Gallery
„Cieņa, iecietība, atteikšanās no vardarbības ir tās pamatvērtības, bez kurām nav iespējams saskanīgi dzīvot kopā. Tās ir trauslas vērtības — lai tās uzturētu, ir vajadzīga nemitīga uzmanība, jo īpaši globālā un digitālā pasaulē, kurā jebkurš vēstījums var izplatīties ātrāk nekā jebkad agrāk un kurā ar tiem ir tik viegli iespējams manipulēt. Iecietība ir spēja paciest kritiku, piedāvāt dialogu, atturēties no vardarbības. Tas ir augsts sabiedrības attīstības līmenis, kas nostiprina pašapziņu un drošības sajūtu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, trešdien, 24.oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā uzrunājot konferences „Ceļā uz iekļaujošu sabiedrību bez naida: Latvijas pieredze, sasniegumi un izaicinājumi” dalībniekus.
Atgādinot, ka pirms deviņdesmit gadiem stājās spēkā Latvijas konstitūcija, S.Āboltiņa uzsvēra, ka 1922.gada 7.novembrī tika likts pamatakmens, nospraustas robežas un iezīmēts ceļš mūsu tālākai attīstībai: „Satversme ir kļuvusi par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Ciešā saistībā ar citām Eiropas tautām un balstoties uz vienkāršām vērtībām — valsts varas padotību likumam, cilvēktiesībām un taisnīgumam. Tas ir pamats, uz kura mēs varam celt un spēcināt mūsu valsti”.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka deviņdesmit gadu laikā Satversme vairākkārt ir mainīta, lai tā atbilstu laika garam un jaunām realitātēm, vienlaikus norādot, ka pamata uzstādījums ir skaidri iezīmēts — nacionāla, demokrātiska un tiesiska valsts, kurā visi cilvēki var baudīt viņiem pienācīgās tiesības un brīvības.
Uzrunājot konferences dalībniekus, S.Ābotiņa norādīja, ka mūsu valsts jau dibināšanas pirmsākumos bija nacionāla valsts, kuru raksturo tajā dzīvojošo kultūru daudzveidība: „Mazākumtautībām jau no sākta gala tika dota iespēja kopt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Šī tautību, kultūru un valodas bagātība ir daļa no Latvijas identitātes. Katra no Latvijā dzīvojošām tautībām sniedz arī savu ieguldījumu mūsu ekonomiskajā izaugsmē un veicina konkurētspēju. Mēs katrs sniedzam ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā un ikvienam no mums ir svarīgi nepieļaut kļūdas, neaiziet maldu ceļos”.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka bez demokrātijas nav iespējama iekļaujoša sabiedrība, taču demokrātija nav arī visatļautība: „Tā neparedz spēlēšanos ar pamatvērtībām. Ir jautājumi, kuros nav kompromisu arī demokrātijā. To pierādīja arī šī gada sākumā tautas noraidītais referendums par otro valsts valodu”.
Vislielākā demokrātiskas valsts vērtība ir brīvi cilvēki, kas paši lemj savu un savas valsts nākotni, atzina S.Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka tas ir iespējams tikai tad, ja katrs arī uzņemas savu atbildības nastu. „Mums katram ir lietas, kas nepatīk vai kuras gribētos mainīt, bet pirms tu dalies ar šo viedokli — apdomā, vai tas kādu pārāk neaizskars, vai tu pats gribētu ko tādu saņemt pretī un vai šie vārdi neradīs nebeidzamu naida retoriku. Naids rada naidu un var novest pie destrukcijas. Visvieglāk ir pakļauties dusmām un emocijām, daudz grūtāk ir iesaistīties dialogā un uzklausīt otru. Šeit katram ar sevi ir jāstrādā, taču jo īpaši liela nozīme ir publiskām personām — politiķiem, žurnālistiem, viedokļu līderiem,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
„Ikkatra cilvēka interesēs ir brīvība, taisnīgums, godīgums. Mēs katrs tiecamies pēc laimes un mīlestības. Mēs katrs šos mērķus varam piedzīvot individuāli, taču sasniegt vieni mēs tos nevaram. Valstij ir jāizveido ietvars, jādara viss, lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt šos mērķus. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja sabiedrībā nostiprināsies izpratne, ka Latvija ir mūsu kopīgās mājas. Šeit ir mūsu vienīgā iespēja kopt savu valstiskumu, runāt latviešu valodā, ar cieņu respektēt vienam otru, mazākumtautību iedzīvotājiem apgūt savu valodu un visiem kopā vairot labklājību un justies piederīgiem,” uzrunas noslēgumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Foto no konferences: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631841742088/with/8118445493/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.
Saeimas Preses dienests