Gallery

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 4.jūlijā, sākot kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputātu zvēresta laušanu” izvērtēšanu, uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sniegt informāciju par Latvijas praksi gadījumos, ja zvērestu pārkāpj tiesneši vai Valsts kontroles darbinieki.

„Šis ir pirmais gadījums, kad pilsoņi izmantojuši Saeimas kārtības ruļļa 131.3 pantā paredzēto iespēju vērsties Saeimā ar kolektīvo iesniegumu. Komisija ir uzdevusi Tieslietu ministrijai izpētīt arī citu valstu pieredzi sankciju jautājumā par zvēresta laušanu, tajā skaitā impīčmenta procedūru,” sacīja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs.

Tieslietu ministrija atbildi sniegt solīja mēneša laikā.

Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) sēdes laikā norādīja, ka deputāta zvēresta pamatā ir morālā politiskā atbildība un jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – vai tad, ja deputātu ievēl sabiedrība, ir korekti, ka kolēģi var sodīt tautas ievēlētu priekšstāvi?

Arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS) uzsvēra, ka zvēresta teksts ir plaši interpretējams, tāpēc iespējami divi rīcības varianti – veidot precīzāku svinīgā solījuma tekstu vai noteikt, ka konkrēts skaits deputātu var iesniegt iesniegumu ar rosinājumu par mandāta atņemšanu deputātam, kas pārkāpis zvērestu.

Kā minēja deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP), problēma nav jauna, taču tagad tā definēta rakstiski. Deputāta zvērests ir konstitucionāla, nevis deklaratīva ranga tiesību norma. Zvērests ietver divas daļas – pirmā ir rūpes par sabiedrību, un otrajā daļā vēlreiz tiek uzsvērts, ka deputātam būs augsta likumpaklausība. Tikai attiecībā uz otro daļu var runāt par impīčmenta procedūras izstrādāšanas iespēju Latvijā, kur par pārkāpumu izskatīšanu atbildīga būtu Satversmes tiesa. Runājot par morālo politisko atbildību, to nevar nostiprināt juridiski, uzskata I.Lībiņa-Egnere.

Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvis Armands Geriks uzsvēra, ka šī likumdošanas iniciatīva pirmo piecu dienu laikā kopš iesniegšanas saņēma 10 000 pilsoņu atbalstu. Pašlaik iniciatīvu parakstījuši jau vairāk nekā 13 000 pilsoņu.

Klātesošie bija vienisprātis un izteica gandarījumu, ka Saeimā iesniegts pirmais pilsoņu kolektīvais iesniegums, pamatojoties uz 19.janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, kas paredz pilsoņiem iespēju vērsties Saeimā ar iesniegumu, savācot 10 000 pilsoņu parakstus. 

Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Saeimas Preses dienests