Gallery

„Šodienas sēdē pievērsīsimies jautājumiem, kas sabiedrībā izraisījuši lielu interesi – kāda ir valsts loma mācību satura veidošanā un mācību grāmatu izdošanā, kā grāmatu izdevēju tirgū darbojas konkurences princips un kāds būtu labākais mācību grāmatu sagatavošanas modelis,” aicinot klātesošos kopīgi meklēt piemērotākos risinājumus šiem jautājumiem, otrdien, 2.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un nozaru eksperti, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Atbildot uz komisijas deputāta Vladimira Reskāja (SC) jautājumu, kādi ir mācību līdzekļu digitalizācijas mērķi, R.Ķīlis akcentēja, ka mācību process kļūs efektīvāks, jo paplašināsies satura apguves iespējas, samazināsies mācību procesa izmaksas, skolēni varēs ātrāk pielāgoties moderno tehnoloģiju videi un paaugstināsies viņu kompetence un iemaņas informācijas tehnoloģiju jomā. Atbildot uz vecāku biedrības un skolotāju asociāciju pārstāvju viedokli, ka mācību līdzekļiem jābūt dažādiem un digitālie līdzekļi nedrīkstētu dominēt pār mācību grāmatām, Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis apliecināja, ka mācību grāmatas paliks kā pamata izziņas avots.

Diskutējot par mācību līdzekļu satura izveidi, deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka šajā procesā nepieciešams iesaistīt ne tikai pedagoģijas praktiķus, bet arī tādus ekspertus, kas spēj novērtēt un redzēt visu nozari kopumā. Deputāts pauda viedokli, ka šādu funkciju varētu uzņemties ministrija vai, iespējams, nepieciešams īpašs koordinācijas centrs.

Biedrības „Vecāki par izglītību” valdes locekle Kristīne Kazāka vērsa uzmanību uz mācību literatūras kvalitātes jautājumu, jo mācību grāmatās bieži esot novērojamas kļūdas un neprecizitātes un nav skaidrs, kam par to jāuzņemas atbildība - VISC vai izdevējiem.

Savukārt, iezīmējot mācību grāmatu izdevēju problēmas, apgāda „Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzsvēra, ka nav skaidri zināma digitalizācijas procesa stratēģija un pašreiz pieejamā informācija ir pretrunīga. „Vēlamies uzsvērt, ka mācību līdzekļu digitalizācija ir sarežģīts process – tā ir arī satura veidošana, kurā arī mēs esam gatavi piedalīties, ja vien būtu skaidra mūsu loma,” apliecināja V.Kilbloka. Savukārt izdevniecības „Pētergailis” valdes priekšsēdētāja Inguna Cepīte kā aktuālu problēmu minēja kvalificētu mācību grāmatu autoru trūkumu.

Runājot par konkurences principu, klātesošie bija vienisprātis, ka Latvijas grāmatu izdevēju tirgus ir konkurētspējīgs un nodrošina iespēju skolām pašām izvēlēties piemērotākos mācību līdzekļus. V.Kilbloka pauda viedokli, ka brīvā konkurence nodrošina arī zemākās mācību grāmatu cenas Baltijā. Atbildot uz I.Druvietes jautājumu, vai ministrija iecerējusi virzīties uz valsts pasūtījumu vienam mācību komplektam, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule uzsvēra, ka viena mācību līdzekļu komplekta izmantošana nav pareiza pieeja no skolotāju radošuma aspekta un tā netiek plānota, izņemot gadījumus, kad to pieprasa izmaiņas mācību saturā.

Iepazīstinot komisijas deputātus ar IZM plānotajām aktivitātēm, E.Papule informēja, ka ministrijā tiek gatavotas arī vairākas izmaiņas normatīvajos aktos – gan Ministru kabineta noteikumos, gan Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā - lai konkretizētu terminoloģiju, piemēram, kas ir mācību līdzekļi. Tāpat saistībā ar jauno izglītības standartu pirmo līdz sesto klašu skolēniem, kas stāsies spēkā 2014.gadā, IZM mācību līdzekļu iegādei lūgs piešķirt papildu finansējumu.

Fotogrāfijas no komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631673904916/with/8046673130/
Izmantojot materiālus publicēšanai, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests