Gallery
Vāgnera zāle ir nozīmīga vieta Latvijas un Eiropas kultūrai. Lai šis kultūras piemineklis neaizietu zudībā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk sākt vērtēt iespēju to atjaunot un izmantot. Par to otrdien, 5.februārī, apmeklējot Vāgnera zāli, pārliecinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
„Vāgnera zālei bija būtiska loma Latvijas inteliģences un gara dzīves attīstībā. Tās atjaunošana ir Latvijas nacionālā goda jautājums un, lai arī tas prasītu ievērojamas investīcijas, jebkurš liels darbs vispirms sākas ar iniciatīvu un pirmo soli,” sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Komisijas priekšsēdētāja aicināja Kultūras ministriju un Valsts nekustamo īpašumu aģentūru aprēķināt tās konservācijai nepieciešamo finansējumu un domāt par saturisko konceptu Vāgnera zāles izmantošanai idejas.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka nepieciešams visu ieinteresēto pušu, tostarp arī Vācijas vēstniecības un uzņēmēju, kopdarbs pie Vāgnera zāles atjaunošanas plāna. Ministre aicināja mūzikas nozares pārstāvjus, strādājot pie valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumenta 2014.-2020.gadam „Radošā Latvija”, akcentēt Vāgnera zāles jautājumu. Vāgnera zāles iekļaušana šajā dokumentā paustu nozares vienprātību, ka tā ir nepieciešama, un tādējādi septiņu gadu laikā varētu sākt pirmos soļus tās atjaunošanā.
Arī Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna atzina ― lai varētu sākt sarunas par iespējamo Vācijas puses atbalstu, Latvijai vispirms nepieciešams kultūrpolitikas plāns, stingra nostāja no valdības puses, ka Vāgnera zāle ir nepieciešama, un skaidrība, kas tajā varētu notikt.
Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir veikusi rūpīgu ēkas tehnisko apsekojumu un konstatējusi, ka Vāgnera zāle atrodas kritiskā stāvoklī ― ēkas pamatus apdraud gruntsūdeņu kustība, tajā ir daudz plaisu un ir arī citas problēmas. Tādēļ darbs pie programmas, kas notiks ar šo kultūras pieminekli, jāsāk pēc iespējas ātrāk, akcentēja VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane un Attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Milzarājs.
Vāgnera zāle sākotnēji bija pirmais operas nams Rīgā. Pašlaik galvaspilsētā trūkst koncertzāļu un, ja Vāgnera zālē izdotos atjaunot kameroperu vai operteātri, tā sniegtu būtisku ieguldījumu Rīgas tūrisma un kultūras dzīves attīstībā, sacīja diriģents Māris Kupčs.
Latvijas mūzikas dzīve ir ieguvusi starptautisku rezonansi, un ir būtiski noturēt mūzikas lielvalsts statusu. Ir pēdējais brīdis parādīt politisko gribu un izpratni noturēt šo reputāciju un atbalstīt jaunus mūzikas projektus. Vāgnera zāle kā senās un baroka mūzikas opernams būtu ilgtermiņa attīstības projekts un nopietns ieguldījums, pauda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere.
Komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka komisija pie Vāgnera zāles attīstības jautājuma atgriezīsies maijā, kad būs izkristalizējušās pirmās idejas par ēkas izmantošanu.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632690929219/with/8446547057/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!
Saeimas Preses dienests