Gallery

Saeimas Eiropas lietu komisija un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji turpinās aktīvu sadarbību un veiks konkrētus soļus sadarbības koordinēšanā izšķirošajā sarunu posmā par Eiropas Savienības (ES) jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam finansējuma sadali, īpašu uzmanību veltot Latvijas prioritārajām jomām – tiešmaksājumiem un kohēzijai. Par to piektdien, 13.jūlijā, Saeimā tiekoties Eiropas lietu komisijas deputātiem un NVO pārstāvjiem, vienojās abas sarunā iesaistītās puses.

„Esmu gandarīta par šīsdienas sēdi un vienošanos par vienotu mehānismu sadarbības intensificēšanai turpmākajā sarunu gaitā, tiekoties Saeimā. Patlaban rit budžeta sarunu pēdējais pusgads, un ir vitāli svarīgi, lai Latvijas interešu lobēšanā, koordinējot darbības un paužot vienotu pozīciju, iesaistās visas puses – deputāti, valdība, diplomāti un nevalstiskais sektors. Tieši Saeima ir piemērotākā platforma darbību koordinēšanai starp parlamentu, valdību un nevalstiskajām organizācijām par dienaskārtības jautājumiem, tostarp par Eiropas Savienības jaunā budžeta sarunu virzību, īpaši akcentējot Latvijas prioritārās jomas,” teica Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Z.Kalniņa-Lukaševica.

„Šodienas sēde ir piemērs tam, ka visas puses var apsēsties pie viena sarunu galda, lai izvērtētu līdzšinējo budžeta sarunu progresu. Šāda veida sadarbība viennozīmīgi ir jāturpina,” sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš.

Komisijas deputāti vienojās par četriem soļiem koordinācijas uzlabošanai jautājumā par panākto un veicamo vienotas Latvijas pozīcijas paušanai par ES jauno daudzgadu budžetu. Komisijas priekšsēdētāja Z.Kalniņa-Lukaševica ierosināja tikties Saeimā darba grupu diskusijās, pieaicinot arī atbildīgās ministrijas, lai vienotos par saskaņotu rīcību Latvijas pozīcijas paušanā. Eiropas lietu komisija rudenī atkārtoti tiksies ar NVO pārstāvjiem, lai izvērtētu progresu un pārrunātu tālāko rīcību. Savukārt šī gada otrajā pusē plānots rīkot apaļā galda diskusiju Saeimā par aktualitātēm Latvijas prioritārajās jomās ES budžeta sarunās – kohēziju un tiešmaksājumiem. Tāpat Eiropas lietu komisijas deputāti un NVO pārstāvji vienojās par Latvijas interešu kataloga veidošanas nepieciešamību, kurā apkopot informāciju par ES aktuāliem jautājumiem, tostarp budžeta sarunām, kas būtu pieejams arī NVO.

Sēdes laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka publiskajā telpā biežāk izskan viedoklis par nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus, taču Latvijas ekonomikai kohēzijas finansējums un tiešmaksājumi definētas kā vienlīdz svarīgas prioritātes. Latvijas lauksaimnieku organizācijas līdz šim jau ir paveikušas lielisku darbu, Briselē un ES dalībvalstīs skaidrojot mūsu valsts pozīciju. Tomēr Latvijas pozīcija ir panākt ne tikai tiešmaksājumu izlīdzināšanu, straujāk tuvojoties ES vidējam līmenim, bet arī kohēzijas finansējuma saglabāšana līdzšinējā apmērā. Tāpēc vienlīdz plaša diskusija nepieciešama par kohēzijas finansējumu, kam ir būtiska nozīme Latvijas valsts infrastruktūras attīstības projektos transporta un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis Armands Krauze uzsvēra Latvijas nevalstisko organizāciju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju darbu, panākot, ka atzinumā par daudzgadu budžetu iekļauts, ka nākamā periodā kohēzijas finansējumu nevar samazināt un tiešie maksājumi ir jāizlīdzina, straujāk tuvojoties ES vidējam līmenim. Tāpat A.Krauze atgādināja, ka demonstrācijas Latvijā un Briselē ir publiski vairāk redzamā lauksaimnieku organizāciju aktivitāšu daļa, taču tāpat plānotas tikšanās ar citu ES valstu pārstāvjiem Eiroparlamentā un lauksaimnieku pārstāvjiem. Līdz šim Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji viesojušies Īrijā un iecerēta tikšanās ar Francijas pārstāvjiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāve Ariadna Ābeltiņa norādīja, ja Eiroparlaments un Eiropadome ņemtu vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu, kurā teikts, ka nākamā periodā kohēzijas finansējumu nevar samazināt un tiešie maksājumi ir jāizlīdzina, straujāk tuvojoties ES vidējam līmenim, mēs to varētu uzskatīt par uzvaru, taču jāņem vērā, ka šiem atzinumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.

Kā norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, kohēzijas finansējums ir svarīgs Latvijas pilsētu attīstībai. Latvijā var redzēt, kā pārveidojušās pilsētas, izmantojot kohēzijas finansējuma dotās iespējas.

Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs akcentēja Saeimas lomu Latvijas pozīcijas paušanā ES budžeta sarunās. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un deputāti dodas vizītēs uz Briseli un ES dalībvalstu galvaspilsētām, lai paustu Latvijas pozīciju. I.Pimenovs atgādina, ka gan Saeima, gan Eiropas lietu komisija ir pieņēmusi deklarāciju par Latvijas pozīciju ES budžetā 2014.-2020.gadam, kas nozīmē, ka Latvijas pozīcija ir noteikta visaugstākajā – parlamentārā līmenī.

Fotogrāfijas no sēdes pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157630554025668/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests