Gallery
Kā pagājušajā mācību gadā noritēja centralizētie eksāmeni? Kā skolas vērtē svešvalodu eksāmena kārtošanu martā? Kas ietekmē atšķirīgos eksāmenu rezultātus? Vai ir iespējams ieviest dažādus matemātikas eksāmenus atšķirīgiem zināšanu līmeņiem? Šie jautājumi izskanēja otrdien, 8.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem iepazīstoties ar pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) vērsa uzmanību, ka zināšanas eksaktajos priekšmetos dažādās skolās ir ļoti atšķirīgs, piemēram, salīdzinot specializētās mākslas skolas un valsts ģimnāzijas, un aicināja amatpersonas vērtēt iespējas ieviest divu līmeņu matemātikas eksāmenus. Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis atzina, ka matemātikas zināšanas atšķiras arī vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs, kur vairāk uzmanība tiek pievērsta profesijai noderīgiem matemātikas aspektiem, nevis akadēmiskām zināšanām.
Savukārt komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa uzmanību, ka šis jautājums jāskata plašākā kontekstā – cik vispusīgam jābūt vidusskolas absolventam. Vienlaikus komisijas priekšsēdētaja uzsvēra – ņemot vērā, ka tikai retais 12.klases absolvents ir pārliecināts par turpmāko dzīves ceļu, viņam ir jābūt pietiekami plašām zināšanām, lai eksāmenu izvēle un rezultāti neierobežotu profesijas apguves iespējas.
Diskutējot par svešvalodu eksāmeniem, I.Druviete jautāja, vai VISC apsver ideju eksāmenus balstīt uz starptautiskajiem valodu pārbaudījumiem. G.Vasiļesvkis uzsvēra, ka jāņem vērā - pašreiz svešvalodu eksāmens uz vienu skolēnu izmaksā septiņus latus, taču, piemēram, starptautiskais angļu valodas eksāmens IELTS izmaksātu 115 latus, un pašmāju svešvalodu eksāmeni ir augstā kvalitātē.
Ņikita Ņikiforovs (SC) vērsa uzmanību, ka pagājušajā mācību gadā svešvalodu eksāmens pirmo reizi notika jau martā un interesējās par skolu atsauksmēm. G.Vasiļesvkis akcentēja, ka svešvalodu eksāmena norise un izvērtēšana ir vislaikietilpīgākā, tāpēc martā tas ietekmē pārējo mācību procesu, taču sertifikātus par skolas absolvēšanu ir iespējams izsniegt laicīgāk, tāpēc kopumā skolas svešvalodu eksāmenu martā vērtē pozitīvi.
Analizējot pagājušā mācību gada eksāmenu rezultātus, tika noskaidrots, ka apgalvojums – klasēs ar mazāku bērnu skaitu ir iespējams iemācīt labāk – neatbilst patiesībai, sacīja G.Vasiļesvkis, atbildot uz IZM parlamentārā sekretāra Kārļa Eņģeļa (RP) jautājumu par eksāmenu rezultātu statistiku reģionālā griezumā. Lauku skolās, kur izsniegti mazāk kā 15 sertifikāti, eksāmenu rezultāti matemātikā, ir zem vidējā līmeņa, un to var skaidrot gan ar pastāvīgu vienai skolai piesaistītu pedagogu trūkumu, gan ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, sacīja G.Vasiļesvkis.
Klātesošie bija vienisprātis, ka liela nozīme ir sākumskolā un pamatskolā iegūtajām gan eksaktajām, gan valsts valodas zināšanām, kas nodrošina stabilu pamatu turpmākai bērna intelektuālajai attīstībai.
Saeimas Preses dienests