Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 1998. gada 27. augusta Saeimas sēdi.

Pagājušajā sēdē mēs sākām skatīt likumprojektu “Likums par īres valdēm” otrajā lasījumā un izskatījām to līdz 26. priekšlikumam, ieskaitot, tas ir, līdz 9. pantam, kura redakciju deputāti akceptēja. Turpināsim to izskatīt!

Atbildīgās komisijas vārdā - lūdzu, deputāts Normunds Pēterkops!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Turpināsim izskatīt likumprojektu par īres valdēm. Skatīsim priekšlikumu nr. 27! Tātad Juridiskā komisija piedāvā papildināt 10. panta 2. punktu ar jauniem vārdiem. Atbildīgā komisija to atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 10. panta redakciju, tas ir, par 27. un 28. priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. Paldies. 29., 30., 31. un 32. priekšlikums ir par 11. pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus, un pants ir pieņemts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 29., 30., 31. un 32. priekšlikumu? Līdz ar to gribu jautāt: vai deputāti akceptē 11. panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakciju? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 33. priekšlikums saņemts no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija to neatbalsta, toties atbalsta 34. priekšlikumu, un līdz ar to būtībā 12. pants ir izteikts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 12. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 13. pants. 35., 36., 37. un 38. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus - tātad daļēji ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumus un arī Juridiskā biroja priekšlikumus un pieņēmusi attiecīgu panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 13. panta pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 39., 40. un 41. priekšlikums ir par 14. pantu, ko iesnieguši Saeimas Juridiskais birojs un Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un līdz ar to būtībā ir pieņēmusi 14. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 42. priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un 43. priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir par 17. pantu. Atbildīgā komisija pieņēma 17. pantu sekojošā redakcijā ar pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 17. panta pirmās un otrās daļas redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 44., 45. un 46. priekšlikums ir par likumprojekta 18. pantu. Atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet pilnībā atbalstījusi Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to būtībā 18. pants tiek izteikts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret likumprojekta 18. panta redakciju nav? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 47., 48. un 49. priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija un Saeimas Juridiskais birojs, ir par 19. pantu. Komisija ir atbalstījusi, tātad ir atbalstīta arī atbildīgās komisijas redakcija 19. pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 19. panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 50., 51. un 52. priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja un no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija izsaka 20. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 20. panta redakcijai? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 53. un 54. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi nodaļas nosaukuma maiņu un arī atbalstījusi priekšlikumu - izslēgt vārdus no 21. panta. Tātad pants ir pieņemts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt likumprojekta ceturtās nodaļas nosaukumam - “Strīdu izskatīšanas kārtība” - un 21. panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 55. un 56. priekšlikums ir par likumprojekta 22. pantu. Pirmo ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā. Ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums, kas atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 57. priekšlikumā par 22. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 22. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 58. priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Līdz ar to būtībā ir mainīta pantu numerācija un arī 23. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 23. panta pirmās un otrās daļas redakciju. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 59. priekšlikumu, ko iesniegusi Juridiskā komisija, atbildīgā komisija atbalsta. Tas ir par 25. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24. panta redakciju? Pieņemts.

N.Pēterkops. 60., 61., 62. un 63. priekšlikums ir par likumprojekta 26. pantu. Tos iesnieguši Saeimas Juridiskais birojs un Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus, piedāvā izteikt 26. pantu jau kā 25. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta piektās nodaļas nosaukumam un 25. panta 1. un 2. daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 64., 65., 66. un 67. priekšlikums ir par 27. pantu. Tos iesnieguši Saeimas Juridiskā komisija un Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus un 27. pantu izteikusi jau kā 26. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 68. priekšlikums ir par 28. pantu. To iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 27. panta redakcijai? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 69. un 70. priekšlikums ir par 31. pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus un izteikusi to kā 30. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 30. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 71. priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā 32. pantu precizēt. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka šo pantu jau kā 31. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 31. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 72., 73., 74. priekšlikums ir par likuma 33. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un pēc jaunās numerācijas izsaka 33.pantu kā 32. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē? 32. panta redakcija ir pieņemta. Paldies.

N.Pēterkops. 75. priekšlikums ir par 34. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu izteikt to kā 33. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 33. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops. 76. priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu par panta precizēšanu. Un panta numurs ir precizēts - pēc jaunās numerācijas tas ir 34. pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 34. panta redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops. 77. un 78. priekšlikums ir par 36. pantu. To iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un izsaka 36. pantu kā 35. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 35. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops. 79. un 80. priekšlikums piedāvā izslēgt 37. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 37. pantu (pēc vecās numerācijas). Pants tiek svītrots. Priekšlikums ir pieņemts.

N.Pēterkops. 81. priekšlikums ir 38. pantā veikt redakcionālus precizējumus. Atbildīgā komisija atbalsta šo Juridiskās komisijas priekšlikumu un ir 38. pantu precizējusi - izteikusi to kā 36. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, un 36. panta redakcija ir pieņemta.

N.Pēterkops. 82. priekšlikums - Juridiskā komisija ierosina izslēgt 39. panta otrās daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu un ir 39. pantu precizējusi - izteikusi to jau kā 37. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 37. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai - tā pirmajai, otrajai un trešajai daļai? Pieņemts.

N.Pēterkops. 83. priešlikums ir par 40. pantu. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to atbalsta, un 40. pants tiek izteikts kā 38. pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 84. un 85. priekšlikums ir par 41. pantu. 84. priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta iesniegto priekšlikumu, bet ir izteikusi 41. pantu jau savā redakcijā, precizējot vārdus, un tagad tas ir 39. pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 39. panta redakcijai? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 86. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt skaitli un vārdu “IV apakšnodaļa” ar skaitli un vārdu “VI nodaļa” un mainīt arī nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts. Tātad tagad tā ir sestā nodaļa, un tai ir jauns nosaukums. Un tas ir 41. pants.

N.Pēterkops. Tātad būtībā 87. un 88. priekšlikums ir izskatīts.

89., 90., 91., 92. un 93. priekšlikums ir par 44. pantu. Atbildīgā komisija tos ir atbalstījusi, tie ir Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Un atbildīgā komisija ir arī precizējusi - 44. pantu izteikusi jau kā 42. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 89., 90., 91., 92. un 93. priekšlikumu un līdz ar to akceptē 42. panta redakciju? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 94. un 95. priekšlikums ir par likumprojekta 45.pantu. Tos iesniegusi Juridiskā komisija un Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un izsaka precizētā redakcijā kā 43.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 43.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 96.priekšlikums ir par likumprojekta 47.pantu. Par šo pašu pantu iesniegti arī priekšlikumi nr.97 un nr.98. Tos iesniegusi Juridiskā komisija un Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt 47.pantu. Tas arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par to, ka būtu svītrojams 47.(pēc vecās numerācijas) pants? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

N.Pēterkops. 99.priekšlikums ir par likumprojekta 48.pantu. To iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija to atbalsta precizētā redakcijā un izsaka 48.pantu kā 45.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 45.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 100.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, precizējot bijušās piektās nodaļas nosaukumu, - izteikt to kā septītās nodaļas nosaukumu, bet 49.pantu izteikt kā 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt septītās nodaļas nosaukumam - “Īrestiesas lēmumu izpilde”- un arī 46.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 101. un 102.priekšlikums ir par likumprojekta 51.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Pēterkopa iesniegto priekšlikumu un arī Juridiskās komisijas priekšlikumu. Ņemot vērā šos priekšlikumus, 51. pants ir redakcionāli precizēts un izteikts kā 48.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 48.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir akceptēta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 103.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt bijušās sestās nodaļas nosaukumu un numerāciju un izteikt to kā astoto nodaļu, bet 52.pantu izteikt kā 49.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. Līdz ar to es lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

N.Pēterkops. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 7.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam - 7.septembrim? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms izskatām Prezidijā akceptēto darba kārtību, gribu informēt, ka saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīsdienas darba kārtības 35.punktu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” izskatīt tūlīt pēc 30.punkta kā pirmo darba kārtības punktu astotajā sadaļā un ierosina to atzīt par steidzamu. Tas ir cits jautājums. Vispirms par izmaiņām darba kārtībā. Vai deputāti piekrīt darba kārtības 35. jautājuma tūlītējai izskatīšanai pēc 30.punkta? Nav iebildumu. Paldies.

Juridiskā komisija ierosina iekļaut šodienas darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” un iesaka to izskatīt otrajā sadaļā - “Prezidija ziņojumi”.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaujam arī Prezidija atzinumu par šo likumprojektu? Atzinumu projekts ir sagatavots. Prezidijs to ir izskatījis. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Tātad izskatīsim to kā 18. jautājumu.

Godātie kolēģi! Vēl ir saņemts vairāku deputātu - 10 deputātu - parakstīts priekšlikums - izskatīt darba kārtības 33. jautājumu - “Enerģētikas likums”, 43.jautājumu - “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””, 44. jautājumu - “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, 45.jautājumu - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un 46. jautājumu - “Hipotekāro ķīlu zīmju likums” pēc darba kārtības 30.punkta, kur mēs, kolēģi, jau esam vienojušies, ka pēc tā izskatīsim arī 35.jautājumu. Tātad vēl deputāti pēc 30.punkta ierosina izskatīt arī 33., 43., 44., 45. un 46. jautājumu. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies.

Sākam skatīt akceptēto darba kārtību. Otrā sadaļa - “Prezidija ziņojumi”.

Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 278 “Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Emša kungs. Lūdzu! Komisijas vārdā.

I.Emsis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu jau izskatīja Kārtības ruļļa 83.7.panta kārtībā, un mēs lūdzam atzīt šo likumprojektu līdz ar nodošanu par izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz šo likumprojektu noteikt par steidzamu Kārtības ruļļa 92.panta 2.apakšpunkta kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms tātad izlemsim jautājumu par... Paldies... Tātad šajā gadījumā tomēr vispirms izlemsim jautājumu par nodošanu komisijām un pēc tam vienosimies par steidzamību. Vai deputātiem nav iebildumu pret Emša kunga ierosinājumu un par nodošanu divām komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas -1. Lēmums ir pieņemts.

Tagad par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts. Lūdzu!

I.Emsis. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu nedēļu - tas ir, līdz 2.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz ... Emša kungs, līdz kuram septembrim?

I.Emsis. Līdz 2.septembrim.

Sēdes vadītājs. ... līdz 2.septembrim. Nav iebildumu? Paldies. Esam vienojušies.

I.Emsis. Komisija ierosina izskatīt likumprojektu pēc nedēļas - nākamajā sēdē 10.septembrī.

Sēdes vadītājs. 10.septembrī. Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 280 “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisijas vārdā runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Komisija jau izskatīja attiecīgo dokumentu, un tieši tāpat kā gadījumā ar iepriekšējo likumprojektu mēs lūdzam noteikt šim likumam steidzamību. Aicinu atbalstīt šīs steidzamības noteikšanu.

Sēdes vadītājs. Arī šajā gadījumā vispirms tātad ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijām. Ir jābalso! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 47... Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Saņemiet spēkus, lai varētu arī no rīta nospiest pogu! Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - nodot likumprojektu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Tagad izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 2.septembri.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 281 “Standartizācijas noteikumi” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau izskatīja un lūdza Saeimu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par tā nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1.Pieņemts.

Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Atvainojiet, Dobeļa kungs! Balsošanas režīmu lūdzu atsaukt. Runās Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi un lielie latviešu tautas draugi! Tie, kuri komisijā briesmīgi ātri izbrauca cauri šim likumprojektam un tagad tikpat ātri pieprasa šā likumprojekta pieņemšanu par steidzamu. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi arī jūs, cienījamie deputāti, kuri neesat lasījuši! Izlasiet šā likumprojekta ceturtās nodaļas 15.pantu, to, kas tur ir teikts! Es drošības labad tomēr to nolasīšu skaļi: “Starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standarti, kas adaptēti Latvijas nacionālā standarta statusā, var būt arī attiecīgās standartizācijas organizācijas oficiālajā valodā”. Padomājiet, lūdzu, ko tas nozīmē! Un tāpēc es apšaubu, vai tā vajadzētu steigties.

Diemžēl, cienījamie kolēģi, es saprotu, ka ļoti jauki ir runāt par daudz ko citu, aizmirstot to, ka tad, kad parādās praktiska attieksme, ka tad nezin kāpēc par to nedomā. Un tāpēc es apšaubu, ka mums vajadzētu tik briesmīgi steigties šādos gadījumos.

Runājot par šo steidzamību, vajadzētu vismaz atgādināt, ka šis punkts ir pretrunā ar to, ko mēs gribam darīt ar mūsu latviešu valodu un ko mēs gribam iestrādāt savā Valodas likumā. Tā ka es personīgi nevaru atbalstīt šinī gadījumā šīs steidzamības piešķiršanu. Varbūt vienīgi tad, ja būs pārliecinoši argumenti, kas tiks darīts ar šā projekta 15.pantu... (Starpsauciens: “Tas nav viennozīmīgi...”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele. Godājamie deputāti! Uzklausot Dobeļa kunga piezīmes, man vienmēr rodas pārdomas. Kāpēc visi šie argumenti netika izvirzīti Ministru kabinetā, jo tieši “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis ir Ministru kabineta priekšsēdētājs. Tātad, ja valdība šo likumprojektu virza Satversmes 81.panta kārtībā un tas jau ir spēkā ar visu citu kolēģu atbalstu, tad man atliek tikai atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nr.281 “Standartizācijas noteikumi” nodošanu komisijām. Atvainojiet, tātad tas jau ir nobalsots.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par noteikumu “Standartizācijas noteikumi” atzīšanu par steidzamiem! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 19. Steidzamība ir noteikta. Lūdzu, tālāk!

J.Ābele. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojektā ir dažas strīdīgas normas, es ieteiktu priekšlikumus iesniegt līdz 10.septembrim un izskatīt 17.septembrī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Tālāk. Izskatīsim Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos noteikumus nr.295 “Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti”.

Deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šos būtiskos un nepieciešamos noteikumus - kārtību, kādā dzēšami politiski represētajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina pēc tam noteikt arī steidzamību šiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Ir. Atklājam debates.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es arī aicinu pieņemt šos noteikumus pirmajā lasījumā un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie noteikumi, kurus tagad ir pieņēmusi valdība, tomēr ir atgādinājums, ka mūsu valstī pastāv tāda institūcija kā Satversmes tiesa: 20 deputātiem ir iespējas tajā vērsties un panākt valdības pretlikumīgu noteikumu atcelšanu.

Es gribu atgādināt šo vēsturi. Kad 1996.gadā veidoja bezdeficīta budžetu, ar toreizējā Ministru prezidenta un finansu ministra parakstiem tika izdoti valdības noteikumi, ka politiski represētās personas varēs daļu no kompensācijas par savu okupācijas režīma atņemto īpašumu saņemt nevis naudā, bet sertifikātos. Ļoti daudzām politiski represētajām personām šāds lēmums nāca kā ļoti smags šoks. Citādi jau nemaz nevarētu būt, jo patiesībā šis lēmums, kas tika pieņemts 1996.gadā, nozīmēja politiski represētajām personām šo viņu īpašuma otrreizēju nolaupīšanu. Vienreiz šis īpašums tika nolaupīts okupācijas laikā, un otrreiz šo pašu īpašumu valsts atteicās atdot jau tagad - valstiskās neatkarības apstākļos.

Šie valdības 1996.gadā pieņemtie noteikumi bija ne tikai amorāli, bet arī pretlikumīgi. Tie bija neatbilstoši likumam par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem. Un sakarā ar to, ka 20 Saeimas deputātiem, vēršoties Satversmes tiesā, izdevās panākt šo noteikumu atcelšanu, politiski represētās personas var saņemt šo kompensācijas sertifikātu vietā, ko tās bija nelikumīgi saņēmušas, tiešām reālu naudu. Šie noteikumi regulē to kārtību, kādā katra politiski represētā persona, kas ir naudas vietā saņēmusi sertifikātus, tomēr varēs tagad dabūt atpakaļ šo naudu. Es varu arī informēt jūs par to, ka arī šā gada valsts budžetā jau šobrīd ir paredzēti 3 miljoni latu šo nelikumīgi izsniegto kompensācijas sertifikātu dzēšanai naudā. Visas politiski represētās personas, kuras ir saņēmušas šos sertifikātus naudas vietā, es aicinu rūpīgi iepazīties ar šiem noteikumiem (es ļoti ceru, ka tie kļūs vēlāk arī par Saeimas likumu) un vērsties attiecīgajā pašvaldībā - vai nu rajona padomē, vai republikas pilsētas domē - , lai šīs pašvaldības pārskatītu lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu izmaksāšanu. Politiski represētajām personām ir jāvēršas konkrētā pašvaldībā, tātad vai nu rajona padomē, vai republikas pilsētas domē; šos jautājumus tagad var kārtot. Šie noteikumi jau šajā brīdī ir spēkā, tie pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un tātad jau šobrīd ir šīs iespējas, pastāv šī kārtība, kādā ir iespējams šo naudu sertifikātu vietā saņemt.

Es aicinu visus to izmantot un neatlikt uz vēlāku laiku šo iesniegumu iesniegšanu par sertifikātu dzēšanu naudā. Bet visus deputātus es aicinu atbalstīt šo noteikumu nodošanu komisijām, tas ir, vienlaicīgi arī pieņemšanu pirmajā lasījumā, un mēs tiešām to varētu izskatīt arī steidzamības kārtībā, lai mēs šajā Saeimā šo jautājumu paspētu atrisināt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Godātie kolēģi un tie, kas, iespējams, klausās šo sēdi! Es gribētu nedaudz koriģēt mana kolēģa Čerāna kunga teikto, jo patiesībā ir tā, ka politiski represētajām personām, vadoties pēc šiem noteikumiem, nekur nav jāvēršas. Viņiem nav jāstaigā ne uz kādām iestādēm, nav jāiet uz pašvaldībām, nav jāraksta papildu iesniegumi. Viss šis birokrātiskais ceļš viņiem nav jāveic. Viss, kas viņiem ir jādara, ir jāgaida mājās uzaicinājums ierasties bankā, lai dzēstu sertifikātus. Tāda ir šo noteikumu koncepcija, un, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt šo kompensāciju izmaksu politiski represētajām personām, aicinu Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par noteikumu nr.295 nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi komisijām nodoti.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina noteikt steidzamību šiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par steidzamības noteikšanu noteikumiem nr.295. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība noteikta.

M.Vītols. Līdzīgi kā iepriekšējiem, lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.septembri un izskatīt 10.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Kā nākamo izskatām Prezidija atzinumu par Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem nr.296 “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.296 “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā kāds runās? Par noteikumiem nr.296, Ābiķa kungs. Ja nekādas iebildes nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par noteikumu nr.296 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu jūsu ierosinājumus attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

3.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais ir atzinums par Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem nr.297 “Par autortiesībām un blakustiesībām”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.297 “Par autortiesībām un blakustiesībām” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsojam par noteikumu nr.297 nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijām.

Lūdzu ieteikumus par iesniegumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija lūdz 3.septembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk. Atzinums par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. Saeimas Prezidijs ierosina šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu “Fizisko personu datu aizsardzības likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sinkas, Pēterkopa, Tabūna, Grīga un Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sinkas, Pēterkopa, Tabūna, Grīga un Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stikuta, Ločmeļa, Celmiņa, Bokas, Jurkāna un Teņa iesniegto likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo Saeimai iesniegto likumprojektu, jo tas būtiski paplašina to personu loku, kurām ir tiesības veikt darījumus ar zemes īpašumiem. Likumā jau ir noteikts to subjektu loks (tie var būt pilsoņi, valsts un pašvaldības, un Latvijas Republikā reģistrētas statūtsabiedrības, kā arī reliģiskās organizācijas), taču šajā gadījumā tiek noņemti visi ierobežojumi, kas likumā ir noteikti citām fiziskajām personām. Un tas nozīmē, ka jebkura persona varēs bez pašvaldības atļaujas, bez saskaņošanas ar viņu iegādāties zemi dzīvokļu īpašumiem pierobežas joslā un visos pārējos gadījumos, kas likumā šobrīd ir aizliegti. Nevajadzēs pat saskaņot ar pašvaldības vadību. Tāpēc es aicinu šos grozījumus noraidīt. Un pamatojums ir vēl arī tāds, ka nevajag atvērt šajā tagad ļoti saspringtajā laikā, īsi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, zemes reformas likumus, kuri faktiski beidz savu darbību. Bez tam šī likuma sestajā nodaļā ir teikts, ka zeme, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, tiek privatizēta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Ja šajā likumā bija vajadzīgi kādi precizējumi, tos arī varēja iestrādāt. Pie viena, lai īsinātu laiku runām debatēs, es iebilstu arī pret nākamo darba kārtības punktu, kurš līdzīgas izmaiņas paredz likumā par zemes reformu lauku apvidos.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Runātāju nav. Balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 16, atturas - 17. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai Anna Seile vēlreiz vēlas runāt? (No zāles deputāte A.Seile: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 8. Lēmums pieņemts, likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais ir jautājums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija savā 18.augusta sēdē izskatīja Jēkabpils rajona tiesas iesniegumu, kurā tiesa lūdz piekrišanu mūsu deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar administratīvo protokolu, kurš sastādīts par to, ka Vidiņa kungs ir atteicies iziet medicīnisko kontroli, lai noteiktu alkohola daudzumu organismā. Par tādu pārkāpumu ir paredzēts īpašs Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, un komisija vienprātīgi, ieskaitot arī pašu Juri Galeriju Vidiņu, nobalsoja par šī iesnieguma nodošanu Saeimai izskatīšanai un par šī iesnieguma apmierināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kādam ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Mēs apspriežam tagad tikai un vienīgi šo. Nav iebildumu. Paldies. Jautājums tiek iekļauts šīsdienas darba kārtībā kā pēdējais.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, mums tagad jāizskata Prezidija atzinums par Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Prezidijs ierosina to nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Lēmums ir pieņemts. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no trešās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam. Iesniedzēju vārdā vēlas runāt deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija. (Starpsauciens: “Kāds numurs?”)

Lēmuma projektu - izteikt neuzticību ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam - ir parakstījuši 12 deputāti. Jau vairāk kā mēnesi avīzēs tiek rakstīts, ka ekonomikas ministrs Strujevičs ir vai nu muļķis, vai afērists vai korumpēts. Un tas sākās ar to, ka 17.jūlijā grupa politiķu balsoja par to, lai tiktu mainīti maksāšanas līdzekļi par 8 miljoniem, kuri bija jāmaksā latos, bet nu varētu maksāt ar sertifikātiem. Avīze publicēja visu šo negodīgo politiķu un pārstāvju... un kā pirmais šeit ir redzams Laimonis Strujevičs, kurš gribēja veikt tādas nelikumības... vai varbūt tās skaitījās likumības, ka budžets tiktu samazināts par 8 miljoniem latu.

Protams, analizējot visus šos datus un to, kas ir noticis šā mēneša laikā, es varu teikt, ka ministrs Strujevičs nav muļķis, tā ka paliek atziņa, ka viņš ir vai nu afērists, vai korumpēts. Latvijas Atdzimšanas partija dažas dienas pēc tam, kad viņi gribēja... Es gribēju teikt, ka Latvijas Zemnieku savienība un Strujevičs, Bresis, Demokrātiskā partija Saimnieks, “Tēvzemei un Brīvībai”... ka faktiski visas šīs valdošās partijas gribēja no budžeta izraut šos 8 miljonus latu, lai tos tur neiemaksātu. Latvijas Atdzimšanas partija sasauca preses konferenci, un tās rezultātā tas vēlāk tika atcelts, kā mēs zinām. Bija prokuratūras atzinums, un prokuratūra rakstīja, ka Strujevičam bez ierunām jāatceļ šie noteikumi. Uz Ģenerālprokuratūras atzinumu diemžēl nereaģēja arī Ministru prezidents.

Ko tas liecina? Tas tikai liecina, ka visas valdošās partijas tiek finansētas no vieniem avotiem un ka tās visas ir iejauktas šajā lietā. Es te domāju gan “Latvijas ceļu”, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan Demokrātisko partiju Saimnieks, gan Latvijas Zemnieku savienību, jo tad, kad es piedāvāju visiem parakstīties, lai izteiktu neuzticību ekonomikas ministram, visi kaut kā atrunājās. Vieni teica, ka lielāks afērists ir “Latvijas ceļa” pārstāvis Naglis, kurš kopā ar savu padomi, ar savu Latvijas Privatizācijas aģentūru valsts budžetam ir radījis zaudējumus vairāk nekā 7,3 miljonu latu apmērā. Viņi teica, ka vispirms vajadzētu noņemt to Nagli. Es atbildēju, ka mēs, deputāti, atbildam par ministriem, un tāpēc es kā deputāts neuzticos ekonomikas ministram Strujevičam.

Ko mēs tagad redzam? Protams, tas likums ir mainīts un ir atcelts, un tā turpmāk nevar notikt. Un ko mēs redzam? Strujevičs kopā ar Čepāni sasauca preses konferenci un paziņoja: “Vajag izvērtēt Latvijas Privatizācijas aģentūras darbību un privatizēto valsts objektu privatizācijas likumību valsts un sabiedrības interešu ievērošanā”. Tas ir pilnīgi pareizi, tikai jūs, Čepāni un Strujevič, aizmirsāt pateikt, ka jūs citējat Latvijas Atdzimšanas partijas programmu. Mums tas ir ierakstīts programmā. Es esmu priecīgs, ka jūs atbalstāt mūsu partijas programmu, bet mūsu partijas programmā ir arī teikts, ka bijušajiem CK nomenklatūras darbiniekiem, Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem vajag atkāpties, vajag iet un mierīgi strādāt savā biznesā vai kaut kur citur. Tāpēc jau mums Latvijā nekas nenotiek, jo tādi afēristi pārvalda valsti un tiek visu laiku domāts, kā no budžeta paņemt naudu, lai paši iedzīvotos. Es domāju, jūs mierīgi visi varat iet strādāt.

Un cilvēki arī nesaprot, kāpēc nekas nevirzās uz priekšu. Tāpēc jau arī nevirzās, ka no vienas puses ir tādi strujeviči, “Latvijas ceļš” un pārējie, kas ir valdībā, bet no otras puses ir “tēvzemieši”, kas izceļas ar sevišķu alkohola lietošanu. Viņi ir gatavi par diviem pusstopiem pārdot Latviju. Tas jau mums šodien... Mēs jau atkal redzam, ka mums kārtējo reizi būs jāizskata Vidiņa lieta, bet Vidiņš pats skaitās vēl Saeimā Mandātu komisijā un vēl joprojām ir deputāts, lai gan viņam jau sen vajadzēja atteikties no deputāta mandāta... Un tāpēc, atgriežoties pie jautājuma par neuzticības izteikšanu Strujevičam, es uzstāju par to un ceru, ka Saeima balsos. Mums nav vajadzīgi tādi ministri, kuriem mēs nevaram uzticēties. Viņš mēģināja izkrāpt 8 miljonus, tāpēc tagad viņam ir jāatkāpjas pašam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es atbalstu neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Strujevičam. Situācija ir tāda, ka sabiedrības vairākums šobrīd neuzticas visai valdībai kopumā, un mēs kā Saeima un arī kā sabiedrības pārstāvji varētu izteikt šo neuzticību arī visai valdībai kopumā. Taču es ļoti ceru, ka Saeimas vēlēšanās, kas notiks pēc neilga brīža, tauta paudīs savu viedokli un izteiks šo savu neuzticību šodienas valdībai un šodienas valdošajām politiskajām partijām. Šajā brīdī šo kopējo lēmumu mēs varam atstāt visas tautas ziņā, jo šis vēlēšanu laiks ir klāt, un tas jau parādīs, ko kurš ir padarījis un vai tauta, cilvēki, ir gatavi atbalstīt to pašu politiku, kas mūsu valstī tika realizēta līdz šim.

Ja mēs runājam konkrēti par to valsts politiku, kas ir realizēta privatizācijas jomā, tad jāteic, ka šeit ir nodarīts valstij milzīgs kaitējums un ka mēs varam pilnīgi skaidri runāt par vienu valsts izlaupīšanas perspektīvu. Un tas arī cilvēkiem ir jāapzinās, ka veco cilvēku pensijas nav cilvēka cieņu nepazemojošā līmenī, ka skolotājiem nav algas un ka arī mediķiem nav algas... Arī sociālās problēmas netiek pienācīgi risinātas, tāpēc ka mūsu valsts ir izzagta. Un to es varu pateikt pilnīgi konkrēti.

Ja mēs mēģinātu šeit vērtēt, kas vairāk pie šīs valsts izzagšanas ir vainīgs, vai tas ir pašreizējais ekonomikas ministrs vai kāda cita amatpersona, tad mēs varētu nonākt arī pie dažādiem secinājumiem, bet tas mums patiesībā nebūtu jādara. Mums šeit nav jāizsver, kurš ir vairāk vai kurš ir mazāk vainīgs, taču ir skaidrs, ka gan Privatizācijas aģentūras valdei, gan arī valsts pilnvarniekam Privatizācijas aģentūrā, kas šobrīd ir ekonomikas ministrs, ir bijusi būtiska teikšana privatizācijas jautājumos un arī būtiska teikšana attiecībā uz šiem valsts izlaupīšanas gadījumiem, kuri ir notikuši ne jau bez šo Privatizācijas aģentūras dižvīru ziņas. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Un tāpēc, ja šeit mēģina spēlēt kādu politisku konfliktu starp dažādām privatizācijas procesā iesaistītajām amatpersonām, tad es negribu nostāties nevienā pusē, jo atbildību nes visas šīs amatpersonas. Bet gadījums konkrēti ar ekonomikas ministru Strujeviču ir īpašs, un tas ir saistīts ar tādu epizodi, kas presē tika izskanējusi, bet pēc tam tiek veiksmīgi noklusēta un nav ieguvusi nekādu tālāku attīstību. Tas ir traģiskais gadījums ar šā ekonomikas ministra padomnieka mīklaino nāvi. Nu neiestāstīsiet jūs nevienam cilvēkam Latvijā to, ka šī bija pašnāvība! Un varbūt tieši tas, ka ekonomikas ministrs nav devis skaidrojumu šai situācijai... varbūt tieši tas ir tas pamatiemesls, kāpēc es šobrīd gribu atbalstīt neuzticības izteikšanu pašam ekonomikas ministram. Jo situācija šeit ir pārāk nopietna. Mēs atkal redzam pilnīgi konkrēti, kā dažādi ekonomiskie grupējumi nekautrējās pilnīgi ne no kādiem līdzekļiem, pilnīgi ne no kādām metodēm, lai panāktu to, ka informācija par viņu noziedzīgo darbību nenonāk līdz sabiedrībai, ka šī informācija par viņu noziedzīgo darbu tiek noklusēta. Un tas ir šis pats nopietnākais jautājums, jo šajā situācijā, šiem ekonomiskajiem grupējumiem kontrolējot presi un kontrolējot arī cilvēkus, izdodas panākt šo informācijas noklusēšanu, un viņiem tā ir arī vienīgā cerība, kā viņi varētu vēl ietekmēt cilvēkus arī Saeimas vēlēšanās un iegūt savu politisko varu nākamajiem četriem gadiem. To mēs nedrīkstam pieļaut, un tieši šā iemesla dēļ es personiski šodien atbalstu neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Strujevičam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, godātie kolēģi! Iepazinu Laimoni Strujeviču Baltijas Asamblejas sesijā Ventspilī. Likās centīgs, nācis no plaukstošas pilsētas, tātad centīgs saimnieks; palīdzējis arī nokārtot Latvijas Zemnieku savienības parādus un kam tur vēl... un kā labdaris Druvam, Grinovskim, Kāpostam un dramaturgam kļuvis par cēlā nosaukuma partijas priekšsēdi. Tūlīt kļuva par labu kolēģi Sadarbības padomē un tūlīt ķērās pie bijušā kolēģa Jāņa Nagļa vadītās Privatizācijas aģentūras finesēm. Te “naftas lauka arājam” Strujeviča kungam nejauši izdevās “uzrakt” Šķēles kunga Satversmes 81. panta kārtībā... Jau 1996. gadā bija dota iespēja mainīt latus pret sertifikātiem kā maksāšanas līdzekli.

It kā neievērots likums, bet, lūk, šis likums paredzēja privatizētiem uzņēmumiem pēc to privatizācijas mainīt latus pret iepriekš sagatavotu sertifikātu paketi. Tūlīt “Latvijas Naftas tranzīts” saņēma turpat vai 8 miljonus latu, par ko balsoja arī īpaši centīgie neko nesaprotošie Privatizācijas aģentūras padomes locekļi, kas nāca no ievērojamām un mūsu viscienījamajām partijām - no Māra Grīnblata, no Odiseja Kostandas un no Ziedoņa Čevera vadītajām partijām.

Pēc spožās konkurences publikācijas avīzē “Diena” Strujeviča kungs saoda gaisā sēra smaku un steidzami sāka revidēt Šķēles kunga Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus par maksāšanas līdzekļu maiņu.

Sēra smaka gaisā turas vēl šodien. Atkārtoti aicināju Laimoni Strujeviču iedziļināties Latvijas vēstures un kultūras pieminekļa - Ķemeru viesnīcas privatizācijā, iesniedzot Strujeviča kungam gan Jūrmalas domes lēmumu, gan radošo savienību ieteikumu, gan Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ieteikumu - neatdot šo īpašo nacionālās nozīmes kultūras pieminekli itāļu firmai, kas maksātu par to bezvērtīgajos sertifikātos, kā tas bija paredzēts privatizācijas noteikumos, ka 80% maksā sertifikātos. Nedēļu pirms Strujeviča padomnieka advokāta Bumbiera nāves zvanīju viņam un sarunas laikā noskaidroju, ka itāļu firma 80% sertifikātos maksās arī par Leo Svempa, Aleksandra Zviedra, Artuma, Kalniņa, Ugas Skulmes un Beļcovas gleznām, par spoguļu stikliem, par flīģeli, vāzēm, galdiņiem un mēbelēm, par visu to, ko jūs pēdējo reizi redzēsiet topošajā filmā “Baigā vasara”, ko pašreiz uzņem šajā interjerā Ķemeru viesnīcā. Bumbiera kungs ļoti laipni paskaidroja, ka viņš saprot problēmu, bet ka iespaidot noteikumus, kas valstij liek zaudēt šo nacionālās kultūras tik svarīgo pieminekli, nespējot. Bumbiera kungs arī paskaidroja, ka privatizācijā kopā ar iepriekš minētajām mākslas vērtībām un citām antikvārām vērtībām nav ieskaitīta un nav novērtēta bibliotēka, kas tur ir veidota jau 30. gados. To pirms tam tur veidoja ievērojami Latvijas inteliģenti, ārsti un kūrorta organizatori. Reti ir gadījies runāt ar saprotošu, inteliģentu ierēdni, kāds bija Bumbiera kungs. Lai gan Strujeviča kungs bija apsolījis skaidrot iepriekš minētās privatizācijas jautājumus attiecībā uz 80% par sertifikātiem un citas fineses, par kurām es jau minēju, viņš tomēr neko neizdarīja, un, lūk, šī Ķemeru viesnīca nonāca itāļu firmas rokās. Diemžēl Ķemeru viesnīca, ko cēluši latvieši, nu pieder itāļiem.

Izsaku neuzticību ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam, izsaku to arī tāpēc, ka tuvojas Daugavas straumes un mūsu likteņupes pārdošanas process. Neuzticos Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam Laimonim Strujēvičam. Aicinu jūs piekrist!

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet precizēt, jo šā priekšlikuma iesniedzēji savā ziņojumā pieminēja arī “Saimnieku” pie vainas visās šajās nebūšanās valstī. Es gribētu šā likumprojekta sakarā atgādināt, ka Demokrātiskā partija Saimnieks šobrīd ir lielākā opozīcijas partija, kas šajā situācijā atrodas tieši ekonomisko programmu atšķirību dēļ, un šā iemesla dēļ tā bija spiesta atstāt valdību, jo tika atlaists ekonomikas ministrs.

Es minēšu tikai vienu no šīm pretrunām - “Latvenergo” sadalīšanas apturēšanu, ko mēs panācām. Arī Rubins dezinformē cilvēkus, sacīdams, ka “Saimnieks” atbalsta to politiku, par ko viņš savā priekšlikumā it kā minēja un kas tur esot izstrādāta Latvijas Atdzimšanas partijas programmā. Rubins minēja, ka Čepānis... citēja šo programmu. Ja tiek izmantota šāda taktika, es nebrīnīšos, ka nākošajā uzstāšanās reizē Rubins paziņos, ka viņš ir izgudrojis prezervatīvus un elektrību Latvijā.

Demokrātiskās partijas Saimnieks pozīcija šajā sakarībā ir ļoti skaidra, un tā ir deklarēta. Tā paredz vietējo ražotāju, vietējo uzņēmēju, atbalstu, un tad, kad iepriekšējais ekonomikas ministrs Sausnītis, kas pārstāv mūsu partiju, stājās savā amatā, viņš paziņoja, ka aptieku privatizācija Latvijā nav tas pats, kas “Latvenergo” privatizācija. (Starpsauciens: “Tātad atbalsta ministru...”)

Un šobrīd, atrodoties opozīcijā, mēs absolūti atbalstām savas programmas pamattēzes par vietējiem uzņēmumiem, par vietējiem ražotājiem, par vietējo un mazo biznesu, kur privatizācijai tiešām ir jānotiek ātri un efektīvi, un tas ir jāatbalsta.

Jautājumā par valstij svarīgu monopoluzņēmumu privatizāciju pilnīga atbildība ir jāuzņemas Ministru kabinetam un, bez šaubām, arī Saeimai. Es gribu uzsvērt arī to, ka politiskā atbildība par šiem procesiem ir jāuzņemas tiem spēkiem, kas valdībā deleģē savus ministrus. Demokrātiskajai partijai Saimnieks šodien nav nekādas vēlēšanās izteikt politisku neuzticību partijai, kas deleģējusi ministru. Jautājums tādā veidā šodien nav izvirzāms.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Gribēju tikai skaidrības labad oponēt Rubina kungam, jo viņš izteicās nepareizi, pie tam apzināti nepareizi, it kā viņi vienīgie bijuši pret šīm maksāšanas līdzekļa maiņām. Gribēju jūs informēt, Rubina kungs, ka es pārstāvu mūsu kopējo frakciju - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju - Privatizācijas aģentūras padomē un jau no paša sākuma, kad šie jautājumi tika izvirzīti, es esmu protestējis pret šīm maiņām gan padomes sēdēs, gan laikrakstos. To pašu darīju arī balsojot, kad bija jābalso. Mēs balsojām pret to, un arī valdošā partija “Latvijas ceļš” darīja tāpat. Tā ka nav vis tā, ka visas valdošās partijas ir atbalstījušas un ka, Rubina kungs, jūsu partija nu ir tā vienīgā cēlā...

Vēl gribēju pateikt, ka mūsu frakcija neatbalsta ministra atcelšanu. Nav vajadzīgas šīs batālijas, nav vajadzīga šī valdības “šūpošana” šinī brīdī - tik tuvu pirms vēlēšanām un mūsu, šīs 6. Saeimas, darba beigām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es gribu atgādināt dažus faktus, kas raksturotu Laimoni Strujeviču.

Vispirms viņš ir bijis Ventspils pilsētas komitejas aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs. Un šobrīd var teikt tā - propagandā viņš ir spēcīgs. Bet kādā propagandā?

Otrais fakts. Viņš vada partiju, kas saucas Latviešu zemnieku savienība. Bet ar latviešu zemniekiem viņam praktiski nav nekāda sakara. Būtībā viņš vada pašlaik arī frakciju, kuru veido Stendzenieka finansētās Vienības partijas bijušie deputāti, ar frakcijas vadītāju Robertu Dilbu priekšgalā. Tas viss raksturo, kurā virzienā viņš var skatīties. (Starpsauciens: “Visiem skaidrs!”)

Un tālākie dati ir šādi. “Ventspils naftas” cilvēks Stendzenieks (es uzsveru - “Ventspils naftas” Stendzenieks!), kā zināms, ir Ļeņingradas VDK atbalstīts un izvirzīts, šeit ir nokļuvis viņu uzdevumā, atbrīvots no cietuma 1992.gadā ar Krievijas izlūkdienesta Ļeņingradas nodaļas palīdzību. Un viņš šim Stendzeniekam bija atbalsts “Ventspils naftā”, kad Genadijs Ševcovs (ievērojiet šo vārdu un uzvārdu - Genadijs Ševcovs!) deva garantiju izsniegt Stendzeniekam 18 miljonus. Vajag visu to atcerēties un saprast, ka “Ventspils naftas” cilvēks Strujevičs ir šajā ziņā saistīts un Latvijas ekonomiku. Viņš zemniecību neatbalstīs, tāpat kā to neatbalstīs Stendzenieks, nedz arī par viņa naudu ievēlētie - Dilba un citi. Un es gribu vēl teikt pretargumentu tiem, kas saka, ka pēdējās simts dienās nevajadzētu mainīt valdības sastāvu. Es jums atgādināšu, ka 5.Saeimas beigās, taisni pēdējos mēnešos, valdība sastrādāja visvairāk nelietību, jo vairs nejuta atbildību pret tautu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Un varbūt vislielākās nelietības tika sastrādātas pašā pēdējā nedēļā. Tā ka pēdējās simts dienās vajadzētu noteikti nomainīt šādus negodīgus cilvēkus, lai viņi nepaspētu pirms aiziešanas sastrādāt nelietības.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. (Starpsauciens: “Pirmais saraksts!”) Jā, saraksts nr.1.

Laimonis Strujevičs ir tikai mazs simbols no tā, kas kait mūsu tautai. Mūsu tautu ir pārņēmuši, kā jūs jau dzirdējāt, VDK aģenti, “Ventspils nafta”, Sadarbības padome. Mēs esam pakļauti tiem, kas grib valsti apzagt, izzagt pilnīgi tukšu. 8 miljoni, kas samaksāti sertifikātos, - tas ir niecīgs grēks, jo sertifikātu Latvijā ir pāri par 200 miljoniem, un, ja to visu reizina ar 25 latiem, kas tiek atņemti katram, kas nezina, kā tos sertifikātus lietot, tad runa ir par 5 miljardiem. (Starpsauciens: “Ir jau izzagti!”) Un sertifikāti jau ir niecīga daļa, niecīgs ierocis, ja skatās uz citām lietām, kas tiek no mūsu valsts izzagtas. “Latvenergo” tiks atņemts ne jau tikai Strujeviča dēļ, tur ir piestrādājusi visa tā banda. Viņi gan saka: “Nē, “Saimnieks” tas nav, nē. O, nē! Tā nav “Tēvzemei un Brīvībai”, tas nav “Latvijas ceļš”, tā nav Latvijas Zemnieku savienība!” Viņi visi ir viena liela banda. Un viņi tautai atņems “Latvenergo” - 50 miljardus vērto dabūs par sīku naudu. Katram iedzīvotājam, latvietim, viņi atņem 20 tūkstošus latu. Tā viņi rīkojas ne tikai ar “Latvenergo” vien. “Latvenergo” ir tikai sīks simbols, jo visa šī zeme pirms desmit gadiem piederēja tautai. Dzelzceļi, ceļi, tramvaji, universitātes, slimnīcas. Viss. Un tad nu padomājiet, cik daudz reižu vairāk ir nozagts no katra iedzīvotāja. No katra iedzīvotāja! Tā vecā kundze, kurai nav ko ēst tāpēc, ka viņas pensija ir tādā līmenī, kādu šī banda ir nolēmusi, tā meitene, kas nevar audzināt nākamo paaudzi un palikt tīra, jo viņai jāstaigā pa Čaka ielu; tie bērni, kuri netiek pilnveidoti skolās; tie pilsoņi un iedzīvotāji, kuri nevar atļauties sev elementāro veselības aprūpi; tie cilvēki laukos vai citur, kuriem vairs nav transporta, - jūs visi esat apzagti no vienas bandas. Bijušās komunistu partijas nomenklatūra paturēja to varu un tagad ar ekonomisku teroru spiež ārā visu, ko var. Un tad ir jautājums, kā tautai būtu jātiek vaļā no šīs bandas. Viens variants varētu būt Piektā gada variants - ka mēs nāksim ar dakšām un parādīsim, ka Dievs ir mūs radījis vienlīdzīgus, ka mēs varam viens otram atņemt dzīvību. Bet tas ir negatīvs variants, jo šī banda ir atlaista ar 1.novembri. Mums nav viņi jāizdzen, viņiem ir jāiet prom pēc likuma, bet ir jautājums, ko mēs darīsim, ko mēs liksim vietā? Vai liksim vietā līdzīgus tiem, kam tā nauda ir, lai piesmērētu visu Rīgu ar saviem ģīmjiem, vai tiem, kam ir nauda, lai nopirktu tās avīzes, to televīzijas laiku, to radio laiku? Saprotiet, tie, kam ir nauda, - tie ir apzaguši mūsu tautu un viņi mūsu tautai nekā laba negrib! Es jums ieteiktu padomāt un balsot par tautas izvirzītiem kandidātiem. Es jūs lūgtu lasīt Tautas kopas “Brīvība” avīzīti; mums viņa iznāks vēl tikai divas vai trīs reizes, mums nav naudas, bet nemetiet to avīzīti prom. Domājiet un izdzeniet šo bandu no mūsu valsts! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir parodiju laiks. Taisnība atsevišķiem deputātiem, kas saka: lai nesastrādā muļķības, vajadzētu vienu vai otru atlaist. Es domāju, vajadzētu pārtraukt vispār šīs Saeimas sanākšanu kopā, jo no šīs tribīnes runā absolūtas muļķības.

Cienītie kolēģi! Manī rada izbrīnu tā situācija, ka, tuvojoties vēlēšanām, masu medijos parādījās raksti par Strujeviču. Vienā balsī, unisonā... Visi. Pēc tam “pieslēdzās” politiķi, katrs mēģināja ar savu nelielo kulaciņu iedunkāt viņu un runāt par to, ka vajadzētu viņam pašam prasties iet prom no amata, jo, redz, kaut kas tomēr ar to Bumbiera nāvi nav tīri labi. Es domāju, par grēkiem katrs mēs atbildēsim tanī valstībā, arī par absolūtām muļķībām, arī par to, ka mēģinām piepīt klāt lielas partijas priekšsēdētāju pie tā, ko viņš nemaz nav darījis. Un to dara apzināti, cienījamie kolēģi, ar to “šļuru”, kas šodien sākusies, masu medijos uzbrūkot vienam vai otram politiķim. Un tas, es tā jūtu, ir tikai sākums, jo žurnālistu kopa jau ir “sašūmējusies”, ļoti daudzi staigā un mēģina čukstēt pa kaktiem dažādas muļķības un baumas. Es nezinu, kā Strujeviča kungs risinās šīs problēmas, es jums piedāvātu iesūdzēt tiesā un likt maksāt pietiekami lielas kompensācijas. Lai šie muldoņas maksā. Lai maksā par savu izvirtušo prātu!

Vēl. Rubina kungs, nemetiet ar akmeni, atpakaļ dabūsiet tādu belzienu, ka stipri šaubos, vai jūs varēsiet vēl kādreiz uzkāpt tribīnē. Jo ar jūsu tik necilo profesiju vajag mācēt apgrozīt divu gadu laikā 200 tūkstošus - tā, ka jūs varat kāpt tribīnē un stāstīt, ka esat ļoti nabadzīgs.

Valdmaņa kungs, ar visu cieņu pret jums saku - pārstājiet kaitināt Saeimu un sabiedrību! Jūsu runas jau ir absurdas, runājiet par lietu. Jums ir pietiekami labs, ass prāts, lai jūs nerunātu tādā veidā, kādā jūs to darāt šeit, no Saeimas tribīnes. Par tautas izlaupīšanu un par nelaimīgo Valdmani. Tas, kā jūs uzvedaties šeit, Saeimā, un kā jūs uzvedaties ārpus Saeimas, - tas ir cits jautājums. Tāpēc runāsim godīgi un taisnīgi. Šis šodienas jautājums ir tīrs politiskais “blefs”, jo nevienam neinteresē pati privatizācija un ar to saistītās problēmas. Tā ir tikai vēlēšanu kampaņa. Un dažam labam es gribētu pateikt: nespļaujiet tanī traukā, no kura paši ēdat! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es palūgšu nedaudz uzmanības. Un izteikšu novēlējumu ekonomikas ministram. Es vakar biju Daugavpilī, kur izskatīja jautājumu par “Dauteks” privatizāciju saskaņā ar līgumu, ko noslēgusi Privatizācijas aģentūra un “Tolaram” grupa. Šis līgums paredz, ka trīs gadu laikā nedrīkst tikt atlaists neviens strādājošais. Šajā uzņēmumā ir 3600 strādājošo. Štati jau ir samazināti par 200 cilvēkiem, nesaskaņojot ar pilsētas domi. Un faktiski aģentūras paspārnē. “Tolaram” grupas vadības attieksme šajā tikšanās reizē bija vienkārši izaicinoša. Es to saku tāpēc, ka līdzīga situācija ir ar Vagonu rūpnīcu: pēc deputātu pieprasījuma valdība ir jau pieņēmusi lēmumu, lai samaksātu no privatizācijas fonda 3,2 miljonus latu strādniekiem. Viņi ir to pelnījuši un nav vainīgi. Līdzīga situācija ir Jelgavas mikroautobusu rūpnīcā, “Aurorā” un vairākos desmitos citu uzņēmumu. Ko es ar to gribu teikt? Tikai to, ka saskaņā ar likumu ir tā: tad, kad Ministru kabinets ir iemetis ar savu lēmumu jebkuru uzņēmumu tā saucamā privatizācijas maisā, tad arī šis likums nosaka, ka Privatizācijas aģentūra pārvalda šo uzņēmumu līdz privatizācijas noteikumu izstrādei un pārvalda šo uzņēmumu arī privatizācijas procesa gaitā, līdz pilnīgai tā nodošanai īpašniekam.

Visi šie piemēri un vēl desmitiem citu rāda, ka Privatizācijas aģentūra nepilda šī likuma prasības. Es nerunāju par maksāšanas līdzekļu maiņu, kuras rezultāts ir tāds, ka ir gandrīz 7 miljonu latu zaudējums valsts budžetam; es nerunāju par 200 jau bankrotējušajiem uzņēmumiem, kuriem jāiziet otrreizējs privatizācijas process. Tāpēc es aicinu ekonomikas ministru vienreiz tikt galā ar aģentūru, kura šodien faktiski ir valsts valstī, un tad es arī, Strujeviča kungs, izteikšu savu attieksmi. Vēl ir laiks - vesels mēnesis.

Tā nedrīkst būt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Ir daži patīkami jaunumi. Vispirms - paziņojumi. Vārds Ilgai Kreitusei - par komisijas sēdi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Atgādinu jums, ka tūliņ notiks komisijas sēde, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim - par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka komisijas sēde ir pulksten 15.00, pēcpusdien.

Sēdes vadītājs. Vārds Ernestam Jurkānam.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus uz īsu sēdi tūlīt šeit, Sarkanajā zālē, sakarā ar lēmuma projektu labības tirgū.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mūsu kolēģim Aleksandram Kiršteinam dzimšanas diena - paliek 50 gadu. (Aplausi.)

Un mūsu kolēģim Jānim Straumem šodien paliek 36 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi, lūdzu Frakciju padomes locekļus sapulcēties pulksten 15.00 Sarkanajā zālē. Daži organizatoriski jautājumi jāpārrunā.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Sinka, Ruta Marjaša, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Keišs, Leonards Tenis, Oļegs Deņisovs, Janīna Kušnere, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu.

Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šodienas diskusija par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Strujevičam nav politisks “blefs”, kā šeit to mēģina iestāstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks daži augsta ranga pārstāvji. Droši vien to gribētu par politisku “blefu” uzskatīt arī citas politisko varas grupējumu pārstāvošās partijas. Šodienas diskusija parāda to, cik smaga ir politiskās varas situācija, to, ka valstī ir izveidojies šis šauri elitārais slānis, kurš spēj uzspiest tautai savas intereses un kurš spēj panākt, lai šīs grupējuma intereses tiktu pieņemtas un respektētas arī valsts likumdevēju līmenī. Šie ekonomiskie grupējumi, neskatoties uz dažādām pretišķībām, kuras varbūt šeit izlien ārā arī šodienas diskusijās, tomēr ir savā starpā tiktāl saslēgušies, ka tiek piesegtas drausmīgas nelikumības, tās tiek realizētas gan Privatizācijas aģentūrā, gan citur, un tās piesedz arī tiesībsargājošās iestādes. Diemžēl ir šis slēpto nelikumību slānis, kura dēļ mēs visi, visa sabiedrība, ciešam. Šodien mēs labi redzam, kas ko aizstāv. Es ceru, ka tauta izdarīs šo izvēli. Ja šeit nāk kāds cilvēks un apgalvo, ka valsts nav izlaupīta, tad, es domāju, cilvēki izdarīs secinājumus arī par šo cilvēku. Ir jāpasaka pilnīgi konkrēti, ka valsts ir izlaupīta, un Čevera kungs šeit nevarēs iestāstīt cilvēkiem pretējo.

Es neesmu augstās domās par laikraksta “Diena” publikācijām, šeit īstenoto kampaņu. Bet es tiešām priecājos, ka šis jautājums par maksāšanas līdzekļu maiņu tomēr tiks Saeimā objektīvi atrisināts, vispār aizliedzot mainīt latus pret sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Jānis Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs varam ļoti daudz ko runāt un diskutēt par šo problēmu. Uzreiz gribu atzīmēt, ka, diemžēl vai paldies Dievam, es arī iestājos pret šo maksāšanas līdzekļu maiņu, kāda tā ir notikusi. Tās dēļ garām valsts budžetam aiziet 8 miljoni. Bet tādā gadījumā, kolēģi, pacentīsimies būt daudzmaz objektīvi. Kur tad mēs visi bijām tad, kad Šķēles kungs pieņēma Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā grozījumus likumā par maksāšanas līdzekļu maiņu? Tā rezultātā maksāšanas līdzekļu maiņa ir notikusi 163 uzņēmumos. Un neviens toreiz nekliedza un neprotestēja no šīs tribīnes. Šķēles kungs veiksmīgi noprivatizēja, mainot maksāšanas līdzekļus, savā pārvaldījumā esošos uzņēmumus. Tagad iestājas laiks, kad ir jāmaina likums. Interesanti jau būtu vērot, kas notiktu tad, ja mēs sāktu futbola spēli un futbola spēles laikā tiktu mainīti spēles noteikumi. Tas laikam ir absurds!

Kāpēc neviens neprotestēja tad, kad Šķēles kungs, būdams premjerministrs, arī finansu ministra vietas izpildītājs... Tika kapitalizēti parādi, atkal atdodot grupējuma pārziņā atrodošos uzņēmumus. Arī tad aizgāja garām valsts kasei miljoni, desmitiem miljonu. Bet tam visam mēs negribam pievērst uzmanību.

Man tik tiešām ir jāsaka paldies, ka beidzot šis jautājums ir aktualizējies. Taču mani absolūti neapmierina tas, kādā veidā tas viss tiek pasniegts. Cilvēku, kurš tikai nesen ir ienācis politikā, mēģina pataisīt par grēkāzi attiecībā uz visām nebūšanām, kuras ir bijušas mūsu valstī. Tomēr pacentīsimies tik tiešām būt objektīvi un objektīvi izvērtēt šo situāciju! Kurš tad ir aktualizējis un izvirzījis šo jautājumu? Diemžēl tas nav parlamenta nopelns. Tas ir grupējuma nopelns. Viņi grib “iegriezt” saviem konkurentiem. Šeit ir jāmeklē tieši šīs saknes. Es nevaru piedalīties šādā apšaubāmā spēlē. Pirms tam, kad aiziet desmitiem, simtiem miljonu garām valsts budžetam, neviens nepaceļ balsi!

Par “Latvenergo” un ar to saistītajām problēmām mēs vēl šodien diskutēsim, kad uzklausīsim “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Bet šajā gadījumā es iesaku kolēģiem atturēties un šajā grūtajā pirmsvēlēšanu laikā nemēģināt iegūt punktus, aplejot vienu vai otru savu kolēģi ar samazgām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ādamsona kungs! Cienījamais Strujeviča kungs! Ja ienāk politikā, to parasti sāk par partiju pirkšanu (tas varbūt ir pareizi), to nekad nesāk ar tik lieliem darījumiem, kas rēķināmi vismaz desmitiem miljonos dolāru. Manuprāt, politikā ir jāienāk, vismaz sākumā, godīgajā veidā, vismaz jāpatausta, kurš grupējums ir spēcīgāks, un tad uzreiz sāk ar lieliem darījumiem.

Šķēles kungs arī izmēģināja, kas “iet cauri”. Kādu laiku viņam izdevās daudz kas. Es tikai gribu atgādināt “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” Stalidzānes un Grabovska teikto par “Latvenergo”: “Latvenergo” darbinieki apzinās, ka tieši Šķēles valdības laikā “Latvenergo” bez jebkādas domāšanas ielika vienā privatizācijas sarakstā ar aptiekām, maziem veikaliem, kurpnieku darbnīcām, neizdarot objektīvu uzņēmuma novērtējumu.

Jāsaka atklāti - “Latvenergo” privatizēs par 92 miljoniem, taču tā vērtība ir daudzkārt lielāka. Tas būs noziegums - tautai nozags vairāk nekā 3 miljonus, ko pieļāva tieši Šķēles valdība.

Es gribu pateikt, ka Tautas kopa “Brīvība” un arī Tautas kustība “Latvijai” arvien ir aicinājušas pārskatīt šos privatizācijas noteikumus, pārskatīt šo objektu vērtību. Tas, ka ar Nagļa kunga vadīto aģentūru netiek galā Guntars Krasts, netiek galā Atis Sausnītis, netiek galā Laimonis Strujevičs, arī norāda uz to, ka laikam šī aģentūra ir visspēcīga. Viņa atklāti maldina gan privatizētājus, gan privatizēto uzņēmumu darbiniekus un tur strādājošos.

Es gribu pateikt, ka liecību par advokātu Bumbieri, par sarunu ar advokātu Bumbieri nedēļu pirms viņa nāves, es esmu apliecinājis prokuratūrā. Un šī liecība atrodas ne tikai prokuratūrā. Tā ka pateicos Bumbiera vecākiem, kas ir izaudzinājuši tik inteliģentu un gudru un latviešu tautai un valstij uzticīgu dēlu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā vien gribas iesaukties: “Latvieti, nepadodies!” Būtībā ekonomiskā situācija valstī ar katru nedēļu kļūst arvien sliktāka, un šodien tā vien gribas atgādināt “zemnieku” frakcijai to brīdi, kad viņa kā frakcija steidzās ieņemt ekonomikas ministra amatu pēc Ata Sausnīša atstādināšanas no šī amata, un to, kad “Saimnieks” solidaritātes dēļ aizgāja no valdības, un to laiku, kad “Saimnieku” kā frakciju ar kopējiem Saeimas pūliņiem centās nolīdzināt līdz ar zemi, bet tas neizdevās.

Šodien no šīs tribīnes gribas atgādināt to, ka Latvijas ekonomiskā situācija jau pieņem bīstamus apmērus - tādā aspektā, ka cilvēki cieš no kāda neizdarības vai pārāk lielas centības ekonomikas jomā.

Te es gribu minēt padomnieka Bumbiera nāvi, kura vēl līdz šai dienai, protams, nav izskaidrojama, bet acīmredzot nākotnē to vēsturi centīsies izskaidrot.

Gribu šodien atgādināt arī to, ka “Saimnieka” frakcija “zemniekiem” piedod, bet neaizmirst to brīdi, kad viņa tik ļoti veiksmīgi ar savu balsojumu mēģināja toreiz Saeimā ietekmēt “Saimnieka” vietu un lomu. Mēs centīsimies nepiedalīties šīsdienas balsojumā.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš.

P.Putniņš (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Godātie radioklausītāji (visvairāk - tieši jūs)! Visā šajā laikā, kamēr notiek šis konflikts, šajos dažos mēnešos, man arvien vairāk un vairāk nākas domāt par kaut ko citu, proti, to, ka mums nav preses un nav televīzijas, kas objektīvi ieviestu skaidrību, izskaidrotu sabiedrībai, kas īsti notiek. Esmu pārliecināts, ka liela sabiedrības daļa zina tikai vienu patiesības pusi vai otru patiesības pusi un beigās varbūt arī nepatiesību. Bet tas laikam ir jaunas valsts un arī tādas sabiedrības, kādi esam mēs, neizbēgams recidīvs, un šeit tad arī sākas tā lielā bēda.

Es negribu pieskarties šā sarežģītā, ļoti sarežģītā jautājuma izklāstam, ko mēs šeit, protams, vairāk vai mazāk pārzinām, bet ko sabiedrība nepārzina. Faktiski ne jau lietas būtība, bet situācija pašlaik ir tāda, ka šie maksāšanas līdzekļu maiņas noteikumi nav vairs spēkā, un mēs nevaram runāt par to, kā nav. Tāpēc mani uztrauc kaut kas cits.

Faktiski šajos dažos mēnešos, jo pēc pāris mēnešiem mēs visi šeit vairs nebūsim, mēs nevaram sabiedrībai skaidrot pēc būtības tās lietas, kurās sabiedrība varbūt neorientējas. Lai sabiedrība domā līdzi, tad varētu arī nopietni domāt līdzi nākamās Saeimas un nākamās valdības sakarā.

Bet visbriesmīgākais ... Te es vēršos, Čerāna kungs, tieši pie jums, pie gudra, izglītota cilvēka, zinātnieka. Kā jūs varat kaut ko uzņemties uz sevi, uzveļot vienam cilvēkam visaugstāko, vislielāko, visbriesmīgāko nāves grēku? Kā jūs to varat, Čerāna kungs! Tas ir morāles jautājums. Nekad jums neviens to nepiedos. Jūs skaitāties Dieva cilvēks. Jūs no šīs tribīnes svētas runas sakāt. Kā jūs kaut ko tādu varat uzņemties? Tas mani šajā brīdī visvairāk satrauc.

Taču par tām runām, kas skan šeit (Starpsauciens: “Par sevi runā!”), ir jāteic, ka šeit jau ir vairākkārt bijuši ministru “nokabināšanas” mēģinājumi. Parasti šīs lietas ir bijušas vairāk argumentētas.

Rubina kungs! Kāpēc jūs tik jēli visu to izdarāt - bez argumentācijas, ar lozungiem, kaut kādiem vispārīgiem izkliedzieniem? Tas nav nopietni. Ja jums arī bija argumenti un jums arī bija dots laiks, tad izskaidrojiet no viena gala līdz otram, kas tad ir noticis un kur ir šis konflikts, un kāds būtu šī konflikta atrisinājums. Faktiski neviens pašlaik nevar īsti pateikt, kā pareizi atrisināt šo jautājumu. Strujeviča centieni bija, no vienas puses, izbeigt subjektīvismu. Bet varbūt arī kaut kas nebija paredzēts, no otras puses. Taču tas radioklausītājs jau vispār nesaprot, par ko ir runa. Nu tad var teikt vienīgi tā - pašlaik ir tiešām šis muldēšanas laiks, un muldēšana jau nav ļaundabīga lieta, tā ir bieži vien pašizpausme, un tad katrs šeit izrunājas. Vienīgi kauns ir sabiedrības priekšā. Tas gan ir jāsaka.

Un, protams, tas ir bezjēdzīgi un absolūti subjektīvi - noņemt no amata ministru, kad līdz valdības beigām un līdz Saeimas vēlēšanām ir atlicis faktiski vairs tikai mēnesis. Un nekādus grēkus jau arī Strujeviča kungam neviens nevar piesiet, izņemot to, kas nav sabiedrībai īsti izskaidrots presē, jo katrs masu saziņas līdzeklis akcentē vienu pusi vai otru pusi un subjektīvi... mums, sabiedrībai, nav kam īsti uzticēties šajā ziņā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien ir pietiekami nopietns iemesls, lai izvērtētu situāciju, kāda tā ir. Turklāt situācijas izvērtēšanai mēģināsim ieskatīties oficiālajos dokumentos, un tie ir sekojošie: pirmkārt, Strujeviča kunga intervijas, kas ir publicētas ne vienā vien laikrakstā (un tātad tas ir ticams materiāls, vismaz raugoties no Strujeviča kunga puses), un, otrkārt, tie dokumenti, kas ir pieņemti gan Privatizācijas aģentūras, gan Ministru kabineta, gan Saeimas līmenī. Un, lūk, situācija, vadoties pēc šiem dokumentiem, ir, neapšaubāmi, tāda, ka Privatizācijas aģentūra ar savu darbību un ar savu juridisko nodrošinājumu bija pelnījusi jautājumu pārskatīšanu.

Šīsdienas sarunas priekšmeta aizsākums ir 1996. gada aprīlis, kad, kā Ādamsona kungs jau norādīja, toreizējā valdība Šķēles kunga vadībā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā ieviesa likuma par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju 52. pantā grozījumu, kurš paredzēja maksāšanas līdzekļa maiņu. Lūk, ar šo brīdi tas viss sākās. Un vēl jo vairāk, - Privatizācijas aģentūras iespējas bija tādas, ka Privatizācijas aģentūras valde subjektīvi (pieci cilvēki) izlemj, kuram dot un kuram nedot šīs tiesības - sertifikātus nomainīt pret latiem. Tā ir kliedzoša netaisnība un subjektīvisms. Tādēļ tas, ka no Strujeviča kunga puses ir aicināts pārskatīt to visu un likvidēt šo subjektīvismu, es domāju, ir atzīstami, un tiktāl Strujeviča kungs ir pat pelnījis uzslavu un labu vārdu no mūsu puses. Tas ir nenoliedzami.

Praktiskā šīs idejas, šīs sakārtotības realizācija, kā to rāda arī līdzšinējā prakse, varēja iet un ir gājusi divus ceļus.

Pirmais ceļš ir tas, ko sākumā vajadzēja iet, - tas ir, pārskatīt šo likumu un likvidēt Šķēles kunga ieviesto grozījumu, lai šādas divdomības vispār nebūtu iespējamas. Tas būtu bijis pareizais ceļš. Nu par šo pareizo ceļu, cik es saprotu no preses, ir pēdējā laikā iestājies arī pats Strujeviča kungs. Un, ja tas būtu darīts jau sākumā, tad nu patiešām es vēlreiz sacītu paldies. Taču sākumā Strujeviča kungs gāja nepareizo ceļu, proti, šo kliedzošo 52. panta labojumu mēģina labot, sagrozot esošos noteikumus citā veidā. Un, tā kā šī sagrozīšana notika brīdī, kad jau bija privatizēti, pēc vērtības vērtējot, 50% privatizējamo valsts objektu, tas tiešām izskatās pēc viena uzņēmuma - “Ventspils naftas tranzīta” - lobēšanas, kā rezultātā šis uzņēmums, privatizējot “Ventspils naftu”, ieguva 8 miljonus latu. Tas ir, aizgāja šie 8 miljoni garām valsts kasei. Ekonomikas ministram neapšaubāmi vajadzēja redzēt, ka šāda būs atbildes reakcija. Un arī es, spriežot pēc esošajiem dokumentiem, nevaru apgalvot, ka šajā gadījumā te patiešām neslēpjas šī viena ekonomiskā grupējuma lobēšana. Pie labākās gribas es to nevaru saskatīt. Un šī ir Strujeviča kunga lielā kļūda, un par to acīmredzot arī viņš ir pelnījis, ka šis jautājums šeit tiek izskatīts.

Uzskatot, ka šeit nav bērnudārzs un katrs pats izšķirsies, par ko balsot, es neieteikšu nevienam, kā balsot, tikai vēl piemetināšu, ka šis likums ir jāpārskata. Un piekrītu arī Čepāņa kunga teiktajam, ka bez 52. panta mums ir jālabo arī 8. pantā ieteiktās netaisnības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Iesniedzēji jeb autori šim lēmuma projektam par ekonomikas ministra demisiju, skaidrodami šo situāciju, ir pilnīgi sajaukuši divas dažādas lietas. Jo ekonomikas ministrs Strujeviča kungs nekad nav piedalījies šādos lēmumos kā lēmums par maksāšanas līdzekļu maiņu. Strujeviča kungs nonāca pie tā, ka viņam bija jāsāk izvērtēt, kas tad ir noticis līdz šim, un jāizvērtē, kas būtu jādara, lai novērstu līdzšinējos pieņemtos lēmumus. Un tādā veidā viņš nonāca šajās krustugunīs, jo gribēja to visu sakārtot un novērst šo subjektīvismu. Šeit jau Liepas kungs pareizi teica, ka Privatizācijas aģentūras valdē... pat nevis pieci cilvēki, bet pat trīs cilvēki varēja pieņemt lēmumu par 1 miljona, tā teikt, atlaišanu... vai par 2 miljoniem... un tā tālāk. Jo šī norma noteica, ka pat līdz 50% varēja mainīt maksāšanas līdzekļus. Un tad, kad mēs nonācām pie tā, ka tas viss ir jāsakārto un ir jānovērš subjektīvisms, kļuva skaidrs, ka bija tiešām divi ceļi - vai nu ir likums jāizmaina... acīmredzot tas ir tas pareizākais, un to šajā gadījumā arī Strujeviča kungs ir izdarījis, tieši Ekonomikas ministrija viņa vadībā ir sagatavojusi šos priekšlikumus, un arī vēl šodien mēs Tautsaimniecības komisijā izskatījām tieši to jautājumu, ka maksāšanas līdzekļu maiņa, kas ir līdz šim bijusi noteikta 52. pantā, tiek veidota uz pavisam citiem pamatiem.

Un šeit ar tādiem argumentiem sasaista iepriekšējās lietas jeb iepriekšējās atlaides. Strujeviča kungs nekad nav iestājies par to, ka būtu šiem atvieglojumiem obligāti jābūt, viņš vienkārši cīnījās ar sekām, ar tām sekām, kas līdz šim tika izveidotas. Es domāju, ka tur arī mūsu līdzdalība ir, jo mēs Saeimā akceptējām šo Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemto...

Un tagad - nākamais. Mēs varam daudz runāt par viena ministra demisiju, pēc dažiem mēnešiem - otra, vēl pēc dažiem mēnešiem... un pēc tam gribam paprasīt arī darbu. Tad jājautā - kurš tad ministrs būs spējīgs kaut ko padarīt, ja viņu, tikko viņš ir iesācis strādāt, tikko ķēries pie nopietnām problēmām, uzreiz atsauc? Tādā veidā mēs nekad nesakārtosim privatizācijas jautājumus, kuros ir ļoti daudz problēmu un ļoti daudz pārkāpumu. Es domāju, ka - tieši otrādi - jāļauj strādāt, jānovērš šīs nepilnības likumdošanā un tālāk ir jāizvērtē iepriekšējie pieņemtie lēmumi, cik tie ir objektīvi un cik tie ir subjektīvi. Un tāpēc es aicinu kolēģus neatbalstīt ekonomikas ministra Strujeviča demisiju.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome un augsti godājamais Čevera kungs! Redz, varētu būt, ka Dievs ir lēmis, ka es vairs nespēšu un ka arī dakteris Rubins vairs nespēs ar saviem spēkiem atnākt uz tribīni. Jūs to mums solāt. Es nezinu, kāpēc nav sankciju pret atklātiem draudiem. Es jums pateikšu atklāti - es ticu Dievam; tas, ko Viņš man ir lēmis, tas notiks. Un es ticu tautai. Un es ticu tai iespējai, ka tauta varbūt tiks atmodināta uz manas veselības rēķina. Un tad, es jums pateikšu, mīļie draugi Sadarbības padomē, būs arī jūsu veselības jautājums, jo tauta tad sapratīs varbūt... skaļi un atklāti... sapratīs, kas jūs tādi esat un kā ar jums būtu jārīkojas. Kā var atnākt šeit uz tribīni un pateikt atklātus draudus, ka vairs nespēšu uz tribīni atnākt ar saviem spēkiem! To teica gan dakterim Rubinam, gan man. Un tagad sauc par ākstu! Es jūs aicinu izpildīt savu draudu, un tad redzēsim, ko tauta par to jums darīs! Mēs esam sīvā cīņā par tautas atbrīvošanu, būs upuri varbūt, bet Dievs tā ir lēmis. Un lai būtu! Bet lai tauta tiktu brīva no šīs bandas un Sadarbības padomes, kas mūs mērdē katru dienu tā kā tā! Labāk kājās mirt nekā no bada! Jūs varat smieties un draudēt. Bet kāpēc mums nav kaut kādu likumu pret šādām izdarībām Saeimā? Kāpēc Prezidijs jūs nesoda?

Sēdes vadītājs. 2 minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

Jānis Mauliņš, otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Izsaku publisku nožēlu par Paula Putniņa uzstāšanos. Čerāns neapvainoja Strujeviču Bumbiera nāvē. Pauls Putniņš būtībā nepatiesi apvainoja Čerānu, pierakstot viņam to, ko Čerāns neteica. To varēs noskaidrot pēc stenogrammas, kas var būt par apsūdzības pamatu pret Putniņu par nepamatotu apvainojumu un neslavas celšanu.

Piebildīšu vēl to, ka pamats, ka Bumbieris var būt izgrūsts no balkona, ir ļoti nopietns, jo tas bija viens no čekas paņēmieniem - izrēķināties ar disidentiem, par ko mums toreiz garīgajā pagrīdē brīdināja un teica: “Neejiet debatēt ar pasvešu cilvēku uz balkona, kas atrodas augstāk par 4. stāvu, jo ir tāda pieredze Krievijā, ka izvilina uz balkona un pēc tam vienkārši palīdz nokrist.” Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij, dāmas un kungi! Mēs šodien gribam šeit no tribīnes un balsojot izšķirt viena ministra likteni. Taču, ja mēs tā labi padomājam un paskatāmies, kas vispār Latvijas vadošajās struktūrās notiek, tad mēs ļoti labi redzam, ka katra struktūra tiek pārstāvēta ar savu lobiju, ar savu ekonomisko grupējumu, ieskaitot arī ārzemju ekonomiskos grupējumus, kuri diktē vienam, otram vai trešam ministram, kas un kā viņam ir jādara. Un tāpēc šinī gadījumā Strujeviča kungs nav izņēmums. Viņš sēž vienos ratos ar to važoni, kas ved visu valdību šodien, kaut gan valdības važonis netiek galā ar savas partijas zirgu tā, kā viņam vajadzētu tikt, un šinī gadījumā arī Strujevičam ir maz kāda teikšana atkarībā no tā, kur Krasta kungs visu to valdību kopumā ved.

Tāpēc es domāju, ka mums šodien nevajag izšķirt jautājumu par vienu, otru vai trešo ministru. Mums ir jāizšķir jautājums par visu valdību. Un ja mēs neesam gatavi izšķirties jautājumā par visu valdību, tad nevajag laiku kavēt ar liekām runām.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es vēl vienu reizi saku, ka es neticu ministram Strujevičam, jo “Dienā” ir publicēti negodīgu politiķu un partiju pārstāvju vārdi, kuri balsoja par 8 miljonu “dāvinājumu”: Laimonis Strujevičs, no DPS Cielēns, Kuprijanova no DPS, te ierakstīts atbildīgo vadītāju pārstāvis Čevers, no Latvijas Zemnieku savienības - Bresis. Čever, jūs man draudat! Es nebaidos no jums! Mani sargā Dievs un ar mani kopā ir tauta. Un es aicinu visus uz piketu piektdien 9.00 no rīta Rīgā, Stacijas laukumā.

“Saimnieks” saka, ka viņš ir opozīcijā. Jā, jūs esat opozīcijā, bet jūs neesat opozīcijā valdībā. Jūs esat opozīcijā Latvijas tautai. Un ķirurgam Bokam no “Saimnieka” es gribu tāpat pateikt: “Ķirurg Boka, nejauciet prezervatīvus ar naftu!” Jūs, visas politiskās partijas, sponsorē vieni un tie paši cilvēki, tāpēc jūs visi esat te kopā. Visi! Es gribētu jūs visus nosaukt par politiskiem līķiem. Jūs visi kopā - aizejošie, jūs aiziesiet! Nākošajās vēlēšanās, es ceru, nevienu tauta no jums neievēlēs. Jūs paskatieties, cik naudas jūs tagad tērējat savās reklāmās - gan par Strujeviča reklāmu, gan par “Latvijas ceļu”. Jūs visus vieni un tie paši sponsorē, tāpēc jūs visi esat vienoti.

Jūs par tādiem sīkumiem varat strīdēties. Strujevičs gribēja Latvijas Zemnieku savienības vārdā vai, es nezinu, vēl kā vārdā 8 miljonus lielu zaudējumu izdarīt budžetam. Gribēja Strujevičs. Jums tāpēc ir jāatkāpjas, jo jūs pielaidāt kļūdu. Jūs nevarat būt ministrs. Jūs varbūt esat labs cilvēks, jūs varat strādāt vienalga kur, - kaut vai kūdras purvā vai savā naftas biznesā. Lūdzu, strādājiet! Ejiet visi biznesā strādāt! Bet, ja jūs visi, bijušie nomenklatūras komunisti, esat kopā draudzīgi un tagad gribat te tautu visu laiku mānīt un apmuļķot... Tāpēc mēs Latvijā dzīvojam tik slikti. Tāpēc, ka ir tādi politiķi.

Es šodien iesniedzu gan Prezidijam, gan ģenerālprokuroram lūgumu, lai nodrošina manu drošību. Es nepieļaušu, ka arī Čevers man te draudēs. Klaji draudi! Paldies. Strujevičam ir jādemisionē!

Sēdes vadītājs. Rubina kungs! Ja jūs vēlreiz atļausieties necienīgus izteicienus attiecībā uz saviem kolēģiem, es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no sēdes.

Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Augsti godātais kolēģi Andri Rubin! Es, bez šaubām, arī braucu pa Rīgu un es, pa Rīgu braukdams, redzu, kādi ir autobusi. Tie ir apgleznoti ar jūsu portretu, un tas nav izdarīts par velti. Arī to kāds ir apmaksājis. Es visu laiku domāju, kas ir tas, kas ir apmaksājis jūsu rīcību, lai jūs šādā veidā kāptu tribīnē, un mēģinātu nozākāt Latvijas valsti, Latvijas valsts vadību. Nav svarīgi, vai patīk mums personīgi kāds valstsvīrs vai nepatīk, bet tā ir mūsu valsts, un zākāt to no šīs tribīnes - tas nav tāda politiķa cienīgi, kas pretendē uz 57 vietām Saeimā, kā jūs to esat nesen pateicis. Un visus pārējos, kā es esmu dzirdējis, jūs nevēlaties vispār šeit vairs redzēt.

Man ir atnākusi vēstule, kuru ir parakstījis “Farmsintēzes” direktors Buļs. “Farmsintēze” ir rūpnīca, kur ir tīrs latviešu kapitāls, kur cilvēki ražo zāles. Šīs zāles pārsvarā ir zāļu izejvielas, un tās tiek sūtītas pa visu... tām ir ļoti liels noiets arī ārpus Latvijas. Un mums ir pietiekami daudz Latvijā labu zāļu ražotņu.

Un tātad “Farmsintēzes” direktors Buļs man ir atsūtījis vēstuli, kurā diezgan aktīvi iebilst pret to, kas notiek pašlaik, - ka grauj iestrādāto sistēmu, ka neļauj strādāt ekonomikas ministram. Un viņš pierāda ar skaitļiem, ka tad, ja viņam būtu ļauts līdz galam nomainīt maksāšanas līdzekli, tad viņš nomaksātu nodokļos daudz lielākas naudas summas, nekā, teiksim, tagad viņš samaksā, par maksāšanas līdzekli izmantojot latus. Tātad tas ir pilnīgs absurds, ja saka, ka visu nosaka tikai “Ventspils nafta”. Tie ir daudzi mazi uzņēmumi, tās ir daudzas aptiekas, tās ir daudzas rūpnīcas, kurām arī ir nepieciešama vienota, stabila sistēma uz vienu vai uz otru pusi, kad ir skaidri un gaiši pateikts, kādā veidā tiek maksāts par privatizāciju. Un, ja kāds ekonomikas ministrs mēģina šīs lietas sakārtot, tad ir pilnīgi neloģiski, teiksim, viņu nepārtraukti par to noriet. Ja ir kāds cilvēks, kas norej, un ja tāda ir kāda avīze, kas to visu laiku organizē, tad rodas iespaids, ka kāds par šo lietu maksā. Jautājums tātad ir tāds: kas maksā par šiem avīzes rakstiem, kas maksā par Rubina kunga reklāmu uz autobusiem, kas maksā par Rubina kunga reklāmu uz mašīnām un par visādām citādām lietām? Es visu laiku domāju, ka tas tomēr nāk no tiem cilvēkiem, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai šajā valstī būtu nesakārtota sistēma, lai šajā valstī visiem būtu vienāds veids, kā maksāt par privatizāciju.

Es aicinu tomēr izbeigt šīs diskusijas un turpmāk mēģināt priekšvēlēšanu kampaņu neveikt no šīs tribīnes.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Par apspriežamo jautājumu vēlas runāt arī ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, bet viņš lūdz vairāk laika, nekā mēs esam nobalsojuši, - līdz 30 minūtēm. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt.

Vārds Laimonim Strujevičam - ekonomikas ministram. Lūdzu!

L.Strujevičs (ekonomikas ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Cienījamie deputāti - pieprasījuma iesniedzēji! Es lūdzu vārdu, lai sniegtu informāciju par savu darbību attiecībā uz likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 52.pantu - “Par maksāšanas līdzekļu maiņas kārtību”. Es gribēju uz to vērst vēlreiz tieši to deputātu uzmanību, kuri, es pieļauju, varbūt arī neorientējas šā likuma un tā 52.panta otrās daļas piemērošanā.

Kā mēs visi zinām, tad likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” tika pieņemts 1994.gada februārī, bet pēc diviem gadiem - 1996.gada 10.aprīlī, kad Saeima bija pavasara brīvdienās, Satversmes 81.panta kārtībā tika izdarīti labojumi likumā par privatizāciju. Un divi būtiski labojumi tika izdarīti pirms diviem gadiem. Es atļaušos tos nocitēt.

Pirmais labojums attiecas uz 8.panta pirmās daļas 7.apakšpunktu un paredz, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai ir funkcijas, tiesības un pienākumi ne tikai apstiprināt valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, bet arī izdarīt grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas.

Un otrs būtisks grozījums, kas tika iekļauts likuma 52.panta otrajā daļā, piešķir Latvijas Privatizācijas aģentūrai tiesības aizstāt maksājumus latos par privatizējamo objektu ar maksājumiem privatizācijas sertifikātos, ja ir izpildīts kaut vai viens no trim šādiem nosacījumiem. Un šie nosacījumi ir tādi, ka maksāšanas līdzekli var mainīt tad, ja ir samaksāta vairāk nekā puse no privatizācijas noteikumos noteiktās pirkuma maksas, ja ir veikti visi privatizācijas noteikumos paredzētie ieguldījumi vai ja pusotru reizi tiek palielināts uzņēmumā strādājošo skaits salīdzinājumā ar privatizācijas noteikumos paredzēto.

Laika periodā no šo noteikumu pieņemšanas Satversmes 81.panta kārtībā 1996.gada 10.aprīlī līdz to apstiprināšanai Saeimā 1996.gada 24.oktobrī, tas ir, pēc sešiem mēnešiem, Privatizācijas aģentūra bija mainījusi maksāšanas līdzekļus 18 gadījumos par summu 806 000 latu. Un es gribu vērst uzmanību uz to, ka likums par privatizāciju nosaka, ka jebkurā gadījumā par jebkuras normas piemērošanu ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāapstiprina noteikumi, kā šo normu var viennozīmīgi piemērot. Tad, lūk, šāda kārtība un šādi noteikumi, kas reglamentētu gan 8.panta piemērošanas kārtību, gan 52.panta otrās daļas piemērošanas kārtību par maksāšanas līdzekļu maiņu, netika izstrādāti. Un, ja šāda kārtība netiek izstrādāta, tad ļoti bieži ir iespējams vienu un to pašu normu dažādās situācijās piemērot dažādi. Tā, lūk, pēc diviem gadiem - šāgada 13.martā - Latvijas Privatizācijas aģentūras padome vērsa Privatizācijas aģentūras valdes uzmanību uz to, ka praksē notiek šo pantu piemērošana bez noteiktas kārtības.

Kādēļ tāds secinājums? Varu pateikt. Tādēļ, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras valdē bija izveidojušies divi saraksti: viens saraksts, kurā ir 183 gadījumi par summu 7,23 miljoni latu, kur Privatizācijas aģentūras valdē tika mainīti pirkuma līgumi, kas jau bija noslēgti, - lati tika mainīti uz privatizācijas sertifikātiem. Taču neviens tajā laikā nepievērsa tam uzmanību. Uzmanību pievērsa Latvijas Privatizācijas aģentūras padome, un padomes priekšsēdētājs bija Sausnīša kungs. Es domāju, ka viņš ļoti vērtīgu un būtisku ieguldījumu deva, lai pievērstu uzmanību šai te problēmai.

Un bija arī otrs saraksts, un šis otrs saraksts ir joprojām - līdz šai dienai. Šajā sarakstā ir arī Apiņa kunga pieminētā firma “Farmsintēze”, kura arī visus privatizācijas noteikumus ir izpildījusi. Pilnīgi visus! Un šeit ir 16 kompānijas, kuras arī ir izteikušas vēlēšanos likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz maksāšanas līdzekļa maiņu. Šeit ir tādas mazas kompānijas kā aptiekas, teiksim, Vaiņodes aptieka jau no šā gada maija gaida, kad Latvijas Privatizācijas aģentūra pēc tās iesniegto dokumentu izskatīšanas lems par maksāšanas līdzekļu maiņu arī tai. Un šī summa ir maza - 400 latu. Taču no aprīļa neviens šos dokumentus nav izpētījis un sniedzis atbildi tai. Un šādā sarakstā par 1,4 miljoniem, kur arī vēlas noteiktajā kārtībā pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, viņiem tiek atteikts. Lūk, tāda situācija nedrīkst būt, un uz to vērsa uzmanību Latvijas Privatizācijas aģentūras padome šā gada martā.

Es sāku par ministru strādāt šā gada 4.maijā, bet 5.maijā, nākošajā dienā pēc manas stāšanās darbā, Latvijas Privatizācijas aģentūras valde izstrādāja kārtību, kā praksē piemērot 52.panta otro daļu, kas paredz maksāšanas līdzekļa maiņu no latiem uz sertifikātiem. Bet diemžēl jāsaka, ka arī šajā kārtībā tika saglabāta iespēja lemt subjektīvi vai arī atteikt. Šajā kārtībā bija noteikti stingrāki noteikumi nekā likuma normā. Tās pamatslieksnis bija tāds, ka var pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, un Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pieņemt tādu lēmumu, ja ir samaksāts 50% apjomā no pirkuma kopējās summas, tajā skaitā 50% no latu daļas. Un to viņi pamatoja tādējādi, ka divu gadu laikā šāda kārtība pēc mutiskas vienošanās tika arī piemērota, bet analīze parādīja, ka diemžēl Privatizācijas aģentūras valde ir maldinājusi gan Privatizācijas aģentūras padomi, gan arī iepriekšējos ministrus, jo ir konstatēti ļoti daudzi gadījumi, kas parāda, ka šī te kārtība, par kuru it kā bija mutiski vienojusies aģentūras valde, netika piemērota.

Un šeit es gribētu arī minēt dažus gadījumus. Teiksim, pats pirmais gadījums, kad tika mainīts maksāšanas līdzeklis no latiem uz sertifikātiem, notika jau 1996.gada 30.aprīlī, tas ir, trīs nedēļas pēc likuma pieņemšanas. Maksāšanas līdzekļa maiņa notika kompānijai “Rēzeknes mežrūpniecības saimniecība”, un lūgums un motivācija bija sekojoša: “Lūdzam mainīt maksāšanas līdzekli, jo uzņēmuma darbība ir apgrūtināta sakarā ar mežizstrādei nelabvēlīgo ziemu un slikto konjunktūru Eiropas koksnes tirgū”. Motivācija saprotama, taču diemžēl latu daļa bija apmaksāta tikai 28% apjomā.

Nākošais gadījums - tipogrāfija “Rota”. Visi trīs cehi, kuri pretendēja uz maksāšanas līdzekļa maiņu, latu daļu bija samaksājuši tikai 38%, 40% un 41% apmērā. Tā ka arī šie piemēri rāda, ka šī mutiskā vienošanās par praksi, ka obligāta prasība ir 50% maksāt latos, netika izpildīta. Tādā pašā proporcijā, nesamaksājot 50% apmērā latu daļu, maksāšanas līdzeklis tika mainīts Rīgas Laku un krāsu rūpnīcai un arī Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcai. Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcai arī bija loģisks pamatojums un lūgums: “Sakarā ar situāciju pasaules zelta tirgū, kur kritušās cenas zeltam un dārgmetāliem par 30%, lūdzam mainīt maksāšanas līdzekli”. Un jāsaka, ka latu daļa šajā prasīšanas brīdī bija apmaksāta tikai 31% apjomā.

Es negribu vairāk aizkavēt jūsu laiku ar šīs informācijas analīzi, es tikai gribēju pasvītrot ar faktiem, ka tā prakse, par kuru mutiski bija vienojusies Privatizācijas aģentūras valde, reāli netika izpildīta. Līdz ar to rodas secinājums, ka subjektīvi tiek piemērota norma par maksāšanas līdzekļa maiņu. Jo vairāk tāpēc, ka ir atsevišķs saraksts ar 16 kompānijām, kuras visus noteikumus ir izpildījušas, pat visus trīs vienlaicīgi, bet tās nesaņem atļauju mainīt maksāšanas līdzekli. Lūk, tādēļ Latvijas Privatizācijas aģentūras padome savā sēdē, kurā es pirmo reizi piedalījos šā gada 15.maijā, pieņēma lēmumu - izveidot darba grupu, kurai vajadzēja izpētīt praksi, kāda ir Privatizācijas aģentūrā attiecībā uz maksāšanas līdzekļa maiņu.

Šajā padomes sēdē šāgada 15.maijā aģentūras valdes izstrādātā kārtība netika akceptēta un darba grupai, piesaistot arī aģentūras speciālistus un juristus, to skaitā arī Viktoru Šadinovu, tika uzdots izstrādāt viennozīmīgu kārtību, kur ir stingras prasības un vienlaicīgi arī tas, kas ir definēts likumā, ka vienlaicīgi ir jāizpilda gan maksāšana, gan visas investīcijas un vienlaicīgi arī jāizpilda visas prasības par strādājošo skaita palielināšanu. Un tikai tad, no šā zemā sliekšņa - paceļot to slieksni ļoti augstu, ir tiesības un iespējas pretendēt uz maksāšanas līdzekļa maiņu.

Tā ka, es domāju, lielā mērā padomes un arī tas darbs, kuru es turpināju un kuru bija iesācis Sausnīša kungs, bija virzīts uz to, lai sakārtotu šīs stingrās prasības attiecībā uz prasītājiem un lēmējiem par maksāšanas līdzekļa maiņu. Un tad arī es, jau būdams ekonomikas ministrs, pēc 15.maija un jūnija sākumā sāku saņemt pārmetumus, ka, lūk, man esot kādas slēptas intereses.

Es vēl gribēju uzsvērt, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras padome attiecībā uz jaunajiem noteikumiem, kuri tika izstrādāti, ieviesa speciāli vēl pastiprinātu līmeni, ka lielie uzņēmumi var pretendēt uz maksāšanas līdzekļa maiņu tikai tad, ja latu daļa ir apmaksāta vismaz 80% apmērā, tā ka tās prasības bija ļoti augstas un, es domāju, daudziem varbūt arī nepatika. Līdz ar to šī nepatika izvērsās zināmā kampaņā pret mani, lai varētu parādīt, ka šie noteikumi ir pretrunā ar likuma pantu, ar likuma bāzi. Un, lūk, konsultējoties ar daudziem juristiem, viedoklis bija tāds, ka likumu, bez šaubām, noteikumi neatceļ, bet noteikumi likuma normu padara stingrāku, bet analīze vēlāk arī parāda, ka piedāvātais formulējums, ka Privatizācijas aģentūra ir tiesīga lemt... bet te nav rakstīts, ka tai ir pienākums lemt, un tad, lūk, šo normu praktiski gandrīz nav iespējams formalizēt, nav iespējams šo subjektīvismu, kas dod iespēju būt korumpētā situācijā, pat novērst. Tādēļ arī es kā ekonomikas ministrs piedāvāju Ministru kabinetā šo normu 52.panta otrajā daļā par maksāšanas līdzekļa maiņu vispār izņemt un atcelt. Ministru kabinets pieņēma manu priekšlikumu, un šā gada 18.augustā par to tika arī vienbalsīgi nolemts. Tālāk mūsu priekšlikumi tika iesniegti Saeimā, un es esmu lūdzis un arī pašlaik vēršos ar lūgumu, varbūt, ja tas ir iespējams, šo jautājumu izskatīt steidzamības kārtā un šos grozījumus arī izdarīt, jo, ja nevar noteikt kādas normas viennozīmīgu piemērošanu, tad tāda norma nedrīkst būt. Tāds ir mans uzskats. Es pēc izglītības esmu ekonomists inženieris, esmu gan projektējis ekonomiskās sistēmas, gan programmējis un modelējis, un man liekas, ka jebkurā situācijā jebkuru lēmumu vajag reducēt uz šo viennozīmīgo izpratni un uz viennozīmīgu lēmumu pieņemšanu jebkurā gadījumā.

Bez šaubām, es kā ekonomikas ministrs varbūt biju informējis sabiedrību un arī deputātus par to, kā šā likuma norma savā laikā tika piedāvāta, ka varbūt bez pietiekošas diskusijas šie grozījumi tika iekļauti likumā, ka līdz šim ir bijusi nepietiekoša analīze attiecībā uz visiem iepriekšējiem gadījumiem un situācijām par maksāšanas līdzekļa maiņu.

Jā, pašlaik mēs šo analīzi esam veikuši, tikai diemžēl ar nokavēšanos. Mēs no Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes šo informāciju saņēmām tikai 18.augustā, tas ir, dažas dienas pirms tam, kad šeit iepriekšējā sēdē tika izskatīts jautājums par šā maksāšanas līdzekļa maiņu.

Es domāju, ka tas, kas pašlaik ir izdarīts... es to vērtēju pozitīvi, jo ir pievērsta sabiedrības uzmanība tam, ka maksāšanas līdzekļa maiņa vispār notiek un ka tā eksistē; ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, ka šī maiņa tiek veikta subjektīvi, un ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, lai padarītu vēl vairāk caurspīdīgu pašu privatizācijas procesu, visu to, kas saistīts ar privatizācijas pamatnoteikumu izstrādi, ar līgumu slēgšanu un ar šo līgumu kontroli.

Es gribētu pateikt paldies deputātiem, ka jūs esat šodien ļoti aktīvi izteikuši savu attieksmi pret šā likuma 52.pantu un tā piemērošanas kārtību, un es domāju, ka daudzi jautājumi, kuri ir pretrunīgi likumā, arī minētais 8.pants, prasa to sakārtošanu un viennozīmīgu šā panta piemērošanu, un es, būdams ekonomikas ministrs, pašlaik arī 8.pantu analizēju. Es esmu palūdzis, lai Latvijas Privatizācijas aģentūra iesniedz sarakstu par visiem gadījumiem, kad saskaņā ar 8.pantu ir mainīti privatizācijas noteikumi un pirkuma līgumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim Saeimas lēmuma projektu - izteikt neuzticību ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 33, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Pagaidām paliek!”)

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam, labklājības ministram V.Makarovam, izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam sniegt atbildi uz jautājumu par situāciju Latvijas Medicīnas akadēmijā.

Godātie kolēģi, dokuments jums ir izdalīts. Deputāti, kuri iesniedza šo pieprasījumu, motivācijai vārdu nelūdz. Tātad nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Atvainojiet, Bišera kungs! Jā, lūdzu! Ilmārs Bišers - iesniedzēju vārdā.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es kā iesniedzēju pārstāvis gribu norādīt, ka šis iesniegums ir pareizi jāizprot. Šobrīd ir daudz runu par to, vai nepieciešams radīt Latvijas Universitātē Medicīnas fakultāti un vai ir nepieciešams pārveidot Latvijas Medicīnas akadēmiju par Stradiņa universitāti. Iesniedzēji nevēlas ar šo iesniegumu risināt šo jautājumu. Protams, mums katram ir savas domas. Man personīgi arī ir domas, ka būtu jāatjauno vēsturiskā taisnība, kā mēs to daudzās lietās esam izdarījuši, un būtu jāatjauno Latvijas Universitātes sastāvā Medicīnas fakultāte, kas tika no tās padomju laikā varmācīgi amputēta. Bet tas, protams, ir cits jautājums, un tas ir jāizskata citā laikā un citā vietā. Iesniegums ir par to, lai izbeigtu to haosu, kas patlaban notiek. Ir noteikums, ka Medicīnas akadēmija ir nodibināta kā akadēmija, tai ir sava Satversme, kas ir apstiprināta šajā zālē, un tā nav izmainīta. Un šodien saskaņā ar šo Satversmi tā var veikt apmācību tikai ārstniecības un farmācijas laukā, nevis citās nozarēs. Jautājums ir par to, ka to var reorganizēt, taču to nevar reorganizēt pati Medicīnas akadēmija, bet var tikai Ministru kabinets. Ministru kabineta lēmuma nav, bet, neskatoties uz to, šī akadēmija sevi visur popularizē kā Stradiņa universitāti, izsludina studentu uzņemšanu un jau ir izdarījusi studentu uzņemšanu šajā jaunajā universitātē, un pat vēlas tuvākajā laikā taisīt pompozu šīs augstskolas atklāšanu. Es domāju, ka tas ir visu likumu nepārprotams pārkāpums. Tālāk. Ir arī tas jautājums, ka viņi ir patvaļīgi pieņēmuši savu Satversmi, kuru jau izpilda, ar kuru viņi ir pasludinājuši, ka šīs augstskolas pakļautībā jeb pārziņā atrodas divas mūsu lielākās slimnīcas - Republikāniskā klīniskā slimnīca un Bērnu slimnīca - un ka tai ir tiesības šīs abas slimnīcas reorganizēt, privatizēt un pat aizklapēt ciet. Kaut gan saskaņā ar valdības lēmumu abas šīs slimnīcas vēl arvien atrodas Labklājības ministrijas pārziņā. Un saskaņā ar Ārstniecības likumu slimnīcas var atrasties tikai šīs ministrijas pārziņā. Tieši tāpēc notiek to studentu maldināšana, kuri tiek uzņemti neesošā augstskolā. Notiek Medicīnas akadēmijā arī daudzi citi pārkāpumi, par kuriem ir Valsts kontrole rakstījusi aktu, daudzu simtu tūkstošu latu pazušana... Pastāvot šādiem apstākļiem, mēs uzskatām, ka būtu jāizskata šis pieprasījums: kas ir atbildīgs par šiem rupjajiem likuma pārkāpumiem un kas beidzot ieviesīs šajā jautājumā kārtību?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, ir divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīsdienas darba kārtības 58.punktu - lēmuma projektu “Par valsts intervenci labības tirgū” izskatīt kā darba kārtības 21.punktu, tātad pēc atbildes uz Saeimas pieprasījumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad 58.punktu mēs izskatīsim pēc nākamā darba kārtības jautājuma. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tomēr prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret darba kārtības 58.jautājuma - lēmuma projekta “Par valsts intervenci labības tirgū” - pārcelšanu pēc darba kārtības 21.jautājuma. Ierosina komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 19. Esam vienojušies.

Un ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” tūdaļ pēc 19.jautājuma. Tātad ierosina tūlīt izskatīt šo jautājumu. Viņi ierosina arī izskatīt to kā steidzamu. Vai kolēģiem ir iebildumi, ja mēs to izskatītu tūlīt? Ierosina izskatīt pēc 20.jautājuma, bet daži - tūlīt. Balsosim tagad par pirmo priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu nekavējoties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to, lai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” izskatītu tūlīt. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 7.Pieņemts. Izskatām šo jautājumu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Paņemiet dokumentu nr. 4531. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Šie grozījumi ir radušies daļēji sakarā ar to, ka likums par tautas nobalsošanu paredz iespēju rīkot tautas nobalsošanu gan svētdienā, gan arī... reizē ar Saeimas vēlēšanām... svētdienā un sestdienā pirms tā. Bet, tā kā gan Satversmē, gan Saeimas vēlēšanu likumā Saeimas vēlēšanas ir noteiktas tikai sestdienā, tad loģiski, ka šajā gadījumā šī iespēja turpmāk tiek dota tikai vienu dienu, nevis divas dienas, kā agrāk. Nevis arī svētdienā, bet sestdienā.

Tālāk. Ir izslēgta 17.panta pirmā daļa, kas attiecas uz kārtību, kādā pārbauda, vai attiecīgais balsotājs nav iepriekš jau piedalījies šajā tautas nobalsošanā. Tātad ir ierosināts, ka to dara pati komisija, nevis... to vairs nedarīs pie komisijas iecirkņa durvīm.

19.pants. Ir runa par to, ka balsu skaitīšana sākama balsošanas dienas vakarā, nevis otrās dienas beigās, ja balsošana ir reizē ar Saeimas vēlēšanām.

20.pants. Kārtība, kādā balsošana notiek ārpus Latvijas. Vienā gadījumā tā ir izdarāma diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Otrā gadījumā - ja tautas nobalsošana ir reizē ar Saeimas vēlēšanām - ir loģiski, ka to veic visos iecirkņos, kuros notiek arī nobalsošana par Saeimu.

Bez tam ir paredzēta arī iespēja veikt balsošanu pa pastu, kas ir sīkāk reglamentēta Saeimas vēlēšanu likumā. Šeit ir atsauce uz šo likumu.

Saeimas Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā, kā arī noteikt steidzamību šim projektam.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Vispirms izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 1.septembrim un otro lasījumu izdarīt 3.septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka mēs priekšlikumus iesniedzam līdz 1.septembrim un izskatām 3.septembrī? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru prezidenta G.Krasta, finansu ministra R.Zīles un ekonomikas ministra L.Strujeviča atbilde uz Saeimas pieprasījumu par Ģenerālprokuratūras vajadzībām nopirkto ēku Dzirnavu ielā 113. Dokumenti, kuri deputātiem ir izdalīti, godātie kolēģi, ir sekojoši: tātad nr. 4371 - Pieprasījumu komisijas atzinums. Pats pieprasījums ir dokuments nr. 4371, bet iepriekšējais bija nr. 4371-a un nr. 4371-c. Lēmuma projekts.

Debatēs par šo jautājumu pieteicies deputāts Aivars Kreituss. Lūdzu!

A.G.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Mums ir dokuments nr. 4371-b. Dokumentu pakete. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz veselu virkni nelikumību, kas ir redzamas šo dokumentu paketē. Es tās nosaukšu, un tāpēc ir arī sagatavots lēmuma projekts par materiālu nosūtīšanu pārbaudei uz Ģenerālprokuratūru.

Pirmais. Zemes īpašnieks Žagara kungs ir pieteicies pirkt šo māju pirms paziņojuma beigām. Šeit ir pievienots dokuments, kurā “Turības” priekšsēdētājs Strautiņa kungs 1998.gada19.jūnijā melo, ka ir piedāvāts. Pareizi! Piedāvāts ir, bet viņš nesaka, ka ir arī dokuments, kurā Žagara kungs ir piekritis pirkt. Tas ir bijis pirms izsludinātā termiņa beigām.

Nākamais. Otrais punkts. Māju ir novērtējusi SIA “Invest Riga” pēc “Turības” lūguma 1994.gada maijā. Šī novērtēšanas cena būtībā ir tāda, par kādu ir pārdots. Ja mēs runājam par to, ka 600 000 ir samazināti uz 590 000, tad mēs labi saprotam, ka tur ir 10 000 starpība. Tas ir bijis tikai tāds neliels “teātrītis”, lai 600 000 neizskatītos tik lieli salīdzinājumā ar 590 000. Neatkarīga novērtēšana jeb audits Finansu ministrijas vadībā nav noticis. Kā tas ir iedomājams, ka tiek pārdots kaut kāds īpašums, kuru novērtē pats īpašnieks un pēc tam par tādu pašu cenu valstij arī pārdod?

Ja mēs vēl paskatāmies uz 1994.gadu, kad taisīja šādus vērtējumus, tad redzam, ka nekustamā īpašuma cenas Rīgā ir kritušās uz pusi. Nav pircēju šādām mājām! Protams, ir ļoti izdevīgi tās pārdot valstij, pie tam par šādu nelikumīgu novērtējumu atbilstoši tiem auditiem, kādiem ir jānotiek, ja vērtē valsts īpašumu.

Trešais punkts. Cena 600 000 un 590 000. Pie šīs cenas klāt mums ir jāpaskatās arī šeit dokumentu paketē esošais dokuments “Audita novērtējums”. Šajā dokumentā ir rakstīts: “Dzelzsbetona rāmjos un ārsienā vērojamas plaisas, kuras radušās, kolonnu pamatiem nevienmērīgi sēžoties”. Tālāk ir rakstīts: “Lietus ūdens rezultātā bojātas ārsienas”, taču šāda māja tiek pārdota kā labas kvalitātes māja, un pēc tam, protams, šeit 2.lappusē Prokuratūras pieprasījumā ir rakstīti jau papildu 230 000 lati, kuri pieaug līdz 400 000 latiem šīs mājas remontam.

Ceturtais. Ir pilnīgs pamats domāt, ka konkurss šai “Turības” ēkai ir piemeklēts, jo šo ēku gribēja pārdot jau 1996.gada sākumā. Šīs divas ēkas, kas ir dārgākas, ir pieliktas klāt, bet šīs, protams, nav visas un vienīgās iespējas. Tas ir jautājums, kurš ir jāpārbauda.

Piektais. Kā “Turība” šo ēku ieguva īpašumā? Jautājums ir atklāts un par šo jautājumu zemes īpašniekam Žagaram ir dokumenti.

Sestais un pēdējais. Šeit ir nopietns interešu konflikts, jo Sausnīša kungs, kas bija ministrs un parakstīja šo dokumentu, kā arī veicināja šā dokumenta izvadīšanu cauri Ministru kabinetam ar 1997.gada 16.decembra lēmumu, īsi pirms tam pats bija “Turības” priekšnieka vietnieks.

Šeit ir arī vēl citas pretrunas dokumentos. Vēl divos dokumentos.

Tātad 1996.gada 16.decembrī tiek nolemts piešķirt naudu, ka māju pirks. 23.decembrī ir pirkuma līgums ar prokuratūru, tikai 24.decembrī beidzas termiņš, kad īpašnieks uz zemi varētu pieteikties. Īpašnieks ir pieteicies pat ātrāk, bet šeit šis dokuments nav pievienots.

Es domāju, ka ar šiem sešiem punktiem pilnīgi pietiek, lai varētu lūgt šo jautājumu un materiālus pārbaudīt Ģenerālprokuratūrai par šās ēkas pirkšanas likumību, jo šeit no tribīnes diemžēl nevar runāt zemes īpašnieks, lai gan zemes īpašnieks ir šeit pat - strādā Saeimā.

Es domāju, ka mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, ka vienkāršais cilvēks šajā valstī - es nesaku vienmēr, bet daudzos gadījumos! - var klauvēt pie likuma pārstāvju durvīm, bet nevar pat elementāru pārkāpumu gadījumā dabūt taisnību. Šeit ir elementāri seši ļoti nopietni pārkāpumi par valsts pirkumu, privātīpašniekam samaksājot milzīgu summu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidija sekretāra kungs! Dāmas un kungi! Es, protams, atbalstu sagatavoto lēmuma projektu, kuru ir parakstījuši desmit deputāti, bet es domāju tā: vai no tā, ka mēs lietu nosūtīsim prokuratūrai, būs kāda jēga un vai būs kāda atbilde?

Es atceros vienu gadījumu, kuru izskatīja nevis Saeimas sēdē, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kad pēc deputāta Amerika priekšlikuma vienu īpatnēju darījuma projektu nosūtīja uz prokuratūru, bet atbilde, kā es saprotu... Tas bija vismaz pirms gada vai vairāk, taču atbilde vēl nav saņemta.

Šajā darījumā tāpat bija iejaukta SIA “Invest Riga”, kas bija akceptējusi “Turības” ieguldījumus Rīgas Centrālajā kolhozu... es nezinu, kā tagad... Rīgas Centrālajā tirgū, kuru apjoms bija 10 miljoni latu. Bija noticis šāds darījums, par to rakstīja “Diena”, taču pēc tam viss par šo darījumu apklusa un prokuratūra saņēma komisijas ierosinājumu to izvērtēt no likuma viedokļa, jo, ja mēs paskatāmies Centrālo tirgu, tad redzam, ka tur nav ne 10 000 latu ielikts. Tas ir, manuprāt.

Līdz ar to, protams, mēs aizsūtīsim prokuratūrai, lai acīmredzot nesaņemtu nekādu atbildi. Es atgādināšu, ka darījums par 10 miljoniem bija noticis starp centrālsabiedrību “Turība” un Rīgas pilsētas toreizējo domi. Rīgas pilsēta, manuprāt, ar tirgus palīdzību šobrīd jau šos 10 miljonus ir izmaksājusi “Turībai”.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka, skatoties ar apbruņotu vai neapbruņotu aci, šie ieguldījumi nav redzami.

Kas attiecas uz ierakstīto auditslēdzienu, tad tur teksts bija apmēram šāds: “Mēs, “Invest Riga” pārstāvji, liekot roku uz sirds un zvērot mūžīgu uzticību Latvijas Republikai, esam konstatējuši, ka centrālsavienība “Turība” ir ieguldījusi Rīgas Centrālajā tirgū 10 miljonus latu un 00 santīmu”. Visi kā viens. Nebija runa ne par naglām, ne par dēļiem, ne par krāsām, ne par skursteņiem. Tā ka, es domāju, mēs gan pieņemsim šo lēmumu, mēs nosūtīsim prokuratūrai šo aicinājumu izvērtēt, bet es baidos, ka nekādu atbildi mēs nesaņemsim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs Pieprasījumu komisijā izskatījām šo pieprasījumu un, kā jūs redzējāt, nolēmām nodot to izlemšanai Saeimā, jo Pieprasījumu komisija un komisijas locekļi konstatēja, ka situācija ir patiešām sarežģīta, jo te ir ļoti daudz neskaidru jautājumu gan par to, kāpēc par tik lielu summu nopirkta šī māja, kas pārsniedz pusmiljonu latu, gan par to, ka šī māja jau prasa ļoti lielus remontus, lai prokuratūra vispār tajā varētu ieiet un strādāt. Kā jūs zināt, šī māja ir nopirkta prokuratūras vajadzībām un tātad remontam vien ir vēl vajadzīgs vairāk par 400 000 latu. Tas jau nozīmē, ka pāri miljonam kopsummā tā izmaksā valstij.

Skaidrības nav arī par to, kāpēc mantinieks nav varējis saņemt šo īpašumu, lai gan viņš ir vēlējies to izdarīt, un ir arī attiecīgi dokumenti, kā īpašums ir nonācis “Turības” rīcībā, un tā tālāk un tā joprojām. Tāpēc Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu virzīja uz Saeimu, un jums, cienījamie deputāti, nu ir jāizlemj, kā rīkoties.

Un šeit ir arī lēmums paredzēts - nodot prokuratūrai izvērtēšanai, bet te ir drusciņ dīvaini arī no tā viedokļa, ka prokuratūrai jālemj par māju, kura nodota prokuratūrai un ka tagad prokuratūrai būs jāizmeklē, vai viņiem, tā sakot, šī māja likumīgi nopirkta vai ne. Mazliet dīvaini, protams, tas ir. Es nezinu, cienījamie kolēģi deputāti, lemiet paši, kā rīkoties. Skaidrs ir viens, ka neskaidru jautājumu šajā lietā ir stipri daudz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt tikai mazu piebildi pie tā, ko teica Tabūna kungs. Jā, iznāk it kā absurda situācija, ka mēs lūdzam Ģenerālprokuratūru izvērtēt darījumu, kas skar viņu tālāko darba vietu - šo māju, kas ir.

Taču, ņemot vērā to, kāda šobrīd Latvijā ir izvērtusies ažiotāža ap vēl pagaidām postenī esošo ģenerālprokuroru, kuru var uzskatīt - tā kā viņš pagaidām nav nosaucis vārdā nevienu - ir ietekmējis ikviens no mums, jo viņš nesaka, kurš Saeimas deputāts viņu ir politiski piespiedis spert šo soli, tad es domāju, ka šinī brīdī Ģenerālprokuratūrai, ķeroties pie šīs lietas noskaidrošanas, ir iespēja pierādīt, ka tā patiešām ir neieinteresēta institūcija, ka tā nedarbojas savās interesēs un ka tai ir vienalga, kādu māju viņa ieņem, lai tikai tā atbilst darba vajadzībām, un parādīt, ka Ģenerālprokuratūra, atšķirībā no ģenerālprokurora, nav politiski ietekmējama no anonīmu personu puses un ka tā var veikt to funkciju, kas valstij ir jāveic, - izmeklēt izdarītos pārkāpumus un noziegumus.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo Saeimas lēmuma projektu, to, kas šeit ir rakstīts: “Nosūtīt materiālus pārbaudei uz Ģenerālprokuratūru par šā īpašuma Dzirnavu ielā 113 nopirkšanas likumību”, jo tomēr mēs Pieprasījumu komisijā klausījāmies visas puses un arī šo īpašnieku, kam pieder tā zeme, un viņš tomēr teica, ka viņš nekad nav atteicies to māju iegādāties, pirkt, bet ka viņš ir apiets. Tas tomēr nav godīgi. Viņam bija pirmpirkuma tiesības, un tāpēc vajag vēl vienu reizi pārskatīt šo jautājumu, jo nekur jau tie cilvēki nav pazuduši - ne “Turība”, ne tie, kuri pirka, prokuratūra, kas dabūja to ēku. Tāpēc var šo ēku atgriezt atpakaļ un cilvēkam samaksāt kompensāciju, bet, ja viņš grib pirkt, tad atļaut viņam to nopirkt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi, mūsu rīcībā ir dokuments nr. 4371-c - Saeimas lēmuma projekts. Balsosim šā dokumenta pieņemšanu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo dokumentu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Par - 55, pret - 5, atturas - 11, es atvainojos...

Tātad saskaņā ar mūsu vienošanos, kolēģi, izskatīsim darba kārtības 58. jautājumu - lēmuma projektu “Par valsts intervenci labības tirgū”.

Godātie kolēģi, mums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dokuments, kurā tā lūdz izskatīt šo jautājumu. To mēs esam jau izlēmuši.

Tad ir vēl piecu deputātu parakstīts dokuments, kuri lūdz patstāvīgo priekšlikumu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs šo patstāvīgo priekšlikumu nododam šai komisijai? Nav iebildumu? Paldies. Esam vienojušies.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Komisijas vārdā, lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu rītdienu - līdz pulksten 17.00.

Sēdes vadītājs. Tātad 28. augusts pulksten 17.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Kādi ir šie citi...? Tiek protestēts sakarā ar to, ka nevar būt viena diena, jo ir jābūt vismaz 5 dienām. Jā, paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam? Paldies.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Pārliecināsimies par kvorumu, vai esam tiesīgi izskatīt grozījumus Satversmē. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Reģistrējušies tikai 65 deputāti. Tātad šo jautājumu izskatīt mēs nevaram.

Godātie kolēģi! Cik reižu mēs dažu sliņķu dēļ varam rīkot reģistrāciju, kuri kliedz, ka vajag atkārtot reģistrāciju. Reģistrācija notika. Kvoruma nav.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Ar visu ko nodarbojas, tikai ne ar savu darbu... Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nu, lūk, ir. 72. Esam tiesīgi izskatīt.

Komisijas vārdā - Bišera kungs. Mēs palikām, šķiet, pie 17. priekšlikuma. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā, debates par 17. priekšlikumu tika pabeigtas, tāpēc ir nepieciešams par to nobalsot. Atbildīgās komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 4465 un 17. priekšlikumu. Debates par šo priekšlikumu mēs pabeidzām. Tātad atbildīgās komisijas priekšlikums ir svītrot 106. pantā vārdus “obligātais valsts dienests”. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 106. pantā vārdus “obligātais valsts dienests”. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 108. pantu, jo par 107. pantu priekšlikumu nebija. Par 108. pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 108. panta pēdējo teikumu, un ar to būs saistīts arī otrs priekšlikums, ka ierobežojumus vajag ielikt 106. pantā... tas ir, 117. pantā, kur vispār ir minēts, kur var notikt ierobežojumi arī attiecībā uz citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura lūdz svītrot 108. panta pēdējo teikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Šis priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir par 109. pantu, kur ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt to jaunā, drusciņ vienkāršotākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas akceptēto Satversmes 109. panta tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 1. Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers. Par 110. un līdz 116. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim 20. priekšlikumu.

I.Bišers. Tātad 20. priekšlikums ir par 117. pantu. Tur ir tas, ko es teicu, - komisija ierosina papildināt ar atsauci uz 108. pantu, kuru mēs tikko izslēdzām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tā, tas ir 21. pants. Bet tālāk ir deputāta Čerāna priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tas ir priekšlikums, nevis pants, godātais kolēģi!

I.Bišers. Jā, tas ir Čerāna priekšlikums, kurā viņš lūdz izmainīt 117. panta pēdējos vārdus. Jāsaka, ka komisija to neatbalsta, jo šie gadījumi, kad var tikt noteikti ierobežojumi, ir nosacīti saskaņā ar starptautiskajiem paktiem par cilvēktiesībām un Eiropas cilvēktiesību konvenciju, tāpēc mums nevajadzētu ievest citu terminoloģiju, kādas tur nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tātad šis priekšlikums bija tikai redakcionālas dabas, tas bija mēģinājums izteikt latviskāk tās frāzes, kuras varbūt nav tik veiksmīgi izteiktas latviešu valodā šajā pantu oriģinālajā formulējumā, kā arī faktiski tika piedāvāts komisijai pārdomāt iespējamo formulējumu tieši attiecībā uz šiem gadījumiem, kad likums varētu paredzēt atkāpšanos no vispārējiem principiem, kas formulēti Satversmē. Taču, ņemot vērā, ka komisija to nav atbalstījusi un nav arī izmantojusi darbā savu tālāko priekšlikumu radīšanai, tad es šajā brīdī šo balsojumu par to neuzturēšu spēkā, jo domāju, ka varētu palikt arī tas variants, kāds ir komisijā. Tā nu tiešām nebūtu pati lielākā problēma šajā brīdī.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Tātad autors savu priekšlikumu atsauc. To mēs neskatīsim, bet skatīsim 22. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1991. gada 10. decembra konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.” Komisija, protams, pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī nav iebildumu? Paldies. Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tātad likuma izskatīšana otrajā lasījumā ir pabeigta. Lūdzu nobalsot minēto likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Ir iebildumi. Čerāna kungam ir citi priekšlikumi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šajā Satversmes grozījumu projektā pēc otrā lasījuma mums ir palikusi viena neatrisināta problēma, un tā ir problēma par valsts un baznīcas savstarpējām attiecībām. Tātad diskusijās un debatēs, kas izskanēja otrajā lasījumā, Saeima ir vienojusies par to, ka tiek atstāts formulējums, ka baznīca ir šķirta no valsts. Taču tas nav veiksmīgs vismaz divu apsvērumu dēļ: tāpēc, ka tas perspektīvā var izslēgt iespēju skolās mācīt ticības mācību, kā arī var izslēgt iespēju arī baznīcām...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, lūdzu, ierosiniet citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Čerāns. Jā, es tieši to arī gribēju teikt, bet es gribētu tomēr arī pabeigt savu teikumu...

Sēdes vadītājs. Mēs nedebatējam, mēs tagad nosakām termiņus, kuros jāiesniedz priekšlikumi uz trešo lasījumu.

K.Čerāns. Man ir pilnīgi konkrēti priekšlikumi, un es gribētu lūgt jūsu uzmanību...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, jūs varat noteikt konkrētu termiņu! Vai vēlaties tikai runāt?

K.Čerāns. Es tikai gribētu lūgt zālē klusumu. Godātie deputāti, es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 10. septembri, lai varētu šos priekšlikumus tieši par šo valsts un baznīcas politiku apspriest arī ar tradicionālo konfesiju vadītājiem pirms to iesniegšanas šeit. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tad balsosim! Vispirms par tālāko termiņu - 10. septembri, ko ierosināja Čerāna kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo priekšlikumu! Komisija ierosināja 2. septembri. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 29. Nav pieņemts. Tātad paliek komisijas ierosinājums - 2. septembris... Nē, 3. septembris. Paldies.

Pirms pārtraukuma vārds Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi.

Deputātus lūdzu sagatavoties reģistrācijai.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Pieprasījumu komisijas locekļi! Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, uz sēdi Pieprasījumu komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies:

Andrejs Krastiņš,

Juris Sinka,

Leonards Tenis,

Ernests Jurkāns,

Ziedonis Čevers,

Viesturs Boka,

Janīna Kušnere,

Jānis Kazāks,

Odisejs Kostanda,

Kārlis Čerāns,

Māris Vītols,

Anta Rugāte,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 17 faktiski, reģistrējušies 26... Vienalga, kvoruma nav.

Godātie kolēģi! Visus, kas mūs dzird, lūdzu atgriezties sēžu zālē. Mums ir jāturpina sēde. Ir jāizskata jautājums “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Lūdzu visus kolēģus, kuri atrodas Saeimas ēkās un mūs dzird, atgriezties sēžu zālē. Lūdzu atgriezties arī tos, kuri mūs nedzird.

Vēlreiz lūdzu visus kolēģus atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt sēdi. Mēģināsim vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus reģistrēties. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Varam turpināt.

Darba kārtības 22.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4241B. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Izskatīsim tos iesniegšanas secībā.

1.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums papildināt likuma 2.pantu ar jaunu - trešo - daļu tādā redakcijā, kāda ir šeit rakstīta. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Arī 2.priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai”, un arī tas nav akceptēts. Tas ir šāds - izteikt likuma 3.pantu tādā redakcijā, kāda šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums ir no deputātes Annas Seiles. Viņa ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu daļu. Komisija to iestrādāja 9.pantā, un tas ir pieņemts daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums. Pati komisija precizēja šī panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt 4.panta redakcijas precizējumiem, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 5.priekšlikums - pati komisija precizēja 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt precizētajai 5.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.G.Vidiņš. 6.priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai”. Viņi iesaka papildināt likuma 8.pantu ar šādu tekstu. Komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” ierosina likumu papildināt ar jaunu pantu - 9.pantu. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš. 8.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumu papildina ar 9.pantu šādā redakcijā. Tekstu jūs šeit redzat. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likuma papildināšanai ar šādu jaunu pantu - 9.pantu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 9.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu - 10.pantu. Mūsu komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 10.priekšlikums ir no Saeimas frakcijas “Latvijai”. Tā iesaka papildināt likuma pārejas noteikumu 2.punktu ar tādiem vārdiem, kādus jūs šeit redzat. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 11.priekšlikums. Komisija ir akceptējusi savu ierosināto priekšlikumu attiecībā uz 2.punktu, un es aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot pārejas noteikumu 2.punktu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Es aicinu deputātus pieņemt šos grozījumus galīgajā lasījumā, otrajā, kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Iedzīvotāju reģistra likums”. Otrais lasījums. Arī tas ir steidzams.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4210 un nr.4210B.

1.priekšlikums ir no iekšlietu ministra Krastiņa kunga - izteikt 2.pantu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalsta. Lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. 2.priekšlikums ir no tieslietu ministra - precizēt 4.pantā terminu “aktualizēšana”, un jūs redzat šo piedāvāto tekstu. Šo priekšlikumu komisija ir iesniegusi savā redakcijā un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 4.priekšlikums, kas ir no iekšlietu ministra Krastiņa kunga, - izslēgt no 8.panta otrās daļas vārdu “Reģistram”. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam svītrot 8.panta otrajā daļā vārdu “Reģistram”. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais - 5.priekšlikums - ir no Saeimas deputāta Leiškalna kunga. Ierosina izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs runās par savu priekšlikumu.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs uzmanīgi izlasīt priekšlikumu. Jāteic, ka tas nekādā veidā neietekmē Pilsonības likumu vai cilvēku reģistrēšanu. Tas ir priekšlikums, kas ļoti sīki un instruktīvi apraksta procedūru un patiesībā izslēdz to, kas šodien bieži traucē gan cilvēkiem, gan ierēdņiem pašiem, - izslēdz ierēdņu subjektīvu vērtējumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, es domāju, lielai polemikai šeit nav jēgas. Priekšlikuma sākumā ir jau teikts, ka tas ir gadījumos, kurus neregulē Pilsonības likums. Ja Pilsonības likums regulē kādu gadījumu, tad šis likums šajā procedūrā vairs nepiedalās. Tas ir instruktīvs priekšlikums, kuru ir ierosinājuši paši Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes darbinieki, kurš nāk no pašām tās dzīlēm. Likums precīzi paredz un apraksta katru gadījumu, lai tiktu novērsts, kā jau es teicu, šis ierēdņu subjektīvais vērtējums, iedzīvotāju reģistrējot Iedzīvotāju reģistrā. Aicinu atbalstīt komisijas noraidīto redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Arī es atbalstu šo priekšlikumu, jo patiešām tas noregulē šo jautājumu mazliet ciešāk un labāk, nekā tas ir traktēts komisijas piedāvātajā redakcijā. Atbalstu Leiškalna kunga ieteikto redakciju. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst?

K.J.Druva. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu - izteikt 11.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums izslēgt 11.panta trešo daļu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, savukārt atbalstīja nākamo - deputāta Leiškalna priekšlikumu izteikt 11.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 11.panta trešās daļas redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums - izslēgt 11.panta trešajā daļā vārdu “Reģistram”. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - 16.panta pirmās daļas 3.punktā izslēgt vārdus “un prokuratūras”. Komisija to atbalstīja.

Atbalstīja arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātās izmaiņas 16.panta redakcijā.

Atbalstīja arī tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātos grozījumus 16.pantā. Un jūs redzat redakciju tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 16.panta pirmās un otrās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir tieslietu ministra priekšlikums - 18.pantā dot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par maksājamo valsts nodevu... Šo piedāvāto grozījumu komisija izteica savā redakcijā, un jūs to labojumu redzat labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 18.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to ir izsmelti visi piedāvātie grozījumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Trešais, galīgais, lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4458. Pirmais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - papildināt 1.panta pirmās daļas 1.punktu. Jums ir šī iesniegtā redakcija šeit redzama. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens. 2. priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums izteikt 1.panta pirmās daļas 3.punktu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par otro deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 25, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 3.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - izslēgt 1.panta trešās daļas 5.punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Bartaševičs. Lūdzu!

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Uzskatu, ka būs nepareizs tas uzskats, kas tika pieņemts otrā lasījuma redakcijā, jo tā prasa neatzīt par likuma subjektiem nepilsoņus, kam jau bija citas valsts pilsonība. Ko tas nozīmē reālajā dzīvē? Tas nozīmē, ka mēs ar vienu roku dodam, bet ar otru atņemam nepilsoņu statusu. Nācās dzirdēt - īpaši no “tēvzemiešu” puses -, ka par tādu bijušo pilsonību var arī uzskatīt bijušās PSRS pilsonību. Tādā gadījumā vispār nevienam nevaram piešķirt nepilsoņu statusu šā likuma izpratnē. Ir arī tādi cilvēki, kuri jau pēc neatkarības atgūšanas saņēma un pēc tam atteicās no citas valsts pilsonības, tie bija Krievijas pilsoņi, Ukrainas pilsoņi, un šobrīd, ja mēs pieņemsim tādu redakciju, viņiem vispār nebūs nekāda statusa. Viņiem nav, pieņemsim, ne Krievijas, ne Ukrainas pilsoņa statusa, un viņi nevar kļūt par nepilsoņiem Latvijā. Šie cilvēki būs vispār bez dokumentiem. Mēs tikko labojām... ar šiem priekšlikumiem labojām situāciju 6 tūkstošiem cilvēku, nepilsoņiem, kam nav tiesību ne uz kādu dokumentu, bet ar šo konkrēto apakšpunktu mēs varam desmit reizes pavairot nepilsoņu skaitu. Tādu cilvēku skaitu, kuri ir bez dokumentiem. Tāpēc es lūdzu tomēr balsot par manu priekšlikumu un nevairot Latvijā nepilsoņu skaitu, tādu cilvēku skaitu, kuri ir bez statusa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Jirgena kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Jirgens. Godātie deputāti! Es gribēju vērst uzmanību uz šo 5.punktu. Šeit ir runa par personām, kuras “pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas dzīvesvietā (pierakstītas) Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs”. Tas nozīmē, ka šīs personas ir izbraukušas ārpus Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi un nebūtu nekāda pamata uz viņām attiecināt nepilsoņu statusu. Tātad komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 3.priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu svītrot 1.panta trešās daļas 5.punktu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 34, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Jirgens. Un 4.priekšlikums deputāta Bartaševiča priekšlikums papildināt 5.pantu ar jaunu ceturto daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē tas ir?

A.Jirgens. Pēdējā, 5.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Šo labojumu es piedāvāju tikai kā drošības līdzekli, jo likuma traktējums var novest mūs ļoti tālu un nepilsoņu skaits, tādu cilvēku skaits, kuri ir bez dokumentiem, tikai pavairosies atkal. Jo var izveidoties tāda situācija: cilvēkam jau bija piešķirtas tiesības uz nepilsoņa pasi, bet pēc šī likuma grozījuma pieņemšanas mēs viņam atņemsim šo statusu. Tas ir ļoti bīstami, un es lūdzu tomēr atbalstīt manus priekšlikumus, lai nokārtotu situāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens. Godātie deputāti! Likumam nekādā veidā nevar būt atpakaļejoša spēka, un tas nevar pasliktināt nevienas personas esošo situāciju, jo šis likuma grozījums paplašina nepilsoņu - subjektu - loku, nevis sašaurina. Tā ka šis priekšlikums nav nepieciešams. Un bez tam panta ceturtā daļa jau eksistē. Tā ka mēs nevaram par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar ceturto daļu. Jums ir šī iesniegtā redakcija šeit redzama. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 40, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Jirgens. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4448 un nr.4381. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē apsprieda piedāvātos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Komisija nolēma atbalstīt šos grozījumus un nolēma arī lūgt jūs nobalsot par steidzamību šiem likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.J.Druva. Tagad lūdzu deputātus nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par to, kad iesniedzami priekšlikumi - līdz kuram datumam un kad būtu skatāms otrajā, galīgajā, lasījumā.

K.J.Druva. Es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 3.septembrim un tos izskatīt 17.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret priekšlikumu - iesniegt līdz 3.septembrim un izskatīt 17.septembra sēdē? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””, trešais, galīgais, lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.4445. Trešais lasījums.

1.priekšlikums saņemts no frakcijas “Latvijai”. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums arī ir no frakcijas “Latvijai”. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šim komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Trešais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts...

Sēdes vadītājs. ...Un izteikts komisijas redakcijā. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu nobalsot par trešo, galīgo, lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.4446.

Uz trešo lasījumu deputāti nav iesnieguši nekādus priekšlikumus. Līdz ar to būtu balsojams otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, ir piecu vai sešu deputātu parakstīts iesniegums, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu lūdz šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nepieņemt trešajā lasījumā, bet nodot atpakaļ komisijai. Acīmredzot deputāts Roberts Jurdžs vēlas runāt kā viens no šā priekšlikuma autoriem. Lūdzu!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā tika pieņemtas izmaiņas, kas paredz palielināt no 5 uz 15% ieguldījumus ārvalstīs, tas ir, vērtspapīros, nekustamajā īpašumā un citur, kā arī tika iebalsoti priekšlikumi, kas paredz palielināt ieguldījumus no 5 uz 10% viena emitenta vērtspapīros, tātad 5% no kopējo fonda aktīvu vērtības tikai pārvērst par 10%. Labklājības ministrija ir satraukusies par savas pensiju reformas attīstības gaitu, jo privātie pensiju fondi ir šīs reformas sastāvdaļa, bet pirmie privātie pensiju fondi ir īpašā uzmanībā. Arī no Finansu ministrijas puses bija iebildumi pret šo procentu daļu palielināšanu dažādās iestādēs, bet pagājušajā reizē Saeimu neizdevās pārliecināt. Starptautiskie notikumi Krievijā liecina, cik riskanti ir ieguldīt vienā uzņēmumā, vienā valstī, un mēs redzam, ka tieši tās bankas, kuru ieguldījumi, teiksim, šajā gadījumā Krievijā bija lielāki par 5%... Jūs to visu redzat televīzijā un lasāt masu medijos...

Tātad mēs ierosinām atgriezt šo likumprojektu atpakaļ komisijā, atkārtot trešo lasījumu un vēlreiz apspriest, vai mēs atļausim šiem pensiju fondiem riskēt. Vai nebūtu drošāk, ka mēs tomēr noteiktu šo procentu robežu, neļaujot jaunam bērnam nomirt jau pirmajā dzīves gadā, jo, ja pirmie pensiju fondi sabruks, tad šī privāto pensiju fondu ideja Latvijā neattīstīsies, un tas ir bīstami. Tātad aicinu nodot atpakaļ komisijā.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova vēlas runāt “pret” šo priekšlikumu.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt to, ko teica Pēteris Keiša kungs, - ka neviens priekšlikums uz trešo lasījumu netika iesniegts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija gandrīz pusotrs mēnesis.

Otrs, par ko es gribētu jūs informēt. Šobrīd vēl neviens fonds nav reģistrējies, jo notiek strikta pārbaude Apdrošināšanas inspekcijas institūcijās, tādēļ es domāju, ka spriedīsim tad, kad būs reģistrēts vismaz pirmais šāds pensiju fonds mūsu valstī. Pēc tam, kad tas būs savācis klientus, lai viņam būtu tik daudz līdzekļu, ko kaut kur ieguldīt. Es, protams, uzreiz atvainojos (tas ir priekš stenogrammas), bet es domāju, ka tajā laikā Krievijā varbūt jau trešā valdība būs.

Pēdējais arguments. Es patiešām neuzskatu, ka visi cilvēki, kad būs šie jaunie pensiju fondi, redzot situāciju, kāda šobrīd ir Krievijā, tūlīt pat skries un speciāli tur ieguldīs līdzekļus. Man nav nekāda pamata apšaubīt to cilvēku garīgo domāšanu, kuri šos fondus organizē, tādēļ es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, nobalsot trešo lasījumu, un, ja beigu beigās būs patiešām nevis emocionāli, bet motivēti grozījumi šajā likumā, tad arī nākošajai Saeimai neviens neliedz... Es domāju, ka līdz nākošajai Saeimai vēl nebūs neviens fonds oficiāli reģistrēts, tāpēc to visu var apskatīt un vēl kaut ko grozīt šajā likumā. Šobrīd es neredzu nekādu pamatojumu grozījumiem likumā, par kuru neviens priekšlikums uz trešo lasījumu nav iesniegts, kāpēc vajadzētu to dot atpakaļ komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu - par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 14. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Apsardzes uzņēmējdarbības likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 2730 un nr. 4425.

Pirmais priekšlikums Apsardzes uzņēmējdarbības likumam ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums par likuma nosaukuma maiņu... Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta nosaukumam “Apsardzes darbības likums”. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums mainīt pāris vārdu.

Tam seko Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir pieņemts un ņemts vērā, izstrādājot Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju.

Visbeidzot 4.priekšlikumā jūs redzat pilnu tekstu, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu jūs šo tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta 1.punkta redakcijai.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums likumprojekta 1.pantā dot termiņam “apsardze” skaidrojumu, kuru jūs redzat. Šo arī pieņēma. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto pilnu redakciju jūs redzat labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums 1.panta 2.punktā, un arī šis priekšlikums tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga piedāvātais grozījums. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Ir arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums. Arī to komisija pieņēma savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 1.panta 4.punkta tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu terminu, ievietojot to kā 1.panta 5.punktu. Jūs redzat šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu terminu. Redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 6. un 7.punkta redakcijai.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar termina “apsardzes tehniskās sistēmas” skaidrojumu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 1.pantu ar 8.punktu. Abus šos piedāvātos grozījumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 8.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums likumprojekta 2.panta pirmajā daļā. Komisija to atbalstīja komisijas redakcijā, bet noraidīja šā piedāvātā grozījuma otro daļu un arī trešo daļu - Juridiskā biroja piedāvājumu izslēgt vārdus “sniedzot apsardzes pakalpojumus...” un tā tālāk.

Visbeidzot komisija noformēja visu šo 2.pantu, un jūs redzat tā redakciju. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas secinājumiem par 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu? Līdz ar to - vai deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta “Apsardzes uzņēmuma darbības veidi” pārvietošanai uz otro nodaļu un tā redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums - izslēgt 2.panta otro daļu. To komisija pieņēma daļēji.

Ir arī iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga piedāvātais grozījums - izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus. To komisija pieņēma un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. un 18.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir komisijas ierosinājums - izslēgt 3.pantu. To komisija atbalstīja. Līdz ar to nav balsojams nākošais priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam - svītrot likumprojekta 3.pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt 4.pantu. Daļēji atbalstīts arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un arī tieslietu ministra piedāvātais grozījums - izslēgt 4.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva. Paldies. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - dot jaunu nosaukumu otrajai daļai. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta otrās nodaļas nosaukumam “Apsardzes uzņēmuma darbība”, 2.panta “Apsardzes uzņēmuma darbības veidi” redakcijai un tekstam, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Līdz ar to - vai deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 25., 26., 27. un 28.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 29.priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, - izslēgt likumprojekta 6.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt likumprojekta 6.panta svītrošanai. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - likumprojekta 7.panta nosaukumu izteikt jaunā redakcijā un vienlaicīgi arī izteikt 7.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. To komisija akceptēja daļēji. Bez tam Juridiskais birojs ierosina aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu “uzņēmējam” ar vārdiem “apsardzes uzņēmumam”.

Tālāk vēl ir ierosinājums izslēgt trešajā daļā vārdus “apsardzes signalizācijas” un vēl citus. Visus šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat likumprojekta 3.panta - “Speciālās atļaujas (licences) apsardzes pakalpojumu sniegšanai” - visām šīm sastāvdaļām? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J. Druva. Līdz ar to mēs esam ...

Sēdes vadītājs. Skatīsim 42.priekšlikumu.

K.J.Druva. Pāriesim pie...

Sēdes vadītājs. ...42.priekšlikuma.

K.J.Druva. 42.priekšlikums. Iekšlietu ministra vietas izpildītājs Kaksīša kungs ieteica 8.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “kas dod tiesības pieņemt lēmumus, veikt kontroles un uzraudzības funkcijas”. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja, bet noraidīja tieslietu ministra piedāvājumu 8.pantā izdarīt precizējumu. Jūs redzat šo redakciju un arī tieslietu ministra piedāvāto grozījumu. To komisija noraidīja, bet atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Viss tas ir paveikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem? Sākot no 42. līdz 51. priekšlikumam, tie visi attiecas uz likumprojekta 5.panta pirmo, otro un trešo daļu. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Skatīsim 52.priekšlikumu!

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - izteikt 9.panta nosaukumu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja. Un atbalstīja arī tieslietu ministra piedāvāto grozījumu 9. un 10.pantā. Viss tas ir redzams Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 52., 53. un 54. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums - aizstāt 9.panta trešo daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja, bet neatbalstīja priekšlikumu - izteikt otrās daļas 2.teikumu jaunā redakcijā. Jūs redzat arī pieņemto slēdzienu. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka šādi izteikt 9.panta otro daļu. Jūs redzat šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 55., 56., 57. un 58.priekšlikumu? Tie visi skar 9.panta atsevišķas daļas. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir komisijas piedāvātais priekšlikums - izslēgt 10.pantu un tajā pašā laikā noraidīt Saeimas Juridiskā biroja grozījumus šajā pantā. Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta svītrošanai. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvājums par likumprojekta 11.pantu. To komisija pieņēma precizētā redakcijā. Jūs redzat otro, trešo un ceturto daļu. Tās visas komisija atbalstīja, bet neatbalstīja iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga piedāvāto redakciju. Tā atbalstīja arī pašas komisijas piedāvāto grozījumu 11.panta 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas, godātie kolēģi, tas ir 6.pants - “Speciālās atļaujas (licences) anulēšana”. Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par likumprojekta 6.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Paldies. Ir pieņemti atbildīgās komisijas atzinumi par priekšlikumiem, sākot no 61. līdz 66., ieskaitot. Paldies.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums. Izteikt 12.panta nosaukumu jaunā redakcijā. To komisija neatbalstīja, bet atbalstīja pati savu ieteikumu - izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Apsardzes pakalpojumu līgums”.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt 12.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 67., 68. un 69. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Līdz ar to esam akceptējuši likumprojekta 7.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumu - “Apsardzes pakalpojumu līgums” un tā tekstu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt 12.panta otro daļu un tajā pašā laikā noraidīt jauno redakciju, kuru bija piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 12.panta otro daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 12.panta trešo un ceturto daļu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. 12.panta trešā un ceturtā daļa tiek svītrota. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja likumprojekta 13. pantā lietot jaunus vārdus. Tos komisija atbalstīja. Kā arī aizstāt pirmajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “darbībai” un izslēgt vārdu “veikšanai”, un izdarīt citus sekojošus grozījumus, kas skar 13. pantu. Tātad jūs redzat, ka grozījumus ir piedāvājusi komisija, tieslietu ministrs un iekšlietu ministra vietas izpildītājs, bet Aizsardzības un iekšlietu komisija to visu ir ietvērusi jaunajā redakcijā.

Tātad esam izskatījuši līdz 81. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta “Apsardzes uzņēmuma tiesības” pirmās un otrās daļas redakcijai? Līdz ar to tālāk skatīsim 83. priekšlikumu.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums likumprojekta 14. pantā - aizstāt pirmajā daļā vārdus “uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” ar vārdiem “apsardzes uzņēmumam”.

Tālāk jūs redzat otro daļu. Komisija pirmo un otro priekšlikumu atbalstīja, bet trešo noraidīja. Bez tam noraidīja arī iekšlietu ministra vietas izpildītāja priekšlikumu, bet ar visu to, kā jūs redzat, papildināja 9. panta (pēc jaunās numerācijas) esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam - “Apsardzes darbības ierobežojumi” - un tā tekstam. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums -izslēgt 14. panta otro daļu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 14. panta otro daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājums papildināt likumprojektu ar jaunu trešo nodaļu, mainot nākamo nodaļu numerāciju. Jūs redzat tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas nosaukumam “Iekšējās drošības dienests un tā darbība” un 10. panta pirmās un otrās daļas tekstam. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - trešās nodaļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. To atbalstīja Aizsardzības un iekšlietu komisija un pieņēma savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 90. un 91. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājums papildināt ceturto nodaļu ar jaunu pantu, un jūs redzat redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - likumprojekta 15. panta nosaukumā izslēgt vārdu “vispārējās”. Komisija to atbalstīja. Atbalstīja arī otro ieteikumu. Noraidīja iekšlietu ministra vietas izpildītāja pirmo priekšlikumu, bet pieņēma otro priekšlikumu precizētā redakcijā. Un neatbalstīja aizsardzības ministra Jundža priekšlikumu. Līdz ar to jūs redzat pilnīgi jaunu redakciju 12. pantam, kura ir tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 12. panta redakcijai? Pieņemts.

K.J.Druva. Man šķiet, ka vajadzēja minēt arī to, ka šeit bija arī iekšlietu ministra piedāvātais grozījums, bet es saprotu, ka ... visi saprot, ka mēs nupat pieņēmām jauno redakciju 12. pantam.

Tātad nākamais, ko skatām, ir 98. priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 16. panta nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 13. panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam - “Apsardzes darbinieki, kas veic bruņotu apsardzi” - un panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Nākamais ir 107. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija un Ģenerālprokuratūra iesaka 18. panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem “un tiem ir jābūt atbilstošiem veterināro noteikumu prasībām”. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 15. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt 19. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 16. panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un redakcijai.

K.J.Druva. Nākamais - 109. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka papildināt, precizēt 20. panta pirmās daļas 2. punktu. Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 17. panta redakcijai? Pieņemts.

Nākamais ir 111. priekšlikums.

K.J.Druva. Jā, nākamais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes piedāvātais grozījums - likumprojekta 21. un 22. pantā paredzēt, ka apsardzes uzņēmumu atbildība tiek noteikta attiecīgajos līgumos. Šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja, bet atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu aizstāt 21. pantā vārdu “tiesību” ar vārdu “normatīvo”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 18. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums izteikt 22. pantu jaunā redakcijā. To komisija neatbalstīja, bet atbalstīja pati savu priekšlikumu - 22. pantā izslēgt vārdu “klientam”... Un tālāk kā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī 19. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 115. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka 23. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20. panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un tekstam. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 23. panta otro daļu un tajā pašā laikā noraida Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma abas daļas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 23. panta otro daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 119. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina 24. pantā izslēgt vārdus “likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 21. panta nosaukumu un redakciju? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 120. priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu, jo valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi. Komisija to atbalstīja. Atbalstīja arī Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas ieteikumus un Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Sudrabas kundzes priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt pārejas noteikumu 1., 2. un 3. punkta redakcijai, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Un pēdējais ir 127. priekšlikums.

K.J.Druva. Jā... Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājums izslēgt vārdus “Likums stājas spēkā 1997. gada...”. Un tā tālāk. Komisija šo grozījumu atbalsta un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to ir izsmelti visi piedāvātie grozījumi. Paldies par jūsu uzmanību. Šis bija viens no sarežģītākajiem likumprojektiem, pie kā komisija bija strādājusi, tādēļ mums pagāja milzīgi ilgs laiks, kamēr mēs beidzot izveidojām attiecīgu redakciju. Vēlreiz pasaku jums paldies...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Druvas kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par trešo lasījumu?

K.J.Druva. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus lūdz iesniegt līdz 10. septembrim. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Nacionālās drošības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 4404 - Nacionālās drošības likuma projekts.

Kā zināms, šim likumprojektam ir diezgan ilga tapšanas vēsture, jo 1997. gada februārī Valsts prezidents vērsās pie Saeimas ar lūgumu izveidot darba grupu šāda likumprojekta tapšanai. Likumprojekta darba grupu vadīja Nacionālās drošības padomes sekretārs, un likumprojekts - jāatzīst, pirmais šāds likumprojekts, tapa 1997. gada rudenī. Tad šis likumprojekts nonāca apspriešanā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un šajās komisijās likumprojekts tika atzīts par nepietiekami sagatavotu. Un tad šīs komisijas izveidoja darba grupu no Saeimas deputātiem, un jāatzīst, ka tika veikts diezgan liels analītiskas izpētes darbs, jo tika pētīta ne tikai parlamentāro demokrātiju pieredze, bet arī prezidentālu valstu un monarhistisko demokrātiju pieredze saistībā tieši ar nacionālās drošības jautājumu. Mēs saņēmām arī atsevišķu vēstniecību palīdzību, kuras atsūtīja savu valstu likumus nacionālās drošības jautājumos, un redzējām, ka dažādās valstīs pastāv dažāda kārtība.

Izveidotā komisija, es domāju, diezgan sekmīgi šo darbu, izpēti veica un, noturot vairāk nekā desmit sēdes, vienojās par Nacionālās drošības likuma projekta tekstu, kurš ir nonācis šeit pie jums pirmajam lasījumam sagatavotajā redakcijā.

Jāatzīst, ka komisija uzskata, ka ir vēl daži jautājumi jāprecizē otrajā un trešajā lasījumā.

Taču, kopumā ņemot, likumprojekts ir vērsts uz to, lai pēc iespējas efektivizētu valsts augstāko amatpersonu un institūciju atbildību nacionālās drošības jautājumos. Un lai būtu pēc iespējas precīzāk noteikti šo valsts politiskās atbildības instrumentu un arī izpildvaras augstāko amatpersonu saskares jautājumi. Jo dažkārt īsta neizpratne vai nesaskaņas lietās, kuras līdz šim nebija noregulētas vai bija izkaisītas dažos atsevišķos likumos, bija par iemeslu tam, ka mūsu valsts izpildmehānisms jeb izpildvara nepietiekami efektīvi un ātri novērstu tos draudus, vai arī tam, ka neveic nepieciešamo analīzi attiecībā uz mūsu valstij pastāvošajiem draudiem, un šādu situāciju nevarēja uzskatīt par apmierinošu.

Likumprojektā ir vairākas nodaļas, un es gribētu minēt, ka likuma mērķis ir tātad Latvijas valsts nacionālās drošības sistēmu veidojošo institūciju vienoti tiesiskie un organizatoriskie pamati.

Es gribētu minēt, ka šajā likumprojektā ir atsevišķa nodaļa “Valsts apdraudējuma pārvarēšana”. Tātad pirmo reizi mūsu valstī ir vienots likums, kurā ir aplūkota valsts apdraudējuma pārvarēšana, ir izvērsti uzskaitītas valsts apdraudējuma krīzes situācijas. Līdz šim tās ir aprakstītas dažādos dokumentos, jo nebija īsti vienotas sistēmas. Ir arī izvērsta nodaļa “Valsts apdraudējumu novēršanas koncepciju un plānu izstrādāšana, apstiprināšana un kontrole”. Kā mēs zinām, daudzi likumi, kas saistīti ar koncepcijām, ar plāniem par nacionālo drošību vai par valsts aizsardzību, līdz šim ir bijuši nepietiekami reglamentējoši, un līdz ar to katrai valdībai ir bijis savs ieskats. Ir arī bijuši mēģinājumi dažādām mūsu valsts pārvaldes institūcijām šos dokumentus izstrādāt varbūt nereglamentētos termiņos, arī izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība līdz šim nav bijusi izvērsta. Un līdz ar to faktiski tāds tiesisks konceptuāls pamats nereti ir pietrūcis un tas viss ir “klibojis”, un atsevišķās situācijās ir varbūt pietrūkusi iespēja vērst uzmanību uz trūkumiem, uz tām amatpersonām, kuras varbūt tomēr ir bijušas tā vai citādi atbildīgas par to jautājumu kārtošanu vai efektīvāku pārvaldīšanu.

Es vairāk jūsu uzmanību neaizkavēšu, šis likumprojekts ir bijis jūsu rīcībā jau ilgāku laiku, jums ir bijis iespējams ar to iepazīties. Varbūt vēl kāds debatēs uzstāsies un izteiks vēl kādu savu viedokli, bet es aicinu no savas puses, kā referents, šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamie kolēģi! Es ierosinu līdz 3.septembrim iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Līdz 3.septembrim?

Ģ.V.Kristovskis. Labi, līdz 10.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 10.septembrim. Paliek spēkā, Kristovska kungs, 10.septembris. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies.

Nākamais jautājums - Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, komisijas ziņojums.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Jūsu priekšā ir divi dokumenti - dokuments nr.3815, un nr.3815A. Viens - starpziņojuma formā, un otrs - ziņojuma formā. Tie atspoguļo jau gandrīz gadu garo mūsu izmeklēšanas komisijas darbu un šī darba rezultātus. Šobrīd diemžēl man jāsaka: tā kā krimināllieta, ar kuru būtiski ir saistīts komisijas darbs, šobrīd ir tikai, teiksim, zināmā mērā pusceļā, mēs nevaram šo mūsu ziņojumu apzīmēt ar vārdu “galaziņojums”. Taču es gribētu uzsvērt, ka tieši pēdējā laikā krimināllietas tālākajā virzībā ir vērojams samērā straujš progress, un es ceru, ka arī mūsu izmeklēšanas komisijai būs iespēja vēl dot papildziņojumu vai nepieciešamības gadījumā iesniegt arī zināmus lēmumu projektus Saeimai laika gaitā, kad krimināllietas tālākas virzības rezultātā parādīsies vai apstiprināsies jauni fakti.

Bet, pirms es ķeros pie paša ziņojuma, kurš viss ir jūsu priekšā un kurš ir publicēts presē (tāpēc es tikai daļēji ziņošu par izmeklēšanas komisijas secinājumiem un rekomendācijām, kas, atkārtoju, ir tādi, kādus mēs varam dot šobrīd), es gribētu pateikt pāris vārdu par šo lietu kopumā. Es uzskatu, ka šī “Latvenergo” un bankas “Baltija” afēras lietas izmeklēšana ir zināma Rubikona Latvijas tiesiskās un politiskās sistēmas attīstības vēsturē un ka tieši tāpēc varbūt nav svarīgi, vai runa ir par lielāku vai par mazāku summu, jo te mēs dzirdam pārmetumus, kāpēc tik liels troksnis par 3 miljoniem, ja ir citas afēras par vairāk miljoniem. Šeit ir jautājums par principu. Jo tikai tādā gadījumā, ja tiešām šī “Latvenergo” lieta, kurai - pateicoties tieši komisijas darbībai - tik ilgu laiku bija pievērsta visas sabiedrības uzmanība (es domāju, ka šī sabiedrības uzmanība arī turpmāk nemazināsies pret šo “Latvenergo” lietu), - tikai tādā gadījumā, ja šī lieta tiešām beigsies ar visu (pasvītroju - visu!) šinī afērā iesaistīto personu nostāšanos tiesas priekšā un taisnīgas tiesas saņemšanu, taisnīga tiesas sprieduma saņemšanu, tikai tad mēs varēsim teikt, ka Latvija ir pārgājusi zināmu Rubikonu, kuras vienā pusē ir politisku un administratīvu amatpersonu visatļautības sindroms un līdz ar to Latvija kā valsts, kas vairāk līdzinās nevis Eiropas valstij, bet dažam labam mūsu Austrumu kaimiņam vai Latīņamerikas zemei; ja mēs pārejam šo Rubikonu un nonākam tās otrā pusē, tad Latvija kļūst par eiropeisku valsti, kurā neatkarīgi no amatpersonas ieņemamā stāvokļa likums ir vienāds visiem un visi vienādi tiek sodīti par izdarītajiem pārkāpumiem.

Es to saku tāpēc, ka mana dziļākā pārliecība ir tāda: ja man kāds liktu vienā teikumā pateikt, kas bija galvenais apstāklis, kurš veicināja “Latvenergo” afēras iespējamību, tad es atbildētu - tā bija diemžēl tieši tajā laikā, Šķēles valdības laikā, kad valdošā bija augstāko politisko un administratīvo amatpersonu visatļautības sajūta. Tā sajūta bija tā, kas faktiski veicināja šīs afēras izdarīšanu. Un tikai tad, kad beidzot būs viena pabeigta šī afēra un būs notiesātas arī visaugstāk iesaistītās amatpersonas šinī afērā, sabiedrībā varbūt kaut cik atjaunosies uzticība politiskajai sistēmai un kaut cik radīsies pārliecība, ka šī ierēdņu visatļautība tiek izbeigta. Tieši tāpēc es uzskatu šo lietu par tik būtisku. Tieši tāpēc komisija jau savā pirmajā sēdē izvēlējās darba stilu, kas varbūt atšķiras no iepriekšējo izmeklēšanas komisiju stila, proti, mēs strādājam ļoti publiski, mēs visu laiku informējam sabiedrību par tām lietām, kas notiek komisijā, speciāli, lai uzturētu neatslābstošu sabiedrības interesi par šo lietu un lai nekādā veidā neļautu tādiem vai citādiem politiskiem spēkiem vai varbūt kādiem citiem spēkiem mēģināt šo lietu notušēt, bremzēt vai kaut kādā veidā pagriezt citādā gultnē, nekā faktiski to prasa šīs lietas patiesā izmeklēšana.

Tagad pāriešu pie paša ziņojuma. Tas ir jūsu priekšā. Atkārtoju vēlreiz: tas tika publicēts, un man negribētos jūsu priekšā lasīt tagad visu šo ziņojumu. Tāpēc es atļaušos jūs iepazīstināt ar izmeklēšanas komisijas pamatsecinājumiem un rekomendācijām, kas attiecas gan uz izmeklēšanas iestādēm, gan arī uz valsts varas un pārvaldes iestādēm. Un es vēlreiz atkārtoju - tie ir secinājumi un rekomendācijas, ko mēs varam dot šodien. Bet arī krimināllieta turpinās šodien. Es pāris vārdu pateikšu par to pašās beigās. Un varbūt jau nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ komisija varēs iesniegt arī zināmu papildu ziņojumu Saeimai.

Tomēr tagad runāsim par tiem secinājumiem un tām rekomendācijām, ko mēs varam izdarīt šobrīd.

Pirmais. Noklausījusies liecības un apkopojusi arī citus komisijas rīcībā nonākušus dokumentus un pastarpinātu informāciju, komisija šobrīd viennozīmīgi secina, ka šāda “Latvenergo” un bankas “Baltija” savstarpējo saistību nokārtošana, kas realitātē ir notikusi un ir nesusi sabiedrībai, tātad mums visiem, kaitējumu 3 miljonu latu apmērā, nebūt nebūtu iespējama tikai dēļ divu ierēdņu, pašreiz apsūdzēto divu ierēdņu, “Latvenergo” amatpersonu - “Latvenergo” prezidenta Birkāna un viceprezidenta Purņa - nolaidīgas rīcības jeb, kā tas tagad tiek kvalificēts, pilnvaru pārsniegšanas. Komisijai ir pamats domāt, ka “Latvenergo” vadība rīkojoties varēja just politisku spiedienu vai politisku atbalstu savai rīcībai. Kā šāds politisks atbalsts darījumā iesaistītajām pusēm varētu tikt interpretēts kaut vai tas, ka divas ar politiskām aprindām saistītās personas ir šinī darījumā piedalījušās, proti, bijušā Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs Supes kungs un Ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata padomnieks Grūtupa kungs. Kaut arī komisijas rīcībā šobrīd nav tiešu pierādījumu, ka Ministru prezidenta biedrs Čevers vai Ministru prezidents Andris Šķēle būtu tieši pilnvarojis šīs abas personas kārtot šo darījumu. Bet, atkārtoju vēlreiz, viņu piedalīšanās, kā to apliecināja vairāki liecinieki komisijā, tika uztverta kā politisks atbalsts šim darījumam, neatkarīgi no tā, vai to ir gribējušas šīs personas vai ne. Un acīmredzot tās ir vienas sekas, ar ko mums ir jārēķinās, domājot par to, ko augstas amatpersonas ņem par saviem padomniekiem. Ja par saviem padomniekiem viņi ņem advokātus, tādā gadījumā, lai kā mēs runātu par advokātu neatkarību, diemžēl mums jārēķinās, ka klienti, kam ir darīšanas ar šiem advokātiem, tajā pašā laikā ņem vērā faktu, ka šie advokāti ir padomnieki vai ir saistīti ar augstām politiskām amatpersonām, un tas ir bijis apliecināts komisijā. Tātad - neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilnvaroti vai ne, - diemžēl šo advokātu neatkarība ir samērā nosacīta.

Tāpat komisija uzskata, ka neiztur nekādu kritiku pieņēmums, ka šī darījuma iniciatore un darījuma rezultātā vienīgā peļņas ieguvēja būtu Lihtenšteinā reģistrētā firma IFCE, un līdz ar to it kā vienīgais noziegums ir divu “Latvenergo” amatpersonu Birkāna un Purņa nolaidība vai viņu dienesta pilnvaru pārkāpšana, kuras dēļ ir bijusi iespēja šai Lihtenšteinas firmai nopelnīt 3 miljonus latu. Es domāju, ka arī jūs, deputāti, diez vai par loģisku uzskatīsiet to, ka tiešām Lihtenšteinā divi advokāti vai kaut kādas juridiskās firmas vadītāji, lasot Latvijas presi, uzzina, ka ir tāds Latvijas “Latvenergo” un bankas “Baltija” parādu jautājums, un tad nolemj: “Ziniet, brauksim uz Latviju, būsim par starpniekiem, nopelnīsim 3 miljonus un brauksim atpakaļ!” Es domāju, ka tas ir pietiekami skaidrs, ka nav nekāda pamata tā uzskatīt. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka ir sabiedrībai nozagti šie 3 miljoni un ka šos 3 miljonus ir piesavinājušās personas šeit Latvijā, un ka attiecīgā Lihtenšteinas firma IFCE ir izmantota tikai kā instruments, nevis pati ir cesijas un attiecīgā parāda nokārtošanas iniciatore.

Vadoties pēc augšminētā, komisija uzskata, ka būtu neattaisnojama -šobrīd tas nav noticis, un mēs ceram, ka tas arī turpmāk nenotiks - Purņa un Birkāna krimināllietas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu atdalīšana no pārējās krimināllietas un novirzīšana uz tiesu. Es domāju, ka šāda atdalīšana varētu traucēt īstās patiesības noskaidrošanai nākotnē.

Komisija uzskata (atkārtoju vēlreiz - tas ir komisijas uzskats, bet prokurors, protams, ir tas, kas pieņem galīgo lēmumu; es negribu, lai tas tiktu uztverts kā kaut kādā veidā obligāts vai kā spiediens, bet tas ir komisijas uzskats), ka šī lieta ir pārkvalificējama no tādas, kāda tā ir šobrīd (šobrīd tā ir vienkārša lieta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ir vērsta pret divām konkrētām amatpersonām), uz jau daudz smagāku noziegumu - uz lietu, kas būtu kvalificējama kā piesavināšanās grupā, ar iepriekšēju nodomu. Šāda pārkvalifikācija varētu būtiski mainīt visas lietas tālāku virzību.

Tālāk. Noklausoties dažādu personu liecības, komisijai ir pamats uzskatīt, ka ir zināmā mērā paradoksāls fakts, ka šobrīd ir četras personas - Supe, Čapkevičs, Grūtups un Vītoliņš - , kas ir vispilnīgāk informētas gan par darījuma organizāciju, gan par tām iespējamajām politiskajām apritēm vai amatpersonām, kuras vai nu savtīgos, vai nesavtīgos nolūkos ir pildījušas vai nav pildījušas savus pienākumus, lai šī afēra varētu notikt. Paradoksālā kārtā ir iznācis tā: mēs zinām četras personas, kas principā zina visu, pat skaitļus, es domāju, bet tieši šīs četras personas aizstāv likums, pasargādams tās no liecināšanas. Trijus no viņiem aizstāv likums “Par advokatūru”, un vienu no viņiem aizstāv likums, kurš nodrošina bankas klientu noslēpumu saglabāšanu. Paradokss. Mēs zinām, ka zina, bet ir likumdošanas akti, kas mums neļauj faktiski šo informāciju no šīm personām iegūt.

Tāpēc mēs uzskatām, ka pirmām kārtām vajadzētu nopietni revidēt pastāvošo likumdošanas aktu interpretāciju, sevišķi Advokatūras likuma interpretāciju attiecībā uz sadaļu par to, kas īsti ir kvalificējams kā juridiskā palīdzība un kas nav. Es atceros mūsu strīdu ar Kaksīša kungu, kad mēs apspriedām Juridiskās komisijas priekšlikumu. Un te nu ir tas spilgtais piemērs, ka tieši interpretācijas problēma (kurā brīdī mēs varam pielietot Saeimas nesen izdarītos grozījumus un kurā brīdī mēs nevaram pielietot Saeimas izdarītos grozījumus?) ir zināmā mērā traucēklis tam, lai šī krimināllieta virzītos tālāk.

Es uzskatu - un arī komisija uzskata - , ka tomēr nesen izdarītie grozījumi Advokatūras likumā ļauj Prokuratūrai rīkoties, interpretēt juridisko palīdzību, interpretēt, ka attiecīgie advokāti nav realizējuši juridisko palīdzību, un tādā gadījumā arī pieprasīt no viņiem liecības. Acīmredzot arī apsūdzības izvirzīšana kādai no šeit minētajām personām varētu radikāli mainīt izmeklēšanas iestāžu iespēju iegūt informāciju tālākā krimināllietas attīstībā.

Nākamais secinājums. Komisija uzskata, ka izmeklēšanas iestādēm būtu arī jāpaplašina to cilvēku loks, pret kuriem tiek veiktas operatīvās izstrādes lietas, nebaidoties iekļaut operatīvās intereses lokā arī tās darījuma brīdī politiski atbildīgās amatpersonas, kuras potenciāli varbūt varēja savtīgos nolūkos rīkoties vai nerīkoties, lai darījums varētu notikt. Iepriekšējā ziņojuma tekstā (jūs varat to apskatīt) ir izanalizēta attiecīgo amatpersonu... un ir par toreizējā Ministru prezidenta, par toreizējā ekonomikas ministra, par Privatizācijas aģentūras direktora (kurš vēl aizvien ir Privatizācijas aģentūras direktors) rīcību. Katrā ziņā tās ir tās trīs personas, kuras visas trīs varēja novērst šo darījumu. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un komisijai neliekas pārliecinoši tie argumenti, ko min šīs trīs amatpersonas, paskaidrojot, kāpēc viņas nav novērsušas šo darījumu. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka prokuratūrai nevajadzētu kautrēties un vajadzētu uzsākt operatīvās izstrādes lietu arī pret, iespējams, kādām no šīm amatpersonām (atkārtoju vēlreiz - bijušo premjerministru Andri Šķēli, pašreizējo Ministru prezidentu Guntaru Krastu, pašreizējo Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli) tieši tāpēc, lai vai nu apstiprinātu aizdomas, vai novērstu aizdomas. Jo diemžēl sabiedrībā valda diezin kāpēc uzskats, ka operatīvā izstrāde nozīmē tikai telefona sarunu noklausīšanos vai kāda spiega nosēdināšanu uz staba... Operatīvā izstrāde var nozīmēt vispār informācijas vākšanu par attiecīgo pilsoņu rīcību attiecīgā laika periodā, par viņu ekonomiskā stāvokļa izmaiņām, cik tās attaisnojamas vai neattaisnojamas, par viņu kontaktiem, par viņu sakariem, un, pamatojoties uz šo sakrāto informāciju, prokurors vai nu nolemj, ka šī informācija ir pietiekama, lai noņemtu jebkuras aizdomas un šo lietu izbeigtu, vai arī nolemj, ka tomēr lieta izskatās nopietna un ka pret attiecīgajām personām jau jārīkojas savādāk, ieskaitot apsūdzības izvirzīšanu viņiem. Tas pats, protams, attiecas arī uz to, ka operatīvās uzmanības vērti būtu arī manis jau minētie tā saucamās juridiskās palīdzības (es saku - tā saucamās juridiskās palīdzības, jo te būs tas interpretācijas strīds) sniedzēji Supe, Grūtups un Čapkevičs, un iespējams, ka arī Cakara darbība būtu speciālas operatīvās uzmanības vērta. Kāpēc mēs minam šo faktu? Varbūt kādam liekas samērā absurdi, ka komisija piemin šo operatīvās darbības uzsākšanu, jo pēc idejas neviens it kā nesaka iepriekš, ja pret kādu uzsāk operatīvo darbību. Mēs pieminam to tāpēc, ka tas nenozīmē, ka noteikti pret šiem cilvēkiem tā tiks uzsākta. Tāpat mēs nezinām... iespējams, ka pret kādu no šīm personām tā jau ir uzsākta. Mēs minam to tāpēc, lai būtu pilnīgi skaidri un politiski pateikts, ka šajā valstī jebkurš ir pilnīgi vienlīdzīgs likuma priekšā. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis Ministru prezidents, vai viņš ir šobrīd Ministru prezidents, vai viņš ieņem kādu citu amatu. Te nevar būt citu argumentu, kā tikai konkrētā izmeklējošā prokurora motīvi. Diemžēl mums ir pamats mazliet šaubīties, vai dažreiz cilvēka ieņemamais amats tomēr netraucē viņa rīcības pietiekami konsekventu izmeklēšanu. Es minēšu kaut vai faktu, ka, neskatoties uz to, ka, nekur neapvainojot toreizējo ekonomikas ministru Guntaru Krastu, tomēr viņš bija viena no būtiskām personām visā to personu lokā, kas varēja ietekmēt darījumu; man jāsaka, ka pretēji Andrim Šķēlem un pretēji Jānim Naglim, piemēram, Guntars Krasts līdz šim brīdim vēl ne reizi nav uzaicināts pat uz nopratināšanu prokuratūrā.

Tas mums rada zināmas bažas par to, ka ieņemamais amats tomēr varētu atstāt kaut kādu efektu uz prokuratūras apņēmību darīt to vai citu, un tieši tāpēc mēs savās rekomendācijās ierakstām šo punktu, ka neviens šajā gadījumā nav brīvs no iespējamās izmeklēšanas. Un pasaulē ir pietiekami daudz precedentu, ka izmeklēšanas tiek visdažādākajā veidā uzsāktas arī pret visaugstākajām amatpersonām.

Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam - jo tas nav Saeimas kompetencē - būtu rūpīgi jāizanalizē Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa rīcība, jādod tai novērtējums un jāiesniedz komisijai informācija par atbilstošo lēmumu pieņemšanu noteiktā termiņā. Mēs šeit uzrakstījām, ka līdz 1.septembrim, taču nebijām paredzējuši, cik ilgā laikā tas tiks izskatīts šeit, bet tomēr arī jūs, tie, kuri esat iepazinušies ar visu pilnā ziņojuma saturu, varat konstatēt, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors acīmredzami ir principā vienpersonīgi pieņēmis attiecīgu lēmumu, ar kuru akceptējis “Latvenergo” un attiecīgās Lihtenšteinas firmas divpusējo līgumu par savstarpējo saistību nokārtošanu, tajā skaitā cesijas līgumu.

Valdes locekļi, man jāsaka, komisijas sēdē ne īsti varēja sniegt motivāciju tam, ne arī īsti - tas ir pats komiskākais! - varēja atcerēties, kur vispār notika attiecīgā valdes sēde, kas tajā tika spriests, un to, vai viņi vispār ir redzējuši attiecīgo dokumentu. Līdz ar to mums ir jāsecina, ka ģenerāldirektors ir principā vienpersonīgi pieņēmis šo lēmumu, un es domāju, ka Ministru kabinetam šajā gadījumā būtu jānovērtē Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora loma.

Tālāk mēs uzskatām, kā jau es teicu, ka šobrīd kriminālizmeklēšana nav izbeigta, tāpēc komisija turpinās intensīvi sadarboties ar prokuratūru. Mēs uzskatām, ka par tālāko izmeklēšanas gaitu ģenerālprokuroram vai prokuratūras attiecīgajam pārstāvim (vislabāk, protams, izmeklējošajam prokuroram), šajā gadījumā Birutai Ulpei, būtu jāsniedz informācija, un tas jau notika pagājušajā nedēļā, 21.augustā. Mēs esam paredzējuši, ka nākošā reize būs septembrī, tas ir, 18.septembrī. Ja būs kaut kāda ekstrā informācija, komisija varēs sanākt uz ārkārtas sēdi un apspriest šo ārkārtas informāciju.

Man jāsaka, ka nesen mums notika saruna ar prokuratūras pārstāvjiem, un varbūt pretēji publiski izskanējušajam viedoklim par to, ka komisija šobrīd traucē prokuratūras darbu it kā pārliekas politizācijas dēļ... Ir tieši otrādi! Tieši no prokuratūras puses bija lūgums, ka, ja tas būs iespējams, mūsu komisijai būs jāsasauc ekstrā sēdes un jānoklausās vēl kādi liecinieki, kurus prokuratūra tajā brīdī uzskatīs par nepieciešamu uzklausīt tieši Saeimas izmeklēšanas komisijā. Tāpēc es gribu teikt, ka faktiski mūsu produktīvā sadarbība turpinās.

Tālāk vēl viens secinājumu bloks, ko es gribētu minēt no šīs tribīnes, tomēr skar Saeimu un tos likumdošanas un normatīvos aktus, kas acīmredzot Saeimai būs jālabo. Man nav ilūziju, ka Saeima varētu paspēt līdz nākošajām vēlēšanām visus šos labojumus izdarīt, bet es tomēr domāju, ka ar mūsu Izmeklēšanas komisijas rekomendācijām iepazīsies arī nākamās Saeimas deputāti, tāpēc katrā ziņā mēs varam jau zināmas iestrādes veikt šo likumdošanas aktu labošanā, jo tieši šo likumdošanas aktu nepilnība ir bijusi viens no apstākļiem, kas veicinājis šīs afēras realizāciju. Un, proti, es minēšu sekojošo: pirmkārt, likumā “Par akciju sabiedrībām” ir stingrāk jānosaka akciju sabiedrību valžu un uzraudzības institūtu savstarpējā atbildība, kā arī jāpanāk maksimāla depolitizācija akciju sabiedrību pārvaldē.

Izmeklēšanas gaitā mums bija jākonstatē, ka “Latvenergo” faktiski bija pārtrūkušas jebkuras normālas korporatīvās saites starp uzraudzības institūciju - “Latvenergo” padomi, “Latvenergo” valdi un “Latvenergo” ģenerāldirektoru, te nenotika savstarpējā informācijas apmaiņa un lēmumi tika pieņemti faktiski pretēji “Latvenergo” interesēm, nevienā punktā atbilstoši statūtiem un kārtībai, saskaņojot to ar nepieciešamajām institūcijām. Likumā tomēr pietiekami precīzi jānosaka šīs savstarpējās attiecības.

Tālāk. Likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” sadaļā par Latvijas Privatizācijas aģentūras pienākumiem uzņēmumu privatizācijā mums tomēr jānosaka, kādi ir Latvijas Privatizācijas aģentūras uzdevumi valsts kapitāla daļu pārvaldē, jo šajā izmeklēšanas gaitā mēs konstatējām, ka bieži vien tieši Privatizācijas aģentūra, kuras paraksts tomēr faktiski ir galīgais, kas akceptē tādu vai citādu darījumu... ka informētība par to, kas īstenībā notiek, ir ļoti formāla. Minēsim kaut vai tādu piemēru. Liktenīgajā Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes sēdē, kurā ļoti steidzīgā kārtā tika akceptēts attiecīgais “Latvenergo” un Lihtenšteinas līgums, nepiedalījās tā saucamais “Latvenergo” kurators no Latvijas Privatizācijas aģentūras. Ēlerta kungs vispār netika uzaicināts, tātad netika pat uzklausīta persona, kas it kā formāli no Latvijas Privatizācijas aģentūras puses vispār par šo uzņēmumu ir atbildīga. Acīmredzot likumā ir pietiekami stingri jānosaka, kādi pienākumi Latvijas Privatizācijas aģentūras valdei tomēr ir attiecībā uz valsts uzņēmumiem, kas ir nodoti privatizācijai, vai attiecībā uz to valsts kapitāla daļas pārvaldi, kas ir nodota Privatizācijas aģentūras rīcībā.

Nākamais. Acīmredzot vislielākās kaislības gan nākošajā Saeimā, gan arī šajā Saeimā izraisīsies tad, kad mēs sāksim debatēt par to, kādas izmaiņas jāizdara Advokatūras likumā un Kriminālprocesa likumā. Tām būtu jābūt tādām, kas nepārprotami norobežotu juridisko palīdzību no advokātu iespējamās piedalīšanās jau nozieguma organizācijā un kas neabsolutizētu zvērināto advokātu tiesības nedot liecības, kas nepieciešamas nozieguma atklāšanā.

Es gribu teikt, ka mums šajā gadījumā ir unikāls likums, jo tomēr mūsu kopējie pētījumi ar ģenerālprokuroru rāda, ka katrā valstī ir atrunas, ar kādiem mehānismiem un kādas institūcijas var uzdot advokātam pienākumu dot liecības. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir speciāls tiesnesis, kas risina šo jautājumu un pie kura griežas apsūdzības uzturētāji, ja viņiem ir pietiekami pierādījumi vai argumenti. Tādā gadījumā šis tiesnesis var uzlikt advokātam pienākumu uzstāties šajā jautājumā un dot liecības. Mums nav tādas institūcijas, mums ir tikai sabiedriskās... profesionālās organizācijas, piemēram, tādas kā Advokātu kolēģija. Tādas var būt arī citas institūcijas, kuras, protams, visas ir ieinteresētās puses. Savā laikā ir bijuši precedenti, kad Advokātu kolēģija ir iesniegusi attiecīgus lūgumus advokātiem runāt, bet tas viss nav obligāti, jo likumā nav paredzēti šādi procesi. Tas šobrīd ir viens no klupšanas akmeņiem.

Tālāk. Viens būtisks likumprojekts, kas noteikti ir jārevidē, ir likums, kas regulē un nosaka brīvo ekonomisko zonu jeb, kā mēs tautā saucam, ofšora kompāniju darbību banku sektorā. Es uzskatu, ka pašreizējā situācija, kāda eksistē, un nosacījumi, kādā veidā tā saucamās ofšora bankas un ofšora uzņēmumi darbojas Latvijas Bankas ietvaros, nekādā veidā nav pieņemami, jo tie faktiski padara pilnīgi nekontrolējamus jebkuras naudas maksāšanas veidus vai katrā ziņā padara tos par gandrīz vai nekontrolējamiem.

Un beidzamais. Noteikti ir jāizstrādā un jāpieņem... Es domāju, ka to droši vien šī Saeima nevarēs izdarīt, bet es šajā ziņā piekrītu Juristu biedrības vēstulei, ka jārada speciāls likums par Saeimas izmeklēšanas komisiju, jo šobrīd ir paradoksāla situācija. Neviens, kas ierodas Saeimas izmeklēšanas komisijā, netiek brīdināts un viņam arī nedraud nekāda atbildība par melošanu šajā izmeklēšanas komisijā. Mums ir zināmi gadījumi, kad cilvēki komisijā liecina vienu, bet pēc tam prokuratūrā maina savas liecības. Pēdējais gadījums bija, piemēram, Birkāna kunga liecība, kur viņš pēc tam pēc vairākkārtējas un mēnešiem ilgas slimošanas prokuratūrā no savas liecības faktiski atkāpās. Un tādu gadījumu ir ļoti daudz. Taču diemžēl nav likuma, kas uzliek atbildību cilvēkiem par nepatiesu liecību sniegšanu izmeklēšanas komisijā.

Tāpat, protams, ir jānosaka izmeklēšanas komisijas statuss un jānovērš tās pretrunas, kas eksistē starp Satversmi, Kārtības rulli, kas nosaka izmeklēšanas komisijas tiesības, un speciālajiem likumiem, tādiem kā Advokatūras likums, Tiesu varas likums. Te varētu būt vēl kādi citi likumi, kas saistīti ar banku sfēru. Jo citādi iznāk paradokss. No vienas puses, Satversme un Kārtības rullis faktiski deputātiem un Saeimas izmeklēšanas komisijai dod neierobežotas tiesības, bet, no otras puses, speciālie likumi tādas pašas tiesības dod attiecīgo profesiju pārstāvjiem, ļaujot viņiem nerunāt, neliecināt vai atteikties no liecības izmeklēšanas komisijā, tāpēc tas obligāti būtu jālabo. Noteikti būtu jāievieš tas, ka izmeklēšanas komisijas locekļi tiek zvērināti, jo informācijas konfidencialitāte, kas tiek pasniegta komisijā, ir būtiski saistīta ar to, cik lielā mērā liecinieki ir vai nav gatavi informēt par to, ko viņi grib darīt zināmu komisijai, un cik lielā mērā prokuratūra ir gatava informēt mūs par izmeklēšanas gaitu. Es tūdaļ nobeigšu, Dobeļa kungs, tāpēc neuztraucieties, vēl pāris sekundes.

Tātad tie ir tādi pamatpunkti un secinājumi, kurus šobrīd var izdarīt mūsu komisija un par kuriem ir nobalsojis komisijas vairākums. Un mēs arī uzskatām, ka komisijai ir jāturpina darbs un, saņemot papildu informāciju, ir jāsagatavo papildziņojums Saeimai vai arī papildlēmuma projekts.

Un nobeigumā es gribētu pateikt vēl pāris vārdu. Tieši pēdējā laikā tiešām ir noticis samērā radikāls pagrieziens izmeklēšanas gaitā, jo tas, ko ļoti daudzi liecinieki uzskatīja kā pašu par sevi saprotamu, ka no Lihtenšteinas nav iespējams iegūt nekādu legālu informāciju, ir izrādījies nepatiesība. 4.augustā mēs esam saņēmuši vai, pareizāk sakot, Latvijas prokuratūra ir saņēmusi Lihtenšteinas augstākā tiesneša sankciju izdarīt dokumentu izņemšanu un personu nopratināšanu Lihtenšteinā, un tas būtiski var pavērt šo jautājumu, pavirzīt to uz priekšu, bet, galvenais, realizēt faktiski mūsu jau komisijas ziņojumā paredzēto ideju par lietas pārkvalificēšanu no vienkāršas piesavināšanās... no vienkāršas dienesta pilnvaru pārsniegšanas uz piesavināšanos... jā, tieši tā, grupā, jo, ja gadījumā atklāsies, ka Lihtenšteinas divi vai trīs attiecīgie darboņi nav saņēmuši 3 miljonus un tāpēc nav gatavi maksāt 750 tūkstošus latu nodokļos Latvijas valstij, tad tādā gadījumā būs pierādīts fakts, ka nauda ir palikusi Latvijā un ka tātad faktiski tā ir nozagta šeit. Es domāju, ka informācija, ko mēs iegūsim no Lihtenšteinas vai prokuratūras, varētu būt būtiska, un man ir cerība par to informēt arī Saeimu tālākajā izmeklēšanas gaitā.

Un nobeigumā vēl viena nedaudz provokatīva frāze. Es zinu, ka varbūt es nedrīkstu izmantot tribīni, lai to teiktu, bet tomēr... Es varbūt esmu pārāk aizdomīgs, bet tomēr man tā liekas neliela sakritība, ka tieši tad, kad no Lihtenšteinas tika saņemta šī būtiskā tiesneša sankcija, kas acīm redzami var radikāli izmainīt kriminālizmeklēšanas gaitu, sākās visas šīs peripetijas, kādas šobrīd mums ir ar ģenerālprokuroru, kurš vai nu ārēja spiediena rezultātā, vai kāda cita spiediena rezultātā šobrīd ir iesniedzis atlūgumu. Es nezinu, varbūt es kļūdos, bet man ir tāds iespaids, ka tas, kurš varbūt ir speciāli organizējis to vai radījis apstākļus, kas liek ģenerālprokuroram spret šo soli... ka tie varbūt ir tie paši, kuri ir nobijušies no rezultātiem, ko mēs tuvākajā laikā iegūsim no Lihtenšteinas.

Un tieši tāpēc es uzskatu, ka jebkura novēlošanās ar ģenerālprokurora jautājuma risināšanu ir nepiedodama. Ir jāpieņem galīgais lēmums, lai ģenerālprokurors vai nu paņem savu iesniegumu atpakaļ un paliek amatā, vai arī Saeimai jālemj par ģenerālprokurora atbrīvošanu un jauna ģenerālprokurora iecelšanu, bet tāda situācija, ka stāvoklis ar ģenerālprokuroru ir neskaidrs, tomēr var - es nesaku, ka tagad tas notiek - apdraudēt arī “Latvenergo” lietas tālāko izmeklēšanu, tāpēc es ceru, ka tas vistuvākajā laikā tiks atrisināts un ka nekas netraucēs “Latvenergo” lietai virzīties uz priekšu un beigties ar taisnīgu tiesu visām šajā afērā iesaistītajām personām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Druvas kungam - par komisijas sēdi.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus pēc pārtraukuma sākuma atnākt tepat blakustelpā. Mums ir jāapspriež viens steidzīgs jautājums.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu uz komisijas sēdi tās telpās.

Sēdes vadītājs. Atgādinu: es aicinu Prezidija locekļus un Starpfrakciju padomes locekļus pulcēties tūlīt Sarkanajā zālē. Pārtraukums līdz 15.35.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir tieši tik, lai mēs sāktu savu darbu. Turpināsim izskatīt Izmeklēšanas komisijas ziņojumu! Referents Panteļējeva kungs savu ziņojumu ir sniedzis. Atklājam debates.

Pirmais debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir gandarījums, ka beidzot mūsu parlaments ir noklausījies mūsu komisijas ziņojumu. Ir divējāda sajūta: no vienas puses, es neesmu gluži apmierināts ar padarīto darbu, ar to, ko mēs esam veikuši, bet, no otras puses, tas tik tiešām ir sākums, lai mēs beidzot varētu spert soļus tiesiskas valsts virzienā, kad tiek nosauktas amatpersonas, kuras ir uzskatāmas par līdzvainīgām visā šajā afērā.

Kas ir manas neapmierinātības iemesls? Tas ir pietiekoši vienkāršs. Mūsu komisija it kā iesāka ar trim miljoniem, bet diemžēl komisijas darbības laikā mēs saskārāmies ar faktiem, ka būtu jārunā nevis par trim miljoniem, bet vismaz par 200 miljoniem ASV dolāru lieliem zaudējumiem, kuri ir radušies “Latvenergo” darbības vai bezdarbības rezultātā. Diemžēl šajā kontekstā arī nav nosauktas pilnīgi visas vainīgās, vismaz politiskās amatpersonas.

Es gribu atgādināt, ka diemžēl mūsu komisija nepaspēja pievērst pienācīgu uzmanību afērai, kura ir notikusi starp “Latvenergo” un uzņēmumu “Rīgas siltums” 63 miljonu latu apmērā. Mūsu komisija tikai pieskārās Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam 71 miljona ASV dolāru apmērā, bet atkal neattīstīja šo lietu laika trūkuma dēļ. Šeit vēl varētu pieminēt 37 miljonu lielo summu, kura ir radusies attiecībās starp “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecību”. Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Viens no galvenajiem slēdzieniem, pie kādiem ir nonākuši komisijas locekļi - un viņu ir vairākums - ir tāds, ka acīmredzot “Latvenergo” vispār nekad nav bijis parādā bankai “Baltija”. Šie 10 miljoni, manuprāt, ir absolūti nepamatoti.

Kādā ziņā man ir gandarījums tieši par komisijas darbu? Es šeit negribu runāt pat par trim miljoniem, kuri ir nonākuši kādai privātpersonai kabatā. Lielākais gandarījums ir tas, ka Šķēles iecerētā afēra, kad viņš bija valdības vadītājs un kad tika plānots aktīvi sākt “Latvenergo” privatizāciju 1997.gada septembrī, ir totāli izgāzusies.

Es gribu atgādināt jums arī pāris skaitļu. “Latvenergo” aptuvenā bilances vērtība sastāda apmēram 920 miljonus latu, bet uz privatizāciju tas bija novērtēts par 92 miljoniem latu. Ņemot vērā visas šīs afēras, reālā naudas summa, kuru tika plānots samaksāt par šo milzīgo energouzņēmumu, sastādīja 14 miljonus latu. Faktiski vērtība atšķiras gandrīz 100 reižu no patiesās vērtības.

Mums visiem ir ļoti labi zināms, ka tas, kuram piederēs “Latvenergo”, tas arī diktēs visus spēles noteikumus mūsu valstī. Mēs visi būsim atkarīgi no šā monopoluzņēmuma, un par to mēs varam pārliecināties, ja paanalizējam afēru, kas saistīta ar “Lattelekom”, jo tarifi mums aug nevis pa dienām, bet pa stundām.

Diemžēl komisija bija spiesta iziet ārpus savām pilnvarām, kuras mēs paši sev bijām it kā noteikuši. Mums bija jānosaka tikai to likumu pārkāpumi, kuri ir atļāvuši, vai pieļāvuši vienu vai otru afēru, mums bija jānosauc arī politiski atbildīgās amatpersonas. Mēs to arī izdarījām jau pietiekoši sen, bet savā darbībā komisija sastapās ar atsevišķiem pārsteigumu pilniem faktiem, ka, ja nebūtu aktīvi darbojusies mūsu komisija, tad ļoti pasīvi būtu darbojusies arī Ģenerālprokuratūra. Tad acīmredzot ne pret vienu amatpersonu, iespējams, nebūtu celta apsūdzība. Tas ir viens no lielākajiem komisijas nopelniem, ka tomēr kaut kāda virzība šeit notiek.

Arī komisijas ziņojumā ir ietverta sekojoša lieta: objektīvie faktori, kas traucējuši šīs krimināllietas tālāku izmeklēšanu, ir operatīvās darba grupas sadrumstalotība un iegūtās informācijas neefektīva izmantošana, Ģenerālprokuratūras nepamatota piesardzība tiesu sankciju saņemšanā, drošības līdzekļa piemērošanā un apsūdzības izvirzīšanā aizdomās turamajām personām, Ģenerālprokuratūras nepamatotā iesaistīšanās politiskās polemikās ar atsevišķiem Saeimas deputātiem. Komisijas atlaišanas...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. (Zālē troksnis.) (Starpsaucieni: “Papildu laiku! Stundu!”)

J.Ādamsons. Ja man varētu iedot 2 minūtes, tad es neizmantošu otru laiku.

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu, Ādamson?

J.Ādamsons. 2 minūtes.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi, ka Ādamsona kungs runā vēl 2 minūtes?

Kāds no zāles. Stundu!

J.Ādamsons. Es varētu, runājot par šo problēmu, izmantot arī veselu stundu, tāpēc ka tā ir ļoti nopietna.

Vakar es atgriezos no starptautiska semināra, kurš notika Baltijas Asamblejas ietvaros Narvā, kur tikās politiķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem. Viena no centrālajām problēmām bija veltīta tieši energosistēmas privatizācijai. Paldies Dievam, ka Lietuvas kolēģi ir mācījušies no mums un ir pieņēmuši likumu, kas nepieļauj energosistēmas privatizāciju, un tur 100% akciju pieder valstij. Arī Igaunijas kolēģi ir pārskatījuši šo normu un atcēluši iepriekšējos privatizācijas noteikumus.

Atgriežoties pie ģenerālprokurora kandidatūras un pie iemesliem, kāpēc es esmu kategoriski iestājies par to, ka ģenerālprokurors nevar vadīt šo sistēmu.

Man ir jāpiekrīt arī Panteļējeva kungam, ka ģenerālprokurors iesniedza savu atlūgumu tajā laikā, kad tika saņemta atbilde no Lihtenšteinas. Bet attiecībā uz to, kas skar Lihtenšteinas un mūsu Izmeklēšanas komisijas, kā arī Ģenerālprokuratūras attiecības, jāteic, ka šeit atkal ir vesela virkne pārsteigumu.

Vairāk nekā pirms pusgada mūsu komisija panāca, ka Lihtenšteina sniegs mums nepieciešamo palīdzību. Diemžēl Ģenerālprokuratūras pārstāvji nav atraduši iespēju apmeklēt Lihtenšteinu, lai šo palīdzību saņemtu. Tas ir absurda kalngals! Es uzskatu, ka ģenerālprokurors, kurš lobē viena vai otra ekonomiskā grupējuma intereses, nedrīkst atrasties savā amatā! Diemžēl Ģenerālprokuratūra neuzskata par nepieciešamu pārbaudīt to informāciju, kura ir publicēta Viļa Selecka grāmatā, par kuru saskaņā ar likumu būtu nepieciešams vismaz ierosināt pārbaudi, bet arī tas nenotiek, nemaz nerunājot par krimināllietas ierosināšanu, ja ir nepieciešamie fakti.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, arī 2 minūtes ir pagājušas!

J.Ādamsons. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Jūs esat redzējuši teātri, kas ir ticis spēlēts ik nedēļu un kam daudzas stundas ir veltītas. Brīvs reklāmu laiks!

Redzat, Godmaņa laikā no Kriminālkodeksa izņēma veselu nodaļu par noziegumiem pret valsts un tautas mantu. Kad mēs to Juridiskajā komisijā pārrunājām, tad mani sauca par komunistu un visu ko citu, bet tad prokurors un Tiesas senāta priekšsēdētājs piekrita. Ja tādi panti būtu, tad varētu sodīt šos tautas apzadzējus. Kad es to ierosināju Saeimai, ka tie ir jāievieto atpakaļ Kriminālkodeksā, tad gandrīz visa Saeima balsoja “pret”. Jo, redzat, Sadarbības padome grib šo tautu izzagt. Tagad, sēžot arī komisijā... Jūs varbūt vēl atminaties, ka pienāca lūgums, lai mani izslēdz no tās komisijas, jo es prasīju citiem nepatīkamus jautājumus. Es prasīju par “Latvenergo” vērtību. Prasīju to daudziem.

Krasta kungs atzinās, ka “Latvenergo” varētu pelnīt vairāk nekā 200 miljonu latu gadā, ja mēs pareizi pārdotu Daugavas HES ūdeņus. Taču viņš “Latvenergo” taisījās pārdot par 24 miljoniem. Vienreiz un par 24 miljoniem latu, lai gan katru gadu tam vajadzētu pelnīt vairāk par 200 miljoniem latu.

Mēs uz komisiju izsaucām vairākus konsultantus, un es atkal prasīju “nepareizos” jautājumus. Es prasu: “Konsultantu kungi, kam jūs kalpojat? Vai patiesībai?”

“Nē, mēs rīkojamies tāpat kā advokāti - mēs kalpojam mūsu klientam. Mēs dodam to atbildi, ko klients grib.” Tad saprotiet, kā mūsu tauta tiek izzagta, jo konsultanti pastāstīja, ka “Latvenergo” ir vērts tikai 96 miljonus, lai nebūtu parādu, lai gan tas ir vērts 500 reižu vairāk, kā mums skaidroja “Latvenergo” prezidents. Es neparakstīju šo “teātra” izdoto dokumentu un man ir gods par to, jo viņi slēpj daudz daudz vairāk, nekā viņi varētu pastāstīt.

Viņi slēpj to, ka pirmajās sēdēs Sausnīša kungs un Nagļa kungs atklāti pateica, ka šis ir normāls darījums, ka tur nekas nav nepareizs, ka tas ir normāls komercdarījums. Tad viņi to darījumu atļāva. Viņi slēpj, ka Sausnīša kungs paziņoja savai padomei, ka nedrīkst “rakņāties”. Publikai nav jāzina! Bet visvairāk viņi slēpj to, ka Latvijā tieslietu sistēma nemaz nedarbojas. Es prasīju prokuroriem, es prasīju citiem: “Kas mums būtu jāatrod, lai jūs varētu kādu tiesāt?” Un viņi nespēja atbildēt. Jo, redzi, vainīgo tur ir ļoti daudz. “Latvenergo” bijušais prezidents skaidro, ka viņš nesaprot, kāpēc viņš ir vainīgs, jo viņš ir tikai klausījis un klusējis, ka viņš ir godavīrs. Viņš nedrīkst tautai pateikt, ka “Latvenergo” ir vērts 50 miljardus tāpēc, ka viņa priekšnieki negrib to. Un to viņš noklusē.

Viņa priekšnieki gribēja izzagt no latviešu tautas 3 miljonus, bet viņš noklusē. Un ir īpatnēji, ka to parādu, par kuru tā cesija bija, ka to noliedza tas, kas it kā to bija taisījis, - Koemeca kungs, kas sen jau ir aizgājis aizsaulē laikam negadījuma dēļ. Viņš teica saviem grāmatvežiem, un tā arī norēķinu centra grāmatveži izprata, ka tāds darījums nemaz nav bijis. Bet kādam gribējās to darījumu uztaisīt. Izmeklēšanas komisijā mēs redzējām, cik veikli cilvēki var rakstīt parādus. Un cilvēki, kas pat nerunā latviešu valodu. No Ventspils. Mēs redzam, kas valda pār mūsu zemi. Un no šā posta mums ir jātiek vaļā. Un to teātra spēli mums vajadzētu beigt. Neviens šeit nemeklē īsti vainīgos.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Laiks beidzies, Valdmaņa kungs.

Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu pateikt paldies komisijai par šo ilgo darbu un par rezultātiem, kas mums tomēr dod zināmu skaidrību par notiekošo... Arī tie ir rezultāti. Kaut arī vainīgie vēl nav nosaukti vārdā un nav saukti pie tiesas. Bet skaidrība jau ir sākums uz šīs nelaimes risinājumu.

Tie 3 miljoni zaudējumu mūsu valsts budžetam - tas jau ir tikai tāds neliels simbols. Es domāju, ka tikko teiktais, ko dzirdējām no kolēģa Ādamsona, arī atspoguļo mūsu stāvokļa nopietnību, un tad nav jābrīnās, ka mums trūkst līdzekļu - vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā - tādām sfērām kā izglītībai, veselības aprūpei, valsts aizsardzībai, zinātnei. Uz visām pusēm mums trūkst. Nu nav ko brīnīties, ja tie līdzekļi plūst miljoniem un miljoniem kaut kur uz ārzemju firmām un bankām un neviens par to nav atbildīgs.

Tātad - kas te notiek? Vai tā ir likumu nepilnība? Labu atziņu mēs dzirdējām no Panteļējeva kunga, ka ir dažu likumu trūkums... Ja tas ir tā, tad es teiktu, ka nav spiedīgāka uzdevuma šai Saeimai, neviens cits likumprojekts... neviens cits darbs nav tik spiedīgs, kā tieši to labojumu vai papildinājumu pieņemšana, kas dotu iespēju šādas norises izsekot un sekmīgi atrisināt. Varbūt tā ir amatpersonu nespēja. Tā liekas, ka prokuratūrai nav spēka un visai mūsu tiesību sistēmai nav spēka. Bet nevar būt tā, ka viss ir kārtībā. Var būt, ka abi šie trūkumi vai to summa ir mūsu lielā nelaime: mums ir attiecīgu likumu trūkums - tādu likumu, kas dotu vajadzīgo instrumentu tiesību iestādēm, - un arī amatpersonu kaut kāda nespēja. Varbūt šī summa ir mūsu nelaime. Bet nekādā ziņā nevar teikt, ka viss ir kārtībā.

Un tāpēc es iesaku mums papūlēties, pirms 6. Saeima beidz savu darbu, sakārtot likumdošanu. Tas ir mūsu primārais uzdevums - sakārtot to tiktāl, lai varam nākotnē novērst un, ja tādi notiek, izsekot un atrisināt visus šāda veida pārkāpumus, celt tos gaismā. Lai turpmāk mūsu valstij šādi zaudējumi vairs nerastos.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Senos laikos bija tādi simboliski svētumi, tā saucamās svētās govis. Bet tagad izrādās, ka svētās govis ir arī mums, brīvajā Latvijā. Vispirms mēs sadūrāmies ar tādu svēto govi - valsts banku, kura tēlo valsti valstī; par to mēs nesen pārliecinājāmies, apskatot budžeta jautājumus.

Tālāk mēs jau satiekamies ar svēto govi, ko sauc par masu informācijas līdzekļiem. Tie uzskata jau paši sevi par tautu - nu, dabīgi, tādi ir tikai atsevišķi, ne jau visi, - un par vienīgajiem tautas pārstāvjiem un vienīgajiem tautas taisnības nesējiem.

Nu mēs esam sadūrušies, noklausoties Panteļējeva kunga ziņojumu, ar vēl vienu svēto govi - prokuratūru. Latvijā it sevišķi ir jāieklausās tādos prokuratūras vadības uztraukumos, kurus mēs visi dzirdējām gan pa radio, gan televīzijas pārraidēs, - par to, ka Saeimas komisija atļaujas norādīt, kā un kas darāms. Bez šaubām, profesionalitāte ir apsveicama lieta, tomēr profesionalitāte nav vienīgā prokuratūras štata darbinieku prerogatīva, ir vēl arī citi juristi, kas lietu pārzina ne sliktāk kā prokuratūras štata darbinieki. Tādēļ nav mums Saeimā pieņemama tāda prokuratūras nostādne, ka viņa vienīgā spēj pieņemt pareizus lēmumus par to, pēc kura panta ierosināma viena vai otra lieta. Bez šaubām, prokuratūra pēc sava statusa ir tiesīga to darīt un tas tai ir jādara. Bet tai arī ir jāatbild par to, ko tā dara. Noklausoties Panteļējeva kunga ziņojumu, varam secināt, ka 3 miljonu lietā ir nepieciešams ierosināto lietu pārkvalificēt pēc citiem pantiem. Ja tas būtu vienīgais gadījums, teiksim, to 3 miljonu lietā, nu tad varētu teikt, ka tā ir kļūda vai kaut kāda nezināšana. Bet izrādās, ka ar līdzīgu situāciju man nācās pašam sadurties, strādājot G-24 kredītu lietas izmeklēšanas apakškomisijā, izskatot jautājumu par tām krimināllietām, kas ir ierosinātas par G-24 kredītiem. Un uzkrītoši ir tas, ka arī šoreiz lietas ierosinātas pēc tādiem pantiem, par kuriem jau iepriekš zināms, ka rezultāta nebūs. Taču par šo problēmu, tas ir, par valsts naudas izšķērdēšanu, kodeksā (es gan konsultējos ar citiem juristiem, es pats neesmu tik zinošs kodeksa jautājumos) ir daudzi citi panti, pēc kuriem varēja ierosināt lietu, veikt izmeklēšanu un gūt rezultātus ar vainīgo atrašanu, nevis ar lietas samudžināšanu.

Tādēļ uzskatu, ka prokuratūrai ir nopietni jāieklausās Saeimas komisijas norādījumos 3 miljonu lietā un nevajag uzskatīt sevi par vienīgo kompetento profesionāli, un turpmāk elastīgāk jāierosina lietas pēc tādiem pantiem, kas palīdz vainīgo atrast, nevis lietu samudžināt. Es domāju, ka mēs arī G-24 kredītu lietas izmeklēšanas apakškomisijā (vēl galīgā lēmuma nav) iesim tādu pašu ceļu, ka prokuratūrai tomēr būs jārēķinās ar Saeimas domām. Svēto govju laikam ir jābeidzas.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Sakarā ar ierobežoto debašu laiku es negribētu plašāk izteikties un izvērtēt visu komisijas ziņojumu kopumā, es gribētu tikai runāt par vienu jautājumu, kas bieži vien saistās ar šo lietu - par mūsu likumdošanas nesakārtotību.

Ziniet, tās runas par mūsu likumdošanas nesakārtotību ir parasti ļoti raksturīgas tiem, kas negrib vai neprot kaut ko darīt. Un tad viņiem visur vainīga ir nesakārtotā likumdošana. Es negribu teikt, ka mūsu likumdošana būtu ideālā stāvoklī, bet katrā ziņā tā lielā mērā nodrošina jau šodien cīņu ar noziedzību.

Šajā sakarā es gribētu pieskarties dažiem momentiem. Es, no vienas puses, varētu piekrist Panteļējeva kunga apgalvojumam, kas izskanēja ne tikai ziņojumā šodien, - ka būtu nepieciešams sīkāk noteikt šīs izmeklēšanas komisijas kompetenci. Bet vienlaikus es gribu teikt, ka šī kompetence ir jau tomēr ierobežota un zināmas nepieciešamās tiesības ir. Protams, tās varētu būt lielākas, jo daudzām ārzemju parlamentārajām komisijām ir daudz lielākas, it sevišķi vēl tiesības pieaicināt neatkarīgos prokurorus, veikt citus pasākumus, nozvērināt... un tā tālāk, un tā tālāk. Bet arī šodien tā dod... Un man liekas, ka mēs to neizmantojam.

Nākamais jautājums ir saistīts taisni ar to, ka daži advokāti uzskata, ka viņi var nenākt... Es domāju, ka komisija šajā ziņā neizmantoja tās tiesības, kas viņai ir. Advokatūras likums gan saka, ka advokāti var neliecināt par zināmiem jautājumiem, bet nekur un neviens likums neatļauj advokātam neierasties uz komisijas sēdi un neliecināt par tiem jautājumiem, par kuriem viņam ir tiesības liecināt un par kuriem komisijai ir tiesības pieprasīt liecināšanu.

Un arī līdz šim pastāvējušie ierobežojumi runā tikai par to, ka viņi nedrīkst liecināt par to, ko viņi ir uzzinājuši sakarā ar savu klientu uzdevumu, tas ir, ja viņiem ir vienošanās ar klientu un viņi ir veikuši lietu. Tātad katrā ziņā no šiem advokātiem būtu jāpieprasa, ar kādu klientu tad viņiem ir šī vienošanās un kāda ir viņu un tā klienta vienošanās, kura pastāv, kādi uzdevumi ir viņiem uzticēti. Un, ja viņi ir darījuši kaut kādus citus darbus ārpus šīs vienošanās, kura viņiem ir, tad par tiem ir jāliecina attiecīgajai komisijai un viņi nevar izvairīties no šādām liecībām.

Un vēl viens. Tas stāsts, ko savulaik arī viens komisijas loceklis te sirsnīgi izplatījis, - ka šo darījumu ir veicinājis tas mūsu labojums Maksātnespējas likumā, kas noteica, ka piedziņu var izdarīt... piedziņas izdarīšana tiek apturēta, ja ir nodots privatizācijai... un šajā gadījumā var privatizēt tikai ar Privatizācijas aģentūras piekrišanu. Un ka tāpēc, lūk, parādījusies šī Luksemburgas firma. Vai tiešām to var saprast tā, ka šis labojums attiecās vienādā mērā uz Beriju un arī uz šo Luksemburgas firmu? Un vai varētu iedomāties, ka Luksemburgas firma varētu panākt šo Privatizācijas aģentūras piekrišanu vieglāk, nekā šeit esošais Berija kungs, kas ir Latvijas tiesas iecelts likvidators? Tas ir arī pilnīgs absurds, jo viņi abi ir vienādā stāvoklī un neviens Luksemburgas firmas pārstāvis nenāktu šeit un neprasītu... un neriskētu ieguldīt savu naudu, ja viņam nebūtu drošības, ka Privatizācijas aģentūra šādu piekrišanu dos. Tātad: ja viņi vispār ir uz to parakstījušies, ja viņi vispār ir kaut ko darījuši, tad katrā ziņā viņiem jau bija tas nodrošinājums - Privatizācijas aģentūras piekrišana - iepriekš, nevis pēc tam.

Un visbeidzot. Par tā saucamo daudzcietušo oriģinālu - garantijas oriģinālu, kas ir cietis. Mūsu likumdošana, respektīvi, Ministru kabineta noteikumi par lietvedību, stingri nosaka, kādām ir jābūt dokumentu kopijām. Tie, kas ir redzējuši to kopiju, kas atrodas šajā lietā, uzskata, ka tas vispār nav dokuments, ka tam nav visu to nepieciešamo regāliju, lai to varētu pieņemt par dokumentu un ievietot jebkurā krimināllietā vai civillietā.

Tātad es domāju, ka vajadzētu komisijai vērst savā tālākajā darbībā uzmanību uz visiem šiem momentiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, primārais šajā lietā ir tas, ka Saeimai faktiski bija jāuzņemas prokuratūras funkcijas, un tas ir bēdīgi, nožēlojami un slikti. Jo Saeima nav profesionāla, deputāti nav gatavi šim darbam (varbūt ir ļoti mazi izņēmumi) un, protams, šo darbu profesionāli veikt nespēj. Un nespēs droši vien arī nākotnē. Redziet! Un tāpēc komisijas priekšsēdētājs bija spiests konstatēt un sacīt, ka ir secinājums, ka ir progress izmeklēšanas gaitā. Pēc ilgas izmeklēšanas ir progress izmeklēšanas gaitā. Bet vai tas ir daudz vai maz, kad mēs gaidījām šo rezultātu? Un ne velti Panteļējeva kungs teica: tikai tad, kad vainīgie, tā sakot, saņems sodu, - tikai tad Latvija kļūs par tādu un tādu valsti, un tā tālāk. Tā ir tāda filozofija, kuru mēs varam filozofēt jebkurā vietā, kafiju dzerot.

Jā, taisnība, ka šī izmeklēšanas komisija bija kā tāds savdabīgs Damokla zobens, kā drauds: sak`, noķersim beidzot tos blēžus, kuri te Latvijā ir dažādos laikos izsaimniekojuši simtiem miljonu latu dažādās afērās, kuras nu ir sen jau aizmirstas. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, nekas nav aizmirsts!”) Protams! Diemžēl aizmirsts ir tāpēc, ka nekas netiek darīts šīs lietas labā. Un, lūk, mani, godīgi sakot, apbēdināja izmeklēšanas gaitā tas, ka faktiski izmeklēšana tika pārvērsta par divu cilvēku izrādīšanos. Faktiski divu cilvēku, jo pārējie komisijas locekļi bija visai atturīgi intervijās, un tā tālāk. Tas bija Panteļējeva kungs, kas allaž, katru reizi... tā sakot, ola vēl nebija izdēta un vēl šodien nav izdēta, taču kladzināja uz visām pusēm. Un, protams, Ādamsona kungs. Divi vīri. Es domāju, ka izmeklēšanas komisijai to nevajadzēja darīt, jo tas lielā mērā traucēja izmeklēšanas komisijas darbu. Ja, pabeidzot kāda cilvēka izprašņāšanu, tūlīt publiski paziņo pa visu Latviju, ka, lūk, tas un tas, un tas, tad nākamais, kurš droši vien tiks aicināts uz komisijas sēdi, jau sāk spicēt ausis un gatavoties visām šīm lietām, un domā, kā komisiju veiklāk aptīt ap pirkstu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tādēļ man liekas, ka nākotnē šie noteikumi par izmeklēšanas komisijām ir jāpapildina, un diez vai vajadzīgs komisijas locekļu zvērests. Varbūt. Lai nenotiktu, lūk, šādas lietas.

Vienīgais, godīgi sakot, ir tas abstraktais, kas, man liekas, varbūt dos rezultātu. Jūs teicāt par Lihtenšteinu, ka nāk ziņas no turienes... Bet tas ir pagaidām, tā sakot, mums neatklāts... un tikai tādu vīziju līmenī. Varbūt. Tā kā tas ir gadu garumā, cilvēku interese, protams, ir sakāpināta, un cilvēki gaidīja, nervi tika kutināti. Nu ir labi, bet es domāju, ka te patiešām ir jādomā par to, kā aktivizēt citu institūciju darbu, kas patiešām atbildīgas par to, lai šādas lietas tiktu atklātas. Un skaidrs, ka ir ļoti grūti izmeklēšanas komisijai - es to ar atbildības sajūtu saku - iedziļināties šādās lietās.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es citēšu dažas rindas no viena pētījuma. Darījuma laikā Šķēle bija premjers. Viņam zvanīja, viņu brīdināja, ka briest blēdība, tomēr, kā vēlāk pats apgalvoja, viņš neko ne jutis, ne zinājis, it kā ausīs būtu korķi, acīm priekšā apsējs, mutei - atslēga. Atkal pazib pieminētais Andris Grūtups - smalko darījumu meistars, Šķēles kompanjons vairākos brutālos privatizācijas gadījumos. Tātad atkal zināma aina. Zagļi krūmos velk maisu ar miljoniem, un nepavisam nejauši tuvumā nonāk arī mūsu varonis. Un nekad viņš neko ne redz, ne zina, un, protams, viņa kabatā ne santīma. Tā paziņo prokurori. Taču loģika liek domāt pavisam ko citu. Notikumu gaita liecina, ka afēra nebija iespējama bez visaugstāko varas iestāžu atbalsta. Ne velti Saeimas deputātu komisija ierosināja sākt operatīvās izmeklēšanas lietu pret Šķēli. Biznesa aprindās cirkulē viedoklis, ka “Latvenergo” 3 miljoni bija viens no tiem darījumiem, kas palīdzēja “Ave Lat” grupai atrisināt finansiālas problēmas, kas tika minētas pētījumu sākumā. Ar “Latvenergo” saistās vēl daži mīklaini darījumi un ieceres, kuros atkal bija iesaistīts Šķēle. Aizdomas izraisīja Šķēles milzīgā ieinteresētība ņemt 72 miljonus ASV dolāru lielo kredītu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Es ceru, ka mēs, kolēģi, to atceramies. Daudzi izteicās, ka šie miljoni nav vajadzīgi un ka tie saistīs rokas Latvijas valdībai. Bet Šķēle visus iebildumus noraida. Pēc tam atklājās, ka mūsu valsts hidroelektrostacijas bija ieķīlātas par nožēlojami zemu cenu - 92 miljoniem dolāru. Speciālisti apgalvoja, ka to patiesā vērtība ir desmit reizes lielāka. Vai nebija izkaldināti plāni vēl vienai grandiozai afērai - “Latvenergo” iztirgošanai? Un tā tālāk.

1995.gada decembrī, kad sākās diskusijas par Šķēles piemērotību premjera amatam, daudzi sprieda - bagātais, kas paspējis miljonus saraust, vairs nezags. Naivas cerības! Sīkais zaglēns laimīgs par krūmos atrastu tukšu pudeli, bet superblēdim jānočiepj miljoni, lai gandarījumu justu visi.

Es citēju. Lai radioklausītāji, ja varbūt klausās, zinātu: tā ir Viļa Selecka sarakstītā grāmata “Andris Šķēle - leģendas un patiesība”. Šie nav mani vārdi.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Marjašas kundze gribot dzirdēt par prezervatīviem. Marjašas kundze, es jums vēlāk individuāli to izstāstīšu. (No zāles deputāte R.Marjaša: “Paldies!”)

Šodien mēs noklausījāmies parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Tas, ka tos 3 miljonus neatradīs, mums bija skaidrs jau pašā sākumā. Jo komisiju sāka vadīt “Latvijas ceļa” pārstāvis Panteļējevs un viņa vietnieks, bijušais “Latvijas ceļa” pārstāvis Ādamsons. Un izmeklēja. Ko viņi izmeklēja? Kā pazuda “Latvenergo” 3 miljoni. Privatizācijas aģentūra deva “Latvenergo” atļauju pārskaitīt naudu. (Starpsauciens: “Kur tā nauda!”) Kas tad ir Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors? Tas arī ir “Latvijas ceļa” pārstāvis - Naglis. Un iedomājieties: “Latvijas ceļš” izmeklē kādu citu afēristu - teiksim, Nagļa - lietu. Naglis to pārskaitījuma atļauju, cik mums ir zināms, ir devis sestdienā kopā ar Šadinovu. Laikam savā mājā, kur viņi kopā dzīvo. Deva atļauju pārskaitīt to naudu uz Lihtenšteinas firmu. Nu padomājiet! Un Panteļējevs te pūš visu laiku miglu veselu gadu, ka viņš nu atradīs. Kur tad tā nauda ir? Jau sen ir zināms, kur tā nauda ir. Ja tiešām valstī grib atrast to naudu, tad aizsūtiet visus kopā ar izmeklēšanas komisiju uz kūdras purvu, lai viņi visi tur strādā. Ar visiem tiem advokātiem, kas tur iejaukti. Un tad, kad viņi saka, ka viņi var pateikt, kur tā nauda ir, tad laidiet viņus ārā. Ja viņi nevar pateikt, lai viņi tur strādā atlikušo laiku. Lai mierīgi strādā, taisa briketītes, un tautai būs briketītes, ko kurināt. Un to naudu ar laiku jau atradīs, jo citam varbūt tur apniks un gribēs kaut kādas citas izmaiņas. Tas jau ir skaidrs. Tagad Ādamsons uztraucies, skrien pie Panteļējeva. Jūs taču visi esat draugi - Panteļējevs, Ādamsons, Naglis. Viss “Latvijas ceļš”. Un par to naudu noteikti zina cilvēki. To noteikti zina gan Panteļējevs, gan Ādamsons... viņš te citreiz nāk uzstāties, ka viņš visu zina. Nu, ja jūs zināt, Ādamson, tad jūs esat līdzdalībnieks. Tad Ādamsons ir līdzdalībnieks. Ādamsons ir tā pati “Latvijas ceļa” filiāle, no kā tas “Latvijas ceļš” sastāv. “Latvijas ceļš” tagad iztaisīja nez cik filiāļu. Viena - Ādamsona filiāle, viena - Šķēles filiāle... Un tautai visu laiku pūš miglu acīs. Tā ka tas viss ir skaidrs. Visiem vajag kopā... (Starpsauciens: “Noķert zagļus ir ļoti grūti!”) Bet ja kā komisijas vadītājs būs viens no “Latvijas ceļa” pārstāvjiem, vienalga, kurš kungs, šoreiz Panteļējevs, jo viņš labi māk runāt... viņš, saprotiet, senāk vadīja... ideoloģiskajā darbā daudz strādāja; veci cilvēki, kuri ņēma “Rīgas Balsi”, saka, ka vienmēr 2.lapā Panteļējevs stāstījis par komunisma gaišo nākotni. Ja Panteļējevs izmeklēs otru “Latvijas ceļa” pārstāvju mahinācijas, tad jājautā - nu ko jūs te gribat atrast? Labi, vēlēšanu kampaņa jums iet. Strādājiet! Bet, ja mēs gribam to lietu parlamentā izmeklēt, tad nekad nedrīkst būt tā, ka vienas partijas cilvēks vai vadītājs izskatītu citas partijas afēristu darbību. To jau te viens... te vairāki kādreiz ir runājuši, ka Privatizācijas aģentūru atlaidīs, bet kā tas aiziet... Ministru kabinets... Es nezinu, Krasta kungs nekā tur nevar izdarīt. Vai nu viņš ir par mīkstu, vai arī ir ierauts tajā lietā iekšā. Viņš kādreiz bija ministrs par privatizāciju, kad notika visa šī afēra. Un kas tautai? Tautai nekā nav. Pat Marjašas kundze... kā jūs te sakāt, grūti ar tām citām lietām.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, ļoti gribētu just līdzi komisijai, ko vadīja Panteļējeva kungs un vada tiešām vēl joprojām. Jo šai deputātu komisijai nav kriminālprocesuālu tiesību. Es domāju, ka daudzi gribētu redzēt to, ka šī komisija vai nu izvēlas kādu drošības līdzekli, vai uzliek roku dzelžus personām, kuru rīcību komisija savā darbā ir noskaidrojusi un kuras tā tur aizdomās; paši komisijas locekļi to droši vien labāk zina.

Es, protams, noklausījos šo ziņojumu un mazliet rūpīgāk iepazīšos vēl arī ar rakstīto tekstu, un katrā ziņā varu teikt, ka es esmu pateicīgs komisijai par to, ka mēs esam informēti par to. To acīmredzot nevarētu izdarīt, ja šāda komisija nebūtu izveidota, ja visa šī informācija paliktu tikai prokuratūras ietvaros.

Tomēr vienlaicīgi arī jāsaka, ka man nav skaidrs, kāpēc mani mana bijusī partija savulaik neizvirzīja darbam šajā amatā, jo man tomēr ir jurista izglītība, pieredze iekšlietu ministra amatā, un jāsaka, ka arī esmu savulaik izstrādājis darbu, kurš saucas “Organizētā noziedzība: problēmas un apkarošanas iespējas Latvijas Republikā”. Tā ka šinī gadījumā jāsaka, ka, Rubina kungs, es nevaru piekrist jums, ka “Latvijas ceļš” ir savus cilvēkus izsūtījis uz citām partijām un izveidojis filiāles. Jo tā tas nevar vienkārši būt. Jo tad man nav skaidrs, kāpēc es netiku izvēlēts no manas partijas. Bijušās.

Bet nu atgriezīšos pie konkrētā jautājuma. Faktiski mani rosināja tā pati tēma, par ko runāja Bišera kungs. Man bija cits uzdevums. Bet tas, ko teica Bišera kungs... Jā, tiešām, to faktiski ierosināja Paulis Kļaviņš... par “caurajiem” likumiem. Rosinājums bija arī vēl līdz šīs Saeimas beigām šos likumus pielabot. Tomēr es gribu teikt, ka tā nu tas nav. Valstī, tiesiskā valstī nekad nebūs tāda kārtība, ka visi likumi paredzēs visas situācijas un ka likumi tiks izveidoti tādi, ka negodīgi cilvēki (es vēlreiz uzsveru - negodīgi cilvēki!) nemēģinās šīs lietas apiet. Tātad runa ir par ierēdņiem, runa ir par tiem cilvēkiem, kuri faktiski tā vai citādi ir atradušies tuvākā vai tālākā distancē no visas šīs 3 miljonu lietas. Runa ir par šo cilvēku profesionalitāti. Runa ir par viņu atbildību, runa ir par viņu morāli, runa ir par viņu ētiku, par noziedzīgajām tieksmēm, nolaidību jeb, varētu arī teikt, par ieņemamā stāvokļa izmantošanu. Visas šīs lietas ir pat ļoti svarīgas, un tās nevar palikt aizkadrā. Par morāli, ētiku, profesionalitāti runāt ir šajā situācijā daudz svarīgāk, nekā noskaidrot, kur šī nauda ir palikusi. Ja mēs atradīsim šo naudu, - labi! Tad 3 miljoni atgriezīsies. Bet, ja mēs to neatradīsim un šiem cilvēkiem atklāti nepateiksim tieši acīs, ka tieši viņu vainas dēļ, viņu nolaidīgās, noziedzīgās rīcības dēļ ir iespējama mūsu valstī šāda zagšana, tad faktiski rezultāts nebūs sasniegts. Bet, ja mēs šos cilvēkus zinām, tad tas jau ir ļoti daudz. Jo pēc būtības, lai arī kādi būtu likumos “caurumi”, ikvienam profesionālam cilvēkam, jo augstākā amatā viņš atrodas, ir jāredz šīs problēmas. Viņam ir jābūt gatavam šādas rīcības, šādas noziedzīgas rīcības, novērst.

Un, ja šeit varētu tikai teikt, ka šie cilvēki nezināja, tad viņi varētu nākamajā dienā godīgi teikt: “Jā, es tiešām nezināju. Šeit ir tā nauda, tā manā rēķinā tika ieskaitīta, un šeit ir tas rēķins. Es tiešām šeit biju tas nezinītis.” Neviens no šiem cilvēkiem šādu atklātību nevar veikt un nevar sevi šādā veidā nostādīt. Tātad šie cilvēki faktiski ir negodīgi, ar aprēķinu piedalījušies organizētā noziedzībā pret valsti, sabiedrību un konkrēto uzņēmumu. Tātad ir jautājums - ko darīt ar šādiem cilvēkiem?

Nāk prātā nesen lasītais par kādiem uzņēmējiem Rietumos, ka ir tāds kredītuzticamības reitings, to droši vien biznesmeņi zina labāk. Arī par atsevišķām personām. Ne tikai par konkrētām firmām. Par atsevišķām personām tiek pateikts, vai šai personai vispār var ticēt. Jā, šī persona ir piedalījusies šaubīgos darījumos. Nav varēts šā cilvēka vainu pierādīt tiešā veidā, bet viņš ir palicis aizdomās turamo sarakstā. Neuzticamo cilvēku sarakstā. Acīmredzot tad šī ir tā vieta... Mums ir jāveido valstij šāds saraksts, kurā ieraksta cilvēkus, kuriem mēs vairs nevaram uzticēties. Viņus nevar notiesāt. Viņu vainu nevar pierādīt. Bet var pierādīt viņu negodīgumu un viņu naivitāti, kura savienojas ar noziedzību. Tā ka tas varbūt būtu mans priekšlikums esošajai komisijai - mums visiem to domu turēt pie sirds. Un arī tiem, kas turpinās darbu nākamajā Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ir vēl viena “svētā govs”, par kuru varbūt nav īsti pārrunāts šodien, un tā ir Privatizācijas aģentūra. Manuprāt, bez Privatizācijas aģentūras atļaujas... vai nu sestdien, vai kādā citā dienā, ar Šadinovu kopā vai atsevišķi... Nagļa kungs tomēr atļāva šo darījumu nokārtot. Droši vien vienīgais, kas no šā darījuma oficiāli ieguva peļņu, bija advokāts Grūtups - šis inteliģentais un, man šķiet, ļoti glumais kungs, kurš šad tad redzams tepat pastaigājamies no Saeimas uz Ministru kabinetu un atpakaļ uz Valsts prezidenta pili. Kurš bija vienlaicīgi padomnieks ne tikai Berijam, bet arī Ulmanim un Šķēlem. Viņš vislabāk to zinātu pateikt, jo viņš ir oficiāli nopelnījis 250 000 latus. Kuram gan labāk tas būtu zināms? Diemžēl to varētu varbūt uzzināt tikai Novika kungs, ar viņu parunājoties, bet tas ir sen zem zemes. Tā ka mums pārējiem te nekas “nespīd”. Ļoti veikli mūsu pašu izdotais likums viņu sargā. Un viņam nekas nav jāsaka. Tā ka nez vai mēs kādreiz to uzzināsim. Manuprāt, Nagļa kungs vīpsnā par mums visiem, jo viņam jau oficiālā alga ir desmit reizes lielāka nekā deputātiem, tas ir, katram no mums. Tā ka viņš var darīt kā grib un ko grib, un kad grib. Un ir ļoti labi zināms, ka Nagļa kungs varēja neiesniegt deklarāciju, par to arī nekas īpašs viņam nebija. Krasta kungs teica, ka viņš arī neko nevar viņam izdarīt, kad es ar viņu runāju saistībā ar Ķemeru viesnīcas pārdošanu. Un nu ir rezultāts. Ķemeru viesnīca ar visām gleznām tiek pārdota. Piemēram, Ugas Skulmes “Ziedi” (1950.gads) - par 100 latiem, Karagodina “Ziedi” - par 40 latiem, Aleksandra Zviedra “Vakars” - par 15 latiem. Flīģelis, kas Ķemeru viesnīcas zālē atrodas, tas baltais lielais flīģelis - par 100 latiem. Lustra, četržuburu, bronzas, 30.gadi, - par 60 latiem. Viss tajās cenās, ko Privatizācijas aģentūra nosaka. Ka 80% var apmaksāt sertifikātos. Tātad nekādu īpašu izredžu te nav... Tās ir varbūt tādas padrūmas noskaņas un pārdomas.

Es gribu uzsvērt, ka šāda privatizācija, kas tagad notiek... runāja par to, ka “Lattelekom” to jau ir pierādījis, ka, to visu nododot privātajām struktūrām, īpaši ārzemju kompāniju rīcībā, spiež mūsu patērētāju, spiež viņa maku un saērcina tautu, jo tie sakari jau ir kļuvuši vājāki. Vismaz mūsu savstarpējie. No Jūrmalas nevienu vakaru nevar piezvanīt uz Rīgu.

Francijai ir vienota energosistēma un vieni no lētākajiem tarifiem (runāju par enerģijas tarifiem) tikai tāpēc, ka tā ir valsts struktūra. Savukārt Vācijā tā ir privatizēta un tarifi ir ievērojami augstāki. Tā ka patērētājiem šis privatizācijas variants, kas saistīts ar “Latvenergo”, ir ļoti neizdevīgs. Tas ir izdevīgs tikai tiem, kuri varētu par 90 miljoniem šo uzņēmumu nopirkt.

Atmodas laikā viss bija ļoti vienkārši. Visu sagraut, visu sadalīt un visu pārveidot! Bet, visticamāk, šeit ir jādomā par Latvijas nacionālās bagātības, par Daugavas spēkstaciju iegūšanu kāda īpašumā. Šis novērtējums tiešām ir tikai 95 miljoni, jo tā vērtība ir 10 vai pat 100 reizes lielāka.

Gan Stalidzānes kundze, gan Grabovska kungs no elektrotīkliem ir jautājuši to Šķēlem un Krastam. Viņi jautāja: “Kas valdību uz to spieda?” Krasta kungs, kurš toreiz bija ekonomikas ministrs, nav atbildējis uz šiem jautājumiem.

Es gribētu pateikt, ka tautai ir jāsaprot, ka, ja mēs visi kopā neatbildēsim par mūsu valsti, visi kopā nesapratīsim, ka tomēr ir jāpiedalās politikā, jāpiedalās tātad savas valsts pārvaldīšanā... Vēl ir viens mēnesis laika. Pārdomāsim visu to. Varēs atcelt daudzus no šiem likumiem, kas ir pieņemti, un katrā ziņā tādus cilvēkus, kuriem mēs nevaram uzticēties, kuriem mēs esam zaudējuši uzticību... Vai viņi būtu kādi Atmodas laika darbinieki vai tie cilvēki, kuriem esam ticējuši. Jā, vilšanās ir rūgta, bet šodien mēs esam šīs vilšanās galapunktā un mums ir jāveido mūsu nākotne, iesaistoties politikā, aktīvi balsojot un zinot, par ko mēs balsojam. Arī “Latvenergo” darbinieki var mums palīdzēt, skaidrojot visu to, un kopīgi mēs varētu aizstāvēt mūsu nacionālās bagātības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit daudzas runas ir izskanējušas pēc 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijas galaziņojuma vai šā ziņojuma sakarā un daudzas lietas šeit ir pateiktas, bet tā patiesība, kas ir aiz šīm lietām, ir ļoti vienkārša. Tā patiesība ir tāda, ka prokuratūra negrib šo lietu izmeklēt. Tā ir tik vienkārša patiesība, ko katrs var saprast, un tas ir viens ļoti vienkāršs izskaidrojums tam, kāpēc šīs lietas uz priekšu nav virzījušās. Un mēs varam šeit šo lietu konkrēti izanalizēt pa punktiem. Prokuratūra nav nomainījusi drošības līdzekli pret apcietinājumu tām divām personām, kurām ir izvirzīta apsūdzība, tas ir, “Latvenergo” prezidentam un viceprezidentam - Birkānam un Purnim. Šie cilvēki, kaut arī apsūdzība ir izvirzīta, staigā uz brīvām kājām un var justies tā, it kā viņus kāds joprojām piesegtu un it kā nekas nopietns viņiem nedraud.

Otra lieta. Tas ir jautājums par advokātiem - tātad par Čapkeviču, Supi un Grūtupu. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki zina to, kādā veidā šis darījums ir tapis, bet šobrīd, kamēr nav viņiem izvirzīta apsūdzība, tikmēr Advokatūras likums atļauj viņiem piesegties ar šo advokatūras statusu. Arī šajā ziņā vajadzīga pilnīgi konkrēta rīcība no prokuratūras puses, izvirzot konkrētas apsūdzības šiem advokātiem. Tādas iespējas ir bijušas.

Bet, ja mēs skatām šo lietu plašākā kontekstā, tad šī nepavisam nav vienīgā lieta, kur prokuratūra parāda savu darbību liela izmēra noziegumu slēpšanā. Es varu pilnīgi skaidri runāt par vairāk nekā 220 uzņēmumu privatizāciju nomā ar izpirkumu - tur, saskaņā ar Valsts kontroles darbinieku aprēķiniem, valstij ir nodarīts kaitējums, kas ir 1 miljarda latu apmērā. Prokuratūrai bija likumā noteiktas funkcijas - veikt šā privatizācijas procesa uzraudzību tajā laikā, kad tas notika. Prokuratūra šo uzraudzību neveica - viņa šo uzraudzību neveica, neskatoties uz to, ka bija no cilvēkiem saņemtas konkrētas sūdzības. Tā vietā tika doti dezinformējoši slēdzieni no prokuratūras puses par to, ka vienā vai otrā uzņēmumā šādi likuma pārkāpumi vispār nav pieļauti.

Es šeit runāju pilnīgi konkrēti par valsts kokapstrādes rūpnīcas privatizāciju. Šī rūpnīca atrodas Rīgā, Sarkandaugavā, Tvaika ielā. Privatizācija nomā ar izpirkumu. Prokuratūra dezinformē sabiedrību. Var atrast vēl arī daudzas citas lietas, bet jau šī viena lieta - par šiem 220 uzņēmumiem un 1 miljardu latu liela kaitējuma nodarīšanu - ir pietiekami nopietna, lai izvirzītu jautājumu par Ģenerālprokuratūras vadības nomaiņu. Es ļoti ceru, ka šis Skrastiņa kunga iesniegtais demisijas pieteikums šādā veidā tiks loģiski atrisināts. Bet uz visu šo nelikumību fona, kas tiek pieļautas, ir ārkārtīgi skumji vērot šo politisko teātri - dažādi varas grupējumi, kas ir vienā vai otrā veidā pilnīgi konkrēti saistīti ar šīm nelikumībām, tagad nu spēlē kaut kādu politisko teātri, tā virspusēji cenšas viens otru apkarot, pateikt kaut sliktu, bet ne jau līdz galam. Tikai tā, lai tur kaut kādas duļķītes parādītos ūdens virspusē, bet nevienam nav intereses šeit nopietni aizrakties līdz ļaunuma saknei. Un var jau arī saprast. Šie politiskie un ekonomiskie grupējumi, kas nosaka varu mūsu valstī, savā starpā ir tik cieši saistīti, ka, sākot nopietni izmeklēt un analizēt kādu vienu konkrētu gadījumu, atklāsies arī daudzas citas lietas. Un to arī šie grupējumi, pat ja gribētu, nevarētu izdarīt...

Un ir ārkārtīgi skumji, ka uz šī politiskā teātra fona cilvēki atkal noticēs skaistiem solījumiem, jaunām partijām, kas ir tikai jaunās avju drēbēs tie paši vecie varas vilki, tie paši šī vecā režīma kalpi. Noticēs solījumiem vai nu no jauno lielbagātnieku partijas, vai arī sarkano sociķu puses, kas sola šeit visu izmeklēt, bet kas tik lieliski spēj spēlēt vienu un to pašu spēli un kas strādā Latvijai nelabvēlīgo ārējo spēku interesēs. Protams, mēs varam arī nevelt vainu uz šiem ārējiem spēkiem, bet ir jautājums - ko mēs varam darīt paši? Un šī ir atbilde - pastāvēt par taisnību un pastāvēt par patiesību. Tikai tā mēs varēsim izveidot nākotnes valsti, brīvu no politmafijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mums ir jāuzdod sev jautājums, kāpēc tas viss ir noticis un vai ir tādi apstākļi - juridiskie un morālie -, kas mums ļauj pārliecināties, ka tas nenotiks nākamreiz. Man nav šādas pārliecības. Un es pateikšu, kāpēc. Arī atsevišķiem kolēģiem, kuri balsoja par vienu citu lietu, kura tika veiksmīgi “norakta” - jau pusgadu. Es domāju, ka izmeklēšanas komisija ir pieļāvusi, apzināti vai neapzināti, paviršību, ja to tā varētu nosaukt, - un ne tikai izmeklēšanas komisija, bet arī prokuratūra. Jo vēl šodien pastāv tāda iespēja - atklāt, pierādīt un nosaukt tās personas, kuras izveidoja finansu norēķinu centru. Tikai tas deva iespēju... Tur bija ielikti pamati šai 3 miljonu afērai, ko veiksmīgi izmantoja vēl citas amatpersonas vai personas. Mēs zinām, kurā laikā tas tika izveidots; zinām pat to, kuros kabinetos tika spriests par šo finansu norēķinu centru, bet komisijas ziņojumā diemžēl nav neviena vārda par to. To ir ļoti labi aprakstījis Zaļūkšņa kungs.

Un otrā lieta. 5. Saeimas laikā mēs izveidojām tā saucamo G-24 kredītu lietas izmeklēšanas komisiju, kura tā arī savu darbu veiksmīgi nepabeidza. Šīs Saeimas laikā mēs izveidojām vēl vienu komisiju, un tapa galaziņojums - jau ar konkrētiem uzvārdiem un ar būtībā aprakstītām viņu (no politiskā viedokļa, es varētu teikt, jo nav juridisku secinājumu) vainas pakāpēm. Un pirms pusgada mēs veiksmīgi “norakām” arī šīs komisijas ziņojumu, ar nodomu, ka Budžeta un finansu komisija to precizēs. Jau pusgadu šīs komisijas ziņojums tiek precizēts. Tagad ir palicis mēnesis, un to varēs izmest miskastē. Un tā arī notiks. Un tāpēc arī tapa šī 3 miljonu lieta, jo tie, kas to darīja, ir pilnīgi pārliecināti, ka nekas ar viņiem nebūs. Un tiešām tas ir gan Saeimas, gan arī prokuratūras un Ģenerālprokuratūras goda jautājums - to atklāt un pieņemt visas juridiskās normas, lai nākotnē tas vairs nenotiktu.

Ņemot vērā attieksmi un to, kādā veidā šie procesi notiek tagad, diemžēl man nav pārliecības, ka tas nenotiks rīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Jurkāna kungs šeit minēja, ka neesot garantijas par to, ka šādi notikumi, šādi noziegumi neatkārtosies nākotnē. Bet es pateikšu, kur ir šī atbilde un kā šo garantiju var iegūt. Pateikšu, kā valstī var nodrošināt kārtību.

Pirmais konstruktīvais punkts ir tas, ka mums valstī ir vajadzīga viena spēcīga antikorupcijas policija ar plašām pilnvarām, kura spēj panākt to, ka politiķiem, kas ir nelikumīgi iedzīvojušies uz tautas rēķina, ir jāatrodas cietumā, turpat, kur visiem pārējiem noziedzniekiem.

Kopējā situācija ir tāda, ka valstī mēs uzlabojumu varēsim panākt tikai tad, kad valsts vadībā būs ideālisti, kas spēs nolikt valsts intereses pirmajā vietā, kaut nedaudz augstāk par savām personiskajām. Tas mazumiņš ir vajadzīgs. Un to ir iespējams izdarīt, un ir iespējams pārtraukt šo grandiozos izmēros notiekošo valsts izlaupīšanu un pārtraukt varas ņirgāšanos par savu tautu gan šajā 3 miljonu lietā, gan arī visās pārējās. Es ticu, ka to var izdarīt. Es ticu savai tauti, es ticu tās gara spēkam, un es ticu, ka, uz tā balstoties, ir iespējams izveidot valsts varu, kas spēj kalpot tautas, nevis politmafijas grupējumu interesēm. Būs grūti, būs neiedomājami grūti, bet grūtības var pārvarēt, un es ticu, ka visi kopā un ar Dieva palīgu mēs to izdarīsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Apsveicu politiskā teātra meistaru, jaunu meistaru - Andreju Panteļējevu, kurš ir sasniedzis gandrīz tādus pašus rezultātus kā vecie politiskā teātra meistari “tēvzemieši” un viņu vadītājs, Jāņa Simsona mīļš draugs Māris Grīnblats!

Es gribu vēl piebilst: ja kāds nezina, kas tur ir noticis (bet tas bija juristu aprindās zināms jau vairāk nekā pirms gada, pirms komisija bija sākusi darboties), tie tad ņemiet un izlasiet 29. jūlija laikraksta “Dienas Bizness” vidējo atvērumu, kur Paidera kungs ir pasakas formā pateicis to, kas mums jau bija pirms gada zināms! Tur ir skaidri saprotams, ka jūs esat visi sasmērēti un tāpēc nekas netiks atrisināts. Tas bija zināms jau pirms gada, un tas viss ir lielisks politisks teātris, kas lieku reizi apliecina, ka politmafija darbojas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs. Jā, nu, pirmkārt, es gribu pateikt, ka acīmredzot ir skaidra viena persona, kura mūsu komisijai jāuzaicina uz komisijas sēdi, - tas ir Jānis Mauliņš. Es ceru, ka jūs liecināsiet komisijā par to, ko jūs pirms gada jau zinājāt. Tuvāko komisijas sēdi mēs noturēsim un noklausīsimies jūsu liecību.

Kas attiecas uz uzstāšanos debatēs, man jāteic liels paldies tiem, kas ir izlasījuši ziņojumu un sevišķi piezīmes, kuras ir izteikuši mūsu cienījamie juristi - Bišera kungs un arī pārējie. Vienīgā problēma mums, neprofesionāliem juristiem, ir parasti tā, ka profesionālie juristi... es esmu vairākas reizes piedzīvojis komisijas sēdes laikā, ka par vienu un to pašu normu, kaut vai par to pašu Civilprocesa kodeksu, trīs juristi (es domāju, pret viņu profesionalitāti, jūs, Bišera kungs, neiebildīsiet), piemēram, Višņakovas kundze, Šadinova kungs un Grūtupa kungs, dod trīs diametrāli pretējas interpretācijas visos trijos gadījumos. Tā ka profesionalitāte droši vien nav ķīla, lai pateiktu, vai attiecīgais jurists interpretē tā vai citādi kādu lietu. Bet katrā ziņā es ņemšu... mēs ņemsim, komisija noteikti ņems vērā jūsu piezīmes, un es pateicos par šīm piezīmēm.

Nedaudz runāšu par to, ko teica Tabūna kungs. Tika pieņemts apzināts lēmums komisijai strādāt publiski, jo, neskatoties uz visu to, ko jūs saucat par “zīmēšanos”, man jāsaka, ka tieši publiskais darba veids bija tas, kas nodrošināja komisijas darba vai izmeklēšanas darba neatgriezeniskumu. Un, ticiet man, nav nemaz tā, kā varbūt jums liekas, nebūt nav tā, ka Panteļējevs gāja... un ka visi uzreiz teica, kas viņiem bija mēles galā. Tieši otrādi, dažreiz mēs pat ar prokuratūras pārstāvjiem saskaņojām un to, ko prokuratūra nevarēja atļauties pateikt, pateicu es, jo prokuratūra bija ieinteresēta, lai tas publiski izskanētu un lai būtu attiecīgā reakcija, lai pēc tam varētu iespējami konfrontēt to ar citām liecībām. Tā nav neapzināta darbība - šī publiskā... Tā ir apzināta darbība, un es ieteiktu visām izmeklēšanas komisijām, to skaitā, man liekas, jūsējai, par kuru mēs vairs īsti nezinām, vai viņa vēl ir vai nav... par televīziju un radio... ieteiktu tomēr arī pielietot šo metodi, lai sabiedrība zinātu, ka vispār tādas komisijas vēl dzīvo, elpo, strādā un ko viņas dara. Jo šis publiskais veids ir tas, kas tomēr nodrošina sabiedrības interesi par šo lietu, kā arī nodrošina zināmus panākumus izmeklēšanā, kaut vai, atkārtoju vēlreiz, provocējot citus cilvēkus dot liecības, tos, kas, piemēram, ir aizskarti iepriekšējo cilvēku dotajās liecībās. Starp citu, tas nebūt nenozīmē, ka es vai Ādamsons vienmēr preses konferencē esam runājuši pilnīgi visu, kas ir noticis komisijā. Jo jautājumi, par kuriem mēs esam nosprieduši, ka tie ir konfidenciāli, tādi ir palikuši un nebūt nav visi izklāstīti.

Rubina kungam un Ozoliņa kungam man ir lūgums, atšķirībā no iepriekšējiem kolēģiem, izlasīt ziņojumu. Tur ir 27. lappuse, kur ir pietiekami daudz pateikts par Latvijas Privatizācijas aģentūru, arī rekomendācijās ir atsevišķs punkts par Nagļa kungu, un te absolūti nav svarīgi, vai viņš ir “Latvijas ceļa” biedrs vai nav “Latvijas ceļa” biedrs. Mūsu komisijas darbā piedalījās visu pārstāvēto partiju biedri, lēmums tika pieņemts kolektīvi, un, ja jūs paskatīsieties rūpīgi to ziņojumu, tad diez vai jūs konstatēsiet, ka Privatizācijas aģentūra būtu sevišķi kaut kādā veidā apieta vai ka attiecībā pret to būtu lietotas kaut kādas maigas frāzes.

Rubina kungam kaut kā vienkārši laikam sajuka “Rīgas Balss” ar “Atmodu”, jo “Rīgas Balsī” es tiešām nekad neesmu publicējies, bet “Atmodā” gan es tiešām rakstīju rakstus, un acīmredzot tie cilvēki, kuri ir viņu konsultējuši, ir tiešām tik veci, ka vairs neatšķir lietas savā starpā... Es atkārtoju vēlreiz, arī runājot par partijas piederību: izlasiet, lūdzu, rūpīgi ziņojumu! Rubina kungs, tas ir iespējams. Tas ir uzrakstīts latviešu valodā. Es domāju, ka jūs mākat lasīt latviešu valodā.

Un nobeigumā es gribētu pateikt par vienu tādu lietu. Zināt, Hamlets teica, ka kaut kas nav kārtībā šajā karaļvalstī, jo te visu laiku tiek cilāts šis jautājums par prokuratūras attiecībām ar Saeimu. Mēs varam mest akmeņus prokuratūras dārziņā, un prokuratūra var mest akmeņus mūsu dārziņā, bet kaut kas nav kārtībā, jo tiešām, teiksim, arī operatīvā izstrāde, kas tiek veikta pret aizdomās turētajiem, uzrāda, ka viņi gaida vēlēšanas. Viņi pilnīgi atklāti savā starpā... viņi saka: “Mums tikai ir jāsagaida vēlēšanas, un tad viss mainīsies.” Un tas nozīmē, ka kaut kas šajā karaļvalstī nav kārtībā, ja kāds krimināllietā apsūdzētais gaida vēlēšanas un uzskata, ka kaut kas mainīsies atkarībā no vēlēšanu rezultātiem.

Un acīmredzot mums tomēr ir jāpadomā par tiesībsargājošo institūciju, to skaitā prokuratūras, neatkarību no politiskās elites, kas būs vai nu tāda, vai šitāda pēc vēlēšanām, bet tagad tā nav pietiekami nodrošināta. Un tieši tāpēc tiem cilvēkiem varbūt ir kaut kāds pamats atsaukties uz to, gaidīt vēlēšanas, nedot liecības, nemitīgi slimot un faktiski sabotēt liecību došanu ar vienu domu - kaut kas pēc vēlēšanām mainīsies. Tas ir fakts.

Taču tas ir arī akmens mūsu dārziņā. Mēs esam tie, kuri esam pieņēmuši tādus likumus, ka šādas domas cilvēkiem var rasties. Un tieši tāpēc es tagad komisijas vārdā aicināšu atbalstīt... acīmredzot nākošajā nedēļā mēs izskatīsim iesniegtās izmaiņas Prokuratūras likumā. Tas būs viens maziņš solītis tajā virzienā, lai tiktu garantēta tiesu varas un politiskās varas savstarpējā neatkarība un lai mēs turpmāk izvairītos no situācijas, ka liecinieki atsakās liecināt, sacīdami: “Es pagaidīšu vēlēšanas un pēc tam es domāšu - varbūt stāstīt, bet varbūt arī ne.” Tā ka es iesaku tiešām jau nākošajā reizē ķerties pie darba, kaut vai pie šīm izmaiņām Prokuratūras likumā, kas jau ir iesniegtas un izskatītas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājuma izskatīšanu beidzam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Kalviņš. Tas ir darba kārtības 35.jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos. Lūdzu!

J.Kalviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja iespējams, paņemiet dokumentu nr.4393. Pēc pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvas šis formulējums ir veidots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Situācija ir tāda, ka saistībā ar reģionālo attīstību, it sevišķi tas attiecas uz Latgales rajoniem, kur ir īpaša aktivitāte, arī Rīgā un Pierīgā, mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka steidzīgi ir jāizdara izmaiņas likumā par pašvaldībām, lai šīs pašvaldības varētu fiksēt, reģistrēt kopīgus uzņēmumus, kur nodarbojas ar plānošanu saistībā ar reģionālo attīstību. Un tādēļ es gribētu lūgt kolēģus atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Piedodiet, vispirms par steidzamību! Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Kalviņš. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Kādi būtu apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam un to izskatīšanu?

J.Kalviņš. Es lūdzu priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt līdz šā gada 11.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 11.septembrim. Iebildumu nav. Un kad izskatīsim?

J.Kalviņš. Izskatīsim sēdē - šā gada17.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 33.punkts - likumprojekts “Enerģētikas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4464. Likumprojekts “Enerģētikas likums”.

Tātad 1. ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt 1.panta 1.punktu ar vārdu... Ja jūs atļausiet, es necitēšu tālāk, jo jums jau ir priekšā šis priekšlikums. Komisijas viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Kolēģi, tālāk jūs redzat šeit dokumentā, ka ir priekšlikums redakcionāli precizēt. Varbūt mēs vienkārši neizskatīsim katru grozījumu atsevišķi, bet, ja kādam būs iebildumi, tad sakiet.

E.Jurkāns. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad redakcionāli precizēt, nemainot tekstu pēc būtības. Paldies.

Par 2.priekšlikumu.

E.Jurkāns. 2.priekšlikums - iesniedzis deputāts Ādamsons. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu?

E.Jurkāns. Čepāņa kungs, bet komisija šo otrā lasījuma redakciju precizē un lūdz atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Komisijas slēdziens ir neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet izteikt 1.panta 11.punktu precizētā redakcijā. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Ja deputāti piekristu, tad mēs tāpat varētu atbalstīt šos precizējumus, kas ir ieteikti nākošajos pantos.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

E.Jurkāns. Liels paldies!

3. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - izteikt 1.panta 31.punktu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 4. - deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Komisija atbalsta, bet lūdz akceptēt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tāpat komisija lūdz atbalstīt 5.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta to, bet tikai precizētā redakcijā. Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tālāk 6. - deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debatēs, Leiškalna kungs, jāpiesakās noteiktā kārtībā. Jūs to neesat izdarījis, bet, ņemot vērā mūsu labās attiecības, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tas tiešām ir normālas parlamentāras sadarbības piemērs. Ja es būtu pieteicies pēc 7.priekšlikuma, Ābiķa kungs, tad būtu ne tādas, kādas ir jums ar Šķēles kungu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt par lietu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es ieteiktu jums tomēr iedziļināties 6.priekšlikumā, ko ir uzrakstījis deputāts Leiškalns vienatnē, un 7.priekšlikumā, kas ir radīts kopā ar deputātu Ādamsonu, un atbalstīt tos, jo tie ir redakcionāli precīzāki pēc būtības. Pēc būtības jau tur nekas nemainās, bet es domāju, ka 6.priekšlikums ir labāks. Es pat nezinu, kāpēc komisija nolēma to neatbalstīt, lai gan komisija visumā atbalstīja lielāko daļu no tiem 78 priekšlikumiem, ko es biju iesniedzis, taču attiecībā uz 1.pantu komisija uzskatīja par vajadzīgu noraidīt šos priekšlikumus, bet es domāju, ka manis izlabotā redakcija nav būtiski atšķirīga, bet ir noteikti labāka par otrā lasījuma redakciju. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt 8., 9. un tāpat arī 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Es lūgšu uzmanību. Komisija ļoti dziļi izvērtēja šos piedāvājumus, bet tomēr palika pie iepriekšējās redakcijas, kas tika atbalstīta pirmajā un otrajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 6. - deputāta Leiškalna priekšlikumu - papildināt 1.pantu ar terminiem šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 7, atturas - 27. Man žēl, bet nav pieņemts.

E.Jurkāns. Tātad Leiškalna kungs jau aicināja atbalstīt deputātu Leiškalna un Ādamsona kunga 7.priekšlikumu, bet komisija, izanalizējusi pirmā un otrā lasījuma redakciju, to neatbalsta tādā veidā.

Sēdes vadītājs. Kolēģis Leiškalns lūdza balsot arī šo viņa priekšlikumu, tādēļ lūdzu... Paldies, Leiškalna kungs, tātad viņš vairs nelūdz balsojumu. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 7. - deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikumu! Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 5, atturas - 23. Arī nav pieņemts.

E.Jurkāns. 8. tāpat ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums - papildināt 1.pantu ar terminu jums piedāvātajā redakcijā, pārnesot to no 17.panta. Komisija līdzīgā veidā neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu grib runāt deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Beigās ir pateikts, kas te ir par lietas būtību. Patiesībā tālāk likuma tekstā ir vesela virkne pantu, kuri pēc būtības ir terminu skaidrojumi. Vēlāk ir vesela virkne pantu, kuriem nav cita seguma kā vien termina skaidrojums. Ņemot vērā likumdošanas praksi, ka mēs vispār likumos terminu skaidrojumus esam likuši sākumā, tos vajag attiecīgi arī šoreiz ielikt kā terminu skaidrojumus, nevis izmētāt pa visiem pantiem lietas, kuras var pateikt likuma 1.pantā. Mēs jau te varam strīdēties...

Kāpēc es neuzstāju par balsojumu? Pēc būtības mēs šo normālo likumdošanas sistēmu jau būsim izjaukuši, ja mēs ierakstīsim veselu pantu, kuram nebūs nekāda cita seguma, kā vien būs izskaidroti termini, kas ir neatkarīgais ražotājs, kas ir atkarīgais patērētājs un tamlīdzīgi. Mēs taču varējām mierīgi nobalsot šos visnotaļ liberālos priekšlikumus, kuri pēc būtības neiespaido pašu problēmu ne vienā, ne otrā virzienā, tikai zināmā mērā sakārto attiecīgo likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Jurkāna kungs. Lūdzu!

E.Jurkāns. Es lūdzu uzmanību, kolēģi! Tātad, kolēģi, būtībā sekojošais Leiškalna kunga priekšlikums ir pamatots no procedūras viedokļa, jo tā mēs esam strādājuši līdz šim, bet, tā kā šis likums ir specifisks, jo pēc terminu skaidrojumiem ir vēl vesela virkne pantu, lai jebkuram, kurš šo likumu lieto, labāk būtu pārredzami terminu skaidrojumi, tad līdz ar to ir arī šīs normas... Līdz ar to komisija tomēr neatbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu un saglabāja pirmā un otrā lasījuma redakciju. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, kura neatbalsta Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 8.priekšlikumu! Kolēģi, mums cita ceļa gluži vienkārši nav. Mums ir jāiet šis ceļš. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 4, atturas - 27. Arī nav pieņemts.

E.Jurkāns. 9. tāpat ir Leiškalna kunga un Ādamsona priekšlikums. Komisija to neatbalsta, un es lūdzu Leiškalna kungu piekrist, jo mēs par principu esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu? Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Līdzīgā veidā komisija neatbalsta arī deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikumu nr.10.

Sēdes vadītājs. Paldies, deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10.priekšlikumu.

E.Jurkāns. 11. - Leiškalna priekšlikums, ko komisija neatbalsta. Viņš piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kolēģis Leiškalns vēlas runāt. Izlemsim šo jautājumu, tad arī šodien beigsim. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Es tik tiešām nevēlos runāt, bet izlasiet, kas ir pateikts šajā 2.panta papildinājumā, un, lūdzu, atbalstiet to. Tas ir ļoti precīzi! Es negribu kavēt šīs augstās sapulces laiku vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc 3 minūtēm mēs izklīdīsim kā Dieva avis. Atbalstīsim deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas ir precīzi saskaņots ar likumu un runā par šā likuma reglamentācijas un darbības jēgu vispār. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Kolēģi! Divas minūtes ir atlikušas.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paradoksāli, bet mēs ar Leiškalna kungu neesam saskaņojuši savus priekšlikumus, un tie ir iesniegti pilnīgi autonomi. Un tātad, ja deputāti no dažādām partijām ir iesnieguši šos priekšlikumus, tad acīmredzot ir jēga ieklausīties šo priekšlikumu būtībā. Es šajā konkrētajā gadījumā aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, kurš precīzi definē šā likuma jēgu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, debates beidzam. Nobalsosim šo priekšlikumu un tad pārtrauksim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim, kolēģi, Leiškalna priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Priekšlikums nr.11. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 30. Ar šo kolēģa Leiškalna uzvaru tad arī šodien beigsim.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēties lūdzu ar identifikācijas kartītēm.

Un kolēģi Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis, Jānis Straume, Juris Sinka, Vents Balodis, Guntars Grīnblats, Juris Galerijs Vidiņš, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Ābele, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Juris Kaksītis, Ojārs Grinbergs, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Jānis Rubulis, Māris Vītols, Raitis Apalups, Viesturs Gredzens un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. 27.augusta Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā - kārtējā sēde - notiks nākošajā nedēļā - 3.septembrī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

(4021. un 4394. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. N.Pēterkops (10.pants) - 1.lpp.

Par darba kārtību - 10.lpp.

(4488. un 4467.-a dok.) - 11.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Emsis - 11.lpp.

(4489. un 4469.-a dok.) - 13.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Leiškalns - 13.lpp.

(4490. un 4470.-a dok.) - 14.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Ābele - 14.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 15.lpp.

(4491. un 4471.-a dok.) - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Vītols - 16.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 17.lpp.

- dep. M.Vītols - 18.lpp.

(4492. un 4472.-a dok.) - 19.lpp.

(4493. un 4473.-a dok.) - 20.lpp.

(4474. un 4474.-a dok.) - 20.lpp.

(4483. un 4483.-a dok.) - 20.lpp.

(4484. un 4484.-a dok.) - 20.lpp.

(4485. un 4485.-a dok.) - 21.lpp.

(4486. un 4486.-a dok.) - 21.lpp.

(4515. un 4515.-a dok.) - 21.lpp.

(4505. un 4505.-a dok.) - 21.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 21.lpp.

(4506. un 4506.-a dok.) - 22.lpp.

(4507. un 4507.-a dok.) - 23.lpp.

(4479. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 23.lpp.

(4531. dok.) - 24.lpp.

(4496. dok.) - 24.lpp.

Debates - dep. A.Rubins - 24.lpp.

- dep. K.Čerāns - 26.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 28.lpp.

- dep. V.Boka - 30.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 31.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 31.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 32.lpp.

- dep. Z.Čevers - 34.lpp.

- dep.E.Jurkāns - 35.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Kreituse - 36.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 36.lpp.

- dep. E.Jurkāns - 37.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 37.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Čerāns - 38.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 38.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 40.lpp.

- dep. V.Stikuts - 41.lpp.

- dep. P.Putniņš - 41.lpp.

- dep. I.Liepa - 43.lpp.

- dep. R.Dilba - 44.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 46.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 47.lpp.

- dep. V.Dinēvičs - 47.lpp.

- dep. A.Rubins - 48.lpp.

- dep. P.Apinis - 49.lpp.

- ekonomikas ministrs L.Strujēvičs - 50.lpp.

(4477. dok.) - 56.lpp.

Motivācija - dep. I.Bišers - 56.lpp.

Par darba kārtību -57.lpp.

(4531. dok.) -58.lpp.

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 58.lpp.

(4371., 4371.-a un 4371.-c dok.) - 59.lpp.

Debates - dep. A.G.Kreituss - 60.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 62.lpp.

- dep. P.Tabūns - 63.lpp.

- dep. I.Kreituse - 64.lpp.

- dep. A.Rubins - 65.lpp.

(4494. dok.) - 65.lpp.

(4218. un 4465. dok.) - 66.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers (106.pants) - 66.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 68.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 69.lpp.

Paziņojums - dep. P.Tabūns - 71.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 71.lpp.

(4241. un 4241.-b dok.) - 72.lpp.

Ziņo - dep. J.G.Vidiņš - 72.lpp.

(4210. un 4210.-b dok.) - 75.lpp.

Ziņo - dep. K.J.Druva - 75.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 76.lpp.

- dep. K.J.Druva - 76.lpp.

(4458. dok.) - 78.lpp.

Ziņo - dep. A.Jirgens - 78.lpp.

Debates - dep. A.Bartaševičs - 79.lpp.

- 81.lpp.

(4381. un 4448. dok.) - 82.lpp.

Ziņo - dep. K.J.Druva - 82.lpp.

(4445. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. R.Jurdžs - 83.lpp.

(4446. dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. P.Keišs - 84.lpp.

Debates - dep. R.Jurdžs - 84.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 85.lpp.

(2730. un 4425. dok.) - 86.lpp.

Ziņo - dep. K.J.Druva - 86.lpp.

(4404. un 4449. dok.) - 99.lpp.

Ziņo - dep. Ģ.V.Kristovskis - 99.lpp.

(3815. un 3815.-a dok.) - 101.lpp.

Ziņo - dep. A.Panteļējevs - 102.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons - 115.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 118.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 120.lpp.

- dep. V.Dinēvičs - 121.lpp.

- dep. I.Bišers - 122.lpp.

- dep. P.Tabūns - 124.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 126.lpp.

- dep. A.Rubins - 127.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 129.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 131.lpp.

- dep. K.Čerāns - 133.lpp.

- dep. E.Jurkāns - 135.lpp.

- dep. K.Čerāns - 136.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 136.lpp.

Galavārds - dep. A.Panteļējevs - 137.lpp.

(4393. un 4413. dok.) - 140.lpp.

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 140.lpp.

(4464. dok.) - 141.lpp.

Ziņo - dep. E.Jurkāns - 141.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 143.lpp.

- 145.lpp.

- 147.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 147.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 148.lpp.