1998.gada 14.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pasludinu par atklātu 14.oktobra Saeimas sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, kā parasti ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām mūsu darba kārtībā. Līdz ar to pirms jautājuma izskatīšanas mums ir jāpauž sava attieksme pret šiem deputātu priekšlikumiem. Skatīsim ienākšanas secībā.

Pirmais ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums: mainīt šodienas darba kārtību un izskatīt darba kārtības 45.punktu - likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” (trešais lasījums) - kā darba kārtības trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 1.punktu, tas ir, pirms darba kārtības 25.punkta. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš” - vēlas runāt “pret”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz es runāšu kā Saeimas sekretārs. Mēs paši sanācām kopā un vienojāmies, ka šonedēļ strādāsim tik ilgi, cik būs vajadzīgs, lai izskatītu visus jautājumus, tāpēc vienīgais, ko būtu attaisnoti šobrīd mainīt, ja mēs atbalstām Latvijas sportu, tas ir, piešķirt šo pilsonību, ja sportists to ir pelnījis, par nopelniem kādam Latvijas izlases futbolistam, bet visus pārējos jautājumus es aicinu nevis mainīt, bet strādāt tik ilgi, kamēr mēs būsim izskatījuši visus jautājumus. Ja mēs sāksim šobrīd mainīt, tad jūs saprotat, cik ļoti sarežģīti būs plānot darbu Sadarbības padomei, frakciju pārstāvjiem kopā ar Prezidiju izveidot šo darba kārtību. Tā ir jau izveidota. Lūdzu, vienkārši strādāsim tik ilgi, kamēr būs izskatīti visi jautājumi. Paldies. Balsojiet “pret” visiem! Izņemot to, par kuru es aicinu balsot “par”, tas ir, izmaiņām tikai vienā - pilsonības gadījumā, nevis pārējos.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs runāja jau par visām nākamajām izmaiņām darba kārtībā, bet pašreiz mēs izskatām šo konkrēto priekšlikumu. “Par” deputāti runāt nevēlas. Vēlas? Es atvainojos! Paulis Kļaviņš vēlas runāt “par”. Lūdzu!

P.Kļaviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik vienkārši tas nav, ka mēs varam tagad 144 darba kārtības punktus skatīt cauri. Mēs esam aizmirsuši... varbūt arī savlaicīgi no Ministru kabineta nav pienācis lēmuma projekts par to, ka mums īsi un skaidri jāpasaka, vai Saeima atļauj Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadam piedalīties operācijās Bosnijā vai neatļauj. Tas ir jāizlemj, jo pēc dažām dienām viņiem ir jābrauc, tāpēc, ja mēs to nevaram izlemt tagad, ja mēs to nevaram, tad...

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs, mēs pašreiz runājam par Teritorijas attīstības plānošanas likuma izskatīšanas izmaiņām.

P.Kļaviņš. Es gribu teikt tikai to, ka mums ir arī dažas citas pārmaiņas jāveic. Mēs nevaram tā vienkārši virzīties uz priekšu un pēc trim dienām pieņemt kaut ko tādu, kas ir vajadzīgs jau šodien.

Sēdes vadītājs. Deputāti savu viedokli no tribīnes ir pauduši. Lūdzu zvanu! Izlemsim šo priekšlikumu - atbalstīt vai ne - balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - mainīt darba kārtību un 45.punktu izskatīt tūdaļ pēc darba kārtības 25.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 39, atturas - 14. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais iesniegšanas secībā ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Tā ierosina izdarīt izmaiņas šodienas darba kārtībā, tas ir dokuments nr. 4739-b. Visus darba kārtības jautājumus laika ekonomijas nolūkos es neminēšu, tāpēc nosaukšu tikai numurus, jo te tas ir izklāstīts divās lappusēs. Tātad 55., 56., 57., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 92., 98., 99. un 110.darba kārtības jautājumu iekļaut tūlīt aiz darba kārtības 24. jautājuma.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Caurmērā, dāmas un kungi, katrs jautājums prasītu varbūt vienu minūti laika, un, ja mēs varētu no šiem, tā sakot, “tikt vaļā”, tas būtu ļoti jauki, bet es to saku uzziņai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu no tribīnes runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Ārlietu komisijas ierosinājumu - mainīt šodienas darba kārtību un manis minētos darba kārtības jautājumus, kurus es nosaucu (kopumā tādu ir 14), iekļaut tūlīt aiz darba kārtības 24. jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 34, atturas - 14. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais iesniegšanas secībā ir desmit deputātu iesniegtais priekšlikums: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 117.pantu, ierosinām 14.oktobra sēdes darba kārtībā jautājumu nr. 129 pārcelt un izskatīt uzreiz pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.”

Vēlas runāt Modris Lujāns par šo priekšlikumu. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 129.jautājums ir par Latvijas futbolista Mihaila Miholapa uzņemšanu pilsonībā par sevišķiem nopelniem. Salīdzinoši, protams, varētu jau gaidīt vēl vairākas nedēļas, bet šodien Latvijas izlase tiekas ar Slovēnijas izlasi, un cienījamais Miholapa kungs... Arī Latvijas futbola izlase ļoti lūdza atbalstīt šo iniciatīvu, jo viņš ir viens no Latvijas vadošajiem futbolistiem. Šis ir rets gadījums, kad Latvijas futbola izlase var iekļūt Eiropas čempionātā. Tas būtu patiešām pozitīvs stimuls, ja šodien Saeima pagrieztos ar seju pret futbolu un atbalstītu šo iniciatīvu, tad arī Latvijas izlase varbūt veiksmīgāk nospēlētu pret Slovēniju. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Otrs deputāts, kas vēlas paust savu attieksmi - tas nozīmē, ka viņš to var darīt “pret”-, ir Kārlis Čerāns no frakcijas “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man nav pilnīgi nekas iebilstams pret Latvijas futbolu, bet es domāju, ka godātajiem deputātiem, kuri šeit grib izdarīt kaut kādas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tomēr nāktos, trīs gadus strādājot šeit, Saeimā, iemācīties Kārtības rulli un šo priekšlikumu iesniegt nevis 117.panta kārtībā, bet gan 51.panta kārtībā, kas paredz šos grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, tā ka, es domāju, mēs varētu palūgt kolēģiem šo priekšlikumu pareizi noformulēt. Pēc tam mēs to varētu visi arī atbalstīt, bet šajā gadījumā, ja tas notiek 117.panta kārtībā... Tāpēc man būtu lūgums vismaz sēdes vadītājam šo jautājumu virzīt atbilstoši Kārtības rullim un vispirms iekļaut darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”, lai šāds patstāvīgais priekšlikums būtu mums skatāms. Tomēr rīkoties kaut nedaudz vajag saskaņā ar Kārtības rulli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, Čerāna kungs, raugoties pēc procedūras, jums ir taisnība, bet būtība ir tāda, ka šie desmit deputāti prasa grozīt darba kārtību, un līdz ar to mums šis jautājums ir jāizskata tāds, kā viņi to ir noformulējuši. Tātad tas šodien ir uz viņu sirdsapziņas.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu - mainīt darba kārtību un darba kārtības 129.jautājumu izskatīt tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Tas skar šo pilsonības piešķiršanas jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 6. Šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Un pēdējais no dokumentiem, kas skar darba kārtību. Saeimas Prezidijam ir adresēts Andra Rubina iesniegums, kurā viņš lūdz svītrot no izskatīšanas Saeimas 14.oktobra sēdē dokumentu nr. 4728 “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rubinam”: “Es atsaucu savu lūgumu piešķirt atvaļinājumu laikā no 6. līdz 9. oktobrim sakarā ar to, ka tas ir novēlots, jo šodien jau ir 14.oktobris.” Rubina kungs ierosina samazināt darba kārtību par vienu jautājumu. Ierosinu to atbalstīt atbilstoši Juridiskā biroja viedoklim, jo tas nav balsojams. (Starpsauciens: “Piekrītam!”)

Tālāk mēs varam sākt izskatīt mūsu darba kārtību.

Pirmais darba kārtības punkts. Likumprojekts “Civilprocesa likums”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā uz tribīni dodas Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4730. Tūlīt es arī aicinu kolēģus deputātus pievienot šim dokumentam dokumentu nr. 4730-a, jo šeit ir precizējums 96.lappusē.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 109. un 110.pantam, izskatot lietu trešajā lasījumā, ziņotājs ziņo par tiem likumprojekta pantiem, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi. Es atļaušos tā arī darīt, proti, zināmā veidā grupēt šos priekšlikumus, jo par vienu un to pašu pantu tādi ir vairāki.

Tātad 1.priekšlikums ir par 2.pantu - “Tiesas spriešana civillietā”. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi precizētu redakciju. Ir precizēta redakcija. Komisija lūdz atbalstu, un lūdzu to atbalstīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 3.pants. Redakcionāls precizējums - vārda “likums” vietā lietot “likuma normas”, kā tas ir atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 3., 4. un 5. priekšlikums ir par 5.pantu. 3. priekšlikums. Kolēģis Ādamsons lūdz apvienot šā panta pirmo, otro un trešo daļu un izteikt šo pantu tādā redakcijā, kāda jums ir redzama trešajā ailē. Pēc būtības šī redakcija un šis priekšlikums ir vērā ņemami, taču ne šajā likumprojektā. Tas ir materiālās normas jautājums. Civillikuma ievaddaļas 3.pantā šī norma jau ir nostiprināta, tāpēc procesuālajā likumā tas nav nepieciešams, jo procesuālais likums vienmēr paredz, ka procedūras normas ir jāievēro tādas, kādas ir spēkā lietas izskatīšanas brīdī. Tātad komisija tikai šo apsvērumu dēļ nav atbalstījusi Ādamsona kunga priekšlikumu.

4. un 5. priekšlikums ir redakcionāla rakstura, un šie terminoloģijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo 3., 4. un 5.priekšlikumu. Komisijas viedoklis tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 6.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 7.priekšlikums. Deputāta Ādamsona kunga priekšlikums -papildināt 11.pantu ar normu, kāda ir redzama trešajā ailē. Komisija to nav atbalstījusi, jo no juridiskā viedokļa termins “klātesošās personas” ir nekorekts. Saskaņā ar jau spēkā esošo “videoierakstus atļauts izdarīt ar tiesneša vai tiesas atļauju” - tas jau ir nostiprināts. Pārējos ierakstus procesa dalībnieki drīkst izdarīt, bet tas nav jāregulē šeit, likumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. 8.priekšlikums ir par 13.pantu. Precizēts, ka tiesa notiek vienīgi valsts valodā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu. Tas arī tiek pieņemts.

J.Kaksītis. Par šo pašu pantu ir vēl arī 9.priekšlikums, kas paredz izslēgt juridisko personu privilēģijas neuzstāties valsts valodā. Ja nu tās tomēr nesaprot valsts valodu, tad šīm juridiskajām personām būtu pašām jānodrošina tulks tiesas procesā.

Sēdes vadītājs. Pret 9.priekšlikumu deputātiem arī iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 10.priekšlikums ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

J.Kaksītis. 11.priekšlikums arī faktiski ir redakcionāla rakstura. Notikusi pāreja no negatīvā apgalvojuma uz pozitīvo, ka jāpamatojas tikai uz lietas pierādījumu, kas pārbaudīts tiesas sēdē. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 12. un 13. priekšlikums ir par 18.pantu, kurā ir noteikts, kādā gadījumā tiesas tiesnesis nepiedalās lietas atkārtotā izskatīšanā. Deputāts Ādamsons lūdz papildināt - aiz vārdiem “ja spriedums” iestarpināt vārdus “vai lēmums”. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, bet atbildīgās komisijas redakcija ir 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14., 15., 16. un 17. priekšlikums ir par 19.pantu - “Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana”. Šis pants ir redakcionāli sakārtots atbilstoši jau iepriekš manis minētajam 18.pantam. Arī vēlāk mēs redzēsim šā likumprojekta 91.pantu, kas nosaka, kādā gadījumā jāatstata prokurors, kurš nevar piedalīties lietā. Prokurors ir lietas dalībnieks, tādēļ 14.priekšlikumā viņš nav atsevišķi nosaukts. Visus šos priekšlikumus atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. priekšlikumā ir skarts terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 19. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs - aizstāt attiecīgus vārdus 26. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 20. priekšlikums ir par 28. panta sesto daļu atbildīgās komisijas redakcijā. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 21. priekšlikums ir par 29. pantu. Terminoloģijas jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt un 21. priekšlikumu atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 22. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Te ir sakārtota terminoloģija, kas skar ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja 23., 24. un 25. priekšlikumu par 33. pantu. Arī šeit ir sakārtoti juridiskās terminoloģijas jautājumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 26. priekšlikums ir par 34. pantu, kas ir redakcionāli pilnveidots. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 27. priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 37. panta trešās daļas saskaņošanu ar pirmo daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 28. priekšlikums ir par 38. pantu - “Kancelejas nodeva”, kur ir noteikts, ka lietas dalībniekiem ir tiesības saņemt sprieduma vai lēmuma kopijas, taču par to ir maksājama attiecīga kancelejas nodeva. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 29. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - redakcionāli sakārtot juridisko terminoloģiju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 30. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 42. pantu - “Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij” (attiecīgā redakcija ir redzama 3. ailē). Šeit ir noteikti tiesas izdevumi, to būtība, kā arī sekas, ja tie nav samaksāti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 31. priekšlikums ir par 43. pantu, kas nosaka izņēmumus no vispārīgajiem noteikumiem par tiesas izdevumiem. Tātad 43. panta pirmā daļa nosaka, kas ir atbrīvoti no tiesas izdevumiem. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 32. priekšlikums ir par 44. pantu - “Ar tiesas procesu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana”. 32. priekšlikums ir izteikt šo pantu un tā nosaukumu precizētā redakcijā: “Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana”. Tur ir noteikta kārtība, kādā šie jautājumi ir jārisina, izskatot šīs kategorijas lietas. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 45. pantā ir precizējums. Es šim precizējumam pievērsīšu jūsu uzmanību tādēļ, ka arī visos turpmākajos gadījumos, kur būs iepriekšējā - otrajā - lasījumā pieņemtajā redakcijā lietota vārdkopa “blakus sūdzība vai protests”, turpmāk tiks lietoti tikai vārdi “blakus sūdzība”, jo ir ietverts Kriminālprocesa likumā atsevišķs pants, kurš pasaka, ka visos tajos gadījumos, kad ir tiesības iesniegt blakus sūdzības, ir tiesības iesniegt arī blakus protestu. Tādēļ, sākot ar 45. pantu, tiek lietots tikai viens apzīmējums - “blakus sūdzība”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 34. priekšlikums ir kolēģa Ādamsona priekšlikums papildināt 54. pantu, iestarpinot aiz vārdiem “dzīvesvieta nav zināma” vārdus “un to nav iespējams noskaidrot”. Faktiski mēs uzskatām, ka vārdi “dzīvesvieta nav zināma” nosaka un ietver sevī arī to, ka to nav bijis iespējams noskaidrot. Būtība ir tāda, ka, ja mēs lietojam apzīmējumu “dzīvesvieta nav zināma”, tad tas nozīmē, ka to nav bijis arī iespējams noskaidrot. Tādēļ nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāts Ozoliņš prasa balsojumu. Godātie deputāti, lūdzu jūsu uzmanību! Tātad šis ir 34. priekšlikums, un to izvirzījis deputāts Ādamsons. Atbildīgā komisija ierosina to noraidīt, neatbalstīt. Deputāts Ozoliņš prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par vai pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 22, atturas - 13. Balso 42 deputāti. Tas ir par maz, lai pieņemtu kvalificētu lēmumu.

Lūdzu atkārtot zvanu. Godātos deputātus es lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret- 34, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kaksītis. 35. priekšlikums ir par 56. pantu - “Pavēstes piegādāšana”. Saeimas Juridiskais birojs ierosina vārdu “piegādā pa pastu” vietā lietot vārdus “nosūta ierakstītā sūtījumā”. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Es redzu, ka ir uz pults nospiesta poga, liecinot par Edgara Bāna vēlēšanos uzstāties... Lūdzu, esiet uzmanīgi! Tātad deputātiem nav iebildumu? Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 36. priekšlikums ir redakcionāla rakstura priekšlikums no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Arī 37. un 38. priekšlikums ir par 56. pantu. Deputāts Ādamsons iesaka izslēgt panta devīto daļu. Devītā daļa ir šāda: “Ja pavēste nosūtīta šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.” Šī norma ir ļoti būtiska. Ja šo normu izslēdz, tad faktiski tiek zināmā mērā paralizēta lietas izskatīšanas iespēja tādos gadījumos, ja personas visos pieļaujamajos vai arī nepieļaujamos veidos cenšas izvairīties no ierašanās uz tiesas sēdēm. Mēs uzskatām, ka devītās daļas būtība ir tāda: ja pavēste ir nosūtīta atbilstoši likumam katrā konkrētā gadījumā, vai tā būtu sūtīta ar ziņnesi vai pa pastu, vai kādā citā veidā, un ja attiecīgā izsaucamā persona neierodas uz tiesas sēdi, tad ir uzskatāms, ka viņa nevēlas izmantot savas tiesības. Tādēļ Juridiskā komisija neatbalsta Ādamsona kunga priekšlikumu, bet savukārt atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, ka šāda norma nav piemērojama tanī gadījumā, ja nav bijusi zināma attiecīgās personas atrašanās vieta. Ja nav bijusi zināma atrašanās vieta, tad, protams, nosūtīšanai pa pastu vai ar ziņnesi vairs nav nekādas jēgas. Iepriekš jau Saeimas vairākums par to nobalsoja... Tātad es lūdzu 37. priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt 38. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38. priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 39. priekšlikums. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalsta. 62. pants ir saistāms ar 63. panta otro daļu, un līdz ar to mainīta ir panta daļu numerācija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 40. priekšlikums un 41. priekšlikums ir par 64. pantu - “Piezīmes par protokolu”. Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumu izslēgt 68. panta trešajā daļā pēdējo teikumu: “Tiesas lēmums nav pārsūdzams”. Tātad tas ir pārsūdzams, un var arī noprotestēt. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 73. un 74. priekšlikums ir par 73. pantu.

Sēdes vadītājs. Godātais Kaksīša kungs, tas ir 43. un 44. priekšlikums.

J.Kaksītis. Jā, es atvainojos, 43. un 44. priekšlikums ir par 73. pantu. Otrajā lasījumā pieņemtajā 73. panta redakcijā ir norādītas personas, kam ir piešķirtas tiesības aizstāvēt. Juridiskais birojs iesaka precizēt šo personu loku, un tas ir izdarīts 43. priekšlikumā. Un arī 44. priekšlikumā precizētas šīs piešķirtās tiesības aizstāvēt to vai citu personu intereses. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 45. un 46. priekšlikums ir par 74. pantu. Deputāts Ādamsons ir iesniedzis priekšlikumu papildināt panta otrās daļas 1. punktu ar šādu tekstu: “un izgatavot kopijas”. Tas ir atbalstīts, bet nav atbalstīts deputāta Ādamsona priekšlikums 2. punktu papildināt ar vārdiem “izdarīt pierakstus un audioierakstus”. Es gribu teikt, ka tas pats par sevi ir saprotams un likumā to nav nepieciešams ierakstīt.

Sēdes vadītājs. Par šo pašu pantu ir arī 47. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums -, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Deputātiem nav iebildumu pret 74. panta labojumiem un arī pret komisijas viedokli par tiem? Tie tiek pieņemti.

J.Kaksītis. 48. priekšlikums ir par 80. pantu. Ierosina aizstāt vārdus “piespiedu izpildīšanu” ar vārdu “izpildi”. Tas ir terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 49. un 50. priekšlikums. Juridiskais birojs 82. panta trešo daļu iesaka izteikt 3. ailē redzamajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Savukārt deputāts Ādamsons ierosina papildināt pantu ar jaunu daļu, proti: “Sabiedriskās organizācijas var vest šo organizāciju biedru lietas.” Komisija to nav atbalstījusi. Komisija neuzskata, ka sabiedriskajām organizācijām būtu jādeleģē tiesības pārstāvēt tās personas, kuras, kā mēs zinām, saskaņā ar likumu par sabiedriskajām organizācijām visas ir pilngadīgas, rīcībspējīgas. Līdz ar to komisija šādu normu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 49. un 50. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 51. priekšlikums - veikt 84. panta pirmās daļas papildināšanu. Tas ir juridiskās terminoloģijas precizējums. Līdz šim bija noteikts, ka personām, kurām ir nodibināta aizgādnība... un tās varētu būt gan tās, kas ir garīgi slimas, gan arī tās, kas alkoholisma vai citu iemeslu dēļ ir nonākušas tādā stāvoklī... Terminoloģija šeit ir saskaņota ar Civillikuma 365. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 52. un 53. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikumi par 86. pantu: “Pārstāvju pilnvaru apjoms”. Tas ir juridiskās terminoloģijas redakcionāla rakstura precizējums, un komisija atbalsta pati savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Redakcionāls labojums ir arī 54. priekšlikums - par 90. panta otro daļu -, un komisija savu priekšlikumu, protams, atbalsta.

Par 90. pantu ir arī 55. priekšlikums un 56. priekšlikums. 55. priekšlikums ir terminoloģijas jautājums. 90. pants ir pants, par kuru es jau nedaudz runāju iepriekš, - ka prokurors ir lietas dalībnieks un līdz ar to viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad citiem lietas dalībniekiem ir tiesības pārsūdzēt. Līdz ar to tā norma, kas tika atbalstīta jau iepriekš, vispārīgajā daļā, šeit tiek precizētā redakcijā izteikta 90.pantā. Lūdzu šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti šos priekšlikumus atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 57.un 58.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Te ir terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 59.priekšlikums ir par 93.pantu. Te ir terminoloģijas jautājums - vārds “apstākļi” ir aizstāts ar vārdu “fakti”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 60.priekšlikums ir deputāta Kaksīša priekšlikums - izteikt 93.panta trešo daļu šādā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 61.priekšlikums ir par 95.panta pirmo daļu, un tas ir redakcionāla rakstura. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Redakcionāla rakstura ir arī 62.priekšlikums, kas ir par 98.panta “Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība” pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamais ir 63.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 111.panta ceturtajā daļā vārdus “pamatota lūguma” ar vārdiem “motivēta lūguma”. Jo tas, vai lūgums ir pamatots vai nav pamatots, ir tiesas jautājums, bet katrā ziņā šādam lūgumam ir jābūt motivētam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 64.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 123.pantu. Tajā tiek risināts jautājums, kādos gadījumos un kādā kārtībā ir izdarāma ekspertu atstatīšana vai noraidīšana. 123.pants ir atbalstīts Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 65.priekšlikums ir par 126.pantu - “Valsts vai pašvaldības iestādes atzinums”. Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 127.pantu ir divi priekšlikumi - Juridiskā biroja priekšlikums un deputāta Ādamsona kunga priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir redakcionāla rakstura, un tas ir juridiskās terminoloģijas precizējums, par kuru es jau iepriekš runāju, - par nepilngadīgu vai aizgādnībā esošu personu interešu pārstāvēšanu. Bet 67.priekšlikums - deputāta Ādamsona kunga priekšlikums - ir kontekstā ar to priekšlikumu, kuru mēs komisijā neatbalstījām un kuru arī Saeima neatbalstīja, - par sabiedrisko organizāciju lomu prasības celšanā šo sabiedrisko organizāciju biedru interesēs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 68.un 69.priekšlikumi ir par 128.pantu, tie ir redakcionāla rakstura. Komisija tos atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Redakcionāla rakstura vai, pareizāk sakot, juridiskās terminoloģijas jautājums ir 70.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdu “apliecina” ar vārdu “apstiprina”. Tas ir 129.pants - “Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī 71.priekšlikumu - 133.pantā izslēgt vārdu “visi”. Jo, ja jau šeit tiek lietoti vārdi “prasības pieteikumam nav pievienoti likumā paredzētie dokumenti”, tad apriori ar to tiek domāts, ka tie visi nav pievienoti. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta. Atbalsta arī par šī panta trešo daļu iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Kaksītis. 73.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Par 73.priekšlikumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man vienmēr ir atbildīgajam ziņotājam lūgums sniegt nelielu paskaidrojumu, kāpēc pretprasības iesniegšana... kāpēc būtu uzliekams šis pienākums atbildētājam tikai līdz sprieduma taisīšanai pirmās instances tiesā un kāpēc pretprasību nevar iesniegt tad, kad konkrētā lieta ir jau aizgājusi tālāk. Jo jāņem vērā tas, ka otrās instances tiesā vai kādā citā lietas izskatīšanas stadijā varētu parādīties tāda šīs lietas virzība, kura būtiski atšķiras no tās lietas virzības, kura ir bijusi pirmās instances tiesā. Un tāpēc, pirms mēs atbalstām šo priekšlikumu, man būtu referentam lūgums izskaidrot šo jautājumu. Un, ja šeit netiks saņemts izsmeļošs izskaidrojums, tad es šajā brīdī lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Jautājums, kuru izvirza Čerāna kungs, ir, varētu teikt, pat fundamentāls. Ja mēs tādā veidā pieļaujam, ka pretprasību var grozīt arī vēl kādas citas instances tiesas laikā, tad praktiski tiek liegtas tiesības sagatavoties šīs pretprasības atspēkojumam. Visi pierādījumi pirmās instances tiesā tiek pārbaudīti līdz sprieduma taisīšanai, un prasības grozījumi arī var tikt izdarīti tikai līdz sprieduma taisīšanai, visi pierādījumi tiek pārbaudīti līdz sprieduma taisīšanai, tādēļ faktiski tā vairs nav pretprasība, tā jau ir cita prasība. Pretprasībai ir savas privilēģijas... ir jāizvirza līdz brīdim, kad pirmās instances tiesa taisa spriedumu. Tā ir bijis visu laiku. Es, varētu teikt, brīdinu par to, ka, ja mēs tā sajauksim jau spēkā esošo tiesvedību, tad var iznākt tā, ka mēs, labu domādami, faktiski izdarām slikti. Pretprasība ir izskatāma un izspriežama tikai līdz brīdim, kad tiek taisīts spriedums. Tādēļ jau tai ir arī šis nosaukums - pretprasība. Tā ir kaut kas pretējs prasībai.

Sēdes vadītājs. Paldies Kaksīša kungam. Vai Čerāna kungs prasa balsojumu? Nē. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 73.priekšlikuma atbalstīšanu. Tas tiek pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kaksītis. Nākamais ir 74.priekšlikums. Ir runa par prasības nodrošinājumu. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi un ietvērusi vienā pantā visus šos prasības nodrošinājuma veidus, tie ir dažādi. Vienā pantā tiek pateikts, kāds katrā konkrētajā gadījumā, atkarībā no tā, kāda ir mantas, īpašuma nostiprināšanas pakāpe, varētu būt mantas lietošanas veids vai cits veids rīcībai ar šo mantu. Vienā pantā tiek uzskaitīti šie prasības nodrošinājuma līdzekļi, jo, kā jau teicu, mantas izlietošana sakarā ar šo nodrošinājumu vai ierobežojumu varētu būt dažāda. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 75.priekšlikums ir par 142.pantu - “Lēmuma par prasības nodrošināšanu izpilde”. Atbildīgā komisija savā izstrādātajā redakcijā nosaka šā lēmuma izpildes laiku, kārtību un to amatpersonu loku, kurām šis lēmums izpildāms. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 76.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt vārdkopu “un advokāta”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 77.priekšlikums ir juridiskās terminoloģijas jautājums, Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 78.priekšlikums ir par 152.panta ceturto daļu - aizstāt vārdus “masu saziņas līdzekļu” ar vārdiem “masu informācijas līdzekļu”. Tas atbilstoši likumam ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 79.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē, ka ir izskaidrojamas liecinieku tiesības nesniegt liecības tām personām, kuras saskaņā ar šā likuma 107.pantu drīkst izmantot šīs tiesības. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 80.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka nebrīdina liecinieku... tātad aizstāt vecumu, sākot ar kuru vai līdz kuram nepilngadīgās personas nav brīdināmas civilprocesā par kriminālatbildību par nepatiesām liecībām. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 81.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu “patiesības” ar vārdiem “lietas apstākļu”, jo civilprocesa katrā pusē ir jāpierāda savi izvirzītie motīvi vai savi apstākļi, līdz ar to nebūt ne vienmēr ir iespējams noskaidrot objektīvo patiesību, tādēļ arī tiek lietots šis temins “lietas apstākļi”. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 82.un 83.priekšlikums. Pirmais ir Ādamsona kunga priekšlikums: papildināt 178.pantu - “Rakstveida pierādījumu apstrīdēšana” - ar vārdkopu, ka “izņemot gadījumu, kad tas izdarīts vardarbības vai draudu ietekmē”. Faktiski šis priekšlikums ir atbalstīts Juridiskās komisijas redakcijā, kas ir redzama 5.ailē. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 84.priekšlikums ir redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Arī 85.priekšlikums zināmā veidā ir redakcionāla rakstura par to, kādi labojumi, pierakstījumi ir jāatrunā un kādā kārtībā tas atrunājams spriedumā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 86.priekšlikums ir par 194.pantu - “Saīsinātais spriedums”, tur ir nomainīts septiņu dienu laiks ar četrpadsmit dienām. Faktiski tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - 14 dienas ir tuvāks termiņš reālajām iespējām, lai sagatavotu šādu spriedumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 87.priekšlikums ir par 195.pantu - “Spriedums par naudas summas piedziņu”, un Juridiskā komisija ir izstrādājusi šā panta tekstu precizētā redakcijā, papildinot, ka prasītājam ir tiesības turpmāk saņemt arī iespējamos procentus par savlaicīgi nesamaksāto naudu, kas viņam pienākas no atbildētāja. Tā, kā es teicu, ir Juridiskās komisijas redakcija. Lūdzu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

J.Kaksītis. 88. ir Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā var iesniegt blakus sūdzību, tātad arī blakus protestu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 89.priekšlikums precizē 201.panta - “Papildspriedums” - pirmās daļas 1.punktu, ka papildspriedums var tikt taisīts par gadījumiem, ja lietas dalībnieki ir par šo jautājumu, izskatot lietu pēc būtības, snieguši savus paskaidrojumus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 90.priekšlikums - papildināt 203.panta pirmo daļu ar otro teikumu redakcijā, kāda ir redzama. Te ir precizēts sprieduma spēkā stāšanās laiks, izņemot...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. 91.priekšlikums. Tas ir priekšlikums, par kuru es sākumā runāju, un tagad jums vajadzētu skatīties nr.4730-a lapā. Šeit bija ieviesusies kļūda: “lietās, kurās prasītājs atzinis prasījumu”. Nu, protams, prasītājs nevar atzīt prasījumu, tāpēc “prasītājs” ir nomaināms ar vārdu “atbildētājs”. Tas ir 91.priekšlikums. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Un 92.priekšlikums - papildināt panta otro daļu ar vārdkopu “šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā”. Arī to Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 91. un 92.priekšlikuma redakciju. Atbildīgā komisija tās ir atbalstījusi. Tas ir dokuments nr.4730-a. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 93.priekšlikums ir par 206.pantu - “Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veidi vai kārtības grozīšana”. Ir deputāta Ādamsona priekšlikums - papildināt šo 206.pantu ar jaunu daļu, šajā gadījumā - ar trešo daļu, kur vajag paredzēt, ka tiesai ir jānosaka, kam jāsedz zaudējumi, kuri var rasties prasītājam sakarā ar sprieduma atlikšanu vai sadalīšanu termiņos. Tas ir tāds visai abstrakts priekšlikums - “kuri var rasties”. Kā to var zināt, izskatot šajā brīdī, šajā stadijā sprieduma izpildes sadalīšanu vai atlikšanu. Acīmredzot šeit ir jautājums par to, ka, ja šādi zaudējumi rodas, tad šā procesa dalībniekam ir tiesības prasības kārtībā risināt šo jautājumu par kompensāciju, kas ir radusies, taču šajā stadijā to nav iespējams izdarīt, tādēļ arī komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem priekšlikumiem. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 94. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 208.pantu - “Sprieduma noraksta nosūtīšana”, un birojs šajā priekšlikumā ir paredzējis zināmā veidā drusku saīsināt termiņu, kad nosūtāms spriedums, kā arī ir sadalījis tos gadījumus, kad persona ir piedalījusies lietas izskatīšanā, un tos gadījumus, kad viņa nav piedalījusies lietas izskatīšanā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 95.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir par 222.panta nosaukuma maiņu - virsrakstu “Prasības neizskatīšanas sekas” aizstāt ar “Sekas prasības atstāšanai bez izskatīšanas”. Kā jūs redzat, tas ir redakcionālas dabas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 96.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 234.pantu - “Lietu piekritība”. Juridiskais birojs atbilstoši tam, kā jau šeit rakstīts, ierosina Civillikuma 365.pantā lietot tādu terminoloģiju, kāda ir materiālo tiesību normās. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 97.priekšlikums ir saistīts ar terminoloģijas jautājumu 242.pantā - “Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 98. un 99.priekšlikums ir par 251.pantu - “Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā”. Tātad ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt šo pantu ar diviem punktiem, ka sevišķās tiesāšanas kārtībā izskata gan lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā, gan lietas sakarā ar streiku un streiku pieteikumu atzīšanu par nelikumīgu. Mēs pirms neilga laika pieņēmām šo likumu 6.Saeimā. Tātad komisija atbalsta gan savu, gan biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. 100. un 101.priekšlikums ir par 254.pantu - “Pieteikums sevišķās tiesāšanas kārtībā”. Tie ir redakcionālas dabas jautājumi, it sevišķi 100.priekšlikums ir redakcionālas dabas jautājums, turpretī 101. ir precizēti tie pierādījumi, kādi ir jāizsaka šajos pieteikumos, proti, tie ir apstākļi, uz kuriem pierādījums tiek pamatots, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. 102.priekšlikums ir par 255.pantu - “Pieteikuma atstāšana bez virzības”, un tas ir papildināts ar vārdiem “vai nav samaksāti tiesas izdevumi”. Tātad tajos gadījumos, kad nav samaksāti tiesas izdevumi, pieteikums tiek atstāts bez virzības. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 103.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura - aizstāt vārdus “izskatāmo lietu iztiesāšana” ar vārdiem “lietu izskatīšanai”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 104.priekšlikums ir par 250.pantu - aizstāt vārdus “lietas izskatīšanu” ar vārdu “tiesvedību”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 105.priekšlikums ir par 260.pantu - “Pieteikuma saturs”, kur vārds “apliecinošus” ir aizstāts ar vārdu “apstiprinošus”. Es gribu pievērst uzmanību, ka arī turpmāk vairākos gadījumos šīs izmaiņas būs. Un komisija to atbalsta, jo pieteikumā ir jāiesniedz pierādījumi, kas “apstiprina” to vai citu faktu, nevis kas “apliecina” to vai citu faktu. Faktiski arī tas ir terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 106.priekšlikums ir analoģisks. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 107.priekšlikums ir par 273.pantu - nosaukums “Lietas sagatavošana iztiesāšanai” ir aizstāts ar “Lietas sagatavošana izskatīšanai”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis 108.priekšlikumu par 276.pantu “Tiesas izdevumi” un iesaka izslēgt...

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 109. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek precizēti gadījumi, kad tiesāšanas vieta ir zināma. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 110.priekšlikums ir Juridiskās komisijas redakcija 286.panta - “Tiesas spriedums” - pirmajai daļai, un komisija arī atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 111. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā precizētā redakcijā izsaka 286.panta piektās daļas pirmo rindkopu. Atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 112. ir terminoloģijas jautājums, par kuru es jau runāju, - vārds “apliecina” aizstāts ar vārdu “apstiprina”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 113.priekšlikums paredz mainīt nodaļas nosaukumu “Lietas sakarā ar tiesas uzaicinājumu” pret nosaukumu “Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā”, jo šeit tas uzsvars ir jāliek uz tiesību dzēšanu, nevis uz tiesas uzaicinājumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un tālāk jau arī atbilstoši šim nodaļas nosaukumam ir ierosināts 114.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko arī komisija atbalsta, jo ir precizēta terminoloģija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Arī 115.priekšlikumā ir skatīts terminoloģijas jautājums - 295.pantā vārda “iztiesāšanai” vietā lietot vārdu “izskatīšanai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 116.priekšlikums ir par 297.pantu - “Tiesas spriedums”. Saeimas Juridiskais birojs ir precizētā redakcijā izteicis šā panta otrajā daļā paredzēto normu, un Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 117.priekšlikums - redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 118.priekšlikumā ir precizēta redakcija. Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdus “attiecīgajai institūcijai” ar vārdu “prokuroram”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 119.priekšlikums ir par 311.pantu - “Uzaicinājuma par mantojuma atklāšanos izsludināšana”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 120.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - pārveidot 313.pantu par 314.pantu un izteikt attiecīgajā redakcijā gan vienu, gan otru pantu, precizējot gadījumus, kad ir iespējama testamenta apstrīdēšana un kā tad ir jārīkojas, kad testaments tiek apstrīdēts pilnā apjomā vai tikai daļēji. Komisija arī atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 121.priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Kaksītis. 122.priekšlikums ir par 320.pantu - “Zīmoga noņemšana”, kas redakcionāli precizēts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 123. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 321.pantu - “Mantojamās mantas aprakstīšana”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 124.priekšlikums ir par 325.panta - “Pieteikums par izsludināšanu” - otro daļu. Juridiskā biroja priekšlikums, kur skatīts terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 125.priekšlikums - aizstāt nodaļas - “Lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 342.pantā - “Lietu piekritība” vārdu “apgabaltiesa” ar vārdu “tiesa”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 126.priekšlikums ir par 345.pantu - “Lietas ierosināšana”. Runa ir par maksātnespējas lietas ierosināšanu. Komisija ir izteikusi šo pantu precizētā redakcijā, un tas ir saskaņots ar Saeimas jau akceptēto 142.pantu - vispārīgās daļas pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 127.priekšlikums ir 348.panta septītās daļas precizējums, ka tiesas spriedums maksātnespējas lietā ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 128.priekšlikums ir par 349.pantu - “Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas”. Šajā pantā, tāpat kā daudzos citos, jūs redzēsiet, ka termina “arests” vietā tiek lietots termins “apķīlājums”. Tā ir terminoloģija, kas ir saskaņota ar Civillikumu. Šeit ir arī precizēts, ka, ja mantu atbrīvo no apķīlājuma, tad šī manta tiek nodota administratoram, nevis, kā tas ir bijis iepriekšējā tekstā, “kad administrators to ir pieņēmis savā pārvaldīšanā”. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 129. un 130. priekšlikums ir par 360.pantu - “Sūdzība par administratora rīcību”. Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Šī kārtība ir redakcionāli precizēta. Juridiskā komisija atbalsta šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 131. priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums aizstāt vārdu “un” ar vārdu “vai”, jo šīs ir dažādas kategorijas lietas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 132.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 367.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 133. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdu “pieteikums” ar vārdu “lieta”. Tas ir terminoloģijas jautājums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Par šo pašu pantu ir 134. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

J.Kaksītis. 135. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā ir izstrādājusi savā redakcijā 373.pantu - “Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšana”. Šis pants ir saskaņots ar jau akceptēto 142.pantu, kas nosaka, kādām institūcijām kādā kārtībā šie lēmumi ir jānosūta, un arī regulē, kā ir izskatāmas lietas par administratora nepareizu rīcību. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir precizējis 375.panta - “Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas izskatīšana” - otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 376.pants - “Tiesas spriedums kredītiestādes maksātnespējas lietā”. Par šo pantu ir 137.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 377.pants - “Tiesas spriedums kredītiestādes likvidācijas lietā”. Juridiskais birojs ir redakcionāli precizējis panta pirmo daļu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 378.pants - “Tiesas darbības pēc kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas pasludināšanas”. Redakcionāli ir precizēta redakcija. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 140.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 386.panta pirmo un otro daļu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 141.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 387.pantu - “Lēmums par administratora vai likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu”. Šis ir terminoloģijas jautājums. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 143.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 391.pantu - “Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu par 392.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par 397.pantu - “Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 399. pantu “Pieteikuma saturs” ir iesniegti divi priekšlikumi - abi no Juridiskā biroja. Faktiski tas ir juridiskās terminoloģijas precizējums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 148.priekšlikums ir par 404.pantu - “Pieteikuma saturs”. Ir precizēta terminoloģija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 149.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 405.pantu - “Tiesneša rīcība pēc pieteikuma saņemšanas”. Lūdz izslēgt norādīto vārdkopu, jo tā atkārto 407.panta pirmās daļas būtību. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī Juridiskā biroja iesniegto 150.priekšlikumu. Ir runa par 407.panta pirmās daļas precizēšanu, papildināšanu ar tādu vārdkopu, kāda šeit ir redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu par 408.pantu - “Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 152.priekšlikums. Papildināt 409.panta ceturto daļu ar redakciju, kāda ir redzama. Komisija to atbalsta, un arī Saeimu lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 153.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 415.pantu - “Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības”. Komisija ir izslēgusi panta pirmās daļas 1.punktu, tādējādi paredzot, ka, ja apelācijas sūdzība ir iesniegta bez paraksta, tas nebūtu gadījums, ka tā ir jāatstāj bez virzības. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikuma atbalstīšanu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 154. un 155.priekšlikums ir par 420.pantu - “Apelācijas tiesvedības ierosināšana”. Juridiskais birojs ir iesniedzis šos divus priekšlikumus, paredzot gadījumus, kad apelācijas sūdzība... paredz, kādam ir jābūt apelācijas sūdzības saturam un kādas ir sekas, ja nav samaksāta valsts nodeva. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 156.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 425.panta trešajā daļā izslēgt vārdkopu “un netiek apstrīdēti”. Precizētā redakcijā lūdz izteikt šo trešo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 157.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizētā redakcijā izteikusi 426.pantu - “Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana”. Tagad šā panta nosaukums ir “Apelācijas tiesvedības izbeigšana”. Šā panta trešajā daļā ir norma, kas zināmā mērā nodrošinātu, lai netiktu novilcināta tiesvedība apelācijas instances tiesā: “Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla divas reizes neierodas tiesas sēdē un nav lūdzis lietu izskatīt viņa prombūtnē, tiesa var izbeigt apelācijas tiesvedību.” Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 158.priekšlikums ir par 431.pantu - “Apelācijas instances tiesas papildspriedums”. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija atbalsta 159.priekšlikumu, kurš ir par 436.pantu “Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšanas vai protestēšanas pamats”. Šeit ir precizējums, par kuru es jau iepriekš nedaudz teicu, - ka blakus protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā blakus sūdzība. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 160.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Par to, ka blakus sūdzība nav apmaksājama ar valsts nodevu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 161.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 444.pantu ar ceturto daļu tādā redakcijā, kāda ir redzama trešajā ailē. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 162.priekšlikums ir par 445.pantu - “Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu”. Šeit ir arī precizēta tā norma, par kuru es iepriekš teicu, - ka kasācijas protesti iesniedzami tādā pašā kārtībā kā sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikta cita kārtība. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 163.priekšlikums. Deputāta Kaksīša priekšlikums: 478.pantu - “Protesta iesniegšana” - papildināt pēc vārdiem “Augstākās tiesas priekšsēdētājs” ar vārdkopu “Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs”. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 164. priekšlikums ir par 481.pantu - “Šķīrējtiesas izveidošana”. Komisija šo pantu ir izteikusi savā precizētā redakcijā. Ir runa par to, kādā kārtībā izveidojamas šķīrējtiesas, kā tās darbojas un ka šķīrējtiesu darbība nav uzskatāma par uzņēmējdarbību, tā nav uzņēmējdarbības formā veicama. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 165.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 488.pantu “Šķīrējtiesas līguma spēks”. Juridiskais birojs ir izteicis panta ceturto daļu precizētā redakcijā - nevis “puses nav vienojušās citādi”, bet gan “puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai”. Bet izskatīšana pēc būtības ir veicama pēc vienotas procedūras noteikumiem. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 166. priekšlikums. Juridiski tiek precizēta redakcija 507.panta - “Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte” - pirmajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 167.priekšlikums ir par 520.pantu - “Tiesības uz iebildumiem”. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī 168. priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par 521.pantu - “Protokols”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 169.priekšlikums ir par 525.pantu - “Šķīrējtiesas spriedums”. Juridiskais birojs lūdz papildināt panta otro daļu - noteikt, ka spriedumā jānorāda vēl arī cita informācija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Kaksītis. 170.priekšlikums ir par 527.pantu - “Šķīrējtiesas procesa izbeigšana”. Juridiskais birojs to iesaka izteikt precizētā redakcijā. Komisija tam piekrīt.

Komisija piekrīt arī 171.priekšlikumam - Juridiskā biroja priekšlikumam par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 170. un 171.priekšlikumu un atbildīgās komisijas viedokli par tiem. Pieņemts.

J.Kaksītis. 528.priekšlikums ir par šķīrējtiesas nolēmumu.

Sēdes vadītājs. 172.priekšlikums, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. 172.priekšlikums ir par 528.pantu - “Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība”. Komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 173.priekšlikums ir par 529.pantu - “Pieteikuma iesniegšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi”. Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija 174. priekšlikumā par 530.pantu precizē laiku, kad var... par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu, proti, “no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu”. Tātad komisija šo savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 175.priekšlikums. Tajā ir juridisks precizējums 533.pantā - “Tiesas sprieduma izpildīšana”. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 176.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikumu par 534.pantu komisija atbalsta. Šeit ir runa, ka jāizpilda ir ne tikai tiesas spriedumi vai tiesneša lēmumi civillietās, bet arī lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Tas ir tādēļ, ka mums joprojām Civilprocesa likumā ir šāda sadaļa, kuras nebūtu, ja būtu savlaicīgi pieņemts administratīvā procesa likums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 177. priekšlikumā atbildīgā komisija papildina attiecīgo punktu ar vārdkopu “īrestiesas lēmumi”. Kā zināms, Īrestiesas likums, es ceru, tiks pieņemts šīs Saeimas laikā, tātad arī tie būtu izpildāmi šādā te kārtībā. Komisija arī pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 178. priekšlikums ir par 535. pantu - “Izpildu dokumenti”. Un arī šeit ir papildināts ar manis iepriekš teikto, ka tas ir tas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Komisija savu priekšlikumu, protams, arī atbalsta.

Un tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu par 5. punkta izteikšanu jaunā redakcijā. Lūdzu arī Saeimu šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbildīgā komisija ir izteikusi jaunā redakcijā 543. panta otro daļu, tā ir par tiesu izpildītājiem, nosakot, ka tiesu izpildītāja pareizu un savlaicīgu sprieduma izpildi kontrolē rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa noteikts tiesnesis. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 181. priekšlikums ir atbildīgās komisijas ierosinājums par to, kādā veidā tiesu izpildītājs var turpināt izpilddarbības tajos gadījumos, ja izpildīšanas vieta ir ārpus viņa apkalpojamā rajona robežas; proti, tad ir jāsaņem Tieslietu ministrijas rakstiska atļauja. Lūdzu akceptēt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 182. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē 545. panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu par 546. pantu, tas ir, par tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu obligātumu, un ierosina izslēgt otrajā daļā vārdkopu: “... kā arī atcelt tiesu izpildītāja rīkojumu, ja atzīst to par nelikumīgu”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridisks precizējums ir dots 184. priekšlikumā. To ir iesniedzis Juridiskais birojs par 548. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 185. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 550. pantu - “Priekšlikums labprātīgi izpildīt nolēmumu”. Te ir pagarināts nolēmuma izpildes laiks no 5 dienām uz 10 dienām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 186. ir Juridiskā biroja terminoloģisks precizējums - vārdkopas “uzlikt arestu” vietā tiek lietots vārds “apķīlāt”, kas ir ietverts jau iepriekšējā likumprojektā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 187. priekšlikums ir par 555. pantu - “Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību”. Un par to ir divi priekšlikumi - kā jau minēju, nr. 187. un nr. 188. Abus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir precizētā redakcijā izteikusi 557. pantu. Par to ir 189. priekšlikums, un komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Kaksītis. 190. pantā atbildīgā komisija ir izstrādājusi redakciju par izpildlietvedības izbeigšanu, kad to var izdarīt pēc ieinteresēto personu lūguma vai sakarā ar to, ka ir atcelts kāds no lēmumiem. Lūdzu komisijas redakciju atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 191. priekšlikums ir par 560. pantu - “Izpildu dokumentua izsniegšana atpakaļ piedzinējam”. Par šo pantu ir divi priekšlikumi. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir nr. 191. - izslēgt attiecīgo punktu: “... ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis”. Bez tam atbildīgā komisija arī papildina 560. pantu ar jaunu trešo daļu tādā redakcijā, kāda ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 193. priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas par 562. pantu - “Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība”. Komisija paredz, ka no sprieduma izpildes samaksas ir atbrīvotas noteiktas personas, bet šie izdevumi tādā gadījumā ir sedzami no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Uz šo pašu pantu attiecas arī 194. priekšlikums un 195. priekšlikums, kas faktiski risina mūsu jau iepriekš akceptēto problēmu, un es lūdzu Saeimu atbalstīt arī šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 196. priekšlikums. Atbildīgā komisija izteikusi 563. panta pirmās daļas pēdējo teikumu jaunā redakcijā un atbalsta savu priekšlikumu. Lūdzu akceptēt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam?

J.Kaksītis. 197. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 567. pantu - “Piedziņas vēršana uz juridisko personu naudas līdzekļiem”. Te Juridiskais birojs ierosina precizēt otro daļu - papildināt to ar tekstu, kāds ir redzams trešajā ailē. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 198. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu par 568. pantu, un tajā vārda “arests” vietā tiek lietots termins “apķīlāšana”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par 569. pantu, nosakot, kas ir parādnieka mantas apraksts, tā vispārīgie noteikumi, un paredzot, kas tad piedalās šajā aprakstīšanā un kādām amatpersonām būtu jāpiedalās šajā aprakstā, ja attiecīgās personas nav uz vietas vai tās izvairās no piedalīšanās šajā darbībā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Kaksītis. 200. priekšlikums ir par 569. ... par šo pašu pantu, un te ir skatīts terminoloģijas jautājums - pēc vārda “parādnieka” papildināts ar vārdiem “vai glabātāja”, kā arī pārcelt to uz attiecīgo daļu, mainot daļas numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 201. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģijas jautājums - vārdu “arests” aizstāt ar “apķīlāšana”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 202. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina pirmās daļas 3. punktā pēc vārda “institūcijas” iestarpināt vārdus “vai amatpersonas”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis 203. priekšlikumu par 573. pantu - “Parādnieka mantas novērtēšana”, paredzot ekspertu piedalīšanos šīs mantas novērtēšanas gadījumā.

Arī 204. priekšlikums risina šo pašu jautājumu par ekspertu piedalīšanos šajā procedūrā. Komisija šos abus priekšlikumus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 205. priekšlikums. Juridiskais birojs 574. pantā - “Mantas glabāšana” - iesaka izslēgt trešās daļas otro teikumu: “Kārtību, kādā aprēķināma maksa par parādnieku mantas glabāšanu, nosaka Ministru kabinets.” Šī norma šajā likumprojektā jau ir regulēta, tāpēc šeit to atkārtot nav nepieciešams. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis 206. priekšlikumu par 575. pantu - “Parādniekiem izņemto vērtību glabāšana”, un komisija šo priekšlikumu precizētā redakcijā atbalsta. Tas ir izteikts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 207. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt termiņu - 5 dienas ar 10 dienām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 208. priekšlikums. Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu par 577. pantu - “Aprakstītās mantas pārdošanas kārtība”, un Juridiskā komisija šo precizējumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskā komisija atbalsta 209. priekšlikumu par 578. pantu - “Aprakstītās mantas pārdošana komisijā” -, nedaudz pagarinot šo termiņu, kad aprakstīto mantu var pārdot komisijā, tātad 5 dienas aizstāt ar 10 dienām. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 210. priekšlikums ir par 579. pantu - “Kustamās mantas izsoles izziņošana”. Tas ir izteikts komisijas redakcijā, un šeit ir sakārtoti jautājumi, kur būtu izvietojami šie paziņojumi. Attiecīgi ir runa arī par specifiskiem priekšmetiem, piemēram, par laivām vai citiem peldlīdzekļiem, arī par to, kādos gadījumos, atkarībā no mantas vērtības, būtu izsludināms vietējā laikrakstā. Atbildīgā komisija, protams, savu priekšlikumu atbalsta un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 211. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 580. pantu - “Kuģa izsoles izziņošana”. Juridiskais birojs lūdz papildināt ar otro daļu, būtisku daļu, kas nosaka, kādā veidā paziņojumi par kuģa izsoli ir izliekami. Lūdzu atbalstīt! Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 212. ir Juridiskā biroja priekšlikums - 585. panta trešajā daļā izslēgt vārdus “kustamām lietām arests noņemams un...”. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 213. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 587. pantu - “Piedziņas vēršana uz darba samaksu”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 214. faktiski ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs to iesniedzis par 592. panta pirmo daļu, tas runā par kārtību, kādā piedziņa vēršama uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 215. priekšlikums. Juridiskais birojs to iesniedzis par 594. pantu - par piedziņas vēršanu uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat komisija atbalsta 216. priekšlikumu par 598. pantu - “Nekustamā īpašuma aprakste”, tātad atbalsta šo jauno 2. punkta redakciju, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 216. priekšlikuma atbalstīšanu? Tas tiek pieņemts.

Kaksīša kungs, tuvojas pārtraukums, bet mums ir vairāki paziņojumi, tāpēc varbūt šobrīd pārtrauksim izskatīt likumprojektu. Nākošais priekšlikums ir nr. 217., ko skatīsim pēc pārtraukuma, bet tagad man ir jādod vārds vairākiem deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus. Taču, pirms mēs to darām, lūdzu, reģistrēsimies!

Lūdzu, godātie deputāti, darīsim to ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš nolasīs reģistrācijas rezultātus, kad tie būs izdrukāti, bet, kamēr tas tiek gatavots, pirmo paziņojumu vēlas sniegt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi tagad, pārtraukumā, komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Paziņojumu vēlas sniegt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti, Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es jums atgādinu, ka saskaņā ar spēkā esošo Korupcijas novēršanas likumu tiem deputātiem, kuri vai nu pēc savas vēlēšanās, vai pēc vēlētāju vēlēšanās nebūs 7. Saeimas deputāti, ir jāiesniedz deklarācija par amatpersonas mantisko stāvokli. Deklarācijas veidlapas varēs saņemt vai nu frakcijās, vai Mandātu un iesniegumu komisijā. Uzsveru, ka deklarācijas iesniegšanas datums ir darba pēdējā diena - respektīvi, 2. novembris, un tāpēc lūdzu visas šīs deklarācijas datēt arī ar šo datumu - ar 2. novembri. (Starpsauciens: “Ar šodienu nevar?”) Ar šodienas nevar, jo tad...

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, paskaidrojumus atsevišķiem deputātiem varbūt nevajag sniegt no tribīnes... Bišera kungs, sniedziet paziņojumu, bet tālāk diskusijas var turpināt arī foajē!

I.Bišers. Bez tam 7. Saeimā neiekļuvušajiem deputātiem valsts amatpersonu deklarācijas būs jāiesniedz vēl arī 15. un 17. mēnesī pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas... 15. un 27. ... Iesniegt šīs deklarācijas varēs vai nu Mandātu un iesniegumu komisijā, vai Valsts ieņēmumu dienestā Smilšu ielā 1. stāvā.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Atgādinu Pilsonības likuma izpildes komisijai, ka sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vēl viens svarīgs paziņojums. Godātie deputāti! Mēs visi sveicam šodien Ludmilu Kuprijanovu dzimšanas dienā! Apsveicam! (Aplausi.)

Un tagad vārds Indulim Bērziņam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I.Bērziņš (6. Saeimas sekretārs).

Lai būtu īsāk, es saukšu tikai uzvārdus. Tātad nav reģistrējušies deputāti: Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Emsis, Krastiņš, Marjaša, Kristovskis, Inkēns, Birzniece, Tenis, Gannusa, Čevers, Čepānis, Ādamsons, Valdmanis, Kušnere, Liepa... Grinovskis, Zīle un Rudzītis... Es redzu, Valdmaņa kungs...

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.00. Pārtraukums ir beidzies. Vai deputāti prasa reģistrāciju? Jums ir tiesības... Kaksīša kungs, faktiski līdz tam, kamēr nebalsojam... Kad mums ir nepieciešams balsojums, tad mums ir vajadzīgs kvorums. Kad būs jāpieņem konkrēts lēmums ar balsojumu, ja deputāti to prasīs, tad mums būs jāpārbauda arī kvorums.

Lūdzu, turpināsim. 217.priekšlikums. Lūdzu, koncentrēsimies uz likumprojektu! Ir atlikuši vairs tikai nedaudzi priekšlikumi, un tad šis ļoti apjomīgais dokuments būs izskatīts. Lūdzu!

J.Kaksītis. 217.un 218.priekšlikums ir par likumprojekta 601.panta otro un trešo daļu. Iesniedzis ir Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Par kuru no šiem priekšlikumiem ir runa? Par 217.priekšlikumu Juris Dobelis pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, izteiksim savu viedokli par 217.priekšlikumu, ko ir izvirzījis Saeimas Juridiskais birojs un atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 7. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kaksītis. Tātad es ceru, ka arī 218.priekšlikums ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 218.priekšlikumu.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kaksītis. 219.priekšlikums ir par 602.pantu - “Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums”. Ierosina panta otro daļu izslēgt. Te ir ideja tāda, ka, ja šīs personas tiktu atbrīvotas no nodrošinājuma maksas, tad faktiski varētu boikotēt izsoli, ne ar ko neriskējot un neko nezaudējot. Tādēļ mēs arī iesakām izslēgt šā panta otro daļu, un lūdzu Saeimu akceptēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 220.priekšlikums ir par 603.panta pirmo daļu - “Nekustamā īpašuma izsoles kārtība”. Atbildīgā komisija, nenoraidot otrajā lasījumā pieņemto redakciju, tomēr ir pirmo daļu precizējusi, izteikusi savā redakcijā un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 604.pants - “Divkāršā izsole”. 221.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Teksts ir juridiski precizēts, un ir skarts arī terminoloģijas jautājums, un tā tas ir arī 222.priekšlikumā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 223.priekšlikums ir par 609.pantu - “Nenotikusi izsole”. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu, lai pantu saskaņotu ar likumprojekta otrajā lasījumā pieņemto 603. un 612.pantu (šobrīd - likumprojekta 608.un 617.pants). Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 224.priekšlikums ir par 610.pantu - “Nenotikušas izsoles sekas”. Juridiskais birojs ierosina izslēgt panta pirmo daļu un mainīt turpmāko panta daļu numerāciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī 225.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir par nenotikušu izsoli. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ka precizējama ir sestā daļa: “Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otra izsole.” Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 227.priekšlikums - mainīt 622.panta nosaukumu: “Ar ķīlu apgrūtinātas kustamās mantas pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana”. Komisija to atbalsta. Komisija atbalsta arī 228.priekšlikumu - līdzīgu priekšlikumu, kas saistīts ar 623.pantu, ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. 229.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 625.pantu - “Piedziņas secība gadījumos, kad parādniekam manta konfiscēta ar spriedumu krimināllietā”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija atbalsta arī 230.priekšlikumu - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par 626.pantu - “Tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Nav iebildumu. Neviens nav pieteicies debatēs.

J.Kaksītis. 231.priekšlikums ir par 626.panta trešo daļu - ka par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību, tātad arī blakus protestu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 232.priekšlikums ir priekšlikums, ko atbildīgā komisija, sakārtojot terminoloģiju, ir iesniegusi par 628.pantu - “Citu personu tiesību aizsardzība, izpildot spriedumu”. Lūdzu to atbalstīt.

Par šo pantu ir arī 233.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Faktiski runa ir par terminoloģiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir iesniedzis 234.priekšlikumu - izslēgt 628.panta piekto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 235.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 630.pantu - “Jautājuma izlemšana par sprieduma izpildīšanas pagriezienu”. Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu, lai precizētu: ja apelācijas instances tiesa noraida prasību, kuru pirmās instances tiesa ir apmierinājusi, tad faktiski tas uzskatāms par pagriezienu. Komisija šādu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 236.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 633.pantu - “Pieteikuma izskatīšana”. Ierosina vārda “tiesnesis” vietā lietot vārdu “tiesa” (attiecīgā locījumā). Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ir izstrādājusi un lūdz Saeimu atbalstīt šādu priekšlikumu: papildināt likumprojektu ar 78.nodaļu - “Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā”. Šajā nodaļā ir divi panti, proti, “Ārvalstīs noslēgtu līgumu apspriešana” un “Ārvalsts likuma piemērošanas kārtība”. Nodaļa un šādi panti ir nepieciešami tādēļ, ka ne vienā vien gadījumā mūsu tiesām nāksies saskarties ar šādu ārvalstīs noslēgtu līgumu izskatīšanu vai apspriešanu un ārvalstu likumu piemērošanu un acīmredzot būs arī nepieciešamība saņemt no ārvalstīm to vai citu informāciju par turienes likumiem. Līdz ar to 638.pantā ir iestrādāta šāda norma: “Ja nepieciešams, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var lūgt ārvalsts iestādes informāciju par šo likumu.”

Lūdzu vispirms atbalstīt 637.pantu, pēc tam - 638.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar tādiem jauniem pantiem, kādus minēja atbildīgais ziņotājs. Deputātiem iebildumu nav, priekšlikums tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 238.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pirmo pielikumu. Civilprocesa likumam ir pirmais pielikums - “Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem”. Juridiskais birojs lūdz papildināt ar 3.punktu, ka nav vēršama piedziņa uz naudu mēneša minimālās algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu. Tātad ir papildināts ar šādu tekstu, kāds ir 3.ailē. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 239.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka un pati arī pēc tam akceptē pirmā pielikuma 8.punktu un aicina to izteikt redakcijā, kāda ir 3.ailē, proti: “Kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, - atsevišķi no šā nekustamā īpašuma”. Tātad papildināt šo sarakstu ar tādu 8.punktu. Lūdzu to akceptēt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. 240.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta stāšanos spēkā, proti, ka likums stājas spēkā ar 1999.gada 1.martu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbildīgā komisija lūdz arī papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas sastāv no vienpadsmit punktiem. Acīmredzot es šeit mazliet pateikšu, kādēļ tas ir nepieciešams. Tātad šodien - es ceru, ka tas notiks un Civilprocesa likums tiks pieņemts - mēs tomēr esam spiesti atsaukties uz vairākiem pantiem un vairākām nodaļām, kuras turpmāk, arī pēc 1.marta, darbosies tādā redakcijā, kāda ir šodien spēkā esošajā Civilprocesa kodeksā. Tas, pirmkārt, attiecas uz lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, jo šīs lietas faktiski būtu administratīvā procesa likuma izskatīšanas un kārtības jautājums, bet, tā kā šāda likuma vēl nav, tad līdz šāda likuma pieņemšanai mums būtu jāvadās pēc tās kārtības, kāda ir paredzēta, izskatot lietas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Tas ir noteikts arī 1.punktā.

2.punktā ir noteikts, ka 543.pants, kā arī 545.un 627.pants, kas ir saistīts ar tiesu izpildītāja statusu, darbosies noteikti arī pēc tam, kad būs stājušies spēkā arī attiecīgie grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Tātad šīm 543., 545. un 627.panta normām ir, ja tā varētu teikt, aizturētais nosacījums, bet pēc tam, kad būs stājušies spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”...

Mēs acīmredzot visi zinām, ka vēl nesen atpakaļ valdība pieņēma attiecīgu koncepciju par tiesu izpildītāju darba reformu, bet tā ir tikai koncepcijas līmenī. Vai nākošā valdība šo koncepciju turpinās realizēt vai ne - tas būs redzams tuvākajā nākotnē, tādēļ šāda atruna ir nepieciešama. Līdz ar to tiesas sprieduma pareizu un savlaicīgu kontroli veic Tieslietu ministrija.

Es gribu teikt, ka šeit ir ieviesusies tehniska kļūda, tāpēc aicinu Saeimu akceptēt, ka 543.panta vietā ir lasāms 548., 545. - 550.pants, bet 627.panta vietā - 632.pants. Tas ir tādēļ, ka sakarā ar likumprojekta izskatīšanu ir mainījusies pantu numerācija un ir ieviesusies šī neprecizitāte.

Tāpat es lūdzu akceptēt Saeimu arī to, ka 598.panta vietā ir lasāms 603.pants, bet 600.panta vietā - 605.pants, un arī tas ir tikai tā iemesla dēļ, ka ir mainījusies pantu numerācija. Līdz ar to es lūdzu Saeimu akceptēt arī pārejas noteikumus ar šīm atrunām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumiem. Tie tiek pieņemti.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu pieņemt Civilprocesa likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Civilprocesa likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Civilprocesa likums ir pieņemts.

J.Kaksītis. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, gribu informēt, ka ir iesniegti atkal priekšlikumi par labojumiem. Skatīsim tos ienākšanas secībā. Godātie deputāti, pirmais ir desmit deputātu pastāvīgais priekšlikums, kuru 10 deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā. Tātad runa ir par dokumentu “Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Atbilstoši Kārtības rullim, mums vispirms ir jālemj par to, vai par šo patstāvīgo priekšlikumu Prezidijs ziņos, jo nākošā mūsu darba kārtības sadaļa ir “Prezidija ziņojumi”. Tātad mums jālemj, vai Prezidijs ziņos par šo patstāvīgo priekšlikumu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Ja mēs par to vienosimies un ja nevienam deputātam tālāk nebūs iebildumu, tas tiks iekļauts darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Godātie deputāti, mums tomēr nav vienprātības zālē. Ir saņemts šāds patstāvīgais priekšlikums, tātad mums ir jābalso par to, vai Prezidijs ziņo par šo priekšlikumu un vai tas tiek iekļauts darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par to, vai mēs iekļaujam sadaļā “Prezidija ziņojumi” patstāvīgo priekšlikumu ar nosaukumu “Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 12. Šis jautājums tiek iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Nākošais darba kārtības jautājums... Es atvainojos, vēl ir izmaiņas darba kārtībā... Skatīsim iesniegšanas secībā. Nākošais ir saņemts no Izglītības... Es atvainojos, tas ir drusku vēlāk mums jāizskata, jo viņi lūdz šīs izmaiņas izskatīt pēc Prezidija ziņojumiem.

Vēl ir iesniegums saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas šodienas darba kārtībā un iekļaut tajā ziņojumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem”” nodošanu komisijām, nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju un paredzot tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz likumprojektu izskatīt kā steidzamu. Te viss ir kopā: tātad vispirms mums ir jālemj, vai mēs šo jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem”” iekļaujam Prezidija ziņojumos. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad tas arī tiek iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Sākam izskatīt darba kārtību!

Nākošais jautājums ir Prezidija ziņojumi. Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības - mieram”, līgumam par to bruņoto spēku statusu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes 1992.gada 18.jūnija lēmuma “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu pret Prezidija atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 1999.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Šeit ir arī Saeimas Saimnieciskās komisijas iesniegts dokuments, bet vēlas runāt Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Saimnieciskās komisijas vārdā es lūdzu nenodot šo likumprojektu komisijām, bet gan atgriezt atpakaļ to Ministru kabinetam, jo ir pārkāpts likums “Par budžetu un finansu vadību”. Lieta ir tāda, ka Saeimai ir tiesības iesniegt savu budžetu, bet valdībai sakarā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 19.panta ceturto daļu nav tiesību mainīt šo iesniegto summu līdz izskatīšanai Saeimā. Diemžēl valdība to ir darījusi un pārkāpusi likumu - tā ir samazinājusi Saeimas budžetu par 1 miljonu 699 tūkstošiem un 93 latiem. Ņemsim vērā, ka Saeima iesniedza budžetu 1999.gadam tikai aptuveni 500 tūkstošu latu apmērā, kas ir nepilni 8% no iepriekšējā gada budžeta, tātad tas ir inflācijas koeficients.

Ja tiek pieņemts Ministru kabineta iesniegtais budžets, tas nozīmē, ka 7.Saeima... nevis 6.Saeima, bet 7.Saeima nebūs spējīga nodrošināt deputātus ar darba vietām, kā arī attīstīties tālāk. Ir tomēr ļoti interesanta situācija, ka Saeimas deputāti un Saeima, kura ir augstākā lēmējinstitūcija valstī, nevar nodrošināt katram Saeimas deputātam darba vietu. Tas nozīmē, ka mums šodien katram deputātam nav viņa galda vai darba vietas, kā varētu teikt. Darba vietas ir nodrošinātas komisiju priekšsēdētājiem, frakciju priekšsēdētājiem un arī, iespējams, dažām citām personām, bet ierindas deputātam nav savas darba vietas. Es domāju, tā ir nepieņemama situācija. Mums vajadzētu pastaigāt pa Ministru kabineta kabinetiem un paskatīties, kādas telpas ir viņiem. Es pat zinu, ka Ekonomikas ministrijā ir izdoti pāri par 2 miljoniem latu, lai remontētu Ekonomikas ministriju un nopirktu mēbeles, turpretī Saeimai nav tiesību nodrošināt saviem deputātiem darba vietas.

Saimnieciskā komisija rūpējusies par šo jautājumu, un mūsu valdījumā esam ieguvuši namu, kas ir tepat blakus Saeimas ēkai, Torņu ielā 3/5. Tur pašreiz notiek plānošana, un tas nozīmē, ka, ja mēs saņemsim šo finansējumu, tad varēs nodrošināt Saeimas deputātiem, apmēram 40 Saeimas deputātiem, katram savu galdu un tamlīdzīgi. Nemaz nav runa par Saeimas deputātu palīgiem un tā tālāk. Nav arī runa par datoriem un citiem jautājumiem, kuri būtu vajadzīgi deputātam, lai viņš varētu normāli strādāt.

Visi sūdzas, ka Saeimas deputāti strādā slikti. Kā lai viņi strādā, ja viņiem nav kur apsēsties? Kā lai viņi strādā? Viņi nēsā savus papīrus koferītī, kā saka, no sēdes uz sēdi. Es domāju, tā ir nepiedodama situācija. Un es arī domāju, ka tā ir milzīgi liela arogance no Ministru kabineta puses. Es zinu, kas notiek Ministru kabinetā. Katrs ministrs rauj uz savu pusi, un Ministru kabinetā nav neviena, kas aizstāvētu Saeimas intereses. To dara Saimnieciskā komisija.

Es lūdzu nenodot šo likumprojektu komisijām, bet atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai tas izmaina šo vienu punktu un tad lai atnāk atpakaļ. Es domāju, šī ir ļoti liela necieņas izrādīšana pret 7.Saeimu, atņemot tai iespējas normāli strādāt. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Cienījamais Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāj! Es izsaku visu cieņu Lamberga kungam, kurš visus šos aizvadītos gadus ir iestājies tiešām kā Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs par Saeimas finansiālajām interesēm, bijis viens no labākajiem Saimnieciskās komisijas vadītājiem visā Saeimas vēsturē.

Tomēr, pārstāvot Finansu ministriju, man ir jāizsaka tie apsvērumi, kuru dēļ valdība neatbalstīja priekšlikumu - nodot papildus 1,7 miljonus latu Saeimas budžetā. Tas ir apsveicami, ka Saeimas deputāti, to skaitā Saimnieciskā komisija, izrāda interesi par priekšlikumiem budžetā, kuriem nav finansējuma avota, bet kurus paredz noteiktie likumi. Apsveicami būtu, ja deputāti tikpat lielu interesi izrādītu arī par tiem visiem citiem gadījumiem, kur izdevumus paredz konkrētie likumi, bet finansējuma līdzekļi diemžēl nav iedalīti budžetā līdzekļu trūkuma dēļ.

Par konkrēto gadījumu, jo valdībā tika iesniegts Saeimas pieprasījums par 1,7 miljoniem latu, kuri papildus nepieciešani nākamā gada budžetā galvenokārt ēkas remontam Torņu ielā 3/5. Šo priekšlikumu valdība saņēma ar nelielu novēlošanos, kad budžeta apspriešana faktiski jau bija beigu stadijā un kad visas galvenās budžeta pozīcijas jau bija apstiprinātas.

Valdība pēdējā sēdē, zinot šo priekšlikumu un apspriežot budžetu, izvērtējusi visas finansēšanas vajadzības, izšķīrās dot priekšroku kam citam un šos 1,7 miljonus novirzīt izglītības programmai. Šo priekšlikumu valdības sēdē atbalstīja gan izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs, gan finansu ministrs Roberts Zīle, un tādēļ es aicinu deputātus nodot šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, turpināt to izskatīt nākamajos lasījumos un 7.Saeimas problēmas atstāt 7.Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” un “pret” ir runājuši. Godātie deputāti, tagad vispirms mums atbilstoši Kārtības rullim ir jābalso par to, ko ierosinājusi Saimnieciskā komisija, - tātad nodot šo likumprojektu atpakaļ valdībai pārskatīšanai un pieprasītās summas iekļaušanai. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 18, atturas - 9. Tātad Saimnieciskās komisijas priekšlikums tiek pieņemts un likumprojekts “Par valsts budžetu 1999.gadam” tiek nodots valdībai pārskatīšanai un pieprasītās summas iekļaušanai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1989.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 56.pantā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1990.gada protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 50.panta “a” punktā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1984.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Atzinums tiek pieņemts. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1980. gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1977.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Amerika, Čevera, Nagobada, Bokas un Kaksīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalnbērza, Marjašas, Pētersona, Grīnblata, Jirgena un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Jūs runāsiet “par” vai “pret”, Čerāna kungs? Viņš runās “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nevaru akceptēt šādu likumprojektu vismaz triju punktu dēļ, kas šeit ir minēti. Es gribu nosaukt šos trīs punktus.

Pirmais ir tas, ka Saeimas deputātiem atalgojums tiek palielināts par 20% par katru pilnu nostrādāto Saeimas sasaukuma laiku. Mums tagad būs dažāda veida deputāti un dažādas deputātu algas, ja šis likums tiks atbalstīts.

Otrais. Tas ir izstāšanās pabalsta apmērs. Tas līdz šim bija viena mēneša deputāta atalgojuma apmērā, bet šeit tiek piedāvāts to noteikt “viena mēneša deputāta atalgojuma apmērā par katru pilnu kalendāro gadu, kura laikā viņš pildījis Saeimas deputāta pienākumus”.

Trešais punkts. Personām, kuras ir pildījušas Saeimas deputāta pienākumus ne mazāk kā vienas Saeimas pilnu darbības laiku, ir tiesības pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas saņemt deputāta pensiju 75% apmērā no Saeimas deputāta atalgojuma pensijas izmaksas brīdī.

Es domāju, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams tas, ka mēs mūsu valstī mēģinām veidot deputātiem personālās pensijas. Nav vairs tie laiki!

Mēs varam runāt par to, ka deputātu atalgojums varētu tikt kādā brīdī noteikts lielāks, bet visam ir jābūt kopsakarībā ar valsts kopējo ekonomisko situāciju, šābrīža situāciju valstī, jo cilvēku dzīves līmenis nav tāds, lai mēs varētu lemt par to, lai deputātiem noteiktu lielākus atalgojumus un lielākas sociālās garantijas.

Tas, ka mēs šo jautājumu skatām tagad, pēc vēlēšanām, šajā 6.Saeimā, es domāju, ir augstākā mērā aizvainojoši. Jo politiķis ir tautas kalps, lai cik tas dažbrīd nebūtu smagi. Politiķis ir tautas kalps, un tas ir amorāli - izmantot politiku sava personiskā labuma gūšanai.

Es pat negribētu balsojumu par to. Patiesībā es visvairāk gribētu, visvairāk gribētu, lai šie deputāti - Kalnbērzs, Marjaša, Pētersons, Guntars Grīnblats, Jirgens, Ločmelis, Gredzens, Grinovskis, Rubulis, Stašs, Zunda un Sausnītis -, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu, atsauktu savus parakstus. Bet, pieņemot to, ka tas acīmredzot nenotiks, es tomēr lūdzu balsojumu par šo likumprojektu un aicinu to Saeimas komisijām nenodot.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Vēlas runāt. Lujāna kungs, jūs runāsiet “par”, kā es saprotu.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es nevaru tik ļoti satraukties, kā cienījamais Čerāna kungs ir satraucies par to. Cienījamie kolēģi! Es to saprastu, ja šis būtu šā likumprojekta trešais lasījums. Tad patiešām Čerāna kungs uzreiz varētu skriet uz Prezidiju ar iesniegumu, lai nesaņem nekādu atlīdzību un pabalstu.

Taču pašreiz es redzu to, ka tas likumprojekts iet tikai uz komisijām, kurām, es ceru, Čerāna kungs kā talantīgs jaunais autors iesniegs daudzus projektus un priekšlikumus, un tad varbūt galarezultāts būs pavisam citādāks.

Es zinu arī to, ka vismaz attiecībā uz otro lasījumu obligāti ir vajadzīgs Finansu ministrijas slēdziens, jo bez tā šis projekts tik un tā nevarēs tikt izskatīts. Tur ir vajadzīgs papildu finansējums un atbalsts.

Čerāna kungs! Man personīgi pagaidām nedraud ne pensija, ne pabalsts, nekas. Taču es atceros arī Augstākās padomes deputātus, un man patiešām ir kauns, ka viņiem ir jāveido grupa, lai risinātu jautājumus par viņu sociālo aizsardzību. Atceros tos Augstākās padomes deputātus, kuri atbalstīja Latvijas valsts neatkarību. Tā ir problēma. Čerāna kungs, protams, var saņemt maisiņus ar smiltīm, ar kauliem vai bez kauliem, un priecāties par to. Nolikt svecīti. Bet šī ir problēma, kas mūsu valstī ir jārisina. Protams, prese varēs rakstīt, ka šie deputāti ir rijīgi vai ļoti bagāti un ļoti nekaunīgi. Taču tad es vēlreiz atgādināšu to, ko es esmu vienmēr teicis, arī Lagzdiņa kungam, - ka Korupcijas novēršanas likums bez deputātu sociālās aizsardzības likuma būs kā lidmašīna ar vienu spārnu. Vienreiz vajadzētu to visu izdiskutēt, un labi būtu, ja šī Saeima to pagūtu izdiskutēt, bet, ja nepagūsim, Čerāna kungs, patiešām tas būs arī 7.Saeimas jautājums. Es uzskatu, ka šim likumprojektam ir jāiet uz komisijām un ka nav jābaidās no šā jautājuma risināšanas un tas vienreiz ir jārisina. Un patiešām, Čerāna kungs, ja šis likums jau būtu trešajā lasījumā, es to neatbalstītu. Bet es ceru, ka “nulles lasījumā”, kad likumprojektu nododam komisijām, un kad vajadzētu aktīvi pastrādāt, frakcija “Latvijai” vai tautas grupa “Latvijai”, (kā viņa tagad īsti saucas?) to aktīvi atbalstīs. Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām, manis minētajām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēka atjaunošanu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums, lai pēc tam, kad likumprojekts, es ceru, tiks nodots mūsu komisijai, mēs nobalsotu arī par to, lai mēs šā likumprojekta pirmo lasījumu iekļautu darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Kāpēc tas ir būtiski? Ievērojot to, ka līdz 6.Saeimas darbības beigām nav iespējams pieņemt likumprojektu par autortiesībām un blakustiesībām, jo tas ir komplicēts likumprojekts, kas izraisa daudzas diskusijas, kā arī ievērojot to, ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudēs savu spēku līdz ar jaunās Saeimas sanākšanu 3.novembrī un ka tādēļ valstī pēc 3.novembra iestāsies likumdošanas vakuums autortiesību jomā, mums ir jāpaspēj šo likumprojektu izskatīt līdz šim datumam. Man ir lūgums iekļaut to darba kārtībā - pret to, es ceru, neviens neiebilst - un arī nobalsot, lai šis jautājums, šā likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā, tiktu iekļauts jau šīs sēdes darba kārtībā kā pēdējais. Es tiešām negribu apsteigt citu komisiju likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. Tātad Prezidija atzinums tiek pieņemts. Par izmaiņām darba kārtībā mēs lemsim, ņemot vērā jūsu iesniegumu, Ābiķa kungs, tad, kad mēs būsim izskatījuši visus Prezidija ziņojumus.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par iekšējā tirgus aizsardzību” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais. Mēs esam iekļāvuši atbilstoši mūsu iepriekš pieņemtajam lēmumam... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav, tas tiek pieņemts.

Nākamais. Tātad mēs esam izslēguši no darba kārtības jautājumu par atvaļinājumu piešķiršanu...

Nākamais, ko mēs esam iekļāvuši darba kārtībā, sadaļā par Prezidija ziņojumiem, ir tātad desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums par deklarācijas par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā pieņemšanu.

Tātad Prezidijs ziņos par šo patstāvīgo priekšlikumu, ko iesnieguši Mauliņš, Liepa, Ozoliņš, Jirgens, Tabūns, Grinovskis, Grīnblats, Grīgs, Dobelis un Straume. Un tātad, ja neviens deputāts neceļ iebildumus... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ir iebildumi!”) Tātad iebildumi ir... Tātad šodienas darba kārtībā kā pēdējo jautājumu mēs iekļaut to nevaram. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem nav iebildumu pret to, ka jautājums tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Tas tiek pieņemts.

Nākamais. Ir jāizskata izmaiņas darba kārtībā, par kurām jau runāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis. Tātad likumprojektu “Likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēka atjaunošanu”, ko mēs nupat nodevām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, komisija lūdz iekļaut jau šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo un izskatīt pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu pret to nav? Tas tiek izdarīts.

Nākamais jautājums atbilstoši izmaiņām mūsu darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Mihaila Mihalopa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Mihaila Mihalopa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums, kas ir pieņemts šajā jautājumā, ir pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji Gannusa, Tenis, Turlais, Jurkāns, Urbanovičs un Deņisovs norāda, ka Mihalops ir sasniedzis izcilu meistarību un kļuvis par visrezultatīvāko spēlētāju Latvijā, 1996. gadā bija vadošajā pozīcijā Eiropas valstu čempionāta vērtējumā. Futbolists ir nolēmis arī turpmāk savu dzīvi saistīt ar Latviju un vēlas pārstāvēt to kā Latvijas nacionālās izlases spēlētājs. Viņa meistarība būs nenovērtējams atbalsts mūsu nacionālās izlases snieguma uzlabošanai, jo ir jūtams meistarīgu uzbrucēju trūkums, tuvojoties ļoti atbildīgām spēlēm Eiropas čempionātā, kurā būs jāpārstāv Latvija. Tā uzskata deputāti iesniedzēji.

Papildu informācijai. Gribu vienīgi piebilst, ka diemžēl Mihails Mihalops līdz šim brīdim nav iemācījies latviešu valodu. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Mihaila Mihalopa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 10, atturas - 3. Mihails Mihalops tiek uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie deputāti! Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizlemj kāda cita lieta. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz (līdzīgi bija jau iepriekš, kad mēs lēmām par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu) likumprojektu, ko mēs nupat nodevām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, tas ir, likumprojektu “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem””, iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Te nav noteikta vieta, tātad faktiski tas jautājums tiek iekļauts kā pēdējais. Nav iebildumu? Tātad mēs iekļaujam likumprojektu “Grozījums likumā “Par vērtspapīriem”” šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis ir otrais un pēdējais lasījums. Dokuments nr. 4488-b.

1. priekšlikums. To ir sagatavojis Juridiskais birojs, un tas ir redakcionālas dabas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile. 2. priekšlikums ir nākamajā lappusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par 3. pantu. Arī tas ir redakcionālas dabas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile. 3. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seile. Es gribu teikt īsu piebildi, ka ļoti daudzi priekšlikumi ir Juridiskā biroja vai atbildīgās komisijas priekšlikumi. Faktiski tie visi redakcionāli sakārto Ministru kabineta iesniegto likumu. No tā ir izņemts ārā vārds “noteikumi” un ir novērstas vēl arī citas neprecizitātes. Tas ir sakārtots sakarā ar to, ka tas iegūst likuma statusu.

4. priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile. Piektais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seile. 6. priekšlikums ir precizējošs, to ir iesniegusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 7. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija to nav atbalstījusi.

Vēlas runāt Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mans priekšlikums, kas ir 7. priekšlikums (un pie reizes gribu runāt arī par 8. priekšlikumu), ir saistīts ar birokrātijas palielināšanu. Ja jau mēs atkal veidojam jaunu struktūru tajā pašā laikā, kad mums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai šie pienākumi būtu jāpilda, es domāju, ka vajadzētu atbalstīt manu priekšlikumu, lai nepalielinātu birokrātisko aparātu, kurš jau tā ir pietiekami liels mūsu republikā. Tādēļ es aicinu balsot par manu priekšlikumu. Vienlaicīgi es runāju arī par 8. priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk nav pieteikušies. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja Dinēviča kunga priekšlikumus, bet, ja pieņem Dinēviča kunga iesniegto redakciju, ka ietekmes uz vidi novērtējumu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tad problēma ir tāda: vienas ministrijas noteikumi un rīkojumi nevar būt saistoši citām ministrijām. Šajā procesā tiktu iesaistīta vismaz Labklājības ministrija un vēl arī citas ministrijas, tāpēc Ministru kabinetam ar saviem noteikumiem vajadzētu sastādīt īpašu nolikumu un izveidot šo kompetento iestādi, kurā, protams, būtu ļoti daudz pārstāvju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet ir nepieciešami (vismaz veselības aizsardzības nozarē un sanitārajos jautājumos) pārstāvji arī no citām ministrijām. Tāpēc komisija paredz šo kompetento iestādi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dinēviča kungs vēlas runāt otrreiz... Piedodiet, debates ir beigušās. Mēs tagad veiksim balsojumu par jūsu priekšlikumu, Dinēviča kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu izteikt 6. pantu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 18, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 8. priekšlikums. Tas ir līdzīga rakstura, saistībā ar šo pašu kompetento iestādi. Komisija lūdz neatbalstīt deputāta Dinēviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dinēviča kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es, bez šaubām, saprotu, ka 8. priekšlikums pēc balsojuma par 7. priekšlikumu faktiski vairs nav balsojams. Es tikai gribēju piebilst, ka nevar runāt par to, ka kaut kāda jauna kompetenta iestāde, kas tiks radīta, būs radīta, tā teikt, virs visām pārējām ministrijām, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav virs tām. Es domāju, ka valdības struktūru veidošanā mums ir pietiekami laba prakse, ka var attiecīga ministrija ar Ministru kabineta lēmumu veikt attiecīgas funkcijas arī virs citām ministrijām. To var katrā gadījumā izdarīt vai nu Ministru kabinets, vai arī Ministru kabineta lēmuma gaismā kāda cita ministrija. Tāpēc tādus brīnumus, man liekas, nevajadzētu te stāstīt un dezinformēt cilvēkus.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Tie nav nekādi brīnumi, bet Ministru kabinetam ir tiesības izstrādāt šo nolikumu, lai noteikumi, kurus izstrādā attiecībā uz vides novērtējuma kvalitāti, būtu saistoši visām ministrijām. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par astoto - deputāta Dinēviča priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Piedodiet... nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par 8. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 22, atturas - 16. Arī tas nav pieņemts.

A.Seile. 9. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 10. priekšlikumu iesniedzis deputāts Indulis Emsis, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Seile. Arī 11. priekšlikumu iesniedzis deputāts Indulis Emsis, un komisija šo priekšlikumu atbalsta. Praktiski tas ir tikai sakārtojošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 12. priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija par trešās nodaļas virsrakstu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas virsrakstam - “Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums”. Pieņemts.

A.Seile. 13. priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija, sakārtojot...

Sēdes vadītājs. Juridiskais birojs.

A.Seile. Jā, Juridiskais birojs, sakārtojot attiecīgi pantu nosaukumus. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13. priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 14. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka likumprojekta autors - Ministru kabinets - bija šos kritērijus, pēc kuriem tiek novērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, pievienojis kā pielikumus likumprojekta beigās. Juridiskais birojs uzskata, ka precīzāk būtu ielikt visus šos noteikumus kā atsevišķus pantus likumprojekta tekstā. Komisija pēc ilgām debatēm atbalstīja šo priekšlikumu, ka visus šos kritērijus vajag iestrādāt tekstā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to likumprojekta 11. panta nosaukumam un tā tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 15. priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis deputāts Indulis Emsis. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 16.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 17.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 18.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, un es lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas ierosināto 18.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 19.priekšlikumu ir iesniedzis Indulis Emsis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 20.priekšlikumu arī ir iesniedzis Indulis Emsis, un komisija to atbalsta, nedaudz precizējot šā priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 21.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, bija redakcionāls. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 22.priekšlikums ir Induļa Emša priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Arī 23.priekšlikumu, kuru iesniedzis Indulis Emsis, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 24.priekšlikumu ir iesniegusi pati atbildīgā komisija. Tas saistīts ar panta nosaukumu, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam un 17.panta nosaukumam, līdz ar to arī tā pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Seile. 25.priekšlikumu, kuru iesniedzis ir Indulis Emsis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 26.priekšlikums ir par 18.panta virsraksta precizēšanu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta nosaukumam - “Atzinums par darba ziņojumu”. Pieņemts.

A.Seile. 27.priekšlikumu atkal ir iesniedzis Indulis Emsis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile. 28.priekšlikums 16.lappusē. Iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tas ir redakcionālas dabas, un tas noslēguma jautājumus nosauc par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Jā. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 29.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 30.priekšlikums izstrādāts atbildīgajā komisijā, lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 31.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 32.priekšlikums 19.lappusē. Iesniedzis Indulis Emsis, bet komisija ir precizējusi šo priekšlikumu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32.un 33.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk, jau 21.lappusē, ir 34.priekšlikums, un šo priekšlikumu iesniedzis Indulis Emsis. Komisija to atbalsta nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. 35.priekšlikums faktiski vairs nav balsojams, jo mēs šo priekšlikumu jau iebalsojām kā 11.pantu likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 36.priekšlikums, ko iesniedzis Indulis Emsis. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta tāpēc, ka priekšlikums jau ir iestrādāts kā 11.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Emša 36.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile. Taču 37.priekšlikumu, kuru iesniedzis Indulis Emsis, komisija ir atbalstījusi, bet iestrādājusi jau mūsu nobalsotajā 11.pantā. Līdzīgi tas ir ar 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt 37.un 38.priekšlikumam, kuri mums jau ir iebalsoti 11.pantā. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav, un, tā kā tas ir otrais un galīgais lasījums, lūdzu Saeimu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu””. Otrais lasījums. Steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4489-b. Par šo likumprojektu uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, lai gan likumā ir izdarīti pieci redakcionāli labojumi. Es jautāju deputātiem: vai šos redakcionālos labojumus vajag izskatīt atsevišķi? Varbūt mēs tos varam pieņemt kopumā?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir vajadzība izskatīt pa pantiem iesniegtos redakcionālos labojumus? Komisija tos ir akceptējusi un izskatījusi. Nav vajadzības. Paldies. Esam vienojušies.

J.Ābele. Ja nav vajadzības izskatīt atsevišķi redakcionālos priekšlikumus, tad es aicinu balsot par likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosiam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Standartizācijas noteikumi”. Otrais, steidzamais lasījums. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4490-b - ar likumprojektu “Standartizācijas noteikumi”.

1.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka mainīt likuma nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās nodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs iesaka pārnest 1.panta 1.punktu uz 12.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums, kas saņemts par šo pašu 1.pantu, saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 2.panta. 5.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi pašreizējā 1.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - papildināt ar jaunu 2.pantu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildinātā 2.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti par 3.un 4.pantu priekšlikumi nav saņemti.

5.pantam Juridiskais birojs ierosina jaunu redakciju. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 5.pantu priekšlikumu vairs nav.

8.priekšlikums ir par 6.pantu. To iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir par 7.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 7.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.pants, 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu ir precizējusi, izsakot to savā redakcijā, kas redzams tabulas labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 9.pantu, attiecīgi 7.pantā izgaismojot konkrēto problēmu. Komisija šo izslēgumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 9.pantu (pēc vecās numerācijas). Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par agrāko 10.pantu, bet tagadējo 9.pantu. Komisija šo 12.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 10.pantu ir 13.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. To komisija atbalsta.

Tāpat tā atbalsta arī vārda maiņu 10.panta 4.punktā, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums ir par 10.panta 5.punktu. Tas saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīgs precizējums ir ierosināts par 10.panta 6.punktu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk - izteikt jauno 10.pantu šādā redakcijā... Ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir par jauno 11.pantu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par ceturtās nodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. Aktīvais Juridiskais birojs ierosina izteikt jauno 12.pantu šādā redakcijā... Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums ir par pantu numerācijas maiņu, ko ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Dobelis. Komisija daļēji atbalsta, ietverot komisijas redakcijas otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 14.panta redakcijai un līdz ar to komisijas atzinumam par 22., 23. un 24.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums ir par pantu maiņu. Tas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Redakcionālu precizējumu paredz 26.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Priekšlikums izslēgt 17.pantu, iekļaujot to 8.panta trešajā daļā. Tas jau ir noticis. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 17.pantu (pēc vecās numerācijas). Pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšlikumu par vārdu maiņu 18.pantā iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir 28.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 19.pantā ir redakcionāli precizējumi, ko izdarījusi pati komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt sesto nodaļu. Komisija piekrīt šim Juridiskā biroja ierosinājumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot sesto nodaļu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un 30.priekšlikums ir Juridiskā biroja piedāvājums -papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā likumprojektu “Standartizācijas likums”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, pirms skatām nākamo, gribu informēt, ka ir ienācis piecu deputātu iesniegums, kuri ierosina pārcelt šīsdienas darba kārtības 32.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””, pēc 46.punkta sakarā ar to, ka nepieciešama Juridiskās komisijas papildsēde šī likumprojekta papildināšanai. Deputāti to ierosina. Vai piekritīsim? Vajag debatēt? Tātad 32. skatīt pēc 46.punkta, bet pārtraukumā būs Juridiskās komisijas sēde.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4017 - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais un galīgais lasījums.

Tā kā atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu, lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, dokuments tomēr ir, Lamberga kungs nedaudz kļūdījās. Ir dokuments nr.4116-a. Otrais, galīgais, lasījums. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums. Steidzams.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, paņemiet divus dokumentus - nr.4413-a un nr.4413-b.

1.priekšlikums ir saistīts ar likumprojekta nosaukumu. To ir iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir precizējošas dabas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 2.pantu ir viens priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 2.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Arī par 4.pantu ir viens priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Un tagad paņemiet dokumentu nr.4413-b. Par 6.pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 21.pants. Deputāta Kaksīša kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 43.pantu ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Kalviņš. Tālāk - 65.pants. 7.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Bunkša kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Kalviņš. Tālāk. Par 70.pantu ir Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 83.pantu ir Bunkša kunga priekšlikums, kurš principā nav balsojams, jo komisija to ir jau noraidījusi un parlaments tās atzinumu akceptēja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

J.Kalviņš. Par 99.pantu ir 10.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 10.priekšlikumam. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tādā gadījumā lūdzu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4381 un nr.4622.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta ievaddaļā skaitļus “1996, 11.nr.”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 3.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to daļēji pieņēma un šo daļu izteica 3.priekšlikumā redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2. un 3.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.4, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 10.pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 10.pantu. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva. 6.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojekta 11.pantu ar skaitli “24”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Es aicinu deputātus nobalsot par otro, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vēl vienu deputātu lūdzu saņemt spēkus un piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, kolēģi, otrais lasījums. Šis ir dokuments nr.4599-a. Šeit ir tikai divi priekšlikumi. Abi no atbildīgās komisijas.

1.priekšlikums - atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta nosaukumu nedaudz grozītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par likumprojekta nosaukumu. Pieņemts.

K.Lībane. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt visu likumprojekta tekstu jaunā redakcijā. Tas ir iespējams tāpēc, ka tikai viens pants tiek grozīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas iesniegtajam priekšlikumam nr.2. Paldies, pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - grozījumi likumā par namīpašumu denacionalizāciju... Atvainojiet, darba kārtības 32.punktu mēs esam pārcēluši. Godātie kolēģi, darba kārtības 32.jautājumu mēs vienojāmies izskatīt pēc 46.jautājuma.

Tātad nākamais ir darba kārtības 33.jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4726. Juridiskā komisija ir veikusi redakcionālus precizējumus attiecībā uz likuma nosaukumu un attiecībā uz preambulu, un attiecībā uz sadaļas nosaukumu. Tas ir redzams kā 1., 2. un 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 4.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 106.4.panta otrajā daļā šos vārdus. Komisija atbalsta.

5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina 106.7.panta pirmajā daļā vārdus “ar likumu nodotos” aizstāt ar vārdu “esošos”. Līdz ar to Juridiskā komisija iesaka izteikt visu šo tekstu jaunā redakcijā, lai būtu precīzāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un 5.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to komisija aicina pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4605-a.

1.priekšlikums ir iesniegts par 29.pantu. Tas ir deputāta Kaksīša priekšlikums papildināt 29.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “īres līgumu” ar vārdiem “vai nepilda citus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu”.

Par šo pašu pantu ir arī 2.priekšlikums - deputāta Kaksīša priekšlikums izslēgt pirmās daļas 3.punktu, jo faktiski šī norma ir pārnesta uz 2.punktu. Izslēgta tiktu norma, ka, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi neizmanto ilgāk par 3 mēnešiem dzīvojamo telpu... Bet, ja pilda visus īres līguma nosacījumus, tad tas nebūtu par pamatu viņa izlikšanai.

Par šo pašu pantu - 29.pantu - ir arī 3.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Kaksītis. Viņš lūdz papildināt 29.pantu ar jaunu ceturto daļu: “Ja īrnieks pēc pieteikuma iesniegšanas īres tiesā ir nomaksājis dzīvojamās telpas īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem, īres tiesa var lietvedību šajā lietā izbeigt.” Tātad šeit ir divas lietas. Vienā gadījumā būs tiesvedība, kuras izbeigšana nav paredzēta, bet īres tiesā, kas ir domāta kā pirmstiesas forma līdz strīda izskatīšanai, varētu tikt šī lietvedība izbeigta. Šeit ir ierakstīts vārds “var”, un tas nozīmē, ka tiesai ir arī tiesības to neizbeigt gadījumos, ja būs kāds ļaunprātīgs nemaksātājs, kurš varētu izmantot šo formu, lai atbrīvotos no īres tiesas lietas.

Un, ja šie pirmie trīs priekšlikumi tiktu pieņemti, tad maināma būtu arī panta punktu numerācija. Atbildīgā komisija šos priekšlikumus ir izskatījusi un atbalstījusi, izsakot likumprojekta 7.pantu un likuma 29.pantu jaunā redakcijā. Es lūdzu Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 1., 2. un 3.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Kaksītis. Līdz ar to atbildīgā komisija ierosina arī izslēgt likumprojekta 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - vārdu “tiesa” aizstāt ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”. Tas ir par 29.1. pantu. Es runāšu uzreiz par abiem priekšlikumiem, gan par 6, gan par 7.priekšlikumu. Likumā termins, ka lietas tiek izskatītas tiesā, tiek nomainīts pret terminu, ka tās tiek izskatītas “likumā noteiktajā kārtībā”. Tātad tās lietas, kuras ir noteiktas Īres tiesas likumā, tiks izskatītas šajā tiesā, nevis tajā tiesā, ko mēs saprotam kā rajona, pilsētas tiesu. Un vārds “prasība” tiek aizstāts ar vārdu “pieteikums”, jo lietas, kas tiks izskatītas īres tiesā, sauksies nevis “prasības pieteikums”, bet “pieteikums”. Un parastajā tiesā tā būs prasība, ja pirmās instances - īres tiesas - lēmums kādu no pusēm neapmierinās. Tādēļ atbildīgā komisija, izskatot šos abus priekšlikumus, tos ir atbalstījusi. Šī redakcija ir redzama 6.ailē. Es lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Kaksītis. Un visbeidzot 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 45.panta tekstu tādā redakcijā, kāda tā ir 4.ailē. Savu priekšlikumu atbalstu, un es lūdzu arī Saeimu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 8.priekšlikumam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Kolēģi, darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad ir vairāki paziņojumi. Vārds Antonam Seikstam - par komisijas sēdi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Tūlīt pat komisiju ēkas 104.telpā notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Kaksītim - par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 13.00 komisijas sēžu telpā notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Vladilenam Dozorcevam - par balsošanu.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partija).

