VideosGallery

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gada pirmajā pusē būs unikāla iespēja noteikt visas ES dienaskārtību, tādēļ mūsu valsts prioritāšu klāstam jābūt kompaktam un vienlaikus gan atbilstošam Latvijas nacionālajām interesēm, gan aktuālam visai ES. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra piektdien, 15.jūnijā, Saeimā atklājot diskusiju par Latvijas prioritātēm ES prezidentūras reģionālās attīstības jautājumos.

„Latvijas prezidentūrai jābūt gudrai prezidentūrai. Mūsu prioritāšu klāstam jābūt kompaktam un konkrētam. Mūsu rokās ir formulēt tādas prioritātes, kas ir aktuālas visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem un kuras ir politiski pietiekami ietilpīgas,” savā uzrunā teica Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa aicināja tajā, ka Latvija ir maza ES dalībvalsts, nesaskatīt tikai ierobežojumus. „Jo mazai valstij ir arī priekšrocības – mūsu panākumu atslēga ir rodama spējā rīkoties ātri un elastīgi un pieņemt gudrus lēmumus,” pauda S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Latvijai ir jāspēj atrast tādas prioritātes, kas būs aktuālas un interesantas visām ES dalībvalstīm pēc diviem ar pusi gadiem, laikā, kad mūsu valsts vadīs ES Padomes darbu. „Tas ir izaicinājums mūsu ekspertīzei, mūsu intelektuālajai kapacitātei un spējām paraudzīties tuvākā un tālākā nākotnē.”

Tāpat S.Āboltiņa norādīja, ka agrāko ES prezidējošo valstu pieredze nesniedz universālus kritērijus, pēc kuriem noteikt prezidentūras panākumus un raksturot to kā veiksmīgu. Tomēr veiksmīgai prezidentūrai ir viens svarīgs kopsaucējs – nacionālo un Eiropas Savienības interešu sabalansētība. „No vienas puses, prezidentūras ietvaros dalībvalstij savu interešu vārdā ir iespējams iniciēt vai nostiprināt kādu no daudzajām Eiropas Savienības politikām. No otras puses, prezidentūra nevar būt veiksmīga, ja tā nedod ieguldījumu vispārējā Eiropas Savienības attīstībā un nenostiprina to globāli,” pauda S.Āboltiņa.

Savukārt Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa diskusijas atklāšanā pauda gandarījumu, ka tieši Saeima izvēlēta par vietu, kur notiek diskusija par Latvijas prioritātēm ES prezidentūrā reģionālās attīstības jautājumos, jo Saeimas deputāti ir ievēlēti no dažādiem Latvijas novadiem. Ž.Ozoliņa arī uzsvēra, ka reģionālā politika ir viens no ES politikas centriem, kurā saskaras un krustojas dažādas politikas.

Diskusijas dalībniekus uzrunāja arī Latvijas Universitātes docente Iveta Reinholde, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Universitātes asociētā profesore Inga Vilka un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Pēteris Vilks.

Diskusijā Saeimā šodien piedalījās ES institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji, politiķi, ierēdņi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, zinātnieki, radošā inteliģence un jaunatnes organizāciju pārstāvji. Diskusija notika trīs paralēlās darba grupās – pirmajā klātesošie sprieda par Baltijas stratēģiju, otrajā- par reģionu un pašvaldību attīstību, bet trešajā diskutēja par Kohēzijas politiku.

Šī bija viena no desmit nozaru diskusijām pirms Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē. Latvija būs vienā tā saucamajā prezidentūras trio kopā ar Itāliju un Luksemburgu. Trio principa ietvaros trīs secīgu valstu prezidentūrām ir jāpieņem kopīga 18 mēnešu ES Padomes prezidentūras programma.   

Saeimas Preses dienests