Gallery
Eiropas Jaunatnes garantijas iniciatīva ir ne tikai nozīmīgs instruments bezdarba ierobežošanai, bet arīdzan iespēja būtiski mazināt emigrāciju, ko veicinājis augstais jauniešu bezdarba līmenis. To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens uzsvēra, pirmdien, 29.aprīlī, Dublinā piedaloties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Darba, uzņēmējdarbības, inovāciju un sociālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē.
Atbalstu izteiktajai idejai un vēlmi tuvāk iepazīties ar Latvijas situāciju nodarbinātības jomā šodienas sanāksmē izteica ES Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors (LászlóAndor), informējot klātesošos, ka plāno apmeklēt Latviju un tikties ar Saeimas deputātiem jau šī gada jūnijā.
Jauniešu garantija ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas paredz visiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas reģistrējas nodarbinātības dienestā, četru mēnešu laikā iespēju saņemt darba, apmācību vai praktisku apmācību piedāvājumu.
Izstrādājot šīs iniciatīvas īstenošanas plānu, uzmanība jāpievērš uzraudzības procedūru vienkāršošanai. Lai plāns būtu reālistisks un efektīvs, tā izstrādē savs pienesums jādod gan Eiropas Komisijas dienestiem un ES dalībvalstīm, gan pašiem jauniešiem, uzsvēra A.Ašeradens, uzrunājot kolēģus.
Raksturojot bezdarba situāciju mūsu valstī, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka Latvijā lielākā problēma ir jaunieši, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apmeklē kādu apmācību programmu. Tādēļ mūsu valsts īpašu uzmanību pievērsīs jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kuriem ir zema kvalifikācija, pieliekot pūles, lai atgrieztu viņus izglītības sistēmā.
Īstenojot jauniešiem paredzētus darba tirgus politikas pasākumus, divu gadu laikā Latvijā ir izdevies samazināt jauniešu bezdarba līmeni no visaugstākā rādītāja 2010.gadā, proti, 42 procentiem, līdz 28,4 procentiem, atzina A.Ašeradens, paužot cerību, ka arī 2013.gada rezultāti uzrādīs būtisku bezdarba līmeņa samazinājumu šajā iedzīvotāju segmentā, nokrītot zem Eiropas vidējā. 2013.gada janvārī vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 23 procenti, variējot no 9 procentiem Vācijā un Austrijā līdz 55 procentiem Grieķijā un Spānijā, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija.
Diskutējot par jauniešu situāciju, jāmeklē risinājumi arī problēmām, kas kavē laba darba un izglītības iegūšanu. Labi rezultāti ir sasniedzami vien tad, kad procesā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses, norādīja deputāts, aicinot risinājumu meklēšanā piedalīties arī jauniešu organizācijas un sociālos partnerus.
Lai gan bezdarba problēmu nevar atrisināt uzreiz, līdz ar ekonomikas izaugsmi un makroekonomiskās situācijas uzlabošanos nodarbinātības līmenis konsekventi paaugstinās. Tomēr joprojām ir svarīgi aktivizēt darbaspēku, tostarp nodrošinot iespējas apgūt profesijas ar lielu nodarbinātības potenciālu nākotnē, uzrunājot sanāksmes dalībniekus, atzina A.Ašeradens.
Jauniešu bezdarbs rada sociālās atstumtības risku un citas negatīvas sekas jauniešu vidū un visā Eiropas sabiedrībā. Pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda vērtējuma 2011.gadā jauniešu bezdarbs ES radīja zaudējumus 153 miljardu eiro apmērā, kas ir 1,2 procenti no ES iekšzemes kopprodukta.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens pirmdien, 29.aprīlī, Īrijas galvaspilsētā Dublinā piedalās ES dalībvalstu Darba, uzņēmējdarbības, inovāciju un sociālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē. Tikšanās galvenie temati ir jauniešu bezdarbs kā izaicinājums Eiropas Savienībai, mazo un vidējo uzņēmumu potenciāla izmantošana, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana ar inovāciju palīdzību.
Saeimas Preses dienests