Balsojumā par deputātu pensijām es tomēr piedalījos un nobalsoju “par”, ne tā, kā ir pateikts izdrukā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un vārds Gundaram Valdmanim - par nepārstāvētiem vēlētājiem.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Pēc 5.Saeimas vēlēšanām un pēc 6.Saeimas vēlēšanām un arī tagad, pēc 7.Saeimas vēlēšanām, ir izvirzījies jautājums - kas notiek ar tiem vēlētājiem, kuriem, pēc Satversmes, vajadzētu būt pārstāvētiem Saeimā, bet kuri tāpēc, ka mums ir Vēlēšanu likumā barjeras, netiek pārstāvēti? Jau pirms Saeimas vēlēšanām, kad par šo jautājumu sākām runāt, es izteicu šaubas par šo barjeru. Ja mēs būtu to jautājumu, vēlēšanu un Satversmes jautājumu, risinājuši, mēs būtu kaut ko darījuši, lai arī tiem, kuri it kā paliek zem barjeras, kaut kāda pārstāvniecība būtu. Vakar kādas astoņas no tām partijām, kuras palika zem barjeras, mani lūdza, lai es to jautājumu izvirzu Frakciju padomē. Bet mums ir ļoti īss laiks. Ja mēs nevarēsim to jautājumu risināt, tad mums ir jāsavāc 20 paraksti, jāiet pie Satversmes tiesas, un Satversmes tiesai, manuprāt, nav nekādas citas izvēles kā uzspiest proporcionālo sistēmu deputātu izraudzīšanai 7.Saeimai. Jautājums ir par to, vai mēs savāksim 20 parakstus un sāksim sarunas par to, ko darīt, lai mazās partijas tomēr varētu kaut kā pārstāvēt savus vēlētājus. Es lūdzu padomāt par šo jautājumu jūsu frakcijās, un šovakar es sākšu vākt parakstus, šodien pēc pulksten trijiem, lai ietu uz Satversmes tiesu. Bet nolūks ir uzsākt diskusiju Frakciju padomē. Tas tagad būtu pareizais risinājums, lai tās mazās partijas tomēr kaut kā spētu pārstāvēt savus 11% no Latvijas vēlētājiem.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību! Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu kolēģus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija. Arī otrais lasījums. Dokuments atzīts par steidzamu. Komisijas vārdā - Druvas kungs.

K.J.Druva (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 4066 un nr. 4683. Pirmajos desmit...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, ziņojiet pa pantiem varbūt, lai mums veiklāk iet. Lūdzu!

K.J.Druva. Es gribēju teikt, ka pirmie septiņi piedāvātie priekšlikumi ir visi sakārtoti likumā atbilstoši tām normām, kas tika pieņemtas jaunajā Krimināllikumā. Pirmie divi ir pieņemti, bet nākamie divi ir noraidīti, savukārt 5., 6. un 7. ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par iesniegtajiem priekšlikumiem nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 1.pantā norādi uz 117.pantu un vēl tālāk uz otro daļu un papildināt likumprojekta 1.pantā norādi uz 106.1.pantu. Tātad mēs runājam par 8., 9. un 10.priekšlikumu. Visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8., 9. un 10.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir komisijas piedāvātais priekšlikums nr.11. Tas ir pieņemts. Un tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11. un 12.priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais priekšlikums nr.13. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 2.1. pantu. Tas ir priekšlikums nr. 14. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 15.priekšlikums. Komisijas priekšlikums - izteikt likumprojekta 3.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu nr. 15. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir priekšlikums nr. 16 par likuma 11.pantu. Tas ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā, kuru jūs redzat 17.priekšlikumā. Šie abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par 16. un 17.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir priekšlikums nr. 18 un nr. 19. Pirmais ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums, kas izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 19. priekšlikumā. Šie abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 19. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 20. un 21. priekšlikums. Abi divi runā par likumprojekta 4.panta otro daļu. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 22. priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 7.1.pantu, kuru iesniedzis tieslietu ministrs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums nr. 23. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 24.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta 9.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 9.pantu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums nr.25. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 45.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Priekšlikums nr. 26 - papildināt likumprojektu ar 9.2. pantu šādā redakcijā, un tālāk arī 45.2. panta daļa un 45.3. panta daļa ir jaunā redakcijā. Viss tas ir 26.priekšlikumā. Tos komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to arī likumprojekta 45.1., 45.2. un 45.3. panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - izteikt 47.panta 2.punktu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - izteikt likumprojekta 11.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums nr. 29. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.30. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29. un 30.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 31.priekšlikums. Komisijas piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 40.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums nr. 32. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums nr. 33 - papildināt likumprojektu ar 14.3. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt likumprojektu ar 14.3. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga iesniegtais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 15.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 15.2. pantu. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt likumprojekta 16.pantā vārdu “persona” ar vārdu “personu”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātie grozījumi nr. 37 un nr.38. Tie abi tika atbalstīti un izteikti Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kuru jūs redzat 39. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 37., 38. un 39.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 16.2. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar 16.2. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir priekšlikums nr. 41. Saeimas Juridiskā komisija iesaka neaizstāt likumprojekta 17.pantā vārdu “nodarīti” ar vārdu “radušies”. Tas tika atbalstīts.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta 17.pantu. Tātad priekšlikumi nr. 41 un nr. 42 ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 17.pantu. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt likumprojekta 19.pantu, izdarot attiecīgus papildinājumus likumprojekta 1.pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.pantu un izdarīt papildinājumus likumprojekta 1.pantā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 44, kas saņemts no tieslietu ministra, - papildināt likumprojektu ar 21.1. pantu, un jūs redzat šo redakciju, kā arī izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu “nekādi”. Abi šie priekšlikumi - nr.44 un nr. 45 - tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44. un 45.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - aizstāt likumprojekta 22.pantā vārdu “noziegumi” ar vārdu “nozieguma”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 22.1. pantu. Tas tika izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir redzama 48.priekšlikumā. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 47. un 48.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 24.pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo atzinumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir komisijas piedāvātais grozījums kodeksa 111.pantā -aizstāt 2.punktā skaitļus. Jūs tālāk redzat šo redakciju. Tas tika atbalstīts.

Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt likumprojekta 24.pantā skaitli 156 un tā tālāk... Abi šie priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 50. un 51.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija - papildināt likumprojektu ar jaunu 24.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Arī tālāk komisija šim pašam pantam piedāvā otro daļu. Tātad tas ir priekšlikums nr. 53. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 53.priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.1.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas ir izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir redzama 55.priekšlikumā. Tātad abi priekšlikumi ir atbalstīti... Es atvainojos! Ir noraidīta tieslietu ministra piedāvātā redakcija, bet atbalstīta ir komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 54.priekšlikumu, kas ir noraidīts, un piekrīt komisijas atzinumam par 55. priekšlikumu, kas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.2. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu par priekšlikumu nr. 56. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.3. pantu. Tas tika noraidīts, bet tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.3. pantu, kurš ir redzams priekšlikumā nr. 58.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 57. un 58.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar jaunu 26.4. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.5.pantu jaunā redakcijā. Tas tika daļēji pieņemts. Jūs redzat redakciju, kuru komisija ir izstrādājusi 61.priekšlikumā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 60. un 61.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.6. pantu jums redzamajā redakcijā. Tas ir pieņemts un iekļauts likumprojekta 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 62. priekšlikumu?

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 26.7. pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 27. pantā. Tas tika pieņemts.

Ir arī Saeimas piedāvātais grozījums - aizstāt likumprojekta 27. pantā skaitli 2.9.9. ar skaitli 3.4. Abi šie grozījumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - priekšlikums nr. 66. Likumprojekta 28. pantā tas tika atbalstīts.

Ir arī iekšlietu ministra piedāvātais priekšlikums par 28. pantu. Tas tika atbalstīts. Tātad priekšlikums nr. 67. un nr. 68 paredz divas daļas.

Un visbeidzot Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - aizstāt likumprojekta 28. pantā attiecīgos vārdus. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem nr. 66, nr. 67, nr. 68 un nr. 69. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums izmainīt 29. pantā vārdus “algām” ar vārdiem “mēnešalgām”. Tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums likumprojekta 29. pantā. Abi šie grozījumi, tātad 70. un 71., abi divi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 70. un 71. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 29.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 29.1. pantu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums izteikt likumprojekta 31. panta 1. daļu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums izslēgt likumprojekta 32. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 32. pantu? Pants svītrots.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 32.1. pantu. Jums ir redzama šī redakcija. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Likumprojekts tiek papildināts ar 32.1. pantu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt Kriminālprocesa kodeksa 147. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 76.priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.77 - izslēgt likumprojekta 41. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 41. pantu? Pants svītrots.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums izteikt kodeksa 184. panta otro daļu jaunā redakcijā. Tas tika atbalstīts komisijas redakcijā, kas ir redzama 79. priekšlikumā. Tātad abi priekšlikumi - 78. un 79. - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam izteikt 184. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: aizstāt 198. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus... Jums ir redzama šī redakcija. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 80. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr. 81. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 81. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums izteikt likumprojekta 48. pantu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izteikt likumprojekta 48. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Saeimas Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojekta 49. pantu. Jums ir redzama šī piedāvātā redakcija. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 50.1. pantu. Jums ir redzama šī redakcija. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt likumprojektu ar 50.1. pantu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt likumprojekta 53. pantā skaitli “55” ar skaitli “56”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt likumprojekta 54. pantā skaitli “57” ar skaitli “58”. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvājums papildināt likumprojektu ar 54.1. pantu. Jums ir redzama šī redakcija. Priekšlikums tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 87. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 52.2. pantu. Jums ir redzama šī redakcija. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt likumprojektu ar 54.2. pantu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 56.1. pantu. Iesniegtā redakcija jums redzama. Priekšlikums tika atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir redzama 90. priekšlikumā. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 89. un 90. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums, kas ir pieņemts Saeimas Juridiskā biroja redakcijā, un tas priekšlikums ir redzams 92. priekšlikumā. Abi šie grozījumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 91. un 92. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 58.1. pantu. Tas tika atbalstīts komisijas redakcijā, kas ir redzama 94. priekšlikumā. Un tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvājums papildināt likumprojektu ar 58.1. pantu, jums ir redzama šī redakcija. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 93., 94. un 95. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 58.2. pantu. Tas tika pieņemts. Un ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar tāda paša satura pantu - 58.2. pantu. Abi - 96. un 97. priekšlikums - tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai ar 58.2. pantu, jums iesniegtajai un komisijas atbalstītajai redakcijai? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt likumprojekta 60. un 62. pantā skaitļus “295” un “297” ar skaitļiem “300” un “302”. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 98. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 62. pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 62. pantā izdarītajām izmaiņām? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojekta 63. pantu ar otro daļu. Jums ir redzama šī iesniegtā redakcija. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 63. panta papildināšanai ar otro daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 65. pantā. Tas tika atbalstīts. Ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt likumprojekta 65. pantā skaitli “67” ar skaitli “68”. Abi šie priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojekta 65. pantu. Tas tika atbalstīts. Un ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 65.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 67. pantā. Tas tika atbalstīts. Ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par to pašu pantu. Abi šie grozījumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 105. un 106. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 71.1. pantu. Tas tika atbalstīts. Un tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 72. pantu. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izdarītajām likumprojekta izmaiņām - 71.1. pantam - un papildinājumiem 72. pantā? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojekta 72. pantu ar trešo daļu. Tas tika atbalstīts Juridiskā biroja redakcijā. Un tur ir divas sastāvdaļas - 110. priekšlikums ir otrā daļa no šī paša priekšlikuma, un arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 109. un 110. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojekta 72. pantu ar ceturto daļu. Tas tika atbalstīts. Un ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt kodeksa 357. panta pirmo daļu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Abi šie priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 111. un 112. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums aizstāt likumprojekta 75. pantā vārdus “starpvalstu nolīgumiem” ar vārdiem “starptautiskiem līgumiem”. Tas tika atbalstīts.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir izteikt kodeksa 359. panta tekstu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 113. un 114. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums par likumprojekta 76. pantu - ierosina izslēgt 360. panta sesto daļu. Tas tika atbalstīts.

Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums par likumprojekta 76. pantu tika atbalstīts. Un visbeidzot ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt kodeksa 360. panta redakcijā šeit redzamos grozījumus. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 115. un 116. priekšlikumu (tie ir pieņemti) un piekrīt komisijas atzinumam par 117. priekšlikumu (tas ir noraidīts). Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 118., 119. un 120. priekšlikums. Visi tika daļēji vai pilnīgi atbalstīti. Un tālāk jūs redzat Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu izdarīt kodeksa 360. panta jaunajā redakcijā šādus grozījumus. Tas tika atbalstīts. Tam ir divas daļas. 122. priekšlikums - izteikt devīto daļu jaunā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par 118., 119. un 120. priekšlikumu? Pieņemts. Neiebilst arī pret atzinumu par 121. un 122. priekšlikumu. Tie visi skar vienu pantu. Pieņemts.

123. priekšlikums. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā... Paldies. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 77. pantā. Tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums par likumprojekta 77. pantu tika atbalstīts. Un tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 361. panta otrajā daļā vārdu “dod” ar vārdu “atļauj”. Visi trīs šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 123., 124. un 125. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 81. pantā. Tas tika atbalstīts. Arī 127. priekšlikums tika atbalstīts, un arī 128. priekšlikums tika atbalstīts. Un visbeidzot ir 129. priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 365. pantā skaitli “60” ar skaitli “61”, bet skaitli “54” - ar skaitli “55”. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 126., 127., 128. un 129. priekšlikumu. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums par likumprojekta 84. pantu, kas tika atbalstīts. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 367.1. pantā skaitli “59” ar skaitli “60” tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums aizstāt 368.pantā vārdus un skaitļus... Tas tika atbalstīts. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt kodeksa 368.pantā skaitli “44.1.” ar skaitli “45” - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 132. un 133.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 370.panta trešajā daļā vārdus... Kā jūs varat redzēt, šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam aizstāt kodeksa 370.panta trešajā daļā vārdus... Un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums par likumprojekta 90.pantu tika atbalstīts. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 370.pantā skaitļus “49” un “50” ar skaitļiem “50” un “51” tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 372.panta tekstam un arī 373.panta pirmās daļas tekstam. Līdz ar to atbalsta komisijas atzinumu par 135., 136. un 137.priekšlikumu.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 375.panta otrajā daļā vārdus “noziegumiem pret mieru un cilvēci”... un tālāk kā tekstā. Šis piedāvātais grozījums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 375.panta teksta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 94.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 94.panta svītrošanai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 94.1.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 94.2.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums papildināt likumprojektu ar 94.3.pantu. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 142.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra piedāvātais priekšlikums papildināt likumprojektu ar 94.4.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī komisijas atzinumam par 143.priekšlikumu deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 144.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izteikt likumprojekta 95.pantu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - izteikt likumprojekta 95.pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums izteikt likumprojekta 96.pantu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 96.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 97.pantā. Tas tika atbalstīts. Arī otrā daļa - izteikt 395.1.pantu jaunā redakcijā - tika atbalstīta. Aizstāt 395.1.panta otrajā daļā vārdus. Tas arī tika atbalstīts. Un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 395.1.pantu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Arī tas tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 146., 147., 148.un 149.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt 395.2.pantu, tas tika atbalstīts. Iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums 395.2.pantā tika noraidīts. Un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 395.2.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Tas tika pieņemts. Un otra daļa ir Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums mainīt 395.2.panta otrajā daļā skaitļus, kas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 150., 151., 152.un 153.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums mainīt 395.3.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus tika atbalstīts. Nākamais - aizstāt 395.3.pantā vārdus “medicīnas iestādes” ar vārdiem “ārstniecības iestādes”. Arī tas tika atbalstīts. Un tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 395.3.pantu jaunā redakcijā, kas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 154., 155.un 156.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 395.4.panta pirmo daļu tika atbalstīts. Bet priekšlikums panta otrajā daļā aizstāt zināmus vārdus ar citiem vārdiem tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par 157.un 158.priekšlikumu. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 396.2.panta pirmās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 397.panta pirmajā daļā skaitli “67” ar skaitli “68” tika atbalstīts. Bet priekšlikums izslēgt panta trešo daļu tika noraidīts. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 100.pantā, tas tika atbalstīts. Un priekšlikums papildināt 397.pantu ar ceturto daļu, arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 160., 161., 162.un 163.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 397.1.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “pielietošanai” ar vārdu “noteikšanai” tika noraidīts. Juridiskā biroja priekšlikuma otrā daļa - panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā - tika atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 164.un 165.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt panta trešajā daļā vārdus “nepieskaitāmais izdarījis” ar vārdiem “persona izdarījusi”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums par likumprojekta 105.pantu tika atbalstīts. Un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 401.panta pirmajā daļā skaitli “67” ar skaitli “68” arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 167.un 168.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs ir piedāvājis tā paša panta otrajā daļā aizstāt vārdus “medicīnas iestādes” ar vārdiem “ārstniecības iestādes”, tas tika atbalstīts. Arī priekšlikums aizstāt ceturtajā daļā vārdus “veselības aizsardzības” ar vārdu “ārstniecības” tika atbalstīts. Un visbeidzot priekšlikums izslēgt panta piektajā daļā vārdus “vai noziedzīgu nodarījumu”, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par 169., 170.un 171.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 402.1. panta otrajā un trešajā daļā vārdus “medicīnas iestādes” ar vārdiem “ārstniecības iestādes”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 402.1. panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums četrās daļās. Vispirms ir ierosinājums aizstāt 403.panta pirmajā daļā vārdus, tad aizstāt otrajā daļā vārdu “tiesā” ar vārdiem “tiesas sēdē”, kā arī panta otrajā daļā izslēgt vārdu “puses”, kas tika noraidīts, un visbeidzot panta otrajā daļā aizstāt vārdu “medicīnas” ar vārdu “ārstniecības”, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 403.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums likumprojekta 110.panta redakcijai tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 413.panta pirmajā daļā vārdu “nodarīts” ar vārdu “radīts”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt 414.panta otro un ceturto daļu pēc vārdiem... tālāk kā tekstā. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par likumprojekta 114.pantu tika atbalstīts. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums - aizstāt likumprojekta 114.pantā skaitli “57” ar skaitli “58”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 114.1. pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 114.2.pantu jums redzamajā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 115.1.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar 116.1. pantu. Tas tika atbalstīts. Un papildināt otro daļu ar jums redzamo redakciju. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 185.un 186.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.2.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 442.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.3.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 444.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.4.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.5.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Deputāti akceptē likumprojekta 446.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.6.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 447.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.7.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.8.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Otrā daļa tam pašam pantam - papildināt otro daļu ar trešo teikumu jums redzamajā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Tālāk. Izteikt trešo daļu jums redzamajā redakcijā. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 194.un 195.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.9.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 116.10.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 452.panta pirmās daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums - papildināt 454.panta otro daļu, bet šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 117.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums par šā paša panta otro daļu. Tā redzama 200.priekšlikumā - uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 117.2.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 117.3.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Un izteikt sesto daļu jums redzamajā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts. Un visbeidzot - papildināt likumprojektu ar 117.4.pantu jums redzamajā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt noteikumā par likuma spēkā stāšanos skaitļus un vārdus “1999.gada 1.janvārī”. Tas tika daļēji atbalstīts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Noteikumi par likuma stāšanos spēkā tiek piedāvāti šādā redakcijā: “Šis likums stājas spēkā vienlaicīgi ar Krimināllikumu.” Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 205. un 206.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu deputātus atbalstīt Kriminālprocesa kodeksa pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms ķeramies pie nākamā apjomīgā likumprojekta, ir jāizskata divi iesniegumi. Viens ir sakarā ar to, ka, izskatot šīsdienas sēdes darba kārtības 28.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” -, referents pārskatīšanās pēc bija paņēmis nepareizo dokumentu, tāpēc deputāti lūdz atkārtoti izskatīt iepriekš minēto likumprojektu pirms 37.punkta. Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai mēs atgriezīsimies, kolēģi, pie tā? Nu tad, lūdzu, viens runājiet “par” un viens - “pret”. Kas vēlas runāt “par”? Nevēlas. Kas vēlas runāt “pret”? Arī nevēlas.

Gundars Valdmanis vēlas runāt “pret”.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Draugi Saeimā! Es domāju, ka mums vajadzētu pārdomāt, ko mēs darām. Mums beidzamajā sēdē iznāca gandrīz tā, ka mēs pieņēmām kaut ko tādu, kas bija pilnīgi nepieņemams, - ka deputāti var tikt “izmesti” no Saeimas, ja viņi izstājas no frakcijas.

Mēs šodien redzam, kas notiek. Visa Saeima sēdēja, kad vecs dokuments tika mums bāzts priekšā. Mēs klanījāmies, neko nedarījām. Iedomājieties, kādas kļūdas varētu būt, ko mēs varētu tautas labā vai tautas ļaunumā izdarīt, ja mēs tā turpināsim. Es redzu to nejēdzīgo kaudzi papīru, kas mums ir izsniegta. Esmu līdzvainīgs ar jums, ka es nesekoju iepriekšējā likuma izskatīšanai un neskatījos, vai tas bija vai nebija iepriekš jau skatīts. Bet lieta ir tāda, ka mēs apdraudam mūsu tautas nākotni tādējādi, ka mēs pavirši ķeramies klāt pie mums uzticētā darba. Un tas, ka mums uzliek tādu darba slodzi, tādu, manuprāt, nekaunīgu apsolījumu, ka mēs strādāsim, līdz kamēr būsim visu to kaudzi izskatījuši, ir nepieņemami. Es domāju, ka mums to vajadzētu nopietni pārdomāt. Starpfrakciju padomei vajadzētu sanākt un padomāt, vai mēs nevarētu atstāt darba kārtībā tikai to, par ko mēs patiešām gribam spriest, jo citādi mēs vienkārši norausim kvorumu un iesim prom, jo nav nekādas svētības tam, ka mēs pavirši pieņemam to, ar ko vēlāk mūsu tautai būs jādzīvo. Es jums lūdzu padomāt par to.

Šīs pagarinātās dienas, šis drauds, ka mums tas viss ir jāizskata... Es tur sēžu zāles aizmugurē un skatos, cik maz vispār seko dokumentiem. Vai mēs nevaram apzināties, ka tas, ko mēs darām, ir ļoti, ļoti bīstami? (Starpsauciens: “Apzināmies...”)

Mums laikam tas iepriekšējais likumprojekts būtu jāpārskata, bet es domāju, ka Sadarbības padomei jeb Starpfrakciju padomei tomēr būtu jāsanāk kopā Prezidijā un jāsamazina to dokumentu skaits, kas mums ir jāizskata, lai tas būtu patiešām pārskatāmi. Un tad ķersimies pie darba un mēģināsim šo darbu darīt kārtīgi.

Tas, ko mēs tikko redzējām, liecina, ka vairākums no mums negrib domāt, neseko, bet paļaujas uz Sadarbības padomes iecelto ierēdni, kas nāk mums priekšā un lasa pat vecu avīzi, bet mēs tikai klanām galvu un sakām: “Jā, jā, jā!” Un droši vien, ja mēs salīdzinātu balsojuma beidzamo reizi, kad mēs bijām nomodā, un to balsojumu, ko mēs šodien izdarījām un ko pieņēmām, tad tur būtu liela starpība. Un tas nav joks! Mēs neesam bērnudārzā. Mēs it kā tautai nosakām likumus, bet diez vai šī būs beidzamā tāda kļūdīšanās... Es ieteiktu: ja mēs nespējam strādāt, iesim mājās!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā Valdmaņa kungs pēc būtības nerunāja “pret” un nerunāja arī “par”, bet runāja savā parastajā stilā, vai kāds iebilst, ja mēs atgriežamies pie šā likumprojekta? Neiebilst.

Lamberga kungs, lūdzu, jums vārds! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums, steidzams. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija). (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Pagaidi! Kāds numurs tur ir?”)

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4116-a “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums, steidzams.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 2.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es būšu spiests diemžēl aicināt jūs neatbalsīt šo priekšlikumu. Manuprāt, būtu bijis vislabāk, ja šo priekšlikumu mēs varētu balsot pa daļām. No juridiskā viedokļa nepieņemams ir otrais teikums. Lasiet, lūdzu! Citos teikumos ir iekļautas nodokļus reglamentējošas normas, bet šo normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstošie grozījumi šajā likumā vai konkrētajos nodokļu likumos. Līdz ar to šis priekšlikums minēto likumu cenšas padarīt augstāku par citiem likumiem.

Tā jau ir gandrīz, jāsaka, ābeces patiesība, ka, izmainot vienu likumu, jāskatās, kā tas korespondē ar citiem likumiem, un jāizdara izmaiņas visā paketē. Tas viss ir saprotams. Taču tas, kā šeit piedāvā Zīles kungs savā priekšlikumā, juridiski man nav pieņemams, bet es nezinu, vai mēs varam šobrīd vienoties un balsot pa teikumiem, jo šeit pat daļu nav. Tomēr katrā ziņā sakarā ar to, ka šis otrais teikums ir juridiski nepareizs, es esmu “pret” un aicinu arī jūs noraidīt finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lamberga kungs.

A.J.Lambergs. Komisija tomēr ir atbalstījusi finansu ministra Zīles kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 2.priekšlikumu - izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā... Teksts ir redzams. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16... Kolēģi, nav kvoruma!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 2.priekšlikumu - izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.J.Lambergs. 3.priekšlikums arī ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - izteikt 8.panta 5.punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 4.priekšlikums ir iekšlietu ministra Andreja Krastiņa priekšlikums - aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “un atvieglojumi” ar vārdiem “atvieglojumi un atbrīvojumi”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs. 5. ir deputāta Dilbas priekšlikums - papildināt 11.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā... Komisija to daļēji ir atbalstījusi, iestrādājot savā, komisijas, 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 6. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres V.Andrējevas kundzes priekšlikums - papildināt 11.panta otro daļu un izteikt to sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 7. ir atbildīgās komisijas iesniegums. Lūdzu to atbalstīt! Tas paredz papildināt 11.panta otro daļu ar 25.punktu sekojošā redakcijā. Par naftas ieguvi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 8. ir pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.J.Lambergs. 9. arī ir pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums - papildināt 12.panta pirmo daļu ar 10.punktu sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 11. ir pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums - izteikt 12.panta trešās daļas pirmo teikumu sekojošā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 12. ir pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums - svītrot 12.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “citus”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 12.priekšlikumu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 13. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - izteikt 32.panta pirmo, otro un ceturto daļu sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 14. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 15. arī ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi komisijas redakcijā, kas ir redzama 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 16. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 17. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Ir vēl viens Juridiskās komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu svītrot no darba kārtības 32. jautājumu - par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” - sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskajai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē.

Tā kā tā ir atbildīgā komisija, kura gatavoja šo likumprojektu, tad pēc tās ierosinājuma mēs darba kārtības 32. jautājumu svītrojam no darba kārtības.

Izskatām nākamo - darba kārtības 37. jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Druvas kungs.

K.J.Druva (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4063 un nr. 4684. Šie grozījumi tika sagatavoti, lai varētu iedarbināt jauno Krimināllikumu.

1.priekšlikums ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, jums ir redzama šī redakcija. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Tas tika atbalstīts, arī priekšlikums otro daļu izslēgt tika atbalstīts, un viss tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā - 1.pantu jūs šeit redzat, redakcija ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta - “Kriminālsodu izpildes uzdevumi” - redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums - izslēgt kodeksa 2.pantu. Tas tika noraidīts. Tad seko Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt kodeksa 2.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Saeimas Juridiskā komisija ierosināja izteikt 2.panta nosaukumu tādā redakcijā, kāda šeit ir redzama. Tas tika noraidīts. Priekšlikums 2.panta pirmajā daļā tekstu aiz vārdiem “saskaņā ar likumiem un” papildināt ar vārdu “citiem”. Tas tika pieņemts un atbalstīts. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt kodeksa 2.panta otrajā daļā vārdus “Latvijai saistošos starpvalstu līgumos” ar vārdiem “Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos” tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta “Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana” redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums 4.pantā. Tas tika noraidīts. Viņa priekšlikuma otrā daļa iesaka izteikt panta otrās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā: “Kriminālsoda izpildē tiek ievēroti šādi pamatprincipi:” Arī tika noraidīta. Tālāk ir priekšlikuma trešā daļa, kas tika daļēji pieņemta. Un viss tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā, kas izteikta 4.panta otrās daļas 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta - “Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi” - redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt kodeksa 5.panta pirmo daļu uz 1.pantu kā trešo daļu. Tas tika atbalstīts. Arī priekšlikums izteikt kodeksa 5.panta otro daļu jaunā redakcijā tika atbalstīts. Tad seko Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums 5.panta pirmo daļu izteikt kā 3.1. pantu. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Valdmanis vēlas runāt. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Mēs atkal pieņemam tukšus likumus. Paskatieties, ko mēs šeit esam tikko kā pieņēmuši: “nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem”. Vai mēs patiešām ticam, ka Lavents un citi sēdēs tādā pašā “atskurbtuvē” kā tas, kas tika notiesāts par kādu citu grēku? Vai mēs patiešām ticam, ka mūsu zemē kriminālsodu izpilde notiek, ievērojot šādus pamatprincipus?

Kā tas var būt, ka mūsu bijušais kolēģis Krisbergs sēž cietumā, bet citi, tādi kā Lavents, lielu daļu sava soda laika pavada mājās? Lavents tagad atkal sēž cietumā ar saviem mobilajiem telefoniem, labi apģērbts, labi paēdināts. Vai tad mēs nezinām, ka mums ir vairākas cietumu kategorijas? Ka tie puiši, kuri tika provocēti, lai spridzinātu Uzvaras pieminekli, nespēj tikt pārvietoti uz pieklājīgākiem cietumiem? Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir skāruši komunistiskās partijas - mūsu tautas “atbrīvotāju” - godu. Un tā nu viņi sēž visļaunākajā cietumā. Un viņu advokātu atkārtoti lūgumi, lai šie cilvēki tiktu pārcelti uz citu cietumu, tiek noraidīti. Bet, skat’, ko mēs šodien esam nolēmuši!

Manuprāt, mums ir jābūt godīgiem pirmām kārtām pašiem pret sevi. Ja mēs zinām, ka mēs nepildīsim un nepildām to, ko mums liek priekšā, tad jājautā - kāpēc spēlēt šo teātri? Vai patiešām tiem, kuri tika provocēti un kuri to varbūt pat nedarīja, bet tiek apvainoti, ka it kā viņi ir spridzinājuši Uzvaras pieminekli,- vai tiem būtu jācieš lielāks sods sliktākā institūcijā nekā tādiem kā Laventam, kurš apkrāpis pusi Latvijas tautas, vai tādiem kā Naglim, kurš gribēja pārdot “Latvenergo” par mazu daļu no tā vērtības, vai tādiem no mums, kas sēž šeit un ir palīdzējuši mūsu tautu pataisīt par ubagiem? Kāpēc tiem cilvēkiem, kas gribēja, varbūt nepareizi, ar nepareizām metodēm, atbrīvot mūsu tautu no tā pieminekļa, no tā Uzvaras pieminekļa, - kāpēc tiem ir jāsēž Latvijas visnetīrākajos un visnepatīkamākajos cietumos? Bet tādi kā laventi lielāko daļu no sava soda laika var pavadīt mājās!

Mēs šeit sēžam un spriežam, un pieņemam kaut kādus svētus principus. Jā, tādiem principiem vajadzētu būt! Bet tādi principi mūsu tautā nepastāv. Kāpēc tad mēs tautai melojam un sev melojam un tādus principus pieņemam?

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs.

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Es tikai gribu atgādināt, ka ir galīgi vienalga, vai mēs esam privātpersona uz ielas vai privātpersona, kas notiesāta un sēž cietumā. Kas attiecas uz civiltiesībām, visiem ir vienādas tiesības. Es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas piedāvātos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to - likumprojekta 5.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 17.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā papildināt likumprojektu ar 5.1. pantu. Priekšlikums tika noraidīts.

18.priekšlikums ir no Krastiņa kunga. Viņš iesaka otrajā daļā vārdu “nozieguma” aizstāt ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”. Tas tika pieņemts.

Trešā sastāvdaļa no Krastiņa kunga piedāvātā, kas īstenībā ir 19.priekšlikums, tika noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17., 18. un 19. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir 20.priekšlikums, - izslēgt likumprojekta 7.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 21.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt kodeksa 11.panta pirmās daļas 2.teikumu. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot kodeksa 11.panta (jaunajā redakcijā) pirmās daļas 2.teikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 22.priekšlikums - papildināt kodeksa 11.pantu ar piekto daļu, jums ir redzama šī redakcija. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt 11.pantu ar piekto daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 23.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs aicina atstāt negrozītu kodeksa 12.panta pirmo daļu. Tas tika atbalstīts.

Tālāk ir 24.priekšlikums. Tas ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Iesaka kodeksa 12.panta pirmo daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23. un 24.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 25.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 10.panta otro daļu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 10.panta otro daļu. Teksts tiek svītrots.

K.J.Druva. Tālāk ir 26.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 12.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 12.pantu.

K.J.Druva. Tālāk ir 27.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam svītrot 13.panta pirmo daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 28.priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina likumprojekta 14.pantā grozījumu. Tas tika daļēji atbalstīts.

Tālāk ir 29.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt kodeksa 41.panta otrās daļas 1.teikumu jums redzamajā redakcijā. Tas tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr. 30 - izteikt kodeksa 41.panta piektās daļas 1.teikumu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr. 31 - aizstāt kodeksa 41.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdus “tieslietu ministra instrukcija...” un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 32. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Ierosina 41.panta septīto daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 33.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.J.Druva. Tālāk ir 34.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 43.panta trešajā daļā vārdus, kurus jūs šeit redzat... Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 35 - aizstāt kodeksa 45.panta ceturtajā daļā vārdus... Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 35.priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir 36.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 46.panta nosaukumu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 37.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 46.1. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “Tieslietu ministrijas”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 38.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 46.1. panta piektajā daļā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”. Tas īstenībā nav balsojams.

Tālāk ir 39.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 46.1. panta trešajā daļā vārdus “tieslietu ministra instrukcija...”. Un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38. un 39.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums 47.pantā. Pirmā daļa no šī grozījuma tika atbalstīta.

41.priekšlikums. Iesaka trešajā daļā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”. Tas ir pieņemts Saeimas Juridiskā biroja piedāvātajā redakcijā, kas ir atspoguļota 42.priekšlikumā. Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt vārdus kodeksa 47.panta trešajā daļā... Jūs redzat šo tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par 40., 41. un 42.priekšlikumu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir 43.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 47.1. panta otrajā daļā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”. Tas ir pieņemts daļēji.

44.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 47.1. panta otrajā daļā vārdus “tieslietu ministra...” ...Un tā tālāk. Tas tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr. 45 - aizstāt kodeksa 49.panta ceturtās daļas 3.punktā vārdus “Tiesiski aizsargājamās intereses” ...Un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 46. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā priekšlikumus par likumprojekta 23., 24. un 25. pantu. Tie ir daļēji atbalstīti. 47. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt likumprojekta 23. pantā vārdus “soda izciešanas vidējās pakāpes režīma”... un tālāk kā tekstā. Arī tas ir daļēji atbalstīts. Un tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums likumprojekta 23. pantā, kas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 46., 47. un 48. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums, kurš ir priekšlikums nr. 49, - papildināt likumprojektu ar jaunu 23.1. pantu. Tas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 49. priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 50. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 50.3. panta piekto daļu papildināt ar jums redzamo teikumu. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 51. Iekšlietu ministrs Krastiņš piedāvā 50.3. panta sesto daļu un septīto daļu aiz vārdiem “piespriestā soda” papildināt... Tas netika atbalstīts. Tad ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir priekšlikums nr. 52, - papildināt kodeksa 50.3. pantu. Tas tika noraidīts. Un visbeidzot ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums - izteikt 50.3. pantu jums redzamajā redakcijā, kas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 51., 52. un 53. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 54. Iekšlietu ministrs ierosina 50.4. panta pirmajā daļā vārdus “noziedzīgus nodarījumus” aizstāt ar vārdu “noziegumus”. Tas tika pieņemts Juridiskā biroja redakcijā. Juridiskais birojs ieteica izteikt 50.4. panta pirmo daļu tādā redakcijā, kas jums šeit ir redzama. Tas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 54., 55., 56. un 57. priekšlikumu? Jo tie visi skar 50.4. panta daļas.

Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 58. Saeimas Juridiskais birojs iesaka izteikt kodeksa 50.4. panta septītās daļas 4. punktu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 59 - izteikt kodeksa 50.4. panta astotās daļas 4. punktu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Juridiskais birojs ieteica arī izteikt kodeksa 50.4. panta devītās daļas 4. punktu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 59. un 60. priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums nr. 61 - likumprojekta 26. pantā vajadzētu šādus labojumus. Jūs redzat tos labojumus. Tie tika atbalstīti.

Un tad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt kodeksa 50.5. panta pirmajā daļā vārdus “un smagiem noziegumiem”, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 61. un 62. priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 63. Tieslietu ministrs ierosina sestās rindkopas teksta “papildināt trešo daļu ar šāda satura tekstu” vietā citādu tekstu. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu nr. 63? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais priekšlikums nr. 64 - likumprojekta 26. panta astotajā daļā jeb rindkopā svītrot vārdus “piekto un”. Tas netika atbalstīts.

Bet priekšlikums devīto rindkopu svītrot tika atbalstīts.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt kodeksa 50.5. panta sestās daļas 4. punktu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Priekšlikums nr. 67 - aizstāt kodeksa 50.5. panta sestās daļas 6. punktā vārdu “iestādes” ar vārdu “cietumi”. Tas tika atbalstīts.

Un viss tika izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā, kura ir redzama priekšlikumā nr. 68, un jums ir redzama šī redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 64., 65., 66., 67. un 68. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 69. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 50.6. panta pirmo daļu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 70. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 50.6. panta trešajā daļā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”. Tas tika daļēji atbalstīts un ietverts Saeimas Juridiskā biroja iesniegtajā priekšlikumā nr. 71, kas iesaka izteikt kodeksa 50.6. panta trešās daļas pēdējo teikumu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu nr. 69, nr. 70, nr. 71 un nr. 72. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir priekšlikums nr. 73. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 50.7. panta sestajā daļā vārdus “parastās skolas” ar vārdiem “vispārējās izglītības iestādes”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 73. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. 74. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 50.9. panta otrajā daļā jums redzamos vārdus... Tas tika atbalstīts. Ir arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga iesniegtais 75. priekšlikums - ierosina 50.9. panta otro daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 73., 74., 75. priekšlikumu?

K.J.Druva. Tālāk ir 76. priekšlikums. Iekšlietu ministrs piedāvā grozījumus 50.11. panta trešajā daļā. Tie netika atbalstīti. Un tad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir priekšlikums nr. 77, - izteikt kodeksa 50.11. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 76. un 77. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 78. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt kodeksa 50.12. panta trešajā daļā vārdus “kā referenti”, tas ir atbalstīts. Ir arī iekšlietu ministra Krastiņa priekšlikums tā paša panta ceturtajā daļā grozīt vārdus, kas netika atbalstīts. Un visbeidzot ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt kodeksa 50.12. panta astotajā daļā vārdus “noformē ar sēdes protokola izrakstu, to”. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 78., 79. un 80. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 81. priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina 50.13. panta pirmajā daļā un otrajā daļā izslēgt vārdus “brīvības atņemšanas iestādes”. Tas tika atbalstīts... Te komisijas atzinums vienkārši nav atzīmēts attiecīgajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 82. un 83. priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina 51. panta pirmās daļas pirmo teikumu papildināt ar tādiem vārdiem, kādus jūs šeit redzat. Tas ir atbalstīts. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums ir izslēgt likumprojekta 31. panta pirmajā daļā vārdu “parasti”. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 82. un 83. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 84. priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina 51. panta trešajā daļā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”. Tas ir daļēji atbalstīts.

85. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 51. panta trešajā daļā vārdus “tieslietu ministra instrukcija...”... Un tālāk kā tekstā. Tas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 84. un 85. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 86. priekšlikums. Iekšlietu ministrs piedāvā 52. panta pirmajā daļā vārdus “notiesātajām personām” aizstāt ar vārdiem “notiesātajiem”. Tas ir atbalstīts.

Tad ir iekšlietu ministra priekšlikums - 52. panta piektajā daļā un sestajā daļā vārdus “nepilngadīgajiem notiesātajiem” aizstāt ar vārdiem “nepilngadīgajiem”. Tas ir noraidīts.

88. priekšlikums - izslēgt vārdu “disciplināri”. Tas ir noraidīts. Un visbeidzot ir 89. priekšlikums, kas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 86., 87., 88. un 89. priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir iekšlietu ministra piedāvātais grozījums, kurš redzams kā 90. priekšlikums, - saglabāt 53. pantu, izslēdzot no panta virsraksta vārdu “personu”. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.J.Druva. Tālāk - 91. priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina papildināt likumprojektu ar 33.1. pantu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 91. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā: “Likumprojekta 34. pantā aizstāt 55. panta pirmajā daļā vārdus “piecdesmit procentus” ar vārdiem “divdesmit piecus procentus”.” Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 92. priekšlikumu.

Druvas kungs, varbūt tagad pārtrauksim izskatīšanu. Pēc pārtraukuma skatīsim 93. priekšlikumu.

Pirms pārtraukuma vārds deputātam Jānim Mauliņam. Mauliņa kungs, vai jūs gribat kaut ko paziņot? Mauliņa kungs...

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Es atvainojos, te pārāk jautri iet, lai saklausītu visu.

Lūdzu Demogrāfiskās apakškomisijas pārstāvjus sapulcēties uz pēdējo sēdi. Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Tieši pulksten trijos, tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukums ir beidzies! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Ļoti labi rezultāti. Turpināsim!

93.priekšlikums.

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! 93.priekšlikums ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - 56.panta nosaukumā izslēgt vārdu “personu”. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 94.priekšlikums ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga ierosinājums - papildināt likumprojektu ar 35.1.pantu. Tas tika daļēji atbalstīts, bet viss tika pieņemts 95.priekšlikuma redakcijā, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija. Tur pilnībā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 94.un 95.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 96.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 36.panta nosaukuma pirmajā daļā vārdus “un resocializācijas”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. “Un resocializācijas”. Piekrītam. Pieņemts.

K.J.Druva. 97.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 36.panta otrajā daļā vārdus “nosakot viņa resocializācijas pakāpi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt, lai no šā vārda tiktu vaļā. Pieņemts.

K.J.Druva. 98.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt kodeksa 58.panta otrajā daļā jums redzamos vārdus. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. 99.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 59.panta nosaukumā un pirmajā daļā izslēgt vārdus “personu”. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 99.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Iekšlietu ministrs piedāvā 59.panta otrajā daļā vārdus “personām, kam atņemta brīvība” aizstāt ar vārdu “notiesātajiem”. Tas tika noraidīts.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt kodeksa 59.panta otrajā daļā vārdus “un noteiktajai soda izciešanas...” un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 100.un 101.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 102.priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina desmitās nodaļas nosaukumu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 103.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 62.pantā saglabāt virkni piedāvājumu, kas ir redzami 104., 105., 106., 107.priekšlikumā. Tie ir visi atbalstīti, bet 108.priekšlikums - Krastiņa kunga priekšlikums - nav atbalstīts. Un tālāk 109.priekšlikumā Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izteikt likumprojekta 40.pantu jums redzamajā redakcijā, kas pilnībā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 103.līdz 109.,ieskaitot. Pieņemts.

K.J.Druva.110.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina 64.panta nosaukumā izslēgt vārdu “personu”. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 110.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Iekšlietu ministrs ierosina papildināt likumprojekta 41.pantu ar jaunu daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 65.panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “personu”. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo 112.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 113.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina papildināt likumprojekta 42.pantu ar jaunu daļu jums redzamajā redakcijā. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 113.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 114.priekšlikumā Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt likumprojekta 43.pantu jums redzamajā redakcijā, kas ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 43.panta redakcijai, kādu akceptējusi atbildīgā komisija.

K.J.Druva. 115.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 68.panta pirmās daļas 2.un 3.punktā izdarīt grozījumus, kas ir atbalstīti, bet pirmās daļas 5.punktā priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 115.un 116.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 117.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 70.panta piektajā daļā vārdus, kurus jūs redzat. Tas ir atbalstīts. Bet ir arī priekšlikums - izslēgt kodeksa 70.panta sestās daļas 4.punktu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot kodeksa 70.panta sestās daļas 4.punktu un atbalsta komisijas atzinumu par 117.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 119.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 71.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu. Tas nav atbalstīts. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 47.panta otrajā daļā vārdus “vai rājienu”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 119.un 120.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 121.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 72.pantā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”, un tas ir daļēji pieņemts. Savukārt ir noraidīts panta nosaukumā un tekstā vārdu “disciplinārsodus” aizstāt ar vārdu “sodus”. Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - aizstāt kodeksa 72.pantā vārdus “tieslietu ministra instrukcija...” un tālāk kā tekstā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 72.pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva. 124.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt kodeksa 75.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. 125.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 76.panta pirmajā daļā vārdu “materiālos”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Iekšlietu ministrs 126.priekšlikumā ierosina trīspadsmitās nodaļas nosaukumā izslēgt vārdu “personu”, tas ir noraidīts.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt likumprojekta 50.pantā vārdus “medicīniskā palīdzība”... un tālāk kā tekstā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 126.un 127.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 128.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 77.panta nosaukumā izslēgt vārdu “personu”. Tas nav atbalstīts. Savukārt 77.panta pirmajā daļā tekstu aiz vārda “sievietēm” papildināt... un tālāk kā tekstā. Šīs izmaiņas ir atbalstītas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 128.un 129.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 130.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 77.panta sestajā daļā izslēgt vārdus “tieslietu ministra”. Tas ir pieņemts daļēji. Un tālāk Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 77.panta sestajā daļā vārdus “tieslietu ministra...” un tālāk kā tekstā. Tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 130.un 131.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 132.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 78.panta pirmajā daļā vārdus “vai daļas”. Tas ir atbalstīts.

Savukārt 133.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 78.panta ceturtajā daļā vārdus “ir atļauts pielietot” aizstāt ar vārdu “pielieto”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī komisijas atzinumu par 132.un 133.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 134.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 53.panta ievaddaļu jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts. Krastiņa kungs piedāvā 79.panta otrajā daļā atšifrēt “HIV” un “AIDS” saīsinājumu. Tas ir daļēji pieņemts. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 79.panta otrajā daļā... Jūs redzat šo redakciju, kas ir pilnīgi atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 134., 135.un 136.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 137.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojekta 58.pantu ar jaunu pirmo daļu jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojekta 58.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā... Pieņemts.

K.J.Druva. 138.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 58.panta trešajā daļā vārdus “kurš uzrauga iestādi”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt.

K.J.Druva. 139.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 111.panta 5.punktā vārdus, kurus jūs redzat piedāvātajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 111.panta 5.punktā izslēgt vārdu “hronisku”. Tas daļēji ir pieņemts. Un 111.pantu papildināt ar 6.punktu jums redzamajā redakcijā. Tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 139., 140.un 141.priekšlikumu un līdz ar to likumprojekta 111.panta tekstu.

K.J.Druva. 142.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 112.panta ceturto daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 142.priekšlikumu.

K.J.Druva. Iekšlietu ministrs piedāvā 112.panta sestajā daļā aizstāt vārdus “nepilngadīgos...” un tālāk kā tekstā un jaunu redakciju. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 143.priekšlikumu.

K.J.Druva. 144.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt kodeksa 115.panta pirmajā daļā vārdus. Tas nav atbalstīts.

Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 115.panta otrajā daļā aizstāt vārdus, bet arī tas nav atbalstīts. Arī vārda “disciplinārsods” nomaiņa nav atbalstīta.

147.priekšlikumā vārdu “darbu un mācībām soda...” nomaiņa arī nav atbalstīta.

Un visbeidzot ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātā redakcija, kas ir izteikta 148.priekšlikumā. Tā ir atbalstīta pilnībā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt 115.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. 149.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 116.panta pirmajā daļā vārdu “psihisku” aizstāt ar vārdu “garīga”. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 149.priekšlikumu.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs 150.priekšlikumā ierosina izslēgt likumprojekta 65.pantā vārdus “postpenitenciārā palīdzība”. Tas ir atbalstīts. Un iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 117.panta otrajā daļā izslēgt tekstu, kas ir minēts 112.panta ceturtajā daļā. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva. 152.priekšlikumā Labklājības ministrijas valsts sekretāre Poršņova ierosina izslēgt 108.pantā vārdus “...un izmaksā...” un tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts tieslietu ministra redakcijā.

Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 118.pantā vārdus, un arī tas ir atbalstīts tieslietu ministra redakcijā.

Un visbeidzot 154.priekšlikumā tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā likumprojekta 65.pantā 118.panta jaunās redakcijas tekstu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tā ir pilnībā atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 152., 153.un 154.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 155.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 119.panta pirmo daļu. Tas nav atbalstīts.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre ierosina 119.pantā izslēgt jums redzamos vārdus. Tas ir atbalstīts un noformēts Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteiktajā redakcijā, kā izteikt 119.panta pirmo un otro daļu. Kā jūs jau redzat, tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 119.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk iekšlietu ministrs 158.priekšlikumā norāda: “Uzskatām, ka būtiski nosacījumi, kas attiecināti personām...” Jūs tālāk redzat šo tekstu. Šis priekšlikums vispār nav balsojams.

Tālāk tieslietu ministrs Rasnača kungs ierosina 120.panta jaunās redakcijas pirmās daļas tekstu izteikt tā, kā jūs to redzat. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 158. un 159.priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk 160.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 121.panta pirmās daļas 5.punktu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 160.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Tālāk 161.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt 125.pantā vārdus “Latvijas Krimināllikumu...” un tālāk kā tekstā. Tas ir atbalstīts.

Un tālāk iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 125.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 161. un 162.priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 127.panta otro daļu papildināt ar vārdiem. Tas ir noraidīts.

Tad ir virsprokurora Ancāna kunga priekšlikums. Viņš piedāvā 127.panta trešajā daļā vārda “virssardzē” vietā sacīt “virssardze”. Tas ir noraidīts.

Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - aizstāt kodeksa 127.panta trešajā daļā vārdus... Jums tas redzams tekstā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 163., 164. un 165.priekšlikumu un līdz ar to akceptē arī likumprojekta 127.panta tekstu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 166.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā izmaiņas 128.pantā. Pirmā izmaiņa ir noraidīta, otrā izmaiņa ir atbalstīta. Trešā izmaiņa, kas redzama 168.priekšlikumā, ir daļēji pieņemta. Viss noformēts 169.priekšlikuma redakcijā, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija, un tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 128.panta tekstam. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 170.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 129.panta 3.punktā vārdu “konsulāro” ar vārdiem “diplomātiskā vai konsulārā dienesta”. Tas ir atbalstīts.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums - 129.panta trešās daļas sākumu izteikt jaunā redakcijā. Tas nav atbalstīts.

Tālāk Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 119.panta astoto daļu. Tas ir pieņemts.

Tālāk iekšlietu ministrs piedāvā izslēgt 119.panta astoto daļu. Arī tas ir atbalstīts. Līdz ar to 129.pants ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem četriem priekšlikumiem un līdz ar to akceptē likumprojekta 129.panta tekstu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 174.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 131.panta pirmajā daļā vārdus “soda izpildes” aizstāt ar vārdu “policijas”. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina 132.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “disciplinārsods” aizstāt ar vārdu “sods” attiecīgajā locījumā. Tas nav pieņemts.

Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt kodeksa 132.panta pirmo daļu jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 131. un 132.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 177.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 133.panta pirmajā daļā jums redzamos vārdus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē arī 133.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs 178.priekšlikumā ierosina izteikt kodeksa 134.panta otrās daļas 4. un 5.punktu jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 134.panta redakciju.

K.J.Druva. 179.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 137.panta nosaukumā vārdus “ar brīvības ierobežošanu” aizstāt ar vārdiem “piespiedu darbā”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 137.panta redakciju.

K.J.Druva. Tālāk - 180.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina 143.panta nosaukumu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas nav atbalstīts.

Viņa otrais priekšlikums - 143.panta pirmajā daļā vārdu “Krimināllikumu” aizstāt ar vārdiem “Kriminālprocesa likumu” - arī nav atbalstīts.

Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt kodeksa 143.panta otro daļu. Tas ir atbalstīts.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt kodeksa 143.panta pirmajā daļā vārdus “saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu”. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 143.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 184.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 27.nodaļas nosaukumu ar jaunu. Tas ir atbalstīts.

Krastiņa kungs ir ierosinājis 146.pantā vārdus “pārvalde un” aizstāt ar vārdiem “pārvalde vai”. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 146.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 186.priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina 147.panta nosaukumā vārdus “citas valsts pilsoņa” aizstāt ar vārdiem “personas, kas ir citas valsts pilsonis”. Tas nav atbalstīts.

187.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt kodeksa 147.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 147.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 188.priekšlikums. Saeimas Juridiskā komisija saka, ka likumprojektā nav paredzēts tāds soda veids kā tiesību ierobežošana un tā izpildes kārtība. Tas ir pieņemts.

Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt kodeksu ar jaunu nodaļu, kas reglamentētu papildsoda - tiesību ierobežošana - izpildi. Tas arī ir pieņemts.

Visbeidzot tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, jums ir redzama šī redakcija. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 148.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 191.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā precizēt nodaļas “Nāves soda izpilde” numerāciju. Tas ir atbalstīts.

192.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt kodeksa 148.panta trešo daļu ar jaunu tekstu. Tas arī ir atbalstīts.

Un Juridiskā biroja priekšlikuma otrā daļa - izslēgt 148.panta ceturtajā daļā vārdus “vai akts par notiesātā atteikšanos iesniegt lūgumu par apžēlošanu”. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 150.panta redakcijai un līdz ar to akceptē komisijas atzinumu par 191., 192. un 193.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 194.priekšlikums. Saeimas Juridiskā komisija iesaka: “Pārejas noteikumos būtu jāatspoguļo 5.panta otrās daļas 1.punkta...” Un tā tālāk. Jūs redzat to redakciju. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - saskaņot kodeksa 120.pantu un pārejas noteikumu 1.3.punktu - ir atbalstīts.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt pārejas noteikumu 1.3.punktā vārdus “postpenitenciārās” - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 197.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot pārejas noteikumu 3.punktu. Punkts tiek svītrots.

K.J.Druva. Tālāk - 198.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā vārdus... Un tālāk kā tekstā. Tas ir atbalstīts.

199.priekšlikums. Labklājības ministrijas valsts sekretāre ierosina izslēgt pārejas noteikumu 5.punkta normu. Arī tas ir atbalstīts.

Saeimas Juridiskā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 5.1.punktu. Tas ir noraidīts.

Savukārt tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā: “Tā kā likumā “Par sociālo palīdzību” nav vajadzīgi grozījumi...” Tekstu jūs redzat. Šis piedāvātais grozījums ir atbalstīts.

Rasnača kungs ierosina arī papildināt pārejas noteikumus ar 5.5.punktu. Tas ir atbalstīts.

Tātad ir atbalstīti visi šie priekšlikumi - no 199.priekšlikuma līdz 202.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 5.punkta 1., 2., 3. un 4.apakšpunkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 5.5.punktu. Tas ir 203.priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Un pēdējais ir 204.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt pārejas noteikumu 6.punktu jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam, ka šis likums stājas spēkā vienlaikus ar Krimināllikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Es aicinu deputātus balsot un atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka nākamais jautājums ir par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies tikai 59 deputāti. Tādēļ mēs neesam tiesīgi tagad izskatīt darba kārtības 38.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Izskatīsim 39.jautājumu. Likuma “Alkohola aprites likums” otrreizēja caurlūkošana.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātais Āboliņa kungs! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4457. Kā priekšsēdētāja kungs jau norādīja, tas ir Alkohola aprites likums, kuru Valsts prezidents ir mums nodevis otrreizējai caurlūkošanai un kuru mēs iesākām vēl 5.Saeimā un, cerams, vairs neturpināsim 7.Saeimā. Es domāju, mums tas šodien ir jāpabeidz.

1.priekšlikums ir no finansu ministra Roberta Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas. Komisija ir atbalstījusi abu šo prominento personu iesniegumu un attiecīgi mainījusi punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 1.panta 5.punktu. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Atbildīgā komisija to ir daļēji atbalstījusi, un tas ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir Zīles kunga un Počas kundzes priekšlikums izslēgt 1.panta 9.punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.punkts ir redakcionāli precizēts, kungi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Pārejam pie 4.priekšlikuma. Tas atkal ir finansu ministra Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, ietvērusi 5.priekšlikumā, kuru mēs izskatīsim kā atbildīgās komisijas priekšlikumu, un kopumā atbalsta kā 5.priekšlikumu. Ir runa par 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un 5. priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir jau par 4.pantu. Iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Poča. Komisija bez ierunām atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti bez ierunām atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums. Ņemot vērā kārtību, kāda ir iedibināta Saeimā, tas, manuprāt, nav izskatāms, jo šis priekšlikums, kuru iesniedzis Roberts Zīle, nav norādīts tajos motivētajos iebildumos, kurus Saeimai ir iesniedzis Valsts prezidents. Arī komisija to nav atbalstījusi, bet ir tikai redakcionāli precizējusi 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Zīles kungs. Atkal ir runa par šo pašu padomi. Es uzskatu, ka šobrīd mēs nevaram šo priekšlikumu izskatīt, jo Valsts prezidents šim pantam nav pievērsis savu viedo uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tas pats ir sakāms par 9.priekšlikumu - finansu ministra ierosinājumu izslēgt visu 8.pantu. Komisija to neatbalsta. Ņemot vērā precedentus, kādi ir iedibināti Saeimā, tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija neatbalsta arī 10.priekšlikumu, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Motivācija ir līdzīga.

Par šo pašu pantu - 9.pantu - ir arī finansu ministra priekšlikums. Komisija neatbalsta arī finansu ministra Zīles priekšlikumu izdarīt statusa maiņu - “pārraudzībā” vietā ierakstīt vārdu “pakļautībā”. Arī pret šo pantu nav bijuši iebildumi no Valsts prezidenta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs neesam arī atbalstījuši komisijas neatbalstīto finansu ministra Zīles priekšlikumu par 9.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē šo viedokli. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 13.priekšlikuma, tas ir, par 10.pantu. Iesniedzējs ir finansu ministrs Zīle. Komisija to neatbalsta iepriekš minēto motīvu dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.Leiškalns. Man jāpasaka, ka 12.panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

14.priekšlikums nav skatāms mūsu iepriekšējo balsojumu dēļ. Valsts prezidents šim pantam nav pievērsis savu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 14.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Strādājot pie 14.panta pirmās daļas, komisija pati ir to redakcionāli precizējusi. Tātad ir atšķirīga redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir finansu ministra Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums, kuru komisija atbalsta. Galīgo redakciju jūs redzat tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums ir par 17.panta 6.punktu. Tur ir norādīta skaidra pretruna ar Muitas likumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Arī Valsts prezidents uz šo jautājumu bija vērsis uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 17.panta 6.punktu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie 19. panta ir 17.priekšlikums - finansu ministra Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums. Norāda uz pretrunu ar Muitas likuma 56. un 95. pantu. Priekšlikums ir izslēgt 19.pantu. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 19.pantu. Pants tiek svītrots.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Nu mēs esam jau nonākuši pie 28.panta. Finansu ministra iesniegtais priekšlikums nr. 18. Arī tas neatbilst, tā teikt, Valsts prezidenta motivētajiem iebildumiem. Tādēļ komisija nav skatījusi un nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 27.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai, tādam variantam, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs esam izskatījuši arī 19.priekšlikumu. Komisija neatbalsta arī 20.priekšlikumu, kurš ir par 29.pantu un ir ļoti līdzīgs iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 30.pants. Sakārtojot likumu, komisija to ir redakcionāli precizējusi.

21.priekšlikums. Šis ir tikai redakcionāls precizējums. 21. priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums izdarīt papildinājumu 31.pantā. Komisija to nav atbalstījusi. Valsts prezidents šim pantam nav pieskāries savā motivētajā vēstulē Saeimai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 30.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ir ierosinājuši izslēgumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, ņemot vērā, ka Valsts prezidents bija rūpīgi iedziļinājies panta redakcijā un to nebija atbalstījis. Šis pants bija viens no iemesliem, kāpēc Valsts prezidents atsūtīja šo visnotaļ nozīmīgo likumu parlamentam atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 40.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums - finansu ministra Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums izdarīt izslēgumu 43.panta pirmajā daļā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums ir jau par 45.panta 4.punktu. Arī to ir iesnieguši finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad piekrīt 45.panta redakcijai.

Un nu mēs pārejam pie 25.priekšlikuma. Ņemot vērā pretrunas ar Muitas likuma 56. un 95.pantu, finansu ministrs Roberts Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča aicina izslēgt visu nodaļu. Komisija šo izslēgumu ir atbalstījusi un attiecīgi mainījusi turpmāko nodaļu un pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta desmito nodaļu un mainīt turpmāko nodaļu un pantu numerāciju. Pieņemts.

K.Leiškalns. Rūpīgi studējot Valsts prezidenta vēstuli, atbildīgā komisija ir papildinājusi 55.pantu un ir šo savu redakciju nepārprotami atbalstījusi, un nu likums ir ieguvis jaunu, daudz nopietnāku skanējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 48.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 56.pantā komisija pati izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Poča, norādot uz pretrunām ar Muitas likumu, ierosina izslēgt 57. pantu. Šeit nu komisijai nebija ko iebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 57.pantu.

K.Leiškalns. Piekrīt priekšlikumam svītrot 57 pantu. Pārejam pie 28.priekšlikuma - par 59.panta otro daļu. Valsts prezidents ir norādījis... patiesībā finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Poča ir norādījuši uz pretrunām ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, ir ieteikusi papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu. Mēs to redzēsim, kad skatīsim 38.priekšlikumu, kas ir 55.lappusē. Aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli, jo tālāk viss ir sakārtots.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai piekrītam, ka tiek saglabāta 59.panta otrā daļa, kuru akceptējusi komisija? Piekrītam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 29.priekšlikums. Finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Poča ierosina papildināt 69.pantu. Komisija šo ierosinājumu ir ņēmusi vērā, atbalstījusi un šo abu amatpersonu priekšlikumu redakcionāli nedaudz pieslīpējusi. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 61.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 70. un 71.pantu nav nekādu priekšlikumu. Par 72.pantu ir 30.priekšlikums. Finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Poča ierosina izdarīt izslēgumu. Komisija šo izslēgumu ir daļēji atbalstījusi, izteikusi 72. pantu kā 64.pantu atbildīgās komisijas redakcijā. Tātad to mēs jau esam akceptējuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča lūdz izslēgt 83.pantu. Šis jautājums ir skatīts jau 10.priekšlikumā. Komisija valsts ieņēmumu valsts ministres ierosinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - saglabāt 83.pantu.

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar 32.priekšlikumu, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, - par izslēgumu 84.pantā. Šīs problēmas mēs esam jau risinājuši 10.priekšlikumā. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas vairs nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 33.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, nekādā veidā nesakrīt ar Valsts prezidenta vēstulē ietverto motivāciju, tādēļ komisija šo priekšlikumu nav nedz skatījusi, nedz atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 77.panta (pēc jaunās numerācijas) tekstam. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 34.priekšlikums. Deputātu kungi, mēs esam nonākuši pie 89.panta, pie šā panta 1.punkta. Komisija ir šo priekšlikumu daļēji atbalstījusi, izsakot savā redakcijā, kura ir redzama tabulas labajā pusē esošajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka komisija ir redakcionāli precizējusi gan 93.pantu, gan arī 94.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī to mēs akceptējam. Atvainojiet, Čerāna kungs vēlējās runāt par 93.pantu. Lūdzu!

K.Leiškalns. Te ir tikai redakcionāls precizējums.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Tieši par to es gribu runāt. Atbildīgais ziņotājs saka, ka šeit ir redakcionāls precizējums, bet es kaut kā nespēju to saskatīt. Es gribu paskaidrojumu, kāds ir šis redakcionālais precizējums vai kādas ir teksta izmaiņas. Ja šeit ir domāts kaut kāds redakcionāls precizējums, tad vajag izskaidrot, kāds tas ir, jo pretējā gadījumā ir aizdomas, ka te varētu kāda tehniska kļūda parādīties. Gribētos, lai tā tiktu novērsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Jā, redakcionāls precizējums bija, ņemot vērā to, ka viens likuma pants iepriekšējā redakcijā atļāva manifestācijās nodarboties ar vieglo un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību, tā padarot šīs manifestācijas grūti kontrolējamas. Un otrs šāda veida pants aizliedza to darīt. Mēs esam atstājuši aizliegumu abos gadījumos. Līdz ar to manifestācijās, Čerāna kungs, alkoholu vairs nevarēs pārdot, un tauta, tā teikt, suminās savus vadoņus, būdama pie skaidra prāta. Aicinu atbalstīt komisijas redakcionālo precizējumu. Bet, tā kā šeit nav priekšlikumu, Čerāna kungs, es... Viss ir skaidrs. Paldies. Varam iet tālāk. Iebildumi ir atcelti.

Sēdes vadītājs. Paldies. 35.priekšlikums.

K.Leiškalns. Attiecībā uz 35.priekšlikumu situācija ir līdzīga tai, kāda jau bija ar vairākiem finansu ministra Zīles kunga priekšlikumiem. Šādi iebildumi nebija ietverti Valsts prezidenta vēstulē, tādēļ komisija šo priekšlikumu nav skatījusi, un šobrīd, ņemot vērā mūsu iepriekšējo atbalstu komisijas viedoklim, šis priekšlikums vairs nebūtu balsojams. Es domāju, ka deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 94.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar 36.priekšlikumu. (Man gan jāpiemin arī redakcionāls precizējums). Finansu ministra ierosinātais izslēgums 104.panta 6.punktā nav guvis komisijas atbalstu, jo šos jautājumus mēs esam jau skatījuši un šeit vairs nav vietas diskusijai par to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 36.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 37.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze ierosina izslēgt 105.pantu. Tas ir viens no jautājumiem, kurus mēs atrisinājām 10.priekšlikumā. Līdz ar to tas vairs nav nedz skatāms, nedz balsojams. Tas nav arī ietverts Valsts prezidenta vēstulē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam par 37.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Te nu ir 38.priekšlikums, kuru es pieminēju, runājot par 28.priekšlikumu, - pārejas noteikumi, kas novērš pretrunas ar attiecīgajiem likumiem par nodokļiem un nodevām. Līdz ar to tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu jūs atbalstīt! Tāpat aicinu atbalstīt arī likumu ceturtajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 2.punkta redakcijai. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Aizrādījums man: “Aizrādīt referentam Leiškalnam, ka viņš vairākas reizes uzrunā deputātu kungus, tādējādi ignorēdams kundzes - deputātes un dāmas - deputātes. Ar cieņu Anna Seile.”

K.Leiškalns. Augsti godātā Seiles kundze! Es tik tiešām atvainojos visām dāmām. Es tikai vienreiz uzrunāju kungus. Es precīzi to atceros. Vienreiz kungus! Jo es domāju, ka sievietes ar alkoholu ir tik maz saistītas, ka viņām pat nevajadzētu uz šā likuma pusi skatīties.

Sēdes vadītājs. Runa ir par uzrunu, nevis likumu, Leiškalna kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 40 - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4556 un izskatīsim grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 26.pantu, kur mēs precizējām vienu izņēmumu, kas šodien pastāv mūsu kodeksā, tas ir, ko uzliek kā sodu ārzemju kuģu kapteiņiem, kur šī summa ir lielāka par 250 latiem. Tātad mēs šeit fiksējam šo izņēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam nr. 1 šajā likumprojektā. Pieņemts.

I.Bišers. Otrais priekšlikums arī ir saņemts no atbildīgās komisijas, un tas ierosina šinī pantā noteikt maksimālo summu, bet nenoteikt minimālo summu, jo te var būt arī diezgan sīki pārkāpumi, par kuriem nebūtu nepieciešams katrā ziņā uzlikt 75 latu lielu sodu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam un līdz ar to 155. panta pirmās daļas sankcijai šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers. Trešais priekšlikums ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra priekšlikums. Tas ierosina papildināt kodeksu ar jaunu pantu, kas noteiktu atbildību par blakustiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu. Komisija ir atbalstījusi un ierosina ietvert šo pantu likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 155.8. panta - “Blakustiesību objektu nelikumīga izplatīšana” - redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 4. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ierosina nedaudz grozīt 166.10. pantā ietverto sankciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 166.10. pantā ietvertajai sankcijai šādā redakcijā? Pieņemts.

I.Bišers. 5. priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā komisija ierosina nedaudz grozīt tekstu - aizstāt vārdus “likumā noteiktās informācijas” ar vārdiem “normatīvajos aktos noteiktās informācijas”, jo mēs pieļaujam gadījumus, ka šīs obligātās prasības varētu tikt ietvertas arī valdības noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 166.12. panta redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. 6. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina 166.14. panta pirmo daļu izteikt jaunā, nedaudz vienkāršotā un precizētā redakcijā, kas atbilst tiem likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši par tehnisko uzraudzību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 166.14. panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. 7. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina izteikt 166.15. panta nosaukumu un pirmo daļu jaunā redakcijā. Tas ir saistīts ar grozījumiem attiecīgajos likumos, kas tagad runā par atbilstības novērtēšanu, nevis vairs sertifikāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 166. 15. panta nosaukumam un pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 8. priekšlikums ir jau 10. lappusē, un tur atbildīgā komisija ierosina izteikt 204.5. pantu jaunā redakcijā. Tas ir pants par izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 204.5. panta nosaukumam un tā redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk būs rinda pantu, kur ir precizēta kompetence, kas ir saistīta ar to, ka ir izdarīts grozījums dažādu pārvaldes institūciju tiesībās kontrolēt dažus pārkāpumus un uzlikt sodus par tiem; precīzāk sakot, tiek norobežota visu šo institūciju kompetence. Un līdz ar to virknē pantu mums ir jāizdara attiecīgi grozījumi. Pirmais tāds ir 210. pantā, par kuru ir 9. un 10. priekšlikums. Tajā mēs grozām atsauces uz pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9. un 10. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers. 11. un 12. priekšlikums ir par 213. pantu, kur ir runa par tiesu kompetenci, uzliekot administratīvos sodus. Mēs arī tur nedaudz precizējām šo kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 11. un 12. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kur tiek precizēta Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu kompetence, norādot, par kādiem pantiem tās var uzlikt sodus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam nr. 13. Pieņemts.

I.Bišers.Tālāk ir 14. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pirmām kārtām precizē jaunizveidotās iestādes nosaukumu, kas tagad ir izveidota Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vietā. Tā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence. Tātad atbildīgā komisija ir precizējusi arī tos pantus, saskaņā ar kuriem šī jaunizveidotā organizācija var uzlikt sodus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam un 215.4. panta nosaukumam un tā redakcijai? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ierosina 215. 5. pantā precizēt Akcizēto preču pārvaldes kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt aizstāt 215.5. panta pirmajā daļā skaitli un vārdu. Tālāk kā tekstā. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 226. pants... Nē, atvainojiet, tas jau ir nobalsots otrajā lasījumā...

16. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 228. pantu. Komisija ierosina noteikt un precizēt to institūciju kompetenci, kas realizē valsts sanitāro uzraudzību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt 228. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 17. priekšlikums, kurš ir par 257. pantu. Tur mēs aizvietojam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kompetenci ar jaunizveidotā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora kompetenci.

Sēdes vadītājs. Kolēģi piekrīt papildināt 257. panta pirmo daļu pēc vārda... un tālāk kā tekstā. Līdz ar to akceptē komisijas atzinumu par 17. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākošais ir 18. un 19. priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Tā precizē 287. pantā dažādu pārvaldes iestāžu tiesības piemērot lietas pārskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 19. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais ir 20., 21. un 22. priekšlikums par 304. pantu. Tie ir trīs atbildīgās komisijas priekšlikumi precizēt, kādas valsts iestādes izpilda lēmumus par konfiskāciju, kuri tiek pieņemti administratīvā kārtā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20., 21. un 22. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi par šo likumprojektu ir izskatīti, tāpēc es komisijas vārdā lūdzu apstiprināt to galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Kultūras institūciju likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Dokuments nr. 4561 - “Kultūras institūciju likums”. Trešais lasījums.

No 1. līdz 4.pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpināsim!

P.Putniņš. 1. priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas - izteikt otrās nodaļas nosaukumu redakcijā, kuras teksts ir redzams. To lemj atbalstīt.

Un 5. pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam -izteikt likumprojekta otro nodaļu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts. Un deputāti akceptē arī redakcionālos precizējumus 5. pantā.

P.Putniņš. No 6. līdz 15. pantam priekšlikumu nav. Tikai 11. pantā ir redakcionāli labojumi, un arī 13. pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 11. un 13. pantā izdarītos redakcionālos labojumus. Paldies.

P.Putniņš. 2. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt līdzšinējo 16. pantu un izteikt to līdzšinējā 31. panta redakcijā. Tātad priekšlikums ir atbalstīt, bet numerācija šeit nemainās, kāpēc - to mēs redzēsim vēlāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti piekrīt svītrot līdzšinējo 16. pantu un izteikt to līdzšinējā 31. panta teksta redakcijā. Pieņemts.

P.Putniņš. No 17. līdz 21. pantam priekšlikumu nav. Ir tikai redakcionāli labojumi 22. pantā.

Sēdes vadītājs. Jā, deputāti tos akceptē. Paldies.

P.Putniņš. 3. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā, un redakciju mēs redzam. Komisija, protams, to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - izteikt 23. panta otrās daļas 2. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. No 24. līdz 30. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

P.Putniņš. 4. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt septīto nodaļu, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju. Komisija tātad, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - svītrot septīto nodaļu. Nodaļa tiek svītrota.

P.Putniņš. 5. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina - iekļaut 31. pantu otrajā nodaļā kā 16. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Mēs jau par to esam vienojušies. Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. 6. priekšlikums. Atbildīgā komisija lemj izslēgt 32. pantu. Ir atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 32. pantu. Pants tiek svītrots.

P.Putniņš. 7. priekšlikums. Atbildīgā komisija lemj izslēgt 33. pantu. Un tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 33. pantu. Pants ir svītrots.

P.Putniņš. Tālāk. 34. pants pārtop par 31. pantu, bet tāda priekšlikuma nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Putniņš. Un 35.pants pārtop par 32. pantu. Citu priekšlikumu nav, un tas ir arī viss.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Putniņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4593, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums.

Pirmais ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 1. panta 9. punkta izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt svītrot 1. panta 9. punktu. Pieņemts.

A.Prēdele. Otrais priekšlikums arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 6. panta 7. punkta izslēgšanu. To komisija ir noraidījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu runās deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Es runāšu kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Tātad Labklājības ministrija iebilst pret šādu priekšlikumu, ka tiek ieviests jauns pabalsta veids, kas domāts tiem, kuri nevar piedzīt uzturlīdzekļus saviem atstātajiem bērniem, tātad nevar piedzīt alimentus. Doma ir ļoti skaista un ļoti laba, bet šajā konkrētajā priekšlikumā atbildība no tiesu sistēmas tiek novērsta uz sociālās palīdzības likumu. Tātad tas jāveic ar sociālās palīdzības likumu, tas jāizpilda arī budžetam. Tātad valstij jāņem no budžeta, jāņem no nodokļu maksātājiem. Labklājības ministrija, izmantojot Tieslietu ministrijas datus, ir aprēķinājusi, ka nākošgad tas var maksāt 1,4 miljonus latu.

Jā, ja šī nauda tiešām kalpo par labu bērniem, tad tam būtu jāpiekrīt, bet attiecībā uz šiem bērniem ir arī citi pabalsta veidi. To visu varētu izpildīt pašvaldības un valsts, izveidojot speciālo pabalstu, kas domāts tiem, kuri nevar samaksāt par saviem bērniem, bet tas nebūtu sevišķi ētiski. Tas arī nozīmētu, ka pieaugtu šo pieprasītāju skaits, jo daudzas atstātās sievas pašlaik nepieprasa pabalstu. Tas nozīmē, ka jāizveido speciālas institūcijas, kas uzskaitītu šos pabalstus un kas tos novadītu līdz šiem bērniem.

Tātad Labklājības ministrija principā iebilst ne jau tāpēc, ka bērniem ir vajadzīga šī nauda, bet iebilst pret to, ka tiek formulēts jauns pabalsts, un tāpēc aicinu tomēr izslēgt šo pantu. Šis pants tagad sakrīt arī ar 6.priekšlikumu, ar 16.panta pirmo daļu, tāpēc ierosinu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu jūs, arī tos, kuri pašlaik nodarbojas ar citām lietām, paņemt šo likumprojektu un ieskatīties tajā. Mani, Prēdeles kundze, pirmām kārtām pārsteidz tas, ka jūs vienkārši piekritāt tam, ko jūs bijāt solījusi vēlēšanu kampaņas laikā un arī manā klātbūtnē Talsos, ka pensionāri - vieninieki saņems kaut ko klāt pie pensijas tāpēc, ka viņi ir vieni un ka viņiem ir visgrūtāk.

Mēs šeit vienkārši šo pantu izslēdzām ārā bez debatēm, bez iebildumiem, bez kādas cīņas, bez jebkā cita.

Ja pensionārs - vientuļnieks tagad ir atstāts atkal tādā pašā situācijā, bet visi solījumi jums ir aizmirsušies, tad es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību šim 2.punktam, kuru prasa izslēgt.

Tas nav jauns pabalsts un nav arī nekāds dāvinājums. Tas ir jautājums par to, ka valstij ir jālabo situācija, ka tā nespēj aizsargāt māti un nodrošināt to, lai vīrietis, kas ir radījis bērnu un ir juridiski atzīts par tēvu, piedalītos materiāli sava bērna audzināšanā. Tas nav jautājums par to, lai kādam kaut ko uzdāvinātu vai kādam kaut ko piešķirtu. Tā pirmām kārtām ir valsts atbildība par to, kas tiek darīts un ko valsts nevar izdarīt.

Un šajā gadījumā, ja to tik vienkārši grib noraidīt, vajadzēja būt pievienotai statistikai par to, cik šodien tā saukto tēvu atrodas meklēšanā, lai no viņiem piedzītu alimentus, cik daudz šīs lietvedības atrodas tiesā, bet, izsvītrojot šo pantu ārā un pasakot, ka jau ir citi pabalstu veidi... Te nav runa par pabalstu, te ir runa par to, ka valsts uzņemas to tēvu pienākumus, kurus valsts savas nespējas vai negribēšanas dēļ nevar piespiest pildīt to, kas viņiem ir jādara. Un tāpēc nevajag jaukt šīs lietas kopā.

Es gribētu aicināt deputātus iedziļināties līdz galam, jo es neticu, ka ir tikai 1,4 miljoni, kā jūs, Jurdža kungs, teicāt. Tās ir vienkārši tās sievietes, kas to ir uzrādījušas, kurām šīs naudas trūkst.

Bet ir vēl otra lieta. Izsvītrojot šo pantu, mēs atgriežamies pie vecā, labā jēdziena māte - varone, māte - vientuļniece, kas izvilks visu. Ja mēs kaut ko gribam darīt bērnu labā, ja mēs gribam kaut kādā veidā to risināt, tad vismaz šajā gadījumā, tur, kur tiek fiksēts, ka valsts nespēj pildīt savas funkcijas, bet ka valsts materiāli piedalās šo bērnu uzturēšanā... To nevajag te pataisīt par sociālo pabalstu vai ko tamlīdzīgu. Nevajag jaukt šīs lietas kopā! Un es aicinu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu, tas ir, noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu par šā panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Nu šeit mēs atkal šodien dzirdam no Labklājības ministrijas puses tādus dīvainus vārdus, un rodas tādas pārrunas, vai tiešām tā ir Labklājības ministrija, kas ir mūsu valstī, un par ko šī ministrija mūsu valstī cīnās. Es domāju, tas ir jautājums, par kuru mēs visi varētu nopietni padomāt. Kas tā mums par ministriju ir šobrīd, un kas tie par cilvēkiem ir šajā ministrijā? Bet, runājot par šo konkrēto problēmu, es domāju, ka risinājums ir ļoti vienkāršs. Valstij nevajag neko dāvināt, bet valstij ir jāuzņemas atbildība par alimentu piedzīšanu, un, ja kaut kādā gadījumā valsts šos alimentus nevar piedzīt, tādā gadījumā valstij tas ir jāsamaksā, bet nevar atstāt šo situāciju tādu, kāda tā ir, - ka, lūk, ir pat jau šie spēkā stājušies tiesas spriedumi par alimentu piedzīšanu, bet naudu, vienalga, šīs māmiņas dabūt nevar. Šeit ir tiešām jāiedzīvina elementāra kārtība, un, ja šeit nav piedāvāts nekāds labāks risinājums, tādā gadījumā būtu jāatbalsta šis Sociālo un darba lietu komisijas viedoklis un mēs nedrīkstētu piekrist Labklājības ministrijas priekšlikumam par šīs attiecīgās normas izslēgšanu. Jo tas tiešām varētu būt nopietns Labklājības ministrijas pienākums - piedāvāt sabalansētu šīs problēmas risinājumu. Bet, ja Labklājības ministrija nav varējusi piedāvāt kaut ko tādu, kas šo pašu ministriju apmierinātu, tādā gadījumā ir jāsamierinās ar to situāciju, kāda ir, un mēs kā deputāti nevaram pilnībā aiziet no šīs problēmas risināšanas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis?

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šis ir viens no Demogrāfiskās apakškomisijas aizstāvētiem viedokļiem. Apzinoties to drausmīgo stāvokli latviešu jaunās paaudzes tapšanā, ka jaunā paaudze veidojas tikai uz pusi tik liela kā iepriekšējā, mēs gribējām panākt to, ka, ja reiz tiek veidota sociāli nodrošināta sabiedrība, tad visvairāk ir jānodrošina tieši bērni, ģimene.

Mēs pieņēmām likumu par to, ka apdrošina civiltiesisko atbildību autovadītājiem: ja viņi apskādē kāda cita automašīnu, tad apskādētās automašīnas īpašnieks saņem tūlīt samaksu no apdrošinātājiem. Šī apdrošināšana ir obligāta, tātad līdzīga sociālajai iemaksai. Un attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība pārņem pilnvaras un tiesības piedzīt no vainīgā šo summu.

Šeit ir modeliska līdzība ar šo likumu. Kā jau te teica iepriekšējie runātāji, netiek jau sociāli kaut kas no valsts budžeta prasīts pavisam, bet līdz tam brīdim, kad valsts ar sava pārstāvja palīdzību piedzīs šo summu no vainīgā, - var teikt, no alimentu nemaksātāja piedzīs šo summu. Tāda pati, līdzīga regresa prasība kā attiecībā uz autovadītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Jājautā: vai tad tiešām mēs uzskatām - un arī jūs, Jurdža kungs, uzskatāt -, ka bleķis, mašīna, ir svarīgāks nekā Latvijas nākotne - bērni? Viņu apdrošināšana tiešām būtu jānostāda pirmajā vietā.

Jāteic, ka “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvja šāda veida runāšana uzdzen nelabumu. Gribas tā teikt, jo tā jau ir vēršanās tieši pret savas tautas nākotni. Lūdzu, padomājiet, Jurdža kungs, ko jūs runājat!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatbildēšu Kreituses kundzei, jo viņa ļoti labi zina to, kad tajā brīdī, ka deputāts runā komisijas vārdā, viņam nav īpašu tiesību izteikt kādu savu viedokli. Bet šajā brīdī es runāju kā deputāte Prēdele, un tāpēc teikšu to, par ko es esmu pārliecināta.

Mums ir šobrīd jāņem vērā komisijas viedoklis un jānoraida šis priekšlikums, jo, kā jūs atceraties, šis bija tieši mans priekšlikums, ko mēs iebalsojām otrajā lasījumā, - proti, nodrošināt sociālo palīdzību tiem bērniem, kuru uzturēšanai valsts nav spējusi piedzīt attiecīgo summu no tēviem, kas nemaksā alimentus. Manuprāt, nekādu kritiku neiztur apgalvojums, ka, lūk, valsts nevar to izdarīt. Nekādā gadījumā bērns nedrīkst būt cietējs. Lai vai ko mēs, gan kā deputāti, gan arī kā valstiski atbildīgas personas, lemtu, bērns nedrīkst ciest. Tāpēc es aicinu noraidīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs. Otro reizi.

R.Jurdžs. Cienījamie kolēģi! Es jums pilnīgi piekrītu, ka tiešām bērni jāatbalsta, jāapdrošina... Ka daudz jāstrādā deputātiem. Bet Demogrāfiskā apakškomisija ir diemžēl izstrādājusi vienu teikumu, nevis divus likumus, kā varētu apdrošināt šos bērnus. Jāstrādā baznīcai, lai nebūtu šķiršanos un lai tēvi neatstātu bērnus, tur jau tā problēma. Bet tas, ka jūs likumā ieliekat vienu teikumu un piespiežat vienkārši maksāt, - tas taču neko neatrisina. Jūs taču neesat noteikuši kārtību... Jūs taču zināt, kādas rindas ir tiesās, jūs taču zināt, cik jāmaksā ir tiesu praksē par to darbu. Kreituses kundze pareizi teica, ka tas minimums ir 1,4 miljoni. Pierēķiniet tos izdevumus, kas par tiesas procesiem būs! Kreituses kundze gan kļūdījās, jo, kā es jau teicu, 16.panta pirmās daļas 8.punkts saka, ka tas būs pabalsts sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu. Šī ir laba doma, tā būtu jāatbalsta, bet nav viegli to izdarīt šajā likumā. Tādēļ es ierosinu tomēr atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un strādāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. Otro reizi.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Jā, tā nav šī likuma norma, kurā jānosaka summas. Jo, Jurdža kungs, ir noteikts, cik ir no bezdarbnieku pabalsta, cik ir no minimālās algas jāmaksā viena bērna uzturēšanai, divu bērnu uzturēšanai. Tas viss ir izstrādāts, un tāpēc šeit nekas nav jāizdomā un nekas nav no jauna jāveido. Šāds ieraksts nozīmē tikai to, ka valsts darīs savu darbu, kas viņai ir jādara, un nevajag šeit tagad to saistīt kopā ar citām lietām. Nav nekas jauns jāizstrādā! Bērnam ir jāsaņem tā minimālā summa, kas viņam pienākas, un tas ir viss. Un tas nav sociālais pabalsts, Jurdža kungs. Tas ir kaut kas pilnīgi cits. Nevajag jaukt šīs lietas, runājot no šīs tribīnes. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par otro Labklājības ministrijas priekšlikumu - izslēgt 6.panta 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. 3.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums izslēgt 6.panta otro daļu. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, jo patiesībā ir tā, ka šeit ietvertās domas jau vairākkārt izskan gan šī likuma burtā, gan garā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Arī 4.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Ir precizēta likuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Arī 5.priekšlikums papildina un harmonizē likumu. Proti, papildina 12.panta otro daļu. Tagad tur ir ne tikai vārdi “ārstniecības iestādēs”, bet ir pieminētas arī mācību iestādes. To audzēkņiem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Arī 6.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Komisija to ir noraidījusi. Tas saistās ar jau nobalsoto jautājumu par pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Prēdele. 7.priekšlikums ir komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Prēdele. 8.priekšlikums ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurā ir runa par personām ar īpašām vajadzībām. Tātad runa ir par vecuma nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Manā priekšlikumā ir noteikta tikai vecuma cenza maiņa bērniem ar īpašām vajadzībām, invalīdiem, pēc kuras viņiem sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku. Protams, es varu piekrist, ka Labklājības ministrija iebildīs, ka šādiem paaugstinātiem pabalstiem nav attiecīgā finansējuma valsts budžetā, vai teiks ko tamlīdzīgu, bet es domāju, ka valstī, kurā var mierīgi nozagt 10 miljonus un par to neatbildēt nekad un nekur, kurā var taisīt savus privātos dzīvokļus par 60 tūkstošiem un pat vēl vairāk tūkstošiem latu, šie līdzekļi tomēr kaut kur un kaut kad atrodas. Es domāju, ka bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem, kas ir invalīdi, mums šie līdzekļi jebkurā gadījumā ir jāatrod. Tāpēc es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, lai vai cik lielu finansiālu slogu (es nedomāju, ka tas būtu pārāk liels finansiāls slogs) šai sabiedrībai mans priekšlikums uzliktu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Prezidij! Es atbalstu Leiškalna kunga priekšlikumu arī tāpēc, ka tie cilvēki, kas ir saistībā ar invalīdu ārstēšanu, ar tādu invalīdu ārstēšanu, kuri ir invalīdi kopš bērnības, un ar tādu invalīdu ārstēšanu, kuru invaliditāte nekad nebeigsies... līdz mūža galam šīs ģimenes ir kopā ar šiem bērniem, kas ir invalīdi, tāpēc šī divu gadu starpība būtu niecīga. Ja mēs tiešām nobalsotu par šo Kārļa Leiškalna priekšlikumu, mēs būtu godīgi un mēs tādējādi izdarītu to, kas humānai sabiedrībai būtu bijis jāizdara jau sen. Es runāju gan par tiem bērniem, kas ir invalīdi kopš dzimšanas, gan arī par tiem bērniem, kas iegūst invaliditāti. Kā es nupat pārliecinājos, invaliditāti var iegūt arī pēc mūsu pašu mediķu izdarītas potes pret meningītu. Cilvēks arī tā var kļūt par pirmās grupas invalīdu!

Lai šiem bērniem un šīm ģimenēm būtu lielāks atbalsts, mēs varētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Lai vismaz šīs ģimenes būtu kaut cik labākā materiālajā situācijā. Lai gan arī tas pabalsts nav liels. Arī tas ir niecīgs.

Es lūdzu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nemaksā tik daudz naudas, kā te minēja Kārlis Leiškalns... vai gribēja minēt. Te ir nozīme tikai gadiem un pabalsta nosaukumam. Tātad - ko viņš piedāvā 8.priekšlikumā? Jau iepriekšējā likumā ir noteikts, ka pēc 16 gadu vecuma viņiem tiek piešķirts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Leiškalna priekšlikumā šis periods tiek par diviem gadiem pavilcināts uz priekšu, tātad sociālā nodrošinājuma pabalsts sākas no 18 gadu vecuma. Ja mēs skatāmies tālāk, 10.priekšlikumu, tad redzam, ka Kārlis Leiškalns ierosina līdz 18 gadu vecumam maksāt ģimenes valsts pabalstu un piemaksas. Tātad summas tur ir apmēram vienādas, ja mēs skatāmies visus likumus. Bet tad mēs radām lielu nesaprašanu visā izveidotajā sociālās aizsardzības sistēmā. Jo, vadoties pēc konvencijām, kuras noteic, ka termina “bērns” nozīme atkarīga no tā, vai tas ir bērns, kurš nav sasniedzis vecumu, kādā beidz obligātās izglītības skolu, vai kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, mūsu likumā noteiktais vecums ir 16 gadi, lai būtu pārejas periods. Eiropas Sociālās drošības kodeksa (1964.gads) 1.pants, “H” apakšpunkts: termins “bērns” nozīmē - skolas vecuma bērns vai bērns, kas jaunāks par 15 gadiem. Tā var tikt noteikts attiecīgā likumdošanā.

Nākamais - mūsu pašu likumi. Latvijas Republikas Augstākās padomes likums par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību nosaka, ka bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka ārstējošais ārsts, bet pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas invaliditāti nosaka noteiktajā kārtībā speciāla ārstu komisija.

Un arī likums par sociālo apdrošināšanu ir balstīts uz to, ka tomēr šī vecuma robeža ir 15 gadi. Likums par sociālo drošību arī nosaka šo robežu - 15 gadu vecumu; nosaka, ka persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu par sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt. Tātad būtībā tas cilvēks, tā teikt, neko nevinnē, bet rodas nesakārtotība normatīvajā bāzē, rodas nesakārtotība medicīnas darbinieku darbā, komisiju darbā. Un tāpēc es arī ierosinu noraidīt, neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs tam neesam sagatavojušies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Kaut arī komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi, es personiski uzskatu, ka šis priekšlikums būtu pieņemams. Jo patiesībā mēs esam ļoti lieli parādnieki šiem bērniem, kuri ir nākuši pasaulē slimi vai arī kļuvuši slimi savas negarās dzīves laikā. Un pirmām kārtām es gribētu mums visiem likt pie sirds: nu neteiksim tādus vārdus - bērns invalīds! Patiesībā civilizētās valstīs un visur, kur domā par šīm lietām, nesaka par bērnu, ka viņš ir invalīds. Saka - “bērns ar īpašām vajadzībām” vai “bērns ar sevišķām vajadzībām”, vai kā savādāk. Starp citu, arī mūsu Bērnu tiesību aizsardzības likumā mēs esam ierakstījuši šī padomju laika termina “bērns invalīds” vietā vārdus “bērns ar sevišķām vajadzībām”, un to arī Kārlis Leiškalns savā priekšlikumā ir ņēmis vērā.

Neatkarīgi no visa tā es tomēr aicinu balsot par šo priekšlikumu un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas celš”).

Elposim dziļi! Jautājums ir nopietns. Mums nav kur steigties. Vēl ir priekšā rītdiena, parītdiena.

Bet nu - atkal pie lietas. Var jau būt, Jurdža kungs, ka jums ir taisnība. Un es esmu ievērojis - tiklīdz es strīdos ar Labklājības ministriju, tā man ir tikai mīnuss attiecīgos biļetenos.

Protams, mēs varam ņemt vērā Civillikumu, kur noteikts, ka vecāku vara beidzas ar 16 gadu vecumu, un tamlīdzīgi. Šajā likumā ir izcelta viena konkrēta nepieaugušu cilvēku grupa - bērni ar īpašām vajadzībām. Es domāju, šis ir izņēmums, kas ir ņemams vērā, nekādu jucekli likumdošanā neievieš. Bet, neuzdodoties par pirmā ranga speciālistu, es deputātus aicinu balsot tā, kā viņi saprot vienu vai otru normu. Jurdža kungs apgalvo, ka manis iesniegtais priekšlikums nedos nekādas priekšrocības bērniem, kuriem ir 18, nevis 16 gadi un kuriem ir tiesības uz valsts sociālo nodrošinājumu. Tad nu, deputātu kungi, izšķirieties! Dariet, kā zināt. Es tik tiešām negribu ne ar vienu strīdēties, es gribu vienai noteiktai dzīvē visvairāk cietušo cilvēku grupai - nav svarīgi vai tas ir bērns vai pieaudzis cilvēks, - atrast kaut cik pieņemamu risinājumu. Patiesībā tas ir ne jau kādai pārticībai, bet viņu nelaimes iespaida finansiālai mazināšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu jums atgādināt mūsu pašu pieņemto Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā noteikts, ka Latvijā visi ir bērni līdz 18 gadu vecumam, ja neskaita īpašus gadījumus. Tāpēc, ka tāda ir starptautiskā konvencija. Un nav nozīmes šeit sākt diskusiju par to, kad beidzas tas vecums, kad cilvēks ir bērns. Atšķiriet likumu un izlasiet - 18 gadu vecumā. Un nevajag šeit 16 gadu vecumu jaukt iekšā! Jo tikai tad, ja viņš ir apprecējies un pats radījis bērnus, viņš 16 gadu vecumā vairs nav bērns.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Prēdeles kundze. Prēdeles kundze nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Balsosim par deputāta Kārļa Leiškalna iesniegto 8.priekšlikumu - izteikt 18.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 12. Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk seko 9.priekšlikums, kurā ir runa par bērna kopšanas pabalstu. Kā jūs atceraties, otrajā šī likumprojekta lasījumā mēs iebalsojām to, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir visām personām, neatkarīgi no jebkādām atrunām par tās dienesta attiecībām vai pilnu vai nepilnu darba dienu. Labklājības ministrija ierosina šo bērna kopšanas pabalstu saņēmēju loku sašaurināt. Šādu pabalstu tātad nesaņems tās personas, kuras strādā vai strādā nepilnu darba laiku. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. 10.priekšlikums - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums attiecībā uz ģimenes valsts pabalstu. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs vēlas runāt. Bet līdz sēdes pārtraukumam mums ir atlicis pavisam maz laika... vienu minūti, lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es domāju, ka šis priekšlikums jau šobrīd ir balsojams, vadoties pēc tā, ka parlaments, paldies jums, atbalstīja manis iesniegto 8.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs atsaucat to? Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Komisijas vārdā? Nevēlaties. Tad Leiškalna kungs... Pēc būtības tas nav balsojams.

A.Prēdele. 11.priekšlikums - pēdējais priekšlikums. Ir runa par šo punktu: “pabalsts pensionāram vieniniekam”. Tā kā mēs pieņēmām pirmo priekšlikumu, mēs patiesībā esam it kā jau izslēguši to, taču, neapšaubāmi, es kā deputāte un kā šī priekšlikuma autore tomēr uzskatu, ka otrajā lasījumā būtu jābalso, un mans aicinājums būtu tomēr pieminēt šeit šos pensionārus vieniniekus. Jo, kā jau to esmu no šīs tribīnes vairākkārt teikusi, tiem cilvēkiem, kas ir vieni šajā pasaulē, bez bērniem, bez radiem un palīdzības, patiesībā ir ļoti grūti samaksāt gan dzīvokļa maksu, gan arī vispār, neapšaubāmi, daudz grūtāk izdzīvot nekā tiem, kas dzīvo kaut vai divatā. Tā ka es aicinu tomēr atstāt mūsu likumā šo jēdzienu “pensionārs vieninieks”.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai lietai. Priekšlikums ir balsojams, jo tas, ka mēs neesam noteikuši, kas tas “vieninieks” tāds ir, nenozīmē, ka šis priekšlikums nav izskatāms pēc būtības. Tas ir balsojams, un deputātus, it īpaši tos, kas saviem vēlētājiem solījuši, ka viņus atbalstīs, es lūdzu viņus atbalstīt, lai jums nepārmestu, ka jūs esat bijuši viltvārži. Es jūs aicinu balsot pret Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai vēlaties ko piebilst, Prēdeles kundze, vai balsosim? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11.priekšlikumu - Labklājības ministrijas priekšlikumu svītrot 32.panta pirmās daļas 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 52, atturas - 8. Nav pieņemts. Tātad saglabājas šī norma.

A.Prēdele. Es jums pateicos un aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Atvainojiet, kolēģi! Vēl ir jāizskata deputātu grupas iesniegums. Deputāti lūdz šo likumprojektu saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu atdot atpakaļ komisijai tā pilnveidošanai. (Zālē troksnis. Kāds kaut ko sauc no vietas.)

Jurdža kungs, jums neviens nav vārdu devis. Vai ir vajadzība debatēt vai balsosim par priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par deputātu priekšlikumu - atdot likumprojektu komisijām? Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 11. Mums jābalso par likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Pirms sēdes pārtraukuma, vārds Gundaram Valdmanim. Diviem paziņojumiem.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Draugi, kolēģi! Man ir divi ziņojumi. Pirmais. Rīgā ir ieradies Kanādas parlamenta spīkers un Kanādas un Latvijas parlamentārā draudzības grupa. Ir laikam visi uzlūgti, bet, ja kāds nav, atgādinu, ka pulksten 19.00 ir pieņemšana Torņa ielā 23, Arhitektu namā. Labprāt jūs tur satiktu. Cilvēki ir patīkami, un prieks ir ar viņiem tikties.

Otrs lūgums. Mēs gribam pārskatīt jautājumu par to, kādu pabalstu mēs pieprasām ārpus parlamenta palikušajiem pārstāvjiem 7.Saeimas laikā. Es lūdzu tos, kurus šis jautājums interesē, uz Sarkano zāli. Pārrunāsim, kas būtu pieņemams šajā situācijā. Vai mums nebūtu jālūdz proporcionālā pārstāvniecība 7.Saeimā. Es jūs lūdzu uz Sarkano zāli!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, pulksten 9.00. Es ierosinu kolēģiem atstāt visus dokumentus uz galdiem. Rīt no rīta turpināsim strādāt. Šodien paldies par sekmīgu darbu! Reģistrācija ar kartītēm būs rīt no rīta, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute