Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Pārtraukums ir beidzies, un mēs varam turpināt sēdi. Pulkstenis ir 9.00.

Turpinām izskatīt mūsu darba kārtības 13. jautājumu - lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam”.

Vēl ir pieteikušies debatēs trīs deputāti... jau pieci. Vārds Ernestam Jurkānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, godājamie deputāti! Godātais Prezidij! Es neesmu atnācis uz tribīni, lai izteiktu neuzticību ārlietu ministram Birkava kungam. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Taču vakar es biju pietiekami izbrīnīts par jūsu, Birkava kungs, stundu garo akadēmisko runu, ko es nosauktu par īsu pamācību ārlietu jautājumos pirmā kursa studentiem politikas un diplomātijas vēsturē. Neapvainojieties... (Starpsauciens: “Tas bija par daudz!”)

Jūsu runā bija viss labais, ko vienmēr profesori saka, lai iespaidotu studentus, lai viņiem patiktu, lai jūs viņiem patiktu uz 5 gadiem vismaz. Protams, daudz kas no tā, ko jūs teicāt, ir būtisks, un daudz kas ir izdarīts. Ārlietu ministrijai, Ministru kabinetam ir jāpilda Saeimas akceptētā ārpolitika vai šīs ārpolitikas programma.

Bet tagad paņemsim trīs būtībā galvenos aspektus, un jūs redzēsiet, ka mēs gandrīz neko neesam izdarījuši. Kādi ir šie aspekti? Aspektus mēs paņemsim no beidzamās valdības šīs programmas, tie ir tur salikti punktos.

Par to pašu Eiropas Savienību. Kāpēc mēs nevaram atklāti pateikt, ka no Baltijas valstīm mēs esam vistālāk no Eiropas Savienības? Un, man šķiet, pareizi teica Inkēna kungs vienā preses izdevumā - vai vispār mēs tur būsim? Mēs jau īsti nepasakām un īsti nepastāstām to, ko saka mums. Mēs uzzinām tikai no laikrakstiem un no citiem preses izdevumiem, kas tad īsti ir un kas notiek. Tagad daudzi politiķi, arī “Latvijas ceļā” - lai viņi neapvainojas uz mani! -, ir izvirzījuši tādu interesantu tēzi: Igaunijai ir Somija, Lietuvai ir Polija, tāpēc viņas ir tuvāk Eiropas Savienībai un, protams, arī NATO. Jā... ja ir vārdu spēle, var piekrist... Tad es uzdodu jautājumu - ja jau tas ir tā, kāpēc nevarēja prognozēt, ka arī mums jāveido šāda politika un ka viens no mūsu pamatuzdevumiem iestājai Eiropas Savienībā ir meklēt partneri - Zviedrijā vai Krievijā, vai kur citur... Tikai tagad, būtībā pēc astoņiem gadiem, mēs par to te tagad runājam. Es esmu bieži ticies Baltijas Asamblejas ietvaros... Mūsu attiecības ar kaimiņiem mēs esam ielikuši mūsu valdību programmās diemžēl tikai 13.-15. punktā, taču tas ir būtībā primārs uzdevums. Ja mēs nesakārtojam Baltijas valstu attiecības, mums nav ko runāt ne par Eiropas Savienību, ne par NATO, ne par daudzām citām svarīgām un labām lietām. Nebūt nav tik labas, politiskā un ekonomiskā ziņā sakārtotas šīs attiecības, ja ņem fundamentālos jautājumus. Jūs vakar pieskārāties Lietuvas un Latvijas jūras robežu jautājumam, bet tas nav atrisināts. Nav! Paņemsim vienu mazu, sīku problēmu Latvijas un Igaunijas attiecībās - Valka un Valga. Cik gadus mēs par to runājam? Es vēl biju Šķēles kunga valdībā pašvaldību ministrs, kad mēs to izskatījām Ministru kabineta sēdē, Birkava kungs. Jūs atceraties. Tur bija uzdevumi arī Ārlietu ministrijai. Mēs neesam sakārtojuši šos jautājumus. Protams, arī citu ministriju uzdevumi nav realizēti. Mēs līdz šim neesam sakārtojuši šos jautājumus. Mūsu kolēģi šajā nedēļā bija tajā pusē. Un pārmeta ministrijai, arī jums: jūs braucat uz tikšanos ar igauņu kolēģi un nevarat iegriezties tur.

Sēdes vadītājs. Jurkāna kungs, piecas minūtes ir beigušās.

E.Jurkāns. Paldies. Beidzamais teikums.

Un tikai mēs varējām atļauties kaut kādos kuluāros pateikt, ka igauņi nopirka šo teritoriju.

Sēdes vadītajs. Nākamajam vārds Vladilenam Dozorcevam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

Lūdzu!

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Vakardien Indulis Bērziņš mums pastāstīja par to “kino” - par to, ka zīgeristieši nesen nenobalsoja par Krasta un Birkava atkāpšanos, par demisiju, bet šodien viņi izsauc šo iniciatīvu un aicina Krastu un Birkavu aiziet mājās. Bet Bērziņa kungs nepateica, kāpēc viņi šādi dara. Es uzskatu, ka zīgeristieši vispār ir nolemti balsot visu laiku par “Tēvzemei un Brīvībai” palikšanu pie varas. Ja “Tēvzemei un Brīvībai” “izkritīs” dēļ opozīcijas, tad zīgeristiešiem nebūs ko darīt. Saprotiet, viņus taču neatšķirs no “tēvzemiešiem”! Un tāpēc viņi līdz vēlēšanām darīs to, ko viņi tagad dara. Kāpēc viņi šodien izsauca šo inciatīvu? Tāpēc, ka viņi ir pārliecināti, ka nekas neizmainīsies, Birkavs paliks pie varas, Krasts paliks pie varas, bet viņi savu tomēr pateiks. Tātad mēs līdz vēlēšanām būsim aculiecinieki vienai tādai sacensībai starp “tēvzemiešiem” un zīgeristiešiem: kas ir tas īstais patriots, kas ir tas nelokāmais? Un tā tālāk, un tā tālāk. Un vairāk nekas te nenotiek.

Birkava kungam jāaiziet no šī amata ne tāpēc, ka viņš ir slikts Gebelss. Par to, kāds Gebelss viņš ir, lai spriež Kostanda un Mauliņš! Birkava kungam jāaiziet no šī amata tikai tāpēc, ka viņš ar savu partiju, būdams pie varas, nospēlēja savu nopietno un provokatīvo lomu Latvijas iekšējā politikā. Tātad - tādu procesu izraisīšanā, uz kuriem ir, lūk, tāda pasaules reakcija, ne citāda. Citādāka tā nekad nebūs. Birkava kungs tagad mums saka, ka viņam nepiestāv tāda dubulta morāle. Viņš tagad sācis rakstīt visās avīzēs, ka viņš bijis tas pirmais, kurš pateicis par nelatviešu integrāciju, par politiskās nācijas veidošanu, un tā tālāk. Lūk, tā ir tā dubultā morāle. Kas bija pirmais, jūs zināt. Birkavs nekad neizvirzīja tādu jautājumu savā laikā, viņš tikai tagad runā par to, bet laiks aizgāja, lai atmazgātos. Birkava kungs, vai tad, kad jūs parakstījāt trīspusīgo vienošanos ar Lietuvu un Igauniju par bezvīzu režīmu tikai pilsoņiem, jūs toreiz nezinājāt, ar ko tas beigsies? Vai nezinājāt, kāda situācija izveidosies tajos departamentos, kuros stāvēja nepilsoņi, lai dabūtu atgriešanās garantijas, visādas, kuras jūs izdomājāt? Vai tad, kad jūs parakstījāt 14 vienošanās ar Eiropas valstīm par bezvīzu režīmu tikai pilsoņiem, jūs nezinājāt, kāda reakcija būs pēc tam pasaulē? Tikai Dānija varēja pretoties jūsu iniciatīvām un nešķirot cilvēkus pilsoņos un nepilsoņos. Vai tad, kad jūs izveidojāt šo pagaidu vienošanos ar Krieviju un Ukrainu, un Baltkrieviju par iebraukšanu un izbraukšanu, jūs nezinājāt, kāda jauda ir Iekšlietu ministrijai, departamentam, un cik pasu viņi var izsniegt? Es uzskatu, ka tieši marta notikumos jūsu loma ir izšķirošā. Pēc 3. marta notikumiem pie Rīgas Domes ēkas... jūs zināt, kādi mītiņi bija, uz kādas enerģijas pamata tie bija izveidoti? Tā bija tā pati problēma - iebraukšanas un izbraukšanas problēma. Jūs ļoti labi zināt, ko jūs darījāt toreiz. Jūs esat tas vainīgais, kas izsauca cilvēkus uz ielas, uz mītiņiem. Es uzskatu, ka jums tikai tāpēc jāaiziet no sava posteņa.

Ziniet, jūs varat tagad solīt nezin ko. Jums paliek tikai solījumi un politika. Jūs mums tagad solāt, ka Madridē būs tāds un tāds process un ka Luksemburgā būs tāds un tāds process. Viss ir garām, nekā nebija. Jūs varat solīt nezin ko, jo jūs visu laiku strādājāt tieši pretējā virzienā. Neko tagad nevar ne attaisnot, ne izlabot. Jums jāaiziet.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Aivaram Guntim Kreitusam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet parunāt par, manuprāt, vienu tādu problēmu, kas varbūt izraisa šādu gribēšanu izteikt neuzticību, un it īpaši tagad, četrus piecus mēnešus pirms vēlēšanām, šādi neuzticības izteikšanas piemēri var būt interesanti un tiem var sekot šāda neuzticības izteikšana kaut vai desmit reizes. Jo, kā mēs redzam, vajag tikai savākt nedaudz parakstu, lai šeit ietu vaļā karstas diskusijas.

Pirmais iemesls, protams, ir tas, ka visi deputāti grib kļūt par ministriem, neizvērtējot to, vai viņi to var vai nevar. Un ne tikai deputāti, varbūt arī citi partiju biedri.

Otrs iemesls un, manuprāt, diezgan būtisks, ir, manā izpratnē, tā kļūda, kas tika pieļauta, - tika pieļauta atkāpe no tās kārtības, kāda bija 6. Saeimas darbības sākumā. Atcerieties, - bija regulāri jautājumu un atbilžu vakari jeb vakaru sesijas, kurās piedalījās ministri. Opozīcijas deputāti uzdeva šiem ministriem jautājumus, un, protams, ministri un viņu padotie gatavoja atbildes, izvērtās mazas diskusijas. Manuprāt, lai šie jautājumu un atbilžu vakari būtu normāli, vajadzēja iedibināt ar Kārtības ruļļa palīdzību tādu kārtību, ka deputāti - gan opozīcijas, gan pozīcijas - var uzdot ministram jautājumus tieši. Tā tas ir citās valstīs. Tad, es domāju, tas zināmā mērā liktu dažiem deputātiem padomāt par to, vai viņi var būt ministri. Diemžēl tādā situācijā, kad pie varas bija trīs partijas, kas nodrošināja lielu deputātu pārsvaru valdībai, izveidojās situācija, ka šos jautājumu un atbilžu vakarus sāka vispār ignorēt un - vēl sliktāk - sāka ignorēt arī deputātu iespēju iesniegt pieprasījumus ministriem. Mēs redzam, kā bija ar pēdējo pieprasījumu, kurš bija sakarā ar Rāviņa kungu. Tad šeit valdīja liels uztraukums, pozīcijas deputāti skraidīja apkārt, mēģināja savākt balsis, lai šo pieprasījumu noraidītu. Protams, Pieprasījumu komisija, kuru vada pozīcijas deputāts, vienmēr šo pieprasījumu noraida, un līdz ar to deputāti nevar uzdot jautājumus jeb pieprasījumus un tātad nesaņem atbildes. Es neteikšu, ka vienmēr šie pieprasījumi un jautājumi ir konstruktīvi - vairumā gadījumu tie ir galīgi nekonstruktīvi -, bet ministram ir jābūt gatavam nākt šeit tribīnē un skaidrot valsts politiku. Un tad nebūs mums jāklausās tādas runas, kādas mēs vakar dzirdējām, piemēram, no Kostandas kunga, - ka viss ir galīgi slikti, viss ir absolūti nepareizi. Es tikai minēšu vienu piemēru. Ja Birkavs tiek vainots par 8. maija svētku svinēšanu un karogu izkāršanu, tad jāsaka, ka tas cilvēks, kas to teica, šajā gadījumā Kostandas kungs, nezina, kurš ir atbildīgs par karogu izkāršanu, un nezina, kurš ir atbildīgs par to, vai sēru lentes tiek liktas vai netiek liktas. Par to atbild pašvaldības, un viņš var iet pie Rīgas mēra un šo jautājumu apspriest.

Un, ja šeit jādzird visādas vaimanas par ceļiem, kas tiek locīti Rietumu priekšā, vai par šausmīgām ekonomiskām sekām, tad es gribētu, lai tas, kurš par šādām šausmīgām ekonomiskām sekām vaino ārlietu ministru, šeit pasaka, kādas ir tās šausmīgās ekonomiskās sekas. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka kaimiņvalsts Krievijas prezidents Jeļcins atzīst, ka attiecības ir normalizējušās. Tāpēc es domāju, ka, lai mēs normalizētu parlamenta darbu, vajadzētu steidzami atjaunot šos jautājumu un atbilžu vakarus, vajadzētu izdarīt izmaiņas Kārtības rullī - ja nu ne priekš šīs Saeimas, tad vismaz priekš nākamās -, ka ministriem jautājumus var uzdot šeit tieši, jābūt ir deputātu pieprasījumiem, jābūt sagatavotām konstruktīvām atbildēm. Tad mums varbūt nebūtu šeit jāklausās Birkava runa veselas stundas garumā, bet jāaicina ārlietu ministrs... ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finansu ministrs un vēl daži citi ministri šeit ik pa laikam nāktu un pusstundas garumā sniegtu precīzu informāciju ar skaitļiem. Es domāju, ka tas mums visiem patiktu, tad nebūtu tāda situācija, kāda ir pašreiz, - opozīcijas deputāti vairumā gadījumu nav informēti par konkrēto stāvokli un nāk un saka šeit šausminošas runas. (Protams, pirmajā vietā ir jāliek Valdmaņa kungs, kurš pašreiz atkal ir mazliet iemidzis.) Šeit tās šausminošās runas klausīties ir absurdi. Mums ir jātaupa laiks. Paskatieties, - mēs netiekam galā ar likumdošanas darbu! Mēs netiekam galā ar likumdošanas darbu. Mēs vienmēr atliekam izskatāmos likumdošanas jautājumus. Mums ir regulāri jārīko papildu sēdes, taču tajā pašā laikā mēs nositam pusi dienas ar šādām un līdzīgām runām. Es negribēju runāt. Es runāju tikai tāpēc, ka izveidojās tāda situācija, ka man bija jāklausās šīs absurdās runas.

Sēdes vadītājs. Kreitusa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

A.G.Kreituss. Jā. Es lūdzu neatbalstīt šo neuzticības izteikšanu un lūdzu runāt konstruktīvi.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Pēterim Tabūnam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka līdz Saeimas vēlēšanām neuzticības izteikšanas mēģinājumu būs vēl daudz. Ar to ir jārēķinās. Bet es gribu pateikt skaidri un gaiši, lai visi zinātu, - faktiski opozīcija jau strādā nevis, tā sakot, uz deputātu prātiem, bet uz klausītāju, vēlētāju. Es uzsvēršu, ka katrs šāds mēģinājums šodien - drusciņ vairāk nekā četrus mēnešus pirms vēlēšanām - ir vienkārši nekaunība no to cilvēku puses, kuri mēģina izteikt neuzticību valdībai vai atsevišķiem ministriem. Tā ir skaidra un gaiša destabilizācija! Situācijas destabilizācija!

To vajadzētu, jums, Kostandas kungs, ielāgot. Vakardienas jūsu runāšana bija kaut kas nedzirdēts. Jūs jaucāt visu vienā milzīgā kokteilī. Jūs vainojāt tos, kuriem vajadzētu izteikt pateicību. Jūs aizrunājāties tik tālu par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, par leģionāriem! Jūs vakar lielu daļu runas veltījāt leģionāru problēmai. Es pajautāšu jums: kur tad jūs pats, Kostandas kungs, bijāt? Pie leģionāriem Lestenē, kad apbedīja 338 leģionārus? Jūs bijāt tur? Labākajā gadījumā varbūt no krūmiem skatījāties. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Ar binokli...”) Kur jūs bijāt 16.martā? Pie Brīvības pieminekļa? “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti bija tur pirmajās rindās. Es jums atgādināšu: mēs nekaunējāmies no tā. Tā ka nevajag runāt šādas absolūtas aplamības. Absolūtas aplamības! (Starpsauciens: “Cik ministru tur bija?”)

Jūs te runājāt par marionetēm. Kas tad jūs cits esat, ja ne marionete? Marionete Zīgerista rokās. Tikai marionete, vairāk nekas. Būtu kaunējies un būtu sēdējis! Valdība ir tāda, kāda tā ir. Šobrīd labāka tā nespēj būt. Un to vajadzētu saprast. To vajadzētu Kostandam saprast, nevis kāpt tribīnē un runāt absolūtas aplamības!

Bet tagad es tomēr gribētu pateikt dažus vārdus par Birkava kungu. Par to, ko jūs vakar teicāt. Vakar jūs skaidri un gaiši teicāt, ka vienošanās neaiztikt Pilsonības likumu ir iedzinusi Latviju stūrī. Pilsonības likuma neaiztikšanas aizstāvji esam mēs - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Bijām un esam - lielā mērā. (Starpsauciens: “Un būsim!”)

Saprotiet, Birkava kungs, tādā gadījumā jūs vai nu nesaprotat - bet es neticu tam, ka jūs nesaprotat, - vai vienkārši alojaties, tā runādams. Šie notikumi, šī Latvijas iedzīšana stūrī, nenotika tāpēc, ka kāds aizstāvēja... ka mēs aizstāvējām šā Pilsonības likuma negrozīšanu. Jūs zināt, ka Krievija un 5.kolonna Latvijā darīja - un dara arī šodien un darīs arī rīt - visu, lai destabilizētu situāciju Latvijā. Vai tad, jums, ārlietu ministram, nav skaidras šīs elementārās patiesības? Es domāju, ka tām jābūt skaidrām. Tāpēc jūsu ranga cilvēkam runāt šādas lietas ir vienkārši nepieļaujami. Es skaidri un gaiši teikšu: par neuzticības izteikšanu nevar būt runa. Es, protams, balsošu pret šādu variantu, un to es jau teicu sākumā. Bet jums, kā ārlietu ministram, vajadzētu ņemt šādas lietas vērā un nemeklēt vainīgos tur, kur to nav.

Es pateikšu vēl vairāk. Šī situācija brieda visus septiņus gadus, visu iepriekšējo valdību laikā. Un iepriekšējās valdībās jums tur bija noteikta vieta, turklāt diezgan stipra vieta, kā arī vienošanās ar...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. (Starpsauciens: “Vēl minūti, Tabūn!”)

P.Tabūns. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Aleksandram Kiršteinam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Es gribu tomēr aizstāvēt Ārlietu ministriju pret šiem uzbrukumiem. Es negribētu tiem pilnībā piekrist.

Vakar mēs dzirdējām, ka noticis sprādziens Maskavas centrā - kārtējo reizi uzsprāgusi sinagoga. Es nemaz nešaubos par to, ka ārlietu ministrs ir jau izsaucis vai tuvākajā laikā izsauks Krievijas vēstnieku un izteiks Latvijas sašutumu par to, ka notiek nacisma atdzimšana Krievijā, un pieprasīs divu nedēļu laikā... (Aplausi)... pieprasīs divu nedēļu laikā atjaunot šīs sinagogas sienu.

Ir daudzas labas lietas, kuras es gribētu paslavēt. Piemēram, ir noslēgta ASV un Baltijas valstu harta. Kā rakstīja viens žurnālists, pateicoties šai hartai, daudzi pilsoņi Amerikas Savienotajās Valstīs uzzināja, ka ir tāda maza valsts - Baltija, kurā, lai cik tas nebūtu jocīgi, nav viens prezidents kā Amerikā, bet nezin kāpēc - veseli trīs, un visi ir suverēni!

Godīgi sakot, manu uzstāšanos nav izpratis Inkēna kungs. Es nebūtu nācis runāt, bet es gribētu šeit kategoriski iebilst. Es ceru, ka Inkēna kunga izteikumi nav “Latvijas ceļa” uzskati, bet viņa personīgās domas. Jo, ja ārpolitika ir tikai spogulis, tad, ticiet man, Inkēna kungs, šajā spogulī nekad neko vairāk par nabu vai pliku dibenu ieraudzīt nevar. Es domāju, ka ārpolitika ir pirmām kārtām Latvijas interešu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, kā mums šeit iet, neatkarīgi no tā, kādus likumus mēs šeit pieņemam, ārlietu ministram ir tikai viens uzdevums - visur pasaulē aizstāvēt Latvijas valsti, Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu intereses. Tāpēc es gaidīju no Birkava kunga šeit pārskatu par to, kādā veidā tiek aizstāvētas Latvijas intereses; cik skolu ir atvērts Krievijā; kādā veidā mēs atgūstam no Krievijas savas kultūras vērtības - arhīvus, filmas; kas notiek ar mūsu pilsoņiem; kas notiek ar 34 000 Latvijas pilsoņu interešu aizsardzību. Ko dod tukšs paziņojums, ka valstis 50 gadus nav atzinušas Latvijas okupāciju? Tad Ārlietu ministrijai jāuzprasa: kā tad Abrene nokļuva Krievijas īpašumā? Tādā gadījumā, ja šīs valstis atzīst... Acīmredzot šīs valstis vai nu izliekas, vai izlikās, ka atzīst, bet paturēja prātā to, ka Baltijas valstis bija neatkarīgas. Vai arī mēs vienkārši neprotam izskaidrot visu šo situāciju.

Es gribu iebilst arī Inkēna kungam, ka Latvija saņem kaut kādu “pērienu”. Es domāju, ka Latvija pārliecinājās, ka tikai Amerikas Savienotās Valstis var apturēt šajā reģionā Krievijas ekspansiju. Tas ir vislielākais nopelns. VRT un Berezovskis nav visa pasaule. Kāpēc nesprāgst bumbas pie ķīniešu restorāna? Tāpēc, ka tas VRT televīzijā, Krievijas sabiedriskajā televīzijā neizraisītu absolūti nekādu interesi. Loģiski, ka bumbas sprāgst Latvijā pie sinagogas. To vajag skaidrot visiem. Tāpēc es nevaru šajā ziņā piekrist Inkēna kungam. Es domāju, ka ir tieši otrādi. Šis gadījums parādīja, ka Latvijai nav pietiekami attīstītu attiecību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Globālās intereses prasa tādas attiecības, jo tā ir vienīgā valsts, kas aizstāvēs Latviju. Ne Francija, ne Vācija to nedarīs, un mēs par to ļoti labi pārliecinājāmies (ja neskaita tukšus solījumus, ka mēs tiksim nedaudz atbalstīti).

Nākamais. Es gribētu pateikt, ka nevar mainīt ārlietu ministru pašreiz - divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka mēs tad it kā signalizētu, ka mēs mainām savu kursu. Latvijai un Latvijas ārlietu ministrijai šī ārpolitiskā orientācija, es domāju, ir pilnīgi pareiza - tas ir kurss uz NATO, tas ir kurss uz Eiropas Savienību, tas ir kurss uz Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Otrs. Nevar mainīt zināmā mērā arī tāpēc, ka Ārlietu ministrija ir novājināta. Pašreiz tur faktiski trūkst divu stratēģiskās domas gigantu. Viens, jūs atceraties, ir tāds izcils Krievijas diplomāts, Krievijas un PSRS diplomāts, kurš savulaik tika aizsūtīts uz buržuāzisko nacionālistu perēkli - Zviedriju, tagad viņš sēž Polijā un vēro Polijas iestāšanos NATO. Otrs domu gigants sēž aiz Alpu kalniem ierakumos un mēģina iekustināt vārgās eksporta un importa operācijas... es domāju šeit Virša kungu. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad vajadzēja Saeimai izskaidrot, kāpēc mēs šeit atstājam krievu virsniekus, Virša kungs uzdeva Ārlietu komisijas priekšsēdētājam (tajā laikā tas biju es) jautājumu caur avīzi “Labrīt”, kura tagad ir bankrotējusi. Jautājums bija tāda: kura tad ir lielākā un varenākā pasaules valsts? Un loģika bija tāda: jo lielāka un varenāka ir kāda valsts, jo vairāk virsnieku viņa Latvijā atstāj. Kādas ir sekas šo virsnieku atstāšanai, jūs redzēsiet tagad, kad viņu bērni protestēs pret to, ka valsts par velti viņiem māca latviešu valodu. Padomāsim par to, kad domāsim par Pilsonības likumu!

Pēdējais. Es domāju, ka “Latvijas ceļam” varbūt arī būtu kāds cits kandidāts, bet, ņemot vērā, ka arī “Latvijas ceļš” ir novājināts, es domāju, atstāsim pagaidām Birkava kungu savā vietā, jo tiešām ir palikuši tikai nepilni pieci mēneši. Es domāju, ka nāks laiks un tiešām mums būs tāda Ārlietu ministrija, kas aizstāvēs ne tikai Eiropas Savienību, NATO un Pasaules tirdzniecības organizāciju, bet arī Latvijas pilsoņu intereses, izveidos šīs normālās attiecības ar ASV un Zviedriju, bet tagad es tomēr aicinu balsot par valdības stabilitāti, kā te jau teica Tabūna kungs, un nebalsot pret Birkava kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Viesturam Bokam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Kāpjot šajā tribīnē, es domāju, ka varbūt Birkava kungam tūlīt nāks prātā senais romiešu izteiciens. Skatoties uz mani, viņš nodomās: “Arī tu, Boka!” Bet es tomēr gribētu pietiekami godīgi pateikt savu viedokli par valsts ārpolitiku. Ārpolitiku veido valdība, parlaments, komisijas. Vakar pietiekami lielā vienprātībā Ārlietu komisija uzskatīja, ka Ārlietu komisijas vadītājs nav savā vietā, lai gan netika kritizēta pati šīs komisijas darbība.

Ārpolitiku veido līgumi, vienošanās, protokoli, tikšanās, bet ārkārtīgi fundamentāla nozīme valsts ārpolitikas veidošanā ir personībai, ārlietu ministram, un faktiski daudzās valstīs pakāpeniski veidojas tāds jēdziens kā doktrīna, ko veido šis cilvēks. Tātad es gribu teikt, ka Latvijā ir Birkava doktrīna. Vai tas ir labi vai slikti? Varbūt tas ir labi. Katram laikam ir sava ārpolitika. Mēs nevaram noliegt, ka kopš Atmodas laikiem, kad tika veidota šī ārpolitika, Birkava kungam ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme. Ārkārtīgi liela nozīme Latvijas valsts, kā Atmodas valsts, stājas stiprināšanā. Diemžēl laiks ir pagājis, ir pagājuši septiņi gadi, un mēs redzam, ka daudzos jautājumos, par kuriem no šīs tribīnes mēs diskutējām, mēs esam nokavējuši, mēs esam savā doktrīnā iestiguši un palaiduši daudzus momentus garām. Tas mums ir jāatzīst. Mēs esam kopš neilga laika nonākuši tādā samērā lielā, draudošā starptautiskā izolācijā, pat no tām valstīm, kuras mūs visu laiku ir atklāti atbalstījušas. Kāpēc mums, teiksim, jāturpina veidot... un arī pašlaik mēs klausāmies runas par šīs doktrīnas neaizstājamību. Nav runa par to, ka mums ir jāmaina valdība, “jāšūpo” kaut kas. Runa ir par to, ka kurss ir pareizs, bet varbūt pašreiz šīs doktrīnas dēļ tas netiek īstenots pareizi. Es domāju, ka arī vakardienas balsojums par pilsonību norāda uz šīs pašreizējās politikas kaut kādu tādu stūrgalvību. (Starpsauciens: “Bet tu taču nebalsoji!”)

Es domāju, ka šeit mēs varētu runāt par to, kādā veidā pašlaik tiek vadīts šis doktrīnas kuģis. Es gribētu lietot navigācijas terminoloģiju. Ja mums nav precīzu orientieru pie rokas, tad mēs orientējamies pēc zvaigznēm, bet pašlaik pati lielākā kļūda ir tā, ka daudzos gadījumos šīs zvaigznes mēs mēģinām sasniegt, kas ir galīgi utopiski. Ir jāvadās pēc šiem orientieriem, nevis jāmēģina atsevišķi sasniegt kādu konkrētu zvaigzni.

Es tomēr aicinu deputātus pārdomāt pietiekami godīgi šo “zvaigžņu” politiku ārpolitikā un balsot tā, lai es varētu, teiksim, sev atklāti teikt, ka es neesmu stūrgalvīgas politikas piekritējs.

Sēdes vadītājs. Vārds Oskaram Grīgam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Tāda ir parlamenta būtība, ka ir jānāk un jārunā, un ir jādiskutē. Daudzi šeit, šajā zālē, izvirzīja prasības pret ārlietu ministru. Arī tā ir normāla lieta. Bet vai daudzi prasītāji neprasīja par daudz? Vai daudzi prasītāji neprasīja neiespējamo? Vai daudzi prasītāji neiedomājās vai iedomājās sevi ārlietu ministra vietā? Vai prasītājs uzdeva sev jautājumu, cik viņš pats būtu paveicis ārlietās, ja viņš būtu bijis ārlietu ministrs? (Starpsauciens: “Daudz!...”)

Kā zināms, eksistē veca patiesība, ka idejas ir armijas priekšpulki. Un parasti tur, kur diplomāti ar savām idejām tiekas... Es uzsveru - kur lielvalsts diplomāti ar savām idejām nāk, tur pēc tām parasti seko armijas, seko agresijas, seko kari, bet, tā kā Birkava kunga idejām, precīzāk sakot, mūsu idejām valsts ārpolitikā ārpus Latvijas valsts robežām šā spēcīgā trumpja aizmugurē nav, jo mūsu armija ir maza un arī tehniskie līdzekļi mums ir pavāji... Jums nav atompogas, Birkava kungs! Un, ja jums tāda būtu, tad arī jūs būtu daudz drošāks sarunās ar citu valstu diplomātiem. Līdz ar to es jums varu izteikt tikai zināmā mērā līdzjūtību. Un patlaban, kad pasaulē lielā mērā valda netaisnība, kad pasaules tronī sēž - kā vēl nekad - lielā mērā ļaunums, viltus, cietsirdība, nelietība, apmelojumi, kad lielas valstis daudz nerēķinās ar mazo valstu likteņiem, kad uz mūsu zemeslodes tiek mākslīgi izraisīts cilvēku sanaidošanas process, ko pasaules varenie panāk sadursmju vai kara rezultātā un kas vēlāk noteikti novedīs pie rasu naida, pie ticību naida, pie konfliktu izcelšanās tajās valstīs, kur ir saplūdušas šīs cilvēku masas, es domāju, ka mūsu ārlietu ministram nav viegls uzdevums.

Mans vēlējums būtu tāds: cienījamais ārlietu ministra kungs, ņemot vērā to, ka mūsu valsts ir samērā maza valsts lielās pasaules valstu saimē, jums ir jābūt diplomātiski tikpat gudram un, es teikšu šo vārdu, arī viltīgam kā latviešu zemniekam, kas izdzīvojis cauri gadu simteņiem. (Starpsauciens: “Bravo!”) Mans vērtējums par jūsu darbu būs balsošanas mehānisma taustiņa spiediens, lai jūs paliktu šajā darbā un turpinātu strādāt gudri - tā, kā latviešu zemnieks to darījis cauri gadu simtiem.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Guntim Eniņam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Visi šajā Augstajā namā klātesošie! Es nerunāšu tā, lai “šūpotu” valdību, bet gribu izteikt savas pārdomas padomu veidā, uz ko es tomēr esmu tiesīgs.

Man un daudziem citiem nav saprotams, kāpēc mūsu Valsts prezidentam vajadzēja atvainoties pasaules priekšā Izraēlas vizītes laikā par to, ka Latvija ir bijusi okupēta trīs reizes un 50 gadus bijusi iekļauta Padomju Savienībā. Visos trijos okupācijas periodos Latvija bija likvidēta kā valsts. Padomju Savienības laikā vismaz formāli skaitījās, ka Latvija ir PSRS republika, turpretī vācu okupācijas laikā, kā mēs zinām, pat tādas formālas valsts nebija. Un kā var prasīt atbildību un atvainošanos no tādas valsts, kuras nav? Latvija, kamēr tā pastāvēja 1939. un 1940.gadā, uzņēma ebreju bēgļus, kas bēga no holokausta fašistiskajā Vācijā.

Zviedrijas valdība atvainojās Latvijai par to, ka viņa 1945.gadā izdeva no vācu armijas dezertējušos leģionārus uz Zviedriju. Jā, tā ir pavisam cita situācija! Zviedrijas valdībai, Zviedrijas valstij ir bijusi nepārtraukta valdības pārmantotība, un viņai bija pamats atvainoties. Taču to nekādā ziņā nevar sasaistīt ar Latviju, ka Latvijai būtu bijušas kaut kādas iespējas uzņemties grēkus par to, jo nebija jau valsts. Divas totālas lielvaras - Vācijas nacistu valsts un komunistiskās Krievijas valsts sarīkoja visdrausmīgāko slaktiņu zemeslodes pastāvēšanas vēsturē. Cauri Latvijai trīs reizes gāja šie fašistiskie un komunistiskie karaspēki. Kā gan drīkstēja neiet kara laikā armijā? - man ir tāds jautājums.

Tie Latvijas puikas, kas izbēga no vācu armijas, tika iesaukti tad, kad šeit jau bija ienākuši tā sauktie atbrīvotāji Latvijā. Viņi tad tika mobilizēti padomju armijā un sūtīti pret Kurzemes “katlu”. Bija arī tādi, kas dezertēja abos gadījumos. Es zinu, es esmu runājis ar šiem cilvēkiem, kas tur veiksmīgi izbēga no vācu armijas un slēpās Staicelē. Pēc tam viņus mobilizēja krievu armijā, bet viņi atkal izbēga. Un atkal slēpās tajā pašā paslēptuvē. Bet viņus tomēr noķēra. Viņu vectēvu pakāra tie paši komunisti. Jā, latvieši, pakāra aiz kājām vectēvu un tiktāl spīdzināja, ka viņš pateica, kur slēpjas viņa mazdēls un pārējie.

Vai mēs varam šodien iedomāties, vai mēs to varējām tad, kad bija padomju laiks! Vai tad varēja neiet armijā? Vai drīkstēja neiet tajā laikā uz Afganistānu, kad sūtīja? Vai kāds drīkstēja neiet uz Černobiļu? Vai var pārmest par to, ka mobilizēja - vienu Vācija un otru - Krievija savā karaspēkā? Protams, jā, pārkāpjot starptautiskos likumus okupētajā teritorijā, tātad no civiliedzīvotājiem veidojot armijas. Lūk, par to Kola kungam bija jāatvainojas! Viņam, Kolam, bija jāatvainojas mums par to!

Un es gribētu savu ierosinājumu pateikt, ko mums vajag, Prezidents savu ir pateicis. Viņš savu kļūdu vairs nevar izlabot. Viņš jau nevar atsaukt savu atvainošanos. Taču tagad Saeimai, es domāju, vajadzētu sastādīt vēstuli, memorandu un sūtīt Kolam šo aicinājumu, darīt tā, kā Izraēla aicināja mūsu Prezidentu, ka viņam esot jāatvainojas. Lai Kols atvainojas par to, ko viņa Lielvācijas valsts ir nodarījusi Latvijai, mobilizēdama savā armijā un sūtīdama arī tā sauktos žīdu šāvējus. Bija arī tādi Latvijā!

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. Nobeiguma teikums. Es piekrītu, ka visloģiskākā runa bija kolēģim Kārlim Leiškalna kungam, ka mēs nedrīkstam “sašūpot” šo valdību, arī šis Prezidents mums ir, tāpēc jārīkojas konstruktīvi.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, viens teikums ir beidzies. Paldies.

Nākamā runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka mēs šinīs divās dienās arvien vairāk mēģinām ieviest Latvijā jaunus valodas jēdzienus un arvien mazāk pievēršam uzmanību tam, kā esam sagrāvuši Latvijas tēlu, bet joprojām turpinām graut Latvijas ārvalstu attiecības, savās runās mēģinot visu to uzvelt Latvijas ārlietu ministram.

Līdz šim Latvijā bija zināms, ka bērnus var šūpot un šūpuļus var šūpot, bet nu izrādās, ka ministri un valdība, un Saeima ir nolikta bērnu lomā, jo viens deputāts pēc otra mēģina nez kāpēc viņus šūpot. Laikam, lai iemidzinātu...

Bet, skatoties pēc tā, ko mēs paši šeit runājam, pirmais, ko mēs šeit Saeimā izdarījām... Tas bija tad, kad mēs spriedām par nāvessodu... Es negribu runāt par to, vai tas ir vajadzīgs vai ne, taču mēs paziņojām, ka mēs esam Āzijas valstu līmenī. Es gribu zināt, kā šie kungi, kas te paziņoja, ka Āzija tātad ir atpalikusi vieta, pēc tam brauks uz Āziju, runās tur un veidos attiecības ar šīm valstīm. Kā runās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras tagad arī ir noliktas šajā zemajā - manuprāt, nepareizi - līmenī kā Āzija, jo arī tur ir saglabāts nāvessods. Kā jūs, kungi veidosiet šīs attiecības un kādu Latvijas tēlu jūs veidojat, šādi runādami no tribīnes?

Mani vakar ļoti pārsteidza, cik mierīgi frakcija “Latvijai” reaģēja, pareizāk sakot, nereaģēja vispār uz to, kad lēnām un klusiņām izmeta ārā no darba kārtības viņu jautājumu par Okupācijas deklarācijas tālāku virzīšanu. Jūs kā mazus bērnus vienkārši ņēma un apveda ap stūri, bet jums tas likās tik otršķirīgi, jo troksnis bija uztaisīts, kņada radīta, taču rezultāta nav. Un jūs tas neuztrauc pat tad, kad Juridiskās komisijas vadītājs mēģināja glābt šo situāciju un parādīt, ka jādara ir citādāk.

Runājot tālāk par to, kas ir izskanējis no šīs tribīnes, gribu sacīt, ka no šīs tribīnes izskanēja vārdi, kas mani aizskāra kā Latvijas pilsoni. Ja Latvijas Saeimas deputāts var iznākt šeit tribīnē un pateikt, ka Latvijas tēls smird, tad man šķiet, ka mēs esam apkaunojuši savu valsti un ka šinī zālē šādu vārdu pateikšana ir negods, nevis tālāk diskutējams jautājums.

Vēl interesantāka man šodien šķiet premjera “ēnas” izteiktā doma... Viņš laikam patiešām ir kļuvis par “ēnu”, jo viņš savā krēslā vairs nav redzams, kad Latvijai jāmeklē atbalstītājs. Jā, Latvijai varētu būt kāds atbalstītājs, bet doma, ka Latvijai tāds atbalstītājs, kāds Igaunijai ir Somija, varētu būt Krievija, manuprāt, mums visiem liek padomāt, uz kādu ārpolitiku vedīs šā premjera “ēna”, kas ir izvirzījusi šādu ideju. Man gribas teikt: cilvēki mīļie, agrāk pa pasauli klīda komunisma rēgs. Nedod, Dievs, ka tagad šī “ēna” - rēgs sāks mūs vest komunistiskas valsts virzienā.

Ja mēs vēl tālāk runājam par atbalstītājvalstīm un sakām, ka tā varētu būt Vācija, tad man liekas, ka Zīgerista personā mēs jau to visu esam izbaudījuši, kā tas varētu būt, un arī rezultāts mums ir redzams. Vācija caur šo Vācijas pārstāvi diezin kā negrib ar mums kontaktēties, un varbūt tāpēc deputātiem vispirms vajadzētu padomāt pašiem, ko mēs šeit runājam, ko mēs šeit sakām, kādu mēs veidojam šo Latvijas tēlu, un tikai pēc tam sākt visu to uzvelt ārlietu ministram.

Es ļoti labi atceros tās debates, kas Saeimā toreiz tika ierosinātas par ārlietu jautājumiem. Ja mani atmiņa neviļ, tad mēs laikam šeit tribīnē nācām divi vai trīs cilvēki, kad bija nopietni jādiskutē par ārpolitiku. Toreiz nezin kāpēc ne reāliem cilvēkiem, ne “ēnām” nebija nekādu iebildumu pret pašreizējo ārlietu ministru. Kāpēc tie rodas tad, kad vairs neesi pie varas? Un rodas tik ātri. Vai tāpēc, ka tā vara ir tik tuva un gribas atkal tur tikt atpakaļ par visām varītēm, mēģinot kaut kā radīt tādu situāciju, lai ar svešām rokām varētu sagrābt sev augļus? Un man būtu ļoti žēl, ja šeit kāds deputāts nesaprastu to, ja kāds deputāts šajā “spēlē” kļūtu par izmantojamu bērnu, kuru sūta izdarīt to, par ko pieaugušajam pašam reizēm atklāti ir kauns.

Tāpēc es šodien aicinu deputātus vēlreiz pārdomāt, ko mēs paši esam izdarījuši ārpolitikas jomā un kāda šodien ir situācija, atcerēties šo aicinājumu, ka Krievija varētu būt viena no Latvijas protežē vai aizstāvjiem virzībā uz Eiropas Savienību, kas šeit ir izskanējis no tribīnes, un tad izsvērt un pašiem izlemt, kā balsot šajā gadījumā. Es domāju, ka, ja vajadzēja izteikt Birkava kungam neuzticību, tad to vajadzēja izteikt tad, kad notika balsojums par valdību kopumā, taču neviens šajā zālē nepiecēlās un neaicināja balsot atsevišķi par ārlietu ministru. Kungi, vajag visu darīt secībā, kā tas parlamentā ir pieņemts, nevis ar “urrā” uzrāvieniem!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Edgaram Bānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man gribētos padalīties domās ar jums par diviem aspektiem, ko zemnieki gribētu sagaidīt no ārlietu jautājumu risināšanas.

Pirmais jautājums ir par tirgus izpēti, bet otrais jautājums ir par Eiropas Savienību. Par pirmo jautājumu visiem ir skaidrs, ka zemniekiem nav laika braukāt pa pasauli un meklēt tirgu, un šo tirgu viņi arī nevar sameklēt. Šajā tirgus sameklēšanā lielas cerības mēs liekam uz ārlietu ministru kopā ar zemkopības ministru, kas varētu šo jautājumu izpētīt un meklēt šos tirgus, es neteikšu, Rietumos vai Austrumos, bet pasaulē. Skaidrs ir viens, ka 800 miljoni cilvēku pasaulē, var teikt, ir gandrīz badā, jo saņem tikai 20% no nepieciešamā uztura dienā. Tie ir Romas konferences deputātu dati. Ja tas ir tā, tad šo jautājumu varētu risināt tikai ar Ārlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas ciešu sadarbību un palīdzību.

Bez šaubām, Zemkopības ministrijā ir Ārējo sakaru departaments, bet mēs nezinām, cik efektīvi tas strādā, un tā ir mūsu vaina, ka neesam par to interesējušies. Taču mani uztrauc viena lieta. Tad, kad Slaktera kungs un Gulbes kundze atgriezās no Amerikas, es ierosināju Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijā uzklausīt viņu priekšlikumus, taču viņi neko pateikt nevarēja, vien pārstāstīja to, kas Amerikā redzēts. Ja nu reiz brauc komandējumā izpētīt kādu jautājumu, tad ir jāizdara secinājumi un jāuzraksta arī priekšlikumi, ko mēs varam savā valstī ieviest un kas citur ir labs. Un ne jau, teiksim, tikai ekskursijas dēļ dodas izpētīt kādu jautājumu. Var jau būt, ka Zemkopības ministrija nespēj šīs funkcijas, es uzdrošinos tā sacīt, veikt attiecībā uz pasaules tirgus izpēti. Var jau būt, ka tad ir jāapvieno šie spēki kādā veidā, bet tas jau ir ministra ziņā.

Pagājušā gada septembrī, kad mēs izskatījām jautājumu par lauksaimniecību, vairāki deputāti, Leiškalna kungs un citi, arī es, izteica domu, ka ārlietu resoram būtu šie jautājumi jāpēta. Latvijā ir milzīgas bagātības, neizmantota zeme... Šī zeme nav jāpārdod ārzemniekiem, bet jādara tā, kā Leiškalna kungs ierosināja, - jādibina kopuzņēmumi, jāpēta šie jautājumi, ko mēs varam ražot.

Pašreiz situācija ir tāda, ka cukura ražošanā jau sāk apsīkt fabriku jaudas, lai gan izejvielas mēs varam saražot. Arī labības ražošanā mēs varam paši sev pārtikai saražot. Pienu mēs saražojam 87% savam patēriņam, tā ka šajā ziņā jau praktiski ir sasniegts tas, kas mums vajadzīgs valstij.

Tajā pašā laikā, kad mēs skatām lauksaimniecības attsīstības koncepciju, mēs redzam, ka nekas nav pateikts, kā ir rakstīts Lauksaimniecības likumā, - vai mēs paši ražosim produkciju vai iepirksim. Un tā nemaz nav nejaušība, ka Starptautiskais valūtas fonds teica, kad uzstājās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā... tur tika pateikts ļoti skaidri, ka mums ražošanā jau ir sasniegti diezgan labi rādītāji, ka attīstīt tālāk jau nu vajadzētu un ka vajadzētu domāt arī par patēriņu. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Bāna kungs, Birkavs taču nav zemkopības ministrs. Ko jūs stāstāt?”)

Tālāk es domāju, ka šajā jautājumā ārlietu resoram ir daudz kas darāms. Un vēl par Eiropu. Attiecībā uz Eiropu skaidrs ir viens - uz to ir noteikti jāiet un jāiestājas Eiropas Savienībā vienkārši tā iemesla dēļ, ka, ja mēs to nedarīsim, tad mēs tiksim nolemti tehniskai atpalicībai, bet tad abiem ministriem kopā mums ir jāpasaka, ka te, bez šaubām, nepieciešama sadarbība, ka šajā jautājumā ir jāzina, kas mums ir jāizdara līdz tai ieiešanai Eiropā. Nevar taču tagad ar tādu ražošanas līmeni iet Eiropā. Tad mēs tādi arī paliksim.

Šajā jautājumā, es domāju, ir nepietiekami darīts, darbs ir jāpaplašina un skaidri un gaiši jāpasaka Latvijas zemniekiem. Es domāju, ka šodien arvien vairāk zemnieku ir par to, ka ceļš uz Eiropu ir vienīgais pareizais ceļš. Tas tā ir, bet kādi ir noteikumi? Mēs zinām, ka Somijā no gaisa, no aeroplāniem, ir nofotografēta zeme un viņi ne par vienu hektāru nevar palielināt zemes apsaimniekošanas platību, tā ka šajā jautājumā skaidrības nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Tautas kustība “Latvijai” nepiedalījās balsojumā par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta vadītajai valdībai, jo mēs tiešām nevaram sekot savā rīcībā Krievijas spiedienam, un mēs to arī skaidri tikām formulējuši. Tomēr ir jāapzinās - un mēs to arī visu laiku esam labi apzinājušies -, ka šī valdība kā iepriekšējās valdības tiešā mantiniece ir atbildīga par visu sociāli smago situāciju mūsu valstī. Un viņa ir atbildīga arī par varas atsvešināšanos no tautas, viņa ir atbildīga par visām tām netaisnībām, kuras mūsu valstī ir pieļautas. Un tādēļ mēs nevaram piekrist tai nostājai, ka šajā valdībā pilnīgi viss ir sacementēts un negrozāms un ka šī valdība nevarētu tikt pakļauta arī nopietnai kritikai un arī pat atsevišķu personu nomaiņai šīs valdības sastāvā.

Tagad šeit valdošo partiju pārstāvji nāk un biedē ar visas valdības nestabilitāti, ja gadījumā šodien tiek izteikta neuzticība Valdim Birkavam. Patiesībā es šo biedēšanu un šādus draudus nevaru vērtēt citādi kā vien nevēlēšanos strādāt, ņemot vērā mūsu sabiedrības un tautas objektīvās attīstības un uzplaukuma prasības. Tā ir nevēlēšanās strādāt atbilstoši tautas interesēm un nevēlēšanās mainīt savu darbu, izlabojot tās kļūdas, kuras ir pieļautas, lai tās turpmāk vairs netiktu pieļautas.

Odisejs Kostanda un Jānis Mauliņš jau vakar runāja par Ārlietu ministrijas bezdarbību jautājumos par Latvijas okupācijas fakta starptautisku juridisku atzīšanu. Šeit nav bijusi stingra Latvijas valsts nostāja, pieprasot mūsu interešu ievērošanu.

Šeit tika teikts, ka Eiropas Savienība esot prasījusi mainīt Pilsonības likumu Latvijā, un tad, kad Krievija, redzot šīs prasības, pieskaņoja tām arī savas prasības, tad tādā gadījumā izrādījās, ka mums šeit nekas cits vairs neatliekot. Taču neviens nejautā to, kāpēc Eiropas Savienība prasīja mainīt Pilsonības likumu. Tādējādi tas ir jautājums, uz kuru šobrīd nav atbildēts, un neviens to nav centies pat paskaidrot. Un tas ir tāpēc, ka Latvija nav spējusi vai pat nav gribējusi starptautiskā līmenī izskaidrot šo mūsu situāciju, kāpēc mums šis Pilsonības likums ir tāds, kāds tas ir. Tas ir tāpēc, ka Latvija nav uzstājusi, izvirzījusi prasību, lai starptautiski juridiski tiktu atzīta Latvijas okupācija, un tieši tajā formulējumā, ka tā bija Latvijas okupācija. Tas tad tālāk radītu nepieciešamību saskaņā ar starptautiskajām programmām sniegt Latvijai palīdzību okupācijas seku pārvarēšanai, jo tas nav ticis darīts.

Tad, kad Saeimas deputāti piedalījās starpparlamentārās komisijas sēdē, kur bija kopā Latvijas parlamentārieši ar Eiropas parlamenta deputātiem, un norādīja uz to, ka Latvija ir bijusi okupēta valsts un ka šim faktam ir zināmas juridiskās sekas, tad, izrādās, tas tiek uzskatīts pat par zināmu nepieklājību. Visi cenšas no tā norobežoties, tāpēc šeit ir šā skaidrojuma nepieciešamība, un tas bija jāizdara Ārlietu ministrijai. Un arī tas fakts, ka nav panākta okupācijas fakta starptautiskā juridiskā atzīšana, tas ļauj Latvijā joprojām turpināties bijušās okupācijas varas ietekmei, ļauj darboties šiem grupējumiem, kas atbalsta Kremļa lielvaru, ļauj viņiem šeit rīkot dažādas provokācijas.

Tāpēc šis jautājums par mūsu valsts ārlietu politiku šodien ir jānoliek uzmanības centrā, un tas ir šādā veidā arī jāatrisina. Un neatkarīgi no tā, kāds būs šā balsojuma rezultāts, mums tomēr visiem ir jāapzinās tās globālās kopsakarības, kas šeit pastāv, un tās būtu labi jāapzinās. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Dainim Turlajam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par ko šodien ir diskusija - vai par Valdi Birkavu, par to, ka viņš ir labs cilvēks, ka kādam viņš patīk vai nepatīk? Tā var izvērst diskusijas, nostāties šajā tribīnē un atriebties kādam, kurš ir kādu ļaunu vārdu pateicis par sēdošo zālē. Pašlaik tā diskusija tāda izskatās, bet, manuprāt, tas ir normāls parlamentārās darbības stils, un tā ir pieņemts visā pasaulē - izskatīt jautājumu par uzticības izteikšanu ministram, saistot to ar jomu, kuru viņš vada un par kuru viņš ir atbildīgs, jo tieši uzticība vai neuzticība ir jautājums par konkrēto atbildību.

Šodien mēs runājam par ārpolitikas sektoru, par to, kā tur tiek strādāts. Un mani pārsteidz tieši nevis tie deputāti, kas runā par problēmām, kas mums ir šajā jomā, bet tie, kuri it kā grib aizstāvēt Valdi Birkavu. Viņu vienīgais arguments ir tāds, ka līdz vēlēšanām ir maz laika, tāpēc nevar iestāties atbildība, ka ir Krievijas spiediens un arī tāpēc nevar iestāties atbildība, bet tas taču ir muļķīgi. Vai tad tiešām Birkavs neko nav darījis Latvijas ārpolitikas veidošanā un tās realizācijā, ka tagad viņa nopelns ir tikai tas, ka maz laika palicis līdz vēlēšanām un ka ir iestājušās Krievijas kaut kādas darbības? Manuprāt, būtu labi un rezultāts mums būtu labs, ja mūsu valsti, Latviju, slavētu mūsu kaimiņi, slavētu tās organizācijas, to valstu organizācijas, kurās mēs gribam iestāties, ja mēs kritiski izturētos pret savu darbu.

Birkava kungs runāja par dubulto morāli, ka tā nav raksturīga ārlietu resoram, kuru viņš vada, un partijai, kuru viņš pārstāv, un visi, acīmredzot “Latvijas ceļa” cilvēki, runā par to, ka “Latvijas ceļš” ir eiropeiska partija, tad nu mūsu “laulības” ar partiju, kura bloķē faktiski visus lēmumus, kas ved mūs uz Eiropu... Es neapskaužu Birkava kungu, un es pilnīgi saprotu, kāpēc nav valdības viedokļa par visiem notikumiem, sakarā ar kuriem Latvija ir izskanējusi pasaulē. Un mūsu diplomātiem nav ko skaidrot pasaulē - ne Latvijas politiku, ne valdības nostāju, jo šīs valdības nostājas nav. Jūs, Birkava kungs, zināt, kas jāpasaka pasaulei, bet jūs nevarat dabūt šo akceptu valdībā, jo tur ir cits viedoklis. Un, lūk, tā ir mūsu ārpolitikas problēma! Mēs nevaram iestāstīt kaut ko citu, jo Latvijā patiesībā ir tādi notikumi.

Es nevaru piekrist tam, ko dzirdēju, kad bija mūsu Ārlietu komisijas tikšanās ar Valsts prezidentu, kur arī Valsts prezidents runāja par mūsu ārpolitikas milzīgajiem sasniegumiem. Acīmredzot ir jāizvēlas kritēriji. Ja spriež pēc vizīšu skaita un nolidoto vai nobraukto kilometru skaita, tad sasniegumi ir lieli, bet pēc praktiskajiem rezultātiem? Mums ir jārunā par šīm problēmām, kā tās atrisināt. Kāpēc mēs nedzirdam to iedzīvotāju problēmas, kuri nevar vienkārši pat pie saviem kaimiņiem bez liekām formalitātēm tikt? Vai tā ir normāla parādība? Vai tur ir kaut kādas būtiskas problēmas? Tas ir vienkārši darba trūkums!

Es aicinu jūs, Birkava kungs, varbūt ieklausīties tomēr arī tajās runās, kurās ir izteikti konstruktīvi priekšlikumi, un es nepiekrītu tam, ka Odisejs Kostanda šeit runāja vienkārši nesakarīgas lietas. Viņa runa bija pārdomāta, un es tiešām ieteiktu izstudēt to un padomāt, vai viss ir noliedzams, par ko viņš runāja, jo cilvēks domāja par to. Tā jau laikam ir vēsturiska un filozofiska patiesība, ka vairāk ir jābaidās no tiem, kas liekuļo un slavē, bet balstīties var tikai uz tiem, kuri runā varbūt skarbu, bet patiesību, taču ir neliekuļoti un taisnīgi.

Mums šad tad pārmet par bēgšanu no grimstoša kuģa. Ļoti grūti būtu un žēl būtu piekrist, ka tas kuģis tiešām grimst, lai gan Indulis Bērziņš mūs vakar aicināja netraucēt šo grimšanu, lai tas process mierīgi turpinās. Jāsaka, ka šajā situācijā šajā Saeimā ir grūti atrast citus argumentus.

Sēdes vadītājs. Turlā kungs, piecas minūtes... Nākošajam vārds Ziedonim Čeveram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamo premjer! Birkava kungs! Cienījamie kolēģi! Latvijas tēls. Šos gadus mēs esam ilgi un dikti strīdējušies par pamatjautājumu: kāds ir šis tēls? Sākumā to mēģināja vadīt Edvīns Inkēns, vairāk vai mazāk, bet tomēr veiksmīgi. Pavisam nesen, pagājušajā gadā, kad tika diskutēts par to, vai nevajadzētu Latvijas valdībai budžetā speciāli paredzēt līdzekļus Latvijas tēla veidošanai, Birkava kungs atbalstīja šo manu priekšlikumu, to atbalstīja arī Krasta kungs, bet šis jautājums tika noslāpēts un palika līdz galam neatrisināts.

Šodien lielu izbrīnu rada Zīles kunga priecīgie paziņojumi, ka Eiropa viņam saka: “Kāpēc jūs tik maz runājat par saviem sasniegumiem? Kāpēc jūs nemēģināt tos reklamēt?” Vai kaut ko var reklamēt, ja Ārlietu ministrijai neiedala līdzekļus?

Ja mēs runājam par to, kā ir veidojusies Ārlietu ministrija, tad jāteic, ka ļoti profesionāli šo Ārlietu ministriju sāka veidot Jānis Jurkāns. Jānis Jurkāns. Šo darbu turpināja arī Birkava kungs. (Aplausi.) Paldies. Es nešaubījos par to, ka jūs esat atbalstījuši arī to, kā savā laikā Jānis strādāja. Bet kā strādā šodien Ārlietu ministrijas resors? Mums patiešām ir 28 vēstnieki. Tas ir daudz vai maz? No vienas puses, tas ir pietiekami daudz, bet bez papildu finansējuma Latvijas starptautiskā tēla veidošanai un intensīvam darbam ar to valstu sabiedrību neko Ārlietu ministrija nepanāks. Visus šos gadus ārlietu resors ir strādājis viens pats, tam neviena institūcija nav palīdzējusi. Pie tā ir vainīgs arī Birkava kungs kā viens no šā resora vadītājiem, kuram nav izdevies iesaistīt pārējās ministrijas, un tādēļ pārējo ministru aktivitātes Eiropā ir bijušas ļoti zemā līmenī.

Daudz ko ir paveicis savā laikā Aleksandrs Kiršteins, bet, Aleksandr, arī tev izdevās to paveikt tikai tās institūcijas līmenī, kuru vadīji tu, - tas bija Integrācijas birojs. Kopējās koordinācijas valsts mērogā nav.

Ja mēs runājam par mūsu vēstniekiem, tad jāatceras, ka savulaik Baumaņa kungs (es runāju par mūsu vēstnieku Apvienoto Nāciju Organizācijā) gribēja ieteikt Šķēles kungam neteikt to skarbo runu no Apvienoto Nāciju Organizācijas tribīnes, jo Apvienoto Nāciju Organizācija nav Latvijas parlaments, kas “norij” visu, un tikai par to Baumanis faktiski jau atradās “mata galā” savā amatā. Es nezinu, kas viņu noturēja - Birkava kungs vai kāds cits? Es domāju vispār par vēstniekiem. Mēs varam pateikt: Baumanis, Žīgure, Teikmanis. Bet viņu ir 28. Vai daudzi no jums var atcerēties šos vēstniekus, kas atrodas izsūtījumā tikai tāpēc, ka vienā vai otrā vietā politikā ir bankrotējuši?

Ojārs Kalniņš, kurš ir mūsu vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs un kurš var atļauties... Kas tas par vēstnieku, kurš var atļauties tā darīt? Jā, es nešaubos, Leiškalna kungs, ka priekš jums viņš ir labs. Priekš manis viņš ir slikts, jo tad, kad Latvijas delegācijas ierodas Amerikas Savienotajās Valstīs, no viņa kā no vēstnieka nav ne smakas. Bet, kad ierodas mūsu Valsts prezidents, tad viņš atļaujas doties uz Valsts prezidenta viesnīcu un pastāstīt, cik sliktos viesnīcas apstākļos viņš dzīvo pāris ielas tālāk. Un atrod iespēju padzīvot ar Valsts prezidenta ģimeni vienā numurā, tikai tāpēc, ka tas ir ļoti interesanti.

Mēs varam runāt par šiem vēstniekiem ilgi un dikti. Bet Birkava kungs nav parādījis savu stingro raksturu, lai ļoti daudzus jautājumus un vēstniekus noliktu vietā, jo viņu atrašanās tanīs valstīs ir pilnīga bezjēdzība.

Mēs varam runāt arī par to, ka mūsu delegācija, kuru vada Valsts prezidents, aizbrauc uz Izraēlu, bet Izraēlas valdības - Ministru kabineta - locekļi vispār pat nezina par mūsu vēstniecību Izraēlā. To jautājumu var uzdot Valdim Birkavam.

Es gribu ar jums padalīties savās domās arī par citiem apstākļiem. Birkava kungs, jūsu kļūda ilgu laiku ir bijusi tā, ka jūs nerunājāt par to, ko prasa Eiropa. Jūs nerunājāt par to, kādas ir Latvijai tiesības, jūs nerunājāt par to, kas Latvijai ir jāizdara, un praktiski nekad nestājāties tribīnē, lai atspēkotu Jura Sinkas viedokli, ka Eiropa nekad nav prasījusi Pilsonības likuma izmaiņas saistībā ar iestāšanos Eiropā. Šodien Juris Sinka runā kaut ko pretēju, viņš šodien atzīst: “Jā, tādas prasības ir bijušas.” Bet šīs prasības nav bijušas vienas dienas laikā.

Ja mēs runājam par to, kā tika gatavota Baltijas premjerministru ierašanās šeit, Latvijā, un kā tika šie procesi gatavoti, tad jāatceras, ka pēdējās dienas vakarā mēs vēl no Iekšlietu ministrijas zvanījām uz Ārlietu ministriju un uzdevām jautājumu: “Vai no mums kaut kas ir atkarīgs? Vai mums jāpiedalās diskusijās un šā procesa izvērtējumos, strīdos ar citu valstu ekspertiem?” Es jums pateikšu tikai vienu: Birkavs nevadīja šos procesus. Mums tā arī pateica ārlietu resorā: “Zvaniet Krasta kunga birojam!”

Es gribu pateikt tikai vienu - no Birkava kunga daudz kas nav atkarīgs. Ja nebūs Birkava, būs varbūt Indulis Bērziņš, būs varbūt kāds cits. Kamēr šos procesus vadīs neprofesionālā līmenī un miglos mums acis valdības līmenī, un kamēr mūsu premjers pieļaus kļūdas, braucot ārzemju vizītēs, un negribēs šos jautājumus risināt profesionālā līmenī, Birkavs neko neizdarīs.

Līdz ar to nobeigumā es gribu pateikt, ka es vispār šinī balsojumā nepiedalīšos, jo es redzu tā pilnīgo bezjēdzību. Man vienkārši žēl Birkava kunga, kurš arī tanī brīdī, kad notika šis konflikts ar Krieviju, atradās divējādā situācijā - no vienas puses...

Sēdes vadītājs. Čevera kungs, piecas minūtes ir pagājušas. Vai nu lūdziet papildu laiku...

Z.Čevers. Es lūdzu vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par to, lai Čevera kungs turpinātu runu vēl vienu minūti. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 11, atturas - 8. Lūdzu, Čevera kungs!

Z.Čevers. Es atceros šo sarunu Krasta kunga kabinetā, kur tika uzdots jautājums: kā rīkoties valdībai? Jā, tika izdiskutēts tas jautājums, un tika nolemts, ka tiks taisīta preses konference. Iekšlietu ministrija to uztaisīja. Valdim Birkavam no ārlietu resora faktiski nebija ko teikt. Un tā ir realitāte. Ko tad viņš varēja pateikt? Ka ārlietu resors nostāsies pret savu premjeru? Absurds. Nostāties pretējā pusē? Absurds, jo momentā būtu sekojis demisijas pieprasījums. Bet tanī pašā laikā man patīk tā divdomība, kuru izteica arī Krasta kungs. Visiem ministriem tika dots pieprasījums attiecībā uz to, kā viņi strādā ar Krieviju. Kas ir izdarīts attiecībās ar Krieviju, ar NVS valstīm? Es jums gribu pateikt: kamēr aiz slēgtām durvīm šī politika būs par labu attiecību uzlabošanu ar Krieviju, bet šeit, no Saeimas tribīnes, mēs dzirdēsim veselas frakcijas runājam par to, ka mums pret Krieviju ir jāpagriež mugura, tikmēr nekas nebūs un nav ko prasīt no Birkava to, ko viņš izdarīt nevar. Viņš ir ķīlnieks savā ministrijā un ķīlnieks valdībā. Tā ir realitāte. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Viktoram Dinēvičam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamās dāmas! Prezidij! Kungi un klātesošie! Bieži no šīs tribīnes dzird sakām: ārpolitika esot iekšpolitikas turpinājums. Tomēr objektīvās likumsakarības un dzīves pieredze rāda, ka iekšpolitika un ārpolitika atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā. It sevišķi ekonomiskā attīstība ir atkarīga gan no iekšpolitikas, gan arī no ārpolitikas. Tādēļ viens no galvenajiem jebkuras izpildvaras struktūras uzdevumiem ir darbības vai bezdarbības seku paredzēšana, un tikpat labi tas ir attiecināms arī uz Ārlietu ministriju. Šādai seku neparedzēšanai un savlaicīgas rīcības trūkumam mēs esam liecinieki arī šodien. Un nevis Ārlietu ministrija, bet gan Repšes kungs paziņo par ekonomikas “pārkaršanas” iespējām. Es negribu šeit iedziļināties Repšes kunga minēto argumentu objektivitātē - tie vēl jāpakļauj dziļākai analīzei -, bet simptomātiska ir mūsu ekonomikas “pārkaršanas” paredzēšana Repšes variantā, proti, bez ārpolitikas pieminēšanas. It kā ārpolitika šeit nespēlētu nekādu lomu.

Pieredze par ārpolitikas ietekmi uz iekšpolitiku, uz iekšzemes ekonomiku mums tālu nav jāmeklē. Piemēram, Somijā 1989. un 1990.gadā tiešām notika ekonomikas objektīva “pārkaršana” (par ko mūs tagad brīdina), kuras sekas bija inflācija, bezdarbs un ražošanas apsīkums. Somijas ekonomikas “pārkaršanas” cēlonis bija ārējo ekonomisko saišu pārtraukšana sakarā ar bijušās PSRS sabrukumu. Tomēr Somija operatīvi un pragmatiski atrada iespēju atjaunot gan savas ekonomiskās saites, gan arī ātri uzlabot savu ekonomisko attīstību. Tādēļ domāju, ka draudošie ekonomikas “pārkaršanas” cēloņi ir jāmeklē tieši mūsu ārpolitikā un ka par to būtu jāuzņemas vaina arī mūsu Ārlietu ministrijai, - vēl jo vairāk tāpēc, ka pašlaik vēl Krievija netaisās sabrukt un jebkuru ārvalstu saišu pārraušana var nepatīkami ietekmēt mūsu ekonomiku.

Es domāju, ka neatkarīgi no šodienas balsojuma Ārlietu ministrijas stratēģiem priekšdienās būtu jāsaprot, ka tas ir ne tikai iekšpolitikas turpinājums, bet arī iekšējās ekonomikas stabilitātes garants. Un, ja mūsu Ārlietu ministrija to neizpratīs savlaicīgi, tad arī iekšzemes ekonomika var tiešām “pārkarst” un draudēt mums ar sabrukumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Atim Sausnītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

A. Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, četri gadi ir pagājuši, kopš Birkava kungs vada ārējo ekonomisko politiku, viņš bija arī premjerministrs. Ārējā ekonomiskā politika tomēr ir iekšējās ekonomiskās politikas turpinājums. Tādas mums, protams, pašreiz nav. Un tādēļ tas ir vissarežģītākais jautājums, kuru mums vienmēr uzdod, gan mums strādājot iekšēji ar tiem uzņēmējiem, kas grib šeit ienākt, investēt savus resursus Latvijā, gan arī ar tiem, kas savas izejvielas saņem vai savu produkciju realizē ārpus mūsu valsts. Ja mums šīs kopējās ārējās ekonomiskās politikas nav, mums ir grūti nostiprināt arī savu ekonomisko neatkarību, kurai, protams, nav daudz gadu. Tas ir sarežģīts process. Tādēļ ārējā ekonomiskā bloka cilvēkiem ir vislielākā atbildība - un reizē tas ir arī uzdevums -, kā to veidot. Diemžēl šis darbs ir jāorganizē ne tikai pašam Birkava kungam, bet visai ministrijai.

Diemžēl jāatzīst, ka, vērtējot ministrijas darbinieku sastāvu, ir redzams, ka diemžēl (vēlreiz uzsveru: diemžēl) viņiem ir ļoti neskaidrs priekšstats par to, kas notiek Latvijā, kādas ir nozares, kuri sektori attīstās, kā tos privatizē, kā no valsts pilnīgas pārvaldes tie nonāk privātajās rokās un kā tie tālāk attīstīsies. Diemžēl šiem cilvēkiem nav vaļas atnākt uz Ekonomikas ministriju (vismaz tajā laikā, kad es tur strādāju) un painteresēties, kādi ir mūsu ekonomikas sasniegumi atsevišķās nozarēs. Diemžēl jautājums par šādu informāciju ir un paliek, Birkava kungs, uz jūsu sirdsapziņas.

Tāpat nākamais. Par šiem cilvēkiem, kas ekonomisko bloku pārstāv ārzemēs. Vai jūs varat tā godīgi teikt, ka jūs esat izdarījis pareizo izvēli, izvēloties vēstniekus? Vai tiem, kas atrodas Baltkrievijā, Izraēlā, Spānijā un citur, ir izpratne par to, kas ir Latvija, kas notiek Latvijā un ko viņi pārstāv? Kādu zemi viņi pārstāv? Kādu ekonomiku, kādu uzņēmējdarbību vai kādas nozares viņi pārstāv un uz ko viņi ir virzīti? Diemžēl domāju, ka viņi pašreiz to vēl nezina.

Runājot par to, vai ārējā politika ir jāveido uz vienu vai uz otru pusi, es domāju, ka tā ir jāveido uz visām pusēm, jo mēs esam tā valsts, kas atrodas centrā, mums ir kaimiņi gan pa labi, gan pa kreisi, gan uz augšu, gan uz leju; mums ir jādomā, kā ar visiem kaimiņiem dzīvot un kā ar visiem kaimiņiem sadarboties. Pēdējos gados ir atsevišķas aktivitātes, nenoliedzami, jūsu personā, vērstas uz vienu vai otru zemi, tālāku vai tuvāku, bet mums diemžēl nav kopējās stratēģijas - kā mēs veidojam kopējo, uzsveru vēlreiz, ekonomisko stratēģiju? Un tādēļ arī ir grūti pateikt, kā tad mums šeit, gan parlamentā, gan arī valdībā, veidot atsevišķām ministrijām šo virzību.

Ir noslēgti ļoti daudzi līgumi. Nenoliedzami, Birkava kungs, tas ir jūsu nopelns. Bet vai jūs esat analizējis, vai šie līgumi darbojas? Kā tie darbojas? Tie diemžēl nedarbojas. Tie visi paliek kaudzītēs, jo jūsu ministrijas darbinieki diemžēl uz šiem līgumiem skatās kā uz tipveida projektu, tipveida līgumu. Jūs zināt, kas bija savulaik tipveida līgumi? Mēs Tautsaimniecības komisijā ne vienu reizi vien runājām par līgumu, pieņemsim, ar to pašu Poliju. Vairākas reizes mēs pat jūs uzaicinājām, jo jūsu darbinieki stāstīja tādus brīnumus, kurus... nu labi, ka tā bija tikai Tautsaimniecības komisija.

Tādēļ tas ir ļoti, ļoti nopietni jāizvērtē tieši jums, kopā ar to sistēmu, kādā jūs ar jūsu pieredzi strādājat. Jūs taču tomēr šajos gados esat mācījies, mēģinājis uztvert to pieredzi, kāda ir citās zemēs, citās valstīs.

Tālāk. Jau pašā sākumā, kad es sāku strādāt Ekonomikas ministrijā, es jūs, Ārlietu ministriju, aicināju uz vadības sanāksmi, lai mums būtu vienota valdības ārējā ekonomiskā politika. Jo par vienu tās daļu atbildat jūs ar saviem cilvēkiem, bet par otru daļu atbild Ekonomikas ministrija. Diemžēl, Birkava kungs, kā jūs pats to zināt, astoņus mēnešus jums neiznāca laika, ne jūsu cilvēkiem, ne jums, par šiem jautājumiem runāt, spriest un mēģināt tos risināt. Pat valdībā jūs ne reizi necentāties uz šiem jautājumiem atbildēt. Un varbūt tikai pašā beigu daļā... Es jums arī valdībā uzdevu jautājumu - kāda tad ir mūsu stratēģija, reaģējot uz marta notikumiem, uz daudziem citiem notikumiem janvāra sākumā? Es uzdevu arī jautājumu - kāda tad ir jūsu attieksme pret to...

Sēdes vadītājs. Sausnīša kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

A.Sausnītis. Jā... Vai varētu vēl pateikt pēdējo teikumu? Es gribētu dzirdēt jūsu viedokli arī par cienījamā premjera izteikumiem gan Stokholmā, gan Kijevā, gan arī saistībā ar Krieviju, kā arī par pārorientāciju no Krievijas tirgus uz Eiropas tirgu. Cik tas maksā un cik gadi vajadzīgi?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Imantam Liepam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamais premjer un cienījamais ārlietu ministra kungs! Vakar no šīs tribīnes tika uzdots jautājums - par ko tad ir “filma”? Un šī jautājuma autors arī centās atbildēt uz šo jautājumu, šā jautājuma atbildi ietverot divos punktos.

Pirmais punkts. Tika, lūk, izteikta doma, ka šeit tiek pārmests ārlietu ministram par to, ka viņš nerealizē Saeimā akceptēto ārlietu koncepciju. Tā ir maldinoša informācija. Vismaz no iesniedzēju puses neviens nav pārmetis par to, ka netiek realizēts Saeimā akceptētais kurss. Taisni otrādi, “filma” ir par to, ka šis kurss netiek realizēts ar pietiekamu intensitāti.

Un otrs aspekts atbildē uz šo jautājumu bija par frakcijas “Latvijai” drosmi atbalstīt Krasta kunga vadīto valdību. Arī tā ir maldīga informācija. Šīs drosmes mums netrūka. Mēs vienā dienā, tanī skaitā arī es pats, uzstājāmies no šīs tribīnes, izsakot atbalstu Krasta kunga valdībai divas reizes vienā dienā, bet tad, kad to prasīja vēl trešo reizi darīt, mēs vienkārši atteicāmies piedalīties šajā spēlītē, jo šī telpa nu nav tās trepītes, kur būtu tik puiciski jāspēlējas.

Tā ka par kaut kādu “šūpošanu” no mūsu puses pat nevar būt runa. Bet tomēr - par ko tad ir šī “filma”? Filma ir par to, ka tomēr mēs nevaram uzskatīt, ka mums ārlietās viss ir labākajā kārtībā un ka nevarētu izdarīt būtiskus uzlabojumus šīs ministrijas darbā. Lūk, par to ir šī filma - kādā veidā tad to uzlabot. Un par to ir jārunā.

Par to vajadzēja pateikt arī referātā, pareizāk sakot, ārlietu ministra ziņojumā, un izvirzīt tās problēmas, kas Ārlietu ministrijai traucē labāk strādāt. Un te varēja izvirzīt arī tās objektīvās problēmas, kas no Latvijas nav atkarīgas, sākot jau ar to, ka ārlietu ministrs ir ķīlnieks mūsu valdības ietvaros, un beidzot ar daudzām, daudzām citām problēmām. Mēs šajā ziņojumā dzirdējām par to, ko ministrija ir izdarījusi, un tas ir labi un par to jāsaka paldies. No savas puses es varētu teikt, ka pie šiem plusiem varētu piesummēt vēl citus plusus klāt. Viens otrs varbūt uzskata, ka ārlietu ministrs brauc pa ārzemēm savā nolūkā un vēlas augstākajā līmenī kontaktēties un risināt sarunas ar ārzemju cilvēkiem, turpretī es uzskatu to par pozitīvu parādību. Tāpēc jau viņš ir ārlietu ministrs un viņam nav jāsēž aizkrāsnē!

Bet tomēr es gribēju dzirdēt arī šīs objektīvās problēmas, kas traucē. Pēc manas izpratnes, Ārlietu ministrijai ir daži mīnusi, kurus varētu šeit minēt un kuri ir ļoti nopietni mīnusi, diemžēl laika trūkuma dēļ es tos visus nevarēšu uzskaitīt, bet, manuprāt, Ārlietu ministrijai savu darbību vajadzētu daudzveidot, un šīs daudzveidības aspektā es varētu atkārtot jau Bāna kunga pieminēto. Es nedomāju, ka ārlietu ministram būtu jāpilda kāda cita ministra uzdevumi, taču operatīvo oficiālo informāciju par tirgus konjuktūru tajā vai citā pasaules nostūrī vajadzētu stāstīt gan. Pie tam es domāju, ka atsaukties uz to nabadzību, kāda mums ir, uz nepietiekamo cilvēku skaitu, ne vienmēr var. Piemēram, Briselē, ja mēs saskaitām kopā, tur iznāk vairāk nekā 15 mūsu valsts oficiālie pārstāvji. Vai viņi visu to ir darījuši, ko viņi varēja izdarīt? Es domāju, ka Ārlietu ministrijai vajadzētu vairāk padomāt, un strādāt, apsteidzot laiku, proti, izmantot prognozes, lai mēs netiktu nostādīti fakta priekšā, bet jau iepriekš paredzētu potenciālos mīnusus, lai mēs laikus sāktu darbību, iespējami mazinātu šos mīnusus.

Diemžēl mans laiks ir beidzies. Man gan ir vēl vairāki ierosinājumi šinī sakarībā, bet paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Dosim minūti...”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vēl ir pieteikušies trīs deputāti, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu: “Ierosinām slēgt debatētāju sarakstu izskatāmajā jautājumā atbilstoši Kārtības ruļļa 65. pantam.”

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Kostandas kungs vēlas runāt par šo jautājumu.

Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai” aicina atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī mēs uzskatām, ka jau sen varēja slēgt runātāju sarakstu. Opozīcijas frakcija “Latvijai” izteica argumentus, mēs dzirdējām Birkava kunga atbildi, šeit bija arī vairākas konstruktīvas uzstāšanās, bet pēc tam mūs vienkārši izbrīnīja, ka šeit atkal sāka parādīties pa nakti labi atpūtušos runātāju plejāde, kam patīk šeit tribīnē vienkārši izlamāties... Tabūns smaida, acīmredzot viņš saprata, ka tas zīmējas uz viņu un vēl citiem, tā ka es redzu, ka neliela paškritikas dzirksts te dažiem tomēr ir. Un es aicinātu tiešām šeit pārtraukt vienkārši šo daiļrunātāju nākšanu tribīnē, bet balsot par runātāju saraksta slēgšanu.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka vairs jau nav daudzi deputāti pieteikušies runāt. Es domāju, ka jautājums ir ļoti svarīgs, tās tomēr ir mūsu ārlietas, tad lai katrs pasaka dažus vārdus, ja grib.

Protams, Kostandas kungs, es saprotu, jo jūs jau visvairāk dabūjāt izrunāties, 15 minūtes, bet citiem ir mazāk, taču arī tas ir normāli. Es tomēr domāju, ka sarakstu nevajag slēgt, varbūt tajā viens vai divi cilvēki gribēs pieteikties, bet katrs lai īsi un konkrēti pasaka, ko viņš grib teikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” un “pret” šo jautājumu ir izteikušies. Tātad, pirms mēs pieņemam lēmumu, es informēju jūs, ka debatēs ir pieteikušies divi deputāti, kuri ir redzami displeja ekrānā - Jurkāns un Valdmanis, kā arī Valdis Birkavs - Latvijas Republikas ārlietu ministrs, un atbilstoši Kārtības rullim arī Odisejs Kostanda kā referents, kurš runā pēdējais. Tātad ir četri runātāji.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to debatētāju saraksts ir slēgts.

Līdz pārtraukumam ir atlikušas 4 minūtes. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet pirms pārtraukuma vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei - par komisijas sēdi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļiem es atgādinu, ka sēde ir 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam - par komisijas sēdi.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šajā pārtraukumā - tūlīt pēc zvana.

Sēdes vadītājs. Vārds Ernestam Jurkānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam - par komisijas sēdi.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu par komisijas sēdi. Es izteikšu lielu pateicību visiem Latvijas delegācijas pārstāvjiem, mūsu Saeimas tehniskajiem darbiniekiem, Saimnieciskajai komisijai par ļoti lielo ieguldījumu un ļoti labo darbu Baltijas Asamblejas 12. sesijas organizēšanā. Mēs tikko esam saņēmuši pateicības vēstuli no Ziemeļvalstu padomes prezidentes Larsenas kundzes un Beniluksa padomes priekšsēdētāja Moora kunga. (Aplausi.)

Un es īpašu pateicību izsaku Sinkas kungam, Tomašūna kungam, Lamberga kungam, Dilbas kungam un pārējiem delegācijas locekļiem.

Un vēl es gribu informēt, ka saskaņā ar Baltijas Asamblejas nolikumu mēs, Baltijas Asamblejas delegācijas locekļi, lūgsim vēl deputātus sarīkot ārkārtas papildsēdi, lai izskatītu tās rezolūcijas, kuras ir pieņemtas Baltijas Asamblejas 12. sesijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pateicības saņemt vienmēr ir patīkami, bet, Jurkāna kungs, nākošreiz iesniedziet, lūdzu, rakstveidā savu vēlmi uzstāties ar paziņojumu.

Vēl viens patīkams paziņojums. Godātie deputāti! Tieši šodien savu 35 gadu jubileju svin Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums ir beidzies. Es aicinu jūs ieņemt savas vietas.

Vārds Ernestam Jurkānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Jurkāna kungs runās otro reizi.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Politika un politikas rezultāts ir kompromisa rezultāts, bet šajos kompromisos, ja tādus var sasniegt, ir arī lietas, kur nav kompromisu. Un es tagad vēlreiz atceros, runājot par ārlietu resora darbu, šo tikšanos pie Krasta kunga, kad bija jautājumi par mūsu Eiropas lietām un, protams, par attiecībām ar Krieviju. Tad Birkava kungs teica tā (jūs neapvainojieties, Birkava kungs!): “Mums nav svarīgs Krievijas un Latvijas robežlīgums, arī pilsonības jautājumi nav tik būtiski. Mums ir būtiski tas un tas, un tas.”

Jūs šeit runājāt par budžetu. Jā, es piekrītu, ka Igaunijai ir lielāks budžets, bet jūs jau nerunājāt par papildu asignācijām no Latvijas Privatizācijas fonda un tā tālāk. Tad nu es uzdodu jautājumu arī jums, Birkava kungs, par principiālām lietām, kāpēc jūs ne reizi šeit neuzkāpāt tribīnē un ne reizi valdības sēdēs nepateicāt, ka, ja netiks atrisināti šādi principiāli jautājumi, kā to Ārlietu ministrija un ministri uzskata, tad tas kaitēs valsts un sabiedrības interesēm un tad jūs demisionēsiet? Jūs tā būtu daudzas lietas sasnieguši, par kurām mēs šodien runājam, tās būtu daudz efektīvākas.

Un nu man ir beidzamais lūgums jums. Mēs runājām par aktivitātēm Ingušijā. Tas ir ļoti labi. Es lūdzu: atbrīvojiet divkāršo ķīlnieku Daudiša kungu, kurš ir šodien Maskavā tiešām kļuvis par ķīlnieku. Un, otrkārt, viņš ir ķīlnieks, pieņemdams šos mūsu grozījumus likumā par konsulāro dienestu.

Un trešais jautājums.

Sēdes vadītājs. Jurkāna kungs, divas minūtes ir pagājušas.

E.Jurkāns. Birkava kunga noņemšana vai palikšana amatā - tas ir pašas partijas “Latvijas ceļš” jautājums, un tāpēc es ceru, ka viņi to arī pareizi atrisinās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Valdmaņa kungs arī runās otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Birkava kungs! Premjera kungs! Tauta! Lieta ir tāda, ka 6.Saeimas laikā mūsu tauta ir daudz ko zaudējusi. Un uz beigām mums draud izzagt vēl Ķegumu, izzagt lielos stratēģiskos objektus.

Tomēr vislielāko skādi mūsu tautai ir nodarījusi mūsu ārpolitika. Šis trakums, šī skriešana uz Eiropu, kas pirmajā gadījumā mums iedod īpatnējus, bet ierobežotus tirdzniecības politikas jautājumus, bet tā mums arī pasaka, kādus varoņus mēs tagad drīkstam godināt un kādus nedrīkstam. Viņi mums stāsta, kādai valstij, kādai tautai mums būs jābūt. Samaisītai tautai! Un ļoti lielā drīzumā viņi mums pateiks... viņi mums noteiks monetāro politiku. Viņi mūs ierobežos un pateiks, ko mēs varam darīt ar budžetu. Viņi mūs ierobežos un pateiks, ko mēs varēsim darīt ar inflāciju. Iedomājieties, inflācija bija 1,5% virs tās, kāda bija trīs labākajās valstīs. Kurš ārsts vai kurš skolotājs var cerēt, ka viņš dabūs kaut kādu normālu algu? Tā aiza, uz kuru Birkava kungs ar abām rokām mūs dzen, ir pilnīgi nepieņemama tautai, bet tauta pirmo reizi dabūs runāt Pilsoņu kongresā 1998.gada 5.augustā. Mēs ievēlēsim to mažoritārajā sistēmā. Un tauta runās kā pērkons 3.oktobrī. Un šie tautas nodevēji, kas 6.Saeimu ir vadījuši, tiks izslaucīti, jo ir taču jābeidz tas posts tagad. Saeima nolēma, ka mēs neaiztiksim “Latvenergo”, tad lai Saeima arī nolemj, ka mūsu ārlietu politikai ir jāuzliek bremze.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, divas minūtes ir beigušās.

Nākamajam vārds Valdim Birkavam - Latvijas Republikas ārlietu ministram. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Ja teikšu paldies par kritiku, droši vien skanēs liekulīgi, un tomēr jāteic, ka daudzās runās bija daudz konstruktīvu priekšlikumu, kuri ir rūpīgi jāizvērtē. Tas arī tiks izdarīts. Ja pārfrāzēsim to, ko teica Bokas kungs par zvaigznēm kā orientieriem, tad mums vienmēr jāatceras, ka vienalga, vai raugāmies Eiropas zvaigžņotajā karogā vai Kremļa zvaigznēs, mūsu zvaigznes ir tepat - Brīvības piemineklī, un tā ir mūsu mēraukla. Paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates beidzam.

Atbildīgais referents no iesniedzēju puses ir Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamais Prezident! Godātie kolēģi! Ko parādīja mūsu vakardienas un šodienas debates? Bija Tautas kustības “Latvijai” izvirzīta konstruktīva, argumentēta kritika par mūsu Latvijas ārpolitikas kursu, bija vairākas konstruktīvas runas, kuras šeit izskanēja un kuras, domāju, ņems vērā arī mūsu valdība. Taču izskanēja arī tas, ka daži deputāti nesaprata, kā teica Indulis Bērziņš, par ko ir šī “filma”, kāpēc īsti šis jautājums tika izvirzīts šobrīd Saeimā. Un dažs varbūt pat iedomājās, ka ārlietu ministra demisijas pieprasījums esot jau turpat vai valdības gāšanas mēģinājums.

Atgādināšu vēlreiz, ka kustība “Latvijai” nevēlējās destabilizēt situāciju valstī un “šūpot” situāciju, kā daži tēlaini izteicās. Tad, kad ārēja spiediena rezultātā šis jautājums Saeimā jau bija izvirzījies, mēs ieņēmām loģisku un pamatotu, korektu pozīciju, nepiedalīdamies balsošanā, bet tajā pašā laikā norādījām, ka Latvijas valdošās koalīcijas rīcība nav nekāda “svētā govs”, kuru nevarētu kritizēt un kurai nevarētu izvirzīt priekšlikumus, kā situāciju uzlabot. Un tieši šajā sakarā mēs tad izvirzījām šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, lai sasniegtu sekojošus mērķus.

Pirmkārt - atklāt Latvijas ārpolitikas smagākās kļūdas, lai valdība censtos tās labot savā turpmākajā darbā.

Otrkārt - parādīt, ka mūsu valsts ārpolitika nav tikai vienas partijas - “Latvijas ceļa” un tās ministra - darīšana un atbildība, bet ka par to ir atbildīgas arī visas valdības koalīcijas partijas, bet pirmām kārtām atbildīga ir valdošā partija - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un tās premjerministrs Guntars Krasts.

Un treškārt. Piekrītot tam, ka arī parlamentam ir jāuzņemas daļa vainas par mūsu neveiksmēm ārpolitikā, mēs nolēmām aicināt deputātus atsaukt šo diezgan neveiksmīgi vairākos momentos strādājošo ārlietu ministru, ļaujot valdībai, ļaujot valdību veidojošajām partijām atrast piemērotāku cilvēku, jo šāda rīcība nevis grautu valdību un stabilitāti valstī, bet to nostiprinātu. Tā nevis mainītu Latvijas ārpolitisko orientāciju uz iestāšanos Eiropas Savienībā, uz integrēšanos transatlantiskajās struktūrās, bet to paātrinātu un padarītu efektīvāku. Protams, pie viena nosacījuma - ja pašas pozīcijā, valdošajā koalīcijā, esošās partijas neturpinās tām jau ierastās galma intrigas un savtīgo cīņu par krēsliem.

Noklausījusies debates, noklausījusies ārlietu ministra atbildes ziņojumu, Tautas kustība “Latvijai” paliek pie pārliecības, ka Valdim Birkavam ir jāizsaka neuzticība. Mēs būtu mainījuši savu viedokli šajā sēdē, ja Birkava atbildes runā būtu dzirdējuši viņa kļūdu analīzi, visas Krasta valdības ārpolitikas kļūdu analīzi, ja būtu ticis parādīts, kas tiks darīts, lai situāciju mainītu uz labo pusi, bet tas nenotika šajā sēdē. Valdis Birkavs atbildē izvēlējās būtībā ļoti vienkāršu taktiku, kuras uzdevums bija novirzīt uzmanību no tiem uzdevumiem un tām vājajām pusēm mūsu ārpolitiķu darbībā, kuras Tautas kustība “Latvijai” akcentēja. Tā vietā, lai atspēkotu kustības “Latvijai” argumentus, Valdis Birkavs nolasīja būtībā tādu kā lekciju, pa starpu slavinot arī dažu labu neesošu Latvijas ārpolitikas sasniegumu un mēģinot tikai pieminēt tos mūsu argumentus un pārmetumus valdībai par neveiksmēm ārpolitikā, kurus mēs minējām. Tāpēc es atgādināšu vēlreiz galvenos Tautas kustības “Latvijai” pārmetumus tā dēvētās Krasta nacionālās valdības ārpolitikai.

Pirmais, ko es minēju, bija atteikšanās no 1920.gada Miera līguma pieminēšanas starpvalstu sarunās ar Krieviju par robežlīguma noslēgšanu. Tā ir tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju neatrisināta problēma. Tā skar arī jautājumu, ka viņi nav saņēmuši kompensāciju par saviem zaudētajiem īpašumiem Abrenē. Birkavs uzstājoties savā runā to par kļūdu neatzina, bet minēja arī Igauniju šajā sakarā, un tas nozīmē, ka valdība sarunu procesā ar Krieviju turpinās to pašu iesākto - tātad, kā mēs minējām, šā 1920.gada Miera līguma noliegšanu, un tā faktiski ir kapitulācija Krievijas priekšā, jo noliedzam mūsu ārpolitikas sasniegumus valsts dibināšanas sākumgados, un pēc būtības mēs to vērtējam kā nacionālo interešu nodevību. To Birkavs par kļūdu neatzina, valdība šo par kļūdu neatzina.

Otrais punkts. Es minēju, ka Latvijas ārpolitiķu un Guntara Krasta izgāšanās Baltijas jūras valstu vadītāju saietā Rīgā atbalsojās negatīvā nozīmē praktiski visā pasaulē, taču Birkavs savā runā tik un tā to uzskatīja par sasniegumu, neskaitāmas reizes atkārtodams, ka galvenais ir tas, ka šāds saiets Rīgā ir noticis, ka pietiek jau ar to, ka vispār tiek pieminēts Rīgas vārds, ka uz Rīgu, lūk, atbraukuši gan kanclers Kols, gan toreizējais Krievijas premjerministrs Černomirdins un tā tālāk. Es domāju, ka ar to vien ir par maz - tikai ar ģeogrāfisku vietas iezīmēšanu.

Un pats galvenais mūsu pārmetums. 8.maija notikumus Krasta un Birkava valdība atzīmēja, kā es jau teicu, pēc būtības kā Uzvaras svētkus šeit Rīgā, šeit - Latvijā, bet ignorēja Latviešu leģionāru piemiņas dienu 16.martā. Un šajā ziņā neko nedod un negroza tas, ka frakcijas “Latvijai” deputāti piedalījās leģionāru pasākumā 16.martā, ka tur bija arī dažu citu partiju pārstāvji no “Latvijas ceļa” vai no “tēvzemiešiem”. Tas neko nemaina! Valdības nostāja izskanēja Valda Birkava vārdos. Citēju tos vēlreiz: “Es aicināju valdības locekļus nepiedalīties SS gājienā.” Lūk, valdības nostāja, kuru Birkavs pateica: “SS gājiens”. Tas saskan ar Krievijas masu informācijas līdzekļu žurnālistu pausto viedokli, ka šeit maršēja esesieši. Tas saskan ar to, ko šeit Latvijā atļāvās Krievijas vēstnieks Udaļcovs teikt par esesiešiem, kas te maršējuši. Tieši to pašu pasaka arī mūsu ārlietu ministrs. Kas tas bija - vai tas bija ārlietu ministra personiskais viedoklis? Es domāju, ka ne, ja reiz Guntars Krasts - partijas “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministrs - nenorobežojās no šāda apgalvojuma par kaut kādu esesiešu gājienu, ja reiz valdības ministri neviens nepiedalījās leģionāru atceres pasākumos ne 16.martā, ne 8.maijā. Tātad tā ir valdības pozīcija, tātad tā ir partijas “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministra un partijas “Tēvzemei un Brīvībai” patiesā pozīcija. Lūk, par ko ir runa! Ko Birkavs un valdība var sev attaisnojošu teikt šīs cūcības sakarā? Neko! Stingra mugurkaula trūkums prezidentam Ulmanim, partijas “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministram Krastam un arī ārlietu ministram Birkavam! Es domāju ka tas šajā latviešu leģionāru nolamāšanas sakarā par esesiešiem kaitēja ne tikai Latvijas tēlam pasaulē, bet arī nopietni sarežģīja situāciju valsts iekšienē. Tā vēl vairāk pastiprināja mūsu valsts iedzīvotāju - Latvijas pilsoņu neuzticību mūsu Latvijas valsts augstākajām amatpersonām.

Tāpēc Tautas kustība “Latvijai” aicina šodien balsot par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam. Tā reizē ir arī neuzticības izteikšana Krasta un “tēvzemiešu” realizētajai ārpolitikai, jo te ir runa ne jau par Birkava personību, bet runa ir par Krasta un “tēvzemiešu” valdības ārpolitiku.

Es gribu pateikt arī to, ka šis balsojums neļaus nevienam Saeimas deputātam, nevienai partijai izvairīties no atbildības par neveiksmīgās ārpolitikas turpināšanu. Ja “Latvijas ceļš” balsos par Valda Birkava palikšanu amatā, tad es to vēl varu saprast, bet tajā pašā laikā šai partijai ir jāapzinās, ka tas viņu lielā mērā diskreditē, parāda, ka viņa baļķi savā acī neredz, ka viņai trūkst paškritikas, un tātad tai varbūt nav pietiekami daudz intelektuālā potenciāla, lai atrastu piemērotāku kandidātu ārlietu ministra amatam.

Ja Tautas partijas deputāti (tādi mums tagad arī ir Saeimā pēc lielās tautas staigāšanas) Lagzdiņš, Ābiķis un Vītols piekrīt Birkava palikšanai amatā, tad es domāju, ka neviens to neaizmirsīs un ka tas nepaliks nepamanīts, jo tas būs pilnīgā pretrunā ar jūsu partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles publisko kritiku par Valdi Birkavu. Atcerieties (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Mēs esam par valdības stabilitāti!”), Ābiķi... jūs tagad skatāties uz mani -, viņa vārdus, ka viņa lielākā kļūda esot bijusi, ka viņš neesot pieprasījis Birkava demisiju. Iedzīvotājiem būs interesanti izvērtēt, ka jūs rīkosieties pretēji tam, jo ar to jūs tagad skaidri parādīsiet, ka Šķēles partija nav domubiedru partija, bet lētu karjeristu partija, ka tai nav vienota viedokļa nevienā no svarīgākajiem valsts problēmu jautājumiem, tajā skaitā arī ārlietu jautājumos.

Visbeidzot partijai “Tēvzemei un Brīvībai” šis balsojums pieliks punktu mēģinājumiem izlikties par nacionālu partiju, ka tā it kā aizstāv leģionārus, jo tur taču Tabūns atnāca ar ziedu pušķīti: (No zāles deputāts P.Tabūns: “Beidz muldēt!”) skat’, redzi, tā taču ir mūsu valdības ministru un Guntara Krasta pozīcija! Nē, draugi mīļie, tā nebūs! Guntara Krasta pozīcija ir skaidra - viņš ar savu klusēšanu atbalsta arī Birkava izteicienus par kaut kādiem esesiešiem Latvijā. Guntara Krasta un partijas “Tēvzemei un Brīvībai” ministru pozīcija ir tāda, ka viņi kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ar Krievijas vēstnieku Udaļcovu un citiem svinēja Uzvaras svētkus šeit, tā ka, Tabūn, sveiki! Jūsu runām ir jāsaka ardievas, kad jūs kā svešinieks, Tabūn, skraidāt un kādam vientiesim sakāt, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ļoti mīl leģionārus. Tam neviens vairs netic! Valdības un jūsu premjerministra Guntara Krasta rīcība ir apstiprinājusi pilnīgi pretējo. Tāpat “Tēvzemei un Brīvībai” ar šo balsojumu šobrīd apstiprinās, ka šī Birkava realizētā ārpolitika ir arī partijas “Tēvzemei un Brīvībai” ārpolitika, un tad jūs nevarēsiet priekšvēlēšanu sapulcēs lēti stāstīt: nē, nē, nē, tā esot “Latvijas ceļa” darīšana, ka jūs jau nu gan domājat citādāk, ka jūs esat īstie nacionāļi... Tā nebūt nav! (Starpsauciens: “Esam!”) Tātad es gribu teikt skaidri: jūs nevarēsiet noņemt no sevis atbildību par to, ka tikai “Latvijas ceļš” ir vainojams šajā Latvijas ārpolitikā, jo tā ir visas šīs valdošās koalīcijas ārpolitika, un par to atbildība ir jānes valdošai partijai - tā ir “Tēvzemei un brīvībai”.

Šodien Tautas kustība “Latvijai” dod jums, partijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem, iespēju pārtraukt šīs “saliektās muguras” ārpolitiku un labot pieļautās kļūdas. Ja jūs šo iespēju tagad noraidīsit, tad jūs nicinās katrs kārtīgs patriotisks latvietis.

Aicinu balsot par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam, un tas būs balsojums arī par to, lai beidzot sāktu īstenot Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu ārpolitiku. (Starpsauciens: “Pārliecināji!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - izteikt neuzticību Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 44, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir zemkopības ministra Rāviņa atbilde uz Saeimas pieprasījumu par zemniekus apmierinošiem graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem. Vārds Andrim Rāviņam - Latvijas Republikas zemkopības ministram. Lūdzu!

A.Rāviņš (Latvijas Republikas zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien, runājot par Latvijas vajadzību nodrošināšanu ar labības produktiem, jautājums ir jāsadala divās daļās. Pirmkārt, tas ir pārtikas graudu nodrošinājums un, otrkārt, lopbarības graudu nodrošinājums. Nepieciešamais graudu daudzums pārtikai ir 150 tūkstoši tonnu kviešu, šobrīd ir iepirkti 133 tūkstoši tonnu graudu par pārstrādes uzņēmumu līdzekļiem. No 50 000 tonnu rudzu ir iepirkti 43 tūkstoši tonnu, bet no 4 tūkstošiem tonnu miežu ir iepirkts 2 tūkstoši tonnu, vajadzīgi 6 tūkstoši tonnu, auzu ir iepirkti turpat 9 tūkstoši tonnu, 30 tūkstoši tonnu graudu paredzēti spirta ražošanai, šogad ir iepirkts 31 tūkstotis tonnu, 2-3 tūkstoši tonnu ir alus mieži. Kopā tātad nepieciešamais pārtikas graudu daudzums ir aptuveni 240 tūkstoši tonnu. No tā izriet, ka 1997./1998.gada graudu sezonā valstī šāds graudu daudzums tiek nodrošināts. Makaronu rūpniecības vajadzībām gadā nepieciešams importēt aptuveni 600 tūkstošus tonnu augstas kvalitātes cieto kviešu, kurus Latvijā neaudzē.

1998.gada ražai 1997.gada rudenī tika iesēti ziemāji 160 tūkstoši hektāru platībā. Tas ir tāds pats daudzums kā iepriekšējā gada ražai. Prognoze vasarājiem ir 302 tūkstoši hektāru. Prognozējamie sējumi kopā 1998.gada ražai ir 460 tūkstoši hektāru. Kopējais ievākums - 1 014 000 tonnas graudu.

Ja salīdzina ieņēmumus no realizētajiem graudiem, tad 1996.gadā tie bija 19 miljoni latu, 1997.gadā - 23 miljoni latu, neņemot vērā tos aptuveni 300 tūkstošus tonnu, kas ir izlietoti vietējam patēriņam, izlietoti pašu saimniecībās vai realizēti kaimiņiem.

Ko Zemkopības ministrija ir darījusi, lai stabilizētu graudu iepirkumu? Pirmkārt, ir izstrādāts parauglīgums, lai ražotājs, slēdzot līgumu ar pārstrādātāju, zinātu normas, uz kurām jāvērš uzmanība, jo pašreizējais Civillikums ministrijas administratīvu iejaukšanos šajā procesā neparedz. Izstrādātā līguma varianti un tā slēgšanas principi vairākkārt ir izdiskutēti gan kopā ar Graudu audzētāju asociāciju, gan ar Zemnieku federāciju, gan ar pārstrādātājiem, gan ar rajonu lauksaimniecības departamentiem, un tur ir iestrādāti labojumi, kurus viņi ir ieteikuši.

Nākošie grozījumi likumā par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nosaka norēķinu termiņu, kas nebūs ilgāks par vienu mēnesi. Domāju, ka šī likuma norma disciplinēs un abas puses būs stingri noteiktas savās finansiālajās un juridiskajās saistībās.

Lai kompensētu ražotājam graudu glabāšanas izdevumus un veicinātu graudu glabāšanu ražotāju novietnēs, esam paredzējuši subsīdijas. Šeit gan esam saņēmuši priekšlikumus par glabāšanas subsidēšanu arī pārstrādātāju novietnēs. Šo priekšlikumu pašreiz diskutējam. Glabājot graudus nekvalitatīvajās graudu novietnēs, mēs bieži vien zaudējam to kvalitāti. Tāpēc šis priekšlikums ir ņemams vērā, un domāju, ka tas jāiestrādā nākamajā gadā, varbūt pat šogad. Kopā ar bankām - Unibanku, Krājbanku un Tranzītbanku - ir izstrādāti gan vekseļu varianti, gan kredītu izsniegšanas varianti pārstrādes uzņēmumiem, gan kredītprocentu samazināšana. Jo, ja kredītu ņems Labības tirdzniecības aģentūra... Ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju par 2,1 miljona latu iedalīšanu Labības tirdzniecības aģentūrai. Ir runa par likumu par graudu iepirkuma valsts rezervi, par tā izpildi pēc budžeta grozījumiem, kas koalīcijas vienošanās protokolā paredzēti aptuveni līdz 20.jūnijam. Ir izstrādāts un tiks iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts tirgus intervenci lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgū. Tas neapšaubāmi ietekmēs graudu tirgu tā sakārtošanas virzienā. Kopā ar Labības tirdzniecības aģentūru esam uzsākuši eksporta mehānisma izstrādi. Tas, kā es domāju, ir viens no galvenajiem un svarīgākajiem mūsu uzdevumiem, jo paredzams, ka graudu ražas būs labas un līdz ar to eksports būs viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem. Daudzus no šiem izstrādātajiem priekšlikumiem graudu audzētājs, pārstrādātājs un Zemkopības ministrija dzīvē iedarbinās pirmo reizi. Tāpēc ļoti svarīgi ir nepārtraukti ar tiem strādāt un iespējami vairāk informēt ieinteresētos, lai pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu. Tādēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Jurkāna kunga vadībā mēs esam pieņēmuši lēmumu turpināt šo darbu, lai pēc iespējas veiksmīgāk sagaidītu šīgada ražu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības ruļļa 130.pantam desmit deputāti ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu, atbilstoši šim pieprasījumam. Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts sakarā ar Saeimas pieprasījumu par zemniekus apmierinošiem graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumiem. Dokuments nr.4015D. Atklājam debates. Vēlas runāt Roberts Dilba - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī problēma, kas attiecas uz labības tirgu, saasinājās, protams, pagājušajā gadā, bet šogad tā draud būt vēl sarežģītāka. Jāņem vērā tas, ka mums ir savulaik pieņemts likums par labības tirgu, kurā ir skaidri un gaiši deklarēts, ka Labības tirdzniecības aģentūrai ir jābūt trīs mēnešu patēriņa normas iegādei pietiekamam naudas daudzumam. Šī problēma joprojām nav atrisināta, tātad trūkst 2,1 miljons latu, lai izpildītu šo likuma normu. Un ne tikai tāpēc, ka likumā ir paredzēta šī nauda, bet arī tāpēc, lai Latvijas tirdzniecības aģentūra varētu būt par nopietnu tirgus dalībnieku un varētu tajā aktīvi iesaistīties, rudenī iepērkot graudus, mēs, šeit parakstījušies deputāti, aicinām arī jūs, kolēģi, atbalstīt šo lēmuma projektu: uzdot Ministru kabinetam līdz 1998.gada 1.jūnijam atrisināt likuma par labības tirgu un valsts labības rezervi izpildes finansiālo nodrošinājumu, paredzot šīm vajadzībām 2,1 miljonu latu. Lūdzam, kolēģi, to atbalstīt. Tādā veidā mēs izpildīsim likumu un kaut nedaudz uzlabosim arī graudu rudens iepirkumu no zemniekiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Rāviņa kungs! Vēsture ir tāda, ka tika izvirzīts pieprasījums zemkopības ministram un šis pieprasījums tika izskatīts Pieprasījumu komisijā, un komisijas lēmums bija noraidīt šo pieprasījumu. Un noraidījuma motivācija bija tāda: toreiz Pieprasījumu komisijas sēdē Zemkopības ministrijas pārstāvjiem Rāviņa kunga vadībā izdevās pārliecināt komisijas locekļus, ka tas, par ko ir rakstīts pieprasījumā, ir jau 80 procentu apmērā izpildīts vai sākts izpildīt. Es biju viens no šī pieprasījuma parakstītājiem, bet toreiz arī es piekritu, ka tas vairs nav pieprasījums, jo tajā laikā tas jau bija zināmā mērā atpalicis. Un arī no šīs tribīnes toreiz uzstājos un izteicu šo motivāciju. Saeima tomēr pieņēma lēmumu, ka tas ir pieprasījums. Es nerunāšu par to, ka tas ir mazs akmentiņš Pieprasījumu komisijas dārziņā, tas ir cits jautājums, bet runāšu par to, ka es tomēr biju gaidījis vairāk no dokumenta nr. 4015C, kuru ir parakstījis zemkopības ministrs un kurš ir oficiālā atbilde uz mūsu pieprasījumu. Es nesaskatu, ka šeit būtu vairāk informācijas nekā toreiz Pieprasījumu komisijas sēdē, bet šeit taču ir plenārsēde, un Saeima ir nolēmusi, ka tas ir pieprasījums, un uz to vajadzēja tomēr dot kvalitatīvāku atbildi. Šeit nav nekā vairāk kā toreiz Pieprasījumu komisijas sēdē. Diez vai ar to pietiek. Paskatīsimies, kas šajā pieprasījumā ir rakstīts! Un vienlaicīgi es izteikšu ārkārtīgu vilšanos un nožēlu, ka biju tik lētticīgs un toreiz uzticējos mutvārdos izteiktajai informācijai.

Paskatīsimies dokumentā nr. 4015C: “Bez tam tiek risināts jautājums par kredītprocentu dzēšanu...” Un tā tālāk, un tā tālāk, kā tekstā. Ko nozīmē - “tiek risināts jautājums”? Tas nenozīmē absolūti neko. Te nekas nav pateikts. Šeit vajadzēja uzrakstīt, kaut vai vienas rindkopas apmērā, kā tiek risināts šis jautājums. Tā būtu lietišķa un vajadzīga informācija, lai mēs nevis viens otru apzākātu, bet runātu par problēmu un atrastu labāko risinājumu.

Skatāmies tālāk: sadarbībā ar Zemkopības ministriju tāda un tāda banka izstrādājušas priekšlikumus... Kādus priekšlikumus? Jājautā: ja ne šeit uzrādīt tos priekšlikumus deputātiem, kur tad tos uzrādīt? Arī tā būtu lietišķa informācija, kas būtu ārkārtīgi vajadzīga.

Un visbeidzot - pēdējā rindkopa tajā nabadzīgajā dokumentā: “Ievērojot, ka tuvākajā laikā graudkopības attīstība nav iedomājama bez labības eksporta, Zemkopības ministrija strādā pie eksporta stratēģijas izveidošanas.” Kas ir šīs stratēģijas konceptuālā bāze? Kad šī stratēģija parādīsies atklātībā praktiskai lietošanai? Par to te nav neviena vārda. Es centos, uzmanīgi klausoties, to saklausīt šodien ministra kunga teiktajā un rast šajā runā atbildes uz šiem jautājumiem, bet es tās tā arī neatradu. Es uzskatu, ka tā ir tāda pavirša pieeja. Ja reiz Saeima ir nolēmusi, ka tas ir pieprasījums, tad atbilstoši cieņai pret Saeimu arī vajadzēja šo jautājumu šeit profesionālā kvalitātē izklāstīt, dokumentāli, uz papīra. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairs nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu - uzdot Ministru kabinetam līdz 1998. gada 1. jūnijam atrisināt likuma par labības tirgu un valsts labības rezervi izpildes finansiālo nodrošinājumu, paredzot šīm vajadzībām 2,1 miljonu latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Es atvainojos, deputāti, - pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, ir jāizskata Saeimas Prezidija saņemtais deputātu pieprasījums, ko parakstījuši desmit deputāti - Čerāns, Kostanda, Mauliņš, Kušnere, Grīnbergs, Liepa, Grinovskis, Valdmanis, Kazāks un Zelgalvis, - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krastam, zemkopības ministram Rāviņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunovam (dokuments ar numuru 4251).

Pieprasījuma iesniedzēji lūdz vārdu tā motivācijai. Kurš no iesniedzējiem vēlas runāt? Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir pieprasījums valdībai sakarā ar lauksaimniecības izglītības iestāžu tālāko perspektīvu un labas lauksaimnieciskās un cita veida arodizglītības attīstību Latvijas laukos.

Pirmais jautājums, kas mums rodas valdības esošo programmu sakarā, ir tāds: ar ko ir motivēta valdības pārliecība par lauksaimniecībā strādājošo skaita samazināšanos? Tas ir viens jautājums. Un otrs - kāpēc būs nepieciešams samazināties arī labas lauksaimnieciskās izglītības nepieciešamībai? Tas ir ļoti būtisks, mūsuprāt. Veicot jebkādus pārkārtojumus laukos, ļoti svarīgi ir saglabāt perspektīvu šīm lauksaimnieciskās izglītības iestādēm - vai nu tās saglabāt turpmāk tādā pašā veidā, kādas tās ir šobrīd, vai arī veikt zināmu restrukturizāciju. Un ļoti svarīgi ir nodrošināt nepieciešamo finansējumu, lai šī bāze, kas ir lauksaimnieciskajai izglītībai šobrīd, netiktu atkal pakļauta izpostīšanai un lai tie skolotāji, kas šajās iestādēs strādā, nepaliktu bez darba. Tātad šajā ziņā ir jābūt konkrētai plānveida politikai. Diemžēl šajos valdības dokumentos, kādi ir mūsu rīcībā, mēs redzam, ka vai nu šāda perspektīva netiek rādīta, vai arī tai perspektīvai, kura tiek piedāvāta, netiek pretī piedāvāts atbilstošs finansējums, jo atkal ir doma pārlikt vienu daļu no šīm skolām uz pašvaldību pleciem, atkal neiedodot līdzi finansējumu, kā tas mūsu valstī jau daudzkārt ir noticis.

Šajā sakarā ir arī lauksaimnieciskās izglītības iestāžu pārstāvju vēstule Saeimai. Mēs uzskatām, ka par šo perspektīvu ir jāveic diskusija ar lauksaimnieciskās izglītības iestāžu pārstāvjiem.

Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un lūdzu deputātus tomēr iedziļināties tajā. Tad mēs redzētu, vai mēs šo jautājumu varam atrisināt jau Pieprasījumu komisijas līmenī vai arī tas tomēr ir pēc tam jāvirza tālāk kā Saeimas pieprasījums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Desmit deputātu parakstīto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4070. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””, kas ir sagatavots otrajam lasījumam.

Priekšlikumi iesniegti nav, un Tautsaimniecības komisija lūdz nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad mums jārīkojas atbilstoši noteikumiem par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā: ja priekšlikumi nav iesniegti nevienā no pantiem un deputāti nevēlas runāt... līdz ar to lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam!

E.Bāns. Divas nedēļas - tātad tas būtu 28. maijs.

Sēdes vadītājs. Bāna kungs ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 28. maijs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4071. Attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi iesniegti nav, un Tautsaimniecības komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kā jau teica atbildīgais ziņotājs, nevienā no likumprojekta pantiem labojumi iesniegti nav. Deputātiem arī nav iebildumu pret kādu no pantiem. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam!

E.Bāns. Lūdzam noteikt šādu termiņu: attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumus iesniegt līdz 28. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 28. maijs? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Apžēlošanas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Dokuments nr. 4082.

Pirmais ir priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, - aizstāt likumā vārdus “izcieš sodu” ar vārdiem “notiesāts un izcieš sodu”. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Mēs uzskatām, ka pievienot klāt vārdu “notiesāts” ir liekvārdība, jo izciest sodu var tikai persona, kas ir notiesāta. Tādēļ priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Kaksītis. Otrais priekšlikums. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 3. panta 2. punktu, un 5. ailē ir šis 2. punkta teksts.

Sēdes vadītājs. 1. un 2. pantā labojumu nebija. 3. pantā ir atbildīgās komisijas atbalstīts redakcionāls labojums. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Trešais priekšlikums ir par likuma 4. pantu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 4. panta otro daļu ar redakciju, kāda ir redzama 3. ailē. Priekšlikums ir atbalstīts, un minētā panta otrā daļa ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 5. pants... es atvainojos... 5. pants ir...

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam atbalstījuši, Kaksīša kungs, 3. un 4., un 5...

J.Kaksītis. Mēs esam 3. un 4. priekšlikumu atbalstījuši, kas ir analoģiski... gan atbildīgās komisijas, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas...

Tagad - par 5.pantu. 5. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 5. panta pirmo daļu papildināt ar to, ka apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu. Šis priekšlikums ir 5.ailē, kā 5.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniegusi 6.priekšlikumu, tas ir par šo pašu pantu, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi savā redakcijā, praktiski atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. 7.priekšlikums. Redakcionāli ir precizēta 5.panta otrā daļa, un savu priekšlikumu, protams, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 6.pants. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 6.pantu un atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums ir dots atbildīgās komisijas redakcijā, pret ko deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 9.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi redakcionālu priekšlikumu, kas ir ne tik daudz juridisks, cik valodniecisks jautājums, un atbildīgā komisija, savu viedokli saskaņojot ar valodniekiem, nav atbalstījusi šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 7.pantu priekšlikumu nav. Par 8.pantu priekšlikumu nav. 9.pants. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 9.panta pirmo daļu: “pēc lēmuma par apžēlošanas lūguma noraidīšanu pieņemšanas...” Šis teksts ir 5. ailē. Lūdzu arī Saeimu akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 9.panta pirmās daļas redakciju. Tā tiek pieņemta.

J.Kaksītis. Ir divi priekšlikumi - 11. un 12.priekšlikums -, kuri ir analoģiski. Tas ir atbildīgās komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas attiecas uz apžēlošanas lūguma atkārtotu iesniegšanu. Kā viena, tā otra komisija ierosina precizēt, kādi varētu būt iespējamie gadījumi, un tas ir iestrādāts panta otrajā daļā, papildinot otro daļu, izsakot otro daļu tādā redakcijā, kāda ir 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai par 9.panta otro daļu. Iebildumu nav. Tā tiek pieņemta.

J.Kaksītis. Par 10.pantu priekšlikumi nav iesniegti. 11.pants. Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir precizēts panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā 13., 14. un 15. priekšlikumu... 15.priekšlikums ir vēlējuma veidā...

J.Kaksītis. 15. priekšlikums nav balsojams. 13. un 14.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Piedāvātā redakcija ir dota 5.ailē.

J.Kaksītis. Pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem pret to iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 12.pants, 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 12.pantam jaunu redakciju, šī redakcija ir redzama 5.ailē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 13.pants, 17.priekšlikums. Atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14.pants ir redakcionāli precizēts. Atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par pārejas noteikumiem. Redakcionāli precizēts 1. un 2.punkts pārejas noteikumos, kā arī iestrādāts un precizēts arī 3.punkts. Lūdzu atbildīgās komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 21.priekšlikums nav balsojams, jo tas ir izteikts vēlējuma formā. Es to esmu pārrunājis ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju, un acīmredzot, ja būs tāda nepieciešamība, to iestrādās uz trešo lasījumu. Šodien tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Pilnīgi pareizi!

J.Kaksītis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Apžēlošanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Kaksītis. Ierosinu iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 19. maijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 19.maiju, nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti, strādāsim ar dokumentu nr. 1048. Steidzamības kārtībā ceturto mēnesi pēc kārtas beidzot mēs izskatām Muitas likumu otrajā lasījumā.

Bija iesniegti daudzi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbalstīja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 2.priekšlikums ir deputātu Ābeles, Leiškalna un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu.

P.Apinis. Par šo pašu jautājumu ir deputātu Ābeles, Leiškalna un Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 4.priekšlikums ir deputātu Teņa un Ābeles priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 5. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 6. ir deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 7. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 8. ir deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 9. ir deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, bet izteica jaunā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātā redakcijā, kuru pati, bez šaubām, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu.

P.Apinis. 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis. Šajā pašā pantā tika atbalstīts Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 13. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis. Šajā pašā pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis. 13.panta otrajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Juridiskais birojs iesaka precizētā redakcijā arī trešo daļu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Ceturto daļu Juridiskais birojs izstrādājis jaunā redakcijā, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to pārstrādāja, ietverot Juridiskā biroja ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

P.Apinis. Tieši tāpat arī piektajā daļā Juridiskais birojs bija izstrādājis savu priekšlikumu, kuru savā priekšlikumā savukārt ir ietvērusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Protams, pati komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir 19. un 20.priekšlikums. Tātad deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, kura ir 20.priekšlikumā, nav. Tas tiek pieņemts.

P.Apinis. 21. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt 18.panta otrās daļas 3.apakšpunktu. Tas netika atbalstīts...

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. ...Taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja deputāta Leiškalna priekšlikumu - izslēgt 21.panta pirmās daļas 2.teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt 29.pantu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. ...Bet visādā ziņā ņēma to vērā un izstrādāja savu priekšlikumu, kuru, protams, pati arī atbalstīja. Tātad 24.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā ļoti daudz ir ņemts vērā deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto jauno redakciju likumprojekta 29.pantam. Tas tiek pieņemts.

P.Apinis. 25.priekšlikums ir deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. Tāpat komisija neatbalstīja deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 27. ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums, kas tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto 28. priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis. 29. priekšlikums ir deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 31.priekšlikums ir deputātu Bērziņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vienu brīdi, Apiņa kungs! Jāatrod arī 30.priekšlikums. Deputāti piekrīt tam.

P.Apinis. 31. ir deputātu Bērziņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 32. ir deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 33. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. 33.priekšlikums netiek atbalstīts. Deputātiem arī iebildumu pret to nav.

P.Apinis. Toties deputāti atbalstīja Bērziņa un Teņa priekšlikumu - izmainīt zināmus vārdus šajā pašā punktā. To deputāti atbalstīja, zināmā mērā atbalstot arī Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 34.priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis. 35.priekšlikums ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un iestrādāja savā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas versijā. Protams, pati to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju 77. panta otrajai daļai. Tā tiek pieņemta.

P.Apinis. 37.priekšlikums. Deputāti Ābele un Tenis gribēja šo pantu arī papildināt. To komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 38.priekšlikums ir deputātu Ābeles, Leiškalna un Teņa priekšlikums - izteikt četrpadsmito nodaļu jaunā redakcijā, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 39. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis. 40. ir deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 41. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī to. Pieņemts.

P.Apinis. 42. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Vītolam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu! Vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es aicinu cienījamos deputātus šeit pievērst lielāku uzmanību priekšlikumam par 104. pantu - izslēgt šo pantu, kā to ierosina Teņa kungs. Kaut arī komisija to ir atbalstījusi, Finansu ministrija pret to iebilst, jo uzskata, ka šis pants ir jāsaglabā, tāpēc ka šis ir vienīgais pants visā likumā, kas runā par muitas procedūras piemērošanu precēm brīvajā ekonomiskajā zonā. Ja mēs šo pantu izsvītrojam, tad tas nozīmē, ka principā zūd jebkādu kontroles pasākumu iespējas un muitas procedūras piemērošanas iespējas brīvajās zonās. Tas nav pieņemami, jo grauj visu šo sistēmu, kāda tā pašreiz ir. Lūdzu neatbalstīt šo Teņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām brīnos. Pēc tās perfektās redakcijas, kad komisija ir izskatījusi katra deputāta, to skaitā arī manus, priekšlikumus un noraidījusi tos, šeit komisijas slēdziens... Neapšaubāmi, ņemot vērā to kontekstu, kā pārveidojas šis likums, līdz ar vairāku deputātu labojumiem šajā likumā, komisijai nevajadzēja atbalstīt šo 104.panta izslēgumu, un es jūs aicinu balsot pret komisijas viedokli, kas, manuprāt, ir kļūdains. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi, Kārli!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot. Komisijā tiešām bija lieli strīdi par šo punktu, tomēr tika nolemts priekšlikumu atbalstīt, pamatojoties uz to, ka jautājumā, kurā pusē mēs novelkam muitas robežu brīvajai zonai, tajā reizē pārliecinošāk izklausījās to cilvēku argumenti, kuri aicināja balsot par šo priekšlikumu. Es aicinu kolēģus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Teņa priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 104.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot 42.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 34, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

P.Apinis. Deputāta Leiškalna 43.priekšlikums, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis. 44.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko, protams, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 46.priekšlikums ir deputāta Ābeles priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis. 47.priekšlikums ir deputātu Kristovska un Ābeles priekšlikums, ko komisija atbalsta, taču ir iestrādājusi savā jaunajā, uzlabotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 49.priekšlikums ir deputāta Ābeles priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tātad 48.priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija.

49.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Ābele, ir atbalstīts, un deputātiem arī nav iebildumu. Tas tika pieņemts.

P.Apinis. 50.priekšlikums ir deputāta Ābeles priekšlikums izteikt 167.panta otrās daļas 5.apakšpunktu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 51.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 52.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums izteikt 172.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 53.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums papildināt Muitas likuma 172.panta otro daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 54.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas ierosināts redakcionāls labojums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 55.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums - papildināt 173.panta pirmo daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 56.priekšlikums. To izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ko, protams, pati arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju. Pieņemts.

P.Apinis. 57.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums - papildināt 190.pantu ar 5.punktu jaunā redakcijā, ko komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

P.Apinis. Līdz ar to likumprojekts otrajā, steidzamajā, lasījumā ir izskatīts. Es aicinu kolēģus balsot par to kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

P.Apinis. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā. Strādāsim ar dokumentu nr.4130.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Bišera kungs, darba kārtībā ir trešais lasījums. Precizēsim! Jums kā atbildīgajam referentam tas ir jāprecizē, jo arī dokumentos ir teikts, ka likumprojekts tiek iesniegts trešajam lasījumam. Jūs teicāt, ka otrajam.

I.Bišers. Atvainojiet par aizkavēšanos. Tātad dokuments nr.4094.

1.priekšlikums ir par 42.2.pantu. Juridiskais birojs ir iesniedzis redakcionāla rakstura labojumus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 107.pantu. Juridiskais birojs ir iesniedzis precizējošus priekšlikumus, kas redakcionāli uzlabo attiecīgā panta tekstu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Par 108.pantu ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Par 165.6.pantu ir redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 204.5.pantu, jo šis jautājums jau ir atrisināts citā kodeksa pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir par 228.pantu. Tur ir pantu uzskaitījumā daži pārkārtojumi, kas izriet no mūsu jau pieņemtajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6.priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

I.Bišers. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to ir atrisināts tas jautājums, ko mēs skatījām vakar. Neievērojot komisijas iebildumus, tika pieņemts jauns likumprojekts, kuru mums nāksies vēl vienu reizi izskatīt. Ar šo tas jau ir atrisināts.

Tālāk ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums par 238.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 239.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 231.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 12.priekšlikums - par 304.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atbalstīt, Bišera kungs.

I.Bišers. Jā, atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Kā atceraties, iepriekšējā reizē, kad mēs sākām skatīt šo jautājumu, Juridiskā komisija izņēma šā jautājuma izskatīšanu no darba kārtības, vēlreiz atgriezās pie minētā jautājuma, vēlreiz ar dažādiem speciālistiem to izskatīja un jums vēlreiz iesniedza precizētu redakciju, ko ir atbalstījusi arī Latviešu valodas terminoloģijas komisija. Komisija ir saglabājusi visus tos nosaukumus, kuri ir jau apstiprināti 1938.gada Civillikumā.

Komisija ierosina (saskaņā ar 98.pantu, ar kuru tiek noteikts, ka pielikums uzskatāms par atsevišķu pantu vai tā daļu) balsot par atsevišķiem pielikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers. 1.pielikums - “Publisko ezeru un upju saraksts”. Komisija lūdz to apstiprināt minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu, un deputāti apstiprina šo 1.pielikumu.

Lūdzu, turpināsim!

I.Bišers. 2.pielikums - “Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij”. Komisija lūdz to apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu, un deputāti apstiprina 2.pielikumu.

I.Bišers. 3.pielikums ir “Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij”. Komisija lūdz to apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu, un Saeima apstiprina 3.pielikumu.

I.Bišers. Līdz ar to izskatīšana ir pabeigta, un komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Alkohola aprites likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jūs un mēs visi kopā strādāsim ar dokumentu nr.4129 “Alkohola aprites likums”, ko, kā jūs atceraties, Saeima nodeva Juridiskajam birojam, lai saskaņotu atsevišķas pretrunas pantos un pretrunas ar starptautiskajiem likumiem.

1.lapaspusē ir 1.priekšlikums - Juridiskā biroja ierosināts labojums. Ir runa par tehnisko spirtu. Juridiskais birojs atsaucas uz likumprojekta 3.panta otro daļu, kas nosaka, ka tehniskā spirta aprites un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to šajā pantā šis termins nav jālieto, un es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbalstīšanu. Atbalstām.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 4.pantu. Šis ir otras pretrunas novērsums. Juridiskais birojs paskaidro, ka 55.pantā ir paredzēts, ka uzņēmumi, kas darbojas muitas kontrolē, ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju var veikt norēķinus skaidrā naudā. Līdz ar to izslēgumu aicina atbalstīt pie 4.panta. Tas ir Juridiskā biroja otrais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 2.priekšlikums 4.lappusē. Deputāti neiebilst. Tas tiek pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par pagājušajā sēdē vai pagājušajā izskatīšanas reizē ļoti daudz debatēto 7.pantu, un šeit Juridiskais birojs konkrēti paskaidro, ka esošā redakcija nonāk pretrunā ar Eiropas līguma 11.panta ceturto daļu. Un līdz ar to es jūs aicinu Juridiskā biroja un Latvijas Republikas vārdā, Latvijas tautas vārdā, atbalstīt konkrēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jums nav iebildumu pret atbildīgā ziņotāja Kārļa Leiškalna aicinājumu? Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tautas partijas vārdā, Vītola kungs... Bet nu pārejam pie 4.priekšlikuma, kas ir par 12.pantu. Juridiskā biroja motivācija jums ir redzama, un, ja nav iebildumu, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir aizstāt attiecīgos vārdus 15.un 16.pantā, un motivācija ir blakus, 4.ailē. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 6.priekšlikums ir jūsu tabulas 10.lappusē, tas ir par 17.panta 3.punktu. Ar motivāciju jūs varat iepazīties, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Komisija, neapšaubāmi, ir atbalstījusi visus šos Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi, 7.priekšlikums ir 11.lappusē. Jaunu 21.panta otrās daļas redakciju ierosina Juridiskais birojs, 4.ailē motivējot šo izmaiņu nepieciešamību. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir 12.lappusē, par 22.pantu. Te, kā jūs atceraties, radās pretrunas sakarā ar to, ka mēs vienā panta daļā atstājām vārdu “manifestācija”, proti, atļaujam pārdot spirtu, alkoholiskos dzērienus manifestācijās, bet otrajā daļā mēs to aizliedzam. Juridiskais birojs ir novērsis šo pretrunu starp panta daļām, iestrādāja aizliedzošu normu abos gadījumos. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret aicinājumu atbalstīt. Tas tiek pieņemts.

K.Leiškalns. Ābiķa kungs, šeit nav Rēzekne, neregulējiet! Pārejam pie 9.priekšlikuma, kurš ir par 28.pantu, un aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir tabulas 15.lappusē, tas ir par 29.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja ieteikto labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir 17.lappusē, tas ir par 38.panta 2.un 3.punktu, kuriem Juridiskais birojs ir izstrādājis redakciju, ar attiecīgu motivāciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums - par 42.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un motivāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.lappuse. 13.priekšlikums - par 43.panta otro daļu. Aicinu jūs atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir par devītās nodaļas nosaukumu, un es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu - šo pretrunu novēršanas mēģinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt aicinājumam atbalstīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums, 20.lappuse, 47.pants. Ir Juridiskā biroja sagatavota jauna redakcija, aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tajā pašā lappusē ir 16.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 48.pantu, motivācija ir redzama 4.ailē. Komisija atbalsta. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums - apvienot 50.un 51.pantu. Juridiskā biroja motivācija ir normas saprotamība. Tas nav mazsvarīgi, rakstot un pieņemot likumus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums. Juridiskais birojs aicina 52.panta redakciju izteikt šādi. Es aicinu jūs atbalstīt, ņemot vērā Juridiskā biroja argumentēto motivāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskā biroja ierosinātajai redakcijai. Priekšlikums tiek pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir tabulas 24.lappusē. Juridiskais birojs aicina izslēgt 57.panta 2.punktu, ir konkrēti pamatojis savu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. Juridiskais birojs aicina izslēgt arī 58.panta 2.punktu. Augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums - par vārdu jeb jēdzienu nomaiņu 59.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izslēgt 62.pantu, precīzi to motivējot. Komisija to atbalsta. Es aicinu arī godātos deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums ir par sodu apmēriem, kas tiek konkretizēti, precīzi motivējot šā samazinājuma jēgu. Aicinu deputātus atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, 34.lappusē ir 24.priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 97.panta trešo daļu. Komisija atbalsta. Arī es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikumā attiecībā uz 99.pantu Juridiskais birojs ir vēl radikālāks un aicina izslēgt visu pantu. Komisija to atbalsta. Aicinu jūs sekot komisijas piemēram.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas radikālo pieeju. Pieņemts lēmums - izslēgt 99.pantu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums 39.lappusē. Tas ir Juridiskā biroja labojums jau pārejas noteikumos. Aicinu atbalstīt Juridisko biroju, Saeimas komisiju un likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, lūdzu jūs nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, lai Valsts prezidents var rīkoties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Alkohola aprites likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Ruta Marjaša - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

R.Marjaša (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! 1.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - grozīt likuma nosaukumu, taču tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Marjaša. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša. 3.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Marjaša. 4.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

R.Marjaša. 5.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

R.Marjaša. 6.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

R.Marjaša. 7.priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

R.Marjaša. Arī 8.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša. 9.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša. 10.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša. 11.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša. Tāpat 12.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Un 13.priekšlikums, pēdējais, ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Tas arī ir viss. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

R.Marjaša. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.maijam.

Sēdes vadītājs. Atbildīgais referents ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 20.maiju. Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs man neparādās, bet jūs katrā ziņā zināt...

Sēdes vadītājs. Dokuments nr.4016.

K.Leiškalns. To ir iesnieguši pieci deputāti. Kā jūs atceraties, pagājušā sesijā mēs izskatījām līdzīgu likumprojektu, pret kuru Saeima nobalsoja diezgan negatīvi. Patiesībā likumprojekts ir iesniegts no jauna, bet man jāteic, ka likumprojektā ir izdarītas izmaiņas, pret kurām iebilda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tātad tās regulējamās nozares, kas ir pašvaldības rīcībā, šis likumprojekts vairs neregulē.

Šeit ir runāts par tā saukto vienoto regulatoru, kas katrai nozarei, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, - uz enerģētiku, gāzi vai, teiksim, telekomunikācijām, ar šī likuma palīdzību grib noteikt vienotu regulatoru, pretstatā pašreizējai sistēmai. Kā mēs pagājušajā reizē noskaidrojām, tas ir tā sauktais Pasaules bankas modelis, kurš jau sekmīgi darbojas vienā, es gan neatceros - kurā, Dienvidaustrumu Āzijas valstī, un šobrīd mēs mēģināsim līdzīgu modeli ieviest arī Latvijā.

Balsojumā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un man komisijas vārdā, augsti godātie deputāti, neatliek nekas cits, kā vien aicināt arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Leiškalna kungs, termiņus otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt šā gada 14.jūniju, jo šis likumprojekts ir ļoti sarežģīts. Šajā likumprojektā ar labojumiem pirmajā lasījumā ir jānovērš diezgan daudz iekšēju pretrunu. Tā ka es aicinu noteikt vienu mēnesi ilgu termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgā referenta ierosinājumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 14.jūniju. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Godātie deputāti, ir pienācis laiks pārtraukumam, un es aicinu jūs reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi, lūdzu uz neilgu sēdi 104.kabinetā.

Sēdes vadītājs.Godātie deputāti, arī es sniegšu īsu paziņojumu tiem deputātiem, kuri ar Saeimas lēmumu ir apstiprināti par pārstāvjiem, kas piedalīsies Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas apvienotās komitejas sēdē. Nākošajā pārtraukumā pulksten 15.00 mums būs sēde Saeimas Viesu zālē, jo tuvojas otrā komitejas sēde, kas notiks 2.un 3.jūnijā Rīgā, taču mums ir jāapspriež sava darbība.

Vārds Mārim Rudzītim, Saeimas sekretāra biedram!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Juris Vidiņš, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Kristiāna Lībane, Jānis Ābele, Viktors Stikuts, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Leopolds Ozoliņš, Janīna Kušnere, Kārlis Jūlijs Druva, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Komisija to ierosina atzīt par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4017 - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Šie grozījumi ir saistīti ar šo vienoto regulatoru ieviešanu un nosaka šo finansēšanas kārtību, ieviešot jaunu nodevas veidu - regulēšanas nodevu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā tāpat kā komisija jau iepriekš atbalstīja šo likumu.

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Par to mums jālemj pirmām kārtām. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Līdz ar to mums vispirms ir jābalso, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu.

Godātie deputāti! Es lūdzu piedalīties balsošanā... arī Lagzdiņa kungu un Bišera kungu... Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, attturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Lūdzu kolēģus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 44 deputāti...

Godātie deputāti! Es ļoti aicinu jūs piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot balošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Godātie deputāti, lūdzu piedalīties balsojumā par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

M.Vītols. Lūdzu kolēģus iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 21. maijam un izskatīt likumu otrajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Nevajag noteikt termiņu otrajam lasījumam... Ā, es atvainojos, tomēr ir steidzams... Jā, jā!

M.Vītols. ... Izskatīt likumu otrajā lasījumā 18. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs esam atzinuši šo likumprojektu par steidzamu, līdz ar to likumprojekts izskatāms divos lasījumos, un atbildīgais referents ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 22. maiju, bet izskatīt likumprojektu sēdē 18. jūnijā.

Vai ir citi priekšlikumi? Citi priekšlikumi ir Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es, protams, saprotu Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra bažas, ka par šo likumu var tikt iesniegts daudz priekšlikumu un pirms vēlēšanām jo sevišķi, jo tas reglamentē nodevas. Taču mums ir jārunā par kompleksu likumdošanu, un šis likumprojekts ir cieši saistīts ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar grozījumiem Pasta likumā, ar grozījumiem likumā “Par telekomunikācijām”. Tā ir vienota likumdošanas pakete. Un, ja mēs neesam pieņēmuši galīgajā lasījumā attiecīgo likumprojektu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, tad mēs nekādi nevaram steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemt šo likumu, jo šis likums tad attieksies uz nepieņemtu un, nedod Dievs, vēl Saeimas atraidītu likumprojektu.

Tā ka mums ir jānosaka tas pats termiņš - 14. jūnijs, jo šī pakete ir jāskata vienoti, citādi mēs ieviesīsim vai pastiprināsim to haosu, kas valda Latvijas likumdošanā. Es domāju, ka ieviesīsim šo haosu, jo šobrīd likumdošana, manuprāt, ir diezgan sakārtota. Paldies. Es iesaku 14. jūniju.

Sēdes vadītājs. Godātais Leiškalna kungs, tātad mēs tik tiešām noteicām iepriekšējam likumprojektam 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, taču iepriekšējo likumprojektu mēs neatzinām par steidzamu, līdz ar to šim likumprojektam, kurš tiek apspriests tagad... attiecībā uz kuru mēs debatējam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, faktiski saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jānosaka arī sēdes diena, kad mēs to izskatīsim. Faktiski referents vienlaicīgi arī piedāvā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Līdz ar to arī es no jums gribētu dzirdēt, kas ir 14. jūnijs, - vai tā ir izskatīšanas diena vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš? (Leiškalns no zāles kaut ko skaidro.)

Leiškalna kungs, kāds ir jūsu priekšlikums?

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, man gan nav klāt kalendāra, tāpēc es nevaru pateikt, bet es domāju, ka septembra mēneša pirmajā sēdē mēs varētu to izskatīt, cerot uz to, ka likumprojekti, kuriem nav noteikta steidzamība, tiks pieņemti trešajā lasījumā, jo nav citas iespējas. Mēs nevaram reglamentēt lietu, kura reglamentē iesniegt un pirmajā lasījumā pieņemt likumu, jo mēs nezinām, kāda būs šā likuma gaita parlamentā un kāds būs balsojums attiecībā uz vienoto regulatoru, jo mums, pieņemot Pasaules bankas viedokli, ir jādomā arī par to, kādā veidā Eiropa regulē tarifus, bet Eiropa regulē tarifus caur Eiropas vienoto regulatoru katrai nozarei atsevišķi. Mēs te varam nonākt lielās pretrunās. Tā ka es izskatīšanai iesaku septembra pirmo sēdi. Paldies. (Starpsauciens: “Nav pieņemti likumi, kas regulē...”)

Sēdes vadītājs. Būtu vēlams tomēr noteikt datumu... Diemžēl mēs vēl neesam vadījušies pēc tādas tendences, ka nosakām mēnesi kādai no sēdēm.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai” - vēlas izteikt savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Atbalstot Kārli Leiškalna kungu, es ierosinu 14. jūniju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet 3. septembri par izskatīšanas termiņu. Tā ir ceturtdiena.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti priekšlikumus izteikt nevēlas. Līdz ar to, ka ir izteikti vairāki šādi priekšlikumi, mums tie ir jābalso, pirmām kārtām ņemot vērā tālākos termiņus, un tālākie termiņi attiecas uz to, ko teica deputāts Čerāns. Viņa ierosinājums saistīts ar 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 3. septembri - kā likumprojekta izskatīšanas termiņu parlamentā sēdē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14. jūnijs, bet sēdē mēs to izskatīsim 3. septembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais sēdes vadītāj! Strādāsim ar dokumentu nr. 4018 - ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”, kas pieder šai vienotajai paketei, ar kuru tiek mēģināts Latvijā ieviest vienotu regulāciju šajā jomā.

Tā kā mēs esam pirmajā lasījumā atbalstījuši likumprojektu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, es aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1998. gada 14. jūniju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav citu priekšlikumu? Un nav arī iebildumu pret 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Arī šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””, kas darba kārtībā ir dokuments nr. 4019, pieder pie šīs likumdošanas paketes.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Kaut gan man jānorāda, ka šobrīd mēs zināmā mērā pārkāpjam Ministru kabinetam saistošus līgumus, es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā un par termiņu noteikt to pašu 14. jūniju. (Starpsauciens: “Vispirms jānobalso!”)

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, vispirms mēs pieņemsim lēmumu par pieņemšanu pirmajā lasījumā un tad debatēsim par termiņiem. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Augsti godātais sēdes vadītāj, augsti godātie deputāti! Aicinu noteikt par termiņu šā gada 14. jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 14. jūnijs? Iebildumu nav. Tas ir akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Saeimā izskatīšanā ir Enerģētikas likuma projekts, un ir iesniegti divi grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Tautsaimniecības komisija divas reizes ir pieņēmusi lēmumu... Tā kā grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” skar tikko izskatīto likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”, kur ir šīs normas, Tautsaimniecības komisija ir pieņēmusi lēmumu (un darba grupa ir to atbalstījusi), ka šīs normas, kas paliek likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” tiek iestrādātas kā sadaļa Enerģētikas likumā. Līdz ar to Tautsaimniecības komisija piedāvā Saeimai neizskatīt šos divus likumprojektus, jo būs šis komplekss Enerģētikas likumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jā... Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli, kurā komisija, ņemot vērā minētos argumentus, lūdz noraidīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” pirmajā lasījumā. Bet, ņemot vērā to, ka komisija nav iesniedzēja (iesniedzējs sākotnēji bija Ministru kabinets), mums par to ir jālemj balsojot. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” (darba kārtības 27.jautājums) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija ierosina to noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu atbildīgās komisijas vārdā noteikt termiņu otrajam lasījumam.

E.Jurkāns. Es iesaku 25.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 25.maijs? Tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Iebildumu nav. Tiek pieņemts priekšlikums.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 28. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Komisijas vārdā es vēlreiz izsaku šo pašu pamatojumu. Komisija lūdz noraidīt šo likumprojektu, tāpēc ka šīs normas ir pilnībā iestrādātas likumā par enerģētiku. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt. Bet attiecībā uz pirmo likumprojektu Saeima atbalstīja komisijas lūgumu. Šis ir analoģisks gadījums.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” (darba kārtības 28.jautājums) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek noraidīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 29. Likumprojekts “Par pašvaldības aptauju”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs šobrīd pievērst uzmanību dokumentam nr. 4114. Pirms mēs sākam šo likumprojektu skatīt pa pantiem, es vēlētos jūs informēt par to, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudz redakcionālu labojumu, kurus ir iesnieguši četri deputāti, taču konceptuālu jautājumu nebūt nav tik daudz.

Jirgena kungs un Grīga kungs atbalsta lemjošas aptaujas rīkošanu un uzskata, ka konsultatīva aptauja nebūtu rīkojama.

Pēterkopa kunga pieeja ir pretēja. Viņš savukārt uzskata, ka var būt tikai konsultatīvas aptaujas. Tātad tie ir tie divi konceptuālie jautājumi, kas atšķiras šo deputātu priekšlikumos visā likuma tekstā.

Vidiņa kungs uzskata, ka no likumprojekta ir jāizslēdz tiesības visiem attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem piedalīties konsultatīvās un arī lemjošās aptaujās. Tās ir tās galvenās būtiskās atšķirības, kuras ir ietvertas šo deputātu priekšlikumos. Bet tagad skatīsim konkrēti pa pantiem.

1.priekšlikums, ko izteicis deputāts Grīgs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Nav atbalstījusi šo redakcionālo labojumu galvenokārt tāpēc, lai neļautu ierosināšanas procedūru... Grīga kunga piedāvāto lēmuma ierosināšanu. Taču Grīga kunga priekšlikums lielā mērā ir ņemts vērā 5.pantā, kuram komisija ir sagatavojusi jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sākam skatīt tātad pa priekšlikumiem. 1.priekšlikums - deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli. Tas tiek akceptēts.

J.Bunkšs. Nākamais deputāta Grīga priekšlikums nebūtu balsojams, jo, ja mēs 1.priekšlikumu pieņēmām, tad 2.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Deputāts Pēterkops vēlas izteikties par šo jautājumu?

N.Pēterkops. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

J.Bunkšs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par 2.priekšlikumu, kuru izteicis deputāts Grīgs, - visā likumā izslēgt vārdu “lemjoša” (attiecīgajā locījumā) un vārdu “konsultatīva” (attiecīgajā locījumā). Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 29, atturas - 8. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 3.priekšlikums - deputāta Jirgena priekšlikums. Līdzīgs deputāta Grīga priekšlikumam. Šobrīd tas nebūtu balsojams, jo šeit Saeimas balsojums jau bija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu balsot un šo priekšlikumu atbalstīt tīri racionālu un pragmatisku apsvērumu dēļ, jo es domāju, ka mūsu valsts neatrodas tādā ekonomikas augšupejas un ekonomiskas labklajības stadijā, lai varētu atļauties tērēt valsts naudu šādiem mērķiem, proti, rīkot konsultatīvas aptaujas, kuru lēmumiem nav nekāda juridiska spēka un pašvaldības var šos lēmumus respektēt vai nerespektēt. Līdz ar to šī ir tikai viedokļu izteikšana un nekāds rezultāts patiesībā no tā netiek iegūts.

Otrām kārtām tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.panta otro daļu, kas paredz: ja Saeima pieņem lēmumu, kas prasa budžetā neparedzētus izdevumus, tad ir jānorāda arī šo līdzekļu avoti. Likumprojekta autori un atbildīgā komisija to nav izdarījuši, tāpēc es ierosinu aprobežoties vismaz ar šīm lemjošajām aptaujām, kur vismaz ir kaut kāds racionāls kodols, un noraidīt šīs konsultatīvās aptaujas.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu noraidīt Jirgena kunga priekšlikumu un arī viņa argumentāciju, jo mums tomēr ir jācenšas sabiedrībā iedzīvināt demokrātijas normas un moderna demokrātija prasa sabiedrības būtisku līdzdalību lēmumu veidošanā. Šādas konsultatīvas aptaujas, ja tās tiktu kaut kur veiktas, neapšaubāmi, varētu būt par vienu no formām jeb veidiem, kādos plaša sabiedrība tiek iesaistīta tai būtisku un vēlāk saistošu lēmumu veidošanā. Jo šodienas pasaulē ir vispār konstatēts, ka bieži vien valstu valdībām un arī pašvaldībām viņu intelektuālais potenciāls var būt par mazu, lai vienmēr un visās situācijās pieņemtu visoptimālāko lēmumu. Tāpēc ir jāatrod šie dažādie mehānismi, ar kuru palīdzību varētu iesaistīt plašu sabiedrību.

Es negribu pārvērtēt šo konsultatīvo aptauju nozīmi, bet, neapšaubāmi, tā varētu būt viena no formām, un kā tādu to slēgt ārā no likuma, es domāju, absolūti nebūtu nepieciešamības.

Kas attiecas uz līdzekļiem, neviens nevienai pašvaldībai neuzliek nekādu pienākumu veidot šīs konsultatīvās aptaujas. Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un veicināt šo cilvēku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirmkārt, jautājums ir tiešām kāds: ko maksās šādas konsultatīvās aptaujas, protams, arī lemjošās? Kas par to ir domājis? Kur tas ir uzrādīts?

Otrs jautājums. 1.pantā ir šie vārdi: iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību. Iedzīvotāju iespējas ietekmēt Rīgas Domes darbību mēs redzējām šā gada 3.martā, kad viņi centās izmantot šādas iespējas.

Es varu iedomāties, kas notiks, ja mēs pieņemsim šādu likumu, kurā dosim iespēju visiem (es viņus nesaukšu par iedzīvotājiem, es saukšu viņus par tiem, kas šeit atrodas) piedalīties visādās, dažādās aptaujās. Tie cilvēki, kas gribētu uzlabot pašvaldību darbu vai arī kaut ko savā apdzīvojamajā teritorijā,- tie varbūt tiešām arī kaut ko jēdzīgu tādās aptaujās varētu darīt. Taču pašreizējā stāvoklī Latvijā ir maz ticības, ka tas būs tā. Varbūt kādā vietā tas tā būs. Bet tajās vietās, kur ir koncentrēti pret Latviju nelabvēlīgi noskaņoti cilvēki (un tādu ir papilnam šodien Latvijā), šīs aptaujas pārvērtīsies par vienu izākstīšanos, ne par ko citu. Uz šādu aptauju jūs varat šodien aiziet - aiziet pulksten 17.00 uz Vērmanes dārzu, varbūt arī varat piedalīties tādā aptaujā un paklausīties, ko iedzīvotāji domā par valsts valodu un vēl par daudzām citām lietām.

Tomēr vajadzētu padomāt, pirms dot kādiem šīs tiesības. Jā, protams, es saprotu, arī Krievija vienā no saviem astoņiem... nevis priekšlikumiem, bet, var teikt, ieteikumiem, stingriem ieteikumiem, ir iekļāvusi šo nepilsoņu piedalīšanos ne tikai aptaujās, bet arī pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc mums tas būtu vajadzīgs? Ko tas mūsu pilsoņiem dos? Kā tas uzlabos pašvaldību darbu, ja tur varētu savu gribu paust katrs, kam tas ienāk prātā? Tā ka es katrā ziņā esmu pret šāda veida aptaujām. Tāpēc es, protams, savdabīgi... Ir visi šie komisijas atzinumi - neatbalstīt, vispār neko neatbalstīt. Tāpēc es atbalstu iepriekšējo runātāju ierosinājumus.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu pateikt savu viedokli. Manuprāt, aptaujas rīkos gan tad, ja šāds likums būs, gan arī tad, ja šāda likuma nebūs. Bet nevar vienām aptaujām piešķirt lemjošu spēku. Cik tad mums ir visādu socioloģisko iestāžu, kas veic šos pētījumus? Ļoti daudz! Vai kāds tām var to aizliegt un vai kāds var noteikt, kurai organizācijai ir tiesības rīkot lemjošas aptaujas? Es domāju, ka nevienai. Un tāpat arī pašvaldībai nav tiesību rīkot lemjošas aptaujas. Jā, atsevišķos Ministru kabineta noteikumos jau tagad ir pateikts, ka pašvaldības var rīkot aptaujas, piemēram, lai izmainītu savas administratīvās teritorijas robežas. Un kāpēc ne? Šīs aptaujas tiek lietotas. Bet ne jau tām ir jābūt lemjošām. Tā vai tā Ministru kabinets, ar šādu aptauju rezultātiem konsultējoties un iepazīstoties, pieņem savu lēmumu par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu.

Bet, ja nu tāds likums tomēr gaismu ir ieraudzījis un ir otrajā lasījumā, es iesaku atbalstīt gan Jirgena, gan Pēterkopa priekšlikumu, bet nekādā ziņā neatbalstīt Grīga priekšlikumus, jo mēs jau neatbalstījām tos - arī visā likuma tekstā izslēgt šos vārdus. Un tāpēc es ierosinu Jirgena un Pēterkopa priekšlikumu atbalstīt, lai nebūtu šo terminu “lemjošās” un “konsultatīvās”. Un tad mums paliks teksts, ka var rīkot šīs pašvaldību aptaujas.

Sēdes vadītājs. Vārds Normundam Pēterkopam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! vispirms es gribu vērsties pie deputāta Kārļa Čerāna ar lūgumu tomēr lasīt likumu - ne tikai 1.pantu, bet arī pārējos pantus, kur ir skaidri un gaiši pateikts gan par lemjošo aptauju, gan arī par konstatējošo aptauju. Ja lemjošas aptaujas ierosinātāji ir 20% no attiecīgās domes vēlētājiem, kā arī tad, ja 20% no attiecīgajā pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaita ierosina rīkot konsultējošo aptauju, tad šāda aptauja vietējai pašvaldībai ir jau jārīko. Pašvaldībai tad nav vairs iespējas pateikt, ka viņi to nerīkos, jo likums ir pateicis, ka viņiem tā ir jārīko. Tas nozīmē, ka ir jāatrod līdzekļi, ir jāpaņem līdzekļi no kaut kurienes nost, no neparedzētiem gadījumiem ieplānotiem līdzekļiem. Bet pašvaldībām nav šādu budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldības plāno savu budžetu, un mēs esam noteikuši pašvaldībām diemžēl diezgan striktus ierobežojumus, kā tās savus budžeta līdzekļus var izlietot. Un šī arī nav pastāvīgā funkcija, ka tā būtu jārīko no pašvaldību pašu līdzekļiem. Mums nav šobrīd priekšlikuma, ka mums būtu jāgroza likums par pašvaldībām, lai būtu pašvaldībām klāt vēl viena funkcija - aptauju organizēšana. Tātad šādai procedūrai šobrīd finansējums nav paredzēts, bet mēs noliekam priekšā instrumentu un prasām, lai tās tiek rīkotas, un savukārt iedzīvotājiem būs visas prasības to prasīt - pieprasīt no attiecīgās pašvaldības, lai šādas aptaujas tiek sarīkotas. Tās var tikt sarīkotas būtībā par katru jautājumu, kas attiecīgajai sabiedrībai liekas aktuāls.

Tieši tāpēc, lai nejauktu šīs vairākās lietas, gan par lemjošo, gan par konsultējošo aptauju, es jau iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām likumprojektu pirmajā lasījumā, teicu, ka aptauja pēc savas būtības var būt tikai aptauja, kurā tiek noskaidrots, kāds viedoklis var būt sabiedrībā. Aptauja var būt tikai konsultējoša. Aptauja nevar būt lemjoša.

Ja mēs runājam, ka vajadzētu sabiedrībai dot tiesības lēmumu pieņemšanā, tādā gadījumā mums - pēc analoģijas ar likumu par tautas nobalsošanu - vajag dot vietējai sabiedrībai lēmumu pieņemšanas tiesības. Bet tādā gadījumā tas ir cits likums un būtībā cita lieta. Šeit tiek runāts par aptaujām. Un, ja mēs runājam par aptaujām, tad nevajag ar aptauju kaut ko atkal izprast... Šā likuma izpratnē tā ir viena lieta, bet citā izpratnē tā ir savādāka. Tāpēc es ierosinu atbalstīt gan Jirgena priekšlikumu, gan arī manu priekšlikumu, kur mēs izslēdzam laukā šo lemjošo, lai mums nejauktos kopā šīs divas lietas. Ir konsultatīvā aptauja. Varam arī šo vārdu nelietot, jo pats par sevi ir skaidrs, ka aptauja var būt tikai konsultējoša.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu būt diplomātiskiem un tomēr neatbalstīt ne Oskara Grīga, ne Aigara Jirgena, ne Normunda Pēterkopa priekšlikumus, atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu. Kādēļ?

Tādēļ, ka, pieņemot šo likumu, godātie kolēģi, mēs ļausim Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaut nedaudz piedalīties vietējo lēmumu pieņemšanā. Mēs dosim iespēju piedalīties. Teorētisku iespēju. Atcerieties, bija likums par pašvaldību deputātu atsaukšanu. Vai kādā pašvaldībā tika ierosināts atsaukt deputātus? Vai jūs tiešām domājat, ka šo likumu ik dienas, ik nedēļas, ik mēnesi kādā pašvaldībā izmantos? Neizmantos. Varbūt gada laikā divas reizes. Un ne jau Rīgā, ne jau Liepājā, bet nelielā pašvaldībā - varbūt. Šeit Bišera kungs no vietas sauc: “Daugavpilī!” Redziet, situācija ir tāda, ka šobrīd, kad šāda likuma nav, tik tiešām Daugavpils pašvaldība var organizēt aptauju par to, ka Daugavpils reģions tiek pievienots Krievijai vai Baltkrievijai. Bet tagad, kad ir likums, godātie kolēģi, tad šādas izrīcības būs nelikumīgas.

Par naudas līdzekļiem. Pašvaldību savienība ir devusi šim likumam pozitīvu vērtējumu. Tātad to atbalsta Pašvaldību savienība, kura reprezentē lielum lielo vairumu Latvijas pašvaldību.

Godātie “tēvzemieši”, būsim diplomāti! Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, kas neatbilst atbildīgās komisijas ieteiktajam variantam.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi! Es šinī likumā redzu divus šķēršļus. Viens ir tas, ka iedzīvotāji tiks aptaujāti. Tas nozīmē, ka arī tā daļa - nepilsoņi - tiks aptaujāti. Varbūt tas ir labi, varbūt tas nav slikti, bet tā ir viena lieta, par ko ir jādomā.

Otrā lieta ir aptaujas godīgums. Mums Latvijā ir aptaujas. Es arī skrienu pirkt avīzīti, gribu redzēt, kāds ir reitings. “Tēvzemei un Brīvībai” ir 16.vietā, “Brīvība” pat neparādās! Bet tad man zvana telefona zvani (beidzamajā mēnesī bija vairāk nekā astoņi): “Valdmaņa kungs, ko lai mēs darām? Pie mums atnāca sociālās aptaujas cilvēki, divas stundas ar mums runāja, prasīja, kādas zeķubikses mēs valkājam, ko mēs domājam par Šķēli, ko mēs domājam par “tēvzemiešiem”. Neviena jautājuma par Leopoldu Ozoliņu, par Valdmani, par Rubinu, par Tautas kopu “Brīvībai”, neviena!” Astoņi man ir zvanījuši vienā mēnesī. Kā tas varētu būt? Es jums pateikšu. Tas, kas maksā, tas dabū sev aptauju. Tā ir vienkārši tautas maldināšana. Normālā pasaulē par maldināšanu būtu sods. Bet Latvijā maldina, cik vien grib. Gribi tikt ievēlēts Saeimā - pastāsti to, ko tauta grib dzirdēt, un tad atnāc šeit un dari, kā vien gribi! Aizej pie Brīvības pieminekļa, zini, ka tautai patīk “Tēvzemei un Brīvībai”, stāsti, ka tas tev sirdī! Mēs esam meļu tauta. Kā mēs tagad tās aptaujas pataisīsim par godīgām aptaujām? Būs kaut kāda disciplīna. Cilvēkiem būs jāmāk profesionāli taisīt aptauju. Kā viņi izvēlēsies tos, ar kuriem viņi runās? Viņi aptaujās četrus draugus, bet atnāks ar ziņojumu, ka 100% latviešu balsotāju balsos par Tautas kopu “Brīvība”. Tāpēc, ka viņi būs aptaujājuši tikai manus četrus draugus. Nē, es domāju, vismaz astoņus... Man tie telefonu numuri ir. Skatiet, draugi, šeit ir tā maldināšana.

Tagad gribam nolemt, ka cilvēku nedrīkst aptaujāt, ja viņš ir valsts amatā. Ka viņš nedrīkst saprast, ko iedzīvotāji vai tauta grib no viņa. Vai grib, lai pilnveidotu, ierīkotu to parku pilsētas centrā vai lai attīrītu pludmali? Bet es neizprotu... Ja tas ir godīgi darīts, tur vajadzētu daudz naudas izdot. Paziņo avīzītē, lai nāk un iemet savu biļetenu. Un tad tie, kam tas jautājums interesē, atnāks, un, teiksim, būs trīs reizes vairāk to, kas būs par to, lai attīrītu pludmali, nekā to, kas balsos par parku centrā, un labi. Kāpēc mums būtu tāda lieta jāierobežo? Bet tā lielā bīstamība ir tā, ka mēs dodam balsstiesības jeb teikšanu tādiem, kam nevajadzētu būt teikšanai tanī jautājumā. Un otra lieta ir tā, ka mēs kaut kā svētām tos meļus, kas tagad Latvijā taisa aptaujas. Es domāju, uzmanīsimies, kad mēs lasām šos pantus!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tā kā es nāku no pašvaldībām, kur esmu strādājis, es gribu izteikt savas domas šajā jautājumā.

Man liekas, ka var izdarīt aptaujas, lai gan aptaujas nav aizliegtas arī tagad, bet, teiksim, ierakstīt, ka tā ir lemjošā aptauja, pēc mana uzskata, ir vienkārši muļķīgi. Jo mēs redzam, kas Saeimā notiek - pietiek kādam mazam grupējumam ienākt prātā izteikt neuzticību tam un tam... Ja būs šī lemjošā aptauja, tad tādā veidā kā pašlaik tiks iesniegta prasība no atsevišķām grupām rajonā vai pilsētā, vai pagastā, un nepārtraukti būs strīdi. Es domāju, ka, ja ir ievēlēta pilsētas dome vai pagasta padome, tad tai ir arī jāuzticas.

Šeit Lagzdiņa kungs jau teica, ka ar aptauju it kā varot atsaukt deputātu. Tad tas ir jāieraksta Vēlēšanu likumā iekšā. Man liekas, ka Lagzdiņa kungam to vajadzēja zināt, ka tas attiecas uz Vēlēšanu likumu, nevis tagad rakstīt par pašvaldību aptaujām. Tajā pašā laikā es gribu pateikt, ka tā notiek ne tikai Alūksnes rajonā. Es esmu bijis daudzos rajonos un zinu, ka aptaujas pagastos izdara, jo pašlaik gandrīz katrā pagastā ir savas avīzītes, un tas nav nekas pretlikumīgs. Tomēr pašlaik es uzskatu, ka tādas aptaujas, it sevišķi lemjošās, nebūtu te jāraksta. Varētu arī būt aptauja, bet šī aptauja nav aizliegta arī tagad. Tā ka lemjošā aptauja nevarētu būt.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Dobeļa kungs runās otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms es teikšu īpaši Lagzdiņa kungam, kurš te nupat filozofēja, ka daugavpilieši varētu nobalsot par atdalīšanos no Latvijas.

Lagzdiņa kungs, es jums nolasīšu Latvijas Republikas Satversmi! Strādādams pie Korupcijas novēršanas likuma, jūs laikam esat to nedaudz piemirsis.

3.pants. Latvijas valsts teritoriju starptautiskajos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Un ir arī 77.pants. Ja Saeima grozījusi tikai šos pantus (tur pat tādos gadījumos nemaz par pašvaldībām runas nevar būt), tie ir nododami tautas nobalsošanai.

Tā ka jūsu arguments, ka Daugavpilī varētu būt šāda veida balsojumi... Atvainojiet, lūdzu, bet tas ir diezgan nenopietni.

Tālāk. Nevar salīdzināt to stāvokli, kāds bija tad, kad tapa likums, un šī norma par deputātu atsaukšanu, ar to stāvokli, kāds tas ir šodien. Propaganda ir darījusi savu, un nevēlamai pašvaldībai nebūs nekā nepatīkamāka par to, kā šādas bez jēgas un gala rīkotas dažādas aptaujas, it īpaši lemjošās aptaujas. Jā, Daugavpilī nevar nobalsot par Daugavpils atdalīšanos no Latvijas, bet, ja jūs atstāsiet “lemjošā aptauja”, tad Daugavpils iedzīvotāji, pilsoņi, nobalsos, tā te ir paredzēts, ka centrālā iela būs Ļeņina iela, tai perpendikulārā iela būs Hruščova iela un tā tālāk, un tā tālāk. Tās būs lemjošās aptaujas, un savā administratīvajā teritorijā tām būs lēmuma spēks. Tā ka padomājiet, lūdzu! Es jau nesaku neko par atsevišķiem pagastiem, par latviskām pilsētām, kur tiešām iedzīvotāji varbūt saprātīgi darbosies un piedalīsies šādās aptaujās, un tad tām būs kaut kāda jēga. Bet kāpēc ir jāpakļauj riskam šī norma? Kāpēc jums tas ir vajadzīgs? Kāpēc mēs paši radām tādu stāvokli un pēc tam brīnāmies, ka veikli darboņi šo stāvokli izmantos? Tāpēc es domāju, ka vismaz vārdu “lemjošās” te nevar atstāt, jo nevar pakļaut riskam pašvaldību darbu it īpaši tajās pilsētās un apdzīvotajās vietās, tajās pašvaldībās, kur šis darbs jau tāpat ir sasprindzināts, kur jebkuru saimniecisko problēmu mēģina saistīt ar kaut kādām tiesību pārkāpšanām, ar kaut kādu krievvalodīgo vai citvalodīgo aizskaršanu un tā tālāk. Es lūdzu iedziļināties šīs lemjošās aptaujas jēdzienā. Nu nav nekādas jēgas!

Tagad par līdzekļiem. Pēterkopa kungs jums jau pareizi pateica, ka aptauja ir jāsarīko, ja to pieprasa šie 20%, bet neviens neprasa, no kurienes šie līdzekļi nāks. Neviens to neprasīs, bet līdzekļi nāks no pašvaldību budžeta, nāks no tā budžeta, kur šie līdzekļi varbūt kaut kam vajadzīgākam ir paredzēti, un līdz ar to padomājiet, lūdzu, šoreiz ļoti uzmanīgi. Latvija diemžēl ir pārāk daudzveidīga, tāpēc, ieviešot kaut kādu normu, ir jāpaskatās, kā šī norma darbosies viena vai otra nacionālā sastāva teritorijā.

Sēdes vadītājs. Vārds Ērikam Zundam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Pēc būtības te ir divas lietas: pirmām kārtām ir aptauja, un tad vēl ir tautas nobalsošana. Tātad mēs esam mēģinājuši šajā likumā salikt divas lietas, tas ir, pašvaldību aptauja un tautas nobalsošana. Un būtībā tas ir izdarīts tādā veidā, ka tiek noteikts, ka aptauja nav aptauja, bet ir nobalsošana. Es nepiekrītu šādam risinājumam un pilnīgi atbalstu to, ko teica Pēterkopa kungs un Dobeļa kungs, jo tādā gadījumā, ja mēs izšķirsimies par to, ka aptauja ir lemjoša, tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka mums pašvaldības nav lēmējas, kurām mēs uzticamies. Tad var rasties situācija, ka pašvaldību lēmēji visu laiku skatīsies atpakaļ: sak, kāda būs situācija, vai mēs to nevaram izmantot šīm politiskajām spēlēm?

Es domāju, ka no normālas pašvaldības darba organizācijas viedokļa lemjoša aptauja zināmā mērā ir nonsens, un tā paralizēs pašvaldību darbu. Aptauja tik tiešām var būt konsultatīva, kuras rezultātā pašvaldība var noskaidrot viedokli, kas tai var palīdzēt pieņemt to vai citu lēmumu un izšķirties par to vai citu lēmumu, nevis tās vietā lemt, jo tas tādā gadījumā dezorganizēs pašvaldības darbu. Tāpēc, kolēģi, es piekrītu tam variantam, ka aptauja ir tikai konsultatīva, un lūdzu izsvītrot no likuma teksta vārdus “lemjoša”.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lagzdiņa kungs runās otro reizi.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ir vēl kāds politisks arguments, kādēļ šo likumu vajadzētu pieņemt. Jūs visi esat lietas kursā, ka Latviju apmeklē vairāki autoritatīvi citu valstu un sabiedrisko institūciju dažādi eksperti un aicina grozīt Pašvaldību vēlēšanu likumu, lai dotu tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un agri vai vēlu spiediens šajā virzienā palielināsies. Kādi mums var būt argumenti pret šo spiedienu? Pret šo spiedienu var būt tādi argumenti, ka mums ir likums par pašvaldību aptaujām, ar kuru mēs nepilsoņiem dodam tiesības. Un tagad es citēšu, kādas tiesības likuma 5.pants dod nepilsoņiem, un tās ir teorētiskas tiesības atsevišķos gadījumos piedalīties kāda lēmuma pieņemšanā: tātad tā varētu būt atlīdzības apmēra noteikšana pašvaldību deputātiem, ar ielu un skvēru nosaukumiem saistīti jautājumi, par pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecību, reklāmu un mājdzīvnieku turēšanu.

Godātie kolēģi, nu paiesim vienu centimetru uz priekšu, lai mūs nespiestu dažādi Rietumu eksperti, liekot kilometriem skriet uz priekšu. Būsim taču diplomāti reiz! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ernestam Jurkānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi deputāti! Mēs nedaudz esam sajaukuši terminus “aptauja” un “lemjošā”. Tātad, ja ir aptauja, tad tā ir aptauja, pēc kuras sarīkošanas pēc tam likumīgā institūcija - dome vai padome pieņem to kā rekomendāciju, kad kārto kādu lēmumu, vai arī otrādi. Taču aptauja ir lemjoša, ja ir viena lieta, kas ir ierosināta likumā. Lagzdiņa kungs, sakiet, kādā veidā tas ir spēkā esošajā redakcijā, kura nosaka mērķi, kādā nolūkā šīs aptaujas tiek rīkotas? Bet mēs zinām, ka var, ņemot vērā šīs normas, pastarpināti arī citus jautājumus skatīt. Es zinu, ka arī Latvijas Pašvaldību savienība, kad bija jārisina jautājums par šo pagastu apvienošanu vai neapvienošanu, uzrakstīja tādus jautājumus, kuri pilnīgi skaidri parādīja, ka viņi negribēs apvienoties. Var arī rīkoties otrādi - uzrakstīt tādus jautājumus, ka mākslīgi gribēs apvienoties, nezinot būtību. Tāpēc, protams, pie aptaujām nevar būt vārdiņš “lemjošā”, var būt tikai “konsultatīvā”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Normundam Pēterkopam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Arī Pēterkopa kungs runās otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs pietiekami nenovērtējam šobrīd šos Rietumu ekspertus un viņu ieteikumus, ja domājam, ka mēs ar šādu likumu mēģināsim “aizbāzt” to, ko minēja Lagzdiņa kungs, ka, lūk, mums būs šāds likums un ka tad mēs varēsim teikt, ka mums, lūk, varbūt ir vajadzīgi šie grozījumi Vēlēšanu likumā un tamlīdzīgi. Tas ir muļķīgi, jo tā ir pavisam cita prasība - dot tiesības nepilsoņiem vēlēšanās un aptaujās... Tā ir pavisam cita lieta, tāpēc šādi argumenti, manuprāt, būtu ļoti naivi, ja mēs domātu, ka ar tiem mēs “piesegsimies” nākotnē un ka mums nebūs jārisina šis jautājums. Ja pie šā jautājuma mēs Saeimā arī nonāksim, tad mēs tik un tā būsim spiesti domāt un skatīties, ko darīt šajā situācijā.

Taču es gribu pateikt vēl vienu lietu, ka, protams, runājot par demokrātiju, Satversmē ir teikts, ka likumdošanas tiesības pieder gan Saeimai, gan arī tautai. Šajā Satversmē ir paredzēta arī kārtība un apmēri. Tātad, ja mēs gribam runāt par to, ka arī vietējā sabiedrībā deputātiem un arī vietējai sabiedrībai pieder lēmumu pieņemšanas tiesības, tad ir pavisam cits likums jāgatavo. Tad ir jāgatavo likums par vietējās sabiedrības lēmumu pieņemšanu, kur tiktu noteikta kārtība, līdzīga tai, kāda ir par tautas nobalsošanu, tad varētu noteikt, kādos gadījumos vietējā sabiedrība var pieņemt lēmumu. Tas būtu tādos gadījumos, kad viens otru nedublē. Tautas nobalsošanā arī tā nav, ka lēmumu un vēl citu analoģisku vai alternatīvu lēmumu var pieņemt gan Saeima, gan tautas nobalsošanā. Tātad šīs lietas nedublējas. Tad ir jāvienojas, kurus jautājumus nodod vietējai sabiedrībai, kurus jautājumus šajā gadījumā varētu lemt vietējā dome vai padome. Tad tā ir pavisam cita lieta un cits likums. Tā ka es lūgtu atbalstīt mūsu izteikto priekšlikumu par lemjošās aptaujas neatbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Arī Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Pašvaldībās lemjošā aptauja varētu būt tikai referendums par pagasta robežām, jo mēs zinām, ka pašlaik ar dažādiem solījumiem uzpērk attiecīgos pagastu večus, ja pagasts negrib. Es domāju - un tā mums ir arī Satversmē rakstīts -, ka, teiksim, lai izdarītu grozījumus attiecībā uz valsts robežām, tiešām tur varētu būt lemjošā aptauja. Bet te ir pavisam cits jautājums, kas nav saistāms ar šo. Tā ka var būt tikai aptauja, un es lūdzu tā arī balsot, lai paliek tikai “aptauja”, un nekāda “lemjošā”.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bunkša kungs. Lūdzu!

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Protams, šā likuma pieņemšana vai nepieņemšana lielā mērā ir atkarīga no mūsu, teiksim, sabiedrības brieduma un arī no demokrātijas izpratnes. Es negribētu teikt, ka galvenais arguments šā likuma nepieciešamībai ir kaut kādu starptautisku organizāciju lēmumi vai ieteikumi, vai mūsu uzņemtās saistības. Es domāju, ka šis likums pirmām kārtām ir vajadzīgs mums pašiem. Un, pirmkārt, mums pašiem ir vajadzīga šā likuma pieņemšana. To jau šeit uzsvēra, manuprāt, vairāki referenti un ziņotāji. Ir svarīgi noteikt to jautājumu loku, par kuriem pašvaldības rīko aptaujas, un te būtu jāpiekrīt Seiles kundzei tajā daļā, ka tomēr ir atšķirība starp sabiedrisko organizāciju un pašvaldību kā valsts institūciju. Tātad sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem šis aptauju loks šobrīd ir brīvs, un tik tiešām tie ir citi likumi, kuri nosaka šos ierobežojumus. Kas attiecas uz pašvaldībām, tad jāatceras, ka pašvaldība ir mūsu valsts sastāvdaļa, tāpēc pašvaldība nevar darboties kā sabiedriskā organizācija vai kaut kāds uzņēmums, kas iedomājas un rīko šīs aptaujas par jautājumiem, kas vien tik nāk prātā. Un, protams, par pretrunām ar Satversmi te nevarētu būt runa.

Otra lieta, kādēļ šis likums ir nepieciešams, ir tā, lai iedzīvotāji, pilsoņi, spētu kontrolēt pašvaldības, un es domāju, ka mums būs par maz ar to, ka mēs veidosim visādas valdības komisijas, valdības ministrijas, kontroles komitejas un citas struktūras, kas arī ir nepieciešamas, taču aptaujas ir visefektīvākais līdzeklis, jo pašvaldībām saskaņā ar mūsu pašu pieņemto likumu ir jādarbojas iedzīvotāju interesēs, attiecīgās teritorijas pilsoņu interesēs. Tātad šis ir ļoti noteikts un skaidrs instruments, ar kuru kontrolēt šo prasību izpildi.

Nākošais. Nevajadzētu tomēr ignorēt - un te es atgriežos pie iepriekš teiktā - mūsu uzņemtās starptautiskās saistības. Mēs esam pievienojušies Eiropas Pašvaldību hartai, kura nosaka, ka, kur tas ir iespējams, būtu izmantojamas tiešās demokrātijas formas, un ar to ir domātas šīs aptaujas.

Es domāju, ka šis likums principā mums padara ļoti konkrētu un skaidru arī mūsu sabiedrības integrācijas instrumentu, tāpēc šeit vajadzētu paskatīties un nejaukt kopā divus jautājumus. Tiešām ir šīs “lemjošās” aptaujas, taču šis likums pasaka, ka šajās lemjošajās aptaujās un lēmumu pieņemšanas procedūrā var iejaukties tikai Latvijas Republikas pilsoņi, kuri dzīvo attiecīgajā teritorijā. Kas attiecas uz konsultatīvajām aptaujām, tātad tām ir tikai konsultatīvs mērķis. Pie tam es gribētu oponēt arī Dobeļa kungam tajā ziņā, ka šajā likumā neesot teikts, ka visi, kas atrodas kādā teritorijā... ka arī konsultatīvajā aptaujā var piedalīties tikai tie iedzīvotāji, uz kuriem netiek attiecināti attiecīgie ierobežojumi, kas ir paredzēti arī pašvaldības domes vēlētājiem, tas ir, ir jābūt noteiktam nodzīvotajam laikam šajā teritorijā vai ir jāpieder īpašumam šajā teritorijā. Un ir vēl arī citi ierobežojumi, ko paredz likums par pašvaldību vēlēšanām.

Es gribētu oponēt arī attiecībā uz minēto piemēru - uz mums visiem zināmajiem notikumiem Rīgā. Pastāvot šādam likumam, nevajadzēs meklēt kaut kādas ziņas par problēmām kaut kādās avīzēs un nevajadzēs aicināt uz kaut kādiem piketiem vai kaut kādām citām izdarībām. Šis likums ir ļoti konkrēts instruments, kādā veidā kontrolēt un vadīt sabiedrību. Un tad savlaicīgi varēs sniegt informāciju gan pašvaldībām, gan valsts iestādēm par tām konkrētajām problēmām, kas kādā teritorijā ir.

Kas attiecas uz līdzekļiem, tad šī procedūra ir pietiekoši vienkārša paredzēta likumā, un galvenie izdevumi te ir saistīti ar pašvaldību vēlēšanu komisiju darbību. Protams, šo līdzekļu daudzums katram konkrētajam budžeta gadam varētu tikt precizēts.

Un vēl es gribu teikt, ka mēs veltīgi iedomājamies tā, ka šo likumprojektu tūlīt visi izmantos kaut kādos ļaunprātīgos nolūkos un tamlīdzīgi. Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties, tad redzēsiet, ka likumā noteiktas pietiekami augstas šīs barjeras jeb robežas. Pirmkārt, jau šis viens procents, lai vispār pieteiktu šādu ideju par aptauju. Tāpat te ir dots noteikts laiks, būt vai nebūt šādai vienai vai otrai aptaujai. Arī te šis procents - 20- ir pietiekoši augsts. Un tikai pēc tam, ja ir sasniegti šie 20%, mēs jau varam runāt par kaut kādu konkrētu darbību saistībā ar šīm procedūrām. Protams, ja šis likums tiks pieņemts. Tādēļ es aicinu noraidīt šo trešo priekšlikumu, kuru izteicis deputāts Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā. Tātad par 1. pantu bija iesniegti trīs priekšlikumi, tos bija iesnieguši deputāts Jirgens, deputāts Pēterkops un deputāts Grīgs. Atbilstoši otrajam priekšlikumam mēs balsojām par deputāta Grīga priekšlikumu - visā likumā izslēgt vārdu “lemjoša” un vārdu “konsultatīva”. Un vēl ir deputāta Jirgena priekšlikums, kurš sakrīt, tikai tas ir šaurāks. Tātad, praktiski nobalsojot deputāta Grīga priekšlikumu, mēs jau esam pauduši šo attieksmi - noraidījuši to.

Mums vēl būtu jābalso par deputāta Pēterkopa priekšlikumu 1. pantā - izslēgt vārdu ”lemjošās un” un pēc tam jāpauž sava attieksme pret deputāta Grīga priekšlikumu, jo deputāta Grīga priekšlikums nr. 2, kuru Saeima jau noraidīja, faktiski ietver... Deputāti, kāds ir jūsu viedoklis? Vai deputāti piekrīt tam vai prasa balsojumu arī par deputāta Jirgena priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Jirgena priekšlikumu - 1. pantā izslēgt vārdus “lemjošās un konsultatīvās”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 9. Deputāta Jirgena priekšlikums tiek pieņemts.

Līdz ar to mums vairs nebūtu jābalso par deputāta Pēterkopa priekšlikumu, bet būtu jāpauž sava attieksme pret deputāta Grīga priekšlikumu, kuru komisija arī ir noraidījusi.

Lūdzu zvanu! Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli - noraidīt deputāta Grīga priekšlikumu? Deputāti balsojumu neprasa (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”), līdz ar to tiek akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis.

Lūdzu, turpināsim!

J.Bunkšs. Nākošais ir sestais priekšlikums, kuru izteicis deputāts Jirgens. Viņš iesaka 2. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “lemjošajā”. Es domāju, ka par šo priekšlikumu ir jābalso, jo iepriekšējais deputāta Jirgena priekšlikums, kuru mēs balsojām, - izslēgt 1. pantā... attiecas tikai uz šo 1. pantu, bet šajā gadījumā attiecībā uz šo 2. pantu tie ir priekšlikumi, kurus izteikuši vairāki deputāti, ka šis likums būtu jāpieņem kā likums, kas regulē konsultatīvās aptaujas. Līdz ar to tātad šis Jirgena kunga priekšlikums būtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs ir pieteikušies. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Man patīk, protams, ka Bunkša kungs šoreiz tā pagrieza šo jautājumu, lai gan Saeima, man liekas, jau bija izteikusi savu viedokli, ka vārdi “lemjoša un konsultatīva” tiek izslēgti. Es domāju, ka tā tas ir arī turpmākajos pantos, visur, kur parādās šis “lemjošā”. Tas ir atbalstīts visos izteiktajos priekšlikumos, jo šobrīd, man liekas, ar pirmo balsojumu 1. pantā tas ir skaidri pateikts, ka runa ir tikai par aptauju un ka nevar būt “lemjoša” aptauja.

Tā ka es lūgtu atbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Paskatieties vēl vienu reizi 1. pantu un apskatieties, par ko mēs esam nobalsojuši. Šiem vārdiem “lemjošās” un “konsultatīvās” vairs nevar būt saistības ar vārdu “aptaujas” nevienā pantā. 1. pants taču sevī ietver visu. Dārgie juristi, es saprotu, ka kādam tas nepatīk, bet pieiesim tīri no juridiskās puses! Ja mēs 1. pantā šos divus vārdus, kas ir attiecināti uz jebkuru aptauju, esam izņēmuši ārā, tad vairs atsevišķos pantos nav balsojami šie vārdi. Un te vairs nav svarīgi, vai būtu atsevišķi “lemjošās” vai būtu atsevišķi “konsultatīvās”... Vārds “aptaujas” tagad vairs nav ar to saistāms.

Godātie kolēģi! Ieskatieties, lūdzu, uzmanīgi! Protams, mēs tagad varam vilkt laiku, ja jums tā patīk, un uzstāties atkal par katru pantu atsevišķi tieši par šo vārdu “lemjošā”... Bet mēs to esam jau izņēmuši! Nupat sēdes vadītājs pateica: tā kā 2. priekšlikumā - deputāta Grīga priekšlikumā - ir izslēgti abi šie vārdi... Viņš gribēja piemērot, ka viens tāds jau... Taču tas nesaskan ar to, ko mēs esam nobalsojuši, lemdami par 1. pantu.

Protams - es saku vēl vienu reizi -, ka mēs varam nākt un par katru pantu runāt no jauna. Tomēr varam darīt arī citādi, un es iesaku ekonomēt laiku, jo pamatviedoklis jau nemainīsies. Tie cilvēki, kuri ir vispār nobalsojuši par to, viņi taču nemainīs savas domas, balsojot par atsevišķiem pantiem. Es tomēr aicinātu netērēt laiku ar šādiem neloģiskiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ja mēs esam nolēmuši, ka ir tikai aptaujas, tad automātiski visos pārējos pantos par to vairs nevajag runāt, un es ceru, ka arī Amerika kungs ievēros, vārdu sakot, elementāras lietas. Ja reiz kaut kas ir nolemts, tad uz pārējiem pantiem tas arī attiecas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Bunkša kungs vēlas ko teikt?

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi, kas attiecas uz šiem balsojumiem, tad 1. pants ir vispārīgs, kas pasaka šā likuma mērķi, taču 2. pantā ir izdalītas šīs divas daļas. Ja mēs atstājam 2. panta pirmo daļu, tad, protams, šeit ir vajadzīgas attiecīgas korekcijas. Vai par to balsot vai nebalsot - varam lemt. Manuprāt, tur kārtības labad šī 2. panta pirmā daļa, ja viņa paliek tāda, tad attiecīgi būtu nobalsojama, jo par to, ka vajag izslēgt visā tekstā šos vārdus, mēs balsojam citādāk.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lai ekonomētu laiku un arī zināmā mērā nestrīdētos par procedūru, kur arī mēs patērēsim laiku, es kā sēdes vadītājs ierosinu balsot deputāta Jirgena 6. priekšlikumu - 2. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “lemjošā”. Es domāju, ka ar to mēs arī nākotnē varēsim atrisināt visus jautājumus.

Līdz ar to lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Aicinu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu nr. 6 - 2. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “lemjošā”. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 16, atturas - 12. Deputāta Jirgena priekšlikums ir pieņemts, līdz ar to šis vārds tiek izslēgts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 7. priekšlikums, ko izteicis deputāts Pēterkops.

Sēdes vadītājs. Tas principā vairs nav balsojams, jo mēs esam šo vārdu izslēguši.

J.Bunkšs. Principā, ja mēs gribam precizēt, tad varam šo priekšlikumu pieņemt. Ja ne, tad tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams, jo mēs esam izslēguši šo vārdu “lemjošā”.

Mēs varam pāriet pie 8. priekšlikuma.

J.Bunkšs. Tālāk arī 8. priekšlikums nebūtu balsojams, jo tas ir pretrunā ar to, par ko mēs šobrīd jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Tieši tā!

J.Bunkšs. ... Taču vēl ir deputāta Jirgena 9. priekšlikums, deputāta Pēterkopa 10. un deputāta Vidiņa 11. priekšlikums, kuri ir balsojami.

Sēdes vadītājs. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt. Deputāti Jirgens, Pēterkops un Vidiņš ierosināja izslēgt 2. panta otro daļu. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 16, atturas - 14. Balso 48 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu.

Lūdzu atkārtot zvanu! Godātie deputāti, es lūdzu piedalīties balsojumā un atkārtoti izteikt attieksmi pret priekšlikumu - izslēgt 2. panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Tas atkal ir nepietiekami.

Es izsludinu pārtraukumu līdz 14.45 - uz 5 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Īsais pārtraukums ir beidzies. Deputāti, es ceru, ir mobilizējušies turpmākajam darbam. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt savas vietas! Atkārtosim balsojumu par deputāta Jirgena, Pēterkopa un Vidiņa priekšlikumu (nr. 9., nr.10 un nr.11) - izslēgt 2.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā!

Godātie deputāti, lūdzu visus piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 31. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir 12.priekšlikums, kuru piedāvājis deputāts Grīgs, bet, ņemot vērā, ka mēs par to esam jau vienreiz balsojuši, tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Piekrītu. Turpināsim!

J.Bunkšs. Nākošais,13.priekšlikums, ir deputāta Jirgena priekšlikums. Ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus, tas būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Mēs esam jau nobalsojuši... jau 1. un 2.pantā... Faktiski līdz ar to izslēdzam lemjošās aptaujas.

J. Bunkšs. Nebūtu balsojami...

Sēdes vadītājs. Nebūtu balsojams.

J.Bunkšs. Tālāk - 14.priekšlikums. Tas ir gluži tas pats...

Sēdes vadītājs. Tas tika pieņemts. Tātad, lai būtu deputātiem skaidrība...

J.Bunkšs. Jā, 13.priekšlikums ir pieņemts. 14.priekšlikums arī principā ir pieņemts. Komisija nav atbalstījusi 15.priekšlikumu, kuru izteicis deputāts Jirgens - pārcelt panta otro daļu, izteikt to kā likumprojekta pēdējo pantu vai kā pārejas noteikumu. Šajā gadījumā tā ir vispārēja norma, kas neparedz konkrētus termiņus, tāpēc tā var palikt arī šajā vietā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais ir 16.priekšlikums, ko izteicis deputāts Pēterkops, viņš piedāvā izslēgt visu 5.pantu. Šajā gadījumā šis priekšlikums būtu balsojams, jo, ja mums paliek viena veida aptauja, tad šeit, 5.pantā, ir noteikta kārtība un noteikti tie jautājumi, par kuriem aptaujas nav rīkojamas. Līdz ar to es uzskatu, ka šis jautājums ir izšķirams konceptuāli, jo konsultatīvā aptauja neparedzēja kaut kāda atsevišķa jautājuma izslēgšanu no aptaujas satura. Tādēļ šajā gadījumā deputāta Pēterkopa priekšlikums būtu balsojams, un es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāta Pēterkopa priekšlikumam ir līdzīgs deputāta Grīga priekšlikums. Deputāts Grīgs ierosina to pašu - izslēgt 5.pantu. Atklājam debates. Vēlas runāt Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot situāciju, kāda šobrīd ir radusies. Mēs esam no 1. un 2.panta izņēmuši ārā vārdu “lemjoša”. Mēs skaidri un gaiši, ar lielu balsu vairākumu, 35 deputāti, 37 - par, esam izteikuši to domu, ka aptauja nevar tikt uzskatīta par lemjošu, un tagad mums atliek izvēlēties. Tātad, ja mēs arī šeit izņemam laukā vārdu “lemjoša”, ar to ir par maz, jo tālāk tekstā ir runāts tikai par šādu pašvaldību pieņemto lēmumu atcelšanu. Tas nozīmē, ka, šā vai tā, ir jau lēmums, kuru mēs it kā izsludinām ar aptauju. Šādā pantā nevar būt nekādi citi labojumi, vienkārši viss šis pants ir jāizņem laukā no šā likuma. Lai vismaz kaut kādā veidā sakārtotu šo likumu un tas būtu saprotams, es lūdzu atbalstīt izteikto priekšlikumu - izslēgt no likuma 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es atbalstu Pēterkopa priekšlikumu. Ja jau mēs nolēmām, ka nav lemjošās aptaujas, tad automātiski šis pants ir jānoraida. Tā ka mēs veltīgi kavējam laiku.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns no frakcijas “Latvijai” runās nākamais.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Lai ekonomētu laiku, mēs varam šajā situācijā izdarīt tikai vienu lietu, tas ir, pārtraukt šā likumprojekta tālāku izskatīšanu, un komisija to paņemtu atpakaļ un izstrādātu tomēr kaut kādu savu viedokli attiecībā uz to, kādu viņi gribētu redzēt šo otro lasījumu. Jo tajā, kas mums šajā brīdī ir jau sabalsots, ir totālas pretrunas parādījušās, un ir skaidrs, ka neveidojas absolūti nekāda koncepcija. Paskatīsimies, ko mēs izdarījām 2.pantā! Mēs pirmajā daļā atstājām vārdus “Pašvaldības aptaujā”, bet otrajā daļā ir vārdi “Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā”, mums tagad ir divas - viena ir “pašvaldības aptauja” un otra ir “pašvaldības konsultatīvā aptauja”. Tur mums parādās divas dažādas pieejas jautājumā par to, kas šajās aptaujās var piedalīties. Tagad vēl ir diskusija, ka vēl mums ir kaut kādas pašvaldību lemjošās aptaujas. Labi, es pieņemu, ka to vārdu “lemjošā” mēs varam izņemt, bet skaidrs ir tas, ka mums šīs divu veidu aptaujas ir palikušas, un tas mums šobrīd ir konceptuāli, un, ja mēs izslēgsim 5.pantu, tad paliks tikai viena veida aptauja un tās pretrunas neatrisināsies ne vienā, ne otrā gadījumā. Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju un referentu padomāt par to, vai pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu līdz kādam laikam un mēģināt ieviest te kaut kādu kārtību. Es domāju, ka mums nav jēgas balsot par šo Pēterkopa priekšlikumu ne “par”, ne “pret”, jo koncepcija šeit neparādīsies ne vienā, ne otrā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es pilnīgi piekrītu Čerāna kunga domām, jo tur ir, tā teikt, tāda putra savārīta, ka acīmredzot vajag likumprojektu atdot atpakaļ komisijai un pārstrādāt (dabiski, ievērojot to, ko mēs esam pieņēmuši, - ka var būt tikai aptaujas). Mans priekšlikums ir lūgt komisiju paņemt atpakaļ šo likumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā jūsu izteiktos priekšlikumus, es gribu atgādināt Kārtības rulli. Mēs ar Kusiņa kungu tagad visu apspriedām. Tātad ir divi varianti. Bez šaubām, tas ir 136.pants, kurš saka, ka var ierosināt šādu lietu - likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Ierosinājums ir jāiesniedz rakstveidā. 136.pants to prasa. Bet ir arī atbildīgās komisijas iespēja pāriet pie nākamā darba kārtības punkta, prasot nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Taču jebkurā gadījumā prasība ir jāiesniedz rakstveidā.

Atbildīgās komisijas vārdā runās Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs. Man šobrīd nav komisijas lēmuma, un es tās vietā nevaru izlemt. Ja ir vajadzīgs rakstisks iesniegums, tad tas attiecīgi ir jāsagatavo. Es saprotu, ka deputātiem varbūt ir ļoti grūti sekot līdzi šim likumam, jo priekšlikumu tiešām ir daudz un šķiet, ka tie ir samudžināti. Jo mums šobrīd tā koncepcija, kas ir palikusi šajā likumā iekšā, ir, protams, mainījusies. Jo pēc šīs koncepcijas šobrīd ir paredzēts, ka Latvijā notiek pašvaldību aptauja, bet šajā aptaujā var piedalīties attiecīgās pašvaldības vēlētāji. Principā komisijas priekšsēdētājs, es saprotu, ir informēts par to, un notiks kāda komisijas sēde, bet šajā gadījumā, tā kā man nav nekādu tiesību atsaukt, es ieteiktu turpināt. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka atbildīgā komisija ir sagatavojusi 19.priekšlikumu, tā ir 5.panta jauna redakcija. Principā mēs varētu balsot konceptuāli - vai saglabāt veco redakciju vai, teiksim, pieņemt jauno. Ja mēs balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu un arī par deputāta Grīga priekšlikumu - izslēgt 5.pantu -, tad mums principā paliek iespēja balsot vēl par atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju un balsot par Jirgena kunga priekšlikumu, ka no atbildīgās komisijas redakcijas mēs izslēdzam ārā vārdu “lemjošā”. Tādā gadījumā, teiksim, visas lietas nostājas savā vietā, un es neredzu arī tehniskas problēmas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, faktiski tagad ir izveidojusies situācija, kāda ir arī atsevišķos citos likumdošanas aktos, - ka konceptuāls balsojums attiecas arī uz citiem pantiem, kuri skar šobrīd šo lemjošo aptauju, kura vairs nav iespējama tālākajos likuma pantos. Ir divas iespējas. Varam tagad izsludināt pārtraukumu, lai komisija sanāktu kopā un pieņemtu lēmumu par tālāko likumprojekta virzību, un tas mums varbūt atvieglotu šo procedūras darbu, un mēs varētu arī nestrīdēties par atsevišķiem pantiem. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

Godātie deputāti, tie, kas ir Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas Apvienotās komitejas locekļi! Es aicinu jūs tagad pārtraukumā uz sēdi Viesu zālē.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka uz viena displeja mums rāda, ka pulkstenis ir 15.28, bet uz otra - 15.31, es ņemu vidējo. Tātad ir 15.30, un mēs varam turpināt sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts Saeimas Prezidijam adresēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina Saeimas šā gada 14.maija sēdē pārtraukt debates izskatāmajā jautājumā - likumprojekts “Par pašvaldības aptauju”, otrais lasījums. Aicinu Saeimu pāriet uz nākamo lietu.” Parakstījis Jānis Kalviņš.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pārtraukt debates par izskatāmo jautājumu - par Pašvaldību aptauju likuma projektu - un pāriet pie nākamās lietas. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Ļoti lielā vienprātībā lēmums tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.30 - likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! 1.priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu. Tā kā ir saņemti vairāki priekšlikumi un tiek izdarīti grozījumi vairākos Ministru kabineta iekārtas likuma pantos, nepieciešams izdarīt redakcionālus precizējumus ievaddaļā un likumprojekta nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par precizējumiem likumprojekta nosaukumā un ievaddaļas redakcijā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 26.pantu ar jaunu teikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 27.pantu precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus likuma 33.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 24.maijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam - 24.maijs? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Pirmajā lasījumā mēs izdarījām grozījumu tikai vienā šā likuma pantā. Bet, ņemot vērā to, ka pirms gada mēs grozījām likumu par pašvaldībām un noteicām savādāku rajonu padomju izveidošanas kārtību, proti, nolēmām, ka rajonu padomes nav tiešās vēlēšanās ievēlamas, arī likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” ir jāizdara daudzos pantos redakcionāli grozījumi, ko prasa Pašvaldību likuma noteiktā jaunā sistēma.

1.priekšlikums - redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 1.panta pirmajā daļā vārdus “pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes” ar vārdiem “pilsētas domes un pagasta padomes”. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums - izslēgt 1.panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus “Ja nepieciešams”. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums - izslēgt 1.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Es gribētu informēt, ka deputāts Lagzdiņš šo priekšlikumu atsauc, jo mēs vakar nodevām izskatīšanai Saeimā grozījumus Vēlēšanu likumā un deputāta Lagzdiņa priekšlikumi ir saistīti ar balsošanu uz kuģiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš savu priekšlikumu atsauc, līdz ar to tas nav balsojams.

Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 3.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 3.panta trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Arī šis priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Lagzdiņš, ir saistīts ar balsošanu uz kuģiem. Šis jautājums tiks turpmāk risināts Vēlēšanu likuma grozījumos, tādēļ šo priekšlikumu Lagzdiņš atsauc.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš atsauc 8. un 9.priekšlikumu vai tikai 8.priekšlikumu?

J.Lagzdiņš. Arī 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš atsauc 8. un 9.priekšlikumu, līdz ar to tie nav balsojami.

Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 6.panta trešajā daļā pēc vārda “iesniedzēja” vārdus “vai deputāta atsaukšanas ierosinātāja”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 7.panta pirmo daļu pēc vārda “deputātam” ar vārdiem “rajona padomes loceklim”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 7.panta otro daļu pēc vārda “deputāts” ar vārdiem “rajona padomes loceklis”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 11.panta trešās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 13.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 15.panta otrajā daļā vārdus “bet deputāta atsaukšanas gadījumā - viens no deputāta atsaukšanas ierosinātājiem un atsaucamais deputāts vai viņa pilnvarota persona”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem “katram deputātu kandidātu sarakstam” ar vārdiem “domes (padomes) vēlēšanās”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 20.panta otrajā daļā vārdus “vai arī deputātu atsaukšanas ierosinātājs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī šim priekšlikumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 23.panta pirmajā daļā vārdus “un domes (padomes) deputātu atsaukšanas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 23.panta trešās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 25.panta pirmo teikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 25.panta 6.punktā vārdus “pilsētā, rajonā vai pagastā” ar vārdiem “pilsētā vai pagastā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 25.panta 7.punktā vārdus “un rajonos”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 27.pantu, jo šajā pantā ir runa par domes (padomes) deputātu atsaukšanas kārtības organizēšanu un balsošanu. Kā jūs zināt, šis likums ir zaudējis spēku līdz ar jaunās pašvaldības ievēlēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 27.pantu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 28.panta pirmajā teikumā vārdus “vai domes (padomes) deputāta atsaukšanas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 33.panta 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 28. un pēdējais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt sadaļu “Pārejas noteikums”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo ierosinājumu. Arī tas tiek pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es ierosinu balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu trešajam lasījumam!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 24.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam - 24.maiju - iebildumu nav. Tas tiek akceptēts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir 32.punkts - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4205. Pati šī konvencija pirms tam ir dokumentā nr.4098.

Es ierosinu komisijas vārdā šo atzīt par steidzamu un lūdzu tā nobalsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 43 deputāti.

Lūdzu intensīvāk piedalīties darbā, godātie deputāti! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Es esmu pārliecināts, ka otrajā reizē rezultāts būs pozitīvs. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

Lūdzu, par pirmo lasījumu!

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi! Pirmajā lasījumā mums ir Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt 2. pantu aiz vārda “latviešu” ar vārdiem...

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, es ļoti atvainojos, taču pirmais lasījums ir konceptuālas dabas. Ja Saeima atbalstīs pirmajā lasījumā, tad jums būs tiesības lūgt arī...

J.Sinka. Es ļoti atvainojos! Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pirmajā lasījumā debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Sinka. Lūdzu cienītos deputātus pieņemt likumprojektu arī otrajā lasījumā, precizējot tekstu. Kā jūs redzat šeit, ir Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt 2. pantu aiz vārda “latviešu” ar vārdiem “un angļu”. Un arī 3. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, pirms mēs sākam izskatīt otro lasījumu, vai neviens no deputātiem neiebilst, ka dotais likumprojekts tagad tiek izskatīts arī otrajā lasījumā šīs sēdes laikā?

J.Sinka. Es ļoti atvainojos, es pieņēmu, ka jūs automātiski tam piekritāt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus. Līdz ar to mēs varam sākt izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Otrajā lasījumā likumprojekts tiek izskatīts pa pantiem. 2. pantā pirmais ir Ārlietu komisijas priekšlikums, ko...

J.Sinka. ... Kā es jau minēju - papildināt 2. pantu aiz vārda “latviešu” ar vārdiem “un angļu”. Tātad latviešu un angļu valodā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādām izmaiņām? Deputāti akceptē tās. Pieņemts.

J.Sinka. Un 3. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai pret 3. panta redakcionālajiem precizējumiem deputāti arī neiebilst? Tie tiek akceptēti.

J.Sinka. Tas tad arī būtu viss! Lūdzu pieņemt šo otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums 33. punkts - likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju”. Pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ierosinu, kā jau priekšsēža kungs teica, šo dokumentu nr. 4120 atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” un “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība ir pieņemta.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pirmajā lasījumā debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

J.Sinka. Ierosinu to izskatīt otrajā lasījumā. Tagad mums ir tikai redakcionāli precizējumi - viens ir 5. pantā...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret to, ka likumprojekts uzreiz tiek izskatīts otrajā lasījumā, iebildumus neceļ? Līdz ar to mēs varam sākt izskatīšanu. Izskatīsim to pa pantiem.

Tātad 1., 2., 3. un 4. pantā nav nekādu redakcionālu vai citu labojumu.

J.Sinka. Un 5. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. 5. pantā ir redakcionāli precizējumi, kurus ierosinājusi atbildīgā komisija. Vai deputāti tos pieņem? Iebildumu nav.

J.Sinka. Tāpat 6. pantā ir redakcionāli precizējumi, un tas tad arī ir viss.

Sēdes vadītājs. 6. panta redakcionālie precizējumi deputātos neizraisa iebildumus. Līdz ar to tie tiek pieņemti.

J.Sinka. Tad lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākošais ir darba kārtības 34. jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.

J.Sinka. Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr...

Sēdes vadītājs. Ārlietu komisijas vārdā - Juris Sinka, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Tas viss nepieciešams stenogrammai, Sinkas kungs!

J.Sinka. Piedošanu, ka es pārāk steidzos... 4121. ir šā dokumenta numurs. Lūdzu to pieņemt kā steidzamu un atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti “par” un “pret” steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Sinka. Paldies. Es ierosinu šo likumprojektu tagad izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šā likumprojekta tūlītēju izskatīšanu? Līdz ar to varam to darīt.

J.Sinka. 1. un 2. pantam nekādu papildinājumu nav. 3. pantā ir redakcionāli precizējumi, ko ierosinājusi mūsu komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcionālajiem precizējumiem 3. pantā? Tie tiek pieņemti.

J.Sinka. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu otrajā un galīgajā variantā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Juris Sinka, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Arī šo mums svarīgo likumprojektu lūdzam pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” debatēs uzstāties nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Sinka. Paldies. Līdz 24. maijam var iesniegt kādus papildinājumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai deputātiem pret minēto priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 24. maiju - iebildumu nav? Tiek pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums ir ar 36. numuru - likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4126 - “Grozījums Civillikumā”. Atbilstoši Kārtības rullim neviens priekšlikums nav iesniegts. Vienīgi Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi divas vietas, kas jums ir redzamas. Es aicinu atbalstīt tās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakcionālajiem precizējumiem?

M.Grīnblats. Tādējādi Juridiskās komisijas vārdā aicinu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civillikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu trešajam lasījumam!

M.Grīnblats. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 19. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 19. maiju? Tas tiek pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4127. Neviens priekšlikums no deputātiem nav saņemts, vienīgi Juridiskā komisija ir izdarījusi divus nelielus redakcionālus precizējumus, kurus aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret redakcionālajiem precizējumiem, kurus ierosinājusi atbildīgā komisija, iebildumu nav? Tie tiek akceptēti.

M.Grīnblats. Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Es lūdzu jūs mobilizēties darbam.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu trešajam lasījumam.

M.Grīnblats. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 19. maiju - iebildumu nav? Tiek pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir nr. 38 - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim vēl vienu grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un strādāsim šoreiz ar dokumentu nr. 4130, ar ko es gribēju pierunāt jūs strādāt iepriekšējā reizē.

Pirmais ir Finansu ministrijas valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par juridisko personu atbildību. Komisija to ir atbalstījusi, bet ir to redakcionāli precizējusi, un komisijas priekšlikums ir redzams kā otrais priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas, atbildīgās komisijas, priekšlikumu? Komisija ir precizējusi Finansu ministrijas valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu un tātad piedāvājusi savu - atbildīgās komisijas - redakciju. Iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

I.Bišers. Tā... Nākamais ir priekšlikums par kodeksa 26. pantu. Arī tas ir valsts ministres Počas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, bet mazliet pārveidojusi, kā tas ir redzams 4.priekšlikumā. Jūs redzat to priekšlikumu šeit pēdējā ailē - 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tātad atbildīgā komisija, daļēji atbalstot valsts ministres Počas iesniegumu, ir izstrādājusi savu redakciju, pret kuru deputātiem iebildumu nav, un tā tiek pieņemta.

I.Bišers. Tālāk ir 5.priekšlikums. Arī tas ir valsts ministres Počas kundzes priekšlikums, un atbildīgā komisija principā to ir atbalstījusi, taču nav ierobežojusi to tikai ar muitas jomu. Atbildīgā komisija pieļauj iespēju, ka turpmāk varētu būt arī citas jomas, kurās varētu uzlikt administratīvos sodus juridiskajām personām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par Počas kundzes priekšlikumu un arī pret atbildīgās komisijas redakciju? Iebildumu nav. Tā tiek akceptēta.

I.Bišers. Tālāk ir 7. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 41.3.panta pirmo, otro un trešo daļu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi tikai daļēji, piekrīt izslēgt tikai pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss neregulē tādus jautājumus kā personu pieņemšana atpakaļ darbā un kompensāciju izmaksas. Tas ir cita likuma jautājums, tāpēc komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. 10. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums apvienot 41.3. panta otro un trešo daļu, izsakot kā jaunu otro daļu, kura ir redzama 6. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 11.priekšlikums - deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums - 12. priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi un izteikusi tādā redakcijā, kāda ir redzama 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Tas ir 13.priekšlikums.

I.Bišers. Tas faktiski ir 12.priekšlikums - Bunkša kunga priekšlikums, tāpēc komisija ir izteikusi dažas lietas citā redakcijā. Dažas daļas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts. Tātad tas ir arī 13.priekšlikums.

I.Bišers. Jā, tas ir 13. un 14. priekšlikums. Tālāk ir 15. priekšlikums - deputāta Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums - 155.pantu papildināt ar trešo un ceturto daļu. Komisija, protams, ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti, protams, arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 17.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt kodeksu ar 172.1.pantu, kas paredz administratīvo atbildību par nepilngadīgo iesaistīšanu ubagošanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 18. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ierosina papildināt 173.panta otro daļu, noteikt, ka arī bērnu vecāki atbild par bērna nodarbošanos ar ubagošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir rinda Finansu ministrijas valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu, kuri visi ir saistīti ar to, ka viņa izsaka administratīvos pārkāpumus muitas jomā jaunā redakcijā. Vesela rinda pantu. Komisija tos ir atbalstījusi daļēji, bet visos gadījumos ir bijusi spiesta izdarīt labojumus daļā par sodu uzlikšanu, jo šeit nebija nodalīti tie sodi, kurus uzliek fiziskajām personām un juridiskajām personām, jo maksimālais šo sodu lielums ir dažāds un mēs to neesam izmainījuši. Tāpēc Juridiskajai komisijai nācās to darīt. Tātad 201.10. pants... principā ir atbalstījusi minēto pantu, tikai ir dažādojusi tā soda apmēru, kas tiek uzlikts juridiskajām un fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgās komisijas viedoklis - daļēji atbalstīt ministres Počas priekšlikumu. Redakcija tiek piedāvāta atbildīgās komisijas variantā. Tātad pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav? Deputāti to atbalsta.

I.Bišers. 201.11.pants. Ir valsts ministres Počas priekšlikums, kur komisija ir diferencējusi atbildību starp juridiskajām un fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs. Un ir piedāvājusi to 22.priekšlikumā, piedāvājusi to kā savu priekšlikumu, tātad precizējusi. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 23. un 24.priekšlikums. Arī tie ir Počas kundzes priekšlikumi. Mēs neesam mainījuši viņas piedāvāto pantu saturu, bet esam tikai diferencējuši uzliekamos naudas sodus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir sakāms par 201.13.pantu. Ir atbalstīts valsts ministres Počas priekšlikums, tikai ir diferencēts naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir sakāms par 27. un 28.priekšlikumu. Ir daļēji atbalstīts Počas kundzes priekšlikums, ir diferencēti šie sodi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un par 28.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir sakāms par 29. un 30. priekšlikumu, arī tur ir diferencēti šie sodi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir sakāms par 31. un 32.priekšlikumu. Ir atbalstīts arī šis valsts ministres Počas priekšlikums, ir diferencēti šie sodi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir sakāms par 33. un 34.priekšlikumu, ir izdarītas izmaiņas 201.17.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 33. un 34.priekšlikumu, atbildīgās komisijas variantu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - 201.18.pants. Počas kundze arī tam ir devusi jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, tikai diferencējusi sodus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. 37.priekšlikums ir Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, tikai precīzāk to izteikusi. Tas ir redzams 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. 39.priekšlikums ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo pašvaldībām jau ir šādas tiesības noteikt personas, kurām var uzlikt sodus par vietējo saistošo apbūves noteikumu pārkāpšanu, un noteikt arī to apmērus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par grozījumiem 215.3.pantā priekšlikumi nav iesniegti. Par 231.pantu ir deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 40. un 41.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tie tiek pieņemti.

I.Bišers. 42.priekšlikums ir deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisija lūdz atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

I.Bišers. Priekšlikums ir deputātiem iesniegt savus priekšlikumus līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 21.maijs? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākošais ir darba kārtības jautājums nr. 39. Lēmuma projekts “Par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvas Republikas Seimu 1998.gada aprīlī”. Tagad gan ir maijs, bet faktiski tas ir jāizskata. Vai deputāti uzstāj, ka nepieciešama šā jautājuma izskatīšana? Deputāti atsauc savus parakstus. Līdz ar to šo jautājumu izņemam no darba kārtības. Vai kāds uzstāj, ka nepieciešama šā jautājuma izskatīšana?

Pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma. Lēmuma projekts “Par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo Saeimas lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji - Dilba, Gredzens, Ozoliņš, Druva un Apalups - ir norādījuši, ka Andrašs Fazekašs ir izcils Latvijas vīnogu un citu dārza kultūru selekcionārs, ilgstoša darba rezultātā viņam ir izdevies izveidot unikālas, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas piecas vīnogu un trīs saldo ķiršu šķirnes. Viņš veic plašu dārzkopības popularizācijas darbu un ir viens no ievērojamākajiem Gulbenes rajona sabiedriskajiem darbiniekiem. Kā liecina viena no pēdējām publikācijām Gulbenes rajona avīzē “Dzirkstele”, pie šīm jau izaudzētajām vīnogu šķirnēm šogad Andrašs Fazekašs pievieno vēl četras jaunas vīnogu šķirnes, kas piemērotas Latvijas apstākļiem. Pretendents uz pilsonības piešķiršanu brīvi pārvalda sarunu un rakstu valodas līmenī latviešu, krievu un ungāru valodu. Ir piecu bērnu tēvs, kuri visi ir Latvijas pilsoņi. (Starpsauciens: “Kurā istabā degustācija?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Balso 48 deputāti, tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu mobilizēties darbam un piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Andrašs Fazekašs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais ir darba kārtības jautājums nr. 41. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums. Steidzams.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Arī likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir jāizdara grozījumi, kas saistīti ar to, ka pirms gada mēs esam grozījuši Pašvaldību likumu un noteikuši savādāku kārtību rajonu padomju izveidošanai. Līdz ar to tiešās vēlēšanās netiek vēlētas rajonu padomes un nav jāveido rajonu līmenī šīs vēlēšanu komisijas. Ir arī attiecībā uz otro lasījumu iesniegti vairāki grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Pirmais grozījums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 1., 4., 8., 12.pantā vārdus “pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes” ar vārdiem “pilsētas domes un pagastu padomes”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 6.panta 3.punktu pēc vārda “kastēm” ar vārdiem “un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 6.pantu ar 7.2. un 7.3.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 15.pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par datorizēto apstrādi, bet, tā kā mēs pašreiz pieņēmām un jau nosūtījām komisijām Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, kas paredz, ka skaitīšana nebūs datorizēta, tad mums atkal pēc neilga laika nāksies mainīt šo likumu, tāpēc es lūdzu nepieņemt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tātad, godātie kolēģi, problēma ir tāda: grozot uz trešo lasījumu Saeimas vēlēšanu likumu, mēs esam pieņēmuši tādas normas, kas nosaka, ka kopumā par partijām nodotās balsis tiek skaitītas attiecīgajās vēlēšanu komisijās - pilsētās un pagastos. Savukārt tā saucamie krustiņi un mīnusiņi tiek skaitīti centralizēti Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un likumā noteiktajā kārtībā. Taču tā kā šādu procedūru finansiāli un tīri tehniski nav iespējams realizēt un atlikušajos sešos mēnešos sagatavoties šīs procedūras tehniskai izpildei, tad tika iesniegti grozījumi Vēlēšanu likumā, tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, jau zinādama šos grozījumus Vēlēšanu likumā, ko iesniegusi Juridiskā komisija, tomēr uzskatīja, ka likuma par Centrālo vēlēšanu komisiju 15.pantā šī redakcija ir jāprecizē, vienlaikus nosakot, ka vēlēšanu zīmju datorizēto apstrādi saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un pārraudzībā veic Statistikas pārvalde. Vienlaikus ar pārejas noteikumiem mēs nosakām, ka šā panta trešā daļa, proti, tā, kuru es nocitēju, stājas spēkā tikai 6 mēnešus pēc tam, kad ir saņemts attiecīgais finansējums. Tādējādi uz 7.Saeimas vēlēšanām šī norma faktiski nebūs spēkā. Es aicinātu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā... Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tātad 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 16.panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Tas ir priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar trešo punktu, par kuru es pirms brīža jau runāju. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu balsot kopumā par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 42.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4138 - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Izsniegtajos dokumentos pirmajā un otrajā lappusē ir atsevišķi redakcionāli priekšlikumi, par kuriem, man liekas, šobrīd nebūtu jābalso un jādebatē. Un tā pirmais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Godātais Dinēviča kungs, tātad 4.pants ir izteikts precizētā redakcijā. Pret to deputātiem iebildumu nav. Tālāk, kur nav šo priekšlikumu, mēs pantus trešajā lasījumā neizskatām. Mēs izskatām tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi un kuros ir precizēta redakcija. Varbūt deputātiem ir iebildumi pret šo precizēto redakciju?

V.Dinēvičs. Pirmais priekšlikums ir 3.lappusē. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums par izmaiņām 9.pantā - “Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem”. Viss teksts deputātiem ir izdalīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 11.pantu, kur ir minētas zinātniskās kvalifikācijas pamatprasības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 3.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums - aizstāt 12. un 13.pantā vārdus “valsts zinātniskās iestādes” ar vārdiem “valsts zinātniskie centri”.

Sēdes vadītājs. Dinēviča kungs, visu nelasīsim, jo deputātiem dokumentos ir šie priekšlikumi. Jūs vienkārši varat komentēt komisijas viedokli. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Deputātiem arī iebildumu nav. Darīsim to tādēļ, lai mums operatīvāk ietu darbs.

V.Dinēvičs. 4.priekšlikums ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 5.priekšlikums - deputātu Ābeles, Leiškalna un Tomašūna priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas... Ir iebildumi! Atklājam debates. Imants Liepa vēlas runāt - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Ja mēs tā paskatāmies, tad abi priekšlikumi, par kuriem mēs varam izšķirties, nav no labākajiem, bet, ja ir jāizšķiras par vienu no tiem, tad es ieteiktu izšķirties par labu Ābeles, Leiškalna un Tomašūna ierosinājumam.

Kāpēc? Pievērsiet, lūdzu, uzmanību 6.lappusē pirmajai ailītei, un tur otrajā rindkopā stāv teikts, ka paplašinātā habilitācijas padome var habilitēt - tātad piešķirt augstāko zinātnisko grādu. Tā var habilitēt zinātņu doktoru, kurš ir iesniedzis dokumentus ievēlēšanai par profesoru konkursa kārtībā. Tātad atliek tikai iesniegt dokumentus ievēlēšanai par profesoru, un tas jau ir pietiekoši, lai piešķirtu augstāko zinātnisko grādu. Tas ir neloģiski! Zinātniskie grādi ir viena lieta, kad ir jāstrādā līdz sirmai galvai, un vēl tad neizdodas aizstāvēt tos. Un otra lieta ir amati. Profesors ir amats, un, lai varētu ievēlēt šajā amatā, ir jāizpilda zināmas prasības, bet nevar vienlaicīgi abi būt, ka atliek iesniegt uz vienu, un tas jau ir pietiekoši, lai saņemtu gan augstāko amatu augstskolā, gan vienlaicīgi arī piešķirtu augstāko zinātnisko grādu. Tas ir neloģiski! Un šis neloģiskums ir novērsts Ābeles, Leiškalna un Tomašūna priekšlikumā, tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts - runās nākamais.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tapa ārkārtīgi smagās diskusijās. Ievērojot to, ka komisijā nav daudz cilvēku, praktiski ir tikai viens, kurš ir nodarbojies ar zinātnisko darbību, tāpēc mēs komisijā pieaicinājām arī pārstāvjus no Zinātņu akadēmijas, konkrēti visu Zinātņu akadēmijas vadību ar akadēmiķi Stradiņu priekšgalā. Komisijas sēdēs piedalījās ministrijas vadība, Augstākās izglītības padome, tāpat arī augstskolu pārstāvji. Pat trimdas latviešus pārstāvēja Nolendorfa kungs - trimdas zinātnieks. Un tā situācija bija tāda, ka komisija beidza darbu, bet mēs lūdzām visus šos augsti godātos zinātņu pārstāvjus palikt kabinetā tik ilgi, kamēr viņi nebūs vienojušies par galīgo likumprojekta variantu. Un tā pēc ilgām, ilgām diskusijām visu šo manis iepriekš minēto institūciju pārstāvji tomēr vienojās par daudzpusīgi pieņemamo vai daudzmaz pieņemamo likumprojekta variantu un arī lūdza, lai mēs Saeimā nekādus labojumus vairs neizdarītu, jo citādi atkal, neapšaubāmi, būs neapmierinātie, jo šis kompromiss tiešām tika panākts visā šajā likuma redakcijā, bet neapmierinātie būs vienmēr. Es tomēr ļoti lūgtu saglabāt cienījamo deputātu un komisijas, kā arī visu šo iepriekš minēto institūciju pārstāvju kompromisa ceļā izveidoto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Čerānam - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Arī man pēdējos mēnešos ir iznākušas diskusijas ar dažādiem zinātnes jomas ekspertiem, to skaitā arī ar Zinātņu akadēmijas vadību, un runa ir par ideju, kas ir nobriedusi šajās zinātnieku aprindās un kas tagad tiek ierosināta mums šajā likumprojektā, - veikt valstī pakāpenisku pāreju uz tādu situāciju, ka mūsu valstī vairs netiks piešķirti habilitēto zinātņu doktoru grādi.

Tā ir pamatvirzība, kurai ir savi argumenti, un šie argumenti ir tādi... Es nosaukšu vismaz divus. Viens no šiem argumentiem ir tāds, ka zinātniekiem, kas no Latvijas ir aizbraukuši uz Rietumiem un kas ir strādājuši Rietumos, valstīs, kurās nav šāda habilitētā zinātņu doktora grāda... Un šādu valstu ir vairākums... Pat tāda ar tradīcijām bagāta valsts kā Vācija jau ir atteikusies no šā habilitētā zinātņu doktora grāda piešķiršanas. Tātad tam zinātniekam, kurš ir bijis šajā Rietumu zinātņu apritē un ir ieguvis šeit nepieciešamo kvalifikāciju, ir jādod iespēja nākt atpakaļ uz Latviju un ir jādod iespēja šādam cilvēkam kandidēt profesora vēlēšanās.

Tas, lūk, ir tas izšķirošais, kas šajā brīdī atšķir habilitēto zinātņu doktoru no tāda zinātņu doktora, kurš nav habilitēts un kurš ir ieguvis tikai šo pirmo zinātniskā doktora grādu. Tad tam ir iespēja tikt ievēlētam par profesoru, bet mums ir jāļauj arī jauniem... Arī tiem cilvēkiem, kuri savu līdzšinējo zinātnisko karjeru ir saistījuši ar darbu kādā Rietumu valstī, ir jāļauj nākt šeit uz Latviju, un tad, ja viņu zinātniskā kvalifikācija ir apmierinoša, ir konkurētspējīga... un bieži vien viņu zinātniskā kvalifikācija būs konkurētspējīga. Tad tādā gadījumā arī viņiem ir jāļauj ieņemt šo profesora amatu.

Es iztēlojos situāciju ekonomikas vai sociālajās zinātnēs, bet tikpat labi tas atsevišķos gadījumos varētu būt dabzinātnēs, kad mūsu vietējie profesori jeb vietējie cilvēki ļoti nelabprāt grib laist iekšā šādus jaunus spēkus no ārpuses. Un es domāju, ka šādu jaunu cilvēku piesaistīšana tikai varētu stimulēt mūsu izglītības sistēmas attīstību jau ar to vien, ka mēs ļaujam arī šiem cilvēkiem ienākt pietiekami viegli šajā izglītības sistēmā.

Otrs moments, domājot par paša jaunā cilvēka zinātnisko karjeru. Ņemot vērā to, ka zinātne pēdējos gadu desmitos un pēdējos gados pasaulē attīstās ļoti strauji, nebūtu pamatoti, ka jauns cilvēks jebkurā vecumā... ka viņš tā vietā, lai gūtu konkrētus zinātniskus rezultātus vai veiktu konkrētus zinātniskus pētījumus, nodarbojas ar to, lai noformētu šo habilitētā doktora disertāciju, kura ir nepieciešama viņa tālākajai karjerai. Šis laiks, kas tiks patērēts šīs disertācijas rakstīšanai, būs objektīvi zaudēts viņa tālākajā zinātniskajā darbībā.

Vēl viens punkts, kāpēc šis habilitētā zinātņu doktora grāds būtu atceļams, ir tas, ka šos grādus normāli piešķir par pētījumu kompleksiem, kas ir varbūt pat ilgākā laikā veikti kādā zinātņu nozarē. Taču pēdējā laikā ārkārtīgi strauji attīstās dažādas starpdisciplināras nozares, un, lai cilvēks būtu pasaules līmenī, viņam nākas šo savu zinātnisko pētījumu tēmu operatīvi un strauji mainīt. Līdz ar to nepastāv šī iespēja objektīvi vienas nozares ietvaros veikt lielāka apjoma pētījumus, kas varētu tikt uzskatīti par pietiekamiem, lai piešķirtu šo zinātnisko grādu par ieguldījumu kādas vienas noteiktas nozares attīstībā.

Te faktiski iznāca trīs argumenti, kas runā par to, lai mēs tomēr atteiktos no šā habilitētā zinātņu doktora grāda. Šajā likumā ir iestrādāts pārejas periods, bet šī izšķiršanās faktiski notiek jau šajā pantā. Runa ir par to, lai mēs principā vismaz perspektīvā atteiktos no tālākas šā habilitētā zinātņu doktora grāda piešķiršanas. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēl ir pieteikušies pieci deputāti.

Nākošajam vārds Imantam Liepam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Liepas kungs runās otro reizi.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Pirmkārt, par to, būt vai nebūt habilitētajiem doktoriem, šinī pantā nav runa, jo abi varianti paredz habilitācijas palikšanu, kāda tā ir. Tā ka Čerāna kungs šeit runāja labākajā gadījumā par 7.priekšlikumu. Tas ir viens.

Otrkārt, ne mazākajā mērā neapšaubot šeit pieminēto akadēmiķu kompetenci un šā likumprojekta tapšanas vēsturi, es tomēr gribu vērst uzmanību uz Latvijas valstī pastāvošajiem likumiem. Mums vēl ir Augstskolu likums, un tikai šajā Augstskolu likumā ir minēts tāds jēdziens kā “paplašinātā habilitāciju padome”. Šajā likumā paplašinātajai habilitācijas padomei ir dotas tiesības ievēlēt profesorus un asociētos profesorus, taču nekādā gadījumā tur nav sacīts, ka šai padomei ir tiesības piešķirt zinātniskos grādus. Zinātniskos grādus, tanī skaitā augstāko habilitēto zinātnisko grādu, piešķir Habilitācijas padome. Tikai un vienīgi! Tāda ir tā lietas precizēšana un punktu salikšana uz “i”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Arī es negribu ielaisties visās tajās diskusijās, kas neattiecas uz šo priekšlikumu, un apspriest jautājumu, vai Latvijai ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi habilitētie doktori. Man personīgi tas patiktu, ja mēs varbūt ar Liepas kungu un vēl daži citi paliktu tie pēdējie habilitētie doktori, bet visi pārējie būtu tur apakšā un nekad nevarētu par tādiem kļūt. Tas jau nebūtu varbūt nemaz tik slikti, tomēr tas ir pavisam cits jautājums.

Šeit ir jautājums par to, kā un par ko mēs piešķiram habilitēto doktoru grādus. Mums jau presē un zinātnieku aprindās ir pietiekoši daudz runāts par to, ka dažās šajās habilitācijas padomēs ir katastrofiski krities prasīgums pret tiem kandidātiem, kuri iesniedz darbus un tīko pēc šiem habilitēto doktoru grādiem, un to nereti piešķir, vienkārši balstoties uz pilnīgi nepārliecinošiem materiāliem.

Un te jau mums ir parādījusies tāda jauna teorija, ka grādus piešķir par iesniegšanu - ka vajag kaut ko iesniegt, vienalga ko, un, ja kaut kur kaut kas ir iesniegts, tad tas ir pietiekams pamats, lai piešķirtu habilitētā doktora grādu. Tā, piemēram, nemaz nevajag uzrakstīt kvalitatīvu darbu, nevajag vairs publikāciju, bet vajag atnest tikai kādas no mūsu daudzajām izdevniecībām papīrīti, ka tur ir iesniegts kaut kāds darbs, lai gan izdevniecība to varbūt nekad mūžā netaisās publicēt. Taču tai jau nav grūti uzrakstīt papīrīti, ka tai ir kaut kāds darbs, ka ir kaut kāda papīru kaudzīte iesniegta un ka tā tur atrodas. Un, izrādās, tas ir pilnīgi pietiekoši, lai uzskatītu, ka pretendentam ir kaut kāda vērtīga publikācija un ka viņam var piešķirt šo habilitētā doktora grādu.

Te ir solis arī tādā virzienā, ka pietiek iesniegt dokumentus, lai kandidētu uz profesora amatu, ka ar to pietiek, lai varētu saņemt habilitētā doktora grādu, bet pēc tam jau var arī nekļūt par to profesoru. Neviens varbūt netaisīsies viņu vēlēt par to profesoru, bet iedos viņam to habilitētā doktora grādu, un tas viņu pilnīgi apmierinās, un viņš ies prom. Es domāju, ka tik zemu nolaist latiņu habilitētā doktora grāda iegūšanai mēs nu nekādā ziņā nedrīkstam.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte - runās nākamā.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šī diskusija, kas notiek pašlaik, ir vietā un laikā, un, manuprāt, tā nebeigsies tik vienkārši, ka mēs šeit to visu izrunāsim, jo arī zinātnieki esot jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strīdējušies. Te ir jautājums par koncepciju - vai Latvija vēl arvien turpinās saglabāt zinātniskajos grādos to sistēmu, ko ieviesa Padomju Savienībā un kas ļoti krasi atšķīrās no Eiropas un pasaules prakses. Runa ir par zinātnisko darbu divpakāpju aizstāvēšanu - kandidāts un tad doktors. Ar ko tad tas doktors no habilitētā tagad atšķiras? Tas ir tieši tas pats, kas bija padomju gados. Divas pakāpes.

Bet, ja mums ir maģistratūra, tad maģistratūra ir cilvēka gatavošana zinātniskajam darbam, kas beidzas ar maģistra darbu. Tad tā ir tā pirmā pakāpe, kad cilvēks pierāda savu gatavību zinātniskajam darbam, kā agrāk teica, kļūstot kandidāts. Tad ir pilnīgi loģiski, ka tālāk ir doktora disertācija un cilvēka darbs zinātnē, nevis cīņa par grādiem, lai dabūtu posteņus. Līdz ar to mums šeit ir jāizšķiras, vai mēs izglītības sistēmā iesim to ceļu, ko esam sākuši, vai turpināsim ik pa brīdim pieklibot.

Es jums gribu atgādināt vienu lietu, jo varbūt cilvēki, kas nav bijuši ar to saistīti, to ir piemirsuši, kā Latvijā radās pirmie habilitētie doktori. Es negribu nevienu habilitēto doktoru šajā zālē apvainot, bet pirmie habilitētie doktori radās pēc Ministru kabineta lēmuma. Ar Godmaņa parakstu. Un vēstures zinātnē tas vispār bija absurds. Viens no pirmajiem habilitētajiem doktoriem saņēma savu grādu un tiesības pēc tam vadīt Habilitācijas padomi par grāmatu un disertāciju “Buržuāziskās partijas un to darbības kritika Latvijā 1905-1917.gadā”. Un tas nevienu tanī brīdī neuztrauca. Tādā veidā šie habilitētie doktori izveidoja padomes un tālāk veica šo darbību. No vienas puses, tagad patiešām ir habilitēto doktoru padomes, habilitācijas padomes, kuras dod katram, kas to uzskata par iespējamu, vismaz uztaisīt tā saucamos papīrus, kas ir vajadzīgi.

Bet ir arī otra absurda situācija. Tikko kā parādās valsts profesora postenis, kura atalgojums ir divarpus reizes lielāks nekā nākamajai kategorijai augstskolā... Es jums atkārtoju - atalgojums ir divarpus reizes lielāks nekā docentam... Un tad uzreiz Habilitācijas padome savelkas apmēram tā, kā Zīgerists kādreiz teica, - “armija kā ezis”. Tā Habilitācijas padome savelkas kā ezis un saskaita: tā, uz šo brīdi mums ir trīs habilitētie doktori, kas var pretendēt uz profesora vietu. Kamēr viņi nav ievēlēti, nevienu lāgā nehabilitēsim. Kā to izdarīt ierēdnieciski - vienmēr var atrast iespēju, un tādi gadījumi ir bijuši vairāki. Tāpēc nedrīkst izveidoties situācija, ka padomes piešķirtais grāds ir noteicošais, vai tu esi zinātnieks vai ne.

Es gribētu teikt, ka varbūt pat vajadzētu veikt tādu aptauju (to varētu veikt Izglītības komisija): habilitēto doktoru pēdējās zinātniskās publikācijas, kādas ir bijušas pēc habilitācijas grāda saņemšanas. Man šķiet, ka šobrīd vismaz 80 procentiem habilitēto doktoru nebūtu tur ko ierakstīt vairāk kā daži avīžu raksti. Pasaules praksē nevis tas, vai tu esi habilitēts vai ne, bet gan tas, kādas grāmatas, kādus rakstus tu esi uzrakstījis, kādus kursus augstskolā esi pasniedzis un tamlīdzīgi, nosaka tev iespēju kļūt par profesoru vai nekļūt. Nevis grāds, ko tev kāds piešķir.

Mēs esam aizgājuši zinātniskajā darbībā, manuprāt, pa vēl vienu absurdu ceļu. Lai kļūtu par doktoru, vairs nav jāraksta doktora disertācija. Pietiek ar žurnālu publikācijām. Tā arī, starp citu, ir zinātnes degradācija. Kāpēc pasaule prasa šo doktora disertāciju? Tāpēc, ka doktora disertācija ir brieduma pakāpes demonstrējums. Zinātnieks ir sasniedzis šo pakāpi, kad viņš izveido šo darbu, uzraksta šo darbu, pierāda, ka viņš ir spējīgs. Viņam par to iedod šo grādu, un tas nosaka viņa kvalifikāciju, lai viņš varētu tālāk attiecīgi darboties. To, vai viņš pratīs tālāk darboties, - to jau parādīs viņa praktiskā darbība, nevis grāds, ko viņš ir saņēmis. Jo šobrīd habilitētā doktora grāds ir tā kā personālās pensijas piešķiršana uz mūžīgiem laikiem. Tev iedod šo grādu, un tu esi tas, kas var pretendēt kļūt par valsts profesoru. Lai tie citi pagaida! Jo sarunāsim Habilitācijas padomē... Un no tevis neprasa vairāk neko. Nav jau šīs kategorijas... Un, ja tagad saka, ka habilitētais doktors ir attiecīgās zinātnes nozares doktors, tad nu, mīļie cilvēki, jāsaka tā - medmāsa ir atbilstošās nozares dakteris. Ja mēs saglabājam šādu pamatojumu. Tad vajag izdarīt to izvēli par zinātnes sistēmas attīstību. Izdarīt to izvēli un “nogriezt” to habilitētā doktora grādu kā nevajadzīgu, atzīt to, ka savulaik tas tika izvēlēts kā pārejas periods, posms zinātniskajā kvalifikācijā, un atgriezties pie tās kārtības vai paņemt to kārtību, kas darbojas pasaulē. Nevis teikt, ka doktors ir pielīdzināms habilitētam doktoram. Tas ir pilnīgs absurds.

Es domāju, ka trešajā lasījumā vajag iet šo ceļu. Un, lai man nebūtu otrreiz jānāk tribīnē, es gribētu mazliet piebilst par nākamo priekšlikumu. Es atvainojos... Lai tiktu taupīts laiks un lai mēs ietu ātrāk un veiksmīgāk uz priekšu.

Dieva dēļ, nejauciet iekšā Ministru kabinetu un valsts institūcijas, kas pēc tam taisīs kvalifikācijas komisijas: vai pareizi iedots zinātniskais grāds? Mums bija VAK. Zinātnieki zina, ko tas nozīmē. Mums bija Ministru kabineta pārbaudes. Nevar ierēdnis, nevar Ministru kabinets ar savām instrukcijām pārbaudīt, vai zinātniekam ir pareizs zinātniskais grāds. Tas ir atkal nākamais absurds - kontrole, kas tiek uzlikta. Man šķiet, ka, gatavojot trešo lasījumu, šeit vajadzēs vēlreiz nākt kopā zinātniekiem. (Starpsauciens: “Šis ir trešais lasījums.”) Tas ir trešais, es atvainojos...

Kolēģi, es labāk ierosinātu komisijai paņemt šo likumprojektu atpakaļ, pārdomāt vēlreiz visu, salikt visu, kā pienākas, vēlreiz izdiskutēt plašākā sabiedrībā un tad virzīt tālāk šo likumprojektu, jo jau šobrīd ar tiem, kas ir ievēlēti par valsts profesoriem, daudzās vietās mēs esam iebraukuši grāvī.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Man liekas, pašreizējā situācijā kaut kā grimst mūsu zinātne, un man liekas, tas, ko mēs gribam piedāvāt, zināmā mērā atspoguļo šo procesu un varbūt zināmā mērā arī veicina šo procesu. Redziet, man liekas, ir divas dažādas lietas. Ir zinātniskais goda nosaukums, teiksim, profesors, un ir arī postenis - profesors. Tā ir viena lieta, bet cita lieta - zinātniskais grāds. Vecos laikos mums bija zinātņu kandidāts un zinātņu doktors, tagad - habilitētais doktors. Tās ir ļoti atšķirīgas lietas. Man liekas, ka, ja mēs gribam atbalstīt zinātni, tad mums jāatbalsta zinātniskie pētījumi, un tikai disertācija - viena vai otra - dod iespēju zinātniekam pierādīt, ka viņš uz kaut ko ir spējīgs. Ka viņš ir spējīgs risināt kaut kādas zinātniskas problēmas. Vienalga, kā tas būs, - vai pirmā pakāpe būs maģistrs, otrā pakāpe būs zinātņu doktors vai habilitētais doktors... Bet kas ir vajadzīgs? Vajadzīgas ir disertācijas, tās ir kvalifikācijas normas, lai dotu iespēju zinātniekam pierādīt, ka viņš uz kaut ko ir spējīgs. Tās ir kā kvalifikācijas normas Olimpiskajām spēlēm. Nevar cilvēks, teiksim, pateikt: “Es gribu piedalīties Olimpiādē!” Vispirms tu pierādi, ka tu vari pārlēkt 2 metrus augstu barjeru augstlēkšanā vai izdarīt ko citu. Ja tu uz to esi spējīgs, tad tu esi kandidāts, un pēc tam tu vari pretendēt uz kaut ko lielāku.

Tātad, ja mēs gribam stimulēt zinātni, tad mums jāatbalsta zinātniskie pētījumi un mēs nedrīkstam pieļaut, ka tikai par to vien, ka cilvēks dod kaut kādu sarakstu, kādus rakstiņus, viņš uzreiz kļūst zinātņu kandidāts vai habilitētais doktors. Vajag būt procesam. Vajag būt aizstāvēšanai. Es, teiksim, neesmu jurista dēls un neesmu Žirinovskis, kurš atnāks uz padomi un uzreiz kļūs par doktoru. Mani tas varbūt neskar tik dziļi, esmu habilitētais doktors un profesors, es negribu sev nekādus atvieglojumus. Taču man liekas, ka šajā formulējumā, ka habilitētais doktors var kļūt tikai tad, kad viņš iesniedz dokumentus attiecībā uz profesūru... Bet ja cilvēks vēlas strādāt zinātnē un nemaz negrib un neplāno kļūt par profesoru, kāpēc viņš nevar būt habilitētais doktors? Viņam jādod iespēja. Protams, ja mums neinteresē zinātne un neinteresē, teiksim, progress zinātnē, tad mēs varam pieņemt to formulējumu, kas ir šeit projektā. Es aicinu neatbalstīt šo variantu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Čerānam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Vispirms es, vadoties pēc savas pieredzes savā nozarē, gribu tomēr apliecināt savu cieņu visiem tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši habilitētā zinātņu doktora grādu, un es nekādā ziņā netaisos noliegt to ieguldījumu, ko viņi ir izdarījuši zinātnes attīstībā. Es zinu savā nozarē cilvēkus, kas ir tiešām izdarījuši ļoti daudz un kas ir panākuši to, lai arī Latvija tiktu, vismaz atsevišķās nozarēs, uzskatīta par zinātnes lielvalsti vai vismaz vienu no valstīm, kurās ir cilvēki, kas spēj nopietni, pasaules līmenī, darboties ar zinātni. Tie cilvēki bieži vien ieguvuši šo habilitētā doktora grādu. Neviens šiem cilvēkiem šo habilitētā zinātņu doktora grādu netaisās atņemt. Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu dokumentu, kas ir nonācis manā rīcībā, tās ir 10 tēzes par habilitāciju, kas ir apkopotas Izglītības ministrijas sistēmā, un tās ir apkopojis kāds Atis Kapenieks. Es ļoti daudziem argumentiem šajās tēzēs varu piekrist, un es gribu arī jūs šeit iepazīstināt vismaz ar dažiem no tiem.

1. Attīstība šodien notiek ātri, un tā ir daudz ātrāka nekā pirms 20 gadiem.

2. Ir nepieciešama iespēja kvalificētiem zinātniekiem mainīt zinātņu nozari, lai saglabātu konkurētspēju. Savukārt habilitācijas nepieciešamība prasa pārāk ilgi strādāt šaurā nozarē. Līdz ar to nepietiekami attīstās prasme sadarboties un reaģēt uz saimniecības vajadzībām.

3. Habilitācija ir šķērslis jaunu, šodienas Latvijai vitāli nepieciešamu zinātnes nozaru attīstībai.

4. Habilitācija dod iespēju habilitācijas padomēm, kuras nav orientētas uz attīstības veicināšanu, bremzēt Rietumu izcilu universitāšu profesoru darbību Latvijas Universitātēs, jo šie profesori nav habilitēti.

5. Habilitācija apgrūtina Latvijas zinātniekus, kuri ir pēdējos gadus strādājuši Rietumu universitātēs, atgriešanos Latvijā profesoru vēlēšanu ceļā. Līdz ar to tiek papildus bremzēta Rietumu augstākās izglītības pieredzes un prasmes pārnešana uz Latvijas augstskolām.

6. Habilitācija sociālajās zinātnēs rada šķēršļus tādu jaunu zinātnieku darbam Latvijas augstskolās, kuri ir ieguvuši Rietumu pieredzi - bikvalifikāciju, tātad filozofijas doktora kvalifikāciju.

7. Habilitācija paņem daudz intelektuālo un finansu resursu. Līdz ar to pietrūkst intelektuālo resursu, lai iesaistītos Eiropas Savienības projektos. Tā tiešām ir realitāte, ka iesaistīšanās Eiropas Savienības projektos prasa milzīgus intelektuālos resursus. Jo viena lieta ir tā, ka mūsu valsts izšķiras par to, ka mēs ņemsim dalību šajās Eiropas Savienības programmās, un tas ir ļoti labi, bet mums ir jāpiedalās šajās programmās tādā veidā, lai mēs no tām varētu dabūt atpakaļ vairāk, nekā mēs šeit ieguldām.

8. Habilitācijas darba rakstīšana nedod papildu prasmi starptautiskās sadarbības attīstīšanai. Latvija nespēj izmantot tās sadarbības iespējas, kuras tai ir reāli pieejamas. Tā tiešām ir reālā situācija.

9. Būtu vēlējums gados vecākiem kolēģiem mudināt jaunākos kolēģus pūlēties vairāk iesaistīties Eiropas projektos, prasot šādā veidā, atbilstoši jaunajam laikmetam, apliecināt savu kvalifikāciju.

Visbeidzot jāteic, ka habilitācijas darba veidošana neattīsta Rietumu tipa domāšanu, kura ir nepieciešama veiksmīgai starptautiskā līmeņa darbībai. Tam visam seko aicinājums atcelt habilitāciju. Es domāju, ka šie argumenti ir tādi, lai tajos tiešām ieklausītos un izšķirtos par to, lai šīs habilitācijas grāda piešķiršana, vismaz perspektīvā, tomēr tiktu Latvijā izbeigta.

Protams, ir arī atsevišķi argumenti, kurus var minēt habilitācijas aizstāvji, bet es domāju, ka šie pretargumenti ir pietiekami spēcīgi, lai mēs sekotu absolūta valstu vairuma piemēram un šo habilitāciju atceltu.

Vēl gribu piebilst, ka diskusija par habilitācijas atcelšanu vai neatcelšanu tiešām ir vietā šajā brīdī. Jo atbildīgās komisijas iesniegtais 6.priekšlikums tikai pasaka, kādas ir habilitēto doktoru tiesības, - ka tās paliek tādas pašas, kādas ir attiecīgās zinātnes nozares doktoru tiesības. Bet tiek atcelta pašreizējā 13.panta pirmā daļa, tā tiek izteikta citā redakcijā, kas runā par habilitētā zinātņu doktora grāda piešķiršanu. Aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpināsim izskatīt likumprojektu nākamajā sēdē, jo tuvojas šodienas sēdes noslēgums. Debatēs par šo likumprojektu, 5.priekšlikumu, vēl ir pieteikušies runāt deputāti Aivars Kreituss, Andris Rubins un Anna Seile.

Pirms mēs beidzam sēdi, mums jāpieņem lēmums par 10 deputātu priekšlikumu, kuru Saeimas Prezidijs ir saņēmis. Tas ir par jautājumu un atbilžu sēdi. Deputāti lūdz to pārcelt no šā gada 14.maija uz 28.maiju.

Deputāti var runāt “par” vai “pret”.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts, es redzu, pirmais ir pieteicies. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien atceramies mūsu maigo un mīļo diskusiju par Birkava kungu, kur arī norādīja, ka varbūt opozīcija, it sevišķi Zīgerista personā un zīgeristiešu personā, neuzdotu šos jautājumus... tas ir, uzdotu taisni jautājumus, bet neprasītu ministra demisiju. Tādēļ es kategoriski iestājos par to, ka, lai iepriecinātu beidzot Kārli Čerānu un mūs visus un lai mums nebūtu atkal jāprasa ministru demisija, noteikti vajadzētu šovakar šo sēdi noturēt. Es aicinu beidzot ļauno vairākumu beigt ņirgāties par opozīciju, jo, ja jūs mūs “apbižosiet”, mēs parunāsim ar “Saimnieku” un vienreiz jums nopietni parādīsim, ka šādām sēdēm ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu deputāts Lujāns runāja “pret”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”? “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi no šā gada 14.maija uz 28.maiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies ar savām identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Godājamie kolēģi! Jūs, tie, kas darbojaties Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupā, saņēmāt zīmītes par viesu ierašanos nākamo pirmdien. Ir maza korekcija nepieciešama. Mūsu sastapšanās nevar notikt Sarkanajā zālē, jo tur ir Prezidija sēde, bet gan Jēkaba ielā 16, 106.telpā. Jēkaba ielā 106! Tātad komisijas mājā. Pulksten 10.30 pirmdien. Laipni lūdzu ierasties uz šo sastapšanos ar viesiem.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Andrejs Požarnovs, Roberts Jurdžs, Juris Galerijs Vidiņš, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Jānis Bunkšs, Jānis Ābele, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Elmārs Zelgalvis, Ādolfs Ločmelis un Kārlis Jūlijs Druva.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es pirms sēdes slēgšanas gribu atgādināt, ka mēs pirmdien pulksten 9.00 turpināsim ārkārtas sēdi. Pirmdien pārtraukumā, pirmajā pārtraukumā, Saeimas Prezidijs lems par tālāko mūsu darba kārtību. Domājams, ka, tāpat kā iepriekš, trešdienās un ceturtdienās būs Saeimas sēdes. Šodienas Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute