Gallery
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 16.janvārī, sāka skatīt jaunu likumprojektu, kas paredz ieviest visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu.
„Brīvprātīgā darba regulējums ir sen gaidīts no nevalsts organizāciju puses un ļoti nepieciešams – to šodienas sēdē apliecināja gan atbildīgo iestāžu pārstāvji, gan brīvprātīgā darba organizētāji. Taču diskusijā nonācām pie secinājuma, ka likumprojekta tekstā nepieciešami būtiski uzlabojumi un izkristalizējās arī vairākas problēmas, kuru risināšanā iesaistīsim gan valsts iestādes, gan nozares praktiķus,” informē par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētaja Aija Barča.
Pirms lemt par deputātu izstrādātā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, komisija nolēma lūgt divu nedēļu laikā sniegt atzinumus gan iesaistītajām ministrijām, gan nevalstiskajām organizācijām. Ekspertu atzinumi nepieciešami arī tādēļ, lai konstatētu, vai jāgroza arī tos likumus, kas patlaban nosaka brīvprātīgā darba tiesisko pamatu, norāda A.Barča.
Kā jaunā likuma mērķis izvirzīts sekmēt brīvprātīgo darba veikšanu un sabiedrības līdzdalību, bet brīvprātīgais darbs definēts kā fiziskas personas uz brīvprātības pamata veikts bezatlīdzības darbs, kas vēsts uz sabiedriskā labuma darbību.
Atšķirībā no vairuma Eiropas Savienības valstu Latvijas normatīvie akti brīvprātīgo darbu reglamentē tikai fragmentāri un regulējuma trūkums praksē raisa daudz neskaidrību un grūtību. Nodibinājuma „Rīga 2014” brīvprātīgo koordinators Ints Teterovskis pauda, ka, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šajā procesā iesaistīto brīvprātīgo skaits sasniegs vismaz divus tūkstošus. Kā lielākos ieguvējus no jaunā regulējuma viņš minēja pašus brīvprātīgos, kuriem būtu iespēja iegūt oficiālu apstiprinājumu savām aktivitātēm un iegūtajai pieredzei. Ārvalstīs brīvprātīgais darbs tiek augstu vērtēts un ieraksti par sabiedriskā kārtā veiktām aktivitātēm ir būtisks dzīvesgājuma papildinājums, norādīja nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Strādājot pie likumprojekta pilnveidošanas, nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja veidot regulējumu, kas neuzliek papildu administratīvo slogu brīvprātīgā darba organizētājiem un neierobežo arī profesiju loku, kurās cilvēki var strādāt sabiedriskā kārtā bez atlīdzības.
Savukārt komisijas priekšsēdētajas biedrs Arvils Ašeradens aktualizēja jautājumu par to, vai nepieciešams valsts atbalstīts brīvprātīgā darba reģistrs, kurā tiku apkopoti noslēgtie līgumi un kas kalpotu arī kā statistikas avots. Tāpat būtiski saprast, kā tiks regulēta ekspertu iesaiste brīvprātīgajā darbā un kāda būs, piemēram, ārstu, būvnieku vai grāmatvežu atbildība par kļūdām, kas pieļautas, strādājot sabiedriskā kārtā.
Deputāte Elīna Siliņa pauda bažas, ka brīvprātīgā darba regulējums var tikt izmantots nelegālās nodarbinātības „piesegšanai” un aicināja ļoti rūpīgi strādāt pie likumprojekta teksta. Būtiski ir arī paredzēt sistēmu darba risku apdrošināšanai, jo, atšķirībā no darba tiesiskajām attiecībām, brīvprātīgā darba gadījumā netiek ieturēti nodokļi.
Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) vērsa uzmanību, ka piedāvātais regulējums pieļauj iespēju brīvprātīgajā darbā iesaistīt bērnus jau no septiņu gadu vecuma un jautāja, kurš uzņemsies atbildību par bērnu drošību un atbildēs, ja gadās nelaime, īpaši ņemot vērā, ka brīvprātīga darba līguma slēgšana rakstveidā nav obligāta.
Likumprojekta autori norāda, ka brīvprātīgā darba veikšanas likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu un visaptverošu brīvprātīga darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu. Brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai ir atsevišķs likums. Civillikumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri.
Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeimas Preses dienests