Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, kolēģi! Paziņoju par atklātu Saeimas 6. un 7.maija sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Turpinām debates, kuras iesākām iepriekšējā sēdē. Debatēs ir pieteicies Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

Leiškalna kungs, vienu minūti varbūt uzkavējieties, jo vispirms ir jāizskata desmit deputātu iesniegums par debašu laika samazināšanu šodienas un rītdienas sēdē: 5 minūtes - pirmo reizi, divas minūtes - otro reizi. Vai deputātiem būtu iebildumi? Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Esam vienojušies.

Deputāts Kārlis Leiškalns!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijas ceļš” piecu deputātu iesniegto Pensiju likuma labojumu, kas nosaka kārtību, ka tiem cilvēkiem, kuri saņēmuši pensiju un turpinājuši strādāt un kuriem no jauna pārformē pensiju, iepriekš saņemtā pensija nav jāatmaksā. Mēs uzskatām, ka pirms pensijas pārformēšanas nedrīkst likt atmaksāt jau saņemto pensiju. Lai gan Pensiju likumam vajadzētu dot vienādas iespējas visiem pensijas vecuma cilvēkiem, tomēr likums pensionārus ir sadalījis divās grupās - tie, kuri pensijas vecumu sasniedza un pensiju noformēja pirms 1997.gada janvāra, un pārējie. Pirmajiem Latvijas Republikas Pensiju likums, precīzāk sakot, tā pārejas noteikumi, piedāvā mazākas sociālās garantijas un izvirza augstākas prasības nekā viņu jaunākajiem kolēģiem.

Augsti godātie deputāti! Es, protams, pieņemu, ka Labklājības ministrijai varētu būt visdažādākie finansiālas dabas iebildumi, kā arī iebildumi par pensiju reformas tālākās attīstības politikas izredzēm, tāpēc es jūs aicinu šodien atbalstīt nevis komisijas izstrādāto alternatīvo projektu, kas patiesībā nepasaka neko, tikai to, ka pensijas atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet gan atbalstīt frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegto (patiesībā šobrīd jāsaka, ka starp tā parakstītājiem un izstrādātājiem ir deputāts Jānis Lagzdiņš). Es aicinu jūs atbalstīt šo piecu deputātu iesniegto projektu. Protams, mēs ņemsim vērā ekspertu atzinumus par šī projekta iespējām un izredzēm, par šī projekta ietekmi uz pensiju reformas nākotni Latvijā, un, neapšaubāmi, uz otro lasījumu mēs varētu sagatavot zināmu kompromisa variantu. Pie tam, strādājot pie šī likumprojekta redakcijas, mēs jau esam sagatavojuši kompromisa variantu, kas runā par pakāpenisku saņemtās pensijas atmaksāšanas kārtību, tās noteikšanu. Protams, šeit variantu varētu būt daudz, tāpēc es jūs aicinu atbalstīt piecu deputātu iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā un aktīvi strādāt. Pie tam es aicinu komisiju vai desmit deputātus lūgt noteikt šiem labojumiem steidzamības režīmu, lai, ņemot vērā ekspertu iebildumus un arī labklājības ministra iebildumus (es domāju, ka labklājības ministrs šodien runās par šo jautājumu), mēs varētu sagatavot iespējamu kompromisa variantu, kurš apmierinātu visas pensijā aizgājušo pensionāru grupas šodien. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pensijas strādājošiem pensionāriem, ja viņi tās ir nopelnījuši, ir, bez šaubām, jāpalielina un jāizmaksā, ja tās pienākas. Šodien ir iebildumi no Labklājības ministrijas puses: var būt, ka it kā mums papildus vajadzīgi baigie miljoni, kuru mums it kā nav. Bet principā ir ļoti maz strādājošo pensionāru, jo visi sen jau ir, tā sakot, atbrīvoti no darba, un, ja kādi pensionāri vēl strādā, tad tie ir augsti kvalificēti speciālisti - zinātnieki vai skolotāji, vai ārsti -, kurus kā valdības iestādes, tā privātstruktūras ir lūgušas palikt un pagaidām pastrādāt, jo nebija ar ko viņus nomainīt. Un, ja nu viņi ir tomēr piekrituši un ir strādājuši vai strādā vēl arī tagad un maksā nodokļus, to skaitā arī sociālo nodokli maksā visā pilnībā, tad, bez šaubām, viņus nedrīkst diskriminēt salīdzinājumā ar tiem, kas jau ir pensijā vai kas aizies tagad pensijā. Tāda diskriminācija nedrīkst pastāvēt. Ja viņi ir maksājuši un iekrājuši kontā naudu, tad viņiem tas viss ir jāpārrēķina un jāizmaksā. Es uzskatu, ka šis likuma labojums, ko ir iesniedzis “Latvijas ceļš”, ir ļoti pareizs, ļoti skaidrs, īss un visiem saprotams un nekādā ziņā nediskriminē strādājošos pensionārus, jo visiem ir vienādas tiesības. Alternatīvais likumprojekts atkal nosaka... jau diskriminē šos cilvēkus... uzskata, ka Ministru kabinets izdos noteikumus, kas gan nav vajadzīgi. Mēs jau zinām, ka Ministru kabinets... mēs deleģējam tiesības Ministru kabinetam... uzreiz jāpārkārto ar tādiem noteikumiem, ka pats likums paliek pilnīgi nesaprotams vai nepildāms, tāpat kā tas ir ar likumu par akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem. (Tagad, kad tas “apauga” ar Ministru kabineta noteikumiem, principā zemnieki nesaņem akcīzes nodokļa atmaksu, un tāpēc strādā veikli zeļļi, kas tirgojas ar iegādes zīmēm, ar čekiem, it kā būtu nopirkts... degviela pirkta kaut kur...) Es uzskatu, ka šiem cilvēkiem, kas vēl strādā, ir pāri 60 gadiem jau sen, viņiem jau jāiet pie Pētera, spriežot pēc tiem gadiem... vai varbūt vēl agrāk... Mēs labi zinām, cik ilgi šodien cilvēks dzīvo, statistika mums ir, un tāpēc es uzskatu, ka tā ir pilnīga taisnība - šos cilvēkus nedrīkst diskriminēt. Ja viņi ir strādājuši, viņiem pensija ir jārēķina citādi nekā līdz šim. Ja pastāv tas likums, ka jāatmaksā pensija triju gadu laikā, tas cilvēks sen nomirs, kamēr atmaksās, un nesaņems to pilno pensiju. Es uzskatu, ka taisni frakcijas “Latvijas ceļš” iesniegtais likumprojekts ir godīgs, korekts un par to būtu jānobalso. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Viss jau būtu labi, tas viss varbūt ir labs priekš noteikta cilvēku skaita, priekš 60 000 Latvijas pensionāriem, bet Latvijā ir 640 000 pensionāru. Kā mēs zinām, 90.gadu sākumā sabruka PSRS un Latvija atkratījās no okupācijas važām, neviens ar ieročiem rokās necīnījās par Latvijas neatkarību. PSRS sabruka tāpēc, ka sakarā ar nepareizo ekonomisko sistēmu un necilvēcisko politisko režīmu šī nepareizā valsts bankrotēja. Komunistiskās okupācijas režīms atstāja Latvijā sabrukušu ekonomiku, nestrādājošu sociālās aizsardzības sistēmu, tukšu valsts kasi, kā arī milzīgu kolonistu skaitu, starp kuriem bija nedabiski liels pensionāru skaits. Vācijā plāno pensionāru skaita palielinājumu līdz 20-22% 2001.gadā, turpretim Latvijā jau 1996.gadā pensionāru skaits bija 25-26%. Šī situācija izveidojās mākslīgi, jo Latvijā, kur dzīve bija labāka, saplūda daudzi PSRS militārpensionāri. Gan kolonisti, gan viņu pensionētie radinieki. Un šiem 600 000 pensionāru netika atstāti līdzekļi, jo nepalika tādu bagātību kase, no kuras varētu maksāt lielu pensiju vai lielu algu. Latvijas PSR bagātība izkūpēja ekonomiski politiskās katastrofas dēļ, pie kuras noveda, kā jau es minēju, komunistiski idiotiskā saimniekošana. Bankrots ir bankrots. Vai kuģim “Titāniks” ir tagad kāda vērtība? Es domāju, ka nav. Un tāpēc šajā pārejas periodā tika veidotas vairākas pensiju sistēmas, un tās visas neizturēja, un tikai no 1996.gada 1.janvāra tika izveidota jauna sistēma, gribam to vai negribam, un, dabiski, pārejas periodā bija paredzēti vairāki amortizācijas elementi, kā pēc šī likuma bija iespējams strādāt un saņemt pensiju. Bija arī noteikti momenti attiecībā uz indeksācijām, un bija arī atļauts sievietēm 55 gadu vecumā iet pensijā. Un Labklājības ministrija kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem izstrādāja šo likumu, un šā likuma un reformas pozitīvo rezultātu jūs jau redzat. Jūs zināt, ka pagājušajā gadā indeksācijas procents bija lielāks nekā inflācijas procents. Ar šī gada maiju indeksācija bija atbilstoši palielināta. Pensionāriem, kas pensijā aizgāja līdz 1996.gadam, indeksācija bija 5,87%, un tiem, kas pēc jaunā likuma, - 5,7%. Tātad ministrijā bija domāts par šo netaisnību ko minēja Leiškalna kungs. Un tagad izveido sistēmu, ka pensionārs, kurš... ja mēs zinām, ka vidējā alga, no kā veic iemaksas, ir 100 lati un vidējā strādājošo pensionāru pensija ir apmēram 40 latu... bija šajos gados, tad mēs saprotam, ka gada laikā pensionārs no algas ir iemaksājis 480 latus pensiju fondā, bet saņēmis 960 latus. Pārējos latus viņš ir saņēmis no to strādājošo puses, kuri maksā pēc šīs solidārās sistēmas pensiju fondos. Tātad viņa uzkrājuma nav šajā pensiju fondā un ir godīgi, ka viņš atmaksā. Es piekrītu, ka cilvēks uzreiz nevar atmaksāt, tas varbūt ir riskanti, un tāpēc ir komisijas variants, kas saskaņots ar ministriju, - par to, ka atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ir jau izdomāta un saskaņota šī kārtība, ka pensionārs varēs turpināt saņemt iepriekšējās pensijas līmenī jeb apmērā pensiju, bet no jauna aprēķinātās pensijas daļa tiks izmantota, lai segtu šo parādu, un tad, kad parāds būs segts, viņš automātiski sāks saņemt šo lielo pensiju. Tāpēc es ierosinu atbalstīt komisijas variantu un atbalstīt to steidzamības kārtībā, lai mums neizraisītos tukšas un ilglaicīgas diskusijas un lai mēs varētu nodrošināt šos 60 000 strādājošo pensionāru, un lai pārējiem 600 000 pensionāriem būtu iespējama indeksācija divas reizes gadā, kā tas ir noteikts likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Deputāti, klātesošie! Mūsu izlemšanai kārtējo reizi iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Acīmredzot pats fakts, ka šis jautājums atkārtoti tiek apspriests 6.sasaukuma Saeimas sēdēs, liecina par Latvijas Pensiju likuma nepilnīgumu, neatbilstību pasaulē un it sevišķi Eiropā pieņemtajām cilvēktiesību normām. Nemaz nerunājot par tiem pensionēšanas principiem, kuri tika pieņemti Francijā jau 18.gadsimta vidū un kuri vēl šodien tiek ievēroti civilizētajās Eiropas valstīs. Sabiedrības lielākā daļa, neskatoties uz dažāda ranga mūsu ierēdņu pūliņiem slavināt pašreizējo Pensiju likumu, jau sen ir sapratusi šī likuma konceptuāli diskriminējošo raksturu. Šī likuma būtība ir iedalīt pensionārus divās daļās - līdz 1996.gadam pensionētajos un pēc 1996.gada pensionētajos. Pirmajiem, kas savā vairumā piedalījās tā sabiedriskā kopprodukta radīšanā, kuru tagad veikli cilvēki privatizē, tiek piešķirtas pensijas, kas ir zem reālā iztikas minimuma. Laikam jau tādēļ, lai ātrāk viņus izmērdētu un lai nebūtu liecinieku šādam pensionāru genocīdam. Interesanti tikai būtu zināt, kāpēc par šādiem cilvēktiesību pārkāpumiem neuztraucas Eiropas augstie visāda veida komisāri, kā viņi to dara Valodas likuma jautājumā. Laikam jau Eiropas Savienībai vairāk vajadzīgs un svarīgāks ir lētais darbaspēks, nevis veco ļaužu uzturēšanas pienākums. Bet cilvēks jau tā iekārtots, ka cīnās līdz pēdējam, tāpēc daļa pensionāru, kas aizgājuši pensijā līdz 1996.gadam, turpina strādāt, lai izdzīvotu un netiktu priekšlaicīgi izmētāti. Tagad, kad viņi pēc aiziešanas pensijā ir nostrādājuši 3 un vairāk gadus un grib pārrēķināt pensiju atbilstoši 1996.gada Pensijas likuma normām, viņiem pasaka: “Atmaksā pēdējo trīs gadu pensiju, tad pārrēķināsim!”

Kā zināms pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem šajā jomā, eksistē arī citi ne mazāk korekti un kompetenti aprēķini, kas liecina, ka strādājošā pensionāra triju gadu iemaksa sociālās nodrošināšanas fondā 37% apmērā ir pietiekoša, lai kompensētu piemaksas līdzšinējai pensijai, neskatoties uz to, Labklājības ministrija strikti paliek pie sava: “Atmaksājiet trīs gadus!”

Nezinu, vai nākotnē kāds atcerēsies ar labu vārdu vai domu tos cilvēkus, kuri grib nopelnīt uz pensionāru rēķina. Jāšaubās... Ievērojot iepriekš sacīto, aicinu godājamos deputātus novērtēt abus iesniegtos priekšlikumu variantus Pensiju likuma labojumam.

Piecu deputātu parakstītais priekšlikums, bez šaubām, konceptuāli nemaina Latvijas pensiju likuma diskriminējošo raksturu. Tāpat kā no maija realizētais pensijas pielikums faktiski neatrisina šo diskriminācijas koncepciju, tomēr deputātu priekšlikums vismaz izlabo netaisnību pret strādājošajiem pensionāriem.

Otrs. Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais alternatīvais variants mazliet citādiem vārdiem faktiski akceptē iepriekšējo pensionāru diskrimināciju un nonivelē pensijas starpību starp pensionāriem šajos gados. Tas nozīmē, ka mēs pagarināsim pensiju izlīdzināšanu, ko vairāki deputāti ir irzvirzījuši, kā mēs to jau dzirdam, tiem, kuri ir samaksājuši, bet nākošajā dienā nomiruši.

Tāpat komisijas variantā ir paredzēts nodot Ministru kabineta ziņā pensiju pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, lai tauta - pensionāri domātu, ka par viņiem rūpējas. Faktiski tā ir sabiedrības maldināšana, mānīšana - līdzīgi kā teicienā: “Pacieties, viņsaulē labāki ies!” Pēc būtības nodošana Ministru kabineta ziņā nozīmē nodot atpakaļ tai pašai ministrijai un ministram, kas ir autori jau esošajam likumam. Tāpēc aicinu balsot par piecu deputātu priekšlikumu un šo variantu atzīt par steidzamu. Padomāsim! Mēs taču visi esam atbildīgi visu pensionāru priekšā! Pie tam šis variants neprasa tādus papildlīdzekļus, ko pensionāri paši nebūtu nopelnījuši un iemaksājuši budžetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Runājot par diviem mums iesniegtajiem likumprojektiem, es uzreiz gribu teikt, ka aicinu atbalstīt to, kuru ir iesnieguši pieci Saeimas deputāti, bet tanī pašā laikā turpināt darbu, jo šinī likumprojektā ir gan ko palabot jau esošajā tekstā, gan arī, manuprāt, ir apspriežamas dažas problēmas par iespējamo tā papildināšanu.

Pirmām kārtām par manu skatījumu jautājumā par pensiju indeksēšanu, it īpaši, ja runājam par tām pensijām, kuras ir piešķirtas līdz 1996.gadam. Vairākkārt tiekoties ar cilvēkiem, kuri saņem šo pensiju, kā arī izvērtējot savas mātes darba mūžu, šķiet, ka, ja vispār varam runāt par kādu sociālo taisnīgumu, tad, manuprāt, šīs pensijas būtu jāindeksē atbilstoši tam gadu skaitam, ko cilvēks ir nostrādājis, lai vismaz tas, kurš ir vairāk padarījis, arī vairāk šobrīd saņemtu klāt. Šobrīd ir citādāk - kam lielāka summa, tam vairāk tiek klāt, jo mēs indeksējam pēc procentiem. Arī tas cilvēkiem tomēr dotu kaut minimālu, bet sava veida gandarījumu.

Runājot par atmaksāšanu vai neatmaksāšanu, man gribētos teikt: “Cienījamie kolēģi, kas aicina, lai atmaksā atpakaļ to, kas ir trijos gados saņemts! Paskatieties uz tiem cilvēkiem, kuri pensijas vecumā strādā kaut vai man tuvākā sfērā - izglītības sistēmā. Docents - pensionārs, pareizāk sakot, pensijas vecumā saņem no 120-145 latiem. Izrēķinot pensiju no jauna, jūs redzēsiet, cik tā ir liela, lai gan viņš skaitās augstskolas pasniedzējs. Tad no kā viņš lai atmaksā atpakaļ to, ko viņš ir saņēmis pirms tam? Paskatieties, cik realitātē saņem pensionēta skolotāja? Cik liela ir viņas alga un cik liela būs viņas pensija, kad viņai to pārrēķinās? Tur nav runa pat par 100 latiem. Tur ir zem 100 latiem. No kā viņa atmaksās atpakaļ šo iepriekš saņemto pensiju? Un vai tas vispār ir godīgi?

Taču man gribētos šodien izvirzīt citu problēmu, nevis tikai viennozīmīgi pateikt, ka nevienam nav jāatmaksā atpakaļ, jo tanī pašā tikšanās reizē ar Pensionāru savienības rajonu nodaļu vadītājiem izskanēja tāda doma, ka ir strādājoši pensionāri, kuri saņem 400 - 500 latu mēnesī. Tādas summas tika nosauktas, runājot konkrēti par Ventspils pilsētu.

Arī mums šodien ir risinājums Pensiju likumā: ja pensija ir lielāka par trim minimālajām algām, tad tā netiek indeksēta. Varbūt mēs varam atrast summu, no kuras, piemēram, ir jāsāk atmaksāt atpakaļ, ja pensija ir lielāka par... Es šobrīd negribu nosaukt lielāku summu - 200 latus vai kādu citu, bet tas ir diskutējams jautājums un pārrunājams tieši ar sociālā dienesta speciālistiem.

Taču ir arī trešā problēma, par kuru tomēr vajadzētu padomāt, kad labojam un runājam par Pensiju likumu. Runa ir par invalīdu, kad viņš kļūst par vecuma pensionāru. Invalīdu, kad viņš nonāk šajā vecumā, “pārceļ” uz vecuma pensiju, kura nedrīkst būt mazāka. Tātad naudiski viņš neko nezaudē, bet šim cilvēkam, neesot vairs invalīdam, zūd atsevišķas privilēģijas. Tās pat nav privilēģijas, kas viņam tiek dotas, - šie braukšanas maksas atvieglinājumi, pārvietošanās transportā un vēl daži citi, kā arī atvieglinājumi attiecībā uz nodokļu nomaksu par mājās izgatavoto priekšmetu, kuru viņš realizē. Manuprāt, tas nedrīkstētu notikt. Pārejot uz vecuma pensiju un pārrēķinot šo summu, pensionāri nedrīkst zaudēt savu statusu, nedrīkst zaudēt šīs privilēģijas, jo, kļūstot vecākam, cilvēkam problēmas kļūst arvien lielākas, jo, aizejot pensijā, viņa invaliditāte, kas ir bijusi pirms tam, taču nemazinās.

Otra lieta. Aizejot pensijā, visbiežāk cilvēkam netiek dota vairs invaliditāte, kā mēs praksē ar to esam saskārušies, un tas ir radījis daudzas problēmas tiem, kuri invaliditātes dēļ nespēj vairs izpildīt praktisko eksāmenu, kāds tiek izvirzīts Pilsonības likumā. Mēs pašlaik spriežam, ka to mēs varētu grozīt.

Taču ir vēl viens likums, kur ir izvirzīta šī prasība. Tas ir likums par tautības maiņu, jo par latvieti tu vari pārrakstīt savu tautību tad, kad tev ir apliecinoši dokumenti, ka tu esi nokārtojis 3.pakāpes latviešu valodas eksāmenu, kurā ir jāraksta sacerējums.

Mums Pilsonības likuma izpildes komisijā ir vairāku vecu cilvēku, vecāka gadagājuma cilvēku vēstules. Piemēram, tēvs ir latvietis... Runa konkrēti ir par divām sievietēm, kuras pēdējā mēneša laikā mums ir rakstījušas. Viņas abas ir tajā vecumā, kad vispār jau ir grūti uzrakstīt sacerējumu, pie tam vienai no viņām ir arī locītavu deformācija. Ja viņas būtu invalīdes, tad saskaņā ar likumu, viņām nebūtu eksāmens jākārto... Tā ka pēc vecuma pensijas piešķiršanas rodas vairāki praktiski neatrisināmi jautājumi. Un arī šajos divos likumos mēs esam radījuši nevajadzīgas problēmas.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Negribu te atkārtoti runāt par tām aplamībām Pensiju likumā, par kurām jau runāja Ilga Kreituse. Es tikai gribu izteikt atbalstu Leiškalna un citu “Latvijas ceļa” biedru - deputātu iesniegtajiem grozījumiem Pensiju likumā, jo tie novērš vēl lielākas aplamības, kas noteikti radīsies, ja šādi grozījumi netiks pieņemti.

Viena no šīm pamataplamībām būs tā, ka pensionārs, kas strādā šobrīd, iemaksā valstij nodokļu veidā lielāku summu nekā tāds darbinieks, kurš nav pensionārs, bet šim cilvēkam, kurš šobrīd nav pensionārs, aizejot pensijā, tiks izmaksāta pensija pēc jaunajiem noteikumiem - tātad lielāka, bet pensionārs, kurš iemaksā valsts nodokļu kasē lielāku summu, jo maksā jau no pirmā lata, to saņems pēc minimālās algas līmeņa. Šinī gadījumā pārrēķins būtu pat mazāk bīstams Latvijas finansu sistēmai nekā pensiju piešķiršana par jaunu. Tā būtu netaisnība, neapšaubāmi, šo cilvēku priekšā, kas grib pārrēķināt pensijas.

Atgādināšu, ka vēl padomju laikā pensiju pārrēķināšana bija likumīga. Šobrīd pārrēķināšanas vispār nav. Ņemsim vērā to, ka šie cilvēki, kuri tagad strādā, būdami penisonāri, būtībā papildina arī sociālās apdrošināšanas kasi.

Pārrēķināt varētu arī saskaņā ar šo likumu, ja mēs vēl vairāk uzlabosim šo priekšlikumu. Tad varētu saņemt pārrēķinu arī tie, kuri pēc 1997.gada 1.janvāra nevarēja saņemt normālu pensiju tikai tāpēc, ka bija vai nu bezdarbnieki, vai strādāja ļoti slikti atalgotā darbā, lai gan visu mūžu viņi bija nostrādājuši; varbūt bija pat ar 40 gadu darba stāžu.

Šinī gadījumā arī šie cilvēki varētu pārrēķināt savas mazās pensijas, kuras bieži vien faktiski ir pabalsti, nevis pensijas. Šobrīd viņi varbūt ir dabūjuši labāku darbu, līdz ar to pensijas varētu pārrēķināt. Taču diemžēl nav tāda likuma, kas to atļautu. Tāpēc es uzskatu, ka “Latvijas ceļa” deputātu iesniegtais grozījums Pensiju likumā ir katrā ziņā pareizs un atbalstāms.

Otrs variants, ja drīkstu par to runāt, ir alternatīvais likumprojekts, kas būtībā rada iespējas Ministru kabinetam lemt, kā tas grib. Atgādināšu vēl to, ka nekādi zaudējumi valsts kasē nerastos, jo pensijā saņemtā summa tiks pamazām atmaksāta visā pilnā apmērā, tātad tiek pārbīdīts tikai atmaksas laiks. Būtībā tā būtu liela netaisnība pret šiem pensionāriem. Uzskatu, ka “Latvijas ceļa” deputātu iesniegtais - pirmais - likumprojekts ir noteikti atbalstāms, ja mēs gribam šeit reprezentēties kā Latvijas tautas aizstāvji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Pašreizējā situācija ir pilnīgi skaidra. Tā ir pilnīgi skaidra, un šajā ziņā es nepiekrītu Dinēviča kungam, ka Latvijas pensiju reforma un Latvijas pensiju likumdošana šobrīd ir pati progresīvākā un nākotnē visvairāk sološā. Es domāju, ka Austrumeiropā vai pārējās tā sauktajās tranzīta valstīs, tā, neapšaubāmi, ir labākā, un tur ļoti lieli nopelni ir Makarova kungam.

Runājot par šīm lietām, mēs, protams, domājam jau arī par otro lasījumu, un te ir ļoti labi priekšlikumi, vismaz labi priekšlikumu modeļi izskanēja. Paldies par to Ilgai Kreitusei!

Ļoti precīzi uzstājās Jānis Mauliņš, kurš paskaidroja, izgaismoja vienu no situācijām, ka šie cilvēki, kuriem būs jāatmaksā pensija, turpinās maksāt ienākuma nodokli valsts budžetā. Vai valstī ir kādi varianti, kā, atmaksājot saņemtās pensijas... kā šiem cilvēkiem atgriezīs samaksātos nodokļus valsts budžetā? Skaidrs, ka likums ir labs, taču es nesaku, ka likums ir ideāls, jo likumi nekad nevar būt ideāli, bet situācija ir tāda, kāda tā ir.

Attiecībā uz Jurdža kunga sacīto, es kategoriski protestēju pret dažādu sabiedrības sociālo un etnisko grupu konfrontāciju no šīs tribīnes tieši šajā jautājumā. Mēs varam novērtēt to, kāda šobrīd ir situācija, mēs varam meklēt kompromisus, mēs varam meklēt iespējami taisnīgus risinājumus, bet mēs nedrīkstam izmantot pašu bīstamāko no līdzekļiem - mēģināt konfrontēt mazākumu ar vairākumu. Vai arī otrādi - mēģināt konfrontēt šos cilvēkus, kuri ir tikpat nelaimīgi vai tikpat maz saņem, raugoties pēc to etniskajām pazīmēm, pēc to piederības dažādām sociālajām grupām. Tā ir katastrofa, tas ir ceļš uz katastrofu, un es kategoriski protestēju pret tādu.

Ko es vēl gribēju pateikt. Es vēlreiz aicinu atbalstīt “Latvijas ceļa” izstrādāto un iesniegto variantu, pie kam nosakot tam steidzamību. Šim nolūkam laikam vēl ir jāuzraksta desmit deputātu iesniegums, jo komisija prasa tikai...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, 2 minūtes ir pagājušas!

K.Leiškalns. Nu ļoti žēl... Tātad aicinu atbalstīt “Latvijas ceļa” deputātu sagatavoto un iesniegto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man tiešām šodien ir smagi klausīties šīs diskusijas, raugoties tieši no tās metodoloģijas viedokļa, kas ir ielikta gan šajos abos likumprojektos, gan arī tagad tiek sludināta no šīs tribīnes.

Protams, strādājošo pensionāru intereses ir jāaizstāv, un ir ļoti labi, ka ir politiski spēki, kas nostājas šo strādājošo pensionāru aizstāvēšanas pozīcijās, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka tās idejas un to cilvēku intereses, kuru kopējā masa varbūt ir pat lielāka tikai tāpēc, ka šie cilvēki nav spējuši pateikt kādu organizētu vārdu sevis aizstāvībai... šo cilvēku intereses patiesībā vērā ņemtas netiek, un deputāti arī necenšas tajās iedziļināties, necenšas meklēt, kurā vietā būtu meklējams šis objektīvi taisnīgais Pensiju likuma risinājums.

Un es aicinu atcerēties to, ka vēl pagājušā gada pirmajā pusē daļa pensionāru, daļa to cilvēku, kas tajā laikā gāja pensijā, saņēma šo pensiju, kas ir tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tajā laikā tas bija 25 lati mēnesī, bet šobrīd ir 30 lati mēnesī - tātad šis sociālā nodrošinājuma pabalsts. Lūk, tāds ir šī jaunā Pensiju likuma darbības rezultāts, un mums ir jāsaprot, ka, kamēr mums darbosies šis Pensiju likums, šī jaunā kārtība, ka cilvēka pensija ir būtiski atkarīga tikai no pēdējos gados izdarītajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tikmēr mūsu valstī veidosies šis milzīgais cilvēku daudzums, kuri nesaņem praktiski nekādu pienācīgu atlīdzību par viņu nostrādāto darba mūžu, un tas ir pilnīgi konkrēti jāpasaka katrā reizē, kad mēs diskutējam par Pensiju likumu. Es arī katrā reizē no savas puses sniegšu šādus grozījumus un darīšu visu iespējamo, lai šo kārtību likvidētu pašos pamatos. Tātad vajag noteikt to, lai nevienam cilvēkam mūsu valstī nevarētu tikt atņemta tā pensijas daļa, kuru viņš ir godīgi nopelnījis ar savu darba mūžu, - tātad par to darbu, ko cilvēks ir veicis līdz 1995. gadam. Arī par to periodu cilvēkam ir jāsaņem pensijas daļa, kura ir proporcionāla viņa darba stāžam. Šis princips šobrīd mūsu likumdošanā, mūsu Pensiju likumā, tiek ignorēts, tāpēc šis princips šajā likumā ir jāatjauno.

Mēs varam runāt arī par citām lietām, kādā veidā šīs netaisnības novērst, bet tie visi būs tikai pussolīši un tikai tad, kad šis princips tiks iedzīvināts, tikai tajā brīdī parādīsies pilnīgi skaidra iespēja - korekta un godīga iespēja, kādā veidā atrisināt strādājošo pensionāru jautājumu. Tad neradīsies šīs kolīzijas par pensijas pārrēķināšanu vai aprēķināšanu no jauna, tad tur būs pilnīgs... Tur neveidosies šie lielie lēcieni, bet būs taisnīga shēma, kuru varēs piemērot visiem strādājošajiem pensionāriem - gan tiem, kuri ir pensionējušies pirms 1996. gada, gan arī tiem, kuri ir aizgājuši pensijā pēc 1996. gada.

Un es gribu kategoriski oponēt šiem Kārļa Leiškalna varbūt neuzmanīgi sacītajiem izteikumiem par to, ka Latvijas pensiju likumdošana ir visprogresīvākā. Var jau būt, ka šis princips, kurš šeit ir ielikts, ka pensijai ir jābūt tieši atkarīgai no sociālā nodokļa iemaksām, nav slikts, bet ir kategoriski noraidāma jebkāda doma par to, ka pašreizējā pensiju aprēķināšanas kārtība šajā pārejas periodā būtu progresīva. Tā ir cilvēkus apvainojoša un pazemojoša, un tā ir jālabo. Un frakcija “Latvijai” to arī darīs, iesniedzot attiecīgus grozījumus pirms nākamajiem lasījumiem. Šajā brīdī acīmredzot deputātu vairākums noslieksies par atbalstu šim priekšlikumam par strādājošajiem pensionāriem, bet pamatdarbs ir jāveic nākamajos lasījumos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Piecu deputātu iesniegtais likumprojekts par valsts pensijām praktiski izbeidz diskrimināciju tiem 60 000 pensionāru, kuri strādā, saņem mazas pensijas. Tas ir vienkārši šausmīgi. Es domāju, ka nevajadzēja Jurdža kungam tur piesaukt nezin ko, bet skatīties, ko tie cilvēki Latvijas labā darījuši. Viņi ir izgājuši tieši visgrūtāko ceļu, saņēmuši vismazākās pensijas, un tagad viņiem, kā saka, jāatmaksā pensijas. Viņiem taču ir tik mazas pensijas, ka ar tām nevar iztikt. Mans priekšlikums ir, ka... Tad, kad apspriedām iepriekšējās reizēs, bija divi alternatīvi priekšlikumi. Viens laikam bija Leiškalna kunga priekšlikums - divi gadi, un, man liekas, “Tēvzemei un Brīvībai” bija priekšlikums - gads. Atteicāmies no tā. Acīmredzot varēja samazināt laiku un skatīties... teiksim, es uzskatu, ka Kreituses kundze un citi... praktiski visi runātāji, izņemot vienu vai divus... Tādā veidā varēja atmaksāt tie, kuriem bija lielas pensijas. Es domāju, ka deputāti šeit parādīs savu nostāju, jo nevar būt tā, ka nabaga cilvēks ir vainīgs un viņu var nolamāt. Tad jau vieglāk būtu paņemt ragaviņas un aizvest viņu uz mežu, lai lapsas apēd.

Es domāju, ka visa nelaime ir citā lietā. Toreiz, kad pieņēma likumu par privatizācijas sertifikātiem, varēja rast citu atrisinājumu pensiju jautājumam. Tā kā Čehoslovākijā. Sertifikāti bija tajās rūpnīcās, fabrikās, kur laba peļņa, un līdz ar to tās fabrikas un rūpnīcas sedza ar tiem sertifikātiem pensijas un valstij nebija jāizmaksā valsts pensijas. Es uzskatu, ka tas bija pareizi, bet šeit jau bija cits jautājums. Tika radīti privatizācijas sertifikāti, lai apzagtu nabagus un rastos mums miljonāri, un to, kādi mums ir miljonāri, mēs visi ļoti labi zinām. Zinām, ka uz to vienkāršo cilvēku asarām un asinīm tas viss ir, kā saka, sapelnīts.

Es aicinu atbalstīt piecu deputātu priekšlikumu, jo tas ir no cilvēcības viedokļa, un tie pensionāri, kas tiešām dzīvo smagi, būs jums ļoti, ļoti pateicīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, padomes kalpi, tautas kalpi un pensionāri! Es jums gribētu pastāstīt, ka Kanādas indiāņu ciltīs ir ievēlēti tautas pārstāvji. Tur pastāv arī tautas vecākie. Tie ir tie, kuri ir sirmgalvji, kuriem ir ģimenes, viņi neformāli sanāk un ievēlē savu priekšnieku. Bet, ja pie tā ugunskura, kur sanāk tautas vecākie, viņi nolemj, ka ievēlētā padome neder, tūlīt notiek jaunas vēlēšanas.

Par tādu paražu mēs varētu domāt arī Latvijā, jo brīvās valsts Augstākā padome un Saeima, pa lielākai daļai “Latvijas ceļa” vadībā, ir patiešām ievedušas ekonomisku teroru, genocīdu pret lielu daļu tautas, kurai nav darba, un it īpaši pret pensionāriem, ja viņiem nav kādu citu ienākumu avotu. Tiem, kam nav ko pārdot, ir laikam, kā es lasīju kaut kur, kādā rupjā grāmatā... ka, “tiem, kam nav ko dirst, ir laikam jānomirst”... Un tas ir uz mūsu, Saeimas, sirdsapziņas, ka mēs esam iztaisījuši tādus pensijas likumus... Ir jautājums, kā tas ir noticis. Tā pensiju nauda ir izzagta vairākos veidos, fiskāli, monetāri. Kā Veldres kungs stāstīja, ar sertifikātu palīdzību. Viss, ko mēs šeit runājam, ir atkal teātra spēle. Vainīgi tautas ekonomiskajā terorā ir visvairāk “Latvijas ceļš”, bet šeit viņi tēlo labos garus - viņi izveidos kaut kādu mīkstinājumu un atvieglojumu! Bet, saprotiet, tas ekonomiskais terors Latvijā ir tāpēc, ka mums trūkst ekonomiskās attīstības. Tur mēs varētu runāt par Krasta kungu un par citiem. Koncepcijas nav. Bagātību mēs netaisām, cilvēkiem ir jāēd, bet naudas viņiem nav. Cik labi - viņi pārdod savas zemes par lētu naudu, viņi pārdod savus sertifikātus par lētu naudu, pārdod savas meitas par lētu naudu, un neviens nav par to atbildīgs! Bet, skat, vēlēšanu priekšvakarā paceļas varoņi, teiksim, Lībanes kundze... Oi, cik labi viņu partija Latvijai jau palīdzējusi! Kārlis Leiškalns - baltais zvirbulītis, Jānis Lagzdiņš - vēl viens tāds pats... Ir kauns, ka var šitā ar vēlētājiem manipulēt.

Es ceru, ka 7. Saeimas vēlēšanās pensionāri sapratīs šo teātra spēli. Jā, mēs balsosim par Leiškalna kunga un Lībanes kundzes priekšlikumu, jo tas ir viens mazs solis uz pareizo pusi. Mums ir jābalso par tādu valdību, kas spēs panākt ekonomisko attīstību, neatļaus no tautas nozagt kādus 500 miljonus latu gadā. Par tādu valdību, kas varēs palielināt sociālos atbalsta maksājumus un pensijas, tāpēc ka nebūs tās zagšanas. Ievēlēs tādu valdību, kas gribēs tautai labu - ne savai kabatai un saviem finansētājiem labu... Ievēlēs tādus deputātus, kas atteiksies kalpot tādām partijām, kuras viņiem liks tautu maldināt, nevis tādus, kas balsos pēc īkšķa un pēc partijas vadoņu un finansētāju rīkojuma. Ja jūs satiekat tādu deputāta kandidātu, kas negrib iet tautas sarakstā, bet grib iet kādu īkšķu pakļautībā, un ja viņš jums stāsta, ka viņš jūs aizsargās, tad saprotiet, ka viņš ir liels blēdis un melis. Balsojiet par tautas kandidātiem!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šajā zālē no jūsu vidus nav nākuši slikti priekšlikumi Pensiju likumam. Jebkurš no šiem priekšlikumiem ir orientēts uz to, lai uzlabotu šo 640 000 iedzīvotāju stāvokli. Dažkārt - lai atrisinātu savas personīgās, dažkārt - politiskās intereses... Tikai ir viena liela, liela nelaime - Latvijas tautsaimniecības stāvoklis un šīs tautsaimniecības spēja akumulēt līdzekļus ikdienas patēriņam. Protams, neviens nedomā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija darīs brīnumus, radīs jaunas darba vietas, kur godīgi maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ļaus palielināt pensijas. Jo vienkārši šobrīd notiek cīņa par to, lai Latvijas tautsaimniecība būtu stabila, lai tai būtu ilgstoša augšupeja, lai ienāktu pietiekamā apmērā investīcijas, kas reāli izveidos darba vietas. Taču tajā pašā laikā ar saviem priekšlikumiem mēs radām situāciju, ka valstī vienkārši nebūs naudas šo priekšlikumu realizācijai. Man ir ļoti žēl, ka šeit nav valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes, kura varētu pateikt, vai 1999.gadā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi būs 42 miljoni latu mēnesī, lai nodrošinātu šos priekšlikumus. Es nerunāju par citiem, nākamajiem, kurus realizēt vēl būs nepieciešams. Jo ir priekšvēlēšanu laiks, labo solījumu laiks. Un pēc tam, kad šos labos solījumus nav iespējams izpildīt, mēs gānām tos cilvēkus, lamājam, ka savlaicīgi ir brīdinājuši: nebūs iespējams, nedariet tā. Redziet, jūs neko nedarījāt, jūs nestrādājāt! Tā ir jūsu bargā un viennozīmīgā atbilde.

Un tomēr... Ko īsti nozīmē frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu priekšlikums? Ļoti vienkārši. Cilvēks sasniedz 60 gadu vecumu, pieprasa pensiju, turpina strādāt. Pēc trim gadiem viņam pensiju piešķir no jauna. Pensiju piešķir no jauna. Tur nav minēts ne 1996.gads, ne kāds cits gads. Vienkārši tiek pilnīgi sagrauta likuma ideoloģija. Mēs panāksim tādu situāciju, ka valstī nepārtraukti palielināsies pensijas un nebūs līdzekļu šo pensiju izmaksai. Daudzi no jums šeit sēž no Latvijas Republikas Augstākās padomes laikiem. Varbūt atcerēsieties, ka toreiz bija vienādās pensijas - 15 lati? Jeb vai varbūt tās mēs aizmirsām? Uz to jau ved šis priekšlikums. Uz nākamajiem nežēlīgajiem soļiem, uz kārtējo pensiju reformu un uz kārtējo tautas apzagšanu. Un tad ir nākamais jautājums - spēku samērs. Ir 640 000 pensionāru, kas ir pensijā, un 60 000, kas šodien strādā. Starp citu, pirms diviem gadiem strādāja 47 000. Strādājošo pensionāru skaits nevis samazinās, bet palielinās. Tātad valstī ir radīti labvēlīgi apstākļi, lai viņi varētu strādāt. Un tad iznāk, ka mums vairāk rūp tie, kas šodien ir mazākumā, nekā tie, kas ir vairākumā.

Labklājības ministrija netaisās apkarot labos deputātu priekšlikumus. Bet varbūt tad vienlaicīgi nāks arī priekšlikums, ka Pensiju likuma izpildi nodrošina “Latvijas ceļa” valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas darbs. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pārvalda sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus, un likums par valsts budžetu nodrošina nepieciešamās dotācijas. Lai nebūtu tā, kā jau kādreiz ir bijis, - papriekš tiek atņemtas pensijas strādājošajiem, bet pēc tam tās tiek nolīdzinātas.

Godīgi sakot, Saeimas komisija gaidīja “Latvijas ceļa” priekšlikumus un papildinājumus. Viņa cerēja un aicināja, un tikai tad, kad likumprojekta iesniedzēji nereaģēja, komisija nāca ar savu alternatīvo risinājumu, kurš varbūt nav ideāls, bet kurš nesagraus Pensiju likuma ideoloģiju. Tas ir ekonomiski iespējams, un tas ir vērsts uz nākotni.

Nē - īslaicīgām uzvarām pirmsvēlēšanu laikā, jā - ilglaicīgai politikai!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - otro reizi.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamais Makarova kungs! Nevajag melot un nevajag dramatizēt to, kā nav. Vienā reizē mēs sakām, ka mums ir 40 000 strādājošo pensionāru, bet otrā reizē sakām, ka ir jau 60 000. Pie tam ir jautājums - vai tad visi tie 40 000 strādājošie pensionāri saņem 100 latu pensiju? Nu labi, ja tā patiesi palielināsies vienam, otram, vienai daļai... desmit, nu, 20 latu... Nu cik tad tas sastāda no valsts budžeta jeb no sociālā nodokļa budžeta, ja to riktīgi izrēķina? Nevajag acīs laist dūmus! Vajag tomēr reālus aprēķinus, un vajag reālo stāvokli zināt. Un, ja mēs runājam par to, ka Aijai Počai ir jānodrošina pensijas, tad jāteic, ka tās nav jānodrošina Aijai Počai. Tas jānodrošina jūsu valdībai, tas ir, tai valdībai, kas šodien pie varas. Lai viņa domā, kā tās nodrošināt. Lai domā par to! Lai vairs nezog mums miljonus, kurus vairs nevar atrast, bet lai domā par to! Ja jau jūs nevarat ražošanu pacelt, ekonomiku kā tādu, nu tad vismaz ekonomējiet uz valsts izdevumu, valsts aparāta izdevumu rēķina! Mēs izmetam simtiem miljonu nevajadzīgām struktūrām, birojiem, daždažādām aģentūrām, un tā tālāk, un tā tālāk. Šodien mēs varētu palielināt visas pensijas, ja mums nebūtu lieku ministriju, lieku struktūru, un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs lieki izdodam naudu. Nemaz nav jārunā par ekonomikas celšanu. Un, ja jūs vēl varat pacelt ekonomiku, tad tā arī soliet. Nav ko šodien te raudāt, un nav ko šodien te taisnoties un laist dūmus acīs!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es debatēs par šo jautājumu uzstājos jau otro reizi. Tā kā ir pagājušas vairākas dienas, es gribu kaut ko atgādināt. 5.Saeimā, pamatojoties uz ļoti daudzu iedzīvotāju vēstulēm, es, būdama opozīcijas deputāte (pozīcijā toreiz bija “Latvijas ceļš”), iesniedzu priekšlikumu, lai strādājošam pensionāram būtu tiesības saņemt gan algu, gan pensiju. Toreiz ar vienas balss pārākumu šis priekšlikums tika pieņemts - par lielu sašutumu toreizējai valdībai. Bet risinājums tomēr tika atrasts.

Kāda šodien ir situācija? Šodien ir iesniegti divi likumprojekti. Es uzskatu, ka ne viens, ne otrs tādā veidā, kādā tie pašlaik ir, nepaliks. Tie ir jāprecizē, jāpapildina - neatkarīgi no tā, vai pieņems pirmo vai otro variantu. Ja mēs tiešām aizstāvam savus cilvēkus, pensionārus, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996.gada 1.janvārim, tad, manuprāt, šajā variantā, par kuru mēs nobalsosim Saeimā, ir ļoti skaidri jāiestrādā norma, ka tiem cilvēkiem, kuru pensija palielināta par 10 vai 20, vai 30, vai varbūt 50 latiem, pensija nav jāatmaksā. Šo mazo pensiju saņēmējiem nekas nav jāatmaksā. Jo tas nozīmē, ka, atmaksādami šo pensiju, trīs gadus viņi dzīvos pilnīgi bez pensijas un praktiski nesaņems neko. Tādā veidā abi šie likumprojekti zināmā mērā ir “kaķis maisā”.

Un tagad es gribu pateikt vēl vienu domu. Ko jūs teiktu tad, ja Saeima pieņemtu tādu lēmumu, ka visiem pensionāriem, arī tiem, kuri tagad saņem lielās pensijas, jāatmaksā trīs gadu pensija? Tad Makarova kungs būtu pilnīgi apmierināts, tad sociālajā budžetā būtu nauda. Un tāpēc padomāsim par to, ka šiem nosacījumiem ir jābūt vienlīdzīgiem. Es balsošanā nepiedalīšos, nebalsošu ne par vienu variantu, jo es esmu pensijas vecumā. Lai neietekmētu arī savu situāciju. Bet es aicinu ļoti rūpīgi šo darbu turpināt pēc tam, kad viens no variantiem būs pieņemts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais ministra kungs! Žēl, ka jūs neuzskatījāt par vajadzīgu apspriest tās problēmas, ko es izvirzīju savā priekšlikumā, kad mēs runājām par likumprojektu. Man radās iespaids, ka jūs šobrīd mēģinājāt mums ieskaidrot, ka pensionārs, turpinādams strādāt pēc pensijas vecuma saņemšanas, saņems daudz lielāku algu nekā pirms tam, jo viņam pārrēķināšot un tad summa būšot daudz lielāka. Man šķiet, ka diez vai tas šodien praksē ir izturējis pārbaudi, jo parasti notiek tā, ka cilvēkam, sasniedzot šo pensijas vecumu, viņa alga iet mazumā. Un jautājums par viņa palikšanu darbā arī ir zem jautājuma zīmes.

Un otra lieta. Cik es atceros 1998.gada budžeta ieņēmumu daļā paredzētos ieņēmumus, valsts budžeta ieņēmumu daļā nav paredzētas atmaksas no strādājošajiem pensionāriem. Tā ka šī summa vispār tādā veidā neskar valsts budžetu. Vienalga, vai atmaksā vai neatmaksā. Es domāju tieši sociālā budžeta daļu, kas ir paredzēta un ir jūsu rīcībā. Un tad rodas nākamais jautājums - kur tad šī nauda paliks? Kādā sadaļā tā ieies tad, ja to sāks atmaksāt atpakaļ? Tās ir konkrētas lietas, par kurām ir jārunā, ja mēs gribam konkrēti runāt par likumprojektu, nevis par koncepcijām. Un varbūt nevajag vienmēr apvainoties, jo var gadīties, ka arī pats konceptuāli kļūdās. Var pārskatīt to. Tas jau nav nekāds brīnums un nav arī nekāds noziegums.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Vladimir Makarov! Es vēlējos atgādināt, ka pašā pamatā šo likumu izstrādāja “Latvijas ceļš” un šobrīd pilnīgi nekorekti būtu uzbrukt “Latvijas ceļam” par to, ka “Latvijas ceļš” kādreiz mēģina kaut ko labot arī savā darbā. Es vēlos norādīt, ka tas nav priekšvēlēšanu kampaņas triks. Jo šo pašu likumprojektu Kārlis Leiškalns iesniedza jau pirms diviem gadiem, un par to visu ir regulāri runāts un ir regulāri risināti šie jautājumi, un tikai atsevišķu cilvēku ietiepības dēļ nebija panākts kompromiss iepriekš. Un, lai gan es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka pašreizējā redakcija ir absolūti optimāla, un domāju, ka nav iespējams to pieņemt tieši tādā veidā, kādā tas ir pašlaik iesniegts, es esmu pārliecināts, ka līdz trešajam lasījumam šo redakciju noteikti varam pieslīpēt un atrast perfektu kompromisu. Es ļoti labi zinu, ka Vladimirs Makarovs ir tas cilvēks, kas māk atrast kompromisus, māk runāt, un tādēļ nevajadzētu vienkārši pāriet uz savstarpējiem starppartiju apvainojumiem un norādīt uz kaut kādiem priekšvēlēšanu kampaņas brīžiem, norādīt, ka “Latvijas ceļš” vienu vai otru lietu ir nepareizi sapratis. Es vēlos teikt, ka mēs esam kopā strādājuši plecu pie pleca, esam savulaik pieņēmuši arī Pensiju likumu, un domāju, ka arī šoreiz mēs atradīsim kompromisu attiecībā uz otro vai trešo lasījumu. To, ka šis jautājums ir jāskata, tu pats arī nenoliegsi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Atvainojiet, ministrs vēlas runāt vēlreiz. Lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Makarovs melo - teica deputāts Stašs. Makarovs ir vainīgs, ka ir sagrauta valsts ekonomika. Nu ko, paskatīsimies, Staša kungs, varbūt jūsu pensijas lietu! Jums šobrīd tā pensija tiešām nav liela, un varbūt tiešām jūs nevarētu no tās dzīvot pēc tam, kad Saeimas deputāta gadi būs garām. Toties no vidējās deputāta algas - 315 lati - jūsu pensija būs 400 latu. Tad ir vērts melot, apvainot un liekuļot. Te jau ir šīs personīgās intereses. (Starpsauciens: “Cik būs pensija?...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs norunājām, ka debates beidzam.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, ja jūs pretendējat uz vietu šeit, Prezidijā, jums būtu jāzina, ka pēc paziņojuma par to, ka debates ir beigušās, tās patiešām ir beigušās. Balsosim alternatīvos... Komisijas vārdā vēlas runāt Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Es gribētu parunāt par tiem konstruktīvajiem priekšlikumiem un idejām, kas izskanēja dažu deputātu uzstāšanās laikā. Pirmais ir jautājums par šo limitu pensiju atmaksai. Tas ir ļoti reāli, procedūra kā tāda mums jau bija iebalsota, iebalsota tieši novembrī, un mēs varētu apsvērt šo jautājumu. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šī jaunpiešķiršana, īpaši skolotājiem un ārstiem, patiešām nebūs tik grandiozi liela, lai šie cilvēki varētu atmaksāt. Un tādēļ es runāju par tieši šīm divām kategorijām. Es domāju, šajā ziņā mēs esam lieli parādnieki, jo tie cilvēki saņem no budžeta finansējumiem... Tādēļ, gatavojot otro un trešo lasījumu, mēs, protams, varētu noteikt šo limitu, un ministrija apmēram varētu izrēķināt.

Sakarā ar indeksāciju. Man ir liels prieks, ka beidzot ir sākusies runa par to, ka varētu mainīt arī indeksācijas formulu. Vienu no variantiem Kreituses kundze jau pieminēja, tas nav nekāds jaunums, mēs par to runājam jau apmēram pusgadu. Ir arī daži citi varianti, teiksim, tāds - cilvēkiem pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas palielināt šo koeficientu, jo viņiem noteikti ir vajadzīga lielāka kopšana. Arī vecajos likumos šādas piemaksas veciem cilvēkiem bija.

Es gribētu tikai informēt Mauliņa kungu, ka pensijas šobrīd arī var pārrēķināt, ne tikai piešķirt no jauna. Varbūt viņš šobrīd to nezina.

Mani uztrauc šobrīd viens moments. Ja zāle nobalsos - un es jūtu, ka zāle ir noskaņota balsot - par “Latvijas ceļa” deputātu iesniegumu, ir absolūti skaidrs, Rubuļa kungs, ka tāds, kāds tas tiks iebalsots pirmajā lasījumā, tas nekad nebūs trešajā. Bet, ņemot vērā, ka šobrīd ir maijs un priekšā ir jūnijs, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka es gaidu šajā gadījumā ne mazāk kā 60-70 priekšlikumus, un mēs patiesi varēsim bez maksas izvērst pirmsvēlēšanu kampaņu, mēģinot šobrīd pārrakstīt Pensiju likumu. Tādēļ komisija savā variantā lūdz steidzamību, lai atrisinātu vienu problēmu, maksimāli divas, - tā ir indeksācija. Es pieļauju, ka ļoti aktuāls ir jautājums, ko varētu... bet tikai likumdošanā... Kreituses kundze, tas ir jautājums par invaliditātes garantijām pie pārejas uz citu pensiju veidu, tas nebūtu Pensiju likuma jautājums, tas attiecas uz citu likumu, bet par to mēs varētu runāt. Tādēļ, nobeidzot šo savu uzstāšanos un izsakot šos savus argumentus, gribu teikt, ka es uzskatu, ka komisijas variantā, kur ir lūgta steidzamība, ir iespēja iestrādāt ļoti lielu kompromisu ar frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu priekšlikumu, un, ja šobrīd nevalda emocijas, bet, tā teikt, pragmatiska pieeja, es tomēr aicinu balsot par komisijas variantu. Arī “ Latvijas ceļš” ir piekritis zināmam kompromisam.

Un pēdējais. Ja patiešām šobrīd balsosim par “Latvijas ceļa” priekšlikumu (šie deputāti uzskata, ka tiem cilvēkiem, kuriem jau šodien pensijas ir vairāk par 100 latiem, 150 latu pensijas, un kuri tās ir saņēmuši, nebūs tās jāatmaksā), es domāju, tas būs publisks spļāviens sejā tiem 600 000 cilvēku. Es saprotu, ka nav jāatmaksā tās, kas bija 40 lati. Ja pieņem taisni tādu priekšlikumu, kāds ir “Latvijas ceļam”, mēs patiešām publiski apvainosim visus mūsu pensionārus. Es to pilnīgi apzināti un ar atbildības sajūtu saku jums. Tādēļ es vēlreiz brīdinu, lai jūs to zinātu, kad notiks balsojums, un es aicinu jūs nobalsot par komisijas priekšlikumu, un pirms balsojuma par komisijas priekšlikumu es aicinu nobalsot par šī priekšlikuma steidzamību. (Starpsauciens no zāles: “Abiem steidzamību!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, balsosim par iesniegtajiem likuma grozījumiem to iesniegšanas secībā. Vispirms - par piecu deputātu iesniegto priekšlikumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Viens deputāts ierosināja arī šos priekšlikumus atzīt par steidzamiem, bet to nevar ierosināt viens deputāts. To var izdarīt ne mazāk kā desmit deputātu, taču tāda iesnieguma mums nav. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, ko iesnieguši ir pieci Saeimas deputāti, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 20. Pieņemts. Līdz ar to par otru likumprojektu netiek balsots.

Tagad, pēc balsošanas pirmajā lasījumā, balsot par steidzamību vairs nevar. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Es lūdzu 21.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret noteikto termiņu - 21.maijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms izskatām nākamo darba kārtības sadaļu - Prezidija ziņojumus -, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt šodienas un rītdienas darba kārtībā šādas izmaiņas: 47.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”), 82.jautājumu (likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”) un 83.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”) iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc 16.jautājuma. 16.jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” un vai kādam ir iebildumi pret šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Esam vienojušies, un šādas izmaiņas tiek izdarītas.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti - Kārlis Druva, Jānis Rubulis, Raitis Apalups, Pauls Putniņš, Anta Rugāte - un zemkopības ministrs Andris Rāviņš lūdz svītrot no darba kārtības atbildi uz deputātu pieprasījumu (dokuments nr.877) - sakarā ar to, ka ministrs atrodas ārzemēs. Mēs noskaidrojām, godātie kolēģi, ka saskaņā ar likumu ne parlamentārajam sekretāram, ne valsts sekretāram, nevienam citam šajā gadījumā sniegt atbildi ministra vietā nav tiesību. Es lūdzu deputātus piekrist lūgumam svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Jā, paldies. Kusiņa kungs man atgādina, ka šo piecu deputātu priekšlikumā, kuru uzvārdus es minēju, ir arī priekšlikums pārcelt uz nākamo sēdi šo pašu pieprasījumu. Atvainojiet, kolēģi, ka vienkārši to nenolasīju. Nav iebildumu? Paldies. Arī par to esam vienojušies.

Godātie kolēģi, vēl ir Ārlietu komisijas iesniegums, kura lūdz iekļaut šodienas un rītdienas darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem”. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu un izskatīt aiz darba kārtības 60.punkta. Vispirms mums jālemj, vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs iekļaujam šo konvenciju darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Arī pret komisijas lūgumu - iekļaut to pēc darba kārtības 60.punkta, - iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Tad vēl ir desmit deputātu priekšlikums - šīsdienas un rītdienas darba kārtības 70.un 72.jautājumu izskatīt pēc darba kārtības 14.jautājuma. Tā kā iesniedzēji tekstu nav minējuši, tad es atgādinu ka 70.punkts ir lēmuma projekts “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju”, bet 72.punkts ir lēmuma projekts par Saeimas izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Šos divus jautājumus desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 14.jautājuma. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka mums šajā valstī šobrīd nav jāsteidzas ar “Latvenergo” privatizāciju. Es uzskatu, ka “Latvenergo” privatizācijas procesa jebkāda turpināšana būtu atļaujama tikai tad, kad Saeimā pēc būtības būs apspriesta “Latvenergo” privatizācijas koncepcija un būs detalizēti izanalizētas arī tās garantijas, kuras cilvēkiem būs attiecībā uz to, lai netiktu paaugstināti šie elektroenerģijas tarifi, kā arī sevišķas garantijas attiecībā uz to, ka mums Latvijas laukos vispār turpinās pastāvēt elektroenerģijas piegāde un ka tā nebūs par kaut kādām milzīgām cenām. Uz šiem jautājumiem Saeimā neviens atbildi šobrīd nav sniedzis. Līdz ar to privatizācijas procesa jebkāda virzīšana uz priekšu šajā brīdī nebūtu pieļaujama.

Attiecībā uz jautājumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu es uzskatu, ka darba kārtības 72.jautājums būtu skatāms pēc darba kārtības 71.jautājuma, kas paredz uzlikt papildfunkcijas komisijai, kas šajā brīdī izmeklē 3 miljonu pazušanas lietu “Latvenergo” un bankas “Baltija” skandālā. Es uzskatu, ka šis lēmums būtu skatāms vispirms un ka atkarībā no tā, kā šis lēmums tiek izskatīts, pēc tam būtu skatāms šis lēmums par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, un tāpēc es aicinu šo lēmuma projektu par izmaiņām darba kārtībā noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 7, atturas - 4. 70. un 72.jautājums tiks izskatīts pēc 14.jautājuma.

Un pēdējais ierosinājums, godātie kolēģi! Dokumentā nr.4196 ar desmit deputātu parakstiem ir ietverts pieprasījums finansu ministram. Motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Nodosim to Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, nākamais jautājums ir otrā sadaļa - Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies. Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas jūras eskadras izveidošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu deputātiem nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Darba devēju organizāciju likums” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nacionālo bruņoto spēku likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Vēlas runāt Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir nonācis likumprojekts “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, bet pirmais, ko es gribu, ir vienkārši vērst jūsu uzmanību uz to, kā mūsu valstī faktiski notiek reformas. Kāda ir šī sistēma, kāda ir šī kārtība un procedūra, kādā veidā tā tiek veikta? Daudzi varbūt ir pamanījuši to, kā aizvadītajās dienās tas tika atspoguļots arī Latvijas presē, ka Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītājs jau ir izdevis pavēli par to, kas ir ierakstīts šajā likumprojektā - tātad konkrēti Sauszemes spēki jau ir nodoti Zemessardzes, tā teikt, vadībā, nerēķinoties ar to, ka tikai tagad Ministru kabinets ir nosūtījis šo likumprojektu uz Saeimu izskatīšanai, nerēķinoties ar to, ka Saeimā galu galā mēs varam arī lemt citādāk šajā jautājumā. Beigu beigās tas faktiski ir Saeimas jautājums. Pie tam, no otras puses, šāda reformu kārtība nostāda Saeimu tiešām ķīlnieces lomā, jo varētu teikt, ka mums ir jāakceptē tas, kas jau ir noticis izpildvarā saistībā ar šo konkrēto likumprojektu.

Tomēr, mazliet pieskaroties šā paša likumprojekta saturam un būtībai, ir jāatzīst, ka šeit ir vesela virkne konkrētu trūkumu. Atgriezīsimies kaut vai pie tās pašas Zemessardzes un pie tiem uzdevumiem, kas tagad Nacionālajos bruņotajos spēkos mainās sakarā ar paredzēto reformu.

Kā mēs atceramies, Zemessardze tika veidota pavisam citiem mērķiem, tas tika darīts, balstoties uz citiem organizēšanas principiem, komplektēšanas principiem, kas attiecas uz personālu, turpretī tagad mūsu Bruņotie sauszemes spēki, nonākot Zemessardzes, tā teikt, vadības pakļautībā, faktiski pieņem to principu, kas darbojas Zemessardzē. Manuprāt, tas ir ļoti nepārdomāts gājiens no Bruņoto spēku vadības puses, jo nav arī pateikts, ko tad mēs faktiski iegūsim. Vai Zemessardze šodien ir gatava atrisināt šos jautājumus?

Varbūt tie cilvēki, kuri ir apmeklējuši Zemessardzes vienības un saskārušies ar šiem cilvēkiem, zina, ka Zemessardzes vienībās ir pietiekami daudz dažādu neatrisinātu problēmu. Tātad Zemessardzes līdzšinējā vadība nav spējusi sakārtot kaut vai ārrindas zemessargu jautājumu, brīvprātīgo personu jautājumu, un vēl tagad viņiem tiek uzdoti papildu pienākumi. Tā ka es gribu teikt, ka šī ir ļoti nopietna problēma, ar ko deputātiem vajadzētu iepazīties, gatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, un ņemt to vērā, kā arī ar militārpersonām pārrunāt šīs reformas būtību, tās saturu un dziļāko jēgu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runāt neviens nevēlas. Es saprotu, ka Kristovskis vēlas, lai balsotu par nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 22. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Ruta Marjaša. Ekrānā zelta burtiem ir ierakstīts jūsu vārds, ka esat pieteikusies debatēs. Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Čevera, Kuprijanovas, Turlā un Jurkāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Ir pieteicies runāt par šo jautājumu deputāts Ādolfs Ločmelis. Lūdzu!

Ā.Ločmelis (LZS, KDS frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šis jautājums aizvadītajā nedēļā tika diezgan aktuāli pārrunāts. Debašu būtība bija par labības tirgus minimālu sakārtošanu. Šim nolūkam būtu nepieciešami vismaz 6 miljoni latu, kuri praktiski sadalās divās pozīcijās: 2 miljoni - labības rezerves izveidošanai un 4 miljoni - intervences cenu jautājuma atrisināšanai.

Kas tad šīs nedēļas laikā ir praktiski panākts? Tās ir zināmas cerības, zināmi solījumi, ka it kā Ministru kabinetā vai Finansu ministrijā varētu būt pozitīvs risinājums, bet tas ir tikai tāds minējums. Kā saka - kā pa miglu. Kādēļ šodien tiek izvirzīts jautājums par grozījumiem budžetā? Tikai tā iemesla dēļ, ka šodien jau ir 6.maijs, bet apmēram pēc piecām nedēļām mēs aizejam vasaras brīvdienās, un, ja līdz šim laikam jautājums par šo finansēšanu nebūs atrisināts, tad pēc brīvdienām, kad kombainiem praktiski jau ir jābūt labības druvā, sāksies pagājušā gada kreņķi un asaras par labības iepirkšanu no zemniekiem.

Tagad deputāti, kuri pamatā ir lauksaimnieki un atrodas opozīcijā, ierosina Ministru kabinetam divu nedēļu laikā rast risinājumu šai summai - to konstatēt un izdalīt.

Tātad mēs uzskatām, ka tā praktiski ir novilcināšana, nenoteiktība, tāpēc ierosinām šo jautājumu izskatīt mūsu komisijās, lai Ministru kabinets saprastu vienu lietu - to, ka jautājums ir ļoti, ļoti nopietns, un, ja to neatrisinās pozitīvi, tad lieta tiks izskatīta šeit, Saeimas zālē, ar attiecīgu balsojumu, kurš Ministru kabinetam varētu izskanēt šādi: “Dari ko darīdams, apdomā galu!”

Tātad es ierosinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai un par nopietnu tā izvērtēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols vēlas runāt “pret”.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Es aicinu valdību atbalstošos deputātus balsot pret šā grozījumu projekta un arī pret pārējo četru Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātu ierosināto grozījumu projektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, pirms šie grozījumi nav izskatīti valdības sēdē. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 12. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā arī nākamie likumprojekti acīmredzot ir strīdīgi, tad pirms pārtraukuma arī beigsim. Ir vairāki paziņojumi.

Pirmais. Ministru prezidents ierosina pirmdien, 11.maijā, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un izskatīt vienu darba kārtības jautājumu - “Grozījumi likumā “Latvijas Republikas Krimināllikums””. Tajā, kā jūs zināt, ir ap 900 dažādu priekšlikumu. Viņš ierosina sēdi sasaukt 11.maijā pulksten 11.00, piedodiet, pulksten 9.00. Es gribu jums teikt, godātie kolēģi, ka tas jau ir iekļauts šodienas un rītdienas sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 48.jautājums. Vienīgā izeja, lai pirmdien nevajadzētu nākt uz sēdi, ir izskatīt to šodien vai rīt.

Nākamais paziņojums ir Modrim Lujānam par Opozīcijas koordinācijas padomes sēdi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt, pārtraukumā, 15.05 Kamīnu zālē Opozīcijas koordinācijas padomes pārstāvju tikšanās ar Krištopana kungu. Laipni lūdzu deleģēt arī “Saimnieka” pārstāvjus un, iespējams, arī no Šķēles jaunās partijas atbalstītāju grupas. Būsit gaidīti viesi.

Sēdes vadītājs. Kārļa Druvas paziņojums par balsojumu.

J.K.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Balsojot par “Latvijas ceļa” ierosināto grozījumu Pensiju likumā, es balsojumā kļūdījos un nobalsoju “atturas”, bet vajadzēja balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Daži patīkami jaunumi: 2.maijā mūsu kolēģim deputātam Jānim Bunkšam - jaunieceltajam ministram - palika 45 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Šodien mūsu kolēģim deputātam - arī jaunieceltajam ministram - Andrejam Krastiņam ir 47 gadi. (Aplausi.) Vairāk ministriem dzimšanas dienu nav.

Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu, bet pirms tam reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Bez identifikācijas kartītēm... Reģistrācija kvorumam! Nospiediet reģistrācijas pogu un pēc tam jebkuru no balsošanas pogām. Tad reģistrācija būs notikusi. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Divi deputāti vēl nav reģistrējušies... Tabūna kungs un Lagzdiņa kungs... Tad ir 50. Turpināsim darbu!

Darba kārtības 11. jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Nagobada, Gannusas, Jurkāna un Sausnīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un nodokļu (finansu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Valdis Nagobads. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Respektējot Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra viedokli attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu, es tomēr gribētu paust minēto deputātu aizstāvību tam, lai mēs sāktu izskatīt šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam””.

Es kolēģim gribētu nedaudz atgādināt, ka runa ir par speciālo... pamatbudžeta dotāciju speciālajam veselības aprūpes budžetam. Tā aizsākās jau pagājušā gada augustā, kolīdz no Ministru kabineta Saeimā tika nodots izskatīšanai šīgada budžets. Jau toreiz labklājības ministrs solīja... tas ir, žēlojās par to, ka veselības aprūpei ir nepietiekami paredzēti līdzekļi un jau Saeimai prasīja rast iespēju izskatīt šo jautājumu un atrast papildlīdzekļus.

Pēc tam, pagājušā gada decembrī, izdarot grozījumus pagājušā gada budžetā, neskatoties uz labvēlīgām prognozēm pagājušā gada budžeta ieņēmumu daļas izpildē, veselības aprūpei papildlīdzekļi tika atrasti ievērojami mazāki, nekā tas būtu iespējams, lai mazinātu šo spriedzi. Es gribu atgādināt, ka veselības aprūpe ir vienīgā nozare šodien valstī, kur praktiski šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav finansējuma pieauguma.

Martā notika medicīnas darbinieku konference, kurā piedalījās 800 medicīnas darbinieki. Tur uzstājās veselības valsts ministrs un solīja, ka veselības aprūpei tiks atrasts papildfinansējums 12 miljonu latu apmērā. Iepriekšējās koalīcijas valdības Sadarbības padomē tika rasta vienprātība par to, ka maijā būtu jāizskata jautājums par budžeta grozījumiem 1998. gadā, tajos akcentējot problēmu, kas samilzusi veselības aprūpē. Es domāju, ka katrs no Latvijas iedzīvotājiem, katrs no mums, kas ir saskāries ar ārstu, ar slimnīcu, ir pārliecinājies par to, ka šī nozare grimst un ka šai nozarei draud krīzes situācija.

Šinī gadā Latvijas valstī strādā jau par 800 medmāsām mazāk, nekā tas bija iepriekšējā gadā, un tādēļ es domāju, ka, lai nu kā, bet arī šodien valdība atbalsta nepieciešamību papildus novirzīt naudas līdzekļus veselības aprūpei, un tādēļ es domāju, ka vilcināties vēl līdz jūnija mēnesim, kā tas ir paredzēts pašreiz esošās valdības vienošanās protokolā, kad tiks izdarīti grozījumi budžetā, absolūti nav nekādas nepieciešamības.

Likumprojekta pavadvēstulē sagatavotie ieņēmuma avoti ir pilnīgi reāli. Šā gada pirmajā ceturksnī ir pārpildīts kā akcīzes nodoklis, tā arī ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, tāpēc mēs, šā likumprojekta iesniedzēji, nekādā gadījumā nedomājam, ka tādējādi vajadzētu veicināt budžeta deficītu valstī. Mēs labi zinām, ka pagājušais gads beidzās ar budžeta pārpildi... ieņēmumu daļas pārpildi, tāpēc ir pilnīgi objektīvs un reāls pamats prasīt, lai izdarītu šos grozījumus 1998. gada likumā par budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šobrīd arī Finansu ministrijā tiek apkopoti priekšlikumi, kur būtu nepieciešamas papildu dotācijas no budžeta, un līdz 15. maijam arī Finansu ministrija apkopos visu informāciju, kur būtu plānojams šīs prognozes pārsniegums un kur būs vairāk līdzekļi ienākuši. Tāpēc ir paredzams, ka līdz 15. maijam Finansu ministrija izstrādās no savas puses šos budžeta grozījumus un nodos izskatīšanai Ministru kabinetā, tādēļ es lūgtu pozīcijas deputātus tomēr atļaut šo jautājumu izskatīt Ministru kabinetā un pēc tam nodot to tālāk izskatīšanai mums Saeimā. Tādēļ, lūdzu, neatbalstīsim šos Demokrātiskās partijas Saimnieks piedāvātos budžeta grozījumus un uzticēsimies Ministru kabinetam un Finansu ministrijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 28, atturas - 6. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Gannusas, Nagobada, Stikuta un Ločmeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Pieci deputāti ir ierosinājuši izdarīt izmaiņas valsts budžetā un palielināt mērķdotāciju pašvaldībām pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, paredzot palielināt šo summu par 5 miljoniem latu, bet kopējo summu šim mērķim palielinot līdz 65 miljoniem 865 000 latu.

Kādēļ tas ir nepieciešams? Tādēļ, ka katru gadu palielinās starpība starp vidējo darba algu valstī un skolotāju algu.

Otrkārt. Relatīvi samazinoties pedagogu algām, notiek kvalificēto pedagogu aizplūšana no skolas, un tā rezultātā pirmām kārtām jau sāk trūkt vairāku nozaru skolotāju: trūkst svešvalodu skolotāju, trūkst informātikas skolotāju, trūkst latviešu valodas skolotāju krievvalodīgajās skolās. Un procentuāli palielinās to skolotāju skaits, kuri jau šobrīd strādā skolās bez augstākās izglītības vai arī māca kādu mācību priekšmetu, nebūdami speciālisti savā mācību priekšmetā. Mazo algu dēļ daudzi pedagoģisko augstskolu beidzēji neiet strādāt skolā, bet meklē darbu citās tautsaimniecības nozarēs vai privātajā biznesā. Tādējādi tiek izšķērdēti valsts līdzekļi studentu apmācīšanai un jauno pedagogu sagatavošanai, jo mēs nepārtraukti gatavojam šos pedagoģiskos kadrus vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs, bet tanī pašā laikā saduramies ar situāciju, ka skolās trūkst šo skolotāju.

Nepieciešamību palielināt skolotāju algu un pielīdzināt to ierēdņu algai ir atzinusi arī Krasta valdība, taču tā šo procesu ir ieplānojusi izstiept desmit gadu garumā, tātad līdz 2008. gadam. Izdarot šīs izmaiņas valsts budžetā, mēs varētu Krasta valdībai palīdzēt šo programmu īstenot krietni īsākā laikā. Pavisam nesen mēs šinī zālē apspriedām Izglītības likumu pirmajā lasījumā, un atcerieties, deputāti, to, ka par vienu no lielākajiem kritikas objektiem kļuva punkts pārejas noteikumos, kas līdz 2008. gadam paredzēja īstenot skolotāju algu pielīdzināšanu ierēdņu algām.

Tātad šobrīd šis balsojums, par kuru mēs tagad balsosim, dod mums iespēju šo termiņu ievērojami saīsināt, tādēļ es aicinu visus tos deputātus, kuri tik aktīvi šeit uzstājās pret šo punktu Izglītības likumā, šodien reāli ar savu balsojumu apliecināt to, ka jūs atbalstāt, ka skolotāju darba alga ir jāpalielina tātad ievērojami īsākā laikā nekā līdz 2008. gadam, kā to ir plānojusi Krasta valdība. Es aicinu atbalstīt šo izmaiņu izdarīšanu valsts budžetā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Lai nu kuram vajadzēja runāt par Izglītības likumu, bet to nevajadzēja darīt Celmiņa kungam, jo viņš ir šā likuma autors. Juris Celmiņš atsūtīja Izglītības likumu uz Saeimu, un 2008. gads ir Jura Celmiņa iestrādātais gads, tāpēc nevajag vainot citus savos grēkos.

Celmiņa kungs, jūs, kad bija balsojums par 3,7 miljoniem pagājušajā gadā budžeta labojumos pedagogu algām, jūs nepiedalījāties balsošanā un demonstratīvi izgājāt no zāles. Pēc tam jūs pieņēmāt pretlikumīgu lēmumu un šo naudu neieskaitījāt darba samaksas fondā, bet izmaksājāt prēmijās un pēc tam melojāt Pieprasījumu komisijā un mānījāt deputātus. Toreiz Satversmes tiesā šis jautājums nenonāca tikai tāpēc, ka jūs sēdējāt pozīcijā un jūsu frakcijas deputāti šo jautājumu neparakstīja.

Es jums gribētu pateikt tā: jā, par algām vajag runāt, bet vajag runāt tā, lai patiešām kaut kas tiek. 5 miljoni ir pārāk smieklīga summa, lai runātu, ka tā dos pedagogiem kādu algas pielikumu, jo izglītības darbiniekiem jau 1997. gadā 7,4 miljoni nedeva 10% pielikumu, jo ne jau tikai skolotājs ir izglītības darbinieks.

Es domāju, ka šis jautājums par pedagoģijas darbinieku darba algām ir jāpārskata un jāsagatavo pietiekami kvalitatīvi, lai noteiktu precīzu summu, kāda ir nepieciešama, vienlaicīgi pārskatot jautājumu, kas nav skarts šinī priekšlikumā, tas ir, par pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku kaut daļēju darba algu samaksu no valsts budžeta.

Šobrīd šis iesniegtais priekšlikums ir nepārdomāts, jo nav izrēķināts, kā tas tiks iekļauts algu fondā, un līdz ar to tas var radīt tikai sajukumu darba samaksā, tāpēc es aicinu deputātus pārdomāt pedagogu darba algu palielinājuma kārtību un iesniegt, kā to ir noteikušas valdošās partijas, kas ir parakstījušas valdības deklarāciju, lai jūnijā algu jautājumu var izskatīt gan pedagoģijas darbinieku, kuriem šodien valsts apmaksā darba algu palielināšanu, gan citiem, pievienojot klāt pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku darba algu jautājuma risināšanu no valsts budžeta.

Tāpēc šobrīd es uzskatu, ka šis likumprojekts ir nesagatavots, nepārdomāts un nav virzāms tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 28, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Bāna, Kuprijanovas, Jurkāna, Turlā un Gannusas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runās Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man viennozīmīgi liekas, ka ir skaidrs, ka lauksaimniecības modernizācijai ir nepieciešami līdzekļi. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka valdības rīcības plānā esošās krīzes pārvarēšanai ir skaidri un gaiši teikts: “Lai veicinātu eksportu, ir jāaktivizē Labības attīstības aģentūras un Latvijas Tirdzniecības centra pārstāvniecību atvēršana...” un tā tālāk. Ir jāveic ne tikai šo pārstāvniecību atvēršana, jo lauksaimniecību nevar modernizēt, kā tas bija padomijas gados, ar biroja lēmumiem, kamēr piens vairs nav baltā krāsā... To var panākt ar jaunu tehnoloģiju piesaisti, ar jaunas tehnikas ieviešanu, ar ražīgāku darba paņēmienu ieviešanu, kas balstās uz jaunām tehnoloģijām. Tikai tā to var realizēt! Citādāk tas nav iespējams, un, ja mēs vilcināsimies... Katra novilcināšanās ir zaudējums mūsu ceļā uz Eiropu. Eiropā neviens negaida zemnieku ar spīļarklu vai lāpstu, vai ar mazjaudas traktoru. Tur ir jāstrādā un jākāpina darba ražīgums vismaz desmitkārtīgi salīdzinājumā ar mūsu darba ražīgumu, lai varētu konkurēt ar Eiropas līmeņa zemnieka saimniecībām.

Eiropas zemnieku saimniecībās kopumā strādā daudz mazāks aktīvi darbīgo cilvēku skaits, bet tur rēķina citādāk. Tur rēķina tikai fermerus. Mums ir 17% no visiem, kas ir nodarbināti lauksaimniecībā, un viens no galvenajiem iemesliem tam ir ārkārtīgi zemais darba ražīgums.

Otrs iemesls, kas mums ir, ir sistēma, ka mums skaita arī visus ģimenes locekļus iekšā, un tā joprojām. Es domāju, ka līdzekļus atrast var, un, jo mēs ātrāk tos atradīsim, jo tas mūsu lauksaimniecībai tikai nāks par labu, - mēs ātrāk atjaunosim tādas tehnoloģijas, kādas ir nepieciešamas. Katra novilcinātā diena, kā jau es teicu, nāk tikai par sliktu mūsu virzībai uz Eiropu. Tāpēc lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu, lai sāktu visdrīzākajā laikā pārskatīt savu budžetu. Visādi solījumi un visāda veida novilcināšanas mūs vairs neapmierina. Tātad tas ir jārisina ar budžeta atvēršanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 12. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Bāna, Nagobada, Jurkāna, Kuprijanovas un Gannusas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Arī šoreiz Bāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Nu jau apmēram mēnesi turpinās sarunas par labības tirgus sakārtošanu dažādos līmeņos. Šodien šo jautājumu atkārtoti izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vakar to skatīja Lauksaimniecības apakškomisija. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka bez jaunu līdzekļu piesaistes šim jautājumam, nav iespējams šo labības tirgu kaut cik normāli regulēt. Par to jau runāja arī Ločmeļa kungs.

Es gribu pateikt to, ka intervences cenas, kas ir ierakstītas Lauksaimniecības likumā... Bez šaubām, šis jautājums ir jāatrisina! Un šinī gadījumā valdība vienkārši nepilda Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu par intervences cenu noteikšanu, kas jānosaka katru gadu. Tāpat netiek pildīts arī otrs jautājums, kas ir ļoti cieši saistīts ar šo jautājumu, - cenu paritāte. Par to es arī pagājušajā reizē jau teicu. Aug resursu cenas, aug materiāli tehnisko preču cenas, bet cenas, ko saņemam par lauksaimniecības saražotajām precēm, nepieaug. Līdz ar to ļoti grūtā stāvoklī nonāk daudzas zemnieku saimniecības.

Pie tam jāapzinās ir tas, ka lielās saimniecības, kam ir 100 un vairāk hektāri, bez šaubām, specializējas un arī turpmāk specializēsies, bet šāda iespēja pašreiz nepastāv mazajām saimniecībām, kamēr būs šis nesakārtotais labības tirgus. Taču arī mazajām saimniecībām ir jāizdzīvo tāpat kā lielajām saimniecībām. Bez šaubām, viņas nebūs to preču ražotājas, kādas ir lielās saimniecības, bet savs iztikas avots viņām tomēr ir jānopelna, lai varētu izskolot bērnus un vismaz atjaunot savu ražošanu tādā līmenī, kāds viņām ir pašreiz.

Bez tam netiek pildīts arī šā likuma 5.punkts, ka Zemkopības ministrija reizi ceturksnī atspoguļo datus par svarīgāko preču importa un eksporta situāciju, un, ja rodas draudi, tad Ministru kabinetam ir jāveic pasākumi šā jautājuma noregulēšanai.

Ko tur daudz runāt! Ir jau arī ieņēmumi, kas gūti no konfiscētās preces, bet tie neienāk 50% apmērā, kā tas ir noteikts likumā. Vēl ar to valdība varēja aizbildināties, kad mēs šo jautājumu skatījām pagājušā gada 10.septembrī. Tad valdība bija jauna un tad viņa varēja solīt, ka pildīs šo likumu. Tagad gads būs riņķī, un mēs atkal nonākam pie tā paša, ka valdība negrib pildīt šo Lauksaimniecības likumu. Nevar to pildīt vai negrib? Te var būt divi varianti. Tādā gadījumā zemnieki tiek nostādīti neizdevīgā situācijā, un tādēļ lūdzu padomāt, pirms mēs balsojam par šo jautājumu “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs itin godīgi strādājam kopā ar Bāna kungu un pārējiem “Saimnieka” frakcijas deputātiem, lai šo graudu jautājumu atrisinātu, lai cilvēkiem, kas šajā pavasarī iesēja labību, būtu iespējas rudenī organizēt normālu graudu iepirkšanas tirgu. Un mēs esam panākuši vienošanos kopā ar Finansu ministriju, kopā ar Zemkopības ministriju, kā šo jautājumu atrisināt.

Ir sagatavots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lēmuma projekts, un rīt tas tiks publicēts arī “Latvijas Vēstnesī”, tāpēc tādi strauji budžeta grozījumi nav nepieciešami. Tas ir pat kaitīgi, ja iepriekš tas nav kārtīgi izdiskutēts saistībā ar visām pārējām budžeta pozīcijām.

Un tā nu ir, ka cilvēki, nonākot opozīcijā, domā vairāk par savu politisko karjeru. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un skatīt to tādā kārtībā, kā to ir sagatavojusi kopā ar valdības ministrijām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.70 - lēmuma projekts “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Ministru kabinets bija nosūtījis Saeimai lēmuma projektu, kura saturs ir jums priekšā un kurā tas lūdz atļaut likumā noteiktajā kārtībā veikt darbības attiecībā uz “Latvenergo” privatizāciju. Prezidijs nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt šo Ministru kabineta lēmuma projektu un lemt par tā tālāku virzību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ar balsu vairākumu ir pieņemts lēmuma projekts, kurš jums ir priekšā. Komisijas sēdē piedalījās arī ekonomikas ministra toreizējais vietas izpildītājs Gorbunova kungs, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs un Latvijas Privatizācijas aģentūras vadība un izteica savus priekšlikumus. Jums ir izsniegts komisijas lēmums, un, protams, par to būs diskusija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lasīsim likumprojektu: “Saeima nolemj atļaut likumā noteiktajā kārtībā pieņemt ar privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju saistītos lēmumus.” Jau kuro reizi, nākot šajā tribīnē, “Saimnieka” frakcija saka savu stingro “nē” jebkādām darbībām, kas saistītas ar privatizējamo... kuru šobrīd uzskata par privatizējamo akciju sabiedrību “Latvenergo”. Taču jūtams, ka kaut kāda nostalģija ir pārņēmusi mūsu Ministru kabinetu, kurš gandrīz katru nedēļu mēģina izvērst kaut kādas darbības ap šo mūsu valstī stratēģiski tik svarīgo objektu, lai tiktu no tā vaļā. Acīmredzot tomēr šī nostalģija ir pēc tiem laikiem, kad latviešu bāleliņi dejoja ap ugunskuru meža ielokā, un šobrīd tas acīmredzot varētu sekmēt arī šo notikumu gaitu. Un tad laimīgā Eiropas Savienība varētu braukt pie mums ekskursijās un vērot, kā tie vietējie iezemieši veic savus rituālus.

Es domāju, ka nav liela problēma Ministru kabinetam pieņemt arī citu svarīgu lēmumu. Varētu privatizēt virs Latvijas debesjumu, uzliekot melnu kupolu, un tad atļaut izurbt caurumu šajā kupolā. Kurš maksās, tam dot saules gaismu. Nebūtu liela problēma...

Es domāju, ka šodien mēs nedrīkstam vispār šo jautājumu par “Latvenergo” diskutēt, jo būtībā šodien pastāv Saeimas lēmums, kurš paredz to, ka līdz komisijas darbības pabeigšanai “Latvenergo” nozaudēto 3 miljonu atgūšanā, nekāda darbība ar “Latvenergo” turpmāk netiek veikta.

Šī valdības iniciatīva pēc savas būtības ir noziedzīga pret latviešu tautu, un es domāju, ka mēs, “Saimnieka” frakcija, esam nolikuši uz šā altāra savu partiju un viņas godu, būtībā aizstāvēdami šo pēdējo bastionu, kurš, kā mēs uzskatām, ir jāatstāj mūsu nākamajām paaudzēm, jo iepriekšējā paaudze to ir atstājusi mūsu paaudzei, tāpēc runāt par kaut kādām lietām, kur mēs zaudējam savas valstiskās intereses, es, kolēģi, šodien pat negribētu jūs uz to mudināt, bet aicinu konsekventi iestāties “pret”, un noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirms dažām nedēļām Saeima pieņēma lēmumu - neizskatīt nekādus jautājumus un pārtraukt visas darbības, kas saistītas ar “Latvenergo” privatizāciju. Šodien sagatavotais lēmums, kuru ir ierosinājis izskatīt Ministru kabinets, pēc būtības jau neuzsāk strauju “Latvenergo” privatizāciju. Pieņemot šo lēmumu, mēs atļausim veikt tās darbības, kas ir nepieciešamas, lai sagatavotos iespējamajai privatizācijai, lai sāktu gatavot dažādus variantus.

Par to, ko teica Stikuta kungs, - ka mēs jau vienu lēmumu Saeimā esam pieņēmuši - apturēt “Latvenergo” privatizāciju. Un tas nozīmē apturēt arī visu lēmumu pieņemšanu, lēmumu gatavošanu un diskutēšanu par iespējamajiem privatizācijas variantiem.

Šo lēmumu automātiski atceļ mūsu šodienas pieņemtais lēmums. Ja otrs lēmums ir pretrunā ar iepriekš pieņemto Saeimas lēmumu, tad, kā mums paskaidroja Juridiskā biroja pārstāvji komisijā, iepriekšējais lēmums tiek atcelts. Tā darbības spēks izbeidzas. Tāpēc es aicinu šodien atbalstīt Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu, lai varētu sākt diskusijas un gatavoties šim procesam, kas agri vai vēlu sāksies, taču ir jāsāk runāt par to, kādā veidā to darīt, jo mēs neviens nevaram paredzēt, kad atradīs tos 3 miljonus un vai vispār atradīs. Tādā veidā mēs vispār esam apturējuši jebkuru darbību, lai gatavotos privatizācijai. Paldies par uzmanību!

Aicinu balsot par šo Ministru kabineta iesniegto un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” ir kategoriski pret sasteigtu “Latvenergo” privatizāciju, un mūsu uzskats ir tāds, ka uzņēmuma “Latvenergo” privatizācijas pamatnostādnes būtu apstiprināmas Saeimā tajā gadījumā, ja šāda privatizācija vispār tiek veikta, bet tajā gadījumā, ja šī privatizācija paredz valsts kapitāla daļas samazināšanos uzņēmumā “Latvenergo” zem 51%, tad šādi privatizācijas noteikumi ir nododami visas tautas nobalsošanai.

Tāda ir mūsu principiālā nostādne, kuru mēs piedāvājam arī likumā par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju, diemžēl Saeimas vairākums šo mūsu piedāvājumu neatbalstīja, un šādā situācijā mēs arī neesam gatavi atbalstīt valdības ieceri tagad uzsākt straujā tempā šo “Latvenergo” privatizāciju, jo viss ir jāizvērtē. Turklāt ir ļoti svarīgi apzināties to, ka šis uzņēmums “Latvenergo” mūsu valsts tālākajai attīstībai un pat mūsu valsts neatkarībai ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, tāpēc nevar atļaut valdībai pieņemt nepārdomātus lēmumus attiecībā uz tā privatizāciju, jo šāda rīcība var nodarīt būtisku kaitējumu mūsu valsts pastāvēšanai nākotnē. Mēs vienkārši nevaram atļauties būt tik vieglprātīgi.

Bez tam ir ļoti stingri likumā jānosaka - un arī to mēs tikām piedāvājuši -, ka Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde nav privatizējama ne pie kādiem nosacījumiem. Arī šādas likumā ierakstītas normas šobrīd nav, tāpēc mums nav nekādas garantijas par to, ka viena vai otra kompānija nevarētu gribēt privatizēt arī vismaz kādu daļu no šīs Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes, kas ir absolūti stratēģisks mūsu tautsaimniecības infrastruktūras elements, taču arī tad nevienam šajā Saeimā šādu garantiju, ka šāda privatizācija nenotiks, nav, un tas ir vēl viens motīvs, kāpēc šajā brīdī nevar pieļaut “Latvenergo” privatizācijas uzsākšanu. Diemžēl Saeimas vairākums noraidīja šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par neprivatizējamības noteikšanu.

Šeit Seiles kundze runāja par to, ka tagad mēs Saeimā varētu pieņemt jaunu lēmumu, kurš automātiski atceltu šo iepriekšējo, un es pilnīgi piekrītu tam, ka no juridiskā viedokļa tā tas tiešām arī iznāk. Pamatjautājums ir cits - runa ir par to, vai tā motivācija, kas lika Saeimai ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemt to lēmumu... vai tā motivācija šobrīd ir pazudusi vai varbūt vienkārši ir kaut kas cits - tas, ka tie ekonomiskie grupējumi, kuri ir valdībā, beidzot ir vienojušies, kāds “kumoss” no “Latvenergo” kuram no šiem grupējumiem piederēs. Tas ir vienīgais izskaidrojums, šādai rīcībai, jo šie 3 miljoni vēl nav atrasti un nav arī noskaidroti tie cēloņi, kāpēc “Latvenergo” varēja samaksāt šo 8 miljonu maksājumu, būtībā ņemot tikai daudz mazāku kredītu un neizdarot nekādas izmaiņas pašā “Latvenergo” budžetā. Tātad šeit nav kārtības.

Un kārtības nav arī jautājumā par “Latvenergo” tarifiem. Arī šeit ir pilnīgi skaidrs tas, ka šie elektroenerģijas tarifi šajā brīdī ir par augstu un privātā kompānija ļoti labprāt iegūtu šādu valsts uzņēmumu savā īpašumā ar šiem visiem jau paaugstinātajiem tarifiem. Tad šie tarifi nebūtu vairs jāpaaugstina. Neviens šeit nav varējis paskaidrot, kas šajā ziņā ir mainījies, kādi apstākļi. Tā vienīgi varētu būt kaut kāda politiskā konjunktūra, kas ir mainījusies šajā brīdī. Ņemot vērā to, ka nav motivācijas, kas noteiktu, ka šī “Latvenergo” privatizācija šajā brīdī būtu nepieciešama, taču ir būtiska motivācija, kas norāda, ka šī privatizācija šajā brīdī nekādā gadījumā nav pieļaujama, es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu, bet to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi! Nav itin nekādas motivācijas, kāpēc vajadzētu privatizēt valsts hidrokompāniju jeb valsts elektrības kompāniju. Lielā daļā pasaules valstu tādas firmas pieder valstij, un tur nav nekādu domu par to privatizēšanu. Dāņi, kas šeit bija... Daļa no Eiropas Savienības parlamenta mums to atklāti pateica, ka Eiropas Savienībai nav nevienas prasības, ka stratēģiskos objektus vajag privatizēt. To gan mums godātais Kiršteina kungs ir pūtis ausīs pilnīgi pretēji... Nav tā!

Jautājums būtu tāds: ja to privatizētu, vai mēs dabūtu paši sev apkalpošanu no tās firmas un vai valsts dabūtu pareizu atlīdzību?

Krasta kungs mums 3 miljonu izmeklēšanas lietā skaidroja, ka šodien “Latvenergo” HES enerģija tiek pārdota par 200 miljoniem latu mazāk gadā, nekā vajadzētu dabūt par to enerģiju, bet apgalvoja, ka pareizā cena par visu “Latvenergo” varētu būt 24 miljoni latu. Saprotat, ka 24 miljoni ir tikai viena astotā daļa no paredzētā pieauguma, ko varētu gūt, bet tos 200 miljonus gūtu katru gadu. Taču tagad vienu reizi gūs tikai 24 miljonus...

Šeit notiek liela afēra, liela zagšana. Ir novākta padome, ir novākta valde, ir apvainoti “Latvenergo” vadošie cilvēki, tauta tiek muļķota ar lielu teātri, kur un kā, un kas - to tur nevienu neatradīs tanī 3 miljonu latu lietā. Tomēr tagad mūs muļķo, ka varbūt izstrādās kaut kādus nolikumus, kas atļaus “Latvenergo” kaut kādi saskaldīt un varēs daļu no tā privatizēt.

Kanādā viena no lielākajām hidrostacijām ir Labradorā, pie Čērčila ūdenskrituma. Tur oficiāli nolēma, ka viņi palīdzēs finansēt to hidrostaciju, bet viņi nošķēla nost vadu līnijas, un ņūfaundlendieši dabūja atpakaļ tikai to, ko samaksāja, lai to hidrostaciju būvētu. Oficiāli pārdeva to enerģiju Kvebekas provincē ar lielu uzviju, kur to pārdod tālāk uz Ameriku. Šī saskaldīšana, lai apzagtu vienu daļu no sistēmas, ir ļoti vienkārša, jo sistēmā tomēr viena daļa nevar strādāt bez citas daļas. Tas viss ir putas un maldi, un krasa melošana.

Šeit ir zādzība, kur mēģina no mūsu tautas izzagt vērtības aptuveni 20 miljardu vērtībā. Lielie spēki ir jau saskaldījušies, varbūt viņi tagad ir pārdalījuši, varbūt viņi ir nolēmuši, ka mēs divi varam zagt un ka mums nav ar trešo jādalās.

Taču būs 7.Saeimas vēlēšanas, būs referendums par to, vai tie, kas būs aizskāruši “Latvenergo”, tiks tiesāti, pie tam nežēlīgi tiesāti, vai ne. Ja Tautas kopa “Brīvība” šajā referendumā uzvarēs, tad tie, kuri aiztiks “Latvenergo”, tiks tiesāti un nežēlīgi. Tikpat nežēlīgi, kā Kaksītis tiesājis Silaraupu. Tur nebūs nevienam atļauts ņemt pat santīmu, Straumes kungs, no tautas bagātības un bāzt savā kabatā. Jūsu premjers tika brīdināts, un es to brīdinājumu atkārtoju. Jūs, “Latvijas ceļš”, “zemnieki” un citi: es saprotu, ka Latvijas Zemnieku savienība teica, ka nedrīkst privatizēt “Latvenergo”, bet kā tad jūs balsojāt beidzamo reizi, Dilbas kunga īkšķa vadīti? Nedrīkst aiztikt “Latvenergo”, jo tas ir tautas īpašums, un tas, kurš to aiztiks, tiks sodīts, ja man būs tāda iespēja. Un tauta, es ticu, man dos tādu mandātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijam nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Seiles kundze! Pašreizējā situācija absolūti neaizliedz valdībai un Latvijas Privatizācijas aģentūrai veikt pasākumus, lai sagatavotu “Latvenergo” privatizāciju. Absolūti nekas netraucē valdībai veikt šos pasākumus. Tas ir viens. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Neprivatizēs! Tikai tauta!”)

Otrs. Parlaments pirms pāris mēnešiem pieņēma lēmumu, un mūsu komisija neredz iemeslu, kāpēc tas būtu jāatceļ. Kad mēs pieņēmām šo lēmumu, no šīs tribīnes izskanēja arī motivācija, ka sakarā ar to, ka, iespējams, šajā 3 miljonu afēras lietā ir iejauktas ofšora kompānijas, kuras plāno piedalīties “Latvenergo” privatizācijā... ka tikmēr, kamēr nav sagatavots “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisijas galaziņojums, būtu absurdi sākt “Latvenergo” privatizāciju, bet, kā es jau teicu, tas absolūti neaizliedz sagatavot šo pasākumu plānu. Lēmuma projekts, ko ir pieņēmis parlaments, to neaizliedz. Apspriežot vēlreiz šo jautājumu mūsu komisijā, kuras darbībā līdzdalību ņem arī jūsu partijas biedri, “Tēvzemei un Brīvībai” partijas biedri, tika pieņemts lēmums, ka komisija iestājas par to, lai šis lēmums netiktu atcelts. Un es, cienījamie kolēģi, aicinu neatbalstīt šo Ministru kabineta sagatavoto lēmuma projektu par “Latvenergo” privatizācijas uzsākšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Kas tad pēc būtības ir mainījies pēdējā brīdī, kad mēs pieņēmām lēmumu ar visu frakciju pārstāvju piedalīšanos šajā “Latvenergo” 3 miljonu lietas komisijā, kas lūdza apturēt šo privatizāciju? Es domāju, ka nav nekas mainījies, un, kā Ādamsona kungs jau teica, Ministru kabinetam šodien absolūti nekas netraucē iztrādāt privatizācijas variantus. Tomēr lietas būtība jau slēpjas kaut kur citur.

Mūs vienkārši grib apmuļķot! Presē jau parādās raksti, ka, lūk, var jau neprivatizēt spēkstacijas, varbūt arī līnijas, bet var privatizēt pārējo un tā tālāk. Tad jau maisam gals ir vaļā: tad sāks privatizēt līnijas atsevišķi, spēkstacijas - atsevišķi. Ko tas nozīmē, teiksim, Latgalei, Ziemeļaustrumu tīkla rajonā? Es klausījos viņu ziņojumu, ka šī elektroenerģija tur var izmaksāt līdz 86 santīmiem par kilovatstundu. Kreitusa kungs šeit iepriekš jau pieminēja 3,5 santīmus, ja privatizē kopumā šo “Latvenergo”, bet 4,5-4,8 santīmi ir tad, ja privatizē pa daļām.

Minēšu tikai dažus piemērus. Pašreiz no 1000 koka stabiem, pēc normatīviem ir jānomaina četri, taču “Latvenergo” vairāk nevar atļauties, un tā nomaina tikai divus, tātad pēc trijiem, četriem gadiem būs jāmaina desmit. Ko tas nozīmē, ja privatizēs pa daļām šo tīklu, tiem rajoniem, kur nav elektrostaciju vai kur tās būs atsevišķas? Tātad ar viņu peļņu šos zaudējumus nevarēs segt. Ko tas nozīmēs? Tas nozīmēs vienkārši cenu celšanos un ļoti nevienlīdzīgu situāciju atsevišķos Latvijas reģionos.

Otrkārt, visiem ir zināms, ka pie bijušajām lielfermām ir izbūvētas neracionālas transformatoru apakšstacijas, un tagad šajos transformatoros zudumi ir lielāki nekā patērētājiem, kur ir trīs vai četras zemnieku saimniecības, kas ir pie šiem transformatoriem pieslēgtas.

Vispirms ir jāsakārto šie tīkli, lai varētu tos privatizēt, lai varētu nodot un tā tālāk. Citādi zemniekiem atkal būs jāmaksā zudumi transformatorā, kuri pārsniegs divas vai trīs reizes to faktiskās izmaksas. Lūk, kur tas suns aprakts! Tātad tas nozīmē, ka tas viss ir vērsts pret zemniekiem, faktiski tas... Es neteikšu, ka pats fakts ir vērsts pret viņiem, bet tas viss izvērtīsies tā, ka zemnieki ekonomiski cietīs.

Un Seiles kundzei es varu pateikt tā: neatkarīgi no tā vai es esmu pozīcijā vai opozīcijā, es esmu aizstāvējis zemnieku intereses un aizstāvēšu tās neatkarīgi no tā, kādā partijā un kādā frakcijā es esmu. Bet vienkārši tā, ka opozīcijā citi uzskata, ka, nē, man nepiespiedīs neviens balsot pret manu pārliecību... Taču fakts ir tāds, ka šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Andrējevas kundze pateica skaidri un gaiši: nevar atrisināt šos jautājumus par līdzekļu izdali bez budžeta izmaiņām! Ja viņa melo, tad arī es meloju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Šeit kaut kāds interesants jēdziens tiek izvirzīts, ka noziedzību var plānot līdz sīkai detaļai, bet, kamēr it kā saka, ka mēs neesam gatavi to apstiprināt, ka mēs to noziedzību darīsim, tad nav nekādas nozīmes. Un tad: šniks! Ar steidzamību, ar pāris balsojumiem “Latvenergo” kaut kur pazudīs, jo viss ir gatavs.

Mīļie kungi! Jūs, kas strādājat pie tās “Latvenergo” privatizācijas koncepcijas tādas, kāda tā ir, jūs jau esat noziedznieki! Tikai tāpēc, ka Saeima ir pateikusi, ka nedrīkst to kustināt uz priekšu, un neatceļ to... tomēr jūs esat noziedznieki. Un tie, kuri tajā Sadarbības padomē sēž un lemj, kā dalīt šo mantu, ir noziedznieki arī plānošanas laikā. Es saprotu, ka šodienas prokurori un tiesas neņem ciet tos lielos zagļus. Tos mazos - jā! Mēs varam redzēt, ka bankas “Baltija” cilvēki dzīvo mājās, ka “Ventspils naftas” ierēdņi, kas parakstījuši 4 reizes 18 miljonu garantijas, staigā brīvi, bet mūsu kolēģis jau gadu sēž cietumā, un prokurori pret viņu neko nespēj izvirzīt.

Mīļie kungi, jūs, kas šeit sēžat, lielākā daļa esat vairāk vainīgi, īpaši frakciju un Sadarbības padomes vadītāji, nekā Valdis Krisbergs. Jūs plānojat katru dienu, kā tautu labāk izlaupīt un vairāk paņemt. Oktobrī būs norēķins. Es jūs lūdzu atstāt “Latvenergo” mierā!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Katrai valstij, īpaši sevi cienošai valstij, ir kādi simboli, ir kādi svētumi. Mūsu valstij kopš tās nodibināšanas tādi ir Valsts prezidents, valsts karogs un valsts himna. Bet mums ir vēl arī kādi citi svētumi. Mums ir simbols vai, pareizāk sakot, bija simbols Staburags, kas ir viens no privatizācijas objektiem tagad, ja mēs pieļausim “Latvenergo” privatizāciju. Mums ir Brāļu kapi, kurus droši vien pagaidām neviens vēl nevēlas privatizēt. Mums ir Brīvības piemineklis, kuram apkārt ir “Macdonald” un “Hotel de Rome”. Es ceru, ka mums vēl ir pašcieņa, ka mums ir gods un mums ir arī kauna sajūta. Es brīnos, ka viens no šiem mūsu nacionālajiem simboliem “Latvenergo” ir tāpat privatizējams kā otrs šāds objekts, kas saglabājies no mūsu Latvijas pirmās brīvvalsts perioda. Šis nacionālais lepnums, simbols ir Ķemeru viesnīca.

Jūs jau zināt, ka Ķemeru viesnīcas privatizācijas noteikumi ir izstrādāti, un tā pašreiz gaida tā saucamo investoru jeb pircēju. Tas ir simbols, kas raksturoja mākslas, arhitektūras un tēlniecības uzplaukumu. Tā bija kvintesence, ko mēs varējām parādīt ārzemju viesiem, pat karaļiem, viņu skaitā Zviedrijas karalim, un tā skaitījās izcila mūsu šā laikmeta raksturotāja. Šeit varētu veidot mūsu inteliģences radošo namu, jo, kā zināt, Rakstnieku māja Dubultos ir privatizēta, to ir nopirkusi privāta firma un pašreiz veido greznus dzīvokļus, ceļ garāžas. It kā būtu vajadzīgs Latvijas institūts, un šī ēka bija piemērota, bet Latvijas Privatizācijas aģentūra nolēma šādā veidā šo Rakstnieku māju pārvērst par mūsu “biezo” dzīvokļiem. Lai nu Dievs dod, ka viņiem veicas!

Tāpat arī Ķemerus droši vien nopirks kāds arābu šeihs, kurš ir ar mieru ieguldīt 10 miljonus. Un mēs teiksim, ka mums būs šeit darbavieta šoferiem, kalponēm, virtuves strādniecēm un varbūt arī masierēm. Paldies arī par to!

Taču, ja mums ir kaut cik pašcieņas un kaut cik goda jūtu un varbūt arī kāds minimāls pienākums pret saviem vēlētājiem, tad jāatzīst, ka Daugavas kaskāde nozīmē visu “Latvenergo”, jo neba jau Daugavas kaskāde ir vienīgā, kas nosaka mūsu ekonomisko attīstību, lai gan elektroenerģija ir tā, kas uztur mūs. Manuprāt, Daugavas straume ir mūsu Dieva dāvana. Un šādu Dieva dāvanu mēs nedrīkstam iztirgot! Tad jau mēs varētu, ja mēs pārdodam Daugavas straumi, pārdot arī savu sauli, jo saule ir tā, kas veido un virza šo Daugavas straumi. Vai tiešām šīs Dieva dāvanas, kas mums ir - jūras krasts, Daugava un arī citi simboli, kā, teiksim, Ķemeru viesnīca, mazs, bet varbūt nozīmīgs simbols katram latvietim, un tie ir objekti, kurus mēs nedrīkstam privatizēt. Manuprāt, šodien nav izvērtēts šis enerģētikas komplekss, nav izvērtēts “Latvenergo” kopumā, un tā izvērtēšanu ir izdarījuši tie paši, kuri grib to nopirkt. Turklāt ir iespējams to nopirkt par šiem papīrīšiem - par sertifikātiem, kas varbūt ir radīti speciāli šiem nolūkiem. Es balsošu “pret” šo Ministru kabineta akceptēto priekšlikumu - atjaunot darbību, kas saistīta ar “Latvenergo” privatizāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi es biju spiests uzstāties komisijas vārdā, bet tagad es gribētu izteikt savu personīgo viedokli. Mani pārsteidz Ministru kabineta rīcība, iesniedzot šo lēmuma projektu, ka ir jāatceļ Saeimas lēmums par “Latvenergo” privatizācijas apturēšanu. Pie tam normālas motivācijas, kāpēc tas ir jādara, nekur nav. Ministru kabinets vēl līdz šai dienai nav nonācis pie secinājuma, kādai tad šai privatizācijai ir jābūt, pēc kādas shēmas šis objekts ir jāprivatizē: vai “Latvenergo” ir jāprivatizē kā vienots veselums vai jāprivatizē sadalīti? Ministru kabinets, kā es jau teicu, pat nav nonācis pie kaut kāda lēmuma, bet jau ierosina sākt privatizāciju.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē privatizēt vienkārši privatizācijas pēc, bet pie kā tāda privatizācija noved - to mēs jau redzam: izlaupītās rūpnīcas, cehus un milzīgus bezdarbnieku pūļus, kuri staigā apkārt un saņem bezdarbnieku pabalstus. Pie kādām sekām var novest šāda sasteigta privatizācija, es jau teicu. Mums ir milzīgi daudz piemēru.

Otrkārt. Es absolūti nesaprotu: ja reiz Ministru kabinets iesniedz tādu lēmuma projektu, tad vismaz ekonomikas ministram vai Ministru prezidentam vajadzētu šeit atrasties un prezentēt šo lēmuma projektu, pamatojot, kāpēc ir jāveic šī privatizācija. Pagaidām man nez kāpēc liekas, ka atsevišķi politiķi jau ir kaut ko saņēmuši un tagad mēģina visādos veidos “dabūt cauri” “Latvenergo” privatizāciju, tāpēc ka līdz vēlēšanām laika ir atlicis maz, bet tās saistības kaut kādā veidā ir jāpilda.

Treškārt. Es absolūti nesaprotu, kāpēc ir jāprivatizē normāls uzņēmums, kurš pagājušā gada laikā ir ienesis 19 miljonus latu lielu peļņu.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas...

J.Ādamsons. Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J. Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārlis Čerāns no Tautas kustības “Latvijai” pamatoja diezgan plaši mūsu pozīciju un pateica, kāpēc mēs balsosim pret šo lēmumu. Taču es gribu, cienījamie kolēģi, vērsties pie jums katra ar aicinājumu: padomājiet par dažiem aspektiem, kurus es gribētu akcentēt, vai šinī gadījumā mēs tomēr varam par šo “Latvenergo” privatizācijas lietu balsot “par” ar pilnīgi godīgu, tīru un skaidru sirdi. Es ļoti šaubos. Kāpēc?

Pirmkārt, cienījamie kolēģi, tad, kad mēs apspriežam nacionālos jautājumus, es te domāju, valodas un pilsonības jautājumus, tad mēs diezgan karsti debatējam. Ir mums kolēģi, kuri diezgan karsti iestājas un debatē par to, kas Latvijā var notikt, ja Valodas likumā netiks pieņemta tā vai cita norma. Vai arī, kas var notikt, ja Pilsonības likumā tiks pieņemta tā vai cita norma. Kas var notikt, ja mēs pakļausimies Eiropai, kas var notikt, ja mēs nepakļausimies Eiropai un tā tālāk un tā joprojām. Es negribu visas šīs domas atkārtot, jo jūs tās esat dzirdējuši ļoti labi un zināt tās.

Mīļie kolēģi! Es domāju, ka “Latvenergo” ir viens no valsts monopoluzņēmumiem, un tam būtu jābūt, jo elektroenerģiju izmanto katrs no mums. “Latvenergo” ir viena no valsts ekonomikas sastāvdaļām. Pastāvot šādam sociālajam stāvoklim, kāds tas ir mūsu valstī, vai šis tomēr nav nacionālais jautājums, cienījamie kolēģi? Manuprāt, ir! Paskatīsimies viens otram acīs un paskatīsimies cilvēkiem - savai tautai acīs, kam šī valdība strādā... Vai viņa strādā savas tautas interesēs?

Parēķināsim! Pasakiet, lūdzu, kādi pēc privatizācijas būs elektroenerģijas tarifi un cenas? Es to gribētu zināt, lai varētu balsot. Kurš man šodien var pateikt, ka tie samazināsies? Mums ir “Lattelekom” piemērs, kur mums 5.Saeimas laikā arī apgalvoja, cik tas ir labi un jauki, ka nedrīkst būt šie monopoluzņēmumi, ka ir vajadzīgs privātais sektors un ka tad šīs cenas būs daudz zemākas, tarifi būs zemāki. Ko mēs redzam šodien? To, ka “Lattelekom” gadījumā pilnīgi pretēja lieta. Pie tam mēs redzam, ka “Lattelekom” mums ir atvēris gan pasauli, bet aizvēris Latviju. Diemžēl tā tas ir! Pa Latviju mēs sazvanīties tikpat kā nevaram. Un, ja ir jāzvana pa rajonu kaut vai no rajona centra, tad mēs vispār nevaram sazvanīties. Kas notiks elektroenerģijas privatizācijas rezultātā? Vai vispār sēdēsim bez elektrības laukos? Var būt arī tāds variants. (Starpsauciens: “Būs noziedznieku vairāk!”)

Tātad es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir nacionālas dabas jautājums, tāpēc katrā ziņā ņemsim vērā tās kļūdas, kuras mēs esam pielaiduši jau attiecībā uz “Lattelekom” un vēl citiem objektiem, kam vajadzēja būt valsts monopoluzņēmumiem. Mācīsimies no tām, nevis rīkosimies tāpat kā agrāk un vēl pieļausim citas kļūdas.

Un visbeidzot. Nevienam, manuprāt, šeit zālē sēdošajam nav noslēpums tas, ka tā ir partiju cīņa par labāko “kumosu” sadali. Es šodien nenosaukšu tās partijas, kurām pieder kāda ekonomiskā sfēra, bet galu galā jāvaicā: vai tad jūs tāpēc nācāt uz Saeimu, vai jūs tāpēc gājāt valdībā, lai dalītu gardākos “kumosus”? Vai tiešām vienreiz tas nebeigsies un vai tiešām jūs nedomājat par to, ka laukos dzīvo cilvēki, ka pilsētās dzīvo cilvēki, no kuriem ļoti daudzi ir bezdarbnieki, kuru bērniem nav ko ēst un šodien nav līdzekļu, lai varētu iet skolā. Paldies, cienījamie kolēģi, es domāju, ka jūsu balsojums būs saprātīgs.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir tā laime teikt: būt vai nebūt privatizētam “Latvenergo”? “Latvenergo” es esmu nostrādājis 30 gadu un šo struktūru ļoti labi pārzinu un zinu. Man šodien satraukumu rada tas, ko mēs gribam panākt ar “Latvenergo” privatizāciju. Mēs gribam panākt to, lai mūsu valstī iestātos pilnīgs haoss, lai mēs nezinātu, kas par ko atbild.

Es nevaru saprast, vai tiešām atradīsies tāds bagātnieks un tik gudrs cilvēks, kas varētu privatizēt visu šo Daugavas kaskādi, šīs hidroelektrostacijas. Tomēr ir jāsaprot arī tas, ka tiešām “Latvenergo”, šī visa sistēma nav kaut kāda kāda piparbodīte. Mēs iedomājamies, ka tas ir tik vienkārši privatizējams un ka varētu tā rīkoties.

Ko nozīmē spēkstacijas? Ko nozīmē elektropārvades līnijas? Ko nozīmē apakšstacijas? Protams, šo sistēmu, kas ir savienota kopā, mēs nevaram sadalīt pa elementiem un nevaram atdot simt un vienam kaut kādam privatizētājam. Tur es saskatu pilnīgu bezatbildību, cilvēki nevarēs nest atbildību par šo uzņēmumu. Ir jāpadomā par to, ka, ja mēs šodien atdosim, teiksim, vienu “Latvenergo” augstsprieguma tīklu, kam pamatā ir augstsprieguma 110-300 kilovoltu līnijas un augstsprieguma apakšstacijas... Ja tagad mēs sadalām šo objektu vairākās struktūrvienībās, tad uzreiz rodas jautājums - kas varēs veikt remontdarbus? Un tamlīdzīgi. Jo izveidotā sistēma šodien ir tāda, ka ir remontbrigādes, ir attiecīgi mezgli lielajās 330 kilovoltu apakšstacijās un 110 kilovoltu apakšstacijas tiek apkalpotas no šiem lielajiem mezgliem, un līdz ar to... tāpat arī 330, 110 un 220 kilovoltu līnijas... tās taču nav, kā saka, tāds vienkāršs istabā novilkts vadiņš, tās ir jāapkalpo, tur ir jābūt izglītotiem cilvēkiem, tur ir jābūt speciālistiem un tehnikai. Tas nav tik vienkārši, kā mēs esam iedomājušies - ka šis objekts tā būtu privatizējams.

Vai mums tiešām nav pierādījumu par to, kas ir noticis ar bijušajām kolhozu fermām, ar kolhozu darbnīcām, un tamlīdzīgi, vai arī ar tādām medicīniskām iestādēm, poliklīnikām un slimnīcām, kuras mēs esam ļāvuši privatizēt? Tas viss ir aizgājis un iet uz leju, uz grunti. Un tādēļ es nekādā gadījumā nevaru piekrist šādam lēmumam, ka varētu “Latvenergo” privatizēt. Es kā bijušais un esošais “Latvenergo” darbinieks esmu pilnīgi pret šī objekta privatizāciju un nevaru balsot par tādu lēmumu, ka varētu atļaut to privatizēt.

Mums, tiekoties ar vēlētājiem, cilvēki ir izteikuši šajā sakarā daudz bažu un ir vākuši parakstus, lai nepieļautu šo objektu privatizāciju. Un es arī balsoju... Tomēr vajadzētu vēlreiz pārdomāt, kolēģi, uzņēmuma “Latvenergo” privatizācijas jautājumu, vēl un vēlreiz izsvērt šo jautājumu un tomēr noraidīt šo priekšlikumu par šo privatizāciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Noklausoties runas, kādas šodien skan no šīs tribīnes, liekas tā: ja mēs nobalsosim par šo lēmuma projektu, tad mēs jau būsim privatizējuši “Latvenergo”. Izlasīsim šo lēmuma projektu! Šajā lēmuma projektā ir šādi vārdi: atļaut likumā noteiktajā kārtībā pieņemt ar “Latvenergo” privatizāciju saistītos lēmumus. Saeima nolemj... Kāpēc šodien Saeimai tā ir jālemj? Atcerēsimies, - mēs pieņēmām likumu, kurš nosaka, ka ar dabīgajiem monopoliem saistītos Latvijas uzņēmumus var privatizēt tikai ar īpašiem nosacījumiem, kurus izstrādā Ministru kabinets. Šajā mirklī nevar izstrādāt nevienu nosacījumu, arī nosacījumu par “Latvenergo” neprivatizēšanu.

Es, tāpat kā Ozoliņa kungs, varu šeit no tribīnes skaidri pateikt, ka Daugaviņu māmuliņu nevajag privatizēt... (Starpsaucieni: “Bravo!”) Nevajag! Bet valdība nevar pieņemt šādu lēmumu - neprivatizēt šīs kaskādes. Un atcerēsimies, ka tieši valdības vadītājs... (Zālē troksnis)... es varu pagaidīt... tieši valdības vadītājs ierosināja padarīt šo procesu atklātāku. Un nu valdība nevar pieņemt lēmumus par šiem nosacījumiem. Nekādus. Tajā skaitā ir pat tādi gadījumi, ka ir jāprivatizē kaut vai atsevišķa dzīvojamā māja, ko vajadzētu nodot pašvaldībai vai kādam citam uzņēmumam. Arī to nevar darīt. Tātad - vai mēs uzticēsimies valdībai, lai valdība var strādāt pie šiem nosacījumiem? Tautsaimniecības komisijā bija ieradušies gan Privatizācijas aģentūras, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji, un man tiešām ir ļoti žēl, ka Nagļa kunga frakcijas pārstāvis... izvirzītais ekonomikas ministrs...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Seiles kundze.

A.Seile. ... šodien viņš nav šeit klāt. Es domāju, ka viņš ieviestu lielāku skaidrību šajos jautājumos arī savas frakcijas biedriem.

Tātad es vēlreiz aicinu atbalstīt, lai šo Daugavas kaskādes neprivatizēšanu varētu nostiprināt ar valdības lēmumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es netaisos atkārtot tos argumentus, kas te jau izskanēja. It sevišķi Nagļa kunga, kā speciālista, argumenti bija ļoti pārliecinoši. Es gribētu tikai atbildēt tiem deputātiem, kas te uzdeva retoriskus jautājumus - kas tad ir noticis pa šīm divām nedēļām kopš iepriekšējā lēmuma pieņemšanas? (Starpsauciens: “Apskaidrība nākusi...”) Jāsaka, ka arī tie, kas to uzdeva, laikam nepietiekami uzmanīgi lasa avīzes. Starp citu, jau avīzēs ir pateikta atbilde. Divas lielas avīzes jau ir paziņojušas par to. Tiem, kas nav izlasījuši, es varu pateikt. Tiem, kas iestājas par “Latvenergo” saskaldīšanu un privatizēšanu pa daļām, ir izdevies izspiest no valdības Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvjus. Kā atceramies, šī kampaņa sākās ar ekonomikas ministra Sausnīša atlaišanu, kurš konsekventi aizstāvēja partijas uzdevumā... Tagad ir šis ekonomikas ministrs, kas bija gatavs nepieļaut šādu “Latvenergo” saskaldīšanu, izspiests no valdības. Ir izspiesta no valdības Demokrātiskā partija Saimnieks, kas uzstājās pret šo privatizāciju, un tagad var mierīgi privatizēt un sadalīt pa daļām, un izpārdot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā nav nekas sakāms? Paldies.

Godātie kolēģi! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu, dokumentu nr. 4182 - “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju”. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 2. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, kā jūs atceraties, mēs vienojāmies tagad izskatīt darba kārtības 72. jautājumu.

Bet 13 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu pirms 72. jautājuma izskatīt arī darba kārtības 71. jautājumu.

Vai kāds vēlas par šo 13 deputātu iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. “Par” vai “pret” - to viņa pateiks pati.

K. Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, faktiski es runāšu “pret”. Es runāšu “pret” tāpēc, ka, kolēģi, nu nevar tā juridiski izdarīt. Tas nav pieļaujams pēc procedūras, un es jums pateikšu, kāpēc.

Tāpēc, ka tas lēmums, par kuru... tātad tas, kas ir zem 71. punkta... tur ir atsauce uz to lēmumu... tas ir zem 72. punkta... Nevar atsaukties uz kaut ko, kas nav pieņemts.

Savukārt juridiski korekti ir noformēts tas, kas ir zem numura 72, jo tur ir precīzi tas gadījums, kas ir norādīts Kārtības rullī. Ka ir 34 paraksti un ir jāizveido komisija... Nekā cita nevar darīt. Ir jāizveido.

Savukārt tā apakškomisija atsaucas uz kaut ko, kas vēl nav izveidots un kas kaut kur ir tikai vēl uz papīra. Nu saprotiet, ka nu nevar tā darīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons vēlas runāt “par”.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Lībanes kundze! Diemžēl jūs ļoti kļūdāties, runājot no šīs tribīnes par šī jautājuma izskatīšanu pēc būtības. Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet to, kas ir rakstīts lēmuma projektā, ko ir sagatavojusi “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietas izmeklēšanas komisija, tad viss būs absolūti skaidrs. Šie 34 vai 35 deputātu paraksti ir pievienoti kā pielikums. Tas nav atsevišķs iesniegums. Tas ir pievienots kā pielikums, lai šai komisijai uzdotu izveidot izmeklēšanas komisiju. Un tādā kontekstā tas arī ir jāapskata. Un diemžēl tagad arī Lībanes kundze runā pretī partijas priekšsēdētāja viedoklim, tāpēc ka arī viņa paraksts ir zem šī lēmuma projekta.

Es aicinu izskatīt darba kārtības 71. jautājumu un pieņemt lēmumu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par 13 deputātu priekšlikumu izskatīt tagad darba kārtības 71. jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 26, atturas - 12. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, darba kārtības 71. jautājums ir 36 deputātu priekšlikums, kuri, atsaucoties uz Kārtības ruļļa 150. pantu, lūdz izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas izmeklētu bijušā Ministru prezidenta Šķēles līdzdalību ārzonas firmu darbībā un šo ārzonas firmu piedalīšanos Latvijas Republikas valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka Latvijas Republikas Satversmes 26. pantā ir rakstīts: “Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.” 36 deputāti tātad ir viena trešā daļa... Paldies...

Godātie kolēģi, uz viena dokumenta ir nodrukāti faktiski divi pēc būtības dažādi jautājumi... Es atvainojos. Tādēļ, godātie kolēģi, izskatām lēmuma projektu, ko ir iesniedzis komisijas priekšsēdētājs - “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, papildu darbību”. Divi konstatējošās daļas punkti un Saeimas lēmuma projekts. Vai kāds vēlas runāt par šiem jautājumiem?

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Lai realizētu parlamentāro izmeklēšanu, Satversme nosaka, ka Saeimas deputāti, savācot 34 parakstus, var izveidot... pēc būtības automātiski izveido izmeklēšanas komisiju. Patiesībā neviens šajā parlamentā nevar pret to iebilst, jo tā ir noteikts konstitūcijā... Ādamsona kungs, es runāju to, ko es domāju un ko es gribu...

Otrs jautājums. Ja deputāti grib, tad Saeima izveido, bet es nedomāju, ka ir pareizi šobrīd, kad attiecīgā izmeklēšanas komisija ir nostrādājusi veselu laiku, pievienot šai komisijai otru izskatāmo jautājumu. Teiksim, “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisija sāks izskatīt jautājumus, kas saistīti ar tā sauktajām ofšora jeb - brīvā tulkojumā - ārzonas firmām. Nu, ja kāds grib tiešām karot ar Andri Šķēles kungu, nu tad lai karo Satversmē noteiktajā kārtībā, bet ne jau šādā veidā. Tad jau “Latvenergo” lietas izmeklēšanu, Ādamsona kungs, mēs tikpat labi varējām uzticēt komisijai, kas izmeklē Radio un televīzijas padomes darbības likumību. Nevajag salikt šīs lietas kopā. Lai šī komisija strādā, izdara secinājumus un sniedz galaziņojumu parlamentam! Es ceru, ka tas būs parlamentā visdrīzākajā laikā... Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, nevajag jaukt divus dažādus darba kārtības jautājumus! Pašreiz ir runa par lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, papildu darbību”. Un nav runa par darba kārtības 72. punktu. Un varu jums pateikt - ja būs pozitīvs balsojums par darba kārtības 71. punktu, tad deputāti atsauks savus parakstus zem nākamā darba kārtības punkta.

Es jau pirms tam, uzrunājot jūs, mēģināju jūs pārliecināt. Diemžēl ne katrs to ir sapratis... un, Leiškalna kungs, speciāli priekš jums... Ņemot vērā to, ka komisijai ir pamatotas aizdomas, ka visā šajā darījumā, kurš ir saistībā ar “Latvenergo”, Lihtenšteinu, banku “Baltija”, ir iejauktas arī citas ofšora firmas. Un, tā kā Ministru prezidents, toreizējais Ministru prezidents, līdz galam nav pildījis savas funkcijas, kuras ir noteiktas ar likumu “Par Ministru kabineta iekārtu”, nav veicis pietiekamu uzraudzību un viņam līdz šim pieder dažādas ofšora firmas, tieši tas bija par pamatu, kāpēc mūsu komisija pieņēma šo lēmumu, piedāvāja jums nelielu racionalizācijas priekšlikumu par to, kādā veidā mēs ātri un efektīvi varētu atrisināt šo lietu. Faktiski komisijai ir jāvelta šim jautājumam trīs četras sēdes, ne vairāk, un jāiesniedz materiāli gan parlamentam, gan Prokuratūrai.

Kāpēc vispār tiek veidotas izmeklēšanas komisijas? Viens no pamatnosacījumiem, kāpēc tiek veidotas izmeklēšanas komisijas, ir tad, kad Ģenerālprokuratūra nepilda savus pienākumus. Diemžēl šodien mēs varam secināt, ka Ģenerālprokuratūra pēdējo trīs gadu laikā konsekventi nav pildījusi savus pienākumus un faktiski Ģenerālprokuratūras nolaidīgās darbības dēļ ir varējušas tikt veiktas visas šīs afēras. Ja nebūtu tāda juridiska piesega no Ģenerālprokuratūras puses, tad - es esmu par to dziļi pārliecināts - gan mūsu komisija, gan izmeklētāji jau sen būtu atklājuši faktiskos vaininiekus visā 3 miljonu afērā, kā arī visās nelikumībās, par kurām tiek turēts aizdomās Andris Šķēle. Un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ādamsona kungs, es tik tiešām negribu kļūt par advokātu Šķēles kungam vai kļūt par jūsu izmeklēšanas komisijas dalībnieku. Es patiesībā tā īsti negribu rakties šajās lietās, jo es tās īsti nesaprotu. Ja jūs uzskatāt, ka prokurora kungs kaut kādā veidā ir kļuvis par “jumtu” vai par advokātu Šķēles kungam (to jūs vairākkārt esat paziņojis arī presei), tad saskaņā ar likumdošanu jums ir tiesības mēģināt Saeimā noorganizēt šā prokurora atcelšanu, ievēlēt jaunu prokuroru, kas tiešām tiesiski precīzi izmeklēs šī darījuma sekas.

Mēģinājums paplašināt šīs jau tā nospriegotās un, es teikšu, profesionālās komisijas darbu, parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, patiesībā ir mēģinājums to paralizēt. Tik tiešām, ir apakšā 72.punkts - lēmuma projekts, kas iesaka izveidot attiecīgu izmeklēšanas komisiju saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, un neviens balsojums nevar apturēt šāda veida komisijas izveidošanu, izņemot gadījumus, kad kādi deputāti, kas ir parakstījušies zem šī lēmuma projekta, atsauc savus parakstus. Es neticu, ka cilvēki, kas tur ir apakšā parakstījušies, pa galvu, pa kaklu metīsies atsaukt savus parakstus. Parakstus, kas stāv zem šī dokumenta vismaz mēnesi. Nesajauksim kopā vairākas lietas! Pabeigsim vienu izmeklēšanu un, Ādamsona kungs, ar jūsu svētību uzsāksim otru! Es negribu būt advokāts. Es, tāpat kā jūs, gribu nonākt pie skaidrības, kāpēc finansu norēķinu centrs parakstīja aizdomīga satura līgumu, kāpēc šim līgumam nav patiesi oriģinālie dokumenti; kad tas viss sākās, kas nozaga un kura kabatā ieplūda šie 3 miljoni. Un ne tikai šie 3 miljoni. Es varētu no šīs tribīnes runāt arī par citiem gadījumiem - man ir aizdomas, ka no Rīgas pilsētas budžeta kādās kabatās ieplūst 10 miljoni latu. Es arī par to varētu runāt.

Aicinu neatbalstīt komisijas pilnvaru paplašināšanu jeb komisijas izmeklēšanas lauka paplašināšanu, jo tas nozīmē tikai zaudējumus šai komisijai, šīs komisijas darba rezultātam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šajā brīdī mums ir jāizšķiras par to, vai mēs paplašināsim pilnvaras 3 miljonu pazušanas izmeklēšanas komisijai, vai arī... otra alternatīva ir veidot vēl kādu neatkarīgu, atsevišķu komisiju, kura izmeklēs bijušā Ministru prezidenta līdzdalību ārzonas firmu darbībā. Kāds ir tehniski vienkāršākais jautājuma risinājuma ceļš? Es gribētu uzsvērt, ka tehniski vienkāršākais risinājuma ceļš ir uzticēt arī šo papildu izmeklēšanu šai komisijai, kura mums šobrīd ir izveidota. Tas ir izdarāms, nobalsojot par šo lēmuma projektu.

Nobalsojot par šo lēmuma projektu, mēs būsim izveidojuši juridisko rāmi, veidu, kādā šīs problēmas risināt. Darbība varēs notikt, un tādā gadījumā šī atsevišķā izmeklēšanas komisija nebūs vajadzīga. Man ir pilnīgi skaidra pārliecība, ka vismaz 3 no 36 deputātiem šos parakstus atsauks. Es zinu, ka šāds dokuments ir jau sagatavots. Tā ka es aicinu tagad vienkārši deleģēt šīs funkcijas. Tas ir tehniski vienkāršākais risinājuma ceļš. Aicinu par to nobalsot. Tas ir balsojot izšķirams jautājums. Nav ko šeit taisīt lielāku vai mazāku politiku!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Leiškalna kungs atkal mūs smuki maldina. Atsaukt prokuroru ir gandrīz neiespējami. Tad laikam 83 balsis Saeimā vajag. Tā prasa likums par prokuroru un ģenerālprokuroru. Viņu ir grūtāk atsaukt nekā Prezidentu. Es esmu šo jautājumu skatījis, gribējis to darīt, jau sen prokuroru vajadzēja atsaukt. Mūsu valstī neviena nekārtība netiek nokārtota. Visas lielās negantības, kas notiek... It kā zinām, bet nemākam tās tieslietas veikt, un mūsu tauta grimst ubadzībā, kamēr viņu apzog un apzog, un apzog. Bet šinī balsojumā varbūt būtiski ir tas, ka viena komisija jau ļoti daudz zina. Un to pašu informāciju iepotēt vienai jaunai komisijai būtu samērā grūti. Es domāju, ka būtu lietderīgi, ja esošā komisija strādātu cītīgāk, nopietnāk, jo ir jāsaprot, ka kalna galā nebūs tiesas process. Prokurors to negrib, un tas nebūs. Sistēma to negrib, un tas nebūs. Bet viena lieta, ko 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisija ir veikusi, ir plašs izklāsts tautai. Tautai būtu jāatgādina tas, ko Šķēles kungs ir darījis. Jo mēs lasām avīzēs, ka Šķēles kungam ir spožas konferences, spoža partija, bet mēs piemirstam, kas mums ieviesa to Baltijas brīvo tirgu. Tur gan Dilbas kungs piedalījās, bet to darīja Šķēle. Kas mums dalīja G-24 kredītus? Mēs to zinām - tas bija Šķēle. Kas mums ieviesa civilo apdrošināšanu? Tas bija Šķēle. Kas nolēma pārorganizēt pašvaldības? Tas bija Šķēle. Kas ieviesa mums lielos zemes nodokļu paaugstinājumus? Tas bija Šķēle. Kas pārvalda lielu daļu pārstrādes uzņēmumu, kuri nemaksā par saņemto produkciju? Tas ir Šķēle. Kas ir brīnumaini bagāts kļuvis no puķu tirgošanas? Tas ir Šķēle. Tas mums tautai būtu jāatgādina. Varbūt būtu ļoti labs precedents tas, ka mēs ņemtu priekšā ne tikai Tautas partijas priekšsēdi, bet arī vairākus citus, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai” vadītājus un arī “Saimnieka” vadītājus. Un droši vien arī “Latvijas ceļa” varoņus - Kehri un Osi, un citus. Ka mēs pārbaudītu visu vadošo politiķu ārzemju kontus un nolemtu, ka viņi tautai neder. Ņemsim kā piemēru Šķēles kungu un ilustrēsim, kas viņš tāds īsti ir. Lai tauta sāk patiešām domāt, kas viņu maldina, kā no tiem maldiem izvairīties, lai līdz ar 7.Saeimu mēs varētu sākt attīrīšanas procesu, ar godatiesām attīrītu ne tikai Saeimu, bet arī prokuratūru, tieslietas, mūsu masu mediju darbiniekus, mūsu ekonomiku, jaunbagātniekus. Es skatos, kā šeit smejas. It kā nevajadzētu tautu attīrīt no šiem cilvēkiem. It kā būtu labi, ja viņi paliktu un mūs sūktu arvien vairāk un vairāk. Tik smuki Grīnblata kungs un Straumes kungs tur smejas. Man ir prieks. Viņi tik labi māk tautu maldināt, ka viņi tautai kaut ko labu dara. Vismaz Lībanes kundze skatās pulkstenī, uz leju, - kauns druscītiņ. Marjašas kundzei gan patīk, ka reiz viņa bagāta kļuvusi un bagāta būs. Bet mūsu referendums par šīm negodībām būs, tas būs oktobrī, un tad tauta attīrīsies no jums, draugi. Pērciet tās biļetes uz Nauru salu (Starpsauciens: “Cik maksā biļete uz Nauru salām?”), brauciet tai naudai pakaļ un sagatavojieties, lai nebūtu lielas grūtības jūsu ģimenēm pielāgoties. Varētu jau braukt vasaras sezonā, pirms vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi, pirms balsošanas noskaidrosim situāciju! Kā man šķiet, ja mēs tagad pieņemam lēmumu šajā jautājumā, tad ar šīm lietām, kas saistītas ar Šķēles darbību ārzonas kompānijās, nodarbosies arī jau esošā parlamentārās izmeklēšanas komisija. Arī tā ar to nodarbosies. Ja mēs pēc tam attiecībā uz darba kārtības 72.jautājumu pieņemam lēmumu iecelt šādu komisiju (un Latvijas Republikas Satversme mums liek to darīt, ja deputāti neatsauc savus parakstus), tad ar Šķēles kunga darbību nodarbosies divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Man šķiet, ka tieši šis faktors būs ļoti vienojošs mums, deputātiem.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 20, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Godātie kolēģi, kā jau teicu, tātad ir 36 Saeimas deputātu paraksti par speciālas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jau iepriekš minētā jautājuma izpētei. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu. Viena trešā daļa ir 34. Nupat esmu saņēmis trīs deputātu, konkrēti, Jāņa Ādamsona, Kārļa Čerāna un Jāņa Kazāka, iesniegtu dokumentu, kurā viņi atsauc savus parakstus zem dokumenta nr.4191. Līdz ar to ir tikai 33 Saeimas deputātu paraksti un darba kārtības 72.jautājums nav izskatāms.

Godātie kolēģi! Pēc šī vēsturiskā lēmuma pieņemšanas, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten pussešiem. Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.30. Līdz pussešiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodarbinātību””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3997 - “Grozījums likumā “Par nodarbinātību””. Sociālo un darba lietu komisija saņēma no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vienu priekšlikumu - izslēgt 6.pantā vārdus “kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā”. Skaidrs, ka tad pabalsts būs ne mazāks kā minimālās darba algas. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta šo priekšlikumu un prasa Saeimas deputātu atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, vēl divus kolēģus aicinu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātu kungus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

O.Deņisovs. Otro lasījumu - līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija)

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4002 un dokumentu nr.3940. Iesniegtie likuma “Par valsts noslēpumu” grozījumi principā sakārto lietas, kas bija saistītas ar to, kad Militārās pretizlūkošanas dienestu izņēma no Aizsardzības ministrijas pamatsastāva un iekļāva to NBS sastāvā. Līdz ar to bija jāmaina ne vien likums par Aizsardzības spēkiem, bet arī likums “Par valsts noslēpumu”. Komisija izskatīja šo jautājumu savā kārtējā sēdē, lūdz steidzamību un lūdz deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret komisijas priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Druvas kungs, kad jūs ierosināt izskatīt otrajā lasījumā?

K.J.Druva. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.maijam un izskatīt tos 21.maijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanu līdz 14.maijam un izskatīšanu Saeimas 21.maija sēdē? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 47.punkts likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim tagad ar dokumentu nr.4117. Šeit ir tas pats jautājums - par Militārās pretizlūkošanas dienesta iekļaušanu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Šis jautājums tika izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas kārtējā sēdē. Trešajam lasījumam neviens priekšlikums netika iesniegts. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt, pieņemt šo likuma grozījumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par- 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums, par kuru mēs vienojāmies, ir jautājums nr.82, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim tagad ar dokumentu nr.4171 un arī ar dokumentu nr.4066. Kā jūs atceraties, mēs esam jau vairākkārt skatījuši jauno Krimināllikumu. Jauno Krimināllikumu principā nevar iedarbināt līdz tam laikam, kamēr nav veikti zināmi grozījumi Kriminālprocesa kodeksā un Sodu izpildes kodeksā. Kā jūs atceraties, jau sēdes sākumā tika runāts par to, ka jāierosina pirmdien ārkārtas sēde, kurā mēs izskatīsim trešajā lasījumā jauno Krimināllikumu. Mēs esam izskatījuši piedāvātos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un Sodu izpildes kodeksā, un komisija vienbalsīgi nolēma pieņemt šos grozījumus steidzamības kārtā. Līdz ar to mēs lūgtu jūs atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, un vēlāk runāsim par grozījumiem Sodu izpildes kodeksā, piešķirsim tiem steidzamības kārtību un izskatīsim tos pirmajā - konceptuālajā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Kādi, lūdzu, ir priekšlikumi par otro lasījumu?

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 21.maijam un izskatīt tos 11.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Druvas kunga priekšlikumu - iesniegt otrajam lasījumam priekšlikumus līdz 21.maijam un tos izskatīt 11.jūnija sēdē? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau minēju, šis ir otrs likums, kurš ir jāgroza, lai iedarbinātu jauno Krimināllikumu. Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4063. Arī šo jautājumu mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, vienbalsīgi nolēmām lūgt jums atzīt to par steidzamu. Mēs to konceptuāli atbalstījām pirmajam lasījumam. Lūdzam arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 21.maijam un izskatīt tos 11.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minētajiem termiņiem - priekšlikumus iesniegt līdz 21.maijam un izskatīt 11.jūnija sēdē? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jūsu acu skatieni ir pievērsti dokumentam nr.3732. Tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto grozījumu, un es aicinu zālē sēdošos deputātus rīkoties līdzīgi - atbalstīt šo ļoti nepieciešamo grozījumu, kurš ir ļoti īss, konkrēts un niansēts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.4003. Tur ir komisijas slēdziens redakcionāli precizēt 3.panta visu punktu redakciju. Tātad ir 3.panta redakcionāli precizējumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu iesniegt trešajam lasījumam priekšlikumus līdz šā gada 13.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 13.maijs? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4004 - tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam.

Augsti godātie deputāti! Priekšlikumi attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu nav iesniegti, bet komisija strādāja ar attiecīgo likumprojektu, ir redakcionāli precizējusi 112.panta redakciju. Aicinu jūs atbalstīt komisijas redakcionālos precizējumus, kā arī likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta redakcionālu precizējumu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt atteiksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti, par balsojumu. Aicinu noteikt, tieši tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1988.gada 13.maiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret 13.maiju, tikai desmit gadus vēlāk, nekā Leiškalna kungs minēja. Viņš minēja 1988.gadu, bet būtu labi, ja 1998.gadu... Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3908. Tas ir Ministru kabineta sēdē akceptētais likumprojekts par vienu grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tas saistīts ar administratīvās atbildības ieviešanu par personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latviju vai pretējā virzienā bez attiecīgajā valstī derīgajiem dokumentiem. Juridiskā komisija to izskatīja un ierosina atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Arī šoreiz ierosinu 13.maiju, tikai šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos... Godātie kolēģi, tur nav nekā sarežģīta... Tātad no komisijas nav ziņotāja. Izskatām nākamo - darba kārtības 21. jautājumu.

Likumprojekts “Likums par īres valdi”. Pirmais lasījums. Un ir arī alternatīvais likumprojekts “Likums par īres valdēm”. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Normunds Pēterkops. Lūdzu!

N. Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Izskatīsim divus likumprojektus: dokumentu nr. 3574 un komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu - dokumentu nr. 4021.

Šobrīd viena no galvenajām to lietu kategorijām, kas tiek izskatītas rajonu vai pilsētu tiesās, ir tā saucamie strīdi. Likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz visu strīdu, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām, izskatīšanu tiesas ceļā. Strīdi, kas šajos jautājumos jeb attiecībās rodas, vairumā gadījumu nav piemēroti risināšanai rajonu vai pilsētu tiesās, un pēc sava rakstura un satura tie ir nelieli, bet tiem ir svarīga nozīme tīri sociālajā aspektā. Lai dotu iespēju īrniekiem un izīrētājiem risināt problēmas vienkāršāk, ātrāk un operatīvāk, ir nepieciešams likums par īres valdēm. Īres valdes kā institūts Latvijā bija zināmas jau agrāk. 1924.gada likumā par telpu īri tika iekļauta nodaļa “Īres valde”. Šīs īres valdes darbojās līdz pat 1934.gadam. Īres valdes darbojās pilsētās un miestos, tās izskatīja strīdus īres attiecībās, kā arī veica izīrējamo telpu pārraudzību un reģistrāciju. Ar 1934.gada grozījumiem īres valžu darbība tika pārtraukta. Lietas, kuras izskatīja īres valdes, turpmāk nodeva izskatīšanai pirmās instances tiesai. Tomēr institūcija, kas nodarbojās ar dzīvojamās telpas īres attiecību sakārtošanu, bija nepieciešama, un Ministru kabinets 1939.gada 23.novembra sēdē nolēma nodibināt Dzīvokļu īres inspekciju. Dzīvokļu īres inspekcija, atšķirībā no agrāk pie pašvaldībām darbojošamies virsvaldēm, bija valsts pārvaldes iestāde un atradās Tieslietu ministrijas pakļautībā. Īres valžu darbības izbeigšanu var pamatot ar vispārējo varas centralizāciju. To darbība bija balstīta uz demokrātijas principiem, īres valdes locekļi tika ievēlēti no īrniekiem un no namsaimniekiem. Savukārt Dzīvokļu īres inspekcija drīzāk bija birokrātiska institūcija, kas diez vai ir bijusi spējīga atrisināt kaut kādas no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošas problēmas, jo tās uzdevums bija būt par samierinātāju starp īrniekiem un izīrētājiem un uzraudzīt telpu īres, nomas noteikumu piemērošanu.

1994.gada maijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa likumprojekta “Īres valde” izstrādāšanai, un tika izstrādāti vairāki varianti. Darba grupa, izvērtējusi visus plusus un mīnusus, piedāvāja Ministru kabinetam variantu, ka pie pašvaldībām ir izveidojamas īres valdes. Atbildīgā komisija, izvērtējusi Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, atbalstīja izvēlēto variantu, bet konstatēja, ka tas ir nepilnīgs un nerisina no īres līguma attiecībām izrietošās problēmas atbilstoši šodienas vajadzībām. Nav precīzi noteikta īres valdes kompetence, lai norobežotu tos strīdus un jautājumus, kurus var izšķirt rajona vai pilsētas tiesa. Tādēļ un arī vairāku citu iebildumu dēļ atbildīgā komisija noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kurā tika ņemti vērā gan īrnieku un īpašnieku sabiedrisko organizāciju priekšlikumi, gan pašvaldību ieteikumi, gan arī Augstākās tiesas Senāta ieteikumi.

Alternatīvais likumprojekts paredz, ka īres valde ir “neatkarīga tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus un citus tās kompetencē ar šo likumu nodotos strīdus”. Tā pastāv pie pilsētu domēm, bet pagastos īres valdes tiesības pieder pagastu tiesām, un tajos pagastos, kuros dzīvo vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, var tikt nodibināta atsevišķa īres valde.

Arī vairākas pašvaldības var izveidot kopēju īres valdi. Īres valde sastāv no priekšsēdētāja un valdes locekļiem, kuri tiek ievēlēti no īrnieku un izīrētāju vidus vienādā skaitā. Īres valdes kompetencē ir izskatīt strīdus, kas izriet no īres attiecībām, un strīdus, kas izriet no komunālo pakalpojumu sniegšanas, ja tā notiek ar izīrētāja starpniecību vai ja tos sniedz izīrētājs. Īres valde pieņem lēmumu, kas ir obligāts abām pusēm. Ja īres valdes lēmums netiek labprātīgi izpildīts, ieinteresētā puse var prasīt lēmuma piespiedu izpildi, kuru nodrošina izpildraksts, kas saņemts, pamatojoties uz rajona tiesneša apstiprināta īres valdes lēmuma pamata.

Ņemot vērā, ka šiem strīdiem ir arī sociāla nozīme, alternatīvais likumprojekts piedāvā, ka īres valdes lēmums nestājas spēkā un izskatāms tiesā pirmajā instancē prasības kārtībā pēc būtības, ja bijusi strīdus prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantu, 16.pantu, 20.pantu un 26.panta sesto daļu, kā arī par izlikšanu 29.panta 1., 2., 4. un 6.punktā paredzētajos gadījumos.

Īres valdes lēmumam šajā pantā minētajos gadījumos ir rekomendējošs raksturs. Ņemot vērā to, ka īres valdes darbības nodrošināšana ir jauna pašvaldībām uzdota funkcija, ir nepieciešami līdzekļi, tādēļ sava darbība īres valdēm ir jāuzsāk 1999.gadā, bet projekts paredz neliegt iespēju tām pašvaldībām, kuras var, izveidot īres valdes jau pēc likuma pieņemšanas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu par īres valdes institūcijas izveidošanu. Par šāda likuma nepieciešamību iestājas Latvijas Īrnieku biedrību apvienība, Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība, Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācija, Rīgas Namīpašnieku biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība un arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad mums ir izskatāmi divi iesniegtie likumprojekti. Ziņotājs aicināja atbalstīt atbildīgās komisijas, tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, iesniegto likumprojektu, taču balsosim iesniegšanas secībā: vispirms - par Ministru kabineta iesniegto, pēc tam - par komisijas iesniegto. Kā jau nupat teicu, komisija, protams, aicina atbalstīt savējo. Tā kā debatēs deputāti pieteikušies nav, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par īres valdi”. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 22, atturas - 33. Nav pieņemts.

Balsojam par komisijas iesniegto variantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Kādi, lūdzu, ir apsvērumi par otro lasījumu?

N.Pēterkops. Priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu aicinu iesniegt līdz 15. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu? Jurim Kaksītim ir cits priekšlikums. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka būtu vēlams vēl par desmit dienām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es piedāvāju 25.maiju un pateikšu, kādēļ.

Mani nedaudz pārsteidz ziņotāja teiktais, ka ir atbilde no Augstākās tiesas Senāta, ka arī tiesu sistēma ir piekritusi, ka īres valde ir tiesu sistēmas sastāvdaļa. Mani tas nedaudz pārsteidz. Un, ja tas ir tā, tad tas ir saistīts ar veselu virkni citu izmaiņu. Rīt mēs strādājam sēdē, arī pirmdien - sēdē, ir drusku jāizpēta šī lieta, tā ir pietiekami nopietna. Man ir ļoti pamatotas bažas, ka tas nav pārdomāts solis, ka šo institūciju attiecinām uz tiesu sistēmu, tādēļ es vēlos, lai Saeima atbalsta manu priekšlikumu - 25.maiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varbūt ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Pēterkopa kungs, lūdzu! Vai piekrītat Kaksīša kunga priekšlikumam?

N.Pēterkops. Principā mēs varam piekrist. Vienīgi būtu lūgums, lai turpmāk mēs rīkotos tā, lai mēs varētu šā sasaukuma laikā šo likumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, vai ir iebildumi, ja mēs atbalstām Kaksīša kunga priekšlikumu, kuru, kā es saprotu, arī komisija atbalsta? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti lūdz atgriezties pie 21. jautājuma... piedodiet, pie darba kārtības 20.jautājuma un lūdz to izskatīt. Tagad ir ziņotājs.

Vai nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Paldies. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs! Lūdzu!

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā, jo nav saņemts neviens priekšlikums un likumprojekta teksts ir precīzi tāds pats kā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tātad komisijas atzinums ir izteikts dokumentā nr. 4006. Pats izskatāmais dokuments ir dokuments nr. 3599, kurā ir izteiktie priekšlikumi, un attiecībā uz otro lasījumu tātad papildu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

Dz.Ābiķis. Priekšlikumus iesniegt līdz 12.maijam, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Līdz 12.maijam. Vai deputāti piekrīt šim ierosinājumam. Piekrīt. Paldies. Esam vienojušies.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais ir ceturtās sadaļas darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu”. Godātie kolēģi, pašlaik, kā jūs zināt, ir izvirzītas četras kandidatūras, un tie ir mūsu kolēģi: Kārlis Čerāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Oļegs Deņisovs un Kārlis Jūlijs Druva. (Starpsauciens: “Visus prezidijā!”)

Debatēs par šo jautājumu... Godātie kolēģi, vispirms varbūt tā... Vai kāds deputāts, frakcija vai komisija vēlas šajā jautājumā izteikt savu viedokli - izvirzīt vēl kādu kandidatūru? Godātie kolēģi, lūdzu! Tātad nav. Godātie kolēģi, līdz ar to kandidatūru izvirzīšanu esam beiguši.

Atklāsim debates par šo jautājumu. Debatēs pirmais pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Kolēģi Saeimā! Es gribu jums atgādināt dažas iepriekšējās cīņas par vietu Prezidijā. Es atceros vienu ļoti labu cilvēku, kas sēdēja Prezidijā, un bija prieks, ka viņa tur bija - Kušneres kundzi. Nolēma, ka Kušneres kundzei vajadzētu varbūt iet prom, tāpēc no Saimnieciskās komisijas tika palaistas baumas, ka Kušneres kundze ar automašīnu ir “noēdusi” valsts naudu lielos mērogos - 20 000 latu vērtus, tāpēc ka viņa braukusi pie vēlētājiem vai uz mājām... Mēs Revīzijas komisijā šo jautājumu pārskatījām, un izrādījās, ka tika rēķināta kilometra izmaksa 25 santīmu vērtībā par kilometru. Tur bija daudzi braucieni, ko šoferis bija veicis, lai tiktu uz stažēšanās vietu un tā tālāk, un tā tālāk, bet redzi, mums apgalvoja, ka mašīna izmaksā 25 santīmi par kilometru, un to darīja Saimnieciskās komisijas cilvēki - Aristids Lambergs un citi... lai gan mums šodien par mašīnas papildlietošanu rēķina tikai 4 santīmus... Labi.

Tagad mana tēma būs par ciešo saistību šodien starp mūsu Saeimas Prezidiju un Saimniecisko komisiju.

Revīzijas komisijā mēs konstatējām, ka deputātiem trūkst dzīvesvietas, bet viena Saeimai pakļauta kundze... jaunkundze uz pagaidu stāžu uz Aristida Lamberga parakstīta lūguma pamata bija ievietota Saeimas viesnīcā. Tad, kad mēs to uzzinājām un sākām prasīt jautājumus, Lamberga kungs, virsnieks un goda džentlmenis, izsauca Vēsmu Zālīti un viņu mutiski tā nobaidīja, ka Vēsma Zālīte kādas divas nedēļas raudāja un baidījās par savu dzīvību. Mēs izsaucām Lamberga kungu, lai viņš paskaidro, kā viņš drīkstēja ar mūsu cilvēku tā rīkoties. Sākumā viņš atturējās, aizbildinādamies, ka viņam nav mums ne uz kādiem jautājumiem jāatbild... Tā pati jaunkundze tagad atkal dzīvo Saeimas telpās, bet šoreiz bez rakstiska Lamberga kunga parakstīta līguma, viņš ir devis tikai mutisku mājienu, un tā - citiem trūkst dzīvokļa, bet šai kundzei ir dzīvoklis.

Tagad paskatīsimies citus Revīzijas komisijas ziņojumus. Kad mums šeit ieviesa sistēmu, lai mums būtu labāks un vēsāks gaiss, vai arī siltuma sistēmu... Es nezinu, vienalga, kādu... taču maksājumi tika veikti pirms kontrakta. Ziņojām Prezidijam, bet nekādas sankcijas.

Tagad mēs zinām šo “Philips” iekārtu. Beidzamajā pieņemšanas dienā tika izdarītas divas lielas izmaiņas kontraktā. Ja salīdzina pirmo un beidzamo kontraktu, tad mēs redzam, ka tika izņemta viena module, bet cena tika paaugstināta. Mēs zinām, ka šitais lāzerprinters ir jau morāli novecojis, to vairs nekur pasaulē nepārdod...

Mēs zinām, ka par katru krēsla projektu vadītājs dabūja 15% virsmaksu, tāpēc ka viņam laikam katrs krēsls bija jāpārbauda. Tāpat projekta vadītājs dabūja 15% par katru elektronisko iekārtu. Atkal! Viņš varbūt gan labi dekorēja griestus, bet par visām lietām maksā naudu.

Mēs tagad zinām, ka Aristids Lambergs ar Saeimas priekšsēdētāja vietnieku Ameriku brauca uz Namībiju lauvas skatīt...

Mīļie draugi, tās saistības starp mūsu Saeimas Prezidiju, kurš pārskata Revīzijas komisijas ziņojumus, bet itin nekā nedara... un tā šie kungi netiek sodīti Saimnieciskajā komisijā. Mūsu Kušneres kundze varbūt, ja pareizi rēķinātu, būtu pārtērējusi caurmērā, atrazdamās Saeimas Prezidijā, 2 000 latu, bet mūsu Saimnieciskā komisija ir uzrādījusi vismaz desmit un divdesmit reižu vairāk un par to nav ne īkšķis pacelts.

Bija viens lēmums, ka attiecībā uz nākamajiem kontraktiem Revīzijas komisija sūtīs vienu pārvaldītāju, kas ieteiks, kā vajadzētu kontraktus slēgt. Nozīmēja mani, taču es vēl nevienu reizi neesmu saukts. Mīļie kungi, es esmu Lamberga kungam to teicis sejā, ka viņš nav cienīgs būt Saeimas deputāts, ka viņš nemaz nav cienīgs būt Saeimas Prezidijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Es neesmu pieteicies!”) Ir ar jūsu roku rakstīta zīmīte: Juris Vidiņš - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK par Čerāna ievēlēšanu...

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! To zīmīti es rakstīju pagājušajā reizē, un tamdēļ es galīgi biju piemirsis, tāpēc šodien mikrofona pogu nenospiedu... Bet kamdēļ es rakstīju? Es domāju, ka Čerāna kungs ir ļoti jauns, ļoti gudrs, attapīgs, loģisks, objektīvs un tā tālāk. Un, raugoties tīri no pragmatiska viedokļa, ja Čerāna kungs tur sēdēs, tad, iedomājieties, cik daudz laika mēs ieekonomēsim, un tamdēļ es tomēr aicinātu balsot par Čerāna kungu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es, protams, nenoliedzu nevienu citu šeit izvirzīto kandidatūru. Visu cieņu visiem tiem, kuri šeit ir izvirzīti, bet tajā pašā laikā es tomēr aicinātu balsot par Kārli Jūliju Druvu. Ņemot vērā viņa lielo darbu, ko viņš darījis līdz šim Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ņemot vērā to, ka viņam nepiemīt tukšvārdība un liekvārdība, kas piemīt vienam otram citam no šeit iepriekšējiem runātājiem, kā arī ņemot vērā to, ka viņš perfekti pārvalda svešvalodas, es domāju, ka Prezidijs un kopumā arī Saeima no tā daudz ko iegūs. Tātad aicinu jūs balsot par Kārli Jūliju Druvu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Balsu skaitītāju vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu! Par balsošanas kārtību.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Balsošana notiks tā, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis, un Saeimas kārtības ruļļa 26. pants paredz, ka aizklātā balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm. Tagad mēs lūgsim Saeimas Prezidiju izsludināt nelielu pārtraukumu, lai mēs varētu saskaitīt un pārbaudīt biļetenus, un pēc tam aicināsim jūs uz balsošanu. Balsošanā tātad mums būs četras kandidatūras, no kurām ir jāatstāj tikai viena. Ja būs atstāts vairāk par vienu kandidatūru, tad šādi biļeteni nebūs derīgi. Jūs uz balsošanu aicinās zvans, bet uz balsošanas rezultātu paziņošanu - nākošais zvans.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Balsošanas kabīnes tātad, kā jūs zināt, ir šajā te telpā. Tur jūs varat izdarīt jums pieņemamās atzīmes uz vēlēšanu zīmēm. Tiks sagatavota arī vēlēšanu zīmju kaste, un balsu skaitītāji būs gatavi ķerties pie sava pienākuma izpildes.

Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz balsošanas sākšanai.

Un vēl varbūt... Godātie kolēģi, vienosimies tā: tagad ir seši un 9 minūtes. Mēs šodien esam nolēmuši strādāt līdz septiņiem. Ja pirmajā kārtā izdosies ievēlēt, būs labi, ja ne, tad vienosimies, vai mēs strādāsim līdz beigām vai līdz septiņiem. Varbūt tad turpināsim rīt no rīta? Jā... labi... Domas dalās... Tātad tagad būs pārtraukums līdz balsošanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Rezultātu paziņošanai vārds Ilmāram Bišeram - balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Nolasu Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu par vēlēšanu pirmo kārtu. 6.Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām kopumā izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 78 vēlēšanu zīmes.

Sabojāta un nomainīta 1 vēlēšanu zīme.

Dzēsta atlikusī 21 vēlēšanu zīme.

No vēlēšanu kastes izņemtas 78 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 77 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme, kurā bija atstāts vairāk par vienu kandidātu.

Par kandidātiem nodotas sekojošas balsis:

par Kārli Čerānu nodotas 10 balsis,

par Aristidu Jēkabu Lambergu 16 balsis,

par Oļegu Deņisovu nodotas 9 balsis,

par Kārli Jūliju Druvu nodotas 18 balsis.

Visi kandidāti bija svītroti 24 vēlēšanu zīmēs.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu neviens no kandidātiem nav ievēlēts. Un saskaņā ar Kārtības rulli mums jāsarīko balsošanas otrā kārta, kurā notiks balsošana par tiem pašiem kandidātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātais Bišera kungs, tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas 10 minūtes, bet priekšlikumu no deputātiem par sēdes turpināšanu nav, pasludinu pārtraukumu sēdē līdz rītdienai, 7.maijam, pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa,. M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute