedzis Juridiskais birojs, atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti 56.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 55.pantu izteikt kā 56.pantu attiecīgajā redakcijā, pret ko deputātiem nebija iebildes.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 309.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 56.pantu (vecajā redakcijā) jeb 57.pantu jaunajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 57.panta nosaukumu un redakciju.

K.Leiškalns. 310.priekšlikums ir par izslēgumu 57.pantā, ko ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. Labajā pusē ir lasāms šis 58.pants, ja deputātiem gribas pārliecināties par tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 58.panta nosaukumu un saturu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 59. un 60.pantu mums priekšlikumu nav. 311.priekšlikums - papildināt 59.pantu, kas jaunajā redakcijā ir...

Sēdes vadītājs. ... Papildināt ar otro daļu.

K.Leiškalns. Jā, un komisija pati, protams, ir atbalstījusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 312.priekšlikums par 61.pantu saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā, bet galalasījumā tas ieguvis 62.panta statusu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 62.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 313.priekšlikums saņemts no deputāta Sausnīša par 62.panta redakciju, kas tagad ir 63.panta redakcija, tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 314.priekšlikums par 62.panta pirmo daļu. Komisija, neapšaubāmi, to atbalsta. Jūs labajā pusē redzat pilnu tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 63.panta nosaukumam, tā pirmajai, otrajai, trešajai un ceturtajai daļai piekrīt.

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, mēs jau skatām pēdējo lapaspusi - 319.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ceturtajai daļai ir 1. un 2.apakšpunkts. Deputātiem iebildumu par tiem nav.

K.Leiškalns. 319.priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu. To iesaka atbildīgā komisija un pati arī, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam! Augsti godātie deputāti, pateicos par šo garo un sarežģīto lasījumu! Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Lai šo sarežģīto likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam, ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 21.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 21.novembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, jāizskata Juridiskās komisijas iesniegums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt izsludinātajā Saeimas šā gada 30.oktobra sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanas došanu Valmieras rajona tiesas tiesneša Edvīna Andra Baloža apcietināšanai un saukšanai pie kriminālatbildības” un izskatīt to pēc darba kārtības 12.jautājuma, tas ir, tūlīt. Vai deputāti vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Paldies, jautājums izlemts.

Godātie kolēģi! Jums visiem ir izdalīts dokuments nr.3319 - Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par piekrišanas došanu Valmieras rajona tiesas tiesneša Edvīna Andra Baloža apcietināšanai un saukšanai pie kriminālatbildības”. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”?

Komisijas vārdā - Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti, pievērsiet uzmanību dokumentam nr.3319! Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa vēstuli par atļaujas došanu šā tiesneša saukšanai pie kriminālatbildības un viņa apcietināšanai. Vēstulē sacīts, ka ģenerālprokurors ierosinājis krimināllietu pret Valmieras rajona tiesas tiesnesi Edvīnu Andri Balodi par kukuļņemšanu. Augstākās tiesas īpaši pilnvarots tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par tiesneša Baloža aizturēšanu atbilstoši 120. panta kārtībai, un ir izdarīta kratīšana. Edvīns Balodis tiek turēts aizdomās par kukuļa saņemšanu no Guntara Deniņa. Savukārt atbilstoši 122. panta 3. daļai personu, ko tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu, nedrīkst aizturēt ilgāk par 72 stundām, un atbilstoši šī panta 4. daļas prasībām līdz aizturēšanas termiņa beigām prokuroram ir jāsaņem tiesneša lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu aizdomās turētajam vai arī viņš jāatbrīvo. Savukārt tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Ģenerālprokurors vērš uzmanību uz to, ka, izraugoties drošības līdzekli tiesnesim Balodim, jāņem vērā varbūtība, ka, atrazdamies brīvībā, viņš traucēs patiesības noskaidrošanu. Tādēļ ģenerālprokurors, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 13. panta 2. daļu, lūdz Saeimas piekrišanu minētā tiesneša saukšanai pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanai.

Šodien notikusi Juridiskās komisijas slēgta sēde, piedaloties prokuratūras pārstāvjiem, un Juridiskā komisija vienbalsīgi ir nolēmusi atbalstīt šādu lēmuma projektu, kāds mums ir izdalīts, un balsot par to, jo 72 stundas beidzas rīt, tādēļ Saeimai šāda atbilde ir jādod.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu... tas ir jāizdara rakstiski, godājamie kolēģi, tas nav izdarīts... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Balsojums ir atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3250. Otrajā lasījumā Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt likuma preambulu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu - redakcionāli precizēt likumprojekta preambulu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

A.Jirgens. Juridiskā komisija ir attiecībā uz otro lasījumu saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, tas ir deputāta Bartaševiča priekšlikums izteikt 11. panta otro daļu tādā redakcijā, kāda jums ir tabulā, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo deputāta priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Atzinums akceptēts.

A.Jirgens. Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi 23.2. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 23.2. panta redakcijas redakcionālu precizēšanu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Jirgens. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 4. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Strods.

J.Strods (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3257. Komisija attiecībā uz otro lasījumu ir saņēmusi 21 priekšlikumu, no kuriem 19 ir atbalstīti un 2 iestrādāti atbildīgās komisijas priekšlikumos. 18 no iesniegtajiem priekšlikumiem ir Ministru kabineta priekšlikumi, viens ir no Finansu ministrijas, un divi - no atbildīgās komisijas.

Tagad pārejam pie skatīšanas pa pantiem.

1. pants. Ministru kabineta priekšlikums - 1. pantu izteikt šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Nākamais. Ministru kabineta priekšlikums - izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Atbildīgās komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais. Ministru kabineta priekšlikums - papildināt 1. pantu ar 13. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar 13. punktu? Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. 2. lappuse. Ministru kabinets ierosina izteikt 8. panta 9. punktu šādā redakcijā. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Ministru kabinets ierosina papildināt 10. panta otro daļu ar šāda satura tekstu. Tālāk kā tekstā. Atbalstīt. Komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Nākamais. Ministru kabineta priekšlikums - papildināt 10. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Nākamā - 3. lappuse. Ministru kabineta priekšlikums - papildināt 11. panta otro daļu ar 20. punktu šādā redakcijā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta?

J.Strods. Nākamais priekšlikums. Ministru kabinets ierosina papildināt 11. panta otro daļu ar 21. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums - papildināt 11. panta otro daļu ar 22. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. 4. lappuse. Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 15. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Ministru kabineta priekšlikums - izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru skatīsim tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par Ministru kabineta priekšlikumu izteikt 19. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā un pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā? Iebildumu nav? Tiek akceptēts komisijas viedoklis.

J.Strods. Paldies. Tālāk. Ministru kabineta priekšlikums - izslēgt 19. panta otro daļu. Šis priekšlikums ir saistīts ar jau pieņemtajiem priekšlikumiem. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 19. panta otro daļu? Pieņemts.

J.Strods. Nākamā - 5. lappuse. Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu izteikt 20. panta 9. punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums izslēgt 25. panta ceturto daļu. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir 7. lappuse. Ministru kabinets ierosina izteikt 34.1. panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 34.1. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Strods. Nākamais. Ministru kabinets ierosina papildināt 34.1. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Tātad ir jauna redakcija. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Tagad pārejam pie pārejas noteikumiem. Ministru kabinets ierosina izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā. Komisijas lēmums - šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Nākamā ir 8. lappuse. Tur ir Ministru kabineta priekšlikums - papildināt likuma pārejas noteikumus ar 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā. Tātad ir 3 jauni punkti. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likuma pārejas noteikumus ar 16., 17., 18. un 19. punktu.

J.Strods. Un pēdējā - 9. lappuse. Arī šeit ir Ministru kabineta priekšlikums par pārejas noteikumiem, un šis priekšlikums ir iestrādāts tālāk redzamajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un šoreiz ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

J.Strods. Līdz ar to es aicinu visus kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Komisijas lēmums ir pozitīvs - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Strods. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus 10 dienu laikā. Termiņš varētu būt 10. novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt minētajam termiņam - 6. novembrim?

J.Strods. Es atvainojos, 10. novembris.

Sēdes vadītājs. 10. novembris. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Strods. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nebija iesniegts neviens priekšlikums, tādēļ komisija lūdz balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

P.Apinis. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 7. novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 7. novembrim, Apiņa kungs? Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Likumprojekts tika izskatīts pirmajā lasījumā, tika noteikts termiņš otrajam lasījumam. Noteiktajā termiņā nekādi labojumi netika iesniegti. Tas tika izskatīts Budžeta un finansu komisijā, un lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

P.Apinis. Godātie kolēģi, lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 7. novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 7. novembrim. Iebildumu deputātiem nav? Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais priekšsēdētāj! Strādājam ar dokumentu nr. 3252. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””.

Atbildīgā komisija ir izskatījusi attiecīgā likumprojekta pirmā lasījuma redakciju un ierosinājusi noraidīt jeb neatbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Bet līdz pārtraukumam ir palikušas 3 minūtes, tātad nesāksim...

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi. Vārds Jurim Sinkam - par Eiropas padomes delegācijas sanāksmi.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Eiropas padomes delegācijas locekļus uz īsu apspriedi tepat Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Andrim Saulītim - par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es daru jums zināmu, ka šodien pulksten 13.35 notika rupjš, īpaši cinisks, Latvijas vēsturē vēl nepieredzēts Kārtības ruļļa pārkāpums: 11 valdību veidojošie deputāti ir reģistrēti, ka balsojuši, bet viņi faktiski nav balsojuši. Tātad 11 reizes ir pārkāpts balsošanas mehānisms.

Tālāk. Es daru zināmu to, ka Prezidijs šo visrupjāko pārkāpumu nefiksēja. Es lūdzu vārdu par to, kā lieta tālāk virzāma, lai varētu aicināt Prezidija sekretāra biedru sekot tai lietai, bet man šo vārdu liedza.

Tālāk. Kusiņa kungs, kuram ir jāuzrauga šī likumība, to pilnīgi ignorēja, Prezidijam nedarīja zināmu to, ka notiek tik liels Kārtības ruļļa pārkāpums.

Tālāk. Lībanes kundze, kas ir balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja, atradās zālē un neprotestēja pret tik lielu, tik milzīgu Kārtības ruļļa noteiktās procedūras pārkāpumu. Tālāk. Kalngals visam ir tas, ka pat Mandātu komisijas priekšsēdētāja un Ētikas kodeksa izstrādes komisijas vadītāja vietā tiek nobalsots - Bišera kunga vietā tiek nobalsots. Bet viņš nav zālē, un viņš neceļ iebildumus. (Starpsaucieni: “Kur pierādījumi...”) Kolēģi, es runāju par to balsojumu, kas bija pulksten 13.35... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādinu, ka Prezidijam rakstiski iebildumi pret Kārtības ruļļa pārkāpumiem iesniegti nebija. Ne no Saulīša kunga puses, ne no kāda cita deputāta puses.

A.Saulītis. Es paziņoju...

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 15.30.

A.Saulītis. Es paziņoju, ka Prezidijs ir politisks.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu atgriezties zālē un ieņemt savas vietas. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Reģistrējušies 58 deputāti. Turpināsim apspriest izskatāmo jautājumu. Vārds debatēs Andrim Amerikam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Mēs šobrīd apspriežam pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””, šā likuma labojumus, kuri ir iesniegti un izskatīti divās Saeimas komisijās... Es atvainojos - trijās, no kurām viena komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, bet divas, no kurām viena ir atbildīgā komisija, ierosina šos priekšlikumus neatbalstīt. Taču, godātie deputāti, šodien tas ir jautājums par stāju, par to, vai mēs varam atļauties šodien zināmā mērā sniegt šo atbalstu vietējam uzņēmējam, faktiski dodot viņam priekšrocības, tātad noņemot šos birokrātijas, varētu teikt, ierobežojumus, jo arī par vienu latu šodien var organizēt starptautisku tenderi, to var organizēt arī par 10 latiem, bet lielā mērā tas ir atkarīgs no paša organizatora.

Tagad likumā ir noteikta kārtība, ka šis starptautiskais tenderis ir jāorganizē, ievērojot zināmus nosacījumus; būvdarbos tam ir viens līmenis, jautājumā par preču piegādēm - cits līmenis. Šiem ierosinājumiem, kuri nosaka paaugstinātu nepieciešamību organizēt starptautisko tenderi, ir tikai viens mērķis, - lai samazinātu, pirmkārt, birokrātiju, jo tenderis nebūs likumīgs jeb nebūs pieņemts, ja, teiksim, kādai firmai, kādam projektam netiks piesaistīts šis ārvalstu vērtējums, ārvalstu piedāvājums tikai viena iemesla pēc - tāpēc, ka likums nosaka, ka pie zināma līmeņa tas ir obligāti vajadzīgs.

Godātie kolēģi, mēs šeit varam dažādi runāt, un te ir, teiksim, saņemti atzinumi no Vaivada kunga, no Eiropas Integrācijas biroja direktora, kurā viņš saka, ka tas ir pretrunā ar Eiropas kopienas direktīvām. Mēs šodien vēl neesam Eiropas kopienas valsts, bet mēs ejam uz turieni. Eiropas asociatīvais līgums vēl līdz šim brīdim nav ratificēts visās Eiropas savienības valstīs. Ārpolitiskais resors intensīvi strādā jau pusotru vai divus gadus, lai to panāktu pēdējās valstīs, kuras vēl nav ratificējušas šo līgumu. Tāda šobrīd ir Beļģija, kas līdz šim brīdim nav ratificējusi pat Eiropas asociatīvo līgumu jeb tā saucamo Eiropas līgumu. Līdz ar to pašreiz runāt par Eiropas kopienas direktīvām un to izpildīšanu būtībā zināmā mērā ir pārsteidzīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašreiz noteiktais līmenis, teiksim, tiem pašiem būvdarbiem, mums likumā ir 4 miljoni latu, bet Eiropas kopienas direktīvas nosaka 3 miljonus latu vai nedaudz vairāk, ja mēs pārvēršam ekijus latos. Tad kāpēc nav šā Eiropas integrācijas biroja jeb Eiropas lietu komisijas iesnieguma, lai mēs tik tiešām samazinātu par miljonu latu un padarītu šo summu tādu, lai tā atbilstu un lai mēs nostātos miera stājā jau šodien un uzreiz?

Godātie kolēģi, es domāju, ka šis ir pirmais lasījums un ka te lielā mērā parādās arī attieksme, kāda ir citiem pret mums. Mēs jau pusotru gadu cenšamies panākt Eiropas līguma ratifikāciju Eiropas savienības valstu parlamentos, lai asociatīvais līgums stātos spēkā, taču līdz šim brīdim mums to nav izdevies panākt dažādu procedūru dēļ.

Atbilstoši Eiropas līgumam, kurš vēl nav stājies spēkā, līdz 1999.gada 31.decembrim mums vēl ir iespēja veikt zināmus darbus, kas būtu saistīti ar šā vietējā uzņēmēja atbalstīšanu. Šie priekšlikumi nebūt neskar kaut kādu ierobežojumu radīšanu ārvalstnieku ienākšanai Latvijā. Absolūti nē! Es vēlreiz uzsveru, ka arī par 10 latiem var organizēt starptautisku tenderi, un nav problēmu, lai to darītu. Jautājums ir tikai par to, ka mēs uzliekam par obligātu nosacījumu, pastāvot zināmam līmenim, meklēt šīs starptautiskās firmas un obligāti saņemt no tām atzinumus un piedāvājumus, bet tas ļoti sadārdzina daudzus konkursus. Tas uzliek, varētu teikt, birokrātiskus nosacījumus tam, lai šodien varētu ātrāk un efektīvāk atrast darbu izpildītājus. Es uzskatu, ka no tāda viedokļa mēs varam analizēt, pārvēršot ekijus latos, vienalga, vai tie ir 3 miljoni vai 5 miljoni, bet šis princips ir svarīgs. Būsim saimnieki paši savā mājā, savā valstī! Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns- frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir saistīts ne tikai ar Eiropas savienību. Eiropas lietu komisija ļoti uzmanīgi izskatīja visus “par” un “pret” argumentus. Pirmais arguments ir viena organizācija, kurā mēs pašreiz mēģinām iestāties, - tā ir Pasaules tirdzniecības organizācija. Pieņemot šādus diskriminējošus noteikumus, mēs sev praktiski noslēdzam ceļu, kaut arī nākošā gada pirmajā pusē ir cerība iestāties šajā organizācija. Tas nozīmētu, ka Latvijas preces atvērtu sev pilnīgi jaunu tirgu.

Viena lieta ir preces, bet tikpat labi mēs varam runāt arī par Latvijas pakalpojumiem. Un šajā likumprojektā galvenais objekts, par ko ir runāts, ir pakalpojumi. Izskatot šo jautājumu Eiropas lietu komisijā, tikšanās laikā mēs, piemēram, uzzinājām, ka 90% no būvdarbiem, ko veic ekoloģijas jomā un pašreizējā vides aizsardzībā... ka te ir lielākais Eiropas savienības sponsorēto projektu daudzums. Visvairāk pie mums ceļ tieši ekoloģijas jomā, un 90% no firmām, kas būvē, ir mūsējās - Latvijas firmas. Tas nozīmē, ka pašreizējā brīdī Latvijas celtniekiem un būvuzņēmējiem ir pietiekami augsta darba kvalitāte, lai izturētu jebkuru konkursu, jo tie visi ir starptautiskie konkursi.

Ja mēs ieviešam šādas it kā diskriminējošas normas, mēs, no vienas puses, ļoti maz palīdzam saviem celtniekiem, bet, no otras puses, mēs pilnīgi garantēti viņiem slēdzam visus apkārtējos tirgus uz starptautiskiem tenderiem, jo, ja mēs diskriminēsim savā teritorijā kādus citus celtniekus, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsējie nekad nevarēs piedalīties Eiropas savienības vai citu valstu organizētajos starptautiskajos tenderos. Tādā veidā, skatoties ļoti tuvā perspektīvā, varbūt mums liekas, ka mēs kaut ko vinnējam, bet būtībā mēs tādā veidā atņemam darbu mūsu pašu celtniekiem un viņu iespējām strādāt arī ārpus Latvijas. Latvija pēc savas kapacitātes nav tik liela, lai mums nevajadzētu orientētos uz to, ka vajag iekarot svešus tirgus. Tas ir viens no mūsu izdzīvošanas galvenajiem pamatiem. Šis bija viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc mēs Eiropas lietu komisijā noraidījām šo priekšlikumu. Tātad, minimāli ņemot, te ir divi spēcīgi argumenti, kas vērsti pret šādiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pateicos Amerika kungam un Inkēna kungam par precīzo viedokļu definējumu. Attiecīgos viedokļus mēs noklausījāmies arī komisijas sēdē, izdiskutējām tos, un komisija nobalsoja (manuprāt ar septiņi pret divi) pret šā likumprojekta tālāku virzīšanu. Pie kam komisijā nebija neviena deputāta, kas teiktu: “Nē, mums nav jāatbalsta savs uzņēmējs!” Visi teica, ka ir jāatbalsta, un normās, kas ir pakārtotas likumdošanas aktiem, to skaitā Ministru kabineta noteikumos un konkursa noteikumos, ir jāiestrādā maksimāli daudz normu, kas dod priekšrocības mūsu uzņēmējiem, bet īslaicīgi iegūt tikai nākamo vēlēšanu kontekstā, taču ilglaicīgi un pamatīgi zaudēt kā finansiāli, tā morāli... Ne jau tāds ir mūsu nolūks vai mūsu vajadzība. Paldies par uzmanību! Neskatoties uz Gannusas kundzes iebildumiem, aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 4. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti, priekšlikumi nav jāiesniedz.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””, otrais lasījums. Ziņos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3265 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Pirmais priekšlikums, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ir par 32.panta 4.punktu, ir dota konkrētā redakcija. Komisijas slēdziens ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums likumprojektā ir iestrādāts no Ministru kabineta noteikumiem. Komisija to ir daļēji atbalstījusi. Te ir dota 33.1.panta redakcija, kas attiecas uz komercķīlu, bet, lai izsekotu atbalstījumam, mums ir jāturpina skatīt jau nākošā lappuse. Tātad par šo pašu - 33.1.pantu no Juridiskās komisijas ir saņemts trešais priekšlikums, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 33.1.panta, kura nosaukums ir “Komercķīla”, redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, panta redakcija ir akceptēta.

K.Leiškalns. Un tātad ir vēl ceturtais priekšlikums par šo pašu pantu, kas saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji ir atbalstījusi, iestrādājot likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums, godātie deputāti, ir Ministru kabineta likumprojekts, kas ir iekļauts kā priekšlikums šajā likumā - tas ir grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību” (dokuments nr.5046). Te ir lūgums izteikt 35.panta trešo daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo pantu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad atkal tiek redakcionāli precizēta daļa. 6.priekšlikums ietverts no Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem nr.274. Šo iekļāvumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Ministru kabineta priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ierosina papildināt likuma pārejas noteikumus. Es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šeit tiks papildināti gan likuma, gan likumprojekta pārejas noteikumi. Tātad Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju 7.priekšlikumā ierosina papildināt ar pārejas noteikumiem konkrētajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums savukārt saņemts no Juridiskā biroja, kas lūdz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem pret pārejas noteikumiem, kuru teksts ir lasāms dokumenta 16.lappuses 6.ailītē, par šā likuma spēkā stāšanos iebildumu nav. Līdz ar to spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 274. Pieņemts.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas laiku šā gada 7.novembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 7.novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es, protams, neesmu tik aktīvs, bet ir saslimis kāds mūsu kolēģis, kas ir atbildīgais par šo likumprojektu.

Tātad dokuments nr. 3269 - “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Otrais lasījums. Godātie deputāti, šeit ir interesanta situācija. Komisija nav saņēmusi nevienu deputātu priekšlikumu par šo likumu, bet komisija pati ir esošo redakciju redakcionāli precizējusi un jūs šīs atšķirības varat redzēt, salīdzinot pirmo lasījumu un otrajam lasījumam piedāvāto redakciju. Un, ja jums nav iebildumu, tad aicinu akceptēt šos precizējumus un likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta redakcionālu precizēšanu iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, komisijas vārdā aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu...

Godātie kolēģi, vismaz viens vēl, lūdzu, piedalieties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Pēterkopa kungs ienāk zālē, un viņš noteikti balsos. Zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Par trešo lasījumu, lūdzu, kādi ir apsvērumi?

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Aicinu konkrētos priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.novembrim, jo acīmredzot aktivitātes nebūs lielas.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 7.novembri? Iebildumu nav. Tātad ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3256. Pirms mēs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatām pēc būtības, aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo šajos grozījumos ietvertās normas ir saistītas ar budžetu un ar naudas lietām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā... Piedodiet, Prēdeles kundze! Lai paliek balsošanas režīms, tātad balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Prēdele. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Šos grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets. Patiesībā te ir runa par divām lietām. Pirmām kārtām šie grozījumi likumā ievieš jaunu terminu “audžu ģimene”. Tā ir ģimene, kur uz laiku tiek ievietoti bērni, kuriem ir kādas problēmas viņu pašu ģimenē.

Otra grozījumu grupa ir saistīta ar personām, kuras saņem citas valsts pensiju, bet vēlas saņemt sociālo pabalstu arī no mūsu valsts. Šajos grozījumos galvenā doma ir tāda, ka, lūk, šīm personām, kuras saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, lūk, šis piešķirtais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir jāsamazina par to summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram. Tātad tiek panākta godīgāka un taisnīgāka šā pabalsta sadalīšana tiem, kas saņem citas valsts pensiju. Es aicinu nobalsot par šiem grozījumiem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Mans ierosinājums ir priekšlikumus iesniegt līdz 6.novembrim un izskatīt 20.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Aidas Prēdeles kundzes minēto datumu - priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris un izskatīšana 20.novembra sēdē? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par Adika Joffes uzņemšanu Latvijas pilsonībā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Adika Joffes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Komisijas lēmums bija pozitīvs. Par Adiku Joffi jūs esat saņēmuši dokumentus, kas liecina par to, kādi ir viņa nopelni Latvijas labā. Es tikai atgādināšu varbūt pašu svarīgāko: nevainojama 30 gadus ilga prakse Latvijā lielākajā neiroķirurģiskajā nodaļā, vislabākie rādītāji neiroloģiskajā dienestā, bāzes nodrošināšana kvalificētu neirologu sagatavošanai, Latvijas medicīnas sasniegumu popularizēšana ārvalstīs, uzstājoties ar referātiem kongresos un ar publikācijām presē.

Cienījamie kolēģi! Adiks Joffe strādā kā neirologs Rīgas klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā un kopš 1979.gada ir neiroloģiskās nodaļas vadītājs, kvalificēts speciālists. Spriežot pēc viņa dienesta rādītājiem, šī nodaļa ir labākā pilsētā. Viņš arī apmāca ārstus rezidentus neiroloģijā. Savulaik Adiks Joffe ir bijis aktīvs Tautas frontes dalībnieks. Viņš personiski ir piedalījies ievainotā kinooperatora Gvido Zvaigznes ārstēšanā, kā arī kopā ar pārējiem ārstiem barikāžu laikā dežurējis medpunktā Doma baznīcā. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 4. Adiks Joffe uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Vienu mirklīti! Es esmu sapinies papīros.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 3287.

K.Leiškalns. Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Leiškalns. Manās rokās ir attiecīgais dokuments. Pirmais priekšlikums ir par 35.pantu. Tas ir no deputāta Bartaševiča kunga. Komisijas slēdziens ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā bija redakcionāla neprecizitāte, atbildīgā komisija izdarīja labojumu 35.pantā, to redakcionāli precizējot, un, neapšaubāmi, pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 35.panta redakcionālai precizēšanai. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums ir par 79.panta tekstu. Atkal no deputāta Bartaševiča. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Analogu redakcionālu precizējumu komisija ir izdarījusi 79.pantā un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 79.panta redakcionālajiem precizējumiem piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti, par darbu un Kusiņa kungam par palīdzību.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 3291. “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā lasījumā.

Ir iesniegti vairāki priekšlikumi. 1. priekšlikums ir no Ernesta Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika kungiem. Tas izsaka domu, ka aizsargājamās dabas teritorijas ir uzskatāmas par valsts nacionālo bagātību. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu priekšlikumu par 2.pantu? Deputātiem iebildumu nav. Akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis.

I.Liepa. 4.lappusē ir 2.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Emša kungs. Tas ir redakcionālas dabas, un komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Arī 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Emsis. Iesaka izslēgt 12.panta pirmās daļas 5.apakšpunktu. Komisija iesaka atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 12.panta pirmās daļas 5.apakšpunktu. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 4.priekšlikums. Deputāts Emsis iesaka izteikt 12.panta otro daļu tādā redakcijā, kāda šeit ir redzama. Principā tas ir redakcionālas dabas, gramatiskas dabas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk, 6.lappusē, ir 5.priekšlikums. Iesniedzējs deputāts Emsis. Ierosina papildināt 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Tas arī ir redakcionālas dabas - vārdu “nosaka” aizstāt ar vārdu “reglamentē”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 6.priekšlikums. Deputāts Emsis iesaka izslēgt 18.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 18.panta otro daļu. Pieņemts.

I.Liepa. 7.priekšlikums. Deputāts Emsis iesaka papildināt 18.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa. 8.priekšlikums. Deputāts Emsis iesaka 20.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija, to izanalizējusi, iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Emša priekšlikumu par 20.pantu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 9.priekšlikums ir rodams 10.lappusē. Deputāts Emsis iesaka papildināt 28.pantu. Komisija uzskata šo priekšlikumu par atbalstāmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 10.priekšlikums ir 12.lappusē. Šo priekšlikumu ir iesnieguši Ernests Jurkāns, Rāzna, Stikuts, Dinēvičs un Ameriks. Komisija iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu priekšlikumu nr.10, kas skar 33. panta pirmo rindkopu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Jurkāna, Rāznas, Stikuta, Dinēviča un Amerika priekšlikumu - papildināt 33.panta pirmo rindkopu ar jaunu teikumu. Jums ir iesniegta šī redakcija. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

I.Liepa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3292. Šis ir trešais lasījums, un mums ir iesniegti priekšlikumi.

Pirmais ir priekšlikums izslēgt 3.panta astoto daļu. Principā ir tā: ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad ārzemju kompānijas vai privātpersonas var pilnīgi pārņemt kontroli pār televīziju. Tādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts ir komisijas viedoklis. Paldies.

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikums ir priekšlikums, ko komisija pati iesniedza, tas ir priekšlikums redakcionāli precizēt piekto daļu, un komisija to pieņēma. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Deputāts Teniss ir iesniedzis 3.priekšlikumu, kurā viņš iesaka aizliegt agrāk krimināli sodītām personām nodarboties ar televīzijas un radio lietām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu noraidīja kā absurdu, jo krimināllietu var ierosināt arī pret vainīgo ceļu satiksmes negadījumos. Principā tas būtu cilvēktiesību pārkāpums, ja par šo pašu satiksmes noteikumu pārkāpumu agrāk sodītajam būtu liegtas tiesības nodarboties kādā arodā. Tādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu, un mēs aicinām jūs piekrist tās slēdzienam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Tenisa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikumu izvirzīja pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un tas ir priekšlikums 13.pantu mazliet precizēt redakcionālā ziņā. Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta otrās daļas redakcijas precizēšanai. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 5.priekšlikums ir no deputāta Lujāna, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to neatbalstīja, jo mēs uzskatām, ka atkodēšana pati par sevi nav retranslācija. Retranslācija ir tad, kad pēc atkodēšanas raida citiem. Bet, ja kāds ieraksta savā magnetofonā, tad to mēs nevaram uzskatīt par retranslāciju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja šo priekšlikumu un aicina arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Analoģisks ir deputāta Lujāna iesniegtais 6.priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Vēlas runāt Modris Lujāns - priekšlikuma autors. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es pat neuzstāšu, ka jāveic balsojums šinī gadījumā, ja jau tāds lēmums ir. Bet es tomēr piedāvātu nopietni padomāt par citu lietu - ka viens no populārākajiem, kas tādu darbību savā veidā realizē, ir “Baltcom”. Tomēr tas laikam ir biznesa paveids, ja tiek satelītprogramma atšifrēta un pēc tam pārdota tālāk publikai. Te arī tālāk ir piedāvājums, ko komisija diemžēl ir noraidījusi, tas ir, ka var trīs cilvēki samesties kopā un nopirkt vienu satelītantenu un izmantot, un rādīt un skatīties, bet, tiklīdz lielāks daudzums sāk to veikt, tad tā ir biznesa darbība. Šinī likumā būtu tomēr jāparādās tādām normām. Varbūt komisija šinī gadījumā patiešām uzskata, ka pagaidām mēs neesam līdz tam nobrieduši, bet nākotnē šī problēma būs, jo tas tomēr ir papildu bizness, un, ja par to tiek ieņemta nauda, tad tas arī ir šinī likumā jāiekļauj. Un jāskatās arī citos likumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Lujāna kungs balsojumu neprasa. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums arī ir no deputāta Lujāna. Viņš grib precizēt, ko uzskatīt par uztveršanas sistēmām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Paldies.

J.G.Vidiņš. 8.priekšlikums ir no deputāta Tenisa kunga, un arī to komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 9.priekšlikums arī ir no deputāta Tenisa un arī nav atbalstīts, jo tas ir saistībā ar to, ko es jau iepriekš teicu par krimināli sodītajiem. Tādēļ es lūdzu piekrist komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tagad ir pats interesantākais. Sākas ar 10.priekšlikumu. Ābiķis, Leiškalns un Ābele iesaka izslēgt otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Faktiski mēs pieņēmām to ar manu priekšlikumu, un faktiski es to atsaucu pēc konsultācijas ar Juridiskā biroja pārstāvjiem. Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt Ābiķa, Leiškalna un Ābeles priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai mēs patiešām šinī Saeimā nesaskaramies ar īpatnējiem gadījumiem, ka... vienreiz mēs pieņēmām lēmumu, ka, jā, patiešām... Kāpēc mums ir jārada šinī gadījumā “svētā govs”? Mēs esam to radījuši; dabiski, mēs uzreiz personificējam to “svēto govi” ar Rubeņa kungu. Bet es tā nepersonificēju to; trim padomes locekļiem ir tiesības izvirzīt šo jautājumu padomē un viņi izdara balsojumu. Un, ja patiešām šī “svētā govs” nav kaut ko izstrādājusi, tad viņš netiek pārvēlēts. Jautājums - kāpēc šinī gadījumā Vidiņa kungs ir pēkšņi mainījis pozīciju? Vidiņa kungs, kur tad ir jūsu mugurkauls? Varbūt jūs šodien esat palasījis “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, “Dienu”, kur jūsu vārds tiek dažādi pieminēts un locīts? Varbūt jūs saglabāsiet savu mugurkaulu un nemainīsieties kā vējrādis - pa kreisi, pa labi? Šinī gadījumā es aicinu Saeimu nepakļauties spiedienam, jo šeit var redzēt klasisku spiedienu. Jautājums - kas ir apmaksājis šīs publikācijas? Kādā veidā ir panākts, ka šodien, vienā noteiktā dienā, noteiktā laikā, šīs publikācijas parādās avīzēs? Varbūt atkal izrādīsies, ka būs jāsasauc izmeklēšanas komisija, izrādīsies, ka tas ir izdarīts par Radio un televīzijas padomes naudu. Cienījamie kolēģi, es neredzu šinī gadījumā nekādu bīstamību demokrātijai, ja padomes locekļi paši risina to. Vai vienmēr mums ir jāveido izmeklēšanas komisija, lai skaidrotu, kas tad īsti Latvijas Nacionālajā radio un televīzijas padomē notiek? Vai mēs gribam līdz absurdam...

Es uzreiz gribu runāt arī par 44.pantu. Tur arī tiek piedāvāts, ka, lūk, Saeimas deputātiem nav tiesību izvirzīt jautājumu par atsaukšanu. Bet tad ir jautājums - kāpēc mums bija jāveido izmeklēšanas komisija? Neloģiski, ka mēs ne no kā baidāmies. Ka cienījamos padomes locekļus tā sauks... Tad patiešām varbūt labāk ir jāstrādā, un tad neviens nesauks... un nepārvērtīs to kaut kādā politiskā spēlē. Šinī gadījumā es noteikti pieprasu balsojumu, un es aicinu Saeimu nemainīt pozīciju un nepakļauties tīri lobiskam piegājienam, jo tas būtu nekorekti attiecībā pret... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Kāds lbijs?”) Leiškalna kungs, pagājušajā - otrajā - lasījumā Saeima pieņēma lēmumu. Tātad jūs tagad uzskatāt, ka Saeima ir kaut kāds murgs vai vēl kaut kas? Tas man drīzāk atgādina to, ka jūs pārstāvat zināmas intereses, lobisma intereses. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Mans aicinājums ir pārstāvēt tautas intereses.”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, neveidojiet dialogu.

Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Es nebūtu kāpis tribīnē runāt, ja kolēģis Lujāns nebūtu dezinformējis Saeimu. Un šī dezinformācija bija sekojoša. (Skaļāk! Nevar dzirdēt!”) Nacionālās radio un televīzijas padomes nolikumā teikts, ka jebkurš padomes loceklis var izvirzīt jebkuru jautājumu, ieskaitot arī šāda rakstura jautājumus. Nav pilnīgi nekādas vajadzības speciāli likumā reglamentēt to, kas praksē jau pastāv. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt triju deputātu priekšlikumu - izslēgt šo daļu.

Tāpat arī par nākamo... Ja jau Lujāna kungs runāja par abiem, es arī nekāpšu otrreiz augšā tribīnē. Arī attiecībā uz nākamo labojumu jeb priekšlikumu grupu Saeimas kārtības rullis visu ir noregulējis, un tāpēc likumos nevajag radīt kolīziju ar Saeimas kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai tiešām nerastos tāda pārliecība, ka jūsu priekšā stāv vien vēja rādītājs, kas pakļaujas kaut kādam spiedienam, ko masu informācijas līdzekļi pašlaik izdara, es gribētu paskaidrot, Lujāna kungs, ka man tiešām ir nepatīkami šīsdienas preses izteikumi par šiem grozījumiem. Es nezinu, kas tos ir izsaucis un kādēļ masu informācijas līdzekļi jeb mediji ir tā nobijušies par šo lietu. Taču tā ir viņu kompetence un viņu pašu padarīšana, ko viņi domā un ko viņi dara. Bet, Lujāna kungs, ja man kāds loģiski pierāda to, ka man nav taisnība, un, ja es tam piekrītu un neesmu spītīgs kā āzis jeb kā bijušais kompartijas biedrs, tad, man liekas, tas ir tikai apsveicami. Un tādēļ tagad - jau komisijas vārdā - es lūdzu atbalstīt šo trīs deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties vēl kaut ko teikt, Vidiņa kungs, vai jau kā deputāts izteicāties?

J.G.Vidiņš. Nē, es lūdzu atbalstīt šo triju deputātu viedokli.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas viedokli.

J.G .Vidiņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par triju deputātu priekšlikumu svītrot 42. panta papildinājumu - jauno 7. daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 3. Šis priekšlikums pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tā. Tagad - 11. priekšlikums, tas ir deputāta Aigara Jirgena priekšlikums. Komisija to atbalstīja un lūdz Saeimas deputātus darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tā. Un tagad ir vesela rinda priekšlikumu - 12., 13., 14. un 15. Lietas būtība. Pats konsekventākais ir 12. priekšlikums. Tas ir Ābiķa, Leiškalna un Ābeles priekšlikums, ka mēs atceļam otrajā lasījumā pieņemto grozījumu. Komisija to ir atbalstījusi, un arī es aicinu komisijas vārdā to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. (No zāles depu`tats M.Lujāns: “Balsot!”) Prasa balsojumu? Lujāna kungs... Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu Ābiķa, Leiškalna un Ābeles ierosināto 12. priekšlikumu! Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 3. Paldies. Līdz ar to nākamie trīs priekšlikumi vairs nav balsojami.

J.G.Vidiņš. Jā, un tad ir 16. priekšlikums, ko izvirzīja pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es lūdzu arī jūs to atbalstīt, tas ir, papildināt 44. panta ceturto daļu ar 3. punktu. Redakcija tur ir.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un līdz ar to es aicinu komisijas vārdā pieņemt visus šos likuma grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3286. Par 1. pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, kas izmaina, pirmkārt, datumu... Nē, nevis datumu, bet šinī gadījumā izmaina arī to, ka tiek regulēta tikai likumu un Augstākās padomes pieņemto dekrētu un lēmumu darbība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 1. panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Panta redakcija ir akceptēta.

I.Bišers. Tā. 2. pantā ir deputāta Bišera priekšlikums par pārvaldes aktiem, ka tie tiek adresēti Ministru kabinetam. Šis deputāta Bišera priekšlikums ir atbalstīts, izņemot vienīgi vārdu “savlaicīgi”, tas ir nomainīts ar konkrētu datumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 2. panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. 2. panta redakcija ir akceptēta.

I.Bišers. Un vēl ir deputāta Bišera priekšlikums par pārejas noteikumu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!

I.Bišers. Priekšlikumus iesniegt līdz 15. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Bišera kunga minēto datumu - 15. novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Dzelzceļa likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij, augsti godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3198.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šāgada 22. oktobra sēdē izskatīja šo likumprojektu “Dzelzceļa likums” un pieņēma vienbalsīgu lēmumu - konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu. Jāpiezīmē, ka likumprojektu ir atbalstījusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu arī Saeimas deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, Ābeles kungs, apsvērumus par otro lasījumu.

J.Ābele. Komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu - 14. novembri? Ir iebildumi. Lujāna kungs vēlas izteikt citu priekšlikumu. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs varam atcerēties nesen skatīto Vaiņodes jautājumu, kad arī Krištopana kungs teica, ka tiks iesniegts Dzelzceļa likums. Es piedāvātu vienu nedēļu vēlāk - 21. novembrī, jo vajadzētu šo likumu mierīgi pārdomāt, tā kā tas atkal var izraisīt diskusijas sabiedrībā, tāpēc es tomēr piedāvātu... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Sēdi uz sliedēm un pārdomā!”) Ābiķa kungs, es jums ieteiktu pārdomāt Valsts valodas likumu, ko jums Stūls ieteica...

Sēdes vadītājs. 21. novembri iesaka Lujāna kungs. Lūdzu, varbūt ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim tālāko ieteikto priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 21. novembri. Komisija ierosināja 14. novembri. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 24, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas ierosinātais priekšlikums - 14. novembris. Paldies.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas padomes 1949. gada 2. novembra Vispārējo līgumu par Eiropas padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu nedaudz koncentrēties, citādi grūti dzirdēt runātāju.

J.Sinka. Rīkosimies ar dokumentu nr. 3297. Pirmajā lasījumā mēs iepazināmies ar dokumentu nr. 3139 un ar visām anotācijām. Nekādi jauni priekšlikumi nav saņemti, tātad lūdzu likumu “Par Eiropas padomes 1949. gada 2. novembra Vispārējo līgumu par Eiropas padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu” pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šis likums jau tika apskatīts, un nekādi jauni priekšlikumi nav ienākuši, tā ka lūdzu arī to pieņemt otrajā un galīgā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Vasilija Gigela uzņemšanu Latvijas pilsonībā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija savā...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu nedaudz uzmanības! Piedodiet, Prēdeles kundze! Lūdzu, turpiniet!

A.Prēdele. Tātad Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Vasilija Gigela uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Komisija pieņēma pozitīvu lēmumu. Vasilijs Gigels ir iemantojis īpašus nopelnus Latvijas labā tādējādi, ka 1990. gadā bijis viens no pirmajiem pieciem Latvijas Republikas valdības apsardzes, miesassardzes, darbiniekiem. 1991. gada janvāra un augusta dienās ar ieročiem rokās pašaizliedzīgi aizstāvējis atjaunotās Latvijas valsts struktūras un atradies kopā ar Ivaru Godmani gan Interfrontes organizētajā demonstrācijā pie valdības, gan arī aizstāvoties pret padomju armijas vienību uzbrukumu Ministru padomei. Viņš ir riskējis savā darbā ar pašu dārgāko - dzīvību un ir pelnījis, lai kļūtu par Latvijas Republikas pilsoni. Tā raksta deputāti, kuri iesaka viņu uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Tāpat Vasilijs Gigels par īpašiem nopelniem Latvijas labā un tās atjaunošanā jau ir apbalvots ar personīgo ieroci, policijas darba Goda zīmi, 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī saņēmis iekšlietu ministra un valdības pateicības. Jāpiezīmē, ka Vasilijs Gigels pārvalda latviešu valodu.

Aicinu nobalsot par viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 7. Vasilijs Gigels uzņemts Latvijas pilsonībā.

Un pēdējais darba kārtības jautājums šodienas sēdē ir lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai darbības laika un galaziņojuma iesniegšanas termiņu pagarināšanu”. Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Jums ir iespēja iepazīties ar dokumentu nr.3295, šeit ir arī komisijas... Nestrādā mikrofons!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, absolūti neko vairs nevar dzirdēt! Es lūdzu, ja kādam ir kādi aktuāli jautājumi pārrunājami, izdariet to ārpus šīs zāles! Es ļoti aicinu jūs! Lūdzu, turpiniet, Baloža kungs!

V.Balodis. Jūs varat iepazīties šeit ar dokumentu un redzēt, ko komisija jau ir darījusi. Pilnībā mēs esam pabeiguši izskatīt “Unibankas” lietas, bet es gribu lūgt šo pagarinājumu tikai tādēļ, ka ļoti būtiska ir trešās kārtas privatizācijas gaita Krājbankā. Kā jūs zināt, valsts daļa tur šodien ir 51%, un tāpēc turpmākajos gados - 1998., 1999., 2000. un 2001.gadā - katru gadu no valsts budžeta tur būs jāiedala 6 miljoni latu Krājbankas rehabilitācijas programmā. Un tieši šobrīd notiek šī privatizācijas kvotu iedalīšana Krājbankai, un tādēļ komisija tieši šajā brīdī grib piedalīties un būt klāt, lai redzētu, kā līdz gada beigām darbosies šis mehānisms ar akciju pārdošanu. Un tāpēc, lai panāktu iepriekšminēto, komisijai būtu jāiepazīstas ar iedalīto akciju kvotu par privatizācijas sertifikātiem privatizējamos uzņēmumos un realizācijas programmu, jāpārbauda tās izpildes gaita, kā arī jākonstatē, vai valsts institūcijas un amatpersonas dara visu iespējamo, lai izvēlētos valstī visizdevīgāko akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” rehabilitācijas programmas izpildes gaitu turpmākiem gadiem. Tādēļ mēs lūdzam pagarināt ziņojuma iesniegšanas laiku līdz 15.decembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņa pagarināšanu līdz 15.decembrim. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Pirms sēdes slēgšanas izskatīsim 10 deputātu ierosinājumu - pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz 6.novembri. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens: “Kārli, turies!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti, sevišķi tie, kuri ir no šīs pozīcijas! Es aicinātu jūs tomēr savā pārākuma izjūtā un eiforijā nepalikt smieklīgiem un nedarīt šeit muļķības Saeimas darbā. Jūs labi zināt, ka tas ir antikonstitucionāli un ka tā tiešām ir liela muļķība, ko jūs šeit piedāvājat. Tāpēc aicinātu nobalsot “pret”, lai tomēr Saeimā varētu notikt šīs jautājumu un atbilžu sēdes un lai jautājumus varētu pēc būtības izskatīt. Jūs patiesībā paralizējat būtisku Saeimas darba daļu, tāpēc es tomēr aicinātu deputātus apdomāties un nesekot Vidiņa un pārējo kolēģu ierosinājumiem, kas faktiski līdzinās sabotāžai. Es aicinātu nobalsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 10 deputātu priekšlikumu - pārcelt vakara sēdi uz 6.novembri. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 25, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Induli Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Šīsdienas veiksmīgās sēdes, jo ir izskatīti visi jautājumi, nobeigumā nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Inese Birzniece, Ilmārs Bišers, Ziedonis Čevers, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Aivars Kreituss, Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Andris Tomašūns, Gundars Valdmanis un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Latvijas Republikas Saeimas 30.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā - ārkārtas sēde 5.novembrī pulksten 15.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute