Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdes darbu. Izskatām darba kārtības 22.jautājumu - Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanas. Kā jūs atceraties, vakar balsošanas pirmajā kārtā atbalstu neguva neviena no četrām izvirzītajām kandidatūrām.

Tagad balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane un paskaidros mūsu turpmāko darbību. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šorīt mums ir jāsāk ar balsošanas otro kārtu. Ir sagatavotas balsošanas zīmes nr.2. Tāpat kā iepriekš, jums ir jāsvītro to kandidātu uzvārdi, pret kuriem balsojat. Vēlēšanu zīme, kurā tiks atstāts vairāk par vienu kandidāta uzvārdu, tiks uzskatīta par nederīgu.

Šeit vēl joprojām ir ierakstīti visi četri kandidāti, tā ir tikai otrā kārta. Tīri tehniski mēs strādāsim tāpat kā visās iepriekšējās reizēs: pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu, un otrais zvans uz rezultātu noklausīšanos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsu skaitītājus lūdzu sapulcēties blakustelpā, kur notiks balsošanas zīmju izsniegšana un vēlēšanas. Paziņoju pārtraukumu. Uz balsošanu jūs tiksiet aicināti ar zvanu - izdzirdot to, jūs atgriezīsieties atpakaļ sēžu zālē.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, otrās kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ir beigusies balsošanas otrā kārta Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanās, bet man jums jāsaka, ka arī šajā kārtā neviens no kandidātiem nav savācis pietiekamo balsu skaitu. Rezultāts tātad ir šāds.

Kopumā tika izgatavotas 100 zīmes. Deputātiem izsniegtas 75 zīmes. Sabojātu un nomainītu zīmju šoreiz nebija. Atlikušās 25 vēlēšanu zīmes tika dzēstas. No vēlēšanu kastes balsu skaitītāji izņēma visas izsniegtās 75 vēlēšanu zīmes, no kurām 74 zīmes atzina par derīgām. Viena tika atzīta par nederīgu.

Par kandidātiem nodotās balsis:

par Kārli Čerānu tika nodotas 11 balsis;

par Aristidu Jēkabu Lambergu - 19 balsis;

par Oļegu Deņisovu - 7 balsis;

par Kārli Jūliju Druvu - 16 balsis.

Līdz ar to pagaidām nav ievēlēts neviens no kandidātiem un ir rīkojama balsošanas trešā kārta. Trešajā kārtā jūs savās vēlēšanu zīmēs redzēsiet vairs tikai to triju kandidātu uzvārdus, kuri ir saņēmuši trīs vislielākos balsu skaitus. Atmests tiks tas, kurš saņēmis vismazāko balsu skaitu. Visi pārējie noteikumi paliek iepriekšējie. Jums ir jāsvītro tie, pret kuriem balsojat, un jāatstāj tas viens, par kuru balsojat. Pirmais zvans aicinās uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad atkal pārtraukums balsošanai. Lūdzu visus deputātus piedalīties vēlēšanu trešajā kārtā.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vēlēšanu trešās kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ir beigusies trešā kārta, bet arī tas vēl nav viss. Kā vienmēr, kopumā tika izgatavotas 100 zīmes. Deputātiem šoreiz tika izsniegtas 78 zīmes un dzēstas tika atlikušās 22. No vēlēšanu kastes izņēmām visas 78 zīmes; 77 zīmes atzinām par derīgām, vienu - par nederīgu.

Par Kārli Čerānu tika nodotas 14 balsis;

par Aristidu Jēkabu Lambergu - 15 balsis;

par Kārli Jūliju Druvu - 19 balsis.

Līdz ar to rīkosim ceturto kārtu, jo neviens arī šajā kārtā nav ievēlēts. Šoreiz jūsu vēlēšanu zīmēs būs tikai divi uzvārdi, un šie kandidāti ir Aristids Jēkabs Lambergs un Kārlis Jūlijis Druva. Tāpat kā iepriekš, svītrojiet to, pret kuru balsojat, bet atstājiet to, par kuru balsojat. Pirmais zvans aicinās uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Tātad, godātie kolēģi, gaidīsim atkal zvanu, kas aicinās mūs uz vēlēšanu ceturto kārtu.

Es gribu konsultēties, kā mums rīkoties ar pārtraukumu pulksten 10.30. Vai turpināsim? Ja dažiem kolēģiem ir vēlēšanās šajā laikā rīkot savu komisiju sēdes vai kādus citus saietus, pienāciet pie mikrofona un balsošanas starplaikos kaut kādā veidā mēģiniet to... Es domāju, ka nevajadzētu to pusstundu zaudēt, oficiāli izsludinot pārtraukumu. Vai piekrītat tam? Paldies.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Balsošanas rezultātus paziņos deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ir beigusies ceturtā kārta. Šoreiz no izgatavotajām 100 zīmēm tika izsniegtas 76 zīmes. Sabojātu un nomainītu zīmju nebija. Dzēsām atlikušās 24 zīmes. Visas 76 izsniegtās zīmes izņēmām no vēlēšanu kastes, un neviena no tām nebija nederīga.

Par kandidātu Aristidu Jēkabu Lambergu nodotas 14 balsis;

par Kārli Jūliju Druvu - 19 balsis.

Līdz ar to ir rīkojama piektā kārta, jo arī ceturtajā kārtā nav ievēlēts neviens no kandidātiem.

Nākamajā - piektajā - kārtā jūs saņemsiet vēlēšanu zīmi tikai ar viena kandidāta uzvārdu. Tas ir tās personas uzvārds, kura ir ieguvusi vislielāko balsu skaitu šajā kārtā. Tas ir Kārlis Jūlijs Druva. Svītrojiet šo uzvārdu, ja jūs balsojat “pret”, bet atstājiet, ja balsojat “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz zvanam, kad sāksies balsošanas piektā kārta.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēlēšanu piektās kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ir noslēgusies Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanu piektā kārta. Kā vienmēr, mēs izgatavojām 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniedzām 78, dzēsām atlikušās 22. No kastes izņēmām 78. No tām 77 bija derīgas, vienu mēs atzinām par nederīgu. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Par nederīgu zīmi tā tika atzīta tāpēc, ka tā bija saplēsta. Par nederīgu tātad atzīta viena zīme.

Par kandidātu Kārli Jūliju Druvu tika nodotas 22 balsis.

55 zīmēs svītroti visi kandidāti, tas ir, vienīgais kandidāts. Vienā no šīm vēlēšanu zīmēm ticis pierakstīts klāt deputāta Gundara Valdmaņa uzvārds. (Aplausi.)

Balsu skaitītāji izdara secinājumus, ka Kārlis Jūlijs Druva nav ievēlēts. Mēs varam šodien pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas. Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam ir izvirzāmas jaunas kandidatūras.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tātad jautājums par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām ir izskatīts. Lēmums nav pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim piecu deputātu iesniegumu, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, kas ir darba kārtības 81.punkts, izskatīt pēc lēmuma projekta “Par dacu tiesu tiesneu iecelanu”. Tas ir darba kārtības 27.punkts.

Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputāti pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu - par izmaiņām darba kārtībā: 81. punktu pārcelt pēc darba kārtības 27.punkta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 21, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs vienojāmies, ka pārtraukumu nerīkosim. Izskatīsim nākamos darba kārtības jautājumus. (Zālē troksnis un nesaprotami izsaucieni.)

Godātie kolēģi, mēs vienojāmies, ka pārtraukumu nerīkosim. Mēs jau tā esam zaudējuši diezgan daudz laika. Tātad izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Kārtējais pārtraukums būs pulksten 12.30. Deputāti pieprasa balsojumu par to, vai strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu strādāt līdz pulksten 12.30 bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 28 (aplausi), pret - 26, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten... Godātie kolēģi, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu, sekojiet uzrakstiem, kas ir uz jūsu balsošanas iekārtas!

Godātie kolēģi! Gribu teikt, ka Prezidijā mēs vienojāmies attaisnot tikai tos kavējumus, kuri notiek reģistrējoties ar identifikācijas kartītēm. Kuri pienāks pie Rudzīša kunga un pateiks, ka viņi atrodas zālē... Citādi, kā jau es teicu, deputātu fantāzija ir stipri noplakusi šajā jautājumā. Tādēļ es lūdzu visus pagaidīt dažus mirkļus, kamēr tiek nolasīti rezultāti.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Jānis Rāzna, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Ziedonis Čevers, Andris Ameriks, Andris Saulītis, Andris Rubins, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Pauls Putniņš un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ir divi paziņojumi. Pirmais - par komisijas sēdi. Vārds Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad, pārtraukumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Un Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie kolēģi! 104. istabā notiek preses konference, kuru mēs esam palīdzējuši sarīkot. Par “Helsinki-86” vadītāja Heino Lāmas pazušanu. Heino Lāma beidzamo reizi ticis redzēts pie Brīvības pieminekļa, uzrunājot tautu Leģionāru dienā. Tika iesēdināts autobusā, un pēc tam ir pazudis. Heino Lāma ir viens no tiem, kas iekustināja Latvijas brīvības kustību, un viņš laikam ir pazudināts šodienas brīvajā Latvijā.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu visus atgriezties sēžu zālē.

Godājamie kolēģi! Visus, kas dzird mūs, lūdzu atgriezties sēžu zālē. Jāturpina darbs. Godātie kolēģi, reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Joprojām nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu līdz 11.10. Frakciju vadītājus lūdzu nodrošināt deputātu atgriešanos.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gribu paziņot, ka mēs šodien strādāsim tikai līdz pulksten 15.00, jo turpat divdesmit deputāti pulksten 15.00 izbrauc uz Baltijas Asamblejas sēdi, kura notiks Ventspilī. Var būt, ka šis paziņojums stimulēs deputātus atgriezties zālē. Lūdzu deputātus atgriezties zālē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 64 deputāti. Izskatām darba kārtības nākamos jautājumus. Lēmuma projekts “Par deputāta Leonarda Teņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tā kā nav vairs palicis daudz laika mums darbam komisijās - vēl tikai daži mēneši -, es uzskatu, ka nevajadzētu vairs veikt šādas izmaiņas komisijas sastāvā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir viena no lielākajām Saeimas komisijām. Tajā šobrīd ir 17 deputāti. Šobrīd no valdību veidojošajām frakcijām divi deputāti tajā ir no “Latvijas ceļa”, no “Tēvzemei un Brīvībai” ir trīs deputāti un viens ir no “reformistiem”. Ļoti daudz tajā ir neatkarīgo deputātu, un Demokrātiskā partija Saimnieks šobrīd ir tur pārstāvēta jau ar četriem deputātiem, jo, Ādolfam Ločmelim izstājoties no Zemnieku savienības un aizejot pie “Saimnieka”, ir radusies situācija, ka neviens deputāts šajā komisijā nav no Zemnieku savienības frakcijas. Es domāju, ka tieši Zemnieku savienības frakcijai varbūt būtu jāizvirza savs pārstāvis uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tāpēc es lūgtu, tā kā Teņa kungs ir labs tautsaimnieks, varbūt neatsaukt viņu no Tautsaimniecības komisijas.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Nekad jautājums par viena deputāta pāriešanu no vienas komisijas uz otru šeit nebija diskutēts tādā laikā, kad ir maz laika līdz Saeimas pilnvaru beigām. Tā ir frakcijas izvēle. Un es tiešām ļoti aicinātu arī Zemnieku savienības frakciju, ja viņiem ir šī vēlme, arī vienu vai divus, vai trīs savus deputātus deleģēt uz šo komisiju. Tas ir frakcijas jautājums, un tas ir frakcijas programmas ietvaros, un nekā slikta te nav. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo frakcijas vēlmi un deputātu vēlmi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 20. Lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to darba kārtības 24.jautājums nav skatāms. Vai iesniedzēji pieprasa to skatīt? Labi, godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par deputāta Leonarda Teņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 17, atturas - 27. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Dokuments nr.4173 - Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Visas kandidatūras ir izskatītas Saeimas Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija iesaka tās atbalstīt.

Pirmais priekšlikums - ir piedāvāts apstiprināt Tatjanu Malinovsku par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par Tatjanas Malinovskas apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Balsošanā piedalās tikai 44 deputāti, 39 deputāti balsošanā nepiedalās. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 7. Tatjana Malinovska apstiprināta par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

M. Grīnblats. Nākamais priekšlikums - apstiprināt Regīnu Paipali par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 4. Regīna Paipale apstiprināta par Daugavpils tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - apstiprināt Dainu Treiju par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 8. Daina Treija apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4174. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt visas minētās kandidatūras. Pirmais lēmuma projekts - apstiprināt Aiju Biezo par Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 5. Aija Biezā ir apstiprināta par Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais - apstiprināt Lailu Gulbi par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 4. Laila Gulbe ir apstiprināta par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un pēdējais priekšlikums - apstiprināt Sandru Loginu par Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 5. Sandra Logina apstiprināta par Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par dacu tiesu tiesneu iecelanu”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.4175. Saeimas Juridiskā komisija ir skatījusi un aicina atbalstīt abu minēto tiesnešu apstiprināšanu un iecelšanu. Pirmais - iecelt Jolantu Bebrišu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 6. Jolanta Bebriša iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats. Un nākamais - iecelt Daci Lasi par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 4. Dace Lase iecelta par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais jautājums ir no piektās sadaļas. Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam atcelt lēmumu par “Latvenergo” prezidenta konkursa apturēšanu. Iesniedzēju vārdā Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Jautājums par šā konkursa apturēšanu tagad ir jau atrisinājies bez Saeimas pieprasījuma virzīšanas, un līdz ar to vairs nav aktuāli to virzīt. Es uzskatu, ka pārstāvēšu visu iesniedzēju viedokli, sacīdams, ka šo pieprasījumu mēs atsaucam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, debatēt neviens nevēlas. Nododam pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam.

Godātie kolēģi... Piedodiet! Čerāna kungs atsauca šo pieprasījumu. Paldies.

Godātie kolēģi, izskatīsim dokumentu, kas ir izdalīts deputātiem. Deputātu pieprasījums tieslietu ministram Rasnača kungam un ārlietu ministram Birkava kungam par Ženēvas 1949.gada konvencijas “Par civilpersonu aizsardzību kara laikā” trešās daļas 49.panta beidzamās rindkopas piemērošanu civiliedzīvotāju ievešanai Latvijā tās okupācijas laikā. Dokuments jums ir izdalīts. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas motivācijai vārdu? Nevēlas. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamo darba kārtības jautājumu, godātie kolēģi, mēs ar jūsu piekrišanu vakar pārcēlām uz nākamo - 14.maija sēdi. Tagad izskatīsim no septītās sadaļas darba kārtības 30.jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4030. Pēc pirmā lasījuma, kā jūs redzat pirmajā lappusē, par 3.pantu priekšlikumi ir ienākuši no deputāta Ozoliņa. Tos mēs pārrunājām Ārlietu komisijas sēde, taču Ārlietu komisija tos nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Tātad izskatīsim šo Ārlietu komisijas atzinumu...

J.Sinka. ...par 3.panta otro daļu. To komisija neatbalstīja, tāpēc paliek pirmā lasījuma teksts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Ārlietu komisijas atzinumu par šo jautājumu nav. Tātad ir pieņemts Ārlietu komisijas viedoklis. Paldies.

J.Sinka. Arī nākošais ir deputāta Ozoliņa priekšlikums - papildināt 3.pantu ar jaunu piekto daļu, kuras redakcija ir minēta. Ārlietu komisija arī to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies... Prasa balsojumu. Lūdzu! Tātad, godātie kolēģi, balsosim deputāta Ozoliņa priekšlikumu - papildināt 3. pantu ar jaunu piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā! Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, šo deputāta priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 6, atturas - 12. Pieņemts.

J.Sinka. Tad 4. lappusē ir Ārlietu komisijas priekšlikums - izteikt 10. panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā... Tas tiek darīts, mainot likumā izdarāmo grozījumu numerāciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret Ārlietu komisijas priekšlikumu - izteikt 10. panta pirmās daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā, vienlaicīgi mainot likumā izdarāmo grozījumu numerāciju, iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Sinka. Tad vēl ir deputāta Ozoliņa priekšlikums - papildināt 12. pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā. Ārlietu komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Ārlietu komisijas atzinumu? Priekšlikuma autors pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu - papildināt 12. pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo priekšlikumu! Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 19... Piedodiet, kolēģi, nav kvoruma! Vismaz vēl vienam deputātam es lūdzu piedalīties balsošanā no tiem 37, kuri nav to darījuši.

Godātie kolēģi! Vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim deputāta priekšlikumu! Atbildīgā komisija, atkārtoju, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Sinka. Labi... Tas tad arī būtu viss, cienītās dāmas un kungi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 11. Ir pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Sinka. Tas varētu būt 15. maijs.

Sēdes vadītājs. Līdz 15. maijam var iesniegt priekšlikumus. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs strādājam pēc kaut kāda Kārtības ruļļa, ar kaut kādiem noteikumiem... Šodien ar 11 deputātu parakstiem mēs iesniedzām deputātu pieprasījumu ar steidzamību, un tur bija teikts: “Lūdzam vārdu motivācijai!” Tas teikums tika pasvītrots, dokuments tika nodots Saeimas prezidējošajam, taču viņš konstatēja, ka neviens nav pieteicies, un Ginesa rekorda ātrumā virzījās uz priekšu.

Tagad es gribētu jums paskaidrot, tā kā man ir vēl 4 minūtes palikušas, kāpēc tas deputātu pieprasījums ir svarīgs.

Latvija 1992. gadā pievienojās 1949. gada Ženēvas konvencijai par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, kur trešās daļas 49. panta beidzamajā rindkopā ir pateikts, ka okupanti nedrīkst kolonizēt teritoriju, ko viņi ir okupējuši. Un mums šeit tagad ir liels strīds, ka mēs slikti apejoties ar tiem cilvēkiem, kuri šeit tika ievesti mūsu okupācijas laikā.

Mēs esam pastāvējuši kā neatkarīga valsts 8 gadus, bet mēs neesam starptautiskajos forumos paskaidrojuši, ka mēs esam pievienojušies šai konvencijai, ka mums ir visas tiesības saskaņā ar šo konvenciju... ka tā konvencija ir jāpiemēro arī attiecībā uz Latviju. Mēs esam iesnieguši prasījumu, lai mums Rasnača kungs paskaidro, ko ir darījusi Tieslietu ministrija un tās struktūras beidzamajos 7-8 gados, lai piemērotu šo konvenciju mūsu iekšējai dzīvei. Lai tie, kuri šeit tika ievesti kā kolonisti, saprot, ka viņi ir kolonisti ar nelegālu statusu...

Un tanī pašā laikā ir arī jautājums Birkava kungam: ko ir darījuši mūsu ārlietu ministri, lai pasaulei atgādinātu, ka šeit ir problēma, pie tam nevis Latvijas problēma. Te ir cilvēki ar problēmu - ir vairāki simti tūkstošu cilvēku, kas nelegāli atrodas Latvijā.

Mēs labprāt sadarbotos ar starptautiskajām institūcijām - ar IRO, ar ANO vai ar Eiropas Savienību, vai vēl ar ko citu, lai to jautājumu risinātu. Taču tā nav mūsu problēma, tā ir šo nelaimīgo cilvēku, kuri ir mūsu vidū nelikumīgi, problēma, un mēs ļoti labprāt sadarbotos, lai palīdzētu risināt viņu jautājumu. To varbūt varētu risināt tāpat, kā tika darīts pēc Otrā pasaules kara, kad cilvēks nolēma, ko viņš grib - palikt kādā valstī, tad šī cita valsts noteica kvotas, varbūt pārbaudīja to cilvēku, varbūt pieņēma vai nepieņēma, taču vairāku gadu laikā tā problēma tika atrisināta.

Taču mēs pagaidām esam palikuši ļoti neveiklā situācijā. Arī tie nelaimīgie cilvēki, kas šeit tika ievesti, ir nelaimīgā situācijā, bet mēs it kā nemākam atrast atbildības pamatus, par ko Latvija ir atbildīga un par ko ir okupanti atbildīgi. Tā kā okupanti atļāva šeit nākt kolonistiem, tad viņiem ir tas jautājums jārisina.

Ja pasaule tādu nostāju saprastu, tad Krievijai būtu liela problēma, taču mēs, latvieši, tai palīdzētu - mēs sadarbotos ar citām valstīm, un tad vairs nebūtu nekādas runāšanas, ka mēs nelikumīgi rīkojamies pret kādiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tie iedzīvotāji Latvijā atrodas nelikumīgi, un viņi ir ļoti labi cilvēki, man par to nav šaubu, ka lielākā daļa no viņiem ir labi cilvēki, un pret viņiem ir labi un cilvēciski jāizturas. Tomēr tas labums viņiem nav jādod Latvijai, bet ir jādod Krievijai, kas viņus šeit ir atvedusi. Tas viņiem jādod pasaulei, kura pieļāva tādu stāvokli, un ir droši, ka mēs, latvieši, palīdzētu. Mēs vienmēr esam bijuši pieklājīgi un izpalīdzīgi pret cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē, bet mums ir tie pamati jānostāda. Taču es baidos, ka, tāpat kā Okupācijas deklarācija, arī šis papīrs tiks “marinēts”, bet, ja tas tā notiks, tad es ceru, ka tauta to atminēsies un attiecīgi balsos 7. Saeimas vēlēšanās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamais Valdmaņa kungs, godājamie kolēģi! Kārtības ruļļa 127. panta pirmā daļa nosaka, ka Saeima lemj, vai pieprasījums būtu atzīstams par steidzamu. Ja iesniedzēji to ir atzinuši par steidzamu, ja tas ir bijis iesniegts iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes Saeimas Kancelejā līdz pulksten 12 un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14 šajā pašā dienā... Taču tas nebija izdarīts...

Bez tam, kad mēs skatījām šo deputātu pieprasījumu, Valdmaņa kungs neatradās savā darba vietā - sēžu zālē. Kur viņš bija - to nu zina tikai viņš pats. Es gan par to šaubos... Un tādēļ jūsu aizrādījumi tiek noraidīti, Valdmaņa kungs!

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts “Par Tamāras Sorokinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Tamāras Sorokinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” un pieņēma pozitīvu lēmumu. Desmit deputāti - iesniedzēji: Apinis, Nagobads, Boka, Golubovs, Ozoliņš, Ābele, Rubins, Panteļējevs un Gannusa ir uzsvēruši, ka dakteres Sorokinas nopelns Latvijas labā ir 30 gadu ilgā radošā pedagoģiskā darbībā (iekšķīgo slimību kursā apmācīti vairāk nekā 6000 studentu un rezidentu), ilggadīgs augsti kvalificēts ārstnieciski konsultatīvais darbs (klīniskajās bāzēs ārstēti un konsultēti vairāk nekā 12 000 slimnieku), ražīgs zinātniskās pētniecības darbs aktuālu problēmu pētīšanā iekšķīgajās slimībās, kardioloģijā, pulmonoloģijā (publicēti 190 zinātniski darbi, ir viens izgudrojums un 10 racionalizācijas priekšlikumi).

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, kvoruma nav. Saeimas darbā piedalās 41 deputāts, bet 44 nepiedalās. Es lūdzu tomēr visus piedalīties.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 8. Tamāra Sorokina ir uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Svetlanas Andrejevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu “Par Svetlanas Andrejevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Desmit deputāti iesniedzēji - Apinis, Nagobads, Boka, Golubovs, Ābele, Tomašūns, Rubins, Panteļējevs, Kuprijanova un Gannusa - uzsvēra, ka ārste Svetlana Andrejeva, ilgstoši strādājot Latvijas veselības aprūpes iestādēs, ārstējusi daudzus Latvijas iedzīvotājus; tāpat tiek uzsvērts, ka viņa ir aiztāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju, kas tika nostrificēta 1993. gadā, ir 87 zinātnisko publikāciju autore, Rīgas Stradiņa Universitātes docente, 1982. gadā kopā ar līdzstrādniekiem uzrakstījusi Latvijas vēsturē pirmo mācību grāmatu par dzemdniecību un par to viņai savulaik piešķirts Latvijas valsts prēmijas laureāta goda nosaukums. Daktere pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 6. Svetlana Andrejeva ir uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Jeļenas Ambalovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu “Par Jeļenas Ambalovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji - Nagobads, Boka, Apinis, Seiksts, Gannusa - norāda uz Jeļenas Ambalovas veikto darbu. Pēc Medicīnas institūta beigšanas viņa ir strādājusi Republikāniskajā bērnu klīniskajā slimnīcā, no 1976. gada ir viena no vadošajiem Latvijas neonatologiem. No 1985. gada Ambalova ir Republikāniskās bērnu klīniskās slimnīcas galvenā ārsta vietniece. Daktere brīvi pārvalda latviešu valodu, un ir arī rekomendācijas no kolēģiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pieteikušies debatēm nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 7. Jeļena Ambalova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu “Par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji - Nagobads, Kuprijanova, Lagzdiņš, Apinis un Seiksts - norāda, ka Zoja Semjonova savu darba mūžu ir veltījusi sakaru nozares attīstībai.

1989.gadā no vairākiem kandidātiem Semjonova tika ievēlēta par arodbiedrības priekšsēdētāju.

1991.gadā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības 1.kongresā Zoja Semjonova tika ievēlēta par priekšsēdētāju, bet 2.kongresā 1996.gadā - par Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti.

1997.gadā Zojas Semjonovas vadībā arodbiedrība uzņemta par starptautiskās organizācijas biedri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. 34 deputāti nepiedalās balsošanā.

Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu kolēģus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 4, atturas - 13. Zoja Semjonova uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4089.

1.priekšlikumā ir redakcionāli precizējumi nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta nosaukumā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Marjaša. Arī otrais - un beidzamais - priekšlikums ir redakcionāla precizēšana.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst un akceptē atbildīgās - Juridiskās komisijas redakcionālos precizējumus. Paldies.

Marjašas kundze, tātad balsosim! Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu nr. 4081 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” trešajā lasījumā.

1.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Pēterkops, - papildināt 1.panta 16.punktu ar jauniem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas slēdzienu. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, - izteikt 1.panta 20.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. Nākamais ir 3.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, - izteikt precizētā redakcijā otrajā lasījumā pieņemtā 7.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 7.panta tādu redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 4.priekšlikums - iesniedzis deputāts Jānis Rāzna - izteikt 15.panta otro daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Rāznas priekšlikumu? Piekrīt. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

N.Pēterkops. 5.priekšlikumu, ko arī iesniedza deputāts Rāzna, atbildīgā komisija izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt otrajā lasījumā pieņemtā 15.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 7.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Rāzna, - izteikt 15.panta piekto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 8.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Rāzna, - izslēgt 15.panta otrajā lasījumā pieņemto sesto daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 9.priekšlikumā ir tas pats.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad tiek pieņemts viedoklis - svītrot 15.panta sesto daļu.

N.Pēterkops. 10.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Rāzna, atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 11.priekšlikums, ko arī iesniedzis deputāts Rāzna, - izteikt 21.panta trešo daļu jaunā redakcijā, apvienojot šā panta otro un trešo daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 12.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt 21.panta ceturto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 13.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt otrajā lasījumā pieņemtā 21.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 14.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Rāzna. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 15. un 16.priekšlikumā runāts par vienu lietu. To iesniedzis deputāts Rāzna un Saeimas Juridiskais birojs - izslēgt 21.panta otrajā lasījumā pieņemto sesto daļu. Atbildīgā komisija atbalsta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam - svītrot likumprojekta 21.panta sesto daļu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 17.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt 30.panta 1.punktu jaunā, precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 18.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs - izslēgt 33.panta otro daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 19.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Jurkāns, Ameriks un Boka, - izslēgt likuma 34.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ozoliņš vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Paldies, deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 20.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Rāzna - izteikt 34.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija izvērtēja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 21.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - izslēgt 43.pantā pirmajā daļā vārdus “vai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca nodots īpašumā līdz dzīvojamās ēkas privatizācijai”. Atbildīgā komisija atbalsta un ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 22.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, - papildināt likumu ar jaunu pantu, 44.1.pantu - “Īres un komunālo pakalpojumu maksājumu dzēšana”. Atbildīgā komisija neatbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops. 23.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs, - papildināt likuma 50.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā... Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 24.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt 50.panta piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 25.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt 50.panta sesto daļu ar jauniem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta šādu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 26.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Lagzdiņš, - aizstāt 50.panta septītajā daļā vārdus “dzīvokļa īpašniekam” ar vārdiem “dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam”. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 27.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt 53.panta ceturto daļu pēc vārdiem “paredzēti nosacījumi” ar vārdiem “iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu”. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 28.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēterkops, - papildināt 53.pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 29.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, - aizstāt otrajā lasījumā pieņemtā 67.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “remontēšanai” ar vārdu “uzturēšanai”. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 30.priekšlikums. Arī to iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs - izteikt otrajā lasījumā pieņemto 67.panta trešo daļu jaunā, precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops. 31.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, - izteikt otrajā lasījumā pieņemto 67.panta trešo daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops. 32.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt otrajā lasījumā pieņemtā 67.panta ceturtās daļas redakcijā skaitli un vārdus “73.1.panta trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “73.3.panta piektajā daļā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 33.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 73.1.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 34.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā 73.3.pantu papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 35.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops - papildināt 73.5.panta otro daļu pēc vārdiem “nosaka Ministru kabinets” ar vārdiem “ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus”. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 36.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā papildināt 73.8.panta pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā... Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 37.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops - izteikt 74.panta ceturtās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 38.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Rāzna - papildināt likuma 74.1.pantu šādā redakcijā... Atbildīgā komisija neatbalsta likuma papildināšanu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Rāznas priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 39.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija - papildināt pārejas noteikumu 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

N.Pēterkops. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pārejas noteikumu 3.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 3.punkta redakcijai, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

N.Pēterkops. 41.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pārejas noteikumu 6.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 6.punkta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 42.priekšlikums. Arī to iesniegusi atbildīgā komisija - aizstāt pārejas noteikumu 13.punktā vārdus “līdz 1997.gada 31.decembrim” ar vārdiem “ja Ministru kabinets nav noteicis citu kārtību, kādā finansējama dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 43.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt pārejas noteikumu 18.punktā vārdu “janvāra” ar vārdu “jūlija”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. Pēdējais priekšlikums ir 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt pārejas noteikumu 19.punktā vārdus “šajā likumā 1992.gada... martā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienai” ar vārdiem “līdz 1998.gada 1.jūnijam” un vārdus “no šo grozījumu spēkā stāšanās” ar vārdu “šīs”. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 19.punkta redakcijai. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. Lūdzu nobalsot par šā likuma grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 3820. Šā likumprojekta 1. pants paredz aizstāt visā likumā, tur, kur ir runa par likuma subjektiem, vārdus “pirms 1992.gada 1. jūlija” ar vārdiem “1992.gada 1.jūlijā”. Tas ir juridiski precīzāk. Tad ir skaidrs, ka 1.jūlijā šīm personām bija jābūt pastāvīgi pierakstītām un dzīvojošām Latvijā.

Likumprojekta 2.panta priekšlikums ir papildināt 1. panta trešo daļu ar jaunu 5.punktu - atrunu, ka šis statuss nav attiecināms uz tādām personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir vai bija pastāvīgi pierakstītas vai ir vai bija saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs. Respektīvi, ja persona ir pēc 1.jūlija izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, tad viņa zaudē šo nepilsoņa statusu.

Likumprojekta 3. pants: papildināt likuma 5.pantu ar ceturto daļu, kur norādīt, ka šā likuma subjekti ir arī tie, kuriem 1992.gada 1.jūlijā bija terminēts pieraksts Latvijas teritorijā un ir derīgas uzturēšanās atļaujas saskaņā ar likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” attiecīgajiem pantiem vai ir tiesības saņemt šādu uzturēšanās atļauju.

Ceturtās daļas 2.punkts attiecināms arī uz tādām personām, kuru pēdējais pieraksts pastāvīgajā dzīvesvietā ir bijis Latvijas Republikā un kura pēc pieraksta zaudēšanas turpināja pastāvīgi dzīvot Latvijas Republikā.

Lūk, tie ir tie priekšlikumi, par kuriem vajadzētu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Mums beidzamajās pāris nedēļās ir ļoti daudzi rīkojumi nākuši no tās Eiropas apvienības, kurā, ļoti iespējams, mēs negribētu būt. Liela daļa Eiropas negrib tajā būt, liela daļa Eiropas iedzīvotāju negrib tajā būt. No piecpadsmit valstīm, kuras tur ir, piecās šodien tautas aptaujas rāda, ka viņas negrib tur būt. Tajās desmit, kuras tur ir iekšā, bieži ir ļoti mazs pārsvars to, kas saka, ka viņi grib būt tajā Eiropas Savienībā. Tautas kopa “Brīvība” laikam ies pie tautas ar lūgumu, lai mēs to Eiropas traci atceļam.

Tagad mums stāsta, kā mums vajadzētu rīkoties ar tiem cilvēkiem, kuri ir bez pavalstniecības Latvijā. Eiropieši ir izjutuši drusku pretestību, un beidzamajā sēdē Veisa kungam, kurš Latvijā pārstāv Eiropas Savienību, bija dažas interesantas idejas, kuras viņš pauda, bet tomēr nepiedāvāja. Viņš it kā ir simpātisks, bet nesaprot, kāpēc tiem cilvēkiem, kuriem bija Padomju Savienības pilsonība, tagad nav Krievijas pilsonības.

Viņš runāja arī par to, ka mēs ejam uz Eiropas pilsonību. Ļoti maigi un, manuprāt, nesaprotami atbildēja uz jautājumu, kāpēc nevarētu dot šiem nepilsoņiem jau tūlīt to Eiropas pilsonību. It kā to Eiropas pilsonību var tikai mantot. Kā Juris Sinka to izprata, tu vari tikt universitātē tikai tad, ja tu esi ticis koledžā. Bet viena no tām “koledžām universitātē” varētu būt bijušie PSRS pilsoņi, manuprāt. Un mēs varētu to jautājumu atrisināt mums ļoti piemērotā veidā.

Es domāju, ka pie šī likumprojekta vajadzētu lēnām un prātīgi strādāt. Nevajadzētu nolemt mūsu tautu izšķīdināšanai citā lielā tautā. Mūsu pilsonībai vajadzētu būt svētai. Tie ir tie “logi”, par kuriem mēs runājam, par kuriem mums pārmet.

Tajā pasaules daļā, kurā es tiku audzināts, ir tā: ja kādas citas valsts ierēdnis ierodas, vienalga, kāds ir viņa statuss, un iejaucas valsts iekšējās lietās, viņam lūdz braukt prom. Bet mēs to nespējam pateikt Van der Stūlam. Mēs to nespējam pateikt daudziem. Bet Veisa kungs sāka mūs it kā saprast. Viņš teica, ka viņš beidzamajās pāris dienās ir uzzinājis daudz vairāk par situāciju Latvijā, nekā viņš bija zinājis. Un skāra abus šo jautājumus: kāpēc nevarētu Krieviju piespiest iedot pilsonību bijušajiem PSRS pilsoņiem, un vai no Eiropas Savienības puses patiešām nevarētu izveidot tādu “koledžu”, lai tie, kuri šeit, Latvijā, ir, kļūtu par tiem Eiropas pilsoņiem un varētu tūlīt braukt uz Berlīni vai Frankfurti, vai Parīzi, un neapgrūtināt viņus ar to, ka viņiem ir jāmācās kļūt par latviešiem, un nesaasināt attiecības starp mums un šiem cilvēkiem?

Veisa kungs atzina, ka ar rungu nevienu par latvieti nepārtaisīs. Varbūt par kalpu, bet par latvieti - ne. Es jūs lūdzu ļoti prātīgi pārstrādāt šo likumprojektu. Es domāju, ka tie punkti, pie kuriem Marjašas kundze ķērās klāt, nav principiāli punkti, nav “kodola” punkti, bet mums ir jāķeras pie paša “kodola”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu atgriezties pie izskatāmā likumprojekta, nevis pie Eiropas pilsonības. Šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams un izskatāms pēc iespējas ātrāk, lai atrisinātu to apmēram 6000 cilvēku problēmu, kuriem Latvijā nav šodien dokumentu, lai viņi varētu saņemt šos attiecīgos dokumentus un noteikt savu statusu šinī valstī. Tam nav nekāda sakara ar Latvijas Pilsonības likumu vai Latvijas pilsonības saņemšanu. Mēs pašlaik risinām jautājumu, ka ir aptuveni 6000 cilvēku, kuri pirms tam netika reģistrēti kā pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, jo vai nu viņi bija pierakstīti kopmītnēs, vai arī viņiem bija citi apstākļi... Mēs risinām šo jautājumu, lai viņi saņemtu dokumentus un varētu pilntiesīgi risināt tās problēmas, kuras cilvēkam ir saistītas ar personības apliecību.

Beigās es gan gribu teikt vienu lietu. Es nebiju domājusi, ka Valdmaņa kungs tik šausmīgi grib ierobežot Latvijas pilsoņu tiesības, jo, dodot bijušajiem PSRS pilsoņiem Eiropas pilsonību, viņš viņiem attaisa ceļu bezvīzas ceļošanai pa visu Eiropas Savienību, tanī pašā laikā Latvijas pilsoņiem atstāj tikai Latvijas pilsonību, attiecībā uz viņiem paliek spēkā vīzas nepieciešamība un visi ierobežojumi. Es domāju, ka šāds priekšlikums principā ir smags Latvijas pilsoņa tiesību pārkāpums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Marjašas kundze, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Marjašas kundze, kādi ir jūsu apsvērumi par otro lasījumu? Līdz kuram termiņam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?

R. Marjaša. Līdz 15.maijam, es domāju.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.maijam. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam pārcelt 6.maija sēdes darba kārtības 63.punktu (likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”) pirms darba kārtības 41.punkta (likumprojekts “Bērnu tiesību aizsardzības likums”). Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? 63. punktu pārcelt pirms 41.punkta. Neviens nevēlas runāt. Deputātiem iebildumu nav. Esam vienojušies, ka 63.punktu izskatīsim pēc 40.punkta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tas ir dokuments nr. 3910. Šis likumprojekts paredz vairākus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Pirmais ir priekšlikums papildināt 174.3. pantu, kurš ir saistīts ar atbildību par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Šo likumu mēs jau esam pieņēmuši. Tagad ir jānosaka atbildība par tā pārkāpšanu. Šeit ir iekļauti arī sodi par publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Tas viss patlaban ir sagatavots un acīmredzot tiks izskatīts.

Nākamie trīs priekšlikumi ir saistīti ar mūsu jau iepriekš pieņemtajiem likumiem, kas regulē valsts simbolu lietošanu. Juridiskā komisija savā 30.marta sēdē izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus attiecībā uz otro lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 15.maijam? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4046A. Otrajam lasījumam ir iesniegti pēc būtības divi priekšlikumi.

Deputāts Ozoliņš ierosina vārdkopās “komunistiskā terora upuru piemiņas diena” vārdu “terora” aizvietot ar vārdu “genocīda”, un komisija ir akceptējusi. Un otrais viņa priekšlikums pēc būtības būtu tas - noteikt sēru dienas, respektīvi, 25.martu un 14.jūniju par sēru dienām. To komisija nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas atzinums.

J.G.Vidiņš. Otrais būtiskais priekšlikums ir no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” - ierosina 16.martu atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Komisija, par nožēlu, to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Juris Dobelis vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja mēs runājam vispār par šīm svētku un atceres dienām, tad laikam vārdi “atceres diena” ļoti bieži ir attiecināmi uz visu to, ko latvieši ir pārdzīvojuši visā šajā 20.gadsimtenī. Mums ir 14.jūnijs, mums ir 25.marts, kuros cieta visdažādākie mūsu tautas pārstāvji, taču, kas attiecas uz karavīriem, mums nav nevienas atceres dienas, kas atgādinātu par mūsu latviešu karavīru traģēdiju visā 20.gadsimtenī. Nav nevienas. Traģēdija skāra latviešu strēlniekus gan Pirmā pasaules kara laikā, gan dažādos pilsoņu karos, gan arī visās represijās pēc Pilsoņu kara. Otrā pasaules kara laikā visvairāk cietušie (procentuālā ziņā) no visa iedzīvotāju sastāva bija latviešu karavīri - vai nu vienā, vai otrā pusē viņi cīnījās, vai viņus vienkārši likvidēja, viss Otrā pasaules kara laiks bija nepārtraukts latviešu karavīru traģēdijas laiks. Ja mēs atkal izvairāmies atklāti runāt par mūsu leģionāriem, nepasakām paši šeit, Saeimā, savu viedokli, mēs atkal atgādināsim strausus, neko citu. Mēs atkal teiksim tā: “Labāk nerunāsim par viņiem, lai pasaulē nekas nenotiek!” Tieši tāpēc mūs visur var visādi aiztikt, tieši tāpēc, ka mēs neesam pauduši savu viedokli. Vajag skaidri un gaiši pateikt, vai mūsos kaut kas ir palicis, kas varētu mums likt atcerēties to, ko ir izcietis latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā. Vai mēs izvairīsimies un uzskatīsim, ka nav vajadzīgs, nav nepieciešams atcerēties šādas dienas? Cik ilgi mēs ļausim ar sevi rīkoties? Gadiem ilgi mēs varējām mierīgi atzīmēt 16.martu, piedalīties, un nevienu tas neinteresēja, neviena valsts pret to nekādus protestus neizteica. Augstākās padomes darbības laikā deputāti pat piecēlās, godinot leģionārus. Kas ir noticis pa šiem gadiem? Kas ir mainījies? Vienīgi ir leģionāru kļuvis mazāk, ņemot vērā viņu cienījamo vecumu. Un tagad atkal mums ir iespēja iedibināt vienu dienu, nosacīt šo 16.martu, kas ļautu mums atcerēties to, ko latviešu karavīrs ir pārcietis Otrā pasaules kara laikā. Ja mēs to neizdarīsim, šīs debates ap leģionāriem turpināsies - un ne vairs kā vēsturiskās patiesības noskaidrošana, bet kā viena vai otra grupējuma vēlme pasniegt attiecīgos notikumus sev vēlamā gaisotnē. Bet, lūk, tieši par šo traģēdiju, ko ir izcietuši mūsu karavīri, daudzi runā vismazāk. Runā tikai par attiecīgo politisko piegaršu. Un tieši tāpēc mūsu apvienība aicina latviešu cilvēkus, latviešu deputātus, atcerēties latviešu karavīru. Nebaidieties no vēsturiskās patiesības, nebaidieties atgādināt par to, ka diemžēl Otrā pasaules kara laikā latviešu karavīram nebija lemts cīnīties zem Latvijas karoga! Diemžēl. Bet viņš to labprāt būtu darījis. Es aicinu: kolēģi, atcerēsimies savus karavīrus un iedibināsim šo atceres dienu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Gandrīz visam, ko teica Dobeļa kungs attiecībā uz leģionāriem, var piekrist. Tā tiešām bija daudz cietusī mūsu tautas daļa, un nevienam nav tiesību par viņiem smieties vai saukt viņus pazemojošos vārdos. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot šo jautājumu, ne tikai publiski un kategoriski norobežojās no tā visa, bet arī nosodīja visus šos - ne tikai Maskavas, bet arī vietējo prosociālistiski noskaņoto cilvēku vai spēku - izteikumus par leģionāriem. Tajā pašā laikā ir jautājums - Dobeļa kungs un kolēģi deputāti, cik ilgi mēs taisīsim politiku no Latvijas tautas traģēdijas? Latviešu karavīrs ļoti bieži arī pret savu gribu cīnījās pretējā pusē. Mums nav tiesību, kā Dobeļa kungs pareizi teica, nepateikt taisnību par leģionāriem, bet tas jāpasaka nevis politiskajām partijām, bet valstij kā tādai. Daudzi jautājumi, pat Valsts prezidenta līmenī, tiek deleģēti Saeimai, lai mēs tos izšķiram. Valsts prezidents šajā gadījumā nav rīkojies korekti, lūgdams politiskās partijas izvērtēt Latvijas pagātni. Šajā situācijā tā var būt tikai politizēšana un patiesība netiks noskaidrota. Valstij kā tādai un zinātniekiem tas ir jāpasaka, un tā ir liela kļūda, ka valdība pateica, ka nepiedalīsimies leģionāru pasākumā, bet nepateica, kāpēc. Un kas no tā izriet? Nezinošs cilvēks var domāt, ka tas ir kaut kas slikts. Un, ja mēs to nepasakām līdz galam, tad - šajā ziņā atkal ir taisnība Dobeļa kungam - ar to spekulē ne tikai Maskavā, bet arī mūsu krievvalodīgajā, piedodiet par izteicienu, presē. Bet, atkārtoju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ar milzīgām pūlēm 5.Saeimas laikā spēja pieņemt likumu par politiski represētajiem tā, ka tas neaizvaino nevienu mūsu tautas daudzcietušo daļu. Ir mums vēsturē lietas un fakti, uz kuru pamata var kacināt un tracināt tautu. Un es negribētu, ka, mums, pieņemot kolēģu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, pēc tam nāks no cita spārna priekšlikums apvienot visus 23.februārus un 9.maijus... Negribu uz tautas pagātnes sāpes taisīt politiku. Tas bija vienīgais iemesls, kāpēc mūsu komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu, citu iemeslu nebija. Vēl jo vairāk - ja būs kādi priekšlikumi, kas aizskars šo daļu, kura 50 gadus tika noniecināta un vajāta, mēs vērsīsimies pret šādiem uzbrukumiem, bet ļoti lūdzu, godātie kolēģi, domāt īsti valstiski, jo no šādām it kā nevainīgām lietām taisa politiku ne tikai Austrumos (taču tas mani mazāk interesētu), taisa politiku arī mūsu pašu politiķi un varbūt arī Latvijas iekšienē esošie ne sevišķi lojālie spēki. Lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Arī es biju tas grēkāzis, kas piemiņas brīdī gāja pie Brīvības pieminekļa un bija kapos, lai atcerētos tos upurus, ko nesa latviešu tauta otra okupanta - Vācijas rīcības dēļ, hitleriskās Vācijas rīcības dēļ. Šajā sakarā es gribu vēlreiz teikt, ka mūsu Ārlietu ministrijas un mūsu valdības slinkuma dēļ visus septiņus... nu jau vairāk... neatkarības gadus nekas nav darīts, lai veidotu pasaules sabiedrisko domu un pasaules valdībām izskaidrotu, kas tad īsti bija tie Waffen SS. Kāpēc nepaskaidroja to, kas te bija zināms katrai leģionāra mātei.

Es pats, būdams pusaudzis, redzēju, ka māte, ieraudzījusi leģionārus tajā formā ar “SS” jeb, kā viņa teica, ar “zibens zīmēm” uz apkakles, šausmās saķēra galvu un teica: “Šie cilvēki ir nolemti nāvei, jo viņus pretinieks gūstā neņem.” Waffen SS tika uzlikts Latvijas un citu tautu iesauktajiem leģionāriem kā zīme, lai viņi nemēģina iet gūstā. Tas bija vienkārši gudrs fašistu gājiens. Un, ja tas nav izskaidrots pasaulei, ja šie pasaules cilvēki tiešām tādu nelielu detaļu nesaprot, tad mūsu valdībai viņiem to vajadzēja izskaidrot. To vajadzēja darīt Ārlietu ministrijai, kura patiešām šajos septiņos gados neko nav darījusi.

Un tad man ir jautājums Dobelim, kas te runāja, un visai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Jūs jau labu laiku esat valdības vadītāji un jūsu pakļautībā ir arī ārlietu ministrs, tad kāpēc jūs neprasījāt, lai vismaz viņš kaut ko sāk šajā virzienā darīt? Kāpēc jūs tagad - gluži otrādi - atbalstāt Valsts prezidenta izteikto aplamo nosodījumu? Arī Krasta personā šis nosodījums tika atbalstīts, tāpat arī “tēvzemiešu” personā. Tas ir nosodījums leģionāru piemiņas dienas atzīmētājiem, bet jūs taču saprotat, ka šie pusotra simta tūkstošu jauno puišu faktiski tika tāpat represēti kā 25.martā izvestie un kā 14.jūnijā izvestie. Arī viņu procentuāli apmēram tikpat daudz neatgriezās dzīvi, Latvijā neatgriezās dzīvi.

Mums tiek atzīmētas divas oficiālās terora atceres dienas - 25.marts un 14.jūnijs, kas vēršas pret PSRS teroru, pret “sarkano” teroru, bet nav nevienas dienas, kas liktu atcerēties teroru no fašistiskās, hitleriskās Vācijas puses, un šī viena diena būtu ļoti piemērota, jo šajā dienā sākās šis terors pret spēcīgākajiem Latvijas cilvēkiem, pret jauniem puišiem un vīriem. Tad kāpēc mēs šo faktu neizskaidrojam? Tas ir noziegums pret tautu, ja mēs septiņos gados neesam neko izskaidrojuši pasaulei šajā jautājumā.

Mēs, Tautas kustība “Latvijai”, šajā jautājumā uzskatām, ka Ārlietu ministrija nestrādā, tāpēc esam griezušies šeit, Saeimā, ar pieprasījumiem un jautājumiem jau reizes trīs. Visi tie ir noraidīti. Kad tas beigsies? Un nevajadzētu te iztēlot pasaules presi, pasaules tautas par kaut kādiem spekulantiem un nevajadzētu... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 12.30 pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Andrejs Panteļējevs, Jānis Lagzdiņš, Inese Birzniece, Ernests Jurkāns, Andris Ameriks, Aleksandrs Golubovs, Andris Saulītis, Andris Rubins, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Godātie kolēģi, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 44 deputāti... Celmiņa kungs - 45. ...

Godātie kolēģi, es lūdzu atgriezties sēžu zālē. Turpināsim darbu! Kā jau teicu, šodien mēs strādāsim līdz pulksten 15 sakarā ar to, ka daudzi deputāti dodas uz Baltijas Asamblejas sēdi Ventspilī.

Lūdzu kolēģus atgriezties sēžu zālē! 47... Vēl trim deputātiem ir jāienāk, lai varētu turpināt... 49... Dilbas kungs ir 50.

Runās deputāts Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā ažiotāža, kas ir savijusies ap šo dienu, ap Leģionāru dienu, kā arī šodien dažu deputātu nesapratne, kuri runāja no šīs tribīnes, ir vērsta, es teikšu skaidri un gaiši, pret Latviju kā neatkarīgu, latvisku valsti, pret mūsu suverēnajām tiesībām - pret tiesībām pašiem lemt, kuru dienu atcerēties, kuru dienu atzīmēt. Vai tad tas nav skaidrs?

Mauliņa kungs, jūs mēģinājāt... diemžēl nav zālē... (Starpsaucieni: Ir, ir!”) ir... it kā izteikt kaut kādus pārmetumus “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Es absolūti to noraidu un nepieņemu, jo es un mani kolēģi esam un būsim par saviem tautasbrāļiem (Starpsauciens: “Tikai vārdos...”), arī par leģionāriem un ar leģionāriem, jo tieši mēs šajā dienā bijām... Atminieties, ka šajā prokrieviskajā avīzē “Čas” bija mūsu fotogrāfija un virsraksts... es nerunāšu krievu mēlē, bet tulkojumā tas bija apmēram tā - “Viņi apkaunoja mūsu valsti”.

Un es jau reizi teicu no šīs tribīnes: “Kas tad tā ir par valsti, kuru apkaunojis Tabūns un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cilvēki? Vai tad tā vairs nav latviešu valsts? Vai tā vairs nav mana valsts? Tā ir nepilsoņu valsts? Lūk, uz šādu virzību mēs brīžiem ejam.

Seiksta kungs, mani patiešām vairs absolūti nepārsteidza jūsu mīkstmugurība. Un velti jūs runājat par tautas tracināšanu un kacināšanu. Redzat, cik zemu var nolaisties, es atvainojos, viens deputāts, kurš no tribīnes paziņo, ka godināt savus karavīrus, savus tautas brāļus, kritušos un dzīvos, kuri izgājuši šos drausmīgos ceļus, kuros mūs ierāva kara vētras... ka tā ir tracināšana un kacināšana. Vai tā nav politikas taisīšana?

Es atgādināšu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK visus pēdējos gadus un ne tikai pēdējos ir atzīmējusi šo dienu, ir gājusi uz leģionāru piemiņas vietām un uzstādījusi šīs piemiņas zīmes. Bet pēkšņi šogad citu, svešu, varu ietekmē mēs atkal esam sākuši baidīties. Tad es teikšu, ka mēs baidāmies vienkārši paši no sevis, baidāmies paši no savas vēstures. Kā mēs varam atteikties no tā un no saviem karavīriem? (Starpsauciens: “Nevaram!”)

Es saprotu, ka Krievijai tas nepatīk, bet tā ir mūsu darīšana, nevis Krievijas darīšana, un būtu dīvaini, ka Krievijai tas patiktu! Taču tāpēc jau nav jāizdabā un tāpēc jau šodien ir jālemj tā, kā tas pieklājas mums - neatkarīgai valstij un neatkarīgas valsts pilsoņiem. Vēl jo vairāk - latviešiem. (Starpsauciens: “Bet ko darīt nelatviešiem?”)

Es aicinu iegaumēt, kolēģi, un atcerēties: pēdējā laikā sit vājos, nevis vainīgos. Sit vājos, nevis vainīgos! Sit padevīgos, nevis stipros. Sit lokanos, lunkanos, nevis vīrus, kuri stāv stingri...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns. Tāpēc es aicinu atbalstīt apvienības “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Pirms nedēļas, ceturtdien, es biju svinīgajā sarīkojumā - koncertā Nacionālajā operā. Mēs svinējām Izraēlas piecdesmitgadi, un vēstnieks Ben-Hura kungs cita starpā pieminēja kritušos varoņus, kritušos karavīrus, kuri krituši par Izraēlas brīvību. Un tajā brīdī man ienāca prātā, ka mums ne vienmēr ir atļauts pieminēt mūsu karavīrus, mūsu kritušos varoņus, kas patiesi krita ar Latvijas brīvības vārdu uz lūpām. Jā, diemžēl krita arī svešā uniformā tērpti... Bet latviešu leģions mums, latviešiem, nekad nav bijis pzīstams kā Waffen SS leģions. Tas bija vienkārši latviešu leģions, un mēs zinām, ka tas notika pretēji Hāgas konvencijai un citām starptautiskām konvencijām, jo okupētāja vara nedrīkst mobilizēt pakļautos - okupētā apgabala iedzīvotājus. Taču tā notika ar šiem turpat 150 000 vīru. Un jūs padomājiet, jo 150 000 vīru līdzinājās jau gandrīz vai totālai mobilizācijai. Latvija vienmēr tā rēķināja. Viņai bija 2 miljoni iedzīvotāju, un kara gadījumā varēja salasīt tiešām un ne vairāk kā... kādus 200 000. Tātad gandrīz vai visus mūsu vīriešus mobilizēja, bet, ja kāds atteicās, tad bija cietums un koncentrācijas nometne.

Tas arī ir skaidrs. Taču, lai leģitimētu savu rīcību (tāpat kā Staļina režīms mēģināja savu darbību leģitimēt, sarīkojot visādas tiesas prāvas, lai tikai beigās nomušītu politiskos un citus viņiem nepatīkamos cilvēkus), tādā pašā veidā arī Vācija uzspieda šo brīvprātības zīmogu latviešu karavīriem, bet mēs visi zinām, kā tas bija. Bet tajā laikā, pēc kara beigām, kad Staļina režīms visus šos mūsu latviešu karavīrus bija nosaucis par kara noziedzniekiem un nosūtījis uz GULAG vai tūlīt nošāvis... tajā pašā laikā Rietumu sabiedrotie... Tad nu atdzīvināsim šo padomju apzīmējumu - antihitleriskā koalīcija jeb Rietumu sabiedrotie jau 1946. gada beigās pilnīgi bija reabilitējuši mūsu leģionārus un arī Igaunijas leģionārus.

Tā lieta tika totāli izmeklēta, un mūsu karavīriem izdeva bēgļu pases. Viņi visi sanāca bēgļu nometnēs un tādās vietās Vācijā kā, piemēram, Manheima, Kaizerslauterna amerikāņu okupācijas zonā, Bīlefelda, Menhengladbaha Anglijas okupācijas zonā. Bijušos leģionārus redzēja tērptus amerikāņu un angļu uniformās, un viņi amerikāņu zonā sargāja dažādas amerikāņu armijas ēkas vai veica citus pienākumus kā sardzes vīri. Mums bija veselas rotas - sardzes rotas. Angļu zonā viņi izpildīja transporta un citus darba pienākumus vienībās. Un pēc tam visiem šiem bijušajiem leģionāriem deva iespēju braukt uz Angliju, Ameriku, Austrāliju, Kanādu un citām valstīm darbā kā jebkuram citam latviešu bēglim.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes pagājušas...

J.Sinka. Tā lieta tika izmeklēta, un mūsu karavīrus... Es ļoti atvainojos - vai jūs man vēl vienu minūti nedotu?

Sēdes vadītājs. Piekrītam? Lūdzu!

J.Sinka. Paldies... Un mūsu karavīri tur netika uzskatīti par kara noziedzniekiem, bija oficiāls slēdziens, ka viņiem nav nekāda sakara ar nacistiskās Vācijas SS organizāciju. Tā ka tas būtu jāsaprot. Un tā, ko mēs pieminam 16. martā, ir smaga kauja, kur 16. un 19. divīzijas vīri cīnījās uz Latvijas robežām, jo viņi cerēja, kā jūs visi zināt - un to nevajadzētu atkārtot -, ka Latvija sasniegs savu brīvību un ka šīs lielvaras būs izputējušas. Bet, protams, 1919. gads neatgriezās un amerikāņi un angļi nenāca mūs glābt. Mūsu tautai ir jāpiemin savi varoņi, ne tikai tie, kas krita 1919. gadā, bet arī tie, kas krita pat 1945.gadā. Kā to somi ir atzinuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un 16.martu ierosināt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Kāpēc tieši 16.martu? Es domāju, ka reizi par visām reizēm tomēr latviešu karavīri ir pelnījuši kādu datumu, lai viņu varonību un viņu piemiņu atzīmētu. Jo tāds ir mūsu Latvijas liktenis, mūsu tēvu un dēlu liktenis, ka mēs esam visos gadsimtos karojuši svešās armijās. Un tikai 1918.gadā mums laimējās karot savā karaspēkā. Kaut gan sākumā arī mūsu pašu tautasbrāļu attieksme pret Latvijas armiju bija nievājoša, pat naidīga. Bet šī armija izcīnīja brīvību Latvijai, un Latvija pastāvēja 20 gadus. Un tad nāca 1941.gads - baigais gads. Un to, kā tas nāca, es jums tūlīt īsi pateikšu. Jo tā valsts ar to ideoloģiju ārkārtīgi slīpēti rīkojās, komunisms virzījās uz savu mērķi neatlaidīgi un pēc skaidri nosprausta plāna. Vispirms tas noslēdza sabiedrošanās līgumu, kas nostādīja attiecīgo valsti un tās valdību neizdevīgā situācijā, tad sekoja militāras defensīvas savienības līgums, kas pavēra ceļu uz šo zemi, tas ir, uz Latviju, Marksa un Engelsa ideju apsēstam boļševiku karaspēkam un tehniķiem, aģitatoriem, un tirdzniecības misijām, vispārējām vēlēšanām, kas notika ar sarkano garnizonu palīdzību, un beigās nāca komunistisku elementu lūgums Maskavai iekļaut šo zemi Padomju Savienībā. Šādu darba kārtību piedzīvoja Baltijas valstis, to skaitā Latvija. To gribēja izmēģināt arī Somijā, bet, ar ko tas beidzās Padomju Savienībai, to mēs visi zinām. Un tāpēc nav jābrīnās, kāpēc latviešu karavīrs zināmā mērā brīvprātīgi piespiedu kārtā aizgāja karot tās armijas pusē, kura viņam galīgi nebija pieņemama. Jo citas izejas jau nebija. Pretējā gadījumā būtu bijušas apmēram tādas pašas represijas, kādas veica Padomju Savienība jau no 1917.gada līdz 1920.gadam. Savās asinsorģijās iznīcināja 2,2 miljonus. No 1932. līdz 1933.gadam vairāk nekā 10 miljonus nomērdēja badā šī marksistiskā valdība Krievijā. 1936.gadā aizveda vairāk nekā 6,5 miljonus no iekarotajām zemēm. 1941.gadā jau līdz 15 miljoniem palielinājās šis skaits. Vai tie nav baismīgi skaitļi? Kur palika 12 tūkstoši poļu virsnieku, kurus 1939.gadā, 1940.gadā iznīcināja Hatiņas mežā? Un tad lai neietu pret šādu neģēlību karot? Jā, vācu puse nebija daudz labāka, vācu valdībai un armijai bija lielisks skolotājs - Padomju Savienība un tās neģēlīgo darbību rezultāts. Labs skolotājs! Un šie skaitļi met dīvainu baismu gaismu uz valsti, par kuru angļu radio kara laikā teica, ka tā ir gaužām pateicīga par Staļina organizēto apgaismoto un iecietīgo valdību. Es domāju, tomēr ir jābūt vienam datumam, kurā latviešu karavīrus atceras par viņu varonību. (Starpsauciens: “Ziemassvētku...”) Jā, Ziemassvētku kaujas atceres ir. Tās ir tikai kauju atceres. Ir Lāčplēša diena. Jā, bet tā ir uzvaras diena.

Es saprotu, ka jūs vēl māc baiļu sindroms:16.marts, redziet, kaut kā saistās ar SS. Bet jūs arī skaidri zināt, ka tā nav taisnība. Un, ja šodien būtu līdzīga situācija, es domāju, daudzi latvieši, vīri un jaunekļi, aizietu varbūt kādas valsts pusē karot pret šo neģēlību, kas notiek. Tāpēc es ierosinu varbūt atbalstīt šo mūsu priekšlikumu par Latviešu leģiona atceres dienu. Jo rīt apglabā, precīzāk sakot, pārapglabā apmēram 300 latviešu jaunekļus un vīrus Lestenē. Jo nevarēja to izdarīt 16.martā. Tad vēl bija vēss un auksts, un tādēļ to dara rīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Par karavīru lietām es varētu runāt pirmām kārtām tādēļ, ka es jau 12 gadus, pēdējos 10 gadus būdams Alūksnes Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs, sakopju kapus. Sakopjam latviešu karavīru kapus, sakopjam arī to kapus, kuri krituši Otrajā pasaules karā. Jo karavīri nebija vainīgi, ka viņi bija spiesti karot vienā vai otrā pusē. Un šajā sakarā es gribu pateikt arī to, ka visa nelaime sākas ar to, ka mēs, sākot no Valsts prezidenta Ulmaņa kunga un lejāk, ļoti vāji zinām Latvijas vēsturi. Un šajā sakarībā gribu pateikt: ja pašlaik pajautātu pat šajā auditorijā, kad bija pirmie latviešu bataljoni, tad, es esmu pilnīgi pārliecināts, daudzi nepateiktu, ka pirmie latviešu bataljoni bija Ziemeļu karā 1701.gadā un tie formējās un tika apmācīti Litenē.

Ko es ar to gribu pateikt? Man liekas, tomēr, neskatoties uz to, ka agrāk Latvijai bija divas armijas jubilejas... Šeit viens kolēģis nepareizi pateica par uzvaras svētkiem. Uzvaras svētki bija 22.jūnijs - Cēsu-Raunas kaujas. 22.jūnijs bija uzvaras svētki Cēsu-Raunas kauju atcerei. 11.novembris bija Rīgas ieņemšana - Lāčplēša diena. Ko es gribētu šajā sakarībā pateikt? Manas domas ir tādas: tā vēsture tiešām tiek stipri izkropļota. Ja 150 000, praktiski katrs otrais, trešais vīrietis, bija toreiz armijā, es domāju, mēs šo dienu varētu atzīmēt. Manas domas ir tādas.

Varbūt tikai vienu... lai nebūtu tā spļaušana ģīmī... latviešu karavīru piemiņas diena... Jo izmanto to, ka uzlika tās zīmotnes... Es varu pateikt, ka tajā laikā es, būdams bēgļu gaitās mežā, redzēju, kā latviešu leģionārus bez kādas tiesas apšāva, jo viņiem bija tās zīmotnes. Un diemžēl vēsturnieki klusē par to, ka Jelgavā apšāva 500 latviešu jaunekļus, kuri nebija saņēmuši ieročus, kuriem pat it kā nav bijusi forma, bijušas vienīgi baltas zeķītes... Apšāva par to, ka viņi negāja cīnīties, nebija nemaz vēl cīnījušies. Vārdu sakot, viņi bija mobilizēti, 16 vai 17 gadus veci.

Es tomēr aicinu šo dienu atzīmēt. Taču mans priekšlikums būtu, lai tā būtu latviešu karavīru piemiņas diena. Neapšaubāmi, tā diena ir jāatzīmē. Tādas ir manas domas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es šeit neesmu nācis, lai kādam izteiktu pārmetumus vai arī lai runātu par bailēm. Manuprāt, latviešu karavīrs 20.gadsimtā ir piedzīvojis ļoti neapskaužamu likteni, jo viņam reti ir bijusi iespēja cīnīties tiešām par savu valsti un zem sava karoga. Runājot par šo priekšlikumu, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tas ir sasteigts. Nav sagatavota pietiekama bāze, skaidrojums, nav sagatavota sabiedrība ne Latvijā, ne arī Rietumos. Jā, latviešiem viss ir skaidrs - kas cīnījās leģionā un par ko viņi cīnījās. Bet ar to diemžēl šodien nepietiek. Mums ir jāredz tālāk par mūsu valsts robežām. Mums ir jādomā par to, kā šo faktu novērtē Eiropā, kā to novērtē Parīzē vai Londonā, kur tie paši vācu bruņotie spēki grāva šīs pilsētas un bendēja šos cilvēkus. Tur šo faktu lasīs tie cilvēki, kuri nezina vēsturi, un viņiem šī Latviešu leģiona atceres diena Latvijā tiešām izskatīsies pavisam savādāka.

Tātad principā jautājums ir par to, kāpēc mēs esam tādā situācijā, kādā esam. Jā, tik tiešām, - kāpēc Valsts prezidents kā Bruņoto spēku augstākais vadonis un līdzšinējie aizsardzības ministri nav paveikuši mūsu Bruņoto spēku ideoloģijas, vēstures sakārtošanu? Kāpēc tas nav izdarīts? Šodien mēs faktiski plūcam šos augļus.

Runājot par leģionu. Es vismaz esmu bijis viens no tiem, kas ir izveidojuši Zemessardzē padomnieku rotu - savulaik, kad es biju Zemessardzes priekšnieks - , un šī rota darbojas vēl šodien. Un, kā jūs zināt, šajā padomnieku rotā sastāv leģionāri, un viņiem ir bijusi iespēja... Zemessardze novirzīja tam līdzekļus, domājot par leģionāriem, tiešām domājot par šiem karavīriem. Bet šodien ar to joprojām ir par maz.

Tātad šodien ir jādomā par karavīru: vai viņš karoja vācu bruņotajos spēkos, vai tam ir kāds sakars ar Latvijas valstiskumu? Vai tam ir ar to kāds sakars? Leģions taču nekaroja par Latvijas valsti. Jā, karavīrs savā sirdī karoja... Tātad faktiski joprojām ir jārunā nevis par šo leģionu kā formu, bet par latviešu karavīru. Pareizi šeit tika teikts: mums ir jāizveido šī diena - Latvijas karavīru piemiņas diena. Lai diemžēl pieminētu tos karavīrus, kuri ar savu sirdi un pārliecību, valkājot svešus formas tērpus, izmantojot vēsturiskās iespējas, ticot Latvijas valstij, diemžēl nevarēja to izdarīt godam tā, kā viņiem būtu bijis iespējams to izdarīt, karojot savos bruņotajos spēkos. Ar Lāčplēša dienu ir par maz. Šeit tika teikts, ka mums nav... Mums ir Lāčplēša diena - 11.novembris. Ja mēs paši neprotam šos svētkus veltīt visiem latviešu karavīriem, tad tā ir mūsu vaina, tā ir mūsu neorganizētība un nespēja šos svētkus pārvērst par tādiem. Par tādiem, kuros katram latviešu karavīram ir sava vieta. Tātad meklēsim un arī atradīsim leģionam vietu šajos svētkos, vienotajos svētkos, nesadalīsim latviešu karavīrus, katram karavīram ieviešot savu dienu! Mums ir vieni svētki un vieni karavīri, un viena valsts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt jājautā, vai šī diena un šis laiks ir īstais, kad mums runāt par Latviešu leģiona karavīru piemiņas dienu. Tieši pašreiz. Jādomā. Es atceros grāmatu “Baigais gads” no 5 gadu vecuma, un tas man bija visspēcīgākais, vissatriecošākais iespaids mana mūža garumā. Atceros vēl Armēnijas zemesstrīces ainas un atceros Krievijas televīzijas pārraidi par Čečeniju. Šeit es redzēju Krievijas karaspēku 17 - 18 gadus vecus, sakrautus kaudzē kā malku... Kas ir šie Krievijas bērni? Vai viņi ir varoņi vai viņi ir upuri? Vai viņi ir kādas varas, naudas, kādu spēļu nogalināti? Tas viss sasaucas ar latviešu leģionāriem. Es gribu citēt Nikolaja Romanovska, Latvijas Nacionālās karavīru biedrības priekšsēdētāja, teikto. Viņš saka: “Leģionā latviešu karavīri tika pie ieročiem, lai cīnītos. Ne jau par Lielvācijas interesēm, bet gan par savu zemi, lai nepieļautu Baigā gada atkārtošanos. Mēs cīnījāmies par savu zemi, pret tiem, kas mums bija darījuši pāri, un nenožēlojam, ka to darījām. Mums bija tiesības to darīt. Latviešu leģionāru varonība nomazgāja kauna traipu, ko guvām 1940.gadā, bez cīņas atdodot savu zemi iebrucējiem.”

Varbūt arī tas ir iemesls, kāpēc viņus šodien tik ļoti cenšas nomelnot. Manuprāt, vāji strādā mūsu Ārlietu ministrija. Ja nebūtu bijis šis konflikts sakarā ar notikušo leģionāru gājienu, kurš notika tāpat kā parasti... ja būtu skaidrots, ka tiešām leģionāri cīnījās, sirdī nesdami domu par Latvijas neatkarību... Varbūt tā bija utopija toreiz... Bet katrā ziņā vajag pieminēt, ka ir bijusi ģenerāļa Kureļa vadītā grupa, kura nostājās pret nacismu, pret fašismu, pret Vērmahtu. Pāri par 300 cilvēku, kuru virsnieki bija nošauti turpat, kur kādreiz bija apglabāti ebreji pēc eksekūcijām, ko vācieši bija darījuši Šķēdes kāpās jūrmalā.

Manuprāt, šādi skaidrojumi būtu palīdzējuši Rietumiem izprast, jo tiešām, kā Jānis Jurkāns kādreiz teica, Rietumi mūs nesapratīs. Jā, nesapratīs, ja mums nebūs patriotisma, latviskuma un pašcieņas. Mūs nesapratīs un necienīs ne Austrumi, ne Rietumi, jo gļēvus iztapoņas ar saliektām mugurām neciena neviens. Rainis ir teicis: “Lielāka negoda pasaulē nava - lūgties tā paša, kas tevi kāva!”

Manuprāt, tie visi ir upuri. Čečenijā kritušie krievu bērni. Leģionāri - arī tie bija bērni. Arī viņi, 17 - 18 gadus veci jaunekļi, kas bija kā spēļlietas lielvaru, tātad arī kapitāla, politikas un politiķu, rokās. Manuprāt, būtu ļoti pareizi, ja mēs šodien atcerētos visus Latvijas karavīrus, arī tos, kuri krita, komunistiskās ideoloģijas apmāti, kuri arī it kā cīnījās par Latvijas neatkarību. Lūk, Ļeņins bija solījis neatkarīgu Latvijas valsti, ja viņi palīdzēs boļševikiem - komunistiem cīnīties pret Krieviju, pret cara Krieviju.

Grūti izvērtēt, vai mums ir tieši šodien nepieciešams balsot par Leģionāru piemiņas dienu. Manuprāt, Latvijas karavīru piemiņas diena būtu pareiza diena, kurā mēs atcerētos visus šos upurus, kuri pierunāti, apkrāpti piedalījās dažādās cīņās, šad un tad izkaudami viens otru.

Mēs zinām, ka Džūkstē tēvs cīnījās pret dēlu, brālis - pret brāli. Vai mums tieši šodien būtu jārisina šis jautājums par Leģionāru piemiņas dienu? Es domāju, ka viņi neapvainosies, ja mēs atzīmēsim kā Latvijas karavīru...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Ozoliņš. ... piemiņas dienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir savādi klausīties, ka mēs, Saeimas deputāti, septiņus gadus pēc savas neatkarības pasludināšanas te spriedelējam, kā vajadzēja un ko vajadzēja darīt. Tas bija mūsu uzdevums - to darīt.

Tad, kad bija ģenerāļa Bangerska pārapbedīšana, nezin kāpēc neviens nespriedelēja, vai vajadzēja prasīt padomu Austrumiem vai vajadzēja prasīt padomu Rietumiem. Mēs apbedījām latviešu karavīru un piedalījāmies tur, un tad nezin kāpēc nekāda liela trokšņa nebija. Tāpēc, ka tanī brīdī tas troksnis nevienam nebija vajadzīgs.

Mēs esam daudzus gadus bijuši kopā ar leģionāriem. Daudzus gadus! Arī pirms 1990.gada. Es tikai daudzus tur neesmu redzējis... Un būsim kopā arī turpmāk un nesaistīsim to ne ar kādu politiku.

Tā nu zīmīgi ir sanācis, ka tieši rīt Lestenē pulksten 12.00 svinīgi atklās Brāļu kapus, kur apbedīs mūsu leģionārus. Aicinu vismaz tos, kuriem ir kaut cik goda jūtu, aizbraukt tur un piedalīties šinī pasākumā.

Mūsu biedri, mūsu apvienības biedri, ir piedalījušies šajos pārapbedīšanas darbos un nav prasījuši ne Rietumiem, ne Austrumiem padomu, nav skrējuši izskaidroties kaut kur. Viņi ir vienkārši darījuši savu darbu. Mūsu vēsture ir mūsu rokās. Mums nav jābraukā pa pasauli un jātaisnojas par to, ko mēs esam izcietuši. Mūsu priekšā būtu jātaisnojas gan Austrumiem, gan Rietumiem, kuru nodevības dēļ mums to ir nācies ciest. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Latvijas leģiona vēsture mums visiem varbūt zināma, bet, ja nav, tad mēs tajā varētu iedziļināties. Ir grāmata, kuru Zemgals rakstīja it kā par manu tēvu, bet tur 1/3 no tās grāmatas ir par leģiona formēšanas sarežģījumiem. Vācieši, ienākuši Latvijā, gaidīja un pieprasīja tiesības mobilizēt. Četrus gadus latviešu vadoņi viņiem to noliedza. Kā es saprotu, bija krēsli 9 direktoriem vāciešu neatzītajā paralēlvaldībā. Šie direktori piedzīvoja 27 nāvessodus, t.i., caurmērā 3 uz katru “krēslu”, tāpēc ka viņi atkārtoti teica: “Nē! Jums ir jāizlemj, vai jūs esat mūs atbrīvojuši, un tad mēs lemsim. Vai arī jūs esat mūs okupējuši, un tad jums nav tiesību saukt mūsu puišus karā!”

Tur bija daudz varoņu, kas stāvēja briesmu priekšā un vienkārši stūrgalvīgi atkārtoja pozīciju: “Ja jūs esat mūs okupējuši, tad jums nav tiesību. Ja mēs esam brīvi, tad mēs paši lemsim.”

Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka latviešu virsniekos bija tā griba, ka latviešiem kara beigās būs ieroči, būs sagatavots karaspēks. Un viņiem veicās. “Kurzemes katlā” bija iespēja, bija tā cerība tautā, ka mēs izcīnīsim atkal no jauna mūsu brīvību, bet tas, ka tieši mūsu latviešu varasvīri šodien ir izveidojuši situāciju, ka šos puišus, kas klīda no visas Latvijas malām uz Kurzemi, lai cīnītos par Latvijas brīvību... ka viņus var šodien saukt par fašistiem... To izdarīja mūsu Valsts prezidents. To izdarīja mūsu ārlietu ministri. To izdarīja mūsu šodienas valstsvīri, kas nemāk... O’ nemāk? Es neticu, ka viņi nemāk! Es ticu, ka tā ir tīra nodevība.

Ja mēs šodien nolemsim, ka mēs necienīsim tos, kuri gāja bojā “Kurzemes katlā”, tad tas būtu gandrīz vai tas pats kā necienīt tos, kuri gāja 1918.gadā cīņā par brīvību. Tas būtu tāpat, ka mēs necienītu šodien Heino Lāmu.

Es saprotu, cik sarežģīta šī situācija ir mūsu valstī, ka valda tie, kuri sūtīja latviešu patriotus uz Sibīriju, ka valda tādi, kas savas karjeras startus guva un varbūt arī šodien savas pozīcijas ieguva tāpēc, ka viņi ir uzticīgi svešām varām, bet lūgt, lai mēs noliedzam mūsu tautas varoņus... Tas ir pilnīgi, manuprāt, beidzamais morālais sitiens. Tas ir nepieņemams variants! Un tā nedrīkst būt, ka mūsu tautas varoņi, tāpēc ka citi mūsu tautas ienaidnieki grib viņus pataisīt par bezpersonām, par kaut kādiem internacionāliem gangsteriem... Tad mūsu tauta izputēs!

Es zinu, cik maz mūsu Nacionālais bloks ir darījis beidzamajos 7 - 8 gados. Es zinu... Birkava kungs mums Ārlietu komisijā skaidroja, ka amerikāņi viņam teikuši: “Skaidrojiet mazāk, jums jau neviens neticēs tik un tā!”

Bet vai mums ir tik svarīgi, ka citi tic vai netic mums, jo mums ir pašiem jātic sev. Mūsu tauta ir pilna ar varoņiem, kuri ir cietuši. Tie, kuri tika izsūtīti, Māri Grīnblata kungs, uz Sibīriju, lielākā daļa bija nevainīgi, nevis tā, kā jūs stāstāt grāmatā.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Ticēsim mūsu varoņiem un būsim viņiem uzticīgi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vienmēr esmu mācīts sevišķi cienīt cita cilvēka pārliecību. Es uzskatu zem sava goda... Piedodiet deputātam Pēterim Tabūnam, taču es gribu viņam tikai ieteikt pamācīties no viņa partijas biedriem. Šajā gadījumā - no Grīga, no Seiles, kuri prot aizstāvēt savu pārliecību, nevis zemiski uzbrūk citiem, ar kuriem jūs atrodaties vienā koalīcijā. Es aicinu domāt par saskaņu sabiedrībā, es aicinu domāt par valsts starptautisko prestižu un atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ka latviešu karavīri ir pelnījuši godu - tas ir skaidrs un, man liekas, gandrīz visiem zālē sēdošajiem, taču mēs nedrīkstam rīkoties tā, ka, izrādot mīlestību, katrs turēsim pie vienas kājas un to “bērnu” - šeit es domāju - karavīru - saplosīsim.

Mans priekšlikums tomēr būtu pašreizējā momentā, kad mēs redzam, kāda attieksme ir Rietumos un Austrumos, izstrādāt alternatīvu projektu Latviešu karavīru piemiņas dienai un vienoties tikpat labi gan ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan ar visiem pārējiem - Latviešu karavīru biedrību, “Daugavas vanagiem”...

Latviešu karavīru piemiņas dienai konkrēti šajā gadījumā varētu būt vairāki datumi. Tā varētu būt arī kara izbeigšanas diena Eiropā - 8.maijā. Tad tā būtu nevis Uzvaras svētki, bet Karavīru piemiņas diena. Varētu būt arī citā laikā. Es domāju, ka šeit ir jāgatavo kaut kāds kompromiss, jo tas vārds “leģions” izsauc reakciju kā Rietumos, tā Austrumos.

Es gribu teikt, ka, lai gan es atbalstu karavīrus, taču tādā redakcijā, kāda ir, es esmu spiests atturēties. Es gribētu sagatavot un iesniegt alternatīvu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS frakcija).

Cienītā Saeima! Uz brīdi aizmirstiet, ka ar jums tagad runā 6.Saeimas deputāts. Es šodien nerunāšu šajā kvalitātē, bet runāšu tajā kvalitātē, kādā es biju 1944.gada rudenī, 1945.gadā, kad es, sākdams nacionālā partizāna gaitas, konspirācijas trūkuma dēļ kritu par upuri neģēlīgai nodevībai un atrados čekas kazemātos Lielauces pilī. Ko es tur pārdzīvoju, to es neteikšu, jūs paši redzat, ka man ir skaistāki zobi nekā Merilinai Monro, un to es ieguvu tur, tas ir, Lielauces kazemātos. Pārējo jūs paši varat saprast. Taču par to, ka es toreiz atrados tajā vietā, man nākas reizēm dzirdēt pārmetumus arī šeit, Saeimā. Šajā kontekstā, ko mēs šodien apspriežam, es vislabprātāk atbalstītu, vadoties pēc savas tādas iekšējas izjūtas un savas sirdsapziņas, pēc sirdsbalss, un atceroties to, kas pārdzīvots, leģiona piemiņas dienu, bet, tā kā man piemīt arī kaut kas no reālpolitiķa, es, ja būs balsošana, nobalsošu par latviešu karavīru piemiņas dienu. Vajadzētu izstrādāt nolikumu, kaut ko koncepcijai līdzīgu, tur sadalīt akcentus. Šajā sakarā īpaši rodas jautājums, kā izturēties pret tiem latviešiem, kas cīnījās pretējā pusē, 43.gvardes divīzijā, 308.divīzijā, pēdējā arī es nokļuvu kara laika beigās un tiku vēl ievainots. Varu atzīmēt faktu, ko daudzi nezina, - ka tad, kad Latvijā sākās “salna pavasarī” 1959.gadā, toreizējā Pelšes un Vosa kliķe krasi norobežojās arī no 43.gvardes divīzijas, viņa kļuva neuzticama un nevēlama, un daži aktīvākie šīs divīzijas cīnītāji tika represēti tādā veidā, kādā toreiz tas bija pieņemts. Tā ka arī to šeit mēs nevaram viennozīmīgi vērtēt, kā to dara tie, kas nezina vēsturi.

Tādēļ es šo savu uzstāšanos beidzu ar to, ka ir jāpanāk, lai tiktu atzīmēta latviešu karavīru piemiņas diena, un es to saku ne tik daudz savā vārdā, cik savas mātes vārdā. Visa tā dēļ, ko viņa fiziski piedzīvoja tajā dienā, kad mani arestēja. Mums nav morālu tiesību aizmirst latviešu karavīrus. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šīsdienas diskusija par šo tematu Saeimā apliecina, ka Latvijas valstij nav skaidras valstiskas attieksmes pret savu karavīru. Un tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Šodien vieni aizstāv vienu karavīru veidu, citi aizstāv citu, bet tas ir latviešu karavīrs laikmetu griežos. Es domāju, ja mums būtu skaidra valstiskā attieksme pret savu karavīru, tad pat iedomājams nebūtu tāds stāvoklis, ka vienu gadu latviešu leģiona vīrus cildina, bet citugad par to, ka valstsvīri, deputāti, piedalās viņu salidojumā, atceroties kritušos kaujas biedrus, valdība no viņiem norobežojas un atlaiž Bruņoto spēku komandieri jeb viņu piespiež uzrakstīt atteikumu. Tas ir nonsenss, tas ir brīnums, kas tagad notiek. Un tāpēc šīsdienas ieteikumu par attiecīgās svētku dienas jeb atceres dienas iedibināšanu varētu nosaukt par ziediņiem, saknes ir jāmeklē dziļāk - un, es domāju, vismaz trīs līmeņos. Pirmajam līmenim būtu jābūt valstiskās attieksmes formulējumam, un šeit Saeimai ir jāsaka savs vārds, vai nu pieņemot kādu deklarāciju, vai kādā citādā veidā. Valstiskā attieksme ir jāizsaka viennozīmīgi, tā, lai mūsu valstsvīri, vienu nedēļu sacījuši tā, pēc divām nedēļām nesacītu pilnīgi pretējo.

Otrs līmenis - tas ir vēsturiskās patiesības izpētes līmenis. Mums Zinātņu akadēmijā ilgus gadus pastāv Vēstures institūts, bet vēl nav skaidrības, nav monogrāfiska darba, kurā būtu apskatīts šis jautājums - latviešu karavīrs laikmeta griežos. Visos aspektos, objektīvi. Tāda darba nav, bet tādam būtu jābūt, jo šajā Vēstures institūtā un augstskolās vēstures katedrās strādā pietiekami nopietni speciālisti un gudri cilvēki.

Un visbeidzot trešais līmenis, kādā būtu jāstrādā, - tas ir, neapšaubāmi, skaidrojuma līmenis. Šeit nosodīja to, ka mēs skatāmies, kādas būs atsauksmes Rietumos vai Austrumos. Es piekrītu Dobeļa kungam, ka viņiem būtu jātaisnojas Latvijas priekšā, nevis mums jāmēģina taisnoties viņu priekšā. Bet nav runa par taisnošanos, ir runa par mūsu viedokļa skaidrojumu. Un šajā sakarā mēs atkal nonākam pie mūsu Ārlietu ministrijas - arī šajā jomā viņa nav izdarījusi to elementāro lietu, kas būtu bijis jāizdara. Bet tas nav izdarīts. Lūk, tas būtu jāizdara. Un, kas attiecas uz atsauksmēm, kādas ir Rietumos un Austrumos, tās ir jāņem vērā, neapšaubāmi, bet mums jāpatur sava pašcieņa un savs gods, un sava attieksme pret latviešu karavīru. Es domāju - nevis domāju, bet esmu pārliecināts -, ka šodien es balsošu par to priekšlikumu, kas ir iesniegts, lai tāda atceres diena būtu, un, ja kādam ir priekšlikumi nosaukumu mainīt, to var izdarīt attiecībā uz trešo lasījumu. Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Daudz kas pareizi un patiesi tika vērsts beidzamajās divās runās. Es gribētu piebilst to, ka mēs pagaidām esam aizsardzības pozīcijā, mums būtu jāpieņem kāda deklarācija par to, kas īsti šeit notika Otrā pasaules kara laikā, jāpaskaidro, ka bija tās okupācijas, ka bija tās mobilizācijas. Ka bija abas varas nežēlīgas. Ka mūsu zaldāts smagi cieta. Ka visās zemēs ir kādi zvēri... mums bija savs Arājs, bet nebija tā, ka Latvijas valdība ir kādreiz bijusi par ebreju iznīcināšanu vai ka latviešu “Waffen SS” bijuši patiešām brīvprātīgi zaldāti, policijas vienības. Mums ir tā vēsture jāpaskaidro ar deklarāciju, ko mums vajadzētu šeit, Saeimā, pieņemt. Ka mēs bijām okupēti... Bet tai jābūt dziļākai, lai to maiņu mēs varētu parādīt. Visa pasaule ir pret Hitleru, visa pasaule ir pret Staļinu, bet nu pasaule kaut kad pavēršas arī pret mums. Mūsu vadoņi ir pilnīgi tautas nodevēji, ja viņi nespēj mums parādīt ceļu jeb paši nespēj tādas deklarācijas izveidot, un mums pret šo nodevību būtu jācīnās.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka runāšu otro reizi. Es aicinu balsot par šo likumprojektu un attiecībā uz trešo lasījumu varbūt tik tiešām pamainīt šīs atceres dienas nosaukumu, jo tas ir nepieciešami. Faktiski es paliktu pie nosaukuma “Latviešu leģiona atceres diena”. Tie tomēr bija leģiona karavīri, kas veica šo varoņdarbu Kurzemes katlā, un no leģiona atdalījušies karavīri 1944.gada 18.novembrī sasita lupatās Vilhelma rīkļurāvējus... tos, kas bendēja latviešu tautu. Vai tie nebija latviešu karavīri, kas piedalījās Padomju armijas represijās pret Ungāriju 1968.gadā? (Starpsauciens: “1956.”) Piedodiet, 1956.gadā? Vai tie nebija arī latviešu karavīri, kas piedalījās, būdami Padomju armijā, arī notikumos Čehoslovākijā? Tāpat - Afganistānā? Vai tā nav traģēdija? Varbūt šādā atceres datumā mēs varētu... varētu daudzi politiķi iet un skolās, sanāksmēs un sarīkojumos skaidrot, ka vienreiz par visām reizēm pietiek latviešu karavīram karot svešās armijās, ka viņam ir jābūt karavīram savā zemē, jo latviešu karavīrs jau nekad nav gribējis iet un iekarot svešas zemes. Un pareizi šeit Liepas kungs sacīja, ka šeit šodien mēs varētu ar savu balsojumu pirmajā līmenī izteikt to valstisko pieeju šādam jautājumam, un tad tie pārējie līmeņi būtu jau paši par sevi. Es zinu, ka arī Valsts prezidents ir zināmā mērā aizstāvējis un skaidrojis pasaulē šo situāciju, skaidrojis par 16.martu un par leģionu. Es zinu, ka arī Ministru prezidents Guntars Krasts ir runājis par to. Neskatoties uz to, ka mēs esam maza valsts un mazskaitlīga tauta, es domāju, ka mums ir par to jārunā. Tas nenozīmē, ka nebūtu par to jārunā. Jo arī Igaunijas valdība ir mēģinājusi, pat ieguldot zināmus naudas līdzekļus, propagandēt viņu karavīru piedalīšanos vācu armijas pusē. Arī viņiem nav izdevies pārliecināt daudz to pasauli, daudzskaitlīgo, lielo pasauli, par šo traģēdiju. Bet ir jācenšas panākt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ne jūs, ne arī kādu citu ar šā mikrofona un radio palīdzību nevajadzētu pārliecināt, ka latviešu tautai Otrais pasaules karš zināmā mērā bija pilsoņu karš un latviešu puiši bija spiesti karot. Bija spiesti! Es gribu uzsvērt šos vārdus - bija spiesti karot abās pusēs, un īstenībā, lai ko arī domātu, - vai viņi cīnījās par dzimteni vai viņi cīnījās par kādu citu ideju... un neatkarīgi no tā, lai arī kāda būtu šī ideja, rezultāts bija tāds, ka gāja bojā mūsu cilvēki, gāja bojā latvieši, un faktiski mēs kā tauta tikām jau tad lielā mērā “samalti”.

Bet es gribētu runāt par ko citu. Cienījamie kolēģi, šeit arī no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” puses izskanēja iespēja, ka, ņemot vērā tiešām Latvijas sarežģīto likteni ne tikai Otrajā pasaules karā, bet arī Pirmā pasaules kara laikā, kā arī Pilsoņu kara laikā Krievijā un 30. gadu beigās un tā tālāk un tā joprojām, kad tur lielā mērā bija mūsu militārpersonas... dažādi karogi, dažādi uzskati, bet ka tomēr tie bija latviešu cilvēki... Es nezinu kad un kā, bet varētu izmainīt šo Latviešu karavīru dienu.

Un, ja tāda ideja tiešām ir un ja iesniedzēji tam piekrīt, tad kāpēc mēs... Es vienkārši nezinu, es gribu uzdot divus jautājumus: pirmkārt, kāpēc mums šobrīd vajadzētu tracināt to sabiedrības daļu, tos cilvēkus vai tos politiķus pasaulē? Es vēlreiz saku - pasaulē, nevis tikai Austrumos, kas mūs nemīl... Es atvainojos, Ozoliņa kungs, es uzmanīgi klausījos jūs... kas mūs nemīl... Šobrīd attiecīgi varētu iebalsot vienu variantu, lai pēc tam to nomainītu ar citu - varbūt daudz korektāku variantu.

Un otrs jautājums. Tāda nu ir tā, varētu teikt, ironija, vēsturiskā ironija šodien. Nupat šeit, pie šī galda - tāpēc es arī nācu runāt - pirms dažām minūtēm Prezidija locekļiem tika atnests dokuments, kuru mēs pirmdien nodosim komisijām, tas ir, lemsim par to, vai pēc Prezidija ieteikuma nodot Saeimas komisijām parastajā kārtībā, bet šis dokuments ir sekojošs. Tā ir Ulmaņa kunga parakstīta vēstule Saeimas Prezidijam, kurā ir Latvijas Republikas Saeimas lēmums par Nacionālo bruņoto spēku komandiera Zemessardzes pulkveža Jura Dalbiņa atbrīvošanu no amata. Tā kā mums būs iespējams vēlreiz diskutēt par šo jautājumu, tad es vienkārši gribētu, lai šajā kontekstā... Cik es zinu, tad Nacionālās drošības padomē, kurā šis jautājums tika lemts un kurā ir arī Krasta kungs, visi vienbalsīgi atbalstīja šo lēmumu un uzskatīja par nepieciešamu... Es gribētu, lai mēs balsojot reizi par visām reizēm samērotu savus balsojumus un balsotu arī pārējos gadījumos tā, lai mūsu politika attiecībā uz mūsu vēsturi un arī mūsu šodienu būtu vienota.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Tā šodien tik un tā laiks ir zaudēts, tad arī es nolēmu, ka varu piecas minūtes izteikties. Es domāju, ka šīsdienas apspriede ir vienkārši bezjēdzīga, jo būvēt kādas partijas politiku uz kritušo karavīru kauliem, maigi izsakoties, ir ļoti slikta rīcība.

Es nezinu, ko teiktu mani abi vectēvi, kuri ir karojuši un kuru šodien faktiski nav starp mums... Jo viņi bija karojuši, īsti karojuši: viens - pie krieviem, otrs - pie vāciešiem. Viņi droši vien šodien paldies neteiktu nevienam... Taču, es domāju, ka Ģirts Kristovskis pareizi teica, ka tā vēsture ir daudz plašāka un ka Latvijas karavīram tā nebeidzas tikai ar Lielo tēvijas karu, tā pāriet arī uz mūsdienām - uz tā saucamajiem okupācijas gadiem, kad arī bija karavīri, kas karoja gan Afganistānā, gan arī citās valstīs, un es nezinu, vai viņi bija karavīri... Varbūt viņi nebija karavīri? Un, ja mēs gribam atcerēties karavīrus, tad tiešām mums vajag valstī kādreiz vienoties, ja nepietiek Lāčplēša dienas.. Es domāju, ka katrai ģimenei ir savs karavīrs un ka vislabākā atceres diena viņam ir tā diena, kad viņš ir kritis. Un, ja ģimene viņu atceras, tad viņa atceras.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tikko, kad mans kolēģis Viktors Stikuts runāja par Tēvijas karu, es dzirdēju smieklus zālē. Pie tam es dzirdēju smieklus zālē no saviem kolēģiem, kuri diezgan bieži runā par Tēviju. (Starpsauciens: “Kas tā par Tēviju!”) Man bija tāda sajūta, ka zālē sēž tikai cilvēki, kas visu laiku to vien ir darījuši kā dzīvojuši gan Pirmā pasaules, gan Otrā pasaules kara gados, kas ir saglabājuši neapmierinātību līdz pat šim laikam kā mazi bērni un nu diskutē par to, kāds ir Latvijas vēsturiskais liktenis laika griežos. Katram karavīram, kas karoja Otrā pasaules kara laikā, bija sava degsme. Viens karoja par Tēviju, un arī otrs karoja par Tēviju. Cik grūti bija šiem vīriem, vismaz pēc atstāstiem, diezgan bieži redzēt pretējos ierakumos latvieti. Latvietis pret latvieti gāja pretī kaujā, bet tā bija mūsu valsts iedzīvotāju, mūsu valsts un tautas traģēdija.

Taču tā ir vēsture, tas ir pagājis etaps, un šodien es stipri šaubos, vai kāds vēsturi uzrakstīs labāk par vēsturniekiem... Vidiņa kungs, Dobeļa kungs, Tabūna kungs (Starpsauciens: “Paldies, paldies, Čevera kungs!”), es nešaubos, ka jūs esat spējīgi uzrakstīt šo vēsturi, bet jūs to uzrakstīsiet tādu, kādu jums gribas to šodien redzēt. Jums šodien gribas vēl vienu reizi pacilāt šo jautājumu pasaules līmenī un izraisīt diezgan lielu neizpratni, jo pasaulei šodien neinteresē pagātne. Pagātne ir izdiskutēta, robežas ir nospraustas, tāpēc valstis šodien nav gatavas diskutēt par šīm robežām. Tās saprot, ko nozīmē traģēdija, un to, kādas šausmas tās bija. Daudzi to nav sapratuši.

Man ar dziļu nožēlu jāpasaka, ka, paceļot šo jautājumu šeit valstiskā līmenī, mēs vienus gribam noniecināt un arī otrus, arī tos latviešus, arī ebrejus, arī poļus, arī vāciešus, frančus un amerikāņus, kuri šodien skatās uz savu pagātni zināmā veidā tik kritiski, ka viņi kaunas par šo pagātni, kas ir bijusi Vācijai, par šo impērisko domāšanu, par ko šodien nekaunas mūsu “urrā” patrioti, kuru patriotisms beidzas pēc pirmā briesmu signāla. Tieši tā tas ir bijis, un tā tas arī ir. Jo patriotisms neizskan vārdos, tas skan darbos. Patriotisms skan tad, kad šodienas reālajā situācijā mēs varam pielikt punktu vēsturei. Lai vēsturi raksta vēsturnieki, lai raksta atmiņas tie, kuri atceras šo pēdējo... Es ar zināmu gandarījumu atceros to periodu, kad pie viena sarunu galda sēdēja cilvēki, kuri bija karojuši vienā frontē un karojuši pretējā frontē. Tāda biedrība mums arī ir! Un es ar lielu atzinību raudzījos šajos sirmajos kungos, kuru paliek ar katru gadu mazāk un mazāk, kuri skatās viens uz otru ne vairs kā ienaidnieki, bet kā cilvēki, kurus dzīves ir malušas kara dzirnas.

Es nerunāju par to, kas un kurā pusē ir karojis. Es runāju par to, cik pretrunīgs ir mūsu šodienas skatījums uz pagātni. Savā laikā aizliedza vienas dziesmas, bet šodien daudzi runā par to, ka vajag aizliegt citas dziesmas. Agrāk teica, ka brīvības nav tad, kad tiek noslāpēta citādi domājošā doma. Masu medijos mēs šodien dzirdam, ka vajag aizliegt avīzes ar citādi domājošiem materiāliem. Mēs šodien redzam ļoti daudzās vietās, ka tā demokrātija, mūsu izpratnē, beidzas tur, kur faktiski sākas jau citu cilvēku brīvība. Jūs zināt, manā izpratnē, šī brīvība beidzas tur, kad, apmeklējot kapus, es redzu, ka karš ir samalis miljoniem cilvēku, arī latviešus.

Es aicinu šodien atturēties un necilāt šo jautājumu par vēsturi. Vēstures jautājums lai paliek katra mūsu sirdī. Arī manam tēvam, kurš paspēja paelpot ogļu putekļus par to, ka viņš bija dienējis vācu armijā.

Tomēr es stipri šaubos, vai šodien mans dēls grib elpot šo sasmakušo smaku. Viņš grib redzēt nākotni! Viņš vēsturi mācās no mācību grāmatām. Nevajag pēc 8 gadiem cilāt šos jautājumus, kad pasaule iet savu dzīves ceļu, bet mēs kā mazi bērni spēlējamies ar vēsturiskajām saknēm, šeit diskutēdami, kuram ir taisnība un kuram - ne.

Es aicinu tos cilvēkus, kuri negrib rakņāties citu cilvēku dvēselēs, īpaši pagātnes notikumos, jo mēs taču neizmainīsim vēsturi... Otrais pasaules karš ir beidzies jau sen. 1945. gada 8. maijā. Man ir kauns par to, ka mēs visas šīs dienas neesam runājuši par rītdienu. Mēs esam runājuši tikai par pagātni. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Katrai tautai ir jāzin sava pagātne!”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt iepriekšējā runātāja Čevera kunga teiktā sakarā to, ka tautai, kura aizmirst savu vēsturi, nav arī nākotnes.

Mūsu vēsturiskās saknes ir būtiskas mūsu tautas identitātei, tās ir būtiski apzināties tāpēc, lai mēs saprastu to, kas mēs esam, un lai mēs saprastu arī to, kāpēc mums, mūsu sabiedrībai šodien varbūt neiet tik labi, kā mums vajadzētu iet, un kāpēc pastāv šīs daudzās problēmas, kuras šodien pastāv.

Es gribu uzsvērt tieši to, ka mēs neesam pietiekami savā sabiedrībā apzinājušies, neesam pietiekami daudz atgādinājuši un pietiekami dziļi izanalizējuši to, ka Latvija vēl šos 50 gadus pēc Otrā pasaules kara ir bijusi okupēta, ka tas ir tas, kas ir pamatā daudzām mūsu nelaimēm, un tas ir tas, kas ir ļāvis šīm okupācijas sekām saglabāties un turpināties. Tas ir ļāvis Latvijā dažādiem mūsu valstij nelojāliem spēkiem realizēt savas intereses un destabilizēt šeit situāciju, kā arī nepieļaut dabisku, vienotu attīstību mūsu sabiedrībā.

Protams, atcerēties vēsturi nebūt nenozīmē saglabāt ienaidu. Kristīgā nostāja, kura ir pamatā mūsu kultūrai, ir balstīta uz piedošanu, bet, lai kaut ko piedotu, ir jāapzinās arī tas, kas tiek piedots, un nedrīkst aicināt vēsturi vienkārši nosvītrot un aizmirst. Tāds izlīgums, kurš būtu balstīts uz pagātnes aizmiršanu, nebūs patiess izlīgums, un tas nevar būt par pamatu tālākam uzplaukumam nākotnē.

Un varbūt tieši tāpēc es gribēju šajā brīdī te nākt un pateikt šos vārdus, jo es kategoriski norobežojos no jebkādiem aicinājumiem nerunāt par vēsturi, aizmirst savu vēsturi. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Es tam kategoriski nevaru piekrist. Mums ir jāskatās uz nākotni, bet jāskatās no tādām pozīcijām, ka mēs zinām un apzināmies, kas mēs esam, ka mēs apzināmies tās problēmas, kuras vēsture ir izraisījusi mūsu sabiedrībā, un ka mēs cīnīsimies, lai tiktu ar tām galā.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es aicinu to šajā brīdī atbalstīt un pēc tam uz trešo lasījumu pilnveidot redakciju, jo arī man daudz tuvāka būtu Latviešu karavīru piemiņas dienas atzīmēšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nekādā ziņā nevaru balsot par šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Un argumenti man ir sekojoši. Leģionā bija mūsu Latvijas puiši, bet leģions bija “Waffen SS”, tas ir, SS, sastāvā. Un SS bija fašistiskās armijas sastāvā... Un ko darīja toreiz tā armija? Tā armija okupēja Latviju! (Starpsaucieni: “Staļina provokācija! Staļins!”) Un ko darīja mūsu leģions? Palīdzēja tiem, kas okupēja Latviju! Tāpēc es lūdzu frakciju pārdomāt un nebalsot par to, ko jūs nepārdomāti izvirzījāt.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Nav pieteicies debatēs. Tādā gadījumā debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vidiņa kungs.

J.G.Vidiņš. Te vairāk nav ko runāt. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas priekšlikumu - papildināt 2.pantu pēc vārdiem... Un tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 9, atturas - 23. Šķiet, ka balsis sadalījušās vienādi. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu arī tos 19 deputātus, kas nepiedalās balsošanā, piedalīties, lai jautājumu izlemtu. Vai nu tā, vai tā. Lūdzu visus deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.G.Vidiņš. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 22.maijam.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, mums ir vēl viens priekšlikums! To ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti arī atbalsta? Atbalsta. Un tagad mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Lūdzu, Vidiņa kungs, jūsu apsvērumus par nākamo lasījumu.

J.G.Vidiņš. Tā kā ir ļoti daudz priekšlikumu, ko šeit gribēja iesniegt, lūdzu tos iesniegt līdz 22.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 22.maijs? Golubova kungam ir citi priekšlikumi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lai mēs visu pārdomātu, es lūdzu 22.jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Čerāna kungam ir vēl citi priekšlikumi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, mums šeit nav ko vilkt garumā un ir jāpieņem šie grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”. Tāpēc es ierosinu līdz 15.maijam - nedēļas laikā - iesniegt šos priekšlikumus, lai var komisija strādāt tālāk un lai mēs varam operatīvi šo likumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Balsojam, sākot ar tālāko termiņu - 22.jūniju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par nākamo priekšlikumu - priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 22.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 12. Nav pieņemts.

Nākamais ir komisijas izteiktais priekšlikums - 22.maijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par komisijas izteikto priekšlikumu - 22.maijs. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 6. Pieņemts. Paldies.

J.G.Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4054. Šis likumprojekts ir alternatīvs likumprojektam, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tur ir izdarītas dažas maiņas. Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Tātad ir parādījies šis alternatīvais priekšlikums, un es kāpu tribīnē tikai tāpēc, jo tas pamatpriekšlikums bija Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Es gribu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvo priekšlikumu, kas faktiski atrisina ne tikai jautājumu par šīm atsevišķajām pozīcijām, atsevišķajām privilēģijām attiecībā uz ziedojumu saņemšanu, bet aptver visas sabiedriskās organizācijas, kuru, jāteic, ir daudz, bet kuras dara lielu un cildenu darbu. Protams, ir jau patīkami, ka likumā ir ierakstīti vārdi “Kultūras fonds” vai “Dziesmu svētku fonds”. Tas mums ļauj vairāk un ātrāk, un labāk un produktīvāk piesaistīt ziedotājus. Bet, ja mēs varam palīdzēt visam labdarības, kultūras un izglītības areālam, visām šīm sabiedriskajām organizācijām, tādā veidā, tad es vēlreiz sveicu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un aicinu balsot par šo alternatīvo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Lamberga kungs, vēlaties ko teikt?

A.J.Lambergs. Lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir apsvērumi par otro lasījumu?

A.J.Lambergs. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad saskaņā ar vienošanos izskatīsim darba kārtības 63.jautājumu, un tas ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4122. Esiet tik laipni, nobalsojiet par steidzamību!

Sēdes vadītājs. Tātad ierosināts atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

J.Sinka. Pateicos. Esiet tik laipni un pieņemiet arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai neviens neiebilst, kolēģi! Neiebilst.

Godātie kolēģi! Dokumenta nr.4122 otrajā lapaspusē redzam, ka ir izdarīti 3.panta redakcionāli precizējumi. Vai deputāti tiem piekrīt? Piekrīt. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Bērnu tiesību aizsardzības likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr.4067.

1.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Viņa piedāvātā redakcija ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs deputāte Prēdele... Mēs esam iesākuši to skatīt, godātie kolēģi. Nākamajā sēdē to turpināsim.

Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas vārds Modrim Lujānam. Paziņojums.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs reizēm aizmirstam, ka 9.maijā ir Eiropas diena. Šī nedēļa ir Eiropas nedēļa. Un šinī gadījumā es ar tādu kā, iespējams, patīkamu sveicienu no Tautas saskaņas partijas aicinu arī pārējos deputātus apmeklēt 9.maijā pulksten 22.50 krastmalu, kur notiks salūts par godu Eiropas dienai. Tā ka būsiet laipni gaidīti. Un es izsaku lielu pateicību Kiršteina kungam par labu iniciatīvu, ko viņš pagājušajā gadā ierosināja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas ir vēl viens paziņojums. Rīt pulksten 12.00 būs Brāļu kapos Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Deputātus, kuri vēlas, aicinu piedalīties.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Lūdzu uzmanību. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Panteļējevs, Inese Birzniece, Ēriks Zunda, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Māris Vītols, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! 6. un 7.maija Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Ārkārtas sēde 11.maijā pulksten 9.00.

Par kārtējās sēdes sasaukšanu pirmdien, 11.maijā, lems Saeimas Prezidijs. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute