(Sēdes sākums pulksten 17.15)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Godājamie klātesošie! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 30.aprīļa ārkārtas sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, ir jāizskata divi deputātu iesniegumi.

Pirmais, ko iesnieguši desmit deputāti, ir šāds: “Ierosinām atcelt 1998.gada 30.aprīlī pēc Ministru prezidenta iniciatīvas sasaukto Saeimas ārkārtas sēdi. Minētā sēde nav noturama tādēļ, ka Ministru prezidenta Guntara Krasta iesniegtais lēmuma projekts ir pretrunā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 6. un 11.pantu un Saeimas kārtības ruļļa 27. un 28.pantu un tāpēc nav apspriežams.”

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”?

Andris Rubins - “pret”. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Saeimas Prezidijs ir ierosinājis pēc Ministru prezidenta iniciatīvas sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, ko, mēs visi dzirdējām, iepriekš bija ierosinājušas vairākas frakcijas. Visi mēs esam sanākuši uz sēdi, un es domāju, ka tāda sēde ir jānotur.

Sēdes vadītājs. “Par” - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Premjer! Cienījamie deputāti! Acīmredzot var rasties paradoksāla situācija, ka šīs dienas nogalē viena un tā pati valdība būs varbūt saņēmusi uzticību trīs reizes vienas dienas laikā. Vismaz šis iesniegtais premjera priekšlikums liecina par to, ka viņš šodien grib saņemt uzticību trešo reizi. Protams, no loģikas viedokļa tas būs Ginesa rekordu grāmatas cienīgs gadījums.

Taču es gribu runāt arī no normatīvo aktu viedokļa. Satversmes 59.pantā ir teikts, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Šī uzticība ir bijusi izteikta jau augustā, šī uzticības izteikšana faktiski ir notikusi ar neuzticības noraidīšanu, divas reizes tā tika izteikta arī šodien. Vai ir kaut kas mainījies, kopš beidzās iepriekšējā - kārtējā - sēde un sākās šī sēde? Es ceru, ka nekas ārkārtējs pa šo laiku nav noticis. Premjers nav atkāpies, valdība nav atkāpusies. Kādēļ tad ir vēl vajadzīgs šis atkārtotais balsojums par uzticību? Manuprāt, nedz no Satversmes, nedz no Ministru kabineta iekārtas likuma, nedz no Kārtības ruļļa viedokļa tas nav nepieciešams.

Kārtības ruļļa 38.pants, uz kuru atsaucas premjers savā vēstulē, faktiski nesaka neko citu kā tikai to, ka valdības vadītājam ir tiesības sasaukt šādu valdības sēdi. Satversmes 59.pantā, kā jau es teicu, ir prasība, ka Saeimā ir jāgūst uzticības apliecinājums. Bet, manuprāt, visbūtiskākie, runājot par šo jautājumu, ir divi citi panti - Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pants un 11.pants. Proti, 6.pants nosaka, ka tad, ja ir atkāpušies ministri, to skaitā valsts ministri, par viņu uzticību jābūt Saeimas īpašam lēmumam. Šāda īpaša lēmuma nav. Projekta nav. Un šis jautājums arī no Ministru kabineta vadītāja puses netiek tādā veidā nostādīts; es domāju, tas ir pretrunā ar šā 6.panta otrā teikuma prasībām.

Ministru kabineta iekārtas likuma 11.pants. Es to citēšu: “Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki šā likuma 1.pantā minētie ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus pagaidām var uzņemties pats vai uzdot tos pagaidām izpildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetā Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.” Nedz vienam, nedz otram tas šajā gadījumā nav darīts zināms. (Gan viena, gan otra amatpersona ir vienā - fiziskās personas izpausmē.) Tas nav izdarīts, šāds ziņojums nav Saeimā saņemts, un arī Valsts prezidentam tas nav darīts zināms. Pamatojoties uz to, es uzskatu, ka nav pamata pēc būtības izskatīt šo jautājumu šobrīd ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 Saeimas deputātu priekšlikumu - atcelt šīsdienas ārkārtas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs iesniegums. Desmit deputāti ierosina šīsdienas ārkārtas sēdē noteikt debašu ilgumu: 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt deputāti nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu? Balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu - par debašu laika samazināšanu. Piecas minūtes - pirmo reizi, divas minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Vārds Ministru prezidentam Guntaram Krastam.

G.Krasts (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Es prasīju sasaukt šo sēdi, lai beidzot pieliktu punktu nestabilitātes periodam, kas iestājās pēc tam, kad Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija izstājās no valdības koalīcijas. Ir panākta vienošanās, ka “Latvijas ceļa” un Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK koalīcijai pievienojas Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un valdība turpina strādāt.

Ministru kabineta sastāvs tiek papildināts ar jauniem ministriem atlaisto un izstājušos vietā, lai mēs varētu vienlīdz aktīvi strādāt visās jomās, izpildot Valdības deklarācijā un vakar parakstītajā valdību veidojošo frakciju vienošanās protokolā minētos uzdevumus.

Šajā dokumentā valdību veidojošās frakcijas apņemas īstenot pasākumus, lai atbilstoši starptautisko institūciju rekomendācijām koriģētu mūsu Pilsonības likumu un citus likumus atbilstoši starptautiskajām prasībām, vienlaikus nostiprinot latviešu valodas kā valsts valodas statusu.

Panākta vienošanās par frakciju nostāju budžeta jautājumos, kura dod papildu garantiju, ka tiks saglabāts viens no šīs valdības ekonomiskās politikas stūrakmeņiem - sabalansēts budžets - un netiks palielināti nodokļi. Koalīcijas partneri vienojās arī novākt privatizāciju kavējošos šķēršļus, rodot kompromisu arī “Latvenergo” privatizācijas jautājumā.

Valdību veidojošo frakciju vienošanās protokolā minētie uzdevumi ir papildinājums Valdības deklarācijai, kuras realizācija, neskatoties uz iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem sarežģījumiem, nav apstājusies.

Tiek īstenots valdības rīcības plāns situācijas stabilizēšanai. Saeima ir iepazīstināta ar papildu pasākumiem, ko valdība ir iecerējusi īstenot ekonomikas jomā, lai panāktu Latvijas tautsaimniecības lielāku stabilitāti ārējās ekonomiskās vides izmaiņu gadījumā.

Pēdējo nedēļu laikā saņemtais starptautiskais atbalsts pierāda, ka Latvija var balstīties uz saviem tradicionālajiem sabiedrotajiem. Šis atbalsts mūs rosina aktīvi turpināt neatkarīgas valsts cienīgu iekšpolitiku un ārpolitiku, integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, aktīvi uzsākt ASV un Baltijas hartā paredzēto sadarbības pasākumu īstenošanu, normalizēt attiecības ar Krieviju.

Valdības frakcijās ietilpstošo deputātu skaits pagaidām neļauj mums izveidot pastāvīga vairākuma valdību. Tomēr atbalsts no ārpusfrakciju deputātiem un no frakcijas “Latvijai” deputātiem, kuri ir ieinteresēti valsts stabilitātē, manī rada pārliecību, ka būtiskos valsts attīstības jautājumos valdībai šāds vairākums ir.

Nedramatizējot situāciju, tomēr var teikt, ka pašreizējais brīdis pēc savas nozīmes ir viens no svarīgākajiem mūsu valsts neatkarības laikā. Šobrīd izšķiras ne tikai valdības liktenis, bet arī Latvijas valsts tiesības īstenot neatkarīgu iekšpolitiku un ārpolitiku. Politiskā nestabilitāte, krītot pašreizējai valdībai, būtu ne tikai iekšpolitiska, bet arī ārpolitiska problēma.

Šodienas debates Saeimā un divi balsojumi par neuzticības izteikšanu valdībai un Ministru prezidentam parādīja, ka vairākums deputātu spēj vienoties situācijas stabilizācijas labā. Spējai vienoties pašlaik ir visaugstākā vērtība, pat augstāka nekā pagājušā gada augustā, kad valdība sāka darbu. Pagājušogad partijas spēja vienoties, raksturojot to brieduma pakāpi, taču šogad pēc mūsu politisko spēku vienotības spriedīs par visas valsts brieduma pakāpi. Tādēļ aicinu jūs izteikt uzticību Ministru kabineta jaunajiem ministriem:

ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam;

iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam;

izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam;

pašvaldību lietu valsts ministram Jānim Bunkšam.

Izpildot koalīcijas partneru gribu, aicinu arī apliecināt uzticību visam Ministru kabinetam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Ministru prezident! Par gudrajiem parasti ņirgājas, jo viņu teiktie vārdi liekas smieklīgi tikai tādēļ, ka muļķiem vienmēr šķiet, ka tie, kas neatgādina viņus, ir izsmejami. Tā kā muļķu vienmēr pasaulē ir vairāk nekā gudro, viņi laiku pa laikam sarīko dažādas izrādes, ieskaitot karus, uzticības un neuzticības balsojumus, vainas un nevainības apliecinājumus un jebkurā situācijā cenšas gudros pārvērst par klauniem, lai, paslēpušies aiz viņu mugurām, varētu izspēlēt savas ļaunprātīgās muļķības.

Nav lielāka uzdevuma, kā palīdzēt atbrīvot cilvēkus no visa neīstā, nepatiesā, melīgā, ākstīgā. Kā purva dūksnājā iegrimstam, kad jūtam ap sevi viltotus un viltīgus ļaudis. Tikai tad, ja pienākumu tukšums tiek pildīts ar ilūzijām un entuziasmu, dzīve iegūst nozīmi un jēgu. Ilūzija ir vienmēr auglīgāka nekā pienākums. Es visu gaidu no entuziasma. Ja kādā cilvēkā vai tautā apsīkst entuziasms, tas skaidri liecina, ka cilvēka vai tautas vitalitāte ir apsīkusi un apdraudēta. Un es nezinu, kungi, augsti cienījamie pozīcijas deputāti un dažādi ministru kungi, kā visu līdzšinējo tautai un tautas dvēselei, viņas cerībām, entuziasmam jūs varēsiet vērst par labu. Es ceru, ka jūs to zināt.

Iepriekšējās un šīs nedēļas notikumi ir likuši man daudz ko pārdomāt un uz daudz ko skatīties ar citām acīm. Es varu pateikt to, ka pie ņirgāšanās, apsmiešanas, sīkmanības, atklāta un slēpta naida es nekad nepieradīšu un netaisos pierast. Es esmu uzaudzis lielā mīlestībā, un tā mani sargā arī vēl šodien un sargās līdz mūža galam. Krasts bija pirmais Ministru prezidents, kurš atskaitījās Saeimai un parādīja tālākās iespējas un perspektīvas ne tikai saimnieciskajā, bet arī visas valsts dzīvē. Pa šo laiku es savas domas neesmu mainījis un atbalstu Guntaru Krastu kā Ministru prezidentu. Un tikai. Un ne vairāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Tautas kustības “Latvijai” valdes un arī Saeimas frakcijas “Latvijai” lēmums ir nepiedalīties balsojumā par uzticību Guntara Krasta valdībai. Tieši tāpat, kā pieņēmām nostāju nepiedalīties balsojumā par neuzticības izteikšanu Krasta valdībai, mēs nepiedalīsimies arī balsojumā par uzticības izteikšanu Krasta valdībai, tāpēc ka savas darbības laikā arī iepriekšējā Krasta valdība nav īstenojusi politiku, kas atbilstu cilvēku vairākuma interesēm valstī. Šajā laikā turpināja pasliktināties sociāli ekonomiskie apstākļi un pazeminājās dzīves līmenis, par ko Tautas kustība “Latvijai” kritizēja, konstruktīvi strādājot opozīcijā, valdošās koalīcijas darbu. Krasta valdība ir arī tieši atbildīga par to situāciju, kādā nonāca Latvijas un Krievijas attiecības šajā pēdējā posmā. (Starpsauciens: “Melo!”) Tāpat mums ir absolūti nepieņemami arī jaunieceltie ministru kandidāti, tas ir, jau agrāk par ministriem dažādās valdībās nesekmīgi strādājuši politiķi, tādi kā Krastiņš, Gaigals, Bunkšs, kuri tā arī nav atskaitījušies tautai par savas darbības negatīvajām sekām un rezultātiem. Mēs nevaram piedalīties balsojumā par tāda valdības sastāva apstiprināšanu.

Tautas kustības “Latvijai” līdzpriekšsēdētājs Joahims Zīgerists pēc šodienas vairākiem Saeimas balsojumiem ir sagatavojis paziņojumu presei par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” bučo Maskavas zābakus. Ja varenā Maskava būtu pakļāvusi “Tēvzemei un Brīvībai” politiķi zem savas tupeles, tad to vēl varētu saprast. Taču tagad nekādi nav attaisnojams tas, ka, šodien no rīta Saeimā nobalsojot par grozījumiem Pilsonības likumā, “Tēvzemei un Brīvībai” būtībā ir atvērusi Maskavai sētas durvis nulles varianta īstenošanai Latvijas pilsonības piešķiršanā. Šādu asu paziņojumu sniedz Joahims Zīgerists, un šodien tas tiek izplatīts presē.

Es domāju, ka nevienam saprātīgam cilvēkam nav iebildumu pret cittautiešu integrēšanu Latvijas sabiedrībā. Taču to, kādā veidā tas notiek, var noteikt tikai Latvija, un tam nav nepieciešami padomi no bijušajiem Maskavas politbiroja locekļiem, nedz arī padomi no “Eiropolitbiroja” Briselē. Latvija pietiekami ilgi ir bijusi citu tautu ietekmē, un tagad Latvijai ir pašai jāatrod sava identitāte. Zīgerists arī uzsvēra, ka šajā Latvijai tik nozīmīgajā brīdī “Tēvzemei un Brīvībai” politiķi ir izturējušies kā augstākās klases politiskas prostitūtas, kas liekas gultā ar to, kurš vairāk maksā. Ārzemju spiediena rezultātā šī vārdos it kā nacionālā partija nodod valsts intereses, lai tikai saglabātu “krēslus” valdībā. “Tēvzemei un Brīvībai” ar pārspīlētu piekāpšanos pilsonības jautājumā, ko tā nodemonstrēja šodien, cenšas izdarīt to, ko ilgie padomju gadi nav paveikuši, tas ir, padarīt latviešu tautu par minoritāti savā pašu zemē. Un tam par iemeslu ir tikai nauda, “krēsli”, vara... Tautas kustībai “Latvijai” jau vairākus gadus ir izstrādāta cilvēcīga un akceptējama sveštautiešu integrācijas koncepcija, un jaunas valdības sastāvā, kurā darbotos Tautas kustība “Latvijai”, mēs to noteikti arī realizēsim. Taču šobrīd mēs nevaram piedalīties balsojumā par uzticības izteikšanu šādai valdībai, ar šādu politiku, ko tā grib īstenot. Nākamajā nedēļā Tautas kustība “Latvijai” visā Latvijā iesāks aktīvu kampaņu un izteiks savu viedokli par Latvijas un Krievijas attiecībām un arī par to politiku, ko “Tēvzemei un Brīvībai” vadītā valdība gatavojas realizēt Pilsonības likuma grozīšanas sakarībā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Es gribētu pirmām kārtām paziņot, ka “Latvijas ceļš” šodien balsos par uzticību Guntara Krasta valdībai. Taču es gribētu uzreiz piebilst, ka tas būs avansa balsojums. Tas būs balsojums par mūsu kopīgi panākto kompromisu un par to, cik konsekventi mēs soli pa solim izpildīsim to programmu, ko Valsts prezidenta sasauktajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē jūs pats, Ministru prezident, nospraudāt. Mēs rezervējam sev tiesības pie vismazākās novirzes no šiem soļiem rīkoties savādāk nekā šodien, balsojot par uzticību jums. (Starpsauciens: “Ko jūs biedējat?”) Jo mēs uzskatām, ka jūsu solījums starptautiskajai sabiedrībai, it sevišķi mūsu sabiedrotajiem no Rietumeiropas, ir arī mūsu solījums un mūsu goda jautājums. Jo, lai ko arī latvieši nebūtu darījuši, arī tādi latvieši kā Rubins, es ceru, viņi nekad nav mānījušies un vienmēr ir teikuši tieši to, ko viņi domā, un to, ko viņi paredz darīt. Un es ceru, ka mēs darīsim tieši to, ko mēs esam paredzējuši šajā savstarpēji parakstītajā deklarācijā. Mēs sekosim tai, sekosim tai, tā teikt, līdz milimetram un, atkārtoju vēlreiz, rezervēsim sev citas rīcības iespējas, ja šis papildu protokols netiks pildīts.

Un nu - par saimnieciskajiem jautājumiem. Es varbūt kļūstu jau pārāk uzbāzīgs, visiem atgādinot, ka šī valdības krīze sākās ne tikai ārpolitisko problēmu dēļ, bet arī iekšējo problēmu dēļ, kas saistītas ar “Latvenergo”, viena no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, privatizācijas jautājumiem. Tas ir īstenībā valdības krīzes sākums, un būsim godīgi un atzīsim to! Un tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs atradīsim šeit kompromisu, ja mēs nevadīsimies tikai no populistiskiem lozungiem, no atsevišķu partiju un grupu interesēm, bet tiešām atradīsim tādu modeli, kurš būs Latvijas tautas interesēs, tad, es domāju, šī valdība varēs strādāt, varēs eksistēt un varēs pildīt tos uzdevumus, kas tai ir uzdoti. Ja mēs iesim pretējo ceļu un mēģināsim risināt šauras intereses vai mēģināsim kaut kādā veidā slēpties un nepateikt patiesību attiecībā uz tādu vai citādu lēmumu, tad, es domāju, šī valdība būs lemta neveiksmei. Tātad ir šie divi jautājumi - mūsu protokols un lielo uzņēmumu privatizācija. Tie ir divi jautājumi, kuros mēs šobrīd, šinī brīdī, pulksten 17.38, uzticamies jums, Guntar Krast. Bet es ceru, ka mēs varēsim uzticēties jums šinī jautājumā arī pēc dienas, pēc divām dienām un pēc trim dienām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! “Tēvzemiešu” atbalstītāji un citi! Tauta! Mēs, Tautas kopa “Brīvība”, kopā ar sabiedrotajām politiskajām partijām, centīsimies atbalstīt Guntaru Krastu, bet mēs neatbalstīsim kaut kādu Sadarbības padomes uzliktu programmu. Mēs neatbalstīsim masu naturalizāciju, mums nav tādu tiesību - atšķaidīt mūsu tautu. Mēs neatbalstīsim Abrenes atdošanu, mēs neatbalstīsim “Latvenergo” izzagšanu, Krasta kungs. Lūdzu, saprotiet to! Tas modelis, ko mans tēvs ieviesa enerģētikā... “Latvenergo” bija tautas īpašums, un lai tas paliek tautas īpašums! Jums nav tiesību to nekādā veidā andelēt jūsu draugiem. Oktobrī, kad mēs pārņemsim varu, jūs tiksiet tiesāts, ja jūs to darīsiet. Saprotiet to! Tiesāti jūs tiksiet arī tad, ja ātri neuzlabosies mūsu ekonomika. Jūs esat bijis ekonomikas ministrs, un ir bijusi tikai regresīva ekonomiskā attīstība. Darba vietas tiek iznīcinātas, nekas netiek dotēts, aizņemties naudu var tikai priekš Krievijas, lai viņiem būtu Ventspils osta dziļāka. Bet mūsu laukiem? Krasta kungs, mēs jūs atbalstīsim katrā solī, kurā jūs esat ar tautu. Un jūs būsiet atbildīgs. Tieši tāpēc mēs par jums balsosim, lai būtu kāds, kas ir atbildīgs. Būtu daudz vieglāk valdību gāzt un strādāt ar tautu līdz oktobrim. Bet nē, palieciet vietā un tagad parādiet tiem “tēvzemiešiem”, kas vēl jums tic. Man viņu ir žēl. Viņi grib jums ticēt, jo jums, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tas ir uzrakstīts, un jūs to saukli lietojat. Bet jums nevar ticēt. Manuprāt, jūs esat viltus nacionāļi, esat viltus saimnieki un viltus zemnieki (Starpsauciens: “Kāpēc tu par viņiem balso!”), bet pierādiet, ka es esmu melis, un es būšu tik priecīgs, ka jūs kaut ko patīkamu tautas labā izdarīsiet. Bet rokas nost no “Latvenergo”! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs esam liecinieki klaunādei. Klaunu uzstāšanās, ja tā notiek cirka arēnā, ir grūta, cienījama un liela māksla, bet, ja tā notiek valsts parlamentā, tad tas ir apkaunojums. (Starpsauciens: “Kurā piedalās arī Latvija!”) Šodien mēs esam divas reizes apliecinājuši uzticību valdībai, bet tagad premjers pēc divām stundām nāk un prasa vēl trešo reizi atkal apliecinājumu. Nu sakiet, vai tas nav amizanti? Tas ir vairāk nekā amizanti.

Krasta kungs, es šodien, kad uzstājos un iestājos par labu jūsu valdībai, minēju arī jūsu valdības un jūsu paša dažus mīnusus. Un viens no šiem mīnusiem bija jūsu nepārdomātā, neprognozējamā rīcība, kas bieži vien noved arī pie to ministru darbības degradācijas, kuri ir jūsu valdībā un strādā ļoti enerģiski, es teiktu, apmierinoši vai pat labi.

Un tagad jūs aicināt trešo reizi. Zināt, es negribu būt par nerru un balsot vēl trešo reizi. Jūs, izmantodams savas Ministru prezidenta tiesības, visus deputātus zināmā mērā padarāt par nerriem, pēc divām stundām atkal piespiežot balsot par to, par ko jau esam nobalsojuši. Es pilnībā norobežojos un atsakos balsot šinī gadījumā. Atsakos būt tāda vai cita cilvēka rokās par nerru un iespēju robežās aicinu arī pārējos Latvijas parlamenta deputātus ieturēt šādu pozīciju. (Starpsauciens: “Balsot “pret”!”) Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir tāda lieta kā atbildības sajūta, un, jo augstākā amatā ir cilvēks, jo biežāk viņam nākas izšķirties attiecīgajos brīžos, cik liela ir šī atbildības sajūta. Šāda izvēle apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija pagājušā gada jūlijā un augustā, kad, labi apzinoties, kādu atbildību mēs uzņemamies, mēs piekritām vadīt valdību.

Līdzīgai izvēlei bija jānotiek šāgada aprīlī. Visu mēnesi, sākot no 1. aprīļa, risinājās nebeidzami mēģinājumi, pat intrigas, lai gāztu šo valdību. Neviens modelis neguva virsroku. Neviena aizmuguriska saruna neieguva vairākumu, tāpēc nekas cits neatlika, kā vien atkāpties no šīm sarunām un mēģināt izmantot esošās iespējas. Tas bija jādara gan tiem, kuri palika valdībā, gan tiem, kuri aizgāja no valdības.

Protams, šādos brīžos - piecus mēnešus pirms vēlēšanām katrs, kas te nāks, mēģinās iegūt politisko kapitālu. Tā ir labi saprotama parādība, bet acīmredzot visiem kopā šad un tad būtu jāatceras, ka šeit ir valsts augstākais lēmējs, ka šeit izšķiras valsts liktenis un ka šeit izšķiras latviešu tautas liktenis. Var jau, protams, skaisti par to runāt un neko nedarīt, tikai kritizēt visu to, kas notiek.

Neviens šeit Saeimā vēl nav sācis diskusijas par Pilsonības likuma iespējamajām maiņām, taču jau tiek izplatīti paziņojumi, un tādus vārdus kā gļēvulība, nodevība un tamlīdzīgus lieto tie cilvēki, kuri paši tādi ir. Un, ja kādas partijas uzsaukumos vai kāda tā saucamā līdera uzsaukumos parādās šādi vārdi, tad tie ir vislabākie raksturotāji, tie tieši tādu arī viņu parāda.

Es domāju, ka par tādām lietām kā pilsonība, kā robežlīgums un vēl daudzām citām pirmās iestrādes ir jau šajā vienošanās dokumentā, tāpēc to vajadzētu vismaz nedaudz palasīt tiem, kuri te nāk uzstāties, paši nezinādami, ko viņi grib pateikt. Līdz ar to šīsdienas balsojums jebkurā gadījumā parādīs to iespējamo komandu, kurai būtu jāveidojas, bet es gribētu atgādināt, ka jebkurš šeit sēdošais neatkarīgi no tā, vai viņš ir pozīcijā vai opozīcijā, ir atbildīgs par to, kas notiek Latvijā. Jebkurš! Bet jo īpaši atbildīgi ir visi tie, kuri šodien atbalsta valdību. Viņi kopīgi uzņemas šo atbildību un kopīgi veic to, kas ir nepieciešams, un mēģina saprasties šīs valsts vārdā, nevis meklē cits citam kaut kādas nepilnības. Tā ka acīmredzot šis balsojums parādīs to starta līniju, no kurienes mēs varam sākt meklēt šo kopējo valodu. Es, protams, aicinu ikvienu atbalstīt šo komandu un aicinu šeit jebkuru iesaistīties darbībā, arī opozīciju. Ja jūs vēlat valstij labu, tad jums ir jāmēģina strādāt komandā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Diemžēl maz mums vairs atliek godājamā laika šajā Augstajā namā. Maz vairs šeit ir godājamu deputātu, pārāk daudz ir godkārīgo. Jūs, lielākie deputātu kungi, kļūstat aizvien “caurspīdīgāki”, kā jūs šo jēdzienu lietojat. Un aizvien labāk kļūst redzama kuņģa darbība...

Jau pirms pusotra mēneša es brīdināju: “Latvija ir briesmās! Krievijas melu kampaņu vēl papildina pašu valdības krīzes draudi.”

Runājot ar daudziem, daudziem cilvēkiem, visi kā viens, sākot no zemnieka un beidzot ar akadēmiķi, stingri un noteikti apliecināja, ka šajā situācijā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut valdības krišanu. Zemnieki to saprot, sētnieki to saprot, zinātņu doktori to saprot, tikai “Latvijas ceļš” to īsti tā nesaprot. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Pareizi darīja Guntars Krasts, ka iesaistīja valdībā atbalstam brīvos deputātus valdību atstājušā “Saimnieka” ministru vietā. Uz tilta nevar zirgus pārjūgt -, vēl jo mazāk uz degoša tilta, lai gan no trijiem zirgiem viens ir izjūdzies. Tautā saka - smagi izjūdzies, bet rati ir jādabū pāri tiltam līdz otram krastam ar tiem pašiem kleperiem, kas ir iejūgti ratos.

Nav runa par to, cik slikts ir Krasts un cik labs ir pārupes krasts, uz kuru viņš mūs vedīs. Visa latvju tauta skatās uz atlikušajiem diviem zirgiem - (Starpsauciens: “Ēzelīšiem!”) “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Latvijas ceļu”, uz dažiem mazajiem stūmējiem un vilcējiem. Bet ko dara “Latvijas ceļš”? Tielējas un gorās, gražojas un sāk pārskaitīt visādus radurakstus, kuram balto un kuram melno plankumu ir vairāk, bet tilts jau ir aizdedzināts. Latvija ir apdraudēta! Viss tik skaidri redzams un saprotams, tāpēc valdība tagad nedrīkst krist.

Pagājušajā gadā es neatbalstīju Šķēles padzīšanu un Krasta nākšanu pie varas, tagad es neatbalstu Krasta padzīšanu. Šajā situācijā, kad Krievija visā pasaulē nekaunīgi apmelo Latviju, rīko ekonomiskas sankcijas, draud ar militāru spēku, ar tankiem draud... Tādā situācijā Latvijas valdības krišanu var vēlēties tikai ienaidnieks. Krastam tiek pārmesta konfliktsituācija ar Krieviju, bet par to visvairāk atbildīgs ir “Latvijas ceļš”, jo ārlietu ministrs bija no viņu partijas, viņu deputāts bija arī SAB direktors Kamaldiņš... (Starpsauciens: “Pareizi!”) Gribas piezīmēt un šeit paturpināt to domu, ko Imants Liepa jau sacīja, - Latvijai nav veicies ar premjerministriem, bet Latvijai vēl sliktāk ir veicies ar ārlietu ministriem visā tās pastāvēšanas vēsturē, izņemot Meierovicu. Un, ja ārlietu ministrs runā par to, ka mums, jā, patiešām ir slikti ar cilvēktiesībām, tad gribu sacīt, ka ārlietu ministram ir jābūt diplomātam un jāaizstāv sava valdība visos apstākļos. Un šajā situācijā, kas izveidojās, sākot no 3.marta, var saskatīt tik daudz kļūdu - no vienas vietas... Vai nu tā ir noziedzīga nezināšana, vai noziedzīga, ļaunprātīga nekā nedarīšana. Es zinu, ka visi gaida balsojumu, tāpēc es jūs vairs neaizkavēšu. Es savu esmu pateicis.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka, esmu nelielā apjukumā pēc šīs “kuņģiskās” runāšanas, jo īsti nesaprotu, kur tad tagad ir valdība un kur tad ir tie, kuri viņu neatbalsta, bet, cerams, ka tas ir jaunības pārpratums un ka droši vien visas lietas nostāsies savās vietās.

Atklāti sakot, pārpratumu mums tiešām ir ļoti daudz, un arī man ir jāpiekrīt tam, ko šeit jau runāja kolēģi deputāti, jo patiesi nav skaidrs, ko īsti mēs šodien... ko no mums prasa premjerministrs Krasts. Mūsu Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums prasa, lai premjers prasītu Saeimas uzticību viņa uzaicinātajiem ministriem, kas ieņem tās vietas, kuru ministri ir atstājuši amatus. Par to viņam ir jāziņo rakstiski Saeimas priekšsēdētājam, bet to premjers nav darījis līdz pat šim brīdim. Viņš neprasa uzticību arī sev, lai veidotu, lai uzaicinātu jaunus ministrus valdībā. Tādēļ šis ir vēl viens pārpratums, kuru acīmredzot var skaidrot tikai ar to vienīgo viņa sakarīgo iesniegumu, kas ir iesniegts apmēram pirms mēneša, ka viņš nespēj pildīt premjera pienākumus.

Kādi ir argumenti visam tam, kas šodien visu dienu garajās runās ir izskanējis, kāpēc ir jāatbalsta premjers Krasts? Vienīgais arguments ir Krievijas spiediens. Un tad, ja tas ir vienīgais arguments, kāpēc valdība šodien nevar krist, tad rodas jautājums: kurš tad ir ieinteresēts, lai šis spiediens nemazinātos? Kurš ir radījis šo saspīlējumu ar Krieviju? Tas ir Prezidents Ulmanis un Ministru prezidents Krasts. Tieši viņi ir ieinteresēti šajā spiedienā, jo tā ir partijas ideoloģiskā augsne. Ja nebūs šā ienaidnieka, nebūs arī ideoloģiskās bāzes šai partijai, un tāpēc ir nepieciešams šis saspīlējums, jo tikai tādā veidā var paturēt “krēslus” un tādā veidā var cerēt uz ļoti naivu atbalstu, kurš izgaisīs... izgaisīs ļoti drīz.

Es domāju, ka par to pārliecina arī ļoti siltā vēstule, kas ir adresēta mums no Prezidenta kunga, kurā viņš raksta: “Mēs ejam pareizo ceļu, biedri...” To viņš droši vien ir paturējis prātā, jo vai nu kāds ir izsvītrojis... Tā frāze ir tieši tā pati, kas jau ir skanējusi komunistu laikos. Man, protams, ir bieži pārmetuši, ka es aizskaru Prezidentu vietā un nevietā. Atklāti sakot, mani attur no patiesības teikšanas par šo cilvēku tikai viņa veselības stāvoklis, un vienīgais sakarīgais, ko Saeima varētu izdarīt, ir lūgt mediķu oficiālu slēdzienu par viņa veselības stāvokli, vai viņš ir spējīgs pildīt savus pienākumus.

Destruktīvisms un aprobežotība, ko tautā jau bieži var dzirdēt, “dobelisms”, tas nav tas ceļš, kad mēs varam runāt par valsts interesēm. Tās ir citas intereses, un es domāju, ka arī cienījamajā partijā, kura ir pierādījusi savas tiesības uz eksistenci un guvusi atbalstu tautā, tas ir, “Tēvzemei un Brīvībai”, ir cilvēki, kuriem ir gaišs prāts un tiešām nacionālas un valstiskas intereses, un tieši šis spēks ņems virsroku un strādās tā, lai tā uzticība, ko Saeima jau šodien ir izteikusi, atspoguļotos reālā mūsu valsts interešu aizstāvēšanā un to patiesā atbalstīšanā. Es aicinu šodien nebalsot par kārtējo uzticību Ministru prezidentam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais sēdes vadītāj! Deputāti! Taču sevišķi es vēršos pie deputātiem, kuri grib, lai Krasta kunga valdība paliek, - pie jums, Dobeļa kungs, pie jums, Eniņa kungs, pie jums... Acīmredzot kādam šajā zālē... Un es uzskatu, Dobeļa kungs, ka, ja jūs esat piedalījies tajās slepenajās sarunās, kur ir runāts par to, kā izveidot citu valdību bez “Tēvzemes” un bez Krasta un tamlīdzīgi, pakļauties, kā jūs vienmēr sakāt, Krievijas spiedienam... Jūs esat piedalījies, bet es tādās neesmu piedalījies. Jūsu īstais mērķis patiesībā, kā tas redzams, noklausoties jūsu, un arī jūsu, Eniņa kungs, uzrunas... Jūsu īstais mērķis šobrīd ir gāzt šo Krasta valdību, bet gāzt to ar “Latvijas ceļa” rokām. Es tā varu saprast jūsu runāšanu.

Kāpēc jūs šobrīd provocējat veselu politisku partiju? Tā, protams, nav tik karstasinīga un nav izprovocējama, jo tā ir paziņojusi, ka atbalstīs Krasta valdību, un tā arī notiks, kā ir noticis vienmēr ar visu, ko ir deklarējis “Latvijas ceļš”. To var apsaukāt, to var šobrīd padarīt zemāku, uz “Latvijas ceļu” var novelt visas tās problēmas, kas jums šodien ir, un, protams, sev paņemt visas tās labās lietas, kas šobrīd šajā sabiedrībā, šajā ekonomikā notiek un risinās. Protams, ir arī tādi risinājuma veidi.

Es aicinu balsot par uzticību Guntara Krasta valdībai, bet es arī aicinu, augsti godātie dobeļa kungi: neprovocējiet nevienu, tas šobrīd nav vajadzīgs, nu galīgi nav vajadzīgs uzņemties tur popa Gapona lomu, kas jums pie tam vienmēr izdodas... Tā, piemēram, Kostandas kungu, kam uzbruka Daugavpilī, jūs izprovocējāt un pazudāt; arī tad, kad Ruča kungs skrēja tos ģenerāļus ķert ciet, jūs pirmais bijāt klāt, bet tad, kad jutāt, ka par to lietu var iznākt arī kaut kādas nepatikšanas, jūs pēkšņi pazudāt ap stūri. Jūs pirmais staigājāt līdzi Krastiņa kungam, bijāt lielākais draugs Kiršteina kungam, bet, kad jutāt, ka tā Reformu partija nav... jūs atkal pirmais pazudāt. Jūs pirmais visur brēcat: “Atbalstīsim Krasta valdību, nepakļausimies krievu spiedienam...” un visas šīs te lietas, bet pats, uznācis tribīnē, sākat jau musināt, lai viena... bet tā ir nosvērta politiska grupa, un, ja viņa ir teikusi, ka atbalstīs, tad viņa arī atbalstīs, Dobeļa kungs, un tā arī būs. Neprovocējiet! Nevajag! Mēs esam cilvēki ar vārdu, mēs nenododam un nepametam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti!

Jautājums ir par uzticību valdībai. Es esmu paskaitījis iespējamos valdības ministrus, un viņu ir 18. Šodien es redzu zālē vienu trešdaļu. Arī tas ir attieksmes rādītājs - kā ministru kandidātu, tā ministru... Es ļoti atvainojos trim cilvēkiem... tā arī Ministru prezidenta attieksmes rādītājs pret savu komandu un spēju to vākt kopā.

Otrs jautājums. Kolēģi, es neredzu valdības deklarāciju! Papildprotokols par vienošanos, kas vakar nonāca frakcijas rokās, jau nav dokuments, un mēs nezinām, vai jaunie ministri un viņu pārstāvētās partijas arī atbalsta iepriekšējo deklarāciju, jo jaunās jau nav... Būtu vismaz pielikuši klāt, lai mēs redzētu, par ko tad mēs balsosim.

Šeit runā par iespējamajiem budžeta grozījumiem, bet mēs jau neredzam, vai tie vispār būs šeit. Un par ko tad uzstāj jaunie ministri, kas pārstāvēs ekonomikas bloku un iekšlietu bloku?

Un jums, Krasta kungs, es vienkārši priekš dzīves gribu ieteikt vienu labu lietu, un tas ir ieteikums, ko man vienmēr ir mācījusi mana māte: nav svarīgs amats, kuru jūs ieņemat, ir svarīga paša attieksme pret šo amatu - jebkuru.

Šodien es teicu no rīta un tagad pateikšu arī jums, tikai neapvainojieties: šodien desmit deputāti vienā gadījumā un vienpadsmit deputāti otrā gadījumā bija izteikuši priekšlikumu, un tās ir viņu tiesības, par neuzticību Ministru prezidentam un Ministru kabinetam. Taču jūs nespējāt un neatradāt par iespējamu atnākt uz šejieni un noklausīties šo argumentāciju. Jūs zināt, ka vienā valstī Eiropā krietni nesen bija tāds gadījums, ka pozīcija nobalsoja par Ministru prezidenta jeb premjera atlaišanu, tāpēc ka viņš izrādīja necieņu pret pozīciju un pret opozīciju.

Mēs šeit runājam par pozīciju un par opozīciju. Tā nav ne Satversmes terminoloģija, ne arī Kārtības ruļļa terminoloģija. Šeit jums jautājumu uzdeva desmit Saeimas deputāti. Ja jūs tā rīkosieties arī turpmāk, būdams Ministru prezidents pēc šā balsojuma, tad ir ļoti grūti runāt par to, kādu amatu jūs ieņemat. Tā vienkārši ir jums mācība.

Un tagad, Panteļējeva kungs, par privatizāciju. Protams, “Latvenergo” privatizācijas jautājums ir būtisks, bet neaizmirsīsim, ka viena no lielākajām kļūdām bija arī ārpolitikas jautājums, runājot par valdību, un arī tas pastāv.

Un vēl otra lieta. Mēs vēl neesam dzirdējuši no koalīcijas partneriem vienotu viedokli, ja tāds vispār būs, par šo “Latvenergo” privatizāciju. Vismaz šajā deklarācijā tas varēja būt kā viens no kardinālajiem jautājumiem, un es neticu un neceru, ka jūs panāksiet šo viedokli, un tāpēc es piekrītu Kostandas kungam, kas notiks ar šo valdību tuvākajā laikā. Paldies.

Un es aicinu nebalsot... nepiedalīties balsošanā par šo valdību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu Tautas saskaņas partijas frakcijas vārdā pilnvarots paziņot to, ka cienījamais Krasta kungs nav atradis par iespējamu iepazīstināt mūsu frakciju ar papildprotokoliem, kurus, iespējams, ir lasījis Eniņa kungs un Valdmaņa kungs. Mēs neesam iepazīstināti konkrētā veidā ne ar vienu no šiem ministru kandidātiem, un sakarā ar to, ka Tautas saskaņas partija nekad nav baidījusies uzņemties atbildību un ka mums ir savs Ministru prezidenta kandidāts, mēs diemžēl šinī balsojumā piedalīties nevarēsim. Mēs aicinām arī to opozīciju, kas sevi reāli uzskata par opozīciju, šinī balsojumā nepiedalīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu: “Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents - Guntars Krasts,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Anatolijs Gorbunovs,

aizsardzības ministrs - Tālavs Jundzis,

ārlietu ministrs - Valdis Birkavs,

ekonomikas ministrs - Laimonis Strujevičs,

finansu ministrs - Roberts Zīle,

iekšlietu ministrs - Andrejs Krastiņš,

izglītības un zinātnes ministrs - Jānis Gaigals,

kultūras ministre - Ramona Umblija,

labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs,

satiksmes ministrs - Vilis Krištopans,

tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs,

zemkopības ministrs - Andris Rāviņš;

valsts ministri:

Finansu ministrijā valsts ieņēmumu valsts ministre - Aija Poča,

Labklājības ministrijā veselības valsts ministrs - Viktors Jaksons,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vides valsts ministrs - Indulis Emsis,

pašvaldību lietu valsts ministrs - Jānis Bunkšs.”

Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šādu Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Leonards Stašs,

Jānis Urbanovičs,

Guntis Eniņš,

Oskars Grīgs,

Ruta Marjaša,

Kārlis Leiškalns,

Viktors Stikuts,

Aleksandrs Bartaševičs,

Andris Saulītis,

Jānis Mauliņš,

Ervids Grinovskis,

Raitis Apalups,

Māris Rudzītis...

Sēdes vadītājs. 30. aprīļa Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute