2004. gada 18. augustā

9/5 – 4/112

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija š.g. 18. augusta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Rīgas Doma likums” ( reģ.nr.875; dok.nr. 2873 ).

Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un lūdz to iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Ar cieņu

Likumprojekts

Likuma mērķis ir noteikt Rīgas Doma juridisko piederību,
funkcionālo izmantošanu, kā arī tā apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību.

(2) Latvijas Republika atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumtiesības uz tās vēsturisko īpašumu – Rīgas Domu un tam piesaistīto zemesgabalu, izņemot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēku un tai piesaistīto zemesgabalu.

(1) Rīgas Domu izmanto:

1) par Arhibīskapa katedrāli un Doma draudzes dievnamu;

2) valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem;

3) koncertiem, reliģiska un garīga rakstura pasākumiem;

4) par starptautisku kultūras tūrisma objektu.

(2) Rīgas Domu izmanto citiem šajā likumā nenoteiktiem mērķiem, par to vienojoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.

(1) Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca kopīgi ar valsti un Rīgas pilsētu veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Rīgas Doma saglabāšanu un aizsardzību.

(2) Atpūtas un izklaides vietu ierīkošana, kā arī publisku pasākumu rīkošana aizsardzības zonā ap Rīgas Domu ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņojama ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.

(1) Rīgas Doma apsaimniekotājs ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

(2) Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca veic Rīgas Doma, tam piesaistītā zemesgabala, telpu inventāra, tehniskā aprīkojuma, kā arī baznīcas interjera saglabāšanu un apkopi.

(1) Rīgas Domam ir atsevišķa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izveidota pārvaldes institūcija, kas pārvalda kustamo un nekustamo mantu, kā arī finanšu līdzekļus. Pārvaldes institūciju un tās darbību nosaka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

(2) Rīgas Doma pārvaldes institūcijai ir tiesības veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Rīgas Doma apsaimniekošanas un uzturēšanas funkciju nodrošināšanu.

(4) Rīgas Doma pārvaldes institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu valstij par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu paredzētajiem mērķiem.

1) līdzekļi, ko Rīgas Doma pārvaldes institūcija gūst no saimnieciskās darbības;

2) dāvinājumi (ziedojumi) naudas līdzekļu un mantiskā veidā, arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi (ziedojumi);

3) valsts piešķirtie līdzekļi;

4) citi ieņēmumi.

(2) Restaurācijai un kapitālajam remontam līdzekļus piešķir no valsts budžeta saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) Valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca finansē Rīgas Doma uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumus līdzīgās daļās saskaņā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iesniegto Rīgas Doma uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā finansējuma aprēķinu kārtējam gadam.

(4) Rīgas pilsēta var piedalīties Rīgas Doma finansēšanā, piešķirot līdzekļus kapitālajam remontam, restaurācijai, uzturēšanai un ekspluatācijai.

(5) Rīgas Doms bez atlīdzības izmantojams valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem.

(1) Rīgas Doma padome ir izveidota, lai uzraudzītu Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas darbu gaitu un finansējuma izlietojumu.

(3) Padomes locekļi par piedalīšanos padomes darbā atalgojumu nesaņem.

(4) Rīgas Doma padome:

1) izvērtē Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas darbu programmu, sagatavo priekšlikumus par valsts finansējuma apjomu kārtējam gadam un iesniedz tos Kultūras ministrijā;

2) izskata pārskatus par Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas darbu izpildes gaitu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sniedz par tiem atzinumus.

1. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca mēneša laikā pēc likuma spēkā stāšanās pārņem īpašumā Rīgas Domu no iepriekšējā apsaimniekotāja – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, sastādot pieņemšanas–nodošanas aktu.

2. Tehniskos un tehnoloģiskos aprīkojumus, kas Rīgas Domam ir kopīgi ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, apsaimnieko, pamatojoties uz savstarpējiem līgumiem, kas noslēgti sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās un kuros noteikta katras puses proporcionālā dalība.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets apstiprina Rīgas Doma padomes sastāvu un nolikumu.